Sveiks N 19 (196)

Sandra BONDAREVSKA

Un sliktā ziņa ir tāda, ka šis ir pēdējais avīzes “Sveiks!” numurs un turpmāk

latviešiem Īrijā vairs savas avīzes nebūs. Tagad labā ziņa. Ar tādu pašu nosaukumu, proti, “Sveiks!” sākot ar jauno gadu iznāks ikmēneša žurnāls un mūsu pastāvīgie

lasītāji – abonētāji pirmo numuru saņems savās pastkastītēs februāra sākumā, kad žurnāls nonāks veikalos un būs nopērkams turpat, kur līdz šim bija nopērkama avīze. Pirmajam žurnāla izdevumam būs 130 lappuses un tas būs gana krāšņš. Katru nākošo mēnesi, sākot ar martu, iznāksim 70 lappušu apjomā. Satura ziņā žurnāls faktiski paliks tāds pats, izņemot aktualitātes, kuru nebūs un ko jums visai bagātīgi jau šobrīd piedāvā

interneta ziņu portāli, no kuriem mūsu pašu portāls baltic-ireland.ie sniedz visu aktuālo informāciju, kas nepieciešama latvietim Īrijā. “Sveiks!” arī žurnāla formātā turpinās atbildēt uz jūsu uzdotajiem juridiska un sociāla rakstura jautājumiem, pēc lasītāju pieprasījuma atkal tiks veidotas angļu valodas mācību lapas, publicēsim stāstus rubrikā “Atmiņu klade”, rakstīsim un analizēsim notikumus Latvijā un Īrijā. Novēlot priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu, piekodinu atcerēties, ka īstenībā “Sveiks!” nekur negrasās pa-zust, tas vienīgi pārtop jaunā formātā!

Tiksimies 2013.gadā!

Cena € 2,50 £ 2,50

LAT VIAN NEWSPAPER IN IRELAND

www.sveiks.ieNr 19 (196) 12. decembris2012. (50. nedēļa)

Vai reemigrēsim? 5. lpp.

12.,13. lpp.

Vispirms sliktā, tad - labā ziņa

Zvani uz

Latviju1 9www.lycamobile.ie

C C

LM IRE_Latvia_260x320.indd 2 06/12/2012 17:47

Foto: Elīna Dimante

Vētra Kerijā!

Mēs ejam jums tuvāk! «Sveiks!» tagad arī veikalu

Spar & Eurospar tīklā.

Veikalu saraksts interneta vietnēwww.russianireland.com

Gribat saņemt avīzi jums blakus esošajā veikalā?Atsūtiet pieprasījumu pa e-pastu: [email protected] vai zvaniet: 01 87 40004

Priecīgus Ziemassvēkus un laimīgu Jauno gadu!

Īrijas latvieši tiekas ar Latvijas Ekonomikas ministru Danielu Pavļutu.

Ar šiem latviešiem lepojas īri

9. lpp.Pētersonu nopelniem un ieguldījumiem mītnes zemes politikā un ekonomikā patiesi vajadzētu likt aizdomāties ne tikai pētniekiem un vēsturniekiem, bet arī ikvienam latvietim Īrijā. Kāds būs pienesums, kāda vērtība un kādas pēdas Īrijas atmiņā atstāsim mēs - šodienas iebraucēji?

Kā apstrīdēt Sociālo dienestu lēmumus

7. lpp.

Šo gadījumu komentē Elizaveta Donnerī, vienīgā advokāte Īrijā, kas runā krievu valodā.

23. lpp.Klubiņš (vecuma kategorijā: 55+) ar nolūku palīdzēt cilvēkiem integrēties īru sabiedrībā un vienlaicīgi saglabāt savu latviskumu.

Neesi viens!

SMS sludinājums no Īrijas ð LAT ð sludinājuma teksts ð tālrunis 57051; e-pasts [email protected]

19 (196) 12. DEcEMBRIS 2012

2

ZIŅOJUMI

ADRESE: 55 O’Connell Street Lower, Dublin 1, E-PASTS: [email protected] REDAKTORS: E-PASTS: [email protected] , TELEFONS: +353 1 8740004, FAKSS: +353 1 8740404 DIZAINS, MAKETS: Santa Siliņa, TELEFONS: +353 1 8740004 REKLĀMAS IZVIETOŠANA DUBLINĀ: TELEFONS: +353 1 8740004, [email protected] IZPLATĪŠANA: TELEFONS: +353 1 8740004 [email protected]© Visas tiesības aizsargātas. Avīzē Sveiks! publicēto materiālu pārpublicēšana atjauta tikai un vienīgi ar izdevēja rakstisku atjauju. Izdevējs neatbild par iesūtītajos materiālos un sludinājumos publicētas informācijas atbilstību īstenībai.

Laikraksts

Latvijas katoļticīgo misija Īrijā DEcEMBRĪ

Adventa III svētdiena16. decembrī plkst. 14.00

Holy Trinity Church, Mazāko brāļu kapucīnu kapelā (ieeja pa kreisi no dievnama centrālās ieejas), Fr. Mathew Quay, Cork.

Adventa IV svētdiena23. decembrī plkst. 15.00

St. Maur’s Church, Rush, Co. Dublin.Tiks pasvētītas Jūsu atnestās „Bētlemītes” un Bērna Jēzus figūriņas.

Kristus Dzimšanas svētku dievkalpojumi(Pēc dievkalpojuma kopīga agape un dalīšanās ar oblātēm!!! Var atnest savu mazo “groziņu”!)

Kristus Dzimšanas svētkos25. decembrī pl. 14.00

Dublin; 94-95 Thomas Street, Dublin 8 John’s Lane ChurchKristības sakramenta piešķiršana un Iesvētīšana!!!

Otrajos Kristus Dzimšanas svētkos26. decembrī pl. 14.00

Drogheda, James Street (Dublin Road); St. Mary’s Church

Pusstundu pirms dievkalpojuma iespējama grēksūdze vai personīga saruna ar priesteri, tādēļ lūgums ierasties agrāk un nekavēt dievkalpojumu!

Ja Jūs vēlaties, lai dievkalpojumi notiktu arī Jūsu pilsētā, vai arī Jums ir kādi jautājumi priesterim par garīgiem pakalpojumiem, tad varat sazināties pa:

* e-pastu: [email protected] * Skype: Andris Solims * tel.: 086 1773515 * www.lkmi.lv

LUTERĀŅU DIEVKALPOJUMI

Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas (LELB) Latviešu draudzes Īrijā regulārie dievkalpojumi notiek katru svētdienu Dublinā, divas reizes mēnesī – Longfordā, katra mēneša otrajā svētdienā – Carrick-macross. Draudzē pastāvīgi kalpojošais mācītājs Artis Druvietis ir pieejams gan personīgām sarunām, gan apmeklējumiem mājās, slimnīcās un ieslodzījuma vietās. Lūgums iepriekš pieteikties pa tālruni 0863743796 vai rakstot uz e-pastu [email protected].

DIEVKALPOjuMI DEcEMBRĪ:Svētdien, 16.decembrī, plkst. 14.00, St.Finnian’s Church, 24 Adelaide Road, Dublin 2. Trešās Ad-ventes dievkalpojums.Svētdien, 23.decembrī, plkst. 14.00, St.Finnian’s Church, 24 Adelaide Road, Dublin 2. Ceturtās Ad-ventes dievkalpojums.Svētdien, 30.decembrī, plkst. 14.00, St.Finnian’s Church, 24 Adelaide Road, Dublin 2.Svētdien, 30.decembrī, plkst. 14.00, Metodist Church, Battery Road, Longford, kalpos mācītāja palīgs Guntis jēkabsons.

Ziemassvētku dievkalpojumu kalendāru meklēt www.draudze.ie.

Draudzē notiek kristību un iesvētību mācību nodarbības, vēl ir iespējams pievienoties.Kristību un iesvētību mācību kurss notiek 32 Brookhaven Rise, Blanchardstown, Dublin 15, katru otrdi-enas vakaru, plkst. 19.00, pieteikties, zvanot pa tālruni: 0868409203 (Dace) vai rakstot uz e-pastu: [email protected]ās pieteikšanās uz Alfa kursu carrickmacross, sīkāka informācija un pieteikšanās pa tālruni 0851488799(Vodafone), Evita. Alfa kurss iepazīstina ar kristīgās ticības pamatiem un ir daļa no sagatavošanās kristībām un iesvētībām. Tiem, kas vēlēsies, būs iespēja pēc Alfa kursa beigām turpināt mācības (papildus 3-4 nodarbības), un tās veiksmīgi nobeidzot, saņemt kristību un/vai iesvētību. Vairāk par Alfa kursu var uzzināt šeit.

Sestdien, 22.decembrī, plkst. 15.00 Lantern Centre, 17 Synge Street, Dublin 8, notiks draudzes Ziemassvētku pasākums. Būs eglīte, dāvaniņas, Ziemsvētku ludziņa un dziesmas. Ierašanās ar groziņiem!

Vairāk informācijas par šo pasākumu un citiem notikumiem draudzē meklējiet mājas lapā www.draudze.ie

Raksts “Bizness, kurā jāieliek sirdi”, kur stāstīts par latvietes Māras Gedrovicas tejnīcu Galvejā, šonedēļ izpelnījās vislielāko Īrijas latviešu ziņu portāla baltic-ireland.ie lasītāju uzmanību.Top otrā vietā Latvijas aktualitāte - raksts “Latvijā dalās domas par eiro ieviešanu”. Vairāk nekā puse jeb 60% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā atbalsta atsevišķu referendumu par eiro ieviešanu Latvijā.4. decembrī, Dublinā viesojās un ar tautiešiem tikās Latvijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Par ko stāstīja Latvijas ekonomikas ministrs, rakstā “D. Pavļuts: “Neesmu pareģis, bet viss liecina, ka ekonomikas izaugsme ir uz palikšanu”.

LATVIEšu BIEDRĪBA ĪRIjāBiedrības priekšsēdētājs Kārlis Briedis - tel.: +353 877744023; e-pasts: [email protected] http://www.lbi.ie/

LATVIjAS REPuBLIKAS VĒSTNIEcĪBA ĪRIjā

Adrese: 92 St. Stephen’s Green, Dublin 2, IrelandTālrunis: +353 (0) 1 478 0161 Fakss: +353 (0) 1 478 0162E-pasts: [email protected] laiks: darba dienās no 8:30 līdz 17:00

KONSuLāRā NODAļA:Tālrunis: +353 (0) 1 478 0156Fakss: +353 (0) 1 478 0162E-pasts: [email protected] Pieņemšanas laiks: pirmdienās, trešdienās un piektdienās no 10:00 līdz 13:00otrdienās un ceturtdienās no 13:00 līdz 16:00

http://www.am.gov.lv/ireland/

Latvijas kato tic go misija rijOKTOBR

sirsn gi aicina Tevi piedal ties dievkalpojumos kop ar past v go kapel nu – priesteri Andri Solimu!

RAŽAS SV TKI / HARVEST FEAST Oktobra m nes vis s m su dievkalpojumu viet s tiks svin ti Ražas sv tki, kuros tiekam aicin ti pateikties Rad t jam par š gada ražu d rzos, laukos, t rumos, mežos, de os, betneaizmirs sim ar pateikties par gar gaj m velt m m su ikdien . L gums atnest l dzisagatavotus aug u, d rze u grozi us, vai ar maizi, cepumus, medu, zivis, ga as un lab basproduktus, kas tiks pasv t ti dievkalpojuma laik un v l k m j s sadal ti

imenes locek u un draugu pulk kop gaj malt t . P c dievkalpojuma paredz ta agape -sadraudz bas malt te!!! Esiet visi m i aicin ti piedal ties!!!

Sv to Sarge e u sv tki2. oktobr (02.10.) pl. 14:00

Drogheda, James Street (Dublin Road); St. Mary’s Church

Sv t Meinarda, Latvijas pirm apustu a, sv tki16. oktobr (16.10.) pl. 14:00

Dublin, 94-95 Thomas Street, Dublin 8 John’s Lane Church

Misiju sv tdien23. oktobr (23.10.) pl. 14:00

Cork, Fr. Mathew Quay; Holy Trinity Church; Maz ko br u kapuc nu kapel

(ieeja pa kreisi no dievnama centr l s ieejas)

30. oktobr (30.10.) pl. 15:00Rush, Co. Dublin;St. Maur’s Church

Pusstundu pirms dievkalpojuma iesp jama gr ks dze vai person ga saruna ar priesteri, t dl gums ierasties agr k un nekav t dievkalpojumu!

* e-pasts: [email protected] * Skype: Andris Solims * tel.: 086 1773515 * www.lkmi.lv

IEDZĪVOTāju INFORMācIjAS cENTRS (cITIZENS INFORMATION) Tel.: 076 107 40 00. http://www.citizensinformation.ie

LATVIEšu SKOLIŅAS ĪRIjā http://skola.baltic-ireland.ie/


19 (196) 12. DEcEMBRIS 2012

3

REKLĀMA

LSc pagaidu darba grupa


19 (196) 12. DEcEMBRIS 2012

Ja šajā laikā darbu tā arī neizdo-sies atrast, tad viņiem nāksies noformēt savu statusu kā ilgtermiņa bezdarbniekiem un pretendēt uz Jobseeker’s Al-lowance pabalstu, kas ir krietni mazāks, nekā Jobseeker’s Bene-fit. Taču tiem, kuri PRSI iemaksas

veikuši ilgāk nekā piecus gadus, pabalsta izmaksas maksimālais laiks būs deviņi mēneši. Līdz šim maksimālais pabalsta izmak-sas termiņš bija attiecīgi deviņi mēneši un gads. Ar nākamo gadu tāpat tiks samazināts pabalsts skolas

formu un apavu iegādei (Back-to-school clothing and foot-wear allowance) no līdzšinējiem 150 eiro līdz 100 eiro bērniem vecumā no četriem līdz 11 ga-diem. Bērniem vecumā no 12-17 gadiem (un studentiem līdz 22 gadu vecumam) pabalsta apmērs samazināsies no 250 uz 200 eiro. Par 10 eiro tiks samazināti bērnu pabalsti un samazināta arī palīdzība par sadzīves pa-kalpojumu apmaksu vecāka gadagājuma iedzīvotājiem. Līdzšinējās izmaksas, kuras

saņēma ļaudis, kas apkopa slimniekus vai vecos radi-niekus, samazinās līdz 200 eiro. Samazinās arī pabalstu ekstremālām situācijām (bēres, radinieku vizītes slimnīcā vai ieslodzījuma vietā). Kopumā Sociālās nodrošināšanas depar-tamentam ir jāieekonomē 435 miljoni eiro. Ekonomijas sekas izjutīs visi. Piemēram, transporta līdzekļa nodoklis (motor tax) auto-mobilim ar 1,6 litru dzinēju palielināsies par 36 eiro un sas-niegs 514 eiro gadā. Un, kā jau iepriekš rakstījām, gaidāms arī nekustamā īpašuma nodokļa palielinājums.

4

ĪRIJĀ

Nākamgad Īrijas valdība samazinās maksimālo bez-darbnieka pabalsta (jobseeker’s Benefit) izsniegšanas laiku, ziņo Irish Independent. cilvēki, kuri veikuši sociālās apdrošināšanas iemaksas (PRSI) mazāk nekā piecus gadus, bezdarbnieka pabalstu varēs saņemt tikai sešu mēnešu garumā – šādus mērus paredz nākamā gada budžeta projekts.

Ziemassvētki DublināKur: George’s Dock, IFSc Docklands,Dublin 1Kad: 7.-23. decembrisDublinas dokos notiks Ziemassvētku tirdziņš Docklands Christmas Festival 2012 kurā piedalās ap 80 tirgotāju. Iespējams klausīties gan dzīvo mūziku, gan nobaudīt tādas delikateses un kārumus, kā karstu šokolādi, ceptus kastaņus, karstvīnu u.c. Gadatirgus darba laiks no 12:00 līdz 20:00 darbdienās, bet brīvdienās no 10:00 līdz 20:00. Sestdienās un svētdienās laikā no 12:00 līdz 19:00 mazajiem gadatirgus apmeklētājiem būs īpašs prieks – iespēja aprunāties ar Ziemassvētku vecīti, turklāt pilnīgi par brīvu. Taču šis Santa Klauss gan neapdāvinās bērnus – tieši otrādi, viņš lūdz mazos apmeklētājus uzdāvāt kādu nieku viņam. Proti, šīs dāvaniņas tiks nogādātas bērnu labdarības iestādēm. Vairāk informācijas: www.dublindocklands.ie; www.dublindocklandschristmasfestival.ie

Dosimies slidotKur: DublinaKad: līdz 2013. gada janvāra vidumDublinā atvērtas divas slidotavas – i-Skate, kas atrodas The RDS, Ballsbridge, Dublin 4 un Dun-drum On Ice (Pembroke Square, Dundrum Town Centre, blakus iepirkumu centram). I-Skate ir lielākā slidotava Īrijā, un tur tiem, kas tikai vēlas apgūt slidošanas prasmes, to palīdzēs iemācīties darbinieki pingvīnu tērpos. Abu slidotavu darba laiks – darba dienās no 15:00 līdz 21:00 brīvdienās no 10:00 līdz 21:00. Cenas – sākot no 12 eiro.Biļetes var pasūtīt: www.iskate.ie un www.dun-drumonice.ie

Atrakciju parks FunderlandKur: Dublina (RDS, Ballsbridge, Dublin 4)Kad: 26. decembris līdz 13. janvārisUzreiz pēc Ziemassvētkiem Dublinā ieradīsies milzīgs atrakciju parks Funderland, kas atradīsies RDS teritorijā. Ne tikai ierastais panorāmas rats un amerikāņu kalniņi, bet arī virkne jaunu un aizraujošu atrakciju sagaida visus, kas vien vēlēsies gūt kādu devu adrenalīna. Ja vēlaties maksāt par katru atrakciju atsevišķi, tad ieejas maksa parkā būs divi eiro plus maksa par katru atrakciju, bet ir iespējas par 22,95 eiro iegādāties arī biļeti, kas trīs stundas derīga pilnīgi visām atrakcijām. Pasūtot biļetes internetā – atlaide. Darba laiks: no 12:00 līdz 22:00.Vairāk informācijas: www.funderland.com

jaunais gads DublināKur: Dublinas centrāKad: 31. decembris – 1. janvārisNule kā Lonely Planet ierindojis Dublinu TOP 5 to vietu sarakstā, kur vērts sagaidīt Jauno gadu. Šim jaungadam īri gatavojas īpaši, jo tieši tad taču sāksies festivāls The Gethering, kas ilgs visu gadu, un tā mērķis ir apvienot visus pasaules īrus vienuviet. 31. decembrī notiks trīs ievērības cienīgi pasākumi: plkst. 18:30 sāksies svētku parāde, kas ļoti līdzināsies Svētā Patrika dienas gājienam; plkst. 20:00 Stīvens Grīna parkā notiks grandioza uguņošana, pēc kuras College Green ielā (pretim Triniti koledžai) sāks skanēt kon-certs, kas pulcēs vispasaules slavenības. Biļetes uz koncertu var iegādāties www.nyedub-lin.ie. Cena – sākot no 15 eiro.

AfišaSamazinās bezdarbnieku pabalstus

Īrijas valdība apsolījusi līdz gada beigām pārskatīt likumdošanu, kas attiecas uz abortiem, vēsta Irish Times. Paredzams, ka par-laments tomēr varētu pieņemt likumus, kas stingri noteiktu, kādās situācijās ārsti drīkst pārtraukt grūtniecību. Taču tik-pat skaidrs ir, ka aborti netiks atļauti pēc pirmā pieprasījuma. Visticamāk, aborti tiks atļauti tikai situācijās, kad grūtniecība rada draudus mātes veselībai, iespējams, arīdzan situācijās, kad gaidībās esošā sieviete vēlēsies izdarīt pašnāvību. Jāatgādina, ka jautājums par abortu legalizāciju kļuva aktuāls, kad Golvejā nomira indiete Savita Hallapanavara – viņas vīrs apgalvo, ka grūtniece mi-

rusi, jo ārsti atteikušies pārtraukt grūtniecību pat tad, kad sievietei jau sācies spontānais aborts.Valdība arīdzan publisko-jusi abortu ekspertu grupas rekomendācijas – tās tika sa-gatavotas pec tam, kad Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2010. gadā nolēma, ka Īrijai nepieciešams ieviest skaidrību likumdošanā par abortiem. Premjerministrs Enda Kennijs apsolījis nekavēties ar šī jautājuma risināšanu, un veikt pārmaiņas jau līdz pat šā gada beigām. Sunday Business Post veicis ap-tauju, kurā noskaidrots, ka 85 procenti Īrijas iedzīvotāju at-balsta abortus gadījumos, kad grūtniecība apdraud sievietes dzīvību.

