Tekila2012 galagala.qxd 17.01.2013 12:50 Page 85

Zane Kreicberga, Latvijas Kultûras akadçmijas lektore

PÇTERIS KRILOVS

Pçteris Krilovs (1949) ir Latvijas Kultûras akadçmijas (LKA) profe-

sors, bakalaura un maìistra programmu “Audiovizuâlâ mâksla” vadîtâjs,

kino un teâtra reþisors.

Ieguvis izglîtîbu Maskavâ, Vissavienîbas valsts kinematogrâfijas

institûta aktierfilmu reþijas fakultâtç Igora Talankina meistardarbnîcâ

(1969—1975). Kopð 1984. gada Pçteris Krilovs ir strâdâjis arî kâ ak-

tiera meistarîbas pasniedzçjs — vispirms Tautas kinoaktieru studijâ, tad

kopâ ar reþisori Annu Eiþvertiòu, uzòemoties vadît divus Daugavpils

teâtra aktieru kursus (1988—1992; 1989—1993) Jâzepa Vîtola

Latvijas Valsts konservatorijâ (tagad — Latvijas Mûzikas akadçmija).

Kopð 1993. gada Krilovs strâdâ Latvijas Kultûras akadçmijâ (profesors

kopð 1998. gada), kur vadîjis vairâkus teâtra aktieru kursus — ap-

vienoto aktieru un reþisoru kursu (1993—1997), t.s. Valmieras teâtra

aktieru kursu (1999—2003) un aktieru kursu, kas mâcîjâs no

2003. lîdz 2007. gadam —, kâ arî veidojis diplomdarba izrâdes citu

profesoru vadîtiem aktieru kursiem. Vairâkas studentu diplomdarbu

izrâdes kïuvuðas par leìendâriem un neaizmirstamiem notikumiem

Latvijas teâtra vçsturç — “Vâjprâtîgâ stâsts, pilns niknuma un trokðòa”

pçc Viljama Folknera româna (1991) un Fjodora Dostojevska “Velni”

85

Tekila2012_galagala.qxd 17.01.2013 12:50 Page 85

Daugavpils teâtrî, Fjodora Dostojevska “Brâïi Karamazovi” (1997)

LKA Zirgu pastâ. 1992. gadâ Pçteris Krilovs ir saòçmis Latvijas Teâtra

darbinieku savienîbas balvu par darbu teâtra pedagoìijâ.

No 1994. lîdz 1996. gadam Krilovs bija Daugavpils teâtra mâksli-

nieciskais vadîtâjs. 1995. gadâ kopâ ar domubiedriem nodibinâja

Starptautisko Jaunâ teâtra festivâlu “Homo Novus”, lîdz 2004. gadam

bija festivâla direktors. Krilovs ir arî viens no Latvijas Jaunâ teâtra

institûta (1998) dibinâtâjiem.

Ievadam: Zane Kreicberga

Arî man savulaik krietni paveicâs bût reþisora Pçtera Krilova stu-

dentei. No 1993. lîdz 1997. gadam mâcîjos Latvijas Kultûras akadç-

mijas apvienotajâ aktieru un reþisoru kursâ, no kura nâkuði Baiba

Broka un Kaspars Znotiòð, Andris Keiðs un Anita Sproìe, Regnârs

Vaivars un Artûrs Skrastiòð, Viesturs Kairiðs, Gatis Ðmits, Dþ. Dþ. Dþilin-

dþers un citi aktieri un reþisori. Toreiz man likâs, ka mums — tiem,

kas gribçja kïût par reþisoriem, — pârâk maz mâca reþijas teoriju un

pârâk daudz “lien dvçselç”. Palûkojoties uz to ar laika distanci, esmu

sapratusi, ka tâ ir Pçtera Krilova metode: arî tâlâk intervijâ viòð

apgalvo, ka “aktieris kïûst par pedagoga novçrojuma objektu, kas

pedagogam jâapgûst no iekðpuses, lai aktieris savukârt to varçtu

darît ar citiem”. Ðo metodi Krilovs nemâca kâ teoriju, bet praktizç, tâ

demonstrçdams studentiem tâs efektivitâti. Krilova metodes lielais

pluss ir tas, ka nodarboðanâs ar teâtri katram studentam neizbçgami

kïûst par “personîgu darîðanu”, proti, Pçteris padara neiespçjamu

formâlu un tehnisku attieksmi pret profesiju. Ja tu gribi bût teâtrî,

tad jâbût gatavam iepazît sevi no visâm, arî ne tâm patîkamâkajâm

pusçm, kâ arî jâpieòem, ka aktiera instruments ir ne tikai íermenis,

bet arî dvçsele. Ðîs koordinâtu sistçmas negatîvâ puse tomçr ir tâda,

ka vâjâkas personîbas aktieri kïûst atkarîgi tieði no Krilova caurur-

bjoðâ skatiena, proti, strâdâjot ar savu pedagogu, aktieri uzrâda labus

86

Sarunas


rezultâtus, bet pie citiem reþisoriem apjûk, saskaroties ar cita veida

prasîbâm un attiecîbâm. Viòiem nepiecieðams ilgâks laiks, lai pâr-

rautu “nabas saiti” un adaptçtos reâlajâ teâtra vidç. Tâdçjâdi dziïâs

personîgâs attiecîbas, kas Pçterim izveidojas ar topoðajiem aktieriem

mâcîbu procesâ un kuras viòð pamato ar “krievu skolas” iespaidu, jo

“krieviem ir raksturîga bezpardonnost jeb iejaukðanâs cita dzîvç,

robeþu pazaudçðana attiecîbâs, kas izpauþas arî, mâcot aktiermeis-

tarîbu”, vienlaikus gan palîdz, gan traucç.

Krilovs intervijâ vairâkkârt uzsver, ka konkrçtajiem vingrinâju-

miem vai darbîbâm nav lielas nozîmes, svarîgs ir pareizi izvçlçts un

izprasts virziens. Arî ðo principu uztveru duâli. No vienas puses, jâ,

visu nosaka “orientçðana pareizajâ gultnç” un ir svarîgi aktierim

trençt “tçla intuitîvo apjçgðanu”. Taèu, no otras puses, intuitîvi apjçg-

tajam tçlam ir adekvâti jâiemiesojas aktiera íermenî, un tas lielâ

mçrâ ir aktiera tehnikas jautâjums, kam reizçm mâcîbu procesâ nav

pievçrsta vajadzîgâ uzmanîba.

87

Pçteris Krilovs filmâ “Rîgas sargi”


Lai kâdi bûtu Pçtera Krilova metodikas plusi un mînusi, ðodienas

Latvijas teâtra aina bez viòa studentiem nav iedomâjama. Protams,

jâatzîmç arî citu pedagogu ieguldîjums, jo Krilovs vienmçr strâdâjis

cieðâ sadarbîbâ ar citiem aktiera meistarîbas pasniedzçjiem, piemç-

ram, Annu Eiþvertiòu un Edmundu Freibergu. 1997. gadâ Alvis Hermanis

izveidoja Jaunâ Rîgas teâtra (JRT) trupu uz bijuðo Daugavpils teâtra

aktieru un tobrîd Latvijas Kultûras akadçmiju tikko pabeiguðo jauno

aktieru bâzes, arî tagadçjâ trupas sastâvâ gandrîz puse JRT aktieru ir

Krilova studenti. Valmieras teâtra un Nacionâlâ teâtra jaunâkâs paau-

dzes aktieru trupâs “Krilova skolu” izgâjuðie arî ieòem nozîmîgu vietu.

