Latvijas ekonomikas stabilizēšanas un izaugsmes atjaunošanas programmas būtiskākie virzieni

Finanšu ministrijas valsts sekretārs

Mārtiņš BičevskisNTSP sēde

2010.gada 4.februāris

Prezentācijas struktūra

I. 2009.gadā paveiktais tautsaimniecības stabilizācijai un ekonomikas stimulēšanai

II. Valsts sektora finanšu likviditāte un tās perspektīvas

III. Pašreizējās ekonomiskās attīstības rādītāji un tendences

IV. Galvenie Latvijas ekonomiskās politikas mērķi un virzieni 2010.gadā un vidējā termiņā

2

2009.gadā paveiktais tautsaimniecības stabilizācijai un ekonomikas stimulēšanai

2009.gadā īstenotie pasākumi

• Valsts pārvaldes reforma;

• Veselības un izglītības sistēmas reforma;

• Ārkārtas sociālā tīkla izveide;

• Privātā parāda restrukturizācijas stratēģijas izstrāde un maksātnespējas procesa vienkāršošana un paātrināšana;

• Finanšu sektora pārraudzības stiprināšana un noguldītāju garantiju palielināšana;

• Mikrouzņēmumu veicināšana un uzņēmējdarbības stimulēšana;

• Vienotā atalgojuma likuma izstrāde un ieviešana.

4

2009. un 2010. gada kopbudžeta konsolidācija

Fiskālās konsolidācijas pasākumi šobrīd kopumā veikti aptuveni 1 miljards latu apmērā:

• 2009. gadā 500,1 miljons latu– Ieņēmumi 79,5 miljoni latu

– Izdevumi 420,5 miljoni latu

• 2010. gadā 507,5 miljoni latu– Ieņēmumi 262,9 miljoni latu

– Izdevumi 244,6 miljoni latu

5

Konsolidētā kopbudžeta izpilde milj. latu

-531,1

-892,1

-429,5

-838,4

-119,2-59,1

-950-850-750-650-550-450-350-250-150

-5050

150250

2008 2009

Kopbudžets

Valsts budžets*

Pašvaldību budžets

6*Ieskaitot atvasinātās publiskās personas 2009.gadā

-6,8% of GDP

Valsts konsolidētā budžeta bilance, milj. latu

-429,5

--838,4-653,5 -643,8

227,3

-213,0

-900

-700

-500

-300

-100

100

300

2008 2009

Valsts budžets

Valsts pamatbudžets*Valsts speciālais budžets

* Ieskaitot atvasinātās publiskās personas 2009.gadā 7

-6,4% of GDP

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu izpilde, milj. latu

2008 (fakts)

2009(fakts)

2009/ 2008,

%

Gada plāns2009

2009(fakts)/gada plāns

2009,%

Nodokļu ieņēmumi kopā 4737,4 3515,0 -25,8 3593,3 97,8

Sociālās apdrošināšanas iemaksas*

1401,7 1166,7 -16,8 1161,8 100,4

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 1029,1 729,4 -29,1 749,0 97,4

