Rīgas Tehniskās universitātes

Būvniecības fakultāte

Būvdarbu tehnoloģija un darba drošība

Studiju darbs

Valkas – Valgas informācijas centra

būvdarbu veikšanas projekts

Izpildīja: Kristaps Kuzņecovs

Stud. apl. Nr. 081RBC049

III RBCB03

Paraksts:__________________

Rīga,

2011. gada janvāris

2

Saturs

Arhitektūras un būvkonstrukciju apraksts ...................................................................................................... 4 1. Ievads .................................................................................................................................................. 4 2. Ēkas telpiskais plānojuma risinājums ..................................................................................................... 4 3. Inženiertehniskie risinājumi .................................................................................................................. 5 4. Konstruktīvais risinājums ...................................................................................................................... 5

4.1 Pamati ............................................................................................................................................ 5 4.2. Nesošās sienas ............................................................................................................................... 6 4.3 Starpsienas ..................................................................................................................................... 6 4.4 Pārsegumi....................................................................................................................................... 7 Jumta konstrukcija ................................................................................................................................ 8

Būvdarbu tehnoloģija ................................................................................................................................... 9 1. Darba organizācijas apraksts ................................................................................................................. 9 2. Drošības tehnikas noteikumi, darba aizsardzība un ugunsdrošības pasākumi............................................. 9 3. Vides aizsardzība ............................................................................................................................... 12 4. Sagatavošanas darbi............................................................................................................................ 12

4.1. Esošās situācijas fiksēšana ............................................................................................................ 12 4.2. Esošo stādījumu aizsardzība .......................................................................................................... 12 4.3. Būvlaukuma nospraušana ............................................................................................................. 12 4.4. Augsnes virskārtas noņemšana ...................................................................................................... 12 4.5. Pievadceļu, ēkas asu un zemes darbu nospraušana .......................................................................... 13 4.6. Pagaidu ceļi un stāvlaukums ......................................................................................................... 13 4.7. Būvlaukuma norobežošana ........................................................................................................... 13 4.8. Apsardzes sistēma ........................................................................................................................ 14 4.9. Inventārtipa pagaidu būvju ierīkošana............................................................................................ 14 4.10. Būvmateriālu nokrautnes izveidošana .......................................................................................... 14 4.11. Pagaidu inženierkomunikāciju nodrošināšana būvniecības vajadzībām .......................................... 14

5. Zemes darbi ....................................................................................................................................... 16 6. Pāļu darbi .......................................................................................................................................... 18 7. Ārējo inženierkomunikāciju izbūves darbi............................................................................................ 18 8. Betonēšanas darbi............................................................................................................................... 18

8.1 Pamatu betonēšanas darbi .............................................................................................................. 18 8.2 Grīdu betonēšana .......................................................................................................................... 19 8.4 Pārsegumu betonēšana................................................................................................................... 20 8.5 Kāpņu laidu un laukumiņu betonēšana............................................................................................ 20 8.6 Ārējo kāpņu betonēšana................................................................................................................. 20

9. Mūrēšanas darbi ................................................................................................................................. 21 10. Montāžas darbi ................................................................................................................................. 25

10.1 Kolonnu montāža ........................................................................................................................ 25 10.2 Saliekamo dzelzsbetona pārsegumu montāža................................................................................. 25 10.3 Pārsedžu montāža ........................................................................................................................ 26 10.4 Metāla konstrukciju montāža........................................................................................................ 26

11. Namdaru un jumiķu darbi.................................................................................................................. 26 11.1 Logu un vitrīnu montāža .............................................................................................................. 26 11.2 Durvju montāža........................................................................................................................... 26 11.3 Nenesošo starpsienu izbūve.......................................................................................................... 27 11.4 Jumta izbūve ............................................................................................................................... 27

12. Izolācijas darbi ................................................................................................................................. 27 12.1 Horizontālā hidroizolācija ............................................................................................................ 27 12.2 Pārsegumu un starpsienu izolācija ................................................................................................ 28

13. Apdares darbi ................................................................................................................................... 28 13.1 Ārējie apdares darbi..................................................................................................................... 28 13.2 Iekšējās apdares darbi .................................................................................................................. 29

14. Iekšējo inženierkomunikāciju izbūves darbi........................................................................................ 30 14.1 Apkure un ventilācija (veic apakšuzņēmējs) .................................................................................. 30 14.2 Ūdensvads un kanalizācija (veic apakšuzņēmējs)........................................................................... 31

3

14.3 Elektrotehniskie darbi (veic apakšuzņēmējs) ................................................................................. 31 14.4 Ugunsgrēka un apsardzes signalizācija (veic apakšuzņēmējs) ......................................................... 31 14.5 Zibensaizsardzība (veic apakšuzņēmējs) ....................................................................................... 31

15. Labiekārtošanas darbi ....................................................................................................................... 31 Kvalitātes kontrole ..................................................................................................................................... 32

1. Kvalitātes kontrole betonēšanas darbos ................................................................................................ 32 2. Kvalitātes kontrole mūrnieku darbos .................................................................................................... 32 3. Kvalitātes kontrole montāžas darbos .................................................................................................... 32 4. Kvalitātes kontrole jumiķu darbos ....................................................................................................... 33 5. Kvalitātes kontrole izolācijas darbos .................................................................................................... 33 6. Kvalitātes kontrole grīdu ierīkošanas darbos......................................................................................... 33 7. Kvalitātes kontrole apmetēju darbos .................................................................................................... 34 8. Kvalitātes kontrole krāsotāju darbos .................................................................................................... 34

Darba aizsardzība un drošības tehnika ......................................................................................................... 34 1. Darba aizsardzība ............................................................................................................................... 34 2. Drošības tehnika zemes darbos ............................................................................................................ 35 3. Drošības tehnika betona un dzelzsbetona darbos ................................................................................... 35 4. Drošības tehnika mūra darbos.............................................................................................................. 36 5. Drošības tehnika montāžas darbos ....................................................................................................... 36 6. Drošības tehnika jumiķa darbos ........................................................................................................... 37 7. Drošības tehnika ārējās apdares darbos ................................................................................................ 37 4.8 Drošības tehnika apmetēju darbos ...................................................................................................... 37

Būvmašīnas ............................................................................................................................................... 38 Caterpillar 908H Compact Wheel loader.................................................................................................. 38 Greiders A – 122 .................................................................................................................................... 38 Vibroplate Wacker DPU 6055................................................................................................................. 38 Autoceltnis MAZ 63038 ......................................................................................................................... 39 Ekskavators JCB JS - 140 ....................................................................................................................... 39 Frontālais iekrāvējs Liebherr L 554 ......................................................................................................... 39 Betonmasas sūknis Schwing SP 750 ........................................................................................................ 40 Frontālais iekrāvējs Caterpillar 279C ....................................................................................................... 40

Bibliogrāfija .............................................................................................................................................. 41 Grafiskā daļa ............................................................................................................................................. 42

4

Arhitektūras un būvkonstrukciju apraksts

1. Ievads

Šī kursa darba mērķis ir izstrādāt būvdarbu veikšanas projektu Valkas – Valgas informācijas centram.

Objektu paredzēts būvēt Valgā, Rajas ielā 40. Tā kopējā izmantojamā platība būs 963,6 m2, kas sadalīta divos

stāvos. Pēc izstrādātā tehniskā projekta nulles cikla projekta absolūtā augstuma atzīme ir + 26,43 m (1. stāva

grīdas atzīme), kas atbilst projekta 0,000 atzīmei. Autostāvvieta un pievadceļi paredzēti asfaltēti, bet gājēju

celiņi tiks izklāti ar bruģakmeni. Apzaļumošanu veic ar zālāju un kokiem.

2. Ēkas telpiskais plānojuma risinājums

Objekts ir 2 stāvu sabiedriskā ēka. Ēkas gabarītizmēri ir 29,631,6 m. Tai ir paredzēta viena galvenā

ieeja/izeja un 3 avārijas izejas.

1. stāva plānojums

Nr. Telpas nosaukums Platība, m2

1,01 Vējtveris 11,4

1,02 Apmeklētāju zāle 248,3

1,03 Suvenīru veikals 14,3

1,04 Evakuācijas kāpņu telpa 12,7

1,05 Katlu telpa 10,4

1,06 Velo noma 17,5

1,07 Kāpņu un lifta priekštelpa 22,7

1,08 Lifts 5,5

1,09 Palīgtelpa 4,0

1,10 Dušas 13,0

1,11 WC 4,7

1,12 WC 11,9

1,13 WC 8,3

1,14 Gaitenis 29,0

1,15 Mantu glabātava 14,9

1,16 Muzejs 64,0

1,17 Noliktava 33,0

1. stāvā kopā 525,6

2. stāva plānojums

Nr. Telpas nosaukums Platība, m2

2,01 Halle 73,2

2,02 Konferenču zāle 120,3

2,03 Gaitenis 24,3

2,04 Sapulču telpa 34,4

2,05 Kabinets 18,6

2,06 Kabinets 16,5

2,07 Kabinets 20,5

2,08 Kabinets 24,0

2,09 Atpūtas telpa 25,4

2,10 WC 3,4

2,11 Palīgtelpa 17,5

2,12 Evakuācijas kāpņu telpa 12,7

2,13 Lifts 5,5

2,14 WC 3,3

2,15 WC 3,3

2,16 Terase 35,1

2. stāvā kopā 438

Kopējie ēkas telpu raksturlielumi:

Telpu platība: 963,6 m2

Sienu atveru virsma: 381 m2

Sienu virsma: 409 m2

5

Telpu dabiskai apgaismošanai ir ierīkoti plastikāta logi Rehau „Geneo”. Āra durvīs arī izmantots Rehau

piedāvātais „Geneo” profils ar trīskāršo stiklojumu. Kāpnes izgatavotas no monolītā dzelzsbetona ar metāla

margām un koka apdari.

3. Inženiertehniskie risinājumi

Ūdens apgāde

Ūdens apgāde tiek nodrošināta pieslēdzoties Valkas pilsētas ūdensvadam.

Kanalizācijas sistēma

Kanalizācijas notekūdeņu aizvadīšana tiek nodrošināta pieslēdzoties Valkas pilsētas kanalizācijas tīklam.

Ventilācija

Ēkā ir ierīkota mehāniskā ventilācijas sistēma ar gaisa kondicionēšanas iespēju. Kondicionieri atrodas uz

ēkas jumta.

Siltumapgāde

Ēkas pirmajā stāvā ir apkures telpa, kurā atrodas autonoms gāzes katls, kas nodrošina patērētājus ar silto

ūdeni un gada kustajā laikā nodrošina ēkas apkuri.

Elektroapgāde

Elektroapgādi nodrošina zemē ierakti kabeļi, kuri pieslēgti pie „Latvenergo” maiņstrāvas tīkla 380/220 V.

Elektroenerģiju patērē sadzīves un saimnieciskajām vajadzībām.

Telekomunikācijas

Ēkas telefoni ir pieslēgti vietējai telefonu līnijai saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem.

4. Konstruktīvais risinājums

4.1 Pamati

Lentveida monolītie dzelzsbetona pamati – pamatu biezums 300 mm, betona klase B16. Pamatu iebūves

dziļums gruntī – 1,3 m. Pamatu pēdas biezums – 500 mm, augstums – 300 mm, stiegrojums – Ø10 klase AIII.

Virspamats no ārpuses siltināts ar 30 mm ekstrūdētā putu polistirola loksnēm. Pie pamatu pēdas ierīkota drenāžas

sistēma.

Pamatu kopējais garums: 146,9 m

Nepieciešamais betona daudzums: 100 m3

stiegrojuma garums: 440,7 m

putu polistirola daudzums: 3,6 m3

Zem kolonnām 4m dziļumā tiek izvietoti skrūvpaļi ar diametru 360 mm un nestspēju 343 kN.

6

4.2. Nesošās sienas

1. Apmetums 10mm (līmjava Serpo 410, fasādes grunts, apmetums Serpo 218)

2. Siltumizolācija 100 mm (Paroc UNS 37)

3. Gāzbetona bloki 300 mm (Aeroc EcoTherm Plus 300)

5. Špaktelējums 10 mm (apmetums maxit IP 18, nobeiguma špaktele Vetonit LR+)

6. Krāsojums

Kopējā sienas virsma: 409 m2

Nepieciešamais bloku daudzums: 3580 gab.

Līmjavas patēriņš un daudzums: 6,5 kg/m2, 4 tonnas

Apmetuma daudzums: Serpo 410 - 8t, Serpo 218 – 2,5t

Siltumizolācija: 43 m3

Špahtelējums: 1,2 kg/m2/mm, 3,5t maxit IP 18/ 1,5t Vetonit LR+

4.3 Starpsienas

1. Krāsojums

2. Špaktelējums 10 mm (apmetums maxit IP 18, nobeiguma špaktele Vetonit LR+)

3. Ģipškartona plāksnes

4. OSB plāksnes

5. Metāla karkass

6. OSB plāksnes

7. Ģipškartona plāksnes

8. Špaktelējums 10 mm (apmetums maxit IP 18, nobeiguma špaktele Vetonit LR+)

