11
Ziņnesis Oktobris 2016 8 veidi, kā motivēt skolēnus IEMĪLĒT LASĪŠANU # 152 Intervija ar grāmatas JOGA UN PĀRDOŠANA autori Lauru Vanagu-Mickeviču Intervija ar grāmatu blogeri Ivetu Krūmiņu Saruna ar slavenāko mūsdienu ukraiņu rakstnieku Serhiju Žadanu Akcijas grāmatām tikai 3 cenas – € 1, € 2 un € 3

Saruna ar slavenāko mūsdienu ukraiņu rakstnieku Serhiju Žadanu

  • Upload
    hanga

  • View
    225

  • Download
    4

Embed Size (px)

Citation preview

Page 1: Saruna ar slavenāko mūsdienu ukraiņu rakstnieku Serhiju Žadanu

ZiņnesisOktobris2016

8 veidi, kā motivēt skolēnus IEMĪLĒT LASĪŠANU

# 152

Intervija ar grāmatas JOGA UN PĀRDOŠANA autori Lauru Vanagu-Mickeviču

Intervija ar grāmatu blogeri Ivetu Krūmiņu

Saruna ar slavenāko mūsdienu ukraiņu rakstnieku Serhiju Žadanu

Akcijas grāmatām tikai 3 cenas – € 1, € 2 un € 3

Page 2: Saruna ar slavenāko mūsdienu ukraiņu rakstnieku Serhiju Žadanu

Ieskaties!

3Ziņnesis

Ir pagājuši desmit gadi, kopš tika atvērta grāmatnīca JĀNIS ROZE Siguldā. Šo gadu laikā ir mainījies veikala iekār tojums, preču sortiments kļuvis daudzveidīgāks, bet nemainīgs palicis mūsu darbinieku sastāvs. Mums ir prieks par tiem pircējiem, kuri no pirmās atvēršanās dienas ir mums uzticīgi un regulāri

pie mums iegriežas. Paldies viņiem par uzmundrinošajiem vārdiem, ap sveikumiem un labas omas celšanu gan svētku reizēs, gan ikdienā! Pateicamies par ierosinājumiem, laba vēlējumiem, arī par kritiku un aizrādījumiem. Tas viss ir pilnveidojis mūsu darbu.Mēs nealkstam pēc skaļām reklāmām. Labākā reklāma ir paši pircēji, kuri iziet no grāmatnīcas apmierināti, iegādājušies sev piemērotu, noskaņojumam atbilstošu grāmatu. Pēc izlasīšanas ienāk pie mums, lai dalītos savos iespaidos, kā arī iesaka saviem paziņām šo lasāmvielu. Šī sajūta, kad pircējs ar sajūsmu un degošām acīm azartiski stāsta par izlasīto, patiešām rada gandarījuma sajūtu un paceļ spārnos, dod enerģijas lādiņu ilgam laikam. Patīkami dzirdēt, kā bērni, iedami garām mūsu veikala durvīm, lūdz vecākus ienākt un apskatīt grāmatiņas. Viens otrs mazais ķipars uzaudzis mūsu acu priekšā: redzējām viņu maziņu, kad māmiņa iegādājās bilžu grāmatiņas, tagad jau nāk paši pēc skolai nepieciešamajām lietām.Dažreiz pircēji “sūdzas”, ka nevar nākt uz mūsu veikala pusi, jo krīt kārdinājumā mūs apciemot, un tad jau tukšām rokām ārā neizies.Mums pašām šie desmit gadi ir pagājuši nemanāmi un nesuši dzīvē piepildījumu un gandarījumu. Kolēģi kļuvuši par otru ģimeni. Esam pateicīgas liktenim, kas savedis mūs kopā vienā darba vietā. Ceram, ka arī turpmākie gadi būs darbiņiem ražīgi, rosīgi, interesantiem notikumiem un pircējiem bagāti. Lai mums visiem izdodas! Laipni gaidīti mūsu veikalā!Siguldas veikala darbinieku vārdā veikala vadītāja Gunta Geiba

Nedēļas piedāvājums

17. – 23. oktobris 24. – 30. oktobris€ 11,65 € 10,80

€ 5,00 € 5,25

10. – 16. oktobris3. – 9. oktobris

€ 7,00

€ 13,65 € 13,95

€ 6,00

Cenu lapkritis

€ 1€ 3

Akcijas laiks:26. septembris – 31. oktobris

€ 2

Siguldas veikalam – 10

Page 3: Saruna ar slavenāko mūsdienu ukraiņu rakstnieku Serhiju Žadanu

Grāmatu jaunumiGrāmatu jaunumi

4 5ZiņnesisZiņnesis

Augusts DeglavsRīga, I sējumsRomāns “Rīga” ir viens no ievērojamākajiem kultūrvēsturiskajiem darbiem latviešu literatūrā, kurā atainota 19. gadsimta Rīgas kultūrvide. A. Deglavs sniedzis ne tikai precīzu laikmeta ainu, kāds bijis viņa galvenais nodoms, bet spējis tai iedvest arī māksliniecisku vitalitāti. Abu šo aspektu veiksmīgais apvienojums piešķir “Rīgai” savdabīgu un izcilu vietu latviešu literatūrā. Jaunā izdevuma priekšvārdu rakstījusi LU profesore Ausma Cimdiņa, un grāmatā

ietverti arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktora Andra Vilka ievadvārdi. Vāka dizainu veidojis Eduards Griškevičs.

