View
229
Download
7
Embed Size (px)
DESCRIPTION
Vidzemes plānošanas reģions, no 2012.gada 1. janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim, īstenojot projektu TOURAGE (Senioru tūrisma attīstība nomaļos reģionos), izstrādājis ieviešanas plānu senioru tūrisma attīstībai reģionā, pamatojoties uz projektā gūto pieredzi – labo prakšu atlasīšanu un izvērtēšanu, veiktajiem pētījumiem un izstrādātajiem dokumentiem, kā arī diskusijām ar senioru organizāciju pārstāvjiem, tūrisma speciālistiem.
Citation preview
INTERREG IVC PROJEKTS
„SENIORU TŪRISMA ATTĪSTĪBA
NOMAĻAJOS REĢIONOS „ (TOURAGE)
IEVIEŠANAS PLĀNS VIDZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONS
2014.gada oktobris
2
Saturs 1 Ievads ........................................................................................................................................................... 2
1.1 Par projektu ”Senioru tūrisma attīstība nomaļajos reģionos (TOURage)” ............ 3
1.2 Projekta mērķi un uzdevumi .................................................................................................... 3
1.3 Projekta partneri ........................................................................................................................... 5
2 Vidzemes plānošanas reģiona raksturojums ............................................................................... 5
2.1 Ievads ................................................................................................................................................. 5
2.2 Vidzemes reģiona raksturojums salīdzinot ar citiem projekta TOURage
partneriem ...................................................................................................................................................... 6
3 Labo prakšu apkopojums, izvērtējums un ieviešana ............................................................... 7
3.1 Vidzemes plānošanas reģiona piedāvātās labās prakses senioru tūrisma
attīstībai ........................................................................................................................................................... 8
3.2 Pārņemtās prakses Vidzemes plānošanas reģionā ......................................................... 9
3.2.1 Kultūras brīvprātīgo gidu programma ....................................................................... 9
3.2.2 Brīvprātīgo gidu prakses pārņemšana...................................................................... 10
3.2.3 Pieejams dabas tūrisms ................................................................................................... 14
3.2.4 Pieejama dabas tūrisma prakses pārņemšana ...................................................... 14
4 Vietējo un ārvalstu senioru tūristu aptaujas rezultāti ........................................................... 17
4.1 Vietējo respondentu raksturojums ...................................................................................... 17
4.1.1 Vidzemes senioru ceļošanas paradumi .................................................................... 17
4.2 Ārvalstu respondentu raksturojums ................................................................................... 18
4.2.1 Ārvalstu respondentu ceļošanas paradumi ............................................................ 18
4.2.2 Faktori, kas ietekmē ārvalstu senioru ceļojuma izvēli ....................................... 19
5 Turpmākās darbības plāns senioru tūrismā .............................................................................. 19
5.1 Politikas plānošanas dokumenti ........................................................................................... 19
5.2 Rīcības plāns .................................................................................................................................. 20
3
1. Ievads
Labo prakšu ieviešanas plāns senioru tūrisma attīstībai Vidzemes plānošanas
reģionā izstrādāts Interreg IVC projekta „Senioru tūrisma attīstība nomaļajos
reģionos (TOURage)” ietvaros, pamatojoties uz projektā gūto pieredzi – labo prakšu
atlasīšanu un izvērtēšanu, veiktajiem pētījumiem un izstrādātajiem dokumentiem,
kā arī diskusijām ar senioru organizāciju pārstāvjiem, tūrisma speciālistiem.
Pateicība par sadarbību šī plāna izstrādes gaitā Latvijas Universitātes Ekonomikas
un vadības zinātniskā institūta direktorei un vadošajai pētniecei Dr.oec. Aija van der
Steinai, Vidzemes augstskolas docentam, Dr.geogr. Andrim Kleperam, Biznesa
augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes prodekānei Mg.geogr. Dainai
Vinklerei, kā arī Amatas novada Tūrisma un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājai
Indrai Pasekai.
1.1 Par projektu Projekts „Senioru tūrisma attīstība nomaļajos reģionos(TOURage)” uzsver, ka
demogrāfiskās situācijas izmaiņas un vidējā vecuma paaugstināšanās jāuztver ne
tikai kā šķēršļi – tās var būt arī jaunas iespējas reģiona attīstībai. Tūrisms ir viena no
visstraujāk augošajām nozarēm Eiropā un nomaļajiem reģioniem šajā nozarē ir vēl
daudz līdz šim neapgūtu un neapzinātu attīstības iespēju. Projekta ietvaros tiek
apzināti labās prakses piemēri, kas veiksmīgi atklāj kā senioru skaita palielināšanās
apstākļos iespējams veicināt senioriem piemērotu tūrisma pakalpojumu attīstību.
Balstoties uz „TOURage” aktivitātēm, labo prakšu izvērtēšanu, pētījumiem par
vietējo un ārvalstu tūristu – senioru vajadzībām un vēlmēm, iespējams attīstīt
jaunus tūrisma pakalpojumus un produktus. Projekta partneru sadarbībā iegūtie
rezultāti būs nozīmīgi arī citām Eiropas valstīm, iegūstot informāciju par Senioru
tūrisma attīstības iespējām un instrumentiem Senioru tūrisma politikas uzlabošanai
reģionos.
1.2 Projekta mērķi un uzdevumi Projekta mērķis ir attīstīt senioru tūrismu, lai sekmētu reģiona ekonomisko
izaugsmi un atbalstītu aktīvu un veselīgu novecošanu. Projekta laikā tiks informēti
reģionu pārvaldes institūciju atbildīgie darbinieki, lēmumu pieņēmēji un politiķi,
veselības aprūpes un tūrisma sektorā strādājošie par izaicinājumiem un
ieguvumiem, ko sniedz senioru tūrisms, kā arī par nākotnes iespējām un
pašreizējām tendencēm. Tāpat ari sabiedrība tiks informēta par visiem projekta
laikā apzinātajiem labās prakses piemēriem senioru tūrisma jomā.
4
Projekta uzdevumi:
Apzināt labās prakses piemērus, lai saprastu izaicinājumus, kādi saistāmi ar
senioru tūrismu, tajā pašā laikā skaidri apzinoties reģionālā senioru tūrisma
iespējas.
Rast veidus kā sabiedrības novecošanās var būt priekšrocība, strukturālas
pārmaiņas saistot ar jauniem procesiem.
Izvērtēt galvenos izaicinājumus senioru tūrisma jomā reģionā.
Dalīties ar pieredzi par senioru tūrismu, rīkot seminārus, darba grupu
tikšanās un pieredzes apmaiņas vizītes.
Projekta partneru savstarpējo attiecību stiprināšana.
Kopēju metodoloģiju izstrādāšana un rekomendāciju sniegšana,
pamatojoties uz projekta laikā apzinātajiem labās prakses piemēriem un
veiktajiem reģionālajiem pētījumiem.
Iegūto rezultātu popularizēšana senioru tūrisma attīstībai visā Eiropā.
Attīstīt tīklošanu un sinerģiju ar visas Eiropas „sudraba ekonomikas” tīkliem
un projektiem.
Veicināt ilgtspējīgu reģionu tautsaimniecības attīstību un labklājību.