Īrijā varētu legalizēt abortus

Zemo cenu aviokompānija Ryanair ieviesusi jaunu nodevu divu procentu apjomā no transakcijas summas, kas veikta ar kredītkarti. Šobrīd jau tā klientiem, kuri norēķinās ar kredītkarti, ir jāmaksā sešu eiro administratīvā maksa, un līdz ar to tagad par reģistrāciju pasažieriem jāmaksā divreiz, norāda Irish Times. Tiesa gan, Ryanair plāno ar nākamā gada 1. februāri iekļaut administratīvo maksu biļetes cenā, taču pasažieriem par norēķiniem ar kredītkarti tik un tā būs jāmaksā divi procenti no kopējās sum-mas. Ryanair apgalvo, ka jaunā nodeva bija jāievieš, lai izpildītu Of-fice of Fair Trading prasības, kas aizliedz ņemt maksu par debetkaršu lietošanu. Vienīgā iespēja, kā izbēgt no jaunās nodevas maksāšanas, ir norēķinu par biļetēm veikt ar debetkarti, tostarp Ryanair Cash Pass-port.

Ryanair ievieš jaunu nodevu

Īrijas tiesa piespriedusi Gruzijas pilsonim Dāvidam Modebad-zem cietumsodu par vesela ie-roču arsenāla glabāšanu. Šajā arsenālā bijusi 300 gadus sena muskete, ziņo Metro Herald. Arī bez šī vēsturiskā ieroča 29 gadus jaunā gruzīna mājā atrasts iespaidīgs ieroču klāsts: pielādēts pusautomātiskais ie-rocis, pusautomātiskā pistole

Walter, pneimatiskā gaisene, 144 patronas ieročiem un 55 devītā kalibra lodes. Aizturētais, kurš dzīvojis East Wall rajonā, netālu no Dublinas centra, pastāstījis, ka iegādājies šo arsenālu par 750 eiro no kāda cita gruzīna, kuram tobrīd bijušas finansiālas grūtības. Modebadze arī apgalvojis likumsargiem, ka ieroču arsenāls viņam bijis

nepieciešams pašaizsardzībai. Taču viņš tā arī nav pateicis, kurš padraudējis viņa drošību un dzīvību. Ieroči esot nepieci-ešami katram gadījumam, sacījis aizturētais. Kad likumsargi pajautājuši, kādēļ nepieciešams glabāt pielādētu ieroci, gruzīns vien noteicis: “Tas ir garš stāsts”. Aizturētā advokāts Maikls Bou-mans tiesā paziņojis ka Gruzijā

ieroči ir kultūras ziņā vairāk pieņemami nekā Īrijā.Modebadze tiesā atzinis sevi par vainīgu nelikumīga ieroču glabāšanā. Viņam uzrādīta arī apsūdzība par viltotas Lietuvas pilsoņa pases glabāšanu. Tā kā tā arī netapa skadrs, kādēļ gruzīnam bijs nepieciešams tik liels ieroču arsenāls, tiesne-sis bija bargs un piesprieda apsūdzētajam trīsarpus gadus ieslodzījumā.

Gruzīns Īrijā glabā 300 gadus senu musketi

Automašīnu, ar kuru savulaik Dublinā pārvietojās Romas pāvests Jānis Pāvils II, tagad iespējams noīrēt gan kāzām, gan vecpuišu ballītēm, gan citām viesībām, ziņo Evening Herald. Pāvestmobilis tika izgatavots īpaši pāvesta vizītei Īrijā 1979 gadā. Dublinas Vaska figūru muzeja īpašnieks Padijs Dan-nings šo unikālo automašīnu atradis muzejā jau pēc tam, kad bija iegādājies ēku.Daudzus gadus šī automašīna bija muzeja eksponāts, taču pavisam nesen Dannings

nolēma to savest braukšanas kārtībā. Viņš ieguldīja 60 000 eiro automašīnas remontā, un saveda automašīnu tādā kārtībā, ka tajā ērti var doti-es izklaides braucienā līdz 14 pasažieru. Automašīnā pat esot saglabājies oriģinālais krēsls, kurā sēdējis pāvests. Unikālās automašīnas īre maksā 250 – 350 eiro stundā, un šoferis jau ir iekļauts cenā. Automašīnu uzbūvēja 1979. gadā Ford rūpnīcā Korkā. Jāteic gan, ka rūpnīca ir likvidēta jau sen – 1984. gadā.

Īrijā var noīrēt pāvestmobili

Nākamgad Lielā Astotnieka samits notiks Ziemeļīrijas pilsētā Lokernā (Lough Erne), kas atrodas Fermanas grāfistē, netālu no Īrijas Republikas robežas, ziņo

RTE. Pasaules līderi apmetīsies pieczvaigžņu viesnīcā Lough Erne Hotel un samits notiks laikā no 17. līdz 18. jūnijam, un tas kļūs par vienu no lielākajiem notiku-miem Ziemeļīrijas vēsturē. Tajā dalību ņems ASV prezidents Baraks Obama, Krievijas prezi-dents Vladimirs Putins un citas G8 galvas.G8 samiti notiek regulāri kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem. Šogad tas notika ASV, un tajā dalību ņēma ASV, Krievijas, Lielbritānijas, Kanādas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Japānas un ES vadītāji.

Ziemeļīrijā tiksies Lielais Astotnieks


19 (196) 12. DEcEMBRIS 2012

Sandra BONDAREVSKA

Sabiedrībā ir aktualizēti jautājumi par reemigrācijuPirmais un galvenais atzinums - ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts topošajā dokumentā saskata lietas, par ko paši doku-menta tiešie izstrādātāji nemin ne priekšlikuma ievadā, ne līdz šim izskanējušajās publikācijās medi-jos. Proti – reemigrācijas jautājuma aktualizēšana un negaidīti plašais skanējums sabiedrībā. Tieši tāpēc ministra skaidrojums Dublinā nāca akurāt laikā, tas bija pat ļoti nepieciešams un ir tikai pozitīvi, ka to varēja dzirdēt no viņa paša. Avīzei “Sveiks!” Pavļuts stāsta, ka viņaprāt ir sasniegts viens no uzstādījumiem jeb mērķiem, proti, sabiedrība ir sākusi pievērst pastiprinātu uzmanību reemigrācijas nepieciešamībai. Ministraprāt, tas radīs arī labvēlīgākas savstarpējās attiecības starp Latvijā palikušajiem un emigrējušajiem latviešiem. Pagaidām gan šādas tendences, vis-maz publikajā telpā (nedz medijos, nedz sociālajās interneta vietnēs) nav novērotas, ja runājam par zemāko komunikāciju līmeni. Citā līmenī - ja nākotnē Latvijā atgriezīsies aug-sta ranga speciālisti, kas vienlaicīgi varētu būt arī potenciālie darba devēji gan atpakaļatbraukušajiem, gan dzimtenē palikušajiem latviešiem, tad iespējams, ka nu jau hrestomātiskais ekonomistes Raitas Karnītes nodēvējums “nodevēji” pārtaps kādā citā apzīmējumā. Katrā gadījumā Daniels Pavļuts cieši apgalvoja, ka viņš personīgi izprotot aizbraukušos un nekādā ziņā neat-balstot nievājošas vai apvainojošas attieksmes kultivēšanu. Cerams, ka šie vārdi pieder ne tikai politiķim Pavļutam, bet arī ministram un Latvijas latvietim.Citi reemigrācijas priekšlikumu pozitīvie aspekti Pavļutaprāt ir jāsaista nevis ar šodienu un kof-eru kārtošanu šopēcpusdien, bet gan raugoties perspektīvā. Šobrīd viņš aicina paturēt prātā domu par atgriešanos un to rūpīgi apsvērt, ne-vis strauji rīkoties, kas varētu beig-ties ar dziļu vilšanos. “Ja rīt atgriez-tos visi tie, kas pēdējo 15 gadu laikā ir aizbraukuši, tā būtu katastrofa,” avīzei “Sveiks!” atklāti pauž Pavļuts.

Plāna izstrāde un labvēlīgais Pīārs Jautājot par plāna izstrādi un ar to radītajām izmaksām valstij, min-istrs skaidro, ka visa priekšlikumu izstrāde notiekot bez papildus ieguldījumiem, tas esot brīvprātīgs sabiedriskās politikas centra “Providus” pētnieces Daces Akules un citu sabiedrisko aktīvistu darbs, bet izstrādei piesaistītie ierēdņi to veicot savu ministrijas tiešo uzdevumu ietvaros. Arī Plāna apakšpunktu daudzo program-mu, finansēšanas mehānismu, sarakstu, forumu un konferenču sagatavošanai un izstrādei nekādi papildus līdzekļi netikšot izli-etoti. “Mēs netaisāmies saražot nevajadzīgus papīru kalnus!” uzs-ver Pavļuts.

Negribu būt skeptiķe, bet veselais saprāts gan pretojas šādam ap-galvojumam, jo ikviens papildus darbs, sauc kā gribi, ir darbs, taču ticēsim tam, ko saka minis-trs, kas sarunas laikā pamanās arī ieminēties par mediju (tostarp arī “Sveika!”) tendencēm informāciju pagriezt negatīvā virzienā. Te nu gan jāatzīmē, ka mediji šo informāciju var griezt kurā virzienā vien vēlas, gan uz pārlieku optimis-tisku pusi jeb uz pārlieku negatīvu, cilvēki vienalga reālo situāciju vērtē katrs pēc savas un savu tuvinieku pieredzes, tāpēc kādu apmānīt, pat visai vieglā formā, diezin vai izdosies pat visrafinētākajam noliedzējam jebšu viskaislīgākajam sabiedrisko attiecību speciālistam, par gadu gaitā izveidojušos mas-

veida neuzticību politiķiem nemaz nerunājot.

Reemigrācijas plānu vēl vērtēs valdībāBet atgriezīsimies pie reemigrācijas. Pašreizējais “Informatīvā ziņojuma par priekšlikumiem reemigrācijas atbalsta pasākumiem” projekts vēl tikšot rūpīgi pārskatīts un tikai tad iesniegts valdībā apstiprināšanai. Ja valdība to apstiprinās, tad tālāk tiks skatīts jautājums par finansu piešķiršanu no budžeta, piemēram, latviešu valodas apmācībai vai papildus skolotāju palīgu algām un tamlīdzīgi. Tas gan viss tiekot plānots visai tālai nākotnei, jo, kā jau minis-trs minēja iepriekš, pašreiz par reālu latviešu atpakaļplūsmu nav ko runāt. Pašu plānu iesniegt valdībā sākotnēji bija paredzēts decembra vidū.

Metālapstrādādes nozarē esot liels skaits vakančuAprakstot šodienas darba tirgus situāciju, ministrs gan minēja, ka atsevišķās nozarēs, piemēram, metālapstrādes uzņēmumos jau tagad trūkstot labu meistaru un darba vietu te esot gana daudz. Un tas ir tiesa. Pat internetā atrodami neskaitāmi darba piedāvājumi, gan virpotājiem, gan metinātājiem, gan citiem nozares meistariem. Nekur gan nebija atrodams, kāds viņiem būtu algas piedāvājums (vis-maz man neizdevās atrast), tāpēc vispirms ieskatījos, ko par to stāsta pēdējais nozarē veiktais pētījums ar nosaukumu “Metālsapstrādes, mašīnbūves, mašīnzinību nozares apraksts”, kura izstrādē piedalījusies arī Latvijas Metālapstrādes un mašīnbūves asociācija. Sniegtajā informācijā par algām 2011.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu metālu ražošanā tās samazinājušās par 5,4 % (par šogadu, saprotams, te datu vēl nav) un bruto (tātad pirms nodokļu atvilkšanas) vidējā alga ir 477,75 lati mēnesī, kas būtu apmēram 685 eiro. Tātad, atskaitot Valsts

obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas darba ņēmēja daļu - 11% un ienākumu nodokli - 25%, uz rokas metālapstrādnieki saņem ne vairāk kā 460 eiro jeb 320 la-tus mēnesī. Ja var ticēt pētījumam un tajā iestrādātajiem cipariem, tad perspektīva neizskatās visai kārdinoša un nav arī brīnums, ka uz metālapstrādātāju vakancēm nestāv nedz Latvijas, un nepavisam jau ne ārvalstīs mītošo latviešu amatnieku rinda.

jautājumi arī kā politiķimIntervija ar ministru laika trūkuma dēļ gan neiznāca visai izvērsta, jo di-enas programma ministram bija sas-pringta un plānotās tikšanās ievilkās, taču saruna ar Pavļutu turpinājās arī Latvijas vēstnieka Pētera Kārļa Elferta rezidencē, kur vakara gaitā ministram nācās atbildēt uz visdažādākiem Īrijas latviešu jautājumiem: gan ekonomiskiem, kā jau ekonomi-kas ministram, gan sociāliem un pat jautājumiem par latviešu valo-das aizsardzību, uz kuriem Pavļuts atbildēja kā politiķis. Atgādināšu, ka šajā sasaukumā valdībā viņš pārstāv Reformu partiju. Un, būdams politiķis, viņš, protams, nenoturējās un pamanījās arī pakritizēt savus politiskos konkurentus gan eiro ieviešanas labuma apšaubīšanas dēļ, gan pirmskrīzes Parex bankas kraha sakarā. Kopumā jāatzīst, ka šī tikšanās, sarunas un ministra atbildes uz jautājumiem, salīdzinoši ar cit-iem Latvijas politiķiem, tomēr bija daudz interesantākas un atklātākas. Tas jau vien liecina, ka Latvijā lietas pamazām virzās uz labo pusi, vismaz tam gribētos ticēt.Tikšanās nobeigumā ministrs atkal atgriezās pie tēla veidošanas tēmas un izstāstīja anekdoti par vāveri un žurku – diviem grauzējiem, kas savā būtībā viens no otra neatšķiras, vienīgi vāverei ir labāks PR-s. Mmjā, man gan laikam klasisks PR raksts šoreiz nesanāca.

Pagājušo otrdien Latvijas ekonomikas ministrs Dan-iels Pavļuts tikās ar Īrijas latviešiem, turklāt ne vienu reizi vien. Vispirms minis-trs apciemoja uzņēmuma Google centrālo biroju, kur tikās ar Didzi Vilcānu, klientu menedžeri Goog-le AdWords Latvijas komandā, tad aprunājās ar latviešu uzņēmējiem Eiropas mājā Dublinas centrā un vēl vēlāk šīs sarunas turpināja LR vēstnieka Pētera Kārļa Elferta rezidencē, kur pulcējās latviešu sabie-drisko organizāciju pārstāvji un aktīvisti. Pārrunu gal-venais temats – reemigrācija un saistībā ar to gatavotie Reemigrācijas atbalsta pasākumi, kas plašāk pazīstami kā Reemigrācijas plāns.

5

ĪRIJĀ

Vai reemigrēsim?


19 (196) 12. DEcEMBRIS 2012

6

UZZIŅAS, JURIDISKIE JAUTĀJUMI

TAVS JAUTĀJUMSjautājums:

Datums:

Kontaktinformācija (tikai redakcijas vajadzībām)

Tel.: E pasts: Adrese:

* ja nevēlaties, ka jūsu vārds tiek minēts avīzes rakstā, lūdzu ievelciet √ kvadrātiņā, kas atrodas blakus uzvārdam.

Vārds, uzvārds *

Mums katram ir savādāka situācija un pieredze un teju vai katru dienu saskaramies ar neskaitāmiem sadzīves, sociālajiem un juridiska-jiem jautājumiem, uz kuriem ne vienmēr varam atrast atbildi, turklāt vēl latviešu valodā. “Sveiks!” juridisko padomu lappuse ir izpelnījusies jūsu atzinību, jo, spriežot pēc aptaujām, tajā ievieto-tie raksti ir visvairāk lasīto starpā. Jūsu ērtībām publicējam jautājuma pieteikuma kuponu. Tajā varat uzrakstīt jautājumu, uz kuru vēlaties saņemt atbildi. Tāpat arī lūdzam norādīt savas koordinātes, ja jautājuma formulēšanai rodas papildus jautājumi vai nepieciešams kāds precizējums. Lūdzu pievērsiet uzmanību tam, ka varat izvēlēties: publiskot vai nepubliskot savu vārdu un uzvārdu. Un visubeidzot: iesūtot savus jautājums jums nekas nav jāmaksā. Šī informācija un konsultācijas avīzes slejā ir pilnīgi par brīvu.

uz lasītāju jautājumiem atbild Elizaveta Donnerī, vienīgā advokāte Īrijā, kas runā krievu valodā, kurai ir vairākas kvalifikācijas un daudzu gadu veiksmīga pieredze jurisprudencē.

PIEMAKSA PAR SMAgU DARBUMan ir 55, esmu no Latvijas, un jau kopš 2004. gada strādāju kokzāģētavā Slaigo grāfistē. Esmu dzirdējis, ka pēc īru likumiem smaga darba darītājiem pienākas speciālas piemaksas. Vai tā ir taisnība? Kāds ir maksimālais svars, ko drīkst celt viens cilvēks? Vēl gribu piebilst, ka visus šos astoņus gadus saņemu minimālo algu tieši tāpat kā arī citi uzņēmuma darbinieki. Vai tas ir likumīgi?

Šis jautājums attiecas uz darba tiesībām, it īpaši darba drošības tehnikas noteikumu ievērošanu. Īrijas likumdošana un tiesu prec-edenti paredz, ka darba devējam jānodrošina saviem darbiniek-

iem drošu darba vietu. Smagumu celšana nedrīkst būt vienīgais darba pienākums, tā kā tādā gadījumā var radīt kaitējumu veselībai un trau-mas darba vietā. Darba devējam ir jāveic instruktāža par darba drošības tehnikas kā arī jānolasa lekcija par smagumu celšanu tā, lai nekaitētu veselībai. Tam ir jānotiek pašā darba uzsākšanas sākumā, un, mainot darba apstākļus, šādiem treniņiem ir jānotiek arī turpmāk. Darba devēja pienākumos ietilpst arī darbinieku nodrošināšana ar attiecīgu darba tehniku, lai viss darbs nav jāveic ar rokām. Darba devēja pienākumi šajā sfērā ir ļoti plaši, un paredz pastāvīgu risku izvērtēšanu (risk assessment), lai nodrošinātu drošību darba vietā.

Gadījumos kad darba devējs neizpil-da šīs prasības, viņš tiesas priekšā var stāties kā atbildētājs, un tiesa var lemt izmaksāt viņam kompensācijas dar-biniekiem par kaitējumu veselībai, kas radies darba vietā. Ir jāpierāda, ka darba devējs ir pārkāpis kādu no likumdošanā noteiktajiem punk-tiem, un tieši šis pārkāpums ir iemesls tam, ka darbinieks guvis traumu vai veselības problēmas. Šādos gadījumos cietušais darbinieks tiek nosūtīts uz medicīnisko ekspertīzi, kas arī nosaka, vai kaitējums veselībai gūts darba devēja vainas dēļ. Pētot klientu lietas, esmu secinājusi, ka darba vietās, kur notiek regulāra smagumu celšana, ir ierobežots tehnikas lietojums un netiek veik-tas instruktāžas, kaitējums veselībai

rodas ilgstošā laika posmā. Kā rezultāts – trauma, dzīves kvalitātes pasliktināšanās un tālāka tiesvedība. Īrijā pastāv organizācija Health and Safety Authority, kas seko līdzi darba drošības nodrošinājumam darba vietās, kā arī spēkā ir starptautiska likumdošana Safety Helath and el-fare ar Work (General Application) Regulations. Taču šīs prasības Īrijā ne vienmēr tiek pildītas pietiekami augstā līmenī, un daudzi aspekti, kā, piemēram, maksimālais svars celšanai, netiek regulēts.Ja runājam par minimālo algu: darbam nav jābūt smagam un tas nedrīkst kaitēt veselībai. Iepriekš darbinieki, kas ilgstoši strādāja vienā darba vietā, pakļāvās vienošanās JLC – Joint Labour Committees vai Em-

ployment Regulation Orders (EROs) prasībām. Taču JLC au atcelta kopš 2011. gada jūlija un neattiecas uz darbiniekiem, kas sākuši strādāt pēc šī laika..Taču cilvēki, kuri darbā strādā jau ilgstoši, vēl joprojām iekļaujas JLC prasībās, kurā iekļauta arī alga. Piemēram, JLC paredz, ka lauksaim-niekiem minimālā alga ir 9.10 eiro stundā. Taču ir jānoskaidro,vai Jūsu darbs ietilpst šādā kategorijā.

Donnery&co Solicitors: imigrācijas, darba,

komercdarbības, ģimenes un civillietas, pārstāvēšana tiesā.

