SATURS - Sākums finansu/2001_parskats/2001_5_lv.pdf · Parekss grupa 01 2001 Vadîba Vadîbas ziñojums Galvenie makroekonomiskie un finansu darbîbas rådîtåji Bankas darbîbas

Parekss grupa 01 2001

Vadîba

Vadîbas ziñojums

Galvenie makroekonomiskie un

finansu darbîbas rådîtåji

Bankas darbîbas sasniegumi

Klientu apkalpoßana

Maksåjumu kartes

Kreditéßana un lîzings

Informåciju tehnolo©ijas

Resursu pårvaldîßana un

vértspapîru tirdzniecîba

Investîciju bankas pakalpojumi un

korporatîvå finanséßana

Finansu investîciju pårvaldîßana

Bankas personåls

Nelikumîgå ce¬å iegütu lîdzek¬u

Iegalizåcijas novérßana

Parekss atklåtais pensiju fonds

Parekss Brokeru Sistéma

Parekss Lîzings

Parex Lizingas (Lietuva)

Parex Bankas (Lietuva)

Parekss apdroßinåßanas kompånija

Baltic Polis (Lietuva)

Parekss grupas pårståvniecîbas

Sponsoréßana

Struktüra

Finansu pårskatu sada¬a

Parekss bankas filiåles,

Parekss grupas uzñémumiun pårståvniecîbas

2

3

4

5

8

12

14

17

18

20

21

22

24

25

26

27

28

29

30

31

32

33

34

37

84

SATURS

Parekss grupa Gada pårskats 200102 200103

Aleksandrs KvasovsViceprezidents klientu apkalpoßanas jautåjumos

‰riks BrîvmanisViceprezidents finansu un informåciju tehnolo©iju jautåjumos

Lîga PuriñaViceprezidente klientu kreditéßanas jautåjumos

Jevgénijs ZolotarevsViceprezidents kapitåla tirgu un investîciju jautåjumos

2001. gads iezîmé nozîmîgu robeΩlîniju akci-ju sabiedrîbas Parekss banka vésturé, jo2002. gada vidü tå atzîmés savu desmit gadu jubile-ju. 2001. gadå Parekss banka un Parekss grupa ko-pumå ne tikai sasniedza ienesîguma rekordu, bet arîsasniedza teicamus darbîbas rådîtåjus plaßå piedåvå-to pakalpojumu spektrå, pierådot sevi kå neapstrî-damu lîderi Latvijas finansu sektorå.

Parekss banka ir vél vairåk nostiprinåjusi savu reputå-ciju kå viena no vislabåk vadîtajåm un stabilåkajåmfinansu institücijåm Baltijå, konsekventi güstot pe¬ñuvisos tås paståvéßanas gados. GalvenajosParekss bankas darbîbas virzienos vérojams nozîmîgspieaugums, pieméram, noguldîjumu apjomspalielinåjies par 21%, maksåjumu karßu kontu apjoms– par 29% un klientu kontu apjoms – par 30%. Atvértiastoñi jauni klientu apkalpoßanas centri, tådéjådiLatvijå kopå darbojas 101 filiåle un klientuapkalpoßanas centrs. Starptautiskå mérogåParekss banka paplaßinåja savu klåtbütni Baltijå,atverot pårståvniecîbas biroju Tallinå (Igaunija), kaspapildina jau esoßo Parekss grupas 10 pårståvniecîbutîklu NVS un Frankfurté (Våcija).

Parekss banka ir viens no lielåkajiem kreditoriemLatvijas korporatîvajå sektorå, bez tam tå aktîvi dar-bojas kå aizdevéjs arî Lietuvå un Igaunijå.

Korporatîvajiem klientiem un institücijåm izsniegtiekredîti veido apméram 83% no visa Parekss bankas kredît-portfe¬a, un to apjoms 2001. gadå pieaudzis par 27%.Parekss banka paliek uzticîga Latvijas tautsaimniecîbaiun, îstenojot savu kredîtpolitiku, ir atbalstîjusi vairåkastautsaimniecîbas nozares.

2001. gadå pastiprinåta vérîba tika veltîta privåtper-sonu kreditéßanai. Straujais iekßzemes kopproduktapieaugums 2001. gadå Baltijas valstîs un, jo îpaßiLatvijå, liecina par iedzîvotåju labklåjîbas un pirktspé-jas palielinåßanos. Salîdzinoßi zemås kredîtlikmes ¬auj sañemt aizdevumus arvien lielåkai privåtå sektorada¬ai. Sekojot ßai tendencei, Parekss banka nåkamodivu gadu laikå plåno attîstît kredîtu pakalpojumuizplatîßanas kanålus, lai palielinåtu privåtpersonu da¬ukredîtportfelî no esoßajiem 17% lîdz aptuveni 25%.

Pagåjußais gads bija izcilu panåkumu gads arî kapitålatirgus un investîciju darbîbå. Parekss bankaspiesardzîgå pieeja tås investîciju portfe¬a vadîbå irnodroßinåjusi optimålu aktîvu izvietojumu, kå rezultåtåir sasniegta ievérojama saimnieciskås darbîbas pe¬ñano ¬oti zema riska (vidéjais reitings – A) vértspapîruportfe¬a. Més esam panåkußi krasu (170%) pieaugu-mu komisijas naudas ienåkumos, kå arî 29% pieau-gumu pe¬ñå no vértspapîru tirdzniecîbas, kas liecina,ka müsu ieguldîjums “visu zvaigΩñu komandå” atmak-såjas.

Nodibinot Finansu produktu strukturéßanas un pår-doßanas noda¬u, més esam panåkußi bütisku pieau-gumu klientu darîjumu apjomos. Íie panåkumi ir lielåmérå saistîti ar Parekss bankas lîdzdalîbu trîsnozîmîgås paråda vértspapîru emisijås Baltijå2001. gadå (Svensk Exportkredit par 10 milj. latu,Lietuvas Telekom par 150 milj. litu un otrås Latvijasvaldîbas eiroobligåcijas emisijå – par 200 milj. eiro).

Påréjie lielåkie Parekss grupas uzñémumi –Parex Bankas, Parekss Lîzings, Parex Lizingas unParekss atklåtais pensiju fonds – ir sasniegußi savussaimnieciskås darbîbas mér˚us, tådéjådi efektîvipapildinot Parekss bankas uzñéméjdarbîbu un sniedzotievérojamu ieguldîjumu vispåréjai Parekss grupasattîstîbai un uzplaukumam. Bez tam, ñemot vérå, kair radîts pamats, lai uzsåktu Parex Asset Managementdarbîbu, Parekss grupai ir labas izredzes k¬üt parvienu no vislielåkajiem fondu pårvaldîtåjiem Centrålajåun Austrumeiropå.

Íie sasniegumi nav palikußi nepamanîti no reitingaa©entüru puses. Moody’s ir paaugstinåjis Parekssbankas reitingu lîdz Ba1, un Fitch tås nåkotnes vértéju-mu joprojåm noteicis kå pozitîvu. Parekss banka ir sañé-musi arî “Gada bankas” titulu no Banker Magazine, kåarî visas çetras Latvijai paredzétås Euromoney balvaspar izcilu darbîbu ßådås kategorijås – Best Bank, BestDebt House, Best Equity House, Best M&A House.

Ar îpaßu lepnumu paziñojam, ka esam sasniegußi ßosizcilos rezultåtus ¬oti spécîgas konkurences apståk¬osun esam attaisnojußi müsu akcionåru un klientu paus-to uzticîbu. Més turpinåsim savus centienus pécarvien izcilåkiem sasniegumiem, lai îstenotu savumér˚i pasargåt un vairot müsu klientu aktîvus.

Valérijs KarginsPrezidents, Valdes priekßsédétåjs

Viktors KrasovickisDirektoru padomes priekßsédétåjs

VADÈBA VADÈBAS ZIÔJUMS

Rîgå,2002. gada 28. februårî

Prezidents, Valdes priekßsédétåjs Direktoru padomes priekßsédétåjs

Gints PoißsPadomes priekßsédétåjs

Valérijs Kargins Viktors Krasovickis

200105Parekss grupa Gada pårskats 200104

GALVENIE PAREKSS GRUPAS FINANSU DARBÈBAS RÅDÈTÅJI

GALVENIE MAKROEKONOMISKIE RÅDÈTÅJI LATVIJÅ

GALVENIE MAKROEKONOMISKIE UN FINANSU DARBÈBAS RÅDÈTÅJI BANKAS DARBÈBAS SASNIEGUMI

Parekss grupa Gada pårskats 200106 07 2001

BANKAS DARBÈBAS SASNIEGUMI BANKAS DARBÈBAS SASNIEGUMI

KLIENTU APKALPOÍANA

Parekss grupa 08 09 2001Gada pårskats 2001

Katru dienu Parekss banka apkalpo vairåknekå 150 000 klientu – såkot no noré˚inu kontuatvérßanas un apkalpoßanas lîdz darîjumu finan-séßanai, aizdevumiem un investîcijåm. Parekss bankåikviens klients var veikt valütas konvertåciju, noguldîtnaudas lîdzek¬us noré˚inu kontå, maksåjumu karteskontå, kråjkontå vai termiñdepozîtå, kå arî veiktnepiecießamos maksåjumus.

Straté©iski definéjot savu mér˚i – büt universålaibankai, Parekss banka savus pakalpojumus piedåvåikvienam – uzñémumiem un privåtpersonåm jebkuråno bankas filiålém, kuru skaits gan Rîgå, gan citåsLatvijas pilsétås un rajonos nemitîgi pieaug.

Parekss bankas filiå¬u attîstîbas koncepcija ir balstîtauz principu, ka klients jebkuru viñam nepiecießamobankas pakalpojumu var sañemt vienuviet. Èstenojotre©ionålo filiå¬u attîstîbas plånu, 2001. gadå bankaatvéra 8 jaunas klientu apkalpoßanas vietas. Pérndarbu såkusi arî jauna pakalpojumu sniegßanas vietaRîgå, Brîvîbas ielå 148, kas dod papildu iespéjas pie-saistît jaunus klientus.

Ar 673 miljonu latu lieliem aktîviem Parekss banka arî2001. gadå bija pårliecinoßa lîdere Latvijas komerc-banku sektorå. Bankas izaugsmi atspogu¬o visupamatrådîtåju pieaugums – péc kapitåla un rezervjulieluma Parekss banka pérn aizñéma 19% tirgus da¬uLatvijå, bet péc noguldîjumu apjoma – 22%. Pievérßotîpaßu uzmanîbu klientu apkalpoßanai Latvijå, bankaskopéjais klientu kontu skaits 2001. gadå palielinåjiespar 30%.

Lai nodroßinåtu kvalificétas konsultåcijas sareΩ©îtosfinansu jautåjumos un elastîgu pieeju uzñémumuapkalpoßanå, 2001. gadå banka izveidoja Lielo kor-poratîvo klientu apkalpoßanas da¬u. Tås galvenaisuzdevums ir nodroßinåt individuålu pieeju lielo uzñé-mumu finansu jautåjumu risinåßanå, padarot pakalpo-jumu izmantoßanu vienkårßåku un izdevîgåku.

1992. gads Tiek dibinåta Parekss banka unapkalpots pirmais klients. Bankas galvenais birojsatrodas Rîgå, K. Valdemåra ielå 8.

1993. gads Privatizéjot vienu no LatvijasBankas noda¬åm, Parekss banka iegådåjas éku Smilßuielå 3, kurå tagad izvietots bankas galvenais birojs unkurå gan uzñémumi, gan arî privåtpersonas varsañemt ikvienu bankas sniegto pakalpojumu.

1994. gads Parekss bankai pievienojot a/sParekss valütas maiñas punktus, banka ievérojamipaplaßina klientu apkalpoßanas vietu skaitu un snieg-to pakalpojumu klåstu.

1995. gads Parekss banka såk apkalpotpirmos lielos korporatîvos klientus – Lattelekom,Latvijas Gåze, Latvenergo, CSDD un citus valsts uzñé-mumus, kas iezîmé bütisku pagriezienu bankas turp-måkajå attîstîbå. Pirmo reizi banka atver klientuapkalpoßanas vietas årpus Rîgas.

1996. gads Tiek izveidots Inkasåcijas die-nests.

1997. gads Tiek veikta bankas klientusegmentåcija, noß˚irot vietéjos klientus no rietumval-stu un austrumvalstu klientiem.

1998. gads Paplaßinoties telpåm, tiek at-klåta klientu apkalpoßanas zåle Smilßu ielå 3, unnodibinåta VIP (Very Important Person) noda¬a, kuraskompetencé ir îpaßu klientu apkalpoßana.

1999. gads Darbu såk pakalpojumu unservisa kvalitåtes tålrunis.

2000. gads Parekss bankå såk ieviestsistému GLOBUS, pakåpeniski saslédzot bankasnoré˚inu grupas un filiåles vienotå tîklå. Íådi pakalpo-jumu sniegßana tiek nodroßinåta on-line reΩîmå.

2001. gads Tiek ieviesta kontu vadîbassistéma internetå DIGI::WEB. Uz VIP noda¬as båzestiek izveidota Lielo korporatîvo klientu apkalpoßanasda¬a.

Inese ÍibajevaAttålinåto klientu apkalpoßanas noda¬as vadîtåja

KLIENTU APKALPOÍANA

Gatis KokinsLielo korporatîvo klientu apkalpoßanas da¬as vadîtåjs,

asistéjoßais viceprezidents


Vladimirs KußnirsRe©ionålås apkalpoßanas da¬as vadîtåjs, filiåles Valdemårs pårvaldnieks

Ga¬ina EglîteGalvenå biroja klientu apkalpoßanas da¬as vadîtåja

Mihails Íçav¬evsFiliåles Citadele pårvaldnieks

Jevgénija JerjomenkoFiliåles Daugavpils pårvaldniece

Klientu értîbåm pagåjußajå gadå Parekss banka ieviesa kontu vadîbas sistému internetå DIGI::WEB, arkuras palîdzîbu iespéjams aplükot savus kontus, veikt pårskaitîjumus vai apmaksåt ré˚inus, kå arî veikt citusdarîjumus neatkarîgi no bankas darba laika. Nåkotné atbilstoßi daΩådu klientu specifiskajåm vajadzîbåm bankaplåno piedåvåt kontu vadîbas sistémas DIGI projektus arî tießi privåtfirmu un lielo uzñémumu vajadzîbåm.

2002. gada såkumå 12 Eiropas Savienîbas valstis veica pédéjo naudas reformas posmu, arî skaidras naudasnoré˚inos pårejot uz vienotu valütu – eiro. Parekss banka bija pirmå no bankåm Latvijå, kas 2001. gadå sañé-ma jaunås eiro naudas zîmes un prezentéja tås plaßai sabiedrîbai. Paraléli Parekss banka organizéja kampañuPe¬ñas depozîts III, kuras ietvaros ikvienam tika piedåvåta iespéja savlaicîgi atrisinåt ar veco Eiropas valütukonvertåciju saistîtås problémas un noguldît naudu depozîtå. Íis piedåvåjums, kå arî citi Parekss bankasnoguldîjumu veidi guvußi lielu klientu atsaucîbu.

Parekss bankå strådå zinoßi un profesionåli darbinieki, kas ir gatavi sniegt konsultåcijas, dot padomus uninformét apmeklétåjus par bankas piedåvåtajiem pakalpojumiem. Informåciju klienti var sañemt jebkurå no 101Parekss bankas pakalpojumu sniegßanas vietas viså Latvijå, pa tålruni vai arî bankas måjas lapå internetå:www.parex.lv. Parekss banka ir apñémîbas pilna attîstît savu pakalpojumu klåstu un nostiprinåt savas pozîci-jas ne tikai Latvijå, bet viså Baltijå. Tå ir vieta, ar kuru banka saista ilgtermiña straté©iskos plånus un kurågatavojas strådåt arî nåkotné.

KLIENTU APKALPOÍANA KLIENTU APKALPOÍANA

1994. gads Parekss banka iegüst VISA unEuropay licenci maksåjumu karßu izdoßanai un k¬üstpar vienu no pirmajåm bankåm Latvijå, kas såk izdotmaksåjumu kartes VISA un Eurocard/MasterCard.

1995. gads Tiek sañemtas ekskluzîvastiesîbas American Express karßu izplatîßanai Latvijå.

1997. gads Tiek uzsåkta Maestro mak-såjumu karßu izdoßana.

1998. gads Såkas VISA Electron maksåju-mu karßu izdoßana. Pirmoreiz Latvijå tiek emitétaVirtuålå karte, kas paredzéta noré˚iniem internetå.

1999. gads Uzsåkta Cirrus maksåjumukarßu izplatîßana. Tirgü emitéta pirmå Èstå kredîtkarte.

2000. gads Tiek ievérojami paplaßinåtsbankas automåtu (ATM) skaits un maksåjumu karßupieñemßanas (POS terminålu) tîkls tirdzniecîbas vietås.

2001. gads Tiek izveidots Parekss bankasun Baltijas Tranzîtu Bankas ATM apvienotais tîklsNaudas Punkts 24.

Maksåjumu karßu izsniegßana un apkalpoßanair viens no visstraujåk augoßajiem banku pakalpoju-miem Latvijå. Piedåvåjot saviem klientiem plaßu mak-såjumu karßu klåstu, Parekss banka no savas dar-bîbas pirmsåkumiem vienmér ir bijusi lîderis kredîtkarßutirgü.

Èpaßu uzmanîbu pievérßot uzñémumiem piedåvåtajåmalgu kartém, pagåjußajå gadå, salîdzinot ar2000. gadu, Parekss bankas izsniegto maksåjumukarßu skaits palielinåjies par 29%, bet bankas emité-to debetkarßu skaits pieaudzis par 28%.

Visas Parekss bankas emitétås debetkartes (VISAElectron un Maestro) ir starptautiskas. Cirrus starp-tautiskås debetkartes ir paredzétas skaidras naudasizñemßanai turpat vai 500 000 bankas automåtosviså pasaulé.

Parekss banka ir viena no pirmajåm bankåm Latvijå,kas emitéja Èsto kredîtkarti. Lai sañemtu ßo karti,klientam nav nepiecießams garantijas depozîts, jokredîta limits tiek pieß˚irts, pamatojoties uz klientaienåkumu lîmeni un to stabilitåti. Lai popularizétukredîtkarßu priekßrocîbas, Parekss banka sadarbîbå artürisma a©entüråm 2001. gadå organizéja akciju“Nauda vienmér ar Jums!”, kas veicinåja 33% pieau-gumu Parekss bankas emitétajåm kredîtkartém.

Attîstoties bankas tehnolo©ijåm, Parekss banka pérninternetå radîjusi iespéju klientiem Latvijå ne tikainoformét Virtuålås kartes sañemßanu, bet arî redzétkartes atlikumu un veikto darîjumu vésturi.


Andris RiekstiñßMaksåjumu karßu da¬as vadîtåjs

Tatjana KulapinaMaksåjumu karßu da¬as Kredîtkarßu noda¬as projektu menedΩere

Jurijs DegtjarjovsMaksåjumu karßu da¬as Kredîtkarßu noda¬as vadîtåjs

Parekss bankai ir viens no plaßåkajiembankas automåtu tîkliem Latvijå. 2001. gadå Parekssbanka un Baltijas Tranzîtu banka noslédza sadarbîbaslîgumu, kas deva iespéju apvienot bankas automåtutîklus Naudas punktå 24. Klientiem tika radîtas papil-du értîbas bez maksas izñemt naudu vairåk nekå 200bankas automåtos viså Latvijå. Lai popularizétu mak-såjumu karßu lietoßanas tradîciju attîstîbu Latvijå,banka 2001. gadå piedalîjås akcijå “Makså ar kartiun laimé!”.

Rüpîgi analizéjot klientu vélmes un vajadzîbas,Parekss banka pakåpeniski attîsta maksåjumu karßupieñemßanu tirdzniecîbas vietås. 2001. gads irievérîbas cienîgs ar faktu, ka Parekss banka ieguvusiVISA sertifikåciju viedkarßu pieñemßanai. Bankasautomåtu un POS terminålu pakåpenisku nomaiñuatbilstoßi jaunajåm tehnolo©ijåm Parekss bankaizvirzîjusi par vienu no turpmåkås darbîbas prioritåtémmaksåjumu karßu jomå.

MAKSÅJUMU KARTESMAKSÅJUMU KARTES


Vladislavs SkrebelisValdes loceklis, viceprezidentes klientu kreditéßanas jautåjumos

padomnieks

Jorens RaitumsKorporatîvås kreditéßanas un lîzinga da¬as vadîtåjs

KREDIT‰ÍANA UN LÈZINGS KREDIT‰ÍANA UN LÈZINGS

1994. gads Parekss bankå tiek izveidotaKreditéßanas da¬a, kurå strådå 4 cilvéki. Bankai tiekuzticéta Latvijai pieß˚irto starptautisko institücijukredîtlîniju apkalpoßana.

1995. gads Tiek izsniegti pirmie liela apjo-ma kredîti institucionålajiem aizñéméjiem. IzveidotaLîzinga da¬a.

1996. gads Pasaules Banka Latvijai pieß˚irvairåkas kredîtlînijas mazå un vidéjå biznesa attîstîbaiun finansu sektora restrukturizéßanai, ar kuruapkalpoßanu nodarbojas Parekss banka. Banka såkpiedåvåt faktoringu.

1997. gads Banka piedalås Parekss Lîzings(Latvijå) un Parex Lizingas (Lietuvå) dibinåßanå.Izveidota Kreditéßanas noda¬a Parekss bankas filiåléCitadele.

1998. gads Parekss banka såk apkalpotPasaules Bankas pieß˚irto kredîtlîniju lauku attîstîbasfinanséßanai. Valsts programmas ietvaros tiek uzsåk-ta studentu kreditéßana.

1999. gads Parekss banka vienîgå noBaltijas tiek uzñemta starptautiskajå lîzinga asociåcijåMULTILEASE.

2000. gads Noslégts lîgums ar VAS Laukuattîstîbas fonds par garantijåm lauku kredîtu atmak-sai. Sadarbîbå ar Parex Bankas Lietuvas tirgü tiekuzsåkta daΩådu projektu kreditéßana.

2001. gads Kreditéßanas direkcija mainasavu struktüru, ievießot integrétu vadîbas modeli.Katrai klientu grupai – korporatîviem klientiem,maziem un vidéjiem uzñémumiem, privåtpersonåm tiek

izveidota darbîbas programma, radot individualizétupieeju klientiem. Noslégts lîgums starp Parekss bankuun Valsts kasi par energoefektivitåtes projektu finan-séßanu. Banka – vienîgå no Baltijas valstîm – tiekuzñemta starptautiskå faktoringa organizåcijåInternational Factors Group.

Parekss banka piedåvå plaßu iespéju spektrusañemt aizdevumus un citu veidu finanséjumu ganlieliem uzñémumiem un organizåcijåm, gan maziem unvidéjiem uzñémumiem, kå arî privåtpersonåm.Parekss banka piedåvå elastîgus noteikumus aizdevu-mu sañemßanai un ñem vérå klienta individuålåsvélmes un iespéjas.

Parekss banka péc aizñémumu veida 2001. gadå vis-vairåk kreditéjusi privåtuzñémumus – 70.4% no kopéjåizsniegto aizdevumu apjoma. Aizdevumi privåtpersonåmveido 17.6% no izsniegtå aizdevumu apjoma, valstsun paßvaldîbu uzñémumiem – 6.5%, bet valdîbai unpaßvaldîbåm – 5.4%.

Aktîvi piedaloties Latvijas tautsaimniecîbas attîstîbasproceså, 2001. gadå Parekss banka visvairåk kredi-téjusi transportu un sakarus (23% no uzñémumiemizsniegto aizdevumu apjoma), tirdzniecîbu (21%) unraΩoßanu (15%).

Parekss banka ir atsaucîga klientu vélmju izvértéßanå.Kå populåråkos bankas aizdevumus uzñémumi izvélaskredîtus nekustamå îpaßuma (éku, büvju, dzîvok¬u,garåΩu, zemes u.c.) iegådei, celtniecîbai, citupamatlîdzek¬u (tehnolo©isko iekårtu, raΩotñu unraΩoßanas iekårtu) iegådei, citu investîciju finan-séßanai, kå arî apgrozåmo lîdzek¬u finanséßanai. Èpaßuuzmanîbu Parekss banka pievérß aizdevumu iz-sniegßanai biznesa attîstîbai un zemnieku un laukuuzñéméju darbîbas finanséßanai.

Ilona KubileTirdzniecîbas finanséßanas un faktoringa da¬as vadîtåja

Parekss banka piedåvå uzñémumiemdaΩådus finanséßanas veidus: aizñémumus, lîzingakredîtus pamatlîdzek¬u un transportlîdzek¬u iegådei,kredîtlînijas un overdraftus apgrozåmo lîdzek¬u finan-séßanai îstermiñå, kå arî faktoringa kredîtus apgrozå-mo lîdzek¬u finanséßanai pret debitoru parådiem.

Sadarbîbå ar årvalstu faktoringa kompånijåmParekss banka piedåvå arî eksporta un importa fak-toringa pakalpojumus un starptautisko tirdzniecîbasfinanséßanu. Banka ir gatava sniegt klientiempalîdzîbu arî ES SAPARD programmas lîdzek¬usañemßanå.

Péc ekspertu vértéjuma vairåk nekå puse darîjumunekustamå îpaßuma tirgü tiek veikti uz kredîta vailîzinga noteikumiem. Parekss banka cießi sadarbojasar vadoßajåm nekustamå îpaßuma firmåm. Efektîvåsadarbîba klientiem dod iespéju kredîtu sañemt åtriun érti.

Èpaßu uzmanîbu Parekss banka velta lîzinga kredité-ßanas pakalpojumiem. Vislielåkais pieprasîjums vélaizvien ir vieglo, smago, üdens, gaisa, sauszemes unspecializéto transportlîdzek¬u lîzingam. Atzinîbu klientuvidü guvusi bankas piedåvåtå lîzinga kreditéßana lieto-tu transportlîdzek¬u, nekustamå îpaßuma un raΩoßanasiekårtu iegådei.

Pagåjußå gada nogalé Parekss bankas kopéjå kredît-portfe¬a apjoms bija 268,272 miljoni latu. Izvirzothipotekåro kreditéßanu privåtpersonåm par prioritåtikreditéßanas jomå 2002. gadå, Parekss banka filiåliCitadele ir pårveidojusi par privåtpersonu hipotekåråskreditéßanas centru. Tagad ßeit ir koncentréti labåkienozares speciålisti, jaunåkå tehnolo©ija un nepie-cießamie resursi, lai klients sev vélamo pakalpojumuvarétu sañemt kvalitatîvi.

Lai gan Parekss banka galvenokårt aizdevumus iz-sniedz Latvijas uzñémumiem un iedzîvotåjiem, tåveiksmîgi kredité arî årvalstu rezidentus. Izvélétåstraté©ija ir apstiprinåjusi Parekss bankas stiprås pozî-cijas kopéjå aizdevumu tirgü.

Parekss banka ir un paliek viena no lielåkajåm aizde-véjåm Latvijas uzñéméjdarbîbai un paßlaik investéresursus uzñéméjdarbîbas kreditéßanas prasmju piln-veidoßanå Lietuvå un Igaunijå. Strauja IKP pieaugumaapståk¬os Baltijas valstîs Parekss banka apzinåsprivåtpersonu kreditéßanas nozîmîbu un turpina attîstîtkreditéßanas pakalpojumu sadales kanålus privåtper-sonåm. Parekss banka ir uzticams, droßs un sapro-toßs darîjumu partneris saviem aizñéméjiem.


Guntars GrînbergsJuridiskås da¬as vadîtåjs

Rolands CitajevsBanku tehnolo©iju da¬as vadîtåjs

KREDIT‰ÍANA UN LÈZINGS

EiΩens SlavaPrivåtpersonu un MVU kreditéßanas un lîzinga da¬as vadîtåjs

Ìirts VîtoliñßPrivåtpersonu un MVU kreditéßanas un lîzinga da¬as

filiåles Citadele kredîtu noda¬as vadîtåjs

1992. gads Tiek izstrådåta bankas pirmåinformatîvå sistéma.

1994. gads Tiek uzstådîts pirmais globålåsinformåcijas a©entüras Reuters terminåls.

1995. gads Darbu uzsåk Parekss bankasinterneta måjas lapa. Ieviesta karßu vadîbas sistémaCardman.

1996. gads Tiek uzstådîts pirmais bankasautomåts. Ieviesta sistéma Klients – Banka unMaster KCS. Parekss banka ieståjas starptautiskajåasociåcijå S.W.I.F.T.

1997. gads Tiek uzstådîts pirmais informå-cijas terminåls Bloomberg. Izsniegta pirmå debetkarte.

1999. gads Izsniegta pirmå maksåjumukarte Cirrus.

2000. gads Parekss bankå tiek uzsåktajaunas bankas sistémas GLOBUS ievießana, kå arîuzstådîta karßu vadîbas sistéma Transmaster un jauna infor-måcijas droßîbas sistéma Ugunsmüris. Ieviests bankasautomåtu pårvaldes modulis karßu sistémå Cortex.

2001. gads Tiek ieviesta kontu vadîbassistéma internetå DIGI::WEB.