9. Krāsojums

Starpsienu garums 1. stāvā: 69,7 m

Starpsienu garums 2. stāvā: 78,0 m

Kopējā sienas virsma: 545 m2

Līmes patēriņš un daudzums: 2,6 kg/m2, 1430 kg

Špaktelējuma daudzums: 1,2 kg/m2/mm, 3,9t maxit IP 18/ 1,9t Vetonit LR+

7

4.4 Pārsegumi

1. stāva grīda

Augstuma atzīme 0,000

Platība: 525,6 m2

Biezums Nepieciešamais daudzums

1. Grīdas segums 10 mm 530 m2

2. Slīpēts, dispersi stiegrots betona slānis 100 mm 105,5 m3

3. Siltumizolācija (Paroc GRS 20) 30 mm 16,5 m3

4. Hidroizolācija 0,2 mm 525,6 m2

5. Keramzīts 50 mm 26,5 m3

6. Šķembas 150 mm 79,5 m3

7. Noblīvēta grunts

Kopējais grīdas biezums: 340,2 mm

1. stāva pārsegums zem apkurināmas telpas

Augstuma atzīme 3,900

Platība: 402,9 m2

Biezums Nepieciešamais daudzums

1. Grīdas segums 10 mm 402,9 m2

2. Izlīdzinošais slānis 40 mm 16,12 m3

3. Skaņas izolācija 20 mm 8,06 m3

4. Saliekams dz/b 220 mm

5. Špaktelējums 10 mm 4,03 m3

6. Krāsojums

Kopējais pārseguma biezums: 300 mm

1. stāva pārsegums zem terases

Platība: 35,1 m2

Biezums Nepieciešamais daudzums

1. Grīdas segums 10 mm 35,1 m2

2. Hidroizolācija 0,2 mm 35,1 m2

3. Izlīdzinošais slānis 40 mm 1,41 m3

4. Siltumizolācija 100 mm 3,51 m3

5. Tvaika izolācija 0,2 mm

6. Saliekams dz/b 220 mm 6,32 m3

7. Špaktelējums 10 mm 0,351 m3

8. Krāsojums

Kopējais pārseguma biezums: 380,4 mm

8

1. stāva pārsegums zem jumta

Platība: 123,3 m2

Biezums Nepieciešamais daudzums

1. Siltumizolācija 200 mm 24,66 m3

2. Tvaika izolācija 0,2 mm 123,3 m2

3. Monolīts dz/b 220 mm 24,66 m3

4. Špaktelējums 10 mm 1,24 m3

5. Krāsojums

Kopējais pārseguma biezums: 430,2 mm

2. stāva pārsegums

Augstuma atzīme: 7,700 m

Platība: 438 m2

Biezums Nepieciešamais daudzums

1. Siltumizolācija 200 mm 87,60 m3

2. Tvaika izolācija 0,2 mm 438 m2

3. Saliekamais dz/b 220 mm

4. Špaktelējums 10 mm 4,38 m3

5. Krāsojums

Kopējais pārseguma biezums: 480,2 mm

Jumta konstrukcija

Platība: 691,1 m2

Biezums Nepieciešamais daudzums

1. Jumta segums 50 mm 691,1 m2

2. OSB plāksnes 18 mm 691,1 m2

3. Tvaika izolācija 0,2 mm 691,1 m2

4. Latojums 50 mm

5. Spāres 150 mm

Kopējais pārseguma biezums: 268,2 mm

9

Jumta konstrukcija virs konferenču zāles

Platība: 46,43 m2

Biezums Nepieciešamais daudzums

1. Jumta segums 50 mm 46,43 m2

2. OSB plāksnes 18 mm 46,43 m2

3. Siltumizolācija 160 mm 7,43 m3

4. Tvaika izolācija 0,2 mm 46,43 m2

5. Latojums 50 mm

6. Tērauda sijas 200 mm

7.Piekārtā griestu konstrukcija 100 mm

Kopējais pārseguma biezums: 578,6 mm

Būvdarbu tehnoloģija

1. Darba organizācijas apraksts

Būvdarbu sākums paredzēts 2011. gada 4. aprīlī, bet ēkas nodošana ekspluatācijā ieplānota 2011. gada 10.

novembrī.

Darbā tiek algoti prasībām atbilstošas kategorijas darbinieki. Strādnieki strādā vienā maiņā. Darba dienas

sākas plkst. 8.00. un beidzas plkst. 17.00, ar pusdienu pārtraukumu no 12.00 - 13.00. Sestdienās, svētdienās un

svētku dienās darbs objektā nav paredzēts, bet īpašu apsvērumu dēļ var tikt piemērotas virsstundas. Darbiniekiem

nodrošināti atbilstoši sadzīves apstākļi – paredzēti vagoniņi, kur atrodas ģērbtuves, telpas pusdienošanai un atpūtai,

kā arī tualetes un dušas.

Darbus objektā uzrauga un kontrolē sertificēts darba vadītājs, no kura darba dienas sākumā celtnieki saņem

darba uzdevumu. Būvmateriālu, konstrukciju un citu būvelementu kvalitāti pārbauda meistari, darbu vadītāji,

kontroles komisijas, tehniskās uzraudzības un autoru uzraudzības dienesti. Pārbaužu rezultātus ieraksta darbu

veikšanas žurnālā, sastāda aktus segtiem darbiem. Darba dienas beigās strādnieku brigādes vecākie atzīmē

paveiktos darbus un iepazīstas ar nākamās dienas plānu.

2. Drošības tehnikas noteikumi, darba aizsardzība un ugunsdrošības pasākumi

Pēc būvatļaujas saņemšanas tiek norīkots, ar uzņēmuma vadītāja rakstisku rīkojumu, atbildīgais būvdarbu

vadītājs par darba aizsardzību, ugunsdrošību un bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību (neatkarīgi no tā vai pasūtītājs

ir vai nav nozīmējis darba aizsardzības koordinatoru). Atbildīgajai persona ir veikta atbilstoša apmācība darba

aizsardzībā, ugunsdrošībā un par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību licenzētā mācību iestādē, un ir apliecinoši

dokumenti/apliecības (Latvijas Republikas Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.323 “Noteikumi par apmācību

darba aizsardzības jautājumos”).

10

Darba aizsardzības pasākumi veicami atbilstoši šī būvlaukuma darba aizsardzības un ugunsdrošības

plānam. Ja šajā darba aizsardzības un ugunsdrošības plānā kādā jomā nav noteiktas konkrētas prasības, tad

galvenais būvuzņēmējs darbus organizē/koordinē ievērojot LR “Darba aizsardzības likumam” un tā papildinājumus

- MK noteikumi Nr. 379 “Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība” , MK noteikumi Nr. 92 “Darba

aizsardzības prasības, veicot būvdarbus” un MK noteikumi Nr.82 “Ugunsdrošības noteikumi” prasības.

Būvlaukuma galvenais būvuzņēmējs izstrādā būvlaukuma iekšējās kārtības, darba drošības, ugunsdrošības

un apsardzes noteikumus tieši šim būvlaukumam piemērotus, ievērojot, kā arī nepārkāpjot Latvijas Republikas

likumus un saistošos normatīvos aktus. Ar aukstāk minētajiem noteikumiem Galvenais būvuzņēmējs iepazīstina

visus darbuzņēmējus un būvniecības procesā iesaistītās personas, ja viņu darbs ir saistīts ar būvlaukuma

apmeklēšanu.

Būvuzņēmējs organizē visu darbinieku veselības uzraudzību, īpaši vēršot uzmanību darbiniekiem, kuru

darbs saistīts ar kāpšanu un strādāšanu augstumā, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.527 “Kārtība, kādā

veicama obligātā veselības pārbaude”.

Katrai objekta būvniecībā iesaistītai personai tiek veikta darba aizsardzības ievadinstruktāža, darba

aizsardzības instrukcijas darba vietā un ugunsdrošības instrukcija, un darbinieks ar savu parakstu apliecina, īpašā

šim nolūkam iekārtotā žurnālā to, ka ir iepazinies ar darba aizsardzības un ugunsdrošības prasībām būvlaukumā.

Instruktāžu/apmācību veic būvuzņēmēja atbildīgais būvdarbu vadītājs, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu

NR.323 “Noteikumi par apmācību darba aizsardzības jautājumos” prasībām. Būvlaukumā ir visas nepieciešamā s

instrukcijas, kuras atrodas būvlaukuma birojā.

Galvenā būvuzņēmēja atbildīgais būvdarbu vadītājs pirms darbu uzsākšanas pārliecinās, vai ir apzinātas

esošās komunikācijas – elektrolīnijas, sakaru un TV gaisa un zemes kabeļi, gāzes vadi/caurules, ūdens un

kanalizācijas caurules.

Būvlaukumā tiek iekārtotas un ar informācijas zīmēm apzīmētas – pirmās medicīniskās palīdzības

sniegšanas vieta/as (atkarībā no nodarbināto skaita un piekļūšanas), sakari neatliekamās palīdzības izsaukšanai ar

norādītiem tālruņa numuriem attiecīgā dienesta izsaukšanai (ugunsdzēsības un glābšanas, policijas, ātrās

medicīniskās palīdzības un citi dienesti).

Darbinieku vajadzībām tiek iekārtotas – ģērbtuves, atpūtas telpas, tualetes un dušas (atkarībā no

nodarbināto skaita un piekļūšanas iespējām) ievērojot Ministru kabineta noteikumu Nr.125 “Darba aizsardzības

prasības darba vietās” prasības.

Būvlaukumā atbilstoši izstrādātajam ģenerālplānu tiek izvietotas/uzstādītas/ierīkotas ugunsdzēšanas stends,

ierīces un evakuācijas ceļi ievērojot Ministru kabineta noteikumu Nr.82 “Ugunsdrošības noteikumu” minimālās

prasības (pulvera ugunsdzēšamie aparāti (pārnēsājamie) jaunbūvēs uz 800 m2 3*4 kg., vai 2*6 kg.).

Būvlaukuma ceļi (tai skaitā piebraucamie), darba vietas, evakuācijas ejas un pieejas darba vietām regulāri

jātīra, jāuztur kārtībā.

Visi nodarbinātie jānodrošina ar atbilstošiem individuālās aizsardzības līdzekļiem, kuri ir ar EC marķējumu

un atbilstošām lietošanas instrukcijām (īpaša uzmanība tiek pievērsta galvas aizsardzībai (aizsargķiveres) un

atbilstoši darba apavi (ar pēdu, purngala aizsardzību)). Būvdarbu vadītājs kontrolē aizsardzības līdzekļu

11

pielietošanu atbilstoši darba aizsardzības instrukciju, būvlaukuma iekšējās kārtības un Ministru kabineta noteikumu

Nr.372 “Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālās aizsardzības līdzekļus” prasībām.

Būvdarbu vadītājs veic nepieciešamos pasākumus, lai pasargātu darbiniekus no darba vides trokšņa radīto

risku saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.66 “Darba aizsardzības prasības nodarb ināto aizsardzībai pret

darba vides trokšņa radīto risku” prasībām.

Būvlaukumā izmantotajam darba aprīkojumam ir jābūt ar EC marķējumu un ar atbilstošām lietošanas

instrukcijām. Lietojot darba aprīkojumu jāievēro Ministru kabineta noteikumu Nr.44 “Noteikumi par minimālajām

darba drošības un veselības aizsardzības prasībām darba aprīkojuma lietošanā” prasības. Īpaša uzmanība jāpievērš

sastatnēm, obligāti jābūt tehniskajai dokumentācijai. Pēc sastatņu uzstādīšanas obligāti jāsastāda sastatņu

pieņemšanas, nodošanas akts, un tikai pēc tam drīkst uzsākt darbus uz tām (komisijā ir vismaz divas personas 1.

būvdarbu vadītājs, kurš organizēs darbus uz sastatnēm un 2. galvenā būvuzņēmēja atbildīgais būvdarbu vadītājs, ja

sastatnes uzstāda trešā persona, tad arī viņu pārstāvis piedalās). Sastatņu montāžu un demontāžu drīkst veikt tikai

speciāli apmācīti/instruēti darbinieki. Sastatnes atkārtoti jāpārbauda, ja ir bijis:

Stiprs vējš (12 m/s un stiprāks);

Spēcīgs sniegputenis;

Vai, ja ir mainīta sastatņu sākotnējā konstrukcija.

Būvuzņēmējs darbus organizē tā, lai pēc iespējas prioritāte būtu kolektīviem aizsardzības

līdzekļiem/pasākumiem nevis individuāliem (piemēram, lai katram nevajadzētu izsniegt un atgādināt par drošības

jostu lietošanu bīstamajās vietās tiek uzstādīts drošs aizsarg nožogojums, kur darba vietas, ejas un evakuācijas ceļi

ir izvietoti 1,5 m un augstāk, kā arī bedres, grāvji, padziļinājumi, ja to malas var nogrūt/iebrukt, vai pastāv risks

iekrist ūdenī). Iespēju robežās organizēt attiecīgā darba veikšanu no drošākas pozīcijas (piemēram, pieslienamo

kāpņu vietā izmantot pārvietojamās pastatnes). Pēc iespējas novērst smagumu pārvietošanu, ar cilvēku fizisko

spēku aizstājot ar mehāniskām ierīcēm (trīši, vinčas, pacēlāji utt.).

Katram celtnim ir jābūt automātiskajam celtspējas ierobežotājam. Pirms kravas pacelšanas jāpārbauda

cēlējštropes vai citu satveršanas ierīču drošība. Ja paceļamās konstrukcijas masa ir tuva celtņa celtspējai, tad

vispirms to paceļ 10 - 20 cm no zemes, pārliecinās par štropēšanas un celtņa drošību un tikai pēc tam konstrukciju

paceļ augstāk un pārvieto uz montāžas vietu. Pārtraukumos aizliegts atstāt kravu paceltā stāvoklī. Aizliegts pārbīdīt

konstrukcijas un citus elementus pēc to novietošanas un atbrīvošanas no cēlējštropēm. Tāpat nedrīkst pārvietot

montējamo konstrukciju virs darba vietām, kur atrodas cilvēki, bet, montējot no transportlīdzekļiem, - pāri šofera

kabīnei.

Darba aizsardzības un ugunsdrošības prasību ievērošanas/īstenošanas/realizēšanas uzraudzību, atbilstoši

šim darba aizsardzības un ugunsdrošības plānam, veic darba aizsardzības koordinators. Darba aizsardzības

koordinators regulāri apseko būvlaukumu un piedalās darbu plānošanas sapulcēs, ja nepieciešams sniedz

konsultācijas un rekomendācijas darba aizsardzības un ugunsdrošības jautājumos.

12

3. Vides aizsardzība

Materiāli tiek uzglabāti speciāli šim nolūkam iekārtotās vietās. Atkritumi tiek savākti, uzglabāti speciālos

konteineros un regulāri izvesti (šīs vietas tiek norādītas ģenplānā).

Būvlaukumā izmantojamās bīstamās ķīmiskās vielas/produkti tiek uzglabāti atbilstoši instrukcijām,

(noteikti ir jāņem vērā kādas vielas nedrīkst uzglabāt vienuviet/kopā) speciāli iekārtotās noliktavās (telpām jābūt

vēdināmām) un lietojot jāņem vērā to lietošanas instrukcijas (datu lapas). Bīstamo ķīmisko vielu/produktu drošības

datu lapas ir aizpildītas atbilstoši likumam par “Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu uzglabāšanu” un atrodas

būvlaukuma birojā.

Nedrīkst pieļaut videi kaitīgo vielu noplūdi apkārtējā teritorijā, kā arī notekūdeņu patvaļīgu aizplūdi pa

zemes virsmu vai iesūkšanos gruntī. Ja notekūdeņi ir pietiekami tīri un to prasības atbilst kanalizācijā novadāmajiem

ūdeņiem – tos drīkst bez iepriekšējas attīrīšanas novadīt kanalizācijā. Ja tie neatbilst prasībām, tad veic to attīrīšanas

procesu.

Noņemtā augsnes kārta tiek pilnībā saglabāta un izmantota teritorijas sakopšanai pēc būvdarbu veikšanas.

