Īpašais ziņojums Savienības civilās aizsardzības mehānisms: reaģēšanas koordinācija katastrofu gadījumā ārpus ES kopumā ir bijusi efektīva

LV 2016 Nr. 33

EIROPASREVĪZIJASPALĀTA

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA 12, rue Alcide De Gasperi 1615 Luxembourg LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspxTīmekļa vietne: eca.europa.euTwitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2016. gads

Print ISBN 978-92-872-6591-3 ISSN 1831-0877 doi:10.2865/402094 QJ-AB-16-034-LV-CPDF ISBN 978-92-872-6646-0 ISSN 1977-5717 doi:10.2865/8247 QJ-AB-16-034-LV-NEPUB ISBN 978-92-872-6614-9 ISSN 1977-5717 doi:10.2865/400902 QJ-AB-16-034-LV-E

© Eiropas Savienība, 2016. gadsReproducēšana ir atļauta, ja tiek norādīts avots.1. un 2. fotoattēla izmantošanai vai reproducēšanai atļauja jālūdz tieši autortiesību īpašniekam.

Savienības civilās aizsardzības mehānisms: reaģēšanas koordinācija katastrofu gadījumā ārpus ES kopumā ir bijusi efektīva

(saskaņā ar LESD 287. panta 4. punkta otro daļu)

Īpašais ziņojums

LV 2016 Nr. 33

02Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti atsevišķu budžeta jomu vai vadības aspektu lietderības un atbilstības revīzijās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu un izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekļa Karel Pinxten vadītā III apakšpalāta, kura revidē ārējo darbību, drošības un tie­siskuma izdevumu jomas. Revīziju vadīja ERP loceklis Hans Gustaf Wessberg, un revīzijas darbā piedalījās locekļa biroja vadītājs Peter Eklund, locekļa biroja atašejs Emmanuel Douglas Hellinakis, atbildīgā vadītāja Sabine Hiernaux-Fritsch, darbuzdevuma vadītājs Michiel Sweerts un revidenti Mirko Iaconisi, Kristina Maksinen un Dirk Neumeister.

No kreisās uz labo: M. Iaconisi, D. Neumeister, E.-D. Hellinakis, H. G. Wessberg, K. Maksinen, M. Sweerts, P. Eklund.

03Saturs

Punkts

Saīsinājumi un akronīmi

I–VII Kopsavilkums

1–11 Ievads

1–2 Vispārīga informācija

3 – 4 Tiesiskais regulējums

5–9 Savienības civilās aizsardzības mehānisms (UCPM)

10–11 UCPM finansēšana

12–16 Revīzijas tvērums un pieeja

17–71 Apsvērumi

17–48 Komisija izmantoja esošās koordinācijas struktūras, bet dažus instrumentus varēja izmantot vairāk

17–19 Komisija savlaicīgi aktivizēja mehānismu reaģēšanai uz ārkārtas situācijām, bet tā būtu varējusi gūt papildu laiku resursu mobilizēšanai, ja būtu labāk izmantots iepriekšējas brīdināšanas posms

20–27 ES civilās aizsardzības vienības atviegloja koordināciju uz vietas, bet to atlases procesā un ziņošanā no notikumu vietas bija trūkumi

28–33 Lai gan pārbaudīto krīžu laikā brīvprātīgo rezervju sarakstu joprojām izmantoja ierobežoti, Komisijai bija aktīva loma tā tvēruma paplašināšanā

34–37 ES civilās aizsardzības vienības saņēma ievērojamu atbalstu no ES delegācijām

38–40 Komisija izmantoja esošo ECHO ĢD vietējo biroju tīklu, taču varētu panākt lielāku civilās aizsardzības sinerģiju

41–46 Komisija ievēroja ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroja vadošo lomu un pieņēma elastīgas koordinācijas struktūras, nodrošinot saskaņotību ar vispārējo ANO izveidoto kārtību

47–48 Komisija veica pasākumus, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz atjaunošanas posmu

04Saturs

49–69 Kaut arī Komisija izveidoja sistēmu informācijas vākšanai, izplatīšanai un apmaiņai, ziņošanu iespējams uzlabot

49–54 Komisijas CECIS komunikācijas platforma ir noderīga informācijas apmaiņai, bet ir vajadzīgi turpmāki uzlabojumi, lai palielinātu tās ietekmi

55–57 Informācijas materiāli un kartes bija plaši izplatītas, un ir norādes, ka šie produkti bija noderīgi

58–60 Komisija organizēja iekļaujošas sanāksmes, kuru mērķis bija veicināt informācijas apmaiņu ar ES struktūrām un palīdzības sniegšanas saskaņotību

61–66 Kalpojot par forumu informācijas apmaiņai, Ebolas vīrusa darba grupa pievienoja vērtību reaģēšanai, tomēr to vajadzēja izveidot agrāk

67–69 Komisija pilnībā neizmanto tās rīcībā esošo informāciju, lai ziņotu gan par saviem, gan ES civilās aizsardzības mehānisma kopējiem darbības rezultātiem

70–74 Secinājumi un ieteikumi

I pielikums. Savienības Civilās aizsardzības mehānisma aktivizācija attiecībā uz katastrofām, kas notiek ārpus Savienības

II pielikums. Savienības civilās aizsardzības mehānisms – attiecības starp dalībniekiem, stāvoklis 31.8.2016.

III pielikums. Pārskats par trim pārbaudītajām katastrofām

IV pielikums. ES epidemiologu izvietošana Gvinejā

V pielikums. Hronoloģisks pārskats par Ebolas vīrusa slimības uzliesmojumu 2014.–2015. gadā

Komisijas atbilde

05Saīsinājumi un akronīmi

BiH: Bosnija un Hercegovina

CECIS: kopīga ārkārtējo situāciju sakaru un informācijas sistēma

DEVCO ĢD: Starptautiskās attīstības un sadarbības ģenerāldirektorāts

ECHO ĢD: Eiropas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju ģenerāldirektorāts

NEAR ĢD: Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ģenerāldirektorāts

SANTE ĢD: Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāts

ECDC: Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs

EĀDD: Eiropas Ārējās darbības dienests

ERCC: Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centrs

EUCP: ES Civilās aizsardzības koordinācijas un novērtējuma (vienība)

ES delegācija: Eiropas Savienības delegācija

EUFOR: Eiropas Savienības vadīti spēki

FPI: Ārpolitikas instrumentu dienests

GOARN: Globālais uzliesmojuma brīdināšanas un reaģēšanas tīkls

HSC: Veselības drošības komiteja

MSF: organizācija “Ārsti bez robežām”

OCHA: Humānās palīdzības koordinācijas birojs

OSOCC: Darbību koordinācijas centrs uz vietas

UCPM: Savienības civilās aizsardzības mehānisms

UNDAC: Apvienoto Nāciju Organizācijas katastrofu novērtēšana un koordinācija

WFP: Pasaules Pārtikas programma

PVO: Pasaules Veselības organizācija

06Kopsavilkums

IKatastrofas var notikt jebkurā vietā un laikā. Gan dabas, gan cilvēka izraisītu katastrofu ietekme uz cilvēkiem, vidi un tautsaimniecību var būt ievērojama. Katastrofas gadījumā reakcijai jābūt ātrai. Pareiza katastrofu pārvarēšana palīdz glābt dzīvības, un efektīva koordinācija starp dažādiem palīdzības sniedzējiem ir ārkārtīgi svarīga, lai nodrošinātu sekmīgu sagatavošanos katastrofām un reaģēšanu uz tām.

IIEiropas Savienības civilās aizsardzības mehānismu (UCPM) izveidoja, lai sekmētu ātru un efektīvu operatīvo sadar­bību starp valstu civilās aizsardzības dienestiem. Tam ir divi galvenie mērķi. Pirmkārt, tā mērķis ir stiprināt sadarbību starp Eiropas Savienību un UCPM iesaistītajām valstīm (dalībvalstīm un sešām trešām valstīm). Otrkārt, tā mērķis ir veicināt koordināciju civilās aizsardzības jomā, lai uzlabotu to sistēmu efektivitāti, kas ļauj novērst katastrofas, saga­tavoties tām un reaģēt uz tām.

IIIMehānismu pārvalda Eiropas Komisija. Palāta pārbaudīja, vai Komisija, izmantojot UCPM, ir efektīvi veicinājusi saska­ņotu reaģēšanu uz katastrofām ārpus Savienības. Mēs to darījām, apskatot UCPM aktivizāciju, reaģējot uz trim nesen notikušām starptautiskām katastrofām: plūdiem Bosnijā un Hercegovinā (2014. g.), Ebolas vīrusa uzliesmojumu Rietumāfrikā (2014.–2016. g.) un zemestrīci Nepālā (2015. g.).

IVMēs secinām, ka Komisija kopumā ir darbojusies efektīvi, sekmējot saskaņotu reaģēšanu uz katastrofām ārpus Savie­nības kopš 2014. gada sākuma.

VKatrai no trim katastrofām, kuras mēs pārbaudījām, UCPM tika iedarbināts laikus, un ES civilās aizsardzības vienības (EUCP vienības) sekmēja koordināciju uz vietas ar iesaistīto valstu vienībām. Komisija sekmē koordināciju, un to stiprina plaša informācijas produktu izplatīšana. Koordinācija starp Komisijas dienestiem, kā arī ar citām ES un trešo valstu struktūrām bija iekļaujoša. Komisija arī ievēroja ANO vispārējo vadību un veica pasākumus, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz atjaunošanas posmu.

07Kopsavilkums

VINeraugoties uz vispārējo secinājumu, mēs konstatējām vairākas jomas, kurās vajadzīgi turpmāki uzlabojumi, tostarp: iespējams ietaupīt laiku pirmajos posmos, kas saistīti ar reaģēšanu uz katastrofu, CECIS (Komisijas saziņas un infor­mācijas platforma), koordinācija uz vietas un sinerģija, Komisijas un ECDC finansiālā un administratīvā kārtība plaša mēroga epidemiologu izvietošanai, izmantojot UCPM, un ziņošana par UCPM darbības rezultātiem.

VIITāpēc Palāta Komisijai formulē šādus ieteikumus:

a) apzināt veidus, kā iegūt papildu laiku iepriekšējas brīdināšanas posmā un EUCP vienību atlases un izvietošanas posmā;

b) pilnveidot CECIS, lai uzlabotu pārskatu par sniegto un pieprasīto palīdzību, lai varētu labāk pārraudzīt prioritātes un lai uzlabotu lietotājdraudzīgumu;

c) stiprināt koordināciju uz vietas, uzlabojot EUCP vienību ziņošanu, izmantojot ECHO ekspertu uz vietas tīklu, un vēl vairāk iesaistot ES delegācijas;

d) kopā ar ECDC novērtēt, kādas iespējamas izmaiņas ir vajadzīgas, lai stiprinātu kārtību ECDC ekspertu izvietošanai ārpus Savienības, izmantojot UCPM;

e) uzlabot ziņošanu, automatizējot statistikas datu un rādītāju sagatavošanu, un tādējādi stiprināt pārskatatbildību.

08Ievads

Vispārīga informācija

01 Katastrofas var notikt jebkurā vietā un laikā. Gan dabas, gan cilvēka izraisītu katastrofu ietekme uz cilvēkiem, vidi un tautsaimniecību var būt ievērojama. Saskaņā ar vienu no aplēsēm laikposmā no 1994. līdz 2013. gadam pasaulē bija 6873 dabas katastrofas, kurās dzīvību zaudēja 1,35 miljoni cilvēku, – vidēji tas bija aptuveni 68 000 cilvēku gadā1. Saskaņā ar ANO aplēsi ekonomiskie zaudē­jumi, ko radīja katastrofas laikposmā no 2005. līdz 2015. gadam, bija 1,3 triljoni ASV dolāru2.

02 Katastrofas gadījumā indivīdiem, sabiedrībai, valdībām un starptautiskām orga­nizācijām un līdzekļu devējiem jārīkojas ļoti ātri. Pareiza katastrofu pārvarēšana3 palīdz glābt dzīvības, un dažādu palīdzības sniedzēju efektīva koordinācija ir ārkārtīgi svarīga, lai sekmīgi sagatavotos krīzes situācijām un katastrofām un reaģētu uz tām.

Tiesiskais regulējums

03 ES pilnvaras civilās aizsardzības jomā ir aprakstītas Līguma par Eiropas Savienības darbību 196. pantā, kurā noteikts, ka Savienības rīcības mērķis ir sekmēt ātru un efektīvu operatīvo sadarbību Savienībā valstu civilās aizsardzības dienestu star­pā, kā arī saskaņotību starptautiskajā civilās aizsardzības darbā.

04 Savienības civilās aizsardzības mehānismu (UCPM) izveidoja 2001. gadā. Pašreizē­jais tiesiskais regulējums ir noteikts ar Lēmumu Nr. 1313/2013, kas ir spēkā kopš 2014. gada 1. janvāra (turpmāk – “Lēmums”)4. Mehānismam ir divi galvenie mērķi. Pirmkārt, tā mērķis ir stiprināt sadarbību starp Eiropas Savienību un iesaistītajām valstīm5. Otrkārt, tā mērķis ir veicināt koordināciju civilās aizsardzības jomā, lai uz­labotu to sistēmu efektivitāti, kas ļauj novērst dabas un cilvēka izraisītas katastro­fas, sagatavoties tām un reaģēt uz tām.

1 Katastrofu epidemioloģijas pētniecības centrs, ‘The Human Cost of Natural Disasters 2015: A global perspective’ [“Dabas katastrofu radītie zaudējumus cilvēkiem 2015. gadā: globāla perspektīva”], 2015. g.

2 Sendai pamatprogramma katastrofu riska mazināšanai, 2015.–2030. gada aplēses.

3 Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness biedrību federācija to definējusi kā resursu un pienākumu organizāciju un pārvaldību, lai risinātu visus ar ārkārtas situācijām saistītos humānās palīdzības un civilās aizsardzības aspektus, konkrēti, tie ir izturētspēja (mazināšana, novēršana un sagatavotība), reaģēšana (palīdzība un agrīna atjaunotne) un atjaunošana (rehabilitācija un rekonstrukcija), lai mazinātu katastrofu ietekmi.

4 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Lēmums Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.).

5 Visas ES dalībvalstis, kā arī Norvēģija, Islande, Melnkalne, Serbija, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika un Turcija. Komisija tās sauc par “iesaistītajām valstīm”, un šis termins ir lietots turpmāk ziņojumā.

09Ievads

Savienības civilās aizsardzības mehānisms (UCPM)

05 Par UCPM ir atbildīgs Eiropas Komisijas Eiropas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju ģenerāldirektorāts (ECHO ĢD). Tā pamatelements ir Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centrs (ERCC). ERCC darbojas divdesmit četras stundas diennaktī, tajā ir diennakts dežūrcentrs. ERCC galvenie operatīvie uzdevumi ir šādi: tas darbojas kā Komisijas un ES krīžu uzraudzības un koordinācijas plat­forma; tas darbojas kā saziņas centrs starp iesaistītajām valstīm, skarto valsti un ekspertiem, kas nosūtīti darbībai uz vietas; sagatavo un izplata informatīvus materiālus; veicina sadarbību starp civilās aizsardzības un humānās palīdzības pasākumiem. Šīs funkcijas atbalsta ar tīmeklī balstītu trauksmes un paziņošanas lietojumprogrammu CECIS (kopīga ārkārtējo situāciju sakaru un informācijas sistēma)6.

