Sveiks N194

Decembra beigās Saules sistēmas planētas sastāsies visas vienā rindā, un tas esot unikāls notikums. Šambalas Orākuls sagata-vojis ziņojumu NASA par šo sevišķi bīstamo aspektu, tas nozīmējot, ka visas planētas vi-enlaikus izies cauri galaktikas „nulles joslai”. Kad Zeme ieies minētajā „nulles joslā”, tur neesot iespējama nekādu enerģiju kustība. Šajā laikā gaidāma pilnīga tumsa un klusums, jo nebūšot elektrības. Taču būšot īsi spilgti nenosakāmas gaismas uzplaiksnījumi. Daži arī redzēšot apkārt klīstam cilvēkveidīgas figūras, it kā mirušie būtu augšāmcēlušies. Daudzviet notikšot ne pārāk katastrofālas zemestrīces. Liela daļa pilsētnieku no pani-kas sajukšot prātā uz līdzenas vietas.

Pieci padomi:1. Pirmkārt, līdz 21. decembrim šajā gadā ir jāpabeidz visi iesāktie darbi, neuzsākot neko jaunu. Otrkārt, jāatdod visi parādi. 2. 20.decembrī savāciet vienkopus visus sa-vus un savu bērnu dokumentus un dodieties uz laukiem. Tā kā elektrības nebūs ilgstoši, jāsagatavo pārtikas krājumi vismaz diviem mēnešiem. 3. Jāsarūpē ūdens, sveces, sērkociņi. Sevi un savus tuvākos jānogādā vietā, kur ir malkas apkure. Taču, kā jau minēts, ziema būšot visnotaļ silta, vismaz līdz brīdim, kad elektrības padeve tiks atjaunota, taču tas nebūs ātri. 4. Visu sakaru, televīzijas, telefonu, inter-

neta nebūs! Šajā tumsas laikā visus logus jāaizklāj ar tumšu audumu, nekādā gadījumā neskatīties pa logu laukā un arī neticēt savām ausīm – ārpusē var notikt zili brīnumi, bet cilvēkam to visu nevajadzētu redzēt, lai nesajuktu prātā. 5. Visbeidzot – kad tumsas valstība būs pāri, nesteidzieties atpakaļ uz pilsētu. Vislabāk pa-likt laukos līdz pat pavasarim.Visas šīs šausmas beigšoties 2013. gada 7. februārī.

Tiktāl skaidrs par pašu pareğojumu un Orākula ieteikumiem. Tomēr cilvēkus interesē detaļas.

Interneta komentētāji, piemēram, vēlas uzzināt: - Kāda velna pēc jāatdod parādi?- Par parādiem tad štrunts, bet galvenais - savāciet visus DOKUMENTUS - savus un bērnu! Vai oriģinālus? Kopijas vai norak-sti nederēs? Vai jāņem tikai pases, vai arī dzimšanas apliecības, laulības apliecības, zemesgrāmatas izrakstus?- A ko, lai es daru? Man jāiet atzīmēties bez-darbnieku kantorī vienu dienu pēc pasaules gala. Neviens jau neticēs, ka es būšu bijis atnācis paša gala pirmajā dienā.

Lēmums un brīdinājums:Kāds Latvijas pilsētnieks raksta: “Braukšu uz laukiem ar pēdējo degvielu, ēdīšu kartupeļus, zivis, gaļu, sveču gaismā, pie siltas krāsns lasīšu grāmatas.““Rīga ir mazpilsēta, nav jau Stambula vai Lon-dona, kur bez elektrības jāsajūk. No centra līdz Sarkandaugavai mierīgi ar kājām var aiziet, ja gadījumā sajūc prātā!”Kāds Latvijas laucinieks raksta: “Mēs tos pilsētniekus laukos nelaidīsim iekšā...”Secinājumi un aicinājumi:- Sagaidīsim pasaules galu, Ziemassvētkus un tad Jauno gadu!- Nu viss, neiešu uz darbu 21.decembrī!- Ziniet, es neatteiktos no tādas akcijas. Tikai bez tām zemestrīcēm. Bet mēnesi bez elektrības - skan labi.

Prātā nāk dziesmas vārdi: Es šodien jūku prātā, Un rītu būšu brīvs, Nav vērts, ja tikai tāpat Par velti zvaigznes spīd, Nav vērts, ja tikai tāpat Par velti zvaigznes spīd.

Komentāri un publikācija no interneta ziņu portāla “Kas jauns”.

Cena € 2,50 £ 2,50

LAT VIAN NEWSPAPER IN IRELAND

www.sveiks.ieNr 17 (194) 7. novembris2012. (45. nedēļa)

Nākamais numurs 21. novembrī!

Darba devējs nemaksā nodokļus

6. lpp.

11.-13. lpp.

Es šodien jūku prātā, Un rītu būšu brīvs...

Zvani uz

Latviju1 9www.lycamobile.ie

C C

LM IRE_Latvia_260x320.indd 2 09/10/2012 10:49

Foto: Igors Ažgiņš

Tiešām protam!

Mēs ejam jums tuvāk! «Sveiks!» tagad arī veikalu Spar & Eurospar tīklā.

Veikalu saraksts interneta vietnē www.russianireland.comGribat saņemt avīzi jums blakus esošajā veikalā?Atsūtiet pieprasījumu pa e-pastu: [email protected] vai zvaniet: 01 87 40004

Mediji vēsta, ka kārtējais pasaules gals iestāšoties 21.decembrī. Di-vas nedēļas nebūšot elektrības un pilsētnieki sajukšot prātā. Šambalas Orākula paziņojums piedāvā arī glābšanas plānu. Pārskatot interneta raksta komentētāju piezīmes, esmu apkopojusi svarīgākos ieteikumus un jautājumus, uz kuriem jau laikus derētu meklēt atbildes.

Labdarības koncerts “Šūpuļdziesmas Māriņai

9. lpp.

Uz lasītāju jautājumiem atbild advokāte Elizaveta Donnerī

Ceļojuma dienasgrāmata. Indija

22. lpp.

Venēra Vilovska par redzēto, piedzīvoto un izjusto Indijā

Vai Latvijas valdība patiesi vēlas redzēt atgriežamies aizbraucējus?

8. lpp.

Latvijas hokejā virmo kaislības

10. lpp.Latvijas hokeja izlase gatavojas Olimpiskajam kvalifikācijas turnīram

SMS sludinājums no Īrijas ð LAT ð sludinājuma teksts ð tālrunis 57051; e-pasts [email protected]

17 (194) 7. NOVEMbRIS 2012

2

ZIŅOJUMI

ADRESE: 55 O’Connell Street Lower, Dublin 1, E-PASTS: [email protected] REDAKTORS: E-PASTS: [email protected] , TELEFONS: +353 1 8740004, FAKSS: +353 1 8740404 DIZAINS, MAKETS: Santa Siliņa, TELEFONS: +353 1 8740004 REKLĀMAS IZVIETOŠANA DUBLINĀ: TELEFONS: +353 1 8740004, [email protected] IZPLATĪŠANA: TELEFONS: +353 1 8740004 [email protected]© Visas tiesības aizsargātas. Avīzē Sveiks! publicēto materiālu pārpublicēšana atjauta tikai un vienīgi ar izdevēja rakstisku atjauju. Izdevējs neatbild par iesūtītajos materiālos un sludinājumos publicētas informācijas atbilstību īstenībai.

Laikraksts

Latvijas katoļticīgo misija Īrijā NOVEMbRĪ

11. novembrī (11.11.) pl. 14:00Cork, Fr. Mathew Quay; Holy Trinity Church; Mazāko brāļu kapucīnu kapelā

(ieeja pa kreisi no dievnama centrālās ieejas)

Latvijas Valsts neatkarības svētku EKUMENISKAIS dievkalpojums18. novembrī (18.11.) pl. 14:00

Dublin, 24 Adelaide Road, Dublin 2; St. Finnian’s luterāņu baznīcāSekos Euharistiskā Liturģija un Komūnija!

Kristus Karaļa svētki/Christ King25. novembrī (25.11.) pl. 15:00

Rush, Co. Dublin; St. Maur’s Church

Pusstundu pirms dievkalpojuma iespējama grēksūdze vai personīga saruna ar priesteri, tādēļ lūgums ierasties agrāk un nekavēt dievkalpojumu!

Ja Jūs vēlaties, lai dievkalpojumi notiktu arī Jūsu pilsētā, vai arī Jums ir kādi jautājumi priesterim par garīgiem pakalpojumiem, tad varat sazināties pa:

* e-pastu: [email protected] * Skype: Andris Solims * tel.: 086 1773515 * www.lkmi.lv

LUTERĀŅU DIEVKALPOJUMI

Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas (LELB) Latviešu draudzes Īrijā regulārie dievkalpojumi notiek katru svētdienu Dublinā, divas reizes mēnesī – Longfordā, katra mēneša otrajā sestdienā – Carrickmacross. Draudzē pastāvīgi kalpojošais mācītājs Artis Druvietis ir pieejams gan personīgām sarunām, gan apmeklējumiem mājās, slimnīcās un ieslodzījuma vietās. Lūgums iepriekš pieteikties pa tālruni 0863743796 vai rakstot uz e-pastu [email protected].

DIEVKALPOjUMI NOVEMbRĪ:Svētdien, 11.novembrī, plkst. 14.00, St.Finnian’s Church, 24 Adelaide Road, Dublin 2.Svētdien, 11.novembrī, plkst. 12.00, St.Finbarr’s Church, Main Street, Carrickmacross, kalpos mācītāja palīgs Guntis Jēkabsons.Svētdien, 18.novembrī, plkst. 14.00, St.Finnian’s Church, 24 Adelaide Road, Dublin 2.Svētdien, 18.novembrī, plkst. 14.00, Metodist Church, Battery Road, Longford, kalpos mācītāja palīgs Guntis Jēkabsons.Svētdien, 25.novembrī, plkst. 14.00, St.Finnian’s Church, 24 Adelaide Road, Dublin 2.

Draudzē ir sākušās kristību& iesvētību mācību nodarbības un visi, kas vēlas, vēl var pievienoties.Kristību& iesvētību mācību kurss notiek 32 Brookhaven Rise, Blanchardstown, Dublin 15, katru otrdienas vakaru, plkst. 19.00, pieteikties, zvanot pa tālruni: 0868409203 (Dace) vai rakstot uz e-pastu: [email protected]ā un Ashbourne notiek arī Alfa kurss, kas iepazīstina ar kristīgās ticības pamatiem un ir daļa no sagatavošanās kristībām un iesvētībām. Tiem, kas vēlēsies, būs iespēja pēc Alfa kursa beigām turpināt mācības (papildus 3-4 nodarbības), un tās veiksmīgi nobeidzot, saņemt kristību un/vai iesvētību.

Alfa kurss notiek:• 40 Brookeville, Ashbourne, Co.Meath, piektdienu vakaros plkst.19:00, pieteikties, zvanot pa tālruni: 0863347519 (Mārtiņš) vai rakstot uz Draugiem.lv profilu (Martins Lanka).• 39 Churchwell Road, Belmayne, Dublin 13, trešdienu vakaros plkst. 19.00, pieteikties, zvanot pa tālruni: 0864127334 (Aivars)

Vairāk informācijas par notikumiem draudzē var atrast mājas lapā www.draudze.ie.

Raksts “Ar sirdi un dvēseli – Māriņai” pagājušajā nedēļā guva nedalītu Īrijas latviešu ziņu portāla www.baltic-ireland.ie lasītāju ievērību. Stāsts par to, kā latvieši Īrijā apvienojās un palīdzēja nelaimē nokļuvušajai 6 gadus jaunai meitenītei Mārai Eniņai, kura dzīvo Latvijā.Top otrā vietā raksts “Vēstniecības darbs – Īrijas latviešu sabiedrības spogulis”. Sniedzot palīdzību fiktīvo laulību upuriem un mirušo repatriācijā, aizstāvot nepilngadīgu bērnu tiesības un veicot citus konsulāros pakalpojumus, aizritējis šī gada trešais ceturksnis Latvijas vēstniecībā Dublinā.Lasītāko rakstu trijniekā ziņa, kas izraisījusi diskusijas gan Īrijā, gan Latvijā - “Latvijā reģistrētais ask.fm atkal tiek saistīts ar pusaudzes pašnāvību Īrijā”.

LATVIEŠU bIEDRĪbA ĪRIjāBiedrības priekšsēdētājs Kārlis Briedis - tel.: +353 877744023; e-pasts: [email protected] http://www.lbi.ie/

LATVIjAS REPUbLIKAS VĒSTNIECĪbA ĪRIjā

Adrese: 92 St. Stephen’s Green, Dublin 2, IrelandTālrunis: +353 (0) 1 478 0161 Fakss: +353 (0) 1 478 0162E-pasts: [email protected] laiks: darba dienās no 8:30 līdz 17:00

KONSULāRā NODAļA:Tālrunis: +353 (0) 1 478 0156Fakss: +353 (0) 1 478 0162E-pasts: [email protected] Pieņemšanas laiks: pirmdienās, trešdienās un piektdienās no 10:00 līdz 13:00otrdienās un ceturtdienās no 13:00 līdz 16:00

http://www.am.gov.lv/ireland/

Latvijas kato tic go misija rijOKTOBR

sirsn gi aicina Tevi piedal ties dievkalpojumos kop ar past v go kapel nu – priesteri Andri Solimu!

RAŽAS SV TKI / HARVEST FEAST Oktobra m nes vis s m su dievkalpojumu viet s tiks svin ti Ražas sv tki, kuros tiekam aicin ti pateikties Rad t jam par š gada ražu d rzos, laukos, t rumos, mežos, de os, betneaizmirs sim ar pateikties par gar gaj m velt m m su ikdien . L gums atnest l dzisagatavotus aug u, d rze u grozi us, vai ar maizi, cepumus, medu, zivis, ga as un lab basproduktus, kas tiks pasv t ti dievkalpojuma laik un v l k m j s sadal ti

imenes locek u un draugu pulk kop gaj malt t . P c dievkalpojuma paredz ta agape -sadraudz bas malt te!!! Esiet visi m i aicin ti piedal ties!!!

Sv to Sarge e u sv tki2. oktobr (02.10.) pl. 14:00

Drogheda, James Street (Dublin Road); St. Mary’s Church

Sv t Meinarda, Latvijas pirm apustu a, sv tki16. oktobr (16.10.) pl. 14:00

Dublin, 94-95 Thomas Street, Dublin 8 John’s Lane Church

Misiju sv tdien23. oktobr (23.10.) pl. 14:00

Cork, Fr. Mathew Quay; Holy Trinity Church; Maz ko br u kapuc nu kapel

(ieeja pa kreisi no dievnama centr l s ieejas)

30. oktobr (30.10.) pl. 15:00Rush, Co. Dublin;St. Maur’s Church

Pusstundu pirms dievkalpojuma iesp jama gr ks dze vai person ga saruna ar priesteri, t dl gums ierasties agr k un nekav t dievkalpojumu!

* e-pasts: [email protected] * Skype: Andris Solims * tel.: 086 1773515 * www.lkmi.lv

IEDzĪVOTājU INFORMāCIjAS CENTRS (CITIzENS INFORMATION) Tel.: 076 107 40 00. http://www.citizensinformation.ie

LATVIEŠU SKOLIŅAS ĪRIjā http://skola.baltic-ireland.ie/

Tuvojas Ziemassvētki – laiks, kad ikviens, bet jo īpaši bērnunamos dzīvojošie, klusībā cer saņemt tādu vai citādu dāvanu. Šajā sakarā ĪRIJAS LATVIEŠU NACIONĀLĀ PADOME (ĪLNP) rīko labdarības akciju – Ziemassvētku brīnums! ĪLNP aicina Zaļās salas latviešus ziedot apavus un apģērbus Liepājas bērnunama audzēkņiem.

Sazinoties ar Liepājas bērnu nama vadību, ĪLNP noskaidroja, ka bērniem ir nepieciešamas virsdrēbes, bikses un džemperi (no 3 līdz 18 gadiem), kā arī apavi – meitenēm (no 35. līdz 41. izmēram) un zēniem (no 36. līdz 44. izmēram).

ziedojumus var nodot: • Droghedas latviešu bērnu nedēļas nogales skoliņā – Holy Family Community Centre telpās (baznīcas stāvlaukums, pretējā pusē baznīcai), Ballsgrove, Drogheda, Co. Louth. Sestdienās no plkst. 13.30 līdz 16.45. Papildinformācija pa tālruni 0879412668.

• Newry (Ziemeļīrija) Latviešu bērnu un jauniešu centrā – Altnaveigh House, 2.stāvs, 51 Downshire Road, Newry, BT34 1EE. Sestdienās no plkst. 12.00 līdz 14.00. Papildinformācija pa tālruni +447521011712

• Korkas latviešu bērnu nedēļas nogales skoliņā – Turners Cross Community Center,

Church View, Curragh Road, Turners Cross, Cork. Ceturtdienās no plkst. 17.00 – 19.00. Papildinformācija pa tālruni

0863558856.

• Limerikas latviešu bērnu un jauniešu centrā – St. Philomena’s Preparatory School, South Circular Road, Limerick. Sestdienās no plkst 12.00 līdz 15.00. Papildinformācija pa tālruni 0862297558.

• Portlaoise nedēļas nogales skoliņā “Sauleszaķēns” – TREO NUA Resource Centre (otrā stāvā), Knockmay, Portlaoise, Co. Laois (pretīm Scoil Bhride N.S.). Svētdienās no plkst. 10.30 līdz 14.30. Papildinformācija pa tālruni 0873281036.

• 1 Weavers Walk, Clonsilla, Dublin 15. Iepriekš vienojoties pa tālruni 0862216877.

ziedojumu vākšana norisināsies līdz 18. novembrim.

Liepājas domes sociālā dienesta bērnunams atrodas Liepājā, Labraga ielā 11. Bērnunams sniedz ilgstošas un īslaicīgas sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus bērniem bāreņiem un bez vecāku palikušiem bērniem. Šobrīd bērnunamā uzturas vairāk nekā 60 bērni vecumā no 2 līdz 18 gadiem.

ĪLNP aicina ziedot Liepājas bērnunama audzēkņiem


17 (194) 7. NOVEMbRIS 2012

3

REKLĀMAbiļetes var iegādāties:

Korkas centrā veikalā “Lituanika” pie DzidriņasLSC skoliņā Korkā - 0874178231

Carrigaline - Renāte Šmite 0868942155Fermoy- Endija O’Donohjū 0879622775

Macroom - Aivars Rinkevičs 0872195519

Mūsu organizācija Latviešu sabiedrība Korkā (LSC) turpina pārreģistrāciju un

jauno biedru uzņemšanu! Šogad biedrībai ir jubilejas gads, un mēs esam priecīgi, ka pa šo mēnesi ir nācis klāt ievērojams skaits jaunu

biedru!Tautieši, gaidām mūsu pulkā! Iestāties var,

aizpildot saīsināto anketu. Visas anketas piedalīsies 18.novembra

balles loterijā:LSC uzņemšanas anketa

moto: “mazliet par mazu, lai palaistu vienu pasaules plašajos ceļos, par mazu, lai

laistu vienu, - es līdzi ceļos”

Lūdzu uzņemt mani LSC organizācijā un sūtīt man aktuālo informāciju.1. Vārds, uzvārds:____________________________2. Kontaktinformācija: e-pasts vai mobilais telefons, vai adrese/dzivesvieta ____________________________

Konkursa jautājumi:1. Cik gadu Korkā darbojas LSC?2. Kādu jubileju šogad svin LSC Latviešu skoliņa? Atbilžu iesūtīšanas laiks- līdz 12.11

Anketu un atbildes uz konkursa jautājumiem sūtīt:[email protected]

LSC pagaidu darba grupa


17 (194) 7. NOVEMbRIS 2012

4

ĪRIJĀ

Dublinas zinātniskā pusēKur: DublinaKad: 1. novembris – 31. decembrisŠā gada sākumā Dublina ieguva titulu Zinātnes pilsēta, un jūlijā Īrijas galvaspilsētā risinājās Eiropas Zinātniskais forums – lielākā Eiropas zinātnieku konference. Novembrī zinātnes pētījumu tēmu turpinās festivāls Dublin City of Science Festival, kas ilgs līdz pat gada beigām. Programmā: izstādes, le-kcijas, izrādes, kino un priekšnesumi, kas veltīti zinātnei. Tā, piemēram, 10. novembrī Convention Centre (Docklands, Dublin 2) notiks muzikāla izrāde bērniem Rain Falling Up, 13. novembrī kafejnīcā Alchemist Café (Mercantile Bar, Dame Street, Dublin 2) būs lekcija par smadzenēm un to, kā mūsdienu zinātne palīdz tām ilgāk darboties. Bet 19. novembrī UCD ar lekciju par kosmosu uzstāsies britu profesors Martins Rizs.Vairāk informācijas: www.dublinscience2012.ie

Īrija pret GrieķijuKur: Dublina, Aviva stadionsKad: 14. novembris plkst. 19:45Īrijas fubola izlase aizvadīs draudzības spēli pret Grieķijas valstsvienību. Biļetes – sākot no 20 eiro.Biļetes var pasūtīt: www.ticketmaster.ie un www.fai.ie

Akrobāti, klauni un žonglieriKur: Kerijas grāfisteKad: 22.-25. novembrisTralī notiks ikgadējais cirka fesitvāls Tralee Cir-cus Festival, kurā savas prasmes rādīs labākie klauni, akrobāti un citi cirka mākslienieki no Īrijas un citām zemēm. Izrādes notiks Siamsa Tire Theatre. Šogad gaidāms izrādes Chez Leandre. Tāpat festivālā piedalīsies Lords of Strut, The Anonymous Brothers no Brazīlijas, šovs Circus Slideshow un citi. Svētdien, 25. novembrī notiks visu festivālu dalībnieku parāde.Vairāk informācijas: www.traleecircusfestival.com

AfišaĪrijas valdības cerības ka Ei-ropas Savienība norakstīs Īrijas banku parādus no kopējā valsts parāda ir guvušas atbalstu no Vācijas kancleres Angelas Mer-keles un Francijas prezidenta Fransuā Olanda puses. Kā ziņo

Irish Times, abi līderi ir atzinuši, ka Īrija ir īpašs gadījums un ir pelnījusi īpašu attieksmi. Jāteic, ka nacionalizēto banku parādi ir būtiska daļa no kopējā Īrijas parāda. Taču Īrijas valdība cīnās par to, lai banku

parādi netiktu pieskaitīti kopējam parādam. Banku parādu dzēšana palīdzētu val-sts ekonomikai un mīkstinātu smagos budžeta ekonomijas pasākumus. Premjera Endas Kenija un Vācijas un Francijas līderu tikšanās laikā tik atzīts, ka Īrija ir īpašs gadījums. Fran-

cijas prezidents teicis: “Īrijas īpatnība ir tajā, ka vietējās ban-kas saņēma rekapitalizāciju no valsts budžeta, kas vēl vairāk apgrūtināja Īrijas parādu un lika ieviest cietsirdīgu ekonomijas režīmu. Īrija ir īpašs gadījums, un tieši tā pret valsti arī va-jag attiekties... Eiropas grupa ņems to vērā”.