LatvIjaS BoBSLeja oLImpIādeS“Bobslejs pelnīti atzīstams par vienu no populārākajiem ziemas sporta veidiem Latvijā un Latvijas sporta sa sniegumu kaldinātājiem pasaulē. Mūsu sportistu sasniegumi, kamanu būves meistaru prasme, bobsleja entuziastu pašaizliedzīgais darbs un Siguldas trase nodrošina Latvijai atpazīstamību kā vienai no šī tehniskā sporta veida lielvalstīm, – un tas

nebūt nav pārspīlējums! Latvijas bobsleju pasaules bobslejā zina un ciena.”Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis

Jānis KubilisKad gadIem eS pāRI SKatoS...“Kā šodien atceros, kā visi skrēja uz “Trešo vārdu”! Tas jau bija īsts grāvējs! Toreiz vēl nezināju, ka vēlāk kļūsim tuvu pazīstami. Atmodas laikā arī abi bijām blakus. Tādu cilvēku kā viņš ir maz.”

Raimonds Pauls

“Tu esi godāts, apbrīnots, pielūgts, Tu esi veselas paaudzes elks. Šķiet, Oskars Vailds teicis – elkiem nedrīkst pieskarties, tad pirkstiem pielīpot apzeltījums.

Tu neesi apzeltīts, tu esi īsts – tīrradnis.” Māra Zemdega

“Ļoti talantīgs, ar dabas dotu humora sajūtu, pie tam – nekad nepāršauj pār strīpu. Man ļoti patika būt ar Kubili kopā uz skatuves, tā man bija liela skola.”

Uldis Dumpis

“Man viņš atgādina Balto tēvu. Siltu, tuvu Balto tēvu. Tāda kalibra cilvēku mums ir ļoti maz. Būtībā viņu vairāk nav. Viss ir sadalījies tādās sīkās lietās, šis laiks man liekas baigi sīks.”

Mārcis Maņjakovs

Dienas GrāmataNora IkstenaМолоко Матери (“mātes piens”, krievu val.)Grāmatu krievu valodā tulkojusi Ludmila Nukņeviča“Triju paaudžu sieviešu – meitas, mātes un mātesmātes – likteņu vijums ir kā cieši sapīta bize. Tik cieši, ka sāp matu saknes. Veidojas maģiska sievišķā trīsvienība. Dzīvība un nāve. To vienlaicīgais skaudrums un maigums dziļi uzrunā gan reālistiskās detaļās, gan poētiskos simbolos. Mīlestība un naids. To augstspriegums. Ir laime lasīt darbu, kur šie lielie jēdzieni ir mākslinieciski

piepildīti, jo tas gadās reti.”Māra Zālīte

KontinentsDeivids BaldačidžeKpotSNo angļu valodas tulkojusi Liāna BlumbergaViņai ir divdesmit. Skaista, spēcīga, asprātīga un līdz izmisumam nabadzīga, turklāt ar mazu bērnu uz rokām. Lūena Tailere saņem piedāvājumu laimēt loterijā simts miljonus dolāru. Perfekta nacionālās izlozes kandidāte, gards kumoss presei un cerība miljoniem loterijas spēlmaņu… Tas ir piedāvājums, kuru viņa nevar noraidīt. Ja Lūena atteiktos iesaistīties, viņa tiktu nogalināta… un naudu laimētu kāds cits bezcerīgais.

Deivids Baldači – autors, kurš ir spējīgs radīt vairākus New York Times bestsellerus vienlaicīgi, un neapšaubāmi viens no spēcīgākajiem trilleru rakstniekiem mūsdienās.“Baldači nesamierinās ar otro labāko rezultātu. Tas redzams, lasot šo romānu par nabadzīgo un bagāto pasauļu sadursmi nacionālās loterijas arēnā.” (Library Journal)

Lauku avīzeĒvalds GrabovskisHoKeja eLpaS SKaRtIeAutors – leģendārā Viktora Tikonova līdzgaitnieks un pēctecis Rīgas “Dinamo” galvenā trenera amatā – paver priekškaru uz populārās komandas un Latvijas hokeja noslēpumiem. Grāmatā satiekam Elmāru Bauri un Edgaru Rozenbergu, Viktoru Tihonovu un Helmutu Balderi, Vladimiru Jurzinovu un Kirovu Lipmanu. Aizraujoši – kā jau hokejā.

“Viktors Tihonovs treniņa laikā prasīja maksimālu uzmanības koncentrēšanu. Sevišķi tas attiecās uz komandas kopdarbības vingrinājumiem, kad katram bija jāatrodas stingri noteiktā vietā izejas pozīcijās. Ja kāds atļāvās ko lieku, piemēram, nelaikā pieskārās ripai, “Vecais” tūlīt tādu nolika pie vietas. Tikai Helmuts Balderis, tiklīdz spēlētāju vilnis sāka velties uz pretējo pusi, ar ripu slidoja viens pret brīvo vārtsargu.”

Ē. Grabovskis

Page 4: Saruna ar slavenāko mūsdienu ukraiņu rakstnieku Serhiju Žadanu

Grāmatu jaunumiGrāmatu jaunumi

6 7ZiņnesisZiņnesis

Ingo ZīgnersmazaIS pūķIS KoKoSRIeKStS

esiet sveicināti pūķu pasaulē!

Tas esmu es, grāmatas autors, Ingo Zīgners.

Jūs droši vien gribat zināt, kāpēc par mazo Kokosriekstu ir sarakstīta grāmata. Šis mazais pūķis ir ļoti atjautīgs, ļoti drosmīgs un ļoti, ļoti ziņkārīgs. Tam, kurš ir atjautīgs, drosmīgs un ziņkārīgs, gadās milzum daudz piedzīvojumu. Un par tādu, kuram gadās milzum daudz piedzīvojumu, dažkārt tiek sarakstīta grāmata.