Uzņēmumu ienākuma nodoklis 503,1 197,2 -60,8 210,0 93,9

Pievienotās vērtības nodoklis 1117,2 798,4 -28,5 826,1 96,7

Akcīzes nodoklis 540,9 504,1 -6,8 524,8 96,1

Muitas nodoklis 26,4 15,1 -42,9 17,5 86,0

*neieskaitot sociālās apdrošināšanas iemaksas fondēto pensiju shēmā

8

Valsts pamatbudžeta izdevumi milj. latu

2009 plāns* 2009 izpilde % no plāna

Izdevumi, kopā 3 431 3 313 96,5%

Uzturēšanas izdevumi 3 172 3 076 97,0%

Kārtējie izdevumi 961 922 95,9%

Procentu izdevumi 219 208 94,6%

Subsīdijas, dotācijas un sociālie pabalsti 1 288 1 255 97,5%

Kārtējie maksājumi Eiropas Kopienas budžetā un starptautiskā sadarbība

167 161 96,5%

Uzturēšanas izdevumu transferti 536 530 98,8%

Kapitālie izdevumi 259 237 91,3%

9* Ieskaitot papildus apropriāciju

Sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumi milj. latu

2009 plāns* 2009 izpilde % no plāna

Valsts pensiju speciālais budžets 986,1 985,1 99,9%

Nodarbinātības speciālais budžets 213,6 173,3 81,1%

Darba negadījumu speciālais budžets

13,4 12,9 96,6%

Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets

375,4 370,4 98,7%

VSAA speciālais budžets 15,4 15,3 99,7%

*Ieskaitot papildus apropriāciju 10

Valsts budžets 2009. gadā,milj. latu

*Ieskaitot atvasinātās publiskās personas 11

Papildus līdzekļu apropriācija 2009.gadā, lai stabilizētu 2010.gada budžetu

• Ekonomikas attīstības pasākumu nodrošināšanai:

– ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un programmu realizācijai 126 milj. latu;

• Situācijas stabilizēšanai veselības nozarē:

– Veselības pakalpojumu nodrošināšanai 25 milj. latu

– Kompensējamo medikamentu apmaksai 5 milj. latu

• Sociālo jautājumu risināšanai:

– Finansējums Sociālās drošības tīkla stratēģijas īstenošanai 14 milj. latu;

– Kompensācija sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem 4 milj. latu

12

Ārvalstu finanšu palīdzības apguve valsts pamatbudžetā 2009.gadā – būtiskākais ekonomikas attīstības resurss milj. latu

13

Valsts sektora finanšu likviditāte un tās perspektīvas

Starptautiskā finanšu aizņēmuma programma – saņemtais un plānotais finansējums

2008 2009KOPĀ

2008-20092010 2011

KOPĀ 2008-2011

600 2 700 3 300 2 700 1 500 7 5002 200 2 200 700 200 3 100

Ziemeļvalstis (SE, DK, FI, NO, EE) 1 000 900 1 900200 200 200 400

Citi aizdevēji (CZ, PO, ERAB) 100 100 300 400600 200 800 500 400 1 700

Pasaules Banka

SVF

Kopējais indikatīvais finansējums

milj. euro

ES

prognozefakts

2009.gadā veiktie pasākumi iespējamo likviditātes problēmu novēršanā

• Valsts budžeta izpildes nodrošināšanai un parāda saistību finansēšanai Valsts budžeta izpildes nodrošināšanai un parāda saistību finansēšanai nepieciešamā likviditāte tika uzturēta pietiekamā apjomā,nepieciešamā likviditāte tika uzturēta pietiekamā apjomā,

– veicot valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru emisijas,

– veicot aizņēmumus no Eiropas Komisijas, Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules bankas starptautiskā finanšu aizņēmuma programmas ietvaros

– izmantojot aizņemšanās iespējas no starptautiskajām finanšu institūcijām iepriekš noslēgto līgumu ietvaros

• Valsts kases rīcībā esošie resursi tika izvietoti tikai Latvijas Bankā un uz Valsts kases rīcībā esošie resursi tika izvietoti tikai Latvijas Bankā un uz īsiem termiņiem, lai nepieciešamības gadījumā resursi nekavējoties būtu īsiem termiņiem, lai nepieciešamības gadījumā resursi nekavējoties būtu pieejami finansēšanaipieejami finansēšanai

Likviditāte Valsts kases kontos 2009.gadā nodrošināta pilnībā

Finansēšanai pieejamie resursi perioda beigās 2009.gadā (t.sk. finanšu sektora stabilizācijas pasākumiem rezervētie resursi)

0

200

400

600

800

1 000

1 200

1 400

1 600

Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec

mLVL

saņemta SVF aizdevuma 2.daļa

saņemta EK aizdevuma 1.daļa

saņemta EK aizdevuma 2.daļa

saņemts Pasaules bankas aizdevums

Saņemtā sSaņemtā starptautisktarptautiskāā fin finanšuanšu aizņēmumaaizņēmuma izlietojums izlietojums (līdz 31.12.2009.)

