STARP BRĪDISRŪJIENAS VIDUSSKOLAS IZDEVUMS TREŠDIENA 2012. GADA 19. DECEMBRIS

1

Radīsim Ziemassvētku sajūtu!* Aromātiskus un skaistus dekorus var izveidot no  apelsīniem  un krustnagliņām. Nepieciešams tikai sadurt apelsīnos krustnagliņas, izveidojot dažādus rakstus, un interesants dekors gatavs! Šādus apelsīnus var izvietot uz galda dekoratīvos šķīvjos un kompozīcijās, var arī iesiet košās lentēs un karināt eglē, pie griestiem utt. * Liekot lietā izdomu, skaistus dekorus vari pagatavot pat no  čiekuriem. Ņem dekoratīvu šķīvi vai pītu groziņu un kārto tajā dažāda izmēra čiekurus, kanēļa standziņas, arī piparkūkas utt.* Garšvielas noder ne vien piparkūku gatavošanai, bet arī mājas izrotāšanai. Kanēļa standziņas var kļūt par lielisku galda dekoru. Sasien tās pušķīšos, izmantojot glītu lentu, piesien klāt kādu egles zariņu vai spīgulīti, un dekors gatavs!* Gardos svētku cepumus liec ne tikai šķīvjos, bet vari izmantot arī kā rotājumus. Piparkūkas var kārt eglītē vai krāsotos bērzu zaros.* Svētku sajūtu mājās viennozīmīgi ienes arī sveces. Esi radoša un izdomā interesantus veidus, kā tās izvietot. Piemēram, par svečturi vari izmantot stikla pudeles, kurās saspraud garās sveces. Ja pie logiem nav aizkaru, sveces un dažādas dekorācijas vari izvietot uz palodzēm- glīti izskatās gan no iekšpuses, gan ārpuses. Ja baidies par ugunsdrošību, sveces liec izturīgos stikla traukos!* Krāsainās bumbas vari karināt ne tikai Ziemassvētku eglītē. Iever rotājumus lentītēs un piekar pie loga vai griestiem. Interesanti izskatās arī, ja mazas, krāsainas Ziemassvētku bumbiņas saliek lielos, caurspīdīgos stikla traukos. PRIECĪGUS ZIEMASSVĒTKUS VISIEM!

Iesaka un novēl Gundega Saulīte

AWARDiešu apbalvošanaAWARD ir starptautiska jauniešu pašizaugsmes programma,

kas palīdz jauniešiem atklāt savus talantus un pilnveidoties dažādās jomās. Programmas ideja – atbilstoši savām spējām jaunietis izveido savu individuālo programmu, kas sastāv no 4 jomām: jaunas prasmes, labais darbs, fiziskās aktivitātes un piedzīvojumu pārgājiens jeb ekspedīcija. Katrā no jomām jaunietis izvirza konkrētu mērķi un cenšas to sasniegt. Mērķa sasniegšana tiek fiksētā īpašā Sasniegumu grāmatiņā. Kopš 2012. gada jūnija arī Rūjienas vidusskolas jaunietes Elīna Bordāne un Diāna Beireša ir iesaistījušās šajā programmā un šobrīd jau veiksmīgi realizējušas Bronzas līmeņa programmu. Diāna apguva ungāru valodu, bet Elīna adīja zeķes, abas iemācījās spēlēt badmintonu un reizi nedēļā apmeklēja Rūjienas

Senioru mājas klientus, lai pavadītu laiku ar viņiem sarunās un dažādās nodarbībās. Piedzīvojumu pārgājienu Elīna un Diāna veica Pāvilostā, piedaloties starptautiskajā AWARD vasaras skolā „Eldorado2012”.Kad jaunietis ir izpildījis savu individuālo programmu atbilstoši visiem kritērijiem, viņš saņem pasaulē atzītu un nozīmīgu apbalvojumu - starptautisku AWARD sertifikātu un nozīmīti, kas ir vērā ņemams papildinājums jaunieša CV. Un šo sertifikātu un nozīmīti 7. decembrī Rīgā, RTU Lielajā Aulā, apbalvošanas pasākumā, pelnīti saņēma arī mūsu skolas abas AWARDietes Elīna un Diāna. Meitenes ir gandarītas par paveikto un ir gatavas dalīties savos iespaidos par darbību programmā ar vienaudžiem, tāpēc jau pavisam drīz viņas klases stundās viesosies pie dažādu klašu skolēniem, lai pārliecinātu viņus, ka darboties AWARD ir ļoti lietderīgi un ka tas ir iespējams katram jaunietim.

