3

Stendes muiþas veidoðanâs un attîstîba1288. — 1920.

2. precizçtais izdevums

Aleksandra Pelçèa lasîtava Diþstende, 2004

Zigurds Kalmanis

4

UDK 908 (474.3)Ka 260

Izdevums sagatavots ar Latvijas Kultûrkapitâla fonda,SO «Aleksandra Pelçèa lasîtava», Lîbagu pagasta padomes,

Talsu rajona padomes, firmas «Kurzemes Sçklas»,BOVZU «Valsts Stendes selekcijas stacija», SIA «Nârone»,

Lîbagu pagasta zemnieku saimniecîbas «Ausmas» un AS «Stendes selekcijas stacija» finansiâlu atbalstu

Korektûra:Vineta Mellenberga

Salikums un mâkslinieciskais noformçjums:Mâris Arbidâns

Grâmatâ izmantotas fotogrâfiju kopas no Çrika fon der Brigena,Rundâles pils muzeja, Ernesta Misiòa un autora fotoarhîviem, kâ arîfotomâkslinieku Daiòa Kârkluvalka un Gunâra Birkmaòa fofoattçli

© Zigurds Kalmanis, teksts - 2002© Mâris Arbidâns, mâkslinieciskais noformçjums - 2004

ISBN 9984-9286-9-1

5

«Aklo atziòas íildojas,redzîgo atziòas papildina cita citu»

/J. Kârkliòð. Sîkas atspulgas/

IEVADS

Katrs no mums uzskata pasauli par sevis un savas tautas sastâvdaïu,jo ðie jçdzieni eksistç viena sabalsojuma ilûzijâ. Mûsu pieòçmumiem irmaza saistîba ar izdzîvoðanas nosacîjumu, kurâ cenðamies attaisnot savurîcîbu, bet nemaldîgi spriedumi pieder agresîvam priekðstatam. Ikkatrsvçsturisks atainojums pierâda ðo likumsakarîbu. Tâpat kâ filosofija sâkasar indivîdu un tai nav ne skolu, ne laikmetu, bet pieder vienîgi izpratnessaistîbas un ierobeþojumi, arî vçsture un kultûrprocess ir personîbas iztçlesdaïa. Mçìinâjumi iztçlot dramatiskas laikmetu norises kâ iesaistîto etnosuizvçles iespçju vienmçr bûs aplami, jo tad par «izvçles iespçju» bûtu saucamsarî izsalkuða vilku bara trenkta savvaïas zirga lçciens pâri klints nokareibezdibenî. Kad runâ varmâcîba vai epidçmiju valodas uzsâk pati ciltsmâtedaba, iespçju skaits krîtas zem kritiskâs robeþas. Lîdzîgi bez nepiecieðamî-bas nav arî nejauðîbu.

Latvijas zemi vçl vienmçr pârskalo sâròu paisumi. Vienâ vçjâ tie sitaustrumu vilni, citâ rietumu. Viïòu galotnçs daþviet gan uzvijas baltasputu meþìînes. Labi, ja ûdeòu izskalotie mçsli dod kâdu nieku dîgtsparaliesajai smiltij, tomçr ik îsajos bçguma brîþos mûsu jûrmalâ uzmirdz arî paîstam dzintaram. Ieskatîties kâda novada vçsturisko notikumu daudzveidîbâvar tikai salîdzinot daþâdus laikmetu iztçles modeïus, to apstâkïu situâcijas,kas rosinâjuðas loìisku jeb neloìisku saimniecisku rîcîbu un to kultûrno-riðu attîstîbu, ko iespaidojis cilvçka darbîbas fenomens. Cilvçciskâ pasaulesradîðanas procesa vçrtîbu sajût vien tad, kad pirkstiem tikko notraukti nopieskâriena vçl silti smilðu graudi, kad krâsns mute jau satvçrusi un liesmalaiza pçdçjo çveïskaidas sprogu, bet saujas vçl smarþo pçc sveíu lâsçm unsvaigas krâsas.

Talsu novada Lîbagu pagasts 2002. gadâ aizòem 144 kvadrâtkilometrusTalsu rajona dienviddaïâ un laikâ pçc Otrâ pasaules kara veidojies nokâdreizçjo Lîbagu, Stendes un Nurmuiþas pagastu teritoriju daïâm.Iedzîvotâju skaits pârsniedz 2100 personu. Vairâk kâ 50 % pagasta teritorijasklâj meþu masîvi ar izcilâm dabas ainavâm un Ziemeïkurzemes augstâkovirsotni Kamparkalnu (174, 8 m). Patlaban pagastâ ir viens Senlatvijas

6

pilskalns — Kâravkalns un vairâkas apzinâtas, bet maz pçtîtas (izòemotSârajos un vçl pâris vietâs) senkapu teritorijas. Lîdz 1949. gadam Lîbagupagastâ atradâs gleznainais Meþitu pilskalns, bet Kâravkalns bijaNurmuiþas robeþâs. Tagad pilskalni «samainîti», jo Meþitas ir Nurmuiþas«pçcteces» Laucienes teritorijâ. Vçstures avoti tagadçjâ Lîbagu pagastâmin trîs muiþas — Lîbagu (Lipsthusen) «kroòa» muiþu, Vîceþu (Wizehden)un Stendes (Gut-Stenden) privâtmuiþas.

