STARP BRĪDIS - AktualitātesRūjienas vidusskolas izdevums STARP BRĪDIS 2013. gada 3. oktobrī (NR. 8) 3 Septembris visiem, kas saistīti ar skolu, ir kā jaunā gada mēnesis. Viss

STARP BRĪDISRŪJIENAS VIDUSSKOLAS IZDEVUMS CETURTDIENA 2013. GADA 3. OKTOBRIS

1

Mēs, desmitās klases skolēni, vēlamies dalīties savās izjūtās par Aristoteli. Aristoteļa nedēļa mūsu skolā notika no 23.septembra līdz 26.septembrim. Tā mums, desmitajiem, bija piedzīvojumiem pilna nedēļa. Pirmdienā mums nācās pārģērbties par biznesmeņiem, otrdienā bija disko tēma, trešdien iejutāmies raganu un burvju ādā, bet ceturtdienā zēni pārģērbās par meitenēm, bet meitenēm -par puišiem. Ceturtdienas vakarā notika nakts trasīte, par kuras saturu vienpadsmitie bija ļoti rūpīgi padomājuši,- bārā mūs pacienāja ar dīvainas izcelsmes kokteiļiem, frizētavā lika matu maskas, braucām no slidkalniņa un ēdām vakara zupu.

Vakara noslēgumā, piedaloties pašam Aristotelim, mums bija jādod zvērests, kas skanēja šādi:

“Es, 10. klases skolnieks/skolniece,Svinīgi apsolos

Celt un nest Rūjienas vidusskolas goduUn vārdu. Vecākās klases

(it īpaši 11-tos), kā arī skolotājusUn skolas darbiniekus

Godā turēt. Nelēkt ārā pa logu,Nezagt bumbas, nestaigāt pa jumtu.

Vienmēr palaist mīļos 11-tos skolas kafejnīcā pa priekšu,

Kā arī izlīdzēt 11-tajiem, ja maciņš tukšs,Būsim kulturāli, bezgala patriotiski

Un visādi citādi lieliskiUn paklausīgi vidusskolēni,

Svēti apsolāmies cienīt un kalpot 11-tajiemUn Rūjienas vidusskolai.

Mūžīgi mūžos!Forever and always! “

Nu ko, tagad esam īsti vidusskolēni. Tā bija viena no labākajām pieredzēm mūsu jauno vidusskolēnu dzīvēs. Paldies 11. klases skolēniem un audzinātājai Līgai Stupelei par garšīgo kliņģeri un silto tēju pasākuma izskaņā.

Diāna Beireša un Sindija Ozoliņa

ARISTOTEĻA NEDĒĻA

STARP BRĪDISRūj ienas vidusskolas izdevums 2013. gada 3. oktobr ī (NR. 8)

2

Skolēni, jaunais mācību gads jau rit pilnā sparā, tāpēc izvēlieties mērķus, neslinkojiet un tiecieties pēc tiem, lai mācību gada beigās par paveikto lepni būtu gan jūs paši, gan vecāki, gan arī skola!

Aicinu jūs visus aktīvi iesaistīties skolas dzīvē, piedalīties ideju ģenerēšanā un pasākumu izveidē, kā arī rosinu jūs sparīgi darboties interešu pulciņos un ārpusstundu aktivitātēs.

Šogad atkal turpināsim veidot skolas informatīvo izdevumu „Starpbrīdis”, un tajā jūs regulāri varēsiet lasīt intervijas gan ar absolventiem, gan ar skolotājiem, gan ar skolēniem. Tāpat uzzināsiet, kas notiek klašu kolektīvos un kādas tematiskas tikšanās apmeklē vidusskolēni. Stāstīsim par visiem skolas dzīves jaunumiem gan lielajā, gan mazajā skolā.

Pozitīvām emocijām, labām atzīmēm un smaidiem pilnu 2013./2014. mācību gadu!

Anna Amanda Bērziņa

REDAKTORES SLEJARūjienas vidusskolā no 29.augusta līdz 18.septembrim viesojās četri skolēni

no Rūjienas sadraudzības pilsētas Higašikavas (Japāna). Šīs vizītes mērķis bija dot iespēju japāņu jauniešiem iepazīt Latviju un Eiropas kultūru kopumā, apjaust svešvalodu apgūšanas nozīmi.

Skolēni divas nedēļas pavadīja viesģimenēs, lai iejustos īstā latviešu dzīvē, iepazītu vietējos cilvēkus un vairāk apgūtu angļu valodu. Viņi piedalījās arī mācību stundās. Iepazīstinājām ciemiņus ar novada uzņēmējiem, cepām maizi, degustējām saldējumu, staigājām pa Skaņākalna takām, apmeklējām Rūjienas Izstāžu zāli un novada izglītības iestādes, kā arī atpūtas centru „AHA” Igaunijā.

Pēc pavadītā laika Rūjienā japāņu skolēniem nebija nekā slikta, ko teikt, jo viņi bija smēlušies tikai pozitīvu enerģiju, ieguvuši jaunus draugus un vienreizēju pieredzi. Pēc šīm divām nedēļām arī viņu angļu valodas zināšanas bija progresējušas un viņi jutās jau brīvāk.

Skolēni atzina, ka Latvija ļoti atšķiras no Japānas, jo jau skolas ikdiena ir citādāka – nav skolas formu un režīms ir daudz brīvāks. Ļoti atšķirīga arī ir ēdienkarte. Viņiem labprāt ēda mūsu kartupeļus, jo Japānā pieejamās kartupeļu šķirnes nav garšīgas. Viņi bija pārsteigti par to, ka kartupeļus lietojam uzturā ļoti daudz. Skolēniem labi garšoja arī piena produkti un Rūjienas saldējums, taču vislielāko pārsteigumu viņiem sagādāja arbūza un melones cena Latvijā, jo Higašikavā mazs arbūzs maksā Ls 20. Ne īpaši skolēniem garšoja bietes un Latvijā pieejamā zaļā tēja.

Japāņu skolēni ir veiksmīgi atgriezušies mājās un guvuši labas atmiņas par Rūjienu un Latviju. Paldies Rūjienas novada pašvaldībai par finansiālu un organizatorisku atbalstu ciemiņu uzņemšanā. Pateicība arī viesģimenēm: Ilzei Mūzei un Mūžu ģimenei, Sofijai un Renātei Kalniņām un Kalniņu ģimenei, Annai Amandai Bērziņai un Zviedru ģimenei un Paulai Bormanei un Bormaņu ģimenei.

Anna Amanda Bērziņa

JAPĀŅU SKOLĒNI RŪJIENĀ


3

Septembris visiem, kas saistīti ar skolu, ir kā jaunā gada mēnesis. Viss atkal sākas no jauna. Īpašs tas ir pirmo, devīto un divpadsmito klašu skolēniem, mūsu skolā arī piektajiem. Ne tikai jaunas telpas, bet arī skolasbiedri, skolotāji, mācību priekšmeti un situācijas. Tāpēc pirmās mācību gada dienas 5.klašu skolēni kopā ar audzinātājām izdzīvoja adaptācijas dienas.

Adaptācijas dienu mērķi ir iepazīties ar skolu, skolotājiem, dzīves likumiem, ar jaunās mācību situācijas savdabībām. Skolēniem jāmācās pieņemt jauno skolēna pozīciju skolā – pamatskolas skolēns, jāiepazīstas ar prasību atšķirībām un kopīgi jācenšas radīt labvēlīgu atmosfēru klases vidē.

5.a un b klases skolēni jauno situāciju centās apgūt ar dažādu aktivitāšu un spēļu palīdzību.

Spēja iekļauties klases kolektīvā ir lielā mērā atkarīga no katra paša, tāpēc pirmajā dienā mēs, 5.a klases skolēni un audzinātāja, centāmies apzināt savas labās īpašības. Tapa krāsainas rociņas ar ,skolēnuprāt, labākajām cilvēku īpašībām, un liels bija skolēnu pārsteigums, kad skolotāja norādīja, ka tās piemīt viņiem pašiem, jo neviens nevar pazīt īpašību, kādas viņam nav. Iepazīšanās ar skolas vidi notika ar spēles “Medības” palīdzību. Skolēni šo uzdevumu veica grupās, saņemot lapas ar norādēm par objektiem, kuros ikdienā nāksies nokļūt. Noslēgumā vēlreiz visa klase devās ekskursijā pa skolas telpām. Šajā dienā skolēni piedalījās arī skolas psiholoģes Kaivas organizētajā nodarbībā, kurā uzzināja, kas ir skolas atbalsta komanda, kādi speciālisti ir

tajā iekļauti un ko dara katrs no viņiem. Dienu beidzām ar jautrām savstarpējās saskarsmes spēlēm “Telegrāfs” un “Zirgu sacīkstes”, kur skolēni varēja atslābināties un kārtīgi izsmieties. Īpašu atzinību guva spēle “Olas, cāļi, dinozauri”, kuru nācās spēlēt pat vairākas reizes, jo visi gribēja izaugt līdz dinozauram.

Otrā diena sākās ar sasveicināšanās spēli, kur katram skolēnam bija jānosauc savs vārds un īpašība ar sava vārda pirmo burtu. Visiem spēles gaitā tas bija jāatceras, un, lai arī tas nebija grūti, jautrība nerimās vēl brīdi pēc spēles beigšanas. Šī diena bija veltīta klases noteikumu un īsta piektklasnieka portreta izveidošanai. Par to, kādam jābūt īstam piektklasniekam, viedokļi gan sakrita, gan atšķīrās, un katras grupas veikumu skolēni prezentēja kopīgajās aktivitātēs ar paralēlklasi. Otrā diena beidzās ar izvērtējumu, kur katram bija iespēja izteikties.