Palielinoties bankas klientu un reizé arî veik-to pakalpojumu transakciju skaitam, Parekss bankalielu uzmanîbu velta tehnolo©iskå nodroßinåjuma piln-veidoßanai. Lielåkå da¬a bankas pakalpojumu ir cießisaistîti ar modernu informåcijas kanålu un tehnolo©ijuizmantoßanu, kuru izstrådåßanå banka ir veikusiievérojamas investîcijas.

Par bütisku pagriezienu bankas tehnolo©iju attîstîbåk¬uva sistémas GLOBUS ievießana, kas ¬auj bankasfiliåles un noré˚inu grupas apvienot kopéjå tîklå undarîjumus veikt tießå piesléguma (on-line) reΩîmå.Aizvien straujåk biznesa vidé ienåkot internetam,Parekss banka 2001. gadå klientiem såka piedåvåtjaunu pakalpojumu – kontu vadîbas sistému internetåDIGI::WEB. Ar tås palîdzîbu klienti jebkurå diennaktslaikå var iegüt informåciju par savu kontu bilanci,veikt naudas pårskaitîjumus, sañemt informåciju utt.,neizejot no savåm måjåm vai darba vietas. Klientudarîjumu droßîbu garanté elektroniskå autorizåcijasierîce Digipas, kas ir piemérotåka uzñémumiem.Privåtpersonas darîjumu autorizåcijai galvenokårtizvélas speciålas kodu kartes.

Turpinot tehnolo©iju funkcionalitåtes palielinåßanu,banka plåno ieviest ßådas jaunas sistémas: jaunukontu vadîbas sistémas versiju DIGI::FIRMA (kontuvadîba, izmantojot modéma sakarus ar banku), datunoliktavu Data Warehouse (centralizéta informåcijasglabåßana un daΩådu analîtisku atskaißu ©eneréßana),jaunas kontu vadîbas sistémas versijas DIGI::TEL(telefonbanka), DIGI::SMS (operåcijas, izmantojot GSMmobilos tålruñus) un DIGI::WAP (bankas pakalpojumuveikßana ar GSM/UMTS WAP starpniecîbu), kå arîklientu attiecîbu ar bankas vadîbas sistému CRM(esoßo un jauno klientu datu båzu veidoßana un efektî-va izmantoßana) u.c.

Parekss banka ir iegådåjusies un ievieß jaunu dîlingasistému TITAN, kas paaugstinås ne tikai darîjumu pre-cizitåti un droßîbu, bet arî pakalpojuma sniegßanasåtrumu. Savukårt jaunas komunålo maksåjumu sisté-mas ievießana atvieglos klientu apkalpoßanu visåsParekss bankas filiålés un noré˚inu grupås. Parekssbanka arî plåno såkt klientiem izsniegt jaunåspaaudzes maksåjumu kartes – viedkartes, kuras büsdroßåkas par ßobrîd izmantojamåm maksåjumukartém. Parekss banka ir pårliecinåta, ka tikai jaunuun müsdienîgu informåcijas tehnolo©iju izmantoßanavar veicinåt bankas sniegto pakalpojumu operativitåti,un, galvenais, garantét to kvalitåti un droßîbu.

INFORMÅCIJU TEHNOLOÌIJAS

2001

Parekss banka darbojas arî starptautiskajå tirgü, kurbankai ir vairåk nekå 50 partneru, tajå skaitå arîvadoßås tirdzniecîbas un finansu institücijas novairåkåm pasaules valstîm.

Parekss bankas MarΩinålo un derivatîvo operåcijunoda¬a veic gan privåtpersonu, gan arî uzñémumuapkalpoßanu. Lai nodroßinåtu klientiem iespéju veiktdarîjumus visos pasaules tirgos, pérn Parekss bankapirmå Latvijå såka tirdzniecîbas apkalpoßanu 24 stun-das diennaktî.

2001. gads Parekss bankai bija ¬oti veiksmîgs visåsdarbîbas nozarés. To atzîméjis Ωurnåls EuromoneyMagazine, kas pirmo reizi visas çetras gada balvas(Best Bank, Best Equity House, Best Debt House,Best M&A House) Latvijå pieß˚îra vienai bankai –Parekss bankai. Par “Gada labåko banku” LatvijåParekss banku pérn atzina arî pazîstamais Ωurnåls TheBanker.

Bankas klienti uzticas Parekss bankas komandas pro-fesionålismam un pieredzei. Lai iegütås pozîcijassaglabåtu, Parekss banka arî turpmåk strådås aktîviun straté©iski tålredzîgi atbilstoßi ikviena klientavélmém un vajadzîbåm.


1994. gads Tiek izveidota Investîciju unvértspapîru da¬a, kas nodarbojas ar resursu pår-valdîßanas un tirdzniecîbas operåcijåm.

1996. gads No Investîciju un vértspapîruda¬as tiek atdalîta Resursu da¬a, kas turpmåk darbo-jas kå atseviß˚a bankas struktürvienîba.

1997. gads Tiek izveidota Tirdzniecîbas unriska pårvaldîßanas da¬a.

1998. gads Darbu såk Aktîvu un pasîvupårvaldîßanas komiteja, kå arî Riska pårvaldîßanaskomiteja.

1999. gads Parekss banka såk aktîvu dar-bîbu starptautiskajos finansu tirgos: Moody’s InvestorsService pieß˚ir Parekss bankai kredîtreitingu Ba2;Thomson BankWatch (Fitch) apstiprina kredîtreitinguBB+; izlaistas pirmås Latvijas valsts eiro obligåcijaspar summu EUR 255 miljoni; sañemts 20 miljonuUSD sindicétais kredîts no 7 vadoßajåm Rietumubankåm.

2000. gads Parekss banka sañem 23 mil-jonu USD lielu sindicéto kredîtu no vadoßåm Våcijas,Çehijas, Polijas un citu valstu bankåm. CapitalIntelligence paaugstina bankas ilgtermiña reitinguårvalstu valütås lîdz BB+, bet Thomson BankWatch(Fitch) paaugstina bankas reitingu vietéjå valütå lîdzLC-1.

2001. gads Parekss banka sañem EUR 35miljonu sindicéto aizdevumu no 7 Eiropas valstu 12bankåm. Fitch apstiprina Parekss bankas ilgtermiñaaizdevumu reitingu BB+, kå arî pieß˚ir individuåloreitingu C/D un papildu reitingu 5. Starptautiskå reitin-gu a©entüra Moody’s Investors Service paaugstinaParekss bankas ilgtermiña depozîta reitingu no Ba2 uzBa1.

Parekss banka veic resursu pårvaldîßanu,vértspapîru tirdzniecîbu un izvietoßanu visås trîs Bal-tijas valstîs. Pateicoties virknei veiksmîgi izvietotuobligåciju, 2001. gadå Parekss banka nostiprinåjasavas lîderpozîcijas ßajå jomå Latvijas tirgü.

Pérn Parekss banka veiksmîgi piedalîjås Latvijas valstseiro obligåciju izlaißanå par 200 miljoniem eiro. Kåvadoßais konsultants banka piedalîjås arî Zviedrijaseksporta kredîtu korporåcijas obligåciju izvietoßanå parsummu 10 miljoni latu, kas bija pirmå Euroclearre©istrétå latu obligåciju emisija. Apliecinot bankasizvéléto straté©iju – darboties viså Baltijas re©ionå,Parekss banka 2001. gadå veiksmîgi piedalîjås arîLietuvos Telekomas obligåciju emisijå par summu 150 mil-joni litu.

Èpaßu uzmanîbu pievérßot Baltijas valstîm, NVS unAustrumeiropai, Parekss banka turpina palielinåt tirgusda¬u arî citos biznesa segmentos – såkot no årvalstuvalütas maiñas lîdz pat tirdzniecîbai ar fikséta ienåkumainstrumentiem un akcijåm. Parekss banka ir viens nogalvenajiem likviditåtes nodroßinåtåjiem Baltijas starp-banku tirgos gan vietéjå, gan årvalstu valütå.

Arvîds SîpolsDîlinga noda¬as vadîtåja vietnieks

Dainis BarupsFinansu produktu strukturéßanas un pårdoßanas noda¬as vadîtåjs

Normunds VigulisResursu noda¬as vadîtåjs

Leonîds RudermansDîlinga noda¬as vadîtåjs

RESURSU PÅRVALDÈÍANA UN V‰RTSPAPÈRU TIRDZNIECÈBA RESURSU PÅRVALDÈÍANA UN V‰RTSPAPÈRU TIRDZNIECÈBA


1995. gads Parekss banka piedåvå pirmåsinvestîciju programmas, kas klientiem dod iespéjuinvestét savus lîdzek¬us NVS valstu un pasaules finan-su tirgos.

1997. gads Tiek paplaßinåts investîcijupakalpojumu klåsts.

1999. gads Izveidota Investîciju pakalpoju-mu noda¬a.

2000. gads Parekss banka paraksta fonduizplatîßanas lîgumus ar vadoßajiem fondu pårvald-niekiem pasaulé – Franklin Templeton un UBS AG.

2001. gads Nodibinåta akciju sabiedrîbaParex Asset Management (PAM).

Parekss banka no savas darbîbas pirmsåku-miem ir aktîvi ieguldîjusi lîdzek¬us starptautiskajosfinansu tirgos. Parekss bankas investîciju portfeli, kasßobrîd pårsniedz 400 miljonus ASV dolåru, veidopasaules vadoßajos finansu tirgos pieejamie instru-menti.

Parekss bankas pieredze darbå ar vértspapîriem ir¬åvusi izstrådåt konservatîvu un reizé ienesîgu iegul-dîjumu analîzes metodolo©iju, kura pierådîjusi savuefektivitåti visus bankas darbîbas gadus (tajå skaitå –1995. un 1998. gada krîzes laikå). Íî metodolo©ija irpieejama arî bankas klientiem, kuri izmanto naudaslîdzek¬u trasta pårvaldîßanas pakalpojumus.

Finansu lîdzek¬u pårvaldîßanas pakalpojumusniegßanas pamatå ir princips “izvélies labåko nolabåkå”. Minétå pieeja balstås uz to, ka klientiemnetiek piedåvåti tikai un vienîgi bankas speciålistu pår-valdîti vértspapîru portfe¬i, bet arî pasaules labåko iegul--dîjumu fondu da¬as tajos tirgus segmentos, kurosbankas speciålistiem ir mazåka pieredze.

Attîstot un restrukturéjot Parekss grupas uzñémumus,2001. gadå tika pieñemts lémums aktîvu pårvaldîßanukonsolidét atseviß˚å struktürvienîbå, kas ievérojamiuzlabos gan grupas, gan arî tås klientu apkalpoßanu.Tå pagåjußå gada nogalé tika izveidota akciju sabiedrî-ba Parex Asset Management, kurå strådå vadoßoParekss bankas speciålistu komanda no Tirdzniecîbas,Analîtiskås un Pårdoßanas noda¬åm un kura ir labisagatavota, lai klientiem piedåvåtu augstvértîgu finansulîdzek¬u pårvaldîßanas servisu.

PAM projekta ietvaros tiks konsolidéta finansu resur-su pårvaldîßana Parekss grupas ietvaros, tajå skaitåbankas paßu finansu lîdzek¬u pårvaldîßana, bet klien-tiem tiks piedåvåts visplaßåkais ieguldîjumu pår-valdîßanas pakalpojumu spektrs. PAM paspårné påriesarî Latvijå lielåkå atvértå pensiju fonda Parekss atklåtaispensiju fonds naudas lîdzek¬i un citas ieguldîjumu pår-valdîßanas programmas.

Parex Asset Management apvienos arî lîdz ßim bankåveikto finansu tirgus analîzi, kas sekos lîdzi jaunu-miem pasaules finansu tirgos un piedåvås savasrekomendåcijas ikvienam interesentam.

Sergejs MedvedjevsInvestîciju produktu noda¬as vadîtåjs

Guntars VîtolsInvestîciju straté©ijas un plånoßanas noda¬as vadîtåjs

FINANSU INVESTÈCIJU PÅRVALDÈÍANAINVESTÈCIJU BANKAS PAKALPOJUMI UN KORPORATÈVÅ FINANS‰ÍANA

Rafails TurkotsInvestîciju bankas un korporatîvås finanséßanas da¬as vadîtåjs

Investîciju bankas un korporatîvås finan-séßanas pakalpojumi (Investment Banking andCorporate Finance) ir straté©iski ¬oti nozîmîgi Parekssbankas darbîbas virzieni. Íodien Parekss banka klien-tiem piedåvå pilnu finansu konsultåciju pakalpojumuspektru – kompåniju apvienoßana un pårñemßana,restrukturizåcija, konsultéßana straté©iskos attîstîbasjautåjumos, kå arî strukturétås finanséßanas pakalpo-jumi un sindicéto kredîtu organizéßana.

Parekss bankas investîciju bankas pakalpojumu unkorporatîvås finanséßanas speciålistu komandaveiksmîgi izmanto pasaules pieredzi un tirguszinåßanas, kas devis labus rezultåtus, tajå skaitå ganBaltijas valstu, gan arî starptautisku kompånijuapvienoßanå un pårñemßanå. Viens no lielåkajiemParekss bankas sasniegumiem Latvijå bija bankasspeciålistu konsultåcijas Baltkom GSM galvenajamakcionåram kompånijas pårdoßanå Zviedrijas uzñému-mam Tele2. Íis darîjums, kurß tika pabeigts 2000.gada oktobrî un kura kopéjå summa bija USD 277miljoni, ir lîdz ßim lielåkais privåtuzñémumu pårñemßanasnotikums Baltijas valstu vésturé.

Parekss bankas korporatîvås finanséßanas pakalpo-jumu ietvaros tika pieß˚irta arî virkne sindicétu kredî-tu lielåm vietéjåm kompånijåm, kå, pieméram,Lattelekom un LNT, kå arî kompånijas LietuvosEnergia slégtås emisijas obligåciju izvietoßana.

2001. gadå Latvijas Privatizåcijas A©entüra ap-stiprinåja Raiffeisen Investment AG (Austrija) vadîtokonsorciju, kura dalîbnieks ir arî Parekss banka, parkonsultantu uzñémumam Ventspils Nafta, kas ir vis-lielåkais naftas tranzîta terminåls Baltijas valstîs, pri-vatizåcijå. Parekss bankas lîdzdalîba minétajå projektåapliecina gan Latvijas valsts institüciju, gan arî årval-stu speciålistu uzticîbu Parekss bankas profesionålis-mam un pieredzei.

Faktu, ka Parekss banka ir tirgus lîderis investîcijubankas pakalpojumu un korporatîvås finanséßanasjautåjumos, 2001. gadå apstiprinåja arî ΩurnålsEuromoney Magazine, Parekss bankai pieß˚irot çetrasbalvas – arî kå “Labåkajai kompånijai pårñemßanas unapvienoßanas darîjumu jomå Latvijå”.

Parekss bankas investîciju bankas pakalpojumu unkorporatîvås finanséßanas pieredzéjußie un augsti pro-fesionålie speciålisti ir apñémîbas pilni arî turpmåkdemonstrét savu spéju un gatavîbu sniegt kvalitatîvuspakalpojumus ikvienam klientam ne tikai Latvijas, betarî starptautiskajå tirgü.


Sandra PurviñaGalvenå gråmatvede

Roberts Stu©isFinansu analîtiskås noda¬as vadîtåjs

Ludmila ZaicevaPersonåla noda¬as vadîtåja

BANKAS PERSONÅLSBANKAS PERSONÅLS

Parekss bankå strådå profesionålu darbiniekukomanda, kas labi pårzina biznesa specifiku un protto piemérot individuåli katram klientam, tådéjådipaplaßinot sniegto pakalpojumu klåstu un pieejamîbu.

Parekss bankas personålu raksturo augsta paßkon-trole, teicami darba rezultåti un gatavîba uzñemtiesatbildîbu. 2001. gada beigås Parekss bankå strådåja1380 darbinieki, kuru vidéjais vecums – 34.5 gadi.Parekss bankas panåkumu ˚îla ir darbinieku izglîtîbaun profesionalitåte. Augståkå ekonomiskå izglîtîba ir53% darbinieku, kuru vidü 7% ir ekonomikas bakalau-ri, bet 5% bankas darbinieku ir ar ma©istra grådu.Papildinot savas zinåßanas, 2001. gadå 191 bankasdarbinieks måcîjås augstskolå.

Strådåjoßo motivåciju sekmé pårdomåta atalgojumapolitika un augsta savstarpéjo attiecîbu kultüra.Bankas iekßéjo komunikåciju un informåcijas apmaiñusekmé bankas iekßéjie saziñas lîdzek¬i – laikraksts unintranets, kurå ikvienam darbiniekam ir pieejams netikai ikdienå izmantojamo dokumentu apraksts un citadarbam nepiecießama informåcija, bet arî intervijas arkolé©iem un bagåtîgs fotogråfiju klåsts.

2002. gadå banka paredzéjusi aizvien lielåkuuzmanîbu pievérst personåla iekßéjai apmåcîbai, orga-nizéjot gan speciålus kursus attiecîgajås nozarés, ganarî psiholo©ijå un étikå.

Bankas darbinieki aktîvi iesaistås arîdaΩådos sporta un kultüras pasåkumos.Tå, pieméram, 2001. gadå Parekssbankas basketbola komanda k¬uvapar Latvijas komercbanku asociåci-jas rîkotå basketbola turnîrauzvarétåju. Ar labiempanåkumiem bankasdarbinieki starté arîArthur Andersen ce¬ojoßåkausa izcîñå minifutbolå.2001. gadå bankapiedalîjås arî ikgadéjås “Mediju spélés”.

Saliedétå Parekss bankas darbinieku komanda sekmébankas mér˚u sasniegßanu un nodroßina bankas lîder-pozîciju Latvijas tirgü. Bankas personåla atß˚irîbas ele-menti – stabilitåte un prestiΩs – ir pazîstami arîBaltijas valstîs.

200125Parekss grupa Gada pårskats 200124

Jakovs ÍursParekss atklåtå pensiju fonda prezidents

1998. gads Tiek dibinåta bezpe¬ñas akcijusabiedrîba Atklåtais pensiju fonds Sociålaisnodroßinåjums.

1999. gads Sañemta licence pamatdar-bîbai – pensiju finanséßanai, kå arî licence pensiju plå-nam Parekss, noslégts kolektîvås dalîbas lîgums arParekss banku.

2000. gads Sañemta licence pensiju plå-nam Papildpensija, kas fondam ¬auj piesaistît privåt-personas. Ar juridiskåm personåm noslégti 8 kolek-tîvås dalîbas lîgumi.

2001. gads Pensiju fonds sañem licencikolektîvajam pensiju plånam Sociålais nodroßinåjums.Nomainîts fonda nosaukumus – Parekss atklåtais pen-siju fonds. Izveidota pensiju fonda interneta måjaslapa.

Dibinot Parekss atklåto pensiju fondu,Parekss banka uzñémusies da¬u atbildîbas par Latvijasstrådåjoßo labklåjîbu vecumdienås. Parekss atklåtåpensiju fonda mér˚is ir papildpensijas kapitålasaglabåßana un uzkråßana ar tå turpmåko izmaksupensiju fonda dalîbniekiem, sasniedzot noteiktu vecu-mu.

Galvenais pensiju fonda uzdevums ir nodroßinåt fondadalîbnieku naudas iemaksu uzkråßanu un ieguldîßanudroßås investîcijås. Péc pensiju fonda darbîbas pamat-rådîtåjiem, proti péc paßu kapitåla lieluma, pensijufonda aktîviem, pensiju plånu aktîviem un dalîbniekuskaita, Parekss atklåtais pensiju fonds 2001. gadåieñéma vadoßås pozîcijas Latvijas atklåto pensijufondu vidü. Gada laikå noslégti 27 kolektîvås dalîbaslîgumi ar juridiskåm personåm un 21 individuålåsdalîbas lîgums ar fiziskåm personåm. Pensiju fondaaktîvi 2001. gada 31. decembrî bija Ls 1,444 tükst.,kas, salîdzinot ar iepriekßéjo gadu, ir par 266.4%

vairåk, pensiju plånu dalîbnieku skaits pieaudzis par291.4% un k¬uva 3793 cilvéki. Parekss atklåtå pen-siju fonda lîdzek¬u turétåjs un lîdzek¬u pårvaldîtåjs irParekss banka. Íobrîd pensiju fonds piedåvå divusFKTK licencétos pensiju plånus: “Sociålais nodro-ßinåjums” (juridiskåm personåm) un “Papildpensija”(fiziskåm personåm).

2001. gada beigås internetå tika izvietota pensijufonda måjas lapa (www.parexpensija.lv), kur ikvienamapmeklétåjam ir pieejams gan pensiju fonda darbîbasun tå licencéto produktu apraksts, gan arî uzkråjamåpapildpensijas kapitåla kalkulators.

Parekss atklåtais pensiju fonds kå vadoßais atklåtaispensiju fonds Latvijå arî turpmåk plåno piedåvåtsaviem klientiem elastîgu politiku attiecîbå uz iemak-su lielumu un bieΩumu, kas maksimåli atbilstu pensi-ju plånu dalîbnieku vajadzîbåm.

1998. gads Spékå ståjas Latvijas Repub-likas Saeimas pieñemtais likums “Par noziedzîgi iegü-tu lîdzek¬u legalizåcijas novérßanu”. Parekss bankåtiek izveidots Kontroles dienests.

1999. gads Tiek izstrådåta un apstiprinåtabankas noziedzîgi iegütu lîdzek¬u legalizåcijasnovérßanas politika un procedüra.

2000. gads Parekss bankå viesojas EiropasPadomes delegåcija ar mér˚i apspriest jautåjumus,kas saistîti ar cîñu pret naudas atmazgåßanu.

2001. gads Tiek apstiprinåtas starpvaldîbuorganizåcijas FATF (finansiålo pasåkumu darba grupacîñai pret naudas atmazgåßanu) jaunås rekomendåci-jas, pamatojoties uz kuråm tiek izveidota unapstiprinåta Parekss bankas noziedzîgi iegütu lîdzek¬ulegalizåcijas novérßanas komiteja, kå arî papildinåtaun izmainîta bankas politika un procedüras noziedzîgiiegütu lîdzek¬u legalizåcijas novérßanas jomå. Finansuun kapitåla tirgus komisija izdod ieteikumus noziedzî-gi iegütu lîdzek¬u legalizåcijas novérßanai, kas irpamats politikas un procedüru tålåkai pilnveidoßanai.

Ar mér˚i nepie¬aut Parekss bankas izman-toßanu noziedzîgi iegütu lîdzek¬u legalizåcijai unnoziedzîgas darbîbas finanséßanai, liela uzmanîba tiekpievérsta paståvîgai kontrolei par spékå esoßo likumuun citu normatîvo aktu prasîbu precîzu izpildi, starp-tautiski atzîtu standartu un rekomendåciju ievéroßanu.Minétås funkcijas veikßanai un kontaktu uzturéßanaiar kompetentåm valsts iestådém, jau 1998. gadåbankå tika izveidota îpaßa struktürvienîba – Kontrolesdienests.

Kontroles dienestå darbu uzsåka çetri augsti kvalificétibankas speciålisti ar juridiskåm, ekonomiskåm unfinansu analîzes zinåßanåm. Tagad Kontroles da¬åstrådå 7 darbinieki, kuri regulåri veic bankas perso-nåla apmåcîbu un pårbaudes, kå bankas struk-türvienîbås tiek ievérotas un pildîtas bankas iekßéjåsprocedüras nelikumîgi iegütu naudas lîdzek¬u legalizå-cijas novérßanai.

Kontroles da¬as saståvå izveidota Klientu analîzesgrupa, kas veicina starptautiski atzîtå principa “pazîstisavu klientu” iedzîvinåßanu.

Kå liecina sarakste ar LR prokuratüras Noziedzîgi iegü-tu lîdzek¬u legalizåcijas novérßanas dienestu, Parekssbanka veiksmîgi ievéro un pilda likumå un citos sais-toßos normatîvajos aktos izvirzîtås prasîbas, kå arî

ievéro starptautiski noteiktos standartus. Augstinovértéti un atbalstîti ir arî Parekss bankas iesniegtiepriekßlikumi normatîvo aktu sagatavoßanå.

Kontroles da¬a savå darbå izmanto visas jaunåkotehnolo©iju iespéjas. Veiksmîgi sadarbojoties ar LRIekßlietu un Årlietu ministrijåm, banka ir iegådåjusiesmateriålus un programmatüru, kas sekmé atbilstoßuun pilnîgu klientu identifikåciju. Parekss bankasKontroles da¬a ar Kontroles komitejas atbalstu arînåkotné plåno papildinåt un uzlabot pasåkumu kom-pleksu, lai novérstu nelikumîgi iegütu naudas lîdzek¬ulegalizéßanu, un organizét bankas darbu tå, lainoziedzîgi iegütu lîdzek¬u legalizåcijas novérßana tiktuñemta vérå visos darbîbas virzienos un tas bütu katradarbinieka pienåkums.

Jånis SkrastiñßPrezidenta padomnieks bankas darbîbas tiesiskajå aizsardzîbå

NELIKUMÈGÅ CEÒÅ IEGËTU LÈDZEKÒU LEGALIZÅCIJAS NOV‰RÍANA PAREKSS ATKLÅTAIS PENSIJU FONDS


Parekss Lîzinga darbîbas pamatå ir patériñapreçu iegådes kreditéßana. Apkopojot tirgus pieredziun izpétot piedåvåjumus, Parekss Lîzings ir izstrådåjisun praksé pielieto elastîgu politiku attiecîbå uz finan-séjuma noteikumiem, pieskañojot savu piedåvåjumuprasîbåm, kådas ßodien izvirza klients. 2001. gadånoslégti 5100 lîgumi, un lîzinga portfelis, salîdzinot ar2000. gadu, ir palielinåjies 3 reizes, gada beigås sas-niedzot 901,000 latu atzîmi.

Biznesa attiecîbås ar sadarbîbas partneriem ParekssLîzings ievéro pamatprincipu – ir jåpiemérojas pårdo-damo preçu un piedåvåto pakalpojumu specifikai(apmaksas, piegådes, uzstådîßanas un garantijasnoteikumiem, saskañojot pårdoßanas akcijas, realizå-cijas tîkla paplaßinåßanu piemérojot partneraiespéjåm). 2001. gadå Parekss Lîzinga partneru skaitspårsniedzis 40 – pamatå tie ir veikali un to tîkli,kuros sadzîves preces nopérkamas, izmantojotParekss Lîzinga pakalpojumus. Iesåktå darbîbas virziena paplaßinåßanu Parekss

Lîzings uzskata par savu straté©isko attîstîbas pamatuarî 2002. gadam. Uzñémums arî turpmåk plånopiedåvåt jaunus finanséjuma veidus jaunåm preçu unpakalpojumu grupåm, optimizét pakalpojumu izplatîbastîklu, piesaistot jaunu klientu un sadarbîbas partneruuzmanîbu iespéjåm, ko piedåvå patériña kredîts/lî-zings.

1997. gads Izsniedzot kredîtus autotrans-porta un nekustamå îpaßuma iegådei, Latvijas tirgüdarbu såk jauns uzñémums – Parekss Lîzings.

1998. gads Parekss Lîzings såk finansétfaktoringa operåcijas.

1999. gads Pieaug pieprasîjums péc nekus-tamå îpaßuma, raΩoßanas iekårtu un autotransportalîzinga.

2000. gads Tiek veikta uzñémuma iekßéjåpårstrukturizåcija ar mér˚i optimizét darbinieku koman-du, panåkt patériña preçu lîzinga noforméßanu ßopreçu pårdoßanas vietås, tådéjådi piesaistot jaunussadarbîbas partnerus.

2001. gads Par uzñémuma Parekss Lîzingsgalveno darbîbas virzienu k¬üst plaßa patériña preçuiegådes finanséßana. Andris Mi˚elsons

Parekss Lîzinga ©eneråldirektors

1998. gads Nodibinåta muitasbrokeru kompånija Parekss BrokeruSistéma (PBS). Iegüta muitas brokerudarbîbas at¬auja.

1999. gads Darbîbu såk vairåknekå 10 PBS struktürvienîbas –pårståvniecîbas uz Latvijas robeΩåm unostås. Tiek uzsåkta kravu lo©istika unekspedîcija, notiek aktîva sadarbîba armuitas noliktavåm. PBS apgrozîjumsotrajå darbîbas gadå pårsniedz pus-miljonu latu. PBS k¬üst par LatvijasNacionålås kravas ekspeditoru asociå-cijas biedru.

2000. gads PBS k¬üst parParekss apdroßinåßanas kompånijasapdroßinåßanas polißu izplatîtåju.

2001. gads PBS slédz vieno-ßanos ar Parekss banku par tås

pårståvéßanu un pakalpojumu sniegßanu (muitas mak-såjumu iekaséßana) bankas vårdå 7 muitas kontrolespunktos. PBS iegüst kravas ekspeditoru sertifikåtu.

Parekss Brokeru Sistéma ir pirmais muitasbrokeru uzñémums Latvijå, kas veiksmîgi apvienomuitas brokerus, kravu apdroßinåtåjus un finansétåjus.Sadarbîbå ar Parekss bankas struktürvienîbåm uzñé-mums nodroßina pilnu pakalpojumu spektru eksporta,importa un tranzîta kravu valdîtåjiem un pårvadåtåjiem.