Īrija ir īpašs gadījums

Krievijā populārais raidījums Gaidi mani, kurš palīdz atrast sen pazaudētus radus un draugus, meklē 1985. gadā dzimušo Lariku Silovriedi (vismaz šāda vārda un uzvārda transkripcija nonākusi redakcijas rīcībā, bet tikpat labi uzvārds varētu būt arī Silabriede). Sievi-ete ir dzīvojusi Latvijā, visticamāk, Alūksnē, taču, pēc pēdējām ziņām aizbraukusi strādāt uz Īriju. Raidījums lūdz atsaukties Lariku vai kādu, kurš šo sievieti pazīst – lūdzu, rakstiet e-pastu uz [email protected] vai zvaniet 01874004 (Viktors).

Krievijas oligarhi Īrijā meklē guvernantes

Īrijas auklītes un sākumskolu skolotājus aicina darbam uz Krieviju – pieskatīt bagāto krievu bērnus un iemācīt viņiem angļu valodu. Algas – 4000 – 6500 eiro mēnesī. Bonusi: privātā lidmašīna, privātais šoferis, atpūta ar ģimeni 5* viesnīcās un braucieni uz ekskluzīviem kūrortiem. Aģentūra Bonne Interna-tional, kas nodarbojas ar ārzemju guvernanšu darbā iekārtošanu bagātajās krievu ģimenēs pat rīko speciālu semināru, lai atlasītu guvern-antes. Interneta vietnē www.bonne-int.com ir vairāki dar-ba piedāvājumi. Piemēram, piedāvājums Magņitogorskā: piecas dienas nedēļā pa 10 stundām dienā. Alga – no 1000 britu mārciņām nedēļā, dzīvošana viesu kotedžā ģimenes īpašumu teritorijā. Sludinājumā norādīts: “Ģimene bieži ceļo – vasara Spānijā, un kalnu slēpošana katrā nedēļas nogalē”.Pieteikties var arī Īrijā

dzīvojošie ārzemnieki. Kādēļ gan lai tie nebūtu latvieši? Ņemot vērā, ka mūsējiem ir labas zināšanas ne tikai angļu, bet arī krievu valodā...Kā ziņo Irish Times, caur aģentūru Bonne darbu Krievijā jau atradušas di-vas īrietes. Viena no viņām – sākumskolas skolotāja Mērija Janga – ir ieradusies Maskavā no Kārlingfordas. Tagad viņa pieskata sešus gadus vecu meitenīti, kurai māca angļu val-odu, kā arī ved uz skolu. Turklāt viņa saņem arī bezmaksas dzīvošanu, personisko šoferi, kā arī atpūšas kopā ar darba devējiem – divas reizes gadā ģimene dodas uz Dubaiju kā arī uz kalnu kūrortu Šveicē, bet vasaru pavada Francijas dienvi-dos. “Mēs redzam, kā atdzimst senas tradīcijas, kas bija Krievijā līdz revolūcijai, 1917. gadam,” sevi slavē aģentūra. Krievu aristokrāti vienmēr ir devuši priekšroku ārvalstu guvernantēm un privātskolotājiem, lai viņi bērniem iemācītu svešvalodas. Tāpat ārvalstu guvernantes māca bērniem labas manieres, etiķeti, iepazīstina ar mākslu. Slaveniem krievu rakstniekiem kā Puškinam, Ļermontovam, Tolstojam un pat caram Nikola-jam II bija ārvalstu skolotāji. Lūkojoties uz šiem piemēriem, vecāki saprot, cik lielu ietekmi

dod ārvalstu guvernantes darbs ar viņu atvasēm.

Mērija Janga no Īrijas ir izteikusies, ka līdz braucienam uz

Maskavu strādājusi uz pusslodzi kā skolotāja, un par

tādu krāšņu dzīves veidu pat nav sapņojusi. Viņa iesa-ka saviem kolēģiem, kas atrodas līdzīgā s i t u ā c i j ā ,

rūpīgi apsvērt šādas iespējas.

Skolas vairs varētu nebūt Katoļu baznīcas pārraudzībā

Īrijas izglītības departa-ments uzsācis vecāku ap-tauju, lai noskaidrotu, kādu vadību viņi vēlas redzēt skolā, kuru apmeklē viņu bērni. Šobrīd 93 procenti Īrijas sākumskolu atrodas Katoļu baznīcas pārraudzībā, taču daudzi vecāki vēlas, lai skolas pārraudzītu citas organizācijas – piemēram, Educate Together

vai VEC. Ja vairums vecāku būs par vadības maiņu, tad tas arī tiks darīts. Vecāku aptaujas jau notiek Arklovā, Kaslbārā, Tramorā, Trimē un Vaitholā. Decembrī aptaujas notiks vēl 39 valsts rajonos. Ja kāds vēlas savu viedokli paust jau tagad, ir iespēja aizpildīt aptaujas formu, kas atrodas interneta vietnē www.education.ie.

Zelta medaļniece Teilore paliek amatieru boksā

Zelta medaļas ieguvēja Lon-donas Olimpiskajās spēlēs Ket-ija Teilore paziņojusi, ka paliks amatieru boksā un pārstāvēs Īriju 2016. gada olimpiskajās spēlēs, kas notiks Riodežaneiro. RTE ziņo, ka 26 gadus vecā pa-saules čempione pēc olimpiādes

saņēmusi virkni piedāvājumu kļūt par profesionālu bokseri, taču galu galā Teolore nolēmusi atteikties no šiem vilinošajiem piedāvājumiem. Visticamāk, viņas lēmumam piekritīs arī treneris, gruzīns Zauri Antija.

Par problēmām varēs sūdzēties tiešsaistēĪrijas valdība izveidojusi interneta vi-etni www.fixyourstreet.ie, kurā valsts iedzīvotāji var ziņot komunālo dienes-tu darbiniekiem par nedarbojošos apgaismojumu, sliktiem ceļiem un nelikumīgām izgāztuvēm, ziņo ITAR-TASS. Saits jau darbojas kopš oktobra vidus. Īrijas valdība cer, ka vietnes darbība paātrinās sūdzību

izskatīšanas laiku. “Iedzīvotāji varēs jebkurā brīdī ziņot par problēmām un divu dienu laikā saņemt atbildi no vietējās pašvaldības atbildīgajām institūcijām par veikto darbu vai termiņiem, kādos tie tiks veikti,” iz-teicies vides ministrs Fils Hogans. Kā sola vietnes izstrādātāji, saits aptvers visu Īrijas teritoriju jau līdz

gada beigām. Viņi plāno izveidot arī mobilās aplikācijas viedtālruņiem, ar kuru palīdzību varēs ziņot par grafiti uz apkārtējām mājām, gāzes vadu avārijām, kā arī atstāt dažādus ziņojumus, piemēram, par gājēju pāreju izveidošanu, elektrotīklu darbību traucējošiem koku zariem.

Nekustamo īpašumu cenas Īrijā aug Īrijas nekustamo īpašumu tirgus atgūstas, un jau trešo mēnesi cenas šajā nozarē aug, ziņo Irish Independ-ent. Lielākais cenu pieaugums pāreju Dublinā – septembrī vien cenas cēlušās par 2,4 procentiem, ja salīdzina ar augustu. Kopumā valstī cenu pieau-gums lēšams ap 0,9 procentiem. Taču nevar aizmirst, ka pēc krīzes nekus-

tamais īpašums kļuva lētāks par 9,6 procentiem, bet kopumā kopš 2007. gada cenas kritušās uz pusi. Nekus-tamo īpašumu aģenti novērojuši, ka šobrīd pieprasījums pēc mājokļiem prestižos Dublinas rajonos pārsniedz piedāvājumu, un tas veicina cenu pieau-gumu. Šobrīd mājas vai dzīvokļa vidējā cena ir ap 160 000 eiro, bet Dublinā

– ap 188 000 eiro, reģionos – 144 000 eiro. Taču eksperti norāda, ka par krīzes beigām nekustamo īpašumu tirgū varēs runāt vien tad, kad cenu pieaugums būs vērojams sešus mēnešus pēc kārtas. Turklāt nekustamā īpašuma nodoklis, kuru plānots ieviest ar nākamo gadu, kā arī citi jaunā budžeta taupības pasākumi varētu vecināt cenu kritumu.


17 (194) 7. NOVEMbRIS 2012

5

ĪRIJĀ

Pēc tam, kad jaunie autovadītāji būs nokārtojuši eksāmenus, viņiem zīme L uz transporta līdzekļa būs jānomaina uz N, un ar to būs jābrauc divus gadus – šādu kārtību paredz jaunais likums, kas stāsies

spēkā no nākamā gada vasaras, ziņo RTE. Jaunais likums paredz daudz stingrāku nostāju pret jaunajiem autobraucējiem un tiem, kuri vēl tikai mācās. Piemēram, jaunajiem pilnīgi pietiks ar sešiem soda punktiem,

lai zaudētu autovadītāja apliecību uz pusgadu (pieredzējušiem autovadītājiem pieļaujamais soda punktu skaits ir 12). Tāpat jaunajā likumā ir paaugstināts sods par ātruma pārsniegšanu (četri punk-

ti līdzšinējo divu vietā), mobilā tālruņa izmantošanu braukšanas laikā (trīs vai četri soda punkti līdzšinējo divu vietā), par braukšanu bez piesprādzētas drošības jostas (trīs soda punkti līdzšinējo divu vietā). Un tas nozīmē, ka mācību apliecības īpašnieki un pavisam nesen eksāmenus nokārtojušie jau-

nie braucēji var palikt bez tiesībām vadīt auto jau par to vien, ka tikai pārsniedza ātrumu vai runāja pa mobilo tālruni. Jāpiebilst, ka šogad uz Īrijas ceļiem bojāgājušo skaits jau sasniedzis 135. Jaunie, stingrie noteikumi palīdzēs uzlabot satiksmes drošību itin visiem satiksmes dalībniekiem.

Jaunajiem autovadītājiem stingrāki sodi

4 miljonu eiro vērtu humānās palīdzības sūtījumu uz Ugandu piesavinājies kāds vietējais ierēdnis, ziņo RTE. Ārlietu ministrs Eimons Gilmors šobrīd ir apturējis humāno palīdzību uz Ugandu, iekams nebūs noskaidrot lietas apstākļiĪrijas nodokļu maksātāju nauda bija paredzēta, lai finansētu izglītību, policiju un cīnītos pret AIDS valsts nabadzīgākajos rajonos. Līdzekļu pazušanu konstatēja

Ugandas finanšu inspekcija un paziņoja par to Īrijas partner-iem. Pēc pēdējām ziņām, nauda parādījusies bankas kontā, kuru pārvaldījis Ugandas premjerminis-tra Amambas Mbabazi kancelejas darbinieks. Šobrīd arestēti divi premjera kancelejas darbinieki, vēl 17 atstādināti no darba līdz izmeklēšanas beigām. Bet pats premjers teic, ka par līdzekļu

pazušanu neko nezinot.“Kā Ministru prezidents es ne-pieskaros humānajai palīdzībai, bet tikai izstrādāju programmas, kur to izmantot,” paziņojis Mbabazi. Viņš atvainojies Ugandas valdības vārdā un solījis, ka vaininieki tiks sodīti. Lēsts, ka kopumā Ugandas ierēdņi piesavinājušies ap 12 miljoniem eiro humānās palīdzības naudas, kas sūtīta no Īrijas, Norvēģijas, Zvie-drijas un Dānijas.

Ugandā nozog Īrijas humāno palīdzību bRITI RAIzĒjAS PAR zIEMEļĪRIjU

Britu vadība samazinājusi iespējamību, ka karalistei varētu uzbrukt īru separātisti, no nozīmīgas un vidēju. Tas nozīmē, ka terora akti ir iespējami, tomēr maz tica-mi, ziņo Irish Independent. Bet tai pat laikā iespēja, ka varētu notikt kāds terora akts Ziemeļīrijā, tiek vērtēta kā ļoti augsta. Pēdējo gadu laikā īru republikāņi ir nogalinājuši trīs Ziemeļīrijas policijas konste-blus un divus britu kareivjus, kas atradās kara bāzē Antrimā. Tāpat valdība ir nobažījusies par to, ka apvienojušies vairāki grupējumi – Īstā ĪRA, Republikāņi pret narkotikām, ĪRA pēcteči un citi. Pēc sp-ecdienestu rīcībā esošās informācijas, jaunajā apvienībā kopumā ir ap 600 aktīvistu. Šogad īru republikāņi ir uzņēmušies atbildību par 19 terora aktiem.

SIEVIETES ĪRIjā – PIEKTāS LĪDzTIESĪGāKāS PASAULĒ

Īrija ieņem piekto vietu pasau-lē pēc dzimumu līdztiesības, izpētīts Pasaules ekonomiskā foruma pētījumā. Tikai dažās Skandināvijas valstīs – Islandē, Somijā, Norvēģijā un Zviedrijā sieviešu tiesības vairāk līdzinās vīriešu tiesībām. Pētījuma au-tori uzsver, ka Īrijā sievietēm ir gandrīz tādas pašas iespējas kā vīriešiem izglītības un dar-ba jomā, bet diskriminācija dzimuma dēļ esot reti novērojama. Taču vēl joprojām darba alga sievietēm ir būtiski mazāka, nekā vīriešiem – lēsts, ka starpība ir ap 25 procen-tiem. Taču citās valstīs situācija ir vēl daudz sliktāka.

LoneLy PLanet IESAKA APMEKLĒT DERIjU

Ziemeļīrijas pilsēta Derija (vai Londonderija) ir iekļauta to TOP 10 pilsētu sarakstā, ku-ras ieteicams apmeklēt 2013. gadā. Vismaz tā raksta Lonely Planet. Jaunajā izdevumā, kas nule nācis klajā, Derija ieņem ceturto vietu. Iespējams, pilsēta iekļuvusi topā, jo 2013. gadā Derija izvēlēta par britu Kultūras pilsētu, un tur norisināsies ievērības cienīgs

festivāls. Pirmajā vietā topā ir Sanfrancisko (ASV), otrajā – Amsterdama (Nīderlande), bet trijnieku noslēdz Haidarabada (Indija). Iepriekš Lonely Planet TOP 10 bija iekļauta Korka.

bEzMAKSAS INTERNETS VISOS VILCIENOS

Īrija kļūs par pirmo valsti Eiropā, kurā visos vilcienos būs pieejams internets, ziņo RTE. Jau līdz gada beigām visos vil-cienos būs pieejams bezmak-sas Wi-Fi. Jau tagad sastāvos, kas ikdienā kursē Dublinas reģionā šāds pakalpojums ir pieejams. Nākamgad tas būs pieejams arī Luas.

SAMAzINāS GARDULīdz pat gada beigām tiks likvidēti 80 Gardas iecirkņi, ziņo Irish Independnt. Pagaidām gan vēl nav pieejams saraksts, kuri tieši policijas iecirkņi tiks slēgti, taču lēsts, ka, visticamāk, tās būs mazas pilsētas un ciemi, kuros Garda reti saņem iz-saukumus. Vietās, kuras pal-iks bez iecirkņiem, turpmāk tiks veidoti speciāli punkti, kuros divreiz nedēļā tiks nodrošinātas pieņemšanas pie policijas oficieriem. Šādi mēri nepieciešami, lai taupītu budžeta līdzekļus. Jau pērn tika slēgti 39 Gardas iecirkņi. Tai pat laikā paredzēts, ka valdība iegādāsies 170 jau-nas policijas automašīnas, kuras jau nākamgad varētu parādīties uz Īrijas ceļiem.

MARATONā LAbāKIE - KENIjIEŠI

29. oktobrī Dublinā risinājās maratons, kurš ir uzstādījis jaunu rekordu dalībnieku skaita ziņā. 42,2 km distanci pa Dublinas ielām veica 13 200 cilvēku, un šajā disciplīnā uzvaru guva kenijietis Džefrijs Ndungu – viņš distanci veica divu stundu un 11 minūšu laikā. Savukārt Kenijiete Makdalina Mukunzi bija pirmā sieviete, kura šķērsoja finiša līniju, 42,2 km noskrienot divās stundās un 30 minūtēs. No īriem pir-mais atskrēja Pols Polloks no Belfāstas, kurš ar rezultātu divas stundas un 16 minūtes ierindojās devītajā vietā.

16 gadus vecs pusaudzis ir notiesāts par 15 gadīgas meitenes izvarošanu mājas ballītē - viņam piespriesti seši gadi ieslodzījuma, ziņo RTE. Tiesā atklāts, ka jauni-etis pirms nozieguma izdarīšanas smēķējis hašišu, lietojis alkohol-iskos dzērienus ar vienaudžiem, un izklaides vakars noticis bez

vecāku uzraudzības. Pusaudzis, kura vārds netiek atklāts, tiesā atzinis savu vainu. Viņš kopā ar vienaudžiem uzdzīvojis privātā ballītē. Nozieguma upuris, 15 gadus jaunā meitene izdzērusi četras pudeles alus un sajutus-ies slikti, tādēļ devusies atgul-ties uz vienu no mājā esošajām

guļamistabām. Viņa pastāstījusi, ka drīz pēc tam istabā ienācis arī notiesātais un izvarojis viņu. Viņa esot raudājusi un saukusi drau-gus pēc palīdzības, taču skaļās mūzikas dēļ neviens palīgā sau-cienus nav dzirdējis. Vainīgajam piespriests bargs sods – seši gadi, no kuriem trīs ir nosacīti.

Pusaudzis par izvarošanu nonāk aiz restēm

Īrijas futbola asociācija ir pārdomājusi un vairs nevēlas atlaist izlases treneri Džovanni Trapatoni. Kā ziņo Irish Independ-ent, daudzi asociācijas biedri sākotnēji vēlējušies atstādināt Tra-patoni pēc tam, kad Īrijas futbola izlase Dublinā piedzīvoja sagrāvi pret Vāciju ar rezultātu 1:6. Taču izlases spēlētāju un kapteiņa Ro-bija Kīna atbalsts trenerim kļuva par izšķirošo faktoru, lai itāļu speciālistu atstātu darbā. Un, pro-tams, atbalstu Trapatoni saņēma arī pēc tam, kad Īrijas izlase piev-eica Farefu salas ar rezultātu 4:1, un līdz ar to Īrijai izdevās saglabāt otru vietu savā grupā kvalifikācijas turnīrā, gatavojoties pasaules čempionātam.

