Rīgas Tehniskās universitātes

Būvniecības fakultāte Būvmateriālu un būvizstrādājumu profesora grupa

Būvju apsekošana un pārbaude

Studiju darbs

Ēkas Stabu ielā 17 apsekošanas atzinums

un uzturēšanas pasākumi

Izpildīja: Kristaps Kuzņecovs

Apliec. Nr.: 081RBC049

IV RBCB03

Pieņēma: Aigars Ūdris

Atzīme:__________________

Paraksts:_________________

Rīga, 2012. gada aprīlis

Saturs

Saturs ............................................................................................................................................................... 2

1. Mērķi .................................................................................................................................................... 3

2. Tehniskā apsekošana ............................................................................................................................ 3

2.1 Vispārīgas ziņas par būvi .................................................................................................................. 3

2.2 Situācijas plāns ................................................................................................................................. 3

2.3 Būves daļas ....................................................................................................................................... 4

2.3.1 Pamatne un pamati ................................................................................................................. 4

2.3.2 Sienas ...................................................................................................................................... 5

2.3.3 Pārsegumi ............................................................................................................................... 6

2.3.4 Jumts ....................................................................................................................................... 7

2.3.5 Logi un durvis......................................................................................................................... 8

2.3.6 Fotografēšanas virzienu shēma ............................................................................................... 8

2.4 Ēkas kopējais nolietojums ................................................................................................................ 9

3. Nepilnību uzskaitījums ....................................................................................................................... 10

4. Slēdziens ............................................................................................................................................. 10

5. Rīcības programma ............................................................................................................................. 11

5.1 Nepieciešamās darbības .................................................................................................................. 11

5.2 Vēlamās darbības ............................................................................................................................ 11

Izmantotā literatūra ........................................................................................................................................ 12

Grafiskā daļa .................................................................................................................................................. 13

Studiju darbs

Tehniskās apsekošanas atzinums

Kristaps Kuzņecovs

1. Mērķi

Noteikt daudzfunkcionālās ēkas Rīgā, Stabu ielā 17, kadastra Nr. 01000220015001, tehnisko stāvokli un

izstrādāt nepieciešamos uzturēšanas pasākumus.

2. Tehniskā apsekošana

Tehniskā apsekošana, kas ir būvju, to daļu, kā arī iebūvēto būvizstrādājumu tehniskā stāvokļa apzināšanas

un izvērtēšanas darbu komplekss, tika veikta saskaņā ar LBN 405-01 "Būvju tehniskā apsekošana", un atzinums ir

izstrādāts atbilstoši šī būvnormatīva pielikumā esošajiem ieteikumiem, kā arī ievērojot MK noteikumus Nr. 48

„Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi”.

Tehniskajai apsekošanai tika izmantoti ēkas rekonstrukcijas (08.2000.) arhitektūras daļas plāni, iepirkums

par fasādes rekonstrukciju un termogrāfiskās apsekošanas (2010.02.10) dati.

Tehnisko apsekošanu veica Kristaps Kuzņecovs un Roberts Krastiņš 2012. gada 15. aprīlī.

Tehniskās apsekošanas atzinums izstrādāts

2.1 Vispārīgas ziņas par būvi

Dzīvojamās ēkas Rīgā, Stabu ielā 17., koordinātas (LKS92): X: 507653m; Y: 312696 m, projektu izstrādāja

arhitekts Pauls fon Hardenaks 1877. gadā. Kopš 1923. gada ēka atrodas studentu korporācijas „Selonija” īpašumā.

Ēkai ir 2 virszemes stāvi un pagrabstāvs, kā arī neapkurināmi bēniņi.

Ēka:

Pielietojums: dzīvojamā ēka, īres nams, biroju ēka;

Apbūves laukums: 402,89 m2 (Platība pa ārējo kontūru (arī ārējās daļas))

Būvtilpums: 4874,97 m3(Ārējā kontūra)

Kopējā platība: 975,86 (platība, kas izriet no iekštelpu platību summas)

Stāvu skaits: 3

Renovācija: 2001. gada vasara

Ēkas izmantošana atbilst plānojuma veidam, jo biroja telpas un tām pieguļošās platības aizņem 295,38 m2

,

kas sastāda 30% no ēkas kopējās platības. Ēkai nav piešķirts kultūrvēsturiskā pieminekļa statuss.