Ar topoðajiem aktieriem un kino reþisoriem LKA strâdâ Pçtera bijuðie

studenti Anita Sproìe, Gatis Ðmits un ðo rindu autore. Stabilu vietu

Latvijas teâtra reþijâ ieòçmuði Dþ. Dþ. Dþilindþers, Viesturs Kairiðs

(ðobrîd vairâk operu un filmu reþisors), Regnârs Vaivars, Viesturs

Meikðâns un Indra Roga (reþiju apguvusi Sanktpçterburgâ).

Kad Pçteris stâsta par savu mâcîbu pieredzi Vissavienîbas Valsts

kinematogrâfijas institûtâ, es atceros mûsu aktieru un reþisoru apvie-

notâ kursa mâcîbu procesu. Ðíiet, vismaz divi principi pie mums bija

pârceïojuði no Maskavas — tas, ka reþisoriem paðiem daudz jâspçlç,

un “procesa blîvums” —, mçs tieðâm strâdâjâm no rîta lîdz vakaram,

reizçm pat nakðòojot Zirgu pastâ, kurâ tolaik mûsu rîcîbâ bija tikai

trîs nelielas telpas. Pirmajâ mâcîbu gadâ vingrinâjâmies meistarîbâ

kopâ ar aktieriem un gandrîz katru mçnesi saòçmâm jaunu reþijas

uzdevumu. Regulârâs darbu skates pieradinâja pie radoðâ procesa

nepârtrauktîbas, iemâcîja paðorganizçties un sadarboties. Aktieriem

jau no paða sâkuma bija ne tikai jâdarbojas pedagogu droðajâ vadîbâ,

bet arî jâspçlç topoðo reþisoru etîdçs un fragmentos, kas varbût bija

metodoloìiski riskanti, taèu paâtrinâja mûsu izpratni par iespçjamo

aktiermeistarîbas un reþijas metoþu daudzveidîbu (un nepiecieða-

mîbu) un trençja gan elastîbu un pielâgoðanos, gan kritisku attieksmi

un analîtisku pieeju.

88

Sarunas


Attiecîbâ uz mûsu kursu “Krilova skolas” esence reprezentçjâs

divâs izrâdçs. 1995. gada pavasarî (4. semestrî) mçs iestudçjâm

Mihaila Bulgakova românu “Meistars un Margarita”, kuru aizvedâm

uz studentu festivâlu Bezansonâ (Francijâ). Ðajâ izrâdç bija daudz

kas no Krilova intervijâ minçtâs ekscentrikas. Diemþçl no ðâ iestu-

dçjuma saglabâjuðâs vien atmiòas un daþi fotoattçli. Otra izrâde —

pçc Fjodora Dostojevska româna 1997. gada pavasarî tapuðie “Brâïi

Karamazovi” — bija aktiera meistarîbas diplomdarbs, kura trîs daïas

kopumâ ilga septiòas stundas un par kuru krievu teâtra zinâtnieks

Nikolajs Pesoèinskis izteicies: “Tas ir brînums — ar tik jauniem, nepie-

redzçjuðiem aktieriem kamerstila izrâdç, psiholoìiskâ teâtra neþçlî-

gajâ tuvplânâ sasniegt tik dziïu, gudru rezultâtu!”

Turpinâjumâ ieskats Pçtera Krilova veidotajâ LKA aktieru un reþi-

soru apvienotâ kursa (1993—1997) pirmo divu mâcîbu gadu plânâ,

kas oriìinâlâ aizòem septiòas lappuses maðînrakstâ.

89

LKA apvienotais aktieru un reþisoru kurss 1993—1997


LATVIJAS KULTÛRAS AKADÇMIJAS TEÂTRA MÂKSLAS NODAÏAS

AKTIERU UN REÞISORU APVIENOTÂ KURSAMÂCÎBU PLÂNS

I MÂCÎBU GADS

I SEMESTRIS

A) Kopîgâs nodarbîbas. Reþisori un aktieri.– Ievads. Teorçtiskais pamatojums. Vçsturiskais apskats.– Darbîba uz skatuves kâ aktiera mâkslas un reþijas pamata

izteiksmes lîdzekïu galvenais elements.– Etîde kâ darbîbas pamatelements. Etîþu princips teorijâ. Etîde

no uzdevuma ar improvizâcijas palîdzîbu lîdz rezultâtam. Etîdesnenobeigtîba un neatkârtojamîba.

– Vingrinâjumu cikls:– atbrîvoðanâs vingrinâjumi, atbrîvotîba — gatavîba darboties;– ritms, ritma maiòa, darbîba vairâkos ritmos paralçli;– uzmanîbas vingrinâjumi, koncentrçðanâs spçjas, traucçjumi;– daþâdu fizisku paðsajûtu atmiòas treniòð, precizitâtes izjûta,paðkontrole;– novçroðanas spçju attîstîba, kontroles uzdevums ar nosaukumu“Novçrojums dabâ, dzîvç” (ðâdus vingrinâjumus, ja ir nepie-cieðamîba, atkârtot vairâkas reizes);– vingrinâjumi, kuros âtri jâpielâgojas dotiem apstâkïiem, sa-spçle, partnera sajûta, savas darbîbas atkarîba no impulsa,kas nâk no partnera, partneriskâs saites izjûta.

B) Etîdes, uzdevumi ar izvçrstu apstâkïu aprakstu, uzdevumi, kurijâsagatavo, nedaudz jâsamçìina vai arî jâsacer pieturas punktiimprovizâciju íçdei:

– motivâcija un skatuviskâ darbîba,

90

Sarunas


– skatuviskâ vientulîba,– darbîbas pamatojums, cçloòi, apstâkïi, mçría skaidrîba un

piemçroðanâs apstâkïu izmaiòâm,– uzmanîba, novçrtçjums, reakcija. Sadalîtâ uzmanîba.C) Uzdevumi skatuviskâs telpas un darbîbas paplaðinâðanai. Darbî-

bas pârnesumi aiz skatuves telpas. Saikne ar darbîbu “aiz skatuves”.Darbîba saistîbâ ar skaòu aiz skatuves. Skatuves telpa — kâ frag-ments no visaptveroðas telpas.

D) Dzîvnieku etîdes.Etîdes ar priekðmetiem, etîdes ar priekðmetiem, kuriem pieðíirtas

citas funkcijas.Etîdes ar iedomâtiem priekðmetiem.E) UZDEVUMI TIKAI REÞISORIEMREÞISORU PATSTÂVÎGIE DARBI– Teâtra mâkslas izteiksmes lîdzekïi, “valodas” pamatelementi.

Teorija. Ieskats XX gs. teâtra problçmâs.(teorçtiskâs nodarbîbas)Par ðiem jautâjumiem semestra beigâs studenti iesniedz rakstisku

darbu sacerçjuma veidâ.– K. Staòislavska teorijas studijas.– M. Èehova viedoklis, teorija, vingrinâjumu cikls.– Novçrojumi dabâ, reâlajâ dzîvç, pârnesumi uz skatuves.F) Patstâvîgo darbu cikls I semestrî.“Paðportrets” (Kâds cits vienotâ pabeigtâ etîdç attçlo “paðportreta“

autoru. Piedalâs arî citi reþisori).“Dzejolis” — izvçlçtam dzejolim adekvâta forma un inscençjums.

Poçtika. Poçtiskâ valoda.“Pasaka” — teâtra tçlainîba.“Mans sapnis” — tçlainîba, kas saistîta ar autora individualitâti.

Sapòa “notikuma“ precîzs pârnesums.

