07.10.2011, Kandava

Reģions, pilsēta

Bezdarbnieku skaits mēneša beigās

Izmaiņas (+/-) cilvēku skaits

Bezdarba līmenis mēneša beigās (%)*

2011.gada 31.augusts

2011.gada 30.septembrī

2011.gada 31.augusts

2011.gada 30.septembrī

Izmaiņas (+/-) procenta punktos

Rīgas pilsēta 31470 31022 -448 8,3 8,2 -0,1

Jūrmalas pilsēta 3042 3055 13 10,6 10,7 0,1

Rīgas reģionā kopā: 50296 49402 -894 8,8 8,6 -0,2

Liepājas pilsēta 5144 4980 -164 13,4 13,0 -0,4

Ventspils pilsēta 1889 1828 -61 9,1 8,8 -0,3

Kurzemes reģionā kopā: 17934 17489 -445 12,5 12,1 -0,4

Daugavpils pilsēta 5491 5371 -120 10,1 9,8 -0,3

Rēzeknes pilsēta 3377 3346 -31 17,9 17,7 -0,2

Latgales reģionā kopā: 33290 32786 -504 20,0 19,7 -0,3

Valmieras pilsēta 1163 1133 -30 9,5 9,3 -0,2

Vidzemes reģionā kopā: 14651 14308 -343 13,3 13,0 -0,3

Jēkabpils pilsēta 1814 1774 -40 14,2 13,9 -0,3

Jelgavas pilsēta 3462 3375 -87 9,1 8,9 -0,2

Zemgales reģionā kopā: 18004 17673 -331 12,9 12,6 -0,3

Valstī kopā: 134175 131658 -2517 11,8 11,6 -0,2

* Bezdarbnieku skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā (ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits 2010.gads)

Galvenie bezdarba rādītāji pilsētās un filiāļu teritorijās

Galvenie bezdarba rādītāji pilsētās un filiāļu teritorijās 2011.gada 30.septembrī salīdzinājumā ar 2011.gada

31.augustu

Galvenie bezdarba rādītāji pilsētās un filiāļu teritorijās2011.gada 30.septembrī salīdzinājumā ar 2011.gada 31.augustu

FiliālesBrīvo darba vietu skaits 2011.gada

31.augustā

Reģistrēto brīvo darba vietu skaits 2011.gada

septembrī

Noņemto brīvo darba vietu skaits 2011.gada septembrī

Brīvās darba vietas 2011.gada 30.septembrī

Aizkraukles 11 14 19 6

Alūksnes 19 24 27 16

Balvu 23 44 40 27

Bauskas 45 37 16 66

Cēsu 82 54 64 72

Daugavpils 265 171 240 196

Dobeles 26 22 36 12

Gulbenes 43 27 49 21

Jēkabpils 117 22 44 95

Jelgavas 248 66 95 219

Jūrmalas 80 9 26 63

Krāslavas 13 26 35 4

Kuldīgas 62 27 74 15

Liepājas 251 124 176 199

Limbažu 22 18 14 26

Ludzas 85 37 79 43

Madonas 133 105 130 108

Ogres 64 98 36 126

Preiļu 17 26 17 26

Rēzeknes 218 171 153 236

Rīgas reģionālā 2147 977 1459 1665

Saldus 87 55 58 84

Siguldas 26 20 16 30

Talsu 45 33 17 61

Tukuma 101 45 13 133

Valkas 37 17 33 21

Valmieras 177 57 110 124

Ventspils 64 54 86 32

Kopā 4508 2380 3162 3726

Pašvaldību sniegtā informācija par sociālo palīdzību un SPSM nodaļas aprēķini

2011.gads janvārisfebruāri

s marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts

CSP sniegtā informācija par iedzīvotāju skaitu perioda sākumā

2 229 500

2 227 700

2 226 100

2 224 400

2 221 100

22 218 800

22 216 900

2 213 600

Personu skaits, kurām attiecīgajā mēnesī ir spēkā trūcīgas personas statuss

178 251

184 236

190 825

189 673

185 362

175 476

167 138

163 960

Trūcīgo personu īpatsvars starp iedzīvotājiem, % 8,00 8,27 8,57 8,53 8,35 7,91 7,54 7,41