2.2 Situācijas plāns

Zemes gabals atrodas Rīgas vēsturiskā centra apbūves teritorijā saskaņā ar Rīgas teritorijas attīstības plānu

2006. – 2018. gadam un Rīgas domes izdotajiem saistošajiem noteikumiem, kas paredz kultūrvēsturiskās vides

veidošanu, dzīvojamās funkcijas īpatsvaru virs 60% un perimetrālās apbūves principus.

Saskaņā ar Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumu iekšpagalms dotajam

zemesgabalam ir neapbūvējams.

Būve atrodas pie zemes gabala robežas ar Stabu ielu un pieguļ Stabu ielas namam Nr. 19.

Brauktuves un autostāvvieta 24 mašīnām sastāda 22,2% no zemesgabala platības un ir ieklātas ar

bruģakmeni.

Teritorija ir nožogota no visām pusēm ar metāla sētu 2m augstumā.

Dotā zemesgabala izmantošana atbilst teritorijas plānojumam.

Situācijas plānu skatīt „Grafiskās daļas” Ģenerālplāna sadaļā.

Studiju darbs

Tehniskās apsekošanas atzinums

Kristaps Kuzņecovs

4

Zemesgabals:

Kadastra Nr.: 01000220015001

Platība: 1349,35 m2

Apbūves blīvums: Apbūves laukumu summa/ pret zemes gabala platību

Apbūves intensitāte: Stāvu platība (3. stāvu) / zemes gabala platību

2.3 Būves daļas

2.3.1 Pamatne un pamati

Ēkai ir lentveida pamati, kas veidoti no akmens mūra un saistīti ar javu (att.2.1) to biezums svārstās no 320

mm līdz 800 mm. Apdarei izmantoti dekoratīvie apmetumi.

Vairākās vietā pagrabstāvā ir redzami mitruma radīti bojājumi sienu un griestu apmetumam (att.2.2 un

att.2.3) un var konstatēt sēnītes izplatīšanos.

Tikai pie ēkas mūra sienas ir izveidota betona apmale ūdens novadīšanai no pamata, pārējai ēkas daļai līdz

ar sienas vertikālo līmeni ir izklāts bruģakmens, kas pašlaik, sēšanās rezultātā, veido atdalošu plaisu (att.2.4), kurā

nokļūst lietus ūdens un mitrina pamatus. Lai pagrabstāvu padarītu gaišāku, ir izveidotas gaismas atveres, kurās

pašlaik krājas komposts, kas aizsedz ūdens novades kanālus, un tajās vietās novērojamas plaisas un apmetuma

bojājumi (att.2.5).

Pamatu tehniskais stāvoklis atbilstoši tiek novērtēts ar nolietojumu 60%.

att.2.1 Pamatu materiāls att.2.3 Pagrabstāva pārsegumu

apmetuma bojājumi

att.2.2Pagrabstāva sienas

apmetuma bojājumi

att.2.4Bruģakmens pie

pamata att.2.5Gaismas šahta

Studiju darbs

Tehniskās apsekošanas atzinums

Kristaps Kuzņecovs

5

2.3.2 Sienas

Pagrabstāva ārsienas sienas veidotas no akmens mūra un apskatītas punktā 2.4.1. Pagrabstāva iekšsienās

izmantots sarkanais māla ķieģelis, no kura izveidotas arī velves (att.2.6). Kā redzams, tad uz ķieģeļiem ir parādījies

balts apsūbējums (kaļķu izdalījumi), kas radies sāļu un javas, gruntsūdeņu vai mitrā gaisa migrācijas ceļā.

Ēkas virszemes sienas ZR virzienā ar biezumu 250 mm veidotas no sarkanajiem māla ķieģeļiem, kas

apstrādāti ar dekoratīvo apmetumu(att.2.7). Apmetums vairākās vietās ir bojāts, tādējādi pakļaujot ķieģeļus

mitruma iedarbībai.

