PBLA valdes sēdePulcējās pārstāvji no visas pasaules

Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: redakcija@laikraksts.com

Laikraksts LATVIETIS www.laikraksts.comAustrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide

Nr. 168 2011. gada 6. oktobrī TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991

9HRLINH*gjjaac+

SatursPBLA ..............................1, 3, 4, 5Austrālijas ziņas ......... 2, 7, 14, 15Latvijas ziņas .................1, 3, 4, 511. Saeima ...........................6, 14Redakcijā ...................................3Precizējums / Paskaidrojums .....5Intervija – Rihards Zaļupe ............

....................................8, 9, 14Marijas un Pētera ceļojums ..........

................................ 10, 11, 12Daina Grosa LU92 .............13, 14Sēru vēsts ................................14Datumi ......................................15Sarīkojumi un ziņojumi .......15, 16Lata kurss ................................16

PBLA valde, darbinieki un oficiālie viesi PBLA gadskārtējās valdes sēdes atklāšanā Mazajā Ģildē, Rīgā 2011. g. 28. septembrī. Sēž, no kreisās: Izglītības padomes priekšsēde Daina Grosa, Kultūras fonda priekšsēde Vija Zuntuka-Bērzi-ņa, Krievijas Latviešu kopienas (KLK) priekšsēde Lauma Vlasova, Eiropas Latviešu apvienības (ELA) vicepriekšsēde Dace Lutere-Timmele, Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā (LNPL) priekšsēde Lilija Zobene, PBLA ģenerālsek-retāre Tija Krūmiņa, Dienvidamerikas un Karību Latviešu apvienības (DAKLA) priekšsēde Daina Gūtmane, Amerikas Latviešu apvienības (ALA) priekšsēža vietniece Anita Bataraga, PBLA pārstāvniecības Rīgā vadītāja vietniece Lelde Liepa-Liepiņa. Stāv, no kreisās: PBLA pārstāvniecības Rīgā vadītājs Jānis Andersons, Latviešu nacionālās apvienības Kanādā (LNAK) pārstāvis Mārtiņš Sausiņš, prāv. Klāvs Bērziņš, LNAK padomes priekšsēdis Alberts Upeslācis, Lat-viešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) Kultūras fonda priekšsēdis Andris Kariks, LAAJ pārstāvis Pēteris Strazds, LR ministru prezidents Valdis Dombrovskis, PBLA valdes priekšsēdis Ints Rupners, LR valsts prezidents Andris Bērziņš, LAAJ valdes priekšsēdis Juris Ruņģis, ALA priekšsēdis Juris Mežinskis, ELA prezidija priekšsēdis Aldis Aus-ters, Latvijas Brīvības fonda (LBF) pārvaldes priekšsēdis Jānis Lucs, PBLA kasieris un ALA Revīzijas komisijas loceklis Valdis Kārklis, ALA Informācijas nozares vadītājs Jānis Kukainis, LNAK priekšsēdis Andris Ķesteris.

FOTO

Gun

ārs N

āgel

sRīgā no 28.  līdz 30.  septembrim

diasporas latviešu organizāciju vadī-ba bija pulcējusies Mazajā Ģildē uz Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) gadskārtējo valdes sēdi.

Svinīgo atklāšanu trešdien, 28. sep-tembrī vadīja Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) valdes priekšsēdis Juris  Ruņģis; ar runām piedalījās LR valsts prezidents Andris  Bērziņš, LR ministru prezi-dents Valdis  Dombrovskis, LR ārlie-tu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs un Daugavas Vanagu Centrālās valdes pārstāvniecības Latvijā vadītāja Solvita Sekste. Klāt bija arī bijušais LR valsts prezidents Valdis Zatlers. Svētbrīdi va-dīja prāv. Klāvs Bērziņš. Savā uzrunā PBLA valdes priekšsēdis Ints Rupners pievērsa uzmanību vairākiem jautāju-miem, kas rūp ārzemju latviešiem.

Valdes sēde turpinājās trīs dienas – no trešdienas līdz piektdienai, 30. septembra pēcpusdienai. 28. septem-bra vakarā notika pieņemšana Ārlietu

ministrijā.PBLA valdes sēdē 2011. g. 30. septembra pieņemtās rezolūcijas• PBLA atgādina par Latvijas dubult-

pilsonības jautājuma aktualitāti un aicina 11. Saeimu nekavēties ar at-tiecīgu grozījumu veikšanu Latvijas Pilsonības likumā, paverot iespējas Latvijas pilsonību saņemt ne tikai latviešu izcelsmes Eiropas Savienī-bas un NATO valstu pilsoņiem, bet arī tautiešiem visā pasaulē. Adre-sāts: Valsts prezidents, visas 11. Sa-eimā iekļuvušās partijas, valdība.

• Ņemot vērā tautas emigrācijas ap-mērus no Latvijas un 2011. gada 6. janvārī parakstīto sadarbības me-morandu starp PBLA un LR Ārlietu ministriju, PBLA aicina nākošo Lat-vijas valdību izveidot darba grupu ministru līmenī (ārlietu, kultūras, izglītības, ekonomikas u.c.) un īs-tenot visaptverošus pasākumus dia-sporas pilsoniskās saiknes un etnis-

Turpinājums 4. lpp.

2. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Ceturtdien, 2011. gada 6. oktobrī

FOTO

Kār

lis Ā

tren

s

Mūsu pagasts viss bij’ saaicinātsUn pat viss apriņķis kājās trauktsCiemiņi no malu malām lūgti,Pagastvecis ar cienmāti godam sauktsTuljok

Igauņu dzejnieks J. Karlsons laikam bija gaišreģis, jo kā gan citādi viņš zinātu aprakstīt vie-sības, kuras notika Ade-laides Latviešu namā š.g. 25.  septembrī? Karl-sons rakstīja par kāzām,

bet šinī gadījumā tauta sanāca no malu malām, lai godinātu un sveiktu Adelai-des iemīļoto lakstīgalu Geņu Janmei-ju viņas 90. šūpuļa svētkos.

Tāda balle Tālavā sen nebija redzē-ta, tāpat kā daudzi viesi, kuri latviešos parādās tikai reti, ja vispār. Visi gribēja dot Geņai godu un apsveikt viņu viņas lielajā jubilejā. Jau iepriekšējā pēc-pusdienā palīgi un zāles kārtotāji vien bija vairāk nekā daudzos sarīkojumos publika. Saimnieces savu radošo darbu veica ne tikai Tālavas virtuvē un Dau-gavas Vanagu namā, bet arī daudzās privātās mājās, jo 250 viesiem uzklāt auksto galdu un sniegt kūkas un kafiju prasa daudzas čaklas rokas un gandrīz vai militāru operāciju. Un vajag ne vien daudz, bet arī skaistu. Iedomājie-ties – izgreznot 250 pildītās olas!

Viesību galds vai lūza no gardu-miem, un arī uz dzērieniem nebija tau-pīts – izvēle un daudzums kā pasakā. Apsveicēji gan no ģimenes, gan no organizācijām, gan tīri privāti pacietī-gi gaidīja savu kārtu, lai gan katram likās, ka iepriekšējais pārāk ilgi runā. Varbūt katram jāļauj runāt tik ilgi, cik var nostāvēt uz vienas kājas; tikko otra kāja pieskaras pie zemes, runas tiesības izbeidzās! Kā puķu veikalā apsveicēju pasniegtie ziedi rindojās uz skatuves, uz klavierēm, uz atsevišķa šim nolūkam nolikta galda, un viesu paraksti krājās viesu grāmatā un uz apsveikumu dēļa.

Geņas meitas – Māra un Laima – iesāka apsveikumu virkni ar atmiņām par savu mīļoto māmiņu. Tad ieveda lielu kliņģeri, un viesi varēja kopī-gi novēlēt Daudz baltu dieniņu. Kad jau dzied, tad dzied; vīru koris Astras Kronītes vadībā Geņai par godu nodziedāja Tēva nams, pa-teicībā par to, ko Geņa gadiem ilgi devusi korim kā soliste. Atsevišķi apsveicēji, to skai-tā Bruno Krūmiņš

no Latviešu biedrības, Imants Kronī-tis no Daugavas Vanagiem (pēc tautas sprieduma, vislabākā runa – divi īsi teikumi!), Ilmārs Lūsis, Gunta Ru-dzīte un Regīna Berķe no Vanadzēm, draudzene Lidija Plikause no Latvijas, Ilga Puide no Rosmes, Kārlis Atrens no Geņas māsas Latvijā un Aija Ba-lode, pārstāvēdama daudzus klāteso-šos ar kopīgu dāvanu, cildināja Ge-ņas draudzību, strādīgumu un gaišo, smaidīgo raksturu. Nekur un nekad Geņa neliedz savu palīdzību un gudro padomiņu, un viņas skaistā balss, kas gadiem cauri ir kuplinājusi daudzus latviešu sarīkojumus, ir leģendāra ne tikai Adelaidē vien.

Lielā skaita dēļ, visus rakstis-kos apsveikumus nevarēja nolasīt, bet dzirdējām dažus no Latvijas un kā pašu beidzamo – vēstuli no valsts premjerministres Džūlijas Gilardes (Julia Gillard). Apsveikumus nobeidza jauktais koris Lilitas Daenkes vadībā, izceļot Geņas 40 gadus ilgo devumu kora saimei. Uz Pērkons veda vede-kliņu meldiņu bija sarakstīti speciāli pantiņi, aprakstot Geņas dzīvi un la-bās īpašības. Tad Geņas trīs mazdēli katrs pēc kārtas aicināja viņu uz deju, un, lai gan publiku lūdza pievienoties, viesi bija slinki dejotāji, un deja drīz

vien apsīka. Žēl.Nez vai tādu sarīkojumu Tālavā

vairs redzēsim? Jāšaubās, vai Adelaidē kādam citam vēl ir tāds pievilkšanas spēks kā Geņai, kas spēja savest kopā tik daudz draugus uz reizi lai priecā-jas un tik daudz palīgus, kas padara lielo darbu. Darba rokas bija daudzas, un katrām bija sava svarīga loma, bet

Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855

Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box 6219

SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA

Tel/fakss: (03) 98273753redakcija@laikraksts.comlatvietis@netspace.net.auwww.laikraksts.com

Editor: Dr. Gunars NagelsAssociate Editor: Ilze NagelaAbonēšanas cena izdrukātam

laikrakstam: $35 par 10 numuriem (vai $70 par 20 numuriem) ar

piegādi Austrālijā. Čekus rakstīt uz „Sterling Star Pty Ltd“ vārda.Sludinājumu cena: $5 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā.

Content and design:© Sterling Star and individual

authors 2010. All rights reserved.Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991

Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija

patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā.

Geņai Janmeijai 90Lielas svinības Adelaidē

Bruno Krūmiņš ar Adelaides Latviešu biedrības Atzinības rakstu, Geņa Jan-meija.

FOTO

Kār

lis Ā

tren

s

Geņas ģimene.

Turpinājums 14. lpp.

Ceturtdien, 2011. gada 6. oktobrī Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp.

Augsti godājamais Prezidenta kungs, augsti godājamais Ministru pre-zidenta kungs, augsti go-dājamais Ārlietu ministra kungs, augsti godājamais Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības valdes priekš-sēža kungs!

Latvijas Okupācijas muzeja bied-rības, Latvijas Okupācijas muzeja un muzeja saimes vārdā pateicos Pasaules Brīvo Latviešu Apvienībai par dāsno un noturīgo atbalstu Latvijas Okupāci-jas muzejam kopš tā dibināšanas pirms 18 gadiem. PBLA, daudzu citu organi-zāciju un privātpersonu atbalsts ir la-bākā atzinība mūsu darbam, kas ar šo gadu kļūst intensīvāks un atbildīgāks. Par to pateicos Latvijas Republikas Ministru kabinetam, kura Rīkojums 307 paredz Okupācijas muzeja piebūvi un pārbūvi, mūsu Nākotnes Namu, pa-beigt līdz 2013. gada 31. decembrim. Esam ar jaunu sparu atjaunojuši darbu pie jaunās mūsdienīgās ekspozīcijas veidošanas un līdzekļu piesaistes, lai 2014. gadā Nākotnes Namā iekārtotu mūsdienīgu Nākotnes Muzeju.

Ministru kabineta rīkojums nāk brīdī, kad arvien vairāk Latvijas poli-tiskajā vidē atkal tiek sētas šaubas par to, kas Latvijā un ar Latviju notika no 1939. gada līdz 1991. gadam. Nebija okupācijas? Ko nozīmēja divi paraks-ti uz slepeniem protokoliem pirms 72

gadiem? 1989. gada 23. augustā 2 mil-joni Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju no Tallinas cauri Rīgai līdz Viļņai sadevās rokās, pieminot noziedzīgā dokumenta 50. gadskārtu. Nebija okupācijas? Ko svešas armi-jas darīja Latvijā no 1939. gada līdz 1994. gadam? Brīdī, kad pirms 20 ga-diem 1991. gada 21. augustā Latvijas Augstākā padome atjaunoja Latvijas suverenitāti, padomju bruņu mašīnas no Doma laukuma bija gatavas darīt galu neatkarības centieniem. Nebija okupācijas? Kāpēc 51 gadu Latvijas politiku noteica Maskavā vai Berlīnē, bet Rīgā saimniekoja tie, kurus ar varu, viltu vai vilinājumiem savos noziegu-

Sveicināti, lasītāji!Mēs visi cerējām,

ka 11. Saeimas vēlēša-nas nesīs jaunu, pozitīvu pavērsienu Latvijas po-litikā. Jauns pavērsiens patiešam ir, bet ne tik

pozitīvs. Tanki, vai vismaz to piesauk-šana, atgriezušies Latvijas politikā.