Mobilais tālrunis: 086 0380385; Tālruņa numurs: 01 853 7301;

www.dtsolicitors.ie

DARBS UN INVALIDITĀTEStrādāju fermā Īrijā jau kopš 2005 gada. Darbs ir fiz-iski smags, kā rezultātā man sākās muguras sāpes. 2005. gadā devos atvaļinājumā uz Latviju, kur man veica muguras operāciju, un tiku atzīta par 2. grupas invalīdi. Vēlāk atgriezos darbā fermā. Taču jau 2011. gadā man atkal sākās problēmas ar muguru. Vērsos pēc palīdzības pie īru ārstiem un sešu mēnešu laikā saņēmu pabalstu Illness Benefit. Taču tad, kad ārsts apskatīja mani atkārtoti, viņš secināja, ka varu strādāt vieglus darbus, un pabalsta izmaksa tika pārtraukta. Viņu neinteresēja, ka uzrādīju Latvijā iegūto invalīda apliecību, kuru biju pārtulkojusi angliski, un tulko-jums notariāli apstiprināts. Šobrīd nestrādāju. Ko man darīt? Vai varu pretendēt uz invalīda pabalstu?

Slimības pabalsts (Illness Benefit), kuru iepriekš saņēmāt, ir īslaicīgs pabalsta veids. Un Sociālās aizsardzības de-partaments ik pa brīdim veic medicīniskās pārbaudes, lai varētu noteikt darba spēju. Ja ārsts secina, ka pa-cients var strādāt, tad departaments pārtrauc pabal-sta izmaksu. Taču varat iesniegt apelācijas sūdzību, tas jāizdara 21 dienas laikā pēc ārsta slēdziena izdarīšanas, un jāiesniedz Social Welfare Appeals Office. Šādos gadījumos tiks veikta atkārtota medicīniskā pārbaude, kuru jau veiks cits ārsts. Jūsu gadījumā iespējams iesniegt lūgumu piešķirt invalīda pabalstu (Disabiity Allowance). Lai uz to varētu

pretendēt, jāatbilst šādiem nosacījumiem:• Trauma vai slimība, vai arī garīga saslimšana, kas var ilgt vismaz vienu gadu;• Slimībai ir jāierobežo Jūsu iespējas veikt darbu, kas, ja vien nebūtu veselības problēmu, būtu piemērots Jūsu vecumam, kvalifikācijai un pieredzei;• Jābūt vecumā no 16 – 66 gadiem. Kad sasniegsiet 66 gadu vecumu, vairs nevarat saņemt invaliditātes pabal-stu, taču varēsiet saņemt valsts pensiju;• Izturēsiet ienākumu pārbaudes testu;• Jāatbilst Īrijas pastāvīga iedzīvotāja statusam (habitual residence condition). Iesnieguma veidlapā ir sadaļa, kuru jāaizpilda Jūsu ārstējošajam ārstam.Invaliditātes pensiju (Invalidity Pension) maksā tiem, kuri nav spējīgi strādāt vismaz pēdējos 12 mēnešus un ar lielu varbūtību, ka nebūs iespējams strādāt vēl vis-maz gadu (parast šādi cilvēki vispirms saņem Disability Allowance, bet pēc tam pāriet uz invaliditātes pensiju). Invaliditātes pensiju piešķir arī tiem, kuriem uz visu mūžu ir liegta iespēja strādāt. Taču, pēc visa spriežot, tas neatbilst Jūsu gadījumam. Ir arī cita iespēja. Ja veselības stāvoklis nepieļauj darbu fermā, tad varat meklē vieglāku darbu. Kamēr vien meklējat jaunu darbu, varat noformēt bezdarbnieka pa-balstu, vai arī, iespējams, Back To Education Allowance pabalstu, kas ļaus saņemt izglītību.

ZINI SAVAS TIESĪBASVaru nopelnīt ļoti maz, nākas ļoti ekonomēt. Un, šķiet, ziema atkal būs ļoti barga. Vai varu saņemt kādu pa-balstu mājas apkurei?

Maznodrošinātas ģimenes var saņemt valsts pabalstu mājokļa apkurei. Tāpat ir arī programma, kura paredz mājokļu siltināšanu, lai vajadzētu mazāk maksāt par apkuri.Tiem, kas ilgstoši saņem sociālos pabalstus un nevar paši apmaksāt apkures rēķinus, pienākas papildus izmaksa – pabalsts apkurei (Fuel Al-lowance) 20 eiro nedēļā. Šo pabalstu maksā 26 nedēļas – no oktobra līdz aprīlim. Ja jau saņemat kādu sociālo pabalstu, vai arī esat vecāks par 70 ga-diem, tad varat saņemt veselu sociālās palīdzības paketi – Household Benefits Package, kurā iekļauta arī palīdzība, lai samaksātu par gāzi vai elektrību. Varat piedalīties arī programmā Better Energy Warmer Homes, kas paredzēta cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, lai palīdzētu uzlabot siltumizolāciju. Par šo programmu, kas darbojas visā Īrijas

Republikā, atbild Sustainable Energy Authority of Ireland (SEAI). Taču, lai ņemtu dalību šajā programmā, Jums ir jābūt namīpašniekam, turklāt mājai jābūt uzceltai ne agrāk kā 2002. gadā. Varat piedalīties programmā Better En-ergy Warmer Homes, ja saņemat Fuel Allowance, vai arī ja Jums ir bērni līdz 7 gadu vecumam, vai arī saņemat Family Income Supplement vai sešu mēnešu ilgumā Jobseeker’s Allowance. Ja īrējat mājokli, tad, iespējams, šajā programmā var piedalīties Jūsu land-lords. Šī programma sedz izdevumus termoizolācijas uzlabošanai bēniņos, logu un durvju hermetizācijai sienu un cauruļu termoizolācijai, kā arī taupīgo lampiņu uzstādīšanai. Tāpat varat saņemt arī konsultācijas par interesējošiem jautājumiem. Vairāk informācijas: www.welland-warm.ie un www.Winterready.iePēc plašākas informācijas lūdzam Jūs vērsties Citizens Information birojā – zvaniet 0761 07 4000 vai ienāciet interneta vietnē www.citizensinforma-tion.ie.


19 (196) 12. DEcEMBRIS 2012

Nesen mūsu redakcijās vērsās Liene (vārds mainīts). Viņa jau četrus gadus saņem Back To Education Allowance, kas ļauj dzīvot nestrādājot un turpināt mācības koledžā. Sociālie dienesti tāpat sedz mājokļa īres izdevumus 325 eiro mēnesī apmērā, turklāt istaba atrodas labā Dub-linas rajonā. Lienei viss bijis labi – pirmos mācību gadus viņa pabeigusi teicami un pamatīgi gatavojusies eksāmeniem, kuriem jābūt tūdaļ decembrī. Taču apmēram pirms mēneša Liene saņēma vēstuli no sociālā dienesta, kurā teikts, ka sievietei jāsarunā ar mājas īpašnieku par īres maksas samazināšanu no 325 eiro līdz 250 mēnesī, vai arī jādodas dzīvot uz kādu lētāku mājokli.Kopš vēstules saņemšanas brīža Liene karo ar sociālajiem dienestiem, jo viņu pamatīgi satrauc iespēja, ka tieši eksāmenu laikā viņa varētu palikt bez jumta virs galvas. Landlords jau reiz esot samazinājis īres maksu, un diezin vai būšot ar mieru to samazināt vēl. Arī pārcelties Liene šobrīd nevar – eksāmeni taču. “Viņi iespējams uzskata, ka visi, kas sēž uz sociālajiem pabalstiem, kaut kur piestrādā un var segt daļu no īres mak-

sas no saviem līdzekļiem. Taču ar mani ir savādāk – es tiešām dzīvoju tikai un vienīgi no pabalstiem, un ļoti ekonomēju, lai varētu izvilkt ar šo naudu līdz di-ploma iegūšanai,” sašutusi pauž Liene. Tāpat šobrīd neesot laika, lai vienotos ar namsaimnieku, kā arī nav līdzekļu, lai pārvāktos.

Sieviete ir iesniegusi iesniegumu Sociālo jautājumu apelācijas birojā. Apelācijas sū-dzība ir izklāstīta uz piecām lapaspusēm. “Mana paziņa šobrīd ir līdzīgā situācijā, taču viņai, nez kāpēc vēstule par īres mak-sas samazināšanu nepienāca. Pieļauju, ka šāda situācija izveidojusies, jo health centre sēž divi ierēdņi – viens strādā ātri,

otrs velk gumiju. Un tādēļ arī sanāk šāda nevienlīdzība” uzskata Liene. Pagaidām gan vēl apelācijas birojs nav pieņēmis lēmumu, taču, ja tas būs negatīvs, Liene ir gatava pārsūdzēt lēmumu arī augstākās instancēs. “Viņiem, protams, ir tiesības pieprasīt, lai sameklē-ju sev lētāku mitekli, taču vispirms viņiem vajadzētu ļaut man pabeigt mācības. Es taču nesēžu rokas klēpī salikusi! Es mācos, lai pēc tam dotu ieguldījumu valstī, lai atdotu manī investētos līdzekļus. Taču šobrīd valsts negrib dot man iespējas mācīties,” nopūšas Liene.

Viktors Posudņevskis

7

UZZIŅAS, JURIDISKIE JAUTĀJUMI

IREC Corporate service

Mēs zinām visu, kas nepieciešams biznesam Īrijā. Mūsu pakalpojumi:

• Juridiskā un pasta adrese prestižā Dublinas rajonā• Kompānijas sekretāra un personīgā palīga pakalpojumi • Jūsu biznesa tikšanās un atpūtas organizēšana • Akreditācija konferencēs, sim-pozijos, citos Īrijas pasākumos• Pilns korporatīvo pakalpojumu spektrs• Palīdzība finanšu piesaistē• Rakstiski un mutiski tulkojumi, dokumentu legalizācija• Konsultācijas par Īrijas lietvedības sistēmu

55 Lower O’Connell Street, Dublin 1, Ireland.

Tel.: (353) 018740004Fax: (353) 018740404

Interneta vietne: www.russianireland.com

PALĪDZĪBA UZŅēMēJDARBĪBAS UZSĀKŠANAI UN ATTĪSTĪBAI

Ja esat iesācējs uzņēmējdarbī-bā, tad pieredzējuša cilvēka padomi var nākt tikai par labu. Tas pats attiecas arī uz tiem cilvēkiem, kas savā uzņēmējdarbībā vēlas ko mainīt, un nav iepazinušies ar apstākļiem. Par laimi Īrijā ir ne mazums organizāciju, ku-ras sniedz visu nepieciešamo informāciju, turklāt bez maksas.

uzņēmumu reģistrācijas birojs

Ja vēlaties uzzināt, kā pa-reizi piereģistrēt uzņēmumu, vērsieties Uzņēmumu reģistrācijas birojā (Compa-ny Regstration Office, CRO). Tur Jums paskaidros, kāda ir starpība starp uzņēmuma

reģistrāciju un biznesa vārda (tāds nepieciešams, ja Jūsu kompānija darbosies zem citas izkārtnes), uzņēmumu veidiem un izskaidros pašu reģistrācijas procesu. CRO mājas lapā ir atsevišķa sadaļa, kurā atrodama visa nepieciešamā informācija. Tāpat tur varat atrast,vai Īrijā jau nav reģistrēts kāds uzņēmums ar Jūsu izvēlēto vārdu. Companies Registration Office Parnell House, 14 Parnell Square Dublin 100 353 (0) 1 804 5200; 1890 220 [email protected]

uzņēmējdarbības pārvaldeTopošajiem uzņēmējiem pēc iespējas ātrāk jāvēršas savā dzīves vietā Uzņēmējdarbības

pārvaldē (City/County Enter-prise Board). Šādas pārvaldes ir visās Īrijas pilsētās un grāfistēs un to uzdevums – palīdzēt mazajam biznesam (štata dar-binieku skaits mazāks par de-smit). Piemēram, šajā pārvaldē var mācīties bezmaksas kursos par biznesa plāna sastādīšanu vai grāmatvedības pama-tiem. Ja Jums ir vēlēšanās, tad pārvalde var Jums nozīmēt arī mentoru (uzraugu), pieredzējušu uzņēmēju, kas sniegs Jums konsultācijas. Tāpat pārvalde var palīdzēt kontaktu izveidošanā (networking), kas palīdz jaunajiem uzņēmējiem atrast kādu, kas jau darbojas šajā jomā un iegūt jaunu pieredzi. Tāpat iespējama arī materiāla palīdzība, par kuru jau rakstījām iepriekš. Kontakti: www.enterpriseboards.ie

Aģentūra Enterprise IrelandJa Jūsu bizness ir vērsts uz ek-sportu vai starptautisku paka-lpojumu piedāvāšanu, vai arī ir augsts potenciāls tā attīstīšanai (tas ir, tuvāko gadu laikā varētu gūt peļņu teju vai miljonu apmērā), tad ir jēga vērsties aģentūrā Enterprise Ireland, kas

palīdz biznesam Īrijā ieņemt vietu zem saules pasaules kontekstā. Jūs varat saņemt gan bezmaksas konslutācijas, gan arī iegūt finansējumu, ja vien bizness tiks vērtēts kā potenciāls. Enterprise IrelandEast Point Business ParkDublin 3 Tālr.: +353 1 727 2000Fakss: +353 1 727 2020www.enterprise-ireland.com

Vietējās partneru asociācijasAttīstības kompānijas vai part-neru asociācijas (Local Devel-opment Companies.Partner-ship Companies) ir piesaistītas pašvaldībām. Daudzas šādas kompānijas / asociācijas atbal-sta uzņēmējus. Šeit iespējams saņemt konsultācijas, kā arī iegūt jaunus kontaktus, un pat apstiprināt Jūsu biznesa plānu, lai iekļautos programmās Back to Work Enterprise Allowance vai Short-Term Enterprise Al-lowance. Lai atrastu Jums tuvāko kompāniju vai partneru asociāciju, painteresējieties vietējā pašvaldībā (local au-thority) vai meklējiet infomāciju kādā no interneta meklētājiem.

Īrijas valdība ne reizi vien ir bārstījusi solījumus palīdzēt mazajam un vidējam biznesam, un pēdējos mēnešos patiešām ir pieņemti daudzi jauninājumi. Kas tad ir mainījies un kam uzņēmēji var lūgt palīdzību? Pēc lasītāju lūguma šajā un vēl nākošajos Sveiks! izdevumos publicēsim informāciju, kur un kā var saņemt palīdzību jau-na biznesa uzsākšanai un tā attīstīšanai.

Kā apstrīdēt Sociālo dienestu lēmumusAizvien vairāk mūsu lasītāju vēršas ar žēlabām par Īrijas Sociālās nodrošināšanas departamenta darbību. Vēloties ieekonomēt līdzekļus, ierēdņi aizvien vairāk kontrolē un meklē aizvien jaunus iemeslus, lai samazinātu pabalstu apjomus vai vispār pārtrauktu to maksāšanu. Lūk, viens piemērs, un juristes Elizavetas Donnerī komentārs.

juRISTA KOMENTāRS

Šo gadījumu komentē Elizaveta Donnerī, vienīgā advokāte Īrijā, kas runā krievu valodā, kurai ir vairākas kvalifikācijas un daudzu gadu veiksmīga pieredze jurisprudencē.

Likums paredz apelācijas sūdzības iesniegšanu Social Welfare Appeals Office 21 dienas laikā kopš saņemts Social Welfare Officer lēmums. Ja apelācijas in-stances lēmums ir negatīvs, apelāciju var iesniegt pārskatīšanai Chief Appeals

Officer birojā. Šajā gadījumā ir konkrēti jānorāda, kur ierēdnis ir kļūdījies. Kļūdas var būt gan faktiskas, gan juridiskas, kad nepareizi traktēts vai interpretēts likums. Apelācijā svarīgi norādīt iesnieguma pama-tojumu un pievienot visus iespējamos pierādījumus, ja vien tādi ir. Gadījumos, kad Chief Ap-peals Officer lēmums arī Jūs neapmierina, tad var iesniegt sūdzību Ombudsman. Šī iestāde ir radīta tieši šādiem mērķiem – lai atrisinātu līdzīgus jautājumus. Turklāt jautājumu izskatīšana no-

tiek ātrāk, nekā tiesas ceļā. Prasību var iesniegt, iz-mantojot internetu, vai arī uzrakstīt iesniegumu uz papīra, pievienojot pierādījumus. Lūk, pilna kontaktinformācija:Office of the Ombudsman18 Lower Leeson StreetDublin 2Tālr.: 1890 22 30 30; 01 639 5600http://www.ombudsman.ie/ Cits variants – prasība tiesā. Taču tas iespējams tikai tad, ja departaments pieļāvis nevis faktu, bet gan juridisku kļūdu. Šādos

gadījumos prasību skatīs Augstākā tiesa (High Court). Šādu lietu kategorija tiek dēvēta Judicial Review. Ja lieta nonāks līdz tiesai, Jums būs nepieciešama advokāta palīdzība. Un tiesvedība var ieilgt.

Donnery&co Solicitors: imigrācijas, darba,

komercdarbības, ģimenes un civillietas, pārstāvēšana

tiesā.Mobilais tālrunis:

086 0380385; Tālruņa numurs:

01 853 7301; www.dtsolicitors.ie

Kur saņemt padomu?


19 (196) 12. DEcEMBRIS 2012

Sandra BONDAREVSKA

30.novembrī Latvijas vēstniecība Īrijā rīkoja tikšanos ar vēstnieku - Konsulārā un diplomātiskā nodrošinājuma nesen izveidotās direkcijas vadītāju Māri Selgu, Konsulārā departamenta direktora vi-etnieci Initu Dzeni, konsulārā dienesta, Iekšlietu un Ties-lietu ministriju pārstāvjiem, lai pārrunātu Latvijas valstspiederīgajiem ārvalstīs aktuālos Latvijas likumdošanas grozījumus. Saistībā ar diasporu tika apspriests Civilstāvokļu aktu reģistrācijas likumprojekts, plānotie grozījumi Pilsonības likumā un citos tiesību aktus, kas skars diasporu un tai pieeja-mos konsulāros pakalpojumus Īrijā. Konsulārā departamenta pārstāvji iepazīstināja ar sta-tistikas datiem par Īrijā snieg-tajiem konsulārajiem pakalpo-jumiem, Īrijā dzīvojošo vēlētāju aktivitāti pēdējo vēlēšanu un tautas nobalsošanas laikā, kā arī konsulāro pakalpojumu sniegšanas nosacījumiem ārvalstīs. Tikšanās piedalījās latviešu biedrību, latviešu

uzņēmēju kluba, latviešu katoļu un luterāņu draudžu un mediju pārstāvji.

jauna parauga dzimšanas, laulības un miršanas apliecībasDzimtsarakstu departamenta Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Inga Upīte informēja klātesošos par plānotajām izmaiņām civilstāvokļa aktu reģistrācijā, tai skaitā par jauna parauga dzimšanas, laulības un miršanas apliecību ieviešanu pēc li-kumprojekta spēkā stāšanās. Tie būs jauna formāta dokumenti, kurus vēstniecība no Latvijas saņems digitāli un līdz ar to šos dokumentus vairs nevajazēs no vienas valsts uz otru pārsūtīt ar diplomātisko pastu. Jaunā kārtība samazinās izdevumus ne tikai pašai vēstniecībai, bet arī doku-menta pieprasītājam, proti, vairs nebūs jāmaksā par dokumenta pārsūtīšanu, kas pašlaik mums “sit pa kabatu” 45 eiro apmērā. Vienlaicīgi gan mainīsies arī val-sts nodevas apmērs, kas šobrīd ir 15 eiro un visticamāk, ka šī maksa pieaugs. Cik tā būs liela un kad jaunieviesums sāks darboties, atbraukušie viesi vēl nevarēja

pateikt, taču min, ka tas varētu būt jau 2013.gada sākums.

Dubultpilsonība, iegūšana un atgūšanaTikšanās dalībnieki apspri-eda arī plānotos Pilsonības li-kuma grozījumus saistībā ar dubultpilsonību un personu loku, kuri pēc likuma grozījumiem varēs pretendēt uz dubultpilsonību, kā arī iespēju atjaunot Latvijas pilsonību, gadījumā, ja no tās persona atteikusies sakarā ar Īrijas pilsonības saņemšanu, vai pilsonība tikusi atņemta. Latvijas pilsonību tātad varēs atjaunot visi tie, kas iepriekš bijuši spiesti no tās atteikties. Lai to izdarītu, ies-nieguma veidā būs jāizsaka sava vēlme atkal atgūt pilsonību un jāuzrāda personu apliecinoši do-kumenti. Pagaidām tiek plānots, ka šo procesu vārēs uzsākt 2013.gada janvārī, taču oficiāls starta datums vēl tiks paziņots papildus.