Īrijas futbola izlases treneris saglabās darbu

19. oktobrī Dollimauntas pludmalē Dublinā kāds garāmgājējs atradis cilvēka kāju. RTE ziņo, ka tā ir sievietes kāja,

un tā jau ir otrā ķermeņa daļa, kuru pēdējo divu gadu laikā atrod Dollimauntas pludmalē. 2011. gada februārī garāmgājējs

atrada vīrieša roku. Ekspertīze noskaidroja, ka roka piederējusi tiesātajam izvarotājam Džeimsam Nolanam. 46 gadus veco vīrieti neviens nav redzējis kopš brīža, kad viņš pameta Portšvilas cietu-mu 2010. gada novembrī.

Pludmalē atrasta kāja

98 cilvēki saindējušies ar zarnu nūjiņu infekciju pēc tam, kad Belfāstā restorānā Flicks, kas atrodas tirdzniecības centrā Cityside Mall, ieturējuši pus-

dienas. Ziemeļīrijas Veselības aizsardzības aģentūra tāpat atklājusi, ka vēl varētu būt 175 iespējamie saslimšanas gadījumi. Daudziem no tiem,

kuri saindējās restorānā, nācās ārstēties slimnīcā, taču ārstēšanās nebija ilga. Restorāns Ficks ir slēgts, epidēmijas iemes-lu noskaidrošana turpinās.

Pēc pusdienām restorānā uz slimnīcu


17 (194) 7. NOVEMbRIS 2012

6

UZZIŅAS, JURIDISKIE JAUTĀJUMI

TAVS JAUTĀJUMSjautājums:

Datums:

Kontaktinformācija (tikai redakcijas vajadzībām)

Tel.: E pasts: Adrese:

* ja nevēlaties, ka jūsu vārds tiek minēts avīzes rakstā, lūdzu ievelciet √ kvadrātiņā, kas atrodas blakus uzvārdam.

Vārds, uzvārds *

Mums katram ir savādāka situācija un pieredze un teju vai katru dienu saskaramies ar neskaitāmiem sadzīves, sociālajiem un juridiska-jiem jautājumiem, uz kuriem ne vienmēr varam atrast atbildi, turklāt vēl latviešu valodā. “Sveiks!” juridisko padomu lappuse ir izpelnījusies jūsu atzinību, jo, spriežot pēc aptaujām, tajā ievieto-tie raksti ir visvairāk lasīto starpā. Jūsu ērtībām publicējam jautājuma pieteikuma kuponu. Tajā varat uzrakstīt jautājumu, uz kuru vēlaties saņemt atbildi. Tāpat arī lūdzam norādīt savas koordinātes, ja jautājuma formulēšanai rodas papildus jautājumi vai nepieciešams kāds precizējums. Lūdzu pievērsiet uzmanību tam, ka varat izvēlēties: publiskot vai nepubliskot savu vārdu un uzvārdu. Un visubeidzot: iesūtot savus jautājums jums nekas nav jāmaksā. Šī informācija un konsultācijas avīzes slejā ir pilnīgi par brīvu.

Uz lasītāju jautājumiem atbild Elizaveta Donnerī, vienīgā advokāte Īrijā, kas runā krievu valodā, kurai ir vairākas kvalifikācijas un daudzu gadu veiksmīga pieredze jurisprudencē.

DARBA DEVēJS NEMAKSĀ NODOKļUSMēs ar vīru strādājām vienā uzņēmumā trīs gadus, bet šobrīd abi esam bez darba. nesen Ieņēmumu dienestā (Rev-enue) uzzinājām, ka trūkst dažu nodokļu iemaksu – acīmredzot, priekšnieks bez mūsu ziņas ir paturējis pie sevis daļu no mūsu nodokļiem. no šīs kompānijas abi aizgājām 2006. gadā, un mums ir visi payslips. Kā mums rīkoties šajā situācijā?

Šajā gadījumā ir jāsniedz prasība Revenue Commissioner. No jautājuma gan nav skaidrs, vai par visiem nostrādātajiem ga-diem ir saņemtas P60 formas. Ja P60 ir par katru nostrādāto gadu, tad pierādīt pārkāpumus nebūs grūti. Taču šādās situācijās, kā jau pieredze rāda, darba devēji izvairās no P60 formas došanas, kas var pamatīgi apgrūtināt situāciju. Tāpat pārbaudiet P45 formu, kuru

bija jāsaņem, aizejot no darba – jāpārbauda vai tajā darba devējs ir pareizi norādījis visus datus. Esmu pamanījusi, ka bieži darba devēji norāda tikai atlaišanas da-tumu. Tāpat pārbaudiet arī pays-lips, to, kas tieši norādīts ailē PRSI. Ieņēmumu dienestam ir jāpieņem Jūsu iesniegumu, P60, P45 un Pay-slips kopijas.Varētu gan rasties grūtības, galvenokārt jau tādēļ, ka ir pagājis

tik ilgs laiks, un noilgums darba lietā jau ir beidzies. Taču Revenue Commissioner izmeklēšana var palīdzēt lemt par iespējām atgūt neiemaksātos nodokļus. Tāpat nepieciešams iesniegt iesniegu-mu Department of Social Protec-tion. Šis dienests organizē reidus un pārbauda darba devējus, vai ir kārtīgi izmaksāti PRSI. Ja tiks noskaidrots, ka darba devējs nav maksājis PRSI, tad valsts departa-

ments var iesūdzēt tiesā darba devēju, lai atgūtu nesamaksātos PRSI.

Donnery Tierney Solicitors. Daudzu gadu pieredze tādās

tiesību nozarēs, kā: imigrācija, darba tiesības, komercdarbība un

pilsoņu tiesības. M: 086 038 03 85;

Ph: 01 853 7301; www.dtsolicitors.ie

PIRcēJA TIESĪBASnopirku veikalā aLDI paciņu ar cīsiņiem, un vienam cīsiņam virsū bija vai nu mati, vai kaut kāda vilna. nodevu veikalā, aizpildīju formu. atnāca vēstule, ka man atbildēs četru nedēļu laikā. Bet nu jau pagājuši divi mēneši. Ko man darīt?

Jūs varat pasūdzēties par veikalu Food Safety Authority of Ireland, FSAI. Lūk, kādos gadījumos FSAI pieņem sūdzības:• Ja neesat apmierināts ar higiēnas normu ievērošanu kādā restorānā, kafejnīcā vai pārtikas produktu veikalā;• Ja ēdiens kādā no sabiedriskās

ēdināšanas uzņēmumiem vai veikalā nav lietojams;• Ja jums ir aizdomas, ka informācija uz produkta etiķetes neatbilst patiesībai.Iesniegt sūdzību FSAI var zvanot pa tālruni 1890 33 66 77, nosūtot iesniegumu uz elektronisko pastu [email protected].

Visas sūdzības izmeklē in-spektori. Lūgums iesniegumā norādīt arī savu vārdu un uzvārdu un kontaktinformāciju, kas nepieciešams, lai inspektors varētu ar Jums sazināties, kā arī, lai paši saņemtu informāciju par izmeklēšanas gaitu. Jūsu kontaktinformācija nenonāks tā

uzņēmuma rokās, par kuru esat sūdzējies. Iesniedzot sūdzību, norādiet pēc iespējas vairāk informācijas. Piemēram, norādiet, kur esat iegādājies produktu, pilnu adresi, nosaukumu, ražotāja formas no-saukumu, norādiet arī derīguma termiņu vai partijas numuru.

jau tūlīt, 10. novembrī, Īrijā notiks referendums par bērnu tiesībām (Children’s Rights Referendum). Atbildam uz lasītāju jautājumiem par šo gaidāmo notikumu.

Par ko īsti ir referendums?Vēlētajiem būs iespēja balsot par vai pret 31. labojumu Īrijas konstitūcijā. Šie labojumi paredz dabiskas un neatņemamas bērnu tiesības un ieceļ par tiesību aizsargu valsti. Šie grozījumi ļauj valstij “izņēmuma gadījumos” aizstāt vecākus, ja tie nepilda sa-vus pienākumus pret bērniem un tai pat laikā apdraud viņu drošību un labklājību. Labojumi tāpat ļauj audžu ģimenēm adoptēt bērnus, kuru vecāki nespēj par savām atvasēm rūpēties. Laboju-

mi Konstitūcijā paredz uzklausīt paša bērna viedokli brīdī kad tiek izlemts viņa liktenis.

Kādēļ nepieciešams referendums?Šobrīd Īrijas Konstitūcijā nav vi-enota panta par bērna tiesībām (paredzētas vien bērnu tiesības saņemt pamatizglītību un tiesības valstij iejaukties bērna liktenī, ja vecāki nenodrošina pi-etiekamu aprūpi. Citkārt bērniem ir tādas pašas tiesības, kā pieaugušajiem). Valdība rīko šo referendumu, jo vēlas, lai bērnu tiesības būtu precīzi iestrādātas Konstitūcijā, un lai valstij būtu iespējas aizstāvēt bērnu tiesības. Turklāt šobrīd Konstitūcijā ir nevienlīdzība starp bērniem, kas dzimuši precētiem pāriem un

neprecētiem. Precētu pāru bērnu tiesības paredz Konstitūcijas 41. un 42. punkti, kas paredz, ka bērna intereses pārstāv precēta ģimene. Taču tiesības bērnam, kas dzimis neprecētā ģimenē, paredz Konstitūcijas 40.3 pants, un tās neatšķiras no visu Īrijas iedzīvotāju tiesībām. Piemēram, neprecētu vecāku bērns var tikt atdots adopcijai, bet precētu vecāku bērns – nē. Referendumā tiks lemts, lai šādas atšķirības nebūtu. Tāpat grozījumi ļaus vienkāršot adopcijas procesu tiem bērniem, kuru vecāki ir no viņiem atteikušies vai arī nespēj parūpēties. Kas mainīsies adopcijas procesā, ja Īrija pateiks “jā”?Adopcijas process būs vienkāršāks

un skaidrāks. Šobrīd bērns, kurš jau ilgstoši atrodas valsts aprūpē (kopumā šādi ir apmēram 2000 bērni Īrijā), praktiski nevar tikt adoptēts. Pēc Īrijas likumiem, adopcija pieļaujama vien tajos gadījumos, ja ir iespējams pierādīt, ka vecāki nepilda savus pienākumus, un šāda situācija var ilgt līdz 18 gadu vecumam. Taču praktiski to ir ļoti grūti pierādīt. Norādītie grozījumi, par kuriem ir referendums, ļaus parlamentam pieņemt likumu, kas atvieglos adopcijas procesu (tas nozīmē, ka adoptēt varēs bērnus, kuri ir valsts apgādībā trīs gadus).

Ko saka referenduma pretinieki?Visas Īrijas politiskās partijas vienbalsīgi ir par labojumiem Konstitūcijā, taču ir arī aktīvisti, kas mudina balsot pret. Tā, piemēram, bijusī Eiroparlamenta

deputāte Ketija Sinnota mudi-na balsot pret grozījumiem, jo, viņasprāt, grozījumi dos pārāk lielu varu valstij. Proti, valsts varēšot vienkārši atņemt bērnus. Daudzi referenduma pretinieki atsaucas arī uz statistiku – pēdējo desmit gadu laikā 260 bērni, kas atradušies valsts apgādībā, ir gājuši bojā, bet 500 pazuduši bez vēsts. Un tas liecinot, ka valsts nav labākais bērnu aprūpētājs, un, iespējams, daudz lietderīgāk būtu bijis atstāt bērnus ģimenēs.

Vai es varu balsot?Piedalīties referendumā var tikai Īrijas pilsoņi, kas ir reģistrējušies vēlētāju reģistrā. Varat pārbaudīt vai esat reģistrējies – tas izdarāms interneta vietnē www.check-theregister.ieJa neesat reģistrējies, tad šobrīd to jau ir pārlieku vēlu darīt, lai ņemtu dalību referendumā.

Referendums par bērnu tiesībām


17 (194) 7. NOVEMbRIS 2012

7

UZZIŅAS, JURIDISKIE JAUTĀJUMI

IREC Corporate service

Mēs zinām visu, kas nepieciešams biznesam Īrijā. Mūsu pakalpojumi:

• Juridiskā un pasta adrese prestižā Dublinas rajonā• Kompānijas sekretāra un personīgā palīga pakalpojumi • Jūsu biznesa tikšanās un atpūtas organizēšana • Akreditācija konferencēs, sim-pozijos, citos Īrijas pasākumos• Pilns korporatīvo pakalpojumu spektrs• Palīdzība finanšu piesaistē• Rakstiski un mutiski tulkojumi, dokumentu legalizācija• Konsultācijas par Īrijas lietvedības sistēmu

55 Lower O’Connell Street, Dublin 1, Ireland.

Tel.: (353) 018740004Fax: (353) 018740404

Interneta vietne: www.russianireland.com

PALĪDZĪBA UZŅēMēJDARBĪBAS UZSĀKŠANAI UN ATTĪSTĪBAI

MikrofinansējumsKopš oktobra Īrijā darbojas fonds Micro-finance Ireland mazajiem uzņēmējiem (apgrozījums līdz 2 miljoniem eiro, štatā ne vairāk kā desmit darbinieku). Tas paredzēts tiem uzņēmējiem, kuriem ir grūti saņemt

kredītu bankā. Kredītus līdz 25 00 eiro piedāvā Īrijas valdība.Lai saņemtu palīdzību no jaunā fonda, no sākuma jāvēršas pēc kredīta bankā. Ja saņemat atteikumu, tad droši dodieties uz Microfinance Ireland. County & City Enter-

prise Boards var sniegt konsultācijas biznesa plāna izveidē. Tieši šī iestāde izvērtē iespējas saņemt kredītu.

Tātad, kas var saņemt finansējumu:• Tie, kuriem atteikusi banka;• Mazie uzņēmumi, kuriem ir mazāk nekā 10 darbinieku• Kredīta apjomam jābūt mazākam par 25 000 eiro.

Kā saņemtPirmais solis: Sazinieties ar Jūsu reģiona uzņēmējdarbības pārvaldi un aprunājieties ar konsultantu (advisor). Viņš arī palīdzēs

aizpildīt nepieciešamos dokumentus.

Otrais solis: Aizpildiet iesnieguma formu, sastādiet biznesa plānu un naudas plūsmas prognozi (cashflow projection) uz trim ga-diem. Dodiet šos dokumentus pārvaldes konsultantam, kurš izvērtēs priekšlikumus.

Trešais solis: Uzņēmējdarbības pārvalde nosūtīt Jūsu iesniegumu u Microfinanse Ire-land, kas izvērtēs priekšlikums un sazināsies ar Jums bez starpniekiem. Plašāka informācija: www.microfinanceire-land.ie

Turpinājums sekos.

Īrijas valdība ne reizi vien ir bārstījusi solījumus palīdzēt mazajam un vidējam biznesam, un pēdējos mēnešos patiešām ir pieņemti daudzi jauninājumi. Kas tad ir mainījies un kam uzņēmēji var lūgt palīdzību? Pēc lasītāju lūguma šajā un vēl nākošajos Sveiks! izde-vumos publicēsim informāciju, kur un kā var saņemt palīdzību jauna biznesa uzsākšanai un tā attīstīšanai.

PABALSTI ģIMENēM – FIS

esmu šķīrusies, audzinu sešus gadus vecu dēlu. Strādāju 39 stundas nedēļā, algu saņemu reizi mēnesī – kopā iznāk apmēram 510 eiro nedēļā. alimentus nesaņemu. Vēlos paņemt vecāku atvaļinājumu (parental leave) laikā, kad būs skolu brīvdienas. Zinu, ka tas netiek apmaksāts. Vai es varu iesniegt lūgumu pēc FIS, ņemot vērā, ka tajā laikā mani ienākumi strauji saruks? Savas atvaļinājuma dienas jau esmu izņēmusi.

Liene

Pēc likuma FIS var saņemt tie, kuru ģimenes ienākums nepārsniedz noteiktu summu. Ģimenei ar vi-enu bērnu maksimālais ģimenes ienākums ir 506 eiro nedēļā. Ja saņemat mazāk, tad varat pretendēt uz FIS, kas ir 60 pro-centi no starpības starp 506 eiro un Jūsu nedēļas ienākumu. Turklāt FIS minimums ir 20 eiro nedēļā (tas nozīmē, ja saņemat, piemēram, 505 eiro, tad piemak-sai jābūt 20 eiro).Aprēķinot Jūsu ģimenes vidējos ienākumus, Sociālās aizsardzības departaments ņem vērā Jūsu

ienākumus par konkrētu laika posmu. Ja saņemat algu katru nedēļu, tad Jūsu vidējie ienākumi

ir vidējais ienākums par četrām nedēļām. Ja algu saņemat reizi mēnesī tad vidējo ienākumu

aprēķina izejot no divu mēnešu laika posma. Taču ierēdņiem ir tiesības vidējos ienākumos aprēķināt arī pēc citas formu-las, piemēram, pamatojoties uz formu P60 datiem par iepriekšējo gadu. Tātad, teorētiski, atgriežoties no atvaļinājuma, Jūs varat lūgt piešķirt Jums FIS, jo Jūsu ienākumi pēdējo divu mēnešu lakā bijuši mazāki, nekā likumā noteiktā norma ģimenei ar vienu bērnu. Taču praksē mēdz būt dažādi – viss atkarīgs no konkrēta ierēdņa.

PSIhOLOgA KONSULTĀcIJA

“Dienām ilgi viņš sēž uz uz akmeņiem vai smiltīs, mokot sevi asarām, vaidiem un ciešanām, un raudošām acīm lūkojas ūdens tuksnesī”.

(Odiseja)

“Jūs vaicājat, kā mani sauc. Es teikšu jums. Mani sauc nekas, un neviens mani nesauc”. (Odiseja)

Šajā autora slejā es publicēšu emigrācijas psiholoģijas aprises. Medicīnas zinātnes datus es papildināšu

ar personiskajām d r ā m ā m ,

a p r a k s t ī š u Odiseju uz

“paša ādas”. Pastāstīšu par imi-

grantu sabiedrības psiholoģiju, kas attīstās pēc zinātnei

z i n ā m i e m scenārij iem.

L ū k o š o s n ā k o t n ē .

Iepriekš mēs par to klusējām – pārāk asi izjutām. Tagad

pienācis laiks tam tikt pāri un dzīvot tālāk, pēc iespējas laimīgākiem būt.

Lūk, arī pirmais gadījums. Tālajā 1905. gadā Roza Šilovska un Samuils Maslovs varēja aiz-braukt no Kijevas. Ņujorkas rajonā Bruklinā piedzima viņu pirmā atvase, dēls Abrahams Maslovs. Bērna vecāki dzīvoja trauksmes pilni: te viņi strīdējās, te dzemdēja nākamo bērnu. Un tā septiņas reizes. Arī tā ir iespēja izdzīvot. Bērns, kura ģimene pārdzīvoja imigrāciju, auga šajos apstākļos, un vēlāk brīnījās, kā gan viņš varējis to pārdzīvot un nesasirgt ar kādu psihisku slimību. Viņam nācās pārciest daudz: sākot no nogalinošas marginalitātes sajūtas līdz pat profesora grādam un humānās psiholoģijas pamatlicēja slavai. Viņš izmantoja savu personisko pieredzi.

Maslovs attīstīja psiholoģiju ar to, ka paralēli seksuālajām dziņām cilvēkā ieraudzīja arī citus motīvus dzīvei. Saskaņā ar Maslova vajadzību hierarhijas teoriju, cilvēku vajadzības veido hierarhiju un aktualizējas pakāpeniski viena pēc otras. Cilvēks sākumā mēģina apmierināt viszemākā līmeņa vajadzības un tikai tad nākamais līmenis kļūst par visspēcīgāk iz-teikto vajadzību, paaugstinot motivāciju to apmierināt. Proti, viszemākā līmeņa vajadzības ir tendētas uz izdzīvošanu, piemēram, nepieciešamība pēc ēdiena un miega. Citi motīvi ir nepieciešami attīstībai – vēlme pēc

skaistā, kāda augstāka mērķa meklējumi un to sasniegšana.