5
1.3 Projekta partneri Projektā Senioru tūrisma attīstība nomaļajos reģionos sākotnēji iesaistījās 12 partneri
no 10 Eiropas valstīm – Bulgārijas, Grieķijas, Īrijas, Latvijas, Polijas, Rumānijas,
Slovākijas, Somijas, Spānijas un Ungārijas, pārstāvot reģionus, attīstības aģentūras,
pašvaldību un tūrisma asociācijas. Projekta darbības laikā no partnerības izstājās
Rumānija, projektu realizēja 11 partneri. Projekta vadošais partneris – Ziemeļkarēlijas
reģiona padome no Somijas.
2. Vidzemes plānošanas reģiona raksturojums
2.1. Ievads Vidzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem reģioniem Latvijā, kas izveidoti
saskaņā ar „Reģionālās attīstības likumu” 2006.gadā. Plānošanas reģiona kompetence ir
nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts iestāžu
sadarbību, tai skaitā noteikt ilgtermiņa attīstības pamatprincipus, mērķus un prioritātes,
kā arī izstrādāt ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentus, vadīt un
uzraudzīt to izpildi, izstrādāt un īstenot projektus reģionālās attīstības atbalsta
pasākumu ietvaros.
Vidzemes plānošanas reģiona platība ir 15257 km2, kas ir 23,6% no visas Latvijas
teritorijas. Vidzemes plānošanas reģionā ietilpst 26 vietējās pašvaldības – 25 novadi un
Valmieras pilsēta. 2013.gada 1.janvāri reģionā dzīvoja 225181 iedzīvotāji, kas ir 10,2%
no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Iedzīvotāju blīvums reģionā ir 14,8 cilvēki uz
kvadrātkilometru, valstī 34,1 cilv./km2 .
6
Vidzemes reģions ir Eiropas Savienības robežreģions, tam ir 46,4 km gara robeža ar
Krievijas Federāciju un 290 km gara robeža ar Igaunijas Republiku. Reģionu šķērso
starptautisko automaģistrāļu tīklos iekļautie ceļi E264 Rīga – Sanktpēterburga, kas
tūrisma jomā atpazīstams kā Via Hanseatica, E77 Rīga – Pleskava, kā arī dzelzceļa līnija
Rīga – Valga. Reģionam nav tiešas pieejas pie Baltijas jūras, ne tās ostām, nav arī lidostas.
2.2. Vidzemes reģiona raksturojums salīdzinot ar citiem
projekta TOURage partneriem TOURage projekta ietvaros 2012.gadā veikta reģionālā analīze, lai apkopotu un analizētu
informāciju par projekta partneriem, tūrisma attīstību, demogrāfiskajām izmaiņām.
Pamatojoties uz šo pētījumu, projekta partnerus nosacīti varētu iedalīt divās grupās –
partneri no ekonomiski attīstītākiem Eiropas reģioniem kā Rietumu Reģions Īrijā, eģioni,
kuru ekonomiskās attīstības līmenis ir ievērojami zemāks, vērtējot pēc iekšzemes
kopprodukta uz vienu iedzīvotāju (IKP). Vidzemes plānošanas reģionam ir 4. zemākais
IKP 2009.gadā – 5784 eiro uz 1 iedzīvotāju, 2010.gadā šis rādītājs ir samazinājies līdz
5691 eiro, bet 2010.gadā ievērojami pieaudzis līdz 6555 eiro.
Vidzemes reģionā ir otrs mazākais iedzīvotāju skaits aiz Ziemeļkarēlijas un tam ir
tendence samazināties, no 224147 iedzīvotājiem 2009.gadā līdz 201915 iedzīvotājiem
2014.gadā, samazinājums par 9,9%.
Iedzīvotāju vecuma struktūras ziņā Vidzemes reģions ir līdzīgs Ziemeļkarēlijai Somijā un
Austrum Maķedonijas un Trāķijas reģionam Grieķijā, ~ 20 % iedzīvotāju ir vecumā virs
65 gadiem un to skaits procentuāli ir liekāks kā gados jauno iedzīvotāju. Tas norāda uz
vecāka gada gājuma iedzīvotāju īpatsvara palielināšanos.
Pēc tūrisma statistikas rādītājiem visvairāk tūristu mītņu ir Szabolocs-Szatmar-Bereg
apgabalā Ungārijā 2010.gadā 3590, bet vismazāk 24 - Ziemeļkarēlijā Somijā un
Vidzemes reģionā - 113. Vidzemē ir vismazākais tūristu mītnes pavadīto nakšu skaits,
tomēr šim rādītājam ir tendence pieaugt. 2013.gadā tūristu mītnes pavadīto nakšu
skaits pieaudzis par 54,4 % salīdzinot ar 2010.gadu, procentuāli pieaugt arī ārvalstu
nakšņotāju īpatsvaram, ja 2010.gadā tie sastādīja 22,53 %, tad 2013.gadā – 24,8%.
1.tabula - Viesnīcas un citas tūristu mītnes Vidzemes reģionā 2010 2011. 2012. 2013.* Tūristu mītņu skaits 113 112 112 99 Apkalpotās personas 67178 81874 89849 95447 Apkalpotie ārvalstu viesi 15136 18566 19637 22986 Pavadītās naktis 107775 140506 162887 166473 * 2013.gadā nav iekļautas nesezonas laikā slēgtās tūristu mītnes Datu avots: www.csb.gov.lv/
7
Pamatojoties uz partneru veikto reģionu stipro un vājo pušu, iespēju un draudu izvērtējumu (SVID analīzēm), partneru diskusijā izveidota kopējā senioru tūrisma SVID analīze.
2.tabula - Senioru tūrisma SVID analīze Vidzemes reģionā
Iekšējie faktori Stiprās puses Vājās puses
Bagāta un daudzveidīga dabas vide Bagātas kultūrvēsturiskais mantojums un vēsture Ģeogrāfiskais novietojums, reģionu šķērso starptautiskie autoceļi E264 un E77. Vietējie produkti, iespējas apmeklēt vietējos ražotājus, zemnieku saimniecības un dārzus Aktīvās senioru organizācijas Vietējo pašvaldību atbalsts senioru organizācijām ceļošanai un citām aktivitātēm
Nav izveidoti speciāli piedāvājumi vecāka gada gājuma tūristiem Zema vietējo senioru maksātspēja Nav pieejas jūrai Nepietiekams valsts un pašvaldību finansējums tūrisma jomai Nav ērta sabiedriskā transporta sistēma Nevienmērīgi attīstīta tūrisma infrastruktūra Valodu barjera
Ārējie faktori Iespējas Draudi
Iestāšanās Eiro zonā 2014.gadā Veselības tūrisms ir viens no stratēģiskajiem tūrisma veidiem Latvijā nākošajā plānošanas periodā ES finanšu resursu pieejamība pārrobežu sadarbības projektiem Globālā sasilšana, labvēlīgi klimatiskie apstākļi – nav tik karsts kā Dienvidos un tik auksts kā Ziemeļos. Nostaļģiskais tūrisms – valsts ar Rietumu un Austrumu pagātni Ārzemju tūristu skaita pieaugums Latvijā
Līdzīgs piedāvājums citos reģionos ar augstāku kvalitāti un veiksmīgāku mārketingu. Ekonomiskā nestabilitāte, lēna ekonomiskās situācijas uzlabošanās vietējiem senioriem Vīzu režīms ar Krieviju un Baltkrieviju Politiskā nestabilitāte (situācija Ukrainā, Krievijā)
3. Labo prakšu apkopojums, izvērtējums un ieviešana Projekta realizācijas laikā katrs projekta partneris iepazīstināja ar piecām labajām
praksēm savā reģionā, kopumā projektā - 55 praksēm. Tās partneri izvērtēja, ņemot
vērā iespēju tās pārņemt citos reģionos. Pārņemšanai piemērotākās un interesantākās
prakses iepazina klātienē, pārējās – stāstījuma un prezentāciju veidā.
