Embed Size (px)
Citation preview
LATVIJAS REPUBLIKAS VIDES MINISTRIJA
Resursu patēriņa Resursu patēriņa novērtējumsnovērtējums
LATVIJAS VIDES AĢENTŪRARĪGA, 2004
Saturs
Vides ministra priekšvārds .........................................................................................................4Latvijas Vides aģentūras priekšvārds .........................................................................................5Resursu plūsma .......................................................................................................................... 6Resursu iedalījums...................................................................................................................... 6Dabas resursu plūsmas uzskaites shēma .................................................................................... 7Resursu plūsmas indikatori......................................................................................................... 7Ieguve, ražošana un patēriņš....................................................................................................... 8Vides politikas integrācija...........................................................................................................9Energoresursu politika ............................................................................................................. 10Minerālresursu ieguves un izmantošanas politika.....................................................................12Koksnes izmantošanas politika ................................................................................................ 12Medību saimniecības politika................................................................................................... 14Zivju resursu izmantošanas politika..........................................................................................14Ūdens izmantošanas politika.....................................................................................................15Atkritumu politika.....................................................................................................................17Zemes lietošanas politika.......................................................................................................... 19Energoresursi.............................................................................................................................22Primāro energoresursu struktūra............................................................................................... 23Energoresursu gala patēriņš...................................................................................................... 23Elektroenerģijas ražošanai izmantotie energoresursi ............................................................... 24Elektroenerģijas gala patēriņš................................................................................................... 25Energointensitāte.......................................................................................................................26Enerģētikas ekoefektivitāte....................................................................................................... 26Transporta ekoefektivitāte.........................................................................................................29Enerģētikas radītie atkritumi..................................................................................................... 31Minerālie resursi....................................................................................................................... 32Minerālresursu ieguve...............................................................................................................32
Minerālresursu imports..................................................................................................... 34Saražotā produkcija...................................................................................................................36Minerālresursu eksports............................................................................................................ 36Būvniecības atkritumi............................................................................................................... 37Latvijas nodrošinājums ar zemes dzīļu resursiem.....................................................................38Ekoefektivitāte.......................................................................................................................... 39
Kūdras resursi........................................................................................................................41Kūdras ieguve............................................................................................................................42Kūdras izmantošana.................................................................................................................. 43Kūdras eksports.........................................................................................................................43Kūdras krājumi..........................................................................................................................44Koksnes resursi......................................................................................................................... 45Koksnes krāja............................................................................................................................46Koksnes ieguve......................................................................................................................... 46Koksnes un koksnes izstrādājumu imports............................................................................... 47Koksnes izmantošana................................................................................................................49Koksnes un koksnes izstrādājumu eksports.............................................................................. 50
Koksnes pārstrādes atkritumi................................................................................................ 52Ekoefektivitāte mežsaimniecībā............................................................................................... 52
2
Meža platības............................................................................................................................ 53Meža struktūra pēc valdošām koku sugām............................................................................... 54Meža veselība............................................................................................................................55Mežam nodarīti kaitējumi......................................................................................................... 56Meža atjaunošana un ieaudzēšana.............................................................................................57Medību resursi...........................................................................................................................60Galveno medījamo dzīvnieku medīšana................................................................................... 61Galveno medījamo dzīvnieku populācijas lielums................................................................... 61Galveno medījamo dzīvnieku nomedīšanas limiti.................................................................... 61Zivju resursi.............................................................................................................................. 63
Nozveja Baltijas jūrā............................................................................................................. 64Latvijas nozvejas limiti Baltijas jūrā.....................................................................................65
Tāljūras zivju nozveja............................................................................................................... 66Zivju rūpnieciskā nozveja iekšējos ūdeņos............................................................................... 66Zivju un zivju produkcijas imports........................................................................................... 67Saražotā un realizētā zivju produkcija...................................................................................... 69Zivju pārstrādes atkritumi......................................................................................................... 71Zivju un zivju produkcijas eksports.......................................................................................... 71
Nārsta bara biomasa.......................................................................................................... 73Zvejniecības ekoefektivitāte .....................................................................................................75Ūdens resursi.............................................................................................................................77Ūdens krājumi........................................................................................................................... 78
Virszemes un pazemes ūdeņu ņemšana................................................................................ 78Pazemes ūdens līmeņa izmaiņas Rīgā un Liepājā.................................................................79Ūdens izmantošana .............................................................................................................. 81Ūdens zudumi....................................................................................................................... 82Ūdens izmantošana atgriezeniskajās sistēmās ..................................................................... 82Notekūdeņu novadīšana virszemes ūdeņos...........................................................................82Piesārņojošo vielu noplūdes virszemes ūdeņos no punktveida avotiem...............................83Notekūdeņu dūņas.................................................................................................................84
Dabas resursu plūsmas indikatori............................................................................................. 86Atkritumi...................................................................................................................................91Sadzīves un bīstamie atkritumi................................................................................................. 91Iepakojuma atkritumi................................................................................................................ 92Zemes lietošana.........................................................................................................................95Zemes lietošanas veidi.............................................................................................................. 95Lauksaimniecībā izmantojamā zeme........................................................................................ 96Lauksaimniecības zemju aizaugšana.........................................................................................97
Bioloģiskās lauksaimniecības platības..............................................................................98Meža zemes transformācija.......................................................................................................99Meža izcirtumu platības.......................................................................................................... 100Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas....................................................................................... 103Pielikums.................................................................................................................................106
3
Vides ministra priekšvārds Joprojām ar gandarījumu varam secināt, ka vides stāvoklis Latvijā pastāvīgi uzlabojas.
Mums ir atzīstami panākumi komunālo notekūdeņu piesārņojuma samazināšanā, sadzīvesatkritumu saimniecības sakārtošanā, bīstamo atkritumu apsaimniekošanā, aizvien labākkontrolējam bīstamo ķīmisko vielu lietošanu un izņemam no aprites noturīgos organiskospiesārņotājus. Tiek pārtraukta arī videi nedraudzīgā mazuta ar paaugstinātu sēra saturuizmantošana kurināšanā.
Izvērtējot reālo vides stāvokli un tā pārvaldību Latvijā, varam secināt, ka neskatoties uzierobežotiem finansiālajiem un cilvēkresursiem, daudzās jomās esam labās pozīcijās patsalīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Atjaunojamo un vietējo resursuīpatsvars Latvijas energoresursu bilancē, atbilstoši ES politikai šajā jomā, ar katru gadupieaug. Par aktīvu līdzdalību vides stāvokļa uzlabošanā varam pateikties nevalstiskajāmorganizācijām, mūsu uzņēmējiem, pašvaldībām un sabiedrībai kopumā.
Tomēr šie panākumi nevarētu būt par pamatu tam, lai mēs apgalvotu, ka viss videssaglabāšanas jomā Latvijā ir pilnīgā kārtībā un varam atvilkt elpu. Pēdējos gados Latvijāstrauji palielinās preču un pakalpojumu izmantošana, līdz ar to pieaug arī atkritumu unizlietotā iepakojuma daudzums, rodas jauni atkritumu veidi, palielinās tūrisma slodze. Arīatjaunoto energoresursu izmantošana ietekmē biotopus, nodara zaudējumus zivju resursiemun putniem, negatīvi ietekmē citus vides kvalitātes rādītājus.
Dabas resursu taupīšanai Latvijā vēl ir daudz darāmā, lai visos rādītājos mēs sasniegtuvismaz Eiropas Savienības valstu vidējo līmeni. Latvija nav bagāta ar dabas resursiem, tādēļmūsu ekonomikas attīstības ceļš jāplāno bez resursus patērējošām vai energoietilpīgāmražotnēm. Mūsu iespēja ir balstīties uz izglītotiem cilvēkiem, viņu pieredzi un ražotprodukciju ar augstu PVN. Protams, pilnībā no dabas resursu izmantošanas izvairīties nevar,tādēļ jāplāno vietējo resursu pilnīga un efektīva izmantošana, ieviešot videi maksimālidraudzīgas bezatkritumu tehnoloģijas.
Latvijai par vidi jādomā arī globālā kontekstā. Pasaulē arvien pieaug negatīvās izmaiņasvidē. Tāpēc liela nozīme ir ES jaunajai tuvo kaimiņvalstu politikai un jaunajiemekonomiskajiem instrumentiem, kuri paredzēti šīs politikas īstenošanai no 2007. - 2013.gadam. Tādējādi ir iecerēts, ka jaunās ES dalībvalstis un Latvija iegūs praktiskas iespējaspalīdzēt kaimiņvalstīm vides stāvokļa uzlabošanā, samazinot pārrobežu piesārņojumu.
Esmu pārliecināts, ka lielākā Latvijas sabiedrības daļa vēlas dzīvot sakoptā un veselībaidrošā vidē. To apliecina iedzīvotāju aktīvā iesaistīšanās vides sakopšanas un piesārņojumasamazināšanas akcijās. Pieaug sabiedrības loma dažādos ietekmes uz vidi novērtēšanas unbūvniecības apspriešanas procesos. Īpaši tas attiecas uz pilsētvides attīstību. Sabiedrībai irsvarīgi, lai, līdz ar Latvijas lielo pilsētu ekonomisko attīstību, tās nezaudētu savasaizsargājamās teritorijas un vēsturisko apbūvi, lai pilsētā būtu līdzsvars starp tās infrastruktūruun dabīgo vidi.
Ar to vēlos uzsvērt, ka resursu taupīšana, otrreizējā izmantošana un vides saglabāšanakopumā ir ne tikai valsts, bet arī nevalstisko organizāciju un ikviena valstiski domājošaLatvijas iedzīvotāja līdzdalības lieta.
Raimonds Vējonis
Vides ministrs
4
Latvijas Vides aģentūras priekšvārds
Jau vairākus gadus Latvijas Vides aģentūras gatavotie vides un ilgtspējīgas attīstībaspārskati meklēja atbildi uz jautājumu, vai vides situācija uzlabojas, vai pasliktinās. Izmantotieindikatori palīdzēja veidot priekšstatu par dabas daudzveidības un vides situāciju valstī,saistot vides informāciju ar sociālekonomisko attīstību, izklāstot vides un nozaru politikugalvenos virzienus.
Līdz ar globālo tendenci - cilvēku skaita palielināšanos un materiālā nodrošinājumauzlabošanos, arvien aktuālāks kļūst jautājums par dabas resursu pieejamību, to ieguvi,izmantošanu, preču un produktu ražošanu. Šo darbību rezultātā palielinās slodze, ko radamdabai un videi, un tas ir pretrunā ar ilgtspējīgas attīstības principu: saglabāt nākamajāmpaaudzēm vidi un dabu vismaz tādā pat kvalitātē, kā esam saņēmuši mēs. Lai ganneatjaunojamo resursu krājumi nenovēršami ar katru gadu samazinās, mēs varam šos resursusizmantot piesardzīgi, taupīgi, vienlaicīgi arī efektīvi, vai aizstāt neatjaunojamos aratjaunojamiem resursiem, ņemot vērā, ka atjaunojamo resursu ieguvei jānotiek vidi un dabusaudzējošā, nenoplicinošā veidā, nepārsniedzot resursu atjaunošanās iespējas.
Pieņemot svarīgus lēmumus ir nepieciešama informācija par esošo situāciju un cik vēlvaram/drīkstam atļauties. Latvijas Vides aģentūrai ir atkritumu, emisiju un ķīmisko vielu datubāzes, kas liek aizdomāties par “briesmīgajiem” piesārņotājiem, kas esam mēs paši. Turpretīdabas resursu nodokļu datu bāze liecina, ka dažkārt uzņēmējiem ir izdevīgāk samaksāt parradīto piesārņojumu nevis ieviest jaunus tehnoloģiskos risinājumus un vides pārvaldībassistēmas, lai uzlabotu resursu produktivitāti un samazinātu radīto piesārņojumu. Jaunsvirziens ir ekomarķēšana, kas jau darbojas mežsaimniecības un lauksaimniecības produktutirgū, bet preču un pakalpojumu sertificēšanu – eko-puķītes sistēmas izveidošanu Aģentūra iruzsākusi šajā gadā. Jāapzinās, ka ieviešot konkrētus pasākumus tagad, rezultāti būs redzamitikai tālākā nākotnē.
Tematiskajā pārskatā galvenā vērība pievērsta resursu patēriņa novērtējumam, ir izvēlētikopumā 80 indikatori, kas raksturo dabas resursu plūsmu 2002. gadā, savukārt paskaidrojošieindikatori attēlo patēriņa tendences un ekoefektivitāti, t.i. saistību starp nozaru attīstību,resursu patēriņu un radīto vides piesārņojumu. Visi indikatori ir balstīti uz datiem, sekojošaisnovērtējums raksturo situāciju un tendences pēdējo 10 un vairāk gadu laikā. Izvēlētieindikatori bieži vien ir saistīti ar noteiktiem Eiropas vai nacionālajiem politiskajiem mērķiem.
Šie ir pirmie resursu plūsmas aprēķinu rezultāti Latvijā, kuru pamatā ir izmantota resursuplūsmu bilances metode. Lai veiktu šādu novērtējumu, izmantoti daudzu iestāžu vāktiestatistikas dati par dabas resursu ieguvi valstī, importu, saražoto produkciju, eksportu, kā arīradīto atkritumu un emisiju daudzumiem. Pārskatā nav apskatītas slēptās plūsmas, kassaistītas ar resursu ieguvi citās valstīs, importu un eksportu. Tomēr jāatzīst, ka lielāka vērībaziņojumā pievērsta resursu ieguves analīzei, mazāk ilgtspējīgiem ražošanas un patēriņamodeļiem, jo pēdējiem diviem nepieciešami papildus pētījumi.
Ar brīdinājumiem un sodiem vien situācija neuzlabosies. Mēs šajā pārskatā ar skaitļiem unfaktiem vēršam uzmanību uz to, ka jāmainās patērētāju psiholoģijai, arvien vairāk apzinoties,ko mēs zaudējam tūlītēja komforta labā, un ko iegūsim, veicot pasākumus resursu taupīgai unefektīvai izmantošanai.
Ilze Kirstuka
Latvijas Vides aģentūras direktore
5
Resursu plūsma
Dabas resursu ieguve un ar to saistītā ražošana, pārstrāde un patēriņš ir pamats ne tikaicilvēku saimnieciskajai darbībai, bet arī rada visdažādākās vides un veselības problēmas, tajāskaitā klimata pārmaiņas, ūdenstilpju eitrofikāciju, bīstamu ķīmisku vielu uzkrāšanos dzīvajosorganismos, atkritumu daudzuma palielināšanos, ainavu un biotopu izmaiņas.
Saskaņā ar šajā pārskatā izmantoto dabas resursu plūsmas novērtējuma metodi, kas balstāsuz vielu un enerģijas nezūdamības likumiem, ekonomiskajā sistēmā ievadītais dabas resursudaudzums ir līdzvērtīgs saimnieciskās darbības radītajam uzkrājumam, atkritumu un emisijudaudzumam (1. attēls). Šāda novērtējuma viens no mērķiem ir, apzinoties procesu savstarpējosaistību, noteikt nepilnības, kas ļautu pilnveidot resursu politiku un plānot nepieciešamospasākumus atkritumu un emisiju samazināšanai, kā arī resursu izmantošanas efektivitātespalielināšanai.
Tautsaimniecība, sabiedrība
VIDE resursi
enerģija
resursi
enerģija
1. attēls. Vides un tautsaimniecības mijiedarbība
Avots: pēc Eurostat publikācijas
Šajā ziņojumā analizēta ar dabas resursu plūsmu saistītā ekonomiskā attīstība, meklētasatbildes, kā dabas resursu plūsmas ietekmē vides stāvokli (zemes platības, kas tiek izmantotasražošanā, atkritumu daudzumu) un piesārņojumu (emisijas gaisā, ūdenī), kā arī ražošanu unpatēriņu. Tā kā šis ir pirmais šāda veida ziņojums, tad ir apzināta datu pieejamība, kvalitāte unnepieciešamie pētījumi nākotnē, lai varētu veikt aprēķinus par ilgāku laika posmu.
Resursu iedalījumsRažošanas resursus nosacīti var iedalīt divās lielās grupās: īpašuma resursi (dabas resursi,
kapitāls) un cilvēku resursi. Pie pirmās grupas pieder resursi, kas ir ražotāja īpašumā, otrāgrupa atkarīga no pašiem cilvēkiem – to zināšanām, spējām un prasmēm. Šie resursi irsavstarpēji saistīti, t.i, izmantojot dabas resursus, tiek ražotas preces, sniegti pakalpojumi, tovērtībai summējoties, veidojas iekšzemes kopprodukts (IKP). Jo kvalificētāks darba spēks, joracionālāk un efektīvāk tiek izmantoti ražošanas resursi un panākts lielāks iekšzemeskopprodukta pieaugums.
Dabas resursi pēc to izcelsmes iedalāmi divās kategorijās: neatjaunojamie (fosilaiskurināmais, minerālresursi, kūdra1) un atjaunojamie resursi (koksnes, zivju, medījamodzīvnieku resursi, lauksaimniecības biomasa). Šajā pārskatā papildus izdalītas ar dabasresursiem cieši saistītas tēmas: zemes lietošana un atkritumi.
1 kūdru var pieskaitīt pie daļēji atjaunojamiem resursiem, tomēr šeit kūdra ir klasificēta kā neatjaunojamaisresurss, jo kūdras ieguvei sagatavotajos laukos kūdras veidošanās process ir pārtraukts
6
Dabas resursu plūsmas uzskaites shēma Lai nodrošinātu ticamu un salīdzināmu datu ieguvi, šī darba veikšanai izmantota Eiropas
Komisijas Statistikas biroja izstrādātā vienotā metodoloģija, kas detalizēti izklāstīta Eurostat,2001 publikācijā. Dabas resursu plūsmas uzskaite veikta valsts līmenī. Novērtējumametodoloģija ļauj uzskaitīt resursu daudzumu, kas šķērso vides un tautsaimniecības nozarurobežas. Tiek uzskaitīti valstī iegūtie un importētie resursi, kas nonāk ražošanā, tiekpārstrādāti vai izmantoti. Tā kā daļa resursu kalpo ilgāku laiku, tie veido uzkrājumus. Izejošoplūsmu veido eksports, emisijas un atkritumi (2. attēls).
Reciklēšana
Ieejošā plūsma Izejošā plūsma
Resursu ieguve
Imports
Ražošana un patēriņš
Emisijas
Uzkrājumi
Atkritumi
Eksports
Ar ieguvi un importu saistītās slēptās plūsmas
Ar patēriņu un eksportu saistītās slēptās plūsmas
Saimnieciskā aprite
2. attēls. Dabas resursu bilances vispārēja shēma
Avots: pēc Eurostat publikācijas
Pēc šīs pieejas, plūsmas bilancē ūdens un gaiss netiek ņemti vērā, lai gan tie rada lieluneatbilstību starp ieejošo un izejošo plūsmu. Jāatzīmē, ka bilances sastādīšanu apgrūtinatrūkstoši vai nepilnīgi resursu ieejošās un izejošās plūsmas dati. Dažās kategorijās izmantotiaptuveni dati vai novērtējumi, visi dati ir pārrēķināti masas mērvienībās.
Šāda veida pētījumi nākotnē palīdzētu kontrolējošām iestādēm pārliecināties par uzskaitītoemisiju un atkritumu datu atbilstību reāli radītajiem apjomiem. Savukārt, samazinot resursuieejošo plūsmu, iespējams samazināt arī izejošās plūsmas radītās slodzes vidē, t.i. emisijas unatkritumus, jo tie būtībā ir zaudēti resursi.
Resursu plūsmas indikatoriŠajā ziņojumā izmantoti būtiski jauni resursu plūsmas atvasinātie indikatori: tiešā resursu
ieejošā plūsma (DMI, angļu val. Direct material input), kas ietver resursu ieguvi un importu,bet neietver tā sauktās „slēptās plūsmas” un tiešais resursu patēriņš (DMC, angļu val. Directmaterial consumption), kas raksturo resursu patēriņu valstī, to izsaka kā resursu ieguve unimports mīnus eksports. Līdzīgi kā ieejošās plūsmas indikators, arī patēriņa indikatorsneietver „slēptās plūsmas”. Izsakot resursu ieejošo plūsmu un patēriņu uz vienu iedzīvotāju,iegūst ar citām valstīm salīdzināmus rādītājus.
7
Izvēloties paskaidrojošos indikatorus, ir ievēroti principi, ka tiem jābūt zinātniskipamatotiem, politiski būtiskiem un viegli saprotamiem. Lai analizētu ar dabas resursu plūsmusaistītās slodzes un ekonomisko attīstību, izmantoti ekoefektivitātes indikatori, kas ļaujizsekot, kā resursu ieguve ietekmē nozares attīstību un radītās slodzes vidē. Resursuproduktivitātes indikatori parāda iekšzemes kopprodukta daudzumu, kas radīts, izmantojotnoteiktu resursu daudzumu (IKP/DMI); sasniedzot augstāku resursu produktivitāti (piemēram,lielāku pievienoto vērtību, kas rodas apstrādājot un/vai izmantojot vienu tonnu resursu), tiekpanākta augstāka dematerializācijas pakāpe. Savukārt intensitātes indikators raksturo resursudaudzumu, kas nepieciešams iekšzemes kopprodukta vienības radīšanai (DMI/IKP).
Ekoefektivitātes uzlabošanai visās nozarēs būtu jākļūst par vienu no galvenajiem valstsilgtspējīgas attīstības uzdevumiem, kas veicinātu resursu taupību, kā arī samazinātu radītoemisiju un atkritumu daudzumus. Tās paaugstināšanu var panākt, efektīvāk izmantojotresursus, t.i. ieviešot inovācijas resursu un darba spēka pielietošanā, vai kapitāla un resursuietilpīgus produktus un pakalpojumus aizstājot ar darba spēka ietilpīgiem. Tomēr pētījumi irpierādījuši, ka ne vienmēr uzlabojoties resursu izmantošanas efektivitātei, samazinās slodzevidei, piemēram, pēdējos gados autotransporta un sadzīves tehnikas efektivitāte ir ievērojamiuzlabojusies, tomēr vienlaicīgi palielinājies izmantotās tehnikas daudzums, kas nomācpanāktos sasniegumus efektivitātes jomā.
Ieguve, ražošana un patēriņšDabas resursu izmantošana ir cieši saistīta un atkarīga no cilvēku vajadzībām un mākas
tos efektīvi apsaimniekot. Ilgtspējīga dabas resursu izmantošana nozīmē augstu ekonomiskorādītāju sasniegšanu nekaitējot dabai un videi, taupīgu neatjaunojamo resursu izmantošanu,kur iespējams tos aizstājot ar atjaunojamiem resursiem, savukārt atjaunojamo resursu ieguvenedrīkst pārsniegt atjaunošanās iespējas.
Lai veicinātu dabas resursu izmantošanas efektivitāti, darbojas likumdošanas,administratīvie un ekonomiskie līdzekļi. Ražošanu un patēriņu ietekmē (koriģē, stingri regulē)starptautiskās saistības un nacionālā likumdošana (piem., nodokļi, licences, labākās pieejamāstehnoloģijas), kā arī tirgus nosacījumi un brīvprātīgie pasākumi kā vides pārvaldības sistēmuieviešana, preču un produktu sertifikācija un ekomarķēšana. Kā vienu no ietekmīgiemlīdzekļiem mērķu sasniegšanai jāatzīmē arī sabiedrības informēšana un izglītošana.
Aizvien pieaugošās iedzīvotāju prasības pēc komforta, pārvietošanās brīvības un dzīveslīmeņa nodrošināšanas palielina resursu izmantošanu. Šajā procesā tieši vai netieši ir iesaistītigan ražotāji, gan patērētāji – tātad ikviens no mums.
Šī pārskata vides politikas integrācijas nodaļā sniegta informācija par iespējām unlīdzekļiem, kā ietekmēt resursu izmantošanu un ar to cieši saistīto patēriņu. Dabas resursunodaļās iespēju robežās ir izveidotas 2002. gada plūsmas bilances. Salīdzinot ar attīstītajāmRietumeiropas valstīm, Latvijā dabas resursu patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir ievērojamizemāks, savukārt atjaunojamo resursu īpatsvars ievērojami augstāks, kas kopumā vērtējamspozitīvi.
8
Vides politikas integrācija
Pēc Riodežaneiro konferences par vidi un attīstību Eiropas Savienība uzsāka ilgtermiņakoordinētu procesu ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai, kura mērķis ir vides jautājumuintegrācija citu nozaru politikās, tiesību aktos un finansējuma noteikumos. To paredz ESIlgtspējīgas attīstības stratēģijas noteiktie ilgtermiņa mērķi un prioritātes:
- veikt visplašākos starpsektorālos pasākumus, kas nodrošinās maksimālo ieguldījumu ESilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā;
- ierobežot klimata pārmaiņas un palielināt „tīrās enerģijas” lietošanu. Līdz 2020. gadam irjānodrošina siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums par 1% gadā, salīdzinot ar 1990.gadu. Līdz 2010. gadam ir jāveic reformas nodokļu un finansu jomā, pilnīgi likvidējotsubsīdijas fosilā kurināmā ražošanas un patēriņa sfērā. Līdz 2010. gadam alternatīvajiemkurināmajiem (ieskaitot biodegvielu) ir jābūt ne mazāk par 7%, bet līdz 2020. gadam –20% no kopējā autodegvielu patēriņa apjoma;
- ieviest atbildīgu resursu pārvaldību, tajā skaitā, atsaistīt ekonomisko izaugsmi no resursupatēriņa un atkritumu apjoma pieauguma; aizsargāt un atjaunot dabiskās ekosistēmas unapturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2010. gadam; uzlabot zivju resursuapsaimniekošanu, apturēt krājumu samazināšanos un panākt pieaugumu, nodrošinātilgtspējīgus zivju krājumus un veselīgas jūras ekosistēmas gan Eiropas Savienībā, gan visāpasaulē.
Lai samazinātu resursu patēriņu un atkritumu plūsmu ietekmi uz vidi, sadarbībā aruzņēmēju pārstāvjiem, jāizveido integrēta produktu politika, jāievieš stingra atbildība videslikumdošanas jomā; savukārt Eiropas Komisijai jāizstrādā resursu produktivitātes mērīšanassistēma; kopējai zivsaimniecības politikai jānovērš pārzvejošanu veicinošās subsīdijas,samazinot ES zvejas flotes lielumu un zvejas aktivitāti līdz ilgtspējīgam līmenim, vienlaicīgirisinot izraisītās sociālās problēmas; kā arī jāuzlabo transporta sistēma un zemes izmantošanaspārvaldība.
Eiropas Savienības Sestā vides rīcības programma „Vide 2010: Mūsu nākotne, mūsuizvēle” uzsver vides jautājumu integrācijas nozīmi nozaru politikās. Ražošanas un patēriņamodeļu izmaiņas ilgtspējības virzienā jāpanāk, izmantojot tirgus mehānismus un savstarpējuuzņēmēju – patērētāju interešu saskaņošanu, savukārt iedzīvotāju viedoklim jākļūst parlīdzekli, kas reāli ietekmē lēmumus. Jāveido mehānisms, kā ar strukturālo fondu palīdzībuietekmēt lēmumus par zemes lietošanu un pārvaldību.
Dabas aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai jāizveido un pilnīgijāievieš programma Natura 2000, kurai jānodrošina vērtīgāko teritoriju aizsardzība. Irjāpadziļina vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jautājumu integrācijalauksaimniecības, ainavu, mežsaimniecības un zvejniecības politikās.
Dabas resursu izmantošanas un atkritumu saimniecības jomās mērķis ir nodrošināt, laiatjaunojamo un neatjaunojamo resursu patēriņš nepārsniegtu pieļaujamās robežas. Savukārtresursu izmantošanas un ekonomiskās izaugsmes atsaisti panākt, būtiski paaugstinot resursuizmantošanas efektivitāti, tautsaimniecības dematerializāciju un atkritumu novēršanu.
Lai īstenotu augstāk minētos ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un Vides rīcībasprogrammas mērķus resursu pārvaldības jomā, kā pirmais uzdevums tika noteikts ESIlgtspējīgas resursu izmantošanas tematiskās stratēģijas izstrādāšana, īpaši akcentējotneatjaunojamo resursu izmantošanas jautājumus. Kā prioritārie pasākumi ir noteikti: zinātnes
9
un pētniecības attīstība resursu efektīvas izmantošanas jomā, labākās prakses programmasuzņēmējiem, nodokļu slodzes pārdale, palielinot dabas resursu aplikšanu ar nodokļiem, cituekonomisko instrumentu ieviešana resursu efektivitātes paaugstināšanai, resursu pārmērīgulietošanu veicinošu subsīdiju likvidēšana, resursu efektivitātes jautājumu iekļaušanaintegrētajā produktu politikā, ekomarķējuma, zaļā iepirkuma un vides analītisko pārskatusistēmu attīstīšana.
Arī Latvijā ir pieņemti vairāki ar ilgtspējīgu attīstību un resursu apsaimniekošanu saistītipolitikas dokumenti. Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnēs (2002) formulētiemērķi izriet no globālajiem ilgtspējīgas attīstības principiem, sociālās un ekonomiskāsattīstības pieredzes un pašreizējā stāvokļa. Attiecībā uz dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanuminēts, ka:
- jānodrošina vides jautājumu integrācija un jāattīsta plašs vides politikas līdzekļupielietojums visās citās nozaru politikās;
- jāveido stabila tautsaimniecība, kas nodrošina sabiedrības vajadzības, vienlaicīgi panākot,lai ekonomiskās izaugsmes tempi pārsniegtu vides piesārņojuma un resursu patēriņatempus;
- jānodrošina pietiekami pasākumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmuaizsardzībai;
- sabiedrībā ir jāattīsta atbildīga attieksme pret dabas resursiem un nepārtraukti jāpaaugstinaresursu izmantošanas efektivitāte;
- jānodrošina, lai tirgus ekonomikas mehānismi kalpotu ilgtspējīgai attīstībai.
Nacionālais vides politikas plāns 2004. – 2008. gadam (2003) aplūko dabas resursuizmantošanas tēmu, ar resursu izmantošanu saistītās tautsaimniecības nozares (rūpniecība,enerģētika, transports, būvniecība, lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība untūrisms) un to vēlamo attīstību.
Turpinājumā seko dabas resursu un vides jautājumu integrācijas attiecīgo tautsaimniecībasnozaru politikās izklāsts.
Energoresursu politika Eiropas Savienība ir apņēmusies sekmēt atjaunojamo energoresursu izmantošanu
elektroenerģijas ražošanā, nosakot minimālo saražotās elektroenerģijas īpatsvaru visaskopienas kopējā elektroapgādes bilancē, radot apstākļus iekšējā tirgus izveidei un ierobežojottirgus darbības izkropļošanu lielu cenu līmeņu atšķirību rezultātā dažādās ES valstīs. Mērķi,atbalsta pamatprincipi un konkrēti uzdevumi katrai dalībvalstij ir formulēti ES direktīvā2001/77/EC.
Parakstot ES līgumu, Latvija ir apņēmusies, ka no atjaunojamiem resursiem saražotāselektroenerģijas apjoms 2010. gadā sastādīs 49,3% no valsts iekšzemes elektroenerģijaspatēriņa. Latvijas elektrostacijas nodrošina 70% (tajā skaitā ap 50% saražo no vietējiemenergoresursiem) no valstij nepieciešamā elektroenerģijas daudzuma, taču līdz 2008. gadamšim rādītājam jāsasniedz 80-90% no kopējā patēriņa.
Kurināmā patēriņa struktūrā turpinās pieaugt vietējā kurināmā īpatsvars, nedaudz varpalielināties arī dabas gāzes izmantošana. Galvenokārt tas notiks uz mazuta aizvietošanasrēķina. Vienlaikus šis process var radīt arī ogļu un kūdras patēriņa būtisku pieaugumu, kam novalsts energoapgādes drošuma viedokļa tiks paredzēts lielāks atbalsts nekā dabas gāzei.
10
Strauja gāzes tirgus paplašināšanās nākotnē var notikt, vai nu paplašinot gāzes vadatīklojumu, vai arī būvējot un nododot ekspluatācijā jaunus elektroenerģijas ražošanas vairūpniecības objektus esošajā gāzes apgādes zonā. Iespējas paplašināt gāzes vadu ir visaiierobežotas un no energoapgādes diversifikācijas viedokļa valsts atbalsts gāzes tīklu attīstībainav jāsniedz. Tīkla attīstībai jānotiek uz strikti komerciāliem principiem. Tādēļ gāzes apgādesjomā prioritārais valsts uzdevums ir iestrādāt Latvijas tiesību aktos jaunajā ES gāzes tirgusdirektīvā 2003/55/EC noteiktos principus. Ekonomikas ministrija ir uzsākusi darbu pieLatvijas gāzes tirgus atvēršanai nepieciešamo tiesību aktu izstrādāšanas un virzīšanas saskaņāar valdībā akceptēto koncepciju “Par gāzes tirgus liberalizāciju Latvijas Republikā saistībā arEiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/30/EC “Par vienotiem noteikumiem iekšējamdabas gāzes tirgum””.
Pēc Latvijas elektroenerģijas tirgus atvēršanas, situācija elektroenerģijas sektorāpakāpeniski mainīsies un Latvijas ražotājiem un tirgotājiem būs jāstrādā pastiprinātaskonkurences apstākļos. Sektora organizatoriskā struktūra un tiesiskā vide būs jāpilnveido, laipielāgotu to darbam konkurences apstākļos, ko diktēs vienotais Eiropas enerģētikas tirgus. Tasnozīmē, ka noteicošais kritērijs jaunu jaudu ieviešanai būs tirgus cenas un kvalificēto lietotājuun piegādes uzņēmumu gatavība iesaistīties divpusējos ilgtermiņa līgumos. Minētaisneattiecas vienīgi uz izkliedētās ģenerācijas jaudām, kurām noteikts īpašs atbalsts:koģenerācijas procesa un atjaunojamos energoresursus izmantojošām elektrostacijām.
Lai veiksmīgi integrētos ES, valstij ir jāsniedz atbalsts atsevišķām pašvaldībām, laiatvieglotu pasākumu īstenošanu, kas nepieciešami, lai izpildītu MK noteikumu prasībasattiecībā uz sēra satura ierobežošanu šķidrajā kurināmajā, jānodrošina reāls finansiālsatbalsts, paredzot šim mērķim finansējumu 2004.-2007. gadu valsts budžetā, kā arī nosakot šomērķi kā prioritāru, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus.
Instrumenti energoapgādes drošuma paaugstināšanai ir arī enerģijas racionālaizmantošana un apgādes efektivitātes paaugstināšana, kuras potenciāls vēl nav izsmelts. Tātadjāatjauno valsts mērķdotācijas pašvaldībām siltumapgādes sistēmu rekonstrukcijas unkurināmā konversijas projektiem Valsts investīciju programmas ietvaros.
Koksne saglabās nozīmīgu vietu Latvijas kurināmā bilancē. Koksnes izmantošanaspotenciāls siltumapgādē pamatā jau ir apgūts un būtisks izmantošanas pieaugums tiksveicināts elektroenerģijas ražošanā. Lai veicinātu koksnes resursu racionālāku izmantošanu,valdībai pielietojot atbalsta instrumentus, jāveicina izmaiņas enerģētikā izmantojamāskoksnes sortimentā, prioritāri sekmējot mazvērtīgās koksnes izmantošanu; koksnesizmantošanu efektīvākās tehnoloģijās un koksnes izmantošanu elektroenerģijas ražošanaikoģenerācijas procesā.
Energoresursu nodokļu politika ir veidota, lai maksimāli veicinātu videi draudzīgākuenerģijas ieguves veidu attīstību un mazinātu atkarību no importētajiem energoresursiem.Nodokļu palielinājums fosilajiem kurināmajiem veicina koksnes produktu izmantošanuapkures sistēmās. Atbrīvojums no nodokļa elektroenerģijai, kuru izmanto transportā unpalielinājums degvielām, kuras iegūtas no fosilajiem energoresursiem veicina videidraudzīgāku transporta līdzekļu izmantošanu. Iespēja atbrīvot no nodokļa elektroenerģiju,kuras ražošanas procesā izmantoti atjaunojamie energoresursi, padara to konkurētspējīgāku arelektroenerģiju, kuras ieguvei izmantoti fosilie energoresursi
Latvija iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu laikā ir panākusi 3 gadu pārejas perioduattiecībā uz Padomes Direktīvu 2003/96/EK, kas nosaka Kopienas noteikumus par nodokļuuzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai. Direktīva nosaka, ka nodokļu minimālajamlīmenim būtu jāatspoguļo dažādu energoproduktu un elektroenerģijas konkurence.Dalībvalstis var piemērot nulles nodokļu līmeni energoproduktiem un elektroenerģijai, ko
11
izmanto lauksaimniecības, dārzkopības vai zivkopības darbos un mežsaimniecībā. Šīsdirektīvas normas Latvijā tiks adoptētas un piemērotas pēc pārejas perioda beigām.
Minerālresursu ieguves un izmantošanas politikaMinerālresursu ieguvi un racionālu ilgtspējīgu izmantošanu valstī reglamentē vairāki
likumdošanas akti. Likums “Par zemes dzīlēm” (1996.) nosaka kārtību, kādā veicama zemesdzīļu kompleksa, racionāla un vidi saudzējoša izmantošana. Tas izvirza arī prasības, kassaistās ar zemes dzīļu izmantošanu un aizsardzību. Likuma darbību konkretizē vairāki MKnoteikumi: Nr.239 “Zemes dzīļu izmantošanas noteikumi” (1997.), Nr. 307 “Valsts nozīmesderīgo izrakteņu un atradņu, kā arī valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu izmantošanaskārtība” (2000.) un Nr. 298 “Noteikumi par zemes dzīlēm nodarītā zaudējuma atlīdzināšanasmetodiku un taksēm (likmēm)” (2002.).