Pasaules okeānā ir salas, par kurām cilvēki vēl šobaltdien neko nezina. Uz vienas šādas salas dzīvo būtnes, par kurām ikviens ir dzirdējis vai lasījis, taču – vai kāds tās kaut reizi ir redzējis? Visdrīzāk jau ne, jo šīs būtnes salu pamet ļoti reti.Tā ir Pūķu sala. Ugunspūķi neēd citus dzīvniekus, bet pārtiek tikai no augiem, un vislabāk viņiem garšo grauzdēti kokosrieksti.Neviens nezina, cik ilgi dzīvo ugunspūķi. Visdrīzāk viņi ir mūžseni. Mūžsenu ugunspūķi var pazīt pēc tā, ka viņa uguns šalts vairs nav tik spēcīga, arī lidošana vairs nepadodas tik labi, un āda ir sakrunkojusies kā saņurcīts papīrs.Šeit jūs redzat mazo ugunspūķīti Kokosriekstu un viņa tēti Magnusu. Kokosrieksts vingrinās uguns spļaušanā.Atklāti sakot, ugunspūķu bērnu ikdiena ir gandrīz tāda pati kā cilvēkbērniem. Viņiem arī ir jāiet skolā – lidošanas skolā un peldēšanas skolā. Kad pavasaris visu salu ir ietinis raibu puķu un košzaļu lapu apmetnī, Kokosrieksts un pārējie pūķu bērni vislabprātāk spēlē kokosriekstu kriketu. Gribi vai negribi, bet trešajā dzīves vasarā ugunspūķu bērniem ir jāmācās peldēt. Ir ļoti svarīgi mācēt peldēt un nirt. Tikai paši mazākie pūķīši drīkst izmantot peldriņķus.Pēc vasaras seko rudens. Rudens parasti ir diezgan silts un pavisam īss. Pāri salai pūš spēcīgs vējš un Akmensozolu mežā – netālu no pūķu alām – uz zemes sakrīt tik daudz lapu, ka pūķu bērni tajās var spēlēt paslēpes.

Vācu bērnu grāmatu autors Ingo Zīgners (1965) stāstus sācis sacerēt jau bērnībā, bet vēlāk iemācījies arī zīmēt. Viņa grāmatas par pūķīti Kokosriekstu tulkotas neskaitāmās valodās un iekarojušas miljoniem mazo lasītāju sirdis. Pati pirmā sērijas grāmatiņa klajā nāca 2002. gadā, un beidzot to var lasīt arī latviešu bērni.

No aLU zīmĒjUmIem Līdz modeRNām INStaLāCIjām Stāsti bērniem par mākslas vēsturi No angļu valodas tulkojusi Renāte PunkaKeitas Evansas ilustrācijas Dosimies aizraujošā ceļojumā, iepazīstot 40 000 gadus ilgo mākslas vēsturi un izcilus mākslas darbus. Grāmatā aprastīti slaveni mākslinieki, tostarp Ajs

Veivejs, Vinsents van Gogs, Frīda Kalo, Anrī Matiss, Mikelandželo, Džeksons Polloks, Leonardo da Vinči un daudzi citi. Uzzini, kā dzīvoja un strādāja dažādu laikmetu mākslinieki, un aplūko viņu meistardarbus šajā brīnišķīgi ilustrētajā stāstu krājumā. MAIKLS BĒRDS ir rakstnieks, mākslas zinātnieks un radioraidījumu vadītājs. Viņš sarakstījis grā­matas MĀKSLA. 100 būtiskas idejas, Sentīvzas mākslinieki: laika un vietas biogrāfija, kā arī mono­grāfijas par mūsdienu māksliniekiem Sandru Blovu, Braienu Vinteru un Linnu Čedviku un sastādījis bērnu dzejas antoloģiju Sienāzis smejas. Bērds ir daudzu publikāciju autors un iecienīts lektors. Paš­laik viņš ir Gudisona stipendiāts Britu bibliotēkā, kur pēta britu modernās mākslas mutvārdu vēsturi. KEITA EVANSA 2006. gadā ar izcilību beigusi Falmūtas Mākslas koledžas maģistratūru un jau 10 gadus kā ilustratore sadarbojas ar izdevniecībām Harper Collins un Macmillan Books, preses izdevumiem National Geographic, Guardian, V&A Magazine un Londonas Transporta muzeju. Viņas darbu izstādes notikušas Bristolē, Bātā, Londonā un Stokholmā.

SpĒCINošIReceptes sātīgai un veselīgai maltīteiNo angļu valodas tulkojušas Renāte Punka un Anda DzenīteVai ēdiens jums šķiet vēl gardāks, ja tas gatavots no svaigiem vietējiem pro­duktiem? Šajā glīti noformētajā recepšu kolekcijā atradīsiet sātīgus ēdienus, kas izskatās lieliski, bet garšo vēl labāk. Veselīgas brokastis no rīta palīdz paaugstināt enerģijas līmeni, koncentrēšanos

un darba spējas. Lai stimulētu jūsu maņas, piedāvājam plašu brokastu recepšu klāstu, tostarp daudz iecienītās biezputras un pankūkas, kā arī ceptas olas, mafinus un vafeles. Pusdienlaikā noderēs ēdienu receptes enerģijas atjaunošanai: apetīti rosinošas zupas, salāti, veltnīši, fritatas, tartes un kiši. Tāpat grāmatā atradīsiet gardu mērču receptes, kas lieliski papildinās spirdzinošus salātus un sātīgus makaronu ēdienus. Dažādu dārzeņu recepšu klāstā atradīsiet gan karstus, gan aukstus sakņu, pupiņu, rīsu un makaronu ēdienus, piemēram, arī idejas, kā izmantot kvinoju un faro pupiņas. Veselīgu desertu un kūku recepšu izlasē piedāvājam ēdienus visprasīgākajiem kāruminiekiem. Brūnīši, kēksiņi, atdzesētas siera kūkas, uzputeņi un vēsi saldējumi. Veselīgam ēdienkartes noslēgumam iesakām dažus attīrošus un uzmundrinošus kokteiļus un nektārus: dzīvinošas sulas, tonikus, tējas un uzlējumus. Palutiniet sevi ar vienkārši pagatavojamu, veselīgu un augstvērtīgu maltīti, kas patiks jūsu garšas kārpiņām!