Pēc termogrāfisko datu apskates, var secināt, ka šai sienai ir novērojami lieli siltuma zudumi pie

siltummezgla cokola līmenī (att.2.8). Pārējai sienai termiskie rezultāti ir vienādā līmenī (att.2.9).

Arī ēkas kopējā siena ar Stabu ielas 19. namu ir kapitāla mūra siena, kuras biezums 250mm. Šai sienai ir

novērojami mitruma radītie apmetuma bojājumi (att.2.10 un att.2.11).

att.2.6Pagrabstāva velves att.2.7 ZR sienas apmetums

att.2.8 Siltuma zudumi mūrī

sanmezgla tuvumā att.2.9 Mūra kopskats

att.2.10 Siena ar 19. namu.

Priekštelpa att.2.11 Siena ar 19. namu.

Vējtveris

Studiju darbs

Tehniskās apsekošanas atzinums

Kristaps Kuzņecovs

6

Pārējo sienu konstrukcija sastāv no koka statņiem. Pēc iepirkuma datiem šajās sienās ir izvietoti 150 mm

akmensvates. Ārējai apdarei izmantoti 30 mm apdares dēļi, bet iekšpusē riģipsis.

Sienu krāsojums ir saplaisājis, jo apdarē izmantots fasādei neatbilstošas krāsas. Dēļi pie ieejas pagrabstāvā

ir satrupējuši (att.2.12), jo nav nodrošināti pret mitruma iedarbību no zemes. DA sienā ir izveidots atvērums

(att.2.13), pa kuru māja ziemas mēnešos zaudē siltumu. Sienai otrā stāva gaitenī ir mitruma, kas nāk no jumta,

radīti bojājumi (att.2.14), kā arī izveidojušās plaisas (att.2.15), kuru cēlonis varētu būt konstrukcijas nestspējas

zudums.

Pēc termogrāfiskās apsekošanas datiem var spriest, ka ir siltuma zudumi iekšpagalma fasādei(att.2.16) un

sienai, kas robežojas ar bēniņu kāpnēm (att.2.17).

Mūra un koka sienu vidējais tehniskais nolietojums ir 40% ar lokāliem bojājumiem, kas pārsniedz 60%.

2.3.3 Pārsegumi

Daļa pagrabstāva pārseguma ir veidota no mūra velvēm (att.2.18), bet daļa rekonstruēta, un tajos mūra

velves aizstātas ar koka sijām.

Pirmā un otrā stāva pārsegumos izmantotas koka konstrukcijas ar siju biezumu 250 mm un soli 900 mm.

Sijas balstītas uz nesošajām sienām. Pārseguma masivitātes nodrošināšanai lietoti būvgruži. Daļa otrā stāva

pārseguma ir siltināta ar 100 mm akmensvates.

Otrā stāva pārsegumā redzamas mitruma iedarbības pazīmes, kas novedušas pie apmetuma bojājumiem

(att.2.19). No termogrāfijas rezultātiem iespējams secināt, ka zem otrā stāva pārseguma vai tā līmenī uz ārpusi tiek

att.2.14 2. stāva gaiteņa

sienas bojājumi

att.2.16 Siltuma zudumi

„Pauc zālē”

att.2.13 Caurums sienā uz

19. nama pusi

att.2.12 Siena pie pagraba

ieejas

att.2.15 Plaisa 2. stāva

sienā

att.2.17 Siltuma zudumi

bēniņu kāpņu sienā

Studiju darbs

Tehniskās apsekošanas atzinums

Kristaps Kuzņecovs

7

izstarots liels siltuma daudzums (att.2.20). Tāpat siltuma zudumi ir caur šo pārsegumu uz bēniņiem (att.2.21-

att.2.26), kuru efektu palielina gan ventilācija, gan dūmvads.