6 Komisijas atbildība par CECIS pārvaldību ir noteikta Lēmuma 8. pantā.

7 Ietekmes novērtējumā, kas bija pievienots tiesību akta priekšlikumam par lēmumu izveidot UCPM (Komisijas dienestu darba dokuments, Ietekmes novērtējums – 2011. gada pārskats par civilās aizsardzības tiesisko regulējumu, pavaddokuments Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Savienības civilās aizsardzības mehānismu un par civilās aizsardzības finanšu instrumenta 2014.–2020. gadam izveidi, SEC(2011) 1632 galīgā redakcija, 20.12.2011.), tika konstatēti vairāki trūkumi ES reaģēšanas spējai katastrofas gadījumā, kuri ar jauno tiesību aktu bija jānovērš.Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centrs

1. fo

toat

tēls

© ES/ECHO/Ezequiel Scagnetti, 2015. gads

06 ERCC papildina Eiropas ārkārtas reaģēšanas spējas – “brīvprātīgo rezervju sarak­sta” resursi reaģēšanai uz katastrofām, kurus iesaistītās valstis iepriekš apņemas nodrošināt un kuri atrodas rezervē un ir jāizmanto tikai tad, ja Komisija aicina. Brīvprātīgo rezervju saraksts ir viens no vairākiem jauninājumiem, kuri ieviesti ar jauno Lēmumu, lai novērstu iepriekšējā mehānisma nepilnības7. Konkrēti, rezervju saraksta mērķis ir palīdzēt sasniegt šādus mērķus: pāriet no reaģējošas un ad hoc koordinācijas uz iepriekš plānotu, iepriekš noteiktu un paredzamu sistēmu; ap­zināt un rentablā veidā novērst būtiskus reaģēšanas spēju trūkumus katastrofas gadījumā. Brīvprātīgo rezervju saraksta jēdziens ir paskaidrots 1. izcēlumā.

10Ievads

1. iz

cēlu

ms Brīvprātīgo rezervju saraksta skaidrojums

Eiropas ārkārtas reaģēšanas spējas (jeb “brīvprātīgo rezervju saraksts”) ietver palīdzības vienības, ekspertus un tehnisko aprīkojumu no vairākām ES valstīm. Šie līdzekļi tiek turēti gatavībā, un vajadzības gadījumā tos dara pieejamus ES civilās aizsardzības misijām visā pasaulē.

Kopš rezervju saraksta darbības sākuma 2014. gada oktobrī desmit valstis tajā ir iekļāvušas reaģēšanas re­sursus jeb “spējas”. Ir reģistrētas trīsdesmit piecas reaģēšanas vienības (t. i., moduļi); starp tām ir, piemēram, “pilsētu meklēšanas un glābšanas” vienības, specializēti medicīniskās gaisa evakuācijas resursi, ūdens attīrīša­nas iekārtas, lieljaudas sūknēšanas vienības, kā arī meža ugunsgrēku dzēšanas brigādes. Tiek reģistrēti arī citi dalībvalstu resursi.

Valstis, kuras piedalās rezervju sarakstā, var saņemt ES finansiālo atbalstu, lai atjauninātu piedāvātos valsts reaģēšanas līdzekļus, lai samaksātu par sertifikāciju un apmācību, kā arī lai segtu līdz 85 % no izmaksām, kas saistītas ar vienību un līdzekļu transportēšanu uz katastrofu piemeklētajiem apgabaliem.

Brīvprātīgo rezervju saraksta attīstība (tikai reģistrētie moduļi 2016. gada 20. jūnijā)

Reģi

strē

to m

oduļ

u sk

aits

Brīvprātīgo rezervju saraksta lielums

Reģistrācijas procesā esošie moduļi

Reģistrētie un brīvprātīgo rezervju sarakstam pievienotie moduļi

2016. g. 2. cet.

2016. g. 1. cet.

2015. g. 4. cet.

2015. g. 3. cet.

2015. g. 2. cet.

2015. g. 1. cet.

2014. g. 4. cet.

40

35

30

25

20

15

10

5

0

353432

2927

43

Avots: Eiropas Komisija; ERP analīze.

11Ievads

07 UCPM var aktivizēt, pamatojoties uz palīdzības pieprasījumiem no skartajām valstīm vai no ANO8. To var iedarbināt arī tad, ja to lūdz ES dalībvalsts atbalstam konsulārās palīdzības sniegšanā ES iedzīvotājiem, kuri cietuši katastrofās ārpus Savienības.

08 Novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas pasākumi attiecas uz (iespējamām) katastrofām ES iekšienē, tomēr mehānismu var izmantot arī, lai reaģētu uz ka­tastrofām ārpus Savienības. No 224 palīdzības pieprasījumiem, kuri tika iesniegti laikposmā no 2002. gada līdz 2015. gadam, 63 % attiecās uz katastrofām ārpus ES, kā tas parādīts 1. attēlā. UPCM darbība aprakstīta I pielikumā.

8 Kopš 2014. gada ANO organizācijas un atsevišķas citas izvēlētas starptautiskas organizācijas – Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM), Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness biedrību federācija (IFRC) un Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācija (OPCW) – arī ir varējušas lūgt palīdzību.

1. a

ttēl

s Palīdzības lūgumi ar UCPM starpniecību (ES un ārpus tās)

Avots: Eiropas Komisija.

Iekšējie

Ārējie

20152014201320122011201020092008200720062005200420032002

30

25

20

15

10

5

0

121312

13

14

1718

168

9

6

42

74

84

11104

10861

537

09 Iesaistītās valstis saglabā primāro atbildību par civilo aizsardzību un nosaka palīdzības līmeni, ko nodrošina jebkurai reaģēšanai katastrofas gadījumā, kā arī to, cik no šīs palīdzības sniedz ar UCPM starpniecību. Komisija nevada un nekon­trolē iesaistīto valstu vienības, moduļus vai citus līdzekļus, kurus izvieto brīvprā­tīgi. ES loma ir atbalstīt iesaistītās valstis katastrofu novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas stiprināšanā, atvieglojot sadarbību un koordināciju. Pārskatu par attiecībām starp UCPM dalībniekiem sk. II pielikumā.

12Ievads

UCPM finansēšana

10 Gada budžeta apropriācijas laikposmam no 2014. līdz 2016. gadam attiecībā uz UCPM ir parādītas 2. attēlā. Aptuveni 50 miljoni EUR gadā ir piešķirti mehānisma darbībai, no tiem aptuveni trešdaļa ir atvēlēta reaģēšanas pasākumiem trešās valstīs. Tas ietver ES līdzfinansējumu darbībām, kas saistītas ar moduļu transpor­tēšanu uz skartajām valstīm. Civilās aizsardzības vienību darbības un līdzekļu izmaksas sedz iesaistītās valstis.

11 Komisija 2017. gadā veiks starpposma novērtējumu par Lēmuma īstenošanu.

2. a

ttēl

s UCPM budžeta izpilde 2014.–2016. gadā

miljo

ni EU

R

Katastrofu novēršana un sagatavotība katastrofām Savienībā

Katastrofu novēršana un sagatavotība katastrofām trešās valstīs

Reaģēšanas intervences Savienībā

Reaģēšanas intervence trešās valstīs

201620152014

60

50

40

30

20

10

0

12,0114,911,4

1 2016. g.: budžetā paredzētās summas.

Avots: Eiropas Komisija; ERP analīze.

13Revīzijas tvērums un pieeja

12 Revīzijas mērķis bija novērtēt, vai kopš UCPM izveides 2014. gadā Komisija ir efek­tīvi veicinājusi saskaņotu reaģēšanu uz katastrofām ārpus Savienības. Konkrēti, tas ietvēra koordinācijas veicināšanu ar iesaistītajām valstīm, citām ES iestādēm un aģentūrām, ANO, skarto valsti un citiem attiecīgiem dalībniekiem. Mēs pievēr­sāmies tam, kā šī koordinācija tika īstenota esošo struktūru un procesu ietvaros, un pārbaudījām informācijas vākšanu, izplatīšanu un apmaiņu ar visām iepriekš minētajām ieinteresētajām personām.

13 Revīzijas kritērijus noteica, pamatojoties uz Lēmuma noteikumiem (sk. 4. punktu). Revīzijas tvērumā neietilpa novēršanas un sagatavotības pasākumi, pašu inter­vences pasākumu efektivitāte vai mehānismu koncepcija.

14 Izvērstākai pārbaudei tika atlasītas trīs starptautiskas katastrofas, kuru gadījumā tika aktivizēts UCPM9. Šīs katastrofas tika izvēlētas, pamatojoties uz vairākiem kritērijiem, tostarp katastrofu veidu un apmēru, UCPM lomu, ES reaģēšanas apmēru un ģeogrāfisko izplatību. Aptvertās katastrofas bija plūdi Bosnijā un Hercegovinā (2014. gada maijā), Ebolas vīrusa slimības uzliesmojums Rietumāfrikā (no 2014. gada marta līdz 2016. gada janvārim) un zemestrīce Nepālā (2015. gada 25. aprīlī). Izvērstu pārskatu par apskatītajām katastrofām sk. III pielikumā.

15 Revīziju veica laikposmā no 2015. gada decembra līdz 2016. gada maijam. Mēs ti­kāmies ar pārstāvjiem no Eiropas Komisijas10, no Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD), tostarp no ES delegācijas ANO Ženēvā, un no Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC). Turklāt mēs tikāmies arī ar ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroja (OCHA), Pasaules Veselības organizācijas (PVO), Pasaules Pār­tikas programmas (WFP) un organizācijas “Ārsti bez robežām” (MSF) pārstāvjiem. Apmeklējumā uz vietas Bosnijā un Hercegovinā revidenti tikās ar ES delegācijas / ES īpašā pārstāvja biroja, Eiropas Savienības vadīto spēku (EUFOR), ANO Attīstības programmas (UNDP) darbiniekiem, kā arī iestāžu pārstāvjiem valsts, teritoriālo vienību, kantonu un pašvaldību līmenī saistībā ar reaģēšanu uz plūdiem un ar Bosnijas un Hercegovinas Sarkano Krustu.

9 Laikposmā no 2014. gada līdz 2015. gadam tika saņemti 25 palīdzības pieprasījumi ārpus Savienības. Trīs izraudzītās katastrofas bija starp lielākajām reaģēšanām, kuras prasīja ievērojamu koordināciju.

10 Piedalījās pārstāvji no Eiropas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju ģenerāldirektorāta (ECHO ĢD), Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta (SANTE ĢD), Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāta (DEVCO ĢD) un Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ģenerāldirektorāta (NEAR ĢD).

14Revīzijas tvērums un pieeja

16 Mūsu darba pamatā bija Eiropas Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta iesniegto dokumentu pārbaude. Revidentiem bija piekļuve CECIS. Mēs apzinājām lietotāju uztveri par mehānismu un reaģēšanu uz trim krīzēm, nosūtot aptaujas anketu 11 iesaistītajām valstīm un saņemot atbildes no tām. Mēs arī piedalījāmies Komisijas 2015. gada oktobra konferencē Luksemburgā par gūto pieredzi saistībā ar Ebolas vīrusa slimības uzliesmojumu un informācijas sesijā par medicīniskās evakuācijas (medevac) sagatavošanu, kuru 2016. gada februārī rīkoja Luksembur­gas Aviācijas glābšanas dienests.

15Apsvērumi

Komisija izmantoja esošās koordinācijas struktūras, bet dažus instrumentus varēja izmantot vairāk

Komisija savlaicīgi aktivizēja mehānismu reaģēšanai uz ārkārtas situācijām, bet tā būtu varējusi gūt papildu laiku resursu mobilizēšanai, ja būtu labāk izmantots iepriekšējas brīdināšanas posms

17 Ja Komisija saņem lūgumu sniegt palīdzību, tai pēc iespējas ātrāk par to ir jāin­formē iesaistītās valstis11. Visu trīs katastrofu gadījumos Komisija nosūtīja lūgumu savlaicīgi, tādējādi izpildot pienākumu nekavējoties informēt iesaistītās valstis.

18 Saskaņotas ES reaģēšanas uz katastrofu oficiāls sākums ir mehānisma aktivizēša­na, kad ir saņemts lūgums pēc palīdzības. Tomēr var būt pazīmes, ka katastrofa ir nenovēršama, pirms tiek iesniegts šāds pieprasījums. Komisija var, bet tai nav pienākuma atvērt ārkārtas situāciju CECIS sistēmā pirms aktivizācijas tā sauktajā iepriekšējās brīdināšanas režīmā. Tas ļauj iesaistītajām valstīm mobilizēt līdzekļus pirms iespējamās aktivizācijas. Iepriekšējās brīdināšanas režīmu izmantoja visās trijās katastrofās. Par plūdiem Bosnijā un Hercegovinā (ko var uzskatīta par lēni norisošu katastrofu) draudu apmērs jau bija skaidrs, kad dabas katastrofas stāvok­lis bija paziņots uz vietas. Tomēr iepriekšējas brīdināšanas režīmu aktivizēja dienu vēlāk, tikai četras stundas pirms oficiālās aktivizācijas. Savlaicīgāka iepriekšējas brīdināšanas aktivizēšana būtu devusi vairāk laika resursu mobilizēšanai.

19 Komisija neveidoja rakstisku reģistru par neoficiāliem kontaktiem ar iesaistītajām valstīm, kurām bija ciešas saiknes ar katastrofas skarto valsti un labas zināšanas par to. Šāds reģistrs dotu iespēju veikt turpmākus pasākumus saistībā ar iepriek­šējām aktivizācijām, un tas varētu palīdzēt izveidot sistemātisku pieeju, ietaupīt vērtīgo laiku aktivizācijas posmā, kā arī labi aptvert iesaistītās valstis, kurām ir labas iespējas palīdzēt skartajai valstij.

11 Lēmums, 16. panta 3. punkta a) apakšpunkta i) punkts.

16Apsvērumi

ES civilās aizsardzības vienības atviegloja koordināciju uz vietas, bet to atlases procesā un ziņošanā no notikumu vietas bija trūkumi

20 Ja ir vajadzīga ES koordinācija uz vietas pēc tam, kad pieprasījuma iesniedzēja puse ir pieņēmusi iesaistīto valstu palīdzības piedāvājumus, Komisijai jāizvei­do ES civilās aizsardzības koordinācijas un novērtējuma vienība (EUCP vienība) tūlītējai nosūtīšanai uz katastrofas skarto valsti12. Šīs vienības mērķis ir koordinēt dažādu iesaistīto valstu vienību un moduļu darbu uz vietas13, sniegt tehniskas konsultācijas un sekmēt rīcību koordināciju ar skarto valsti. Kā minēts I pieliku-mā, Komisija izvēlas vienības pēc tam, kad iesaistītās valstis ir izvirzījušas eksper­tus, un katru vienību pavada Komisijas norīkots sadarbības koordinators.