8
3.1. Vidzemes plānošanas reģiona piedāvātās labās prakses
senioru tūrisma attīstībai Vidzemes plānošanas reģions piedāvā projekta partneriem iepazīt un pārņemt sekojošas
labās prakses senioru tūrismā:
Baudi nesteidzoties – SPA un gardēžu tūrisms Dikļu pilī kā veselības un labjūtes
tūrisma piedāvājums. Dikļu pils viesnīcas restorāns ir viens no labākajiem Latvijas
restorāniem ārpus Rīgas, kas piedāvā ēdienus atbilstoši sezonai izmantojot vietējos
produktus. Latvijas dabas produktu izmantošana Eco SPA kūrēs dod viesiem fiziskās un
garīgās veselības uzlabošanos, nostiprināšanos un relaksāciju. Aptuveni 35% no Dikļu
pils klientiem ir seniori. www.diklupils.lv
Rehabilitācijas centrs „Līgatne” un nūjošana Gaujas Nacionālajā parkā
Rehabilitācijas centrs piedāvā ārstnieciskās un rehabilitācijas iespējas gan vietējiem, gan
ārvalstu klientiem. Ir izveidotas īpašas programmas senioriem. Rehabilitācijas centrs
atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā un nūjošana profesionāla konsultanta
pavadībā ir iekļauta rehabilitācijas procesā. www.rehcentrsligatne.lv; www.beactive.lv
Valmieras pilsētas un tās apkārtnes tūrisma veicināšanas konsultatīvā padome ir
Valmieras pilsētas, Beverīnas, Kocēnu, Burtnieku novadu tūrisma jomas speciālistu,
ekspertu un vietējo uzņēmēju padome ar mērķi veicināt Valmieras pilsētas un tuvāko
novadu konkurētspēju tūrismā, reģionālā un nacionālā līmenī, kā arī sekmēt
augstvērtīga, pievilcīga un atpazīstama Valmieras pilsētas tūrisma tēla veidošanos. Tas
ir jauniem biedriem atvērts labas sadarbības paraugs tūrisma attīstībā, ir izstrādāta
vienota tūrisma attīstības stratēģija, kurā seniori ir viena no mērķa grupām.
http://visit.valmiera.lv
Mazsalacas senioru iniciatīva Mazsalacas senioru biedrība „Atbalss” ir viena no
atpazīstamākajām un aktīvākajām senioru organizācijām reģionā. Organizācija dibināta,
lai aizstāvētu pensijas un pirmspensijas vecumu sasniegušo iedzīvotāju sociāli
ekonomiskās tiesības, garīgās un materiālās labklājības intereses, kā arī, lai aktīvi
iesaistītos sabiedriskajā un kultūras dzīvē, tādējādi veicinot pilnvērtīgu un harmonisku
dzīvi novadā. www.mazsalaca.lv
Senioru iniciatīva – starptautiskās apmaiņas brīvprātīgais darbs Gulbenes
pašvaldība sadarbībā ar Anglijas grāfistes Kornvolas nevalstisko organizāciju „Point
Europa” īstenoja senioru brīvprātīgā darba projektu. Seniori gan Latvijā, gan Anglijā
strādāja brīvprātīgo darbu, kopjot un labiekārtojot vidi. Kopā strādājot un ceļojot gūta
pieredze, uzlabotas valodas prasmes, kā arī stiprināta paaudžu sadarbība. Projektā
piedalījās arī jaunieši, kuri palīdzēja sazināties angļu valodā. www.gulbene.lv
9
3.2. Pārņemtās prakses Vidzemes plānošanas reģionā Ar partneru labajām praksēm, kuras ir piemērojamas un iespējams ieviest Vidzemes
reģionā 2013.gada oktobrī tika iepazīstināti reģiona pašvaldību tūrisma speciālisti un
interesenti.
Vidzemes plānošanas reģionā par piemērotām un labāk pārņemamām praksēm atzītas
divas projekta partneru labās prakses –
Kultūras brīvprātīgo programma Zinātnes parkā Granadā, Spānijā
Pieejams dabas tūrisms Ziemeļkarēlijā, Somijā
3.2.1. Kultūras brīvprātīgo gidu programma
Zinātnes parks ir interaktīvs muzejs vairāk kā 70 000 m2 platībā, tas atrodas Granadas
pilsētā (Spānijā) un ir viens no daudzpusīgākajiem kultūras un zinātnes atpūtas
piedāvājumiem Eiropā, tas ievērojams arī ar vides pieejamības risinājumiem.
Vecāka gada gājuma cilvēkiem ir iespējams pieteikties par brīvprātīgajiem gidiem šajā
parkā. Par gidiem viņi var kļūt pēc divu mēnešu apmācību kursu pabeigšanas, kuros tie
apgūst galveno informāciju par parku, apmeklējuma maršruta izveidi un
pamatnoteikumus komunikācijai ar apmeklētājiem. Brīvprātīgie izvēlas dienu, kad
strādās no otrdienas līdz piektdienai, vēlams rīta pusē. Brīvprātīgie ir vecumā virs 50
gadiem un tie pavada vecāka gada gājuma grupas. Zinātnes parks ir viens no
galvenajiem tūrisma resursiem reģionā un to apmeklē daudz vecāka gada gājuma
cilvēki. Zinātnes parks ir piemērots apmeklētājiem ar kustību traucējumiem.
Šī programma veiksmīgi darbojas vairāk kā 10 gadus. Galvenais izaicinājums ir pielāgot
apmācības katra cilvēka iespējām, jo brīvprātīgie katru gadu mainās.
Galvenie šīs prakses mērķi ir :
Izmantot vecākā gada gājuma cilvēku zināšanas un pieredzi.
Pielāgot apmācību programmu katra cilvēka vajadzībām.
Uzlabot vecāka gada gājuma cilvēku dzīves kvalitāti.
Popularizēt aktīvu novecošanu.
10
Rezultāts :
Pieaudzis muzeja apmeklētāju skaits.
Brīvprātīgie iesaistījušies muzeja dzīvē, viņi piedalās izstādēs,
konferencēs un grāmatu prezentācijās.
Vecāka gada gājuma brīvprātīgie gidi piesaista vecākus cilvēkus Zinātnes
centram.
3.2.2. Brīvprātīgo gidu prakses pārņemšana
Kā jau minēts iepriekš Vidzemes reģionā ir aptuveni 20 % iedzīvotāju vecumā virs 60
gadiem. Daļa no tiem turpina strādāt, aktīvi iesaistās senioru organizācijās un
sabiedriskajā dzīvē, daļa nevēlās vai nav raduši iespēju aktīvi darboties un iesaistīties
sabiedriskajos procesos. Viens no veidiem kā iesaistīties sabiedriskajā dzīvē, pārveidot,
uzlabot savu un apkārtējo cilvēku dzīves kvalitāti ir brīvprātīgais darbs
Pēc iepazīšanās ar Granadas kultūras brīvprātīgo gidu programmu, kas daudzu gadu
garumā parāda, ka brīvprātīgais darbs var būt nozīmīgs un labi piemērojams tūrisma
nozarē, Amatas novada pašvaldība nāca ar iniciatīvu daļēji šo praksi pārņemt savā
novadā, apmācot vietējos seniorus par novada gidiem – tūristu grupu pavadoņiem.