GMI pabalstiem izlietotie līdzekļi, lati1 859

9052 054

8942 152

4972 128

5432 022

3651 874

8111 719

9371 666

153GMI pabalstiem izlietoto līdzekļu īpatsvars no visiem soc.palīdzībai izlietotajiem līdzekļiem, % 41,48 33,97 34,34 37,17 40,20 39,04 45,70 42,96

GMI pabalstu saņēmušo personu skaits 70 65075

62479 54577 977 75 434 70 077 64 718 62 988GMI pabalstu saņēmušo personu īpatsvars starp iedzīvotājiem, % 3,17 3,39 3,57 3,51 3,40 3,16 2,92 2,85GMI pabalstu saņēmušo personu īpatsvars starp trūcīgām personām, % 39,64 41,05 41,68 41,12 40,70 39,94 38,72 38,42Vidējais GMI pabalsta lielums uz 1 saņēmēju, lati 26,33 27,17 27,06 27,30 26,81 26,75 26,58 26,45Dzīvokļa pabalstiem izlietotie līdzekļi, lati 1 556 521 2 445 581 2 698 749 2 099 159 1 750 088 1 735 255 1 145 768 1 144 505

Dzīvokļa pabalstiem izlietoto līdzekļu īpatsvars no visiem soc.palīdzībai izlietotajiem līdzekļiem, % 34,71 40,42 43,05 36,65 34,79 36,13 30,45 29,51

Dzīvokļa pabalstu saņēmušo personu skaits 45 574 76 438 80 735 68 558 52 760 51 040 40 121 45 023

Dzīvokļa pabalstu saņēmušo trūcīgo personu skaits 35 789 55 251 57 110 49 260 39 229 38 552 33 464 35 793

Dzīvokļa pabalstu saņēmušo personu īpatsvars starp iedzīvotājiem, % 2,04 3,43 3,63 3,08 2,38 2,30 1,81 2,03

Dzīvokļa pabalstu saņēmušo trūcīgo personu īpatsvars starp visām trūcīgām personām, % 20,03 29,99 29,93 25,98 21,16 21,97 20,02 21,83

Vidējais dzīvokļa pabalsta lielums uz 1 saņēmēju, lati 34,15 31,99 33,43 30,62 31,86 34,00 28,56 25,42

Pārējiem sociālās palīdzības pabalstiem izlietotie līdzekļi, lati 1 067 750 1 549 279 1 417 315 1 499 341 1 257 732 1 192 208 897 627 1 067 762

Pārējiem sociālās palīdzības pabalstiem izlietoto līdzekļu īpatsvars no visiem soc.palīdzībai izlietotajiem līdzekļiem, % 23,81 25,61 22,61 26,18 25,00 24,83 23,85 27,53

Tajā skaitā: veselības aprūpes pabalstiem izlietotie līdzekļi, lati 134 008 160 411 166 173 165 376 140 494 127 158 111 813 104 484

Veselības aprūpes pabalstiem izlietoto līdzekļu īpatsvars no visiem soc.palīdzībai izlietotajiem līdzekļiem, % 2,99 2,65 2,65 2,89 2,79 2,65 2,97 2,69

Pārējos sociālās palīdzības pabalstus saņēmušo personu skaits 37 118 46 284 45 121 49 668 39 482 31 773 21 055 28 434

Tajā skaitā: veselības aprūpes pabalstu saņēmušo personu skaits 5 976 6 983 7 715 7 263 6 569 6 050 5 031 4 796

Vidējais veselības aprūpes pabalsta lielums uz 1 saņēmēju, lati 22,42 22,97 21,54 22,77 21,39 21,02 22,22 21,79