21 EUCP vienību nosūtīšana nav atkarīga no pieprasījuma iesniedzējas / katastrofas skartās valsts apstiprinājuma ārpus Savienības. Tādējādi ERCC nav aizliegts nosūtīt iesaistītajām valstīm pieprasījumus par izvirzīšanu, tiklīdz ir saņemts palīdzības pieprasījums. Nepālas un Bosnijas un Hercegovinas gadījumos bija vērojamas ag­rīnas pazīmes, kuras liecināja, ka katastrofas bija lielas un ka tādējādi, visticamāk, būs vajadzīga ES koordinācija. Tomēr abu katastrofu gadījumā laika posms, kas pagāja no oficiālā palīdzības pieprasījuma saņemšanas līdz pieprasījuma ievadī­šanai CECIS par pirmās vienības kandidātu izvirzīšanu, bija 21,4 stundas Bosnijai un Hercegovinai un 22,8 stundas Nepālai, kā parādīts 3. un 4. attēlā.

3. a

ttēl

s EUCP ekspertu atlases laika grafiks – Bosnija un Hercegovina

Avots: Eiropas Revīzijas palāta.

12 Lēmums, 16. panta 3. punkta a) apakšpunkta ii) punkts.

13 COM(2010) 600 galīgā redakcija “Eiropas reaģēšanas spēju stiprināšana katastrofu gadījumos — civilās aizsardzības un humānās palīdzības nozīme”, 26.10.2010. Moduļi var būt vai nu civilās aizsardzības līdzekļi vai cilvēkresursi, vai abu apvienojums.

6,415,921,44,152,6

Stundas

Termiņš pieteikumuiesniegšanai

Pieprasī-jums pēc

ekspertiem

Palīdzības pieprasī-

jums

PieņemšanaIepriekšēja brīdināšana

Plūdi

100806040200

1 diena un 19 stundas no palīdzības pieprasījuma līdz EUCP vienības iecelšanai

17Apsvērumi 4.

 att

ēls EUCP ekspertu atlases laika grafiks – Nepāla

Avots: Eiropas Revīzijas palāta.

5,021,822,84,88,4

2 dienas un 2 stundas no palīdzības pieprasījuma līdz EUCP vienības iecelšanai

Stundas

PieņemšanaTermiņšpieteikumuiesniegšanai

Palīdzības pieprasī-

jums

Iepriekšēja brīdināša-

na

Pieprasī-jums pēc

ekspertiem

Zemestrīce

706050403020100

22 Pieteikumus ekspertu izvirzīšanai nosūta ar CECIS starpniecību, termiņu nosaka katrā gadījumā atsevišķi. Termiņa ilgums atšķīrās; Bosnijā un Hercegovinā bija noteiktas 15,9 stundas (lēni norisoša katastrofa) pēc izvirzīšanas pieprasījuma, tas pats termiņš attiecībā uz Nepālu bija 21,8 stundas (pēkšņa katastrofa). Revidenti neatrada pierādījumus par iekšējiem standartiem šajā jomā.

23 Pēc kandidātu izvirzīšanas termiņa ekspertu atlasei un vienības nokomplektē­šanai bija vajadzīgas vēl 5–6 stundas. Lai gan tiesību akti paredz augsta līmeņa kritērijus ekspertu atlasei, Palāta konstatēja, ka netika izmantota iepriekš definēta pieeja, lai noteiktu, kādu veidu eksperti biji vajadzīgi un cik lielā skaitā katrā vei­dā. Turklāt mēs neguvām pierādījumus par iepriekš noteiktiem kritērijiem attiecī­bā uz katra veida ekspertu atlasi pārbaudes sarakstu veidā, kurus izmanto atlases procesā. Skaidru atlases kritēriju trūkums tika atzīts 2014. gada decembrī veiktajā novērtējumā14, kurā tika ieteikts izmantot “ekspertu profilus CA vienību atlasei”.

24 Iepriekš definēts standarta vienības sastāvs atkarībā no katastrofas veida un reģiona varētu ietaupīt Komisijai vērtīgo laiku, pirms tā nosūta sākotnējo izvir­zīšanas pieprasījumu. Turpmākajai izvirzīto kandidātu atlasei skaidrs pārbaudes saraksts varētu paātrināt procesu, pat laikā, kad ERCC jauda ir maza (piem., nakts maiņas, nedēļas nogales). Šāds process varētu arī ļaut sagatavot potenciālo vienī­bu locekļu sarakstus, pirms pienācis galīgais termiņš kandidātu izvirzīšanai.

14 ICF International, “Ex-post evaluation of Civil Protection Financial Instrument and Community Civil Protection Mechanism (recast) 2007-2013.” [Ex post novērtējums par civilās aizsardzības finanšu instrumentu un Kopienas civilās aizsardzības mehānismu (pārstrādāts), 2007.–2013. g.], galīgais ziņojums, 2014. gada 16. decembris.

18Apsvērumi

25 Individuālu ekspertu sniegums netiek vērtēts. Lai gan iesaistīto valstu izvirzīto ekspertu vērtēšana var būt delikāts jautājums, strukturētas pieejas pieņemšana viņu snieguma vērtēšanai un dokumentēšanai, iespējams, varētu ietaupīt laiku atlases procedūrā. Šāda procesa piemērs atrodams ES finansētās15 vēlēšanu novē­rošanas misijās, kurās regulāri veic salīdzinošu izvērtēšanu par katru novērotāju, ko nosūta dalībvalstis, lai “reģistrētu viņu profesionālo darbību un individuālo uzvedību katrā ES vēlēšanu novērošanas misijā nolūkā vēl vairāk atvieglot un uzlabot atlases procesu, ko veic dalībvalstis un EK”16.

26 Komisijai jāatbalsta kopīgi vajadzību novērtējumi ar klātesošas EUCP ekspertu vienības starpniecību un/vai jāsniedz konsultācijas par to, kāda veida palīdzība ir vajadzīga, ņemot vērā vajadzības17. Kad palīdzības pieprasītājs (skartā valsts vai ANO struktūra) ir paudis vajadzības, EERC nodrošina, ka, izmantojot CECIS, ar tām tiek iepazīstinātas visas iesaistītās valstis. Ir arī skaidri pierādījumi, kas parāda, ka EUCP vienības locekļi ir piedalījušies dažādos novērtēšanas pasākumos uz vietas. Ja EUCP vienības locekļi ir integrēti ANO OCHA UNDAC vienībās, kā tas notika Nepālā, kopējos novērtējumus parasti sagatavo ar ANO starpniecību. Tomēr šādas integrācijas neapzinātas sekas ir tas, ka tā ierobežo iespēju noteikt ES individuālo ieguldījumu šajos novērtējumos (sk. arī 41.–45. punktu).

15 Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments.

16 Pamatnostādnes par ES vēlēšanu novērotāju novērtējumu (FPI 4), 1. lpp., pirmais punkts.

17 16. panta 3. punkta a) apakšpunkta ii) un v) punkts un 16. panta 3. punkta b) apakšpunkts.

ES eksperti pēc zemestrīces apmeklē Katmandu un slimnīcu

2. fo

toat

tēls

© ES/ECHO/Pierre Prakash, 2015. gads

19Apsvērumi

27 Pat ja ES koordinācija nebija pilnībā integrēta ar ANO koordināciju, kā tas bija Bosnijas un Hercegovinas gadījumā, mēs konstatējām tikai ierobežotus pierādī­jumus par cēloņsakarību starp vajadzību novērtējumu uz vietas, ko bija veikuši EUCP vienību locekļi, un īpašajiem vajadzību sarakstiem, kuri tika nosūtīti iesaistī­tajām valstīm. Ziņojumu kvalitāte bija nevienmērīga starp EUCP vienībām, bet ko­pumā tie bija orientēti uz informācijas apmaiņu un plānotajiem un pabeigtajiem pasākumiem. Dienas ziņojumos nebija īpašas sadaļas par vajadzību noteikšanu un konkrētu apmierināšanu.

Lai gan pārbaudīto krīžu laikā brīvprātīgo rezervju sarakstu joprojām izmantoja ierobežoti, Komisijai bija aktīva loma tā tvēruma paplašināšanā

Pārbaudīto krīžu laikā brīvprātīgo rezervju sarakstu izmantoja ierobežoti

28 Komisijas pienākumi attiecībā uz iesaistītajām valstīm ir sagatavot savlaicīgus ie­teikumus, kuru pamatā ir vajadzības uz vietas, un aicināt iesaistītās valstis izvietot specifiskas spējas18. Lai Komisija varētu formulēt piemērotus izvietošanas ieteiku­mus, tai ir jābūt informētai par resursiem, kuri ir pieejami tūlītējai izvietošanai.

29 Pārbaudīto katastrofu laikā brīvprātīgo rezervju sarakstā bija reģistrēts tikai ļoti neliels skaits līdzekļu. Tā rezultātā Komisija kopumā nespēja formulēt izvietoša­nas ieteikumus vai pieprasīt iesaistītajām valstīm nosūtīt resursus no brīvprātīgo rezervju saraksta.

30 2015. gada oktobrī, gadu pēc tam, kad bija atvērts brīvprātīgo rezervju saraksts, tajā joprojām bija reģistrēti tikai nedaudzi moduļi. Iesaistītās valstis, kuras atbil­dēja uz jautājumiem, paskaidroja, ka saraksta lēnās izveides galvenais iemesls bija ar reaģēšanas vienību / moduļu reģistrāciju saistītais smagais administratīvais slogs, kas dažos gadījumos var nozīmēt papildu administratīvos pasākumus valsts līmenī.

18 Lēmums, 16. panta 3. punkta b) apakšpunkts.

20Apsvērumi

Komisijai bija aktīva loma, paplašinot spējas brīvprātīgo rezervju sarakstā

31 Attīstoties Ebolas vīrusa slimības uzliesmojumam, vairāki dalībnieki norādīja uz nepieciešamību pēc medicīniskās evakuācijas dienesta medicīnas personālam un humānās palīdzības darbiniekiem uz vietas. Tiesiskais regulējums19 paredzēja tikai vispārīgu pakalpojumu “Katastrofā cietušo medicīniskā evakuācija ar gaisa transportu”20; tas neparedzēja dienestu, kas būtu īpaši pielāgots (potenciāli) infi­cēta medicīnas personāla un humānās palīdzības darbinieku evakuēšanai. Tomēr Komisija uzņēmās aktīvu lomu, veicinot elastīgu pieeju un papildu spēju iekļauša­nu brīvprātīgo rezervju sarakstā. Kaut arī PVO bija vienīgā puse, kurai bija tiesības lūgt medicīnisko evakuāciju (jeb medevac), ERCC bija svarīga loma, darbojoties kā starpniekiestādei, atbildot uz ieinteresēto personu jautājumiem medevac proce­sa dažādos posmos (PVO, iesaistīto valstu, ANO aģentūru, NVO u. c.) un nosūtot lidmašīnas no brīvprātīgo rezervju saraksta. Koordinācija un sadarbība, kas bija vajadzīga, lai attīstītu šīs spējas, ir sīkāk aprakstīta 66. punktā.

32 Tieši reaģējot uz medicīnas personāla trūkumu Ebolas vīrusa uzliesmojuma laikā, Komisija izveidoja ES Medicīnas korpusu kā jaunu komponentu brīvprātīgo rezervju sarakstā, lai mobilizētu medicīnas un sabiedrības veselības aizsardzības ekspertus un vienības sagatavotības vai reaģēšanas operācijām ES teritorijā vai ārpus tās21.

33 Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs deva svarīgu ieguldījumu ES īste­notajos reaģēšanas pasākumos saistībā ar Ebolas vīrusa uzliesmojumu, izmanto­jot savus “sākotnējo draudu novērtējumus” un koordinējot ECDC un dalībvalstu epidemioloģijas ekspertu nosūtīšanu uz skarto reģionu (lai gan tas pārsvarā notika pēc gadījumu augstākā skaita sasniegšanas, kā norādīts IV pielikumā). ECDC dibināšanas regula22 neliedz nosūtīt epidemiologus uz valstīm ārpus ES. Esošā finanšu un administratīvā kārtība ECDC, kā arī starp Komisiju un ECDC tomēr nav labi piemērota plaša mēroga izvietošanai ārpus ES, īpaši izmanto­jot UCPM. ECDC nav galveno darbinieku un procesu, lai atbalstītu ilgtspējīgu iz­vietošanu; un, tā kā pilnvaras galvenokārt ir vērstas uz draudiem, kas var skart ES, nav darīti pieejami īpaši paredzēti budžeta līdzekļi, lai atbalstītu šādas darbības ārpus Savienības. Tā kā nebija īpaši paredzēta ES mehānisma epidemiologu izvietošanai, ekspertus nosūtīja, izmantojot PVO Globālā uzliesmojuma trauk­smes un reaģēšanas tīklu. Saskaņā ar šo izvietošanu darba uzdevumu tomēr tika piemēroti informācijas ierobežojumi, un eksperti nevarēja tieši atskaitīties ECDC un Komisijai.

19 Komisijas 2014. gada 16. oktobra Īstenošanas lēmums 2014/762/ES, ar kuru paredz noteikumus par to, kā īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu, un atceļ Komisijas Lēmumu 2004/277/EK, Euratom un 2007/606/EK, Euratom (OV L 320, 6.11.2014., 1. lpp.).

20 Īstenošanas lēmums, II pielikuma 10. punkts.

21 Šis komponents darbojas kopš 2016. gada sākuma, un 2016. gada maijā vienība, kurā ietilpa ECDC epidemiologi, tika mobilizēta, lai reaģētu uz dzeltenā drudža uzliesmojumu Āfrikā.

22 Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 851/2004, ar ko izveido Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (OV L 142, 30.4.2004., 1. lpp.).

21Apsvērumi

ES civilās aizsardzības vienības saņēma ievērojamu atbalstu no ES delegācijām

34 ES delegācijai skartajā valstī ir pienākums sniegt loģistikas atbalstu EUCP vienī­bām, kurām, savukārt, ir jāsadarbojas ar ES delegāciju23. Visās pārbaudītajās krīzēs ES delegācijas pieejamās jaudas ietvaros sniedza ievērojamu atbalstu loģistikas jomā, drošības instruktāžas, palīdzēja rīkot sanāksmes ar vietējām iestādēm, snie­dza konsultācijas un nodrošināja tulkošanu ar vietējo darbinieku palīdzību24.

35 Revidenti atrada pierādījumus par efektīvu sadarbību starp EUCP ekspertiem un ES delegācijām. EUCP vienības regulāri dalījās ar informāciju ar ES delegācijas darbiniekiem. EUCP vienības izmantoja ES delegāciju telpas kā pamatu savām darbībām, kur tās rīkoja regulāras koordinācijas sanāksmes.