Aldim šajās dienās patika viss, bet visvairāk spēles, sākot ar “Medībām” un beidzot ar ”Zirgu sacīkstēm”. “Man patika, ka mums mācīja sadarbību komandā,” priecājas puisis, un tam piekrīt arī Kristers. Linards atzinīgi izsakās par spēlēm “Olas, cāļi, dinozauri” un “Lēkājošās lapas” .Viņš cer, ka arī pārējās dienas būs tikpat foršas. Ralfs divas dienas pavadījis brīnišķīgi un apgalvo, ka ir sapratis, kā ir būt “lielā skolā”. Roberts atsaucīgi izsakās par sadarbības spēli ar paralēlklasi. Viņš atzīst, ka spēlē nevajadzēja domāt par ātrumu, bet par sadarbību. Kristai iepatikušies laipnie skolotāji, kas ir smaidīgi un labprāt atbild uz jautājumiem. Un vēl viņa priecājas, ka arī klasesbiedri ir laipni un draudzīgi. Diānai un Aleksandrai patikusi psiholoģes Kaivas nodarbība un iespēja labāk iepazīt jauno audzinātāju un viņai arī savus jaunos audzēkņus. Arī Sabīne atzinīgi izsakās par pirmajiem iespaidiem “lielajā skolā”: “Mēs iemācījāmies ne tikai jaunas spēles, bet arī to, kad esam sadalīti komandā, jābūt saticīgiem un draudzīgiem. Es lielajā skolā jūtos tā, it kā sen te ietu.” Rūdolfs ir sapratis, ka viena no svarīgākajām piektklasnieka īpašībām ir gudrība, viņš izsaka cerību, ka tikpat lieliski kā šajās dienās, viņš jutīsies arī turpmāk. Draudzenes Samanta un Amanda piekrīt visam, ko saka klasesbiedri, un piebilst, ka jutušās patiešām labi. Ritvars sarunai pieliek punktu: ”Esmu gandarīts, ka mācos 5.klasē.”

Vēlētos, ka prieks, ar kādu skolas gaitas uzsāk šie piektklasnieki, nezustu! Lai veiksmīgs, saticīgs un panākumiem bagāts ir šis 2013./2014.mācību gads!

5.a klases audzinātāja Laine Vasiļjeva

ADAPTĀCIJAS DIENAS 5.KLASEI RŪJIENAS VIDUSSKOLĀ


4

Saulainā vasara savas durvis lēnītēm ver ciet. Toties skolas bērni atkal lēnītēm ver vaļā skolas durvis. Liela daļa skolēnu tās ver, lai atkal tiktos ar saviem klases biedriem. Tikai pirmklasnieki skolas durvis ver nedrošāk, ar vaicājošu skatienu acīs. Kā mani pieņems skolā? Kā iekļaušos skolas vidē? Kādas izveidosies attiecības ar klases biedriem un skolotājiem?

Jauno mācību gadu uzsākot, atbildes uz daudzajiem jautājumiem pirmklasniekiem un citiem 1.-4.klašu skolēniem palīdzēja rast adaptācijas dienas. Pirmajā skolas nedēļā skolotāji rūpīgāk plānoja mācību procesu un dažādas aktivitātes, lai varētu izrunāt vasaras iespaidus, radītu labvēlīgu atmosfēru klasē un veicinātu skolēnu savstarpējās sadarbības prasmes. Šī gada adaptāciju dienām izvēlējāmies nosaukumu „...arī grāmata Tev piedāvās izvēli”. Trešajā skolas dienā kopīgi veidojām „Ziedu grāmatu” skolas pagalma zālājā. Neizpalika arī pārsteigums – pie mums ciemojās Japānas viesskolēni no sadraudzības pilsētas Higašikavas. Tapa arī kopīgs foto. Ceturtās skolas dienas pēcpusdienā katra klase veidoja savu „Labas uzvedības grāmatu”. Tika izstrādāti klases uzvedības noteikumi , kurus ievērot pagalmā, garderobē, ēdamzālē, gaiteņos un kāpnēs, aktu zālē. Ceram, ka kopīgi izstrādātie noteikumi palīdzēs radīt labvēlīgāku atmosfēru skolā. Pirmās skolas nedēļas izskaņā skolas saime pulcējās skolas sporta laukumā, lai pārlapotu „Ugunsdrošības grāmatu”, jo pie mums ciemojās VUGD Vidzemes reģiona brigādes Valmieras nodaļas Rūjienas posteņa brigāde. Posteņa komandieris – vecākais inspektors Edmunds Bambāns iepazīstināja ar ugunsdzēsības un glābšanas darbu norisi. Skolēniem īpaši saistoši bija dažādie demonstrējumi. Adaptācijas dienas izskanēja pirmdien, kad skolā viesojās Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Valmieras iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākā inspektore Rita Ozarska. Skolēni iepazinās ar „Drošības grāmatu” un tika informēti par drošību atrodoties uz ielas, mājās un saskarsmē ar citiem cilvēkiem, vienlaikus pievēršot uzmanību savstarpējām attiecībām ar saviem skolas un klases biedriem, aicinot izturēties draudzīgi vienam pret otru.

Gribas ticēt, ka aizvadītās adaptācijas dienas palīdzēs skolēniem uzsākt mācību procesu ar mazāku satraukumu. Lai mums visiem veiksmīgs jaunais 2013./2014.mācību gads!

Skolotāja Silva Liepiņa

TEV TIEK PIEDĀVĀTA IZVĒLE


5

Jau vairākus gadus katra mācību gada sākumā mūsu skolā notiek Drošības nedēļa 1.–4.klašu skolēniem - pasākums, kura laikā vienlaikus visās Latvijas skolās tiek aktualizēti dažādi ar drošību saistītie jautājumi, sekmējot un pilnveidojot skolēnu zināšanas par tiem, savas un citu drošības un veselības saglabāšanai.

Šajā mācību gadā Drošības nedēļa „Droša un veselīga skolas vide“ norisa laikā no 23.septembra līdz 27.septembrim. Jau pašā mācību gada sākumā adaptācijas dienās sākumskolas klasēs tika pārrunāti gan satiksmes drošības, gan uzvedības noteikumi. Skolēni pārrunāja, kā droši dzīvot un darboties dažādās vietās – mājās, skolā, uz ielas, ūdens tuvumā un citur. Klases gatavoja arī prezentācijas materiālu „Klases uzvedības noteikumi”, kurā atspoguļojās katras klases kolektīva izstrādātie noteikumi par uzvedību skolas pagalmā, garderobē, ēdamzālē, gaiteņos/ kāpnēs un aktu zālē.

Drošības nedēļas laikā 1.- 4.klašu skolēni iepazinās ar velosipēda aprīkojumu. Tika piedāvāta iespēja pārbaudīt savas velosipēda vadīšanas iemaņas, izbraucot velotrasi skolas pagalmā.

1.-4.klašu skolēni vissirsnīgāk vēlas pateikties zēnu mājturības un tehnoloģijas skolotājam Uldim Žīguram par velotrases šķēršļa pagatavošanu. Skolotāji sirsnīgi grib pateikties bērniem par aktīvu piedalīšanos un vecākiem par atsaucību Drošības dienu norisē.

Drošības nedēļa ir aizritējusi, esam guvuši daudz vērtīgu ieteikumu un praktisku padomu. Paldies!

Skolotāja Silva

Lapa. Koka lapa. Burtnīcas lapa. Balta lapa...Man priekšā balta lapa. Domāju, ko tajā tādu

paliekošu, vērtīgu ierakstīt? Negribas veltīgi sabojāt to, tāpēc rakstīšu par mūsu vērtību – Dzejas dienām.

Ja kļavu lapas sāk dzeltēt, paukšķēdami krīt kastaņi, rīts sagaida ar miglas palagu, tad klāt ir Dzejas dienas. Dabā krāsas sacenšas krāšņumā, bet Rūjienas vidusskolas 1. – 4.klašu skolēni Dzejas dienās lepojas ar savu valodas bagātību un skaistumu, kuru ietērpj katrs savās dzejas rindās.

Tā arī aizvadītajā nedēļā „mazās” skolas skolēni bija aizņemti ar dzeju. Un nav jau tur ko brīnīties, jo skolēni savus piedzīvojumus un pārdzīvojumus centās uzrakstīt dzejā. Varbūt tāpēc, lai Rainim nepaliktu garlaicīgi un viņš būtu drošs – dzeja te tiek turēta cieņā? Varbūt!

Piektdien bija pati svarīgākā – Dzejas stunda, aicinot tikties ar Raiņa dzeju, iepazīt jaunos dzejdarus un uzklausīt viņu uzstāšanos Autora krēslā. Dzejai tika veltīta arī rudens ziedu izstāde „......”, jo pirmo klašu skolēni savu ziedu kompozīciju nosauca kāda dzejoļa rindās. Dzejas stundas programmā šoreiz bija iekļauta klausītāju iesildīšanās daļa. Katras klases skolēni atraktīvā veidā runāja vienu Raiņa dzejoli. Klausītāju rindās bija manāma bērnu draudzene Pepija. Viņa skolēnus iepriecināja ar „Ceļojošo grāmatu” somām.

Skaļi aplausi lai vēlreiz skan jaunajiem autoriem, kuri savu jaunrades dzejoli nebaidījās skandēt lielajai skolas saimei, sēžoties Autora krēslā!

Liels paldies pirmklasniekiem un viņu vecākiem par ziedu kompozīciju izstādi!

Visjaukākie pateicības vārdi pedagogu kolektīvam par atsaucību, gaišas, pozitīvas noskaņas radīšanu!