Pagrabstāva mūra pārseguma tehniskais nolietojums ir 53%, bet rekonstruētiem koka pārsegumiem atbilst

nolietojuma pakāpe 5% apmērā.

2.3.4 Jumts

Koka jumta konstrukcija (att.2.27) veidota no priedes brusām ar šķērsgriezumu 250×250 mm. Virs spārēm

atrodas latojums un skārda (att.2.28)segums.

Jumta konstrukcijai ir redzamas virspusējas trupes pazīmes (att.2.29), kuras izraisījis mitrums, kas tek caur

jumta seguma materiāla salaiduma vietām. Pagaidām bojājumi ir nenozīmīgi, tomēr jumta segumam nepieciešams

remonts.

Jau bez termiskās apskates redzams, caur kurām vietām jumtā tiek zaudēts siltums (att.2.28), tomēr pēc

sīkākas apskates šādu problēmzonu skaits pieaug.

Jumta konstrukcijas tehniskais stāvoklis ir nolietojies par 60%, bet jumta seguma nolietojums ir 37 %

robežās.

att.2.19 Mitruma bojājumi

otrajā stāva

att.2.20 Siltuma zudumi

brandmūrī

att.2.21 Ventilācijas kanāls

un dūmvads att.2.22 Ventilācijas kanāls

att.2.23 Siltummezgla

dūmeņa izvads

att.2.24 Bēniņu pārsegums.

Skats uz stadionu

att.2.25 Vecās apkures

sistēmas izplešanās trauks att.2.26 Ventilācijas izvadi

att.2.18 Pagraba

pārsegums

Studiju darbs

Tehniskās apsekošanas atzinums

Kristaps Kuzņecovs

8

2.3.5 Logi un durvis

Mājai ir izmatoti divkāršā stiklojuma logi plastikāta rāmī, tomēr, lai arī logi ir salīdzinoši kvalitatīvi, tomēr

to montāžā vērojamas nepilnības, kas noved pie siltuma zudumiem (att.2.30).

2.3.6 Fotografēšanas virzienu shēma

att.2.29 Trupes pazīmes

jumta konstrukcijai

att.2.27 Jumta konstrukcija att.2.28 Jumta segums

att.2.30 Logi 2. stāvā

att.2.31 Pagrabstāva shēma att.2.32 1. stāva shēma

Studiju darbs

Tehniskās apsekošanas atzinums

Kristaps Kuzņecovs

9

att.2.32 2. stāva shēma

2.4 Ēkas kopējais nolietojums

Ēkas konstruktīvo elementu nolietojums

Konstruktīvais elements Pamati Ārsienas (karkasi) Pārsegumi

Jumts

Nesošā

konstrukcija Segums

Konstrukcijas veids (kods) (MK48 3.

pielikums) 1201 2208 2306 3105 3301 4401 5402

Materiāls (kods) (MK48 2.

pielikums) 1203 2907 1105 2907 1106 1108 2601

Elementa īpatsvars % (MK48 5.

pielikums) 19 15 16 6 14 15 15

Normatīvais kalpošanas ilgums

(MK48 3. pielikums) 100 100 70 150 70 50 50

Nolietojuma pazīme (kods) 121, 122,

123

221, 222,

223 311 522 511 621 721

Nolietojuma intervāls, % 30 - 60 30 - 60 0 - 30 30 - 60 0 - 30 30 - 60 30 - 60

Ekspluatācijā pieņemšanas gads 1897 1897 1897 1897 2001 1897 2001

Elementa nolietojums, % 60 60 30 53 5 60 37

Nolietojuma daļa no ēkas

nolietojuma, % 11 9 5 3 1 9 5

Nolietojums kopā

44%

Studiju darbs

Nepilnību uzskaitījums

Kristaps Kuzņecovs

3. Nepilnību uzskaitījums

1. Ēkas pamatu konstrukcijās tika konstatēts plaisu tīkls, kurā uzkrājas mitrums, kas sagrauj to nesošo

struktūru un bojā dekoratīvo apmetumu. Mitruma iedarbība no pamatu līmeņa redzama arī 1. stāvā, kur

novērojami apmetuma apbirumi.

