s a t u r s

RedaktoreMargarita Mihailova

Teksta sal icÁjaElvÓra Teiv‚ne

MaketÁt‚jaLÓga VÁrdiÚa

KorektoreJana But‚ne

Redaktores vietnieceKristÓne Vuc‚ne

fiurn‚l is tesKristÓne Vuc‚neInga MakreckaJana But‚neInese GaiduleInna RenceJeÔena SiÚicinaLiene KvedereDana Rimvide-MickeviËafianna KuzminaLÓva MiËuleSolvita ragaSvetlana Kirilova

Redakcijas adresePar‚des iela 1/222. kab.,Daugavpils, LV-5401T‚lrunis26797707

ReÏistr‚cijas apliecÓbaNr. 1125Metiens500 eksempl‚rifiurn‚lsiespiestsDaugavpils Universit‚tesAkadÁmiskaj‚ apg‚d‚´Sauleª.

Redakcijas viedoklisne vienmÁr sakrÓt ar rakstu autoruviedokli.

P‚rpublicÁanas un citÁanasgadÓjum‚ atsauce uz ´Lai Top!ªoblig‚ta!

DU AkadÁmiskais apg‚dsìSauleî© Lai Top!, 2007

2 0 0 7 n o v e m b r i s

2 Redaktores sleja

3 ìLai Top!î run‚

Kas notiek?4 CeÔav‚rdi - zin‚tÚu prorektore Elita Jermolajeva4 Fakult‚u ziÚas6 Studentu padomes jaunumi6 Latvijas Studentu apvienÓbas jaunumi un augstskolu ziÚas6 Daugavpils ziÚas7 Latvijas ziÚas

Latgolys vuords8 ìSpÁÔejam deÔ tuo, ka poim pateik!î Intervija ar grupys ìDabasu

DurovysîsoÔistu, beju˚ ìLai Top!î ˛urnaÔistu ArÚi

Ekspresintervija10 Vai j˚s apmierina studiju kvalit‚te DU?36 K‚ padarÓt saulain‚ku savu dzÓvi lietainaj‚ rudenÓ?Uzzini10 Eiropas valodu diena13 Ilgu rudens semin‚rs30 St‚sts par iepazÓanos uz te‚tra k‚pnÓtÁm38 Vai intelekta sabiedrotais ir intuÓcija?

MÁnea intervija14 ìKatram ir savs liktenis, bet, ja mÁs neko nedar‚m, tad saÚemam

t‚du likteni, k‚du nevÁlamies!î- intervija ar DU zin‚tÚu prorektoriElita Jermolajeva

Viens no...17 ìNekad nekÔ˚tgarlaicÓgi pelÁkiem...î

Intervija arM˚zikas un m‚kslas pasaulÁ19 Vai pazÓsti Latvijas m˚ziÌus un komponistus?!20 Sveiciens no kaimiÚiem

Einteina lappusÓte21 IlgtspÁjÓgas izglÓtÓbas instit˚ta p‚rst‚vji Dienvid‚frik‚.

Turpin‚jums...22 ZiApaÔ‚ galda sarunas16 ìViÚi sevi uzskata par tiem, kas var valdÓtîRadoais logs26 LÓvas MiËules un Helenas Jogitas Bukates dzejaIepazÓsti savu novadu28 Ar ko asociÁjas Jelgava?Students un darbs32 ìStr‚d‚ju naktsklub‚ ìBanzaiî!îKur z‚le zaÔ‚ka32 Sp‚Úi aicina ciemos!34 Lielbrit‚nija ñ zeme, kur var ne tikai str‚d‚t, bet arÓ atp˚stiesVesel‚ mies‚ vesels gars36 SaaukstÁan‚s ñ temats, par ko var run‚t m˚˛Ógi37 ìEsi vesels ñ palÓdzi citam!î jeb laiks pievienotiesSmaida terapija38 Jautrie aforismi39 ZÓlÁana ar prusaku

40 LAI TOP! novembris 2 0 0 7

TAS IR VECAIS

2 LAI TOP! novembris 2 0 0 7

red

ak

tore

s sl

eja

Cik patÓkami noskatÓties, k‚ putnubars par‚d‚s klus‚s debesÓs, cik mÓÔivÁrot, k‚ bÁrns, jautrÓbas pilns, cenasnoÌert balodi... TomÁr neviens patnevar nojaust, k‚das briesmas varslÁpties tik mazos un p˚kainosradÓjumos. Izr‚d‚s, gripas infekcijaipatÓk Ìerties kl‚t ne tikai cilvÁkiem,bet arÓ putniem. Bet, protams, tas navviens un tas pats vÓruss.

Putnu gripa ir vÓrusu infekcija, arko slimo putni. InficÁan‚s risks ar A/H5N1 (t‚ izskat‚s putnu gripas vÓrussÌÓmijas valod‚ J ) ir cilvÁkiem, kurinon‚k tie‚ saskarsmÁ ar inficÁtiemputniem. PozitÓvi ir tas, ka pareiz navkonstatÁta vÓrusa p‚rneana nocilvÁka uz cilvÁku (atÌirÓb‚ nocilvÁku gripas vÓrusa). Diem˛ÁlcilvÁkiem paredzÁt‚ vakcÓna pret A/H5N1 palaik nav pieejama. Putnugripas inkub‚cijas periods pagaid‚mnav pilnÓb‚ noskaidrots, bet vidÁji tasilgst trÓs dienas. Putnu gripas simptomicilvÁkiem var b˚t da˛‚di ñ notipiskiem gripas simptomiem (drudzis,klepus, elpas tr˚kums, kakla s‚pes)lÓdz acu infekcijai. Protams, putnu

vese

l‚ m

ies‚

ves

els

garsBriesmas,

k a sslÁpjasp˚kainosradÓjumosgripas saslimanas gadÓjum‚ iriespÁjamas komplik‚cijas:pneimonija, kas nedÁÔas laik‚progresÁ par smagu respiratorudistresu, ak˚tu respiratorunepietiekamÓbu un beidzas let‚li.

CerÁsim, ka visu o v‚rdu b˚tÓbaneskars nevienu, un te ir da˛inor‚dÓjumi, kas palÓdzÁs pasarg‚t sevino saslimanas ar putnu gripu:

- Izvairieties no jebk‚danevajadzÓga kontakta ar savvaÔasputniem un slimiem m‚jputniem, tospalv‚m, Ópai sarg‚jiet bÁrnus;

- Mazg‚jiet rokas ar ziepÁmvair‚kas reizes dien‚, it Ópai pÁckontakta ar putniem;

- Nepeldieties, ja ˚denÓ vaiapk‚rtnÁ pamanÓj‚t beigtu putnu (k‚redzams, inficÁties var arÓ vasar‚);

- Uztur‚ lietojiet m‚jputnu gaÔu uncitus putnu produktus tikai pÁcpietiekamas termisk‚s apstr‚des,gatavojiet vismaz 70∞C, 5 lÓdz 10min˚tes;

- CeÔojot izvairieties no kontaktaar m‚jputniem, k‚ arÓ ar savvaÔasputniem (tirgos, ferm‚s, zood‚rzos);

- Par atrastajiem beigtiem putniemzvaniet 112 vai informÁjiet tuv‚koP‚rtikas vai Veterin‚r‚ dienestap‚rvaldi;

- Izmantojiet speci‚lo apÏÁrbugadÓjum‚, ja ir nepiecieamÓbakontaktÁties ar putniem, kas,iespÁjams, varÁtu b˚t inficÁti;

- Ja pÁc saskarsmes ar putniem jumspar‚d‚s gripas vai citi simptomi,nekavÁjoties informÁjiet par toÏimenes ‚rstu.

Sargiet sevi un esiet uzmanÓgisaskarsmÁ ar putniem, jo arÓ viÚumazajos ÌermeÚos var slÁptiesmilzÓgas briesmas!

Vçlo

t bû

t uzm

an

îg

iem

ar p

utn

iòie

m, Þanna

392 0 0 7 novembris LAI TOP!

32 0 0 7 novembris LAI TOP!

PatrimoniaÖ Nezk‚pÁc m˚sdien‚sjaunatnes vid˚ is v‚rdsvairs nav aktu‚ls? Lai cikj˚s arÓ vÁlÁtos dzimt undzÓvot cit‚ viet‚, kamÁrj˚su k‚jas staig‚ tiei pao zemi, kamÁr katru rÓtuj˚s sveicina Ós zemessaules stari, katru nakti Ószemes debess zvaigznesapgaismo j˚su sapÚus,j˚s b˚siet daÔa no Ós

zemes, viena no t‚spÁrlÁm. K‚pÁc tadnepateikties un necienÓtvisu, ko mums dod nevisvalsts vai valdÓba, bet gandzimtene ñ vieta, kurcilvÁks j˚tas m‚jÓgi unaizsarg‚ts...

fi a n n a

Novembris irpatriotismamÁnesis. 11.novembris ñL‚ËplÁa dienañ k‚dam varb˚tir parastaikdiena, taËum˚su ÏimenÁ

is datums ir Ôoti b˚tisks, jo mansvecvectÁvs bija L‚ËplÁa ordeÚakavalieris. Katru gadu viÚam pargodu L‚ËplÁa dien‚ JÁkabpilsrajona ¬beÔu pagast‚, kur viÚdzÓvoja, notiek svÁtku skrÁjiensun svecÓu aizdegana.

S o l v i t a

VÁlos sveikt visus DUstudentus, pasniedzÁjusun p‚rÁjos darbiniekusm˚su valsts svÁtkos. Esietmo˛i un stipri sav‚ gar‚!

I n e s e

CeÔi... Tie var aizvest tur, kur vien vÁlies, jo ceÔu ir nebeidzami daudz ñzemes ceÔi, taciÚas, gaisa ceÔi un ˚dens ceÔi. Tikai vienam ceÔam vienmÁrb˚s nozÓme un vÁrtÓba ñ tam, kas ved m‚jup. Mana Latvija! –eit spÁru savuspirmos soÔus, izrun‚ju pirmos v‚rdus, kas bija latvieu valod‚, pat pirmiedeju soÔi bija latvieu tautasdejas. Zini, patriotisms nav kaut kas neÓsts vainotÁlots, jo tam ir j‚n‚k patiesi un no sirds ñ tam j‚b˚t tevÓ, jo esi latvietis.Katru reizi, kad nes Latvijas v‚rdu pasaulÁ, lepojies ar to, kas esi un nokurienes n‚c, jo tava dzimtene ir tas, kas esi tu pats!

L Ó v a

ìL

ai

To

p!î

ru

n‚

MÁs apzin‚mies, kas esam,taËu neapzin‚mies, kas mÁs varÁtub˚t! M˚su liktenis ñ gribam to vainÁ ñ ir arÓ m˚su valsts liktenis.Veidojot savu dzÓvi, mÁs kopÓgiveidojam m˚su valsts n‚kotni... IrsvarÓgi neb˚t savtÓgam un dom‚tne tikai par sevi, bet arÓ par savumazo dzimteni!

D a n a

Novembra mÁnesis Latvijas vÁsturÁ irzelta burtiem ierakstÓts... NÁ, es nerun‚jupar patriotismu. –is jÁdziens, manupr‚t,pÁdÁj‚ laik‚ ir iztirz‚ts un p‚rrun‚tsda˛neda˛‚daj‚s situ‚cij‚s unzemtekstos. SvarÓga ir attieksme.Attieksme pret sevi, Ïimeni, lÓdzcilvÁku,pilsÁtu, novadu, valsti. Tai j‚b˚t tavaiattieksmei, tavai, nevis uzspiestai vaip‚rÚemtai no k‚da. K‚da ir tava iekÁj‚pasaule, t‚ tu uztver arÓ apk‚rt notiekoo.Vismaz man t‚ liekas. ATTIEKSME.

J a n a

Novembris ir mÁnesis, kas saist‚s ar valstshimnu, plÓvojoiem karogiem un milit‚r‚mpar‚dÁm. –aj‚ laik‚ ir patÓkami dÓvaina saj˚ta unlepnums par savu valsti un t‚s sargiem. Gan parsaviem draugiem un tuviniekiem, gan arÓ parcitiem staltajiem puiiem, kuri izvÁlÁjuiesmilit‚ro karjeru, zvÁrÁjui uzticÓbu savai valstij.Ir neizsak‚ms prieks par to, ka m˚su dzimteneiir t‚di sargi!

œ e n a

Ilgi meklÁju, kamÁratradu Ósto dzejoli,kas uzrun‚patriotisma j˚tas. Tasir Oj‚ra V‚cieadzejolis Tu esi:–o pau svÁt‚kotu neaizmirsti:vai celies debesÓsvai j˚ras dzÓlÁs nirsti,vai draugu pulk‚dali savu prieku,vai viens patssatieciesar pretinieku ñtu esiLatvija!

Ikkatr‚ no mums kautkur dziÔi dvÁselÁ mÓtÓs patriotisma j˚tas.Vienalga, vai mÁs t‚sizr‚d‚m vai slÁpjam,taËu t‚s ir. To zinunoteikti, ticiet man! :)S v e t l a n a

Patriotisms?Manupr‚t, t‚ irmÓlestÓbas un cieÚasizr‚dÓana pret savuvalsti, kad cilvÁkamnav vienalga, kasnotiek viÚa zemÁ.TaËu patriotismu varizjust arÓ pret savudzimto pilsÁtu, skolu...Vai ne?

K r i s t Ó n e

A

A

A

A

A

A

A

A

A

A

Patriotisms ir t‚daiekÁja izj˚ta, kascilvÁkam vai nupiemÓt, vai arÓnepiemÓt. To nevarne uzspiest, neiem‚cÓt. Es nekaunosteikt, ka esmuLatvijas patriote.

L i e n e

38 LAI TOP! novembris 2 0 0 7

Lai k‚dam kaut ko iem‚cÓtu, ir nepiecieams cilvÁks, kur gribm‚cÓties (mÁs visi gribam b˚t laimÓgi), cilvÁks, kur m‚ca vaiveicina pam‚cÓbu, t. i., viÚam ir zin‚anas, inform‚cija parm‚c‚mo priekmetu, t. i., laimi, par to, k‚ notiek m‚cÓan‚sprocess, k‚ var apg˚t spÁju b˚t laimÓgam, prasme un vÁlÁan‚sm‚cÓt, viÚ arÓ zina, k‚ Ós teorÁtisk‚s zin‚anas pielietot praktiski(k‚ b˚t laimÓgam), un t‚s arÓ lieto sav‚ dzÓvÁ (ir laimÓgs), jo citamvaram iedot tikai to, kas ir mums paiem.

Ja jau past‚v laimes ideja, tad past‚v arÓ laime. PatiesÓb‚ mÁsto nesam sevÓ, jo t‚ pieder m˚su dabai. PavÁrojiet mazos bÁrnusñ viÚi p‚rsvar‚ ir atvÁrti, priecÓgi un laimÓgi. TaËu, kÔ˚stot pieaugui,viss bie˛i vien main‚s. Tam varÁtu b˚t vair‚ki iemesli:

- Vec‚ki, kas pai nav laimÓgi sav‚ dzÓvÁ, ar savu izturÁanosneapzin‚ti m‚ca saviem bÁrniem, ka laime nav iespÁjama;

- K‚dos dzÓves notikumos lÓdz galam neizprastas unneizpaustas j˚tas rada sastrÁgumu, kas kÔ˚st par ÌÁrsli attÓstÓbai,traucÁjot cilvÁkam g˚t saskarsmi ar savu patieso b˚tÓbu, kas dotuiespÁju baudÓt dzÓvi un varb˚t pat sasniegt laimi;

- PÁc pirmajiem ne tik veiksmÓgajiem mÁÏin‚jumiem ieg˚tlaimi mÁs visi atmetam ar roku, pieÚemot, ka laime nav dom‚tamums;

- Un k‚ vienmÁr ticÓbas jaut‚jums: ticÁt, ka iespÁjams kÔ˚tlaimÓgam, ka laime dom‚ta arÓ man, nozÓmÁ sag‚d‚t sev vÁl vienupapildus veiksmes iespÁju utt.

MÁs nemitÓgi cenamies izvairÓties no da˛‚d‚m briesm‚m unÌÁrÔiem. ŒstenÓb‚ vienÓgais, no k‚ mums vajadzÁtu uzmanÓties,ir iedoma, ka m˚su laimei past‚v ÌÁrÔi. Tikpat labi varÁtu run‚tpar da˛‚d‚m iespÁj‚m, ko dzÓve sniedz. Gl‚ze var b˚t pustukavai pilna lÓdz pusei ñ atkarÓb‚, no kura skatu punkta uz toraug‚mies.

Priekstatus par laimi mÁs veidojam bÁrnÓb‚ un to ietekmiizj˚tam visu m˚˛u. To veido sak‚mv‚rdi, apgalvojumi, izteicieni,ko esam pai izveidojui vai dzirdÁjui no vec‚kiem, radiem vaicitiem cilvÁkiem. Popul‚r‚kie ir: Katrs pats savas laimes kalÁjs;Laime ir Ósa; Nav laimes bez nelaimes; Laime ir k‚ zaÌis; Laime irnepast‚vÓga; Laime nav naud‚; Nebiju m‚j‚s, kad laimi dalÓja;Laimi ar karoti mutÁ neieliesi; Sievietes laime, kad visa ÏimeneguÔ... Dom‚ju, ka katrs lasÓt‚js o uzskaitÓjumu varÁtu turpin‚t.Bie˛i vien mÁs pat neapzin‚mies to, cik Ôoti ie apgalvojumiietekmÁ m˚su dzÓvi un spÁju sasniegt laimi. Katrs pats var izpÁtÓt,k‚das izj˚tas rodas, ja os teicienus pie sevis vair‚kk‚rt un bie˛iatk‚rto.

T‚pat k‚ visu, arÓ savus priekstatus par laimi derÁtu laiku palaikam p‚rrevidÁt atkarÓb‚ no m˚su ÓbrÓ˛a zin‚an‚m unbrieduma pak‚pes. Manupr‚t, popul‚r‚kie priekstati ir ‚di:

- P‚rliecÓba, ka m˚su laime ir atkarÓga no citiem: tuvinieku uncitu cilvÁku izturÁan‚s, pasaj˚tas, sasniegumiem vaineveiksmÁm, veselÓbas, citu novÁrtÁjuma, uzslav‚m, saÚemt‚suzmanÓbas daudzuma un kvalit‚tes, problÁmu un naudasdaudzuma.

–aj‚ gadÓjum‚ m˚su laime ir atkarÓga no ‚rÁjiem apst‚kÔiem,par to atbildÓgi citi, nevis es pats. Bag‚tÓba, skaistums un gudrÓbanav pietiekams garants laimes sasnieganai;

Cik ir cilvÁku, tik arÓ viedokÔu par laimi.Vienojoais elements ir tas, ka mÁs visivÁlamies b˚t laimÓgi. Ir tikainesaprotami: ja mÁs visi vÁlamies b˚tlaimÓgi, k‚pÁc tad mÁs t‚di neesam?

S p Á j a b ˚ t l a i m Ó g a m- M˚su laime ir atkarÓga no m˚su vÁlmju un vajadzÓbu

apmierin‚juma. Jaut‚jot, k‚pÁc cilvÁki ir nelaimÓgi, liel‚koties

izr‚d‚s, ka viÚiem kaut k‚ tr˚kst. ReizÁm pat nav skaidri

definÁjams neapmierin‚tÓbas iemesls, bet ir skaidrs, ka kaut k‚

pietr˚kst. Tas rada nepilnÓbas izj˚tu, kas dÓvain‚ k‚rt‚ nebeidzas

lÓdz ar vÁlmes Óstenoanu, bet gan acumirklÓ vÁras uz citu objektu;

- Laime ir sniegta citiem ñ tas dzÓvÁ ir vissvarÓg‚kais ñ visu tikai

bÁrniem, vec‚kiem... Un mÁs tikai dodam un dodam, neprasot,

vai tas visp‚r k‚dam vajadzÓgs un ko Ósti vajag, vai paiem arÓ kas

paliek. Rezult‚t‚ gaidÓt‚s laimes izj˚tas viet‚ piedzÓvojam vienÓgi

vilanos, r˚gtumu, neapmierin‚tÓbu, j˚tamies izsmelti un

bezspÁcÓgi;

- Mums nav skaidra priekstata par to, ko nozÓmÁ b˚t

laimÓgiem, kas ir laime, k‚ un vai var kÔ˚t laimÓgs, k‚ to iem‚cÓt

citiem.

Slazdi ceÔ‚ uz laimi

Laikam gan cik cilvÁku uz pasaules, tik arÓ laimes sasnieganas

veidu. Nav zin‚ms Ós‚kais un lab‚kais veids, k‚ to sasniegt, taËu

j‚atzÓmÁ slazdi, kas m˚s sagaida un no k‚ j‚izvair‚s:

- Gaidas. Bie˛i vien mÁs dzÓvojam gaid‚s, kad tiksim atzÓti,

novÁrtÁti, m˚s mÓlÁs, cienÓs, mÁs vinnÁsim loterij‚ utt. PatiesÓb‚

kaut ko gaidÓt bie˛i nozÓmÁ dusmoties par t‚ neesamÓbu. Ilgi

gaidot, kr‚jas lielas dusmas, aizvainojums, vilan‚s saj˚ta, kas

nav lab‚kais sabiedrotais ceÔ‚ uz laimi;

- CerÓbas ñ t‚ ir dzÓve n‚kotnÁ. ReizÁm izvÁlamies dzÓvot

n‚kotnÁ, t. i., cerÓb‚, kad pien‚ks, kad... T‚dÁj‚di tiek jaukta

rado‚ iztÁle ar il˚zij‚m, kas parasti nesniedz realiz‚ciju. CerÓbu

dÁÔ, Ópai sagrautu, mÁs varam p‚rdzÓvot neticamas cieanas;

- No˛Ála ñ dzÓve pag‚tnÁ. CilvÁki izvÁlas dzÓvot pag‚tnÁ.

No˛Álo mirkÔus ñ Tik maz, tik reti, tik sen! ñ, nevis priec‚jas, ka ir

tos piedzÓvojui. PiemÁram, ja sieviete nav spÁjusi izdzÓvot savu

jaunÓbu, viÚa p˚las to paildzin‚t, ÏÁrbjoties un kr‚sojoties

neatbilstoi savam vecumam;

- Nolemt sevi citu liktenim. Viens no mÓlestÓbas slazdiem ir

p‚rliecÓba, ka vajag nok‚pt posta bedrÁ tikai t‚pÁc vien, lai b˚tu

kop‚ ar citiem. TaËu tas ir visaplam‚kais, ko var darÓt. Nevar

palÓdzÁt tiem, kas dzÓvo mor‚l‚ un materi‚l‚ post‚, nolemjot

sevi viÚu liktenim. Daudz vÁrtÓg‚ka palÓdzÓba ir tad, kad ar savu

rÓcÓbu pier‚d‚m, ka cilvÁks var kÔ˚t laimÓgs, var izkÔ˚t no bedres,

lai k‚da t‚ arÓ b˚tu. T‚dÁj‚di mÁs it k‚ pasak‚m p‚rÁjiem: - Ja es

to varu, arÓ j˚s to varat. Tveriet izdevÓbu!

vese

l‚ m

ies‚

ves

els

gars

Bû

t la

imîg

iem

no

vçl I

ne

se

4 LAI TOP! novembris 2 0 0 7

�

�

�

�

�

kas

notie

k?

- 27. un 28. oktobrÓ Ventspils Augstskol‚ norisin‚j‚s Latvijas StudentuapvienÓbas rÓkotais senatoru semin‚rs Latvijas augstskolu studentiemsenatoriem. Semin‚rs koncentrÁj‚s uz jauno studentu senatoru izglÓtoanu,motivÁanu un iesaistÓanu savas augstskolas aktÓv‚ sen‚ta darbÓb‚. Senatorusemin‚rs notiek katru gadu, sadarbojoties ar Ventspils Augstskolas studentupadomi. LSA Ó projekta ietvaros pl‚no pilnveidot studÁjoo p‚rst‚vjuaugstskolas sen‚t‚ zin‚anas par jaut‚jumiem, kas saistÓti ar augstskoluuzdevumu Óstenoanu, k‚ arÓ sniegt aktu‚l‚ku inform‚ciju par augst‚k‚sizglÓtÓbas procesiem Latvij‚ un pasaulÁ ar mÁrÌi veicin‚t studiju kvalit‚tescelanu konkrÁtaj‚ augstskol‚ un nodroin‚t studÁjoo tiesÓbu un likumiskointereu ievÁroanu. –ogad senatoru semin‚ra galven‚s tÁmas bija studentieminteresÁjou jaut‚jumu virzÓba augstskolas sen‚t‚ un akadÁmisk‚ godÓgumajaut‚jumu aktualit‚te augstskol‚s.