Daudzi lika cerības uz Valdi Zat-leru un viņa dibināto Zatlera Reformu partiju (ZRP). Pirms vēlēšanām viņš paziņoja, ka vēlamie koalīcijas partne-ri būtu vispirms Vienotība, tad Nacio-nālā apvienība, tad Saskaņas centrs, bet ar Zaļo un zemnieku savienību ne-būšot kopīgs ceļš. Bet naktī no pagā-jušās nedēļas piektdienas uz sestdienu ZRP nāca klajā ar tā saukto pusnakts paziņojumu, kurā galvenais punkts bija: „ZRP izsvērtā situācijas analīze rāda, ka Latvijai šobrīd ir nepiecie-šams lēmums par Saskaņas centra aicināšanu valdībā.“ Tātad, par spīti tam, ka labējās partijas ieguva 69 no 100 vietām Saeimā, vienīgai kreisajai apvienībai obligāti jābūt valdībā!

Un vēl tāds sīkumiņš – Latvijas okupācijas fakta atzīšana. Jāsaka ti-kai burvju vārdiņš okupācija, un viss ir piedots, jo ZRP visu latviešu vārdā apstiprinās, ka Latvijā vairs nav oku-pantu.

Kad Vienotības vadītāja Solvita Āboliņa sestdienā (jau dienas gais-mā) norādīja, ka koalīcija ar Saskaņas centru nav pieņemama ideoloģisku apsvērumu dēļ, un aicināja ZRP līdz pirmdienai pārdomāt savu lēmumu, tad Valdis Zatlers pirmdienas rītā pie-sauca tankus, intervijā deklarējot, ka: „mums tikai ar tankiem var atļaut mai-nīt šo lēmumu“.

Ja padomju jeb Krievijas armijas īsto tanku klātbūtne vēl līdz 1994. ga-dam nodrošināju tūkstošu atvaļināto okupantu virsnieku palikšanu Latvijā, tad nav pat jārunā par citām okupāci-jas sekām, lai skaidri zinātu, ka oku-panti Latvijā vēl ir.

Paradoksālā kārtā, no pašas Saska-ņas centra valdes nāca pretošanās šā-dai samaksai par atgriešanos pie varas. BNS tulko Saskaņas centra valdes lo-cekļa Alfrēda Rubika teikto Krievijas izdevumā Rossijskije vesti tīmekļa pie-likumā Riga.Rozvesty.RU šādi: „Sa-skaņas centra valde, kuras sastāvā es darbojos, SC līderi Nilu Ušakovu nav pilnvarojusi ne okupācijas atzīšanai, ne arī sarunām par okupācijas atzīšanu. Nav pieļaujama Saskaņas centra iesais-tīšanās valdībā, maksājot par to tik ap-kaunojošu cenu kā okupācijas atzīšana. Mana pozīcija ir nemainīga – nekādas okupācijas nebija. Padomju karaspēks Latvijā ienāca ar varas iestāžu atļauju.“

Valdis Zatlers nav minējis iespē-jamās ministrijas, kuras nodotu Sa-skaņas centra rīcībā. Ar SC vadīto Iz-

Redakcijā

glītības un Zinātnes ministriju varētu nodrošināt pareizo vēstures mācību. Un ar Aizsardzības ministriju varētu īstenot SC ietilpstošās Latvijas Sociā-listiskās partijas programmu: Latvijas armijas „likvidēšanu“ un izstāšanos no NATO. Tad jau varētu sagaidīt tan-kus, tik ne draudzīgos. Vai labējo par-tiju koalīcija dos kreisai partijai Finan-šu vai Ekonomikas ministrijas?

Pretošanās ZRP valdes lēmumam par koalīciju ar SC nāca arī no pašiem ievēlētiem SC deputātiem. Bet tad svēt-dienas vakarā turpinājās nakts darbi, un plkst. 23.40 (pēc Latvijas laika) laik-raksts Latvietis saņēma paziņojumu no ZRP: „Šovakar, 2. oktobrī, notika ZRP valdes ārkārtas sēde ar 11. Saeimā no ZRP ievēlēto deputātu piedalīšanos, kurā 18 klātesošie deputāti ar saviem parakstiem un četri klāt neesošie mu-tiski apliecināja atbalstu 1. oktobra valdes lēmumam par Saskaņas centra aicināšanu valdībā. Klātesošie aplieci-nāja, ka pilnībā uzticas Valda Zatlera vadībā īstenotajai ZRP dalībai valdības veidošanas procesā.“ Pielikumā bija atkal ZRP valdes deklarācija par SC

iekļaušanu valdībā, ar papildinātu rind-kopu: „Mēs, apakšā parakstījušies no ZRP 11. Saeimā ievēlētie deputāti, ar šo apliecinām, ka atbalstām 2011. gada 1. oktobra ZRP valdes lēmumu un uz-ticamies Valda Zatlera vadībā īsteno-tajai ZRP dalībai valdības veidošanas procesā:“ Pielikums beidzas tieši tā, ar kolu, bet bez deputātu vārdiem. Laik-raksta Latvietis redakcija uzreiz aiz-rakstīja sūtītājai, lūdzot parakstījušos deputātu vārdus, bet līdz šai dienai nav saņemtas atbildes.

Liekas, ka ZRP vadība nesaprot demokrātijas pamatprincipus. Ja par-tija (vai apvienība) ir ieguvusi tikai 31% deputātu mandātus, tad tai nav nekādas morālas tiesības pieprasīt būt valdībā. Lielbritānijā Leiboristu parti-jai ir, apmēram, 40% deputātu, bet ir opozīcijā. Neviens to neuzskata par viņu tiesību pārkāpumu. Ja nav 50+%, tad visu nosaka koalīcijas.

Tāda ir Latvijas politika šobrīd. Gribējām labāk, bet iznāca, kā iznāca. Jātnieks uz baltā zirga nebija gluži tik balts.

GN

Apsveikums PBLA valdes sēdēLatvijas Okupācijas muzeja vārdāApsveikums Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes sēdes svinīgajā atklāša-nā Rīgā, Mazajā Ģildē 2011. gada 28. septembrī.

Valters Nollendorfs uzrunā PBLA valdes sēdes svinīgo atklāšanu Mazajā Ģildē.

FOTO

Gun

ārs N

āgel

s

Turpinājums 4. lpp.

4. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Ceturtdien, 2011. gada 6. oktobrī

kās identitātes saglabāšanai, kā arī labvēlīgu apstākļu radīšanai tautiešu repatriācijai. PBLA atzinīgi novērtē nesen parakstīto sadarbības memo-randu starp Ārlietu, Kultūras un Iz-glītības un zinātnes ministrijām un aicina emigrācijas un diasporas jau-tājumu risināšanā iesaistītās institū-cijas nodrošināt ar pienācīgu finan-sējumu. Adresāts: Valsts prezidents, visas 11. Saeimā iekļuvušās partijas, valdība.

• PBLA atbalsta Eiropas Latviešu Apvienības (ELA) centienus panākt akreditētas latviskās izglītības pie-ejamību lielākajos latviešu centros ārpus Latvijas. Izglītības pasāku-mu lokam jāaptver bērni jebkurā vecumā: paredzot atbalstu gan tā dēvētajām Sestdienas skoliņām, gan šo skoliņu pedagogu pedagoģisko zināšanu pilnveidošanai un labās pieredzes apmaiņai; latviešu valo-das apmācības iekļaušanai regulāro

skolu mācību programmās lat-viešu mītnes zemēs; emigrantu bērnu līdzdalībai vasaras nometnēs Latvijā. Adresāts: Valsts prezidents, visas 11. Saeimā iekļuvušās partijas, valdība.

• PBLA atzinīgi novērtē papildu vēlē-šanu iecirkņu izveidi ārpus Latvijas 11. Saeimas vēlēšanās, kā rezultā-tā palielinājās nobalsojušo pilsoņu skaits ārpus Latvijas. PBLA aicina nākošajās Saeimas vēlēšanās ieviest Vēlētāju reģistru, sadalīt pastāvošos vēlēšanu apgabalus mazākos, kā arī radīt elektroniskās balsošanas ie-spēju interneta tiešsaistē. Adresāts: Valsts prezidents, visas 11. Saeimā iekļuvušās partijas, valdība.

• PBLA atzinīgi novērtē parakstīto sadarbības memorandu starp PBLA un LR Ārlietu ministriju. PBLA ai-cina visas Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības pievērst pastiprinātu uzmanību latviešu diasporas attīstī-bai, atbalstīt tās darbību, kā arī vei-cināt diplomātisko pārstāvju aktīvu līdzdalību diasporas aktivitātēs. Ad-

resāts: Latvijas Ārlietu ministrija.• PBLA uzsver, ka Latvija ir vienīgā

vieta pasaulē, kurā latviešu valoda un kultūra var netraucēti attīstīties. Lai arī emigrācijas latviešu vidū lat-viešu valodas zināšanas ir tikušas nodotas no paaudzes paaudzē, to-mēr valodas izdzīvošanas izredzes nav iedomājamas bez Latvijas valsts aizsardzības. Tāpēc PBLA ir norū-pējusies par krievu valodas pieau-gošo dominanci Latvijā, kā arī cen-tieniem panākt krievu valodai otras valsts valodas statusu, un akcentē, ka krievu valodas nezināšana ir būtisks šķērslis, lai emigrējušie tau-tieši varētu atgriezties un sekmīgi iedzīvoties Latvijā. Adresāts: Valsts prezidents, visas politiskās partijas, valdība, Latvijas sabiedrība.

• Lai saglabātu trimdas vēstures man-tojumu, PBLA aicina visas trimdas un emigrācijas organizācijas un personas saglabāt grāmatas, do-kumentus un muzejiem svarīgus materiālus. PBLA uzskata, ka vēr-tīgākajiem materiāliem principā ir jāpaliek savās mītņu zemēs, jo tie konstatē daļu no tās zemes vēstu-res un latviešu tautas lomas šīs ze-mes attīstībā. PBLA izpētīs iespējas noslēgt starpvaldību vienošanos ar mītņu zemēm, lai veicinātu arhīvu, bibliotēku un muzeju materiālu sa-glabāšanu un pieejamību. Adresāts: Latviešu organizācijas pasaulē.

• PBLA aicina nākamajos Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos (2013. gadā) aktīvi iesaistīt latvie-šu diasporas mākslinieciskās ko-pas. PBLA aicina turpināt tradīciju Dziesmu svētku virsdiriģentus izvē-lēties arī no diasporas koru diriģentu vidus. Adresāts: Latvijas Kultūras ministrija, Latvijas Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs. ■

PBLA valdes sēdeTurpinājums no 1. lpp.

PBLA valdes priekšsēdis Ints Rupners uzrunā PBLA valdes sēdes svinīgās atklāšanas klātesošos Mazās Ģildes Lielajā zālē.

FOTO

Gun

ārs N

āgel

s

No kr.: Aldis Austers, Andris Ķesteris, Valdis Zatlers, Juris Mežinskis, Ģirts Valdis Kris-tovskis, Valdis Dombrovskis, Andris Bērziņš.

FOTO

Gun

ārs N

āgel

s

PBLA valdes sēde Mazās Ģildes Belacorda zālē.

FOTO

Gun

ārs N

āgel

s

mos pret cilvēci savu mērķu sasniegša-nai iesaistīja okupācijas varas? Nebija okupantu? Kad 1990. gada 4. maijā Latvijas iedzīvotāju ievēlētā Latvijas Augstākā padome balsoja par neatkarī-bu, gandrīz trešā daļa balsoja pret. Vēl pirms 20 gadiem 1991. gada 21. augus-

tā Latvijā varu gribēja atgūt Maskavai uzticīgā Latvijas Komunistiskā partija. Šīs partijas pēcnācēji ir to vidū, kas sēj šaubas, vai okupācija bija. Atnāciet uz Okupācijas muzeju, mēs tās kliedēsim.

Tāpēc ir labi, ka varam nu jau daudz paļāvīgāk plānot savu nākotni, lai neļautu aizmirst un turpinātu pie-minēt, atgādināt un atgādināt svešu varu nodarījumus Latvijas valstij, tau-

tai un zemei okupācijas laikā. Paldies Ministru kabinetam, paldies PBLA. Mēs strādāsim. Un jau tagad aicinām PBLA savu 2014. gada sēdi rīkot ēkā, ko valsts cēlusi Latvijas Okupācijas muzejam. Telpas 2014. gada sēdei Nā-kotnes Namā ir rezervētas.

Valters NollendorfsLatvijas Okupācijas muzeja biedrības

valdes priekšsēdis

Apsveikums PBLA valdes sēdēTurpinājums no 3. lpp.

Ceturtdien, 2011. gada 6. oktobrī Laikraksts „Latvietis“ 5. lpp.

Trešdien, 28.  septembrī, ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis pie-dalījās Pasaules Brīvo latviešu apvie-nības (PBLA) ikgadējā valdes sēdē, kas notika Rīgā, Mazajā Ģildē. Savā uzrunā viņš uzsvēra mūsdienu pasau-les dinamisko procesu ietekmi uz Lat-viju, kuru ietvarā jāvērtē un jāplāno valsts nākotne.

