SLOKA, KAUGURCIEMSSCHLOCK, KAUGERNJūrmalas vēsturiskie centriHistorical centres of Jurmala

Lielu

pe

Prām

ju ie

la

Dzirna

vu ie

la

Dzirna

vu ie

la

L. Pa

egles

iela

L. Pa

egles

iela

Kras

ta ie

la

Fabr

ikas

iela

Daugav

pils ie

la

Ventsp

ils šo

seja

Satiksm

es iela

Vent

spils

šose

ja

Vēsm

as ie

la

Valkas iela

Ķeguma iela

Kārsa

s iela

Grobiņas iela

Audēju ielaRaiņa iela

Kokles iela

Hercoga Jēkaba iela

Salnas ielaSlim

nīcas

Varo

ņu ie

la

Darba iela

Jēkabpils iela

Zivju iela

Maz

ā Dzir

navu ie

la

RĪG

AS JŪ

RAS

LĪCI

S

Skolas iela

Lībiešu iela

Raiņa iela

Kapteiņa Zolta ie

laKa

ugur

ciem

a

Kaugurciema

Vēžu iela

Putu iela

Tauvu ielaGanību iela

Ķiršu iela

Glūdas iela

Dzelmes iela

Zvārtas iela

Draudzības iela

Seķu iela

Skolas iela

Sputņika iela

Nākotnes iela

Celtnieku

Talsu

šose

ja

Talsu

šose

ja

Arh

itek

tūra

s p

iem

inek

lis

Arc

hite

ctur

al m

onum

ent

Daug

avpi

ls ie

la 4

Dzirn

avu

iela

37

Kārs

as ie

la 9

Raiņ

a ie

la 4

(Slo

kas

ev.lu

t. ba

znīc

a)Va

roņu

iela

10a

(Kap

liča)

Māk

slas

pie

min

ekli

sA

rt m

onum

ent

Raiņ

a ie

la 4

(Slo

kas

ev.lu

t. ba

znīc

a)

Vēst

ures

pie

min

ekli

sH

isto

ric

mon

umen

tDz

irnav

u ie

las

galā

(Liv

onija

s or

deņa

dzi

rnav

u vi

eta)

Fabr

ikas

iela

2 (S

loka

s ce

lulo

zes

un p

apīra

fabr

ikas

ēka

s)Kā

rsas

iela

s ga

lā –

her

coga

Jēka

ba L

ielu

pes

– Sl

ocen

es

k

anāl

a pa

lieka

sKa

ugur

ciem

s 42

01 (K

apte

iņa

Zolta

kau

jas

viet

a un

pie

min

eklis

)Ka

ugur

ciem

a ie

la (S

arka

nās

arm

ijas

kritu

šo k

arav

īru k

api,

1919

.g.)

Raiņ

a ie

la, T

irgus

lauk

ums

(Kau

jas

viet

a,19

06.g

.)Va

roņu

ielā

10a

(Slo

kas

pils

ētas

kap

i, Pi

rmā

pasa

ules

kar

ā

krit

ušo

kara

vīru

kap

i)Va

roņu

ielā

9 (S

loka

s dr

audz

es k

api,

Pirm

ā pa

saul

es k

arā

k

rituš

o ka

ravī

ru k

api)

Mež

mal

as ie

lā (S

loka

s m

eža

kapi

)

Kult

ūras

iest

ādes

, M

uzej

iC

ultu

re h

ouse

, M

useu

mRa

iņa

iela

110

(Kau

guru

kul

tūra

s na

ms)

Past

s/ P

ost

Offi

ceHe

rcog

a Jē

kaba

iela

7Sk

olas

iela

48

Tir

gus

/ M

arke

tNo

met

ņu ie

la 9

aVe

ntsp

ils š

osej

a 30

a

Jūrm

alas

tūris

ma

info

rmāc

ijas

cent

rsJū

rmal

a To

uris

m in

form

atio

n ce

ntre

Lien

es ie

la 5

, Maj

ori,

Jūrm

ala,

LV-2

015

T. +3

71 6

7147

900,

F. +

371

6714

7901

info

@ju

rmal

a.lv

ww

w.to

uris

m.ju

rmal

a.lv

SLO

KA

KAU

GU

RC

IEM

S

Kap

sēta

, B

aznī

caC

emet

ery,

Chu

rch

Raiņ

a ie

la 4

(Slo

kas

ev.lu

t. ba

znīc

a)Va

roņu

iela

10

(Slo

kas

sv.ģ

im. R

omas

kat

. baz

nīca

)Va

roņu

ielā

10a

(Slo

kas

pils

ētas

kap

i, Pi

rmā

pasa

ules

kar

ā

krit

ušo

kara

vīru

kap

i)Va

roņu

ielā

9 (S

loka

s dr

audz

es k

api,

P

irmā

pasa

ules

kar

ā kr

itušo

kar

avīru

kap

i)M

ežm

alas

ielā

(Slo

kas

mež

a ka

pi)

St. S

loka

Slokas vārds vēsturē pirmo reizi minēts 1255.gadā līgumā starp Livonijas ordeni un Rīgas pilsētu. Sloka Lielupes malā uzplauka