Lai ierobežotu zemes dzīļu resursu nesaimniecisku izmantošanu, vides piesārņošanu unatbalstītu ilgtspējigas attīstības stratēģiju pieņemts likums “Par dabas resursu nodokli” (1995.)un tam pakārtotie MK noteikumi Nr. 555 “Dabas resursu nodokļa aprēķināšana un maksāšanakārtība” (2004.). Viens no likuma “Par vides aizsardzību” (1991.) uzdevumiem ir veicinātdabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Lai samazinātu fizisko un juridisko personu paredzētodarbību (tajā skaitā ieguves rūpniecības) nelabvēlīgo ietekmi uz vidi pieņemts likums “Parietekmes uz vidi novērtējumu” (1998.). Likuma darbību minerālresursu ieguves sakarākonkretizē MK noteikumi Nr. 87 “Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uzvidi” (2004.), Nr. 91 “Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos noteikumusparedzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums” (2004.), un Nr.157 “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums” (2004.).Minerālresursu ieguvējiem noteiktus aprobežojumus uzliek arī “Gaujas nacionālā parkalikums” (1999.) un ar to saistītie MK noteikumi Nr.352 “Gaujas nacionālā parka individuālieaizsardzības un izmantošanas noteikumi” (2001.), likums “Par Ziemeļvidzemes biosfērasrezervātu” (1997.), “Ķemeru Nacionālā parka likums” (1997.) un MK noteikumi Nr. 415“Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”(2003.).
Starptautiskas saistības zemes dzīļu, sevišķi kūdras atradņu, izmantošanas sakarā uzliektās ES direktīvas, kas skar vides aizsardzību. Nozīmīgākā un zināmākā ir Eiropas PadomesBiotopu direktīva “Par dabīgo biotopu, savvaļas augu un dzīvnieku sugu aizsardzību”.
“Būvniecības nacionālajā programmā (2002.-2012.)” ir noteikti attīstības mērķi, taktika unstratēģija, kā sasniegt mērķus būvniecības nozarē, kas ir galvenā minerālresursu izmantotāja.
Koksnes izmantošanas politika Pēdējos desmit gados koksnes resursu ieguvei ir bijusi ļoti nozīmīga loma
tautsaimniecības attīstībā. Koksnes resursu izmantošanas politika nosaka un regulē mežanozari, kura pēdējos gados tirgus ekonomikas apstākļos ir sekmīgi attīstījusies. Attīstībuveicinājuši vairāki faktori: kvalitatīva un pieejama izejvielu bāze – meža resursi, ilglaicīgastradīcijas, zināšanas un ne mazāk svarīgi – valsts un nozares interešu grupu spēja vienoties parmeža nozares attīstības ilgtermiņa mērķiem un šo mērķu sasniegšanas stratēģiju, izstrādājotLatvijas Meža politiku (akceptēta Ministru kabinetā 1998. gada 28. aprīlī). Tās galvenaismērķis ir nodrošināt meža un meža zemju ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Šis mērķis irformulēts saskaņā ar starptautiskajiem procesiem un atbilstoši Eiropas meža ministrukonferenču rezolūcijām.
12
Meža politikas kontekstā ilgtspējīga apsaimniekošana nozīmē meža un meža zemjupārvaldīšanu un izmantošanu tādā veidā un pakāpē, lai saglabātos to bioloģiskā daudzveidība,produktivitāte, atjaunošanās spēja, vitalitāte un potenciālā spēja veikt nozīmīgas ekoloģiskās,ekonomiskās un sociālās funkcijas vietējā, nacionālā un globālā līmenī tagad un nākotnē, kāarī, lai neizraisītu draudus citām ekosistēmām" (Helsinku rezolūcija Nr.1).
Meža politikas mērķi ir:
nodrošināt meža platības nesamazināšanos, meža zemju ražības un vērtības saglabāšanuun paaugstināšanu, veicināt lauksaimnieciski un citādi neizmantojamo zemjuapmežošanu;
nodrošināt meža nozares ilgtspējīgu attīstību un rentabilitāti, ievērojot ekoloģiskos unsociālos nosacījumus, un dot maksimāli iespējamo pievienotās vērtības pieaugumu;
saglabāt un uzturēt bioloģisko daudzveidību pašreizējā līmenī;
līdzsvarot sabiedrības un meža īpašnieku intereses meža sociālo vērtību izmantošanā undarba attiecību veidošanā meža nozarē;
nodrošināt nepieciešamās zināšanas un prasmes meža politikas, likumdošanas un praksespilnveidošanai un mežu ilgtspējīgai apsaimniekošanai, veicinot mežizglītības,mežzinātnes un informācijas aprites attīstību meža nozarē.
Meža likums un tam pakārtotie normatīvie akti ir atbilstoši Meža politikas mērķiem.Šobrīd tiek izstrādāta Latvijas meža un saistīto nozaru nacionālā programma.
Meža likuma mērķis ir garantēt Latvijas mežu apsaimniekošanu pēc ilgtspējīgas mežaapsaimniekošanas pamatprincipiem. Likuma objekts ir mežs un meža zeme, tas attiecas uzmeža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem, kā arī citām personām, kuras izmanto mežaproduktus un vidi. Likumā attiecībā uz koksnes resursu ieguvi un izmantošanu ir noteikti šādigalvenie principi:
lai uzsāktu koku ciršanu meža zemē ir nepieciešams Valsts meža dienesta izsniegtsapliecinājums (atļauja). Kokus mežā atļauts cirst galvenajā cirtē, kas ir koksnes galvenāsražas ievākšana, kopšanas cirtē, sanitārajā cirtē, rekonstruktīvajā cirtē un citā cirtē. Kokuciršana mežā atļauta tikai saskaņā ar normatīvos aktos noteikto kārtību. Galvenā cirte iratļauta, ja mežaudze ir sasniegusi galvenās cirtes vecumu vai galvenās cirtes caurmēru;
galvenā cirte ir aizliegta, ja mežs nav atjaunots vismaz 80% procentu apmērā no kopējāsatjaunojamās platības savā valdījumā esošos mežos attiecīgās mežniecības teritorijā, kā arīja, galvenajai cirtei pieguļošajās platībās mežaudze 1,0 ha un lielākā platībā nav atzīta paratjaunotu vai mežaudze nav sasniegusi vismaz triju gadu vecumu;
meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir atjaunot mežaudzi ne vēlāk kā triju(atsevišķos gadījumos piecu) gadu laikā pēc cirtes veikšanas un nodrošināt atjaunotāsmežaudzes kopšanu; zemes īpašniekam ir tiesības ieaudzēt mežu;
saskaņā ar Meža likumu ir izstrādāta virkne Ministru kabineta noteikumu, kuru uzdevumsir noteikt kritērijus un indikatorus likumā noteikto normu piemērošanai.
Bez Meža likuma, kas regulē meža apsaimniekošanu, tai skaitā koksnes resursu ieguvi unizmantošanu, apsaimniekojot mežus ir jāievēro dabas aizsardzības prasības, ko nosaka arī citilikumi – Aizsargjoslu likums, Sugu un biotopu aizsardzības likums un likums “Par īpašiaizsargājamām dabas teritorijām” un tiem pakārtotie normatīvie akti.
13
Medību saimniecības politikaKaut arī atsevišķi medību saimniecības politika netiek formulēta, ar medību nozari
saistītie jautājumi ietverti tādos stratēģiski politiskos dokumentos kā Bioloģiskāsdaudzveidības nacionālā programma (2000.) un Zemkopības ministrijas darbības stratēģija2003. – 2005. gadam. Vides ministrs apstiprinājis aizsardzības plānus 3 medījamo dzīvniekusugām – lūšiem (2002.), vilkiem (2003.) un rubeņiem (2004.). 2004. gadā Dabas aizsardzībaspārvalde pasūtījusi sugas aizsardzības plāna izstrādi medņiem.
Medību resursu un to izmantošanas pieaugums, kā arī pēdējo gadu valsts politiskā unsociāli ekonomiskā attīstība izraisījusi daudzas izmaiņas ar medībām un to uzraudzībusaistītajos normatīvajos aktos. Kopš 06.08.2003. spēkā stājies jauns Medību likums, kurāiekļautas arī nepieciešamās Eiropas Savienības direktīvu prasības. Saskaņā ar šo likumupieņemti Medību noteikumi (23.12.2003. MK noteikumi Nr.760), Noteikumi par valstsnodevu par mednieka apliecības, mednieka sezonas kartes un medību atļaujas izsniegšanu, paratļaujas izsniegšanu ārvalstu medniekiem medīt Latvijas teritorijā un atļaujas izsniegšanuizvest medību trofejas no Latvijas, kā arī medību trofeju izvešanas kārtību (02.03.2004. MKnoteikumi Nr. 109) un Medību saimniecības attīstības fonda nolikums (02.03.2004. MKnoteikumi Nr. 123), kā arī virkne saistošu Zemkopības ministrijas instrukciju un rīkojumu.Sākot ar 2005. gadu medību vadītāja un mednieka apliecības iegūšanas pretendentiem pirmsattiecīgo eksāmenu kārtošanas būs jāiziet obligāts apmācības kurss. Jauno prasību ieviešanuun kontroli veic Valsts meža dienests.
Pastiprinātu uzmanību uzsākts veltīt lielo plēsēju populāciju saglabāšanai, nomedīšanaiparedzēto pārnadžu dzimuma un vecuma izvēlei, medījamo dzīvnieku turēšanas noteikumiemnebrīvē un citiem ar medību saimniecības ilgtspējīgu attīstību saistītiem jautājumiem.Jaunizveidotie normatīvie akti būtiski sakārto medību resursu izmantošanu, nozaresfinansējuma apriti un ar sabiedrības drošību saistītos aspektus.
Zivju resursu izmantošanas politikaZivsaimniecības uzņēmējsabiedrību nomas maksas par rūpnieciskās zvejas tiesībām zvejai
Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes joslas kopējos principus nosaka Zvejniecībaslikums (1995.), bet maksas apmēri noteikti MK noteikumos Nr. 433 „Noteikumi parūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību”(2000.). Zvejas tiesības pieder valstij, un zvejniekiem šīs tiesības tiek piešķirtas, slēdzotzvejas tiesību nomas līgumu. Līdz ar to zvejniekam ir garantētas zvejas tiesības nomasperiodā. Zvejas tiesību ietvaros zvejniekam tiek iedalīts limits no valsts kopējām zvejasiespējām, un tāpēc tiek pielietota diferencēta pieeja nomas maksas noteikšanā, kas atkarīga nosaņemtā limita lieluma.
Nomas maksa zvejai aiz piekrastes joslas ir sadalīta līdzvērtīgos maksājumos 9 mēnešuperiodā un vidējā maksa variē no 1,5 - 2% no zivju vidējās realizācijas cenas par vienu tonnu.Nomas maksas ir atšķirīgas atkarībā no zivju sugām un zvejas rajona. Rīgas jūras līcī zvejasizmaksas ir mazākas kā Baltijas jūrā, tāpēc nomas maksa Rīgas jūras līcī ir mazāka nekāBaltijas jūrā.
Kopējie ieņēmumi no zvejas tiesību nomas maksas pēdējos gados samazinās. Togalvenokārt nosaka nozvejas kvotu samazinājums. Lielāko maksas apjomu sadalījumā pazivju sugām dod Baltijas jūrā zvejotās brētliņas, kam seko mencas un Rīgas jūras līča reņģes.
Likumdošanā ir paredzēta arī iespēja organizēt zvejas tiesību nomas izsoles gadījumos, jaLatvijai piešķirtā nozvejas kvota ir mazāka par pieprasījumu no zvejnieku puses.
14
Zvejas kontroles funkcijas dažādos zvejas rajonos - Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aizpiekrastes joslas, piekrastes joslā un valsts iekšējos ūdeņos ir nodalītas dažādām Videsministrijas padotībā esošām institūcijām, tai skaitā Vides valsts inspekcijai, Jūras videspārvaldei, reģionālajām vides pārvaldēm. Kā liecina Jūras vides pārvaldes dati, pēdējo piecugadu laikā vērojams konstatēto pārkāpumu skaita un iekasēto soda naudu pieaugums.
Atbilstoši apstiprinātajai licencēšanas kārtībai gan zvejniecības, gan akvakultūrasuzņēmējsabiedrībām Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvalde piešķir unizsniedz licenci uz laiku no 1 līdz 5 gadiem. Zvejniecības uzņēmējdarbības licences derīgumatermiņu nosaka, ņemot vērā īpašumā esošā zvejas kuģa kuģošanas spēju apliecības derīgumatermiņu. Bez tam licences piešķiršanas termiņu nosaka, izvērtējot dažādus citus kritērijus.Licences derīguma maksimālo termiņu samazina gadījumā, ja uzņēmējsabiedrība nepilnīgiapgūst iedalīto nozvejas limitu, ja ir konstatēti zvejas noteikumu pārkāpumi vai nodokļuparādi valsts budžetam, kā arī, ja uzņēmējsabiedrībai ir neapmierinoši iepriekšējāsaimnieciskās darbības gada rezultāti. Uz 1 gadu licence tiek izsniegta tām zvejniecībasuzņēmējsabiedrībām, kuras zvejo ar nomātiem zvejas kuģiem.
Lai pieņemtu lēmumu par licences piešķiršanu akvakultūras uzņēmējsabiedrībai,nepieciešamības gadījumos tiek pārbaudīta plānotā akvakultūras uzņēmuma tehniskā projektaun tā darbības apraksta atbilstība dabā veicamajai akvakultūras uzņēmējdarbībai.
Pēdējo piecu gadu laikā ir samazinājies Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastesjoslas zvejojošo uzņēmējsabiedrību skaits, ko nosaka aizvien pieaugošā konkurenceuzņēmējsabiedrību starpā un pieejamo zivju resursu krājumu samazināšanās, kā arīuzņēmējsabiedrību apvienošanās. Turpretī piekrastes joslā zvejojošo uzņēmējsabiedrībuskaits, kā arī akvakultūras uzņēmumu skaits šajā laika periodā ir pieaudzis, kas galvenokārtskaidrojams ar iedzīvotāju iniciatīvas pieaugumu piekrastes un lauku rajonos. Akvakultūrāgalvenais virzošais faktors ir atbalsta līdzekļu izmantošanas iespējas no ES pirmsiestāšanāsprogrammas lauksaimniecībai un lauku attīstībai (SAPARD) un struktūrfonda –Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta. Starptautiskos ūdeņos zvejojošouzņēmējsabiedrību licencēšana ir sākusies tikai 2001. gadā.
Ūdens izmantošanas politikaLiela daļa ūdeņu ir vairāk vai mazāk cilvēku darbības rezultātā piesārņoti, turklāt
nozīmīgs ir pārrobežu piesārņojums, tāpēc jaunā Eiropas ūdenssaimniecības politika ir virzītauz jau piesārņoto ūdens objektu attīrīšanu un tīro ūdens objektu stāvokļa pasliktināšanāsnepieļaušanu. Ūdenssaimniecības sektora attīstībai ir noteikti šādi mērķi:
- nodrošināt iedzīvotājus ar centralizēto ūdensapgādi atbilstoši ES direktīvā Par cilvēkupatēriņam paredzēto ūdens kvalitāti (98/83/EC) noteiktajiem standartiem;
- nodrošināt iedzīvotāju notekūdeņu savākšanu, attīrīšanu un novadīšanu atbilstoši ES Pilsētunotekūdeņu attīrīšanas direktīvas (91/271/EEC) un Peldūdeņu kvalitātes direktīvas(76/464/EEC un 76/160/EEC) prasībām;
- uzlabot pakalpojumu sniegšanas efektivitāti, izmantojot patēriņa vadības metodes, kasparedz patērētā ūdens daudzuma mērījumus un profilaktisku noplūžu noteikšanu unnovēršanu;
- samazināt izmantoto resursu (darbaspēka, ūdens, enerģijas, ķimikāliju) patēriņu, uzstādotjaunas iekārtas un ieviešot modernas tehnoloģijas;
- nodrošināt notekūdeņu pirmsattīrīšanu uz piesārņotāja rēķina.
15
“Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnēs” minēts, ka jāveicina ilgtspējīga unracionāla ūdens resursu lietošana, jānodrošina pazemes un virszemes ūdeņu laba kvalitāte,novēršot to tālāku piesārņošanu un pakāpeniski samazinot esošo piesārņojumu, kā arījānodrošina pazemes ūdens resursu atjaunošanu. Šie mērķi ir cieši saistīti ar paredzētajiempasākumiem, lai nodrošinātu iedzīvotājus ar kvalitatīvu, veselības normām atbilstošu dzeramoūdeni, kā arī ūdens resursu taupīgu izmantošanu, paaugstinot ūdensapgādes sistēmu drošību.Savukārt par ūdens resursu lietošanu jānosaka tādi maksājumi (nodokļi, tarifi, maksas), kaspilnībā segtu visas ar ūdens resursu lietošanu saistītās izmaksas, jo tikai tādā veidā tiktuievērots princips “piesārņotājs maksā”.
Līdzīgi arī “Nacionālajā vides politikas plānā 2004.–2008. gadam” paredzēts veicinātilgtspējīgu un racionālu ūdens lietošanu, īpašu uzmanību pievēršot pazemes ūdens resursusaglabāšanai un eitrofikācijas apdraudētiem ezeriem un ūdenstilpēm, kā arī nodrošinātdzeramā ūdens atbilstību kvalitātes normatīviem.
ES Ūdens struktūrdirektīvas 2000/60/EC galvenās prasības attiecas uz nepieciešamībuizprast ūdens patēriņa, izmantošanas un piesārņošanas sekas, raugoties gan no ekonomikas,gan vides viedokļa, kā arī aizsargāt un uzlabot virszemes un pazemes ūdeņu ekosistēmustāvokli un veicināt ilgspējīgu ūdeņu lietošanu, ieviešot integrētu upju baseinuapsaimniekošanu. Pirmais būtiskais solis Ūdens struktūrdirektīvas ieviešanā ir integrētāsūdens resursu pārvaldības plānu izstrādāšana līdz 2005. gadam.
Direktīvu prasības ir iestrādātas “Ūdens apsaimniekošanas likumā ” (12.09.2002.) unpakārtotajos MK noteikumos, kā arī citos normatīvajos dokumentos.
Pie ekonomiskiem līdzekļiem ūdens resursu apsaimniekošanā var izdalīt dabas resursunodokli2 (DRN), kura mērķis ir ierobežot dabas resursu nesaimniecisku izmantošanu un videspiesārņošanu, samazinot vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, tā vietāveicinot jaunu un modernu tehnoloģiju ieviešanu. DRN likmes par ūdeņu ieguvi Latvijā irmazas un nav mainītas kopš to apstiprināšanas 1995. gadā. Par virszemes ūdeņu ieguvi likmeir 0,002 Ls/m3, pazemes ūdeņiem (t.sk. saldūdeņiem) likmes ir sākot no 0,005 Ls/m3
tehniskiem ūdeņiem līdz 0,2 Ls/m3 minerālūdeņiem. DRN likmes par ūdeņu piesārņošanu irsākot no 3 Ls/t nebīstamām vielām līdz 50 000 Ls/t īpaši bīstamām vielām.
Pašvaldības ir atbildīgas3 par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu mājsaimniecībām, tajāskaitā dzeramā ūdens apgādi, notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu. Tarifus sniegtajiempakalpojumiem aprēķina, izmantojot esošās ražošanas izmaksas, nepieciešamās investīcijas,kā arī inflācijas līmeni. Aprēķina rezultātus koriģē un apstiprina regulators, kurš nodrošina, laitarifi nepārsniegtu sociāli pieņemamu maksātspējas līmeni un pieaugums būtu pakāpenisks.Vairumā gadījumu ūdens patērētājam joprojām ir jāmaksā nevis par reāli patērēto ūdensdaudzumu, bet gan par konstantu lielumu, kuru aprēķina katrai personai.
Saskaņā ar līdzšinējo Vides ministrijas investīciju politiku, galvenā uzmanība tika veltītaūdenssaimniecības pakalpojumu uzlabošanai lielajās pilsētās. Tam izmantoja ES Phare unISPA programmu līdzekļus, divpusējās palīdzības fondus, kā arī valsts un vietējos līdzekļus.Turpmāk lielu un vidēju pilsētu infrastruktūras attīstības projektiem tiks izmantoti ESKohēzijas fonda līdzekļi. Prioritāte lielākajām pilsētām tiek dota, lai īsākā laika periodā unekonomiski izdevīgākā veidā nodrošinātu vairāk iedzīvotāju ar labas kvalitātes dzeramoūdeni.
2 Likums “Par dabas resursu nodokli” (1995.)MK noteikumi Nr. 555 “Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība” (29.06.2004.)3 Saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” (1994., ar grozījumiem)
16
Pēdējos gados aptuveni puse valsts budžeta investīcijas vides aizsardzības sektorāizlietotas ūdenssaimniecības projektiem (3. attēls), kas veido 6% - 8,9% no kopējo investīcijuapjoma 2001. - 2006. gados.
8,7
23,1
4,7
27,3
14,4
35,4
22,7
10,9 16,1
0
5
10
15
20
25
30
35
40
1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003
milj
. Ls
Atkritumusaimniecībasattīstībai
Ūdens-saimniecībasattīstībai
Kopā
3. attēls. Valsts investīciju programmas (VIP) ieguldījums vides sektorā, milj. Ls
Avots: Vides ministrija
Tajā pašā laikā Latvijā ir apmēram 750 apdzīvotas vietas, kur iedzīvotāju skaitsnepārsniedz 2000, un kurās dzīvo apmēram viena trešdaļa valsts iedzīvotāju. Ņemot vērā, kaliela daļa šo vietu atrodas Baltijas jūras, ezeru vai upju krastos, kas veicinās tūrisma un atpūtuvietu izveidošanu, ir jāuzlabo ūdensapgādes stāvoklis. Tikai 17 apdzīvotās vietās ariedzīvotāju skaitu līdz 2000 ir uzbūvētas dzeramā ūdens atdzelžošanas stacijas, savukārt,daudzas ir sliktā tehniskā stāvoklī un būtu jārekonstruē. Līdz šim 23 mazpilsētās un ciemos irveikta tehniski ekonomiskā izpēte un sešās ir izstrādāti ūdenssaimniecības attīstībasstratēģiskie plāni. Vairākas no minētajām pilsētām un ciemiem ir saņēmušas vai drīzumāsaņems investīcijas prioritāro darbu veikšanai.
Ar daļēju ES Phare programmas atbalstu 1996. gadā tika izveidota Latvijas ūdensapgādesun kanalizācijas sistēmu attīstības stratēģija mazajām un vidēja mēroga apdzīvotām vietāmProgramma 800+. Tās galvenais uzdevums ir uzlabot ūdenssaimniecības pakalpojumuspašvaldībās, lai panāktu to kvalitātes atbilstību ES direktīvām. Atbilstoši šai programmaiinvestīcijas ūdensapgādei un notekūdeņu sistēmām nav nodalāmas, un līdz šim visos ūdensinfrastruktūras projektos abi sektori ir attīstīti saistībā viens ar otru. Šāda pieeja tiks turpināta,un šobrīd ieviešanas plāns iekļauj 88 Latvijas pašvaldības, kurām ir sagatavoti kompleksiūdenssaimniecības projekti.
Atkritumu politikaEiropas Kopienas pieeja atkritumu apsaimniekošanas politikā balstās uz atkritumu
apsaimniekošanas hierarhiju, pirmkārt, atkritumu rašanās novēršanai, atkritumu pārstrādei(kas ietver atkārtotu izmantošanu, reģenerāciju un sadedzināšanu ar enerģijas ieguvi,
17
priekšroku dodot materiālu atgūšanai) un atkritumu apglabāšanai (tai skaitā sadedzināšana bezenerģijas ieguves un apglabāšana atkritumu poligonos).
Bāzeles konvencijas par kontroli un uzraudzību pār bīstamo atkritumu pārrobežupārvadājumiem un to apglabāšanu galvenais mērķis ir nodrošināt bīstamo atkritumuapsaimniekošanu videi draudzīgā veidā, lai varētu nodrošinātu cilvēku veselības un videsaizsardzību, pēc iespējas samazinot bīstamo atkritumu rašanos. Tā kā bīstamie atkritumi varradīt potenciālus draudus cilvēku dzīvībai un veselībai, kā arī videi, viens no Bāzeleskonvencijas galvenajiem principiem ir bīstamo atkritumu apsaimniekošana pēc iespējas tuvākto rašanās vietai. Tāpēc, atbilstoši konvencijas prasībām, jebkurus bīstamo vai citu atkritumupārrobežu pārvadājumus var veikt tikai tad, ja eksporta valsts par to ir rakstiski paziņojusivalstij, uz kuru šie atkritumi tiek vesti, un tranzīta valstīm. Bāzeles konvencija nosaka īpašasprasības tās nosacījumu ieviešanas un piemērošanas monitoringam.
Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2003.-2012. gadam sagatavots, pamatojotiesuz Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģiju Latvijai, 1998-2010 un Bīstamo atkritumuapsaimniekošanas stratēģiju, 1999-2004, kā arī uz esošajām un plānotajām Latvijas un ESlikumdošanas prasībām. Plāns nodrošina šādu ES direktīvu prasību ieviešanu: Atkritumuapsaimniekošanas pamatdirektīva (75/442/EEC, ar grozījumiem 91/156/EEC), Bīstamoatkritumu direktīva (91/689/EEC, ar grozījumiem 94/31/EEC), Iepakojuma un izlietotāiepakojuma direktīva (94/62/EEC), Atkritumu poligonu direktīva (99/31/EC) (xx. pielikums).
Sarunu laikā ar Eiropas Komisiju par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā tika sagatavotivairāki specifiskie direktīvu ieviešanas un finansēšanas plāni, kuros tika norādīti veicamiepasākumi un nepieciešamais finansējums. Pamatojoties uz šiem plāniem, Latvijai ir piešķirtipārejas periodi atsevišķu direktīvu prasību izpildei.
Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā noteikts mērķis novērst atkritumu rašanos,palielinoties ekonomiskajai izaugsmei, un nodrošināt ievērojamu kopējo radīto atkritumudaudzumu samazināšanu, izmantojot labākas atkritumu rašanās novēršanas iespējas, labākospieejamos tehniskos paņēmienus, resursu izmantošanas efektivitātes palielināšanu unilgtspējīgākas patērētāju uzvedības veicināšanu. Savukārt attiecībā uz jau radītajiematkritumiem nodrošināt, ka: • atkritumi nav bīstami vai arī tie rada nelielu risku videi un veselībai;• lielākā daļa atkritumu tiek atgriezti atpakaļ ekonomiskajā apritē, it īpaši izmantojot
pārstrādi, vai arī tiek atgriezti vidē noderīgā (piemēram, komposts) vai nekaitīgā formā; • apglabājamo atkritumu daudzums tiek samazināts līdz minimumam un atkritumi tiek
iznīcināti vai apglabāti cilvēku veselībai un videi drošā veidā; • atkritumi tiek apstrādāti pēc iespējas tuvāk to rašanās vietām.
Organizējot, plānojot un veicot atkritumu apsaimniekošanu, jāievēro šādas prasībasminētajā prioritārajā secībā:
1. jānovērš atkritumu rašanās cēloņi, tai skaitā jāattīsta tīrās tehnoloģijas;2. jāsamazina atkritumu daudzums (apjoms) un bīstamība; 3. atkritumi jāpārstrādā, jāiegūst atkārtoti izmantojami materiāli un enerģija;4. atkritumi jāapglabā tā, lai netiktu apdraudēta cilvēku dzīvība un veselība, vide, kā arī
personu manta;5. jāslēdz izgāztuves saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas plāniem, kā arī jānodrošina
slēgto izgāztuvju un poligonu rekultivācija.
Plāna darbības laikā sasniedzamie rezultāti atsevišķiem atkritumu veidiem un plūsmām irapkopoti 1. tabulā.
18
1. tabula. Sasniedzamie rezultāti atsevišķiem atkritumu veidiem un plūsmām Atkritumu veids/plūsma Sagaidāmais rezultāts
Atkritumu poligonos un izgāztuvēs apglabājamobioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma samazināšana(% no 1995. gadā apglabātā bioloģiski noārdāmoatkritumu daudzuma)
līdz 75% 2010. gadā
līdz 50% 2013. gadā
līdz 35% 2020. gadā
Izlietotā iepakojuma reģenerācija (no saimnieciskajāapritē esošā iepakojuma apjoma)
ne mazāk kā 50% apmērā 2007.gadā
Atkritumos esošo iepakojuma materiālu pārstrāde katramatsevišķam iepakojuma veidam (stikls, kartons un papīrs,plastmasa, metāls)
ne mazāk kā 15% apmērā 2007.gadā
Aizliegums importēt un tirgot baterijas, kuras saturvairāk Hg, Cd, Pb, nekā tas ir noteikts ES likumdošanā
2003. gads
Bateriju un akumulatoru dalītas vākšanas efektīvadarbība
2004. gads
PCB/PCT atkritumu inventarizācija 2004. gadā
iznīcināšana 2010. gadā
Nolietoto automašīnu pārstrāde vai atkārtotaizmantošana
vismaz 70% 2006. gadā
vismaz 85% 2015. gadā
Šobrīd notiek intensīva sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektu realizācija,izmantojot ISPA un Kohēzijas fonda līdzekļus. Dažādos Latvijas reģionos ir izstrādāti 11atkritumu apsaimniekošanas projekti (xx. pielikums). Ir paredzēts, ka bīstamo atkritumupoligona būvniecībai tiks izmantoti gan Kohēzijas fonda līdzekļi, gan arī valsts budžetafinansējums. Var prognozēt, ka bīstamo atkritumu poligons tiks nodots ekspluatācijā 2006.gada nogalē vai 2007. gadā.
Zemes lietošanas politikaZemes reformas tempi bremzē zemes un nekustamā īpašuma tirgus attīstību vairākos
reģionos, kas ierobežo iespējas zemi un nereti arī citu ar to saistīto nekustamo īpašumuizmantot kā nodrošinājumu investīciju un ilgtermiņa kredītu piesaistīšanai uzņēmējdarbībasattīstībai, it sevišķi lauku reģionos. Arī nepietiekami attīstīta valsts un reģionālā infrastruktūrabremzē vienmērīgu saimniecības attīstību Latvijas teritorijā. Zemā ekonomiskā aktivitātereģionos un iedzīvotāju mazais blīvums liedz pašvaldībām patstāvīgi risināt šo problēmu.
Šobrīd spēkā esošā “Reģionālās attīstības likuma” (2002.) mērķis ir veicināt un nodrošinātlīdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību, ievērojot visas valsts teritorijas un atsevišķu tās daļuīpatnības un iespējas, samazināt nelabvēlīgās atšķirības starp tām, kā arī saglabāt un attīstītkatras teritorijas dabai un kultūrvidei raksturīgās iezīmes un attīstības potenciālu. Likumā irnoteikti reģionālās attīstības principi, kas nodrošinās reģionu attīstību, vienlaicīgi rūpējotiespar cilvēku labklājību un dabas resursu saprātīgu izmantošanu. Reģionālās attīstībasplānošanai, koordinācijai un pašvaldību sadarbības nodrošināšanai izveidoti Kurzemes,Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģioni.
Latvijā nav noteikti valsts politikas sasniedzamie mērķi zemes resursu izmantošanas,apsaimniekošanas struktūras jomā. Arī zemes tirgus galvenokārt ir attīstījies kā liberāls tirgus.Tā rezultātā Latvijas lauku saimniecībās ir lielas faktiski neizmantotu lauksaimniecības
19
zemju platības, īpaši liels šo zemju īpatsvars ir naturālajās saimniecībās, kurās neapsaimnieko240,9 tūkst. ha jeb 37,5% no pieejamajiem zemes resursiem saimniecību grupā, apdraudot šozemju izmantošanas potenciālu nākotnē.
Valstij jānodrošina, lai visās lauksaimniecības zemēs, jo īpaši zemē, ko vairs neizmantoražošanai, tiktu saglabāts labs lauksaimniecības un vides stāvoklis. Pieņemts, ka zeme ir labālauksaimniecības stāvoklī, ja:- tā ir kopta un kultūraugi uz tās tiek audzēti, ievērojot to audzēšanas agrotehniku un
lauksaimniecībā izmantojamā zemē nav sastopama invazīvā augu suga Sosnovska latvānis(Heracleum sosnowskyi) un krūmi;
- lauksaimniecībā izmantojamā zemē tiek veikta savā atbildībā esošo meliorācijas sistēmuuzturēšana, nodrošinot zemes mitruma režīmu regulēšanu;
- aramzemes un papuves auglības uzturēšanas nolūkos, augi vai augu atliekas un rugāji tiekiestrādāti augsnē;
- ganības un pļavas tiek izmantotas lopbarības iegūšanai, mājlopu ganīšanai – tiek noganītasvai vēlākais līdz attiecīgā gada 1. augustam (kultivētās pļavas un kultivētās ganības līdz10. jūlijam) vismaz vienu reizi nopļautas un zāle novākta.
Valsts vai reģionālā līmenī ir jānosaka obligātās prasības attiecībā uz labulauksaimniecības un vides stāvokli, ņemot vērā attiecīgo apgabalu specifiskās īpašības, tostarpaugsnes un klimatiskos apstākļus, esošās lauksaimniecības sistēmas, zemes izmantošanu,augseku, lauksaimniecības praksi un lauksaimniecības struktūras4.
Virkne Eiropas Savienības tiesību aktu nosaka, ka jaunajām ES dalībvalstīm ir vairākasizvēles iespējas, kādu maksājumu shēmu ieviest 2005. gadā un turpmāk. Tādēļ tām irjāizvēlas viena no tiešo maksājumu shēmām, jo jaunās dalībvalstis var ieviest:1) vienotā platības maksājuma shēmu5;2) kopējās lauksaimniecības reformas vienotā maksājuma shēmu;3) tiešos maksājumus pēc standarta shēmas, kāda ir spēkā Eiropas Savienībā 2004. gada 30.
aprīlī (spēkā līdz 2007. gadam).
Pasākumi lauku vides attīstībai, kas tiešā mērā ietekmēs lauksaimniecisko zemjuizmantošanu, paredzēti „Pamatnostādnēs par lauksaimniecības attīstību Latvijas laukos 2003.-2006. gadā” (2004.). Savukārt “Latvijas Lauku attīstības plānā” (2003.) ir paredzēti pasākumi,kuros atbalstu var saņemt, lai nodrošinātu labas saimniekošanas prakses nosacījumus. Laisekmētu lauksaimnieciskās ražošanas efektivitāti un nodrošinātu lauksaimniekiem atbalstanepārtrauktību un pakāpenisku pāreju uz ES maksājumu sistēmu, tiek realizētaslauksaimniecības subsīdiju valsts programmas.
Lauksaimniecības zemes ielabošanai paredzētās finanses ir domātas, lai atbalstītumeliorācijas sistēmu rekonstrukciju un renovāciju, skābo augšņu kaļķošanu un augšņuagroķīmisko izpēti, lai optimizējot augsnes mitruma režīmu, augsnes reakciju (pH) unizmantojot datus par augsnes agroķīmiskajām īpašībām, veicinātu konkurētspējīgas unkvalitatīvas augkopības produkcijas ražošanu. Subsīdiju apmērs ir 55% no meliorācijassistēmu būvdarbu, skābo augšņu kaļķošanas un augšņu agroķīmiskās izpētes darbu izmaksām.
Latvijas valsts meža politikas nostādne ir nepieļaut turpmāku īpašuma sadrumstalošanu.Pēc ekspertu domām pašreiz nav tiesisku un ekonomisku priekšnoteikumu, lai stimulētunelielu meža zemju īpašumu apvienošanu, piemēram, nav noteikts minimālais apmērsīpašumam. Darījumi ar meža zemēm ir ierobežoti, jo zemes privatizācijas likumi ierobežo
4 Regulas 1782/2003 3. pants un III pielikums5 To piešķir par lauksaimniecībā izmantojamo zemi, izņemot atmatas un neizmantoto lauksaimniecībāizmantojamo zemi, kas saglabāta labā lauksaimniecības stāvoklī: apsētā un/vai apstādītā aramzeme, melnāpapuve, aizņemtā papuve, pļavas un ganības un ilggadīgie stādījumi. Maksājuma lielums ir 20,66 eiro/ha.
20
subjektu loku, kas var iegūt īpašumā meža zemi. Ekonomiskā un tiesiskā vide neveicina mežazemju tirgu un biznesa attīstību mežsaimniecībā.
Nav noteikts arī meža teritoriju apjoms, kuru apsaimniekošanas galvenais mērķis irsaglabāt bioloģisko daudzveidību; saglabāt gan bioloģisko daudzveidību, gan rekreāciju,koksnes ieguvei izmantojot saudzīgas metodes un tehnoloģijas; gūt peļņu no koksnes un citumeža vērtību realizācijas.
Kopumā var teikt, ka meža zemju izmantošanā nav līdzsvara starp īpašnieka vai tāpilnvarotas personas tiesībām veikt saimniecisku darbību un iedzīvotāju sociālām,ekonomiskām un kultūras vajadzībām, kā arī vides un dabas resursu aizsardzību.
“Nacionālajā vides politikas plānā 2004.-2008. gadam” (2004.) deklarēti šādi politikasmērķi saistībā ar meža zemēm:
- saglabāt meža bioloģisko daudzveidību un ekoloģisko funkciju kvalitāti klimata un ūdensrežīma regulācijā, kā arī augsnes aizsardzībā;
- palielināt oglekļa dioksīda piesaisti, atbalstot lauksaimnieciski neizmantoto zemjuapmežošanu un veicinot pārdomātus pasākumus mežaudžu produktivitātespaaugstināšanai;
- paaugstināt meža īpašnieku, apsaimniekotāju un sabiedrības zināšanas par meža bioloģiskāsdaudzveidības un meža ekoloģisko funkciju nozīmību.