Programmas vadītāja Alda Jansone

STARP BRĪDISRūj ienas vidusskolas izdevums 2012. gada 19. decembrī (NR. 3)

2

Jābūt aktīvam un bezkaunīgamRūjienā atkal ir sava televīzija, un tās direktora amats ir uzticēts 2012. gada absol-ventam Arturam Gruzdiņam. Kā viņam veicas, amata pienākumus pildot, un kāda ir Rūjienas TV situācija šobrīd, to centos noskaidrot sarunā ar pašu Arturu.

Kā Tu vērtē savas Rūjienas vidusskolā iegūtās zināšanas un skolotājus?

Īsti nezinu, kā lai tās vērtēju. Viss, kas bija, tika iemācīts un noder arī dzīvē. Protams, arī vēl noderēs, bet droši vien vairāk iegūtu, ja būtu vairāk praktiskā un pētnieciskā darba. Es sevi piespiedu mācīties, tas arī noder, jo cenšos uzreiz nepadoties. Ja spētu atgriezties skolas gados, tad noteikti vairāk ieklausītos skolotājas Vasiļjevas vārdos, jo latviešu valoda pašlaik ir ļoti nepieciešama. Rūjienas vidusskolā strādā forši skolotāji, ja arī kaut kas nebija kārtībā, tad tā bija mūsu pašu vaina. Vidusskolas gadi bija superīgi saskarsmē ar skolotājiem. Bijām kā skolēni un skolotāji, bet tai pašā laikā arī draugi. Un man ir ļoti liels prieks par savām audzinātājām – Silvu Liepiņu un Inu Plauku. Liels paldies viņām!Kā Tu nokļuvi Rūjienas TV direktora amatā?

Es pats to neizvēlējos, tas notika ļoti savādi. Pabeidzis Rūjienas vidusskolu, nezināju, ko tālāk darīt, vēlējos stāties JVMA, taču dzīve iegrozījās citādāk, un es noslinkoju – neiemācījos iestājeksāmeniem. Negaidot pie manis atbrauca Vidzemes TV direktors Ingemārs Vekteris un piedāvāja kļūt pat Rūjienas TV direktoru. Viņš man deva nelielu apdomāšanās laiku , protams, bija nedrošības sajūta, kas ir vēl pašlaik, taču nodomāju – ja jau piedāvā, tad jau neesmu nemaz tik bezcerīgs. Pēc tam divas nedēļas biju praksē VTV un mēnesi Rīgā -„Hansa Media”. Izmantojot tur iegūtās zināšanas, kopā ar Amandu Annu

Bērziņu un Eviju Lukašēvicu veidoju RTV.Kā uz priekšu iet darbi RTV?

Pagaidām, kā jau sākumā, nav viegli. Darbs nav grūts, taču prasa visu laiku kustināt smadzenes un būt radošam, kāds es visā savā dzīvē kopumā neesmu bijis. Jādara lietas, kuras nekad īsti neesmu darījis, jābūt sabiedriski aktīvam un bezkaunīgam, taču man patīk.Kādi ir Tavi mērķi saistībā ar RTV?

Noteikti vēlos to attīstīt līdz līmenim, ar kuru varēšu lepoties es pats un citi. Vai ģimene Tevi atbalsta?