RealizÁjot vienu no saviem studiju uzdevumiem un izmantojot ieg˚t‚ssabiedrisko attiecÓbu zin‚anas praksÁ, Biznesa augstskolas TurÓba sabiedriskoattiecÓbu maÏistrant˚ras studenti 12. novembrÓ rÓkoja izglÓtojou pas‚kumuLatvija, sadosimies rok‚s!, kas notika Sp‚res speci‚l‚s intern‚tskolaspatriotisma audzin‚anas nedÁÔas ietvaros. Pas‚kuma programma bija netikai izglÓtojoa, bet arÓ izklaidÁjoa, lÓdz ar to saistoa visiem Sp‚res speci‚l‚sintern‚tskolas 5.-12. klau audzÁkÚiem. Pas‚kum‚ uzst‚j‚s J‚zepa MediÚam˚zikas skolas jaunie talanti, notika iepriek izsludin‚t‚ zÓmÁjumu konkursalaure‚tu apbalvoana, k‚ arÓ Ósa lekcija par Nacion‚lajiem bruÚotiemspÁkiem. TaËu k‚ liel‚k‚ intriga bija iespÁja apskatÓt kl‚tienÁ karavÓruekipÁjumu un bruÚojumu.

9. novembrÓ Ventspils Augstskol‚ pÁc VA Studentu padomes iniciatÓvasviesoj‚s un tik‚s ar klausÓt‚jiem IzglÓtÓbas, kult˚ras un zin‚tnes komisijasprieksÁdÁt‚js J‚nis StrazdiÚ. Sarunas temats ñ da˛‚das atkarÓbas, k‚ art‚m cÓnÓties.

3. un 4. novembrÓ notika ikgadÁjais Biznesa augstskolas TurÓba Studentupap‚rvaldes StratÁÏiskais semin‚rs 2007. Semin‚ra laik‚ sav‚s zin‚an‚sun pieredzÁ ar studentiem dalÓj‚s Biznesa augstskolas TurÓba ValdesprieksÁdÁt‚ja vietnieks Aldis Baumanis, LSA bijuais viceprezidents un RÓgasTehnisk‚s universit‚tes pap‚rvaldes viceprezidents Dainis Jakovels, t‚patarÓ bijuais LSA prezidents M‚rtiÚ Gineits. Pas‚kuma gait‚ tika izstr‚d‚tiStudentu pap‚rvaldes darba grupu ÓstermiÚa un ilgtermiÚa darbÓbas pl‚ni,k‚ arÓ saliedÁts jaunais sast‚vs. Par priorit‚tÁm turpm‚kaj‚ darb‚ tikaizvirzÓtas Studentu pap‚rvaldes tÁla veidoana studentu vid˚, k‚ arÓ darbÓbasjomu paplain‚ana.

9. un 10. novembrÓ Liep‚jas PedagoÏijas akadÁmij‚ notika 1. starptautisk‚zin‚tnisk‚ konference Soci‚l‚ pedagoÏija: izglÓtÓbas un soci‚l‚s videsmijiedarbÓbas soci‚li pedagoÏiskais aspekts. KonferencÁ piedalÓj‚s plasLatvijas augstskolu, izglÓtÓbas iest‚˛u soci‚l‚s pedagoÏijas speci‚listu loks,k‚ arÓ speci‚listi no ‚rvalstÓm: D‚nijas, NorvÁÏijas, Somijas un Lietuvas.Konferences darba grup‚s dalÓbnieki referÁja un diskutÁja par da˛‚d‚mtÁm‚m: bÁrna adapt‚cija skol‚, skolas soci‚li pedagoÏiskais darbs, bÁrnu arÓpa‚m vajadzÓb‚m integr‚cija skol‚ un sabiedrÓb‚, soci‚l‚ pedagogasadarbÓba ar vec‚kiem un sabiedrÓbu.

LSA un augstskolu ziòas:

Inform‚ciju par notikumiem LSA un Latvijas augstskol‚s sagatavoja Inga

(rakst‚ izmantoti Internet materi‚li)

Studentupadomesjaunumi

Novembris ir aktu‚ls ne tikaiLatvijas vÁsturÁ, bet arÓ mums,DU studentiem. Katru gadunovembrÓ DU risin‚s svarÓgspas‚kums ñ Studentu padomesvÁlÁanas. –ogad arÓ navizÚÁmums, un jaun‚s SPvÁlÁanas notiks 21. un 22.novembrÓ.

Ja esi vÁrÓgs, tad noteiktipamanÓji Universit‚tÁ infor-m‚ciju un jauno SP kandid‚tusarakstu. IespÁja pieteikt savukandidat˚ru visiem, kas vÁlÁj‚spiedalÓties aj‚s vÁlÁan‚s, bijano 22. oktobra lÓdz 5. no-vembrim. Ja neesi aj‚ sarakst‚,t‚ ir tava izvÁle, taËu tikpat sva-rÓgs ir tavs studenta pien‚kumsnepaiet gar‚m 21. un 22. no-vembrÓ vÁlÁanu iecirkÚiemVienÓbas iel‚ 13 (1. st‚v‚),Par‚des iel‚ 1 (1. st‚v‚), Saulesiel‚ 1/3 (1. st‚v‚) un ievÁlÁt DUjauno Studentu padomi. J‚, unierodoties vÁlÁanu iecirknÓ,neaizmirsti paÚemt lÓdzi studentaapliecÓbu! RÓkojies apdomÓgi, jotava balss ir svarÓga, Úemot vÁr‚to, ka vÁlÁanu rezult‚ti tiksapstiprin‚ti tikai tad, ja vÁlÁan‚spiedalÓsies vismaz 10 % nobalsstiesÓgiem studentiem (pilnalaika studentiem).

GaidÓsim rezult‚tus! :)Jana

ku

r z‚

le z

aÔ‚

ka

Leonardo Da VinËi, Ticiana, Rafaela, Rembranta, MonÁ

u. c. slavenu m‚kslinieku m‚kslas darbus.

SanktpÁterburgas Ermit‚˛a ir tapusi, patiecoties

Ìeizarienei KatrÓnai II, kura 18. gadsimta vid˚ ieg‚d‚j‚s

255 Rietumeiropas m‚kslinieku gleznas. T‚s tika

novietotas pils telp‚s, ko tolaik dÁvÁja par Ermit‚˛u (fr.

val. ermitage vieta vientulÓbaií). Jau pÁc neilga laika

Ìeizarienes kolekcij‚ bija apmÁram divi t˚kstoi gleznu...

Krievijas VenÁcija

VÁsturiski zin‚ms, ka SanktpÁterburga ir celta uz purva,

blakus di˛enai upei “evai. PilsÁt‚, kur ir tik daudz ̊ dens,

nepiecieami arÓ tilti, un SanktpÁterburgu patiesi var

nosaukt par tiltu pilsÁtu. SavdabÓbu pieÌir t‚s daudzie

kan‚li, tilti un tiltiÚi, vizu‚li padarot to lÓdzÓgu VenÁcijai.

Tilti savieno pilsÁtas rajonus. SanktpÁterburg‚ var saskaitÓt

ap t˚kstoti da˛‚du formu tiltu, no kuriem daudzi ir vareni

m‚kslas darbi, it seviÌi Banku, Bir˛as un Troickas tilti.

Galvenais ir vÁlÁties

Ja gada s‚kum‚ k‚ds pateiktu, ka mans sapnis

piepildÓsies tiei ogad, es droi vien nenoticÁtu, bet k‚

rakstÓja P. Koelijo: Ja Tu kaut ko patiesi vÁlies, tad visa

pasaule slepus sadodas rok‚s, lai Tev palÓdzÁtu Óstenot

Tavu sapni!

SanktpÁterburga ir viena no t‚m retaj‚m pilsÁt‚m, kur

gribas atgriezties, jo zini, ka vÁl daudz kas nav apl˚kots

un izbaudÓts. Tiekamies SanktpÁterburg‚!:)

Ar

iesp

aid

iem

par

San

ktp

çte

rbu

rgu

dalî

jâs D

an

a

INTERESANTI:

: SANKTP«TERBURG¬ PIEDZIMU–I T¬DI PAZŒSTAMI CILV«KI

K¬ VIKTORS COJS, VLADIMIRS PUTINS, PETERS FABERfi«,MIHAILS »EHOVS, ALEKSANDRS BLOKS U.C.!

: NO 1712. LŒDZ 1918. GADAM SANKTP«TERBURGA BIJA

KRIEVIJAS GALVASPILS«TA!

: P¬R “EVU IR 22 PACEœAMIE TILTI, KAS TIEK PACELTI NO

02:00 LŒDZ 04:00 NAKTŒ!

: “EVA IR NO 340 LŒDZ 650 M PLATA UN NO 8 LŒDZ 23 M

DZIœA.

: SANKTP«TERBURG¬ ATRODAS VAIR¬K NEK¬ 200 MUZEJU.

: VIENS BRAUCIENS AR KUÃŒTI, KAS ILGST APM«RAM

STUNDU, PA SANKTP«TERBURGAS KAN¬LIEM MAKS¬ 400RUBœU (8 LS).

Ermit‚˛a

PÁtera Ipiemineklis (Varaj‚tnieks) irSanktpÁterburgassimbols

Banku tilta grifoni

Kristus atdzimanas katedr‚le

Kre i se r i sAvroraî

372 0 0 7 novembris LAI TOP!

52 0 0 7 novembris LAI TOP!

NO 12. LŒDZ 14. NOVEMBRIMDAUGAVPILS UNIVERSIT¬T«

NOTIKA LATGALESKONGRESS, KO ORGANIZ«JA

DU HUMANIT¬R¬SFAKULT¬TES

KOMPARATŒVISTIKASINSTIT¤TS. KONGRES¬

PIEDALŒJ¬S ZIN¬TNIEKI NOBALTKRIEVIJAS, IZRA«LAS,

KRIEVIJAS, LATVIJAS,LIELBRIT¬NIJAS, LIETUVAS UN

POLIJAS. T¬ M«RÕIS BIJAVEICIN¬T DISKUSIJU PARV«STURES, ETNOLOÃIJAS,

VALODAS, LITERAT¤RAS UNM¬KSLAS JAUT¬JUMIEM.

KONGRESS DARBOJ¬S DIVOS

VIRZIENOS:

1) Latgale k‚ kult˚rvÁsturisks fenomens

ñ Latgales kult˚ras iekÁjo likumsakarÓbu

apskats tagadnÁ un pag‚tnÁ,

2) pierobe˛as kult˚ru (Baltkrievijas,

Latvijas, Lietuvas, Krievijas) mijiedarbÓba

kult˚ras procesu pierobe˛‚ (kontaktu

zon‚ starp valstÓm, taut‚m, valod‚m u. c.).

Latgales kongresa laik‚ notika sÁrijas

Bibliotheca Latgalica 1. sÁjuma ñ LeonÓda

DobiËina (1896-1936)†noveles √ÓÓ‰ ›Õ ñ

un KomparatÓvistikas instit˚ta almanaha

Polija un Baltija kult˚ras dialog‚

prezent‚cija.

KONGRESA T«MAS TIKA IEDALŒTAS

DAfi¬DOS BLOKOS:

1) vÁsture ñ Latgales vÁstures

aktu‚l‚s problÁmas: avotm‚cÓba,

historiogr‚fija, politiskie un

soci‚lekonomiskie aspekti;

konfesion‚l‚ situ‚cija; vÁsturisk‚s

novadpÁtniecÓbas perspektÓvas;

2) etnoloÏija ñ Latgales etnosi

vÁsturiskaj‚ perspektÓv‚; etnosi viens

otra skatÓjum‚, pamatiedzÓvot‚ji un

p‚rÁjie iedzÓvot‚ji;

3) valoda ñ valodu kontakti Latvij‚,

Lietuv‚, Baltkrievij‚: etnonÓmi,

koncepti, izloksnes;

4) literat˚ra ñ Latvijas, Lietuvas,

Baltkrievijas un Krievijas liter‚rie

konteksti, tulkojumi, m˚sdienu

liter‚r‚ situ‚cija; latgalieu literat˚ra,

literat˚ra par Latgali;

5) m‚ksla ñ m‚ksliniecisk‚s

kult˚ras mijiedarbÓba pierobe˛‚.

Latgales kongresa ietvaros 12. ñ 13.

novembrÓ DU darboj‚s arÓ letonikas otr‚

kongresa sekcija Latgales sabiedrÓba

attÓstÓbas lokos: juridiskie, valodas politikas,

socioloÏiskie, vÁsturiskie (dzÓvesst‚stu)

aspekti. Letonikas otr‚ kongresa sekcija

DaugavpilÓ tika organizÁta Latgales

apakprogrammas ietvaros, kuras mÁrÌis

ir apzin‚t un aprakstÓt Latgales kult˚ras

modeli Latvijas un Eiropas kult˚ras

kontekst‚. Sekcijas darb‚ piedalÓj‚s

zin‚tnieki no Daugavpils Universit‚tes,

RÓgas PedagoÏijas un izglÓtÓbas vadÓbas

augstskolas, RÁzeknes Augstskolas,

Ventspils Augstskolas, k‚ arÓ viesis no

Gl‚zgovas Universit‚tes (Apvienot‚

Karaliste). Tika nolasÓti refer‚ti par

jaut‚jumiem, kas skar Austrumlatvijas

attÓstÓbas da˛‚dus aspektus. NolasÓtie

refer‚ti tiks apkopoti un publicÁti rakstu

kr‚jum‚. Kongresa ietvaros notika arÓ

Eleonoras TerÁzijas Vaivodes gr‚matas

Mantojums un virzÓba: par maniem

kolÁÏiem atvÁranas svÁtki. Gr‚mat‚

apkopotas liecÓbas par Daugavpils

Universit‚ti un t‚s darbiniekiem.

V Á s t u r e s

zin‚tnisk‚

konference

LATGALES

KONGRESS

9. un 10. novembrÓ Daugav-pils Universit‚tÁ norisin‚j‚s 3.Latvijas vÁstures studentuzin‚tnisk‚ konference Jaunasidejas un pieejas vÁstures izpÁtÁ.KonferencÁ piedalÓj‚s LatvijasUniversit‚tes, RÁzeknes Augst-skolas, Daugavpils Universit‚tesun Liep‚jas PedagoÏijas aka-dÁmijas studenti. DalÓbniekurefer‚tos tika atspoguÔotas t‚dastÁmas k‚, piemÁram, 1925.-1938. gad‚ apstiprin‚tie LatvijaspilsÁtu ÏerboÚi heraldikasskatÓjum‚, ¤dens satiksmeLatvijas teritorij‚ vikingulaikmet‚, IzglÓtÓbas situ‚cijasLatgalÁ atspoguÔojums laikrakst‚Latgolas VÙrds, Latvieukopienas integr‚cija Austr‚lijassabiedrÓb‚ 1949.-1959.g., Nodarba tautas uz latvieu n‚ciju:n‚cijas idejas transform‚cija1988. gada latvieu laikrakstosun daudzas citas.

Konferences ietvaros notikaarÓ tikan‚s ar VÁstures katedrasMutv‚rdu vÁstures centrapÁtniekiem un risin‚j‚s diskusijaJaunas pieejas vÁstures izpÁtÁ:mutv‚rdu vÁstures liecÓbas unmodern‚s tehnoloÏijas, k‚ arÓtika prezentÁts zin‚tnisko rakstukr‚jums Jaunas idejas un pieejasvÁstures izpÁtÁ.

Pa

r ko

nfe

ren

ci

un

La

tga

les k

on

gre

su

form

çja

In

ga

“

“

“

“

“

“

“

DAUGAVPILS

UNIVERSIT¬T«

ku

r z

‚le

za

Ô‚k

a

Daugavpili no Krievijas kult˚ras galvaspilsÁtas Ìir tikai 12 stundu ilgs ceÔ pasa˛ieru

vilcien‚. Tiem, kuri nekad nav braukui tik ilgu laiku vilcien‚, tas var likties pat aizraujoi,

ja, protams, lÓdzi ir uzticams ceÔabiedrs un labs noskaÚojums. Droi var apgalvot, ka,

izvÁloties atkl‚ta tipa guÔamvagonu, j˚s nekÔ˚dÓsities, jo ilgo ceÔu ne visi var pavadÓt

vagon‚ ar sÁdviet‚m, jo kupejas nav visiem pa kabatai. Un izgulÁties jums diez vai

izdosies nemitÓgo robe˛kontroÔu dÁÔ...

Divreiz vair‚k iedzÓvot‚ju nek‚ vien‚ Latvij‚

Pirmais, kas spÁj di˛enaj‚ PÁterburg‚ izbrÓnÓt maz‚s Daugavpils iedzÓvot‚ju, ir

nep‚rtraukta cilvÁku pl˚sma. TomÁr, neskatoties ne uz ko, lielpilsÁtas iedzÓvot‚ji ir

pieradui pie nemitÓg‚s cilvÁku j˚ras, piemÁram, ja k‚ds p‚rpildÓt‚j‚ metro izvelk k‚du

gr‚matu vai ̨ urn‚lu un uzliek blakus st‚voam uz muguras, tiek uzskatÓts par norm‚lu

par‚dÓbu. Atbilde uz uzdoto jaut‚jumu, cik tad Ósti liels ir PÁterburgas iedzÓvot‚ju skaits,

mani tie‚m okÁja. Krievijas otraj‚ liel‚kaj‚ pilsÁt‚ dzÓvo gandrÓz 5 miljoni iedzÓvot‚ju.

Vien‚ pilsÁt‚ dzÓvo divreiz vair‚k iedzÓvot‚ju nek‚ vis‚ Latvij‚. T‚da par‚dÓba, k‚ satikt

nejaui pazÓstamu personu uz ielas, tiek uzskatÓta par retumu!

PÁterburgai 304

Pastaig‚joties pa SanktpÁterburgu, viss liekas tik neaprakst‚mi skaists. Simt un vienu

reizi redzÁtais film‚s nu ir skat‚ms dzÓvÁ. Arhitekt˚ras pieminekÔi izvietoti gandrÓz katr‚

iel‚, kas vÁsta par pilsÁtas sare˛ÏÓto un aizraujoo likteni, visur dve dzÓv‚ vÁsture.

Nevar paiet gar‚m Œzaka katedr‚lei, kas ir viena no liel‚kaj‚m baznÓc‚m pasaulÁ. Ar

mozaÓk‚m, pusd‚rgakmeÚiem un it‚Ôu marmora grÓd‚m rot‚ta baznÓca. Œzaka katedr‚le

atspoguÔo ticÓbu, kas atdzimusi pÁc 75 gadus ilg‚s apspiestÓbas. KazaÚas katedr‚le

PÁterburgas iedzÓvot‚jiem ir Ósts d‚rgums, jo taj‚ atrodas KazaÚas Sv. Marijas svÁtbilde,

pateicoties kurai v‚cieiem neizdev‚s

ieÚemt pilsÁtu. Un, protams, nevar palikt

nepamanÓta Kristus atdzimanas katedr‚le,

kura tik Ôoti atg‚dina Maskavas Vasilija

SvÁtlaimÓg‚ katedr‚li.

Pastaigas laik‚, apl˚kojot visas

PÁterburgas svÁtvietas, uzzin‚tais fakts

lik‚s neticams!... SanktpÁterburgai ogad

palika tikai 304 gadi. Tik jauna pilsÁta spÁj

d‚v‚t t˚ristiem apbrÓnas vÁrtus kult˚ras

mantojumus.

Tas tik ir metro

Krievijas ziemeÔu galvaspilsÁt‚ valda

m˚˛Ógie sastrÁgumi, t‚pÁc lab‚kais veids

pilsÁtas apceÔoanai ir metro! ApbrÓnas

vÁrtas ir burvÓg‚s metro stacijas ñ apzeltÓtas

lustras, kr‚Úi gleznojumi un mozaÓkas,

sastinguas statujas ñ tas viss PÁterburgas

iedzÓvot‚jiem Ìiet ikdieniÌs. Nevar

nepievÁrst uzmanÓbu daiÔrunÓgie staciju

nosaukumi: Dostojevska, œeÚina, Drosmes

stacija u.c. SanktpÁterburgas metro ir

uzb˚vÁts dziÔi pazemÁ, t‚pÁc eskalators ir

Ôoti gar un st‚vs, lÓdz ar to izbrauk‚ties uz

t‚ san‚ca diezgan

daudz, viens

brauciens aizÚem

vidÁji 5 min˚tes.

Ermit‚˛a, 350

z‚les piec‚s

da˛‚d‚s Ák‚s

Ermit‚˛a ñ viens

no liel‚kajiem

muzejiem pasaulÁ,

otrais liel‚kais

muzejs pÁc Luvras,

kur‚ var atrast

Liel‚s Krievijas sirds ir pilsÁta, kas iedvesmojusi daudzus. Par to ir rakstÓjis Dostojevskis,

t‚s ielas ir apdzejojis Pukins un iedvesmu smÁlis »aikovskis. PilsÁta, kura katr‚ gadalaik‚

ir burvÓga. SanktpÁterburga ñ t‚s varenums spÁj savaldzin‚t jebkuru!

Liel‚s Krievijas sirdsñ SanktpÁterburga

Skats uz neatk‚rtojamo “evu

Œzaka katedr‚les tornis, no kuraredzama visa SanktpÁterburga

:

36 LAI TOP! novembris 2 0 0 7

6 LAI TOP! novembris 2 0 0 7

F a k u l t ‚ u z i Ú a s F a k u l t ‚ u z i Ú a s F a k u l t ‚ u z i Ú a s F a k u l t ‚ u z i Ú a sF a k u l t ‚ u z i Ú a s

ka

s n

oti

ek

?

HFHFNo 15. septembra lÓdz 15. novembrim DU

KomparatÓvistikas instit˚ts Zviedrijas kult˚ras nedÁÔasietvaros rÓkoja studentu zin‚tnisko darbu konkursu, veltÓtuievÁrojamiem zviedru rakstniekiem: A. LindgrÁnei un A.Muntem.

No 15. oktobra lÓdz 15. novembrim V‚cu valodaskatedr‚ viesoj‚s vieslektors no V‚cijas.

NovembrÓ V‚cu valodas reÏion‚l‚s t‚l‚kizglÓtÓbas centrsorganizÁ konkursu skolÁniem MÁs meistarojam Adventeskalend‚ru.

2. novembrÓ V‚cu valodas reÏion‚l‚s t‚l‚kizglÓtÓbascentrs organizÁja semin‚ru Te‚tris v‚cu valodas stund‚.

7., 21. un 28. novembrÓ V‚cu valodas centrs demonstrÁfilmas Die Br¸cken am Fluss, Das Superweib un Gegendie Wand.

9. un 10. novembrÓ DU notika Latvijas vÁstures 3.studentu zin‚tnisk‚ konference Jaunas idejas un pieejasvÁstures izpÁtÁ.

No 12. lÓdz 14. novembrim INTERREG IIIB projektaietvaros KomparatÓvistikas instit˚ts organizÁja starptautiskoLatgales kongresu.

16. novembrÓ KomparatÓvistikas instit˚ta pÁtniece IlzeKaË‚ne aizst‚vÁja promocijas darbu.

28. novembrÓ KomparatÓvistikas instit˚ts rÓko V. BleikapersonÓbai un daiÔradei veltÓtu zin‚tnisko semin‚ru ViljamsBleiks laikmetu lokos.

30. novembrÓ V‚cu valodas reÏion‚l‚s t‚l‚kizglÓtÓbascentrs organizÁ semin‚ru Visskaist‚k‚s ZiemassvÁtkudziesmas ar Gilmu Plukieni.

Svevalodu centr‚ viesojas vieslektore no ÕÓnas unpied‚v‚ visiem interesentiem ÌÓnieu valodas kursus.

DMFDMF2. novembrÓ docÁt‚ja In‚ra JermaËenko aizst‚vÁja

disert‚ciju matem‚tik‚.

18. novembrÓ ESF projekta Starpnozaru biomeh‚nikasun nozares saistÓto kursu attÓstÓba Daugavpils Universit‚tÁietvaros rÓkots pieredzes apmaiÚas brauciens uz Somiju.Projektu ietvaros vieslektori no Somijas un Lietuvas lasÓjalekcijas biomeh‚nik‚.

No 5. lÓdz 10. novembrim notika Daugavpils 2. zin‚tnesfestiv‚ls, kura ietvaros organizÁtas tematiskas atkl‚t‚slekcijas da˛‚d‚s nozarÁs, rÓkotas atvÁrto durvju dienaspÁtniecÓbas instit˚tos un centros, sadarbÓb‚ ar Valstsasinsdonoru centru rÓkots Daugavpils Asins sagatavoanasnodaÔas izbraukums uz DU.

NovembrÓ docÁt‚js A. SalÓtis piedalÓj‚s konferencÁDabaszinÓbas un ilgtspÁjÓg‚ attÓstÓba, kas tika rÓkota Kipr‚.

NovembrÓ Fizikas katedra svin 55 gadu jubileju.