Stendes muiþa ir viena no sîkajâm sabiedrîbas dzîves telpas saliòâmKurzemç, kas piesaistîjusi ðai novada vietai gan cilvçka dzîves daþus mirk-ïus, gan mûþus, gan paaudzes. Nebeidzamâ attîstîbas, ieguvumu unzaudçjumu kopsakarîbu íçde saista to ar Latvijas valsts un pasaulespastâvçðanas norisçm, tâpat kâ ikkatru vietu uz zemes un ikkatru cilvçkamûþa zibsni.

Mçìinot izzinât muiþu saimniekoðanas sistçmas veidoðanâs un attîstî-bas likumsakarîbas, vispirms ieskatîjos to laikmetu zinâmajâs vçsturiskajâsliecîbâs, kas Baltijas un Kurzemes attîstîbâ noteica tieði tâdu lauksaimniecis-kâs raþoðanas modeli. Ðeit piedâvâtais domu, dokumentu, pçtîjumu unliecîbu kârtojums neaptver visu pieejamo materiâlu klâstu, ko finansiâluapsvçrumu dçï no latîòu, senvâcu un poïu valodâs sastâdîtiem dokumentiemnevarçju apgût pilnîbâ.

Pazîstamu pçtnieku darbos dominç racionâli prâtnieciska pieeja pçtâ-mâm norisçm un avotu analîzei. Ziemeïaustrumeiropieðu mentalitâteivairâk gan atbilstu emocionâli psiholoìisks pçtâmo jautâjumu pretstatîjums.Mçìinot atsacîties no mûsdienu sociâlo priekðstatu interpretçjumiemspriedumos, visupirms jâsarauj gan rietumeiropeiskâs, gan aziâtiskâsizpratnes atkarîbas, kas, ðíiet, vienmçr ir un bûs visgrûtâkais uzdevums,tâdçï pilnîbâ nerealizçjas arî turpmâk piedâvâtajâs lapaspusçs.

Pateicîba par sapratni un atbalstu Talsu rajona Lîbagu pagasta padomeiun Diþstendes bibliotçkai, Talsu novada muzejam, Latvijas Centrâlâ Valstsvçstures arhîva fondu un lasîtavas darbiniekiem, Latvijas Nacionâlâs biblio-tçkas kartogrâfisko materiâlu krâtuves, Rundâles pils muzeja darbiniekiem,nu jau Aizsaulç aizgâjuðajiem Çrikam Filipam Nikolajam fon der BrigenamRçsrâtç, Vâcijâ, Lotei Jansonei Lîbagu pagastâ. Paldies Latvieðu Presesbiedrîbas priekðsçdei Ilzei Ðîmanei Kalamazû, Amerikâ, Vilnim KriíimDiþstendç, fotomâksliniekam Dainim Kârkluvalkam, Ivetai Rorbahai Talsosun citâm privâtpersonâm, kuras palîdzçja ar ieteikumiem tulkojumos unkorektûrâ.

Z. Kalmanis

7

I DAÏA

MUIÞA

8

--

e~~~..,.a;,-[-7~~~

9

NOSAUKUMI UN MINÇJUMI

Stendes muiþa (Gut-Stenden, Diþstende) atrodas Kurzemes augstienesziemeïrietumos, Talsu apriòía (rajona) Stendes, vçlâk Lîbagu (no 1979.gada) pagastâ ap 78 metrus virs jûras lîmeòa un 57 o 121 ziemeïu platuma22o 331 austrumu garuma meridiânu krustpunktâ. Stendes novadu senlaikosðíçrsoja nozîmîgs Livonijas 13. gadsimta kara ceïð, kas no Rîgas gar jûrasmalu, tad no Uguòciema gar Talsiem un Rendu veda uz Kuldîgu, turpinotiesPrûsijas virzienâ.

Par visagrâko Stendes pieminçjumu atzîstams 1288. gada Teidâna Egles(Talsu Tîdemanis) lçòa ieraksts 1. Talsu Tîdemanis ieguvis lçnî zemi pieAndumiem jau 1239. gada 24. martâ2. Starp pirmajiem Stendes îpaðniekiem15. gs. lçòu grâmatas min Markvardu Stekemesi ( Marquard Stekemes, arîdie Stekemeste un Kuhmeser — Govs mugura), kurð atzîmçts kâ Stendes,Strazdes un Andumu kungs. Markvards Stekemese no Venemara BrigenoijaKandavâ 1397. gada 5. augustâ ieguvis lçnî arî pïavas pie Vîceþiem (Vietzede)un Andumu (Andemen) nogabalâ3. Stendes vârds rakstos minçts arî 1510.gadâ, kad zinâms, ka lçòu zemes pie Bruòinieku 4 upes (arî Testende unStendes upe) kopð 1442. gada piederçjuðas ordeòa vasalim GeorgamKurselam (Korstell, Kursell), kurð to, kâ raksta Johans Augusts TeodorsKalmeijers (1809—1859) savâ grâmatâ «Kurzemes luterieðu baznîcas unsprediíotâji»5, izlçòojis no ordeòa mestra fon Ofenberga (Heidenreich Vinckevon Ovenberg), bet plaðie lauki izlçòoti vairâkiem citiem vasaïiem (1331.—Nikolajs Stekemese; 1352.— Tilekins Sanders; 1424.— Hermans Tolke).

