ES Mūžizglītības programmas elektroniskais ziņu izdevums

1

2011/2

Noslēdzoties Mūţizglītības program-

mas periodam, jaunajā programmā

„Erasmus visiem” augstākās izglītī-

bas iestādēm būs jāpiesakās Eras-

mus universitātes hartai, lai varētu

piedalīties Erasmus mobilitāšu īste-

nošanā.

Jauno hartu plāno piešķirt uz visu

programmas periodu un apvienot

decentralizēto aktivitāšu un centrali-

zēto aktivitāšu koordinēšanu. Pama-

tojoties uz kvalitatīvajiem un kvanti-

tatīvajiem kritērijiem, izveidos divas

pieteikšanās procedūras: atviegloto

un parasto.

Vairāk informācijas par kritērijiem un

pieteikšanās kārtību būs VIAA mājas

lapā www.viaa.gov.lv 2012.gada va-

sarā.

Eiropas Komisija (EK) ir sagatavoju-

si apkopojumu par labākajiem 2007.

gada un 2008. gada inovāciju pārne-

ses projektiem atbilstoši EK noteikta-

jām prioritātēm. Lauku tūrisma aso-

ciācijas „Lauku Ceļotājs” īstenotais

Leonardo da Vinci inovāciju pārne-

ses projekts ir iekļauts labāko projek-

tu sarakstā prioritātē „Jaunas pras-

mes jaunām darba vietām”.

Projektu apkopojums ir atrodams EK

vietnē: http://ec.europa.eu/education/

leonardo-da-vinci/doc3110_en.htm .

Plašāka informācija par katru projek-

tu ir pieejama projektu rezultātu datu

bāzē ADAM: http://www.adam-

europe.eu/adam/homepageView.htm

Pasaulē sekmīgākā studentu

apmaiľas programma Erasmus

šogad svin savu 25. gadskārtu.

Kopš programmas Erasmus

izveides 1987. gadā gandrīz

trīs miljoni studentu ir izmanto-

juši studiju iespējas vai staţē-

šanos ārzemēs.

Eiropas izglītības, kultūras,

daudzvalodības un jaunatnes

lietu komisāre Andrula Vasiliu ievadījusi šīs programmas sud-

raba gadskārtas svinības ar

devīzi “Erasmus piedāvā citādu

dzīvi un plašāku redzesloku”.

Erasmus ir viens no Eiropas

Savienības (ES) veiksmes

stāstiem — tā ir pazīstamākā

un populārākā programma.

Erasmus apmaiņa studentiem

dod iespēju uzlabot svešvalodu

zināšanas un palīdz pilnveidot

tādas iemaľas kā prasmi adap-

tēties, kas, savukārt, krietni

uzlabo viľu izredzes darba tir-

gū. Erasmus piedāvā arī ie-

spējas pasniedzējiem un citam

augstskolu personālam iepazī-

ties ar augstākās izglītības ie-

stādēm citās valstīs un atgriez-

ties mājās ar tur gūtām labām

ierosmēm. Pieprasījums pēc

Erasmus studiju vietām krietni

pārsniedz to pieejamību —

tāpēc Eiropas Komisija plāno

paplašināt iespējas studijām un

praksei ārzemēs saskaľā ar

ierosināto jauno izglītības, ap-

mācības un jaunatnes pro-

grammu ―Erasmus visiem”.

2012.gadā visā Eiropā atzīmēs

Erasmus programmas 25.ga-

dadienu gan ar starptautiskiem

pasākumiem visu dalībvalstu

mērogā, gan arī katrā valstī

atsevišķi, tai skaitā Latvijā.

Paralēli daţādiem informatīva-

jiem pasākumiem – debašu

turnīriem, konferencei, informa-

tīvajiem stendiem – Latvijā plā-

notas arī daţādas interaktīvas

un atraktīvas aktivitātes, pie-

mēram, sacensības jaunajiem

studentiem, foto un video kon-

kursi Erasmus programmas

dalībniekiem, aktivitātes soci-

ālajos medijos, kā arī citi pasā-

kumi, par kuriem regulāri ziľo-

sim ar mājas lapas, informatīvo

materiālu, sociālo mediju un

augstskolu studentu koordina-

toru, kā arī masu mediju palī-

dzību.

Svinam Erasmus 25.gadskārtu! Erasmus universitāšu hartas

Projekts iekļūst labāko sarakstā

2

Kas Jūs pamudināja pieteikties

konkursam „Erasmus vēstnieks

2012”?

Madara Apsalone: Erasmus bija

nozīmīga pieredze manā dzīvē –

programma man deva iespēju ne

tikai mācīties vienā no Eiropas la-

bākajām biznesa skolām Kopen-

hāgenā, bet arī ļāva pārliecināties,

ka varu patstāvīgi dzīvot citā val-

stī, iepazīt dāľu kultūru un iegūt

draugus no visas pasaules.

Nolēmu pieteikties Erasmus vēst-

nieka konkursam, tiklīdz izlasīju

VIAA mājas lapā par EK izsludinā-

to Erasmus 25 gadu jubilejas inici-

atīvu. Ľemot vērā manu iesaisti

ESN un pieredzi Erasmus un

starptautiskās studentu mobilitātes

jomā, ticēju, ka spēšu veiksmīgi

pārstāvēt Latvijas studentus.

Aleksejs Naumovs: Ideja par pie-

teikšanos konkursam nāca no

LMA Ārlietu un izstāţu daļas, kas

mani, protams, iepriecināja un

kam es arī piekritu.

Kā jūs jutāties, uzzinot, ka esat

izvēlēts par Latvijas Erasmus vēst-

nieku?

Madara Apsalone: Tas man bija

liels gods. Ļoti priecājos, ka no

stiprajiem Latvijas kandidātiem

tieši es tiku izvēlēta kā Erasmus

studentu vēstnieks. Es ikdienā

daudz strādāju ar studentu mobili-

tātes un starptautiskās izglītības

jautājumiem, un šī man ir lieliska

iespēja pārrunāt tos ar Erasmus

vēstniekiem no visas Eiropas.