36 Bosnijā un Hercegovinā valsts iestādes lūdza kopējās drošības un aizsardzības politikas misijai “EUFOR Althea” sniegt pirmo reaģēšanas atbalstu. Komisija jau no paša sākuma iesaistīja EUFOR ERCC rīkotajās koordinācijas sanāksmēs, un tas ļāva EUFOR sniegt informāciju par darbībām, kuras tas bija veicis. Koordināciju uz vietas starp EUCP vienību un EUFOR galvenokārt veicināja ES delegācija / ES Īpašā pārstāvja birojs, kas arī koordinēja dažādu ES dalībnieku un dalībvalstu pārstāv­niecību darbības. Šajā kontekstā EUCP vienība saņēma tiešu palīdzību no EUFOR, proti, tika nodrošināts helikopters, kuru izmantoja, lai veiktu situācijas novērtēju­mu no gaisa un apmeklējumu uz vietas.

37 Informētības līmenis par to, kādas iespējas UCPM varēja piedāvāt vai kā skarta­jām valstīm būtu jālūdz palīdzība, ES delegāciju starpā skartajās valstīs atšķīrās. ES delegācijās nav īpašu “civilās aizsardzības kontaktpunktu”. Kaut arī ES delegā­cijai Bosnijā un Hercegovinā bija iepriekšēja pieredze mehānisma iedarbināšanā, ES delegācijām valstīs, kuras skāra Ebolas vīrusa uzliesmojums, neraugoties uz ECHO ĢD 2012. gadā nosūtīto paskaidrojumu25, bija ierobežota izpratne par ie­spējām, ko piedāvā UCPM krīzes sākumā. Veselības drošības komitejas sanāksmē 2014. gada augustā ECHO ĢD informēja dalībvalstis, ka tas ir uzņēmusies iniciatīvu sazināties ar skartajām valstīm; tomēr mēs nevarējām iegūt tiešus pierādījumus par proaktīviem pasākumiem, ko Komisija veikusi, vai nu tieši, vai ar EĀDD starp­niecību, lai veicinātu, ka skartās valstis pieprasa aktivizēšanu.

23 Lēmums, 16. panta 5. punkts.

24 Divus mēnešus pirms zemestrīces ES delegācijas vadītājs Nepālā norādīja uz pašas ES delegācijas nepietiekamu sagatavotības līmeni sliktākā scenārija gadījumā. Kaut arī katastrofas apmērs bija ļoti ievērojams, tā bija mazāk smaga nekā bija paredzēts šajā sliktākā scenārija gadījumā, un tāpēc ES delegācija spēja sniegt vajadzīgo atbalstu EUCP vienībai.

25 Komisija nosūtīja paskaidrojumus ES delegāciju vadītājiem 2012. gadā un 2014. gada beigās, izklāstot UCPM darbību un to, kā skartās valstis var lūgt palīdzību.

22Apsvērumi

26 Lēmums, 16. panta 11. punkts.

27 Lēmums, 16. panta 2. punkts. Pienākums attiecībā uz koordinācijas integrēšanu attiecas tikai uz ANO OCHA, ne uz citām ANO organizācijām.

28 Darbības pamatnostādņu projekts par ES civilās aizsardzības un UNDAC vienību sadarbību uz vietas: Civilās aizsardzības komiteja, Informācijas apmaiņa par notiekošajām darbībām, 2009. gada 21.­22. oktobris.

Komisija izmantoja esošo ECHO ĢD vietējo biroju tīklu, taču varētu panākt lielāku civilās aizsardzības sinerģiju

38 Pēc aktivizēšanas Komisijai jācenšas panākt sinerģiju starp UCPM un citiem ES ins­trumentiem, it īpaši ar ES humāno palīdzību26. Komisijas lēmuma īstenošanas noteikumos nav tiešā veidā apskatīta sinerģija, un Komisija nav norādījusi kon­krētus pasākumus tās sasniegšanai. Analizējot trīs katastrofas, mēs konstatējām centienus koordinēt un sasaistīt ar citiem instrumentiem, jo īpaši ar humāno un attīstības palīdzību, tomēr tas galvenokārt tika darīts uz ad hoc pamata.

39 Visos trīs pārbaudītajos gadījumos ECHO ĢD vietējā tīkla eksperti tika nosūtīti uz vietas vienlaikus ar EUCP vienībām un moduļiem, sniedzot informāciju ERCC un apmeklējot koordinācijas sanāksmes. Tādējādi Komisija vispārējā reaģēšanā labi izmantoja esošo tīklu.

40 Tomēr iespējamā sinerģija ir nepilnīgi izmantota starp civilās aizsardzības un humānās palīdzības jomām. ECHO ĢD vietējā tīkla darbinieki ir ANO humānās pa­līdzības sistēmas eksperti, bet parasti viņi nav apmācīti civilās aizsardzības jomā. Savā ziņojumā par Nepālā gūto pieredzi Komisija atzina, ka “civilajā aizsardzībā novērtēšanai varētu plašāk/ātrāk izmantot humānās palīdzības partneru tīklu”.

Komisija ievēroja ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroja vadošo lomu un pieņēma elastīgas koordinācijas struktūras, nodrošinot saskaņotību ar vispārējo ANO izveidoto kārtību

41 Saskaņā ar tiesisko regulējumu Komisijas koordinācijas pasākumi pilnībā jāintegrē ANO OCHA vispārējā koordinācijā un jāievēro ANO OCHA vadošā loma27. Lai gan “pilnīga integrācija” nav sīkāk definēta, darbības pamatnostādņu projektā par EUCP un UNDAC vienību sadarbību uz vietas ir minētas trīs jomas, kurās “pilnīga integrācija ir iespējama un vēlama”: tās ir novērtēšana, koordinācija un informāci­jas pārvaldība28.

23Apsvērumi

42 Praksē integrācijas līmenim ANO sistēmā ir plašs spektrs. Var būt kopīgas ES/UNDAC novērtēšanas misijas, EUCP vienības var būt integrētas UNDAC izveidotā darbību koordinācijas centrā notikuma vietā (OSOCC), vienlaikus var darboties ES un UNDAC vienības vai arī UNDAC vienību var nebūt; nepastāv “viena pieeja visos gadījumos”. Tas, cik labi EUCP vienības iederas vispārējā koordinācijas struk­tūrā, ir ļoti atkarīgs no konteksta: jo lielāks ir ES ieguldījums glābšanas operācijās, jo lielāka vajadzība pēc spēcīgas ES koordinējošās lomas.

43 To ilustrē ļoti dažādās izveidotās koordinācijas struktūras ar ANO saistībā ar trim revidētajām katastrofām. Bosnijā un Hercegovinā, tā kā nebija UNDAC vienības, ANO rezidējošais koordinators un ES delegācijas vadītājs / ESĪP neoficiāli vienojās uzticēt EUCP vienībai atbildību par ienākošās civilās aizsardzības palīdzības koor­dināciju. Tajā pašā laikā ES ievēroja ANO vadošo lomu humānās palīdzības koordi­nācijā, izmantojot “klasteru sistēmu”29, kura ANO Attīstības programmas ietvaros izveidota Bosnijā un Hercegovinā. Nepālā EUCP vienības iekļāva ANO  OSOCC struktūrā un klasteru sistēmā. Ebolas vīrusa uzliesmojuma laikā ES ekspertus no­rīkoja UNDAC vienībās kā asociētos locekļus. Kaut arī šie gadījumi atšķīrās, Palāta konstatēja, ka visos trīs gadījumos Komisija ievēroja ANO vadību.

44 EUCP ekspertu integrācija ANO OSOCC struktūrā Nepālā apgrūtināja iespēju revi­dentiem skaidri un atsevišķi noteikt ES ieguldījumu vispārējā koordinācijā un tās pievienoto vērtību. Kaut arī EUCP vienību darbības pārskatos ir uzsvērti regulāri kontakti ar moduļiem, kuri izvietoti, izmantojot UCPM, un sniegta tieša informāci­ja ERCC un iesaistītajām valstīm, moduļus galvenokārt koordinēja ar ANO sistēmas starpniecību (piemēram, darbības jomu vai konkrētu uzdevumu piešķiršana).

45 Kaut arī sadarbības koordinatorus un reģionālo mehānismu, piemēram, UCPM, ekspertus var nosūtīt uz ANO OSOCC, to integrācija “nenodrošina pietiekamu pa­matu, lai reģionālās organizācijas veicinātu savu biedru darbības koordināciju”30. Tāpēc ANO 2016. gadā ir uzdevusi Komisijai precīzāk definēt reģionālās koordi­nācijas mehānismu konkrēto lomu OSOCC darbībās. Tā mērķis ir uzlabot darbības koordināciju starp biedriem, lai varētu analizēt raksturīgās situācijas un novērtēt vajadzības31.

29 Klasteri ir humānās palīdzības organizāciju – gan ANO, gan citu – grupas katrā no humānās palīdzības galvenajām nozarēm, piemēram, ūdensapgādē, veselības aizsardzībā. Tos veido, ja nozarē ir skaidras humānās palīdzības vajadzības, ja nozarēs ir daudz dalībnieku un ja valsts iestādēm ir vajadzīgs koordinācijas atbalsts.

30 ECHO ĢD, 2016. g., “Reģionālās koordinēšanas mehānismu jaunā loma saistībā ar OSOCC” [‘A new role for regional coordination mechanisms in the framework of the OSOCC’], diskusiju dokuments pasākumam “Humānās palīdzības tīklu un partnerības nedēļa” [Humanitarian Networks and Partnership Week], Ženēva, 2.–5. februāris.

31 Turpat.

24Apsvērumi

46 Sadarbības pamatā lielā mērā ir augsts uzticēšanās līmenis, tāpēc personiskām at­tiecībām ir svarīga nozīme. Tomēr Komisija ir atzinusi, ka attiecībām ar ANO OCHA un citām ANO aģentūrām ir jāpiešķir oficiāls raksturs, lai nostiprinātu sadarbību un koordināciju sagatavotībā katastrofām un reaģēšanā uz tām. Kopš 2015. gada tā ir noslēgusi oficiālus sadarbības nolīgumus ar ANO OCHA un Pasaules pārtikas programmu (WFP), kā arī ir paredzēti papildu nolīgumi ar PVO un Starptautisko Migrācijas organizāciju (IOM).

Komisija veica pasākumus, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz atjaunošanas posmu

47 Katastrofas beigās, civilās aizsardzības reaģēšanas nobeiguma posmā, Komisijai ir pienākums sekmēt raitu vadības nodošanas procesu starp visiem attiecīgajiem dalībniekiem32. Šajā nolūkā visu triju katastrofu gadījumos notika nodošanas sanāksmes, kuru mērķis bija nodrošināt netraucētu pāreju uz humāno palīdzību / papildu ieguldījumu (sk. 2. izcēlumu).

48 ANO, Pasaules Banka un Eiropas Komisija visām trim katastrofām kopīgi veica pēckatastrofu vajadzību novērtējumu. Pēc plūdiem Bosnijā un Hercegovinā ERCC aktīvi piedalījās ekspertu atlasē atjaunošanas vajadzību novērtējumam un īsteno­ja attiecīgu sagatavošanas misiju. ECHO ĢD arī cieši sadarbojās ar NEAR ĢD pirms 2014. gada jūlija valsts starptautiskās līdzekļu devēju konferences.

32 Lēmums, 16. panta 3. punkta e) apakšpunkts.

2. iz

cēlu

ms Pārejas atjaunošanas posmā koordinēšana Bosnijā un Hercegovinā

Rūpīgas nodošanas piemērs ir Austrijas ūdens attīrīšanas moduļa gadījums Posavina kantonā Bosnijā un Her­cegovinā. Tā kā palīdzība tika pakāpeniski atcelta, EUCP vienība sadarbojās ar vietējo darba grupu, kurā bija pārstāvētas pašvaldības, ūdensapgādes uzņēmumi, starptautiskās vienības un vairākas NVO, lai vienotos par stratēģiju dzeramā ūdens nodrošināšanā, līdz ir pārbaudīts un, ja nepieciešams, attīrīts pietiekami daudz aku. Tā rezultātā Austrijas vienībai bija jāuzturas vēl divus mēnešus. Tās lielā jauda ļāva pakāpeniski izbeigt citu vienību darbu un arī nodrošināja, ka darba grupa bija pievienota valsts UNICEF vadītajam WASH33 klasterim.

33 Ūdens, sanitārija un higiēna.

25Apsvērumi

34 Eiropas ārkārtas un katastrofu reaģēšanas informācijas sistēma. EDRIS ir tīmeklī balstīta informācijas sistēma, kuru izmanto, lai apzinātu ES humānās palīdzības ieguldījumus. EDRIS neietilpst UCPM.

Kaut arī Komisija izveidoja sistēmu informācijas vākšanai, izplatīšanai un apmaiņai, ziņošanu iespējams uzlabot

Komisijas CECIS komunikācijas platforma ir noderīga informācijas apmaiņai, bet ir vajadzīgi turpmāki uzlabojumi, lai palielinātu tās ietekmi

49 Informācijas apmaiņa ir svarīgākais elements UCPM darbībā, un tā ir ārkārtīgi nozīmīga efektīvai koordinācijai. To atvieglo ERCC galvenais saziņas rīks – CECIS. Tas nodrošina centrālo platformu jaunākās informācijas izplatīšanai par ārkārtas situācijām, tām attīstoties, informācijas materiālu izplatīšanai un pārskata uzturē­šanai par lūgto, piedāvāto, pieņemto un noraidīto palīdzību.

50 Palīdzības pārskats ir svarīgs CECIS elements reaģēšanā uz katastrofu. Iesaistī­tās valstis ir īpaši paudušas atzinību par šo funkciju. Tomēr Palāta konstatēja, ka ir iespējams uzlabot gan pārskatu izklāstu, gan to apkopošanas efektivitāti. Piemēram, lai gan lietotne piedāvā kopsavilkumu par pieprasījumiem un piedā­vājumiem, tajā nav norādīts kopējais pieņemto piedāvājumu skaits un atlikušās vajadzības katrā pieprasījumā, nav parādīts arī pieprasījuma statuss. Jau izpildītos pieprasījumus vai izšķirt no tiem, kuriem joprojām tiek gaidīti piedāvājumi, taču šo informācija var iegūt tikai manuāli. Tas ir grūti, ja ir daudz pieprasījumu. Šādi ierobežojumi sarežģī kopsavilkuma lasīšanu un mazina ERCC spēju nodrošināt iesaistītajām valstīm centralizētu, reāllaika pārskatu. Iesaistītās valstis ir apstipri­nājušas, ka tas ir būtisks ierobežojums.

51 Cita problēma ir sekot līdzi visiem ieguldījumiem natūrā, kā arī finanšu ieguldīju­miem daudzšķautņainā krīzē (piemēram, Ebolas vīrusa uzliesmojums), kad civilās aizsardzības palīdzība un humānā palīdzība bieži vien pārklājas. Komisija ir uzsvē­rusi trūkumus EDRIS34 un ziņojumā par Ebolas vīrusa uzliesmojuma laikā gūtajām atziņām izklāstījusi tūlītējos pasākumus, kas veikti, lai tos mazinātu. Komisija 2016. gada aprīlī nodrošināja reāllaika saikni starp EDRIS un CECIS ar mērķi sniegt konsolidētu pārskatu gan par civilās aizsardzības palīdzību, gan humāno palīdzī­bu. Šī funkcija revīzijas laikā nebija pieejama, un tādējādi mēs nevarējām novērtēt tās noderīgumu.

