Septembris 2011, Nr.9(14)

s e p t e m b r i s

CS3825_BTS_press_ad_259x92_L_lv_v2_aw.indd 1 28/07/2011 16:44

Centrālā vēlēšanu komisija, pamatojoties uz 23. jūlija

tautas nobalsošanas par 10. Saei-mas atlaišanu rezultātiem, noteiku-si, ka šā gada 17. septembrī notiks 11. Saeimas vēlēšanas. Tiesības piedalīties ir visiem balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu un kuriem ir derīga Latvijas pilsoņa pase. Vēlēšanu iecirkņi balsotājiem būs atvērti no pl. 7.00 līdz 22.00.

Vēlēšanu iecirkņi Lielbritānijā

LondonaLatvijas vēstniecība Londonā

45 Nottingham PlaceLondon, W1U 5LY

ŅūrijaLatvijas Goda konsulāts Ņūrijā

Drumalane Mill,Newry, Co. Down, BT35 8Q5

Northern Ireland

EdinburgaLatvijas Goda konsulāts Edinburgā

17 Rutland Street,Edinburgh, EH1 2AE

StraumēniDVF nams «Straumēni»

Catthorpe Manor, Catthorpe,Leicestershire, LE17 6DF

BredfordaDVF nams «Bredforda»

5 Clifton Villas,Manningham Lane,

West Yorks, Bradford, BD8 7BY

PīterboroUnity Hall,

Northfield Road,Peterborough, PE1 3QH

MansfīldaSt. Peters Centre,

Church SideMansfield, NG18 1AP

17. SEPTEMBriS — 11. SaEiMaS VēLēšanaS

Saskaņā ar Latvijas re-publikas Satversmi Lat-

vijā valsts suverenā vara pie-der Latvijas tautai. Viens no veidiem, kā tauta var īstenot savu varu, ir brīvas un demo-krātiskas vēlēšanas.

Kopš valsts neatkarības atjauno-šanas 1990. gadā Latvijā ir notikušas sešas parlamenta vēlēšanas — 1993., 1995., 1998., 2002., 2006. un 2010.gadā un piecas pašvaldību vēlēšanas — 1994., 1997., 2001., 2005. un 2009.gadā.

2004. gada 12. jūnijā, neilgi pēc valsts iestāšanās Eiropas Savienībā, Latvijā pirmo reizi notika Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Otrās Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā notika 2009. gada 6. jūnijā vienlaikus ar paš-valdību vēlēšanām.

Līdzīgi kā Latvijas valsts arī Latvi-jas vēlēšanu sistēma divdesmit ga-dos kopš neatkarības atjaunošanas ir piedzīvojusi virkni pārmaiņu. Šajā laikā Latvijā ir notikusi pāreja no mažoritārās vēlēšanu sistēmas, kuru izmantoja Padomju Latvijas Sociālis-tiskajā Republikā, uz proporcionālo vēlēšanu sistēmu, kādu lietoja pir-mās Latvijas Republikas laikā 20.gad-simta 20. un 30. gados.

1993. gadā pēc gandrīz sešdesmit divu gadu pārtraukuma Latvijā noti-ka pirmās demokrātiskās parlamenta vēlēšanas. Latvijā ir nostiprinājusies daudzpartiju sistēma, tikuši atjau-noti un pilnveidoti vēlēšanu norisi reglamentējošie likumi. Nozīmīgākas vai mazāk nozīmīgas pārmaiņas šajā

laikā skārušas visus svarīgākos vēlē-šanu sarīkošanas jautājumus — vē-lēšanu tiesības, kandidātu sarakstu iesniegšanas un reģistrēšanas kārtī-bu, kandidēšanas tiesības un ierobe-žojumus, vēlēšanu norisi, rezultātu aprēķināšanu, vēlēšanu komisiju iz-veidošanu un komisiju lēmumu pār-sūdzēšanas procedūras.

Centrālā vēlēšanu komisija

MāCiES Tur, kur ir TaVaS MājaS

ko darīT, Lai aizBraukušiE LaTViEši aTgriEzToS?

noridža — šokoLādE, aiTaS ViLna un kanārijPuTniŅi

šajā nuMurā LaSiET:

Latvijas Vēstniecība Londonā

Foto: Latvijas Saeima

ziŅaS

dace gaileInformatīvā izdevuma

«Anglo Baltic News» redaktore

rEdakTorES SLEja

2011. gada septembris Nr. 9 (14)

Pēc siltas un saulainas vasaras, kas paskrējusi vēja spārniem, nemanot piezadzies rudens. Septembris ir sē-ņotāju mīļākais mēnesis. Ieejot mežā, pretī raugās dažāda auguma un krāsu meičas ar cepurītēm, it kā sacenšoties par skaistāko galvassegu. Visā šai krāš-ņumā svarīgi ir neapjukt un izvēlēties tikai ēdamas sēnes. Septembris ir no-zīmīgs mēnesis arī bērniem, kuri pēc garajām vasaras brīvdienām ar gladio-lu un asteru klēpjiem pošas uz skolu. Šis mēnesis ir ļoti krāsains un raibs. Ru-denīgas ziedu pļavas, augļu un dārze-ņu pārpilnie dārzi, novāktie un neno-vāktie lauki, uzartie tīrumi un dzeltēt sākušie koki ir patiesa dabas simfonija, kas spēj aizkustināt katru. Tikai ļau-simies šim skaistumam, lai izbaudītu dzīves patieso garšu. Arī biznesa un darījuma cilvēkiem septembris ir kā starta punkts jauniem mērķiem un projektiem. Vasarā groži tiek palaisti vaļīgāk, bet, tuvojoties septembrim, mēs atkal savelkam tos ciešāk. Katram no mums šis laiks asociējas ar kā jau-na sākumu, kad mūsu domās iztēlotās idejas tiek palaistas dzīvē!

Septembra vidū Jūs varēsiet iepa-zīties ar jaunu mājaslapu www.abnonline.co.uk, kurā būs iespēja lasīt visus «Anglo Baltic News» informa-tīvos izdevumus internetā, varēsiet sekot līdzi notikumiem fotogalerijās. Noteikti neaizmirstiet ieskatīties ik-dienas ziņu portālā www.anglobalticnews.co.uk, kur portāla vadītāja Aija Stikāne sniedz visaktuālāko infor-māciju par jaunākajiem notikumiem Lielbritānijā un Latvijā.

Lai Tev, ABN lasītāj, šis laiks ir krāš-ņš kā zieds un raibs kā rudens lapa. Novēlu katram tiekties pēc jauniem mērķiem, gūt enerģiju un darba spa-ru, spēt saskatīt vērtības, kas ir tepat blakus, smelties no dabas spēku, ko tā mums sniedz! Izbaudi rudens sā-kumu un dodies pretī saviem jauna-jiem mērķiem!

šī gada 16. augustā Latvi-jas vēstnieks Lielbritā-

nijā Eduards Stiprais apmeklēja Latvijas ražotāju stendu Lielbri-tānijas lielākajā modes apģērbu izstādē «Moda», kas norisinājās Birmingemā no 14. līdz 16. au-gustam.

Tajā tika pārstāvēti gandrīz 1400 apģērbu zīmoli. Izstādē ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un «Latvijas veļas ražotāju asociāci-jas» atbalstu bija pārstāvēti 11 Lat-vijas uzņēmumi. Asociācijas valdes priekšsēdētājs Jurijs Hadarovičs da-lību izstādē vērtē kā veiksmīgu un sagaidāms, ka Latvija būs pārstāvēta arī nākamajā izstādē, kas notiks 2012. gada februārī.

Latvijas vēstniecība Londonā

LaTVijaS VēSTniEkS LiELBriTānijā aPMEkLē LaTVijaS ražoTāju STEndu

STarPTauTiSkā aPģērBu izSTādē «Moda»

Vēstnieks Eduards Stiprais (centrā) un Liaa Pārstāvniecības vadītājs Londonā guntis rubīns pārrunā sadarbības iespējas ar LaTVEra valdes priekšsēdētāju juriju Hadaroviču.

VirzīS VaLdīBā PriEkšLikuMuS Par MaTEriāLāS PaLīdzīBaS

fonda izVEidi

ārlietu ministrs ģirts Val-dis kristovskis atkārtoti

virzīs valdības sēdei ārlietu mi-nistrijas priekšlikumu par Mate-riālās palīdzības fonda izveidi.

Šāds fonds atvieglos Latvijas val-stij sniegt palīdzību ārvalstīs prob-lēmās nonākušiem Latvijas valsts piederīgajiem. Šis priekšlikums ir par kārtību, kādā tiktu sniegta ma-teriālā palīdzība personām, kurām ir Latvijas pase un kuras nonākušas ārkārtas situācijā ārvalstīs. Ministru Kabinetā šo ziņojumu varētu izskatīt 6. septembrī.

«Ja šāds palīdzības fonds būtu savulaik ticis izveidots, tad 23. un 24.augustā Londonā ārkārtas situāci-jā nonākušajai Latvijas bērnu grupai būtu bijis iespējams palīdzēt ātrāk un efektīvāk,» norādīja Ģ.V. Kristovskis. «Šajā situācijā Latvijas vēstniecības Lielbritānijā darbinieki bija uzdevu-ma augstumos, un ārkārtas situācija tika veiksmīgi atrisināta. No sirds pa-teicos viņiem visiem, kā arī pašvaldī-bām un tiem cilvēkiem Latvijā, kuri

bija gatavi materiāli palīdzēt. Kopīga darba rezultātā Londonā vēl paliku-šajiem bērniem pagājušajā naktī tika nodrošināta naktsmītne, viņi tika pa-ēdināti un šorīt ar rīta reisu nogādāti mājās,» uzsvēra ārlietu ministrs.


Londonā LidMašīnu nokaVējušiE Bērni aTgriEžaS LaTVijā

Ārlietu ministrija ar gandarījumu informē, ka intensīvu pūliņu rezultā-tā panākts, ka visi 16 Latvijas bērni un 2 viņus pavadošie pieaugušie, kas 23. augustā Stanstedas (Londona) lidostā Lielbritānijā nokavēja reisu uz Rīgu, atgriezās mājās. 6 bērni un viens viņus pavadošais pieaugušais Rīgā atgriezās jau 24. augustā, bet pārējie — 25. augusta rītā.

24. augusta rītā Latvijas Ārlietu ministrijā un Latvijas vēstniecībā Lielbritānijā griezās organizācijas «Solla» pārstāve un informēja, ka 23. augustā bērnu grupa no Latvijas Stanstedas lidostā nokavēja Ryanair reisu plkst 17.20. Grupas aizkavējās bagāžas kontroles zonā, kad drošī-bas kontroles darbinieki dažu bērnu

rokas bagāžā atrada šķidrumu satu-rošus priekšmetus, kas nebija iepa-koti saskaņā ar lidostas drošības no-teikumiem. Šī iemesla dēļ tika veikta bagāžas papildus pārbaude, kuras rezultātā izlidošana tika nokavēta.

Pēc šīs informācijas saņemšanas Latvijas konsulārā dienesta darbinie-ki kopā ar organizācijas «Solla» pār-stāvjiem sāka kopīgi risināt situāciju. Pēc pārrunām visas dienas garumā vēstniecības pārstāvji panāca vieno-šanos ar Ryanair, ka 25. augustā ar rīta reisu visi palikušie bērni tiks no-gādāti mājās ar būtisku cenu atlaidi biļetēm. Savukārt «Solla» pārstāvji vērsās pēc palīdzības visās šo bērnu dzīvesvietu pašvaldībās. Daudzas no uzrunātajām pašvaldībām finansiā-

li atbalstīja jaunu aviobiļešu iegādi reisiem uz Rīgu 24. augustā un25. augustā.

Latvijas vēstniecības Lielbritānijā pārstāvji ir sagādājuši bērniem va-kariņas un naktsmītnes, lai tie varētu atpūsties pirms mājupceļa. Diplomā-ti bērnus pavadīs līdz viņu iekāpšanai lidmašīnā.

Ārlietu ministrija izsaka pateicību Latvijas pašvaldībām, kuras sniedza finansiālu atbalstu, lidsabiedrībai Ryanair par sapratni un pretimnākša-nu, organizācijai «Solla» par operatī-vo sadarbību, kā arī cilvēkiem Latvijā, kuri, uzzinājuši par šo situāciju no plašsaziņas līdzekļiem, bija gatavi sniegt palīdzību.


«CAT 4 Communication» Ltd PIEDĀVĀ: LAIMĒT APPLE iPHONE 4

VIENREIZĒJA IESPĒJA LAIMĒ - APPLE iPHonE 4

TU VĒL VARI PASPĒT PIEDALĪTIES Izloze maksā tikai £1. Izlozē var piedalīties ieejot mājas lapā

www.anglobalticnews.co.uk vai veicot naudas pārvedumu internetbankā uz «Anglo Baltic News ABN», Konts: 35433698, Sort kods: 56-00-60

AIZLIEGTS Piedalīties loterijā «Anglo Baltic News ABN» Ltd un «CAT 4 Comunications» Ltd darbinikiem un ģimenes locekļiem.

Izlozes norises sākuma un beigu datums: 01.09.2011. – 30.09.2011.

Balvu varēs saņemt pēc 30.09.2011, «CAT 4 Communication» Ltd, London road, Towcester, NN12 6BU

10. septembrī 15.30 tiek ai-cināti visi interesenti uz tikša-nos ar Latvijas vēstnieku Liel-britānijā — Eduardu Stipro.

Tikšanās notiks «Kro Bar Manc-hester» otrajā stāvā, 325 Oxford Road, Manchester, M13 9PG netālu no Mančesteres slimnīcas.

Runāsim par Lielbritānijas un Lat-vijas divpusējo sadarbību, Vēstnie-cības darbu. Būs iespēja noskaidrot, ar kādiem jautājumiem var griesties Latvijas vēstniecībā Londonā, uzzi-nāsim politiskās aktivitātes Latvijā, kā arī vēstnieks atbildēs uz jums in-teresējošiem jautājumiem.

Ja jums ir kādi jautājumi vai arī vēlaties rezervēt vietu, lūdzam zvanīt pa telefonu 07515 529 558 vai 07973 662 975. Tie, kuri nevar apmeklēt šo tikšanos, ir iespēja sūtīt savus jau-tājumus pa e-pastu: [email protected].