Aleksejs Naumovs: Biju visnotaļ

pārsteigts, jo konkurence uz šo

titulu tiešām bija liela. Jūtos no

sirds pagodināts.

Kādi, Jūsuprāt, ir galvenie Eras-

mus vēstnieka pienākumi?

Madara Apsalone: Pirmkārt, tā ir

Erasmus tēla veidošana. Lai gan

Erasmus vārdu ir dzirdējuši dau-

dzi, ne vienmēr visi izprot prog-

rammas vērtību un ietekmi gan uz

programmas dalībnieku – studentu

un pasniedzēju – personīgo izaug-

smi, gan sabiedrību kopumā. Otr-

kārt, Erasmus vēstnieku loma ir

iedvesmot jauniešus un pasnie-

dzējus piedalīties programmā un

starptautiskajās apmaiľās.

Treškārt, vēstnieku pienākums ir

programmas pilnveidošana. Strā-

dājot ar Erasmus studentiem Latvi-

jā un veicot Eiropas mēroga pētīju-

mus par Erasmus sociāliem as-

pektiem, informācijas nodrošināju-

mu un ārvalstīs apgūtu kursu atzī-

šanu, esmu sapratusi, ka program-

mā vēl ir daudz, pie kā strādāt.

Erasmus vēstniekiem vajadzētu

pievērst uzmanību diskusijai par

Erasmus kvalitātes jautājumiem.

Tāpat Erasmus vēstniekiem jāie-

saistās jaunās „Erasmus visiem”

programmas izveidē.

Aleksejs Naumovs: Pārstāvēt Lat-

viju, nest tās tēlu, kultūru un māk-

slu Eiropā, kā arī veicināt tās atpa-

zīstamību. Ieinteresēt gan mūsu,

gan ārzemju studentus, kā arī pa-

sniedzējus un docētājus, izmantot

Erasmus programmas sniegtās

iespējas un iepazīt jaunas kultū-

ras, gūt jaunu pieredzi, kas ir ne-

novērtējams ieguvums ikvienam.

Erasmus vēstnieki 2012

Eiropas Komisija par godu Erasmus programmas 25.dzimšanas dienai izsludināja konkursu „Erasmus vēstnieks

2012”, lai no katras programmas dalībvalsts izvēlētos vienu Erasmus vēstnieku studentu un vienu augstskolas

darbinieku. Latvijā Erasmus vēstnieks students ir "Erasmus Student Network" (ESN) pārstāve Madara Apsalone,

bet par Erasmus vēstnieku augstskolas darbinieku kļuvis Latvijas Mākslas akadēmijas rektors profesors Aleksejs

Naumovs.

Madara Apsalone (pirmā no labās) Aleksejs Naumovs (trešais no labās)

3

Kvalitātes balvas saľēma septiľi

laureāti:

• nominācijā „2008.gada Co-menius partnerība” – Ventspils

Centra pamatskola par projektu

„Putni manā pilsētā”,

• nomināci jā „2009.gada

Grundtvig darbnīca” – SIA „Eko

Media‖ par projektu „Rudens le-

ģendas”,

• nominācijā „2008. un 2009.

gada Leonardo da Vinci inovāciju

pārnese” – SIA „Lauku ceļotājs”

par projektu „Transfer of Quality Ensurance Tools for European Rural Tourism Sector”,

• nominācijā „2007.-2009. ga-

da Erasmus intensīvā programma”

– Vidzemes Augstskola par projek-

tu „Environment Awareness. Com-munication. Interpretation”,

• nominācijā „2007.gada Le-onardo da Vinci mobilitāte” – Rī-

gas Tehniskās universitātes Zināt-

niskā bibliotēka par projektu

„Informācijpratības pilnveidošana”,

• nominācijā „2008. gada Le-

onardo da Vinci mobilitāte” – slē-

pošanas un atpūtas parks

„ O zo l k a lns ” pa r p r o j ek t u

„Tehniskajiem speciālistiem nepie-

ciešamo profesionālo prasmju ap-

gūšana”,

• nominācijā „2009.gada Le-onardo da Vinci mobilitāte” – Rī-

gas Stila un modes profesionālā

vidusskola par projektu „Pro-

fesionālo zināšanu un prasmju par

stilu un modi paaugstināšana”.

Konkursā trīs projekti saľēma vei-

cināšanas balvas: nominācijā

„2008. gada Comenius partnerība”

balvu saľēma Talsu 2.vidusskola

par projektu „Valoda spēlē”, nomi-

nācijā „2008.gada Grundtvig par-

tnerība” - biedrība „Manai mazpil-

sētai Aknīstei” par projektu

„Veiksmīga senioru iesaistīšana

izglītības aktivitātes”, bet nominā-

cijā „2008.gada Leonardo da Vinci partnerība” - Bauskas novada do-

me par projektu „Water for Life – Education for Water”.

Konkursu „Spārni” reizi divos trijos

gados VIAA rīko kopš 2004.gada.

Līdzīgi projektu kvalitātes konkursi

notiek gandrīz visās Mūţizglītības

programmas dalībvalstīs.

VIAA mājas lapā www.viaa.gov.lv (sadaļā Mūžizglītība spiediet uz

banera „Spārni 2011”) izveidota

īpaša sadaļa, kas veltīta „Spārni

2011” konkursam. Tajā varat ap-

skatīt gan pasākuma bildes, gan

video par katru apbalvoto projektu,

kā arī iepazīties ar LU profesores

Rudītes Andersones pētījumu „Vai

un kā projekta rezultātos tiek sa-

sniegti projekta pieteikumā plāno-

tie mērķi?” – apskatāms gan video

par pētījumu un tā rezultātiem, gan

arī pētījuma pilns teksts.

2011.gada 9.decembrī Spīķeru koncertzālē svinīgā ceremonijā izglītības

un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis un Valsts izglītības attīstības aģentūras

(VIAA) direktore Dita Traidās pasniedza Eiropas Savienības Mūžizglītības

programmas kvalitātes balvu “Spārni 2011” veiksmīgākajiem projektiem.