Sirsnīgi paldies vārdi bibliotekārei Maijai par ilgstošo sadarbību, iedvesmošanu un neaizmirstamo atkalredzēšanās brīnumu!

Dzeja vienmēr izraisa neviltotas emocijas un interesi par literatūru, liek nedaudz citādām acīm paskatīties uz pasauli sev apkārt. Vārda māksla, prasme spēlēties ar valodu, saskatīt to, ko citi varbūt neierauga, piemīt tikai izredzētajiem, bet arī mums pārējiem jācenšas kopt sava valoda un jāatrod sirdij tuvas grāmatas, ko palasīt garajos rudens vakaros.

P.S. Autora krēsls. Kad skolēni ir uzrakstījuši kādu radošos darbu ( tas var būt gan ļoti īss, gan ļoti garš ), viņi varbūt vēlas ar to iepazīstināt klasesbiedrus. Tad var izmantot Autora krēslu. Tas var būt kāds krēsls , kas novietots klases priekšā vai citā ( labi pārredzamā ) vietā, kā arī speciāli izveidots krēsls ( kāds veco laiku, speciāli nokrāsots, izgreznots krēsls vai tml.). Tas ir kā spēles elements, kas iedrošina skolēnus nolasīt savu darbu.

Dzejas dienas noskaņas baudīja Silva Liepiņa

PADOMI UN TO REALIZĀCIJA DZEJAS DIENAS AUTORA KRĒSLĀ


6

''Neesmu no mājās sēdētājām...'' tā par sevi saka 9.a klases skolniece Agne Čākure. Vairāk par Agni varēsiet uzzināt, izlasot interviju ar viņu.

1. Kā tu pavadīji vasaru?Mana vasara bija piedzīvojumiem bagāta. Vasaras

sākumā biju vasaras jaunatnes olimpiādē, pēc tam biju basketbola treniņnometnē Jūrmalā, pēc tam sekoja atpūtas pauze no treniņiem, kuru pilnībā izmantoju, pavadot laiku ar draugiem. Laiks bija ideāls, tāpēc nebija daudz jādomā, ko darīt, neesmu no mājās sēdētājām, un man patīk būt cilvēkos, tāpēc daudz kur pabiju un iepazinos ar jauniem cilvēkiem. Pēc tam jau atkal sekoja treniņnometne, un nevienu tās dienas nenožēloju, laiks tika pavadīts lietderīgi. Vasaras beigas jau paskrēja vēja spārniem. Šī vasara bija tiešām ļoti jautra, viena no labākajām vasarām manā mūžā.

2. Kāds bija tavs vasaras spilgtākais piedzīvojums?Man ir grūti uz šo jautājumu atbildēt, jo nebija tāda

viena visspilgtākā, visa vasara tiešām kopumā bija ļoti spilgta. Dažreiz vakaros, sēžot mājās pie tējas krūzes, atveru attēlu mapi savā telefonā un pārskatu vasarā uzņemtos attēlus, tie iedveš manī smaidu un pozitīvisma devu.

3. Ko tu dari brīvajā laikā?Brīvajā laikā es trenējos basketbolā, rakstu skolas avīzei,

cenšos iesaistīties skolēnu domes aktivitātēs, pavadu to ar draugiem un ģimeni. Basketbols tiešām ir mana sirdslieta, neplānoju ar to saistīt savu karjeru, bet tā ir lieta, kas manī rada prieku un enerģiju. Protams, basketbols prasa ļoti daudz laika un ieguldījumu, bet droši varu teikt, ka tas ir tā vērts. Grūtais darbs treniņos un katra spēle nes man gandarījumu. Esot laukumā, ir īpaša sajūta, kā nekur citur, un man šķiet, ka šo varēs saprast tikai tie, kas paši spēlē basketbolu. Es tiešām nezinu, ko darītu, ja nespēlētu basketbolu, tā ir neiztrūkstoša manas ikdienas sastāvdaļa.

4. Es zinu, ka tu nodarbojies ar basketbolu. Vai tev bez tā ir vēl kāda aizraušanās?

Aizraušanās? Tas , kas mani patiesi saista, ir dzeja. Man patīk pašai ik pa reizei uzrakstīt kādu dzejoli, bet lasīt dzejas krājumus ir patiesi bauda. Reiz piekopu neparastu lasīšanas stilu, no bibliotēkas paņēmu kādas mazpazīstamas dzejnieces grāmatu, noliku uz

naktsgaldiņa, dienas beigās atšķīru nejauši izvēlētu lappusi un izlasīju dzejoli. Brīnumaini, bet daudzas reizes sagadījās tā, ka tur rakstītais sakrita ar dienas notikumiem, vismaz kaut kādā ziņā.

5. Kuri ir tavi mīļākie svētki? Kāpēc?Mani mīļākie svētki pilnīgi noteikti ir dzimšanas

diena. Es dievinu savu dzimšanas dienu. Šajā dienā es jūtos laimīga un starojoša, neskatoties uz to, kas man mugurā, vai uz to, ko daru. Viss šajā dienā ir īpašs, man tie ir dubultsvētki. Mana dzimšanas diena, 8.marts, ir arī Sieviešu diena. Visvairāk man patīk saņemt apsveikumus, it īpaši no man mīļajiem cilvēkiem. Katrs vienmēr man sagādā kaut ko īpašu un no sirds, tas liek sajusties tiešām jauki.

6. Nosauc 3 savas labās un 3 sliktās īpašības!Sākšu ar sliktajām(smejas), visvairāk, manuprāt, manī

ir slinkums, tas dažkārt valda pār mani. Tad vēl man piemīt aizmāršība un bezrūpība, bet tās noteikti nav tik izteiktas, kā visiem zināmais SLINKUMS. Labās, manuprāt, ir atraktivitāte, komunikācijas spējas un labsirdība. Tās vienkārši strāvo no manis, vismaz man pašai tā šķiet.

7. Kura ir tava visiemīļotākā vieta Rūjienā?Mana mīļākā vieta Rūjienā ir Ternejas parks. Esmu

tiešām priecīga, ka tas ir sakopts un tīrs. Man patīk tur vienkārši aiziet un pasēdēt, parunāties ar draugiem, padomāt. Tajā vietā ir kāda īpaša sajūta, neskatoties uz to, ka tur nav nekā pārsteidzoša.

8. Ar ko tu domā saistīt savu nākotni?Patiesību sakot, vēl nezinu. Skatos uz to ar piesardzīgu

skatienu, bet man ir kāds nodoms, lai gan tas nav saistīts ar sportu, tas manai sirdij un dvēselei ir vairāk kā tuvs, bet līdz tam vēl tāls ceļš ejams. Virzīšos uz to. Tas lai nu paliek noslēpumā. Bet savā tuvākajā nākotnē plānoju pabeigt pamatskolu šeit, Rūjienā, un pēc tam doties mācīties citur, visticamāk, ka uz tuvējo Valmieru.

9. Ko tu novēli visiem šajā rudenī?Es novēlu viesiem jauki pavadīt laiku, izbaudīt

labos laikapstākļus, neslinkot, nodarboties ar sportu, iesaistīties tik daudz aktivitātēs, cik vien ir iespējams, un, pats galvenais, piepildīt un tiekties pēc saviem sapņiem! Paldies par interviju!

Zanda Laura Šķiņķe

NEESMU NO MĀJĀS SĒDĒTĀJĀM


7

Šis gads Rūjienas vidusskolā ir iesācies ar dažādiem jaunumiem, viens no tiem-skolā ir jauns sporta skolotājs Jānis Aģis. Lai pastāstītu par viņu ko vairāk, devos uz interviju.

Pastāstiet, lūdzu, mazliet par sevi!Esmu dzimis Limbažos, mācījies Naukšēnu vidusskolā un LSPA, tagad dzīvoju Naukšēnos un strādāju Rūjienas vidusskolā par sporta skolotāju.Kādi ir jūsu hobiji, intereses?Protams, sports. Vistuvākais sporta veids man ir basketbols, tieši tāpēc pašlaik trenēju mazos sākuma sagatavošanas grupas basketbolistus. Man patīk arī futbols, kuru visvairāk spēlēju tad, kad biju maziņš un braucu pie vecmāmiņas, tur tas tika spēlēts ļoti daudz, un arī tagad to spēlēju. Vēl es nodarbojos ar florbolu, spēlēju FK Naukšēni, spēlējām Valmieras Vasaras līgā un Kocēnu atklātajā čempionātā. Cita mana interese ir dejošana. Ļoti patīk dejot ballēs, turklāt iemācījos dejot sporta dejas, un kopā ar savu partneri LSPA sporta deju konkursā ieguvu 2.vietu no 50 pāriem, tas bija aizraujošs piedzīvojums.

Jūs strādājat par sporta skolotāju, bet par ko gribējāt kļūt, kad bijāt maziņš?Visi puiši bērnībā grib kļūt par policistiem, tas jau ir ierasts. Godīgi sakot, man nebija tādu domu, es vienkārši

izbaudīju bērnību. Ja nu vienīgi par smagās automašīnas šoferi, tāda doma man pazibēja galvā.Kādēļ jūs nolēmāt atgriezties un strādāt savā dzimtajā pusē?Es to nolēmu darīt, jo saņēmu darba piedāvājumu, tas man bija izdevīgs, tādēļ atgriezos. Kaut gan mazliet jau pietrūkst Rīgas. Tur palika daudz draugu, ar kuriem kopām devāmies izklaidēties, apmeklējām man tik tuvos sporta pasākumus, basketbola spēles, paši spēlējām Grīziņkalnā, pa brīvajiem brīžiem devāmies sportot. Bet arī šejienei ir ļoti daudz plusu. Ir miers, var labi atpūsties, es daudz strādāju, un man nav īpaši daudz brīvā laika, tāpēc man tas patīk. Arī kā sporta skolotājam ir vieglāk strādāt, jo klasēs nav tik daudz skolēnu un var personiskāk pievērsties stundās, tas atvieglo bērnu uztveri.