Kad cilvēks ir uz izdzīvošanas līmeņa, viņa vajadzības veidojas pēc aktualitātes principa: sākot no ēdamā un mītnes meklējumiem, līdz pat draudzībai, apkārtējo cieņai, “se-vis meklējumiem”. Tieši pēdējie arī nes kvalitatīvākos dzīves priekus. Dzīves jēgu. Daudzi no mums Īrijā dzīvo apmēram desmit gadus, un šajā laikā ir nogājuši ceļu no ēdiena un jumta meklējumiem, līdz pat draudzībai un savstarpējai cieņai. Tagad mēs varam par to runāt, un mūs gaida interesanti laiki. Mēs esam kļuvuši pieauguši.Ja vēlaties uzdot kādu jautājumu Sergejam Dunajevam, rakstiet e-pastu [email protected], vai arī u viņa privāto adresi: [email protected]

Sergejs DunajevsAbsolvējis Smoļenskas medicīnas akadēmiju, studējis Maskavas medicīnas akadēmijā, Baltkrievijas valsts medicīnas institūtā, Kanādas neirolingvinistiskās programmēšanas institūtā, Trinitī koledžā un UCD universitātē. Reģistrēts Eiropas psihoterapeitu asociācijas biedrs. Šobrīd Sergejs strādā Crisis Intervention Centre, HSE un organizācijā SPIRASI, kas palīdz cietušajiem no vardarbības. Viņam ir arī privātprakse. Ar psi-hoterapeitu var sazināties:[email protected]

Īrijā praktizējoša ārsta – psihoterapeita Sergeja Dunajeva rubrika

Odisejs bija migrants: Ulysses Syndrome


17 (194) 7. NOVEMbRIS 2012

Sandra bONDAREVSKA

Priekšlikumu apspriešanas uzru-nas teksts vēsta: Laikā no 2000. līdz 2011.gada sākumam Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās par aptuveni 300 000 cilvēku. No šī skaita 213 000 iedzīvotāju ir emigrējuši. Galvenie iedzīvotāju emigrācijas iemesli bija zemais atalgojums, ES veco dalībvalstu darba tirgus atvēršana un straujais bezdarba kāpums krīzes laikā. Ņemot vērā negatīvās demogrāfijas ten-dences, turpmākajos gados darbaspēka pieejamības jautājumi, attīstoties ekonomikai un mainoties tās struktūrai, Latvijā kļūs arvien aktuālāki. Ekonomi-kas ministrijas izstrādātais izaugsmes mērķa scenārijs paredz, ka līdz 2020.gadam ekonomika augs vidēji par 4-5% gadā, savukārt, pieaugot labklājības līmenim, nākamajā desmitgadē – vidēji par 3-4% gadā. Vienlaikus sagaidāms, ka negatīvās demogrāfijas tend-ences turpināsies arī nākotnē, kas var kavēt izaugsmi. Pie šāda ekonomikas attīstības scenārija tiek prognozēts, ka ilgtermiņā – līdz 2030.gadam varētu veidoties 120 tūkstoši brīvu darba vietu, kuru aizpildīšanai būs nepieciešams papildu darbaspēks. Mūsu mērķis ir panākt, lai brīvās darbavietas tiktu aizpildītas ar emigrējušajiem Latvijas valstspiederīgajiem, nevis imigrantiem no citām valstīm.Nu lūk, te nu man jāsaka, ka jau pats priekšlikumu pieteikums mani īpaši nepārliecina par to, ka vajadzētu aizdomāties par atgriešanos. Pirmkārt tas, ka ekonomiskie rādītāji, kas tikai iespējams vēl augs, un tikpat labi ir iespējams, ka neaugs. Pieņemsim, ka ekonomika nākamajos 8(!) gados patiesi pieaugs par 4-5% gadā un līdzi tai labklājība par 3-4% gadā. Rupji rēķinot tas tad nu nozīmētu, ka 2020.gadā labklājība Latvijā visiem paaugstināsies vis-maz par vienu trešdaļu. Labākai saprašanai un pavisam nezinātniski tas nozīmētu, ka tiem, kam pašreiz sola algu 200 latu mēnesī, astoņos gados tā pakāptos līdz 300 latiem? Ja tā, tad nu gan nekādas milzīgas un at-

griezties aicinošas vīzijas tas neraisa. Toties tas, ka radīsies brīvas darba vietas gan varētu būt taisnība, kaut vai tāpēc vien, ka koferu kravāšana un aizceļošanas biļešu iepirkšana turpinās.Taču viens kompliments Ekonomikas ministrijai gan ir jāizsaka – paldies, ka esat atkratījušies no indeves katra teikuma galā pieminēt Latvijas krīzes veiksmes stāstu. Tāpēc vien ir vērts lasīt, kas rakstīts tālāk.

Pirmais un attiecīgi visvairāk apspriestais priekšlikums, par kuru skan aicinājums izteikt vie-dokli: Darba tirgus informācijas pieejamībaIeviest efektīvu divvirzienu komunikācijas mehānismu, kā: - darba devējiem informēt ārvalstīs dzīvojošos Latvijas valsts piederīgos – potenciālos darbiniekus par nepieciešamajiem speciālistiem/vakancēm, kā arī par prakses iespējām uzņēmumos un valsts pārvaldes institūcijās, tādējādi piesais-tot ārvalstīs studējošos jauniešus;- ārvalstīs dzīvojošajiem speciālistiem, kas apsver iespēju atgriezties un strādāt Latvijā, uzrunāt potenciālos darba devējus, informējot tos par savu izglītību, darba pieredzi un prasmēm. Piemērs: Nodarbinātības valsts aģentūras CV un vakanču datu bāzes pilnveide, popularizēšana, sadarbība ar interneta vietni Laimaszeme u.tml.Ja šis priekšlikums ir vērsts uz ārvalstīs studējošiem jauniešiem, un tieši tā arī

te stāv rakstīts, tad laikam būtu vērts padomāt, ka šiem jauniešiem ar laiku (un vēlams jaunībā) būs arī ğimenes un bērni. Ja tas vērsts uz speciālistiem, kur nav piebildes, ka tie būtu tikai jaunieši, tad tūdaļ rodas milzumdaudz jautājumu, no kuriem galvenais būtu – kādas tad ir šīs specialitātes? Pārskatot Valsts nodarbinātības ağentūras mājas lapā piedāvātās 30 jaunākās vakances, iespaids rodas gaužām nožēlojams. Pie kam, te laikam uzlabojumi ir vajadzīgi un galvenokārt attieksmē. Jebkura līguma slēgšana, arī darba, taču ir divpusējs darījums. Šobrīd izskatās, ka darba devējs nemaz nevēlas sev darbinieku, jo kurš gan atsauksies aicinājumam, kurā pat miglaini nav norādīts labums, ko potenciālais dar-binieks par savu darbu iegūs.

Nākamais: Personu loka paplašināšana, kuriem iespējams pretendēt uz repatrianta statusuIespējas saņemt repatrianta sta-tusu un līdz ar to arī tiesības uz valsts nodrošināto atbalstu pārcelšanās gadījumā attiecināt arī uz tiem Latvijas valstspiederīgajiem, kas izceļojuši no val-sts pēc 1990.gada 4.maija, izceļošanas brīdī bija sasnieguši pilngadību un ārpus Latvijas dzīvojuši vismaz 10 gadus. Cilvēkam ir jāspēj apliecināt savu prombūtni un jābūt reģistrētam mītnes zemē. Repatriantam un viņa ģimenes locekļiem ir tiesības saņemt valsts garantēto materiālo palīdzību (daļēju ceļa naudas atmaksu, bezdarba

pabalstu), kā arī cita veida adaptācijas un integrācijas atbalstu, piemēram, latviešu valodas apmācību. Piemērs: Ģimene, kurā ir abi vecāki (tēvs ir latvietis, māte – ārzemniece), 3 bērni un vectēvs, pārceļas uz Latviju. Ģimenei tiks segti ceļa izdevumi līdz 500 latiem, piešķirts vecākiem bezdarba pabalsts līdz 9 mēnešiem (kamēr meklē darbu) un pabalsts mātei latviešu valodas apguvei.Šeit ir acīmredzama pretruna ar iepriekšminēto. Ja Latvijā atgriežamies tiek gaidīti cilvēki, kas iepriekš jau noskatījuši darbu, iespējams, vienojušies vai pat noslēguši līgumu ar darba devēju, tad bezdarbnieka pabalsts atkrīt automātiski un nav vairs nepieciešams. Tas pats būtu at-tiecināms arī uz citiem pieaugušajiem ğimenes locekļiem, piemēram, sievu, ja viņa vēlētos strādāt, nevis, teiksim, audzināt mājās bērnus. Atgriezties Latvijā, lai pretendētu uz 9 mēnešu bezdarbnieka pabalstu, ir netālredzīgi un aplami, raugoties no abām pusēm – kā atbraucēja/aizbraucēja, tā valsts. To nevajadzētu popularizēt un ne-pavisam ne ieteikt. Kas attiecas uz pārcelšanās pabal-stu, tad tas gan varētu būt stim-uls atgriešanās atvieglošanai, bet latviešu valodas apguvei drīzāk būtu nepieciešami bezmaksas kursi nevis atsevišķs pabalsts.Par reğistrēšanos. Jau tagad ir skaidrs, ka lielākā daļa nav reğistrējušies Latvi-jas Migrācijas departamentā vai nu aizmāršības, vai nevēlēšanās dēļ. Var, protams, iecirsties un paziņot – nepil-di noteikumus, tad uz tevi tas neattie-cas, bet tas nebūtu gudri, ja valdībai ir patiesa vēlme cilvēkus atdabūt mājās un gribas cerēt, ka tā patiešām ir. Te ir lietderīgi pastudēt mehānismus citās valstīs, kā tiek noteikts laika posms, kurā iebraucējs/izbraucējs ir uzskatāms par rezidentu. Īrijas sistēma tam varētu būt labs piemērs.

Citi piedāvātie priekšlikumi: Programma augsti kvalificēta darbaspēka piesaistei Latvijas uzņēmumos inovāciju un jaunu tehnoloģiju ieviešanai; Atbalsts skolēniem, kas atgriežas Latvi-jas izglītības sistēmā, kā arī šo skolēnu vecākiem; Latviešu valo-das apmācības; Vienas pieturas ağentūras noteikšana; Pārskatīt reglamentētās profesijas, kā arī veicināt ārvalstu kvalifikāciju un diploma atzīšanu; Studiju kredītu atpirkšana valsts ekonomikai būtiskās specialitātēs. Šie vairāk vai mazāk būtu kvalificējami, kā izglītojoši, konsultējoši vai uz

izglītību attiecināmi priekšlikumi, kas droši vien jauki papildinātu būtiskākos, taču nekādā ziņā nebūs izšķiroši, lai pieņemtu lēmumu at-griezties.

Aktīva ārvalstīs dzīvojošo uzrunāšana, aicinot veidot karjeru Latvijas valsts iestādēs; Sadarbība ar diasporu.Lai veidotu ciešu sadarbību ar di-asporu un tās organizācijām, aktīvi izmantot ārvalstīs dzīvojošo latviešu organizāciju tīklu un to organizētos pasākumus diasporas informēšanai par aktualitātēm Latvijā, īpaši par darba un uzņēmējdarbības iespējām, Latvijā nepieciešamajiem speciālistiem un veiksmes stāstiem.Piemērs: Informēšana par Latvi-jas tautsaimniecības un darba tir-gus attīstību, prognozēm, Latvijas veiksmes stāstiem sadarbība ar in-terneta vietni Laimaszeme un ar di-asporu pārstāvošam organizācijām, organizējot ekonomikas forumus, kon-ferences biznesa saiknes veidošanai ar ārvalstīs dzīvojošajiem latviešu uzņēmējiem u.tml.Šie patiešām būtu vērā ņemami priekšlikumi, ja vien ar informēšanu te domāta godprātīgas, patiesas un saprotamas informācijas sniegšana. Nevienu taču nevar pārliecināt ar ekonomikas izaugsmi un viena no tūkstošiem labās prakses piemēra aprakstīšanu, ja patiesā dzīve demonstrē pavisam citus piemērus, turklāt masveidīgi. Kura diasporas organizācija gan būs ar mieru radīt un kultivēt tukšas ilūzijas, tādējādi zaudējot reputāciju savu biedru un atbalstītāju vidū? Un “informēšana par prognozēm”... vispirms laikam vajadzētu kārtīgi piestrādāt pie uzticības veidošanas, tad arī augs ticība prognozēm. Pašreiz tās nav, un kamēr nebūs, tikmēr nebūs arī rezultātu.

Valsts iestādēm amata pretend-entiem jāaizliedz izvirzīt prasības krievu valodas zināšanām; zemes piešķiršana; Nodokļu atlaides tiem, kas atgriežas; Grūtībās nonākušu kredītņēmēju atbalsts.Un visubeidzot šie tad nu būtu tie priekšlikumi, kas attiecas ne tikai uz 200 000 aizbraucējiem, bet arī visiem vēl Latvijā palikušajiem. Varbūt uz tiem tad arī vajadzētu vērst šo kampaņu?

Nobeigumā: lai cik ļoti gribētos ticēt, ka Latvijas valsts struktūras patiešām vēlas redzēt latviešus atgriežamies, tomēr vietnes http://www.musuval-sts.lv/ kopaina liecina, ka faktiski jau šo priekšlikumu sastādītājiem ir bijis vienalga, atgriezīsies kāds Latvijā, jeb ne. Nevienas svaigas, konstruktīvas idejas šajos priekšlikumos nav un nekādu apvērsumu, pat ne vēlmi aizdomāties par atgriešanos, šie priekšlikumi neizsauc. Īstenībā – žēl, ka tā.

8

KOMEnTĀRS

Vai Latvijas valdība patiesi vēlas redzēt atgriežamies aizbraucējus?

Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta vēlme atgriezt Latvijā aizbraucējus ir ieņēmusi jau visai konkrētu priekšlikumu formu. Pagājušonedēļ Latvijas medijos ir parādījušies ne vien raksti un ēterā skan ne vien balsis, bet ir izveidota arī priekšlikumu apspriešanas vietne internetā. Tās adrese ir http://www.musuvalsts.lv/. Kopā te tiek apspriesti 14 priekšlikumi. Nevarētu gan sacīt, ka apspriešanā vētraini būtu metušies aizbraucēji. Vēl mazāk tajā iesaistījušies Latvijā palikušie. Pie populārākā un it kā aktuālākā jautājuma – “Darba tirgus informācijas pieejamība”, pakavējušies vien pāris desmiti viedokļu izteicēju. Laikam jau nevajag būt ekonomistam, lai saprastu, ka uz 200 000 aizbraucēju un daudz vairāk palikušo fona, tas nav liels skaits.


17 (194) 7. NOVEMbRIS 2012

Sestdien, 3.novembrī, Laternu centra telpās noritēja koncerts “Šūpuļdziesmas Māriņai”. Ar kon-certu noslēdzās labdarības ak-cija, kuras laikā tika vākti līdzekļi meitenītei no Latvijas - Mārai Eniņai. Divu mēnešu vecumā meitenītes ratiņos aizdegās bērnu rācija. Kopš nelaimes ir pāgājuši gari 6 gadi un tikai Māriņa un viņas ģimene zina, cik sāpju un asaru ir izsāpēts.Lai kur arī nebūtu latvieši, nelaimē mēs spējam sadoties cieši rokās un palīdzēt cits citam. Īrijas latvieši nav izņēmums. Tā labestībā, sirsnībā un mīlestībā koncerta

laikā tika savākti gandrīz 1000 eiro Māriņas rehabilitācijai, taču arī vēl pēc koncerta ziedot gribētāji pieteicās vēl un vēl. Lielu paldies Māriņas un viņas ģimenes vārdā sūta krustmāte Alda Šneidere: Visiem ziedotājiem, Ingunai un Imantam Miežiem, In-gunai Grietiņai un korim “eLVē”,

vokālās grupas “Mazais Letiņš” dziedātājām Paulai un Laurai, Ģitāristu un blokflautas studijai un pasniedzējām Rasai Stonkus un Zanei Lambertei, Limerikas tau-tas deju kolektīvam “Nemiers” un vadītājai Aigai Kunickai, Lāsmai Megnei-Raikstiņai no Limerikas par brīnišķīgo vokālo sniegumu,

Limerikas aktivitāšu centram un personīgi Gunai Freibergai, Kre-icbergu ģimenei no Korkas par profesionālo uzstāšanos, Rūdim- Jānim Tamulim no Kavanas, DJ Makaram jeb Jānim Makārovam, Kasparam Ezeriņam no Latvijas, Andrim Andrusam, Aijai Zaķei par garšīgajām kūkām, Rītiņu

ģimenei, Gintai Gūtmanei, Ind-rai Jākabsonei, Ainai Pluģei, LELB luterāņu draudzes meitenēm, Igoram Ažgiņam, Jurgai un fir-mas “Oriflame” pārstāvēm, portālam baltic-ireland.ie, avīzei “Sveiks”, kompānijai “Sergevi” Evitai un Sergejam par pasākuma apskaņošanu un organizēšanu, Latviešu biedrībai Īrijā, portālam mammamuntetiem.lv, kafejnīcai “The Art of Coffee”, Navanas skoliņai un īpaši skolotājai Ingai Zvirgzdiņai, Limerikas bērnu tau-tas deju kolektīvam „Taurenītis” un bērnu vecākiem, Zanei Lejai un Zanei Laizānei.

9

LATVIEŠI ĪRIJĀ

Foto: Igors Ažgiņš

Eņģeļi pār Dublinu-Māriņai


17 (194) 7. NOVEMbRIS 2012

Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – ministrija) ir saņēmusi Jūsu 2012. gada 20. septembra vēstuli (turpmāk – vēstule) un sniedz viedokli par vēstulē minētajiem ierosinājumiem Īrijas latviešu bērnu izglītības nodrošināšanai.Atsaucoties uz Jūsu vēstulē minēto priekšlikumu par nepieciešamību rast iespēju nodrošināt izglītības atašeju Latvijas vēstniecībā Dublinā, informējam, ka ministrija ir sazinājusies gan ar Latvi-jas vēstniecību Īrijā, Dublinā, gan ar Ārlietu ministriju, gan ar ministrijas no-zares padomnieku Briselē, lai izglītības atašeja jautājumu izskatītu un risinātu pēc būtības.Ministrija atbalsta Jūsu vēstulē minēto priekšlikumu nodrošināt latviešu valo-das apguvi Īrijas skolās, kurās mācās ievērojams latviešu skolēnu skaits.

Latviešu valodas kvalitatīva pasniegšana Īrijas skolās, kurās mācās latviešu iz-celsmes skolēni ir starpvalstu sadarbībā risināms jautājums, tādēļ ministrija plāno Īrijas un Latvijas izglītības un zinātnes ministru tikšanos š.g. 26.-27. novembra Izglītības, jaunatnes lietu, kultūras un sporta ministru padomes ietvaros.Jūsu vēstulē minēts, ka vairāk nekā 3000 latviešu izcelsmes skolēnu mācās Īrijas skolās. Aicinām Jūs sniegt statistiku par šo skolēnu izkliedi Īrijas skolās, kas palīdzēs modelēt tieši skolēniem labvēlīgākos latviešu valodas apguves risinājumus.Attiecībā uz vēstulē izteiktajiem priekšlikumiem par atbalstu nedēļas nogales skoliņām, informējam ka min-istrija, plānojot finansējumu diaspo-ras skolām, ministrijas valsts budžeta apakšprogrammai 04.00.00 “Valsts valo-

das politika un pārvalde” 2013. gadam di-asporas atbalstam ir pieprasīti LVL 94 000. Minēto summu plānots sadalīt šādiem pasākumiem:1) LVL 10 000 paredzēti diasporas skolu telpu īrei un bērnu apdrošināšanai;2) LVL 10 396 – pasākumiem latviešu valo-das apguves un lietošanas veicināšanai diasporā;3) LVL 9100 – metodikas kursiem diaspo-ras skolotājiem (3 dienas, 50 dalībnieki);4) LVL 8000 – valodas apguves nometne diasporas un reemigrējušajiem bērniem, to vecākiem (6 dienas, 30 dalībnieki);5) LVL 2000 – ceļa izdevumiem, vīzām apdrošināšanai nometnes dalībniekiem no Austrumu diasporas;6) LVL 4152 – ar reemigrējušajiem bērniem strādājošo skolotāju tālākizglītības kursu mācības programmas izveide un kursu

organizēšana (36 h, 20 dalībnieki);7) LVL 10 400 – divu mācību līdzekļu un divu metodisko līdzekļu izstrāde latviešu valodas apguvei diasporā;8) LVL 3300 – metodisko rakstu krājumu izstrādei diasporas skolotājiem un vecākiem;9) LVL 903 – divu esošo diasporas mācību programmu pilnveidei;10) LVL 21 553 – Austrumu diasporas skolotāju algām;11) LVL 3000 – Austrumu diasporas skolotāju ceļa izdevumiem, vīzām, apdrošināšanai;12) LVL 5214 – diasporas skolotāju me-todikas kursu atbalsts ar lektoriem Lielbritānijā un Īrijā;13) LVL 5982 – mācību līdzekļu un materiālu iegādei, nosūtīšanai.Atsaucoties uz Jūsu vēstulē minēto darba

grupu diasporas izglītības jautājumos un ieteikumu tajā iesaistīt Īrijas Latviešu nacionālās padomes (turpmāk – ĪLNP) pārstāvi – mūzikas skolas un Navanas latviešu bērnu skoliņas vadītāju Ingunu Grietiņu, informējam, ka ar diasporu saistītos jautājumus izskata starpministri-ju sadarbībā un procesu koordinē Kultūras ministrija (turpmāk – KM) organizēto di-asporas jautājumu apspriedēs, saskaņā ar Jūsu ieteikumu, kā izglītības nozares pārstāvi ieteiksim KM aicināt I. Grietiņu. Ministrija ir sazinājusies ar I. Grietiņu un plāno tikšanos š.g. 16. novembrī, kā arī labprāt turpinās konsultēties ar ĪLNP, risi-not latviešu valodas apguves jautājumus un atbalstu nedēļas nogales skolām Īrijā. Ministrija pateicas par Īrijas Latviešu nacionālās padomes aktīvo iesaistīšanos, aktualizējot izglītības jautājumus Latvi-jas valsts un emigrācijā esošo Latvijas valstspiederīgo attiecību attīstības kontekstā.