4. Sagatavošanas darbi

4.1. Esošās situācijas fiksēšana

Uzsākot būvlaukuma ierīkošanu, veikt situācijas dokumentālu fiksēšanu ar fotoattēliem, shēmām un

paskaidrojošu rakstu par esošo ceļu, ēku, apstādījumu un citu nozīmīgu objektu stāvokli. Uzsākot darbus

būvobjektā, nepieciešams veikt tuvumā esošo ēku apsekojumu un uzmērījumu, lai konstatētu un nofiksētu ēku

stāvokli. Apsekojuma gaitā shēmās un foto fiksāžā jāatspoguļo esošās plaisas un dažādas konstrukciju montāžas

neprecizitātes. Uz plaisām uzliekamas ģipša markas deformāciju konstatēšanai un ģeodēziskās markas, kuras

būvniecības laikā regulāri novēro, rezultātus iereģistrējot žurnālā. Ja blakus esošām ēkām rodas jaunas vai

palielinās esošās plaisas, tad jākonstatē to cēloņi, nepieciešamības gadījumā jāpārtrauc būvdarbi, kuri varētu izraisīt

deformācijas un plaisas, un jākonsultējas ar būvprojekta autoru.

4.2. Esošo stādījumu aizsardzība

Objekta teritorijā esošo koku stumbri tiks apšūti ar dēļiem 2,5 m augstumā, lai pasargātu tos no būvniecības

laikā iespējamiem mehāniskiem bojājumiem. Kā arī jāveic sakņu sistēmas aizsardzība būvtehnikas darbības zonā.

Esošo stādījumu aizsardzības darbi veicami saskaņā ar būvuzņēmēja izstrādāto kvalitātes plānu.

4.3. Būvlaukuma nospraušana

Ar ģeodēzijā pazīstamām metodēm tiek nosprausta robežlīnija, pa kuru tiks montēts pagaidu žogs. Šī

robežlīnija kalpos par orientieri frontālā tipa iekrāvēja vadītājam. Šos darbus veic apakšuzņēmējs, kura specialitāte

ir ģeodēzisko darbu veikšana.

4.4. Augsnes virskārtas noņemšana

Augsni paredzēts noņemt ar universālā frontālā iekrāvēja palīdzību. Augsnes kārta būvlaukumā sastāda

vidēji 250 mm. Augsnes virskārtu noņem no būvdarbu veikšanas projektā paredzētā pagaidu laukuma un

13

pievadceļiem, kurus pēc būvdarbu veikšanas paredzēts asfaltēt, kā arī no plānotās jaunbūves pamatnes. Norakto

pamatni paredzēts izmantot teritorijas apzaļumošanai pēc būvdarbu be igām, tāpēc to novieto būvlaukuma teritorijā,

kura netiek norakta.

Norakt paredzēts 3729,1 m2

laukumu un pārvietot 932,28 m3 augsnes. Norakšanai izmantot divus

Caterpillar 908 H iekrāvējus. Katrs iekrāvējs darbu sāk no sava piebraucamā ceļa.

4.5. Pievadceļu, ēkas asu un zemes darbu nospraušana

Šos darbus veic apakšuzņēmējs, kura specialitāte ir ģeodēzisko darbu veikšana. Pagaidu laukumu nosprauž,

atrodot raksturīgos punktus un tajos iespraužot metāla mietus ar atstarotājiem galos. Šādi mietus izvieto ne biežāk

kā ik pēc 3 metriem, lai tie netraucētu citu sagatavošanās darbu veikšanai.

Paralēli pievadceļu un stāvlaukuma nospraušanai var uzsākt ēkas daļas nospraušanu. Ēkas asis nosprauž ar

metāla mietiņiem, kuriem galos piestiprināti asu numuri. No galvenajām asīm atmēra sienu asis, sienu platumus,

pamatu platumu un ierakumu atzīmes. Nesošo konstrukciju atbilstību projektam pārbauda ar elektronisko nivelieri.

Tiek atzīmētas vietas, kur atradīsies pāļi.

4.6. Pagaidu ceļi un stāvlaukums

Pēc pievadceļu un stāvlaukuma nospraušanas darbiem tiek uzsākta šī laukuma sagatavošana ekspluatācijai.

No ražotāja tiek atvestas šķembas ar frakciju 1 – 32 mm. Tās tiek vienmērīgi uzklātas 100 mm biezumā visā

stāvlaukuma un pievadceļu zonā ar diviem greideri A 122.Viens greiders strādā no Rīgas ielas puses un veido

galveno piebraucamo ceļu, pa kuru sākumā tiks transportēti materiāli, bet otrs greiders – veido izbraucamo ceļu

būvlaukuma otrā pusē.

Ceļu un laukuma malas blietē ar aprēķinu, lai izveidotu 2-3% kritumu uz malām, kur notecēt ūdenim.

Blietēšana tiek veikta ar vibroplati Wacker DPU 6055.

Būvlaukumā pēc pagaidu ceļu pabeigšanas transporta kustība paredzēta, iebraucot pa galvenajiem vārtiem no

Rīgas ielas un izbraucot pa papildus vārtiem būvlaukuma aizmugurē. Krava tiek atstāta iepriekš saskaņotā vietā.

Pēc būvdarbu beigšanas pagaidu laukumu paredzēts asfaltēt un izveidot par stāvvietu.

4.7. Būvlaukuma norobežošana

Būvlaukums ir norobežots ar 2,0 m augstu inventārtipa tipa pārvietojamu sētu, nodrošinot divviru vārtus

pie iebrauktuves un izbrauktuves būvlaukumā. Būvtāfele ar būvlikumā noteikto informāciju ir novietota pie žoga

uz Rīgas ielas pusi.

Pārvietojamo sētu un divviru vārtus piegādā ar auto transportu no noliktavas un izkrauj ar autoceltni MAZ

63038. Montāžu veic sākot no galveno vārtu puses un turpina pa visu būvlaukuma perimetru.

Esošās apbūves apstākļos galvenais būvuzņēmējs iezīmē un norobežo bīstamās zonas, kuras apzīmē ar

drošības zīmēm un uzrakstiem, kā arī organizē/nodrošina, lai novērstu nepiederošu personu iekļūšanu būvlaukumā.

Pie ieejām, iebrauktuvēm izvieto brīdinājuma, aizlieguma un drošības zīmes (piemēram “nepiederošām personām

ieeja aizliekta”, “uzmanību darbojas celtnis” u.t.t.).

14

4.8. Apsardzes sistēma

Būvuzņēmējs būvlaukumā nodrošina ar darbu izpildi saistīto materiālo vērtību apsardzi. Būvlaukuma

apsardze nodrošina nepiederošu personu (t.i. personu bez speciālas caurlaides) iekļūšanu būvlaukuma teritorijā, kā

arī veic ienākošo/izejošo materiālu, elektroinstrumentu un iekārtu reģistrāciju speciāli ierīkotā dežūržurnālā un

kontroli. Mazgabarīta būvmateriāli un instrumenti tiek uzglabāti pārvietojamā noliktavas konteinerī, kurš tiek

noslēgts, noplombēts un nodots apsardzei darba dienas beigās.

Pie ieejas būvlaukumā tiek uzstādīti prožektori.

4.9. Inventārtipa pagaidu būvju ierīkošana

Būvlaukumā tam paredzētajās vietās ar autoceltni MAZ 63038 novieto 7 pagaidu inventārtipa būves. Tās

paredzētas strādniekiem kā ģērbtuves, apspriežu telpas, dušas un saimniecības telpas. Viena no būvēm paredzēta

instrumentu glabāšanai, viena būvdarbu procesa organizatoriem un viena – apsardzes darbiniekiem. Tiek uzstādītas

arī 2 tualetes.

4.10. Būvmateriālu nokrautnes izveidošana

Mazgabarīta materiālu un instrumentu noliktava tiek veidota pārvietojamā noliktavas konteinerī, to

izvietojumu būvlaukumā skatīt būvdarbu ģenerālplānā. Lielgabarīta materiālu nokrautnes tiek veidotas saskaņā ar

būvlaukuma ģenerālplānu. Piegādāto materiālu glabāšana notiek saskaņā ar materiālu glabāšanas noteikumiem.

Nederīgiem un bojātiem materiāliem tiks norobežota un atzīmēta atsevišķa teritorijas daļa.

Pirms būvlaukuma plānošanas rūpīgi jāpārdomā būvdarbu veikšanas secība, lai ātrāk izlietojamie būvmateriāli

tiktu nokrauti tuvāk un būtu zināms, kad vieni materiāli tiks izlietoti un atbrīvosies vieta citu materiālu nokraušanai.

4.11. Pagaidu inženierkomunikāciju nodrošināšana būvniecības vajadzībām

4.11.1. Būvlaukuma elektroapgāde

Būvuzņēmējam jāpieprasa no „Latvenergo” tehniskie noteikumi par būvlaukuma pagaidu elektroapgādi.

Būvlaukuma visas pagaidu ēkas pieslēdz pagaidu sadalei.

Ārējai apgaismošanai izmanto 500W halogēna spuldžu prožektorus, kuri būvlaukumā izvietoti saskaņā ar

būvdarbu ģenerālplānu. Jaunbūves iekštelpu apgaismošanai izmanto pārvietojamus 100 - 200W halogēnās

spuldzes. Izveido dubultizolācijas kabeļu instalāciju ar zemējumu.

Nepieciešamā elektrojauda:

Elektroinstrumenti 15 kW

Iekšējais apgaismojums 0,6 kW

Ārējais apgaismojums 0,5 kW

15

1,1 – koeficients, kas ietver jaudas zudumu tīklā,

PE = 15 kW – elektroinstrumentiem un ierīcēm nepieciešamā jauda ,

Pie = 0,6 kW – iekšējam apgaismojumam nepieciešamā jauda,

PE = 0,5 kW – ārējam apgaismojumam nepieciešamā jauda,

cosφE = 0,6 – jaudas koeficients elektroierīcēm,

cosφie = 1 – jaudas koeficients iekšējam apgaismojumam,

cosφā = 1 – jaudas koeficients ārējam apgaismojumam,

μE = 0,45 – elektroenerģijas izlietojuma vienlaicības koeficients elektroinstrumentiem,

μie = 0,8 – elektroenerģijas izlietojuma vienlaicības koeficients iekšējam apgaismojumam,

μā = 0,1 – elektroenerģijas izlietojuma vienlaicības koeficients ārējam apgaismojumam.

Nepieciešamā pieslēguma jauda ir 13,46 kW. Pieslēgumu veic „Latvenergo” brigāde pie transformatora.

Izveidojot/uzstādot būvlaukuma pagaidu elektroietaises un instalācijas tiek ievērotas “Elektroietaišu izbūves

noteikumi” un šādas papildus prasības izveidojot kabeļu līnijas:

virs iebrauktuvēm un vietās kur pārvietojas transports 6 m augstumā, vai ierakts zemē 0,5 m dziļumā ar

papildu aizsardzību;

darba vietās, ejās 2,5 m augstumā;

elektroietaises un instalācijas vadi ir marķēti ar atbilstošām drošības zīmēm;

visiem elektrokabeļiem jābūt ar dubulto, gumijoto izolāciju;

visām elektroieta isēm, savienotājiem un pagarinātājiem jābūt ar EC marķējumu, mitruma un

triecienizturīgā izpildījumā;

visus augstāk minētos darbus drīkst veikt tikai speciāli apmācīts personāls (elektriķi/s) un vismaz vienam ir

4. kvalifikācijas grupa “Elektroiekārtu tehniskās ekspluatācijas un drošības tehnikas noteikumu zināšanu

pārbaudē”.

4.11.2. Būvlaukuma ūdensapgāde

Sanitāri – higiēniskām vajadzībām ūdens būvlaukuma sanmezgla vagonā tiek nodrošināts no esošā ūdens

ievada būvlaukuma teritorijā. Būvdarbu veikšanas laikam izmanto individuālo dzeramā ūdens piegādi maināmos

ūdens traukos, kurus uzstāda būvlaukuma ofisā un ģērbtuvēs.

Nepieciešamais ūdens daudzums:

Qkop = Qraž + Qs + Qug

Qkop – kopējais ūdens patēriņš, l/s,

Qraž – ūdens patēriņš ražošanas vajadzībām, l/s,

Qkop – ūdens patēriņš sadzīves un saimnieciskajām vajadzībām, l/s,

Qkop – ūdens patēriņš ugunsdzēsības vajadzībām, l/s,

16

1,2 – koeficients, kas ietver neparedzētus ūdens lietotājus,

Qv = 275l - vidējais ūdens patēriņš cementa un jauktās javas sagatavošanas procesam,

kn = 1,6 - patēriņa nevienmērības koeficients būvmontāžas darbos,

8 - darba maiņas ilgums stundās,

3600 - sekunžu skaits stundā.

S – maksimālais strādnieku skaits maiņā,

n1 = 20l – ūdens patēriņa norma vienam strādniekam (ir kanalizācijas tīkls) ,

n2 = 50l – ūdens patēriņa norma dušām,

kn = 2,7 – patēriņa nevienmērības koeficients

kd = 0,3 – dušu lietošanas nevienmērības koeficients

Qug = 20l/s - ūdens patēriņš ugunsdzēsības vajadzībām, jo būvlaukuma platība nepārsniedz 50ha;

Qkop = 0,019 + 0,24 + 20 = 20,259l/s

Tātad būvlaukumā ir jānodrošina ūdens pieslēgums ar 20,26 l/s.

4.11.3. Pieslēgums sadzīves kanalizācijai

Pēc tehniskās apsekošanas rezultātiem veic pagaidu saimnieciskās kanalizācijas pieslēgumu esošajai

kanalizācija , iepriekš saskaņojot ar atbildīgo kompāniju.

5. Zemes darbi

Darbi tiek veikti saskaņā ar būvuzņēmēja izstrādātiem kvalitātes kontroles plāniem un izstrādāto tehnisko

projektu. Tranšeju rakšana tiks veikta ar hidraulisko ekskavatoru. Tranšeja tiek rakta par 1,0 m platāka kā paredzētā

pamatu pēda, lai varētu ērtāk izvietot veidņus. Tranšejas tiek raktas dziļāk kā paredzēta pamatu izbūve, lai varētu

ieklāt šķembu slāni, kuru noblīvē ar vibroplati.

Ekskavators virzās atpakaļgaitā pa neizraktās grunts virsmu, aiz sevis atstājot izrakto tilpni, un ber izrakto

grunti blakus tranšejai, no kurienes to pārvieto frontālais iekrāvējs uz tai paredzēto pagaidu vietu. Ekskavācijas

cikls sastāv no grunts iegrābšanas, pagriešanas, izbēršanas un pagriešanas iegrābšanas vietā. Darba ražīgums

atkarīgs no grunts, ierakuma formas un izkraušanas vietas, kausa tilpuma un strādnieku kvalifikācijas, kurš strādā

pie ekskavatora. Tā kā pagriezieniem ekskavators patērē 70% cikla laika, tad grunts atbēršanas vieta ir izvēlēta, lai

veidotu pēc iespējas mazāku pagriešanas leņķi. Vidēji ekskavatora cikla ilgumu pieņem 20s.

Šķembas piegādā ražotājfirma un novieto būvlaukumā paredzētajā vietā, lai frontālais iekrāvējs varētu tās

nogādāt līdz tranšejām. Paralēli frontālā iekrāvēja darbam strādā arī operators ar vibroplati, kurš noblietē ieklāto

grunti.