Nostiprinot savas pozîcijas Latvijas tirgü, ParekssBrokeru Sistémai 2001. gads ir bijis veiksmîgsvairåkås jomås. To apliecina neto apgrozîjuma pieau-gums par 11%, salîdzinot ar 2000. gadu, sasniedzotLVL 544,807.

Parekss Brokeru Sistéma ir vienîgå muitas brokerukompånija Latvijå, kas piedåvå savus pakalpojumusvisos Latvijas autoce¬u muitas kontroles punktos unlielåkajås Latvijas jüras ostås. Parekss BrokeruSistémå ietilpst 18 struktürvienîbas, kurås strådå 92darbinieki.

2001. gadå uzñémums ir atvéris çetras jaunaspårståvniecîbas Ezeré, Plüdoños, Jelgavas dzelzce¬astacijå un Vecmîlgråvî, Rîgå. 2002. gadå PBS plånoatvért jaunu pårståvniecîbu Jékabpilî.

Paplaßinot savu pakalpojumu klåstu, uzñéméjsabiedrî-ba Parekss Brokeru Sistéma plåno veikt informåcijaspar TIR-Carnet elektronisku ievadîßanu automatizétajåmuitas datu uzskaites un apstrådes (ASYCUDA)sistémå, kas büs bütisks uzlabojums klientuapkalpoßanå.

Jånis KaverskisParekss Brokeru Sistémas ©eneråldirektors

PAREKSS BROKERU SIST‰MA PAREKSS LÈZINGS

Viena no svarîgåkajåm uzñémuma ParexLizingas priekßrocîbåm ir spéja piedåvåt daudzveidîguslîzinga pakalpojumus, izmantojot bagåtîgo måtes kom-pånijas pieredzi Latvijå. Kombinéjot finansu un opera-tîvo lîzingu ar daΩådiem papildu produktiem, ParexLizingas veiksmîgi attîstås un nemitîgi veic informåci-jas tehnolo©iju modernizåciju.

Parex Lizingas ne tikai sniedz lîzinga un faktoringapakalpojumus Lietuvas Republikas un årvalstu firmujuridiskåm un fiziskåm personåm, bet arî konsultéfinansu jautåjumos. Tåpat kå Parekss Lîzings Latvijå,arî Parex Lizingas Lietuvå finansé daΩådu objektuiegådi lîzingå: nekustamo îpaßumu, transportlîdzek¬us,darba iekårtas, lauksaimniecîbas tehniku, birojatehniku, medicînas iekårtas, mébeles utt.

Uzñémumå Parex Lizingas strådå 25 darbinieki visåslielåkajås Lietuvas pilsétås: Vi¬ñå, Kauñå, Klaipédå,Íau¬os, PanevéΩå. Parex Lizingas ir Lietuvas lîzingauzñémumu asociåcijas biedrs. Asociåcijå kopumå ir 9lîzinga kompånijas. 2001. gadå Parex Lizingas Lietuvåpéc apjoma ieñéma 5. vietu.


1997. gads Lietuvå re©istréta slégta akcijusabiedrîba Parex Lizingas. Darbu såk uzñémuma galvenaisbirojs Vi¬ñå un filiåle Klaipédå.

1998. gads Parex Lizingas pirmais Lietuvåklientiem såk piedåvåt patériña preçu lîzingu mébe¬u,datoru un citu sadzîves preçu iegådei. Tiek atklåtafiliåle Kauñå.

1999. gads Klientiem piedåvå jaunu pakalpojumu– faktoringu.

2000. gads Atklåj filiåles Íau¬os un PanevéΩå.

2001. gads Visas Parex Lizingas filiålestiek saslégtas vienotå tîklå, tådéjådi nodroßinot ope-ratîvu informåcijas apmaiñu un darba kvalitåti on-linereΩîmå.

Zigmas VaißvilaParex Lizingas direktors

1996. gads Lietuvå re©istréta Industrijosbankas.

1999. gads Parekss banka k¬üst parLietuvas Industrijos bankas straté©isko investoru.

2000. gads Parekss banka k¬üst parIndustrijos bankas 100% akciju îpaßnieku un 25. ok-tobrî minétå finansu institücija tiek pårdévéta parParex Bankas.

2001. gads Attîstot savu darbîbu, ParexBankas aizñem 1.5% tirgus da¬u Lietuvå.

Jånis TukånsParex Bankas prezidents

Parex Bankas klientiem Lietuvå piedåvåpilnu bankas pakalpojumu spektru – såkot no kontuatvérßanas un noguldîjumu pieñemßanas, beidzot arinvestîciju pakalpojumiem, vértspapîru tirdzniecîbu,finansu konsultåcijåm utt.

Parex Bankas ieguvusi tiesîbas Lietuvå izplatît starp-tautiskås noré˚inu kartes Eurocard/MasterCard unVISA. Paraléli tiek veidots bankas automåtu tîkls.Atvieglojot klientu sadarbîbu ar banku un paåtrinotnepiecießamo maksåjumu veikßanu, Parex BankasLietuvas klientiem piedåvå kontu noré˚inu sistémuinternetå iBank.

2001. gads Parex Bankas darbîbå iezîméjis vairåkunozîmîgu rådîtåju pieaugumu, kas liecina par bankasnostabilizéßanos Lietuvas tirgü. Parex Bankas aktîvi2001. gadå, salîdzinot ar 2000. gadu, pieaugußi par48%, sasniedzot LTL 213,180 tükstoßus. Pérn par180% pieaudzis arî Parex Bankas noguldîjumuapjoms, sasniedzot LTL 104,897 tükstoßus.

Parex Bankas savus pakalpojumus piedåvå 6 lielåka-jås Lietuvas pilsétås – Vi¬ñå, Kauñå, Klaipédå,Íau¬os, PanevéΩå un Alîtå, kurås kopumå strådå 180darbinieku. Parex Bankas galvenais birojs atrodaspaßå Vi¬ñas centrå – K.Kalinausko ielå 13. Par ParexBankas klientiem k¬uvußi pazîstami Lietuvas uzñému-mi – Lietuvos avialinijos, Vilniaus dujos, Ûiauresmiestelis, Endokrininiai preparatai u.c.

Parekss grupa par savu darbîbas re©ionu definéjusiBaltijas valstis. Viens no veiksmîgåkajiem minétåsstraté©ijas elementiem ir Parekss grupas meitas uzñé-muma Parex Bankas darbîba Lietuvå, kas 2002. gadåpar savåm prioritåtém noteikusi hipotekårå kredîtaprivåtpersonåm un maziem, vidéjiem uzñémumiemattîstîßanu, jaunu maksåjumu karßu ievießanu, kå arîklientu apkalpoßanas kvalitåtes turpmåku uzlaboßanu.

PAREX LIZINGAS PAREX BANKAS

28


1999. gads Par Baltic Polis îpaßnieku,iegådåjoties 50% akciju, k¬üst Parekss apdroßinåßanaskompånija. Baltic Polis parakstîto bruto prémijuapjoms, salîdzinot ar iepriekßéjo gadu, palielinåjiesvairåk nekå 7 reizes.

2000. gads Tiek palielinåta Parekssapdroßinåßanas kompånijas da¬a Baltic Polis lîdz100%, un kompånija k¬üst par Parekss grupas dalîb-nieku Lietuvå. Baltic Polis pamatkapitåls tiekpalielinåts par 1.1 miljonu litu un bija 3.1 miljons litu.

2001. gads Baltic Polis aktîvi pieauga par9.4% un bija 8.347 miljoni litu. Gada laikå izsniegtopolißu skaits sasniedza 30000, kas par 21%pårsniedz iepriekßéjå gada rådîtåju.

Galvenais notikums Lietuvas apdroßinåßanastirgü 2001. gadå bija likuma pieñemßana par auto-îpaßnieku civiltiesiskås atbildîbas obligåto apdroßinåßanu.Saskañå ar ßo likumu obligåtå apdroßinåßana Lietuvasteritorijå tiks ieviesta ar 2002. gada 1. aprîli.

Baltic Polis ßim notikumam aktîvi gatavojås, realizéjotvirkni pasåkumu: tika paplaßinåts pårdoßanas tîkls,veidotas jaunas pårståvniecîbas un slégti lîgumi arapdroßinåßanas starpniekiem. 2001. gadå kompånijåieguldîto investîciju apjoms sasniedza vairåk nekå550 tükstoßus litu. Baltic Polis viena no pirmajåmLietuvå ieguva licenci obligåtås apdroßinåßanas operå-ciju veikßanai, kå arî k¬uva par Satiksmes birojavaldes locekli.

Baltic Polis, strådåjot no 1999. gada ar pe¬ñu,2001. gadå ierindojås starp 10 lielåkajåmapdroßinåßanas kompånijåm Lietuvå péc parakstîtobruto prémiju apjoma. Vadoties péc 2001. gadarezultåtiem, auditétås pe¬ñas apjoms sasniedza

26.3 tükstoßus litu, tehnisko rezervju apjoms – 2.4miljonus litu. Salîdzinåjumå ar iepriekßéjo gadu parak-stîto neto prémiju apjoms palielinåjås par 3.6% unsastådîja 4.8 miljonus litu, bet parakstîto bruto prémi-ju apjoms bija 7.2 miljoni litu.

Paplaßinåjås piedåvåto apdroßinåßanas pakalpojumuklåsts – esoßajiem 24 apdroßinåßanas veidiempievienojås vél divi: meΩu apdroßinåßana un dzelzce¬atransporta apdroßinåßana.

2002. gadå Baltic Polis, sadarbojoties ar Parekssapdroßinåßanas kompåniju Latvijå, paredz ievérojamipalielinåt parakstîto bruto prémiju apjomu, liekot uz-svaru galvenokårt uz autoîpaßnieku obligåtasapdroßinåßanas pakalpojumu sniegßanu.

1994. gads Nodibinåta Parekss apdro-ßinåßanas kompånija (Parekss AK) ar statütkapitålu1 miljons latu.

1995. gads Parekss AK ievérojami papla-ßina pakalpojumu klåstu, klientiem piedåvåjot 16daΩådus apdroßinåßanas veidus.

1996. gads Péc parakstîto neto prémijuapjoma Parekss AK k¬üst par vienu no trim lielåkajåmapdroßinåßanas kompånijåm Latvijå. Tiek paplaßinåtsa©entu tîkls, kas turpmåk darbojas arî lielåkajåsLatvijas pilsétås un rajonu centros.

1997. gads Parekss AK ir viena no 8 kom-pånijåm, kas iegüst licenci sauszemes transport-lîdzek¬u îpaßnieku civiltiesiskås atbildîbas obligåtåsapdroßinåßanas pakalpojumu veikßanai Latvijå. Gadabeigås kompånijai jau ir 8 pårståvniecîbas Latvijasrajonu centros. Såkot ar ßo gadu, Parekss AK strådåar pe¬ñu, kuras apjoms 1997. gadå bija 1.47 miljonilatu.

1998. gads Parekss AK pamatkapitåls tiekpalielinåts par 0.55 miljoniem latu un bija 1.55miljoni latu.

1999. gads Parekss AK iegådåjas 50%Lietuvas apdroßinåßanas kompånijas Baltic Polis akci-ju, tådéjådi investéjot savå turpmåkajå attîstîbåBaltijas tirgü.

2000. gads Tiek atklåtas 4 jaunaspårståvniecîbas Latvijas rajonu centros, palielinåtaParekss AK da¬a Lietuvas apdroßinåßanas kompånijåBaltic Polis lîdz 100%, un kompånija k¬üst par Parekssgrupas dalîbnieku Lietuvå.

2001. gads Parekss apdroßinåßanas kom-pånija péc parakstîto bruto prémiju apjoma sasniedz10 miljonu latu atzîmi.

Parekss AK ir viena no lielåkajåm apdro-ßinåßanas kompånijåm Latvijå, kas klientiem piedåvåplaßu apdroßinåßanas pakalpojumu klåstu. Lîdzîgi kåLatvijas apdroßinåßanas nozaré kopumå Parekss AKapdroßinåßanas portfe¬a lielåko da¬u veido éku unîpaßumu apdroßinåßana, veselîbas apdroßinåßana,obligåtå transportlîdzek¬u îpaßnieku civiltiesiskåsatbildîbas apdroßinåßana, transportlîdzek¬u KASKOapdroßinåßana un kravu apdroßinåßana.

2001. gadå Parekss AK parakstîto bruto prémijuapjoms, salîdzinot ar iepriekßéjo gadu, palielinåjies par12.3%, pårsniedzot 10 miljonus latu, izmaksåto brutoatlîdzîbu apjoms – par 31.2%. Pe¬ña péc nodok¬iem –0.908 miljoni latu.

Veiksmîga Parekss AK sadarbîba ar Parekss grupu ¬aujklientiem noslégt apdroßinåßanas lîgumus arî Parekssbankas filiålés un citos Parekss grupas uzñémumos.Sadarbîbå ar kompåniju Shell un citiem degvielasuzpildes staciju tîkliem Parekss AK ikvienam klientampiedåvå noslégt autoîpaßnieku civiltiesiskås atbildîbasapdroßinåßanas lîgumus vairåk nekå 30 degvielasuzpildes stacijås viså Latvijå.

Parekss apdroßinåßanas kompånija arî nåkotné plånoizstrådåt un piedåvåt klientu vajadzîbåm atbilstoßasjaunas iespéjas, paplaßinot piedåvåto pakalpojumuklåstu ne tikai Latvijå, bet visås Baltijas valstîs.

Dace BrumziedeParekss apdroßinåßanas kompånijas ©eneråldirektore

Jurijs CunajevsBaltic Polis prezidents, Valdes priekßsédétåjs

PAREKSS APDROÍINÅÍANAS KOMPÅNIJA BALTIC POLIS

Parekss banka aktîvi piedalås Latvijassabiedriskajå dzîvé, atbalstot daΩådus sociå-los, kultüras un sporta projektus. Par savassponsoréßanas programmas galvenajiem vad-motîviem banka izvéléjusies profesionalitåti ungodîgumu.

Parekss banka desmit gadu periodå aktîviatbalstîjusi daΩådas kultüras programmas. Armüsu gådîbu notikußi le©endårå baletdejotåjaMåra Liepas atceres pasåkumi Rîgå, Maskavåun Parîzé, organizéti Hosé Kareras vieskon-certi, kå arî finansiåli atbalstîta ZigmåraLiepiña rokopera “No rozes un asinîm”. ArParekss bankas atbalstu izlaisti vairåki kom-paktdiski ar Raimonda Paula müziku unIneses Galantes dziedåjumu. Savukårt ImantaKalniña müzikas albums “Püt, véjiñi!” 2000. ga-då atzîts par labåko ierakstu Latvijå.

Més varam pamatoti lepoties, ka tießi Parekss banka ir palîdzéjusi kaldinåt Latvijas hokejaizlases panåkumus pasaules çempionåtos, veicinåjusi riteñbraukßanas attîstîbu un popula-ritåti, sekméjusi autosportistu sasniegumus.

Banka piedalås arî ilglaicîgu projektu sponsoréßanas programmu atbalstîßanå izglîtîbas jomå.Pateicoties Parekss bankai, stipendijas vairåkus gadus péc kårtas sañémußi Rîgas baletsko-las audzékñi un Krievu dråmas teåtra studijas audzékñi. Vairåki nozîmîgi projekti îstenotisadarbîbå ar Rîgas Ekonomikas augstskolu un Banku augstskolu. 2001. gadå Parekss bankafinansiåli atbalstîja Transporta un sakaru institüta bibliotékas izveidi.

Vairåki ievérîbas cienîgi projekti realizéti arî sadarbîbå ar uzñémumiem, kas organizé plaßaméroga seminårus un starptautiskas konferences. Tå Parekss banka sponsoréja EiropasRekonstrukcijas un attîstîbas bankas starptautisko konferenci, kas bija viens no svarîgåkiemnotikumiem Latvijå 2000. gadå.

Viens no nozîmîgåkajiem projektiem, kas aizsåkts 2001. gadå, ir buru laivas “Milda” ce¬ojumaapkårt pasaulei sponsoréßana. Par tradîciju k¬uvusi arî Parekss bankas akcija “Mîlestîbavisiem!”. Tås ietvaros bankas pårståvji 14. februårî, Svétå Valentîna dienå, jau divus gaduspéc kårtas viesojas un pasniedz ikdienå noderîgas dåvanas sociålås aprüpes centros, veco¬auΩu pansionåtos, bérnunamos, skolås un bérnudårzos ne tikai Rîgå un Rîgas rajonå, betarî Rézekné, Salacgrîvå, Ventspilî u.c.

Büdama pilntiesîga Latvijas sabiedrîbas locekle, Parekss banka arî turpmåk centîsies atbal-stît projektus, kas sekmé valsts labklåjîbas, kultüras un izglîtîbas lîmeña paaugstinåßanu.


1993. gads Minskå (Baltkrievija) tiek atvér-ta pirmå Parekss pårståvniecîba.

1994. gads Krievijas Federåcijas Centrålåbanka izsniedz at¬auju Parekss bankai atvért savupårståvniecîbu Krievijå. Pirmå pårståvniecîba tiek at-klåta Maskavå.

1995. gads Darbu såk Parekss bankaspårståvniecîba Kijevå (Ukraina).

1997. gads Atklåj Parekss bankaspårståvniecîbu Almatå (Kazahståna).

1998. gads Tiek sañemta at¬auja noVåcijas Centrålås Bankas izveidot bankaspårståvniecîbu Frankfurté. Atklåta pårståvniecîbaKißiñevå (Moldova).

2000. gads Atver Parekss bankaspårståvniecîbu Baku (AzerbaidΩåna).

2001. gads Atklåj Parekss bankaspårståvniecîbu Tallinå (Igaunija).

Parekss banka straté©iski par savu pamatadarbîbas re©ionu ir definéjusi Latviju, taçu, nostiprinotsavu lîderpozîciju vietéjå komercbanku sektorå, bankair aktîvs dalîbnieks arî rietumvalstu un NVS tirgü. Laiinformétu potenciålos klientus par bankas piedåvåta-jiem pakalpojumiem un sniegtajåm priekßrocîbåm, lîdz2001. gada beigåm Parekss grupa ir atvérusi 11pårståvniecîbas 8 pasaules valstîs. Parekss grupaspårståvniecîbås kopumå strådå 29 darbinieki. Lielåkåpårståvniecîba atrodas Maskavå.

Parekss grupas pårståvniecîbu darbîbas pamatå irkonsultåciju sniegßana par Parekss grupas uzñému-mu (Parekss banka, apdroßinåßana, lîzings u.c.)pakalpojumiem un sadarbîbas nodroßinåßanu ar klien-tiem – nerezidentiem årpus Latvijas robeΩåm.

Èstenojot pårdomåtu mårketinga politiku, Parekssbanka ir pieteikusi sevi kå nopietnu konkurentu cituvalstu ietekmîgåkajåm bankåm un par saviem klien-tiem piesaistîjusi ne tikai privåtpersonas, bet arîlielus uzñémumus un privåtfirmas.

Bankas pårståvniecîbas atklåßana Igaunijas gal-vaspilsétå Tallinå vélreiz apliecinåjusi Parekss bankaspiederîbu Baltijas tirgum.

Stabilas båzes veidoßana visås Baltijas valstîs sek-més droßu bankas izaugsmi ilgtermiña periodå.

Arnis AustrumsPårståvniecîbu pårvaldes noda¬as klientu apkalpoßanas pårzinis

Leonîds JamroziksPårståvniecîbu pårvaldes noda¬as vadîtåjs

PAREKSS GRUPAS PÅRSTÅVNIECÈBASSPONSOR‰ÍANA


Parekss grupa Gada pårskats 200136


37

384040

414243444583

Finansu pårskatu sada¬a

Latvijas ekonomikas un banku sektora raksturojums Bankas vadîbaPaziñojums par vadîbas atbildîbuFinansu pårskati:

Pe¬ñas un zaudéjumu apré˚insBilance un årpusbilances posteñiKapitåla un rezervju izmaiñu pårskatsNaudas plüsmas pårskatsPielikumi finansu pårskatiem

Revidentu ziñojums


LATVIJAS EKONOMIKAS RAKSTUROJUMS

Pédéjos gados pårdomåta monetårå un fiskålå politika ir sekméjusi veiksmîgu tautsaimniecîbas pårveidi. TådéjådiLatvija ir k¬uvusi par vienu no veiksmîgåkajåm attîstîbas valstîm Centrålajå un Austrumeiropå.

Latvijas tautsaimniecîbå péc pårvarétås Krievijas krîzes ietekmes 2001. gadå turpinåjås augßupeja gandrîz visåssvarîgåkajås nozarés. 2001. gadå kopumå IKP pieauga par 7.6%. Vairåk nekå 3/4 no ßî pieauguma nodroßina 4nozaru – apstrådes rüpniecîbas, tirdzniecîbas, komercpakalpojumu, transporta un sakaru – attîstîba. Transportanozares izaugsmi lielå mérå nosaka tranzîtpakalpojumu attîstîba.

Patériña cenas 2001. gada laikå palielinåjås par 3.2% un gada vidéjå inflåcija sasniedza 2.5%. Savukårt re©istrétaisbezdarba lîmenis nedaudz samazinåjås lîdz 7.7% no ekonomiski aktîvajiem iedzîvotåjiem.

BudΩeta deficîts kopß 1996. gada, izñemot 1999. gadu, ir zemåks par 3% no IKP. Jåatzîmé, ka pédéjos gadosbudΩeta deficîts ir tikai samazinåjies. Tekoßå konta deficîts pagåjußajå gadå visticamåk pårsniegs 10% no IKP. Taspårsvarå tiek segts ar årvalstu tießajåm investîcijåm un ilgtermiña aizñémumiem. Latvijas ekonomikai attîstoties, jüta-mi pieaudzis ir åréjås tirdzniecîbas apgrozîjums – 2001. gada laikå eksporta apjoms palielinåjies par 11%, bet imports– par 14%.

2001. gadå 9 méneßos nefinansu investîcijas Latvijå bija par 10% lielåkas nekå 2000. gadå ßajå pat periodå. Èpaßistrauji tås palielinåjås (par 15%) privåtajå sektorå. Salîdzinoßi liels investîciju pieaugums ßajå laika periodå bijaener©étikå, tirdzniecîbå, transportå un sakaros. Pagåjußajå gadå årvalstu tießås investîcijas pieauga par 22% unsastådîja 5.7% no IKP. 2001. gadå ir sagaidåms, ka tießo investîciju pieauguma apjomi saruks un büs aptuveni3.5% no IKP apjomå. Lîdz 2001. gada septembra beigåm årvalstu uzñéméji tießo investîciju veidå Latvijå bija iegul-dîjußi 607 latus (981 ASV dolåru) uz vienu iedzîvotåju.

Pierådîjums tam, ka ekonomiskås reformas Latvijå rit veiksmîgi, ir kredîtreitingi, ko pieß˚îrußas vadoßås årzemju reitin-gu a©entüras.

2001. gada augustå starptautiskå reitingu a©entüra Standard & Poor’s ir apstiprinåjusi Latvijas kredîtreitingu, saglabåjotto lîdzßinéjå lîmenî – BBB ilgtermiña aizñémumiem årvalstu valütå. Savukårt ilgtermiña aizñémumiem nacionålajå valütåreitings ir saglabåts A-. Nåkotnes vértéjums Latvijai ilgtermiña ieguldîjumiem årvalstu valütås ir noteikts kå pozitîvs (a positive outlook), savukårt ilgtermiña ieguldîjumiem nacionålajå valütå nåkotnes vértéjums ir noteikts kå stabils (a stable outlook). Reitings îstermiña aizñémumiem årvalstu valütå ir A-3, bet nacionålajå valütå A-2.

Standard & Poor’s atzîmé, ka Latvijas valsts paråds un fiskålå deficîta lîmenis saglabåjas salîdzinoßi zems. S&Pnoråda, ka Latvijå ir stabila valüta un konservatîva finansu politika, kas nodroßinåjusi zemu inflåciju, kapitåla tirgusizaugsmi un devusi iespéju pagarinåt valsts paråda vértspapîru dzéßanas termiñus.

Arî starptautiskå reitinga a©entüra Fitch Ratings 2001. gadå saglabåjusi iepriekß Latvijai pieß˚irtos novértéjumus parLatviju kå ieguldîjumiem labvélîgu valsti: ilgtermiña un îstermiña reitingus årvalstu valütå attiecîgi BBB un F3 lîmenî,kå arî ilgtermiña saistîbu reitingu nacionålajå valütå A lîmenî.

Moody’s Latvijai pieß˚irtie reitingi ir ßådi: ilgtermiña saistîbåm ar valdîbas vértspapîriem nacionålajå valütå pieß˚irtsreitings A2, bet ilgtermiña kredîtreitings aizdevumiem årvalstu valütå ir Baa3.

200138

LATVIJAS EKONOMIKAS UN BANKU SEKTORA RAKSTUROJUMS

Latvijas Republikas vienîgais likumîgais maksåßanas lîdzeklis – Latvijas lats ir brîvi konvertéjama valüta bez valütasapmaiñas ierobeΩojumiem. Latvijas Banka kopß 1994. gada ir piesaistîjusi latu Starptautiskå Valütas fonda speciåla-jåm aizñemßanås tiesîbåm (Special Drawing Rights – SDR), tådéjådi îstenojot fiksétå nacionålås valütas maiñas kursapolitiku. Latvijas Bankas izraudzîtais LVL piesaistes mehånisms nodroßina nacionålås valütas salîdzinoßu stabilitåtiun prognozéjamîbu. Íis mehånisms samazina valütas risku, kå arî rada stabilu pamatu uzñéméjdarbîbas plånoßanaiun cenu noteikßanai. Latvijas Banka ir nolémusi saglabåt nacionålås valütas piesaisti SDR valütu grozam lîdz Latvijasuzñemßanai ES.

Lata kursa svårstîbas pret årvalstu valütåm nosaka SDR grozå ietilpstoßo valütu – ASV dolåra, eiro, Japånas jenasun Lielbritånijas mårciñas – savstarpéjås svårstîbas, kå arî minéto valütu svårstîbas pret citåm pasaules valütåm.2001. gadå novérojamais eiro vértîbas kritums pret dolåru bija galvenais iemesls tam, ka gada laikå lats pavåjinåjåspret dolåru un tajå pat laikå nostiprinåjås pret eiro.

Latvijas Bankas noteiktie lata apmaiñas kursi:

USD EUR SEK RUR

2001. gada 31. decembrî LVL 1.00= 1.567 1.783 16.949 47.393

2000. gada 31. decembrî LVL 1.00= 1.631 1.754 15.576 46.296

Naudas båzes (skaidrå nauda apgrozîbå un noguldîjumi Latvijas Bankå) segums ar tîriem åréjiem aktîviem 2001. gadabeigås bija 115.4%, un neto rezerves bija lîdzvértîgas valsts preçu un nefaktorålo pakalpojumu importa 3.5 méneßuapjomam.

2001. gada beigås Latvijå darbojås 22 bankas, 1 årvalstu bankas filiåle (Nordea Bank Finland Plc. Latvijas filiåle(Somija)) un 1 årvalstu bankas pårståvniecîba (Dresdner Bank AG (Våcija)).

Latvijas banku sektors ir stabils. Pakåpeniski pieaug banku aktîvi, piesaistîto depozîtu un izsniegto kredîtu apjomi,komercbankas strådå ar pe¬ñu. Banku sistémas tålåkå efektivitåtes paaugstinåßanås ir cießi saistîta ar taut-saimniecîbas attîstîbu, struktürreformåm, kapitåla un nekustamå îpaßuma tirgus attîstîbu.

Banku sektors kå viens no visattîstîtåkajiem tautsaimniecîbas sektoriem Latvijå ir pievilcîgs årvalstu investoriem.Apliecinåjums tam ir vairåku årvalstu banku ieguldîjumi Latvijas banku kapitålå: Swedbank, Skandinaviska EnskildaBanken, Vereins- und Westbank, Norddeutsche Landesbank. Tuvåkajå laikå paredzams, ka par straté©iskajiem investo-riem Latvijas bankås k¬üs vél citas årvalstu bankas.

Latvijas banku sektora restrukturizåcija ir gandrîz pilnîbå pabeigta, vairåkums banku ir privåtas. Tikai vienas bankasîpaßnieks ir valsts, bet vienå bankå ir valsts kapitåla da¬a un ßîs bankas privatizåcijas process turpinås. Valsts da¬abanku sektora pamatkapitålå 2001. gada beigås bija 3.7%. Çetru lielåko banku aktîvi veido aptuveni 60% no bankukopéjå aktîvu apjoma, bet 10 lielåkajås bankås tie koncentréti 80% apjomå.

Banku uzraudzîba Latvijå, péc daudzu årvalstu ekspertu novértéjuma, ir viena no stingråkajåm viså Centrålajå unAustrumeiropå. Daudzas kredîtieståΩu darbîbu reguléjoßas prasîbas Latvijå ir augståkas nekå ES valstîs.