26Apsvērumi

52 Mobilās piekļuves trūkums CECIS sistēmai ir svarīgs ierobežojums EUCP vienību norīkošanai uz vietas. Ja būtu vienkāršota piekļuve (tikai lasīšanas režīmā) kop­savilkumam par pieprasījumiem un piedāvājumiem (sk. 50. punktu), tad būtu pilnīgs pārskats par ES pieņemtajiem un vēl nepieņemtajiem piedāvājumiem, un tas ļautu vienībai vairāk veicināt koordināciju uz vietas.

53 Ziņojumus, ar kuriem apmainījies ERCC un iesaistītās valstis, – un jebkurā katas­trofā tādu var būt simtiem – CECIS žurnālā var izfiltrēt tikai ar grūtībām. Mūsu veiktajā žurnāla analīzē izgaismojās, ka netiek nošķirti operatīvie un administratī­vie paziņojumi35, un tas var kavēt ātru turpmāko rīcību svarīgu operatīvo jautā­jumu gadījumā. Komisijas iekšējā revīzijā par CECIS 2012. gadā tika uzsvērts, ka netiek pietiekami izmantota filtrēšanas sistēma, jo īpaši to pietiekami neizmanto iesaistītās valstis, un bija ieteikts īstenot izpratnes veidošanas kampaņu ERCC dežūrējošajiem darbiniekiem un iesaistītajām valstīm. Kaut arī šādu kampaņu īstenoja, stāvoklis nav būtiski mainījies.

54 Pašreizējā procedūra transporta atbalsta pieprasījumu ievadīšanai ir ļoti manuāla un tādējādi laikietilpīga gan ERCC, gan iesaistītajām valstīm. Tas rada nevajadzīgu administratīvo slogu, jo īpaši krīzes sākuma kontekstā. Noderīga informācija par palīdzības sūtījumu (izbraukšanas laiks, ierašanās laiks u. c.) paliek papīra veidla­pās, nevis tiek iereģistrēta CECIS datubāzē, tādējādi tā nav izmantojama sistēmā ziņojumu un transporta pārskatu sagatavošanā.

Informācijas materiāli un kartes bija plaši izplatītas, un ir norādes, ka šie produkti bija noderīgi

55 Komisijai jādalās novērtējumos un analīzēs ar visiem attiecīgajiem dalībniekiem36. Visās trīs pārbaudītajās katastrofās mēs konstatēja pietiekamus pierādījumus tam, ka Komisija bija dalījusies novērtējumos un analīzē ar iesaistītajām valstīm, CECIS sistēmā regulāri publicējot civilās aizsardzības paziņojumus, stāvokļa ziņojumus un aktuālu informāciju par krīzēm.

35 Piemēram, vienlaikus pastāv dažāda veida vēstījumi: svarīgi operatīvi paziņojumi (piemēram, palīdzības lūgumi vai svarīga loģistikas informācija), administratīvie paziņojumi (piemēram, transporta līdzfinansējuma pieprasījumi un dotācijas), ziņojumi un sanāksmju protokoli.

36 Lēmums, 16. panta 3. punkta a) apakšpunkta iii) punkts.

27Apsvērumi

56 Komisijas Copernicus ārkārtas situāciju pārvaldības dienests, kas nodrošina ģeo­telpisku informāciju, kura iegūta no tālzondēšanas satelīta, tika aktivizēts visās trijās katastrofās. Karšu sagatavošana tika saskaņota ar ANO kartēšanas pakalpo­jumu UNOSAT37, un revidenti neatrada pierādījumus, ka darbs dublējas. Copernicus sagatavotās kartes bija pieejamas dienesta publiskā tīmekļa vietnē38.

57 Kaut arī par katru pārbaudīto katastrofu bija sagatavotas daudzas kartes, at­rast dokumentētus pierādījumus par to svarīgumu reaģēšanā ir pēc būtības sarežģīti. Tomēr revidenti konstatēja vienu gadījumu, kad Copernicus karte tieši ietekmēja lēmumu pieņemšanas procesu plūdu laikā Bosnijā un Hercegovinā (sk. 3. izcēlumu).

Komisija organizēja iekļaujošas sanāksmes, kuru mērķis bija veicināt informācijas apmaiņu ar ES struktūrām un palīdzības sniegšanas saskaņotību

58 Komisijai ir jādalās novērtējumos un analīzē ne tikai ar civilās aizsardzības part­neriem, bet arī ar Eiropas Ārējās darbības dienestu, lai nodrošinātu konsekvenci starp civilās aizsardzības operāciju un vispārējām Savienības attiecībām ar katas­trofas skarto valsti39. Komisija var arī veikt nepieciešamās papildu atbalsta un pa­pildinošās darbības, lai palīdzības sniegšanā nodrošinātu konsekvenci40. Attiecībā uz visām trim pārbaudītajām krīzēm ECHO ĢD organizēja starpdienestu koordinā­cijas sanāksmes visiem attiecīgajiem ģenerāldirektorātiem un ES aģentūrām, kā arī Eiropas Ārējās darbības dienestam41, izmantot ERCC kā centrālo sasaukšanas platformu. Mēs ieguvām pierādījumus, kas apliecina, ka šīs sanāksmes bija iekļau­jošas un tajās centās mazināt ES reaģēšanas pārklāšanās/dublēšanās risku.

37 Mums ir pierādījumi par UNOSAT un ERCC dialogu, un viņiem ir savstarpēja piekļuve vienam otra rīkiem.

38 http://emergency.copernicus.eu/mapping/

39 Lēmums, 16. panta 3. punkta a) apakšpunkta iii) punkts un 16. panta 4. punkts.

40 Lēmums, 16. panta 8. punkts.

41 Bosnija un Hercegovina: NEAR ĢD un EUFOR; Ebolas vīruss: DEVCO ĢD, FPI, SANTE ĢD, MOVE ĢD, RTD ĢD, ECDC, Eurocontrol; Nepāla: DEVCO ĢD un FPI.

3. iz

cēlu

ms Copernicus karte palīdzēja uzlabot lēmumu pieņemšanu Bosnijā un Hercegovinā

2014. gada maijā Odžakas pašvaldību – pilsētu, kas atrodas Posavina kantonā Bosnijā un Hercegovinā, – smagi skāra plūdi Savas upē. 2014. gada 26. maijā Dānijas vienība, kas bija izvietota Modričā, bija gatava sūknēt ūde­ni īpaši applūdinātā Odžakas daļā. Vēlāk, kad vietējā sūkņu stacija bija atjaunota ar vietējo inženieru un Dānijas tehnisko speciālistu atbalstu, Dānijas un Vācijas vienības kopīgi novērtēja šo teritoriju, izmantojot kartes, kuras sagatavoja ES kartēšanas dienests Copernicus. Kartes nodrošināja ES Darbību un koordinācijas centrs uz vietas Orašje futbola laukumā. Kartes tika izmantotas, lai noteiktu dubļu dziļumu un zem tiem esošās zemes stāvokli. Tika secināts, ka ir droši vienkārši rakt dziļāk, ļaujot ūdenim iegrimt zemē, nevis izvēlēties laikietilpīgāko sūk­nēšanas risinājumu. Rakšanas izvēle arī atrisināja vajadzību pārvietot ūdeni pēc sūknēšanas. Bez šādas kartes vienība nebūtu varējusi pareizi novērtēt situāciju un, visticamāk, neuzņemtos risku rakt, nevis sūknēt.

28Apsvērumi

42 2013. gadā apvienotā ECHO­EĀDD izpētes misija Nepālā ieteica īstenot vienotu ES sagatavotības plānu stiprināt koordināciju par konsulāriem jautājumiem (un šis ieteikums tika atkārtots izpildes kontroles misijā 2014. gadā). Kaut arī šāda proaktīva, konkrēta misija ir labas prakses piemērs, sagatavotības plāns netika izstrādāts.

59 Komisija jau no paša analizēto krīžu sākuma iesaistīja EĀDD (gan centrālo dienes­tu, gan ES delegācijas), iekļaujot to koordinācijas sanāksmēs un regulārā informā­cijas apmaiņā. Faktiski, ERCC sazinājās ar EĀDD pat pirms katras oficiālās UCPM aktivizēšanas. Nevienā pārbaudītajā krīzē dalībvalstis nepieprasīja UCPM aktivi­zēšanu, lai iegūtu civilās aizsardzības atbalstu konsulārajai palīdzībai. Tomēr Ne­pālas gadījumā EĀDD aktivizēja savu konsulāro tiešsaistes rīku (CoOL), lai dalītos informācijā ar dalībvalstīm un ERCC; ECHO ĢD galvenokārt sniedz EĀDD lidojumu informāciju, pamatojoties uz pārskatiem CECIS sistēmā42.

60 Komisijas dienestu koordinācija un sadarbība kopumā darbojās labi. DEVCO ĢD parādīja elastību, nodrošinot agrīnu papildu humāno palīdzību ECHO ĢD Ebo­las vīrusa uzliesmojuma laikā, pārdalot finansējumu no EAF B­rezerves, kā arī ātri izvietojot mobilās CBRN laboratorijas. Turklāt ECHO ĢD cieši sadarbojās ar DEVCO ĢD, lai sagatavotos augsta līmeņa konferencei 2015. gada martā, Ebolas vīrusa uzliesmojuma laikā.

Kalpojot par forumu informācijas apmaiņai, Ebolas vīrusa darba grupa pievienoja vērtību reaģēšanai, tomēr to vajadzēja izveidot agrāk

61 Ebolas vīrusa uzliesmojums Rietumāfrikā ir netipiska katastrofa no UCPM vie­dokļa. Komisija un ES aģentūras ātri reaģēja uz sākotnējiem ziņojumiem par uzliesmojumu: Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs 2014. gada martā izplatīja pirmo tūlītējo riska novērtējumu par šo jautājumu; Eiropas mobilā labo­ratorija tika nosūtīta uz šo reģionu aprīlī; no 2014. gada aprīļa līdz augustam uz­liesmojumu vairākkārt apsprieda Veselības drošības komiteja; un finansējumu ātri mobilizēja dažiem galvenajiem ECHO ĢD partneriem. Tomēr sākotnēji reaģēšanai nebija stratēģiskas pieejas, un nebija nolemts, kurš būs atbildīgais. Pēc tam, kad krīze saasinājās un PVO 2014. gada 8. augustā izsludināja starptautisku sabiedrī­bas veselības ārkārtas situāciju, tika rīkotas koordinācijas sanāksmes, tomēr bieži vien tās nebija vērstas uz rezultātiem un tādējādi tām trūka skaidras rīcības un atskaites punktu.

29Apsvērumi

62 Ebolas jautājumu darba grupa tika izveidota oktobrī, apmēram sešas nedēļas pēc tam, kad Eiropadome 2014. gada 30. augustā aicināja pastiprināt saskaņošanu un pieņemt vispārējo reaģēšanas sistēmu. Šo sistēmu izstrādāja visu septembri un vairākkārt laboja turpmākajās nedēļās. Tas viss notika vairākus mēnešus pēc sā­kotnējā uzliesmojuma. Oktobra beigās Eiropadome iecēla humānās palīdzības un krīžu pārvarēšanas komisāru par ES Ebolas vīrusslimības jautājumu koordinatoru, lai sniegtu politisku koordināciju.

63 Koordinatoram bija svarīga nozīme, lai pievērstu dalībvalstu uzmanību izšķiro­šajiem pasākumiem un atbalstam, kas bija vajadzīgs, lai pastiprinātu reaģēšanu (piemēram, kopīga apmeklējuma organizēšana Rietumāfrikā 2014. gada oktobrī, kā arī augsta līmeņa sanāksmes un 2015. gada marta Briseles līdzekļu devēju konference). Kā redzams V pielikumā, šie pasākumi – kaut arī tie bija vajadzīgi – notika pēc tam, kad lietu skaits jau bija sasniedzis maksimumu.

64 Ebolas jautājumu darba grupas izveidi, ko vadīja ERCC, atbalstīja visas ieinteresē­tās personas kā svarīgu soli, lai stiprinātu ES reaģēšanas koordināciju un attīs­tību. Tās darba uzdevums pēc dabas bija operatīvs un iekļāva papildināmības nodrošināšanu un sinerģiju noteikšanu. Tās pieeja bija iekļaujoša: papildus citiem Komisijas dienestiem EĀDD, ES aģentūras, Padomes Sekretariāts un dalībvalstis (tostarp daži valstu koordinatori Ebolas vīrusa jautājumos), kā arī PVO, OCHA, WFP, UNICEF, IHP43 un vairāku tādu NVO pārstāvji, kas darbojas reaģēšanas pirmajās rindās, apmeklēja Ebolas jautājumu darba grupas sanāksmes. Vairākas ieinteresē­tās personas apgalvoja, ka īpaša nozīme bija jaunākajai informācijai par situāciju reālā laikā, ko ziņoja ES delegācijas un ECHO ĢD vietējā tīkla pārstāvji. Revidenti konstatēja, ka Ebolas jautājumu darba grupa galvenokārt kalpoja kā informācijas apmaiņas platforma, lai veicinātu koordināciju, nevis kā lēmumu pieņemšanas struktūra.

65 Lai gan pastāv daži trūkumi informācijas pārvaldībā (informācijas pārslodze; iz­platīšanas saraksti ne vienmēr ir atjaunināti), Ebolas jautājumu darba grupa spēja palīdzēt nodrošināt labāku koordināciju un lielāku konsekvenci reaģēšanā. Par to liecina trīs piemēri.

a) Ebolas jautājumu darba grupas apspriedēs atklājās, ka 2014. gada oktob­ra beigās tika organizētas divas atsevišķas EĀDD un Komisijas (ECHO ĢD, DEVCO ĢD, SANCO ĢD un FPI) misijas uz vietas. Tika veikti pasākumi, lai mazi­nātu pārklāšanās un dublēšanās risku, sagatavojot kopīgu misijas ziņojumu.

43 Starptautiskā Humānās palīdzības partnerība (IHP) ir septiņu Eiropas ārkārtas situāciju pārvaldības aģentūru tīkls. IHP iesaistītās valstis ir arī UCPM iesaistītās valstis, tomēr tās sniedza prezentāciju par savu darbību Ebolas jautājumu darba grupai kā IHP locekles.