Pašvaldību sociālās palīdzības pabalstiem izlietotie līdzekļi KOPĀ, lati 4 484 175 6 049 753 6 268 563 5 727 041 5 030 174 4 802 277 3 763 334 3 878 421

Pabalstus saņēmušo personu skaits 120 076 147 347 156 681 151 243 130 766 118 520 95 879 102 503

Dzīvokļa pabalstiem izlietotie līdzekļi, lati1 556

5212 445

5812 698

7492 099

1591 750

0881 735

2551 145

7681 144

505

Dzīvokļa pabalstiem izlietoto līdzekļu īpatsvars no visiem soc.palīdzībai izlietotajiem līdzekļiem, % 34,71 40,42 43,05 36,65 34,79 36,13 30,45 29,51

Dzīvokļa pabalstu saņēmušo personu skaits 45 574 76 438 80 735 68 558 52 760 51 040 40 121 45 023

Dzīvokļa pabalstu saņēmušo trūcīgo personu skaits 35 789 55 251 57 110 49 260 39 229 38 552 33 464 35 793

Dzīvokļa pabalstu saņēmušo personu īpatsvars starp iedzīvotājiem, % 2,04 3,43 3,63 3,08 2,38 2,30 1,81 2,03

Dzīvokļa pabalstu saņēmušo trūcīgo personu īpatsvars starp visām trūcīgām personām, % 20,03 29,99 29,93 25,98 21,16 21,97 20,02 21,83

Vidējais dzīvokļa pabalsta lielums uz 1 saņēmēju, lati 34,15 31,99 33,43 30,62 31,86 34,00 28,56 25,42

Pašvaldību sniegtā informācija par sociālo palīdzību un SPSM nodaļas aprēķini

2011.gads janvārisfebruāri

s marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts

Pārējiem sociālās palīdzības pabalstiem izlietotie līdzekļi, lati

1 067 750

1 549 279

1 417 315

1 499 341

1 257 732

1 192 208 897 627

1 067 762

Pārējiem sociālās palīdzības pabalstiem izlietoto līdzekļu īpatsvars no visiem soc.palīdzībai izlietotajiem līdzekļiem, % 23,81 25,61 22,61 26,18 25,00 24,83 23,85 27,53

Tajā skaitā: veselības aprūpes pabalstiem izlietotie līdzekļi, lati 134 008 160 411 166 173 165 376 140 494 127 158 111 813 104 484

Veselības aprūpes pabalstiem izlietoto līdzekļu īpatsvars no visiem soc.palīdzībai izlietotajiem līdzekļiem, % 2,99 2,65 2,65 2,89 2,79 2,65 2,97 2,69

Pārējos sociālās palīdzības pabalstus saņēmušo personu skaits 37 118 46 284 45 121 49 668 39 482 31 773 21 055 28 434

Tajā skaitā: veselības aprūpes pabalstu saņēmušo personu skaits 5 976 6 983 7 715 7 263 6 569 6 050 5 031 4 796

Vidējais veselības aprūpes pabalsta lielums uz 1 saņēmēju, lati 22,42 22,97 21,54 22,77 21,39 21,02 22,22 21,79

Pašvaldību sniegtā informācija par sociālo palīdzību un SPSM nodaļas aprēķini

2011.gads janvārisfebruāri

s marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts

“2011.gadā, turpinoties pārtikas preču un naftas produktu cenu kāpumam pasaulē, kā arī kopš gada sākuma palielinot patēriņa nodokļus, kopējā cenu līmeņa pieaugums turpinās un 2011.gada aprīlī 12-mēnešu inflācija bija 4,5%. Gada otrajā pusē, palielinoties iekšējam pieprasījumam, var atsākt palielināties arī pakalpojumu cenas. Šāda cenu dinamika kopējo cenu līmeni 2011.gadā var palielināt par 3,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.”