BūS TikšanāS ar LaTVijaS VēSTniEku

LiELBriTānijā

Britu laikraksts «The daily Mail» izveidojis atsauci

par Londonā dzīvojošās lat-viešu akordeonistes ksenijas Sidorovas albumu.

Jaunā, simpātiskā mūziķe klasis-kajam akordeonam piedod pavisam svaigu skanējumu, necilais instru-ments viņas rokās ieguvis jaunu dzī-vi. Albumā »Classical Accordion Re-cital» iesaka uzreiz noklausīties 2., 4., un 5. skaņdarbu. Pirmais skaņdarbs esot ļoti iespaidīgs, taču tam nepie-ciešama uzmanīgāka klausīšanās.

Akardeoniste ieguvusi neskaitā-mus apbalvojumus Britu salās, kā arī citviet Eiropā un Krievijā.

izCiLā LaTViEšu akardEoniSTE

«Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku Partija!»

uz jautājumiem atbild ai vars Timo-fejevs.

— Vai jūsu partija uzskata, ka šobrīd lat-

viešiem jābrauc atpakaļ?— Jā, jābrauc atpakaļ. Mēs esam pārāk mazi,

lai dzīvotu tik daudz valstīs. Pats esmu studējis un četrus gadus nodzīvojis Zviedrijā, bet ne mirkli nebija doma palikt, jo Latvija ir mana dzimtene un te ir mani draugi. Protams, ka ir un būs cilvēki, kas ekonomisku apsvērumu dēļ brauc, brauks un strādās citās zemēs.

— ko jūsu partija reāli darītu, lai cilvēki at-grieztos?

— Jāņem vērā divas komponentes. Viena un, protams, ļoti svarīga ir ekonomika. Taču ekonomi-ka nav būtiskākā, jo tas nekorelē ar to, ja ir labsajūta par valsti un vietu, kur tu dzīvo! Tāpēc domāju, ka viens no labsajūtas rādītājiem ir stabilitātes sajūta. Šeit arī mēs redzam konkrētas lietas, piemēram, bērnu pabalsti. Ja vecāki plāno bērnus, tad gada laikā nedrīkst mainīties noteikumi par bērnu pa-balstiem un sociālajām garantijām ģimenei. Otrs, kas ir, nodokļi. Te būtu jāiestrādā, ka nodokļi var mainīties, taču jābūt konkrētai laika grafikam, kad viņus ievieš. Tas būtu 2 gadi. Un pensionāriem te nedrīkstētu mainīties noteikumi 10 gadu griezu-mā. Tas dos prognozējamību un stabilitāti.

— kādai algai būtu jābūt, lai latvietis brauk-tu atpakaļ?

— Nav pareizi runāt par minimālajām algām. Jāskatās, kas ir tās izmaksas, kas ļautu cilvēkiem nodrošināt viņiem nepieciešamo komfortablo dzīves līmeni. Tas varētu būt, ja ģimenē, kur abi vecāki strādā un ir divi bērnu, katram vecākam būtu 500 lati uz rokas !

— ko jūs pats konkrēti darītu, lai veicinā-tu latviešu atgriešanos?

— Strādātu, lai radītu vidi! Runām jau vairāk netic, jābūt darbiem. Nu ja mums būs iespēja būt pie šprices tad mēs darīsim maksimāli ie-spējamo un būs jāveic daudz mājas darbu.

— kā jūs domājat cik liels ir tas skaitlis, rēķinot jauno emigrāciju, kas aizbraukuši no Latvijas?

— 300 līdz 400 000. — kāda pēc jūsu domām minimālā stun-

das likme anglijā?— Pārrēķinot latos — domāju, ka 7.50 Ls— Vai kāds jūsu ģimenes loceklis vai radi-

nieks ir ārzemēs?— Jā, mans brāļadēls dzīvo un studē Spā-

nijā. Pirms tam viņš dzīvoja Jaunzēlandē. Viņš noteikti brauks atpakaļ uz Latviju.

— kādas ir jūsu prognoze vēlēšanās?— Šīs būs protesta vēlēšanas un tajās neko ne-

var prognozēt. Šoreiz būsim paši par sevi, kā par-tija un domājam, ka kādus 3 līdz 4 % sasniegsim.

foTorEPorTāža2011. gada septembris Nr. 9 (14)

Jau otro reizi Bradfordas jaunieši aicināja ikvienu, kam interesē un neinteresē fotogra-fēšana netradicionālos apstāk-ļos, kā arī tos, kam vienkārši gri-bas izdauzīties, uz dullo «FUN RUN» skrējienu Londonā.

Šoreiz bijām gaidījuši vairāk cilvēku, bet diemžēl no kup-lā pulka, kas pieteicās, gatavi skriet bija tikai 8 cilvēki. Bet varbūt viņus atbaidīja Londo-nas grautiņi?! Bija ieradušies arī cilvēki ar traumām, bet tas viņus neatturēja no pasākuma un viņi noīrēja riteņus. Skrējie-nu sākām Hyde parkā un pa-beidzām Victoria parkā (Roman road). Lielajā tūristu pūlī daž-reiz nācās arī kādu pazaudēt, bet visi lieliski atradās un kopā tika noskrieti 15 km.

Protams, neizpalika arī foto-grafēšana — tika iemūžināti po-pulārākie Londonas objekti, kā arī tika uzņemtas trakākās bildes kustībā vienam ar otru un ap-kārtējiem. Drīzumā centīsimies sarīkot interesantāko fotogrāfiju mini-izstādi kaut kur Londonā.

Paldies vēlamies teikt visiem dalībniekiem, kā arī informatī-vajiem atbalstītājiem: visiem ad-ministratoriem no draugiem.lv domubiedru grupām, kas orien-tētas uz Lielbritānijas dzīvojošo latviešu sabiedrību, Dacei Gailei no www.anglobalticnews.co.uk, Aijai Rozenbergai no Daugavas Vanagu Fonda (DVF) Londonas namā un Uldim no www.laiki.lv

Uz tikšanos nākamreiz!Anda Doniņa

Mēs rīkojamies, pamatojoties uz “No Win, No Fee” (“Nav Jāmaksā”) Zvaniet mums tagad, lai saņemtu padomu. Mūsu speciālistu komanda palīdzēs Jums

jebkādos jautājumos.

«fun run» Londonā

ko ParTijaS gaTaVaS darīT, Lai aizBraukušiE

LaTViEši aTgriEzToS?

Pārējo 11. Saeimas deputātu kandidātu atbildes lasiet 4. un 5. lappusē!

uz jau-tājumiem atbild par-tijas līdz-priekšsē-dētāja ieva kantmane.

— Vai jūsu partija uzskata, ka

šobrīd latviešiem jābrauc atpakaļ?— Protams, ka jābrauc atpakaļ, jo

ir vietas, kur Latvijā jau trūkst darbi-nieku. Ir izveidojusies situācija, ka, piemēram, nav labu celtnieku. Trūkst darbinieku profesijās, kur var saņemt atbilstošu atalgojumu. Daudzi, kas labi strādā, jau aizbraukuši.

— ko jūsu partija reāli darīs, lai cilvēki atgrieztos?

— Būtiski, ka gribam mainīt Sat-versmē pantu par tautas vēlētu Valsts Prezidentu. Tāpat ir jāievieš mažoritā-rā vēlēšanu sistēma. Noteikti jāsama-zina birokrātiskais slogs valstī, jāiz-skata ierēdņu skaits. Ierēdņi brauktu prom, ja viņus samazinātu. Bet no Latvijas pirmie aizbrauca darītāji un strādātāji! Jāsakārto likumdošana, lai nav tik daudz dažādu noteikumu, li-kumu, kas daļēji dublē viens otru.

— kādai algai būtu jābūt, lai latvietis brauktu atpakaļ?

— Stiepts jēdziens. Var izdzīvot no 400 līdz 1000 latiem. Jārēķina, ko cil-vēks saņem citā valstī un kas būtu tā alga, lai atbraucot atpakaļ, varētu nor-māli nomaksāt Latvijā par dzīvošanu, bērnu skološanu. Vidējā alga Latvijā svārstās ap 200 latiem. Domāju, ka vajadzētu vairāk. Tomēr es atturēšos nosaukt precīzu skaitli.Ja būs sakārto-ta un stabila ekonomiskā vide, cilvēki paši gribēs braukt atpakaļ.

— ko jūs pats konkrēti darīsiet, lai veicinātu latviešu atgriešanos?

— Jāsakārto uzņēmējdarbības vide, lai uz mazajiem un jaunajiem uzņēmumiem negultos tik liels biro-krātiskais slogs. Aizbraucēji jau ir strā-dāt griboši un, ja būtu labi noteikumi mazajam un ģimenes biznesam, tad cilvēki noteikti brauktu atpakaļ un vei-dotu savu biznesu un dzīvi Latvijā. Va-rētu doties uz Angliju un tikties ar šīs valsts valdību, ministriem, lai aprunā-tu visu to jautājumu kopumu, kāpēc tik daudz latviešu brauc uz Angliju. Jāmeklē sadarbības punkti, lai latvieši, kas strādā Anglijā varētu konkrēti ie-saistīties kopīgos biznesa projektos, kas saistīti starp Latviju, Angliju un Ei-ropas Savienību un citām valstīm.

— kā jūs domājat, cik liels ir tas skaitlis, rēķinot jauno emigrāciju, kas aizbraukuši no Latvijas?

— Gana daudz. Pēc pēdējās in-formācijas, ka esam Latvijā palikuši mazāk par diviem miljoniem, tātad daudz. Tā saka statistika.

— kāda pēc jūsu domām ir mi-nimālā stundas likme anglijā ?

— (Telefoniski tiek kādam sūtīta ziņa ar šo jautājumu.) 5,80 mārciņas.

— Vai kāds no jūsu ģimenes lo-cekļiem vai radiem atrodas ārzemēs?

— Jā, man tēva māsa dzīvo un strādā Anglijā.

— Cik % balsu jūs plānojiet ie-gūt Saeimas vēlēšanās?

Virs 5 %, pat varbūt vairāk. Esam optimisti.

11. SaEiMaS VēLēšanaS

uz jautājumiem atbild dr. Māra Viktorija zilgalve, Valdes priekšsēdētāja un armands ag-rums, kdS ģenerālsekretārs.

— Vai jūsu partija uzskata, ka šobrīd latviešiem jābrauc atpakaļ?

— Uzskatam, ka noteikti! Viņi paši būs laimīgāki, jo cilvēki svešumā ne-var būt laimīgi.


— Darbu daudz! Noteikti rūpē-simies, lai būtu sakārtota sociālā vide. Svarīgi, ka jāatjauno cilvēku mīlestība un patriotisms pret savu valsti. Tas šobrīd ir zudis un tāpēc vieglāk aizbraukt. Pat no Īrijas, kuru arī skāra milzīga krīze, daudz jau nebrauc atpakaļ. Ļoti svarīgi iesais-tīt valsti kredītu jautājumu risinā-šana pēc Vācijas parauga, domājot par valsts piedalīšanos procentu atmaksās, termiņu pagarinājumā, restrukturēšanā. Jāpalīdz cilvēkiem izķepuroties.


— Domāja, ka 1000 Ls. Taču, pro-tams, ka jārēķina viss kopums, kā sociālās garantijas, pabalsti un at-vieglojumi. Daudz faktoru, cik liela ģimene, kāds darbs. Vairāk varbūt šodien jādomā ne par tiem, kas jau aizbraukuši, bet par tiem, kas taisās braukt prom!

— ko jūs konkrēti darītu, lai veicinātu latviešu atgriešanos?

— Tas ir plašs temats, bet jāsap-rot, ka šajos 20 gados valsts nav rūpējusies par latviešu atgriešanos no Sibīrijas, tātad darāmā daudz. Taču šobrīd būtu jāpieņem likumi, lai lielāka atbildība par privātperso-nu sliktajiem kredītiem būtu jāuz-ņemas bankām. Bankas novērtēja īpašumus 10 reizes vērtīgāk nekā bija, un tagad to pašu īpašumu atkal vērtē ļoti zemu. Tas izskatās pēc krāpšanas. Domājam — ja sa-kārtotu šo kredītu jautājumu, tas noteikti ietekmētu kādas trešdaļas izbraukušo domas par atgriešanos Latvijā.


— 200 līdz 300 000 cilvēku !— kāda pēc jūsu domām ir mi-

nimālā stundas likme anglijā?— Vairāk zinām par Vāciju, tur 13

eiro stundā, Anglijā, varētu būt 10 Lielbritānijas mārciņas stundā.

— Vai jūsu ģimenes locekļi vai radi ir ārzemēs?

M. Zilgalve: — Mana sievasmāsa ar diviem bērniem dzīvo un strādā Kanādā.

A. Agrums: — Mans māsasdēls dzīvo, studē un strādā Dānijā.

— jums iepriekšējās vēlēšanās bija 0,36 % balsu, kāds plāns ir šo-reiz?

— Mēs to nevaram pateikt!

uz jautājumiem atbild ja-kovs Pliners.


— Noteikti, ka jā. Masveida aiz-braukšana jau ir traģēdija valstij. Vairums jau aizbraukušo nestrādā augsti kvalificētu darbu, tāpēc runāt par biznesa vai kādu pieredzi nav vērts.Un kas slikti, ka daudzu, kas aizbraukuši, atstāj savus bērnus vec-māmiņām un tad tie bērni arī neiet skolā. Vēl es teiktu, ka visiem Latvijas cittautiešiem jābrauc atpakaļ.


— Valstij jāpalīdz veidot jaunas darba vietas, bet tā maigi iejaucoties. Jāievieš nodokļu sistēma, ka tiem uz-ņēmējiem, kas rada darba vietas tiem, kas atgriežas, viņiem tiek piemērots kāds nodokļu atvieglojums. Kādus ga-dus trīs. Jānodrošina sociālās garanti-jas to atbraucēju bērniem, piemēram, lai var iet bērnudārzā, vietu skolā.


— Iztikas minimums ir ap 185 la-tiem. Domāju, ka vajadzētu kādus 600 līdz 800 latus uz rokas. Varbūt, ka valstij jāpiemaksā pirmos gadus, ja uzņēmējs nevar nodrošināt šādu algu. Visi uzreiz jautās, kur ņemt nau-du! Ziniet, es teiktu, ka mums uz pusi jāsamazina ministrijas, tas vien dotu ekonomiju uz 20 miljoniem gadā. Mums tagad ir vairāk ierēdņu kā pa-domju laikā. Un mums jābūt ar lielā-ku mugurkaulu cīnoties par savu val-sti un naudām kā Briselē, tā arī NATO! Mums jāveicina augstākās izglītības eksports un tas varētu būt, ja Latvijas augstskolās varētu mācīties arī krie-vu valodā.