Amatas novads ir bagāts ar tūrisma resursiem, daļa novada atrodas Gaujas Nacionālā
parka teritorijā. Novadā ir populāri tūrisma objekti, kuros ik gadu viesojās tūkstošiem
apmeklētāju - Āraišu ezerpils un tās apkārtne (2013.gadā – 15886 apmeklētāji), Zvārtes
iezis (2013.gadā – 10584), bet ir arī mazāk zināmas vietas un lauku saimniecības ar savu
īpašo stāstu, kuras piedāvāt apskatei tūristiem. Novads izveidots no pieciem pagastiem,
kuriem katram savs stāsts un sava vēsture. Novadā ir aktīvi un izglītoti vecākās
paaudzes cilvēki, kuri labi zina un paši piedzīvojuši šos vietējos stāstus, vēsturi un
tradīcijas un labprāt ar tām dalītos, bet pietrūkst īpašo gidu zināšanu un reizēm arī
uzdrīkstēšanās.
Vidzemes plānošanas reģions, Amatas novada pašvaldība sadarbībā ar Vidzemes
augstskolas docentu, Tūristu gidu – ceļojumu un pasākumu organizatoru apmācības
programmas autoru Dr.geogr. Andri Kleperu izstrādāja Amatas novada brīvprātīgo gidu
– ekskursiju pavadoņu 64 stundu apmācību programmu.
Programma iekļautas sekojošas apmācības:
Gida darba specifika un tendences. Tūristu gida pienākumi, uzdevumi un
atbildība. Tūristu pavadonis un ceļojumu asistents – darba tirgus iespējas.
Ekskursija kā priekšnesums un vietu interpretācija. Ekskursiju vadīšanas
paņēmieni.
Amatas novada iepazīšana – teritorija, vēsture, tūrisma piesaistes, tūrisma
attīstība un aktualitātes.
Pirmās palīdzības sniegšanas kurss.
Komunikācija ar tūristu grupām, pakalpojuma pārdošana.
11
Biznesa pieeja ekskursiju vadīšanā, komercdarbība pakalpojumu pārdošanai.
Ceļojuma maršruti Vidzemē, Gaujas Nacionālajā parkā un Amatas novadā -
ceļojuma programmas sastādīšanas apsvērumi. Tirgus tendences un
pieprasītākie Latvijas maršruti.
Izglītots ceļotājs & likumdošana. Grupas vadītāja – pavadoņa darba specifika,
dokumentācija.
Ceļotāju dažādība – ceļotāju lomas un komunikācija, darbs ar sarežģītākiem
gadījumiem, problēmsituāciju risināšana.
Ekskursiju vadīšanas metodika, grupu uzņemšana, profesionāla viesmīlība
Prezentēšana. Novada vēstnieka statusa izpausmes.
Praktiskie treniņi – idejas tūrisma produktu veidošanai, ekskursijas
programmas sastādīšana Amatas novadā, ekskursijas pa Āraišu apvidu,
Nītaures, Zaubes un Skujenes pagastiem un populārākajiem tūrisma objektiem,
dabas interpretācija – pārgājiens pa Amatas taku un nūjošana pie Kārļu muižas.
Amatas novada brīvprātīgo senioru gidu – ekskursiju pavadoņu apmācības norisinājās
laika posmā no 2014.gada 3.maija līdz 19.jūnijam (sestdienās) Amatas novadā (dažādās
vietās atbilstoši mācību tēmai). Apmācības piedalījās 14 Amatas novada seniori, kuri
katrs labāk pārzina savai dzīves vietai tuvāko teritoriju un ir gatavi būt par
brīvprātīgajiem gidiem – ekskursiju grupu pavadoņiem sev tuvākajā apkārtnē.
Apmācības vadīja Vidzemes augstskolas docents Dr.geogr. Andris Klepers.
Apmācību noslēgumā senioriem bija gala pārbaudījums maršrutu izstrādē un
ekskursijas vadīšanā – prezentācija ar savu stāstu par kādu no Amatas novada
pagastiem. Pārbaudījums izvērtās par kopīgiem svētkiem, seniori bija sagatavojuši ne
tikai interesantu un atraktīvu stāstījumu par savu tēmu, bet arī īpaši bija tērpušies un
sarūpējuši atbilstošu cienastu. Visi dalībnieki saņēma Amatas novada ekskursiju
pavadoņa apliecību.
12
Apmācītos seniorus Amatas novada tūrisma informācijas centrs turpmāk piesaistīs kā
brīvprātīgos pavadoņus ekskursijās senioru un skolēnu grupām, kā arī ekskursijām
ģimenēm ar bērniem.
Amatas novada mājas lapā ir izveidota sadaļa Amatas pagastu stāstnieki
http://amata.lv/amatas-pagastu-stastnieki/, katra gida – tūristu gripas pavadoņa
vizītkarte, kurā norādīta teritorija vai objekts, kurā viņš piedāvā pavadīt tūristu grupas,
ka arī citas zināšanas un prasmes, kas varētu būt saistošas interesentiem.
Ieguvumi no šīs labās prakses pārņemšanas:
Nodrošināta pastāvīga gidu pakalpojumu pieejamība visā Amtas novadā.
Apmācīti gidi – tūristu grupu pavadoņi, kas uzlabos piedāvājuma kvalitāti,
padarot produktu atraktīvāku un pieprasītāku.
Iespējams palielināsies apmeklētāju skaitu tūrisma objektos un pagarinās tūristu
uzturēšanās ilgumu Amatas novadā.
Saglabāti un atdzīvināti vietējo iedzīvotāju stāsti par novada vēsturi un
tradīcijām un tie izmantoti kā jauns tūrisma piedāvājums.
Sociālajā jomā – senioru dzīves kvalitātes uzlabošanās, jaunu zināšanu apguve
un iespēja sevi attīstīt un aktīvi iesaistīties sabiedriskajā dzīvē, izrauties no
ikdienas rutīnas, iepazīties jauniem cilvēkiem.
Seniori ieguvuši zināšanas ne tikai kā Amatas novada gidi – tūristu grupu
pavadoņi, bet arī par ceļojumu plānošanu un organizēšanu un paši var kļūt par
aktīviem un gudriem ceļotājiem un grupu organizatoriem.
Amatas novada senioriem radusies plašāka interese par senioru tūrisma
iespējām arī starptautiskā mērogā.
Pateicoties mēdiju pievērstajai uzmanībai, aktualizēts jautājums par senioriem
kā „resursu”, rādot piemēru arī citiem novadiem.
Šīs labās prakses pārņemšanu Amatas novadā plānots popularizēt visā Vidzemes
reģionā, aicinot senioru grupas un organizācijas doties ekskursijās uz Amatas novadu un
13
izmantot brīvprātīgi gidu – tūristu grupu pavadoņu pakalpojumus. Iespējams tas rosinās
arī citos novados ieviest līdzīgu praksi.
Par brīvprātīgo gidu – tūrisma grupu pavadoņu pakalpojuma pieejamību tiks informētas
tūrisma aģentūras, kuras veido speciālus piedāvājumus vecāka gada gājuma
interesentiem.