Banku uzraudzîbu ar 2001. gada 1. jüliju no Latvijas Bankas ir pårñémusi jaunizveidotå Finansu un kapitåla tirguskomisija (FKTK). Tå izpilda lîdzßinéjås Latvijas Bankas KredîtieståΩu uzraudzîbas pårvaldes, Vértspapîru tirgus komisi-jas un Valsts apdroßinåßanas uzraudzîbas inspekcijas funkcijas. FKTK ir izveidota ar mér˚i veicinåt ieguldîtåju,noguldîtåju un apdroßinåto personu intereßu aizsardzîbu un finansu un kapitåla tirgus attîstîbu un stabilitåti.

BANKU SEKTORS 2001. GADÅ


PEÒÂS UN ZAUD‰JUMU APR‰INS PAR 2001. UN 2000. GADU

200140

BANKAS VADÈBA

Finansu pårskatu parakstîßanas dienå Parekss bankas padomes, valdes un direktoru padomes saståvs bija ßåds:

Bankas padome

Gints Poißs Padomes priekßsédétåjsHans Berndt Padomes loceklisJuris Vanags Padomes loceklisJånis Skrastiñß Padomes loceklis

Saskañå ar Parekss bankas akcionåru 2001. gada 8. oktobrî pieñemto lémumu Jånis Skrastiñß, Latvijas Republikaspilsonis, tika ievéléts par Parekss bankas padomes locekli.

Valde

Valérijs Kargins Prezidents un valdes priekßsédétåjsViktors Krasovickis Valdes priekßsédétåja vietnieksVladislavs Skrebelis Valdes loceklis

Direktoru padome

Viktors Krasovickis Direktoru padomes priekßsédétåjs

‰riks Brîvmanis Viceprezidents. Atbildîgs par bankas finansu vadîbu, aktîvu un pasîvu pårvaldîßanu, informåci-ju tehnolo©ijas straté©ijas izstrådi un ievießanu, bankas gråmatvedîbas uzskaiti.

Aleksandrs Kvasovs Viceprezidents. Atbildîgs par operåciju pårvaldi, kas aptver klientu apkalpoßanu (privåtpersonasun uzñémumus), darbîbas ar noré˚inu kartém, maksåjumus un filiå¬u pårvaldîßanu.

Lîga Puriña Viceprezidente. Atbildîga par kreditéßanas operåcijåm, kas aptver visu aizdevumu un lîzingapieß˚irßanu privåtpersonåm un uzñémumiem.

Jevgénijs Zolotarevs Viceprezidents. Atbildîgs par kapitåla tirgiem, resursu un dîlinga noda¬u darbîbu, investîciju bankudarbîbåm, korporatîvajåm finansém, investîciju projektiem un trasta noguldîjumu un aktîvu pår-valdîßanu. Bez tam atbildîgs par bankas straté©isko attîstîbu un sadarbîbu ar investoriem,saistîbu un kapitåla finanséjumiem, starptautiskajåm finansu institücijåm un reitinga a©entüråm.

A/s Parekss banka (turpmåk tekstå – Banka) vadîba ir atbildîga par Bankas finansu pårskatu, kå arî par Bankas untås meitas uzñémumu (turpmåk tekstå – Grupa) konsolidéto finansu pårskatu sagatavoßanu.

Finansu pårskati, kas atspogu¬oti no 41. lîdz 82. lappusei, ir sagatavoti, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiemun sniedz patiesu priekßstatu par Bankas un Grupas finansiålo ståvokli 2001. un 2000. gada 31. decembrî un to2001. un 2000. gada darbîbas rezultåtiem un naudas plüsmu.

Iepriekß minétie finansu pårskati ir sagatavoti saskañå ar Starptautiskajiem finansu pårskatu sagatavoßanas standar-tiem, pamatojoties uz uzñéméjdarbîbas turpinåßanas principa. Pårskata gadå ir konsekventi izmantotas atbilstoßasuzskaites metodes. Finansu pårskatu sagatavoßanas gaitå vadîbas pieñemtie lémumi un izdarîtie novértéjumi ir bijußipiesardzîgi un pamatoti.

A/s Parekss banka vadîba ir atbildîga par atbilstoßas uzskaites sistémas nodroßinåßanu, Grupas aktîvu saglabåßanu,kå arî par kråpßanas un citu Grupå izdarîtu pårkåpumu atklåßanu un novérßanu. Vadîba ir atbildîga arî par KredîtieståΩulikuma, Finansu un kapitåla tirgus komisijas norådîjumu un citu uz kredîtiestådém attiecinåmu Latvijas Republikaslikumdoßanas prasîbu izpildi.

Valérijs Kargins Viktors Krasovickis Gints PoißsPrezidents, Direktoru padomes Padomes priekßsédétåjs

Valdes priekßsédétåjs priekßsédétåjs


PAZIÔJUMS PAR VADÈBAS ATBILDÈBU

LVL’000 2001 2000

Pielikums Grupa Banka Grupa Banka

Procentu ienåkumi 4 40,952 39,049 32,723 31,984

Procentu izdevumi 4 (19,340) (18,641) (15,491) (15,284)

Neto procentu ienåkumi 21,612 20,408 17,232 16,700

Komisijas naudas ienåkumi 5 16,414 15,358 13,256 13,083

Komisijas naudas izdevumi 5 (4,090) (4,006) (2,483) (2,466)

Neto komisijas naudas ienåkumi 12,324 11,352 10,773 10,617

Pe¬ña no darîjumiem ar vértspapîriem un årvalstu valütu, neto 6 10,196 9,787 7,339 7,202

Citi parastie ienåkumi 7 1,266 969 1,135 997

Neto pamatdarbîbas ienåkumi 45,398 42,516 36,479 35,516

Administratîvie izdevumi 8,9 (25,008) (21,834) (18,895) (17,935)

Nemateriålo aktîvu un pamatlîdzek¬u

vértîbas amortizåcija un nolietojums 21,22 (3,911) (3,527) (2,682) (2,591)

Citi parastie izdevumi (371) (303) (390) (390)

Izdevumi uzkråjumiem nedroßiem parådiem 10 (5,503) (5,180) (5,592) (5,289)

Uzkråjumu samazinåßanas ienåkumi 10 2,773 2,707 2,585 2,585

Ilgtermiña ieguldîjumu pårvértéßanas (zaudéjumi) 20 - (1,094) (217) (562)

Pe¬ña pirms uzñémumu ienåkuma

nodok¬a un mazåkuma interesém 13,378 13,285 11,288 11,334

Uzñémumu ienåkuma nodoklis 11 (1,571) (1,533) (1,309) (1,309)

Pe¬ña pirms mazåkuma interesém 11,807 11,752 9,979 10,025

Mazåkuma intereses (103) - 46 -

Pårskata gada pe¬ña 11,704 11,752 10,025 10,025

Finansu pårskatus, kas atspogu¬oti no 41. lîdz 82. lappusei, ir apstiprinåjusi Bankas vadîba, kuras vårdå tos

parakstîjußi:




Pielikumi ir ßo finansu pårskatu neatñemama saståvda¬a.


KAPITÅLA UN REZERVJU IZMAIÛ PÅRSKATSPAR 2001. UN 2000. GADU

200142

2001. UN 2000. GADA 31. DECEMBRABILANCE UN ÅRPUSBILANCES POSTEÎ

Izmaiñas Bankas kapitålå un rezervés ir atspogu¬otas ßådi:

LVL’000 Apmaksåtais Patiesås Nesadalîtå Kopåpamat- vértîbas pe¬ña kapitåls kapitåls pårvértéßanas un

rezerve* rezerves

Atlikums 2000. gada 1. janvårî 30,000 - 7,929 37,929

Izmaksåtås dividendes - - (100) (100)

Pårskata gada pe¬ña - - 10,025 10,025

Atlikums 2000. gada 31. decembrî,

kå atspogu¬ots 2000. gada pårskatå 30,000 - 17,854 47,854

SGS Nr. 39 ievießanas ietekme - 121 - 121

Kori©étais atlikums 2000. gada 31. decembrî 30,000 121 17,854 47,975

Izmaksåtås dividendes - - (1,000) (1,000)

Pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå iek¬autå

patiesås vértîbas pårvértéßanas rezerve - (447) - (447)

Pårdoßanai pieejamo vértspapîru

patiesås vértîbas izmaiñas - 88 - 88

Pårskata gada pe¬ña - - 11,752 11,752

Atlikums 2001. gada 31. decembrî 30,000 (238) 28,606 58,368

Nåkamå tabula atspogu¬o Bankas un Grupas kapitåla un rezervju saskañoßanu 2001. gada 31. decembrî:

LVL’000 Apmaksåtais Patiesås Nesadalîtå Kopåpamat- vértîbas pe¬ña kapitåls kapitåls pårvértéßanas un

rezerve* rezerves

Bankas atlikums 30,000 (238) 28,606 58,368

Negatîvs radniecîgå uzñémuma paßu kapitåls - - (238) (238)

Grupas atlikums 30,000 (238) 28,368 58,130

* SGS Nr. 39 ievießanas rezultåtå Grupa ir pieñémusi uzskaites principus, saskañå ar kuriem pårdoßanai pieejamo aktîvu

pårvértéßanas rezultåts tiek atzîts tießi kapitålå un rezervés lîdz brîdim, kad ßie finansu aktîvi tiek pårdoti vai kå citådi atsavinåti.


LVL’000 2001 2000


Aktîvi

Kase un prasîbas pret Latvijas Banku 12 33,683 32,385 24,058 23,568

Prasîbas pret kredîtiestådém 13 70,976 69,783 107,325 105,888

Kredîti 14,15,16 270,547 258,843 217,627 206,182

Obligåcijas un citi paråda

vértspapîri ar fiksétu ienåkumu 17,18 249,106 248,118 159,405 156,439

Akcijas un citi vértspapîri ar nefiksétu ienåkumu 19 18,398 18,357 16,336 16,281

Lîdzdalîba radniecîgajos uzñémumos 20 - 4,014 120 3,045

Nemateriålie aktîvi 21 1,321 1,113 1,577 1,429

Pamatlîdzek¬i 22 20,332 16,506 14,450 12,526

Nåkamo periodu izdevumi un uzkråtie ienåkumi 23 4,585 4,431 7,049 6,840

Påréjie aktîvi 24 4,771 3,441 2,791 1,826

Kopå aktîvi 673,719 656,991 550,738 534,024

Saistîbas

Saistîbas pret kredîtiestådém un Latvijas Banku 25 57,162 59,040 45,950 38,442

Noguldîjumi 26 549,007 533,465 447,678 442,113

Nåkamo periodu ienåkumi un uzkråtie izdevumi 1,739 1,610 3,324 3,070

Uzkråjumi saistîbåm un maksåjumiem 27 1,080 896 734 611

Påréjås saistîbas 28 6,243 3,612 4,868 1,934

Kopå saistîbas 615,231 598,623 502,554 486,170

Mazåkuma intereses 358 - 520 -

Kapitåls un rezerves

Apmaksåtais pamatkapitåls 29 30,000 30,000 30,000 30,000

Patiesås vértîbas pårvértéßanas rezerve (238) (238) - -

Nesadalîtå pe¬ña 28,368 28,606 17,664 17,854

Kopå kapitåls un rezerves 58,130 58,368 47,664 47,854

Kopå pasîvi 673,719 656,991 550,738 534,024

Årpusbilances posteñi

Iespéjamås saistîbas 30 8,299 8,272 9,801 9,520

Finansiålås saistîbas 30 30,189 30,957 20,467 21,662

Årvalstu valütas maiñas darîjumi 30 198,795 209,248 40,912 47,127

Påréjie finansu instrumenti 30 3,913 3,913 14,754 14,754

Aktîvi pårvaldîßanå 31 4,601 4,601 3,847 3,847

Finansu pårskatus, kas atspogu¬oti no 41. lîdz 82. lappusei, ir apstiprinåjusi Bankas vadîba, kuras vårdå tosparakstîjußi:






VISPÅR‰JÅ INFORMÅCIJA PAR BANKU

(Iekavås uzrådîtie skait¬i atbilst 2000. gada 31. decembra datiem vai datiem par 2000. gadu).

A/s Parekss banka tika re©istréta 1992. gada 14. maijå kå akciju sabiedrîba. Savu darbîbu Banka uzsåka 1992. gadajünijå.

Bankas centrålå pårvalde un trîs galvenås filiåles atrodas Rîgå, Latvijå. 2001. gada 31. decembrî Bankai bija 101(93) filiåle un klientu apkalpoßanas centrs Rîgå un viså Latvijå. Bankai ir arî 4 pårståvniecîbas Frankfurté (Våcija),Kijevå (Ukraina), Tallinå (Igaunija) un Baku (AzerbaidΩåna).

Banka galvenokårt pieñem noguldîjumus, izsniedz îstermiña un ilgtermiña aizdevumus Valsts kasei, vietéjåm paß-valdîbåm, uzñémumiem, privåtpersonåm un citåm kredîtiestådém, kå arî veic finansu lîzinga un årvalstu valütasmaiñas operåcijas. Banka saviem klientiem piedåvå arî aktîvu pårvaldîßanas un investîciju banku pakalpojumus, kåarî vietéjos un starptautiskos naudas pårskaitîjumus.

2001. gada 31. decembrî Bankå strådåja apméram 1,380 (1,166) darbinieku, tai bija 5,750 (5,650) kredîtu ñéméju,4,000 (3,400) finansu lîzinga klientu, 96,320 (87,650) noré˚inu karßu îpaßnieku un 112,700 (88,750) noguldîtåju.Bankas akcionåri ir Europe Holdings Ltd., privåta uzñéméjsabiedrîba, kas re©istréta Menas salå, Valérijs Kargins unViktors Krasovickis (skatît 29. pielikumu).

Banka veic finansu darîjumu uzskaiti un sagatavo likumdoßanå paredzétos finansu pårskatus latos atbilstoßi Latvijaskomercbankås izmantotajåm uzskaites metodém un vispåratzîtajai praksei, kuru reglamenté Finansu un kapitåla tir-gus komisijas (FKTK) noteikumi un citas uz kredîtiestådém attiecinåmas Latvijas likumdoßanas normas gråmatvedîbasjomå.

Íajå pielikumå ir atspogu¬oti nozîmîgåkie 2001. un 2000. gada laikå konsekventi (ja vien nav norådîts citådi) pie-lietotie uzskaites principi.

a) Finansu pårskatu sagatavoßanå izmantotå valüta

Finansu pårskati ir sastådîti tükstoßos latu (LVL’000).

b) Uzskaites pamati

Finansu pårskati ir sagatavoti, pamatojoties uz likumdoßanå noteiktajå kårtîbå sastådîtajiem uzskaites re©istriem. Íieuzskaites re©istri ir sagatavoti saskañå ar såkotnéjås vértîbas uzskaites pamatprincipu, ietverot atseviß˚u bilancesposteñu pårvértéßanu, korekcijas un pårgrupéßanu, kas veikta, lai ßie atbilstoßi Starptautiskajiem finansu pårskatusagatavoßanas standartiem (SFPSS) sagatavotie finansu pårskati, sniegtu patiesu priekßstatu.

c) Konsolidåcija

2001. un 2000. gada 31. decembrî Bankai bija ieguldîjumi vairåkos radniecîgajos uzñémumos, kuros Bankai tießivai netießi piederéja vairåk kå 50% no pamatkapitåla un kopéjåm balsstiesîbåm. Sîkåka informåcija par ßiem uzñé-mumiem izklåstîta 20. pielikumå.

Ieguldîjumi Bankas radniecîgajos uzñémumos ir iegråmatoti Bankas finansu pårskatos, izmantojot paßu kapitåla meto-di. A/s Parekss banka un tås meitas uzñémumu AB Parex Bankas, BAS Parekss atklåtais pensiju fonds, SIA ParekssLîzings, SIA Parekss Brokeru Sistéma, AS Parex Asset Management, IAS Parekss ieguldîjumu sabiedrîba un netießikontrolétå uzñémuma UAB Parex Lizingas finansu pårskati ir konsolidéti Grupas finansu pårskatos, apvienojot attiecî-gus aktîvu, saistîbu, ienåkumu un izdevumu posteñus. Ja attiecîgå meitas uzñémuma kontrolpakete ir iegüta tikaipårskata gada laikå, Grupas finansu pårskatos par ßo gadu tiek iek¬auti tikai ienåkumi un izdevumi, kas radußies

1

FINANSU PÅRSKATU PIELIKUMI

NOZÈMÈGÅKO UZSKAITES PRINCIPU KOPSAVILKUMS 2

200144

NAUDAS PLËSMAS PÅRSKATS PAR 2001. UN 2000. GADU

LVL’000 2001 2000


Naudas plüsma pamatdarbîbas rezultåtå

Pe¬ña pirms nodok¬iem un mazåkuma interesém 13,378 13,285 11,288 11,334

Nemateriålo aktîvu amortizåcija, pamatlîdzek¬u vértîbas

nolietojums un norakstîßana 4,003 3,612 2,925 2,825

Zaudéjumi no pamatlîdzek¬u pårdoßanas 18 18 80 80

Uzkråjumu nedroßiem parådiem pieaugums/(samazinåjums) 2,897 2,638 (3,359) (4,012)

Zaudéjumi no årvalstu valütas pozîciju pårvértéßanas 6 445 384 181 198

Ilgtermiña ieguldîjumu pårvértéßanas zaudéjumi - 1,094 217 562

Nåkamo periodu izdevumu un uzkråto

ienåkumu (pieaugums)/samazinåjums 2,104 2,045 (3,082) (2,869)

Påréjo aktîvu (pieaugums)/samazinåjums (1,657) (1,287) 528 1,493

Uzkråto izdevumu un nåkamo periodu

ienåkumu pieaugums/(samazinåjums) (976) (851) 2,412 2,158

Uzkråjumu saistîbåm un maksåjumiem pieaugums 38 12 323 200

Påréjo saistîbu pieaugums/(samazinåjums) 1,375 1,678 (1,326) (4,260)

Mazåkuma intereses (265) - 566 -

Naudas lîdzek¬u un to ekvivalentu pieaugums pirms

izmaiñåm aktîvos un pasîvos 21,360 22,628 10,753 7,709

Èstermiña ieguldîjumu (pieaugums)/samazinåjums (2,596) (9,261) 7,827 7,881

Prasîbu pret kredîtiestådém samazinåjums 38,027 36,516 354 1,632

Kredîtu (pieaugums) (54,893) (54,381) (57,482) (45,388)

Saistîbu pret kredîtiestådém pieaugums/(samazinåjums) 10,311 21,011 741 (7,408)

Noguldîjumu pieaugums 101,329 91,352 145,325 139,760

Naudas lîdzek¬u un to ekvivalentu pieaugums pamat-

darbîbas rezultåtå pirms uzñémumu ienåkuma nodok¬a 113,538 107,865 107,518 104,186

Uzñémumu ienåkuma nodoklis (2,158) (2,150) 317 317

Neto nauda un tås ekvivalenti pamatdarbîbas rezultåtå 111,380 105,715 107,835 104,503

Naudas plüsma investîciju darbîbas rezultåtå

Nemateriålo aktîvu un pamatlîdzek¬u (iegåde) (9,647) (7,294) (9,797) (7,625)

Ienåkumi no pamatlîdzek¬u pårdoßanas - - 163 163

Lîdzdalîbas uzñémumu pamatkapitålå

un citu ilgtermiña ieguldîjumu (iegåde),

ieskaitot pårdoßanai pieejamos aktîvus, neto (89,966) (87,476) (78,241) (78,354)

Naudas lîdzek¬u un to ekvivalentu (samazinåjums)

investîciju darbîbas rezultåtå (99,613) (94,770) (87,875) (85,816)

Naudas plüsma finanséßanas darbîbas rezultåtå

Obligåciju emisija/(dzéßana) - - (2,915) (2,915)

DividenΩu (maksåjumi) (1,000) (1,000) (100) (100)

Naudas lîdzek¬u un to ekvivalentu pieaugums/

(samazinåjums) finansu darbîbas rezultåtå (1,000) (1,000) (3,015) (3,015)

Naudas un tås ekvivalentu neto pieaugums 10,767 9,945 16,945 15,672

Nauda un tås ekvivalenti pårskata gada såkumå 32 52,145 50,855 35,381 35,381

Årvalstu valütas pozîciju pårvértéßanas (zaudéjumi) 6 (445) (384) (181) (198)

Nauda un tås ekvivalenti pårskata gada beigås 32 62,467 60,416 52,145 50,855



NOZÈMÈGÅKO UZSKAITES PRINCIPU KOPSAVILKUMS

viß˚i izvértéjot katru kredîtu. Vispåréjie uzkråjumi tiek veidoti iespéjamiem kredîtu zaudéjumiem, kas, balstoties uzlîdzßinéjo pieredzi, paståv Bankas kredîtportfelî, bet vél nav precîzi nosakåmi. Atzîstot kredîtu par nedroßu vai par kredîtu ar augstu riska pakåpi, tam tiek izveidoti uzkråjumi novértétås neatgüs-tamås summas apmérå. Kredîta nodroßinåjumå pieñemtås ˚îlas vértîba tiek noteikta, balstoties uz tås iespéjamorealizåcijas vértîbu. Íî vértîba tiek ñemta vérå, nosakot nepiecießamo kredîtu uzkråjumu lielumu.

Uzkråjumi iespéjamiem kredîtu zaudéjumiem ietver:

- speciålos uzkråjumus nedroßiem un ar augstu riska pakåpi saistîtiem kredîtiem;- vispåréjos uzkråjumus, lai atspogu¬otu Bankas atkarîbu no:

* kredîtu koncentråcijas riska;* ˚îlu vértîbas;* iespéjamo pasåkumu klåsta, kas uzlabotu klientu finansiålo ståvokli;* vispåréjås tirgus situåcijas vai notikumiem, uz kuriem balstoties speciålie uzkråjumi vél nav

nosakåmi.

Uzkråjumu kopéjais apjoms tiek noteikts, apré˚inot paredzamo naudas plüsmu tagadéjo vértîbu un ñemot vérå atbil-stoßus faktorus, kas ietver ne tikai Bankas iepriekßéjo pieredzi kredîtu zaudéjumu atzîßanå un uzkråjumu veidoßanå,vadîbai zinåmos kredîtportfelî paståvoßos riskus, nelabvélîgus apståk¬us, kas varétu ietekmét aizñéméju spéju atmak-såt to parådus, ˚îlas vértîbu un esoßos ekonomiskos apståk¬us, bet arî citus bütiskus faktorus, kas ietekmé iz-sniegto kredîtu atmaksu un ˚îlu patieso vértîbu. Faktiskie kredîtu zaudéjumi var atß˚irties no to paßreizéjåm aplésém.

Izveidotie uzkråjumi tiek regulåri pårskatîti. Lîdzko rodas nepiecießamîba ßos uzkråjumus kori©ét, pårskata periodape¬ñas un zaudéjumu apré˚inå tiek iek¬auti attiecîgi labojumi. êmot vérå, ka trükst uzticamas informåcijas par klien-tu finansiålo ståvokli, iespéjamo zaudéjumu apléses nav iespéjams veikt ¬oti precîzi. Tomér Bankas vadîba ir ¬otiuzmanîgi izvértéjusi neatgüstamo kredîtu apméru un, ñemot vérå pieejamo informåciju, uzskata, ka ßajos finansupårskatos atspogu¬otie uzkråjumi iespéjamiem kredîtu zaudéjumiem ir pietiekoßi.Ja izsniegtos kredîtus nav iespéjams atgüt, tie tiek norakstîti uz årpusbilances kontiem, vienlaicîgi samazinot uzkråju-mus iespéjamiem kredîtu zaudéjumiem. Kredîti netiek norakstîti, kamér nav veikti visi nepiecießamie juridiskie pasåku-mi un noteikts zaudéjumu galîgais apjoms.

j) Obligåcijas un citi paråda vértspapîri ar fiksétu ienåkumu

Såkot ar 2001. gada 1. janvåri, Grupa klasificé savas obligåcijas un citus paråda vértspapîrus ar fiksétu ienåkumutrîs kategorijås: tirdzniecîbas nolükå turéti vértspapîri, lîdz dzéßanai turamie vértspapîri un pårdoßanai pieejamievértspapîri. Ieguldîjumu klasifikåcija pa kategorijåm tiek noteikta attiecîgo vértspapîru iegådes brîdî, pamatojoties uzBankas vadîbas noteiktajåm vadlînijåm. 2000. gadå investîciju nolükå turétie paråda vértspapîri ar fiksétu ienåkumutika atspogu¬oti to iegådes vértîbå, pie kuras pieskaitîta amortizétå diskonta vértîba vai atñemta norakstîtås prémi-jas vértîba, bet tirdzniecîbas nolükos turétie paråda vértspapîri ar fiksétu ienåkumu – to tirgus vértîbå.

Tirdzniecîbas nolükå turéti vértspapîri

Vértspapîri ar fiksétu ienåkumu tiek klasificéti kå tirdzniecîbas nolükå turéti vértspapîri, ja tie iegådåti, lai gütu pe¬ñuno îstermiña cenu svårstîbåm vai dîleru marΩas, vai ja tie iek¬auti portfelî, kam raksturîga îstermiña pe¬ñas güßana.Tirdzniecîbas nolükos iegådåtie vértspapîri såkotnéji tiek uzskaitîti to iegådes vértîbå un vélåk pårvértéti to patiesajåvértîbå, pamatojoties uz pieejamajåm tirgus cenåm. Tirdzniecîbas nolükå turéto vértspapîru pårvértéßanas to patiesajåvértîbå rezultåts ir atspogu¬ots pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå kå pe¬ña/(zaudéjumi) no vértspapîru tirdzniecîbas unpårvértéßanas.

Lîdz dzéßanai turamie vértspapîri

Vértspapîri ar fiksétu ienåkumu tiek klasificéti kå lîdz dzéßanai turamie vértspapîri, ja Grupai ir vélme un iespéjasßos vértspapîrus turét lîdz to dzéßanas termiñam. Lîdz dzéßanai turamie vértspapîri tiek uzskaitîti to amortizétajåiegådes vértîbå, izmantojot faktisko procentu likmju metodi, atskaitot uzkråjumus aktîvu vértîbas samazinåßanåsgadîjumå.

Finansu aktîva vértîbas samazinåßanås ir notikusi, ja tå bilances vértîba ir lielåka nekå tå apléstå atgüstamå vértî-ba. Zaudéjumi no to aktîvu vértîbas samazinåßanås, kas uzskaitîti amortizétå iegådes vértîbå, tiek apré˚inåti kå starpî-ba starp aktîva bilances vértîbu un nåkotné paredzamo naudas plüsmu esoßo vértîbu, kas diskontétas, izmantojotfinansu instrumenta såkotnéjo faktisko procentu likmi.

Pårdoßanai pieejamie vértspapîri

Paråda vértspapîri ar fiksétu ienåkumu, kurus plånots turét nenoteiktu laika periodu un kurus var pårdot gadîjumå,

200146


péc attiecîgo ieguldîjumu izdarîßanas. Grupas finansu pårskatu sagatavoßanas gaitå ir izslégti Grupå ietilpstoßo uzñé-mumu savstarpéjie bilances atlikumi un pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå atspogu¬otie darîjumi, tajå skaitå procentuienåkumus un izdevumus, kå arî savstarpéjo darîjumu nerealizéto pe¬ñu un zaudéjumus.

d) Ienåkumu un izdevumu atzîßanaVisi procentu ienåkumi un izdevumi tiek uzskaitîti, pamatojoties uz uzkråjumu veidoßanas principu. Procentu ienåku-mi netiek atzîti nedroßiem kredîtiem (skatît i) skaidrojumu), ja rodas ßaubas par procentu vai kredîtu pamatsummasatmaksas iespéjamîbu.

Komisijas naudas ienåkumi un izdevumi tiek iegråmatoti pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå attiecîgå darîjuma veikßanasbrîdî.

e) Årvalstu valütu pårvértéßana

Darîjumi årvalstu valütå tiek pårvértéti latos péc darîjuma dienå spékå esoßå Latvijas Bankas noteiktå årvalstu valü-tas maiñas kursa. Monetårie aktîvi un pasîvi årvalstu valütå tiek pårvértéti latos péc pårskata gada beigås spékåesoßå Latvijas Bankas noteiktå årvalstu valütas maiñas kursa. Årvalstu valütas maiñas kursa rezultåtå iegütå pe¬ñavai zaudéjumi tiek iek¬auti pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå kå pe¬ña vai zaudéjumi no årvalstu valütas pozîcijupårvértéßanas.

f) Nodok¬i

Saskañå ar Latvijas Republikas nodok¬u likumdoßanas prasîbåm uzñémumu ienåkuma nodoklis tiek apré˚inåts 25%apmérå no attiecîgajå nodok¬u periodå iegütajiem ar nodokli apliekamajiem ienåkumiem.

Lai veicinåtu årvalstu investîciju piesaisti, Latvijas nodok¬u institücijas ir pieß˚îrußas nodok¬u atlaides tiem uzñému-miem, kuros årvalstu kapitåls ir vairåk par 50% un kuri ir re©istréjußies Latvijas Republikas Uzñémumu re©istrå lîdz1995. gada 1. aprîlim. Tå rezultåtå Banka darbojas ar 50% nodok¬u atlaidi, un tai jåmakså 12.5% uzñémumu ienåku-ma nodoklis no tås ar nodokli apliekamajiem ienåkumiem.