Sniegt vai nesniegt par sevi ziņas PMLPPilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Personu sta-tusa kontroles nodaļas vadītāja

vietniece Zane Zeimule sniedza izvērstu informāciju par ziņu sniegšanu Iedzīvotāju reģistram, pamatojot šīs informācijas nepieciešamības svarīgumu abām pusēm: gan saņēmējam, gan sniedzējam. Un saruna ar Zeimules kundzi tikšanās laikā faktiski izvērtās par pasākuma galveno tematu, bet ziņu aktualizēšanas jautājums par personas dzīvesvietu ārvalstīs - par apspriestāko diskusiju. Latvijas atbildīgo institūciju pārstāvji atgādināja, ka ikvienas Latvijas valstspiederīgās per-sonas pienākums ir informēt par izmaiņām personas da-tos vai civilstāvoklī, kā arī par aktuālo dzīvesvietu, lai persona būtu valstij sasniedzama. Te svarīgi atgādināt, ka par ziņu nesniegšanu 30 dienu laikā Latvijā ir paredzēts pat administratīvais sods no 25 līdz 250 latiem. Jautāti, vai kādam jau ir piespri-esta minētā soda nauda, ierēdņi zināja teikt, ka esot sastādīti 28 administratīvie protokli un skai-droja, ka “pārkāpēju” skaits ir tik liels, ka visticamāk visi sodīti netiks un tiks piemērota tāda kā “amnestija” tiem, kas pārkāpuši šo 30 dienu termiņu. Taču tas nebūt nav aicinājums “nelikties ne zinis”, bet gan pamudinājums droši ziņot par sevi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Mēs visi labi zinām, ar cik lielu neuzticību raugāmies uz šāda veida “pieskaitīšanos”, jo arvien saskatām tajā draudus savai privātajai dzīvei, taču reizēm šāda pārlieka piesardzība var pavērsties arī pret mums pašiem. Konsuls Īrijā – Vija Buša min pavisam reālu un tikko notikušu piemēru par kādu Īrijā bojā gājušu tautieti, kura divi nepilngadīgie bērni Latvijā bija palikuši bez iztikas līdzekļiem tikai tāpēc, ka vīrietis nebija paziņojis par savu izbraukšanu no valsts (oficiāli skaitījās Latvijā, bet nebija tur atrodams), un savukārt piederīgie nebija informējuši par miršanas faktu kā tādu (tātad oficiāli šis vīrietis skaitījās dzīvs). “Sadarbībā ar attiecīgo bāriņtiesu Latvijā mums nācās krietni nopūlēties, lai sadzītu šim cilvēkam pēdas un nokārtotu formalitātes,” stāsta Vija Buša. Un te nu patiesi var piekrist, ka šodienas Latvijas apstākļos abiem nepilngadīgajiem, kuru māte bija mirusi jau iepriekš (tātad apaļiem bāreņiem) pabalsts

vienīgā apgādnieka zaudējuma gadījumā ir vitāli būtisks.

“Nelielais” latviešu skaits Īrijā neļauj paplašināt darbinieku skaitu vēstniecībāJāpiebilst, ka saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra datiem 2012.gada septembrī par dzīvesvietu Īrijā bija paziņojušas tikai 9135 valstspiederīgās personas. Ar vēstniecības starpniecību 2011.gadā par dzīvesvietu Īrijā bija paziņojuši gandrīz 3000 valstspiederīgie, bet 2012.gadā līdz oktobra beigām - 2274 personas, tomēr tas ne tuvu neatspoguļo patieso iebraucēju skaitu Zaļajā salā. Atzīmējot to, ka iedzīvotāju reģistrā iekļauto attiecīgajā ārvalstī dzīvojošo personu skaits tiek ņemts arī par pamatu budžeta plānošanai nepieciešamo vēstniecības resur-su nodrošināšanai Īrijā, Māris Selga mudināja Īrijas latviešu mēdijus nodot ziņu tautiešiem, aicinot aktīvāk reğistrēties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Iedzīvotāju reģistrā. Jo mazāks skaits latviešu Īrijā būs reğistrēts oficiāli, jo mazāk dar-binieku strādās vēstniecībā un Konsulārajā nodaļā, bet savukārt rindas pie vēstniecības augs ne tikai Saeimas un Eiroparlamenta deputātu vēlēšanu vai referen-duma dienās, bet ilgāk nāksies gaidīt arī jaunas pases, ID kartes vai cita dokumenta noformēšanu parastajā konsulāta darba laikā.

Iespēju robežās mobilo pasu darbstacijas turpinās apceļot Īriju Tikšanās reizē klātesošie tika informēti arī par mobilo pasu darbstacijas projekta ieviešanu Īrijā, kura gaitā šogad jau sekmīgi noslēgušies pieci vēstniecības izbraukumi konsulārajos jautājumos. Ārlietu minis-trijai šis projekts ir nozīmīgs saiknes uzturēšanā ar Latvijas valstspiederīgajiem ārvalstīs, un tas tiks turpināts atbilstoši finansējumam un vēstniecības resursiem. Vēl šogad, 14.decembrī no plkst. 13.00 līdz 20.00 un 15.decembrī no plkst. 10.00 līdz 16.00 Kastlbārā, Lough Lannagh Lodge, Old Westport Road, Castlebar, pēc iepriekšēja pieraksta tiks veikta Latvijas valstspiederīgo pasu un eID karšu pieteikumu pieņemšana, izman-tojot mobilo pasu darbstaciju.

8

LATVIEŠI ĪRIJĀ

Gaidāmas izmaiņas Latvijas vēstniecības Konsulārās nodaļas pakalpojumu saņemšanā

Sākot ar 2013.gadu Latvijas vēstniecības Konsulārās nodaļas sniegto pakalpojumu nodrošināšanā būs vairāki jaunumi, tostarp mainīsies arī cenas par sniegtajiem pa-kalpojumiem. Pašās novembra beigās latviešu diaporas pārstāvjiem vēstniecība bija saorganizējusi tikšanos ar amatpersonām, kas tad arī skaidroja šīs paredzamās izmaiņas.


19 (196) 12. DEcEMBRIS 2012

9

LATVIEŠI ĪRIJĀ

Sandra BONDAREVSKA

Pagājušās piektdienas pēcpusdienā Herbert Park viesnīcas konferenču zālē Dublinā pulcējās ne tikai Brei-diju ğimenes pārstāvji, bet arī īru politiķi, vēsturnieki, novadpētnieki, Pētersonu dzimtas draugi, atmiņu liecinieki, ražotnes “Kapp&Peterson” vadība, kā arī latviešu mediju pārstāvji. Pēc dokumentu svinīgās nodošanas, Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Breidiju ğimenei pasniedza Ārlietu ministrijas atzinības rakstu. Ministrs atzīmēja, ka ir būtiski atcerēties - 1918.gadā Latvijas valsti būvēja ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs, jo bez jaunās valsts atzīšanas pasaulē Latvija nevarētu pastāvēt. “Šie patiesi ir vēsturiski dokumenti un tā ir lieliska dāvana Latvijai dzimšanas dienā. Es izsaku vislielāko pateicību Breidiju ğimenei par šo vēstuļu saglabāšanu.”Jautāts par to, kur un pie kā nonāks tikko saņemtie dokumenti, Edgars Rinkēvičs stāsta, ka vispirms tie tiks izlikti vispārējai apskatei Ārlietu mi-nistrijā, bet pēc tam nonāks arhīvā. “Šīm vēstulēm pavisam drīz būs 100 gadi. Kā ikvienam vēsturiskam do-kumentam, arī šiem ir jānodrošina apstākļi, lai tos attiecīgi saglabātu turpmākajām paaudzēm,” saka min-istrs. Dokumentu vēsturisko nozīmi Edgars Rinkēvičs patiesi var novērtēt profesionāli, jo savulaik beidzis Latvijas Universitātes Vēstures un Filosofijas fakultāti. Pasākuma laikā ministrs atzi-nības rakstu pasniedza arī “Kapp&Peterson” pašreizējam īpašniekam un direktoram Tomam Palmeram, kurš turpina krāt un popularizēt senas liecības par latviešu uzņēmēju Kārli Pētersonu, kā arī Īrijas Eiropas lietu ministrei

Lusindai Kreitonei (Lucinda Creight-on) par klātbūtni šajā nozīmīgajā

pasākumā.No savas puses varu pavisam droši

apgalvot, ka šis pasākuma bija šodienas izpausme “Stāstam par Pētersoniem”, kuru jūs jau vairākos turpinājumos varat lasīt avīzē “Sveiks!”. Nekad iepriekš Pētersonu dzimtas darba un dzīves gaitu lie-cinieki Īrijā tik kuplā skaitā nebija sapulcējušies vienuviet. Svinīgais dokumentu nodošanas un saņemšanas pasākums deva iespēju savā starpā satikties un savstarpēji iepazīties arī 150 gadu ilgās Īrijas Pētersonu dzimtas dažādu notiku-mu lieciniekiem un pētniekiem. Ja “Kapp&Peterson” direktora Kārļa Pētersona uzņēmēja un izgudrotāja gaitas vairāk pazīstamas pašreizējam ražotnes īpašniekam Tomam Palm-eram, tad Kārļa radinieka Konrāda Pētersona, Kilbērijas kūdras rūpnīcas direktora, darbība plašāk zināma Silvijai Džonsas kundzei, ku-ras māte pirmskara Latvijā strādāja tiešā Konrāda Pētersona pakļautībā, savukārt sabiedriskās organizācijas Amnesty International dibinātājas Isoldes Pētersones (Kārļa Pētersona meitas) aktivitātes vislabāk atmiņā saglabājušās pašreizējai Ratgāras-Ratmaines AI nodaļas vadītājai Almutai Šleperei. Pieaicinātie vēsturnieki no savas puses varēja skaidrot un komentēt visas Pētersona ğimenes ieguldījumu Īrijas neatkarīgas valsts veidošanā, līdzdalību 1916.gada Lieldienu dumpja notikumos un Īrijas pilsoņu kara laikā. Daudzi savāktie do-kumenti un vēsturiskie atklājumi izraisīja arī patiesu vēstures zinātņu doktora Kierana Valasa interesi. Vakara gaitā konferenču zālē uz

lielā ekrāna mainījās fotogrāfijas, kas atspoguļoja Pētersonu dzīvi teju divu gadsimtu garumā. Bez trim galvenajiem varoņiem - Kārļa, Konrāda un Isoldes, šie dokumentu un personu portreti, vides un noti-kumu attēli pasākuma viesiem deva ieskatu arī par Latviju, notikumiem, kas mūsu dzimtenē risinājušies gad-simtu gaitā un dzimtenē palikušo Pētersonu radu un draugu likteņiem līdz pat mūsdienām. Un šie likteņi bijuši visai skarbi – bēgļu gaitas Pirmā pasaules kara laikā, izsūtījumi uz Sibīriju 1944.un 1949.gadā, pa-domju laikā nopostītās Pētersonu dzimtas mājas “Klijēni”.“Divas valstis – viena ğimene”, tā pirms gada par Īriju un Latviju sacīja jauns puisis, jelgavnieks Didzis Vidiņš, kura vecmāmiņas brālis apglabāts netālu no Klifdonas Īrijas rietumos. Piektdienas tikšanās apliecināja, ka abām mūsu valstīm ir vēl daudz ciešākas, dziļākas un senākas saiknes. Pētersonu nopelniem un iegul-dījumiem mītnes zemes politikā un ekonomikā patiesi vajadzētu likt aizdomāties ne tikai pētniekiem un vēsturniekiem, bet arī ikvienam latvietim Īrijā. Kāds būs pienesums, kāda vērtība un kādas pēdas Īrijas atmiņā atstāsim mēs - šodienas iebraucēji? Vai mēs dosim iemeslu īriem teikt par sevi atzinīgus vārdus? Vai viņi leprosies, mūs pieminot un sacīs: “Viņi bija latvieši, kas uz Īriju atbrauca 20.gadsimta sākumā?”

Ar šiem latviešiem lepojas īrija šobrīd Zaļā sala spraigi gatavojas nākoša gada Eiropas Savienības prezidentūrai, tad vēl šogad Īrija ir Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) prezidējošā valsts. šai sakarā 6. un 7.decembrī Dublinā notika EDSO Ministru padomes sanāksme. Tajā tika pieņemta virkne lēmumu, kas skar militāri politisko, ekonomisko un humāno jomu. Latviju EDSO sanāksmē pārstāvēja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Savas vizītes ietvaros Rinkēvičs piedalījās arī svinīgā pasākumā, kas bija veltīts svarīgu vēsturisku dokumentu nodošanai Latvijas valdībai, proti, šī gada augustā Dublinā uzietās Zigfrīda Annas Meirovica 1918.gada 18.novembrī pašrocīgi rakstītās vēstules saņemšanai no Annas Breidijas ğimenes pārstāvjiem.

FOTO

: La

ima

Ozo

la, b

alti

c-ir

elan

d.ie

Dokumenti, kas pēc 94 gadiem atgriezīsies dzimtenē.

Sarunas. Ministre Lusinda Kreitone, vēstnieks Pēteris Elferts un mūsu ministrs Edgars Rinkēvičs.

No kreisās: Deirdre Broučeina Breidija, LR vēstnieks Pēteris Kārlis Elferts, Souka Breidija, LR ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, šinīda Breidija, “Kapp&Peterson” direktors Toms Palmers, Īrijas Eiropas lietu ministre Lusinda Kreitone.

Silvija Džonsa apskata unikālos dokumentus.

Raksta autore sarunā ar Patrika Pīrsa muzeja vēsturnieku Allanu Felanu un Amenesty International pārstāvi Almutu šleperi.


19 (196) 12. DEcEMBRIS 2012

Ludmila GLAZuNOVA, speciāli Sveikam!

Tam par pierādījumu arī nedēļas nogalē aizvadītā Dinamo Rīga spēle pret Minskas Dinamo Baltkrievijas galvaspilsētā, uz kuru bija devušies vairāk nekā 300 līdzjutēju. Pat pēc zaudējuma 2:1, fani bija priecīgā omā. Tā kā arī avīzei Sveiks! Bija iespēja doties ar līdzjutējiem uz šo izbraukuma spēli, tad arī mūsu avīzē šoreiz publicējam nelielu reportāžu no vizītes Baltkrievijā, kur jau 2014. gadā notiks Pasaules čempionāts hokejā.

AtmosfēraKopumā Minskas arēnā bija vairāk nekā 300 Latvijas hokeja fanu. Starp citu, viņi ieradās ne tikai lielajos auto-busos, bet arī vieglajās automašīnās, daži pat kājām (nav noslēpums, ka mūsu Dinamo fani mīt arī Minskā), citi atlidoja. Un, atbrauca jau ne tikai no Latvijas, bet arī no Maskavas. Bet atmosfēra Minskā, Dinamo Rīga fanu sektorā bija fantastiska. Pat omonieši, kas kā jau ierasts, apsargāja mūsējos, aizrādīja tikai dažiem līdzjutējiem, un tad aizrādījuma iemesls bija par kādu ne visai cenzēta vārda izsaukšanu. Bet ne jau visi spēj kontrolēt savas emocijas, ja mūsu hokejistu uzbruku-ms beidzas nevis ar gūtiem vārtiem, bet ar štangu.Nezinu, kāda oma bija mūsējiem pēc spēles, bet tiem, ar kuriem braucām vienā autobusā, zaudējuma vilšanās pārgāja diezgan ātri (nav jau pareizi tā teikt, bet pie zaudējumiem jau

esam pieraduši), un jau visai drīz autobusā gāja vaļā gan dziesmas, gan dejas, gan kopīgie atmiņu stāsti no dažādiem sporta izbraukumiem, un mūsu braucēju kompānija, iero-doties Latvijā, jau bija kā viena liela, draudzīga molekula.Paldies mūsu šoferīšiem Varim un Gatim, kas mūs sveikus un veselus septiņu stundu (!) laikā atgādāja Rīgā no Minskas!

MinskaŠī otrajā pasaules karā nopostītā un vēlāk praktiski par jaunu uzceltā pilsētā atstāja ļoti labu iespaidu. Paldies mūsu gidei Marijai, kas ļāva mums iemīlēt šo pilsētu valsti, un iepazīstināja mūs gan ar tās vēsturi, gan tagadni, gan dzeju, gan arī mūziku. Mazliet jau palika kauns, ka mēs par baltkrieviem zinām tik maz! Viņas stāstītajā bija tik daudz interesantu faktu par valsts rašanos un vēsturi( vai zinājāt, ka salīdzinoši nesen tagadējā Lietuvas galvaspilsēta Viļņa bija baltkrievu kultūras centrs?), viņa pieminēja tik daudz vēsturisku personāžu, kurus no skolas laika vēstures stundām jau bijām piemirsuši, un uzvārdus atcerējāmies varbūt vienīgi saistībā ar mūsu pašu slavenajām filmām par vella kalpiem. Paši savām acī redzējām, kā Min-ska gatavojas 2014. gada pasaules čempionātam hokejā. Tiek celtas jaunas viesnīcas, un uz lozungiem, kas ierobežo celtnes, jau redzamas čempionāta reklāmas! Lūk, tā, zvie-driem derētu no tā pamācīties, jo, ja

atceramies čempionātu Stokholmā šogad, tad tur pilsētā nebija ne mazākās miņas par šo nozīmīgo sporta pasākumu!Un vēl, uzzinājām, ka minskiešiem vidējā alga ir apmēram 500 dolāri mēnesī, par komunālajiem maksājumiem jāmaksā vidēji 30-50 dolāri mēnesī, bet, ja ir vēlme iegādāties dzīvokli Minskā, tad cenas

sākas no 1000 eiro kvadrātmetrā. Tie-sa gan, tā arī netapa skaidrs, kurš to var atļauties. Bet fakts neapstrīdams – Minskā jaunceltņu ir daudz. Jā, un ja ieiet Minskā pārtikas veika-los, tad jāsecina, ka cenas daudziem produktiem ir pat augstākas nekā pie mums, tā kā mīts par ārkārtējo Baltkrievijas lētumu ir tikai mīts. Da-žas lietas gan ir lētākas – piemēram,

cigaretes, šņabis un degviela. Bet, kā par nelaimi, tieši šīs mantas Eiropas Savienībā var ievest ļoti ierobežotā apjomā – divas paciņas cigarešu, vi-enu litru stiprā alkoholiskā dzēriena, degvielu – tik, cik bākā. Un mūsu cilvēki ir godīgi šajā ziņā.

Mīti un leģendasKatrā fanu braucienā rodas dažādi mīti un leģendas. Arī šis brauciens, lai arī ļoti īss, nebija izņēmums. Par vienu leģendu varam arī pastāstīt. Vienam no līdzjutējiem tik ļoti iepatikās Baltkrievija, ka viņš bija nolēmis tur par varītēm palikt. Kāds ir drošākais veids? Nokļūšana aiz restēm. Tā nu viņš pūlējās, lai tiktu vietējo likumsargu nagos par kādu nodarījumu. Te nu jāteic pald-ies mūsu viesnīcas personālam, kas nesteidzās saukt miliciju, bet sazinājās ar mums, kā rezultātā pārliecinājām fanu mierīgā ceļā, ka dzīvošana Latvijā ir labāka, par spīti Baltkrievijas skaistajām meitenēm un dažām lētajām lietām, un, bez asins izliešanas un citām nepatikšanām, līdzjutējs ir atbraucis mājās sveiks un vesels.

10

LATVIJĀ

Kā latviešu fani iekaroja Minsku jeb reportāža no Baltkrievijas galvaspilsētasLaikā, kad Latvijā lielākā daļa iedzīvotāju vēl joprojām smagi izjūt ekonomiskās grūtības, un valsts veiksmes stāsts ir tikai politiķu teiktajā un statistikas procentuālajos rādītājos, daudziem priecīgas emocijas vēl joprojām rada hokejs. Lai arī zem Latvijas karoga spēlējošā Dinamo Rīga vēl joprojām kūļājas Kontinentālās hokeja līgas (KHL) tabulas lejasgalā, letiņi atbalsta savus hokejistus.

INFLācIjA LATVIjā SAMAZINāSNovembrī patēriņa cenu līmenis Latvijā turpinājis sarukt – salīdzinājumā ar okto-bri, vidējais patēriņa cenu līmenis saru-cis par 0,1%. Salīdzinājumam 2010.gada novembrī patēriņa cenu līmenis bija par 0,2% lielāks nekā oktobrī, savukārt pērn novembrī cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi nemainījās, portālam Delfi norāda Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vadītājs Jānis Salmiņš.Novembrī 12-mēnešu inflācija saruka līdz 1,6%. Arī Māstrihtas kritēriju vērtēšanā izmantotā gada vidējā inflācija turpi-na mazināties - novembrī gada vidējā

inflācija bija 2,5 procenti.Cenu līmeņa samazinājumu novembrī, galvenokārt, noteica cenu samazinājums degvielai un mobilo telekomunikāciju pa-kalpojumiem.