Labās prakses pārņemšanas pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā
Aktivitāte Ieviešanas laiks Amatas novada brīvprātīgo gidu – ekskursiju pavadoņu apmācību programmas sagatavošana
2014.gada janvāris – februāris
Amatas novada senioru pieteikšanās apmācībām un pretendentu atlase
2014.gada marts - aprīlis
Apmācību norise 2014.gada 3.maijs – 2014.gada 19.jūnijs Brīvprātīgo gidu – ekskursiju pavadoņu pakalpojuma ieviešana Amatas novadā
informācijas ievietošana mājas lapā par katra ekskursiju pavadoņa piedāvāto pakalpojumu – maršruti, teritorijas
piedāvājuma skolēnu grupām sagatavošana
dzimtā novada iepazīšanas ekskursijas novada skolēniem – jāiziet visas ekskursijas, jāsakrāj punkti un noslēgumā laimējot lielo balvu un pārsteiguma balvas
Starptautiskai senioru dienai veltīta ekskursija Amatas novadā, VPR konkursa par senioriem draudzīgāko tūrisma piedāvājumu uzvarētājiem, kā arī pārstāvjiem no Siguldas velogidu senioru organizācijas „Oma Bike”, senioru organizācijām, tūrisma speciālistiem u.c. interesentiem
Ūdenstūrisma projekta Riverways ietvaros ekskursija pa Amatas taku stāstnieces Lūcijas Kārkliņas vadībā
ekskursiju vadītāju piedāvājuma prezentēšana reģiona tūrisma speciālistiem, tūrisma aģentūrām, kuras veido piedāvājumus senioru grupām (Skaistie skati, Ramiro Travel, Jauni rakursi, Eiropas ceļojumu centrs u.c) un senioru
2014.augusts Līdz 2014.gada 1.septembrim 2015.gada pavasaris 2014.gada 4.oktobris 2014.gada 11.oktobris 2014.gada septembris – oktobris
14
organizācijām senioru biedrību savstarpējā
pieredzes apmaiņa – senioru ekskursijas Amatas novadā
starptautiskās senioru apmaiņas organizēšana – Polijas senioru vizīte Amatas novadā
2014.gada oktobris – novembris 2015.gads
Video un foto prezentācijas sagatavošana par senioru apmācībām un ekskursijām, Amatas novada labās prakses popularizēšanai.
2014.gada augusts, septembris
3.2.3. Pieejams dabas tūrisms
Somijā Karēlijas universitātes Inovāciju institūts neatkarīgai dzīvei ISAK (Centre of
Innovations for Independent Living ISAK) realizēja projektu, kura mērķis bija attīstīt
pakalpojumus un uzlabot darba vidi Ziemeļkarēlijas dabas tūrisma uzņēmumos.
Projekts paredz piedāvāt iespēju atpūsties dabā ikvienam interesentam – gan senioriem,
gan cilvēkiem ar kustību traucējumiem, arī ģimenēm ar bērniem.
Projekta mērķis paredz uzsākt stratēģisku un noturīgu vides pieejamības dabas tūrismā
attīstību, izstrādājot vadlīnijas vides pieejamības novērtēšanai un uzlabošanai, sniedzot
ieteikumus, kā arī uzskaitot, kādi var būt vides pieejamības veidi dabas tūrismā. Vecāka
gada gājuma cilvēki bija viena no projekta mērķa grupām - senioru skaits pieaug un arī
tūrisma galamērķos nepieciešams sniegt īpašus, senioriem piemērotus pakalpojumus.
Projekta rezultātā ir izanalizētas patērētāju, t.sk. gados vecāku cilvēku vajadzības,
izstrādātas instrukcijas un rekomendācijas vides pieejamības veidošanai dabas tūrisma
objektos, kā arī izdota publikācija „Rokasgrāmata uzņēmējiem par vides pieejamību
dabas tūrismā”, palīdzot uzņēmējiem uzlabot to aprīkojumu un pakalpojumus.
3.2.4. Pieejama dabas tūrisma prakses pārņemšana
Vidzemes plānošanas reģionā ir vairāk kā 60 dabas takas, kājāmgājēju maršruti, tūristu
takas un kultūrvēsturiskās takas. Tikai nelielā daļa no tām vai atsevišķos taku posmos ir
nodrošināta pieejamība visiem interesentiem, vietām tā ir it kā nodrošināta, bet
praktiski nav lietojama cilvēkiem ar kustību traucējumiem, senioriem un ģimenēm ar
bērniem atsevišķu nepārvaramu šķēršļu dēļ.
Vides pieejamība tūrisma objektos ievērojami palielina to apmeklētāju skaitu un ar savu
pozitīvo piemēru izglīto sabiedrību par sociālo atbildību un iesaistīšanos.
Zināšanu pilnveidošanai senioru tūrismā par vides pieejamību, iepazīstināšanai ar
Ziemeļkarēlijas labo praksi šajā jomā, Vidzemes plānošanas reģions 2014.gada
28.augustā Līgatnes kultūras namā organizēja semināru dabas taku īpašniekiem,
apsaimniekotājiem, uzņēmējiem, arhitektiem, pašvaldību attīstības plānošanas un
tūrisma speciālistiem un citiem interesentiem par dabas objektu piemērošanu un
15
pieejamības nodrošināšanu senioriem, cilvēkiem ar kustību traucējumiem un ģimenēm
ar bērniem. Seminārā piedalījās vairāk kā 40 interesenti. .
Vides pieejamības eksperts, Ziemeļkarēlijas universitātes Inovāciju centra neatkarīgai
dzīvei (ISAK) koordinators Timo Ekroos iepazīstināja ar Somijas pieredzi vides
pieejamības jautājumos uzsverot, ka ideāli sakārtots tūrisma objekts ir ērti pieejams
ikvienam un ikvienam ir tiesības atpūsties dabā, makšķerēt, doties pastaigā pa dabas
takām. .
Latvijas invalīdu un viņu draugu apvienības vides pieejamības eksperts Jurģis Briedis
analizēja būvniecībā pieļautās kļūdas vides pieejamības nodrošināšanai un uzsvēra
universālā dizaina nozīmi nākotnē. Pielietojot universālo dizainu ieguvēji ir visi un
objekts nezaudē savu vizuālo pievilcību.
Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības zinātniskā institūta direktore un vadošā
pētniece Aija van der Steina semināra dalībniekiem norādīja uz socioloģiskiem un
psiholoģiskiem kritērijiem, kas nosaka senioru izvēli ceļot un cik senioriem ir nozīmīga
ērta un pievilcīga vide tūrisma galamērķī, aplūkojot to no mārketinga viedokļa.
Arhitekte Ināra Caunīte dalījās pieredzē vides pieejamības veidošanā tūrisma objektos,
meklējot kompromisu starp projekta ideju, pasūtītāja vēlmēm un iespējām, vēsturiskām
un dabas vērtībām, vēsturisko objektu maketu veidošanas izglītojošo un klātbūtnes
objektā sajūtas nodrošināšanas nozīmi objektos ar ierobežotu pieejamību, kā arī
cilvēkiem ar redzes traucējumiem.
Semināra praktiskā daļa norisinājās Līgatnes kultūrvēstures un dabas takās. Eksperti un
semināra dalībnieki izvērtēja taku pašreizējo stāvokli - veiksmīgos risinājumus,
problemātiskās vietas, kā arī nepieciešamos uzlabojumus lai takas būtu pieejamas
ikvienam.
Par veiksmīgiem risinājumiem atzina: Labi sagatavota pamatinformācija – ciemata un maršrutu kartes. Skaidri saprotams maršruta sākuma punkts - tūrisma informācijas
centrs, pieejama nepieciešamie informatīvie materiāli ciemata apskates
plānošanai.