91

Pçteris Krilovs


II SEMESTRIS

Kopîgie uzdevumi un vingrinâjumi gan reþisoriem, gan aktieriem.A) I semestrî apgûto vingrinâjumu pârzinâðana un spçja sastâdît

paðiem vienu—divas stundas garu vingrinâjumu bloku no atbrîvo-ðanâs lîdz maksimâlai koncentrçtîbai, saasinâtai uzmanîbai un íer-meòa pârvaldîðanai:

– etîdes, kurâs situâcija, spçles noteikumi raisa darbîbu lîdz “pir-majam“ vârdam, kurð tomçr netiek pateikts;

– etîdes pçc kâdas noteiktas situâcijas, arî pçc pateikta vârda,darbîba, paturot prâtâ neizrunâtu vârdu;

– darbîba — etîde, kas balstâs uz kontrapunkta. Kontrapunkts varbût gan kâda situâcija, gan skaòa;

– vingrinâjumi, kuri izraisa emocionâlo atmiòu, daþâdu atmiòassituâciju izmantoðana.

B) II semestrî studenti sâk strâdât ar lielâkâm etîdçm, kurâm jâsa-cer scenârijs un jâmçìina, lai panâktu zinâmu mçría skaidrîbu,lîdzekïu lakoniskumu, nobeigtîbu:

– “Gleznas”. Kâdas patstâvîgi izvçlçtas gleznas pârvçrðananelielâ stâstâ — etîdç ar minimâlu vârdu pielietojumu tâ, lai pati glez-na ir pçdçjais “kadrs” etîdç;

– “Rituâls”. Kâda rituâla sacerçðana, darbîba, kurâ sacerçtais rituâlsorientçts kaut ko panâkt, izraisît vai radît ceremoniju;

– komiskas situâcijas apspçlçðana, sakâpinot, lîdz rodas “gegs”;– etîdes, kas veido veselu novçrojumu ciklu vienâ darbîbas vietâ

(stacija, kafejnîca, slimnîca, iela).C) Etîþu cikls, kurâs drîkst lietot vârdu — pirmais vârds, gaidîtais

vârds, teikums, paziòojums.

UZDEVUMI REÞISORIEM, IZMANTOJOT AKTIERUS1) “Veltîjums Èaplinam” — gegs, komisks notikums, situâcija,

stâstiòð Èaplina stilistikâ;

92

Sarunas


2) “Balâde” — etîde, scenârijs, kurâ modelçta balâdes forma unelçìiskâ poçtika;

3) “Ieraksts manâ dienasgrâmatâ” — etîde, stâsts, kurâ ietvertsnotikums no personîgâs pieredzes, kuram ir “intîms” moments, spçle,kurâ citi (aktieri) mçìina iemiesot personîgâs pieredzes tçlus, emo-cionâlâs “afektîvâs” atmiòas restaurçðana ar aktieru palîdzîbu;

4) Teorçtiskais darbs, kurâ apkopota pirmâ kursa pieredze, gal-venâs problçmas un pamatjautâjumi. Darbs brîvâ formâ, var bût jau-tâjumi — atbildes, dialogs ar “Teoriju”.

Mâcîbu darbs tiek plânots tâ, lai katrs no trim meistarîbas pa-sniedzçjiem strâdâ ar studentiem vienu vai divas nodarbîbas nedçïâ(10—12 stundas), tad kopîgâs nodarbîbas — skates, kurâs tiekapkopoti rezultâti, vçrtçti darbi, ieskaites, eksâmeni.

Daudzus vingrinâjumus, etîdes studenti mçìina paði, atrâdot reizimçnesî pedagogiem.

Reþisori mçìina savus patstâvîgos darbus paði, norunâtos datu-mos atrâdot pedagogiem mçìinâjumu stadijâ un gatavus darbus.

Katrs semestris noslçdzas ar divu dienu eksâmenu. Eksâmenos studenti(visi) saòem atzîmi aktiermeistarîbâ. Reþisori saòem atzîmi “Reþijas pamati”.

II MÂCÎBU DARBA GADS

III SEMESTRIS

Kopîgie uzdevumi:– vingrinâjumu cikla atkârtoðana,– vingrinâjumu etîdes,– novçrojumi, etîdes ar precîzu novçrojumu izmantoðanu.Aktieri:– pedagogu vadîbâ izvçlas vienu vai divas lomas lielos fragmentos

no antîkajâm traìçdijâm. Semestra laikâ katrs no pedagogiem mçìinaun sagatavo semestra eksâmenam izvçlçtos fragmentus (pedagogi —Eiþvertiòa un Krilovs).

93

Pçteris Krilovs


– pedagoga (E. Freibergs) vadîbâ iestudç vienu no XIX gadsimtakomçdiju þanrâ uzrakstîtiem viencçlieniem (piem., A. Èehovs, N. Go-golis, A. Puðkins, O. Vailds).

Piezîme: tâdâ veidâ aktieru mâcîbu darbi liek aktieriem darbotiespçc þanra, stila, izteiksmes lîdzekïiem pilnîgi pretçjos virzienos.

Reþisori:– Semestra laikâ izvçlas XX gs. prozas sev tuvu rakstnieku un

inscenç uz skatuves kâdu no ðî rakstnieka îsajiem stâstiem. Reþisorampaðam jâdramatizç proza skatuves prasîbâm, jâsadala lomas, jâatrodprozâ ietvertâs poçtikas ekvivalents uz skatuves.

– Reþisors vairâkas reizes atrâda kâdam no meistarîbas pedago-giem darbu mçìinâjumu periodâ. Uzklausot pedagoga ieteikumus,reþisors maina, labo, precizç un pilnveido savu inscençjumu.

– Rezultâtâ jâtop nelielam, pabeigtam, formâ pârdomâtam unadekvâtam izvçlçtai prozai uzvedumam.

Piezîme: Pats galvenais ðajâ uzdevumâ ir palîdzçt jaunam reþiso-ram sakârtot skatuves izteiksmes lîdzekïus un strâdât ar aktieriemvienotâ atslçgâ, stilâ.

IV SEMESTRIS

Uzdevums aktieriem:– pedagogu vadîbâ izvçlçties un semestra laikâ iestudçt fragmentu:– no kâdas klasiskas komçdijas (Goldoni, Goci, Lope de Vega);– no krievu klasiskâs satîriskâs prozas (Gogolis, Saltikovs-Ðèedrins,

Dostojevskis);– no krievu klasikas, kurâ bûtu spçcîgs dramatisks çtiski filozofisks

konflikts (Dostojevskis, Tolstojs, Gorkijs).Uzdevums reþisoriem:– semestra laikâ uzvest divus fragmentus no vienas vai divâm XX gs.

lugâm;– uzrakstît teorçtisko reþisora eksplikâciju izvçlçtâm lugâm, pamatot

94

Sarunas


savu interesi, lugas virsuzdevumu reþisora interpretâcijâ, sadalît unnopamatot lomu sadali;

– vairâkas reizes mçìinâjumu periodâ parâdît kâdam no peda-gogiem, kâ virzâs darbs;

– atrast izvçlçtam darbam adekvâtu aktieru darboðanâs stilu,izteiksmes lîdzekïus, skatuves mâkslas valodu;

– strâdât ar aktieriem pçc etîþu sistçmas, lietojot kâdu no vin-grinâjumu virzieniem, kuri apgûti pirmajâ mâcîbu gadâ.

Ceturtajâ semestrî pedagogu un studentu — reþisoru laiki tieksadalîti pa dienâm tâ, lai viena no meistarîbas nodarbîbu dienâmbûtu pilnîgi viena no meistariem rîcîbâ (6—8 st.). Sestdiena ir rezer-ves diena, kurâ viens no meistariem var nozîmçt papildu mçìinâju-mus (4—6 st.).