2. Tā kā pie pamatiem pa ēkas perimetru nav izveidota apmale, bet gan atstatus izlikts bruģakmens, tad

pamati tiek pakļauti mitruma iedarbībai.

3. Ailes dienas gaismas nodrošināšanai pagrabā ir pildītas ar lapām, tādējādi radot aizsprostu ūdens

novades sistēmai.

4. Pagraba sienas un pārsegums ir klāts ar baltu apsūbējumu (kaļķu izdalījumi), kas radies sāļu un javas,

gruntsūdeņu vai mitrā gaisa migrācijas ceļā.

5. Ķieģeļu ārsiena vairākās vietās ir pakļauta tiešai mitruma iedarbībai, ārējā apmetuma bojājumu

rezultātā.

6. Neatbilstoša krāsojuma izvēles dēļ koka apšuvuma dēļi zaudējuši savu estētisko izskatu un aizsargkārtu

pret ārējās vides iedarbību.

7. Jumta seguma savienojuma vietas nav noblīvētas (skat. att. 3.1), tāpēc

mitrums, sniega kušanas rezultātā, iekļūst iekštelpās.

8. Jumta koka konstrukcijas pakļautas mitruma iedarbībai jumta neblīvā

savienojuma dēļ.

9. Otrā stāva pārsegumā redzamas mitruma iedarbības pazīmes, kas

saistītas ar tā iekļūšanu caur jumta segumu un novedušas pie apmetuma bojājumiem. Šāda ūdens

migrācijas ceļā ir ietekmēta arī siltumizolācijas kārta.

10. Ieejas mezgla ūdens radītie bojājumi, neatbilstošas konstrukcijas izvēles dēļ.

11. Kā redzams pēc termogrāfijas datiem, tad logu noblīvējuma pakāpe ir zema un rada siltumenerģijas

zudumus.

12. Mūra sienu termiskās pretestības koeficients neatbilst mūsdienu normatīvu prasībām, tāpēc radot

papildus izmaksas atbilstoša klimata uzturēšanai ēkā.

13. Arī siltināto koka konstrukciju sienu termiskā pretestība ir zem mūsdienu normām.

Siltumcaurlaidības aprēķins:

κ = 19 /( Θi – Θe ) = 19 / (20 – 0) = 0,95

Siltuma caurlaidības normatīvā vērtība URN = 0,25 k = 0,237 W/(m2×K)

Siltuma caurlaidības maksimālā vērtība URM = 0,25 k = 0,285 W/(m2×K)

Koka sienu siltumcaurlaidība: U = 0,25 W/(m2×K)

Mūra sienu siltumcaurlaidība: U = 3,24 W/(m2×K)

14. Arī otrā stāva pārseguma līmenī novērojami siltuma zudumi.

4. Slēdziens

Pēc ēkas Rīgā, Stabu ielā 17, vizuālās apsekošanas var secināt, ka nepastāv sevišķas nepilnības, kas radītu

būves neatbilstību ekspluatācijai, tomēr ir virkne faktoru, kas laika gaitā ēku var novest pie neapmierinoša

mikroklimata, kā arī būves konstruktīvo elementu neatgriezeniskiem bojājumiem. Galvenais no ietekmes avotiem ir

mitrums, kurš uz ēku iedarbojas gan pamatu un pagrabstāva līmenī, gan no ēkas jumta. Bez atbilstošu uzturēšanas

darbu veikšanas iespējams izpildīt arī labiekārtošanas pasākumus, kas paaugstinās ēkas kopējo siltumnoturību un

samazinās ekspluatācijas izdevumus.

att. 3.1 Jumta seguma savienojums

Studiju darbs

Rīcības programma

Kristaps Kuzņecovs

11

5. Rīcības programma

5.1 Nepieciešamās darbības

Pie nepieciešamajām darbībām ir norādītas aktivitātes, kas jāveic, lai atjaunotu bojātās struktūras un

nodrošinātu ēkas tālāku ekspluatāciju saskaņā ar jaunākajiem būvnormatīviem. Nepieciešamo aktivitāšu veikšanas

termiņi pēc pasūtītāja lūguma norādīti saskaņā ar tehniski ekonomisko faktoru, mazāko izmaksu un lielākā

ieguvuma aktivitātes ierindojot kā steidzamākos darbus. Visu darbu termiņi norādīti sākot ar tehniskā atzinuma

izsniegšanas datumu.