„Tagad un arī turpmāk garantija tam, ka mūsdienu globālos izaicinā-jumus un riskus ir iespējams sekmī-gi prognozēt un pārvaldīt, ir Latvijas dalība ES un NATO. Savukārt ASV ir un arī tālākas nākotnes skatījumā būs Latvijas stratēģiskais partneris. Vērtē-jot mūsu valsts attīstību, uzskatu, ka tā veidojama Baltijas jūras reģiona kopē-jās tuvināšanās kontekstā, jo tieši šajā reģionā atrodas pasaules konkurētspē-jīgākās un ekonomiski veiksmīgākās valstis.

Mums arī jāapzinās, ka 21. gad-simta Latviju vairs nevar uzlūkot kā teritoriāli noslēgtu telpu. Latvija pa-stāv intensīvā pasaules apritē, apziņas telpā, kuru uztur paši latvieši, lai kur viņi dzīvotu. Latvija pastāv tajā dzī-vajā saiknē, ko uzturam ar savu valsti un tautu, tā pastāv latviskās identitātes

veidošanā,“ norādīja ārlietu ministrs.Ģ. V. Kristovskis pateicās PBLA

un trimdas organizācijām, to vadībai un biedriem, kas daudzu gadu garumā uzturēja Latvijas valstiskumu un aktī-vi iesaistījās ceļa bruģēšanā uz Latvi-jas dalību ES un NATO. Viņš arī norā-dīja, ka šogad ticis aizsākts kvalitatīvi jauns posms Ārlietu ministrijas (ĀM) sadarbībā ar PBLA – janvārī starp abām pusēm tika parakstīts sadarbības memorands, kas ĀM un PBLA pada-ra par priviliģētiem partneriem dar-bam ar latviešu diasporu visā pasaulē. Noslēgumam tuvojas stratēģiskā plāna sadarbībai ar tautiešiem ārzemēs iz-strāde.

Tādējādi valdība ir parādījusi ini-ciatīvu un izpratni par nepieciešamību uzlabot sadarbību ar ārzemēs dzīvojo-šajiem latviešiem ar mērķi nodrošināt viņu iesaistīšanu Latvijas attīstības pa-sākumos, kā arī veicināt viņu atgrie-šanos Latvijā. Šajā darbā kopā ar ĀM piedalās arī Kultūras ministrija un Iz-glītības un zinātnes ministrija.

„Ir svarīgi, lai šī programma rastu ne tikai nepieciešamo morālo atbalstu, bet arī tiktu attiecīgi finansiāli no-drošināta, kas pilnībā parādītu valsts

attieksmi un izpratni par kultūras, izglītības un ekonomiskās ievirzes sa-darbības nozīmi nacionālu mērķu uz-turēšanā,“ uzsvēra Ģ. V. Kristovskis.

Informāciju sagatavoja ārlietu ministra padomniece

preses jautājumosDace Balode

2011. gada 28. septembris

Ārlietu ministrs Ģ. V. Kristovskis PBLA valdes sēdē„Latvija šodien nav tikai teritoriāli noslēgta telpa, Latvija dzīvo intensīvā pasaules apritē“

Ģirts Valdis Kristovskis uzrunā PBLA valdes sēdes svinīgo atklāšanu Mazajā Ģildē.

FOTO

Gun

ārs N

āgel

s

PrecizējumsSveiciens no Latvijas!Paldies par Jūsu sūtīto laikrakstu. Cenšos izlasīt visus rakstus.Lasot šodien Gundegas Zariņas rakstu LL167: Daugavas Vanadžu

ziņas Sidnejā. Pēdējie mēneša notikumi redzu, ka ir ieviesusies kļūda vārdā. Mēs Latvijā Daugavas Vanagi esam par DV priekšsēdētāju ie-teikuši Andreju Mežmali nevis Imantu Mežmali. Viņš viesosies arī Melburnā DV CV sēdē.

Ar cieņu.Biedrības „Daugavas Vanagi Latvijā“ vanadžu nozares vadītāja

Klāra Mētra

PaskaidrojumsŠī laikraksta 2011. g. 27. septembra

(Nr. 167) izdevumā iespiesta Latvijas valsts prezidenta Andra Bērziņa uzruna ANO, kur prezidents norāda uz Latvijas okupācijas aktu.

Līdz ar to lūdzu pieņemt manu atvainoša-nos prezidentam Bērziņa kungam, jo tajā pat izdevumā manā rakstā „Vai bija okupācija?“ norādīts, ka prezidents izvairās atzīt okupā-ciju.

M. Balodis

Man dziesmiņas nepietrūktu,Kaut dziedātu visu mūžu;Nebij viena izdziedāta, Jau deviņas padomā.

Sirsnīgi sveicam Adelaides Latviešu biedrības jaukto kori Dziesmu laiva 60 gadu darbības jubilejā!Lai dziesmiņu nepietrūktu!

Laikraksta Latvietis redakcija un valde

Abonējiet laikraksta „Latvietis“ drukāto izdevumu!Abonements $35 par 10 numuriem vai $70 par 20 numuriem ar piegādi Austrālijā.

Sterling Star Pty Ltd, PO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141. Čeki rakstāmi: „Sterling Star“Abonementu var pieteikt vai pagarināt tīmeklī – http://www.laikraksts.com

6. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Ceturtdien, 2011. gada 6. oktobrī

Uzskatu, ka Saska-ņas centru (SC) var ie-kļaut valdības koalīcijā, ja tās rīcība atbilst Zat-lera Reformu partijas (ZRP) 10. principam: „Visi ir mūsējie, kas stāv un krīt par Latvijas

valsti, tās cilvēkiem un godā latviešu valodu.“ Esmu jau deklarējis savos Apsvērumos (www.valdisliepins.lv), ka „ZRP ir jāaicina SC likvidēt šķēršļus, no kuriem galvenie ir minēti augstāk, kas liedz tās atbilstību ZRP 10. prin-cipam. Tikai tad var būt runa par SC

iekļaušanu koalīcijā“. No šīs pozīcijas neesmu atkāpies un neatkāpšos.

Viens no galvenajiem minētajiem šķēršļiem ir Latvijas Socialistiskās partijas (LSP) atrašanās SC un tās va-dītāja, Alfrēda Rubika, atrašanās SC valdē – bez tam vēl kā valdes priekš-sēdētāja vietniekam. Esmu gandarīts, ka ZRP 2011. g. 1. oktobra valdes lē-mumā šī šķēršļa likvidēšana ir uzsvēr-ta: „ZRP vienmēr ir paudusi, ka mūsu mērķis ir Latvija kā stipra un tiesiska nacionāla valsts. Tāpēc sarunu gaitā esam ievērojuši jau iepriekš pasludi-nātos priekšnosacījumus sadarbībai ar

Saskaņas centru: Latvijas okupācijas fakta un valstiskuma nepārtrauktības atzīšana, tiesiskuma principu ievēro-šana un atbildīga ekonomiskā politika. Mēs  sagaidām neatgriezeniskus  so-ļus no Saskaņas centra, kas  skaidri apliecinās  lojalitāti Latvijas  valstij. (Izcēlums mans.) Aizstāvot šīs po-zīcijas sarunās ar Saskaņas centru, konstatējām šī politiskā spēka pausto gatavību konstruktīvi atbildēt uz šiem jautājumiem. Saskaņas centram jāat-brīvojas  no  interfrontes  un  komu-

Latvijas valsts ir tik stipra, cik sa-liedēta ir Latvijas tauta. Spēcīga Lat-vijas valsts ir mūsu pamatvērtība. Jau ilgu laiku to vājina etniskā sašķeltība un neuzticēšanās. Mēs ilgstoši tērējam enerģiju, meklējot iekšējus ienaidnie-kus, kamēr mūsu kaimiņi savā attīstī-bā virzās uz priekšu. Viens no Zatlera Reformu partijas pamatprincipiem ir nepārprotams uzstādījums – pārtraukt sabiedrības naida un nesaskaņu vairo-šanu un pārnest fokusu uz diskusiju par Latvijas nākotni un to, kā pārvei-dot valsti par tādu, kurā cilvēki grib dzīvot un audzināt bērnus.

Piedaloties Saeimas ārkārtas vēlē-šanās, ZRP apsolīja aizstāvēt un īste-not reformas un veidot tiesisku valsti un saliedētu sabiedrību. Vēlēšanās ZRP guva nepārprotamu mandātu rī-cībai valdībā, lai īstenotu nospraustos mērķus. Mēs apzināmies, ka izšķirša-nās par valdības koalīcijas sastāvu ir liela atbildība, un jebkurš šāds lēmums nav nedz viegls, nedz vienkāršs.

Pēc 11. Saeimas vēlēšanām ZRP īstenoja pilnīgi jaunu praksi koalīci-jas sarunu veidošanai. Esam veltījuši divas nedēļas, diskutējot par koalī-cijas iespējām valdībā īstenot partiju priekšvēlēšanu programmas. Šajā kon-sultāciju gaitā esam sasnieguši būtisku progresu un varam konstatēt sekojošo.

ZRP neapšaubāmi atzīst, ka Vie-notība ir tuvākais ideoloģiskais part-neris ar pieredzi valsts pārvaldē un daudziem saskarsmes punktiem mūsu programmās.

Vienlaikus ZRP apzinās, ka mūsu izvirzītie reformu plāni ekonomikas, politiskās sistēmas, izglītības un citās jomās ir īstenojami tikai ar plaša vai-rākuma atbalstu Saeimā.

Sarunu rezultātā ZRP secināja, ka daļu programmatisko uzstādījumu ir

iespējams vienlīdz labi īstenot koalīci-jā ar Nacionālo apvienību un Saskaņas centru. Vienlaikus vairākos nozīmīgos jautājumos pastāv atšķirīgas iespējas. ZRP ekonomikas un izglītības prog-rammas sadaļas ir daļēji iespējams īste-not koalīcijā ar Vienotību un Nacionālo apvienību, taču pilnvērtīgas reformas ir iespējamas plašākā koalīcijā. Savu-kārt vienas no prioritārajām ZRP prog-rammas sadaļām – politiskās sistēmas reformas un sabiedrības saliedētības principus būs iespējams īstenot tieši koalīcijā ar Saskaņas centru.

ZRP vienmēr ir paudusi, ka mūsu mērķis ir Latvija kā stipra un tiesiska nacionāla valsts. Tāpēc sarunu gaitā esam ievērojuši jau iepriekš pasludi-nātos priekšnosacījumus sadarbībai ar Saskaņas centru: Latvijas okupācijas fakta un valstiskuma nepārtrauktības atzīšana, tiesiskuma principu ievēro-šana un atbildīga ekonomiskā politika. Mēs sagaidām neatgriezeniskus soļus no Saskaņas centra, kas skaidri aplie-cinās lojalitāti Latvijas valstij. Aizstā-vot šīs pozīcijas sarunās ar Saskaņas centru, konstatējām šī politiskā spēka pausto gatavību konstruktīvi atbildēt uz šiem jautājumiem. Saskaņas cen-tram jāatbrīvojas no interfrontes un komunistiskās partijas rēgiem, tāpat kā citām partijām jāatbrīvojas no iek-šējā ienaidnieka meklēšanas.

Atcerēsimies, ka tieši etniskā sa-šķeltība ir kalpojusi par ideālu vidi oligarhiskajiem grupējumiem, izzogot valsti. Tiesiskums, caurspīdīga politi-ka un taisnīgums ir sasniedzami tikai saliedētā sabiedrībā, kurā cilvēki spēj apvienoties kopīgo interešu īsteno-šanā. Šobrīd mums ir unikāla iespēja nojaukt etniskās neuzticēšanās mūri, lai veidotu vienotu tautu, kura īsteno varu neatkarīgajā Latvijas valstī. Pla-

šai koalīcijai būs iespēja parādīt, ka visiem Latvijas pilsoņiem ir gan vie-nādas tiesības piedalīties valsts pār-valdīšanā, gan vienāda atbildība par Latvijas nākotni. Tāpēc mēs uzska-tām, ka Saskaņas centram ir jāstrādā valdībā.

ZRP piedalījās vēlēšanās ar solī-jumu par jaunu sākumu. Saliedētas sabiedrības valdībā varētu un vajadzē-tu spēt strādāt gan Nacionālajai ap-vienībai, gan Saskaņas centram. Mēs apliecinām ZRP vēlmi un gatavību sa-darboties gan ar Nacionālo apvienību, gan ar Saskaņas centru, taču diemžēl abi politiskie spēki ir devuši pietiekoši skaidrus signālus par nepārvaramām pretrunām.

ZRP apzinās sabiedrības viedok-ļa neviennozīmīgumu jautājumā par koalīcijas veidošanu ar Nacionālo Ap-vienību vai Saskaņas centru. Tajā pašā laikā – daudzi patiešām nozīmīgi lē-mumi ir saskārušies ar lielu sākotnējo pretestību visos laikos. Tomēr tieši tie parasti ir lēmumi, kas devuši nepiecie-šamo impulsu sabiedrības attīstībai.

ZRP izsvērta situācijas analīze rāda, ka Latvijai šobrīd ir nepiecie-šams lēmums par Saskaņas centra aicināšanu valdībā. Plašā ZRP, Vie-notības un Saskaņas centra koalīcija nodrošinās iespēju vislabāk īstenot Latvijas vēlētāju vairākuma gribu. Ai-cinām Valdi Dombrovski uzņemties šīs koalīcijas valdības vadīšanu!

