Rīgas rajona Mālpils pagasta teritorijas plānojuma … · Web viewApstiprināti ar Rīgas reģiona Mālpils novada pašvaldības 2012. gada ._ lēmumu Nr. /___. Rīgas

Apstiprināti ar Rīgas reģiona Mālpils novada pašvaldības 2012. gada __.__________lēmumu Nr. __/___.

Rīgas reģiona

Mālpils novadateritorijas plānojums

2012. līdz 2024. gadam1. redakcija

(4 sējumos)

I. sējums

Paskaidrojuma raksts

Mālpils2012

MĀLPILS NOVADA DOME 2

MĀLPILS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2012. – 2024.I sējums. Paskaidrojuma raksts.

SATURA RĀDĪTĀJS

1 IEVADS.....................................................................................................................................6

1.1 Teritorijas plānojuma sastāvs............................................................................................................61.2 Plānojuma izstrādes process.............................................................................................................71.3 Augstākstāvošu plānošanas dokumentu nosacījumi.........................................................................81.4 Latvijas nākotnes telpiskā struktūra................................................................................................10

1.4.1 Rīgas plānošanas reģiona telpiskais (teritorijas)........................................................................141.5 Kaimiņu pašvaldību teritorijas plānojumi.......................................................................................17

1.5.1 Ogres novada teritorijas plānojums............................................................................................171.5.2 Ropažu novada teritorijas plānojums.........................................................................................18

2 MĀLPILS NOVADA VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS........................................................20

3 APDZĪVOJUMA STRUKTŪRAS ATTĪSTĪBA UN CIEMU ROBEŽAS.............................21

3.1 Apdzīvojuma karkasā tiek noteikta sekojoša centru hierarhija:.....................................................213.1.1 Ceļu tīklam, vērtējot no apdzīvojuma struktūras attīstības viedokļa, ir sekojoša nozīme:.........21

3.2 Apkalpes un darījumu centri...........................................................................................................213.2.1 Kā nozīmīgs dažāda spektra pakalpojumu saņemšanas centrs un darījumu centrs vēsturiski ir izveidojies Mālpils ciems........................................................................................................................213.2.2 Turpmākajā novada apdzīvojuma struktūrā Mālpils ciems tiek noteikts kā apkalpes un darījumu vietējā līmeņa centrs, kas sniedz sekojošus pakalpojumus:.....................................................213.2.3 Sidgunda tiek noteikta kā ciems ar būtisku nozīmi apkārtējās teritorijas apkalpē, kas sniedz pakalpojumus:..........................................................................................................................................223.2.4 Upmalas tiek noteiktas kā vietējais centrs ar ierobežotu nozīmi apkārtējās teritorijas apkalpē, kuros sniegtie pakalpojumi aprobežojas ar atsevišķu darījumu pakalpojumu (mazumtirdzniecība) nodrošināšanu..........................................................................................................................................22

3.3 Ciemu robežas.................................................................................................................................22

4 DABAS TERITORIJAS, DABAS RESURSI, AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS UN KULTŪRVĒSTURISKIE PIEMINEKĻI.........................................................................23

4.1 Fiziski ģeogrāfiskais raksturojums.................................................................................................234.2 Augšņu un reljefa raksturojums......................................................................................................234.3 Zemes dzīļu izmantojamie resursi..................................................................................................24

4.3.1 Būvmateriālu un to izejvielu atradnes........................................................................................244.3.2 Kūdras atradnes..........................................................................................................................264.3.3 Dzeramie pazemes ūdeņi............................................................................................................274.3.4 Perspektīvie resursi un maz izplatītie, problemātiskie resursi....................................................28

4.4 Virszemes ūdeņu sistēmas raksturojums........................................................................................284.4.1 Virszemes ūdeņu sateces baseini un ūdenstilpju izvietojums....................................................284.4.2 Ūdeņu piesārņojums...................................................................................................................29

4.5 Meži un purvi..................................................................................................................................304.6 Aizsargājamās dabas teritorijas......................................................................................................314.7 Kultūras mantojums........................................................................................................................32

4.7.1 Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi...................................................................................324.7.2 Kultūras mantojuma saglabāšana...............................................................................................324.7.3 Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi...................................................................................324.7.4 Arheoloģijas, arhitektūras un mākslas pieminekļi un to aizsargjoslas (aizsardzības zonas)......334.7.5 Mālpils novada nozīmes kultūrvēsturiskās vides un dabas objekti............................................384.7.6 Piemiņas vietas - P......................................................................................................................42

4.8 Ainavas jēdziens.............................................................................................................................48


4.8.1 Mālpils novada ainavas analīze..................................................................................................494.8.2 Ainavu telpas un to veidojošie elementi.....................................................................................494.8.3 Kultūrvēsturiskās ainavas telpa..................................................................................................504.8.4 Apbūves ainavas telpa................................................................................................................514.8.5 Ceļu (tranzīta) ainavas telpa.......................................................................................................514.8.6 Ūdens ainavas telpa....................................................................................................................514.8.7 Mežu (lauku) ainavas telpa.........................................................................................................524.8.8 Teritorijas apsaimniekošanas priekšnosacījumi:........................................................................52

5 APDZĪVOJUMS......................................................................................................................53

6 TERITORIJAS PAŠREIZĒJĀ IZMANTOŠANA...................................................................55

6.1 Lauksaimniecībā izmantojamās zemes...........................................................................................556.2 Meliorētās zemes............................................................................................................................556.3 Mežsaimnieciskās teritorijas...........................................................................................................566.4 Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde...........................................................................................566.5 Zivsaimniecības teritorijas..............................................................................................................566.6 Mazstāvu un daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas...............................................................566.7 Darījumu un rekreācijas apbūves teritorijas...................................................................................576.8 Sabiedriskās apbūves teritorijas. Izglītības, kultūras, sporta, zinātnes un sociālās infrastruktūras teritorijas un objekti...................................................................................................................................576.9 Rūpnieciskās (ražošanas) apbūves objektu teritorijas....................................................................586.10 Satiksmes infrastruktūras objektu teritorijas...................................................................................58

6.10.1 Autoceļu infrastruktūra...............................................................................................................586.10.2 Dzelzceļa infrastruktūra..............................................................................................................596.10.3 Pasažieru pārvadājumi................................................................................................................596.10.4 Lidlauks......................................................................................................................................59

6.11 Inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu teritorijas....................................................................596.11.1 Sakari..........................................................................................................................................606.11.2 Siltumapgāde..............................................................................................................................606.11.3 Ūdensapgāde...............................................................................................................................606.11.4 Sadzīves notekūdeņu kanalizācija..............................................................................................616.11.5 Gāzes apgāde..............................................................................................................................626.11.6 Internets......................................................................................................................................626.11.7 Elektroapgāde.............................................................................................................................62

6.12 Pārējās teritorijas.............................................................................................................................626.13 Valsts aizsardzības teritorijas un objekti, civilās aizsardzības objekti...........................................636.14 Riska teritorijas un objekti..............................................................................................................636.15 Būvniecībai nelabvēlīgās teritorijas un teritorijas, kurām būvniecībai nepieciešama īpaša inženiertehniskā sagatavošana...................................................................................................................63

7 TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS MĒRĶI, UZDEVUMI UN PRINCIPI....................................65

7.1 Mālpils novada teritorijas attīstības mērķi......................................................................................657.2 Mālpils novada teritorijas attīstības uzdevumi...............................................................................657.3 Teritorijas plānojuma izstrādāšanas principi..................................................................................667.4 Novada attīstības vīzija...................................................................................................................67

8 TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS PRIEKŠNOTEIKUMI UN IESPĒJAS...................................68

8.1 Teritorijas attīstības iespēju priekšnoteikumi.................................................................................688.2 Dabas pamatnes teritorijas un kultūrvēsturiskais mantojums. Pašreizējās situācijas analīze.........698.3 Tehniskās infrastruktūras, vides un teritorijas labiekārtošanas jomas SVID analīze.....................70

9 TERITORIJAS PLĀNOJUMA RISINĀJUMI........................................................................72

9.1 Lauku zemes...................................................................................................................................739.2 Mežu teritorijas...............................................................................................................................749.3 Ūdeņu teritorijas.............................................................................................................................75



9.4 Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas................................................................................................769.5 Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas.......................................................................................779.6 Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas....................................................................................779.7 Publiskās apbūves teritorijas...........................................................................................................779.8 Rūpniecisko objektu objektu apbūves teritorijas............................................................................789.9 Transporta infrastruktūras teritorijas..............................................................................................78Tehniskās apbūves teritorijas.....................................................................................................................798.12. Dabas apstādījumu teritorijas..........................................................................................................798.13 Kapsētu teritorijas...........................................................................................................................808.14. Kultūras pieminekļu teritorijas. Mālpils novada vērtīgo ainavu teritorijas....................................808.15. Riska teritorijas un objekti, būvniecībai nelabvēlīgas teritorijas....................................................808.16. Aizsargjoslas...................................................................................................................................80

9. mālpils novada Teritorijas plānojuma GROZĪŠANAS kārtība................................................82


TEKSTĀ LIETOTI SAĪSINĀJUMI

AS Akciju sabiedrība

CSP Centrālā statistikas pārvalde

ES Eiropas Savienība

HES Hidroelektrostacija

LAD Lauku atbalsta dienests

LVM Latvijas valsts meži

LR Latvijas Republika

VVD LRVP Valsts vides dienests Lielrīgas reģionālā vides pārvalde

MK Ministru Kabinets

MND Mālpils novada dome

SIA Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

VAS Valsts akciju sabiedrība

LVĢMC Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra

VKPAI Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija

VZD Valsts zemes dienests



1 IEVADS

Mālpils novada teritorijas plānojums ir Mālpils novada administratīvās teritorijas plānojums, kurā attēlota novada teritorijas pašreizējā izmantošana un noteikta teritorijas plānotā un atļautā izmantošana, kā arī noteikti aprobežojumi zemes izmantošanā un noteikumi teritorijas apbūvei.

Izstrādājot Mālpils novada teritorijas plānojumu, tika ņemti vērā augstāk stāvošo plānošanas dokumentu – Rīgas reģiona teritorijas plānojums (2007. – 2019.) un Rīgas reģiona plānojuma pamatnostādnes un risinājumi.

Mālpils novada administratīvās teritorijas plānojums ir vietējās nozīmes pašvaldības teritorijas plānojums, kurā parādīta teritorijas pašreizējā izmantošana un noteikta atļautā izmantošana ar izmantošanas aprobežojumiem ilgtermiņa perspektīvā uz 12 gadiem.

Mālpils novada teritorijas plānojuma 2012. – 2024. gadam (turpmāk tekstā Plānojums) izstrāde uzsākta saskaņā ar Mālpils novada domes 26.01.2011. lēmumu ( protokols Nr.1/9), atbilstoši 06.10.2009. Ministru kabineta (turpmāk MK) noteikumiem Nr. 1148 "Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi"

Mālpils novada teritorijas plānojums izstrādāts ņemot vērā: 1) Mālpils novada attīstības programmu un teritorijas plānojumu, kas ir pamats

vienota Mālpils novada teritorijas plānojuma izstrādāšanai;2) Valsts institūciju un pašvaldību plānošanas dokumentus, kuri attiecas uz plānojamo

teritoriju;3) Valsts institūciju iesniegtos nosacījumus un citu iestāžu informāciju teritorijas

plānojuma izstrādei;4) Rīgas plānošanas reģiona teritorijas plānojumu, nacionālās programmas un nozaru

attīstības plānus;5) Pašvaldību, kuras robežojas ar Mālpils novadu, teritorijas plānojumus un attīstības

programmas;6) kultūrvēsturisko teritoriju, kultūras pieminekļu aizsardzības un izmantošanas

noteikumus;

Teritorijas plānojuma prasības ir saistošas izstrādājot detālplānojumus, uzsākot jebkura zemes gabala sadalīšanu, apvienošanu, transformāciju, robežu pārdalīšanu, zemes dzīļu izmantošanu, kā arī būvniecību, inženierkomunikācijas teritoriju labiekārtošanu un citu saimniecisko darbību veikšanu novada teritorijā.

Teritorijas plānojums ir izdots kā pašvaldības saistošie noteikumi, kas stājas spēkā līdz ar pieņemšanas lēmuma publicēšanu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

1.1 Teritorijas plānojuma sastāvsMālpils novada teritorijas plānojums sastāv no:

Saskaņā ar 06.10.2009. MK noteikumiem Nr. 1148 "Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” 25. punktu:Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam ir šādas sastāvdaļas:

1) Paskaidrojuma raksts;2) Grafiskā daļa;3) Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi;4) Pārskats par vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi.5) Vides pārskats.


Teritorijas plānojuma paskaidrojuma rakstsSaskaņā ar 06.10.2009. MKN Nr. 1148 "Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas

noteikumi” 26. punktu:26. Paskaidrojuma rakstā ietilpst vismaz šāda informācija:26.1. teritorijas pašreizējās izmantošanas apraksts un teritorijas attīstības priekšnoteikumi;26.2. teritorijas attīstības mērķi un virzieni;26.3. vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma risinājumu apraksts un pamatojums.

Grafiskā daļaSaskaņā ar 06.10.2009. MKN Nr. 1148 "Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas

noteikumi” 27. punktu:27. Grafiskajā daļā ietilpst:27.1. topogrāfiskā karte (plāns), kas izmantota vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma sagatavošanai;27.2. karte (plāns), kurā parādīta teritorijas pašreizējā izmantošana; 27.3. karte (plāns), kurā parādīta teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana, nosakot:27.3.1. plānoto maģistrālo inženiertehnisko komunikāciju un satiksmes infrastruktūras izvietojumu;27.3.2. aizsargjoslas (aizsardzības zonas) un riska teritorijas, kuru attēlošana iespējama izvēlētajā kartes

(plāna) mērogā;27.3.3. teritorijas, kurām izstrādājami detālplānojumi;27.4. citas kartes (plāni), kas nepieciešamas atsevišķu plānoto (atļauto) izmantošanas veidu un

izmantošanas aprobežojumu attēlošanai, norādot administratīvo teritoriju robežas.

Karšu saraksts.1. Mālpils novada topogrāfija. M 1:10 000.

Pašreizējā situācija.2. Mālpils novada pašreizēja situācija. M 1:10 000.3. Mālpils ciema pašreizējā situācija. M 1:5 000.4. Upmalas un Sidgunda ciemu pašreizējā situācija. M 1:5 000.

Plānotā (atļautā) izmantošana.5. Mālpils novada plānota (atļautā) izmantošana. M 1:10 000.6. Mālpils ciema plānota (atļautā) izmantošana. M 1:5 000.7. Upmalas un Sidgunda ciemu plānota (atļautā) izmantošana. M 1:5 000.

Tematiskas kartes.8. Mālpils ciema inženierkomunikācijas. M 1: 5 000.9. Mālpils novada apdzīvojumu un ceļu karte. M 1:50 000.10. Mālpils novada vērtīgās ainavas. Mālpils novada nozīme kultūrvēsturiskie, dabas un apskates

objekti. M 1:50 000.11. Mālpils novada pašvaldības funkciju īstenošanas teritorijas karte. M 1:50 000.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiSaskaņā ar 06.10.2009. MKN Nr. 1148 "Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” 28. punktu.

Pārskats par teritorijas plānojuma izstrādiSaskaņā ar 06.10.2009. MKN Nr. 1148 "Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” 29. punktu.

1.2 Plānojuma izstrādes processMālpils novada teritorijas plānojums, saskaņā ar 13.10.2011. likums "Teritorijas attīstības

plānošanas likums", būs Mālpils novada ilgtermiņa plānošanas dokuments ar 12 gadu perspektīvu. Tajā rakstiski un grafiski tiks parādītas novada administratīvās teritorijas attīstības iespējas, virzieni un ierobežojumi, noteikta novada teritorijas pašreizējā un plānotā (atļautā) izmantošana, kā arī tiks detalizētas likumā noteiktās plānošanas līmeņu prasības.



Teritorijas plānojums veidots ar sabiedrības līdzdalību, ievērojot izteiktos Mālpils novada iedzīvotāju, zemes īpašnieku un uzņēmēju ieteikumus un pastāvošās tiesības. Tāpat izstrādes procesā ņemti vērā institūciju un kaimiņu pašvaldību nosacījumi un ieteikumi, kas tika saņemti, pēc nosacījumu pieprasījuma, lai Mālpils novada plānojums būtu saskaņots ar visu citu nozaru un līmeņu plānojumiem un attīstības programmām.

Turpmākie teritorijas izmantošanas noteikumi un aprobežojumi ir noteikti, pamatojoties uz nacionālā un reģionālā līmeņa attīstības programmām un plānojumiem, saņemtajiem nosacījumiem, kā arī sabiedrības ieteikumiem un pausto viedokli.

Teritorijas plānojuma sabiedriskās apspriešanas process organizēts pamatojoties uz 06.10.2009. MKN Nr. 1148 "Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” noteikto sabiedriskās apspriešanas organizēšanas kārtību.

Atbilstoši iepriekšminētajiem noteikumiem Mālpils novada iedzīvotāji tika iesaistīti teritorijas plānojuma procesā. Uzsākot darbu pie plānojuma izstrādes, tika pieņemti priekšlikumi, ieteikumi un veikta to apkopošana. Aktuālo informāciju par plānojuma izstrādes gaitu publicēja laikrakstos „Rīgas apriņķa avīze” un „Latvijas Vēstnesis”. Paziņojumus par teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu un sabiedriskās apspriešanas pasākumu organizēšanu un priekšlikumu iesniegšanas kārtību tika ievietoti laikrakstos „Rīgas apriņķa avīze” un „Latvijas Vēstnesis”.

1.3 Augstākstāvošu plānošanas dokumentu nosacījumi.Nacionālā līmeņa plānošanas dokumenti„Latvijas izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā vietā”. Saeima 2005. gada 26. oktobra sēdē apstiprināja ilgtermiņa konceptuālo dokumentu „Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks pirmajā vietā”. Par izaugsmes mērķi ir izvirzīta ikviena cilvēka dažādu dzīves kvalitātes aspektu paaugstināšana, un tas sasniedzams, aktīvi izmantojot valsts iedzīvotāju uzkrāto zināšanu potenciālu.Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030. gadam

Prioritāri jāizpilda ilgtermiņa uzdevumi, kuri prasa daudzu nozaru vienotu darbību un kuru izpilde ir nepieciešama izaugsmes scenārija īstenošanai. Dažādu nozaru un izaugsmes virzienu detalizētās attīstības programmās jāparedz konkrēti kritēriji, pasākumi un instrumenti izvirzītā mērķa īstenošanai.Ilgtspējīgas attīstības stratēģija (LIAS) izstrāde notika, ņemot vērā starptautiskos dokumentus, kā arī citu Eiropas valstu formulētās ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un to principus. Stratēģija parāda valsts un sabiedrības tālākos uzdevumus ceļā uz vienotu mērķi – līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību, norāda veidus, kā veiksmīgi reaģēt uz globālajām pārmaiņām, to radītos izaicinājumus pārvēršot arvien jaunās iespējās.Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija (LIAS) tika veidota, apzinoties, ka laikā līdz 2030. gadam Latvija neizbēgami pārdzīvos lielas, ar globāliem procesiem saistītas pārmaiņas. Izejas punkti stratēģijas izstrādē:

1) demogrāfiskās izmaiņas – iedzīvotāju skaita samazināšanās un novecošanās;2) globalizācija ekonomikā un inovatīvās / radošās ekonomikas attīstība;3) darba tirgus dinamika un prasība pēc jaunām kompetencēm un iemaņām;4) klimata pārmaiņas;5) augošs pieprasījums enerģētikā un enerģētiskā drošība;6) bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un dabas kā dzīves vides apdraudētība;7) demokrātiskās pārstāvniecības institūciju krīze un jaunu publiskās līdzdalības

formu attīstība;8) globālās vidusšķiras attīstība un relatīvo nabadzības risku pieaugums;


Urbanizācija, aglomerācija un reģionālā pozicionēšanās. ANO un Eiropas Savienības dalībvalstis ir vienojušās par ilgtspējības modeli kā atbildi uz šīm globālajām pārmaiņām. Arī LIAS piedāvātie principi, mērķi un risinājumi izriet no šā ilgtspējības modeļa.Latvija 2030 paredz 7 prioritātes un atbilstoši tām 11 attīstības virzienus un 11 mērķus, mērķiem atbilst prioritārās ilgtermiņa rīcības virzieni un iespējamie risinājumi.

1.1. attēls. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam telpiskā struktūra



1.4 Latvijas nākotnes telpiskā struktūra

Telpiskās attīstības perspektīva1

Radīt līdzvērtīgus dzīves un darba apstākļus visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no dzīves vietas, sekmējot uzņēmējdarbību reģionos, attīstot kvalitatīvu transporta un komunikāciju infrastruktūru un publiskos pakalpojumus

Stiprināt Latvijas un tās reģionu starptautisko konkurētspēju, palielinot Rīgas kā Ziemeļeiropas metropoles un citu valsts lielāko pilsētu starptautisko lomu.Saglabāt Latvijas savdabību – daudzveidīgo dabas un kultūras mantojumu, tipiskās un unikālās ainavas

Sasniedzamības uzlabošana - sasniedzamība un mobilitātes iespējas;

Apdzīvojums kā ekonomiskās attīstības, cilvēku dzīves un darba vide;

Nacionālo interešu telpas– unikālas specifiskas teritorijas, kas nozīmīgas

visas valstsattīstībai.

Transporta infrastruktūras plānošana Integrētas sabiedriskā transporta sistēmas veidošana Autoceļu tīkla attīstība Dzelzceļa transporta attīstība Cauruļvadu transporta attīstība Sakaru, masu mediju un datu pārraides pieejamības nodrošināšana

Attīstības centru izaugsme Pilsētu un lauku mijiedarbība Attīstības centru funkcionālais tīkls

Izcili dabas, ainavu un kultūrvēsturisko teritoriju areāli Rīgas metropoles areāls Lauku attīstības telpa

Ārējās sasniedzamības uzlabošana

Iekšējās sasniedzamības uzlabošana (286) Valsts iekšējās sasniedzamības uzlabošanai, reģionālās attīstības sekmēšanai un reģionu iedzīvotāju mobilitātes veicināšanai jāuzlabo reģionālo un vietējo autoceļu, kā arī sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitāte ar mērķi samazināt ceļā pavadīto laiku. Jāsamazina brauciena ilgums sabiedriskajā transportā, ceļojot no nacionālas un reģionālas nozīmes centriem uz Rīgu, kā arī jānodrošina iespējas 45 minūšu laikā no jebkuras apdzīvotas vietas nokļūt tuvākajā nacionālas vai reģionālas nozīmes centrā pa līdzenu un satiksmes drošības tehniskajiem

Galvaspilsētas Rīgas kā Ziemeļeiropas metropoles attīstība Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru konkurētspēja valsts un starptautiskā mērogā Novadu nozīmes attīstības centru attīstība Pilsētvides attīstība Pilsētu un lauku sadarbības sekmēšana Attīstības centru savstarpējā mijiedarbība un sadarbība Integrēta un ilgtspējīga teritoriju attīstības plānošana un īstenošana

Lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un Latvijai tipiskās unikālās dabas un kultūrvēsturiskās ainavas, kas veido priekšnoteikumus iedzīvotāju dzīves vides kvalitātei, jāīsteno pasākumi lauku teritoriju dzīvotspējas saglabāšanai, jānodrošina valsts atbalsts daudzfunkcionālām un produktīvām lauku teritorijām, kultūrainavas saglabāšanai un veidošanai.

1 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam


līdzekļiem aprīkotu autoceļu, tai skaitā asfaltētu. Lai to panāktu, ir jāuzlabo to autoceļu kvalitāte, kas savieno kādreizējos pagastu administratīvos centrus ar novadu centriem, reģionālas un nacionālas nozīmes centriem. Lai panāktu plašāku sabiedriskā transporta izmantošanu, ir jāpilnveido dažādu transporta veidu maršrutu sasaiste, piemēram, attīstot “Park & ride” sistēmu. Iekšzemes pasažieru pārvadājumos pilnvērtīgi jāizmanto esošā dzelzceļa tīkla potenciāls, jāsaglabā esošais dzelzceļa tīkls un jāplāno tā uzlabošana.

(287) Jārada priekšnoteikumi plašākai informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pieejamībai un izmantošanai visā valsts teritorijā, kas ļaus labāk īstenot pakalpojumu un informācijas pieejamību elektroniskajā vidē, vienlaicīgi samazinot transporta pieprasījumu un transporta ietekmi uz vides kvalitāti.

(288) Lai uzlabotu ārējo un iekšējo sasniedzamību, teritorijas attīstības plānošanas dokumentos ir jāiekļauj tās teritorijas, kas nepieciešamas nacionālas nozīmes transporta infrastruktūras attīstībai, kā arī jānosaka reģionālas un vietējas nozīmes transporta infrastruktūras attīstībai rezervējamās teritorijas. Lai uzlabotu pārvietošanās efektivitāti, drošību un komfortu, par pirmo prioritāti infrastruktūras saglabāšanā un attīstības plānošanā ir jāizvirza esošās infrastruktūras atjaunošana un rekonstrukcija. (289) Lai nodrošinātu tālredzīgu transporta infrastruktūras un

pakalpojumu plānošanu Rīgas un Pierīgas teritorijai, nepieciešams izstrādāt un konsekventi īstenot Rīgas un Pierīgas mobilitātes plānu, un izvērtēt nepieciešamību izstrādāt reģionāla līmeņa mobilitātes plānus arī citiem reģioniem.

Integrētas sabiedriskā transporta sistēmas veidošana (290) No teritorijas attīstības viedokļa ir svarīgi, lai sabiedriskā

transporta sistēmu funkcionētu savstarpēji saskaņoti. Ir jārada ērta un vienota sabiedriskā transporta sistēma, panākot dažādu transporta veidu savstarpēju saskaņotību un atbilstošu sabiedriskā transporta komforta līmeni. Saskaņojot sabiedriskā

Novadu nozīmes attīstības centru attīstība

(348) Turpmākai novadu nozīmes attīstības centru (mazpilsētu, lielo ciemu) sekmīgai attīstībai nepieciešams nodrošināt visa veida infrastruktūras attīstību un tās kvalitātes uzlabošanu, pamata (izglītības, veselības, sociālo u.c.) pakalpojumu un kvalitatīvu mājokļu pieejamību, kultūras un brīvā laika pavadīšanas iespējas, kā arī uzņēmējdarbības aktivitāti, radot darba iespējas iedzīvotājiem, tostarp attīstības centram piegulošajās lauku teritorijās.

Pilsētvides attīstība

(349) Īstenojot ilgtspējīgu pilsētplānošanu, pilsētvides attīstībai nepieciešams komplekss atbalsts. Jāveic pasākumi pilsētas degradēto teritoriju revitalizācijai, pilsētu telpiskās un vizuālās identitātes saglabāšanai un attīstībai (pilsētas centrālo daļu sakārtošana), laikmetīgas kultūrtelpas attīstībai, publiskās infrastruktūras sakārtošanai, pilsētu zaļo zonu un publiskās telpas uzturēšanai, mobilitātes sekmēšanai starp dažādām pilsētas daļām un piepilsētu, t.sk. iedzīvotājiem ar kustību traucējumiem.

(420)Ainavu plānošana un dabas aizsardzība. Īstenojot Eiropas ainavu konvenciju, nodrošināt ainavu plānošanas un dabas aizsardzības jautājumu integrēšanu nozaru politikās, likumdošanā un teritorijas attīstības plānošanā. Jānosaka Latvijai tipiskās un unikālās ainavas, jāveic to inventarizācija un jāizstrādā priekšlikumi ainavu apsaimniekošanai un procesu monitoringam.

(421)Sabiedrības izglītošana un iesaiste. Izglītot un iesaistīt sabiedrību dabas un kultūrvēsturisko ainavu apsaimniekošanā.