Informatīvais ziņojums ”Priekšlikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru

2012.gadā”

 

Stratēģijas mērķis ir veikt ārkārtas drošības pasākumu kopumu, lai samazinātu negatīvo sociālo ietekmi, kas ir izveidojusies globālās un Latvijas finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā, kā arī strukturālo reformu veikšanas rezultātā.

Stratēģijas uzdevumi:•nodrošināt garantēto minimālo ienākumu (turpmāk –

GMI) trūcīgajām personām un izmaksāt dzīvokļa pabalstu;

•nodrošināt pirmsskolas izglītības pieejamību;

•nodrošināt veselības aprūpes pamata pakalpojumu un pamata medikamentu pieejamību personām ar zemiem ienākumiem, kā arī veselības aprūpes nozari reformējošu pasākumu attīstību;

•nodrošināt darba prakses vietas pašvaldībās, šādi veicinot nodarbinātību;

•nodrošināt transporta pakalpojumus izglītības sistēmā, kā arī nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumus pasažieru kategorijām, kurām noteikti braukšanas maksas atvieglojumi.

31,30

18,0758%

14,23

8,2358%

30,94

15,8251%

8,61

4,2649%

0,0

5,0

10,0

15,0

20,0

25,0

30,0

35,0

Labklājības joma Izglītības joma Veselības joma Transporta joma

Plānotaisfinansējums2011.gadam

Faktiskā apguve2011.gada1.pusgadā

Finansējuma apguve 2011.gada 1. un 2.ceturksnī (milj. LVL)

Finansējuma apguve labklājības jomā, milj. Ls

9,10

3,10

19,09

6,65

3,14

1,292,89 2,97

50%

78%

66%

1,130,0

5,0

10,0

15,0

20,0

25,0

GMI Dzīvokļa pabalsts Darba praktizēšana

0

5

10

15

20

25

Plānotais finansējums 2011.gadam Faktiskā apguve 2011.gada 2.ceturksnī

Faktiskā apguve 2011.gada 1.ceturksnī

Finansējuma apguve labklājības jomā 2011.gada 1. un 2.ceturksnī

Nr.p.k

Pasākums

Pasākumu ieviešanas faktiskās izmaksas 2009.gadā (LVL)

Pasākuma ieviešanas faktiskās izmaksas 2010.gadā (LVL)

Pasākuma ieviešanai plānotais finansējums 2011.gadam (LVL)

Pasākuma ieviešanas faktiskās izmaksas

2011.gada 2.ceturksnī (LVL)

Valsts budžeta vai ES fondu līdzekļu apguve 2011.gada

1.pusgadā

Valsts budžeta vai ES fondu

līdzekļi

Pašv. budžeta līdzekļi

Valsts budžeta vai ES fondu līdzekļi

Pašv. budžeta līdzekļi

Finansējuma apguve

2010.gadā (%) Valsts

budžeta vai ES fondu līdzekļi

Pašv. budžeta līdzekļi

Valsts budžeta vai ES fondu līdzekļi

Pašv. budžeta līdzekļi

Ls %

Labklājības joma1. Garantētā minimālā ienākuma

pabalsta palielināšana un valsts atbalsts pašvaldībām, līdzfinansējot 50% no izlietotajiem līdzekļiem GMI pabalstam

735 555 1 744 844 8 743 992 18 491 892 91 9 103 546 9 103 546 3 144 863 6 028 7846 038 995

66

2.

Dzīvokļa pabalsta izmaksas nodrošināšana (valsts atbalsts pašvaldībām, līdzfinansējot 20% no to izlietotajiem. līdzekļiem dzīvokļa pabalstam)

313 894 2 278 218 3 035 832 15 682 846 87 3 101 116 12 404 464 1 286 768 5 478 2422 417 123

78

3.