Stendes mâcîtâjs Johans Ditrihs Grupenijs (Stendç no 1747.— 1782.)vairâku autoru rakstîtajâ Stendes un Spâres baznîcu hronikâ6 par pirmoStendes îpaðnieku min Gerdu fon der Brigenu — Vâcu ordeòa bruòinie-ku, Dobeles (Doblen) un Kuldîgas komturu. Viòð gan arî raksta, ka GerdsStendes muiþas atdevis brâlim ( ...gehabt and seinem Bruder Philippo )Filipam. Kalmeijera tekstâ teikts, ka Filips Brigens 1528. gadâ Stendi(muiþas çkas un, iespçjams, arî raþoðanas lîdzekïus) pircis. Pçc Brigenudzimtas radu rakstiem7 redzams, ka Filips I bijis Gerda brâïadçls, tâtadGrupenija ziòu vai pçtîjumiem pieejamâ hronikas noraksta ticamîbaapðaubâma. Heincs Pirangs8 atzîmçjis, ka Filips Brigens 1528. gadâ pircis5, 5 arklus zemes Stendç no jau cita Georga Kursela (tçvu vârdus bieþideva viòu dçliem, îpaði vecâkajiem — mantiniekiem).

Nav noskaidrots vai dienvidrietumos no Stendes centra muiþas atrastiesenkapi ir kurðu vai lîbieðu apbedîjumu vieta, tomçr kapulauka esamîbaïauj domât par vçl senâku Stendes (Testendes) izcelsmi, kas iesniegtosvçsturç vismaz lîdz 11. gadsimtam. Stendenieki bûs pârrunâjuði Vâcuordeòa trakoðanu Prûsijâ, Livonijas zobenbrâïu vaimanas pçc Mindauga

10

cirtieniem pie Saules 1236. gadâ, dzirdçjuði Durbes kaujas atbalsis 1260.gadâ, priecâjuðies par ordeòbrâïu sakâvi 1279. gada 5. martâ pie Aizkrauk-les (lietuvji Treidena vadîbâ), ja vien kâds no viòiem nav tajâs arî piedalîjies,un jau vismaz 1198. gadâ zinâjuði, ka Daugavas upes grîvâ atrodas Rîga.

Stendes novada nozîmîgumu pavisam tâlâ senvçsturç apliecinâjanejauðs 2002. gada atradums, kad Latvijas universitâtes matemâtikasprofesors Jânis Cepîtis ( 1951) ievçroja kâdâ pelçkâ laukakmenî iekaltuapaïu bedrîðu pçdas. Tâ atklâjâs, ka necils akmens ozolu alejas malâ pieValsts Stendes selekcijas stacijas zinâtnes çku kompleksa, ko novada vecâkieiedzîvotâji atminçjâs tai laukâ guïam jau 20. gadsimta sâkumâ, sasaistaStendi ar visâ Eiropâ, Âfrikâ un Sibîrijâ zinâmajiem dobumu (bedrîðu)kultakmeòiem. Plaðâk pazîstamâ tâda veida akmeòu atradumu vieta ir“zvaigþòu lûkotava” Stounhendþa Anglijâ, bet Latvijâ atklâti vairâk kâ desmitðâdu akmeòu. Stendei tuvâkie atrasti Pûrç, Valdemârpils ezera krastâ(novadpçtnieka Çrika Prokopovièa kolekcijâ), Priekulç. Tâ nu iznâk, javien akmens nav pârvietots tagadçjâ vietâ no citurienes, ka Stendei irvismaz pâris tûkstoðus gadu sena, nenoskaidrota vçsture.

Trîspadsmitajâ gadsimtâ Stendes novads varçja ietilpt Bandavas valstsaustrumu teritorijâ [pçc vçsturnieka Edgara Dunsdorfa ( 1905—2002),vçsturnieks Çvalds Mugurçviès (1931) zîmçjis to Vanemâ — Senâ Zeme,vçsturnieks Indriíis Ðterns ( 1918) iekïâvis ðo teritoriju Vanemanesrobeþâs] un tikai gadsimta otrajâ pusç tas pilnîgi nonâca vâcu rokâs.Pavisam droði par Stendes muiþu var runât, apcerot Mâras valsts periodu.Pçc 1267. gadâ noslçgtâ kurðu padoðanâs lîguma Stendes novads pakïâvâsKandavas fogtejai un Kuldîgas (arî Jçzuspils, kas pçc V. Biïkina ziòâmcelta ap 1265. gadu) komturejai. Tolaik no vietçjiem iedzîvotâjiem stipritukðâs teritorijas (zobenbrâïi izkâva pat 11 gadîgus zçnus) vâci centâskolonizçt ar lîbjiem, latgaïiem un þemaiðiem, tâdçï stendenieku izcelsmebûs pagrûti nosakâma. Vçl jo vairâk tâpçc, ka novada ïaudis nesaudzçjaarî turpmâko karu un mçra laiki.

Vçsturnieks Indriíis Ðterns definçjis vârda «muiþa» vairâkas nozîmeslatvieðu valodâ: «Ðî vârda plaðâkajâ nozîmç par ‘muiþu’ sauc visu kungaçku un zemes kopumu jeb viduslaiku lçni. Tomçr muiþas tieðâ nozîmç visulçòa novadu parasti par muiþu neuzskata.

Ar ‘muiþu’ latviski saprot arî kunga dzîvojamo mâju. [..] Lielu, lepniceltu muiþas mâju — parasti mûra — sauc arî par pili. [..]

Treðkârt ar ‘muiþu’ latviski apzîmç arî kunga sçtu, t.i., kunga dzîvojamomâju kopâ ar tâs saimniecîbas çkâm, kâ lopu kûtîm, zirgu staïïiem, rijâm,klçtîm, dzirnavâm, pagrabiem, kapelâm u.c.

Tâlâk ar ‘muiþu’ saprot to kunga zemes vai lçòa daïu, ko viòð patsapsaimnieko. [..] Ðî tad ir ‘muiþas’ tieðâkâ un tradicionâlâ jeb klasiskâ nozîmelatvieðu valodâ.