16
Maršrutā izbūvētas kāpnes, kāpņu laukumi, tiltiņu un soliņu no izturīga
kokmateriāla.
Alternatīvu maršrutu izveidošana apmeklētājiem ratiņkrēslos, vecākiem
ar bērnu ratiņiem.
Krāsu kontrasta izmantošana kāpņu krāsojumā, kā arī izvairīšanās no
slidenām virsmām.
Brīnišķīga atmosfēra, skaista daba – aromāts un skaņas ļauj to izjust
cilvēkiem ar redzes traucējumiem.
Laipna un atbildīga apkalpojošo darbinieku attieksme.
Risinājumi, kurus būtu nepieciešams uzlabot labākas pieejamības nodrošināšanai:
Informācijas centrā – nepieciešamas divpusējas margas kāpnēm un
uzbrauktuvei, durvis veras pret vienu uzbrauktuvi un tā nav droši
lietojama, nepieciešams horizontāls rokturis durvīm pieejamās tualetes
iekšpusē.
Atsevišķās maršruta vietās nepieciešams uzlabot gājēju celiņu virskārtu.
Pie skatu laukuma uzbrauktuvei jābūt tikpat platai kā skatu laukuma
platforma un margām jābūt gar abām malām uzbrauktuvei visā
uzbrauktuves garumā.
Tiltam pie Līgatnes papīrfabrikas ir līmeņu starpība ar celiņu un slidena
virsma, nepieciešams pagarināt tilta margas līdz jau esošajiem metāla
stabiem.
Informācijas stendi un kartes atsevišķās vietās (stāvlaukumā un pie
informācijas centra) varētu būt novietoti ērtāk pieejamās vietās un
teksts izcelts ar reljefu, lai to var izlasīt cilvēki ar redzes traucējumiem.
Nepieciešams marķējums alternatīvajiem maršrutiem cilvēkiem ar
kustību traucējumiem un ratiņkrēslos. Šos maršrutus nepieciešams arī
īpaši, ar citu krāsu atzīmēt kartēs.
Nepieciešami papildus soliņi atpūtai atsevišķās vietās, piemēram,
garajās kāpnēs, kas ved kalnā.
Pieejama tualete maršruta vidū.
Līgatnes novada pašvaldība iespēju robežās ņems vērā šīs rekomendācijas un uzlabos
taku pieejamību. Pieredze un iegūtās zināšanas par dabas objektu un taku pieejamības
nodrošināšanu to īpašniekiem apsaimniekotājiem un uzņēmējiem būs pielietojamas
ikdienā objektu uzturēšanā, infrastruktūras rekonstrukcijas un vides labiekārtošanas
darbos, ka arī radot jaunus dabas tūrisma piedāvājumus.
17
4. Vietējo un ārvalstu senioru tūristu aptaujas rezultāti Lai mērķtiecīgi plānotu senioru tūrisma attīstību reģionos, veidotu piedāvājumu vecāka
gada gājuma cilvēkiem, nepieciešams zināt tūrista – seniora raksturojumu, ceļošanas
paradumus un vēlmes. Projekta partneri veica vietējo un ārvalstu senioru tūristu
aptauju savos reģionos. Vidzemes plānošanas reģionā aptauja norisinājās 2013.gadā
pavasarī un vasarā. Anketas izplatītas vietējiem senioriem ar senioru biedrību
starpniecību, ārvalstu senioriem ar tūrisma aģentūru starpniecību, kuras ved ārvalstu
tūristu grupas uz Vidzemes reģionu. Aptaujāti tika 177 vietējie un 120 ārvalstu
respondenti.
Anketā vietējiem senioriem tūristiem tika iekļauti 22 jautājumu par ceļošanas
motivāciju un vajadzībām, kā arī jautājumi par Vidzemes reģionu. Anketā ārvalstu
senioriem tika ietverti 15 jautājumi par ceļošanas paradumiem, motivāciju, piesaistēm
un traucējošiem faktoriem.
4.1. Vietējo respondentu raksturojums Aptaujā Vidzemes reģionā piedalījās 177 respondenti vecumā virs 50 gadiem, no tiem
47 vīrieši un 130 sievietes. Vecuma grupu sadalījumā 24% respondentu ir vecumā no 50
– 60 gadiem, visvairāk jeb 46% ir vecuma grupā no 61 – 70 gadiem, 25% vecumā līdz 80
gadiem un 5% respondentu vecumā no 81 līdz 96 gadu vecumam.
Respondentu sadalījums pa periodiem, kas atspoguļo gadus kopš cilvēks ir pensijā
parāda, ka lielākā daļa jeb 34% pensijā ir mazāk par 10 gadiem, 22 % pensijā ir no 11 –
20 gadiem un 11% respondentu atkarībā no sava vecuma pensijā ir jau 20 gadus un
vairāk.
Respondentu izglītības līmenis. Visvairāk respondentu ir ar vidējo profesionālo jeb
arodizglītību 42%, ar vispārējo vidējo izglītību 23%, ar augstāko izglītību 21% un 12%
ar pamatizglītību.
Senioru nodarbošanās vairumā gadījumu 59% nav algota darba strādāšana. Tomēr no
aptaujātajiem ¼ daļa strādā uz pilnu slodzi, jo vēl nav sasnieguši pensijas vecumu, 14%
strādā nepilnu darba laiku, 2 % no aptaujātajiem ir nodarbināti privātajā
uzņēmējdarbībā.
Respondentiem, vērtējot savus ienākumus, vairums jeb 68% tos vērtē kā zemus un
vidējus. Virs vidējā savus ienākumus vērtē tikai 18% respondentu un 12 % savus
ienākumus nav vēlējušies atklāt.
Vairums respondentu 51% ir precējušies, 29% savu dzīvesbiedru ir zaudējuši un 11%
šķīrušies un 7% nav bijuši precējušies.
4.1.1. Vidzemes senioru ceļošanas paradumi
Pētījuma rezultāti parāda, ka ārpus mājam pavadīto nakšu skaits ir salīdzinoši neliels.
Vairums 41% respondentu, kopš atrodas pensijā vai sasnieguši 55 gadu vecumu ceļojuši
18
no 1- 3 naktīm. Otra lielākā kategorija jeb 23% ir tādi, kuri nav ceļojuši vispār. No visiem
tiem, kuri ir ceļojuši, 51% ir bijuši ārzemēs, bet 27% ceļojuši tikai pa Latviju.
Vidzemes seniori ceļo visos gadalaikos, taču visbiežāk vasarā. Ceļojumus visbiežāk
organizē individuāli vai ar aģentūru starpniecību..
Senioru tūristiem dodoties ceļojumā ļoti svarīgi ir izbaudīt mieru un klusumu, kā arī
pavadīt laiku ar savu ģimeni un tuviniekiem, ar ko arī visbiežāk dodas kopā ceļojumos.
Svarīgi ceļojuma laikā piedzīvot ko jaunu un izbēgt no ikdienas rutīnas. Neitrāla
attieksme ir pret jaunu draugu iegūšanu brauciena laikā, kā arī to, ka ceļošana kopumā
uzlabotu cilvēka dzīves kvalitāti. Savukārt visnesvarīgākais ir romantiski piedzīvojumi,
kas varētu atgadīties ceļojuma laikā.