17

Ekskavatora parametru noteikšana:

Atrokamās grunts apjoms – 286,46 m3

Darbam atvēlētais laiks 8 h

Ekskavatora ekspluatācijas ražīgums:

Ekskavatora tehniskais ražīgums:

kj – ekskavatora darbības laika izmantošanas koeficients,

kkv – ekskavatora vadītāja kvalifikācijas ietekmes koeficients.

Ekskavatora kausa tilpuma noteikšana.

kuz –

uzirdinājuma koeficients,

nf = 60/tc = 3600/20 – ciklu skaits stundā,

ψ – kausa pildījuma koeficients.

Rezultātā tiek izvēlēts kāpurķēžu ekskavators JCB JS 140 ar kausa tilpumu 0,5 m3.

Frontālā iekrāvēja parametru noteikšana:

Atrokamās grunts apjoms – 286,46 m3

Darbam atvēlētais laiks 8 h

Frontālā iekrāvēja ekspluatācijas ražīgums:

Frontālā iekrāvēja tehniskais ražīgums:

kj – frontālā iekrāvēja darbības laika izmantošanas koeficients,

kkv – frontālā iekrāvēja vadītāja kvalifikācijas ietekmes koeficients.

Frontālā iekrāvēja kausa tilpuma noteikšana.

t – viena cikla ilgums stundās,

kuz –

uzirdinājuma koeficients,

ka – darbības apstākļu ietekmes koeficients

ψ – kausa pildījuma koeficients.

18

Šī darba veikšanai tiks izmantots frontālais iekrāvējs Liebherr L554 ar kausa tilpumu 3,5 m3.

Kad ekskavators pabeidzis darbu un pārvietojies uz nākamo pozīciju, strādnieki nolīdzina tranšeju grunts

virsmu. Pēc nolīdzināšanas ar vibroplati Wacker DPU 3345 noblietē grunti, līdz tā sasniedz 0,2 MPa stiprību, ko

pārbauda ģeotehnikas speciālists un fiksē darbu žurnālā.

Kad grunts noblietētā, ar vienkausa frontāli iekrāvēju šķembas tiek iebērtas tranšejā vajadzīgajā vietā.

Strādnieki ar lāpstām, līmeņrāžiem un latu palīdzību nolīdzina izbērto šķembu kārtu un novibrē ar rokas blieti.

Pēc betonēšanas darbu pabeigšanas, tranšejas tiek aizraktas ar iepriekš izrakto grunti. To ber kārtās, ne

biezākās kā 30 cm, katru kārtu noblīvējot līdz 1,6 kg/cm3. Aizbēršanu veic frontālais iekrāvējs.

6. Pāļu darbi

Lai nodrošinātu papildus nestspēju, zem kolonnām tiek izvietoti skrūvpāļi, kuru atrašanās vietu nosaka ar

ģeodēziskajām metodēm un atzīmē ar marķieriem.

Pēc projekta ir nepieciešami 13 pāļi, kuru garums ir 4 m, staba diametrs

360 mm un nestspēja 343 kN. Tos būvlaukumā nogādā ar autotransportu no

izplatītāja un novietoti nokrautnē.

Skrūvpāļu montēšana notiek ar speciālu rotējošas iekārtas palīdzību, ko

uzstāda uz smagās tehnikas (att. 6.1). Ar rotācijas kustību pulksteņrādītāja

virzienā skrūvpāļi tiek ieskrūvēti gruntī. Šo pāļu maksimāli pieļaujamais griezes

moments 7500 N m.

Pēc ieskrūvēšanas pālim virsū tiek piemetināta 250250 mm liela

plātne.

7. Ārējo inženierkomunikāciju izbūves darbi

Ārējo inženierkomunikāciju izbūve darbi tiek veikti saskaņā ar būvuzņēmēja izstrādātiem kvalitātes

kontroles plāniem, darbu veikšanas kalendāro grafiku un izstrādāto tehnisko projektu. Esošajām

inženierkomunikācijām: ūdensvadam, kanalizācijai, siltumtrases pievadam, elektrokabeļiem un būvlaukuma

teritorijā esošam „Lattelekom” sakaru kabelim visā būvdarbu veikšanas laikā jāsaglabā aizsargzonu apzīmējumi.

Darbi veicami, ievērojot esošo komunikāciju aizsardzības prasības. Tas pats attiecināms uz būvlaukuma

nodrošinājuma pagaidu inženierkomunikācijām.

8. Betonēšanas darbi

8.1 Pamatu betonēšanas darbi

Kad beigti zemes darbi, tranšeju pamatnē ieklātas šķembas 100 mm kārtā un ieklāta pamatu hidroizolācija,

var sākt monolīto lentveida pamatu betonēšanas darbus. Pamatus betonē, izmantojot DOKA inventārveidņus, kurus

pirms darbu sākšanas, ja ir nepieciešams, notīra.

Att. 6.1. Pāļu darbi

19

Vairogu uzstādīšanu veic uz pamatnes grunts. To sāk ar stūra veidņu vairogu uzstādīšanu un turpina pa

visu izraktās tranšejas perimetru. Ik pa katriem diviem metriem pretējos vairogus saista ar savilcēm un izstāda

spraišļus. Vairogus jāuzstāda maksimāli tuvu vienu otram, lai betonēšanas laikā caur to starpām nesūktos cementa

piens. Vietās, kur nav iespējams uzstādīt standarta vairogus, izmanto OSB plātņu vairogus.

Pirms konstrukciju betonēšanas meistars apskata uzstādītos veidņus. Veidņu augstuma atzīmēm jāsakrīt ar

projektā uzstādītajām augstuma atzīmēm. Veidņiem jābūt blīvi savienotiem, bez atstarpēm. Veidņu pārbaudē ir

jānovērš novirzes no projektētā stāvokļa, ja tādas radušās.

Stiegrojumu izgatavo uz vietas būvlaukumā un ievieto veidņos atbilstoši projektam. Stiegrojuma nemainīga

stāvokļa nodrošināšanai izmanto distancerus. Stiegrojums iekraušanas, transportēšanas un izkraušanas laikā

nedrīkst deformēties. Stiegru iekraušana un izkraušana notiek ar celtni.

Betonu pasūta no rūpnīcas Valmierā. Pasūtījumu izpilda tikai pēc visu iepriekš minēto darbību veikšanas.

Betonu ved ar speciāliem autobetonmaisītājiem, nodrošinot saskaņotās īpašības, kuras atrodamas celtniecības

projekta dokumentācijā.

Kad autobetonmaisītājs betonu ir atvedis, to iestrādā ar sūkņa palīdzību, ko regulē ar roku darbu. Betons ir

rūpīgi jānoblīvē, ko dara ar dziļuma vibratoru. Lejot pamatus, pēdas daļu aizpilda līdz lējuma augstumam un

noblīvē. Veicot pamata daļas betonēšanu, betonu lej ik pa 30 cm biezām kārtām un blīvē visā pamatu augstumā.

Betonmasas blīvēšanas ilgums vienā vietā 20 – 40 sekundes – ko norāda cementa piena parādīšanās. Darbības zonu

nosaka strādnieks pēc betona virsmas. Kad vienā iegremdētā stāvoklī vibrēšana ir beigta, vibratoru izceļ un novieto

nākamajā darbības zonā ar tādu attālumu, lai nepaliktu neizvibrēta betonmasa. Cementa piena plēvīte jānotīra ar

metāla suku.

Cietēšanas laikā betonam nepieciešama apkope. Betona brīvo virsmu pārklāj ar plēvi, lai aizkavētu

mitruma iztvaikošanu. Pirmajās 3 dienās betons jālaista ik pēc trijām stundām un vismaz reizi naktī, pēc tam – ne

retāk kā trīs reizes diennaktī, līdz tas sasniedz 7 dienu vecumu. Tajā pašā laikā nedrīkst pieļaut betonmasas

pakļaušanu saules, lietus un vēja, kā arī mehāniskajām un ķīmiskajām iedarbībām.

Atveidņošana veicama tikai tad, kad betons ir sasniedzi 70% no projektētās stiprības. To nosaka ar kādu no

nesagraujošo pārbaužu metodēm. Pamatu betona stiprība, pie kuras pieļaujama atveidņošana, ir 11 MPa. Pēc

atveidņošanas veidņu elementus sašķiro, notīra un nogādā uz nokraušanas vietu.

8.2 Grīdu betonēšana

Pēc tam, kad virs sagatavotās šķembu kārtas tiek uzlikta hidroizolācijas plēve un siltumizolācijas materiāls,

var sākt grīdas betonēšanas darbus.

Betonu B15 piegādā no rūpnīcas ar autobetonmaisītāju un tas atbilst projektā noteiktajai specifikai. Betonu

iestrādā 1500 – 2000 mm platās joslās, kuras citu no citas pirms betonēšanas atdala ar vadulām. Vadulu augstumu

līmeņo pēc nepieciešamības un nostiprina ar koka miet iņiem. Sākumā betonu iestrādā katrā otrajā joslā un vadulas

izmanto betona virsmas nolīdzināšanai ar mērlatu. Kad joslās iestrādātais betons ir pietiekami sacietējis, vadulas un

mietiņus noņem un, par vadulām izmantojot sacietējušo betonu, betonē pārējās joslas. Betona grīdas blietē, līdz

parādās cementa piens, tad slīpē ar slīpmašīnu.

20

8.4 Pārsegumu betonēšana

Pirmajā stāvā pārsegumus paredzēts veidot no dobjajiem dzelzsbetona pārseguma paneļiem, taču ir

vietas, kur paneļu ievietošana nav racionāla vai iespējama. Šajās vietās pēc pārseguma paneļu montāžas paredzēts

betonēt monolītu pārseguma plātni, kura balstās uz tērauda profila sijām un mūra sienas vismaz 250 mm dziļumā.

Betonēšanas gaitā īpaša uzmanība jāpievērš stiegrojuma izvietojumam un betona aizsargkārtas biezumam,

kuru nodrošina ar speciālu fiksatoru palīdzību. Stiegras krustpunktos tiek sasietas. Pirms siju montāžas rūpīgi

jāpārliecinās, vai to balstījumu vietas atrodas vienā līmenī. Tās montē ar autoceltņa palīdzību.

Koka sijas, kas uzņem veidņa, betona un strādnieku radīto slodzi, piesien pie metāla sijām ar 3mm metāla

stiepli.

8.5 Kāpņu laidu un laukumiņu betonēšana

Kāpnes tiek veidotas uz metāla sijām. Vispirms tiek montētas kāpņu laidu un podestu sijas, tad montē

veidņus DOKA. Tērauda sijas paredzēts apslēpt betonā, tāpēc no apakšas pie tām, izmantojot distancerus, tiek

stiprināti veidņu vairogi ar 3 mm metāla stieplēm. Kāpņu laida pakāpieniem tiek veidoti tikai vertikālie veidņi, tā,

lai no augšas veidņus varētu aizpildīt ar betonu, noblīvēt un nolīdzināt virsmu. Kāpņu starpstāvu laukum iņu veidņo

līdzīgi pārsegumiem.

Pēc veidņu montāžas ievieto stiegras un sāk betonēšanu. To dara sākot ar augšējo pakāpienu. Šādā veidā

nobetonējamas parādes kāpnes un evakuācijas kāpnes.

8.6 Ārējo kāpņu betonēšana

Ēkai ir galvenā ieeja, kurai paredzētas kāpnes. Kāpņu betonēšanu var sākt pēc grunts atrakšanas un

pamatnes sagatavošanas attiecīgajā vietā.

Ārējo kāpņu veidņu sānu un gala elementus atbilstoši projektā paredzētajiem izmēriem izgatavo no 18 mm

biezas OSB plātnēm. Veidojot veidņus, jāatceras, ka gan lievenis, gan kāpņu pakāpieni jāveido ar nelielu kritumu

uz ārpusi, lai varētu brīvi notecēt atmosfēras nokrišņu ūdens. Sānu veidņa elementu garenvirzienā apšuj ar 50x50

mm šķērsgriezuma koka latām, kas izvietotas precīzi augšmalā, apakšā un katra pakāpiena līmenī. Pēc latu virsmas

tiks līdzināta betonmasa. Izzāģētos un ar latām pastiprinātos veidņus precīzi uzstāda uz grunts un nostiprina ar koka

mietiņiem, kurus iedzen zemē veidņu ārpusē. Mietiņiem jābūt veidņu elementu malās, pie katra pakāpiena un

lieveņa vidū. Pakāpiena veidņu elementus pienaglo pie elementu ārmalas un pie sienas piestiprinātiem atbalstiem.

Pakāpienu veidņu elementiem nodrošina papildus stingumu ar vidējo saišķa dēli, ko piestiprina pie katram

pakāpiena veidņa elementam pienaglotas atbalstlatas un dēļa galā slīpi iedzīta mietiņa.

Pēc veidņu uzstādīšanas un nostiprināšanas jāizveido temperatūras šuve starp ēkas sienu un betonējamajām

kāpnēm, ar bitumena mastiku pielīmējot ruberoīda loksni un no veidņu iekšpuses to pārklājot ar hermetizējošu

temperatūras šuvju veidošanas materiālu. Pēc veidņu sagatavošanas betonēšanai brīvo platību veidņos var aizpildīt

ar izturīgiem būvgružiem, atstājot no malām un augšpuses vismaz 150 mm platu joslu. Būvgružus ieteicams

sablietēt savā starpā un ieblietēt zemē. Atlikušo brīvo veidņu daļu aizpilda ar B25 betonmasu un kārtīgi noblīvē.

Betonēšanas laikā, kamēr betons vēl nav saistījies, paredzētajās margu statņu vietās ieliek plastmasas ieliktņus un

ļauj betonam 15 minūtes saistīties. Tad var sākt virsmu apstrādi ar metāla gludīklu. Vispirms uzmanīgi noņem

21

vidējo saišķa dēli, tad pakāpienu veidņu elementus un izlīdzina vertikālās un horizontālās virsmas. Uzmanība

jāpievērš iekšējiem un ārējiem stūriem. Kāpņu malējos vairogus atstāj uz 7 – 10 dienām.

9. Mūrēšanas darbi

Ēkas sienas tiek veidotas no Aerock gāzbetona blokiem. Ārsienās izmanto blokus ar izmēriem

600300200.

Mūrnieki darba vietā iekārtojas tā, lai viņi varētu ērti strādāt, brīvi kustēties un veikt darbus bez liekām

kustībām, ērti paņemt materiālus – blokus un līmjavu, un darba rīkus. Šajā nolūkā ierīko 3 galvenās darba zonas:

darba, materiālu un transportēšanas zonu. Darbu zonu paredz 0,6 m platumā starp veidojamo mūri un nokrautajiem

materiāliem. Starp mūri un darba klāju atstāj 5 cm platu spraugu, pa kuru var nolaist svērteni, lai pārbaudītu mūra

vertikālo stāvokli. Paralēli darba zonai izveido otru 1 m platu materiālu nokraušanas zonu, kurai jānodrošina

strādnieku brīva pārvietošanās. Materiālu nokraušana darba zonā. Virzienauklas piestiprina pie kārtu latas

aptverēm. Ar virzienauklas palīdzību mūrnieks panāk, ka gāzbetona bloku kārtas ir horizontālas un taisnas.