ZRP līdz šim ir demonstrējis savu izlēmību un atšķirību no līdzšinējās politiskās kultūras. Tieši progresīvas, no aizspriedumiem brīvas domāšanas un saliedētības idejas dēļ ZRP spēj pieņemt šo Latvijas valsts pastāvēša-nai tik nozīmīgo lēmumu.

ZRP valde2011. gada 1. oktobrī

Zatlers izvēlas „Saskaņas centru“ZRP uzskata, ka „Saskaņas centram“ ir jāstrādā valdībā„Zatlera Reformu partijas“ valdes ziņojums, izsūtīts plkst. 1.23 naktī no piektdienas uz sestdienu, 1. oktobri.

Valdis Liepiņš par ZRP valdes lēmumuZRP biedra, 11. Saeimas deputāta Valda Liepiņa nostāja iepretim Zatlera Reformu Partijas 2011. g. 1. oktobra valdes lēmumam par „Saskaņas centra“ aicināšanu valdībā.

Turpinājums 14. lpp.

Ceturtdien, 2011. gada 6. oktobrī Laikraksts „Latvietis“ 7. lpp.

No šī gada 11.  sep-tembra līdz  9.    oktob-rim Sidnejas Latviešu biedrības izstādes telpā var skatīt Austrālijas Latviešu mākslinieku apvienības (ALMA)

gadskārtējo izstādi. Izstādē piedalās 22 mākslinieki no Melburnas, Adelai-des, Kanberas, Brisbanes, Pertas un no Sidnejas ar 43 gleznām un skulptūrām.

Šogad ALMA piešķir naudas godalgas diviem darbiem. Sidnejie-te Dzidra  Mičele (Mitchell) saņēma $400 – žūrijas komitejas balvu par la-bāko darbu izstādē (jebkurā tehnikā). Otru godalgu $200 vērtībā piešķirs darbam, kurš saņems visvairāk balsis no publikas izstādes laikā.

Izstādē ir liela dažādība darbu tē-mās. Anitai Bērziņai-Misiņai  ir trīs gleznas – pastelis Lietas kodols rāda sulīgu, pārspīlēti lielu kāpostu, kas izstaro ražas bagatību; Gaismu sau-ca, gaisma ausa – ar debesu atspogu-ļojumu ūdenī un samezglotiem koka zariem atgādina kaut ko senu, bet Ieeja no sētas liekas kā metafora par to, kas ir šai pusē vārtiem un to, kas ir otrā pusē. Birutas Klārkas (Clark) Kiāmas ūdens spēles ar dinamiski vir-puļojošiem jūras viļņiem ievelk citā pasaulē, un akvarelis Kuplie īrisi izceļ dabas krāšņumu. No Pertas piedalās Andris Derums ar eļļas gleznu Otrs krasts, kas ar dzelteniem, lillā un sar-kanīgiem krastu kalniem atspoguļo dabas varenību.

Melburniete Fiona Deruma pirmo reizi piedalās ALMA izstādē ar diviem pastkartiņu lieluma gleznām, kas ir darinātas no vairākiem baltiem drēbju gabaliem ar interesantu faktūru. Dar-biem nav nosaukumu, bet māksliniece izstādes atklāšanā paskaidroja, ka šie darbi ir daļa no sērijas, kurā viņa ri-sina jautājumus par trīsstūra formas spēku. Arī no Pertas ir Inta Godar-da, kurai ir koša abstrakta glezna Klu-sā daba pie loga un interesanta koka skulptūra ar diviem vijīgiem torņiem, kas tuvinājās, bet nesaskaras. Brisba-nes māksliniekam Elmāram Klucim ir divas gleznas. Modināšana ir humo-

ristiska fantāzija, kurai pamata motīvs ir ņemts no Henrija Fuseli gleznas Murgs, kā arī no Šekspīra lugas Sap-nis vasaras naktī, kad laumiņu kara-liene ir apburta un iemīlas ēzelī. Otrā glezna, Izpostīta ainava rāda to, kas kādreiz bija skaists.

Sidnejietes Ievas Knohas neparas-ti palielinātā dekoratīvā detaļa Dabas klusums, ieved skatītāju neikdienišķā pasaulē. Andras  Krūmiņas Vasara pagātnē ar retiem krāsu plankumiem izveido apslēptu zirgu, kurš pacēlies gaisā uz pakaļkājām un ved domas uz kādu pagātnes piedzīvojumu. Viņai ir arī divi mazi tintes zīmējumi – tie ir daļa no sērijas, kas uzrunā jautājumus par velna dabu. Astra  Lāces Pava-saris ir brīnišķīgi un iejūtīgi gleznots gans ar zosīm, kas no visiem tintes vilcieniem un akvareļa iekrāsojumiem izstaro dzīves enerģiju – no spīduma zosu acīs līdz cēliem mākoņiem.

Astrīda Medne piedalās ar diviem kokgriezumiem, kas parāda valzivju varenību un ir redzamas arī nesen mū-žībā aizgājušās, ilggadīgās Austrālijas Latviešu mākslinieku apvienības vi-cepriekšsēdes Lidijas  Mednes  divas ainavas no viņas iemīļotiem Sniegai-niem kalniem.

Dzidras Mičeles Radu raksti rāda ainavu, kurā apstādītas lauku rindas vijas pa kalniem un atgādina kādu senu rakstu. Kā jau minēts, par šo gleznu viņa saņēma žūrijas godalgu. Miče-les otra glezna, Ģetzemane – ar rozā, lillā un zaļganiem toņiem liek domāt par kādām mistiskām būtnēm. Ainai Nicmanei ir iejūtīga pludmales ainava ar viegliem akvareļa vilcieniem, kura saņēma žūrijas uzslavu.

Kanberietis Harijs  Piekalns pie-dalās ar divām daudzu toņu okera (ochre) krāsas abstraktām gleznām, kurās var iedomāties visas Austrālijas mežu dzīves posms – no svaigi gludā, dzeltenā eikalipta līdz uguns grēkā sa-degušam, kvēlojošam stumbram. Par savu pieeju Piekalns raksta: „Pašreiz savos darbos es izmantoju Jaundien-vidvelsas galējā dienvidu krastā ie-gūtu dabīgo okeru, kuru savām eļļas gleznām sagatavoju ar tradicionāliem

paņēmieniem, zināmiem jau kopš Re-nesanses. Manas gleznas top kā tās dabas ainavas manifestācijas, no kuras nāk šis okers.“

Sen neredzēts mākslinieks lat-viešu izstādēs ir Egīls  Rasmanis, kas pēc daudziem gadiem ir atgrie-zies pie audekla un otas. Viņam ir trīs interesantas eļļas ainavas, starp kurām Ceļš kalnos nopelnīja žūrijas uzslavu. Gleznā redzam rindu baltus gludus eikaliptus, kuri atmetuši veco mizu un stāv ceļmalā, kā ceļa rādītā-ji. Egīla sieva, Ronvina (Rhonwyn) Rasmane arī piedalās ar divām eļļas gleznām – Upes ainava un Vārti Rīgā un vienu astoņpaneļu akvareli Ceļo-juma atmiņas, kurā redzam dažādus skatus – vāzi uz galda pie loga, pļavas ziedi mājas priekšā, baznīcas tornis un citus – visi ar iejūtīgu rokas ķērienu.

Āris  Ruicēns ir koktēlnieks un izstāda divus traukus, kas darināti ar virpu no dekoratīviem Austrālijas ko-kiem: viens izdekorēts ar trim aunu galvām un otrs ar čella ieskaņošanas aparatūru. Ruicēna trešais darbs ir Fa-zāni – reljefā darināti četri cēli putni ar grezniem spārniem un košām krāsām.

Sidnejietis Raimonds  Rumba izstāda liela formāta košu abstraktu gleznu, gandrīz divi metru augstu-mā – Debesu vārti un adelaidiete Ilze Strautiņa-Coombe piedalās ar divām dekoratīvām gleznām par tēmu no Ed-varda Līra (Edward Lear) pazīstamā dzejoļa Pūce un kaķītis (The Owl and the Pussycat). Grafiķim Jānim  Su-pem ir divi darbi, kuriem nosaukumi dod atslēgu dziļākām pārdomām. Se-kojiet zīmēm rāda dažādas ceļa zīmes, starp kurām var arī sameklēt mums pazīstamus latviešu rakstus, un Die-nas vidus Venēcijā izraisa domas par to, kas nav redzams. Venēcijā varam arī saredzēt senās mākslas tradīcijas memento mori atgādinājumu par mūsu mirstību. Šis darbs saņēma augstu žū-rijas uzslavu.

Sidnejiete Liena  Sveile ir pēdējā alfabētiskā secībā – viņas gleznotās zaļās un lillā stādu lapas un krāšņā

Austrālijas Latviešu mākslinieki SidnejāGadskārtējā izstāde skatāma līdz Vīru kora koncertam 9. oktobrī

Turpinājums 15. lpp.

ALMA izstādes kopskats.

FOTO

Ojā

rs G

rest

e

8. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Ceturtdien, 2011. gada 6. oktobrī

Vienu dienu savā e-pasta kastītē saņemu vēstuli no laikraksta Latvietis palīgredak-tores Ilzes Nāgelas ar jautājumu, vai esmu ar mieru nointervēt Xylem Trio mūziķus, kuri šā gada novembrī dosies uz

Austrāliju, lai sniegtu koncertus Sid-nejā, Kanberā, Melburnā un Adelaidē. Kā atbildi manai piekrišanai saņemu mūziķiem uzdodamos jautājumus ar piebildi, ka papildus varu jautāt arī kaut ko no sevis.

Tā kā nosacījums ir ar katru no mūziķiem iepazīstināt atsevišķi, tad pirmo nolemju satikt un iztaujāt Ri-hardu Zaļupi, kurš Xylem Trio spēlē marimbu un perkusijas.

IepazīsimiesRihardu varu raksturot kā ļoti

draudzīgu, vienkāršu, optimistisku, atklātu un zinošu cilvēku ar lielu mī-lestību pret to, ko viņš dara, apbrīno-jamu apņēmību un darba sparu. Neno-liedzami viņam ir talants.

Dzimis Talsos un līdz septiņu gadu vecumam dzīvojis pilsētā, bet, kā pats smejas, savā ziņā esot laucinieks, jo, pēc pārcelšanās no dzīvokļa uz perso-nīgo māju pie Talsu pilsētas robežas, varējis izbaudīt īstu lauku dzīvi, kas ietvērusi arī pienākumu un rūpes par mājlopiem – govīm, cūkām, aitām, vis-tām un zosīm, vēl piebilstot: „Paldies Dievam, ka mums nebija zirgu, citādi vispār būtu čau.“ Roku nācies pielikt arī dārza darbos, un tā kā ūdensvads vēl neesot bijis ievilkts un akas arī ne-esot bijis, tad regulāri bijis jādodas uz pilsētu pēc ūdens. Kā pats atzīst, darba esot bijis nenormāli daudz arī vasarās, tā kā par laiskošanos vispār nevarējis būt ne runas. Tomēr, lai cik smagi ir bijis jāstrādā, viņš novērtē gūto piere-dzi un ir pateicīgs tēvam par ieaudzi-nāto: „Esmu pieradis, ka ir lietas, kas ir jādara, un viss.“

Vieni no mīļākajiem Riharda kom-ponistiem akadēmiskās mūzikas jomā ir Sergejs Rahmaņinovs un Dmitrijs Šostakovičs, tuva ir arī viduslaiku mū-zika, kā arī Stīva Raita (Steve Wright), Gijas Kančelli (Giya Kancheli) un Džona Viljamsa (John Williams) dar-bi. Tomēr komponistu-favorītu topa augšgalā gozējas pats Rihards kopā ar Dž. Viljamsu. Piemetinu, ka ir normā-li, ja komponistam pašam patīk tas, ko viņš rada, līdz ar to ir pašsaprotami,

ka pats sev ir fa-vorīts. Ne velti ir teiciens – kurš gan sunim asti cels, ja ne pats.

Dažādība ma-nāma arī mūziķa krāsu izvēlē. Ja kāds aprobežojas tikai ar vienu, tad Rihards izvēlas visas varavīks-nes krāsas. Viņa mīļākais dzēriens visnotaļ ir kola un kafija, bet no ēdieniem dod priekšroku āziešu virtuvei. Dažas no viņaprāt visspilg-tākajām filmām ir Gladiators (The Gladiator), Zvaigžņu kari (Star Wars) un Pianists (The Pianist). Kad jautāju par mīļāko skaņdarbu, viņš bez liekas apdomāšanās nosauc S. Rahmaņinova 3. klavierkoncertu, vēl piebilstot, ka ir arī vairāki citi, no kuriem pazīstamā-kie – mūzika no kinofilmām Persijas princis (Prince of Persia) un Zvaigžņu kari, G. Kančelli mūzika. Rihardam patīk lasīt grāmatas, un viņš smejas, ka ar brāli bērnībā tās arī rakstīju-ši. Šobrīd viņš lasa Artura Goldena Geišas atmiņas (Arthur Golden – Me-moirs of a Geisha).

Tagad mūziķis dzīvo Rīgā, spēlē si-taminstrumentus Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī, muzicē indivi-duāli un kopā ar brāļiem Petrauskiem kā ansamblis Xylem Trio, komponē mūziku un iesaistās dažādos mūzikas projektos. Nesen izveidojis jaunu kon-certu aģentūru Green River Music, kur, kā rakstīts mājaslapā, piepildās sapņi.