“Spārnotie” projekti

4

“Spārni 2011” balvai nominētie projekti

Projekts veicināja skolēnu izpratni

par vides jautājumiem un apzinā-

šanos par savu lomu šo jautājumu

risināšanā, rosināja savstarpējo

sadarbību un veidoja pilsoľus, ku-

riem rūp kopējās Eiropas vides

kvalitāte. Skolēni veica putnu vēro-

šanu savās pilsētās, apkopoja in-

formāciju un pievērsa uzmanību

apdraudētām putnu sugām. Pro-

jektā iesaistījās apmēram 200

Ventspils Centra pamatskolas sko-

lēnu un 14 skolotāju, kā arī apmē-

ram 50 skolēnu no citām Ventspils

izglītības iestādēs: pirmsskolām

un vispārizglītojošajām skolām.

Projekta īstenotāji izveidoja CD

enciklopēdiju par putniem, to vai-

rošanos, barošanos, migrāciju,

ārējo izskatu un balsīm. Izstrādāja

arī mācību materiālu “Iepazīsti

Latvijas putnus!”, kas sastāv no

skolēnu un skolotāja veidotām

darba lapām un prezentācijām un

ļauj iepazīt putnus un to uzvedību

visa gada garumā, īpašu uzmanī-

bu pievēršot gājputnu migrācijai,

ziemotājiem un to barošanai zie-

mā. Tajā atrodamas arī spēles

mazāko klašu bērniem, daţādas

mīklas un konkursi. Īpaši jāatzīmē

tādi gala produkti kā krāsojamā

grāmata par putniem, kurā ievieto-

ti piecu skolēnu zīmējumi no kat-

ras valsts un plakāts ar bieţāk sa-

stopamo un aizsargājamo putnu

sugu attēliem un nosaukumiem

visu projekta dalībvalstu valodās

kā arī angļu un latīľu valodā.

Projekta gala rezultāti ir izveidoti

tā, lai tos sekmīgi varētu izmantot

arī pēc projekta beigām, tādējādi

nodrošinot projekta ilgtspējību.

Krāsojamo grāmatu „Birds in our

town” izmanto Ventspils Centra

pamatskolas un Ventspils

1.ģimnāzijas skolēni un Ventspils

4.vidusskolas 1.klases skolēni,

pirmsskolas izglītības iestāţu

„Saulīte” un ”Margrietiņa” audzēk-

ľi. Veiksmīga sadarbība ir izveido-

jusies ar bērnu ar īpašām vajadzī-

bām atbalsta centra „Cimdiľš”

audzēkľiem un to vecākiem. Pro-

jekta sākumposmā Ventspils Cen-

tra pamatskolā izveidoja Jauno

ornitologu pulciľu, kura dalībnieki

tagad turpina projektā iesākto dar-

bu. Projekts ir labas prakses pie-

mērs, kā Latvijas skola vada starp-

tautisko sadarbību, mērķtiecīgi

īstenojot projekta kopējās un vie-

tējās aktivitātes rezultātu sasnieg-

šanā un to izplatīšanā.

Comenius programmas projekts “Putni manā pilsētā”, kuru koordinēja

Ventspils Centra pamatskola (koordinatore Sinta Dāliľa), ir Comenius

skolu daudzpusējās partnerības projekts starp piecām skolām no Latvijas,

Polijas, Nīderlandes, Turcijas un Spānijas.

Divu nedēļu laikā programmas ie-

tvaros notika nodarbības ViA, mā-

cību ekskursijas uz Ziemeļvidze-

mes biosfēras rezervātu, Gaujas

Nacionālo parku un Gaiziľkalna

dabas parku, kurās mācību dalīb-

nieki pievērsa uzmanību dabas

aizsardzības, ilgtspējīga biznesa

un vides komunikācijas jautāju-

miem un izzināja veiksmīgus ilg-

tspējīgas darbības piemērus tūris-

ma un viesmīlības nozarē. Šajā

programmā piedalījās 40 studenti

un 17 pasniedzēji no Latvijas, Vā-

cijas, Nīderlandes, Portugāles,

Grieķijas, Turcijas, Lielbritānijas un

Amerikas Savienotajām Valstīm.

ViA Studiju, zinātľu un starptautis-

kās sadarbības departamenta

Starptautisko projektu vadītāja Lī-

ga Tuča stāsta, ka saľemot balvu

„Spārni 2011” bijis gandarījums

par to, ka kvalitatīvi realizēts pro-

jekts ir novērtēts.

Ideja par projektu radusies vienai

no Tūrisma un viesmīlības vadības

fakultātes docētājām, kas interesē-

jās par aktuālo vides apziľas tē-

mu, tās attīstību pie mums un citās

pasaules valstīs. Šajā jomā vēl

2011. gada augustā Vidzemes Augstskola (ViA) ar ES Mūžizglītības prog-

rammas finansiālu atbalstu īstenoja Erasmus intensīvo programmu „Vides

apziľa. Komunikācija. Interpretācija” („Environment Awareness. Commu-

nication. Interpretation”).

5

5

Projekts ļāva paplašināt skolēnu

redzesloku starpkultūru dialogā,

radīt iespējas skolēnu pašiniciatī-

vai un iespējai radoši izpausties

valodu apguves un praktiskās ap-

mācības jomā, izmantojot jaunu

metodi – mācīties vienam ar otru

un vienam no otra.

Darba grupas, kurās kopā strādāja

vācu un latviešu jaunieši, izveidoja

galda spēļu skices, pēc tām izga-

tavoja kreatīvas galda spēles puz-

les formā, tādējādi simbolizējot

Talsu pilsētas un tuvējās apkār-

tnes raksturīgākos akcentus. Spē-

les kā dāvanu saľēma Talsu pilsē-

tas bērnudārzi un Talsu sieviešu

un bērnu krīţu centrs, kā arī sā-

kumskolas Falkenbergā. Tās lielis-

ki iespējams izmantot grupas vei-

došanas un saskarsmes prasmju

attīstīšanai bērniem. Abās skolās

biznesa ekonomikas programmas

ietvaros ir izveidoti skolēnu mācī-

bu uzľēmumi, kuru tirgus piedāvā-

juma sortimentu veido projekta

laikā izstrādāto radošo spēļu pro-

totipi.