Ar kādiem skolēniem ir visvieglāk strādāt?Manuprāt, tas atkarīgs no vecuma. Tā saucamajā problēmvecumā ar to uztveri ir, kā ir, bet ap 9.klasi jau ir pa visam labi. Skolēni klausa un dara visu, ko liek, un maz runā stundās. Visvairāk prieks strādāt ar skolēniem, kuri cenšas. Man visvairāk savā darbā patīk bērnu smiekli, tas, ka viņiem patīk tas, ko lieku darīt un ka varu redzēt progresu, tā ir brīnišķīga sajūta.Kādam, jūsuprāt, ir jābūt labam sporta skolotājām?Manuprāt, viņam jābūt daudzpusīgam, pašam jāprot daudzi sporta veidi, saprotošam, enerģiskam, zinošam. Man mazliet pietrūkst enerģiskuma. Saprotošs esmu pret tiem skolēniem, kuri izrāda centību un labu attieksmi stundās. Zināšanu līmenis visu dzīvi ir jāpapildina, bet tās zināšanas, ko esmu ieguvis līdz šim, noder. LSPA mums deva daudzpusīgus un praktiskus uzdevumus, un tie nostrādāja!Kādi ir jūsu nākotnes mērķi?Tālu mērķu man nav, tuvākie ir labi un pilnvērtīgi veikt savu darbu, un tad jau redzēs, kas notiks tālākā nākotnē.Paldies par interviju!

Agne Čākure

V I S VA I R Ā K M A N PAT Ī K B Ē R N U S M I E K L I


8

Vidars Zviedris ir Rūjienas vidusskolas direktors kopš 2011. gada. Direktora amatā pavadītie nu jau gandrīz 3 gadi viņam ļauj atskatīties, izvērtēt un pārdomāt, kas šajā laikā posmā paveikts ļoti labi un kas būtu vēl darāms. Lai par to uzzinātu, aicināju Vidaru Zviedri uz interviju.

Kādēļ jūs izvēlējāties strādāt par Rūjienas vidusskolas direktoru?

Iepriekšējais direktors aizgāja pensijā. Tika izsludināts konkurss uz direktora amatu Rujienas vidusskolā. Pieteicos tāpēc, ka gribēju savā dzīvē kaut ko pamainīt un arī censties ieviest ko jaunu Rūjienas vidusskolā. Visvairāk tas ir iespējams kā direktoram- nākt ar saviem piedāvājumiem, priekšlikumiem. Veidot komandu, kas visas idejas spētu realizēt. Mana lielākā vēlme, lai Rūjienas vidusskola novadā un apkārtējos novados kļūtu par vislabāko skolu. Tā bija un ir mana vislielākā vēlme.

Vai jums ir mainījies sākotnējais priekšstats par direktora darbu, strādājot šajā amatā jau vairākus gadus?

Es domāju, ka nav pārāk mainījies. Es īsti nezināju, kā tas ir,- strādāt par skolas direktoru. Bet darbs kā tāds ir interesants, jo notiek biežas situāciju maiņas. Darbinieki nāk ar savām problēmām, tāpēc nav vietas rutīnai, jo nekad viss pilnībā nav skaidrs. Man ir jācenšas atrisināt situācijas, kas ne katrreiz izdodas. bet man ir prieks, ja tomēr risinājumu varu rast. Un par to ir pateicīgi gan pedagogi, gan vecāki, gan, protams, arī skolēni.

Kā jūs vērtējat skolotāju kolektīvu Rūjienas vidusskolā?

Es skolotāju kolektīvu vērtēju kā ļoti spējīgu un darboties gribošu. Skolotāji ir gudri katrs savā mācību priekšmetā un dažādu pedagoģisko jautājumu risināšanā. Bet gribētos man kā direktoram no skolotāju puses izjust lielāku atsaucību skolas dzīves pilnveidē. Saprotu arī to, ka skolotājs bieži vien ir aizņemts ar tiešajiem pienākumiem, t.i., mācību darbu, gatavojot mācību stundas un konsultējot skolēnus. Protams, ne mazāk svarīgs ir laiks, kas tiek veltīts ģimenei. Katrā ziņā skolotaju kolektīvs ir spēcīgs, un man ir patīkami to vadīt.

Kas varētu būt apdraudējums Rūjienas vidusskolas pastāvēšanai?

Es nekādu tiešo apdraudējumu Rūjienas vidusskolas pastāvēšanai nesaskatu, bet, zinot to, kāda ir demogrāfiskā

situācija valstī un it sevišķi laukos, tas savu ietekmi šajā brīdī atstāj. Bērni, reizēm arī savu vecāku mudināti, izvēlas mācīties kādā no Valmieras ģimnāzijām, jo ģimnāzijas nosaukums skan labāk par vidusskolas nosaukumu. Apdraudējums varētu būt tas, ka strauji samazinās skolēnu skaits vidusskolas klasēs, šogad tikai 60. Pilnveidojam mācību procesu, izmantojot daudzveidīgas mācību metodes: piemēram, ekspedīcijas, mācību ekskursijas, āra nodarbības. Pozitīvi ir tas, ka no absolventiem saņemam labas atsauksmes par Rūjienas vidusskolā iegūto izglītību. Skolēniem, beidzot vidusskolu, ir pietiekoša zināšanu bāze, lai turpinātu tālāk studēt kādā augstskolā.

Kādas ir Rūjienas vidusskolas stiprās un ne tik stiprās puses?

Ne tik stiprā puse ir tā, ka skolēnu skaits ir mazāks nekā citās lielāko pilsētu skolās. Tātad mums ir mazāk skolēnu, kas iegūst godalgotas vietas mācību olimpiādēs un konkursos. Līdz ar to kvantitatīvais rādītājs uz kopējā Latvijas skolu fona nav tik augsts, kā mēs to gribētu. Pozitīvais ir tas, ka mēs lepojamies ar savu skolēnu sasniegumiem un priecājamies par visiem skolēniem, kas mums ir. Cenšamies viņiem dot to, kas skolai būtu jāiedod, -tās ir zināšanas, audzināšana, mīlestība pret pilsētu, skolu un vecākiem. Tās ir primārās lietas, kas skolai būtu jādod bērnam.

Vai jūs uzskatāt, ka Rūjienas vidusskolā mācās labi skolēni?

Protams, ka es tā uzskatu. Un mūsējie jau ir tie labākie! Tiem skolēniem, kam varbūt ne tik labi veicas, mēs palīdzam kļūt par labākajiem.

Man ir prieks par to, ka mūsu skolas skolēniem ir labi sasniegumi ikdienas mācību darbā un dažādās mācību priekšmetu olimpiādēs.

Ko jūs esat paveicis Rūjienas vidusskolas dzīves pilnveidošanā? Ko jūs plānojat mainīt nākotnē?

Varbūt ne gluži es esmu paveicis, bet ko mēs esam paveikuši. Kopā ar kolektīvu esam ieviesuši mācību ekspedīcijas kā obligātu mācību procesa sastāvdaļu. Ar Rūjienas pašvaldības atbalstu tiek nodrošināta mūzikas instrumentu spēles apmācības visiem skolēniem 1.-4. klasei. Piedāvājam bezmaksas autovadītāja tiesību iegūšana 11. klases skolēniem. No finanšu līdzekļiem, kas ir pašvaldības rīcībā, liela daļa tiek novirzīta Rūjienas vidusskolai. Tiek turpināts darbs pie klašu telpu remontiem. Tiek pilnveidots klašu inventārs. Ir uzbūvēta jauna sporta halle. Iegādāti dažādi mācību līdzekļi. Ir pievienota trešā ēka Rūjienas vidusskolai, kas ir bijusī Rūjas skola, un arī ir iesniegts projekts šīs ēkas renovācijai. Arī nākotnē ir gaidāmas labas pārmaiņas. Ir iesniegti projekti skolas stadiona rekonstrukcijai un Mazās skolas ēkas renovācijai.

Ar ko jums saistās Rūjienas vidusskola?Rūjienas vidusskola man saistās ar bērnību un ar visu

šeit, Rūjienā, pavadīto laiku. Rūjienas vidusskolā esmu mācījies no 1. līdz 11. klasei, jo Padomju laikos vidusskolā bija 11 klašu izglītība. Pats esmu skolas absolvents. Es arī kā sportisks cilvēks vienmēr regulāri esmu gājis uz sporta zāli un piedalījies un arī popularizējis Rūjienas vārdu dažādās sacensībās.

M Ū S Ē J I E I R T I E L A B Ā K I E

(turpinājums 9.lpp)


9

Rūjienas vidusskolā ir tradīcija aicināt uz skolu absolventus, lai viņi tiktos ar skolēniem un stāstītu par to dzīvi, kas turpinās pēc skolas absolvēšanas. Kādiem izaicinājumiem jābūt gataviem? Kas atbildīgi un pamatīgi jādara, vēl sēžot skolas solā, lai vēlāk būtu viegli veidot savu karjeru? Šoreiz uz šiem un citiem jautājumiem atbildes sniegs 2011. gada absolvente un LU Sociālo zinātņu fakultātes 3. kursa studente Iveta Švalbe un Valgas Profesionālā centra(Igaunija) Starptautiskās loģistikas programmas students un 2012. gada absolvents Roberts Namnieks.