Atliktais uzñémumu ienåkuma nodoklis, kas rodas îslaicîgu atß˚irîbu rezultåtå, kas saistîtas ar nevienlaicîgu ienåkumuun izdevumu atzîßanu Bankas uzskaites re©istros un nodok¬u deklaråcijås, un/vai tås sagatavotajos finansu pårskatos,tiek apré˚inåts, izmantojot saistîbu metodi. Atliktå uzñémumu ienåkuma nodok¬a saistîbas tiek noteiktas, izmantojotpaßreizéjås nodok¬a likmes. Galvenås îslaicîgås atß˚irîbas rodas, finansu uzskaité un nodok¬u saistîbu apré˚inåßanåizmantojot atß˚irîgas pamatlîdzek¬u nolietojuma likmes, kå arî vispåréjo uzkråjumu un atva¬inåjuma rezerves dé¬.

g) Kredîti

Kredîti atspogu¬o amortizéto såkotnéjo vértîbu, no kuras atskaitîti uzkråjumi nedroßiem parådiem.

h) Lîzings

No lîzinga lîgumiem izrietoßås prasîbas un saistîbas nomas såkumå tiek uzrådîtas kå aktîvi un saistîbas, kas atspo-gu¬oti zemåkajå no nomåtå îpaßuma patiesås vértîbas lîzinga lîguma noslégßanas brîdî vai minimålo nomas mak-såjumu paßreizéjås vértîbas. Ienåkumi no finansu lîzinga tiek atzîti visa nomas lîguma garumå, nodroßinot paståvîguun regulåru atdevi no neatmaksåtajiem neto ieguldîjumiem.

Ío finansu pårskatu vajadzîbåm no lîzinga lîgumiem izrietoßås prasîbas ir iek¬autas bilances postenî “Kredîti”.

Maksåjumi par operatîvo lîzingu tiek iek¬auti pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå viså nomas lîguma laikå, izmantojot lineårometodi.

i) Uzkråjumi nedroßiem parådiem

Par nedroßiem parådiem, ieskaitot kredîtiestådém izsniegtos aizdevumus, tiek uzskatîti kredîti un citi kredîtu atliku-mi, par kuriem lîgumå paredzétie pamatsummas maksåjumi ir nokavéti ilgåk par 14 dienåm vai par kuriem lîgumåparedzétie procentu maksåjumi ir nokavéti ilgåk par 90 dienåm, kå arî tie kredîti, par kuru procentu un pamatsum-mas atmaksas iespéjamîbu Bankas vadîbai ir radußås ßaubas.

Banka pieß˚ir klientiem komerciåla un patériña rakstura kredîtus. Atseviß˚a re©iona ekonomiskais ståvoklis var ietek-mét aizñéméju spéju atmaksåt tiem izsniegtos kredîtus. Nosakot uzkråjumu lielumu iespéjamiem kredîtu zaudéjumiem,Bankas vadîba ir ñémusi vérå gan specifisko, gan vispåréjo risku. Uzkråjumi iespéjamiem kredîtu zaudéjumiem at-spogu¬o paredzéto iespéjamo zaudéjumu summu pårskata gada beigås. Speciålie uzkråjumi tiek izveidoti kredîtiem,kuriem paståv objektîvi pierådîjumi par to neatgüstamîbu. Speciålie uzkråjumi nedroßiem kredîtiem tiek izveidoti, atse-

2 2



Ar programmatüras iegådi un izveidi saistîtie izdevumi ir atspogu¬oti pamatlîdzek¬u saståvå. Íie aktîvi såkotnéji tieknovértéti un iegråmatoti bilancé to såkotnéjå vértîbå. Programmatüras izdevumu nolietojums tiek apré˚inåts 5 gadulaikå no tås instaléßanas pabeigßanas datuma, izmantojot lineåro metodi.

Pamatlîdzek¬u uzturéßanas un remonta izdevumi tiek ieskaitîti pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå to raßanås brîdî.

o) Aktîvu pårdoßana ar atpirkßanu (repo)

Aktîvu pårdoßanas ar atpirkßanu darîjumi tiek uzskaitîti kå finanséßanas darîjumi. Ja Banka ir iesaistîta ßajos darîju-mos kå aktîvu pårdevéjs, tad pårdotos aktîvus tå turpina uzrådît savå bilancé, izmantojot tådus paßus uzskaites prin-cipus kå paßas aktîviem. Pårdoßanas rezultåtå sañemtie lîdzek¬i tiek uzrådîti kå saistîbas pret minéto aktîvu pircéju.

Ja Banka ir iesaistîta aktîvu pårdoßanas darîjumå ar atpirkßanu kå pircéjs, tad nopirktie aktîvi netiek uzrådîti Bankasbilancé, bet darîjuma rezultåtå samaksåtå iegådes cena tiek atspogu¬ota kå prasîba pret aktîvu pårdevéju. Ío darîju-mu rezultåtå radußies procentu ienåkumi vai izdevumi tiek atzîti pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå attiecîgå lîguma dar-bîbas laikå.

p) Finansu instrumenti

Atvasinåtie finansu instrumenti

Ikdienas uzñéméjdarbîbå Banka un tås radniecîgie uzñémumi ir iesaistîti nåkotnes valütas maiñas lîgumos (forward),valütas mijmaiñas (swap) darîjumos, kå arî iespéjas lîgumos (options) un darîjumos ar citiem finansu instrumentiem.Gråmatvedîbas uzskaites nolükos visi atvasinåtie finansu instrumenti ir klasificéti kå tirdzniecîbas nolükå veikti darîju-mi un uzskaitîti ßådi.Péc såkotnéjås atzîßanas un vértîbas noteikßanas nåkotnes valütas maiñas lîgumi, valütas mijmaiñas darîjumi un citifinansu instrumenti tiek atspogu¬oti bilancé to patiesajå vértîbå. Ío instrumentu patieså vértîba tiek iek¬auta bilancékå “Påréjie aktîvi” vai “Påréjås saistîbas”. Ío finansu instrumentu nosacîtå pamatvértîba tiek atspogu¬ota årpusbi-lances posteños.

Iespéjas lîgumi tiek uzskaitîti to patiesajå vértîbå, izmantojot tirgus un starptautisku brokeru kotétås cenås. Iespéjaslîgumu patieså vértîba tiek iek¬auta bilancé kå “Påréjie aktîvi” vai “Påréjås saistîbas”. Iespéjas lîgumu nosacîtåpamatvértîba tiek atspogu¬ota årpusbilances posteños.

Pe¬ña vai zaudéjumi, kas rodas no izmaiñåm prasîbås un saistîbås, kas izriet no nåkotnes valütas maiñas lîgumiem,valütas mijmaiñas darîjumiem, iespéjas lîgumiem un citiem finansu instrumentiem, tiek iek¬auti pe¬ñas un zaudéjumuapré˚inå to raßanås brîdî.

Citi årpusbilances finansu darîjumi

Ikdienas uzñéméjdarbîbå Banka un tås radniecîgie uzñémumi ir iesaistîti årpusbilances finansu darîjumos, kas saistîtiar kredîtu pieß˚irßanu, galvojumu izsniegßanu un akreditîvu noforméßanu. Íie finansu darîjumi tiek atspogu¬oti finan-su pårskatos attiecîgo lîgumu noslégßanas brîdî. Uzkråjumu veidoßanas principi årpusbilances finansu darîjumiem iratbilstoßi i) skaidrojumå aprakstîtajiem kredîtu uzkråjumu veidoßanas principiem.

q) Aktîvi pårvaldîßanå

Aktîvi, kurus Banka pårvalda savu klientu, fondu un citu institüciju uzdevumå, netiek uzskatîti par Bankas aktîviem.Lîdz ar to ßie aktîvi netiek atspogu¬oti Bankas bilancé. Íajos finansu pårskatos aktîvi pårvaldîßanå iek¬auti vienîgiatspogu¬oßanas nolükå.

r) Finansu aktîvu un saistîbu patieså vértîba

Finansu aktîvu un saistîbu patieså vértîba atspogu¬o naudas lîdzek¬u daudzumu, par kådu aktîvs varétu tikt pårdotsvai saistîbas varétu tikt dzéstas, balstoties uz vispårpieñemtiem principiem. Ja péc Bankas vadîbas domåm finansuaktîvu un saistîbu patieså vértîba bütiski atß˚iras no to bilancé uzrådîtås vértîbas, tad ßo aktîvu un pasîvu patiesåvértîba tiek atseviß˚i atspogu¬ota finansu pårskatu pielikumos.

s) Nauda un tås ekvivalenti

Naudas plüsmas pårskata sagatavoßanas nolükos nauda un tås ekvivalenti ietver kases atlikumu un prasîbas uzpieprasîjumu pret Latvijas Banku un citåm kredîtiestådém, atskaitot saistîbas uz pieprasîjumu pret citåm kredît-iestådém.

200148


ja to prasa likviditåte vai procentu likmju, valütas maiñas likmju vai akciju cenu izmaiñas, ir klasificéti kå pårdoßanaipieejamie vértspapîri.

Pårdoßanai pieejamie finansu aktîvi såkotnéji tiek uzskaitîti to iegådes vértîbå un vélåk pårvértéti to patiesajå vértîbå,pamatojoties uz pieejamajåm tirgus cenåm vai brokeru kotétajåm cenåm. Pårdoßanai pieejamo vértspapîrupårvértéßanas rezultåts atspogu¬ots kapitålå un rezervés kå patiesås vértîbas pårvértéßanas rezerve. Kad vértspapîritiek pårdoti, attiecîgå uzkråtås patiesås vértîbas pårvértéßanas rezerve tiek iek¬auta pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inåkå pe¬ña/(zaudéjumi) no vértspapîru tirdzniecîbas. Ja paståv objektîvi pierådîjumi, ka ieguldîjumu vértîba ir samazi-nåjusies, kumulatîvie pårvértéßanas zaudéjumi, kas iek¬auti tießi kapitålå un rezervés, tiek iek¬auti pe¬ñas un zaudéju-mu apré˚inå, un aktîvs tiek atspogu¬ots bilancé tå atgüstamajå vértîbå, kas apré˚inåta kå diskontétå nåkotnes nau-das plüsma, izmantojot spékå esoßo tirgus procentu likmi lîdzîgiem finansu aktîviem.

k) Akcijas un citi vértspapîri ar nefiksétu ienåkumu

Spekulatîvos nolükos izdarîti ieguldîjumi birΩå kotétås akcijås un privatizåcijas sertifikåtos tiek uzskaitîti to tirgusvértîbå.

Nerealizétå pe¬ña vai zaudéjumi, kas radußies no birΩå kotétu akciju un privatizåcijas sertifikåtu uzskaites to tirgusvértîbå, tiek iegråmatoti pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå attiecîgi kå pe¬ña vai zaudéjumi no vértspapîru tirdzniecîbasun pårvértéßanas.

Pårdoßanai pieejamås akcijas såkotnéji tiek uzskaitîtas to iegådes vértîbå un vélåk pårvértétas to patiesajå vértîbå,pamatojoties uz pieejamajåm tirgus cenåm vai brokeru kotétajåm cenåm. Gadîjumå, ja ieguldîjumu patieså vértîbanav pieejama, akcijas tiek uzskaitîtas bilancé to iegådes vértîbå, atskaitot uzkråjumus to vértîbas samazinåjumam,kas noteikts, pamatojoties uz akciju individuålu novértéjumu.

l) Lîdzdalîba saistîto uzñémumu pamatkapitålå

Ieguldîjumi saistîtajos uzñémumos, kuros Bankai un tås meitas uzñémumiem tießå vai netießå veidå pieder vairåkkå 20%, bet mazåk par 50% balsstiesîbu, Bankas un Grupas finansu pårskatos tiek iegråmatoti, izmantojot paßukapitåla metodi. Íî ir atbilstoßa metode, jo Bankas un tås meitas uzñémumu ieguldîjumi ¬auj tai un tås meitas uzñé-mumiem ietekmét, bet ne¬auj kontrolét ßo uzñémumu darbîbu vai finansiålos lémumus. Saskañå ar ßo metodi Bankaun Grupa paråda ßos uzñémumus kå ilgtermiña ieguldîjumus, kas novértéti ieguldîjumu såkotnéjå vértîbå, kori©éjotieguldîjumu vértîbu ar Bankas un tås meitas uzñémumu da¬u no pe¬ñas vai zaudéjumiem, kas radußies péc ie-guldîjumu izdarîßanas, kå arî par sañemto dividenΩu summu. Attiecîgås korekcijas regulåri tiek iegråmatotas pe¬ñasun zaudéjumu apré˚inå atbilstoßi pårskata gada laikå notikußajåm izmaiñåm.

Minétå metode tiek piemérota arî Grupas finansu pårskatos nekonsolidéto radniecîgo uzñémumu uzskaité.

m) Nemateriålie aktîvi

Nemateriålos aktîvus veido nemateriålå vértîba no radniecîgo uzñémumu iegådes, kå arî ar nomas tiesîbåm un citiemnemateriålajiem aktîviem saistîtås kapitalizétås izmaksas. Nemateriålå vértîba no radniecîgo uzñémumu iegådes tiekamortizéta 5 gadu laikå, izmantojot lineåro metodi. Nomas tiesîbas tiek amortizétas nomas lîguma termiña laikå,izmantojot lineåro metodi. Citiem nemateriålajiem aktîviem tiek piemérotas gada amortizåcijas likmes robeΩås no 20%lîdz 50%, izmantojot lineåro metodi.

n) Pamatlîdzek¬i

Pamatlîdzek¬i tiek uzskaitîti to iegådes vértîbå, no kuras atskaitîts uzkråtais nolietojums. Ja pamatlîdzek¬a patiesåvértîba k¬üst mazåka par tå bilances vértîbu, ßî pamatlîdzek¬a bilances vértîba tiek samazinåta lîdz tå patiesajai tir-gus vértîbai.

Nolietojums tiek apré˚inåts viså pamatlîdzek¬u lietderîgås izmantoßanas laikå, izmantojot lineåro metodi. Nolietojumaapré˚inå izmantotas ßådas likmes:

Pamatlîdzek¬u veids Gada likme

‰kas 2%Transporta lîdzek¬i 20%Påréjie pamatlîdzek¬i 20%-33%

Nomåtå îpaßuma uzlabojumi tiek kapitalizéti un to nolietojums tiek apré˚inåts atlikußajå nomas laikå, izmantojotlineåro metodi. Pamatlîdzek¬iem to celtniecîbas vai sagatavoßanas laikå nolietojums netiek apré˚inåts.

2 2


PROCENTU IENÅKUMI UN IZDEVUMI

200150

FINANSU RISKU VADÈBAS POLITIKAS KOPSAVILKUMS

Grupa, veicot savu uzñéméjdarbîbu, ir pak¬auta daΩådiem finansu riskiem. Nozîmîgåkie no tiem ir kredîtrisks, tirgusrisks un likviditåtes risks. Ío risku vadîßanas nolükos Grupa ir apstiprinåjusi risku vadîbas politikas, kuru kopsa-vilkums sniegts ßajå pielikumå.

a) Kredîtrisks

Kredîtrisks ir iespéja ciest finansiålus zaudéjumus, ja Grupå ietilpstoßo uzñémumu darîjumu partneris nespéj vainevélas izpildît lîgumos noteiktås saistîbas. Grupa pårvalda tås kredîtrisku, nosakot ierobeΩojumus viena darîjumapartnera vai lîdzîgu darîjumu partneru grupai, kå arî ©eogråfiskiem re©ioniem, nosakot atseviß˚us ierobeΩojumusdaΩådiem laika periodiem. Íådu ierobeΩojumu atbilstîbu regulåri uzrauga Bankas Risku vadîbas komiteja. Riskampak¬auto darîjumu atbilstîbu noteiktajiem ierobeΩojumiem ikdienå uzrauga Bankas Dîlinga operåciju noré˚inu da¬a.Grupas pak¬autîba kredîtriskam tiek papildus samazinåta, pieprasot no aizñéméjiem nodroßinåjumus un garantijas, kåarî îstenojot stingras uzraudzîbas procedüras attiecîbå uz darîjumu partneru finansiålo ståvokli viså darîjumu darbîbaslaikå.

Grupas maksimålo pak¬autîbu kredîtriskam atspogu¬o katra finansu aktîva, tai skaitå atvasinåto finansu instrumentuuzskaites vértîba bilancé. Detalizéta analîze attiecîbå uz Grupas pak¬autîbu kredîtriskam sniegta 33. pielikumå(Kapitåla pietiekamîba).

b) Tirgus risks

Tirgus risks ir neskaidrîba par aktîvu un/vai saistîbu tirgus vértîbu nåkotné, ko izraisa izmaiñas procentu likmés,årvalstu valütas maiñas kursos, preçu vai kapitåla vértspapîru cenås. Grupa galvenokårt ir pak¬auta izmaiñåm pro-centu likmés un årvalstu valütas maiñas kursos.

Grupas pak¬autîbu procentu likmes riskam ikdienå vada Bankas Resursu pårvalde un regulåri uzrauga Aktîvu un pasîvuvadîbas komiteja. Procentu likmes riska vadîßanas instrumenti, ko izmanto Bankas Resursu pårvalde un komiteja, ietvertermiñu atß˚irîbu analîzi, ilguma analîzi un jutîguma analîzi. Pamatojoties uz minétajåm analîzém, kå arî uz Grupas lîdzek¬upiesaistes izmaksåm un tirgus situåciju, Aktîvu un pasîvu vadîbas komiteja nosaka kreditéßanas un noguldîjumu pie-saistes båzes procentu likmes, kå arî izstrådå vadlînijas Bankas investîciju portfe¬a vadîßanai un atvasinåto finansuinstrumentu izmantoßanai. Grupas aktîvu un saistîbu procentu likmju pårcenoßanas analîze sniegta 35. pielikumå.

Bankas Resursu pårvalde un Aktîvu un pasîvu vadîbas komiteja vada arî Grupas pak¬autîbu izmaiñåm valütas maiñaskursos. Komiteja nosaka pie¬aujamos limitus pozîcijåm atseviß˚ås årvalstu valütås, kå arî kopéjo pie¬aujamo limituatklåtajåm pozîcijåm. Grupas pak¬autîba årvalstu valütas riskam ir atspogu¬ota 36. pielikumå.

Nepiecießamîbas gadîjumå Grupas pak¬autîba tirgus riskiem tiek papildus ierobeΩota, izmantojot atvasinåtos finansuinstrumentus.

c) Likviditåtes risks

Likviditåtes risks ir saistîts ar Grupas spéju noteiktajos termiños izpildît savas finansiålås saistîbas, necießot bütiskuszaudéjumus. Likviditåtes risks tiek vadîts, îstenojot stingru uzraudzîbu un plånojot izmaiñas prasîbås uz pieprasîjumupret citåm bankåm un naudai kasé, kå arî izvietojot iepriekß noteiktu Grupas aktîvu da¬u augsti likvîdos finansuinstrumentos un îstermiña noguldîjumos. Íî da¬a tiek noteikta, pamatojoties uz Bankas lîgumsaistîbu, tai skaitånenokårtoto saistîbu un finansiålo saistîbu par neizsniegtiem kredîtiem termiñanalîzi, kå arî pamatojoties uz iespé-jamåm prasîbåm atmaksåt izvietotos naudas lîdzek¬us, tai skaitå noré˚inu kontu atlikumus, diennakts noguldîjumusvai izsniegt pieß˚irtos, bet vél neizsniegtos kredîtus un kredîtlînijas, kå arî veikt maksåjumus par Grupas izsniegta-jåm garantijåm. Grupas aktîvu un saistîbu, kå arî årpusbilances posteñu, sadalîjums péc atlikußå termiña lîdz toatmaksai vai dzéßanai sniegts 34. pielikumå.

LVL’000 2001 2000

Grupa Banka Grupa Banka

Procentu ienåkumi

- no prasîbåm pret kredîtiestådém 2,487 2,534 4,670 4,656

- no kredîtiem 24,460 22,722 19,568 19,015

- no obligåcijåm un citiem paråda

vértspapîriem ar fiksétu ienåkumu 14,005 13,793 8,485 8,313

Kopå procentu ienåkumi 40,952 39,049 32,723 31,984

Procentu izdevumi

- par saistîbåm pret kredîtiestådém (3,384) (3,019) (2,175) (2,034)

- par noguldîjumiem (15,956) (15,622) (13,316) (13,250)

Kopå procentu izdevumi (19,340) (18,641) (15,491) (15,284)

Neto procentu ienåkumi 21,612 20,408 17,232 16,700

LVL’000 2001 2000


Komisijas naudas ienåkumi

- no naudas pårskaitîjumiem 6,474 6,326 5,344 5,310

- no maksåjumu karßu apkalpoßanas 5,009 4,905 2,808 2,805

- no noré˚inu kontu uzturéßanas 1,357 1,268 2,474 2,402

- no skaidras naudas izmaksåm un darîjumiem 941 868 1,361 1,315

- no kreditéßanas operåcijåm 933 831 603 602

- no vértspapîriem 553 553 205 205

- no muitas brokeru pakalpojumiem 540 - - -

- no akreditîvu un garantiju izsniegßanas 521 521 381 381

- no inkaso operåcijåm 86 86 80 63

Kopå komisijas naudas ienåkumi 16,414 15,358 13,256 13,083

Komisijas naudas izdevumi

- par maksåjumu kartém (1,740) (1,684) (1,138) (1,138)

- par brokeru pakalpojumiem un vértspapîru turéßanu (1,388) (1,388) (603) (603)

- par korespondentbanku pakalpojumiem (962) (934) (742) (725)

Kopå komisijas naudas izdevumi (4,090) (4,006) (2,483) (2,466)

Neto komisijas naudas ienåkumi 12,324 11,352 10,773 10,617

5KOMISIJAS NAUDAS IENÅKUMI UN IZDEVUMI

3 4


PERSONÅLA IZDEVUMI

Personåla izdevumos ietilpst atalgojums darbiniekiem un ar to saistîtås sociålås apdroßinåßanas obligåtås iemaksas,kå arî citi darbinieku pabalsti. Bankas prezidentam un Valdes priekßsédétåja vietniekam atalgojums nav izmaksåts.Bankas padomes locek¬i par savu pienåkumu pildîßanu atalgojumu nesañem.

LVL’000 2001 2000


Atlîdzîba par darbu 9,749 8,567 7,264 6,864

Sociålås apdroßinåßanas obligåtås iemaksas 2,261 1,914 1,697 1,566

Kopå personåla izdevumi 12,010 10,481 8,961 8,430

Personåla izdevumi ir iek¬auti ßajos finansu pårskatos kå administratîvie izdevumi. 2001. gadå vidéjais Bankas un

Grupas darbinieku skaits bija attiecîgi 1,285 (2000. gadå: 1,060) un 1,574 (2000. gadå: 1,239).

Nåkamå tabula atspogu¬o pårskata gadå notikußås izmaiñas uzkråjumos nedroßiem parådiem:

LVL’000 2001 2000


Speciålie uzkråjumi pårskata gada såkumå 10,338 9,732 13,751 13,751

Vispåréjie uzkråjumi pårskata gada såkumå 2,340 2,293 2,286 2,286

Kopå uzkråjumi pårskata gada såkumå 12,678 12,025 16,037 16,037

Papildu speciålie uzkråjumi saistîbå ar

radniecîgo uzñémumu iegådi - - 620 -

Papildu vispåréjie uzkråjumi saistîbå ar

radniecîgo uzñémumu iegådi - - 47 -

Kopå uzkråjumi saistîbå ar radniecîgo uzñémumu iegådi - - 667 -

Speciålo uzkråjumu veidoßanas izdevumi 5,280 4,965 5,408 5,105

Vispåréjo uzkråjumu veidoßanas izdevumi 223 215 184 184

Kopéjie uzkråjumu veidoßanas izdevumi 5,503 5,180 5,592 5,289

Ienåkumi no speciålo uzkråjumu samazinåßanas (2,425) (2,374) (2,408) (2,408)

Ienåkumi no vispåréjo uzkråjumu samazinåßanas (348) (333) (177) (177)

Kopå ienåkumi no uzkråjumu samazinåßanas (2,773) (2,707) (2,585) (2,585)

Neto uzkråjumu veidoßanas izdevumi 2,730 2,473 3,007 2,704

Speciålo uzkråjumu samazinåßana norakstîjumu rezultåtå (1,912) (1,485) (7,564) (7,243)

Speciålo uzkråjumu pieaugums

valütas kursu svårstîbu rezultåtå 167 165 531 527

Speciålie uzkråjumi pårskata gada beigås 11,448 11,003 10,338 9,732

Vispåréjie uzkråjumi pårskata gada beigås 2,215 2,175 2,340 2,293

Kopå uzkråjumi pårskata gada beigås 13,663 13,178 12,678 12,025

10IZDEVUMI UZKRÅJUMIEM NEDROÍIEM PARÅDIEMUN UZKRÅJUMU SAMAZINÅÍANAS IENÅKUMI

200152

PEÒÂ NO DARÈJUMIEM AR V‰RTSPAPÈRIEM UNÅRVALSTU VALËTU, NETO

LVL’000 2001 2000


Pe¬ña no årvalstu valütas maiñas darîjumiem 5,424 5,045 3,541 3,420

(Zaudéjumi) no årvalstu valütas pozîciju pårvértéßanas (445) (384) (181) (198)

Pe¬ña no årvalstu valütas maiñas darîjumiem, neto 4,979 4,661 3,360 3,222

Pe¬ña no vértspapîru tirdzniecîbas un pårvértéßanas 4,840 4,749 3,649 3,651

Pe¬ña no citu finansu instrumentu tirdzniecîbas 377 377 330 329

Pe¬ña no darîjumiem ar vértspapîriem un

årvalstu valütu, neto 10,196 9,787 7,339 7,202

LVL’000 2001 2000


Ienåkumi no lîgumsodiem 695 695 349 349

Ienåkumi no sañemtajåm dividendém 96 96 291 291

Seifu noma 59 51 61 61

Citi parastie ienåkumi 416 127 434 296

Kopå citi parastie ienåkumi 1,266 969 1,135 997

LVL’000 2001 2000


Personåla izdevumi 12,010 10,481 8,961 8,430

Reklåmas, tirgzinîbas un sponsoréßanas izdevumi 2,928 2,865 2,427 2,405

Remonta un apkopes izdevumi 2,035 2,001 1,693 1,677

Komandéjumi un reprezentåcija 1,986 1,983 1,265 1,218

Sakaru izdevumi (telefons, telekss, pasts) 1,529 1,360 1,494 1,460

Telpu noma 1,099 768 933 806

Konsultåcijas un profesionålie pakalpojumi 1,092 922 972 923

Autotransporta uzturéßana 642 617 519 503

Nodok¬i 429 102 70 65

Apsardze 299 254 268 251

Apdroßinåßana 141 42 45 38

Påréjie administratîvie izdevumi 818 439 248 159

Kopå administratîvie izdevumi 25,008 21,834 18,895 17,935

8 ADMINISTRATÈVIE IZDEVUMI

6 9

7 CITI PARASTIE IENÅKUMI


UZˆ‰MUMU IENÅKUMA NODOKLIS

Bankas pårskata gada neto pe¬ñas saskañoßana ar pårskata gadå apré˚inåto uzñémumu ienåkuma nodokli var tiktatspogu¬ota ßådi:

LVL’000 2001 2000

Banka Banka

Pe¬ña pirms uzñémumu ienåkuma nodok¬a 13,285 11,334

Nodok¬a nolietojums (virs) nolietojuma finansu gråmatvedîbas uzskaité (1,817) (1,103)

Izdevumi, par kuriem netiek samazinåts ar nodokli apliekamais ienåkums, un

(ar nodokli neapliekamie ienåkumi), neto 2,063 1,401

Ar nodokli apliekamais pårskata gada ienåkums 13,531 11,632

Uzñémuma ienåkuma nodoklis (standarta likme) 3,383 2,908

Nodok¬a atvieglojumi (ziedojumi) (653) (422)

50% nodok¬a atvieglojums (1,365) (1,243)

Pårskata gadå apré˚inåtais uzñémumu ienåkuma nodoklis 1,365 1,243

Kase un prasîbas pret Latvijas Banku ir atspogu¬otas ßådi:

LVL’000 31.12.2001. 31.12.2000.


Kase 28,085 26,787 17,405 16,915

Prasîbas pret Latvijas Banku 5,598 5,598 6,653 6,653

Kopå kase un prasîbas pret Latvijas Banku 33,683 32,385 24,058 23,568

Prasîbas pret Latvijas Banku atspogu¬o Bankas noguldîjumu uz pieprasîjumu, par kuru procenti netiek maksåti.

Saskañå ar Latvijas Bankas padomes lémumu kredîtiestådém jånodroßina rezervju prasîbu izpilde. Kredîtiestådesméneßa vidéjam latu kases un korespondentkonta atlikumam Latvijas Bankå ir jåpårsniedz minétais obligåto rezervjuprasîbu apjoms. Kredîtiestådes méneßa vidéjais kases atlikums latos rezervju prasîbu izpildé nedrîkst pårsniegt 40%.

2001. gada 31. decembrî Banka bija izpildîjusi ßîs Latvijas Bankas prasîbas.