OGRES RAjONā ATROD, IESPĒjAMS, NOSALušu ZĪDAINI

Pagājušajā nedēļā, 7. decembrī, kādā mājā Ķeipenes pagastā likumsargi atraduši mirušu vienu mēnesi vecu bērnu. Iespējams, mazulis nosalis, vēstī portāls ogresfakti.lv. Ogres policijas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšniece Inga Meikšāne portālam atklājusi, ka bērna māte bijusi sociālā dienes-

ta redzeslokā un jau iepriekš zaudējusi trīs savu bērnu aprūpes tiesības.Ierodoties policijas darbiniekiem, māte bi-jusi 3,2 promiļu alkohola reibumā, bet māja bijusi piekurināta un piedūmota. Mirušais zīdainītis dzimis šā gada 30. oktobrī. Bērniņa nāves cēloni skaidros tiesu medicīnas ek-sperts.

jAuNIETIS ATZĪSTAS PATĒVA SLEPKAVĪBā

Kāds 25 gadus vecs Baldonē dzīvojošs vīrietis svētdien piezvanījis uz policiju un atzinies pirms 11 gadiem izdarītā patēva slepkavībā, liecina informācija Valsts policijas Rīgas

reģiona pārvaldes oficiālajā Facebook lapā. Vīrietis piezvanījis policijai un teicis, ka vēlas atzīties slepkavībā. Pie viņa uz dzīvesvietu nekavējoties izbraukuši likumsargi, ku-riem vīrietis izstāstījis, ka pirms 11 gadiem nogalinājis savu patēvu un viņa līķi apracis netālu no mājas. Baložu iecirkņa inspektori vairākas stundas raka un norādītajā vietā patiešām atrada cilvēka mirstīgās atliekas.Par slepkavību sākts kriminālprocess, un 25 gadus vecais vīrietis ievietots īslaicīgās aizturēšanas izolatorā. Precīzi upura - 1970.gadā dzimušā vīrieša - nāves cēloņi tiks noteikti ekspertīzē. Tāpat izmeklēšanā tiks pārbaudīts, vai aizdomās turētais nav veicis arī citus noziegumus

ĪSUMĀ LATVIJĀ


19 (196) 12. DEcEMBRIS 2012

2012. gada 11. novembrī Portlīšas nedēļas nogales skoliņā ’’Sauleszaķēns’’ no-tika Mārtiņdienas pasākums. Pasākumu vadīja Mārtiņdienas gai-lis ar savu palīgu. Mēs uzzinājām kas ir Mārtiņdiena, minējām mīklas un dziedājām dziesmas. Vēlāk mūs apciemoja čigāniete ar čigānbērniem, kas aicināja visus Mārtiņbērnus uz dejām un rotaļām. Bērni rādīja, ko iemācījušies: dziedāja, dejoja un skaitīja Mārtiņdienas dzejoļus. Svētku noslēgumā sveicām oktobra jubilārus un mielojāmies ar Mārtiņdienas cienastu. Mūsu ciemiņi varēja apskatīties skolēnu no da-bas materiāliem veidoto latviešu etnogrāfisko rakstu zīmju izstādi. Pasākums izdevās, bērni dažādās maskās smējās, rotaļājās un arī

uzzināja daudz ko jaunu. Paldies Mārtiņdienas gailim un viņa palīgam, šo pasākuma daļu vadīja Inese Cirša un viņas meita Justīne, liels paldies arī visiem Mārtiņbērniem, čigānietei un čigānbērniem un visiem, visiem, kas piedalījās šajā jaukajā pasākumā.18. novembrī Portlīšas nedēļas nogales skoliņā’’Sauleszaķēns’’ no-tika Latvijas proklamēšanas 94 ga-dadienai veltīts pasākums- literāri muzikālā kompozīcija’’Mana, tava-mūsu Latvija’’, kurā dzeju par Latviju lasīja skoliņas skolotājas Kristīne Nordena-Linča, Laura Didze, Kristīne Melne, Inese Kleina, Inta Dreimane- Riekstiņa un Inita Danne, dziesmas ”Rudens ogle”,”Zibsnī zvaigznes”, ”Virši zili” dziedāja vecākās grupiņas bērni un mūzikas skolotāja Laura Didze. Visiem skoliņas bērniem kā

dāvaniņa tika Latvijas karodziņi. Vecāki ar savām atvasītēm pie Latvijas kartes atzīmēja to vietiņu, no kurienes Latvijā ir ieradušies. Pasākuma laikā daudziem acīs bija asaras, jo katram no mums Latvija ir un paliks sirdī, lai kur mēs arī neatras-tos. To gribētos ieaudzināt arī mūsu bērniem. Pasākuma noslēgumā bija svētku torte, kuras autore bija San-dra Elksne.Abu pasākumu scenārija autore bija skoliņas skolotāja Inta Drei-mane-Riekstiņa, liels paldies viņai par to, kā arī tikpat liels paldies visām skoliņas skolotājām, bērniem un viņu vecākiem, jo bez aktīvas visu piedalīšanās tik lieli un jauki pasākumi diez vai izdotos. Paldies arī par lieliskajām fotogrāfijām Evitai Elksnei.

11

LATVIEŠU SKOLIŅAS ĪRIJĀKatram latvietim ir viens ļoti nozīmīgs datums, kad mēs sado-damies rokās un vienotā balsī dziedam “Dievs, svētī Latviju”, tas ir 18. novmebris. Šos brīnišķīgos svētkus mēs atzīmējam ar lielu mīlestību, patriotismu un latviskās identitātes apliecināšanu. Navanas latviešu skoliņas bērni un jaunieši šiem svētkiem gatavojās ar lielu interesi un atbildību, uzzinot vairākus, sev līdz šim nezināmus, faktus.Katrs skolēns iemācījās un pasakumā visi kopā, ar lielu lep-numu un atbildību, nodziedāja Latvijas valsts himnu “Dievs, svētī Latviju”, jaunieši sagata-voja un pasākumā demonstrēja patriotisko Ojāra Vācieša dze-ju, klausījāmies skolotājas In-gas Zvirgzdiņas sagatavoto, emocionāli stāstīto un uzskatāmi demonstrēto latviešu tautas teiku” Kā zvēri un putni Daugavu raka”, skolotājas Maritas Levicas stāstījumu un demonstrējumu par Latvijas karogu, Brīvības pieminekli, tautas dziesmu, tau-tas tērpu, Dziesmu svētkiem. Video ierakstā skatījāmies un klausījāmies, kā Latvijas valsts himnu izpilda 12000 dziedātāju koris Dziesmu svētku estrādē un kopā ar skolotāju Unu Mironovu, izšuvām savu Latvijas pilsētu vārdiņus, ko vēlāk, atrodot pilsētu atrašanos, pielīmējām, izveidojot

savu, karoga krāsās krāsoto, Latvijas karti, kas tagad kā skaista

piemiņa glabājas skoliņas darbu stendā.Tas bija brīnišķīgs un emocionāls notikums katram skolas bērniņam un jaunietim, patīkams pārsteigums par bērnu lielo in-teresi. Paldies mīļajiem bērniem, vecākiem un skolotājām par šo jauko pasākumu, kas mūs vieno-ja, veidojot gaisotni, kurā sveču liesmām mirdzot, virmoja patiesa Latvijas mīlestība. Lai arī turpmāk


19 (196) 12. DEcEMBRIS 2012

12

LATVIEŠI ĪRIJĀ

Mūsu īrētā septiņvietīgā opelīša pasažieriem iesildīšanās koncertam sākās jau uz N7 pametot Dublinu. Trīs ar pus stundas garais ceļš tika pavadīts „Prāta Vētras” un citu populārāko Latvijas grupu mūzikas ritmos. Pirmajā benzīntankā, kurā apstājāmies papildināt kafijas un sviestmaižu

krājumus, latviešu valoda pilnīgi noteik-ti bija nomākusi jebkādas citas valodas un bija sajūta, ka arī puisim letes otrā pusē vajadzētu runāt latviski. Jaukais īru pārdevējs izskatījās nedaudz pārsteigts par lielo ļaužu pieplūdumu, kuri visi likās savā starpā pazīstami, jo tika iz-mantota iespēja pat svešiem ļaudīm

teikt priecīgu „labdien” šeit diendienā pierastā „havarju” vietā.Tas jau bija zināms brīdinājums tam, kas tiks ieraudzīts INEC koncertzālē, Killar-ney. Un tas bija: ļoti, ļoti daudz latviešu. Un ne tikai latviešu, bet arī citu grupas „Prāta Vētra” fanu. Lielajā pūlī bija dzir-dama arī krievu, lietuviešu un angļu valoda. Un gan jau vēl kāda cita arī. Pasākuma rīkotājs Arnis Priedītis stāstīja, ka pie šī megaprojekta tika nopietni strādāts kādu pusotru gadu, bet ideja par „Prāta Vētras” uzaicināšanu uz Īriju tika lolota jau gadus trīs. Ieguldītais darbs bija milzīgs, bet fanu pūļi sniedza reālu gandarījumu un prieku, kaut vai par iespēju vien - saaicināt vienkopus līdz šim nebijušu tautiešu skaitu un ļaut baudīt Latvijas populārākās grupas enerģētisko sniegumu.Ko lai saka par koncertu? Profesionāls, nostrādāts, vērienīgs, kvalitatīvs... Īstenībā tas neizsaka neko, jo Renāra

Kaupera & Co šarms un lieliskās melodi-jas paņēma zāli savā varā ar pirmajiem akordiem un saglabājās visa speciāli Īrijas latviešiem veidotā divarpus stun-das garā koncerta laikā. Atskaņotas tika pārsvarā populārākās dziesmas, kuras labi zināmas arī tiem tautiešiem, kas jau daudzus gadus ir prom no Latvijas . Tāpat tika piedāvāti arī singli no jaunākā grupas albuma.Cerams, ka „Prāta Vētras” koncerts atstās lieliskas atmiņas un pozitīvu lādiņu lielākajai daļai apmeklētāju un saglabāsies vēl ilgu laiku. Un tā mūsu tautiešu daļa, kas pārlieku aizrāvās ar alkoholisko dzērienu baudīšanu un droši vien pat nepamanīja, kur un kāpēc ieradušies, nākošā pasākuma reizē mainīs savu attieksmi un reālistiskāk izvērtēs savas iespējas.Koncerta organizētāji izsaka pateicību projekta atbalstīšanā un sadarbībā:- Jurim Lansbergam un firmai „Jurland”

- Ivaram Heidemanim un firmai „EU Transport”- Gintam Ozliņam – koncerta mājas la-pas administratoram- Maija Kvietkauska un restorānam „The Plate”- LAC- Gunai Freibergai- Kristīnei Kuģiniecei- Kristiānai Brašai- Santai Siliņai- Ivetai Vaivarei- Agnesei Šerbukai- Aivaram RinkēvičamFotogrāfiem:- Ēvaldam Gaspažiņam- Elīnai Dimantei- Ivaram ZubovamAutobusa šoferim: - Kasparam Vaskim

Vairāk fotogrāfijas skatiet www.draugiem.lv/sveiks

FOTO: Elīna Dimante

Vētra KerijāPēdējais mēnesis šajā gadā sākās ar rekordu. Līdz šim Zaļās salas latviešu pasākumos apmeklētāju skaits bija mērams desmitos un simtos. šajā reizē tie bija tūkstoši. Latvijas supergrupas „Prāta Vētra” koncerts Killarney 1. decembra vakarā pulcēja vairāk kā divus tūkstošus grupas cienītāju.


19 (196) 12. DEcEMBRIS 2012 LATVIEŠI ĪRIJĀ

13


19 (196) 12. DEcEMBRIS 2012

14

LATVIEŠI ĪRIJĀ

Tu biji, Tu esi, un Tu būsi!Mīļi sveic - Raivis, Raitis, Ritvars, Rihards

Aijai Pavlovai dzimšanas dienā!Apsveicam!

Igors AŽGIŅšSandra BONDAREVSKAPar to, kā veicies šajā pirmssvētku reizē, kas iekrita Otrajā Adventē, tieši no tirgus plača stāsta Ainārs: “Šoreiz mums ir pieteikušies apmēram 40 tirgotāju un arī pircēju ir apmēram tikpat kā pašā pirmajā reizē. Tomēr lielā atšķirība ir tāda, ka tagad cilvēki ir daudz, daudz aktīvāki. Ja pirmā bija vairāk iepazīšanās reize, tad nu cilvēki patiešām pērk, pie kam daudz. Turklāt apmeklētāju lielais vairums ir tieši īri un tepat no mūsu pilsētiņas. Faktiski tas bija paredzams jau iepriekš. Jau tad, kad izlīmēju afišas vietējos veikalos un krodziņos, īri man nāca klāt un sacīja “Jā šito mēs atceramies, noteikti iesim!” un nāk arī. Un ne tikai, pat izjautā, vai tā, vai šī, jau iepriekšējā tirdzinā noskatītā prece, būs nopērkama atkal. Jā, gribu uzsvērt, ka aktīvākie pircēji un interesanti ir tieši īri.”

Parasti Aināra rīkotajos tirdziņos ir arī kāda rozīnīte – priekšnesmums jeb cits pārsteigums. Šoreiz tas bija Ziemassvētku vecītis, kuram bez pasta starpniecības tieši rokās varēja nodot savu dāvanu sarakstu. Ainārs gan saka, ka vecāki bijuši tik slinki, ka par šo lielisko iespēju nav pastāstījuši bērniem un tikai divi bērni vecītim nodeva savus sarakstus. “Toties viņiem tagad ir simts procentu garantija, ka Ziemassvētkos viss kārotais noteikti būs nolikts zem eglītes!” apsola Ainārs. Jautāts, vai tagad gadatirgus lieta ir aizrullējusi un andele notiks arī turpmāk, Ainārs Ozoliņš atklāj arī savus nākotnes plānus: “Durovā laikam vairāk ne. Toties esmu izvēlējies 15 pilsētas un iecerējis katrā no tām organizēt tirdziņu divas reizes gadā. Kopumā iznāks, ka šādi latviešu gadatirgi dažādās vietās notiks vai ik katru nedēļas nogali.”Vēlam sekmes un gaidīsim nākamo tirdziņu!

Ainārs Ozoliņš jau trešo reizi rīkoja

latviešu gadatirgu Durovā

Latviešu gadatirgus Durovā notiek jau trešo reizi un arī šoreiz tā rīkotājs ir Ainārs Ozoliņš, kurš pirmoreiz uz pirkšanu-pārdošanu tautiešus aicināja pagājušajos Ziemassvētkos.


19 (196) 12. DEcEMBRIS 2012

Arī auksti kūpināti gaļas izstrādājumi.ja pirksiet vairāk kā 8 kg – piegāde mājās

bez maksas!

Tel.: 0852427986 [email protected]

Svaiga gaļa:Maltā cūkgaļa, kg - 3.30 €Cūkas mugura, kg - 5.00 €Cūkas karbonāde, kg - 4.30 €Cūkas sāna gabals, kg - 3.80 €Cūkas ribiņas, kg - 4.40 €Cūkas kauli, kg - 1.50 €

Cūkgaļas šašliks ar majonēzi, kg - 6.00 €Maltā liellopa gaļa, kg - 5.50 €Liellopa gaļa, kg - 8.50 €Vistas krūtiņa, kg - 5.70 €Vistas spārniņi, kg - 2.90 €Vistas ceturtdaļa, kg - 2.50 €

Svaigi gurķīši!

O’Brien & Associates Solicitors Juridiskie pakalpojumi un

advokāta konsultācijas:

Advokāta kontakttelefoni:Kieran O’Brien Mob: 086 151 6054 Tel: 061 446 980Regīna Žukauskaite Mob: 085 198 0338• 1st Floor, Mill House, Henry Street, Limerick• Scanlons Lane, Market square, Newcastle West, Co.LimerickEmail: [email protected]

- Kaitējums personai un ārstu kļūdas- Ceļu satiksmes pārkāpumi (autovadītāja tiesību zaudēšana utml.)- Strīdi ar apdrošināšanas kompānijām- Darba tiesības (darba strīdi starp darba devēju un ņēmēju, darba algas parādi un citas izmaksas, nelikumīga atlaišana no darba utml.)- Civiltiesības un sociālie pabalsti (apelācijas)- Imigrācijas likumdošana

Auto noma Latvijā. www.a2a.lv Tel.: 0037129530176

Kravu pārvadājumi no Īrijas uz Latviju un no Latvijas uz Īriju, sūtījumus nogādāju tieši adresātam. Zvaniet: Latvijā +371 28 335 239 vai Īrijā 085 7366 241, 086 7249 243 CENAS: 1.50 un 1.70 par kg... (sīkāk varat uzzināt arī, rakstot uz manu profilu “Draugos”, Pēteris Rudzājs)

Regulāras paku un sūtījumu piegādes no/uz Īriju, Ziemeļīriju, Angliju, Latviju. Sūtījumus nogādājam no adreses uz adresi. Pakalpojumu piedāvā un izpildi garantē Baltic Delivery Service (Reg Nr 389409, nodokļu maksāšanas Nr 2567938V).Telefons IRL: +353 860 324 191Telefons LV: +371 203 138 82E pasts: bds.pārvadā[email protected]

EUtransport piedāvā: 20.10.12. IRL – LV 31.10.12. LV - IRL 10.11.12. IRL – LV 21.11.12. LV - IRL Lētākie kurjera pakalpojumi Eiropā, Īrija-LV(visi reģioni), UK un citām vietām. T:+37126776151, +37163323765 T:+353(0)863548185, +353(0)858312244 Mantas, pakas, pārtika, sadzīves tehni-ka - virzienā no LV tikai par 1 Ls/kg. Mājdzīvnieki (suns, kaķis) - 210 Ls. www.eutransport.lv

Foto gleznas! Orģināla un interesanta dāvana būs savā ziņā arī unikāla, no fotogrāfijas - bilde. Tel.: 086 075 74 20 www.vasilevica.com

KOMERCSLUDINĀJUMI

15

Datortehnikas remonts:Programmatūras uzstādīšana /labošana un hardware remonts.Palīdzība mājas interneta uzstādīšanā/ konfigurēšanā un konsultācijas.Dublinā vai tās tuvumā.Kārlis 0877744023

Strādāju datoru un fototehnikas veikalā Svordā (www.harveynorman.ie). Konsultācijas, atlaides, piegāde. Runāju angliski, krieviski, latviski, po-liski. Ruslans. Теl.: 086 666 66 68

Zīlēju ar TARO kārtīm, kodēju pret smēķēšanu, hipnoze, psihologa pak-alpojumi, atbrīvošu no bailēm, stresa, trauksmes sajūtas, psihologs Aura. Tel.: 085 762 69 22

Pārdošanā: cūkas kakls - 4.50e/kg, cūkas karbonāde - 5.30 e/kg, cūkas ribiņas - 4.30 e/kg, cūkas maltā gaļa - 3.90 e/kg, Vistas fileja - 6.50 e/kg, Vistas šķiņķīši - 2.30 e/kg, Mājas desiņas - 6 e/kg, šašliks - 6.00 e/kg, Saldētas zivis - 5.50 e/kg, Olas, M, 30 gb. - 4.25e PIEGāDE BEZ MAKSAS!!! Tel.: 085 170 72 72

ADVOKĀTS087 618 5522

9.00 – 17.00 pirmdiena –piektdiena Pirmā konsultācija par brīvu

• traumas, iegūtas CSN rezultātā; • traumas, saistītas ar darba pienākumu pildīšanu;• traumas, iegūtas sabiedriskās vietās;• ārstu nolaidība;• naturalizācija;• uzņēmējdarbība

Saistībā ar pirmajiem 4 punktiem – advokātam nav tiesību ņemt honorāru procentu veidā no naudas summas, kuru klients ir ieguvis kā materiālo atlīdzību.

Maguire McClafferty Solicitors Advokāti • Notārs • Apstiprinājumi/Apostils

8 Ontario Terrace, Portobello Bridge, Dublin 6 Tel: 49 100 10, Fax: 49 100 11, e-mal: [email protected].

Моb: 087 618 5522 krievu valodā runājošajiemTulka pakalpojumus ( krievu, lietuviešu)

kompānija nodrošina bez maksas

Pārvadājumi“No durvīm līdz durvīm”

Piegāde 6-7 dienas. No 1 Еuro/кgĪrija-anglija-Lietuva-Latvija

00353 860469396 (Īrija) 00371 25453182 (Latvija)

Komerckravu pārvadājumi 00353 867813400 (Īrija)www.disalservices.com

Reklāmas ievietošana avīzē “Sveiks!”,

Теl.: +353 1 874 00 04E pasts:

[email protected]

Tel.: +370 60982484 - Lietuva +353 851548366 – Īrija

Steidzami nogādājam kravas (sūtījumi, mēbeles, velosipēdi uc.)

Īrija – Lietuva – LatvijaCena, sākot no 1 EUR par kilogramu.

Griešana, krāsošana, frizūras, manikīrs, pedikīrs, vaksācija, uzacu korekcija utt.

ārstnieciskās masāžas:- ajūrvēdas (Sambahan) pilna ķermeņa masāža;- indiešu galvas (čampi);- iedarbība uz marmas punktiem (Marma chikitsa);- kāju pēdu masāža (Thai Foot Re-flexology Massage).tel.086 4022597 (angliski), 086 2057098 (latviski, krieviski, angliski)


19 (196) 12. DEcEMBRIS 2012

16

REKLĀMA

Lauku labumiGaršīgi, sātīgi, īsti!

Augstākās kvalitātes žāvētas gaļas izstrādājumi no Lietuvas jūsu svētku un ikdienas galdam!

Sagatavošanās Ziemassvētku un Jaungada svinībām vienmēr

atņem daudz laika un spēkus.

Mēs ieekonomēsim jūsu laiku un piegādāsim

pasūtījumu tieši jums mājās jums izdevīgā

laikā.