— Kļūda bija tā, ka pēc neatkarī-bas visus uzreiz sadalīja pilsoņos un nepilsoņos. Un tad pazuda patrio-tisms. Es censtos apvienot cilvēkus, veicinātu integrāciju. Samazinātu nodokļus. Un tiem kas nemaksā šos samazinātos nodokļus, tiem būtu jā-rauj galva nost. Mēs esam par godīgu valsti un domāju, ka esam tādi kā sa-nitāri politiskajā virtuvē. Mūsu nebija šajā Saeimā un varbūt, tāpēc arī 10. Saeimu atlaida! (Smaida.)


— Virtuāli, domāju, ka 300 000 !— kāda pēc jūsu domām ir mi-

nimālā stundas likme anglijā?— Kādi 6 vai 7 lati varētu būt!— Vai jūsu ģimenes locekļi vai

radi ir ārzemēs?— Jā, man abas meitas, brālis un

mazbērni dzīvo Izraēlā. Tur dzīvo-jošiem ebrejiem no Latvijas ir liela nostaļģija dzimtenes.

— Cik % balsu jūs plānojat ie-gūt Saeimas vēlēšanās?

— Viss atkarīgs no reklāmas bu-džeta! To tagad veidojam ! Ja būs bu-džets, tad kādas 7 vietas Saeimā būs.

uz jautājumiem atbild gaidis Bērziņš.


— Protams, ka jā! Daudz esmu par to domājis. 2007. gadā biju Sibīrijā, Lejasbulānos un runājos ar latvie-šiem, kas tur paaudzēm jau dzīvo no 19. gadsimta vidus. Jāsaka, ka tie, kas kopuši latviskās tradīcijas, jo tās jau senāk arī bija būtiskā, un vienīgā sai-te ar Latviju, visi ir atgriezušies Latvi-jā pēc neatkarības atjaunošanas.


— Mans novērojums, ka trūkst komunikācijas. Droši vien, ka vairāk būtu jādara vēstniecībām, bet te atduramies naudas jautājumos. Tas nozīmē, ka jāmeklē veidi un iespē-jas, kā aktivizēt komunikāciju ar ār-zemēs dzīvojošiem latviešiem. Pro-tams, ka svarīga ir izglītība latviešu valodā. Jāmeklē iespējas, lai arī ār-zemēs būtu vairāk iespējas bērniem mācīties latviešu valodā. Kas sagla-bās šo latviskumu, tie arī uzlabojo-ties ekonomiskajai situācijai brauks atpakaļ. Mums vairāk jāinformē aiz-braukušie par tām iespējām, kas ir šobrīd Latvijā.


— Viens piemērs, man pazīstams uzņēmējs saka, ka nevarot atrast labu mežstrādnieku par 600 Ls lielu algu. Cits mans paziņa saka, ka viņš būtu gatavs atgriezties Latvijā un strādāt par 600 Ls, jo tādu algu viņš saņem ārzemēs, bet tur viņu nekas nesaista.


— Meklēšu veidus, kā veicināt un attīstīt komunikāciju ar aizbraukuša-jiem. Mani jau uzaicinājuši uz Ameri-ku novembrī. Domāju, ka es varētu arī rakstīt un informēt prom aizbrau-kušos par maksātnespējas procesiem un likumiem Latvijā. Mūsu partija ir iesniegusi Saeimā vairāk kā 150 priekšlikumus maksātnespējas liku-mā. Tagad ir tā, ka ja parādsaistības nav lielākas kā 100 000 eiro, tad ap-mēram 2,5 gados var atbrīvoties no parādiem!


— 100 - 200 000. — kāda pēc jūsu domām ir mi-

nimālā stundas likme anglijā?— 5 līdz 6 mārciņas.— Vai jūsu ģimenes locekļi vai

radi ir ārzemēs?— Jā, brālēni, viens Anglijā, viens

Īrijā.— Cik % balsu jūs plānojat ie-

gūt Saeimas vēlēšanās?— Tiks daudzi, lai būtu Valdībā!

uz jautājumiem atbild parti-jas vadītājs augusts Brigmanis.


— Kamēr Latvija ir Eiropas Savie-nībā jāņem vērā, ka Eiropa ir brīvais darba tirgus. Latviešiem ir daudz un vilnošu piedāvājumu braukt un strā-dāt uz ārzemēm, kur ir laba alga un var nopelnīt vairāk. Tāpēc iestāstīt, ka jābrauc atpakaļ, ir grūti. Taču, protams, mēs vēlētos, lai latvieši atgriežas.


— Jārada darba vietas un jābūt tā, lai likumi un nodokļi kalpotu, ka vei-dotos jauni uzņēmumi un jaunas dar-ba vietas. Te nav jānodarbojas ar po-pulismu, jo, ja būs darbs, tad cilvēki brauks atpakaļ. Jāmeklē kādi instru-menti, kas atbalstītu tās darba vietas, kuras izveidotas tieši atbraucējiem.


— Jāskatās, kāds ir tas grozs, lai no-drošinātu cilvēku, kas dzīvo un strādā Latvijā. Tāda klasiska ģimene varētu būt, mamma, tētis, divi bērni un vēl kādi vecvecāki. Domāju, ka vajag māju, lai var bērnus izskolot, un naudu benzī-nam, jo pārvietošanās katrā ģimenē ir ļoti svarīga. Tad nu katrs tālāk skatās no savas dzīves uzstādījuma, kas vienam pietiek ar 600 Ls, tad citam tas var būt arī 1000, varbūt arī 1500 Ls!


— Es to lietu skatos no otras pu-ses, jo pats esmu ražojošs zemnieks ar 400 hektāriem apstrādājamās ze-mes. Šobrīd rūpējos, lai pie manis strādājošie saņemtu labu algu un nedomātu pat prombraukšanu. Pie manis strādā jauni cilvēki un mums saplānoti darbi gadiem uz priekšu. Man blakus ir lauki, kas pieder vā-ciešiem un dāņiem, tas tikai pierāda, ka pasaule globalizējas un nekādus mākslīgos mūrus īpašumiem un dar-ba spēka migrācijai neuzbūvēt.

— Cik jūs domājiet ir tas skait-lis, rēķinot jauno emigrāciju, kas aizbraukuši no Latvijas?

— Negribu spekulēt, jo ir visādi skaitļi, ko saka, cik un kur aizbraukuši. Droši vien jau vairāki simti tūkstošu ir.

— kāda pēc jūsu domām ir mi-nimālā stundas likme anglijā?

— 20 mārciņas. Vai tas izskatās daudz?


— Jā, mana meita jau kopš 90 gadu beigām dzīvo un strādā Angli-jā. Man ir divi mazbērni Anglijā. Man prieks, ka skolā, kurā iet mana maz-meita visi saka, ka latvieši ir gudrāki par saviem vienaudžiem. Tas tikai pierāda, ka latviešu smadzenes ir ļoti labas un gēnu fonds ir izcils.

— jūs iepriekšējās vēlēšanās ie-guvāt ap 20% vēlētāju balsu.

— Domājam, ka tādu pašu rezul-tātu sasniegsim arī šoreiz!

ko ParTijaS gaTaVaS darīT, Lai aizBraukušiE LaTViEši aTgriEzToS?


11. SaEiMaS VēLēšanaS

uz jautājumiem atbild parti-jas priekšsēdētājs rihards jab-lokovs.


— (Pasmaida). Nevajadzētu idealizēt dzimteni, bet patriotiem būtu jāatgriežas Latvijā. Jo vajag cilvēkus, kas var veikt izmaiņas val-stī, piedalīties procesos, lai Latvijas meži nenokļūst ārzemnieku rokās un «Latvenergo» nav jāatdod par parādiem.

— ko jūsu partija reālu darīs, lai cilvēki atgrieztos?

— Bez ekonomiska pamatojuma neviens atpakaļ nebrauks. Jāsakār-to nodokļi, lai būtu labvēlīga vide uzņēmējdarbībai! Pirmkārt, mēs iz-darītu revīziju, kam Latvijā šodien pieder meži, dabas resursi. Tad uz šīs revīzijas bāzes varētu veidot liku-mus un pārskatīt nodokļu politiku. Jābūt reālam skatam uz skaitļiem un situāciju. Vajadzētu veidot lielus lauksaimniecības kooperatīvus. Kā-dus 5 vai 7. Lielus un ar visu ražo-šanas ciklu, lai būtu tiktu maksimāli izmantots viss kā Latvijas zemes tā arī cilvēku resurss. Pirmo plānojam veidot Kurzemē.


— Iepriekšējos 20 gadus tika ap-dalītas tās profesijas, kas ir svarīgas, lai mēs vispār dzīvotu un dzīvotu mierīgi. Ārsti, skolotāji un policisti. Tas būtu jālabo! Viss ir diskutējams, domāju, ka pēc 2 vai 3 gadiem algai vajadzētu būt 500 Ls.


— Aicinātu tautu, ka maksimāli jāatbalsta un jābalso par mums, jo tad mēs varētu realizēt to politiku, kas nodrošinātu Latvijas valstij eko-nomisko izaugsmi! Ja mums būs virs 51% vietu parlamentā, tad nebūs jāveido koalīcijas un varēs realizēt mūsu programmu.


— 300 000 cilvēku.— kāda pēc jūsu domām mini-

mālā stundas likme anglijā?— Godīgi, neesmu pētījis. Varētu

būt 8 mārciņas. — Vai jūsu ģimenes locekļi vai

radi ir ārzemēs?— Jā, mani brālēni dzīvo ārzemēs.

Trīs dzīvo Anglijā. — jūsu % plāns šajās vēlēša-

nās? — Mēs domājam, ka būsim tuvu

5%.

uz jautājumiem atbild Parti-jas līderis Valdis zatlers.


— Katram pašam jāpieņem atbil-dīgs lēmums, ka tas ir pareizs solis, braukt atpakaļ uz Latviju! Protams, ka jābrauc atpakaļ un mums par to jārūpējas, jo valstij ir izdevīgāk tērēt naudu, lai atgrieztu atpakaļ savus tautiešus, nevis veidot speciālas in-tegrācijas programmas imigrantiem Latvijā.


— Pirmkārt, jārada darba vietas un jāveido ekonomika, lai būtu lielākas algas. Otrkārt, mēs veidosim likumus, lai latviešiem būtu izdevīgi audzināt un skolot bērnus Latvijā un latviešu valodā. Treškārt, mēs veidosim izglī-tības sistēmu, lai arī svešumā esošie bērni varētu mācīties latviešu valodu un nezaudētu savu saikni ar Latviju.


— Jāņem vērā, ka visi runā tikai par saņemto naudu, bet ir arī jārēķi-na, ko izmaksā dzīvošana svešumā. Šobrīd Latvijā iztikas minimums ir ap 450 latiem. To tad arī vajadzē-tu nodrošināt, bet es atturēšos no populistiskiem skaitļiem. Mēs no-teikti nepalielināsim nodokļus un tam jākalpo kā vienam svarīgam aspektam stabilitātei un ekonomi-kas augšupejai.


— Ar likumu palīdzību centīsimies panākt lielāku un konkrētu atbalstu ģimenēm. Veicināsim dzimstību. Lai cilvēki brauc atpakaļ, strādā un veido kuplas ģimenes. Kā jau minēju savā Jaungada uzrunā, un to arī novēlu mums visiem — lai Latvija nākoša-jā desmitgadē ir ar bērniem bagāta valsts!


— 200 līdz 300 000 cilvēku. Jāsa-ka, ka viņi jau arī atbalsta Latvijā pali-kušos, sūtot naudu uz Latviju.


— Neesmu par to domājis, jo ne-plānoju pārcelties uz Angliju!


— Mani bērni visi ir Latvijā!— Cik % balsu jūs plānojat ie-

gūt Saeimas vēlēšanās?— Visvairāk!

ko ParTijaS gaTaVaS darīT, Lai aizBraukušiE LaTViEši aTgriEzToS?

uz jautājumiem atbild ārlietu ministrs ģirts Valdis kristovskis.


— Uzskatu, ka latviešu došanās pasaulē ir globālo un Latvijas ekono-misko procesu dabisks rezultāts. Pa-saule rada iespējas un izaicinājumus. Šobrīd svarīgākais nav tas, vai pašreiz jābrauc atpakaļ uz Latviju. Svarīgākais ir uzturēt visas iespējamās saites ar Lat-viju, atbalstīt to. Taču, ja atgriezties, tad vēlams ar konkrētu piedāvājumu, ar jaunu pieredzi, sadarbības partneriem ārvalstīs, ar gatavību Latviju veidot, sekmēt tās konkurētspēju pasaulē. Lat-vija, tas nozīmē latviešu esamību.


— Lai latvieši atgrieztos, ir jāspēj izveidot priekšnoteikumus. Pirmkārt, tā ir dinamiskas un konkurētspējīgas tautsaimniecības sekmēšana. Esam izveduši valsti no lejupslīdes. Ekono-mika, eksports šogad strauji attīstās, esam atguvuši Latvijas vārdam uzti-camību, pat veiksmes stāsta skanē-jumu. Tas nozīmē, ka ir priekšnotei-kumi, lai Latvijā investētu ar jaunu spēku, lai valsts attīstītos, lai veidotos jaunas darba vietas, kas rada līdzek-ļus jaunam kultūras, izglītības uz-plaukumam, sabalansētai veselības aprūpei un sociālajai jomai.


— Domāju, ka atpakaļ latvieši brauks ne tikai darba algas dēļ. Taču uzskatu, ka, uzlabojot Latvijas taut-saimniecību un paaugstinot darba efektivitāti, kopējo konkurētspēju, darba algu tuvāko 5 — 10 gadu laikā iespējams dubultot. Tas jau būtu labs pamats, lai cilvēki atgrieztos Latvijā.