Izvērtējums veikts balstoties uz objekta apsekošanas datiem un no personīgās pieredzes. Izmaksas noteiktas

pēc relatīvā salīdzinājuma metodes.

Veicamā darbība Termiņš Izmaksas Ieguvums

Pērno lapu nogulumu iztīrīšana no teknēm un

gaismas ailām. Nekavējoties Mazas

Mūra mitrināšanas novēršana

gaismas ailās.

Jumta seguma savienojuma vietu noblīvēšana. 1-3 mēneši Mazas

Jumta konstrukciju un 2. stāva

pārsegumu aizsardzība no

mitruma.

Logu un sienu savienojuma blīvuma uzlabošana. 1-3 mēneši Mazas Siltumenerģijas ekonomija.

Ieejas mezgla atjaunošana (skat. att. 2.12),

izmantojot jaunu dēļu segumu. Nekavējoties Mazas

Estētiskās pievilcības atjaunošana

un pamata konstrukciju

pasargāšana no mitruma ietekmes.

Jumta konstrukciju bojāto vietu apstrāde

izmantojot mehāniskus un ķīmiskus līdzekļus. 1-3 mēneši Vidējas

Jumta konstrukcijas atjaunošana

un nestspējas nodrošināšana.

Koka ārsienu apstrāde ar atbilstošu krāsojumu

gan ķīmiskā sastāva, gan vēsturiskā aspekta ziņā. 1-3 mēneši Vidējas

Sienu nodrošināšana pret mitruma

ietekmi un vizuālā izskata

atjaunošana.

Ēkas 2. stāva koka pārseguma atjaunošana un

siltināšana ar akmens vati (λ>0,037) 200 – 300

mm biezumā.

3 gadu

robežās Augstas

Konstrukcijas ilgmūžības

paaugstināšana un siltumenerģijas

ekonomija.

Ēkas mūra ārsienu siltināšana, izmantojot akmens

vati (λ>0,037) 200 mm biezumā un izveidojot

apmetuma aizsargslāni.

3 gadu

robežās Augstas

Ēkas siltumenerģijas patēriņa

ievērojama samazināšana, jo koka

ārsienas ir 14 reizes

siltumnoturīgākas par mūra.

Pamatu hidroizolācija izmantojot osmatiskā tipa

ķīmiskos sastāvus un siltināšana ar ekstrudēto

putupolisterolu (λ>0,033) 70 mm biezumā.

4 gadu

robežās Augstas

Pamatu ilgmūžības paaugstināšana

un siltumenerģijas zudumu

samazināšana.

5.2 Vēlamās darbības

1. Lai uzlabotu temperatūras režīmu pagrabstāvā un samazinātu mitruma daudzumu, nepieciešams

palielināt gaisa apmaiņu, izveidojot automātisko ventilācijas kanālu.

2. Pēc pasūtītāja paustās informācijas starpsienas nenodrošina pietiekamu skaņas izolāciju, tāpēc vēlams

nomainīt esošo starpsienu konfigurāciju, lai iegūtu 60dB skaņas barjeru.

Studiju darbs

Grafiskā daļa

Izmantotā literatūra

1. LBN 405-01 "Būvju tehniskā apsekošana

2. MK noteikumus Nr. 48 „Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi”

3. LBN 002 “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”

4. LBN 003 “Būvklimataloģija”

5. Termogrāfiskās apskates rezultāti

6. Ēkas rekonstrukcijas plāni

7. Fasādes rekonstrukcijas tāme

8. http://www.rigis.lv

9. http://apkaimes.lv

10. Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Studiju darbs

Rīcības programma

Kristaps Kuzņecovs

13

Grafiskā daļa