Ceļš pretim mūzikaiMūzikas dzīvi Rihards uzsācis

sešu gadu vecumā, iestājoties Talsu mūzikas skolā. Kā visspilgtāko sko-lotāju, pie kura nācies mācīties mūzi-kas skolā, viņš noteikti min Jāni Osīti, diksilenda Talsu sprīdīši vadītāju, kurš esot bijis dikti stingrs, un visi no viņa baidījušies. Tas laikam devis vēlamo rezultātu, jo J. Osītis skolojis vairākus nu jau Latvijā populārus un talantīgus mūziķus. Arī Aleksandrs Jalaņeckis pielicis roku Riharda skološanā, tomēr lielais pagrieziena punkts bijis Talsu pūtēju orķestris, kurš pavēris durvis uz citu mūzikas žanru.

Turpmākie skolotāji, kas ietek-mējuši viņa mūzikas ceļu, ir Edgars

Saksons, Māris Vēriņš, Karloss Tarča no Brazīlijas un Keiko Abe no Japā-nas. Joprojām turpina mācīties un ap-meklē meistarklases. Mūziķis ir tāda profesija, kur visu laiku ir jāmācās un jāpilnveidojas, lai gan to pašu varētu teikt par jebkuru profesiju vai cilvēku kā tādu. Tāpēc jau mēs dzīvojam.

Ar mūzikas skolu gan gājis visādi. Trīs reizes mēģinājis iet prom, tomēr mamma viņu katru reizi mēģinājusi atrunāt, kas laikam arī viņai lieliski izdevies, ņemot vērā to, ka šobrīd Ri-hards bez liekas piespiešanas un mu-dināšanas pats metas iekšā visā, ko ietver mūzika.

Daudziem sitaminstrumentālis-tiem, mūziķu valodā dēvētiem par sitējiem, pienāk brīdis, kad jāizvēlas ceļš, pa kuru iet tālāk – akadēmiskā vai populārā mūzika. „Man arī bija tādas pārdomas, un visvairāk es, pro-tams, esmu izvēlējies akadēmisko mū-ziku, bet es vienalga nevarētu dzīvot tikai ar marimbu – spēlēt to un neko citu. Tā laikam ir tā sitēju būtība – to instrumentu ir tik daudz, un tā pasaule tik krāsaina, ka tu nevari norobežoties tikai ar vienu.“

Par un ap mūzikuKaut arī man vienmēr gribas Ri-

hardu saistīt ar marimbu, viņš pats noliedz, ka tā būtu viņa galvenais mū-zikas instruments. Kad jautāju, ko tu uzskati par savu mūzikas instrumentu, Rihards atbild: „Tagad par savu mūzi-kas instrumentu uzskatu kompozīci-ju.“

Par savām autoritātēm Rihards uzskata savu skolotāju un kolēģi no Latvijas Nacionālā simfoniskā orķes-

Sapņi, kas piepildāsIntervija ar Rihardu Zaļupi

Austrālijā jau par tradīciju ir kļuvis uz 18. novembra Valsts svētkiem aicināt Svētku runas teicēju no Latvijas; šogad tas būs Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš. Svētku koncertus Austrālijas latviešu centros sniegs mūziķi no Latvijas – „Xylem Trio“ – Raimonds un Oskars Petrauski un Rihards Zaļupe.

Lai iepazīstinātu lasītājus ar Latvijas viesiem, laikraksta „Latvietis“ redakcija nosūtīja jautājumus politiķim, kā arī māksliniekiem. Latvijā ar māksliniekiem tikās Līga Līvena un sagatavoja viņu stāstījumu. Šajā laikrakstā iepazīsimies ar vienu no viņiem – Rihardu Zaļupi.

Turpinājums 9. lpp.

Rihards Zaļupe.

FOTO

San

ta S

avis

ko

Ceturtdien, 2011. gada 6. oktobrī Laikraksts „Latvietis“ 9. lpp.

tra Edgaru Saksonu, kurš pirmais Lat-vijā izcēla marimbu, japāņu marimbas meistari Keiko Abi (Keiko Abe) un iz-cilo skolotāju un mūziķi Robertu van Saisu (Robert van Sice) no Nīderlan-des: „Meistarklasē pirmo nedēļu visu laiku nosēdēju pie viņa un no rīta līdz vakaram skatījos... kā jauns okeāns man atvērās. Pēc visiem tiem gadiem, cik es biju spēlējis, nodomāju – Ko es vispār te esmu darījis? Neko es nees-mu darījis. – Cilvēks pasaka, kā tas viss notiek.“

Ar saviem darbiem mūziķi ietek-mējis arī Džons Viljamss (John Wil-liams), kurš sarakstījis lielisku mūziku tādām populārām filmām kā Zvaigžņu kari (Star Wars), Šindlera saraksts (Schindler’s List), Indiana Džonss (In-diana Jones) un Harijs Poters (Harry Potter). Savukārt, kā vienu no spilgtā-kajām personībām, kura atstājusi lielu iespaidu uz mūziķi, viņš min mūsu pašu Raimondu Paulu. Rihards ar lielu degsmi stāsta par šo interesanto perso-nību un piebilst, ka pirms pāris gadiem viņam izdevies īstenot savu sapni, mu-zicēt kopā ar R. Paulu, un tas noticis Dailes teātra izrādē Gan jau atvērsies sirds. Jāmin, ka sadarbība ar R. Paulu vēl notika Marimba Dance Latvijas tūres ietvaros.

Daudz dzirdu Rihardu, pieminot filmu mūziku, un ne tikai pieminot, bet arī jūsmojot par to. Tā šobrīd un, iespējams, arī vēl ilgu laiku pēc šā brīža ir viņa lielākā aizraušanās. In-teresanti, ka līdz šim apzināti tik lielu vērību nebiju pievērsusi, kāda mūzika skan filmās. Tomēr tad aizdomājos, ka, tiešām, filma bez mūzikas būtu tas pats, kas filma bez fona – aktieri uz balta fona. Mūzika rada vajadzīgo noskaņu un pastiprina stāsta būtību.Pārdomās par pagājušo, esošo un nākamo

Atskatoties uz pagājušo, Rihards stāsta, kā bērnībā aizrāvies ar dator-spēlēm gan dēļ azarta, gan arī dēļ to mūzikas, un vēlētos, kaut vairāk laika būtu veltījis muzicēšanai. Arī šobrīd šad tad viņš uzspēlē kādu datorspēli, sakot, ka: „Tā ir sava veida atslēgšanās no realitātes un atbrīvošanās no nega-tīvajām emocijām.“

Skats uz nākotni mūziķim ir opti-mistisks: „Man ir paveicies, ka to, ko esmu vēlējies īstenot dzīvē, pamazām ir izdevies sasniegt. Un ceru, ka tā arī sanāks nākotnē.“ Viens no viņa sap-ņiem ir uzrakstīt mūziku lielbudžeta filmai, lai, aizejot uz kino, varētu pa-vērot skatītāju reakciju.

Vēlme gūt panākumus ir viens no Riharda kā mūziķa dzinējspēkiem. Panākums mūziķim ir kaut vai tad, kad visas biļetes uz viņa koncertu ir izpārdotas. Pēc teiktā noprotu, ka tā ir fantastiska sajūta, un vēl labāka, ja vēl pats esi koncertu organizējis: „Ir labi

apzināties, ka dau-dziem cilvēkiem interesē tas, ko tu dari. It sevišķi tad, ja vēl spēlē marim-bu, kas ir samērā rets instruments. Vienmēr ir patī-kami spēlēt pilnai zālei nevis desmit cilvēkiem.“ Ar interesi klausos, kā Rihards stāsta par savām izjūtām koncerta laikā: „Tu jūti, ka ir pilnīgs klusums – tu spēlē visklusāko vietu, un nedzirdi neko citu kā mūzikas ska-ņas. Emocijas ir ļoti sakāpinātas. Arī publikas noskaņojumu var ļoti just, at-rodoties uz skatuves. Gadās, ka publi-kā ir arī kāds skeptiski noskaņots skatī-tājs, bet tā vietā, lai es veltītu visu savu enerģiju viņam un mēģinātu viņu pār-liecināt ar savu spēli, es izvēlos spēlēt citiem. Ja tu redzi zālē cilvēkus, kam ļoti tas patīk – tu vari redzēt viņu acīs, tad koncentrējos uz un spēlēju tikai vi-ņiem, un it kā visiem pārējiem. Tādas sajūtas par naudu nevar nopirkt.“

Komponistam savukārt ir patīka-mi klausīties labu izpildījumu saviem skaņdarbiem. Kaut gan Riharda kom-ponētos skaņdarbus galvenokārt spēlē pats, tomēr viņš atzīst, ka: „Lielāku adrenalīnu sagādā, kad citi labā kva-litātē spēlē tavu kompozīciju. Un cil-vēku atzinība vispār ceļ debesīs.“ Viņš piebilst, ka ceļošanu gribētu apvienot ar muzicēšanu, tādējādi radot iespēju pavērot cilvēku reakciju dažādās pa-saules malās.

Jautāts par neseno Lielkoncertu Mežaparka Lielajā estrādē Rīgai 810 svētku ietvaros, Rihards atbild, ka piedalījies koncertā un ka bijušas arī dažas ķibeles laika apstākļu dēļ. Bet pārmetumus par skaņas kvalitāti, kas dzirdēti izskanam no vairākiem ska-tītājiem, neuzskata par pamatotiem, jo, noskatoties koncertu TV, ar skaņu viss ir bijis labi. Koncepcija ar kuģi bi-jusi laba, tikai nav izdevies to pilnībā realizēt. Rezultātā dziedātāji nevarēja redzēt mūziķus. Dažbrīd bijis jāspēlē, vadoties tikai no diriģenta rādītā, jo vīru kora skaņa kavējusies par ¼ daļu. Šajā sakarā viņš piebilst, ka gribētu uzrakstīt arī kādu skaņdarbu šādam koncertam.

Kad jautāju par nākotnes plāniem un iecerēm, par ceļojumiem, viņš at-bild, ka: „Nav izstrādāts konkrēts plāns kā, piemēram, uzņēmumiem par sasniedzamo apjomu vai peļņu, bet ir vēlme visu laiku darboties un virzīties uz priekšu“. Attiecībā uz ceļošanu Ri-hards ir entuziasma pilns: „Man patīk dzīvot Latvijā, bet ļoti patīk arī ceļot. Ja būtu tāda iespēja, es visu laiku ce-ļotu – kaut vai desmit reizes brauktu uz Venēciju un es jutos laimīgs. Jo mūzika ir tāda lieta, ko var apvienot ar

ceļošanu.“ Ceļošanas procesā mūziķi piesaista tieši dažādība, un interesan-ti ir dzirdēt, ka vēl kāds pamanījis, ka katrā vietā ir savādāks gaiss – tas vei-do atmosfēru.

Latvijā Rihardu piesaista gadalai-ku esamība ar piebildi, ka vasara va-rētu būt par diviem mēnešiem garāka. „Man patīk nenormālās ziemas, man patīk gan rudens, gan pavasaris – tas mainīgais. Pēc Jāņiem es gaidu Zie-massvētkus un pēc Ziemassvētkiem es gaidu Jāņus. Es visu laiku gaidu gan ziemu, gan arī vasaru.“

AustrālijaLīdz šim no Riharda dzirdu tikai

pozitīvas atsauksmes par Austrāliju un vietējiem latviešiem. Viņš uzsla-vē arī raito un operatīvo Xylem Trio brauciena organizēšanu no Viktorijas Mačēnas puses. Gribu arī uzzināt, ko Rihards sagaida no Austrālijas un kāds viņam izveidojies priekšstats par šo milzīgo valsti, bet izrādās, ka visu viņš esot jau izpētījis, izlasījis, apskatījis, tiesa gan virtuāli un tomēr gan jau dzīvē būs labāk. Par izklaidēm no muzicēšanas brīvajā laikā: „Ceru, ka varēšu pasnorķelēt, pameklēt kādu haizivi, aizbraukt ekskursijā uz kādu vīna darītavu un noteikti iepazīt vietē-jo dzīvnieku pasauli.“

Savu piecoktāvu marimbu mūziķis atstās Latvijā, līdzi ņemot vien koferi ar sīkajiem instrumentiem, tāpēc tiek izskatītas iespējas īrēt šo mūzikas ins-trumentu Austrālijā uz vietas. Rihards ir optimisma pilns: „Ceru, ka mums izdosies tūre un ka izdosies dabūt vi-sus instrumentus, lai varētu parādīt visu, ko varam.“

Jāmin, ka Rihards izveidojis arī savu koncertu aģentūru, kuras nosau-kums nepavisam nav nejaušs – Green River Music. Šajā sakarā viņš ir ini-ciatīvas un ideju pilns, arī atsaucība no preses esot ļoti laba, kas, protams, priecē. Saistībā ar aģentūru un Aus-trāliju viņam ir savi plāni un sapņi: „Ceru, ka Austrālijā kādreiz varēsim noorganizēt koncertu, tāpēc arī viens no tūres blakus mērķiem ir nodibi-nāt kontaktus ar koncertu aģentūrām

Sapņi, kas piepildāsTurpinājums no 8. lpp.

Turpinājums 14. lpp.

Rihards Zaļupe.

FOTO

And

rejs

Zav

adsk

is

10. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Ceturtdien, 2011. gada 6. oktobrī

Šogad ir meža gads, un kaut gan 31% no pa-saules zemes ir apklā-ta ar mežiem, ar katru gadu tas procents paliek mazāks un mazāks, ap-draudot dzīvnieku mā-jas.