— Kā politiķis es strādāju Latvijas konkurētspējas paaugstināšanai, ku-ras pamatā ir cilvēku profesionalitāte, pasaules izpratne, neatlaidība, kopējas valsts un sabiedrības misijas izpratne, kas ļauj veidot stabilu, drošu un pa-saulē integrētu Latvijas valsti. Kā ārlie-tu ministrs rūpējos par Latvijas valsts dalību pasaules politiskajos procesos, veicinu mūsu ekonomisko ārējo dar-bību, eksportu, investīciju piesaisti, kas rada jaunas iespējas Latvijas uzņēmē-jiem, darba vietas cilvēkiem. Tas viss ir priekšnoteikums, lai katru dienu Latvi-ja kļūtu kādam interesanta, lai atkal un atkal kāds latvietis atgrieztos.


— Pēdējos gados no Latvijas iz-ceļojuši tuvu 200 tūkstošiem latviešu un valsts piederīgo.


— Domāju, ka tā ir 5.95 angļu mārciņas par stundu.


— Pašreiz visi ģimenes locekļi ir Lat-vijā. Daudz radu ir aiz robežas — ASV, Kanādā, Tasmānijā, kur tie nokļuva II pasaules kara radīto seku rezultātā.

uz jautājumiem atbild aldis Hofmanis.


— Gan emigrācija, gan arī at-griešanās dzimtenē ir dziļi indivi-duāls lēmums, un šo lēmumu pie-ņemt katra konkrētā cilvēka vietā nevar neviens politiķis vai ierēdnis. «Pēdējā Partija» ciena katra aiz-braukušā lēmumu izvēlēties dzīvot un strādāt svešumā, tomēr darīs visu, lai mazinātu sociālos un psi-holoģiskos aizbraukšanas cēloņus. Ar psiholoģiskajiem iemesliem do-mājam pesimismu, neuzticēšanos varai, kopēju mērķu trūkumu sa-biedrībā utt.


— Cilvēki atgriezīsies tikai tad, kad Latvijā viņi jutīsies novērtēti — gan materiāli, gan emocionāli. Tādēļ «Pēdējās Partijas» mērķos ir ierakstītas konkrētas lietas, kuras var veicināt ekonomisko izaugs-mi un valsts attieksmi pret saviem iedzīvotājiem — gan par nodokļu progresivitāti un neapliekamā mi-nimuma paaugstināšanu, gan valsts pārvaldes reorganizāciju. Vairāk ska-tiet: http://ej.uz/pp2p.


— Kā jau iepriekš teicām, ne tikai alga ir motivators, lai cilvēki brauktu mājās, kaut gan tas ir nozī-mīgs faktors. Svarīgi ir radīt cilvēkos sajūtu, ka viņi ir vajadzīgi, piederīgi savai valstij. Vidējā alga — ap 500 līdz 600 Ls.

— ko jūs pats konkrēti darī-siet, lai veicinātu latviešu atgrie-šanos?

— Nevienu nevar piespiest at-griezties, ja viņš to nevēlas. Es pats esmu dzīvojis Kanādā pusotru gadu, tomēr izlēmu atgriezties, jo jutos va-jadzīgs Latvijai.


— 200 000.— kāda pēc jūsu domām ir mi-

nimālā stundas likme anglijā?— Aptuveni 6 GBP/h — Vai jūsu ģimenes locekļi vai

radi ir ārzemēs?— Ir radi, kuri izbrauca pirms

1940. gada. — Cik % balsu jūs plānojat ie-

gūt Saeimas vēlēšanās?— 6 līdz 7 %.

uz jautājumiem atbild Ei-nars grigors, valdes priekšsē-dētājs.


— Protams, ka vēlamies, lai brauc atpakaļ, jo Latvijas ir zeme latviešiem un etniskā dzimtene, vieta, kur runā latviski! Mēs arī do-mājam, ka būtu jāpiešķir kāda kom-pensācija tiem, ka atgriežas Latvijā, tā varētu būt vienreizēja un līdz 5000 Ls.

— ko jūsu partija reāli darītu, lai cilvēki atgrieztos?

— Pirmkārt, mēs ieviestu pre-zidentālo valsts varas formu, kas garantētu stabilitāti un ekono-misko prognozejamību. Otrkārt, mēs esam izstrādājuši ekonomisko programmu, kas ļautu Latvijai pie-tuvoties Ziemeļvalstu ekonomikai līdz 2016. vai 2017. gadam. Treš-kārt, mēs intensīvi strādātu pie sociālo garantiju nodrošināšanas iedzīvotājiem.


— Jābūt adekvātai, atbilstoši amatam un darbinieka kvalifikāci-jai. Un, protams, kas svarīgi, ka jā-būt arī augstai produktivitātei, lai saņemtu labu algu. Vēl domāju, ka arī labām un inovatīvām idejām. Minimālais, droši vien vadoties no dažādiem aspektiem un aprēķi-niem 500 Ls uz rokas. Svarīgs ir aspekts par aizbraukušo kredītsais-tībām. Šeit mūsu partijai jau ilgāku laiku domā, ka būtu jārunā ar ban-kām par dažādām personu parādu restrukturizācijas formām, pat līdz daļējai parādu atlaišanai no banku puses. Latvijā pārāk liels ir banku lobijs.

— ko jūs pats konkrēti darītu, lai veicinātu latviešu atgriešanos?

— Modernizētu Satversmi, jo mūsu Satversme ir uzrakstīta 1922. gadā un daudzas praktiskas un arī principiālas lietas pasaulē ir mainī-jušās. Tas ir jāņem vērā, ja Latvijas valsts grib ilglaicīgi un sekmīgi kon-kurēt globālajā tirgū un pastāvēt kā nacionāli suverēna valsts.


— 120 līdz 150 000 cilvēku.— kāda pēc jūsu domām mini-

mālā stundas likme anglijā?— 5 mārciņas stundā.

BūSiM aTBiLdīgi un 17. SEPTEMBrī — ViSi uz

11. SaEiMaS VēLēšanāM!


Latviešu viesstrādnieks Juris no Rīgas strādāja par pavāru kādā aprūpes namā Londonā. Tā kādu dienu Juris mizoja kartupeļus, izmantojot tam paredzētu speciālu kartupeļu mizojamo iekārtu, kas atradās uz virtuves darba galda. Šī iekārta bija savienota ar ūdens padeves vadu, kas nomizotos kartupeļus pie reizes arī nomazgāja. Taču šim ūdens padeves vadam bija ra-dusies neliela sūce, kas dienas gaitā radīja peļķi zem darba galda. Neskatoties uz to, ka darba devējs bija informēts par šo lietu, nekas netika darīts tā novēr-šanai. Brīdī, kad Juris veica manevru pie darba galda, viņš paslīdēja dēļ šīs sūces radītās peļķes un traumēja potītes locītavu. Sāpes kļuva stiprākas un arī piepam-

pums bija manāms. Juris tika nogādāts slimnīcā, kur tika konstatēta nopietna trauma. Slimnīcā Jurim tika ieģipsēta savainotā kāja, kā arī bija noteikts vairāku nedēļu ilgs ārstēšanās periods. Pēc vairākām nedēļām un pēc ģipša noņemša-nas, atgriežoties darbā un konstatējot, ka darba pienākumus viņš vairs nespēs veikt dēļ pastāvo-šajām sāpēm un nespējot atrast citu līdzvērtīgi apmaksātu darbu, Juris atgriezās atpakaļ Lat-vijā. Sakarā ar šo negadījumu Juris nejauši bija uzgājis mūsu kompānijas reklāmu un nolēma ar mums kontaktēties. Mēs izvērtējām visu ar šo negadījumu saistīto informāciju, kā arī izskaid-rojām visas galvenās mūsu sadarbības detaļas, un to, ka Jurim šis pakalpojums būs bezmaksas. Uzņēmāmies Jurim palīdzēt gūt kompensāciju par gūto traumu un zaudējumiem. Kompensāci-jas izskatīšanas gaitā mēs Jurim noorganizējam lidojumu no Latvijas pie mums uz Birmingemu, kur viņa traumu apskatīja mūsu neatkarīgais

ārsts, kā arī šī bija iespēja Jurim ar mums tikties klā-tienē. Brauciens no Latvijas uz Angliju Jurim neko neizmaksāja, jo visas izmaksas sedza vainīgās puses apdrošināšanas kompānija. Pēc vairāku nedēļu dar-ba, apkopojot visus nepieciešamos dokumentus un faktus un pēc iesniegšanas vainīgās puses pārstāv-jiem, Juris saņēma kompensāciju £6,100 apmērā, kas viņam arī pelnīti pienācās pēc gūtajiem zaudē-jumiem sakarā ar traumu darba vietā.

Anglijā par gūtajām traumām darba vietā vai ceļu satiksmes negadījumos Jums ir iespēja pieprasīt kom-pensāciju un par to juristam Jums nebūs jāmaksā.

iESPējaS

Tu šobrīd dzīvo ārzemēs vai Tavs dzīves ritms ir pakārtots Tavam ho-bijam? Tu vēlies pabeigt pamatskolu vai iegūt vidējās izglītības atestātu, lai īstenotu savu sapni? Tad šis raksts ir domāts Tev! Rīgas Tālmācības vidus-skola piedāvā iespēju uzsākt mācības jebkurā vecumā, jebkurā pasaules val-stī un jebkurā sev izdevīgā laikā! Tās ir mācības, kuras piemērojas Taviem ho-bijiem un Tavam dzīves ritmam! Mācī-bas, kurās Tu mācies ar prieku!

Rīgas Tālmācības vidusskola 2009. gada 30. aprīlī ienāca kā inovatīva un vēl nebijusi izglītības forma Latvijas izglītības sistēmā. Rīgas Tālmācības vidusskola kļuva par pionieri kā vie-nīgā vidusskolā Latvijā, kas sāka no-drošināt vidējās izglītības iegūšanu tālmācībā. Divu gadu intensīva dar-bības pieredze un nepārtraukta mā-cību procesa pilnveide ir pierādījusi, ka šāda mācību forma — tālmācība, mūsu steidzīgajā un skarbajā laikā, ir aktuāla un nepieciešama visiem tiem cilvēkiem, kuri nevar atļauties sēdēt tradicionālas vai vakarskolas solā. Mūsu audzēknis mācās tad, kad ir laiks un viņam ir skaidri nodefinēts mērķis savai turpmākai dzīvei un iz-glītībai. Šodien mūsu vidusskola var lepoties ar saviem 190 absolventiem, kuri savu izlaidumu nosvinēja skais-tajā Melngalvju namā.

Rīgas Tālmācības vidusskola ir pir-mā akreditētā vidusskola Latvijā un Baltijā, kura piedāvā tikai akreditētas tālmācības programmas, nodrošinot valstiski atzītus diplomus, absolvējot pamatizglītības otrā posma tālmācī-bas programmu (7.— 9.klasi) vai vi-dējās izglītības tālmācības program-mās — vidējās vispārējās izglītības un humanitārā un sociālā virziena programmās (10. —12.klasei).

MāCiES Tur, kur ir TaVaS MājaS

Mūsu studenti mācās un iegūst Latvijā akreditētas vidusskolas diplo-mu, atrodoties Īrijā, ASV, Vācijā, Nor-vēģijā vai jebkurā citā pasaules valstī. Piemēram, mūsu audzēkņi ir ļoti da-žādi — tie ir sportisti, modeles, jaunās māmiņas, cilvēki, kas devušies uz ārze-mēm strādāt u.c. Protams, arī šeit Lat-vijā dzīvojošie audzēkņi strādā, sporto, profesionāli pilnveidojas un audzina bērnus, vada savus uzņēmumus. Ir tik daudz dažādu iemeslu kādēļ viņi nav pabeiguši mācības vai nevar tās turpi-nāt tradicionālā veidā. Taču šobrīd mūs audzēkņi spēj mācības apvienot ne ti-kai ar savu ierasto ikdienu, bet arī aktīvi atbalsta Rīgas Tālmācības vidusskola, pārstāvot vidusskolu dažādās sportis-kās un izglītojošās aktivitātēs.

kas ir tālmācība un kā notiek mācības?

Tālmācība ir neklātienes formas pa-veids. Kur 90% mācību vielas audzēk-ņi apgūst patstāvīgi pēc vidusskolas īpaši izveidotiem tālmācības mācību konspektiem, kuros ir koncentrēta būtiskākā informācija. Katru mācību materiālu ir sastādījis atbilstošā mācī-

bu priekšmeta pedagogs. Audzēknim ir jābūt psiholoģiski gatavam patstā-vīgai mācību vielas apguvei, tādēļ reizi mēnesī notiek klātienes lekcijas — konsultācijas, kurās pedagogs iz-stāsta būtiskāko no mācību vielas un atbild uz neskaidrajiem jautājumiem. Visas lekcijas — konsultācijas ir pie-ejamas arī vidusskolas mācību vidē «Rīgas Tālmācības vidusskola e-klasē» video lekciju veidā, tāpēc ierašanās uz klātienes lekcijām nav obligāta. Vidus-skolā nav mājasdarbu, bet pārbaudes darbi tiek kārtoti elektroniskajā vidus-skolas vietnē, tāpēc, lai mācītos tālmā-cībā, ir vajadzīgs dators ar interneta pieslēgumu. Valsts eksāmeni, tāpat kā tradicionālās skolās, Rīgas Tālmācības vidusskola tiek kārtoti klātienē Latvijā.

Rīgas Tālmācības vidusskolas šī gada 128 absolventi, saņemot cen-tralizēto eksāmenu vērtējumus, pie-rādīja, ka pilnvērtīgu un konkurēt-spējīgu izglītību var iegūt mācoties ar interneta starpniecību un vidus-skolu apmeklējot tikai vienu reizi mēnesī! Nav apstiprinājušās daudzu

skeptiķu šaubas un iebildumi, ka tāl-mācībā nevar iegūt kvalitatīvu izglītī-bu, jo visi valstī noteiktie centralizētie eksāmeni ir nokārtoti par 100%. Un mūsu absolventi šobrīd jau ir studen-ti Latvijas, Lielbritānijas, Francijas, Vācijas u.c. augstskolās, pretendējot pat uz budžeta vietām!

Šobrīd Rīgas Tālmācības vidussko-la mācās vairāk kā 340 audzēkņu, ve-

cumā no 13 — 57 gadiem. Šogad absolventu skaits bija trīs reizes lielāks nekā pirms gada, kas ir labs rā-dītājs tam, ka šāda mācību forma ir pieprasīta un ak-tuāla daudziem cilvēkiem. Rīgas Tālmācības vidussko-la audzēkņi dzīvo Latvijā un 18 citās pasaules valstīs un veiksmīgi realizē mācības tālmācībā.

