Uz vienoto tirgu ar mērķi

Vytenis AndriukaitisEiropas veselības un pārtikas drošības komisārs

Eiropas vienotais tirgus šogad atzīmē savu 25. gadadienu, un mums ir jāizmanto šīs svinības, lai akcentētu lietas, kuras uztveram kā pašsaprotamas. Mēs ar prieku atzīmējam šo notikumu kā veiksmes stāsta vispārējo sasniegumu. Pārtikas un dzērienu sektors kā Eiropas lielākā ražošanas nozare ir ieguvējs no vienotā tirgus, kas ļāvis sasniegt produktu brīvu apriti līdz šim nepieredzētā līmenī. Inovāciju veicināšana, pareizas normatīvās vides radīšana, tādu standartu ieviešana, kas Eiropas pārtikas un dzērienu produktus padara par drošākajiem pasaulē,— tie ir stūrakmeņi, ar ko varam lepoties. Raugoties uz nākamajiem 25 gadiem, es ceru, ka tagad mēs varam padarīt šo drošo pamatu vēl stingrāku mūsu visu labā.

1957Romas līgumi

1962

KLP (kopējā lauksaimniecības politika)

1968Stājās spēkā Muitas savienības noteikumi

1974Spriedums lietā Dassonville (EKT atzīst, ka ES līgumi aizliedz radīt šķēršļus tirdzniecībai)

1979Vienošanās izveidot ātrās brīdināšanas sistēmu pārtikas un barības jomā (RASFF)

Spriedums lietā Cassis de Dijon (Tiesa nosaka savstarpējās atzīšanas principu)

Marķēšanas direktīva

1986Vienotais Eiropas akts

1988Direktīva par pārtikas piedevām

1989Direktīva par pārtikas produktu oficiālo kontroli

1992Māstrihtas līgums

Regula par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm

1993

Vienotā tirgus izveide

Riska analīzes un kritisko kontrolpunktu noteikšanas (HACCP) pieeja pārtikas drošībai

1994Eiropas Ekonomikas zona (vienotā tirgus paplašināšana ārpus ES)

Direktīva par iepakojumu un izlietoto iepakojumu

Vispārējā pārtikas aprites regula EFSA izveide RASFF obligātās izsekojamības juridiskā izveide

Regula par oficiālo pārtikas un barības kontroli

1995 Govju sūkļveida encefalopātijas izraisīta krīze

Komisijas lēmums par savstarpēju atzīšanu

ES lauksaimniecības produktu patēriņa veicināšana

1997Regula par jauniem pārtikas produktiem

2000

Vispārējā marķēšanas direktīva

2002

Eiro ieviešana

2003KLP savstarpējās atbilstības standarti

2004Higiēnas regulasRegula par maksimālo

pieļaujamo piesārņotāju

Regula par uzturvērtības un veselīguma norādēm

Regula par pārtikas bagātināšanu

20062007

Lisabonas līgums

2008Regula par vispārējo atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem

2011

Pārtikas marķēšanas regula

2012Kvalitātes shēmu regula

2014ES lauksaimniecības un pārtikas produktu noieta veicināšana

2015Regulas par jauniem pārtikas produktiem

2017Priekšlikums direktīvai par savstarpēju atzīšanu

Pārtikas un dzērienu ražošanas vienotā tirgus politikas atskaites punkti

1957Romas līgumi

1962

KLP (kopējā lauksaimniecības politika)

1968Stājās spēkā Muitas savienības noteikumi

1974Spriedums lietā Dassonville (EKT atzīst, ka ES līgumi aizliedz radīt šķēršļus tirdzniecībai)

1979Vienošanās izveidot ātrās brīdināšanas sistēmu pārtikas un barības jomā (RASFF)

Spriedums lietā Cassis de Dijon (Tiesa nosaka savstarpējās atzīšanas principu)

Marķēšanas direktīva

1986Vienotais Eiropas akts

1988Direktīva par pārtikas piedevām

1989Direktīva par pārtikas produktu oficiālo kontroli

1992Māstrihtas līgums

Regula par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm

1993

Vienotā tirgus izveide

Riska analīzes un kritisko kontrolpunktu noteikšanas (HACCP) pieeja pārtikas drošībai

1994Eiropas Ekonomikas zona (vienotā tirgus paplašināšana ārpus ES)

Direktīva par iepakojumu un izlietoto iepakojumu

Vispārējā pārtikas aprites regula EFSA izveide RASFF obligātās izsekojamības juridiskā izveide

Regula par oficiālo pārtikas un barības kontroli

1995 Govju sūkļveida encefalopātijas izraisīta krīze

Komisijas lēmums par savstarpēju atzīšanu

ES lauksaimniecības produktu patēriņa veicināšana

1997Regula par jauniem pārtikas produktiem

2000

Vispārējā marķēšanas direktīva

2002

Eiro ieviešana

2003KLP savstarpējās atbilstības standarti

2004Higiēnas regulasRegula par maksimālo

pieļaujamo piesārņotāju

Regula par uzturvērtības un veselīguma norādēm

Regula par pārtikas bagātināšanu

20062007

Lisabonas līgums

2008Regula par vispārējo atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem

2011

Pārtikas marķēšanas regula

2012Kvalitātes shēmu regula

2014ES lauksaimniecības un pārtikas produktu noieta veicināšana

2015Regulas par jauniem pārtikas produktiem

2017Priekšlikums direktīvai par savstarpēju atzīšanu

Avots: Eurostat

Gandrīz ¾ ES dalībvalstu eksportēto pārtikas un dzērienu produktu ir paredzēti vienotajam tirgum.

