ātes Matemātikas ā ū attīstības stratēģija 2016. MII_strat16-20.pdf · 2020. 3. 23. · tie gadi), valsts augstākā līmeņa domēna ³.lv administrēšanu NIC.LV (kopš

Latvijas Universiātes Matemātikas un informātikas institūta attīstības stratēģija 2016. – 2020. gadam

2

Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta

attīstības stratēģija 2015.-2020. gadiem

Saturs I. SAĪSINĀJUMI UN TERMINI .............................................................................. 4

Saīsinājumi ................................................................................................................. 4

Termini ....................................................................................................................... 5

I. Eksakto zinātņu nozaru grupas pētniecības programma (LU MII) ........................ 5

1. Pētniecības specializācijas un esošās situācijas apraksts .................................... 5

1.1. Vispārīga informācija par LU MII .................................................................. 5

1.2. Vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķi ............................................................. 7

1.3. Ziņas par nozares un pētījumu virzienu izveidošanos, to veidotājiem ........... 8

1.4. Ziņas par finansējuma avotiem ..................................................................... 12

1.5. Iesaistīto LU funkcionālo vienību saraksts, to pētniecības specializācija un

vieta Latvijas Universitātes (turpmāk – LU) institucionālajā uzbūvē ................. 13

1.6. Cilvēkresursu kapacitāte ............................................................................... 13

1.7. Zinātniskā kapacitāte ................................................................................. 14

1.8. Zināšanu un tehnoloģiju pārnese, ietekme uz sabiedriski nozīmīgu problēmu

risinājumu ............................................................................................................ 16

1.9. LU MII valstiski noteiktās funkcijas............................................................. 17

1.10. Zinātņietilpīgo pakalpojumu piedāvājums .................................................. 18

1.11. Dalība zinātnes popularizēšanā ................................................................... 19

1.12. Sadarbība ar nozares ministrijām, valsts un pašvaldību institūcijām ......... 20

1.13. Galvenie konkurenti, esošie LU MII sadarbības partneri (pētniecības

organizācijas) pētnieciskās un akadēmiskās darbības jomā Latvijā un ārzemēs . 21

1.14. Esošie LU MII sadarbības partneri uzņēmēju un sociālā pasūtījuma

devēju vidē ........................................................................................................... 23

1.15.. Esošās pētniecības infrastruktūras raksturojums ....................................... 25

1.16. Nozares SVID analīze ................................................................................. 26

2. Mērķsadarbības pilnveides plāns ...................................................................... 28

2.1. Zināšanu un tehnoloģiju pārvaldības pilnveides plāns, sekmējot pētniecības

rezultātu komercializāciju un pārnesi tautsaimniecībā ........................................ 28

2.2. Ar pētniecības organizācijām ........................................................................ 30

2.3. Ar komersantiem un sociālā pasūtījuma devējiem ....................................... 32

2.4. Saistība ar valstī noteikto funkciju izpildi .................................................... 33

3. Zinātnes nozares attīstības iespēju priekšizpēte ................................................... 33

3



3.1. Vidēja termiņa prioritāro pētniecības virzienu apraksts, ko pamato nozares

esošās situācijas un SVID analīze, iesaistīto LU zinātnisko institūciju pētniecības

specializācijas apraksts un mērķsadarbības pilnveides plāns .............................. 33

3.2. Nozares oriģinalitātes izvērtējums nišas produktu attīstības iespēju

kontekstā .............................................................................................................. 34

4. Pētniecības mērķi, rezultatīvie radītāji, to skaitliskās vērtības ............................ 34

4.1. LU MII misija ............................................................................................... 34

4.2. Nozares specifiskie mērķi un rezultāta rādītāji .......................................... 35

4.3.Eiropas Savienības monitoringa ietvara rādītāji ............................................ 36

5. Instrumenti pētniecības mērķu un rezultātu sasniegšanai .................................... 38

5.1. Plāns dalībai Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas

pamatprogrammas "Horizon2020" konkursos un citās pētniecības un inovācijas

atbalsta programmās un tehnoloģiju ierosmēs ..................................................... 38