Biologiskās daudzveidības aizsardzībai Latvijā ir izveidota īpaši aizsargājamo dabasteritoriju (ĪADT) sistēma. Šo teritoriju izveidošanu, aizsardzību un apsaimniekošanureglamentē likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (1993.) un tam pakārtotie MKnoteikumi. Noteikumos Nr. 415 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības unizmantošanas noteikumi” noteikti saimnieciskās un cita veida darbības ierobežojumi atbilstošiattiecīgajās teritorijās raksturīgo dabas vērtību saglabāšanas un aizsardzības nepieciešamībaiun Latvijas starptautiskajām saistībām dabas aizsardzībā.
Vairākām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām ir izstrādāti individuālie aizsardzības unizmantošanas noteikumi un dabas aizsardzības plāni.
Savukārt “Sugu un biotopu aizsardzības likums” (2000.) nosaka un regulē valsts pārvaldisugu un biotopu aizsardzībā, sugu un biotopu aizsardzības prasības; sugu introdukciju unreintrodukciju, monitoringu un uzskaiti.
Lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas,novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabasresursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju,saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu, izveidota Baltijas jūras unRīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla.
21
Energoresursi
Enerģētikas nozares attīstība un energoresursu izmantošana ir atkarīga no valstsekonomiskās attīstības, iedzīvotāju ienākumu līmeņa un cieši saistīta ar energoresursuefektīvu izmantošanu.
Latvijā relatīvi maz izmanto fosilo kurināmo – tikai 1,2 tonnas/iedz. (5. attēls),salīdzinot ar vidējo Eiropas valstu rādītāju, kur fosilā kurināmā ieejošā plūsma veido 3,8tonnas/iedz. (Moll, Bringezu, 2003).
Ieejošā plūsma Saimnieciskā aprite Izejošā plūsma
Ieguve 135 tūkst.t
Imports
2 683 tūkst.t
Patēriņš
2 748 tūkst.t
Emisijas
1 679 tūkst.t
Atkritumi 0,6 tūkst.t
4. attēls. Fosilo energoresursu plūsma 2002. gadāAvots: Latvijas Vides aģentūra
Ieejošā plūsma Saimnieciskā aprite Izejošā plūsma
Ieguve 0,06 t/iedz.
Imports
1,15 t/iedz.
Patēriņš
1,18 t/iedz.
Emisijas
0,7 t/iedz.
Atkritumi 0 t/iedz.
5. attēls. Fosilo energoresursu plūsma uz vienu iedzīvotāju 2002. gadāAvots: Latvijas Vides aģentūra
22
Primāro energoresursu struktūra
0500
100015002000250030003500400045005000
1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002
tūks
t.toe
Elektroenerģija
Koksne
Cietie kurināmie(izņemot koksni)
Dabas gāze
Naftas produkti
Ogles
6. attēls. Primāro energoresursu struktūra
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
Pašreizējā Latvijas energoapgādes struktūra (6. attēls), tajā skaitā, primāroenergoresursu, izmantotā kurināmā un elektroapgādes nodrošinājuma struktūra, desmit gadulaikā ir veidojusies galvenokārt tirgus faktoru ietekmes rezultātā. Savukārt valsts, laikoriģējoši ietekmētu energoresursu nodrošinājuma struktūru, izmanto sekojošus instrumentus:(i) valsts politiku enerģētikas sektorā, kas regulāri tiek pārskatīta un atjaunota; (ii) tiesībuaktos noteiktos atbalsta pasākumus koģenerācijai, atjaunojamo energoresursu izmantošanai unenergoefektivitātes paaugstināšanai, kā arī (iii) Valsts Investīciju Programmas (VIP) atbalstupašvaldību investīciju projektiem kurināmā konversijai.
Kopumā Latvijas energoapgādes nodrošinājuma struktūras (primāro resursu, kurināmā,elektroapgādes) pašlaik vērtējamas kā līdzsvarotas un samērā diversificētas:
primāro energoresursu nodrošinājuma struktūru pamatā veido 3 resursi, no kuriemtikai dabas gāzes piegādes ir ar paaugstinātu risku, jo to iespējams saņemt tikai unvienīgi no viena piegādātāja;
vietējā kurināmā īpatsvars ir aptuveni 46% un salīdzinot ar 90-to gadu pirmo pusiLatvijas kurināmā apgādes atkarība no ārējiem avotiem ir samazinājusies 1,6 reizes;
vidēji par 70% Latvijas elektroapgāde tiek nodrošināta no Latvijas jurisdikcijāesošām elektrostacijām, tostarp vairāk kā 40% enerģijas tiek saražoti izmantojotatjaunojamos energoresursus. Importējamais elektroenerģijas apjoms tiek saņemts notrīs savstarpēji neatkarīgiem un konkurējošiem piegādes avotiem.
Energoresursu gala patēriņšLielākie energoresursu patērētāji 2002. gadā ir bijušas mājsaimniecības 38%, transports
24% un rūpniecība 19%, turklāt mājsaimniecībās patērē ap 78% kurināmās koksnes.Salīdzinot ar 2001. gada datiem, jāsecina, ka nopietnas izmaiņas energoresursu gala patēriņastruktūrā nav notikušas (7. attēls). Tuvāko piecu gadu laikā nopietnas izmaiņas energoresursugala patēriņa struktūrā netiek prognozētas. Vienīgās korekcijas šajā struktūrā varētu ieviestkāda liela rūpniecības objekta darbības uzsākšana.
23
0500
10001500200025003000350040004500
1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002
tūks
t.toe
Citi
Būvniecība
Lauksaimniecība
Mājsaimniecības
Transports
Rūpniecība
7. attēls. Energoresursu patēriņš pa nozarēm
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
Elektroenerģijas ražošanai izmantotie energoresursi 2002. gadā salīdzinot ar 2001. gadu par 21% ir palielinājies importētās elektroenerģijas
īpatsvars. Tas galvenokārt izskaidrojams ar 2002. gada sauso vasaru, kas neļāva pilnībāizmantot hidroenerģijas ieguves potenciālu. Līdz ar to elektroenerģijas ražošanas apjomsDaugavas lielajās HES ir samazinājies par 13% un mazajās HES par 6%. Būtiski irpalielinājusies elektroenerģijas ražošana izmantojot vēja enerģiju, salīdzinot ar 2001. gaduizstrāde vēja elektrostacijās ir pieaugusi gandrīz četras reizes. 2003. gadā Ekonomikasministrija izsniedza 2 atļaujas elektroenerģijas ražošanai no biogāzes.
Izmantojot atjaunojamos resursus 2002. gadā tika saražots 2474 GWh jeb 62,2% nokopējā Latvijā saražotā elektroenerģijas daudzuma. Uz 2004. gada maiju Latvijā darbojās 148mazās HES, kuras saražoja 1,24% no Latvijā saražotās elektroenerģijas. Uzstādītās jaudaspilnībā tiek izmantotas, savukārt nākotnē galveno akcentu paredzēts likt uz tālākukoģenerācijas cikla attīstību.
0
1000
2000
3000
4000
5000
6000
7000
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
GW
h
malka
fosilaiskurināmaiskūdra
vēja ģeneratori
mazās HES
lielās HES
elektroenerģijasimports
8. attēls. Izmantotie energoresursi elektroenerģijas ražošanai
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
24
ES ir apņēmusies sekmēt atjaunojamo energoresursu izmantošanu elektroenerģijasražošanā un sasniegt noteiktos mērķus, atbalsta pamatprincipus un uzdevumus, kas formulētiES direktīvā 2001/77/EC. Nacionālo mērķu noteikšanas nolūks ir panākt noteiktu minimālo aratjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas īpatsvaru visas kopienas kopējāelektroapgādes bilancē, radot apstākļus iekšējā tirgus izveidei šo energoresursu izmantošanassegmentā un ierobežojot tirgus darbības izkropļošanu lielu cenu līmeņu atšķirību rezultātādažādās ES valstīs. Parakstot ES līgumu, Latvija ir apņēmusies, ka ar atjaunojamajiemresursiem saražotās elektroenerģijas apjoms 2010. gadā sastādīs 49,3% no valsts iekšzemeselektroenerģijas patēriņa. Pie vidējā ūdens caurplūduma Daugavā, pie pašreizējāelektroenerģijas patēriņa šis rādītājs ir 44 – 45% robežās. Tas nozīmē, ka jaunos atjaunojamosenergoresursus izmantojošos elektroenerģijas ražošanas objektos ražotajai elektroenerģijai būsjāsedz 4 – 5% no iekšzemes patēriņa 2010. gadā, bet noteces ziņā labvēlīgos gadosindikatīvais mērķis izpildītos bez papildus pasākumiem.
Elektroenerģijas gala patēriņšElektroenerģijas pieprasījums Latvijā pēc neatkarības atgūšanas deviņdesmito gadu
sākumā samazinājās ļoti strauji aptuveni par 40%, kas galvenokārt saistīts ar būtiskāmizmaiņām rūpniecībā. Sākot ar 1993. gadu, elektroenerģijas pieprasījums ir stabilizējies4,9-5,3 TWh robežās, bet kopš 2000. gada tas ir sācis pieaugt (9. attēls). 2002. gadā,salīdzinot ar iepriekšējo gadu, elektroenerģijas patēriņš palielinājās par 3,5%.
4000
5000
6000
7000
8000
9000
1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002
Elektroenerģijas pieprasījums
GWh
9. attēls. Elektroenerģijas pieprasījums 1990. – 2002. gadā
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
Latvijā ir zemākais elektroenerģijas patēriņš uz vienu iedzīvotāju starp EiropasSavienības valstīm – tikai 2600 kWh/iedz. gadā. To nosaka gan nelielais kopējais patēriņaapjoms, gan Latvijas tautsaimniecības struktūra, kurā nozīmīgu daļu aizņem pakalpojumusektors, bet rūpniecībā nav energoietilpīgas ražošanas apakšnozares, kā arī iedzīvotāju zemaisdzīves līmenis. Vienlaicīgi, Latvijā ir lielāks elektroenerģijas patēriņš uz iekšzemeskopprodukta vienību nekā attīstītās Eiropas valstīs. Šai attiecībai ir tendence samazināties, kasnorāda uz aizvien efektīvāku elektroenerģijas izmantošanu komercdarbībā.
25
EnergointensitāteEnergointensitāte raksturo primāro energoresursu patēriņa attiecību pret iekšzemes
kopproduktu. Iekšzemes kopproduktam augot straujāk nekā primāro energoresursu patēriņamenergointensitāte samazinās. Enerģijas intensitātes samazinājums ir vērojams jau kopš 1997.gada, kas izskaidrojams galvenokārt ar iekšzemes koprodukta pieaugumu.
Ir veikta virkne energoefektivitātes pasākumu, kuri realizēti Valsts investīcijuprogrammas ietvaros. Paredzams atbalsts arī siltumenerģijas ražošanas uzņēmumiem, kurisiltumenerģijas ražošanai izmanto mazutu. Šiem uzņēmumiem, lai izpildītu Latvijasnormatīvo aktu un Eiropas Savienības prasības attiecībā uz sēra satura ierobežošanunoteiktiem šķidrās degvielas veidiem ir jārealizē kurināmā konversijas projekti, kas lielākotiesietver arī energoefektivitātes pasākumus.
0,4
0,6
0,8
1,0
1,2
1,4
1,6
1,8
2,0
1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003
inde
kss
(199
5=1)
iekšzemeskopprodukts
primārieenergoresursi
CO2 ekv.emisijas
enerģijasintensitāte
CO2 ekv.emisijas/IKP
10. attēls. Energointensitāte
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
Enerģētikas ekoefektivitāteEnergoresursu izmantošanas kvalitatīvas un kvantitatīvas izmaiņas ietekmē arī vides
piesārņojumu un klimata izmaiņas. Lai izvērtētu enerģijas ražotāju un patērētāju izmantotosenergoresursus, un salīdzinātu energoresursu patēriņa datus ar līdzīgiem patērētājiem unnormatīvajām vai standartvērtībām, kā arī noteiktu pasākumus energoresursu patēriņasamazināšanai, jānosaka īpatnējie energoresursu patēriņi, kas attiecināti uz dažādām enerģijaspatērētāju raksturojošu parametru vienībām. Pēdējie varētu būt ekonomiski, ekoloģiski vai citiraksturīgi rādītāji.
Energoresursu izmantošanas intensitātes izmaiņu novērtējums veikts par bāzes gaduizvēloties 1995. gadu (100%). Novērtējumam izmantoti energoresursu patēriņa dati, kasattiecināti uz iekšzemes kopproduktu, un piesārņojošo vielu emisiju dati, kas attiecināti uziekšzemes kopproduktu un energoresursu patēriņa vienību.
26
406080
100120140160180200
1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002
Inde
kss,
199
5=10
0%
atjaunojamieenergoresursi
fosilaiskurināmais
elektroenerģija
iekšzemeskopprodukts
primārieenergoresursi
11. attēls. Energoresursu patēriņa un iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņas
Avots. Centrālā statistikas pārvalde
Primāro energoresursu patēriņa izmaiņu tendence ir pretēja iekšzemes kopprodukta(IKP) pieaugumam (11. attēls). Primāro energoresursu patēriņš būtiski samazinājās (par 20%),savukārt pēc 2000. gada vērojams patēriņa pieaugums. Kopš 1995. gada vērojams būtisks (par43%) atjaunojamo energoresursu izmantošanas pieaugums, kas izskaidrojams ar pieaugošukurināmās koksnes izmantošanu. Atjaunojamo energoresursu izmantošana ļauj samazinātietekmi uz klimatu un vidi.
Kopējais energoresursu un elektroenerģijas gala patēriņš pa gadiem maz izmainās (11.attēls): neliels enerģijas patēriņa samazinājums 2000. gadā kam sekoja pieaugums par 5%.Enerģijas patēriņa pieaugums skaidrojams ar IKP strauju pieaugumu. Lai meklētuskaidrojumus un likumsakarības šādām izmaiņām nepieciešama enerģijas patērētāju dziļākaanalīze. Šajā gadījumā varētu izmantot rādītājus, kas raksturo enerģētikas sektora attīstību,piemēram, īpatnējo enerģijas un elektroenerģijas patēriņu, ko izsaka kā patēriņa attiecību pretIKP (GWh/Ls).
0,5
0,6
0,7
0,8
0,9
1,0
1,1
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
Inde
kss (
1995
=1)
enerģijasgalapatēriņš/IKP
elektroenerģijasgalapatēriņš/IKP
12. attēls. Ekoefektivitātes indikatora izmaiņas
Avots: Rīgas Tehniskā Universitātes aprēķini
27
Īpatnējais enerģijas lietotāja patēriņš (12. attēls) samazinās, kas varētu būt skaidrojamsar enerģijas lietotāju energoefektivitātes un ekoefektivitātes paaugstināšanos. No 1995. gadaīpatnējais elektroenerģijas patēriņš samazinājies no 1,6 līdz 1 GWh/milj.Ls.
Slāpekļa oksīdi veidojas atkarībā no kurināmā un degšanas tehnoloģiskajiemrisinājumiem. To izmaiņas ir atkarīgas no iekārtu darbināšanas parametriem. Slāpekļa oksīduemisiju intensitāte samazinājās līdz 2000. gadam un šobrīd vērojams NOx pieaugums (13.attēls). Pieauguma izskaidrojums meklējams valsts ekonomikas straujā attīstībā kopumā unprimāro energoresursu pieaugumā pēc 2000. gada. Iepriekšteikto apstiprina arī tālāka slāpekļaoksīda relatīvās intensitātes analīze.
NOx
00,20,40,60,8
11,2
1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002
SO2
00,20,40,60,8
11,2
1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002
SEG
00,20,40,60,8
11,2
1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002
NMGOS
00,20,40,60,8
11,2
1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002
13. attēls. Piesārņojošo vielu emisiju intensitātes
Apzīmējumi: emisijas/ primārie energoresursi
emisijas/ IKP
Avots: Rīgas Tehniskā Universitātes aprēķini
CO2 emisijas veidojas degšanas procesā, piedaloties kurināmā ogleklim. Pieņemts, kaCO2 emisijas, kas rodas atjaunojamo energoresursu sadedzināšanas procesā, ir vienādas arnulli. Ar atjaunojamo energoresursu īpatsvara pieaugumu primāro energoresursu bilancēskaidrojamas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanās 2002. gadā salīdzinājumā ar 2001.gadu (11. un 13. attēls). 13. attēlā vērojams SEG emisiju relatīvais samazinājums pa gadiem.To nodrošinājis atjaunojamo energoresursu īpatsvara pieaugums enerģētikas sektorā.
Sēra oksīdu būtiska samazināšanas ir saistīta ar likumdošanas harmonizāciju ar ESlikumdošanas prasībām. Katlu mājās un koģenerācijas stacijās pamazām atteicās no mazuta,kura sērā saturs bija augsts (virs 2%), un to aizvietoja ar atjaunojamiem energoresursiem,galvenokārt, koksni katlu mājās. Savukārt Rīgas TEC-2 palielināja dabas gāzes īpatsvaruelektroenerģijas ražošanā.
Nemetāna gaistošo organisko savienojumu galvenais emisiju avots enerģētikas sektorā irenerģētiskā koksne (malka, skaidas, šķelda). Tas ir skaidrojums NMGOS emisiju intensitātesizmaiņu labai korelācijai ar primāro energoresursu izmaiņu intensitāti.
28
Transporta ekoefektivitāteVairākos Eiropas Savienības dokumentos (ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā, 6. Vides
rīcības programmā, Eiropas transporta politikas Baltā grāmatā) noteikts, ka jāveic pasākumi,kas samazinātu transporta radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Viens no veidiem, kā sasniegtnoteiktos mērķus, ir jāuzlabo energoresursu izmantošanas efektivitāte. Arī Nacionālajā videsaizsardzības politikas plānā6 paredzēts palielināt energoefektivitāti transporta nozarē unsamazināt transporta radīto vides piesārņojumu, kā arī veicināt transporta līdzekļuizmantošanu, kas rada mazākas gaisu piesārņojošo vielu emisijas uz kravas vai pasažierapārvadājuma vienību. Ekoefektivitātes rādītāji ļauj analizēt nozares attīstību saistībā arenergoresursu izmantošanas efektivitāti un radīto vides piesārņojumu (14. attēls).
60%80%
100%120%140%160%180%200%220%
1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003
Kopējā pievienotāvērtība
Enerģijas patēriņš
Kravu apgrozība
Pasažieruapgrozība
SEG emisijas
NOx emisijas
NMGOS emisijas
14. attēls. Transporta ekoefektivitāte
Piezīme: attēlā iekļauti kravu pārvadājumi pa dzelzceļu un autoceļiem
Avots: Centrālā statistikas pārvalde (kopējā pievienotā vērtība, enerģijas patēriņš, kravuun pasažieru apgrozība),
Latvijas Vides aģentūra (SEG, NOx, NMGOS emisijas)
Līdz ar satiksmes intensitātes un patērēto energoresursu daudzuma palielināšanos kopš2000. gada, vērojama arī transporta radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā pieaugumatendence, kas liecina par nozares attīstības ciešu sasaisti ar vides piesārņojumu. Transportanozares radīto emisiju gaisā īpatsvars 2002. gadā bija siltumnīcefekta gāzes (SEG) 25%, sēradioksīds 17%, slāpekļa oksīdi 59%, nemetāna gaistošie organiskie savienojumi (NMGOS)28% no emisiju kopapjoma (15. attēls). Svina emisijas gaisā ir samazinājušās no 43 tonnām1995. gadā līdz 1,7 tonnām 2002. gadā. Tas izskaidrojams ar to, ka kopš 1999. gada ir pilnībāpārtraukta svinu saturošā benzīna pārdošana, savukārt 1995. gadā svinu saturošā degvielasastādīja 65% no patērētā autobenzīna.
6 Apstiprināts MK 03.02.2004.
29
0% 20% 40% 60% 80% 100%
NOx
NMGOS
SO2
SEG
transports enerģētika rūpniecība citi lauksaimniecība
15. attēls. Tautsaimniecības nozaru radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā īpatsvars2002. gadā
Avots: Latvijas Vides aģentūra
Transports un sakari ir nozīmīga valsts tautsaimniecības nozare, kuras īpatsvars kopējāpievienotajā vērtībā pēdējos gados sastāda apmēram 15%. Nozares pakalpojumu apjomi2003. gadā pieauga par 8,9 % un kopumā kopš 1995. gada par 54% (2000. gada salīdzināmāscenās) (14. attēls). Pieprasījums pēc transporta pakalpojumiem pašreizējā posmā par 2/3daļām ir atkarīgs no iekšējā pieprasījuma, bet 1/3 daļa ir saistīta ar ārējo pieprasījumu,galvenokārt tranzītpakalpojumiem.
Strauji par 110% kopš 1995. gada pieaugusi kravu apgrozība pa dzelzceļu unautoceļiem. Dzelzceļš nodrošina 72% no kopējās kravu apgrozības, kas lielākoties ir saistītasar tranzīta kravu pārvadājumiem. Savukārt iekšzemes satiksmē visvairāk kravu pārvadā arautotransportu.
Pasažieru apgrozība šajā laika posmā nav būtiski mainījusies. Lielākoties pārvadājumitiek veikti iekšzemē, starptautiskajā satiksmē pārvadā tikai 1,6% pasažieru. Regulārāssatiksmes autobusi nodrošina 68%, dzelzceļš – 20%, bet aviācija – 11% visu pasažieruapgrozības. Pa dzelzceļu pārvadāto pasažieru skaits turpina palielināties trešo gadu, līdz tampasažieru skaits pastāvīgi samazinājās kopš deviņdesmito gadu sākuma, tomēr joprojāmpasažieru pārvadājumi dzelzceļam rada ievērojamus zaudējumus. Kopš 1995. gada straujipalielinājies vieglo automašīnu skaits uz 1000 iedzīvotājiem no 135 līdz 280, kas netiešiliecina par pasažieru pārvadājumu pieaugumu.
Energoresursu patēriņš transporta nozarē kopš 1995. gada ir palielinājies par 58%,autotransporta degvielas patēriņš 2002. gadā sastāda 33 072 TJ, kas ir 87% no kopējātransporta nozares patērētā energoresursu daudzuma. Gāzes un benzīna patēriņš salīdzinājumāar 2001. gadu nedaudz samazinājies, savukārt dīzeļdegvielas patēriņš palielinājies.
Pētījumā par transporta degvielas patēriņu 2002. gadā tika aprēķināts autotransportalīdzekļu nobraukums, kas atrodas robežās no 8029 līdz 8860 miljoniem kilometru, kā arībenzīna (574 līdz 629 miljoni litri gadā) un dīzeļdegvielas (439 līdz 464 miljoni litri gadā)patēriņš.
Latvijai ir saistošas ES direktīvas 2003/30/EC "Par biodegvielu un citu atjaunojamodegvielu izmantošanas veicināšanu transportā" prasības, kuru nodrošināšanai jāpalielina
30
biodegvielas īpatsvars degvielas tirgū 2005. gadā 2% (jeb 20 tūkst. tonnu) un 2010. gadā5,75% (jeb 75 tūkst. tonnu), ko plāno sasniegt, izmantojot vietējās izejvielas.
Ir pieņemti vairāki normatīvie akti7, kas nosaka degvielas kvalitātes prasības, līdz ar to irievērojami izmainījies izmantoto degvielu īpatsvars, degvielas kvalitāte, kā arī emisijas gaisā,īpaši svina un sēra emisijas.
Enerģētikas radītie atkritumiEnerģētikas atkritumi rodas enerģijas apgādes, ražošanas un siltumapgādes uzņēmumu
darbības rezultātā. Lai gan katrā Latvijas apdzīvotā vietā ir katlu māja, kas būtu pieskaitāmapie šīs nozares uzņēmuma, tomēr tikai neliela daļa šo uzņēmumu iesniedz Valsts statistiskāpārskata „3-Atkritumi” formas, līdz ar to nav precīzu datu par šīs nozares radītiematkritumiem.
Reģistrētais kurtuvju pelnu daudzums ir apmēram 270 tonnas, tomēr reāli šis daudzumsir ievērojami lielāks. Precīzākus enerģētikas uzņēmumu radīto atkritumu daudzumu datusvarētu noteikt, aprēķinot no patērētā kurināmā daudzuma. Elektrotīklu uzturēšanas rezultātā2003. gadā radītas 1495 tonnas metālu atkritumu, kas tiek nodoti metālu savākšanasuzņēmumiem otrreizējai pārstrādei.
Enerģētikas uzņēmumu radīto bīstamo atkritumu daudzums pa gadiem ievērojamiatšķiras, kas izskaidrojams ar to, ka 2003. gadā ievērojami palielinājies aptaujāto uzņēmumuskaits. Lielāko daļu enerģētikas radīto bīstamo atkritumu sastāda dažādas siltumizolācijaseļļas.
Datu vākšanu un kvalitāti ietekmē tas, ka formu aizpildītājiem ir grūti klasificētenerģētikas atkritumus, jo kurtuvju radītos pelnus pēc Latvijā spēkā esošā atkritumuklasifikatora iespējams klasificēt pēc vairākām atkritumu klasēm.
7 MK noteikumi Nr. 125 Noteikumi par sēra satura ierobežošanu noteiktiem šķidrās degvielas veidiem(02.03.2004.)MK noteikumi Nr. 332 Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu (26.09.2000.)MK noteikumi Nr. 269 Noteikumi par vides kvalitātes normatīviem degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēmun pārvietojamajām cisternām (03.08.1999.)
31
Minerālie resursiLatvija ir bagāta ar būvmateriālu ražošanai noderīgiem derīgajiem izrakteņiem. Ir
izpētīts liels skaits dažādu minerālo resursu atradņu, daļa jau tiek izmantotas derīgo izrakteņuieguvei, bet daļai atradņu nepieciešama detālāka izpēte. Derīgo izrakteņu krājumi atsevišķosrajonos var kalpot par pamatu pašvaldību turpmākajai attīstībai. Iespējams nākotnē varētuiegūt arī t.s. perspektīvos derīgos izrakteņus, kuru ģeoloģiskās izpētes līmenis vēl navpietiekams to rūpnieciskai izmantošanai. Pie šādiem resursiem pieder nafta, ģeotermālieūdeņi, bromu saturošie minerālūdeņi, kā arī ģeoloģiskās struktūras dabasgāzes pazemesglabātavu ierīkošanai.
Lai saglabātu līdzsvaru starp tautsaimniecības attīstību un vidi, ir jāatrisina dažādasproblēmas, kas saistītas ar minerālo resursu ieguvi un patēriņu, piem., izsmelto karjerurekultivācija un būvniecības atkritumu apsaimniekošana.
Ieejošā plūsma Saimnieciskā aprite Izejošā plūsma
Ieguve
6 323 tūkst.t
Imports 339 tūkst.t
Ražošana
7 713 tūkst.t
Atkritumi 279 tūkst.t
Eksports 173 tūkst.t
16. attēls. Minerālo resursu plūsma 2002. gadā.
Avots: Latvijas Vides aģentūras aprēķini
Ieejošā plūsma Saimnieciskā aprite Izejošā plūsma
Ieguve
2,7 t/iedz.
Imports 0,1 t/iedz.
Ražošana
3,3 t/iedz.
Atkritumi 0,12 t/iedz.
Eksports 0,07 t/iedz.
17. attēls. Minerālo resursu plūsma uz vienu iedzīvotāju 2002. gadā.
Avots: Latvijas Vides aģentūras aprēķini
Minerālresursu ieguveLatvijas zemes dzīļu bagātības jau izsenis ir ļāvušas nodrošināt būvniecības un vietējo
būvmateriālu ražotāju pieprasījumu pēc svarīgākajām izejvielām – smilts, grants, dolomīta,
32
māliem, ģipšakmens un kaļķakmens. Gadu gaitā šo resursu ieguves apjomi ir mainījušies līdzidažādu būvniecības nozaru attīstības tempiem. Minerālresursu ieguve kopumā krasisamazinājās tūdaļ pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas – pagājušā gadsimta 90-togadu sākumā, kad tā saruka aptuveni 4 – 5 reizes salīdzinājumā ar astoņdesmitajiem gadiem.Stabilizējoties visai Latvijas tautsaimniecībai, pakāpeniski pieaug būvniecības apjomi un līdzar to arī pieprasījums pēc vietējām izejvielām. To uzskatāmi atspoguļo dažādu būvmateriāluizejvielu pēdējās desmitgades ieguves apjomu diagramma (skat. 18. att.).
Dolomīta - viena no izplatītākajiem Latvijas derīgajiem izrakteņiem - ieguves apjomspakāpeniski aug no gada uz gadu un 10 gadu laikā tas ir palielinājies četrkārtīgi. Ja 1994. gadāLatvijā ieguva tikai 0,67 milj. t dolomīta, tad 2003. gadā - jau 2,60 milj. t. Dolomītugalvenokārt drupina šķembās, kuras savukārt izmanto kā pildvielu ceļu būvei, betonam vaiasfaltbetonam. Nelielos apjomos dolomītu izmanto kā būvakmeni un dekoratīvu apdaresmateriālu vai kā izejvielu būvkaļķu, dolomītsmilts un dolomītmiltu ražošanai.
Māls Latvijā sastopams dažāda vecuma zemes slāņos - gan pamatiežos, gan kvartāranogulumos. Mālu galvenokārt izmanto dedzinātā veidā: kā izejvielu būvkeramikas – ķieģeļu,dakstiņu, keramisko bloku, flīžu ražošanai, un kā klinkera sastāvdaļu cementa ražošanai Mālaieguves dinamika ir atkarīga no pieprasījuma būvmateriālu tirgū, un desmit gadu laikā tāieguves apjoms ir mainīgs – vismazākais 2001. gadā – 0,16 milj. t un vislielākais 2000. gadā0,34 milj. t. Lielākie māla ieguvēji un pārstrādātāji ir a/s “Lode” - būvkeramikas ražošanai una/s “Brocēni” - cementa ražošanai.
Ģipšakmens jau izsenis ir atzīts par vienu no lielākajām Latvijas zemes dzīļu bagātībām.Rūpnieciski izmantojamos daudzumos tas ir sastopams tikai Salaspils svītas nogulumos, kurinelielā dziļumā ieguļ atsevišķās vietās Rīgas un Bauskas rajonā. Ar ģipša ieguvi un pārstrādiLatvijā nodarbojas tikai viena firma - SIA “Knauf”, kura nodrošina ar ģipšakmeni un tāprodukciju visus ieinteresētos patērētājus. Sakarā ar ģipša izstrādājumu ražotnespārstrukturizāciju, 1996. gadā ģipšakmens ieguve nokritās līdz 0,08 milj. t, tad, pakāpeniskisāka pieaugt un 2003. gadā tā sasniedza 0,26 milj. t. No ģipšakmens ražo plašu produkcijasklāstu – būvģipsi, apdares plātnes, sauso apmetumu. Sasmalcinātu ģipšakmeni pievienocementa klinkeram.
Kaļķakmeni Latvijā iegūst tikai a/s “Brocēni” no perma nogulumiem Kūmu atradnēSaldus rajonā, nodrošinot gandrīz visus šīs izejvielas patērētājus. Kaļķakmeni galvenokārtizmanto kā cementa izejvielu. Rupji drupinātu to pielieto arī kā kusni metalurģijā, bet smalkisamaltu - izmanto kā asfaltbetona aizpildītāju, lopbarības piedevu vai augsnes uzlabotājulauksaimniecībā. Kaļķakmens ieguves apjoma svārstības pēdējā desmitgadē pakļautasizmaiņām cementa tirgū. Laika posmā no 1994. gada līdz 1999. gadam kaļķakmens gadaieguve svārstījās 0,32 –0,41 milj. t robežās, bet 2000. gadā, kad a/s “Brocēni” pārstājaeksportēt cementu austrumu virzienā, kaļķakmens ieguve samazinājās līdz 0,21 milj. t.Pamazām, pieaugot cementa pieprasījumam vietējā tirgū, kaļķakmens ieguve lēnām pieaug,2003. gadā sasniedzot 0,36 milj. t.
33
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
3.5
Dol
omīts
Māl
s
Smilts
-gra
nts
mai
sīju
ms
Smilts
Ģip
šakm
ens
Kaļķ
akm
ens
Kvar
ca s
milts
milj.
t
1994
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
18. attēls. Derīgo izrakteņu ieguves dinamika
Avots: Valsts Ģeoloģijas dienests
Kvarca smilts, kura pēc bagātināšanas ir piemērota kā stikla ražošanas izejviela vaimetālliešanas veidņu smilts, pēdējos gados Latvijā tikpat kā netiek iegūta. Ļoti mazā apjomā(0,001 - 0,03 milj. t) to periodiski iegūst a/s “Lode” Bāles–Bērziņu atradnē. Intensīva kvarcasmilts ieguve varētu sākties, ja uzsāktu tās bagātināšanu kāda no Latvijā izpētītajāmatradnēm.
Nenoliedzami visplašāk Latvijā ir izvērsta divu bieži sastopamu derīgo izrakteņu -smilts-grants maisījuma un smilts ieguve. Smilts-grants maisījums ir galvenais ceļu būvesmateriāls un apjomīgākā visu veidu betonu pildviela. Lielākas vai mazākas šī materiālaieguves vietas ir sastopamas visos valsts reģionos. Laika posmā no 1994. gada līdz 1997.gadam smilts-grants ieguves apjoms pakāpeniski lēni pieauga, tad 1998. gadā - gandrīzdubultojās (1,7 milj.t) un tālākajos gados svārstās 1,81 milj. t līdz 2,4 milj. t robežās. 2003.gadā ieguve krasi pieaug, sasniedzot 3,3 milj. t. Lielākajos karjeros notiek dabiskā smilts-grants maisījuma šķirošana pa frakcijām, rupjo frakciju (akmeņu un oļu) drupināšana, dažāsarī materiāla mazgāšana, lai samazinātu nevēlamo mālu un putekļu daļiņu piemaisījumu.Prognozējams, ka pieaugot būvniecības, ceļu būves un remontu apjomiem, smilts-grantsieguves apjoms vēl pieaugs.
Vēl straujāks apjomu kāpums vērojams smilts ieguvē. Ja salīdzina 1994. gada ieguvesapjomu (0,2 milj. t), ar 2003. gadu, kad no zemes dzīlēm izcelts 1,92 milj. t šī vērtīgāmateriāla, tad pieaugums ir gandrīz desmitkārtīgs. Viskrasākais smilts ieguves pieaugumsnoticis tieši 2003. gadā. Smilti plaši pielieto būvniecībā dažādu pamatņu un laukumuveidošanai, kā arī ceļu pamatnes izbūvei.
Minerālresursu imports2002. gadā minerālresursu imports sastādīja 9,7% no kopējā importa apjoma. Tā
kopvērtība bija 243,2 milj. latu. Vislielākais apjoms (46,3%) minerālo produktu 2002. gadā
34
tika importēts no Krievijas. Taču kopumā imports no visām NVS valstīm 2002. gada janvārī-novembrī salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu samazinājās. Minerālie produkti,kas 2001. gada janvāri - novembrī sastādīja 48% no kopēja importa no NVS valstīm, 2002.gada janvāri - novembrī strauji samazinājās un sasniedza tikai 43%. 2002. gadā 40% nominerālo produktu importa sastādīja cementa izstrādājumi. Aptuveni vienādu daļu –keramikas un stikla izstrādājumi (attiecīgi 18 un 17%) (19. attēls).
6% 7%
18%40%
12%
17%dolomītssmiltsstikla izstrādājumikeramikas izstrādājumicementa izstrādājumiciti
19. attēls. Minerālresursu imports pa produktu grupām 2002. gadā
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
Attīstoties būvniecībai, sevišķi pieaug pieprasījums pēc būvmateriāliem. Salīdzinot ar2001. gadu 2002. gadā to importa apjoms ir pieaudzis par 28,5% (sk. 20. att.) Lielākie importapartneri šajā nozarē 2002. gadā bija ES un Baltijas valstis.
31.336.8
48.052.0
56.5
72.6
0.0
10.0
20.0
30.0
40.0
50.0
60.0
70.0
80.0
2000 2001 2002
milj
. Ls
eksportsimports
20. attēls. Latvijas tirdzniecība ar būvmateriālu produkciju
Avots: LR Ekonomikas ministrija
35
Latvijas ārējo tirdzniecību stipri ietekmē iestāšanās Eiropas Savienībā. Vairāk nekā 80%no Latvijas ārējās tirdzniecības kļūs par ES iekšējo tirdzniecību. Savukārt Latvijas kā ESdalībvalsts ārējā tirdzniecība būs tirdzniecība ar trešajām valstīm. Pašreiz kopumā tā sastādītuapmēram 20% no Latvijas ārējās tirdzniecības, un Latvijas galvenie ārējās tirdzniecībaspartneri varētu būt Krievija (7,7%), ASV (2,5%), Baltkrievija (2,3%) u.c.
Pēc iestāšanās ES ir vērojams straujš importa kāpums, kas saistīts ar to, ka lielākajaidaļai minerālo produktu, piemēram, sālij, kvarcam, smiltīm, dabiskajam kālija sulfātam,granītam, grantij, dolomītam, ģipsim, vizlai, kā arī rūdas, sārņu un pelnu grupas precēm,atcelta ievedmuita. Dažām preču grupām ievedmuitas tarifi samazināti no līdzšinējiem 15%uz 1,7%. Likmes samazinātas arī daļai keramikas izstrādājumu (celtniecības ķieģeļi,neglazētās keramikas plātnes u.c.)- no 15% uz 2-7%. Augstākā ievedmuita saglabājusies galdatraukiem - 12%.