30Apsvērumi

b) SANTE ĢD varēja nodot Veselības drošības komitejai informāciju, kura bija sniegta darba grupā, un palīdzēt plānot un izstrādāt SANTE ĢD un ECHO ĢD rīkotos darbseminārus (piemēram, par drošības un kontroles jautājumiem un Eiropas Medicīnas korpusu).

c) ECDC darbiniekus un epidemiologus no ECDC stipendiju programmām no­sūtīja, izmantojot PVO Globālā uzliesmojuma trauksmes un reaģēšanas tīklu (GOARN), lai atbalstītu epidemioloģiskos pētījumus reģiona līmenī, tostarp gadījumu meklēšanu un kontaktu izsekošanu. Kaut arī tika atzīts, ka sadar­bība starp epidemiologiem un PVO kopumā bija laba, Eiropas Slimību profi­lakses un kontroles centrs ziņoja Ebolas jautājumu darba grupai, ka norīkotie eksperti saskārās ar ievērojamām loģistikas problēmām. ECHO ĢD pēc tam uzsāka misiju, kuras uzdevums bija rast veidus, kā uzlabot atbalstu vienībām.

66 Ebolas vīrusa uzliesmojuma laikā nebija medevac garantijas (potenciāli) inficētiem starptautiskiem veselības aprūpes un humānās palīdzības darbiniekiem, un tas atturēja vairākas šādas personas pieņemt norīkojumu doties uz attiecīgo reģio­nu. Sadarbība gan Ebolas jautājumu darba grupas ietvaros, gan ārpus tās starp ECHO ĢD, SANTE ĢD un PVO, lai izveidotu ES medicīniskās evakuācijas sistēmu, ir efektīvas koordinācijas piemērs, lai gan šīs sistēmas izveidei bija nepieciešams ilgs laiks, ņemot vērā vajadzības steidzamību un būtisko nozīmi (sk. 4. izcēlumu).

4. iz

cēlu

ms ES medicīniskās evakuācijas sistēmas izveide bija sarežģīta un ilgstoša darbība

Akūto vajadzību nodrošināt medicīnisko evakuāciju humānās palīdzības darbiniekiem un veselības aprūpes darbiniekiem izteica organizācija “Ārsti bez robežām” un Apvienoto Nāciju Organizācija attiecīgi 2014. gada augustā un septembrī44. ECHO ĢD cieši sadarbojās ar SANTE ĢD un PVO, lai izstrādātu standarta operāciju procedūras ES medicīniskās evakuācijas sistēmai, un Veselības drošības komiteja tās apstiprināja 14. oktobrī. Līdztekus Komisija meklēja transporta līdzekļus (lidmašīnas) gan civilajā/komerciālajā45, gan militārajā jomā46. Pēc tam, kad Komisija nespēja panākt, ka iesaistītās valstis apņemas darīt pieejamus civilās aizsardzības līdzek­ļus medicīniskajai evakuācijai, ECHO ĢD 2014. gada 5. septembrī oficiāli lūdza EĀDD aktivizēt ES spēku pārvie­tošanas plānošanas struktūrvienību (EUMPC), lai rastu risinājumu, iesaistot militāros līdzekļus. Neraugoties uz ciešu sadarbību starp ECHO ĢD un EUMPC, dalībvalstu vēlme nodrošināt militāros līdzekļus bija ļoti ierobežota. Ievērojami papildu šķēršļi savlaicīgai piegādei bija iepriekšējas pieredzes trūkums šajā jomā, gatavu tehnisku risinājumu trūkums un laiks, kas bija vajadzīgs, lai līdzekļus pielāgotu un reģistrētu. Galu galā ES medicīnis­kās evakuācijas sistēma tika izveidota, kad Luksemburga apņēmās brīvprātīgo rezervju sarakstā iekļaut divas lidmašīnas, un tā kļuva pieejama no 2015. gada februāra vidus.

44 2014. gada 11. augustā organizācija “Ārsti bez robežām” skaidri pauda akūto vajadzību nodrošināt medicīnisko evakuāciju; ANO OCHA 2014. gada 1. septembrī nosūtīja pieprasījumu ERCC un NATO nodrošināt medicīniskās evakuācijas spējas.

45 Lai gan dalībvalstis varēja veikt medicīnisko evakuāciju uz divpusēja pamata un Komisijai bija pieejama komerciāla iespēja, to neuzskatīja par pietiekamu.

46 To var aktivizēt, kad ir saņemts oficiāls lūgums no ECHO ĢD, kad konkrētajā krīzē civilās alternatīvas nevar apmierināt vajadzības (principā militāriem risinājumiem vienmēr vajadzētu būt pēdējam līdzeklim).

31Apsvērumi

Komisija pilnībā neizmanto tās rīcībā esošo informāciju, lai ziņotu gan par saviem, gan ES civilās aizsardzības mehānisma kopējiem darbības rezultātiem

67 ECHO ĢD gada pārvaldības plānos un darbības pārskatos Komisija ir definējusi vienu rādītāju, kas saistīts ar reaģēšanu uz katastrofu47, konkrētāk, uz reaģēšanas savlaicīgumu. Tomēr šajā rādītājā ir ietverti elementi, kas ir ārpus Komisijas kon­troles48. Tas apgrūtina pašas Komisijas darbības rezultātu uzskaiti.

68 UCPM galvenais saziņas līdzeklis CECIS nesavāc darbības rezultātu datus auto­matizētā un strukturētā veidā, līdz ar to darbības rezultātu datu noteikšana ir manuāls un laikietilpīgs process. Tā kā datu kopums, kuru sistēma var automātiski izmantot, ir ierobežots, CECIS nevar sagatavot sīki izstrādātus ziņojumus vai va­dības informāciju par darbības efektivitāti ārkārtas reaģēšanas dažādos posmos neatkarīgi no tā, vai šie posmi ir vai nav Komisijas tiešā kontrolē. Vairākas iesais­tītās valstis ir norādījušas, ka tās vēlētos, lai CECIS sagatavotu vairāk apkopotu informāciju par darbības rezultātiem.

69 Kvantitatīvu statistikas datu trūkums par darbības rezultātiem, piemēram, par savlaicīgumu vai vēl neaizpildītiem pieprasījumiem, kuriem vajadzīgi piedāvāju­mi, liedz Komisijai un iesaistītajām valstīm saņemt svarīgu informāciju, lai mērītu UCPM sniegumu un tā pievienoto vērtību, bet tas palīdzētu stiprināt turpmāku ieinteresēto personu atbalstu.

47 1. rezultātu rādītājs: vidējais UCPM intervenču ātrums (no piedāvājuma pieņemšanas līdz izvietošanai).

48 Piemēram, resursi, kurus dara pieejamus iesaistītās valstis, vai iesaistīto valstu ekspertu izvirzīšana.

32Secinājumi un ieteikumi

70 Mēs secinām, ka Komisija kopumā ir darbojusies efektīvi, sekmējot saskaņotu re­aģēšanu uz katastrofām ārpus Savienības kopš 2014. gada sākuma. Mūsu vispārē­jo novērtējumu ir apstiprinājušas visas iesaistītās valstis, kuras atbildēja uz mūsu anketas jautājumiem. Tās pauda apmierinātību ar Komisijas lomu koordinēšanas veicināšanā.

71 Katrai no trim katastrofām, kuras mēs pārbaudījām, Savienības civilās aizsardzī­bas mehānisms (UCPM) tika iedarbināts laikus (sk. 17.–19. punktu), un ES civilās aizsardzības vienības (EUCP vienības) sekmēja koordināciju uz vietas ar iesaistīto valstu vienībām. (sk. 26.–27. punktu). Komisijas īstenoto koordinācijas veicināšanu stiprina plaša informācijas materiālu izplatīšana, un tie tiek uzskatīti par noderī­giem (sk. 55.–57. punktu).

72 Komisija pieņēma iekļaujošu pieeju attiecībā uz koordināciju starp saviem dienes­tiem, kā arī ar citām ES struktūrām un trešo valstu struktūrām (sk. 34.–37. punktu un 58.–66. punktu). Kaut arī pakāpe, kādā ES koordinācijas pasākumi bija integ­rēti ANO sistēmā, katrai katastrofai atšķīrās, mēs secinām, ka Komisija ievēroja ANO vispārējo vadību (sk. 41.–46. punktu). Komisijas koordinācijas loma turpinā­jās līdz reaģēšana posma beigām, un tika veikti pasākumi, lai nodrošinātu vien­mērīgu pāreju uz atjaunošanas posmu (sk. 47.–48. punktu).

73 Svarīgs jauninājums tiesību aktos, ar ko izveido UCPM, bija Eiropas ārkārtas reaģē­šanas spēju (jeb brīvprātīgo rezervju saraksta) izveide, ar ko reaģēšanai nodrošina iepriekš noteiktus resursus. Brīvprātīgo rezervju saraksta izveide notika lēni, tas nozīmē, ka Komisija nevarēja ieteikt konkrētu līdzekļu izvietošanu, reaģējot uz mūsu pārbaudītajām katastrofām. Tomēr Komisijai bija svarīga loma, vajadzības gadījumā paplašinot rezervju saraksta darbības jomu (sk. 28.–32. punktu).

33Secinājumi un ieteikumi

74 Neraugoties uz mūsu vispārējo secinājumu, mēs konstatējām vairākas jomas, kurās nepieciešami turpmāki uzlabojumi. Komisija varētu iegūt laiku iepriekšējas brīdināšanas posmā un EUCP vienību atlases un izvietošanas posmā (sk. 20.–25. punktu). Iespējams turpmāk uzlabot vairākus elementus Komisijas saziņas un informācijas platformā CECIS (sk. 49.–54. punktu). Pastāv iespēja vēl vairāk uzlabot koordināciju uz vietas un meklēt lielāku sinerģiju starp civilās aizsardzības un humānās palīdzības operācijām (sk. 38.–40. punktu). Komisijas un ECDC finanšu un administratīvā kārtība nebija labi piemērota epidemiologu plaša mēroga iz­vietošanai, izmantojot UCPM Ebolas vīrusa krīzes laikā (sk. 33. punktu). Visbeidzot, Komisija varētu uzlabot ziņošanu par UCPM darbības rezultātiem (sk. 67.–69. pun­ktu). Palāta formulē piecus ieteikumus šo jautājumu risināšanai.

1. ieteikums. Laika iegūšana svarīgajā reaģēšanas sākumposmā

Komisijai

a) lēni norisošām katastrofām agrāk jāizmanto iepriekšējas brīdināšanas posms CECIS sistēmā – tiklīdz rodas pirmie ietekmes un/vai vajadzību rādītāji –, lai ļautu iesaistītajām valstīm mobilizēt resursus pirms UCPM aktivizēšanas;

b) pēc palīdzības lūgumu saņemšanas nekavējoties jānosūta pieprasījumi izvir­zīt ekspertus, ja ir pamatoti paredzama iesaistīto valstu ievērojama reaģēšana uz liela mēroga katastrofu;

c) jāapzina veidi, kā paātrināt EUCP vienību atlasi un izvietošanu, un jāaicina ie­saistītās valstis kopā ar Komisiju izstrādāt koleģiālu ekspertu darba rezultātu novērtējumu, kā arī pēc misijas jārīko atgriezeniskās saiknes sanāksmes starp vienību un Komisijas centrālajiem dienestiem;

d) jāizveido rakstisks reģistrs par katru saziņas gadījumu ar iesaistītajām valstīm, kurām ir ciešas saiknes ar skarto valsti, šīs valstis tādējādi var labāk palīdzēt.

Izpildes mērķtermiņš: līdz 2017. gada pirmā pusgada beigām.

34Secinājumi un ieteikumi

2. ieteikums. CECIS elementu uzlabošana

Lai uzlabotu pārskatu par sniegto un pieprasīto palīdzību, lai varētu labāk pārrau­dzīt prioritātes un lai uzlabotu lietotājdraudzīgumu, Komisijai atkārtoti jāizstrādā vairāku CECIS svarīgāko elementu koncepcija, tostarp:

a) jāautomatizē atšķirību analīze starp veiktajiem un izpildītajiem pieprasīju­miem un jāievieš šķirošanas iespēja;

b) EUCP vienībām uz vietas jānodrošina vienkāršots kopsavilkums reālā laikā par pieprasījumiem un piedāvājumiem;

c) jāautomatizē transporta atbalsta pieprasījumu darbplūsma, lai nodrošinātu ātrāku procesu “no gala līdz galam” un statistikas datu sagatavošanu, kā arī reālā laika pārskatus;

d) jāveic turpmāki pasākumi, lai efektīvi šķirotu operatīvos un administratīvos paziņojumus, un jānosaka pasākumi šā elementa izmantošanas stiprināšanai.

Izpildes mērķtermiņš:prasību un rīcības plāna saskaņošana ar ieinteresētajām personām: līdz 2017. gada pirmā pusgada beigām,konkursa rīkošana, īstenošana un pārbaude: līdz 2018. gada beigām.

3. ieteikums. Koordinācijas stiprināšana un iespējama sinerģija uz vietas

Komisijai

a) jāuzlabo EUCP vienību ziņošana no norises vietas, pieprasot skaidrākus ap­rakstus par veiktajiem vajadzību novērtējumiem un konkrētiem pasākumiem saistībā ar apzinātajām vajadzībām;

b) jānosaka, kā varētu vēl vairāk izmantot ECHO vietējo tīklu, lai atbalstītu EUCP vienību darbu kopumā un, konkrēti, palīdzētu veikt stāvokļa un vajadzī­bu novērtējumus;

c) jāapzina jaunas iespējas, kā stiprināt savstarpēju informētību starp civilās aizsardzības un humānās palīdzības sniedzējiem, tostarp tiem, kas ietilpst ANO klasteru sistēmā;

d) ECHO vietējā tīkla valsts un reģionālajos birojos jāizveido “civilās aizsardzī­bas kontaktpunkti”; kopā ar EĀDD arī jāieceļ ES delegāciju darbinieki “civilās aizsardzības kontaktpunktos” apdraudētajās valstīs. Šiem kontaktpunk­tiem jāsniedz regulāras mācības par jaunumiem UCPM un tā aktivizēšanas procedūrām.

Izpildes mērķtermiņš: līdz 2017. gada beigām.

35Secinājumi un ieteikumi

4. ieteikums. Iespējamu izmaiņu apsvēršana epidemiologu izvietošanas kārtībā

Ja ES nolemj izvietot epidemiologus, izmantojot UCPM, reaģējot uz turpmāku liela mēroga ārkārtas situāciju ar sekām veselības jomā ārpus Savienības un pilnībā ievērojot PVO vadību šajā jomā, Komisijai un ECDC kopīgi jāizpēta iespēja mainīt pašreizējo administratīvo un finanšu kārtību, lai veicinātu ātru un elastīgu izvietošanu.

Izpildes mērķtermiņš: līdz 2018. gada sākumam.

5. ieteikums. Pārskatatbildības stiprināšana ar uzlabotu ziņošanu

Lai nodrošinātu sev un iesaistītajām valstīm informāciju, kas varētu vēl vairāk uzlabot UCPM darbības rezultātus, pievienoto vērtību un atbalstu tam, Komisijai

a) jānosaka galvenie rezultatīvie rādītāji attiecībā uz tiem reaģēšanas elemen­tiem, kas atrodas tās pārziņā un par kuriem no Komisijas var prasīt atbildību;

b) jāizstrādā automātiski sagatavoti statistikas dati un ziņojumi, kuri balstīti uz CECIS datiem, lai salīdzinātu reaģēšanu uz dažādām aktivizācijām un noteiktu UCPM uzlabojamu jomas.