200154

IZDEVUMI UZKRÅJUMIEM NEDROÍIEM PARÅDIEMUN UZKRÅJUMU SAMAZINÅÍANAS IENÅKUMI

2001. gadå Bankas vadîba pårskatîja vispåréjo uzkråjumu nedroßiem kredîtiem veidoßanas likmes galvenajiem aktîvuveidiem, lai atspogu¬otu izmaiñas Bankas un Grupas attiecîgo aktîvu portfe¬u kopéjå risku struktürå. Tådéjådi Bankasun Grupas riskam pak¬autajiem aktîviem 2001. un 2000. gada 31. decembrî bija piemérotas ßådas vispåréjo uzkråju-mu veidoßanas likmes:

LVL’000 31.12.2001. 31.12.2000.Prasîbas pret kredîtiestådém 1.00% 3.00%Kredîti 1.00% 1.00%Obligåcijas un citi paråda vértspapîri ar fiksétu ienåkumu - 1.00%

Minétås vispåréjo uzkråjumu veidoßanas likmes netika piemérotas prasîbåm pret OECD re©iona valstîs re©istrétajåmkredîtiestådém un starpbanku atlikumiem, kas nodroßinåti ar Latvijas valsts vértspapîriem ar fiksétu ienåkumu. Turklåt,såkot ar 2001. gadu, vispåréjie uzkråjumi netika veidoti attiecîbå uz obligåcijåm un citiem paråda vértspapîriem arfiksétu ienåkumu.

Nåkamå tabula atspogu¬o Bankas kopéjo uzkråjumu nedroßiem parådiem gada beigås sadalîjumu starp attiecîgajiemaktîviem un izsniegtajåm garantijåm:

LVL’000 31.12.2001. 31.12.2000.

Grupa Banka Grupa BankaSpec. Visp. Spec. Visp. Spec. Visp. Spec. Visp.uzkr. uzkr. uzkr. uzkr. uzkr. uzkr. uzkr. uzkr.

Prasîbas pret kredîtiestådém 2,395 166 2,395 166 2,315 326 2,315 326

Kredîti 7,256 2,028 6,821 1,988 7,403 1,820 6,801 1,773

Obligåcijas un citi paråda vértspapîri

ar fiksétu ienåkumu 944 - 944 - 90 149 90 149

Akcijas un citi vértspapîri ar nefiksétu ienåkumu - - - - - 24 - 24

Uzkråtie procentu ienåkumi 830 - 830 - 470 - 466 -

Påréjie aktîvi 23 - 13 - 60 - 60 -

Garantijas - 21 - 21 - 21 - 21

11,448 2,215 11,003 2,175 10,338 2,340 9,732 2,293

Saskañå ar Latvijas likumdoßanu par årvalstu ieguldîjumiem piecus gadus, såkot ar 1997. gada 1. janvåri, Bankadarbojas ar 50% nodok¬u atlaidi, un tådéjådi tai jåmakså 12.5% uzñémumu ienåkuma nodoklis no tås ar nodokliapliekamå ienåkuma.

Uzñémumu ienåkuma nodok¬a izdevumi ir atspogu¬oti ßådi:

LVL’000 2001 2000


Pårskata gadå apré˚inåtais uzñémumu ienåkuma nodoklis 1,379 1,365 1,243 1,243

Pieaugums atliktajå uzñémumu ienåkuma nodoklî 297 273 66 66

Iepriekßéjo gadu labojums (105) (105) - -

Kopå uzñémumu ienåkuma nodok¬a izdevumi 1,571 1,533 1,309 1,309

Pieaugums atliktajå uzñémumu ienåkuma nodoklî galvenokårt izriet no starpîbas starp nodok¬u un finansu grå-matvedîbas uzskaites nolietojumu.

11 UZˆ‰MUMU IENÅKUMA NODOKLIS

12KASE UN PRASÈBAS PRET LATVIJAS BANKU

10 11


KREDÈTI

Kredîti var tikt atspogu¬oti ßådi:

LVL’000 31.12.2001. 31.12.2000.


Parastie kredîti 131,185 124,396 102,891 98,621

Reverse repo kredîti 5,036 4,815 - -

Kredîtlînijas 55,757 55,757 33,873 33,873

Bruto kredîti 191,978 184,968 136,764 132,494

Finansu lîzings 67,636 62,467 80,525 72,760

Noré˚inu kontu debeta atlikumi 15,983 15,983 6,692 6,633

Maksåjumu karßu debeta atlikumi 4,234 4,234 2,869 2,869

Kopå citi kredîti 20,217 20,217 9,561 9,502

Kopå kredîti, bruto 279,831 267,652 226,850 214,756

Atskaitot uzkråjumus (skatît 10. pielikumu) (9,284) (8,809) (9,223) (8,574)

Kopå kredîti, neto 270,547 258,843 217,627 206,182

2001. gada 31. decembrî parastajos kredîtos ir iek¬autas prasîbas pret investîciju un starpniecîbas uzñémumiem,kas péc bütîbas atspogu¬o Bankas lîdzek¬us, ko ßie uzñémumi izmanto, lai nodroßinåtu tirdzniecîbu ar finansu instru-mentiem. 2001. gada 31. decembrî ßîs prasîbas bija 2,214 tükst. latu (2000. gadå: 931 tükst. latu) apmérå.

2001. gada 31. decembrî kredîtos bija iek¬auts Bankas îstermiña naudas tirgus noguldîjums Lehman Brothers171 tükst. latu (2000. gadå: 612 tükst. latu) apmérå.

2001. gada 31. decembrî parasto kredîtu atlikumå bija iek¬auta arî 1,307 tükst. latu (2000. gadå: 873 tükst. latu)prasîba pret Bankas radniecîgo uzñémumu, kas veic Bankas brokera funkcijas tirdzniecîbå ar ieguldîjumiem daΩådosNVS valstîs re©istrétos uzñémumos. Tådéjådi prasîba pret minéto radniecîgo uzñémumu faktiski atspogu¬o Bankasieguldîjumus uzñémumu akcijås, kaut arî saskañå ar îpaßu FKTK prasîbu tiek klasificéta kå kredîts.

Kredîtos ir iek¬auts maziem un vidéjiem Latvijas uzñémumiem pieß˚irtais finanséjums no Pasaules Bankas speciålißim nolükam pieß˚irtajiem lîdzek¬iem (skatît 26. pielikumu).

2001. gada 31. decembrî Banka bija izsniegusi arî studentu kredîtus par kopéjo summu 4,157 tükst. latu (2000. gadå:3,065 tükst. latu) apmérå. Studentu kredîti tika izsniegti péc Latvijas Republikas Izglîtîbas un zinåtnes ministrijas unValsts kases iniciatîvas. Valsts kase ir nodroßinåjusi ßiem kredîtiem nepiecießamos lîdzek¬us un uzñemas visus ar ßiemkredîtiem saistîtos riskus un atdevi. Tå kå Banka ßajå gadîjumå pilda tikai Izglîtîbas un zinåtnes ministrijas un Valstskases a©enta funkcijas, minétie kredîtu atlikumi un attiecîgie noguldîjumi netiek atspogu¬oti Bankas bilancé.

2001. gada 31. decembrî kredîti 19,693 tükst. latu (2000. gadå: 25,080 tükst. latu) apmérå jeb 7% (2000. gadå:12%) apmérå no kopéjå kredîtportfe¬a bija klasificéti kå bezriska kredîti, jo tie bija nodroßinåti ar droßîbas depozîtu(skatît 25. un 26. pielikumu).

Atbilstoßi Latvijas kredîtieståΩu likumdoßanai kopéjais riska darîjumu apjoms ar vienu personu vai savstarpéji saistî-tu personu grupu, kas nav saistîti ar kredîtiestådi, nedrîkst pårsniegt 25% no kredîtiestådes paßu kapitåla, kas no-teikts atbilstoßi FKTK prasîbåm (skatît 33. pielikumu). Turklåt kopéjais riska darîjumu apjoms ar visåm ar kredîti-estådi saistîtåm personåm, izñemot konsolidétos radniecîgos uzñémumus, nedrîkst pårsniegt 15% no saskañå arFKTK noteikumiem apré˚inåtå kredîtiestådes paßu kapitåla. 2001. gada 31. decembrî Banka bija izpildîjusi iepriekßminétås likumdoßanas prasîbas.

200156

PRASÈBAS PRET KREDÈTIESTÅD‰M

LVL’000 31.12.2001. 31.12.2000.


Prasîbas pret OECD re©iona valstîs

re©istrétåm kredîtiestådém 42,263 41,648 87,849 87,203

Prasîbas pret Latvijå re©istrétåm kredîtiestådém 19,411 19,411 8,234 8,234

Prasîbas pret citås valstîs re©istrétåm kredîtiestådém 11,863 11,285 13,883 13,092

Kopå prasîbas pret kredîtiestådém, bruto 73,537 72,344 109,966 108,529


Kopå prasîbas pret kredîtiestådém, neto 70,976 69,783 107,325 105,888

2001. gada 31. decembrî Bankai bija korespondentattiecîbas ar 35 (37) OECD re©iona valstîs re©istrétåm kredît-iestådém, 6 (6) Latvijas kredîtiestådém un 50 (51) citås ne-OECD re©iona valstîs re©istrétåm kredîtiestådém.

LVL’000 31.12.2001. 31.12.2000.


Korespondentkontu atlikumi 29,190 25,878 25,477 25,318

Diennakts noguldîjumi 13,184 15,070 15,299 15,299

Kopå noguldîjumi uz pieprasîjumu 42,374 40,948 40,776 40,617

Termiñnoguldîjumi kredîtiestådés, kas atmaksåjami:

1 méneßa laikå 27,021 27,447 50,600 50,600

1-3 méneßu laikå - - 10,513 9,901

3-6 méneßu laikå 886 860 - -

6-12 méneßu laikå 64 - 613 613

1-5 gadu laikå - - 893 858

péc 5 gadiem un beztermiña 3,192 3,089 6,571 5,940

Kopå termiñnoguldîjumi 31,163 31,396 69,190 67,912

Kopå prasîbas pret kredîtiestådém, bruto 73,537 72,344 109,966 108,529


Kopå prasîbas pret kredîtiestådém, neto 70,976 69,783 107,325 105,888

Termiñnoguldîjumi, kas izvietoti kå prasîbu nodroßinåjums, ir klasificéti kå atmaksåjami péc 5 gadiem un beztermiña.

2001. gada 31. decembrî Bankai bija izvietoti starpbanku noguldîjumi 2 Latvijå re©istrétås kredîtiestådés, 2 OECDre©iona valstîs re©istrétås kredîtiestådés un 3 ne-OECD re©ionå re©istrétås kredîtiestådés, kuri attiecîgi veidoja 58%,72% un 55% no Bankas kopéjås prasîbu summas pret Latvijå, OECD re©iona valstîs un citås ne-OECD re©iona val-stîs re©istrétåm kredîtiestådém.

13 14


KREDÈTI

200158

KREDÈTI

Nåkamå tabula atspogu¬o uzñémumiem izsniegto kredîtu sadalîjumu péc tautsaimniecîbas nozarém, neñemot véråtiem izveidotos uzkråjumus:

LVL’000 31.12.2001. 31.12.2000.


Transports un sakari 56,682 50,951 35,942 28,255

Tirdzniecîba 49,603 45,760 46,266 41,283

Rüpniecîba 34,995 33,773 24,423 22,215

Viesnîcas un restoråni 22,622 22,555 1,418 964

Finansu starpniecîba 19,125 26,297 12,551 19,989

Elektroener©étika, gåzes un üdens apgåde 11,382 10,822 11,567 10,986

Celtniecîba 9,843 9,541 6,883 6,778

Zvejniecîba 2,493 2,478 4,314 4,308

Lauksaimniecîba un meΩsaimniecîba 1,511 1,470 1,296 1,203

Påréjås nozares 22,850 19,355 41,035 39,482

Kopå uzñémumiem izsniegtie kredîti, bruto 231,106 223,002 185,695 175,463

Nåkamå tabula atspogu¬o kredîtu sadalîjumu péc aizñéméja rezidences vietas:

LVL’000 31.12.2001. 31.12.2000.


OECD re©iona valstu rezidenti 41,932 41,548 38,251 37,884

Latvijas rezidenti 197,640 198,060 152,196 152,804

Ne-OECD re©iona valstu rezidenti 40,259 28,044 36,403 24,068




LVL’000 31.12.2001. 31.12.2000.


Nekustamais îpaßums 21,398 21,398 28,545 25,095

Transporta lîdzek¬i 20,074 19,495 30,924 30,211

RaΩoßanas iekårtas 5,032 4,550 5,558 4,049

Kapitåla da¬as/akcijas 4,743 4,743 3,266 3,214

Citi aktîvi 16,389 12,281 12,232 10,191

No finansu lîzinga lîgumiem izrietoßo

prasîbu summa, bruto 67,636 62,467 80,525 72,760

Parastås darbîbas ietvaros Banka un tås meitas uzñémumi piedåvå saviem klientiem iespéju finansét kapitåla da¬u/akciju iegådi, izmantojot finansu lîzinga lîgumus. Tådéjådi Banka k¬üst par ßo kapitåla da¬u/akciju likumîgo îpaßniekulîdz lîzinga termiña beigåm. Kaut arî Bankai juridiski pieder uzñémums, kura kapitåla da¬as/akcijas ir tås îpaßumålîzinga lîguma ietvaros, Bankas vadîba uzskata, ka péc bütîbas kontrole pår ßiem uzñémumiem netiek nodota Bankaiun tådéjådi ßie uzñémumi nav uzskatåmi par ar Banku saistîtiem uzñémumiem.

15NO FINANSU LÈZINGA LÈGUMIEM IZRIETOÍO PRASÈBUSADALÈJUMS P‰C IZNOMÅTO AKTÈVU VEIDA

Nåkamå tabula atspogu¬o klientiem izsniegto kredîtu sadalîjumu péc to atlikußå atmaksas termiña.

LVL’000 31.12.2001. 31.12.2000.


Kredîti, kuru atmaksas termiñß nokavéts 7,601 7,474 8,421 7,439

Kredîti, kas atmaksåjami:

1 méneßa laikå 35,725 33,264 21,889 20,795

1-3 méneßu laikå 11,686 10,117 12,521 11,414

3-6 méneßu laikå 14,904 12,504 16,535 12,958

6-12 méneßu laikå 26,589 26,001 26,101 23,056

1-5 gadu laikå 96,570 92,636 97,668 94,340

vairåk kå péc 5 gadiem 86,756 85,656 43,715 44,754




Paßreiz Bankas informåcijas sistémå nav paredzéta iespéja veikt kredîtu analîzi péc atlikußajiem atmaksas termiñiem,ñemot vérå aizdevumu atmaksas grafikå noteiktos maksåjumus. êmot vérå ievérojamo darba apjomu, kas bütunepiecießams ßådas analîzes sagatavoßanai, Bankas vadîba neuzskatîja, ka ßådas analîzes sagatavoßana ßo finan-su pårskatu ietvaros bütu lietderîga. Tådéjådi iepriekßéjå tabula tika sagatavota, pamatojoties uz pieñémumu, ka visukredîtu pamatsumma tiek atmaksåta pédéjå termiña dienå.

Izsniegto kredîtu sadalîjums gada beigås péc procentu ienåkumu atzîßanas principa bija ßåds:

LVL’000 31.12.2001. 31.12.2000.


Kredîti, par kuriem tika atzîti procentu ienåkumi 273,333 261,539 220,767 208,949

Kredîti, par kuriem netika atzîti procentu ienåkumi 6,498 6,113 6,083 5,807




Kredîti péc aizñéméja veida ir atspogu¬oti ßådi:

LVL’000 31.12.2001. 31.12.2000.


Valdîba 236 236 382 382

Paßvaldîbas 14,932 14,347 6,286 6,286

Valsts uzñémumi 8,910 6,770 3,094 3,094

Paßvaldîbu uzñémumi 13,880 10,669 6,165 6,165

Privåtuzñémumi 193,148 190,980 169,768 159,536

Kopå uzñémumiem izsniegtie kredîti, bruto 231,106 223,002 185,695 175,463

Sabiedriskås un reli©iskås organizåcijas 37 37 124 124

Bankas darbinieki 1,295 1,295 1,051 1,051

Citas privåtpersonas 47,393 43,318 39,980 38,118




14 14


OBLIGÅCIJAS UN CITI PARÅDA V‰RTSPAPÈRI AR FIKS‰TU IENÅKUMU

LVL’000 31.12.2001. 31.12.2000.BirΩå BirΩå Kopå BirΩå BirΩå Kopå

kotétie nekotétie kotétie nekotétie

KredîtieståΩu obligåcijas:

Latvija 174 - 174 61 1,136 1,197

OECD 36,400 29,826 66,226 21,326 7,955 29,281

Ne-OECD (izñemot Latviju) 282 - 282 - - -

Kopå kredîtieståΩu obligåcijas 36,856 29,826 66,682 21,387 9,091 30,478

Uzñémumu obligåcijas

(OECD un ne-OECD) 50,318 27,174 77,492 19,353 11,441 30,794

Påréjo finansu institüciju

obligåcijas (OECD) 15,404 23,345 38,749 23,856 6,138 29,994

Pårvaldîtie fondi - 10,450 10,450 - 16,859 16,859

Kopå obligåcijas un citi

paråda vértspapîri ar fiksétu

ienåkumu, bruto 159,242 90,808 250,050 114,933 44,711 159,644

Atskaitot uzkråjumus

(skatît 10. pielikumu) (930) (14) (944) (227) (12) (239)

Kopå obligåcijas

un citi paråda vértspapîri

ar fiksétu ienåkumu, neto 158,312 90,794 249,106 114,706 44,699 159,405

Nåkamå tabula atspogu¬o Grupas îpaßumå esoßo obligåciju un citu paråda vértspapîru ar fiksétu ienåkumu sadalîju-mu péc ieguldîjuma veida 2001. gada 31. decembrî:

LVL’000 31.12.2001. 31.12.2000.Lîdz Pårdo- Tirdz- Kopå Lîdz Pårdo- Tirdz- Kopå

dzéßanai ßanai niecîbas dzéßanai ßanai niecîbasturamie pieejamie nolükå turamie pieejamie nolükå

turétie turétie

Valsts iekßéjå

aizñémuma parådzîmes - 100 - 100 - 3,177 - 3,177

Valdîbu obligåcijas 157 54,026 1,282 55,465 752 46,279 - 47,031

Paßvaldîbu obligåcijas - - 1,112 1,112 - 1,221 90 1,311

KredîtieståΩu obligåcijas - 66,612 70 66,682 - 30,478 - 30,478

Uzñémumu obligåcijas 1,129 70,139 6,224 77,492 1,064 28,098 1,632 30,794

Påréjo finansu

institüciju obligåcijas 5,352 33,397 - 38,749 - 29,994 - 29,994

Pårvaldîtie fondi - - 10,450 10,450 - - 16,859 16,859

Kopå obligåcijas unciti paråda vértspapîriar fiksétu ienåkumu,bruto 6,638 224,274 19,138 250,050 1,816 139,247 18,581 159,644

2000. gada 31. decembrî obligåciju un citu paråda vértspapîru ar fiksétu ienåkumu klasifikåcija péc ieguldîjuma veidaveikta, pamatojoties uz Grupas 2001. gada 1. janvårî pieñemto klasifikåciju. Pårdoßanai pieejamås obligåcijas un citiparåda vértspapîri ar fiksétu ienåkumu 2000. gada 31. decembrî atspogu¬oti to amortizétajå iegådes vértîbå.

200160

NÅKOTN‰ SAÊMAMIE PROCENTU IENÅKUMI NOFINANSU LÈZINGA LÈGUMIEM

LVL’000 31.12.2001. 31.12.2000.


Èstermiña nåkotné sañemamie procentu ienåkumi 4,613 4,079 6,088 5,460

Ilgtermiña nåkotné sañemamie procentu ienåkumi 7,971 7,402 9,748 9,149

Kopå nåkotné sañemamie procentu ienåkumi

no finansu lîzinga lîgumiem 12,584 11,481 15,836 14,609

LVL’000 31.12.2001. 31.12.2000.


Valsts iekßéjå aizñémuma parådzîmes 100 100 3,177 3,177

Valdîbu obligåcijas 55,465 51,340 47,031 44,065

Paßvaldîbu obligåcijas 1,112 1,112 1,311 1,311

KredîtieståΩu obligåcijas 66,682 72,830 30,478 30,478

Uzñémumu obligåcijas 77,492 74,491 30,794 30,794

Påréjo finansu institüciju obligåcijas 38,749 38,749 29,994 29,994

Pårvaldîtie fondi 10,450 10,440 16,859 16,859

Kopå obligåcijas un citi paråda vértspapîri ar

fiksétu ienåkumu, bruto 250,050 249,062 159,644 156,678

Atskaitot uzkråjumus (skatît 10. pielikumu) (944) (944) (239) (239)

Kopå obligåcijas un citi paråda vértspapîri

ar fiksétu ienåkumu, neto 249,106 248,118 159,405 156,439

Pårvaldîtie fondi atspogu¬o Grupas lîdzdalîbu atseviß˚u fikséta ienåkuma vértspapîru portfe¬os, ko investoru uzdevumåpårvalda OECD re©ionu valstîs re©istrétas finansu institücijas. Grupas rîcîbå nav detalizétas informåcijas par ßiem ie-guldîjumiem, tådéjådi tie netiek klasificéti péc to emitentiem.

Nåkamå tabula atspogu¬o Grupas ieguldîjumus birΩås kotétås un nekotétås obligåcijås un citos paråda vértspapîrosar fiksétu ienåkumu:



Latvijas valsts iekßéjå

aizñémuma parådzîmes 100 - 100 3,177 - 3,177

Valdîbu obligåcijas:

Latvijas valdîbas obligåcijas 30,465 - 30,465 14,951 - 14,951

OECD re©iona valdîbu

obligåcijas 14,744 - 14,744 14,442 - 14,442

Ne-OECD re©iona valdîbu

obligåcijas (izñemot Latviju) 10,256 - 10,256 16,456 1,182 17,638

Kopå valdîbu obligåcijas 55,465 - 55,465 45,849 1,182 47,031

Paßvaldîbu obligåcijas:

OECD - - - 1,221 - 1,221

Ne-OECD (izñemot Latviju) 1,099 13 1,112 90 - 90

Kopå paßvaldîbu obligåcijas 1,099 13 1,112 1,311 - 1,311

17 OBLIGÅCIJAS UN CITI PARÅDA V‰RTSPAPÈRI AR FIKS‰TU IENÅKUMU

16 17


AKCIJAS UN CITI V‰RTSPAPÈRI AR NEFIKS‰TU IENÅKUMU

200162

OBLIGÅCIJU UN CITU PARÅDA V‰RTSPAPÈRU AR FIKS‰TUIENÅKUMU SADALÈJUMS P‰C ATLIKUÍÅ DZ‰ÍANAS TERMIÂ



Pårvaldîtie fondi - 17,272 17,272 - 15,438 15,438

Kopå akcijas 443 17,906 18,349 393 15,917 16,310

Latvijas privatizåcijas sertifikåti - 49 49 - 50 50

Kopå akcijas un citi

vértspapîri ar nefiksétu

ienåkumu, bruto 443 17,955 18,398 393 15,967 16,360

Atskaitot uzkråjumus

(skatît 10. pielikumu) - - - (24) - (24)

Kopå akcijas un citi vértspapîri

ar nefiksétu ienåkumu, neto 443 17,955 18,398 369 15,967 16,336

Tå kå Grupai nav pieejama pietiekami detalizéta informåcija par ieguldîjumiem pårvaldîtajos fondos, ko investoru vårdåpårvalda OECD re©iona valstîs re©istrétas finansu institücijas, tie nav klasificéti péc to emitenta.

Nåkamå tabula atspogu¬o Grupas îpaßumå esoßo akciju un citu vértspapîru ar nefiksétu ienåkumu sadalîjumu pécieguldîjuma veida:

LVL’000 31.12.2001. 31.12.2000.Pårdoßanai Tirdz- Kopå Pårdoßanai Tirdz- Kopåpieejamie niecîbas pieejamie niecîbas

nolükå nolükåturétie turétie

Akcijas:

Latvijas finansu institüciju akcijas 25 - 25 25 - 25

Latvijas uzñémumu akcijas - 538 538 - 358 358

OECD re©iona valstu uzñémumu akcijas 12 317 329 12 325 337

Påréjo ne-OECD re©iona valstu

kredîtieståΩu akcijas - 6 6 - - -

Påréjo ne-OECD re©iona valstu

uzñémumu akcijas - 179 179 1 151 152

Pårvaldîtie fondi 17,272 17,272 15,438 15,438

Kopå akcijas 37 18,312 18,349 38 16,272 16,310

Latvijas privatizåcijas sertifikåti - 49 49 - 50 50

Kopå akcijas un citi vértspapîri ar

nefiksétu ienåkumu, bruto 37 18,361 18,398 38 16,322 16,360

Atskaitot uzkråjumus (skatît 10. pielikumu) - - - - (24) (24)


nefiksétu ienåkumu, neto 37 18,361 18,398 38 16,298 16,336

18 19

Nåkamå tabula atspogu¬o Grupas obligåciju un citu paråda vértspapîru ar fiksétu ienåkumu sadalîjumu péc to atlikußa-jiem dzéßanas termiñiem 2001. gada 31. decembrî:

LVL’0001 1-3 3-6 6-12 1-5 Vairåk Kopå

mén. mén. mén. mén. gadi kå 5 gadi

Valsts iekßéjå

aizñémuma parådzîmes - 100 - - - - 100

Valdîbu obligåcijas - - - 855 23,958 30,652 55,465

Paßvaldîbu obligåcijas 13 - - - 1,099 - 1,112

KredîtieståΩu obligåcijas - - 12,442 1,002 24,128 29,110 66,682

Uzñémumu obligåcijas - 663 - 1,083 18,793 56,953 77,492

Påréjo finansu

institüciju obligåcijas - - - 3,254 10,718 24,777 38,749

Pårvaldîtie fondi 113 - - - 1,072 9,265 10,450

Kopå obligåcijas un citi paråda

vértspapîri ar fiksétu ienåkumu, bruto 126 763 12,442 6,194 79,768 150,757 250,050

LVL’000 31.12.2001. 31.12.2000.


Latvijas uzñémumu akcijas 563 563 383 383

Årvalstu uzñémumu akcijas 514 473 489 434

Latvijas privatizåcijas sertifikåti 49 49 50 50

Pårvaldîtie fondi 17,272 17,272 15,438 15,438Kopå akcijas un citi vértspapîri

ar nefiksétu ienåkumu, bruto 18,398 18,357 16,360 16,305

Atskaitot uzkråjumus (skatît 10. pielikumu) - - (24) (24)


nefiksétu ienåkumu, neto 18,398 18,357 16,336 16,281

Nåkamå tabula atspogu¬o Grupas ieguldîjumus birΩås kotétås un nekotétås akcijås un citos vértspapîros ar nefiksé-tu ienåkumu:



Akcijas:Latvijas finansu institüciju

akcijas - 25 25 - 25 25

Latvijas uzñémumu akcijas 273 265 538 238 120 358

OECD re©iona valstu

uzñémumu akcijas 29 300 329 46 291 337

Påréjo ne-OECD re©iona

valstu kredîtieståΩu akcijas 6 - 6 - - -

Påréjo ne-OECD re©iona

valstu uzñémumu akcijas 135 44 179 109 43 152

19 AKCIJAS UN CITI V‰RTSPAPÈRI AR NEFIKS‰TU IENÅKUMU


NEMATERIÅLIE AKTÈVI

LVL’000 31.12.2001. 31.12.2000.


Nemateriålå vértîba no radniecîgo uzñémumu iegådes:

AB Parex Bankas 451 451 589 589

SIA Parekss Lîzings 490 490 613 613

941 941 1,202 1,202

Nomas tiesîbas 146 146 227 227

Påréjie nemateriålie aktîvi 234 26 148 -

Kopå nemateriålo aktîvu atlikusî vértîba 1,321 1,113 1,577 1,429

Izmaiñas Grupas nemateriålajos aktîvos 2001. gadå ir atspogu¬otas ßådi:

Nemateriålå Nomas Påréjie Kopåvértîba no tiesîbas nemateriålie nemateriålieradniecîgo aktîvi aktîvi

LVL’000 uzñémumuiegådes

Såkotnéjå vértîba

2001. gada 1. janvårî 1,306 798 298 2,402

Iegåde - - 197 197

2001. gada 31. decembrî 1,306 798 495 2,599

Uzkråtå amortizåcija

2001. gada 1. janvårî 104 571 150 825

Pårskata gadå apré˚inåts 261 81 111 453

2001. gada 31. decembrî 365 652 261 1,278

Atlikusî vértîba

2001. gada 1. janvårî 1,202 227 148 1,577

2001. gada 31. decembrî 941 146 234 1,321

LVL’000 31.12.2001. 31.12.2000.