Vidusskolā var iestāties visa gada garumā. Rīgas Tālmācības vidusskola atrodas Rīgā, Sesku ielā 72. Vairāk informācijas par Rīgas Tāl-mācības vidusskolu var atrast mājas-lapā www.talmacibasvsk.lv vai sūtot e-pastu uz [email protected]

Nāc un pievienojies draudzīga-jam Rīgas Tālmācības vidusskola au-dzēkņu kolektīvam un pārliecinies, ka mācīties var ar PRIEKU!

PaVārS no LaTVijaS SaŅEM koMPEnSāCiju 6,100

LiELBriTānijaS MārCiŅu aPMērā


Latviešu kLasiskās akordeonistes ksenijas

sidorovas koncertsSt. Margarets Church Burnham, norton

Biļešu cena £14. Tās var iegādāties, zvanot pa telefonu 01328 730357, vai pie durvīm. Plašāka

informācija pieejama mājaslapā: www.northnorfolkmusicfestival.com

dVf Londonas nodaļas vanadžu kopa aicina uz sa-viesīgu rudens pēcpusdienu ar muzikāliem priekš-

nesumiem, kafijas galdu, kā arī loteriju. Visi sirsnīgi gaidīti!ieeja par ziedojumiem.

«ViEn’S kārTīg’S kuršu VakariŅ’S, ar ViEn’ VELL’ Muziķ’!»

gastronomiskais ceļojums pa Latviju ir sācies!Latviešu vakariņas «kurzeme»

Šefpavārs Didzis Pīrāgs piedāvā: pildīti liellopu gaļas veltnīši ar Kurzemes pildīju, vārīti kartupeļi, svaigi dārzeņu salāti. Jogurta kūka ar

augļiem.Turpinājumā dejas ar labāko Kurzemes grupu ierakstiem: Līvi, Tumsa, Cre-

do, Fēliks Ķiģelis u.c.Pasākuma laikā darbosies bārs,būs pieejams latviešu alus.

Ieeja: pieaugušajiem £ 8 Bērniem £ 3,50

Biļetes tikai iepriekšpārdošanā: 07425867969 vai jautāt frizētavā Dacei,

84 Hinckley Road Leicester LE3 0RD

Turpinājums sekos 22.oktobrī «zemgale»!

Lasītāju klubiņš!Sākot ar septembri, dVf Londonas nama biblio-

tēkā atdzīvojās «Lasītāju klubiņš».Tiksimies 30. septembrī plkst. 19:00 bibliotēkas telpās,lai

kopīgi pārrunātu un apspriestu Gunāra Janovska daiļradi.Šī ir iespēja paplašināt redzesloku,iepazīt jaunus

domu biedrus un interesanti pavadīt laiku. Vairāki G. Ja-novska darbi ir pieejami latviešu bibliotēkā.

Gaidam ikvienu grāmatu mīļotāju!

Kārlis Anitens

«Vara Mani LiELu dara»Jautra un viegli melnīgsnēja komēdija ar vienu skaistu dziesmu

Nu jau tālajos padomju gados Latvijas zemē ieauga šodienas varas saknes -— stipras, nesatricināmas, līkločiem bagātas un neizraujamas. Tā būtu kārtējā amizantā situācija, ja pēkšņi atklātos, ka šķietami nevainīgs apbedīšanas kantoris regulē satiksmi ne tikai starp zemi un debesīm, bet arī starp zemi un Starptautisko valūtas fondu, ministrijām, G24 un ofšoriem. Gribas šīs saknes izraut? Ha-ha-ha, mēģiniet vien, mēģiniet vien…

Jaunais dramaturgs Kārlis Anitens leģendārajai latviešu aktrisei Olgai Dreģei jau radījis divas brīnišķīgas lomas mū-ziklos «Robinsona dārgumi» un «Dāvana mūsdienu sievietei». Nu autors dāvājis trešo — amizanto, šarmanto, viltīgo un bīstamo apbedīšanas kantora darbinieci Elvīru Buholti, pretim liekot pats sevi noslēpumainā karjerista Mistera X lomā un trijstūrī iekļaujot arī brīnišķīgo komiķi, kādreizējo Leļļu teātra aktieri Ivaru Šternu slīpētā apbedīšanas kantora direktora Gregorija Drozdova lomā, kā arī izrādes režisora ampluā. Jā, jā — viņi visi kaut ko slēpj? Atnāciet un uzziniet!

Iestudējuma pirmizrāde notika Rīgā, teātra klubā «Austrumu robeža» 2009. gada 29. aprīlī. Vienu stundu un 15 minūtes garā izrāde saņēmusi neviltotas smieklu šaltis septiņdesmit pilnībā izpārdotās izrādēs, kā arī augstu novēr-tējumu un nerimstošus aplausus kā teātra profesionāļu, tā skatītāju vidū. Izrāde vēl aizvien ir teātra kluba «Austrumu robeža» aktuālajā repertuārā, jo iestudējumā apspēlētie «Š» burta politiķi Latvijā aizvien ir zirgā…

Pēc izrādes — uz Jūsu jautājumiem atbildēs un ar skatītājiem sarunāsies aktrise Olga Dreģe, dramaturgs Kārlis Anitens un režisors Ivars Šterns.

«VaraS griEži LaTVijā» — TrīS PirMSVēLēšanu rEfErāTi angLijā

Ivars Ijābs — viens no redzamākajiem un neatkarīgākajiem Latvijas jau-nās paaudzes politiskajiem komentatoriem viesosies Bredfordā, Straumēnos un Londonā ar ieskatu un prognozēm par Latvijai paredzamo politisko kursu. Referāti tiek rīkoti kopīgi ar Bredfordas un Straumēnu Daugavas Vanagu no-daļām, kā arī ar «Anglo Baltic News». Referātu temats: «Varas Grieži Latvijā? Cerības, realitāte un 11. Saeimas vēlēšanas». Nāciet, ieklausieties, izjautājiet!

Sarīkojumu vietas:

7. 8.

Bredfordas DV kluba

Lielajā zālē.

SEPTEMBrī19.30

11.

DVF «Straumēni»,

kafejnīcā «Rīga».

SEPTEMBrī16.00

SEPTEMBrī14.00

Londonas DVF kluba

Lielajā zālē.

Ieeja pret labprātīgiem ziedojumiem.

17.SEPTEMBrī

16.00

24.SEPTEMBrī

30.SEPTEMBrī

19.00

8.SEPTEMBrī

18.00

During autumn 2011 Riga will become the meeting place for the Nordic and Baltic designers. For two months, starting from October, series of events in different fields of design will take place at the Riga Art Space.

SIXTEEN STEPS CLOSEROne will never guess who we

are. We’re peacefully exquisite like a bright summer night filled with gent-le shadows and warmth that comes from the heart of the sea. We’re gla-ring and rebellious like the alarming Northern winds. We’re unpredictable and unstoppable and that’s how we live. It’s our sea which defines us as a people who are in love with versa-tility: the excitement of the forever changing seasons and the simplicity of the day spent by the seaside. It’s our aim to keep constantly changing.

However, we share one thing which is unbendable and fixed; it’s the futu-re of the North and there is a place for the sea in it. In the autumn of 2011 we come sixteen steps closer to our vision of a clear and living Baltic Sea.

There are many faces of design – it can be fashionable, industrial, func-tional or even controversial. What if all these characteristics of one field of creativeness could be brought

Biļešu iepriekšpārdošana pa tālruni: 07882014531

Informācija: www.draugiem.lv domubiedru grupā Latvieši Mansfieldā. www.anglobalticnews.co.uk www.latviesiem.co.uk

22.10.2011 Plkst. 17.00 Pleasley Landmark Centre Chesterfield Road North

Pleasley, Mansfield NG19 7SP

Ieeja £ 10 Bērniem līdz 12 gadiem par brīvu.

Koncerta dalībniekiem pieteikties līdz š.g. 11. septembrim pa e-pastu [email protected]

Pēc koncerta groziņballe ar

“Latvieši Mansfildā”

nordiC BaLTiC dESignErS EVEnTS in riga 2011

1 oCToBEr – 30 noVEMBEr riga arTS SPaCE

together in one project dedicated to our vision of the future of the North? We believe that it could be a gateway to success. That’s why this summer sixteen renowned design professio-nals from Finland, Sweden, Norway, Denmark, Iceland, Estonia, Lithuania and Latvia have been selected to develop sixteen different projects with one goal in common – a clean and beautiful Baltic Sea. There are no limitations to the mode or the scale of the projects. We are looking for cutting-edge designs that define us as responsible and future orientated inhabitants of the coasts of the Baltic Sea.

The results will be featured in the NORDIC BALTIC DESIGNERS EVENTS IN RIGA 2011 as the main event. Sixteen designers will exhibit their ideas developed especially for the event and a group exhibition of their prior works will be organised as well. To bring even more creative virtue to the project, each designer will record a video diary during the process of the development of their individual works which will be later put together in a documentary film.The following designers have agreed to participate:

Hannu kähönen (fi) www.creadesign.fi kaija Poijula (fi)

www.artists-o.fi Björn dahlström (SE)

www.dahlstromdesign.se Staffan Holm (SE)

www.staffanholm.com Siren Elise Wilhelmsen (no)

www.sirenelisewilhelmsen.com Lars Marcus Vedeler (no)

www.vdlr.net katrin olina (iS)

www.katrin-olina.com andrea Maack (iS)

www.andreamaack.com Cecilie Manz (dk)

www.ceciliemanz.com johan Carlsson (dk)

www.jacstudios.dk Martin Pärn (EE)

www.iseasi.ee Mare kelpman (EE)

www.marekelpman.eu ieva kalēja (LV)

www.mammalampa.lv Pēteris Bajārs (LV)

www.india.lv juozas Brundza (LT)

www.ltdstudio.lt rasa Baradinskiene (LT)

www.rasadesign.lt

riga/auTuMn 2011Apart from the sixteen desig-

ners exhibiting the results of their work there will also be other de-sign related activities featured in the Nordic Baltic Designers Events in Riga 2011. Various workshops, lectures, discussions and meetings are organised to bring Nordic and Baltic design people together. Du-ring the two month long period of networking events professionals, students and entrepreneurs are welcome to exchange their ideas, gain experience and develop new collaborations.

The first event opening the No-rdic Baltic Designers Events in Riga will be the travelling exhibition of the Finnish design brand Mari-mekko. nordiC BaLTiC dESignErS

EVEnTS in riga 20111 october – 30 november

riga arts Space

organiSErS

The Finnish Presidency of the Nordic Council of Ministers’

The Nordic Council of Ministers’ Office in Latvia

The Nordic and Baltic embassies in Riga

The Danish Culture Institute

Riga Art Space and SIA Rigas Nami

Curator: Kari Korkman, Helsinki Design Week

The Nordic Baltic Designers Events are part of the Design.Future 2011 festival organised by Design In-formation Centre (Latvia).

More information: Culture Adviser Ginta Tropa,

Nordic Council of Ministers Office in Latvia, phone: +371 67820055,

e-mail: [email protected]

Londonā

šī gada 5. oktobrī Latvijas in-vestīciju un attīstības aģen-tūra sadarbībā ar London Me-dicine uk organizē tirdzniecī-bas misiju Latvijas medicīnas pakalpojumu sniedzējiem, kuras laikā tie tiks iepazīsti-nāti ar Lielbritānijas veselības sektora tirgus niansēm — ve-selības apdrošināšanu, kva-litātes standartiem, privāto un publisko veselības aprūpi, apmeklēs pieredzes apmaiņā Londonas privāto klīniku, kā arī tiksies ar iespējamiem sa-darbības partneriem, kas va-rētu tiem palīdzēt piesaistīt pacientus no Lielbritānijas.

TRANSFORMATION

POLITICS FLIMS

Latvijas atjaunošanas 20 gadi- Northamptonā2011.g. 9-10. Septembrī

Laižam uz “LAIŽAM!”

http://www.northampton.ac.uk/info/20487/short-courses-and-conferences/1471/latvian-�lm-festival

FLIMASAntra Cilinska

FOTOViena Diena Latvijā

REFERĀTIIvars Ijābs

MēdijiDace Gaile

“TORN”FILMAS PIRMIZRĀDEAgris KrūmiņšSarma Krūmiņa

Filma, Polītika, Pārvērtības

Adrese:The university of NorthamtonAvenue CampusNN2 6JD

LaTVijaS MEdiCīnaS PakaLPojuMu SniEdzēji Londonā

Latvijas pievienošanās ES un it īpaši 2008. gada Šen-genas zonas līgumam, kas ceļošanu starp ES valstīm ir padarījis maksimāli vien-kāršu, Latvijas ārstniecības iestādēm ir radījusi lielisku iespēju piedāvāt savus pa-kalpojumus arī ārvalstu pa-cientiem. Pēdējos gados gan vairākas privātās klīnikas, gan specializēti konsultāciju biroji, gan klīniku apvienī-bas ir mērķtiecīgi strādājušas pie ārvalstu pacientu klientu piesaistes, kā rezultātā to ār-valstu pacientu skaits ir sācis strauji augt. Kā piemēru var minēt «Latvijas Viroterapi-

jas centru», kurš ar ģenētiski nemodificēto, dzīvo vīrusu saturošām zālēm — «Rig-vir», kas reģistrētas Latvijā, jau vairākus gadus sekmīgi ārstē pacientus ar onkolo-

ģiskām slimībām no visas pasaules. Neskatoties uz fak-tu, ka zāles ir reģistrētas un tātad brīvi izplatāmas tikai Latvijā, pateicoties medicī-nas tūrismam un pārrobežu medicīnai, «Rigvir» ir iekļuvis jau daudzskaitlīgos valstu tirgos. Viroterapija, «Rigvir» un medicīnas pakalpojumi, kurus saņem ārvalsts pacien-ti, ir kļuvuši par ekskluzīvu Latvijas eksporta preci, kam pasaulē nav alternatīvu.

Kopumā tirdzniecības mi-sijā no Latvijas plāno pieda-līties 8 ar medicīnas pakalpo-jumu sniegšanu saistīti uz-ņēmumi, klīnikas — Ortopē-dijas, sporta traumatoloģijas un mugurkaula ķirurģijas klīnika «ORTO» — www.orto.lv, «Ava Clinic» Riga — www.

avaclinic.lv, «Tehniskā orto-pēdija» — www.ortopedija.lv, «Denta Plan» — www.citydental.lv, «Latvijas virote-rapijas centrs2» — www.viroterapija.lv, «Dental Art» — www.dentalart.lv, «Medicī-nas tūrisma centrs» — www.balticcare.eu un Latvijas Viesnīcu un restorānu asoci-ācija — www.lvra.lv, kam jau ir pieredze strādāt ar pacien-tiem no ārvalstīm.