17.gs Kurzemes hercoga Jēkaba pārvaldes laikā, kad pēc Slocenes padziļināšanas preces no Slokas varēja piegādāt uz kuģiem jūrā, iz-mantojot Kauguru ostu. Izveidojās vara, stikla un kaļķu cepļi, darbojās dzirnavas.Pagrieziens Slokas attīstībā bija tās pievienošana Vidzemes guberņai un 1785.gada tirdzniecības miesta (posada), un 1878.gada pilsētas tiesību piešķiršana,– strauji pieauga iedzīvotāju skaits - no 200 19.gs sākumā līdz 3000 gs beigās. 1854.gadā uzcelta Slokas luterāņu baznīca, 1877.gadā uzbūvēts dzelzceļš, 1896.gadā – Baltijas celulozes fab-rika. 1873.gadā Slokā nodibinājās brīvprātīgā ugunsdzēsēju biedrība, 1887. gadā – Labdarības biedrība ar kori un bibliotēku, 1902.gadā - Sa-draudzīgā biedrība. 1911.gadā uzcelta pamatskolas ēka.Pirmās Latvijas Republikas laikā un pēc Otrā pasaules kara (1920-1959) Sloka bija patstāvīga pilsēta Rīgas apriņķī. 1925.gadā Slokai pievienoja Kaugurciemu un apstiprināja ģerboni – zīmējums ar vārtiem, ko aiz-krusto divi zobeni.Kaugurciems sāka veidoties 17.gs kā apdzīvota vieta ar zvejnieku mājām un krogu. Ap 1824.gadu tur sākuši apmesties arī peldu viesi. Vasarnieki dzīvoja īrētās istabās zvejnieku mājās nevis speciāli celtās vasarnīcās. Kaugurciema vēsturisko apbūvi veido bijušās zvejnieku sē-tas ar dzīvojamām un saimniecības ēkām un mūrētiem pagrabiem. Kaugurciema teritorija ir tipisks neregulāra plānojuma paraugs ar galve-no Kaugurciema ielu, kas līkumo paralēli jūrai. Zemesgabali ir dažādas formas un lieluma. Tas viss rada interesantu, glezniecisku dabas un ap-būves ainavu, kas ir Kaugurciema galvenā arhitektoniskā un pilsētbūv-nieciskā vērtība.Slokas apkārtnē dažādos laikos risinājusies kara darbība, tās liecinieki ir kritušo karavīru kapsētas un piemiņas vietas. Parkā pie pamatskolas 1989.gadā novietots piemineklis nepatiesi represētajiem jūrmalniekiem.20. gs 60. gados teritorijā starp vēsturisko Slokas pilsētu un Kaugurcie-mu tika uzsākta daudzstāvu dzīvokļu namu rajona celtniecība, 21.gs Kauguros dzīvo vairāk kā trešdaļa Jūrmalas pilsētas iedzīvotāju.

For the first time the name of Sloka was mentioned in 1255 in the agreement between Livonian Order and the town of Rīga. Sloka

began to prosper on the bank of river Lielupe in the 17th century during the time of Duke Jēkabs’s governance, when after deepening the river Slocene, the goods from Sloka started to be delivered by ships into the sea through the port of Kauguri. The limekilns, glass kilns and copper kilns started to work and people started to use windmills.A significant cornerstone in the development of Sloka was its joining to the Vidzeme and getting the status of trade region in 1785. In 1878, Sloka was granted a city status. The number of inhabitants increased – from 200 people in the beginning of the 19th century to 3 000 in the end of the 19th century. The infrastructure of Sloka also developed – in 1854 Sloka Lutheran Church was built, in 1877 the railway was constructed; in 1896 the Baltic Pulp Factory was opened. In 1873, a Voluntary Firemen Society was founded in Sloka, in 1887 – Charity Union with a choir and library, in 1902 – Common-wealth Society was established. In 1911, a primary school was built in Sloka.During the independence of the Republic of Latvia, as well as after the Second World War (1920 – 1959) Sloka was an independent city in Rīga region. In 1925 Kaugurciems was added to Sloka and the first coat of arms for the town was approved – the gate crossed by two swords. Kaugurciems began to form in the 17th century as an inhabited place with fishermen’s houses and a pub. Around 1824 first va-cationers started to come here for summer. Cottagers rented the rooms in fishermen’s houses. The historical buildings of Kaugurciems are mostly former fishermen’s households with living houses, out-houses and cellars.The territory of Kaugurciems is a typical example of irregular plan-ning with the main street – Kaugurciema street (Kaugurciema iela), which lines along the sea. The land plots are of different form and size. That all creates an interesting and picturesque landscape, which is the main architectural and city engineering value.There are a lot of traces of war in Sloka and its surroundings – cem-eteries of soldiers and memorials. In 1989 by the building of elemen-tary school, a monument to unfairly repressed inhabitants of Jūrmala was set up.In the 60-ies of the 20th century between the historical Sloka town and Kaugurciems the construction of multi-storeyed dwelling houses was started. Already in the 21st century, more than a third of Jūrmalas inhabitants live in the new district named Kauguri.

Slokas dzelzceļa stacija

Slokas pamatskola

Varoņu iela 10a

Raiņa iela 4

Kārsas iela 9

Slokas dzirnavas