Upload
others
View
0
Download
0
Embed Size (px)
Citation preview
----,IIIIIII!
.__ ----'111 Elektroenergetika IENERGETIKA UN AUTOMATlzACUA 1012008
Rlgas majoklu Ipatnejas elektriskas
slodzes - instruments energoefekti
vitates paaugstinasanas planosanai
Juris Golunovs,
RPA Rigas energetikas agenttJra Energoefektivitates infor
macijas centra vadltajs
1. tabula. Elektroenergijas realizacija iedzivotajiem 5
gados Riga
2. tabula. Rigas dzivojama fonda izmail)u dinamika
Rigas iedzivotajiem realizetas elektroenergijaspieaugums procentos (%/gada) pa gadiem
tipa daudzdzivoklu dzivojamas ekas, merijumiem izmanto
jot portativo meriekartu ar iebOvetu elektronisko atmil)u un
Uz majokliUz m2
02004 .• 2005. 02006. 02007.
Kopa
Gads Kopeja platiba, rn2Pieaugurns, %Majokli, gab.
2003.
16517200n.d302037
2004.
167309001,3307925
2005.
170418001,9311305
2006.
175412002,9318574
2007.
179265002,2323054
Gads Realizets iedzivotajiern, MWhPieaugurns, %
2003.
425926 n.d.
2004.
431141 1,2
2005.
455168 5,6
2006.
483674 6,3
2007.
537055 11,0
15,0
10,0
5,0
0,0
-5,0
1. attels. Rigas iedzivotajiem realizetas elektroenergi
jas dinamika
Tadel Rigas majoklu faktisko elektrisko slodzu izmail)u di
namika var tikt aptuveni noverteta, salidzinot rezultatus,
kas ir iegOti divejadi:
- Nosakot Rigas pilsetai kopejos indikatorus - gada ipatne
jo elektrisko slodzu videjas vertibas (attiecinatas uz m2,
majokli, iedzivotaju) pec Centralas statistikas parvaldes
datiem par Rigas pilsetas dzivojamo fondu un Rigas ener
getikas agentOras riclba esosiem datiem par AS Latvener
go realizeto elektroenergiju Rigas iedzlvotajiem pedejos
gados (ta saukta top-down pieeja);
- Izmerot diennakts slodzu grafikus Rigai raksturigas dazada
Slodzes pieauguma prognoze majoklu sektora irsvarigs pilsetas elektroapgades attistibas planosanas instruments. No vienas puses, iedzivotajiemklust pieejams arvien plasaks klasts sadziveselektroiericu, kas paredzetas dzives kvalitates paaugstinasanai un maina cilveku paradumus, unlidz ar to veicina majoklu elektrisko slodzu pieprasijuma pieaugumu. No otras puses, arvien paaug·stinas iericu energoefektivitate un lietotaju izpratne par energotaupibas pasakumiem. Ka sis pretejas tendences ir mainijusas lietotaju paradumusun majok!u elektriskas slodzes Riga?
Elektroenergijas pateretaju faktisko slodzu noteiksanu at
vieglo mOsdienigas uzskaites iekartas ar tajas iebOveto
elektronisko atmir:1U, no kuras var lejupladet saglabatos da
tus. Tomer majokju sektora tadiem energoobjektiem ka
daudzdzlvoklu dzivojamas majas, kopejo ekas slodzes me
riSanai piemerotu iebOvetu meriekartu nay, jo lietotaji ir at
sevis~i dzivokli ar savam nore~inu meriekartam un koplie
tosanas telpu uzskaiti nama apsaimniekotaja parzil)a.