Reþisoru grupas studenti mçìina savus patstâvîgos darbus vaka-ros pçc mçìinâjumiem vai citâm nodarbîbâm. Kâds no meistarîbaspedagogiem katras divas nedçïas piedalâs topoðo reþisoru mçìinâju-mos (3—4 st.).

Katru mçnesi notiek darbu atrâdîðana meistariem. Ðajâs skatçstiek nosprausti jauni uzdevumi, vçrtçts padarîtais, apspriesti teorçtis-ki jautâjumi un darba organizâcija.

Nodaïas pedagogi sagâdâ iespçju mçìinâjumu perioda beigâsar saviem darbiem strâdât uz profesionâlo teâtru skatuvçm. Daþasskates (ja ir tâda iespçja) notiek profesionâlâkos teâtros.

– Visi studenti gada beigâs (pçc ceturtâ semestra) saòem atzîmiaktiera meistarîbâ, bet reþisori — papildu atzîmi reþijas pamatuapgûðanâ.

Piezîme: Reþisori pedagogu vadîbâ mçìina fragmentus, kurosviòi darbojas kâ aktieri. Ðie darbi vçlâk kïûst par atseviðíu eksâmenureþisoriem aktiera meistarîbâ.

Kursa vadîtâjsPçteris Krilovs

95

Pçteris Krilovs


Saruna ar Pçteri Krilovu

Intervç Zane Kreicberga, sarunâ piedalâs Inga Pçrkone

Zane Kreicberga: Kas veidojis tavu izpratni par aktiera meis-

tarîbas metodiku?

Pçteris Krilovs: Es esmu ïoti pateicîgs par izglîtîbas lîmeni, kâdu

saòçmu Vissavienîbas Valsts kinematogrâfijas institûtâ (VVKI), studçjot

kino reþiju. Toreiz man nevarçja ienâkt prâtâ, ka kâdreiz pasniegðu

aktiermeistarîbu. Arî ðodien tie, kas vçlas mâcîties kino reþiju, sâkot-

nçji maz interesçjas par darbu ar aktieri un nenojauð, ka viòiem nâk-

sies daudz strâdât aktiermeistarîbas sfçrâ. Mums bija ïoti daudz stundu

aktiermeistarîbâ, un lielâ mçrâ nâca par labu tas, ka paralçlajâ kursâ

pie mûsu meistara Igora Talankina tika gatavoti baltkrievu kino ak-

tieri. Mçs kâ reþisori bijâm “piestiprinâti” tam aktieru kursam, un

mûs trîs gadus izmantoja kâ melno darbaspçku. Tajâ paðâ laikâ mçs

arî ïoti daudz paði spçlçjâm. Skolai bija fundamentâla bâze, un liela

nozîme bija tieði procesa blîvumam, kâ arî institûta tradîcijai, ka

mûsu darbus nâca skatîties un vçrtçt ne tikai mûsu pedagogi, bet arî

citi pasniedzçji — augstas raudzes profesionâïi.

Sâkumâ man “negâja”, pirmajâ kursâ man bija ïoti sliktas atzîmes

aktiera meistarîbâ, un pasniedzçji droði vien domâja, ka es kâ aktieris

nekam nederu. Bet es zinu to brîdi otrajâ kursâ, kad sapratu, kas

man kâ aktierim ir jâdara ar sevi, un lîdz ar to — kas jâdara ar citiem.

Tas notika pie runas pedagoìes Allas Jegorovas. Man galvâ pçkðòi no-

tika klikðíis, un es sapratu, kâ jâpiesavinâs teksts, kâ jâpakârto domâ-

ðana, izjûta, emocija. Es sâku runât tekstu savâ balsî un atradu savu

valodu. Turklât apjautu, ka nav jâbût loìiskam, izskaitïotam un “sa-

tamborçtam” ar kaut kâdiem prâta diktçtiem likumiem un mazâm

etîdîtçm, bet jâpanâk, lai tu kâ haizivs — haps! — paòem medîjumu

vienâ mirklî. Vçlâk, kopâ ar Baibu Tjarvi pçtot Mihailu Èehovu, es

sapratu to èehovisko intuitîvo apjçgu, ka nevajag ilgi analizçt un

96

Sarunas


bûvçt, un no savas sîkâs un banâlâs pieredzîtes kaut ko kairinât ârâ,

bet jâpanâk tâda intuitîva apjçgsme, ka tu pçkðòi saproti bûtisko, kas

ir jâspçlç.

Z. K.: Precizçsim, ko VVKI nozîmçja kino aktieru apmâcîba?

Vai jûs filmçjât savas etîdes, vai tomçr tâ bija vairâk lîdzîga teâtra

aktieru apmâcîbai?

P. K.: Mçs filmçjâm salîdzinoði maz. Mçs spçlçjâm cits pie cita

filmu etîdçs, bet tâ bija aptuveni viena desmitâ daïa no apmâcîbas.

Mçs ïoti daudz spçlçjâm uz skatuves “pa tukðo”. Tâ pat nebija skatuve,

bet vienkârða telpa, un tâ arî tika teikts, ka mçs strâdâjam laukumâ

jeb telpâ, turklât visnotaï spartiâniskos apstâkïos. Lielâkoties mçs

spçlçjâm “miskastei” — nospçlç un aizmirsti, nospçlç un aizmirsti.

Visu Gogoli un visu krievu klasiku izòçmâm cauri. Ðî skola atðíîrâs

no Valsts Teâtra mâkslas institûta skolas, jo kinematogrâfiskums bija

kâ elks, kas jâpielûdz. Ar mums no rîta lîdz vakaram strâdâja peda-

97

Pçteris Krilovs studiju laikâ Maskavâ


gogu asistenti (meistars nâca labi ja vienu reizi nedçïâ, bieþi vien

tikai reizi mçnesî), un viòi visu laiku deva savu vçrtçjumu — tas ir

labi, tas nav labi, tas ir slikti. Tagad es novçrtçju, ka viòiem bija kolo-

sâla gaume un stingra testçðanas principu sistçma. Turklât tas attiecâs

ne tikai uz to, ko mçs paði darîjâm, bet arî uz to, kâ vçrtçjâm filmas.

Ðî pastâvîgâ vçrtçðana pieradinâja pie noteiktas vçrtîbu sistçmas un

kritçrijiem. Kad es atbraucu no Maskavas uz Rîgu, man tâ laika Rîgas

Kinostudijas mâkslas padomes sçdes likâs pat ne katastrofa, bet kaut

kas ârpus jebkâdiem kritçrijiem, jo nevarçja saprast, kâpçc vienu

aktieri kritizç, bet citu, kurð, skaidri redzams, spçlç briesmîgi, nç. Tâ

testçðanas kultûra, ko mûsos ielika, ir nenovçrtçjama.

Z. K.: Vai nav tâ, ka tos kritçrijus nemaz nav iespçjams pilnîgi

precîzi definçt, tomçr tie pastâv un izkristalizçjas pieredzes ceïâ?

P. K.: Jâ, protams, jo to nevar matemâtiski pierâdît. Tâ ir tâda

tûlîtçja izpratnes aptvere: tu paskaties un uzreiz vari novçrtçt — ir

labi vai nç. Slikta skola varçtu apzîmogot ar kliðejisku domâðanu,

taèu Maskavas skola bija labâ lîmenî. Turklât, neraugoties uz tâ laika

Breþòeva apoteozi, mçs bijâm ïoti kritiski un mums nemaz tik viegli

nevarçja visu ko iestâstît. Mani visvairâk pârsteidza tas, ka kopçjâ

izpratne un vçrtçðana, kâ arî tehnika un metodoloìija bija ârkârtîgi

augstâ lîmenî.