Darba praktizēšanas ar stipendiju īstenošana (pasākums tiek īstenots kā Eiropas Sociālā Fonda projekts „Darba praktizēšanas pasākumu nodrošināšana pašvaldībās darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai”)

8 052 826 n/a 27 238 492 n/a 100 19 095 338* n/a 6 647 854 n/a9 618 787

50

Kopā labklājības jomā:

9 102 275 4 023 062 39 018 316 34 174 738 97 31 300 000 21 508 010 11 079 485 11 507 02618 074

905

58

3.pielikums informatīvajam ziņojumam

“Par Sociālās drošības tīkla stratēģijas ieviešanas gaitu 2011.gada 2.ceturksnī”

Sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumu finansējuma izlietojums

Finansējuma apguve izglītības jomā, milj.LVL

13,27

0,96 0,15

4,77

3,10

59%

37%0,20

0,0

2,0

4,0

6,0

8,0

10,0

12,0

14,0

5-6 gadīgo bērnu izglītība Skolēnu pārvadājumi

0

2

4

6

8

10

12

14

Plānotais finansējums 2011.gadam Faktiskā apguve 2011.gada 2.ceturksnī

Faktiskā apguve 2011.gada 1.ceturksnī

Plānotais māsu skaits

Vienas māsas vidējā darba samaksa mēnesī

(par I pusgadu)

Vidējās faktiskās jaunu otro māsu darba vietas izveidošanas

izmaksas

Kopējās izmaksas mēnesī

Jūnijs (fakts) 425 530,35 13,77 220 680

Jūlijs 443 530,35 13,77 235 193

Augusts 461 530,35 13,77 244 739

Septembris 479 530,35 13,77 254 286

Oktobris 497 530,35 13,77 263 832

Novembris 515 530,35 13,77 273 378

Decembris 533 530,35 13,77 282 924

KOPĀ 1 554 352

2011.gadā tika plānots paplašināt un stiprināt primāro veselības aprūpi, 500 ģimenes ārstu praksēm piesaistot otru māsu. 2011.gada pirmajā pusgadā 425 praksēm (85% no 2011.gadā sasniedzamā rādītāja) piesaistīta otra māsa.

Finansējuma apguve veselības jomā, milj. LVL

0,8

9

0,4

8

0,1

9

2,5

9

2,5

14,1

9

20,0

9

6,7

3

7,2

8

4,8

758%

52%

31%

21%

48%

38%

16%

7,2

5

0,0

5,0

10,0

15,0

20,0

25,0

Pac

ientu

iem

aksa

Zāļ

u

kom

pen

sēša

na

Slim

nīc

u

vie

snīc

as

Māj

as

aprū

pe

Die

nas

centr

i

Otr

a

mās

a

Konsu

ltat

īvai

s

tālr

unis

0

5

10

15

20

25

Plānotais finansējums 2011.gadam Faktiskā apguve 2011.gada 2.ceturksnīFaktiski veiktais darbs 2011.gada 2.ceturksnī Faktiskā apguve 2011.gada 1.ceturksnīFaktiski veiktais darbs 2011.gada 1.ceturksnī

1,480,7

0,040,0

1,561,17

0,180,09

0,190,16

0,240,27

0,430,39

0,170,06

0,20,1

0,660,33

0,650,59

0,030,0

Finansējuma apguve veselības aprūpes jomā2011.gada 1. un 2.ceturksnī

Finansējuma apguve transporta jomā, milj. LVL

5,50

3,111,37

0,78 0,90

1,99

1,371,62

0,78

49%

50%

0,730,0

1,0

2,0

3,0

4,0

5,0

6,0

Reģionālie starppilsētu un vietējie maršruti Republikas pilsētu maršruti

0

1

2

3

4

5

6

Plānotais finansējums 2011.gadam Faktiskā apguve 2011.gada 2.ceturksnī

Konstatētie zaudējumi 2.ceturksnī Faktiskā apguve 2011.gada 1.ceturksnī

Konstatētie zaudējumi 1.ceturksnī

Finansējuma apguve pārvadājumu jomā2011.gada 1. un 2.ceturksnī

Stratēģijas pasākumu īstenošanai nepieciešamā finansējuma apmērs 2012.-2014.gada periodā (no LM gatavotā ziņojuma projekta)