5.2. Rīcības plāns, lai palielinātu starptautisko publikāciju skaitu (publikācijām

žurnālos, kuru citēšanas indekss sasniedz vismaz 50 procentus no nozares vidēja

citēšanas indeksa), tajā skaita pieeja nozaru datubāzēm, kas nepieciešama

zinātniskas darbības efektivitātes palielināšanai .................................................. 38


rezultātu komercializāciju un pārnesi tautsaimniecībā ........................................ 40

5.4. Pētniecības infrastruktūras attīstības plāns ................................................... 40

6. Pētniecības programmas atbilstība Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas

pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam, kas ietver Latvijas viedās specializācijas

stratēģiju un viedās specializācijas jomas un izaugsmes prioritātes ........................ 41

II. LU MII institucionālās attīstības plāns veiktspējas un pārvaldības efektivitātes

uzlabošanai ................................................................................................................... 42

7. LU un tās veidoto funkcionālo vienību institucionālās attīstīb plāns. ................. 42

7.1. LU MII institucionālās attīstības plāns (paredzot ietvara darbību LU Eksakto

zinātņu nozaru akadēmiskajā centrā). .................................................................. 42

7.2. Administratīvo funkcionālo vienību institucionālās attīstība, tai skaitā

funkcionālās vienības zinātnisko darbinieku atbalstam intelektuālā īpašuma

pārvaldības jautājumos......................................................................................... 43

8. Resursu pārvaldības sistēmas pilnveide. .............................................................. 43

8.1. Finanšu vadības un grāmatvedības pilnveide ............................................... 43

8.2. Resursu koncentrēšanas plāns ....................................................................... 44

9. Rezultātu vadības sistēmas pilnveides plāns........................................................ 44

9.1. Zināšanu un tehnoloģiju pārvaldības pilnveide, sekmējot pētniecības

rezultātu komercializāciju un pārnesi tautsaimniecībā. ....................................... 45

9.2. Darba izpildes vadība (uzraudzība, kontrole) ............................................... 46

9.3. Rezultātu izpildes kontrole ........................................................................... 46

III. Cilvēkresursu attīstības plāns ................................................................................ 47

4



10. Cilvēkresursu kapacitātes paaugstināšana un instrumenti tā ieviešanai ............ 47

10.1. Studējošo un grāda ieguvēju skaita palielināšana LU MII darbībā ............ 47

10.2. Zinātniskā personāla zinātniskās kapacitātes paaugstināšana. .................... 48

11. Starptautiskās mobilitātes plāns ......................................................................... 49

PIELIKUMI ............................................................................................................. 51

