Skola ar SauleS kalendāru Sirdī Katram skolēnammiljons.jal.lv/Documents/2014_2015_mg/Skolas_Vards_Nr_27... · 2014-10-17 · IknedĀīas e-āurnēls izglļtļbas profesionēīiem

1Iknedēļas e-žurnāls izglītības profesionāļiem. www.skolasvards.lv; E-pasts: [email protected]

Nr. 27(69); 25. 09. 2014.

Vāka foto: viasms.lv

ISSN 2255-9515

Iknedēļas e-žurnāls izglītības profesionāļiem

Atziņas organizācijas klase vadībai

Skola ar SauleS kalendāru Sirdī

Katram skolēnam

savu uzņēmumu!Multikulturālas izglītības pamats

Skolas gatavas piedalīties jaunā pedagogu atalgojuma

modeļa pilnveidēKreativitātes un domāšanas prasmju attīstība mācīšanas un mācīšanās procesā

METODISKIE MATERIĀLIDabaszinības stundas Atkritumi metodiskās izstrādnes. Mobilais matemātikas izpalīgs Il Calculus jeb algebra kā programmēšanas valoda. Dabaszinības 11.klasei. Spice ietekme uz cilvēka organismu.

Nr. 27(69); 25. 09. 2014.


Nr. 27(69); 25. 09. 2014.saturs

34

7

1013

17

222729

AKTUĀLISkolas gatavas piedalīties jaunā pedagogu atalgojuma modeļa pilnveidē. Interesi piedalīties jaunā pe-dagogu darba samaksas modeļa aprobācijā izrādījuši vairāki desmiti skolu, un līdz 22.septembrim Izglītības un zinātnes ministrija saņēmusi 28 pašvaldību pieteikumus par 54 skolu iesaistīšanos aprobācijā, taču pietei-kumu skaits vēl var pieaugt.

SKOLA UN RADOŠUMSKreativitātes un domāšanas prasmju attīstība mācīšanas un mācīšanās procesā. Ziemeļu Ministru padomes Nordplus programmas projekta STEP to Thinking ietvaros ar Rīgas domes, Britu Padomes un Eiropas Vecāku asociācijas atbalstu SIA TA Group jau otro reizi Rīgā rīkoja starptautisku izglītības konferenci „Kreativi-tātes un domāšanas prasmju attīstība mācīšanas, mācīšanās procesā un izglītības vadībā”.

INTERVIJAAtziņas organizācijas klase vadībai. Varētu šķist, ka klases audzināšana ir noteikts kontaktstundu skaits kla-ses audzināšanas stundās, parunāšana par skolas organizatoriskajām lietām vai jubilāru sveikšana. Tik vien? Un tomēr – tās loma un būtība ir pavisam citāda. Klases vadība soli pa solim skolēnos var attīstīt komunikā-cijas, organizatoriskās, komandas veidošanas un citas dzīvei nepieciešamās prasmes. Šoreiz saruna ar Talsu Valsts ģimnāzijas skolotāju Ievu Smildzēju.

SKOLA UN UZŅĒMĒJDARBĪBAKatram skolēnam savu uzņēmumu! „Mūsu mērķis ir, lai skolas laikā jaunieši iegūtu pirmo uzņēmējdarbības pieredzi, ieinteresējas par biznesu un paši sajūt, kā tas ir – veidot savu uzņēmumu, uzņemties atbildību,” atzīst biedrības JA–YE mārketinga vadītāja Antra Laumane.

SKOLA UN INTEGRĀCIJAMultikulturālas izglītības pamats: profesionalitāte skolā un tolerance sabiedrībā. Nopietnas grūtības vēl aizvien ir saistītas tieši ar romu skolēnu izglītošanu – kultūras atšķirības, pedagogu ierobežotās zināša-nas par dažādību, nereti neadekvātā skolas un vecāku sadarbība – šo un citu iemeslu dēļ romu skolēni bieži pārtrauc apmeklēt vai vispār neapmeklē pirmsskolu vai skolu. Tādējādi romu bērnu izglītošana aizkavējas jau pašos pirmsākumos. Stāsta Dr. paed. Daiga Zaķe, Izglītības iniciatīvu centra direktore.

ALTERNATĪVĀ PEDAGOĢIJASkola ar Saules kalendāru sirdī. Tā kā galvenās alternatīvās izglītības iezīmes ir netradicionalitāte un ek-speriments, tā zināmā mērā ir valstī pastāvošās oficiālās izglītības sistēmas pretinieks vai arī tās alternatīva. Arī Skolas Vārda lasītāju starpā šī tēma kļūst arvien populārāka, tāpēc ar Tukuma Dzīvās skolas direktori Silvu Balodi un Brīvās Māras skolas direktori Ingu Mīderi skaidrojam, kas tad īsti šajā jomā notiek Latvijā.

SKOLAS VIDEFragments no Kaspara Bikšes topošās grāmatas Dzimumaudzināšanas pamati ģimenei un skolai.

SKOLOTĀJAS PIEREDZEPutuplasta izmantošana mākslas stundās Gaismas internātpamatskolā. Ieejot Olgas Pušpures kabinetā Gaismas internātpamatskolā, redzams, kā dzīvespriecīgās un košās krāsās uzzied sienas, plaukti un palodzes. Klasē dominē krāsas, formas, daudzveidīgas līnijas un radošs darbīgums.

METODISKIE MATERIĀLIDabaszinības stundas Atkritumi metodiskās izstrādnes. Pieredzē dalās Elza Leimane, Galēnu pamatskolas skolotāja.Mobilais matemātikas izpalīgs Il Calculus jeb algebra kā programmēšanas valoda. Pieredzē dalās Mi-kus Vanags, Aina Vanaga, SIA Logics Research Centre.Dabaszinības 11.klasei. Spice ietekme uz cilvēka organismu. Pieredzē dalās Vēsma Sūna, Ziemeļvalstu ģimnāzijas ķīmijas, bioloģijas un dabaszinību skolotāja.


Nr. 27(69); 25. 09. 2014.AKTUĀLI

Skolas gatavas piedalīties jaunā pedagogu atalgojuma modeļa pilnveidē

Interesi piedalīties jaunā pedagogu darba samaksas modeļa aprobācijā izrādījuši vairā-ki desmiti skolu, un līdz 22.septembrim Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) saņēmusi 28 pašvaldību pieteikumus par 54 skolu iesaistīšanos aprobācijā, taču pieteikumu skaits vēl var pieaugt.

Ministrija aicināja pašvaldības pieteikt dažādu izglītības pakāpju un ar atšķirīgu skolēnu skaitu skolas aprobācijai, lai varētu pārbaudīt jauno pe-dagogu atalgojuma modeli un nepieciešamības gadījumā tajā veikt vajadzīgās korekcijas. IZM līdz šā gada 30.septembrim sastrukturizēs saņemtos pieteikumus un analizēs to atbilstību noteiktajiem kritērijiem par skolēnu skaitu, teritoriālo iedalījumu, lai uzaicinātu aprobācijā piedalīties 34-50 skolas. Paredzēts, ka aprobācijas procesā tiks pārstāvētas gan sākumskolas, gan pamatskolas, gan vidussko-las, gan ģimnāzijas, ņemot vērā skolēnu skaitu un teritoriālo iedalījumu.

Oktobra sā-kumā minis-

trija informēs, kuras skolas

ir izraudzītas jaunā pedago-gu darba sa-

maksas modeļa aprobācijai.

P l ā n o t s , ka no oktobra līdz decem-brim notiks jaunā modeļa jeb pilna laika darba slodzes - 36 stundu darba nedēļas - aprobācija dažādu izglītības pakāp-ju skolās, lai decembrī varētu izvērtēt aprobācijas rezultātus un veikt nepieciešamās korekcijas. Savu-kārt aprobācijas otrajā posmā izvēlētais modelis no 2015.gada janvāra līdz jūnijam tiks aprobēts visās Latvijas izglītības iestādēs.

2014.gada 6.martā IZM izveidoja darba grupu jaunā pedagogu darba samaksas aprēķināšanas modeļa izstrādei un pedagogu darba samaksas pa-

augstināšanas grafiku sagatavošanai. Tās sastāvā iekļauti IZM pārstāvji, sociālie un sadarbības partne-ri – Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arod-biedrības, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Pedagogu domes, Interešu izglītības ies-tāžu direktoru konsultatīvās padomes, ģimnāziju asociācijas, Profesionālas izglītības biedrības, sporta skolotāju un treneru pārstāvji, citu nozaru ministriju pārstāvji, kā arī pieaicinātie eksperti.

IZM speciālisti izstrādāja un piedāvāja apsprie-šanai darba grupā pedagogu darba samaksas ap-

rē ķ i n ā š a n a s modeļa divus variantus - pāreju uz pil-na laika darba slodzi un mo-deļa „Nauda seko skolē-nam” pilnvei-di. Pilna laika darba nedēļa ietvertu kon-taktstundas, laiku mācību stundu sa-gatavošanai, skolēnu darbu

labošanai un citiem pedagogu veicamajiem pienā-kumiem. Pedagoga veicamie pienākumi tiktu no-teikti darba līgumā un amata aprakstā.

Saskaņā ar iepriekšējā Ministru kabineta lēmu-miem un šīs valdības deklarācijā noteikto uzdevu-mu līdz 2015.gada 1.septembrim ir jāizstrādā jauns pedagogu darba samaksas modelis, kas būs aprēķi-na metodikā caurskatāmāks un ļaus efektīvāk pār-valdīt finanšu resursus. SV


Nr. 27(69); 25. 09. 2014.SKOLA UN RADOŠUMS

Kreativitātes un domāšanas prasmju attīstība mācīšanas un mācīšanās procesā

Inese Matisāne, žurnāliste

Ziemeļu Ministru padomes Nordplus programmas projekta STEP to Thinking ietvaros ar Rīgas domes, Britu Padomes un Eiropas Vecāku asociācijas atbalstu SIA TA Group jau otro reizi Rīgā rīkoja starptautisku izglītības konferenci „Kreativitātes un domāšanas prasmju attīstība mācīšanas, mācīšanās procesā un izglītības vadībā”.

Konferenci atklāja Izglītības un zinātnes ministri-jas Izglītības departamenta direktores vietniece pe-dagogu un pieaugušo izglītības jomā Baiba Bašķere, aicinot strādāt tā, lai pedagogi spētu iedvesmot ik-vienu – gan ļoti apdāvinātos skolēnus, gan tos, ku-riem nav tik izcilu spēju.

„Radošums ir svarīgs nacionālajās tradīcijās un modernajās tehnoloģijās balstītā izglītības procesā,” viņa norādīja. „Lai process būtu radošs, jāiesaistās visiem – pedagogiem, vecākiem, sabiedrībai.”

Eiropas Savienības un Latvijas izglītības politikas plānošanas dokumentos arvien vairāk tiek akcentē-ta kreativitātes un domāšanas prasmju nozīme. Lai pārietu no politikas uz praktisku rīcību, nepiecie-šams veicināt pedagogu izpratni par kreativitātes un domāšanas prasmju attīstības iespējām konkrētā mācību priekšmetā, izglītības programmā vai skolā.

Konferencē piedalījās 140 dalībnieki no 24 val-stīm. Konferences mērķis – veicināt pieredzes ap-maiņu un sadarbību starp dažādu pieeju pārstāv-jiem kreativitātes un domāšanas prasmju attīstības veicināšanā; uzdevumi – veicināt dialogu starp pēt-niekiem un praktiķiem, kas pārstāv atšķirīgas pie-ejas kreativitātes un domāšanas prasmju attīstībai; noteikt galvenās problēmas saistībā ar kreativitātes un domāšanas prasmju integrēšanu mācību proce-

sā; iepazīstināt Latvijas skolotājus ar sasniegumiem kreativitātes un domāšanas prasmju attīstībā un veicināt šīs pieredzes izmantošanu Latvijas izglītī-bas sistēmā.

Kā norādīja konferences organizācijas komitejas priekšsēdētājs, projekta STEP to Thinking koordina-tors Aleksandrs Sokols, TA Group darbojas izglītības jomā jau vairāk nekā 10 gadus, īstenojot domāšanas pieejā balstītus inovatīvus projektus: skolotāju tālā-kizglītību par domāšanas attīstību mācību procesā; mācību materiālu izstrādi, kuros integrētas domāša-nas prasmes; izglītības organizāciju konsultēšanu. Pirmā šāda veida konference notika 2012. gadā, un to apmeklēja 85 dalībnieki no 20 valstīm.

„Gribas, lai cilvēkiem būtu vairāk iespēju,” orga-nizatoru izvēli par labu Latvijai skaidroja A. Sokols, pedagogs ar 30 gadu darba pieredzi. „Latvijas sko-lotājiem finansiālu apsvērumu dēļ ir grūti kaut kur aizbraukt, ja nav stipendijas vai brauciens netiek ap-maksāts. Šoreiz Rīgas dome apmaksāja dalību kon-ferencē 27 Rīgas skolotājiem. No otras puses, esam interesanta valsts un gribam citiem par sevi pastās-tīt.”

„Latvijas izglītībā trūkst sistēmiskas pieejas,” viņš uzsvēra. „Mainot kādu tās daļu, nedrīkstam aizmirst, kādu ietekmi tas atstās uz veselumu. Vienlaikus sko-lotājam jāatbrīvojas no šaurā sava priekšmeta skatī-juma, dodot priekšroku starppriekšmetu saiknei un kreativitātei.”

Pēc A. Sokola domām, visi it kā ir ieinteresēti radošumā, bet praktiski nedara. Te ir runa arī par skolotāju motivāciju. Lai to mainītu, nepieciešama sistēmiska pieeja gan skolas, gan izglītības politikas līmenī, gan izglītojot skolotājus.

„Latvijā daudz runājam par integrāciju,” teica A. Sokols. „Lai attīstītu domāšanas prasmes, integrēt nepieciešams uz problēmas pamata.”

Skolotājus, izglītības iestāžu vadītājus un vecā-kus konferencē piesaistīja iespēja uzklausīt ne vien akadēmiskus ziņojumus, bet arī labās prakses pie-mērus no dažādu valstu pieredzes.


Nr. 27(69); 25. 09. 2014.

Pieredzē par domāšanas maiņu un kreativitāti dalās Latvijas pārstāvji.

Babītes vidusskolas angļu valodas skolotāja Ruta Virbule:

Radošums skolā ir viens no aktuālākajiem jautājumiem ne tikai Latvijā. Pasaulē viena no pēdējā laika populārā-kajām runām par rado-

šuma tēmu skolā (30 miljonu skatījumu internetā) ir pedagoģijas speciālista, sera Kena Robinsona uz-stāšanās TED konferencē, stāstot „Kā skola nogalina radošumu”. Visi, īpaši vecāki un skolēni, cits mierī-gāk, cits agresīvāk piekrītoši māj ar galvu – jā, tieši tik slepkavnieciski skolotāji izrīkojas ar radošajiem ģēnijiem, kas mirdzošām acīm sāk skolas gaitas... Arī es pirmajā brīdī biju šokā. Bet, pirms mest pie malas skolotājas darbu, aizdomājos. Vispirms izla-sīju latviski tulkoto K. Robinsona grāmatu „Ne tikai ar prātu” un sapratu, ka ir liela neskaidrība terminu lietošanā.

Tātad – kādu radošumu mēs nokaujam? Pie-krītu, ka, kā angļu valodas skolotāja, es droši vien neradu nākamo Šekspīru... Ja radošums ir izpaus-mes vizuālajā mākslā, mūzikā vai drāmā, tad jā, izglītības iestāde, ja vien tā nav mākslas vai mū-zikas skola, nebūs nākamā Maijas Tabakas vai Elī-nas Garančas kalve. Taču tas ne līdz šim, ne pašlaik nav formālās izglītības mērķis. Man stundās nav jādomā par nākamajiem rakstniekiem, bet jāiemāca gramatikas pamati un piecas dažādas valodas pras-mes, savukārt radošās rakstīšanas pamati ir interešu izglītības lauciņš. Man vajadzētu pamanīt radošuma dzirksti un vērst uzmanību uz to. Tālāk sākas vecā-ku atbildība, kuriem arī būtu jābūt gana acīgiem un jāatbalsta bērna talants, mudinot un motivējot to attīstīt skolas ārpusklases pulciņos, lai saprastu, cik nopietna ir šī aizraušanās. Jo tas gan ir ārkārtīgi svarīgi – atrast dzīvē aicinājumu, kas balstīts dabas dotajos talantos, lai nākotnē ar prieku dotos uz dar-bu un radītu ko lietderīgu sabiedrībai. Radītais pro-dukts var būt gan emocionāls mākslas darbs, gan garšīga bulciņa, gan tīra iela. Par sava aicinājuma atrašanu ir interesanti klāstīts Kena Robinsona jau-nākajā grāmatā „Finding your element”.

Tomēr tā gluži nav, ka skolā viss ir vislabāka-jā kārtībā. Ja arī nepiekrītu, ka radošums tiek no-kauts, tad jāatzīst, ka tikai retā izglītības iestāde to veicina. Te gan vairs nav runa par māksliniecisko radošumu, bet par radošās domāšanas prasmēm, kas klibo kā skolēniem, tā skolotājiem. Bet tieši šā-das prasmes – efektīvu nestandarta problēmu risi-

nāšanu un informācijas analītisku apstrādi oriģinālu lēmumu pieņemšanai pieprasa 21. gadsimts no ab-solventiem. Tātad skaidrs – skolai būtu jāmainās. Bet zināms, cik grūti ir mainīt sistēmu – vieglāk ir kaut ko nedaudz uzlabot vai pievienot. Tad nu, ja laiks pieprasa radošo un kritisko domāšanu, arī „no aug-šas” nāk labi domāts norādījums – skolotāji, māciet bērniem domāt! Tikai, protams, no pamatprogram-mas realizācijas brīvajā laikā, jo apgūstamo zināšanu daudzums nemainās un noslēguma pārbaudes dar-bos neviens nepārbauda skolēnu domāšanas pras-mes (kā vērtēt tik subjektīvu lietu kā radošums?!), bet gan prasmi atspoguļot. Informācijas daudzums, kas jāzina no galvas, nemazinās... Tā rupji runājot – kāds radošums fabrikā (Kena Robinsona rakstu-rojums mūsdienu skolai), kur strādniekiem/skolē-niem, tāpat kā uzraugiem/skolotājiem nav praktiski nekādas brīvās gribas iespējas!?

Kur risinājums? Ideālā gadījumā – vispirms mai-nīties pašiem skolotājiem, jo tie esam mēs, kas uz-turam šo savu laiku novecojušo sistēmu. Tomēr pēc pieredzes zinu, cik grūti iedziļināties kaut vai vienā no domāšanas veidu tehnikām, kur nu vēl sākt to pielietot dzīvē un mācīt skolēniem.

Darbojoties Thinking Approach projektā, sa-pratu, ka ir milzīgs izaicinājums, turpinot skolo-tājas ikdienas darbu – strādājot pašreizējā pār-baudes darbu sistēmā, apgūt un pielietot kaut ko tik pilnīgi svešu. Visvairāk pietrūkst laika, jo apgūstamā teorija ir grūta, papildu darbu prasa arī kvalitatīva gatavošanās stundām, izmantojot TA metodes. Motivācija zūd biežāk, nekā skolēniem mājas darbus pildot, un to var atgūt, laiku pa laikam tiekoties klātienē vai internetā un daloties pieredzē ar kolēģiem Latvijā un ārzemēs.

Kulminācija un iedvesmas brīdis šīs metodes pārstāvjiem ir TA organizētā konference „Radošums un domāšanas prasmes”, kas pagājušajā nedēļā jau otro reizi Rīgā pulcināja citādi un radoši domājošos pedagogus no visas pasaules, kā arī tos, kuri saprot, ka pārmaiņas ir nepieciešamas.

Visspilgtāk atmiņā palika britu pedagogu Stu-arta Tvista un Anitas Bekhausas uzstāšanās par ra-došās domāšanas pieejas „Let’s think” realizēšanu jauno pedagogu sagatavošanā. Viņu prezentācija sniedza gan teorētisku ieskatu, gan tīri praktiskus ie-teikumus, kā ar vienkāršām izmaiņām klasē klasisku mācību procesu pārvērst domāšanu veicinošā. Lai gan ir skaidrs, ka uzreiz skolas nekļūs par domātāju kalvēm ne Latvijā, ne pasaulē, tomēr ledus ir sakus-tējies, un es esmu gatava novilkt slidas, lai mestos peldus...


Nr. 27(69); 25. 09. 2014.

Rīgas Valsts 3. ģimnāzi-jas matemātikas skolo-tāja Austra Reihenova:

„Baltā grāmata”, „Sta-buraga bērni”, „Straumē-ni” un daudzas citas brī-nišķīgas grāmatas varēja rasties tur, kur cilvēki dzī-voja saskaņā ar dabu. Kur garajos rudens un ziemas vakaros, skala vai sveces gaismā darot nepiecie-šamos darbus, viņi pār-

runāja dabas parādības un norises, stāstīja pasakas, teikas, leģendas, skandēja dainas.

Katrs nostāsts iespiedās bērna apziņā un lika vi-ņam aizdomāties par šī stāsta jēgu un nozīmi, jo bal-stījās reālos notikumos un tautas filosofijā, kas sim-bolu valodā vēstīja par mūžīgo dabas ritējumu un cilvēka vietu tajā. Lai to izprastu, bija jādomā radoši. Ejot pļavās, mežos, laukos, mazajam domātājam bija iespēja vērot un censties izprast dzirdēto, un tad ga-dījās tā, ka domas aizceļoja fantāziju pasaulē...

Nemēģinot apgalvot, ka viss, kas šodien bēr-nam pieejams, ir nederīgs, jo nemāca radoši do-māt, vēlos norādīt, ka ir mainījusies izpratne par vērtībām, jo vairākus gadu desmitus tikām mācīti, ka esam dabas valdnieki, ka varam to pārveidot un pakļaut. Mūsu prāti tika piesārņoti ar meliem, puspatiesībām, pieņēmumiem, kuri tika padarīti par negrozāmām dogmām. Savukārt šobrīd vērtī-bu laukā galvenokārt dominē ērtību, labklājības un izklaides vēlmes.

Lai mainītu domāšanu un attieksmi pret apkār-tējo pasauli, ir jāpaiet desmitiem gadu, bet tas ne-nozīmē, ka ir jāsēž klusi maliņā un jāgaida. Jau esmu rakstījusi, bet uzdrīkstēšos atkārtot, ka bērniem no mazām dienām ir jāmāca filosofija, konkrētāk – tautas filosofija, kas latviešiem ir īpaši bagāta. Mēs rīkojamies aplami, jo dzenam mazu bērnu galvās ciparus, tabulas, burtus, likumus, neaizdomājoties, ka veidojam tehnokrātisku mašīnu, kura vēlāk akli „grauzīs” sauso instrukciju un likumu garozu, nedo-mājot par to, ka arī pats varētu radīt ko jaunu, nebi-jušu vai vismaz uzlabot esošo. Radošumu šie cilvēki sāks apgūt tad, kad domās patstāvīgi, jutīs, ka kaut kā pietrūkst, sapratīs, ka vēlas, tomēr neprot strādāt radoši, bet daudzi tā arī nodzīvos mūžu, neuzzinot, ka varēja būt citādi.

Lai bērnus mācītu radoši domāt, ir jāpanāk, lai pirmais to iemācās skolotājs. Skolās strādā gudri

speciālisti, bet viņiem pietrūkst radošuma azarta, vēlmes pasniegt savu priekšmetu tā, lai skolēni katru mācību stundu gaidītu ar prieku un intere-si. Tādēļ, lai celtu skolotāju kvalifikāciju, pedagogi pamatīgi jāskolo, jārīko kursi, un daļai kursu ir jā-būt obligātiem – vismaz tiem, kuros māca radošu-mu.

Šajā vietā gribu pasmaidīt un teikt, ka grūti būs atrast pasniedzējus, kuri paši ir radoši. Nesen Rīgā piedalījos starptautiskā konferencē par radošuma un domāšanas prasmēm mācībās un vadībā un biju ļoti pārsteigta, ka mūsu valsts vadošie prāti, kuriem būtu jārāda piemērs radošumā, pārraksta no grā-matām novecojušas domas, tās nedaudz pārfrāzē un cenšas pasniegt kā kaut ko jaunu. Domāju – sko-lotājiem pašiem ir jākļūst aktīvākiem un drošākiem, biežāk jākontaktējās vienam ar otru, jādalās savā pieredzē, kā radoši vadīt stundas.

Pašreiz skolēnu sekmes ir zemā līmenī, un ir grūti atrast mācīšanas metodes, kuras varētu rādīt kolē-ģiem, tomēr tas netraucē būt radošam. Nevaru vai-not skolēnus, uzvelt visu atbildību skolotājiem par zemo sekmju līmeni, jo problēma ir valstī kopumā un mācību sistēmā, kura ir radīta iepriekšējos gad-simtos un piemērota pagājušā laika prasībām.

Lai sniegtu bērniem kvalitatīvas zināšanas, ilg-gadējā pedagoga praksē esmu izlolojusi varbūt ne ideālu, bet pieņemamu mācību modeli, bet tas nav atradis dzirdīgas ausis ne valdībā, ne ministrijā. Gri-bu uzsvērt – zināšanu sabiedrībā skolēna darbs ir ne tikai mācīšanās, zināšanu uzkrāšana un to pielietošana, bet spēja radīt jaunas zināšanas un iemiesot tās jaunās inovācijās, izprotot, ka mācī-šanās ir process, kurš ilgst visu mūžu.