Beidzot ar ‘muiþu’ saprot arî tikai klauðu muiþu, t.i., kunga sçtas novadu,

11

ko tâ vadîtâjs vai îpaðnieks apstrâdâ klauðu kârtâ, tâtad ar nealgotu jebnesamaksâtu darbaspçku.» (36.; 131. lpp.)

Edgars Dunsdorfs grâmatâ «Muiþas» 9 raksta:«Muiþas tai veidâ kâ tâs Latvijâ pastâvçja lîdz 1920. gadam ir vâcu

veidojums, jo par latvieðu paðu kungu sçtâm 12. gadsimtenî nav nekâdudroðu ziòu. 13. gadsimta latîòu tekstos muiþu sauc allodium, un to aprakstavârdiem «celt, taisît, bûvçt» (facere, construere, aedificare). Vâcu avoti allo-dium tulko ar Vorwerk, kas liecina, ka pirmo muiþu çkas cçla ârpus pilsmûriem — sâkumâ muiþas dibinâja tikai klosteri un vâcu ordeòa brâïi piesavâm pilîm. Par nâkoðâs muiþas centru jâuzskata klçts zemnieku desmitâstiesas labîbas glabâðanai un dzirnavas tâs samalðanai. Tâpçc daþreiz avotisaka: muiþas jeb sudmalas (allodia sive moleudina). Ziòas par vasaïu jebmuiþnieku muiþâm Latvijâ sastopamas tikai, sâkot ar 1339. gadu; avoti tâssauc par curia jeb hof...[..] Ja, pastâvot gruntskundzîbai, muiþniekiem galvenosienâkumus deva zemnieku zemes civiltiesiskie augïi (desmitâ un kungu tiesa),bet paðas muiþas zeme bija maza un tajâ ietilpa lielâko tiesu pârnovadustarpgabali, tad turpretim, sâkot ar 16. gadsimteni, lîdz pat 19. gadsimteòavidum, kad muiþas kundzîba kïûst par muiþas saimniecîbas tipiskâkoorganizâcijas formu, par muiþas bûtisko pazîmi jâuzskata muiþas zeme. Ja13. gs. sâkumâ ðejienes muiþniekiem nepiederçja ne pçda latvieðu zemes, tad1920. gadâ viòu îpaðumâ bija pâri par 48 % visas Latvijas platîbas...[..](muiþniecîbas organizâciju spiediena rezultâtâ agrâkie lçòi kïuva paralodiem — muiþturu privâtîpaðumu). Jaunas muiþas dibinâja ne vien, lailabâk izmantotu klauðu darbu un gûtu lielâkus ienâkumus, bet arî, lai uzturçtumuiþnieku kârtas godu, kas prasîja, lai ne vien katram dçlam, bet arî meitainovçl pa muiþai. Tâ radâs malumuiþas...[..] 1912. gadâ baronam Kr.Ostensakenam piederçja Dundagas pils ar 17 malumuiþâm, kas aptvçra66084 ha muiþas un 6474 ha zemnieku zemes (lielâkâ Baltijas muiþa) .Visas Ostensakenu dzimtas îpaðumâ Kurzemç bija 48 muiþas ar apmçram96000 ha zemes... No visâm muiþu kategorijâm visvçrtîgâkâs bija bruòiniekumuiþas... Bruòinieku muiþu publiski tiesiskâs privilçìijas bija nodokïu brîvîba,landtâga spçja un muiþas policijas vara. Privâttiesiskâ laukâ ðo muiþupriekðrocîbas bija daþâdas feodâlisma atliekas — tirgus, kroìçðanas, alus undegvîna dedzinâðanas, zvejas, medîbu un citas reâltiesîbas. Kâ jau nosaukumsrâda, ilgu laiku bruòinieku muiþas varçja iegût tikai bruòniecîbas, resp.matrikulçtâs muiþniecîbas locekïi. Sâkot ar 1866. gadu, tas formâli bija atïautskatram kristietim neatkarîgi no kârtas. Bet tâ kâ privâto muiþu vairumsKurzemç bija ciltsîpaðumi...[..], atsavinot kâdu muiþu, asinsradinieki izlietojasavu izpirkuma tiesîbu un atstûma ieguvçju no muiþas valdîjuma... Ðîmuiþniecîbas interesçs nodibinâtâ Latvijas civillikuma stingrâ uzraudzîba pârbruòinieku muiþâm palika spçkâ pat pçc Latvijas agrârâs reformas, lîdzbeidzot 1924. gada 12. aprîlî atcçla muiþnieku fideikomisus10 , bet 1925. gada27. oktobrî arî cilts un dzimtsîpaðumus.» (7., 8., 10. lpp.)

12

Vârdu «muiþnieks» Latvijâ rakstos sastop 1468. gadâ, kad tâ atzîmçtsciema nosaukums — Moyseneken, bet ðî vârda îstâ nozîmç muiþnieks irkatrs, kurð valda muiþu. Gadsimtu ritumâ mainîjâs muiþniecîbasnosaukumu izpratne un piemçrojumi. Tâ ar vârdu zemturi ( lantsassen)15. gs. apzîmçja tikai zemniekus, bet ar 16. gs. visus muiþu valdîtâjus,toties 18. un 19. gs. par ( Landsasse) dçvçja vienîgi nematrikulçtosmuiþniekus. Cik sprieþams no hroniku tekstiem, tad pirmâs muiþusaimniecîbas Livonijâ ierîkoja cistercieðu ordeòa mûki sava klosteraapgâdei Daugavgrîvâ, bet pirmais zinâmais vietçjais valdnieks, kurðizmantoja lçòa tiesîbas, 1207. gadâ saòemot lçnî pusi no paða pils, irKokneses karalis Viesceíis. Indriíis Ðterns min jau 1288. gadâ dokumentosatzîmçtu izlçòojumu ar ïaudîm (cum.. hominibus). Tas nozîmç, ka novadaiedzîvotâji bija piesaistîti savai dzîves vietai, un jau pirmie Stendes novadalçòa kungi ieguva zemes lietoðanas tiesîbas reizç ar uz ðîs zemes dzîvojoðoïauþu darba izmantoðanas tiesîbâm.