Vai projektu „Valoda spēlē” var

dēvēt par veiksmes stāstu? Vien-

nozīmīgi – jā, jo projekta aktivitā-

tes pārspējušas vispārdrošākos

sapľus. Jaunradītā spēle Talsos

izraisīja lielu interesi, daudzi vēlē-

jās to iegādāties, un tā radās do-

ma par spēles raţošanas uzsākša-

nu Junior Achivement Latvia prog-

rammā. Skolēnu mācību firma

„WoodGames” tirgū piedāvāja

spēli „Rip-Rip‖. Piedaloties tirdzi-

ľos, tā vairākkārt saľēma nominā-

ciju „Inovatīvs produkts”, bet balvā

firma ieguva iespēju piedalīties

pirmajā daudznozaru Latvijas ra-

ţotāju gadatirgū „Raţots Latvijā

2010”. Un tā Comenius skolu par-

tnerības projekta laikā radītais pro-

dukts nostājās blakus plaši pazīs-

tamiem Latvijas zīmoliem.

Comenius divpusējās partnerības projektu „Valoda spēlē”

koordinēja Talsu 2. vidusskola. Kā partneris projektā pie-

dalījās Vācijas Falkenbergas arodizglītības centrs.

esot daudz darāmā un sadarbība

ir ļoti būtiska ne tikai, lai mācītos

no citu pieredzes, bet arī lai parā-

dītu, kā ir pie mums. „Jau realizē-

jot intensīvo programmu, sapra-

tām, cik ļoti trāpīgi šī tēma ir izvē-

lēta, cik tā ir aktuāla daţādu jomu

studentiem un cik daudz mēs va-

ram iegūt tieši no vides mums ap-

kārt, esot Valmierā un Vidzemē,”

saka L. Tuča.

Kā galvenos ieguvumus no reali-

zētās Erasmus intensīvās prog-

rammas L.Tuča min kontaktus -

gan studentiem, gan docētājiem,

tāpat augstskolai izveidojusies

daudz intensīvāka un ciešāka sa-

darbība ar partneriem, kas jau ir

rezultējusies vairākos citos projek-

tos, kā arī pieredze - projektu vadī-

tājiem, docētājiem un studentiem.

Vairāk informācijas par ViA īsteno-

to Erasmus intensīvo programmu,

kā arī projekta dalībnieku atsauk-

smes ir publicētas VIAA mājas la-

pā www.viaa.gov.lv sadaļā Mūţiz-

glītības programma -> Erasmus ->

Projektu pieredze -> Intensīvās

programmas.

4

6

Projektu konkurss ir izsludināts

Comenius, Leonardo da Vinci,

Erasmus, Grundtvig, Mācību brau-

cienu un Ţana Monē programmā.

Tajās kopumā ir vairāk nekā 30

projektu veidu jeb aktivitāšu, kas

aptver daţādu veidu mācību un

prakses mobilitātes iespējas, par-

tnerību un sadarbības tīklu veido-

šanu, profesionālo pilnveidi, asis-

tentūras un citus projektu veidus.

2012.gada projektu konkursā:

vispārējās izglītības attīstības

programmā Comenius konkurss

izsludināts 8 projektu veidos;

profesionālās izglītības attīstī-

bas programmā Leonardo da Vin-

ci - 7 projektu veidos;

augstākās izglītības attīstības

programmā Erasmus - 6 projektu

veidos;

pieaugušo izglītības attīstības

programmā Grundtvig - 10 projek-

tu veidos;

izglītības speciālisti var piedalī-

ties Mācību braucienu program-

mā;

Eiropas mēroga izglītības un

praktiskās apmācības iestādēm un

asociācijām konkurss izsludināts

Ţana Monē programmā.

EK ir noteikusi daţādiem projektu

veidiem atšķirīgus pieteikumu ie-

sniegšanas gala termiľus – no

2012.gada janvāra līdz oktobrim.

Atkarībā no aktivitātes veida pro-

jekta pieteikumi jāiesniedz VIAA

vai Eiropas Komisijā.

Plašāka informācija ir pieejama

VIAA māja lapā:

www.viaa.gov.lv/muzizglitiba

EK mājas lapā:

http://ec.europa.eu/education/llp/

doc848_en.htm.

Jauns projektu pieteikumu konkurss

EK 2011.gada 30.decembrī ir iz-

sludinājusi projektu pieteikumu

konkursu 2012.gadam Erasmus

Mundus (EM) programmas visās

trijās aktivitātēs un aicina augstā-

kās izglītības iestādes iesniegt pie-

teikumus, lai īstenotu kopīgās stu-

diju programmas, mobilitātes par-

tnerības un popularizētu Eiropas

augstāko izglītību pasaulē.

Šis ir pēdējais izsludinātais kon-

kurss 2009.-2013.gada Erasmus

Mundus programmas 1.aktivitātē

(kopīgās programmas). Erasmus

Mundus programmas 2. un

3.aktivitātē konkursus plānots iz-

sludināt arī 2012.gadā.

Izsludinātā konkursa dokumentāci-

ja - konkursa nolikums, projekta

pieteikumu sagatavošanas vadlīni-

jas, dokumentu veidlapas u.c. pie-

teikumu sagatavošanai noderīga

informācija - ir pieejama EK Izglītī-

bas, audiovizuālās jomas un kultū-

ras izpildaģentūras mājas lapā:

http://eacea.ec.europa.eu/em.