(422)Teritorijas plānojumos noteikt prasības un nosacījumus sabiedrībai nozīmīgām dabas un kultūrainavu un



transporta maršrutus un to apkalpošanas laika grafikus, ir jāsamazina kopējais ceļā pavadītais laiks. (291) Starp nacionālas un reģionālas nozīmes centriem

jānodrošina sabiedriskais transports, kas kursē gan ekspreša, gan parastajā režīmā, sniedzot iespējas lauku teritoriju iedzīvotājiem nokļūt pakalpojumu sniegšanas vietās. Sabiedriskā transporta maršrutu plānošanā jāņem vērā ne tikai kvantitatīvais rādītājs – iedzīvotāju skaits, bet arī iedzīvotāju tiesības saņemt līdzvērtīgus sabiedriskā transporta pakalpojumus visos reģionos. (292) Valsts atbalstam sabiedriskā transporta uzturēšanai jābūt

tādā līmenī, kas nodrošina vismaz minimālās mobilitātes prasības – iespēju katru dienu ar sabiedrisko transportu nokļūt novada centrā, apmeklēt izglītības iestādes, nokļūt darba vietās, valsts un pašvaldību institūcijās, it īpaši mazāk apdzīvotajās lauku teritorijās.

Autoceļu tīkla attīstība (293) Valsts autoceļu kvalitāte jāceļ līdz tādam līmenim, kas

nodrošina ērtu, ātru un drošu pārvietošanos, samazina nepieciešamo ceļojuma laiku pa starptautiskas un nacionālas nozīmes autoceļiem. Jānodrošina visu valsts reģionālo autoceļu ieklājums ar melno segumu, kā arī ievērojami jāpalielina ar melno segumu ieklāto vietējo valsts un pašvaldību autoceļu īpatsvars, savienojot apdzīvotās vietas lauku teritorijās. (295) Ievērojami pieaugošā satiksmes intensitāte prasa uzlabot

autoceļu un ielu infrastruktūru Rīgas metropoles reģionā. Rīgas pilsētas un Rīgas metropoles reģiona teritoriju plānojumos jāparedz un jānodrošina teritorijas nozīmīgu transporta infrastruktūras objektu izbūvei. Lai mazinātu transporta kaitīgo ietekmi uz pilsētu iedzīvotāju drošību un veselību, ir jāizbūvē apvedceļi tām pilsētām un apdzīvotām vietām, ko šķērso ievērojamas tranzīta plūsmas.

Dzelzceļa transporta attīstība (296) Nākotnē par prioritāti jākļūst dzelzceļa transporta

attīstībai, jo tas ir perspektīvākais sauszemes transporta veids gan no drošības, gan vides kvalitātes viedokļa, un jāpalielina valsts

Pilsētu un lauku sadarbības sekmēšana

(350) Pilsētu un lauku sadarbību stiprina katras teritorijas īpašo priekšrocību (dabas, kultūras, ekonomiskā, sociālā potenciāla) izmantošana, novēršot nevajadzīgu savstarpējo konkurenci. Būtiski ir nodrošināt pakalpojumu (izglītības, veselības, sociālos, kultūras, izklaides u.c.) un darba vietu pieejamību un sasniedzamību lauku iedzīvotājiem, kā arī rekreācijas un dzīvošanas iespējas pilsētas iedzīvotājiem, attīstot kvalitatīvu un savstarpēji savienojošu transporta infrastruktūru, īpaši uzlabojot ceļu kvalitāti, elektroniskos sakarus un sabiedrisko infrastruktūru, tā radot dzīvošanai pievilcīgu vidi lauku teritorijās.

Attīstības centru savstarpējā mijiedarbība un sadarbība

(351) Mijiedarbības un sadarbības sekmēšanai starp attīstības centriem turpmāk jānodrošina to funkcionālā papildinātība dažādās jomās (t.sk. izglītības, kultūras, zināšanu, sociālajā, veselības u.c. jomās) atbilstoši to hierarhijai attīstības centru tīklā, kā arī jānostiprina un jāattīsta dzīvotspējīgu preču un pakalpojumu noieta tirgus. Lai to īstenotu, ir jāuzlabo mobilitāte, veidojot kvalitatīvu transporta infrastruktūru, jāattīsta uzņēmējdarbība, īpaši mazie un vidējie, t.sk. klastera56 tipa uzņēmumi, kā arī jānosaka attīstības centru līmeņiem

56 Klasteri ir nozaru, uzņēmumu grupa, kurus vieno kopējas izejvielas, ražošanas ķēdes vai citi faktori ar mērķi koordinēt ražošanu.

atbilstošs pakalpojumu minimālais grozs, nodrošinot valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamību pēc „vienas pieturas aģentūras” principa.

Integrēta un ilgtspējīga teritoriju attīstības plānošana un īstenošana

(352) Lai sekmētu pilsētu un lauku teritoriju integrēšanos savstarpēji papildinošos tīklos, jāievēro integrēta pieeja attīstības un atbalsta plānošanā un īstenošanā. Definējot savu lomu funkcionālajos tīklos, katrai pilsētai ir jāfokusējas uz

rekreācijas teritorijām, kas nodrošina piekrastes, ūdensmalu, dabas un kultūras pieminekļu publisku pieejamību un paredz ainaviski nozīmīgu vietu aizsardzību.

(400) Lai paaugstinātu Rīgas metropoles areāla telpisko pievilcību, celtu tā konkurētspēju un uzlabotu funkcionalitāti, tam ir jāizstrādā integrēts plānojums, ievērojot šādus principus:

(401) areāla iekšējās telpiskās struktūras veidošana ar pakārtotu daudzcentru (policentrisku) sistēmu un efektīvām transporta un komunikāciju saitēm;

(402) areālā esošo pilsētu stiprināšana, nosakot to specializāciju, lomu un vietu, atslogojot Rīgu no tai netipiskām funkcijām;

(403) kompaktas pilsētas apbūves modeļa īstenošana, maksimāli izmantojot neapbūvētās un degradētās teritorijas, izvairoties no apbūves izplešanās;

(404) urbanizācijas procesu organizēšana, veicot jauno Pierīgas dzīvojamās apbūves ciemu perspektīvas izvērtēšanu, konsolidēšanu par apdzīvojuma centriem ar kompaktu apbūvi, noteiktu pakalpojumu klāstu, augstu labiekārtojuma pakāpi, pietiekamu


atbalsts un investīcijas arī pasažieru pārvadājumu nodrošināšanā. (297) Latvijai kopā ar Poliju, Lietuvu un Igauniju jāīsteno

starptautiskā dzelzceļa projekts „Rail Baltica”. (298) Lai dzelzceļa transporta potenciāls tiktu izmantots efektīvi

un racionāli arī iekšzemes vajadzībām, ir jāpalielina tā loma, atjaunojot slēgtās dzelzceļa līnijas vietās, kur tas ir ekonomiski pamatoti un var dot būtisku ieguldījumu teritoriju attīstībai. Nepieciešams plānveidīgi īstenot Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikāciju, lai mazinātu fosilo energoresursu izmantošanu un padarītu dzelzceļa izmantošanu videi draudzīgāku.

Cauruļvadu transporta attīstība (305) Turpmākajos gados Latvijā un Eiropā viens no

svarīgākajiem energoresursiem būs dabas gāze.

Sakaru, masu mediju un datu pārraides nodrošināšana (306) Tādēļ jānodrošina tāds informācijas pārraides tīklu

pārklājums, kas rada stabilu un nepārtrauktu piekļuvi internetam un citām informācijas sistēmām visā valsts teritorijā. Izveidojot ātras darbības platjoslas tīklus, internets kļūs ātrāks un piedāvās jaunus, interaktīvus pakalpojumus. Jebkurai mājsaimniecībai ir jābūt pieejamam augstas kvalitātes interneta pieslēgumam par samērīgu pakalpojuma izmantošanas cenu, neatkarīgi no izmantojamās tehnoloģijas. Lai veicinātu interneta lietotāju skaita pieaugumu, ir nepieciešams kvalitatīvs mobilais internets.

savām priekšrocībām un jāveic pasākumi fiziskās, ekonomiskās un sociālās infrastruktūras un pakalpojumu attīstībai, atsevišķu pilsētas daļu sasaistes uzlabošanai un degradēto teritoriju atjaunošanai. Vienlaikus plānojot un īstenojot attīstību lauku teritorijās, jāparedz pasākumi lauku ekonomikas dažādošanai un pieejamo izaugsmes resursu efektīvākai izmantošanai, tādā veidā sekmējot dzīves kvalitātes uzlabošanos. Lai to panāktu, ir jānodrošina arī nozaru attīstības prioritāšu savstarpēja koordinācija un sasaiste ar teritoriju attīstības prioritātēm, apvienojot fiziskos, sociālos, infrastruktūras, kultūras un vides aspektus, kā arī paredzot ietekmi uz apkārtējām teritorijām.

(354) Lai nodrošinātu kvalitatīvu teritoriju attīstības plānošanu, ir jāstiprina cilvēkresursu kapacitāte visos pārvaldes līmeņos – nacionālajā, reģionālajā, vietējā, savukārt tās īstenošanai būtiski ir nodrošināt plašākas un daudzveidīgākas iespējas reģionu un pašvaldību attīstības plānošanas dokumentu ieviešanai. 2

inženiertehnisko nodrošinājumu un labu sasniedzamību;

(405) izvairīšanās no nepārtrauktas apbūves joslas veidošanas un apbūvēto teritoriju mehāniskas sapludināšanas;

(406) apbūves izplešanās ierobežošana, strikti nodalot urbānās attīstības teritorijas no vēl neapbūvētajām, mazskartajām dabas teritorijām un nosakot kritērijus un prasības jaunu apbūves teritoriju veidošanai. Rīgas aglomerācijā jaunu apbūvi ar lielu blīvumu teritoriju zonējumā pieļaut tikai eksistējošo ciemu robežās;

(407) trokšņa stratēģiskā kartēšana un rīcības plāna īstenošana trokšņa pārsnieguma samazināšanai19 .

2 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam



1.4.1 Rīgas plānošanas reģiona telpiskais (teritorijas)3.

Rīgas plānošanas reģiona telpiskais (teritorijas) plānojums ir apstiprināts Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes sēdē 2007. gada 2. februārī. Tas ir ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments. Telpiskā plānojuma izstrādes mērķis ir telpiskā redzējuma izveide reģiona attīstības stratēģijā nosprausto ekonomisko un sociālo mērķu īstenošanai, kas tiek skatīti teritoriālā (telpiskā) griezumā.Saskaņā ar "Teritorijas plānošanas likumu" sākot ar 2009. gada 1. augustu rajonu pašvaldību teritorijas plānojumi ir nodoti plānošanas reģionam, lai nodrošinātu rajonu plānojumos ietvertās informācijas izmantošanu turpmākās plānošanas procesā. Rajonu teritorijas plānojumi ir iekļauti plānošanas reģiona teritorijas plānojumā pielikuma veidā.Ar 2008. gada 22. aprīļa lēmumu Nr. 4 ir apstiprināts Rīgas rajona teritorijas plānojums 2008.-2019. gadam un izdoti saistošie noteikumi Nr. 2 „Par Rīgas rajona teritorijas plānojuma 2008. -2020. gadam grafisko daļu un teritorijas izmantošanas noteikumiem”.

Reģiona teritorija (telpa) tiek skatīta atsevišķi akcentējot apdzīvojumu, infrastruktūru un lauku vidi. Šie ir galvenie komponenti, kas veido un ietekmē teritorijas attīstību. Ir izvēlēti trīs prioritāri telpiskās struktūras pilnveidošanas virzieni:

1) saliedēts un policentrisks apdzīvojums;2) augstas kvalitātes infrastruktūra un satiksme;3) dinamiski lauku areāli un kvalitatīva vide.

Rīgas pilsētas tuvumā esošās vietējās pašvaldības savā darbībā vēsturiski un ekonomiski orientētas uz Rīgu. Rīgas plānošanas reģiona telpiskais (teritorijas) plānojums veidots tā, lai sekmētu Rīgas reģiona Attīstības stratēģijā (līdz 2025. gadam) un Attīstības programmā (2005. – 2011. gadam) izvirzītos attīstības politikas mērķus – nodrošināt reģiona vienotu attīstīšanos un konkurētspēju; ilgtspējīgu attīstību; augstas dzīves kvalitātes īstenošanu.

Rīgas reģionā attīstības ilgtspējība tiek apliecināta, lai: 1) nodrošinātu augstu un stabilu ekonomikas pieaugumu, pietiekamu darba vietu

daudzumu un dažādību; 2) samazinātu sociālo noslāņošanos un nodrošinātu visiem līdzvērtīgas sociālās

iespējas; 3) nodrošinātu vides aizsardzības prasību ievērošanu; 4) ieviestu dabas resursu, it īpaši neatjaunojamo resursu, taupīgas izmantošanas

principu.

Rīgas reģionā ar telpiskās attīstības līdzekļu palīdzību ir jāpanāk, ka (citēti tieši uz Stopiņu novadu attiecināmie virzieni):

1) Rīgas reģions pilnvērtīgi pilda Latviju telpiski vienojošā reģiona, ziemeļu-dienvidu, rietumu-austrumu virzienu krustpunkta un nozīmīgāko vārtu lomu;

2) reģionu spēcina aktīva apdzīvojuma centru sistēma, kas spēj papildināt/bagātināt Rīgas potenciālu un aktivizēt attīstību pieguļošos lauku areālos;

3) reģiona saiknes ar ārpasauli starptautiskā un nacionālā līmenī, kā arī nozīmīgāko centru savstarpējās saiknes un to saiknes ar lauku areāliem, nodrošina ceļu un pārvadu tīkls, kurā galvenās plūsmas saista radiāli uz Rīgu centrētas un reģiona centrus savstarpēji sasaistošas satiksmes maģistrāles;

4) reģiona piepilsētu areālos, vispirms Pierīgā, attīstības prioritāte ir pilsētas šodienas un rītdienas vajadzību apmierināšana.

3 http://www.rpr.gov.lv Rīgas plānošanas reģiona telpiskais plānojums – II Perspektīva


http://www.rpr.gov.lv/

Ieteikts šāds reģiona telpiskās struktūras modelis:1) Apdzīvojuma sistēma – saliedēta un policentriska,2) Infrastruktūra un sasniedzamība – augstas kvalitātes infrastruktūra un laba

sasniedzamība,3) Lauku telpa – dinamiski lauku areāli un kvalitatīva vide.

Šajās jomās izvirzīti šādi galvenie mērķi un uzdevumi:Apdzīvojums:

1) attīstīt esošos apdzīvojuma centrus, bagātinot to funkcijas atbilstoši vietas un apkārtējo teritoriju resursiem un teritoriālā izvietojuma noteiktiem priekšnosacījumiem, veicinot/panākot jaunas apbūves izvietošanu/ koncentrēšanos pastāvošajos apdzīvojuma centros –lciemos, lai racionāli izmantotu/taupītu resursus (t.sk. pašvaldību finanšu) un areālā saglabātu neapbūvētās teritorijas ekoloģiskā līdzsvara uzturēšanai un rekreācijai, kā arī nacionālas/reģionālas nozīmes infrastruktūras attīstībai;

2) veicināt laukos viensētu un to grupu pastāvēšanu/saglabāšanos kā teritorijas relatīvi vienmērīgas apdzīvotības garantu.

Infrastruktūra un sasniedzamība:1) attīstīt vienotu ilgtspējīgu reģiona transporta sistēmu, nodrošinot dzelzceļa vadošo

lomu, stiprinot dzelzceļa tīkla kapacitāti un infrastruktūras kvalitāti, kā arī uzlabot autoceļu infrastruktūru;

2) uzlabot vietējo sasniedzamību – attīstīt telpiski līdzsvarotu un vienlīdzīgi pieejamu sabiedriskās satiksmes un informācijas komunikāciju tīklu visā reģionā, tā palielinot lauku teritoriju sasniedzamību;

3) stiprināt Rīgas reģiona transporta sistēmas sasaisti ar citu reģionu sistēmām.Lauku telpa:

1) saglabāt laukos cilvēkresursus, nodrošinot lauku apdzīvotību un vides kvalitāti;2) attīstīt un racionāli izmantot esošo infrastruktūru, jaunu attīstību plānojot vietās ar

esošu infrastruktūru;3) racionāli izmantot dabas resursus un kultūras mantojumu, saglabājot, uzturot un

izmantojot kultūrainavu, kultūras un dabas mantojumu rekreācijai, kultūras4) tūrisma un ilgtspējīga tūrisma attīstībai, kā arī, rekultivējot degradētas

kultūrainavas;5) saglabāt un uzlabot vides kvalitāti, izmantot dabas vides kvalitāti kā vērtīgu

resursu, kurš jāpārvalda un jāizmanto ilgtspējīgā veidā.4

Mālpils novads atrodas ziemeļos no rietumu – austrumu koridora attīstība zonas un līdz ar to novada teritorija netiks sadalīta ar lielajām automaģistrālēm, kas ietekmēs apdzīvojuma struktūru, kas raksturīgs Pierīgas pašvaldību lielākajā daļā.

4 http://www.rpr.gov.lv Rīgas plānošanas reģiona telpiskais plānojums – II Perpektīva




1.2. attēls. Rīgas reģiona transporta shēma.5

Rīgas plānošanas reģiona telpiskais plānojums piedāvā sekojošus risinājumus ,kas skar Mālpils novada teritoriju:

1) Lai novērstu lauku iedzīvotāju migrāciju uz sasniedzamākiem centriem un ārvalstīm, sekmētu Rīgas un Vidzemes reģionu vāji attīstīto starpmaģistrālo perifērijas teritoriju abiem reģioniem vitāli svarīgs, kopīgs attīstības jautājums ir dzelzceļa līnijas Rīga - Ērgļi saglabāšana un rekonstrukcija.

2) Pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu tiek noteikti kā prioritāte maršrutos ar lielu pasažieru plūsmu. Kvalitatīvi, ātri un ērti pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu aizstāj autotransporta (autobusu, mikroautobusu) pasažieru pārvadājumus maršrutos paralēli dzelzceļa līnijām. Savukārt autotransports un velotransports kalpo kā pasažieru pievedējs dzelzceļa stacijām.

Plānojums piedāvā sekojošu rīcības plānu, kuru risinājums svarīgs Mālpils novada attīstībai:1) Noteikt reģiona prioritātes reģionālo (lauku) autoceļu sakārtošanai. Veikt lobija

darbu pastāvīga, progresīvi pieaugoša finansējuma nodrošināšanai valsts reģionālo (lauku) autoceļiem saskaņā ar reģiona prioritātēm.

2) Reģiona pašvaldībām kopīgi vienojoties, izveidot Rīgas plānošanas reģiona sabiedriskā transporta maršrutu tīkla aģentūru.

3) Izstrādāt savstarpēji saskaņotu starptautiskā, nacionālā un reģionālā līmeņa velo maršrutu tīkla plānojumu.

Plānojums paredz vadlīnijas apdzīvoto vietu plānošanai Pierīgas areālā6:

5 http://www.rpr.gov.lv Rīgas plānošanas reģiona telpiskais plānojums – II Perspektīva 6 http://www.rpr.gov.lv Rīgas plānošanas reģiona telpiskais plānojums – II Perspektīva




(1) Pierīgas areālā esošo pašvaldību plānojumos par prioritāti uzskatāma teritoriju rezervācija valsts, reģiona un Rīgas attīstībai/nepieciešamo norišu darboties spējas nodrošināšanai un zaļo teritoriju saglabāšanai. Tostarp:

1) tehniskajai infrastruktūrai (dzelzceļi, ceļi, enerģijas pārvadi, krātuves, transformēšanas punkti);

2) vides infrastruktūrai (ūdensapgāde, kanalizācija, atkritumu saimniecība u.c.); 3) veicina mājokļu ciemu izpēti un tās rezultātiem atbilstošu nodrošināšanu ar

tehnisko un vides infrastruktūru, pakalpojumiem un darba vietām, rekreācijas iespējām.

(4) Paredzēt pasākumus, kas nepieļauj vairāku apdzīvoto vietu apbūves saplūšanu. Īpaša uzmanība veltāma, lai novērstu vienlaidus lineāras apbūves joslu izveidošanos gar valsts galvenajiem autoceļiem. (5) Sezonas apdzīvoto vietu – vasarnīcu un dārzkopju ciemu – iespējas pārtapt par pastāvīgi apdzīvotām vietām izvērtēt plānošanas procesā izvērtējot katru gadījumu atsevišķi. Neatbalstīt šo pārtapšanu, ja detālplānojuma izstrādes rezultātā nav iespējams paredzēt un sekojoši nodrošināt vidi nepiesārņojošas, centralizētas infrastruktūras – ūdensvada, kanalizācijas, kā arī normatīviem atbilstoša platuma ielu tīkla attīstības iespējas un sociālās infrastruktūras attīstību.

1.3. attēls. Attīstāmās teritorijas Rīgas reģiona plānojumā.

1.5 Kaimiņu pašvaldību teritorijas plānojumi.

1.5.1 Ogres novada teritorijas plānojums

Pašreizējās robežas Ogres novads ieguvis 2009. gada 1. jūlijā. Novadā ietilpst Ogres pilsēta un Ogresgala pagasts (no 12.12.2002. līdz 30.06.2010. Ogres novads) Krapes, Ķeipenes,



Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Suntažu un Taurupes pagasts. Novada administratīvais centrs ir Ogre.Robeža Mālpils novadam ar Ogres novadu ir Mālpils novada dienvidu daļā, kur tas robežojas ar Ogres novada Suntažu pagastu.Spēkā esoša ir Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam, apstiprināta ar Ogres novada domes 2011. gada 20. janvāra lēmumu (protokols Nr. 1 1. Par.)

Ogres novada vīzija:1) Ogres novads - Pierīgas uzņēmējdarbības, inovāciju, izglītības un sporta attīstības

centrs.2) Konkurētspējīga, radoša un kvalitatīva pārvalde Latvijas centrā. 3) Harmoniska, sociāli stabila un videi draudzīga dzīves vide cilvēkam laukos un

pilsētā.4) Moderna un attīstīta novada satiksmes un komunikāciju infrastruktūra. 5) Aktīva un pasākumiem bagāta novada kultūras un tūrisma dzīve. 6) Unikālās dabas vērtības – Daugavas, Ogres, Ogres upes, Zilie kalni un meži –

cilvēku dzīves kvalitātes paaugstināšanai.Ar Ogres novada teritorijas plānojumam 2012. - 2024. g., ir izstrādāta galīgā redakcija.Novada plānojums tiek izstrādāts laika posmam līdz 2024. gadam un balstīts uz 2011. gada 20. janvārī Ogres novada domes apstiprināto “Ogres novada attīstības programmu 2011. – 2017. gadam”.Attīstības programmā Ogres novads definēts kā novads cilvēka un dabas harmonijai. Ar šādu vīziju novada teritorijā plānots attīstīt dažādas nozares, nenosaucotnevienu konkrēti, tomēr pamatā pilsētā koncentrējoties uz zināšanām bāzētas produkcijas ražošanu un pakalpojumiem ar lielāku pievienoto vērtību.Lauku teritorija ir atvērta daudzveidīgai lauksaimniecības un mežsaimniecības ražošanas un pārstrādes uzņēmumu intensīvai un padziļinātai attīstībai, kā arī alternatīvo lauksaimniecības nozaru attīstībai. Paredzēts, ka tūrisma un atpūtas pakalpojumu attīstība nākotnē veidos pievilcīgu vidi kā pilsētā, tā lauku teritorijā.Saskaņā ar apstiprinātā attīstības plāna politiku, novadā paredzēta uz zināšanām bāzētas produkcijas ražošanas un pakalpojumu ar lielāku pievienoto vērtību attīstība pilsētā un daudzveidīgas lauksaimnieciskās darbības, mežsaimniecības un lauku tūrisma attīstība laukos

1.5.2 Ropažu novada teritorijas plānojums

Ropažu novada teritorijas plānojuma 2006.-2018. gadam 2009. gada grozījumu paredz: 1) „Kopīgo interešu teritorijas” – teritorijas kaimiņu pašvaldību un Ropažu novada

pierobežā, kuru attīstība var ietekmēt nekustamā īpašuma izmantošanu kaimiņu pašvaldībā un Ropažu novadā.

2) kopīgo interešu teritorijas nosaka abpusēji vienojoties pašvaldībām. 3) kopīgo interešu teritorijas var būt paredzētas Rīgas rajona teritorijas plānojumā.4) nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un būves uz

zemes, kas atzīta kā kopīgo interešu teritorija, atļauta esošā un atļautā plānotā teritorijas izmantošana.

5) kopīgo interešu teritorijas nosacījumi stājas spēkā, ja kopīgo interešu teritorijas un būvprojektu saskaņošana notiek abpusēji.

6) sniegt informāciju pašvaldībām par pagasta pierobežas objektiem, kuru aizsargjoslas

7) ievērtējamas vietējā teritorijas plānojumā vai paredzēti izvietot pašvaldību robežu tuvumā un būtiski varētu ietekmēt teritorijas izmantošanu.


Būvprojektu saskaņot, ja tas atrodas:1) 50 m joslā no blakus pagasta robežas, piegulošā nekustamā īpašuma zemes

gabalā, kam ir tieša robeža ar pagastu,2) esošā vai paredzamā objekta ekspluatācija saistīta ar aizsargjoslu izveidošanu, kas

ietekmē pašvaldības teritorijā esošo nekustamo īpašumu izmantošanu.”7

Mālpils novadam ar Ropažu novada pašvaldību kopīgās interešu teritorijas un aktivitātes:1) novadu pierobežas zona, kur attīstoties apbūvei nepieciešami arī pievedceļi, kam

nepieciešama pašvaldību sadarbība un sapratne šo jautājumu risināšanā.2) Valsts reģionālās nozīmes autoceļa Rīga Ērgļi attīstība.

Ropažu novada pašvaldības teritorijas attīstības dokumentos nav izstrādāta īpaša politika attiecībā uz kaimiņu pašvaldībām vai definētas konkrētas intereses. Nepieciešams veikt atbilstošas darbības, lai noslēgtu ilglaicīgas sadarbības līgumu par pašvaldībām interesējošiem jautājumiem. Vēlams paredzēt saskaņot attīstības projektus pašvaldību pierobežās.

7 Ropažu novada teritorijas plānojuma 2006.-2018.gadam 2009.gada grozījumu, Paskaidrojuma raksts



2 MĀLPILS NOVADA VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS Mālpils novads atrodas Vidzemes dienviddaļā, Latvijas Republikas Rīgas reģiona galējā austrumu daļā. Starp Ropažu, Siguldas Amatas un Ogres novadiem. Attālums no Rīgas - 60 km, no Siguldas - 20 km, no Cēsīm - 45 km, no Ogres - 40 km. Rietumos Mālpils novads robežojas ar Ropažu novadu, ziemeļos - ar Siguldas novadu, austrumos - ar Amatas, dienvidos - ar Ogres novadu. Novada kopējā platība ir 22090,8 ha jeb 220,9 km2 (VZD dati), iedzīvotāju skaits uz 2011. gada 1. jūlijā ir 3995 cilvēki (CSP dati) savukārt pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem uz 2011.1.19 3943 un vidējais iedzīvotāju blīvums – 18.2 cilvēki / km2.8 Mālpils novada administratīvais centrs ir Mālpils ciems (2171 iedzīvotāji), kurā atrodas novada dome, Pirmsskolas izglītības iestāde „Māllēpīte”, Mālpils vidusskola, Mūzikas un mākslas skola, Mālpils internātpamatskola, Mālpils profesionālā vidusskola, Mālpils Tautskola., pasta nodaļa, sociālās aprūpes centrs, ambulance ar ģimenes ārstu prakses vietām, bibliotēka, sabiedriskais interneta pieejas punkts, kultūras centrs, sporta komplekss ar peldbaseinu , pašvaldības policijas un valsts policijas iecirknis, bankas filiāle. Mālpils ciemā ir pieejami dažāda veida citi pakalpojumi, piemēram, veikali, aptiekas un sadzīves pakalpojumi. Otra lielākā apdzīvotā vieta ir Sidgunda (459 iedzīvotāji). No 3990 Mālpils novada iedzīvotājiem 2703 iedzīvotāji ir darbaspējīgā vecumā, 575 ir līdz darbaspējas vecumam un 712 ir virs darbaspējas vecuma

2.1. attēls. Mālpils iedzīvotāju darbaspējīgā vecuma struktūra.