Pasūtījumus pieņemam

pa tāruņiem: 0858154485,0857258406

vai pa e-pasta adresi:[email protected]

• balva 500€ • balva 500€ • balva 500€ • balva 500€ •• ba

lva

500

€ •

balv

a 5

00€

• ba

lva

500

€ •

balv

a 5

00€

• • balva

500€ • balva

500€ • balva

500€ • balva

500€ •

atbalsti savu kopienu…

balva 500 € balva 500 € balva 500 €2013. gada janvārī

super izloze!pateicoties visiem klientiem par sadarbību un atbalstu, FINANCE FIRST uzsāk labdarības loteriju kopienas atbalstam. Četri veiksminieki varēs laimēt balvu 500€ katrs. Uzvarētājus apziņos ar vēstuli un telefona zvanu un mēs apspriedīsim balvas saņemšanas noteikumus. Atcerieties - atbildot uz jūsu FINANCE FIRST кonsultanta zvanu, jums ir iespēja kļūt par 500 € bagātākam. Uzvarētāji tiks paziņoti 2013. gada janvārī, viņu vārdus publicēsim “Sveiks!”. Leo Healy T/A Finance First regulē Īrijas Centrālā Banka. Mūsu koordinātes: www.finance-first.ie email: [email protected] Тālrunis: 01-6269708

Balvas tiek izlozētas.


19 (196) 12. DEcEMBRIS 2012

PēRKU / PĀRDODU

AUTOMAŠĪNAS

Volvo S 80,00m, 2.4l, benzīns, zilā krāsā, automātiskā kārba, 700e.Tel: +353 87 757 3045

Pārdodu busu (kravas) Ford Tranzit 1999.gads, 2,5 diesel, iet kā jauns, bez problēmām var vest 2 tonnas, regulāri veikts serviss, tikko samaksāts TAX uz 3 mēnešiem. Tel.: 086 894 64 05

NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS

IZĪRēJU

Izīrēju istabu dzīvoklī Dublinas centrā, Tara Street. 400 eiro. Tel.: 0863920518

Izīrē vienvietīgo istabu 4 istabu mājā klusā vietā Firhouse, Dublin24, 240eiro mēnesī. 0876864883

Divvietīga istaba pārim divistabu mājā Dubli-nas centrā, Smitfildā. Internets, Luas. Cena 450 eiro mēnesī (billi iekļauti). Теl.: +353 85 747 2039, +353 87 162 4564

Izīrē istabu vienam cilvēkam siltā 3 bedroom mājā, klusā vietā. Labi kaimiņi. Ir internets, tuvu Main Street, Autobusi 41c, Urbus, Swords Express. Applewood, Swords. 270e + bills+ 270e depozīts. Tel.: 086 212 28 47

Izīrēju double istabu D15 Blandchardstown, sievietei. Netālu no Shopping Centre, laba au-tobusu satiksme. Tel. : 353871374817

Izīrē dubulto istabu vienam Lucanā. 5 min līdz Spar, Lidl, 2 min līdz autobusa pieturai, 280e mēnesī+bili+120e depozīts. Tel.: 353879524794

Izīrē istabas Swords Manor pie Spar, double 300 e, single 250e, lielā mājā. Tel.: 353857252128

Izīrē single istabu Santry, Dublin 9. Kluss, mierīgs rajons, mājā dzīvo trīs cilvēki, internets, satelīta TV. Runāt krieviski. Tel.: 0857438605

ĪRēJU

Vēlos īrēt double room Walkinstown, Crumlin rajonā. Ap 300e mēnesī. No 2013.g. janvāra. Tel.: 0863326453

Profesionāls vīrietis meklē dzīvesvietu Dub-linas dienvidos. Vēlama single room klusā, kārtīgā mājā, līdz 350e mēnesī. Tel.: 0857629513; 0899593855

Sieviete meklē lētu istabu klusā mājā,Whitehall rajonā vai tuvumā.Tel: 0874166654, zvanit vakarā.

Vēlos īrēt double istabu. Izskatīšu visus varian-tus. Strādaju pilnu slodzi, esmu draudzīga un patīk mājās relaksēties, atpūsties no ikdienas. Meklēju klusu un mierīgu vietu. Paldies. [email protected]

DARBS

AICINA DARBĀ

Staff required for Hair & Beauty salon in Mull-ingar: Hairdresser Nail Technician Beautician Eyelash Extensions Technician Tel. 0857550447

Darbs drosmīgiem un atbildīgiem cilvēkiem. Alga 2750 e/m par 10 stundu darbu nedēļā. E-mail: [email protected]

Meklēju auklīti 2 mazuļiem, Stillorgan. 2 di-enas, otrdienā un piektdienā - 140 euro. Tel. : 353861758966

Vajadzīgi atbildīgi fasādnieki ar pieredzi. Darbs Anglijā, Birmingemā. Samaksa katru piektdienu par padarīto darbu. Nepieciešams Safe Pass. Tel.: 353874141805

MEKLēJU DARBU

Elektrogāzes metinātājs ar 25 gadu pieredzi (2 gadi Īrijā) meklē darbu. Varu arī remontēt automašīnu ritošo daļu, ir iemaņas elektriķa un krāsotāja darbā. Ir Īrijas (pilnās) autovadītāja tiesības. Būšu pateicīgs par jebkādu darbu. Tel.: 0894174485

Sieviete, 35 g., meklē darbu brīvdienās, pieredze Īrijā 7 gadi. IR pieredze: barman, house cleaner, warehouse general operative, hotel manager. Runāju angļu, poļu, krievu, latviešu, spāņu val. Tel.:0858445453

Labprāt pieskatīšu jūsu mazuli pie sevis mājās. Mums ir liels un saulains dzīvoklis Tallaght, blakus Square un veikalu kompleksam. Man pašai mājās ir 6 gadus vecs bērns. Tel.: 086 076 49 16

Sieviete, 48 gadi, meklē darbu. Runāju tikai latviešu un krievu valodā. Rakstiet: [email protected]

IEPAZĪŠANĀSDāMAS

Iepazīšos ar vīrieti (40-45 gadi) jautrai laika pavadīšanai, varbūt laika gaitā nopietnākām attiecībām. Esmu no Carlow. Zvanīt vakaros. Nerunāju angliski. Tel.: 0894555574

Meklēju jaunu, jautru puisi nenopietnām attiecībām. Esmu 20 gadus veca, ar pozitīvu skatu uz dzīvi. Strādājoša meitene. Zvanīt vai rakstīt vakaros angliski vai latviski. Tel.: 0894502755

Vēlos iepazīties ar latviski runājošu vīrieti no 35 līdz 40 gadiem brīvā laika pavadīšanai. Esmu no Carlow. Tel.: 0871617747

Ne vairs slaida un jauna, toties sirsnīga latvie-te no Īrijas dienvidiem iepazīsies ar strādājošu vīrieti, kas ir izaudzinājis bērnus un ar godu šķīries no sievas. Tel.: 086 056 59 10

KuNGI

GOOD LIMERICK MAN, WLTM BALTIC LADY IN LIMERICK AREA FOR ROMANCE. TEXT TO PAUL: 087-2264649.

Iepazīšos ar jauku sievieti no Limerikas vai Ko-rkas pusītes. Man 40 gadu. Sūtiet lūdzu sms 0863099704

Brīvs vīrietis (36) bez kaitīgiem ieradumiem iepazīsies ar brīvu meiteni. Tel. 0857787801.

17

SLUDINĀJUMI

www.sveiks.ie

Ja jūs interesē reklāmas ievietošana

avīzē “Sveiks!”, zvaniet:

Теl.: +353 1 874 00 04E pasts:

[email protected]Аdrese: 55 O’Connell Street

Lower, Dublin 1.

Sludinājums tiks publicēts trīs reizes

Kā publicēt savu sludinājumuPirms sludinājuma teksta īsziņā rakstiet LAT, tad atstājiet vienu brīvu vietu un tālāk rakstiet pašu sludinājumu ar latīņu (angļu) burtiem bez garumzīmēm un mīkstinājuma zīmēm. Piemēram: LAT Iziresu istabu Dublina.

Īsziņu no mobilā telefona sūtiet uz īso numuru 57051 – Īrijā un 89166 – Lielbritānijā.Kad jūsu sludinājums nonāks serverī, jūs saņemsiet atbildes īsziņu „Thank you we will process your request“. Tas būs jūsu “čeks” publikācijai, saglabājiet to! Uzmanību! Sakarā ar tehniska rakstura problēmām, kas atkarīgas no šī pakalpojuma sniedzēja, O2 tīkla klienti reizēm šo atbildes īsziņu var nesaņemt.Visi sludinājumi, kas atsūtīti līdz iepriekšējās nedēļas ceturt-dienai tiks ievietoti tekošajā avīzes numurā.

Ja sludinājumā nebūs norādīts telefona numurs, uz kuru jums zvanīt, tad avīzē tiks publicēts numurs, no kura atsūtīta īsziņa. Sludinājumus, kas uzrakstīti angļu valodā, netulkojam, tie avīzē parādīsies angliski. Sludinājumus, kas tiks atsūtīti krieviski vai lietu-viski, pārtulkosim latviski un pierakstīsim “lūdzu sazināties krieviski/lietuviski”.Sludinājumi, kuru teksts būs pretrunā ar Īrijas likumdošanu, publicēti netiks. Piemēram: Tirgoju cigaretes, viagru vai ieročus un tamlīdzīgi.Komercsludinājumi, kas būs atsūtīti ar īsziņas palīdzību, netiek

publicēti un izdevumi netiek atpakaļ izmaksāti. Komercsludinājumi ir, piemēram, veicu masāžu, kravu pārvadājumus un tamlīdzīgi. Komercsludinājuma ievietošanai jāizmanto kupons, kas publicēts mūsu avīzē vai jāzvana pa tel.: +35318740004, lai vienotos.

Pakalpojumu sniedz www.modeva.com

Maksimālais zīmju skaits – 160.Sludinājuma maksa – 2 еiro

ja vēlaties, lai jūsu sludinājumu ievieto arī krievu un lietuviešu avīzēs,

tad pirms teksta LAT vietā rakstiet GAZ - krievu avīzei un LIT - lietuviešu avīzei.

Nenopirki jauno Sveiks! numuru? Apskati mūs elektroniskajā versijā

http://issuu.com/Sveiks


19 (196) 12. DEcEMBRIS 2012

18

Krustvārdu mīkla

- Mīļā, šī ir vakardienas zupa?- Es tev vēl vairāk pateikšu - tā ir arī rītdienas zupa.

•••- Cikos būsi mājās?- Vai nebūtu pēdējais laiks atcerēties, ka piektdienās es mājās nāku sestdien!

•••Es matemātiku sapratu līdz tam brīdim, kamēr uzzināju, ka tajā tiek izmantoti arī burti.

•••Ja tev ir problēma, centies to atrisināt. Ja nevari, netaisi no tā problēmu.

•••Pircējs mokās ar savu skopumu un ilgi stāv veikalā, mēģinot izvēlēties drēbju pakaramo.

- Jums lētāki pakaramie nav?- Ir. Varat blakus nodaļā iegādāties naglu!

•••Universitātē profesors jautā:- Student Pēterson, kāpēc jūs mani neklausāties?- Profesor, es jūs klausos.- Tad atkārtojiet manus pēdējos vārdus.- Lūdzu! “Student Pēterson, kāpēc jūs mani neklausāties?”

•••Mēdz teikt, ka labāk mazāk zināt, tad miegs ciešāks. Ir tikai viena problēma - ne vella nevari aizmigt, kamēr neesi uzzinājis!

•••- Viss! Es aizeju no tevis!- Kas tu esi? Un kāpēc biji atnākusi?

•••

- Es taču teicu, ka pelmeņi būs garšīgi!- Garšīgi! Bet, Raimi, normāli cilvēki uz kino iet līdzi ņemot popko-rnu!

•••Glabāt noslēpumus vajag drošā un uzticamā vietā. Tikai ne galvā, kas aprīkota ar mēli.

•••Brālis ar sievu iegādājušies kaķi. Pēc sugas - britu zilo. Piedāvāju no-saukt par Eltonu Džonu. Apvainojās…

•••- Nu, un kāda viņa ir gultā?- Ne māzākās nojausmas. Mēs pagaidām esam kniebušies tikai virtuvē.

•••Nekas tā nedemoralizē pretinieku kā skotu izpletņlēcēji.

Līmeniski. 1.Pudiņš. 6.Džems. 11.Skujmetes. 12.Divu cilvēku saiknes apstiprinājums. 13.Violets. 14.Sal-dumi. 15.Trokšņaina, skaļa uzdzīve. 16.Saticīgs. 18.Priekšmeti, izstrādājumi. 20.Lauku viensētās izslaukto pienu dzesē noteiktā ūdenstilpnē (kur?). 21.Vielu maisījums. 23.Šo konfekti pag. gs. sākumā fabrikā „Lai-ma” radīja iemīlējies puisis. 26.Zirgu mātes. 28.Saaukstēšanās pazīme. 30.Tukšumi.Dobumi. 32.Delnas. 36.Vilku mēnesis. 39.Punšs, kas sagatavots speciālā traukā. 40.Tuvredzība. 41.Ļoti maza auguma cilvēks. 42.Bumba. 43.Tas, ko nedrīkst izpaust. 44.Pirms ilgāka laika. 45.Kapeikas (sarunv.). 46.Vārgs. 48.Jūras zivis. 50.Klasisks brokastu ēdiens. 51.Tas, kas negaida nekad.

Stateniski. 1.Cepts mīklas izstrādājums(Kurzeme). 2.Cepšanas skapis. 3.Tieši tagad, bet uz nenoteiktu laiku. 4.Nevajadzīgi pārpalikumi. Gruži. 5.Jūras zivs, ko parasti dēvē par heku. 6.Tālā.Garā.(Laika nozīmē). 7.Telpa. 8.Krājumi. 9.Viedoklis. 10.Alkoholisks dzēriens. 17.Stārķveidīgo kārtas putns. 19.Mīklas veidojums ar pildījumu. 22.Būves. 24.Viens no cilvēka psihes komponentiem. 25.Īpaši sagatavotas gaļas šķēles. 27.Taka. 29.Gareni makaroni. 31.Tamborē! 33.Mērauklas. 34.Jautrs.Straujš. 35.Piena produkts. 37.Divritenis ar iekšdedzes motoru. 38.Telpas ragavu un aizjūgu novietošanai. 39.Smaržīgu augu uzlējums. 40.Sena (18.gs) franču augstākās sabiedrības deja. 46.Nots. 47.Palīgā! 49.Noliegums.

Autore: Venēra Vilovska

LA

BIR

INT

S

SU

DOK

UVAĻASBRĪŽIEM


19 (196) 12. DEcEMBRIS 2012

19

TICĪBA

Advents ievada baznīcas liturģiskā gada Ziemassvētku ciklu, kurš ilgst līdz Lieldienu cikla sākumam - devītajai svētdienai pirms Lieldienām. Šis lielais gaidīšanas laiks Baznīcas dzīvē ir kā ceļa sākums pretī kulminācijai – Lieldienām.Kristīgā Baznīca māca, ka šis laiks jāpavada klusumā, dziļās pārdomās un lūgšanās. Tas ir laiks, kad katram pašam sevī jānožēlo grēki un jāpiedod visiem vienādi − gan pāridarītājiem, gan tiem, uz kuriem dusmojamies. Ad-vents ir laiks, kad cilvēka dvēselē, domās, pārdzīvojumos, iekšējās sajūtās un pasaulē norit īpaša sagatavošanās Dieva Dēla – Jēzus Kristus piedzimšanai un līdz ar to arī ienākšanai mūsu pasaulē, simbolizējot cilvēcei pestīšanu, cerību uz augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvi. Cilvēki atver savas dvēseles gaišajam, labiem darbiem, pateicībai, pacietībai, labsirdībai, godīgumam un citām labām rak-stura īpašībām, darbiem.Adventa būtiskākie atslēgvārdi ir atnākšana un gaidīšana. Ne velti pats Adventa vārds tulkojumā no latīņu valodas „advenire”, „adven-tus” nozīmē nākšana, atnākšana, tuvošanās. Cicerons (106–43 pr. Kr. dz.) un Tits Līvijs (59–178 pr. Kr. dz.) ar šo vārdu apzīmēja karavadoņa ienākšanu pilsētā. Tas vienmēr nozīmēja lietu ienākšanu dzīvē ar lielu spēku. Šis vārds izskan arī “Mūsu Tēvs” lūgšanā: “…Lai nāk Tava valstība…“

Advents vai Advente?Šodien ar Adventi izprot arī atsevišķu šī četru nedēļu ilgā laika svētdienu, līdz ar to var apgalvot, ka Adventā ir četras Adventes. Tā kā nereti atšķiras viedokļi, kā pareizi dēvēt šo laiku – par Adventu (vīriešu dzimtē) vai Ad-

venti, šim jautājumam pievērsies arī valodnieks Jānis Endzelīns, sniedzotsavu skaidrojumu. Viņaprāt, četras svētdienas aptverošais laika peri-ods kopumā tiek dēvēts par Ad-ventu vīriešu dzimtē, līdzīgi kā šajā dzimtē tiek dēvēti arī citi garāki laika posmi - gavēnis, mēnesis, ceturk-snis, gads. Savukārt īsāki laika posmi – dekāde, nedēļa, diena, stunda, minūte, sekunde lietota sieviešu dzimtē, kā rezultātā arī katru atsevišķu svētdienu šajā pārdomu laikā var saukt par Adventi. Turklāt arī Latviešu konversācijas vārdnīca un Baznīcas kalendāri pieturas pie šī vārda lietojuma vīriešu dzimtē.

Adventa vainags – mūžības simbolsAdventa vainags, ko daudzi darina vai iegādājas, nav tikai skaista lieta, kas grezno mājas un priecē bērnus. Vainagam ir ļoti dziļa reliģiska un simboliska nozīme. Saskaņā ar senām tradīcijām vainagam ir divas nozīmes - karaliskā un uzvarētāja. Priežu vai egļu zari, ko izmanto, pi-not vainagus, vienmēr ir zaļi, kas simbolizē cerību un mūžīgo dzīvību. Aplis, ko veido Adventa vainags, kopš senseniem laikiem simbolizē mūžību un vienotību, pabeigtību un pilnību, kā ari bezgalību, norādot uz dievišķo.Vainagam ir gredzena forma un nozīme: tā ir uzticības zīme Di-evam un viņa apsolījumiem. Tā kā Adventa laika liturģiskā krāsa ir violetā, kas simbolizē gan gavēņa laiku, gan Ķēniņa ierašanos uz Zemes, saskaņā ar Baznīcas tradīcijām, vainags būtu jāizrotā ar sarkanām vai violetām lentām.Sarkanā krāsa simbolizē Jēzus mīlestību uz cilvēkiem, violetā - grēku nožēlu un atgriešanos līdz Kristus otrreizējai atnākšanai.

Adventa sveces – gaismas uzvara pār tumsuIk svētdienu līdz pat Ziemassvētkiem Adventa vainagā tiek aizdegtas sveces, kurām tradicionāli būtu jābūt violetām vai sarkanām.Četras sveces simbolizē četrus pakāpienus ceļā uz Ziemassvētkiem. Sveces gaisma iezīmē gaismas ienākšanu tumsībā, un ar katru brīdi, katru nedēļu gaismas kļūst aizvien vairāk. Gaisma, kas spīd tumsībā, ir viens no spēcīgākajiem Adventa laika simboliem. Gaismas priekšā tumsa atkāpjas. Gaisma nav savienojama ar tumsu tāpat, kā la-bajam nav nekā kopīga ar ļauno. Ja Kristus atnestā gaisma izgaismos cilvēka dzīvi, tad tajā vairs daudz kas nevarēs būt tāpat kā agrāk, tāpat kā vienmēr, kā labi ierasts. Ar katru Adventa svētdienu sveces mirdz spožāk, rādot ceļu pretī gaismai, tās uzvaru pār tumsu, labā pārsvaram pār ļauno.Katrai no četrām Adventa svecēm ir sava nozīme: evaņģēliski luteriskajā baznīcā pirmā tiek saukta par pravieša sveci, simbolizējot cerību – Kristu, otrā ir Betlēmes svece - aicinājums uz Pestīšanu, trešā - ganiņu svece jeb prieks un ceturtā - eņģeļu svece jeb mīlestība.

Adventa vainaga vēstureKaut arī Ziemsvētkus cilvēce svin jau tik sen un Adventa vainags šķiet mums obligāts svētku gaidīšanas laika atribūts, izrādās, ka tā vēsture nesniedzas daudz senāk par 150 gadiem. 1833. gadā Vācijas pilsētas Hamburgas pievārtē Hor-nas ciematā evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs Johans Hinrihs Viherns (1808-1881) nodibināja patversmi bērniem, kas bija pamesti novārtā savā ģimenē un atstumti sabiedrībā. Tie bija bāreņi, bērni no nelabvēlīgām ģimenēm, kā arī bērni un jaunieši, kuri bija pārkāpuši likumu. Kaut arī patversmes no-saukums bija Rauhe Haus - Skarbā māja, pašaizliedzīgais garīdznieks necentās bērnus bargi pāraudzināt, bet gan ietekmēt viņu dzīvi ar mīlestību un paša labo piemēru.