SAŅEMTS:SAŅEMTS: 2,2932,293 mlrd. LVL mlrd. LVL IZLIETOTS:IZLIETOTS: 1,3201,320 mlrd. LVL mlrd. LVL

STARPTAUTISKO AIZŅĒMUMU ATLIKUMS Valsts kases kontos Latvijas Bankā:STARPTAUTISKO AIZŅĒMUMU ATLIKUMS Valsts kases kontos Latvijas Bankā: 0,9730,973 mlrd. LVL, mlrd. LVL,

t.sk. finanšu sektora stabilizācijas pasākumiem rezervētie resursi t.sk. finanšu sektora stabilizācijas pasākumiem rezervētie resursi 0,4560,456 mlrd. LVL mlrd. LVL

Valsts parāda atmaksa

807,9 milj.latu jeb 61%

Valsts budžeta deficīta un valsts

budžeta aizdevumu finansēšana

284,3 milj.latu jeb 22%

ERAB atbalsts AS "Parex

banka" 64,4 milj.latu

jeb 5%

Atbalsts finanðu sektora stabilitātei

(termiņnoguldījums AS "Parex banka" sindicēto kredītu

atmaksai)

163,4 milj.latu jeb 12%

Finansēšanas aprēķins valsts budžeta Finansēšanas aprēķins valsts budžeta un parāda saistību izpildes un parāda saistību izpildes nodrošināšanai 2010. – 2012.gadamnodrošināšanai 2010. – 2012.gadam(2010.gada 22.janvāra prognoze)

Finansiālā bilance un finansējamie valsts budžeta aizdevumi -921,5 -550,7 -285,4

Valsts parāda saistības, t.sk.: 756,3 708,3 981,7

Faktiskā iekšējā parāda dzēšana* 588,2 107,0

Faktiskā ārējā parāda dzēšana* 13,1 11,3 231,7

Prognozētā iekšējā parāda dzēšana (2010.-2012.gadā emitētie īstermiņa vērtspapīri)

155,0 590,0 750,0

Finansēšanas nepieciešamība KOPĀ -1 677,8 -1 259,0 -1 267,1

Finansēšanas pasākumi KOPĀ, t.sk.: 2 744,2 1 857,9 850,0

Starptautiskā finanšu aizņēmumu programma 1 895,0 1 057,9

Iespējamie aizņēmumi no starptautiskajām finanšu institūcijām (EIB, EPAB) 87,9

Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru emisija (faktisko un 2010.-2012.gadā prognozēto iekšējā parāda saistību pārfinansēšanai)

761,3 800,0 850,0

KOPĒJĀ FINANŠU RESURSU REZERVE Valsts kases kontos attiecīgā perioda beigās**

2 258,8 2 822,6 2 405,5

* līdz 22.01.2010. uzņemtās parāda saistības

** t.sk. finanšu sektora stabilizācijas pasākumiem rezervētais finansējums ~456 milj.LVL (saņemts 2009.gadā)

milj.LVL2011 20122010

Pašreizējās ekonomiskās attīstības rādītāji un tendences

Ekonomikas stabilizācijas pazīmes

• Straujā ekonomiskā lejupslīde ir aiz muguras, par ko liecina izmaiņu stabilizācija iekšzemes kopproduktā, mazumtirdzniecībā u.c. sektoros;

• Konfidences rādītāji (uzticības/optimisma) norāda uz ekonomiskās vides uzlabošanos gan uzņēmēju, gan patērētāju vidū;

• Ir pieņemts 2010.gada budžets, kas atbilst starptautiskajai finanšu aizņēmuma programmai, kas ir pozitīvs signāls kredītreitingu aģentūru uzticības atjaunošanas virzienā;

• Starpbanku un valsts parādzīmju likmju samazināšanās, sasniedzot pirmskrīzes līmeni.

21

IKP izmaiņassalīdzināmās cenās, %

22

7.28.7

10.612.2

10.0

-4.6

-18.0

-4.0

2.03.8

-20

-15

-10

-5

0

5

10

15

2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012

Latvijas 5 gadu CDS līguma cenas izmaiņas, b.p.