8 www.csb.gov.lv/ 2011 gada dati


http://www.csb.gov.lv/

3 APDZĪVOJUMA STRUKTŪRAS ATTĪSTĪBA UN CIEMU ROBEŽAS

Nekustamā īpašuma tirgus attīstība un Rīgas relatīvais tuvums veicina Mālpils novada teritorijas veidošanos par dzīvesvietai pievilcīgu teritoriju.Mālpils ciema attīstība ir prognozējama kā galvenā un visplašākā spektra pakalpojumu sniedzēja vieta. Mālpils attīstīsies kā apkalpes un darījumu vietēja līmeņa centrs, kur sniegtos pakalpojumus saņem gan pašvaldības teritorijā dzīvojošie iedzīvotāji, gan citu pašvaldību iedzīvotāji. Sidgundā un Upmalās pastāvošie pakalpojumi tiek saglabāti un to attīstība tiek paredzēta atbilstoši ciemā dzīvojošo iedzīvotāju skaitam un tā apkalpotās teritorijas iedzīvotāju skaitam, ekonomiskajam potenciālam.

Apdzīvojuma karkassMālpils novada apdzīvojuma karkasa turpmākā attīstība tiek noteikta, ievērojot esošo apdzīvojuma struktūru un tās attīstības iespējas reģionālā kontekstā. Plānotā apdzīvojuma struktūra nav pretrunā ar vispārējo pašreizējo Rīgas reģiona apdzīvojumu, kurā Mālpils novadam ir loma kā ekonomiski attīstītai teritorijai ar vienu izteiktu centru.

3.1 Apdzīvojuma karkasā tiek noteikta sekojoša centru hierarhija:

Apkalpes un darījumu vietējā līmeņa centrs

Mālpils

Vietēji centri ar būtisku nozīmi apkārtējās teritorijas apkalpē

Sidgunda

Vietējie centri ar ierobežotu nozīmi apkārtējās teritorijas apkalpē

Upmalas

Apdzīvojuma pamatvienības Viensētas un viensētu grupas visā novada teritorijā

3.1.1 Ceļu tīklam, vērtējot no apdzīvojuma struktūras attīstības viedokļa, ir sekojoša nozīme:

3) galvenā attīstības ass – valsts autoceļš P8 Inciems – Sigulda - Ķegums un tai pieguļošā teritorija 0,5 - 3 km platumā abpus ceļam;

4) karkasa pakārtotās asis – autoceļiem V71 Mālpils – Bukas, V61 Mālpils – Vite un tiem pieguļošās teritorijas 0,5 - 2 km platumā abpus ceļam.

3.2 Apkalpes un darījumu centri

3.2.1 Kā nozīmīgs dažāda spektra pakalpojumu saņemšanas centrs un darījumu centrs vēsturiski ir izveidojies Mālpils ciems.

3.2.2 Turpmākajā novada apdzīvojuma struktūrā Mālpils ciems tiek noteikts kā apkalpes un darījumu vietējā līmeņa centrs, kas sniedz sekojošus pakalpojumus:

5) sociālos pakalpojumus: izglītības (vidusskola, pirmskolas izglītības iestāde, interešu izglītība, arodizglītība), kultūras (muzejs, bibliotēka, kultūras nams), sporta (stadions, sporta halle, peldbaseins), medicīnas (ambulance un ģimenes ārstu prakses vietas, aptieka), sociālās aprūpes un palīdzības, pasta pakalpojumus;



6) darījumus: finanses un kredītiestādes, mazumtirdzniecības, tūrisma, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus;

7) infrastruktūra: ūdensapgādes, kanalizācijas, gāzes apgādes, siltumapgādes, sakaru nodrošinājuma pakalpojumus.

3.2.3 Sidgunda tiek noteikta kā ciems ar būtisku nozīmi apkārtējās teritorijas apkalpē, kas sniedz pakalpojumus:

8) izglītības pakalpojumus (pamatskola);

9) atsevišķus sociālos pakalpojumus noteiktās dienās un stundās (bibliotēka, ārstniecības pakalpojumi, pasta pakalpojumi);

10) darījumus:– mazumtirdzniecība, tūrisms;

11) infrastruktūras (ūdensvads, kanalizācija) nodrošinājums.

3.2.4 Upmalas tiek noteiktas kā vietējais centrs ar ierobežotu nozīmi apkārtējās teritorijas apkalpē, kuros sniegtie pakalpojumi aprobežojas ar atsevišķu darījumu pakalpojumu (mazumtirdzniecība) nodrošināšanu.

3.3 Ciemu robežasMālpils novada teritorijas plānojumā tiek noteiktas sekojošu ciemu robežas Mālpils, Sidgundas un Upmalu ciemiem saskaņā ar šo saistošo noteikumu III. sējumu „Grafiskā daļa” karti „Mālpils novada plānotā (atļautā) izmantošana ar aizsargjoslām”


4 DABAS TERITORIJAS, DABAS RESURSI, AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS UN KULTŪRVĒSTURISKIE PIEMINEKĻI

Mālpils novada fiziski ģeogrāfiskie dabas pamatnes raksturlielumi – augšņu resursi, reljefs, meži, purvi, virszemes ūdeņi, pazemes dabas resursi, augšņu auglība - kopā veidojot zemes kā dabas resursa vērtību, paši par sevi arī ir dabas resursi, kuru atražošanas process ne vienmēr ir iespējams. Tāpēc dabas resursu ilgtspējīga izmantošanas nodrošināšana ir ne vien ētiska un filozofiska nepieciešamība, bet arī ekonomiski pamatota rīcība.

Vienlaicīgi vides un dabas resursus ietekmē dažāda veida antropogēnās slodzes, kuru ietekmes rezultātā veidojas vides piesārņojums.

Mālpils novada teritorijas plānojuma grozījumu ietvaros tiek izvērtēti dabas pamatnes raksturlielumi, kuru:

1) kapacitāte tiek izmantota Mālpils novada tālākai attīstībai saskaņā ar Mālpils novada attīstības programmu un Rīgas reģiona teritorijas plānojumu (2007;2011);

2) pastāvēšanai ir kādi iekšēji vai ārēji draudi;3) noteiktu aizsargājamās un saglabājamās dabas un kultūrvēsturiskās teritorijas un

objektus;4) veiktu dabas pamatnes pastāvēšanu apdraudošo faktoru analīzi;5) noteiktu iespējamos pasākumus dabas pamatnes tālākai uzturēšanai.

4.1 Fiziski ģeogrāfiskais raksturojumsMālpils novads atrodas lēzeni paugurainās Viduslatvijas zemienes dabas apvidū - Viduslatvijas nolaidenuma ziemeļu malā, robežojoties ar Vidzemes augstieni.

Pamatiežus klāj 10 - 20 m bieza kvartāra nogulumu sega, ko veido galvenokārt akmeņaina, sarkanbrūna pēdējā apledojuma morēnas mālsmilts vai smilšmāls, vietām ar brūna un tumšbrūna morēnas smilšmāla starpslāņiem, lēcveida ieslēgumiem un ievilkumiem.

Ģeomorfoloģiski novadā zemes virsmas formu nosaka lēzeni un zemi drumlinu vaļņi, orientēti ZZR - DDA virzienā, līdz pat 4 km garumā un 50 - 300 m platumā. To reljefu sarežģī Sudas - Mergupes ledāja kušanas ūdeņu noteces leja.

Klimats ir mēreni vēss, ļoti mitrs. Nokrišņu daudzums gadā sasniedz 700 mm, apmēram 500 mm ir siltajā gadalaikā. Gada vidējā temperatūra ir 5,6 - 5,8 o C, janvārī: no - 6,0 līdz - 6,5 o C, jūlijā: 17oC. Bezsala periods ir vidēji 130 dienas. Sniega segas biezums līdz 25 cm, tā pastāvīgi izveidojas decembra otrajā dekādē, nokūst marta pēdējā dekādē.

Mālpils novada teritorija daļēji robežojas ar Daugavas - Gaujas baseinu robežšķirtni, novads atrodas Daugavas baseina teritorijā un tajā atrodas Daugavas lielbaseina labā krasta pietekas. Novada teritorijā atrodas Lielās Juglas baseins. Lielā Jugla sākas Mālpils novada Sidgundā, satekot Sudai un Mergupei. Zaubes upīte un Jāņupīte ir Mergupes kreisā krasta pietekas, Vanagupīte - labā krasta pieteka, Dūņupe, Teiļupīte ir Sudas labā krasta pietekas. Upju relatīvais kritums ir 1,9 - 3,5 m/km. Novada ziemeļdaļā teritoriju šķērso Tumšupe.

4.2 Augšņu un reljefa raksturojumsNovada teritorijā pārsvarā ir izplatītas velēnu podzolaugsnes un pseidogleja augsnes, kuras pazeminājumos nomaina velēnu gljelaugsnes un velēnpodzolētās glejaugsnes. Vidējā augsnes auglība ir 42 balles.



Reljefa vidējās augstuma atzīmes svārstās no 95 - 105 m vjl. ziemeļu, ziemeļrietumu daļā līdz 75 - 80 m vjl. novada dienvidaustrumu daļā. Reljefa pazeminājums 64 m vjl. ir novada dienvidrietumu daļā no Sidgundas uz Ropažu pusi.

Nogruvuma, karsta pazīmes nav konstatētas. Saskaņā ar LVĢMC informāciju karsta veidošanās varētu notikt novada ziemeļu daļā, Salaspils svītas ģipšaino nogulumu izplatības zonā.

Applūstošas teritorijas – Lielās Juglas, Mergupes un Sudas palienu pļavas, kur daļēji vērojami arī pārpurvošanās procesi.

Saskaņā ar LVĢMC datiem novadā konstatēti pārpurvošanās procesi. Pārpurvošanās procesu izpausmes vērojamas reljefa pazeminājumos, kur zemes virspusē atsedzas ūdens vāji caurlaidīgi nogulumi, līdz ar to ūdens notece ir apgrūtināta. Procesa iedarbībai pakļautas pārsvarā starppauguru, nevienmērīgas akumulācijas ieplakas un reljefa pazeminājumi upju palienēs. Dažviet neapdomīgi veiktu būvdarbu rezultātā veidojas pārmitri apstākļi un sākas minerālgrunts pārpurvošanās.

Ūdens vai vēja erozijas pazīmes konstatētas atsevišķās vietās.

Procesi, kas saistīti ar upju ģeoloģisko darbību, norisinās upju ielejās. To darbība galvenokārt izpaužas krastu noārdīšanā, mainot upes šķērsprofilu. Erozijas procesi saistīti ar gultnes izskalošanu, izskalotā materiāla akumulēšanu upes ielejā lejpus straumei, kā rezultātā izlīdzinās upes garenprofils.

Kopumā novada inženierģeoloģiskos apstākļus var raksturot kā labvēlīgus jebkura veida saimnieciskajai darbībai, izņemot teritorijas, kur vērojami pārpurvošanās procesi.

4.3 Zemes dzīļu izmantojamie resursiMālpils novada teritorijas zemes dzīļu resursus veido galvenokārt izmantojamie resursi - tādi, kuri ir izpētīti un apzināti, un kuru ieguvi var uzsākt salīdzinoši ātri. Tie ir būvmateriāli un to izejvielas, kūdra, pazemes dzeramie ūdeņi.

4.3.1 Būvmateriālu un to izejvielu atradnes

Mālpils novadā, saskaņā ar LVĢMC datu bāzi, ir konstatētas trīs veidu būvmateriālu un to izejvielu rezerves un izpētes teritorijas – smilts, grants un ģipšakmens.

Smilts atradne

Atrodas pie Grīnvaldu viensētas 2 km attālumā no Mālpils ciema un tajā ir konstatēti A kategorijas smilts, smilts - grants un aleirīta krājumi 303 tūkst. m3 apjomā, kurus var izmantot būvniecībā un ceļu būvē.


4.1. tabula. Smilts atradnes raksturojošie rādītāji (LVĢMC dati). A

tradn

es n

r.

Nos

auku

ms

Vei

ds Derīgā izrakteņa izmantošana

Krājumu sadalījums

kategorijās, t.m3

Renulometriskais sastāvs:

Frakcija %/ saturs (no-līdz-vid.)A N

2168 Grīnvaldi

Platība

Smilts Būvniecībai ceļu būvei

71,67 0,00 >5%/ 0,00-44,90-19,58

Smilts-grants

Būvniecībai ceļu būvei

203,44 0,00 Rm %/ 0,35-3,70-2,44

Aleirīts Ceļu būvei 27,60 0,00

Saskaņā ar Latvijas LVĢMC datu bāzi, Mālpils novadam tuvākajā apkaimē atrodas vairākas smilts-grants ieguves vietas - Garkalnes novadā, Siguldas novadā, Ropažu novadā, Ogres novadā, kuru salīdzinoši netālais novietojums ļauj izmantot smilts - grants krājumus Mālpils novada vajadzībām. To īpašumtiesības privātas, derīgā izrakteņa izmantošana - būvniecībā un ceļu būvē.

Ģipšakmens

Ir viens no vērtīgākajiem Latvijas zemes dzīļu resursiem, kuri ir saistīti ar augšdevona Salaspils svītas nogulumiem. Ģipšakmens atradnes perspektīvais laukums Jūdaži šķērso Mālpils novada ziemeļu daļu 5 - 1,6 km platā joslā, no Mores uz Allažu pusi, un tajā ir konstatēti P kategorijas ģipšakmens krājumi. Detāli pētītas ģipšakmens atradnes Liepmeži un Zvejnieki. Zvejnieku atradne atrodas Mālpils un Siguldas novadu robežzonā, tai ir elipsveida 2,7 km *0,3 - 0,5 km, 120 ha liela kopējā platība, no kuras 54 ha atrodas Mālpils novada teritorijā. Lielāko atradnes daļu klāj jaukts, pārpurvots mežs.

4.2. tabula. Ģipšakmens atradnes raksturojošie rādītāji (LVĢMC dati).

Atradnes Nr.

LVĢMC

Nosaukums Derīgā izmantošana

Prognozētais krājumu apjoms, milj. m3

Ca SO4*2 saturs

302 JŪDAŽI Saistviela ražošanai būvģipsim, cementa ražošanai

P-37,94 78,59 %

LIEPMEŽI Būvģipsim, cementa ražošanai

N-0,77 70,53 - 93,13%

ZVEJNIEKI Būvģipsim, cementa ražošanai

N-9,27 64 - 96,02 %



4.3.2 Kūdras atradnes

Mālpils novadā saskaņā ar LVĢMC datu bāzi ir konstatētas kūdras atradnes zemā, pārejas un augstā tipa purvos. Kūdras izmantošana iespējama gan enerģētikā kā kurināmais, gan mēslojumam un pakaišiem lauksaimniecībā.

4.3. tabula. Kūdras atradnes raksturojošie rādītāji (LVĢMC dati).

Atra

dnes

nr./

Pase

s N

r.

NosaukumsDerīgā

izrakteņa Izmantošana

Iegulas tips

Sadalīšanās pakāpe

Pelnainība / dabiskais mitrums

Vidējais %

16752 Kazāku (daļa) Mēslojums Zemais 29/6/89

16750 Ķeviešu (Lielais)

Mēslojums

Pakaiši

Enerģētika

Augstais

mazsadalījusies

28/2/91

12/2/93

16749 Salas Mēslojums

Pakaiši

Augstais 38/3/88

16748 Bērnaukles Enerģētika Kopējais 48-21/ 9-2/91-84

16746 Noriņu Enerģētika

Pakaiši

Kopējais 46-7/8-3/95-87

16745 Satakas Mēslojums

Pakaiši

Augstais 39/2/90

16744 Sidraburgas Mēslojums

Pakaiši

Kopējais 30-20/3-2/90-89

16742 Kārdes Mēslojums

Pakaiši

Kopējais 42-7/6-1/93-84

16740 Vēžu Mēslojums Augstais 40/2/91

16739 Ērmaņu9 Pakaiši Pārejas 17/3/91

16731 Lielkangaru10Pakaiši

EnerģētikaAugstais 16/1/93

16693 Strautnieku Mēslojums Augstais 32/2/89

9 Daļa purva atrodas Siguldas novada Allažu pagastā10 Daļa purva atrodas Ropažu novadā


Atra

dnes

nr./

Pase

s N

r.Nosaukums

Derīgā izrakteņa

IzmantošanaIegulas tips

Sadalīšanās pakāpe

Pelnainība / dabiskais mitrums

Vidējais %

16691 Kociņu Pakaiši Augstais 20/1/92

16689 Salasanīšu, Gravas Mēslojums Kopējais 32/7/88

16688 KlūguPakaiši

EnerģētikaKopējais 22/4/88

16686 Būņas Mēslojums Augstais 38/2/89

16682 Eiņu Enerģētika Augstais 37/3/91

16679 Sēravotu Enerģētika Augstais 44/3/90

16677 Nr. 1667711 Mēslojums Kopējais 36/7/85

16676 Airīšu (Senmāču)12

Mēslojums

Pakaiši;

Enerģētika

Kopējais 19/2/91

Kopējie novada kūdras resursi ir 24254 tūkst. m3 jeb 3739,7 tūkst. t. pie nosacītā mitruma 40%. Lielākās kūdras krājumu atradnes ir Torfa, Klūgu, Bērnaukles, Noriņu un Ķeviešu purvi. Pēc LVĢMC informācijas perspektīvākie tālākai izpētei ir Klūgu un Torfa purvi, kuros ir piemērota kūdra pakaišiem un augsnes mēslošanai.

4.3.3 Dzeramie pazemes ūdeņi

Mālpils novada teritorija atrodas Baltijas artēziskā baseina centrālajā daļā. Šeit hidroģeoloģisko griezumu veido ūdeni saturošu un vāji caurlaidīgu slāņu mija, to kopējais biezums 900 – 1000 m.

Pazemes saldūdeņi ir galvenais dzeramā ūdens apgādes avots Mālpils novadā. Mālpils novada pazemes ūdeņi tiek izmantoti no Daugavas- Pļaviņu, Gaujas, Burtnieku un Arukilas ūdens kompleksa. Ūdens resursi tiek izmantoti dzeramā ūdens un saimnieciskā ūdens vajadzībām. Novada teritorijā atrodas 51 pazemes ūdensgūtnes, kuras izurbtas galvenokārt laika periodā no 1953. – 1985. gadam un to dziļums svārstās no 20 līdz 190 m.

Sāļūdeņi sastopami Ķemeru - Pērnavas ūdens horizonta kompleksā (430-610 m dziļumā), pēc ķīmiskā sastāva šie ir hlorīdu- nātrija vai sulfāta – hlorīdu – kalcija - nātrija tipa sāļūdeņi ar paaugstinātu līdz 34,6 mg/l broma saturu un temperatūru no +12 līdz +16,5 O C.

11 Daļa purva atrodas Siguldas novadā12 Daļa purva atrodas Siguldas novadā



Stagnanto ūdens zonu pārstāv kembrija - ordovika ūdens komplekss, kas satur hlorīdu - nātrija tipa sālsūdeņus ar mineralizācijas pakāpi 110 g/l, līdz 200 mg/l broma saturs, ar augstu - līdz 30 O C temperatūru, tie atrodas vidēji 93 - 980 m dziļumā. Pašlaik sāļūdeņi netiek izmantoti, bet nākotnē tie varētu tikt izmantoti balneoloģijā.

4.3.4 Perspektīvie resursi un maz izplatītie, problemātiskie resursi

Mazizplatīto un problemātisko resursu grupā ir brūnogles, limonītu dzelzsrūdas, dzelzs – mangāna konkrēcijas. Mālpils novada teritorijā prognozējama bromu saturošo sāļūdeņu resursu ieguves balneoloģiskām vajadzībām iespēja. Mālpils novada teritorijā nav prognozējama citu, perspektīvo, maz izplatīto un problemātisko resursu ieguves atradņu atrašanās iespēja. (Latvijas zemes dzīļu resursi, Valsts ģeoloģijas dienests, Rīga, 2001).

4.4 Virszemes ūdeņu sistēmas raksturojums

4.4.1 Virszemes ūdeņu sateces baseini un ūdenstilpju izvietojums.

Mālpils novada virszemes ūdeņu sistēma ir daļa no Baltijas jūras Daugavas lielbaseina (kods 41). Mālpils novadā virszemes ūdeņu sistēmu veido Daugavas labā krasta pietekas Lielās Juglas baseins. Lielā Jugla sākas Sidgundā, satekot Sudai un Mergupei un šķērso novada dienvidrietumu daļu.

Mālpils novada ziemeļdaļā atrodas Suda, kura iztek no Sudas – Zviedru purva. Tās pietekas Teiļupīte, Gaiļurga un Dūņupe ir lielākās ūdensteces.

Novada dienvidaustrumu daļā Mergupe ar tās pietekām Zaubi, Vanagupīti un Jāņupīti ir lielākās ūdensteces. Lielās Juglas pietekas ir Irbupīte un Tumšupes augštece novada ziemeļu daļā. Lai gan dabiskās ūdensteces ir tikai piecas, tomēr Mālpils novada virszemes ūdensteču sistēma ir samērā sarežģīta, jo teritorijā atrodas strauti un meliorācijas sistēmas novadgrāvji, kuru tīkls ir ļoti blīvs. Mālpils novada teritorijā esošie virszemes ūdeņi – ūdensteces un ūdenstilpes kopā aizņem 24,7 ha (ūdens virsma). Virszemes ūdenstilpes ir galvenokārt mākslīgi veidotas – dīķi un dzirnavu ūdenskrātuves. Lielākie no tiem ir Centra ūdenskrātuve Mālpils ciemā (36 ha), Žiburtu dīķi (17 ha), Bīriņu dīķis (11 ha), Brūnu ūdenskrātuve (10 ha), Vites dīķis (8,9 ha) un citas – mazākas ūdenskrātuves ar platību 0,7 līdz 8 ha. Dabiskās ūdenstilpes atrodas purvos un aizņem ļoti nelielas platības – līdz 1 ha.


4.4. tabula. Virszemes ūdensteces un ūdenstilpes.

Ūdensteces vai ūdenstilpes nosaukums Raksturojošie rādītāji

Lielā Jugla 62 km

Suda 38 km

Tumšupe 49 km

Dūņupe 13 km

Mergupe 53 km

Zaube 29 km

Teiļupīte 6 km

Jāņupīte Līdz 10 km

Vanagupīte Līdz 10 km

Centra ūdenskrātuve (Sudas uzpludinājums) 36 ha

Vites dīķis 8,9 ha

Bīriņu dīķis 11 ha

Žīburtu dīķi 17 ha

Brūnu HES ūdenskrātuve 10 ha

4.4.2 Ūdeņu piesārņojums

Visu virszemes ūdeņu piesārņojuma stāvoklis vērtējams kā vāji piesārņots (LVĢMC dati). Saskaņā ar MK 12.03.2002. noteikumiem Nr.118 „Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti” Lielā Jugla, Suda, Mergupe un Zaube ir noteiktas par lašveidīgo zivju resursu prioritārajiem ūdeņiem, Dūņupe – par karpveidīgo zivju resursu prioritārajiem ūdeņiem.

Publiskie ūdeņi

Lielās Juglas ūdeņi saskaņā ar LR „Civillikumu” ir publiskie ūdeņi.

Hidroresursi

Mergupe, Suda un Lielā Jugla ir nozīmīgi hidroresursi – uz tām atrodas 3 mazās hidroelektrostacijas – Mālpils, Brūnu, Rikteres HES.



4.5 Meži un purviMālpils novada teritorija un līdz ar to meža zemju veģetācija ietilpst Viduslatvijas ģeobotāniskajā rajonā.

Meži 50.4 % no novada teritorijas, jeb 11072.5 ha13 . Mālpils novada teritorijas aizņem mežu zemes, kuras pēc plānotās atļautās izmantošanas atrodas gan lauksaimnieciskās izmantošanas, gan mežsaimnieciskās, gan apbūves teritorijās.

Novada ziemeļdaļā iekultivētas zemes mijas ar nelielām mežaudzēm, ko veido egļu vēris un priežu – egļu damaksnis. Dienviddaļā mežu masīvi ir lielāki, tiem raksturīgi slapjaiņi – slapjais mētrājs un damaksnis. Purvaiņu meži sastopami Mergupes pazeminājumā. Meliorētās mežu zemes aizņem āreņi un kūdreņi. Ir sastopami arī priežu sili, vietām ar virsājiem vai priežu mētrāja puduriem.

Visi novada mežu masīvi veido nozīmīgu ainavas sastāvdaļu kā telpiskās struktūras vertikālais elements, pastiprinot viegli viļņoto pauguru vertikālās dimensijas izteiksmību. Dominē tuvi un tāli skati, kurus norobežo mežs.

Novada ziemeļdaļā mežos atrodas Klūgu un Kaltēnu purvi, vidusdaļā – Noriņu, Ērmaņa purvi, dienviddaļā – Bērnaukles, Kazāku, Ķeviešu (Lielais), Noriņu, Kārdes, Torfa purvi. Purvu tipi: zemie, pārejas un augstie purvi. Mazāki purvi izkaisīti visā novada teritorijā un tie aizņem nelielas platības: no 9 -100 ha.

Pašreiz viens no purviem tiek rūpnieciski izmantots – Ķeviešu (Lielajā) purvā atrodas SIA „ COMPAQPEAT” kūdras izstrādnes karjers, kura daļu plānots rekultivēt kā lauksaimnieciski izmantojamu teritoriju.

Purvi un to platības Mālpils novadā

4.5. tabula.

Purva nosaukums Tips Platība

Airīšu Augstais 385 ha

Bērnaukles Pārejas

Zemais

Augstais

55 ha

55 ha

92 ha

202 ha

Lielkangaru * Augstais 986 ha

Noriņu Augstais 165 ha

Ērmaņa Augstais 83 ha

Eiņu Zemais 54 ha

Kapurgu Zemais 135 ha

Klūgu Zemais

Augstais

82 ha

108 ha

190 ha

13 http://www.zm.gov.lv/ dati uz 01.01.2010


http://www.zm.gov.lv/

Purva nosaukums Tips Platība

Kazāku Zemais 52 ha

Ezeru Zemais 54 ha

Kārdes* Augstais

Zemais

149 ha

78 ha

Kopā: 227 ha

Sidraburgas Augstais 40 ha

Elmu Zemais 14 ha

Ķības Zemais 31 ha

Būņas Zemais 34 ha

Siksnas Zemais 32ha

Anīšu Pārejas 28 ha

Jauntiļas Zemais 26 ha

Salasanīšu Zemais 26 ha

Gobas Zemais 23 ha

*- robežojas vai tikai daļēji atrodas novada teritorijā.

4.6 Aizsargājamās dabas teritorijasSaskaņā ar LR likumu „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” Mālpils novadā atrodas atsevišķas aizsargājamas dabas teritorijas un dabas pieminekļi.

1) Dižkoki. Mālpils novadā atrodas viens dižkoks – ID 2044, parastais ozols, Quercus robur L. Mālpilī, Mālpils muižas parkā.

2) Mikroliegumi. Mālpils novadā kā mikroliegumu teritorijas ir noteikta melnā stārķa ligzdošanas vieta, kura atrodas atsevišķā mežu kvartālā. Mikroliegumi ir teritorijas, kas tiek noteiktas tikai īpaši retu sugu un to dzīves vietu (biotopu) aizsardzībai. Līdzīgi kā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, mikroliegumos ir aizliegtas vai ierobežotas darbības, kas apdraud retās sugas vai biotopa pastāvēšanu. Mikroliegumi parasti platības ziņā ir mazāki kā īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (0,1 – 20 ha, putniem līdz 200 ha). Mikroliegumu veidošanu nosaka LR „Sugu un biotopu aizsardzības likums”, LR „Meža likums” un tiem pakārtotie normatīvie akti. Nozīmīgākie no tiem ir .30.01.2001. MK noteikumi Nr. 45 „Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi”.