ES iekšējais eksports veido vairāk nekā 25% no pārtikas un dzērienu ražošanas nozares apgrozījuma.

ES patērētāji pārtikas un dzērienu iegādei ir iztērējuši vairāk nekā

pārtikas un dzērienu ES iekšējais eksports

miljardus

miljardu

no pārtikas un dzērienu ražošanas nozares apgrozījuma ir radīti vienotā tirgus ietvaros90%

€1,100€255

Pārtikas un dzērienu iekšējais ES eksports kā IKP daļa (%)

1,0

1,1

1,2

1,3

1,4

1,5

1,6

1,7

1,8

1995 20161996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015

EU15 EU25 EU27 EU28

Vienotā tirgus ietekme uz pārtikas un dzērienu ražošanas nozari…

Eiropas Savienībā

Vienotā tirgus ietekme uz pārtikas un dzērienu ražošanas nozari…

Latvijā

ES iekšējais eksports

Eksports ārpus ES

miljoni

miljoni

no Latvijas pārtikas un dzērienu ražošanas nozares apgrozījuma veido eksports uz citām dalībvalstīm43%

€749€602

ES iekšējais eksports un eksports ārpus ES (2016. gads, miljoni)

Avots: Eurostat

0

400

800

1200

1600

20162000 2002 2004 2006 2008 2010 2012 2014

INTRA-EU EXPORTS EXTRA-EU EXPORTS

Ko mums ir devis vienotais tirgus

  Ir palielinājusies pārtikas un dzērienu pieejamība par pieņemamām cenām

  Patērētājiem tiek piedāvāta lielāka ikdienā baudāmo pārtikas un dzērienu produktu izvēle un dažādība

  Pārtikas un dzērienu ražotāju vidū pastāv veselīga konkurence, tādējādi patērētāju ieguvums ir augstas kvalitātes produktu piedāvājums

  Eiropai ir viens no pasaulē labākajiem pārtikas nekaitīguma rādītājiem, ko nodrošina Eiropas pārtikas un dzērienu ražošanas uzņēmumu stingrie noteikumi un ikdienā ieguldītais darbs

Vienotais tirgus ir iespēja apmierināt patērētāju pieprasījumu, vienlaikus attīstot uzņēmējdarbību un nodrošinot darba vietas

  Politiku un procedūru saskaņošana ES līmenī ir atvieglojusi uzņēmumiem tirdzniecību starp ES valstīm

  Savstarpēja atzīšana nesaskaņotajās jomās ir radījusi iespēju lielāko daļu produktu, ko likumīgi pārdod vienā ES valstī, pārdot citā, līdz ar to valstu noteikumiem nav jābūt šķērslim tirdzniecībai

  Uzņēmumi darbojas vispārēja stabila tiesiskā regulējuma ietvaros, kas ir būtisks faktors lēmumiem par investīcijām ES

  Tas nozīmē, ka pārtikas un dzērienu ražošanas uzņēmumiem, jo īpaši MVU, ir lielāka tiesību aizsardzība (ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, Kopienas preču zīmes utt.)

  Turklāt tie gūst labumu arī no birokrātiskā sloga samazināšanās, līdz ar to mazinot atbilstības nodrošināšanas izmaksas

  Tas viss rada vidi veselīgai konkurencei, efektivitātes uzlabošanai un pārtikas un dzērienu produktu kvalitātes paaugstināšanai visā Eiropā un ļauj ES sasniegt apjomradītus ietaupījumus, vienlaikus tirgojoties kā blokam

Vienotā tirgus priekšrocības

Pārtikas un dzērienu ražošanas nozare ir stingri regulēta un bieži tiek uztverta kā izcilu sasniegumu piemērs, taču realitātē pašlaik ir vērojama skaidra tendence uz reglamentējošo pasākumu renacionalizāciju, kas arvien vairāk kavē pilnīgu vienotā tirgus priekšrocību izmantošanu.