23

Aktuālākie ekonomiskie indikatori (I)

• Rūpnieciskā produkcijas izlaide 2009.gada novembrī pieauga par 8,7% salīdzinājumā ar oktobri (sezonāli izlīdzinot), ko galvenokārt noteica konkurētspējas pieaugums, kas saistīts ar izmaksu samazinājumu, kā arī pieprasījuma atjaunošanās galveno tirdzniecības partneru ekonomikās;

• Eksports 2009.gada novembrī jau bija 2008.gada novembra līmenī, kamēr imports samazinājās par 26,5%. 2010.gadā sagaidāms būtisks eksporta pieaugums;

• Deflācijas process turpinās jau deviņus mēnešus pēc kārtas, decembrī inflācijai sasniedzot -1,2% (decembris pret decembri);

24

Rūpniecības izlaide, % pret iepriēkšējā gada atbilstošo periodu(B+C+D pēc NACE)

25

Preču eksports un imports, milj. latu, sezonāli izlīdzināts

26

Inflācija

27

-6.0-4.0-2.00.02.04.06.08.0

10.012.014.016.0

2007 2008 2009 2010 2011 2012

%

PCI (decembris pret decembri), % PCI (gads pret gadu), %

Inflācijas un bezdarba sakarība

28

Aktuālākie ekonomiskie indikatori (II)

• Mazumtirdzniecības apgrozījums ir stabilizējies aptuveni -30% robežās salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošajiem mēnešiem;

• Tekoša konta pārpalikums 2009.gada III ceturksnī sasniedza 10,1% no IKP;

• Finanšu ministrijas rēķinātais ekonomiskās aktivitātes indekss norāda uz augstāku ekonomisko aktivitāti 2009.gada pēdējā ceturksnī, kas liecina par mazāku IKP kritumu. To galvenokārt ietekmēja pozitīvie indikatori rūpniecībā un eksportā, kā arī salīdzinoši stabilais ostu un dzelzceļa apgrozījums.

29

Darba samaksa un produktivitātepieaugums pret iepriekšējo gadu, %

30

-15.0

-10.0

-5.0

0.0

5.0

10.0

15.0

20.0

25.0

2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012

Pie

augu

ms,

%

Produktivitātes pieaugums Reālais atalgojuma pieaugums

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi* un IKP pieauguma tempi faktiskās cenās, %

31* Neieskaitot sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā

Galvenie Latvijas ekonomiskās politikas mērķi un virzieni

2010.gadā un vidējā termiņā

Galvenie Latvijas ekonomiskās politikas uzdevumi un pasākumi2010. gadā un vidējā termiņā (1)

• nodrošināt budžeta deficītu, kas nepārsniedz 8,5% no IKP 2010. gadā atbilstoši EKS 95 metodoloģijai;

• turpināt stingru fiskālo politiku, sabalansējot izdevumus ar ieņē-mumiem, 2012. gadā budžeta deficītu samazinot zem 3% no IKP;

• turpināt iesākto darbu pie strukturālo reformu īstenošanas veselības un izglītības nozarēs, valsts pārvaldē un sociālajā aizsardzībā;

• uzlabot tautsaimniecības starptautisko konkurētspēju, turpinot atbildīgu fiskālo politiku un maksimāli izmantojot Eiropas Savienības struktūrfondus;

33

Galvenie Latvijas ekonomiskās politikas uzdevumi un pasākumi2010. gadā un vidējā termiņā (2)

• stiprināt finanšu sektora regulēšanu un uzraudzību, nodrošinot finanšu institūciju stabilitāti un uzticamību;

• samazināt valsts līdzdalību finanšu sektorā;

• apstiprināt nodokļu politikas pamatnostādnes;

• turpināt sociālās drošības tīkla stratēģijas īstenošanu.

34

Vispārējās valdības budžetabilances virzība, lai sasniegtu mērķi – pievienoties eirozonai 2014. gadā,% no IKP (EKS95)

35

€€

Paldies par uzmanību!