SZFSZFSZF

30. oktobrÓ Eiropas Parlamenta Inform‚cijas birojsLatvij‚ (EPIB) sadarbÓb‚ ar Daugavpils pilsÁtas domi unDU organizÁja Eiropas Parlamenta PilsoÚu forumuDaugavpilÓ. Diskusij‚ ar EP deput‚tu Valdi Dombrovskiun EPIB vadÓt‚ju M‚ri GraudiÚu piedalÓj‚s DU darbinieki,docÁt‚ji, studÁjoie. Diskusiju vadÓja SZF SocioloÏijaskatedras lektors Dmitrijs OÔehnoviËs.

No 6. lÓdz 9. novembrim tika organizÁtas inform‚cijasdienas Soci‚lo pÁtÓjumu instit˚t‚, kuru apmeklÁja arÓskolÁni no Madonas intern‚tskolas, k‚ arÓ Austrumlatvijasskolu audzÁkÚi.

7. novembrÓ GLEN LATVIJA DU organizÁja lekciju unfotoizst‚di AttÓstÓbas sadarbÓbas veidoan‚s pasaulÁ unEirop‚. Latvijas perspektÓva. Lekcij‚ piedalÓj‚s ElÓnaVeide, 2007. gada projektu Óstenot‚ja Gruzij‚, un MaijaK‚le.

12. novembrÓ letonikas otraj‚ kongres‚ piedalÓj‚sdocÁt‚ji I. Ostrovska, L. PaÚina, G. Vanags, J. Teiv‚ns-Treinovskis, N. Verina, «. Krutova, D. OÔehnoviËs.

24. novembrÓ SPI pÁtnieki O. Lavrinenko un L. PaÚinapiedalÓj‚s konferencÁ RÓg‚.

IVFIVF8. novembrÓ pÁtniece Ilona MiËule, docÁt‚jas Sandra

ZariÚa un Nat‚lija GeriÚa, profesore Elfrida KrastiÚapiedalÓj‚s LU PedagoÏijas un psiholoÏijas fakult‚tesrÓkot‚ja konferencÁ IzglÓtÓbas un m‚cÓbu programmas:teorijas un prakse.

NovembrÓ doktorante Olga Gri‚ne un Dzintra IlikoKipr‚ piedal‚s konferencÁ DabaszinÓbas un ilgtspÁjÓg‚attÓstÓba.

NovembrÓ docÁt‚ji Alnis Stakle un RudÓte Grabovskapiedal‚s semin‚r‚ Indij‚.

MMFMMFNo 18. oktobra lÓdz 15. novembrim 5. starptautisk‚s

konferences CilvÁks. Kr‚sa. Daba. M˚zika ietvaros DUm‚kslas galerij‚ rÓkota Aleksandra Karpana un MihailaœevkoviËa (Baltkrievija) akvareÔu izst‚de.

30. oktobrÓ MMF kamerz‚lÁ tika rÓkots koncerts L˚cijaiGar˚tai ñ 105.

27. novembrÓ tiek rÓkots lektores JeÔenas Larionovasklavieru klases studentu koncerts.

***21. un 22. novembrÓ tiek rÓkotas DU Studentu padomes

vÁlÁanas.

Fakult‚u ziÚas Fakult‚u ziÚas Fakult‚u ziÚas Fakult‚u ziÚas Fakult‚u ziÚas

+da˛u dek‚nu bildes (V.PakeviËs unV.Liepa)

Par

Un

ivers

itâte

s a

ktivitâtç

m n

ovem

brî

stâ

stî

ja I

nn

a

? manneatsûtija.. 352 0 0 7 novembris LAI TOP!

liekas tas, kad, piemÁram, ierodas baigais

biznesmenis, bet neprot rÓkoties ar durvju

atvÁranai paredzÁto karti un l˚dz manu vai

apsargu palÓdzÓbu. Esmu sapratis, ka izskats

var izr‚dÓties m‚nÓgs, jo visi esam tikai cilvÁki.

VarÁtu teikt, ka cilvÁks ir p‚r‚ks par tevi tikai

pie form‚l‚s daÔas, jo, kad p‚rÏÁrbjas, arÓ viÚu

satrauc t‚di pai cilvÁciski jaut‚jumi,

piemÁram, kur var pavakariÚot, aiziet

izklaidÁties.

- Ko dari brÓvaj‚ laik‚?

- Dejoju deju kolektÓv‚ LaismeÚa, patÓk

makÌerÁt, tikties ar draugiem un vienk‚ri

atp˚sties :).

- K‚ds ir Tavs dzÓves moto?

- Lai kaut ko sasniegtu, ir j‚rÓkojas! :)

- K‚ds b˚tu Tavs novÁlÁjums citiem

str‚d‚joiem un vienk‚ri studij‚s aizÚemtiem

studentiem?

- NovÁlu nebaidÓties no pien‚kumiem, jo

vair‚k kaut ko dar‚m, jo vair‚k izdar‚m un

padar‚m dzÓvi interesant‚ku, daudzveidÓg‚ku,

rado‚ku, kas ir iemesls tam, lai celtos

pavÁrtÁjums un mÁs kÔ˚tu laimÓg‚ki.

- Paldies par interviju!

Ar jaunieu tautasdeju kolektÓvuLaismeÚa sav‚pirmaj‚ koncert‚(Daugavpils 2006)

MÁÏinot tr‚pÓt mÁrÌÓ.Livonijas ordeÚa pils(Ventspils 2006)

Lidojum‚ sav‚sm‚j‚s (2007. gadavasara)

Ar

An

di sa

run

âjâ

s L

îva

M¤SDIEN¬S œOTI AKTU¬LA IR SITU¬CIJA, KAD STUDENTI APVIENOSTUDIJAS AR DARBU. LŒDZ AR TO JAUT¬JU STUDENTIEM:K¬ IZDODAS APVIENOT STUDIJAS AR DARBU?

(MMF 4. kurss):- Str‚d‚t s‚kutreaj‚ kurs‚, betdiem˛Ál ne sav‚profesij‚. M‚cÓbukvalit‚te ÓpainemainÓj‚s, s‚kotstr‚d‚t, tomÁrn e i e t e i k t ustudentiem meklÁtdarbu jau pirmaj‚kurs‚. Str‚d‚jot k‚g a l v e n oi e g u v u m uuzsvÁrtu pieredzi,kas ir nozÓmÓg‚ka

(HF 2. kurss):- Str‚d‚ju par angÔu unkrievu valodas skolot‚juG‚rsenÁ. Str‚d‚t s‚ku, jogribÁju ieg˚t patst‚vÓbu,p‚rliecin‚ties, vai esmuizvÁlÁjusies pareizoprofesiju. ArÓ turpm‚kpl‚noju str‚d‚t skol‚, laigan alga, Úemot vÁr‚emocion‚lo slodzi, navliela. Ja materi‚lieapst‚kÔi Ôauj, pirmajoskursos ieteiktu nestr‚d‚tun vair‚k laika veltÓtstudij‚m.

(DMF 3. kurss):- Jau pirmaj‚ kurs‚ s‚kustr‚d‚t, un, protams, tastraucÁja studij‚m, t‚pÁcp‚rÁjiem studentiemvismaz pirmo gaduieteiktu veltÓt studij‚m.Ieguvu pieredzi un,protams, naudu.Palaik str‚d‚juceltniecÓb‚, un bie˛ivien darbs ir prim‚r‚kspar m‚cÓb‚m. :)

(HF 2. kurss):- –ogad s‚kustr‚d‚t parapsargu. Man irdiezgan izdevÓgsdarba grafiks,t‚pÁc darbs Ópain e i e t e k m Ás t u d i j a sU n i v e r s i t ‚ t Á .Str‚d‚t ir vÁrts gani e g ˚ t ‚atalgojuma, ganarÓ pieredzes dÁÔ.

(DMF 1. kurss maÏistrat˚r‚):- Str‚d‚ju Daugavpils me˛niecÓb‚. Vaidarbs netraucÁ studij‚m? DrÓz‚k jaustudijas traucÁ darbam. J Str‚d‚jotesmu saÚÁmis naudu, ieguvu pieredzi,jaunas pazÓan‚s, pilnveidoju savuCV. To, kad b˚tu ieteicams s‚ktstr‚d‚t, ir gr˚ti viennozÓmÓgi pateikt, jotas atkarÓgs no studenta. Ja students irÔoti uzcÓtÓgs, viÚam pr‚ts nemaznenesas uz izpriec‚m, var s‚kt str‚d‚tjau pirmajos kursos. Ja gribas izbaudÓtkoju dzÓvi un izklaidÁties, lab‚k darbameklÁjumos nesteigties, jo visuapvienot neizdosies.

AIN¬RS VIT¬LIJSOKSANAJ¬NIS M¬RIS

Lien

e

72 0 0 7 novembris LAI TOP!

Dau

gavp

ils z

iÚas

Dau

gavp

ils z

iÚas

Dau

gavp

ils z

iÚas

Dau

gavp

ils z

iÚas

Dau

gavp

ils z

iÚas

Dau

gavp

ils z

iÚas

Saeima 8. novembrÓ otraj‚galÓgaj‚ lasÓjum‚ atbalstÓja valstsbud˛etu 2008. gadam, kas paredz1% no iekzemes kopproduktap‚rpalikumu, algu pieaugumaiesaldÁanu valsts p‚rvaldÁ unpavaldÓb‚s str‚d‚joajiem, algu

pielikumu skolot‚jiem, ieklietu strukt˚ru darbiniekiemun mediÌiem, kas tomÁr ir maz‚ks nek‚ arodbiedrÓbuprasÓtais. Par bud˛eta pieÚemanu galÓgaj‚ lasÓjum‚balsoja 54 deput‚ti, pret balsoja 39.

- Saeima 8. novembrÓ apstiprin‚ja amatos trÓs jaunusministrus: ‚rlietu ministra amat‚ apstiprin‚ts M‚risRiektiÚ (TP), reÏion‚l‚s attÓstÓbas un pavaldÓbu lietuministra amat‚ - Edgars Zal‚ns (TP), labkl‚jÓbas ministresamat‚ ñ Iveta Purne (ZZS). Atg‚din‚u, ka bijuais ‚rlietuministrs A. Pabriks atk‚p‚s no amata, jo nepiekritavaldÓbas lÁmumam atlaist KNAB vadÓt‚ju A. Loskutovu,reÏion‚l‚s attÓstÓbas un pavaldÓbu lietu ministrs A.–tokenbergs tika izslÁgts no TP par partijas Ìelanu unzaudÁja arÓ ministra amatu, labkl‚jÓbas ministre D. StaÌenolÁma atk‚pties, jo valdÓba neatbalstÓja ierosin‚jumupieÌirt lÓdzekÔus mazo pensiju palielin‚anai.

Krievijas ¬rlietu ministrijas Tautieu sadarbÓbasdepartamenta direktors Aleksandrs »epurins paziÚoja, kaKrievija centÓsies pan‚kt krievu valodas statusa maiÚu

Latvij‚, lai t‚ no svevalodastiktu atzÓta par valsts valodu.Krievija o jaut‚jumu virzÓs gandivpusÁj‚s attiecÓb‚s, gan arÓvisos starptautiskos forumos, kasveltÓti valodu problÁm‚m.

- K‚ liecina Centr‚l‚s statistikas p‚rvaldes dati, vidÁjaispatÁriÚa cenu lÓmenis oktobrÓ, salÓdzinot ar septembri,palielin‚j‚s par 2,2%. PrecÁm cenas pieauga par 2,5%,bet pakalpojumiem - par 1,4%. SalÓdzinot ar iepriekÁj‚gada oktobri, ‚ gada oktobrÓ patÁriÚa cenas pieauga par13,2%. Gada laik‚ cenas precÁm pieauguas par 12,2%,bet pakalpojumiem ñ par 16%.

- 6. novembrÓ, lai atvÁrtu Latvijas nacion‚l‚slidsabiedrÓbas AirBaltic biroju DaugavpilÓ,ierad‚s komp‚nijas AirBaltic vadÓba.

A v i o k o m p ‚ n i j a svadÓt‚ji apskatÓjalidlauku Locikos un toarÓ iemÁÏin‚ja, jo uzDaugavpili atlidoja,lidmaÓna nolaid‚s uzatjaunot‚ skrejceÔa.Tikan‚s laik‚

Daugavpils domÁ viesi tika iepazÓstin‚ti arÓ arcitiem liel‚kajiem Daugavpils projektiem, kasÔaus attÓstÓt infrastrukt˚ru, uzÚÁmÁjdarbÓbu,t˚rismu. AirBaltic prezidents Bertolts Fliksneaub‚s, ka Daugavpils lidostai ir iespÁjas unt‚ veicin‚s reÏiona atpazÓstamÓbu.

- 3. novembrÓ s‚k‚s Daugavpils atkl‚taisËempion‚ts hokej‚. »empion‚t‚ dalÓbupieteikuas 9 komandas. T‚ k‚ tas ir atkl‚tais

Ëempion‚ts, sacensÓb‚spar Daugavpils kausupiedalÓsies arÓ komandasno Latgales un vienakomanda no Paneve˛as(Lietuva). »empion‚tsnoslÁgsies 2008. gadamart‚. Inform‚ciju par

Ëempion‚ta maËu norises laiku var ieg˚tDaugavpils Ledus halles m‚jaslap‚ www.dlh.lv.

- 25. un 26. oktobrÓ DaugavpilÓ ierad‚sIgaunijas vÁstnieks Latvij‚ Jaaks Joeruuts unIgaunijas uzÚÁmÁju deleg‚cija. Notika tikan‚sar Daugavpils uzÚÁmÁjiem, iepazÓan‚s arDaugavpils Universit‚ti. Tikan‚s laik‚Daugavpils domÁ vÁstnieks informÁja, kaIgaunija ir liel‚kais investors Latvij‚. Biznessstrauji attÓst‚s RÓg‚ un ZiemeÔlatvij‚, bet otr‚Latvijas pilsÁta pagaid‚m ir sves reÏions.Interese par Daugavpili uzÚÁmÁjiem ir, unvÁstniecÓba vÁlas palÓdzÁt kontaktu dibin‚an‚.UzÚÁmÁjus visvair‚k ieinteresÁja lidostasizveides projekts, kas varÁtu Ôoti strauji veicin‚tbiznesa attÓstÓbu.

Info

rmâ

ciju

sa

ga

tavo

ja I

ng

a (

rakstâ

izm

an

toti Internet

ma

teri

âli)

Daugavpils ziÚas

Latv

ijas

ziÚ

asLa

tvij

as z

iÚas

Latv

ijas

ziÚ

asLa

tvija

s zi

Úas

Latv

ijas

ziÚa

sLa

tvija

s zi

Úas

Latv

ijas

ziÚa

s

Latvijas ziÚas

34 LAI TOP! novembris 2 0 0 7

vien

s no

...

- No kurienes esi un ko studÁ?- Esmu no RÁzeknes rajona Gaigalas pagasta, bet jau seus

gadus par sav‚m m‚j‚m varu uzskatÓt Daugavpili, jo visu o laiku

dzÓvoju koj‚s vien‚ un taj‚ pa‚ istabiÚ‚. Protams, pirmajos

kursos g‚ja gr˚ti un nevarÁju pierast pie koju dzÓves, bet nu jau

esmu iedzÓvojies J. Esmu beidzis filologus (angÔu filoloÏija ar v‚cu

valodu) DU, tagad studÁju 2. lÓmeÚa profesion‚l‚s studijas

specialit‚tÁ k‚ angÔu un v‚cu valodas skolot‚js.

- K‚ Tu atradi darbu?

- PatiesÓb‚ tas, k‚ atradu darbu, ir diezgan interesanti, jo gadu

atpakaÔ Park Hotel Latgola meklÁja portjÁ, un es aizs˚tÓju savu

CV, bet, t‚ k‚ atbildi nesaÚÁmu, nodom‚ju, ka jau atrasts k‚ds

cits darbinieks. Biju p‚rsteigts, kad pÁc gada saÚÁmu zvanu un

tiku uzaicin‚ts uz darba p‚rrun‚m. Izr‚dÓj‚s, ka mans CV nekur

nav pazudis, tiku pieÚemts darb‚ viesnÓcas administratora amat‚.

San‚k, ka ofici‚li str‚d‚ju kop Ó gada 2. maija, bet, pirms s‚ku

str‚d‚t, k‚du laiku bija j‚iziet neliela apm‚cÓba, kur p‚ris dienas

div‚s stundiÚ‚s apguvu visas darbam nepiecieam‚s iemaÚas.

Sapratu, ka katrai viesnÓcai ir savs knifiÚ.

- Vai iepriek jau biji kaut kur str‚d‚jis?

- NÁ. –Ó man ir pirm‚ ofici‚l‚ darba vieta.

- K‚di ir Tavi darba pien‚kumi?- Tieais pien‚kums ir viesu uzÚemana, numuriÚu

rezervÁana, atbildÁana uz e-pasta vÁstulÁm un telefona zvaniem,

k‚ arÓ kontaktÁan‚s ar klientiem kl‚tienÁ. ReizÁm san‚k t‚, ka

pien‚kumu ir daudz, jo var ien‚kt cilvÁki no ielas un pajaut‚t,

piemÁram, kur atrodas inform‚cijas birojs, vai l˚dz, lai iesaku

k‚du restor‚nu. Darba pien‚kumos ir arÓ pieÚemt klientu rÁÌinu

R e i z Á mir

j ‚ d a r aun

j ‚ p r o tviss!

CeÔ‚ uz Universit‚ti bie˛i paeju gar‚m lielai un

iespaidÓgai Ákai - Park Hotel Latgola. Izr‚d‚s, viens

no mums, studentiem, o

vietu nemaz par tik sveu

neuzskata, jo regul‚ri turp

dodas nevis gar‚mejot, bet

gan k‚ uz darba vietu, kur

viss ir parasts, ikdieniÌs, bet

noteikti ne garlaicÓgs, jo

klienti main‚s, vienmÁr ir ko darÓt. –oreiz

pied‚v‚ju interviju ar Park Hotel Latgola

administratoru un DU studentu Andi Nagli.

ì

îapmaksu un citas ar naudu saistÓtas lietas.

Uzskatu, ka, ja administrators ir laipns, tad arÓ klientam kaut

kas emocion‚li nostr‚d‚, jo administrators ir k‚ viesnÓcas

vizÓtkarte: ja klientam iepatiksies, k‚ tu veic savu darbu, tad pÁc

laika viÚ noteikti atgriezÓsies vai ieteiks o viesnÓcu saviem

draugiem, paziÚ‚m.

Darb‚ palÓdz tas, ka kolÁÏi ir izpalÓdzÓgi, pacietÓgi, jo, kad

tikko s‚ku str‚d‚t, reizÁm n‚c‚s viÚiem zvanÓt pat nakts vid˚, lai

l˚gtu palÓdzÓbu un padomu. Nekad netiku atraidÓts, vienmÁr

saprata, palÓdzÁja.

- K‚ds ir darba laiks?

- Parasti maiÚa ir 12 stundas, bet reizÁm j‚str‚d‚ 24 stundas.

Vienas maiÚas laik‚ var izdzÓvot visu klienta viesnÓc‚ uzturÁan‚s

laiku, jo vakar‚ iebrauc, bet no rÓta aizbrauc.

- Vai darb‚ bie˛i j‚kontaktÁjas ar ‚rzemniekiem?- J‚, Ôoti bie˛i. K‚dreiz san‚k pat t‚, ka darba dienas laik‚

vair‚k run‚ju angliski nek‚ latviski. Darb‚ noder studiju laik‚

g˚t‚s valodu zin‚anas. Valodu var apg˚t, lietojot to praksÁ. Tagad

svevaloda ir bag‚tin‚ta ar daudziem specifiskiem, tiei viesnÓcas

videi raksturÓgiem v‚rdiem. T˚risti p‚rsvar‚ ir no V‚cijas, D‚nijas,

Polijas un cit‚m valstÓm. Tiei viesnÓc‚ var redzÁt to, ka Daugavpilij

ir plai sakari ar starpvalstu uzÚÁmumiem, firm‚m, jo viesnÓcas

klienti pilsÁt‚ bie˛i ierodas darba jaut‚jumu un konferenËu sakar‚.

Gad‚s satikt prominentas un popul‚ras personÓbas, parun‚ties

ar gudriem cilvÁkiem.

- Varb˚t darb‚ ir gadÓjuies k‚di kuriozi?

- Protams! Nesen k‚da sieviete norÁÌinoties izvilka naudu no

kr˚tura, nevis, k‚ parasti to dara, no naudasmaka J. VÁl interesanti

8 LAI TOP! novembris 2 0 0 7

“

”

latg

oly

s v

uo

rds

Ministreju puorstuovÁja Zaiga Sneibe (IZM Vol˚dys departamenta

direktora pÓnuokumu piÔdeituoja), Vineta Ernstsone (VaÔsts vol˚dys

atteisteibys n˚dalis vadeituoja) i In‚ra Ostrovska (izgleiteibys i zynuotnis

ministris pad˚mneica), nu LgSC vaÔdis iz sasatikonu Ósaroda Ilze Sperga,

Mareks Gabris i Jurs ViÔums.

IZM skaita, ka VaÔsts vol˚dys lykum‚ n˚saceituos normys teik

pylnvierteigi piÔdeitys i satraukumam par latgalÓu vol˚dys pagaisonu

nav nikaida pamata, part˚ ka ministrejis reiceib‚ nav pÓruodejumu par

pretej˚. LatgalÓu vol˚du lÓtoj˚t saimÁ i sabÓdreib‚, a piec plauoka

rokstu vol˚dys lÓtuojuma, par pÓm‚ru, vaÔsts puorvaÔdÁ nav nikaidys

vajadzeibys, t˚ ari napÓÔaun VaÔsts vol˚dys lykums, kas latgalÓu rokstu

vol˚du definej kai latvÓu vol˚dys viesturisk˚ paveidu ñ lÓtojamu

atsevikuos situacejuos, na paraleli latvÓu liter‚rajai vol˚dai. Tyka

atzeits, ka latgalÓu vol˚dys saglobuoonai ir gona ar juos zynuotnisku

izpieti, a par juos presti˛u ir juoguodoj vysupyrma saimÁ.

I.†Ostrovska aicynova ÓsnÓgt pÓruodiejumus par latgalÓu vol˚dys

diskriminaceju, ka gadÓnÓ taidi ir sast˚pami. Jei ari paude puorlÓceibu,

ka daudzuos Latgolys koluos latgalÓu vol˚da teik vuiceita kai

fakultativs prÓkmats, koË i navarÁja pÓduovuot konkretu kolu sarokstu.

V. Ernstsone pÓkryta, ka vaÔstÓ byutu vajadzeigs uzlobuot tolerancis

aspektuî pret latgalÓu vol˚du, guodoj˚t par sabÓdreibys vyspuorejuos

tolerancis veicynuoonu.

Z. Sneibe s˚leja iz prÓku vaira sasazynuot ar LgSC puorstuovim.

KoË k˚pum‚ tyka atzeits, ka ˚tra rokstu tradiceja ir latvÓu tautys

bagateiba, par j˚ byutu vajadzeigs vaira informacejis kai kol‚, tai

sabÓdreib‚ i medej˚s, nikuo konkreta ministreja navar˚te pÓduovuot ñ

kai tikai aicynuot latgalÓu sabÓdriskuos organizacejis izruodeit leluoku

iniciativu i ÓsnÓgt sovus prÓklykumus, par pÓm‚ru, VaÔsts vol˚dys

politikys programai, Latgolys Izgleiteibys programai, Myu˛izgleiteibys

programai i cytom. VÁÔ IZM puorstuovi Ósaceja apsasprÓst ar Latgolys

povaÔdeibom par latgalÓu vol˚dys saglobuoonys i atteisteibys

veicynuoonu i puorskaitÁja cytu vaÔsts strukturu pakÔauteib‚ as˚uos

Nabyus latgaÔÓu,nabyus probÔemu

institucejis, kur var‚tu vaicuot piec atbolsta

latgalÓu vol˚dai. K˚pum‚ sarun‚ tyka atzeits, ka

latgalÓu vol˚dys saglobuoona i atteisteibys

veicynuoona ir vajadzeiga, kai ari teik atbaÔsteita,

koË nav nivÓnys strukturys, kam tys byutu teiais

aizdavums i kas par t˚ byutu atbiÔdeiga.

Atguodynuosim, ka ituo goda 1. junÓ LgSC

n˚syutÁja Ministru prezidentam viestuli ar

aicynuojumu n˚saceit vÓnu vaÔsts instituceju, kas

byutu atbiÔdeiga par Vol˚dys lykuma 3. panta 4.

punkta izpiÔdi, kai ari izstruoduot ilgtermeÚa

programu ar reiceibys planu vairuokim godim.

Taipat ir n˚tykuse LgSC puorstuovu sasatikona

ar tÓslÓtu ministru Gaidi BÁrziÚu, kas izsaceja

atbolstu regional˚s identitau

saglobuoonai i atzyna, ka vajadzeiga

atsevika struktura, kas veidoj dialogu ar

latgalÓim i koordinej sadarbeibu ar vaÔsti.