2012.gada konkurss Erasmus Mundus programmā

Pieteikumu iesniegšana

1.aktivitāte Kopīgās maģistra/doktora līmeľa stu-diju programmas

Kas? Aizpildīta pieteikuma veidlapa (ar pielikumiem) kopīgajām programmām Kad? Līdz 2012.gada 30.aprīļa plkst. 12:00 pēc Briseles laika (Centrāleiropas laika) Kā? Jāiesniedz tiešsaistē jeb elektroniski (elektroniskā veidlapa pieejama EACEA mājas lapā)

(!) EACEA pieņems tikai noteiktajā termiņā elektroniski iesniegtos pieteikumus (ieskaitot pielikumus), kas atbilst attiecīgajā veidlapā noteiktajām prasībām. Papīra formātā, pa faksu vai e-pastu iesūtītos pieteikumus Eiropas Komisijas izpildaģentūra neizskatīs.

2.aktivitāte Mobilitātes partnerī-bas 3.aktivitāte Eiropas augstākās izglītības popularizē-šana

Kas? Aizpildītas pieteikuma veidlapas (ar pielikumiem) partnerībām un Eiropas augstākās izglītības popularizēšanai Kad? Līdz 2012. gada 30.aprīlim (pasta zīmogs) Kā? Nosūtot tās ierakstīta sūtījuma veidā uz šādu adresi: EDUCATION, AUDIOVISUAL AND CULTURE EXECUTIVE AGENCY Call for proposals EACEA/42/11 — attiecīgi norādot „Action 2” vai „Action 3” Attn. Mr Joachim Fronia BOUR 02/029 Avenue du Bourget, 1 BE-1040 Bruxelles/Brussels BELGIQUE/BELGIUM

(!) EACEA pieņems tikai noteiktajā termiņā (pasta zīmogs) iesniegtos pieteikumus (ieskaitot pieliku-mus), kas atbilst attiecīgajā veidlapā noteiktajām prasībām. Pieteikumus, kas nosūtīti tikai pa faksu vai e-pastu, EK izpildaģentūra neizskatīs.

7

EMAP2 kopīgo Erasmus Mundus studiju programmu sagatavošanā un īstenošanā

EMAP2 ir Erasmus Mundus (EM)

programmas projekts, kas veicina

programmā mazāk pārstāvēto val-

stu augstākās izglītības institūciju

līdzdalību programmas 1.aktivitātē

(kopīgo maģistrantūras un dokto-

rantūras programmu īstenošana).

Projekts ar kopējo budţetu 381

687 EUR apmērā aizsākās

2010.gada 1.oktobrī, un tas ilgs

līdz 2012.gada 31.augustam.

Projekta galvenā mērķauditorija ir

augstākās izglītības iestādes, to

izveidotie konsorciji, kas ir potenci-

ālo Erasmus Mundus programmas

kopīgo maģistrantūras un dokto-

rantūras programmu projektu pie-

teikumu iesniedzēju apvienības,

kā arī Erasmus Mundus nacionā-

lās struktūras.

Projektu kopā īsteno 17 Erasmus

Mundus programmas nacionālās

struktūras, kas ir programmas kon-

taktpunkti katrā no Eiropas Savie-

nības dalībvalstīm, kā arī Eiropas

Ekonomikas zonas un Eiropas Brī-

vās tirdzniecības asociācijas val-

stīs.

Projekta koordinators ir Čehijas

Republikas Erasmus Mundus naci-

onālā struktūra. Valsts izglītības

attīstības aģentūra (VIAA), pārstā-

vot šajā projektā Latviju, veido par-

tnerību ar pārējām 16 projektā ie-

saistītajām valstīm.

Līdz ar to EMAP projekts dod ie-

spēju potenciālajiem augstākās

izglītības iestāţu EM programmas

konsorcijiem ievērojami uzlabot

sagatavoto programmas 1. aktivi-

tātes projektu pieteikumu kvalitāti,

kā arī būtiski paaugstina EM naci-

onālo struktūru pārstāvju profesi-

onālās zināšanas par programmas

ieviešanas, projektu sagatavoša-

nas un īstenošanas jautājumiem.

Turklāt tā ir iespēja, savstarpēji

sadarbojoties, mācīties no piere-

dzes bagātākām valstīm, kas īste-

no Erasmus Mundus kopīgās ma-

ģistrantūras un doktorantūras

programmas.

EMAP2 projekts pilnveido un turpi-

na izmantot iepriekšējā periodā

(EMAP 2009-2010) izstrādātās

apmācību metodikas. Atšķirībā no

iepriekšējā EMAP projekta, kas

orientējās tikai uz EM programmas

kopīgajām maģistrantūras prog-

rammām (1.a. aktivitāte), EMAP2

ietvaros tiek veiktas arī potenciālo

Erasmus Mundus programmas

konsorciju apmācības kopīgu dok-

torantūras programmu (1.b. aktivi-

tāte) īstenošanai. Latvija kā pro-

jekta partneris piedalījās arī EMAP

projekta ieviešanā.

Visa informācija par Erasmus

Mundus programmas EMAP un

EMAP2 projektu aktivitātēm un

rezultātiem, mācību semināriem,

kā arī semināru prezentācijas, no-

derīgas saites Erasmus Mundus

programmas projektu pieteikumu

sagatavošanai u.c. informācija pie-

ejama projektu mājas lapā: http://

emap-project.webnode.cz/

Aicinām augstākās izglītības iestā-

des izmantot pieejamos EMAP un

EMAP2 projektu rezultātus – tie ir

noderīgs instruments gan Eras-

mus Mundus programmas kopīgo

maģistrantūras studiju programmu,

gan arī kopīgo doktorantūras stu-

diju programmu sagatavošanā un

īstenošanā.