Livonijâ vasaïus neðíiroja pçc tautîbas pazîmes, tâdçï novadniekusKurzemç un arî brîvzemniekus pielîdzinâja sîkiem vâcu muiþniekiem. E.Dunsdorfs domâ, ka tas izskaidro, kâdçï tautasdziesma apdzied «bâliòamuiþu» un mâju nosaukumos bieþi sastopams vârds «muiþnieks». Viòðraksta:

«Tâ kâ vâcu laiku sâkumâ Latvijâ zemeskungi izlçòoja valsts novaduslîdz ar zemnieku un muiþas zemi tikai «karâ jâðanas» dçï kunga «raiteniekiem»(pirmie lçòa kungi Livonijâ 1201. gadâ bija Daniçls Lielvârdç un Konrâdsno Meiendorfas Ikðíilç), tad ilgu laiku muiþnieki bija tas pats, kas novadnieki,leimaòi un bruòinieki. Tikai, nodibinoties muiþas kundzîbai, ðie karavîripamazâm pârvçrtâs par priviliìçtu labieðu (vâciski: Adel) kârtu, ko latvieðijoprojâm sauca par muiþniekiem jeb arî vienkârði par kungiem (vâciski:Gutsherrn) un lielkungiem...[..] Jau 16. gs. otrajâ pusç Latvijas muiþniecîbaslocekïus sâka titulçt par baroniem, kam Vâcijâ atbilst brîvkungs. Krievu laikâbarona titulu varçja valkât tikai tâs vecâs dzimtas, kas jau 17. gadsimtenîbija uzòemtas muiþniecîbas matrikulâ. Grâfa un firsta (kòaza) titulu pieðíîraar îpaðiem diplomiem, bet Latvijas muiþnieki pat ar ðiem tituliem no Vâcijaskârtu tiesîbu viedokïa vienmçr bija tikai zemâkâ muiþniecîba...[..] Kurzemçðim ðíirojumam (atdalot dzimtas, kam piederçjuðas Livonijas muiþas jaulîdz 1561. gadam) nebija nozîmes, jo, lai gan arî te vçl 1839. gadâ bija 63vâcu laika vasaïu dzimtas, tomçr toreizçjie Zemgales un Kurzemes zemeskungi — ordeòa mestrs un Kurzemes bîskaps — neðíiroja savus vasaïusbruòiniekos un nebruòiniekos...[..] Salîdzinot ar citu tautu muiþniecîbu,ðejienes muiþniecîbas dzîve un darbîba bija pelçka un neievçrojama. Tâ nedevanekâ izcila ne Vâcijas, ne Baltijas literatûrai 11, mâkslai un zinâtnei. Arîpolîtikâ tâ jau no sâkta gala bija predestinçta bût tikai par savu privilçìijusargkareivjiem un lîdz pat savai bojâ ejai (Vai tikai?!) turçjâs pie principa:«neko neaizmirst, bet neko arî nemâcîties no jauna». Tâ rekrûtçjâs vairumâ

13

no sakðu cilmes locekïiem, kas arî paðai Vâcijai spçja dot tikai kolonizâtorus,karavîrus un ierçdòus. Muiþnieku piekoptajâ latvieðiem naidîgajâ Baltijaspolîtikâ bija gan daudz ietiepîbas un juridiskas veiklîbas, bet maz polîtiskasgudrîbas. Tos nedaudzos valstsvîrus un publicistus, kas aizstâvçja arî zemniekuintereses, muiþniecîba uzskatîja par savas kârtas nodevçjiem un izslçdza nosava vidus.» (13., 14., 15. lpp.).12

Kurzemes galma padomnieks Laurentijs Millers (Müller) par zemnie-ku saimniecîbu jau vçlâkajos poïu laikos stâsta:

“Arðanai zemnieki lietâ koka arklu ar vieglu dzelzi (lemesi), ko varvadît ar vienu roku, lai gan vagas tam ir seklas. Ðíûòiem viòi piebûvçjuðiseviðíu labîbas kalti, ko sauc par riju. Tajâ ir liela akmens krâsns kâ maizesceplis. To nokurina lîdz kvçlei. Pçc tam tâ stâv silta vairâkas dienas. Ðo rijuviòi piekar pilnu ar labîbu uz garâm kârtîm. Kad tâ siltumâ izkaltusi, toizkuï ar nûju, no kâ graudi âtri un tîri izbirst. Tâ viòu labîba seviðíi labituras, tâpçc to ved kuìos uz Spâniju un lîdz Indijai.”13

Redzams, ka Millers uzskatîjis Kurzemes zemnieku graudu apstrâdesveidu par îpaðu, no Rietumeiropas atðíirîgu, tâdçï aprakstâ pieminamu.Poïi, saskaroties ar labâk nostâdîtu zemkopîbas sistçmu, sâka plaðulaupîðanu, nemaz neatðíirdamies no vâciem.