4.2. Ārvalstu respondentu raksturojums Aptaujā piedalījās 120 respondenti vecumā virs 50 gadiem, no tiem 43 vīrieši un 74
sievietes, 3 respondenti dzimumu nebija norādījuši. Vecuma grupu sadalījumā 24%
respondentu ir vecumā no 50 – 60 gadiem, visvairāk jeb 54% ir vecuma grupā no 61 –
70 gadiem, 22% vecumā līdz 80 gadiem. un 5% respondentu vecumā no 81 līdz 96 gadu
vecumam.
Aptaujā piedalījās 57 respondenti no Vācijas, 46 no Austrālijas, 7 no ASV, 5 no Austrijas
un 1 no Kanādas.
Vairums respondentu 77 % ir precējušies, 11% savu dzīvesbiedru ir zaudējuši, 7 %
šķīrušies, 5 % vientuļi neprecējušies.
Respondentiem vērtējot savus ienākumus vairāk kā puse jeb 56% tos vērtē kā vidējus.
Ienākumi zem vidējā līmeņa ir 5 % respondentu un virs vidējā līmeņa 40 % aptaujas
dalībnieku.
4.2.1. Ārvalstu respondentu ceļošanas paradumi
Aptaujas rezultāti parāda, ka lielākā daļa ārvalstu senioru ceļo ilgāk kā nedēļu - 16%
vairāk kā 1 mēnesi, 29% 2-3 nedēļas, 28% 8-10 dienas. Tikai 3 % respondentu ceļo līdz
3 dienām, 24 % no 4-7 dienām. Tā kā gandrīz puse respondentu ir no Latvijai tālām
zemēm, - Austrālijas, ASV un Kanādas, tad tas iespējams nosaka salīdzinoši ilgo
ceļošanas laiku.
Visvairāk ārvalstu seniori ceļo rudenī 62%, pavasaris ir nākošais populārākais ceļošanas
laiks - 58% respondentu, vasarā 31% un ziemā tikai 18%. Respondenti norādījuši
vairākus gadalaikus, kad dodas ceļojumos, pārsvarā pavasarī un rudenī.
Savu ceļojumu paši organizē 26% ārvalstu senioru, 30 % ceļojumu piesaka ar aģentūru
starpniecību, 38% pērk ceļojumu paketi, kurā iekļautas visas izmaksas, 12% šādu
ceļojumu paketi iegādājas internetā.
19
Plānojot ceļojumu, vislielākā nozīme ir draugu vai citu cilvēku ieteikumam, tos minējuši
attiecīgi 45% un 43% respondentu, 38 % aptaujas dalībniekiem nozīmīga sava
personīgā pieredzei, 27 % informāciju ieguvuši no ceļojumu bukletiem, 24% no masu
medijiem, tikpat daudz 24 % no ceļojumu žurnāliem. Internetu par nozīmīgu ceļojuma
izvēlē atzīmējuši 22 % respondentu, informāciju tūrisma aģentūrās ieguvuši 17 %
aptaujas dalībnieku, radinieku un ģimenes ieteikums nozīmīgs 13%, tikai 2 %
informāciju ieguvuši sociālajos tīklos.
Pārsvarā ārvalstu seniori ceļo kopā ar dzīvesbiedru – 77 %, ar draugiem un paziņām
kopā ceļo 17 % respondentu.
4.2.2. Faktori, kas ietekmē ārvalstu senioru ceļojuma izvēli
Par nozīmīgākajiem faktoriem ceļojuma izvēlē respondenti norādījuši vēsturiskās vietas
un vietējo kultūru, tos kā nozīmīgus vai ļoti nozīmīgus norādījuši attiecīgi 86% un 80 %
respondentu, iespēja izmantot mobilos ceļvežus objektos ir svarīga 76% aptaujas
dalībnieku. 72% ārvalstu ceļotāji par nozīmīgu atzinuši ērtu transportu, 69%
respondentiem nozīmīga daba un 63% gastronomija.
Pārsteidzoši, ka pakalpojumu kvalitāte atzīmētā kā mazāk nozīmīgs faktors, to
atzīmējuši 58 % respondentu. Ārvalstu senioriem ceļojuma laikā nav svarīgas fiziskās
nodarbības, dejas un iespēja nodarboties ar rokdarbiem.
5. Turpmākās darbības plāns senioru tūrismā
5.1. Politikas plānošanas dokumenti 2014.gada 1.jūlijā apstiprināts Latvijas tūrisma politikas plānošanas dokuments -
Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam. Šajā dokumentā kā viena
no globālajām tendencēm un izaicinājumiem minēta gados veco cilvēku proporcionāla
palielināšanās, īpaši Eiropā. Seniori ceļos vairāk un pieprasīs pakalpojumus un
produktus, kas atbilst viņu vecumam. Sabiedrības novecošanās rada izmaiņas tūristu
struktūrā, veidojot jaunus segmentus.
Viena no Latvijas tūrisma attīstības prioritātēm ir veselības tūrisms, tas lielā mērā
saistīts ar senioru tūrismu – ārstniecības, veselības uzlabošanas, SPA pakalpojumu
izmantošanu. Plānojot un realizējot konkrētās aktivitātes šajā jomā, jāpievērš uzmanība
šīs mērķa grupas vajadzībām, interesēm un iespējām šo pakalpojumu izmantošanā.
Latvijas tūrisma mārketinga stratēģijā 2010.-2015.gadam Latvijai prioritārajos ārvalstu
tirgos - Vācijā un Zviedrijā kā īpaši uzrunājamie segmenti minēta „sudraba paaudze”.
Seniori uzrunājami nostalģijas un vēsturisko saišu dēļ, Latvija kā neatņemama, Baltijas
apceļošanas sastāvdaļa. Daba, saskarsme, veselība, „nesteidzīgais” tūrisms , kas rada
Latviju par šai grupai draudzīgu galamērķi.
Latvijas Republikas Saeimā 2014.gada 9.jūnijā norisinājās konference „Sabiedrības
veiksmīgas novecošanas izaicinājumi Latvijā”, kurā tika atzīmēts, ka šajā jomā
20
pastiprināti plānotas politikas iniciatīvas 55 pašvaldībās. Kā viena no visbiežāk
minētajām aktivitātēm Latvijas pašvaldībās ir senioru ekskursijas un pieredzes apmaiņa
– senioru tūrisms.
Tūrisma attīstības valsts aģentūras 2015.gada darba plāna projektā paredzēts veikt
pētījumu tūrisma pakalpojumu konkurētspējas nodrošināšanai – pakalpojumu
kvalitātes un kvantitātes mērījumu veikšanu atbilstoši noteiktām patērētāju grupām, tai
skaitā, nosakot personu ar invaliditāti, ģimeņu ar bērniem, senioru apmierinātību par
attiecīgo pakalpojumu saturu, pieejamību un kvalitāti. Pētījumu plānots veikt kā ārvalstu
tūristu aptauju.
Vidzemes plānošanas reģionā līdz 2014.gada decembrim tiek izstrādāta Reģionālās
attīstības programma 2014.-2020.gadam. Tas ir vidēja termiņa plānošanas dokuments,
kurā formulēti Vidzemes plānošanas reģiona galvenie attīstības virzieni. Plānojot
tūrisma attīstību jāņem vērā seniori kā nozīmīga un pieaugoša tūristu grupa.