Z. K.: Mçs lietojam apzîmçjumu “krievu skola”, taèu aiz ðâ ter-

mina var slçpties ïoti daþâdas pieejas, kas lielâ mçrâ atkarîgas no

katra konkrçtâ pedagoga, òemot vçrâ, uz ko tiek likts uzsvars.

Pamatâ ir Staòislavska izstrâdâtâ metodika, taèu tâs daþâdâs adap-

tâcijas var novest pie visai atðíirîgiem rezultâtiem.

Inga Pçrkone: Vai Maskavas institûtâ tika apskatîtas arî tâdas

tehnikas kâ, piemçram, “Ekscentriskâ aktiera fabrika” vai lîdzî-

gas? Vai tomçr dominçja Staòislavskis?

P. K.: Jâ, Staòislavska sistçma dominçja, un lielâkoties mçs

strâdâjâm reâlpsiholoìiskâ teâtra tradîcijâ — apstâkïi, apstâkïu ana-

98

Sarunas


lîze utt. Taèu mums bija arî vesels uzdevumu cikls, kurâ mçs apzinâti

lietojâm ekscentriku. Veselu gadu mçs strâdâjâm ar Gogoïa “Revi-

dentu”, taèu nevis ar lugas tekstu, bet gan ar etîþu veidâ sacerçtâm

epizodçm. Man, piemçram, bija jâiestudç lugâ tikai atstâstîta epizode

par vçstures skolotâju, kurð, runâjot par Maíedonijas Aleksandru, lauþ

krçslus. Mçs izdomâjâm, ka viòð ir stosteklis, kuram, runâjot par

patçtiskâm tçmâm, stostîðanâs kâpinâs tâdâ mçrâ, ka viòð vairs nevar

parunât. Un tad viòð dusmojas. Arî reþijâ mums bija daudz uzdevu-

mu, ârpus reâlistiskâs pieejas robeþâm.

Z. K.: Kâ tu nonâci lîdz tam, ka pats kïuvi par aktieru pedagogu?

P. K.: Pirmkârt, man patîk strâdât ar aktieriem. Man vajadzçja

aktierus manai pirmajai filmai “Un rasas lâses rîtausmâ” (1977), un

es tos nolûkoju Tautas kinoaktieru studijas uzòemðanâ. Tâ es iepazinos

ar Ainu Matîsu un Arnoldu Liniòu, kas vadîja ðo studiju, un sâku iet

pie viòiem. No 1984. lîdz 1986. gadam mums ar Annu Eiþvertiòu

piedâvâja vienu studiju vadît gandrîz pilnîgi no A lîdz Z, jo Liniòð bija

ïoti aizòemts teâtrî un viòi paðu spçkiem nevarçja tikt galâ. Tajâ stu-

dijâ mâcîjâs vçlâkie Daugavpils teâtra aktieri Indra Roga, Andris

Makovskis, Ìirts Krûmiòð, Atis Jaksis. Ar viòiem es Kinoaktieru studi-

jâ nostrâdâju pilnu divu gadu ciklu, un drîz vien 1988. gadâ viòi turpi-

nâja studijas pie manis un Annas Eiþvertiòas Latvijas Valsts konser-

vatorijas, tagad Mûzikas akadçmijas, Daugavpils teâtra aktieru kursâ.

Ar Annu mçs iepazinâmies Maskavâ, kur viòa studçja teâtra reþiju

Valsts Teâtra mâkslas institûtâ. Es jau Maskavâ sapratu, ka man pado-

das darbs ar aktieriem.

I. P.: Viens ir tas, ka tu pats saproti, kâ veidot tçlu, bet pavisam

cits — kâ to otram iestâstît. Vai to var iemâcîties, vai tas ir Dieva

dots talants?

P. K.: Tâs ir iemaòas. Jâsaprot, kas jâizdara ar aktiera domâðanu

un psihi, lai viòa emocionâlo dabu ieregulçtu pareizajâ virzienâ.

Piemçram, izraisît cilvçkam slâpju sajûtu, lai viòð savukârt rada kus-

99

Pçteris Krilovs


tîbu pçc ûdens. Aktierî jârada sajûta kaut kâ trûkumam, nepiecieða-

mîbai pçc kaut kâ, tad viòð atrod veidu, kâ rîkoties attiecîgajâ situâ-

cijâ. Vai arî, pilnîgi otrâdi, jâliek koncentrçties uz kâdu konkrçtu dar-

bîbu, kas pat var nebût saistîta ar runâjamo tekstu un ir ðíietami

nelietderîga un absurda, taèu tâ koncentrç uzmanîbu un neïauj

aktierim kïût abstraktam. Loìiski to formulçt ir ïoti grûti. Konkrçtajai

darbîbai paðai par sevi nav gandrîz nekâdas nozîmes, galvenais ir to

orientçt pareizajâ gultnç.

I. P.: Kâdus uzdevumus tu dod aktieriem? Lasot literatûru par

aktiera mâkslu, izkristalizçjas divas pamatpieejas. Vienai rakstu-

rîgi meklçt impulsus zemapziòâ un tad skatîties, kâ tas izpauþas

uz âru, bet otra nonâk pie tçla, sâkot ar ârçjo raksturojumu.