Noslēgumā gribu teikt, ka mūsu valstī tiek darīts viss, lai nebūtu jādara nekas.

Izcilais domātājs Alberts Einšteins ir teicis, ka mēs nevaram atrisināt problēmas, izmantojot to pašu domāšanas veidu, kuru izmantojām, kad tās radījām. Tātad nu pienācis laiks ikvienam uz Zemes dzīvot, izmantojot visu savu potenciālu. Ir laiks jau-na veida skolu sistēmai, lai izmantotu skolotāju „in-tuitīvās zināšanas” un patiešām redzētu bērnus un strādātu ar viņiem, apvienojot bērnu radošās spējas un intereses un tādējādi paaugstinot pasaules apzi-ņas līmeni.

Iesaistiet „veco dvēseļu” zināšanas, lai radītu jau-nu mieru pasaulē. Meklējiet atbildes sevī un tad ar mīlestību tās stāstiet citiem. Strādājiet komandā, lai radītu lielāku labumu. SV


Nr. 27(69); 25. 09. 2014.INTERVIJA

Atziņas organizācijas klase vadībai Jolanta Derkevica-Pilskunga,

žurnāliste

Varētu šķist, ka klases audzināšana ir noteikts kontaktstundu skaits klases audzināšanas stundās, parunāšana par skolas organizatoriskajām lietām vai jubilāru sveikšana. Tik vien? Un tomēr – tās loma un būtība ir pavisam citāda. Klases vadība soli pa solim sko-lēnos var attīstīt komunikācijas, organizatoriskās, komandas veidošanas un citas dzīvei nepieciešamās prasmes.

Šoreiz saruna ar Talsu Valsts ģimnāzijas skolotāju Ievu Smildzēju.

Ievas Smildzējas radošais CV

Ieva Smildzēja ir so-ciālo zinību, lietišķās eti-

ķetes un vadību zinību skolotāja. Ieguvusi maģistra grādu izglītības vadībā (LU). Jāpiebilst, ka Ie. Smil-dzēja 2012. gadā ir saņēmusi AS Swedbank balvu Labākais skolotājs 2012.

Vairākus gadus Ieva bijusi klases audzinātāja. Audzināšanas un pedagoga darbā ir pieredze visos vecumposmos – no auklītes darba ar pašiem mazā-kajiem līdz pat vidusskolas vecuma skolēniem. Taut-skolā Narmada Ieva dalās ar savu pieredzi tālākizglī-tības semināros par klases audzināšanas darbu ar pieaugušajiem, saviem kolēģiem pedagogiem. Ieva ir arī mentore.

Portālā e-klase klases audzināmie par Ie. Smildzē-ju zem aicinājuma Meklējam labāko skolotāju raksta: „Mūsu skolotājas vārds ir Ieva Smildzēja. Atraktīva, radoša, smaidīga, atsaucīga, izskatīga un, protams, pati labākā skolotāja Talsu Valsts ģimnāzijā. Skolotā-ja Ieva apveltīta ar ļoti skaistu balsi un ļoti labām psi-hologa prasmēm. Mēs, skolotājas, Ievas audzināmā klase, viņu saucam par mammīti, jo kā nekā – viņa ir mūsu otrā mamma. Skolotāja tiešām ir Latvijas labā-kā skolotāja.”

Ie. Smildzēja piedalījusies arī TV šovos Koru kari un Dziedošās ģimenes, kurus uzskata par vienu no lielākajiem personības pilnveides treniņiem. Kā par sevi saka pati Ieva: „Interesants cilvēks ar interesan-tām interesēm, patīk radošas izpausmes un nepatīk darīt un domāt kā visiem, ļoti interesē zinātnes, kas

pēta cilvēku, tā dažādās izpausmes un reakcijas, tie-ši šo zināšanu apguve man dod iedvesmu, spēju da-rīt, ja ne labāk, tad savādāk.” Ievai mīļa mūzikas sko-lotāja ir teikusi: „Meitene orķestris.” „Jā, man ir dota īpaša dāvana, proti, lai gan nebija iespējas piepildīt sapni par mūzikas skolu, nepazīstot nevienu noti, tomēr vai par laimi, esmu satikusi savā dzīvē īpašus skolotājus, kuri man ir devuši iespēju un ticību tam, ka varu dziedāt (Gita Amoliņa), runāt (Inga Krišāne) un būt uz skatuves arī bez ierastā standarta.

Ikdienā sanāk spēlēt dažādus instrumentus jeb iejusties dažādās lomās, bet savu patieso es esmu paturējusi šauram cilvēku lokam. Man patīk krāt cilvēku priekšstatus par sevi un vīzijas par to, ko es spēju vai nespēju, bet priecājos, ka dienu no dienas, esot starp tik daudz dažādiem cilvēkiem, situācijām, notikumiem, esmu iemācījusies saprast, ka cilvēki, lietas un notikumi tavā dzīvē ir uz noteiktu laiku un tev ir pašam jāizsver, kā un cik nopietni pret tiem iz-turēties un kuru savu pusi parādīt.

Uzskatu, ka ikvienam cilvēkam, lai viņš justos lai-mīgs savā dzīvē, profesijā ir jāsaprot, ka viss sākas ar sevi, neviens cits nav atbildīgs par tavu laimes sa-jūtu, tālākizglītību, karjeras izaugsmi, pirmkārt, jau pašam sev ir jāatbild, ko es esmu darījis, lai man tā visa būtu, un jānovērtē to, kas jau pieder. Es mēģinu to mācīties.”

Iespaidiem bagāts ir ceļojums pa Ievas iekārtoto klases telpu. Par visu padomāts. Var redzēt, ka darbs vērsts uz komandas saliedēšanu, uz cilvēkorientē-tas pedagoģijas aktualizēšanu. Vide skolēnam ir ļoti svarīga, pusaudzis vispirms sajūt un tikai pēc tam ieslēdz prātu. Ieva centusies dot skolēnam iespēju sajust. Mazi novēlējumi jaunajam mācību gadam, klases fotogrāfijas dažādos pasākumos, spilveni, da-žādi sīkumiņi, nedaudz māju sajūtas – tieši tik ne-daudz, lai nebūtu par daudz, bet lai skolēns justos gaidīts un piederīgs.


Nr. 27(69); 25. 09. 2014.

Kāda ir klases audzinātāja loma audzināšanā?

Izglītības iestādes galvenais mērķis un uzde-vums ir nodrošināt pēc iespējas kvalitatīvāku un pilnvērtīgāku mācību procesu. Lielu lomu šajā pro-cesā uzņemas klases audzinātājs. „Veicot audzinātā-ja darbu, man ir izveidojusies sava pieredze un ska-tījums par klases audzinātāja darbu. Darbs ar klasi ir kas vairāk nekā kārtējās kontaktstundas,” saka skolotāja. Ie. Smildzēja ir izveidojusi materiālu kla-ses audzinātājiem, kurā ir ietverta pieredze, ikdienā pārbaudītas praktiskās atziņas un idejas. Materiāls tapis, izmantojot savu pieredzi. Tas ir kā apkopo-jums no darbības laikā apmeklētajiem kursiem, se-mināriem, personības pilnveides treniņiem, skolēnu vēlmēm, atziņām un sociālās vides analīzes.

Klases audzinātājs ir cilvēks, kas visiem skolē-niem un vecākiem rada sajūtu, ka bērns ir drošībā, atbalstīts un uzklausīts.

„Iepriekšējā mācību gadā vadīju Simonas Gin-teres un Madaras Lupācijas zinātniski pētniecisko darbu pedagoģijā Klases audzinātāja pienākumi un tiesības vecāku un skolēnu skatījumā Talsu Valsts ģimnāzijā. Šis darbs tika virzīts tālāk valstī. Skolnie-ces darbā ir apskatījušas klases audzinātāja lomu un būtību. Darba autores ir secinājušas, ka valstī nav

noteiktas vienotas prasības klases audzināšanas darba veikšanai, kas rada domstarpības audzinā-tāju, vecāku un skolēnu savstarpējās attiecībās un darba jautājumos. Darba autores, pētot, vai valstī pēc likuma ir noteikti klašu audzinātāju darba pie-nākumi, saskārās ar to, ka visos pētītajos avotos ir noteikti tikai pedagogu vispārējie darba pienākumi, kuros nav minēti konkrēti klašu audzinātāju pienā-kumi, ir pieejami tikai ieteikumi un priekšlikumi pe-dagoga darbam ar audzināmo klasi. Pētot avotus, darba autores noskaidroja, ka klašu audzinātāju pie-nākumus nosaka katra izglītības iestāde individuāli pēc noteiktās audzināšanas programmas vai plāna, kuru izstrādā skolas vadība saistībā ar Izglītības liku-mu. Skolnieces arī secināja, ka profesiju klasifikatorā netiek iekļauts atsevišķs amats klases audzinātājs, bet, aptaujājot respondentus, ir secināts, ka klases audzinātājs ir konkrētas profesijas pārstāvis. Vēl se-cināts, ka izglītības iestādēm nav vienotu klašu au-dzinātāju pienākumu un tiesību un darbs balstās uz pašiniciatīvu un godaprātu. Vecāki un skolotāji nav informēti par to, ko sagaidīt no klases audzinātā-ja, līdz ar to prasības ir ļoti dažādas un pārsvarā neatbilstoši augstas pedagoga aprakstā minēta-jām. Neinformētības dēļ veidojas komunikācijas barjera starp klases audzinātāju, vecākiem un skolē-nu,” stāsta skolotāja.

Vai piekrīti skolnieču veiktajiem secināju-miem?

Esmu strādājusi ar dažāda vecumposma sko-lēniem aptuveni 15 gadus, izmēģinot dažādas sa-darbības formas gan ar skolēniem, gan vecākiem. Sociālekonomiskā situācija valstī un tehnoloģiju attīstība ir būtiski mainījusi skolotāja lomu skolā un klases audzinātāja vēl vairāk, tāpēc uzskatu, ka klases audzinātāja darbu mūsdienās spēj veikt tikai īpaši cilvēki, jo prasības no sabiedrības puses ir, sā-kot ar pievilcīgu vizuālo tēlu līdz izcilām saskarsmes prasmēm un erudīciju visās lomās, savukārt valsts līmenī tā arī neviens šo cilvēku darba specifiku – au-dzinātāju – nav pamanījis un novērtējis, visi tiek likti vienā katlā: no 0 līdz 4 apmaksātām stundām, pra-sībām augot pa minūtēm. Uzskatu, ka tieši klases audzinātāji ir tie, kuri spēj veidot bērna un ģimenes viedokli skolas izvēlē, tālākizglītībai un vēlmei būt vai nebūt valstī. Manuprāt, noguris, izdedzis audzi-nātājs klasē ir kā bumba ar laika degli, ko arī esmu novērojusi savos semināros Narmadas tautskolā, kur dzirdu neizrunātas problēmas. Redzu audzinātājus, kuri strādā lieliski un ir gatavi maksāt par savu tā-lākizglītību. Brīnišķīgi cilvēki, kuri vada organizā-ciju klase. Klases audzinātāji ir vadītāji, un viņu

darbs ir ļoti nozīmīgs. Mēģinu motivēt kolēģus, iedvesmot, kaut mirkli ļaujot atpūsties, nedomā-jot, kas tev būs jādara rīt, tāpēc arī tapis pieredzes materiāls. Uzskatu, ka klases audzinātāja darbam jābūt izvēlei un tā tas nav, ja skolotājam tas ir jā-pieņem brīvprātīgi obligāti, kā nereti skolās gadās. Klases audzinātājs pēc darba apjoma būtībā būtu pielīdzināms atsevišķai profesijai, kā arī darbam ir jābūt novērtētam. Tad arī mainīsies sabiedrības at-tieksme pret skolu kopumā. Nevar visus mērīt pēc vienas mērauklas, jo pat tiem skolotājiem, kuriem darbs ir dzīvesveids, aicinājums, vienmēr ir degošas acis, pie adekvātas situācijas izvērtēšanas un godīga jautājuma sev: „Kāpēc es visu to daru ?” – ir termiņš. Termiņš aktivitātei, darbībai, motivācijai. Termiņš, lai teiktu nē sava darba nenovērtēšanai tieši no valsts puses. Klases audzinātājam obligāti ir nepieciešams laiks, lai atjaunotos, pārslēgtu domāšanu, izvērtētu savu darbību. Tas nav iespējams, pārņemot klasi pēc klases.

Kas tevi motivēja kļūt par pedagogu?Klases audzinātājs ir ļoti nozīmīgs cilvēks skolā,

jo pirmais jautājums, kuru vecāks uzdod, piesakot bērnu skolā, ir – kas būs klases audzinātājs?


Nr. 27(69); 25. 09. 2014.

Aptuveni pirms 16 gadiem, kad izvēlējos kļūt par skolotāju, situācija bija absolūti savādāka. Tehnolo-ģijas vēl nebija attīstījušās. Skolēnu uzmanības pie-saistīšanai nebija katru dienu jāizdomā kas jauns. Vecāki pret skolu izturējās ar lielu cieņu un bijību. Savu skolas laiku atceros tikai ar pozitīvām atmiņām, jo mācījos laikā, kad skolēni neiedomājās neklausīt skolotāju, runāt no vietas vai apstrīdēt skolotāja teikto. Tās situācijas vai rīcības, par kurām skolotājs aizrādīja manā skolas laikā, šodien ir nieks, pat daž-kārt netiek pamanītas, jo situācija ir būtiski mainīju-sies. Katrs skolotāja teiktais fakts manā uztverē bija absolūta patiesība. Mani ir mācījuši brīnišķīgi skolo-tāji – gan Sabiles vidusskolā, gan Talsu Valsts ģim-nāzijā. Visi mani klases audzinātāji ir bijuši lieliskas personības, kas pratuši iedvesmot. Tā arī bija moti-vācija un stimuls mācīties pedagoga profesiju. Tieši tāds ir mans skats uz pedagoģiju šobrīd. Protams, būtiska loma manā attieksmē pret skolu un mācī-šanās procesu vienmēr ir bijusi maniem vecākiem. Iegūtās prasmes un attieksmes mēģinu nodot tālāk, esot kopā ar saviem skolēniem.

Kāds ir pedagoģiskā darba veiksmes stāsts?

Viena no veiksmes stāsta pamatsastāv-daļām ir apzināties, ka nemitīgi jāpilnveidojas, bet ne tikai sava priekš-meta ietvaros, bet ar vēlmi papildināt savus iekšējos resursus. Ie-spējams, ikdienā mai-nīt kādu konkrētu si-tuāciju, attieksmi, vidi, pastrādāt pie savas es izaugsmes, jo skolēns vēlas redzēt līderi, cilvēku, kurš spēj redzēt soli uz priekšu, pamatot, kāpēc, nevis iesaistīties ar skolēnu varas virves vilkšanā. Jā, skolotājs var arī kaut ko nezināt!

Otra sastāvdaļa ir pašam pedagogam apzināties, ka viņa darītais darbs ir būtisks un – pats galvenais – prestižs, jo sabiedrības un valsts attieksme nemai-nīsies, kamēr skolotājs uzskatīs, ka ir tikai skolotājs.

Un trešā sastāvdaļa, manuprāt, ir sadarbība ar vecākiem. Ir grūti strādāt rezultatīvi, ja vecāki nav atvērti sadarbībai. Audzinātājam jāspēj panākt ve-cāku uzticība. Ir labi, ja vecāki zina un izprot, kādēļ ir sekojusi kāda no skolotāja rīcībām un kāds ir tās pa-mats. Ja bērns jūt, ka šī sadarbības saikne nepastāv, var sākties manipulācija un problēmas var samilzt.

Vēl ļoti liela nozīme ir komunikācijai, prasmei sarunāties. Svarīgi klātienē, jo caur internetu vai te-

lefonu mēs nespējam saprast sarunas partnera pa-tiesās emocijas, redzēt acu skatu. Nereti pasakām kaut ko lieku, dažkārt pat neuzņemoties atbildību par pateikto. Reāls kontakts balstās uz pamatnosa-cījumiem – man ir laiks, es vēlos noskaidrot un esmu ieinteresēts. Klātiene ir svarīga. Tajā pašā laikā esmu pret problēmu risināšanas uz ielas, veikalā vai citās sabiedriskās vietās. Ja problēma pastāv, tā būs aktu-āla arī rīt, tādēļ tās risināšanai ir jāatrod piemērota vieta.

Vecākiem jāsaprot, ka labs skolotājs nevar būt pieejams 24 stundas diennaktī. Skolotājam ir savs darba laiks un kabinets. Tas nav operatīvais dienests. Lai skolotājs sevi neizsmeltu un būtu iedvesmojošs, ir jāļauj arī kaut kad nebūt skolotājam un jāatceras, ka arī mums ir ģimene, sava privātā telpa un hobi-ji. Arī pašiem skolotājiem, it sevišķi audzinātājiem, ir jānosaka robežas jeb jāiepazīstina ar savu darbu, tā specifiku, jo ļoti daudz vecāku patiešām nezina, kas tad īsti ir jādara audzinātājam, kādā laika pe-riodā un kāpēc viņš, iespējams, kaut ko nedara. Ve-cāks vēro, kas notiek apkārt, kā notiek citās skolās,

sakrāj pieredzi, nāk un prasa no tevis to pašu, pat nezinot, ka lielākā daļa audzinātāja darba balstās uz viņa pašinicia-tīvu un vēlmi darīt, radīt, izdomāt, mācīties un attīstīties. Ja vecākiem izstāsta, kas, kā un kā-pēc notiks, viņi ir atvērti sadarbībai un saprotoši. Nopērkot jaunu ierīci, mēs taču pilnībā vai da-ļēji izlasām instrukciju. Arī klases audzinātājam

ir sava instrukcija, pēc kuras viņš strādā un ar kuru būtu vēlams iepazīties.

Pēc vasaras brīvlaika mēs bieži vaicājam sko-lēnam: „Ko tu darīji vasarā, kādi bija tavi piedzī-vojumi?” Vai kāds ir pajautājis, ko daudzi skolotāji lauku reģionos dara vasarā? Nereti kolēģi izbrauc strādāt uz ārzemēm vai izmanto vietējās papildu iespējas piepelnīties. Īsi pirms skolas sākuma sa-purinās, uzliek smaidu un atsāk strādāt. Vai tāda ir mūsdienu prasībām atbilstoša pedagoga gata-vošanās jaunam mācību cēlienam? Jā, interesanti ir arī tas, ka iespējams, lai mani vārdi saskanētu ar darbiem pēc 8 gadu diendienā veikta audzināšanas darba, tieši sev uzdevu jautājumu, vai es atkal spēšu no jauna uzsākt audzināt klasi, un es izvēlējos godī-gi pateikt sev nē, un šis ir laiks, kad es patiešām at-jaunojos, atveru acis un paveros, kas notiek apkārt.


Nr. 27(69); 25. 09. 2014.

Tikai nedaudz baidos no tā, ka man šī brīvība neie-patīkas, un es domāju, ka šāda situācija ir ar vairā-kiem pedagogiem, kuri izvēlējušies neaudzināt kla-si vai izvēlējušies nestrādāt skolā. Neviens taču no viņiem nav sagaidījis godīgu atbildi, kāpēc?. Pazīstu vairākus bijušos kolēģus, kuri vairs nestrādā skolā, jo mirklī, kad skolotājs ir ievilcis pasaules elpu, izrādās, ka viņa drosme tiek novērtēta, jo pedagogi, it seviš-ķi klases audzinātāji, ir katra darba devēja sapnis, jo spēj strādāt ļoti daudz un ar ļoti augstām prasībām pret sevi, bet minimālām pret apkārtējiem.

Vēl piebildei jeb P.S.Patiesībā esmu apmulsusi no pēdējā laikā sev

pievērstās lielās uzmanības, jo, salīdzinot ar saviem kolēģiem, esmu nostrādājusi nedaudz. Tieši tāpēc uzdodu jautājumu – kāpēc? Kādreiz nedomāju, ka man tik ļoti noderēs manas psiholoģijas skolotāja studijas, jo, manuprāt, Latvijā neesam daudz trakie, kuri reāli apguvuši šo specializāciju 4 gados. Psi-holoģijas skolotājam ir 2 stundas nedēļā – un tikai vidusskolās vai profesionālās ievirzes skolās, kaut gan pieprasījums no bērniem un vecākiem ir daudz lielāks. Tieši zināšanas psiholoģijā ir tās, kuras man dod iespēju būt nedaudz savādākai un, iespējams, domāt savādāk. Katru mirkli apzinoties, ka skolotājs nav tikai skolotājs un tas nevar būt dzīvesveids. SV

SKOLA UN UZŅĒMĒJDARBĪBA

Katram Skolēnam savu uzņēmumu!

Ilze Pole, žurnāliste

Izglītības ministre Ina Druviete uzskata, ka uzņēmējdarbības iemaņas var būt noderīgas ikvienam. Viņasprāt, skolēni un jaunieši ir atvērti visdažādākajām ierosmēm un idejām, kuras pieaugušo sabiedrībai konservatīvās domāšanas dēļ var neienākt prātā. Ir jāmai-na darba ņēmēja filozofija uz darba devēja filozofiju – tā ministre izteicās biedrības Ju-nior Achievement – Young Enterprise Latvija (JA–YE Latvija) rīkotajā preses konferencē 18. septembrī.

veikSmeS stāsti

Vai vispārizglītojošo skolu audzēkņiem ir nepie-ciešams apgūt zināšanas par uzņēmējdarbību? Ļoti daudzus skolēnus tās ir atraisījušas jaunām ieros-mēm. Lūk, tikai daži veiksmes stāsti par to, kā skolē-nu oriģinālās idejas iekaro vietējo tirgu un gūst atzi-nību pasaulē. Latvija ir labs piemērs JA–YE skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) programmas īstenošanā Eiropā, jo mūsu skolēnu uzņēmumi veiksmīgi pār-stāv Latviju starptautiskos pasākumos, kur iegūst godalgotas vietas.

Stāsta viens no šā gada SMU konkursu uzvarē-tājiem Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 12. klases skol-nieks Roberts Kroģeris. Viņš kopā ar vienaudžiem no klases veiksmīgi izauklēja un par darbīgu uzņēmu-mu pārvērta ideju par koka tauriņiem (vīriešu gar-derobes elements, kas ļoti funkcionāli izmantojams kaklasaites vietā) .

„Mēs piedalījāmies 2013./2014. mācību gada SMU programmā, ko organizēja biedrība Junior Achievement Latvia. Visa mācību gada garumā, jau

sākot ar oktobri, vismaz reizi mēnesī notika tirdziņi, kuros mums bija nepieciešams sevi parādīt, pārdot preci un sacensties ar citiem uzņēmumiem. Maijā notika SMU nacionālais fināls, kurā sacentās 12 uz-ņēmumi par labākā titulu un iespēju pārstāvēt Lat-viju Eiropas finālā jūlijā. Pateicoties smagi ieguldīta-jam darbam, mums izdevās uzvarēt Latvijas finālā, un ar nākamo dienu jau sākām gatavoties Eiropas finālam.

Junior Achievement Europe Company of the Year Festival 2014 notika no 22. līdz 25. augustam, pul-cējot 37 Eiropas valstu SMU. Sagatavošanās darbs mums bija grūta, bet ļoti patīkama pieredze. Kamēr citi vienaudži pa vasaru atpūtās, mēs strādājām un gatavojāmies festivālam. Četras festivāla dienas iz-vērtās par visinteresantākajām dienām visā vasarā. Ieguvām jaunus draugus, kontaktus un pieredzi, kas mums noderēs nākotnē. Mums izdevās iegūt pres-tižo Monton Master Marketing Award. Lai arī bijām cerējuši, ka iegūsim pirmo vietu, esam gandarīti par sasniegto.

Mēs mūsu uzņēmumu nodibinājām trijatā. Esam


Nr. 27(69); 25. 09. 2014.

trīs klasesbiedri: Roberts, Raivis un Romāns. Mums visiem trijiem ļoti patīk nesāt tauriņus, un viens no mūsu hobijiem ir kokapstrāde. Apvienojot hobiju ar interesēm, nonācām pie idejas. Pēc gadu ilgā pie-dzīvojuma esam iemācījušies nenovērtējami daudz. Ļoti labi, ka visu ko bijām mācījušies, varējām iz-mēģināt praksē. Mēs jau šobrīd esam nodibinājuši īstu uzņēmumu un beigt negrasāmies. Redzam to kā labu iespēju nopelnīt un iegūt pieredzi. Uz doto brīdi strādājam pie mājaslapas izveides, un, kad tā atvērsies, nodrošināsim pārdošanu vairākās valstīs.”

Vēl kā viens no veiksmīgākajiem minams uzņē-mums Eco Magic, kura produkts ir dabīgā mājas kos-mētika. Eco Magic JA–YE Europe gadatirgū Izraēlā 2014. gada pavasarī ieguva HP Enviromental Excel-lence Award balvu.