3) Novadā atrodas arī aizsargājamo augu atradnes Mergupe un Lodziņi Lielās Juglas sākumposmā pirms Rikteres HES un gar Mergupes krastiem, kurai nav noteikts aizsargājamas teritorijas statuss. Atradnēs konstatētās augu sugas: mīkstā cietpiene Crepis mollis Jacq. Aschers; daudzgadīgā mēnesene Lunaria redviva L., bezdelīgactiņa Primula farinosa L., kuru aizsardzības statuss ir noteikts ar



14.11.2004. MK noteikumiem Nr.396 „Noteikumi pa īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu”.

4.7 Kultūras mantojums

4.7.1 Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi.

Kultūras pieminekļu aizsardzību nosaka: 1) LR likums „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, spēkā esošs no 11.03.1992. un

no tā izrietošie normatīvie akti:2) MK 26.08.2003. noteikumi Nr. 474 „Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti,

aizsardzību, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu” .

3) MK 15.07.2003. noteikumi Nr. 392 „Kultūras pieminekļa aizsargjoslas (aizsardzības zonas) noteikšanas metodika”.

4) MK 26.03.2003. noteikumi Nr. 473 „Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta”.

Kultūras pieminekļi LR var būt valsts, pašvaldības, kā arī fizisko un citu juridisko personu īpašumā.

Fiziskām un juridiskām personām jānodrošina savā īpašumā (valdījumā) esošo kultūras pieminekļu saglabāšanu. Valsts īpašumā esošo kultūras pieminekļu saglabāšanu nodrošina to lietotāji.

Kultūras pieminekļa īpašnieka (lietotāja) pienākums ir ievērot likumus un citus normatīvos aktus, kā arī VKPAI norādījumus par kultūras pieminekļu izmantošanu un saglabāšanu.

Kultūras pieminekļu prioritārā izmantošana – zinātnes, izglītības un kultūras mērķiem.

Kultūras pieminekļu izmantošana saimnieciskajā darbībā pieļaujama tikai tad, ja tā nekaitē piemineklim, nesamazina tā vēsturisko, zinātnisko un māksliniecisko vērtību.

Visa veida saimnieciskā darbība piemineklī, pieminekļa teritorijā un pieminekļa aizsardzības zonās veicama tikai ar VKPAI atļauju.

4.7.2 Kultūras mantojuma saglabāšana

Prasības kultūras mantojuma saglabāšanai Mālpils novadā noteiktas:

1) Valsts aizsargājamai pieminekļa teritorijai (Mālpils muižas apbūvei). Skat. tabulu 3.8. ;

2) Valsts aizsargājamiem arheoloģijas, arhitektūras un mākslas pieminekļiem un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijām. Skat. tabulu 3.6.;

3) Objektiem ar Mālpils novada pašvaldības noteiktu kultūrvēsturiskās vērtības līmeni. Skat. tabulu 3.10. Mālpils novada vēsturisko objektu izvērtējums”;

4) Piemiņas vietām.

4.7.3 Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi

Kultūras pieminekļu aizsardzību nosaka LR likumdošana – (1992.02.12., ar grozījumiem) LR likums „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” un no tā izrietošie normatīvie akti.


Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) robežas ir noteiktas Mālpils novada teritorijas plānojuma grafiskās daļas kartē.Individuālās aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem nosakāmas tālākajā teritorijas plānojuma īstenošanas gaitā, atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

Kultūras pieminekļa teritorija (Mālpils muižas apbūve) un teritorijas ap kultūras pieminekļiem.

1) Maksimāli saglabāt kultūrvēsturisko vidi, saglabāt teritorijas vēsturisko plānojuma sistēmu un struktūru, zemesgabala lielumu un vēsturiskās robežas, apbūves mērogu, ēku izvietojuma principus un galvenās skatu līnijas.

2) Saglabāt apbūves raksturu, ēku apjomu, proporcijas un mērogu, jumtu ģeometriju, raksturīgos celtniecības materiālus, fasāžu apdari, logu dalījumus, durvju ailu izmērus u.c.

3) Saglabāt raksturīgo ainavisko vidi – reljefu, apstādījumu un labiekārtojuma vēsturisko raksturu.

4) Labiekārtojuma elementi, vēsturiskās vides raksturam atbilstošas mazās arhitektūras formas - celiņi, kāpnes, lapenes, skulptūras, dekoratīvas vāzes un citi ārtelpas elementi.

5) Pieminekļu teritorijās var noteikt vidi degradējošus objektus, kuru tālākā attīstība nav pieļaujama . Jebkuras būves nojaukšana pieminekļa teritorijā vai aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā saskaņojama ar VKPAI.

6) Īpašnieka pienākums ir pirms pieminekļa restaurācijas, renovācijas vai rekonstrukcijas veikt pieminekļa kultūrvēsturisko izpēti un/ vai kultūrvēsturisko inventarizāciju. Būvprojekts jāakceptē VKPAI un darbu veikšanai jāsaņem VKPAI rakstveida atļauja.

4.7.4 Arheoloģijas, arhitektūras un mākslas pieminekļi un to aizsargjoslas (aizsardzības zonas).

1) Kultūras pieminekļus aizliegts iznīcināt. Nekustamos kultūras pieminekļus drīkst pārvietot un pārveidot tikai izņēmuma gadījumos ar VKPAI atļauju.

2) Kultūras pieminekļus saglabā , savlaicīgi veicot konservācijas, restaurācijas un renovācijas darbus.

3) Arhitektūras pieminekļa pārveidošana vai tā oriģinālo detaļu aizstāšana ar jaunām detaļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir vienīgā iespēja saglabāt pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nesamazinās pieminekļa kultūrvēsturiskā vērtība.

4) Uz arhitektūras pieminekļa fasādēm un jumtiem aizliegts izvietot reklāmas objektus un tehniskas iekārtas, kuras izmaina ēkas siluetu un raksturu no skatu punktiem publiskajā ārtelpā.

5) Nosakot arhitektūras pieminekļa izmantošanas veidu, jāņem vērā: pieminekļa pašreizējās funkcijas atbilstība sākotnējai, pieminekļa plānojums, telpiskās struktūras, konstruktīvo risinājumu, fasāžu un interjeru dekoratīvās apdares saglabāšana, pieminekļa teritorijas un kultūrvēsturiskās ainavas saglabāšana.

6) Aizliegts atsavināt pieminekļa vai pieminekļu kompleksa atsevišķas daļas, kā arī sadalīt zemi, ja tādejādi tiek apdraudēts pieminekļa veselums un saglabāšana.

7) Pirms celtniecības, meliorācijas, ceļu būves, derīgo izrakteņu ieguves un citu saimniecisko darbu uzsākšanas, šo darbu veicējiem jānodrošina kultūras vērtību apzināšana paredzamo darbu zonā.

8) Arheoloģijas pieminekļu teritorijās būvniecība nav atļauta, nav atļauta zemes transformācija un smagās tehnikas pārvietošanās.



9) Īpašnieka pienākums ir pirms pieminekļa restaurācijas, renovācijas vai rekonstrukcijas projekta izstrādes veikt pieminekļa kultūrvēsturisko izpēti un/ vai kultūrvēsturisko inventarizāciju. Restaurācijas darbi, renovācijas un rekonstrukcijas darbu būvprojekti jāakceptē VKPAI un darbu veikšanai jāsaņem VKPAI rakstveida atļauja.

VALSTS AIZSARGĀJAMO KULTŪRAS PIEMINEKĻU SARAKSTS.

4.6. tabula. (VKPAI dati)

Valsts aizsardz.

Nr.

Pieminekļu vērtības grupa

Pieminekļu veids

Nosaukums Atrašanās vieta Datējums

6702 Valsts nozīmes

Arhitektūra Mālpils muižas apbūve

Mālpils ciems, Sudas upes kreisajā krastā

18. - 20. gs.


Arhitektūra Kungu māja Mālpils ciems 18. gs. 20. gs.


Arhitektūra Parks Mālpils ciems 19. gs. pirmā puse


Arhitektūra Mālpils luterāņu baznīca

Mālpils ciems 1766. g., 1850. g.,1924. g.

2120 Vietējās nozīmes

Arheoloģija Mālpils pilskalns (Vīnakalns)

Mālpils ciems, Sudas upes kreisajā krastā uz Z no Klabažu mājām


Arheoloģija Idiņu senkapi Mālpils novadā, pie Idiņu mājām


Arheoloģija Jaunaudriņu senkapi

Mālpils novadā, pie Jaunaudriņiem


Arheoloģija Mālpils baznīcas viduslaiku kapsēta

Mālpils ciemā pie baznīcas


Arheoloģija Mālpils viduslaiku pils

Mālpils ciemā pie Sprīdīšiem


Arheoloģija Sidgundas pilskalns (Veckalns)

Sidgundas ciemā


Valsts aizsardz.

Nr.

Pieminekļu vērtības grupa

Pieminekļu veids

Nosaukums Atrašanās vieta Datējums

2126 Vietējas nozīmes

Arheoloģija Vecrubenīšu senkapi

Mālpilnovadā novadā pie Vecrube-nīšiem

4206 Valsts nozīmes Māksla Obelisks

G. Taubem 1775

VKPAI 16.12.2004. g. ar rīkojumu Nr. 38 apstiprināta Mālpils muižas apbūves (aizsardzības Nr. 6702) teritorija.

Mālpils muižas apbūves aizsardzības teritorijā esošie kultūrvēsturiskie objekti Valsts aizsardzības Nr. 6702

Mālpils muižas apbūves aizsardzības teritorijā esošie kultūrvēsturiskie objekti4.7. tabula

Nr. NosaukumsValsts

aizsardz. Nr.

Veids Atrašanā vieta, īpašnieks Datējums

1 Mālpils pilskalns (Vīnakalns)

2120 Arheoloģija Mālpils, Mālpils nov. Privātīpašums

2 Mālpils muižas kungu māja (dzīvojamā māja)

6703 Arhitektūra Pils iela 6, Mālpils. Privātīpašums, KMAAB un Mālpils nov. dome

18.gs. 20.gs. s.

3 Parks 6704 Arhitektūra Mālpils. Privātīpašums, KMAAB un Mālpils nov. dome

19.gs. pirmā puse

4 Obelisks baronam GustavamVilhelmam fon Taubem

6702 Māksla Mālpils, Mālpils muižas parkā. Privātīpašums un KMAAB

1775.g.

5 Muižas vārtu stabi 6702 Arhitektūra Mālpils, Mālpils nov. Privātīpašums un KMAAB

6 Stallis - vāgūzis 6702 Arhitektūra Mālpils, Mālpils nov. Privātīpašums un KMAAB

19.gs.b.

7 Klēts 6702 Arhitektūra Mālpils, Mālpils nov. Privātīpašums un KMAAB

19.gs.b.

8 Dārza māja/oranžērija 6702 Arhitektūra Mālpils, Mālpils nov. Privātīpašums un KMAAB

9 Pārvaldnieka māja 6702 Arhitektūra Mālpils, Mālpils nov. Privātīpašums un KMAAB

19.gs.b.

10 Smēde 6702 Arhitektūra Mālpils, Mālpils nov. Privātīpašums un KMAAB



Mālpils muižas apbūves aizsardzības teritorijā esošie kultūrvēsturiskie objekti Valsts aizsardzības Nr. 6702

11 Cietums 6702 Arhitektūra Mālpils, Mālpils nov. Privātīpašums un KMAAB

12 Dārznieka māja (drupas) 6702 Arhitektūra Mālpils, Mālpils nov. Privātīpašums un KMAAB

13 Sarga māja (drupas) 6702 Arhitektūra Mālpils, Mālpils nov. Privātīpašums un KMAAB

19.gs.b.

14 Kalpu māja/bijušais alus brūzis Klabažas

6702 Arhitektūra Klabažas, Mālpils, Mālpils nov. Privātīpašums

15 Kūts/saimniecības ēka (tikai sienas) Klabažas

6702 Arhitektūra Klabažas, Mālpils, Mālpils nov. Privātīpašums

Par senāko Mālpils teritorijas apdzīvotību liecina trīs senkapu vietas un divi pilskalni, kurus šodien pazīstam kā Vīnkalniņu Sudas upes krastā un Veckalnu Sidgundā. Saglabājušās vēsturiskas liecības par notikumiem 12. gadsimtā – Livonijas Indriķa hronikā minēta Sidgunda (Sidegunde), bet senākais lēnis Vidzemē 1207.-1209. gadā tika izdots „lībju” kungam Maneģintam, kuram pašreizējā novada teritorijā piederējusi Idoves pils. 13. gadsimtā Mālpils teritorija tika iekļauta Livonijas valstī. Senākais vietas nosaukums „Lemburga” radies no lībiešu izcelsmes vārdiem: lembit – virsaitis un urga - strauts, upe. Tā kā vācu valodā lehm nozīmē – māls un burg – pils, cietoksnis, tad no tulkojuma, vieta ieguva – Mālu pils, Mālpils vārdu. 16.-17. gadsimtā Mālpils teritorijā bija 7 muižas. Mālpils centra veidošanās sākumi meklējami ap 1760. gadu, kad tika uzcelta Mālpils muižas kungu māja un uzsākta muižas apbūve. Mālpils vēsturisko centru no jaunās apbūves, kuru izveidoja pēc eksperimentālā paraugciemata projekta 20. gs. 70. – 80. gados, atdala vēsturiskais, brīvā plānojuma muižas parks. Pirmā skolas ēka Mālpilī tika uzcelta 1693. gadā, bet 20. gadsimta sākumā novadā darbojās 7 skolas. 1872. gadā dibināts Mālpils koris, kurš piedalījās Pirmajos Vislatvijas dziesmu svētkos. Savā vēsturiskajā vietā līdz mūsdienām saglabājusies Mālpils luterāņu baznīca. Mālpils luterāņu baznīca būvēta 1766. gadā, vēlākajos gados vairākkārt pārbūvēta un restaurēta. 1902. gadā veikto pārbūvi nopostīja 1917. gadā, vēlāk no 1923. līdz 1925. gadam baznīcu atjaunoja. 1935. gadā dievnamā pēc arhitekta Paula Kundziņa projekta tika veikts remonts. 1874. gadā lietais baznīcas zvans pašreiz atrodas Turaidas muzejrezervāta krājumā. Blakus baznīcai atrodas viduslaiku kapsēta.

.


Mālpils pilskalns (Vīnakalns) atrodas Sudas upes (Centra ūdenskrātuves) krastā starp Pils ielu un Sudas upi (Centra ūdenskrātuvi). Laiks, kad Vīnakalns bijis apdzīvots datējams ar 5. – 9. gs. Pašlaik Vīnakalns apaudzis ar kokiem, uz tā neatrodas apbūve un nekādiem citiem mērķiem tas netiek izmantots. Privātīpašums.

4.1. attēls. Mālpils pilskalns (Vīnkalns)

Mālpils muižas apbūve . Muižas ēkas celtas galvenokārt barona Vilhelma fon Taubes laikā, 18. gs. otrajā pusē un kopā ar Mālpils muižas parku veido vienotu kompleksu. Saglabājusies muižas apbūves centrālā daļa, aptuveni 250 x120 m lielā teritorijā. Galvenā ir kungu māja ar parādes pagalmu, ap kuru izvietotas saimniecības ēkas. Kungu māja būvēta 1760. gadā, klasicisma stilā, pēc 1905. gada postījumiem laikā no 1907. – 1911. gadam atjaunota pēc Vilhelma Bokslafa projekta. Kopumā muižas kompleksā ietilpušas 38 ēkas, no kurām pašlaik saglabājušās 18. Vissliktākajā tehniskajā stāvoklī ir bijusī oranžērija. Muižas parks 21,7 ha platībā, izveidots barona Morica fon Grotes (1836. – 1884. g.) laikā. Koku vecums ir vidēji 150 gadi. Bez vietējām koku sugām – ozoliem, kļavām, ošiem, liepām, gobām, eglēm un bērziem stādījumos ir arī eksoti – sudraba kļava, kalnu kļava, Kolorado egle, Eiropas lapegle, Pelēkais riekstkoks, Holandes liepa u.c. Parkā atrodas piemiņas obelisks baronam Gustavam Vilhelmam fon Taubem un daļēji saglabājusies dīķu sistēma, kuru veido 4 dīķī 0.64 ha kopplatībā.Mālpils viduslaiku pils (1386. g.) rakstu avotos minēta ap 1413. gadu, bijusi regulāra plānojuma saimniecības pils ar baznīcu ziemeļaustrumu daļā. Pēc 1626. gada Polijas karaspēks atkāpjoties, pili nodedzināja, un to vairs neatjaunoja. Mūra sienas slikti saglabājušās. Pašvaldības īpašums.

Sidgundas pilskalns – Veckalns atrodas divu upju – Sudas un Mergupes satekā. Pašlaik pilskalns ir apaudzis ar kokiem, uz tā neatrodas apbūve. Privātīpašums.



4.2. attēls. Mālpils viduslaiku pilskalns

4.7.5 Mālpils novada nozīmes kultūrvēsturiskās vides un dabas objekti

Mālpils novada teritorijas plānojuma 2012. – 2024. gadam izstrādes laikā tika noteikti Mālpils novada kultūrvēsturiskās un dabas vērtības. Tie ir objekti, kas nav iekļauti spēkā esošajā valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, un kuriem nav piešķirta valsts nozīme apstiprinot tos ar likumdošanas aktiem, bet ir svarīga nozīme Mālpils novada mērogā.

Objekti un teritorijas ar Mālpils novada pašvaldības noteiktu kultūrvēsturiskās vērtības līmeni. Tabula Nr. 3.10. „Mālpils novada vēsturisko objektu izvērtējums” ir noteikti objekti ar sekojošu novada pašvaldības noteiktu kultūrvēsturiskās vērtības līmeni:

1) Novada nozīmes kultūrvēsturisks objekts - NNKO2) Kultūrvēsturiski vērtīgs objekts – KVO3) Vēsturiski objekti, vēsturiskas būves – V4) Uzskaites objekts – U

Novada nozīmes kultūrvēsturiskie objekti – NNKO ir pēc savas kultūrvēsturiskās vērtības pielīdzināmi valsts vai vietējās nozīmes kultūras pieminekļiem un to saglabāšana un aizsardzība jāīsteno pēc analogiem principiem. Kultūrvēsturiski vērtīgi objekti – KVO, ir objekti, kuru kultūrvēsturiskā vērtība sastāv no vairākiem aspektiem – vides, ainavas, vēstures, mākslas, arhitektūras, reģionālo tradīciju u.c., kuri saglabājami vai daļēji saglabājami (restaurējami, renovējami, rekonstruējami). To nojaukšana vai pārvietošana pieļaujama izņēmuma gadījumos, noteiktajā kārtībā.Vēsturiski objekti, vēsturiskas būves – V, ir visas par 50 gadiem vecākas būves (ēkas) Mālpils novada teritorijā, vēsturiskas industriālās būves un teritorijas ar apbūvi līdz 1940. gadam. Saglabājami, daļēji saglabājami vai nojaucami noteiktajā kārtībā. Uzskaites objekti – U, ir vēsturiska fona apbūvi veidojoša būve vai ēka, interesantas vietas, vēsturiskas vietas, nostāstu vietas, dabas objekti, objekti ar perspektīvu kultūrvēsturisku vērtību, objekti ar precizējamu kultūrvēsturisku vērtību.


Novada nozīmes kultūrvēsturisko, vides un dabas objektu saglabāšanas prasību raksturojums

4.8. tabula

Objekta kultūrvēsturiskās vērtības līmenis

Prasības objektu saglabāšanā un izmantošanā

Prasības būvprojekta izstrādei

Novada nozīmes kultūrvēsturisks

objektsNNKO

1. Kultūrvēsturiski vērtīgus objektus aizliegts iznīcināt. Par NNKO saglabāšanu atbild objekta īpašnieks vai valdītājs.

2. atļauta NNKO konservācija, restaurācija, renovācija, rekonstrukcija

3. rekonstruējot būves ar augstu kultūrvēsturisku vērtību , saglabāt ēku arhitektonisko vērtību – apjomu proporcijas, stilistiku, raksturīgās būvdetaļas, fasāžu apdari un dekoratīvos elementus. Aizliegts vienkāršot ēkas fasādes apdari,

4. likvidējot raksturīgos funkcionālos un dekoratīvos elementus - (portālu, dzegu, verandu, logu apmaļu u.c.) , nomainīt vēsturiskos logus ar asimetriskiem vai vienkāršotiem plastmasas konstrukcijas logiem, kuru izskats neatbilst fasādes raksturam, proporcijām un dalījumam.

5. Ēkām saglabājami tradicionālie būvmateriāli un būvkonstrukcijas.

6. saglabāt vēsturiskās vides kompozīciju un mērogu

7. veikt kultūrvēsturisko inventarizāciju, 8. veikt kultūrvēsturisko izpēti9. veikt arhitektoniski - māksliniecisko izpēti10. veikt foto fiksāciju , atsevišķu elementu

uzmērījumus materiālus nododot pašvaldības arhīvā/ speciālistu rīcībā,

11. sniegt informāciju pašvaldības un valsts institūcijām par kultūrvēsturiskiem atklājumiem un atradumiem darbu procesā.

12. Kultūrvēsturiski vērtīgu ēku nojaukšana pieļaujama tikai tad, ja to tehniski nav iespējams saglabāt. Lēmumu par būves nojaukšanu pieņem MND tikai pēc slēdziena par ēkas tehnisko stāvokli un atzinumiem par būves demontāžas ietekmi uz vēsturisko vidi.

13. Ja būve atrodas Valsts aizsargājamā14. kultūras pieminekļa aizsardzības joslas

(zonas) teritorijā, nojaukšanai jāsaņem VKPAI atļauja.

Būvvalde nosaka prasības APU, ietverot kultūrvēsturisko aspektu.Būvniecības ieceres vai APU noteikumi saskaņojami novada pašvaldībā (lēmums).Būvniecības ieceri nepieciešams saskaņot ar pašvaldības kultūras mantojuma speciālistu.






Kultūrvēsturiski vērtīgs objekts

KVO

1. Saglabāt vēsturisko raksturu, ēkas mērogu, apjoma proporcijas, vērtīgākos fasādes funkcionālos un dekoratīvos elementus, elementu stilistiku, īpaši no publiskās ārtelpas redzamajā daļā.

2. saglabāt vēsturiskās vides ainavu un raksturu.3. būves atļauts pārbūvēt, uzlabojot to

arhitektonisko kvalitāti, ja nepieciešams nojaukt – uzlabojot vides kvalitāti.

4. Pirms par 50 gadiem vecāku ēku nojaukšanas, jāveic to arhitektoniski – mākslinieciskā inventarizācija.

5. vēsturiski vērtīgu elementu neatjaunošanas gadījumā, tos nodot pašvaldības muzejā , veikt foto fiksāciju, vērtīgu detaļu uzmērījumus (materiālus nodod pašvaldības arhīvā/speciālistu rīcībā saglabāšanai).

6. nodrošināt informāciju par dabu norisi7. pēc Būvvaldes ieskatiem

Būvvalde nosaka prasības APU, ietverot kultūrvēsturisko aspektu. Nepieciešamības gadījumā saskaņo ar MND. Būvniecības ieceri saskaņot ar pašvaldības kultūras mantojuma speciālistu

Vēsturiski objekti,

Vēsturiskas būves V

1. pieļaujama nojaukšana – vietā ceļot jaunus, vidē iederīgus objektus.

2. pieļaujama nojaukšana - uzlabojot vides kvalitāti

3. Pirms par 50 gadu vecākas ēkas nojaukšanu, veikt tās arhitektoniski – māksliniecisko inventarizāciju.

4. par 50 gadiem jaunākas būves nojaukšana pieļaujama bez papildus izpētes.

5. Pēc Būvvaldes ieskatiem pieļaujama pārbūve, nojaukšana, uzlabojot vides kvalitāti. Veikt izvērtējumu no kultūrvēsturiskā un vides aspekta.

6. Pamatojoties uz arhitektoniski – mākslinieciskās inventarizācijas / izpētes slēdzieniem, var izskatīt jautājumu par būves iekļaušanu NNKO vai KVO sarakstā

Būvvalde nosaka prasības APU, ietverot kultūrvēsturisko aspektu. Būvieceri saskaņot ar pašvaldības kultūras mantojuma speciālistu





Uzskaites objekts

U

1. veikt vietas foto fiksāciju (nodod pašvaldības arhīvā/ speciālistu rīcībā),

2. pieļaujama pārbūve, uzlabojot arhitektūras kvalitāti,

3. pieļaujama nojaukšana – vietā ceļot jaunus, vidē iederīgus objektus,

4. pieļaujama nojaukšana - uzlabojot vides kvalitāti

5. veikt ainaviskās vides izvērtējumu, saglabāt ainavas daļu, kokus, fonu, skatu punktus

6. vēsturiski vērtīgu elementu neatjaunošanas gadījumā, tos nodot pašvaldības muzejā saglabāšanai

7. nodrošināt informāciju par darbu norisi un citas pēc Būvvaldes ieskatiem

Būvvalde nosaka prasības APU, ietverot kultūrvēsturisko aspektu. Būvniecības ieceri saskaņot ar pašvaldības kultūras mantojuma speciālistu, pēc Būvvaldes ieskatiem

Mālpils novada nozīmes kultūrvēsturiskajiem un dabas objektiem aizsardzība un izmantošana regulējas pašvaldības līmenī. Pēc Mālpils novada teritorijas plānojuma apstiprināšanas objektu kultūrvēsturiskās vērtības līmeni nosaka vai novērtē atkārtoti šādos gadījumos:

1) atbilstoši VKPAI ierosinājumam;2) atbilstoši Mālpils novada pašvaldības lēmumam;3) atbilstoši objekta īpašnieka vai tiesiskā valdītāja iesniegumam pašvaldībā vai

VKPAI.To veic ar pašvaldības lēmumu apstiprināta ekspertu komisija, kurā iekļauj divus neatkarīgus speciālistus – ekspertus un pašvaldības pārstāvi /speciālistu. Ekspertu komisijas darbu apmaksā novērtējuma ierosinātājs. Kultūrvēsturiskās vērtības līmeņa noteikšana un objektu atkārtota novērtēšana nav Mālpils novada teritorijas plānojuma grozījumi. Pašvaldība var lemt par atbalsta programmu izveidi kultūrvēsturisko objektu īpašniekiem / valdītājiem, kuri saglabā un uztur saimnieciski neizmantojamus, novadam nozīmīgus kultūrvēsturiskus objektus.

4.7.6 Piemiņas vietas - P

1) Piemiņas vietas teritorijas robežas precizē topogrāfiskajā uzmērījumā un fiksē topogrāfiskajā plānā.

2) Jānodrošina piemiņas vietu sabiedriska pieejamība.3) Piemiņas vietās atļauts izbūvēt un izveidot labiekārtojuma un vides dizaina

elementus, atbilstoši piemiņas vietas mērķim un labiekārtojuma projektam.4) Piemiņas vietās atļauts būvēt to specifikai atbilstošas būves, vietas un laukumus

piemiņas pasākumu rīkošanai, apsaimniekošanai nepieciešamās palīgēkas. Šo būvju izvietojumu un parametrus nosaka piemiņas vietas labiekārtojuma projektā.



Mālpils novada vēsturisko objektu izvērtējums 4.9. tabula

Nr. Objekta nosaukums Vērtības līmenis Veids Objekta atrašanā

vieta, īpašnieks Datējums

Muižas, muižu apbūves

Mālpils muižas apbūves vēsturiskās ēkas ārpus VKPAI noteiktajai aizsardzības teritorijai

1 Magazīna V Mālpils, Mālpils nov.2 Dzirnavas Sudas HES V Mālpils, Mālpils nov.3 Krogs Šopas V Mālpils, Mālpils nov.4 Laidars NNKO Mālpils, Mālpils nov.5 Alus pagrabs Pagrabmāja V Mālpils, Mālpils nov.6 Kalpu māja Gundegas V Mālpils, Mālpils nov.7 Šķūnis V Mālpils, Mālpils nov.