LIAA Pārstāvniecība Liel-britānijā aicina atsaukties ikvienu, kas ir ieinteresēts dalīties ar saviem biznesa kontaktiem, kas strādā medi-cīnas tūrisma jomā Lielbritā-nijas tirgū, rakstot uz e-pas-tu: [email protected] vai zvanot uz LIAA biroju Londonā, tālr. 02072298173.

inTErVija

diriģEnTS inTS TETEroVSkiS: «Mūzika ir EMoCijaS!»

— šoruden esi atkal pieņēmis izaicinājumu — esi piekritis pie-dalīties šova «Mūsu zelta dziesma» žūrijā.

— Vienmēr cenšos piedalīties jaunās, interesantās norisēs, lai gan pagaidām precīzi nezinu, kā tas viss notiks. Bet šova būtība - ka meklē-sim latviešu «zelta dziesmu» — gan man patīk. To darījām pirms pusotra gada, kad pagājušā gada 4. maija koncertā pie Brīvības pieminekļa skanēja tās latviešu dziesmas, par kurām cilvēki sabalsoja interneta aptaujā. Protams, tas nav nekas jau-ns, taču ir reizes, kad tas ir svarīgi — kad ir svarīgi sadzirdēt domas, sa-just. Vai pēc mēs šova kronēsim po-pulārāko, labāko dziesmu? Šaubos, jo mēs jau arī maināmies: vakar tev patika viena dziesma, pirms desmit gadiem — pavisam cita. Tas ir laiks, kas visu sajauc, jo — mūzika jau ir emocijas. Dzejnieks emociju varā rada dzeju, komponists uz tā paša vai nedaudz cita viļņa — mūziku, un mēs pēc tam to laižam caur sevi. Skatīsimies, kā tas šovā transfor-mēsies, jo arī izpildījums ir svarīgs. Varbūt jaunā versija būs laba, bet varbūt man gribēsies dzirdēt veco versiju, kam vienmēr esmu dziedājis līdzi, un man ir vienalga, ja kāds grib kaut ko citādāku.

— un tomēr tu esi desmit svēt-dienas piekritis sēdēt žūrijā...

— Man neko citu nepiedāvāja, vien prasīja, vai es varu un vai esmu ar mieru. (Smejas.) Uzreiz nekad ne-parakstos; vienmēr pārdomāju un apskatos, kā tas saskan ar jau saplā-notajām kora lietām, kas ir saliktas pusotru gadu uz priekšu, un tur nav īsti kur atkāpties. Bet svētdienu va-kari bija brīvi, un jebkurā gadījumā: man kā mūziķim būt tur, kur skan mūzika, šķiet interesanti.

Tiesa, pirms pāris gadiem noti-kušā TV šova «Koru kari» žūrijā pie-dalījos cita iemesla dēļ — tā sakot, lai būtu tuvāk ienaidniekam, lai cīnī-tos par lietu — labu kordziedāšanu. Bet šajā muzikālajā spēlē būs citādi: mums taču ir ārkārtīgi daudz skaistas dzejas un mūzikas. Kāpēc lai es nebū-tu tur klāt?

— Varbūt šovā pats arī pametīsi žūrijas galdu un iesi uzdziedāt?

— Tiešām nezinu! Ja man Fre-dis atdos savu mikrofonu, mēs pat varētu uzdziedāt duetā... Viņš gan dzied kādas piecas oktāvas zemāk par mani, bet tas varētu būt labs sa-likums!

— Piedalījies arī rīgas svētku

Mežaparka Lielkoncertā, kad diri-ģēji komponista ulda Marhilēviča dziesmu popūriju.

— Man vienmēr ir patikusi viņa mūzika, lai gan būtībā kora mūzi-ku viņš neraksta. Taču melodika un harmoniskās krāsas, kas parādās kaut vai šā koncerta dziesmu aran-žējumā, sastrādāšanos padara bur-vīgu. Viņam pašam, uzspēlējot man kādu fragmentu, ik pa brīdim parā-dījās doma, ka gribas uzrakstīt kādu kora dziesmu... (Smejas.) Uz šiem svētkiem, protams, Marhils to vairs nepaguva izdarīt, taču ļoti ceru, ka reiz tas tomēr notiks. Super! Man liekas, tas varētu skanēt fantastiski. Ļoti ceru, ka, dzirdot savu dziesmu lielā kopkora izpildījumā, Marhilam radās laba sajūta un iedvesma. Un vēl: man ir svarīgi teksti. Kaut tajā pašā Marhila dziesmā «Tikai tā», kur tā arī dziedam: «Tikai tā, tikai tā, mēs varam kopā vēl būt...» Kad tad mēs vēl varam būt kopā, ja ne tagad — lielajos kopdziedāšanas svētkos?! Tas ir svarīgi sadzīvē, ikdienā, visās sociālajās lietās, kas notiek mums apkārt. Ja tu notici šim sauklim, tad — jūra līdz ceļiem!

— Vai, stāvot kopkora priekšā, pats dziedāji līdzi vai tomēr pie-vērsies diriģēšanai?

— Vispār man tāds niķis ir — diri-ģējot dziedāt — un man vispār ļoti patīk dziedāt. (Smejas.) Bet lielā kop-kora priekšā nedziedu, jo attālums starp mani un kori ir diezgan liels, un tad es nedzirdu, kas notiek apkārt.

Bet tad, kad nebija jādiriģē, tad gan dziedāju. Dziesmu svētkos paras-ti mēģinu iespraukties kaut kur starp basiem vai baritoniem, lai man nav jādūc pie meitenēm... (Smejas.) Ie-priekšējos svētkos es tā darīju — tad, kad diriģēja vecmeistari. Tā vienkārši ir bauda! To nevar laist garām. Šogad īpaši: kā es varēju nestāvēt kora rin-dās un nedziedāt, kad diriģēja leģen-dārie brāļi Imants un Gido Kokari?! Nemaz to nevaru iedomāties.

— kā tas ir — stāvēt milzīga kopkora priekšā, mēģināt viņus savākt un likt dziedāt?

— Nevaru lielīties ar milzīgu Lielās estrādes diriģēšanas pieredzi, bet — kad to darīju pirmoreiz, sajūtas bija vienreizējas. No otras puses, secinā-

ju, ka atšķirības, vadot lielu vai mazu kori, nav nekādas īpašās; arī prasības ir tās pašas, grūtības un vieglums arī. Vienīgi nav tik izteikts acu kontakts. Dziedot mazākā sastāvā, aci pret aci, roku «valodu» var arī neizmantot. Lielā kopkora priekšā žesti nedaudz palīdz... (Smaida.) Bet labam psiho-logam gan ir jābūt, jo kopkorī ir vis-dažādākie cilvēki ar visdažādākajām vēlmēm un noskaņojumu. To visu jā-mēģina sajust un jāspēj uztvert cilvē-ku emocijas. (Domā.) Citreiz ir tā, ka dziedi, bet — nu, neskan! Tad labāk ir atļaut nedziedāt, jo varbūt vienkārši nav īstā diena. Protams, tas attiecas uz mēģinājumu.

— un koncertā?— Koncertā sanāk! Tāpēc tas ir tas

grūtākais. Diriģentam ir tā vara: ja viņš jūt, ja ar katru reizi sanāk labāk, tad ir vērts cīnīties. Koncertā var mē-ģināt neaizmirst to, kas iemācīts, bet tajā pašā mirklī vajag ļauties mirkļa burvībai un izbaudīt to. Tāpēc, ja man būtu laiks ar lielo kopkori mēģināt nedēļu no vietas, tad jau tur varētu brīnumu lietas samēģināt!

— koristu aprindās klīst leģen-dāri kordiriģentu teicieni. Vai arī tu esi koristiem pateicis ko leģen-dāru?

— Nezinu... (Smejas.) Ja nu vienī-gi kāds manis teikto ir pierakstījis un pēc gadiem palaidīs — varbūt tad tas teksts kļūs par leģendu. Zinu, ka koristu starpā klīst leģendāri to pašu brāļu Kokaru teicieni, bet nevienu nevaru nocitēt. Agrāk biju baigais anekdošu stāstītājs, bet man vienu-brīd tas vienkārši apnika, tāpēc uz tiem stāstiem nekoncentrējos. (Smai

da.) Vispār es jau arī cenšos šad tad mēģinājumos pateikt kaut ko jaut-ru, jo vienmēr korī ir vajadzīgs labs noskaņojums. Galu galā, smaidošs

Una Griškeviča

4. septembrī sākās telekompānijas TV3 šīs sezonas jaunais šovs — «Mūsu zelta dzies-ma», kura laikā desmit nedēļu garumā dziedātā-ji, mūziķi, žūrija un skatītāji centīsies noskaidrot, kura tad ir latviešu zelta dziesma. šoreiz viens no pastāvīgajiem trim žūrijas dalībniekiem būs atraktīvais jauniešu kora «Balsis» diriģents ints Teterovskis — līdz ar muzikologi daigu Maz-vērsīti un tērpu mākslinieci Elitu Patmalnieci viņš žūrijas sastāvā būs redzams visas desmit svētdienas. Pārējie žūrijas dalībnieki — mūziķi, komponisti, dziedātāji un citi ar mūziku saistīti cilvēki katru svētdienu mainīsies.

cilvēks vienmēr dzied daudz labāk nekā norūpējies cilvēks. Protams, reizēm koristiem vajag sadot pa pirk-stiem — mēģinājumam nav nekādas jēgas, ja tu nodziedi nekā, ar domu «gan jau es koncertā saņemšos». Bet koncertā ir pavisam citi apstākļi, cil-vēki, emocijas, un tu vairs savu balsi nevari nokontrolēt.

— kas ir skarbākais, ko kādreiz esi pateicis koristiem?

— Ui, nezinu! Tas jau ir procesā. Nav bijis tā, ka es pēc mēģinājuma sēžu maliņā un analizēju — ko es tur pateicu, ai, šitā nevajadzēja. Un nav bijis arī tā, ka koristi pēc tam nāktu klāt un teiktu — Int, kāpēc tu biji tik skarbs. Neesmu dzirdējis. Droši vien viņi baidās... (Smejas.)


Inga Svarena

Nav nekādu ziņu, kas apdzīvoja te-ritoriju līdz sakšu iebrukumam, kuri 7. gadsimtā dibināja Northwic ciematu, ko izpostīja dāņi 1004. gadā. 9. gadsim-ta 40.—50. gados Noridža piedzīvoja lielu norvēģu ietekmi, jo tika izveidots pat angļu — skandināvu rajons netālu no mūsdienu King ielas. Pirmā pilsētas harta radās 1158. gadā. Viduslaikos Noridža bija viena no plaukstošākajām Anglijas provinciālajām pilsētām, līdz-vērtīga Bristolei un Jorkai.

Aitas vilna padarīja Angliju bagā-tu un tā bija Noridžas ostas ejošā-kā prece. Bagātība, ko radīja vilnas tirdzniecība viduslaikos radīja finan-sējumu daudz lielisku baznīcu būv-niecībai, līdz ar to Noridžā ir vairāk viduslaiku baznīcu nekā jebkurā citā Rietumeiropas pilsētā Ziemeļos no Alpiem. Pilsētā un tās apkaimē savu-laik darbojās daudzas vilnas audumu austuves, kurās strādāja no Norfolkas atbraukušie flāmi. Tos 1336. gadā uz-aicināja karalis Eduards III.

Interesants vēsturisks fakts — 1144. gadā Noridžas ebreji tika apsū-dzēti rituāla slepkavībā, kad pilsētā atrada nodurtu zēnu (Viljams no Nori-džas). Šis bija pirmais tāda veida gadī-jums. Viljams ieguva mocekļa statusu un tika kanonizēts. Svētā Viljama kults piesaistīja daudz svētceļnieku, kas ie-pludināja ziedojumus vietējā baznīcā. 1190. gada 6. februārī tika nogalināti gandrīz visi Noridžas ebreji, izņemot tos, kas paspēja patverties pilī.

Tā laika ekonomiskās labklājības pieminekļi ir veclaicīgās baznīcas un rātsnams, kas uzcelts 15. gadsim-tā pēc analoģisku celtņu parauga Flandrijā. Noridžas katedrāli sāka celt drīz pēc normaņu iebrukuma, par ko liecina Ziemeļfrancijas romāņu arhi-tektūras klātbūtne šīs celtnes fasādē. Katedrāle tika celta no Normandijas atvestā kaļķakmens. Plašā arkāde, viena no augstākajām Anglijā 96 m, raksturīga gotiskajai arhitektūrai.

Emigrantu plūsma no spāņu Nī-derlandes palielinājās pēc Nīderlan-des revolūcijas, tāpēc ap 1579. gadu Noridžas 16 000 iedzīvotāju vidū katrs trešais bija ārzemnieks. Noridža pirmā no Anglijas pilsētām iepazina kanārij-putniņu pēc tam, kad te 16. gadsimtā ieradās daudzi spāņu vajātie flāmi. Viņi bija paņēmuši līdzi ne tikai ļoti kvalitatīvus tekstilizstrādājumus, bet arī mazus, dzeltenus putniņus, kurus pēc laika sāka audzēt vietējie. 20. gad-simtā kanārijputniņš kļuva par pilsētas iemīļotu simbolu. Tas ir redzams arī pilsētas futbola komandas emblēmā.

18. gadsimtā plaši tika aprakstīta Noridžas bagātā kultūras dzīve — ziemas teātru sezonu, vasaras zvēri-nāto tiesas sēdes un citas populāras tautas izklaides. Noridža bija bagāta Anglijas pilsēta ar daudziem atvieg-lojumiem par zemes nomu, tādēļ šeit bija liels ārvalstu bēgļu pieplūdums. Neskatoties uz to, ka viduslaikos te plosījās mēris, iedzīvotāju skaits bija aptuveni 30 000.

aPCEĻo angLiju!

noridža — šokoLādE, aiTaS ViLna un kanārijPuTniŅi

Kopš seniem laikiem Noridža bija slavena vilnas ražošanas pilsēta, bet 1780. gadā tā pievērsās šaļļu izgatavo-šanai. Tā kļuva par nopietnu nozari un saglabājās vēl 100 gadu. Viktorijas lai-kos šaļļu popularitāte kritās un visbei-dzot ražošana tik pārtraukta. Šodien šīs šalles ir kolekcionāru kārots pirkums.