Page 5: Saruna ar slavenāko mūsdienu ukraiņu rakstnieku Serhiju Žadanu

9Ziņnesis8 Ziņnesis

egmoNt grāmatu jaunumi

mazIe pĒtNIeKI. CeĻāLatviskojusi Eva JansoneGrāmata domāta mazajiem pētniekiem, lai iepazītu un aplūkotu dažādus transporta līdzekļus uz zemes, ūdenī un gaisā un noskaidrotu, kā tie pārvietojas. Atverot atlokus, var uzzināt, kas atrodas transportā un ko cilvēki pārvadā. Iedarbini dzinējus – laiks doties ceļā!

mazajIem pavāRIem. vIeNKāRšaS ReCepteS SaLdU UN SāĻU KāRUmU gatavošaNaILatviskojusi Diāna AlksneŠajā pavārgrāmatā apkopotas, bagātīgi ilustrētas un soli pa solim izskaidrotas saldu un sāļu ēdienu receptes, lai darbošanās virtuvē sagādātu prieku gan bērniem, gan vecākiem. Grāmatā iekļauta arī informācija par biežāk sastopamajām pārtikas alerģijām, starptautisko mērvienību tabula un padomi, kā apieties ar virtuves piederumiem.

Pašrocīgi gatavota maltīte, našķi vai uzkodas garšo vislabāk! Labu apetīti!

dzīvNIeKI. BRīNUmaINā zīdītājU paSaULe. zINātKāRo BIBLIotĒKaLatviskojis Māris LielkalnsAtklāj aizraujošo zīdītāju pasauli šajā bagātīgi ilustrētajā izdevumā! Grāmatā apvienoti neparasti fakti, mīklas, uzdevumi, krāsainas uzlīmes, kā arī plakāts zināšanu nostiprināšanai par šiem dzīvniekiem. Uzzini, izpēti un darbojies! Sērijā “Zinātkāro bibliotēka” iznākusi arī grāmata “Dinozauri un citi

aizvēsturiski dzīvnieki”, kas iepazīstinās lasītāju ar noslēpumu pilno dinozauru pasauli.

tRoĻLI. KINoStāStSLatviskojusi Diāna AlksneŠajā animācijas filmas “Troļļi” iedvesmotajā, krāsainajām un jaukajām ilustrācijām bagātajā grāmatā tevi gaida neticams piedzīvojums kopā ar drosmīgo princesi Popiju, apņēmīgo karali Pepiņu, piesardzīgo Zaru un citiem troļļiem! Viņi dodas pie īgnajiem Bergeniem, kur dziesmas, dejas un sirsnīgi apskāvieni rada brīnumu…

Page 6: Saruna ar slavenāko mūsdienu ukraiņu rakstnieku Serhiju Žadanu

10 11ZiņnesisZiņnesis

jāņa Rozes apgāda viesisjāņa Rozes apgāda viesis

Īsi pirms mūsdienu ukraiņu rakstnieka Serhija Žadana romāna “Džezs pār Donbasu” tulkojuma latviešu valodā iznākšanas un rakstnieka vizītes Rīgā romāna tulkotāja Māra Poļakova sarakstē ar autoru uzdeva viņam vairākus būtiskus jautājumus.

Romāna darbība notiek mierīgajos divtūkstošajos gados Austrum ukrainā, kur miera jau divus gadus vairs nav. Tagad pēc “Džeza pār Donbasu” tiek uzņemta filma, un tev bija ideja sākt to mūsdienās, 2014. gadā, kad šo teritoriju atbrīvo Ukrainas armija, grāmatas galvenie varoņi ir ietupināti drošības dienesta pagrabā, un izmeklētājs mēģina saprast, kurš par ko karojis. Kāpēc tev bija interesanti izprast, kurš no viņiem bija kurā pusē? Vai grāmatas varoņos jau noskāršami nākamās izvēles iedīgļi?Jā, tāda ideja mums ar režisoru bija. Vēlāk gan no tās atteicāmies tehnisku iemeslu dēļ. Žēl, protams, jo izprast, kurš par ko būtu karojis, patiesībā ir interesanti un svarīgi. Faktiski Ukrainā tieši tas tagad arī notiek – apjēgšana, kurš ir kurā pusē, kurš par kurām vērtībām stāv un krīt. Vai grāmatā ir izvēles iedīgļi?

Droši vien jā, lai gan tur tie nav deklaratīvi. Bet šā vai tā grāmatā varoņus nošķir ļoti skaidra līnija – vieni aizstāv savas tiesības dzīvot un strādāt savā zemē, savukārt otri nesaudzīgi uzspiež visiem savu kārtību. Tagad šī līnija starp varoņiem ir pārvērtusies par frontes līniju. Tās vienā pusē ir spēkā Ukrainas likumi, otrā – krievu pasaules un padomju revanšisma idejas.