Sovukuort 20. julÓ Ministru prezidents

aicynuoja IZM vadeib‚ sataiseit dorba

grupu, kuo aizdavums ir snÓgt atbiÔdi iz

vaicuojumu par latgalÓu vol˚dys niulenej˚

stuov˚kli i nuok˚tnis vizejom, pÓaicynoj˚t

atbiÔdeiguos vaÔsts institucejis i sabÓdryskuos

organizacejis. Leidz 1. novembram dorba grupai

beja napÓcÓams sagatavÁt vajadzeig˚s

prÓklykumus. DÓm˛‚Ô juosoka, ka nivÓna

sabÓdriskuo organizaceja iz n˚sauktuos dorba

grupys saÓonom nabeja aicynuota.

26. oktobrÓ sagaidejom jaunu virzeibu IZM

reiceibys taktik‚ ñ napylnu 4 stuÚ˛u laik‚ iz

ministreju puorstuovu dorba grupys saÓonu tyka

uzaicynuoti izreiz diveji Latgolys puorstuovi:

VaÔsts vol˚dys centra LatvÓu vol˚dys ekspertu

komisejis LatgalÓu ortografejis apakkomisejis

vadeituoja, filologejis doktore Anna Stafecka i

Latgolys Studentu centra vaÔdis l˚cekle Ilze Sperga.

Dorba grup‚ tyka puorrunuoti jau konkreti

prÓklykumi i iespiejamÓ pasuokumi latgalÓu

vol˚dys saglobuoonai i atteisteionai. Par dorba

grupys cytu sanuoksmi tuos dalinÓki tiks apziÚuoti

atseviki. Izaver, ka leidz ÓprÓk n˚lyktajam

datumam dorba grupa vysleidz napaspÁs

sagatavÁt padareit˚s dorbu apk˚puojumu i

attÓceigu prÓklykumu sarokstu latgalÓu vol˚dys

lykuma 3. panta 4. apakpunkta eistynuoonai,

deÔ tam byu˚t vajadzeigs dokumentu

izstruoduoonys termiÚa pagarynuojums.

LgSC viereigi sekuos tuoÔuokajai n˚tykumu

atteisteibai.

Ituo goda 23. oktobrÓ LR Izgleiteibys i zynuotnis ministreja pi seve

iz sasatikonu beja aicynovuse bÓdreibys ìLatgolys Studentu centrsî

(LgSC) puorstuovus. Piec garys diskusejis (2,5 stuÚ˛u garum‚) obejis

pusis vysleidza palyka pi sova redzÓÚa, kaidai vajadz‚tu byut

reiceibai saisteib‚ ar VaÔsts vol˚dys lykuma 3.†panta

4.†apakpunktu:

“

“

Latgolys Studentu centrs

VaÔsts n˚dr˚ynoj latgalÓu rokstu vol˚dys kai

viesturiska latvÓu vol˚dys paveida saglobuoonu,

aizsardzeibu i atteisteibu.

332 0 0 7 novembris LAI TOP!

Dome un policija Tautas nams

Visvec‚k‚ celtne sen‚s JÁkabpils daÔ‚, Daugavas

kreisaj‚ krast‚, ir Sv. Nikolaja BrÓnumdarÓt‚ja baznÓca,

ko cÁlusi JÁkabpils Sv. Gara baznÓcas pareizticÓgo

draudze. –is dievnams ir unik‚ls savu miniat˚ro

izmÁru dÁÔ. Turpat blakus atrodas Sv. Gara baznÓca,

kura atÌirÓb‚ no iepriekÁj‚s veidota pÁc klasisk‚s

(pieckupolu) pareizticÓgo baznÓcu uzb˚ves shÁmas.

18. gs. JÁkabpilÓ uz Ludzas st‚rasta Jana Dominika

fon Borha d‚vin‚t‚s zemes klosteri uzcÁla Uni‚tu

bazili‚Úu ordenis. LÓdz m˚su dien‚m no klostera Áku

kompleksa diem˛Ál palikusi tikai 1783. gad‚ celt‚

Uni‚tu baznÓca (BrÓvÓbas iel‚ 167).

JÁkabpils vÁsturiskaj‚ centr‚ sen‚ko apb˚vi gandrÓz

pilnÓb‚ nomainÓjuas 19. un 20. gs. sabiedrisk‚s un

dzÓvojam‚s Ákas. VÁrtÓg‚k‚s ir JÁkabpils luter‚Úu baznÓca

(iesvÁtÓta 1807. gad‚), k‚ arÓ k‚dreizÁj‚ apriÚÌa skola (1820).

Jaunieu iecienÓtas izklaides vietas ir klubi Kargo, Daugava,

Atlantis, vasaras sezon‚ iemÓÔota vieta ir arÓ Krustpils saliÚa,

kur notiek da˛‚di pas‚kumi, arÓ Dziesmu un deju svÁtki

JÁkabpilÓ. Katru gadu vasar‚ svin pilsÁtas svÁtkus, kad notiek

da˛‚di pas‚kumi jebkura vecuma iedzÓvot‚jiem. œoti bie˛i

vasar‚ Daugavsal‚ notiek autotreks.

Kad esam izstaig‚jui JÁkabpili, esam nedaudz nogurui

un vÁlamies garÓgi paÁst, varam doties uz GaÔas namu vai

Hercogu JÁkabu.

Uz Ós garÓg‚s nots beidzas m˚su ceÔojums. Visi mÓÔi gaidÓti

m˚su pilsÁt‚ gan svÁtkos, gan ikdien‚!

Jçkabpiliete Solvita

Foto: http://www.jekabpils.lv

SlimnÓcaKoled˛a

92 0 0 7 novembris LAI TOP!

latg

oly

s v

uo

rds

- Kas ir Dyrbyni?Anna: - DaugavpiÔs rajona pad˚mis

Tautys izgÔeiteibys i kult˚rys centra Kult˚rysnoma folklorys k˚pa.

Zelma: - Dyrbyns ir taids Ô˚ti aktÓvscylv‚ks, kas navar apzastuotÓs, jis vysulaiku kaut k˚ dora i r˚s‚s.

Anna: - Leiu vol˚d‚ dirbti n˚zeimejstruoduot. Dyrbyni ir aktÓvi, struodeigicylv‚ki. Itys vuords ir atrosts vÓn‚ nulatgaÔÓu skaidroj˚om vuordneicom.

- Kas Ór˚synova saukt jyusu apvÓneibupar Dyrbynim?

Agnese: - Annai ir taida meikstaspieÔmanteÚa, kuru sauc par Dyrbynu, itod, kod mes pyrm˚ reizi sazalasiejamÁsk˚p‚, vajadzieja izd˚mot n˚saukumu. Itai mes palykom pi Dyrbynim.

Zelma: - Myusim beja daudz vysaiduvariantu, bet itys beja taids naporostuoks.

- Pastuostit nadaudz par Dyrbynupyrmsuokumim!

Anete: - Tys suocÁs ituo goda 20. mart‚.Tai ka mes veÔ asom jauni.

Agnese: - Myusim veÔ goda nav.Anete: - Saguojom k˚p‚ i suokom

dzÓduot. Myusim mieÏinuojumi n˚teik Ô˚tismÓkÔeigi, ar vysaidim j˚kim. Bet, ja vajagasazavuoktÓs, tod mes sazavuocamÁs. Bezjautreibys jau nabyutu interesanti ñatnuoci, n˚dzÓdovi i aizguoji. Tei ir jaukalaika pavadeiona.

Zelma: - Myusim veÔ ir myusu vÓneigÓspuiss, kuru mes saucam par Honor‚ru. Jamtei ir taida kÔiËka.

Anete: - Jis lepoj‚s, ka jis pi myusimtaids vÓns ir.

Zelma: - A kai tys vyss suocÁs?Anete: - Pyrmaj‚ mieÏinuojum‚ kaut

kai Anna myusim uzdeve jautuojumu, kaimes redzam myusus desmit godu jubiÔej‚?MatÓss sacieja, ka jis gaida Ô˚ti daudzhonor‚ru i veÔ nask˚. Tai mes j˚ i Ósaucempar Honor‚ru.

»etrys skaistuÔis + Honor‚rs = Dyrbyni–˚reiz, meilais laseituoj,Ópazeistynuou tevi ar folklorysk˚pu Dyrbyni. DÓm˛‚l sarun‚navarÁja pÓzadaÔeit vins nukolorÓtuokajim dyrbynimMatÓss deÔ tuo, ka jis beja devÓsapzavÁrt tuoÔu zemjuskaistumu.Tod nu suoksim Ósapazeit!

- Cik tod Ôels jyusim irpamatsastuovs?

Anete: - Mes asom pÓci daÔeibnÓki:Ëetrys meitukys i vÓns Honor‚rs.

- Kai Honor‚rs jyut‚s meitiÚusabÓdreib‚?

Anete: - Jam jau pateik, ka apÔiek irdaudz meitiÚu i jis vÓÚeigÓs.

Zelma: - Da, taids jauns i sp‚kagod˚s.

- Kur Dyrbyni ir uzastuoju da am?Agnese: - Pyrmuo uzastuoona beja

ViÌ˚s DaugavpiÔs rajona Lauku kuÔturyssv‚tk˚s Po‚ sÓna laik‚!. Tod mes veÔasom uzastuoju Muzykys SkrytulÓ2007.

Anete: - VeÔ uzastujom folklorysk˚pu skatÓ PreiÔ˚s, i tagad byus kaiditreis voi Ëetri koncerti (LgSC projektaLaLaDra Ótvor˚s).

- Kas tei beja par skati?Anete: - Tei beja atlase iz 2008. goda

Vyspuorejim latvÓu dzÓsmu i dejusv‚tkim, iz kurim mes tykom.

Zelma: - Mes Ô˚ti atsaÌeirom nucytim.

Anete: - Myusim, pr˚tams, navstandarta tautu t‚rpi kai vysim. Nu idzÓsmis to˛a atsaÌir. Myusim uzsvorsbeja lykts iz tradicional˚ dzÓduoonu.PaÔdis DÓvam, vyss izadeve. DaleibnÓkubeja daudz. Vyss n˚tyka div˚s cieÔÓn˚sñ nu 12 dÓn‚ leidz 8 stuÚdem vokor‚.

Agnese: - Mes ari vieremÁs, kaiuzastuoj‚s PreiÔu k˚pas i daudzi cyti.

Anete: - Pyrms tam beja laikam pattreis mieÏinuojumi nedeÔÓ. VÓns bejada˛e da 22.00. Œskandynovom AnneÚisjaun˚ dzeiv˚kÔi. KaimiÚi jau, kaÚena,nabeja apmÓrynuoti.

- Kaids jyusim ir repertu‚rs?Zelma: - Pagaidom sanuok tai, ka mes

pÓmekÔejam atbylst˚is dzÓsmis konkrÁtampasuokumam.

Anna: - Skatei mes veiduojomprogrammu par sÓna laiku. Leidz ar t˚dzÓsmis tyka atlaseitys atbylst˚i itai temai.Mieginuojum˚s dzÓdom ari tuodysdzÓsmis, kurys n˚der ari sadzeivÁ,pÓm‚ram, golda dzÓsmis, sveicynuojumudzÓsmis.

Zelma: - Myzykys SkrytuÔam bejadÓzgon breiva izvÁÔe. Tod mes dzÓdovomt˚, kas labi skaÚieja i kas poim patyka.

Agnese: - Myusim pateik taidysdzÓsmis, kas nav tik Ô˚ti dzierd‚tys.

Anete: - Myusim pateik dzÓduotdaudzbalseigi deÔ tuo, ka vÓnbalseigi tysnav tys.

- Kaida ir Dyrbynu atÌireibys zeime,kas jyusus atÌir nu vysim puorejim?

Anete: - T‚rpi laikam ir pots golvonÓs.Myusim ir pal‚ki lynu t‚rpi. TÓ t‚rpi myusimir puorguojui montuojum‚ nu folklorysk˚pys Sv‚tra.

Zelma: - VeÔ laikam myus atÌir tys, kames kotrs asom taids Ôels dzÓduotuojs.

Agnese: - I tys, ka mes asom tikai jaunÓi.Anete: - Nu i Honor‚rs to˛a myusim ir

taids, kas nav cytim.Anna: - Myusim taida kai rozÓneite

n˚teikti ir Honor‚rs, kur polaik nav armyusim, bet kuram n˚teikti tagad ir sorkonibyudi Turcejis sauÔeitÓ.

- Kaidi ir Dyrbynu ÔeluokÓ sasnÓgumi,ar k˚ jyus iz d˚t˚ aÔti varat lepuotÓs?

Agnese: - Ka mes tykom iz DzÓsmusv‚tkim.

Zelma: - Taidi jauni i na cÓi veÔpÓredziejui.

Dyrbyni

32 LAI TOP! novembris 2 0 0 7

JÁkabpils vienmÁr bijusi novadu krustceles, kur satiekas Zemgales, Latgales,

Vidzemes, k‚ arÓ SÁlijas novads. NemainÓga palikusi tikai Daugava ñ m˚su

senËu likteÚupe, kuras loki vijas caur pilsÁtu un rajona teritoriju 93 kilometru

garum‚. JÁkabpils ir seno plostnieku un str˚dzinieku pilsÁta, kas 2000. gad‚

svinÁja 330. gadu jubileju. T‚ ir pilsÁta abos Daugavas krastos, kam Ó

likteÚupe palu laik‚ sag‚d‚ lielas raizes. Ik gadu pavasarÓ, kad k˚st ledus,

JÁkabpilÓ s‚kas pl˚du laiks, kad Daugava pl˚st p‚ri krastiem, lÓdzi Úemot

laivas, malkas Ì˚nÓus. 2007. gada pavasarÓ pl˚du laik‚ da˛‚s viet‚s pat

bija p‚rpl˚dui ceÔi un izskaloti lauki. JÁkabpilÓ Daugava ir bag‚ta kr‚cÁm.

Bie˛i t‚s izmanto adrenalÓna celanai.

Viens no pilsÁtas kult˚rvÁsturiskajiem objektiem ir Krustpils Daugavas labaj‚

krast‚. Sen‚k‚s pils sast‚vdaÔas ir masÓvs v‚rtu tornis un korpusa pamatsienas.

Saglab‚juies arÓ atseviÌi arhitekt˚ras elementi kop pils celanas laikiem ñ

aujaml˚kas, velvju konstrukcijas, logu ailes. –obrÓd pilÓ atrodas JÁkabpils

vÁstures muzejs un darbojas IzglÓtÓbas un iniciatÓvu centrs.

PÁdÁjos gados arÓ jaunlaul‚tie ir iecienÓjui o pili, jo pilÓ ir izstr‚d‚ta

jaunlaul‚to programma, kur s‚kotnÁji noklaus‚s koncertu, nodejo pirmo k‚zu

valsi, tad ekskursijas veid‚ nokÔ˚st lÓdz telpai, kur j‚uzraksta vÁstule, ko

viens par otru dom‚ un ko vÁlÁtos pateikt. Kad tas ir izdarÓts, j‚uzk‚pj pils

tornÓ un j‚iezvana sava kopdzÓve, lai dzÓvotu laimÓgi. Ekskursijas galamÁrÌis

JÁkabpils ñnovadu krustceles...Turpinot m˚su rubriku, aj‚ LT! numur‚aizceÔosim lÓdz JÁkabpilij un uzzin‚sim,k‚da ir astot‚ liel‚k‚ Latvijas pilsÁta.

ir pils pagrabs, kur iedegtas svecÓtes

un uzkarsÁts sarkanvÓns. –ie mirkÔi ir

neaizmirstami.

J‚saka, ka arÓ JÁkabpils vÁstures

muzeja BrÓvdabas nodaÔas SÁÔu sÁta

vasaras sezon‚ bie˛i tiek rÓkotas k‚zu

svinÓbas.

Net‚lu no pils, ielas pretÁj‚ pusÁ,

atrodas Krustpils luter‚Úu baznÓca. T‚

celta no 1818. lÓdz 1820. gadam citas

baznÓcas, kas savuk‚rt celta 17. gs.

80. gados, viet‚. No vec‚s baznÓcas

saglab‚ts un jaunaj‚ dievnam‚

ieb˚vÁts tornis. Krustpils baznÓca ir

viens no lielisk‚kajiem ampÓra

pieminekÔiem Latvij‚. Kompakt‚

draudzes un alt‚rtelpas b˚vÌermeÚa

monumentalit‚ti izceÔ apjomÓgo

logailu monotonais ritms un dorisko

kolonnu varen‚ plastika.

Iep

az

Ósti

sa

vu

no

va

du

Daugavsalas trase

Daugavas krasti

Sala Radzu ˚dens kr‚tuvÁ

10 LAI TOP! novembris 2 0 0 7

Anna: - Folklorys k˚pu skate beja leluokais n˚tykums. IztÓni brauc˚t, bejom dÓzgon sasatrauku.

Anete: - Bet nu myusus tÓ atzineigi n˚viertÁja.- Kaids ir jyusu augstuokais mierÌis, iz kuru tÓcatÓs? K˚

gryb‚tu sasÚÓgt?Zelma: - 10 godu jubiÔeja.Anete: - Ka byutu Honor‚rs, jys te tagad suoktu stuostÁt

par honor‚rim, par platÓna diskim, par koncertu arÁn‚ RÓgai jubiÔejis svinÁonu Ôidmain‚, i tai tuoÔuok.

Agnese: - Tagad myusim nav taidu di˛u mierÌu.Golvonais ir atÓt i padariet koË k˚ sev.

Zelma: - Izjust k˚peibys goru.Anete: - Parunuot latgaÔÓu vol˚d‚.Zelma: - Paruodeit, ka arÓ jaunÓim kaut kas taids var

interesÁt, na tikai nas kaidi brake dance. Interesanti ir arÓ tys,kas nuok nu senatÚis, nu myusu senËim.

- Uzastuoj˚t jyus tikai dzÓdot voi arÓ spÁÔejat kaidusmuzykys instrumentus?

Agnese: - Pagaidom mes tikai dzÓ˛am, bet myusim ir arÓtaidi pl‚ni, ka mes doncuosim.

Anete: - PyrmÓs, kas beja juoizdora, beja n˚stuodÁt bolsu,i tys ir griui izdoroms. A izreizis t˚ savÓnuot ar instrumentuir dubultgriui. Mes tai vysu pakuopeniski dorom.

Anna: - –udiÚ myusim ir Ôela dÓna ñ mes pÓteiceminstrumentus. Myusim byus vairuoki tautys instrumenti,suok˚t ar k˚kli, ceitaru, stabuÔi un beidz˚t ar vysaidimtr˚kÚu taiseituojim. Mes vysu it˚ laiku asom vuicejuÓsdzÓduot, struoduot ar sovim bolsim, i nuokuais etapsmyusim saistuos ar t˚, ka mes muocomÁs spÁÔÁtinstrumentus, i pÁc tam mes apgiusim danËus, lai var‚tutaiseit rikteigys veËerinkys.

- K˚ kotrs nu dyrbynim dora ikdÓn‚?Zelma: - Es muoc˚s DaugavpiÔs Valsts Ïimnazejis 10.

klasÓ. Ar maÚi k˚p‚ muocuos Honor‚rs, bet jis ir 8. klasÓ.Anete: - A mes ar Agnesi muocomÁs DaugavpiÔs 12.

vydukol‚.Agnese: - 12. klasÓ.- Kaidus jyus Ózad˚mojitÁs Dyrbynus pÁc 10 godim?Anete: - Personeigi es nazynu deÔ tuo, ka es nazynu, k˚

es pÁc goda dareiu. Tai kai mes ar Agnesi muocomÁs 12.klasÓ, tod mes navaram zynuot, kur iz kuru pusi d˚sÓs.

Zelma: - Es veÔ n˚teikti vysmoz dyvus gadeÚus tepadzÓduou.

Agnese: - N˚teikti byus jauns, papyldynuots sastuovs.Anete: - PÁc 10 godim mes jau kai pension‚ru vacum‚

varÁsim stuostÁt, kai beja myusu laik˚s. Atnuoksim izkoncertu, VIP zon‚ siedÁsim.

- N˚vieÔÁjums Lai Top! laseituojim!Anete: - Mozuok poruodu!Zelma: - Ar dzÓsmi iz Ôekcejom!Agnese: - As nazaaub˚s, ka daudzim tys jau ir, bet tim,

kam nav, lai byutu dyrbynisms!Anete: - Izlaseit it˚ rokstu i saprast, ka juonuok dzÓduot

pi Dyrbynim!Anna: - Ja kaidam studentam ir dyrbynysma Ózeimis, jis

var nuokt k˚p‚ ar myusim dzÓduot, doncuot, spÁÔÁt. Runoj˚tpar n˚vieÔÁjumu, maÚ byus juocitej myusu sadarbeibyspartners Arturs Uk‚ns, kas myusim ir taids kaipad˚mdeviejs. Jis soka: Ja gribi apceÔuot pasauÔi, izzynojsovu kult˚ru i dorbojÓs folklorys j˚m‚!

- PaÔdis par sarunu!

Pi Dyrbynim

go

stû

s b

eja

Kristîòa

Pateicotiesstudentiem,

mumsnav

garlaicÓgi!

Ir pierasts ikdien‚

run‚t par m˚su

Universit‚ti kopum‚

(te lieku akcentu uz

v‚rdu kopum‚),

proti, Universit‚te

piedal‚s, DU rÓko u.

tml. TaËu ir skaidrs,

ka pati Universit‚te,

tÁlaini izsakoties, ir

k‚ liels, pulsÁjos

skudru p˚znis, kur‚

k˚s‚ nep‚rtraukta

dzÓve, enerÏija un

darbojas neskait‚mi

daudz Ëaklu

skudriÚu ñ studenti,

docÁt‚ji, k‚ arÓ

p‚rÁjais person‚ls,

kas str‚d‚ DU

instit˚tos un

da˛neda˛‚d‚s

strukt˚rvienÓb‚s.

LÓdz ar to raksts

oreiz par vienu no

strukt˚rvienÓb‚m ñ

par DU Studiju daÔu.

ì

îStudiju daÔas vadÓt‚ja Marija œebedjkova

Studiju daÔas metodiÌeAnita KiriËuka

Studiju daÔas metodiÌeSandra –Ëagina

Studiju daÔas metodiÌe RitaGailuma

312 0 0 7 novembris LAI TOP!

- Atvainojiet, j˚s gadÓjum‚ nep‚rdodat cigaretes? ñ jaut‚ja vÓrs ar lielajiem z‚bakiem un bezzobaino smaidu, nokura vÁdÓja spÁcÓga alkohola smaka.- NÁ, - lakoniski atbildÁja Jozefs.- Bet tu taËu esi Antona dÁls, vai ne?- NÁ, manu tÁvu sauc Gen‚dijs.- A mani arÓ sauc Gen‚dijs, patÓkami iepazÓties. A k‚ tevi sauc?- Jozefs, - negribÓgi atbildÁja jaunietis.- Zeps, norm‚ls v‚rds. Zini, es armij‚ pazinu vienu puisi, kuru sauca Piponijs. Tas gan ir v‚rds, neko, dzÓvo cilvÁks.Bet klausies, tev taËu som‚ b˚s k‚da alus pudelÓte aizÌÁrusies? ñ neatlaid‚s jaunieg˚tais paziÚa. ñ Zini, ja tu mantagad iedotu alus pudelÓti, kaut vismaz‚ko, n‚kamnedÁÔ aj‚ laik‚ es tev t‚s viet‚ atdotu veselas trÓs. Ko tu par todom‚?- Diem˛Ál man som‚ nav alus, - mÁÏinot novÁrsties no uzst‚jÓg‚ sarunu biedra, atbildÁja puisis.- T‚ lab‚k i pasaki, ka ˛Ál. Zinu es j˚s jaunos, egoisti un pedofili. DzirdÁju pa radio, ka tagad visi esot pedofili. MankaimiÚ st‚stÓja, kas ir pedofili, bet es Ósti nesapratu, kaut kas saistÓts ar dzÓvniekiem, - savu monologu turpin‚jaGen‚dijs. ñ Bet klausies, tu esi pedofils?- NÁ.- JocÓgi, ja jau tagad visi ir pedofili, k‚pÁc tu nest‚jies viÚu rind‚s. M˚su laikos bija pionieri, tagad pedofili, kas turslikts. Brauktu ar biedriem uz pedofilu nometnÁm, nÁs‚tu pedofila atrib˚tiku, galu gal‚ dzied‚tu pedofilu dziesmas.NesagaidÓjis no puia nek‚du atbildi, Gen‚dijs atmeta ar roku un dev‚s ceÔmalas kr˚mu virzien‚.- Kad atbrauks autobuss, pasauksi mani, es varb˚t aizkavÁos, - jau no kr˚miem atskanÁja Gen‚dija balss.Parasti Jozefam veic‚s ar deklasÁto elementu sabiedrÓbu. Varb˚t to veicin‚ja vide, kur‚ Jozefam n‚c‚s uzaugt,varb˚t pretpoli pievilk‚s, bet varb˚t vainÓgs bija Jozefa uzv‚rds - Daikts, kur‚ daudzi mÓlÁja saskatÓt piedauzÓguraksturu.Visp‚r jau Jozefs bija Ôoti k‚rtÓgs puisis, varb˚t brÓ˛iem pat Ôoti. ViÚ bija labs dÁls un palÓgs saviem vec‚kiem,apzinÓgs skolnieks un izpalÓdzÓgs draugs. Sava saticÓg‚ rakstura dÁÔ Jozefam bija daudz draugu un vÁl vair‚k paziÚu,kas augstu cienÓja puia centÓbu, taËu odien pietur‚ viÚ st‚vÁja viens. Liktenis bija lÁmis, ka pÁc vidusskolasbeiganas tikai Jozefs tika uzÚemts samÁr‚ presti˛aj‚ reÏion‚laj‚ augstskol‚. T‚ biedru ceÔi ÌÓr‚s, un nu kalsnaispuisis, spÓtÁjot rudens vÁjam, gaidÓja pietur‚ autobusu, kas viÚu aizvedÓs uz jauno m‚jvietu.DziÔ‚s p‚rdom‚s par gaid‚mo n‚kotni Jozefs nepaspÁja iegrimt, jo pavisam drÓz bija piebraucis autobuss un oferism‚ja, lai k‚pj iek‚.- Tur vÁl viens vÓrietis j‚pagaida, viÚ drusku aizkavÁsies, - paÚÁmis biÔeti, puisis informÁja oferi.- Kur tad viÚ ir, es neredzu, ka k‚ds skrietu uz pieturas pusi.- Saprotiet, viÚ, k‚ saka, k‚rto darÓanas tepat aiz ceÔmalas kr˚miem, - oferim ausÓ ËukstÁja jauneklis.- Zinu es t‚dus darÓjumu cilvÁkus, - piln‚ balsÓ noteica oferis un vÁra durvis ciet. ñ MÁs nevaram viÚu gaidÓt m˚˛Ógi.Lai jau nok‚rto visas darÓanas pie reizes, netraucÁsim cilvÁku.Atskatoties atpakaÔ pa autobusa logu, jaunietis redzÁja Gen‚diju, kas, atgriezies no kr˚miem, cent‚s sev izskaidrotpÁkÚo sarunas biedra pazuanu un autobusa ilgo kavÁanos. T‚ nu bija s‚cies Jozefa ceÔojums pretÓ jaunai, nezin‚maiun t‚pÁc satraucoai dzÓvei.