Saražotā produkcijaSaražotās produkcijas apjomu ietekmē gan iekšējais, gan arī ārējais pieprasījums.
Minerālo resursu produkcijas ražošanas apjomus 2002. gadā lielā mērā ir ietekmējisnozīmīgais iekšējā pieprasījuma pieaugums, kas pārsvarā saistīts ar būvniecības apjomupieaugumu, mazākā mērā ar privātā patēriņa palielinājumu. Ir palielinājies iekšējaispieprasījums tieši pēc celtniecības materiāliem un dažādām būvkonstrukcijām.
Jau 2001. gadā kopumā rūpniecībā tika investēts gandrīz par ¼ daļu vairāk nekāiepriekšējā gadā, tajā skaitā būtiski palielinājās investīcijas būvmateriālu ražotnēs. 2002. gadāinvestīcijas būvmateriālu rūpniecībā palielinājās vēl straujākos tempos.
Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas apjoma pieaugums 2002. gadā bija 12%,ražotāju cenu izmaiņas bija -5,5%. Karjeru izstrādē saražotās produkcijas apjoms 2002. gadāsasniedza 5268 tūkst. tonnas, bet produkcijas pārdošanas apjomi sasniedza 5208 tūkst. tonnas,kas sastāda 24,7 milj. Ls. Cementa izstrādājumu produkcijas apjoms sastādīja 2372 tūkst. t,bet pārdotais apjoms 1996 tūkst t (37 milj. Ls). Problēmas datu uzskaitē rodas ar stikla unkeramikas izstrādājumiem, jo to uzskaites mērvienības ir dažādas, ne viss tiek mērīts svaravienībās, kā arī, ja valstī šajā nozarē strādājoši uzņēmumi ir mazāk par trīs, tad to produkcijasapjoma dati tiek uzskatīti par konfidenciāliem.
2002. gadā būvmateriālu ražošana no visas apstrādes rūpniecības sastādīja apmēram3,5%, pie kam bija vērojama sektora pieauguma tendence – 2000. gadā tā sastādīja 2,9%, bet2001. gadā – 3,3% no visas apstrādes rūpniecības.
Uzņēmumu skaits, kuriem būvmateriālu ražošana ir galvenā darbības nozare, 2002. gadābija 175, no kuriem 3 uzņēmumi bija ar strādājošo skaitu virs 250. Strādājošo skaits kopābūvmateriālu ražošanā 2002. gadā bija 3033 cilvēki, jeb 2,8% no apstrādes rūpniecībāstrādājošo kopskaita.
Minerālresursu eksports2002. gadā minerālresursu eksports veidoja 2% no kopējā eksporta apjoma. No
minerālresursu eksporta 33% sastādīja ģipsis un anhidrīts, 29% keramikas izstrādājumi, 25%cements, bet 12% stikla izstrādājumi (21. attēls).
36
33%
12%29%
25%1%
ģipsis, anhidrītsstikla izstrādājumikeramikas izstrādājumicementa izstrādājumiciti
21. attēls. Minerālresursu eksports pa produktu grupām 2002. gadā
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
Tāpat kā minerālresursu importā, arī to eksportā liela loma ir tieši būvmateriāliem. Kautarī būvmateriālu imports pārsniedz eksportu, ir vērojama tendence Latvijas būvmateriālueksporta pieaugumam. 2002. gadā būvmateriālu eksports sastādīja 48 milj. latu un salīdzinotar 2001. gadu tas pieauga par 30%. No visiem būvmateriālu realizācijas apjomiem 26,6% tiekeksportēti. Kopumā vislielākais būvmateriālu eksports ir uz ES dalībvalstīm.
Akmens, ģipša, cementa, stikla un keramikas izstrādājumu eksporta kopvērtība sastādīja30,5 milj. latu. Lielākais šo produktu eksporta apjoms 2002. gadā bija uz Krieviju (5,9%),ASV (4,0%) un Vāciju (4,0%).
Arī eksporta apjomam pēc iestāšanās ES ir tendence pieaugt. Būvmateriālu eksports 2004.gadā salīdzinot ar iepriekšējo gadu ir pieaudzis par 59%. Ievērojami pieaudzis arī eksportaapjoms uz Krieviju. Saskaņā ar jauno kandidātvalstu ES Iestāšanās akta 6. pantu, līdz ariestāšanās dienu Latvijai ir saistoši visi Eiropas Kopienas noslēgtie līgumi ar trešajām valstīm.Ņemot vērā plašo ES brīvās tirdzniecības līgumu skaitu, pēc iestāšanās ES Latvijaseksportētāji iegūst daudz lielāku pieeju trešo valstu tirgiem, kā līdz šim. Tas ir iespējamstāpēc, ka lielākajā daļā līgumu tarifi rūpniecības precēm tiek pakāpeniski atcelti.
Būvniecības atkritumiBūvniecības atkritumi ir viena no lielākām atkritumu grupām Latvijā. Pēdējos gados
strauji palielinoties būvniecības tempiem, attiecīgi palielinās arī būvniecības radītie atkritumi.
Būvgruži var būt klasificējami gan kā bīstamie, ja satur bīstamās komponentes, gan kānebīstamie atkritumi. Būvgružu uzskaite uzsākta 2001. gadā. Dati pa gadiem variē no 39-128tūkst. tonnām, kas izskaidrojams ar atšķirībām uzņēmumu atskaitēs. 2002. gada lielaisdaudzums ir izskaidrojams ar viena uzņēmuma iesniegto atskaites formu, kur uzrādītaisbūvniecības atkritumu daudzums pārsniedz 70 tūkstošus tonnas.
37
2. tabula. Savākto būvniecības atkritumu daudzums, tonnās.
Avots: Latvijas Vides aģentūra
Gads Būvgruži Būvniecības (arī ceļu būves) un ēkunojaukšanas atkritumi
2001 38 616 91 6412002 127 763 150 4022003 49 253 72 446
No būvniecības rodas ne tikai būvgruži, bet arī metāla, plastmasas, stikla, asfaltaatkritumi, kas tiek klasificēti atsevišķi. Kā jebkurā saimniecības nozarē arī būvniecībā rodastādi atkritumu veidi kā nešķirotie sadzīves atkritumi, motoreļļas, akumulatori, luminiscentāslampas u.c. No bīstamiem būvniecības atkritumiem visvairāk ir azbestu saturošie atkritumi unbīstamas vielas saturoša augsne, kuru kopējais daudzums pēdējos gados pārsniedz vairākussimtus tonnu.
Latvijas nodrošinājums ar zemes dzīļu resursiemLatvijas zemes dzīlēs sastopami daudzveidīgi minerālresursi, kas izmantojami kā
izejviela būvniecībā, būvmateriālu ražošanā, ceļu būvē, lauksaimniecībā, metalurģijā. Derīgoizrakteņu izmantošanas vēsture Latvijā aptver vairāk kā astoņus gadsimtus. Pakāpeniski irmainījušās resursu izmantotāju prasības apjomam un kvalitātei. Pagājušā gadsimta 20 – 30.gados sākusies mērķtiecīga resursu ģeoloģiskā izpēte. Ģeologi vairāku gadu desmitu garumālīdz mūsu dienām ir pūlējušies nodrošināt visu minerālresursu izmantotāju vēlmes pēcattiecīgas kvalitātes un apjoma izpētītiem derīgo izrakteņu krājumiem. Ģeoloģisko pētījumurezultātā ir apzinātas un izpētītas vairāk kā 2200 dažādu būvmateriālu atradnes. Visplašākāinformācija par derīgo izrakteņu atradnēm ir apkopota Valsts ģeoloģijas fondā un Latvijasderīgo izrakteņu atradņu kadastrā, kas balstās uz VĢD izveidoto datu bāzi “Būvmateriāluizejvielu atradnes”.
Kadastra sadaļā “Būvmateriālu izejvielu atradnes” 2004. gada sākumā bija informācijapar 2093 valstī apzinātajām atradnēm un prognozēto krājumu laukumiem, sadalījums paderīgo izrakteņu veidiem dots 3. tabulā.
3. tabula. Būvmateriālu izejvielu atradņu skaits
Avots: Valsts ģeoloģijas dienests
Izejvielas veids Atradņu skaitssmilts-grants un smilts 1546māls 229saldūdens kaļķiezis 138dolomīts 124kvarca smilts 22kaļķakmens 15ģipšakmens 15šūnakmens 4laukakmeņi 1
Izvērtējot Latvijas nodrošinājumu ar nozīmīgākajiem minerālresursiem, kurus izmantokā būvmateriālu izejvielas, apkopoti katra derīgā izrakteņa kopējie izpētītie, novērtētie
38
krājumi un krājumi atradnēs, kuras izmanto Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajākārtībā (krājumi, kas iekļauti saimnieciskajā apritē). Rezultātā ir sastādīti grafiki (skat. 22.att.), kas atspoguļo kopējo stāvokli ar minerālizejvielām valstī, bet neraksturo atsevišķusreģionus, kur stāvoklis var būt krasi atšķirīgs to ģeoloģiskās uzbūves īpatnību dēļ. Svarīgākominerālresursu iekļaušanās saimnieciskajā apritē ir mainīgs rādītājs. 2004. gada 1. janvārīsaimnieciskajā apritē bija iekļauti 37% no kopējiem smilts-grants, 27% kaļķakmens un 25%māla krājumiem.
Ja prognozē, ka ieguve saglabāsies 2003. gada līmenī, iespējams aplēst cik ilgam laikampietiks izpētīto būvmateriālu izejvielu krājumu. Uzdevumu vēl vairāk vienkāršojot unizvērtējot cik ilgam laikam pietiks izejvielu saimnieciskajā apritē esošajās atradnēs, varaptuveni lēst cik ilgam laikam pietiks šo krājumu:ģipšakmens – 58 gadiem;smilts – 102 gadiem;smilts-grants maisījums – 209 gadiem;dolomīts – 213 gadiem;māls – 1132 gadiem;kaļķakmens – 1311 gadiem.
Prognozējot saimnieciskās dzīves straujāku attīstību un ieguves rūpniecības apjomupieaugumu, nākas secināt, ka valsts kopumā ir pietiekami labi nodrošināta ar būvmateriāluizejvielām. Jaunu smilts un smilts-grants atradņu izpēte un apguve īpaši prognozējama vietās,kur ieplānoti liela vēriena būvniecības darbi, tādejādi samazinātu izdevumus materiālutransportam.
0%10%20%30%40%50%60%70%80%90%
100%
Dol
omīts
Māl
s
Ģip
šakm
ens
Kaļ
ķakm
ens
Kva
rca
smilt
sS
milt
s-gr
ants
Sm
ilts
Saimniec.apritē
Nav apritē
22. attēls. Derīgo izrakteņu krājumi atradnēs un no tiem saimnieciskajā apritē iekļautiekrājumi 2004.01.01.
Avots: Valsts ģeoloģijas dienests
EkoefektivitāteSākot ar 1995. gadu gan ieguves rūpniecības, gan arī būvniecības pievienotā vērtība IKP
pakāpeniski palielinājusies. 2003. gadā ieguves rūpniecības pievienotā vērtība salīdzinot ar1995. gadu ir palielinājusies par 94%, bet būvniecības – par 108%. Savukārt šajā pašā laikaposmā lielākajai daļai derīgo izrakteņu, kurus izmanto būvmateriālu ražošanai, ieguve irpalielinājusies straujāk. Vislielākais ir pieprasījums pēc smiltīm. Smilts ieguve kopš 1995.gada ir palielinājusies pat par 889%, bet 2003. gadā vien par 575%. Ievērojams pieaugums ir
39
vērojams arī smilts-grants ieguvē un dolomīta ieguvē, attiecīgi – 255% un 155%. Izņēmums irkaļķakmens, kura ieguve bija nedaudz samazinājusies 2000. gadā, bet pēc tam ir vērojamsneliels ieguves pieaugums. 2003. gadā kaļķakmens ieguve salīdzinājumā ar 1995. gadu irpalielinājusies tikai par 12%. Lielo pieprasījumu pēc smilts, smilts-grants un dolomīta varskaidrot ar to plašo pielietojumu ceļu uzturēšanas un būvniecības darbos, kā arī betonaizstrādājumu ražošanā. Attīstoties būvniecībai, kā arī minerālresursu eksportam, paredzams,ka šo resursu ieguve vēl palielināsies.
Kopumā gan ieguves rūpniecībai, gan arī būvniecībai ir vērojama ekonomiskā attīstība.Taču ļoti straujais dažu resursu (it īpaši smilts) ieguves pieaugums iespējams norāda uzneefektīvu resursu izmantošanu, kam raksturīga neliela pievienotā vērtība. Tas var liecināt parto, ka resursu cena ir pārāk zema.
0%
200%
400%
600%
800%
1000%
1200%
1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003
Ieguves rūpniecībaspievienotā vērtība IKP
Būvniecības pievienotāvērtība IKP
Smilts-grants ieguve
Dolomīta ieguve
Smilts ieguve
Kaļķakmens ieguve
23. attēls. Ekoefektivitāte ieguves rūpniecībā un būvniecībā
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Valsts ģeoloģijas dienests
40
Kūdras resursi
Purvi ir viena no Latvijas lielākajām bagātībām, un tiem ir liela nozīme dabasdaudzveidības saglabāšanā. Intensīva purvu veidošanās norisinājusies pēdējo 3000 gadu laikā.Purvu kopplatība aizņem 10% no valsts teritorijas. Nepilnīgās purvu izpētes dēļ nav precīzinoteikti kūdras resursi. Liela daļa šo resursu dažādu apstākļu dēļ nav rūpnieciski izmantojamivai arī to izmantošana ir apgrūtināta, jo tos aizņem vērtīgas mežaudzes, lauksaimniecībāizmantojamās zemes vai aizsargājamās teritorijas.
Interese par kūdras resursiem Latvijā ir pieaugusi tieši pēdējā laikā, jo lielākajā daļāRietumeiropas valstīs kūdras resursi praktiski jau ir iztērēti. Vislielākais kūdras ieguvesapjoms pēdējo desmit gadu laikā sasniegts 2002. gadā. Kūdras ieguves apjomi lielā mērā iratkarīgi no tās patēriņa, kā arī meteoroloģiskajiem apstākļiem. Jāatzīmē, ka kūdras lomaLatvijas tautsaimniecībā vēl nav pietiekoši novērtēta.
Ieejošā plūsma Saimnieciskā aprite Izejošā plūsma
Ieguve
847 tūkst.t
Imports 2 tūkst.t
Izmantošana
99 tūkst.t
Eksports
578 tūkst.t
24. attēls. Kūdras resursu plūsma 2002. gadā
Avots: Latvijas Vides aģentūras aprēķini
Ieejošā plūsma Saimnieciskā aprite Izejošā plūsma
Ieguve
0,36 t/iedz.
Imports 0,00 t/iedz.
Izmantošana 0,04 t/iedz.
Eksports
0,25 t/iedz.
25. attēls. Kūdras resursu plūsma uz vienu iedzīvotāju 2002. gadā
Avots: Latvijas Vides aģentūras aprēķini
41
Kūdras ieguveKūdras ieguvei Latvijā ir sena vēsture. Pirmās ziņas datējamas ar 18. gadsimta beigām,
tomēr intensīva purvu izstrāde sākās tikai pēc Latvijas valsts nodibināšanas 1918. gadā. 1940.gadā ieguva ap 290 tūkst. t kūdras. Padomju okupācijas gados tā sasniedza savu maksimumu -1965. gadā saražoja 7,3 milj. t kūdras ar nosacīto mitrumu 40%. Enerģētikā unlauksaimniecībā izmantojamas kūdras ražošana notika vairāk kā 100 atradnēs. Ieguves apjomsvēl 80-to gadu beigās ik gadu pārsniedza 2,5 milj. t. Kūdru pārsvarā ieguva ar frēzpaņēmienuun tikai dažviet ar ekskavācijas metodi.
Pēc Latvijas valstiskuma atjaunošanas kūdras ieguves apjomi, salīdzinot ar 80-to gaduotro pusi, samazinājās 4 - 5 reizes, kas izskaidrojams ar ievērojami mazāku tās izmantošanulauksaimniecībā (pakaišiem) un enerģētikā. Ieguves apjomi svārstījās 460 - 850 tūkst. trobežās (skat. 26. att.). Jāatzīmē, ka kūdra ir vienīgais derīgais izraktenis, kura ieguve ciešisaistīta ar klimatiskajiem apstākļiem un ir izteikti sezonāla. Kūdras ieguve 1998. un 2000.gadā samazinājās slikto laika apstākļu dēļ (lietainas vasaras).
0
100
200
300
400
500
600
700
800
900
1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003
tūks
t.t Kūdrasieguve
Kūdraseksports
26. attēls. Kūdras ieguve un eksports
Avots: Valsts Ģeoloģijas dienests
Ieguvi veic tās pašas kūdras fabrikas, kas pārsvarā pārtapušas par akciju sabiedrībām, kāarī daudzas SIA. Vairākumā gadījumu lielu akciju daļu kūdras ieguves uzņēmumosiegādājušies ārzemju (Rietumeiropas) investori. Šobrīd Valsts ģeoloģijas dienestā licenceskūdras ieguvei izņēmušas vairāk kā 40 firmas. Licences pārsvarā paredzētas 15 – 20 gadulielam periodam. Līdz 2004. gada vidum Valsts ģeoloģijas dienests (VĢD) ir izsniedziskvotas 39,99 milj. t apjomā kūdras ieguvei 83 purvos.
Lielākie kūdras apjomi tiek iegūti ar frēzpaņēmienu. Jāatzīmē, ka kūdras ražošanāienākušas jaunas tehnoloģijas - pieaugusi grieztās kūdras ieguve. Kūdras ieguves vietās notiekpusbrikešu ražošana, tādējādi palielinot tirgū piedāvāto sortimentu.
Plānots, ka kūdras ieguves gada apjoms tuvākā nākotnē varētu sasniegt 1 milj. t, bet pieoptimistiskām prognozēm pat 1,5 milj. t. Tālākā nākotnē (pēc 2015. gada) Latvija enerģētikāvien varētu patērēt 1,0 – 1,2 milj. t kūdras, kas ļautu samazināt energoresursu importu.
Tā kā kūdras ieguves apjomi salīdzinot ar 80-to gadu beigām ir ievērojamisamazinājušies, daļa no sagatavotajiem kūdras laukiem netiek izmantoti. Paplašinoties kūdrasieguvei pirmām kārtām vajadzētu izmantot jau sagatavotos kūdras laukus, jo tas prasītu
42
mazākus kapitālieguldījumus. Atsevišķos gadījumos var paredzēt kūdras ieguves laukupaplašināšanu pēc ģeoloģiskas izpētes un projektēšanas veikšanas. Jauna purva sagatavošanaikūdras ieguvei nepieciešami 3 – 4 gadi, jo jānovāc augājs kā arī jāierīko piebraucamie ceļi unnosusināšanas tīkls.
Kopumā no dažādiem uzņēmējiem vērojama ieinteresētība attīstīt kūdras ražošanu, jošobrīd tā ir izdevīga eksporta prece.
Kūdras izmantošanaVairākos gadu desmitos no 1940. gada līdz Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanai,
attīstoties kūdras ieguves rūpniecībai, republikā bija izveidojies stabils šī vērtīgā derīgāizrakteņa noieta tirgus. Gandrīz visu iegūto kūdru izmantoja uz vietas Latvijā tradicionāliepatērētāji - lauksaimniecība (pakaišiem, augsnes mēslošanai, kompostiem, siltumnīcusaimniecībās, podiņi stādu audzēšanai) un enerģētika (kurināmais Rīgas TEC, atsevišķuciematu centralizētajās katlu mājās, kūdras briketes individuālo māju apkurei). Bijamēģinājumi augstā tipa kūdru ķīmiski pārstrādāt, bet tie neguva lielus panākumus, jo prasījalielus energoresursus, un tādēļ tika pārtraukta. Vēl tika ražotas siltumizolācijas plātnes. Ļotineliela iegūtās kūdras daļa tika eksportēta uz Rietumeiropu.
Pēc 1991. gada ievērojami izmainījusies kūdras izmantošanas specifika. Enerģētikāizmantotais daudzums līdz 2000. gadam svārstījās ap 0,35 milj. t, bet 2002. gadā tas jausaruka līdz 200 tūkst. t. Jāuzsver, ka 2003. gads bija pēdējais, kad kūdru kā kurināmoizmantoja Rīgas TEC un tam tika piegādāti tikai 60 tūkst. t šī energoresursa.
Krasi ir samazinājies lauksaimniecībā izmantotais kūdras daudzums. Beigušas pastāvētlielfermas un pakaišiem kūdru tikpat kā vairs neizmanto. Aptuveni iepriekšējā līmenīsaglabājies siltumnīcās izmantotās kūdras apjoms. Tiek ražots kūdras substrāts.
Ļoti neliels kūdras daudzums (ap 500 t gadā) tiek izmantots kā dziedniecības dūņas. Tāsvar iegūt purvos sēravotu izplūšanas vietās. Šobrīd tas notiek Slokas purvā.
Ievērojams kūdras daudzums tiek iepakots plastmasas maisos un nonāk tirdzniecībastīklā tepat Latvijā vai arī eksportēts.
Kūdras eksportsIevērojami pieaudzis kūdras eksports uz Eiropas valstīm, jo Rietumeiropā tās resursi ir
gandrīz izsmelti. 90-to gadu sākumā eksportēja aptuveni 120 - 130 tūkst. t kūdras gadā. Sākotno 1995. ik gadu ir vērojams stabils kūdras eksporta pieaugums. Eksporta maksimumssasniegts 2003. gadā, kad no Latvijas izveda 718,7 tūkst. t kūdras. Eksporta daudzumspārsniedza pat pagājušā gada ieguvi, jo iepriekšējos gados bija radīti kūdras uzkrājumi. Varprognozēt, ka kūdras eksports turpinās pieaugt.
Pēdējos gados lielākais eksportētās kūdras daudzums (25 – 30%) nonāk Vācijā, betnedaudz mazāk Nīderlandē un Itālijā. Pārējo Eiropas valstu daļa ir ievērojami mazāka.
Nedaudz kūdru Latvijā arī ieved. 2002. un 2003. gadā attiecīgi 4,8 un 2,1 tūkst. t. Tāpārsvarā ir maisos fasēta kūdra no Igaunijas.
43
Kūdras krājumiPurvu veidošanās un attīstība turpinās arī mūsdienās. Vidēji kūdras biezums purvos
palielinās par 1 mm gadā. Pēc veģetācijas rakstura, kūdru veidojošo augu sastāva, barošanāsrežīma izšķir augstos jeb sūnu purvus, zemo jeb zāļu purvus un pārejas purvus.
1980. gadā sagatavotajā Kūdras fondā izdalītas 5799 kūdras atradnes. Jaunāko pētījumurezultātā noteikts, ka kūdras atradņu skaits ir lielāks un tas varētu pārsniegt 10 000. Kūdrasatradņu skaita pieaugums galvenokārt panākts uz jaunatklāto, mazo (līdz 10 ha) atradņurēķina. Šobrīd VĢD Ģeoloģijas fondā ir ziņas par 9499 atradnēm. Par kūdras atradni uzskatapurvu, kur kūdras krājumus ir iespējams saimnieciski izmantot: purvu platība to nullesrobežās ir lielāka (vai vienāda) par 2 ha, bet saimnieciski izmantojamā dziļuma (0,9 m)robežās lielāka (vai vienāda) par 1 ha un kūdras vidējais dziļums tajā ir lielāks (vai vienāds)par 1 m.
Kūdras atradnēs koncentrēti 10,8 miljardi m3 jeb 1,7 miljardi t lieli kūdras krājumi pienosacītā kūdras mitruma 40%. Aptuveni 60% no tiem ir augstā tipa un 35% zemā tipa kūdraskrājumi.
Aptuveni 15% no kopējā atradņu skaita ir lielākas par 100 ha, bet par 1000 ha lielāki irtikai 94 purvi. 70% no visām atradnēm ir zemā tipa, 21% augstā un 9% pārejas. Zemā tipakūdras iegulas aizņem 49%, augstā tipa – 42%, bet pārejas tipa tikai 9% no atradņu kopējāsplatības.
Kopējie detāli izpētītie (atbilstoši A un N izpētes kategorijām) kūdras krājumi valstī ir860 miljoni tonnas (pie nosacītā mitruma 40%). Daļa gan no šiem krājumiem atrodas dažādāsaizsargājamās teritorijās tā kā izmantot varētu ap 700 – 750 milj. t.
Nodrošinājumu ar kūdras krājumiem var aprēķināt, izpētītās kūdras apjomu dalot argadā iegūtās kūdras daudzumu. Ja tiks sasniegts optimistiskais kūdras ieguves apjoms 1,5milj. t gadā, tad tās pietiks vēl vairāk nekā 460 gadiem.
44
Koksnes resursi
Mežam ir būtiska nozīme bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā gan Latvijas, gan arīglobālā mērogā. Lai saglabātu Latvijas mežiem raksturīgo bioloģisko daudzveidību un ar tosaistītās dabas vērtības, nepieciešama regulāra datu apkopošana par saimnieciskās darbībasietekmi uz vidi. Sabiedrība ir ieinteresēta, lai meži tiktu ilgtspējīgi apsaimniekoti – meža unmeža zemju pārvaldīšana un izmantošana tādā veidā, lai saglabātos to bioloģiskādaudzveidība, produktivitāte, atjaunošanas spēja, vitalitāte un potenciālā spēja veiktnozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas vietējā, nacionālā un globālālīmenī tagad un nākotnē.
Meži Latvijā aizņem 45% procentus no valsts platības. Salīdzinājumā ar citām Eiropasvalstīm, Latvija pieskaitāma pie mežiem bagātām valstīm, jo Eiropā meži vidēji aizņem 33%no sauszemes teritorijas. Meža platību pieaugums prognozējams arī turpmāk, jo turpināslauksaimniecībā neizmantoto zemju dabiska aizaugšana, kā arī to mākslīga apmežošana.Koksnes resursi nodrošina vietējo patēriņu un ļauj koksni un tās izstrādājumus eksportēt,dodot lielu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā.
Koku ciršanas apjomu dinamiku ietekmē daudzi faktori, tajā skaitā valsts attīstība,vispārējā ekonomiskā situācija, kokmateriālu cenas tirgū un likumdošana.
Ieejošā plūsma Saimnieciskā aprite Izejošā plūsma
Koksnes ieguve
9 155 tūkst.t
Imports 648 tūkst.t
Ražošana
8 351 tūkst.t
Kurināmais 944 tūkst.t
Emisijas 242 tūkst.t
Atkritumi 263 tūkst.t
Eksports
7 604 tūkst.t
28. attēls. Koksnes resursu plūsma 2002. gadā
Avots: Latvijas Vides aģentūras aprēķini
Ieejošā plūsma Saimnieciskā aprite Izejošā plūsma
Koksnes ieguve
3 926 t/iedz.
Imports 278 t/iedz.
Ražošana
3 582 t/iedz.
Kurināmais 402 t/iedz.
Emisijas 0 t/iedz.
Atkritumi 67 t/iedz.
Eksports
3 261 t/iedz.
29. attēls. Koksnes resursu plūsma uz 1 iedzīvotāju 2002. gadā
Avots: Latvijas Vides aģentūras aprēķini
45
Koksnes krājaLatvijā kopējā augošu koku koksnes krāja ir 585 milj.m3. Salīdzinoši ar pagājušā gadsimta
sākumu tā ir palielinājusies 3,3 reizes, pēdējo divdesmit gadu laikā tā ir pieaugusi par 194tūkst.m3 jeb gandrīz par 10 milj.m3 gadā. Šāds koksnes krājas pieaugums ir saistīts gan armeža zemju platību pieaugumu, gan ar mērķtiecīgu mežsaimniecisko darbību. Meža ražība(m3/ha) kopš pagājušā gadsimta sākuma ir palielinājusies gandrīz divas reizes. Ilglaicīgāmežsaimniecības praksē ir izmantots mežkopības metožu mežaudžu produktivitātespalielināšanai. Nozīmīga ietekme ir bijusi pārmitro zemju hidrotehniskai meliorācijai unmazvērtīgo koku sugu mežaudžu nomaiņai pret augstvērtīgāku un produktīvāku koku sugumežaudzēm. Tāpat nozīme ir bijusi meža atjaunošanai, mežaudžu kopšanai, meža selekcijaiun citiem mežkopības pasākumiem. Tiek prognozēts, ka turpinot attīstīties mežsaimniecībaspraksei un palielinoties meža zemju platībai pieaugs arī kopējā mežaudžu krāja.
176
384
489544
585
0
100
200
300
400
500
600
700
1935 1984 1996 1999 2003
milj.m3
30. attēls. Koksnes kopkrājas dinamika
Avots: ZM Meža resursu departaments
Koksnes ieguveIkgadējie mežizstrādes apjomi no 1991. līdz 2003. gadam pieauguši no 4,4 milj.m3 līdz
11,7 milj.m3. Straujais izstrādes pieaugums izskaidrojams ar privāto mežu iekļaušanusaimnieciskajā apritē un kokapstrādes, īpaši kokzāģēšanas, ražošanas jaudu attīstību.Mežizstrādes apjomu straujais pieaugums galvenokārt sākās ar īpašumtiesību atjaunošanuprivātajos mežos, to ietekmējis zemnieku saimniecību ekonomiskais stāvoklis un pieaugošaisresursu pieprasījums. No kopējā mežizstrādes apjoma tieši privātajos mežos Latvijā pēdējosgados vidēji izcērt 65%. Valsts mežos izstrādātais kokmateriālu apjoms ir stabils un savustabilitāti ar nelielām izmaiņām ir saglabājis visus šos gadus pēc neatkarības atjaunošanas. Ikgadus valsts mežos izstrādātais apjoms ir ap 4 milj.m3. Tomēr kopumā, apskatot Latvijasatjaunotās neatkarības gadu periodu, ir redzams, ka neskatoties uz mežizstrādes apjomuievērojamo pieaugumu, meži netika pārcirsti, jo ciršanas apjomi nepārsniedz 75 % noikgadējā pieauguma, kā arī apmēram 2% no koksnes kopkrājas. Pie tam pēdējos piecos gadosvalstī, tajā skaitā arī privātajos mežos, ciršanas apjoms ir nostabilizējies un lielu pieaugumuneuzrāda. Mežizstrādes pašreizējie apjomi pilnībā tomēr nenodrošina kokrūpniecības
46
uzņēmumu pieaugošo pieprasījumu pēc izejmateriāliem, tāpēc pēdējos gados palielināsapaļkoku un zāģmateriālu importa tendence.
Tekošais pieaugums
02468
101214161820
1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003
mljn
. m3
Valsts meži Pārējie meži Kopā
31. attēls. Koku ciršanas apjomu dinamika
Avots: ZM Meža resursu departaments
Koksnes un koksnes izstrādājumu importsApaļkoku un zāģmateriālu importa apjomu palielināšanās pozitīvi ietekmē Latvijas
kokrūpniecību, ļaujot noslogot esošās kokapstrādes jaudas un palielināt ražošanas apjomusprodukcijai ar paaugstinātu pievienoto vērtību, nepalielinot mežizstrādes apjomus. Mežanozares produkcijas importā, arvien svarīgāku vietu ieņem izejmateriālu imports, lai gansalīdzinājumā ar apaļkoku ieguves un izmantošanas apjomu tas ir neliels. Apaļkoku importaapjoms 2002. gadā bija apmēram 3%, bet 2003. gadā - 4 % no Latvijā nocirstā apjoma.Galvenā nozīme šo resursu importā ir Krievijai, no kurienes 2003. gadā ieveda 54 %apaļkoku, tai seko Lietuva – 24 % un Baltkrievija –20 %. Kaut gan lielāko daļu aizņem skujukoku imports – 61%, pēdējos gados pieaug lapu koku imports. Tas izskaidrojams ar to, kapalielinās lapu koku īpatsvars masīvkoka plātņu un mēbeļu ražošanā. Apaļkoku imports 2003.gadā ir palielinājies gandrīz 184 reizes salīdzinot ar 1993. gadu. Apaļkoku importu veicinošsfaktors ir to kvalitāte un zemākā cena importētājvalstīs.
47
7,66,8
5,14,04,44,3
3,02,6
4,6
2,6
0,7
0
50
100
150
200
250
300
1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003
tūks
t.m3
012345678
%
Skuju kokiLapu kokiApaļkoku īpatsvars meža nozares produkcijas importā, % no vērtības izteiksmes
32. attēls. Apaļkoku imports
Avots: CSP; Zemkopības ministrijas Meža resursu departaments
050
100150200250300
1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003
t ūkst.m3
Krievija Baltkrievija Lietuva V ācija Somija
33. attēls. Apaļkoku imports pa valstīm
Avots: CSP; Zemkopības ministrijas Meža resursu departaments
Straujāk kā apaļkoku imports, aug zāģmateriālu imports, kuru apjoms 2003. gadā gandrīztrīskāršojies salīdzinājumā ar 2002. gadu. Kopumā to imports no 1993. līdz 2003. gadam irpieaudzis vairāk kā 1500 reižu. Zāģmateriāli, kas aizņem 15,5 %, ir otra lielākā importētokoka izstrādājumu grupa. Lai gan 2003. gadā lielāko īpatsvaru (50,3%) meža nozaresprodukcijas importā joprojām saglabājusi papīrprodukcija (2002. gadā – 60%), tās īpatsvars arkatru gadu kļūst mazāks, atdodot vietu koksnei un citiem koksnes izstrādājumiem. Plātņumateriālu grupā lielākais importa pieaugums ir šķiedru plātnēm, jo to imports ir vienīgāiespēja, kā iegūt šo izstrādājumu, kopš Latvijā tās vairs neražo. Tā kā pēdējos gados pieaugbūvniecības apjomi, strauji aug arī galdniecības un namdaru izstrādājumu imports. Šajā grupālielāko vietu aizņem logu un durvju izstrādājumi. Taču stabilu vietu jau ilgākā laika posmāsaglabā arī parketa plātnes un parkets. Koksnes un koka izstrādājumu importa apjoms kopš1993. gada ir pieaudzis 15 reizes.
48
15 13
14 10 13 1621 22 24 27 37
6370 74 81 78 73 67 65 64 60
50
1212121212119
22 17
11 90
20
40
60
80
100
1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003
%
Koksne un tās izstrādājumi Celuloze, papīrs un kartons
Mēbeles
34. attēls. Meža nozares produkcijas importa struktūra, %
Avots: CSP; Zemkopības ministrijas Meža resursu departaments
Koksnes izmantošanaPēc neatkarības atgūšanas sekoja strauja koksnes mehāniskās apstrādes attīstība, kas ļāva
samazināt apaļkoku eksporta īpatsvaru. Lielākais apaļkoku apjoms tiek izmantotszāģmateriālu ražošanai, kuru apjoms no 1993. līdz 2003. gadam ir pieaudzis vairāk kā 10reizes. Savukārt zāģmateriāli ir viens no galvenajiem materiāliem jaunu izstrādājumuražošanai. Pēdējos gados sevišķi strauji pieaug no tiem gatavotie galdniecības un namdaruizstrādājumu apjomi, gatavās taras, masīvkoka plātņu un mēbeļu ražošana. Zāģmateriāluražošanā palielinās bērza un melnalkšņa izmantošana. Koka logu un to rāmju ražošana 2003.gadā ir pieaugusi 1,5 reizes salīdzinot ar 2002. gadu, bet koka durvju un to rāmju ražošana –1,1 reizes, neskatoties uz ļoti plašo plastmasas un metāla materiālu pielietošanu šoizstrādājumu ražošanā. Pēdējos gados ir attīstījusies koksnes izmantošana tādu produktu kāžogu elementu, virpotu detaļu, puķu kastu, koka mājiņu, dārzu un parku noformēšanaspriekšmetu ražošana.
Tā kā kokzāģētavu ražošanas jaudas pārsniedz apaļkoku ieguvi un novērojama spēcīgakonkurence apaļkoku tirgū, ražošanas efektivitātes paaugstināšanas nolūkos, tiek ražotikokzāģēšanas blakusprodukti: kā šķeldas, briketes un granulas. Šķeldas ne tikai izmantoenerģētiskiem nolūkiem, bet eksportē kā celulozes izejmateriālu.
49
Zāģmateriālu ražošanai
55%
Saplākšnu, finieru un sērkociņu
ražošanai5%
Eksportam30%
Pārējie izstrādājumi
0%
Apaļkoku mājām, palisādēm un
līdzīgiem izstrādājumiem
3% Malkai7%
35. attēls. Apaļkoku izmantošana 2003. gadā
Avots: Zemkopības ministrijas Meža resursu departaments
0500
1000150020002500300035004000
tūks
t.m3
1994
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
Zāģmateriāli
Saplāksnis
Kokskaiduplātnes
Kokšķiedruplātnes
Papīrs unkartons, tūkst. T
36. attēls. Latvijas svarīgāko koksnes izstrādājumu ražošanas apjomi
Avots: CSP, Zemkopības ministrijas Meža resursu departaments
Koksnes un koksnes izstrādājumu eksportsAp 80% no visas kokrūpniecības saražotās produkcijas eksportē. Nozīmīgāko vietu šo
produktu grupā 2003. gadā ar 42,2% ieņem zāģmateriāli, bet apaļkoki - 10,6%, kuru apjomssalīdzinājumā ar 2002. gadu samazinājies par 7%, jo ir palielinājies uz vietas apstrādātoapaļkoku apjoms, ražojot produkciju ar lielāku pievienoto vērtību. Svarīga vieta eksportastruktūrā ir mēbelēm – 10,6%, kuru ražošanai galvenokārt tiek izmantoti masīvās koksneskomponenti. Turpinās eksporta apjomu kāpums tādiem produkcijas veidiem kā namdaru ungaldniecības izstrādājumi, gatavā tara, koka būvkonstrukcijas un saplāksnis. Saplākšņuprodukcijai eksports vērtības izteiksmē 2003. gadā ir palielinājies par 10,2% attiecībā pret2002. gadu, kas nozīmē, ka nepalielinot resursu patēriņu ir paaugstinājusies to pievienotā
50
vērtība. Pēc kokskaidu plātņu eksporta apjomu samazināšanās vairāku gadu garumā, 2003.gadā tas ir palielinājies 1,6 reizes salīdzinājumā ar 2002. gada apjomiem. Kaut gan papīraprodukcijas eksporta apjoms masas vienībās no 1993. līdz 2003. gadam ir pieaudzis gandrīztrīs reizes, tā vērtība kopējā struktūrā nepārsniedz 4% robežu.