AEROC rūpnīcā izgatavotiem blokiem vienā galā ir iestrādātas vertikālās rievas un otrā galā ierievji bloku

savienošanai ar tā saukto "sauso šuvi", kā arī galos tiem ir montāžas kabatas (rokturi), kas ievērojami atvieglo

bloku montāžu.

Līme ar speciālu kausiņu tiek uzklāta tikai uz bloku horizontālajām virsmām.

Bloki savā starpā savienojās ar tā saukto "sauso šuvi", ierievis savienojās ar rievu. Montāžas laikā bloki tiek

likti cieši viens pie otra, kā arī jāseko, lai rievas kārtīgi iegultu ierievjos.

22

Ja nepieciešams nozāģēt bloku galos esošās rievas vai ierievjus, tad arī blokam ar ko tas paredzēts savienot

nozāģē rievas vai ierievjus, šajā gadījumā uz vertikālajām šuvēm tiek uzklāta bloku līme.

Pirmās bloku rindas ieklāšana

Izveido hidroizolāciju starp pirmo bloku rindu un pamatiem.

Pirmo bloku rindu jāieklāj uz mūrjavas. Vispirms vietā novieto pirmo bloku un pēc tam nākamos liek cieši

vienu pie otra, uz vertikālajām bloku virsmām līmi neliekot. Jāseko, lai katra bloka galā būtu vertikālās rievas.

Pirmo bloku rindu novieto ļoti precīzi, šim nolūkam izmantojot gumijas āmuru un līmeņrādi. Kad java ir

pietiekami sacietējusi, nolīdziniet bloku virsmu ar speciālu rīvdēli un notīriet putekļus ar slotiņu.

Vertikālo šuvju aizpildīšana

Maisīšanas traukā ielej ūdeni un AEROC bloku līmi. Līmes maisījumu samaisa atbilstoši pamācībai, kura

atrodas uz iepakojuma. Pēc tam aizpilda bloku galos esošās rievas ar līmi, lai nodroš inātu nekustīgu gaisu

vertikālajās šuvēs.

23

Stiegrojuma iestrāde

Pirmās bloku rindas augšējā virsmā iefrēzē padziļinājumus stiegru ievietošanai. Šim nolūkam izmanto

rokas vai elektrisko frēzi. Ēkas stūros frēzējumam vienmērīgi jāturpinās uz šķērsojošo sienu.

Pēc frēzēšanas iztīra padziļinājumus no gružiem un putekļiem, izmēra un sagriež vajadzīgā garuma

stiegrojumu, kā arī izloka pēc vajadzības. Darbu veikšanai jāizmanto stiegrojums A-III Ø 8 mm.

Izfrēzētos padziļinājumus piepilda ar AEROC bloku līmi un ievieto stiegrojumu. Jāpārliecinās vai

stiegrojums ir kārtīgi pārklāta ar līmi, bet lieko līmi ir jānotīra no bloku virsmas.

Koka vadulas

Lai atvieglotu sienas mūrēšanu, ēkas stūros novieto nolīmeņotas koka latas, uz kurām ievilktas atzīmes pēc

katriem 200 mm. Atzīmju vietās piestiprina auklu, kas atvieglos nākamās bloku rindas līmēšanu.

24

Nākamo bloku rindu līmēšana

Atbilstoši bloka platumam izvēlas vajadzīgā platuma līmjavas kasti un iele j tajā AEROC bloku līmi. Ar

līmjavas vadulu uzklā j līmes maisījumu vienmērīgā slānī uz bloku virsmas. Bloku novieto paredzētajā vietā.

Blokus līmeņo ar gumijas āmura un līmeņrāža palīdzību. Nākamos blokus novieto cieši vienu pie otra

(vertikālā salaiduma vietā rievas pagaidām paliek neaizpildītas). Rindas beigās veic mērījumus, lai nozāģētu pēc

nepieciešamā izmēra pēdējo bloku.

Visprecīzāk blokus iespējams nozāģēt ar lentzāģi, tomēr arī ar rokas zāģi AEROC blokus var vienkārši

sazāģēt vajadzīgajos izmēros.

Tālāk seko vertikālo šuvju aizpildīšana, vajadzības gadījumā bloku virsmas pieslīpēšana ar rīvdēli un

attīrīšana no putekļiem (sk. Pirmās bloku rindas ieklāšana). Aukla tiek pacelta līdz latas nākamajai augstuma

atzīmei un tiek sākta nākamās bloku rindas ieklāšana. Stiegrojums tiek iestrādāts bloku pirmajā, pēc tam katrā

ceturtajā un obligāti pēdējā rindā pa visu ēkas perimetru. Tāpat arī uz pārsedžu atbalsta virsmas (apmēram 900 mm

garumā).

25

10. Montāžas darbi

10.1 Kolonnu montāža

Sliekamo dzelzsbetonu kolonnu montāža tiek veikta ar autoceltni MAZ 63038, kura celtspēja ir 25t,

izlieces garums 19,7 m un augstums 21,3 m.. Kolonnas tiek nogādātas līdz montāžas vietai un stiprinātas pie pāļu

plāksnes ar skrūvēm.

10.2 Saliekamo dzelzsbetona pārsegumu montāža

Pēc tam, kad no Aerock gāzbetona blokiem ir uzmūrēts ēkas pirmais stāvs līdz logu augšējam

līmenim, sākas paneļu montāžas darbi. Šiem darbiem izmanto autoceltni MAZ 63038.

Starpstāvu pārseguma paneļi tiek pasūtīti rūpnīcā, un tos būvlaukumā nogādā ar autotransportu. Elementu

montāžu paredzēts veikt ar beznokrāves metodi. Sākumā tiek montēti īsākie pārseguma paneļi, kuri atrodas blakus

kāpnēm. Smagākais elementa svars 2,8 t.

Dzelzsbetona paneļi jāpārvadā ļoti uzmanīgi, lai transportēšanas laikā tie netiktu bojāti, tādēļ pielieto

speciālus transportlīdzekļus – paneļu vedējus. Zem saliekamā dzelzsbetona konstrukcijām novieto taisnstūra

šķērsgriezuma koka šķautņus, bet, novietojot dzelzsbetona konstrukcijas vairākās kārtās, starp tām jānovieto

starplikas, kurām jābūt uz vienas vertikāles ar paliktņiem. Konstrukcijas transportlīdzeklī jānostiprina, ņemot vērā

iespējamos grūdienus un vēja iedarbību. Nostiprinājumam jābūt tādam, lai viena elementa izkrišana nerosinātu

pārējo elementu izkrišanu.

Lai paneļu celšanu būtu droša, vienmēr jāizmanto drošības ķēdes, kas atrodas pie skavām. Pirms plātņu

pacelšanas drošības ķēžu stiprinājumus pārbauda. Drošības ķēdi atāķē tikai tad, kad starp plātni, un balsta pamatni

ir apmēram 100 mm atstarpe. Paneļu pacelšana jāveic tā, lai attālums starp traversas skavām un paneļa galiem

paliek nemainīgs – aptuveni 200 mm. Traversas skavām attiecībā pret dobjo plātni jābūt simetriski izvietotām.

Plātnēm, kurās ir iegriezumi, kas pie pacelšanas rada ekscentrisitāti, traversas skavas jācenšas izvietot tā, lai plātne

būtu pēc iespējas horizontālā stāvoklī. Dobās plātnes montē tieši no transportlīdzekļa. Pārseguma plātne uz mūra

virsmas jānolaiž lēni, bez triecieniem, lai kas vienlaicīgi skartu visu mūra virsmu. Ja pārseguma panelis ir novietots

nepareizi, tad to paceļ ar celtni, izlīdzina izspiesto javu un pēc stāvokļa precizēšanas no jauna novieto atpakaļ uz

balstiem. Pārseguma paneļus sāk montēt no vienas malas. Dobajiem pārseguma paneļiem pirms montāžas

nepieciešams aizbetonēt dobumu galus.

Visas stiegras šuvēs ievieto saskaņā ar montāžas rasējumiem, nepieciešamības gadījumā izmanto stiegru

distancerus. Starpplātņu šuvēs pie dobto paneļu balstiem apakšējā šuves daļā jāievieto enkurstiegrojums.

Pārsegumam pa perimetru ievieto perimetrstiegrojumu, lai pārsegums darbotos kā vienots veselums un starp plātņu

šuvēm neparādītos plaisas. Pirms šuvju aizpildīšanas ar betonu tās iztīra no putekļiem un gružiem. Šuvēs novietotie

elektroinstalācijas kabeļi tiek ievietoti saskaņā ar projektu; ja nepieciešams tos ievietot plātnes garenvirzienā, tos

ievieto plātnes dobumos.

26

10.3 Pārsedžu montāža

Logu un durvju pārsegšanai izmanto Aerock pārsedzes. Pārsedzes ir ar lieliem laidumiem,

tāpēc to montāžai izmanto speciālu celšanas tehniku – autoceltni MAZ 63038. Pārsedzi uzstāda uz

gāzbetona bloku ārsienām virs ailēm, nodrošinot 250 mm atbalstu uz mūra abās ailes pusēs. Jāseko

līdzi, lai aile tiktu novietota precīzi un uz sienas neveidotos nelīdzenums. Uz pārsedzēm ir

marķējums, kas norāda novietošanas plakni - bultiņai jābūt vērstai uz zemi un tekstam –

horizontāli (Att. 10.3.1).

10.4 Metāla konstrukciju montāža

Metāla konstrukciju montāžā ietilpst metāla sijas un kāpņu elementi. Metāla konstrukciju montāža

nepieciešama atsevišķo elementu noregulēšana. Montējot sijas, tās uzstāda uz kolonnu galvām vai atbalsta uz

sienām ar autoceltņa palīdzību. Pie kolonnām sijas tiek pieskrūvētas, bet atbalsta mezglus sametina.

11. Namdaru un jumiķu darbi

11.1 Logu un vitrīnu montāža

Logus būvlaukumā piegādā ražotājs pilnā komplektācijā statņos. Pie logu aiļu mūrēšanas jāievēro, ka loga

bloka izmērs ir par 30 – 50 mm mazāks nekā loga ailes izmērs. Logu ailē novieto uz cietiem polimēra klucīšiem.

Logu montāžai ir jāizmanto elastīgi enkuri, celtniecības dībeļi. Nolīmeņotu logu horizontālās novirzes nedrīkst

pārsniegt 1,5 mm uz metru, bet vertikālās novirzes visā loga augstumā nedrīkst būt lielākas par 3 mm. Attālumi

starp aplodas stiprinājuma profiliem nedrīkst pārsniegt 700 mm. Pirms montāžas šuvju aizpildīšanas tiek izņemti

ķīlīši, kuri izmantoti logu fiksācijai. Lai nodrošinātu PVC logu ekspluatācijas prasības, loga montāžas šuves

aizpilda ar putām. Putu siltinātāji nedrīkst saturēt bitumena piedevas un palielināt tilpumu pēc montāžas. Montāžas

šuvēm pa visu loga perimetru ir jābūt blīvām un hermētiskām, lai samazinātu siltuma zudumus caur logiem un

palielinātu ēkas energoefektivitāti. Šuvju tvaika izolācijai iekšpusē ir jābūt ar lielāku pakāpi, nekā tvaika izolācijai

ārpusē, kura savukārt ir noturīga pret tiešu ultravioleto staru ietekmi, mitrumu un vēju.

11.2 Durvju montāža

Sagatavojot durvju aili, vispirms pārbauda, vai tā ir taisna un līmenī. Jāpārliecinās, ka aile ir vismaz 20 mm

platāka un 13 mm augstāka par durvju komplekta faktiskajiem izmēriem. Jāpārbauda atstarpe starp durvīm un

grīdu, lai durvis varētu brīvi vērt. Standarta atstarpe starp durvju apakšējo malu un grīdu ir 25 mm. Durvis uzstāda,

novietojot durvju rāmi ailas centrā un nofiksējot ar ķīlīšiem tā, lai tās būtu vertikālā stāvoklī. Ķīļu pārus novieto

rāmja pretējās pusēs tā, lai tie stingri saturētu rāmi, bet lai skrūves to neizliektu. Ar līmeņrādi un leņķi pārbauda,

vai rāmis ir novietots taisni un taisnā leņķī pret sienu. Jāpārbauda horizontālie izmēri rāmja augšā, vidū un apakšā

un jāpielāgo ķīļi tā, lai šie izmēri būtu vienādi. To, vai rāmis ir taisnā leņķī, pārbauda, nomērot diagonāles. Ja to

garumi nav vienādi, rāmja stāvokli pielāgo, regulējot ķīļus, kamēr diagonāļu garumi sakrīt. Kad tas panākts, durvju

rāmi pieskrūvē eņģu pusē. Rāmī ieliek durvis un pārbauda to vēršanos. Durvīm ir jāveras brīvi. Ja vēl joprojām

nepieciešams rāmi pielāgot, to dara, regulējot ķīļus un montāžas skrūves. Kad rāmis ir taisns un durvis veras brīvi,

Att. 10.3.1

Pārsedžu marķējums

27

jāpiestiprina ar skrūvēm arī rāmja slēdzenes puse. Kad tas paveikts, spraugu starp rāmi un sienu aizpilda ar

minerālvati un veic apdares darbus. Kad durvis ir nostiprinātas, pieliek rokturus un aizvērējus.

11.3 Nenesošo starpsienu izbūve

Starpsienas izbūvē kā metāla karkasa sienas. Solis starp statņiem 570 mm tā, lai starp diviem statņiem

precīzi ietilptu akmensvates siltinājuma loksnes. Šādu karkasa sienai garenvirzienā izvieto profilus ik pēc 600 mm,

pie kuriem ar skrūvēm stiprina ģipškartona plāksnes. Ja siena paredzēta mitrā telpā (sanmezglos), tad vispirms to

apšuj ar OSB plāksnēm 12 mm biezumā, šuves aizziežot ar bitumena mastiku, un virsū stiprina mitrumizturīgo

ģipškartona plāksni. Starp statņiem savelk komunikāciju kabeļus. Starpsienas tiek aizpildītas ar minerālvates

plāksnēm un apšūtas arī no otras puses.

11.4 Jumta izbūve

Jumta konstrukciju veido no koka spārēm un brusām. Pirmā stāva jumti tiek veidoti ar 10O slīpumus, bet

otrā stāva koka jumtam ir paredzēts 5O slīpums.