Valsts sekretāra vietniece - Struktūrfondu un starptautisko finanšu

instrumentu departamenta direktore, valsts sekretāra pienākumu izpildītāja

L. Sīka.

10

LATVIJĀ

Zaļā gaisma izglītības atašejam!Īrijas Latviešu nacionālās padomes (ĪLNP) rosinājums veidot Īrijā Latvijas izglītības atašeja vietu ir radis dzirdīgas ausis. Proti, no Izglītības un zinātnes ministrijas (IzM) 29. oktobrī saņemtās atbildes izriet, ka ministrija ne tikai atbalsta, bet jau rīkojas, lai Īrijā patiešām būtu savs izglītības atašejs. Lūk, pilna IzM atbilde ĪLNP.

Proti, pēc Labklājības ministrijas datiem lielākajā nabadzības riskam pakļautajā grupā Latvijā kopumā ir 425 000 jeb piektdaļa iedzīvotāju, kuru mājsaimniecību ienākumi ir ap 150 vai mazāk latu mēnesī. Tikmēr miljonārs un pašreizējais Valsts prezi-dents Bērziņš šaubās vai daži piemēri var kalpot kā pierādījums apgalvoju-mam, ka Latvijā krīze nekad nav bei-gusies un daudzi dzīvo uz nabadzības robežas.

Latvijas iedzīvotājus šāda prezidenta atrautība no tautas un nevēlēšanās ieraudzīt problēmas ir burtiski satracinājusi. Komentāri interneta vietnēs aug neticamā ātrumā, un tau-tas sašutumam nav robežu. “Prezi-dents Bērziņš (miljonārs!) neuzticas nevieniem datiem par nabadzību Latvijā. Mēs neuzticamies viņam. Lūdzam izplatīt tālāk,” sociālajā vietnē Facebook izplatīts aicinājums paust prezidentam neuzticību.

Prezidents Bērziņš netic tautas nabadzībaiPar galveno grēkāzi šonedēļ Latvijā kļuvis prezidents, miljonārs Andris bērziņš, kurš raidījumā Nekā personīga pauda neticību par to ka Latvijā valda nabadzība.

Ludmila GLAzUNOVA, speciāli avīzei Sveiks!

Kamēr Latvijas hokeja lepnums – Kontinentālajā hokeja līgā spēlējošā komanda Dinamo Rīga šosezon līdzjutējiem sagādā vairāk vilšanos, nekā prieku, rietumu konferencē dalot pēdējo vietu ar Spartak, tikmēr Latvijas hokeja izlase gatavojas Ol-impiskajam kvalifikācijas turnīram, lai februārī Rīgā izcīnītu ceļazīmi uz olimpiādi, kas jau 2014. gadā notiks Sočos.

Dinamo Rīga šosezon tikai dažās spēlēs ir parādījusi cīnītāja garu (piemērs, 31. oktobra spēle pret Sanktpēterburgas SKA, kuru, starp citu, klātienē vēroja arī latvieši no Īrijas). Bet pagājušās nedēļas nogalē pārdzīvotais dramatiskais zaudējums licis Dinamo Rīga padomes un val-des sēdē pieņemt lēmumu atlaist galveno treneri, somu speciālistu Pekku Rautakalio. Līdz jauna trenera meklējumiem, viņa vietu šobrīd izpil-da Artis Ābols. Bet tikmēr KHL kalendārā ir caurums.

Gatavojoties olimpiskās kvalifikācijas turnīram, jau šonedēļ Rīgā Latvi-jas izlase mērosies spēkiem pret vairākkārtējiem čempioniem Krievi-jas izlasi.

Cerams, Latvijas izlasei izdosies apdraudēt Krievijas izlases vārtus ne reizi vien. Un tas patiešām ir nepieciešams, lai atgūtu ticību Latvijas hokejistiem.

Foto: Baiba Blomniece

Latvijas hokejā virmo kaislības

Joprojām aizbraucēju skaits ir lielāks, nekā to tautiešu skaits, kas atgriežas dzimtenē. Savukārt uzņēmēju aptauja atklāj, ka Latvijā strauji pieaug viesstrādnieku skaits no Bulgārijas, raksta Apollo. Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta padomniece struktūrpolitikas jautājumos Ilona Platonova sarunā Latvijas Televīzijas (LTV)raidījumā Labrīt, Latvija! atzina, ka joprojām aizbraucēju skaits ir lielāks, nekā

to cilvēku skaits, kas atgriežas no dzīves svešumā. Tendence gan vi-enlaikus esot pozitīva – atgriežas arvien vairāk cilvēku.Platonova sarunā atklāja, ka minis-trijas pārstāvji esot veikuši nejaušu aptauju skolās, kas liecina, ka mācību solos atgriežas bērni, kas ilgāku laiku dzīvojuši ārpus valsts.Tāpat aptaujāti arī uzņēmēji, kuri snieguši visnotaļ interesantus datus. Piemēram, uzņēmumos,

kuros ir 500 cilvēku kolektīvs, 10-15% strādājošo ir tādi, kas iepriekš strādājuši ārzemēs. Tas nozīmē, ka daļa, kas aizbrauca tā dēvētajos treknajos gados, ir atgriezušies dzimtenē.Savukārt uzņēmumi, kas paplašina savu darbību, neslēpj, ka tiek piesaistīts darbaspēks no Eiropas Savienības valstīm. Piemēram, ļoti strauji pieaug viesstrādnieku skaits no Bulgārijas, raksta Apollo.

Satraucas par bulgāru viesstrādnieku pieplūdumu


17 (194) 7. NOVEMbRIS 2012

Sandra bONDAREVSKA

27.oktobrī pavisam kopā tika sniegti 25 priekšnesumi un ikviens konkursa dalībnieks bija rūpīgi gatavojies savam iznācienam. Daudzi mūzikas skolas skolas “Ma-zais Letiņš” audzēkņi piedalījās gan kopējos, gan atsevišķi saga-tavotos priekšnesumus gan kā solisti, gan uzstājoties duetos, trio un kvartetos. Braši konkursam bija gatavojušies arī dalībnieki no Ņūrijas, Limerikas, Navanas, Don-egalas un Korkas. Mums patiesi ir daudz talantīgu bērnu un ir pilnīgi skaidrs, ka mums aug radoša jaunā paaudze.

Būtu netaisnīgi tagad kādu izcelt vairāk vai mazāk, jo katrs dalībnieks bija rūpīgi piestrādājis, gatavojot un slīpējot savu priekšnesumu. Daudz dzirdētais žūrijas atzinums, ka note-ikt labāko uzstāšanos bija grūti, šoreiz patiešām tika sacīts bez l i e k u ļ o š a n a s . Es pat teiktu – novērtēt labāko nebija iespējams. Un jo vairāk tāpēc, ka dalībnieku ve-cums tik dažāds. Jaunākajai - tikai divi gadi, bet

vecākajam tūlīt, tūlīt jau jāgatavojas vidusskolas izlaiduma eksāmeniem. Mazuļu centība un apņēmība un turpat blakus lieliskais uzvedums par nešpetno skolmeistarieni Ma-honijas jaunkundzi. Turklāt jaunieši

skatītājus un žūriju pārsteidza ne tikai ar labo sniegumu, bet arī asprātīgajiem pašu veidota-jiem sparaiga-jiem dialogiem, starppauzēs iz-mantojot pēdējā laika populāro hītu “Dipu, dapu

11

LATVIEŠI ĪRIJĀ

Konkurss pārliecināja, ka “Protu!”

Oktobra beigās ar Dublinas pilsētas domes atbalstu notika pirmais latviešu bērnu radošais konkurss “Protu? Protu!”. ja līdz šim bērniem bija iespēja rādīt savas pras-mes un talantus, uzstājoties ar solo dziesmām vai dzejas un prozas lasījumiem, kā, piemēram, konkursos “Cālis” vai “zvirbulis”, tad šoreiz Ingunas Grietiņas organizētais konkurss aptvēra itin visus radošos virzienus. Konkursa žūrija un skatītāji 27.oktobrī varēja baudīt arī dalībnieku instrumentu spēli, dejasprasmi, zīmējumus, rokdarbus un aktiermākslu. Pirmā konkursa norise un panākumi tās organizētājai un idejas au-torei Ingunai ir devuši ierosmi “Protu? Protu!” organizēt arī turpmāk.

Konkursa žūrija: Latvijas vēstniecības atašejs Rita Zālīte, LBĪ jauktā kora “eLVē” dziedātāji Maruta Kaire un Pēteris Kļaviņš, avīzes “Sveiks!” žurnāliste Sandra Bondarevska.

Galveno balvu ieguvēji – Limerikas bērnu tautas deju kolektīvs “Taurenītis” un dziesmas “Cālīši” izpildītāja Elisa Nissreen no Korkas līdz ar atzinības diplomiem tiek iekļauti arī nākamā gada Īrijas latviešu Kultūras dienu izpildītāju sarakstā.

Jaunos talantus apsveica arī latviešu ziņu portāls “Baltic – Ireland”. Piemiņas balvas labākajām stāstniecēm Renātei Dreima-nei un Anetei Bērziņai pasniedza portāla redaktore Laima Ozola un piekodināja, ka meitenēm jāgatavojas kļūt par “Baltic – Ireland” ziņu korespondentēm, jo viņu stāstījums bijis akurāt tik atbilstošs, ka laiks to likt lietā pa nopietnam.

Patiesi lielu darbu gatavojoties konkursam ieguldījuši gan vecāki, gan skolotājas: Inguna Grietiņa, Anita Šuplinska, Vineta Makšus, Ilze Kauliņa, Rasa Stonkus, Anita Litauniece, Gu-nita Mežule, Inga Zvirgzdiņa un Zane Lamberte. Te gan jāatzīmē, ka daudzi dalībnieki savus priekšnesumus bija sagatvojuši pilnīgi patstāvīgi. Piemēram, Toms un Kristens, kas vienlaicīgi spēlēja ğitāras un dziedāja grupas Train dzies-mu “Drive by”.

Konkursu vadīja bērniem jau pazīstamā un apsviedīgā Mikipele – Baiba Kalniņa.

Skolotāja Anita Šuplinska ar pašu gal-veno diplomu.

lācis nāk”. Lieliski! Konkursa noslēgumā rīkotāji bija saorganizējuši arī izsoli. Izsolāmie priekšmeti – pašu bērnu rokām darināti baloži, konkursa “Protu? Protu!” simbols. Tamborētus, izšūtus, līmētus un zīmētus dažādas krāsas un izmēra baložus izsolei bija sagatavojuši čaklie Limerikas bērnu un jauniešu centra skolēni. Daļa no izsolē iegūtajiem finansu līdzekļiem tika nodota labdarības akcijai “Šūpuļdziesmas Māriņai”.


17 (194) 7. NOVEMbRIS 2012

12

LATVIEŠI ĪRIJĀ

Konkursā skanēja arī populārā īru tautas dziesma “Molly Malone”. Soliste Agnese Kauliņa no Donegālas.

Aleksandra O’Regana konkursam atsūtītais roku darbs “Laiviņa”.

Paula Aploka izpilda Mārtiņa Freimaņa “Spārni un vējš”.

“Zilā pasaka” Anetes Bērziņas izpildījumā.

Elisa Nissreen no Korkas dzied V.Siliņa “Cālīši” un iegūst otru konkursa galveno balvu!

Bērnu deju kolektīva “Taurenītis” jaunākā grupa dejo “Maziņš esmu es”.

Renāte Dreimane un viņas lieliski stāstītā pasaka “Kā dēls sievu meklējis”.

Ņūrijas bērnu un jauniešu centra kvintets izpilda “Divi gaiļi”.

Mūzikas studijas - skolas “Mazais letiņs” trio, sakaņdarbs “Alleluja”. Angelina Pērkone no Korkas skaita Jāņa Poruka dzejoli “Tracis”.

Mūzikas studijas - skolas “Mazais letiņs” lielā septiņpadsmit bērnu grupa uzstājas dziedot un dejojot “Juku, Juku”, Ingunas Grietiņas apdarē.


17 (194) 7. NOVEMbRIS 2012 LATVIEŠI ĪRIJĀ

13

Evelīna Brinkmane un Ciara Ni Dubthaigh duetā dzied “Joka pēc – alfabēts”.

Rasa Roberta Šerbuka no Ņūrijas izpilda O.Rajeckas “Lāča miega dziesmu”.

Kristaps Mežulis no Korkas ne tikai palīdzēja Ērikai, bet uzstājās arī ar savu priekšnesumu.

Pirmoreiz uz skatuves Navanas jauniešu apvienība ar asprātīgo muzikālo skeču “Miss Mahony”.

Vismazākie konkursa dalībnieki. Divus gadus vecā Gabriēla Rudzīte un četrus gadus vecā Emma Vāciete dzied A.Žilinska “Kaķīt’s mans”.

Elza Ludbārža ar lielisko dzejas lasījumu. Rainis “Grāmata”.

Alekss Jēkabs Šneiders uzstājās gan ar dziesmu, gan deju. “Lielā zive”.

“Mana pasaule zīmējumos”, tāds bija mazās mākslinieces Ērikas O’Donohju priekšnesums. Viņai palīdz “asistents”

Kristaps Mežulis.

Dejo galvenās balvas ieguvēji - bērnu deju kolektīva „Taurenītis” vecākā grupa!

Mūzikas studijas - skolas “Mazais letiņs” meiteņu kvartets. Ulda Marhilēviča dziesma “Iedomājies”.

Laura Emīlija Makare lieliski tika galā ar visai sarežğīto Imanta Kalniņa “Smilšu rausi”.Evita Makšus no Ņūrijas sniedza veselus divus priekšnesumus. Artūra Banjamina”Silent and soft and slow descends the snow” un M.Brauna “Veltījums”.

Toms Ludbāržs un Kristens Gailāns ar grupas “Train” dziesmu “Drive by”. Malači puikas!

Foto: Igors Ažgiņš un baltic-ireland.ieLiels paldies portālam baltic-ireland.ie par atļauju izmantot savu fotogrāfiju.


17 (194) 7. NOVEMbRIS 2012

Latvijas Kultūras Ministres pateicības vēstule korim “eLVē” un tā diriģentei

14

LATVIEŠI ĪRIJĀ

29. oktobrī sekmīgi noritējis vēl viens vēstniecības izbraukums ar mobilo pasu darbstaciju Korkā. Latvijas vēstniecība kopumā pieņēma 25 pasu un ID karšu pieteikumus. Tāpat tika sniegti arī citi konsulāri pakalpojumi: pieņemti 14 paziņojumi par dzīvesvietu ārvalstī, trīs bērni reģistrēti Latvi-jas pilsonībā, pieņemts paziņojums par laulību, izprasītas izziņas no Latvijas to tālākai iesniegšanai Īrijas institūcijās, kā arī sniegtas konsultācijas konsulārajos jautājumos.Vēstniecība izsaka pateicību Latviešu sabiedrības Korkā pārstāvei Anitai Litauniecei par atsaucību un sniegto atbalstu telpu nodrošināšanā un apmeklētāju pieraksta koordinēšanā. Vēstniecība arī pateicas tautiešiem par atsaucību un aktivitāti, izmantojot ārpus vēstniecības sniegtos pakalpojumus.Nākamais izbraukums notiks 25. novembrī Portlīšā (Portlaoise), TREO NUA Resource Centre, Knock-may, Portlaoise, Co. Laois, no plkst. 11.00 līdz 16.30.Latvijas valstspiederīgie ir aicināti līdz 12. no-vembrim pieteikties pasu/eID karšu pieteikumu noformēšanai, izmantojot mobilo pasu darbstaciju, pie Latviešu biedrības Īrijā reģionālā centra pārstāves - koordinatores Initas Dannes, zvanot pa tālruni 087 328 1036 vai rakstot uz e-pastu [email protected]. Pēc pieteikšanās pie koordinatora ne vēlāk kā līdz 16. novembrim vēstniecībai jānosūta personas dati un dokumentu formēšanai nepieciešamā informācija. Pases un/vai eID kartes pieteikuma iesniegšana nebūs iespējama bez iepriekšēja pieraksta.Citi konsulārie pakalpojumi ierobežotā apjomā būs pieejami bez iepriekšēja pieraksta. Par papildus pieejamajiem konsulārajiem pakalpojumiem lūdzam konsultēties ar vēstniecību pa e-pastu [email protected] vai zvanot pa tālruni 1 478 0156 vai 01 478 0161.Informācija par nākamajiem izbraukumiem, nepieciešamajiem dokumentiem un pakalpojumu samaksu pieejama vēstniecības mājaslapā www.latvija.ie.

Vēstniecība noslēgusi pasu/eID karšu pieteikumu

pieņemšanu Korkā un 25. novembrī turpinās mobilās pasu darbstacijas

izbraukumu Portlīšā

Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūra š.g. 8.novembrī Dublinā

organizē tirdzniecības misiju Latvijas medicīnas pakalpojumu sniedzējiem,

kuras laikā tie tiks iepazīstināti ar Īrijas veselības sektora tirgus niansēm – veselības apdrošināšanu, kvalitātes

standartiem, privāto un publisko veselības aprūpi, kā arī tiksies ar

iespējamiem sadarbības partneriem, kas varētu tiem palīdzēt piesaistīt pa-

cientus no Īrijas.

Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai un it īpaši 2008.gada Šengenas zonas līgumam, kurš ir valstīm ir padarījis ceļošanu starp ES maksimāli vienkāršu, Latvijas ārstniecības iestādēm ir radījusi lielisku iespēju piedāvāt savus pakalpo-jumus arī ārvalstu pacientiem. Pēdējos gados gan vairākas privātās klīnikas, gan specializēti konsultāciju biroji, gan klīniku apvienības ir mērķtiecīgi strādājušas pie ārvalstu pacientu klientu piesaistes, kā rezultātā to ārvalstu pacien-tu skaits ir sācis strauji augt. Latvijas Tūrisma Attīstības valsts aģentūra (TAVA) ir izveidojusi video, lai reklamētu Latvijas medicīnas pakalpojumus, kuru var noskatīties šeit.Kopumā tirdzniecības misijā no Latvijas plāno piedalīties 9 ar medicīnas pakalpojumu sniegšanu saistīti uzņēmumi, klīnikas –

• I. Vasaraudzes privātklīnikawww.vasaraudze.lv, • Zaržecka Privātprakse www.plasticsurgery.lv • Ludza Distric Hospital www.ludzhospital.lv • Medicīnas Tūrisma Centrs www.balticcare.eu • Dr. Solomotin Eye Centre www.eyecentrelv.com • Inovatīvo Tehnoloģiju aģentūra www.itagentura.lv • Latvian American Eye Centre www.laac.lv • The Center of Plastic and Reconstructive Microsurgery / www.plastic-surgery.lv • Meeting Tour Travel & Spa www.meetingtour.lv

LIAA Pārstāvniecība aicina atsaukties ikvienu, kas ir ieinteresēts dalīties ar saviem biznesa kontaktiem, kas strādā medicīnas tūrisma jomā Īrijas tirgū, rakstot uz e-pastu: [email protected] vai zvanot uz LIAA biroju Londonā, tālr. 00 44 2072298173.


17 (194) 7. NOVEMbRIS 2012

Arī auksti kūpināti gaļas izstrādājumi.ja pirksiet vairāk kā 8 kg – piegāde mājās

bez maksas!

Tel.: 0852427986 [email protected]

Svaiga gaļa:Maltā cūkgaļa, kg - 3.30 €Cūkas mugura, kg - 5.00 €Cūkas karbonāde, kg - 4.30 €Cūkas sāna gabals, kg - 3.80 €Cūkas ribiņas, kg - 4.40 €Cūkas kauli, kg - 1.50 €

Cūkgaļas šašliks ar majonēzi, kg - 6.00 €Maltā liellopa gaļa, kg - 5.50 €Liellopa gaļa, kg - 8.50 €Vistas krūtiņa, kg - 5.70 €Vistas spārniņi, kg - 2.90 €Vistas ceturtdaļa, kg - 2.50 €

Svaigi gurķīši!