Jozefs Daiktsjeb k‚da studenta st‚sts(visi st‚st‚ aprakstÓtie varoÚi un notikumi ir izdom‚ti un navuztverami nopietni)

(Turpin‚jums n‚kamaj‚ numur‚)703.

rad

oa

is l

og

s

112 0 0 7 novembris LAI TOP!

uz

zin

i

B˚dama 1. kursa studente, man

bija bl‚vs priekstats par Ós

strukt˚rvienÓbas darbÓbu. J‚, darbs ar

studentiem, studiju koordinÁana ñ

tas ir skaidrs, bet ar to sav‚ ziÚ‚

nodarbojas arÓ fakult‚u dekan‚ti. LÓdz

ar to precizÁt inform‚ciju un

apmierin‚t savu ziÚk‚rÓbu devos pie

DU Studiju daÔas vadÓt‚jas Marijasœebedjkovas (VienÓbas iel‚ 13-218)

un biju mazliet p‚rsteigta, kad mani

sagaidÓja ne tikai vadÓt‚ja, bet arÓ trÓs

Studiju daÔas metodiÌes ñ Rita

Gailuma, Sandra –Ëagina, Anita

KiriËuka.

Studiju daÔas darbÓbas mÁrÌis, k‚

past‚stÓja M. œebedjkova, ir

akadÁmisko un profesion‚lo studiju

koordin‚cija DU, kad tiek koordinÁtas

profesion‚l‚s, bakalaura un maÏistra

studijas, organizÁta jauno studÁjoo

uzÚemana studij‚m profesion‚laj‚s,

bakalaura un maÏistra studiju

programm‚s. Tas ir kopum‚. Bet, ja

run‚jam par studentu k‚ t‚du, tad, k‚

izr‚d‚s, visa viÚa studentisk‚ dzÓve

aizs‚kas un arÓ beidzas tiei Studiju

daÔ‚. T‚, piemÁram, metodiÌes

Sandras –Ëaginas uzmanÓbas lok‚ ir

potenci‚lie, topoie studenti, tie, kurus

interesÁ studijas DU. K‚ pati Studiju

daÔas vadÓt‚ja saka:

- KamÁr jauniei, vidusskolÁni vÁl

nav studenti, viÚi ir m˚su cilvÁki.

Studiju daÔas p‚rziÚ‚ ir studiju

rekl‚ma, visa veida inform‚cijas

sniegana interesentiem.

N‚kamais posms, kad students

kÔ˚st par Óstenu studentu, ir studentu

apliecÓbas un studiju gr‚matiÚas

izveide un izsniegana. Tas arÓ ir

Studiju daÔas kompetencÁ, it Ópai, ja

apliecÓba ir nozaudÁta vai aizmirsta.

- MÁs esam t‚ strukt˚rvienÓba, -

atzÓmÁ M. œebedjkova, - kas tiei

nodarbojas ar studÁjoo

dokument‚ciju. SvarÓg‚kais, kas

nor‚da uz studentu, ir apliecÓba un

studiju gr‚matiÚa, kur par‚d‚s

studenta pan‚kumi un sasniegumi.

Studiju daÔ‚ var vÁrsties jebkur‚ jaut‚jum‚, kas skar studijas, studiju

programmas. Studiju daÔas vadÓt‚ja ar smaidu kl‚sta, ka, ja students pÁkÚi ir

aizmirsis, ko un kur viÚ studÁ, tad visa inform‚cija krust‚m ÌÁrs‚m ir atrodama

tiei Studiju daÔ‚, kas veic arÓ studiju statistiku. S. –Ëagina darbojas arÓ DUIS (DU

informatÓv‚ sistÁma), kur apkopo statistiku par studentiem, studiju programm‚m

utt.

- Bie˛i gad‚s t‚, - st‚sta S. –Ëagina, - ka studentam j‚veic k‚ds pÁtÓjums, kur

nepiecieama studÁjoo statistika, piemÁram, cik studentu studÁ vien‚ vai cit‚

fakult‚tÁ, programm‚. Tad students droi var n‚kt uz Studiju daÔu vai tiei pie

manis.

S. –Ëaginas p‚rziÚ‚ ir visa inform‚cija par studiju ats‚kanu, proti, ja esat

atgriezies no akadÁmisk‚ atvaÔin‚juma un jums ir jaut‚jumi par studiju ats‚kanu,

programmas izmaiÚ‚m, droi dodieties uz Studiju daÔu.

Katram studentam reiz j‚absolvÁ Universit‚te un j‚saÚem diploms. Par diplomu

pas˚tÓanu un izsnieganu ir atbildÓga metodiÌe Rita Gailuma. ArÓ tad, ja paman‚t

saÚemtaj‚ diplom‚ k‚du neprecizit‚ti vai kÔ˚du, droi vÁrsieties Studiju daÔ‚. R.

Gailuma veido arÓ studiju kursu datu b‚zi DUIS, pamatojoties uz studiju

programmu direktoru iesniegto studiju kursu aprakstu.

Savuk‚rt, ja studÁjat k‚d‚ no skolot‚ju profesion‚lo studiju programm‚m un

jums ir k‚di jaut‚jumi, piemÁram, par pedagoÏisk‚s prakses organiz‚ciju, tad to

var sniegt metodiÌe Anita KiriËuka. A. KiriËuka atbild arÓ par kontaktiem ar skol‚m

u.c. izglÓtÓbas iest‚dÁm, docÁt‚ju slod˛u uzskaiti un vis‚da veida statistiku saistÓb‚

ar docÁt‚ju slodzÁm.

Studiju daÔa nodarbojas ar jaunu studentu piesaisti un uzÚemanu DU. Te

ietilpst gan studiju rekl‚ma, gan Inform‚cijas dienas organizÁana Universit‚tÁ un

IzglÓtÓbas izst‚des RÓg‚, RÁzeknÁ, DaugavpilÓ.

Studiju daÔas p‚rziÚ‚ ir uzÚemanas noteikumu apstiprin‚ana, visa veida

rÓkojumi par studÁjoajiem, Nolikumu izveide. M. œebedjkova: - MÁs izstr‚d‚jam

normatÓvos dokumentus, Nolikumus, kas nosaka studentu dzÓvi. Da˛k‚rt os

Nolikumus arÓ main‚m. PiemÁram, pag‚juaj‚ gad‚ tik aktu‚lais studÁjoo rot‚cijas

Nolikums arÓ ir m˚su roku darbs. Studiju procesa normatÓv‚ b‚ze ir m˚su darba

lauks. Nolikums par studij‚m ir Universit‚tes m‚jas lap‚ visiem pieejams, lÓdz ar

to, ja studentiem ir k‚di jaut‚jumi, prieklikumi, labpr‚t tos uzklausÓsim. Ja godÓgi,

bij‚m Ôoti p‚rsteigti, kad pÁc rot‚cijas likuma izveidoanas neviens students

neiesaistÓj‚s, nen‚ca pie mums ar saviem prieklikumiem, iespÁjam‚m izmaiÚ‚m.

Studiju daÔas ikdien‚ neiztiek arÓ bez k‚da kurioza. K‚ past‚stÓja S. –Ëagina, reiz

piezvanÓja gados veca sieviete un jaut‚ja, vai m˚su Universit‚tÁ studÁ t‚ds un t‚ds

students. Kad jaut‚jam, kur‚ fakult‚tÁ vai studiju programm‚ is students studÁ, jo

Universit‚tÁ ir ap sei t˚kstoi studentu. Sieviete ir p‚rsteigta un jaut‚: - K‚! Vai tad

j˚s t‚du nepazÓstat?!

Vai arÓ cits gadÓjums, ko izst‚stÓja R. Gailuma. Students atn‚k uz Studiju daÔu un

vÁlas saÚemt diplomu. ViÚam jaut‚, k‚du studiju programmu viÚ ir beidzis.

Students nem‚k pateikt, un beig‚s izr‚d‚s, ka viÚam ir vajadzÓgs vidusskolas

atest‚ts.

- J‚, pateicoties studentiem, mums nav garlaicÓgi! ñ atzÓmÁ Studiju daÔas vadÓt‚ja.

ñ ViÚi ir m˚su iedvesma, lÓdz ar to darbs vienmÁr ir interesants un da˛‚ds.

T¬DA, L¤K, RIT IKDIENA DU STUDIJU DAœ¬. JA RODAS

K¬DI JAUT¬JUMI PAR STUDIJ¬M, DRO–I N¬CIET (VIENŒBAS

IELA 13 ñ 216, 218)!Jana

30 LAI TOP! novembris 2 0 0 7

12 LAI TOP! novembris 2 0 0 7

Eksperiments ar ̊ deni un adatu

Zin‚tnesfestiv‚lsNo 5. lÓdz 10. novembrim Daugavpils Universit‚tÁ notika 2. Daugavpils Zin‚tnes festiv‚ls.

Festiv‚la laik‚ ikvienam bija iespÁja atkl‚t zin‚tnes noslÁpumus.

Festiv‚la laik‚ darboj‚s inform‚cijas punkts,

kur visi interesenti varÁja vÁrsties pÁc

inform‚cijas par notiekoo pas‚kumu. Visu

nedÁÔu darboj‚s arÓ zin‚tnes pilsÁtiÚa, kas

priecÁja ne tikai lielus, bet arÓ mazus festiv‚la

apmeklÁt‚jus. Zin‚tnes pilsÁtiÚ‚ bija iespÁja

p‚rbaudÓt savas zin‚anas vaboÔu atpazÓan‚,

apskatÓt un uzzin‚t vair‚k par bruÚurupuci,

ugunskrupjiem, zivtiÚ‚m, atpazÓt ‚rstniecÓbas

augus, apskatÓties un izmÁÏin‚t da˛‚dus fizikas

uzdevumus un apar‚tus. Mazo bÁrnu uzmanÓbu

piesaistÓja fizik‚l‚s rotaÔlietas. ArÓ studenti no

Polijas bija sagatavojui savu stendu, kur‚

uzdeva jaut‚jumus par Poliju un, atbildot pareizi,

d‚vin‚ja piemiÚas balviÚas.

Katra festiv‚la diena bija Ópaa ar savu

tematiku. T‚, piemÁram, pirm‚ diena bija ¤dens

diena, un visas lekcijas bija saistÓtas ar un par

˚deni. J‚atzÓmÁ, ka vienu no lekcij‚m vadÓja viesis

ArÓ rektoram b˚ssava lidmaÓna

komentâru

vismaz

vienai no

bildçm????

ein

te

ina

la

pp

usÓ

te

292 0 0 7 novembris LAI TOP!

MÓlestÓba rudens lap‚s joÚo paielu. KÔavas nebaid‚s plosÓties.Sarkani dzelten‚s apakbiksesmÁt‚jas visur. SÁtnieki kr‚mÁjasun rau t‚s kop‚. Ziedojumistulbuma apsÁstajai pasaulesainai. Sirdspukstu diagramma‚rsta kabinet‚ r‚da ñ vienspriecÓgs, gandrÓz vesels cilvÁks.SapÚain‚ realit‚te.***Mirklis domu, kad k‚ds druk‚ arasar‚m. Zinu... Rokraksts nav tasÓstais, bet nevajag lÓnijas, sonetus,briesmas un ledu, jo domas aizsienas joÚo. Briesmas draud, solaatriebÓbu. Ak! SpÁks, il˚zijas,medus un cepumu drupaËasmatos. Viss pÁc diskotÁkas, kadsirds l˚st. Tikai no neziÚas,bailÁm, saj˚smas, s‚pÁm, priekaun mÓlestÓbas. No viÚa nek‚. NemiÚas... BezapziÚ‚...***KefÓrs, kefÓrs, kefÓrs un bezj˚tÓgoprusaku valsis uz virtuves galda,zem kaimiÚu bÔauriem un radiotarkÌiem. V‚rdi... V‚rdi. BesÓ‚r‚!Kur klusums? Kur medus, Ëajs unbatons ar zapti pirms miega? Kurvirtuve, kad brauc auto? LÓdzidomas, kas prasa savu: Ice bear,Coca cola un Fanta. Bet krÁjums?Balts, trekns, svaigs un maigs k‚pirmais sniegs, mÓlestÓba unpatiesas r˚pes. Raib‚s govsradÓts audekls man‚ bieu zup‚.***DebesÓs aizlido sapÚi, saj˚k arpienbaltaj‚m kaij‚m,kliedzieniem, dusm‚m, pienu unkailaj‚m mies‚m. Ieiet j˚r‚ uns‚Ôaj‚ ˚denÓ izk˚st. TomÁrnepaz˚d. Dezinfekcija. Esaizlidoju.***Pret. Pretpoli pievelkas, un j˚tasaug k‚ led‚ji un kalni, kas pretdebesÓm tiecas. Krietns cilvÁks,kur prot priecÁt. Krietnasemocijas, ide‚las dejas unsaskaÚa, kad mans egoisms dejotango ar bezcerÓgi aizm‚lÁt‚macÓm. Ha! Labi, ka es redzu ob‚lo seju ar vasarasraibumiÚiem, l‚sumiÚus acÓs unviltÓgo, mazliet neÌÓtro smaidu.BailÁm redzÁt drosmi ñnep‚rk‚pju.***Labi, ka redzu es, bet neredzviÚ. Sapinies rokturis manosmatos, un bize tr˚kst. Uz m˚˛u- TAVA...

L Œ V A M I » U L E

ilustrâcijas n a r k o m a n C

http://2-2.lv/narko/

132 0 0 7 novembris LAI TOP!

no ‚rzemÁm, kas iepazÓstin‚ja ar savu valsti Taipeju, t‚s kult˚ru

un dabu.

Vai tu maz zini, cik DU ir instit˚tu un centru, ar ko tie

nodarbojas? Zin‚tnes festiv‚la laik‚ bija iespÁja to noskaidrot,

jo ikviens m˚su Universit‚tes instit˚ts un centrs ñ Sistem‚tisk‚s

bioloÏijas instit˚ts, InovatÓv‚s mikroskopijas centrs, Mutv‚rdu

vÁstures centrs, Krievu literat˚ras un kult˚ras katedra, V‚cu

filoloÏijas katedra, V‚cu valodas un valstsm‚cÓbas reÏion‚lais

t‚l‚kizglÓtÓbas centrs, Svevalodu centrs, Soci‚lo pÁtÓjumu

instit˚ts, EkoloÏijas instit˚ts ñ aicin‚ja visus, kas vÁlÁj‚s uzzin‚t

kaut ko vair‚k par to darbÓbu, atn‚kt un iepazÓties. Durvis, kas

ikdien‚ ciet, nu bija atvÁrtas un aicin‚t aicin‚ja ieskatÓties

notiekoaj‚.

Otr‚ diena bija Me˛a diena, kad notika da˛neda˛‚das

lekcijas. Saules iel‚ 1/3 bija iespÁja p‚rbaudÓt savu talantu

m‚ksl‚, darbojoties m‚kslas pilsÁtiÚ‚. ParalÁli ai pilsÁtiÚai arÓ

M˚zikas un m‚kslu fakult‚tÁ darboj‚s m˚zikas pilsÁtiÚa, kas

sniedza praktisk‚s nodarbÓbas m˚zik‚, instrumentu spÁlÁ, bija

iespÁja iepazÓt m˚zikas m‚kslinieciski radoo pusi, k‚ arÓ atkl‚t

savas muzicÁanas prasmes un iemaÚas.

ParaugdemonstrÁjums fizik‚

Lai lidmaÓnalabi lidotu, t‚labi j‚salÓmÁ...

???? komentâru vismaz

vienai no bildçm

Balva Daugavpils Valsts Ïimn‚zijai

28 LAI TOP! novembris 2 0 0 7

rad

oa

is l

og

s

Vai tas bija sen, vai ne tik sen ñ neviens to vairs Óstineatceras. Liel‚ me˛a pÔava zina daudzus st‚stus un dzÓvesg‚jumus ñ katru sav‚d‚ku. Klusajos vasaras vakaros, kadputni pierimst koku zaros, kad zaÌÁni satupstas uz ciÚa,kad vÁj piest‚jis no dauzÓan‚s apk‚rt pa pasauli unj‚Út‚rpiÚi aizdedzina savus lukturus, pÔava st‚sta sav‚ ilgaj‚m˚˛‚ piedzÓvotoÖ

Ziema togad bija apkl‚jusi zemi ar milzÓg‚m sniegakupen‚m. P˚kaini saltie pÁÔi jau ilgi bija ziemas snaudien‚ieaij‚jui l‚cÁnus sav‚s mig‚s. ZaÌi jau bija paspÁjuiapskrubin‚t visus tuv‚kos ‚beÔd‚rzus. Upes acis vÁl arvienstingaini spoguÔoj‚s saulÁ, kaut arÓ zem ledus k‚rtas upebija dzÓvÓguma pilna. Lapsas jau bija piekusuas slaucÓtsavas snieg‚ atst‚t‚s pÁdas. Koki, klusi ˛‚v‚damies, Ô‚vadusÁt vÁjam savos zaros... Viss ritÁja sav‚ ikdienas ritum‚.LÓdz k‚du rÓtu kaut kur t‚lu, t‚lu ieskanÁj‚s cita apjausmañ atskrÁja rÓts ar pavasara dzestrumu, sapurin‚ja kokus,pakutin‚ja zaÌÁnu aiz auss, uzsita ar dimanta ‚muriÚu paupes stiklainaj‚m acÓm un teica:

- Laiks mosties!Pat liel‚ me˛a pÔava juta, ka viss ap viÚu un viÚ‚ s‚k

k˚s‚t un dzimt. T‚pÁc arÓ pati pÔava vienu pÁc otras s‚kapamaz‚m atsegt sniega segas. Un sniegs tam Ô‚v‚s. Tasbija pietiekami dusÁjis ajos plaajos klajumos. Tas zin‚ja,ka t‚ tas b˚s vienmÁr ñ pÁc viÚa n‚k kaut kas cits ñ citsbrÓnums, cits ritums. Tikai pÔava paliks turpat uz vietas. Unn‚kamgad viÚ to atkal varÁs apsegt, apÚemt sav‚ baltum‚.

Liel‚ rosÓan‚s bija s‚kusies. Net‚lu no lÓk‚ bÁrza, kurkurmis pag‚juaj‚ gad‚ bija cÁlis savus paugurus, saulesapspÓdÁts, jau bija s‚cis sildÓties viens pÔavas vaigs. Net‚lu,vÁl biklas un mazliet neapmierin‚tas, saËukstÁj‚s da˛assniega kupenas. Bet pÔava jau zin‚ja ñ asni t˚lÓt s‚kstraukties pretim saulei.

Un tie‚m. PÔava paklausÓj‚s un sadzirdÁja o brÓniÌÓgo,ierasto, bet katru gadu no jauna izbaud‚mo kÚudÁanukaut kur dziÔi sevÓ iek‚. Viss bija gatavs plaukanai.DzÓvÓba k˚s‚ja un lauz‚s uz ‚ru. Un pÔava tam Ô‚v‚s. ViÚaatvÁra acis, izstaipÓj‚s, s‚ka suk‚t savus z‚les un smilgumatus, ievilka sevÓ visu pavasara dzestrumu un teica:

- Ir laiks!T‚ tas bija katru pavasari. PÔava zin‚ja, ka s‚ks tekalÁt

skudras, rÓtos skanÁs cÓruÔu treÔÔi, sulÓgaj‚ z‚lÁ k˚ÚosieszaÌÁni un zemi apreibin‚s ziedu smar˛a. PÔava klausÓj‚s.PÁkÚi vis‚ ik gadus ierastaj‚ moan‚s ritm‚ viÚa sadzirdÁjatikko jauamu jaut‚jumu. Tas pat nebija konkrÁts jaut‚jumsñ t‚ bija milzÓga neziÚa, nesapratne, apjukums.

PÔava zin‚ja, ka viÚas plaumos ikkatrs ir mÓÔ un lolots.Bet zin‚ja arÓ to, ka ir un b˚s t‚di, kam tas ir pirmais pavasarisñ neziÚas un atkl‚smes pilns.

- Kas gan tas varÁtu b˚t oreiz, - pÔava dom‚ja un cent‚sapjaust jaut‚t‚ju.

Ilgi viÚa l˚koj‚s savos bezgalÓgajos plaumos, lÓdzievÁroja pavisam mazu dzÓvÓbiÚu, kura, saules apËubin‚ta,bija mazliet, mazliet izdÓgusi.

- Kas es esmu? - maz‚ nesapraan‚ tauj‚ja.- Tu esi kaut kas dzÓvs un dzimstos, - mierÓg‚ balsÓ

atbildÁja pÔava. - Tu esi n‚kusi, lai piedzimtu, lai pal˚kotosplaaj‚ pasaulÁ.

- Bet k‚pÁc apk‚rt ir tik vÁsi un nemÓlÓgi? - maz‚ turpin‚jatincin‚t. - Es to neredzu, bet j˚tu. K‚pÁc?

- Tu jau vÁl neesi atvÁrusi savas acis, - pasmaidÓja pÔava.- Tu tikai dzimsti.

- Dzimstu? Kas tad es esmu? Un k‚pÁc es dzimstu? Unvai tas ir labi vai slikti - dzimt?

PÔava atkal pasmaidÓja. –‚dus jaut‚jumus viÚa bijadzirdÁjusi katru gadu. Lielais atkl‚smes brÓnums vienmÁrn‚ca lÓdz ar pirmajiem saules stariem.

- Tu esi puÌe. Un es ticu, ka tu esi Ôoti skaista puÌe.Paies neilgs laiks, un tu atvÁrsi savu kr‚Úo ziedu pretimsaulei. Tu dzimsti, lai priecÁtu citus, lai bites varÁtu rasttevÓ nekt‚ru, lai rÓta rasa tevÓ varÁtu atmirdzÁt varavÓksneskr‚s‚s, lai man‚ mÓkstaj‚ pÁlÓ iezaigotos kr‚sas. Tu esimodusies, lai piedzimtu un izsprauktos caur smilugraudiÚiem pretim saulei. Tu uzplauksi un ieraudzÓsi pasauli.

- Pasauli? - p‚rjaut‚ja puÌe. - Kas ir pasaule?- K‚pÁc da˛k‚rt vienk‚ras lietas ir tik gr˚ti paskaidrot?

- dom‚ja pÔava. - Pasaule ñ t‚ ir dzÓve. Viss notiek, pl˚st un risin‚s ik mirkli. Katrampasaule j‚ierauga un j‚iepazÓst paam. Uzplauksti un tad jau tu redzÁsi!