Rikteres muižas apbūve KVO 16.gs.8 Rikteres muižas parks

NNKOArhitektūra Sidgunda, Mālpils

nov. Mālpils novada dome

9 Pārvaldnieka māja Svilpes NNKO Sidgunda, Mālpils nov.

10 Muižas magazīna Svilpes NNKO Sidgunda, Mālpils nov.

11 Dārznieka māja Dārznieki V Sidgunda, Mālpils nov.

12 Vagara māja Vagari V Sidgunda, Mālpils nov.

13 Kalpu māja Pumpuri V Sidgunda, Mālpils nov.

14 Kūts/stallis Pumpuri V Sidgunda, Mālpils nov.

15 Klēts Viesturi V Sidgunda, Mālpils nov.

16 Kalēja māja Ziediņi V Sidgunda, Mālpils nov.

17 Smēde Ziediņi V Sidgunda, Mālpils nov.

18 Rija Imantas V Sidgunda, Mālpils nov.

19 Moderniecība Vagari 2 V Sidgunda, Mālpils nov.

20 Pirts Avoti V Sidgunda, Mālpils nov.

21 Jaunās dzirnavas Rikteres HES

V Vēsture Sidgunda, Mālpils nov.

22 Rikteres vecās dzirnavas (drupas)

V Vēsture Sidgunda uz Rikteres strauta, Mālpils nov.

17. gs.

Buku muižas apbūve KVO23 Buku muižas kungu māja NNKO Arhitektūra Bukas, Mālpils nov.

Privātīpašums19. gs.b.


24 Saimniecības ēka NNKO Arhitektūra Bukas, Mālpils nov. Privātīpašums

19. gs.b.

25 Medību namiņš NNKO Arhitektūra Bukas, Mālpils nov. Privātīpašums

19. gs.s.

26 Buku muižas parks NNKO Arhitektūra Bukas, Mālpils nov. Privātīpašums

Vibrokas muižas apbūve V27 Parks ar liepu aleju NNKO Arhitektūra Mālpils, Mālpils nov.28 Klēts NNKO Arhitektūra Mālpils, Mālpils nov.

Vites muižas apbūve(18.gs. pievienota Mālpils muižai)

V

29 Kungu māja ar aleju KVO Vite, Mālpils nov.30 Klēts V Vite, Mālpils nov.31 Kalpu māja+smēde V Vite, Mālpils nov.32 Vites dzirnavas V Vēsture,

arhitektūraVite, Mālpils nov. Privātīpašums

33 Mācītājmuiža V Arhitektūra, vēsture

Mergupes, Mālpils, Ev.lut. draudze

17. gs.

Eļmi muižas apbūve (mazā muiža)

V Arhitektūra, vēsture

34 Dzīvojamā māja V Eļmi, Mālpils nov.35 Kūts V Eļmi, Mālpils nov.36 Kniediņu muiža U Mālpils nov.37 Dravantas (pusmuiža) U Mālpils nov.

Vēsturiskās ēkas un viensētas

38 Mālpils jaunā kapliča U Arhitektūra Mālpils kapsētā, Mālpils, Mālpils nov. Mālpils novada dome

1994. g.

39 Mālpils vecā kapliča ar zvanu 1775. g.

NNKO Arhitektūra, vēsture, māksla

Mālpils kapsētā, Mālpils, Mālpils nov. Mālpils novada dome

ap 1775. g.

40 Skulmes, Martas, Oto un Valentīna Skulmes memoriālā māja

NNKO Arhitektūra, vēsture

Skulmes, Mālpils nov. Privātīpašums

1902. g.

41 Ģērķēni KVO Vēsture Ģērķēni, Mālpils nov.42 Ādmiņi - Mālpils vecā

pagstmāja, tēlnieces Martas Liepiņas-Skulmes dzimtās mājas

NNKO

Vēsture, arhitektūra

Ādmiņi, Mālpils nov. Mālpils novada dome

19. gs. otrā puse, 1877. g.

43 Pienotavas komplekss V Vēsture Mālpils, Mālpils nov. 1938. g.44 Aptiekas māja Viesturi KVO Arhitektūra,

vēstureViesturi, Mālpils, Mālpils nov.

45 Sidgundas pamatskola NNKO Vēsture, arhitektūra

Sidgunda, Mālpils nov.

19. gs.b.

46 Sidgundas bijusī pagastmāja

V Vēsture, arhitektūra


19. gs.b.

47 Sidgundas bijusī nabagmāja (sociālā māja)



19. gs.



Kapsētas

48 Mālpils kapsēta18 vēsturiskās kapu vietas - kapu pieminekļi, akmens krusti un plāksnes, čuguna krusti; 43 ievērojamāko mālpiliešu kapa vietas

KVO Vēsture Mālpils, Mālpils nov. Mālpils novada dome

ap 1775.g.

49 Torņkalna kapsēta KVO Māksla, Vēsture

Mālpils, Mālpils nov.

50 Rūķīšu kapsēta KVO Māksla, Vēsture

Pie Sidgundas, Mālpils nov.

Karavīru apbedījumu vietas(3 lielākās, kopā 15)

51 I Pasaules kara karavīru kapi (Strēlnieku kapi)

P Vēsture Mālpils kapsēta, Mālpils, Mālpils nov. Mālpils novada dome

1933. g. 11. jūnijs

52 II Pasaules kara karavīru kapi(Sarkanās armijas karavīru kapi)

P Vēsture pretī Mālpils kapsētai, Mālpils, Mālpils nov. Mālpils novada dome

1944. g.

53 II. Pasaules kara vācukaravīru kapi

P Vēsture pie Sauliešiem, Sidgunda, Mālpils nov.

Skulptūras, pieminekļi, piemiņas akmeņi

54 Ūdensgariņš Burbulis, autorsIndulis Ranka

U Māksla pie Mālpils profesionālās VSK, Mālpils, Mālpils nov. Mālpils novada dome

1977. g.

55 Improvizācija, autors Ojārs Feldbergs


1977. g.

56 Viļņos, autors Ojārs Breģis U Māksla pie Mālpils profesionālās VSK, Mālpils, Mālpils nov. Mālpils novada dome

1977. g.

57 Liesmojošās stabules, autorsRaitis Bēcis


1977. g.

58 Ūdenskritums, autors Juris Švalbe

U Māksla Akmeņkalns, Mālpils, Mālpils nov. Mālpils novada dome

1987. g.

59 Zivs, autors Igors Dobičins U Māksla Akmeņkalns, Mālpils, Mālpils nov. Mālpils novada dome

1987.g.

60 Foboss, autors Gvido Buls U Māksla Akmeņkalns, Mālpils, Mālpils nov. Mālpils novada dome

1987.g.


61 Pārkārtošanās, autors Raitis Bēcis

U Māksla Akmeņkalns, Mālpils, Mālpils nov.

1987.g.

62 Piemiņas akmens Sidgundai 800 (autori Dzintra Jansone-Skribnovska, Sandris Skribnovskis)

U Vēsture, māksla

Veckalns, Sidgunda, Mālpils nov.

2006.g.

63 Skulptūra Sērojošā sieviete, autore Ēvī Upeniece

U pie Mālpils jaunās kapličas, Mālpils, Mālpils nov. Mālpils novada dome

1994.g.

64 Piemineklis mežkopim Rūdolfam Gackim,autors Igors Dobičins

P Māksla, vēsture

pie Aniņiem, Mālpils nov.

1997.g.

65 Piemiņas akmens Martai Liepiņai Skulmei, autors Ojārs Feldbergs

P Māksla, vēsture

pie Ādmiņiem, Mālpils nov. Mālpils novada dome (PIE 40)

1990.gada 13.maijs

66 Piemiņas akmens 1949.gada 25.marta represētajiem Mālpils novada iedzīvotājiem (akmeņkaļu brigāde Anša Līdaka vadībā)

P Vēsture pie Sauliešiem, Sidgunda, Mālpils nov. Mālpils novada dome

1989.gada 25.marts

67 Piemiņas akmens 1949.gada 25.marta represētajiem Mālpils novada iedzīvotājiem (akmeņkalis Agris Grīnbergs)

P Vēsture pie Šopām, Mālpils, Mālpils nov. Mālpils novada dome

1989.gada 25.marts

68 Piemiņas akmens vācu karavīriem. II. Pasaules kara vācu karavīru kapi

P Vēsture, māksla

II Pasaules kara vācu karavīru kapos, pie Sauliešiem, Sidgunda

69 Piemiņas akmens Panfilova divīzijai

P Vēsture Mālpils nov. 1974.g.

70 Piemiņas plāksne I pas.k. 22 kritušajiem Mālpiliešiem(Eduards Kuravs)

KVO Vēsture Mālpils luterāņu baznīcā, Alejas iela 1, Mālpils, Mālpils nov. Ev.lut. Draudze

ap 1920.g.

71 Granīta piemineklis-plāksne pirmajā pasaules karā kritušajiem strēlniekiem Mālpils kapos

P Vēsture 1.pas.k.brāļu kapos, Mālpils kapos, Mālpils, Mālpils nov. Mālpils novada dome

1967.g. 9.maijs

72 Piemiņas akmens 1941.gada 4. jūlijā kritušajiem mālpiliešiem: Lāčplēša kara ordeņa kavalierim Jānim Runikam, aizsargiem Pēterim Purviņam un Eduardam Ploriņam, Mālpils kapos

U Vēsture 1.pas.k.brāļu kapos, Mālpils kapos, Mālpils, Mālpils nov. Mālpils novada dome

atkārtoti uzstādīts1996.gadā

Interesantas vietas/mājas

73 Krievkalni - bijušais pareizticīgo lūgšanu nams


Krievkalni, Mālpils nov.

74 Alfa, neuzcelts atpūtas komplekss

U Vecsliseri, Mālpils nov. Privātīpašums

1985.g.



75 Bijušais lauksaimniecības lidlauks

U aiz Bukām, Mālpils nov.

76 Mergupsalas, bijušais Dinamo atpūtas komplekss dīķu sistēma, skaisti Mergupes krasti ar iežu atsegumiem, blakus uz Mergupes kanāla Briežkalni - bijušās Briežu dzirnavas

U Mālpils nov. Privātīpašums

77 Sīlīši U Mālpils nov.78 Aniņi U Mālpils nov.79 Gravas U netālu no Sidgundas,

Mālpils nov.80 Zvejnieku/mednieku māja U uz Jāņupītes, Mālpils

nov. PrivātīpašumsBijušo skolu vietas

81 Ķikutu skolas vieta Kniediņos

U Vēsture Mālpils nov. 1872.-1944.

82 Draudzes skolas vieta Kūlīšos

U Vēsture Mālpils nov. 1910.g.

83 Bauguļu skolas vieta Bauguļos

U Vēsture Mālpils nov.

84 Proģimnāzijas vieta Punduros

U Vēsture Mālpils nov.

Bijušās Dzirnavas

85 Briežu dzirnavas U Vēsture Briežkalni, Mergupes krastā, Mālpils nov.

86 Melderīši U Vēsture Mālpils nov.Bijušie krogi

87 Zaķu krogs U Mālpils (centrs), Mālpils nov.

88 Baznīckrogs U Mālpils, Mālpils nov.89 Liepukrogs V Vēsture,

arhitektūraKalnaliepas, Mālpils, Mālpils nov.

90 Mālkrogs ( Mālupes) V Vēsture, arhitektūra

Mālupes, Mālpils, Mālpils nov.

91 Kraukļu kroga vieta U Vēsture Mālpils nov.92 Auzu kroga vieta U Vēsture Mālpils nov.93 Zvirgzdu kroga vieta U Vēsture Mālpils nov.

Nostāstu vietas

94 Vilkači U Vēsture Mālpils nov.95 Ķešānu pilskalns U Vēsture Mālpils nov.

HES

96 Brūnu HES V Vēsture Brūnas, Mālpils nov. Privātīpašums


Mālpils novada vēsturisko objektu izvērtējums4.9. tabula turpinājums

Nr. Objekta nosaukums Kultūrvēsturiskais vērtības līmenis Veids Objekta atrašanā

vieta, īpašnieksAutors,

datējums1 Krusta kalna krusts KVO Māksla Mālpils kapi 2 Piemineklis R. Fuksa

ģimeneiNNKO Māksla Mālpils kapi Augusts

Folcs 20.gs.s.

3 Jēkaba un Magrētas Šmitu kapa vieta

NNKO Māksla Mālpils kapi 20.gs.s.

4 Meijeru dzimtas kapi NNKO Māksla Mālpils kapi 20.gs.5 Gusta Šmita dzimtas

kapi NNKO Māksla Mālpils kapi

6 Lasmaņu dzimtas kapi NNKO Māksla Mālpils kapi 20.gs. I puse7 Senākais krusts NNKO Māksla Mālpils kapi 1777.g.8 Jēkaba un Marijas

Kalcenau ģimenes kapiNNKO Māksla Mālpils kapi

9 Barona Gustava Vilhelma fon Taubes kapa vieta

NNKO Māksla, vēsture

Mālpils kapi

10 Piemineklis Ulrihu ģimenei

NNKO Māksla Mālpils kapi Augusts Folcs 19.gs.b.

11 Villy Strauss kapa vieta


12 "Kalna Lapu" Lūkinu dzimtas kapi

NNKO Māksla Mālpils kapi 1897.g.

13 "Raušu" Lūkinu dzimtas kapi


14 Valentīna Skulmes kapa vieta

NNKO Māksla, vēsture

Mālpils kapi Ojārs Feldbergs 20.gs.b.

15 A. Šmita dzimtas kapu vieta


16 "Sēļu" Birjānu dzimtas kapu vieta


17 Piemineklis Modrim Gackim

KVO Māksla Mālpils kapi Igors Dobičins 20.gs.b.

18 Jūlija Paegles kapa vieta

NNKO Māksla Mālpils kapi 20.gs. I puse

19 Piemineklis Harijam Rubļevskim

KVO Māksla Mālpils kapi Solveiga Vasiļjeva 20.gs.b.

20 Andreja Liepiņa Ģimenes kapi

NNKO Māksla Mālpils kapi 20.gs.I puse

21 Ērģeles NNKO Māksla

Mālpils luterāņu baznīca

22 Zvans NNKO Māksla

Mālpils luterāņu baznīca 1874.g.

4.8 Ainavas jēdziensAinava ir zemeslodes dzīvais apvalks, vides telpa, kurā mēs visi dzīvojam. Katra cilvēka uztverē ainavas jēdziens asociējas ar kaut ko citu. Vienam ainava ir atklātas ziedošas pļavas,



kalni un lejas, citam tie ir skaisti iekopti dārzi, vēl kādam pilsētvide ar nepārtraukto transporta plūsmu un kādu biklu koku, kas tajā visā it kā kļūdas pēc nejauši iespraudies. Un visiem ir taisnība, ainava ir vide ap mums- mainīga un tajā pašā laikā pastāvīga. Tā ir cilvēka un apkārtējas vides nepārtraukta mijiedarbība. Teritorijas plānojums ir izstrādāts ņemot par pamatu ainavas jēdziena skaidrojumu Eiropas ainavu konvencijā: „ainava nozīmē teritoriju tādā nozīmē, kā to uztver cilvēki, un kas ir izveidojusies dabas un/vai cilvēku darbības un mijiedarbības rezultātā ” (LR likums Par Eiropas ainavu konvenciju, kas Latvijā ir spēkā no 19.04.2007.)Eiropas ainavu konvencija paver jaunu skatījumu uz ainavas jēdzienu, atgādinot, ka ainava nav tikai aizsargājami dabas elementi, kas rada piesardzību par saimnieciskas darbības ierobežojumiem un aizliegumiem, bet tā cilvēka radītās vides un dabas mijiedarbība. Cilvēks ar savu saimniecisko darbību var pilnveidot un dažādot ainavu. Īpaši svarīgi tas ir degradētajās ainavu teritorijās. Mūsdienās ainava pati par sevi vairs nepastāv, tā ir atkarīga no cilvēka vajadzībām, un tā kā cilvēks tās apmierina. Apzinoties, ka pārmaiņas lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, rūpnieciskās ražošanas un minerālu ieguves paņēmienos, reģionālajā un pilsētplānošanā, transportā, infrastruktūrā, tūrismā un rekreācijā, kā arī vispārējās pārmaiņas pasaules ekonomikā daudzos gadījumos paātrina ainavu pārveidošanos (Eiropas ainavu konvencija).

4.8.1 Mālpils novada ainavas analīze

Mālpils novada ainavas analīze ir veikta apsekojot Mālpils novadu dabā un analizējot dažāda mēroga novada kartogrāfisko materiālu un airofoto materiālu. Ainavu telpas izdalītas ņemot vērā teritorijas bioloģisko daudzveidību, ainavu estētisko kvalitāti, kultūrvēsturisko mantojumu un vietas sociālekonomiskās attīstības nozīmi.

Teritorijas plānojumā (2012.-2024.) iezīmētas novada ainaviskās telpas identitāti veidojošās teritorijas. Mālpils novadu ainavisko telpu veidojošas ainavas tiek analizētas izvērtējot 5 veidu ainavu telpas

1) Kultūrvēsturiskās ainavas telpa2) Apbūves ainavas telpa3) Ceļu ainavas telpa4) Ūdens ainavas telpa5) Mežu ainavas telpa.

Kartogrāfiskajā materiālā tiek izdalīta tikai kultūrvēsturiskās ainavas telpa, kurā veicot saimniecisko darbību jāizvērtē katras konkrētās saimnieciskās (būvniecības, mežistrādes, lauksaimniecības un jaunu apstādījumu ierīkošanas) darbības ietekme uz ainavu.

4.8.2 Ainavu telpas un to veidojošie elementi

4.10. tabula

Ainavu telpa Ainavu telpu raksturojošie, veidojošie elementi

1 Kultūrvēsturiskās ainavas telpa

Muižu parkiKultūrvēsturiskie objektiKapsētasKultūras un vēstures pieminekļu ainavas

2 Apbūves ainavas telpa

Blīvi apdzīvotās vietas (Mālpils, Upmalas Sidgunda)Viensētu grupasRažošanas objektu teritorijas


Viensētu apbūve3 Ceļu (tranzīta)

ainavas telpaCeļu trasesDzelzceļa trases koridorsVertikālās dominantes, kas piesaista skatu, esot kustībāLauces starp ceļu un mežu masīviem ar skatu līnijāmPamestā dzelzceļa līnijas nospiedumi ainavāSkatu punkti, kas veidojas no ceļu augstākajiem punktiem

4 Ūdens ainavas telpa

Upju baseinu un dabīgo ūdenstilpju ainavas, Meliorācijas grāvju veidotās ainavasMākslīgo ūdenstilpju apkārtējā videAvotiGravas

Ppurvi5 Mežu (lauku)

ainavas telpaMeži kā robeža ainavu telpā. Visi novada mežu masīvi veido nozīmīgu ainavas sastāvdaļu kā telpiskās struktūras vertikālais elements, pastiprinot viegli viļņoto pauguru vertikālās dimensijas izteiksmību.Meži kā fons, kas izceļ vai aizsedz visas iepriekš minētās ainavu telpasIevērojami koki, dižkokiReti kokiIevērojami akmeņiInteresanti dabas veidojumiDažādi tūrisma un izklaides objekti dabātakas

4.8.3 Kultūrvēsturiskās ainavas telpa

Mālpils novads ir bagāts ar kultūrvēsturiskiem pieminekļiem, interesantām nostāstu vietām un dabas objektiem, kas veidi novada identitāti veidojošo ainavu. Kultūrvēsturiskā ainava nav jāuztver tikai kā vēstures liecību ainava, bet kā vide, kas veido novada identitāti ar dažādu kultūras pasākumu vidi veidojošu elementu nospiedumu ainava, ar interesantiem tūrisma un dabas objektiem, kas iekļauti apkārtējā vidē un papildina kultūras dzīvi novadā. Kultūrvēsturiskās ainavas ir atzīmētas kartē, kā ainavas kur nepieciešams izvērtēt kā jaunas būves vai stādījumi iekļausies apkārtējā vidē, vai tie neaizsegs vai nedominēs pār esošajām kultūrvēsturiskajām vērtībām (sk. Tabulu 3.10. )

Daudz negatīvu aspektu kultūrvidē ienesusi padomju laiku darbība. Lielās platībās veiktā meliorācija un rūpniecisko un saimniecisko objektu celtniecība līdz tam tradicionāli koptā, harmoniskā vidē stipri izmainīja vēsturisko kultūrainavu. Veicot meliorācijas darbus ainavas bieži tika ievērojami vienkāršotas un zaudēja vides daudzveidībai nozīmīgus elementus. Vietām ainavu degradē pus sabrukušās bijušās kopsaimniecības ražošanas ēkas.

1) kultūrainavā nav atbalstāma LIZ apmežošana;2) nav pieļaujama enerģētiskās koksnes plantāciju ierīkošana; kultūrainavā nav

ieteicama vēja ģeneratoru būvniecība. 3) Atbalstāma graudaugu sējumu vai ilggadīgo zālāju veidošana, vēlams veidot

mozaīkveida sējumu un zālāju struktūru. 4) Ieteicams pirms meliorācijas grāvju tīrīšanas (izciršanas) izvērtēt vai nav

iespējams atstāt lielākos kokaugu sējeņus, kā ainavu veidojošos elementus.



4.8.4 Apbūves ainavas telpa

Mālpils novada apbūves ainavu raksturojošie elementi ir viensētu, vai viensētu grupu lauku apbūve un 3 ciematu apbūve, kas mijas ar kultūrvēsturiskajām ainavām. Mālpils ciema arhitektūra spilgti raksturo padomju laika ciematvidi lauku teritorijās, kur centrālais elements ir pagastmāja, kultūras centrs, ap kuru koncentrējās 3 līdz 4 stāvu dzīvojamā apbūve, kam pieguļ mazdārziņu teritorijas. Šī mazdārziņu un daudzdzīvokļu māju blakus pastāvēšana rada ainaviski sadrumstalotu un pārblīvētu ainavu telpu, kura ir ļoti jūtīgs elements, kas draud pāraugt vidi degradējošā elementā, ja mazdārziņi tiek pamesti, nekopti vai ja tie pārtop par mājvietu cilvēkiem bez noteiktas dzīvesvietas. Īpaši svarīgi ir sekot šo mazdārziņu ainavas attīstībai, lai tā nesāktu dominēt par kultūrvēsturiskajām ainavām (muižas parks un vēsturiskā apbūve), kas ļoti cieši līdzās pastāv mūsdienu apbūves ainavām.

4.8.5 Ceļu (tranzīta) ainavas telpa

Līdz 21 gadsimta sākumam (2009) Mālpils novada ceļu ainavas veidoja divi nozīmīgi satiksmes elementi autoceļi un dzelzceļš. Par tranzīta ainavām tiek apzīmētas ainavas, kas tiek uztvertas kustībā. Līdz ar transporta evolūciju mainās arī ceļu ainavu nozīmīgums un vērtība. Ja 20 gs sākumā pa ceļiem pārsvarā pārvietojās ar kājām vai zirgu transportu, tad mūsdienās tas ir auto ar vidējo ātrumu 70 km/h un ātrāk. Līdz ar mainās prasības ceļu ainavām, vairs nevar tikt veidoti kultūrainavām tik raksturīgie šaurie līkumotie ceļi ar blīvām koku alejām, tas neatbilst mūsdienu prasībām. Ceļu ainavas ir visvairāk pakļautas industrializācijas attīstībām, jo šeit galvenais faktors ir drošība, un viss pārējais ir pakārtots. Protams, sociālekonomiskā situācija valstī un transporta politika nosaka to, ka ne visi ceļi tiek regulāri pārbūvēti atbilstoši jaunākajām prasībām. Līdz ar to Mālpils novadā ir saglabājušies ainaviski nozīmīgi ceļi ar interesantām skatu perspektīvām uz mežu masīviem, kas mijas ar laucēm un lauksaimniecībā izmantojamām zemēm, ir saglabājušies ceļu posmi pie vēsturiskām ēkām, vai ēku vietām ar stādītām lielu (vecu) koku alejām. Tāpat kā vērtība ir atzīmējami līkumotie ceļu posmi, kas vijas pa pauguraino reljefu. Protams, no transporta loģistikas viedokļa, ceļiem būtu jābūt, platiem, iespējami iztaisnotiem bez izteiktiem līkumiem vai vertikāliem kāpumiem un kritumiem un ideālā variantā nožogotiem, lai nepieļautu meža zvēru nokļūšanu uz ceļa. Šī teritorijas plānojuma mērķis ir panākt kompromisu starp ceļu būves attīstības vajadzībām un novada unikālās ainavas saglabāšanu.

Līdz ar dzelzceļa likvidēšanu pārveidojas arī ceļa (tranzīta) ainavas telpa, tā zaudē savu nozīmi un atstāj ainavā vairs tikai atsevišķus nospiedumus (uzbērumi, caurtekas, sakaru kabeļu stabi u.c. dzelzceļa infrastruktūras objekti, kas nav demontēti), kuriem nepieciešams laiks lai harmoniski iekļautos apkārtējā vidē. Varbūt tie pat nav objekti, bet robežas starp īpašumiem, vai to izmantošanu, kas līdz ar dzelzceļa likvidāciju kļūst neloģiskas.

4.8.6 Ūdens ainavas telpa

Mālpils novada ūdens ainavu telpu veido upes, kas tek cauri novada teritorijai daudzie meliorācijas grāvji, kas smalkās rūtīs sadala lauksaimniecībā izmantojamās zemes un dīķi, kas piešķir īpašu romantiku lauku ainavai. Lielās Juglas, Mergupes un Sudas palienu pļavas vērojama palienes pļavu ainava- mitrās, regulāri pārplūstošās Sedas palienes pļavas, kas, lauksaimniecības darbības pārtraukšanas rezultātā, pakāpeniski aizauga ar krūmiem.

Neatņemama ainavas sastāvdaļa ir Mergupe. Upes posms Mālpils novada teritorijās ir cilvēka darbības maz skarts, tai ir raksturīgas kāpas un ieplakas, vairākas upes veidotas terases un vietām izteikts stāvkrasts, upīšu un strautu ietekas, kā arī avoti.


4.8.7 Mežu (lauku) ainavas telpa

Mālpils novada ainava raksturojas kā mežiem bagāta teritorija. Estētiski un kultūrvēsturiski nozīmīgie ainavu elementi – ozolu alejas, muižu un vecsaimniecību ēkas un parki, laukakmens mūra ēkas un to drupas, viensētu apstādījumi – ir raksturīgi tieši Ziemeļvidzemei. Ozolu alejas ir nozīmīga apkārtējās ainavas dominante.

Izmaiņas ainavu struktūrā saistītas arī ar mežsaimniecisko darbību, kā rezultātā palielinās mežu fragmentācija. Nākotnē sagaidāma lauksaimniecībā izmantojamo zemju pakāpeniska apmežošanās, kā rezultātā meža ainavu matricā izzudīs lauksaimniecības zemju plankumi

4.8.8 Teritorijas apsaimniekošanas priekšnosacījumi:

1) veicināt tradicionālās ainavas struktūras saglabāšanos;2) veicināt Mālpils ciemata mazdārziņu teritorijas estētisku sakārtošanu un vienotu

apsaimniekošanu;3) saudzējamās koku alejās veikt sistemātisku apsekošanu un kopšanas darbus veikt

ar mērķi saglabāt alejas;4) sakārtot apbūvei piegulošo parku un mežu teritorijas Mālpils novadā;5) Mālpils, Upmalu un Sidgundas ciema, teritorijā, kur pieejama centralizēta

kanalizācija un ūdensapgāde, veicināt savrupmāju blīvāku apbūvi;6) veikt kultūrvēsturisko pieminekļu apzināšanu un izpēti, izstrādājot stratēģiju to

saglabāšanai, atjaunošanai un izmantošanai;7) sekmēt nozīmīgāko objektu, kuriem ir kultūrvēsturiska vērtība iekļaušanu valsts

nozīmes kultūras pieminekļu aizsardzības sarakstā;8) kultūras pieminekļu īpašniekiem, zemes īpašniekiem vai lietotājiem ievērot

likumdošanā noteiktās prasības kultūras pieminekļu apsaimniekošanā un aprobežojumus aizsargjoslās.

Izmantot ainaviski vērtīgas dabas teritorijas un ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos dabas pieminekļus ilgtspējīga tūrisma attīstībai.



5 APDZĪVOJUMS Mālpils novada 220 km2 lielajā teritorijā atrodas 3 ciemi un 344 viensētas, kurās kopumā dzīvo 4341 iedzīvotājs, 1326 mājsaimniecībās jeb 3 % no Rīgas reģiona iedzīvotājiem (pašvaldības dati).