GMI pabalsta palielināšana un izmaksu nodrošināšana

Dzīvokļa pabalsta izmaksas nodrošināšana

Tiek plānots, ka pašvaldību darbība sociālās palīdzības nodrošināšanā no valsts (LM) puses vairs netiks detalizēti reglamentēta, kā arī netiks noteikti obligātie pašvaldības sociālās palīdzības pabalsti. Tādējādi pašvaldībām tiks dota lielāka brīvība paņēmienu izvēlē, nodrošinot iedzīvotājiem savlaicīgu un adekvātu atbalstu viņu pamatvajadzību nodrošināšanai un pieaugs pašvaldību iespējas elastīgāk reaģēt uz iedzīvotāju problēmām, vienlaicīgi lietderīgāk izlietojot sociālajai palīdzībai atvēlētos pašvaldību budžeta līdzekļus.

„Darba praktizēšanas ar stipendiju pašvaldībās” īstenošana līdz 2011.gada 31.decembrim, „Algotie pagaidu sabiedriskie darbi” īstenošanas uzsākšana sākot ar 2012.gadu

Stratēģijas pasākumu īstenošanai nepieciešamā finansējuma apmērs 2012.-2014.gada periodā (no LM gatavotā ziņojuma projekta)

Prognozes par nodarbinātības līmeņa pieaugumu tuvākajos gados liecina, ka nodarbināto personu skaits 2011.gadā varētu pieaugt par 14,2 tūkst., 2012.gadā par 11,9 tūkst., 2013.gadā par 13,4 tūkst. Līdz ar to iespējamais darba vietu skaits, kas veidosies tautsaimniecībā, nav pietiekams, lai lielākā daļa reģistrēto bezdarbnieku (uz 29.05.11 150,5 tūkstoši) varētu iekļauties darba tirgū, nepieciešams atsākt pasākuma ”Algotie pagaidu sabiedriskie darbi” īstenošanu, pastiprinot sadarbību ar pašvaldību sociālajiem dienestiem.

Gads/mēnesis 1928 1929 1930 1931 1932

Janvāris 4142 6838 5407 5940 12751

Februāris 4008 8153 5527 6867 16358

Marts 3703 8577 5498 6122 14242

Aprīlis 1474 5971 - 2741 6824

Maijs 98 683 - - 1871

Jūnijs 68 156 - 57 1884

Jūlijs 37 132 - 248 2169

Augusts 63 - - 699 4827

Septembris 76 2 - 1314 7470

Oktobris 67 37 - 1878 13708

Novembris 2133 2224 2923 6912 18377

Decembris 4489 4826 4558 8170 21935

Sabiedriskos darbos nodarbināto personu skaits 1928.-1932.gados(uz mēneša beigām)

Datu avots: CSP http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/dati/darba_apgade32.pdf

Darba tirgus situācija 2002-2010.gads

62 62,6

55,953,1

60,1

57,156,155,4

54,4

12,112

10,3 10,4

8,7

15,6

4,9

7,68,6

8,57,4

6,5

7,0

16,9

18,7

66,8

7,5

0,0

2,0

4,0

6,0

8,0

10,0

12,0

14,0

16,0

18,0

20,0

2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010

48

50

52

54

56

58

60

62

64

Nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā %

Reģistrētā bezdarba līmenis %

Darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā %

Bezdarbnieki, kas saņem bezdarbnieku pabalstu 2009-2010.gads (% no bezdarbnieku skaita)