Izpildes mērķtermiņš:galveno rezultatīvo rādītāju definēšana: līdz 2017. gada pirmā pusgada beigām,statistikas datu un ziņojumu sagatavošana: līdz 2018. gada beigām (sk. 2. ieteikumu).

Šo īpašo ziņojumu 2016. gada 8. novembra sēdē Luksemburgā pieņēma III apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Karel PINXTEN.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājs Klaus­Heiner LEHNE

36Pielikumi

Savienības Civilās aizsardzības mehānisma aktivizācija attiecībā uz katastrofām, kas notiek ārpus Savienības

I pie

likum

sSa

vien

ības

Civ

ilās

aizs

ardz

ības

meh

ānis

ma

akti

vizā

cija

att

iecī

bāuz

kat

astr

ofām

, kas

not

iek

ārpu

s Sa

vien

ības

Palī

dzīb

as p

iepr

asīju

ms

Palīd

zība

s pi

epra

sīju

mu

var

nosū

tīt–

skar

tā v

alst

s–

star

ptau

tiska

s or

gani

zāci

jas

(AN

O, O

PCW

, IFR

C, IO

M)

Palīd

zība

s pi

epra

sīju

mā

para

sti i

etve

r va

jadz

ību

sāko

tnēj

u sa

raks

tu.

Akti

vizā

cija

Kopš

200

2. g

ada

Civi

lās

aizs

ardz

ības

meh

ānis

ms

ir ak

tiviz

ēts

229*

reiz

es re

žīm

ā “P

alīd

zība

s pi

epra

sīju

ms”

, gal

veno

kārt

sai

stīb

ā ar

kata

stro

fām

ārp

us E

S. [

*201

5. g

ada

nove

mbr

a da

ti]

Akti

vizā

ciju

ska

its

kopā

Ģeo

grāfi

skai

s sa

dalī

jum

s

Tran

spor

tsU

CPM

pie

dāvā

šād

us r

isin

ājum

us:

– Tr

ansp

orta

izm

aksu

līdz

finan

sēša

na

(li

kme

55 %

)–

Tran

spor

ta lī

dzek

ļu

apvi

enoš

ana

– ES

tra

nspo

rta

brok

eris

Brīv

prāt

īgo

reze

rvju

sar

akst

sIe

sais

tītās

val

stis

var

uzņ

emtie

s sa

istīb

as p

arm

oduļ

iem

brīv

prāt

īgo

reze

rvju

sar

akst

ā uz

div

iem

gad

iem

, izm

anto

jot

– pi

elāg

ošan

as iz

mak

su lī

dzfin

ansē

šanu

– se

rtifi

kāci

jas

izm

aksu

fina

nsēš

anu

– pa

lielin

ātu

tran

spor

ta lī

dzfin

ansē

šana

s lik

mi

(85

%)

Civi

lās

aizs

ardz

ības

eks

pert

iIe

sais

tītās

val

stis

pie

dāvā

civ

ilās

aizs

ardz

ības

eksp

ertu

s un

ERC

C to

s at

lasa

, inf

orm

ē un

izvi

eto.

Ek

sper

ti va

r vei

dot E

UCP

vien

ību

vai v

ar ti

kt

inte

grēt

i UN

DAC

vie

nībā

s kā

aso

ciēt

ie lo

cekļ

i.

EUCP

vie

nība

EUCP

vie

nība

s va

r ve

idot

ERC

C sa

darb

ības

ko

ordi

nato

rs u

n va

irāki

civ

ilās

aizs

ardz

ības

eks

pert

i no

iesa

istīt

ajām

val

stīm

. EU

CP v

ienī

bas

iesp

ējam

ieuz

devu

mi v

ar b

ūt:

– ES

mod

uļu

koor

dinē

šana

uz

viet

as–

vaja

dzīb

u no

vērt

ējum

s–

apgā

des

atba

lsts

Līdz

ekļi/

mod

uļi

Eksp

erti

Not

iek

kata

stro

fa!

ERCC

akt

iviz

ē EU

CPM

Iesa

istī

tās

vals

tis

CECI

S si

stēm

ā pi

edāv

ām

oduļ

us v

ai lī

dzek

ļus

Sīki

izst

rādā

tas

vaja

dzīb

as p

ublic

ē CE

CIS,

gaid

a pi

edāv

ājum

us

Palī

dzīb

aspi

epra

sīju

ms

Piep

rasī

tājs

pie

dāvā

jum

uspi

eņem

vai

nor

aida

Pieņ

emti

empi

edāv

ājum

iem

/vie

nībā

mva

r or

gani

zēt

tran

spor

tēša

nu

Mod

uļus

un

vien

ības

nos

ūta

uz s

kart

o va

lstiCE

CIS

ieva

da p

iepr

asīju

mu

pēc

civi

lās

aizs

ardz

ības

spec

iālis

tiem

Iesa

istī

to v

alst

u pi

edāv

ātos

eksp

ertu

s at

lasa

ERC

C

Eksp

erti

var

vei

dot

EUCP

vie

nību

vai v

ar ie

tilp

t U

ND

AC v

ienī

bā

Iesa

istī

tās

vals

tis

CECI

Spi

edāv

ā ek

sper

tus

Ārpu

s ES

ES ie

kšie

nē

Uzr

audz

ība

Iepr

iekš

ēja

brīd

ināš

ana

Palīd

zība

s pi

epra

sīju

ms

229

113 37

34%

66%

CV

Avot

s: E

iropa

s Re

vīzi

jas

palā

ta.

37Pielikumi

Savienības civilās aizsardzības mehānisms – attiecības starp dalībniekiem, stāvoklis 31.8.2016

II pi

elik

ums

Savi

enīb

as c

ivilā

s ai

zsar

dzīb

as m

ehān

ism

s –

attie

cība

s st

arp

dalīb

niek

iem

Snie

dz īp

ašu

eksp

ertīz

i

Sine

rģija

ar c

itiem

ES

inst

rum

entie

m

HO

ME 

ĢD

(..)

Info

rmāc

ijas

apm

aiņa

– Ko

ordi

nāci

ja a

r hum

ānās

pal

īdzī

bas

darb

ībām

– In

form

ācija

s ap

mai

ņa

(..)

OXF

AM

MSF

Star

ptau

tiska

isM

edicī

nas k

orpu

ss

IFRC IOM

Pasa

ules

Ban

ka

Star

ptau

tiskā

s or

gani

zāci

jas

Info

rmāc

ijas

apm

aiņa

Koor

dinē

ES a

tbal

sta

iera

šano

s

– Ko

ordi

nāci

ja–

Savs

tarp

ējā

br

īdin

āšan

a–

Ziņo

jum

u ap

mai

ņa

– Pi

epra

sa p

alīd

zību

– Pi

epra

sa e

kspe

rtus

UN

DAC

 vie

nība

i

Atb

alst

a EC

HO

oper

ācija

s

Hum

ānās

pal

īdzī

bas

part

neri

(NVO

/PSO

)

Iesa

istīt

ās v

alst

is

ES d

eleg

ācija

s

Nod

roši

na z

iņoj

umus

un k

arte

s

SAN

TE Ģ

D

OCH

A*AN

O s

truk

tūra

s –

Piep

rasa

pal

īdzī

bu–

Aps

tiprin

a/no

raid

a

pied

āvāj

umus

ECH

O Ģ

D–

Piep

rasa

mod

uļus

un

eksp

ertu

s–

Aici

na iz

viet

ot m

oduļ

us

Pied

āvā

mod

uļus

un

eksp

ertu

s

Skar

tā v

alst

sIz

viet

o pi

eņem

tos

pied

āvāj

umus

JRC

MO

VE Ģ

D

SitR

oom

EUM

PC

DEV

CO Ģ

D

ERCC

EĀD

D

Info

rmāc

ijas

apm

aiņa

* G

alve

nais

dal

ībni

eks

no A

NO

 Sek

reta

riāta

** S

tarp

taut

iskā

Mig

rāci

jas

orga

nizā

cija

201

6. g

ada

16. s

epte

mbr

ī kļu

va p

ar o

rgan

izāc

iju, k

as s

aist

īta a

r AN

O

WPF

PVO

Eiro

pas

Kom

isija

Avot

s: E

iropa

s Re

vīzi

jas

palā

ta.

38Pielikumi

III p

ielik

ums Pārskats par trim pārbaudītajām katastrofām

Ebolas vīruss Rietumāfrikā Zemestrīce Nepālā Plūdi Bosnijā un Hercegovinā

Krīzes veids Epidēmija Zemestrīce Plūdi / zemes nogruvumi

Sākums 2014. gada marts 2015. gada 25. aprīlis 2014. gada 13.–15. maijs

Atbalsta uz vietas ilgums 22 mēneši ~ 3 nedēļas ~ 2,5 nedēļas

Skartie iedzīvotāji > 28 000 inficēšanās gadījumu> 11 200 nāves gadījumu

800 000 skarti8700 nāves gadījumu2200 ievainoto

3 000 000 skarti76 nāves gadījumi

Krīzes ietekme Postošas sekas uz drošību, veselību un tautsaimniecību visā reģionā.

Sagrauti vairāki ciemati.> 510 000 ēku sagrautas> 286 767 ēkas bojātas

Simtiem tūkstošu cilvēku zaudēja iztiku, un svarīgākie infrastruktūras objekti tika bojāti

UCPM aktivizācijas pieprasītājs

Pasaules veselības organizācija (PVO) ar ANO OCHA starpniecību Nepālas iestādes Bosnijas un Hercegovinas Drošības

ministrija

UCPM aktivizācijas datums 2014. gada 14. augusts 2015. gada 26. aprīlis 2014. gada 17. maijs

UCPM iesaistītās valstis, kas piedalās reaģēšanā 14 17 19

ANO lomaANO vadīja reaģēšanu, ko atbalstīja UNMEER, ES, ASV, Apvienotā Karaliste un FrancijaUNDAC vienība piedalījās

UNDAC vienība piedalījās, un ANO klas-teru sistēma aktivizēta

Nebija UNDAC vienības, un klasteru sistēma nebija oficiāli aktivizēta, kaut arī darbojās līdzīgas struktūras

Galvenie starptautiskie dalībnieki

PVO, UNMEER, ES Ebolas darba grupa (galvenie dalībnieki: ECHO, DEVCO, SAN-TE, MOVE, ECDC, EĀDD), ASV, Apvienotā Karaliste, Francija, MSF, citas NVO un divpusējie līdzekļu devēji.

Apvienoto Nāciju Organizācija (OCHA UNDAC, UNICEF, WFP), Relief Internatio-na, divpusējie līdzekļu devēji, NVO.

ANO, Pasaules banka, divpusējie līdzek-ļu devēji, Sarkanais Krusts, EUFOR, NVO.

Izvietotā EUCP vienība

4 ES civilās aizsardzības eksperti (kā UNDAC vienības locekļi)1 ECHO reģionālais loģistikas koordinators

3 ERCC sadarbības koordinatori10 ES civilās aizsardzības eksperti

2 ERCC sadarbības koordinatori10 ES civilās aizsardzības eksperti1 ECHO tehniskais palīgs

Ar EUCPM starpniecību piedāvātā palīdzība

• Pārtikas palīdzība, aptieciņas u. c. • Segas un hlors • Mobilās laboratorijas, ārstniecības

iestādes • Ambulances un pārvietojamās

slimnīcas • Apgādes atbalsts, aviopārvadājumi,

jūras kuģi • Medevac

• Meklēšanas un glābšanas vienības; bāzes nometnes

• Ūdens attīrīšanas moduļi • Medicīnas grupas • Teltis, segas, guļammaisi, nojumes

• Ūdens sūkņi • Ūdens attīrīšanas iekārtas • Smilšu maisi • Pārtikas palīdzība • Helikopteri, glābšanas laivas • Teltis, segas, sildītāji, dvieļi

39Pielikumi IV

 pie

likum

s ES epidemiologu izvietošana Gvinejā

Avot

i: PV

O, E

CDC

, Eiro

pas

Revī

zija

s pa

lāta

.

02468101214161820

050100

150

200

250

300

Vidējais epidemiologu skaits uz vietas

Apstiprinātie Ebolas vītusa gadījumi (Avots: PVO)

Kale

ndār

ā ne

dēļa

Gvin

eja

– Eb

olas

vīru

sa g

adīju

mu

skai

ts u

n ep

idem

iolo

gu sk

aits

uz v

ieta

s

Ebol

as vī

rusa

gadī

jum

iEp

idem

iolo

gi uz

viet

as

2014-11. ned.2014-12. ned.2014-13. ned.2014-14. ned.2014-15. ned.2014-16. ned.2014-17. ned.2014-18. ned.2014-19. ned.2014-20. ned.2014-21. ned.2014-22. ned.2014-23. ned.2014-24. ned.2014-25. ned.2014-26. ned.2014-27. ned.2014-28. ned.2014-29. ned.2014-30. ned.2014-31. ned.2014-32. ned.2014-33. ned.2014-34. ned.2014-35. ned.2014-36. ned.2014-37. ned.2014-38. ned.2014-39. ned.2014-40. ned.2014-41. ned.2014-42. ned.2014-43. ned.2014-44. ned.2014-45. ned.2014-46. ned.2014-47. ned.2014-48. ned.2014-49. ned.2014-52. ned.2015-2. ned.2015-3. ned.2015-4. ned.2015-5. ned.2015-8. ned.2015-9. ned.2015-10. ned.2015-11. ned.2015-13. ned.2015-14. ned.2015-15. ned.2015-16. ned.2015-17. ned.2015-18. ned.2015-19. ned.2015-20. ned.2015-21. ned.2015-22. ned.2015-23. ned.2015-24. ned.2015-25. ned.2015-26. ned.2015-27. ned.2015-28. ned.2015-29. ned.2015-30. ned.2015-31. ned.2015-32. ned.2015-33. ned.2015-34. ned.2015-36. ned.2015-38. ned.2015-40. ned.2015-41. ned.2015-42. ned.2015-52. ned.2015-53. ned.

40Pielikumi

V p

ielik

ums Hronoloģisks pārskats par Ebolas vīrusa slimības uzliesmojumu 2014.–2015. gadā

0

500

1 000

1 500

2 000

11. ned.12. ned.13. ned.14. ned.15. ned.16. ned.17. ned.18. ned.19. ned.20. ned.21. ned.22. ned.23. ned.24. ned.25. ned.26. ned.27. ned.28. ned.29. ned.30. ned.31. ned.32. ned.33. ned.34. ned.35. ned.36. ned.37. ned.38. ned.39. ned.40. ned.41. ned.42. ned.43. ned.44. ned.45. ned.46. ned.47. ned.48. ned.49. ned.50. ned.51. ned.52. ned.01. ned.02. ned.03. ned.04. ned.05. ned.06. ned.07. ned.08. ned.09. ned.10. ned.11. ned.12. ned.13. ned.14. ned.15. ned.16. ned.17. ned.18. ned.19. ned.20. ned.21. ned.22. ned.23. ned.24. ned.25. ned.26. ned.27. ned.28. ned.29. ned.30. ned.31. ned.32. ned.33. ned.34. ned.35. ned.36. ned.37. ned.38. ned.39. ned.