Iedzīvotāju vidējais blīvums ir 18.2 cilvēki / km2.14

Esošā Mālpils novada apdzīvojuma struktūras raksturojumam šī darba ietvaros klasificēti šādi apdzīvoto vietu tipi:

1. tips. Mālpils ciems. (20. gs. Otrajā pusē – perspektīvais ciemats). Apdzīvotās vietas raksturo darījumu, sabiedriskās un dzīvojamās apbūves koncentrācija ar augstu blīvumu, kā arī ražošanas uzņēmumu klātbūtne. Dzīvojamā apbūve veidojusies galvenokārt padomju periodā un sastāv no 2 – 4 stāvu daudzdzīvokļu un 1 – 2 stāvu vienģimenes ēkām. Dzīvojamās ēkas papildina padomju laikā spēkā esošā būvnormatīva sanitārām normām atbilstošā attālumā izvietoto palīgsaimniecību apkalpojošo ēku (kolektīvo garāžu un kūtiņu) apbūve. Sabiedrisko apbūvi veido ikdienas apkalpes iestādes un pakalpojumu uzņēmumi. Ražošanas uzņēmumi parasti atrodas bijušo ciematu t.s. ražošanas zonā. Šī tipa apdzīvotās vietas raksturo spēja darboties kā vietējas nozīmes centriem, piedāvājot samērā plašu ikdienā nepieciešamo pakalpojumu klāstu.

2. tips. Sidgunda, Upmalas, ciemi. Apdzīvotās vietas raksturo dzīvojamās apbūves koncentrācija ar mazu blīvumu, atsevišķām darījumu un sabiedriskās apbūves ēkām un būvēm. Ražošana pārstāvēta, galvenokārt, ar lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumiem. Dzīvojamā apbūve, galvenokārt, sastāv no 1 – 2 stāvu vienģimenes ēkām, ar atsevišķām daudzdzīvokļu 2 – 3 stāvu ēkām un atsevišķām viensētām.

3. tips. Viensētu grupas. Viensētu grupas veidojas, ja vairākas viensētas izvietojas relatīvi tuvu viena otrai. Viensētu grupu apbūvē var būt iekļautas arī ražošanas ēkas. Viensētu grupās ieskaitāmas bijušo ciemu Bukas un Vite teritorijas.

4. tips. Viensētas. Viensētas ir raksturīga Latvijas lauku apvidus apbūve – dzīvojamā ēka ar saimniecības ēkām. Raksturīga ap pagalmu grupētu pusotrstāva vai divstāvu dzīvojamo un dažādas izmantošanas saimniecības ēku apbūve, kuru papildina piemājas teritorijas ar sakņu un augļu dārziem.

Mālpils novada apdzīvojuma struktūru veido hierarhiska centru struktūra ar Mālpils ciemu kā galveno centru, kurā ir pieejams ļoti plašs piedāvāto pakalpojumu skaits un Sidgundu, Upmalām, kā Mālpilij pakārtotiem centriem, kuros pieejamo pakalpojumu klāsts ir ierobežotā skaitā, un blīva viensētu apbūve.

Augsta iedzīvotāju koncentrācija ir visās apdzīvotajās vietās, kā arī gar galvenajiem autoceļiem pieguļošajās teritorijās novada dienvidu un centrālajā daļā. Salīdzinoši retāka ir iedzīvotāju koncentrācija novada ziemeļu un austrumu daļā.

Pastāvošā apdzīvojuma struktūra novada teritorijā izveidojusies 20. gs. Otrajā pusē, kad 1972. gadā Mālpils ciems tika izveidots kā lauku eksperimentālais paraugciemats un tajā tika koncentrēti gan mājokļi, gan plaša spektra pakalpojumu sniegšanas iespējas.

Apdzīvojuma asis veidojušās radiāli no Mālpils ciema uz Buku, Vites un Sidgundas pusi ar viensētām abpus autoceļiem Sigulda – Inciems – Ķegums; Mālpils – Vite; Sidgunda – Ropaži aptuveni 1-2 km platā joslā. 14 www.csb.gov.lv/ 2011 gada dati


http://www.csb.gov.lv/

Mālpils ciems ir pašvaldības teritorijas administratīvais centrs. Tajā dzīvo 2293 iedzīvotāji. Mālpils ir novada administratīvais centrs un šeit tiek sniegti pakalpojumi sekojošās institūcijās:

(1) pašvaldības pakalpojumi: novada dome (t.sk., būvvalde, bāriņtiesa, dzimtsarakstu nodaļa) pamatskola un vidusskola, Mākslas un mūzikas skola, pirmskolas izglītības iestāde, Sociālais dienests, pašvaldības policija, kultūras iestādes (bibliotēka, internets), Mālpils sporta komplekss ar peldbaseinu;

(2) Mālpils arodvidusskola, Mālpils internātpamatskola;

(3) valsts pakalpojumi: pasta nodaļa, policijas iecirkņa inspektors;

(4) privāti un cita veida pakalpojumi: 9 veikali, 2 ģimenes ārsta prakses vietas, 2 zobārstniecības prakses, 1 aptieka, tirgus laukums, Evaņģēliski luteriskā baznīca, Romas katoļu draudze, Baptistu draudze.

Mālpils ciems kalpo kā vietējā līmeņa centrs – šeit tiek sniegti ikdienā nepieciešamie pakalpojumi izglītībā, veselības un sociālā aprūpē un kultūras jomā, kā arī sakaru, apdrošināšanas, tirdzniecības un banku pakalpojumi.

Mālpils ciema apbūves struktūra ir kompakta, to telpiski divās daļās sadala Mālpils muižas parks (21 ha). Uz ziemeļiem no parka atrodas darījumu un pārvaldes teritorijas, daudzstāvu un mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas un ražošanas teritorijas. Uz dienvidiem no parka atrodas Mālpils muižas apbūve, pienotava, daudzstāvu dzīvojamā apbūve, t.sk. kopmītnes, izglītības iestāžu (vidusskola, profesionālā vidusskola un internātpamatskola) apbūve un mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas. Samērā lielu teritoriju aizņem Centra dīķi (Sudas upes uzpludinājums), kas telpiski papildina apbūves teritorijas, padarot ciema ainavu gleznainu.

Zeme Mālpils ciema perifērijā netiek intensīvi izmantota apbūvei.

Sidgundas ciemā dzīvo 472 cilvēki. Tajā atrodas pamatskola, bibliotēka.

Ciema apbūve veidojusies gar valsts reģionālo autoceļu Inciems - Sigulda – Ķegums, tai ir lineāra struktūra. Apbūve ir dispersa, atsevišķās teritorijās zeme apbūvei netiek izmantota intensīvi. Ziemeļdaļā atrodas ražošanas zona, no tās uz dienvidiem – jauktas mazstāvu un daudzstāvu apbūves teritorijas. Pāri Sudai uz Vites pusi atrodas lauksaimnieciskās ražošanas teritorija (bijusī vistu ferma) un noliktavas.

Sidgundas apbūves telpiskajā struktūrā nozīmīga ir Sudas upes un Mergupes sateka, kur sākas Lielā Jugla un tai pieguļošās zaļās teritorijas. Starp Mergupi un Lielo Juglu atrodas parks.

Upmalās (Niči) ciemā dzīvo 78 iedzīvotāji, šeit nav pieejami pakalpojumi un tā, galvenokārt, iedzīvotājiem kalpo kā dzīvesvieta. Upmalu apbūves telpiskā struktūra ir samērā reta un izvietota lineāri gar valsts reģionālo autoceļu Inciems - Sigulda – Ķegums. Dzīvojamās apbūves teritorijas ir galvenokārt padomju laika tipveida mazstāvu daudzdzīvokļu mājas.

Apdzīvotā vietā (viensētu grupā) - Vitē dzīvo 51 iedzīvotājs, šeit nav pieejami publiskie pakalpojumi. Vites apbūves telpiskā struktūra ir lineāra, izvietota gar autoceļu V73 Sidgunda- Vite – Kniediņi. Lauksaimnieciskās ražošanas teritorijas no dzīvojamās apbūves atdala Mergupe. Dzīvojamās apbūves teritorijas ir galvenokārt viensētu grupas.

Apdzīvotā vietā (viensētu grupā) - Bukās dzīvo 30 iedzīvotāji, šeit nav pieejami pakalpojumi un tā galvenokārt iedzīvotājiem kalpo kā dzīvesvieta. Buku apbūves struktūra ir kompakta, tā veidojusies ap Buku muižas veco apbūvi, un bez tās sastāv no dažām 3 stāvu daudzdzīvokļu mājām.



6 TERITORIJAS PAŠREIZĒJĀ IZMANTOŠANA Mālpils novada teritorija ir 22093 ha, no tiem: 11072.5 ha – meži; 8652.8 ha – lauksaimniecībā izmantojamā zeme 15

5.1. attēls. Mālpils novada zemju sadalījums pa nekustāmā īpašuma lietošanas mērķu grupām(VZD dati uz 01.01.2011.).

6.1 Lauksaimniecībā izmantojamās zemesLauksaimniecībā izmantojamo zemju sadalījums pēc zemes lietošanas veidiem ir: 8650,8 ha jeb 54% tiek izmantoti tieši lauksaimniecībā, 6059,9 ha jeb 38 % ir meži un krūmāji, zem ūdeņiem ir 351,7 ha jeb 2 %, pagalmi un ceļi ir 340,6 ha jeb 2 %, purvi – 66,7 ha (1%), pārējās zemes ir 474,9 ha jeb 3 %.

Bez tam arī pārējās nekustamā īpašuma lietošanas mērķa grupās 139,4 ha tiek klasificēti kā lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Līdz ar to kopumā visā Mālpils novadā 8790,2 ha jeb 40% no novada kopplatības ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, no kurām 7122,4 ha jeb 81% zemju ir meliorētas. Zeme tiek izmantota kā ganības, pļavas, tīrumi un lauksaimniecisko ražotņu vajadzībām.

Ar lauksaimniecisko ražošanu saistītie uzņēmumi – zemnieku saimniecības, kuru galvenā ekonomiskā darbība ir lauksaimniecība, kopumā lauksaimniecībā izmanto 7021,7 ha zemes, piemājas saimniecības – 1446,3 ha zemes. Teritorijas izmantošanā, bet ne tirgum ražotās produkcijas ražošanā, ievērojams īpatsvars ir piemājas saimniecībām, kuras galvenokārt izmanto zemi lauksaimnieciskajai ražošanai (ganībām, pļavām, tīrumiem), lai papildinātu ģimenes iztikas avotus.

6.2 Meliorētās zemes Mālpils novadā meliorāciju sistēmas veido sekojošas būves – atklātie novadgrāvji, drenāžas sistēmas, akas. Kopumā novadā ir 7122,4 ha meliorētas zemes, t.sk. lauksaimniecībā izmantojamā zemju mērķu grupā – 7097,9 ha ir meliorētās zemes. Pēc LAD sniegtajiem

15 http://www.zm.gov.lv/ dati uz 01.01.2010


http://www.zm.gov.lv/

datiem, 2005. g., Mālpils novada teritorijā 7420 ha nosusināts ar drenāžu un 239 ha nosusināts ar vaļējiem grāvjiem. Pamatojoties uz LR Zemkopības ministrijā apstiprināto valsts nozīmes meliorācijas būvju sarakstu un LR 2010. gada 14. janvāra likumu «Meliorācijas likums” 1. pantu, novada teritorijā ir 27904 m valsts nozīmes meliorācijas sistēmu novadgrāvji.

Virszemes atklātās meliorācijas būves – novadgrāvji Mālpils novadā veido sarežģītu ūdens novadīšanas sistēmu, nosusinot mitrās platības gan lauksaimniecības zemēs, gan mežu zemēs.

Dabiskās ūdensteces (Suda, Mergupe un Lielā Jugla un to pietekas) ir daļa no meliorācijas sistēmas apakšbaseina.

6.3 Mežsaimnieciskās teritorijas Ar mežsaimniecību saistītās teritorijas izvietojas vienmērīgi visā novada teritorijā. Galvenais īpatsvars mežu izmantošanā ir saimnieciskie meži. Mežu, kā dabas pamatnes raksturlieluma apskats dots sadaļā Dabas pamatne.

Viena no meža zemju lielākajām apsaimniekotājām ir VAS Latvijas valsts meži, Rietumvidzemes mežsaimniecība. Tuvāka informācija par LVM īpašumos esošo meža zemju apsaimniekošanu nav pieejama. LVM Rietumvidzemes mežsaimniecībā atrodas esošs mistrotu skuju – lapu koku meža biotops –mikroliegums (Kadastra vienības Nr. 80740030469, Meža kvart. 115.-7.nog. 2,4 ha (no LVM datu bāzes). Aizliegtā darbība –aizliegta mežsaimnieciskā darbība.

6.4 Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde Karjeru izstrādes teritorijas statuss pašlaik ir kūdras rūpnieciskās izstrādes karjeram, kas atrodas Ķeviešu (Lielajā) purvā. Apsaimniekotājs – SIA „СOMPAQPEAT”.

Grants karjers – „Grīnvaldi” un „Grantnieki” apsaimniekotājs SIA „ Saulkalne S”

6.5 Zivsaimniecības teritorijasMālpils novadā nav rūpnieciskai zivsaimniecību darbībai izmantotas teritorijas. Pašlaik atrodas vairāki dīķi, kuri tiek izmantoti tūrismam, makšķerēšanai un zivju resursu atjaunošanai.

6.6 Mazstāvu un daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas Dzīvojamās apbūves – savrupmāju – ģimenes dzīvojamo ēku un daudzstāvu dzīvojamo ēku apbūves teritorijas koncentrētas Mālpils novada lielākajās apdzīvotajās vietās Mālpilī, Sidgundā, Upmalās, Vitē un Bukās.

Vislielākās daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas ir Mālpilī, kur 3 – 5 stāvu ēkas veido kompaktu apbūves kvartālu. Sidgundā, Upmalās, Bukās ir atsevišķas daudzstāvu apbūves teritorijas, kur atrodas 2 – 3 stāvu ēkas.

Savrupmāju – ģimenes dzīvojamo ēku stāvu skaits ir 1 – 2 stāvi un to apbūves teritorijas aizņem samērā lielu daļu Mālpilī, Sidgundā, Upmalās.

Pārējā novada lauku teritorijā esošās dzīvojamās apbūves veids klasificējamas kā viensētu un savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorijas.



6.7 Darījumu un rekreācijas apbūves teritorijas Darījumu apbūves teritorijas atrodas galvenokārt Mālpilī un nodrošina dažāda veida pakalpojumu – veikalu, sadzīves pakalpojumu, kafejnīcu, degvielas uzpildes u.c. pakalpojumu sniegšanu novada iedzīvotājiem un viesiem. Sidgundā atrodas veikali.

Ārpus ciemu teritorijās ir izvietojušās viesu mājas, kuras sniedz naktsmītnes pakalpojumus, kā arī ar atpūtu, tūrismu un rekreāciju saistītus pakalpojumus.

6.1. tabula. Darījumu objekti (pašvaldības dati.)

Darbības veids, vieta Profils

Degvielas uzpildes stacija Mālpilī Degvielas tirdzniecība

Mālpilī dizaina viesnīca „Mālpils muiža”.

Novadā ir 2 viesu mājas: „Sprīdīši” un „Tāles” .

Brīvdienu māja „Upeskrasti”.

Skolas brīvlaikos iespējams izīrēt Mālpils profesionālās vidusskolas internātpamatskolas internātu.

Viesu nams „Aleks”

Rekreācija

9 veikali Mālpilī (pārtika, rūpniecības preces)

Tirgus „Vite”Mazumtirdzniecība

2 kafejnīcas Mālpilī Ēdināšana

3 veikali Sidgundā Mazumtirdzniecība

1 aptieka Mālpilī Mazumtirdzniecība

Sadzīves pakalpojumi (3 frizētavas, apavu remonts) Mālpilī

Sadzīves pakalpojumi

Frizētava Sidgundā

Baltic Trust bankas filiāle Finanšu pakalpojumi

Apdrošināšana (aģenti), Ergo filiāle Finanšu pakalpojumi

6.8 Sabiedriskās apbūves teritorijas. Izglītības, kultūras, sporta, zinātnes un sociālās infrastruktūras teritorijas un objekti

Sabiedriskās nozīmes – izglītības, zinātnes, sociālās un veselības aprūpes, pasta, bibliotēku, pašvaldības pārvaldes objektu – apbūves teritorijas koncentrētas galvenokārt Mālpilī un Sidgundā.


Izglītības objekti un to apbūves teritorijas atrodas Mālpilī- Mālpils internātskola, vidusskola un Mālpils profesionālā vidusskola, Mūzikas un mākslas skola, pirmsskolas izglītības iestāde, un Sidgundā- pamatskola.

Kultūras objekti un to apbūves teritorijas atrodas Mālpilī- bibliotēka un kultūras centrs, estrāde un Sidgundā- bibliotēka. „Skulmēs” atrodas V.Skulmes muzejs. „Podiņos” ir izveidots skulptūru dārzs.

Sociālās infrastruktūras objekti atrodas Mālpilī- 2 ģimenes ārsta prakses vietas, ambulance un sociālais dienests.

Novadā kapsētu teritorijas atrodas 3 vietās (2 darbojošās un 1 nedarbojošās).

6.9 Rūpnieciskās (ražošanas) apbūves objektu teritorijasLielākās rūpnieciskās apbūves teritorijas atrodas Mālpils ciema ziemeļdaļā, Upmalās un Sidgundā.

Rūpniecības objektu novada teritorijā ir salīdzinoši daudz – 3 kokzāģētavas, katlu māja (siltumenerģētisko ražotņu apbūves teritorijas), mehāniskās darbnīcas u.c. Sidgundā un Vitē ir neizmantotu bijušo ražotņu un noliktavu ēkas un būves.

6.10 Satiksmes infrastruktūras objektu teritorijasSatiksmes infrastruktūras objekti – esošie autoceļi, ceļi, ielas, dzelzceļš (likvidēts), lidlauks, sabiedriskās garāžas Mālpils novadā aizņem salīdzinoši nelielas teritorijas. Garāžas atrodas Mālpilī, Pirts – Nītaures – Enerģētiķu ielu kvartālā.

6.10.1 Autoceļu infrastruktūra

Visus jautājumus, kuri ir saistīti ar autoceļu izmantošanu, uzturēšanu u.c. jautājumiem reglamentē LR likumi „Par autoceļiem”, „Aizsargjoslu likums”, MK noteikumi satiksmes nozares jomā un Satiksmes ministrijas normatīvie akti. Mālpils novada teritorijā autoceļu struktūru veido:

1) Valsts reģionālie autoceļi;2) Valsts vietējieautoceļi3) Pašvaldības ceļi;4) māju un komersantu ceļi;5) ielas.

Novadā reģistrēto ceļu kopējais garums ir 223,5 km, no kuriem 90,5 km ir valsts autoceļi. Pašvaldības ielu kopgarums ir 39,73 km

6.2. tabula. Autoceļi (VAS „Latvijas valsts ceļi”).

Apzīmējums Nosaukums Posma segums

Valsts autoceļi

P8

P3

Inciems – Sigulda – Ķegums

Garkalne – Alauksts

Asfaltbetons

Asfaltbetons



Apzīmējums Nosaukums Posma segums

V59

V60

V61

V62

V65

V66

V63

V71

V72

V73

V84

Mālpils – Peļņi

Mālpils – Zaube – Kliģene

Mālpils – Vite

Glāznieki – Vatrāne

Pādes – Tūžas

Sidgunda – Ropaži

Vite – Viršukalns

Bukas – Mālpils

Mālpils – Slieķi

Sidgunda – Vite – Kniediņi

Inčukalns – Kalējbūņas

Grants

6.10.2 Dzelzceļa infrastruktūra

Mālpils novada teritorijā atradās valsts nozīmes viensliežu dzelzceļa līnija Rīga – Ērgļi un pieturvietas – Kārde un Sidgunda. Dzelzceļš tika izmantots pasažieru pārvadājumiem un kravu pārvadājumiem. 2009. gadā tika pieņemts lēmums dzelzceļa līnijas slēgšanu un sliežu ceļi ir pilnībā demontēti.

6.10.3 Pasažieru pārvadājumi

Maršrutā Mālpils - Rīga - Mālpils autobusi darba dienās kursē vidēji 8 reizes, bet brīvdienās vidēji 7 reizes. Savukārt maršrutā Mālpils – Sigulda autobusu intensitāte ir vidēji 6 reizes dienā. Maršruts Sigulda – Mālpils caur Allažiem kursē 5 reizes dienā, bet caur Jūdažiem 4 reizes dienā. Autobuss Mālpils – Ogre kursē 1 reizi dienā.

6.10.4 Lidlauks

Novada teritorijā (pie Bukām, 12 km attālumā no Siguldas un 4 km no Mālpils) atrodas bijušais vietējas nozīmes lauksaimniecības lidlauks. Tas ir LR nesertificēts lidlauks (EVMP). Skrejceļa augstums ir 93m virs jūras līmeņa, kas ir nedaudz augstāk par Latvijas vidējo virsas augstumu (87 m virs jūras līmeņa). Lidlauka skrejceļa garums ir aptuveni 400 metru ar asfalta segumu 20 m platumā. Lidlauks paredzēts izmantošanai mazajā aviācijā un tā tālākai attīstībai un nepieciešamas apjomīga investīciju piesaiste.

6.11 Inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu teritorijas Maģistrālās elektropārvades un sakaru līnijas, ar tām saistītās būves, maģistrālie gāzes cauruļvadi, maģistrālie siltumapgādes, ūdensapgādes un notekūdeņu cauruļvadi, ūdens ņemšanas iekārtas un notekūdeņu attīrīšanas ierīces un būves aizņem salīdzinoši nelielas teritorijas. Jebkurā administratīvā struktūrā infrastruktūras uzdevums ir optimāli nodrošināt dažāda veida pakalpojumus: sākot no ikdienā lietoto komunālo pakalpojumu – ūdens, elektrības, sakaru


u.tml. Nodrošināšanas līdz ekonomisko attīstību veicinošo – cauruļvadu transporta, sakaru pastāvēšanai. Mālpils novada teritorijā 2012. gadā tika apzināti sekojoši infrastruktūras veidi:

1) komunālās apgādes infrastruktūra;2) siltumapgādes;3) ūdensapgādes un kanalizācijas infrastruktūra;4) elektroapgāde;5) sakaru līnijas;6) gāzes transporta cauruļvadi.

6.11.1 Sakari

Mobilos un telekomunikāciju sakarus nodrošina visi Latvijā pieejamie telefonu raidītāju operatoriNovada teritorijā atrodas sekojošas telekomunikāciju pakalpojumus nodrošinošas iekārtas un būves:

1) automātiskās telefona centrāles;2) gaisvadu sakaru līnijas (arī radiolinki);3) apakšzemes sakaru līnijas, t.sk. optiskie kabeļi.

Telekomunikāciju pakalpojumi tiek nodrošināti visās apdzīvotajās vietās un viensētās, kuras atrodas gaisvadu un apakšzemes telekomunikāciju līnijām pieguļošā teritorijā. Katram infrastruktūras veidam ir atšķirīgas valdījuma tiesības – būves pieder gan valstij un pašvaldībai, gan privātām struktūrām. Līdz ar to arī atšķirīgas katras nozares apsaimniekošanas principi un attīstības iespējas.Interneta pakalpojumi izmantojot SIA Lattelekom sakaru (ciparu) līniju ir pieejami visā pašvaldības teritorijā.

6.11.2 Siltumapgāde

Centralizēta apkure. Mālpilī atrodas centrālā katlu māja, kas nodrošina siltumapgādi visā Mālpils ciemata esošajās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, un sabiedriskās ēkas ciema centrā.

Vietējā apkure (krāsnis/ lokālās apkures sistēmas) atrodas Mālpils ciema mazstāvu apbūves kvartālos, pārējos ciemos – Sidgundā, Upmalās, apdzīvotās vietās Vitē, Bukās un viensētās.

6.11.3 Ūdensapgāde

Centralizēta. Dzeramā ūdens iegūšanai tiek izmantoti pazemes ūdeņi no Daugavas – Pļaviņu, Gaujas, Burtnieku un Arukilas ūdens kompleksiem.

Mālpils centralizētā ūdensapgādes sistēma aptver daudzstāvu dzīvojamās mājas, rūpnieciskās teritorijas, sabiedriskās un darījumu apbūves teritorijas centrā un Strēlnieku – Mergupes ielu, Skolas – Ozolu ielu mazstāvu apbūves kvartālus. Mālpilī atrodas 6 artēziskie urbumi un ūdenstornis, patēriņš 86 tūkst m3/ gadā (pašvaldības dati).

Sidgundas centralizētā ūdensapgādes sistēma apgādā daudzstāvu dzīvojamās apbūves kvartālu un daļu no mazstāvu apbūves teritorijām. Sidgundā atrodas 2 artēziskie urbumi un ūdenstornis, patēriņš 10 tūkst m3 /gadā (pašvaldības dati).

Upmalās, Vitē, Bukās centralizētā ūdensapgāde nodrošina daļu no dzīvojamo ēku kvartāla, sabiedriskās ēkas un būves. Par patēriņa uzskaiti no LVĢMC – nav informācijas.



Vietējā. Grodu akas (pazemes ūdengūtnes līdz 20 m dziļumam) atrodas pārējās apdzīvotās vietās.

Artēziskie urbumi. Mālpils novadā artēziskie urbumi atrodas 51 vietās (LVĢMC dati), galvenokārt pie bijušajām lielfermām, no tiem neizmantotie ir daļēji tamponēti.

Ūdenssaimniecības attīstība šī ziņojuma ietvaros netiek detalizēti pētīta.

6.11.4 Sadzīves notekūdeņu kanalizācija

Centralizēta kanalizācijas sistēma. Centralizēta kanalizācijas sistēma pastāv Mālpilī un Sidgundā.

Mālpilī kanalizācijas sistēma savāc notekūdeņus no daudzstāvu dzīvojamām ēkām, sabiedriskās un darījumu apbūves teritorijas centrā un Strēlnieku – Mergupes ielu, Skolas – Ozolu ielu mazstāvu apbūves kvartāliem. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas BIO100 atrodas ciema dienvidaustrumu daļā, pēc attīrīšanas notekūdeņi tiek izvadīti Mergupē. Attīrīšanas veids – bioloģiskais ar mehāniskais ūdenstecē.

Arī Sidgundā pastāv centralizēta kanalizācijas sistēma. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas atrodas pie Rikteres dzirnavām un notekūdeņi tiek izvadīti Lielajā Juglā. Attīrīšanas veids – bioloģiskais.

Centralizēti savāktais notekūdeņu kopējais daudzums 110 tūkst m3/ gadā. Paliekošā piesārņojuma slodze vidē: suspendētās vielas 1,0442 t/g, ķīmiskās suspendētās vielas 5,94 t/g, nitrāti – 0,81 t/g, slāpeklis – 3,1 t/g.

Vietējās kanalizācijas sistēmas. Nosēdakas – atrodas pārējās apdzīvotās vietās, ar novadi dabiskajās vai meliorācijas ūdenstecēs vai izvedamās, rada īslaicīgu punktveida piesārņojumu bez kumulatīvas ietekmes. Informācijas par vietējo kanalizācijas sistēmu radīto paliekošo piesārņojumu LVĢMC nebija pieejama.


5.2. attēls. Mālpils ciema ūdensvadu un kanalizācijas sistēma.

6.11.5 Gāzes apgāde

Mālpils novadā sašķidrinātās gāzes apgādi nodrošina SIA „Latvijas propāna gāze”.

6.11.6 Internets

Interneta pakalpojumus Mālpils novada apdzīvotajās vietās nodrošina firma „Ogreland”, SIA „Lattelekom”. Publiskie interneta pieejas punkti ir Kultūras centrā, pašvaldības administrācijas ēkā.

6.11.7 Elektroapgāde

Mālpils novada teritorijā elektroapgādi nodrošina VAS Latvenergo meitas sabiedrības AS „Sadales tīkls” Centrālais reģions.