Īstenot manu sapni, mēs esam ti-kuši līdz Borneo mežiem, kur ir viena no tikai divām palikušajām vietām pa-saulē, kur var sastapties ar oranguta-niem.

Ir ceturdienas rīts, 1. septembris, un pieceļamies, kad pat vējiņš neru-nājās. Viss tik kluss, zaļš un svaigs! Attaisot durvis, redzam makaka mēr-kaķus, kuriem pieķērušies mazuļi, šūpojoties pa koku galotnēm. Putni čivina, un suta vēl nav iestājusies. Šeit meža dziļumos neskan ne radio, ne televīzija, ne mobilo zvani. Elektrī-bu Rimbas Orangutanu ekonamiņam (Rimba Orangutan Eco-Lodge) ražo ģenerators, novietots attālāk no ēkām, kas ir būvētas purvā, stāvot uz koka kājām, un savienotas ar koka dēļu iet-vēm.

Mums laimējās, ka tieši šai nedē-ļā nebija daudz tūristu, un ēdamtelpā brokastīs esam seši. Pie klotoka koka laivas mūs sagaida Dženijs (Jenie), lai sāktu 2 ½ stundu braucienu dzi-ļāk mežā līdz Līkija nometnei (Camp Leakey), tālākā orangutanu pieejamā vieta.

Braucam pa 5-6 metrus dziļo Se-konjera (Sekonyer) upi. Kad valdīja holandieši, te nogrima kāds šoneris, un upes vārds nozīmē – šoneris grimis upē. Šī upe ir cilvēku dzīves līnija, kā arī transporta ceļš un izprieca. Tanī mazgā traukus, drēbes, sevi, kā arī makšķerē samveidīgās zivis un čūskas galvas zivis, bet, ja noķertu bruņuru-puci, tad iznāktu laba zupa.

Uz nākamām dienām šī laiva ir mūsu dienas māja. Dženijam ir divi pa-līgi, viens no tiem stūrmanis, kas arī ir pirmklasīgs pavārs. Viņiem bija savas

istabas virs ūdens līmeņa bet mums ie-deva augšas klaju, kur ir galds, krēsli un guļamie matrači ar spilveniem.

Ūdens bija brūngans no dabiskās sairšanos, bet lielākā daļa nāca no zel-ta raktuves darbībām. Ceļā redzējām krokodilus, ķirzakas, krāsaino zivju dzeni, puķes, kas maina krāsu ik se-zonu un gardegunu mērkaķus, kuri, kad sakasās ar ģimeni, pārpeld upei, lai būtu miers!

Braucot varēja manīt šur tur upē nelielus, pretlikumīgus apūdeņošanas kanālus uz palmu plantācijām. Ma-nām arī vienu koku, kas no tālienes varētu būt bērzam radinieks. Tas ir ganua koks, un tam ir visādas šķirnes. Lielākos stumbrus grauž orangutani, mazākos mērkaķi, meklējot termītus. Ganua aug tikai purvainos mežos un līdzinās bērzam ar savu mīkstumu. Karstumā un sutā no šī koka mājas ne-būvē. Tām lieto populāro dzelzskoku (ironwood), ko 2001. gadā vēl pretli-kumīgi cirta eksportam.

Dženijs stāstīja kā 1975. gadā val-dība atpirka vienā upes pusē visus cie-mus un atsevišķas mājas, lai izveidotu šo lielo 415 000 hektāru Tandžungpu-tinga Nacionālo parku (Tanjung Pu-ting National Park), bet pietrūka nau-das, lai atpirktu zemi otrā upes pusē, un tur vēl tagad atrodas mazie ciemi un palmu plantācijas.

Atpirktā pusē dzīvoja viņa vectēvs ar ģimeni, kas visiem iemācīja dzīvot ar dabu un pieskatīt dzīvniekus. Džen-jis staigāja pa mežu basām kājām, tā-pat kā to viņam mācīja vectēvs. Gan īstenībā vectēvam bijušas tik garas kājas, ka viņa lieluma kurpes nav bijis iespējams nopirkt.

Dženijs pazina visus orangutanus pēc vārdiem, un viņa meža zināšanas un to pielietošana medicīnā bija kā en-ciklopēdija. Vietējie vispirms turas pie zināmā, piemēram – ja trāpās malāri-ja, tad savāra papaja lapas un iedzer kā tēju. Ja trūkst dzelzs, tad noplūc papardes lapu, bet tikai noēd augšas

daļu, kur ir vairums vielas.Piebraucam pie Līkija nometnes,

ko 1971. gadā, kad viņa pati bija 25 ga-dus veca, dibināja tagadējā prof. Dr. Birute Galdikas, kurai profesors Lī-kijs (Leakey) bija darbaudzinātājs.

Nacionālā parkā bez gida un atļau-jas nedrīkst staigāt. Aizgājām pie mež-ziņa mājiņas un, tā kā Dženijs mūs bija atvedis ātrāk, tad personīgi satikām Tutu (Tut) un viņas bērnu Toru (Tor – Gaismas dievs). Kad apsēdos blakus Tutai un papļāpājos, tad sarunas valo-da man automātiski bija latviešu. Pir-mo reizi skatīties vienā līmenī viņas acīs bija liels pārdzīvojums. Tās tik brūnas un it kā zinīgas. Nav jau ne-kāds pārsteigums, ka mums ar šiem dzīvniekiem ir 97% kopīgs DNS. Man vēl viena kopīga īpašība, ne viņi, ne es protam peldēt! Zem ūdens tanka, vē-rojot apkārtni, sēdēja Sisvija (Siswi), un, kad pastaigājām tālāk, pienācu pie Persija (Percy), kas vienaldzīgi mani uzklausīja!

Meža gadā – uz mežu pie Rīgas!Ceļojums uz Borneo mežiem pie orangutaniemNoslēgums. Sākums laikrakstā „Latvietis“ Nr. 167

Turpinājums 11. lpp.

Mūsu laiva ar (no kreisās) Dženiju un Pēteri.

FOTO

Mar

ija P

erej

ma

Marija laivā Skonjera upē.

FOTO

Pēt

eris

Per

ejm

a

Marija un Pēteris Līkija nometnē.

FOTO

no

Pere

jmu

ģim

enes

arh

īva

Ceturtdien, 2011. gada 6. oktobrī Laikraksts „Latvietis“ 11. lpp.

Laiks bija paskatīties informācijas centrā, kur mums izskaidroja orangu-tana ģimenes lokus, kur katrai ģime-nei vārdi iesakās ar to pašu burtu. Tur pa divām istabām bija saliktas bildes, vārdi un radniecības. Kad tikām otrajā istabā, tad pēkšņi mutes palika vaļā, jo tur uz sienas atradām „Rīgu,“ ku-rai ir tuvu pie 40 gadiem un 4 bērni: Rendijs (Randy), Rimba, Rojs (Roy), bet jaunākajam vārdu prof. Dr. Birute Galdikas vēl nav devusi.

Bijām lielā sajūsmā, un Pēteris jau plānoja, kā varētu ar profesori satikties un saņemt atbildes uz jautājumiem, kur pat guglēšana nepalīdzētu.

Kad dzirdējām cilvēku balsis, tad zinājām, ka tūristi, galvenokārt vietē-jie, ir piebraukuši un sekojām mežzi-ņiem kādu kilometru vēl dziļāk mežā. Vietām bija tukši lauki, kur kādreiz at-radās ciems, bet kur vēl pēc 30 gadiem meži nav atauguši, un tad gan saulīti labi sajutām. Beigās pienācām pie vir-ves nožogotas platformas, kur mežziņi bija salikuši banānus un ar kliedzie-niem nu sasauca uz mielastu.

Mēs novērojām, kā tie lielākā barā

mums virs galvas pa koka galotnēm rādīja savus gaisa ceļus, graciozi un harmoniski šūpojoties. Mežs bija kluss un tikai dzirdējām lapu, koku kustī-bas, un, ja bija ļoti tuvu galvai, tad vējš nošalca gar ausīm. Kā Tarzāni viņi ie-ķeras nākamā virvē vai koka zarā, at-stājot vienu roku pieķertu pie iepriek-šējā zara, kamēr jutās droši ceļot tālāk.

Mājas kā stārķim ir pašās koku galotnēs. Ak cik darbīgi – katru dienu taisa jaunas! Viena māja pēcpusdienas snaudienam, bet otra – naktsmieram. Ja ir slinki, tad lieto kāda cita taisīto māju, iemetot dažus savus saplūktos zarus. Ja līst, tad noplūc zarus un pār-liek galvai pāri. Orangutaniem galve-nais ir būt stipram un ar lielu izturību, jo palikt pie zemes nozīmētu ātrāka atvadīšanās no dzīvības.

Atpakaļ ceļā uz laivu, pirmo reizi sāka līt, un mitrums pēc lielās sutas bija ļoti atsvaidzinošs.

Gaidot kamēr citi tūristi aizbrauc, mēs apsēdamies zem koka sēnes, un mums piebiedrojās Sisvija – tas pats draugs, kas bija izstiepies zem ūdens tanka. Ar Dženiju viņa spēlējās, rullē-joties pa zemi, bet tad negribēja laist vaļā ne Pēteri, apkampjot viņa ceļgalu un to kožot, ne mani, apkampjot manu potīti. Tā uz dažām minūtēm gāja tīri interesanti, izjūtot viņas ārprātīgi stiprās rokas!

Savā lielajā sajūsmā pēc visa pār-dzīvotā bija tik jāatceras kāpt prātīgi laivā, jo koks pēc lietus bija mitrs un slidens.

Pie vakariņu galda, valdot klusu-mam visapkārt, es jutu, ka mani kaut kas velk aiz kreisās bikšu staras. Kad paskatījos, tad tur mierīgi atpūtās brū-na, samēra gara ķirzaka. Es iekliedzos tā skaļāk, un no virtuves izskrēja ap-kalpotāja, bet Pēteris mierīgi ēda tā-lāk!

Pirms gulēšanas es tā cītīgāk pār-baudīju gultu un tās apvilktos aizka-rus pret odiem, jo vienai dienai piedzī-vojumu pietika.

Piektdienas, 2. septembra rīts sā-kās agri. Pirms brokastīm apsēdamies upes krastā un baudījām tās nomieri-nošo ainavu. Grūti kādreiz atrast vār-dus tam, kas ir palicis tik spilgti acīs

un atmiņā, bet tas klusums un miers bija neaprakstāms.

Bijām uz Pon-doktanguju (Pon-dok Tanggui) – tuvākā vieta, kur cerējām satikties ar Rīgu, jo šeit, dziļāk mežā, ir viņas mājas. Rīga esot ļoti kautrīga un bieži neparā-dās, un tā mums arī nelaimējās viņu redzēt. Pie uzbū-vētās nožogotās platformas redzē-jām arī meža cū-

kas. Kad visi orangutani bija paēduši, tad pieskrēja vāveres pabeigt atlikušo.

Uzzinot, ka esmu pedagoģe, Dže-nijs izmeta līkumu pa upi un aizveda uz Tandžungharpapana (Tanjung Har-papan) ciematu, kur dzīvoja viņa radi. Valdība bija salikusi cementa ķieģeļu ietvi gar kanālu, kas savienojās ar upi, un tur sarindojās visas mājas. Ciema vidū bija templis. Skolā 6 klases, kat-rai pa 15-20 bērnu līdz 9. klasei. Pēc tam daudzām ģimenēm skološana iz-nāk par dārgu. Žēl, ka bija brīvdiena, jo gribējās palūrēt uz mācību vielu, jo skolas laukumā atradās liela sate-līta bļoda. Apkārt kladzināja vistiņas, staigāja gaiļi, daži suņi gulēja siltumā un bērni brauca ar riteņiem. Uzreiz ar skaņu kā smagās automašīnu motoram sāka gāzt lietus lielām lāsēm un tikpat ātri pārstāja.

Laivā ieēdām gardu mielastu – vis-ta mērcē, nūdeles, spinātu ar ķiploku salātus, rīsus un banānu kūciņas.

Pēcpusdienā bijām uz pēdējo oran-gutanu punktu, kas neatšķiras no ie-priekšējiem, atskaitot to, ka šeit sēdēja viens baigi liels orangutanu tēvocis un nelaida citus klāt pie banāniem. Oran-gutanu skaņas izteica naidu, dusmas par šo darbību, un sievietes, daudzas ar mazuļiem, tad sāka lauzt koka zarus un mest tos no augšas viņam uz gal-vas. Metieni nebija vienmēr precīzi, un galvenokārt tie trāpīja vienam spā-ņu tūristam, kurš bija uzstādījis savu fotoaparatūru uz statīva, bet nu bija spiests to salocīt un atkāpties!

Staigājām atpakaļ uz laivu pār smilšainu laukumu, kur kādreiz esot bijis ciemats. Kaut cilvēki un viņu mājas bija pārvietotas, kapsēta ir pali-kusi, un tā vēl šodien tiek lietota.

Vakarā, kamēr es jau čuču muižā, Pēteris pievienojās Dženijam pie lai-vas, baudot dziesmas, ģitāras un varžu skaņas.