Projekta aktivitātes

Projekta partneru uzdevums – potenciālo EM konsorciju atlase nacionālajā līmenī

Trīs mācību semināru organi-zēšana potenciālajiem Eras-mus Mundus kopīgo maģis-trantūras programmu projektu iesniedzējiem

Varšava, Polija – 2011.gada 27.-30.janvāris: http://emap-project.webnode.cz/emap-2-2010-2012-/project-events/training-seminar-in-poland/

Rīga, Latvija – 2011.gada 17.-20.februāris: http://emap-project.webnode.cz/emap-2-2010-2012-/project-events/training-seminar-in-latvia/

Ļubļana, Slovēnija - 2012.gada 1.-4.februāris: http://emap-project.webnode.cz/emap-2-2010-2012-/project-events/seminar-in-slovenia/

Viena mācību semināra orga-

nizēšana potenciālajiem EM

kopīgo doktorantūras program-

mu projektu iesniedzējiem

Tallina, Igaunija - 2012.gada 18.-21.janvāris: http://emap-project.webnode.cz/

emap-2-2010-2012-/project-events/seminar-in-estonia/

Mācību semināru organizēšana EM nacionālo struktūru pārstāvjiem par programmas prasībām un nosacīju-

miem, lai paaugstinātu profesionālās zināšanas un prasmes un ievērojami pilnveidotu atbalsta sniegšanu poten-

ciālajiem projektu pieteikumu sagatavotājiem

Projekta aktivitāšu izvērtēšana un rezultātu atpazīstamības veicināšana

8

Projekts Boloľas procesa ieviešanai valstī

Projekts uzsākts 2011.gada

1.jūlijā, un tas ilgs līdz 2013.gada

31.decembrim.

Projekts sniedz atbalstu augstākās

izglītības institūcijām:

Nacionālās kvalifikāciju ietvar-

struktūras (NKI) ieviešanā,

atzīšanas jautājumos (Eiropas

Kredītpunktu pārneses sistēma

(ECTS) un diploma pielikumi

(Diploma Supplement)),

kopīgo programmu ieviešanā,

mūţizglītības veicināšanā, attīs-

tot sistēmu iepriekšējo zināšanu

un mācību pieredzes atzīšanai

(Recognition of Prior Learning).

Projektā plānotas vairākas būtis-

kas aktivitātes:

Boloľas procesa ekspertu dalī-

ba starptautiskos un nacionālos

semināros un konferencēs;

Boloľas procesa nacionālās in-

terneta bibliotēkas (http://

www.aic.lv/bolona) resursu aktuali-

zēšana;

konferences, semināri, informā-

cijas izplatīšana un konsultācijas

augstākās izglītības iestādēm, to

vadībai un personālam, studen-

tiem un citiem interesentiem par

aktuālajiem Boloľas procesa jau-

tājumiem, t.sk. iespēja uzdot jautā-

jumus un saľemt atbildes Boloľas

procesa e-forumā, ko plānots iz-

veidot VIAA mājas lapā

www.viaa.gov.lv.

Projekta galvenā mērķauditorija ir

augstākās izglītības iestādes, to

vadība un personāls, studenti un

citi Boloľas procesa jautājumu un

aktualitāšu interesenti.

Projekta kopsumma ir 36 868,00

EUR, t.sk. EK finansējums –

32 322,00 EUR (jeb 87,67% no

projekta attiecināmo izmaksu kop-

summas).

Vairāk informācijas par Boloľas

procesu un tā aktualitātēm lasiet:

Oficiālā Boloľas procesa

(Eiropas Augstākās izglītības tel-

pas) 2010-2012 mājas lapā: http://

www.ehea.info

Eiropas Augstākās izglītības tel-

pas (nacionālajā) bibliotēkā: http://

www.aic.lv/bolona

Boloľas procesa nacionālo eks-

pertu projektu kompendijā EK izpil-

daģentūras mājas lapā:

http://eacea.ec.europa.eu/llp/

results_projects/

project_compendia_en.php

Projekts „Boloľas procesa nacionālie eksperti 2011-2013‖ ir Eiropas Ko-misijas Mūţizglītības programmas ietvaros īstenots projekts, lai veicinātu Boloľas procesa ieviešanu dalībvalstīs, t.sk. Latvijā.

Projektu īsteno VIAA sadarbībā ar pieciem nominētajiem Boloľas ekspertiem:

Andrejs Rauhvargers Latvijas Rektoru Padomes ģenerālsekretārs, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesors

Uldis Sukovskis Rīgas Tehniskās universitātes mācību prorektors, profesors

Sandra Kraže Banku augstskolas Starptautisko studiju daļas vadītāja, docente

Baiba Ramiľa Akadēmiskās informācijas centra direktore

Asnāte Kaţoka Latvijas Studentu apvienības Akadēmiskā virziena vadītāja

Projektu atskaišu sistēma - Mobility Tool

Šī jaunizveidotā sistēma aizvieto

līdz šim izmantoto un iepazīto

Rap4Leo atskaišu sistēmu. Sistē-

ma darbojas interneta vidē un da-

tiem var piekļūt ar atbilstošu

autentifikāciju.

Jaunizveidotā atskaišu sistēma

jāizmanto visiem tiem Leonardo da

Vinci programmas mobilitātes pro-

jektu īstenotājiem, kuru projekti ir

apstiprināti, sākot ar 2011.gada

konkursu. Šajā projektu sistēmā

projektu īstenotāji varēs redzēt

informāciju par īstenotajiem pro-

jektiem, to dalībniekiem un finan-

sējumu, kā arī projekta partneriem.

Mobility Tool sistēma ir izveidota,

lai atvieglotu projektu pieteicējiem

gala atskaišu aizpildīšanu. Tā ģe-

nerē individualizētas atskaites kat-

ram īstenotajam projektam, norā-

dot tajās projekta numuru, nosau-

kumu, partnerorganizāciju datus,

informāciju par dalībniekiem utt.

Lai varētu piekļūt sistēmai, projek-

ta pieteikumā norādītā kontaktper-

sona uz savu e-pastu saľems in-

formāciju ar lūgumu izveidot lieto-

tāja kontu. Pēc e-pasta ziľojuma

saľemšanas no s is tēmas

(eac_mt_no_reply@ec.europa.eu)

projektu pieteicējiem ir jāizveido

konts Eiropas Autentifikācijas ser-

Kopš 2011. gada jūnija Eiropas Komisija ir ieviesusi jaunu Leonardo da

Vinci mobilitātes projektu atskaišu sistēmu – Mobility Tool.