Novadā ir 0,4 – 20 kV un elektro līnijas, kas nodrošina elektroapgādi visā novada teritorijā. Novadu šķērso AS „Latvijas elektriskie tīkli” pārvades tīkla 110kV gaisvadu elektrolīnija.

6.12 Pārējās teritorijasMālpils novadā uz austrumiem no Mālpils atrodas cieto sadzīves atkritumu izgāztuve izgāztuve „Vilkači”. Teritorija ir rekultivēta.



Mālpils novadā atrodas Rīgas reģiona īpaši svarīgo, paaugstināta riska un bīstamo objektu kategorijā klasificēts objekts- SIA „Mālpils Piensaimnieks”, kura avārijas varbūtība ir ticama- reizi 10 – 100 gados.

Dzīvnieku kapsētas novadā nav, kritušos lopus pēc pieprasījuma savāc un utilizē uzņēmumi, kas nodarbojas ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu (t. sk. dzīvnieku līķu) savākšanu (SIA “Ekovide” Valmiera, Rūpniecības iela 1, LV – 4201) un nav nepieciešamības izveidot atsevišķu dzīvnieku kapsētu.

Valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijas un posteņi Mālpils novadā nav.

Pēc LVĢMC aģentūras datiem Mālpils novadā reģistrētas 2 piesārņotās vietas.

5.3. tabula. Piesārņotās vietas (pēc LVĢMC datu bāzes datiem)

Vietas nosaukums Vietas kategorija Darbības nozares

Atkritumu izgāztuve Vilkači piesārņota vieta 9000 – atkritumu apsaimniekošana. Teritorijas

tīrīšana iemesls - gruntsūdens piesārņojums).

DUS Virši piesārņota vieta 5050 – automobiļu degvielas tirdzniecība, iemesls – naftas produkti gruntsūdenī)

6.13 Valsts aizsardzības teritorijas un objekti, civilās aizsardzības objekti. Valsts aizsardzības teritorijas un objekti, civilās aizsardzības objekti Mālpils novadā neatrodas.

6.14 Riska teritorijas un objektiMālpils novadā atrodas Rīgas reģiona īpaši svarīgo, paaugstināta riska un bīstamo objektu kategorijā klasificēts objekts- SIA „Mālpils Piensaimnieks”, kura avārijas varbūtība ir ticama- reizi 10 – 100 gados.

6.15 Būvniecībai nelabvēlīgās teritorijas un teritorijas, kurām būvniecībai nepieciešama īpaša inženiertehniskā sagatavošana.

Būvniecībai nelabvēlīgās teritorijas ir teritorijas, kurās iespējami nogruvumi, karsta, erozijas procesi.

Ūdens vai vēja erozijas pazīmes konstatētas atsevišķās vietās Mālpils novadā.

Procesi, kas saistīti ar upju ģeoloģisko darbību, norisinās upju ielejās. To darbība galvenokārt izpaužas krastu noārdīšanā, mainot upes šķērsprofilu. Erozijas procesi saistīti ar gultnes izskalošanu, izskalotā materiāla akumulēšanu upes ielejā lejpus straumei, kā rezultātā izlīdzinās upes garenprofils.

Teritorijas, kurām būvniecībai nepieciešama īpaša inženiertehniskā sagatavošana, ir īslaicīgi applūstošās teritorijas.


Applūstošas teritorijas – Lielās Juglas, Mergupes un Sudas palienu pļavas, kuras applūst pavasara palu laikā un kur daļēji vērojami arī pārpurvošanās procesi.

Saskaņā ar LVĢMC datiem novadā konstatēti pārpurvošanās procesi. Pārpurvošanās procesu izpausmes vērojamas reljefa pazeminājumos, kur zemes virspusē atsedzas ūdens vāji caurlaidīgi nogulumi, līdz ar to ūdens notece ir apgrūtināta. Procesa iedarbībai pakļautas pārsvarā starp pauguru, nevienmērīgas akumulācijas ieplakas un reljefa pazeminājumi upju palienēs. Dažviet neapdomīgi veiktu būvdarbu rezultātā veidojas pārmitri apstākļi un sākas minerālgrunts pārpurvošanās.

Kopumā novada inženierģeoloģiskos apstākļus var raksturot kā labvēlīgus jebkura veida saimnieciskajai darbībai, izņemot teritorijas, kur vērojami pārpurvošanās procesi.



7 TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS MĒRĶI, UZDEVUMI UN PRINCIPI

7.1 Mālpils novada teritorijas attīstības mērķiSaistošo noteikumu Mālpils novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi mērķis ir radīt pamatu ilgstošai, stabilai pašvaldības teritorijas attīstībai un izveidot pašvaldības ilgtspējīgas attīstības instrumentu, kas noteiktu novada rīcībā esošo fizisko resursu – zemes un dabas pamatnes turpmākās izmantošanas un aizsardzības nosacījumus, ierobežojumus, vienlaicīgi līdzsvarojot valsts, sabiedrības un indivīda intereses teritorijas izmantošanas jomā un dotu papildus iespējas jebkuram attīstības impulsam un iniciatīvai Mālpils novada tālākai attīstībai.

Mālpils novada teritorija Latvijā ir atpazīstama ar dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma dažādību, ar salīdzinoši zemu bezdarba līmeni un drošu dzīvesvietu novada iedzīvotājiem.

Mālpils novadā ir attīstīta uzņēmējdarbība - lauksaimnieciskā un vispārīgā ražošana, augļkopība, tradicionālā un netradicionālā lauksaimniecība, mežsaimniecība un kokapstrāde un rūpnieciskā ražošana.

Mālpils novadā ir optimāla un uzturēta inženiertehniskā infrastruktūra.

Saglabāta tradicionālā Latvijas lauku ainava ar dominējošu viensētu struktūru.

7.2 Mālpils novada teritorijas attīstības uzdevumi1) Izvērtēt novada teritorijas attīstības potenciālu un noteikt tā izmantošanai

nepieciešamās prasības un ierobežojumus;2) Radīt priekšnoteikumus vides kvalitātes un teritorijas racionālas izmantošanas

nodrošināšanai, rūpniecisko un vides risku novēršanai;3) Analizēt esošās apbūves teritorijas un, ņemot vērā ierobežojumus, ko nosaka

inženierģeoloģiskie apstākļi, aizsargājamie dabas objekti, aizsargjoslas un teritoriju apgādes iespējas ar inženierkomunikācijām, izstrādāt priekšlikumus apbūves, ražošanas un noliktavu, darījumu iestāžu, sabiedrisko objektu izvietojumam un attīstībai;

4) Izvērtēt visu atļauto zemes izmantošanas veidu apbūves teritorijas, lai veicinātu novada ekonomisko attīstību. Noteikt sabiedrisko un darījumu iestāžu apbūves teritorijas, apvienojot sabiedriskās nozīmes apbūves teritorijas un darījumu iestāžu apbūves teritorijas. Noteikt perspektīvās rūpniecības un darījumu iestāžu teritorijas, savrupmāju un daudzstāvu dzīvojamās apbūves zonas. Pārskatīt derīgo izrakteņu ieguves teritorijas. Paredzēt teritorijas inženierbūvju un objektu izvietošanai;

5) Veicināt optimālu transporta sistēmas funkcionēšanu un pakalpojumu pieejamību;

6) Saglabāt dabas un kultūrvēsturisko mantojumu, ainavisko un bioloģisko daudzveidību;

7) Radīt labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai un investīciju piesaistei;8) Iekļauties visu līmeņu teritorijas plānošanas pasākumos.


7.3 Teritorijas plānojuma izstrādāšanas principiTeritorijas plānojuma izstrāde veikta, ievērojot Attīstības plānošanas sistēmas likuma 5.

pantā un "Teritorijas attīstības plānošanas likuma" noteiktos pamatprincipus.

Ilgtspējīgas attīstības princips

Teritorijas plānojuma izstrādes procesā, lai veicinātu novada teritorijas ilgtspējīgu attīstību, veikta teritorijas kultūrvēsturiskā mantojuma, bioloģiskās un ainaviskās daudzveidības apzināšana. Teritorijas plānojums veidots, lai mazinātu ietekmi uz vides jutīgām teritorijām, vienlaikus veicinot novada ekonomisko attīstību kopumā.

Subsidaritātes princips

Mālpils novada teritorijas plānojuma grozījumu projektā tiek risināti jautājumi atbilstoši savai kompetencei, vienlaicīgi ievērojot augstāka līmeņa teritorijas plānošanas dokumentu prasības.

Atklātuma un sabiedrības līdzdalības princips

Mālpils novada teritorijas plānojums ir publisks dokuments un kā tāds ir pieejams viesiem interesentiem.

Novada iedzīvotāji tika iesaistīti teritorijas plānojuma izstrādes procesā, izmantojot dažādus saziņas līdzekļus. Iedzīvotāji savas intereses teritorijas izmantošanā varēja izteikt darba grupu apspriedēs, kā arī iesniedzot rakstveida iesniegumus. Rezultātā tika iegūta informācija par situāciju novadā un novada iedzīvotāju vēlmēm. Novada iedzīvotāji piedalījās teritorijas plānojuma izvērtēšanā, izsakot savus priekšlikumus teritorijas izmantošanas mērķa noteikšanā un tālākajā attīstībā.

Daudzveidības princips

Mālpils novada teritorijas plānojums nodrošina vides, kultūrvides, resursu un saimnieciskās darbības daudzveidību.

Pēctecības princips

Novada teritorijas plānojums izstrādāts, ņemot vērā jau iepriekš izstrādāto Mālpils novada teritorijas plānojuma projektu. Esošie materiāli tika izvērtēti, pamatojoties uz izmaiņām, ko radījuši Pierīgas reģiona attīstības ekonomiskie, sociālie procesi un zemes izmantošanas politika Latvijā.

Kopsakarības princips

Pašvaldības teritorijas plānojums veidots ar mērķi, noteikt prioritātes:

1) novada attīstības veicināšanai;2) optimāla teritorijā esošo resursu izmantošanai;3) labvēlīgai apstākļu radīšanai novada iedzīvotāju uzņēmējdarbības attīstībai un

dzīvei;4) dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai un atjaunošanai nākamajām

paaudzēm.

Konkurences princips

Novada plānojums balstās uz attīstības programmā atklātajām teritorijas attīstības priekšrocībām un attīstības prioritātēm. Plānojums rada vienlīdzīgus priekšnoteikumus uzņēmējdarbības attīstībai visā novada teritorijā.



7.4 Novada attīstības vīzija

Mālpils novads - izglītības, kultūras un sporta centrs ar pilnvērtīgu dzīves telpu un daudzveidīgiem pakalpojumiem un iespējām.

Mālpils novada prioritāte ir novada iedzīvotājs, kuram apkārt tiek veidota pievilcīga un pieejama dzīves telpa ar nodrošinātiem pilnvērtīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, drošību, tehnisko infrastruktūru, sakoptu un aizsargātu dabu, iespēju iesaistīties novada sabiedriskās aktivitātēs un procesos, neierobežotām mobilitātes un informācijas ieguves iespējām.Novads tiek mērķtiecīgi veidots kā izglītības, kultūras un sporta centrs. Tas veicina kopējo labklājības līmeņa celšanos novadā, jo šeit ir pieejami kvalitatīvi pakalpojumi ne tikai pašiem iedzīvotājiem, bet sekmē novada ekonomisko attīstību un veiksmīgu pozīciju apkārtējo novadu vidū. Līdz ar spēcīga minēto jomu centra veidošanos tuvākajā apkārtnē tiek piedāvātas arvien jaunas darba vietas un uzņēmējdarbības iespējas Mālpils iedzīvotājiem. Racionāli, efektīvi un ilgtspējīgi tiek izmantoti novada teritorijas dabas resursi, attīstīta tautsaimniecība un kopumā novads veidots par pilnvērtīgu dzīves telpu. Novads ir viegli sasniedzams gan no apkārtējiem novadiem un galvaspilsētas, kā arī tajā ir pārvietoties droši un viegli. Satiksmes infrastruktūra un inženiertehniskā infrastruktūra ir moderna, ilgtspējīga un kvalitatīva. Šeit darba vietas tiek nodrošinātas gan vietējiem, gan iedzīvotājiem no apkārtējiem novadiem. Tieši šādā dzīves telpā Mālpils novada iedzīvotājs jūtas droši, ir motivēts iesaistīties kopīgā novada tālākā attīstībā, veidošanā un vietējās identitātes saglabāšanā. Jaunieši vēlas atgriezties novadā pēc izglītības iegūšanas un pilnvērtīgi izmantot un attīstīt savu potenciālu. Novada iedzīvotāju skaits tiek saglabāts esošajā līmenī vai pat pakāpeniski pieaug. Novads ir piemērota vieta dzīvei ar ģimeni, kā arī pilnīgām vecumdienām.

.


8 TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS PRIEKŠNOTEIKUMI UN IESPĒJAS

8.1 Teritorijas attīstības iespēju priekšnoteikumiApkopojot informāciju par Mālpils novada teritorijas pašreizējo izmantošanu, tika secināts, ka bez daudzpusīgas teritorijas attīstību ietekmējošo visu nozaru un sektoru analīzes veikšanas būtu grūti definēt teritorijas plānoto un atļauto izmantošanu. Tāpēc, izmantojot SVID analīzes metodi, tika izvērtētas pašreizējās situācijas priekšrocības (stiprās puses) un tie aspekti, kuri ir vāji vai nepietiekami attīstīti (vājās puses).

Pašreizējā situācija tiek izvērtēta dabas pamatnes teritorijām un kultūrvēsturiskajam mantojumam, detalizētāki izvērtējot ģeomorfoloģiskās uzbūves, reljefa, augsnes, fiziski ģeogrāfiskā raksturojuma, pazemes resursu un atradņu, virszemes ūdeņu, mežu, purvu, kultūras pieminekļu priekšrocības un trūkumus. Veicot zemes izmantošanas veidu izvērtējumu, tiek vērtētas lauksaimnieciskās zemes, mežsaimnieciskās zemes, ūdenssaimniecības, karjeru izstrādes, zivsaimniecības izmantošanas teritorijas, mazstāvu un daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas, darījumu, sabiedriskās, rūpnieciskās ražošanas apbūves teritoriju priekšrocības un trūkumi. Atsevišķi tiek izvērtētas satiksmes un inženiertehniskās apgādes apbūves teritorijas un objekti.



8.2 Dabas pamatnes teritorijas un kultūrvēsturiskais mantojums. Pašreizējās situācijas analīze

STIPRĀS PUSES VĀJĀS PUSES

Labie kadri kultūras kolektīvu un kultūras dzīves vadīšanā Daudz kolektīvu, uz kuriem balstās kultūras dzīve Cilvēki ar dažādām prasmēm un talantiem Kultūrvēsturiskais mantojums Profesionālo mākslinieku dzimtu klātbūtne Mākslas darbu izstāžu kvalitāte Attīstīta kultūras infrastruktūra Attīstīta sporta materiāltehniskā bāze, t.sk. jauns sporta komplekss • Kultūras kolektīvu skates norisinās Mālpils kultūras namā Daudz iespēju kultūrā, sportā un izklaidē Piemērotas plašas telpas gan kultūrā, gan sportā

Finansējuma trūkumsVāja materiāltehniskā bāzeNepilnīga mājas lapa, nav interaktīvaTrūkst piedāvājums tūrisma jomā, savu resursu efektīva izmantošanaBrīvdabas estrādes pilnveidošanas nepieciešamībaNepietiekams līdzfinansējums atsevišķiem projektiemNovecojusi mājas lapa, Finanšu resursu ierobežotība tālākai attīstībai Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu trūkums, kvalitāteKultūras, sporta un izklaides iespēju vienlīdzīga pieejamība visiem iedzīvotājiem (pakalpojumi koncertēti Mālpilī)Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu trūkums

IESPĒJAS DRAUDI

ES līdzekļu piesaiste projektu īstenošanā Uzņēmējdarbības attīstīšana Piesaistīt kadrus un personības Izglītības iestāžu iesaistīšana vides objektu sakopšanā (Starptautiska) plenēra tradīcijas izvēršana Sociālo tīklu apgūšana

Demogrāfiskā situācijaIedzīvotāju migrācija starp novadiemNovada pievienošana Siguldai Tūrisma un kultūras kā prioritātes trūkumsvalstiskā līmenī Neatbilstoša valsts izglītības attīstības politika un sekošana citu Eiropas valstu modeļiem, kas vienlaicīgi var būt drauds, kas ietekmē Latvijas identitāti un unikalitāti


8.3 Tehniskās infrastruktūras, vides un teritorijas labiekārtošanas jomas SVID analīze

STIPRĀS PUSES VĀJĀS PUSESAttīstīta centra infrastruktūra (ielas, apkure, ūdensapgāde, ceļu infrastruktūra, atkritumu apsaimniekošana)Zemes reformas veiksmīga pabeigšanaStipro un lielo zemnieku attīstība un aizaugušo platību samazināšanāsMērķtiecīgs pašvaldības darbs attiecībā uz novada teritoriju sakārtošanuKultūras un sporta būvju attīstība (vēlēšanās attīstīt)Ģeogrāfiskais novietojums Pieejami sabiedriskie pakalpojumi Attīstīta infrastruktūru (var normāli atbraukt un aizbraukt) Lauksaimniecība un lielsaimniecības Kompakts, ērti sasniedzams centrs Tiek apgūti Eiropas fondi (daļēji nomainītas siltumtrases) Darba kolektīvs, speciālisti ar atbilstošu izglītības līmeni un iestrādnēm (SIA „Norma-K”) Pieredze, strādājot ar šķeldu kā kurināmo Ir neliela pieredze ar ES fondu apguvi Viens no zemākajiem siltumtarifiem Latvijā Ir daudz atsaucīgu iedzīvotāju, kas atbalsta idejas ar saviem līdzekļiem, negaidot pašvaldības finansējumu Daudz ieguldīts bērnu un jauniešu aktivitāšu un iespēju radīšanā Ģeogrāfiskais novietojums netālu no Rīgas, starp lielajām šosejām Skolas, kultūras nama sasniedzamība Ceļu tīkls Rīgas tuvums

Iedzīvotāju skaita samazināšanāsNepietiekami naudas līdzekļi, lai uzturētu esošo infrastruktūru gan centrā, gan ārpusZemes īpašnieku neviennozīmīgā attieksme pret saviem īpašumiem (finansiālo apstākļu un negribēšanas dēļ, ārzemju īpašnieku zemju neapsaimniekošana)Ražošanas attīstības sašaurināšanās (ar kuru daļēji saistīts iedzīvotāju skaita samazinājums)Daudzdzīvokļu ēku apsaimniekošana (iekšējie tīkli, fasādes).Gan pašvaldības nespēja piedāvāt, gan iedzīvotāju kūtrumsSabiedrisko pakalpojumu daudzveidība un kvalitāte (komunikācijas un sapratnes uzlabošana starp iedzīvotājiem un pakalpojumu nodrošinātājiem)Demogrāfiskā situācijaPašvaldības un to darbinieku impulsīva strādāšana (tiek uzsākti virkne pasākumu, kuros tiek ieguldīti finanšu līdzekļi, bet projekti netiek attīstīti un izmantoti, „izdarām un pametam”)Cilvēku un pašvaldības iedzīvotāju ieinteresētības trūkums kopējā novada attīstībāKvalitātes trūkums pakalpojumiemNav īpaši liela uzņēmējdarbība novadā Infrastruktūras lielākās daļas sliktais tehniskais stāvoklisNav pašvaldības dzīvojamā fondaInfrastruktūras kvalitāte (siltumtrases unūdensapgādes infrastruktūras kvalitāte)Izglītības iestādes (vidusskola un pamatskola) popularitātes samazināšanāsSiguldas tuvums (pievilina iedzīvotājus izmantot tur sniegtos pakalpojumus)Tarifu politika (politiskā ietekme)Pilnīgi nolietojies siltumavotsNav pilnībā izveidotas apsaimniekošanas sabiedrības daudzdzīvokļu mājāsNav karstais ūdens kā pakalpojums Siltumavota jaudas trūkums, lai nodrošinātu nepieciešamo Iedzīvotāju necenšanās šķirot sadzīves atkritumus Trūkstošā finansējuma dēļ pamesti 3 gadus atpakaļ sakoptie īpašumi Vecāku un bērnu kūtrums attiecībā un piedāvāto iespēju izmantošanu Nolietojušās komunikācijas (gan ēkās, gan ārpus) Iedzīvotāju zemā aktivitāte energoefektivitātes



programmās un apsaimniekošanāVisu novada resursu sliktā kvalitāte (ēkas, ceļu tīkls, tehniskā inženierinfrastruktūra u.c.)Rīgas tuvums (Mālpils novads atrodas labvēlīgā zonā, kur nemaksā tik lielus maksājumus zemju izmantošanā) Nav atkritumu šķirošanas laukumu Lielgabarīta atkritumu ekspluatācija Cilvēku maksātspēja laukos Cilvēku novecošanās laukos Gāzes vada neesamība Demogrāfiskā situācija

IESPĒJAS DRAUDIUzņēmuma LAIKO pilnīgas darbības atjaunošana, kas attīsta ražošanu un liek attīstīt esošo infrastruktūru Ražošanas attīstība (nav pašvaldības funkcija, bet var stimulēt) Investīciju piesaiste Palielināt darba vietu skaitu, palielinot iedzīvotāju skaitu novadāTradicionālās, ekoloģiskās lauksaimniecības attīstība Nodrošināt teritoriju pieejamību ražošanas attīstībai, būvniecībai Izmantot esošo saimniecību, lai pelnītu Sakārtot dzīvojamo fondu Sakārtot pašvaldības dzīvojamo fondu (nemaksātāju dzīvesvietas mainīšana – centra dzīvokļa mainīšana un citu dzīvesvietu, atstājot savu dzīvokli ar savu parādu pašvaldībai un piedāvāt dzīvot citur lētākā vietā Mālpils novadā) Karstā ūdens (pakalpojuma) atgūšana Apsaimniekošanas sakārtošana Esošā pakalpojuma klāsta uzlabošana (piem. saimniecības preču veikals, lai nav jādodas uz Siguldu) Investoru piesaiste Ceļu attīstība

Nodokļu politika, reģionālo reformu politikuDemogrāfiskā situācija (kas var novest pie Mālpils novada pievienošanās Siguldas novadam)Samazinātas valsts dotācijas pašvaldības ceļiemIedzīvotāju emigrācijaFinanšu pieejamība (gan pašvaldības resursi, gan iedzīvotāju)Iedzīvotāju nespēja norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem(kam pamatā ir nodokļu politika, valdības politika, darba vietu trūkums)Pie pašreizējā stāvokļa, nevar garantēt, ka siltumapgādes pakalpojums ir sasniedzams un jauda pietiekamaKomunikāciju atrašanās zem ceļiemCeļu fonda pasliktināšanāsPievienošana Siguldas novadamElektrības kvalitāte laukos (strāvas sprieguma maiņa)Pašvaldības ienākumu samazināšanāsDemogrāfiskā situācija


9 TERITORIJAS PLĀNOJUMA RISINĀJUMITeritorijas plānojums kā līdzeklis pašvaldības attīstības programmas izvirzīto prioritāšu izpildes nodrošināšanai, instruments, ar kura palīdzību tiek ievērotas pašvaldības intereses zemes izmantošanā, teritorijas izmantošanā nodrošināt vides aizsardzības prasību izpildi, instruments ar kura palīdzību ieinteresēt vietējo sabiedrību savas pašvaldības attīstībā. Teritorijas plānojums ir zemes izmantošanas plānojums, kurš nosaka perspektīvo zemes izmantošanu un tāpēc ir viens no būtiskākajiem dokumentiem, ar kuru regulē teritorijas attīstību. Teritorijas plānojums nosaka pašvaldības teritorijas organizāciju un zemes lietošanas veidu. Mālpils novada teritorijas izmantošana atbilstoši esošajai situācijai attēlota kartogrāfiskajā materiālā „Mālpils novada teritorijas pašreizējā izmantošana” un perspektīvā izmantošana „Mālpils novada teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana”.Teritorijas plānojumā aprakstītā teritoriju atļautā un plānotā izmantošana ir veidota, ņemot vērā pašreizējo izmantošanu un iespējamās nākotnes perspektīvas. Plānojumā vairākām teritorijām ir noteikts atšķirīgs izmantošanas mērķis, nekā tas ir plānojuma izstrādes brīdī. Šajās teritorijās zemes īpašnieki var turpināt pirms plānojuma izstrādāšanas un spēkā stāšanās likumīgi uzsākto izmantošanu, taču jaunu būvniecību vai cita veida saimniecisko darbību drīkst uzsākt tikai atbilstoši attiecīgai teritorijai paredzētajām plānojuma prasībām, kas aprakstītas saistošajos noteikumos.

Teritorijas plānojuma risinājumu pamatprincipi:

1) Izvērtējot to, ka Rīgas plānošanas reģiona telpiskais plānojums definē – kas ir ciems atteikties no Vites un Buku ciemiem, kas nav atbilstoši ciemu statusam. Vites un Bukas turpmāk būs viensētu grupa. Paredzēts samazināt arī Mālpils, Sidgundas un Upmalu ciemu lielumu

2) Lai samazinātu iespējamās ietekmes uz vidi, plānojums paredz tādas apbūves attīstība, kas ļauj izmantot jau esošo infrastruktūru, vides resursus, samazināt piesārņojumu, kā arī videi draudzīgu, energoefektīvu materiālu un tehnoloģiju izmantošanu.

3) Plānotas publiskās apbūves teritorijas apdzīvotajās vietās iekļauj sabiedriskās, komercapbūves un dzīvojamo apbūvi, tā paplašinot iespējas elastīgi izmantot esošo apbūvi komercdarbībai.

4) Nodrošināt publisko objektu pieejamību ģimenēm ar bērniem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, paredzot īpašus nosacījumus autostāvietām.

5) Paredzēta lauku viensētu - zemnieku sētu apbūve uz zemes gabala ne mazāka kā 1 ha. Šāda apdzīvojuma struktūras attīstība nodrošinās ne tikai vides kvalitātes un aizsardzības prasības, bet arī tipiskās Latvijas lauku kultūrainavas saglabāšanu un teritorijas pievilcību citiem interesentiem.

6) Saimnieciskās darbības attīstībai plānotas arī teritorijās, kurās tā jau kādreiz ir veikta un vide tajās ir degradēta.

7) Izvirzīti nosacījumi vides kvalitātes saglabāšanai, īpašu uzmanību pievēršot ūdensapgādes un notekūdeņu apsaimniekošanai.

8) Apbūve gar ceļiem plānota tādā attālumā, lai nebūtu nepieciešams veikt papildus pasākumus trokšņu un piesārņojuma samazināšanai.

9) Lauku vides attīstībā - lauku mozaīkveida ainavas saglabāšana un lauksaimniecībā izmantojamo zemju turpmāko izmantošanu. Plānojums paredz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.



10) Jebkurā teritorijā atļauts ierīkot ūdenstilpni (bez līmeņa regulēšanas), ja dīķa virsmas laukums nepārsniedz 0,1 ha, VAS „ Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” izdotajiem tehniskajiem noteikumiem. 16

11) Dīķis ne lielāks kā 1 ha, var nebūt uzrādīts plānotās (atļautās) izmantošanas kartē kā virszemes ūdensobjekta teritorija Mālpils, Upmalu un Sidgundas ciemu teritorijās,

12) Dīķis ne lielāks kā 1 ha, var nebūt uzrādīts novada plānotās (atļautās) izmantošanas kartē kā virszemes ūdensobjekta teritorija.

13) Plānotie tūrisma veidi ir videi un vietējai sabiedrībai draudzīgākie, tas ir dabas un ekotūrisms.

14) Attiecībā uz visu teritoriju ir izvērtēti arī paaugstināta riska objekti un teritorijas, savukārt nosacījumos ietvertas prasības un veicamie pasākumi iespējamo risku samazināšanai vai novēršanai.