O’Brien & Associates Solicitors Juridiskie pakalpojumi un

advokāta konsultācijas:

Advokāta kontakttelefoni:Kieran O’Brien Mob: 086 151 6054 Tel: 061 446 980Regīna Žukauskaite Mob: 085 198 0338• 1st Floor, Mill House, Henry Street, Limerick• Scanlons Lane, Market square, Newcastle West, Co.LimerickEmail: [email protected]

- Kaitējums personai un ārstu kļūdas- Ceļu satiksmes pārkāpumi (autovadītāja tiesību zaudēšana utml.)- Strīdi ar apdrošināšanas kompānijām- Darba tiesības (darba strīdi starp darba devēju un ņēmēju, darba algas parādi un citas izmaksas, nelikumīga atlaišana no darba utml.)- Civiltiesības un sociālie pabalsti (apelācijas)- Imigrācijas likumdošana

Auto noma Latvijā. www.a2a.lv Tel.: 0037129530176

Kravu pārvadājumi no Īrijas uz Latviju un no Latvijas uz Īriju, sūtījumus nogādāju tieši adresātam. Zvaniet: Latvijā +371 28 335 239 vai Īrijā 085 7366 241, 086 7249 243 CENAS: 1.50 un 1.70 par kg... (sīkāk varat uzzināt arī, rakstot uz manu profilu “Draugos”, Pēteris Rudzājs)

Regulāras paku un sūtījumu piegādes no/uz Īriju, Ziemeļīriju, Angliju, Latviju. Sūtījumus nogādājam no adreses uz adresi. Pakalpojumu piedāvā un izpildi garantē Baltic Delivery Service (Reg Nr 389409, nodokļu maksāšanas Nr 2567938V).Telefons IRL: +353 860 324 191Telefons LV: +371 203 138 82E pasts: bds.pārvadā[email protected]

EUtransport piedāvā: 20.10.12. IRL – LV 31.10.12. LV - IRL 10.11.12. IRL – LV 21.11.12. LV - IRL Lētākie kurjera pakalpojumi Eiropā, Īrija-LV(visi reģioni), UK un citām vietām. T:+37126776151, +37163323765 T:+353(0)863548185, +353(0)858312244 Mantas, pakas, pārtika, sadzīves tehni-ka - virzienā no LV tikai par 1 Ls/kg. Mājdzīvnieki (suns, kaķis) - 210 Ls. www.eutransport.lv

Foto gleznas! Orģināla un interesanta dāvana būs savā ziņā arī unikāla, no fotogrāfijas - bilde. Tel.: 086 075 74 20 www.vasilevica.com

KOMERCSLUDInĀJUMI

15

Datortehnikas remonts:Programmatūras uzstādīšana /labošana un hardware remonts.Palīdzība mājas interneta uzstādīšanā/ konfigurēšanā un konsultācijas.Dublinā vai tās tuvumā.Kārlis 0877744023

Strādāju datoru un fototehnikas veikalā Svordā (www.harveynorman.ie). Konsultācijas, atlaides, piegāde. Runāju angliski, krieviski, latviski, po-liski. Ruslans. Теl.: 086 666 66 68

Zīlēju ar TARO kārtīm, kodēju pret smēķēšanu, hipnoze, psihologa pak-alpojumi, atbrīvošu no bailēm, stresa, trauksmes sajūtas, psihologs Aura. Tel.: 085 762 69 22

Pārdošanā: Cūkas kakls - 4.50e/kg, Cūkas karbonāde - 5.30 e/kg, Cūkas ribiņas - 4.30 e/kg, Cūkas maltā gaļa - 3.90 e/kg, Vistas fileja - 6.50 e/kg, Vistas šķiņķīši - 2.30 e/kg, Mājas desiņas - 6 e/kg, Šašliks - 6.00 e/kg, Saldētas zivis - 5.50 e/kg, Olas, M, 30 gb. - 4.25e PIEGāDE bEz MAKSAS!!! Tel.: 085 170 72 72

ADVOKĀTS087 618 5522

9.00 – 17.00 pirmdiena –piektdiena Pirmā konsultācija par brīvu

• traumas, iegūtas CSN rezultātā; • traumas, saistītas ar darba pienākumu pildīšanu;• traumas, iegūtas sabiedriskās vietās;• ārstu nolaidība;• naturalizācija;• uzņēmējdarbība

Saistībā ar pirmajiem 4 punktiem – advokātam nav tiesību ņemt honorāru procentu veidā no naudas summas, kuru klients ir ieguvis kā materiālo atlīdzību.

Maguire McClafferty Solicitors Advokāti • Notārs • Apstiprinājumi/Apostils

8 Ontario Terrace, Portobello Bridge, Dublin 6 Tel: 49 100 10, Fax: 49 100 11, e-mal: [email protected].

Моb: 087 618 5522 krievu valodā runājošajiemTulka pakalpojumus ( krievu, lietuviešu)

kompānija nodrošina bez maksas

Pārvadājumi“No durvīm līdz durvīm”

Piegāde 6-7 dienas. No 1 Еuro/кgĪrija-anglija-Lietuva-Latvija

00353 860469396 (Īrija) 00371 25453182 (Latvija)

Komerckravu pārvadājumi 00353 867813400 (Īrija)www.disalservices.com

Reklāmas ievietošana avīzē “Sveiks!”,

Теl.: +353 1 874 00 04E pasts:

[email protected]

Tel.: +370 60982484 - Lietuva +353 851548366 – Īrija

Steidzami nogādājam kravas (sūtījumi, mēbeles, velosipēdi uc.)

Īrija – Lietuva – LatvijaCena, sākot no 1 EUR par kilogramu.

Griešana, krāsošana, frizūras, manikīrs, pedikīrs, vaksācija, uzacu korekcija utt.

ārstnieciskās masāžas:- ajūrvēdas (Sambahan) pilna ķermeņa masāža;- indiešu galvas (čampi);- iedarbība uz marmas punktiem (Marma Chikitsa);- kāju pēdu masāža (Thai Foot Re-flexology Massage).tel.086 4022597 (angliski), 086 2057098 (latviski, krieviski, angliski)

Makšķernieku klubs Īrijā „go&catch“

www.goandcatch.com


17 (194) 7. NOVEMbRIS 2012

16

REKLĀMA

vislielākā kino krievu valodā izvēle

dublinas centrā, O,Connell Street 55,

4.stāvā!

Sakarā ar izdevniecības “World Media Distribution” paplašināšanos aicinām

darbā:• Pārdošanas un izplatīšanas menedžeri. Darbs ar vairum un mazumtirgotājiem,

piegāžu dokumentācijas kārtošana, izde-vumu marketings, maksātāju finanšu

dokumentācijas uzskaite; • Reklāmas laukumu, drukāto mediju un

interneta reklāmas pārdošanas menedžeri, sociālo un tīkla mediju PR speciālistu;

• Žurnālistus, rakstu autorus, blogerus, fotogrāfus, redaktorus, drukāto un elektroni-

sko mediju korektorus;• Dizainerus – grafiķus ar pieredzi

izdevniecības darbā.• Interneta vietņu izstrādes, uzlabošanas un

optimizācijas speciālistus. • Redakcijas atbildīgo sekretāru.

• Autovadītāju ar personīgo automašīnu darbam ar drukātajiem preses izdevumiem.

Pilns un daļējs darba laiks.Nepieciešama pieredze un profesionālas

iemaņas. Obligāta prasība – labas angļu un krievu valodas zināšanas, priekšroka tiem,

kas pārvalda arī lietuviešu, latviešu un poļu valodas.

CV sūtīt E pastā uz: [email protected]

BEZMAKSAS SLUDiNāJUMA KUPONSIepazīšanās

Īrēju/Izīrēju

Meklēju darbu

Pērku/Pārdodu

Piedāvāju darbu

Citi

Sludinājuma teksts _______________________________________

_______________________________________________________

_______________________________________________________

_______________________________________________________

_______________________________________________________

_______________________________________________________

_______________________________________________________

_______________________________________________________

_______________________________________________________

_______________________________________________________

Telefons ________________________________________________

E-pasts _________________________________________________

Adrese _________________________________________________

Aizpildītu kuponu nosūtiet 55 O’Connell Str. Low., Dublin 1,”Sveiks!”


17 (194) 7. NOVEMbRIS 2012

PēRKU / PĀRDODU

AUTOMAŠĪNAS

Pārdodu busu (kravas) Ford Tranzit 1999.gads, 2,5 diesel, iet kā jauns, bez problēmām var vest 2 tonnas, regulāri veikts serviss, tikko samaksāts TAX uz 3 mēnešiem. Tel.: 086 894 64 05

NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS

IZĪRēJU

Divvietīga istaba pārim divistabu mājā Dublinas centrā, Smitfildā. Internets, Luas. Cena 450 eiro mēnesī (billi iekļauti). Теl.: +353 85 747 2039, +353 87 162 4564

Izīrē istabu vienam cilvēkam siltā 3 bedroom mājā, klusā vietā. Labi kaimiņi. Ir internets, tuvu Main Street, Autobusi 41c, Urbus, Swords Express. Applewood, Swords. 270e + bills+ 270e depozīts. Tel.: 086 212 28 47

Izīrēju double istabu D15 Blandchardstown, sievietei. Netālu no Shopping Centre, laba autobusu satiksme. Tel. : 353871374817

Izīrē dubulto istabu vienam Lucanā. 5 min līdz Spar, Lidl, 2 min līdz autobusa pieturai, 280e mēnesī+bili+120e depozīts. Tel.: 353879524794

Izīrē istabas Swords Manor pie Spar, double 300 e, single 250e, lielā mājā. Tel.: 353857252128

Izīrē single istabu Santry, Dublin 9. Kluss, mierīgs rajons, mājā dzīvo trīs cilvēki, internets, satelīta TV. Runāt krieviski. Tel.: 0857438605

Double room 3 guļamistabu mājā, Clondalkin Village, blakus Dunne Stores. 350 euro+bills. Mājā dzīvo 2 cilvēki . Vēlams sievietei. Tel.: 353862005509

Izīrēju dubultistabu ar dušu par saprātīgu cenu Celbridge, klusā un mierīgā mājā. Tel.: 085 152 12 47

Izīrējama 3 bed māja, Blanchardstown,750 euro par mēnesī. Tel.: 085 713 19 38;

Izīrē lielu istabu vienam cilvēkam, jaunā, siltā mājā, ļoti klusā vietā, netālu parks, līdz veikaliem un auto stāvvietai - 5 minūtes. Blanchardstown - Hartstown. Tel.: 085 844 88 59

ĪRēJU

Sieviete no Latvijas vēlas īrēt istabu ar dušu klusā mājā Clondalkin. Tel.: 353877496256

Strādājošs 50 gadus vecs vīrietis meklē dzīvokli vai studiju pilsētas centrā, Dublin 1. Tel.: 087 754 22 47

DARBS

AIcINA DARBĀ

Meklēju auklīti 2 mazuļiem, Stillorgan. 2 di-enas, otrdienā un piektdienā - 140 euro. Tel. : 353861758966

Vajadzīgi atbildīgi fasādnieki ar pieredzi. Darbs Anglijā, Birmingemā. Samaksa katru piektdienu par padarīto darbu. Nepieciešams Safe Pass. Tel.: 353874141805 Meklēju auklīti 2 gadus vecam zēnam un 6 gadus vecu zēnu aizvest un atvest no skolas. Lukanā. Tel.: 0857197123

MEKLēJU DARBU

Elektrogāzes metinātājs ar 25 gadu pieredzi (2 gadi Īrijā) meklē darbu. Varu arī remontēt automašīnu ritošo daļu, ir iemaņas elektriķa un krāsotāja darbā. Ir Īrijas (pilnās) autovadītāja tiesības. Būšu pateicīgs par jebkādu darbu. Tel.: 0894174485

Sieviete, 35 g., meklē darbu brīvdienās, pieredze Īrijā 7 gadi. IR pieredze: barman, house cleaner, warehouse general operative, hotel manager. Runāju angļu, poļu, krievu, latviešu, spāņu val. Tel.:0858445453

Labprāt pieskatīšu jūsu mazuli pie sevis mājās. Mums ir liels un saulains dzīvoklis Tallaght, blakus Square un veikalu kompleksam. Man pašai mājās ir 6 gadus vecs bērns. Tel.: 086 076 49 16

Sieviete, 48 gadi, meklē darbu. Runāju tikai latviešu un krievu valodā. Rakstiet: [email protected]

Pieskatu bērnus par 4 eiro stundā savā mājā Dublin 8, Reuben St. Man ir psihologa izglītība. Tel.: 083 353 95 55

Meklēju darbu Dublinā. Pieskatīšu jūsu bērnus, sākot no zīdaiņa vecuma, varu iemācīt lasīt un rakstīt. Ir darba pieredze strādājot viesnīcā, restorānā, veikalā. Tel.:087 061 59 99

IEPAZĪŠANĀSDāMAS

Iepazīšos ar vīrieti (40-45 gadi) jautrai laika pavadīšanai, varbūt laika gaitā nopietnākām attiecībām. Esmu no Carlow. Zvanīt vakaros. Nerunāju angliski. Tel.: 0894555574

Meklēju jaunu, jautru puisi nenopietnām attiecībām. Esmu 20 gadus veca, ar pozitīvu skatu uz dzīvi. Strādājoša meitene. Zvanīt vai rakstīt vakaros angliski vai latviski. Tel.: 0894502755

Vēlos iepazīties ar latviski runājošu vīrieti no 35 līdz 40 gadiem brīvā laika pavadīšanai. Esmu no Carlow. Tel.: 0871617747

Ne vairs slaida un jauna, toties sirsnīga latvie-te no Īrijas dienvidiem iepazīsies ar strādājošu vīrieti, kas ir izaudzinājis bērnus un ar godu šķīries no sievas. Tel.: 086 056 59 10

KUNGI

GOOD LIMERICK MAN, WLTM BALTIC LADY IN LIMERICK AREA FOR ROMANCE. TEXT TO PAUL: 087-2264649.

Iepazīšos ar jauku sievieti no Limerikas vai Korkas pusītes. Man 40 gadu. Sūtiet lūdzu sms 0863099704

Brīvs vīrietis (36) bez kaitīgiem ieradumiem iepazīsies ar brīvu meiteni. Tel. 0857787801.

17

SLUDInĀJUMI

www.sveiks.ie

Ja jūs interesē reklāmas ievietošana

avīzē “Sveiks!”, zvaniet:

Теl.: +353 1 874 00 04E pasts:

[email protected]Аdrese: 55 O’Connell Street

Lower, Dublin 1.

Sludinājums tiks publicēts trīs reizes

Kā publicēt savu sludinājumuPirms sludinājuma teksta īsziņā rakstiet LAT, tad atstājiet vienu brīvu vietu un tālāk rakstiet pašu sludinājumu ar latīņu (angļu) burtiem bez garumzīmēm un mīkstinājuma zīmēm. Piemēram: LAT Iziresu istabu Dublina.

Īsziņu no mobilā telefona sūtiet uz īso numuru 57051 – Īrijā un 89166 – Lielbritānijā.Kad jūsu sludinājums nonāks serverī, jūs saņemsiet atbildes īsziņu „Thank you we will process your request“. Tas būs jūsu “čeks” publikācijai, saglabājiet to! Uzmanību! Sakarā ar tehniska rakstura problēmām, kas atkarīgas no šī pakalpojuma sniedzēja, O2 tīkla klienti reizēm šo atbildes īsziņu var nesaņemt.Visi sludinājumi, kas atsūtīti līdz iepriekšējās nedēļas ceturt-dienai tiks ievietoti tekošajā avīzes numurā.

Ja sludinājumā nebūs norādīts telefona numurs, uz kuru jums zvanīt, tad avīzē tiks publicēts numurs, no kura atsūtīta īsziņa. Sludinājumus, kas uzrakstīti angļu valodā, netulkojam, tie avīzē parādīsies angliski. Sludinājumus, kas tiks atsūtīti krieviski vai lietu-viski, pārtulkosim latviski un pierakstīsim “lūdzu sazināties krieviski/lietuviski”.Sludinājumi, kuru teksts būs pretrunā ar Īrijas likumdošanu, publicēti netiks. Piemēram: Tirgoju cigaretes, viagru vai ieročus un tamlīdzīgi.Komercsludinājumi, kas būs atsūtīti ar īsziņas palīdzību, netiek

publicēti un izdevumi netiek atpakaļ izmaksāti. Komercsludinājumi ir, piemēram, veicu masāžu, kravu pārvadājumus un tamlīdzīgi. Komercsludinājuma ievietošanai jāizmanto kupons, kas publicēts mūsu avīzē vai jāzvana pa tel.: +35318740004, lai vienotos.

Pakalpojumu sniedz www.modeva.com

Maksimālais zīmju skaits – 160.Sludinājuma maksa – 2 еiro

ja vēlaties, lai jūsu sludinājumu ievieto arī krievu un lietuviešu avīzēs,

tad pirms teksta LAT vietā rakstiet GAz - krievu avīzei un LIT - lietuviešu avīzei.

Nenopirki jauno Sveiks! numuru? Apskati mūs elektroniskajā versijā

http://issuu.com/Sveiks


17 (194) 7. NOVEMbRIS 2012

18

Krustvārdu mīkla

- Tu lieto alkoholu?- Ja tas ir jautājums, tad nē, bet, ja piedāvājums, - jā!

•••- Aizsūtīju savējo pakaļ kartupeļiem bet viņu notrieca auto.- Ak šausmas, un ko tagad darīsi?- Nez, laikam gatavošu rīsus.

•••- Kāda ir jūsu dzimtā valoda?- Tas kā?- Nu kādu valodu esat mācījies no pašas bērnības?- Basic.- Nē, nu īsto…- Āāā, nu tad C++

•••Nesen dzirdēju šādu satraucošu ziņu: Microsoft un Linux grasās apvi-

enoties, iedomājieties firmu kopīgo logo – pingvīns izkrīt pa logu!•••

- Janka, vai elektrisko urbi nevari aizdot?- Nevaru, urbis man pašam visu dienu būs vajadzīgs!- Ļoti labi! Tad jau tu vari man uz visu dienu aizdot savu spiningu!

•••Tiesas sēde. Apsūdzētais: - Man ļoti žēl, tiesneša kungs! Es patiešām stāvēju uz ceļiem šosejas vidū, bet tas taču nepierāda, ka biju piedzēries!- Bet kā jūs izskaidrosiet to, ka mēģinājāt sarullēt un iemest mašīnā balto ceļa sadalošo joslu?

•••- Mārtiņ, skaties, kāda meitene! Gurni – vo, krūtis – uh!!!- Uldi, nomierinies, tev brilles ir +10!

•••

- Ko jūsu roka dara manā kabatā?- Meklē sērkociņus.- Varējāt jau paprasīt!- Es esmu kautrīgs.

•••Šveice varētu ērti iekārtoties Latvijas teritorijā, bet negrib.

•••Visi neizgulējušies cilvēki nākamajā dzīvē noteikti pārvēršas par kaķiem.

•••Ja vecenītes pie mājas sēž klusu, pārbaudiet viņām pulsu.

•••Lielisks rīts ir nevis tad, kad skaistajā saullēktā čivina nosalušas un izsalkušas zīlītes, bet tad, kad tu pamosties, izstaipies, pasmaidi, pa-griezies uz otriem sāniem un atkal saldi aizmiedz.

Līmeniski. 1.Gadalaiks. 2.Tupenis. 10.Peidžeris. 12.Liesma.1 3.Ass ēdiens. 14.Bagāža. 15. Magnija hidrosilikāts (pulveris), kas ir viena no baltākajām zināmajām dabiskajām vielām. 16.Preces iesaiņojuma trauks. 18.Intervāls. 19.Materiālu gabaliņi caurumu noslēpšanai. 21.Vingrojumi organisma spēcināšanai un norūdīšanai. 23.Ķivere. 24.Sirseņa cits nosaukums. 25.Likvidējams. 27.Tāds,kas nav truls. 29. Stāsts par gandrīz neiespējamiem un neticamiem notikumiem un parādībām. 31.Kakako pupiņu pārstrādes produkts (dsk) ar piedevām. 34.Ūdens nogludināti akmeņi. 35.Atmiņu klade. 37.Atvadas. 38.Vecmāmiņas. 39.Plaši, mājīgi. 41.Klostera priekšnieks. 42.Spēcīgi līt. 45.Pagaidu iedzīvotājs. 48.Galda piederums. 49.Savdabīga. Atšķirīga. 51.Attīstība. 52.Palīgā sauciens. 53.Epiderma.