Grāmatas varoņi cieši turas pie savas zemes, un man šķiet, romānā tu to apraksti ar lielu cieņu un sirsnību. Tagad kļuvis saprotams, ka tas, ka Ukrainas austrumpuses iedzīvotāji neko, izņemot savu reģionu, nepazīst, palīdzēja Krievijai izprovocēt/radīt tur separātiskas tieksmes. Tad iznāk, ka patiesi turēties pie savas zemes iespējams tikai tad, ja ir piedzīvota sastapšanās ar citām? Tu pats esi no austrumiem, bet, liekas, visu laiku atrodies ceļā...Jā, patiešām, šis fenomens – noslēgšanās, koncentrēšanās uz sevi – Donbasam ļoti nelāgi atkodās. Kad tu neredzi neko tālāk par savu kāpņutelpu, kad tev ir deformējies priekšstats par dzimteni, par savējiem, tev ir diezgan viegli iestāstīt, ka tev mēģina kaut ko atņemt. Un vispār, informācijas trūkums, personiskās pieredzes trūkums noved pie manipulēšanas ar apziņu. Un tad notiek ļoti savāda jēdzienu nomaiņa – tu stāsti, ka mīli savu dzimto vietu, bet īstenībā tu nodod dzimteni. Vispār tas ir ļoti dramatisks fakts, ļoti sāpīgs strupceļš, man liekas – atteikšanās no savas valsts, atteikšanās no līdzpilsoņiem. Lai vai kādi ideoloģiski vai politiski argumenti tiek izmantoti šādas atteikšanās attaisnošanai.

Ukrainas rakstnieki ir ievērojuši, ka karš maina valodu. Kā tu domā, vai tas attiecas tikai uz tēmām, kas saistītas ar karu, vai šī ietekme ir plašāka? Vai no kara mainās tava valoda? Jā, mainās. Mainās valoda, mainās intonācijas. Droši vien tagad ir mazāk ironijas, mazāk sarkasma. Valoda kļūst skarbāka. Bet galvenais pat nav tas. Galvenais – mainās varoņi, parādās tādi varoņi, kādi pirms kara vienkārši nebija iespējami. Tas ir, parādās kara cilvēki – karavīri, brīvprātīgie, kapelāni, aktīvisti, cilvēki, kas ir pabijuši gūstā, pabijuši slimnīcās, cilvēki, kurus citi centušies nogalināt. Protams, ka šo cilvēku pieredze, šo cilvēku dzīvesstāsti prasa pilnīgi citus vārdus. Man liekas, mūsdienu ukraiņu literatūra tieši ar to šobrīd nodarbojas – meklē vārdus, lai attēlotu jauno realitāti, kara realitāti.

Viens no romāna varoņiem saka: vissvarīgākais ir, lai būtu atbildība un pateicība. Manuprāt, tas vispār ir viens no galvenajiem un uzstājīgākajiem motīviem tavos tekstos, gan prozā, gan dzejā. Par ko tu jūties atbildīgs? Un par ko esi pateicīgs?Es jūtos atbildīgs par visu, ko esmu pateicis un izdarījis. Man šķiet, ka tas ir pareizi – atbildēt par saviem vārdiem un rīcību. Īstenībā tas nemaz nav tik grūti. Būtībā arī ik reizi pateikties par visu to labo un gudro, kas tev gadījies ceļā, nav grūti. Tas ir pat patīkami.

Tu aktīvi piedalījies 2004. gada Oranžajā revolūcijā, bet vēlāk, 2009. gadā, izteicies, ka esi absolūti tāls no politikas. (“...divtūkstošo sākumā, kad patiešām šķita, ka jāparaksta kaut kādas vēstules, kaut kas jādara, jāglābj Ukraina... Bet dzīve iemācīja, ka Ukraina pati lieliski tiek galā bez šitā te intelektuāļu bariņa, kurš sevi, kā teica Iļjičs, uzskata par nācijas smadzenēm, un kurš īstenībā ir nevis smadzenes, bet sūds.”) Kopš Maidana sākuma tu atkal esi aktīvi iesaistījies sabiedriskajā dzīvē – publicē rakstus, uzstājies, organizē dažnedažādas tikšanās, palīdzi bērniem un kareivjiem austrumos... Kura no šīm dzīves pozīcijām labāk atbilst tavam es, kura tevi labāk, nu, piepilda?Nu, no politikas klasiskajā izpratnē es joprojām esmu tālu – partijās nestājos, iet uz vēlēšanām atsakos, cenšos iztikt bez kontaktiem ar varas pārstāvjiem. Vienkārši lieta tāda, ka politiskā jēdziens mūsdienu Ukrainā ir krietni paplašinājies, transformējies. Tagad pie mums politika ir viss vai gandrīz viss. Arī literatūra ir politika. Jo tā ir daļa no sabiedrības cīņas par savu brīvību, par savām vērtībām. Droši vien, dzīvojot situācijā, kad trešo gadu turpinās karš, citādi nemaz nevar būt.

Tu kuro gadu pēc kārtas uzstājies Rietumos – stāsti, kas notiek Ukrainā, centies parādīt, ka realitāte ir sarežģītāka par meln baltu konflikta izskaidrojumu (Ukrainas austrumi pret rietu­miem, ukrainiski runājošie pret tiem, kas runā krieviski...) Vai no šiem pūliņiem tu neesi noguris? Vai tici, ka “Rietumi sapratīs”?Nē, neesmu noguris. Es vispār ticu veselajam saprātam. Lai gan arī īpašu ilūziju man nav.

Recenzijās tavas prozas stilu salīdzina ar džezu, raksta par “skurbām, karstām vārdiskām improvizācijām”. Vai tev patīk džezs – vai tomēr tu drīzāk esi (pank)rokeris?Īstenībā patīk. Lai gan pankroks man ir tuvāks. Mēs ar “Suņiem” faktiski arī spēlējam panku. Vienkārši salīdzinājums ar džezu, tāpat kā visi citi salīdzinājumi, ir neprecīzs. Lai gan tam ir tiesības pastāvēt. Nuja, tāpat kā jebkuram citam salīdzinājumam.