P. K.: Es izmantoju abus ceïus. Man pçdçjâ laikâ patîk uzdot

kopçðanas uzdevumus. Mihails Èehovs uzskatîja, ka ârçjâ kopçðana

ir ïoti produktîva. Ja aktieris skrupulozi un precîzi kâdu kopç, tad

viòð it kâ “iebrauc” tâ cilvçka psihç. Es to daru pats un mâcu arî

aktieriem, tâ ir viena no manas metodes sastâvdaïâm. Ja tu ieraugi

interesantu, neparastu cilvçku un mçìini pçc iespçjas precîzi izðíobît

savas grimases, lai viòam maksimâli lîdzinâtos, tu vari uz daþâm

sekundçm noíert viòa domâðanu un emocionâlo konstrukciju, to, kâ

viòð izprot un reaìç. Protams, var teikt, ka tas ir pakaïdarinâjums vai

fantâzija, un kâds varbût, tâ darot, neko nenoíers. Bet novçrojumi

un absolûta sinhronizâcija ir viens no paòçmieniem, kâ ietiekties cil-

vçka bûtîbâ. Turklât sinhronizâcija ir jâtaisa nedomâjot, tai nevajag

meklçt nekâdu racionâlu attaisnojumu, vienkârði jâkopç. Ja tu ilgi

seko kâdam cilvçkam viòa gaitâ un pçkðòi paklûpi, tad arî tas cilvçks,

kuru tu kopç, tajâ brîdî paklups. Loìiskâ domâðana, civilizâcijas bla-

zçtâ puse pieradina pie tâ, ka mçs visu noformulçjam. Bet formulçjums

nav nekas. Ilgi studçjot uzvedîbu un precîzi to atkârtojot, tu visu sa-

proti — tu vari noíert domâðanas ritmu, temperatûru, tâ cilvçka men-

tâlo “krâsu”. Tas ir viens no Staòislavska mâcîbas stûrakmeòiem, ko

100

Sarunas


Mihails Èehovs izmantojis, taèu tîrâ veidâ Èehova paòçmieni, manu-

prât, ðodien ir novecojuði un vairs nestrâdâ. Var sâkt ar psiholoìisko

þestu vai taisît visâdus vingrinâjumus, nav svarîgi, kâ pie tâ nonâk,

bûtiska ir tikai pati intuitîvâ tçla apjçgðana, kad tas it kâ tiek noíerts

aiz astes. Lai gan var arî pçc Staòislavska metodes strâdât ar aktiera

afektîvo atmiòu. Iespçjams, ka ðis termins arî ir novecojis, bet ðî metode

darbojas. Piemçram, ja runâ ar aktieri par nepatîkamâm lietâm,

kuras viòð tikai par lielu naudu psihoanalîtiíim atïautos atklât, tad

var viòâ kaut ko atmodinât. Es esmu izstrâdâjis savus paòçmienus un

daru to kâ labs íirurgs — cieti, asi un precîzi, skaidri juzdams, kurâ

brîdî varu to iegriezumu izdarît un kurâ brîdî tas nostrâdâs. Ðîs

sâpîgâs lietas ir vajadzîgas, jo nav jau jçgas strâdât ar cilvçku, kurð

íer tçlus, ja viòð pats nav noíerts. Man kaut kas jâzina par aktieri,

lai viòð saprot, ka viòð ir manî kâ pedagogâ noíerts.

Z. K.: Vai vari nosaukt galvenos principus, kas tev pedagoga

darbâ ir jâiemâca aktierim?

101

“Vâjprâtîgâ stâsts, pilns niknuma un trokðòa”. Indra Roga un Andris Makovskis


P. K.: Aktierim ir jâiemâcâs un viòð ir jâiemâca pârvaldît sevi, tas

ir katras sistçmas pamatâ. Viòam jâsaprot, ka viòð pats sev ir instru-

ments ar tâdâm kâjâm, tâdâm rokâm, tâdu balsi, tâdu muguru, tâdu

gaitu utt. Piemçram, vienam no maniem nesenajiem studentiem bija

ïoti sliktas attiecîbas ar vecâkiem, ko, starp citu, varçja redzçt pçc

viòa gaitas. Viòð visu laiku bija tâds kâ iebaidîts un tipðinâja maziem

solîðiem. Un es viòam teicu — tu vari spçlçt, ko vien gribi, tu vari

runât Hamleta tekstu, bet, kamçr tipinâsi, tu nebûsi nekas. Pamazâm

mçs viòu izsitâm ârâ no tâs tipinâðanas. Tâpçc jau man ir jâno-

skaidro, no kurienes tas rodas, kas viòu ir nobaidîjis. Noskaidrojâm.

Sâkâm strâdât ar viòa bailçm, bet paralçli, protams, strâdâjâm ar

tçliem un lomâm. Un tur sâkas tas duâlisms, kad aktieris kïûst par

pedagoga novçrojuma objektu, kas pedagogam jâapgûst no iekðpuses,

lai viòð savukârt varçtu to darît ar citiem. Kad aktieris saprot, ka tâ

ir íçde, ka viòð tâ tiek vçrots, tad viòð iemâcâs to pârnest uz citiem.

Tâ ir dubultspçle. Ja es pieradinu aktierus pie tâ, ka darbâ nekas no

102

“Velni”. Ilze Rudzîte un Normunds Bçrzs

Sarunas


viòu instrumentârija man nepaliek apslçpts, viòi saprot, ka tas instrumen-

târijs ir atklâta lieta, ar kuru var operçt, arî paòemot no citiem ins-

trumentârijiem to, ko tev vajag. Protams, svarîga ir arî atbrîvoðanâs,

koncentrçðanâs un smalkuma izpratne, ko man Kinematogrâfijas

institûts ir iemâcîjis. Piemçram, strâdât tikai ar skatieniem, neko

nespçlçt, neakcentçt un nerâdît. Jo, tiklîdz sâk râdît, tas ne tikai vairs

nav kino, ðodien tas ir arî ïoti slikts teâtris. To visu es cenðos panâkt

ar “pîrâdziòiem” un “pâtadziòu”. Kad izdodas, dod “pîrâdziòu”, kad

neizdodas, sit ar “pâtadziòu”.

I. P.: Bet kâ, piemçram, no aktiera var dabût dziïdomîgu skatienu?

P. K.: Tikai ar domâðanu. Aktierim jâzina, kas tajâ brîdî jâdomâ.

Tas patçrç ïoti daudz laika, bet es to prasu arî kâ vingrinâjumu —

aktiera iekðçjais monologs attiecîgajâ tçlâ. Reizçm daru tâ — aktieris

mçìina tekstu, bet es paralçli dzirdami runâju to, ko, manuprât, tçls

domâ. Es aktierim dodu savu reþisora izpratni par domâðanas shçmu,

un viòð to interpretç tekstâ, kas viòam dzimst. Tas ir ekonomisks un

kompakts darbs. Es varçtu no aktiera prasît, lai viòð to sacer, bet ðâdi

ir îsâk. Tas ir tâ, kâ uzkâpt uz viena sçrfoðanas dçïa, kur es turu to

buru, bet viòð taisa figûras, lai noturçtos un nenokristu. Uzskatu, ka

iekðçjais monologs ir viena no svarîgâkajâm darba sastâvdaïâm, pie

kurâm aktieris jâpieradina. Protams, svarîga ir arî psihofizika. Lai

nesanâk tâ, ka aktieris domâ, ka viòð domâ, bet psihofizika paralçli

râda kaut ko citu.

Z. K.: Kâdas ir tavas attiecîbas ar jçdzienu “aktiera tehnika”?

Vai kaut kas tâds eksistç, vai tas ir vairâk intuîcijas darbs un

pieredze?

P. K.: Es arvien vairâk pieðíiru nozîmi aktiera tehnikai. Agrâk es

nedaudz pârspîlçju ar aktiera intuitîvo emocionâlo paðatklâsmi, man

likâs, ka visam jâpiedzimst un, ja nedzimst, tas nav tâ vçrts. Bet

tagad uzskatu, ka diezgan daudz var uztaisît apzinâti. Reizçm es to

savâ þargonâ dçvçju par cirku vai baletu, jo tas ir numurs, kas jâiz-

103

Pçteris Krilovs


pilda. Viens vecs, bet ïoti skaidrs piemçrs ir aina no Fjodora Dosto-

jevska “Velniem”, kurâ Ïiza izskaidrojas ar Stavroginu Pçtera Verho-

venska klâtbûtnç. Mçs izdomâjâm tâ, ka brîdî, kad Ïiza saskaòâ ar

Dostojevska rakstîto it kâ ìîbst, Verhovenskim viòa jânoíer, jâpaceï,

jâizstiepj roka pret Stavroginu un noteikti jânostâjas tango pozâ. Uz

piecâm sekundçm jâbût ðai tango pozai, it kâ viòi tûlît varçtu laisties

dejâ. Un es viòiem teicu, ka tas ir kâ cirka numurs, kas jâizpilda jeb-

kurâ izrâdç, jebkâdâ situâcijâ. Psiholoìiski ainai nekas netiek atòemts,

aktieriem jâturpina spçlçt. Skatîtâji savukârt visu laiku it kâ peld psi-

holoìiskâ dialoga straumç un tad pieòem to tango pozu kâ virsvçrtîbu.

Uz skatîtâjiem tâ aina nostrâdâja vienmçr. Turklât tâ aina bija vçl arî

smieklîga, jo es biju viltîgi izrçíinâjis, ka Jânis Elsts ir pusgalvastiesu

mazâks par Ilzi Rudzîti. Un es tâdu “cirku” bieþi lietoju. Varbût Maskavâ

apgûtâs ekscentrikas iespaidâ es pieðíiru tam ïoti lielu nozîmi. Tas ir

tâpat, kâ kâdam çdienam pareizajâ vietâ uzlikt garðvielu.