Jā, visa ģimene mani atbalsta. Viņi bija tie, kas pamudināja, kaut gan nē, viņi nepamudināja, viņi vairāk vai mazāk neatstāja man izvēles iespējas. Ģimene mani atbalsta un sniedz padomu visās dzīves situācijās. Ar kādām grūtībām nākas saskarties?

Diezgan bēdīgs fakts ir tas, ka cilvēki vēl joprojām dzīvo kā 90. gados un ir sabaidīti, jo tā laika televīzija sabojāja priekšstatu par TV kā tādu. Ir ļoti grūti ar kādu parunāt, jo visi bēg no kameras – gan jauni, gan veci. Dažreiz nākas būt ļoti bezkaunīgam, lai varētu nopelnīt algu, jo cilvēki nav atsaucīgi un slēpj savu viedokli.Kā Tu pavadi brīvo laiku?

Brīvā laika man ir ļoti maz un ir grūti pie tā pierast. Sanāk strādāt ilgāk, kā līgumā rakstīts, taču atpūšoties rakstu mūziku un spēlēju ģitāru. Kas Tev garšo?

Kupāti ar kartupeļiem un kāpostiem. Pārsvarā viss, kas nav sēnes, olīves vai kebabi.

Kāda mūzika Tev patīk?Man patīk mūzika, kurā spēlē īsti

mūzikas instrumenti, nevis datorā veidotā mūzika. Patīk gan smagā, gan saldā mūzika, patika atkarīga no garastāvokļa.Ko Tu ieteiktu mūsdienu jaunatnei?

Domāt līdzi tam, ko dara, un cienīt sevi un citus. Kas Tevi dzīvē dzen uz priekšu?

Dievs. Mūzika. Ticība.Kādi ir Tavi nākotnes mērķi?

Dzīvot. Bet domāju vēl pāris gadus strādāt RTV, kamēr būšu gatavs kam citam. Nevaru sev solīt, ka aiziešu mācīties, jo īsti nemaz nezinu, par ko vēlos kļūt, taču ,jo vairāk strādāju par operatoru, jo vairāk tas liekas sirdij tuvs.Kāds ir Tavs dzīves moto?

Nenožēlo neko, kas izdarīts, jo dzīvē nav nejaušību – ir tikai likumsakarības.

Anna Amanda Bērziņa

Ciemos karavīri

Novembrī pie vidusskolēniem ciemojās mūsu 2010. gada absolventi Jānis Bērziņš un Aleksandrs Ārgalis. Abi jaunieši šobrīd veido karjeru Nacionālajos bruņotajos spēkos- viņi ir profesionāli karavīri un 2012. gada vasarā piedalījās militārajā misijā Afganistānā.

Jānis un Aleksandrs pastāstīja par karavīra ikdienu un dalījās savos piedzīvojumos un izjūtās. Runātāji norādīja, ka Nacionālo bruņoto spēku

karavīru sagatavotību un profesionalitāti augstu vērtē ārvalstu kolēģi. Par karavīru var kļūt katrs Latvijas pilsonis vecumā no 18 gadiem.  Katrs karavīrs, uzsākot aktīvo dienestu, dod karavīra zvērestu un apliecina to ar savu personisko parakstu. Karavīram, uzsākot dienestu vienībā, tiek dotas visas iespējas uz izaugsmi, apmācību un  izglītības iegūšanu. Dienesta laikā,  karavīram apzinīgi pildot savus pienākumus un  izrādot iniciatīvu, tiek dota iespēja iegūt nākamo dienesta pakāpi vai augstāku amatu. Svarīgi ir tas, ka profesionālais dienests Nacionālajos bruņotajos spēkos piedāvā sociālās garantijas un stabilu atalgojumu ilgstošu laika posmu, jo karavīri līgumu par profesionālo dienestu ar Aizsardzības ministriju slēdz uz pieciem gadiem.

Klausītāji uzdeva jautājumus un izrādīja interesi par karavīra profesiju. Un, kas zina, varbūt pavisam drīz mūsu valsts profesionālo karavīru rindas atkal papildinās kāds Rūjienas vidusskolas absolvents.