Man vajadzēja par tevi uzrakstīt grāmatas vākam – un iz rādī­jās, ka tevi stāda priekšā visvisādi: kā vienu no visslavenāka­jiem ukraiņu mūsdienu rakstniekiem – vai vienkārši, kā vis­slavenāko; kā “vienu no ietekmīgākajām Ukrainas balsīm”, kā “literāru superzvaigzni” vai “rokzvaigzni starp ukraiņu rakstniekiem”; vēl esmu redzējusi tādas titulatūras kā “Mai ­ dana piekritējs, pankrokeris un dzejnieks”, kā arī “proukrai­ nisks aktīvists un sabiedrisks intelektuālis (public intellectual)”. Kā Tu pats gribētu nodēvēties? Serhijs Žadans (1974)......dzejnieks, prozaiķis, tulkotājs.

Serhija Žadana romāna “Džezs pār Donbasu” atvēršanas svētki paredzēti 4. oktobrī, Kaņepes Kultūras centrā, plkst: 18:00.

Sekojiet informācijai JanaRozesApgads

Page 7: Saruna ar slavenāko mūsdienu ukraiņu rakstnieku Serhiju Žadanu

Intervija

13Ziņnesis12 Ziņnesis

VISAMHAPPY CUBE

SORTIMENTAMATLAIDE

Piedāvājums ir spēkā no 1. līdz 31. oktobrim visās grāmatnīcās JĀNIS ROZE.

Izdevīgi!Pērkot bērnu spēli Balloons, saņem

dāvanā Happy Cube prāta mežģi.

PADARĪSIM OKTOBRI LAIMĪGU!

–20 %

Page 8: Saruna ar slavenāko mūsdienu ukraiņu rakstnieku Serhiju Žadanu

IntervijaIntervija

14 15ZiņnesisZiņnesis

rakstīju ar iedvesmu, un pie šī nosacījuma arī centos pieturēties. Taču, kā jau dzīvei tas piedienas, gadījās arī tādas dienas, kas nebija tik gaišas. Man vienmēr ir viens lielisks resurss – fotogrāfija, kurā ieskatoties, man kļūst labi un jūtos spēcīga. Tā ir fotogrāfija, kur esam trīs – mana mamma, māsa un es. Visas trīs laimīgas, smaidošas un pilnas enerģijas. Iesaku katram padomāt par savu resursu ceļā uz mērķi. Tas var būt kāds simbols, piemēram, kastanis, dziesma vai savu mīļo fotogrāfija.

Vai, Tavuprāt, vizualizācijas palīdz?

Lai grāmata piedzīvotu dienasgaismu, man ļoti palīdzēja vizualizācijas. Iedvesmojos no tām pati un pavisam vienkārši – atļāvu sev izsapņot ar prātu neiespējamo. Tieši prāts ir tas, kas neļauj skatīties ārpus robežām, taču, kad sirds ir atvērta, radošumam nav robežu.

Kas ir Tava meditācija?

Nav nekā svarīgāka par iekšējo klusumu, pretējā gadījumā prāts tik ātri mutuļo, ka nespējam justies mēs paši. Cik gan bieži pajautājam sev, ko patiesi vēlamies? Cik gan bieži sev ļaujam būt pilnīgā mierā ar sevi, neizdomājot to, kā nav? Grāmatā daudz runāju par meditāciju, kas man palīdz ikdienā pašai un dod spēku. Piemēram, “Šabads sievietei” ir skaists noti­kums paradīzes dvēselei. Tā nav nometne, bet mūsu, piecu domubiedreņu, radīta oāze, kur sajusties gaidītai, mīlētai un iedvesmotai. Medi­tācijas var būt dažādas, tāpēc vēl viena nodaļa ir par mudrām, kur tiek savienoti pirksti dažādās kombinācijās. Katrs var izvēlēties sev piemērotāko.

Mans novēlējums lasītājiem!? Elpojiet dziļi!

Aicinām uz tikšanos kopā ar autori!

8. oktobris plkst. 12.00 t/c “Spice”, grāmatnīca “Jānis Roze” – Elpošanas vingrinājumi ar perkusijām (autores un Nila Īles izpildījumā).

17. oktobris plkst. 15.00, LTRK, Kr. Valdemāra 35, Rīga – “Apzinātība pārdošanā”.

7. novembris plkst. 20.00, Jogas telpa “Savitriji”, Tallinas iela 71, “Baltā pirts” – “Apzināta elpošana”.

Maijā iznāca Lauras Vanagas­Mickevičas grā­mata “Joga un pārdošana”, kas ir par to, kā radīt harmo nisku dzīvi biznesā. Grāmata ir personīgs stāsts par autores atklāsmēm, kas balstīts uz jogu, koučingu un pārdošanu. Autore dalījusies savā pieredzē, uzsverot to kā vērtīgāko formātu, ko nodot lasītājiem. Jau pats grāmatas vāks vēsta par grāmatas personīgo piene sumu un vēlmi uzrunāt katru personīgi. Grāmatu “Joga un pārdošana” caurvij 12 nodaļas, un pēc kat­ras ir pievienotas lapas pierakstiem, lai lasītājs pierakstītu tieši to, kas viņam svarīgi “šeit un tagad”. Tādā veidā autore it kā viegli pieskaras apzinātībai un to vārdu jeb teikumu dziļumu pamanīšanai, kas uzrunā visspēcīgāk.

Nesen Laura vienu no savas grāmatas nodaļām “Pašdisciplīna” prezentēja konferencē “Pārdo­šanas formula”. Izvēlētā tēma bija kā secīgs skaidrojums autores pašas disciplīnai ceļā uz savu mērķi – uzrakstīt grāmatu. Prezentācija notika koučinga formātā, uzdodot attiecīgus jautājumus auditorijai. Ar dažiem no tiem aicinām iepazīties zemāk.

Kāds ir Tavas grāmatas virsmērķis?