104

“Brâïi Karamazovi”. Ìirts Çcis un Regnârs Vaivars


Z. K.: Es tur redzu saistîbu arî ar Mihaila Èehova psiholoìisko

þestu, kas vienâ pozâ ietver visu tçla bûtîbu.

P. K.: Iestudçjot “Brâïus Karamazovus”, mçs diezgan nomocîjâmies

ar to, kâ parâdît, ka Smerdjakovs ir mentâli tâdâ mçrâ atkarîgs no

Ivana, ka tâlâk vairs nav kur. Un mçs atradâm to îpaðo þestu: Andris

Keiðs, kas spçlçja Smerdjakovu, izstiepj rokas un, it kâ aptverot Ìirta Çèa

Ivana galvu, tomçr nepieskaroties tai, prasa: “Nu, tâ taèu bija?”. Es

panâcu, lai Keiðs daþas sekundes rokas notur, radot asociâciju ar Jâòa

Kristîtâja galvu Salomes rokâs. Uzfilmçtajâ izrâdç tas ir izkadrçts un

atstâj pat vçl lielâku iespaidu nekâ izrâdç, kur redzams viss kopplâns.

I. P.: Tâtad bûtîbâ, pateicoties ðâdiem þestiem, ir iespçjams

spçlçt katru vakaru? Man vienmçr ðíitis ðausmîgi, ka aktieriem ik

vakaru jâatkârto spçcîgas emocijas.

P. K.: Aktieris zina, uz ko viòam ir jâiet, bet tas notiek pa citiem

“koridoriem”. Psiholoìiskais stâvoklis var ieðûpoties vai iegrimt, bet

105

“Brâïi Karamazovi”. Ìirts Çcis un Andris Keiðs


ðî precîzâ forma visu saliek pa vietâm un pieslçdz aktieri pareizajâ

intensitâtç. Es jau sen esmu sapratis, ka paralçlajai domâðanai un

âtrumam ir liela nozîme. Piemçram, izrâdç “Lûgðana resnajai tantei”,

kad nobeigumâ Frenija salîdzina tçlus un stâsta par veco tanti, kurai

viòa, tâpat kâ Zûijs, bija piedçvçjusi vçzi, es lûdzu aktrisei Madarai

Saldoverei iesmieties, jo nevis slimîba ir svarîga, bet gan tas, ka

diviem cilvçkiem ir vienâds redzçjums — ðî sakritîba sajûsmina,

tâpçc tâ iesmieðanâs. Nezinu, cik daudz te ir psiholoìijas, cik daudz —

formas, bet svarîgi ir panâkt, lai aktieris to vienmçr dara “vienos vâr-

tos”, jo ðeit nevar bût interpretâcijas brîvîbas. Bumbai vienmçr jâbût

ieripinâtai precîzi vârtos. Un ir paòçmieni, kâ to panâkt.

I. P.: Bet kâ ir ar Brehta atsveðinâjuma efektu? Kur ir aktieris

pats un kur — viòa tçls?

P. K.: Es par Brehtu varçtu stâstît dienâm un nedçïâm. Es viòu

“pârkodu” aiz nemîlçðanas. Man Bertolds Brehts kâ dramaturgs ïoti

nepatîk, bet es ar viòu bieþi esmu strâdâjis kâ ar mâcîbu piemçru.

Viòð ekstraordinâras situâcijas pakïauj loìikai, it kâ sakot: “Es jums

pierâdîðu, ka cilvçki tâ dara!”

Bet, spçlçjot Brehtu, ar to vien nepietiek. Tâpçc es no aktieriem

prasu psiholoìiski sevi novest lîdz tâdai emocionâlai pakâpei, kurâ

hiperemocionalitâte pâriet jau tâdâ kâ racionalitâtç. Pçc manas sapra-

ðanas Brehtu citâdi nevar nospçlçt. Piemçram, “Kaukâza krîta aplî”

zaldâts pârnâk un stâsta, kâ viòð ir izdzîvojis karâ. Es saku aktierim,

ka nekâdu emociju nedrîkst bût, tu stâsti, kâdos dubïos esi gulçjis, kâ

uz tevi ðâva, kâ blakus gulçja kâds ar izlaistâm zarnâm, tas ir tikai

uzskaitîjums, bet — tu to visu esi pârdzîvojis. Tu raudâji tur, bet tagad

tu tikai atstâsti to visu. Tas iedarbojas ïoti spçcîgi. Domâju, ka Brehts

tieði tâ arî bija paredzçjis. Viòð òçma sociâli un mentâli lîdz galçjîbai

novestas situâcijas, tâpçc gribçja, lai tâs tikai izziòo. Jo, ja spçlçtu uz

izjûtâm, tam bûtu pretçjs efekts, neviens to neuztvertu nopietni. Aktie-

rim jâbût izpratnei par to, kâ tas pats stâsts varçtu izgâzties uz âru

106

Sarunas


vienkârðâ sadzîviskâ lîmenî, bet tas jânogremdç un uz tâ jâuzliek inte-

lektuâlais izziòoðanas stils, kas ir nevis emocionâls, bet gan racio-

nâls. Bet, ja to sâk no nulles, nekas nesanâk, jo tas neiedarbojas.

Brehtu taisot, ir skaidri jâzina, kâda ir izejas situâcija, uz kâ tas viss

ir uzbûvçts. No tehnikas viedokïa tas ir grûti, tâpçc Brehts ir ïoti labs

kâ mâcîbu viela aktiera tehnikas attîstîðanai un trençðanai.

Z. K.: Vai latvieðiem ir sava “teâtra skola”, vai arî pie mums

aktiermeistarîbâ tiek mâcîts pçc “krievu skolas” metodes? Vai

mçs varam uzskatît, ka eksistç “Krilova skola”?

P. K.: No aktiera tehnoloìijas viedokïa nekâdas îpaðas skolas nav.

Eksistç ieradums jeb râmja robeþas, kuras nepârkâpj. Ðajâs robeþâs

mums vispiemçrotâkâ ir “krievu skola”. Latvieðu teâtrî piegâjieni un

paòçmieni, ar kuriem aktieris izlîdzas, ja reþisors nav devis precîzu

uzdevumu, ir ârkârtîgi dzîvi. Ja ðos paòçmienus kâds sâk izkustinât,

labâkajâ gadîjumâ viòð tiek uztverts kâ revolucionârs, kas ienes jau-

nas vçsmas, bet sliktâkajâ gadîjumâ kïûst par ienaidnieku. Latvijas

teâtrî ir ïoti daudz kliðeju.

Z. K.: Bet no kurienes kliðejas rodas? Mâcîbu procesâ taèu viss

tiek virzîts uz to, lai izvairîtos no kliðejâm.

P. K.: Tas ir atkarîgs no tâ, par kuru paaudzi mçs runâjam. Jaunâ-

kajâm paaudzçm kliðejas ir daudz mazâk raksturîgas. Taèu studenti,

ko esmu kâdreiz mâcîjis, aiziet uz teâtriem un tur uzsûc “ejoðâkâs”

kliðejas. Aktieris vienmçr ies pa îsâko un taisnâko ceïu, lai sevi neap-

grûtinâtu, ja vien tu viòam neprasîsi iet savâdâk un pa ceïam vçl kaut

ko izdarît. Tad viòð sâks domât.