Lielākai daļai Vidzemes novadu pašvaldībām izstrādātas ilgtermiņa attīstības stratēģijas,
daļai pašvaldību šis darbs vēl turpinās. Seniori kā nozīmīgs tūrisma segments jāņem
vērā gan plānojot tūrisma attīstību, gan nodrošinot vides pieejamību.
5.2. Rīcības plāns Rīcības plānā iekļautas aktivitātes, kuras plāno veikt Vidzemes plānošanas reģions un
ieteicamas rīcības, kuru realizācija iespējama sadarbībā ar pašvaldībām, valsts iestādēm
un sabiedriskām organizācijām, to īstenošanu tiešā veidā neveic Vidzemes plānošanas
reģions.
Projekta pētījumu, rezultātu un labo prakšu popularizēšana – izpratnes veidošana
sabiedrībā par senioriem kā nozīmīgu mērķa grupu tūrismā un senioru tūrisma
attīstības iespējām:
Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes locekļiem;
Vidzemes reģiona tūrisma speciālistiem;
Uzņēmējiem, pakalpojumu sniedzējiem un interesentiem semināros,
konferencēs un citos pasākumos;
Senioru organizācijās;
Sadarbojoties ar citiem reģioniem veicināt labās prakses pārņemšanu
Latvijas mērogā.
Veic Vidzemes plānošanas reģiona speciālisti 2014.-2015.gadā.
Senioru tūrisma produktu attīstīšana un popularizēšana:
Apzināt reģionā esošos piedāvājumus senioriem;, reģiona esošā
piedāvājuma audits, atklājot nepieciešamos uzlabojumus,
pilnveidojumus, lai piedāvājumu varētu izmantot kvalitatīvam senioru
piedāvājumam.
21
Esošā piedāvājuma popularizēšana:
o pašvaldību tūrisma mājas lapās vai mājas lapu tūrisma sadaļās
izveidot atsevišķu, labi pamanāmu 55+ piedāvājumu;
o pēc iespējas arī drukāto izdevumu veidošana šai mērķa grupai,
kas lieto internetu, bet kā rāda pētījumi, vairāk uzticas
drukātajiem materiāliem.
Jaunu piedāvājumu veidošana un esošā piedāvājuma diferencēšana,
piedāvājot produktus darba dienās vai ārpus aktīvās tūrisma sezonas:
o aktīvais + gastronomiskais tūrisms, piemēram, senioriem
piemērots velomaršruts ar senioriem piemērotiem velosipēdiem
un noslēgumā gastronomiskais baudījums;
o izzinošais + kultūras tūrisms, piemēram, ekskursija ražotnē,
saimniecībā, vietas apskates ekskursija un kultūras pasākums
(šāda veida piedāvājumi ir tūrisma aģentūrām sestdienās un
svētdienās, kad kultūras pasākumi notiek pa dienu un ir
iespējams laicīgi atgriezties mājās un brīvdienās pārsvarā arī
notiek kultūras pasākumi). Tuvākās apkārtnes iedzīvotājiem
šādus piedāvājumus var veidot arī darba dienās, jo reģionā ir
Valmieras Drāmas teātris un Vidzemes koncertzāle „Cēsis”, kur
pasākumi notiek arī darba dienās;
o Diskusija par kvalitātes zīmes „Senioriem draudzīgs”
izveidošanu, ko piešķirtu tūrisma uzņēmumiem, vides
objektiem, produktiem, kur ņemtas vērā senioru vēlmes,
vajadzības, specifiku. Kvalitātes zīmes nolikuma izstrādāšana;
o Kopēju produktu un sadarbības tīklu veidošana ar citiem
reģioniem.
Pētījumi par senioru tūrisma attīstību, tendencēm, sadarbības iespējām
reģionā.
Tūrisma speciālistu, uzņēmēju un pakalpojumu sniedzēju apmācības
senioru tūrisma piedāvājuma veidošanā un marketingā.
Veic Vidzemes plānošanas reģions un pašvaldību tūrisma speciālisti sadarbībā ar
uzņēmējiem, tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, Vidzemes augstskolu un citām
augstskolām 2014.-2020.gadā atbilstoši pieejamajiem finanšu un cilvēkresursiem.
Senioru iesaistīšanas pasākumi
Senioru organizāciju apzināšana, kuras vēlas iesaistīties tūrisma
apmaiņas programmās, brīvprātīgajā darbā un citos pasākumos.
Esošo un bijušo tūrisma un ar tūrismu saistīto vecāka gada gājuma
cilvēku uzrunāšana un iesaistīšana tūrisma piedāvājumu veidošanā
senioriem.
Vietējo – Vidzemes reģiona un Latvijas, ka arī un starptautisko apmaiņas
projektu realizēšana brīvprātīgā darba veikšanai, pieredzes apmaiņai un
22
ceļošanai. Atbalsts reģiona senioru organizācijām starptautisko
sadarbības partneru meklēšanā.
Informēšana par projektiem pieejamiem fondiem un konsultēšana
projektu sagatavošanā.
Senioru ceļojumu stāstu konkursu organizēšana un ceļojumu stāstu
pasākumu organizēšana, pasākumu rīkošanai izmantojot vietas, kas
vēlās sevi pieteikt kā senioriem draudzīgas.
Senioru iesaistīšana vietēju suvenīru veidošanā.
Vidzemes plānošanas reģiona, pašvaldību speciālisti sadarbībā ar senioru organizācijām.
Pašvaldību, nevalstisko organizāciju (Ināras un Borisa Teterevu fonda, Valmieras
novada fonda, Sabiedrības integrācijas fonda, u.c.) , Eiropas Savienības un citu fondu
finanšu līdzekļi. Aktivitātes veicamas laika posmā no 2014.līdz 2020.gadam.
Vides pieejamības nodrošināšana
Apmācību un praktisku semināru organizēšana vides pieejamības
jautājumos.
Veicot jaunu objektu būvniecību, rekonstrukcijas un labiekārtošanas
darbus, pēc iespējas nodrošināt praktiski lietojamu vides pieejamību.
Infrastruktūras testēšanai pieaicināt potenciālos objektu apmeklētājus.
Projekti dabas objektu pieejamības uzlabošanai.
Par jaunu senioriem, ģimenēm ar bērniem un cilvēkiem ar kustību
traucējumiem izveidošanu informēt sabiedrību un tos iekļaut
piedāvājumos ar īpašu atzīmi – visiem pieejams.
Vieglāku un pieejamāku, senioriem draudzīgu dabas taku un maršrutu
norāde un apraksts.
Esošo objektu infrastruktūras sakārtošana:
o Uzrakstu izvietošana, vietās, kur jāuzmanās, norādes par
attālumu līdz objektam;
o Soliņu ierīkošana pietiekamā daudzumā vietās, kura paredzama
gaidīšana vai ilgāka uzkavēšanās;
o Autobusu stāvvietas pie tūrisma objektiem vai skaidri noteikumi,
kur drīkst izlaist cilvēkus un kur jānovieto autobuss vietās, kur
nav stāvlaukuma.
Veic pašvaldību speciālisti, objektu īpašnieki sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģionu
un Dabas aizsardzības pārvaldi pieejamo finanšu resursu ietvaros. Aktivitātes veicamas
laika posmā no 2014.līdz 2020.gadam.
Rīcības plānā iekļautās aktivitātes tiks iestrādātas Vidzemes plānošanas reģiona
Attīstības programmā 2014.-2020.gadam, kā arī tiks ieteiktas iestrādāt Vidzemes
plānošanas reģiona pašvaldību attīstības plānošanas dokumentos.