Siltums un komforts koka guĜbūvēs

14.07.2010. Autors: JĀNIS KAIRIS.

Ko darīt, ja namā apkurei jātērē pārāk daudz

kurināmā

Koka guĜbūves cilvēki iecienījuši dabiskā, veselīgā un komfortablā mikroklimata dēĜ. Tās labi saglabā siltumu ziemā, bet karstā vasarā telpās pieturas patīkams vēsums. Tomēr gadās, ka pēc dažiem jaunuzceltā guĜbūvē nodzīvotiem gadiem ziemā to grūti piekurināt, tā radot liekas rūpes un izdevumus.

Piemēram, Andris Rupers no Kuldīgas rajona agrāk vasarās un brīvdienās dzīvojis guĜbaĜėu mājiĦā, kas sākotnēji būvēta kā pirts ēka Vidzemē, tad nojaukta, pārvesta uz jaunu vietu un uzbūvēta no jauna. Vēlāk tie paši amatnieki uzbūvējuši 160 kvadrātmetrus lielu dzīvojamo māju, kur ăimene iekārtojusies uz pastāvīgu dzīvi. Sākumā viss šėitis labi, taču ar laiku secinājuši, ka jauno namu nevar piekurināt, sevišėi jau pēdējā ziemā. Tomēr aukstums neesot vainojams, jo pirts namiĦu, kur tagad dzīvo meita, lieliski varot apsildīt ar vienu krāsniĦu, un siltums turas ilgi. Tātad – vai nu baĜėi gadījušies švaki, vai arī meistari strādājuši pavirši. Neko daudz nepalīdzot arī plaisu blīvēšana ar pakulām, jo spraugas ar laiku paplašinās un aukstums atkal plūst iekšā.

Ar ko blīvēt spraugas

Parasti problēmas rada abi – gan meistaru darbs, gan baĜėi. Koks jau gatavajā mājā turpina žūt, un nevienmērīgos apstākĜos (apkure, mitrums, saule) baĜėos parādās dažkārt pat vairākus centimetrus platas plaisas. Savukārt, guĜbūvei sēžoties (tas parasti ilgst 7 – 8 gadus), var veidoties spraugas starp baĜėiem, īpaši nekvalitatīvi izveidotu baĜėu garenšuvju vietās. Pat, ja spraugas šėiet visai nelielas, kopējais to daudzums mājas mikroklimatu padara nekontrolējamu – piemēram, caur milimetru platu spraugu stundas laikā telpā var ieplūst vairāki kubikmetri aukstā gaisa. Ziemā tas būtiski palielina apkures izdevumus.

GuĜbaĜėu savienojumu blīvēšanai tradicionāli izmanto sen zināmu dabisku blīvējamo materiālu – purva sūnu (dēvētu arī par lāča sūnu). Sūnā nemetas kukaiĦi, un tai piemīt konservējošas īpašības, kas neĜauj baĜėiem bojāties. Tīras sūnas bez lapām un zariem ievāc purvos. Tās var uzglabāt plastmasas maisos (lai neizkalst) un spraugu veidošanās gadījumā izmantot blīvējuma papildināšanai.

Sarežăītāk aizpildīt baĜėu plaisas. Sūnu vai pakulu blīvējums var izrādīties neefektīvs, jo tās ir neelastīgas un nespēj pielāgoties plaisu izmaiĦām vai arī nemitīgi būs jānodarbojas ar blīvējuma papildināšanu. Plaisas un arī šuvju vietas var apstrādāt ar ASV ražotu hermētiėi "Perma Chink", kas ir Ĝoti elastīgs, kā arī gaisu un ūdeni necaurlaidīgs materiāls. Tirgotāji sola, ka apstrādes izdevumi gandrīz atmaksājas jau vienas apkures sezonas laikā.

Blīvēšanai nevajag izmantot sintētiskās vates – tas nesader ar veselīgu dzīvesveidu, jo nāksies ieelpot vates putekĜus.

Koku sagatavošana

Pašu baĜėu kvalitāte galvenokārt atkarīga no to pareizas sagatavošanas, taču steigas dēĜ būvnieki pret šo procesu nereti izturas pavirši.

Koki jācērt ziemā, turklāt jaunā mēnesī – tad koksnē ir mazāk ūdens un vairāk sveėu, kas to padara izturīgu. Mitrā koksnē (pavasarī) ir daudz mitruma, kas rada labvēlīgu vidi kaitēkĜiem un koka slimībām – sēnēm. Savukārt vasarā cirstie koki mēdz zilēt un pelēt.

Resnākus baĜėus grūtāk izžāvēt, taču, kvalitatīvi sagatavoti, tie labāk tur siltumu un kalpo ilgāk. Mūsdienās būvniecībai parasti izmanto 25 – 30 cm resnus egles vai priedes koka baĜėus.

Žāvēšana. Dabiskos apstākĜos resns koka baĜėis žūst ilgi un daĜa materiāla nereti deformējas vai bojājas, jo ir grūti nodrošināt žāvēšanai piemērotus apstākĜus – mitrumu, temperatūru un ventilāciju. Procesu var rūpnieciski paātrināt, izmantojot speciālas žāvēšanas iekārtas un vakuuma kameras, taču tas materiālu sadārdzina, turklāt, strauji žūstot, baĜėos bieži veidojas plaisas. Apzinoties labu baĜėu vērtību, ieteicams tos iegādāties pie pieredzējušiem un uzticamiem tirgotājiem, nevis skatīties tikai uz cenu.

Kopšana un aizsardzība

Lai paaugstinātu baĜėu izturību, ieteicams tos piesūcināt ar lineĜĜu, pievienojot speciālu konservantu, kas aizsargā koku no ultravioletā starojuma – tādējādi materiāls ilgāk būs pasargāts no saules, vēja un lietus iedarbības. Pēc pāris gadiem procedūru ieteicams atkārtot. Mājas dienvidu pusē vēlams veidot lielas jumta pārkares, kas karstās vasarās pasargā telpas un baĜėus no tiešas, stipras saules iedarbības.

Konsultēja Harijs Tučs

(SIA "RB@B") un Kārlis Apinis (būvniecības un restaurācijas firma "Dziedrs").