Vispirms notiek kokmateriālu transportēšana uz ēkas pirmā vai otrā stāva pārseguma. To veic ar autoceltni

MAZ 63038. Visi konstrukciju atmērīšanas, izgatavošanas un montāžas darbi norisinās uz pirmā vai otrā stāva

pārseguma. Vispirms uzstāda jumta krēslus, statņus un atgāžņus. Koka konstrukcijās veic nepieciešamos iekalumus

un iezāģējumus. Tad uz tiem izvieto spāres. Pretkondensātplēvi ieklāj virzienā no zemākā punkta uz augstāko,

paralēli dzegai un stiprina pie spārēm ar līstēm. Perpendikulāri spārēm uzklāj jumta latojumu apmēram ik pēc 300

mm atbilstoši jumta seguma uzklāšanas tehnoloģijas prasībām. Kad latojuma naglošana ir pabeigta, var sākt montēt

OSB plāksnes, uz kurām balstīsies jumta segums. Tas paredzēts no profilētajām RUUKI loksnēm. Jumta segumu

montē no jumta augšas uz apakšu, no viena stūra ejot uz pretējo, nodrošinot lokšņu pārklāšanos, lai ūdens netecētu

uz konstrukcijas.

Pēc fasādes apdares darbu beigšanas jāpiestiprina karnīzes un notekas, vējadēļi, kā arī jāmontē speciālas

metāla noteces pie katras izbūves un jumta šķautnes.

12. Izolācijas darbi

12.1 Horizontālā hidroizolācija

Pareizi un kvalitatīvi izveidota horizontālā hidroizolācija pasargā ēku no samitrināšanās un nodrošina tai

daudz ilgāku mūžu, kā arī higiēniskus apstākļus telpās ēkas ekspluatācijas laikā. Veidojot horizontālo

hidroizolāciju, jāņem vērā, ka ruļļmateriāla mala nedrīkst būt izvirzīta no sienas uz ārpusi, jo tad tā var uztvert

lietus ūdeni un ievadīt to sienā. Horizontālo hidroizolāciju ierīko zem pamatu pēdām, starp pamatiem un gāzbetona

bloku mūri, kā arī zem grīdām. Starp pamatiem un gāzbetona bloku mūri uzklāj ruberoīdu 2 kārtās uz izlīdzinātas

betona virsmas tā lai šuves nesakristu. Ruberoīdu klāj bitumena mastikā. Pārējos abos gadījumos hidroizo lāciju

nodrošina ar polietilēna plēves palīdzību 0,2 mm biezumā.

28

12.2 Pārsegumu un starpsienu izolācija

Pārseguma izolācija notiek reizē ar jumta montāžu. Vispirms uz pārseguma tiek uzklāts siltumu izolējošais

materiāls, tad uz jumta sāk montēt OSB plāksnes, lai nodrošinātu aizsardzību pret mitrumu. Izolējošajam

materiālam ir svarīgi nodrošināt nebojātu struktūru un pēc iespējas sausākus apstākļus, jo mitruma ietekmē tas

zaudē savas īpašības.

Starpsienās izolāciju ievieto starp karkasu un nostiprina ar latojumu, kuram virsū skrūvē OSB plāksnes un

mitrumizturīgo ģipškartonu.

13. Apdares darbi

13.1 Ārējie apdares darbi

Ārējās fasādes apdares darbi tiek uzsākti pēc logu un durvju ievietošanas ailās un ieejas kāpņu betonēšanas

darbiem.

Ārējos apdares darbus sāk ar sastatņu montāžu. Kā sastatnes izmanto tērauda cauruļu sastatnes, kuras

sastāv no savstarpēji sastiprinātām tērauda caurulēm. Būtībā konstrukcija sastāv no vertikāliem statņiem, kuru

apakšā ir pēda un regulēšanas vārsts, horizontāli garie stieņi balsta rāmi, uz kura atrodas darba klājs. Par sastatnēm

izmanto Plettac SL70. Rāmja sastatņu pamatkomplektācijā ietilpst 6 galvenās komponentes: rāmji, klāji,

diagonāles, borti, margas un pēdas. Papildus drošībai dažādā augstumā no horizontāliem stieņiem ir izvietotas

starpmargas un šķērsmargas. Šķērsmargas ierīko tā, lai strādājot darbinieks nenokristu, starpmargas ierīko tā, lai

strādājot ar saliektu ķermeni, strādnieks nenokristu. Klāju ierīko tā, lai no darba klāja nekristu dažādi priekšmeti,

tāpēc izmanto atbalsta bortu vismaz 10 cm augstumā. Attālums starp horizontāliem stieņiem pa vertikāli ir vismaz

2,0 m. Stabilitātei sastatnes ir jāpievieno apdares sienai samērā cieši un jālieto sastatņu turētājs sienā. Šo sastatņu

uzstādīšanu atstāj iznomātāj firmas ziņā, respektīvi, Ramiteh. Darbam nelielā augstumā izmanto pastatnes,

nelieliem atsevišķiem apjomiem izmanto saliekamās kāpnes, kuras pieslej pie sienas leņķī robežās starp 68˚ un 75˚.

Ārsienas paredzēts siltināt ar PAROC FAS-4 100 mm biezām cietās akmensvates loksnēm. Loksnes uz

būvlaukumu piegādā ražotājs, tās tiek atstātas nokraušanas nojumē un ir jātransportē uz būvdarbu vietu. Loksnes

pie gāzbetona bloku mūra Uz virspamata pirms sienas apšūšanas ar akmensvati novieto cokola līsti. Montāžu sāk

no sienas apakšējā stūra. Vispirms siena tiek attīrīta no putekļiem un netīrumiem, tad uz akmens vates uzklāj

līmjavu pa visu tās laukumu (nekādā gadījumā nedrīkst uzklāt līmjavu tikai pa perimetru vai pāris punktos) un

stiprina pie sienas. Nākamo gabalu liek blakām, tā izveidojot pirmo rindu. Nākamajā rindā liekamā akmens vate

tiek stiprināta, lai nesakristu šuves. Uz siltumizolācijas ar līmjavas špakteli uzstrādā stiklašķiedras sietu, uz kura

uzstrādā līmjavas špakteles virskārtu. Uz šīs virskārtas uzklāj krāsainu dekoratīvo apmetumu. Apmet arī cokolu, no

kur pirms tam ir nokalts vecais apmetums. Apmešanai izmanto jauktu javu. Cokolu pēc apmešanas nokrāso ar

cokola krāsošanai paredzētām lateksa krāsām.

29

13.2 Iekšējās apdares darbi

13.2.1 Griestu apdare

Griesti tiek apmesti divās kārtās un izlīdzināti, lai varētu nokrāsot. Pirms apmetuma kārtas uzklāšanas un

krāsošanas griestus nogruntē.

Griesti konferenču zālē tiek veidoti no Knauf sistēmas ģipškartona piekārtās konstrukcijas. Starp

ģipškartona plātnēm speciālās rievās ievieto polimērmateriāla sietu un aizšpaktelē šīs šuves. Špaktelēšanai izmanto

špakteli Maxit Vetonit. Pēc tam, kad špaktele ir sacietējusi, nepieciešams šuves noslīpēt ar smilšpapīru, lai iegūtu

gludas virsmas. Pirms griestu krāsošanas tos iegruntē, lai salipinātu putekļus un padarītu tos nekaitīgus, kā arī lai

novērstu uzklājamās krāsas pārāk dziļu iesūkšanos ģipškartonā.

13.2.2 Apmetuma izlīdzinošā kārta

Mūrētās sienas tiek apmestas. Apmetumu ieklāj, izmantojot roku darbu. Pirms apmetumu darbu sākuma

notīra gāzbetona bloku mūra virsmas no putekļiem un pielipušās līmes. Ar svērteņa un līmeņrāža pārbauda sienas

vertikalitāti. Apmešanas darbiem izmanto jaukta sastāva javu apmetumu uz ģipša bāzes. Apmetumu met 2 kārtās –

sagatavošanas un pamata. Pēc sienu izlīdzināšanas tās var krāsot.

13.2.3 Krāsošanas darbi

Pēc tam, kad sienas ir apmestas, noflīzētas un paveikta ir arī griestu apdare, var sākt sienu krāsošanas

darbus. Sienas tiek krāsotas ar tonētām lateksa krāsām. Krāsošanas darbiem ir nepieciešamas otas, piemēroti aplīšu

veltņi (rullīši) un smidzinātāji. Krāsojot vispirms uzvelk 3-4 joslas un tad rullē ar veltni tām pāri, kamēr krāsa visā

laukumā ir pierullēta vienmērīgā slānī.

Lielākā daļa krāsu satur gaistošus un degošus piemaisījumus, kuri krāsošanas laikā iztvaiko, tāpēc, veicot

krāsošanas darbus, telpas nepieciešams vēdināt. Jāizvairās no saskarsmes ar uguni, krāsošanas laikā aizliegts

smēķēt. Ar krāsām piesūcinātās lupatas ir jāiznīcina pēc darbu beigšanas, jo tās var pašaizdegties. Krāsvielu

šķīdinātāji ir kaitīgi veselībai, tāpēc krāsošanas laikā aizliegts ēst un dzert.

Krāsošanas procesā tālāku vietu aizsniegšanai jāizmanto pastatnes vai kāpnes. Palīgprocesos ietilpst šādu

pastatņu vai kāpņu izgatavošana, krāsu sajaukšana vai atšķaidīšana, instrumentu sagatavošana darbam un virsmu

iezīmēšana.

13.2.4 Flīzēšanas darbi

Flīzēšanas darbus sāk pēc griestu apdares darbu pabeigšanas. Grīdu flīzēšanai izmanto akmens un

keramikas flīzes.

Pirms grīdu flīzēšanas darbu sākšanas, jāpārbauda virsmu gludums, līdzenums, stingrums un mitrums.

Pirms flīzēšanas darbu sākšanas pārliecinās, vai betona pamatne ir sausa. Sākot flīzēšanu, durvīm perpendikulāro

malu virzienā tieši pa telpas vidu nostiepj auklu. Flīzēšanu sāk uz abām pusēm no auklas. Vienāda biezuma šuvju

panākšanai izmanto flīžu krustiņus. Flīžu piegriešanai izmanto specializētos profesionālos instrumentus. Tā kā

piegrieztās flīzes izmanto kājlīstēm telpās, tad kvalitatīvu kājlīšu flīzējuma iegūšanai piegriezto flīžu malas jāslīpē

– to dara, izmantojot speciālu slīpripu.

30

Flīzes pie betona grīdas piestiprina ar flīžu līmi Vetonit, kuru izlīdzina ar zobaino špakteļlāpstu. Malējās un

stūra flīzes piegriež tā, lai pie sienas paliktu 3mm plata sprauga šuves izveidošanai. Telpām, kurām flīzes ieklāj

paralēli vai perpendikulāri telpas sienām, flīzēšanu sāk no telpas vidus, telpām, kuras ieklāj pa diagonāli, flīzēšanu

sāk no laukuma stūra.

Pēc flīžu līmes sacietēšanas (12 - 24h), var ķerties pie šuvju aizpildīšanas. Šuvju aizpildīšanai izmanto

rīvdēli, kuram darba virsma ir pārklāta ar gumiju. Nobeigumā flīzējumu nomazgā.

13.2.5 Parketa grīdas

Parketa segumam paredzēts ozolkoka gabalparkets. To ieklāj uz līdzenas pamatnes, kas veidota no dēļiem

ar kartona starpkārtu. Parketa dēlīšu sānskaldnēs izveido rievu un ievieto tajā līstītes, tā savienojot parketa dēlīšus

savā starpā. Naglas iedzen rievā slīpi, un to galvas ar dorni iedzen dziļāk koksnē. Gabalparketu ieklāj skujiņveidā

atbilstoši telpu ekspluatācijas plāna rasējumam.

Pirms sākt klāt parketu, rūpīgi jānotīra pamatne, jāiedziļina naglu galvas, ar 2 m garu latu jāpārbauda dēļu

klāja līdzenums un nelīdzenumi jānoēvelē. Gar telpas malām veido apmali, skujiņu rakstu veido telpas

garenvirzienā un no durvīm uz logiem. Skujiņu raksta virzienā telpas vidū nostiepj auklu, dēlīšus novieto tā, lai

iznāktu vesels rindu skaits, un rindas aizzīmē ar krītu. Pirmo skujiņu raksta rindu izvieto pamatnes dēļu klāja

garenvirzienā vai šķērsvirzienā tā, lai dēlīšu gali neatrastos uz spraugām dēļu pamatnē. Pēc aizzīmēšanas dēlīšus

noņem un uz pamatnes uzklāj kartonu.

Abos telpas galos iedzen naglas un pie tām nostiprina virzienauklas tā, lai virs grīdas tā atrastos parketa

dēlīša biezuma augstumā. Pēc virzienauklas noklāj 2 dēlīšu rindas – virzienskujiņu rindu, no kuras uz abām pusēm

tiks klātas dēlīšu rindas līdz apmalei. Virzienskujiņu rindā pirmo gabalparketa dēlīšu pāri noliek precīzi pēc

virzienauklas, ar celi piespiež un pienaglo, naglas virzot slīpi dēlīša rievas apakšmalā. Katru dēlīti piestiprina ar 3

naglām. Nākamos dēlīšus stiprina, noliekot blakus iepriekšējam, iedzenot tā ierievi iepriekš piestiprinātā dēlīša

rievā, piedzenot un pienaglojot. Pēdējai rindai jānozāģē gali; to dara ar elektrisko rokas ripzāģi. Starp parketa

dēlīšiem un sienu atstāj 10-15 mm platu spraugu, kuru nosedz ar grīdlīsti.

Pēc ieklāšanas gabalparketa grīdu ciklē. Ja parkets ieklāts nekvalitatīvi, tad to pirms ciklēšanas ēvelē ar

elektrisko rokas ēveli. Ciklēšanai izmanto speciālu rokas instrumentu – cikliņu. Jāciklē sausa koksne, lai panāktu

gludāku virsmu. Pēc ciklēšanas grīda jāslīpē ar slīpmašīnu un pēc tam nolako.

14. Iekšējo inženierkomunikāciju izbūves darbi

14.1 Apkure un ventilācija (veic apakšuzņēmējs)

Apkures un vēdināšanas kanāli izbūvējami speciālās šahtās vienlaicīgi ar apdares darbu sākšanos. Visus

apkures cauruļvadus un ventilācijas caurules uzstādīt saskaņā ar tehniskā projekta „AVK” daļu. Montāžu veic no

iepriekš sagatavotām detaļām un materiāliem. Uzstāda visas apkurei un ventilācijai nepieciešamās ierīces. Pēc

montāžas darbu beigšanas veic samontēto cauruļvadu hidraulisko pārbaudi saskaņā ar normatīvu prasībām.

31

14.2 Ūdensvads un kanalizācija (veic apakšuzņēmējs)

Iekšējie ūdensvadi un kanalizācijas vadi izbūvējami speciālās šahtās vienlaicīgi ar apdares darbu sākšanos.