ENERGETIKA UN AUTOMATlzACIJA 10/2008 Elektroenergetika
5. tabula. Diennakts Ipatnejo elektrisko slodzu (uz
dzIvok!u platlbas vienIbu) grafiku apkopojums
1 00:00 - 00:59 4,14,02
01:00 - 01:59 2,93,23
02:00 - 02:59 2,72,64
03:00 - 03:59 2,52,55
04:00 - 04:59 2,42,66
05:00 - 05:59 3,22,77
06:00 - 06:59 4,33,18
07:00 - 07:59 5,73,69
08:00 - 08:59 5,03,910
09:00 - 09:59 3,73,611
10:00 - 10:59 3,33,412
11:00-11:59 3,93,113
12:00 - 12:59 3,63,414
13:00 - 13:59 3,83,515
14:00 - 14:59 3,73,816
15:00 - 15:59 3,43,817
16:00 - 16:59 3,44,018
17:00 - 17:59 4,44,819
18:00 - 18:59 4,55,820
19:00 - 19:59 7,46,821
20:00 - 20:59 9,88,522
21:00-21:59 8,98,423
22:00 - 22:59 7,37,124
23:00 - 23:59 6,05,4Videji
4,64,3
3. tabula. Ipatnejais elektroenergijas paterir;ls gada uz
Rigas dzIvojama fonda kopejas platlbas vienIbu
(kWh/m2), ka arI uz majokli
Gads kWh/m'kWh/majokli
2003.
25,81410
2004.
25,81400
2005.
26,71462
2006.
27,61518
2007.
30,01662
4. tabula. No elektroenergijas paterir;la datiem ap
re~inatie gad a videjas slodzes indikatori RIgas ma
joklu sektora. Elektriskas slodzes videjas statistis
kas vertIbas RIgas majoklos
Gads W/m2*m2/cilveku*W/cilvekuW/majokli
2003.
2,922,566161
2004.
2,922,967160
2005.
3,023,471167
2006.
3,124,276173
2007.
3,425,085190
* Apre~inos QemtadzTvojamafonda kopejas platTbasvienTba(m2)
leraksts laiks Eka ar elektriskajiem
pavardiem virtuves
W/m'
Eka ar dabas gazes
pavardiem virtuves
W/m'
00:00 02:00 04:00 06:00 08:00 10:00 12:00 14:00 16:00 18:00 20:00 22:00
00:59 02:59 04:59 06:59 08:59 10:59 12:59 14:59 16:59 18:59 20:59 22:59
3. attEHs. Diennakts Ipatnejo elektrisko slodzu (uz dzIvoklu platIbas vienIbu) grafiki
divas daudzdzIvok!u dzIvojamas majas 2008. gada septembra beigas (W/m2)
menJumus veicot vairaku
diennaksu laika, merIjumus
ierakstot iekartas atmir;1a ar
2 minOsu intervalu starp
merljumiem (ta saukta bot
tom-up pieeja).
2 dazadas ekas tika veikti
slodzu merljumi. Rlga vis
vairak dZlvoklu atrodas sa
liekama dzelzsbetona kon
strukciju ekas, ka arl ~iege
!u un akmens konstrukciju
majas. Jade! merljumu
veiksanai tika izveletas pil
niba apdzlvotas dZlvojamas
ekas: viena saliekama
dzelzsbetona konstrukciju
9 stavu un 70 dZlvoklu eka
ar gazes pavardiem virtu-
••
o Eka ar elektriskajiem pavardiem virtu\/'€!W/m2I
• Eka ar dabas gazes pavardiem virtuve
W/m2II
;-----I----
-rt-I--
- -
-
-- --
-
- -- -
-
--- ---
,
II I III III III,I 10,0
9,0
8,0
7,0
6,0
5,0
4,0
3,0
2,0
1,0
0,0
Elektroenergeti ka ENERCETIKA UN AUTOMATlzACIJA 10/2008
•
Viena grafika savietotie divu
dienu vienas un tas pasas
fazes stravas slodzu ieraksti
ilustre energijas lietotaju
paradumu pastavTbu. Ekas
ar elektriskajiem pavardiem
slodzes stravas izmair;1Uraksturs divu merTjumu dienu laika ir
attelots 5. attela. RaksturlTknes nakts laika posma labi re
dzams slodzu nesimetriskais sadalTjums pa fazem, ka arTba
zes slodzes (sadzTves ledusskapji) un, iespejams, atsevis~u
elektrosildTtaju periodiska darbTba automatiska rezTma.
ves, ka arT 12 stavu un 49
dzTvoklu eka ar elektriska
jiem pavardiem virtuve.