Kurzemes grâfs (Blîdenes dzimtskungs) Heinrihs fon Keizerlings(Heinrihs Kristians, 1727—1787) savam draugam Imanuelam Kantam(1724—1804) 1782. gadâ rakstîjis:

“Katra Kurzemes muiþnieka dzimðanas gadîjumâ var teikt, ka jau tâlîdz galîgam riebumam pieauguðais diþciltîgo dienaszagïu pûlis ir atkalpavairots...[..] Lielâkâ tiesa Kurzemes un Lietuvas diþciltîgo ir mazturîgi,tâdçï nelaimîgi, ka nevar saviem bçrniem sniegt tâdu izglîtîbu, kas viòussagatavotu (dzîvei)...[..] Tie 40 lîdz 50 diþciltîgie abâs provincçs, kuri irpietiekami turîgi, lai saviem bçrniem dotu labu audzinâðanu, par to tomçrmaz rûpçjas. Tas tâdçï, ka vai nu viòi paði tâ ir savu vecâku audzinâti, vaiarî tâdçï, ka, nodarbojoties ar saimniecîbu vai izpriecâm, viòiem neatlieklaika. Viòiem ðíiet, ka ir izpildîjuði savus vecâku pienâkumus augstâkâ mçrâ,ja tura saviem bçrniem mâjskolotâju vai nodod viòus pansijâ pie kâdamâcîtâja, kurð par lçtu naudu ir ieguvis mâcîta vîra slavu. Vçlâk sagaida,ka cerîbu pilnais jauneklis vienîgi ar saieðanos ar mâcîtâja kungu kïûs parzinâtnieku...[..] Viòð ir paðapzinîgs, uzpûtîgs un liekulîgs, aprobeþots savaspaða dzimtas pârvçrtçðanâ, viòð interesçjas tikai par zirgiem, medîbu suòiem,medîbu bisçm un meièâm, bet par iedomâtiem apvainojumiem viòð ik brîdi irgatavs izlamâties un izkauties, jo goda jûtu tam ir daudz...” 14

Holandietis J. Brands (?), kurð 1673. gadâ Brandenburgas kûrfirstasûtniecîbas sastâvâ ceïojis caur Livoniju, raksta, ka Kurzemç nekuïot arspriguïiem, kâ tas ierasts pie viòiem, bet izmîda sauso labîbas klâjienu(seru) ar rindâ sasaistîtiem zirgiem vai govslopiem, jo tad salmi netiekotpârâk sadauzîti, ko tâ labâk lietot jumtu jumðanai. Labîbu arî pârâk

14

nekaltçjot, lai salmi nekïûtu trausli. Viòð piemin Kandavâ raþotâs bises,raksta par Kurzemes zemnieku mâjâs plaði izplatîtajiem apiòu dârziem.Branda spriedumi par latvieðu lauku amatniekiem ir apbrînas pilni, betkoði atspoguïo lielmanîgi paðapzinîgu pasaules uzskatu — visam, kasnozîmîgs, seviðís, skaists un labs, katrâ ziòâ jâbût rietumeiropeiskai vaivismaz ðim reìionam pazîstamâku pârnovadu cilmei. Viòð kâ lielu brînumuapraksta baltu prasmi gatavot koka traukus, saimniecîbas darba rîkus,atslçdznieka un kalçja amatu piekopðanu. Par Kurzemes zemnieku sçtuviòð raksta:

«Viòi dzîvo noþçlojamâs un mazâs mâjiòâs. Tajâs lielâko tiesu ir tikaiviena istaba un reizçm mazs pieliekamais kambarîtis, kur viòi glabâ maizîti,slikto dzçrienu, ko viòi sauc Pottack, skâbos kâpostus un guríus. Dûmu istabâviòiem ir krâsns no lieliem laukakmeòiem kâ mûsu maizes krâsnis. Krâsniviòi stipri kurina ar melnâm oglçm vai citu malku...[..] Ðîs mâjiòas celtasno resnâm priedçm. Ârpusç viòi (sienas) daudzmaz nolîdzina, bet iekðpusç(baïíus) atstâj apaïus. Baïíus viòi tik labi salaiþ kopâ, ka vçjð netiek cauri,reizçm starp baïíiem liek íçrpjus (sûnas). Jumta segums ir no salmiem vaino pamîðus liktiem plçstiem kokiem. Salmus paðâ augðâ nodroðina pret vçjuar krusteniski novietotiem kokiem. Bez tam viòiem ir vairâki tuvu piebûvçtimazi ðíûòi, ko viòi sauc Rygen; tajos viòi mçdz kaltçt labîbu... » 15

E. Dunsdorfs citç arî ceïotâja Kola 19. gs. sâkuma muiþas raksturo-jumu: «Muiþâ koncentrçjas visa sociâlâ sistçma, rûpniecîba, zemkopîba,tirdzniecîba un sabiedriskâ dzîve. Muiþas centrâ ir daudz çku: nami viesiem,muiþkungiem un citiem kalpotâjiem, klçtis, kûtis, fabrikas, baznîcas, dzirnavas,alusdarîtavas un citas çkas — skaitâ 20, 30 un pat 40. Tâs sagrupçtas apgalveno çku, kurâ dzîvo barons. Muiþas smalkajâ sabiedrîbâ ietilpst baronaìimene, muiþas ârsts un mâcîtâjs, mâjskolotâji un guvernantes, radi unpaziòas, ko bieþi ielûdz ciemos, un arî gadîjuma ciemiòi. Vidzemes un Kurzemesmuiþâs parasti ir ïoti daudz ïauþu, un te ir liela rosîba, salîdzinot arpamestajiem un tukðajiem laukiem.» (385. lpp.)