Lielākais meža nozares produkcijas eksporta apjomu kāpums pēdējos gados ir kurināmajaikoksnei, kas eksporta apjomu 2003. gadā ir dubultojusi, salīdzinot ar 2002. gadu.
24 2533
12 11 13 12 15 13 13 1118 13 10 10 9 10 10 10 11 11 11
75717272747374
5058
52
71
0
20
40
60
80
1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003
%
Apaļkoki Mēbeles Koksnes izstrādājumi
37. attēls. Meža nozares produkcijas eksporta struktūra, %
Avots: CSP; Zemkopības ministrijas Meža resursu departaments
0
10 000
20 000
30 000
40 000
50 000
1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003
tūks
t.Ls
0
100
200
300
400
500
600
700LV
L/t
tūkst.Ls Ls/ t
38. attēls. Namdaru un galdniecības izstrādājumu eksports
Avots: CSP; Zemkopības ministrijas Meža resursu departaments
51
Koksnes pārstrādes atkritumiKoksnes pārstrādes atkritumi ir viena no lielākām atkritumu grupām. Latvijā ir ļoti daudz
koksnes pārstrādes uzņēmumi, kuru darbības rezultātā rodas dažādi koksnes atkritumi, lielākādaļa tie ir nebīstamie atkritumi (4. tabula)
4. tabula. Koksnes pārstrādes atkritumu daudzumsAvots: Latvijas Vides aģentūra
Gads Koksnes pārstrādes atkritumi ( t )
Bīstamie koksnes pārstrādesatkritumi ( t )
2001 91 082 4192002 263 300 1,52003 148 639 2,2
Lielākā daļa no koksnes pārstrādes atkritumu ir zāģu skaidas, kas rodas kokapstrādesuzņēmumos. Šie atkritumi tiek izmantoti kā kurināmais vai kā izejviela skaidu brikešuražošanai. Precīzu sadedzināto un pārstrādāto kokapstrādes atkritumu daudzumu ir grūtinoteikt, jo nododot tos katlu mājās vai pārstrādes uzņēmumos tie netiek uzskaitīti kāatkritumi, bet gan kā kurināmais vai otrreizējā izejviela. Savukārt, izgāztuvēs apglabātokokapstrādes atkritumu daudzums ir samazinājies no 40 tūkst.t 2001. gadā līdz 7 tūkst.t 2003.gadā. Tas liecina par zāģu skaidu un citu koksnes atkritumu arvien efektīvāku izmantošanu.Eksportētais kokapstrādes atkritumu daudzums 2003. gadā bija 22 tūkst.t.
Bīstamie koksnes pārstrādes atkritumi, salīdzinot ar nebīstamiem ir ļoti maz, lielākoties tieir koksnes konservanti.
Ekoefektivitāte mežsaimniecībāLai raksturotu ekoefektivitāti mežsaimniecībā ir salīdzināti trīs rādītāji - mežsaimniecības
pievienotā vērtība, koksnes ieguve un apaļkoku eksports. Mežsaimniecībā vislielāko slodzividei rada koksnes resursu ieguve. Tā salīdzinoši ar 1995. gadu ir palielinājusies par 69% untas ir liels pieaugums, salīdzinot ar citām valstīm, piemēram, Zviedriju un Somiju, kurkoksnes ieguve šajā periodā ir palielinājusies vidēji tikai par 7%. Koksnes resursu ieguvesapjomu pieaugums ir saistīts galvenokārt ar diviem faktoriem: 1) ar zemes reformu, kārezultātā gandrīz 50% mežu nonāca privātīpašnieku apsaimniekošanā un 2) būtiskāmizmaiņām normatīvajos aktos, kā rezultātā palielinājās saimnieciski izmantojamo mežuīpatsvars. Tomēr koksnes ieguves palielināšanās nevar notikt bezgalīgi, jo tas saistīt armežaudžu krājas pieaugumu, kas šobrīd ir vidēji 16,5 milj.m3 gadā, bet iegūtās koksnesapjoms 2003. gadā bija 11,7 milj.m3. Pēdējos gados koksnes ieguves palielināšanās tempi irsamazinājušies un ir prognozējams, ka tie turpmākajos gados nostabilizēsies.
Apaļkoksnes eksports ir neefektīvs ienākumu ieguves veids ar nelielu pievienoto vērtību.Pēdējos gados apaļkoku eksporta pieaugums vairs nav vērojams, jo palielinās produkcijas araugstāku pievienoto vērtību ražošana. Tas atspoguļojas arī meža nozares produkcijas eksportastruktūrā. Ja 1995. gadā apaļkoksnes eksports veidoja 33% no kopēja meža nozaresprodukcijas apjoma naudas izteiksmē, tad 2003. gadā tas veidoja vairs tikai 10,6% (37.att.).Pēdējos gados valstī strauji palielinājušās koksnes pārstrādes jaudas, kā rezultātā ir pieaudzispieprasījums pēc apaļkoksnes vietējā tirgū. Tas nodrošina stabilus ienākumus nozarēstrādājošiem, kas nosaka nelielu, bet stabilu nozares pievienotās vērtības pieauguma tempu.Kopš 1995. gada mežsaimniecības pievienotā vērtība ir pieaugusi par 141%. Mežsaimniecības
52
pievienotās vērtības pieaugumu var paredzēt arī turpmākajos gados, lai gan pieauguma tempsnebūs straujš; netiek prognozēts liels apaļkoksnes, kas šobrīd ir galvenais mežsaimniecībasprodukts, cenu pieaugums.
Kopumā ekoefektivitāte parāda, ka Latvijā mežsaimniecība attīstās videi labvēlīgāvirzienā. Koksnes ieguves pieauguma tempi ir nostabilizējušies, arī apaļkoksnes eksportaapjomi nepieaug, bet mežsaimniecības pievienotā vērtība pieaug.
0
50
100
150
200
250
1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003
%
Mežsaimniecības pievienotā vērtība IKP /1/Koksnes ieguve /2/Apaļkoku eksports /3/
39. attēls. Ekoefektivitāte mežsaimniecībā
Avoti: /1/ Centrālā statistikas pārvalde; /2/ Valsts meža dienests; /3/ Zemkopībasministrija
Meža platībasLatvija ir bagāta ar mežiem, jo meži Latvijā aizņem 2923 tūkst.ha jeb 45% no valsts
teritorijas. Saimnieciski izmantojami meži ir 92,6% no kopējās meža platības. Latvija ir vienano mežainākajām valstīm Eiropā, jo Eiropā meži vidēji aizņem 33% no sauszemes teritorijas.Latvijā vidēji uz vienu iedzīvotāju ir 1,25 ha mežu, kas ir salīdzinoši 4,5 reizes vairāk nekāvidēji Eiropā.
Kopš pagājušā gadsimta sākuma Latvijā gandrīz divkārt ir palielinājušās mežu platības.Pēdējo divdesmit gadu laikā meža platības ir palielinājušās par 141 tūkst. ha jeb vidēji 7 tūkst.ha gadā. Meža platību pieaugums ir saistīts gan ar nemeža (lauksaimniecībā neizmantoto)zemju dabisku aizaugšanu, gan šo zemju mērķtiecīgu apmežošanu. Savukārt meža zemjuplatību nesamazināšanos ietekmē stingri meža zemju transformācijas ierobežojumi. Tiekprognozēts, ka meža zemju platības turpinās pieaugt, jo saskaņā ar Zemkopības ministrijasaplēsēm perspektīvā apmežošanai varētu tikt nodoti 0,2 milj.ha lauksaimniecībā izmantojamozemju.
53
2923287128202782
1747
0
500
1000
1500
2000
2500
3000
3500
1935 1983 1994 1998 2003
tūks
t. ha
40. attēls. Meža platības dinamikaAvots: ZM Meža resursu departaments
Meža struktūra pēc valdošām koku sugāmLatvijas mežaudzes pārsvarā veido trīs valdošās koku sugas, t.i. priede, egle un bērzs,
kuru audzes kopā aizņem 87% no visas meža platības un veido 92% no kopējās mežaudžukrājas. Pārējās meža zemes platības aizņem melnalkšņu, baltalkšņu, apšu, ošu un ozoluaudzes. Citu koku sugu audzes aizņem tikai 0,3% no kopējās meža zemes platības.
Valsts mežos lielāko mežaudžu īpatsvaru (68% no meža zemju platības) veido skuju kokuaudzes, savukārt citu īpašnieku mežos priežu un egļu audzes aizņem tikai 44% no kopējāsmeža zemju platības. Citu īpašnieku mežos lielāks īpatsvars ir lapu koku mežaudzēm, it īpašibērzam un baltalksnim, kas izskaidrojams, ka vēsturiski citu īpašnieku mežaudzes veidojušās,aizaugot lauksaimniecības zemēm. Kopumā Latvijā pieaug bērza un citu lapu koku sugumežaudžu īpatsvars, jo lauksaimniecības zemes turpina strauji aizaugt ar lapu kokiem, tāpat arlapu koku pioniersugām nereti atjaunojas privāto mežu izcirtumi, kuros iepriekš valdošā sugair bijusi priede vai egle.
41. attēls. Valdošo koku sugu vecumstruktūra visos mežos 2003. gadā
54
Avots: Valsts meža dienests
Kopumā mežaudžu vecumstruktūra mūsu valstī ir ļoti nevienmērīga. Ņemot vērā, kapriežu, egļu un bērzu audzes veido 87% no visas mežu platības, tad mežaudžu kopējāvecumstruktūra ir cieši saistīta ar šo trīs sugu vecumstruktūru. Liels mežaudžu īpatsvars irvecumā no 40-80 gadiem, kas skaidrojams ar mežaudžu platību palielināšanos, aizaugotlauksaimniecības zemēm pēc otrā pasaules kara. Visvairāk mežaudžu ir vecumā no 51 – 60gadiem, ko viennozīmīgi ietekmē šī vecuma bērza audžu lielais īpatsvars. Priežu audžuvisvairāk ir vecumā no 51 līdz 90 gadiem, savukārt puse no egļu audzēm ir jaunaudzes.Salīdzinoši lielais virs 120 gadu vecu priežu audžu īpatsvars skaidrojams ar to, ka priede, kāvisvairāk pārstāvētā koku suga Latvijas mežaudzēs, kas spēj augt ļoti dažādos augšanasapstākļos, dominē arī aizsargājamos mežos. Priežu audzes pamatā veido Baltijas jūras unRīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu, mežus aizsargjoslas ap pilsētām, kā arī neretimežaudzes īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, kur galvenā cirte iraizliegta vai stingri ierobežota.
Kopumā valstī nav prognozējama mežaudžu vecumstruktūras izlīdzināšanās, kā arī nekasneliecina par strauju kādas koku sugas īpatsvara samazinājumu. No koksnes resursu ieguvesviedokļa prognozējams, ka priežu un bērzu koksnes ieguves apjoms varētu turpmākajos gadospieaugt, savukārt egļu – samazināties.
Meža veselībaSaskaņā ar meža monitoringa novērojumiem meža veselības stāvokli var uzskatīt par labu.
2003.gada novērojumi rāda, ka pēc defoliācijas novērojumu rezultātiem par nebojātiem vaiviegli bojātiem uzskatāmi vidēji 87% koku. Priežu audžu veselības stāvoklis kopš 1992.gadaturpina uzlaboties. Egļu audžu vidējā defoliācija salīdzinoši ar iepriekšējiem diviem gadiemnav būtiski mainījusies, tomēr tā ir augstāka nekā pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū.Lapu koku vidējā defoliācija 2003.gadā bija 19,7%. Kopš 2000.gada, kad konstatētavisaugstākā lapu koku defoliācija – 21,7%, lapu koku sugu mežaudžu stāvoklis ir nedaudz
55
0
20
40
60
80
100
120
140
160
180
200
1-10 11-20 21-30 31-40 41-50 51-60 61-70 71-80 81-90 91-100 101-110
111-120
over120
tūkst.ha
PriedeEgleB ērzs
uzlabojies un pēdējos gados svārstās 19-20% robežās. Visbiežākie koku defoliācijas iemesli irslimību un kaitēkļu bojājumi. Tāpat paaugstinātu defoliāciju izraisa arī dažādi nelabvēlīgidabas faktori, tieša gaisa piesārņojuma ietekme, cilvēku izraisīti bojājumi, bebruappludinājumi u.c. apstākļi.
42. attēls. Valdošo koku sugu vidējā defoliācija
Avots: Valsts meža dienests
Mežam nodarīti kaitējumiKatru gadu biotisku un abiotisku faktoru ietekmē daļa mežaudžu zaudē savu augtspēju un
tās aiziet bojā. Šādas audzes nereti tiek nocirstas pēc Valsts meža dienesta izdota sanitārāatzinuma pirms mežaudze ir sasniegusi galvenās cirtes vecumu vai galvenās cirtes caurmēru.Mežaudžu bojājumus rada meža dzīvnieki, kuri apgrauž koku mizu un dzinumus, bebrudarbība, kā rezultātā notiek pārmērīga mitruma uzkrāšanās, meža kaitēkļi un slimības, mežaugunsgrēki, vējgāzes, vējlauzes un snieglauzes, sals, sausums un citi faktori. Šo faktoruietekme un sekas visbiežāk nav prognozējamas un līdz ar to bojā aizgājušo meža platībudaudzums pa gadiem ir ļoti svārstās. Tāpat svārstās bojājumu veidu intensitāte. 2003.gadāvisvairāk bojā gājušās audzes bija meža ugunsgrēku (29%) un meža kaitēkļu (27%) ietekmessekas.
56
30
21
1917
10
15
20
25
30
35
1990
1991
1992
1993
1994
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
%PriedesEglesBērzi
43. attēls. Mežam nodarītie kaitējumi
Avots: Valsts meža dienests
Meža atjaunošana un ieaudzēšanaMeža atjaunošanas uzdevums ir efektīvi atražot koksnes resursus, vienlaikus saglabājot
vides ekoloģisko līdzsvaru. Latvijā mežs tiek atjaunots dabiski vai mākslīgi. Meža mākslīgoatjaunošanu parasti veic gadījumos, kad nav iespējama meža dabiskā atjaunošanās. Dabiskāatjaunošanās noris lēnāk.
Mākslīgi atjaunojot saīsinās koksnes ražošanas laiks, turklāt var izvēlēties selekcionētustādāmo materiālu, kas ceļ meža produktivitāti. 2003. gadā atjaunoti 29,4 tūkstoši hektārumeža, no tiem mākslīgi 10,4 tūkst.ha (35%), dabiski 19 tūkst.ha (65%).
Valsts mežos mākslīgās atjaunošanas īpatsvars ir 65%, pārējo īpašnieku mežos mākslīgāsatjaunošanas īpatsvars ir mazs – 18%. Mākslīgi atjauno galvenokārt skuju koku mežus.
44. attēls. Mežu atjaunošana valsts un pārējo īpšnieku mežos
Avots: Valsts meža dienests
57
2841,92398,8
1975,91688,2
1994,3
2525,22685,6
1603,2
1329,81196,8
1904,8
967,0
1870,4
0
500
1000
1500
2000
2500
3000
1991
1992
1993
1994
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
ha
0
5
10
15
20
1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003
tūks
t.ha
mākslīgāpārējosmākslīgāvalstsdabiskāpārējosdabiskāvalsts
Valsts mežos laika posmā no 1922.-1927. gadam vidēji gadā mākslīgi atjaunoja 6 tūkst.ha,bet dabiskai atjaunošanai atstāja 15 tūkst.ha, savukārt laika posmā no 1971.-1975. gadamvalsts mežus vidēji gadā mākslīgi atjaunoja 9,5 tūkst. ha, bet dabiskai atjaunošanai atstājanenozīmīgas platības.
Latvijā mežu pārsvarā atjauno ar priedi, egli un bērzu. Valsts mežus galvenokārt atjaunoar egli 37% un priedi 36%, bet pārējo īpašnieku mežus – ar bērzu 42% un egli 28%.
45. attēls. Koku sugu īpatsvars meža atjaunošanā
Avots: Valsts meža dienests
Valsts mežos laika posmā no 1922.-1927. gadam vidēji gadā priedi atjaunoja 15,1tūkst.ha, egli – 5,9 tūkst.ha., bet laika posmā no 1971.-1975. gadam, priedi tikai 3,3 tūkst.ha,bet egli – 6,2 tūkst. ha.
Ja nākotnē tiks veikta mērķtiecīga jauno mežaudžu kopšana, atjaunoto koku suguīpatsvars saglabāsies. Ja kopšanu neveiks un atjaunotās mežaudzes tiks atstātas dabiskiemprocesiem, samazināsies skuju koku īpatsvars un palielināsies lapu koku īpatsvars. Lai ganmeža atjaunošanas apjomi katru gadu palielinās, tomēr jāatzīst, ka palielinās arī atjaunojamāsplatības no 2,3% 1995. gadā līdz 4,6% 2003. gadā.
2003. gadā valsts mežos atjaunojamās platības sasniedza 29,1 tūkst.ha, bet pārējoīpašnieku mežos – 106,6 tūkst.ha. 1924. gadā valsts mežos atjaunojamās platības bija 155,4tūkst.ha, bet 1973. gadā – 47,9 tūkst ha.
Lauksaimniecībā neizmantojamās zemēs 2003. gadā ieaudzēts 1003 ha meža, t.sk. 251 haplantācijas, kas ir īpašiem mērķiem ieaudzētas mežaudzes. Meža ieaudzēšanu galvenokārtveic privāto mežu īpašnieki. Pārsvarā ieaudzē bērzu un egli, 2003. gadā bērzs ieaudzēts 661ha platībā, egle – 248 ha, priede – 87 ha, citas sugas – 7 ha.
46. attēls. Ieaudzētās platības Latvijā 1999.-2003. gadā
58
0 2000 4000 6000 8000 10000 12000
1997.g.
1998.g.
1999.g.
2000.g.
2001.g.
2002.g.
2003.g.
hektāri
citas sugasbaltalksnisapseosis, ozolsmelnalksnisbērzseglepriede
Avots: Valsts meža dienests
59
282416
52
646
404 444
113
1003
251
0
200
400
600
800
1000
1200he
ktāt
i
1999.* 2000.* 2001. 2002. 2003.
Ieaudzēts
t.sk.plantācijas
Medību resursi
Medību saimniecības ir gan medību faunas racionāla izmantošana, gan rūpes par tāssaglabāšanu un pavairošanu. Galvenais princips – medības ir faunas saglabāšanas pamats.
Medniekus, kā nopietnu interešu grupu, varētu iesaistīt dažu citu dabas aizsardzībasproblēmu risināšanā. Pēdējos gados, samazinoties bebru medībām, ievērojami palielinājiesbebru skaits. Bebru īpašais dzīvesveids nodara lielus zaudējumus mežsaimniecībai unlauksaimniecībai, kā arī nereti, iznīcinot retus biotopus, ir pretrunā ar dabas aizsardzībasinteresēm. Medniekus varētu iesaistīt arī introducēto plēsēju skaita regulēšanā.
Medību resursu apsaimniekošanu Latvijā pašlaik ietekmē tas, ka nav vienota stratēģiskadokumenta, kas nosaka medību saimniecības attīstības principus. Pašlaik medniekiem unmedību saimniecībā iesaistītajiem trūkst brīvi pieejamas, bezmaksas informācijas par situācijumedību nozarē Latvijā, izmaiņām medībām saistošajos normatīvajos aktos, medībulikumdošanā, kā arī par vispārējām medību saimniecības attīstības tendencēm, novitātēm unzinātniskās izpētes rezultātiem.
Ja medniekiem ir interese par kādu medījamo dzīvnieku sugu, reizēm pastāv iespēja, kasubjektīvi tiek interpretēta informācija par šo sugu populāciju stāvokli. Šādos gadījumos vartikt kļūdaini noteikts nomedījamo dzīvnieku skaits. Medību saimniecībās mērķtiecīgi veicbiotehniskos pasākumus noteiktu medījamo sugu īpatņu skaita palielināšanai, kā arīpastiprināti iznīcina to dabīgos ienaidniekus.
Ieejošā plūsma Saimnieciskā aprite Izejošā plūsma
Nomedīti dzīvnieki
1 818 tonnas
xx. attēls. Medību resursu plūsma 2002. gadā
Avots: Latvijas Vides aģentūras aprēķini
Ieejošā plūsma Saimnieciskā aprite Izejošā plūsma
Nomedīti dzīvnieki
0,78 kg/iedz.
xx. attēls. Medību resursu plūsma uz 1 iedzīvotāju 2002. gadā
Avots: Latvijas Vides aģentūras aprēķini
60
Galveno medījamo dzīvnieku medīšanaMedību resursu izmantošana pēdējo 3 gadu laikā ir palielinājusies. Uz 2004. gada 1.
janvāri mednieka apliecības bija 37880 Latvijas iedzīvotājiem, kas ir par 8,2% vairāk nekā2000. gadā. Par 42% pieaudzis ārvalstu medniekiem izdoto medīšanas atļauju skaits Latvijasteritorijā, kas 2003. gadā sasniedzis 362. To skaitā 41 ārvalstu mednieks saņēmis atļaujumedībām Latvijā visai 2003./2004. gada medību sezonai, kas liecina par viņu pastāvīgupiedalīšanos medībās kopā ar vietējiem medību tiesību lietotājiem.
Galveno medījamo dzīvnieku populācijas lielumsAizvadīto trīs gadu laikā notikusi arī galveno medību resursu palielināšanās. Visbūtiskāk
pieaudzis stirnu un meža cūku skaits – attiecībā pret 2001. gadu attiecīgi par 38% un 36%.Vienlaikus šīs pārnadžu sugas ir arī visvairāk iegūtie medījumi. Vidēji uz vienu Latvijāreģistrētu mednieku pēdējā medību sezonā iegūti 0,9 savvaļas pārnadži. Tas ir augstsrezultāts, ņemot vērā medību produkcijas vērtību un to, ka nebūt ne visi reģistrētie medniekiaktīvi piedalās medībās.
Galveno medījamo dzīvnieku nomedīšanas limitiPēdējā gadā nedaudz mazinājies vienīgi uzskaitīto un nomedīto aļņu skaits, kā arī
plānotais to nomedīšanas limits 2004. gadam. Tomēr visām limitēto medījamozīdītājdzīvnieku sugām raksturīgi, ka skaita novērtējums audzis straujāk nekā lielākaispieļaujamais nomedīšanas apjoms jeb limits un nomedīto dzīvnieku daudzums. Tā kā savvaļasdzīvnieku resursu novērtēšana nav iespējama bez subjektīvas ietekmes, šai parādībaiiespējami divi skaidrojumi: pirmkārt, medību tiesību lietotāji savas saimnieciskās darbībasrezultātā ir palielinājuši dzīvnieku blīvumu dabā, lai panāktu rezultatīvākas medības un iegūtuplašāku materiālu izlases medībām, otrkārt, nelielu medību iecirkņu apsaimniekotāji vēlasiegūt savā rīcībā medību atļaujas dzīvniekiem arī tad, ja tie, iespējams, pastāvīgi neapdzīvokonkrēto teritoriju, kā rezultātā veidojas dubultuzskaite lielākajiem zīdītājdzīvniekiem. Kuršno abiem faktoriem dominē, atkarīgs no vietējiem apstākļiem, tādēļ normatīvajos aktospalielināta Valsts meža dienesta reģionālo (virsmežniecību) medību speciālistu loma uzskaitesorganizēšanā un nomedīšanas limitu aprēķināšanā (Zemkopības ministrijas instrukcija„Medījamo dzīvnieku uzskaites un limitēto medījamo dzīvnieku nomedīšanas lielākāpieļaujamā apjoma medību platībās aprēķināšanas metodika”, 10.03.2004.).
47. attēls. Galveno medījamo dzīvnieku medīšana, populācijas lielums un nomedīšanaslimiti Latvijā
61
Aļņi
0250050007500
100001250015000
1990
1991
1992
1993
1994
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
Staltbrieži
05000
100001500020000250003000035000
1990
1991
1992
1993
1994
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
Mežacūkas
0
10000
20000
30000
40000
1990
1991
1992
1993
1994
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
Stirnas
020000400006000080000
100000120000
1990
1991
1992
1993
1994
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
Apzīmējumi: - populācijas lielums- nomedīšanas limits-dzīvnieku nomedīšana
Avots: Valsts meža dienests
48. attēls. Vilku un lūšu populācijas lielums un nomedīšana Latvijā Apzīmējumi: - populācijas lielums
-dzīvnieku nomedīšanaAvots: Valsts meža dienests
62
Vilki
0
200
400
600
800
1000
1200
1990
1991
1992
1993
1994
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
Lūši
0100200300400500600700800
1990
1991
1992
1993
1994
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
Zivju resursi
Zivsaimniecība jau tradicionāli ieņem nozīmīgu vietu Latvijas tautsaimniecībā.Zivsaimniecības nozari veido zvejniecība, akvakultūra, kā arī zivju pārstrādes sektors.
Piekrastes zveja ir viens no galvenajiem iedzīvotāju nodarbošanās veidiem Baltijas jūras unRīgas jūras līča piekrastes pagastos un pilsētās. Savukārt tāljūras zveja notiek Atlantijasokeāna austrumu, centrālajā un ziemeļrietumu rajonā. Latvijā visattīstītākā akvakultūrasnozare ir zivkopība. Vēžkopība Latvijā vēl ir attīstības stadijā. Galvenās zivkopībasapakšnozares ir preču zivju audzēšana un zivju mazuļu audzēšana, lai papildinātu unataudzētu zivju krājumus dabiskajās ūdenstilpnēs.
Zivju apstrādes sektors ir tautsaimniecības nozare ar stabilu vietējo izejvielu bāzi. Zivjuprodukcijas ražošana pamatā balstās uz brētliņu, reņģu, mencu un lašu izejvielām. Lielākādaļa zivju apstrādes uzņēmumi atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē.
Ieejošā plūsma Saimnieciskā aprite Izejošā plūsma
Zivju ieguve 102 tūkst.t
Imports 34 tūkst.t
Produkcija
pārtikai 113 tūkst.t
Nepārtikas
vajadzībām 17 tūkst.t
Atkritumi 1 tūkst.t
Eksports
138 tūkst.t
49. attēls. Zivju resursu plūsma 2002. gadā
Avots: Latvijas Vides aģentūras aprēķini
Ieejošā plūsma Saimnieciskā aprite Izejošā plūsma
Zivju ieguve 0,044 t/iedz.
Imports 0,015 t/iedz.
Produkcija
pārtikai 0,049 t/iedz.
Nepārtikas
vajadzībām 0,007 t/iedz.
Atkritumi 0 t/iedz.
Eksports
0,059 t/iedz.
50. attēls. Zivju resursu plūsma uz 1 iedzīvotāju 2002. gadā
Avots: Latvijas Vides aģentūras aprēķini
63
Nozveja Baltijas jūrāLatvijas nozvejas 99% sastāda brētliņas, reņģes, mencas un laša nozveja. Kopējā visu valstu
nozveja Baltijas jūrā 2003. gadā bija 563 tūkst. tonnas, Latvijas nozveja bija 70 tūkst t.
Lielākās nozvejas 2003. gadā bija brētliņu zvejā (41,7 tūkst. t). Lielākā daļa nozvejas veiktaBaltijas jūras atklātajā daļā (90,6%), bet Rīgas jūras līcī brētliņu nozveja bija ievērojamimazāka (5,2%), līdzīga nozveja (6%) Eiropas Savienības ūdeņos. Salīdzinot ar 2002. gadu,2003. gadā, sakarā ar nozvejas kvotu samazināšanu, brētliņu nozveja kritās. Sekmīga brētliņaszveja notika visā Latvijas ekonomiskajā zonā. Lielākās nozvejas brētliņai bija 28. ICES zvejasapakšrajonā (33,2 tūkst t). Rudenī un ziemā brētliņu zvejoja pamatā 70 - 90 m slānī, betvasarā 50 - 70 m slānī.
Kopējā reņģu nozveja 2003. gadā bija 24,2 tūkst t. Lielākās reņģu nozvejas veiktas Rīgasjūras līcī – 21,7 tūkst t. 2003. gadā 1. ceturksnī tika nozvejotas tikai 554 t (aptuveni 10 reizesmazāk nekā iepriekšējos gados), ko var skaidrot ar auksto ziemu un Rīgas jūras līčaaizsalšanu. Reņģu nozveja līča piekrastē arī samazinājās. Tas izskaidrojams ar mazāk aktīvureņģu nārstu piekrastē pēc aukstās 2003. gada ziemas. Kā papildus faktors iespējamsneuzrādītā zveja; zvejnieki iespējams baidījās uzrādīt visu nozveju, lai nepārsniegtu piekrastesnozvejas limitu, un zveja netiktu pārtraukta kā 2002. gadā. Baltijas jūras atklātajā daļā reņģunozveja bija 2,4 tūkst t. Reņģes specializētā zveja Baltijas jūras atklātajā daļā ir aizliegta, betatļauta tikai piezveja brētliņu zvejā (nepārsniedzot nozveju 5% pēc svara). Kopumā 2003.gadā bija vērojama reņģu piezvejas palielināšanās, sakarā ar krājuma stāvokļa uzlabošanos.
Mencu nozveja 2003. gadā bija 4,6 tūkst. tonnas. Lielākās nozvejas bija Baltijas jūrasatklātajā daļā, Latvijas ekonomiskā zonā – 61,4% no kopējās Latvijas mencu nozvejas.Lielākas nozvejas veiktas ICES 26. zvejas apakšrajonā. Salīdzinot ar 2002. gadu, mencu zvejāir pieaudzis tīklu nozveju īpatsvars (71% nozvejots ar tīkliem, 29% sastādīja traļu nozveja).Nozvejas samazināšanās ar traļiem ir skaidrojama ar traļu zvejas intensitātes samazināšanos.2003. gadā pirmo reizi Latvijas ekonomiskajā zonā veikta mencu zveja ar āķiem. EiropasSavienības ūdeņos tika nozvejoti 31,1%, bet Krievijas zonā 7,4% no kopējās mencu nozvejas.
Lašu nozveja 2003. gadā ievērojami kritās. Salīdzinot ar 2002. gadu lašu nozveja bijaaptuveni trīs reizes zemāka (2002. gadā – 113 t, 2003. gadā 39 t). Laika apstākļu dēl janvārīlašus vispār nezvejoja, bet martā un aprīlī nozvejas bija niecīgas (attiecīgi 0,5 un 0,8 t).Rudens sezonā, atsākoties lašu zvejai, tā jau bija sekmīgāka. Sliktie zvejas rezultātiskaidrojami ar lašu krājuma pasliktināšanos Baltijas jūrā, ar nelabvēlīgo tirgus konjunktūru,zemajām lašu iepirkšanas cenām un izdevīgo mencu zveju. Ziemas - pavasara sezonās jūraszveju traucēja sliktie laika apstākļi, kas neļāva lietot driftertīklus, bet āķu zveja Latvijā navattīstīta.
64
0
20
40
60
80
100
120
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
tūks
t. t
NozvejaKvota
51. attēls. Latvijas kopējā nozveja un kvota Baltijas jūrā, tūkst. t
Avots: Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūts
0200400600800
1000120014001600
1991
1992
1993
1994
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
tūks
t. t
Nozveja
Kvota
52. attēls. Kopējā visu valstu zivju ieguve un kvota Baltijas jūrā, tūkst. t
Avots: Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūts
Latvijas nozvejas limiti Baltijas jūrāBrētliņas nozvejas limits 2003. gadā bija 24 420 t. Nozvejas limits sadalīts Baltijas jūras
atklātajā daļā, Latvijas ekonomiskajā zonā - 37 772 tonnas, Rīgas jūras līcī - 2 163 t unEiropas Savienības ūdeņos - 2 485 t. Kopumā brētliņas nozvejas limits izpildīts par 98,4%.
Reņģes nozvejas limits tika sadalīts divās daļās: Rīgas jūras līcī un Baltijas jūras atklātajādaļā. Rīgas jūras līcī reņģu nozvejas limits tika noteikts 22 tūkst. t, no kurām piekrastes zvejaibija paredzētas 2840 t. Reņģu limits Rīgas jūras līcī tika izpildīts par 99%. Baltijas jūrasatklātajā daļā (kur reņģu specializētā zveja ir aizliegta) reņģu nozvejas limits bija 2434 t, kasizpildīts par 97,8%. Kopumā reņģu nozvejas limits tika izpildīts par 99%.
65
Mencas kvota Latvijas zvejniekiem 2003. gadā bija 4 728 tonnu, kas ir par 217 tonnāmmazāk nekā 2002. gadā. Latvijas nozvejas limits Latvijas ekonomiskajā zonā bija 2 944 t, untas izpildīts par 96,6%, Eiropas Savienības ūdeņos limits (1 446 t) izpildīts par 99,7%, betKrievijas Federācijas ūdeņos nozvejas limits ir pārsniegts - 102,7 t
Lašu nozvejai pēc IBSFC (Starptautiskās Baltijas jūras zvejniecības komisijas) lēmuma uz2003. gadu bija 59 478 gab. (iepriekšējos divos gados tā bija 58 185 gab). Saskaņā arstarpvalstu vienošanos no šā daudzuma Eiropas Kopienai tika piešķirti 18 000 gab., rezervēatstāti 18 278 gab. Kopējais limits Latvijas zvejniekiem bija 23 200 gab., no kuriem piekrasteszvejai izdalīti 6000 gab. un jūras zvejai 17 200 gab., ieskaitot 1500 gab. lašu LZPIpētnieciskiem mērķiem. Lašu kopējais nozvejas limits ir izpildīts par 26,8%. EiropasSavienības zonā nav ticis zvejots, bet Latvijas ūdeņos nozvejas limits ir izpildīts par 27,5%.
Tāljūras zivju nozvejaTāljūras zveja notiek Atlantijas okeāna austrumu, centrālajā un ziemeļrietumu rajonā un tā
pamatā balstās uz uzņēmēju komerciāla rakstura līgumiem. Tāljūras zvejā kopumā darbojas 9zvejas kuģi, no kuriem 5 iekļauti Eiropas Padomes apstiprinātajā sarakstā, un tiem ir tiesībaseksportēt zvejas produktus uz Eiropas Savienības valstīm.
Kopumā tāljūrā 2003. gadā tika nozvejotas 42 376 t zivis. Lielākās nozvejas bija skumbriju(10 537 t), sardinellu (8 714 t), stavridu (8 674 t), garneļu (3 677 t), jūrasasaru (1 274 t) uncitu pelaģisko zivju (8 001 t) zvejā.
Lielākās nozvejas tāljūras zvejā tika realizētas 34. FAO zvejas rajonā (pie Āfrikas rietumukrasta). Šeit galvenokārt tika zvejotas makreles, stavridas un sardinellas. Kopā šeit nozvejoti88% no tāljūras nozvejas. 2003. gadā vēl tika zvejots 21. FAO zvejas rajonā (Atlantijasokeāna ziemeļrietumu rajonā), kur nozvejas sastāvēja no jūras asariem un garnelēm. Nelielanozveja, kas sastāvēja no kalmāriem bija 41. FAO zvejas apakšrajonā (Atlantijas okeānadienvidrietumos, pie Dienvidamerikas krastiem).
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003
tūks
t. t
53. attēls. Tāljūras zivju nozveja
Avots: Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūts
Zivju rūpnieciskā nozveja iekšējos ūdeņosKopējā rūpniecisko zivju nozveja iekšējos ūdeņos 2003. gadā bija 572 tonnas. Lielākās
nozvejas bija ezeros un upēs (attiecīgi 52% un 38%). Kopumā 2003. gadā rūpnieciski
66
apzvejoti 269 ezeri ar kopējo ūdens platību virs 70 tūkst. ha. Vislielākās nozvejas bija Lubānaezerā (60,4 t), Babītes ezerā (31,2 t) Engures ezerā (28,7 t), Burtnieka ezerā (17,7 t), Usmasezerā (17,5 t) Liepājas ezerā (16,2 t), Ķīšezerā (15,7 t) un Rāznas ezerā (10,4 t). Rūpnieciskāproduktivitāte ezeros svārstās no 0,1 kg/ha līdz 37,6 kg/ha. Augstāka produktivitāte bijamazākajos ezeros, kurus ir vieglāk apzvejot. Dominējošas sugas ezeru rūpnieciskajās nozvejāsbija līdaka (21,2%), plaudis (20,4%) un līnis (14,5%).
Rūpnieciskā zveja 2003. gadā notika 5 upēs (Buļļupe, Daugava, Lielupe, Sausā Daugavaun Venta), bet vēl 16 upēs zvejoti nēģi. Gan zivju, gan nēģu nozveja upēs, salīdzinot ar 2002.gadu, ir pieaugusi. Galvenās zivju sugas rūpnieciskajā zvejā upēs bija plaudis (42,3%) unvimba (15,1%). Visvairāk zivju 2003. gadā ir nozvejots Buļļupē, kur novērojams pakāpenisksnozvejas pieaugums pēdējos 5 gados. Neliels nozvejas pieaugums vērojams arī Daugavā,turpretī Lielupē - krass nozvejas kritums (salīdzinot ar iepriekšējo gadu par 11,6 t).