Kāda ir Tava labākā pieredze vai spilgtākās atmiņas no Rūjienas vidusskolā (turpmāk-RV) pavadītajiem gadiem?

Roberts: Manas spilgtākās atmiņas no Rūjienas vidusskolā pavadītajiem gadiem ir veiksmīga piedalīšanās dažādos projektos - GLOBE, EUROSCOLA, COMENIUS, Baltic Sea Project. Aktivitātes, kas saistītas ar šiem projektiem, paplašināja manu redzes loku, padarīja interesantāku ikdienu. Visa pamatā bija visnotaļ atbildīgs darbs, lai sasniegtu projekta mērķus un iegūtu pieredzi, piedaloties pieredzes apmaiņas braucienos, tas viss man palīdzēja attīstīties kā personībai, jo katrs šāds brauciens un dzīvošana citā valstī prasa sava veida atbildību un norūda raksturu. Otrkārt, mācību darbs, mācoties Rūjienas vidusskolā, lika daudz strādāt patstāvīgi, tas man labāk palīdzēja plānot savu brīvo laiku un atbildēt par sevi, savām sekmēm un saviem skolēna pienākumiem.

PA Š A N A L Ī Z E U N KO M A N D A S D A R B S

Kas jums vislabāk patīk Rūjienas pilsētā?

Bieži esmu teicis, ka man Rūjienā patīk tas, ka atšķirībā no lielpilsētām ceļu krustojumu varu izbraukt ar pirmo reizi. Patīk tas, ka pilsēta ir zaļa. Manā skatījumā cilvēki ir laipni. Mīnuss ir tas, ka Rūjienas sabiedrībā valda „mazpilsētas sindroms” un cilvēkiem dažkārt patīk patrīt mēli.

Kā jūs pavadāt savu brīvo laiku?Brīvā laika man nav daudz.

Pārcēlāmies ar ģimeni dzīvot uz privātmāju. Iepriekš dzīvojām dzīvoklī. Protams, jebkuram

privātmājas īpašniekam ir daudz darbu savā mājā. Brīvo laiku pavadu sportojot un dažreiz arī paceļoju.

Nosauciet piecas savas raksturīgākās īpašības?

Mierīgs, komunikabls, atraktīvs, sportisks, gudrs.

Kura ir jūsu vismīļākā nedēļās diena?

Piekdienas ir manas vismīļākās dienas. Un, protams, kā arī katram skolēnam ,piektdiena ir vislabākā!

Vai jūs daudz ceļojat? Nosauciet valstis, kurās esat bijis!

Ceļojis esmu daudz. Gribētu vēl vairāk ceļot, bet esmu jau arī bijis daudzās valstīs: Igaunijā, Krievijā, Baltkrievijā, Lietuvā. Apceļoju arī Eiropas valstis: Franciju, Grieķiju, Poliju, Austriju, Vāciju, Itāliju, Zviedriju, Somiju. Esmu bijis Apvienotajos Arābu Emirātos, Taizemē, Japānā, Ēģiptē, Amerikas Savienotajās Valstīs.

Ko jūs novēlētu skolēniem un skolotājiem šajā mācību gadā?

Novēlu vairāk smaidīt, un vairāk smaidīt savā starpā. Būt nedaudz iecietīgākiem. Skolotājiem dot zināšanas, bet skolēniem ņemt tās pretī.

Jānis Pelcis

(turpinājums no 8.lpp)



10

Iveta: Manuprāt, arī sliktā pieredze ir laba pieredze, bet, ja nu reiz par labo, – vislielākais ieguvums bija pareizās profesijas izvēle. Ja pamatskolā vēl svārstījos no vienas sapņu profesijas uz otru, tad vidusskolā izvēle bija skaidra un pamatota, un tā tas nebūtu noticis, ja mani nepabikstītu klases audzinātāja Alda Jansone. Varētu teikt, ka viņa ir mana labākā pieredze. Tieši audzinātāja bija tā, kura mani iesaistīja Skolēnu domes dzīvē jau 9. klasē. Tur darbojoties, attīstīju publiskās runas spējas un, protams, arī rakstīšanas iemaņas. Pateicoties Aldai, es nokļuvu „Rūjienas Vēstneša’ redaktores Ilonas Dukures paspārnē.

Par spilgtākajām atmiņām jau ir cits stāsts. Viss vidusskolas laiks jau ir kā viens liels, spilgts atmiņu albums ar daudz krāsainām lapas pusēm… bet pirmais, ko iedomājos – skolotājai Aldai bija divas audzināmās klases – mēs un septītie (tagad desmitie). Kamēr viņi bija pusdienās, mēs viņu somas sasējām vienā garā virtenē. Tie tik bija prieki, kad sīkie nāca tām pakaļ! Mēs pat to nofilmējām Vēl viena spilgta atmiņa – klases kopīgā gatavošanās ZZ čempionātam 11. klasē.

Vai, tavuprāt, ir vērts turpināt mācības RV pēc 9.klases?

Roberts: Manuprāt, pēc 9. klases nav vērts pamest Rūjienas vidusskolu, jo viss jau ir atkarīgs no paša skolēna, katrs pats zina, ko vēlas sasniegt savā dzīvē, un, ja ir mērķis nākotnei, tad problēmu nav. Īpaši atceroties savus vidusskolas gadus, varu teikt, ka labākais no visa ir tas, ka skolēns pats ir sev autors, jo ne jau skolotājam vajag tos mājas darbus, bet gan pašam skolēnam, jo tas ir veids, kā strādāt ar sevi, un šeit jau izriet tas, ka parādās katra skolēna atbildība pret skolu, jo atbildība par savu veikumu darba tirgū ir neizbēgama un alga no nekā nedarīšanas nepieaug. Visa pamatā ir attieksme un cieņa gan pret sevi, gan skolotāju. Viss jau ir mūsos pašos. Protams, vienmēr ir vieglāk aizbēgt no problēmām, bet vai tas ko atrisina? Manuprāt, tikai pasliktina. Būtu ļoti labi, ja skolēni diskutētu ar skolotājiem, veidotos kāds kopsaucējs, bet, ja saskarsme starp skolēnu un skolotāju ir kā sunim ar kaķi, tad diemžēl nekas nevar atrisināties- visa pamatā ir komunikācija un komandas darbs! Treškārt, Rūjienas vidusskola skolēniem piedāvā daudz iespēju šeit pat uz vietas Rūjienā, ka nemaz nav pamata pēc 9. klases pamest mācības Rūjienas vidusskolā. No savas puses iesaku skolēnam nākt ar saviem ierosinājumiem, lai mācību darbu un skolas dzīvi attīstītu un padarītu aizvien interesantāku. Skolotājam un skolēnam jābūt vienlīdzīgās pozīcijās, tas atrisinātu daudzas problēmas.

Iveta: Protams, ka ir vērts. Bet vidusskola ir izaicinājums. Ir jāmācās. Ir jāmācās, ja vēlies kaut ko dzīvē tālāk sasniegt. Jā, matemātika un ķīmija dažkārt var likties kā Ķīnas ābece, bet sekmīgu vērtējumu jau var nopelnīt jebkurš, ja vien ir motivācija un gribasspēks. Un tieši tas ir izaicinājums – ne jau izspiest četrinieku un kaut kā trīs gadus vidusskolā nomuļļāt, bet gan gribēt saprast šķietami neizprotamo spīdošas nākotnes vārdā.

Manuprāt, pēc 9. klases skolēns bieži vien vēl neizprot, kāda tad ir tā profesija, kurā viņš gribēs strādāt pēc skolas beigšanas. Daudzi izdara nepareizo izvēli – aiziet mācīties

uz profenēm un tad saprot, ka tas nepavisam nav tas, ko vēlētos darīt visu mūžu. Bet tiem, kuri paliek mācīties vidusskolā, ir laika izmēģināt, kas patīk, kas nepatīk. Ir laika saprast un iepazīt to jomu, kurā varētu nākotnē ar prieku darboties. Mazā Rūjiena skolēniem piedāvā lielas iespējas. Nemaz nav jāiet uz Rīgu. Skolā ir dažādi pulciņi. Arī vietējie uzņēmēji ir pretimnākoši. Domāju, ka tieši Rūjienā ir lielākas iespējas sevi pierādīt un realizēt idejas, ko Rīgā neviens pat neievērotu. Šobrīd skolēnu ir mazāk, tātad skolotājs var katram pieiet individuāli. Protams, arī RV ir mīnusi, taču katrai skolai tādi ir.

Kādas iespējas Tev tika dotas mācību laikā RV?Roberts: Mācību laikā Rūjienas vidusskolā

man tika dotas iespējas piedalīties dažādos starptautiskos un izglītojošos projektos - GLOBE, EUROSCOLA, Baltic Sea Project, Comenius, līdz ar to bija iespēja paplašināt zināšanas dažādās sfērās. Otrkārt, izmantoju iespēju piedalīties Zinātniski pētniecisko darba konkursā, tā bija brīvprātīga izvēle - piekrist vai nē, un es, protams, piekritu, tas man palīdzēja izprast lietas detalizētāk, pieiet lietām ar daudz globālāku skatienu. Un, tagad studējot Igaunijā, tas man palīdz pat ļoti, jo saprotu lietu būtību un vairāk varu darboties praktiski. Protams, bija arī iespēja dziedāt korī un dejot deju kolektīvā, un vēl daudz dažādas lietas darīt, bet vienmēr veicu izvēli, izplānojot lietas ilgtermiņā.