Alda Jansone

Redaktores slejaLabdien! Šis ir

visziemīgākais no visiem „Starpbrīža” izdevumiem. Es sūtu Jums, visiem mūsu lasītājiem, sarmotu, bet siltu un jauku sveicienu. Ceru, ka šis mācību gads

Jums visiem ir atnesis lielus panākums, tādus, kādus paši esat nopelnījuši. Un, ja tie Jūs neapmierina, tad nākamgad droši pacentieties vairāk!

Gaišus, labām domām pilnus, smaidīgus, pozitīvus, jautrus, mīļus un bagātus Ziemassvētkus! Jaunajā gadā -  piepildīt iecerēto, nepazaudēt iegūto, atrast meklēto!

Tiksimies 2013.gadā! Priecīgas brīvdienas!

Anna Amanda Bērziņa

STARP BRĪDISRūj ienas vidusskolas izdevums 2012. gada 19. decembrī (NR. 3)

3

Vēlos iebrist tirkīzzilā lagūnā...

Jūs jau ilgi strādājat skolā. Vai jums tas neapnīk?

Jā, skolā strādāju jau 27 gadus, un tas ir pietiekami ilgi. Kad pati mācījos vēl skolā, teicu, ka par skolotāju nekļūšu nekad. Bet liktenis lēma citādi. Kopš 1985. gada 10 gadus strādāju Ķoņu pamatskolā (pati arī tur mācījos un 1983. gadā ieguvu pamatizglītību). 1995. gadā sāku strādāt Rūjienas vidusskolā, un nu jau 17 gadi šeit pavadīti.

Darbs skolā nevar apnikt nekad. Tas nav iespējams. 27 gadu laikā skolā man nav bijis divu vienādu dienu. Daudzveidība nevar apnikt, tā uzmundrina un motivē jaunai rīcībai. Esmu pārliecināta, ka skolā strādā tikai izredzētie.Kas jūs piesaista un notur skolotājas darbā?

Kā ja teicu, skolās strādā īpaši cilvēki. Skolotāja darbs ir darbs ar cilvēku, un cilvēks ir pati lielākā vērtība. Skolotājs piedalās jaunā cilvēka personības veidošanās procesā, un tā ir ļoti liela atbildība. Skolotājs modina skolēnos interesi par zināšanām un vēlmi tās iegūt pastāvīgi. Skolotājs ir kā aizdedzes svece, nevis degvielas vads. Nu tad tās aizdedzes sveces lomas jušana mani piesaista un notur šajā darbā.Kādu profesiju jūs vēlētos apgūt, ja jums tagad būtu tāda iespēja? Kāpēc?

Vēlētos kļūt par karjeras konsultanti. Domāju, ka man, iegūstot atbilstošu izglītību, izdotos cilvēkiem palīdzēt situācijās, kad viņiem nepieciešams atrast savu vietu dzīvē. Karjeru cilvēks veido visas savas dzīves garumā. Un ne vienmēr viss izdodas , kā iecerēts. Katram cilvēkam ir jābūt kādam mērķim. Tieši tagad man nāk prātā kāds nesen lasīts teksts. Un tajā teikts, ka mazs zēns , uzlūkojot zvaigzni, sācis raudāt. Zvaigzne vaicājusi:”Puisīt, kāpēc raudi?”Zēns atteicis:”Tu esi tik tālu. Es nekad nespēšu tev pieskarties.” Bet zvaigzne sacījusi:”Ja es jau nebūtu tavā sirdī, tu nemaz nespētu mani saskatīt.” Mana karjeras konsultantes profesija un zināšanas ļautu palīdzēt cilvēkiem izvēlēties savu zvaigzni un tiekties pēc tās. Domāju, ka spētu katrā cilvēkā atraisīt ticību sev un savam mērķim.Kādi ir jūsu dzīves svarīgākie mērķi? Un cik daudz no tiem jūs esat sasniegusi?