47 48 49 53 55 55

454748505053

37,6 35,6 32,830,6 29,1 26,5 24,6 23,3

38,939,741,844

0

10

20

30

40

50

60

05101520253035404550

2009 2010

Darba meklētāju īpatsvars un reģistrētā bezdarba līmenis 2009.-2010.gads (%)

19,321,8

12,112,9

16,3

13,310,8

16,5 15,1

19,719,217,622,4

17,217,412,3

16,9

14,9

18,715,5

0

5

10

15

20

25

Rīgas reģions Kurzemesreģions

Latgales reģions Vidzemesreģions

Zemgalesreģions

Reģistrētā bezdarba līmenis % 2009.gads Darba meklētāju īptsvars % 2009.gads

Reģistrētā bezdarba līmenis % 2010.gads Darba meklētāju īptsvars % 2010.gads

Gads Reģistrētā bezdarba līmenis %

Reģistrētie bezdarbnieki

(vidējais skaits gadā)

Bezdarbnieka pabalsta

saņēmēji % no

reģistrētajiem bezdarbniekie

m

Bezdarbnieka pabalsta saņēmēju

skaits

2011 14,0 159 000 30 47 700

2012 12,5 142 000 40 56 975

2013 11,0 125 000 X* X*

2014 9,5 108 000 X* X*

Prognoze reģistrētā bezdarba līmenimAvots: LM Darba departaments, LM Sociālās apdrošināšanas departaments, Aģentūra

2012.gadā 2013.gadā

Pieejams

Papildus nepiecie

šams

Kopā Pieejams Papildus nepiecieša

ms

Kopā

Finansējums milj., Ls

0 11,718 11,718 0 11,385 11,385

Pasākumā iesaistāmo bezdarbnieku skaits

0 25000 25000 0 24250 24250

APSD 2012.-2013.gadā nepieciešamais finansējums un pasākumā iesaistāmo bezdarbnieku skaits

APSD ieviešanas nosacījumi 1.Darba vietas izveide pieļaujama tikai pašvaldībās (arī to iestādēs un aģentūrās, taču ne pašvaldības vai valsts kapitālsabiedrībās) un nevalstiskajās organizācijās.2.Bezdarbnieks APSD tiks iesaistīts 4 mēnešus.3.Personai jāatbilst šādiem kritērijiem:

nesaņem bezdarbnieka pabalstu;nav sasniegusi valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu vai tā nav piešķirta (t.sk. priekšlaicīgi);reģistrēta NVA vairāk kā 6 mēnešus;

4. APSD atalgojuma apmērs tiek plānots 100 Ls neto (bruto ap 110 LVL, jo iekļautu arī pensijas apdrošināšanas daļu).

APSD ieviešanas nosacījumi

5. APSD ietvaros tiek plānots, ka valsts nodrošinās:•bezdarbnieku atalgojumu ar sociālo apdrošināšanu (pensijas apdrošināšanas daļu);•izdevumu segšanu par tādu veselības pārbaužu veikšanu pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem, kuras paredzētas normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm;•izdevumu segšanu par bezdarbnieku apdrošināšanu nelaimes gadījumiem;•dotācija APSD vietas organizētājam vai APSD darbu vadītājam 90 LVL apmērā.Pašvaldības atbilstoši saistošajiem noteikumiem no NVA iesniegtajiem bezdarbnieku sarakstiem, kas izveidoti atbilstoši nosacījumiem, būs tiesīgas prioritārā kārtā pirmos iesaistīt tos bezdarbniekus, kam tas vairāk nepieciešams, ņemot vērā pašvaldību saistošajos noteikumos noteiktos kritērijus

Projektā paredzēts kā 33. pants Regulāri izmaksājamie sociālās

palīdzības pabalsti ir šādi:1) iztikas pabalsts – ēdiena, apģērba

un citu pirmās nepieciešamības vajadzību apmierināšanai;

2) mājokļa pabalsts – palīdzība mājokļa izdevumu (īres maksa, maksa par komunālajiem pakalpojumiem un citas izmaksas, kas saistītas ar dzīvojamās telpas lietošanu, t.sk. elektroenerģijas, gāzes un cietā kurināmā izmaksas) segšanai.