Pienācis bija sestdienas rīts, 3.  septembris, kad atvadījāmies no mežiem un sirsnīgiem meža ļaudīm, kas pa šo īso laiku bija kļuvuši kā tuvi draugi. Pēdējo reizi kāpām laivā un lēnām braucām atpakaļ uz ostas pil-sētu Kumai. No turienes aizbraucām ar mašīnu netālu uz Pasirpandžang (Pasir Panjang) ciemu, kur atrodas 1998. gadā atvērtais Aprūpes centrs (OFI (Orangutan Foundation Interna-tional) Care Centre) – bāreņu centrs. Tur strādā 120 darbinieki, kas uztur 335 orangutanu bāreņus.

Nākošajās 3 stundās mēs tuvāk ar tiem iepazināmies. Tur bija starp 5-6 gadnieki, ar kuriem staigājām, devām kukurūzu un spēlējamies – tāpat kā ar maziem bērniem. Kad viņiem paliks 9 gadiņi, tie tiks palaisti mežā ar mežzi-ņa un centra uzraudzību.

Austrālijas nodaļa kopīgi ar vie-tējiem ir uzbūvējuši rotaļlaukumu ar jumtu, kur tie pa dienu var uzraudzī-bā izklaidēties un apgūt dabas stun-

Uz mežu pie Rīgas!Turpinājums no 10. lpp.

Turpinājums 12. lpp.

Fotogrāfija, kurā redzama Rīga ar vie-nu no bērniem.

FOTO

no

Pere

jmu

ģim

enes

arh

īva

Marija un Persijs.

FOTO

Pēt

eris

Per

ejm

a

12. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Ceturtdien, 2011. gada 6. oktobrī

das. No rīta viņiem esot bijuši rīsu salāti, zakusks bija rambutana augļi, bet vakarā pēc vakariņām, kas ir ap plkst. 16.00 un pirms aijā žūžū laika, viņi iedzer govs pienu.

Tieši kā mūsu meža gids Dženijs bija teicis, mēs iemācījāmies iepazīt katru pēc frizūras un sejas. Katram bija savas rakstura īpašības – vienam patika matus plucināt un sprādzes grābt, cits bija kautrīgs, cits atkal, sē-žot blakus, vienaldzīgi visus novēroja. Man vislabāk sapasēja ar Erinu, kas tik pienāca man no aizmugures, apli-ka apkārt rokas un nostūma mani no sēdvietas, lai varu viņai kukurūzu dot un dot... un dot. Te nebija laiks domāt par atpūtu! Pētera cepure arī bija for-ša spēļmantiņa. Kad mani daba sau-ca, atstāju Pēterim uzmanīt rokās foto aparātu. Pa to laiku tas no Pētera ro-kām bija sagrābts, vizināts pa jumtu, apkosts un tad lidināts zemē. Varbūt labi, ka man bija šis vecākais, lielākais modelis, kas to izturēja un pēc tam vēl darbojās!

Bijām arī pie gada veciem bāre-ņiem, kas tiek baroti vienreiz dienā ar piena pudeli, bet starplaikā, tāpat kā mūsu ģimenēs, savā starpā izmet vilnu.

Centra vadītāja ir lietuviete, pa-saulē pazīstamā pedagoģe, zinātniece, dabas aizsardzības darbiniece prof. Dr.  Birute  Galdikasa, kura kopš 1971. gada ir vadījusi orangutanu at-labšanu Borneo mežā. Par viņas izci-lo darbu ir piešķirtas pasaules balvas,

Uz mežu pie Rīgas!Turpinājums no 11. lpp.

Aprūpes centrā tiek baroti ar rambu-tan augļiem.

FOTO

no

Pere

jmu

ģim

enes

arh

īva

Marija ar Erinu.

FOTO

Pēt

eris

Per

ejm

a

Prof. Dr. Birute Galdikasa un Marija.

FOTO

Pēt

eris

Per

emja

starp tām Indonēzijas valdības augstā-ko godu – Kalpataru prēmiju par va-dību dabas aizsardzībā un Apvienoto nāciju Globālā 500 balva (United Na-tions Global 500 award). Viņas dzīves stāstu var izlasīt pašas uzrakstīta grā-matā Ēdenas atspoguļojumi (Reflecti-ons Of Eden), kā arī to redzēt šajā gadā iznākušā IMAX filmā Dzimis savvaļai (Born to be Wild). Viņa turpina ceļot, lasīt lekcijas universitātēs un pēc ai-cinājumiem, pārraudzīt orangutanu programmas, vadīt centru un Līkija nometni.

Mums laimējās sarunāt satikšanos ar prof. Dr. Biruti Galdikasu. Dalījā-mies atziņās par mūsu kopīgām sak-nēm un domām, un beidzot mūsu ziņ-kārība par Rīgas vārdu tika atrisināta.

Tas izveidojās no tā, ka kaut arī prof. Dr. Birute pati Rīgā nav bijusi, viņa zināja, ka tā esot lieliska un skais-ta. Tā kā viņai Baltijas valstis ir tuvu pie sirds, un viņai bija jāatrod vārds, kas sakās ar R burtu, tad Rīga atbilda visiem kritērijiem.

Lietuvas tauta ir viņu iemīļojusi. Viņas grāmata tiek tulkota lietuviski un šī gada oktobrī tā tiks izdota Viļņā, kur prof. Dr. Birute cer būt klāt. Viļ-ņas banka Ukio ir arī piebiedrojusies, norīkojot atbalstu savākšanas fondu – Birutes Galdikasas ekoloģijas un at-balsta fonds (Birute Galdikas Ecology and Support Foundation).

Mēs tikām aicināti apskatīties vi-ņas telpas, kur atrodas administrācija, operāciju zāle, laboratorija un istaba grāmatvedībai – jo katram orangutanu bārenim ir sava grāmata ar detaļām. Tur arī strādāja veterināru studentu ārstes no Amerikas un Vācijas.

Pēterim ienāca prātā domu, ko prof. Dr Birute ar prieku apstiprināja, un es ar prieku to rakstu. Pasaules lat-viešu saimei ir dota iespēja nokristīt Rīgas jaunāko dēlu ar latviešu vār-du, tādā veidā turpinot latviešu vār-du orangutanu  līniju Borneo mežā. Aicinām  laikraksta  lasītajiem  un draugiem piebiedroties jaunā oran-

gutana vārda došanas procesā. No-teikumi  –  jābūt  vīriešu  kārtas  lat-visks vārds (drīkst būt upes vai ceļa vārds, utt) un tam jāsākas ar burtu „R“.

Meža gads ir mums devis daudz pārsteigumus, nesagaidītu prieku, žē-lumus, kā arī neaizmirstamas atmiņas. Katru gadu 2 000 orangutani pazaudē savu dzīvību, jo pietrūkst meža mājas. Kad saimnieki meža plačus ir sev iz-veidojuši un atrod orangutana mātes, kas noēd viņu ražu, tad tos nošauj, un centrā bieži atrodas tās bāreņi.

Prof. Dr. Birutes pašaizliedzīgais dzīves darbs uztur Borneo Tandžung-putinga Nacionālajā parkā starp 2 000 līdz 5 000 orangutanus.

Laiks mums atstāt šo tropisko pasaules stūrīti un skatīties uz mājas pusi.

Marija PerejmaLaikrakstam „Latvietis“

Lielu pateicību izsaku laikraksta „Latvietis” redakcijai par atbalstu, organizējot orangutanu māmiņas Rī-gas dēla vārdu došanu. Atbildes un balsošanu lūdzam līdz decembra sā-kumam, kad rezultāti tiks nosūtīti uz Borneo.

Vārds orangutanam!Pasaules latviešu saimei ir dota iespēja nokristīt orangutanas

Rīgas jaunāko dēlu ar latviešu vārdu, tādā veidā turpinot latviešu vārdu orangutanu līniju Borneo mežā.

Aicinām laikraksta lasītajiem un draugiem piebiedroties jaunā orangutana vārda došanas procesā.

Noteikumi – jābūt vīriešu kārtas latvisks vārds (drīkst būt upes vai ceļa vārds, utt) un tam jāsākas ar burtu „R“.

Sūtiet savus ieteikumus laikraksta redakcijai līdz 2011. g. 1. dec.:PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, Australia

redakcija@laikraksts.comJūsu balsojumu iznākums tiks nosūtīts uz Borneo.

Ceturtdien, 2011. gada 6. oktobrī Laikraksts „Latvietis“ 13. lpp.

Runas ar skolu vadī-bu dažādās valstīs ir bi-jušas daudz un dažādas. Vispirms ir bijis svarīgi nodibināt kontaktu, ie-gūt uzticību, lai nāka-mais solis būtu, ka sko-

lotāji, vadība būtu atvērta padomiem vai ieteikumiem no mūsu puses. Mūsu viedoklis nekad nedrīkst tikt uztverts kā aizrādījums vai pārmetums. Tā, pie-mēra pēc, dzirdot, ka skolas nodarbī-bas notiek reizi mēnesī, vienmēr pace-ļas jautājums, kāpēc tikai reizi mēnesī? Paskaidrojums, ka vecākiem grūti at-rast laiku katru nedēļas nogali vai katru otro nedēļas nogali. Viņi nav pieraduši veltīt savas brīvās dienas no darba lat-viskumam; tas ir jauns jēdziens, pie kā jāpierod. Ne viss ir pats par sevi sapro-tams. Pienākums, tradīcija, ieradums, vajadzība – viss latvietības labad – tas ir jēdziens, pie kā mēs vecajā trimdā esam pieraduši. Nesen izbraukušajiem latviešiem paiet laiks šo mīlestību pret Latviju, latviešu valodu novērtēt un ap-zināties, ka bez pūlēm un darba lietas pašas no sevis neturpinās.

Par mācībām.Jaundibinātajās skolās skolēnu

skaits ir ļoti svārstīgs, un skolotāji ne-kad skaidri nezina, vai bērns, kas at-nācis uz skolu, uz nākamajām nodar-bībām ieradīsies vai ne. Tā rezultātā skolotāji neievieš formālas struktūras, piemēram, mājasdarbus, eksāmenus galvenokārt tāpēc, ka skolas lēnām vēl pārtop no spēļu grupām un sabiedris-kām tikšanās reizēm, kā tās sākotnēji izveidojās, par skolām, kur no skolē-niem tiek sagaidīts regulārs, konsek-vents darbs. Ir skaidri manāms, ka tas notiek, ka vēlme ir nostiprināt valodas prasmes un saprašanu par vēsturi, kul-tūru, ģeogrāfiju, bet viens no galve-niem bremzējošiem faktoriem ir vecā-ku pašu kūtrums nodoties šim mērķim ar nopietnību un pienākuma apziņu.

Tomēr, man ir bijis liels gandarī-jums iepazīties ar šiem jaunajiem cil-vēkiem – parasti 30os gados, kas nesen aizbraukuši no Latvijas, kas izveidoju-ši jaunu dzīvi, kā nu kurš savā jaunajā mītnes zemē. Viņiem līdzi mazi bērni visādos vecumos, katram savs latvie-šu valodas līmenis. Dzīve nav viegla, iedzīvojoties jaunā vidē. Bet latvieši tomēr viens otru atrod, lai kur viņi ne-atrastos, un ir vēlme darboties. Lēnām pieaug apziņa, ka jābūt aktīviem un ka pašiem jāpiestrādā, lai kaut ko panāk-tu, latvietības uzturēšanas labā.

Apciemojot jaundibinātās skolas, daudz runa bijusi par mācību vielu –

kāda viela visvairāk noderīga, kāda vēl vajadzīga. Eiropas jaunajās skolās ir arī lielas atšķirības valodas līmenī; ir skolēni, kas nesen izbraukuši un lat-viski runā teicami, bet ir arī bērni, kas mācās latviešu valodu kā otro valodu, tāpat kā šeit – Austrālijā. Ir jādomā par vairāku valodas līmeņu vajadzībām. Daļēji var izmantot Latvijas skolu mā-cību grāmatas, daļēji trimdā izdotās, daļēji mazākumtautībām domātās. Lēnām tiek piestrādāts pie tā, ka apzi-nātas visas iespējas, un tās tiek piedā-vātas kā risinājumi, bet beigās pašiem skolotājiem ir jāizlemj, kuras grāmatas katru mācību gadu izmantojamas ku-rai klasei.

Atgriežoties pie nesen izbrauku-šajiem latviešiem Īrijā un Lielbritāni-jā, kur ļaudis aizbraukuši peļņā, kur vecāki bieži vien smagi strādā fizisku darbu un pēc darba nāk mājās pārgu-ruši; viņi sūdzas, ka nav laika, ko veltīt bērniem, kas ikdienu pavada skolā, un arvien retāk iznāk runāt latviski mājās. Ir viegli nosodīt šos vecākus un aizrā-dīt, ka nekas nav neiespējams – vajag tikai gribu. Bet nāk vēl klāt viens cits faktors; daudzi – īpaši Īrijā un Lielbri-tānijā – ir pilnīgi zaudējuši ticību Lat-vijai kā valstij. Viņi runā par Latviju ar naidu, ar aizvainojumu, ar sajūtu, ka zaudētas dzīves iespējas. Viņi saka, ka Latvija nekādā veidā neveicina viņu atgriešanos, tieši otrādi – viņi tiek uz-tverti kā nodevēji, un ar to aizvaino-jums vēl aug. Ar šādu rūgtumu sirdī, maz ticams, ka būtu liela interese uz-turēt latvietību; viņu vārdos – priekš kam? Daudzi nezina, kad un vai viņi atgriezīsies savā dzimtenē, un tā arī viņu domas par latviešu valodas uztu-rēšanu ir ļoti vārgas un trauslas.