  Pieaugoša atsevišķu dalībvalstu tendence renacionalizēt politikas pasākumus, piemēram, izcelsmes marķējuma jomā

  Dalībvalstu nesaskaņota ES tiesību aktu īstenošana

  Nefunkcionējoša savstarpēja atzīšana nesaskaņotās politikas jomās

  Atšķirīgu valsts tiesību aktu ieviešana nesaskaņotās jomās

  Nav efektīvu pārsūdzības līdzekļu, bet garas un dārgas tiesas prāvas par vienotā tirgus tiesību pārkāpumiem

  EFSA un valsts iestāžu atšķirīgi riska novērtējumi, kā rezultātā tek pieņemti atšķirīgi noteikumi

 Nesaskaņotas pieejas ārkārtas situāciju gadījumā

  Nepilnīgs digitālais vienotais tirgus

Ko tas var izraisīt

  Papildu izdevumus un apgrūtinājumus

  Nenoteiktību ražotājiem un patērētājiem

  Vairāk pārtikas atkritumu, izņemot no apgrozījuma produktus, kas atbilst prasībām vienā valstī, taču neatbilst citā

Neizmantotais potenciāls — kādas ir galvenās neatrisinātās problēmas?

leviesīsim jauninājumus! Priekšlikums:

Šobrīd nav efektīvas sūdzību iesniegšanas sistēmas, kur uzņēmumiem vērsties gadījumos, kad vienotais tirgus nedarbojas vai nav ieviests vai atzīts. Situācijām, kad esošās struktūras un idejas izrādās nepietiekamas vai nepiemērotas, lai nodrošinātu patiesi efektīvu vienoto tirgu, FoodDrinkEurope vēlas ierosināt arī iespējamu jaunu iniciatīvu:

izveidot neatkarīgu izpildes struktūru — tiesībsargu? aģentūru? neatkarīgu iestādi? —, kas, esot brīva no politiskā spiediena, izstrādātu instrumentus, lai nodrošinātu piemērotu regulējumu īstenošanu visās dalībvalstīs, kurai uzņēmumi un patērētāji varētu iesniegt sūdzības un ar kuru varētu apspriest vienotā tirgus pārkāpumus gan saistībā ar personu brīvu pārvietošanos, gan pakalpojumu, kapitāla vai preču brīvu apriti.

Seši politikas ieteikumi

Pārtikas un dzērienu sektors kā Eiropas lielākā ražošanas nozare pārstāv dažādus profilus, stāstus, pieejas, lielumu, produktus utt., taču kopumā šī nozare aizstāv reālu vienoto tirgu.

Šādā nolūkā Eiropas pārtikas un dzērienu ražošanas nozare aicina

I. Uzņemties augsta līmeņa politiskās saistības, lai uzturētu vienoto tirgu, nodrošinot ilgtermiņa redzējumu un regulārus rīcības plānus turpmākajiem gadiem

II. Piešķirt prioritāti vienotā tirgus jautājumiem ES līmeņa platformā, koncentrējoties uz spēcīgu, konkurētspējīgu un ilgtspējīgu piegādes ķēdi

III. Panākt augsta līmeņa koordināciju, lai nodrošinātu atbilstošu tiesisko regulējumu, atbalstot Eiropas rūpniecību kopumā

IV. Uzlabot savstarpējas atzīšanas darbību nesaskaņotajās jomās

V. Padarīt efektīvāku TRIS 1, SOLVIT 2, EU Pilot 3 un REFIT 4

VI. Paātrināt šobrīd aizsākto vienotā tirgus iniciatīvu īstenošanu (digitālais vienotais tirgus utt.)

Kā nodrošināt efektīvu vienoto tirgu pārtikas un dzērienu ražošanas nozarē?

1. TRIS ir paziņošanas procedūra, kas saskaņā ar Direktīvu (ES) Nr. 2015/1535 ir izveidota kā informācijas, šķēršļu novēršanas un dialoga instruments produktu un informācijas sabiedrības pakalpojumu tehnisko noteikumu jomā. Tas palīdz paredzēt un novērst tādu tirdzniecības šķēršļu veidošanos, kas varētu ietekmēt darbību.

2. SOLVIT ir starpniecības tīkls, kas var palīdzēt jautājumos par ģimenes pabalstiem, pensiju tiesībām, uzturēšanos, ieceļošanas vīzām ES pilsoņu radiniekiem no valstīm ārpus ES, automašīnu reģistrāciju, autovadītāja apliecībām, profesionālo kvalifikāciju, PVN atmaksu, tirgus pieejamību produktiem un pakalpojumiem un diskrimināciju.

3. EU Pilot ir neformāls dialogs starp Komisiju un attiecīgo dalībvalsti par jautājumiem, kas saistīti ar iespējamu neatbilstību ES tiesību aktiem, pirms formālas pārkāpuma procedūras uzsākšanas.

4. Komisijas normatīvās atbilstības un izpildes programma (REFIT) nodrošina, ka ES tiesību akti dod rezultātus pilsoņiem un uzņēmumiem operatīvi, efektīvi un ar minimālām izmaksām. REFIT mērķis ir saglabāt ES tiesību aktu vienkāršību, novērst nevajadzīgus slogus un pielāgot spēkā esošos tiesību aktus, neapdraudot politikas mērķus.

Svinam pārtikas un dzērienu dažādības 25. gadadienu,

pateicoties vienotajam tirgum

Des

ign

by

Avenue des Nerviens, 9-31 1040 Brussels, Belgium

T. +32 2 514 11 11 F. +32 2 511 29 05

info@fooddrinkeurope.eu www.fooddrinkeurope.eu

@FoodDrinkEUfooddrinkeurope