Zivju zveja upēs galvenokārt veikta ar tīkliem, nozvejojot 66,3% no kopējās zivjunozvejas upēs, bet galvenais nēģu zvejas rīks ir nēģu murdi.
Iekšējos ūdeņos zveja ir realizēta arī 16 ūdenskrātuvēs, kur kopumā nozvejotas 54,8 tzivju. Lielākās nozvejas bija Daugavas ūdenskrātuvēs: Pļaviņu (34,8 t), Rīgas (8,9 t) unĶeguma (5,8 t) ūdenskrātuvēs. Ūdenskrātuvju rūpnieciskā produktivitāte ir nedaudz zemākaun svārstās no 0,1 kg/ha līdz 11,0 kg/ha. Līdzīgi kā ezeros, arī ūdenskrātuvju nozvejā dominēplaudis (56 % no kopējas nozvejas). Zveja ūdenskrātuvēs tika veikta tikai ar tīkliem.
Kopumā iekšējos ūdeņos nozveja pēdējos četros gados ir nedaudz samazinājusies.Nozvejas kritums ir vērojams vairums vērtīgākajām zivju sugām, tikai nēģiem, salīdzinot ar2002. gadu, ir nozvejas pieaugums.
0.4
0.45
0.5
0.55
0.6
0.65
0.7
0.75
0.8
1990
1991
1992
1993
1994
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
tūks
t. t
Nozvejaiekšējosūdeņos
54. attēls. Zivju rūpnieciskā nozveja iekšējos ūdeņos
Avots: Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūts
Zivju un zivju produkcijas imports
Lai apmierinātu zivju apstrādes uzņēmumu pieprasījumu pēc zivju izejvielām, toražošanas procesa nodrošināšanai, kā arī zivju produkcijas sortimenta paplašināšanaitirdzniecības tīklā, Latvija importē zivju produkciju gandrīz no 50 valstīm.
67
30.234.439.2
31.126.8
37.6
58.044.7
32.3 12.911.8
16.0
21.9
14.7
9.2
17.416.9 17.2
0.0
10.0
20.0
30.0
40.0
50.0
60.0
70.0
1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003
tūks
t.t
0.0
5.0
10.0
15.0
20.0
25.0
milj
. Ls
tūkst. t milj. Ls
55. attēls. Zivju un zivju produkcijas imports
Avots: Valsts zivsaimniecības pārvalde, CSP
Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā importēto zivju produkcijas apjoms ir ļoti mainījies.Vislielākais apjoms - 58,0 tūkst. t bija sasniegts 1997. gadā. Tas bija saistīts ar to, ka laikaperiodā no 1995. līdz 1997. gadam strauji palielinājās zivju produkcijas reeksports no Latvijasuz citām valstīm, galvenokārt NVS valstīm. 1997. gadā palielinājās arī zivju konservuražošanas apjomi. Pēc 1998. gada Krievijas ekonomiskās un finansu krīzes Latvijāpieprasījums pēc zivju izejvielām ievērojami samazinājās un pēdējā laikā stabilizējās 30-34tūkst. t gadā. To ietekmēja arī ostu nodevu palielinājums Latvijas ostās, kā rezultātā uzņēmējizivju produkcijas importam sāka izmantot Lietuvas un Igaunijas ostas, kur ostu nodevas bijasalīdzinoši zemākas. Līdz ar to gandrīz pavisam tika pārtraukts zivju produkcijas reeksports.
Latvija galvenokārt importē atvēsinātas, saldētas zivis un saldētas zivju filejas, kas veidovairāk nekā 95% no kopējā zivju produkcijas importa apjoma. Jau daudzus gadus Norvēģija irsvarīgs Latvijas tirdzniecības partneris. Neraugoties uz to, ka kopš 1997. gada zivjuprodukcijas importa apjomi samazinājās gandrīz 2 reizes (1997.g. - 58 tūkst. t, 2003.g. - 30tūkst. t), Norvēģijas īpatsvars kopējā zivju produkcijas importa apjomā samazinājās tikai par32% (no 36% 1997. gadā līdz 25% 2003. gadā). No Norvēģijas galvenokārt tiek importētassaldētas siļķes un makreles, kā arī siļķu fileja. Šīs zivju izejvielas izmanto sagatavoto unkonservēto zivju produkcijas ražošanai.
Bez tam kopš 1997. gada strauji pieaudzis lašu dzimtas zivju imports no Norvēģijas ungalvenokārt tiek importēts atvēsinātas lasis un foreles (1997.g. – 460 t, 2003.g. – 2359 t). Lašudzimtas zivju importa īpatsvars no Norvēģijas sastāda vairāk nekā 90% no kopējā lašudzimtas zivju importa.
Kopējā zivju produkcijas importā zivju izejvielu imports no Eiropas Savienībasdalībvalstīm arī sastāda samērā lielus apjomus. 2001. gadā zivju produkcijas imports no ESvalstīm veidoja 38,2% no kopējā zivju produkcijas importa apjoma, bet 2003. gadā šo valstuīpatsvars samazinājās līdz 21%. Savukārt pēdējos trīs gados gandrīz 5 reizes palielinājās zivjuprodukcijas imports no Lietuvas. Tās galvenokārt ir zivju izejvielas (saldētas sardīnes,sardinellas), un nelielos apjomos arī gatavā zivju produkcija no „SURIMI”- saldētas krabjunūjiņas. To lielā mērā ietekmēja Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līguma nosacījumi.
68
Neraugoties uz to, ka Latvijas zivju apstrādes uzņēmumi zivju produkciju ražo diezganplašā sortimentā, nelielos apjomos Latvija importē arī gatavo zivju produkciju - kūpinātas,sālītas zivis, garneles un moluskus, kā arī dzīvas karpas un zivju konservus sortimentapaplašināšanai mazumtirdzniecības tīklā. Tie galvenokārt ir zivju konservi no tunzivīm ungarnelēm, saldētas zivju filejas rīvmaizē un zivju izstrādājumi no maltās gaļas – „krabju”nūjiņas u.c. Šīs produkcijas īpatsvars kopējā zivju produkcijas, ieskaitot zivju konservus,importa apjomā ir neliels – 1%. Tieši pēdējos gados Latvijā ir vērojams redzams pieprasījumapieaugums tādiem zivju produkcijas veidiem, kā vēžveidīgie, moluski, lašu dzimtas zivis unzivju izstrādājumi no maltās gaļas un zivju filejas rīvmaizē. Līdzīgas tendences ir vērojamasarī citās pasaules valstīs. Pakāpeniski samazinās zivju konservu patēriņš un vienlaikuspalielinās svaigo zivju un jūras produktu patēriņš.
Starptautiskajā tirgū kopumā zivju produkcijas tirdzniecības apjomi ir atkarīgi novairākiem ekonomiska un sociālā rakstura faktoriem, un, jāņem vērā, ka zivju produkcija irdzīvnieku proteīnu saturoši produkti, tāpēc zivju produkcijas ražotājiem ir iespējas arī nākotnēsaglabāt zivju produkcijas tirdzniecības apjomus, elastīgi reaģējot uz pieprasījuma izmaiņāmtirgū.
Saražotā un realizētā zivju produkcijaZivsaimniecībai, kā nozarei ar senām zvejniecības un zivju apstrādes tradīcijām, vienmēr
ir bijusi nozīmīga loma Latvijas tautsaimniecībā. Pēc zvejnieku kolhozu un valsts uzņēmumuprivatizācijas 1996. gadā zivju produkciju un zivju konservus ražoja 38 zivju apstrādesuzņēmumi. Bet 1999. gadā bija reģistrēti jau 117 zivju apstrādes uzņēmumi. To skaitapieaugums galvenokārt bija saistīts ar mazu un mikro uzņēmumu izveidi, kuros ražoja sālīto,kūpināto zivju produkciju, zivju preservus un zivju kulinārijas izstrādājumus vietējam tirgum.2002. gadā zivsaimniecības nozarē Latvijā bija nodarbināti 14 tūkst. strādājošo un puse notiem strādāja zivju apstrādē; tika reģistrēts vislielākais zivju apstrādes uzņēmumu skaits – 150uzņēmumi. Pērn nodarbināto skaits zivju apstrādē samazinājās un sastādīja 6,5 tūkst.strādājošo. Pašlaik ir reģistrēti 106 zivju apstrādes uzņēmumi, kuri ir izvietoti ne tikai Baltijasjūras piekrastē, bet arī valsts iekšzemes reģionos un nodrošina ievērojamu darba vietu skaitu.
Latvijas zivju apstrādes uzņēmumos tiek ražota plaša sortimenta zivju produkcija, betlielāko daļu kopējā saražotā apjomā tomēr aizņem sterilizētie zivju konservi.
Sterilizētos zivju konservus Latvijā ražo 26 zivju apstrādes uzņēmumi, t.i. vai 24% nokopējā zivju apstrādes uzņēmumu skaita. Zivju konservu ražošanai galvenokārt tiekizmantotas Baltijas jūras izejvielas, kā arī importētas siļķes un makreles. Vairāk nekā 80%kopējā zivju konservu saražotā apjomā sastāda zivju konservi un preservi no brētliņām unreņģēm. Zivju konservu ražošanu galvenokārt ietekmē pieejamie zivju resursi, pieprasījumsārējā un vietējā tirgū, kā arī zivju apstrādes uzņēmumu spējas elastīgi pielāgoties tirgusizmaiņām.
Vislielākie sagatavoto un konservēto zivju, t.sk. zivju konservu ražošanas apjomi Latvijāsasniegti 1997. un 2001. gadā, kad nozares uzņēmumi atguvās pēc 1998. gada Krievijasekonomiskās krīzes. Taču 2002. gadā sagatavoto un konservēto zivju realizācija,salīdzinājumā ar 2001. gadu, atkal samazinājās par 10% un rezultātā 2002. gada beigāspalielinājās zivju konservu uzkrājumi noliktavās.
69
75.8
59.0
35.4
50.3
72.3
83.488.1
72.7
91.491.281.3 83.0
93,4
63.8
38.4
54.1
70,3 73.3
0102030405060708090
100
1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003
Zivju p rodukcija, tūkst.t Sagatavotas un konservētas zivis, tūkst.t
56. attēls. Saražotā zivju produkcijaPiezīmes: 1. Kopš 1998. gada sagatavoto un konservēto zivju pozīcijā tika iekļauti arī kulinārijas izstrādājumi
un zivis garšvielu sālījumā un marinādē.
2. Kopš 2001.gada tika norādīti dati par realizēto zivju produkciju
Avots: Valsts zivsaimniecības pārvalde, CSP
Realizētās zivju produkcijas (svaigas, atvēsinātas, saldētas zivis u.c.) apjomus galvenokārtietekmē Latvijai iedalītās nozvejas kvotas Baltijas jūrā un zivju nozvejas apjomi tāljūrā. 2002.gadā strauji samazinājās zivju nozvejas apjomi tāljūrā, jo zvejas kuģi bija iznomāti ārzemjufirmām.
Savukārt nozvejas apjomi Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī nav tik mainīgi. 2003. gadāzivju nozveja Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, samazinājāspar 9%. To galvenokārt izraisīja nelabvēlīgie meteoroloģiskie apstākļi pagājušā gada 1.ceturksnī, kā rezultātā Rīgas jūras līcis bija ilgstoši aizsalis un nebija iespējama kuģu kustība.Sakarā ar grūtībām zivju izejvielu iegādē samazinājās arī zivju konservu ražošanas apjomi.Bez tam gada vidū, kad palielinājās pieprasījums pēc zivju konserviem ārējā tirgū, vienlaicīgisamazinājās zivju konservu realizācijas cenas un zivju konservu ražotāji bija spiesti uz laikusamazināt zivju konservu ražošanas apjomus. Kopumā zivju konservu realizācijas apjomisalīdzinājumā ar 2002. gadu samazinājās par 23%.
Zivju produkcijas un galvenokārt zivju konservu ražošanas procesā veidojas arī zivjuatlikumi. To apjoms ir atkarīgs no saražotās zivju produkcijas apjomiem. Pēdējo trīs gadulaikā tie samazinājās gandrīz par 40%.
Zivju apstrādes uzņēmumi zivju atlikumus paši nepārstrādā. Latvijā darbojas 4 uzņēmumi,kas nodarbojas ar to pārstrādi - zivju miltu ražošanu. Pieprasījums pēc zivju miltiem ir lielsgan vietējā tirgū, gan arī eksporta tirgos.
Ņemot vērā pieejamo zivju izejvielu struktūru un zivju konservu dominējošo lomusaražotās produkcijas apjomā, būtiskas izmaiņas Latvijā ražotās zivju produkcijas sortimentānav sagaidāmas. Ražošanas attīstības tendences būs atkarīgas no Latvijai iedalītām nozvejaskvotām Baltijas jūrā un ražotās produkcijas pieprasījuma ārvalstu tirgos.
70
Zivju pārstrādes atkritumiTicami dati par zivju pārstrādes atkritumiem parādās tikai no 2002. gada. Zivju pārstrādes
atkritumi, pēc spēkā esošā atkritumu klasifikatora atbilst 0202 grupai – Gaļas, zivju un citudzīvnieku valsts izcelsmes pārtikas produktu apstrādes un ražošanas atkritumi.
Reģistrētais zivju pārstrādes atkritumu daudzums pa gadiem mainās: 2002. gadā - 1046 t,savukārt 2003. gadā - 4688 t. 2003. gadā zivju pārstrādes atkritumu daudzums ir krietnilielāks nekā 2002. gadā, jo Valsts statistiskā pārskata „3 – Atkritumi” veidlapas bija iesūtījušivairāk uzņēmumu. Atkritumu daudzums, kas ir radīts 2003. gadā varētu atbilst reālajamatkritumu daudzumam, kas rodas no zivju pārstrādes.
Datu vākšanu un apkopošanu apgrūtina tas, ka nav atsevišķas atkritumu grupas tieši zivjupārstrādei, un pēc NACE nozaru koda visiem zivju pārstrādes uzņēmumiem ir tāds patsNACE kods (1520) kā pārtikas pārstrādes uzņēmumiem, kādu Latvijā ir ļoti daudz. Tasapgrūtina datu precīzu atlasi.
Pagaidām gandrīz visi zivju pārstrādes atkritumi tiek nodoti atkritumu apsaimniekotājiemun nonāk kopējā atkritumu plūsmā. Praktiski visi tiek apglabāti izgāztuvēs un nekāda speciālapārstrāde šiem atkritumiem netiek veikta.
Zivju un zivju produkcijas eksportsZivis un zivju produkcija ir viena no starptautiskajā tirdzniecībā visvairāk iesaistītajām
pārtikas produktu grupām. Gandrīz pusi no kopējā zivju produkcijas eksporta apjoma naudasizteiksmē veido pasaules attīstīto valstu eksports, kas norāda uz šī produkcijas veida nozīmipasaules ekonomiski nozīmīgāko valstu tirdzniecības bilancē.
Arī Latvijas zivsaimniecība ir uz eksportu orientēta nozare. Galvenie eksporta zivjuprodukcijas veidi ir zivju konservi un saldētā zivju produkcija. Latvijas uzņēmēji eksportēzivju produkciju un zivju konservus uz vairāk nekā 50 valstīm. Latvijā tiek realizēti mazāknekā 10% no kopējā zivju produkcijas un konservu ražošanas apjoma. Pēdējos desmit gadoseksportētās zivju produkcijas īpatsvars Latvijas eksporta apjomā naudas izteiksmēsamazinājās no 7,4% 1994. gadā līdz 3,2% 2003. gadā. Jāatzīmē, ka visaugstāko līmeni šisrādītājs sasniedza 1996. gadā, kad zivju produkcijas un konservu īpatsvars kopējā Latvijaseksporta apjomā naudas izteiksmē bija 9%.
Diemžēl veiksmīgi uzsākto zivsaimniecības nozares augšupeju ļoti negatīvi ietekmēja1998. gada ekonomiskā un finansu krīze Krievijā un zivju produkcijas ražotāji uz samērāilgstošu laiku zaudēja milzīgu noieta tirgu. Eksportētās zivju produkcijas īpatsvars Latvijaskopējā eksporta apjomā 1998. gadā samazinājās līdz 3,1%. Austrumu tirgus lielā nozīme zivjuprodukcijas eksportā negatīvi ietekmēja zivju apstrādes uzņēmumu darbību. Izveidojusiessituācija zivrūpniecībā skāra arī zvejniekus, jo nozvejotās zivis nebija pieprasītas ne vietējā,ne ārējā tirgū. Bet tajā pašā laikā bija arī tādi zivju apstrādes uzņēmumi, kuru darbībuekonomiskā un finansu krīze Krievijā ietekmēja ļoti minimāli. Tie pārsvarā bija mazieuzņēmumi, kas zivju produkciju ražoja vietējam tirgum, kā arī tie uzņēmumi, kuri savuprodukciju realizēja Rietumu tirgū. Lai arī ir vērojamas periodiska rakstura problēmastirdzniecībā ar NVS valstīm, zivsaimniecības nozarei ir svarīgi saglabāt stabilas tirgus iespējasNVS valstu tirgū, jo tirgus šajās valstīs, it īpaši Krievijā, ir ļoti nozīmīgs un to aizstāt ar kāducitu nav iespējams. Bez tam tas prasa ievērojamu finansu līdzekļu ieguldījumu.
71
95,1
124,2 124,7106,7
127,9141,4
161,8
137,9 145,5
134,3
40,7
56,951,8
34,128,9 30,6
51,4 51,8 52,5
71,8
020406080
100120140160180
1994 1995 19961997 1998 1999 2000 2001 2002 2003
tūks
t. to
nnas
01020304050607080
milj. L
s
tūkst. t milj. Ls
57. attēls. Zivju un zivju produkcijas eksports
Avots: Valsts zivsaimniecības pārvalde, CSP
Kopš 1999. gada kopējā eksporta zivju produkcijas apjomā sagatavotu un konservētu zivjuīpatsvars turpināja palielināties un 2002. gadā sasniedza 65,8%. Pirmskrīzes zivju konservueksporta apjomi bija sasniegti tikai 2001. gadā – 102 tūkst. t. Bet 2003. gadā situācija mainījāsun sagatavotu un konservētu zivju (īpaši zivju konservu) īpatsvars samazinājās līdz 50,3%.Tas ir saistīts gan ar zivju konservu eksporta apjomu samazināšanos, gan arī ar to, kapalielinājās zivju nozveja tāljūrā – Mauritānijas ekonomiskajā zonā un ZiemeļrietumuAtlantijā, kā rezultātā pieauga saldēto zivju ražošanas un eksporta apjomi. Diemžēl jāatzīmē,ka tāljūrā iegūtās zivis nenonāk Latvijas tirgū. Tās saldētā veidā tiek eksportētas uz citāmvalstīm. Sākotnēji tās bija Āfrikas valstis ( Kotdivuāra, Togo, Gana u.c.), taču kopš 2002.gada ES valstis – Spānija un Francija, kā arī Mauritānija.
Neskatoties uz to, ka zivju konservu ražošanā galvenokārt tiek izmantotas Baltijas jūrānozvejotās zivis – reņģes un brētliņas, pēdējos gados ievērojami palielinājās saldēto brētliņueksporta apjomi. Vēl nesen saldēto brētliņu eksports sastādīja tikai 30% no kopējā nozvejasapjoma, bet pagājušajā gadā – vairāk nekā 50% no nozvejoto zivju daudzuma. 2003. gadāsaldētas brētliņas tika eksportētas 21,9 tūkst. t, kas sastādīja 52,7% no kopējās brētliņunozvejas. To ietekmēja gan lielais pieprasījums pēc saldētām brētliņām Krievijā, Baltkrievijā,Ukrainā un Moldovā, gan arī tas, ka Latvijas zivju apstrādes uzņēmumi neregulāri veicaapmaksu par piegādātām zivīm. Vienlaicīgi iztrūkstošās zivju izejvielas tika importētas noZviedrijas.
Bez zivju konserviem Latvijas kopējā zivju produkcijas eksportā ievērojamu daļu aizņematvēsinātas mencas un saldētas mencu filejas. Atvēsinātas mencas Latvijas zvejniekitradicionāli eksportēja uz Dāniju un Lietuvu, bet mencu filejas uz Vāciju, Lielbritāniju,Dāniju, Franciju un Nīderlandi. Pēdējos divos gados notika izmaiņas šo produktu noieta tirgusstruktūrā, jo sākotnēji atvēsinātas mencas galvenokārt tika realizētas Dānijā, bet izlīdzinotiescenām, tās sāka realizēt Lietuvā. Savukārt saldēto mencu fileju noieta tirgus pārvietojās noZviedrijas uz Vāciju.
Starp citiem zivsaimniecības eksporta produktiem ir jāmin arī garneles, kas kopējā zivjuprodukcijas eksportā sastāda apmēram 5%. Saldēto garneļu eksporta apjoms ir tieši atkarīgs
72
no Latvijai piešķirtām nozvejas kvotām. Pavisam nelielu apjomu (mazāk nekā 2% no kopējāzivju produkcijas eksporta apjoma) Latvija eksportē kūpinātas un sālītas zivis.
Nārsta bara biomasaMencu nārsta bara biomasas pieaugums bija novērojams kopš pagājuša gadsimta 70-tiem
gadiem, jo 1976., 1977. un 1980. gadu mencu paaudzes bija ļoti ražīgas un nārstahidroloģiskie apstākļi Baltijas jūras dienvidu un centrālajā daļā labvēlīgi. Nārsta baraaugstākais apjoms bija novērojams 1982. – 1983. gados (aptuveni 650 tūkst. t), zemākaisnārsta bara krājums bija 1992. gadā (92 tūkst. t). To ietekmēja zvejas intensificēšanās unnārstam labvēlīgo Ziemeļjūras ūdens ieplūdumu trūkums pēdējos gados. Kopš 80-to gaduvidus mencu nārstam labvēlīgi nārsta apstākļi novērojami tikai Baltijas jūras dienvidu daļā.Neliels nārsta krājuma pieaugums bija novērojams pēc 1992. gada, tomēr tam sekoja kritums,ko radīja augstā zvejas mirstība un nelielais krājuma papildinājums.
2003. gadā nārsta biomasa bija joprojām zemā līmenī (90,5 tūkst t), un atradās zem krājumakritiskā līmeņa. Spēcīgais sāļa Ziemeļjūras ūdens ieplūdums, kas nodrošināja 2003. gadamencu nārstam labvēlīgus apstākļus, ļauj cerēt uz ražīgu 2003. gada paaudzi. Tomēr tānozvejās parādīsies ne ātrāk kā 2005. gada beigās. Jāatzīmē, ka pēdējos septiņus gadusmencas nārsta bara biomasa atrodas zem kritiskā līmeņa.
Brētliņas nārsta bara biomasa ir labvēlīgā stāvoklī, tā vairākas reizes pārsniedz gankritisko, gan optimālo krājuma stāvokli (respektīvi, 200 un 275 tūkst. t). Augstākā nārsta barabiomasa bija 1996. - 1997. gados, turpmākajos gados ir novērojama neliela, bet pakāpeniskabiomasas samazināšanās. 2003. gadā, nārsta bara biomasa bija par 37% zemāka nekā 1996. -1997. gados. Nārsta bara biomasas lielāko daļu (virs 50%) sastāda divus un trīs gadus vecasbrētliņas.
Reņģu nārsta bara krājums pēdējos gados ir samazinājies. Tomēr pēdējos divos gados irnovērojams krājuma pieaugums, un 2003. gadā reņģu nārsta biomasa sasniedz 39% noilggadējā vidējā. Nārsta bara biomasas samazināšanās, īpaši pēdējos gados, ir saistīta ar reņģuvidējā svara pazemināšanos, jo nārsta biomasā dominē Baltijas jūras ziemeļu daļas reņģes, kasir lēnāk augošas. Lēnāku augšanu (uz līdz ar to zemāku biomasas apjomu) nosaka arīnelabvēlīgie barošanās apstākļi pēdējos gados. Nārsta biomasas samazināšanos veicinājis arīzvejas mirstības pieaugums pēdējos gados.
Rīgas jūras līča reņģe ir atsevišķa Baltijas jūras reņģes populācija, un tās krājums un nārstabara biomasa tiek rēķinātas atsevišķi no Baltijas jūras reņģes. Līča reņģe ir lēnāk augoša,mazāka pēc izmēriem un svara. Pretstatā Baltijas jūras reņģei, līča reņģes nārsta biomasa irstabilā un augstā stāvoklī. Nārsta biomasa vēsturiski sāka pieaugt 80-to gadu beigās, 1994.gadā sasniedzot 123 tūkst. t. Tam sekoja kritums līdz 91 tūkst. t (1998. gadā), un atkal kāpums2002. gadā. 2003. gadā nārsta bara biomasa kritās, kas izskaidrojams ar reņģu mazajiemsvariem pa vecuma grupām.
73
Mencas
050
100150200
250300
1990
1992
1994
1996
1998
2000
2002
tūks
t. t
Nārstabarabiomasa
Optimālaiskrājumalīmenis
Kritiskaiskrājumalīmenis
Brētliņas
0
500
1000
1500
2000
2500
1990
1991
1992
1993
1994
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
tūks
t. t
Nārstabarabiomasa
Optimālaiskrājumalīmenis
Kritiskaiskrājumalīmenis
Reņģes
0
20
40
60
80
100
120
140
1990
1991
1992
1993
1994
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
tūks
t. t
Nārstabarabiomas
Optimālaiskrājumalīmenis
Kritiskaiskrājumalīmenis
58. attēls. Galveno zivju sugu nārsta bara biomasa
Avots: Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūts
Dabiskās ūdenstilpēs izlaisto zivju mazuļu un kāpuru skaitsLatvijā zivju resursus pārzina valsts un šī pārzināšana ietver zivju krājumu izmantošanas
regulēšanu, resursu izpēti, aizsardzību, un krājumu mākslīgu atražošanu. Valsts kā zivjuresursu pārzinātāja nosaka politiku zivju resursu atražošanas jomā un izstrādā tās īstenošanainepieciešamo pasākumu kompleksu. Pamatojoties uz Latvijas Zivsaimniecības pētniecībasinstitūta sniegtajām zinātniskajām rekomendācijām ir izstrādāta Zivju resursu atražošanasvalsts programma (2001.-2010.g.), kurā ir noteikti zivju resursu atražošanas mērķi, uzdevumiun plānotie zivju mazuļu izlaišanas apjomi.
10.1 9.212.8
8.5
15.2
23.619.5
12.7
26.0
14.418.4
14.715.3
05
1015202530354045
1991
1992
1993
1994
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
milj
. indi
vīdu
Vēlamais skaits
59. attēls. Valsts zivju audzētavu dabiskajos ūdeņos izlaisto zivju mazuļu un kāpuru skaits
Avots: Valsts zivsaimniecības pārvalde
Zivju resursu atražošanas pasākumi tiek finansēti no dažādiem avotiem. Kopš 2003. gadalielāko finansējuma daļu veido VAS „Latvenergo” līdzekļi – kompensācijas maksas parDaugavas HES kaskādes darbības rezultātā zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem, kā arīmazākā apjomā – valsts budžeta līdzekļi.
74
Zivju resursu atražošanu veic 7 specializētas valsts zivju audzētavas. Pēdējo gadu laikāzivju resursu atražošanā tiek iesaistītas arī privātās zivju audzētavas, taču tie pagaidām irnelieli apjomi.
2003. gadā valsts zivju audzētavas izaudzēja un valsts ūdenstilpēs ielaida 26 milj. dažādusugu zivju mazuļu. Kopumā valsts zivju audzētavas, ievērojot pašreizējās ražošanas jaudas, irspējīgas izlaist aptuveni 14-20 milj. gab. dažādu zivju sugu mazuļu un kāpuru, kas sedz tikaidaļu no valsts programmā paredzētā nepieciešamā zivju mazuļu atražošanas daudzuma. Zivjuresursu atražošanas valsts programmā 2005. gadā paredzēts izlaist kopā ap 41 milj. gab. zivjumazuļu, bet 2010. gadā – jau 62 milj. gab. zivju mazuļu.
Izlaisto zivju mazuļu skaita objektīvu analīzi nepieciešams veikt pa vecuma grupām, jo tāmir atšķirīgi audzēšanas ilgumi, sarežģītības pakāpe un tehnoloģiskās iespējas.
Līdaku un nēģu kāpuru audzēšanas rezultāti lielā mērā atkarīgi no hidrometeoroloģiskajiemapstākļiem. Nēģu kāpuru audzēšana ilgst aptuveni 20 dienas. 2003. gadā tika izaudzēti 21,7milj. gab. nēģu kāpuru, ko noteica optimālie hidrometeoroloģiskie apstākļi. Analizējot pēdējos5 gados izlaisto nēģu kāpuru skaitu, tas vidēji ir 13,2 milj. gab., un pārsniedz programmāparedzēto rādītāju – 12 milj.gab. Izlaisto līdaku kāpuru skaitu būtu nepieciešams palielināt,un, ņemot vērā valsts zivju audzētavu ierobežotās ražošanas iespējas, nākotnē to audzēšanābūtu jāiesaista arī privātie zivju audzētāji.
Dabiskās ūdenstilpēs izlaisto vienvasaras plaužu, vimbu, zandartu un līdaku mazuļu skaitsir atkarīgs no hidrometeoroloģiskajiem apstākļiem un iespējām nozvejot nepieciešamovaislinieku skaitu. Pēdējos 2 gados vidējais izlaisto vienvasaras plaužu, līdaku, zandartu unvimbu mazuļu skaits ir ap 1,8 milj. gab., kas dod arī atguvumu nozvejās - 2002. gadā 29 t un2003. gadā 35 t.
Ņemot vērā zandartu pieprasījumu tirgū, pieaug slodze uz zandartu resursiem. Tāpēcnepieciešams palielināt vienvasaras zandartu mazuļu audzēšanu un izlaišanu. Pēdējo 5 gadulaikā vidēji gadā tiek izaudzēti 855,6 tūkst. gab. Valsts zivju audzētavām vienvasaras zandartumazuļu audzēšanas palielināšanu limitē ražošanas jaudas (dīķu platības), tāpēc šīs zivju sugasresursu ataudzēšanā perspektīvā plānots iesaistīt arī privātos zivju audzētājus.
Lašu viengadnieku, divgadnieku un vienvasarnieku audzēšana un izlaišana pa gadiem vidējisvārstās ap 1-1,2 milj.gab. Šāds daudzums ir noteikts arī Zivju resursu atražošanas valstsprogrammā un to neplāno palielināt.
Pēdējos gados ir palielinājusies taimiņu viengadnieku un divgadnieku audzēšana. Pēdējo 5gadu laikā vidēji gadā tiek izaudzēti 146,5 tūkst. gab. Salīdzinot ar 90-to gadu sākumu, tāpieaugusi aptuveni 5 reizes, bet taimiņu kāpuru vietā no 1999. gada tiek audzēti un izlaistivienvasaras mazuļi, kas ir dzīvotspējīgāki. Pēc Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtaaprēķiniem vienvasaras mazuļu izdzīvošanas spēja ir vairāk kā divas reizes lielāka nekākāpuriem. Zivju resursu atražošanas valsts programmā noteiktos taimiņu mazuļu audzēšanasapjomus perspektīvā nepieciešams palielināt. Taimiņu migrācija nav tik tāla kā lašiem – tieuzturas Baltijas jūras Latvijas piekrastes zonā. Taimiņi ir viena no vērtīgajām zivju sugām,kas papildina un dažādo zvejnieku nozvejoto zivju sugu sastāvu.
Zvejniecības ekoefektivitāte Galveno rūpniecisko zivju sugu intensīvas apzvejas rezultātā un Baltijas jūras vides
apstākļu izmaiņu dēļ, šo zivju sugu resursi pēdējos gados sarūk, kā rezultātā samazināsnozvejas kvotas, pasliktinās zvejniecības ekonomiskie un sociālie rādītāji.
75
Līdzīgi kā visā nozarē arī zvejniecībā 2003. gadā bija novērojams kopprodukta kritums.Pēdējos gados zivsaimniecības īpatsvars iekšzemes kopproduktā pakāpeniski samazinājieslīdz 1,15% 2003. gadā (salīdzinājuma 1996. gadā - 3,4 %). Tam par iemeslu kalpoja nozvejukvotu samazināšanās pēdējos gados un nozveju kritums tāljūras zvejā. Eksporta struktūrāzivsaimniecības īpatsvars kritās līdz 3,2% 2003. gadā (salīdzinājumam - 9% 90-to gadu vidū).Zivsaimniecības produkcijas ārējās tirdzniecības bilanci laikā no 2001. – 2003. g. raksturostabili, pozitīvi rādītāji ar nelielu pieaugumu 2003. gadā. Ārējās tirdzniecības bilance2003.gadā bija 35,15 milj. latu.
Zvejniecība galvenokārt balstās uz vietējiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča zivjuizejvielu resursiem. No Latvijas ūdeņos reģistrētajām 63 zivju sugām rūpnieciska nozīme ir34 sugām. Tomēr jāpiebilst, ka galvenā ekonomiskā vērtība ir brētliņām, reņģēm, mencām unlašiem, kuru nozveja veido gandrīz 99% no kopējā nozvejas apjoma Baltijas jūrā. Salīdzinotar deviņdesmito gadu otro pusi, kvotu izmantošana ir ievērojami pieaugusi (kvotas izzvejotaspar 98,3%).
2003. gadā Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes joslas zvejoja 217 kuģi un zvejaipiekrastes joslā reģistrēta 481 zvejas laiva. Zvejas kuģu skaits ar dzinēju virs 110 kW 2003.gadā bija 191 (kuģi, kas zvejoja ar tīkliem - 60, mazie traleri - 83, lieli 48), kas kopumānodarbināja nedaudz mazāk kā 1000 zvejniekus. Kuģu vidējais vecums Baltijas jūrā bija liels- 25 gadi. Nozveja Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī sastāda 62,2% no Latvijas kopējāsnozvejas. Kopumā zvejas kuģu tālākās perspektīvas būs atkarīgas no ES politikas zivjuresursu izmantošanas regulēšanās Baltijas jūrā.
Ar tāljūras zveju nodarbojas 10 kuģi, kas nozvejojuši 36,8% no kopējās nozvejas. Iekšējoūdeņu zveja apjoms bija neliels un sastādīja tikai 1% no kopējā nozvejas apjoma.
2003. gadā zvejniecības nozarei tika piešķirtas subsīdijas. Lielākā daļa (90,1 %) tikaizmantots zvejas kuģu, saldētājkuģu (refrižeratoru) un to apstrādes kuģu modernizācijai unpilnveidošanai, kuri zvejo Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes joslas, kuģu būvei vaiiegādei un kuģu piestātņu renovācijai - 495 tūkt Ls. Piekrastes un iekšējo ūdeņu zvejasattīstībai tika piešķirtas subsīdijas 14,8 tūkst Ls (2,6), bet stihisko dabas parādību un nelaimesgadījumu (vētras, plūdu) radīto zaudējumu kompensācijai piekrastes un iekšējo ūdeņuzvejniekiem izmantoti Ls 4,7 tūkst. jeb 0,8%.
0%20%40%60%80%
100%120%140%160%
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
Zvejniecībaspievienotā vērtībaIKP Nozveja Baltijasjūrā
Tāljūras nozveja
Kopējā nozveja
59. attēls. Ekoefektivitāte zvejniecībā
Avots: CSP, Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūts
76
Ūdens resursi
Kā pasaulē, tā arī Latvijā pēdējo gadu laikā ar vien lielāka uzmanība tiek pievērsta ūdensresursu aizsardzībai un racionālai izmantošanai. Šobrīd ūdens apgāde Latvijā tiek nodrošinātaizmantojot pazemes ūdeni no akām un urbumiem, kā arī atsevišķās pilsētās tiek izmantotsvirszemes ūdens.
Kopumā ūdens resursu patēriņš, līdz ar to racionālāku izmantošanu, kā arī rūpniecībasintensitātes samazināšanos, ir nedaudz krities, taču, pieaugot iedzīvotāju labklājībai unnostabilizējoties ekonomiskajai situācijai, ir prognozējams patēriņa kāpums. Līdz ar ūdensapsaimniekošanas sistēmu uzlabošanu, samazinās arī ūdens zudumi.
Ieejošā plūsma Saimnieciskā aprite Izejošā plūsma
Virszemes ūdens 141 636 tūkst.m3
Pazemes ūdens 114 612 tūkst.m3
Zudumi 33 857 tūkst.m3
Patēriņš 211 611 tūkst.m3
Atgriezeniskajās
sistēmās 152 583 tūkst.m3
Notekūdeņi
226 992 tūkst.m3
60. attēls. Ūdens resursu plūsma 2002. gadā, m3
Avots: Latvijas Vides aģentūras aprēķini
Ieejošā plūsma Saimnieciskā aprite Izejošā plūsma
Ūdens ieguve
110 m3/iedz.
Zudumi 15 m3/iedz.
Patēriņš
91 m3/iedz.
Notekūdeņi
97 m3/iedz.