Luks

embu

rgas

med

icīni

skās

evak

uācij

as lid

maš

īnas

ir ga

tava

s liet

ošan

aiPir

mā m

edicī

niskā

evak

uācij

a ar lī

dzek

ļiem

no br

īvprā

tīgā r

ezer

ves s

arak

sta

Jaun

ās ES

Kom

isijas

iece

lšana

ES Eb

olas

vīru

sslim

ības

jaut

ājum

u koo

rdin

ator

a iec

elšan

aKo

pīga

Kom

isijas

loce

kļu m

isija

skar

tajās

valst

īs

Ebola

s dar

ba gr

upas

izve

ideSt

anda

rta op

erāc

iju pr

oced

ūras

apsti

prinā

šana

ES M

edev

acSa

praš

anās

mem

oran

da pa

raks

tīšan

a ar A

SV at

tiecīb

ā uz P

hoen

ix

UNM

EER i

zveid

e

OCHA

lūdz

ES ci

vilo a

izsar

dzīb

u nod

rošin

ātm

edicī

nas v

ienīb

as un

Med

evac

ECDC

izvie

toju

si pi

rmo e

pide

mio

loģi

jasek

sper

tu (a

r GOA

RN st

arpn

iecīb

u)

PVO

paslu

dina

epid

ēmiju

par s

tarp

taut

isku

sabi

edrīb

as ve

selīb

as ār

kārta

s situ

āciju

UCPM

aktiv

izēša

na

Orga

nizā

cija “

Ārsti

bez r

obež

ām” p

aziņ

o, ka

Ebola

svīr

usa s

limība

s uzli

esm

ojum

s ir n

ekon

trolēj

ams

Pirm

ās ES

mob

ilās l

abor

ator

ijas

(EM

Lab)

izvie

toša

naPir

mā E

CHO

vadīt

ā Ebo

lasvīr

usa j

autā

jumu

koor

dināc

ijas s

anāk

sme

No br

īvprā

tīgo r

ezer

vju sa

raks

ta iz

vieto

ta BE

labo

rato

rija

Kuģa

“Kar

el Do

orm

an” o

trā m

isija

Pirm

ā med

icīni

skā e

vaku

ācija

, izm

anto

jot P

hoen

ix

Luks

embu

rga s

āk pi

elāgo

t diva

s lid

maš

īnas

ES M

edev

ac va

jadzīb

āmIzv

ietot

i pirm

ie EC

DC da

rbin

ieki

Kuģa

“Kar

el Do

orm

an” p

irmā m

isija

2014

. g.

2015

. g.

Apsti

prin

ātie

Ebol

as vī

rusa

sasli

mša

nas g

adīju

mi n

edēļā

3 per

iodu

slīd

ošais

vidē

jais (

Ebol

as vī

russ

limīb

as ap

stipr

ināt

ie ga

dīju

mi n

edēļā

)

Star

ptau

tisks

not

ikum

s

ES re

aģēš

ana

Avot

i: PV

O, E

iropa

s Ko

mis

ija, E

iropa

s Re

vīzi

jas

palā

ta.

41Komisijas atbilde

Kopsavilkums

VIKomisija atzinīgi vērtē Palātas konstruktīvo pieeju, kas norāda uz uzlabošanas iespējām. Šajā ziņojumā iekļauti pragmatiski ieteikumi, kas, tiklīdz tiks īstenoti, uzlabos ieguldījumu UCPM iesaistīto valstu spējā, kā arī glābšanu un palīdzību cilvēkiem, kam tā vajadzīga.

VIIKomisija piekrīt visiem ieteikumiem.

Ievads

1. izcēlums. Brīvprātīgo rezervju saraksta skaidrojumsKopš 2016. gada 1. oktobra 16 dalībvalstis ir reģistrējušas vai reģistrācijas procesā atrodas kopā 78 reaģēšanas spējas brīvprātīgo rezervju sarakstā.

Spējas ir iekļāvušas Beļģija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Rumānija, Slo­vākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Vācija un Zviedrija. Spējas no brīvprātīgo rezervju saraksta līdz šim tika izvietotas astoņas reizes, reaģējot uz Ebolas un 2016. gada dzeltenā drudža uzliesmojumu, mežu ugunsgrēkiem ES dalībvalstīs, Ekvadorā pēc 2016. gada zemestrīces un Haiti pēc viesuļvētras “Metjū” (2016. gadā).

Šīs darbības ietvēra ūdens attīrīšanas iekārtas, mežu ugunsgrēku dzēšanas lidmašīnas, sabiedrības veselības un mobilās laboratorijas un tehniskās palīdzības un atbalsta vienības. Šīs darbības liecina par rezervju saraksta pievie­noto vērtību un norāda arī uz to, ka līdzekļi no rezervju saraksta tiks izmantoti arvien biežāk.

Apsvērumi

18Komisija 2016. gadā ir sākusi izmantot “iepriekšējās brīdināšanas” režīmu, ja šādas pazīmes tiek atklātas/prognozē­tas, jo īpaši apsverot iespēju atvērt iepriekšējo brīdināšanu, kad parādās sarkans brīdinājums GDACS (arī apstiprinot iespējamo humanitāro ietekmi). Kopš tā laika “iepriekšējās brīdināšanas” režīms ir izmantots vairāk nekā 12 reizes. Piemēram, attiecībā uz zemestrīci Ekvadorā (2016. gada aprīlī, pēkšņa katastrofa), iepriekšējo brīdināšanu atvēra gandrīz 2 stundas pirms ANO lūguma pēc ekspertīzes un 16 stundas pirms lūguma no skartās valsts. Tāpat viesuļvēt­ras “Metjū” laikā Haiti (2016. gada oktobrī, lēni norisoša) iepriekšējo brīdināšanu atvēra 1,5 dienu pirms lūguma no skartās valsts.

21Šī pieeja tika izmantota arī Ekvadoras zemestrīcē (2016. gada aprīlī), kad iesaistītās valstis tika informētas par EUCP vienību nosūtīšanu divas stundas pirms meklēšanas un glābšanas vienības piedāvāšanas un pieņemšanas.

Komisijas atbilde 42

Kopīga atbilde uz 23. un 24. punktuCivilās aizsardzības komiteja izveidoja īpašu mācību politikas grupu, lai apspriestu EUCP vienību ekspertu profilus un to funkcijas vienībās. Tomēr ar CAK tika panākta vienošanās, ka Komisija 2017. gada pirmajā pusē iesniegs citu priekšlikumu par iespējamu reģistrēšanos brīvprātīgo rezervju sarakstā ekspertu kategorijās, nevis atsevišķi minē­tiem ekspertiem.

25Komisija jaunajā mācību ciklā, kas sākās 2016. gada maijā, ir sākusi mācību kursos īstenot principu, ka EUCP vienību kanditātus novērtē pasniedzēji un viņi saņem individuālas atsauksmes pēc mācību beigām. Turklāt valsts mācību koordinators var pieprasīt saņemt novērtējuma veidlapas par tās pašas valstspiederības konkrētu ekspertu.

29Pēc iepriekšplānoto līdzekļu ievērojama palielinājuma 2016. gadā ir paredzams, ka brīvprātīgo rezervju saraksta izmantošana nākotnē ievērojami palielināsies. Tomēr ir arī nesamērības, un Komisija nākamajos mēnešos pieņems ziņojumu par spēju nepietiekamību brīvprātīgo rezervju sarakstā.

38Komisija, ņemot vērā ERCC nesen gūto pieredzi, veicināja EUCP un humānās palīdzības instrumentu ciešas koordi­nācijas un sadarbības pakāpeniskus līmeņus. Cita starpā Komisijas dalībnieki, kas iesaistīti civilajā aizsardzībā un humānajā palīdzībā, tostarp tie, kas atrodas notikumu vietā, izmantojot reģionālus un galvenās mītnes seminārus, apsprieda dažādus oficiālus mehānismus.

40Uzlabotā sadarbība un koordinācija starp EUCP vienībām un humānās palīdzības vietējo biroju tīklu nodrošināja, piemēram, ka UCPM nesenajā aktivizēšanā viesuļvētras “Metjū” laikā Haiti (2016. gada oktobrī) lielākā daļa trūkumu vajadzību izteiksmē tika konstatēti, izmantojot Komisijas pašas humānās palīdzības tīklu. Tomēr Komisija piekrīt, ka sadarbībai ar kolēģiem ECHO reģionālajos birojos un ES delegācijās ir jākļūst sistemātiskākai.

50Tā kā Komisija jau norādīja, ka “palīdzības pārskata” funkcionalitāte jāpārveido ciešā sadarbībā ar lietotājiem, 12. Civilās aizsardzības komiteja (2016. gada jūnijā) nolēma sasaukt CECIS koordinācijas grupas sanāksmi, lai risinātu un regulētu šāda veida lūgumus.

51Reāllaika saikne starp EDRIS un CECIS tagad ir ieviesta CECIS. Visus pasākumus, ko veic saistībā ar krīzi, pamatojoties uz vienotu identifikatoru, tagad var attēlot kopā tajā pašā ekrānā civilai aizsardzībai un humānai palīdzībai. Šī EDRIS funkcionalitāte tika ieviesta vēl 2016. gadā.

Komisijas atbilde 43

52Lai gan drošība CECIS ietvaros ir reālas un pastāvīgas bažas iesaistītajām valstīm, civilās aizsardzības darba program­mas projektā 2017. gadam ir paziņots, ka tiks pētīta iespēja izstrādāt saskarnes tīmekļa pakalpojumus vai tīmekļa lapu (piemēram, ERCC portāls notikumu vietai), lai CECIS informāciju eksportētu citiem ERCC informācijas rīkiem.

53Tā kā Komisija jau norādīja, ka CECIS žurnāls jāpārveido ciešā sadarbībā ar lietotājiem, 12. Civilās aizsardzības komi­teja (2016. gada jūnijā) nolēma sasaukt CECIS koordinācijas grupas sanāksmi, lai risinātu un regulētu šāda veida lūgumus.

54Civilās aizsardzības darba programmas projektā 2017. gadam paredzēts CECIS ietvaros nodrošināt ātrāku procesu transportam un samazināt atbalsta lūgumu administratīvo darbplūsmu.

66Bija vajadzīgas ievērojamas pūles, lai izveidotu funkcionējošu un drošu evakuācijas procesu, apvienojot pacienta medicīnas un loģistikas vajadzības, gaisa kuģu un pilotu drošību un uzņemošās medicīnas iestādes jaudu.

Kopīga atbilde uz 67.–69. punktuKomisija atzīst konstatējumus un pilnībā izmantos ieteikumus, lai risinātu šo jautājumu, papildus jau plānotajām izmaiņām nākamajos gados, kuru mērķis ir uzlabot CECIS izmantojamību un darbību.

Secinājumi un ieteikumi

73Līdzekļu reģistrācija brīvprātīgo rezervju sarakstā 2016. gada otrajā pusē ir būtiski palielinājusies. Kopš 2016. gada 1. oktobra ir reģistrētas vai reģistrācijas procesā atrodas 78 spējas.

74Komisija atzinīgi vērtē Palātas konstruktīvo pieeju, kas norādīja uz uzlabošanas iespējām. Šajā ziņojumā iekļauti pragmatiski ieteikumi, kas, tiklīdz tiks īstenoti, uzlabos ieguldījumu UCPM iesaistīto valstu spējā, kā arī glābšanu un palīdzību cilvēkiem, kam tā vajadzīga. Turklāt Komisija izmantos jauninājumus tiesību aktos, ar ko izveido UCPM, lai vajadzības gadījumā paplašinātu resursu izmantošanu.

1. ieteikumsKomisija piekrīt ieteikumam.

Komisijas atbilde 44

2. ieteikumsKomisija piekrīt ieteikumam. Būtiskas izmaiņas tiek plānotas nākamajos gados, lai uzlabotu CECIS izmantojamību dažādās jomās. Šie jautājumi tiks risināti ar koordinācijas/lietotāju grupu, lai noteiktu to prioritātes.

3. ieteikumsKomisija piekrīt ieteikumam.

4. ieteikumsKomisija piekrīt ieteikumam.

5. ieteikumsKomisija piekrīt ieteikumam.

KĀ PASŪTĪT ES IZDEVUMUS

Bezmaksas izdevumi

• Viens eksemplārs: ar EU Bookshop starpniecību (http://bookshop.europa.eu).

• Vairāk nekā viens eksemplārs vai plakāti/kartes: Eiropas Savienības pārstāvniecībās (http://ec.europa.eu/represent_lv.htm), Eiropas Savienības delegācijās valstīs, kas nav ES dalībvalstis (http://eeas.europa.eu/delegations/index_lv.htm), ar Europe Direct dienesta starpniecību (http://europa.eu/contact/index_lv.htm) vai piezvanot uz tālruņa numuru 00 800 6 7 8 9 10 11 (zvanīšana bez maksas no jebkuras vietas Eiropas Savienībā) (*).(*) Informāciju sniedz bez maksas, tāpat arī lielākā daļa zvanu ir bezmaksas (izņemot dažus operatorus, viesnīcas

vai taksofonus).

Maksas izdevumi

• Ar EU Bookshop starpniecību (http://bookshop.europa.eu).

Notikums Datums

Revīzijas plāna pieņemšana / revīzijas sākums 24.11.2015.

Ziņojuma projekta oficiāla nosūtīšana Komisijai (vai citai revidējamai vienībai) 28.9.2016.

Galīgā ziņojuma pieņemšana pēc pretrunu procedūras 8.11.2016.

Komisijas (vai citas revidējamās vienības) oficiālās atbildes saņemtas visās valodās 7.12.2016.

Katastrofas var notikt jebkurā vietā un laikā. Gan dabas, gan cilvēku izraisītas katastrofas gadījumā reakcijai jābūt ātrai. Pareiza katastrofu pārvarēšana palīdz glābt dzīvības, un dažādu palīdzības sniedzēju efektīva koordinācija ir ārkārtīgi svarīga, lai nodrošinātu sekmīgu reaģēšanu. Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānismu (UCPM) izveidoja, lai sekmētu valstu civilās aizsardzības dienestu ātru un efektīvu operatīvo sadarbību, kurā Eiropas Komisijai ir svarīga loma koordinācijas veicināšanā. Mēs pārbaudījām, vai Komisija ar UCPM starpniecību koordināciju efektīvi veicināja trijās nesen notikušās starptautiskās katastrofās: plūdos Bosnijā un Hercegovinā (2014. g.), Ebolas vīrusa uzliesmojumā Rietumāfrikā (2014.–2016. g.) un zemestrīcē Nepālā (2015. g.). Mēs secinām, ka kopš 2014. gada sākuma Komisija ir kopumā efektīvi veikusi koordinācijas uzdevumus. Mēs sniedzam vairākus ieteikumus, kuru mērķis ir vēl vairāk uzlabot UCPM darbību reaģēšanas posmā.

EIROPASREVĪZIJASPALĀTA