Savas dzīves svarīgākos ilgtermiņa mērķus esmu apzinājusi jau sen un arī pamatā sasniegusi. Man ir darbs, kas man ļoti patīk. Uz darbu eju ar prieku un vienmēr tiecos pēc tā. Man ir ģimene, 4 brīnišķīgi bērni, ar kuriem lepojos. Ir mīļa mazmeita. Ir sava dzīvesvieta, pašas veidota. Man tiek dota iespēja piedzīvot mīlestību pret Dievu, un es to dziļā

pateicībā pieņemu. Jūtu harmoniju sevī, un šis dvēseles stāvoklis atraisa lielu garīgu spēku. Esmu laimīga.

Man ir arī īstermiņa mērķi. Viens no tiem-pavadīt ar jums, maniem devītajiem, kopā vēl vienu jauku un piepildītu mācību gadu un pavasarī noorganizēt skaistu izlaidumu. Lai mums izdodas! Šogad vēlos kopā ar skolēniem izveidot kvalitatīvu Rūjienas vidusskolas avīzīti. Priecāšos par labi noorganizētu AWARDiešu pasākumu Rūjienā 2013. gada martā. Arī šis mērķi ir sasniedzami.Kāda bija jūsu sapņu profesija? Kāpēc?

Kad mācījos 1. klasē, vēlējos kļūt par aktrisi. Tādā vecumā gandrīz visas meitenes vēlas kļūt par aktrisēm, vēlas līdzināties viņām. Aktrises ir skaistas, talantīgas, gudras. Tā nu ir sanācis, ka par aktrisi nekļuvu, bet teātris man patīk vēl tagad. Vēlāk nemitīgi apgalvoju, ka būšu pārdevēja. Kad mācījos vidusskolā, vasaras brīvlaikā strādāju veikalā. Man ļoti patika kontaktēties ar dažādiem cilvēkiem, un man tas arī labi izdevās.Vai ir kas tāds, ko Jūs vēlētos mainīt savā dzīvē/ikdienā? Kāpēc tieši tā?

Es laikam neko nevēlos mainīt. Es cenšos dzīvot jēgpilnu dzīvi. Un tā rit tā, kā esmu to iecerējusi. Katram cilvēka dzīves posmam ir savs skaistums un savs piepildījums. Es ļaujos dzīvei saskaņā ar savu vērtību izpratni, un tur nekas nav jāmaina.Ko jūs darītu vairāk vai no jauna, ja jums būtu vairāk brīva laika? Kāpēc tieši to?

Ja man būtu vairāk brīva laika, diez vai no jauna ko iesāktu. Drīzāk turpinātu pilnveidot savas mājas pagalmu. Izveidotu lielu jo lielu augļu dārzu. Man patīk skaistas vietas, ainavas, un man patīk arī pašai radīt tās. Ko jums nozīmē mīlestība?

Mīlestība ir pats galvenais cilvēka dzīvē. Tās ir jūtas, kas mums tiek dāvinātas, un mīlestību cilvēks var tikai piedzīvot un izjust, nevis iegūt savā īpašumā. Mīlestība ir cilvēka jēgpilnas dzīves pamats.

Mīlestība palīdz cilvēkam saprast pasauli. Esmu laimīga, jo man ir lemts piedzīvot mīlestību. Es jūtu mīlestību pret savu ģimeni, bērniem, pret saviem kolēģiem un skolēniem. Jā, es varu mīlestību piedzīvot, jo man tā tiek dāvināta. Un cilvēks var otram dot tikai to, kas viņam pieder pašam. Spēja mīlēt ir skaistākā dāvana, kas mums šajā pasaulē dota. Un, reiz saņemta, mīlestība ir jādāvina tālāk.Kādas ir Jūsu slēptākās vēlmes?