Tomēr, neskatoties uz to, Īrijā lat-vieši rosās un nākamā gada vasarā ap Jāņiem, iecerēts rīkot pirmo 3x3 no-metni Īrijā. Ir jāturpina atbalstīt aktīvo tautiešu centienus uzturēt latvietību Zaļajā salā, jo izskatās, ka liela daļa latviešu drīzumā neatgriezīsies uz Latviju.

Latviešu emigrantu skaitam ar-vien pieaugot, pēdējā demogrāfiskā statistika par izbraukušo skaitu no visas Latvijas mūs visus šokē – pēdē-jās tautas skaitīšanas šī gada pavasarī dati apliecināja faktu, ka kopš pēdējās tautas skaitīšanas 2000. gadā, kad tika saskaitīti 2,2 miljons iedzīvotāju Lat-vijā, Latviju ir atstājuši starp 200 000 un 300 000 cilvēku. Tagad iedzīvotā-ju skaits ir 1,9 miljoni. Vakardienas avīzē Diena, demogrāfs Ilmārs Mežs Dienas vēlēšanu tiešraidē pauda ļoti satraucošu scenāriju – ka vismaz puse

no aizbraucējiem darba mūžu Latvijā nestrādās. Mēs varam dabūt atpakaļ 10, iespējams 20 tūkstošus. Atpakaļ neatbrauks tie, kas tur pavadījuši vai-rāk kā 2-3 gadus.

Ņemot vērā šo faktu, daudz aktī-vāk sabiedrībā, presē un Latvijas val-dībā sāk runāt par šo izbraukušo tau-tiešu bērnu latvisko izglītību.

Nupat 1. septembrī, Rīgā, Kultū-ras ministrijā tika laists klajā projekts Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes no 2012. – 2018. gadam. Pamatnostād-nes nodeva publiskai apspriešanai līdz šī gada 9. septembrim. Pamatnostād-nēs latviešu valoda un kultūra uzsvēr-tas kā Latvijas valsts pamats un par pamatprincipiem – atvērtā latvietība, piederība Eiropai, mazākumtautību savpatnības saglabāšana. Pamatnos-tādnēs atkal ļoti vērienīgi minēts at-balsts diasporai un iekļauts sekojošais rīcības virziens:Nacionālā identitāte: valoda un kultūrtelpa1. Nodrošināt latviešu valodas lietoša-

nu Latvijas publiskajā telpā.2. Nostiprināt latviešu valodas pras-

mes ārzemēs dzīvojošiem latvie-šiem, mazākumtautībām, nepilso-ņiem, jaunajiem imigrantiem.

3. Nostiprināt latvisko kultūrtelpu kā sabiedrību saliedējošu pamatu un veicināt piederību kultūrtelpai lokā-lajā, nacionālajā un Eiropas līmenī.

4. Nostiprināt ārzemēs dzīvojošo lat-viešu latvisko identitāti un piederību Latvijai.

Vērā ņemti PBLA ieteikumi saka-rā ar diasporas latviešu izglītību, sa-gatavojot šo dokumentu, un cerība ir, ka šīs pamatnostādnes tiks pieņemtas, budžetā tiks atlicināti līdzekļi pamat-nostādnēs minētiem projektiem, un šis dokuments netiks nolikts plauktā un atkal atstāts vēlmju līmenī. PBLA būs jāturpina aktīvi sadarboties ar valdību, lai ieplānotais tiktu realizēts, lai val-dība turpinātu domāt par izbraukušo latviešu bērnu latviešu valodas un lat-vietības apziņas uzturēšanu.

Janvārī arī tika parakstīts sadar-bības memorands starp PBLA un Ār-lietu Ministriju ar mērķi: Pilnveidot Ārlietu ministrijas sadarbību ar dia-sporu, stiprinot tās piederības sajūtu savai etniskajai dzimtenei, kā arī kopī-giem spēkiem veicināt Latvijas valstij un tautai pienācīgu vietu pasaules po-litiskajos, ekonomiskajos un kultūras procesos. Memoranda izpildi koordinē

Atbalsts latviešu valodas apguvei ārpus Latvijas – PBLA Izglītības padomes darbs pēdējos 5 gadosDainas Grosas akadēmiskā runa LU dibināšanas 92 gadu atceres svētkos MelburnāNoslēgums. Sākums LL166 un LL167.

Turpinājums 14. lpp.

14. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Ceturtdien, 2011. gada 6. oktobrī

✝Leģionārs un diakons

JĀNIS ELMĀRS ELBERTSdzimis 1923. gada 9. maijā Valmierā, Latvijā

miris 2011. gada 8. septembrī St. Pētersburgā, Floridā

„Labo cīņu es esmu izcīnījis, skrējienu esmu pabeidzis, ticību esmu turējis.“ – Ap. Pāvila Otra Vēstule Timotejam 4:7.

Viņu mīlestībā piemin dēls Aldis un sieva Anita, mazbērni Kristīne un Lūkas, Austrālijā, meitas Daina un Māra, Amerikā, sieva Zenta un neskaitāmie radi un draugi tuvumā un tālumā.

PBLA valde un Ārlietu ministrijas spe-ciālo uzdevumu vēstnieks.

Ņemot vērā, ka speciālo uzdevumu vēstnieks no šī gada augusta ir trimdā dzimušais Rolands Lappuķe, varētu cerēt uz panākumiem sadarbībā.

Viena joma, kurā PBLA izvirzītais projekts ir vainagojies panākumiem, ir Latvijas vēstures mācīšana kā at-sevišķs priekšmets Latvijas skolās. Vairāku gadu garā, neatlaidīgā valdī-bas lobēšana ir panākusi to, ka no šī – 2011./2012. mācību gada notiks pakā-peniska pārmaiņa uz divu atsevišķu mācību priekšmetu – Latvijas vēsture un pasaules vēsture – apguvi no 6.-

9. klasei. No 2006. līdz 2009. gadam ir īstenots izmēģinājuma projekts, kur secināts, ka dalīta Latvijas vēstures un pasaules vēstures apguve ir vairāk motivējusi skolēnus pievērsties Latvi-jas vēsturei un pozitīvi mainījusi viņu attieksmi pret to.

Vēl viens pozitīvs solis – IZM pēdējos piecus gadus ik gadu piešķī-rusi Atzinības rakstus izglītības dar-biniekiem ārzemēs par veiksmīgu un radošu darbu bērnu un jauniešu izglī-tošanā. Kandidātus izvirza no vietē-jas sabiedrības, un viņi tiek apbalvoti katru gadu 18. novembra sarīkojumā. Atzinība no Latvijas valdības par šo aktīvo sabiedrības darbinieku darbu un pūlēm parada, ka Latvija novērtē šo cilvēku devumu.

Skatoties uz priekšu, ir jāsecina, ka stāvoklis patreiz ir daudzsološs. Sadarbība ar Latvijas valdību ir laba, situācija ir skaidri apzināta, jāturpina tikai virzīt projektus uz priekšu, lai tie nepazūd no redzesloka. PBLA pati turpina piestrādāt pie mācību vielas izveidošanas, kas labi kalpos mērķ-auditorijai. PBLA var ar gandarījumu atskatīties uz padarīto un drošu skatu raudzīties nākotnē, jo darāmā ir daudz un darbus jāveic ar gudru cilvēku ie-saistīšanu, lai tiktu trāpīts mērķī – mūsu latviešu bērni nepazaudētu savu valodu un saikni ar dzimteni un senču tēvzemi – Latviju.

Paldies par uzmanību!Daina Grosa spīdola BA.

PBLA IP priekšsēde

PBLA Izglītības padomeTurpinājums no 13. lpp.

izceļas trīs rūķīši, kurus jāmin vārdā: Geņas znots Deivids (profesionāls pa-vārs) un Aija Balode, kuriem no bal-

les priekiem maz kas tika, jo viņi visu laiku pa virtuvi vien ņēmās, par viesu miesīgo labklājību gādādami, un Ar-tūrs Berķis, bez kura pakalpojumiem aiz bāra viesi būtu palikuši ar sausām rīklēm. Sarīkojumu vadīja Geņas mā-

sas dēls un krustdēls Ilmārs Rudaks no Pertas un šo rindiņu rakstītāja.

Geņa, no sirds Tev vēlam vēl Daudz Baltu Dieniņu!

Gunta R.Laikrakstam „Latvietis“

Geņai Janmeijai 90Turpinājums no 2. lpp.

Austrālijā – dot par sevi ziņu, kas mēs esam un no kurienes. Es domāju, ka mums trijiem ir liels potenciāls, ir tik daudz ideju. Mēs zinām, ko mēs gri-bam darīt, varam labi sevi pasniegt un labi prezentējam. Arī Raimonds (Petrauskis) palīdzēja uztaisīt izrādi Tikai Tā! Latvijas Nacionālajā teāt-rī, aranžējot visu mūziku. Tik daudz projektu, ka gribās lielāku auditoriju, lielāku darbības lauku.“

Mūziķis ir kā upe – atvērts pār-maiņām un dažādībai, un tāpat kā upe,

dzīve plūst un mainās, ja vien mēs ļau-jamies.

Līga LīvenaLaikrakstam „Latvietis“

Tīmeklī:• www.rihardszalupe.com• www.greenrivermusic.lvDiskogrāfija:• Rihards Zaļupe – Marimba Dance,

2008.• Rihards Zaļupe, Raimonds un

Oskars Petrauski, Raimonds Ti-guls – Vēstule Ziemassvētkos, 2009.

• Rihards Zaļupe, Jānis Ozols, jaunie-šu koris Maska, Xylem Trio – 7 Sto-

ries of the Gospel of Thomas, 2010• Xylem Trio – In the Mood of Giya

Kancheli, 2010.Apbalvojumi:• Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas aka-

dēmijas gada balva 2006.• Hansabankas gada balva 2006.• Latvijas Mūzikas ierakstu Gada

balva 2008 par albumu Marimba Dance kategorijā Gada debija

• Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balva 2010 par albumu In the Mood of Giya Kancheli kategorijās Labā-kā debija 2010 un Labākais instru-mentālais, filmu vai teātra mūzikas albums 2010.  ■

Sapņi, kas piepildāsTurpinājums no 9. lpp.

nistiskās  partijas  rēgiem  (Izcēlums mans.), tāpat kā citām partijām jāatbrī-vojas no iekšējā ienaidnieka meklēša-nas“. Ja SC neizpilda šos priekšnosacī-jumus un prasības, nevar būt runa par SC iekļaušanu valdības koalīcijā.

Vēlos arī atzīmēt, ka tieši es kādā

no iepriekšējām valdes sēdēm uzstājos par SC nepiemērotību kā partneru val-dības koalīcijā, kamēr tajā sastāv LSP. Vēlāk dienā dzirdēju, ka Ušakovs tei-cis, ka esot gatavs LSP no SC izslēgt. Lai viņam veicas! Līdz šai dienai tas nav noticis.

Daži apgalvo, ka SC esot okupā-cijas faktu atzinis. Īstenība ir tāda, ka Ušakovs šo vārdu minēja kādā runā

ārzemnieku sanāksmē. Tas nenozīmē, ka SC ir atzinis okupācijas faktu, un to viņam atgādina Alfreds Rubiks, kura divi dēli ir ievēlēti 11. Saeimā.

Vispār uzskatu, ka, ja SC vispār vē-las spēlēt kādu būtisku un konstruktīvu lomu Latvijas politikā, tai un tās bied-riem jāsaprot, ka Latvija nav vairs daļa no PSRS un ka Latvijā runā latviski.

Valdis Liepiņš

Valdis Liepiņš – ZRP lēmumsTurpinājums no 6. lpp.

Ceturtdien, 2011. gada 6. oktobrī Laikraksts „Latvietis“ 15. lpp.

DatumiVārda dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi

AdelaidēSvētdien,  9.  okt., plkst. 13.30 ALB Jauktā kora Dziesmu laiva 60 gadu pa-stāvēšanas svētki Tālavas lielajā zālē. Izstāde un jubilejas koncerts, kurā pie-dalās ALB Jauktais koris un DV Vīru koris. Koncerts sākas plkst. 14.00. Pēc koncerta koris laipni lūdz visus ap-meklētājus pieņemšanā mazajā zālē, baudīt vīnu un uzkodas. Ieeja $15, skolniekiem bez maksas.Trešdien, 12. okt., plkst. 11.00 auto-bus aties no ALB nama LAIMAS gru-pas pusdienām Gawler Arms hotelī. $9.50 no personas. Pieteikties Brigitei Sigurai LAIMAS birojā līdz 7. okt.Sestdien, 15. okt., plkst. 11.00 Pavār-mākslas kursi Tālavas virtuvē. Anita Hale kopā ar savu mazmeitu Dainu rā-dīs kā viņas gatavo kartupeļu un ābolu pankūkas. Ziedojumi sākot ar $3. Visi laipni aicināti! Pieteikties Brigitei Si-gurai LAIMAS birojā līdz 14. okt.Svētdien, 16. okt., plkst. 11.00 Diev-kalpojums bez dievgalda – 18. svētdie-na pēc Vasarsvētkiem.Trešdien,  19.  okt., plkst. 10.00 iz-braukšana no ALB nama uz Multi-cultural Carers Day, kur būs arī citi aprūpētāji no dažādām nacionalitātēm Vudvilles pilsētas namā. Dalāties ar pieredzi, apskatiet izstādes un izbau-die