SMU, kas izaudzis par biznesu un strādā vēl šo-dien, ir uzņēmums WorkingDay. Tā dibinātājs un valdes priekšsēdētājs ir JA–YE Latvija SMU program-mas absolvents Tomass Barilo. Uzņēmums darbojas internetā, apkalpojot potenciālos darba ņēmējus. Briselē 2008. gada 15. maijā noslēguma apbalvoša-nas ceremonijā, kurā pulcējās vairāk nekā 100 JA-YE biedru, VIP viesi un Eiropas lielāko uzņēmumu pār-stāvji, Latvijas uzņēmums WorkingDay saņēma bal-vu kā JA-YE 2008. gada labākais uzņēmējs.

uzņēmumu veidošana sKolā – veids, Kā mācītieS bizneSu

„Mūsu mērķis ir, lai skolas laikā jaunieši ie-gūtu pirmo uzņēmējdar-bības pieredzi, ieintere-sējas par biznesu un paši sajūt, kā tas ir – veidot savu uzņēmumu, uz-ņemties atbildību,” atzīst biedrības JA–YE mār-ketinga vadītāja Antra Laumane.

Biedrība JA-YE attīs-ta ministrijas akceptētu programmu par uzņē-

mējspējas kompetences un līderības prasmju ne-pieciešamību vispārizglītojošo skolu skolēniem un dažādu specialitāšu augstskolu studentiem. Skolēni šīs biedrības paspārnē var veidot savus mācību uz-ņēmumus. SMU ir skolēnu veidoti un vadīti mācību uzņēmumi, kuru darbība ir izglītojoša. SMU mācību nolūkos pilda īstu uzņēmumu funkcijas un darbojas reālā vidē: skolēni ražo un pārdod preces vai pakal-pojumus. Skolēnu mācību uzņēmumiem nav juri-diska statusa – tos Latvijā pārstāv tikai JA–YE Latvija,

kura ir Junior Achievement Worldwide programmu li-cences īpašniece. Šī licence ietver arī SMU program-mu. SMU galvenais uzdevums ir radīt nelielu reālu ekonomisko darbību, kur skolēnu uzņēmumi rada un pārdod īstus izstrādājumus un pakalpojumus, darbojoties aizsargātā vidē un pedagoģiskā nolūkā.

Kā nodibināt sKolēnu uzņēmumu

Lai izveidotu savu mācību uzņēmumu, sko-lai jāslēdz sadarbības līgums ar JA–YE un jākļūst par JA-YE dalībskolu. Skolotājam, kurš ir SMU konsultants, jāreģistrējas vortālā www.jal.lv. Par SMU konsultantu var kļūt jebkurš skolotājs, kurš ir gatavs uzņemties atbildību, kā arī konsultēt un sniegt ieteikumus. Skolēni veido komandu, kas kopā darbosies uzņēmumā. SMU.lv vortālā ir at-rodama un izmantojama rokasgrāmata un pamā-cības uzņēmuma veidošanai. Ar rokasgrāmatas palīdzību skolēni sāk uzņēmuma veidošanu – no dibināšanas dokumentu sagatavošanas, biznesa plāna rakstīšanas utt. līdz uzņēmuma likvidācijas dokumentiem.

Katru mācību gadu no 1. oktobra skolotājs kon-sultants un SMU dibinātāji uzsāk reģistrācijas proce-su (www.jal.lv). SMU elektroniski izveidoto biznesa plānu un aizpildītos dibināšanas dokumentus ie-sniedz savam konsultantam apstiprināšanai.

Ir iespēja saņemt arī mentora konsultāciju. SMU darbības laikā skolēni piedalās gadatirgos un festi-vālos, prezentējot un pārdodot savu produktu, kā arī iepazīstas ar saviem kolēģiem no citiem uzņēmu-miem. Ja SMU kļūst par vienu no labākajiem Latvijas SMU, tad skolēniem ir iespēja piedalīties Latvijas fi-nālā un nokļūt Eiropas sacensībās. Tad, kad mācību gads tuvosies beigām, uzņēmums būs jālikvidē. Tas nozīmē, ka uzņēmuma darbības laiks būs beidzies. Tad SMU ir jāsagatavo likvidācijas dokumenti – at-skaites par SMU darbību.


Nr. 27(69); 25. 09. 2014.

Ko skolēni iegūst, mācoties veidot uzņēmumus:◊ zināšanas uzņēmējdarbībā,◊ pārdošanas prasmi,◊ prezentēšanas prasmi,◊ zināšanas par finanšu analīzi,◊ prasmi plānot savas finanses,◊ prasmi darboties komandā,◊ nozīmīgus biznesa kontaktus un piedāvāju-

mus,◊ iespēju parādīt savas spējas un prasmes citiem,◊ pieredzi ļoti daudzās dzīves jomās (saskarsmē,

organizēšanā),◊ ierakstu CV,◊ starptautisku pieredzi un draugus visā pasaulē,◊ savu peļņu,◊ uzvaras garšu,◊ iespēju iegūt apmaksātu studiju vietu Biznesa

augstskolā Turība,◊ iespēju iegūt JA–YE Latvija sertifikātu, kas dod

priekšrocības, iestājoties vairākās augstskolās.

aicina iesaiStīties jaunas Skolas

„SMU programma pastāv kopš Junior Achie-vement ienākšanas Lat-vijā – jau 23 gadus. Īpaši straujš SMU pieaugums ir pēdējos 3 gados. Pagā-jušajā gadā SMU skaits sasniedza rekordu – 711 uzņēmumu visā Latvijā. Šogad esam plānojuši šo rekordu uzlabot, palieli-not dalībskolu skaitu un ar dažādām mārketinga aktivitātēm ieinteresējot

skolēnus kļūt pašiem par savas nākotnes noteicē-jiem,” pastāstīja JA–YE Latvija programmu direk-tore, Mg. soc., paed. Inga Bolmane. SMU dalībnie-kiem ir iespēja sadarboties ar Swedbank, atverot bankā savu kontu, vienlaicīgi mācoties sadarbību ar banku, kā arī saņemot biznesa konsultācijas. JA–YE Latvija kā SMU konsultants palīdz skolēniem atrast partnerus, veidot kontaktu tīklu, izmantojot SMU programmas mārketinga aktivitātes.

Tie jaunieši, kuri mācās JA–YE Latvija program-mās vai kuriem skolas, pašvaldības vai skolu krustve-cāki ir nodrošinājuši šo iespēju, ir motivēti un atvērti gūt jaunas zināšanas un iemaņas. Savā veidā varētu teikt, ka JA–YE Latvija programmu dalībnieki ir skolu

jaunatnes aktīvākā un atbildīgākā daļa. Katru gadu JA–YE Latvija programmas ir pieejamas aptuveni 40 000 skolēnu visā Latvijā. „Mēs audzinām jaunu, ar uzņēmējspējām apveltītu paaudzi, kura spējīga radīt inovatīvas biznesa idejas, kas veicina Latvijas tautsaimniecības attīstību un cilvēku labklājību,” uz-skata I. Bolmane.

Gan Skolotājiem, gan sKolēniem

„Visa mācību gada laikā JA–YE Latvija strādā divos līmeņos: skolēnu un skolotāju līmenī. Sko-lotājiem gada laikā sniedzam iespēju praktiskas pieredzes apmaiņai un kvalifikācijas paaugstinā-šanai gan vietējā, gan starptautiskā līmenī, īpaši fokusējoties uz aktuāliem SMU organizēšanas jautājumiem. JA–YE Latvija programmu skolotāji ir uzņēmīgi mentori, līderi, nākotnes skolotāji ar plašu redzesloku, kuri ar entuziasmu metodiski vada SMU programmu dalībniekus,” stāsta I. Bol-mane.

Savukārt skolēni visu mācību gadu tiek aicināti izmantot SMU programmas mārketinga platformu: dažādus konkursus, interaktīvus seminārus, kā arī gada lielākos pasākumus – SMU Ziemassvētku un Pavasara gadatirgus. Piemēram, pavisam drīz, jau 7. oktobrī, Rīgā modes un izklaides centrā Rīga Plaza (Multikino telpās) aicinām skolēnus un skolotājus uz gada nozīmīgāko mārketinga notikumu skolu jauniešiem – mārketinga un iedvesmas semināru Uzdrīksties uzvarēt!. Semināra laikā jaunieši varēs redzēt ar LNB radošā direktora, TV spēles Firmas no-slēpums vadītāja Gata Mūrnieka prezentāciju par zī-mola stāstniecību, GatewayBaltic vadītājas, kustības The Red Jackets līdzdibinātājas, REA Mentoru kluba valdes locekles Ineses Andersones prezentāciju par biznesa modeļa izvēli un biznesa plāna izveidi, dzir-dēt zīmolu I’M your shirt un I’m your bag dizaineres, līdzīpašnieces Indras Miklāvas pieredzes stāstu, kā arī uzzināt par pārdošanas prasmēm no EuroShell oficiālā pārstāvja Baltijā pārdošanas eksperta Mārča Krastiņa.

Šogad jaunumS – bizneSa plānu KonKurSs

Šajā mācību gadā par novitāti SMU programmā var uzskatīt biznesa plānu konkursu. Konkursa da-lībnieki tiks aicināti pilnveidot savas biznesa idejas un līdz 1. martam iesniegt JA–YE Latvija biznesa plā-nus, un iegūt vērtīgu balvu. Pirmās vietas ieguvējs saņems iespēju pirmo studiju gadu bez maksas stu-dēt Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības


Nr. 27(69); 25. 09. 2014.

fakultātē. Tā ir vērtīga balva, kas motivē SMU prog-rammas dalībniekus ar pilnu atdevi izstrādāt savu biznesa ideju (papildu informāciju par SMU prog-rammu un citām JA-YE Latvija aktivitātēm var atrast

JA-YE Latvija mājaslapā www.jal.lv, kā arī sazinoties ar SMU programmas konsultanti Danutu Jasmani, [email protected], 29103079). SV

SKOLA UN INTEGRĀCIJA

MULTIKULTURĀLAS IZGLĪTĪBAS PAMATS: PROFESIONALITĀTE SKOLĀ UN TOLERANCE SABIEDRĪBĀ

Dr. paed. Daiga Zaķe,

Izglītības iniciatīvu

centra direktore

Latvijas likumdošanas sistēma izglītības jomā ir organizēta tā, lai radītu labvēlīgus aps-tākļus ikviena cilvēka personības izaugsmei, lai ikviens spētu konkurēt darba tirgū, lai pasaules kultūras kontekstā sekmētu arī etniskās kultūras pamatvērtību apguvi. Tomēr nopietnas grūtības vēl aizvien ir saistītas tieši ar romu skolēnu izglītošanu – kultūras atšķirības, pedagogu ierobežotās zināšanas par dažādību, nereti neadekvātā skolas un vecāku sadarbība – šo un citu iemeslu dēļ romu skolēni bieži pārtrauc apmeklēt vai vis-pār neapmeklē pirmsskolu vai skolu. Tādējādi romu bērnu izglītošana aizkavējas jau pa-šos pirmsākumos.

Multikulturālas sabiedrības izaicinājumi izglītībai

Multikulturālā sabiedrībā katram bērnam ir tie-sības uz vienlīdzīgu, kvalitatīvu izglītību, ko nosaka daudzi starptautiski un Latvijas normatīvie doku-menti. Daudzu tautību un kultūru skolēnu izglītības nodrošināšana vienā mācību iestādē nozīmē nodro-šināt izglītību, kas sekmē vairāku kultūru pašvērtības apzināšanos, lai paplašinātu redzesloku un veidotu iecietību un izpratni par kopīgo un atšķirīgo dažādu kultūru pārstāvju pasaules uzskatos, vērtībās, ide-ālos un attieksmēs, kā arī pilnveidotu saziņas prasmi starp dažādu etnisko grupu un nacionālās izcelsmes skolēniem. Multikulturāla izglītība ir atbilde uz šo iz-aicinājumu, lai nodrošinātu kvalitatīvueducation for all. izglītību visiem. Tās pamatā ir nepieciešamība radīt tādu izglītības sistēmu, kurā visi skolēni varētu pilnībā realizēt savas mācīšanās spējas un kļūt par sociāli apzinīgiem un aktīviem cilvēkiem gan vietē-jā, gan valsts, gan arī globālā mērogā.

Brīva iekļaušanās mūsdienu procesos paredz vi-siem tās locekļiem attīstītas sociālās un kognitīvās prasmes, kuras nosaka iekļaušanās sociālajos un tehnoloģiskajos procesos veiksmi vai neveiksmi. Taču vienai no senākajām Latvijas mazākumtautī-bām – romiem (čigāniem) – vēl joprojām ir ierobe-žotas iespējas iegūt vienlīdzīgu, kvalitatīvu izglītību un darbu. Tas ir īpaši nepieņemami izglītībā, jo izglī-

tības kvalitāte gan akadēmisko zināšanu, gan per-sonīgās izaugsmes kontekstā ietekmē visas indivī-da dzīves sfēras. Dzīvojot multikulturālā sabiedrībā (Latvijā dzīvo vairāk nekā 170 tautību iedzīvotāji), jau skolas vecumā ir svarīgi iepazīties ar dažādajām kultūrvērtībām, sekmējot integrāciju, skolēnu per-sonību izaugsmi un pašrealizāciju.

Protams, arī romu ģimeņu senās tradīcijas nereti nosaka daudzas romu bērnu izglītošanas problē-mas – tā netiek uzsākta laicīgi vai nenotiek vispār, skolas apmeklēšana ir neregulāra un īslaicīga. Vie-na no Latvijā vēl aizvien samērā plaši izplatītajām diskriminācijas formām pret romu skolēniem ir pa-stāvošā prakse, ka viņi tiek pārsteidzīgi novirzīti uz

http://www.jal.lv

mailto:danuta%40jal.lv?subject=


Nr. 27(69); 25. 09. 2014.

speciālajām skolām pēc izkrišanas vispārizglītojošo skolu pirmajās klasēs. Lai gan Latvijas Izglītības li-kums un citi likumdošanas un normatīvie akti nosa-ka vienlīdzīgas tiesības uz izglītību katram bērnam, tomēr izglītības sistēmā Latvijā joprojām ir pama-nāmi izslēdzoši faktori romu minoritātei. Kurš ir šīs problēmas risināšanā svarīgākais posms: iekļaujošā/neiekļaujošā sistēma vai ārpus tās palikušā skolēna un viņa vecāku nesagatavotība, bet romu gadījumā – arī viņu slēgtā kultūrvide? Visticamāk, ka atbilde ir meklējama indivīda domāšanas, viņa mikro-, mezo- un makrovides vienlaicīgā un saskaņotā izmainīša-nā savstarpējas saprašanās un pretimnākšanas vir-zienā. Minoritāšu skolēnu (tostarp romu) iekļaušana un iekļaušanās vispārējā izglītībā, multikulturālu skolu veidošana ir viens no efektīvākajiem un ilgt-spējīgākajiem pasākumiem, kā pārvarēt sabiedrī-bā joprojām pastāvošos aizspriedumus un veicināt savstarpēju cieņu, sapratni un pozitīvas attiecības starp Latvijā dzīvojošām tautībām.

Lai arī multikulturālas izglītības veidošana Lat-vijas izglītības sistēmā noris projektu un augstskolu kursu ietvaros, kopumā vēl joprojām vērojama vien-pusēja pozīcija – iekļaušana, bet skolēnu gatavība iekļauties, skolotāju gatavība un spēja iekļaut un pieņemt, etniskajā kultūrā bāzēto šķēršļu pārvarē-šana, zināšanas par etniskās identitātes veidošanos un konfliktu cēloņiem u.c. svarīgi aspekti bieži pa-

liek neskarti. Multikulturālas izglītības jēdziena plašāka iz-

pratne ietver gan izglītības akadēmisko aspektu, gan skolas socioloģisko gaisotni, gan arī skolas iekšējo politiku. Šāda tipa izglītībā tiek meklēti risinājumi, kā paaugstināt sabiedrības bažas par tajā pastāvošo nevienlīdzību un kā panākt, ka sa-biedrībā valda lielāks taisnīgums attiecībā pret vi-siem tās locekļiem.

Nedaudz statistikasAtbilstoši Pilsonības un migrācijas lietu pārval-

des iedzīvotāju reģistra datiem 2013. gada 1. jūlijā Latvijā dzīvo 8291 romi, kas ir 0,3% no kopējā iedzī-votāju skaita Latvijā.

2012. gadā veiktā Eirobarometra pētījuma dati par diskrimināciju liecina: 54% respondentu pie-krīt, ka sabiedrībai būtu ieguvums no efektīvākas romu integrācijas. Tātad puse no sabiedrības atbal-sta romu integrācijas politikas attīstību un nepie-ciešamību to uzlabot. Sabiedrības negatīvo attiek-smi pret romu kopienu raksturo šie Eirobarometra pētījuma dati, proti – 26% Latvijas pilsoņu uzskata par nepieņemamu, ja viņu bērnu skolasbiedri būtu romu bērni. Kopumā Eiropas Savienības dalībvalstīs šādi uzskata 34% iedzīvotāju1. Vairāk nekā puse ap-taujāto (64%) piekrīt apgalvojumam, ka romu ko-piena joprojām ir pakļauta diskriminācijas riskam.

1http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_393_fact_lv_lv.pdf

Romu izglītības līmeņa salīdzinājums pēc tautas skaitīšanas rezultātiem

Izglītības līmenis 2000. 2011.Augstākā izglītība 0,4% 0,8%Profesionālā vidējā izglītība vai arodizglītība 1,2% 3,5%Vispārējā vidējā izglītība 6,7% 10,3%Pamatizglītība 23,9% 36,5%Zemāka par pamatizglītību 42,5% 45,3%Nav norādīta 25,2% -Neprot ne lasīt, ne rakstīt - 3,6%

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, 2012.

Romu izglītības līmenis salīdzinājumā ar citām Latvijā dzīvojošām tautībām ir krietni zemāks: ~ 40% romu ir tikai 4 klašu vai zemāka izglītība. Bez izglītības ir neiespējami piekļūt daudziem informā-cijas, tehnoloģijas, ekonomiskās dzīves un sociālo attiecību aspektiem. Tādējādi tiek radīts apburtais loks: nav iegūta nepieciešamā izglītība, netiek no-drošināts darbs, ir nepietiekams sociālais nodroši-nājums, sabiedrības atstumtība un visa tā turpinā-jumā – romu ģimenes atkārto šo loku nākamajās

paaudzēs. Sarunās romi šodien arvien vairāk uzsver, ka viņu pašu attieksme pret izglītību ir mainījusies, atzīstot, ka viņu bērniem izglītība būs vajadzīga.

Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas datiem šajā mācību gadā 841 romu bērns mācās vispārējās izglītības iestādēs, 177 romi – speciā-lās izglītības iestādēs; 169 romu bērni mācās pēc speciālajām izglītības programmām – tie ir bērni, kuriem ir redzes, dzirdes un citas problēmas.

Tautas skaitīšanas rezultāti liecina, ka romu iz-

http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_393_fact_lv_lv.pdf


Nr. 27(69); 25. 09. 2014.

glītības līmenis nedaudz paaugstinās, tomēr tas joprojām ir daudz zemāks par citu mazākumtautī-bu izglītības līmeni. Izglītības trūkums ir viens no galvenajiem šķēršļiem romu sociālajai iekļauša-nai, īpaši nodarbinātības jomā.

Eiropas Savienības un Latvijas politikaRomu kopienas integrācijas procesu veicināšana

ir viena no aktuālākajām pašlaik risināmajām prob-lēmām ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā, un tā tiek balstīta uz ANO starptautisko konvenciju par jeb-kuru rasu diskriminācijas izskaušanu. Tomēr Eiropas Komisijas komisāri Latvijai jau vairākus gadus pēc kārtas aizrāda par lietām, kuras pie mums netiek veiktas romu kā etniskās grupas tiesību kontekstā.

Eiropas Savienības Padome ir izstrādājusi ietei-kumus par efektīviem romu integrācijas pasāku-miem dalībvalstīs (Nr. 2013/C 378/01, 2013. gads), lai sniegtu norādes dalībvalstīm, kā uzlabot romu stāvokli un likvidēt jebkādas plaisas starp romiem un sabiedrību kopumā.

Galvenās norādes, kas iekļautas sadaļā piekļuve izglītībai:– veikt efektīvus pasākumus un nodrošināt, lai visi

romu skolēni iegūst vismaz obligāto izglītību;– novērst jebkādu skolu segregāciju, izbeigt jeb-

kādu nepiemērotu praksi, kas saistīta ar romu skolēnu ievietošanu speciālajās klasēs;

– samazināt mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu vi-sos izglītības līmeņos;

– izmantot iekļaujošas un īpaši pielāgotas mācī-šanas un apguves metodes, tostarp pasākumus analfabētisma izskaušanai;

– veicināt lielāku vecāku iesaisti, uzlabojot skolo-tāju izglītošanu;

– veicināt romu iesaisti vidusskolā un augstākajā izglītībā;

– paplašināt piekļuvi otrās iespējas izglītībai un pieaugušo izglītībai, nodrošinot atbalstu tādu prasmju iegūšanai, kas ir pielāgotas darba tirgus vajadzībām.

Latvijā tikai 2012. gadā tika izstrādāts politikas dokuments Latvijas romu integrācijas politikas pa-sākumu kopums (2012–2018), kas nosaka vairāku uzdevumu izpildi; arī Latvijas Nacionālajā attīstības plānā (2014. līdz 2020. gadam) iekļauti atbalsta pa-sākumi romu bērniem, kas atbilst ES2020 prioritā-tēm. Tomēr lielākoties šo uzdevumu izpildei netiek piešķirts budžeta finansējums un to izpilde valstī tiek plānota ar dažādu Eiropas fondu finansējumu.

Lai arī Latvijā ir spēkā daži politiski dokumen-ti, tajos kā vājā puse tiek atzīmēta „diskriminējošā

attieksme pret romu kopienas pārstāvjiem izglītī-bas iestādēs un sabiedrībā” un tiek identificēta arī galvenā problēma – „pedagogiem trūkst zināšanu un prasmju darbam ar dažādām sociālām gru-pām, izmantojot jaunās tehnoloģijas un mūsdie-nīgas sadarbības metodes”. Tas tikai apliecina to, ka romu mazākumtautības izglītības problēmas risināmas tikai ar specifisku/speciālu programmu/plānu un instrumentu palīdzību.

Kas līdz šim ir veikts romu situācijas uzlabošanai Latvijā

Lai uzlabotu Latvijas romu situāciju izglītības jomā, pēdējos gados Izglītības un zinātnes minis-trija veic monitoringu par romu bērniem izglītības iestādēs – pašvaldības un izglītības pārvaldes sūta informāciju Izglītības un zinātnes ministrijai par romu bērnu skaitu izglītības programmās, par papil-du mācību pasākumiem, kas tiek nodrošināti romu skolēniem, lai uzlabotu sekmes.

Ar Kultūras ministrijas un Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu nevalstiskās organizācijas īsteno-jušas vairākās iniciatīvas. Lielākās no tām:– sagatavoti skolotāju palīgi – romi, un daļa no

tiem ir iesaistīti darbā iekļaujošajās klasēs (pēc pašvaldību iniciatīvas); kā noskaidrots izpētē, skolotāju palīgu darbs veicina labus romu bērnu mācību rezultātus un romu sabiedrības domas maiņu par izglītības nepieciešamību un moti-vēšanu atbalstīt savus bērnus izglītības procesā; Eiropas Padomē Latvijas ieviestā prakse minēta kā labās prakses piemērs;

– veicināta pedagogu profesionālā izaugsme dar-bam izglītības iestādēs iekļaujošajās grupās/kla-sēs, kurās kopā ar citu tautību bērniem mācās arī romu bērni;

– iesaistīti un izglītoti pašvaldību pārstāvji romu izglītības un integrācijas veicināšanai;

– iekārtotas multikulturālas klases un romu vecā-ku un senioru atbalsta centri;

– veikti atbalsta pasākumi romu ģimenēm, piemē-ram, sniegtas jaunas zināšanas un attīstītas soci-ālās prasmes, veicināta romu vecāku līdzdalība skolas dzīvē;

– veikts liels darbs sabiedrības tolerances veicinā-šanai;

– sagatavoti un izdoti informatīvie un mācību materiāli par romu iekļaušanu un labāko praksi izglītības jomā, piemēram, informatīvs ceļvedis Iekļaujot romu skolēnus, kur ir pieejama infor-mācija par romu kultūru un vēsturi un ieteikumi skolotāju darbam ar romu bērniem multikultu-rālā vidē, metodiskais materiāls skolotāju palī-


Nr. 27(69); 25. 09. 2014.

giem – romiem Rokasgrāmata skolotāju palīgiem - romiem un labās prakses buklets Romu kopiena Latvijā: situācija un labā prakse izglītībā;

– balstoties uz Latvijā esošo pašvaldību, iestāžu un organizāciju pieredzi un ieteikumiem, izstrā-dātas rekomendācijas pašvaldībām, kurās dzī-vo romu ģimenes, un atbildīgajām ministrijām romu kopienas atbalsta pasākumu plānošanai izglītības jomā.