Nomåtå îpaßuma uzlabojumi 718 718 576 576

‰kas 9,373 6,782 6,785 5,507

Transporta lîdzek¬i 1,219 1,168 1,147 1,069

Påréjie pamatlîdzek¬i 8,491 7,307 5,428 4,873

Kopå pamatlîdzek¬i, atskaitot avansa maksåjumus 19,801 15,975 13,936 12,025

Avansa maksåjumi par pamatlîdzek¬iem 531 531 514 501

Kopå pamatlîdzek¬u atlikusî vértîba 20,332 16,506 14,450 12,526

200164

LÈDZDALÈBA RADNIECÈGAJOS UZˆ‰MUMOS

Bankas lîdzdalîba radniecîgajos uzñémumos ir atspogu¬ota Bankas finansu pårskatos, izmantojot paßu kapitåla meto-di. Izmaiñas Bankas lîdzdalîbå radniecîgajos uzñémumos pårskata gadå ir atspogu¬otas ßådi:

LVL’000 2001 2000

Banka Banka

Atlikums 1. janvårî 3,045 193

Iegåde un ieguldîjumi 2,073 3,580

Norakstîjumi (10) (383)

Pårvértéßana (1,094) (345)

Atlikums 31. decembrî 4,014 3,045

2001. gadå Banka nodibinåja divus jaunus meitas uzñémumus – AS Parex Asset Management un IAS Parekss ieguldîjumu sabiedrîba. Abi minétie uzñémumi dibinåti Latvijas Republikå. Bankas ieguldîjumi ßo uzñémumu kapitålåir attiecîgi 600 tükst. un 150 tükst. latu.

Pårskata gadå Banka ir palielinåjusi arî savu ieguldîjumu BAS Parekss atklåtais pensiju fonds, tådéjådi palielinot taipiederoßo fonda da¬u no 98% lîdz 99.6%. Banka ir iegådåjusies arî atlikußås AB Parex Bankas akcijas un apmak-såjusi papildu akciju kapitålu, tådéjådi palielinot savu ieguldîjumu AB Parex Bankas par 974 tükst. latu.

Proporcionålå radniecîgo uzñémumu 2001. gada zaudéjumu da¬a 1,094 tükst. latu apmérå (2000. gadå péc attiecî-go ieguldîjumu veikßanas: 345 tükst. latu apmérå) tika iek¬auta pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå kå ilgtermiña iegul-dîjumu pårvértéßanas zaudéjumi.

2001. gada 31. decembrî Bankai piederéja lîdzdalîba ßådu radniecîgo uzñémumu pamatkapitålå:

Uzñémums Uzñéméjdarbîbas Lîdzdalîba, % no kopéjå % no Ieguldîjumanozare LVL’000 pamat- kopéjåm vértîba,

kapitåla balss- LVL’000tiesîbåm

AB Parex Bankas Banku pakalpojumi 4,960 100.0 100.0 2,624

AS Parex Asset Management Finansu pakalpojumi 600 100.0 100.0 600

BAS Parekss atklåtais

pensiju fonds Pensiju fonds 450 99.6 99.6 478

SIA Parekss Brokeru Sistéma Muitas brokeru

pakalpojumi 120 91.7 91.7 162

IAS Parekss ieguldîjumu

sabiedrîba Finansu pakalpojumi 150 100.0 100.0 150

UAB Parex Lizingas Lîzings 482 51.0 51.0 -

SIA Parekss Lîzings Lîzings 31 100.0 100.0 -

Regalite Holdings Ltd. Finansu pakalpojumi 5 100.0 100.0 -

M.B.M. Investments Ltd. Finansu pakalpojumi 1 100.0 100.0 -

UAB Janusava Lîzings 2 51.0 51.0 -

Kopå lîdzdalîba radniecîgo

uzñémumu pamatkapitålå 4,014

2001. gada 31. decembrî Bankai tießi piederéja 6% akciju uzñémumå UAB Parex Lizingas, kas ir Lietuvas RepublikasUzñémumu re©istrå re©istréta sabiedrîba ar ierobeΩotu atbildîbu. Turklåt arî SIA Parekss Lîzings, kas pilnîbå piederBankai, pieder 45% kapitåla minétajå uzñémumå. Tådéjådi Bankai netießå veidå kopå pieder 51% UAB Parex Lizingaskapitåla.

Bankas un tås meitas uzñémumu – AB Parex Bankas, BAS Parekss atklåtais pensiju fonds, SIA Parekss Lîzings,SIA Parekss Brokeru Sistéma, IAS Parekss ieguldîjumu sabiedrîba, AS Parex Asset Management un netießi kontrolétåuzñémuma UAB Parex Lizingas – finansu pårskati ir konsolidéti Grupas finansu pårskatos, apvienojot attiecîgus aktîvu,saistîbu, ienåkumu un izdevumu posteñus.

Bankas vadîba uzskata, ka Grupas finansu pårskatu sagatavoßanas nolükos påréjiem radniecîgiem uzñémumiem navbütiskas ietekmes, tådéjådi tie netika konsolidéti ßajos finansu pårskatos. Nekonsolidétie meitas uzñémumi ir at-spogu¬oti Bankas un Grupas finansu pårskatos nulles vértîbå.

22PAMATLÈDZEKÒI

20 21


PAMATLÈDZEKÒI PÅR‰JIE AKTÈVI

Izmaiñas Grupas pamatlîdzek¬os 2001. gadå ir atspogu¬otas ßådi:

LVL’000 Nomåtå ‰kas Transporta Påréjie Kopåîpaßuma lîdzek¬i pamat- pamat-

uzlabojumi lîdzek¬i lîdzek¬i,atskaitotavansa

maksåjumus

Såkotnéjå vértîba

2001. gada 1. janvårî 1,252 7,589 2,580 11,640 23,061

Iegåde 653 2,422 591 5,749 9,415

Pårgrupéjumi (330) 330 - - -

Norakstîjumi (536) - (149) (223) (908)

2001. gada 31. decembrî 1,039 10,341 3,022 17,166 31,568

Uzkråtais nolietojums

2001. gada 1. janvårî 676 804 1,433 6,212 9,125

Pårskata gadå apré˚inåts 159 164 460 2,675 3,458

Stornéts norakstîjumu rezultåtå (514) - (90) (212) (816)

2001. gada 31. decembrî 321 968 1,803 8,675 11,767

Atlikusî vértîba

2001. gada 1. janvårî 576 6,785 1,147 5,428 13,936

2001. gada 31. decembrî 718 9,373 1,219 8,491 19,801

LVL’000 31.12.2001. 31.12.2000.


Uzkråtie procentu ienåkumi 3,792 3,721 6,507 6,350

Nåkamo periodu izdevumi 1,623 1,540 1,012 956

Kopå nåkamo periodu izdevumi un uzkråtie ienåkumi, bruto 5,415 5,261 7,519 7,306


Kopå nåkamo periodu izdevumi un uzkråtie ienåkumi, neto 4,585 4,431 7,049 6,840

2001. gada 31. decembrî nåkamo periodu izdevumu atlikumå iek¬auti rekonstrukcijas un renovåcijas izdevumi838 tükst. latu apmérå.

2000. gada 31. decembrî Grupas un Bankas uzkråtajos procentu ienåkumos bija iek¬auti procentu ienåkumi par obli-gåcijåm un citiem vértspapîriem ar fiksétu ienåkumu 2,468 latu apmérå. SGS Nr. 39 ievießanas rezultåtå uzkråtieprocentu ienåkumi par obligåcijåm un citiem vértspapîriem ar fiksétu ienåkumu 2001. gada 31. decembrî ir atspogu¬otikå obligåcijas un citi paråda vértspapîri ar fiksétu ienåkumu.

NÅKAMO PERIODU IZDEVUMI UN UZKRÅTIE IENÅKUMI23

LVL’000 31.12.2001. 31.12.2000.


Nerealizétå pe¬ña no atvasinåtajiem finansu instrumentiem 1,146 1,146 65 65

Nauda ce¬å 1,156 754 852 845

Pårñemtie pamatlîdzek¬i pårdoßanai 570 249 522 230

Pårmaksåtais uzñémumu ienåkuma nodoklis 286 281 - -

Påréjie aktîvi 1,636 1,024 1,412 746

Kopå påréjie aktîvi, bruto 4,794 3,454 2,851 1,886


Kopå påréjie aktîvi, neto 4,771 3,441 2,791 1,826

LVL’000 31.12.2001. 31.12.2000.


Saistîbas pret OECD re©iona valstîs re©istrétåm

kredîtiestådém 26,214 26,214 21,142 15,012

Saistîbas pret Latvijå re©istrétåm kredîtiestådém 16,505 16,505 3,434 3,434

Saistîbas pret påréjås valstîs re©istrétåm kredîtiestådém 14,443 16,321 21,374 19,996

Kopå saistîbas pret kredîtiestådém un Latvijas Banku 57,162 59,040 45,950 38,442

Nåkamå tabula atspogu¬o Grupas saistîbu pret kredîtiestådém sadalîjumu péc to atlikußå dzéßanas termiña:

Saistîbas pret kredîtiestådém, Kopå Kopåkas re©istrétas: 31.12.2001. 31.12.2000.

OECD Latvijå PåréjåsLVL’000 re©iona valstîs

valstîs

Uz pieprasîjumu dzéßamås saistîbas 39 6,000 7,551 13,590 12,679

Termiñsaistîbas, kas dzéßamas:

1 méneßa laikå 6,545 10,331 2,756 19,632 6,081

1-3 méneßu laikå - - 387 387 1,256

3-6 méneßu laikå 19,630 46 777 20,453 16,565

6-12 méneßu laikå - - 2,908 2,908 9,276

1-5 gadu laikå - 128 64 192 93

Kopå termiñsaistîbas pret kredîtiestådém 26,175 10,505 6,892 43,572 33,271

Kopå saistîbas pret kredîtiestådém 26,214 16,505 14,443 57,162 45,950

2001. gada 31. decembrî Bankai bija nodibinåtas korespondentattiecîbas (vostro konti) ar 3 (3) OECD re©iona val-stîs re©istrétåm kredîtiestådém, 12 (12) Latvijas kredîtiestådém un 78 (131) citås ne-OECD re©iona valstîs re©istrétåmkredîtiestådém. Pårskata gadå Banka pårskatîja savas korespondentattiecîbas un slédza vairåkus ne-OECD valstîsre©istrétu banku kontus ar zemu aktivitåtes lîmeni.

2001. gada 3. maijå Banka pagarinåja OECD valstu banku sindicéto aizdevumu. Jaunais aizdevuma atmaksas ter-miñß ir 2002. gada 2. maijs, un procentu likme ir 3 méneßu LIBOR plus 1.10% marΩa gadå. Neatmaksåtais sindicétåaizñémuma atlikums 35,000 tükst. eiro (19,630 tükst. latu (2000. gadå: 14,099 latu)) apmérå atbilst 75% nokopéjåm saistîbåm pret OECD re©iona valstîs re©istrétajåm kredîtiestådém 2001. gada 31. decembrî.

2001. gada 31. decembrî Bankai bija saistîbas pret 2 Latvijå re©istrétåm kredîtiestådém un 4 citås ne-OECD re©ionavalstîs re©istrétåm kredîtiestådém. Attiecîgie atlikumi veido 52% un 59% no kopéjåm saistîbåm pret Latvijå un citåsne-OECD re©iona valstîs re©istrétåm kredîtiestådém.

2001. gada 31. decembrî Bankai bija noblo˚éti noguldîjumi no citåm kredîtiestådém 8,060 tükst. latu (2000. gadå:11,064 tükst. latu) apmérå, kuru atmaksa ir atkarîga no izsniegto kredîtu atmaksas.

22 24

25SAISTÈBAS PRET KREDÈTIESTÅD‰M UN LATVIJAS BANKU


UZKRÅJUMI SAISTÈBÅM UN MAKSÅJUMIEM

LVL’000 31.12.2001. 31.12.2000.


Darbinieku atva¬inåjumu rezerve 512 436 474 424

Atliktais uzñémumu ienåkuma nodoklis 547 439 239 166

Vispåréjie uzkråjumi garantijåm 21 21 21 21

Kopå uzkråjumi saistîbåm un maksåjumiem 1,080 896 734 611

LVL’000 31.12.2001. 31.12.2000.


Nauda ce¬å 1,477 99 2,010 264

Pagaidu saistîbas 1,345 1,341 1,181 1,134

Nerealizétå pe¬ña no atvasinåtajiem finansu

instrumentiem 756 754 165 165

Påréjås saistîbas 2,665 1,418 1,512 371

Kopå påréjås saistîbas 6,243 3,612 4,868 1,934

Pagaidu saistîbas atspogu¬o lîdzek¬us, ko Grupa un Banka bija sañémusi 2001. gada 31. decembrî, bet kas nebijapårskaitîti tålåk maksåjumu sañéméjiem, jo maksåjuma dokumentos trüka pietiekami precîzas vai pilnîgas informåci-jas.

2001. gada 31. decembrî Bankas re©istrétais un apmaksåtais kapitåls bija 30,000 tükst. latu. Saskañå ar Bankasstatütiem pamatkapitåls ir sadalîts 9,000 tükst. parastajås akcijås ar balsstiesîbåm un 21,000 tükst. parastajåsakcijås bez balsstiesîbåm. Katras akcijas nominålvértîba ir 1 lats, un 2001. gada 31. decembrî visas Bankas akci-jas bija pilnîbå apmaksåtas.

2001. gada 31. decembrî Bankai bija 3 akcionåri. Akciju sadalîjums var tikt atspogu¬ots ßådi:

31.12.2001. 31.12.2000.Apmaksåtais % no visa % no visåm Apmaksåtais % no visa % no visåm pamatkapitåls apmaksåtå balss- pamatkapitåls apmaksåtå balss-

LVL’000 pamat- tiesîbåm LVL’000 pamat- tiesîbåm kapitåla kapitåla

Europe Holding Ltd.,Menas sala 15,280 50.94 - 15,280 50.94 -

Valérijs Kargins 7,360 24.53 50.00 7,360 24.53 50.00

Viktors Krasovickis 7,360 24.53 50.00 7,360 24.53 50.00

Kopå 30,000 100.00 100.00 30,000 100.00 100.00

2001. gada 31. decembrî Bankai nepiederéja neviena sava akcija.

200168

NOGULDÈJUMI

29APMAKSÅTAIS PAMATKAPITÅLS

LVL’000 31.12.2001. 31.12.2000.


Noguldîjumi uz pieprasîjumu 426,920 420,048 319,393 316,069

Termiñnoguldîjumi, kas atmaksåjami:

1 méneßa laikå 46,588 43,980 68,852 68,355

1-3 méneßu laikå 24,650 22,145 20,445 19,759

3-6 méneßu laikå 25,860 24,422 18,332 17,808

6-12 méneßu laikå 13,268 11,822 10,322 10,086

1-5 gadu laikå 8,402 7,865 7,702 7,452

vairåk kå 5 gadu laikå 3,319 3,183 2,632 2,584

Kopå termiñnoguldîjumi 122,087 113,417 128,285 126,044

Kopå noguldîjumi 549,007 533,465 447,678 442,113

Nåkamajå tabulå atspogu¬oti noguldîjumi péc to noguldîtåju veida:

LVL’000 31.12.2001. 31.12.2000.


Latvijas valdîba 5,237 5,237 1,925 1,924

Paßvaldîbas 7,242 7,242 6,057 6,057

Finansu institücijas 8,012 8,012 13,475 13,475

Valsts uzñémumi 16,391 16,031 16,353 16,353

Sabiedriskås un reli©iskås organizåcijas 1,956 1,813 952 855

Privåtuzñémumi 385,360 378,911 326,993 323,040

Privåtpersonas 99,055 90,465 59,983 58,469

Bankas darbinieki 25,754 25,754 21,940 21,940


Noguldîjumos no finansu institücijåm ir iek¬auti Pasaules Bankas pieß˚irtie lîdzek¬i mazu un vidéju Latvijas uzñému-mu kreditéßanai. 2001. gada 31. decembrî ßo noguldîjumu kopéjais apmérs bija 3,513 tükst. latu (2000. gadå:4,947 tükst. latu).

Nåkamå tabula atspogu¬o noguldîjumus péc to noguldîtåju rezidences vietas.

LVL’000 31.12.2001. 31.12.2000.


Rezidenti 155,176 156,277 113,765 113,856

Nerezidenti 393,831 377,188 333,913 328,257


2001. gada 31. decembrî Bankai bija noblo˚éti noguldîjumi 12,126 tükst. latu (2000. gadå: 15,251 tükst. latu)apmérå, kuru atmaksa ir atkarîga no izsniegto kredîtu atmaksas.

26 27

28PÅR‰JÅS SAISTÈBAS


ÅRPUSBILANCES POSTEÎ

200170

ÅRPUSBILANCES POSTEÎ

Årpusbilances posteñi ietver iespéjamås saistîbas, finansiålås saistîbas, årvalstu valütas maiñas darîjumus, kå arîcitus finansu instrumentus. Nåkamå tabula atspogu¬o 2001. un 2000. gada 31. decembrî spékå esoßås iespéjamåssaistîbas un finansiålås saistîbas.

LVL’000 31.12.2001. 31.12.2000.


Iespéjamås saistîbas

Izsniegtås garantijas 4,735 4,708 7,476 7,195

Akreditîvi 3,585 3,585 2,346 2,346

Atskaitot uzkråjumus (skatît 10. un 27. pielikumu) (21) (21) (21) (21)

Kopå iespéjamås saistîbas 8,299 8,272 9,801 9,520

Finansiålås saistîbas 30,189 30,957 20,467 21,662

2001. gada 31. decembrî Grupas finansiålajås saistîbås ietilpa neizmantotås kredîtlînijas 20,270 tükst. latu apmérå,kredîtkartém pieß˚irtie limiti – 5,213 tükst. latu un pilnîbå neizmantotie pieß˚irtie kredîti – 4,706 tükst. apmérå.

Nåkamå tabula atspogu¬o årvalstu valütas maiñas darîjumu un påréjo finansu instrumentu nosacîto pamatvértîbu unpatieso vértîbu. Årvalstu valütas maiñas darîjumu nosacîtå pamatvértîba ir ßo darîjumu sañemamå summa. Påréjofinansu instrumentu nosacîtå pamatvértîba ir ßo instrumentu båzes aktîva vértîba.

LVL’000 Nosacîtå pamatvértîba Patieså vértîba

31.12.2001. 31.12.2000. 31.12.2001. 31.12.2000.

Grupa Banka Grupa Banka Grupa Banka Grupa Banka

Årvalstu valütas maiñas darîjumi

Spot darîjumi 105,746 106,572 17,545 17,511 22 22 (19) (19)

Nåkotnes valütas maiñas lîgumi 36,004 45,633 8,506 10,687 217 219 (2) (2)

Valütas mijmaiñas darîjumi 57,045 57,043 14,861 18,929 144 144 (19) (19)

Kopå årvalstu valütas maiñas darîjumi 198,795 209,248 40,912 47,127 383 385 (40) (40)

Påréjie finansu instrumenti

Pårdotie iespéjas lîgumi - - 8,582 8,582 - - (60) (60)

Nopirktie iespéjas lîgumi 83 83 80 80 7 7 - -

Atvasinåtie kredîtinstrumenti 1,683 1,683 - - - - - -

Påréjie instrumenti 2,147 2,147 6,092 6,092 - - - -

Kopå påréjie finansu instrumenti 3,913 3,913 14,754 14,754 7 7 (60) (60)

Årvalstu valütas maiñas darîjumu patieså vértîba ir iegråmatota Bankas un Grupas bilancé kå påréjie aktîvi1,139 tükst. latu (2000. gadå: 65 tükst. latu) apmérå un kå påréjås saistîbas attiecîgi 756 tükst. latu (2000. gadå:105 tükst. latu) un 754 tükst. latu (2000. gadå: 105) tükst. latu apmérå. Påréjo finansu instrumentu patieså vértî-ba 7 tükst. latu (2000. gadå: 0 latu) apmérå ir iegråmatota bilancé kå påréjie aktîvi un 0 latu (2000. gadå 60tükst. latu) apmérå – kå påréjås saistîbas.

30 30

Nåkamajå tabulå atspogu¬ota Grupas årpusbilances posteñu analîze péc årpusbilances darîjumos iesaistîto personurezidences vietas:

LVL’000 OECD Latvija Citas Kopåre©iona ne-OECDvalstis re©ional

valstis

Iespéjamås saistîbas

Izsniegtås garantijas, neto 464 3,487 763 4,714

Akreditîvi 1,019 1,432 1,134 3,585

Kopå iespéjamås saistîbas 1,483 4,919 1,897 8,299

Finansiålås saistîbas 6,029 23,357 803 30,189


Spot darîjumi 62,333 23,367 20,046 105,746

Nåkotnes valütas maiñas lîgumi 26,887 2,868 6,249 36,004

Valütas mijmaiñas darîjumi 34,884 10,498 11,663 57,045

Kopå årvalstu valütas maiñas darîjumi 124,104 36,733 37,958 198,795


Nopirktie iespéjas lîgumi - - 83 83

Atvasinåtie kredîtinstrumenti 1,683 - - 1,683

Påréjie instrumenti 1,082 - 1,065 2,147

Kopå påréjie finansu instrumenti 2,765 - 1,148 3,913

Saskañå ar SFPSS aktîvi, kuri tiek pårvaldîti klientu, fondu pårvaldîtåju un citu institüciju uzdevumå, netiek uzskatîtipar ßo aktîvu turétåja aktîviem. Lîdz ar to ßie aktîvi netiek atspogu¬oti Grupas un Bankas bilancé.

Nåkamajå tabulå ir atspogu¬oti aktîvi, kuri tiek pårvaldîti klientu uzdevumå, péc to ieguldîjuma veida:

LVL’000 31.12.2001. 31.12.2000.


Obligåcijas un påréjie paråda vértspapîri ar fiksétu ienåkumu

- valdîbu obligåcijas 1,497 1,497 1,186 1,186

- årvalstu paßvaldîbu obligåcijas 220 220 232 232

- kredîtieståΩu obligåcijas 188 188 10 10

- uzñémumu obligåcijas 312 312 - -

- pårvaldîtie fondi 649 649 1,230 1,230

Kopå ieguldîjumi obligåcijås un citos paråda

vértspapîros ar fiksétu ienåkumu 2,866 2,866 2,658 2,658

Påréjie ieguldîjumi

- kredîti 229 229 227 227

- Latvijas kredîtieståΩu akcijas 32 32 10 10

- årvalstu kredîtieståΩu akcijas 58 58 37 37

- årvalstu uzñémumu akcijas 1,416 1,416 915 915

Kopå påréjie ieguldîjumi 1,735 1,735 1,189 1,189

Kopå aktîvi pårvaldîßanå 4,601 4,601 3,847 3,847

31AKTÈVI PÅRVALDÈÍANÅ


KAPITÅLA PIETIEKAMÈBA

Grupas paßu kapitåls, kas jåizmanto kapitåla pietiekamîbas rådîtåja apré˚inåßanai 2001. gada 31. decembrî, tiekapré˚inåts ßådi:

LVL’000 Summa Kopå pa

Apraksts lîmeñiem

Paßu kapitåla pirmå lîmeña elementi

- apmaksåtais pamatkapitåls 30,000

- akciju emisijas uzcenojums -

- rezerves kapitåls -

- vispåréjo risku rezerve (kas izveidota no iepriekßéjo periodu nesadalîtås pe¬ñas) -

- revidétå iepriekßéjo gadu nesadalîtå pe¬ña péc dividenΩu izmaksas 16,664

- pårskata gada revidétå pe¬ña (kas nav paredzéta dividenΩu izmaksai) 11,704

mînus

- apmaksåto priekßrocîbu akciju kopéjå nominålvértîba -

- iepriekßéjo periodu uzkråtie zaudéjumi -

- kredîtiestådes îpaßumå esoßås paßas akcijas -

- nemateriålie aktîvi, kas noteikti atbilstoßi FKTK definîcijai (1,321)

- mazåkuma intereses 358

- kårtéjå darbîbas gada zaudéjumi -

Paßu kapitåla pirmå lîmeña elementi kopå 57,405

Paßu kapitåla otrå lîmeña elementi -

- pakårtotås saistîbas, kas nedrîkst pårsniegt 50% no pirmå

lîmeña elementu kopsummas -

- pamatlîdzek¬u pårvértéßanas rezerve, kas nedrîkst pårsniegt 70% no kopéjå

pamatlîdzek¬u vértîbas pieauguma, kuru apliecinåjußi vismaz 2 neatkarîgi eksperti -

- ilgtermiña ieguldîjumu vértspapîros pårvértéßanas rezerve, kas nedrîkst

pårsniegt 55% no kopéjå ilgtermiña ieguldîjumu vértspapîros pieauguma -

Paßu kapitåla otrå lîmeña elementi kopå -

Mînus ieguldîjumi finansu institücijås, kas nav pak¬autas konsolidétai uzraudzîbai -

Paßu kapitåls, kas jåizmanto Grupas kapitåla pietiekamîbas rådîtåja

apré˚inå atbilstoßi Latvijas Bankas noteikumiem 57,405

Papildus paßu kapitåla pirmå lîmeña elementi

- nemateriålie aktîvi (izñemot nemateriålo vértîbu) 380

Papildus paßu kapitåla otrå lîmeña elementi

- vispåréjie kredîtu uzkråjumi, kas nedrîkst pårsniegt 1.25%

no riska svérto aktîvu kopéjås vértîbas 2,215

Paßu kapitåls, kas jåizmanto Grupas kapitåla pietiekamîbas rådîtåja apré˚inå

atbilstoßi Båzeles Komitejas vadlînijåm 60,000

Turklåt paßu kapitåla otrå lîmeña elementu kopsumma nedrîkst pårsniegt pirmå lîmeña elementu kopsummu.

200172

NAUDA UN TÅS EKVIVALENTI

Nåkamå tabula atspogu¬o naudas un tås ekvivalentu sadalîjumu 2001. un 2000. gada 31. decembrî:

LVL’000 31.12.2001. 31.12.2000.


Kase un prasîbas uz pieprasîjumu pret Latvijas Banku 33,683 32,385 24,058 23,568

Prasîbas uz pieprasîjumu pret kredîtiestådém 42,374 40,948 40,776 40,617

Saistîbas uz pieprasîjumu pret kredîtiestådém (13,590) (12,917) (12,689) (13,330)

Kopå nauda un tås ekvivalenti 62,467 60,416 52,145 50,855

Kapitåla pietiekamîba atspogu¬o tos kapitåla resursus, kas nepiecießami, lai Grupa nodroßinåtos pret kredîta un tir-gus riskiem, kas ir saistîti ar aktîviem un årpusbilances posteñiem.

Finansu un kapitåla tirgus komisija, kas regulé banku darbîbu valstî, ir noteikusi, ka paßu kapitåla attiecîbai pretsvértajiem aktîviem, pamatojoties uz atbilstoßi Latvijas gråmatvedîbas standartiem sagatavotajiem finansu pårskatiem,jåbüt vismaz 10%. FKTK prasîbas pamatå atbilst Båzeles Komitejas izstrådåtajåm vadlînijåm par kapitåla pietiekamîbasrådîtåja apré˚inåßanai izmantojamå paßu kapitåla apré˚ina metodikå. Saskañå ar 1988. gadå apstiprinåtajåm BåzelesKomitejas izstrådåtajåm vadlînijåm kapitåla pietiekamîbas rådîtåjam ir jåbüt vismaz 8%.

Tå kå Bankai ir radniecîgie uzñémumi, kas ir finansu institücijas, tai jåizpilda likumdoßanå noteiktås prasîbas ganattiecîbå uz Grupas finansu pårskatiem, gan paßas Bankas finansu pårskatiem. 2001. gada 31. decembrî saskañåar Båzeles Komitejas izstrådåtajåm vadlînijåm apré˚inåtais Grupas kapitåla pietiekamîbas rådîtåjs bija 12.5%(2000. gadå: 12.6%) un atbilstoßi FKTK prasîbåm apré˚inåtais Grupas kapitåla pietiekamîbas rådîtåjs bija 12.4%(2000. gadå: 12.2%). Tajå paßå laikå, pamatojoties uz saskañå ar SFPSS sagatavotajiem finansu pårskatiem, unsaskañå ar Båzeles Komitejas vadlînijåm apré˚inåtais Bankas kapitåla pietiekamîbas rådîtåjs bija 12.9% (2000. gadå:13.4%) un atbilstoßi FKTK prasîbåm apré˚inåtais Bankas kapitåla pietiekamîbas rådîtåjs bija 13.0% (2000. gadå:13.0%). Minimålais FKTK noteiktais kapitåla pietiekamîbas rådîtåjs ir 10%.

Nåkamajås tabulås atspogu¬oti Grupas kapitåla pietiekamîbas rådîtåja apré˚ini.