J. H. Vihernam izdevās radīt tādus apstākļus un gaisotni, lai bērni justos kā ģimenē. Vecākajiem bija uzticēts pieskatīt mazākos, bērni dēvēja cits citu par brāļiem un māsām, un mācītājs pats pavadīja ļoti daudz laika kopā ar viņiem. Viņš bija apņēmies paveikt galveno - lai bērni un jaunieši, kļūstot pieauguši, būtu spējīgi patstāvīgi dzīvot un strādāt, kļūt krietni sabiedrības locekli.1839. gadā, tuvojoties Ziemassvētku laikam, Viherns kopā ar saviem audzēkņiem ar egļu zariem izrotāja apaļu, stīpas veidā darinātu koka svečturi, ievietoja tajā 23 sveces un pakāra to pie griestiem patversmes lūgšanu zālē. 19 sveces bija sarkanas, norādot uz Pestītāja ciešanām un izlietajām asinīm grēcinieku dēļ. Tās bija nodomāts iedegt darbdienās. Četras sveces — tās, kas paredzētassvētdienām, — bija baltas, norādot uz prieku par Kristus augšāmcelšanos.No Pirmās adventes līdz pat Ziemassvētkiem mācītājs ar bērniem sapulcējās lūgšanu telpā un aizded-za katru dienu par vienu sveci vairāk, tā ka Ziemassvētku priekšvakarā vienlaikus dega visas divdesmit trīs. Šos vakarus Viherns pavadīja, sarunājoties ar bērniem, mācot viņiem dziesmas, lasot priekšā un skaidrojot Svētos Rakstus, sasais-tot tajos vēstīto ar audzēkņu dzīvi, tādējādi gatavodams bērnus ne tikai Kristus dzimšanas svētkiem, bet ari viņu pašu labākai nākotnei.Pamazām šis svētīgais rituāls kļuva par Hornas draudzes tradīciju un ar laiku ieviesās daudzās ģimenēs visa apkārtnē. 1860. gadā Johans Hinrihs Viherns šo ideju īstenoja Tegelas bāreņu namā Berlīnē, un pamazām Adventa vainaga rotāšanas tradīcija izplatījās un nostiprinājās visā Ziemeļvācijā.Vainags ar četrām svecēm, kādu to esam paraduši redzēt mūsdienās, pirmoreiz tikai izveidots 1925. gadā kādā Ķelnes katoļu baznīcā, un tagad gada nogalē Adventa vainags ir gandrīz katrā mājā visā pasaulē, kur vien svin Ziemassvētkus.

Kas ir Advents?Vai jūsu mati ir .......Sausi, viļņaini vai sīksprogaini?Vai tos vienkārši ir grūti savaldīt?Vai arī pārāk ilgi jānopūlas, lai tos ievei-dotu?Izvēlieties matu piepildīšanu ar keratīnu!Pēc matu taisnošanas ar keratīnu nepieciešams ievērot pāris sekojošus noteikumus:1. Lai efekts būtu ilgstošs, pirmās trīs di-enas ar matiem jābūt īpaši pacietīgai un uzmanīgai.2. Trīs dienas pēc procedūras nedrīkst ma-tus ne mazgāt, ne siet astē, ne likt aiz ausīm vai atspraust ar sprādzi. Tas nepieciešams, lai keratīns matā nostabilizējas un aizpilda maksimāli daudz pavērušos zvīņu.3. Ieteicams šis trīs dienas neieplānot svarīgas tikšanās, pasākumus, tusiņus vai citas svinīgas iziešanas. Ideāli, ja vi-sas trīs dienas var pavadīt mājās, jo šajās trīs dienās mati nedrīkst salīt vai citādi saslapināties!4. Ja mati tiek mitrumā, tad OBLIGĀTI ir nepieciešams vēlreiz matus iztaisnot ar matu panniņu, jo ir ļoti būtiski, lai visas šīs dienas mati būtu pilnīgi taisni!!5. Nedrīkst aizmirst, ka pēc keratīna matu taisnošanas ikdienas lietošanā jāizvēlas šampūnu, kura sastāvā nav „Sodium” hlorīda. ( Tā ir ļoti intensīva, mata stie-bru attīroša viela, kas līdz ar netīrumiem ātrāk var atmazgāt arī matiem tik vērtīgo keratīnu). Šampūnu var iegādāties specializētajos frizierveikalos, kā arī pie meistara, kurš šo procedūru veic.Tiesa, mati pirmās trīs dienas izskatīsies taukaini un netīri, toties pēc tam pat līdz četriem mēnešiem varēsi aizmirst par spurainiem, pūkainiem un nespodriem matiem!Salona ‘’Riga Rose’’ so proceduru veic ar firmas AlpaParf produktiem.

SPEcIAL OFFER VOucHERFuLL HEAD

HI-LIGHTS & BLOW-DRY

15 % OFFNOW:

Short Medium Long 47.- 59.- 80.-

SPEcIAL OFFERVOucHER

1 cOLOR & cuT &BLOW-DRY

10% OFF NOW:

Short Medium Long49.- 58.- 67.-

2.decembrī, ceturtajā svētdienā pirms Ziemsvētkiem, ar pirmo Adventa svētdienu iesākās Kristus dzimšanas gaidīšanas laiks, kā arī jauns Baznīcas liturģiskais gads, kurš noslēgsies ar Mūžības svētdienu.


19 (196) 12. DEcEMBRIS 2012

Sandra BONDAREVSKA

5. turpinājums

Citā vēstulē divus gadus vēlāk īsi pirms Ziemas svētkiem Rainis raksta Lizetei Kalniņai:

L. KALNIŅAIKastaņolā 1909. gada 21. decembrī Laimīgus svētkus Jums visiem, mūsu dārgajiem draugiem! Sveicienus lai nones jaunā paaudze, tā vislabāk pazīst laimi, mēs, vecie, esam no viņas jau tā kā atsvešinājušies; viņa palikusi tur dzimtenē un reti mūs atmin. Bet, kad mēs domājam uz Jums, tad ir labi, tad jūtamies atkal mīļajā pulciņā. Mēs sirsnīgi sveicinām arī mūsu jaunos draugus, Valijas jkdzi un tanti Kl[ijēnu], un ko Jūs no draugiem satiksat svētkos. Vai Majziedīte vēl turpat tāļajā Krievijā? Ceram, ka būs sveika un vesela. Ar Konrādu mēs vienmēr sarakstāmies, un man liels prieks par viņa krietnajiem panākumiem mācībās un darbībā; viņš prot abus savienot, un tas ir tas vislabākais jaunekļiem. - Jūsu mīļie atzinības vārdi mani silti aizkustināja. Žēl, ka «Kl. gr.» man pašam nau, būtu Jums aizsūtījis. Tagad iznāks drīz E[lzas] dzejoļi «Saulains stūrīts»; tas būs pa daļai arī vasaras kopšanas panākums. Un kā lai nekopj, kad ir draugi, kas ņem

tik dzīvu dalību. Mēs esam svētkos pie Jums, dārgie, ciemā. Esat visi sveiki!

Rainis

No vēstulēm var spriest, ka 1907.gadā Konrāds Dublinā jau ir sācis studēt inženierzinības Dublinas Karaliskajā Zinātņu koledžā (Royal University Scients College), tagad - Dublinas Universitātes koledža (UCD). Šajā laikā jaunais cilvēks ir apmeties pie Kārļa Pētersona, uztur sakarus ar saviem vecajiem kauju biedriem Latvijā un jaunajiem emigrācijā. 1907.gadā Īriju apmeklē arī Lizete, satiek brāli, satuvinās ar brāļasievu Anniju, bet atpakaļceļā apciemo arī Aspaziju un Raini Kastanjolā, Šveicē.1912.gadā Lizete sūta vēstuli un fotogrāfiju Kārlim Pētersonam uz Dublinu. Tajā redzama viņa pati un māsa Trīne. Abas nobildējušās pie verandas, šķiet Pārdaugavā, Bišu ielā, mājās pie Kalniņiem. Vēstulē Lizete uzrunā brāli par Čārliju un pateicas par skaisto kartiņu, ko nesen no viņa saņēmusi. Māsa sūdzas arī par reimatisma sāpēm un min, ka būtu labi paārstēties kādā kūrortā. Vēstule rakstīta vāciski.Konrāds Dublinā šajā laikā ir ne tikai sācis studēt, bet aktīvi iesaistījies arī īru atbrīvošanās kustībā. Vislabākais pierādījums tam ir Militārās vēstures biroja, 1913-21, Liecinieka paziņojums, Dokuments Nr W.S. 909, kuru rakstījusi leğendārā Sidnija Kzo-ra (Mrs. Sidney Czira). Sidnija Kzora 1914.gadā bija Ņujorkas izdevuma “Cumann na mBan” sekretāre, kas Īrijas nacionālajā darbībā bija iesaistīta no 1911. – 1921.gadam. Savus darbus Sidnija Kzora ir rakstījusi un publicējusi arī Īrijā ar

pseidonīmu Džons Brenans (John Brennan). Liecinājuma, kura nosaukums ir “Kā man radās interese par Nacionālo atbrīvošanas kustību un iesaistīšanos “Sinn Féin””, nodaļā “Protesti pret karaļa vizītēm” Sidnija Kzora raksta: “1911.gadā jau trīs mēnešus pirms gaidāmās karaļa vizītes Dublinā gan telpās, gan uz ielas notika protesta mītiņi. Kopējā Inghinigne kustībā darbojās arī Nacionālā sieviešu asociācija. Tur vairumā ietilpa pašas kustības dalībnieces un daži I.R.B. pārstāvji. Jaunie vīrieši pulcējās Sinn Fein telpu (Harcourt St) augšstāvā, bet mūsu komiteja bija pirmajā stāvā. Mēs plānojām izvietot savus cilvēkus pūlī uz ietvēm, kad pa ceļu dosies karaliskā procesija. Šie mūsu cilvēki pūlī izdalīs skrejlapas. Tajās aicināsim neuzgavilēt karaļpārim, kad tas dosies garām. Atceros, kāds todien bija atnācis ar sliktām ziņām. Šķiet tas bija Krisijs Doils (Chrissie

Doyle). Viņš paziņoja, ka Dublinas pils ir pavēlējusi darīt visu iespējamo, lai demonstrācija nenotiktu, un tai jābūt novērstai par katru cenu, nepieciešamības gadījumā nemierni-eki ir jāsaņem ciet dzīvi vai miruši. Šai laikā sākās arī iekšējas nesaskaņas pašā kustībā. Viena daļa atbalstīja demonstrācijas, citi ne. Nacionālās padomes sieviešu komiteja tomēr turpināja gatavoties karaliskās vizītes pienācīgai sagaidīšanai. Mēs rūpīgi pārdomājām, kā izplatīt sa-vas sagatavotās skrejlapas un kā izvairīties no tā, ka tās nonāk polici-jas rokās, pirms vēl tiek izdalītas pūlī. Mums šai ziņā lieti palīdzēja Zinātņu koledžas students Konrāds Pētersons (izcēlums mans, S.B.), kuram bija laba pieredze, kas gūta Cariskās Krievijas revolūcijas laikā, kā arī labi pazīstamas demonstrācijās pielietotās metodes. Viņš mums iemācīja, ka visas skrejlapas ir jāpārloca uz pusēm un jātur aiz vi-ena stūra. Kad redzam tuvojamies policiju, tad skrejlapas ir jāmet gaisā un tad tās izlidos uz visām pusēm un būs viegli noķeramas pūlī. Iepriekšējā dienā pirms procesijas, līdz pat vēlam vakaram mēs locījām skrejlapas. Nākamajā dienā ar skrejlapām azotē bijām izkārtojušies noteiktās procesijās maršruta vietās. Kad ielas malas bija pilnas ar cilvēkiem, mēs bijām gatavi tās izlpatīt un arī sagatavojušies tam, ko darīt brīdī, ja mūs pamana policija. Mums par laimi, cilvēkiem nebija lai-ka uzreiz atlocīt lapiņas un izlasīt tās. Viņi domāja, ka esam sufražistes. Viņi iecietīgi sacīja: “Mēs esam sieviešu pusē.” Kad viņi izlasīja, kas īstenībā rakstīts skrejlapā, mēs jau bijām

nozudušas.”Karaļa Džordža V vizīte Dublinā notika 1911.gada jūlija sākumā. Šai laikā Pētersonu ğimenes jaunākajai atvasei Elizabetei Isoldei Mērijai ir tikai knapi pusgads. Kārļa Pētersona meita Isolde Pētersone

ir dzimusi šī paša gada 9.janvārī. Iepriekš minētajā liecinājumā citā sadaļā Sidnija Kzora stāsta arī par no-tikumiem, kuros bija iesaistīta viņas māsa Nellija no Mītas (Co Meath) grāfistes. Tā bija 1913.gada Dublinas blokāde. Tai laikā Sidnija Kzora bija apmetusies pie leğendārās grāfienes Markēvičas (Cauntess Markievicz) Ratmainē Leinsteras ielā 49b (Leinster Road Rathmines), kas atradās tikai dažus kvartālus tālāk no Pētersonu mājas un apmēram piecu minūšu gājienā no Grosvenoras Nr 21 (Gros-venor Place), kur savukārt dzīvoja Skefingtoni (Sheehy–Skeffington). Atgriežoties no pilsētas centra un raizējoties par māsas likteni, kas bija iesaistīta vienā no blokādes operācijām, Sidnija Kzora ceļā pie Skefingtoniem uzzin, ka māsas bagāžas saturs ir paslēpts drošā vietā – Pētersonu mājā turpat Ratmainē (izcēlums mans, S.B.). Par draudzības saitēm starp Skefin-gtoniem un Pētersoniem liecina tas, ka pēc 1916.gada trağiskajiem noti-kumiem un dzejnieka Francis Sheehy Skeffington nogalināšanas, Annija Pētersone sūta personīgu līdzjūtības vēstuli nogalinātā vīra atraitnei Han-nai Sheehy Skeffington. Skeffingtona kundze to saglabā un kopā ap citiem dokumentiem vēlāk pašrocīgi no-dod glabāšanā Īrijas Valsts vēstures arhīvā.Pats Konrāds Pētersons par saviem varoņdarbiem nav stāstījis daudz, taču pārcilājot atmiņas, gan vēstures profesors Jānis Langins Kanādā, gan Isoldes krustmeitas meitas min, ka Lieldienu dumpja laikā Konrāds kopā ar citiem studentiem ticis arestēts. Viņu gan ātri atbrīvojuši, jo tai laikā britu kārtībsargi baidījušies izrēķināties ar ārzemniekiem. Šis faktors sacelšanās laikā palīdzējis izvairīties no nāvessoda arī vēlākajam Īrijas valdības vadītājam Īmonam de Valeram, kas dzimis ASV un dumpja laikā viņam bijusi amerikāņu pavalstniecība. Konrāds Henrijs Pētersons un Sv.Endas skolaBūdama jau sirmā vecumā un stāstot savas bērnības atmiņas krustmeitas

20

ATMIŅU KLADE

Stāsts par Pētersoniem ĪrijāAtmiņu kladē turpinām stāstus par latviešu atstātajām pēdām Īrijā. Vairākus gadus ilgušais pētījums par Kārli Pētersonu šobrīd jau ieguvis zināmas stāsta aprises, tāpēc tā sākotnējo variantu piedāvajam arī jums. šis stāstījums būs vairākos turpinājumos un vēstīs par Pētersonu darbiem un nopelniem pusotra gadsimta garumā.

Sidnija Kzora.

Francis un Hanna šīdiji - Skefingtoni (Sheehy–Skeffington).

Vieta Dublinā, kur Horkortas ielā (Harcourt St) atradās Sinn Fein nodaļas telpas.

Karalis Džordžs 6, kas 1911.gadā apmeklēja Dublinu.

Kārļa Pētersona māsas Rīgā. Kreisajā pusē Trīne, labajā – Lizete.

Konrāds Pētersons jaunībā.


19 (196) 12. DEcEMBRIS 2012

meitām, Kārļa Pētersona meita Iso-lde atceras, ka viņu māja arvien bija ne tikai droša mantu slēptuve, bet arī pajumte tiem, ko nemierīgajos gadsimta sākuma gados vajāja britu policija un tā saucamās “Black&Tans” brigādes, ko varētu tulkot kā “dzinējsuņi”, kas faktiski bija krimināla rakstura vienības, ko briti nosūtīja uz Īriju iedzīvotāju slepkavošanai bez izmeklēšanas un tiesas, līdzīgi kā “Черная сотня” cariskajā Krievijā. Arī organizācijas “Amnesti Interna-tional” pašreizējā Ratmaines nodaļas vadītāja Almuta Šlepere (Almut Sch-lepper) par Izoldi 2000.gadā rakstīja: “Izolde uzauga mājā, kur politika un internacionālisms bija pati par sevi saprotama dzīves daļa. Viņas tēvs, iebraucējs no Latvijas, bija pīpju ražotājs, viņa vārds vēl joprojām atro-dams ražotnes nosaukumā. Viņu mājā aizvien pulcējās klienti un ciemiņi no citām valstīm. Sacelšanās un pilsoņu kara laikā vecāki mazo Izoldi nosūtīja mācīties uz internātskolu, jo mājās palikt vairs nebija droši. Tā daudziem bija kļuvusi par patvēruma vietu, kur slēpties no kriminālajām soda vienībām “Black and Tans”. Ap šo pašu laiku Patriks Pīrs (Patraig Pearse), īru nacionālists un politiskais aktīvists, kuru britu represīvie orgāni nogalināja tūlīt pēc 1916.gada Liel-dienu sacelšanās apspiešanas, iz-veidoja Svētā Endas skolu (St.Endas School). Tās sākotnējā adrese bija Cullensood House, 21A Bothar Oak-ley, Ranelagh. 1905.gadā Patriks Pīrs devās uz Beļğiju un vēroja flāmu valodas izspiešanu un franču valodas iet-ekmes pastiprināšanos Flandrijā. Īrijā situācija bija ļoti līdzīga. Pīrsa no-doms bija cīnīties par īru valodas un kultūras saglabāšanu. Viņš izveidoja eksperimentālu skolu un nosauca Svētā Endas (St Endas) vārdā. Skolas darbības sākumā tā tika iekārtota vienā no Ouklī ielas (Oakley Road) namiem Dublinas pievārtē. Skola atradās apmēram 10 minūšu gājiena attālumā no vietas, kur tolaik dzīvoja

Kārlis Pētersons ar ğimeni. Skolā mācīja īru valodu, īru kultūru un vēsturi, skolēni spēlēja īru nacionālās sporta spēles, uzveda teātra izrādes par mītiskajiem īru varoņiem, kas vei-dotas pēc nacionālajiem eposiem un leğendām. Faktiski skola, kuru Pīrs izveidoja 1908.gadā, bija patriotu, nākamo īru dzejnieku, rakstnieku un mākslinieku kaltuve. Šajā skolā mācību gaitas jaunākajā - ceturtajā klasē uzsāk arī Kārļa Pētersona četrus gadus vecais dēls Konrāds-Henrijs. Kopējā skolas fotogrāfijā starp zēniem nav viegli atrast Kārļa Pētersona dēlu, taču skolēnu sarak-stos viņš ir atrodams, saglabājušās arī par mācību grāmatām maksātās kvītis skolai un pat Patrika Pīrsa vēstule mazā Konrāda mātei Annijai Pētersonei. Pīrsa skolas skolniekam Konrādam-Henrijam Pētersonam uzmanību jau iepriekš bija pievērsis īru vēsturnieks, Pīrsa muzeja vadītājs Braiens Krovlejs (Brian Crowley). “Jā, es zinu, ka šāds skolnieks Pīrsa skolā ir mācījies, taču es viņu nekādi nesaistīju ar slaveno pīpju meistaru, kurš Īrijā bija iebraucis no Latvijas. Kālab gan viņam savu dēlu vajadzēja sūtīt īru patriotu skolā?” mūsu saru-nas laikā neizpratnē jautā Braiens. Acīmredzot dēla mācību iestādes izvēle ir bijis abu vecāku kopīgs lēmums. Un citādi jau arī nevarēja būt, jo finansiālo pusi ar skolu taču kārtoja Kārlis Pētersons. Dēla

patriotiskās audzināšanas izvēlei noteikti nepretojās arī Kārļa sieva An-nija, drīzāk tas bijis viņas aktīvs iet-eikums un to uzskatāmi demosntrē viņas turpmākā darbība un iesaistīšanās Lieldienu dumpja noti-kumos 1916.gada pavasarī, Īrijas valstisko pamatu veidošanas un vēlāk pilsoņu kara laikā. Kārļa Pētersona dzīves gudrība, briedums, uzņēmība un atbalsts, Dub-linas Zinātņu koledžas stu-denta Konrāda dumpinieka nenoslāpējamais gars un Annijas patriotisms visdrīzāk ir bijusi tā kombinācija, kas latvieša Kārļa Pētersona ğimenei Ratmainē/Ratgārā neļāva stāvēt malā Īrijai tik valstiski svarīgo notikumu laikā, savos bērnos vienlaicīgi ieaudzinot patriotismu un cieņu pret savu dzimteni Īriju un tēvzemi Latviju.