Šobrīd Izglītības iniciatīvu centrs sadarbībā ar romu organizāciju Alternativas īsteno projektu, kura mērķis ir stiprināt iepriekšējo un jauno ie-strādāto instrumentāriju efektivitāti un ilgtspējī-bu, īstenojot kompleksus pasākumus:– pedagogu un romu ģimenes locekļu mūžizglītī-

bas pasākumus un iesaistīšanu dažādās sadarbī-bas aktivitātēs;

– resursu centru romu bērniem un jauniešiem ie-kārtošanu, kas būs arī kā modeļi citām pašvaldī-bām un izglītības iestādēm;

– romu mediatoru kustības izveidi un attīstīšanu, kas nodrošinās ciešāku etnisko grupu saikni, savstarpējo uzticēšanos un stereotipu mazinā-šanu,

– sabiedrības iesaistīšanas un informēšanas pa-sākumus, kas nepieciešami plašākai iedzīvotāju diskusijas rosināšanai par sociālās atstumtības riska grupas bērnu atbalstu, kā arī stereotipu par romiem mazināšanai un integrācijas ideju izpla-tībai visā Latvijā

– u.c.

Nereti kā attaisnojums romu nošķirtībai tiek minēta viņu pašu nevēlēšanās kontaktēties un sa-darboties ar citām tautībām. Tomēr īstie romu se-gregācijas iemesli visbiežāk saistīti ar neiecietību, tolerances trūkumu, nevēlēšanos vairāk iepazīt šo tautu un novērtēt tās kultūru. Izglītības iniciatīvu centra regulārā sadarbība ar romu kopienas līde-riem un romu ģimenēm parāda, ka barjera, kas šķir romus no pārējās sabiedrības, ir abpusēja un tās nojaukšanai nepieciešami gan romu, gan pā-rējo tautību pūliņi.

Jāatzīst, ka romi nav vienīgā ar etnisko vai rasu piederību saistītā iedzīvotāju grupa, kas izjūt neie-cietīgu attieksmi un diskrimināciju Latvijā. Presē un citos masu saziņas līdzekļos atspoguļotie gadījumi, kad neiecietības izpausmes saistītas ar cilvēku ādas krāsu, viņu kultūrai atbilstošu ģērbšanās un uzvedī-

bas veidu, liecina par to, ka sabiedrības izglītošana un attieksmes maiņa pret citādo joprojām ir aktuāla. Jāņem vērā arī fakts, ka pieaugošā darbaspēka trū-kuma dēļ tuvākajā nākotnē Latvijā paredzams dar-baspēka (nereti kopā ar bērniem) pieplūdums no citām, tostarp no kultūrā un dzīvesveidā atšķirīgām, valstīm.

Tā kā skola ir primārā formālā institūcija, kurā iesaistās bērns, mācību iestādēs ir modeļi attiecī-bām, kuras šodienas skolēni izmantos attieksmēs ar saviem vienaudžiem skolā, vēlāk darbavietās un visā turpmākajā dzīvē. Tāpēc ir būtiski, lai sko-las modelētu vērtības, kuras sabiedrība vēlas re-dzēt nākotnē. SV

Raksts sagatavots IIC projekta Integrācijas inkubators romu bērnu un jauniešu atbalstam ietvaros.Vairāk informācijas IIC mājaslapā: www.iic.lv

http://www.iic.lv


Nr. 27(69); 25. 09. 2014.ALTERNATĪVĀ PEDAGOĢIJA

Skola ar Saules kalendāru sirdī Sandra Krauze,

skolotāja, žurnāliste

Tā kā galvenās alternatīvās izglītības iezīmes ir netradicionalitāte un eksperiments, tā zināmā mērā ir valstī pastāvošās oficiālās izglītības sistēmas pretinieks vai arī tās alter-natīva. Arī „Skolas Vārda” lasītāju starpā šī tēma kļūst arvien populārāka, tāpēc ar Tu-kuma Dzīvās skolas direktori Silvu Balodi un Brīvās Māras skolas direktori Ingu Mīderi skaidrojam, kas tad īsti šajā jomā notiek Latvijā.

Diemžēl Tukuma Dzīvās skolas direktore Silva Balode savā komentārā Skolas Vārdam ir visai lako-niska: „Dzīvā skola no šī gada 1. septembra ir slēgta. Iemesls – finansējuma trūkums. Tukuma pašvaldība lēma, ka turpmāk skolas finansēšanā nepiedalīsies, un vecāki nebija spējīgi maksāt tik, cik būtu jāmaksā, lai skola varētu pastāvēt. Tā kā neesmu vairs skolas vadītāja, varu pateikt jums savu personisko viedokli no triju gadu skolas vadīšanas pieredzes – alterna-tīva skola Latvijā, ievērojot esošo likumdošanu, nav iespējama. Auto var būt jebkurā krāsā – ja vien tas ir melns Mercedess, teica kāds klasiķis:)”

Savukārt Brīvās Māras skolas vadītāja Inga Mīdere visai optimis-tiski dalās savas skolas četru gadu pastāvēšanas pieredzē.

Inga, kā izdodas laikā, kad nauda seko skolē-nam, izdzīvot alternatīvai skolai ar nelielu skolēnu skaitu? Kāds ir noslēpums?

Mūsu noslēpums esam mēs paši. Atslēga ir cilvē-ki, kas ir apvienojušies idejā par citādu skolu. Viss ir pašu radīts un veidots. Tā ir milzīga ticība šim projek-tam un mīlestības enerģija, kas runā pati par sevi un apvieno cilvēkus. Tikai cilvēku entuziasma un gribas rezultātā tagad ir tas, kas ir – jaunas telpas sakoptā un brīnišķīgā īpašumā Jaunmārupē, auglīga sadar-bība ar vecākiem un kvalitāte. Brīvā Māras skola nav privātskola tās standarta izpratnē, jo tā ir skola, kas veidojusies, balstoties uz sabiedrības pieprasījuma pēc skolas, kurā ienāk jaunas pedagoģiskas meto-des, cilvēciskās vērtības, dabiskā izziņa un vēlme

mācīties. Skolu veidojām, pētot un izzinot tādas al-ternatīvās skolas gan Latvijā, gan pasaulē kā Green school Bali, Ščetiņina skolu Krievijā, Summerhill sc-hool Anglijā, Rīgas Starptautisko skolu, Tautskolu 99 Baltie Zirgi, Rona Klarka akadēmiju ASV, Valdorfsko-las, Montesori skolas u.c. Meklējot katrā no tām pašu labāko, esam izveidojuši savu autorprogrammu, kuru gadu no gada pilnveidojam. Jēgpilnā mācību procesā tiek apgūti pilnīgi visi mācību priekšmeti – latviešu valoda, matemātika, sports, dabaszinības, māksla, mūzika, svešvalodas, mājturība, fizika, ķīmi-ja, informātika un citi, kurus paredz valsts noteiktie standarti un vadlīnijas, taču papildus tiem bērns skolā dzīvo aktīvu sociālo dzīvi, apgūstot dažādas dzīves prasmes un iemaņas – darba tikumu, brī-vības un atbildības sakarību izpratni, empātiju un toleranci, uzņēmību un drosmi, iniciatīvu un vēlmi pierādīt sevi, prieku par dzīvi, radošumu, sadarbības principus. Gan bērnus, gan vecākus piesaista skolas iekšējā vide, atmosfēra un attiecības. Kamēr būs ģi-menes, kas vēlēsies pievienoties mums, tikmēr sko-la arī pastāvēs!

Lūdzu, padalieties pieredzē, kādus metodiskos paņēmienus izmanto jūsu skolotāji, kādi ir viņu atradumi mācību darbā?

Mācību process tiek organizēts tā, lai harmoniski tiktu nodarbinātas abas smadzeņu puslodes, kas ir pamats daudzpusīgas personības attīstībai. Mūsu autorprogramma apvieno kopveseluma skatu uz garīgo, dvēselisko un cilvēcisko ar eksakto, prak-tisko zināšanu apguvi. Ikdienā bērni tiek mudināti pētīt un mācīties, lietojot visdažādākos paņēmie-nus, piemēram: strādāt ar informāciju, pielietot teh-noloģijas vai meklēt atbildes reālajā dzīvē, iepazīt problēmu risināšanas paņēmienus, lai iegūtu jau-nas zināšanas, lai varētu citiem pastāstīt, lai varētu paši novērtēt, ko pats dara un kā no tā mainās paša izpratne par apkārtējo pasauli. Paralēli valsts stan-dartā noteiktajām prasībām visi bērni aktīvi iesais-


Nr. 27(69); 25. 09. 2014.

tās arī radošajās nodarbēs – dzied, muzicē, dejo, kaļ rotas, glezno. Visi mācību priekšmeti ir saistīti savā starpā, palīdzot bērnam saprast mācītā nozīmi un jēgu. Bērni iegūst arī iemaņas mērķu izvirzīšanā un sasniegšanā, ļaujot attīstīties un uzplaukt bērna iek-šējiem talantiem, mācās dzīvot saskaņā ar dabas rit-miem, veidojot sapratni par procesiem dabā un visu lietu savstarpējām sakarībām un ar cieņu sadarbo-jas viens ar otru, tādējādi ļaujot ieraudzīt pašam sevi šajā pasaulē. Mūsu skolotāji darbojas kā palīgi bēr-nam – kopā mācoties, meklējot atbildes matemā-tiskos vienādojumos, dabā, eksperimentējot vai ejot rotaļās, kopā dziedot, kopā cepot maizi, kopā dodoties izzināt mežu, kopā ar vecākiem VESELU-MĀ izdzīvojot ikkatru skolas gadu, kuru saucam par Saules gadu – tas balstās senču Saules gada kalendārā un tradīcijās. Tā ir plaša un dziļa sistēma, kuras izzināšanai ir nepieciešams vismaz gads, un šo procesu vada skolotājs, iedziļinoties katrā bērnā un veidojot ciešu sadarbību ar vecākiem.

Brīvā Māras skola: maģisks nosaukums, maģis-kas personības – kā piesaistāt bērnus šajā mežonī-gajā laika skrējienā?

Maģija ir tajā, ka mēs bērnus nepiesaistām un ģi-menes, bērni mūs atrod paši! Nezinu kā, taču visbie-žāk tā ir informācija, kas tiek nodota no mutes mutē. Mūsu galvenais uzstādījums ir būt līdzsvarā starp akadēmiskajām zināšanām un tām zināšanām un prasmēm, kas nepieciešamas visai dzīvei. Šajā pro-cesā skola un vecāki ir vienoti, un tas palīdz harmo-niski attīstīties arī bērnam. Brīvās Māras skolas ko-manda strādā ar lielu atdevi, un visiem tas ir sirds darbs, kā arī iespēja realizēt visas drosmīgās idejas praksē. Ja skolā strādā cilvēki, kuri ir laimīgi, pašpie-tiekami, dodoši, ieinteresēti, tad viss notiek, jo prieks un gandarījums par savu darbu ir visa pamats. Viss ir gaužām vienkārši – maģija ir mūsos pašos! Mūsu skola nav tikai skola bērniem – tā ir skola mums vi-siem. Mācās ne tikai bērni, bet arī vecāki – kopīgi

semināri, pasākumi, kā arī svētku svinēšana, kuri palīdz saskatīt ikvienam mūsu senču mantojumā atstātā Saules gada kalendāra un tradīciju nozīmi arī mūsdienu dzīvē. Saules gada kalendārs palīdz mums sakārtoties, atgūt savu iekšējo spēku, at-klājot cilvēka sūtību un eksistences galveno mērķi – augt lielumā, iet dziļumā, saprast plašumā. Ievē-rojot Saules ritu un dzīvojot saskaņā ar to, varam iegūt savai dzīvei noteiktu apzinātību un kārtību, izprotot savas dzīves ceļa virzību, mācības un pa-saules virzību kopumā. Saules gada kalendārs nav vienkāršs laika, mērķu plānošanas vai saimnieciskās darbības kalendārs, tā ir sistēma ar visām atslēgām, kur visi Saules gada svētki ir sakārtoti atbilstoši kos-misko enerģiju cikliem un ievērojot tos, viss VISUMS palīdz cilvēkam mērķu, sapņu, nodomu un darbu realizācijā, ļaujot nepazaudēt sevi šajā vāveres rite-nī, kas darbojas mūsu dzīvēs. Varbūt tā arī ir mūsu veiksmes atslēga...

Kā cīnāties ar stereotipiem? Kāpēc vecāki ar-vien meklē jūs un pēc tam ir priecīgi, ka ir atradu-ši?

Mūsu izglītības sistēma jau sen vairs neder mūsu bērniem, un runa nav par to, ka mūsdienu bērni būtu izlaisti, nepaklausīgi vai viņiem trūktu vēlmes mācī-ties, jo mēs paši esam radījuši šo „labvēlīgo vidi”, lai bērni pilnībā zaudētu vēlmi mācīties un pazaudētu paši sevi, ejot cauri skolas gadiem. Mūsdienu izglītī-bas saturu un metodes nosaka ekonomiska attīstība un darba tirgus. Taču ir jāsaprot, ka skola nav ražo-šanas uzņēmums, tas nav tirgus, tā nav ekonomikas nozare, kur sagaida katra personīgo devumu, ko arī izvirza kā galvenais cilvēka dzīves mērķi.

Brīvā Māras skola ir savā attīstības sākumposmā. Darbojamies ceturto gadu un pieredzes ir bijušas dažādas. Mūsu skola ir vecāku veidota un vadīta,


Nr. 27(69); 25. 09. 2014.

tāpēc jāsaprot, ka neesam privātskola, kas tikai piedāvā izglītības pakalpojumu. Visas ģimenes, kas nonāk mūsu skolā, ar laiku saprot, ka tas ir kopdarbs, kur visas puses ir vienlīdz atbildīgas par procesiem. Jāatzīst, ka ir ģimenes, kas nav gata-vas šim jaunajam attiecību modelim – atklātībai, atbildībai, sadarbībai un uzticībai, jo vēl ir dzīvi vecie stereotipi, bailes un vēlme ko noslēpt, vēlme pēc ierastiem sadarbības modeļiem – pieprasīt, kontrolēt, meklēt problēmu skolotājos, ne savā ģimenē. Viss jaunais vienmēr līdzi nes neziņu, taču tā pazūd, kas vecāki sāk interesēties par alternatīvo izglītību, sāk izprast paši savu lomu bērna dzīvē, nāk uz semināriem, iegūst jaunas zināšanas, sāk iedziļi-nāties skolas mācību procesā un ir pacietīgi ceļā uz rezultātiem. Vislielākā bauda ir ļaut bērniem izaugt bez mūsu – pieaugušo – uzliktajām gaidām, kas vi-ņiem būtu jāpiepilda.

Kā sapratāt, ka tieši tie pedagogi, kas pie jums strādā, ir jums vispiemērotākie?

Skolotāji, kuri pie mums strādā, nav tikai skolo-tāji. Lielākā daļa ir vecāki, kuru bērni arī mācās mūsu skolā. Tie ir idejas bagāti cilvēki, ar lielu iniciatīvu, atbildību un gatavi mācīties un pilnveidoties. Taču galvenais ir tas, ka mūsu komandā visiem patīk tas darbs, ko dara! To var redzēt un just. Mums notiek dabīga personāla atlase, jo tie, kuri nav savā īstajā vietā un turas pie veciem mācīšanas ieradumiem, pie mums ilgi neuzturas un nākas pašiem atzīties sev, ka nespēj strādāt citādi. Pie mums paliek tie, kuri pa īstam grib pētīt bērnus, lai atrastu ikkat-ram savu pieeju un palīdzēt augt, cieši sadarbojo-

ties ar vecākiem. Mums ir sava apmācību un pie-redzes nodošanas prakse, kura ilgst vismaz vienu gadu un pakāpeniski skolotājiem rodas izpratne par mūsu programmas praktisko pusi. Mēs nākot-nē domājam veidot arī alternatīvās izglītības piere-dzes apmaiņas pasākumus, kuros ikviens varēs iegūt papildus prasmes un zināšanas kā citādāk strādāt ar bērniem. Tas noteikti palīdzētu arī citu skolu peda-gogiem, un ieguvēji jau būs visi! SV

Parasti ar terminu – alternatīvā skola – uzsver radikālus un progresīvus uzskatus par izglītību.

18. gs beigas un 19. gs sākumu Eiropā rakstu-ro cīņa pret jauniem principiem un vēršanos pret klasicismu, un tieši šajā laikā sāk veidoties ne-tradicionālās bērnu audzināšanas un izglītības metodes pedagoģijā, ko pieskaita alternatīvām izglītības metodēm. Piemēram, vēlākajos gad-simtos vērtējot Marijas Montesori sasniegumus un ieguldījumu pedagoģijā, parasti akcentē, ka viņa ir bijusi praktiķe un visus secinājumus un at-klāsmes par bērnu audzināšanu izdarījusi, novē-rojot SAVUS BĒRNUS.

Vecāku iniciatīvas skolas darbojas ar vieno-tu IDEJU, kas pārsniedz skolas izpratnes robežas tradicionālā skatījumā. Tās ir vecāku un pedago-gu kopdarbs – sākt izprast realitāti, mācīties sa-prast savus bērnus, pašiem sākt domāt brīvi, ne-atkarīgi un mudināt bērnus attīstīt viņu dabiskās spējas.


Nr. 27(69); 25. 09. 2014.

ABONĒ LABĀKOS IZGLĪTĪBAS E-ŽURNĀLUS 2015. GADAM!

JAUNUMS!

Ikmēneša e-žurnāls SKOLAS PSIHOLOĢIJAŽurnālā "Skolas Psiholoģija" mēs runājam par veidiem, kā iepazīt sevi labāk caur skolotāja darbu. Dažādās nozarēs strādājošie psihologi, domātāji, izaugsmes treneri, lektori un citi speciālisti atbildēs uz jums – skolotāji- interesējo-šiem jautājumiem, kā arī skaidros likumsakarības, kuras izraisījušas konkrētas situācijas darbā, radījušas noteiktas emocijas un prāta uzstādījumus. Žurnālā varēs iepazīties ar praktiski izmantojamām tehnikām un metodēm sevis iepazīšanai, apzināšanai un izprašanai.

Pakalpojums "IKDIENAS AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS" - katru dienu tavā e-pa-stā! Abonējot šo pakalpojumu, katra skola un arī skolotāji (ja vēlas) katru darba dienu pēc plkst.17.00 savā e-pastā saņems dienas aktuālo izglītības ziņu apkopo-jumu (normatīvo aktu izmaiņas, jaunu projektu iniciatīvas, konkursi, amatperso-nu paziņojumi, kursi, semināri, konferences - īsumā - viss aktuālais, kas konkrētā dienā noticis izglītības telpā).

Ikmēneša e-žurnāls PIRMSSKOLĀ – ikvienam, kurš strādā pirmsskolā! Katru

mēnesi: aktuāli raksti, psihologu ieteikumi, rotaļnodarbību apraksti, pasākumu

scenāriji, praktiska pirmsskolu pieredze, metodiskie materiāli!

Iknedēļas e-žurnāls SKOLAS VĀRDS – ikvienam skolotājam, skolas vadītājam, izglītības speciālistam! Katru nedēļu: aktuāli izglītības jautājumi, analītiski raksti, skolotāju pieredze un prakse, speciālistu ieteikumi, intervijas un metodiskie materiāli!


Nr. 27(69); 25. 09. 2014.

SKOLAS VĀRDS

EUR 42.00 gada abonementsEUR 25.00 pusgada abonements

EUR 14.00 3 mēnešu abonements

IZVĒLIES SAVU KOMPLEKTU!

SKOLAS VĀRDS + IKDIENAS AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS



SKOLAS VĀRDS + SKOLAS PSIHOLOĢIJA



SKOLAS VĀRDS + SKOLAS PSIHOLOĢIJA +

IKDIENAS AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS



PIRMSSKOLĀ



SKOLAS VĀRDS + PIRMSSKOLĀ



SKOLAS VĀRDS + PIRMSSKOLĀ +




SKOLAS VĀRDS + PIRMSSKOLĀ +

SKOLAS PSIHOLOĢIJA +




PIRMSSKOLĀ + SKOLAS PSIHOLOĢIJA



PIRMSSKOLĀ +

SKOLAS PSIHOLOĢIJA +




SKOLAS VĀRDS + PIRMSSKOLĀ+

SKOLAS PSIHOLOĢIJA



Atgādinām, ka, ja abonētājs ir skola -

1 skolas abonements

nodrošina individuālu

pieeju žurnālu lasīšanai visiem

skolas skolotājiem! Ikviens skolas pedagogs

izmantojot savu individuālo paroli var jebkurā laikā un vietā

lasīt žurnālus un izdrukāt sev

interesējošās rubrikas! Jebkuram

skolotājam ir arī pieejams visu iepriekš

izdoto žurnālu numuru arhīvs sākot no 2012.

gada!

Abonējot žurnālu komplektu nākamajam gadam jebkurš skolas skolotājs bez maksas

varēs izmantot arī apjomīgu metodisko materiālu datu bāzi

(vairāk nekā 150 materiāli dažādos

mācību priekšmetos), kas katru nedēļu tiek

papildināta

Kā abonēt žurnālus 2015.gadamLai abonētu e-žurnālu SKOLAS VĀRDS, PIRMSSKOLĀ vai SKOLAS PSIHOLOĢIJA

aizpildiet abonēšanas anketu www.skolasvards.lv sadaļā Abonēt vai arī uz e-pastu [email protected] atsūtiet maksātāja rekvizītus, vēlamo abonementa veidu un termiņu uz kādu vēlaties abonēt. Mēs savukārt

sagatavosim elektronisku rēķinu un nosūtīsim jums to pa e-pastu. Jau esošie abonētāji aicināti atsūtīt tikai atbildes e-pastu uz [email protected] ,

kurā norādīts vēlamais abonementa veids un termiņš. Jūsu rekvizīti mūsu datu bāzē jau ir, tāpēc nosūtiet mums tikai ziņu, mēs nosutīsim jums rēķinu.

Ja jums ir jautājumi, lūdzu, sazinieties ar mums:Redakcijas tālr.: 26002264

Redakcijas e-pasts: [email protected]

Twitter : @SkolasVards

Vairāk inf

ormācija

s

www.skolasvards.lv

http://www.skolasvards.lv

mailto:redakcija%40skolasvards.lv?subject=






Nr. 27(69); 25. 09. 2014.SKOLAS VIDE

Fragments no Kaspara Bikšes topošās grāmatas Dzimumaudzināšanas pamati ģimenei un skolai

Kaspars Bikše, lektors un publicists

www.pedagogs.lv

Dzimumaudzināšanas lielā nozīmeDzimumaudzināšana1 ir viens no vispārīgās

audzināšanas jautājumiem. Dzimumaudzināšanā svarīga nozīme ir sirdsapziņas2, pašcieņas3 un at-bildības4 morālo īpašību ieaudzināšanai pusaudžos un jauniešos. Dzimumaudzināšana ir nepieciešama veselīgai sabiedrības attīstībai un atbilstošas dzimu-mattiecību izpratnes izveidošanai gan bērniem, gan pusaudžiem, gan jauniešiem, kā arī citu vecumpos-mu cilvēkiem. Dzimumaudzināšana ir viens no vis-svarīgākajiem audzināšanas jautājumiem.

Ģimenes un skolas ciešā sadarbība dzimumaudzināšanā

Skolā dzimumaudzināšanu apgrūtina apstāklis, ka šis process jāveic vienlaicīgi un kopīgi gan meite-nēm, gan zēniem, tāpēc īpaša vērība dzimumaudzi-nāšanai ir jāpievērš ģimenē.

Dzimumaudzināšana jāveic ne tikai ģimenē, bet arī skolā, kur mācību stundās, dažādos pasākumos, ekskursijās, pārgājienos, pārrunās, lekcijās, tematis-kajos vakaros var runāt par aktuāliem dzimumau-dzināšanas jautājumiem, pusaudžu un jauniešu savstarpējām attiecībām gan sociālajā, gan biolo-ģiskajā, gan arī psiholoģiskajā aspektā.

Agrīnas dzimumaudzināšanas ģimenē svarīgā nozīme

Dzimumaudzināšana jāsāk agrā bērnībā. Vis-pirms jau ģimenē. Tai jābalstās uz pareizām vecāku savstarpējām attiecībām5 un viņu attieksmēm pret bērnu. Dzimumaudzināšana bērnībā nozīmē rādīt pozitīvu paraugu attiecībās starp sievieti un vīrie-ti. Vienkārši, bet pareizi un tikai jautājuma ietvaros jāatbild uz visiem bērna jautājumiem, kas saistīti ar dzimumattiecībām.

Ja bērns nejautā, bet var nojaust viņa interesi par kādu konkrētu tēmu, piemērotā situācijā tā pareizi jāizskaidro. Konkrētus seksuālās6 dzīves anatomis-kus7 un fizioloģiskus8 jautājumus vislabāk pārrunāt ģimenē, piemēram, mātei ar meitu, tēvam – ar dēlu.