Dalīties! Caur grāmatas lappusēm nodot lasītājam tos instrumentus, caur kuriem ikdienu iespējams vadīt harmonijā un pavisam noteikti – dzīvot priecīgāk. Tieši dzīvespriekam savā grāmatā pieskaros diezgan daudz, jo esmu novērojusi, ka cilvēki mēdz aizmirst dzīvot ar sirdi. Pārāk daudz dzīvojam “galvā”, kā es to saucu, un piemirstam ieklausīties savā sirdī. Taču tieši tur ir meklējamas atbildes.

Kāds ir labākais rezultāts, ko vēlies sasniegt?

Kad rakstīju, ticēju, ka lasītāji manis piedāvātos praktiskos instrumentus pamēģinās savā ikdienā un tie viņiem palīdzēs. Kad saņēmu pirmās atgriezeniskās saites, pārliecinājos, ka, piemēram, nodaļas “Elpošana” un “Sarunas ar sevi” cilvēkiem ļoti palīdz. Kā jau viss, kas notiek pirmo reizi, arī grāmatas rakstīšana bija izaicinājums un jauna pieredze, taču man palīdzēja pozitīva rutīna, ko biju ieviesusi savā ikdienā.

Kādi resursi palīdzēja grāmatas tapšanas procesā?

Pirmkārt, jau izvirzītais virsmērķis, kā arī pašdisciplīna jeb darīšana. Bija dienas, kad grāmatu

personīgs stāsts par harmonisku ikdienu

Page 9: Saruna ar slavenāko mūsdienu ukraiņu rakstnieku Serhiju Žadanu

Iepazīstam Latvijas grāmatu blogerus!Iepazīstam Latvijas grāmatu blogerus!

16 17ZiņnesisZiņnesis

Rudens viducī aicinām iepazīties ar grāmatu blogeri un oktobra jubilāri Ivetu Krūmiņu, kura par lasīšanu saka tā: “Grāmatas mani atbrīvo un piepilda no jauna.”

Ieskaties Ivetas blogā Kā grāmata jeb Skrejceļš iztēlei: https://igramatasscv.wordpress.com

1. Pastāsti, lūdzu, kas Tevi mudināja sākt rakstīt blogu par izlasīto? Cik sen Tu raksti?Vēlme dalīties pārdomās par izlasīto ir bijusi vienmēr. Dzīves

steiga un vide ne vienmēr ir ļāvusi atrast domubiedrus. Tādēļ sāku rakstīt, kaut sākotnējā iecere nemaz nebija tik nopietna. Aizrāvos, un šobrīd blogam ir apritējuši divi mazi, bet ļoti mīļi gadi.

2. Tu un lasīšana – kā aizsākās šīs attiecības? Vai esi kāra lasītāja jau kopš bērnības?Nāku no Liepājas, skaistas piejūras pilsētas ar bagātu kultūrvidi, un mammīte mani jau agrā bērnībā centās visādi izglītot: veda uz teātri, kino, grāmatplaukti bija pilni. Tā ka var sacīt, ka bez grāmatas neesmu dzīvojusi nekad.

3. Kā, Tavuprāt, bērnam var iemācīt lasītprieku?Pirmkārt, cilvēkam, kurš grib kaut ko (arī lasītprieku) iemācīt, ir pašam jāiedegas par šo procesu. Ir jāatceras sevi bērnībā un jāpieņem, ka bērna intereses ir citādas, arī izpratne par prieku. Jūtot bērna aizraušanos ar noteiktu sižetu, grāmatas vizuālo noformējumu, lasīšanas saspēli ar pieaugušo, lasītprieks nemaz vairs nav jāmāca. Tas rodas…

4. Kādi ir Tavi vismīļākie lasīšanas rituāli – vietas, laiki, noskaņas?Kad rituāliem atrodu laiku, tad sēžos īpašos dārza vai mājas krēslos, sasleju kājas un vienkārši lasu. Neko nedzirdu sev apkārt, noskaņa rodas pati. Vislabāk patīk lasīt brīvā dabā: pie jūras, piemājas pagalmā. Tomēr ikdienas steigā lasu visur, kur vien atrodu iespēju piestāt: transportā kā līdzbraucējs, pie manikīra zem galda, dzerot kafiju darbā. Jā, nereti izvēlos nevis dīkdienīgas sarunas, bet grāmatas…

5. Uzspēlējam asociāciju spēli? Nosauc, lūdzu, 7 vārdus, kas Tev pirmie nāk prātā, izdzirdot vārdu GRĀMATA?Vislabākā dāvana. Notikums. Saruna. Jautājumi. Atbildes. Patiesība. Laika mašīna.

6. Pastāsti, lūdzu, par savu grāmatu plauktu! Plaukti ir īpaši – no koka, roku darbs, izturīgi un garumgari. Pilni papīra formāta grāmatu arī e­grāmatu laikmetā. Kaut reizēm skeptiski palūkojos uz aizmugurējām rindām, vēl nav sanācis tos “patīrīt”. Domāju, ka piederu pie tiem cilvēkiem, kas grāmatas uzskata par tādu vērtību, ko ļoti žēl ir atdot…

7. Ja Tu savā grāmatu plauktā varētu atstāt tikai 3­5 grāmatas, kuras tās būtu?Šis, protams, ir neatbildams jautājums. Cil vēka dzīve ir mainīga, un arī šādām atlasēm būtu laika gaitā jāpamainās. Bet, ja nu tiešām kaut kas būtu jāizvirza priekšplānā, tad es zinu, ka vienmēr gribēšu pārlasīt Haruki Murakami, Džona Faulza un Greiema Džoisa grāmatas.

OKTOBRĪ iegādājoties galda spēli:

SAŅEM DĀVANĀ

miniUNO

kārtis!

8. Kas ir Tavs pēdējā laika atklājums literatūrā?Ir patiesi iepatikušās grāmatas par vēsturi, kas žanriski agrāk bija uz vēlāku brīdi atliekamā literatūra. Izcila ir grāmatu sērija par Latvijas vēsturi “Mēs. Latvija, XX gadsimts”.