Iveta: Jā, tieši tā, iespējas tika dotas, bet ne visas es izmantoju vai pamanīju. Un varbūt arī nemaz nevajadzēja. Bet no tām, kuras izmantoju… Kā jau minēju iepriekš, Skolēnu dome ir viena brīnišķīga iespēja. Tur zem darbošanās pašpārvaldē slēpjas ievirzes vairākās profesijās – pasākumu organizators un vadītājs, režisors, žurnālists, sabiedrisko attiecību speciālists, mārketinga vadītājs, reklāmu veidotājs, grāmatvedis, sociālais darbinieks un citas. Katram pašam atliek vien tikai saprast, kura ir tā īstā nozare, kurā pilnveidoties tālāk. Vēl ar lielāko prieku izmantoju iespēju dziedāt korī un ansamblī, jo šobrīd, kad vairs nemācos vidusskolā, manā dzīvē pietrūkst vien tikai mūzikas.

Kādi, tavuprāt, ir skolēnu pašpārvaldes galvenie pienākumi?

Roberts: Manuprāt, skolēnu pašpārvaldes pienākumi ir, aktīvi sadarbojoties ar skolēniem un skolotājiem, skolas dzīvi padarīt interesantāku, ņemot vērā gan skolēnu, gan skolotāju viedokļus- būt kā tādam balansam starp šīm abām pusēm. Aktīvi sadarboties ar blakus esošajām skolām, kā arī meklēt jaunus sadarbības kontaktus, lai nemitīgi augtu un attīstītos, iegūtu jaunu pieredzi, ieviestu jaunas tradīcijas skolā, sasniegtu lielākus mērķus, kur nepieciešams mazliet lielāks interesentu un atbalstītāju pulks. Popularizēt Rūjienas vidusskolu ar visu, ko tā sniedz, ar iespējām, kādas ir, beidzot šo skolu, jo tā nav tikai izglītība, tas ir kas daudz vairāk, ko daudzas citas skolas nemaz nepiedāvā. Noteikti cīnīties par savu viedokli, ja nav atbalsta vienā vietā, paraudzīties mazliet plašāk un iet ar savu ideju, neskatoties ne uz ko, jo vienmēr būs cilvēki, kas atbalstīs, galvenais- pareizi pasniegt savas ieceres! Tā teikt, kas nepatīk vienam, tas patīk kam citam.




11

Iveta: Lielākā daļa sāk darboties Skolēnu domē, jo vēlas rīkot pasākumus. Jā, tas arī ir tas galvenais pienākums – izklaidējošu un/vai izglītojošu pasākumu organizēšana. Vēl, protams, arī konfliktu risināšana. Pašpārvalde ir starpnieks starp skolotāju un skolēnu, bet ir ne tikai jāsaprot un jāaizstāv skolēnu tiesības, bet arī jāpilda pienākumi un jāatrod veids, kā skolēniem pienākumu pildīšanu padarīt saistošāku. Skolēnu dome ir skolēna padomdevējs. Un pēdējais no svarīgajiem pienākumiem ir RV lielās domes sēžu apmeklēšana, kur jāaizstāv skolēnu viedoklis un jānāk ar ierosinājumiem, kā uzlabot vidi, kurā darbojas skolēns, kā cīnīties ar nesekmību, un jārunā par citiem jautājumiem.

Kā skola, tavuprāt, ir mainījusies, kopš esi beidzis savas mācību gaitas RV?

Roberts: Pēc manām gaitām RV ir mainījusies uz negatīvo pusi. Ar šo es domāju - ienākot skolā, neredzu gandrīz nevienu jaunieti, kuram acīs iemirdzētos prieks par kādu sasniegumu, kuru paveicis viņš pats vai kāds no klases/ skolas biedriem. Jauniešos ir zudusi interese par lietām kopumā, nav tā spara, nav komandas, ir tikai individualitāte. Ir skumīgi noskatīties uz to, ka skola nāk pretim jaunietim, dod visu, ko vien var, bet diemžēl jaunietis to neprot novērtēt, tas tāpēc, ka reāli dzīvē nav strādājis darbu un nesaprot lietu vērtību. Jauniešu redzes loks un intereses ir sašaurinājušās, un, kad piedāvā ko jaunu, tad tas ir vai nu jāsaplēš, vai netiek novērtēts, atzīts. Jaunieši ir tā iestagnējuši, ka uz visu jauno skatās ar skepsi un bez intereses. Atceroties savus skolas gadus RV, man nebija daudz no tā, kas ir šodienas jaunietim, proti, - iespēja bez maksas iegūt autovadītāja apliecību, pavadīt brīvo laiku modernā daudzfunkcionālā sporta hallē, kur pilnveidot sevi un attīstīt savu talantu sporta jomā, autobuss, kas kursē 3 reizes dienā, nodrošinot iespēju piedalīties dažādos pulciņos. Bet es pratu izaugt ar saviem resursiem, plānojot savu brīvo laiku, - mēroju ceļu uz māju, ejot kājām, lai ātrāk varētu izbraukt

ar riteni, tādējādi nodarbojoties ar sportu, vasarā strādāju, lai nopelnītu naudu savām autovadītāja tiesībām/ kursiem.

Iveta: Neesmu jau tik sen absolvējusi RV, lai uzreiz tā pamanītu, kas ir mainījies. Vai tad izskatos tik veca? Tad man būtu jāsāk strādāt par skolotāju vai atkal jāatsāk mācīties, lai saprastu, kas ir mainījies Domāju, ka tādas kā reformas skolā aizsākās līdz ar direktoru maiņu. Tā kā direktora Vidara Zviedra pakļautībā biju vien pusgadu, tad izjutu tikai pārmaiņu sākumu. Feini, ka skolā tagad atkal ir avīze. Es vidusskolas laikā vēl kā topošā žurnāliste par to vien varēju sapņot – būt redaktorei skolas avīzē. Manā laikā nebija arī vēl uzcelta sporta halle.

Jautājums Robertam. Tu šajā gadā strādāsi interešu izglītībā un mācīsi skolēniem loģistikas pamatus. Kāpēc, tavuprāt, skolēniem tas būtu svarīgi?

Roberts: Skolēniem loģistika sniegs iespēju paskatīties uz lietām ar plašāku skatienu, izprast savus mērķus un sākt jau šodien ar sevis pilnveidošanu sevis izvēlētajā sfērā. Tiks dota iespēja skolēniem apmeklēt ražošanas uzņēmumus un iestādes, kur skolēni gūs zināšanas par to ,ko tad īsti šāda sfēra pieprasa no darbinieka. Otrkārt, loģistika māca arī sadarboties vienam ar otru, veicinot saskarsmes spējas un prasmi strādāt komandā, lai kopīgi sasniegtu mērķus. Pavisam noteikti šīs zināšanas iemācīs būt atbildīgiem pret saviem pienākumiem, jo reāli skolēns saskarsies ar to, ka, ja nebūs atbildīgs par savu pienākumu, tad ekskursija vai kāda cita aktivitāte tiks atcelta, jo iztrūks ''ķēdes'' posms un zaudēs uzticību savu biedru acīs. Skolēnu domei pavērsies iespējas jauniem projektiem un sadarbības iespējām ar skolām Latvijā un Igaunijā. Varēs paplašināt kontaktu loku ar līdzīgi domājošiem un augt starptautiskā līmenī, kā arī pilnvērtīgi izmantot savu brīvo laiku. Loģistika padarīs skolas dzīvi dzīvīgu un radošu, un tās autori būs paši jaunieši.

Kas, tavuprāt, būtu jādara katram skolēnam un skolotājam,

lai padarītu mācību procesu RV kvalitatīvāku?

Roberts: Manuprāt, katram skolēnam būtu jāsāk ar sevis analizēšanu, uzdodot sev jautājumu: kāpēc es mācos Rūjienas vidusskolā, ko es vēlos sasniegt ? Iemācīties cienīt skolotājus- pirms ko teikt skolotājam, sev pajautāt, kāds ir iemesls tam, lai es teiktu savu domu, ko es no tā iegūšu ? Sniegt skolotājam atgriezenisko saiti, ieteikt savas idejas un analizēt skolas dzīvi kopumā! Iemācīties uzvesties un būt draudzīgam vienam pret otru, respektēt otra idejas un palīdzēt tās īstenot.

Skolotājam iesaku mainīties un attīstīties laikam līdzi. Skatīties uz skolēniem vienlīdzīgi, nešķirot viņus. Ieklausīties skolēnu idejās. Ieviest jaunas metodes, lai skolēnam saprotamākā veidā pasniegtu savas nozares zināšanas, iesaistīt skolēnus praktiskos darbos, pielietot teoriju praktiski. Saprotamā veidā ierādīt skolēna robežas, neļaut viņam ņemt virsroku par skolotāju, iemācīt respektēt skolotāju kā tādu. Ļaut skolēnam brīvprātīgi iesaistīties pasākumos. Piesaistīt interesantus speciālistus, kas dalītos pieredzē par kādu no mācību priekšmetiem. Manuprāt, tas viss būs panākums ceļā uz veiksmīgu izaugsmi un Rūjienas vidusskolas atdzimšanu - tā būs atslēga uz mūsdienīgu un eiropeisku dzīvi Rūjienas vidusskolā un Rūjienas novadā!

Iveta: Mācības jau ir labas. Zināšanas ir labas! Vienkārši dažiem skolotājiem varbūt vajadzētu mainīt taktiku, kā to mācību vielu skolēniem pasniegt, jo līdzi laikam mainās arī skolēnu paradumi. Kas varbūt maniem vienaudžiem tolaik šķita interesants, tas šobrīd skolēniem šķiet garlaicīgs, tāpēc arī skolotājam jāmācās un jāmainās. Ir grūti motivēt skolēnus. Ir labi, ja skolēni katru rītu jau ir gatavi uzsūkt zināšanas, bet tie ir kādi 5% vai mazāk no visa skolēnu skaita. Ko darīt ar tiem pārējiem 95%, lai domā Izglītības un zinātnes ministrija.