Saimnieciskā ūdensvada cauruļvadus uzstādīt saskaņā ar tehniskā projekta „UK” daļu (samontē un veic hidraulisko

pārbaudi pirms sienu aizšūšanas). Ugunsdzēsības ūdensvadu izbūvē no melnā metāla caurulēm ar savienojumu

gāzes metināšanu. Montāžu veic no iepriekš sagatavotām būvdetaļām. Pēc montāžas darbu pabeigšanas veic

samontētās sistēmas hidraulisko pārbaudi saskaņā ar normatīvu prasībām. Uzstāda visas nepieciešamās

sanitārtehniskās ierīces.

14.3 Elektrotehniskie darbi (veic apakšuzņēmējs)

Pirms elektrotehnisko darbu sākšanas tiek aprēķināta nepieciešamā elektrojauda un noteikts vadu

šķērsgriezums, nepieciešamā armatūra. Ar elektroinspekciju tiek saskaņota elektrosadales skapja atrašanās vieta.

Kabeļu instalāciju izbūvē saskaņā artehniskā projekta ''EL'' daļu slēpti betona kanālos, riģipša starpsienu

konstrukcijās un virs piekārtajiem griestiem pirms šo konstrukciju aizšūšanas.

14.4 Ugunsgrēka un apsardzes signalizācija (veic apakšuzņēmējs)

Signalizāciju sistēmas izbūvē saskaņā ar tehniskā projekta „UAS” daļu. Darbus veic paralēli apdares

darbiem.

14.5 Zibensaizsardzība (veic apakšuzņēmējs)

Zibensaizsardzības sistēmu izbūvē paralēli apdares darbu veikšanai atbilstoši tehniskā projekta „UAS”

daļai.

15. Labiekārtošanas darbi

Pēc galvenajiem būvdarbiem tiek veikta ēkas un tās apkārtnes labiekārtošana. Tiek aizvākta liekā izraktā

grunts, izlīdzināts reljefs. Nonivelētas un nospraustas apkārtējo celiņu un piebraucamo ceļu asis un malas. Uz

iebērtu un noblietētu šķembu pamatnes 4 cm slānī ielej betonu vietās, kur paredzēti ietvju un iebraucamo ceļu

bortakmeņi. Grunts planēšanai, šķembu ieklāšanai un izlīdzināšanai izmanto kompakto frontālo iekrāvēju

Caterpillar 908H. Pirms asfaltseguma ieklāšanas veic uzbērtās grunts blīvēšanu ar kombinēto vibroveltni. Asfalta

segumu ieklāj ar ieklājēju. Bortakmeņus liek precīzi pēc projektā noteiktajām atzīmēm. Uz blietētā šķembu pamata

ber smilts pamatni un, ievērojot stingru vibrēšanas tehnoloģiju, tiek ieklāti betona bruģakmeņi gājēju celiņiem.

32

Kvalitātes kontrole

1. Kvalitātes kontrole betonēšanas darbos

Visu konstruktīvo elementu parametriem (izmēriem, attālumiem, augstumu atzīmēm utt.) jāatbilst projekta

prasībām. Atkāpes nedrīkst pārsniegt pieļaujamās normas. Ja atkāpes pārsniedz pieļaujamās normas, tad pasākumi,

lai to novērstu, jāsaskaņo ar projektētāju. Veicot kvalitātes kontroli tiek piedāvāta sekojoša darba shēma:

1. Līdz darbu uzsākšanai jāprecizē projektā dotie izmēri un parametri.

2. Kontrole tiek veikta, salīdzinot reālos un projektā dotos izmērus un parametrus.

3. Ja projektā dotie parametri neatbilst pārbaudāmajām konstrukcijām un elementiem, ir jāizstrādā

pasākumu plāns un tehnoloģiskie risinājumi neatbilstību novēršanai.

Visi izmantojamie materiāli, ir atbilstoši projektam. Izmantot materiālus, kas neatbilst projektā

uzrādītājiem, bet ir tiem analogi, atļauts tikai pēc saskaņošanas ar projektētāju un/vai pasūtītāju.

Veicot betonēšanas darbus tiek veikta sekojošu procesu kontrole:

1. Betonu pavadošās dokumentācijas kontrole.

2. Betona masas vizuāla un mehāniska pārbaude.

Kopumā darbi tiek veikti saskaņā ar būvuzņēmēja izstrādātiem kvalitātes kontroles plāniem un izstrādāto

tehnisko projektu. Betona kopšana notiek saskaņā ar standarta ENV 13670 prasībām.

2. Kvalitātes kontrole mūrnieku darbos

Veicot mūrēšanas darbus, stingri jāievēro būvprojekta, celtniecības normu un noteikumu norādījumi. Pašā

objektā mūrēšanas procesā jāveic celtniecības darbu kvalitātes kontrole, ko veic būvdarbu vadītāji ar kontroles un

mērīšanas aparātu palīdzību, izmantojot darba rasējumus. Ēkā atklātie defekti nekavējoties jānovērš līdz nākamo

celtniecības operāciju uzsākšanai. Mūra konstrukcijas pieņem pirms apdares darbu uzsākšanas.

Pabeigtos mūra darbos pieņem: gāzbetona bloku savienojumu pareizību – pārsiešanos, šuvju biezumu un

blīvumu, mūra vertikālo stāvokli sienas plaknē un stūros, šuvju horizontālo stāvokli, mūra taisno virzienu un mūra

virsmas kvalitāti.

3. Kvalitātes kontrole montāžas darbos

Par būvdarbu kvalitāti vispirms atbildīgs ir būvdarbu vadītājs, tad būvuzraugs.

Konstrukciju izgatavošanas kvalitāti rūpnīcās pārbauda tehniskās kontroles nodaļa, kas gadījumā, ja

izgatavojamais elements izgatavots pieļaujamo noviržu robežās, uz konstrukcijas uzliek savu zīmogu.

Konstrukcijas bez tehniskās kontroles zīmoga aizliegts iemontēt objektā.

Būvlaukumā piegādāto dzelzsbetona konstrukciju kvalitāti pārbauda būvdarbu vadītājs. Saņemot

būvlaukumā saliekamās konstrukcijas, jāpārbauda to skaits, galvenie ģeometriskie izmēri, markas; jāskatās, vai

transportēšanas laikā konstrukcijas nav bojātas. Jāpārbauda arī metāla ieliekamo detaļu atbilstība projekta prasībām

un vai ir izdarīti prasītie antikorozijas pārklājumi.

33

Metināšanas elektrodiem, betonam, javai, kniedēm, skrūvēm un citiem montāžas materiāliem kvalitāti

pārbauda laboratorijās. Metināšanas darbos jākontrolē metināšanas process. Pēc darba beigšanas jāpārbauda

metinājuma kvalitāte. Ja metinājumā konstatēti defekti, tad defektu vietās šuves izcērt un metina no jauna.

Metināšanas darbus pieņem, kad vienā sekcijā tie visi ir pabeigti.

Montējot saliekamās konstrukcijas, jāseko, lai noviržu gadījumā tās būtu pieļaujamajās robežās.

4. Kvalitātes kontrole jumiķu darbos

Jumta segšanas darbi jāveic, ievērojot darbu veikšanas un pieņemšanas tehniskos noteikumus, bet kvalitāte

jākontrolē visā iesegšanas darbu procesa laikā. Tas nepieciešams, lai varētu pieņemt segtos darbus, par kuriem

jāsastāda atbilstoši akti, un kontrolēt lietotos materiālus.

Veicot jumiķa darbus, jāaizpilda darbu žurnāls, kurā katru dienu ieraksta darba un laika apstākļus, veikto

darbu apjomu, darba īpatnības, kā arī darba un materiālu kvalitāti.

Pieņemot pabeigtos darbus, jāievēro projekta prasības. Nekavējoties jānovērš atklātie defekti. Jumta

līdzenumu pārbauda ar trīsmetrīgu latu. Jāpārbauda arī jumta kores līmenis, taisnums, jumta malu taisnums. Ja

konstatētas nobīdes no normām, tad šos defektus var paslēpt, pārskrūvējot jumta kores vai vējdēļus tā, lai tiktu

iztaisnoti nepieciešamie elementi. Jāpārbauda salaiduma vietu pareizība.

5. Kvalitātes kontrole izolācijas darbos

Jāpārbauda izolējamo materiālu kvalitāte.

Jāpārbauda izolējamās virsmas sagatavošanas kvalitāte.

Par katras kārtas pārbaudi sastāda segto pieņemšanas aktu.

Jāpārbauda vai izolācija pieguļ izolējamai virsmai.

Izolācijai jābūt labi saistītai starp atsevišķām kārtām.

Hidroizolācijas darbos:

Jāpārbauda katra seguma kārta pirms nākamās kārtas uzlikšanas, īpaši pievēršot uzmanību sarežģītām

vietām, savienojumiem.

Darbus pieņemot, pārbauda virsmu līdzenumu un horizontalitāti, grīdas ieklājumu gar sienām, šuvju

kvalitāti. Līdzenumus un izmērus pārbauda ar 2 metrus garu līmeņrādi.

6. Kvalitātes kontrole grīdu ierīkošanas darbos

Grīdu kvalitāte ir atkarīga no darbu tehnoloģijas precizitātes, tāpēc jāpārbauda katras kārtas atbilstība

projektam. Darbus pieņemot pārbauda virsmas līdzenumu un horizontalitāti, grīdas ieklājumu gar sienām un grīdas

elementu izmērus. Līdzenumu un horizontalitāti pārbauda ar divmetrīgu līmeņlatu. Dažādu materiālu grīdām ir

noteikts nelīdzenumu skaits un lielums. Ja grīdām ir jābūt ar noteiktu kritumu ūdens novadīšanai, to pārbauda

uzlejot ūdeni. Grīdai nedrīkst būt plaisas, izsitumi, robi, neaizpildītas vietas, gaisa pūslīšu pacēlumi.

34

7. Kvalitātes kontrole apmetēju darbos

Apmetuma kvalitāti pārbauda ar 2 m garu līmeņlatu, svērteni un auklu. Pārbaudot ar līmeņlatu,

augstvērtīgā apmetuma virsmas negludumi nedrīkst būt lielāki par 2 mm. Vertikālā virzienā sienas augstumā

augstvētīgam apmetumam novirzes nedrīkst būt lielākas par 5 mm, horizontālās novirzes nedrīkst pārsniegt 7mm.

Apmetumam jāatbilst prasībām

Apmetumam cieši jāpieguļ virsmai, tas nedrīkst atlupt.

Apmetuma virsmai jābūt gludai, līdzenai ar precīzām plakņu krustojuma vietu apdarēm,

bez javas netecējumiem un plankumiem.

Apmetumam jābūt bez plaisām, iedobumiem un izvirzījumiem.

8. Kvalitātes kontrole krāsotāju darbos

Krāsotāju darbus pieņem tikai pēc krāsas pilnīgas nožūšanas, jo tad labāk ir redzami visi defekti. Virsmām,

kuras krāsotas ar eļļas vai lakas krāsām, jābūt ar vienādu spīdīgu vai matētu virsmu, nedrīkst cauri spīdēt apakšējā

krāsas kārta. Virsmām jābūt bez plaisiņām, notecējumiem, plankumiem, ar vienmērīgu klājumu un bez otas saru

atstātām svītrām. Novilktām norobežojošam svītrām jābūt taisnām un vienādā platumā, bez redzamiem viļņiem.

Darba aizsardzība un drošības tehnika

1. Darba aizsardzība

Darba aizsardzība aptver tiesiskos, sanitāri – higiēniskos un tehniskos pasākumus, kas strādājošajiem

nodrošina veselīgus un drošus darba apstākļus. Tiesiskie pasākumi ir ierakstīti LR Konstitūcijā un Darba likumu

kodeksā. Par šo pasākumu neievērošanu praktiskā darbā vainīgie tiek saukti pie atbildības. Celtniecības normās ir

dotas administrācijas un tehniskā personāla tiesības un pienākumi, kas jāievēro celtniecībā neatkarīgi no būvobjekta

pakļautības.

Sanitāri – higiēniskie pasākumi nosaka gaisa temperatūras, mitruma, gaisa apmaiņas, darba un atpūtas,

sieviešu un pusaudžu darba apstākļus un režīmu.

Tehniskie pasākumi nosaka drošu tehnikas ekspluatāciju, smago un dzīvībai vai veselībai bīstamo procesu

likvidēšanu, bīstamo zonu norobežošanu utt.

Drošības noteikumi jāievēro jau projektēšanas stadijā. Organizējot un izvēloties būvniecības vietu, jādomā

par būvmašīnu, iekārtu, noliktavu, administratīvo un sadzīves telpu izvietojumu, par ugunsdrošību jebkurā

būvlaukuma vietā, par transporta ceļu un kustības organizāciju utt. Sevišķi svarīgi tas ir šauros celtniecības

apstākļos. Ja projektā paredzētas oriģinālas konstrukcijas, kuras nav dotas celtniecības normās, tad celtniecības

organizācija kopā ar pasūtītāju izstrādā drošības tehnikas un darba aizsardzības instrukciju, ko apstiprina

augstākstāvoša organizācija. Par noteikumu ievērošanu atbild administrācija. Strādnieku pienākums ir ievērot visus

drošības noteikumus.

35

Par darba drošību darba vadītājam strādnieki ir jāinstruē reizi pāris mēnešos, kā arī katru reizi tad, ja

mainās darbu veids, tehnoloģija vai tehnika. Par instruktāžu strādniekiem ir jāparakstās drošības tehnikas žurnālā,

kura lappusēm jābūt numurētām. Studenti un jaunie speciālisti ir jāinstruē galvenajam inženierim. Studentu

celtnieku vienības ir jāinstruē pēc „Darba aizsardzības trīspakāpju kontroles likuma”.

Darba aizsardzības likumu ievērošanu kontrolē valsts un sabiedrisko organizāciju inspektori.

2. Drošības tehnika zemes darbos

Zemes darbus veic tikai pēc apstiprināta darbu veikšanas projekta. Pirms darbu sākuma jānosaka esošo

apakšzemes komunikāciju atrašanās vietas, jānovieto atbilstošās norādījumu zīmes, rakšanas darbi jāsaskaņo ar

ekspluatējošajām organizācijām, jāsaņem darbu izpildes atļauja. Ierakuma nogāžu slīpumi jāierīko atbilstoši

celtniecības normām un noteikumiem, jānostiprina vertikālās nogāzes.

Zemes darbu norise jāuzrauga būvdarbu vadītājam vai meistariem. Ekspluatējamo komunikāciju tuvumā

drīkst rakt tikai ar lāpstām, izvairoties no asiem triecieniem. Aizliegts lietot trieciena instrumentus.

Ja, veicot zemes darbus, atklājas darba rasējumos neparedzētas pazemes būves priekšmeti, tad darbi

nekavējoties jāpārtrauc līdz tam laikam, kamēr nav noteikts, kas tie par priekšmetiem un ir saņemta atļauja darbu

turpināšanai.