9. Ko Tu lasi šobrīd? Vai tā ir viena, vai vairākas grāmatas?Gandrīz vienmēr dažādās vietās (mājās, darbā) atrodas vairākas grāmatas, kuras mēdzu lasīt vienlaicīgi. Lasu brīnišķīgo Alesandro Bariko “Misteru Gvinu”, e­lasītājā lasu Vladislava Špīlmana dzīvesstāstu “Pianists” un pēc kārtējā Gundara Āboliņa lasījuma radio Mazajā lasītavā ieinteresējos arī par Oļega Dormana “Nots. Rūdolfa Baršaja dzīvesstāsts”.

10. Lūdzu, iesaki vienu grāmatu, ko izlasīt oktobrī.Ieteikšu A. Bariko “Misteru Gvinu” – ļoti neparasts galvenais varonis, brīnišķīga ideju grāmata. Vispār oktobri varētu

atsvaidzināt ar jau izlasītām vai vēl nelasītām A. Bariko grāmatām – daudzas ir tulkotas latviešu valodā, un tās visas pārsteidz ar negaidītiem slāņiem.

Sagatavoja: Inga Pizāne-Dilba

Greiems Džoiss

Haruki Murakami

Džons Faulzs

Page 10: Saruna ar slavenāko mūsdienu ukraiņu rakstnieku Serhiju Žadanu

?

18 19ZiņnesisZiņnesis

Ieteikumi lasītājiem

Par godu Skolotāju dienai, ko svinam oktobra sākumā, šoreiz rakstiņu veidojām viņiem – mīļa­jiem skolotājiem, – palīdzot (vai vismaz iedves­mojot) ar ieteikumiem par to, kā motivēt skolēnus aizrauties ar lasīšanu.

1. Ļaujiet skolēniem ieraudzīt, ka arī jūs pats lasāt grāmatas. Kādā no stundām pastāstiet viņiem par grāmatu, ko lasāt. Pastāstiet to ar aizrautību, iezīmējot gan sižetu, gan liekot manīt, ka nevarat sagaidīt, kas grāmatā notiks tālāk.

2. Uzaiciniet ciemos kādu rakstnieku. Ļaujiet skolēniem iepazīties ar rakstniekiem, uzai­cinot kādu no autoriem uz mācību stundu. Aiciniet viņus sagatavot rakstniekam/cei jautā jumus un pavadiet laiku interaktīvi.

3. Izveidojiet skolas vai klases grāmatu klubiņu. Ierosiniet skolēniem izveidot grāmatu klubiņu vai izveidojiet to pats, piedāvājot tēmas vai grāmatas, ko viņi varētu apspriest.

4. Lasiet kopā un lasiet skaļi. Atnesiet uz klasi grāmatu/avīzi vai žurnālu, ko lasīt kopā – lasiet pa nodaļai/ziņai katru stundu, lai veicinātu skolēnu interesi par sižeta vai notikumu attīstību.

5. Ļaujiet skolēniem izteikt arī negatīvu viedokli par grāmatām. Nespiediet skolēnus iemīlēt kādu grāmatu. Ļaujiet viņiem izteikt arī negatīvas domas par grāmatām, jo tieši tā var izkristalizēties lasītāja gaume. Parunājiet par to, kas viņiem patīk/nepatīk grāmatās, veicinot diskusiju.

6. Iemāciet lasīšanas tehnikas. Daudziem skolēniem nepatīk lasīt, jo tas viņiem sagādā grūtības. Palīdziet viņiem atrast veidus, kā uzlabot lasīšanas prasmes – kādam var palīdzēt skaļa lasīšana sev priekšā, citam – izlasītā vizualizēšana, vēl kādam – svarīgo detaļu pasvītrošana tekstā vai to izrakstīšana.

7. pastāstiet skolēniem par lasīšanas svarīgumu. Dažreiz pat vienkārši fakti par to, cik lasīšana ir vērtīga un veselīga, var iedvesmot cilvēku tam pievērsties. Atgādiniet skolēniem, ka lasīšana veicina domāšanu, paplašina vārdu krājumu, iemāca noformulēt viedokli utt.

8. Sarīkojiet lasīšanas stundu klasē vai bibliotēkā, ļaujot katram lasīt to, ko vēlas. Ļaut izvēlēties sev tīkamu lasāmvielu ir noteikti viena no veiksmes atslēgām, stimulējot lasīšanu. Pēc lasīšanas stundas sarīkojiet prezentācijas par to, kurš ko ir lasījis un kā izlasītais paticis/nepaticis.

Balstoties uz informāciju portālā Teachhub.com, sagatavoja Inga Pizāne-Dilba

8 veidi, kā motivēt skolēnus IemīLĒt LaSīšaNU

ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI PIRCĒJA KARTES ĪPAŠNIEKIEM!

SAŅEM ATLAIDES ARĪ PIE MŪSU SADARBĪBAS PARTNERIEM

Vairāk informācijas meklē www.jr.lv

-15% -10%-20%

-10% -5%

-10%

Piedāvājums spēkā, uzrādot Pircēja karti, no 1. līdz 31. oktobrim visās grāmatnīcās JĀNIS ROZE.

Aktivitāšu spēle € 17,95 € 10,77

Pavārgrāmata€ 18,45 € 13,84

Mūzikas CD € 6,95 € 4,87

Grāmata bērniem€ 9,95 € 7,46

Veselīga uztura spēle € 17,95 € 10,77

-40%

-30%

-25%

-25%

Jaunums!

Jaunums!

Page 11: Saruna ar slavenāko mūsdienu ukraiņu rakstnieku Serhiju Žadanu