9

9

visa:https://webgate.ec.europa.eu/

aida/selfreg) mājas lapā. Ar izvei-

doto lietotāja vārdu būs pieejama

atskaišu sistēma Mobility Tool

(https://webgate.ec.europa.eu/eac/

mobility).

Projekta informācijai sistēmā ir

vairākas sadaļas, kurās attiecīgi ir

vai nu jāpapildina esošie dati, vai

jāievada atbilstošā informācija.

Svarīgākās daļas ir šādas:

Partneri

Pieejama informācija par nosūtošo

un uzľemošo organizāciju, tās

kontaktpersonām. Nepieciešamī-

bas gadījumā informācija ir jāpapil-

dina vai jālabo.

Mobilitātes braucieni

Informācija par katra dalībnieka

veikto praksi vai pieredzes apmai-

ľu. Šajā sadaļā katram no dalīb-

niekiem piesaista vienu mobilitātes

braucienu, norādot informāciju par

prakses vai pieredzes apmaiľas

ilgumu, iegūtajiem sertifikātiem,

lietotajām valodām, kā arī izman-

toto finansējumu ceļa un uzturēša-

nās izdevumiem. Šajā sadaļā da-

lībniekiem ir jāaizpilda arī atskai-

tes. Pēc pieprasījuma izveidoša-

nas, dalībnieki saľems e-pastu ar

saiti, kurā lejupjāielādē aizpildāmā

atskaite. Kad dalībnieki savas at-

skaites ir iesnieguši elektroniski

tiešsaistē, projekta vadītājam tās ir

jāapstiprina.

Dalībnieki

Jāievada informācija par prakses

vai pieredzes apmaiľas dalībnie-

kiem un pavadošajām personām.

Budžets

Informācija par iztērēto finansēju-

mu. Informācija par ceļa un uzturē-

šanās izdevumiem būs saglabāta

automātiski no iepriekš ievadītās

informācijas sadaļā „Mobilitātes

braucieni”, savukārt vadības un

pārraudzības un dalībnieku saga-

tavošanas izdevumi ir jāievada

manuāli.

Atskaites un atjauninājumi

Šajā sadaļā var lejupielādēt pro-

jekta gala atskaiti. Gala atskaite ir

PDF dokuments, kurā jau būs aiz-

pildīta informācija par partneriem,

dalībniekiem un budţetu. Šī at-

skaite ir jāsaglabā uz datora cietā

diska, un tad attiecīgi jāsavada

nepieciešamā informācija par pro-

jekta rezultātiem un īstenošanas

gaitu.

Mobility Tool sistēmas lietošanas

rokasgrāmatu skatieties VIAA mā-

jas lapas www.viaa.gov.lv sadaļā

Mūţizglītības programma -> Le-

onardo da Vinci -> Mobilitātes

projekti -> Dokumenti un veidla-

pas.

Konference pirmsskolas un sākumskolas pedagogiem

Lai izplatītu šo projektu rezultātus,

2011.gada 15.novembrī Valsts

izglītības attīstības aģentūra

(VIAA) kopā ar Valsts izglītības

satura centru (VISC) rīkoja konfe-

renci "Pamatkompetenču attīstība

bērnu sagatavošanā skolai".

Uz konferenci ieradās novadu

pirmskolas izglītības un projektu

darba speciālisti, pirmsskolas izglī-

tības iestāţu vadītāji un pirmssko-

lu un sākumskolu skolotāji. Pavi-

sam konferencē piedalījās 230

izglītības darbinieku. Konference

bija organizēta ne tikai, lai izplatītu

projektu rezultātus, bet arī lai aici-

nātu un mudinātu pirmsskolas un

sākumskolas pedagogus iesniegt

VIAA jaunus individuālos un izglītī-

bas iestāţu projektus 2012. ga-

dam.

No izglītības satura politikas vie-

dokļa konferences uzdevums bija

pievērst uzmanību pirmsskolas un

sākumskolas satura pēctecības

nodrošināšanas jautājumiem,

jaunas mācību programmas seš-

gadīgu bērnu izglītošanas aprobā-

cijai un starptautisku izglītības pro-

jektu izmantošanai jaunas peda-

goģiskās pieredzes veidošanai

pirmsskolā un sākumskolā.

Pirmsskolas vecuma bērnu pamat-

kompetences

Konferences ievadā LU Pedagoģi-

jas un psiholoģijas fakultātes pro-

fesore Dr.paed. Emīlija Černova

prezentēja lekciju „Audzēkľu pa-

matkompetences pirmsskolas iz-

glītībā, gatavojoties skolai”. Profe-

sore atzīmēja, ka pats jēdziens

sešgadīgu bērnu kompetences ir

diskutējams, un pastāstīja par di-

vām pieejām, izzinot kompetenču

būtību un kompetenču rašanos, kā

arī piedāvāja sešgadīga bērna

kompetences definīciju: zināšanu,

prasmju un iemaľu kopuma iz-

pausme uzvedībā un rīcībā, pau-

ţot atbildīgu attieksmi pret sevi,

savu uzvedību un rīcību, citiem

cilvēkiem, lietām un dabu. Ar šīs

lekcijas un citu prezentāciju mate-

riāliem var iepazīties VIAA mājas

lapas www.viaa.gov.lv sadaļā Mū-

ţizglītības programma -> Comeni-

us ->Semināri.

Konferences 1.daļā par VISC pi-

lotprojektu „Sešgadīgo izglītojamo

2011.gada sākumā divgadīgu darbu Eiropas Savienības Mūžizglītības

programmas apakšprogrammā Comenius skolu sadarbības projektos bei-

dza septiľas pirmsskolas izglītības iestādes un vienlaicīgi bija beidzies

arī Valsts izglītības satura centra pilotprojekts „Sešgadīgo izglītojamo mā-

cību programmas ieviešanas uzsākšana”.