Vecāku un pedagogu lielā nozīme izskaidrošanā

Vecākiem un skolotājiem ir jāzina bērna dzi-mumattīstības īpatnības un izpausmes un bērns jāsagatavo katram nākamajam dzimumattīstības posmam. Izskaidrojot dzimumattiecību aspektus, bērnu nedrīkst baidīt, nedrīkst radīt antipātijas9 pret pretējo dzimumu, jo tas var negatīvi ietekmēt vēlā-ko bērna attieksmi pret dzimumaudzināšanu. Par dzimumattiecībām jārunā kā par kaut ko dabisku,

1. Dzimumaudzināšana – cilvēku vairošanās un seksualitātes visu aspektu izskaidrošana. 2. Sirdsapziņa – sava pienākuma un atbildības subjektīva apzināšanās, kas izpaužas kā personības spēja veikt morālu paškon-

troli, patstāvīgi formulēt savu tikumisko rīcību, pieprasīt no sevis tās pildīšanu un izdarīt savas rīcības pašvērtējumu; viena no personības tikumiskās pašapziņas izpausmēm. Sirdsapziņa ir emocionāli racionāla: prāts un jūtas tajā darbojas dialektiskā vienībā un pretstatos.

3. Cilvēka pašcienīgums – cilvēka dzīves kvalitātes līmenis, kas atbilst tādiem kritērijiem kā vajadzība pēc privātās dzīves neaizskaramības, drošības, pašcieņas, veselības un nodrošinājuma, ka cilvēks netiek pazemots, apvainots un tam netiek radīts risks kļūt par noziedznieku.

4. Atbildība – attieksme, kurai raksturīga pienākuma apziņa; apzināta nepieciešamība būt atbildīgam par savu rīcību un tās sekām, uzņemties un pildīt sabiedrības izvirzītos uzdevumus. Atbildības apziņa skolēnos izkopjama pedagoģiskā procesā gan ģimenē, gan izglītības iestādē.

5. Attiecības – atsevišķu cilvēku, cilvēku grupu, valstu un tamlīdzīgi savstarpējie sakari, saistība, mijiedarbība; vispārcilvēcisko vērtību – patiesības, svētuma, tikumības, izglītotības un citu – kā personu saskarsmes vadmotīvu izpausme cilvēku darbībās, funkcijās, arī domāšanā, valodā un uzvedībā.

6. Seksuāls – ar dzimumdzīvi saistīts.7. Anatomija – zinātne, kas pētī organisma formu un uzbūvi saistībā ar to funkciju un attīstību, kā arī izcelsmes un attīstības

likumsakarības; morfoloģijas daļa. Izšķir augu, dzīvnieku un cilvēka anatomiju.8. Fizioloģija – mācība par dzīva organisma funkcijām un procesiem, kas noris organismā un tā daļās – orgānos, audos un šūnās

un to struktūras elementos.9. Antipātija – noturīga nelabvēlīga emocionāla attieksme pret kādu cilvēku, cilvēku grupu, lietu vai parādību; nepatika.

http://www.pedagogs.lv


Nr. 27(69); 25. 09. 2014.

neradot negatīvu attieksmi vai pastiprinātu interesi.Bērnam nedrīkst teikt nepatiesību, lai viņš vēlāk

neatklātu, ka ir apmānīts. Viņš zaudēs uzticību, un viņam radīsies uzskats, ka šīs tēmas ir aizliegtas un nav pārrunājamas kopā ar vecākiem. Bērns paliks neziņā vai arī iegūs informāciju no citiem – nevēla-miem – avotiem.

Apmēram no 3 gadu vecuma bērns sāk apzinā-ties savu piederību noteiktam dzimumam. Viņu sāk interesēt anatomiskā atšķirība starp zēnu un mei-teni, kā arī bērnu rašanās tēma. Jau pirmsskolas ve-cumā iespējama neapzināta interese, vairāk gan kā ziņkāre par pretējā dzimuma pārstāvi; tā izpaužas dažādās bērna darbībās, piemēram, spēlējot dak-terus. Tā nav slimīga parādība. Tas ir veids, kā bērns cenšas izzināt sevi un apkārtējo pasauli.

Tomēr bērns neuzkrītoši jānovēro, jāseko tā rīcī-bai, jānoskaidro darbības motivācija10, lai laikus to koriģētu. Šajā vecumā iespējams neapzinātais onā-nisms11. Jācenšas to novērst ļoti taktiski un saprātīgi.

Emocionālās kavēšanas pamatprinci-pu izveide

Viens no vissvarīgākajiem dzimumaudzināša-nas priekšnoteikumiem ir iekšējās emocionālās ka-vēšanas12 izveidošana. Tas nozīmē pusaudzim un jaunietim mācīties valdīt pār savām emocijām13, tieksmēm14 un impulsiem15. Šīs spējas jāattīsta jau

agrā bērnībā. Galvenā nozīme te ir bērnu vecākiem, tuviniekiem un skolotājiem, viņu paraugam un at-tieksmei pret bērnu, kurš sāk atdarināt vecākus un skolotājus visās viņu darbībās. Tā, meita atdarina mātes izturēšanos vispār un arī viņas izturēšanos pret vīru un citiem vīriešiem, bet zēns atdarina tēva izturēšanos vispār un arī viņa izturēšanos pret sievu un citām sievietēm.

Pubertātes perioda pazīmju izskaid-rošana

Bērniem pubertātes16 periodā strauji paplašinās izziņas lauks jebkurā jautājumā, arī par dzimumdzī-vi. Viņu organismā notiek straujas fizioloģiskas pār-maiņas, tuvojas dzimumgatavības periods. Parādās dzimumtieksme17, kaut arī tā vēl ir neapzināta un nekonkrēta. Bērni sāk izjust simpātijas pret kādu zēnu vai meiteni; ārēji tās parasti izpaužas ķircinā-šanā18. Šajā periodā pusaudzis jāiepazīstina ar turp-mākās dzimumattīstības īpatnībām.

Zēnam jāizskaidro, ka tam gaidāma sekundāro dzimumpazīmju parādīšanās, balss lūzums19, iespē-jama dzimumlocekļa (dzimumorgāna)20 piebrieša-na (erekcija21), nevilša sēklas noplūšana (pollūcija22). Jāizskaidro, ka tās ir dabiskas norises, kas saistītas ar organisma fizioloģisko attīstību, ar dzimumhormo-nu pastiprinātu izdalīšanos.

Arī meitenei jāpastāsta par ārējo sekundāro

10. Motivācija – iekšējie dzenuļi (vērtīborientācija, pārliecība, nostāja, interese, vēlmes, dziņas utt.), kas izraisa cilvēka aktivitāti un virza viņa rīcību; motīvi (iemesli), ar kuriem pamato, izskaidro rīcību, nostāju vai domu; pamatojums; arī izskaidrojums.

11. Onānisms – dzimumtieksmes apmierināšana, mehāniski kairinot pašam savus dzimumorgānus.12. Kavēšana – aktīvs process, kas organisma regulatorisko procesu ietekmē samazina, pārtrauc vai novērš ierosu.13. Emocijas – pārdzīvojumi, apzinātas un neapzinātas cilvēka un dzīvnieku subjektīvās reakcijas uz iekšējo un ārējo kairinātāju

iedarbību. Jūtu izpausme.14. Tieksme – neapzinātas vai daļēji apzinātas fizioloģiskās un psiholoģiskās vajadzības izpausmes forma, cenšanās ko sas-

niegt, iegūt, piepildīt. Izzūdot vajadzībai, tieksme var izzust vai pārvērsties apzinātā vēlmē, nodomā.15. Impulss – pēkšņs ierosinājums, pamudinājums, kas izraisa kādu darbību; stimuls, dzenulis; ierosas vilnis, kas ātri izplatās pa

nervu šķiedru.16. Pubertāte – attīstības stadija, kurā cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt

pēcnācējus.17. Dzimumtieksme – dzimumtieksmi uzbudinošs; dzimumtieksmi uzbudinošs līdzeklis.18. Ķircināšana – izjokošana; izzobošana; arī pāri nodarīšana bez apzināta nolūka.19. Balss lūzums – zēniem, sasniedzot pubertātes vecumu, intensīvāk veidojas dzimumhormons testosterons (meitenēm

savukārt intensīvāk veidojas estrogēni). Testosterons veidojas sēkliniekos, tas nokļūst asinsrites sistēmā, pa kuru cirkulē, un izraisa intensīvāku balsenes skrimšļu augšanu, krietni pagarinās un kļūst biezākas balss saites. Lielāki kļūst deguna blakus-dobumi, pats deguns un kakla mugurējā daļa, tādējādi veidojas lielāka telpa, kurā rezonēt skaņai.

20. Dzimumorgāni – cilvēku un dzīvnieku dzimumvairošanās orgāni. Dzimumorgāni ir dziedzeri, dzimumceļi, dažādi papil-dveidojumi un kopulācijas orgāni. Cilvēkam ir iekšējie un ārējie dzimumorgāni. Sieviešu iekšējie dzimumorgāni ir olnīcas, olvadi, dzemde un maksts. Pie sieviešu ārējiem dzimumorgāniem pieder lielās un mazās kaunuma lūpas, kuteklis jeb kli-tors, maksts priekštelpas dziedzeri. Vīriešu iekšējie dzimumorgāni ir sēklinieki, sēklinieku piedēkļi, sēklvadi, sēklas pūslīši, priekšdziedzeris jeb prostata un urīnizvadkanāla sīpola dziedzeris. Pie vīriešu ārējiem dzimumorgāniem pieder sēklinieku maisiņš un dzimumloceklis.

21. Erekcija – dzimumlocekļa piebriešana un palielināšanās pastiprinātas asins pieplūdes dēļ, ko seksuālās ierosas laikā rada nervu impulsi.

22. Pollūcija – no cilvēka gribas neatkarīga sēklas noplūšana, kas nav saistīta ar dzimumaktu vai onānismu un parasti notiek miegā.


Nr. 27(69); 25. 09. 2014.

dzimumpazīmju un menstruāciju23 parādīšanos kā dabisku likumsakarību. Vecākiem jāraugās, lai pus-audzis ievērotu ne tikai vispārējo personisko higiē-nu, bet arī dzimumorgānu higiēnu24 (dzimumdzīves higiēnu).

Liela nozīme ir norūdīšanai, fiziskajai kultūrai un sportam. Pusaudzim jāpastāsta par raksturīgām dzi-mumgatavības (pubertātes25) perioda īpatnībām. Šajā vecumā organismā sāk izdalīties dzimumhor-moni, aktivējas dzimumtieksme. Zēniem rodas jau konkrēta (biežāk fiziska) interese par meitenēm, bet, vēl nepieraduši pie jaunajām pārmaiņām savā organismā, tie nespēj adekvāti pārskaņot savu iek-šējo – garīgo – pasauli. Ar to izskaidrojamas tādas rakstura īpašības kā nenoteiktība un psihiskā nesta-bilitāte, pārlieka jūtelība26, ātra aizvainojamība u.c.

Meitenēm šajā vecumā dzimumtieksme ir ne-konkrēta, daļēji neapzināta, viņas cenšas saistīt zēnu uzmanību. Iztēlē viņas rada savu vīrieša ide-ālu, nereti to saskatot kādā konkrētā cilvēkā (vecāko klašu skolēnā, aktierī). Taču vienlaikus viņām glaimo vienaudžu uzmanība. Dažas meitenes ziņkārības un neziņas dēļ pieļauj šās uzmanības izpausmi arī fizisku glāstu veidā. Meitenēm šajā vecumā rak-sturīga nenoteiktība, kaprīzums27, sapņainība, ātra aizvainojamība u.tml. Pusaudžiem, sevišķi zēniem, šajā vecumā ir iespējami mēģinājumi apmierināt dzimumtieksmi. Biežāk tas notiek onānisma (sk. onānisms) veidā, retāk – mēģinot stāties dzimumat-tiecībās.

Savstarpējo attiecību nozīme izskaid-rošanā

Vecākiem un pedagogiem ir nepieciešams labs kontakts ar pusaudzi un jaunieti, jāseko viņa do-mām un darbībai, taktiski tās koriģējot. Pāragras dzimumtieksmes aizkavēšanā liela nozīme ir saturī-gai un vecumam atbilstošai noslodzei un organisma norūdīšanai, kā arī sporta nodarbībām.

Ļoti svarīgs un grūts posms dzimumaudzināša-nā ir pubertātes periods un periods līdz dzimum-brieduma sasniegšanai. Šajā periodā jauniešiem ir

jau izveidojušies vairāk vai mazāk noteikti dzīves uzskati, arī par dzimumattiecībām; viņi visiem spē-kiem cenšas pēc patstāvības. Dzimumtieksme šajā vecumā ir izteikta. Jaunieši bieži cenšas to realizēt dzimumtuvībā bez kritiskas šā soļa pareizības no-vērtēšanas, bez atbildības par sekām. Tas izskaidro-jams ar dzimumhormonu pastiprinātu aktivitāti un samērā vājo apziņas kontroli pār savām tieksmēm.

Arī jaunietēm šajā periodā attīstās dzimumtiek-sme, bet pārsvarā tas ir psiholoģiskais komponents, viņas neizjūt konkrētu nepieciešamību pēc dzi-mumtuvības. Dzimumtieksme viņām bieži izpau-žas romantiskas iemīlēšanās veidā, jau agrāk apzi-ņā radītais vīrieša ideāls atrod iemiesojumu kādā konkrētā cilvēkā. Šo jūtu spēcīguma, idealizējošās un neobjektīvās dabas, kā arī jaunietes vieglās ie-tekmējamības dēļ iespējama neapdomāta stāšanās dzimumsakaros.

Šajā laika posmā sevišķi nepieciešama atklātība un sirsnība starp vecākiem un pusaudzi (jaunieti). Jaunietis nedrīkst izjust vecāku kritisko nostāju pret viņa patstāvību; to izjūtot, viņš noslēdzas un atsve-šinās. Jaunieša patstāvībai jāļauj attīstīties, palīdzot tam ar padomu, jo vienlaikus ar tieksmi pēc patstā-vības jaunietis izjūt bailes no nezināmā, svešā. Ļoti taktiski, smalkjūtīgi jaunietim jāļauj pašam objektīvi izanalizēt, izprast sevi un savas attiecības ar citiem.

Dzimumattiecību uzsākšana nesaskai-tāmo mīlestības definīciju aspektā

Jaunietim jāizskaidro, ka dzimumattiecības vē-lams pieļaut tikai tad, kad sasniegts pilnīgs fiziskais, psihiskais un sociālais briedums, vislabāk mīlestības gadījumā un laulībā. Agra dzimumdzīve ir nevēlama dažādu apstākļu dēļ (iespējamā relatīvā psihiskā un sociālā atpalicība; pāragra grūtniecība ar tās sekām; iespēja saslimt ar veneriskām slimībām28; iespēja rasties seksuālām traumām, kas var saglabāties visu mūžu, utt.). Taču atklāt šos apstākļus vēl ir par maz, tie jāmotivē atbilstoši jaunieša rakstura īpašībām un psihiskās attīstības līmenim.

Ja raugāmies uz mīlestību tā pavisam fundamen-

23. Menstruācija – periodiska, regulāra asiņu un gļotu izdalīšanās no dzemdes, ko izraisa cikliskas fizioloģiskas pārmaiņas siev-ietes organismā; mēnešreize.

24. Higiēna – medicīnas nozare, kas pētī vides ietekmi uz cilvēka veselību, darbspējām, mūža ilgumu, kā arī izstrādā pasāku-mus, lai novērstu dažādas slimības.

25. Pubertāte – pārejas vecums no bērnības uz dzimumbriedumu; dzimumgatavības iestāšanās periods.26. Jūtelība – viegla aizskaramība, sentimentalitāte.27. Kaprīzs – tāds, kam ir raksturīgas nepamatotas, pēkšņas vēlēšanās, iegribas; untumains.28. Veneriskās slimības – grupa infekcijas slimību, ar kurām cilvēki inficējas galvenokārt dzimumceļā. Biežākās veneriskās

slimības ir sifiliss, gonoreja, mīkstais šankrs, cirkšņu limfogranulomatoze. Pēc dažu zinātnieku ieskatiem, veneriskajām slimībām piederīgas vēl citas dzimumceļā iegūtas slimības, piemēram, trihomoniāze vai hlamīdiju un mikoplazmu ierosinā-tas dzimumorgānu slimības.


Nr. 27(69); 25. 09. 2014.

tāli, tad nekas jau nav īpaši mainījies – nemainās jau mīlestības definīcija, nemainās dialektika29 un tā tā-lāk. Mainās varbūt mūsu priekšstati par to, kas tad ir mīlestība30 un kādas tās izpausmes mūslaikos visla-bāk pieņemamas, bet fundaments jau paliek. Tādēļ jebkura grāmata par dzimumaudzināšanu būtībā nekad nenovecos, jo ikviens var izlasīt lietas, kurām mūsdienās varbūt maz pievērš uzmanību, bet kuru vērtība nemazinās.

Seksuālās audzināšanas jeb dzimumaudzinā-šanas nepieciešamību zīmīgi apstiprina kāds citāts no Jāņa Zālīša grāmatas Mīlestības vārdā, ka „dzimu-maudzināšanas trūkums laupa cilvēkam cilvēcību, atstāj to dzīvniecisku instinktu līmenī, nedodot ie-spēju uz instinkta veidoties jūtām, kas raksturīgas vienīgi cilvēkam”. (Zālītis, 1981)

Par šīs grāmatas jēgu un būtībuŠajā grāmatā ir paskaidroti un parādīti dažādi

cilvēka psihē un ķermenī notiekošie procesi, tostarp detalizēti izskaidrotas un aprakstītas dzimumdzīves higiēnas, dzimumu erogēnās zonas un to dalība dzimumuzbudinājuma veidošanā, kā arī psihohi-giēnas un audzināšanas aspekti. Katrā ziņā grāmata ir ieteicama ikvienam, kam padziļināti interesē dzi-mumaudzināšanas jautājumi, to nozīme un ietekme pusaudžu, jauniešu un pieaugušu cilvēku dzīves un ģimenes veidošanas gaitās.

Šīs grāmatas autora mērķis ir radīt saskanīgas ģi-menes, mīlestību, kas vienmēr dzīvos un plauks, un vairosies, kā arī, ja tomēr kāda ģimene ir nonākusi krīzes situācijā, kas turpinās no paaudzes paaudzē, grāmata varētu palīdzēt no šīs nolemtības atbrīvo-ties, tas ir, iemācīties dzīvot un baudīt dzīvi skaistāk un jēgpilnāk, it īpaši tiem, kas tā nemācēja līdz šim, jo arī viņu vecāki un skolotāji tā bija dzīvojuši vai arī viņi vienkārši par to klusēja. Grāmata aicina ne tikai iemācīties citam citu saprast un cienīt, bet arī mīlēt.

Par grāmatas Mīlestības vārdā idejis-ko turpinājumu

Šī grāmata ir sava veida turpinājums un papildi-nājums psihoterapeita, onkologa un seksologa Jāņa Zālīša grāmatai par dzimumaudzināšanas tēmām

Mīlestības vārdā, kas pirmoreiz iznāca 1981. gadā un tika izdota 99 000 eksemplāru tirāžā. Tik liela bija padomju sistēmā dzīvojošo cilvēku nepieciešamība pēc atklātas sarunas par nozīmīgām divu cilvēku mīlestības un seksuālo attiecību tēmām. Kad pēc gada grāmatu gatavoja atkārtotam izdevumam, tai pievienoja mākslinieka Edgara Ozoliņa ilustrāci-jas ar dzimumakta pozu attēliem. Tas nu padomju funkcionāriem likās kas nepiedodams, tāpēc tirāžu neļāva pārdot, izņēma no tipogrāfijas un sagrieza. (Vītola, 2013)

Mīlestība – viens no lielākajiem cilvēka laimes avotiem! Mīlestība un ģimene – katram tuvi un dārgi jēdzieni, jo bez mīlestības un ģimenes dzīve nevar būt pilnvērtīga. Bet daudziem baltos mīlestī-bas spārnus, kas modina jaunrades spēkus un pa-sargā ikdienu no pelēcības, nemaz neizdodas iegūt. Ir cilvēki, kas dzimumaudzināšanas trūkuma dēļ uz mīlestības jūtām nemaz nav spējīgi. Daudzi kļūdās, un sairst ģimenes... Šķirto laulību skaits ir liels. Lūk, tādēļ meklējam atbildi uz jautājumu – kā saglabāt cilvēku vislielākās tuvības svētumu? (Zālītis, 1981)

Par intīmo jūtu psiholoģisko pusi ir rakstīts pārāk maz. Šī grāmata nepretendē uz mīlestības likumsa-karību pilnīgu atklāsmi: nezināmā vēl ir daudz. Grā-matas mērķis ir palīdzēt mīlestībai, pareizi novēr-tējot bioloģiskos un sociālos procesus. Vienlaikus grāmata aicina diskutēt, atklāt vēl nezināmo.

Vecāku un pedagogu galvenais uzdevums ir sa-gatavot jaunatni dzīvei vārda visplašākajā nozīmē. Mums jācenšas, lai paaudze, kas mūs nomainīs, būtu visādi norūdīta, vispusīgi izglītota, fiziski un psihiski vesela. Tās mērķis ir ieaudzināt jauniešos pozitīvu attieksmi pret sevi, citiem, savu ķermeni, domām, vārdiem un apkārtējo pasauli.

Viens no daudzajiem iemesliem, kas liek pastip-rināti pētīt seksuālās audzināšanas problēmas, ir re-dzams katram – tā ir akcelerācija31. Gan meitenēm, gan zēniem pubertāte iestājas 3 līdz 5 gadus agrāk nekā viņu vecmāmiņām un vectētiņiem. Daudzu pē-tījumu rezultāti liecina, ka jaunatnes psihiskā attīstī-ba atpaliek no paātrinātās fiziskās attīstības. Vīrietis uz mīlestības jūtām kļūst spējīgs ap 24 gadiem, bet dzimumtieksme sākas jau 10–13 gadu vecumā.

29. Dialektika – filozofiska izziņas metode, kas lietas, parādības un procesus pētī to kopsakarā, mijiedarbībā un attīstībā; at-tīstība, kurai raksturīga pretrunu pārvarēšana, cīņa starp veco un jauno, jaunas kvalitātes rašanās; māksla panākt patiesību strīdā, atklājot pretinieka spriedumu pretrunas.

30. Mīlestība – neizskaidrojams spēks; dziļas jūtas, kas izsaka augstāko tuvības, labvēlības, draudzības, sirsnības pakāpi at-tieksmē pret cilvēku, uzskatiem, iecerēm, dabas un sabiedriskām parādībām. Mīlestībai raksturīgs maigums, uzticība, paļāvī-ba, nesavtība. Mīlestība rodas brīvi, to nevar uzspiest ar varu un pavēlēm.

31. Akcelerācija – vecumam neatbilstoša paātrināta bērnu un pusaudžu organisma attīstība un nobriešana, arī psihiskā attīstī-ba. Izpaužas ķermeņa izmēru pārmaiņās, orgānu un kaulu augšanā, dzimumdziedzeru un skeleta nobriešanā, intelektuā-lajā attīstībā. To izraisa dažādu bioloģisko un sociālo faktoru kopums; akcelerāciju stimulē arī urbanizācija. Šādas attīstības pamatā var būt arī individuāls attīstības temps vai īpaši organizēti papildu attīstības pasākumi.


Nr. 27(69); 25. 09. 2014.

Akcelerācijas radītā dilemma starp dzimumbriedumu un sociāli morālo brie-dumu

Akcelerācija noved pie plaisas starp dzimum-briedumu un sociāli morālo briedumu. Jaunieši un jaunietes atrodas savdabīgā puspieaugušo stāvoklī. Jaunie cilvēki fiziski ir gatavi dzimtas turpināšanai, bet viņiem bieži vien vēl ir vāji attīstīta pienākuma apziņa, atbildības izjūta, t. i., tās īpašības, kas civili-zētā sabiedrībā regulē seksuālās attiecības. Tādējādi var rasties – un diemžēl arī rodas – izlaidība, seksu-ālas novirzes, noziedzība, jūtu notrulināšanās, sa-biedrisko vērtību nepareizs traktējums utt.

Seksuālās audzināšanas problēmas nekādā ga-dījumā nedrīkst vienkāršot līdz fizioloģiski bioloģis-kām problēmām. Seksuālā audzināšana – tā ir ne vien dzimumhigiēna, bet arī nopietna sociāli ētiska un estētiska problēma. (Zālītis, 1981)

Grāmatā paustie mērķi un uzdevumi dzimumaudzināšanas jomā

Seksuālās jeb dzimumaudzināšanas mērķis ir sagatavot jauno cilvēku intīmām attiecībām, sek-suālam kontaktam, kā arī izprast tā psiholoģiskās,

fizioloģiskās un citas īpatnības. Vai cilvēki būs spējī-gi mīlēt, vai sapratīs, ka galvenais ir cienīt otru cilvē-ku, būt iecietīgiem pret citādiem, rūpēties par to, ka galvenais ir uzticība un atbildības izjūta, – tas lielā mērā atkarīgs no savlaicīgas un sekmīgas dzimu-maudzināšanas.

Savlaicīga seksuālā informācija ir ļoti nepiecieša-ma jau pirms pubertātes perioda iestāšanās, respek-tīvi, kamēr nav par vēlu. Pusaudža vecumā, kad or-ganismā notiek straujas pārmaiņas, kuru neizpratne var novest pie agrām dzimumattiecībām, onānisma un citām seksuālām izpausmēm, kā sekas var būt veneriskās slimības vai citas ar uzvedību saistītas nevēlamas parādības.