Teritorijas plānojuma atļautā izmantošana balstīta uz sekojošiem nosacījumiem:

1) Uz esošo situāciju;2) Ievērojot likumdošanas un valsts institūciju izsniegtos nosacījumus;3) Izvērtējot ekonomiskos procesus Latvijā un Rīgas reģionā;4) Ievērojot esošo valsts mēroga - nacionālā plānojuma un reģiona plānojuma

nosacījumus;5) Ievērojot novada attīstības nākotnes vīzijas;6) Ņemot vērā un Rīgas reģiona teritorijas plānojuma prasības;7) Institūciju sniegtos nosacījumus, atzinumus un sabiedriskās apspriešanas

procesā saņemtos priekšlikumus, ņemot vērā novada iedzīvotāju vēlmes.

Novada iedalījums funkcionālajās zonās atspoguļo lauku apvidus un ciemu funkcionālo un arhitektoniski telpisko organizāciju, nosaka teritorijas izmantošanas veidu, kā arī paredz specifiskus noteikumus un konkrētu pasākumu veikšanu.

Katrai no izdalītajām zonām pašvaldības saistošajos noteikumos reglamentēta atļautā izmantošana un apbūves noteikumi.

9.1 Lauku zemesMālpils novadā kā lauku zemes tiek noteikti visas zemes vienības ar vai bez dzīvojamo māju uz tās, kur galvenais zemes izmantošanas veids ir lauksaimniecība un zivsaimniecība - nedzīvojamo ēku un būvju būvniecība lauksaimnieciskās izmantošanas funkciju nodrošināšanai; meliorācijas sistēmu un būvju ierīkošana un izbūve (t.sk. dīķu un polderu ierīkošana un izbūve), utt. Viensētas ierīkošana un nepieciešamo dzīvojamo un saimniecības ēku un būvju būvniecība. Pakārtotais zemes izmantošanas veids – citas šajā teritorijā atļautās izmantošanas.

Visas lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas un objekti tiek noteikti grafiski, ar M 1:10 000 mēroga noteiktību. Aizsargjoslas tiek parādītas ar M 1:10000 mēroga noteiktību, iezīmējot aizsargjoslas ar platumu vismaz 20 m.

Tiek noteikti galvenie un pakārtotie teritorijas izmantošanas veidi.

16 14.01.2010 „ meliorācijas likums 4.pantsMĀLPILS NOVADA DOME 73

Tiek noteikti vispārīgie nosacījumi zemes izmantošanai un apbūvei lauksaimniecībā izmantojamās teritorijās, apbūves prasības un citas prasības, t.sk. Minimālā zemes vienības platība – 1 ha, nosacījumi lopkopības fermu, vēja ģeneratoru izvietošanai, prasības LIZ transformācijai.

Saskaņā ar iedzīvotāju iesniegumiem tiek mainīta plānotā (atļautā) izmantošana. Par zemju galveno izmantošanu- lauksaimniecībā izmantojamās zemes tiek noteikta atļautā izmantošana apdzīvotās vietās Vite un Bukas.

Īpašas prasības piesārņojuma ierobežošanai lauksaimniecībā izmantojamās zemēs jāievēro mājdzīvnieku mītnēs, kūtsmēslu un skābbarības uzglabāšana jāievēro saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 628 “Īpašas vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs” (27.07.2004.);

9.2 Mežu teritorijasMālpils novadā kā mežu teritorijas tiek noteiktas visas esošās mežu zemes, tai skaitā jaunaudzes, izcirtumi lauces, kur galvenais zemes izmantošanas veids ir mežsaimniecība – saimnieciskie meži un aizsargājamie meži, jaunaudzes, izcirtumi, lauces, plantācijas, atklātā uzglabāšana, apmežojamās teritorijas, meliorācijas sistēmas mežu zemēs, bet pakārtotais zemes izmantošanas veids – citas šajā teritorijā atļautās izmantošanas. Meža infrastruktūras ierīkošana un izbūve -mežā būvēti vai ierīkoti objekti meža apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām, kā arī rekreācijai un savvaļas dzīvnieku dārzu uzturēšanai.

Apbūve – atsevišķu viensētu būvniecība vai ar tūrismu un rekreāciju saistīta rakstura būve. Jebkura meža zemes transformācija citos zemes lietošanas veidos veicama saskaņā ar 28.09. 2004 MKN Nr.806 ”Meža zeme transformācijas noteikumi” un citiem LR normatīvajiem aktiem.

Visas mežsaimniecībā izmantojamās teritorijas un objekti tiek noteikti grafiski, ar M1:10 000 mēroga noteiktību. Aizsargjoslas tiek parādītas ar M1:10000 mēroga noteiktību, iezīmējot aizsargjoslas ar platumu vismaz 20m.

Tiek noteikti galvenie un pakārtotie teritorijas izmantošanas veidi.

9.2.1 Mālpils novadā mežu teritorijās tiek noteiktas aizsargājamās mežu teritorijas:

1) mikrolieguma Nr. 649 teritorija Rīgas reģionālās virsmežniecības uzraugāmās teritorijas AS LVM Rietumvidzemes 15 kvartālā, 7. nogabalā 2,4 ha platībā;

2) upju un mitrzemju aizsargjoslas;3) īpaši aizsargājamie mežu iecirkņi;4) īpaši aizsargājamie koki.

9.1. tabula. Mikrolieguma teritorija Mālpils novadā.

Nr.p.k.

Kadastra vienības Nr.

Meža Kvart. Nr.

Aizsargājamās teritorijas platība, ha (no LVM datu

bāzes)Aizliegtā darbība

1. 80740030469 115.-7. nog.

2,4 Aizliegta mežsaimnieciskā darbība

Apmežojamās teritorijas netiek noteiktas.



VAS „Latvijas Valsts meži” uzrādītās kvartālu, nogabalu teritorijas un platības esošajām aizsargājamām zonām gar mitrzemēm, ūdeņiem, esošajiem dabiskajiem mežu biotopiem, īpaši aizsargājamiem meža iecirkņiem skatīt Mālpils novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi pielikumā Nr. 1.

9.3 Ūdeņu teritorijasMālpils novadā kā ūdeņu teritorijas tiek noteiktas visas publisko ūdeņu –Lielās Juglas upes, fizisko un juridisko personu īpašumā vai valdījumā esošās dabiskās un mākslīgās virszemes ūdeņu teritorijas, zemes apūdeņošanas un meliorācijas sistēmas un to virszemes un pazemes sastāvdaļas, ūdenskrātuves, dambji, aizsprosti un krasta hidoraizsardzības būves.

Visas ūdeņu teritorijas un objekti tiek noteikti grafiski, ar M 1:10 000 mēroga noteiktību. Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas tiek parādītas ar M 1:10 000 mēroga noteiktību, iezīmējot aizsargjoslas ar platumu vismaz 20 m.

Kā ūdenstilpes, kuras tiek izmantotas kā ūdens ņemšanai ugunsdzēsības vajadzībām tiek noteikta Centra ūdenskrātuve Mālpilī un visu HES uzpludinājuma ūdenskrātuves.

Sabiedriskās peldvietas netiek noteiktas.

Lauku teritorijās, ja zeme nav meliorēta, var ierīkot dīķus ar platību līdz 0,1 ha bez ūdens līmeņa regulēšanas būvēm bez zemes transformācijas, to saskaņojot ar Ziemeļvidzemes reģionālo lauksaimniecības pārvaldi. Dīķu ierīkošanu lielāku par 0,1 ha jāveic saskaņā ar 19.12.2006. MKN Nr. 1018 „Meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecības kārtība”.

Tiek noteikti galvenie un pakārtotie teritorijas izmantošanas veidi, prasības teritoriju izmantošanai, virszemes ūdensobjektu, purvu un meliorācijas sistēmu aizsargjoslas, aprobežojumi tajās,

Likums „Par vides aizsardzību” nosaka vienotu vides aizsardzības, dabas resursu saglabāšanas un racionālas izmantošanas politiku.

Dabiskās tauvas joslas platums gar privāto ūdeņu krastiem – 4m, gar publisko ūdeņu krastiem – 10 m, kas grafiski nav parādītas, jo to nepieļauj kartes mērogs.Dabiskā tauvas josla ir paredzēta bezmaksas lietošanai šādām vajadzībām:

1) laivu piestāšanai, ja ūdensbaseinā kuģošana ir atļauta;2) zvejnieku, laivinieku, tūristu un atpūtnieku iešanai gar krastu;3) atpūtai;4) zvejas rīku žāvēšanai un citām ar zveju saistītām darbībām, ja zveja tajā vietā

atļauta (izņemot zivju apstrādi);5) zivju resursu un ūdeņu uzraudzībai.

Aprobežojumi tauvas joslām:

1) piekrastes zemes īpašniekam uz īpašuma tiesību pamata ir tiesības lietot tauvas joslu, ciktāl tas nav ierobežots ar šim noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem;

2) izmantojot tauvas joslu, krasta īpašnieki nedrīkst radīt šķēršļus brīvai kustībai pa šo joslu, ierīkot aizžogojumus vai citus traucēkļus.


Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslas ir noteiktas, lai samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērstu erozijas procesu attīstību, kā arī saglabātu apvidum raksturīgo ainavu.

Uz novada attiecas „Aizsargjoslu likuma” 7. pants, kas nosaka ūdensteču un ūdenstilpju aizsargjoslu platumus lauku apvidos neatkarīgi no zemes piederības un izmatošanas veida.

Ūdenstilpju un ūdensteču mērķis ir kalpot iedzīvotāju atpūtai, tūrismam, ugunsnelaimju likvidēšanai, bagātinot vietējo ainavu:

1) virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzībā un apsaimniekošanā vadīties no LR likuma „Ūdens apsaimniekošanas likums” (12.09.2002.), kas veicina ilgtspējīgu un racionālu ūdens resursu lietošanu un 2004. gada 19. oktobra MK noteikumiem Nr. 858 „Noteikumi par virszemes ūdensobjektu tipa raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un antropogēno slodžu noteikšanas kārtību”.

2) Vispārīgās virszemes saldūdeņu kvalitātes prasības noteikt atbilstoši lietojuma mērķiem un normatīvajos aktos par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti noteiktajiem normatīviem, vadoties no 2002. gada 12. marta MK noteikumiem Nr. 118. „Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti”;

3) Virszemes ūdeņu kvalitātes saglabāšana un uzlabošana, nodrošinot visu kanalizācijas ūdeņu attīrīšanu;

4) Mākslīgo ūdenskrātuvju saglabāšana un veidošana, veicinot zivsaimniecības un tūrisma attīstību;

5) Ūdenstilpju izmantošanai zivsaimniecībā jāizstrādā ilgtspējīgs saimnieciskās izmantošanas attīstības plāns, jāizstrādā ūdenstilpes zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi saskaņā ar 1996. gada 16. janvāra MK noteikumiem Nr. 21 „Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību”;

6) Ugunsnelaimes gadījumā ikviena novada ūdenstilpe, neatkarīgi no tās piederības izmantojama kā hidrants.

7) Peldvietu iekārtošanā vadīties pēc 2008. gada 6. jūlija MK noteikumiem Nr. 608 «Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai", kas nosaka vispārīgās peldvietu iekārtošanas un higiēnas prasības, kuras jāievēro visās ūdenstilpēs un ūdenstecēs.

8) Upju apkārtnei jābūt pieejamai sabiedrībai, nodrošinot iespēju kājāmgājējiem vai velosipēdistiem brīvi pārvietoties gar krastu (tauvas joslas platums publiskām ūdens tecēm – 10 metri).

9) Upju gultņu izmaiņas ir pieļaujamas tikai aizsērējušo ūdens baseina iztīrīšanai.

9.4 Derīgo izrakteņu ieguves teritorijasMālpils novadā kā derīgo izrakteņu ieguves teritorijas tiek noteiktas smilts - grants atradņu teritorijas, esošās kūdras izstrādes teritorijas purvos un ģipšakmens atradnes teritorija Ķešānos - Liepmežos un Zvejnieku detālās izpētes atradnei, kur galvenais zemes izmantošanas veids tiek noteikts ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde, bet pakārtotais zemes izmantošanas veids ir citas – lauksaimniecība, mežsaimniecība, viensētu apbūve - šajā teritorijā atļautās izmantošanas



Visas derīgo izrakteņu ieguvei izmantojamās teritorijas tiek noteiktas grafiski, ar M 1:10 000 mēroga noteiktību. Teritorijās esošās aizsargjoslas tiek parādītas ar M 1:10 000 mēroga noteiktību, iezīmējot aizsargjoslas ar platumu vismaz 20 m.

Tiek noteikti galvenie un pakārtotie teritorijas izmantošanas veidi, prasības teritoriju izmantošanai, un prasības jaunas apbūves uzsākšanai- pēc detālplānojuma izstrādes.

9.5 Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijasMālpils novadā kā mazstāvu apbūves teritorijas tiek noteikti visas zemes vienības un izbūves teritorijas ar vai bez dzīvojamās māju uz tā, kur primārais zemes izmantošanas veids ir vienģimenes vai divģimeņu 1 - 2 stāvu ēku dzīvojamā apbūve, bet sekundārais zemes izmantošanas veids - citas šajā teritorijā atļautās izmantošanas.

Visas mazstāvu apbūvei izmantojamās teritorijas tiek noteiktas grafiski, ar M 1:10 000 un M 1:2 000 mēroga noteiktību. Teritorijās esošās aizsargjoslas tiek parādītas ar M 1:10000 un M 1:2000 mēroga noteiktību, iezīmējot aizsargjoslas ar platumu attiecīgi vismaz 20 m un 10 m.

Tiek mainīta plānotā ( atļautā ) izmantošana no mazstāvu dzīvojamā apbūves teritorijas uz lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas apdzīvotās vietās Vite un Bukas.

Tiek noteikti galvenie un pakārtotie teritorijas izmantošanas veidi, prasības teritoriju izmantošanai, un prasības jaunu apbūves teritoriju izmantošanas uzsākšanai- pēc detālplānojuma izstrādes.

9.6 Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijasMālpils novadā kā daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas tiek noteiktas visas zemes vienības ar vai bez dzīvojamās mājas uz tā un izbūves teritorijas, kur primārais zemes izmantošanas veids ir 2 - 4 stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku apbūve ar īres vai privātiem dzīvokļiem, bet sekundārais zemes izmantošanas veids - citas šajā teritorijā atļautās izmantošanas.

Visas daudzstāvu apbūvei izmantojamās teritorijas tiek noteiktas grafiski, ar M 1:10000 un M 1:2000 mēroga noteiktību. Teritorijās esošās aizsargjoslas tiek parādītas ar M 1:10000 un M 1:2000 mēroga noteiktību, iezīmējot aizsargjoslas ar platumu attiecīgi vismaz 20 m un 10 m.

Visas esošās daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas tiek noteiktas kā rekonstruējamas. No jauna netiek noteiktas daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas


9.7 Publiskās apbūves teritorijasMālpils novadā kā publiskās apbūves teritorijas tiek noteiktas visas zemes vienības un izbūves teritorijas, kur galvenais zemes izmantošanas veids ir komerciāla rakstura, bet pakārtotais zemes izmantošanas veids - citas šajā teritorijā atļautās izmantošanas.


Visas darījumu un rekreācijas apbūvei izmantojamās teritorijas tiek noteiktas grafiski, ar M1:10 000 un M1:2 000 mēroga noteiktību. Teritorijās esošās aizsargjoslas tiek parādītas ar M1:10 000 un M1:2 000 mēroga noteiktību, iezīmējot aizsargjoslas ar platumu attiecīgi vismaz 20 m un 10m


9.8 Rūpniecisko objektu objektu apbūves teritorijasMālpils novadā kā rūpniecisko objektu apbūves teritorijas tiek noteikti visas zemes vienības un izbūves teritorijas ar vai bez apbūves, kur galvenais zemes izmantošanas veids ir rūpnieciska rakstura iestāde vai ražojoša rakstura iestāde, bet pakārtotais zemes izmantošanas veids - citas šajā teritorijā atļautās izmantošanas.

Visas rūpnieciskai ražošanas apbūvei izmantojamās teritorijas tiek noteiktas grafiski, ar M1:10 000 un M1:2 000 mēroga noteiktību. Teritorijās esošās aizsargjoslas tiek parādītas ar M1:10 000 un M1:2 000 mēroga noteiktību, iezīmējot aizsargjoslas ar platumu attiecīgi vismaz 20m un 10m

Jaunas rūpniecisko objektu objektu teritorijas tiek noteiktas.


9.9 Transporta infrastruktūras teritorijasMālpils novadā transporta infrastruktūras apbūves teritorijas nozīmē ceļu, ielu, gājēju, velosipēdistu, autotransporta satiksmes organizācijas laukumu izbūve; transportlīdzekļu novietņu ierīkošana un izbūve; sliežu ceļu izbūve; lidlauku skrejceļu izbūve un gaisa kuģu stāvvietu ierīkošana; tiltu, estakāžu, tuneļu, pazemes ceļu būvniecība, utt.

Kā arī satiksmes un sakaru ēku būvniecība –pasažieru staciju ēkas (neatkarīgi no transporta veida); lidmašīnu angāri, gaisa satiksmes vadības ēkas; garāžu ēkas (pazemes, virszemes, daudzstāvu, ar atsevišķām bloķētām telpām);.

Visas satiksmes infrastruktūras apbūvei izmantojamās teritorijas tiek noteiktas grafiski, ar M 1:10 000 un M 1:5 000 mēroga noteiktību. Teritorijās esošās un satiksmes infrastruktūras objektu aizsargjoslas tiek parādītas ar M 1:10000 un M 1:5000 mēroga noteiktību, iezīmējot aizsargjoslas ar platumu attiecīgi vismaz 20 m un 10 m

Autoceļu V84, P8, V71 -V59 līdz Skulmēm tiek noteikti kā ceļu posmi, kurus rekonstruējot vai veicot kapitālā remonta darbus, jāizbūvē veloceliņi.

Kā mazā lidlauka teritorija tiek noteikts lidlauks pie Bukām. Mazā lidlauka pie Bukām teritorija tiek noteikta izmantot vienīgi gaisa satiksmei un ar to saistīto ēku un būvju izbūvei.

Tiek noteikti galvenie un pakārtotie teritorijas izmantošanas veidi, prasības teritoriju izmantošanai, un prasības jaunu apbūves teritoriju izmantošanas uzsākšanai- pēc detālplānojuma izstrādes. Tiek noteikta ielu klasifikācija, ielu sarkanās līnijas, autoceļu MĀLPILS NOVADA DOME 78


aizsargjoslas un aprobežojumi tajās, dzelzceļu kustības drošības prasības, dzelzceļa ekspluatācijas aizsargjoslas un aprobežojumi tajās, pasažieru pārvadājumu maršruti, prasības automašīnu un velosipēdu novietošanai, prasības ielu un ceļu izbūvei.

Teritorijas plānojuma kartē plānotā atļautā izmantošana uzrādīta demontētā dzelzceļa trase ar aizsargjoslām, saskaņā ar VAS „Latvijas dzelzceļš” izsniegtajiem nosacījumiem no 22.02.2011. NR.DNR -2/453-2011 :„Izstrādāt aizsargjoslu plānu, norādot dzelzceļa ekspluatācijas aizsargjoslu atbilstoši Aizsargjoslu likuma prasībām, apdzīvotās vietās ekspluatācijas aizsargjoslas platumu noteikt 50m no malējās sliedes, bet ne mazāk kā dzelzceļa zemes nodalījuma joslas platums attiecīgajā pusē, bet ārpus apdzīvotām vietām ekspluatācijas aizsargjoslu noteikt 100m no galvenā ceļa malējās sliedes”.

9.10 Tehniskās apbūves teritorijasMālpils novadā tehniskās apbūves teritorijas nozīmē apbūves teritoriju, valsts, pašvaldības un privāto inženierkomunikāciju infrastruktūras būvniecībai - ūdensapgādes sistēmu būvniecība; elektroapgādes un telekomunikāciju sistēmu būvniecība; siltumapgādes, gāzes apgādes sistēmu un naftas produktu cauruļvadu būvniecībai kā arī transporta un noliktavu uzņēmumiem un iestādēm.

Visas tehniskās apbūves teritorijas tiek noteiktas grafiski, ar M1:10 000 un M1:2 000 mēroga noteiktību. Teritorijās esošās un pašu inženiertehnisko infrastruktūras objektu aizsargjoslas tiek parādītas ar M1:10000 un M 1:2 000 mēroga noteiktību, iezīmējot aizsargjoslas ar platumu attiecīgi vismaz 20m un 10m

Mālpils ciemā tiek noteikti ūdensvada un kanalizācijas sistēmas perspektīvie pieslēguma areāli:

1) apbūves kvartāli, kuri ietilpst kapsētu aizsargjoslās Siguldas - Torņkalna ielu kvartālos un Mālpils kapsētai pieguļošās apbūves teritorijās;

2) rūpnieciskās ražošanas teritorijai kvartālā starp Vibrokas un Rūpniecības ielām;3) mazstāvu apbūves teritorijās starp Pilskalna un Dzirnavu ielām;4) mazstāvu apbūves teritorijās starp Sudu un Lejciema ielu.

Visi Mālpilī un Sidgundā esošie ūdensvadu - kanalizācijas un siltumtīklu inženiertehniskie tīkli tiek noteikti kā rekonstruējami.

Mālpils novadā tiek noteikta perspektīvā gāzes vada Sigulda - Mālpils izbūves trase paralēli autoceļam P - 8 Sigulda - Mālpils.

Visa Mālpils novada teritorija tiek noteikta kā nodrošināma ar interneta pieejamību.

Tiek noteikti galvenie un pakārtotie teritorijas izmantošanas veidi, prasības teritoriju izmantošanai, un prasības jaunu apbūves teritoriju izmantošanas uzsākšanai- pēc detālplānojuma izstrādes. Tiek noteiktas elektronisko sakaru, elektrotīklu, siltumtīklu, ūdensvadu un kanalizācijas tīklu, ģeodēzisko punktu, gāzes vadu un būvju, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu, virszemes un pazemes ūdensgūtņu aizsargjoslas un aprobežojumi tajās.

9.11 Dabas apstādījumu teritorijasKā dabas apstādījumu teritorijas Mālpils novadā tiek noteiktas teritorijas, kurā ietilpst gan publiskas, gan privātas zaļumvietas, kurām ir kultūrvēsturiska, estētiska vai ekoloģiska nozīme. Kā arī kuras veido dabas teritorijas, dabas pieminekļi, zaļie stādījumi, ūdensbaseinu aizsargjoslu daļas ciemos, kur apbūve nav galvenais zemes


izmantošanas veids, bet izmantošana ir saistīta ar dabas resursu izmantošanu, rekreāciju un vides aizsardzību.

Visas dabas pamatnes teritorijas tiek noteiktas grafiski, ar M 1:10 000 un M 1:2000 mēroga noteiktību. Aizsargjoslas tiek parādītas ar M 1:10 000 un M 1:2 000 mēroga noteiktību, iezīmējot aizsargjoslas ar platumu attiecīgi vismaz 20 m un 10 m.

Apbūves noteikumos tiek noteiktas prasības zemes izmantošanai dabas pieminekļu teritorijā un pārējās dabas pamatnes teritorijās.

9.12 Kapsētu teritorijasKā apsētu teritorijas Mālpils novadā tiek noteiktas teritorijas kur primārais izmantošanas veids ir

Visas kapsētu teritorijas tiek noteiktas grafiski, ar M1:10 000 un M1:2 000 mēroga noteiktību. Teritorijās esošās aizsargjoslas tiek parādītas ar M1:10 000 un M1:2 000 mēroga noteiktību, iezīmējot aizsargjoslas ar platumu attiecīgi vismaz 20m un 10m

9.13 Kultūras pieminekļu teritorijas. Mālpils novada vērtīgo ainavu teritorijas

Kā Mālpils novada vērtīgās ainavas ir noteikta ainavu telpa ar augstvērtīgu ainavisko un kultūrvēsturisko vērtību, tās uzrādītas tematiskajā kartē Nr. 10. „Mālpils novada vērtīgās ainavas. Mālpils novada nozīme kultūrvēsturiskie, dabas un apskates objekti. M 1:50 000.”

9.14 Riska teritorijas un objekti, būvniecībai nelabvēlīgas teritorijasJa LR normatīvie akti nenosaka citādi, Mālpils novadā riska teritorijas un objekti tiek noteikti saskaņā ar LR likuma „Ķīmisko vielu likums” prasībām.

Mālpils novadā atrodas Rīgas reģiona īpaši svarīgo, paaugstināta riska un bīstamo objektu kategorijā klasificēts objekts- SIA „Mālpils Piensaimnieks”, kura avārijas varbūtība ir ticama- reizi 10 - 100 gados.

Būvniecībai nelabvēlīgas teritorijas tiek noteiktas Lielās Juglas un Sudas palienu pļavas.

9.15 Aizsargjoslas“Aizsargjoslu likums” (05.02.1997) nosaka vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas, ekspluatācijas aizsargjoslas, sanitārās aizsargjoslas un drošības aizsargjoslas.

Vides un dabas resursu aizsargjoslu uzdevums ir samazināt vai novērst antropogēnās negatīvās iedarbības ietekmi uz attiecīgajiem objektiem.

Ekspluatācijas aizsargjoslu uzdevums ir nodrošināt komunikācijas un līnijbūvju objektu efektīvu un drošu darbību un attīstības iespējas.

Sanitāro aizsargjoslu uzdevums ir nodrošināt sanitārās prasības objektos ar paaugstinātām sanitārām prasībām.

Drošības aizsargjoslu uzdevums ir nodrošināt paaugstināta riska objektu un to tuvumā esošo objektu drošību gan to ekspluatācijas laikā, gan iespējamo avāriju gadījumā, kā arī vides un cilvēku drošību.

Detalizēta informācija par Mālpils novada teritorijā noteiktajām aizsargjoslām un teritorijas izmantošanas aprobežojumiem apkopota Mālpils novada teritorijas izmantošana un apbūves noteikumos un grafiskajā daļā kartēs:



Mālpils novada plānotā (atļautā) teritorijas izmantošana ar aizsargjoslām”,

Mālpils ciema plānotā (atļautā) teritorijas izmantošana ar aizsargjoslām”,

Upmalas ciema plānotā (atļautā) teritorijas izmantošana ar aizsargjoslām”,

Sidgundas ciema plānotā (atļautā) teritorijas izmantošana ar aizsargjoslām”,

Kartēs attēlotas aizsargjoslas, kas lielākas par 10 m.


10 MĀLPILS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMA GROZĪŠANAS KĀRTĪBA

Pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktās teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas un izmantošanas aprobežojumu izmaiņas izstrādā kā vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumus šādā kārtībā:

1) vietējās pašvaldības dome pieņem lēmumu par vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumu izstrādi, apstiprina izstrādes vadītāju un darba uzdevumu. Darba uzdevumā norāda: pamatojumu, institūcijas, no kurām saņemami nosacījumi un atzinumi, pasākumus sabiedrības informēšanai par attiecīgajiem grozījumiem;

2) paziņojumu par grozījumu uzsākšanu ievieto vietējās pašvaldības mājas lapā internetā un publicē vietējā laikrakstā un laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”;

3) grozījumu sabiedrisko apspriešanu organizē MK noteikumu Nr. 1148 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” 38., 39., 40. un 41. punktā noteiktajā kārtībā divu nedēļu laikā pēc vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumu pirmās redakcijas izstrādes;

4) izstrādāto vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumu redakciju, institūciju nosacījumus, atzinumus un sabiedriskās apspriešanas materiālus izstrādes vadītājs iesniedz izskatīšanai vietējās pašvaldības domē. Vietējās pašvaldības dome pieņem vienu no MK noteikumu Nr. 1148 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” 42. punktā minētajiem lēmumiem;

5) vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumus apstiprina MK noteikumu Nr. 1148 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” 47. punktā noteiktajā kārtībā.


Documents

Rīgas rajona Mālpils pagasta teritorijas plānojuma … · Web viewApstiprināti ar Rīgas reģiona Mālpils novada pašvaldības 2012. gada __._____ lēmumu Nr. __/___. Rīgas

Rīgas rajona Mālpils pagasta teritorijas plānojuma … · Web viewApstiprināti ar Rīgas reģiona Mālpils novada pašvaldības 2012. gada ._ lēmumu Nr. /___. Rīgas