Pēc būtības jau nemaz uz šo jautājumu nav iespējams atbildēt, jo par slēptām vēlmēm atklāti nerunā. Kaut gan man nemaz nav tik daudz slēptu vēlmju, jo daudz no tā, ko vēlos, cenšos arī piepildīt. Tomēr viena ir gan -vēlos iebrist tirkīzzilā lagūnā...Iespējams, ka kādreiz mani dziļi saviļņoja un uzrunāja Stekpūla romāna „Zilā lagūna” varoņi.Ja Jums būtu dota izvēle, doties kādā ceļojumā vai arī doties uz SPA, ko Jūs izvēlētos? Kāpēc?

Es noteikti dotos ceļojumā. Es vēlos iepazīt pasauli visā tās daudzveidībā, un ceļošana ir viena no iespējām to izdarīt.Kāds dzīvnieks Jūs gribētu būt, ja nebūtu cilvēks? Kāpēc tieši tas?

Es gribētu būt liels dzīvnieks, piemēram, zirgs. Tas ir spēcīgs, čakls, ātrs, sportisks, nu tāds pamatīgs dzīvnieks. Arī skaists. Zirgs mīl brīvību un labi izdzīvo savvaļā.Kāda ir trakākā lieta, ko Jums piedāvāts darīt pa naudu?

Nu pats trakākais ir tas, ka neviens man nav neko piedāvājis darīt par naudu. Ne trakas, ne nopietnas lietas. Es saņemu algu jeb naudu par savu darbu, bet tā jau nav traka lieta, un to es daru pēc brīvas izvēles, tas nav neviena piedāvājums. Ko jūs novēlētu mūsdienu jauniešiem?

Atrodiet savu zvaigzni un tiecieties pēc tās! Jums ir daudz iespēju. Dzīvojiet savu jaunību jēgpilni un saskaņā ar sevi! Dariet paši, bet neatsakieties ieklausīties arī vecāku cilvēku viedoklī! Dzīves gudrība nāk ar laiku...

Anna Elīza Zāģere

Alda Jansone ir mana latviešu valodas skolotāja un klases audzinātāja jau 5. gadu. Kopā ar skolotāju šajā laikā esam piedzīvojuši diezgan daudz: esam braukuši mācību ekskursijās uz Valmieru un Cēsīm, aktīvi sportojuši un atpūtušies Žagarkalnā, Baiļos, Siguldā un Pērnavā. Arī Valmieras Drāmas teātris mums nav svešs. Kopā esam veidojuši vairākas klases vakarus ( īpaši pieminams klases nakts vakars 2011. gada decembrī). Un skolotāja vienmēr mūs ir rosinājusi domāt par savu nākotni, palīdzot pašiem izprast sevi un apzināties katra spējas .

STARP BRĪDISRūj ienas vidusskolas izdevums 2012. gada 19. decembrī (NR. 3)

R Ū J I E N A S V I D U S S K O L A S I Z D E V U M S

STAR P B R Ī D I Sadrese: Rīgas iela 30, Rūjiena, Rūjienas novadse-pasts: starpbridis@rujienasvidusskola.lvwww: http://www.rujienasvidusskola.lv

4

4., 5. janvāris Jaungada basketbola turnīrs

11. janvāris Karnevāls 1.-6. kl. skolēniem

janvāra otrā puse

Tikšanās ar “Rūjienas Ievām”

Notikumu kalendārs

Šī gada 29.novembrī mēs 7.klašu skolēni Renārs Roķis, Rainers Žingels, Dairis Šķiņķis, Rihards Pirsko, Viesturs Zariņš, Sāra Stumpe, Loreta Kaliksone, Samanta Engere, Amanda Lāsma Čečiņa, Samanta Daiga, Rebeka Lāce, Solvita Jurisone, Alise Gunta Vītola, Samanta Peškova devāmies uz Valmieras pilsētas un starp novadu konkursu krievu valodā „Krievu tautas pasaku valstībā,” ar pasaku „Колобок”. Gatavoties jau sākām oktobra mēnesī. Sadalījām lomas, intensīvi mācījāmies tekstu un pareizās izrunas. Kustības iestudēt mums palīdzēja mūsu mīļā sākumskolas audzinātāja Sarmīte Andžejevska. Mēģinājumi notika gan mazajā skolā uz skatuves, gan lielajā skolā klasē. Rezultātā 1.vieta starpnovadā! Mums ļoti patika gan pats mēģinājumu process, gan uzstāšanās. Un mēs sapratām, ka krievu valoda nav tikai izruna un gramatikas likumi, bet ir literāri bagāta ar skaistām pasakām, kurās izteiktas dzīves gudrības. Par to liels paldies skolotājām Sarmītei Andžejevskai un Edītei Skujiņai. Vēl gribam pateikties Renāra mammai Ilzei Roķei par brīnišķīgi izveidoto Rausīša tērpu un bērnudārzam ‘’Vārpiņa’’ par ilgstošo sadarbību.