61. attēls. Ūdens resursu plūsma uz vienu iedzīvotāju 2002. gadā, m3
Avots: Latvijas Vides aģentūras aprēķini
77
Ūdens krājumiKopš deviņdesmito gadu sākuma vērojama ūdens ņemšanas no pazemes ūdeņiem
samazinājums –no 1990. gada līdz 1996. gadam ūdens ņemšana samazinājusies gandrīz divasreizes vidēji no 863 tūkst. m3/diennaktī līdz 490 m3/diennaktī (5. tabula), pēdējos gados šissamazinājums ir daudz lēnāks. Salīdzinot vidējo ūdens patēriņu un potenciālos pazemes ūdensresursus, redzams, ka šobrīd kopumā valstī tiek izmantota tikai neliela daļa no potenciālajiemūdens resursiem. Tomēr ūdens resursi nav izplatīti vienmērīgi visā Latvijas teritorijā tāpat kāūdens ņemšana, kas rada problēmas noteiktos reģionos. Arī virszemes saldūdens resursivērtējami kā lieli (5. tabula).
5.tabula. Potenciālie pazemes saldūdens resursi un ūdens patēriņš
Avots: Valsts Ģeoloģijas dienestsŪdens horizontu
komplekssIzplatībaslaukums
(tūkst. km2)
Potenciālieresursi (tūkst.m3/diennaktī)
Ūdens patēriņš tūkst. m3/diennaktī
1990 1996 1998 2000 2002
Kvartāra 1,3 11 253 191 150 84 86Famena-Augšpermas 8,0 898 77 34 28 27 24Pļaviņu-Amulas 26,6 910 155 71 46 39 36Arukilas-Amatas 54,9 2872 378 194 192 168 164Ķemeru-Pērnavas nav datu nav datu nav datu nav datu 2 2 2Kopā 90,8 4691 863 490 418 320 312
6. tabula. Virszemes ūdeņu resursi
Avots: Valsts Ģeoloģijas dienestsNotece, km3/gadā Notece, m3/s
Ilggadējā vidējā upju notece noLatvijas teritorijas
15,7 500
Tranzītnotece no Baltkrievijas unLietuvas
19,4 615
Kopā (aptuveni) 33-35
Virszemes un pazemes ūdeņu ņemšanaŪdens resursi Latvijā tiek ņemti gan no virszemes, gan no pazemes avotiem. Salīdzināmi
un ticami dati valsts statistiskā pārskata “Nr. 2 – Ūdens” ietvaros tiek apkopoti kopš 1998.gada, kas apkopoti 62. attēlā.
78
0
100 000
200 000
300 000
400 000
1998 1999 2000 2001 2002 2003
tūks
toši
m3
0
1000
2000
3000
4000
5000
viet
u sk
aits
Pazemes Virszemes Ūdens ņemšanas vietu skaits
62. attēls. Ūdens ņemšana no dabiskajiem avotiem, 1998.–2003. gads (tūkst. m3)
Avots: Latvijas Vides aģentūra
Strauji samazinās ūdens ņemšanas vietu skaits: līdz ar daudzu uzņēmumu likvidēšanostiek likvidēti vai tamponēti to agrāk izmantotie pazemes ūdens ieguves urbumi.
Kopumā ņemtā ūdens daudzums samazinās, taču samazinājuma tempi krītas. To varizskaidrot ar rūpniecības intensitātes stabilizēšanos un ūdens skaitītāju uzstādīšanu, kasdisciplinē un motivē taupīt ūdeni. 2003. gadā izmērītais ūdens daudzums sastāda 69% nokopējā ņemtā ūdens daudzuma.
Jāpiezīmē, ka ņemtā ūdens daudzuma un ņemšanas vietu skaita samazinājums daļēji irizskaidrojams ar to, ka kopš 2003. gada par ūdens ņemšanu, izmantošanu un novadīšanu vairsneatskaitās tie uzņēmumi, kam ir izsniegts C kategorijas apliecinājums ūdens resursulietošanai.
Teritoriju griezumā lielākais ūdens ņēmējs ir Rīga, kas 2003. gadā no virszemes unpazemes avotiem ņēma 100835 tūkst. m3 ūdens jeb 40 % no kopējā ņemtā ūdens daudzuma.Baseinu griezumā visvairāk ūdens no virszemes un pazemes avotiem 2003. gadā ir ņemtsDaugavas baseinā – 176450 tūkst. m3 jeb 69 % no kopējā ņemtā ūdens daudzuma, savukārtnozaru griezumā lielākais ūdens daudzums tika ņemts notekūdeņu un atkritumu likvidēšanai,attīrīšanai un tamlīdzīgām darbībām (NACE kods 9000) – 102023 tūkst. m3 ūdens jeb 40 %no kopējā ņemtā ūdens daudzuma.
Pazemes ūdens līmeņa izmaiņas Rīgā un LiepājāAtbilstoši ilglaicīgajiem novērojumiem, lielākajā Latvijas daļā ir dabīgs vai nenozīmīgi
traucēts pazemes ūdeņu režīms visos brīvās ūdens apmaiņas zonas horizontos. Traucētspazemes ūdeņu režīms ir „Lielās Rīgas” un Liepājas reģionos (attiecīgi 7000 un 1000 km2
platībā), kas saistīts ar intensīvu ūdens ņemšanu centralizētās ūdensapgādes vajadzībām.
Intensīvās un nelīdzsvarotās ūdens ņemšanas rezultātā 20.-tā gadsimta 70.-80.-tajos gados„Lielās Rīgas” (63. attēls) un Liepājas (64. attēls) reģionos samazinājās pazemes ūdeņulīmenis – Liepājas reģionā līdz pat 17 m zem dabīgā līmeņa, kā rezultātā šajos reģionosizveidojās depresijas piltuves.
79
Kopš 90.-to gadu sākuma ūdens ņemšanas apjoms strauji samazinājās, tā rezultātānovērojama pazemes ūdens līmeņa atjaunošanās – Rīgā Gaujas ūdens horizonta līmeņi,salīdzinot ar septiņdesmito gadu sākumu, ir atjaunojušies par 10-13 metriem. „Lielās Rīgas”reģionā pazemes ūdens līmenis ir atjaunojies, savukārt Liepājas reģionā joprojām turpināslīmeņu celšanās, bet daudz lēnāk nekā iepriekšējos gados. Šobrīd lokālas depresijas piltuvesšajos reģionos novērojamas atsevišķās ūdens ņemšanas vietās.
Ja turpmākajos gados pazemes ūdens ņemšana saglabāsies pašreizējā līmenī, tad ūdenslīmenis šajos reģionos varētu palikt nemainīgs vai nedaudz paaugstināties, toties, pieaugotūdens ņemšanas apjomiem, atkal var sagaidīt ūdens līmeņa samazināšanos.
-18
-15
-12
-9
-6
-3
0
1980
1981
1982
1983
1984
1985
1986
1987
1988
1989
1990
1991
1992
1993
1994
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
Ūde
ns lī
men
is, m
0
5
10
15
20
25
30
35
Ūde
ns ņ
emša
na, m
ilj. m
3
Pazemes ūdeņu līmenis(D3gj) Pazemes ūdens ņemšana
63. attēls. Pazemes ūdeņu līmenis (m) un pazemes ūdens ņemšana (milj.m3) Rīgā
Avots: Valsts Ģeoloģijas dienests (ūdeņu līmenis)
Latvijas Vides aģentūra (ūdens ņemšana)
-18
-15
-12
-9
-6
-3
0
1988
1989
1990
1991
1992
1993
1994
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
Ūde
ns lī
men
is,m
0
5
10
15
20
25
Ūde
ns ņ
emša
na, m
ilj.m
3
Pazemes ūdeņu līmenis( D3gj) Pazemes ūdeņu līmenis( D3mr-žg)Pazemes ūdens ņemšana
80
64. attēls. Pazemes ūdeņu līmenis (m) un pazemes ūdens ņemšana (milj.m3) Liepājā
Avots: Valsts Ģeoloģijas dienests (ūdeņu līmenis)
Latvijas Vides aģentūra (ūdens ņemšana)
Ūdens izmantošana Ūdens izmantošana laika posmā no 1998. līdz 2003. gadam ir attēlota 65. attēlā. Visās
nozaru grupās var novērot tendences, ka līdz 2001. gadam ūdens izmantošana samazinās, betpēc 2001. gada palielinās, kas saistāmas ar tautsaimniecības aktivitātes samazināšanos unsekojošo rūpniecības un lauksaimniecības stabilizēšanos.
050000
100000150000200000250000300000350000
1998. 1999. 2000. 2001. 2002. 2003.
tūks
t. m
3
Pārējās nozaresKomunālie pakalpojumiRūpniecībaLauksaimniecība (tai skaitā mežsaimniecība un zivsaimniecība)
65. attēls. Ūdens izmantošana tautsaimniecības nozarēs, tūkst. m3
Avots: Latvijas Vides aģentūra
Lielākais ūdens izmantošanas pieaugums 2002. gadā ir uz zvejniecības, zivjaudzētavu unzivsaimniecības darbību rēķina, kas sastāda 93% no lauksaimniecības, mežsaimniecības unzivsaimniecības nozaru grupā izmantotā ūdens.
Rūpniecības nozaru grupā lielākie ūdens izmantotāji ir elektroenerģija, gāzes tvaika unkarstā ūdens apgāde un pārtikas produktu un dzērienu ražošana, kuri 2003. gadā izmantojaattiecīgi 28088 tūkst. m3 (jeb 44%) un 13872 tūkst. m3 (jeb 22%) no kopējā izmantotā ūdensrūpniecības nozaru grupā.
Komunālo pakalpojumu nozaru grupā ir novērojamas lielas datu svārstības starp nozarēmūdens ieguve, attīrīšana un sadale un notekūdeņu un atkritumu likvidēšana, attīrīšana. Tasizskaidrojams ar to, ka uzņēmumi patērētajam gan piegādā ūdeni, gan nodrošina kanalizācijaspakalpojumus; savukārt ekonomiskās darbības nozari uzņēmumi nosaka atbilstoši nozarei,kurā uzņēmums attiecīgajā gadā ir guvis lielāku peļņu.
Pārējo nozaru grupā ūdens izmantošana samazinās. Lielākais ūdens patērētājs šajā nozarē2003. gadā bija valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana, kas patērēja54% no šajā nozaru grupā patērētā ūdens daudzuma.
81
Ūdens zudumiŪdens zudumi rodas transportēšanas ceļā no ūdens ņemšanas līdz izmantošanas vietai vai
no ūdens lietošanas un otrreizējās izmantošanas punktiem. Ūdens zudumus nosaka aprēķinuvai novērtējuma rezultātā, bieži ūdensapgādes uzņēmumi pie zudumiem pieskaita to ūdensdaudzumu, kuru patērētājs reāli ir saņēmis, bet par kuru nav samaksāts. Zudumi sastādaaptuveni 9-13% no ņemtā ūdens daudzuma.
Zudumu samazināšanos veicināja mazo pilsētu ūdenssaimniecību modernizācija unrekonstrukcija Valsts investīciju programmas “Ūdensapgāde un notekūdeņu attīrīšana Latvijasmazpilsētās” (800+) ietvaros.
Lielākie ūdens zudumi 2003. gadā ir novērojami:
Rīgā ūdens zudumi sastādīja 10846 tūkst. m3 jeb 46% no kopējā zudumu daudzuma;
Daugavas baseinā sastādīja 17193 tūkst. m3 jeb 73% no kopējā zudumu daudzuma;
notekūdeņu un atkritumu likvidēšana un attīrīšana nozarē – 15485 tūkst. m3 jeb 66%no kopējiem ūdens zudumiem.
Ūdens izmantošana atgriezeniskajās sistēmās Ūdens atgriezeniskajās sistēmās galvenokārt tiek izmantots enerģētikas un siltumapgādes
jomā – nozarē elektroenerģija, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgāde 2003. gadāatgriezeniskajās sistēmās izmantoja 100090 tūkst. m3 jeb 70% no visa atgriezeniskajāssistēmās izmantotā ūdens. Atgriezeniskajās sistēmās izmantotā ūdens daudzums kopš 1998.gada ir palielinājies no 55% līdz 62%.
Notekūdeņu novadīšana virszemes ūdeņosVirszemes ūdeņos kopumā tiek novadīti sekojoši notekūdeņi (66. attēls):
ar attīrīšanu normatīvi tīri (attīrīti attīrīšanas iekārtās un atbilst normatīvu prasībām); ar attīrīšanu normatīvi netīri (attīrīti attīrīšanas iekārtās, bet neatbilst normatīvu
prasībām – nepietiekoši attīrīti notekūdeņi); bez attīrīšanas normatīvi tīri (nav attīrīti attīrīšanas iekārtās, bet atbilst normatīvu
prasībām – dzesēšanas ūdeņi u.c.); bez attīrīšanas normatīvi netīri (nav attīrīti attīrīšanas iekārtās un neatbilst normatīvu
prasībām); lietus notekūdeņi – lietus ūdeņu novadīšana vidē no lietus ūdeņu kolektora.
Būtiski ir samazinājies ūdens novadīšanas vietu skaits, kopējais notekūdeņu daudzums unnormatīvi netīro (gan ar attīrīšanu, gan bez tās) notekūdeņu novadīšana vidē. Bez attīrīšanasnormatīvi tīro notekūdeņu īpatsvars saglabājas 30% apmērā. Galvenie samazinājuma cēloņi irattīrīšanas iekārtu modernizācija, kā arī rūpniecisko uzņēmumu skaita samazināšanās.
82
0
50000
100000
150000
200000
250000
300000
350000
1998. 1999. 2000. 2001. 2002. 2003.
milj
. m3
Bez attīrīšanas normatīvinetīriAr attīrīšanu normatīvinetīriBez attīrīšanas normatīvitīriAr attīrīšanu normatīvitīri
66. attēls. Virszemes ūdeņos novadītie notekūdeņi, milj. m3
Avots: Latvijas Vides aģentūra
2003. gadā vislielākais visa veida notekūdeņu novadītājs ir Rīga (novada 47815 tūkst. m3
jeb 44% no visiem ar attīrīšanu normatīvi tīrajiem notekūdeņiem, 11315 tūkst. m3 jeb 42% novisiem ar attīrīšanu normatīvi netīrajiem notekūdeņiem, 28563 tūkst. m3 jeb 37% no visiembez attīrīšanas normatīvi tīrajiem notekūdeņiem, 420 tūkst. m3 jeb 19% no visiem bezattīrīšanas normatīvi netīrajiem notekūdeņiem).
2003. gada baseinu griezumā visvairāk notekūdeņus novadīja Daugavas baseinā, savukārtbez attīrīšanas normatīvi netīro notekūdeņu novadīšanas jomā no Daugavas baseina daudzneatpaliek Bārtas baseins ar 536 tūkst. m3 jeb 25% no visiem vidē novadītajiem bez attīrīšanasnormatīvi netīrajiem notekūdeņiem.
Nozaru griezumā lielākie notekūdeņu novadītāji ir notekūdeņu un atkritumu likvidēšana,attīrīšana u.tml. darbības, kas novada 60% no visiem ar attīrīšanu normatīvi tīrajiemnotekūdeņiem un 55% no visiem ar attīrīšanu normatīvi netīrajiem notekūdeņiem.
Turpmākās rīcības normatīvi netīro notekūdeņu novadīšanas samazināšanai galvenokārtsaistītas ar vecā parauga ūdens lietošanu atļauju nomaiņu pret A vai B kategorijaspiesārņojošo darbību atļaujām un atbildīgo institūciju (RVP) veikto normatīvo aktuievērošanas kontroli uzņēmumos, kā arī uz turpmākajām investīcijām ūdenssaimniecības unkanalizācijas uzņēmumu sakārtošanai un modernizācijai gan Valsts investīciju programmas“Ūdensapgāde un notekūdeņu attīrīšana Latvijas mazpilsētās” (800+), gan citu investīcijuprogrammu ietvaros.
Piesārņojošo vielu noplūdes virszemes ūdeņos no punktveida avotiemInformācija par virszemes ūdeņos no punktveida avotiem ar notekūdeņiem novadīto
paliekošo piesārņojumu tiek iegūta, veicot novadāmo notekūdeņu analīzes. Datu precizitāte iratkarīga no analīžu biežuma – jo biežāk tiek veiktas analīzes, jo precīzāka informācija tiekiegūta par piesārņojošo vielu koncentrācijām notekūdeņos. Analīžu biežumu nosaka reģionālāvides pārvalde, izsniedzot ūdens lietošanas vai A vai B kategorijas piesārņojošās darbībasatļauju, kā arī atkarībā no operatora darbības sfēras specifikas.
83
Tomēr piesārņojošo vielu koncentrācija notekūdeņos (kā arī pašu notekūdeņu plūsmasintensitāte) var atšķirties atkarībā no diennakts laika. It īpaši tas ir raksturīgs komunālajāmnotekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kur lielākā notekūdeņu plūsma ienāk no rītiem un vakaros,kad iedzīvotāji visvairāk lieto ūdeni higiēnas vai ēdiena gatavošanas vajadzībām. Nevarizslēgt varbūtību, ka uzņēmums var būt ieinteresēts notekūdeņus analizēt retāk un laikā, kadpiesārņojošo vielu koncentrācija tajā ir viszemākā, lai samazinātu izdevumus par analīzēm undabas resursu nodokļu nomaksu.
Tikai lielākajos uzņēmumos, kuri novada vidē milzīgus ūdens daudzumus (pašvaldībasSIA “Rīgas Ūdens”), analīzes tiek veiktas pietiekoši bieži (notekūdeņu analīzes veic reizidienā). Nelielajos uzņēmumos notekūdeņu analīzes lielākoties veic reizi mēnesī vai pat reiziceturksnī, kas, protams, nozīmē zemu rezultāta precizitāti un atbilstību reālajai situācijai.
Visu piesārņojošo vielu (izņemot Nkop) emisijām ir tendence samazināties (67. attēlā), kassaistāms ar būtisku rūpniecības intensitātes samazināšanos un attīrīšanas iekārturekonstrukciju un modernizāciju.
0
5000
10000
15000
20000
1998. 1999. 2000. 2001. 2002. 2003.
To
nn
as/
ga
dā Suspendētās vielas
BSP5ĶSPPkopNkop
67. attēls. Piesārņojošo vielu (suspendētās vielas, bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP5),ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP), kopējais fosfors (Pkop) un kopējais slāpeklis(Nkop)) emisija ūdens vidē ar notekūdeņiem no punktveida avotiem
Avots: Latvijas Vides aģentūra
Administratīvi teritoriālā griezumā 2003. gadā lielāko piesārņojuma daudzumu virszemesūdeņos novadīja Rīgā (1298 t jeb 43% no visa suspendēto vielu piesārņojuma, 696 t jeb 31%no visa BSP5 piesārņojuma, 4112 t jeb 37% no visa ĶSP piesārņojuma, 159 t jeb 35% no visaPkop piesārņojuma un 1771 t jeb 54% no visa Nkop piesārņojuma).
Lielākais piesārņotājs baseinu griezumā bija Daugavas baseins, bet nozaru griezumānotekūdeņu un atkritumu likvidēšana, attīrīšana u.tml. darbības.
Notekūdeņu dūņasNotekūdeņu dūņu uzskaite Latvijā valsts statistiskā pārskata “Nr. 2 – Ūdens” ietvaros tika
uzsākta 1998. gadā. Diemžēl sākotnēji netika noteikti precīzi kritēriji dūņu uzskaitei, kārezultātā nebija vienotas metodiskas pieejas dūņu uzskaitē: daži operatori dūņas uzskaitīja pēc
84
sausnas, daži – pēc dabiski mitrās masas. Saskaņā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātesspeciālistu pētījumiem (Vucāns A., Gemste I., Bebris R., Grase M., “Bīstamo vielukoncentrācija un masa notekūdeņos un to dūņās”, Jelgava, 2004, 16. lpp) sausnas satursnotekūdeņu dūņās svārstās no 4 līdz 20%, tās vidējā vērtība ir 13-14%, bet nepārsniedz 20%.
Sākot ar 2003. gadu notekūdeņu dūņas jāuzrāda pēc sausnas masas, kas būtiski uzlabodatu kvalitāti. Administratīvi teritoriālajā griezumā 2003. gadā visvairāk notekūdeņu dūņubija saražots Rīgā – 8596 t jeb 29% no visām saražotajām dūņām, baseinu griezumā –Daugavas baseinā (16595 t jeb 57%), bet nozaru griezumā visvairāk dūņu saražoja nozarenotekūdeņu un atkritumu likvidēšana, attīrīšana u.tml. darbības – 15455 t jeb 53% no visāmsaražotajām notekūdeņu dūņām.
Notekūdeņu dūņu saimniecībā sasāpējusi problēma ir dūņas, kas atrodas “pagaiduuzglabāšanā” (68. attēls). 2002. gadā “pagaidu uzglabāšanā” tika nodoti 73% no saražotajāmnotekūdeņu dūņām, savukārt statistiskajā pārskatā neparādās informācija, kādas darbības ar šodūņu sēriju tiek veiktas nākamajos gados. Tendences notekūdeņu dūņu izmantošanas jomā irgrūti izdalīt, tomēr var secināt, ka lauksaimniecība ir otra lielākā joma, kurā tiek izmantotasnotekūdeņu dūņas. Visvairāk tiek izmantotas nozarē notekūdeņu un atkritumu likvidēšana,attīrīšana u.tml. darbības saražotās dūņas.
0102030405060708090
100
1998. 1999. 2000. 2001. 2002. 2003.
Citādi izmantotasPagaidu uzglabāšanaKompostēšanaLauksaimniecība
68. attēls. Notekūdeņu dūņu izmantošanas sadalījums no saražotā notekūdeņu dūņudaudzuma
Avots: Latvijas Vides aģentūra
85
Dabas resursu plūsmas indikatori
Dabas resursu tiešo ieejošo plūsmu (DMI) veido resursu ieguve valstī un imports.Kopumā Latvijā 2002. gadā tiešā ieejošā dabas resursu plūsma bija 40,5 milj.tonnas; importssastādīja 22% no DMI. Salīdzinot ar 1999. gada Eiropas valstu vidējo rādītāju 15 tonnas/iedz.,Latvijā ir relatīvi augsts DMI –17,4 t/iedz.
Resursu intensitāte, kas raksturo resursu patēriņu uz iekšzemes kopprodukta vienību(DMI/IKP), Latvijā ir salīdzinoši augsta 8,1 t/1000 Ls jeb 4,8 t/1000 Eur.
Resursu produktivitāte, kas izteikta kā radītā iekšzemes kopprodukta vērtība pret resursuieejošās plūsmas daudzumu (IKP/DMI) ir 209 Eur/t, kas ir ļoti zems rādītājs, salīdzinot arRietumeiropas valstu resursu produktivitāti vidēji 1200 Eur/t.
Izmantojot LVA aprēķinus un Eiropas Komisijas pētījumu (Moll, Bringezu, 2003), varsecināt, ka resursu intensitāte (patēriņš/IKP) Centrālās un Austrumeiropas valstīs ir daudzaugstāka nekā Rietumeiropas valstīs. Turpretī resursu patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir zemāksnekā Rietumeiropas valstīs. Tendenču analīze liecina, ka resursu izmantošanas produktivitāteAustrumeiropas valstīs uzlabojas, turklāt straujāk nekā Rietumeiropas valstīs, arī atjaunojamoresursu īpatsvars ir daudz augstāks nekā Rietumeiropas valstīs. Būtiski jāuzlabo visu resursuotrreizēja izmantošana un pārstrāde, lai samazinātu resursu un enerģijas zudumus.
Tiešo resursu ieejošo plūsmu Latvijā veido gan neatjaunojamie, gan atjaunojamie dabasresursi. Neatjaunojamos resursus veido fosilie energoresursi (tajā skaitā kūdra, kas izmatotakā kurināmais), visi minerālie resursi, tajā skaitā metāli un nemetāli – būvniecības izejvielas,kā arī kūdra, kas izmantota lauksaimniecībā. Kūdra pie neatjaunojamiem resursiempieskaitīta, pamatojoties uz to, ka kūdras ieguvei sagatavotajos laukos vairs nenotiek kūdrasveidošanās process. Pie atjaunojamiem resursiem pieskaita visu biomasu: koksni, zivis,nomedītos dzīvniekus, kā arī lauksaimniecības biomasu, ko sastāda gan dažādulauksaimniecības augu kopraža, gan ganību biomasa (69. attēls). Lai gan Latvijā ir lielsatjaunojamo resursu īpatsvars (63% no tiešās resursu ieejošās plūsmas), tomēr ir diezganzema šo resursu izmantošanas efektivitāte enerģētikā un lauksaimniecībā.
0
4
8
12
16
Fosi
lieen
ergo
resu
rsi
Nem
etāl
i
Met
āli
Kūd
ra
Kok
sne
Zivi
s
Med
ījam
iedz
īvni
eki
Lauk
saim
niec
ības
biom
asa
milj
.tonn
as
imports
ieguve
69. attēls. Tiešā dabas resursu ieejošā plūsma
Avots: Latvijas Vides aģentūras aprēķini
86
0% 20% 40% 60% 80% 100%
Fosilie energoresursi
Nemetāli
Metāli
Kūdra
Koksne
Zivis
Medījamie dzīvnieki
Lauksaimniecības biomasa
ieguve
imports
70. attēls. Importa īpatsvars
Avots: Latvijas Vides aģentūras aprēķini
Biomasa sastāda vislielāko tiešās ieejošās plūsmas īpatsvaru (71. attēls), galvenokārt toveido lauksaimniecības un koksnes ieejošās plūsmas (attiecīgi 38% un 24%). Minerālresursuieejošā plūsma ir1/4 daļa no DMI. Metāli Latvijā netiek iegūti (70. attēls), bet tiek importētiun otrreizēji pārstrādāti, savukārt nemetālus – būvniecības izejvielas lielākoties (82%) iegūstuz vietas. Fosilie energoresursi lielākoties tiek importēti (70. attēls), uz vietas iegūtās kūdrasdaudzums, ko izmanto enerģētikā, samazinās.
Fosilie resursi9%
Minerālresursi26%
Biomasa63%
Citi2%
71. attēls. Dabas resursu īpatsvars tiešā ieejošā plūsmā
Avots: Latvijas Vides aģentūras aprēķini
87
Lauksaimniecības biomasa
49%
Zivis0%
Koksne29%
Kūdra2%
Fosilie energoresursi
0%Nemetāli
20%
Medījamie dzīvnieki
0%
72. attēls. Dabas resursu īpatsvars ieguvē
Avots: Latvijas Vides aģentūras aprēķini
Lielāko daļu importa veido neatjaunojamie resursi (79%), tajā skaitā energoresursi (41%),metāli (23%) un būvniecības izejvielas (15%). Visi metāli Latvijā pilnībā tiek importēti,fosilie energoresursi tiek importēti 95% apjomā, bet ievērojami mazāk zivis, minerālresursi unkoksnes resursi (70. attēls). Pretēja tendence ir novērojama eksporta struktūrā, kuratjaunojamie resursi sastāda 77%, tajā skaitā koksne 73% (73. attēls).
Koksne7%
Nemetāli15%Metāli
23%
Fosilie energoresursi
30%
Zivis0%
Citi 18%
Lauksaimniecības biomasa
6%
Koksne73%
Nemetāli2%
Kūdra8%
Metāli 13%
Lauksaimniecības biomasa
3%Zivis1%
73. attēls. Dabas resursu īpatsvars importa un eksporta bilancē
Avots: Latvijas Vides aģentūras aprēķini
Latvijas eksporta kopapjoms pārsniedz importu par 1,7 milj. tonnām (74. attēls), turklātimportā dominē neatjaunojamie resursi un lauksaimniecības biomasa, ko lielākoties sastādagatavie pārtikas produkti. Eksportā dominē atjaunojamie resursi, pārliecinoši visvairākkoksnes resursi, kas detalizēti raksturoti koksnes resursu nodaļā.
88
0
2
4
6
8
Fosi
lieen
ergo
resu
rsi
Nem
etāl
i
Met
āli
Kūd
ra
Kok
sne
Zivi
s
Med
ījam
iedz
īvni
eki
Lauk
saim
niec
ības
biom
asa
Citi
bio
tiska
siz
cels
mes Citi
milj
.tonn
as imports
eksports
74. attēls. Dabas resursu importa un eksporta bilance
Avots: Latvijas Vides aģentūras aprēķini
Lai gan ārējā tirdzniecībā, kas izteikta masas mērvienībās, eksporta kopapjoms pārsniedzimportu, tomēr naudas izteiksmē pārliecinoši imports pārsniedz eksportu, kas saistāms ar lētuizejvielu (koksne) eksportu, bet dārgu izejvielu un preču importu. Eksports 2002. gadāsasniedza 1408,8 milj. latu, savukārt imports - 2497,4 milj. latu, starpība starp eksporta unimporta kopvērtību sasniedza 77,3%.
Tāpat kā iepriekšējos gados, nozīmīgāko vietu Latvijas eksportā arī 2002. gadā ieņēmakoksne un tās izstrādājumi - 33,6% no eksporta kopvērtības, metāli un to izstrādājumi -13,2%, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi - 12,8%, pārtikas rūpniecības produkti (ieskaitotalkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un tabaku) - 7,1%, mašīnas un mehānismi;elektriskās iekārtas - 6,5%.
Importā nozīmīgāko vietu ieņēma mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas - 21,3% nokopējā importa, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija - 10,4%, transportalīdzekļi - 9,8%, minerālie produkti - 9,7%, metāli un to izstrādājumi - 8,4%. Savukārtsamazinājās minerālo produktu imports.
Tiešais dabas resursu patēriņš (DMC) raksturo valstī patērēto dabas resursu daudzumu,to aprēķina kā starpību starp tiešo dabas resursu ieejošo plūsmu un eksportu (75. attēls).Tiešais dabas resursu patēriņš Latvijā 2002. gadā bija 30 milj. tonnas jeb 12,7 t/iedz., tajāskaitā atjaunojamie resursi 7,5 t/iedz. jeb 59% no resursu patēriņa.
-4
0
4
8
12
16
Fosi
lieen
ergo
resu
rsi
Nem
etāl
i
Met
āli
Kūd
ra
Kok
sne
Zivi
s
Med
ījam
iedz
īvni
eki
Lauk
saim
niec
ības
biom
asa
Citi
bio
tiska
siz
cels
mes
prod
ukti Citi
milj
.tonn
as
DMIDMC
89
75. attēls. Tiešais dabas resursu patēriņš (DMC)
Avots: Latvijas Vides aģentūras aprēķini
Aktuāls jautājums, vai turpmākā ekonomiskā attīstība var notikt nepalielinot slodzi videiun dabas resursiem. Pagaidām tendences Eiropā liecina, ka absolūtajos skaitļos resursu ieguveuz iedzīvotāju palielinās, lai gan resursu intensitāte kopumā samazinās. Lai sasniegtuRietumeiropas rādītājus, jaunajām dalībvalstīm, tajā skaitā Latvijai, resursu izmantošanasefektivitāte jāpalielina vismaz pieckārtīgi.
90
Atkritumi
Neskatoties uz sabiedrības izpratnes pieaugumu attiecībā uz atkritumu samazināšanasnepieciešamību, kā arī neapšaubāmām pozitīvām pārmaiņām atkritumu apsaimniekošanas sistēmāLatvijā, radīto atkritumu apjoms gadu no gada turpina konsekventi palielināties. Lai izprastu, kādēļtas tā notiek, ir jāpalūkojas ne vien uz to, kas rodas patēriņa produktu un preču dzīves ciklanobeigumā – atkritumiem, bet arī uz šī garās sakarību ķēdes iesākumu – ražošanas procesosieejošajām izejvielām, materiāliem un ražošanas procesu (rūpnieciskajiem) atkritumiem. Pēc somuatkritumu ekspertu vērtējuma katri 500 kg sadzīves atkritumu reprezentē 3500 kg ražošanā radītusatkritumus, kas savukārt radušies, pārstrādājot ap 50 000 kg izejmateriālu. Patērētāju saprātīgasvēlmes, racionāls preču un produktu patēriņš, kā arī izpratne par dabas resursu un no tiemiegūstamo materiālu ilgtspējīgu izmantošanu, ir ļoti nozīmīgs faktors atkritumu slodzes uz vidisamazināšanā.
Sadzīves un bīstamie atkritumiKā izriet no datiem par radīto sadzīves un bīstamo atkritumu apjomiem (76., 77. attēls), kas
iegūti ar valsts statistisko pārskatu “Nr.3- Atkritumi” tieši apsekojot operatorus – atkritumuradītājus, tad skaidri iezīmējas tendences, ka bīstamo atkritumu daudzums laika gaitā samazinās,sadzīves – pieaug. Lai gan sadzīves atkritumu dati tiek apkopoti tikai trešo gadu, ar katru gadupieaug atkritumu apjoms, par kuru ziņo lauksaimniecības uzņēmumi. Tas liecina, ka relatīvi jaunāslikumdošanas un normatīvo aktu prasības atkritumu apsaimniekošanas jomā ir ieviestas un darbojasarvien pārliecinošāk. Jāatzīmē, ka bīstamo atkritumu daudzuma samazinājums, it īpaši 2003. gadā,gan jāuzskata par nosacītu, jo tas saistīts ar izmaiņām čuguna un tērauda ražošanas nozares lielasatkritumu grupas (“neapstrādāti izdedži”) klasificēšanā no bīstamiem uz nebīstamiem. Atkritumudatu kvalitātes nodrošināšanā turpmāk lielāka uzmanība jāpievērš saņemto datu validācijai, kā arīoperatoru un atkritumu apsaimniekotāju atkritumu uzskaites dokumentācijas regulārām pārbaudēm(inspicēšanai).
7. tabula. Radīto atkritumu kopējais apjoms un daudzums uz 1 iedzīvotāju
Avots: Latvijas Vides aģentūra
Indikatori 2001 2002 2003Radītais sadzīves atkritumu daudzums, tonnas 1 103 460 987 160 1 056 470Radītais sadzīves atkritumu daudzums uz 1 iedzīvotāju gadā (kg/iedz.)
466,7 420,8 453,1
Radītais bīstamo atkritumu daudzums, tonnas 82 130 72 260 25 770Radītais bīstamo atkritumu daudzums uz 1 iedzīvotāju gadā (kg/iedz.)
34,7 30,8 11,1
91
56,2
18,3
0,72,3 4,50,30,4 0,2
82,1
72,3
59,1
3,13,2
25,8
15,8
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
Kop
ā
Met
ālu,
met
āla
izst
rādā
jum
ura
žoša
na
Tran
spor
ts u
nsa
kari
Vai
rum
tirdz
n.un
maz
umtir
dzn.
Ekek
trība
s,gā
zes u
n ūd
ens
apgā
de
tūks
t. t 2001
20022003
76. attēls. Radītais bīstamo atkritumu apjoms nozaru griezumā
Avots: Latvijas Vides aģentūra
2,1
0,9
1,7
1,01,20,7
4,6
0,10,7
0,40,1
5,0
0,2 0,2
5,6
0,7 1,00,5
0
1
2
3
4
5
6
Kop
ā
Lauk
saim
n.,
mež
saim
n.
Pārti
kas
prod
uktu
raž.
Kok
aiz
strā
dāju
mu
raž.
Vai
rum
tirdz
n.un
maz
umtir
dzn.
Met
ālu
un,
met
āla
izst
r.ra
ž.
100
tūks
.t.
200120022003
77. attēls. Saimnieciskās darbības radītais sadzīves atkritumu apjoms nozaru griezumā
Avots: Latvijas Vides aģentūra
Iepakojuma atkritumiLielu daļu no sadzīves atkritumiem, kas satur saimnieciski noderīgus un atkārtoti
izmantojamus materiālus, veido izlietotais iepakojums. Apkopojot informāciju par izlietotāiepakojuma patēriņu Latvijā 2002. un 2003. gadā, ir būtiski ievērot to, ka Iepakojuma likums
92
stājies spēkā tikai ar 2002. gada 1. jūliju - tādējādi tā izpildi iespējams attiecināt tikai sākot ar2002. gada 2. pusgadu. Tādēļ turpmāk, analizējot izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu unreģenerācijas normu sasniegšanu Latvijā 2002. gadā, par kopējā izlietotā iepakojuma apjomutiks uzskatīta puse no kopējā 2002. gadā tirgū izvietotā izlietotā iepakojuma apjoma.
8. tabula. Izlietotā iepakojuma patēriņš Latvijā (tonnas)
Avots: Latvijas Iepakojuma institūts2002. gada 2. pusg. 2003. gada 1. pusg.
Papīrs, kartons 22069 23046Koksne 3664 3625Polimēri 16128 15964Metāli 2935 2938Stikls 24663 25500Citi 2147 2169Kopā 71606 73269
Ministru kabineta noteikumi Nr. 139 “Noteikumi par izlietotā iepakojuma reģenerācijasapjomiem un termiņiem, ziņojuma sniegšanas kārtību un veidlapas paraugu” nosaka un regulēatkritumu samazināšanas procesu un materiālu un resursu daļēju atguvi no kopējās atkritumuplūsmas. Izvērtējot izlietotā iepakojuma reģenerācijas normu ievērošanu valstī, jāsecina, ka,sākot ar 2002. gada 2. pusgadu, no Latvijas tirgū izvietotā iepakojuma reģenerēti tikai 14%iepakojuma, nesasniedzot MK noteikumos nospraustās prasības.