Strādnieku nokļūšanai būvbedrēs jāiekārto vismaz 0,6 m platas kāpnes ar margām vai pieslienamas kāpnes.

Pirms strādnieku iekāpšanas būvbedrēs vai tranšejās jāpārbauda, vai tajās nav indīgu gāžu.

Grunts, kuru izrok no būvbedres vai tranšejas jānober vismaz 0.5 m attālumā no ierakuma malas. Uz grunts

ierakumu nobrukumu prizmas robežas nedrīkst novietot būvmašīnas, transportlīdzekļus, kā arī ierakt elektrolīniju

vai sakaru līniju stabus.

Nepiederošas personas nedrīkst atrasties tuvāk par 5 m no ekskavatora darbavietas. Strādnieki nedrīkst

stāvēt zem ekskavatora izlices un kausa. Transportlīdzeklī grunts jāiekrauj no sāniem vai aizmugures, kategoriski

aizliegts kausu celt pāri vadītāja kabīnei. Kad ekskavatoru sagatavo pārvietošanai, kauss jāpagriež uz sāniem un

jānolaiž zemē. Ekskavatora pārvietošanas laikā (garos pārbraucienos) izlice stingri jānostiprina kustības virzienā

apmēram 70 cm no zemes.

3. Drošības tehnika betona un dzelzsbetona darbos

Montējot veidņus un stiegras, kā arī iepildot betonmasu veidņos, sevišķa vērība ir jāpievērš turu un veidņu

stiprībai un noturībai. Uz veidņiem nedrīkst izvietot dažādas iekārtas un materiālus, kas nav paredzēti būvdarbu

veikšanas projektā. Izjaucot veidņus, to atsevišķie elementi jānolaiž lejā, nepieļaujot to krišanu.

Veicot metināšanas darbus un betonmasas vibrēšanu, jābūt iezemētām visām metināmo aparātu un

vibratoru metāliskajām daļām un metināmajām konstrukcijām. Metinātājiem jālieto individuālie aizsarglīdzekļi

(gumijas cimdi, zābaki, aizsargmaskas), bet strādniekiem, kas strādā ar vibratoru, jālieto gumijas zābaki.

Betona maisītājus, sūkņus torkretaparātus tīrīt vai remontēt drīkst tikai pēc tam, kad ir atslēgta strāva.

Pirms betonēšanas jāpārbauda betonmasas padošanas iekārtu stāvoklis. Pirms darba ar sūkni tas jāpārbauda ar

spiedienu, kas ir 1,5 reizes lielāks par darba spiedienu. Betona sūkņa vadu tīrīšanas laikā ar saspiestu gaisu neviens

36

cilvēks nedrīkst atrasties tuvāk par 10 m no betona izplūdes vietas. Ap betona sūkņa vadiem jābūt vismaz metru

platām ejām.

Pārvietojot ar celtni betona tvertnes vai kublu kausus, tos nedrīkst virzīt pāri strādājošajiem. Kausu

atverējierīcei jābūt nodrošinātai pret pašatvēršanos. Iespējamās betonmasas krišanas vietas betonēšanas darbu laikā

ir jāiežogo.

4. Drošības tehnika mūra darbos

Pirms darba sākuma mūrniekus instruē par darba drošību, pārbauda materiālu izvietojumu darbavietās.

Pārbauda palīgiekārtu, aizsargjumtu stingrību, nožogojumus un margas.

Lai varētu ērti strādāt, mūrniekiem jābūt darba apģērbā un jāizmanto cimdi. Mūrēšanas darbarīkiem jābūt

labā kārtībā, lai strādājot nerastos negadījumi. Aizliegts mūrēt sienu, stāvot uz tās. Drīkst strādāt tikai, stāvot uz

sastatnēm un vismaz 15 cm zemāk par mūrējamās sienas līmeni. Sastaņu klājam, uz kura strādā mūrnieki, jābūt

izturīgam, stabilam, līdzenam un bez spraugām, kas būtu lielākas par 5 mm. Sastatņu stāvoklis regulāri jāpārbauda.

Tās nedrīkst pārslogot.

Materiālu zonā javas kastes novieto pret logu ailām ar garāko malu gar darba fronti, blokus krauj pret mūri.

Starp blokiem un kastēm atstāj 25 cm ejas.

5. Drošības tehnika montāžas darbos

Veicot montāžas darbus, jāparedz tāda operāciju secība, lai iepriekšējā operācija nebūtu par cēloni

bīstamiem darba apstākļiem nākošo operāciju veikšanā.

Celtniecības organizācijas vadībai ir jānodrošina strādnieku un inženiertehniskie darbinieki ar specapģērbu,

specapaviem. Montāžas darbus strādnieki un inženiertehniskie darbinieki nedrīkst veikt bet aizsargķiverēm.

Strādājot augstumā, strādnieki jāapgādā ar drošības jostām, piestiprinot tās pie noturīgām konstrukciju

detaļām. Pārejot no viena montējamā mezgla uz otru, strādniekiem jāpiestiprina drošības jostas āķis pie nostieptas

metāla troses. Darba instrumenti jāglabā pie jostas piestiprinātā speciālā somā.

Būvlaukuma bīstamajās zonās ir jābūt brīdinošiem uzrakstiem. Apdzīvotas vietas celtniecības teritorija ir

jāiežogo un tajā jānovieto braukšanas un iešanas norādījumi, kā arī transporta kustības ātruma ierobežojuma zīmes.

Zona, kurā saliekamo konstrukciju pārvietošanas, uzstādīšanas un nost iprināšanas laikā ir bīstami atrasties

cilvēkiem, jānorobežo ar brīdinājuma zīmēm „Notiek montāža”, kurām jābūt saskatāmām gan dienā, gan naktī.

Katram celtnim ir jābūt automātiskajam celtspējas ierobežotājam. Lai novērstu celtņa pārslodzi, ir jāzina paceļamo

elementu masa, kurai jābūt norādīta elementu specifikācijā. Paceļot garas konstrukcijas, tās jānotur ar atsaitēm, tā

novēršot konstrukciju šūpošanos. Konstrukciju drīkst pacelt un nolaist tikai vertikālā stāvoklī.

Pirms kravas pacelšanas jāpārbauda cēlējštropju un citu satveršanas ierīču drošība. Pārtraukumos aizliegts

atstāt kravu paceltā stāvoklī.

Montāžas darbi ir jāpārtrauc, ja vēja ātrums pārsniedz 15 m/s, ja ir negaiss, migla, ierobežota redzamība

darba frontes robežās.

Aizliegts pārbīdīt konstrukcijas un citus elementus pēc to novietošanas un atbrīvošanas no cēlējštropes.

Nedrīkst pārvietot montējamo konstrukciju virs darba vietām, kurās atrodas cilvēki, bet, montējot no

37

transportlīdzekļa – pāri vadītāja kabīnei. Strādnieki nedrīkst veikt darbus apakšējā stāvā, ja tvēriena robežās

augšstāvā norit montāžas darbi.

Starp celtņa vadītāju un montētāju jābūt organizētai signalizācijai. Celtņa vadītājs operācijas sākumu

paziņo ar ar skaņas signālu, bet montētājs informē celtņa vadītāju ar vizuāliem signāliem (rokas kustībām vai

karodziņiem). Visus signālus celtņa mašīnistam un strādājošajiem ar atsaitēm ir atļauts dot tikai vienam cilvēkam –

brigadierim vai viņa palīgam. Tikai signālu „stop” drīkst dot jebkurš strādnieks.

6. Drošības tehnika jumiķa darbos

Jumta segšanas darbus atļauts strādāt cilvēkiem, kuriem ir atbilstoša kvalifikācija un kas ir instruēti darba

drošības tehnikā. Pirms segšanas darbu uzsākšanas darba vadītājam vai meistaram kopā ar brigadieri jāapskata

jumta nesošā konstrukcija un nožogojumi. Piestiprinājuma vietu norāda meistars vai darbu vadītājs. Uz jumta

strādājošie strādnieki jāapgādā ar apaviem, kuriem ir neslīdoša zole. Ieseguma materiālus uz jumta drīkst novietot

tikai uz horizontālām platformām; stipra vēja laikā jānodrošina, lai vējš tos nenorautu no jumta. Instrumentus

nedrīkst novietot uz jumta seguma, tie jāglabā somās vai speciālās kastēs.

Ja ir stiprs vējš, kā arī stipru lietus gāžu laikā, miglā, atkalā un visos citos gadījumos, kad redzamība

mazāka par 20 metriem, jumiķus darbā uz jumta norīkot nedrīkst.

7. Drošības tehnika ārējās apdares darbos

Fasādes apdares darbi no ārpuses jāveic uz sastatnēm un jāievēro visi drošības noteikumi darbam

augstumā:

• Telpā, kurā veic hidroizolācijas darbus jābūt nodrošinātai labai ventilācijai.

• Sastatnēm jābūt izturīgām un stabilām, līdzenām un bez spraugām nav pieļaujams tās pārslogot ar

materiāliem un cilvēkiem.

• Lai pasargātu nodarbinātos no krītošiem priekšmetiem, sastatnēm jābūt aizklātām ar tīklu vai

norobežotai zonai ar signālkrāsojuma lentu.

• Pieejas ceļiem – sastatņu kāpnēm un darba klājiem jābūt drošiem. Kāpnēm jābūt nostiprinātām,

darba klājam starp sastatnēm jābūt aizpildītām, bez bīstamiem atvērumiem; atvērumiem sastatņu darba klājos jābūt

aprīkotiem ar vākiem, kas piestiprināti sastatņu darba klājam.

• Aizliegts sastatnes piestiprināt pie parapetiem, karnīzēm, logu palodzēm, balkoniem un citām ēkas

daļām, ja tās neiztur stiprināšanas slodzi, uzkāpt un nokāpt pa sastatņu statnēm, veikt darbus uz darba klāja

novietota paaugstinājuma, strādāt bez aizsargķiverēm.

4.8 Drošības tehnika apmetēju darbos

Nedrīkst strādāt uz vienas vertikāles bez speciālām drošības ierīcēm. Pastatnes jāuzstāda uz drošiem,

neslīdošiem balstiem. Atbalstāmās kāpnes drīkst lietot tikai atsevišķās vietās sīku darbu veikšanai.

Dekoratīvajam apmetumam par pigmentu nedrīkst lietot indīgas vielas.

38

Strādājot ar sūkņiem, pistolēm, torkretaparātiem jāievēro, ka katras maiņas sākumā jāapskata mehānismi,

jāpārbauda zemējums; javas sūkņiem un kompresoriem jābūt aprīkotiem ar manometru. Javas iestrādes vietai jābūt

aprīkotai ar signalizāciju. Elektroiekārtas var tīrīt tikai tad, kad tās ir atvienotas no strāvas avota.

Operatoram – apmetējam obligāti jāstrādā aizsargbrillēs. Rokas instrumentu maksimālajam spriegumam

jābūt 36 V, kā arī jābūt izolētiem visiem elektriskajiem vadiem un ierīcēm jābūt sazemētām.

Jāievēro, ka cietēšanas laikā no apmetuma izdalās brīvais ogleklis, kas brīvi saistās ar gaisa skābekli,

izveidojot tvana gāzi. Tādēļ, ieejot telpās, kur apmetums tiek mākslīgi žāvēts, jālieto gāzmaska vai arī pirms

ieiešanas jāizvēdina telpa. Java ar nātrija nitrīta piedevu jāgatavo spectērpā. Materiāli jāuzglabā sausās telpās.

Būvmašīnas

Caterpillar 908H Compact Wheel loader

Dzinēja jauda: 58 kW

Pašsvars: 6465 kg

Kausa tilpums: 1,1 m3

Maksimālais braukšanas ātrums: 35 km/h

Greiders A – 122

Dzinēja jauda: 121 kW

Garums: 9960 mm

Platums: 2500 mm

Ekspluatācijas masa: 13900 kg

Greidera vērstuves bāze: 2700 mm

Vibroplate Wacker DPU 6055

Dzinēja jauda: 6,2 kW

Pašsvars: 454 kg

Vibrāciju frekvence: 69 Hz

Maksimālais centrifugālais spēks: 60 kN

39

Autoceltnis MAZ 63038

Dzinēja jauda: 184 kW

Garums: 11000 mm

Platums: 2500 mm

Celtspēja : 25000 kg

Izlieces garums: 19,7 m

Izlieces augstums: 21,3 m

Ekskavators JCB JS - 140

Dzinēja jauda: 69 kW

Garums: 3550 mm

Platums: 2410 mm

Pašmasa: 13600 kg

Celtspēja: 3027 kg

Rakšanas dziļums : 5,55 m

Frontālais iekrāvējs Liebherr L 554

Dzinēja jauda: 136 kW

Pašmasa: 17300 kg

Kausa tilpums: 3,5 m3

40

Betonmasas sūknis Schwing SP 750

Dzinēja jauda: 69 kW

Garums: 4680 mm

Platums: 1680 mm

Pašmasa: 3220 kg

Betona sūknēšana: 38m3/h

Maksimālā horizontālā distance: 354 m

Maksimālā vertikālā distance: 100 m

Frontālais iekrāvējs Caterpillar 279C

Dzinēja jauda: 61 kW

Garums: 3679 mm

Platums: 1981 mm

Pašmasa: 4487 kg

Maksimālais izgāšanas leņķis : 40O

Maksimālais ielādēšanas svars: 1572 kg

41

Bibliogrāfija

1. Noviks J., T. Šnepste „Celtniecības tehnoloģija”, Rīga, „Zvaigzne”, 1991

2. Noviks J. „Ģimenes māja I”, Rīga, „Tehniskā grāmata”’, 2005

3. Noviks J. „Ģimenes māja II”, Rīga, „Tehniskā grāmata”, 2006

4. Būvdarbu izcenojumu katalogs 2007, Rīga, SIA „MV project”

5. Frontālais iekrāvējs Caterpillasr 908H : http://deutschland.cat.com/cmms/16936420?x=7

6. Greiders A – 122: http://www.lattrak.lv/lv/a-122.php

7. Vibroplate Wacker DPU 6055: http://eprotool.com/wacker-6055-reversible-plate-p-6869.html

8. Autoceltnis MAZ 63038: http://www.amatnieks.lv/en/kran4

9. Ekskavators JCB JS – 140: http://india-techs.com/index.php?ModuleAction=&module_id=290&prod_id=1012319

10. Frontālais iekrāvējs Liebherr L 554: http://www.europe-machinery.com/used/wheel-loader/1550697/liebherr-l-

554.html

11. Betonmasas sūknis: http://www.schwing.com/01_cpumps/linepumps/15x/index.html

12. Frontālais iekrāvējs Caterpillasr 279C: http://www.cat.com/cda/layout?m=308413&x=7

42

Grafiskā daļa