Arveds Ðvâbe (1888—1959) muiþu saimniecisko noriðu raksturoðanaiarî citç Kurzemes bruòniecîbas sekretâru (1815—1851) Ernstu fonRehenbergu-Lintenu:

«Mazâs muiþâs garâs vienstâva kunga mâjas lielâko tiesu bija koka celtnesar nekrâsotâm dçïu grîdâm un no vietçjiem lietas kokiem darinâtâm solidâmmçbelçm bez politûras. Tikai bagâtâs muiþâs bija mahagoni koka mçbeles.

Sliktiem ceïiem piemçrotie vâìi, ko svçtku gadîjumos vilka seði zirgi, bijasmagi un neveikli. Çdienus gatavoja no paðu muiþas produktiem — tie bijavienkârði un spçcîgi. Pie katras maltîtes izdzçra vienu kurzemnieku, t. i. vînaglâzi ar degvînu, ko, pieaugot turîbai, izspieda ârzemju vîni un tçja.

Blakus medîbâm galvenâ kurzemnieku kaislîba bija sacenðanâs viesmîlîbâun zirgu audzçðanâ. Lîdzîgi zemniecçm, Kurzemes muiþniecçm deva pûrâ6—18 slaucamas govis un gultas veïu 50—100 ciemiòiem. Tâ kâ darbaspçks

15

neko nemaksâja un, izòemot vâcu muiþkungus, algu nedabûja arî muiþuierçdòi, jo tie bija dzimtïaudis, tad muiþnieki savas mâjturîbas niecîgâsvajadzîbas varçja segt jau ar maziem budþeta lîdzekïiem, un viòiem, kamçrpastâvçja naturâlâ saimniecîba, nebija nekâda dzinuïa pavairot ienâkumus.

Muiþas tîrumu paplaðinâðanai un lîdz ar to klauðu pavairoðanaitrîslauku sistçmas laikâ bija dabisks ðíçrslis — mçslu trûkums. Lai gan vidçjiuz katru pûrvietu ziemâju turçja vienu labu govslopu, parasti rudeòos puseziemas sçjas palika nemçslota. Visu labo sienu izçdinâja zirgiem, bet govisbaroja ar salmiem un purva grîsli, kâpçc pavasarî tâs neturçjâs kâjâs unnâcâs cilât ar bomi. (Cik daudz lîdzîbas ar 20. gadsimta Latvijas «atpalikuðo»kolhozu lopu fermu situâciju!)

Lai gan nesavaldîgâ rakstura un âtro dusmu dçï Kurzemes muiþniekiun viòu sievas paðrocîgi sodîja muiþas kalpotâjus un klauðu ïaudis ar pïaukâmun sitieniem, tomçr tâpat viòi izturçjâs pret saviem bçrniem un skatîjâs uzdzimtïaudîm kâ uz savu saimi, personîgi piedaloties viòu godos, kristîbâs unkâzâs. Kas neievçroja ðîs patriarhâlâs tradîcijas, neieturot mçru mâjaspârmâcîbâ un nesaprotot, ka muiþnieki paði ir ieinteresçti zemnieku labklâjîbâ,tos pârçjie kârtas biedri nicinâja, saucot par zemnieku «dîrâtâjiem»(Bauernschinder).»16

Par Hercoga Jçkaba laika Kurzemi var uzzinât iepazîstoties ar Vençcijasdiplomâta Lorenco Pauluèi (Paulucci;?) vçstulçm (1654. gadâ sûtîtâs savâpçtîjumâ par Tobago kolonizâciju piemin vçsturnieks Edgars Andersons).Kurzemes dzîvi laika posmâ no 1794. lîdz 1832. gadam memuâros aprakstafrancûzis Þans Fransuâ Turî (miris Kurzemç 1883. gadâ). Latvijas unKurzemes muiþu skatu zîmçjumus, kâ sava laika ievçrojamus pieminekïus,atstâjuði ðveicietis Johans Ðturns (Johann Rudolph Storno) — 1661., èehsJoahims Broce (Joachim Cristoph Brotze, 1742—1823), Vilhelms Stafen-hâgens (Wilhelm Siegfried Stavenhagen, 1814—1881), tâpat tâdi atrodamiFilipa Pauluèi (Paulucci, 1779—1849) albûmos.

Stende kïuva par vçrtîgâko muiþu Kursâ, kad ordeòmestrs Pleten-bergas Valters 1528. un 1542. gadâ apvidu apvienoja un izlçòoja vestfâlimFilipam Brigenam (Philipp von der Brüggen, † 1556. 1. II). Filips Brigens1528. gadâ jau bija nopircis no pirmâ Georga Kursela mantinieka, arîGeorga Kursela, 5, 5 arklus zemes (iesp. lçòa tiesîbas) Stendes novadâ.