9. tabula. Izlietotā iepakojuma reģenerācijas apjomu īpatsvars Latvijā 2002. gada 2.pusgadā
Avots: Latvijas Iepakojuma institūts
LZP LZJ Uzņēmumi Kopā MK normasDabiskās šķiedrasmateriāli
68% 46% 9% 22% 43%
Polimēri 16% 9% 9% 5% 9%Metāli 28% 14% 9% 7% 13%Stikls 33% 26% 0% 15% 19%Citi - 19% 0% 0%Kopā 40% 30% 7% 14% 31%
Šo situāciju var izskaidrot ar to, ka tirgū pastāv liela “nereģistrētā iepakojuma” proporcija,kas 2002. gadā sasniedza 60% no kopējā prognozētā iepakojuma tirgus apjoma. Tāpatuzņēmumi, kas reģenerācijas normu pildīšanu veic patstāvīgi, nav izpildījuši likumā noteiktāsprasības. Situācija uzlabojas jau 2003. gada 1. pusgadā, (4. tabula), ievērojami samazinotiesnereģistrētā iepakojuma daudzumam (39%). Turpmāk būtu nepieciešams veicināt likumānoteiktajā kārtībā nereģistrēto uzņēmumu reģistrēšanu un pievienošanos ražotāju atbildībassistēmām, kas ļautu attīstīt visaptverošas izlietotā iepakojuma savākšanas sistēmas, kas šobrīdne vienmēr ir iespējams ierobežotā iepakojuma apjoma dēļ, ko tirgū izvieto šo organizācijuklienti.
10. tabula. Izlietotā iepakojuma reģenerācijas apjomi Latvijā 2002. gada 2. pusgadā,tonnas
93
Avots: Latvijas Iepakojuma InstitūtsReģistrētais
iepakojuma apjomsReģenerēts
LZP LZJ Kopā LZP LZJ KopāDabiskās šķiedras materiāli 14849 2307 17156 13529 2094 15623Polimēri 9678 889 10567 1070 283 1353Metāli 1551 259 1810 860 220 1080Stikls 12796 2434 15230 1774 565 2339Citi 0 0 0 0 0 0Kopā 38874 5889 44763 17233 3161 20394
No atkritumu kopējās plūsmas izdalīto materiālu apjomu ilustrē Latvijas Vides aģentūras dati,kas doti xx. pielikumā. Jāatzīmē, ka materiālu un resursu atguvi no atkritumiem joprojām ierobežomazattīstītais specializēto pārstrādes uzņēmumu skaits un vāji attīstītā tirgus niša, ieskaitot eksportaiespējas no atkritumiem izdalīto materiālu pārstrādei. Patreiz tikai pāris desmit uzņēmumu irizvērsuši darbību šajā jomā. Taču, atgriežoties pie problēmas, kā mazināt atkritumu slodzes ietekmiuz vidi, jāpatur prātā, ka reālais atkritumu rašanās samazināšanas avots ir ražošana (rūpniecība) untirdzniecība. Tikai modernizējot ražošanas iekārtas un optimizējot materiālu plūsmu līnijas, attīstotmateriālu atlikumu pārstrādi to rašanās vietās, var panākt ievērojamu materiālo resursu ietaupījumu(līdz 30-35%), kā arī samazināt ar atkritumu pārvadājumiem neizbēgami saistītās transportaizmaksas (Workshop materials, 2004).
94
Zemes lietošana
Zemes lietošana ilgākā laika posmā atspoguļo galvenās izmaiņas ainavā un dabas resursuizmantošanā. Lielākās platības Latvijas teritorijā aizņem tieši meži un lauksaimniecībaszemes, to kopējais īpatsvars ir bijis samērā pastāvīgs pēdējo gadu laikā.
Latvijā lielās platībās saglabājušās sugas un biotopi, kuri citās Eiropas zemēs ir reti vaipat gandrīz izzuduši. Ar lauksaimniecības zemēm saistītas ne tikai kultūraugu, bet arī daudzassavvaļas sugas, kas var eksistēt tikai lauku ainavā. Tomēr šo sugu saglabāšanās iespējas lielāmērā ir atkarīgas no saimniekošanas intensitātes. Tās nelabvēlīgi var ietekmēt gan pārmērīgaķimikāliju lietošana un nozīmīgu ainavas elementu iznīcināšana, gan arī saimniekošanaspārtraukšana, kuras rezultātā izzūd atklāta ainava.
Viens no galvenajiem Latvijas vides aizsardzības politikas mērķiem ir nepieļaut bioloģiskāsdaudzveidības samazināšanu, dabas daudzveidības saglabāšana, sociāli svarīgu dabas objektuapsaimniekošana. Savukārt meža politikas mērķis ir veicināt lauksaimnieciski un citādineizmantojamo zemju apmežošanu, izmantojot valsts rīcībā esošos veicināšanas mehānismus.
Šobrīd ir unikāla iespēja veidot Latvijas lauku nākotni, gan mēģinot saglabāt dabasvērtības un ainavisko daudzveidību, gan nodrošinot kvalitatīvu un veselīgu produkturažošanu. Eiropas lauksaimniecības politika mainās un arvien lielāka uzmanība tiek pievērstadabas daudzveidības saglabāšanai, lai palielinātu lauku ainavas nozīmi tūrisma attīstībā uniedzīvotāju atpūtā.
Zemes lietošanas veidiLatvijai raksturīga mozaīkveida ainava, kas veidojusies, vienlaikus attīstoties dabas
apstākļiem, zemes apsaimniekošanai un sabiedrībai. Kopējais mežu un lauksaimniecībaszemju īpatsvars pēdējo gadu laikā ir bijis samērā pastāvīgs, tomēr ilgākā laika periodā,mainoties politiskajai un ekonomiskajai situācijai, zemes lietojuma struktūra ir mainījusies(77. attēls).
77. attēls. Galveno zemes lietošanas veidu izmaiņas 1935.-2003. gadā
95
16,1 18 18,8 15,9 17,8 16,8 16 17,1 17,3 17,2 17
57,3 52,2 44,1 44,4 40 39,8 39,4 38,5 38,4 38,3 38,3
26,6 29,8 37,1 39,7 42,2 43,4 44,6 44,4 44,3 44,5 44,7
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
1935 1949 1960 1970 1980 1992 1995 2000 2001 2002 2003
Pārējās zemes Lauksaimniecībā izmantojamā zeme Meži
Avots: Valsts zemes dienests
78. attēls. Zemes sadalījums 2003. gadā
Avots: Valsts zemes dienests
2003. gadā mežu platības aizņēma 44,7% (2885,5 tūkst.ha) Latvijas kopplatības,salīdzinot ar 1935. gadu (26,6%) mežu platība ir ievērojami palielinājusies. Lauksaimniecībāizmantojamā zeme aizņēma 38,3% (2470 tūkst.ha), kas savukārt 1935. gadā sastādīja pat57,3% no kopplatības. Pārējo zemes lietošanas veidu īpatsvars pēdējo gadu laikā navievērojami mainījies: ūdeņi un purvi aizņem 7,5%, krūmāji 2% , pagalmi 1,4%, bet ceļi - 2%un pārējās zemes 4,3% no kopplatības (78. attēls).
Pagājušā gadsimta 90-to gadu sākumā Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēmalēmumu par agrāro reformu un likumu par zemes reformu, kuru mērķis bija privatizācijasgaitā pārkārtot zemes lietošanas un īpašuma tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības,nodrošinot dabas un citu resursu saimniecisku izmantošanu un aizsardzību, augsnes auglībassaglabāšanu un celšanu, ražošanas izvēršanu.
Uzsākot zemes reformu lauku apvidos 1991. un 1992. gadā, visa zeme bija valsts īpašums,kas bija nodota lietošanā lauksaimniecības uzņēmumiem 60%, valsts mežsaimniecībasuzņēmumiem – 33%, citām vajadzībām (rūpniecības uzņēmumiem, transportam, pilsētāmutt.) 6% un valsts rezerves zemes 0,5% apmērā no valsts kopplatības. Faktiski fizisko personulietošanā bija tikai 3,3% no valsts kopplatības.
Savukārt, 2003. gadā no kopējā zemes īpašumu un lietojumu skaita 409 480 ir zemesīpašumi jeb 53,5% (3457,4 tūkst.ha). Tas nozīmē, ka zemes reforma valstī nepavisam navpabeigta un vēl jāveic ievērojams darba apjoms, lai visus zemes īpašumus reģistrētuzemesgrāmatās. Pašlaik zemi privatizējušas galvenokārt fiziskās personas, bet relatīvi mazpašvaldības un valsts institūcijas. Viens no iemesliem ir līdzekļu trūkums zemes robežusakārtošanai.
Lauksaimniecībā izmantojamā zemeLauksaimniecībā izmantojamo zemju sadalījums Latvijas reģionālā griezumā ir ļoti
nevienmērīgs. 2003. gadā lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņem 38% jeb 2471 tūkst. haLatvijas teritorijas, ko veido: aramzeme 74% (1821,3 tūkst. ha), pļavas un ganības 25% (620,9
96
1%pagalmi
4%zem
ūdeņiem4%purvi
2%krūmāji
2% ceļi
4%pārējās zemes 38%
lauksaimniecībā izmantojamā
zeme
45%meži
tūkst. ha) un ilggadīgie stādījumi 1% (28,8 tūkst. ha). Pēdējos 4 gados lauksaimniecībāizmantojamo zemju platība samazinājusies par 13,9 tūkst. ha. Attiecīgi izmainījusies arīaramzemes platība: 1990. gadā tā bija 1688 tūkst.ha, bet 2000. gadā aramzemes platībaspieauga līdz 1844,8 tūkst.ha, savukārt 2003. gadā tā atkal samazinājās līdz 1821,3 tūkst.ha noLIZ kopplatības.
Sējumu kopplatību izmaiņas ir periodiskas un tās notikušas abos – pieauguma unsamazināšanās virzienos. Zemes platību, ko izmantoja graudu ražošanai, izmaiņu tempuanalīze rāda, ka vislielākais bāzes kritums noticis 1995. un 1996.g, turklāt sevišķi krasskritums par 0,5 miljoniem ha notika 1994.g., kad sāka darboties tirgus ekonomikas atsevišķielementi un izmainījās lauksaimniecības ražojumu tirgus struktūra. Ķēdes negatīviepieaugumi gandrīz 30% sasnieguši 1940.-1950.g., kas saistīts ar Otrā pasaules kara darbību.Savukārt pēdējos divos gados vērojama stabilizācija. Lielākais sējplatību pieauguma periodsbijis pēc agrārās reformas neatkarīgajā LR 20. un 30. gados, kad sējuma kopplatībapietuvojusies 2 miljoniem hektāru. Otrs pieaugums ir pēckara periodā, kas turpinājās līdz 80-to gadu beigām, bet iepriekšējo maksimālo līmeni vairs nesasniedza. Kopumā sējuma platība,salīdzinot ar 1940. gadu, ir samazinājusies 2,3 reizes.
Sakarā ar sējumu kopplatības un arī aramzemes platību izmaiņām, plašās robežāsmainījies aramzemes izmantošanas kvantitatīvais līmenis, kas raksturo sējumiem izmantotāsaramzemes īpatsvaru procentos: 1980. gadā tas sastādījis 98%, bet 2003. gadā nokrities līdz46%.
0500
1000150020002500
1940
1980
1990
1991
1992
1993
1994
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
tūks
t.ha
020406080100120
%
Sējumu platībasAramzemes platībasSējumu kopplatība % no aramzemes kopplatības
79. attēls. Kultūraugu sējumu platības Latvijā 1940.-2003. gadu periodā
Avots: Valsts zemes dienests
Lauksaimniecības zemju aizaugšanaLīdz ar lauksaimnieciskās ražošanas apjomu samazināšanos, palielinās arī neizmantoto
lauksaimniecības zemju īpatsvars vidēji par 34 tūkst. ha gadā no 279 tūkst.ha 1995.gadā līdz524 tūkst.ha 2002. gadā. Lauksaimniecības zemju pamešana ir izraisījusi to aizaugšanu arnezālēm un krūmiem.
Neapstrādātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārpurvojas un ir aizaugušas armazvērtīgiem krūmājiem 51,9 tūkst. ha platībā. Ja nezāļainās platības šajā laikā ir salīdzinošinemainīgas, tad aizaugšana ar krūmiem ik gadu palielinās vidēji par 10 tūkst. ha. Tas veicinane tikai vides, ainavas un biotopu degradāciju, bet arī pakāpenisku melioratīvo sistēmubojāšanos. Pārmitrās zemes Latvijā aizņem ap 90% lauksaimniecībā izmantojamo zemju. Lai
97
novadītu lieko augsnes mitrumu, ap 51% teritoriju veikta melioratīvā būvniecība. Savukārt37-40% lauksaimniecībā izmantojamo augšņu ir ar paaugstinātu skābumu, tādēļ lielai daļaiaramzemju, kultivēto pļavu un ganību nepieciešama kaļķošana.
Visvairāk neizmantoto platību ir Ludzas un Gulbenes rajonos, bet vismazāk Jelgavas,Preiļu, Bauskas un Tukuma rajonos. Ja ar nezālēm piesārņoto lauksaimniecības zemju platībasiespējams atgriezt apritē, tad ar krūmājiem aizaugušās platības ir daudz grūtāk izmantojamas,tās iespējams mērķtiecīgi apstādīt un izkopt meža audzēšanai. Ar nezālēm ir piesārņoti 188tūkst. ha, bet nemitīgi pieaug ar latvāņiem aizaugušas platības.
Latvāņu izplatība pēdējos gados ir veicinājusi iedzīvotāju traumatisma skaitapalielināšanos pēc saskarsmes ar latvāņiem, kā arī introducētās augu sugas ietekmi uzbiocenozi. Kopumā latvāņu izplatība Latvijā aptver 12 182 ha, galvenokārt atklātās platībās(10856 ha), ceļmalās (353 ha), grāvmalās (282 ha), kā arī ūdenstilpju krasta joslās, krūmājosun mežos. Latvāņa strauju izplatību veicina neapsaimniekotās zemes. Visplašākās latvāņuplantācijas sastopamas Madonas (10310 ha jeb 88%) un Cēsu rajonā (831 ha), pēc tam sekoTalsu (277 ha) un Rīgas rajons (140 ha), vismazāk tas ir izplatīts Krāslavas un Ogres rajonā.
80. attēls. Neizmantotas, ar nezālēm piesārņotas un krūmiem aizaugušas LIZ
Avots: Valsts Zemes dienests
Bioloģiskās lauksaimniecības platībasViens no vidi saudzējošas lauksaimniecības veidiem ir bioloģiskā lauksaimniecība, kuras
attīstību veicina patērētāju interese par veselīgu un drošu pārtiku, kā arī vides piesārņojumamazināšanu. Šis saimniekošanas veids dod iespēju samazināt lauksaimniecības tehnoloģijunegatīvo ietekmi uz vidi, jo pamatojas uz dabas pašregulēšanās procesu veicināšanu unaugsnes bioloģiskās aktivitātes palielināšanu, nepieļauj ķīmiskās sintēzes ceļā rūpnieciskiiegūtu minerālmēslu un pesticīdu, kā arī ģenētiski modificēto organismu un to produktulietošanu.
Politikas mērķis ir palielināt bioloģiski apsaimniekotās platības līdz 3% (56 000 ha) nokopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes līdz 2006. gadam, kā arī sasniegt bioloģiskāslauksaimniecības produktu realizācijas kopapjomu 3% no kopējā vietējā tirgū realizētolauksaimniecības produktu apjoma. Lauku attīstības plānā paredzēts atbalsts bioloģiskāslauksaimniecības attīstībai un tirgus politikas izstrādei. Kopš 2001. gada bioloģiskālauksaimniecība saņem valsts atbalstu subsīdiju veidā, tomēr SAPARD programmas ietvaroszemnieki nebija pieteikušies šai programmai.
98
279
390 402 390434
470,4537,2 524
0
100
200
300
400
500
600
1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002
tūks
t.ha
Piesārņotas ar nezālēm Aizaugušas ar krūmiem Neizmantotas
Latvijas novados ir aktivizējusies saimnieciskā darbība un kopš 1998. gada bioloģiskiapsaimniekotās platības ir palielinājušās no 0,06 % līdz 1 % (2003. gadā) no lauksaimniecībāizmantoto zemju platības. Bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumi pārsvarā (48%) ir vidējilielas saimniecības ar 20-100 ha lauksaimniecības zemju, 44% saimniecības ir ar platību līdz20 ha, pārējās –virs 100 ha.
81. attēls. Bioloģisko saimniecību skaits un platība
Avots: Zemkopības ministrija
Bioloģiskai lauksaimniecībai ir raksturīga daudznozaru ražošana. Ar piena lopkopībunodarbojas 25% saimniecību, graudkopību 21%, dārzeņkopību 12%, augļkopību 10%,cūkkopību 10%, biškopību 8%, gaļas liellopu audzēšanu 6%, putnkopību 4%, citas nozares4%. Tomēr bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas apjoms un sortiments ir nepietiekams unneatbilst pieprasījumam. Kopumā 2003. gadā tika saražoti graudaugi (7241 t), dārzeņi (5334t), augļi, ogas (235 t), ārstniecības augi (1t), gaļas izstrādājumi (2401 t), piens (30953 t),biškopības produkti (54 t). Tā kā nav attīstīta bioloģisko produktu pārstrāde, tad galvenokārttiek realizēti nepārstrādāti produkti vai produkti, kuriem veikta pirmapstrāde. Bioloģiskāsprodukcijas galvenie noieta veidi ir atklātais tirgus („Zaļais tirdziņš”), tiešās produktupiegādes realizācija saimniecībās, lielveikalu tīkli, kā arī tirgi dažādos sabiedriskajospasākumos un izstādēs. Ārvalstīs informāciju par Latvijas bioloģisko lauksaimniecību sniedzLatvijas lauksaimniecības preču Tirgus veicināšanas centrs. Bioloģiskās lauksaimniecībasproduktu atpazīšanai ir izveidota un 1997. gadā apstiprināta bioloģiskās lauksaimniecībaspreču zīme “Latvijas ekoprodukts”. Tirgus apritē nonāk tikai sertificētu bioloģiskosaimniecību produkti, kas atbilst noteiktajām kvalitātes prasībām.
Lai gan bioloģiskās lauksaimniecības apjoms kopējā lauksaimniecības sektorā ir neliels,turpmākajos gados var prognozēt strauju bioloģiskās lauksaimniecības platību un produkcijaspieaugumu.
Meža zemes transformācijaMeža zemes transformācijas gadījumi pēc būtības iedalāmi divās grupās: meža zemes
transformācija, kad nav iespējama meža vides atjaunošana, un meža zemes īslaicīgatransformācija ar iespējām meža vidi atjaunot. Latvijas apstākļos meža zemes transformācijavēsturiski bijusi ārkārtīgi populāra, kā rezultātā Latvijas mežainums ir mazāks par 50% noteritorijas, kaut gan visa Latvijas teritorija (izņemot purvus un ūdenskrātuves) ir piemērotameža augšanai.
Meža zemes transformācija atļauta visā Latvijā, izņemot teritorijas, kur to aizliedznormatīvie akti. 2003. gadā transformētā meža zemes platība ir 483 ha, kas ir niecīgs skaitlissalīdzinājumā ar Latvijas mežu platību.
Tradicionālais meža zemes transformācijas veids – lauksaimniecība jeb līdumusaimniecība - aizņem tikai 0,8% no transformētās platības jeb bijuši 5 gadījumi. Kaut arītrūkst datu par meža ieaudzēšanu lauksaimniecībā neizmantotās zemēs, varam droši apgalvot,ka lauksaimniecībai transformētā meža zemes platība ir daudz mazāka nekā apmežotās vaidabiski apmežojušās lauksaimniecības zemes.
97 ha platībā (32 gadījumi) jeb 20% no visas transformētās zemes paredzēts ierīkotkarjerus, visbiežāk smilts un grants ieguvei. Attīstoties ceļu būvei, smilts un grants resursu
99
pieprasījums pieaugs. Teorētiski karjeru saimniecība pieskaitāma pie atjaunojamo mežugrupas, jo iespējama izmantoto karjeru rekultivācija (mežu ieaudzēšana). Karjeru ierīkošanāzūd augsnes virskārta, kas var samazināt ieaudzētā meža ražību, taču karjeri visbiežāk tiekierīkoti jau iepriekš mazauglīgos apvidos. Nākotnē, saglabājoties pieprasījumam pēc smilts ungrants resursiem, zemes transformācijas gadījumu skaits karjeru ierīkošanai palielināsies, jopeļņas apjoms no karjera ir daudz lielāks, nekā to spēj radīt zemas ražības mežaudze vienarotācijas perioda laikā.
Zemes transformācija parka izveidei 2003. gadā notikusi 2 gadījumos, transformētāszemes platība 25,6%. Parku izveide mežu vietā visbiežāk neietekmē meža kā ekosistēmasbūtiskākos parametrus, jo kokaudze un tās īpašības saglabājas. Parka ierīkošana meža vietāvarētu samazināt meža bioloģisko daudzveidību, jo teritorijā prevalē rekreatīvās funkcijas.
10% no transformētās platības mērķis bijis ceļu un citu komunikāciju būve, kas saistīts artautsaimniecības attīstību un ir neizbēgama parādība cilvēku apdzīvotos apvidos.
Transformācija ūdenskrātuvju ierīcībai (12,9% jeb 23 gadījumi) saistāma gan ar mazohidroelektrostaciju ierīcību, gan privāti vai komerciāli izmantojamu cita veida ūdenskrātuvjuizveidi. Visbiežāk ūdenskrātuves tiek ierīkotas rekreatīvo un zivsaimniecības funkcijunodrošināšanai, vidējā ūdenskrātuves platība 2,7 ha. Ūdenskrātuvju ierīcība samazina ražojošomežu platību, taču ilglaicīgi var kļūt par nozīmīgu ekosistēmas komponentu.
146 gadījumos (8,8% no transformētās platības jeb 50% no gadījumu skaita)transformācija veikta apbūves vajadzībām. Tā kā Latvijā netrūkt teritorijas, kurās apbūveiespējama bez zemes transformācijas, pieļaujams, ka meža zeme transformēta estētiskiskaistos apvidos pie izdevīga ģeogrāfiska izvietojuma un autoceļu tīkla. Nelielā apbūveitransformētā platība nav nozīmīga, vērtējot mežu kā ekosistēmu, taču, iespējams, samazinaLatvijas sabiedrības iespējas izmantot Latvijas dabas, t.sk. mežu, rekreatīvās vērtības, jo kļūstpubliski nepieejama. Patiesībā transformācija apbūvei vēsturiski ir bijis otrs populārākaiszemes transformācijas iemesls pēc lauksaimniecības, par ko liecina fakts, ka liela Latvijassabiedrības daļa dzīvo pilsētās vai citās apmetnēs, kuru ierīkošana neizbēgami saistīta ar mežavides likvidēšanu, respektīvi, transformāciju.
Meža izcirtumu platībasMeža izcirtumi ir īpatnējs meža ekosistēmu paveids, kad īslaicīgi galvenā producenta
funkcijas meža zemē pārņem vaskulāro augu un krūmu sabiedrības. Pirmatnējā mežaapstākļos izcirtumam līdzīgas ekosistēmas izveidojas dabisko traucējumu – vējgāžu,ugunsgrēku, ūdens uzpludinājumu rezultātā, savukārt cilvēka apsaimniekotā vidē izcirtumivisbiežāk rodas kailciršu, retāk – dabisko traucējumu seku novākšanas rezultātā. KailcirteLatvijas apstākļos komerciāli izmantojamos mežos vēsturiski bijis un arī turpmāk saglabāsieskā galvenais koksnes ražas novākšanas veids. Citu koksnes novākšanas veidi – pakāpeniskāsun izlases cirtes, saglabājot nepārtrauktu meža vainagu klāju– saglabāsies apvidos arsaudzējamu režīmu, kā arī mazapjoma privātajā mežsaimniecībā. Galvenie iemesli ir Latvijasaugšņu vējnenoturība, vienvecuma meža struktūra, kā arī palielinātās mežiztrādes izmaksas.
Meža izcirtumu dinamika Latvijā kopumā laika posmā no 1996. līdz 2002. gadam uzrādapieauguma tendenci. Valstij piederošajos mežos ikgadējā kailciršu platība ir stabila 10 – 11tūkst. ha. Valsts mežos kopējais izcirtumu apjoms tiek regulēts, valsts līmenī nosakotmaksimālo pieļaujamo galvenās cirtes apjomu pieciem gadiem. Apskatāmajā laika posmāgalvenās cirtes apjoms ir rēķināts divas reizes – 1996. un 2000. gadā, aprēķinu pamatāizmantojot aprēķina brīža mežaudžu vecumstruktūru. Tā kā 5 gados meža vecumstruktūrānenotiek būtiskas izmaiņas, nemainīgs ir arī galvenās cirtes apjoms hektāros.
100
82. attēls. Faktiski izcirstās platības**Piezīme: *-01.10.98. – 31.12.99
**-kopā ar sanitāro kailcirti
Savukārt pārējo mežu grupā, kurā dominē privātie meži, kailciršu apjoms pieaug no 5,72tūkst. ha 1996. gadā līdz 29,7 tūkst. ha 2002. gadā. Pastāvošā likumdošana nenosakamaksimāli pieļaujamo ciršanas apjomu citu īpašnieku mežos, to regulējot netieši. Galvenienetiešās regulācijas mehānismi ir galvenās cirtes vecums vai caurmērs (kurš tiek sasniegtspirmais), kā arī cirsmu piesliešanās (minimālais laiks, kad atļauta nākamās cirsmas izveideblakus iepriekš nocirstai un atjaunotai cirsmai). Kailciršu apjomu privātajos mežos ietekmēgalvenokārt sociāli ekonomiskā situācija lauku apvidos, kad īpašumā esošo koksnes resursupārdošana ir vienīgais relatīvi lielu ienākumu gūšanas veids. Latvijas apstākļos nevar uzskatīt,ka privātā mežsaimniecībā darbojas ekonomikas likumsakarības – mežu nocērt, tiklīdz taskļūst juridiski iespējams, nevis brīdī, kad kulminē koksnes tirgus cenas vai mežaproduktivitāte. Ciršanas apjomu pieaugumu papildus radīja atjaunoto īpašumtiesību gadījumuskaita pieaugums, kā arī iespēja īpašumus sadalīt, izvairoties no netiešās regulācijasaprobežojumiem. Iepriekš teiktas nekādā gadījumā nav attiecināms uz visiem Latvijas mežuīpašumiem, diemžēl apskatāmo tendenci veido to lielākā daļa. Izcirtumu platību pieaugumuprivātajos mežos pārskatāmā laikā varētu ierobežot vienīgi resursu nepietiekamība (cirsmutrūkums), jo netiek sabalansēta meža vecuma struktūra un ciršanas apjoms netiek sadalītsvienmērīgi. Arī ar intensīvu mežkopību – galvenās cirtes caurmēra sasniegšanu paātrinošāmtehnoloģijām – ciršanas apjomus iespējams kāpināt ne ātrāk kā pēc 30 – 40 gadiem.
Raksturojot izcirtumu platību pieaugumu no tautsaimnieciskā viedokļa, tam varētu būtnegatīva ietekme uz pašmāju rūpniecību, jo saasināsies konkurence pēc resursiem, kādēļcelsies to cenas un tātad samazināsies koksnes pārstrādātāju konkurētspēja.
No meža ekoloģijas viedokļa Latvijas apstākļos meža ciršana nerada meža ekosistēmuizzušanas draudus. Vienīgi augsnes apstākļu perifērijās – procentuāli ļoti mazās mežateritorijās – pēc meža nociršanas iespējamas izmaiņas – ļoti mazauglīgu mežu vietā varizveidoties virsāji un smiltāji, savukārt loti bagātīgās (auglīgās) augsnēs var ilgstoši dominēteitrofi zālāji. Pārējos izcirtumos meža ekosistēma atjaunosies saskaņā ar meža attīstībaslikumsakarībām – ieviesīsies lapu koku pioniersugas, kurām sekos semiboreālo mežupamatsugas – skuju koki, pēc 200 – 300 gadiem izveidojot Latvijas apstākļiem raksturīguklimaksa meža ainavu. Palielinātam jaunaudžu apjomam pat varētu būt pozitīva nozīme,
101
0
10
20
30
40
50
1996 1997 1998 1999* 2000 2001 2002
tūks
t.ha
valsts meži pārējie kopā
palielinot saražotā skābekļa un piesaistītā oglekļa daudzumu, kurš jaunā (strauji augošā) mežāarvien būs lielāks.
Obligāti atjaunojamo platību dinamika patiesībā mežu raksturo no sabiedrībasekonomisko interešu, nevis ekoloģijas viedokļa. Meža atjaunošanas termiņus nosakanormatīvie akti, kuri prasa noteiktu koku skaitu un minimālo mežkopības prasību (jeb mežaekosistēmai no malas pievadītās enerģijas daudzuma) ievērošanu, palielinot nākotnes mežukomerciālo vērtību. Līdz 2000. gadam Latvijā populāra bija meža mākslīgā atjaunošana (83.attēls) – meža stādīšana, kuras gadījumā nosacītajām atjaunotas mežaudzes prasībām bijavajadzīgs mazāks laiks, visbiežāk – trīs gadi. 2000. gadā, mainoties meža likumdošanai, radāsiespēja vairāk izmantot dabisko meža atjaunošanu, kam nepieciešams ilgāks laiks (vismaz 5 –6 gadi). Ar to skaidrojams obligāti atjaunojamo platību pieaugums valsts mežos – piekonstanta ciršanas apjoma palielinās dabiskās atjaunošanas īpatsvars, kādēļ platības paratjaunotām tiek atzītas vēlāk.
83. attēls. Obligāti atjaunojamie izcirtumi
Avots: Valsts meža dienests
Citu īpašnieku mežos termiņā atjaunojamo izcirtumu apjoms un pieaugums skaidrojamsar ieinteresētības trūkumu investēt meža atjaunošanā sakarā ar ļoti ilgo līdzekļu aprites ciklu.Maza apjoma mežsaimniecībā patiesībā īpašnieks savas dzīves laikā ieguldītās naudas atdevinesaņems, kādēļ situācijas izmaiņām ir divas iespējas: apelācija pie meža īpašnieka goda prāta(t.sk. komunikāciju un konsultāciju dienestu attīstība), vai arī represīvas metodes. Tuvākajosgados prognozējams citu īpašnieku mežos atjaunoto meža platību pieaugums, jo izcirtumosieviešas lapu koki, kurus izkopjot, iespējams nodrošināt to atbilstību atjaunotas mežaudzeskritērijiem. Kopšanas cirte lapu koku jaunaudzēs ir relatīvi lēta (daudz lētāka nekā stādīšana),kādēļ varētu būt ietekme arī administratīvajiem sodiem par meža atjaunošanas noteikumuneievērošanu.
Meža atjaunošanas faktiem – dabiskās atjaunošanas un lapu koku jaunaudžu pieaugumam– varētu būt divējāda ietekme uz mežu stāvokli. Dabiskās atjaunošanas rezultātā netiekieviesti progresīvie meža selekcijas rezultāti, kādēļ jaunās mežaudzes reflektēs veco (mātes)audžu jeb lokālās populācijas kvalitatīvās īpašības. Šo ietekmi ir neiespējami novērtēt –kvalitatīvo pazīmju ziņā Latvijas meži ir ārkārtīgi daudzveidīgi, un pat vienas mežusavrupienes robežās, nerunājot par pagasta, mežniecības vai rajona robežām, sastopamas ganizcilas, gan nekvalitatīvas mežaudzes. Dabiski atjaunojot nekvalitatīvas audzes, sagaidāmstāds pats rezultāts, savukārt izcilu audžu reģionos dabiskajai atjaunošanai ir lielaspriekšrocības, jo relatīvi lēti tiek atjaunotas kvalitatīvas mežaudzes.
Lapu koku jaunaudžu pieaugums varētu samazināt nelīdzsvarotās meža vecumstruktūrasietekmi uz nākotnes pieprasījumu pēc lapu koku (īpaši bērza) koksnes, kas izveidojusies,
102
24,8
34,5
51,4
15,218,0
29,4
0
10
20
30
40
50
60
2001 2002 2003
tūks
t.ha
Obligāti atjaunojamie izcirtumi Faktiski atjaunotie meži
sociālisma laikmetā meža atjaunošanas normatīvus orientējot tikai uz egļu stādījumuierīkošanu. Savukārt mazāk vērtīgo lapu koku (apšu un baltalkšņu) atjaunošana skauju kokumežu vietā nākotnes mežu komerciālo vērtību samazinās.
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijasLatvijas salīdzinoši neskartā daba nereti tiek minēta kā Latvijas nozīmīgākais resurss un
Latvijas simbols, kas piesaista tūristus no visas pasaules, un vislielākās neskartās dabasplatības atrodas īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, no kurām daudzas līdztekus dabasvērtību saglabāšanai sniedz arī lieliskas dabas tūrisma iespējas.
Lai nodrošinātu dabas vērtību saglabāšanu, ir izveidota īpaši aizsargājamo dabasteritoriju (ĪADT) sistēma8, mikroliegumi9, kā arī nodrošināta sugu aizsardzība ārpusaizsargājamām teritorijām. Pašreiz īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanunodrošina šo teritoriju administrācijas, kur tādas ir izveidotas, kā arī Dabas aizsardzībaspārvalde (DAP), teritorijām, kurām nav izveidotas administrācijas. Pašreizējā sistēmanenodrošina pietiekamu, Latvijas un ES prasībām atbilstošu teritoriju apsaimniekošanu.
Līdz 2001. gadam aizsargājamo teritoriju sistēmu veidoja 243 ĪADT, kas aizņēma 8,9 %no Latvijas teritorijas. Savukārt 2001.-2004. gadā projekta “Latvijas īpaši aizsargājamoteritoriju sistēmas saskaņošana ar Emerald/Natura 2000 aizsargājamo teritoriju tīklu (2001 -2004)” ietvaros tika veikta inventarizācija un izveidotas jaunas teritorijas, palielinot ĪADTplatību Latvijā par 3,34 %. Visu izmaiņu rezultātā 2004. gadā 337 ĪADT un 295 dabaspieminekļi aizņem 783 tūkst.ha platības, kas ir 12,1% no Latvijas sauszemes teritorijas (85.attēls), neskaitot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu. Ir izveidoti 649 mikroliegumi, kurukopējā platība ir aptuveni 19 tūkst.ha.
12,1%
8,9%6,8%
6,6%5,0%4,7%
2,2%0,7%0,7%
0,6%0%
2%
4%
6%
8%
10%
12%
14%
1960 1965 1970 1975 1980 1985 1990 1998 2001 2004*
85. attēls. Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju īpatsvars 1960.-2004. gadāPiezīme: * stāvoklis uz 2004. gada 1. maiju
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts nav iekļauts
Avots: Latvijas Vides aģentūra
8 Likums par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (1993.03.02., ar grozījumiem)9 Sugu un biotopu aizsardzības likums (16.03.2000.)
103
Latvijā ir 337 īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (xx. pielikums): 4 dabas rezervāti, 278dabas liegumi, 43 dabas parki, 3 nacionālie parki, 9 aizsargājamo ainavu apvidi (86. attēls), kāarī 1 biosfēras rezervāts. Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju platība ir no dažiem hektāriemdabas liegumos līdz vairākiem desmitiem tūkstošu hektāru ainavu apvidos un nacionālajosparkos. Tās izvietotas samērā vienmērīgi: nedaudz lielāks īpatsvars ir Austrumlatvijaszemienē, bet vismazāk Zemgales līdzenumā. Īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās vislielākoplatību aizņem meži 49% un lauksaimniecības zemes 24%, savukārt 12% - ūdeņi, 14% - purviun 1% citi biotopi.
Dabas parki31%
Dabas pieminekļi
1%
Rezervāti3% Nacionālie
parki19%
Aizsargājamo ainavu apvidi
21%
Dabas liegumi25%
86. attēls. Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju platību sadalījums pa kategorijām 2004. gadā
Avots: Latvijas Vides aģentūra
Likumprojekts „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskāsdarbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās” paredz kompensāciju sistēmasizveidošanu zemju īpašniekiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpašiaizsargājamajās dabas teritorijās, lai nodrošināt dabas vērtību aizsardzību un atrisināt sociālokonfliktu aizsargājamās teritorijās.
Natura 2000 aizsargājamo dabas teritoriju tīkla izveide ir viena no galvenajām EiropasSavienības (ES) Putnu10 un Biotopu11 direktīvu prasībām. Iestājoties ES, Latvija nosūtījaNatura 2000 datu bāzi uz Eiropas Komisiju, apliecinot savu gatavību saglabāt ES Putnu unBiotopu direktīvu pielikumos uzskaitītās un Latvijā sastopamās sugas un biotopus. Natura2000 teritorijām jānodrošina aizsargājamo sugu un biotopu labvēlīgs aizsardzības statuss, jebšo sugu populāciju stabilitāte un biotopu pietiekama platība raksturīgajos bioģeogrāfiskajosreģionos. Kā nosaka ES direktīvu prasības, katrai ES dalībvalstij ir jānodala pēc platības unskaita vispiemērotākās teritorijas sugām un biotopiem, kas uzskaitīti ES Putnu direktīvas I unBiotopu direktīvas I un II pielikumos. Latvijā sastopami ES direktīvu pielikumos minētie 60biotopi, 22 augu sugas, 5 zīdītāju sugas, 70 putnu sugas, 3 rāpuļu un abinieku sugas, 11 zivjusugas un 20 bezmugurkaulnieku sugas.
Latvijas Natura 2000 teritoriju tīkls ir balstīts uz esošo ĪADT sistēmu, tomēr tasnenozīmē, ka visas ĪADT Latvijā ir arī Natura 2000 vietas. 8 aizsargājamās teritorijas navnominētas kā Natura 2000 vietas, jo neatbilda kritērijiem, bet ir nozīmīgas nacionālas nozīmes10 Council Directive 79/409/EEC of 2 April 1979 on the conservation of wild birds 11 Council Directive 92/43/EEC of 21 May 1992 on the conservation of natural habitats and of wild fauna andflora
104
sugu un biotopu aizsardzībai. Lai nodrošinātu Natura 2000 vietu pietiekamu aizsardzību, tāsvisas ir noteiktas par valsts nozīmes īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.
105
Pielikums
106