(2) Vienreiz izmaksājams sociālās palīdzības pabalsts ir vienreizējs pabalsts, kuru izmaksā ārkārtas situācijā.

Spēkā esošais 35. pants1) Pašvaldība no pamatbudžeta izmaksā pabalstu

garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai un dzīvokļa pabalstu.

(2) Pašvaldība, neizvērtējot personas (ģimenes) ienākumus, var piešķirt personai (ģimenei) vienreizēju pabalstu ārkārtas situācijā, ja stihiskas nelaimes vai iepriekš neparedzamu apstākļu dēļ tā nespēj apmierināt savas pamatvajadzības.

(3) Ja ir apmierināts pamatots pašvaldības iedzīvotāju pieprasījums pēc pabalsta garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un dzīvokļa pabalsta, pašvaldība, izvērtējot ģimenes (personas) ienākumus, ir tiesīga no pašvaldības pamatbudžeta izmaksāt arī citus pabalstus ģimenes (personas) pamatvajadzību apmierināšanai.

(4) Šā panta trešajā daļā minēto pabalstu veidu, apmēru, izmaksas kārtību un personas, kuras ir tiesīgas saņemt šos pabalstus, reglamentē pašvaldības saistošajos noteikumos.

(5) Dzīvokļa pabalsta apmēru, izmaksas kārtību un personas, kuras ir tiesīgas saņemt šo pabalstu, reglamentē pašvaldības saistošajos noteikumos.

Likumprojekta 34.pants. Sociālās palīdzības pabalstu aprēķināšana un piešķiršana(2) Ministru kabinets nosaka ikmēneša ienākumu līmeni personai mājsaimniecībā (turpmāk – ienākumu līmenis), kuru nepārsniedzot pašvaldības sociālais dienests piešķir iztikas pabalstu.(3) Iztikas pabalstu aprēķina, par pamatu ņemot šī panta otrajā daļā noteikto ienākumu līmeni:1) vienas personas mājsaimniecībai – 100 procentu apmērā no ienākumu līmeņa;2) pirmajai personai mājsaimniecībā – 100 procentu apmērā no ienākumu līmeņa;3) otrajai un katrai nākamajai pilngadīgai personai – 90 procentu apmērā no ienākumu līmeņa;4) katram bērnam līdz četrpadsmit gadu vecumam – 60 procentu apmērā no ienākumu līmeņa;5) katram bērnam no četrpadsmit gadu vecuma – 80 procentu apmērā no ienākumu līmeņa.(4) Pašvaldības dome var noteikt citu ienākumu līmeni, kas nav zemāks par šā panta otrajā daļā noteikto ienākumu līmeni, kuru nepārsniedzot pašvaldības sociālais dienests sniedz atbalstu iztikas nodrošināšanai.

 

(

Likumprojekta 34.pants. Sociālās palīdzības pabalstu aprēķināšana un piešķiršana

(5) Mājokļa pabalstu aprēķina kā starpību starp pašvaldības noteiktajiem normatīvajiem ikmēneša izdevumiem par mājokli un 25 procentiem no mājsaimniecības kopējiem ienākumiem.(6) Mājokļa pabalstu piešķir mājsaimniecībai, kurai kopējie ienākumi ir mazāki par 25 procentiem no pašvaldības noteiktajiem normatīvajiem ikmēneša izdevumiem par mājokli. (7) Ievērojot šā likuma 5.pantā noteiktos pamatprincipus, pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka normatīvos ikmēneša izdevumus par mājokli, sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanas periodu un izmaksas termiņus, materiālo resursu vērtēšanas kritērijus, kā arī vienreizēja pabalsta ārkārtas situācijā apmēru, piešķiršanas nosacījumus un pabalstu piešķiršanas kārtību.