Stendes muiþa ir viena no tâm senajâm Latvijas un Talsu novadamuiþâm, kas labi saglabâjusies lîdz mûsdienâm, pateicoties tam, ka vienmçrapdzîvota un uzturçta kârtîbâ. Ar Stendes nosaukumu17 pazîst muiþu, lîdz1945. gadam pagastu, no 1945.—1979. gadam ciemu tâ administratîviteritoriâlajâ nozîmç, dzelzceïa staciju, ciematu (Renèu ciems, Stendespilsçtciemats), bet no 1991. gada 14. novembra arî pilsçtu. ValodnieksKârlis Draviòð18 pçtîjumâ «Stendes vietu vârdi» min Pastendi (muiþa unpagasts), Zlçkstendi (Stendes upes vidus tece un apgabals starp Kârgadâmun Puzeniekiem), Stendes krogu (ap 6 km no Puzes ezera Stendes upes

16

krastâ), Maz-Stendi (arî Jaunmuiþa ap 1, 5 km uz dienvidiem no Stendescentra muiþas). Kârïa Draviòa publikâcijâ «Stendes novada folklora»Ramaves 1989. gadâ ASV izdotajâ rakstu krâjumâ «Ceïi» teiksmainunostâstu sakarâ vairâkkârt minçts Stendes muiþas vârds. Viòð sarakstîjisarî plaðu monogrâfiju par Stendes novadu 19.

Lîbagu ciema padome nepiemçroti ieviesuðos Stendes muiþas nosau-kumu — Selekcija 1994. gadâ nomainîja ar vârdu — Diþstende, lai novçrstuneizpratni vietvârdos, jo arî Stendes stacijas ciematu (Renèu ciemu), kurðizveidojies pçc 1896., 1897. gados senatora N. Manaseina ierosmç iesâktâsun 1904. gadâ pabeigtâs Tukuma-Ventspils dzelzceïa lînijas uzbûvçðanas,ierasts saukt Stendes vârdâ20.

Vecumvecâ Stende neietver ne Kaleðus, Kâòus, Gaviïniekus, neKârgadas (kâ bruòniecîbas un Vîceþu Fiðeru îpaðums minçtas 1705. un1753. gada dokumentos), ne Vîceþu novadu. Pçc Munejâm, ko vecïaudissaukuði par Veco Stendi jeb Pirmo Stendi, Brigenu dzimta dabûjusi lçnîÌibuïus (Iespçjams, ka tas ir vien atgâdinâjums par Filipa I 1549. gadâ piePirmâs Stendes pievienotâm Ìibuïu un Muneju teritorijâm.), kas bijisatseviðís novads. K. Draviòð skaidro, ka «ìibulis» senâk varçjis nozîmçtto paðu, ko lejnieks, lejas zemnieks. Ìibuïu muiþa arî atrodas lejâk paStendes upi no Testendes. Vçlâkos gados Stende Kârgadu galâ robeþojâsar puzeniekiem, kas jau bija Piltenes bîskapijas daïâ. Nolaidenajâ lîdzenumâ,virzienâ no Talsiem uz Kuldîgu, gar Vîceþiem lîdz Stendei pletâs ozoluaudzes, kïavu un vîksnu meþi, kur aizvçsturiskos laikos bijuðas pateicîgasaugsnes gan lîdumu, gan pïavu-atmatu zemkopîbai.

Lai precizçtu ziòas par Stendes muiþas un pagasta robeþâm, nepie-cieðams ielûkoties daþâs senâkâs kartçs. Jâteic, ka izdevuma «Kurzemçaizgâjuðos laikos» vâka noformçjumâ izmantotâ M. Siliòa (Matîss, 1861—1942) 1907. gadâ Rîgâ izdotâ skaisti noformçtâ Latvijas karte (arî 1911.g.;M. 1: 705 000; 3. izd.) ir patlaban senâkâ pçtîjumam pieejamâ ar iezîmçtâmpagastu robeþâm, bet, ðíiet, arî viens no vçlâk izdoto karðu kïûdu avotiem,jo vismaz Talsu apriòía pagastu robeþas tur iezîmçtas nepareizi. Pastendespagasts abâs kartçs attçlots vienlaidus teritorijâ no Talsiem lîdz Abavai pieKaleðiem, ieslçdzot arî Munejas, bet Stendes pagasta Kârgadu novads arIliòiem «pievienots» Valdgales teritorijai. Citu apriòía pagastu robeþuiezîmçjumus kartçs nekomentçðu, bet arî Zemkopîbas ministrijas Meliorâ-cijas pârvaldes izstrâdâtajâ kartç, kuras titulâ îpaði uzsvçrts robeþuprecizçðanas darbs «pçc jaunâkajiem topogrâfiskajiem uzmçrîjumiem »,pagastu robeþas grûti nosakâmas, jo visu teritoriju malu muiþas iezîmçtaskâ atseviðías kadastrâlâs vienîbas. Viïa Olava fonda 1920. gadâ izdotajâLatvijas kartç (M. 1: 42 000) attiecîbâ uz Stendes pagastu atkal atkârtotaK. Draviòa grâmatas apvâkam izmantotâs 1907. gada kartes kïûda, kurKârgadas ir Valdgales (nejaukt ar Valgâli, arî Valgale, Abavas labajâ krastâpie Sabiles — daþâs 20-tâ gadsimta 30-to gadu kartçs nosaukums Valgâle

DZIMTAS nams 1-15 internetam 1DZIMTAS nams 1-15 internetam 10DZIMTAS nams 1-15 internetam 11DZIMTAS nams 1-15 internetam 12DZIMTAS nams 1-15 internetam 13DZIMTAS nams 1-15 internetam 14DZIMTAS nams 1-15 internetam 15DZIMTAS nams 1-15 internetam 2DZIMTAS nams 1-15 internetam 3DZIMTAS nams 1-15 internetam 4DZIMTAS nams 1-15 internetam 5DZIMTAS nams 1-15 internetam 6DZIMTAS nams 1-15 internetam 7DZIMTAS nams 1-15 internetam 8DZIMTAS nams 1-15 internetam 9