Noridžā ilgu laiku ražojuši šokolā-di, tā bija firma «Caley’s», kas sākot-nēji ražoja minerālūdens pudeles, bet vēlāk, dažādojot savu produkciju, sāka ražot šokolādi un Ziemassvētku krekerus. Noridžas šokolādes bizness tika pārpirkts vairākas reizes. Visbei-dzot to nopirka «Nestle», 1996. gadā visas ražošanas operācijas tika pār-celtas uz Jorku. «Caley’s» šokolāde kā zīmols Noridžā tiek lietots, lai gan pati šokolāde te vairs netiek ražota.

Noridža ir astotais lielākais turīgo Anglijas iedzīvotāju iepirkšanās ce-ļojumu galamērķis. Noridža ir sena tirgus vieta jau kopš 1071. gada, kas mūsdienās ir lielākais sešu dienu brīvdabas tirgus Anglijā.

Noridžā ir uzcelta Mileniuma bib-liotēka, ko projektējis Maikls Hopkins (Michael Hopkins). Tā atvērta kopš 2002. gada un uzcelta, aizstājot 1994. gadā nodegušo Noridžas centrālo bibliotēku. Forumā notiek izstādes, koncerti un pasākumi. Mileniuma bibliotēkā glabājas vērtīgi materiāli

par amerikāņu kultūru, sevišķa uz-manība pievērsta Amerikas un Aus-trumanglijas attiecībām, ASV Gaisa spēku un Apvienotās Karalistes aviā-cijas bāzes dokumentiem, no kuriem liela daļa sadega ugunsgrēkā, bet ar Otrā pasaules kara veterānu palīdzī-bu kolekcija atjaunota.

Katru gadu Noridžā ierodas simtiem tēlotājmākslas cienītāju. Noridžas grupa «Divdesmit» (The Norwich Twenty Group), kas tika di-bināta 1944. gadā, organizē izstādes, lai veicinātu izpratni par mūsdienu mākslu. Starp citu Noridža ir pirmā pilsēta Anglijas vēsturē, kas 1772. gadā noorganizēja izstādi.

Noridžā ir daudz muzeju. Lielākais ir pils muzejs. Tajā glabājas vietējās apkārtnes arheoloģisko izrakumu eksponāti, keramika, sudraba izstrā-dājumi. Te ir arī labošanas nama mu-zejs (The Bridewell Museum). Tajā galvenokārt ir izstādīta daļa no pilsē-tas industriālās dzīves – aušanas dar-barīki, kurpes un zābaki no seniem laikiem, dzelzs lietuvju un metāla iz-strādājumi, mašīnbūves, frēzēšanas, alus, šokolādes ražošanas un citu pār-tikas produktu ražošanas eksponāti. Ārzemnieku halle (Strangers’ Hall) ir viena no vecākajām Noridžas ēkām, celta apmēram ap 14. gadsimtu. Dau-dzi numuri apmēbelēti ar Tjūdoru un

Viktorijas laiku mēbelēm. Eksponēti ir tērpi un tekstilizstrādājumi, visu veidu sadzīves priekšmeti un bērnu rotaļlietu kolekcijas un spēles, kā arī bērnu grāmatas. Pēdējām divām ko-lekcijām ir piešķirta valsts nozīme.

Noridža ir bagāta ar teātriem. Karaliskais teātris (Theatre Royal) pašreizējā vietā atrodas aptuveni 250 gadu. Tajā var uzņemt 1300 ska-tītāju, tas ir lielākais pilsētā. Šeit tiek izrādīti mūzikli, drāmas, komēdijas, popmūzikas izrādes. Te atrodami gan teātri klasiskā nozīmē, gan modernas teātra studijas — Norwich Playhou-se, Maddermarket Theatre, Norwich Puppet Theatre, The Garage studio theatre, CCN Drama Centre u.c.

Noridžā kā jebkurā Anglijas pilsē-tā ir baudāms dabas skaistums, ap-

meklējot pilsētas parkus. Chapelfield Gardens Noridžas centrā 1880. gada novembrī kļuva par pirmo pilsētas publisko parku. Jau kopš 20. gadsim-ta sākuma Noridžas korporācija tagad Noridžas pilsētas dome iepirka zemi un deva to līzingā, lai attīstītu pilsētas zaļo zonu. Sewell Park un James Stuart Gardens ir piemēri labdarībai pilsētas vārdā. Pēc I Pasaules kara sabiedrība izmantoja valsts pabalstus un pie-ņēma lēmumu būvēt virkni formālu parku, kā līdzekli, lai mazinātu bezdar-bu. Tādus kā — Heigham Park (1924), Wensum Park (1925), Eaton Park (1928), Waterloo Park (1933). Šobrīd Noridžā ir 23 parki, 95 atklātas teritori-jas un 59 dabas teritorijas, ko pārvalda vietējā pašvaldība. Lūk, vēl viena ievē-rības cienīga pilsēta Anglijā! ABN

noridža (norwich) ir galve-nā norfolkas grāfistes pilsēta.

(austrumanglija). Tā atrodas aptuveni 160 km ziemeļaustrumos no Londonas, Vensas (Wensum) upes krastā. 11. gad-simtā noridža bija otra lielākā pilsēta anglijā aiz Londonas un viena no nozī-mīgākajām vietām karaļvalstī.

dzelzceļa stacija.

karaliskais teātris.

Millenium bibliotēka.

noridžas katedrāle.


inETa radEViča — TrEšā TāLākā LēCēja

PaSauLē

Jaunumi «Dinamo» nometnēIlze Svarena

Strauji tuvojoties jaunajai kontinentālās hokeja līgas se-zonai, rīgas «dinamo» izlēmis savā īpašumā iegūt vēl vienu leģionāru. Tas ir neviens cits kā 30 gadus vecais kanādiešu uzbrucējs džeimijs Landmarks.

Jaunais dinamietis ir 183 centi-metru garš un 88 kilogramu smags, laukumā var pildīt gan labās malas, gan centra uzbrucēja pienākumus.

1981. gada 16. jan-vārī Kanā-das pilsētā Edmontonā dzimušais uzbrucējs aizvadījis veiksmīgu karjeru jau-niešu vecu-mā, tādēļ Ņujorkas «Rangers» viņu 1999. gada draf-tā izvēlējās ar kopējo 9. numuru. Šajā laikā

viņš Kanādas U20 izlases rindās di-vas reizes izcīnīja bronzu pasaules čempionātā. Pirmo profesionāļa līgumu viņš parakstīja 2001. gadā, sezonu pavadot «Rangers» fārm-klubā — Hartfordas «Wolf Pack». Jau nākamajā sezonā viņam izde-vās iegūt stabilitāti NHL aprindās, un «Rangers» sastāvā viņš aizvadījis 111 spēles, gūstot (10+19). Džeimijs spēlējis arī pagājušā gada «Dina-mo» ciemiņu, Fīniksas «Coyotes»

2011. gada maijs Nr. 5(10)SPorTS

daudzSoLošaiS MākSLiniEkS fuTBoLa LaukuMā

Ilze Svarena

23 gadus jaunais Latvijas futbola uzbrucējs artjoms rudņevs, kurš šobrīd spēlē Po-lijas futbola klubā Poznaņas «Lech» pēdējās nedēļās savus atbalstītājus Latvijā un citur iepriecinājis ar lielisku, atļau-šos teikt, grandiozu sniegumu sava kluba rindās.

Jau otrais hattrick sezonā, kas gūts 11 minūšu laikā, nākamajā spēlē gūti divi vārti, iekļūšana simboliskajā kār-tas izlasē un iespējams jauns līgums ar labiem nosacījumiem. To visu jau-nais Latvijas uzbrucējs izpelnījies ar savu centību, cīņassparu un lielo paš-atdevi.

Kopš pērnā gada 16. septembra, kad Artjoms Rudņevs Turīnā UEFA Eirolīgas spēlē sensacionāli guva trīs vārtus, viņu pazīst visa Eiropas futbola sabiedrība. Pēdējā laikā visi priecājas ne tikai par Rudņeva labo sniegumu laukumā, bet arī par ie-spējamā jaunā līgumu noslēgšanu ar «Mallorca» klubu. Šajā gadījumā tās nevarētu saukt par baumām, jo «Mallorca» pirms gaidāmā Spānijas čempionāta sākuma patiešām mek-lē uzbrucēju, un Artjomu Rudņe-vu Maljorkai ieteicis «Lech» spāņu treneris Hosē Marija Bakero. Šis treneris ļoti labi izteicies par Rudņe-vu. Neskatoties uz iespējamo savas

vadītās komandas «Lech» pavājinā-šanos, ja Rudņevs pārceļas, treneris pārliecinājis «Mallorca» par šī spēlē-tāja kvalitāti. Šajā gadījumā daudz kas būs atkarīgs no cenas, kuru «Mallorca» vēlas uzzināt no «Lech» jau tuvākajā laikā. Poznaņas «Lech» sauktā summa svārstās ap pieciem miljoniem eiro, tomēr «Mallorca» vadība netic, ka «Lech» par Rudņe-vu prasīs vairāk nekā divus miljonus eiro. Pieminēta arī Rudņeva izcilā statistika — «Lech» rindās 42 spēlēs gūti 23 vārti, un tie ir vairāk nekā vieni vārti divās spēlēs. Nemaz ne-runājot par šīs sezonas sākumu —

divi hattrick trīs mačos. «Mallorca» pārstāvji tic, ka Rudņevs atbilst mek-lētajiem parametriem — ātrs uzbru-cējs ar teicamiem fiziskajiem dotu-miem. Pagājušajā sezonā «Mallorca» Spānijas čempionātā ieņēma 17. vietu, ar lielām pūlēm noturoties «La Liga». Labākais kluba sasniegums valstī ir 1998./1999. un 2000./2001. gada sezonās izcīnītā 3. vieta.

«Mallorca» nav vienīgais klubs, kas meklē pastiprinājumu komandā. To dara arī Vācijas Bundeslīgas klubs «Hannover 96». Kā ziņo 442.com, vā-cieši izskata iespējas pastiprināt priek-šējo līniju, iespējams, tieši ar Rudņevu.

Pēc lieliskā snieguma garantēta ir iekļūšana simboliskajā kārtas izlasē, kurā Artjoms iekļūst jau otro reizi. Kas arī ir lielisks sevis apliecinājums jaunajam uzbrucējam. Vēl vairāk — vieni no gūtajiem vārtiem spēlē pret GKS atzīti par visas kārtas skaistāka-jiem vārtiem, un Artjoms arī atzīts par kārtas labāko spēlētāju.

Pirms kāda laika intervijā žurnā-lam KLUBS Rudņevs uz jautājumu, vai viņu nebiedē tas, ka labos klubos daudzi pat talantīgi spēlētāji netiek pamatsastāvā un sēž uz rezervistu soliņa, viņš atbildēja: «Es nebaidos, jo zinu, ka visur ir konkurence. Sevi ir jā-pierāda. Katru dienu — treniņos, spē-lēs. Es arī jūtu, ka varu vēl sevi pilnvei-dot.» Tikpat lielu drosmi, spēku un iz-turību Artjomam vēlam arī turpmāk. Ja tu tici, ka vari — tu vari!

Dzidra Noor

2011. gada 21. augustā Mančestras Latviešu biedrība aicināja latviešus uz kopīgu pikniku un jautrām sporta spē-lēm Heaton Parkā, Mančestrā.

Uz spēlēm bija ieradušies dalībnie-ki ne tikai no Mančestras, bet pat no Sautportas (Southport) un Senthelen-sas (St. Helens) pilsētām. Spēļu orga-

nizētāji bija apmierināti ar apmeklē-tāju skaitu, jo šāda veida aktivitātes Mančestrā notika pirmo reizi. Spēļu laikā visiem bija iespējas izskrieties, izlēkāties, izsmieties un jautri pavadīt laiku. Priecēja tas, ka jaunākā paau-dze ar nepacietību gaidīja savu kār-tu, lai varētu piedalīties tādās pašās aktivitātes kā pieaugušie. Un jāsaka — jaunie ūdens bumbiņas aizlidināja vistālāk. Daudzi no dalībniekiem bija

atnākuši atbalstīt paziņas un papļāpāt ar tautiešiem. Pateicoties jaukajiem laika apstākļiem, latvieši draudzīgā atmosfērā varēja uzspēlēt arī futbolu. Dalībnieki ar nepacietību gaidīs nā-kamās sporta dienas, lai varētu kopā izkustēties un atpūsties no ikdieniš-ķajām rūpēm. Pasākuma organizētāji cer, ka nākamreiz būs vēl plašāks ap-meklētāju skaits un laika apstākļi būs tik pat jauki.

Ilze Svarena

šī gada 27. augustā — 4. septembrī Tegu, dienvidkorejā norisinājās 13. pasaules čem-pionāts vieglatlētikā.

Inetai Radevičai izdevās uzrādīt ļoti stabilus rezultātus, jau ar pirma-jiem lēcieniem viņa ierindojās starp labākajām un pakāpeniski uzlaboja savu sniegumu ar katru nākamo lē-cienu. Pirmo lēcienu Radeviča izleca 6,61 m tālumā. Pēc pirmajiem mēģi-nājumiem tas Inetai deva otro vietu, taču trešajā mēģinājumā to viņai atņēma baltkrieviete Mirončika-Iva-nova, aizlecot 6,74 m un Krievijas pārstāve Olga Kučerenko, aizlecot 6,65 m, taču krievietei zaudētās po-zīcijas tūdaļ tika atgūtas, jo Ineta aizlēca 6,66 m. Vieta trijniekā tika

saglabāta. Ceturtajā mēģinājumā at-kal labāka izrādījās krieviete 6,77 m, vēlreiz izstumjot Latvijas rekordisti no trijnieka. Pirms pēdējās lēcienu sērijas latviete šo pozīciju arī sagla-bāja, taču ļoti labs pēdējais lēciens Inetai ļāva no medaļu trijnieka pozī-cijām atbrīvot baltkrievieti, kura tika pārspēta par diviem centimetriem. Radevičas panākums nozīmē, ka pir-mo reizi kopš pirmajām sacensībām 1983. gadā kāds Latvijas vieglatlēts pasaules čempionātā izcīnījis meda-ļu. Toreiz uz pjedestāla zemākā pakā-piena kāpa šķēpmetējs Dainis Kūla, pārstāvot Padomju Savienības izlasi.