7.a klases skolniece Amanda Lāsma Čečiņa

Rausītis rullē!

Sajutu latviskumuNovembrī 10. klases skolēni un viņu

audzinātāja Līga Stupele devās mācību ekskursijā uz Rīgu, lai apmeklētu Latvijas Kara muzeju, Latvijas Kultūras muzeju “Dauderi“, Brāļu kapus un vakarā vērotu svētkos izgaismoto galvaspilsētu. Skolēni vērtē Rīgā redzēto un izjusto:”- Brāļu kapos biju pirmo reizi, man patika

Mūžīgā uguns, un man liekas ,ka tai ir jābūt latviešu svētvietai, kur vismaz vienu reizi dzīvē jānokļūst katram latvietim.

- Patika Kultūras muzeja „Dauderi” ekspozīcija „Divas dienas Kārļa Ulmaņa dzīvē” un burvīgais kamīns.

- Man patika, ka Brāļu kapos un pie Brīvības pieminekļa nolikām svecītes un ziedus, bija aizkustinoši.

- Ekskursija man deva iespēju sajust latviskumu! Es vēlos šo ekskursiju atkātot!

- Latvijas Kara muzejā bija interesantas vēsturiskās ekspozīcijas, bet kara mašīnu, lidmašīnu un tanku modelīši mani nesaistīja.

- Vēroju baložus. Baloži ēda maizi, iespējams, ka maize bija garšīga, jo baloži to ēda ilgu laiku. Tā varbūt bija

„Liepkalnu” baltmaize, varbūt „Dobeles dzirnavnieka?

- Brīvajā laikā bijām uz kinoteātri un noskatījāmies filmas „Rītausma” otro daļu, tā bija diena kopā ar draugiem, kas pavadīta lietderīgi.

- Bija forši uzbraukt Pēterbaznīcas tornī un vērot pasākumu „Staro Rīga” no

augšas. Bija patiešām skaisti!- Man ļoti patika pastaiga pa izgaismoto

Rīgu, diemžēl no lielās staigāšanas beigās jau sāpēja kājas…

- Kaut būtu vairāk tādu ekskursiju!”

10. klases skolēnus un audzinātāju uzklausīja Alda Jansone

Ekskursija uz Pērnavu21.novembrī 5.b klase devās uz Pērnavu ekskursijā.Pa ceļam bija norunāta vizīte Ainažu Jūras skolas muzejā. Jūras skolas muzejā mums pastāstīja par kuģu tehniku, jūrniekiem un tādām interesantām lietām. Turpat pie Latvijas un Igaunijas robežas pastaigājām pa molu pie jūras. Pēc tam netālu no Pērnavas pastaigājām gar augsto purvu un uzkāpām skatu tornī.

Šajā purvā esot atrasts vikingu kuģis. Tad bijām klāt pašā labākajā vietā - Pērnavas akvaparkā. Visi bija laimīgi un apmierināti. Dažs šļūca pa "kalnu upīti", kāds pa cauruli, bet citi lēca no tramplīna 4 metru dziļumā. Kad devāmies prom, visi bija noguruši. Mājup braucot, autobusa aizmugurē klusi tika spēlētas vairākas UNO partijas.Es domāju, ka mani pārējie klasesbiedri piekritīs, ka tā bija viena lieliska ekskursija.

Krista Strode