Pamatojoties uz slodzu
merTjumiem, tika sastadTts
Tpatnejo slodzu (attiecina
tas uz dzTvoklu platTbas
vienTbu) grafiki.
1
~
14
{112
,.,\
•-.
7~~{
•-
4
1
o.u.sIi..1 k.WOO
24100241102411~Z4no
4. attels. MerTjumi tika veik
ti septembra pedeja deka
de, kad ara gaisa tempera
tura diennakts laika mainT
jas aptuveni sekojosi un ap
kures sezona nebija uzsakta
"A" fazes strava (ieraksta intervals divas minUtes) 49 dzivoklu dzivojama eka arelektriskajiem virtuves pavardiem
100,00
90,00
80,00
70,00
60,00
50,00
40,00
30,00
20,00
10,00
~oo
~~~~~.~.*~~4~~,~~~~~~~~_~,~~~. ~~.~.~. ~ ~.~.~.~.~. ~-~.~.~.~.~.~.~.~.~. ~- ~
L~ Pirml diena --- Otra diena 1
5. attels.
Fazu stravas 49 dzivok\u dzivojama maja nakts laika
ArTotra references eka pastav nesimetrisks slodzu sadalTjums
starp fazem. Slodzes stravu maksimalas skaitliskas vertTbas
references majas neliecina par barojoso kabelu parslodzes
risku normala rezTma (kabelu alumTnija dzTslas ar 120 mm2
s~ersgriezumu), bet fazu noslodzes nesimetrijas izlTdzinasa
na, da!ai vienfazTgo pateretaju mainot barosanas fazi, !autu
leti optimizet 0,4 kV iekskvartala tTklu noslodzi, kuri medz
bOt arT pasvaldTbas namu apsaimniekosanas bilance.
6. attels
--"A" faze --"8" faze"C" taz~
Kopsavilkums
RTgas majok!os Tpatnejas elektriskas slodzes (uz dzTvojama
fonda kopejas platTbas vienTbu) videja statistiska vertTba ga
da laika ir sasniegusi 3,4 W/m2 un straujakais pieaugums
(8,7%) faktiski ir tikai pedeja parskata perioda gada, kad
bija arT straujs kapums jauno majok!u un, ITdz ar to, arT re
latTvi jaudTgu elektropateretaju (siltumsOkl)i, elektroapkures
iekartas u.c.) nodosana ekspluatacija.
Veca RTgasdzTvojama fonda dominejosaja da!a - daudzdzT
voklu ekas - normalos apstak!os (tuvu rudens maksimu
mam) Tpatnejas elektriskas slodzes (uz dzTvojama fonda ko
pejas platTbas vienTbu) maksimalas stundas vertTbas ir ro
bezas no 8,5 W/m2 ITdz 10 W/m2, diennakts videjas stun
das vertTbas ir 4,3 ITdz 4,6 W/m2, nakts minimuma stun
das vertTbas ir apmeram 2,5 W/m2• Atsevis~am ekam no
teiktas bazes (minimalas) elektriskas slodzes var izmantot de-
Fazu stravas (ar 2 minOsu ierakstu intervalu) 70dzivoklu dzivojama maja 2008.g.septembrabeigas100 80
~H-II~~ . ~ ---«
60
40 ) .. ,,)\1., It ~20
",ii,\'Y.V'f'. ~-~"''''/_''' ."!"~"1\'Xf.•.•.
0N ~ W ~ 0 N v W ~ 0 N v W ~ 0 N v W
N vaN ~ ~ M ~ ~ v 0 N V 0 M ~ ~ M~ W ~ maN ~ 0 N M ~ W ~ m 0 ~ M ~~ ~ ~ ~ N N N 0 0 0 0 000 ~ ~ ~ ~-"A" faze -"8" faze
"c" faze
7. attels.
centralizetas eku elektroapgades no atjaunojamiem energore
sursiem tehnisko risinajumu izstrade.
leprieks minetie indikatori ir izmantojami gan pilsetas elek
troapgades attTstTbasplanosanai, gan gaidamaja RTgasener
goefektivitates paaugstinasanas rTcTbasplana izstrade. EA