Un puÌe s‚ka dienu no dienas stiepties aizvien tuv‚k saulei. ViÚa juta, k‚ iek‚dzimst spÁki, k‚ veidojas lielais piepildÓjums, un viÚa gaidÓja o brÓnumu, kad,atplaukstot ziedam, viÚa atvÁrs savas acis.

T‚ bija Ôoti nepacietÓga puÌe. ViÚa visiem prasÓja:- K‚da ir t‚ pasaule? Vai mani tur k‚ds gaida? Vai mani tur k‚ds mÓlÁs?- Gaidi, - ËukstÁja skudras.- Pacieties, - alca z‚le.- Plauksti, - vÓteroja putni.Un puÌe gaidÓja. ViÚa bija sapratusi, ka tas b˚s brÓnums. Bet viÚa arÓ baidÓj‚s ñ ja

nu brÓnums neb˚s Ósts brÓnums. Ja nu pasaule viÚai neiepatÓkas? Ja nu viÚu neviensneievÁro?

Beidzot puÌe saprata. ViÚa nezin‚ja, k‚, bet saprata ñ ir pien‚cis laiks atplaukt,atvÁrt savas ziedu acis. Bikli un kautrÓgi viÚa nedaudz pavÁra ziedlapu skropstas.Kaut kas silti spo˛s iealca viÚai sej‚.

Saule puÌei teica:- LabrÓt! - un pasmaidÓja.PuÌe izjuta sevÓ rÓta dzestruma dzÓvÓgo piesk‚rienu un atvÁra acis.- Es esmu uzziedÁjusi! Es esmu dzÓva! Klausieties, skatieties - es te esmu!PÔava ar savu mieru apÚÁma puÌi. Nosk˚pstÓja to, k‚ m‚tes sk˚psta savus mazuÔus.- Tu esi dzÓva! Tu esi brÓniÌÓga! Tu esi kr‚Úa!- Tad t‚da ir t‚ pasaule? - atkl‚smÁ izsauc‚s puÌe. - Tik milzÓga! Raugieties visi

- es esmu uzplaukusi.PÔava smaidÓja. –aj‚ smaid‚ bija par‚dÓjies vÁl viens brÓniÌÓgs kr‚sas akcents.Pag‚ja neilgs laiks. PuÌe ar sav‚m ziedu acÓm l˚koj‚s pasaulÁ. ViÚa deva nekt‚ru,

spÁlÁj‚s ar rasas pilieniem, m‚ja tauriÚiem. Bet tik un t‚ viÚ‚ joproj‚m bija kaut kasnepiepildÓts vai nepateikts. VÁj trauc‚s viÚai p‚ri, un puÌei gribÁj‚s tam skriet lÓdzi.

- K‚pÁc vÁj traucas un neÚem mani sev lÓdzi? Vai man nav lemts redzÁt to, parko vÁj katru dienu st‚sta? Vai es vienmÁr paliku tavos plaumos? - puÌe vaic‚japÔavai.

PÔava sadr˚ma. ViÚa zin‚ja, ka reiz o jaut‚jumu uzdod katra puÌe. Ka katraipuÌei reiz sav‚s ilg‚s pÁc plaumiem nobirst ziedlapiÚu asaras. Bet t‚ds nu ir t‚sdzÓves ritums.

- Tu esi puÌe, - viÚa teica. - Tu piedzimi, lai priecÁtu citus. Katram atvÁlÁts savslaiks. Lai arÓ k‚ds tas b˚tu, tas ir tavs laiks. Tu piedzimi man‚ klÁpi un eit arÓ paliksi.Tu atdzimsi atkal n‚kamaj‚ gad‚ un pÁc tam atkal...

- Bet es gribu traukties lÓdzi vÁjam! Vai tad tas ir neiespÁjami? K‚pÁc da˛reizcitas manas m‚sas paz˚d, kad mÁs vÁl esam pilnzied‚? Vai viÚ‚m ir izdeviesaiztraukt lÓdzi vÁjam?

PÔava saprata puÌes jaut‚jumu, bet nezin‚ja, k‚ lai uz to atbild. K‚ lai pasaka, kapuÌe var tikt nopl˚kta... TaËu viÚa saprata, ka tas j‚izst‚sta.

PuÌe klausÓj‚s, un nesaprotamas trÓsas izskrÁja viÚai cauri.- Nopl˚kta! - tas viÚai lik‚s kaut kas ausmÓgs, jo pÁc t‚ vairs neesot nek‚.

Skudras vairs ner‚pos pa viÚas stiebru. Mazais p˚kainais zaÌÁns neskries priec‚tiespar viÚas smar˛u. Bites ziedos nedungos savu darba dziesmu...

K‚du rÓtu puÌe pamod‚s un saprata, ka t‚ tas nedrÓkst b˚t. ViÚa apjauta, kanopl˚kan‚ var b˚t vÁl kaut kas. Bet viÚa nezin‚ja, kas. VienÓgi viegla nojausmavirmoja gais‚ ñ j‚b˚t vÁl kaut kam citam.

Un tad tas notika. PÔava Ôoti labi atceras to dienu. Daudz cilvÁku bija staig‚juipa pÔavu, atst‚dami da˛‚das pÁdas. ArÓ viÚ un viÚa. Rok‚s sadevuies, viÚi smÁj‚spretim saulei. PÔava sajuta, ka ajos divos cilvÁkos ir kaut kas lÓdzÓgs viÚas paaspavasara atmodai ñ viÚi bija dzÓvi un atvÁrti pasaulei. Maigs vÁj p‚ralca p‚rpÔavu, sapurinot t‚s kr‚Úos klajumus. VÁj sapurin‚ja arÓ meitenes matus. ViÚaiesmÁj‚s, izr‚v‚s puisim no rokas un aiztrauc‚s pÔavas plaumos. T‚ nebija skriean‚sar vÁju, tas bija kaut kas daudz dzÓvÓg‚ks, kas nepierima pat tad, kad abi apsÁd‚s.

- Tu esi mana puÌe, - puisis teica meitenei. - Tu esi viskr‚Ú‚k‚ aj‚ pÔav‚!- K‚ tad t‚, - izbrÓnÓj‚s puÌe, kura uz visu notiekoo raudzÓj‚s sav‚m ziedlapiÚ‚m.

- T‚ esot puÌe, bet var skriet lÓdzi vÁjam! T‚tad tas ir iespÁjams! ViÚa nav nopl˚kta,bet ir dzÓva un skrien lÓdzi vÁjam.

- Un manai viskr‚Ú‚kajai puÌei es d‚v‚u viskr‚Ú‚kos ziedus. Tu b˚siviskr‚Ú‚k‚ starp visiem ziediem un ziedÁsi m˚˛Ógi, pie manis pasarg‚ta no visiemvÁjiem.

To teicis, puisis noliec‚s un nopl˚ca kr‚Úo pÔavas puÌi...- Mani nopl˚ca, - k‚ ass zibens puÌei galv‚ pazibÁja doma. Bet taj‚ mirklÓ viÚa

ieraudzÓja, k‚ atplaukst meitenes acis. –aj‚s acÓs uzplauka puÌes kr‚Ú‚s ziedlapiÚas.Un puÌe saprata, ka viÚa ir nopl˚kta, lai uzplauktu vÁlreiz un paliktu uz m˚˛iemmeitenes brÓniÌÓgaj‚s acÓs. AcÓs, kas ar mÓÔumu l˚kosies cit‚s acÓs un skatÓs pasaulivis‚s varavÓksnes kr‚s‚s...

Daudz laika pag‚jis kop t‚s dienas. Katru gadu aj‚ laik‚ pÔava redz atn‚kamos divus cilvÁkus. Un meitenes acÓs vÁl joproj‚m zied t‚ pati brÓniÌÓg‚ puÌe.Rok‚s sadevuies, viÚi piest‚j uz mirkli, un pÔava viÚiem uzsmaida. PÔava zina, kareiz, k‚du dienu, viÚi atn‚ks trijat‚, jo b˚s uzziedin‚jui savu puÌi ñ kr‚Ú‚ko, kocilvÁks spÁj uzziedin‚t.

�PA SA K A PA R P U K I

�

,

ldis çrziòð

(Pârdomu pasakas, )

A B

2006

14 LAI TOP! novembris 2 0 0 7

Tre‚ diena bija EnerÏijas diena. –aj‚ dien‚ run‚ja par

IgnalÓnu, ̊ deÚra˛a enerÏÁtikas ekoloÏisko iedarbÓbu, par to,

kas ar Latvijas un Lietuvas enerÏÁtiku notiks lÓdz 2050. gadam.

Kafijas pauzÁs varÁja noskatÓties filmas par atomelektrostaciju

slÁganu un atjaunojamiem energoresursiem.

Ceturt‚ diena ñ VeselÓbas diena, kad visi, kam jau ir 18

gadi, tika aicin‚ti kÔ˚t par donoriem un nodot asins. VeselÓbas

maraton‚ bija iespÁja iepazÓt lab‚k savu Ìermeni, veicot

da˛‚dus uzdevumus un mÁrÓjumus, veikt jaut‚jumu testu par

HIV, uzzin‚t savu svaru, augumu gan sÁdus, gan st‚vus,

izrÁÌin‚t ÌermeÚa indeksu, noteikt tauku daudzumu,

asinsspiedienu, pulsu, glikozes daudzumu asinÓs un

holesterÓna daudzumu, izmÁÏin‚t jogas vingrojumus, izpildÓt

lÓdzsvara, koordin‚cijas un lokanÓbas testus. Neliel‚m grup‚m

tika pied‚v‚ta iespÁja apmeklÁt arÓ anatomijas muzeju.

Piekt‚ diena ñ SabiedrÓbas diena. Studentiem un

skolniekiem, piedaloties Latvijas Bankas sagatavotaj‚s

aktivit‚tÁs, bija iespÁja ieg˚t sar˚pÁt‚s balvas. DalÓbnieki

saÚÁma balv‚s iepakotu kunkulÓti. Kad pas‚kuma organizatori

jaut‚ja, kas tur ir, neviens nespÁja atbildÁt. Izr‚dÓj‚s ñ bumbiÚa

no sÓk‚s strÁmelÓtÁs sagriezt‚m naudas zÓmÁm. Ieraugot 100

Ls sagrieztu naudas zÓmi, sirds s‚pÁja ne vienam vien balvas

ieguvÁjam, taËu visi bija priecÓgi.

PÁdÁj‚ festiv‚la dien‚ visiem dalÓbniekiem bija iespÁja

izgatavot lidmaÓnÓti un sarÓkot sacensÓbas, kura aizlidos

vist‚l‚k un ir visstabil‚k‚ un lÓdzsvarot‚k‚.

Festiv‚la noslÁguma pas‚kum‚ tika pasniegta balva

Daugavpils Valsts Ïimn‚zijai par nedÁÔas laik‚ visvair‚k

atnestaj‚m izlietotaj‚m baterij‚m.

Daugavpils Zin‚tnes festiv‚ls neb˚tu

noticis bez uzÚÁmÓg‚s un spÁkpiln‚s darba

grupas: DU rektora ArvÓda Barevska,

zin‚tÚu prorektores Elitas Jermolajevas,

Zin‚tÚu daÔas vadÓt‚ja Edmunda TamaÚa,

MMF dek‚nes Aleksandras –Ôahovas,

¬rÁjo sakaru daÔas vadÓt‚jas Di‚nas

Veigules, Sabiedrisko attiecÓbu un

inform‚cijas daÔas vadÓt‚jas Vitas ViÔevko,

Sistem‚tisk‚s bioloÏijas instit˚ta zin‚tnisk‚

sekret‚ra Ulda ValaiÚa, Anatomijas un

fizioloÏijas katedras lektores IrÁnas

KuÚickas, Vides aizsardzÓbas kluba domes

locekles Daces BeÌeres. Paldies!

Pa

r Z

inâ

tne

s f

estivâ

lu in

tere

sçjâ

s S

olv

ita

Zin‚tnes pilsÁtiÚ‚ bÁrni vÁro bruÚurupuci,ugunskrupjus un zivis

Kura lidmaÓnaaizlidos t‚l‚k?

Mikroskop‚ skatoties,mÁÏina noteikt, kas parvaboli t‚ ir!

ein

te

ina

la

pp

usÓ

te

272 0 0 7 novembris LAI TOP!

- Vai zin‚t, kas ogad notiekRÓg‚ L‚ËplÁa dien‚?

G.: - Pie BrÓvÓbas pieminekÔasvinÓga goda sardzes maiÚasceremonija, RÓgas garnizonavienÓbu par‚de.

K.: - L‚pu g‚jiens no Br‚Ôukapiem lÓdz BrÓvÓbas piemineklim.

A.: - Koncerts, kaujasp a r a u g d e m o n s t r Á j u m i ,sadzied‚an‚s ap ugunskuriem.

œ.: - PiemiÚas svecÓuiedegana 11. Novembrakrastmal‚.

- K‚di vÁl svÁtki aj‚ mÁnesÓtiek svinÁti?

VienbalsÓgi: - 18. Novembris!K.: - VÁl arÓ M‚rtiÚdiena! :)

- Vai atzÓmÁjat os valstssvÁtkus?

K.: - Un tas, ka valsts karoguizkar. Tas ir diezgan patriotiski!

A.: - Œpai neatzÓmÁju. K‚dreizaizeju uz par‚di, ja san‚k laiks.

- Vai b˚t par savas valstspatriotu, j˚supr‚t, m˚sdien‚s irmoderni?

G.: - J‚, protams. K‚ sportistamtas ir atbalstÓt savu valsti jebkur‚sporta veid‚. Kaut sportists spÁlÁAmerikas hokeja lÓg‚, par viÚuzina un j˚t lÓdzi t‚pÁc vien, kaviÚ ir latvietis. Tiei atbalsts radapatriotismu.

K.: - ViÚ nes Latvijas v‚rdupasaulÁ!

G.: - Ja neb˚tu t‚du valstspatriotu, neb˚tu nemaz arÓ valsts!

K.: - Gods m˚su senËiem, kaviÚi cÓnÓj‚s par o valsti!

G.: - ViÚi cÓnÓj‚s pretiebrucÁjiem un neatdeva savuzemi iekarot‚jiem!

- Vai pai esat savas valstspatrioti? K‚ tas izpau˛as?

G.: - InteresÁjos par aktivit‚tÁmpolitik‚ un valstÓ. ArÓ tas, kastudÁju, nepametu savu valsti,nebraucu str‚d‚t ‚rzemÁs.

K.: - Ejam pai uz vÁlÁan‚m.Neesam vienaldzÓgi.

œ.: - PiedalÓjos milit‚raj‚apm‚cÓb‚. Devu zvÁrestuaizsarg‚t savu valsti.

K.: - MÁs ceÔam valsti un t‚spotenci‚lu!

A.: - MÁs esam valsts n‚kotneun gribam dzÓvot un str‚d‚tLatvij‚!

- Vai esat arÓ Universit‚tespatrioti?

A.: - Katram studentam j‚b˚t arÓUniversit‚tes patriotam, ja viÚtaj‚ studÁ!

œ.: - Pareizi! J‚slavÁ t‚ vieta,kur‚ m‚cies, ieg˚sti izglÓtÓbu, jot‚ jau ir t‚ vÁrta!

- Katram ir iespÁja str‚d‚tLatvij‚ vai ‚rzemÁs. K‚ vÁrtÁjatto, ka tik daudzi aizbrauc prom?

G.: - Viegla labuma meklÁt‚ji.Lai Latvij‚ atrastu labu darbu,vajadzÁtu k‚rtÓgi pacensties, betviÚi to darÓt negrib un aizbrauc uz‚rzemÁm.

œ.: - Tur darbu s‚k no paas

Svetlana

apakas, ir iespÁja virzÓties pakarjeras k‚pnÁm. Pie mums tas irdaudz gr˚t‚k izdar‚ms. CilvÁksieg˚st izglÓtÓbu, m‚c‚s, betvienalga ir gr˚ti izsisties, t‚pÁcdaudzi brauc uz ‚rzemÁm ñvair‚k nopelnÓt.

K.: - Es uzskatu, ka lab‚k ir b˚tpirmajam sav‚ ciem‚ nek‚pÁdÁjam Rom‚. Braukt uz‚rzemÁm vairs nav moderni.

- Ko j˚s izvÁlÁtos?

G.: - Es, protams, paliku eit.AtradÓu labu darbu tepat Latvij‚.

K.: - Tuv‚k sirdij, tuv‚k m‚j‚m!:)

G.: - Audzin‚u m˚su jaunatnigudru un spÁcÓgu! :)

A.: - Viens, protams, iraizbraukt apskatÓties... Bet ne uzpalikanu. RedzÁt pasauli, kaut koiem‚cÓties b˚tu interesanti.

œ.: - Man k‚ filologam arÓ tasb˚tu interesanti. Viens ir tas, kotu iem‚cies tÓri teorÁtiski, unpavisam kas cits ir redzÁt unizjust, k‚ tas re‚laj‚ dzÓvÁpielietojams. M‚j‚s ir lab‚k! :)

- Paldies par sarunu!

œ.: - SvÁtku laik‚ kop‚ ardraugiem aizejam uz svÁtkupas‚kumiem. T‚ taËu irbrÓvdiena! :)

A.: - CilvÁki no da˛‚d‚mvalstÓm brauc uz ‚rzemÁm. K‚saka, visur ir labi, kur manisnav. Neviens nezina, vai turtie‚m ir tik labi. ¬rzemÁsnopelnÓt naudu ir daudz gr˚t‚knek‚ eit. Latvij‚ arÓ varnopelnÓt! :)

152 0 0 7 novembris LAI TOP!

Nereti ir t‚, ka mÁsneapzin‚mies unnenovÁrtÁjam to, cikmultikultur‚la ir m˚supasaule. Past‚v maldÓgsuzskats, ka Ëig‚ni ir zagÔi unvalstij nelabvÁlÓga tauta, bettie ir tikai stereotipi. K‚ laiËig‚nu tautÓbas p‚rst‚vjiatrastu sev darbu un justoslabi, ja mÁs pai viÚiem toliedzam tikai t‚dÁÔ, ka k‚dsno Ëig‚niem iespÁjamstie‚m ir zaglis? Bet vai tikaiËig‚nu tautas p‚rst‚vji ir t‚di?Neb˚t ne...

–Ó diskusija bija k‚turpin‚jums projektam

»ig‚nu (romu) bÁrnuintegrÁana skol‚î. Diskusijaslaik‚ tika p‚rrun‚ts, k‚ mainÓtsavu attieksmi un pieÚemtsabiedrÓb‚ Ëig‚nbÁrnu k‚jebkuru citu bÁrnu, k‚ pan‚ktto, lai jebkur‚ izglÓtÓbas

esi m˚sÁjais!ArÓ tu11. oktobrÓ J. RaiÚaDaugavpils 6. vidus-skol‚ notika sabied-risk‚ diskusija ì»ig‚-nu (romu) bÁrnuintegrÁana skol‚î,ko vadÓja IzglÓtÓbasiniciatÓvu centrs(turpm‚k tekst‚ IIC).–aj‚ diskusij‚ pie-dalÓj‚s arÓ DU pas-niedzÁja Larisa –ilovaun divas IzglÓtÓbas unvadÓbas fakult‚tesstudentes ñ SvetlanaKirilova un es, SolvitaRaga.

iest‚dÁ bÁrns justos labi undroi. Tika arÓ lemts, kapirmsskolas izglÓtÓbas iest‚dÁstr‚d‚s skolot‚jas palÓgsËig‚nu tautas p‚rst‚vis, kurb˚s k‚ starpnieks starpËig‚nbÁrna Ïimeni unskolot‚ju, jo, k‚ pai Ëig‚niteica, ja run‚s par k‚dusas‚pÁjuu jaut‚jumu Ëig‚nsar Ëig‚nu, b˚s liel‚ks labumsnek‚ tad, ja run‚s m˚su tautasskolot‚ja ar Ëig‚nu Ïimeni.œoti interesanti bija lasÓtgr‚matiÚas, kuras sast‚dÓjaIIC, lai mazajamËig‚nbÁrnam b˚tu viegl‚km‚cÓties un apg˚t latvieuvalodu, jo gr‚matiÚasast‚dÓta latvieu un Ëig‚nuvalod‚.

SkatÓsim pasaulimultikultur‚li un pieÚemsimjebkuru bÁrnu un pieauguok‚ savÁjo!

Ar

no

tiku

mie

m m

ultik

ultu

râla

jâ p

asa

ulç

ie

pa

zî

stin

âja

So

lvit

a R

ag

a

»ig‚nbÁrnu uzvedums skol‚ pas‚kuma laik‚?

uzzi

ni

26 LAI TOP! novembris 2 0 0 7

ap

aÔ‚

ga

lda

sa

run

as

- L‚ËplÁa diena... Ar ko jumsasociÁjas ie svÁtki?

œena: - Liel‚koties ar karoguizk‚ranu un himnas dzied‚anu.

Gatis: - –aj‚ laik‚notiek da˛‚di pas‚kumiskol‚s.

Andris: - Laiks, kadnebija j‚m‚c‚s... Skolot‚ju st‚stipar o svÁtku nozÓmi... Un t‚ laikavaroÚiem.

- K‚ j˚s atzÓmÁjat os svÁtkus?Vai ievÁrojat k‚du Ópau tradÓciju?

œ.: - ŒstenÓb‚ jau tie nav tik lielisvÁtki, ko svin m‚j‚s. Un t‚ arÓnav brÓvdiena. SvÁtku tradÓcija ñkarogu izk‚rana.

K.: - Vienk‚ri atceres diena.

K.: - Tas latvieiem ir ar vÁsturisaistÓts piemiÚas brÓdis.

œ.: - Milit‚r‚m person‚m aj‚dien‚ ir j‚st‚v goda sardzÁ, notiekpar‚des.

- Kam par godu ir ie svÁtki?

G.: - CÓÚas par brÓvÓbu, kas nesauzvaru!

K.: - J‚, tas ir laiks, kad LatvijacÓnÓj‚s pret bermontieiem.

A.: - Par atbrÓvoanu cÓnÓj‚s!

- J˚su spilgt‚k‚s bÁrnÓbas vaiskolas gadu atmiÚas, kas saist‚sar o dienu?

G.: - Mums tie parasti bijada˛‚di sporta pas‚kumi. Atceros,ka spÁlÁj‚m basketbolu, strÓtbolu.

K.: - Kad es m‚cÓjospamatskol‚, k‚d‚ 4. klasÁ,L‚ËplÁa svÁtku dienas laik‚

notika sacensÓbas starp klasÁm,kur‚s zÁniem vajadzÁja veiktda˛‚dus fiziskus uzdevumus,p‚rbaudÓjumus.

A.: - Mums skol‚ bija t‚: kad uzstundu ierad‚s matem‚tikasskolot‚ja, viÚa, pirmk‚rt, st‚stÓja

par L‚ËplÁa dienu nomatem‚tisk‚ redzes viedokÔa.PiemÁram, ar k‚du p‚rspÁkucÓnÓj‚s m˚su senËi, cik latvieuarmijai bijis karavÓru, ciklo˛metÁju, cik t‚ visa ir bijispretiniekiem utt. œotimatem‚tiski. Otrk‚rt, viÚa likamums to visu izrÁÌin‚t arÓprocentu‚li.

G.: - Un vajadzÁja visuizrÁÌin‚t procentu‚li?

A.: - Bez maz vai! VajadzÁjaizrÁÌin‚t cik reizes pretiniekiembija vair‚k ieroËu un m˚sÁjiemmaz‚k.

œ.: - Man‚ skol‚ arÓ notikada˛‚di pas‚kumi. K‚ parasti ñhimna, veltÓjumi svÁtkiem. TaËuvisvair‚k atmiÚas saist‚s ar tÁvapiedalÓanos o svÁtkupas‚kumos. Mans tÁvs irrobe˛sargs, un viÚam k‚ milit‚raipersonai ie svÁtki ir kas Ópas.L‚ËplÁa dien‚ milit‚r‚mperson‚m pasniedzapbalvojumus, pateicÓbas rakstus.Kad n‚k novembris, zini, ka b˚ssvÁtki.

- Raksturojiet L‚ËplÁa tÁlutrijos v‚rdos!

œ.: - DrosmÓgs, stalts, gudrs.A.: - Ar liel‚m ausÓm! :)G.: - Spilgti apÌÁrÓgs spÁkavÓrs!A.: - M˚sdienÓgi: liels vÓrietis

sk˚tu galvu, liel‚m rok‚m! :)K.: - DrosmÓgs, bezbailÓgs un

neatlaidÓgs!

Jau atkal kl‚t novembris, un katru gadu aj‚ mÁnesÓ latvieu tauta svin nozÓmÓgus

valsts svÁtkus ñ L‚ËplÁa dienu un 18. Novembri. LÓdz ar to oreiz vÁlÁjos uzzin‚t

studentu domas par o svÁtku nozÓmi.

cÓÚas par brÓvÓbu,kas nesa uzvaru!