Šajā grāmatā var atrast noderīgas ziņas ne tikai par bērnu dzimumaudzināšanu vien, bet arī par dzi-mumattiecību izkopšanu, dzimumakta fizioloģiju, sievietes un vīrieša psiholoģiskajām īpatnībām, dzi-mumdzīves higiēnu un citām tēmām.

Grāmata domāta ne tikai kā palīglīdzeklis peda-gogiem un mācību grāmata bērniem, pusaudžiem un jauniešiem, bet arī ikvienam, kas vien vēlas stā-ties intīmās attiecībās, it īpaši tiem, kas grasās vei-dot ģimeni. SV

1. Pedagogu profesionālās pilnveides kursu iespējas septembrī un oktobrī. Lasīt

2. Adaptācijas mēneša pasākumi. Lasīt Sīkākas ziņas: 27583454, 28320454; [email protected] www.pedagogs.lv Citi kontakti: Twitter: @pedagogs_lv Facebook: Pedagogs LV Kaspara Bikšes domubiedru grupa Pedagogs.lv lapa draugos


Nr. 27(69); 25. 09. 2014.SKOLOTĀJAS PIEREDZE

Putuplasta izmantošana mākslas stundās Gaismas internātpamatskolā

Inga Reine

Ieejot Olgas Pušpures kabinetā Gaismas internātpamatskolā, re-dzams, kā dzīvespriecīgās un košās krāsās uzzied sienas, plaukti un pa-lodzes. Klasē dominē krāsas, formas, daudzveidīgas līnijas un radošs darbīgums.

Telpu rotā putuplasta gleznas – dažādi ziedi, taureņi un dzīvnieki. Savukārt gaitenī ieraugāms skolas logo, veidots tādā pašā tehnikā, kā arī skolotājas un skolēnu kopīgi veidotās mandalas.

Olga skolā strādā jau 13 gadus, un šā gada sestā klase viņai ir otrā audzināmā klase. Ar putoplasta gleznu veidošanu Olga nodarbojas nu jau 8 gadus, un katru gadu šī metode tiek uzlabota, meklēti labāki ma-teriāli, efektīvāki paņēmieni, lai metodi padarītu pieejamu skolēniem ar īpašām vajadzībām. Bērni Gaismas skolā ir ļoti radoši, pacietīgi un darbīgi, labprāt iesaistās dažādos jaunrades procesos: glezno, zīmē, fil-cē un auž. Darba procesā skolēni ir atbildīgāki, spēj noturēt uzmanību ilglaicīga darba veikšanā, iesākto vienmēr pabeidz.

Olga ir novērojusi, ka darbošanās ar putuplastu harmonizējoši un nomierinoši iedarbojas uz skolēna personību. Katrs no skolēniem at-nāk uz skolu ar savu emocionālo bagāžu, dažiem tā ir ļoti smaga. Putu-plasts ir materiāls, kas izdala siltumu, mīļumu, maigumu un nomierina. Skolotāja domā, ka tas atver bērnu dvēseles. Darbā nepieciešama arī liela uzmanība, koncentrēšanās un pirkstu veiklība, savukārt darboša-nās ar pirkstiem uzlabo skolēnu valodu un saskarsmes spējas. Skolē-ni, izvēloties nepieciešamās krāsas materiālus, iemācās siltās un vēsās krāsas, apgūst toņu daudzveidību un nianses. Krāsu izvēle daudz pa-stāsta par skolēna iekšējo pasauli, notiek savdabīga krāsu terapija.

Skolotāja uzskata, ka vislabāk ar šo mākslas veidu nodarboties zie-mā, jo tad ir auksts. Skolēni, darbodamies ar šo materiālu, pastāsta par lietām, kas nomāc sirdi, rada stresu un nemieru. Katrs aiziet no klases, saujā kā saulespuķi līdzi paņēmis putuplastā saglabāto vasaras siltu-mu.

Pirmo reizi līdzīgu darbu pirms daudziem gadiem no Vangažu Mākslas skolas atnesusi viņas meita, taču Olga pati vēl daudz domā-jusi un eksperimentējusi, lai realizētu savu skatījumu par šo mākslas tehniku. No sākuma tiek uzzīmēts zīmējums (putuplasts tiek pirkts bū-vmateriālu veikalā), tad atrasts piemērots audums (Olga izpētījusi, ka vislabāk der trikotāžas audums), pēc tam ar šķēru palīdzību audums tiek iestumts putuplastā. Darbā nepieciešama liela pacietība un atbil-dīgums. Lielu interesi par Olgas radošajām izpausmēm ārvalstu sadar-bības projektos izrādījuši turki, angļi, poļi, igauņi un armēņi. Viņi pat filmējuši, kā skolotāja strādā, tāpēc ļoti iespējams, ka šajās valstīs kāds no pedagogiem strādā līdzīgi.

Skolotāja uzskata, ka pedagoga profesijā vienmēr jāmeklē jauni ceļi un metodes, kā ieinteresēt skolēnus, kā iemācīt viņiem gūt emo-cionālu gandarījumu no paveiktā darba, kā padarīt mākslu par skolē-na radošās pašizpausmes un pašapziņas paaugstināšanas līdzekli. Ļoti labi arī jāzina skolēna vecumposma psiholoģija, lai izprastu skolēna


Nr. 27(69); 25. 09. 2014.

krāsu izvēli, lai zinātu, kādas krāsas izvēle katrā brīdī būtu lietderīgā-ka, kura no krāsām uzbudina, kura nomierina un kura mudina veikt produktīvu darbu. Tāpēc skolotājas Olgas klasē vienmēr ir radoša dar-bīguma pilna gaisotne, malkodami siltu tēju, viņas sestie labprāt griež, līmē, zīmē un veido putuplasta gleznas, dāvinot prieku gan sev, gan citiem.


Nr. 27(69); 25. 09. 2014.METODISKIE MATERIĀLI

Dabaszinības stundas Atkritumi metodiskās izstrādnes

Elza Leimane, Galēnu pamatskolas skolotāja

Pašlaik pasaulē svarīga tēma ir veselības un vides saglabāšana, es uzskatu, ka skolēniem no mazām dienām jāaudzina saudzīga attieksme pret dabu, dabas resursiem, tādēļ dabaszinībās novadīju stundu „Atkritumi”.

Stundas mērķis un uzdevumi: 1. Radīt izpratni par atkritumiem un to bīstamību 2. Mācīt šķirot atkritumus 3. Veidot saudzīgu attieksmi pret dabas resursiem 4. Attīstīt prasmes kritiski analizēt patēriņu

Lai skolēnus ieinteresētu, stundā daudz izmantoju interneta resursus:http://www.zalais.lv/lv/iedzivotajiem/video/zala-punkta-skola/gramatas-rukis-skiro-video-versijas-1-serija/http://www.zalais.lv/lv/iedzivotajiem/video/zala-punkta-skola/gramatas-rukis-skiro-video-versijas-2-serija/http://www.zalajosta.lv/lat/vides_izglitiba/video/,http://www.zalais.lv/lv/iedzivotajiem/video/zala-punkta-skola/gramatas-rukis-skiro-video-versijas-5-serija/ http://www.zalajosta.lv/lat/vides_izglitiba/speles/http://www.zalais.lv/lv/iedzivotajiem/foto-galerijas/zala-punkta-skola/pet-pudelu-izstade-cesis-2011/

Resursi:R.Vitkovska karikatūras, darba lapas skolēniem, darba lapa ģimenei „Atkritumu šķirošana”, spēle „Šķirosim atkritumus!”

Skolēnos tiek radīta izpratne par atkritumiem un to bīstamību, dota iespēja spēles veidā šķirot atkritumus. Audzēkņos tiek veidota saudzīga attieksme pret dabas resursiem un attīstīta prasmes kritiski analizēt savas ģimenes patēriņu.Mācības ir inovatīvas, jo stundā tiek izmantotas jaunākās IKT- interaktīvā tāfele un interneta resursi.Skolēniem tiek dota iespēja stāstīt par savu pieredzi, demonstrējot prasmi patstāvīgi darboties. Stundā dažādotas darba formas un metodes. Skolēni mācās strādāt pārī un grupā un prezentēt savu veikto darbu.Pētnieciskajā darbībā tiek iesaistītas skolēnu ģimenes.

Darbs sastāv no: 1. Klases stundas „Atkritumi” konspekts; 2.Klases stundas izvērtējums; 3. Izmantotās literatūras saraksts; 4. Pielikums Nr.1 Darba lapas skolēniem; 5.Pielikums Nr.2 Informatīvais materiāls skolotājiem; 6.Pielikums Nr.3 Darba lapa ģimenei;

Klases stundas Atkritumi konspekts

Mērķauditorija: Galēnu pamatskolas 3.klases skolēni

Tēma: Veselība un vide

Stundas temats: Atkritumi

http://www.zalais.lv/lv/iedzivotajiem/video/zala-punkta-skola/gramatas-rukis-skiro-video-versijas-1-


http://www.zalajosta.lv/lat/vides_izglitiba/video/


http://www.zalajosta.lv/lat/vides_izglitiba/speles/

http://www.zalais.lv/lv/iedzivotajiem/foto-galerijas/zala-punkta-skola/pet-pudelu-izstade-cesis-2011


Nr. 27(69); 25. 09. 2014.

Stundas mērķis un uzdevumi: 5. Radīt izpratni par atkritumiem un to bīstamību 6. Mācīt šķirot atkritumus 7. Veidot saudzīgu attieksmi pret dabas resursiem 8. Attīstīt prasmes kritiski analizēt patēriņu

Resursi: R.Vitkovska karikatūras, darba lapas skolēniem, darba lapa ģimenei „Atkritumu šķirošana”, spēle „Šķirosim atkritumus!” Interneta resursi:http://www.zalais.lv/lv/iedzivotajiem/video/zala-punkta-skola/gramatas-rukis-skiro-video-versijas-1-serija/http://www.zalais.lv/lv/iedzivotajiem/video/zala-punkta-skola/gramatas-rukis-skiro-video-versijas-2-serija/http://www.zalajosta.lv/lat/vides_izglitiba/video/,http://www.zalais.lv/lv/iedzivotajiem/video/zala-punkta-skola/gramatas-rukis-skiro-video-versijas-5-serija/ http://www.zalajosta.lv/lat/vides_izglitiba/speles/http://www.zalais.lv/lv/iedzivotajiem/foto-galerijas/zala-punkta-skola/pet-pudelu-izstade-cesis-2011/

Klases stundas gaitaAktualizācija (5 min.)

Vai jūs esat bijuši pie jūras, klausījušies koncertu vai skatījušies teātra izrādi? Tas ir aizraujoši!Bet vai jūs esat bijuši atkritumu izgāztuvē? Droši vien nē, bet piesārņotu vidi esat redzējuši!Šodien kopā ar Rūķi un Punktuāli un Ežiem noskaidrosim, kas ir atkritumi, kas tos rada, kur tos liek. Mācīsimies arī šķirot atkritumus.

Vispirms uzklausīsim jūsu domas, jūsu pieredzi (5 min.)◊ Kas ir atkritumi?(lietošanai nederīgas lietas)◊ Kas rada atkritumus? (cilvēks- nedaudz ikdienā, bet ļoti daudz rūpnieciski)◊ Kādi ir atkritumi?(sadzīves-pārtikas, papīrs, plastmasa, metāls, stikls, pelni, mēbeles)◊ Bīstamie atkritumi(spuldzes, baterijas, ķīmiskas vielas, krāsas, lakas…)Lieli uzņēmumi, rūpnīcas rada

daudz atkritumu (mašīnbūve, ķīmiskā rūpniecība, veselības aprūpe…)◊ Kas tavā papīrgrozā? Pētījums, kurš bija jāveic mājās◊ Kur likt atkritumus? Kā apsaimniekot?(sadedzināt, poligonos, pārstrādāt, kompostēt)

Pašvērtējums (3 min.)Kāpēc par to jārunā? Jādomā par planētas Zeme ilgtspējīgu attīstību (Tiek piesārņota vide, laicīgi par to jādomā kā samazināt piesārņojuma daudzumu)

R.Vitkovska karikatūras. Izsaki savu viedokli! (Darbs grupās) (8 min.)Savstarpējais vērtējums

Rūķis ir uzrakstījis grāmatu un grib ar to mūs iepazīstināt. Iedomājieties, ka esat kopā ar viņu mežā!http://www.zalais.lv/lv/iedzivotajiem/video/zala-punkta-skola/gramatas-rukis-skiro-video-versijas-1-serija/(5min.)

♦ Nu arī mēs pabijām atkritumu izgāztuvē Rūķa mežā. Kā jūtas Rūķis? Ko viņš konstatēja?(Nebūs kur dzī-vot)

Kā domājat, ko Rūķis darīs? Ja nezini ko iesākt, prasi padomu! (Paaicinās Punktuāli un mācīsies šķirot atkri-tumus)http://www.zalais.lv/lv/iedzivotajiem/video/zala-punkta-skola/gramatas-rukis-skiro-video-versijas-2-serija/ (4min.)Būsim iemācījušies šķirot!

♦ Tagad viena grupa sašķiros atkritumus un prezentēs, otra grupa darba lapā veidos kompastkaudzi un










Nr. 27(69); 25. 09. 2014.

pastāstīs par to.(22, 23.lpp.”Draudzēsimies”)Ja kompastkaudzē pārtikas produkti sadalās un veido vitamīnus zemei, varbūt ceļa malā var atstāt pārtiku un arī citas lietas?( Nevar, būs nesmuki un daudzas lietas, kas ilgi nesadalās. Ar to iepazīsimies darba lapā „Atkritumi ceļmalā”(3min.)

Uzklausīsim divu Ežuku „Sarunu” Vai Jūs to jau zinājāt?http://www.zalajosta.lv/lat/vides_izglitiba/video/ (3min.)

Stundas noslēgumsKo mēs iemācījāmies? Vai kaut ko jaunu arī uzzinājāt? Nostiprināsim zināšanas šķirojot!Šķirosim! (plakāts)http://www.zalais.lv/lv/iedzivotajiem/video/zala-punkta-skola/gramatas-rukis-skiro-video-versijas-5-serija/ (2min)

Darba lapa „Es-dabas daļa”Skolotāja vērtējumsSpēle: http://www.zalajosta.lv/lat/vides_izglitiba/speles/ (2min)Kā izmantot plastmasas pudeles? (Ja atliek laiks, var parādīt izstādes darbus no PET pudelēm)http://www.zalais.lv/lv/iedzivotajiem/foto-galerijas/zala-punkta-skola/pet-pudelu-izstade-cesis-2011/

Uzdevums ģimenei:

✓ Ierosinu skolēnus kopā ar ģimeni noteikt savas mājsaimniecības atkritumu šķirošanas paradumus. ✓ Izdalu skolēniem darba lapu „Atkritumu šķirošana” un aicinu skolēnus kopā ar ģimeni to aizpildīt.

Novērtēsim darbu stundā! Ielīmējam zaļu aplīti tur, kur jūs šobrīd atrodaties zināšanās par atkritu-miem!

Klases stundas izvērtējumsStunda savu mērķi sasniedza. Skolēnos tika radīta izpratne par atkritumiem un to bīstamību, viņi mācījās šķirot atkritumus. Audzēkņos tika veidota saudzīga attieksme pret dabas resursiem un attīstīta prasmes kritiski analizēt savas ģimenes patēriņu. Mācības ir inovatīvas, jo stundā tiek izmantotas jaunākās IKT- inte-raktīvā tāfele un interneta resursi. Skolēni iekļāvās stundas norisē, stāstīja par savu pieredzi, demonstrēja prasmi patstāvīgi darboties. Gandrīz visi skolēni prot strādāt pārī un grupā, prot prezentēt savu veikto dar-bu. Pētnieciskajā darbībā tiek iesaistītas skolēnu ģimenes.

Uzdevumi turpmākajai darbībai:

Rosināt skolēnus jautāt, izzināt nezināmo.Ieplānot ilgāku laiku jauniegūto zināšanu nostiprināšanai.Attīstīt skolēniem prasmi sevi novērtēt.Pilnveidot prasmi strādāt grupās.

Izmantotā literatūra

1.V.Vilciņa „Draudzēsimies”, Izdevējsabiedrība SIA „Žirafe-L” ,2006.g.2. V.Vilciņa „Darba burtnīca”, Izdevējsabiedrība SIA „Žirafe-L”, 2006.g.3.Džozefs Kornels „Spēles dabā” Bērnu vides skolas materiāli4.”Pa zaļā punkta pēdām”, SIA „Jelgavas tipogrāfija”, 2002.g.5.Mammasdabas ABC drošai un zaļai atpūtai mežā „Laižam mežā!”, AS „Latvijas valsts meži” 2007.g.Interneta resursi1.http://www.zalais.lv/lv/iedzivotajiem/video/zala-punkta-skola/gramatas-rukis-skiro-video-versijas-1-serija/2.http://www.zalais.lv/lv/iedzivotajiem/video/zala-punkta-skola/gramatas-rukis-skiro-video-versijas-2-serija/3.http://www.zalajosta.lv/lat/vides_izglitiba/video/,









Nr. 27(69); 25. 09. 2014.

4.http://www.zalais.lv/lv/iedzivotajiem/video/zala-punkta-skola/gramatas-rukis-skiro-video-versijas-5-serija/ 5.http://www.zalajosta.lv/lat/vides_izglitiba/speles/6.http://www.zalais.lv/lv/iedzivotajiem/foto-galerijas/zala-punkta-skola/pet-pudelu-izstade-cesis-2011/7. www.atkritumi.lv

Pielikums Nr.1Skolēnu darba lapa 1.

Kādai problēmai karikatūras veltītas?Kādu nostāju pauž karikatūru autors Romāns Vitkovskis?Kas par to liecina? Kāda ir Jūsu grupas pozīcija/attieksme pret atainoto problēmu?






http://www.atkritumi.lv


Nr. 27(69); 25. 09. 2014.






Nr. 27(69); 25. 09. 2014.





Pielikums Nr.2Informatīvais materiāls skolotājiem 1.

1. Viens Latvijas iedzīvotājs gada laikā rada aptuveni 331 kg atkritumu (Eiropas Savienības statistikas biroja „Eurostat" 2008. gada dati); Viens Latvijas iedzīvotājs gada laikā rada aptuveni 377 kg atkritumu („Zaļais punkts” mājas lapas dati).


Nr. 27(69); 25. 09. 2014.

2. Ik gadu Latvijā no jauna uzkrājas līdz 700 000 tonnu atkritumu, no kuriem apmēram puse rodas mājsaim-niecībās.

3. Apmēram 30% jeb 200 000 tonnu no kopējā sadzīves atkritumu svara veido iepakojums, ko dažbrīd nevē-rīgi izmetam kopējā atkritumu kaudzē, taču tas varētu tikt sašķirots un pārstrādāts atkārtoti.

4. Apmēram 77 % no Latvijā radītajiem sadzīves atkritumiem tiek apglabāti poligonos vai izgāztuvēs.5. Latvijā pārstrādā apmēram 5% atkritumu.6. Apmēram 1/3 no virtuves atkritumiem var veiksmīgi pārstrādāt.7. Papīra šķiedras izmanto līdz pat 7 reizēm. 8. Plastmasu izmanto līdz pat 30 reizēm.9. Stiklu un metālu pārkausējot var izmantot bezgalīgi.10. Nolietoto elektropreču pārstrādes procesā vidēji tiek atgūti 83% materiālu – metāli, plastmasa, stikls Katru gadu Latvijā tiek ievests ap 25 000 tonnu elektropreču, 15 000 tonnu automašīnu riepu, 245 000 ton-

nu eļļas un to filtru, kā arī vairāki tūkstoši tonnu bateriju un akumulatoru. Arī šīs ir otrreiz pārstrādājamas preces, no kurām atgūst materiālus un gatavo jaunus produktus!

Pielikums Nr.2Papildmateriāls skolotājiem 2.

Atkritumu savākšana, šķirošana un pārstrādeAtkritumu iedalījuma pamatā tiek ņemtas vērā to īpašības, sastāvs un izcelsme.Pēc atkritumu īpašībām: ⌑ sadzīves atkritumi 1. mājsaimniecībās - virtuves atkritumi, papīrs, kartons, plastmasa, audumi, metāls, pelni, liela gabarīta

atkritumi (mēbeles, matrači, liela izmēra elektriskie piederumi u. c.), 2. apkalpojošo iestāžu (veikalu, skolu, bērnudārzu, sabiedriskās ēdināšanas) un ražojošo uzņēmumu radī-

tie atkritumi, kas pēc satura ir līdzīgi iepriekšminētajiem atkritumu veidiem. ⌑ bīstamie atkritumi - saimnieciskās vai citas darbības ietekmē radušies atlikumi un blakus produkti,

kas var izraisīt piesārņojumu, negatīvi ietekmēt vidi vai cilvēku veselību. ⌑ inertie atkritumi1. atkritumi ar nelielu piesārņojošu vielu daudzumu, ar kuriem pēc to apglabāšanas nenotiek būtiskas

fizikālas, bioloģiskas vai ķīmiskas pārmaiņas, 2. neiedarbojas uz citām vielām vai materiāliem, ar kuriem nonāk saskarsmē, 3. nerada draudus cilvēka dzīvībai, veselībai un videi. Pēc izcelsmes un sastāva atkritumus var iedalīt: ⌑ mājsaimniecības radītie atkritumi, ⌑ rūpnieciskie atkritumi (rodas ražošanas procesos), ⌑ speciālie atkritumi - piemēram, celtniecības atkritumi (būvlaukumu atkritumi, būvgruži, ielu uzlau-

šanas atkritumi, celtniecības laikā izraktā zeme), ielu un citu teritoriju uzkopšanas laikā radušies atkritu-mi, zaļie atkritumi (zāle, zari, lapas, koku un krūmu atgriezumi) un citi īpašu atkritumu veidi, piemēram, nolietotās riepas, notekūdeņu dūnas, medicīnas atkritumu. Šie atkritumi var būt gan bīstami, gan inerti vai nekaitīgi dabai.

Bīstamie atkritumi

Bīstamie atkritumi ir atkritumi, kuriem piemīt viena vai vairākas īpašības, kas padara tos bīstamus cilvēka dzīvībai un veselībai, videi. Atkritumu bīstamību nosaka atkritumu sastāvā esošo bīstamo vielu īpašības un to daudzums. Bīstami atkritumi var būt 1) toksiski, 2) viegli uzliesmojoši vai sprāgstoši, 3) oksidējoši, 4) kancerogēni, 5) kodīgi, 6) infekciozi.Bīstamie atkritumi negatīvi ietekmē cilvēku veselību vai vidi, ja tos nepareizi apsaimnieko – neatbilstoši


Nr. 27(69); 25. 09. 2014.

uzglabā, pārstrādā vai noglabā. Tādēļ bīstamie atkritumus ir jāatdala no pārējiem, jo, nokļuvuši kopējā atkritumu plūsmā, bīstamie atkritumi var izraisīt nelaimes gadījumus (uzliesmojot, sprāgstot, izdalot tok-siskas gāzes). Lielākā daļa no kopējā bīstamo atkritumu apjoma tiek radīta mašīnbūves, metāla apstrādes industrijā, ķī-miskajā un farmaceitiskajā rūpniecībā, enerģijas ieguves un pārstrādes uzņēmumos, veselības aprūpes jomā. Nelielu bīstamo atkritumu daļu rada arī iedzīvotāji. Veiktie pētījumi liecina, ka bīstamie atkritumi veido 1-2% no kopējā iedzīvotāju radītā atkritumu daudzumu.

Bīstamie atkritumi ir:◊dzīvsudrabu saturošie atkritumi: fluorescējošās lampas, enerģiju taupošās spuldzes, dzīvsudraba ter-

mometri;◊krāsas, lakas, līmes un šķīdinātāji: terpentīns, šķīdinātājs, acetons, nagu laka un tās noņēmējs;◊eļļu saturoši atkritumi: motora un ātrumkārbas eļļa, eļļas filtri;◊svins, skābe, automašīnu akumulatoru šķidrums;◊baterijas no nelielām elektronikas ierīcēm;◊mobilo telefonu baterijas;◊printeru krāsu kārtridži;◊motora dzesētājs, bremžu un sajūga šķidrums;◊aerosola pudelītes, piemēram, matu lakas;◊skābes un sārmi, piemēram, spēcīgi mazgāšanas līdzekļi;◊augu aizsardzības produkti un citi pesticīdi;◊ledusskapji un saldētavas;◊impregnētais koks un impregnēšanas līdzekļi;◊nolietotās elektriskās un elektroniskās ierīces, piemēram, datori, monitori un televizori;◊ierīces, kas satur bīstamos atkritumus, piemēram, uzlādējamās elektriskās zobu birstes un elektroniskie

termometri.