Paldies par sarunu!Anna Amanda Bērziņa



12

No 11. līdz 13. jūnijam 6. b klases skolēni devās aizraujošā ekskursijā uz Ventspili. Braucām ar kuģīti ''Hercogs Jēkabs''. Bija liels vējš, bet tas netraucēja izbaudīt braucienu. Paviesojāmies arī Ventspils akvaparkā. Tur bija ļoti jautri :) Braucot pa pilsētu, pamanījām daudz govju. Tās bija tik krāšņas! Pabraucām arī ar mazbānīti un patrakojām pa atrakciju parku. Vakarā apmetāmies kempingā ''Jēņi''. Līdz jūrai bija jāiet pusotrs kilometrs, bet tas mums netraucēja pavadīt laiku pie jūras. Ekskursija bija izdevusies. Iesaku arī cietiem aizbraukt uz Ventspili.

Krista Strode

20. septembra pusdienlakā 6.b klase devās pašu organizētajā pārgājienā ar uzdevumiem un noslēguma pikniku. Pārgājienā piedalījās 3 grupas. Katrai grupai tika doti norādījumi nākamajam mērķim un uzdevums, kas jāizpilda, lai dabūtu punktus. Bija jālec, jākliedz, jāmet, jānes, jāiet ar basām kājām un, pats galvenais, ar fotoaparātu jāiemūžina uzdevumu izpilde. Pēdējais uzdevums visiem bija vienāds - doties uz Mūrnieku ielu 10, dziedot kādu ārzemju dziesmu. Galamērķī pie ugunskura uzcepām desas un paspēlējām spēles lielajā pļavā. PALDIES mūsu atsaucīgajai skolotājai Marutai Bergai par pārgājiena organizēšanu un klasesbiedrenei Sārai par pagalma ''izīrēšanu''!

Krista Strode

KLASES EKSKURSIJA VASARĀ

KLIEDZĀM, METĀM, NESĀM, DZIEDĀJĀM


13

Š.g. 12.septembrī 9.a un 9.b klases skolēni ar audzinātājām Ilgu Penku un Gunu Kūlu devās ekskursijā uz Valmieru.

Valmierā mēs apmeklējām ''Sajūtu taku'', kas bija 2,7 km gara un kurā bija jāstaigā pa akmentiņiem, čiekuriem, stikla lodītēm, mizām, keramzīta bumbiņām, smiltīm un mālu. Ja to darīja basām kājām, tad, Imantasprāt, varēja kārtīgi izmasēt kāju pēdas un izbaudīt nebijušas sajūtas. Man patika sajūtu taka, jo es nekad dzīvē vēl nebija piedzīvojusi tādas emocijas. Ivita domā, ka sajūtu taku vajadzēja izmēģināt visiem klasesbiedriem, arī tiem, kuri ne mirkli nenoāva apavus. Ejot pa taku, pavērās rudenīgs skats uz Gaujas stāvajiem krastiem. Kristīne teica, ka skats bija izcils, un zēni viņai piekrita.

Pēc pastaigas svaigā gaisā visi, kas vēlējās, varēja

relaksēties J.Daliņa spa centrā - pirtī un baseinā. Sendija un Imanta domā, ka baseins un pirts bija lieliski, meitenes kārtīgi atpūtās pēc pastaigas. Tie, kas nevēlējās doties baseinā, spēlēja spēles. Alisei visvairāk patika spēle ''Kartupeļi''. Tad mēs ēdām picas, kuras mums piegādāja ''Čili pica'' .

Pēc tam mēs devāmies uz Valmieras muzeja pagrabu, kurā gan atkārtojām, gan uzzinājām daudz ko jaunu par Valmieru un tās apkārtni pirms vairākiem gadu simtiem, pat tūkstošiem. Gides stāstījums bija aizraujošs un eksponāti interesanti, atlika tikai sekot līdzi, kā Akmens laikmetu nomainīja Bronzas, kā Bronzas laikmetu nomainīja Dzelzs utt. Elīnai, Elīzai, Imantai visvairāk muzejā patika meža cūka, jo tā cilvēkiem deva daudz ko: pārtiku, apģērbu, apavus, rotas un darba rīkus. Muzejā varēja redzēt, kā Livonijas

laikā ģērbās gan vīrieši, gan sievietes, gan bruņinieki. Alisei šķita iespaidīgi, ka bruņiniekam ikdienā bija jānēsā apģērbs(bruņas), kas svēra līdz pat 30 kg.

Visi skolēni bija priecīgi, ka tika dots brīvais laiks, lai varētu papusdienot.

Ekskursijas nobeigumā mēs devāmies uz ''Valmieras ūdeni''. Mēs, klausoties gides stāstījumā, izpildījām darba lapas ķīmijā, tādējādi uzzinājām daudz ko jaunu par ūdeni, tā sastāvu, iegūšanu un attīrīšanu. Elīzai un Alisei patika izbaudīt tīra ūdens garšu. Man likās interesanti, ka ūdeni attīra ar dabiskajiem filtriem: šķembām un smiltīm.

Visi skolēni vienbalsīgi atzina, ka šī ir bijusi interesanta un izglītojoša ekskursija. Ivita, Sendija, Ziedīte un Imanta ieteica, ka līdzīgas ekskursijas vajadzētu rīkot biežāk. Ar prieku gaidīsim nākamo ekskursiju!


9. KLAŠU EKSKURSIJA PA “SAJŪTU TAKU” VALMIERĀ


14

10. klases skolēni septembra vidū devās mācību ekspedīcijā uz Rūjas skolu. Šajā ekspedīcijā mēs uzlabojām savas zināšanas dabaszinībās, iepazinām tuvāk viens otru un lieliski atpūtāmies.

Ceļu no Rūjienas vidusskolas līdz Rūjas skolai mēs mērojām ar kājām, un mūsu galvenais uzdevums gājiena laikā bija noteikt un pierakstīt augu un koku sugas, kā arī būt vienotiem un palīdzēt katram, kuram bija radies kāds jautājums. Kad bijām nonākuši galā, mēs iekārtojāmies, papusdienojām. Tad prezentējām pa ceļam paveiktos uzdevumus un veicām „Autogrāfu medības”. Izrādījās, ka klasē nav neviena skolēna, kurš būtu vienīgais bērns ģimenē. Tad veicām pētnieciskos darbus bioloģijā un fizikā. Pētnieciskos darbus mēs izpildījām ļoti labi. Skolotāji bija apmierināti, un arī paši bijām priecīgi par paveikto.Pēc padarītā darba mums bija neliela atpūta, kuras laikā, kā jau katrā ekspedīcijā, notika jautrības, un šoreiz klases zēni meitenēm pa logu izmeta matračus. Protams, meitenes ar to nesamierinājas un dažādos veidos centās viņiem atriebties. Tas viss turpinājās, līdz zēni vēlējās slēgt pamieru. Pēc kāda laika mūs apciemoja sporta skolotājs un organizēja dažādas spēles. Šajās spēlēs uzvarēja meiteņu komanda ar kapteini Jāni. Zēni ar šādu rezultātu nevarēja samierināties un izdomāja, ka vajag ūdens kaujas. Tā, dabūjuši spaiņus, viņi aplēja visus, kas gadījās ceļā. Beigas izvērtās tā, ka paši zēni viens otru arī aplēja. No šīm ūdens kaujām izdevās izvairīties Madarai, Laurai un Edgaram. Vēlāk, kad ūdens kaujās cietušie bija pārģērbušies, mēs devāmies vakariņot. Pēc tam mēs varējām doties pie ugunskura, lai sasildītos. Pie ugunskura tika runātas jaukas un interesantas lietas, kā arī spoku stāsti. Kad viss bija pārrunāts, tad devāmies atpakaļ uz skolu, kur visu nakti negājām gulēt. Protams, ar tiem, kuri bija aizmiguši, tika izspēlēti dažādi joki. Pienaca rīts, un laiks bija celties tiem, kuri nakti bija pavadījuši miegā. Kad visi bija pamodušies, mēs sakārtojām savas mantas, un devāmies visi kopā pabrokastot. Pēc tam devāmies izstaigāt Rūjienas novada kultūrvēsturisko dabas taku, kur varēja redzēt vecas mājas, riju, pirti un vairāk iepazīt dabu. Kad tas bija izdarīts, mēs pateicāmies gidiem, Jeru pamatskolas skolēniem, un devāmies atpakaļ uz skolu. Papusdienojām, un tad jau bija pienācis laiks doties mājās.

Šajās divās dienās mēs ieguvām ļoti daudz: zināšanas, lieliskas emocijas un tuvāk iepazinām viens otru. Noteikti neviens nenožēlojam, ka devāmies šajā ekspedīcijā.

Laura Mellupe un Laura Siliņa

BIOLOĢIJA, SPOKU STĀSTI UN ŪDENS KAUJAS


15

25.septembrī mēs, abu 9.klašu skolēni, devāmies mācību ekspedīcijā uz Rūjas skolu. Šī bija otrā reize, kad turp devāmies, un šoreiz - kājām. Ar mums kopā nāca arī abas 9.klašu audzinātājas - Ilga Penka un Guna Kūla.