Sarunu vada Svetlana (IVF).

Sarun‚ piedal‚s œena (HF), Kaspars (DMF),

Gatis (IVF) un Andris (DMF).

Kaspars: - Tas manatsauc atmiÚ‚ vÁsturi. :)

G.: - T‚ ir tiei varoÚu piemiÚasdiena, tie nav svÁtki. –aj‚ dien‚atceras notikumus, kas risin‚j‚sLatvijas vÁsturÁ.

16 LAI TOP! novembris 2 0 0 7

Gulbja

Savulaik, jaunîbas gados, sabiedriski

aktîvs, bet tai pat laikâ vienpatis. Lîdz

galam neizprasts, bet ievçrots. Pats

sevi viòð sauc par oriìinâlu cilvçku,

kas, nesaskatîjis domubiedrus savu

vienaudþu un lîdzcilvçku vidû, pats

paveica ko tâdu, par ko citiem tajâ

laikâ bûtu pat bailes domât.

Tâds ir Jânis Rasnaès – cilvçks, kurð 1970.

gados uzdroðinâjâs diezgan neparasti, pat

pârdroði paust savu attieksmi pret valstî

pastâvoðo iekârtu un valdoðo ideoloìiju.

Daugavpils

Ligita (DMF): - Es gribÁtu dom‚t, ka esmu Latvijas patriote.

Ja sevi uzskati par savas valsts patriotu, tev j‚zina t‚s vÁsture,

folklora, j‚izj˚t vienotÓba ar saviem tautieiem. –‚du vienotÓbu

izj˚tu, piedaloties Dziesmu svÁtkos. M˚sdien‚s gan patriotisms

ir zaudÁjis savu nozÓmi.

Sergejs (DMF): - Es laikam sevi Ósti nenosauktu par Latvijas

patriotu, ja nu vienÓgi sporta spÁÔu laik‚, kad j˚tu lÓdzi Latvijas

komand‚m. 18. Novembris ñ t‚ ir viena lieka brÓvdiena gad‚.

:)

Inese (HF): - 18. Novembris ir diena, kad cilvÁki vair‚k

aizdom‚jas par piederÓbu savai valstij, to daru arÓ es, apmeklÁjot

Latvijas dzimanas dienai veltÓtos pas‚kumus. Patriotisms ir

plas jÁdziens, un katrs to izprot sav‚d‚k. Manupr‚t, tas

izpau˛as k‚ piederÓbas apzin‚an‚s savai valstij, un t‚d‚

gadÓjum‚ varu teikt, ka esmu Latvijas patriote.

VALSTS SV«TKU ñ L¬»PL«–A DIENA UN

LATVIJAS REPUBLIKAS PROKLAM«–ANAS

DIENA ñ NOSKA“¬ ROSIN¬JU STUDENTUS

AIZDOM¬TIES PAR PATRIOTISMU,

JAUT¬JOT:

VAI SEVI UZSKATI PAR LATVIJASPATRIOTU?

Pald

ies

stud

entie

m p

ar a

tsau

cÓbu

!

Agnese (DMF): - Es sevi uzskatu

par Latvijas patrioti. Manupr‚t,

patriots ir t‚ds cilvÁks, kur lepojas

ar savu valsti. 18. Novembris man

gan galvenok‚rt asociÁjas ar

m‚sas dzimanas dienu J. VienmÁr

cenos apmeklÁt 18. Novembrim

veltÓtos pas‚kumus.

Anita (HF): - Laikam sevi varu

uzskatÓt par Latvijas patrioti. Esmu

iesaistÓjusies studentu milit‚raj‚

apm‚cÓb‚ un zemessardzÁ. Diezgan

daudz zinu un interesÁjos par Latvijas

vÁsturi, p‚rzinu Latvijas kult˚ru.Lien

e

252 0 0 7 novembris LAI TOP!

pirm‚s uzvaras Latvijas 18. universi‚dÁ

ArÓ DU studenti ar treneri Sergeju »apuli

aktÓvi piedal‚s universi‚dÁ un aizst‚v

Universit‚tes godu valsts mÁrog‚. M˚su

komanda guva lieliskus rezult‚tus brÓv‚s

cÓÚas starpkomandu sacensÓb‚s

(piedalÓj‚s gan sievieu, gan vÓrieu

izlase). T‚ m˚su vÓrieu komanda bija

pirm‚, bet sievieu komanda ñ tre‚. Ja

Úem vÁr‚ to, ka DU sievieu komandu

veidoja tikai divas studentes, tad tas ir

labs pan‚kums. Sava svara kategorij‚

DU studente Viktorija Grigorjeva (IVF

2. kurss) ieguva pirmo vietu, bet In‚ra

–irina (IVF 1. kurss) treo.

Run‚jot par m˚su vÓrieu komandu,

j‚uzsver ne tikai komandas uzvara, bet

arÓ studenti, kuri individu‚li izcÓnÓja

godalgot‚s vietas. Lieliskus pan‚kumus

guva OÔegs Savinovs (I vieta), Romans

SinÌeviËs (I vieta), Ivans Afanasjevs (II

vieta), Aleksandrs Zunatulins (II vieta),

Aleksandrs Safonovs (III vieta), kur

piedalÓj‚s universi‚dÁ k‚ DU absolvents,

jo arÓ absolventi var aizst‚vÁt DU godu

vÁl veselu gadu pÁc studiju beiganas),

EvÏÁnijs Sviridenko (III vieta), OÔegs

VresËs (III vieta), kur ir topoais jurists,

vienÓgais citas fakult‚tes p‚rst‚vis, nevis

IVF, k‚ arÓ Viktors Zelenkovs un

Aleksandrs Kokoko. Bez iem puiiem

m˚su komanda netiktu pirmaj‚ viet‚!

Liels paldies m˚su sportistiem par

veiksmÓgi padarÓto darbu, novÁlam stipru

veselÓbu un lielu gribasspÁku jaunajiem

sasniegumiem! :)Rakstam ir viena fotogr‚fija - m˚susasniegumu aplecin‚jums

Nu jau ir kl‚t visiem sport‚ ieinteresÁtiem studentiem plai pazÓstams pas‚kums ñ Latvijas universi‚de.Tiem, kas vÁl nezina, ñ universi‚de ir sacensÓbas da˛‚dos sporta veidos starp Latvijas augstskol‚m.

Izcili aizmestas basketbolabumbas

Nesen startÁja k‚rtÁjais Latvijas

Ëempion‚ts basketbol‚ sievieu

komand‚m, un DU meitenÁm veicas ñ

viÚas izcÓnÓja uzvaru jau div‚s spÁlÁs.

Kopum‚ aj‚ Ëempion‚t‚ piedal‚s 11

komandas, taj‚ skait‚ arÓ m˚su

Universit‚tes komanda DU/HansaBanka.

DU komanda izcili izspÁlÁja jau divas

spÁles: ar Jelgavas komandu (100:57) un

Ventspils komandu (88:62). Bez aub‚m,

uzvara ir visas komandas nopelns, bet ir

vÁrts atzÓmÁt KristÓnes Egles (IVF 3. kurss)

spÁli. Starp citu, pag‚juaj‚ Latvijas

Ëempion‚t‚ sudraba medaÔas ieguvÁja

bija tiei DU komanda! J Kaut gan tas ir

tikai s‚kums, nav aubu, ka turpm‚k

m˚su meiteÚu uzvaru skaits tikai

palielin‚sies. :)

Run‚jot par DU uzvar‚m sport‚, nevar nepieminÁt arÓ vÓrieu komandu

DU/HansaBanka, kas Latvijas basketbola amatieru lÓgas ietvaros nospÁlÁja

maËu ar RÁzeknes komandu un, protams, uzvarÁja (86:49). –aj‚ spÁlÁ 18

punktus guva P‚vels Vilm‚ns.

Paldies par uzvar‚m!

Aerobikas svÁtki ñ veselÓgi, skaisti, graciozi

Ne tikai m˚su zin‚tniekiem ir savi pas‚kumi un svÁtki, un par to liecina27. novembrÓ paredzÁtie aerobikas svÁtki ar tik daudzsolou nosaukumu

VeselÓba, skaistums, gr‚cija, ko organizÁ IVF studiju programmas Sporta

skolot‚js 4. kurss.

Pas‚kuma ietvaros skatÓt‚jiem b˚s iespÁja vÁrot paraugdemonstrÁjumus

estÁtiskaj‚ vingroan‚, break dance un aerobikas maratonu, piedalÓties

SvÁtku organizatorisk‚sdarbÓbas vadÓt‚ja Nat‚lija

Par

DU

sp

ort

a d

zîvi in

tere

sçjâ

s Þ

an

na :

)

stafetÁs. Uz jaut‚jumu par pas‚kuma mÁrÌi LT! st‚stÓja

organizatoru grupas vadÓt‚ja, studente Nat‚lija

HmeÔova. ViÚa atzin‚s, ka viens no iemesliem aerobikas

svÁtku organizÁan‚ ir ieskaite, kas ir saistÓta ar sporta

pas‚kumu organizÁanu un vadÓanu. LÓdz ar to ie svÁtki

ne tikai popularizÁ sportu studentu vid˚ un veicina radou

darbÓbu, bet arÓ palÓdz nopelnÓt kredÓtpunktus ieskaitei.:)

Kas gan var b˚t lab‚k ñ patÓkami un izdevÓgi! MalaËi!

172 0 0 7 novembris LAI TOP!

PedagoÏisk‚dziesma virs

instit˚taJau kop bÁrnÓbas J. RasnaËs tika audzin‚ts

patriotisk‚ un nacion‚l‚ gar‚. Lai gan pats st‚sta, kavaronis piedzima 1950. gadu vid˚, m‚tes st‚stÓtaisun bÁniÚos atrastajos Mazpulku ˛urn‚los ungr‚mat‚s par starpkara posmu Latvij‚ izlasÓtais Ô‚vauz taj‚ laik‚ esoo padomju iek‚rtu paskatÓties cit‚macÓm. Varb˚t tas bija tikai jaunÓbas maksim‚lisms,bet varb˚t arÓ dziÔa iekÁja prasÓba pretoties, kasarvien uzjundÓja vÁlmi neklusÁt, bet cÓnÓties pretkult˚ras un reliÏiozit‚tes apspieanu, par v‚rdabrÓvÓbu un neatkarÓgu, demokr‚tisku Latviju.

Pirm‚ akcija, k‚ pats J‚nis to dÁvÁ, tika veikta1975. gada oktobrÓ Daugavpils rajona Laucesespagast‚, kad viÚ iznÓcin‚jis trÓs LPSR karogus, betn‚kamaj‚ gad‚ vÁlÁanu dien‚ uz ciema padomesÁkas uzrakstÓjis lozungu Nost ar vÁlÁan‚m, bezvÁlÁan‚m!

N‚kam‚ akcija, kas prasÓja vair‚ku mÁneupl‚noanu un cÓtÓgu gatavoanos, notika 1977. gada18. novembrÓ. J‚nis RasnaËs atzÓst, ka t‚ bija k‚gulbja dziesma, kad viÚ nakts melnum‚, baiÔu unausmu p‚rÚemts, virs toreizÁj‚ DaugavpilsPedagoÏisk‚ instit˚ta uzk‚ra oriÏin‚lo, restaurÁto,r˚pÓgi glab‚to sarkanbaltsarkano karogu. Tas bijadzimtas karogs, ko J‚nis, vÁl pusaudzis b˚dams,atrada m‚jas bÁniÚos starp drÁbÁm. Atradums gannebija autentisks Latvijas Republikaskarogam, jo tam tr˚ka balt‚sstrÁmeles, bet sarkan‚s bija sa˚taskop‚. PÁc da˛iem gadiem J.RasnaËs to atkal uzmeklÁja,restaurÁja un nolika skapÓ goda viet‚,gaidot Ósto brÓdi. J. RasnaËs atceras:

- Pirmais karogs, ko es izk‚ru, Latvijas karogs, tas bija tiei virs instit˚ta.Tas bija pats pirmais, un k‚du saviÔÚojumu guva dvÁsele... Protams, t‚s baiÔuausmas, ka kur‚ katr‚ mirklÓ tu vari b˚t ieraudzÓts. Bet arÓ tas moments, kadkarogs tika pacelts un vÁja viegl‚s pl˚sm‚s atvÁr‚s, s‚ka plÓvot. Tas bija kautkas! Taj‚ laik‚ dom‚ju ñ nav veltÓgi dzÓve nodzÓvota! Tad, kas jau nok‚pu,aizg‚ju uz parku pretim instit˚tam. Slepus nolÁmu paskatÓties. Protams, nebijanek‚di tur pro˛ektori k‚ tagad (smejas). NolÁmu paskatÓties, vai ir vai nav.Protams, es vienÓgais biju, kas redzÁja, k‚ tas lÁnÓtÁm plÓvo. Man tad lik‚s, kap‚r‚k stipri plÓvo, p‚r‚k skaÔi. Es gribÁju, lai rÓt‚ Daugavpils to ierauga, laiierauga simtiem, t˚kstoiem cilvÁku.

Uzvilkt karogu Daugavpils PedagoÏisk‚ instit˚ta mast‚ toreiz bija lÓmenis,jo paredzÁja vair‚kas gr˚tÓbas. CeÔu no m‚j‚m lÓdz instit˚tam J. RasnaËsveica k‚j‚m. –ÌÁrsojot tiltu un pa ceÔam satiekot vien k‚du klaiÚojou cilvÁku,viÚ dev‚s uz izvÁlÁt‚ objekta pusi. IzvÁloties t‚l‚ko, lÓdz ar to dro‚koaugstskolas pagalmu no tagadÁj‚s L‚ËplÁa ielas puses, jaunietis veiklip‚rr‚p‚s p‚ri ̨ ogam, sabÓdÓja turpat eso‚s kastes, uzk‚pa uz palodzes, lÓdzbeidzot pa ugunsdzÁsÓbas k‚pnÁm uzk‚pa uz jumta. Laiks tonakt bijislabvÁlÓgs, jo nebija nedz sniega, nedz sala, vien sÓks lietutiÚ, kas slÁpa aizsevis atst‚t‚s pÁdas. Situ‚ciju sare˛ÏÓja tas, ka instit˚ta teritoriju uzmanÓjasargs, t‚dÁÔ bija j‚b˚t Ópai klusam un uzmanÓgam. Masts bija brÓvs, un J.RasnaËam tikai vajadzÁja tums‚ tikt gal‚ ar virvÁm, lÓdz karogs veiksmÓgi tikapiestiprin‚ts un uzvilkts.

N‚kam‚s dienas rÓt‚ karogs tika pamanÓts un norauts. S‚k‚s izmeklÁana,tika izpraÚ‚ti augstskolas studenti, bet vaininieku t‚ arÓ neizdev‚s atrast.

- T‚ bija p‚rgalvÓba... VarÁtu teikt, ka tas bija fan‚tisms, jo cilvÁks neredzsev nek‚dus materi‚lus labumus, bet riskÁ ar dzÓvÓbu. Ja es tiktu pieÌerts, tad

b˚tu cauri! - atceras J. RasnaËs.TomÁr p‚rdzÓvot‚s bailes nemazin‚ja J. RasnaËa

iniciatÓvu, bet gan tikai iedroin‚ja turpm‚kaj‚m akcij‚m.Nu jau paa ˚tais sarkanbaltsarkanais karogs plÓvoja arÓvirs 6. un 8. vidusskolas, virs VienÓbas nama, 1982. gad‚ ñvirs Daugavpils centr‚l‚s siltumtÓklu Ákas, savuk‚rt 1983.gada 15. maij‚ sarkanbaltsarkanais karogs par‚dÓj‚s

vair‚k‚s pilsÁtas iel‚s, piena kombin‚ta un centr‚l‚tirgus laukuma rajon‚, k‚ arÓ uz dzelzceÔa tilta.

Savu nacion‚lo p‚rliecÓbu 1980. gados J. RasnaËspauda arÓ, piedaloties studentu organizÁtaj‚ ansamblÓ.T‚ bija studentu entuziastu grupiÚa, kas, ÏÁrbuiestautiskos tÁrpos un dziedot pau sast‚dÓto latvieutautas dziesmu repertu‚ru, uzst‚j‚s ne vien‚ vienrajona skol‚ un kult˚ras nam‚.

–odien J. RasnaËs atzÓst, ka bez Dieva palÓdzÓbasnekas neb˚tu izdevies un ne jau bez Dieva gribas irn‚cis ai pasaulÁ, lai kaut ko izdarÓtu.

DU studentiem J. RasnaËs no visas sirds

novÁl b˚t laimÓgiem, dzÓvot saskaÚ‚ ar sevi

un uz pilnu slodzi!

Za

ne

Sta

pí

eviè

a

Jânis (pie mikrofona),

dziedot studentu

ansamblî

uzzi

ni

24 LAI TOP! novembris 2 0 0 7

vien

s no

...

- Un k‚? (EsmuieinteresÁta, jo ieroËi manpatÓk ñ aut.)

- Super! Par‚dÓuierakstu mobilaj‚. (Esmu armieru un neatsakupaskatÓties kaut ko tikaizraujou J - aut.)

- Ar ko atÌirasstudentu milit‚r‚apm‚cÓba nozemessardzes?

- Milit‚raj‚ apm‚cÓb‚ ir vair‚k disciplÓnas,zemessardzÁ ñ tiek dots patst‚vÓgais darbs.ZemessardzÁ ieg˚stu plaas zin‚anas, betmilit‚raj‚ vair‚k m‚ca uzÚemties atbildÓbu unkomandÁt nodaÔu. Bet man patÓk gan tur, gan tur,jo viss ir interesants un vajadzÓgs, lai varÁtuiest‚ties NAA.

- K‚pÁc vÁlies tur m‚cÓties?- Vienk‚ri pÁc pieciem gadiem, kas ir

j‚atstr‚d‚ pÁc NAA absolvÁanas, gribu str‚d‚t

bankas apsardzÁ, kas ir pati sagatavot‚k‚milit‚r‚ vienÓba Latvij‚, tur neuzÚem kuru katru.Lai gan arÓ tagad man jau pied‚v‚ja darbu, taËues nevaru.

- K‚pÁc?- Ir j‚pabeidz studijas, un janv‚rÓ uzs‚ku

darbu arÓ PavaldÓbas policij‚.- Vai esi savas zemes patriots?- Es ne tikai no Latvijas negribu braukt prom,

man pat savu pilsÁtu negribas atst‚t. NavvajadzÓbas braukt uz ‚rzemÁm, ja es gribu, varuarÓ eit dzÓvot ne slikt‚k. Ja m‚cÓos NAA, n‚ksies

braukt uz RÓgu, taËu pie pirm‚s izdevÓbastiekos atpakaÔ uz Daugavpili.

- Kas Tev patÓk sav‚ pilsÁt‚?- Tas, ka es visu un visus pazÓstu, man

patÓk cilvÁku attieksme, viÚi ir draudzÓgi,atsaucÓgi. –eit nav RÓgas steigas, dzÓve rit mierÓgi,nekur neviens nesteidzas, nav apkrauts ar sav‚mproblÁm‚m t‚, ka neievÁro apk‚rtÁjos. –eit irm‚jÓgas ieliÚas un tÓrÓba, DaugavpilÓ es vienmÁrj˚tos k‚ m‚j‚s. Varb˚t arÓ t‚pÁc, ka t‚s arÓ irmanas m‚jas.

- Tu m‚cies par sporta skolot‚ju. Vai nekadnebija ien‚cis pr‚t‚ str‚d‚t sav‚ specialit‚tÁ?

- J‚, es m‚cos par sporta skolot‚ju, k‚ reizobrÓd izeju praksi skol‚. Zini, bÁrni navieinteresÁti sport‚: no trij‚m 12. klasÁm labi ja

trÓs skolÁni nodarbojas ar sportu ‚rpus skolas. Tie,kuri atn‚k uz sporta stund‚m, n‚k tikai t‚pÁc, kaviÚus piespie˛ to darÓt, t‚dÁj‚di mok‚s viÚi, joviÚiem tas neinteresÁ, un mokos es, jo nevarunek‚di ieinteresÁt. NÁ, es negribu b˚t sportaskolot‚js.

- Ko Tu novÁlÁtu citiem studentiem?- Katrs students ir topoais vec‚ks, t‚pÁc

audziniet savus bÁrnus t‚, lai viÚiem irdaudzpusÓgas intereses, ne tikai dators vaim‚cÓbas, tas ir stipri par maz. Jo bÁrni ir m˚sun‚kotne, kas j‚audzina pareizi.

- Paldies!

Ar

Va

dim

u s

aru

nâ

jâs Ï

en

a

NomentnÁ

ForsÁtais p‚rg‚jiens

18 LAI TOP! novembris 2 0 0 7

mÁ

ne

a i

nte

rvij

a

- Past‚stiet, l˚dzu, k‚ J˚s nokÔuv‚t DU?- Esmu beigusi Daugavpils 1. vidusskolu, kas

tagad ir Valsts Ïimn‚zija. S‚kot ar 8. klasi, mÁs

g‚j‚m uz tad vÁl Daugavpils PedagoÏisk‚ instit˚ta

fakultatÓvaj‚m nodarbÓb‚m cilvÁka anatomij‚ pie

docentes Z. ¬boliÚas. RespektÓvi, ar DPI jau

iepazinos 8. klasÁ. T‚ arÓ nolÁmu studÁt studiju

programm‚ BioloÏijas un ÌÓmijas skolot‚js. PÁc

piecu gadu studij‚m saÚÁmu diplomu un iest‚jos

aspirant˚r‚ Latvijas Universit‚tes BioloÏijas

fakult‚tÁ. PÁc studij‚m aizst‚vÁju kandid‚ta

disert‚ciju bioloÏijas apaknozarÁ ñ cilvÁka un

dzÓvnieku fizioloÏija.

- Ko Jums nozÓmÁ J˚su darbs?- Darbs man nozÓmÁ Ôoti daudz. Un darbam es

veltu visliel‚ko dienas laiku. Darbam veltu arÓ savu

brÓvo laiku.

- Esat darbaholiÌe?- J‚, tikai ar vienu noteikumu ñ ja man is darbs

patÓk.

- Vai patÓk str‚d‚t ar studentiem?

- œoti patÓk. Pirmaj‚s nodarbÓb‚s esmu stingra,

lai studenti saprot, ka ir j‚m‚c‚s. Fizioterapeitiem

anatomij‚ prasÓbas ir Ôoti augstas, jo t‚ ir medicÓnas

specialit‚te, tur nevar b˚t t‚ ñ zinu vai nezinu. Tas

priekmets ir j‚zina, sav‚d‚k nevar. Esmu Ôoti

stingra t‚dÁÔ, lai studenti nek‚ptu uz galvas. Ja

nost‚sies ar studentu uz Óso k‚ju, tad viÚ uzskatÓs,

ka nav j‚m‚c‚s. Man j‚pan‚k, lai students m‚c‚s.

- Kas J˚s apbÁdina, str‚d‚jot DU?- Princip‚ visvair‚k apbÁdina tas, ka kolÁÏu

starp‚ bie˛i vien izgr˚˛am negatÓv‚s emocijas

viens uz otru, nepadom‚jot, vai tas visp‚r j‚dara.

Bet visu p‚rÁjo var sarun‚t un izdarÓt.

- K‚ atp˚aties no darba?- PÁdÁjos Ëetros gados es braucu uz laukiem.

Œpai nekad lauki nav patikui. Atp˚os Ôoti noslÁgt‚ cilvÁku lok‚

ñ Ïimenes vai tikai savu draugu sabiedrÓb‚. Jo maz‚k sveu, jo

lab‚k. Ja san‚k, tad cenos reizi nedÁÔ‚ aizbraukt uz lauku pirti.

- Vai atceraties k‚du bÁrnÓbas nedarbu?- NÁ, es biju paklausÓgs bÁrns.

- K‚du labu gr‚matu vai filmu J˚s ieteiktu studentiem?- Tas ir atkarÓgs, k‚das specialit‚tes students ir un kas viÚam

patÓk. Kad lasÓju psihologiem psihes bioloÏiskos pamatus, noteikti

ieteicu izlasÓt gr‚matu ParfÓms, tagad ir uzÚemta arÓ filma. Lai

redzÁtu, k‚ viena sensor‚ sistÁma var p‚rveidot vai ietekmÁt

cilvÁka dzÓvi un pasaules uztveri.

Pareiz lasu Z. MauriÚas gr‚matu Domu varavÓksne un esmu

saj˚sm‚. Gr‚mata, ko varÁtu izlasÓt katrs. Ikvienam dzÓvÁ k‚dreiz

ir gr˚ti brÓ˛i vai ir t‚, ka non‚k krustcelÁs ñ ko darÓt, ko nÁ, un Z.

MauriÚas darbi varÁtu b˚t k‚ rokas gr‚mata sava gara

stiprin‚anai.