Pīrsa muzeja direktors Baiens Krovle-js, apskatot senās fotogrāfijas no Isol-des Pētersones personīgā arhīva, kur mazais Konrāds-Henrijs redzams īru nacionālajā tērpā – kiltā, apgalvo, ka šādus svētku tērpus saviem bērniem iegādājās vai pasūtināja tikai ļoti bagāti cilvēki, turklāt tiem vienlaicīgi vajadzēja būt arī ārkārtīgi lieliem īru tautas patriotiem. Patrika Pīrsa Sv.Endas skolā, sākot ar tās izveidošanas dienu, valdīja ne tikai neatkarīgas Īrijas izveides gars un patriotiskā skolēnu audzināšana. Tā bija vieta, kur koncentrējās arī pa-triotiski noskaņoti pieaugušie – gan skolotāji, gan vecāki. Tuvojoties Lieldienu dumpim 1916.gadā, I.R.A. biedri Desmonts Raijans (Desmond Ryan) un Laijams Baflins (Liam Buflin) Sv.Endas skolas pagrabu izmantoja sprākstvielu ražošanai. Kad sacelšanās bija apspiesta, skolā iebruka britu karavīri, veica

te kratīšanu un skolu slēdza. Tikai 1919.gadā šeit darbu atsāka Patrika Pīrsa sieva kopā ar meitu Margarētu. Vēlāk līdzekļu trūkuma dēļ skolu slēdza 1935.gadā. Šobrīd skolas ēka pieder valstij un te vēl joprojām cītīgi tiek pildīti divi Pīrsa kundzes izvirzītie noteikumi: ēkai arvien ir jābūt atvērtai, pat Ziemassvētkos, un apmeklētājiem šeit nedrīkst prasīt ieejas maksu. Jāsaka gan, ka mūsdienās Ziemassvētkos muzejs tomēr ir slēgts. Daudzi Pīrsa skolas audzēkņi vēlāk kļuva ievērojami dzejnieki un mākslinieki, patriotiski noskaņoti cīnītāji par brīvību, daudzi par savu brīvdomību gāja bojā 1916-ajā gadā un vēlāk Īrijas Pilsoņu kara laikā. Arī viņu vecāki bija brīvības cīnītāji. Piemēram, viens no Konrāda-Henrija klases biedriem bija Eoina McNeila dēls Turlough. Pats Eions MakNeils (Eoin McNeill) bija Īru brīvprātīgo armijas līderis. Skolas dibinātājam Patrikam Pīrsam pēc Lieldienu dumpja sagrāves, tāpat kā citiem tā laika neatkarības kustības vadītājiem tika piespriests nāves sods. Spriedumu izpildīja 1916.gada 3.maijā. Pavisam kopā tika nogalināti 16 neatkarības kustības vadītāji, no kuriem četri, ieskaitot Pīrsu un dzejniekus Džozefu Plan-ketu (Joseph Plunkett) un Tomasu MakDonaku (Thomas McDonagh) bija Sv.Endas skolas skolotāji. Skolā par skolotāju vairākus gadus strādāja arī slavenais īru dzejnieks Viljams Jeits (William Yeates). Dažus gadus vēlāk latviešu students Konrāds Pētersons, kas sacelšanās laikā dzīvoja pie Kārļa Pētersona, apprecēja slavenā dzejnieka radinie-ci Helenu Jeitsu (Helen Yeates). Te svarīgi piebilst, ka no nāves soda 1916.gadā divi neatkarības līderi tomēr izvairījās. Tie ir Īmons de Valera (Eamonn De Valera) un Maikls Kolinss (Michael Collins). De Valera, kā jau minēju iepriekš, bija Amerikas pavalstnieks, bet Kolinsu briti nepieskaitīja Lieldiena dumpja vadītājiem. Vēlāk tieši viņi abi spēlēja vissvarīgāko lomu Īrijas neatkarības nostiprināšanā un valsts izveidē.

Turpinājums nākošajā “Sveiks!” numurā.

21

ATMIŅU KLADE

Sv.Endas skola-muzejs mūsdienās. Tas atrodas skaistā vietā Rathfarnham, Dublin 16.

Īru dzejnieks Viljams jeits, attāls Konrāda Pētersona sievas radinieks.

Patriks Pīrs, Svētā Endas skolas dibinātājs.

Izolde bērnībā, apmēram 5 – 6 gadu vecumā.

Izolde un Konrāds-Henrijs. Konrāds īru nacionālajā tērpā – kiltā. Konrāds-Henrijs 8-12 gadu vecumā.

Sv.Endas skolas skolēni, priekšējā rindā jaunākās 4.klases skolēni, starp kuriem arī Konrāds-Henrijs.


19 (196) 12. DEcEMBRIS 2012

Venēra VILOVSKA

03.10..2012.No rīta pošamies uz Rišikešu.Uz ceļiem, autostrādēm pilnīgs haoss – katrs brauc, kā uzskata par labu esam, ari vienvirziena kustībai paredzētās vietās brauc divos virzienos. Transportlīdzekļu dažādība - rikšas un tuk-tuk - tie - eksotiskākie. Pārvadājamo cilvēku daudzums pilnīgi neierobežots, kas 2 – 3 reizes pārsniedz daudzumu “kā siļķes mucā”: uz pakāpieniem, uz jumta, arī bērni. Troksnis. Kņada. Kurš skaļāk taurē, pīpina, tas arī tiek pirmais. Vietām luksofori jau ir, bet tos redz tikai daži indivīdi.Mierinājums- pēc kādām 5 stundām laimīgi esam tikuši līdz naktsmītnei nelielā pilsētā Rišikešā jeb Viedā Mati, kas atrodas vietā, kur svētā Gangas upe izplūst no Himalaju kalniem. Rišikeša jeb Viedā Mati tiek saukta arī par vārtiem uz Himalaju kalniem, jo atrodas Himalaju kalnu pakājē. Rišikeša ir ar likumu noteikta veģetāriešu un bez-alkohola pilsēta. Katru vakaru Gangas upes krastā dažādās vietās (Haridwar, Rishikesh, un Varanasi) neatkarīgi no laika apstākļiem notiek Aarti ceremonija, kas ir garīgs rituāls, kur izmanto uguni kā upuri Dievietei Gangai. Tomēr katrā no šīm vietām tās norise ir ļoti atšķirīga. Mēs vērojām un piedalījāmies Hardivarā. Cer-

emonija sākas ar saulrietu un notiek vietā, kur Gangas upes dzelmē klusi

sēž Dievs Šiva. Šīs svētās hindu cer-emonijas laikā notiek iemērkšanās svētajā Gangā un dziedāšana. Aarti ceremoniju drīkst vērot visi inter-esenti.***Jau satumsis. Abos upes krastos deg rituāla ugunis. Pretējā upes krastā redzam izgaismotas svētbildes - Di-evu portretus. Mūsu gids mums katram izdala ziediem pildītu lapu, kuras vidū deg-lis. Novelkam apavus: ūdenī drīkst ieiet tikai kailām kājām, savādāk tā ir Dievu zaimošana.Katrs kavējas domās par savu dzīvi, par aizgājējiem, par savām vēlmēm, par bērniem, veselību, mīlestību – kas kuram svarīgs un ko vēlētos sasniegt. Tā ir reizē lūgšana Diev-iem, Augstākajam spēkam, sasniegt visneiespējamākās dzīves virsotnes, jo šajā svētajā vietā iespējama visu vēlmju piepildīšanās. Protams, tas

atkarīgs no katra paša, cik lūgšana nāk no sirds un no dvēseles dzīlēm, vai patiesi vēlies izmainīt savu dzīvi un cik daudz spēka un enerģijas vēlies ieguldīt.Uzdod jautājumu sev: „Kāpēc esmu šeit? Vai tas ir tas ko vēlos, pēc kā tiecos?” Arī, ja tukša galva, esi satraucies, brīnumam iespējams notikt, tā teica mūsu gids.Katrs aizdedzam savu svecīti, ziediem piepildītas un izgaismotas lapu laiviņas, un ar domām, kas no sirds, palaižam straujajos svētās Gangas ūdeņos un vērojam līdz tās izzūd skatienam. Pēc tam apsēžamies uz pakāpieniem, mērcējam kājas ūdenī un meditējam upes krastā. Daži drosminieki nokāpj kādu pakāpienu zemāk. Drosminieki tāpēc, ka straume ir ļoti spēcīga... Uz visām mūsu izdarībām savā Dieva mierā uz mums noraugās Varenais Šiva.

Saullēkts. 04. 10.Gaidīšanas svētki.Ceļamies pulkst.5.00 no rīta. Pastaiga līdz Gangai apmēram kādas 15 minūtes. Tas rītarosmes vietā. Vēss. Vērojam kā saule iznirst no kalnu virsotnēm un uzaust pār Gangu. Paliek gaišāks. Mazs aplītis pārvēršas lielā, spilgtā ripā. Krāsu maiņa sarkans un dzeltens, puse uz pusi.Skaisti un neatkārtojami.Arī vietējie sanākuši: mazgājas, skaita mantras, dzied, citi uzpoš apkārtni, dedzina vīraku.Arī drēbes izmazgā.Mazgāšanās pirms saullēkta Gan-gas upē ir svētības iegūšana visai dienai.Brokastis. Braucam gremdēties Svētās Gan-gas ūdeņos un reizē ielūkoties vietējā tirdziņā. Valda uzskats, ka pelde svētajā Gangā atver ceļu uz brīvību: attīra miesu un dvēseli un ka iespējams nomazgāt grēkus, kas sakrājušies dzīves laikā.Viņa ir bijusi un joprojām ir sim-bols Indijas mūžsenai kultūrai un civilizācijai, arvien mainīga, aizvien plūstoša, un vēl joprojām tā pati Ganga – svēta, dziedinoša, attīroša.Esam klāt. Izejam cauri vietējam tirdziņam. Uzmanīgi šķērsojam

Rišikešas centrālo “ielu” - Lakšmana Džula tiltu, lai netraucētu vietējos saimniekus – pērtiķus un veiksmīgi izvairītos no sadursmes ar trans-portu. Tālāk gar daudzajām sīkajām pārdotavām, cauri ļaužu gūzmai un pa ceļam nereti sastaptai govij, nonākam līdz peldētavai, kuru par savu atpūtas vietu izvēlējušās arī kādas piecas Indijas Svētās. Peldēt gribētāji izvietojušies gar visu krast-malu. Ūdens diezgan pavēss, tomēr tas netraucē gremdēties Gangas ūdeņos.Pēc peldes pastaigājam pa Dieva Šivas dārzu, iepērkamies veikaliņos.Vakarā vēlreiz piedalāmies Aarti ceremonijā.

05.10.Braucam uz Čandigharu, kur nakšņosim, lai turpinātu ceļu uz Dharamshala.Nogurdinošs pārbrauciens.

06.10.Apmeklējam atkritumu dārzu – mākslas darbu muzeju, kas ar radošu izdomu gatavoti no dažādiem rūpniecības un sadzīves atkritumiem. Tas ir vienreizējs un ne ar ko nesalīdzināms, sastāv no dažādiem mākslas objektiem un daudzām skulptūrām, kas izgata-votas no keramikas lauskām. Dārza apmeklētājus priecē arī vairāki ūdenskritumi.Indijā dārzs pazīstams arī kā Nek Chand’s Rock Garden pēc tā dibinātājs Neka Čanda (Nek Chand) vārda, kas kā valdības amatperso-na sāka dārzu slepeni veidot savā brīvajā laikā 1957.gadā. Šodien tas aizņem četrdesmit hektāru lielu platību. Vēlu vakarā esam Dharmshalā.

Turpinājums nākošajos numuros

22

CEĻOJUMS

Ceļojuma dienasgrāmata. Indija


19 (196) 12. DEcEMBRIS 2012

Kā vēsta vietējais izdevums „U3A Ire-land”, (tā moto ir: Age Action Ireland - For All Older People), šīs organizācijas uzdevums ir atbalstīt reģionālās grupiņas, kas apvieno vecākā gada gājuma cilvēkus dažādos pasākumos un tematiskās tikšanās reizēs. Pirmdi-enas pēcpusdienā bibliotēkas lekciju telpā bija sapulcējušies apmēram 15 cilvēki. Vairākumā kundzes, bet neizpa-lika arī pretējā dzimuma pārstāvji, jo kas pienestu dāmām tēju un cepumus? Visi

dalībnieki pārsvarā jau krietni pusmūžā. Silvijas kundze, kas ir aktīva pasākumu apmeklētāja, gan sacīja, ka tik liels dalībnieku skaits esot retums. Šoreiz lielo interesi bija izraisījusi ziņa, ka klubiņā notiks intervija tieši ar viņu - Silviju Džonsu, un viņa stāstīs par to, kā, latviete būdama, viņa pirms pusgad-simta nonāca Īrijā.Un var jau arī saprast, kāpēc interese tik liela. Silvijas kundzes atmiņas un stāsts par to, kā viņa iepazinusies ar savu īru

tautības vīru ir daudz dzīvespriecīgāks par briesmām, kas bija japiedzīvo kara laikā, dodoties bēgļu gaitās, īpaši tad, ja vēl raitajā stāstījumā iepin pa kuriozam un jautram piedzīvojumam. Kā intervijas beigās sacīja tikšanās or-ganizatore, viņiem (īru sabiedrībai) tas, ko Silvijas kundze savā jaunībā ir pieredzējusi, ir kaut kas tāls un īsti nes-aprotams, jo šejienieši tai laikā dzīvojuši vienā mierā, neko par trakajām pēckara lietām nezinot. Ja paraugāmies Īrijas vēsturē, tad tam gluži piekrist nevarētu (autores piezīme).Silvijas kundzes biogrāfija ir ļoti in-teresanta un vēsturiskiem notikum-iem bagāta. Latviešu sabiedrībai Īrijā jau vairākkārt ir bijusi iespēja ar to iepazīties gan avīzē ”Sveiks!”, gan dažādos biedrību pasākumos, tāpēc to nepārstāstīšu. Tomēr pat man, klau-soties to atkārtoti, stāstījums bija tik interesants, ka divas stundas paskrēja nemanot.Aprakstītā ir tikai viena no regulārajām tikšanās reizēm, uz kurām sen-iori savā klubiņā ierodas reizi divās nedēļās, galvenokārt, lai izrautos no vientulības, kas nav sveša arī materiāli nodrošinātiem cilvēkiem. Tomēr, vērojot sirmos „universitātes studentus”, jāsaka, ka gadi varbūt daudziem no viņiem ir atņēmuši fizisko izveicību, bet nekādā ziņā humora izjūtu un asprātību. Visu tikšanās laiku klubiņā skanēja smiekli un jautrība, un kā apgalvo zinātāji, tikai smejot un jokojot uzlabojas dzīves kvalitāte.

Avīze „Sveiks!” par šo aprakstu saka lielu paldies Solveigas kundzei, kas dalījās savos iespaidos ar Balimūnas bibliotekā redzēto un dzirdēto.

23

LATVIEŠI ĪRIJĀ

Kur Ziemassvētku brīnums mīt?- mūsu sirdīs!Kad egļu skujas sveces liesmāTā viegli, maigi kūpēt sāk, Kaut kas no mazas laimes jausmas Uz brīdi dvēslē ciemos nāk...

Biļetes bērniem var iegādāties pie:Anitas otrdienās no plkst. 17.00-18.30 un piektdienās no plkst.17.30-19.00 CIE Club, Upeer Carey’s Road Limerick , Tel. nr. 0862427131 ;Kristīnes sestdienās no plkst. 12.00 – 15.00 St.Philomena’s skolā , South Circular Road, Limerick, tel.nr. 0862297558;Lienītes - Shannon tel.nr. 086 3082094;Dainas - Charleville tel.nr. 0872377868.

Paldies par informatīvo atbalstu avīzei ,,Sveiks’’, www.baltic-ireland.ie, veikalam ,,Taste of Europe’’.

Ciemos pie „U3A Ireland”Kas tad ir „U3A Ireland” un ar ko tur nodarbojas?

(u3A - uNIVERSITY OF THE THIRD AGE )Pirms pāris nedēļām Latviešu biedrības pārstāvjiem bija iespēja piedalīties uNIVERSITY OF THE THIRD AGE (u3A Ireland) dalībnieku kārtējā sanākšanā Balimūnas (Ballymun) bibliotekā. Turp mūs uzaicināja Silvija Džonsas kundze kura ir ilggadēja šīs organizācijas biedre. Galvenais mērķis bija iepazīties ar „universitātes” aktivitātēm un to, kā tiek īstenota cilvēka tieks-me pēc komunikācijas.

Mūsu, Īrijas latviešu, dzīves apstākļi ir atšķirīgi, un tāpēc jo vairāk ir svarīgi būt vienotiem un sajust, ka šai pasaulē neesi viens (pat, ja esi viens)

Jau ilgāku laiku zem LBĪ (Latviešu biedrības Īrijā) „spārna” darbojas klubiņš, ar nolūku palīdzēt cilvēkiem integrēties īru sabiedrībā un vienlaicīgi saglabāt savu latviskumu, nejusties vientuļiem un pabūt kopā pie tējas tases ar saviem vienaudžiem - vecuma kategorijā: 55+.Pulcējamies Lantern Centre, 17 Synge Street, Dublin 8 reizi nedēļā vai reizi divās nedēļās. Šeit notiek visi LBĪ pasākumi.Ko daram mēs un ko gribam darīt?

Mācāmies kā piespiest datoru mums klausīt!Apspriežam likumus par pensijām, par medicīnu. Vispirms savā starpā un, ja nepieciešams, uzaicinām kādu gudrāku.Apspriežam jaunāko no sērijas „viena tante teica”, jo nav dūmu bez uguns.Dejojam pa vienam vai arī pārī, ja ir ar ko, galvenokārt, savas veselības la-bad.Pārrunājam iespējamās situācijas, kādas var rasties, nonākot nelabvēlīgos apstākļos, un kā šādā situācijā pareizi rīkoties. Apmeklējam bezmaksas izstādes, muzejus, baseinu, saunu.Stiprinām veselību caur smiekliem un humoru.

Katru nedēļu portālā „Draugi” un arī avīzē „Sveiks!” (iespējamības robežās) ir informācija par tēmu un satikšanās laiku. Ar tiem, kuri uztic mums savus telefona numurus vai Skaipa adreses, sazināmies papildus.Visi, kam interesē šāda veida komunicēšana, lūdzu nāciet! Esiet mīļi gaidīti! Radīsim mūsu izklaides plānus kopīgi!

Sekojiet informācijai Draugos un Domubiedros, kā arī avīzē „Sveiks!”.Silviju Džonsas kundzi iztaujā Ruth Meehan (u3A)

u3A dalībnieki laiku pavada ne tikai klausoties noderīgas un interesantas lekcijas, bet arī izklaidējas spēlējot dažādas galda spēles. No labās: jean, Silvija Džonsa, Breda, Tom.


19 (196) 12. DEcEMBRIS 2012REKLĀMA

24

1c/min to call over 50 international destinations: The new rates will only apply to Landlines unless otherwise stated above. The new rates are not applicable for Special number or premium number calls. Unlimited calls from Lycamobile to Lycamobile: Customers with a minimum balance of 20c can enjoy free and unlimited calls from Lycamobile Ireland to Lycamobile Ireland.Promotional period: 01/06/2012 until 31/12/2012. The Lycamobile Bundle costs € 9.00, €14.00, €19.00, €29.00 and gives 150, 250, 350, Unlimited free minutes to call National Landlines or mobiles (calls to Special or premium numbers will not be applicable), and gives Unlimited Mobile Internet data on all National Data Bundles, 150, 250, 350, Unlimited free National SMS, and Unlimited free calls to Lycamobile to Lycamobile calls and SMS with in Republic of Ireland (A fair usage of 10000 minutes/SMS apply). The bundle is only valid for 30 days from the day of purchase. Once the bundle expired or used, you will be charged on the standard tariff. The Bundle is purchased via a one-off payment, taken from the customers’ credit balance. This bundle is a promotional offer and is available from 21/09/2012 to 31/12/2012. See the leaflet overleaf for more details, visit www.lycamobile.ie or call Customer Service on 01437 2322 for full terms and participating countries

For your FREE Lycamobile SIM visit www.lycamobile.ie or call 01 437 2322

Top-up your SIM online orwhere you see the following signs:

Zvani uz

Latviju

1 9

Jauna priekšapmaksas SIM karte

LM IRE_Latvia_260x320.indd 1 17/12/2012 11:20

Documents

Sveiks N 19 (196)