Stateniski. 1.Rudzu maize. 2.Vēstījums par svarīgiem notikumiem kādas tautas dzīvē. 3.Lēkmjveida sāpes sirds apvidū. 4.Drupatas. 5.No agaves gatavots alkoholiskais dzēriens. 6.Pārmērīgi sīkumains. 7.Attēli. 8.Daļa no vesela. 9.Sacensību spēles daļa. 11.Tehnika (dsk) graudu iegūšanai. 17.Baleta nosaukums, kas veidots pēc ievērojamā krievu komponista Pētera Čaikovska(1840-1893) radītās mūzikas. 20.Cilvēks, kas visur saskata tikai slikto, ļauno. 22.Ārpuszemes civilizācijas pārstāvji. 26.Tāds, kas nav pastāvīgs kāda uzņēmuma vai iestādes darbinieks. 28.Lirisks dzejolis. 30.Uzartas vietas, platības. 32.Artilērijas ierocis. 33.Kaut kas neikdienišķs, neparasts, piem., vieta, lieta. 36.Pūšamais mūzikas instruments(dsk). 40.Ailēs sakārtotu datu kopums. 43.Intelekts. Apziņa. 44.Saimniecība. 46.Sīks zirnekļveidīgo klases dzīvnieks, kas parazitē uz augiem vai dzīvniekiem, vai cilvēkiem. 47.Necils.Mazs. 50.Trūkst.Nebūt.Autore: Venēra Vilovska

LA

BIR

INT

S

SU

DOK

UVAĻASBRĪŽIEM


17 (194) 7. NOVEMbRIS 2012

19

VAR nODERĒT

1. Neejiet nevienas mācības, te-orijas vai ideoloģijas pavadā un nepielūdziet tās. Visas uzskatu sistēmas ir vadīšanas līdzeklis; tās nav absolūta patiesība.

2. Nedomājiet, ka zināšanas, ku-ras jums šobrīd ir, būtu nemainīga un absolūta patiesība. Neesiet aizspriedumains un nepieķerieties pašreizējiem uzskatiem. Apgūstiet un izkopiet spēju nepieķerties kādiem uzskatiem, lai jūs arvien būtu gatavs pieņemt citu cilvēku uzskatus. Patiesība ir rodama dzīvē, nevis tikai konceptuālās zināšanās. Esiet gatavs mācīties visu mūžu un nemitīgi aplūkot realitāti sevī un pasaulē.

3. Ar savu autoritāti, draud-iem, naudu, propagandu vai pat izglītošanu nekad nespiediet citus cilvēkus, arī bērnus, pieņemt jūsu uzskatus. Centieties līdzcietīgā dialogā citiem palīdzēt.

4. Nevairieties nonākt saskarsmē ar ciešanām un nepieveriet acis to priekšā. Nezaudējiet apziņu, ka visā

pasaulē pastāv ciešanas. Centieties nonākt saskarsmē ar cilvēkiem, kuri izjūt ciešanas, - gan personīgi sazi-noties, gan tos apciemojot ar iztēles palīdzību, tādējādi atmodinot sevi un citus, lai ieraudzītu globālas ciešanas.

5. Nerausiet bagātību, kamēr citi cilvēki mirst badā. Neizvirziet par dzīves mērķi slavu, peļņu, bagātību vai izpriecas. Dzīvojiet vienkārši un veltiet savu laiku, enerģiju un materiālos resursus tiem, kam tas ir nepieciešams.

6. Nekultivējiet sevī dusmas un naidu. Iemācieties izprast un pārveidot dusmas, kamēr tās jūsu apziņā vēl ir tikai iedīgļos. Tiklīdz rodas dusmas vai naids, pievērsieties elpošanas vingrinājumiem, lai saskatītu un saprastu dusmu un naida dabu, kā arī cilvēku, kurš izraisījis jūsos šīs izjūtas.

7. Nepazūdiet un neizkliedējiet sevi apkārt esošajā. Atgriezieties pie tā, kas notiek šai brīdī. Esiet saskarsmē ar brīnumaino, spirdzinošo un

dziedinošo, kas mīt jūsos un ap jums. Attīstiet sevī prieku, mieru un sapratni, lai veicinātu pārveidošanas darbu savas apziņas dzīlēs.

8. Neizrunājiet vārdus, kas var radīt nesaskaņas vai šķelt sabiedrību. Pielieciet visas pūles, lai atrisinātu visus, pat vismazākos, konfliktus un nodibinātu mieru.

9. Nemelojiet savu interešu vārdā, nedz arī tādēļ, lai ietekmētu citus. Neizrunājiet vārdus, par kuru pa-tiesumu neesat īsti drošs. Neko nekritizējiet un nenosodiet, ja par to neesat pārliecināts. Vienmēr runājiet patiesi un konstruktīvi. Atrodiet sevī drosmi runāt par netaisnību arī tad, ja tādējādi jūs varētu radīt draudus savai drošībai.

10. Neizmantojiet reliģisko ko-pienu savu mērķu sasniegšanai vai peļņas ieguvei un nepārvērtiet savu reliģisko kopienu par politisko partiju. Reliģiskajai kopienai noteikti jāvēršas pret apspiešanu un netaisnību un jācenšas mainīt situāciju bez iesaistīšanās partizānu cīņās.

11. Nestrādājiet uzņēmumā, kas nodara ļaunu cilvēkiem un dabai. Neieguldiet naudu uzņēmumos, kuri citiem laupa iespēju dzīvot. Izvēlieties tādu darbu, kurā varat īstenot savu līdzcietības ideālu.

12. Nenogaliniet! Neļaujiet cit-iem nogalināt. Meklējiet jebkurus iespējamos līdzekļus, lai aizsargātu dzīvību un novērstu karu.

13. Neiekārojiet neko, kas pieder citiem. Cieniet citu cilvēku īpašumu, taču aizkavējiet to, kas savu bagātību gūst no citu dzīvo būtņu ciešanām.

14. Nedariet pāri savam ķermenim. Iemācieties izturēties pret to ar cieņu. Neuztveriet savu ķermeni tikai kā instrumentu. Saglabājiet dzīvības enerģiju. Seksuālai tuvībai nevajadzētu būt bez mīlestības un uzticēšanās. Lai saglabātu citu cilvēku laimi, cieniet viņu tiesības. Pilnībā apzinieties savu atbildību par jaunas dzīvības laišanu šajā saulē. Meditējiet par pasauli, kurā ienāk arvien jaunas dzīvības.

Mīlestība darbos jeb 14 eksistences kārtības priekšraksti

Parasti saka, ka dzīve ir īsa, bet es to atrodu par pietiekami garu cilvēku labumam. Ir tik daudz īpatņu, kuri sūdzas par dzīves īslaicību, bet neskatoties uz to, trīs ceturtdaļas savas dzīves laika pavada garlaikojoties.

Teofrasts Paracelzs

90 minūtes ilgas šausmu filmas noskatīšanās sadedzina līdz pat 113 kalorijām, kas atbilst nelie-lam šokolādes batoniņam, liecina jauns pētījums.

Vestminsteres universitātes eksperimentā tika aprēķināts, cik kalorijas desmit dažādi cilvēki pazaudēja, skatoties slavenākās šausmu filmas. Zinātnieki mērīja eksperimenta dalībnieku sirdsdarbību, skābekļa patēriņu un ogļskābās gāzes izdalīšanu.Pētījumā noskaidrots, ka šausmu filmu skatīšanās laikā par trešdaļu palielinās kaloriju patērēšanas temps.Saraksta pirmajā vietā ierindojās 1980.gada psiholoģiskais trilleris «The Shining», kas skatītājiem palīdzēja sadedzināt vidēji 184 kalorijas.Otrajā vietā iekļuva 1975.gada filma «Jaws» par haizivs uzbru-kumu ar 161 kaloriju, savukārt pirmo trijnieku noslēdza kulta šausmu filma «The Exorcist» ar 158 kalorijām.Pētījumā atklājās, ka ainas, kas liek skatītājiem salekties no bailēm, sadedzina kalorijas visātrāk, jo liek paātrināties sirdsdarbībai.«Katra no desmit rādītajām filmām

lika paātrināties skatītāju pul-sam un sirdsdarbībai,» norādīja Vestminsteras universitātes pētnieks Ričards Makenzijs. «Kad pulss paātrinās un asinis caur ķermeni sāk plūst ātrāk, izdalās adrenalīns.»«Spēcīgu stresa uzliesmojumu rezultātā saražotais adrenalīns pazemina apetīti, paaugstina vielmaiņas intensitāti un rezultātā sadedzina vairāk kaloriju,» viņš skaidroja.

Jauna diēta - šausmu filmas Nav nekāds noslēpums, ka bieži vien pusmūža un senioru vecuma latviešiem Īrijā pietrūkst sabiedrības, kurā skanētu latviešu valoda un kur varētu parunāties ar sava gadagājuma cilvēkiem. Arī pilnībā nepārzinātā angļu valoda bieži vien ir šķērslis, lai līdz galam izprastu Īrijas sociālās sistēmas smalkumus, bieži gribētos kādam pajautāt kompjūter-knifus, bet īsti nav kam. Uznāk arī vēlme tāpat vien padalīties ar pieredzi rokdarbos vai ar kāda latviska garduma pagatavošanas recepti, pastāstīt par tikko izlasītu labu grāmatu, vai gluži otrādi – uzklausīt, kādi jaunumi latviešu sabiedrībā plānojas tuvākajā laikā.

Tieši tāpēc, lai svešā valstī nebūtu jājūtas vientuļi un lai jauki pavadītu laiku latviešu sabiedrībā, laipni aicināti uz

Lantern House, 17 Synge Street, Dublin 8 svētdienās, pulksten 15.00.

OLU GROKS 6 olu dzeltenumus kuļ 30 minūtes ar 200g cukura. Tad uzvāra 1 tējas glāzi ūdens, pielej klāt 1 alus glāzi ruma vai konjaka. Uz uguns piejauc olu masu un stipri kuļ. Pasniedz punša glāzēs.

- Tēt, kad mūsu opītis piedzima?- Par opīti nepiedzimst, par opīti kļūst.- Un kad mūsu opītis kļuva par opīti?- Tajā dienā, kad tu piedzimi.- Tad jau opītim ir tikpat gadu, cik man?

MājāS PAGATAVOjAMAS PRETKLEPUS zāLES Nepieciešams: 1/4 tējkarotes sarkano piparu 1/4 tējkarotes ingvera 1 ēdamkarote ābolu etiķa 2 ēdamkarotes ūdens 1 ēdamkarote medusVisas sastāvdaļas samaisa kopā, un - gatavs lietošanai! Lieto pa vienai ēdamkarotei, lietošanas biežums pēc izvēles. Pirms lietošanas sakratīt!

Vai jūsu mati ir .......

Sausi, viļņaini vai sīksprogaini?Vai tos vienkārši ir grūti savaldīt?Vai arī pārāk ilgi jānopūlas, lai tos ievei-dotu?Izvēlieties matu piepildīšanu ar keratīnu!

Īrijas salonos ir ļoti populārs pakalpo-jums – matu piepildīšana ar keratīnu, bet joprojām ir jautājumi par šo procedūru. Bieži vien tiek jauktas matu procedūras: matu laminēšana; matu piepildīšana ar keratīnu; matu taisnošana ar keratīnu. Katra no šim procedūrām ir atšķirīga savā būtībā!Keratīna – jeb ārstnieciskā matu taisnošana ir procedūra, kuras laikā mata stiebrs no iekšienes tiek piepildīts ar keratīnu padarot matus veselīgākus un taisnākus. Keratīna matu taisnošana ir speciāli radīta lokainu matu īpašniecēm, bet piemērota arī matu īpašniecēm, ku-ras vēlas tikai pasargāt savus matus no apkārtējās vides kaitīgās ietekmes.Keratīns ir visatbildīgākā viela, kas nodrošina matiem elastību un stiprumu. Ja tas matos izsīkst, tie kļūst trausli, bieži šķeļas un lūst. Tāpēc procedūrā izman-totais keratīns papildina dabiskās mata keratīna krātuves. Nedrīkstam aizmirst, ka ikdienā nepieciešams lietot vitamīnus. Nepieciešams uzņemt pietiekoši aminoskābes metionīna devu, kas organismā netiek sintezēta. (Biotīns jeb H vitamīns, kā arī A un B grupas vitamīni).Ja izvēlies izmēģināt keratīna ārstniecisko taisnošanu, tad jārēķinās, ka procedūra ilgst no stundas līdz trim stundām atkarībā no matu garuma un biezuma.

Turpmāk vēl!

SPECIAL OFFER VOUCHERFULL HEAD

HI-LIGHTS & bLOW-DRY

15 % OFFNOW:

Short Medium Long 47.- 59.- 80.-

SPECIAL OFFERVOUCHER

1 COLOR & CUT &bLOW-DRY

10% OFF NOW:

Short Medium Long49.- 58.- 67.-


17 (194) 7. NOVEMbRIS 2012

Sandra bONDAREVSKA

(turpinājums)Nācis no Latvijas, kur skolā mācību valoda bija vācu un krievu, Pētersonam nebija nekādu grūtību sarunāties ar vācieti Fridrihu Kappu Dublinā. Nostāsti vēsta, ka jaun-ais iebraucējs no Latvijas, jeb pēc tā laika dokumentiem no Krievi-jas, ienākdams pīpju darbnīcā, paziņojis, ka viņš zin unikālu pīpes konstrukciju, kas šajā nozarē uztaisīs īstu revolūciju. Patiesībā, lai arī progresīvs, tomēr nosvērtais un jau gados esošais Fridrihs Ka-pps jaunajam censonim tolaik piedāvāja vien pīpju kokgriezēja amatu un Kārļa Pētersona pirmais pienākums bija izgatavot pīpes no mežrožu koksnes. Kārļa Pētersona meita Izolde savai krustmeitai vēlāk, jau 20.gadsimta beigās, stāstīs savas atmiņas par tēvu un viņa - savulaik stāstīto. Mūsu tikšanās reizē Annas Breidijas meita Šinīda atceras, ka Isolde ap-galvojusi, ka viņas tēva angļu val-oda, tikko atbraucot uz Īriju, bijusi pavisam švaka. Graftonstrītas Kap-pu darbnīciņā meistarodams pīpes, viņš aizvien sēdējis pie loga uz ielas pusi. Tas tāpēc, lai vienlaicīgi varētu klausīties, ko runā garāmejošie cilvēki. Pīpju meistars labprāt iesaistījies arī vārdu pārmīšanā ar Triniti koledžas studentiem, kas arvien devušies garām darbnīcas lielajam skatlogam un piestājuši parunāties. Tādējādi maz pamazām jaunais imigrants no Latvijas ielauz-ies svešajā angļu mēlē.Šai laikā Īrija jau bija cik necik atko-pusies pēc Lielā kartupeļu bada, taču iedzīvotāju skaits salā bija stipri sarucis, atšķirības starp bagātajiem un nabadzīgajiem iedzīvotājiem bija ļoti krasas. Apraksti par Īrijas vēsturi laikā no 1841. līdz 1851.gadam vēsta, ka Lielā kartupeļu bada laikā (1845. – 1849.) tikai trīs vietās iedzīvotāju

s k a i t s palielinājās, bet laukos stipri samazinājās, vietumis pat par trešdaļu. Kaut arī neliels, tomēr pieaugums, bija vērojams Belfāstā, Korkā un Dublinā, kas veidojās galvenokārt salas iekšējās migrācijas rezultātā. Cilvēki no nabadzības pārņemtajiem lauk-iem plūda uz lielākajām pilsētām darba un iztikas meklējumos. Kārļa Pētersona ierašanās laikā ap 1876.gadu Īrijā vēl bija jūtams valstij nodarītais posts. Īru ekonomika un kultūra sāka atdzimt vien ap 1880.gadu. Šai laikā uzplaukst Bada gados dzimušo mākslinieku ğēnijs – Maikls Devits, Džeims Džoiss, Patriks Pīrs, Viljams Batlers Jeits, Oskars Vailds un citi. Tiek dibināta Ķeltu tradicionālo sporta veidu asociācija (Gaelic Athletic Association), Abijas teātris (Abbey Theatre), sākas īru literārās atmodas laiks. Ekonomiskajā ziņā Īrija bija nabadzīga un atpalikusi britu nožņaugta valsts, pilnīgi atkarīga no kaimiņsalas monarhu vēlmēm un diktāta.

Īrijā uz palikšanuKappa darbnīcā Pētersons

nostrādā apmēram piecus gadus, līdz 1881.gadam, kad darbnīcas īpašnieks nomirst. Pēc gada nomirst arī Fridriha Ka-ppa sieva un tēva biz-nesu manto abi Frid-riha 10 un 12 gadus vecie dēli. Ražotni nosauc brāļu Kappu vārdā “Kapp Brothers” un viņu intereses pīpju biznesā pārstāv abu

zēnu oficiālie aizbildņi. Tai laikā Kārlis Pētersons

jau bija kļuvis par vadošo meistaru darbnīcā un

pārvaldīja visu ražošanas procesu. Mītavā diplomētais

meistars labi prata savu ama-tu un ar darbu pierādīja ne tikai strādātmāku, bet arī organizatora spējas. Vai nu jūtu vai biznesa interešu vadīts, Kārlis Pētersons nolemj apprecēties un tādējādi darbs tiek apvienots ar radniecīgām saitēm.Atgriežoties pagātnē, jāatceras, ka Frederika Kappa brālis Džordžs Ka-pps Londonā nomira jau 1879.gadā, bet vēl desmit gadus iepriekš - 1869.gada 28.jūnijā viņš bija apprecējis Zāru Anni Outramu (Sarah Anne Outram), kura pēc laulībām kļuva par Zāru Kappu. Atraitne ilgāku laiku dzīvoja viena, līdz 1887.gada 16.jūnijā apprecas ar mūsu stāsta varoni Kārli-Kristapu Pētersonu un no Londonas pārceļas uz Dublinu. Pēc laulībām ar Zāru Annu Kārlis Pētersons kļūst par mazo bāreņu radinieku un, “Kapp Brothers” likumīgo īpašnieku - Kristiāna un Al-freda, tēvoci. Tas būtiski uzlabo viņa stāvokli un palielina arī noteikšanu uzņēmumā. Turklāt šajā laikā Kārlis-Kristaps Pētersons jau sevi ir pietei-cis, kā gudru un izdarīgu ražotnes vadītāju.Kad abi Kappu zēni sasniedza pilngadību, viens no brāļiem - Kris-tians paziņoja, ka vēlas kļūt par ārstu un 1894.gadā pārdeva savas uzņēmuma daļas tēvocim Kārlim-Kristapam Pētersonam, bet pats pārcēlās uz dzīvi Anglijā. Tagad abi ražotnes īpašnieki Alfrēds Kapps un Kārlis-Kristaps Pētersons savu uzņēmumu pārdēvē par “Kapp & Peterson” un Pētersons turpina biz-nesa vadību, kļūstot par ražotnes direktoru.Šai laikā Kārlis Pētersons ar Zāru Annu (Sarah Anna) domājams jau

dzīvoja Salimountas terasē Nr 2, Līson Parks, Dublinas grāfistē (Nr 2 Sallymount Terasse, Leeson Park Co Dublin). Minētais īpašums piederēja Pētersona sievai, kuru viņa acīmredzot bija iegādājusies par mantojuma naudu, ko saņēma pēc pirmā vīra Džordža Kappa nāves. Zāra Anna un Kārlis Pētersons kopā nodzīvoja desmit gadus un nav ziņu, ka viņiem būtu bijuši bērni.Zāra Anna nomirst 1896.gada februārī. Nokārtojis notariālās formalitātes, Kārlis Pētersons man-to sievai piederošo namu Salimou-ntas terasē un vasaras beigās pošas uz Latviju. Nav zināms, cik ilgu laiku viņš pavada dzimtenē, taču droši, ka ne vairāk kā pāris mēnešus, bet domājams, ka ciemošanās saistīta ar šajā laikā, “Zaļeniekos” plānotajām Kārļa vecāku Grietas un Indriķa Zelta kāzu svinībām. Kā rakstīts iepriekšminētajā ielūgumā, tās notikušas 17.oktobrī. Līdz ielūgumā noliktajam datumam Kārlis Latvijā gan nav palicis un pošas atpakaļ uz Īriju ātrāk.Cara laikā Krievijas impērijas Kurzemes guberņas centrā Mītavā, tagad Jelgavā, 1889.gada 19.augustā izdotajā pasē atrodamas atzīmes, kas norāda par Kristapa (Kārļa) izbraukšanu no Latvijas. Atpakaļceļā muitas maksa veikta 1896.gada 9.oktobrī Veržbolovas muitas iecirknī, kas atradies uz Krievijas un Prūsijas robežas. Cauri Veržbolovas robežpostenim nācās braukt tad, ja no Pēterburgas ar vilcienu devās uz Varšavu un, iespējams, tieši ar šo vilcienu Pētersons brauc atpakaļ uz Vakareiropu. Ja tā, tad vispirms Kārlim Pētersonam vajadzēja tikt līdz vienai no vilciena pieturām, kas šķērsoja Latviju - Abrene, Kārsava, Rēzekne, Malta, Daugavpi-lis vai Kalkūne, jo šīs bija attiecīgās

dzelzceļa līnijas “Pēterburga – Varšava” stacijas, līnijai šķērsojot Latviju. Cita atzīme tajā pašā pasē vēsta, ka Pētersons ir iebraucis Dublinā 1896.gada 15 oktobrī. Tātad kopā ceļā no Latvijas līdz Īrijai viņš pavadīja apmēram nedēļu. Ņemot vērā iepriekšminēto, pavisam droši var apgalvot, ka šī ir Kārļa Pētersona otrā pase, kas Mītavā kārtota ārzemju ceļojumam.Divus gadus pēc Grietas un Indriķa Zelta kāzām, 76 gadu vecumā (1898.gada 5.jūnijā) nomirst Kārļa Pētersona māte Grieta Pētersone (Berga), dzimusi - 1822.gadā, apglabāta Rīgā Pleskodāles kapos. Kapa vietai apkārt ir metāla sētiņa, mūsdienās tā ir glīta un labi uzturēta, jo par kapu arvien rūpējas Pētersonu dzimtas pēcteči Latvijā, jeb konkrētāk - Ruta Pētersone un Zane Jankovica, kas atsūtījušas uz Īriju arī senā krusta un kapu vietas fotogrāfijas. Nepilnu gadu jeb, pareizāk sakot, 10 mēnešus pēc Kārļa Pētersona otrās atgriešanās Zaļajā salā, Pētersona patentu ar nosaukumu “Peterson system pipe” (ar numuru 12,393) 1890.gada 8.augustā reğistrē Anglijā un tas ir liels sasniegums. Nav zināms kāpēc, bet šajā laikā Kārlis Pētersons pamet mantoto māju Salimountas terasē un pārceļas uz citu mājvietu. Nākamā Kārļa Pētersona dzīvesvietas adrese ir publicēta 1901.gada tautas skaitīšanas laikā, tātad 11 gadus pēc slavenā izgudrojuma reğistrēšanas un 12 gadus pēc Kārļa Pētersona dzīvesbiedres Zāras Annas nāves. Tā ir Rokrouda Nr 126 Blekrokā (Rock Road, Blackrock) dienvidos no Dublinas. Mājas saimniece ir 35 gadus vecā Mērija O’Regena (Mary O’Regan). Namā dzīvo arī jauns cilvēks 28 gadus vecais Džeims To-mass (James Thomas) un pavecāka mājkalpotāja Marta Morisa (Martha Morris). Kārlis Pētersons šajā namā īrē istabu vai vairākas istabas, viņam ir 47 gadi un viņš ir atraitnis.