8

10

10

ES Mūţizglītības programmas departaments

Vaļľu iela 3, 2.stāvs, Rīga, LV-1050

Tālr.: 67814741, fakss: 67830830

e-pasts: info@viaa.gov.lv

Ziľu izdevuma izstrādi

finansē Eiropas Savienība

mācību programmas ieviešanas

uzsākšana (aprobācija)” rezultā-

tiem izsmeļošu informāciju sniedza

VISC Vispārējās izglītības satura

nodrošinājuma nodaļas vadītājs

Imants Vasmanis. Savukārt VISC

pilotprojekta pirmā gada rezultātus

prezentēja Grobiľas pamatskolas

pirmsskolas un sākumskolas sko-

lotāja Liene Rancāne, Ķekavas

novada pirmsskolas izglītības ie-

stādes „Avotiľš” vadītāja Baiba

Jurisone un Jaunmārupes sākum-

skolas pirmsskolas skolotāja San-

dra Belcāne. Comenius projektu

idejas darbā ar pirmsskolniekiem

prezentēja Rīgas 169.pirmsskolas

izglītības iestādes pirmsskolas

skolotāja Anita Sarkanbikse, Rīgas

16.pirmsskolas iestādes vadītāja

Lija Molke un Rēzeknes pirmssko-

las izglītības iestādes „Vinnijs

Pūks” vadītāja Inta Ozolniece.

Aktīva diskusija par pirmsskolas

izglītību

Pirmās daļas nobeigumā bija plā-

nota neliela diskusija, lai konferen-

ces dalībnieki izteiktu savas do-

mas par notiekošo un nākotnes

redzējumu problēmās, kas saistī-

tas ar sešgadīgo bērnu mācībām

pēc jaunās programmas. Diskusi-

jai bija izmantots jauns paľē-

miens, kurā ar zaļu vai sarkanu

kartiľu palīdzību dalībnieki izteica

savu piekrišanu vai noraidījumu

uzdotajiem jautājumiem:

Vai esat iepazinušies ar sešga-

dīgo integrēto programmu?

Vai sešgadīgo integrēta pro-

gramma pirmsskolā dos labāku

rezultātu nekā atsevišķas nodarbī-

bas pēc plāna?

Vai šobrīd ir nodrošināta pirms-

skolas un sākumskolas pēctecība?

Vai skolas gaitu uzsākšana no-

zīmē, ka tiek atľemta bērnība?

Divu pēdējo jautājumu atbildes

vairākumā krāsojās sarkanas, un

te varēja sākties diskusija starp

„sarkanajiem” un „zaļajiem”, kas

izvērtās ļoti aktīva un ko pārtraukt

varēja tikai ierobeţotais laika li-

mits. Diskusijas rīkošanas ideja ir

aizgūta no Comenius reģionālo

partnerību konferences Bordo,

Francijā, 2011.gada maijā.

Labākie projekti un jaunais

konkurss

Konferences 2.daļā „Comenius

labas prakses piemēri un Eiropas

Komisijas aicinājums projektu pie-

teicējiem 2012.gadam” klātesoša-

jiem bija iespēja iepazīties ar di-

viem labākajiem 2008.-2010.gada

projektiem, kurus prezentēja Tuku-

ma novada Slampes pirmsskolas

izglītības iestādes „Pienenīte” va-

dītāja Dace Bičole un Rīgas

234.pirmsskolas izglītības iestādes

speciālā skolotāja Jeļena Mora.

Pēc Comenius skolu partnerību

gala atskaišu un projektu rezultātu

izvērtēšanas var apgalvot, ka dau-

dzi no pirmsskolas izglītības iestā-

ţu projektiem konkurē un pat pār-

spēj vidējās izglītības iestāţu pro-

jektus kvalitātes, radošuma un

pedagoģiskās terminoloģijas lieto-

šanas ziľā.

Arī 2011.gadā ļoti lielu projektu

konkursu Latvijā (četri uz vienu

vietu) ir izturējušas septiľas

pirmsskolas izglītības iestādes no

64 apstiprinātajām partnerībām.

IZM noteiktajās prioritātēs priekš-

roka tika dota pirmsskolas izglītī-

bas iestādēm, kas piedalās VISC

pilotprojektā, un divas no šīm ie-

stādēm tagad ir apstiprinātas Co-

menius projektu darbam. Vienu

no šīm iestādēm pārstāvēja Prie-

kuļu pirmsskolas izglītības iestā-

des „Meţmaliľa” vadītāja Kristīna

Bernāne, kas pastāstīja, kā prak-

tiski gatavoties Comenius skolu

partnerību projektu iesniegšanai.

Konferences noslēgumā VIAA pār-

stāves - ES Mūţizglītības pro-

grammas departamenta Comenius

un Mācību braucienu nodaļas va-

dītāja Baiba Sermuliľa, vecākās

programmas speciālistes Maija

Vītuma un Zane Gailīte, kā arī

programmas speciāliste Vineta

Bringule - sniedza vispārēju infor-

māciju par Eiropas Savienības

Mūţizglītības programmas apakš-

programmas Comenius aktivitātēm

un Eiropas Komisijas aicinājumu

iesniegt projektu pieteikumus

2012.gadam.

Atsauksmes par konferenci

Konferences novērtējuma aptau-

jas lapas ir iesnieguši 138 dalīb-

nieki. Viľi pasākuma organizāciju

un tajā iegūto informāciju pamatā

vērtē ar „loti labi” un „labi”. Kā sa-

vu lielāko ieguvumu konferencē

tās dalībnieki atzīst iegūtās prak-

tiskās un akadēmiskās atziľas,

kuras varēs izmantot savā darbā,

kopīgo redzējumu par sešgadīgo

integrēto mācību programmu un

iegūto motivāciju piedalīties Co-

menius aktivitātēs. Daudzi izteica

savu prieku, ka pirmsskolnieki bei-

dzot tiek ievēroti un novērtēti, pati-

ka vide, kurā bija organizēta kon-

ference.

Konferencē dzirdētais ir atspogu-

ļots portālos TV*NET, DELFI un

kasjauns.lv. Interesanti, ka konfe-

rence uz pārdomām bija raisījusi

Latvijas Vecāku kustību, kuras

pārstāves ir izteikušas savas pār-

domas par dzirdēto konferencē

savas organizācijas mājas lapā.

9