Jau iepriekšējā dienā mums vajadzēja sadalīties grupiņās. Kopumā mēs bijām 5 grupiņas. Ejot turp, visiem dalībniekiem bija uzdevums - savākt pēc iespējas vairāk dabas velšu, kuras varētu izmantot mācību stundās. Obligāti mums bija jāsavāc 3 veidu ķērpji, jo tos mēs

izmantojām bioloģijas stundā pie skolotājas L.Āboltiņas-Žīgures. No atlikušajām dabas veltēm mums bija jāveido kolāža.

Ierodoties Rūjas skolā, mēs iekārtojāmies istabiņās. Pēc tam visiem bija jādodas uz mācību stundām. Pie mums bija atbraukusi skolas medmāsa, kura mācīja, ko darīt dažādās dzīves situācijās, ja ir noticis nelaimes gadījums. Mēs iemācījāmies arī apsaitēt brūces gan uz pēdas un ceļgala, gan uz plaukstas un elkoņa un pat uz galvas. Daudziem skolēniem šī šķita visinteresantākā

stunda, jo tās saturs tieši bija saistīts ar dzīvi. Skolotāja Laima Brīnuma mācīja bioloģiju. Šajā mācību stundā mēs uzzinājām, kā izmērīt pulsu, uzzinājām savu asinsspiedienu un plaušu tilpumu. Mūsu matemātikas skolotājas Gunas Kūlas vadībā taisījām sporta halles maketu un rēķinājām tā laukumu, savukārt fizikas skolotāja Maija Šmite mācīja izrēķināt vidējo ātrumu skrienot vai ejot, un iemācījāmies daudz ko jaunu par zinātniekiem, kas ir izgudrojuši ievērojamas lietas. Skolotājas L. Āboltiņas-Žīgures mācību stundā mēs mācījāmies par ķērpjiem kā vides indikatoriem. Visinteresantāk šajā stundā bija nogaršot rūgto pertuzāriju.

Pirms vakariņām mēs veidojām kolāžu un rakstījām stāstu vai dzejoli par dabu. Vakarā spēlējām dažādas spēles, protams, arī prezentējām savas kolāžas un dzejoļus vai stāstus. Pulksten 22.00 mums bija paredzēta diskotēka, kas , manuprāt, izdevās. Mūsu ''dīdžejs'' Harijs lieliski parūpējās par mūziku. Pēc diskotēkas visi, kas vēlējās, varēja doties skatīties šausmu filmu. Noskatījāmies šausmu filmu un ar bailēm devāmies gulēt, protams, visi uzreiz neaizmiga. Skolotājas pat naktī pamodās no tā, ka zēni savā istabā sarunājas, tad gan skolotāja norādīja, ka visiem jāiet gulēt.

Nākamajā rītā bija grūti pamosties, gribējām vēl gulēt un pa nakti bijām arī mazliet nosaluši, jo šoreiz laikapstākļi nebija labvēlīgi. No rīta termometra stabiņš rādīja 0 grādus, taču mums tāpat bija jāveic rīta rosme. Pēc tam brokastojām.

Paēduši brokastis, devāmies uz Rūjas purvu, kur ģeologs Dainis Ozols stāstīja par purva veidošanas. Mums tas šķita interesanti. Varējām redzēt 100 ha lielu teritoriju, kurā iegūst kūdru.

Daudzi skolēni teica, ka vēlētos, lai ekspedīcija būtu ilgāka, bet siltākā laikā. Kopumā ekspedīcija bija interesanta un saliedēja mūsu klases.


BRŪČU SAITĒŠANA, ĶĒRPJI UN ŠAUSMU FILMA


16

Drošības nedēļas ietvaros 5.-12. klašu skolēniem bija iespēja piedalīties veselīgas savstarpējās saskarsmes veicināšanas spēlēs, ko 23. septembrī garajos starpbrīžos organizēja psiholoģe Kaiva Pēča un skolēnu pašpārvaldes dalībnieki.Bet 25. un 26. septembrī skolas māsiņa Ilze Amerika rosināja skolēnus analizēt dažādas ar drošības jautājumiem saistītas situācijas. Krista Strode stāsta:” Skolas māsiņa izdalīja lapiņas ar situāciju aprakstiem. Tajās bija aprakstīti gadījumi, kad ķīmiskas vielas nokļuvušas uz ādas un kad nejauši kāds kritis no velosipēda. Skolēniem bija jāizdomā, ko darīt šādās situācijās. Māsiņa izstāstīja, kā vispareizāk rīkoties notikušajos nelaimes gadījumos.”

Jāpiebilst, ka 9. klašu skolēni ar drošības jautājumiem tika iepazīstināti mācību ekspedīcijas laikā 25. septembrī. Kā atzīst paši devītie, visvērtīgākais bija tas, ka viņiem tika dota iespēja praktiski darboties, apsaitējot dažādas brūces.

Savukārt skolotājs Uldis Žīgurs vadīja drošības instruktāžu 5.-9. klašu zēniem „Drošība, strādājot ar sadzīves elektroinstrumentiem”. Vienā no nodarbībām piedalījās arī „Starpbrīža” žurnālistes Agnese Berkolde un Evita Volkva. Viņas izjautāja skolotāju U. Žīguru.

Kāda ir pusaudžu interese instrukcijas laikā?Dažāda, ir daļa, kas to jau gandrīz visu zina, bet daži ir

ļoti ieinteresēti un visu klausās ar atplestu muti.Vai, jūsuprāt, iegūtās zināšanas skolēni izmanto arī

praksē?Jā, zināšanas ir ļoti noderīgas. Īpaši 8. un 9. klases

zēniem šīs apmācības ir ļoti noderīgas, jo viņi lieto elektroinstrumentus.

Kādas ir būtiskākās kļūdas, darbojoties ar

elektroierīcēm?Parasti nenostiprina pareizi griezējinstrumentus,

nepareizi lieto instrumentus , neizmanto aizsarglīdzekļus.Kāds negadījums ir bijis, un no kādas pieredzes

būtu jāmācās?Kāds neprata pareizi pārvietot instrumentus. Pie

vertikālās urbjmašīnas viens puisis izurba caurumu vidējam pirkstam. Kāds pusaudzis ielicis kaltu kabatā, un tā asā puse bijusi uz augšu, kāds cits ieraudzījis, ka viņam ir ļoti labs kalts, un prasījis, vai var iedot to. Tiklīdz viņš ielika roku kabatā un vilka kaltu laukā, tas iedūrās rokas delnā, un asinis tecēja kā strūklaka.

Vai par drošību vajadzētu vairāk runāt mācību stundās?

Par drošību būtu jārunā katru reizi, kad sāk darbu. Mājturība ir viens no mācību priekšmetiem, kur visvairāk nepieciešama drošība un uzmanīšanās.

Alda Jansone

4. oktobris Skolotāju diena

11. oktobris Fotografēšanās

24. oktobris Skolas apkārtnes sakopšanas talka

28. oktobris - 1. novembris

Skolēnu rudens brīvdienas

Notikumu kalendārs

D R O Š Ī B A S N E D Ē Ļ A

Piektdien, 27. septembrī, mēs, 5.-12. klašu skolēni, pul-cējāmies pie skolas, lai dotos sportot uz pilsētas centru. Katrai klasei tika iedots pa lāpai, un tad viss skolas kolektīvs kopā devās uz pilsētas centru. Jautri čalojot, gājām. Kad bijām nonākuši galamērķī, mums bija jāgaida mazās sko-las skolēni. Mūs uzrunāja Latvijas olimpietis Rihards Veide un Rūjienas novada pašvaldības vadītājs Guntis Gladkins. Skanēja himna Sportam. Gaidot nebija garlaicīgi, jo mēs iesildījāmies, klausoties dziesmas, un emocionālā atmos-fēra bija diezgan laba par spīti drēgnajam laikam.

Kad sagaidījām 1.-4.klašu skolēnus, mēs kopā veicām rītarosmi. Kārtīgi izvingrojāmies un gaidījām 5.- 8.kl. skrē-jienu. Kad bija mūsu kārta skriet, bijām gatavi to darīt. No-skanēja starta pistoles šāviens, un sākām skriet. Finišējot mēs katrs ieguvām diplomu.

Tad bija laiks pusdienot estrādē. Kad paēdām, pieda-lījāmies piecās atrakcijās, kuras bija jāveic visiem klases-biedriem kopā. Sākumā interesantā veidā bija jāveic tāl-lēkšana, tad bija ar maisiem jālec, pēc tam sekoja ātrās stafetes un bumbiņu mešana, un beigās bija florbols. Mēs 4 no 5 stafetēm uzvarējām, tikai vienā mums neveicās tik labi.

Sagaidījām jeriešus, naukšēniešus, mazsalaciešus ,un īstās stafetes varēja sākties!

Bija jāskrien 60 metru gara distance. Rūjieniešiem diemžēl šoreiz tik labi neveicās, un dabūjām pēdējo vie-tu. Bet, lai vai kā, arī mēs tikām apbalvoti ar kliņģeri. Kopā stafetēs uzvarēja Naukšēnu komanda, un arī viņi dabūja dāvaniņas. Kopumā šo dienu mēs pavadījām veselīgi par spīti aukstajam laikam!

Agnese un Evita

O L I M P I S K Ā D I E N A

R Ū J I E N A S V I D U S S K O L A S I Z D E V U M S

STAR P B R Ī D I Sadrese: Rīgas iela 30, Rūjiena, Rūjienas novadse-pasts: [email protected]: http://www.rujienasvidusskola.lv

Documents

STARP BRĪDIS - AktualitātesRūjienas vidusskolas izdevums STARP BRĪDIS 2013. gada 3. oktobrī (NR. 8) 3 Septembris visiem, kas saistīti ar skolu, ir kā jaunā gada mēnesis. Viss