Run‚jot par film‚m, man daudzas patÓk ñ Ôoti nopietnas un

izklaides. No izklaides film‚m man Ôoti patÓk kr‚Úas un episkas

filmas, piemÁram, Gredzenu pavÁlnieks, Gladiators un Harijs

Poters. PatÓk skatÓties filmas ar savu dÁlu, viÚam ir 12 gadi, abi ik

ì.. dzÓvot saskaÚ‚ arsevi ñ t‚ ir Ósta laime!îSieviete, kuru vair‚kums studentu pazÓst k‚ stingru, godÓgu unforu kolÁÏi. –oreiz pied‚v‚ju interviju ar Daugavpils Universit‚tesstudiju prorektori IrÁnu Kaminsku.

Kop‚ ar savudraugu laptopu

232 0 0 7 novembris LAI TOP!

- GribÁju apmeklÁt studentu milit‚ro apm‚cÓbujau tad, kad m‚cÓjos 1. kurs‚, taËu nepietiekoasinform‚cijas dÁÔ s‚ku to apmeklÁt tikai 2. kurs‚.Man ieteica iest‚ties arÓ zemessardzÁ, ko es arÓizdarÓju. Gada laik‚ ieguvu Ôoti plaas zin‚anas,pieredzi, k‚ arÓ man patÓk instruktoru un kursantuattiecÓbas. PatÓk disciplÓna. Visi ir ieinteresÁti taj‚,ar ko viÚi nodarbojas, un nav t‚, ka k‚ds b˚tupiespiedu k‚rt‚ uz ejieni atn‚cis, visi ieraduiesbrÓvpr‚tÓgi. PatÓk arÓ tas, ka form‚ j˚ties k‚ lielscilvÁks (smejas)! J

- Meitene un milit‚r‚ apm‚cÓba. Tavas domaspar to?

- Tas, kameitenes iri e s a i s t Ó t a sm i l i t ‚ r a j ‚apm‚cÓb‚, iruzslavas cienÓgs.Puiiem tas irpierasts un navnekas seviÌs,taËu meitenÁmviss ir sves. Tas irjauki, ka viÚ‚minteresÁ kaut kasatÌirÓgs, eitieg˚st dzÓvespieredzi, nor˚dasavu raksturu un m‚c‚s pakÔauties disciplÓnai.

- K‚pÁc, Tavupr‚t, milit‚r‚ apm‚cÓba tagad irtik maz apmeklÁta?

- Viss ir Ôoti vienk‚ri: agr‚k bija armija. Tasbija viens no veidiem, k‚ no t‚s izvairÓties, jo,studÁjot augst‚kaj‚ m‚cÓbu iest‚dÁ, pÁc milit‚r‚sapm‚cÓbas pabeiganas to ieskaitÓja k‚ studentadienestu. TaËu tagad n‚k tikai tie, kuriem taspatie‚m ir vajadzÓgs, kuriem patÓk.

- Vai patika NBS rÓkot‚ studentu milit‚r‚sapm‚cÓbas vasaras nometne?

- Tas bija fantastiski! MÁs trÓs nedÁÔas dzÓvoj‚mCÁsÓs, norobe˛ot‚ teritorij‚, kuru arÓ paiapsarg‚j‚m, kad dev‚mies norÓkojumos. Visurbija j‚dodas ierind‚, nebija svarÓgi, vai ejam uzÁdnÓcu vai uz tualeti. DisciplÓna bija stingra, mums

nebija neviena brÓva brÓ˛a, no astoÚiem rÓta lÓdzdeviÚiem vakara viss bija sapl‚nots. Ja mÁsnem‚cÓj‚mies vai neÁd‚m, tad tÓrÓj‚m ieroËus vaispodrin‚j‚m z‚bakus. SvÁtdien‚s notika sportaspÁles, spÁlÁj‚m futbolu, volejbolu. PalielÓos:stafetÁs mans vads uzvarÁja! Vakaros bija vakarajunda, bet no rÓtiem... MÁs katru rÓtu s‚k‚m arLatvijas valsts himnu. Tas tie‚m bija aizkustinoi,pie tam mums ir liels skaits muzikantu, kas arsav‚m spÁcÓgaj‚m balsÓm palÓdzÁja noturÁtpareizo skanÁjumu. Tas bija iespaidÓgi.

- K‚ veic‚s forsÁtaj‚ p‚rg‚jien‚?- Lieliski! ForsÁtais p‚rg‚jiens bija fors, mums

n‚c‚s iet pa Gauju, kur ˚dens man sniedz‚s lÓdzkr˚tÓm, bet da˛u labu meiteni n‚c‚s vilkt lauk‚,jo bija maz‚ka auguma. Bija uz nestuvÁm j‚nesarÓ ievainotais. Kopum‚ Ôoti interesanti.

- Vai biji arÓ nodaÔas komandieris?

- NodaÔnieki bija otrais apm‚cÓbu gads, taËureiz es biju atbildÓgs par sodÓanu, kad meitenenebija nosarg‚jusi savu ieroci. Es liku viÚai skrietapk‚rt teltij ar triecienauteni, kas bija paceltavirs galvas, un teikt: es mÓlu savu ieroci!

- K‚ bija ar komunik‚ciju vada sast‚v‚?- MÁs, 32 cilvÁki, dzÓvoj‚m teltÓ, kas dom‚ta

21 vietai, n‚c‚s gulÁt uz s‚niem. Pirm‚s trÓsdienas praktiski ne ar vienu nerun‚ju, jo visisarun‚j‚s sav‚ starp‚ latviski, taËu tad arÓ es s‚kuiesaistÓties sarun‚. PÁdÁj‚ nedÁÔ‚ ar mani run‚jakrieviski, bet es gan atbildÁju latviski, t‚ bija labaiespÁja pilnveidot latvieu valodas prasmi.

- Kas ir j‚dara zemessardzÁ?- ZemessardzÁ j‚piedal‚s 30 m‚cÓb‚s gad‚, arÓ

sporta spÁlÁs. –ogad piedalÓjos NBS sporta spÁlÁs,kas notika GulbenÁ. Bija interesanti. Nesen bijalielas m‚cÓbas, ko varÁja vÁrot arÓ TV ekr‚nos,taj‚s st‚stÓja par zemessardzi, kas t‚ ir, ar konodarbojas. T‚ k‚ esmu 1. haubiËu baterij‚, ‚vuar lielgabalu.

Latvijas Ëempion‚ts - 2006

192 0 0 7 novembris LAI TOP!

pa laikam t‚s noskat‚mies. Izklaidei Ôoti patÓk arÓ

Osobennosti russkoj nacionaljnoj ohoti i ribalki, tas,

protams, noteikt‚ komp‚nij‚. Tas varÁtu b˚t arÓ

latvieu, t‚ saucamais, klasiskais zelta filmu fonds.

GandrÓz visas filmas m‚j‚s ir ierakstÓtas, Ôoti daudzas

skatos atk‚rtoti, jo ir brÓ˛i, kad tiei obrÓd gribas

noskatÓties o filmu, piemÁram, LimuzÓns J‚Úu nakts

kr‚s‚ vai arÓ D‚vana vientuÔai sievietei, EmÓla nedarbi,

Vella kalpi. Uzskatu, ka S. Moema rom‚na

ekraniz‚cija Te‚tris ir

viens no veiksmÓg‚kajiem

m˚su latvieu aktieru

izpildÓjum‚ un J. StreiËa

re˛ij‚. No ‚rzemju film‚m

dodu priekroku franËu

film‚m.

- Kas, J˚supr‚t, ir laime?- Laime ñ t‚ ir spÁja

dzÓvot saskaÚ‚ ar sevi. Ja tu to esi pan‚cis, tad esi

laimÓgs.

- K‚da m˚zika Jums patÓk?- M˚zika patÓk da˛‚da, s‚kot jau no klasikas. Sav‚

laik‚, kad biju studente, man pat bija klasisk‚s m˚zikas

skaÚu plau kolekcija. VÁl‚k es to atd‚vin‚ju, jo mums

nojuka atskaÚot‚js. –o kolekciju Ôoti lÁni s‚ku atjaunot

digit‚l‚ versij‚. Digit‚laj‚ ir cita skaÚa, un tas vair‚k

nav tas. Un t‚pÁc j‚meklÁ labi digit‚lie ieraksti, kas

ir veikti koncertz‚lÁ, nevis studij‚.

PatÓk d˛ezs, bet klasiskais. PatÓk R. Paula daiÔrade.

M‚j‚s ir Ôoti daudz disku ar Paula m˚ziku. K‚dreiz

dejoju deju kolektÓv‚ Laima, t‚pÁc patÓk tautas

m˚zika. Varu skatÓties jebkuru tautas deju kolektÓva

kvalitatÓvu koncertu. Man tas ir interesanti gan no

profesion‚l‚ viedokÔa, gan t‚pat. JaunÓb‚ Ôoti patika

deja un balets.

- Vai J˚s esat stipra sieviete?- Visi draugi mani uzskata par dzelzs lÁdiju. Es sevi

neuzskatu par stipru sievieti, jo sev blakus esmu

redzÁjusi sievietes, kas man‚ uztverÁ ir stipr‚kas. Bet

nu no v‚rgaj‚m arÓ neesmu. Nu t‚, vidÁji un mazliet

virs.

- K‚das ÓpaÓbas cilvÁkos vÁrtÁjat visaugst‚k?

- GodÓgumu, atsaucÓbu un zin‚anas vismaz sav‚

jom‚, kur cilvÁks str‚d‚. Tad vÁl patÓk, ja cilvÁks, tad,

kad var priec‚ties, priec‚jas, ir atkl‚ts, atvÁrts. PatÓk

gudri cilvÁki. Man dzÓvÁ ir Ôoti paveicies, esmu satikusi

daudz t‚du cilvÁku.

- Kas nepatÓk?- NepatÓk, ja cilvÁki ir sam‚ksloti. PatÓk dabiskums,

dabiska uzvedÓba, kas n‚k no viÚa paa.

- Ko Jums nozÓmÁ Ïimene?- œoti daudz, jo esmu sieviete. Vissmag‚kais

prorektora darb‚ ir izvÁlÁties, kam atdot priorit‚ti ñ

Ïimenei vai darbam. Ãimene ir un paliek galven‚. Jo

vair‚k str‚d‚ju ai amat‚, jo vair‚k saprotu, ka Ïimene

ir svarÓg‚ka.

Da˛reiz arÓ pa telefonu var dzirdÁt kaut kolabu

Baltijas ÏenÁtiku kongres‚Markavas tak‚ kop‚ ar kolÁÏiem

22 LAI TOP! novembris 2 0 0 7

vien

s no

...

�

- K‚pÁc nolÁmi kÔ˚t par sporta skolot‚ju?- Man patÓk sports, savuk‚rt augst‚k‚

izglÓtÓba sport‚ palÓdzÁs man iest‚ties Nacion‚laj‚aizsardzÓbas akadÁmij‚ (NAA). Uzreiz neaizg‚juturp, jo trenÁjos un gribÁju kÔ˚t par sporta meistaru.

- Kas ir j‚dara, lai kÔ˚tu par sporta meistaru?- Ir j‚uzvar sacensÓb‚s, kur j‚ceÔ noteikts

smagums sav‚ svara kategorij‚, piemÁram, man‚svara kategorij‚ lÓdz 105 kg ir j‚gr˚˛ 165 kg unj‚rauj 145 kg. Lai sasniegtu sporta meistarapak‚pi, man bija vajadzÓgi septiÚi gadi. Palaikar svarcelanu nodarbojos jau devÓto gadu. Esmutreneris jaun‚kaj‚ grup‚.

- Past‚sti pa saviem pan‚kumiem svarcelan‚?- »etras reizes esmu uzvarÁjis Latvijas

“Form‚ j˚tos k‚ liels cilvÁks!”Divas dienas mÁÏinu atcerÁties viÚa uzv‚rdu. BezcerÓgi. Ir pien‚kusi piektdiena. Pa radio tiek atskaÚots raidÓjums, kur st‚sta, ko var

un ko nevar jaut‚t pirmaj‚ tikan‚s reizÁ. Uzn‚k smiekli ñ man taËu nemaz nav sarun‚ts randiÚ.

Esmu atn‚kusi pirm‚, nopÁrku tÁjiÚu un aizÚemu lab‚ko galdiÚu, no kura varu labi p‚rredzÁt telpu. Jaun‚ korpusa ÁdnÓc‚ ir

omulÓga atmosfÁra. Un tad jau arÓ par‚d‚s viÚ. Atvainojas par nokavÁanos. Plati pasmaida un ir gatavs atbildÁt uz maniem

jaut‚jumiem, taËu jau pirmais jaut‚jums viÚu p‚rsteidz nesagatavotu.

- Parasti visi vienmÁr atceras manu uzv‚rdu, - atskan atbilde. Es laikam esmu izÚÁmums. :)

Vadims Frolovs jau treo gadu

studÁ DU IVF un ir topoais sporta

skolot‚js. Nodarbojas ar

svarcelanu, kur arÓ ir sasniedzis

sporta meistara pak‚pi. –ovasar

ir saÚÁmis Nacion‚lo bruÚoto

spÁku Instruktoru skolas

sertifik‚tu, kur apliecina, ka

Vadims ir veiksmÓgi apguvis

rezerves kareivja m‚cÓbu kursa

programmu un turpina apm‚cÓbas

studentu milit‚raj‚ apm‚cÓb‚,

darbojas zemessardzes 34.

bataljon‚. SmaidÓgs, atsaucÓgs,

drosmÓgs ñ Ósts tÁvzemes sargs.

Ëempion‚t‚ svarcelan‚ junioru grup‚. Ieguvistreo vietu Baltijas sporta spÁlÁs, kur piedalÓj‚s12 dalÓbvalstis, un paas sacensÓbas notika Polij‚.Par vienu kg zaudÁju v‚cu sportistam, t‚pÁc arÓn‚c‚s samierin‚ties ar treo vietu.

- K‚ sports mainÓjis Tavu dzÓvi?- Pateicoties sportam, es izvairÓjos no ielas

nelabvÁlÓg‚s ietekmes un nelietoju alkoholu,nesmÁÌÁju.

- Past‚sti par milit‚ro apm‚cÓbu? (PÁc manajaut‚juma Vadima sej‚ par‚d‚s plats smaids ñ t‚nu ir tÁma, par ko viÚam tie‚m gribas parun‚t J- aut.)

Ierakumu rakana - t‚ tik ir jautrÓba!

20 LAI TOP! novembris 2 0 0 7

ìMan r˚p

- K‚da, J˚supr‚t, ir odienas Latvija?- Latvija ir demokr‚tiska valsts. Palaik

notiekoi re‚lpolitiskie notikumi ir vÁl viensapliecin‚jums tam, ka Latvija irdemokr‚tiska valsts ar re‚li funkcionÁjoupilsonisku sabiedrÓbu. Kaut gan obrÓdreizÁm run‚ arÓ par politisko krÓzi Latvij‚,dom‚ju, notiekoais nevar b˚t klasificÁtsÓ v‚rda tieaj‚ nozÓmÁ, bet gan k‚ krÓzes(valdÓbas) izpausme. Es o situ‚ciju vÁrtÁjupozitÓvi, jo Latvijas sabiedrÓba apliecin‚jato, ka tai ir svarÓgi, kas notiek Latvij‚, unr˚p valsts n‚kotne. No otras puses,protams, mani satrauc arÓ tiesisk‚s normaspielietoanas prakse un da˛u lÁmumupieÚemanas proced˚ras.

- K‚ J˚s vÁrtÁjat valsts svÁtku atzÓmÁanuÏimenÁ, sabiedrÓb‚ kopum‚?

- No vienas puses, negribÁtosatgriezties Padomju SavienÓbas laikatradÓcij‚s, kad valsts svÁtkiem oblig‚ti bijaj‚b˚t arÓ Ïimenes svÁtkiem, pretÁj‚gadÓjum‚ draudÁja krimin‚latbildÓba. No

- J˚su mÓÔ‚kie svÁtki?- Varb˚t LÓgo. Klasiskie latvieu varianti. Bet ne ZiemassvÁtki un

Lieldienas, to es labi zinu.

- Vai esat savas valsts patriote?- J‚, patriote esmu visnotaÔ, bet izr‚dÓt to negribu.

- Kas Jums garo?

- Nu, ja es to nepateiku, tad mani draugi teiks, ka t‚ ir negodÓga

intervija... Man garo alus J. Labs alus. Gaiais, vieglais alus.

- M‚jdzÓvnieki...

- J‚, mums m‚j‚s ir jauns iemÓtnieks ñ trÓs mÁneus vecs zelta retrÓvers.

ViÚ mums ir k‚ otrs bÁrns. Man visp‚r patÓk, ja k‚dam m‚j‚s ir suns vai

kaÌis. DzÓvnieki spÁj nomierin‚t.

- Vai J˚s ticat liktenim?- DaÔÁji ticu.

- J˚su ceÔa v‚rdi!

- DzÓvo t‚, it k‚ katra diena b˚tu pirm‚ un pÁdÁj‚(Z. MauriÚa).

- Paldies par interviju!

Ines

e

Hansa Open projektaprezent‚cij‚

Sapnis par sunipiepildÓj‚s!

n ‚

LÓdz ar neatkarÓbas pasludin‚anas brÓdi

aizs‚k‚s arÓ Latvijas k‚ demokr‚tiskas valsts

vÁsture. –aj‚ vÁstures posm‚ 1934. gada 15.

maij‚ iest‚j‚s pauze, kad pÁc veiksmÓga

apvÁrsuma s‚ka valdÓt K‚rÔa UlmaÚa

autorit‚rais re˛Óms, bet 1940. gada 17. j˚nij‚

Latvija zaudÁja neatkarÓbu un atguva to tikai

1990. gada 4. maij‚, kad kÔuva par brÓvu un

demokr‚tisku valsti.

NovembrÓ, Latvijas Republikas

pasludin‚anas gadadien‚ gribas uzzin‚t

viedokli, k‚da ir odienas Latvija, k‚da t‚

b˚s n‚kotnÁ, t‚dÁÔ pied‚v‚ju interviju ar

Soci‚lo zin‚tÚu fakult‚tes prodek‚nu

Dmitriju OÔehnoviËu.

Latvijas Republikas past‚vÁan‚ ir

vair‚ki posmi ñ no neatkarÓbas

pasludin‚anas 1918. gada 18.

novembrÓ lÓdz 1940. gada 17. j˚nijam,

kad PSRS karaspÁks, ÌÁrsojot valsts

robe˛u, iebruka Latvijas teritorij‚ un

pakÔ‚va valsti okup‚cijai.

Kop‚ ar kolÁÏiem Daugavaslokos

mÁn

ea

inte

rvija

212 0 0 7 novembris LAI TOP!

�

Ar savu meitiÚuLÓnu Mariju

otras puses, par pozitÓvu nevar uzskatÓt par‚dÓbu,kad, it Ópai jaunieu vid˚, valsts svÁtki tiek pilnÓb‚ignorÁti un pat nav priekstata par to, kas tie ir. Reizmani sar˚gtin‚ja un saviÔÚoja k‚da studenta atbilde,ka L‚ËplÁa diena ir L‚ËplÁa dzimanas diena.Neesmu pesimists un uzskatu, ka valstiska untautiska st‚ja attÓst‚s, jo reiz biju Ôoti patÓkamip‚rsteigts, kad 18. novembrÓ mani uzaicin‚ja piesvÁtku galda, kas bija dekorÁts Latvijas karoga kr‚s‚s.

- K‚ J˚s izprotat jÁdzienu patriotisms?- Kas j‚dara, lai koptu un attÓstÓtu patriotismu? –o

jaut‚jumu bie˛i vien dzirdam TV, k‚ arÓ tas tiekanalizÁts citos plasaziÚas lÓdzekÔos. Manupr‚t,katram j‚s‚k ar sevi. J‚r‚da citiem, ka Latvijas karogacelana nav bailes no naudas soda, me˛u tÓrÓanaun kopana nav ‚riÌÓba, bet gan mÁÏin‚jumspadarÓt savu dzimteni skaist‚ku. Dom‚ju, valstssvÁtkos nepiecieams padom‚t, ko konkrÁti es esmuizdarÓjis, lai varÁtu lepoties ar savu valsti, un kasj‚izdara, lai arÓ citi lepotos ar savu tÁvzemi ñ Latviju.

- K‚duredzat Latvijun‚kotnÁ?

- N‚kam‚paaudze b˚sspÁjÓga vair‚kaizdom‚ties,kas bija un ir,b˚s pateicÓgitiem, kasi z v e i d o j atagadni unveidos arÓ

n‚kotni. Esmu kategoriski pret to, ka Latvijas vÁsturetiktu m‚cÓta atseviÌi no pasaules vÁstures konteksta.Zin‚m‚ mÁr‚ esmu arÓ pret ideju atjaunotpolitinform‚cijas stundas skol‚, jo cilvÁkam j‚b˚tbrÓvam sav‚ izvÁlÁ, ar varu nevar pan‚kt mÓlestÓbu ñtikai pretÁjo.

Noteico‚ loma ir nevis form‚lai izglÓtÓbai, bettiei Ïimenei un sabiedrÓbai kopum‚. fiÁl, ka nevienmÁr Ó brÓ˛a sabiedrÓba ir gatava uzÚemtiesdzÓves audzin‚t‚jas lomu. No otras puses, es saprotuto, ka tas var izraisÓt diskusijas, bet dom‚ju, irnepiecieams modernizÁt valsts svÁtku svinÁanastradÓciju. Neapaub‚mi, patosam ir j‚b˚t, bet k‚pÁclÓdztekus tam nevar past‚vÁt action, piemÁram,valsts svÁtku svinÁana Amerik‚.

- Paldies par interviju!

IzvÁlies darbuLatvij‚!Laik‚, kad liela daÔa Latvijas

iedzÓvot‚ju dodas peÔÚ‚ uz Œriju,Lielbrit‚niju vai cit‚m

viesstr‚dnieku iecienÓt‚m zemÁm,dzimtenÁ pietr˚kst augsti

kvalificÁtu pam‚ju speci‚listuda˛‚d‚s jom‚s.

Daugavpils Universit‚tÁ 31. oktobrÓ un 1. novembrÓ

norisin‚j‚s izst‚de Karjeras dienas: Ideja ñ IespÁja ñ Risin‚jums.

Izst‚des ofici‚laj‚ atkl‚an‚ kl‚tesoos uzrun‚ja DU rektors

ArvÓds Barevskis.

Izst‚dÁ piedalÓj‚s t‚di uzÚÁmumi k‚ Mono M-Red Bull Latvia

(Latvijas lÓderis vairumtirdzniecÓb‚), SIDC GROUP (person‚la

atlase darbam uz kruÓza kuÏiem), Hansabanka (starptautisks

finanu uzÚÁmums), MAXIMA Latvija (Baltijas valstu

mazumtirdzniecÓbas lÓderis), Sonette (tele-m‚rketinga aÏent˚ra),

New Vision (IT partneris tirdzniecÓbas un viesmÓlÓbas sfÁr‚), TAX

BACK (‚rzemju nodokÔu atg˚ana), Latakko (Pirelli ofici‚lais

p‚rst‚vis Latvij‚), Citadel (bezmaksas jaunieu laikraksts), k‚ arÓ

Latvijas DzelzceÔ.

Karjeras dienu laik‚ studentiem bija iespÁja ieg˚t pilnÓgu

inform‚ciju par da˛‚d‚m darba viet‚m, darba apst‚kÔiem un

samaksu, neapmeklÁjot konkrÁto uzÚÁmumu. IespÁja tiei

kontaktÁties ar darba devÁjas komp‚nijas p‚rst‚vjiem sniedza

atbildes uz visiem jaut‚jumiem un izgaisin‚ja aubas par

vÁlamo amatu.

Izst‚des norises dien‚s visiem interesentiem bija iespÁja

noskatÓties uzÚÁmumu sagatavot‚s prezent‚cijas, t‚dÁj‚di

uzzin‚t vair‚k par konkrÁt‚ uzÚÁmuma darbÓbas specifiku, k‚

arÓ uzdot visda˛‚d‚kos jaut‚jumus par darbu konkrÁtaj‚

uzÚÁmum‚.

Latvijas 5. karjeras dienas organizÁja Baltic Educational

Travel and Work Association /BETWA/ sadarbÓb‚ ar Starptautisko

inform‚cijas darba c ntru /SIDC Group/ ñ profesion‚Ôu komandu,

kurus vieno kopÓga ideja ñ veicin‚t darbaspÁka resursu attÓstÓbu

Latvij‚.

J‚teic, ka m˚su studenti k‚rtÁjo reizi izcÁl‚s ar ne Ópai lielu

aktivit‚ti un ieinteresÁtÓbu Karjeras dienu pas‚kumos.

Ka

rje

ras d

ien

as a

pm

eklç

ja K

ristî

ne

Ar

Dm

itriju

Oïeh

no

viè

u s

aru

nâjâ

s L

îva

Latvijaskotne!î

uzzi

ni