Z. K.: Vai, tavuprât, laika gaitâ mainâs prasîbas pret aktieri?

Vai ir atðíirîba, ko tu dari ar ðodienas studentiem un ko darîji,

piemçram, ar Daugavpils kursiem, kas bija tavi pirmie aktieri

akadçmiskâ lîmenî?

P. K.: Mainâs paaudþu mentalitâte, bet iemaòas — diez vai. Dau-

gavpils aktieri darîja ïoti smalkas lietas un nonâca pie tâm pavisam

107

Pçteris Krilovs


citâdi nekâ tagadçjie aktieri. Mainâs paaudþu nostâja pret dzîvi. Un

tagad dzîve tiek interpretçta arvien vienkârðâk, tâ tiek uztverta caur

vienkârðotiem tablo. Audzinot ðodienas aktierus, visvairâk ir jâstrâdâ

pie tâ, lai parâdîtu, ka dzîve ir sareþìîtâka, nekâ viòiem ðíiet. Toreiz

jaunie aktieri saprata, ka dzîve ir sareþìîta, bet viòi nebija tik brîvi,

viòiem bija raksturîga lielâka paðcenzûra, kritiska attieksme, estçtis-

kâs prasîbas un pietâte pret mâkslu. Bet galu galâ iznâk tas pats —

kâ tiem trûka, tagadçjiem netrûkst, bet viòiem nav tâ, kas tiem bija.

Z. K.: Vai tas nozîmç, ka tu piemçrojies?

P. K.: Ar katru kursu ir jâstrâdâ citâdâk. Lîdz ar to mâcîbu pro-

grammu izveidoðana ir kârtîgs zinâtniskais darbs, jo tev ne no kâ ir

jâuzzîmç tâlredzîga un produktîva shçma. Un te var palîdzçt tikai tas,

ka ieraugi cilvçku kopumâ un saproti, ar ko tev ir darîðana. Domâju,

ka “krievu skola” visvairâk no man zinâmajâm skolâm to “dresç”.

Varbût tas ir tâpçc, ka krieviem ir raksturîga bezpardonnost jeb

108

Diplomdarba izrâde “Kaukâza krîta aplis”. Ivars Kïavinskis un Ilze Íuzule


iejaukðanâs cita dzîvç, robeþu pazaudçðana attiecîbâs, kas izpauþas

arî, mâcot aktiermeistarîbu. Citur pasniedz distancçtâk. Varbût tas ir

mans defekts, bet es nesaprotu, kâ citâdi var aktieri iemâcît strâdât,

ja to nedara pçc ðîs sistçmas.

I. P.: Bet kâdas metodes jâizmanto darbâ ar kino aktieriem?

Tur bieþi vien ir situâcija, ka nekâda iejuðanâs tçlâ nav iespçjama

kino raþoðanas maðinçrijas dçï. Tu kâ reþisors varbût aktieri redzi

tikai divas dienas, bet tev atseviðíâ epizodç vajag panâkt no viòa

jûtu dziïumu. Kâ tas iespçjams?

P. K.: Ja man bûtu jâsagatavo kino aktieri, es daudz ko mainîtu

apmâcîbu sistçmâ. Kino aktierim pat vçl vairâk ir jâdod priekðstats

par bûtni, kas viòam jâspçlç. Tagadçjais kino reþisoru bakalauru

kurss ïoti daudz paði spçlç, lai saprastu, kâ veidot personâþu. Itâïu

scenârists un reþisors Èezâre Dzavatîni attiecîbâ uz kino scenârijiem

ir teicis: ja tu uzraksti, ka otrajâ plânâ sieviete ieiet veikalâ nopirkt

kurpes, tev ir jâzina par ðo sievieti pilnîgi viss — kâda viòai bijusi

dzîve, kâda bçrnîba, kâdi ir viòas kompleksi un kâpçc viòai vajag

nopirkt kurpes. Pamatojumam jâbût dzelþainam. Tas ir vislielâkais mî-

nuss kino, ja personâþs parâdâs ne no kurienes un arî aiziet uz neku-

rieni. Izlec kâ velniòð no kastîtes tikai tâpçc, ka tur kaut kam vajag

bût kadrâ. Filmçjoties pie Aigara Graubas “Rîgas sargos” (2007), es

kâdâ epizodç automâtiski izdomâju, ka tad, kad kamera vçrsîsies uz

mani, es nupat bûðu ar kâdu sarunâjies un tajâ mirklî pârtraukðu sa-

runu, griezîðos un turpinâðu savu darbîbu. Artûrs Skrastiòð to ievç-

roja un prasîja, kâpçc es tâ daru. Tad es izskaidroju ðo principu,

jo aktierim tas ir jâzina. Mâcot paðreizçjos studentus, mçs ar Antru

Cilinsku pat esam ðo kontinuitâtes jçdzienu nostiprinâjuði kâ ter-

minu.

Z. K.: Kâpçc, tavuprât, gandrîz katrs Kultûras akadçmiju bei-

guðais aktieru kurss tiek kritizçts par daþâdu aktiermeistarîbas

aspektu kvalitâti? Vai problçma ir mâcîbu procesâ, vai arî pastâv

109

Pçteris Krilovs


nesaskaòa starp to, kas tiek mâcîts, ar kâdâm prasmçm aktieri

iznâk no augstskolas un kâdas ir prasîbas teâtros?

P. K.: Mûsu jaunieðiem, lai kur viòi mâcîtos, vispâr ir vâjð priekð-

stats par to, kâda ir reâlâ dzîve. Ja gribi pats bûvçt savu tâlâko kar-

jeru, tad jau mâcîbu procesâ vajag kaut nedaudz saprast, kur iesi un

ko piedâvâsi, un to pieprasîjumu var diezgan labi izskaitïot. Mçs jau

mâcâm gandrîz vai tîru laboratorisku mantu, no piesâròojumiem

attîrîtu aktiermeistarîbas substanci. Bet teâtros tîrâ veidâ tâ nav vaja-

dzîga. Ja es bûtu Kultûras akadçmijas producents, es paòemtu pusi

kursa ar sportistiem un otru pusi ar glîtâm garkâjainâm meitenîtçm.

Un beigâs es zinâtu, kâ viòus “pârdot”. Lai tikai viòi vçl pietiekami

labi iemâcâs Tenesiju Viljamsu. Un tad mûs slavçtu un teiktu, cik viòi

forði strâdâ. Vai arî kinoreþisorus uztaisîtu dziïdomîgus, ar tâdu skar-

bu, mazliet postsovjetisku pieskaòu, vçlams bez emocijâm, jo emoci-

jas tagad nekotçjas. Grûti izskaidrot, kâpçc pçkðòi tirgû kaut kas ir

vai nav pieprasîts. Bet no producçðanas viedokïa mçs mâcâm nepa-

reizi, mçs tomçr cenðamies strâdât tîri. Ja pasaulç bûtu labu produ-

centu pârprodukcija un viòi atbrauktu uz Latviju, viòi te uztaisîtu

zeltu ar mûsu cilvçku spçjâm un fantâziju, un to, ko viòi sajçdz. Aka-

dçmijai vajadzçtu attîstît kino un teâtra producçðanas platformu, kas

varçtu arî darboties kâ konsultâciju centrs un laboratorija absolven-

tiem. Vajadzçtu “okupçt cilvçku”, uztaisît no viòa mantu un turpinât

ar viòu strâdât, nevis izlaist kursu, vaimanât, ka kâds cits viòus

nepaòçma, un tikai savâkt tos èiekurus, kas uzbirst uz galvas.

Sarunas


Documents

Tekila2012 galagala.qxd 17.01.2013 12:50 Page 85