Tāpat kā iepriekšējā pasaules čempionātā Berlīnē 2009. gadā, arī šoreiz par čempioni kļuva ASV tāllē-cēja Britnija Rīza, otro vietu ieguva krieviete Olga Kučerenko.

SPorTa SVēTki MančESTrā 2011. gada septembris Nr. 9 (14)

Sagatavoja: juriste Dzidra Noor

[email protected]

juriSTa PadoMi

Domāju, ka daudzi no mums dzir-dēja un redzēja televīzijā, bet varbūt pat bija aculiecinieki augusta nemie-riem, kas notika daudzās Anglijas pilsētās. Nemiernieki un laupītāji iz-raisīja lielu finansiālu un morālu kai-tējumu ne tikai valstij, bet arī privāt-personām un uzņēmējiem, kuriem nemieru laikā tika iznīcināti īpašumi. Daudzi cilvēki palika bez pajumtes un daži zaudēja dzīvību.

Tika minēti vairāki attaisnojumi, iemesli nemieriem — dusmas pret policiju un valdību. Bet vai šie attais-nojumi ir pietiekoši, lai izraisītu postu un izjauktu cilvēkiem dzīvi?

Nemiers tika noorganizēts ar so-ciālo tīklu starpniecību: Facebook, Blakburry vēstnesi un Twitter. Ne-miernieki, no kuriem daži bija tikai 11 gadu veci, gāja pa ielām postīdami, dedzinādami ēkas un automašīnas, kā arī uzbrukdami iedzīvotājiem. Tika uzlauzti un izzagti daudzi veikali un nodedzinātas mājas, tika ievainoti un apzagti garāmgājēji. Lielākais no noziegumiem bija slepkavības, kurās tika sabraukti trīs garāmgājēji un nogalināts pilsonis, kas mēģināja nodzēst nemiernieku aizdedzinātu miskasti. Nemiera laikā cietuši arī policisti un viņu suņi.

Lielākā daļa nemiernieku bija ģērbušies melnās maskās, lai tos neatpazītu kamerās un viņi varētu izvairīties no atbildības par pastrā-dāto. Policijai izdevās arestēt vairāk kā tūkstoti nemiernieku un laupī-tāju, kas tiks tiesāti. Bet par ko tieši viņi tiks tiesāti un par ko viņi varētu būt tiesāti? Vispirms arestētie tiks vesti uz pirmo tiesu — Magistrates, tā sastāv no trim maģistriem, kas darbojas kā tiesneši. Tā kā maģis-tri ir apmācīti pilsoņi, viņi var pie-spriest sešu mēnešu ieslodzījumu un 5,000.00 Lielbritānijas mārciņu naudas sodu. Ja apsūdzētā persona uzņemas vainu, maģistriem atliekt tikai noteikt sodu. Ja lieta ir ārpus maģistru pilnvaras, tā tiek pārsūtīta uz izklausīšanu Crown Court. Šī in-stance var piespriest smagāku nau-das un ieslodzījuma sodu. Crown Court piemīt ļoti plašas tiesības, tā var notiesāt ar ieslodzījumu, mūža ieslodzījumu, naudas sodu, kopie-nas spriedumu, piespiedu darbiem, prasību ierasties noteiktā iestādē noteiktā laikā (piemēram, apmā-cību kursos), programmas prasību (uzvedības pārmaiņas programma), aizliegtās nodarbības programmu (nenodarboties ar noteiktām ak-tivitātēm), vakara zvanu prasību (kad jābūt mājas pēc noteikta lai-ka), noslēgšanas prasību (kad nevar ierasties noteiktā vietā), dzīves vie-tas pieprasījumu (dzīvot noteiktajā vietā), kā arī garīgi slimo ārstēšanu un narkomānu rehabilitācijas pie-prasījumu.

Valdība vēlas, lai visi nemiernieki neatkarīgi no tā, cik smags pārkā-pums ir izdarīts, tiktu sodīti ar ieslo-dzījumu, lai tas būtu kā brīdinājums nākotnē iespējamiem nemieru cē-lājiem. Kaut gan maģistri daudzus sodīja tikai ar minimālo naudas sodu.

Policija pārbauda sociālos tīklus, lai varētu saukt pie atbildības tos, kas piedalījās nemieru organizēša-

auguSTa nEMiEri

nā. Sociālo tīklu lietotāji tiks sodīti par telekomunikācijas tiesību aktu pārkāpšanu attiecībā uz ļaunprātību izmantošanu sociālajā tīkla vietnē.

Valdība pieprasa, lai visi nemier-nieki un laupītāji tiktu bargi notiesāti, kas arī tiek darīts. Pārkāpēji, kas dzīvo padomes, valsts mājās un saņēma sociālos pabalstus, var būt izmesti no mājām. Paši jaunākie nemiernieki arī tiks tiesāti, jo jau no 10 gadu vecuma personai ir jāatbild par saviem krimi-nālajiem pārkāpumiem.

Pirms notiesāšanas tiesa parasti ņem vērā šādas lietas — iepriekšējos kriminālos pārkāpumus, pārkāpēja personību, vai pārkāpējs nožēlo pār-kāpumu, vai pārkāpums bija plānots un pārkāpuma sekas. Ja pārkāpējs atzīst vainu pirms tiesas, tad sods tiek samazināts.

Nemiernieki izdarīja ļoti daudz smagu pārkāpumu, ja visiem tūkstoš pārkāpējiem tiks piespriests cietuma ieslodzījumus, ir jautājums, vai pie-tiks vietu cietumos un vai tas tiešām palīdzēs novērst nākotnes nemierus. Kā izrādās, nemiernieki, kas laupīja veikalus, visi nebija no nabadzīgām ģimenēm, tie bija skolotāji, kareivji un jaunieši no bagātām ģimenēm. Tā kā lielākā daļa nemiernieku bija mel-nādainie pilsoņi/jaunieši, rodas jautā-jums, vai pastiprināts sods ir godīgs? Vai tas neizraisīs nākamos nemierus, un tagad notiesātie jutīsies diskrimi-nēti? Līdz šim nemiernieks un zaglis, kas nozaga dzērienu trīs ar pus Liel-britānijas mārciņu vērtībā, tika sodīts ar sešu mēnešu ieslodzījumu.

Ne pārāk sen Anglijā bija skandāls par krāpšanu valdībā, kad daudzi deputāti tika saukti pie atbildības par viltus izdevumu pieprasījumu. Piemēram, deputāts Deivids Čei-tors (David Chaytor) bija pieprasījis

kautiņu un rasisma pastiprināšanās ar ļaunprātību nemieru laikā; dedzināšanas

uzbrukumi un dedzināšana; dedzināšana ar nodomu apdraudēt dzīvību; Vardarbība; Slepkavošana; zagšana; Laupīšana; Musināšana un piedalīšanās laupīšanā, izdarīt

kriminālus bojājumus; nemiera kurināšanas mēģinājumi.

nemiernieku

populārākie

apsūdzējumi

Sodi nEMiErniEkiEM Par

nodedzināšanu Crown Court tiesa var piespriest līdz pat mūža ieslodzījumam. Par kriminālajiem

bojājumiem no 3 līdz 10 gadiem ieslodzījuma un/vai naudas sodu. zagšana — nosodījums

zem zagšanas likuma 1978. gada ir līdz 5 gadu ieslodzījumam. ielaušanās ar zagšanu

— sods var būt līdz 14 gadiem cietuma. Bet, ja ielaušanās bija bruņota, tad sods ir mūža ieslodzījums. Slepkavošana —

ieslodzījums uz mūžu. ievainošana — līdz pat

5 gadu ieslodzījumam. uzbrukums ar miesas

bojājumu nodarīšanu — var būt sodīts līdz pat 5 gadu ieslodzījumu. Pārkāpjot sociālā

tīkla lietošanu, augstākais sods var būt cietumsoda iespējamība un sociālo tīklu izmantošanas aizliegums.

nepienākošo izdevumu atmaksu 22,000.00 Lielbritānijas mārciņu vērtībā un tika sodīts ar 18 mēne-šu ieslodzījumu. Deputāts Deivids Lami (David Lammy) bija pieprasījis nelikumīgi 173,922.00 mārciņu izde-vumu atmaksu. Lielākā daļa likuma pārkāpēji valdībā piekrita atgriezt nelikumīgi pieprasīto izdevumu nau-du un netika sodīti. Taču daži tika

cauri vien ar atvainošanos. Tie, kuri zog tūkstošiem, tie var tikt cauri bez cietumsoda, bet nepilngadīgi nozo-got ūdens pudeli, tiek notiesāti visai bargi.

Protams, ka nemiernieki ir jāno-tiesā, lai viņi nedomā, ka var pārkāpt likumu un izbēgt no soda, bet vai ir godīgi, ka piespriestie sodi ir tik atšķi-rīgi deputātiem un nemierniekiem?


informatīvais izdevums anglo Baltic news neuzņemas atbildību par viltus sludinājumiem un reklāmām. Tas ir katras personas paša pienākums pārbaudīt piedāvājuma patiesumu, legalitāti, pirms izmantot attiecīgo pakalpojumu.

i E P a z ī š a n ā S

i z ī r ē

rEkLāMa un SLudinājuMi

Ja arī Tu vēlies piedalīties informatīvā izdevuma «Anglo Baltic News» tapšanā,

tad vari ziedot:Natwest banka, konta numurs: 35433698,

sort kods: 56-00-60, vai sazinies pa e-pastu:

[email protected] paldies tiem, kuri ir atbalstījuši

un atbalstīs turpmāk AngloBalticNews projekta īstenošanu.

Uz veiksmīgu sadarbību!Ar cieņu, Dace Gaile,

izdevuma redaktore

17 Curtis MewsWellingborough NN8 5PG

30059 MARIS K TRANSPORT BCARD.indd 1 03/08/2011 12:14

Pro-Force are actively recruiting forshort term and seasonal vacancies infarms and nurseries:

Packhouse operativesField workersMany more positions available.

Call us on 01227 730 349 or [email protected] for more details.

We’re recruiting

www.pro-force.co.ukLatviešu ražojuma preces tagad arī

Coventry Kā mūs atrast? Coventry Retail Market, vieta nr. 17 (Ieejot no Lower Precinct tirdz.centra, pagriezties pa kreisi un, ejot uz priekšu , redzēsiet veikalu “RUDENS”)

LAIPNI LŪDZAM!!!

SIA «Baltic Smile» sadarbībā ar SIA «Aizdevums.lv» un SIA «InCREDIT

GROUP» piedāvā iegādāties elektrokamīnus uz nomaksu bez pirmās iemak-sas. Ļoti izdevīgi elektrokamīna iegādes noteikumi. Klientiem elektrokamīna piegāde Rīgā — BEZMAKSAS! Turklāt iegādājoties elektrokamīnu uz nomak-su (aizņemies atbildīgi, izvērtējot iespējas atmaksāt), SIA «Baltic Smile» dāvi-na 5% lielu atlaidi elektrokamīna iegādei! Izvēlies savam mājoklim elegantu elektrokamīnu jau šodien! Esiet vienmēr laipni gaidīti mūsu interneta veikalā http://www.balticsmile.lv, drīzumā tiks atvērts arī elektrokamīnu salons Tal-linas ielā 95, Rīgā.

Benefiti ir dāvana no valsts. Saņem savu dāvanu! Palīdzēšu visu nokārtot, kā arī iemācīšu rīkoties tālāk. Palīdzēšu nokārtot: Self-Employed (apmācīšu) Maternety, NIN, Resident, Tax returns, Housing benefits, Councel House utt.

Mob.tālr.: 07935437794,07405485691(Margarita)

Man 25, dzīvoju UK. Labprāt iepa-zītos ar 20-25 gadu vecu meiteni no-pietnām attiecībām. Rakstiet un gan jau visu sarunāsim!

E-pasts: [email protected].: 00447999500236

London, educated/decent British single man, Christian, never married, no children, kind, honest, romantic, would like to meet nice lady a true-love honest and genuine, relations-hip leading to marriage. I have also a nice house and a good job (English/ESOL College Teacher/Lecturer). Also help offered with accommodation/English in London too. Please email with serious replies only.E-mail: [email protected]: 0776 807 2372

Wellingborough — northampton — kettering — Corby — rushden — Peterborough.

Mob. tālr.: 07706939372 (Māris)

Izīrēju single istabu divu minū-šu gājienā no Turnpike lane metro pieturas. £325 mēnesī, visi rēķini ie-kļauti.

Zvanīt: 07739352303 (Alise).

Vīrietis meklē romantisku attiecī-bu partneri (līdz 35 gadiem) Anglijā, Birmingemā, piedāvājot arī atalgotu mājsaimnieces lomu.

Pienākumos dzīvokļa uzkopšana (3 istabas) un gatavošana. Pietiekami daudz brīvā laika mācību vai kursu uzsākšanai. Jābūt pamata angļu va-lodas zināšanām, komunikablai un atvērtai. Par dzīvošanu dzīvoklī un uzturu nav jāmaksā, alga 160 mārci-ņas (apm. 130LVL) nedēļā.

Raksti un sūti foto uz [email protected]

Klavierskolotāja ar ilggadēju darba pieredzi, augstāko izglītību piedāvā klavierstundas latviski, krieviski runājošiem bērniem UK. Dzīvoju Wellingbo-rough. Pagaidām varu piedāvāt nodarbības nedēļas nogalēs. Bērni var būt gan ar iepriekšēju sagatavotību, gan arī bez tās.

E-pasts: [email protected]. Mob.tel. : 07423549078. Lūdzu zvanīt pēc 7 pm.

P r i V ā T S T u n d a SPiedāvāju privātstundas mūzikā (klavieres, akordeons, mūzikas teorija). Ir

maģistra grāds. E-pasts: [email protected] (Eva).

Veicu auto izpūtēju metināšanu, kā ari nelielus auto remontus. Atro-dos Ketteringā.

Mans numurs 07902395209. Lūgums zvanīt darba dienās pēc

18:30 vai sūtot sms; sestdienās , svēt-dienās var zvanīt no 9:00 līdz 21:00.

P a k a L P o j u M i

k o M E r C S L u d i n ā j u M S


Jaunums!

Documents

Septembris 2011, Nr.9(14)