Sadzīves atkritumiPapīrs, kartons, makulatūra. Pasaulē katrs cilvēks gadā vidēji patērē 58 kg papīra. Latvijā papīra patēriņš ar katru gadu strauji pieaug. Šobrīd tas varētu būt vairāk nekā 40 kg uz cilvēku. Attīstītajās valstīs vidēji 50% papīra izmanto kā otrreizēji izmantojamu izejvielu. Atkārtoti pārstrādājamo papīru sauc arī par makulatūru. Makulatūra ir 1,5 - 2,5 reizes lētāka par citiem pusfabrikātiem (celulozi, koka masu). 1 t makulatūras ietau-pa vidēji 4 kubikmetrus koksnes, tas nozīmē, ka tiek saglabāti 12 – 14 pieauguši koki. Turklāt, izmantojot makulatūru, uz katriem 100 kg saražotā papīra tiek ietaupīti aptuveni 800 l ūdens un līdz 5000 kilovatu elektroenerģijas. Atkritumos nonākušais papīrs un kartons nav viendabīgs, tādēļ tā atkārtota pārstrāde ir iespējama, ja to sa-šķiro pa veidiem. Liela uzmanība jāpievērš tam, lai papīrs nebūtu piesārņots ar pārtikas produktu paliekām, metāla un koka piejaukumiem, aizsargpārklājumu, jo tad papīrs pārstrādei kļūst nederīgs.

Stikls.Stikls dabā nenoārdās, tomēr stikla atkritumi nav videi bīstami, jo sastāv pamatā no smiltīm, sodas un kaļķakmens. Tā kā stikla ražošana ir dārga un ļoti energoietilpīga, ieteicams stikla izstrādājumus izmantot pēc iespējas ilgāk, nepārvēršot tos par atkritumiem. Stikla atkritumu vākšanā ir divas galvenās problē-mas: stikls nedrīkst saturēt citu materiālu piemaisījumu; stikls jāšķiro pēc krāsām. No pārkausētā stikla ražo jaunu stikla taru. Iespējami arī citi pārstrādāta stikla izmantošanas veidi - piedeva asfaltam, veidojot ceļa segumus, piedeva celtniecības materiāliem (betonam, mālam, izolācijas materiālos), atstarojošo krāsvielu sastāvdaļa (mazu stikla lodīšu formā) u.c. Stikla otrreizēja pārstrāde ļauj ietaupīt enerģiju, pagarina kausēšanas krāšņu kalpošanas laiku (vidēji par 15 – 20%), jo kausēšanas procesu var veikt pie zemākām temperatūrām, kā arī ietaupa maksu par atkritumu glabāšanu.


Nr. 27(69); 25. 09. 2014.

Alumīnijs.Dzērienu kārbas no alumīnija var simtprocentīgi atkārtoti pārstrādāt..Alumīnija atkārtotai pārstrādei salīdzinājumā ar tā apglabāšanu ir priekšrocības:tiek ietaupīta enerģija (dzērienu kārbu ražošanai no otrreizējā alumīnija vajag tikai 5% no tās enerģijas, kura būtu vajadzīga, ja tās ražotu no pirmreizējā alumīnija), tiek ietaupīta maksa par atkritumu apglabāša-nu, tiek iegūta peļņa, pārdodot otrreizējo alumīniju.Dzelzs.Dzelzs metāllūžņus var iedalīt divās lielās grupās: rūpnieciskajos un sadzīves dzelzs metāllūžņos. Pirmie rodas dažādos metālapstrādes procesos, parasti ir nepiesārņoti ar cita tipa atkritumiem, tādēļ ir viegli sa-vācami un pārstrādājami. Sadzīves atkritumus veido visi dzelzs vai tērauda izstrādājumi, kuru kalpošanas laiks ir beidzies. Šie lūžņi vienmēr ir piesārņoti ar citiem atkritumu veidiem: plastmasu, koku, papīru, ēdiena paliekām, utt. Pasaulē vērojama tendence aizvien vairāk izmantot otrreizēji pārstrādājamās izejvielas. Tas ļauj samazināt enerģijas patēriņu un arī pašizmaksu. Tā, piemēram, pārstrādājot 670 alumīnija bundžiņas, sanāk viens ve-losipēds, bet automašīnai nepieciešamais metāla daudzums rodas, pārstrādājot 19 000 tērauda konservu kārbu.

Plastmasa.Plastmasas izstrādājumi un iepakojums atšķirībā no stikla, papīra un metāla materiāliem ir „visjaunākais”. Taču šodien pasaulē tas ir vispopulārākais iepakojuma veids, jo tam ir daudz labu īpašību (viegls, ūdensne-caurlaidīgs, caurspīdīgs u.tml.).Dabā plastmasu atkritumi pakāpeniski noārdās tikai 100 gadu laikā, jo neviena dabīga baktērija to „neēd”. Turklāt plastmasas pamata izejviela ir nafta, tātad - neatjaunojamais dabas resurss. 4% no visa naftas patē-riņa izmanto plastmasas produkcijas ražošanai.

Galvenie atkritumu apsaimniekošanas veidiSadedzināšana – atkritumu tilpums samazinās vairāk nekā par 80%, bet pelnu sastāvā var būt videi bīs-tamas vielas. Sadegšanas procesos veidojas un atmosfērā izplūst daudz bīstamu savienojumu. Atkritumu sadedzināšanas izmaksas piecas reizes pārsniedz apglabāšanas izmaksas poligonos.Apglabāšana izgāztuvēs vai poligonos- aizņem lielas platības, iespējama gruntsūdeņu un atmosfēras piesārņošana, grūti atrast brīvas un piemērotas teritorijas poligonu izbūvei.Pārstrāde – no ekoloģijas viedokļa, pareizākais, taču dārgākais un darbietilpīgākais atkritumu apsaimnie-košanas veids.Kompostēšana – kompostējot bioloģiski sadalošos atkritumus, uzlabojas izgāztuvju un poligonu sanitā-rais stāvoklis, rodas iespēja samazināt apglabājamo atkritumu masu par apmēram 30%.www.atkritumi.lv www.zalais.lv

http://www.atkritumi.lv

http://www.zalais.lv


Nr. 27(69); 25. 09. 2014.


Nr. 27(69); 25. 09. 2014.

Pielikums Nr.3Darba lapa ģimenei 1.

Lūdzu, atzīmējiet, kā Jūs savā mājsaimniecībā atbrīvojaties no atkritumiem!

��@� ��9"�*�� /*�� (�� 3

7��

5%� ��

7�� =��

9�� M��

R�� 9� �� #��#��#�� O�G��=�� $�S�� $��E�� 9 ��%��D�� I�� +�� 1�� 7��

""

7�$��


Nr. 27(69); 25. 09. 2014.METODISKIE MATERIĀLI Mobilais matemātikas izpalīgs Il Calculus

jeb algebra kā programmēšanas valodaMikus Vanags, Aina Vanaga, SIA Logics Research Centre

Gandrīz ikviens vis-maz reizi mēnesī izmanto kalkulatoru vai arī kādu alternatīvu aprēķinu rīku, piemēram, Microsoft Ex-cel. Vairākums no jums kalkulatoru izmanto pat biežāk. Arvien pieejamāki kļūst viedtālruņi ar skā-rienjūtīgajiem ekrāniem, dažādiem iebūvētiem sensoriem un interneta pieslēgumu, bet neskato-ties uz visiem šiem tehno-loģiskajiem brīnumiem, kalkulatora lietotnes di-zains viedtālruņos jop-

rojām atspoguļo elektroniskā kalkulatora izskatu. Šādā kalkulatorā skārienjūtīgā ekrāna iespējas vis-pār netiek izmantotas, jo skārienjūtīgais ekrāns nav tikai pogu spaidīšana. Skārienjūtīgais ekrāns nozī-mē “pavelc un atlaid” iespēju, objektu rotēšanu, pa-lielināšanu, samazināšanu, kā arī pirksta bīdīšanas ātruma noteikšanas iespēju. Agrāk nekas no minētā nav ticis pielietots kalkulatora dizaina veidošanā, jo nebija atklātas abstrakcijas, kas to ļautu izdarīt ērti.

Sia Logics Research Centre komanda ir atklājusi trūkstošās abstrakcijas: tie ir netiešie parametri un netiešie argumenti, kas funkciju pieraksta sintaksi padara daudz kodolīgāku. Tieši sintakses kodolī-gums ir tas, kas ļauj visam funkcijas ķermenim pie-skarties ar vienu pirkstu, to aizvilkt līdz izvēlētajai pogai un atlaižot pirkstu pārdefinēt pogas funkciju. Tik pat ērti – tikai ar viena pirksta palīdzību, funkci-jas var rediģēt, kā arī izmantot aprēķinos. Rezultāts ir pielāgojama, lietotājam draudzīga viedtālruņu kalkulatora lietotne: Il Calculus.

Patiesībā Il Calculus ir pilnvērtīga funkcionālā programmēšanas valoda ar sintaksi, kas ļoti līdzīga vidusskolas algebras kursa sintaksei. Bet atšķirībā no algebras, Il Calculus valodā iespējams izveidot ciklus. Tieši ciklu konstrukciju trūkums algebras sin-taksē nav ļāvis algebru padarīt par pilnvērtīgu prog-rammēšanas valodu.

Projekta Il Calculus komandas mērķis ir abstrak-tas aprēķinu valodas radīšana. Tas nozīmē vienu aprēķinu valodas sintaksi, kurā pierakstītais kods

varētu tikt izpildīts uz jebkuras ierīces, piem., vied-tālruņa, planšetes, datora vai arī translēts jebkurā citā programmēšanas valodā, kas atbalsta funkcijas. Tā, kā Il Calculus sintakse ir ļoti tuva algebras kur-sa sintaksei, tas nozīmē, ka vidusskolas skolēniem, būs nepieciešamas mazāk papildus zināšanas, lai ātri spētu uzrakstīt programmas un kļūtu par prog-rammētājiem. Programmēšanas valodu izstrādē vis-liekākās izmaksas tiek saistītas ar programmētāju apmācību nevis ar pašas valodas dizaina izstrādi vai implementēšanu. Tie ir lieliski priekšnosacījumi, lai programmēšana valoda piesaistītu potenciāli lielā-ko iespējamo lietotāju skaitu.

Cilvēki bieži vien nobīstas dzirdot programmēša-nas valodu jēdzienus, jo tas viņiem asociējas ar kaut ko sarežģītu. Il Calculus projekts kalkulatoru nepār-vērtīs par tik pat sarežģītu kā programmēšanas va-lodas, bet tieši otrādi: pateicoties netiešo parametru idejai funkcionālā programmēšana drīzumā kļūs tik pat vienkārša kā darbošanās ar kalkulatoru. Tas kļūs iespējams, jo kalkulatorā izmantotā sintakse būs tie-ši tāda pat kā abstraktas funkcionālās programmē-šanas valodas Il Calculus sintakse.

Il Calculus kalkulatora pirmais prototips atrodams Windows Phone lietotņu tirgū kā bezmaksas lietot-ne. Plašāka informācija pieejama projekta webvietā www.ilcalculus.org. Līdz 2015. gada februārim tiek plānots pabeigt Il Calculus valodas pirmo versiju un piedāvāt lietotājiem Windows 8.1 kalkulatora prog-rammu, kā arī citus Il Calculus valodas atbalsta rīkus. Nākamajā mācību gadā mūsu tehnoloģijas būs ga-tavas izmantošanai arī skolās, piemēram efektīvākai mērījumu datu analītiskajai apstrādei fizikas labora-torijas darbos. SV

Il Calculus kalkulators

function Add1(x){ return x + 1;}

function Add1{ return x + 1;}

Add1 = x + 1;

Netiešo parametru ideja

http://www.ilcalculus.org


Nr. 27(69); 25. 09. 2014.METODISKIE MATERIĀLI

Dabaszinības 11.klasei. Spice ietekme uz cilvēka organismu

Vēsma Sūna, Ziemeļvalstu ģimnāzijas ķīmijas, bioloģijas un dabaszinību skolotāja

2014. gada sākumā, kad Latviju satrauca Spice jeb legālās narkotikas ietekme, es kā ķīmijas skolo-tāja nolēmu izveidot stundu, lai ar skolēniem par-runātu par šo vielu ietekmi uz cilvēka organismu. Šajā laikā mani uzrunāja arī televīzijas žurnāliste, lai izveidotu sižetu raidījumu ciklam „Legālā nāve”.

Gatavojot šo stundu papildināju zināšanas par sintētiskās marihuānas jeb spaiss (angļu: spice) psi-hoaktīvo produktu, kas sastāv no augu un ķīmisku vielu maisījuma, kas tiek lietots, lai iegūtu mari-huānas efektu. Iepazinos ar speciālistu viedokļiem un žurnālistu rakstiem. Ļoti daudz piemērus un vi-

deomateriālus atradu You Tube. Veidojot stundu, apskatīju arī veiktos socioloģiskos pētījumus un li-kumdošanu. Manas nodarbības pamatā ir Astrīdas Stirnas Valsts SIA “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra” Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītājas prezentācija (pieejams: http://www.vmnvd.gov.lv/uploads/files/4d9c0efdc6986.pdf ), „Panorāmas” si-žets „18 vecs jaunietis mirst no "spaisa"?” (pieejams: http://www.apollo.lv/zinas/18-gadus-veca-talanti-ga-eduarda-nave-soke-parejos-skolenus/637427) un interneta raksti par Spice, kurus izdalu skolēniem, lai pēc tam mudinātu viņus uz sarunu.

Stundas plānsDabaszinības 11.klaseiTemats „Vides faktoru ietekme uz cilvēka organismu”

Spice ietekme uz cilvēka organismu

Mērķis Veidot izpratni par spice ietekmi uz cilvēka dzīves kvalitāti.

Skolēnam sasniedzamais rezultātsPrasme pamatot viedokli par spice ietekmi uz cilvēka veselību.

Nepieciešamie resursiPrezentācija

Rakstu kopijas par spice ietekmi.You Tube sižeti

Mācību metodeLekcija.

Prāta vētra. Situācijas analīze, izmantojot doto informāciju.

Mācību organizācijas formasPāru darbs, mācību dialogs.

Šādu stundu esmu novadījusi 8.-12.klašu skolēniem. Visās klasēs reakcija bija vienāda – no smiekliem un bravūrīgiem izsaucieniem, līdz apjukumam un pārdomu pilnām sejām. Stundas fragments aplūkojams You Tube :Vidusskolēni par spaisu zina visu ("Legālā Nāve") (pieejams: ht-tps://www.youtube.com/watch?v=IGP-dpYSJ4g)

Izmnatotie raksti:1. Jauno psihoaktīvo vielu pagaidu aizliegšana

http://www.vmnvd.gov.lv/uploads/files/4d9c0efdc6986.pdf

http://www.vmnvd.gov.lv/uploads/files/4d9c0efdc6986.pdf

http://www.apollo.lv/zinas/18-gadus-veca-talantiga-eduarda-nave-soke-parejos-skolenus/637427

http://www.apollo.lv/zinas/18-gadus-veca-talantiga-eduarda-nave-soke-parejos-skolenus/637427

https://www.youtube.com/watch?v=IGP-dpYSJ4g

https://www.youtube.com/watch?v=IGP-dpYSJ4g


Nr. 27(69); 25. 09. 2014.

(pieejams: http://www.spkc.gov.lv/jaunas-psihoaktivas-vielas/)2. Legālas, bet var nogalēt – legālās narkotikas (pieejams: http://www.la.lv/legalas-bet-var-nogalet-legalas-narkotikas-2/ )3. Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā ir konstatētas 20 tirdzniecības vietas, kur var iegādāties legālās

narkotikas, liecina Rīgas pašvaldības policijas (RPP) apkopotā informācija. (pieejams: http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/452961-riga_darbojas_20_legalo_narkotiku_tirdz-

niecibas_vietas)4. Iedzīvotāji ziņo par «legālās zāles» tirgotavu (pieejams: http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/449414-iedzivotaji_zino_par_legalas_zales_tirgo-

tavu_)5. Rīgā atkal jauni spaisa upuri. Saindējušies pieci tā lietotāji (pieejams: http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/502611-riga_atkal_jauni_spaisa_upuri_saindejusies_pie-

ci_ta_lietotaji) u.c.

http://www.spkc.gov.lv/jaunas-psihoaktivas-vielas/

http://www.la.lv/legalas-bet-var-nogalet-legalas-narkotikas-2/

http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/452961-riga_darbojas_20_legalo_narkotiku_tirdzniecibas_vieta

http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/452961-riga_darbojas_20_legalo_narkotiku_tirdzniecibas_vieta

http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/449414-iedzivotaji_zino_par_legalas_zales_tirgotavu_

http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/449414-iedzivotaji_zino_par_legalas_zales_tirgotavu_

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/502611-riga_atkal_jauni_spaisa_upuri_saindejusies_pieci_ta_lietotaji

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/502611-riga_atkal_jauni_spaisa_upuri_saindejusies_pieci_ta_lietota

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/502611-riga_atkal_jauni_spaisa_upuri_saindejusies_pieci_ta_lietota


Nr. 27(69); 25. 09. 2014.NEDĒĻAS AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS

Nodarbinātībasvalstsaģentūravairāknekā700skolāsrīkoskarjerasizaugsmesdienas

Tuvāko divu mēnešu laikā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) speciālisti vairāk nekā 700 Latvijas skolās rīkos karjeras izaugsmes dienas, stāstot par veiksmīgas karjeras pamatprincipiem un iespējām darba tirgū, informēja NVA speciāliste Iveta Kancēna.

Karjeras dienu mērķis ir iepazīstināt jauniešus ar NVA kā turpmāko partneri karjeras izaugsmes plāno-šanas procesā un atbalsta saņemšanas situācijā, kad nepieciešama palīdzība, norāda Kancēna. Skolēniem būs iespēja iepazīties ar daudzveidīgu NVA pakalpojumu klāstu, kuru iespējams izmantot visas dzīves ga-rumā, tostarp karjeras izaugsmē.

NVA konsultanti arī informēs par prasmēm, iemaņām un zināšanām, kādas šodien ir nepieciešamas, lai veiksmīgi atrastu darbu un strādātu savā izvēlētajā profesijā. Skolēniem tiks skaidroti arī iespējamie riski un sekas, izvēloties strādāt ārpus Latvijas.

Pasākumos piedalīsies arī aktīvi jaunieši, kuri dalīsies savā pieredzē un veiks skolēnu aptauju, apzinot viņu viedokli par nodarbinātības iespējām Latvijā un citiem jautājumiem.

Šādas karjeras dienas Latvijas skolās plānots rīkot ik gadu, tā veidojot sekmīgu NVA partnerību ar jau-niešiem jau esot skolas solā.

NVA rīcībā esošie dati liecina, ka kopumā šogad bez darba ir 7277 jaunieši vecumā no 15 līdz 24 ga-diem, kas ir 9% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita. Lielākoties iemesls jauniešu bezdarbam ir ne-pietiekamās profesionālās un praktiskās iemaņas vai neatbilstoša arodizglītība. Kopumā ar NVA atbalstu šogad darbu atraduši 7176 jaunieši.

Madonas1.vidusskolāuzstādītspirmais3DprinterisnovadāMadonas pilsētas 1.vidusskolā uzstādīts pirmais 3D printeris novadā, informēja Madonas novada paš-

valdības sabiedrisko attiecību speciāliste Edīte Miķelsone.Ierīce iegādāta, lai radītu jauniešos interesi par programmēšanu, kā arī lai pašreizējās programmēšanas

zināšanas varētu pielietot praksē. Tas ir ieguvums ne tikai jauniešiem, bet arī uzņēmējiem, piemēram, biz-nesa ideju produktu prototipu radīšanai.

Pirmie uz jaunās ierīces radītie darbi ir neliels kubiņš un rievota vāze.Madonas pilsētas 1.vidusskola guvusi panākumus arī projektā "Start (IT)", iegūstot titulus "Projekta lep-

nums" un "Programmēšanas entuziasts 2014". Savukārt Madonas novada pašvaldība par atbalstu un iegul-dīto darbu informācijas tehnoloģiju (IT) nozares attīstībā novadā tika pagodināta ar projekta "Start (IT)" titulu "Gada pašvaldība".

Pieprasījums pēc IT speciālistiem pieaug ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā. Arī Madonas novada pašvaldība vēlas attīstīt šo jomu savā novadā, piesaistot gan informācijas tehnoloģiju uzņēmumus, gan speciālistus. Tika izstrādāta stratēģija vietējo cilvēku piesaistei IT nozarei, nodrošinot iespēju iegūt kvalifi-kāciju attiecīgajā nozarē.

2013./2014.mācību gadā programmēšanas apmācība tika sākta 7.-12.klasē Madonas pilsētas 1.vidus-skolā un 7.klasē Madonas Valsts ģimnāzijā. Kopumā programmēšanas pamatprasmes pagājušā mācību gada laikā apguvuši vairāk nekā 100 skolēni. Bez tā šogad Madonas pilsētas 1.vidusskolas telpās atvērta Rēzeknes Augstskolas programmēšanas studiju filiāle, kurā mācības sākuši 23 studenti.

Projekts "Start (IT)" izveidots ar mērķi veicināt informātikas priekšmeta popularitāti skolēnu vidū, kā arī palielināt to skolēnu skaitu, kas apgūst informātikas priekšmetu padziļināti.

VISCierēdne:Vecākiemkopāarbērniemvajadzētuizietceļusatiksmesdrošībaspraksi

Ir svarīgi vecākiem kopā ar bērniem iziet ceļu satiksmes drošības praksi, lai bērns iemācītos uzvedību uz ceļa, 22.septembrī, atzīmējot drošības nedēļas "Esi drošs ceļā!" sākšanos, pastāstīja Valsts izglītības satura centra (VISC) Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja vietniece Ineta Upeniece.

Pēc viņas domām, vecākiem ar bērniem par ceļu satiksmi vajadzētu runāt nevis nolieguma formā, iz-mantojot vārdu "nedrīkst", bet gan "jā" formā, sakot, ka pie sarkanās gaismas jāapstājas, pirms ielas šķērso-


Nr. 27(69); 25. 09. 2014.

šanas ir jāpaskatās utt.Tāpat viņa uzsvēra, ka bērnu nedrošo uzvedību uz ceļa un ceļu satiksmes noteikumu nezināšanu veici-

na fakts, ka vecāki arvien biežāk bērnus uz skolu ved savās automašīnās, tāpēc bērniem ir arvien mazāka pieredze ceļu satiksmē. "Tālab tad, kad bērnam uz skolu ir jādodas pašam, viņš nonāk nedrošā situācijā," stāstīja ierēdne.

"Jo vairāk bērnam būs iemācīts domāt līdzi, nevis tikai ievērot noteikumus, jo lielāka būs viņa izpratne par tiem, kā arī lielāka būs viņa patstāvība uz ceļa," bilda Upeniece.

Viņa norādīja, ka drošības nedēļa ir tas laiks, kurā klases audzinātāja vecāku sapulcēs un audzināšanas stundās var aktualizēt jautājumus par satiksmes drošību.

VISC organizētā drošības nedēļa ar saukli "Esi drošs ceļā!" notiks līdz 26.septembrim. Upeniece pastāstī-ja, ka šajā nedēļā speciālas akcijas netiks rīkotas, bet izglītības iestādes tiek aicinātas mācību procesa laikā īpaši aktualizēt veselības un drošības jautājumus.

"Ir skaidrs, ka šos jautājumus māca, taču ir nepieciešams tos aktualizēt," pastāstīja ierēdne, piebilstot, ka katru reizi Drošības nedēļas laikā VISC fokusējas uz kādu konkrētu tēmu. "Pavasarī tā bija drošība uz ūdens, tagad - drošs ceļš," stāstīja Upeniece, piebilstot, ka, no vienas puses, šī nedēļa tiek veidota kā kampaņa, bet, no otras puses, tas ir atgādinājums par to, ka katrs pats ceļu satiksmē ir par sevi atbildīgs.

"Jautājums par drošību uz ceļa tiek aktualizēts, jo var novērot, ka bērni patiešām atgriežas ikdienā, un palielinās arī satiksmes intensitāte," viņa sacīja.

Drošības nedēļu VISC rīko divreiz gadā - pavasarī un rudenī.Savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) šoruden rīko kampaņu "Drošs ceļš uz skolu". Lai

pieradinātu bērnus izvērtēt situāciju uz ceļa, CSDD ir atklājusi satiksmes drošības portālu bērniem www.berniem.csdd.lv , kur vienuviet apkopoti mācību procesam visaptveroši izglītojoši un informatīvi materiāli bērniem un pusaudžiem - no pasažiera līdz motobraucējam.

Skolēni11.gadusacentīsiesmakulatūrasvākšanasakcijāJau 11.gadu skolēni sacentīsies makulatūras vākšanas akcijā, cenšoties otrreizējai pārstrādei savākt pēc

iespējas vairāk vecu papīru, kartona un avīžu, informēja akcijas organizatoru "Zaļā josta" pārstāve Laima Kubliņa.

2014./2015.mācību gada makulatūras vākšanas konkursam "Tīrai Latvijai" aicinātas pieteikties gan vis-pārējās, profesionālās un pirmsskolas izglītības iestādes, gan arī interešu izglītības iestādes.

Makulatūru konkursā būs iespējams vākt līdz nākamā gada martam, un organizatori nodrošinās tās periodisku izvešanu no skolām. Uzvarētāji būs zināmi nākamgad maijā. Skolēni tiek mudināti kopīgiem spēkiem iztukšot plauktus, skapjus un bēniņus no veciem papīriem un kartona, gādājot par to pārstrādi vērtīgās otrreizējās izejvielās.

Pagājušajā mācību gadā akcijā bija iesaistījies rekordliels dalībnieku skaits - 373 izglītības iestādes, un visa mācību gada laikā kopumā tika savāktas 1270 tonnas makulatūras.