33 KAPITÅLA PIETIEKAMÈBA

32 33


KAPITÅLA PIETIEKAMÈBA KAPITÅLA PIETIEKAMÈBA

Nåkamå tabula atspogu¬o aktîvu un årpusbilances posteñu svérto vértîbu, kas atbilstoßi FKTK noteikumiem izmanto-ta Grupas kapitåla pietiekamîbas rådîtåja apré˚inåßanå:

Grupas kapitåla pietiekamîbas apré˚ins Atlikums, Riska Svértåatbilstoßi FKTK noteikumiem LVL’000 pakåpe vértîba,

LVL’000

Aktîvi

Kase un prasîbas pret Latvijas Banku 33,683 0% -

Prasîbas pret Latvijas kredîtiestådém, kas nodroßinåtas ar

Latvijas valdîbas vértspapîriem 6,241 0% -

Kredîti, kas nodroßinåti ar Latvijas valdîbas vértspapîriem vai garantijåm 5,051 0% -

Kredîti, kas nodroßinåti ar noguldîjumiem 19,693 0% -

Latvijas valdîbas vértspapîri 30,565 0% -

OECD re©iona valdîbu obligåcijas 13,462 0% -

OECD re©iona valdîbu garantétås obligåcijas 33,102 0% -

Uzkråtie procentu ienåkumi ar 0% riska pakåpi 173 0% -

Noguldîjumi uz pieprasîjumu Latvijas kredîtiestådés 12,258 20% 2,452

Prasîbas pret OECD re©iona valstu kredîtiestådém 42,263 20% 8,453

OECD re©iona valstu kredîtieståΩu vértspapîri ar fiksétu ienåkumu 38,952 20% 7,790

Starptautisko attîstîbas banku vértspapîri ar fiksétu ienåkumu 4,484 20% 897

Påréjås prasîbas pret Latvijas kredîtiestådém 912 50% 456

Kredîti Latvijas paßvaldîbåm 14,310 50% 7,155

Kredîti, kas nodroßinåti ar nekustamå îpaßuma hipotéku 22,567 50% 11,284

Latvijas kredîtieståΩu vértspapîri ar fiksétu ienåkumu 174 50% 87

Nåkamo periodu izdevumi 1,623 50% 812

Uzkråtie procentu ienåkumi ar 50% riska pakåpi 300 50% 150

Prasîbas pret ne-OECD re©iona valstu, izñemot Latvijas, kredîtiestådém 9,302 100% 9,302

Citi kredîti 208,926 100% 208,926

Påréjie vértspapîri ar fiksétu ienåkumu 103,080 100% 103,080

Tirdzniecîbas nolükå turéti vértspapîri ar fiksétu ienåkumu 25,287 * -

Pårdoßanai pieejamas akcijas un citi vértspapîri ar nefiksétu ienåkumu 37 100% 37

Tirdzniecîbas nolükå turétas akcijas un citi vértspapîri ar

nefiksétu ienåkumu 18,361 * -

Nemateriålie aktîvi 1,321 ** -

Pamatlîdzek¬i 20,332 100% 20,332

Påréjie aktîvi 4,771 100% 4,771

Uzkråtie procentu ienåkumi ar 100% riska pakåpi 2,489 100% 2,489

Kopå aktîvi 673,719 388,473

* Kapitåla prasîba attiecîbå uz tirdzniecîbas portfelî iek¬autajiem paråda vértspapîriem ar fiksétu ienåkumu un akci-

jåm ir apré˚inåta vértspapîru ar fiksétu ienåkumu un kapitåla vértspapîru pozîciju riska kapitåla prasîbas ietvaros.

** Atskaitîts no paßu kapitåla.

Grupas kapitåla pietiekamîbas apré˚ins atbilstoßi Kredît- Atlikums, Riska SvértåFKTK noteikumiem (turpinåjums) ekviva- LVL’000 pakåpe vértîba,

lents LVL’000

Svértie aktîvi kopå 388,473


Izsniegtås garantijas

0% riska pakåpe 100% 1,108 0% -

50% riska pakåpe 100% 182 50% 91

100% riska pakåpe 100% 3,424 100% 3,424

Akreditîvi

0% riska pakåpe 50% 2,543 0% -

100% riska pakåpe 50% 1,042 100% 521

Finansiålås saistîbas

Atsaucamås saistîbas 0% 5,213 - -

0% riska pakåpe 50% 2,096 0% -

50% riska pakåpe 50% 668 50% 167

100% riska pakåpe 50% 22,212 100% 11,106


Darîjumi ar såkotnéjo termiñu lîdz 14 dienåm 128,410 - -

Darîjumi ar såkotnéjo termiñu lîdz 1 gadam:

0% riska pakåpe 0% 643 0% -

20% riska pakåpe 1% 10,799 20% 22

50% riska pakåpe 1% 10,681 50% 53

100% riska pakåpe (OECD re©iona valstu un

Latvijas darîjumu partneri) 1% 36,479 100% 365

100% riska pakåpe (citi ne-OECD re©iona valstu

darîjumu partneri) 1.5% 11,783 100% 177

Ar procentu likmém saistîtie darîjumi

Ne-OECD re©iona valstu darîjumu partneri 0.5% 83 100% 1

Atvasinåtie kredîtinstrumenti 100% 1,683 100% 1,683

Kopå aktîvi un årpusbilances posteñi kapitåla

pietiekamîbas apré˚inåßanai 406,083

Bankas portfe¬a kredîtriska kapitåla prasîba 406,083 10% 40,608

Årvalstu valütas riska kapitåla prasîba 10,013 10% 1,001

Vértspapîru ar fiksétu ienåkumu pozîcijas

riska kapitåla prasîba

Speciålå prasîba 25,287 0%-10% 1,015

Vispåréjå prasîba 25,287 0%-6% 686

Kapitåla vértspapîru pozîcijas riska kapitåla prasîba

Speciålå prasîba 18,361 5%-10% 949

Vispåréjå prasîba 18,361 10% 1,836

Påréjås kapitåla prasîbas 69

Kopå kapitåla prasîbas 46,164

Paßu kapitåls kapitåla pietiekamîbas apré˚inåßanai 57,405

Grupas kapitåla pietiekamîbas rådîtåjs

((Paßu kapitåls/kopå kapitåla prasîbas) x 10%) 12.4%

33 33



200176


Finansu pårskatos norådîtais Grupas kapitåla pietiekamîbas rådîtåjs atbilstoßi Båzeles Komitejas izstrådåtajåm vadlîni-jåm ir apré˚inåts, izmantojot ßådas svérto aktîvu riska pakåpes:

0% KasePrasîbas pret Latvijas BankuLatvijas Republikas valdîbas vértspapîriKredîti un ar tiem saistîtås finansu saistîbas, kas nodroßinåtas ar noguldîjumiem vai Latvijas valdîbas vértspapîriem vai garantijåmPrasîbas pret OECD re©iona valstu valdîbåm un centrålajåm bankåm

20% Prasîbas pret OECD re©iona valstu kredîtiestådémPrasîbas pret OECD re©iona valstu paßvaldîbåm

50% Uzñémumiem un privåtpersonåm izsniegtie kredîti un ar tiem saistîtås finansiålåssaistîbas un garantijas, kas pilnîbå nodroßinåtas ar hipotéku uz apdzîvojamu îpaßumu

100% Prasîbas pret ne-OECD re©iona valstu bankåm Ieguldîjumi ne-OECD valstu valdîbu vértspapîros Påréjie kredîti uzñémumiem un privåtpersonåm un ar tiem saistîtås finansu saistîbas Uzkråtie ienåkumi, nåkamo periodu izdevumi un citi îstermiña un ilgtermiña aktîvi (uzkråto procentu ienåkumu riska pakåpe tiek noteikta, pamatojoties uz attiecîgo aktîvu)Citas garantijas un akreditîvi, kuru riska pakåpe ir lielåka par nulli

Nåkamå tabula atspogu¬o aktîvu un årpusbilances posteñu svérto vértîbu, kas atbilstoßi Båzeles Komitejas vadlîni-jåm izmantota Grupas kapitåla pietiekamîbas rådîtåja apré˚inåßanå:

Grupas kapitåla pietiekamîbas apré˚ins atbilstoßi Atlikums, Riska SvértåBåzeles Komitejas vadlînijåm LVL’000 pakåpe vértîba,

LVL’000

Aktîvi

Kase un prasîbas pret Latvijas Banku 33,683 0% -

Prasîbas pret Latvijas kredîtiestådém, kas nodroßinåtas ar

Latvijas valdîbas vértspapîriem 6,241 0% -

Kredîti, kas nodroßinåti ar Latvijas valdîbas vértspapîriem vai garantijåm 5,051 0% -

Kredîti, kas nodroßinåti ar noguldîjumiem 19,693 0% -

Latvijas valdîbas vértspapîri 30,565 0% -

OECD re©iona valdîbu obligåcijas 13,462 0% -

OECD re©iona valdîbu garantétås obligåcijas 33,102 0% -

Uzkråtie procentu ienåkumi ar 0% riska pakåpi 173 0% -

Prasîbas pret OECD re©iona valstu kredîtiestådém 42,263 20% 8,453

OECD re©iona valstu kredîtieståΩu vértspapîri ar fiksétu ienåkumu 38,952 20% 7,790

Starptautisko attîstîbas banku vértspapîri ar fiksétu ienåkumu 4,484 20% 897

Kredîti, kas nodroßinåti ar nekustamå îpaßuma hipotéku 22,567 50% 11,284

Uzkråtie procentu ienåkumi ar 50% riska pakåpi 289 50% 145

Prasîbas pret Latvijas kredîtiestådém 13,170 100% 13,170

Prasîbas pret ne-OECD re©iona valstu, izñemot Latvijas, kredîtiestådém 9,302 100% 9,302

Kredîti Latvijas paßvaldîbåm 14,310 100% 14,310

Citi kredîti 208,926 100% 208,926

Latvijas kredîtieståΩu vértspapîri ar fiksétu ienåkumu 174 100% 174

Påréjie vértspapîri ar fiksétu ienåkumu 103,080 100% 103,080

Tirdzniecîbas nolükå turéti vértspapîri ar fiksétu ienåkumu 25,287 * -

Pårdoßanai pieejamas akcijas un citi vértspapîri ar nefiksétu ienåkumu 37 100% 37

Tirdzniecîbas nolükå turétas akcijas un citi vértspapîri ar

nefiksétu ienåkumu 18,361 * -

Nemateriålå vértîba 941 ** -

Påréjie nemateriålie aktîvi 380 100% 380

Pamatlîdzek¬i 20,332 100% 20,332

Nåkamo periodu izdevumi 1,623 100% 1,623

Påréjie aktîvi 4,771 100% 4,771

Uzkråtie procentu ienåkumi ar 100% riska pakåpi 2,500 100% 2,500

Kopå aktîvi 673,719 407,174

* Kapitåla prasîba attiecîbå uz tirdzniecîbas portfelî iek¬autajiem paråda vértspapîriem ar fiksétu ienåkumu un akcijåm ir apré˚inåta

vértspapîru ar fiksétu ienåkumu un kapitåla vértspapîru pozîciju riska kapitåla prasîbas ietvaros.

** Atskaitîts no paßu kapitåla.

3333


KAPITÅLA PIETIEKAMÈBA AKTÈVU, SAISTÈBU UN ÅRPUSBILANCES POSTEÛ SADALÈJUMSP‰C TO ATLIKUÍÅ ATMAKSAS UN DZ‰ÍANAS TERMIÂ 3433

Aktîvu un pasîvu, kå arî årpusbilances posteñu termiñu attiecîba noråda uz likviditåtes risku un to, cik lielå apméråbütu nepiecießami naudas lîdzek¬i, lai izpildîtu esoßås saistîbas. Nåkamå tabula atspogu¬o Grupas aktîvu, pasîvu unårpusbilances posteñu sadalîjumu péc to atlikußå atmaksas un dzéßanas termiña, pamatojoties uz noslégtajiem lîgu-miem.

LVL’000 Lîdz 1-3 3-6 6-12 1-5 Vairåk Kopå1 mén. mén. mén. mén. gadi kå 5 gadi

un beztermiña

Aktîvi

Kase un prasîbas pret Latvijas Banku 33,683 - - - - - 33,683

Prasîbas pret kredîtiestådém 66,834 - 886 64 - 3,192 70,976

Kredîti 38,528 11,590 14,819 26,154 94,846 84,610 270,547

Obligåcijas un citi paråda vértspapîri

ar fiksétu ienåkumu 126 763 12,442 6,194 79,768 149,813 249,106

Akcijas un citi vértspapîri ar nefiksétu ienåkumu 6,427 - - - - 11,971 18,398

Lîdzdalîba radniecîgajos uzñémumos - - - - - - -

Nemateriålie aktîvi - - - - - 1,321 1,321

Pamatlîdzek¬i - - - - - 20,332 20,332

Nåkamo periodu izdevumi un uzkråtie ienåkumi 2,389 107 19 4 782 1,284 4,585

Påréjie aktîvi 2,608 428 77 1,161 150 347 4,771

Kopå aktîvi 150,595 12,888 28,243 33,577 175,546 272,870 673,719

Pasîvi

Saistîbas pret kredîtiestådém un Latvijas Banku 33,222 387 20,453 2,908 192 - 57,162

Noguldîjumi 473,508 24,650 25,860 13,268 8,402 3,319 549,007

Nåkamo periodu ienåkumi un uzkråtie izdevumi 1,374 230 12 77 46 - 1,739

Uzkråjumi saistîbåm un maksåjumiem - - - - - 1,080 1,080

Påréjås saistîbas 5,522 135 75 229 185 97 6,243

Kapitåls un rezerves - - - - - 58,130 58,130

Mazåkuma intereses - - - - - 358 358

Kopå pasîvi 513,626 25,402 46,400 16,482 8,825 62,984 673,719


Iespéjamås saistîbas 3,478 1,424 714 1,024 361 1,298 8,299

Finansiålås saistîbas 30,189 - - - - - 30,189


Spot darîjumi 105,746 - - - - - 105,746

Nåkotnes valütas maiñas lîgumi 18,076 44 - 17,884 - - 36,004

Valütas mijmaiñas darîjumi 42,128 9,716 4,601 600 - - 57,045


Nopirktie iespéjas lîgumi - - - 83 - - 83

Atvasinåtie kredîtinstrumenti - - - - 1,683 - 1,683

Påréjie instrumenti - 2,147 - - - - 2,147

Kopå finansu instrumenti 165,950 11,907 4,601 18,567 1,683 - 202,708

Paßreiz Bankas informåcijas sistémå nav paredzéta iespéja veikt kredîtu analîzi péc atlikußajiem atmaksas termiñiem,ñemot vérå aizdevumu atmaksas grafikå noteiktos maksåjumus. êmot vérå ievérojamo darba apjomu, kas bütunepiecießams ßådas analîzes sagatavoßanai, Bankas vadîba neuzskatîja, ka ßådas analîzes sagatavoßana ßo finan-su pårskatu ietvaros bütu lietderîga. Tådéjådi iepriekßéjå tabula tika sagatavota, pamatojoties uz pieñémumu, ka visukredîtu pamatsumma tiek atmaksåta pédéjå termiña dienå.

Grupas kapitåla pietiekamîbas apré˚ins atbilstoßi Kredît- Atlikums, Riska SvértåBåzeles Komitejas vadlînijåm (turpinåjums) ekviva- LVL’000 pakåpe vértîba,

lents LVL’000

Svértie aktîvi kopå 407,174


Izsniegtås garantijas

0% riska pakåpe 100% 1,108 0% -

50% riska pakåpe 100% 182 50% 91

100% riska pakåpe 100% 3,424 100% 3,424

Akreditîvi

0% riska pakåpe 50% 2,543 0% -

100% riska pakåpe 50% 1,042 100% 521

Finansiålås saistîbas

Atsaucamås saistîbas 0% 5,213 - -

0% riska pakåpe 50% 2,096 0% -

50% riska pakåpe 50% 668 50% 167

100% riska pakåpe 50% 22,212 100% 11,106


Darîjumi ar såkotnéjo termiñu lîdz 14 dienåm 128,410 - -

Darîjumi ar såkotnéjo termiñu lîdz 1 gadam:

0% riska pakåpe 0% 643 0% -

20% riska pakåpe 1% 10,799 20% 22

100% riska pakåpe 1% 58,943 100% 589

Ar procentu likmém saistîtie darîjumi

Ne-OECD re©iona valstu darîjumu partneri 0.5% 83 100% 1

Atvasinåtie kredîtinstrumenti 100% 1,683 100% 1,683

Kopå aktîvi un årpusbilances posteñi kapitåla

pietiekamîbas apré˚inåßanai 424,778

Bankas portfe¬a kredîtriska kapitåla prasîba 424,778 8% 33,982

Årvalstu valütas riska kapitåla prasîba 11,153 8% 892

Vértspapîru ar fiksétu ienåkumu pozîcijas

riska kapitåla prasîba


Vispåréjå prasîba 25,287 0%-5% 549

Kapitåla vértspapîru pozîcijas riska kapitåla prasîba


Vispåréjå prasîba 18,361 8% 1,469

Påréjås kapitåla prasîbas - - 55

Kopå kapitåla prasîbas 38,518

Paßu kapitåls kapitåla pietiekamîbas apré˚inåßanai 60,000

Grupas kapitåla pietiekamîbas rådîtåjs

((Paßu kapitåls/kopå kapitåla prasîbas) x 8%) 12.5%


AKTÈVU UN SAISTÈBU PÅRCENOÍANAS TERMIÂNALÈZE VALËTU ANALÈZE

Nåkamå tabula atspogu¬o Grupas 2001. gada 31. decembra aktîvus, saistîbas, kapitålu un rezerves, kå arî årpus-

bilances posteñus pa valütåm:

LVL’000 LVL USD EUR GBP RUB Påréjås Kopå

Aktîvi

Kase un prasîbas pret Latvijas Banku 18,078 6,538 3,129 774 102 5,062 33,683

Prasîbas pret kredîtiestådém 12,472 44,305 6,615 375 4,539 2,670 70,976

Kredîti 66,264 169,644 26,350 73 102 8,114 270,547

Obligåcijas un citi paråda vértspapîri ar

fiksétu ienåkumu 26,655 176,112 32,264 8,192 - 5,883 249,106

Akcijas un citi vértspapîri ar nefiksétu

ienåkumu 635 17,668 3 - - 92 18,398

Lîdzdalîba radniecîgajos uzñémumos - - - - - - -

Nemateriålie aktîvi 1,113 - - - - 208 1,321

Pamatlîdzek¬i 16,671 - - - - 3,661 20,332

Nåkamo periodu izdevumi un uzkråtie

ienåkumi 2,207 1,876 394 - - 108 4,585

Påréjie aktîvi 2,982 516 41 20 86 1,126 4,771

Kopå aktîvi 147,077 416,659 68,796 9,434 4,829 26,924 673,719

Saistîbas

Saistîbas pret kredîtiestådém un Latvijas

Banku 5,262 27,759 20,561 1,191 167 2,222 57,162

Noguldîjumi 66,941 421,179 36,952 10,104 4,086 9,745 549,007

Nåkamo periodu ienåkumi un uzkråtie

izdevumi 368 1,171 164 4 - 32 1,739

Uzkråjumi saistîbåm un maksåjumiem 924 - - - - 156 1,080

Påréjås saistîbas 1,743 1,740 278 369 700 1,413 6,243

Kopå saistîbas 75,238 451,849 57,955 11,668 4,953 13,568 615,231

Mazåkuma intereses 358 - - - - - 358

Kapitåls un rezerves 58,130 - - - - - 58,130

Kopå pasîvi 133,726 451,849 57,955 11,668 4,953 13,568 673,719

Neto garå/(îså) bilances pozîcija 13,351 (35,190) 10,841 (2,234) (124) 13,356

No valütas maiñas darîjumiem izrietoßås årpusbilances prasîbas

No spot darîjumiem izrietoßås prasîbas 2,641 43,646 28,693 4,291 320 26,179 105,770

No nåkotnes valütas maiñas darîjumiem

izrietoßås prasîbas - 26,903 4,982 1,896 - 2,118 35,899

No valütas mijmaiñas darîjumiem izrietoßås

prasîbas 9,000 35,075 3,523 2,125 - 7,372 57,095

Kopå 11,641 105,624 37,198 8,312 320 35,669 198,764

No valütas maiñas darîjumiem izrietoßås årpusbilances saistîbas

No spot darîjumiem izrietoßås saistîbas 3,472 52,898 19,802 4,420 - 25,154 105,746

No nåkotnes valütas maiñas darîjumiem

izrietoßås saistîbas 23,032 9,152 934 - - 2,886 36,004

No valütas mijmaiñas darîjumiem

izrietoßås saistîbas 4,778 13,278 25,193 1,164 - 12,632 57,045

Kopå 31,282 75,328 45,929 5,584 - 40,672 198,795

Neto garå/(îså) årvalstu valütas pozîcija (19,641) 30,296 (8,731) 2,728 320 (5,003) (31)

Neto garå/(îså) pozîcija (6,290) (4,894) 2,110 494 196 8,353 (31)

2001. gada 31. decembrî piemérotie

årvalstu valütas maiñas kursi

(LVL par 1 årvalstu valütas vienîbu) 1.00 0.638 0.560856 0.924 0.0211

35 36

Procentu likmju risks raksturo tirgus likmju izmaiñu ietekmi uz Bankas un tås meitas uzñémumu finansiålo ståvokli.Ikdienå Bankas un tås meitas uzñémumu darbîba ir saistîta ar procentu likmju risku, ko ietekmé ar procentu ienåku-miem un izdevumiem saistîto aktîvu un saistîbu atmaksas termiñi vai procentu likmju pårskatîßanas datumi. Ío riskuvada Bankas Resursu pårvalde. Nåkamajå tabulå sniegts Grupas aktîvu un saistîbu posteñu sadalîjums péc to ter-miñiem, ñemot vérå laika posmu, såkot no bilances datuma lîdz tuvåkajam procentu likmes maiñas datumam.

LVL’000 Lîdz 1-3 3-6 6-12 1-5 Vairåk Bez Kopå1 mén. mén. mén. mén. gadi kå 5 gadi procen-

un bez tiemtermiña

Aktîvi

Kase un prasîbas pret

Latvijas Banku 12 - - - - - 33,671 33,683

Prasîbas pret kredîtiestådém 68,484 - 524 - - - 1,968 70,976

Kredîti 47,188 31,614 20,421 23,813 72,471 69,218 5,822 270,547

Obligåcijas un citi paråda

vértspapîri ar fiksétu ienåkumu 11,341 14,638 10,800 1,994 71,859 138,474 - 249,106

Akcijas un citi vértspapîri ar

nefiksétu ienåkumu - - - - - - 18,398 18,398

Lîdzdalîba radniecîgajos uzñémumos - - - - - - - -

Nemateriålie aktîvi - - - - - - 1,321 1,321

Pamatlîdzek¬i - - - - - - 20,332 20,332

Nåkamo procentu izdevumi un

uzkråtie ienåkumi - - - - - - 4,585 4,585

Påréjie aktîvi - - - - 150 - 4,621 4,771

Kopå aktîvi 127,025 46,252 31,745 25,807 144,480 207,692 90,718 673,719

Saistîbas

Saistîbas pret kredîtiestådém

un Latvijas Banku 25,011 1,726 19,708 2,897 192 35 7,593 57,162

Noguldîjumi 175,001 24,650 25,830 13,268 8,435 3,316 298,507 549,007

Nåkamo periodu ienåkumi

un uzkråtie izdevumi - - - - - - 1,739 1,739

Uzkråjumi saistîbåm un

maksåjumiem - - - - - - 1,080 1,080

Påréjås saistîbas 1,359 51 61 61 185 97 4,429 6,243

Kopå saistîbas 201,371 26,427 45,599 16,226 8,812 3,448 313,348 615,231

Kapitåls un rezerves - - - - - - 58,130 58,130

Mazåkuma intereses - - - - - - 358 358

Kopå pasîvi 201,371 26,427 45,599 16,226 8,812 3,448 371,836 673,719


REVIDENTU ZIÔJUMS

Arthur Andersen Ltd

11. novembra krastmala 23Rîga LV 1050Latvija

Tålrunis 371 732 1140Faksimils 371 783 0484

www.andersen.com

A/s Parekss banka akcionåriem

Més esam veikußi a/s Parekss banka un tås meitas uzñémumu (turpmåk tekstå – Grupa) 2001. un 2000. gada31. decembra konsolidétås bilances, kå arî 2001. un 2000. gada konsolidétå pe¬ñas un zaudéjumu apré˚ina, kapitålaun rezervju izmaiñu pårskata un naudas plüsmas pårskata revîziju. Més esam veikußi arî a/s Parekss banka (turp-måk tekstå – Banka) 2001. un 2000. gada 31. decembra bilances, kå arî 2001. un 2000. gada pe¬ñas un zaudéju-mu apré˚ina, kapitåla un rezervju izmaiñu pårskata un naudas plüsmas pårskata revîziju. Par ßiem finansu pårskatiem,kas atspogu¬oti no 41. lîdz 82. lappusei, ir atbildîga Bankas vadîba. Més esam atbildîgi par atzinumu, ko, pamato-joties uz veikto revîziju, izsakåm par ßiem finansu pårskatiem.

Més veicåm revîziju saskañå ar Starptautiskås gråmatveΩu federåcijas izdotajiem Starptautiskajiem revîzijas standar-tiem. Íie standarti nosaka, ka mums ir jåplåno un jåveic revîzija tå, lai iegütu pietiekamu pårliecîbu par to, ka finan-su pårskatos nav bütisku k¬üdu. Revîzija ietver summu un citas finansu pårskatos minétås informåcijas pamatojumapårbaudi izvéles veidå. Revîzija arî ietver lietoto gråmatvedîbas principu un bütisku vadîbas pieñémumu novértéßanu,kå arî vispåréju finansu pårskatu satura novértéjumu. Més uzskatåm, ka veiktais revîzijas darbs mums dod pietieka-mu pamatojumu atzinuma izteikßanai.

Péc müsu domåm, iepriekß minétie finansu pårskati visos bütiskos aspektos patiesi atspogu¬o Grupas un Bankasfinansiålo ståvokli 2001. un 2000. gada 31. decembrî, kå arî to darbîbas rezultåtus un naudas plüsmu 2001. un2000. gadå saskañå ar konsekventi pielietotajiem Starptautisko gråmatvedîbas standartu valdes izdotajiemStarptautiskajiem finansu pårskatu sagatavoßanas standartiem.

ANDERSEN

Rîgå,2002. gada 28. februårî.

200182

VALËTU ANALÈZE

Nozîmîga da¬a Bankas kredîtu ir izteikti ASV dolåros. Kaut gan ßie kredîti visumå tiek finanséti ar ASV dolåros pie-saistîtajiem noguldîjumiem, ASV dolåra vértîbas celßanås attiecîbå pret vietéjo valütu var nelabvélîgi ietekmét aizñémé-ja spéju atmaksåt kredîtu, un tådéjådi var palielinåt kredîtu zaudéjumu iespéjamîbu nåkotné.

Latvijas banku likumdoßana nosaka, ka kredîtiestådes årvalstu valütu atklåtå pozîcija katrå atseviß˚å valütå nedrîkstpårsniegt 10% no kredîtiestådes paßu kapitåla (paßu kapitåla definîciju saskañå ar FKTK prasîbåm skatît33. pielikumå), bet kopéjå tîrå årvalstu valütu atklåtå pozîcija nedrîkst pårsniegt 20% no paßu kapitåla.

2001. gada 31. decembrî Banka bija ievérojusi årvalstu valütu atklåto pozîciju prasîbas.

Savå ikdienas darbîbå Banka ir iesaistîta virkné tiesas pråvu saistîbå ar ˚îlu pårñemßanu vai kredîtu atgüßanu, kåarî saistîbå ar attiecîgo procentu un izdevumu piedzîßanu no klientiem un starpbanku darîjumu partneriem, kas lauzußilîgumus. Bankas vadîba uzskata, ka neviena no tiesas pråvåm, kas nebija noslégusies 2001. gada 31. decembrî,neizraisîs Bankai bütiskus zaudéjumus.

Par saistîtåm personåm tiek uzskatîti akcionåri, kuri var bütiski ietekmét Grupas darbîbu, padomes un valdes locek¬i,vadoßie darbinieki, viñu tuvi radinieki, kå arî viñu kontrolé esoßås uzñéméjsabiedrîbas un ar Grupu saistîtie uzñé-mumi. Nåkamå tabula atspogu¬o ar Grupu saistîto personu darîjumu atlikumus un nosacîjumus.

LVL’000 31.12.2001. 31.12.2000.- kredîti saistîtåm personåm 2,566 2,111- finansiålås saistîbas pret saistîtåm personåm un izsniegtås garantijas 950 116

Kopå kredîtriska darîjumi ar saistîtajåm personåm 3,516 2,227Kopå saistîto personu noguldîjumi 27,155 23,557

LVL’000 Nosacîjumi- kredîti saistîtåm personåm 2,566 0-13%- finansiålås saistîbas pret saistîtåm personåm un izsniegtås garantijas 950 -

Kopå kredîtriska darîjumi ar saistîtajåm personåm 3,516Kopå saistîto personu noguldîjumi 27,155 0-24%

2001. gada 31. decembrî Banka nebija izveidojusi speciålos uzkråjumus saistîtåm personåm izsniegtiem kredîtiemvai garantijåm vai finansiålåm saistîbåm pret saistîtåm personåm.

Savå ikdienas darbîbå a/s Parekss apdroßinåßanas kompånija, kas ir ar Banku saistîta persona, veic Bankas pieß˚irtokredîtu nodroßinåjumu un ˚îlu apdroßinåßanu.

36

38 SAISTÈTÅS PERSONAS

37 TIESVEDÈBAS UN PRASÈBAS

200184

Documents

SATURS - Sākums finansu/2001_parskats/2001_5_lv.pdf · Parekss grupa 01 2001 Vadîba Vadîbas ziñojums Galvenie makroekonomiskie un finansu darbîbas rådîtåji Bankas darbîbas