20

ATMIŅU KLADE

Stāsts par Pētersoniem ĪrijāAtmiņu kladē turpinam stāstus par latviešu atstātajām pēdām Īrijā. Vairākus gadus ilgušais pētījums par Kārli Pētersonu šobrīd jau ieguvis zināmas stāsta aprises, tāpēc tā sākotnējo variantu piedāvajam arī jums. Šis stāstījums būs vairākos turpinājumos un vēstīs par Pētersonu darbiem un nopelniem pusotra gadsimta garumā.

Rēzeknes dzelzceļa stacija pagājušā gadsimta sākumā. Kārļa Pētersona mātes Grietas kapa vieta Pleskodāles kapsētā. Grieta mirusi 1898.gadā.

Kārlis Pētersons Dublinā, neilgi pēc ierašanās Īrijā

aizpagājušā gadsimta 70. – 80. gados.


17 (194) 7. NOVEMbRIS 2012

Annija Forde un bērniApmēram 15 gadus Kārlis Pētersons nodzīvo viens, līdz sastop Anniju Fordu (Annie Ford), kura ir dzimusi 1881.gada 24.novembrī un ir teju 30 gadus jaunāka par savu vīru.1900.gadā, kad nomirst Annijas Fordas māte Marija Forde, meite-nei ir 19 gadi. Viņu pieskata vecākā māsa Mērija Forde, kurai tai laikā ir 34 gadi. Iespējams, ka šajā laikā Mērija ir jau precējusies ar Timotiju (Thimothy) O’Reganu, jo jau gadu vēlāk, 1901.gada Tautas skaitīšanas reğistros, viņa parādās ar uzvārdu O’Regan un 1901.gadā savā (varbūt vīra) īpašumā viņa izīrē apdzīvojamo platību nu jau bagātajam atraitnim Kārlim Pētersonam. Domājams, ka Pētersona un Annijas vēlākajām laulībām ir bijusi visai būtiska vecākās māsas Mērijas ietekme. Iepazinušies viņi noteikti bija ar O’Regena kundzes svētību, jo Ble-

krokas nama saimniece labi pazina gan vienu, gan otru, turklāt būtu grūti iedomāties, ka viņai nerūpēja jaunākās māsas izdošana pie vīra, pie kam - turīga. Mērija O’Regena bērnībā no saviem vecākiem pavisam droši varēja dzirdēt par savulaik pārdzīvoto badu, vienu no vislielākajām traģēdijām Īrijas vēsturē, kas sākās 1845.gadā un kuras sekas bija jūtamas vēl ilgu laiku pēc tās. Togad rudenī lak-stu puve iznīcināja zem-nieku kartupeļu ražu un tuvāko pāris gadu laikā no bada nomira ap miljons Īrijas iedzīvotāju. Kāda bija šī divu cilvēku

savienība gadsimtu mijā: 19 gadus vecā, vēl pavisam jauna un nepieredzējusi meitene An-nija Forda un 47 gadus vecais un bagātais atraitnis Kārlis Pētersons, uzņēmuma “Kapp&Peterson” di-rektors?Kārlis Pētersons esot bijis asprātīgs un jautras dabas cilvēks. Par to liecina kaut vai iekaltais uzrak-sts uz sudraba plāksnītes, kas piestiprināta viņa paša personīgajai pīpei. Uzrakstā teikts: “Ja esat šo pīpi nozadzis, tad lūdzu atnesiet to atpakaļ uz Graftonstrītu 55. K.Petersons.”Domājams, ka viņš bija arī sabiedrības dvēsele un varēja pa-tikt dāmām, pat krietni jaunākām par pašu. Kārlis Pētersons un Annija Forde vēl nebija precējušies, kad 1902.gada 26.septembrī Annijai piedzimst meitenīte, kuras tēvs ir

Kārlis Pētersons. Drīz pēc mazās piezimšanas katoļu priesteris Džozefs MakGrats (Joseph Mc-Grath) abu meitiņu nokrista Svētās Marijas baznīcā, kas atrodas Hed-ingtonas ielā (Haddington Road), Dublinā. Meitenīti nosauc par Helenu Margaritu Mariju. Ieraksts baznīcas grāmatā vēsta, ka bērna krustmāte ir Mērija O’Regena (Annijas māsa), bet krustēvs - Jo-hans Pētersons (Kārļa Pētersona brālēns). Un tas ir tas pats Jūlijs Pētersons no lielās Pētersonu dz-imtas, Kristapa un Dārtes dēls, kurš tātad jau 1902.gadā dzīvojis vai vismaz bija atbraucis uz Dublinu. Bija pagājuši vien pieci gadi, kopš bagāto “Klijēnu” saimnieks Jūlijs Pētersons bija apņēmis sievu, ļoti jauno Annu Emīliju Kronbergu, turklāt pašam tikko viens pēc otra bija jau piedzimuši divi dēli Nikolajs un Andrejs. Bet varbūt tieši tālab Jūlijs devās pie turīgā radinieka – lai papildus nopelnītu un kā nākas atspertos? Bet varbūt šī bijusi tikai ciemošanās reize un piepelnīties uz Īriju Jūlijs brauks vēlāk, tad, kad ğimenē augs jau četri dēli? Katrā ziņā 1901.gada Īrijas tautas skaitīšanas sarakstos Johana Jūlija Pētersona vārds vēl nav atrodams. Tomēr jau gadu vēlāk Helēnas Mar-garitas Marijas kristību ierakstā baznīcas grāmatā krustēva Johana Pētersona adreses ailē norādītā dzīvesvieta Īrijā ir Vaterlo iela 56 (Waterloo Road), Dublina. Mazajai Helēnai nav lemts ilgs mūžs, viņa nomirst šo pasauli iepazīstot tikai mazliet ilgāk par gadu. Par cik Kārlim Pētersonam ar pirmo sievu Sāru Annu bērnu nebija, tad pirmās meitiņas nāve viņam varēja būt liels trieciens. Arī jaunajai māmiņai bērna zaudējums bija smags laiks, jo vairāk tāpēc, ka šajā laikā Annija jau atkal ir mātes cerībās. 1904.gada 12.martā piedzimst mazais Konrāds Henrijs Pētersons (Conrad Henry Peterson). Puisīti 28.martā nokrista tas pats priesteris,

tajā pašā baznīcā, kur pirms pusotra gada krīstīja abu meitiņu Helēnu. Konrāda Henrija krustvecāki šoreiz ir Džeikobs MakGaligers (Jacob McGalliger) un Anna Galigere (Ann Galliger). Vecākiem vēl joprojām ir dažādi uzvārdi – Pētersons un Forde, tātad viņi vēl aizvien nav precējušies. Iespējams, laulības nebija vēlamas vai arī sarežğīti kārtojamas tāpēc, ka Kārlis Pētersons Īrijā vēl joprojām oficiāli skaitījās imigrants? Tomēr tas nebija šķērslis viņa pirmajai laulībai 1887.gadā, tāpēc ir grūti spriest par iemesliem, kāpēc pirmie Annijas un Kārļa bērni dzima ārlaulībā. Lai nu kā, bet tajā pašā laikā tūlīt pēc dēla piedzimšanas Pētersons steidzami kārto pilsonības jautājumu un 1904.gadā 25.maijā iegūst britu pavalstnieka statusu. Apstiprinājums tam ir Dublinas rez-identam Pētersonam Kārlim Krista-pam, iebraucējam no Krievijas, iz-dotais naturalizācijas sertifikāts Nr 14473. Ğimene šajā laikā dzīvo tur-pat Vaterlo ielā 56, Dublinā un ir ļoti pārtikusi, lai neteiktu, ka bagāta. Par to liecina fotogrāfijās redzamie apğērbi, ko valkāja Pētersona ğimenes locekļi, vide, kurā šīs fotogrāfijas uzņemtas, lietas, kas piederējušas ğimenei. Kārļa Pētersona līdzīpašumā esošais uzņēmums “Kapp&Peterson” plaukst un zeļ. Gadsimta sākumā Dublinā jau ir vairāki “Kapp&Peterson” ražotnes veikali. Pētersona pīpes ir iekarojušas Angliju, citas Eiropas valstis un pat Amerikas Savienotās Valstis. Pētersona pīpi ir iecienījusši tādi dižgari kā Alberts Einšteins, Čārlzs Darvins, Artūrs Ko-nans Doils, Džeims Džoiss un Marks Tvens, kuram piederējusi jau 1896.gadā ražota Petersona pīpe. Uz kopējā

nabadzīgās Īrijas fona, Pētersonu ğimenes bildes rāda, ka viņu apğērbi bijuši dārgi, robežšķērsošanas atzīmes pasēs liecina par to, ka ğimene varējusi daudz ceļot, bet mājās bijusi kalpotāja un arī bērnu aukle.Pirmoreiz oficiālos ierakstos Annija ar uzvārdu Pētersone parādās 1911.gada Tautas skaitīšanas sarakstos, te redzama arī jauna mājvietas adrese. Ğimene ir pārcēlusies uz Leinsterroudas ielu 114 Ratmainē (114 Leinster Road, Rathmines). Bet Annijas uzvārda maiņa liecina par to, ka iepriekšējo septiņu gadu laikā abi ir oficiāli salaulājušies, jo arī nākamā bērna - Elizabetes Isoldes Mērijas Annijas dzimšanas apliecībā abi vecāki Kārlis un An-nija ierakstīti ar vienu uzvārdu - Pētersons. Mazā Isolde piedzima 1911.gada 9.janvārī.

turpinājums sekos

21

ATMIŅU KLADEAnnija Pētersone jaunībā.

Pētersonu ğimene Dublinā. Annija un Kārlis kopā ar bērniem Izoldi un Konrātu-Henriju ap 1915.gadu.

Kārlis Pētersons savu jauno sievu ir patiesi lutinājis. Šī bilde salonā tapusi tūlīt pēc Kārļa un Annijas kāzām.

“Pārdod visā pasaulē”. Tā vēsta plakāts, kas reklamē Kapp&Pētersona pīpes.

Kārļa Pētersona pase 20.gadsimta sākumā.


17 (194) 7. NOVEMbRIS 2012

22

CEĻOJUMS

Venēra VILOVSKA

ESMU CEļāLīdz Turcijai lidojām 4 ar pusi stun-das. Nolaidāmies Istambulā. Nebija tik traki. Viena stunda un 20 minūtes brīvs laiks. Jāatrod, kur pasu kontrole un pārsēšanās vieta. Atkal ejam cauri visām pārbaudēm ar rokas bagāžu, lielie koferi jau ceļā uz galapunktu (neliels atvieglojums).Arī šķidrumus, pat litra pudeles nelika ņemt ārā. Visu kopā skatīja uz ekrāna. Nevienu neapstādināja. Visu veiksmīgi atradām. Atlika vēl brīvs laiks, kuru izmantojām kafijas pauzei un nedaudz ielūkojāmies pārdotavās.Iekārtojamies ērti savās aerobusa sēdvietās, lai izietu finiša taisnē uz savu ceļojuma mērķa galapunktu. Patīkami svaigs, vēss gaiss. Televi-zora ekrānā katrs savai gaumei un vēlmēm var izvēlēties, ko skatīties un klausīties – ziņas, filmas - gan dažāda žanra mākslas, gan dokumentālas, kā arī skatīt info par lidojuma gaitu, vai vienkārši ērti atlaisties krēslā, aizvērt acis un ļauties apcerei. Austiņas, acu uzliekamos, ceļojuma kapzeķītes stjuartes izdalīja pirms dažām minūtēm. Drīz jau dzirdama trauku šķindoņa un telpu piepilda patīkamas un ne tik patīkamas smaržas. Ēdiens tīri pieņemams. Dzērieni arī. Alkohola mīļotājiem - zaļā gaisma.Runājos ar gidi no Latvijas, kas katru gadu ved ceļotgribētājus uz Indiju. Uzzinu dažas interesantas lietas. Piemēram, ka vēl joprojām 80% laulību tiek slēgtas ar aprēķinu. Znota vecāki maksā līgavas izpir-kuma maksu. Pārim jābūt vienā kastā dzimušiem. Līgavai obligāti jābūt pielocītam pūram, kas arī nosaka līgavas vērtību. Un tas ir 21. gadsimtā!? Gandrīz kā filmā

„Kaukāza gūstekne”. Pozitīvs mo-ments, ka pirms kāzām tiek noskai-drotas abu kopīgās intereses, vai saskan. Noteikti, ka ne jau visi vecāki to dara...Parādu gidei mūsu ceļojuma maršrutu. Pēc viņas domām, tas pagrūti realizējams, jo gari pārceļojuma gabali kilometros 200, 300. Ļoti fiziski nogurdinoši. Redzēsim.Sveces un dažādus rituāla priekšmetu vislabāk pirkt pie tempļiem. Laba vieta Rišikeša.Skaitu minūtes. Liekas, ka lidojam

veselu mūžību un galapunkts nav saredzams. Jā, apmēram 10 stundu pārbrauciens beidzot galā. Pulkstenis rāda 4.20 rītā pēc vietējā laika. (laika starpība ar Īriju 4,5 stundas). Esam Dehli. Pasu kontrole. Bagāžas saņemšana. Satiekamies ar pārējiem grupas locekļiem. Pavisam esam 15 kopā ar grupas vadītāju, kas ir vietējais, bet jau 20 gadus dzīvo Īrijā. Visi dodamies baudīt eksotiku.Pirmais, ko ieraugām, ir kādi pieci izkāmējuši suņi. Izskatās, ka bez-pajumtnieki, tomēr miermīlīgi.

Ap lidostu redzam stāvam un braukājam pāris pabuktētu auto-busu ar armijniekiem.Silts. Saule gan vēl nav redzama. Pēc kādām 15 minūtēm mūsu busiņš ir klāt.Pirmais iespaids – esam nokļuvuši graustu rajonā.Stipri jāpiedomā, lai tās sauktu par dzīvošanai piemērotām mājām,

jo saliktas un sastiprinātas no sarūsējuša skārda gabaliem. Ielu malās tirgo augļus, dārzeņus – smago metālu un sadzīves putekļu apbērtus. Garšīga un vitamīniem bagāta pārtika. Tuvāk pilsētai vietumis redzam arī pa kādai ķieģeļu mājai.Tiekam līdz viesnīcai. Brokastis pulk-sten 07.00. Ja visas dienas tā baros, tad noteikti pēc 16 dienām būsim kā modeles bez speciālas piepūles.Apmēram četras stundas atvēlētas miegam.Satiekamies viesnīcas vestibilā. Busiņš jau piebraucis. Startējam uz pirmo ievērības cienīgo vietu – Deli vārtiem. Cilvēku jūra.

VāRTI

Indijas vārti, kas izgatavoti no sarkanā bifeļādas akmens ir Kara Memoriāls ar vēsturisku nozīmi un veltīts Indijas tautai. Tie izvei-doti Pirmajā pasaules kara un trešā angļu – afgāņu kara 90 000 bojā gājušo karavīru piemiņai, kuru vārdi iegravēti vārtu ailēs un uz sienām. Ceļš no šiem vārtiem tieši ved uz Prezidenta māju. Tie paceļas 41 metru augstumā Rajpath Deli. Šī iespaidīgā pieminekļa būve tika pa-beigta 1921.gadā. Ielās guļ cilvēki, staigā govis, suņi un gājēji, pārvietojas dažādi transportlīdzekļi. Nabadzībai un postam līdzās pastāv unikālas kultūras vērtības.Tālāk dodamies uz Lakšmi Nara-

jana Dievu templi, kas ir apmēram 10 minūšu brauciena attālumā no iespaidīgajiem vārtiem.Apavus un somas, somiņas atstājam busiņā. (Atkal mūs „skanē” un dažus arī aptausta. Šī procedūra pie visu tempļu ieejām ir neiztrūkstoša.) Soļojam augšā pa baltajām marmora kāpnēm, kur jau daudzi pielūgsmē un godbijībā noliec galvas Svētuma priekšā. Redzams, ka tas nāk nevil-toti mīlestībā un no sirds. Templī pavadām kādas četras stun-das, kamēr visu aplūkojam, tad piedalāmies vakara lūgšanā, kur skan melodisks slavinājums Dievi-etei Lakšmi un Dievam Ganešs, un pa starpām hindu valodā izskan lūgšanas, mantras, kurām piebalso daudzi klātesošie.Savā ziņā te arī notiek zināms attīrīšanās un atbrīvošanās no negatīvajām enerģijām rituāls, saņemta aizsardzība un svētība turpmāk veicamajiem darbiem.Templis tika uzcelts par godu hin-duisma bagātības un naudas Dievi-etei Lakšmi un viņas dzīves biedram Nārājanam (Narayana), kuru Svētnīca atrodas centrālajā daļā. Apkārt izvi-etotas arī citas mazākas svētnīcas, kas veltītas Dieviem Šiva, Ganešs un Hanuman, kā arī svētnīca Devi Du-rga, hindu Dievietei Šakti, spēks. Ir arī svētnīca veltīta Budam u.c.Templis aizņem apmēram 7,5 hektāru lielu platību kopā ar tam pieguļošo dārzu, strūklakām un dzīvojamām ēkām. Tas ir rotāts ar daudziem kok-griezumiem, kuri attēlo ainas no hindu mitoloģijas. Templis ir viens no galvenajiem tūrisma objektiem Deli un piesaista tūkstošiem bakhtu Hindu festivālos.

turpinājums nākošos numuros

Ceļojuma dienasgrāmata. indija „Indija” – cilvēku rases šūpulis, cilvēku valodniecības šūpulis, vēstures māte, leģendu vecmāte un tradīciju vecvecmāte. Mūsu visdārgākie un visnozīmīgākie cilvēces vēstures materiāli glabājas vienīgi Indijā!”

Marks tvens


17 (194) 7. NOVEMbRIS 2012

23

REKLĀMA


17 (194) 7. NOVEMbRIS 2012REKLĀMA

24

1c/min to call over 50 international destinations: The new promotional rates are valid from 01/06/2012 until 31/10/2012. The new rates will only apply to Landlines unless otherwise stated above. The new rates are not applicable for Special number or premium number calls. Unlimited calls from Lycamobile to Lycamobile: From 1st June to 31st October2012, customers with a minimum balance of 20c can enjoy free and unlimited calls from Lycamobile Ireland to Lycamobile Ireland. From 2nd September to 31/10/2012, customers have to do a minimum top up to enjoy this offer. Fair usage policy 5000 SMS per Month.

01 437 2322www.lycamobile.ieTop-up your SIM online orwhere you see the following signs:

Zvani uz

Latviju

1 9C C

Jauna priekšapmaksas SIM karte

LM IRE_Latvia_260x320.indd 1 08/10/2012 18:02

Documents

Sveiks N194