Pēdējo piecu gadu laikā ar konkursu palīdzību "Zaļā josta" ar skolu starpniecību pārstrādei nodevusi 4615 tonnas makulatūras, ko varētu satilpināt apmēram 77 vilciena kravas vagonos.

Lai iesaistītos konkursā, izglītības iestādes pārstāvim līdz 2015.gada janvāra vidum jāreģistrē skola kon-kursa elektroniskajā datubāzē "Zaļā josta" mājaslapā www.zalajosta.lv un jāmudina audzēkņi vākt maku-latūru.

IzglītībasdarbiniekusaicinapieteiktiesdalībaiEtwinningkonferencēparIKTizmantošanumācībudarbā

Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra Eiropas skolu sadarbības tīkla eTwinning ietvaros šī gada 11. oktobrī Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā rīkos Nacionālo eTwinning konferenci, kurā informēs par programmas aktualitātēm, prezentēs sešus pagājušā mācību gada veiksmīgākos eTwinning starptautiskās sadarbības projektus. Konferences dalībnieki varēs piedalīties radošajās darbnīcās par IKT izmantošanu mācību darbā. Aicinām dalībai pieteikties eTwinning programmas dalībniekus, kā arī ikvienu izglītības darbinieku, kuru interesē informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana mācību procesā. Pieteikuma termiņš: 6.oktobra plkst. 9:00, aizpildot pieteikuma anketu tiešsaistē http://ej.uz/anketa_konf2014.

Konferences mērķis ir apkopot pagājušajā mācību gadā paveikto, dalīties eTwinning projektu piere-

http://www.berniem.csdd.lv

http://www.berniem.csdd.lv

http://www.zalajosta.lv

http://ej.uz/anketa_konf2014


Nr. 27(69); 25. 09. 2014.

dzē, kā arī iezīmēt aktualitātes 2014./2015. mācību gadam. Kā katru gadu, pasākums tiek veidots divās daļās – konferences pirmajā daļā eTwinning pārstāvji informēs par programmas aktualitātēm, „Nacionālā eTwinning balva 2014” laureāti uzstāsies ar projektu prezentācijām. Pasākuma otrajā daļā notiks radošās darbnīcas, kurās interesenti varēs apgūt dažādus mācību procesā izmantojamus IKT rīkus, kā arī uzzināt skolotāju pieredzi eTwinning projektu īstenošanā.

Darbnīcu tēmas

*nodarbības notiks datorklasēLai pieteiktos konferencei un reģistrētos darbnīcām, līdz šī gada 6. oktobra plkst. 9:00 tiešsaistē jāaizpil-

da dalības anketa http://ej.uz/anketa_konf2014. Konference ir bezmaksas. Dalībnieku skaits ir ierobežots (ne vairāk kā 100 dalībnieku). Apstiprinājumu dalībai konferencei katrs saņems e-pastā divu darbadienu laikā pēc pieteikuma termiņa beigām.

Sīkāku informāciju par radošajām darbnīcām un pasākuma programmu lejupielādēt šeit: http://ej.uz/prog_etwin_konf_2014.

Informācija par konferenci eTwinning tīmekļa vietnē http://ej.uz/info_etwin_konf_2014. eTwinning ir Eiropas skolu sadarbības tīkls, kura mērķis ir veicināt izglītības iestāžu sadarbību, izmanto-

jot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT). eTwinning tiek īstenots Eiropas Savienības izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta programmas Erasmus+ ietvaros, izmantojot projektu kā metodi mācību un audzināšanas procesā un veicinot skolotāju tālākizglītību IKT un valodu jomā. 2013. gadā programmā iesaistījušies 673 izglītības darbinieki, gada laikā īstenots 261 mācību projekts. Kopš 2005. gada eTwinning programmā reģistrējušies vairāk kā 2400 izglītības darbinieki no 875 Latvijas izglītības iestādēm, īstenojot vairāk nekā 1000 projektu (2014.gada janvāra statistika).

Nosaukums Vadītājs1.tēma* „Kvalitatīvs eTwinning projekts" (projektu vērtēšanas

kritēriji, kā tos ievērot, veidojot projektu)Edīte Sarva, eTwinning vēstniece „Iespējamā misija” vēstniece

2.tēma „Atbalsts eTwinning mentoriem” (kā mentorēt eTwinning projektus, sniegt atbalstu to īstenotājiem)

Santa Prancāne, JSPA

3.tēma* „Kā eTwinning projektos efektīvi izmantot jauno TwinSpace vidi” (jaunā 2014.gada TwinSpace izman-tošana un pieejamie rīki)

Tatjana Gvozdeva, eTwinning vēstniece, BJC „Rīgas Skolēnu pils” pulciņu skolotāja

4.tēma* „Google dokumentu izmantošana klasē” (kā orga-nizēt darbu grupās, kā izmantot google.doc sadarbībai ar kolēģiem, vecākiem, audzināmo klasi un starptau-tiskā sadarbībā)

Liene Millere, eTwinning vēst-niece, Majoru vidusskolas skolotāja

5.tēma* „Sadarbības rīki klasē” (Domu kartes tiešsaistē – Popplet, testu veidošanas, balsošanas rīks– Socrative, tiešsaistes balsošanas rīks – Tricider)

Agita Āboltiņa, eTwinning vēst-niece, Valmieras Valsts ģimnāzijas skolotāja

6.tēma* „IKT rīki stundā” (Balsošana ar kārtīm- www.hat.jit.su/, Testu/viktorīnas veidošana www.kahoot.it, Aptauja, viedokļa izteikšana un balsošana www.tricider.com; Sadalīšana grupās - http://teamup.aalto.fi/ )

Ivita Steķe, eTwinning vēstniece, Jelgavas 4.vidusskolas skolotāja

7.tēma* „Noderīgi rīki eTwinning projekta īstenošanai” (TwinSpace noformēšanai - Animaatjes, Glitterly, Page-Plugins, LineAct;efektīvai projekta partneru darbības organizēšanai – Lino, Padlet, Doodle;uzskatamai informācijas attēlošanai - TripLine, Scrible-Maps; projekta aktivitāšu novērtēšanai – Pollydaddy.

Aļesja Šapkova, eTwinning vēstniece, Daugavpils Saskaņas pamatskolas skolotāja

http://ej.uz/anketa_konf2014

http://ej.uz/prog_etwin_konf_2014

http://ej.uz/prog_etwin_konf_2014

http://ej.uz/info_etwin_konf_2014

http://www.hat.jit.su/

http://www.hat.jit.su/

http://www.kahoot.it

http://www.tricider.com

http://teamup.aalto.fi/


Nr. 27(69); 25. 09. 2014.

DigitalizētsEiropasValoduportfelisjaunākāskolasvecumabērniemValsts izglītības satura centrs (VISC) un Latvijas Angļu valodas skolotāju asociācija (LAVSA) šogad ir di-

gitalizējusi 2007.gadā Eiropas Padomē akreditēto Eiropas Valodu portfeli jaunākā skolas vecuma bērniem. Šis materiāls skolēniem un skolotājiem būs pieejams par brīvu digitālā formā tiešsaistē - internetā. Sekot turpmākai informācijai VISC mājaslapā http://visc.gov.lv 2014./2015.mācību gada sākumā LAVSA sadarbībā ar VISC piedāvā arī tālākizglītības kursus angļu valo-

das skolotājiem par digitālā Eiropas Valodu portfeļa izmantošanu skolā.

KrāšņiaizvadītiLUJaunodabaszinātniekuunmatemātiķulīgassvētkiSestdien, 20.septembrī, Latvijas Universitātes (LU) Fizikas un matemātikas fakultātes parkā ap 450 ek-

saktajās zinātnēs ieinteresētu jauniešu tikās Jauno dabaszinātnieku un matemātiķu līgas svētkos „Daba un zinātne - aizraujoši!”. Lai iepazītos ar LU paspārnē esošajām „jauno universitātēm” un izvēlētos sev saistošā-kās jaunajam mācību gadam, svētku dalībnieki piedalījās 31 eksakti radošā darbnīcā.

Svētku laikā skolēni darbojās LU Jauno biologu, fiziķu, ģeogrāfu, ķīmiķu skolas darbnīcās, Vides aka-dēmijas, Mazās matemātikas universitātes, LU Dabaszinātņu un matemātikas izglītības centra, kā arī SIA „Metrum” un AS „Latvijas Valsts meži” un SIA „Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts” darbnīcās.

Mazā matemātikas universitāte skolēnus aicināja ieskatīties kāršu triku meistaru pasaulē un kopīgi pierādīja, ka matemātika uzvar maģiju. Biologi pētīja ne tikai sūnas un ķērpjus, bet arī vilku, lapsu, žurku galvaskausus. Ķīmijas darbnīcās, nepārtrauktu sprādzienu un blīkšķu pavadībā norisinājās grandiozi ek-sperimenti ar uguni. Savukārt ģeogrāfi aizsietām acīm pārvarēja šķēršļu joslu, meklēja "ēdamos" iežus, no-darbojās ar "ģeogrāfu jogu" un pārbaudīja savu gatavību Ģeorallijam. Jauno fiziķu skolas darbnīcā jaunieši iepazinās ar spektroskopiju un darbojās ar hēlija un neona gāzizlādes lampām.

Dabaszinātņu un matemātikas izglītības centra darbnīcās jaunieši modelēja etanola ražošanas procesu un sacentās ar pašu būvētām automašīnām. Svētku atbalstītājs, uzņēmums SIA „Metrum” skolēnus aicināja „iekāpt mērnieka kurpēs” – „lasīt” dažāda mēroga un satura kartes, sekot līdzi Rīgas pilsētas attīstībai un praksē iepazīties ar mērniecības instrumentu teodolītu. Savukārt AS „Latvijas Valsts meži” un SIA „Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts” darbnīcā dalībnieki noteica koku sugas, pārvarēja labirintus, trenēja atmiņu un veica vairākus citus uzdevumus, izmantojot koka spēles.

Turpmāk „jauno universitāšu” nodarbības 8. – 12. klašu skolēniem notiks reizi mēnesī katrā no „universi-tātēm” atsevišķi, piedāvājot plašu aktivitāšu klāstu: konkursus, lekcijas, praktiskas nodarbības laboratorijās un brīvā dabā, eksperimentus un pētījumus. Svētku dalībniece, Valmieras Valsts ģimnāzijas 12.klases skol-niece Marta Siliņa, kura apmeklē „Jauno ķīmiķu skolu”, aicina „universitātēs” iesaistīties ikvienu skolēnu, jo tās sniedz cita veida mācīšanās pieredzi: „Mācīties ir jautrāk, atraktīvāk, interesantāk un foršāk, nekā skolā! Ļoti patīk brīvā, neoficiālā gaisotne, kādā notiek ķīmijas eksperimenti.”

Visās „jauno universitātēs” nodarbības ir bezmaksas. Tās notiek attiecīgajās LU fakultātēs, un uz katru no tām var elektroniski reģistrēties „universitāšu” interneta vietnēs. Jauno ķīmiķu skolas nodarbības notiek ne tikai Rīgā, bet arī Jēkabpilī, Valmierā, Valkā, Dobelē, Saldū, Ventspilī, Liepājā, Kuldīgā un Talsos. E.Birznieka Jauno ģeogrāfu skolas nodarbības norisinās Rīgā, Liepājā, Druvā, Valmierā un Rēzeknē. Interesenti tiek aicināti sekot līdzi informācijai interneta vietnēs www.dzm.lu.lv un www.lu.lv.

Pasākumu sadarbībā ar „jauno universitātēm” organizēja LU Dabaszinātņu un matemātikas izglītības centrs, atbalstīja SIA „Fazer Latvija”.

Par LU Dabaszinātņu un matemātikas izglītības centruCentrs 2011. gada nogalē dibināts ar mērķi veidot tiltu starp Universitāti un skolu, sniedzot profesionālu at-

balstu skolotājiem un skolēniem. Centra uzdevumi ir sekmēt dabaszinātņu un matemātikas izglītības kvalitāti un veicināt jauniešu interesi par dabaszinātnēm un matemātiku, rosinot izvēlēties karjeru eksaktajā jomā.

LIZDApriekšsēdētāja:Kvalitatīvaizglītībanaviespējamabezsociālino-drošinātiem,kvalitatīviempedagogiem

Kvalitatīva izglītība nav iespējama bez kvalitatīviem pedagogiem, kuri ir sociāli nodrošināti, priekšvē-lēšanu debatēs ar lielāko politisko partiju pārstāvjiem norādīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.

http://visc.gov.lv

http://www.dzm.lu.lv

http://www.lu.lv


Nr. 27(69); 25. 09. 2014.

Stāstot par problēmām izglītības jomā, viņa akcentēja svarīgāko, proti, sociālo dialogu, jo tas nenotiek, lai gan partijas pirms vēlēšanām sola, ka tāds notiks. Viņa norādīja, ka daudzi normatīvie akti tiek pieņemti steigā, nekonsultējoties ar sociālajiem partneriem. Īpaši sāpīga sadarbība esot ar pašvaldībām, uz kuru aicina arī partijas. Kā norādīja Mikiško, ar tām dialoga neesot.

Mikiško norādīja, ka politiskās partijas runā par pelēko nodokļu zonu, kurā varētu iegūt līdzekļus valstij svarīgām jomām, tostarp izglītībai, tomēr faktiski rīcība nenotiek. "Ja Valsts kontrole atklātu nepamatotu līdzekļu izšķērdēšanu, tad šī summa būtu jāieskaita izglītības un zinātnes budžetā," savu risinājumu piedā-vāja LIZDA priekšsēdētāja, tādējādi norādot uz konkrētu priekšlikumu nepieciešamību.

Skolotāji diskusijas laikā uzsvēra, ka skolās ir nepietiekamas slodzes un viena likme tiek dalīta, lai sagla-bātu skolā strādājošo pedagogu darbu. Diskusijās tika uzsvērta arī jauno pedagogu nepieciešamība, kā arī problēma, ka jaunieši izvēlas pamest Latviju, jo nav motivēti strādāt skolās. Kāda skolotāja no Liepājas uzsvēra, ka uz ārzemēm aizbrauc pat jaunieši, kuri jau gandrīz pabeiguši studijas Latvijā.

Zinātnieki diskusijā bija sašutuši par to, ka viņu intereses tiek atstātas malā. Tika norādīts, ka arī zināt-nē ir nepieciešams algu palielinājums, jo daļai zinātnieku netiek nodrošinātas pat minimālās algas. Kāda zinātnē strādājošā norādīja, ka, lai gan pret zinātniekiem ir ļoti augstas prasības, algas netiek garantētas. Zinātnieki, pēc viņas teiktā, vēlētos, lai viņiem nav jāstrādā desmit darbos, jo no tā cieš arī darba kvalitāte.

Ivars Godmanis (''Vienoti Latvijai'') prezentēja iespēju skolotājiem pārprofilēties, lai iegūtu pilnu darba slodzi. Kā norādīja politiķis, skolotāji ir vajadzīgi pirmsskolas un profesionālajās izglītības iestādēs, tāpēc tiem, kuri vispārējās vidējās izglītības iestādēs nevar iegūt pilnu slodzi, vajadzētu pārprofilēties uz skolām, kur skolotāji ir nepieciešami. Kā alternatīvu izdienas pensijai skolotājiem, kuri ir pirmspensijas vecumā un nevar veikt šo pārprofilēšanos, Godmanis piedāvāja kompensāciju no valsts divu gadu minimālās algas apmērā, kas būtu aptuveni 16 000 eiro.

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" plāno naudu skolotāju algām meklēt valsts budžetā, arī mainot nodokļu politiku. Lai iegūtu finansējumu pedagogu algām, ir nepieciešamas celt ienākuma nodokli tiem, kuriem ir augsti ienākumi, norādīja Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK). Viņš paskaidroja, ka cilvēkiem ar ienākumiem 3000 līdz 6000 eiro vajadzētu maksāt 35%, bet virs 6000 eiro - 40% ienākuma nodokli. "Nodokļi ir jāceļ, citādi finansējuma nebūs," norādīja Jansons.

Jānis Vucāns (ZZS) diskusijā uzsvēra, ka Izglītības un zinātnes ministrijai vajadzētu sadarboties ar citām ministrijām, piemēram, Ekonomikas ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, mo-tivācijas programmas veidošanā jauniešiem, lai tie kļūtu par skolotājiem.

Inga Vanaga (Latvijas Reģionu apvienība) diskusijas laikā norādīja, ka pašlaik valsts nepilda normatī-vajos aktos rakstīto par pedagogu samaksu visos izglītības līmeņos. "Tas ir tiesiskais nihilisms, ka valdība vēlas, lai skolotāji rīkojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, bet paši tos pārkāpj," uzsvēra Vanaga. Kā vienu no iespējām piesaistīt papildu finansējumu ne tikai augstskolām, bet arī profesionālajām un vispārējās izglītības iestādēm viņa ierosināja pieaugušo tālākizglītības kursu nodrošināšanu. Pēc viņas teiktā, pašlaik daudzās privātajās institūcijās pieaugušo izglītības kursi ir nekvalitatīvi.

Liene Cakare (''Latvijas attīstībai'') pastāstīja, ka vēlas sasaistīt profesionālo izglītību ar reālo darba vidi, lai jauniešiem uzreiz būtu pieredze. Partija vēlas arī pārskatīt izglītības kvalitāti, tostarp skolotāju noslodzi un saturu, un izvērtēt arī akreditētās augstskolas, nosakot vājākās programmas.

Par skolotāju atalgojumu partiju pārstāvji bija vienisprātis, ka tam vajadzētu svārstīties no 600 līdz 1000 eiro. "No sirds Latvijai" pārstāvis Andris Priekulis uzsvēra, ka algas pedagogiem ir jāpielīdzina vidējām dar-ba algām ar koeficientu 1,2. Tam piekrita arī partiju "Saskaņa" un ZZS pārstāvji. Pret šo priekšlikumu iebilda Ina Druviete (V), norādot, ka pirms desmit gadiem ir bijusi vienošanās, ka skolotāju algas netiks piesaistītas vidējām darba algām. Viņa paskaidroja, ka "Vienotība" plāno pedagogu algu palielināt par 10% gadā, līdz tā sasniedz 1000 eiro.

Partijas "Saskaņa" pārstāvis Ņikita Ņikiforovs norādīja, ka izglītība būtu viena no partijas prioritātēm. Pēc viņa teiktā, tikai tā izglītībai būtu iespējams atrast finansējumu. Politiķis uzskata, ka nepieciešama jau-nu likumu rakstīšana, lai nebūtu jāveic arvien jauni grozījumi likumos.

NavvienprātībasparvalstiskāsaudzināšanasprincipuieviešanuskolāsIzskatot piedāvātos Izglītības likuma grozījumus, kas paredz tos papildināt ar prasībām izglītojamo

valstiskajai audzināšanai, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi 23. septembrī nerada kompromisu par šādu grozījumu lomu skolēnu patriotisma līmeņa kāpināšanā un valstiskās piederības


Nr. 27(69); 25. 09. 2014.

sajūtas sekmēšanā.Deputāti šaubījās, vai likuma grozījumi varētu reāli ietekmēt skolēnu nacionālo pašapziņu. Turklāt sko-

lās jau tagad tiek piekoptas valsts svētku svinēšanas un atceres dienu atzīmēšanas tradīcijas, norādīja de-putāte Ilze Vergina (V).

Šim apgalvojumam iebilda deputāte Inguna Rībena (VL-TB/LNNK), uzsverot, ka ne visās izglītības iestā-dēs pastāv vienota izpratne par to, kā atzīmējami valsts svētki un atceres dienas.

Vairāki deputāti uzsvēra, ka likuma grozījumi var tikt uztverti "kā pātaga", bet sekmīgai iedzīvotāju valstiskās piederības veicināšanai nepieciešams kāpināt izpratni, nevis veicināt piespiedu mehānismus, uzsverot arī uz valsts un ģimenes nozīmi šādu jūtu veidošanā. Arī deputāts Vladimirs Reskājs (LA) norādīja, ka jaunieša nacionālā pašapziņa bieži vien ir atkarīga no apstākļiem ģimenē, un, ja tādi ir slikti, vecāki pār-met valdībai, tad šāda apziņa neveidosies.

Deputāti norādīja, ka, iespējams, būtu nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumus vai grozīt izglītības standartus, kas sekmētu mācību satura, nevis formas pilnveidi. Turklāt liela loma tiekot pievērsta arī skolotāju lomai skolēnu audzināšanā.

Tomēr likuma grozījumu kā piespiešanas mehānisma nepieciešamību pamatoja Valsts izglītības satura centra un Izglītības kvalitātes dienesta pārstāves, kuras norādīja, ka jau pastāv metodiskie norādījumi, kuri parāda, kā būtu jāveicina valstiskā pašapziņa. Tomēr tie sekmīgi nedarbojas, jo nav obligāti saistoši visiem.

Neatbildēts palika jautājums arī par šādu pasākumu finansējumu. Lai arī likuma grozījumu pieteicēji norādījuši, ka tie neatstās nekādu finansiālo ietekmi, vairāki deputāti, kā arī pieaicinātie Izglītības un zināt-nes ministrijas pārstāvji uzsvēra - ja likums paredz paredz kādas aktivitātes, nepieciešams arī finansējums.

Diskusiju rezultātā deputāti, nenonākot pie kopsaucēja, atlikuši šī grozījumu projekta izskati uz nākamo sēdi.

Mazākumtautībuskolasmudinavairākpriekšmetupasniegtlatviešuvaldodā

Mazākumtautību skolās arvien vairāk priekšmetu būtu jāpasniedz latviešu valodā, uzskata izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).

Ministre laikrakstam "Vesti Segodņa" atzinusi, ka pašlaik lielākā daļa mazākumtautību skolu ir izvēlē-jusies latviešu un mazākumtautību mācību valodu attiecībā 60:40. Taču esot pagājuši 15 gadi pēc šādas izvēles izdarīšanas. Daudz kas esot mainījies, palielinājusies skolotāju kvalifikācija, kā arī bērni sapratuši, ka bilingvālisms ir viņu interesēs.

Iespējams, skolas pašlaik vēl izvēlas saglabāt šādu mācību valodu proporciju, tādēļ tās tiek mudinātas to pārskatīt. Taču tas esot tikai aicinājums, kas administratīvi netiek kontrolēts.

Laikraksts norāda, ka nākotnē mazākumtautību skolās latviešu valodā būšot jāapgūst 80% priekšmetu. Valodu attiecība 80:20 pašlaik ieviesta piecās skolās.

Kā iepriekš apliecināja Druviete, pārmaiņas mazākumtautību skolās šogad nenotiks, un joprojām tās var izvēlēties atbilstošu mācību programmu, kurā paredzēts latviešu valodas un attiecīgās mazākumtautī-bu valodas proporcionālais sadalījums.

Arī pēc 2018.gada, kad paredzēta pāreja uz mācību priekšmetu apguvi latviešu valodā, mazākumtau-tību skolas tiks saglabātas, tajās nodrošinot iespēju apgūt mazākumtautību valodu un kultūru dzimtajā valodā.

Ministre skaidroja, ka skolēnu valsts valodas zināšanas ir stabilas, tomēr pēdējos gados nav noticis to pieaugums. Tādēļ jāsper nākamie soļi, kas, joprojām saglabājot daļu mācību priekšmetu mazākumtautību valodās, stiprinātu arī valsts valodas apguvi.

Druviete norādīja, ka pagaidām tikai neliels skaits mazākumtautību skolu izvēlas tā saukto pirmo mo-deli, kas paredz vislielāko latviešu valodas īpatsvaru mācību procesā. Tomēr, pēc viņas domām, arvien vai-rāk skolu izvēlēsies kāpināt latviešu valodas lietojumu brīdī, kad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) būs izpildījusi iecerētos priekšnoteikumus.

Ministre skaidroja, ka IZM šajā jautājumā strādā trīs virzienos. Tiek nodrošināts atbalsts pedagogiem latviešu valodas zināšanu pilnveidei, tostarp arī saistībā ar mācību priekšmetu mācīšanu. Notiek arī mācī-bu programmu pārskatīšana, kā arī jaunu un modernu mācību līdzekļu veidošana. Tāpat tiek strādāts pie iespējami plašas sabiedrības informēšanas.

Druviete sacīja, ir panākts, ka dažādo viedokļu paušana, kas līdz šim notikusi uz ielas, pašlaik notiek pie


Nr. 27(69); 25. 09. 2014.

sarunu galda. Viņa skaidroja, ka IZM regulāri tiek rīkoti semināri un mazākumtautību konsultatīvās pado-mes sēdes, kurās tiek uzklausīti dažādu viedokļu paudēji.

Ministre atkārtoti uzsvēra, ka Latvija turpinās būt viena no Eiropas Savienības līderēm mazākumtautī-bu izglītības nodrošināšanā dzimtajā valodā. Tātad tas nozīmē, ka Latvijā joprojām būs iespējas par valsts līdzekļiem apgūt mazākumtautību valodu un kultūru, kā arī citus priekšmetus, kas nodrošina nacionālo identitāti.

IZM konsekventi strādā pie latviešu valodas pozīcijas izglītībā stiprināšanas, teica Druviete, piebilstot, ka jāturpina pārdomāti un nesasteidzot, bet arī nevilcinoties turpināt procesu, kas Latvijā sācies jau pagā-jušā gadsimta deviņdesmitajos gados. SV