I. SAĪSINĀJUMI UN TERMINI

Saīsinājumi

Augstas veiktspējas aprēķini - tas pats, kas starptautiski HPC

EC – European Commission

ERAF – Eiropas Reģionālās attīstības fonds

ES – Eiropas Savienība, lietots arī EU

IKP – iekšzemes kopprodukts

IKT – tas pats, kas ICT

IKT VNPC – Informācijas, komunikāciju un signālapstrādes tehnoloģiju valsts

nozīmes pētniecības centrs IKSA Centrs

IP – ES Ietvara programma, skat arī FP6, FP7

IZM – Izglītības un zinātnes ministrija

know-how – tehnoloģiskā kompetence

LU – Latvijas Universitāte

LU MII – Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts

LU MII ZP – LU MII Zinātniskā padome

LZP – Latvijas Zinātnes padome

NREN – specializēts datu pārraides tīkls valsts pētniecības un izglītības vides

vajadzībām

MK – Ministru kabinets

DANTE tagad GEANT association- Delivery of Advanced Network Technology to

Europe

ERA – European Research Area

ERA-net – ERA shēmas projekti

ERI – European Research Infrastructure

ERIC – European Research Infrastructure Consortium

ESFRI – European Strategy Forum on Research Infrastructures

EU – European Union / ES – Eiropas Savienība

FP7 – Framework Programme 7

5



IaaS – Infrastructure as a Service

ICT – Information and Communication Technology

NGI – National Grid Initiative

PRACE – Partnership for Advanced Computing in Europe

RI – Research Infrastructure

RTU – Rīgas Tehniskā universitāte

TERENA – The Trans-European Research and Education Networking Association

RIS – Reģionālā inovāciju stratēģija

RTU – Rīgas Tehniskā universitāte

VeA – Ventspils Augstskola

VNPC – valsts nozīmes pētniecības centrs

Termini

ERA (Eiropas pētniecības telpa) veidošana sākās 2000. gada janvārī. Galvenie

dokumenti:

Towards a European Research Area, 2000;

Green paper “The European Research Area: New Perspectives”, 2007;

European Research Area, Vision 2020, 2008;

Lund declaration, conference “New world – New solutions”, 2009.

pētniecības organizācija – institūcija, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2.

panta 83. punktā noteiktajai definīcijai

zinātnes infrastruktūra (Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 91. punkts) –

iekārtas, resursi un ar tiem saistīti pakalpojumi, kurus izmanto zinātnieki perspektīvo

pētniecības darbu izpildē. Definīcija aptver iekārtas vai iekārtu kopumu, uz zināšanām

balstītus resursus, piemēram, kolekcijas, arhīvus vai strukturētu zinātnisku

informāciju. Zinātnes infrastruktūra var būt izvietota vienā vietā vai decentralizēta

(izkaisīta). EURAB pieļauj zinātnes infrastruktūras izmantošanu industrijā

inovācijām.

e-infrastruktūra (saskaņā ar FP7) – vide, kurā visi pētnieki neatkarīgi no viņu

atrašanās vietas, tiek nodrošināti ar piekļuvi pētniecības iekārtām, ieskaitot datus,

aparatūru, datoru resursus.

I. Eksakto zinātņu nozaru grupas pētniecības programma

(LU MII)

1. Pētniecības specializācijas un esošās situācijas apraksts

1.1. Vispārīga informācija par LU MII

Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts (turpmāk - LU MII) ir

dibināts 1959. gadā kā Latvijas Universitātes Skaitļošanas centrs. 1987. gadā LU

Skaitļošanas centrs ieguva juridisku pastāvību un tika pārsaukts par Latvijas

http://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2014/651?locale=LV

6



Universitātes Matemātikas un informātikas institūtu. Institūta struktūru veido tā

zinātniskās pētniecības un tehniskās darbības virzieniem atbilstošās daļas.

Atbilstoši Latvijā mainītajai politikai par zinātnisko institūciju juridisko statusu,

institūts ir vairākkārt pārreģistrēts. Tā 1992. gadā LU MII tika reģistrēts kā valsts

bezpeļņas uzņēmums, bet 2006. gada 1. aprīlī tika pārveidots no valsts bezpeļņas

zinātniskā uzņēmuma, bezpeļņas organizācijas par Latvijas Universitātes aģentūru

„Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts” (MK 17.03.2006

rīkojums Nr. 182, pamatojoties uz LU Senāta 31.10.2005. lēmumu Nr.124,

27.03.2006 lēmumu Nr. 171 un 26.06.2006. lēmumu Nr.220 un 02.07.2012. gada

lēmumu precizēts LU MII nolikums).

Ar 24.11.2015. MK Rīkojumu Nr. 738 Latvijas Universitātes aģentūra "Latvijas

Universitātes Matemātikas un informātikas institūts" pārveidota par Latvijas

Universitātes zinātnisko institūtu - atvasinātu publisku personu - "Latvijas

Universitātes Matemātikas un informātikas institūts" un nodota Latvijas Universitātes

pārraudzībā, bet ar 24.11.2015. MK Rīkojumu Nr.739 apstiprināts Latvijas

Universitātes Matemātikas un informātikas institūta nolikums.

Atbilstoši MK lemtajam 14.12.2015. LU MII ir pārreģistrēts Latvijas Republikas

Izglītības un zinātnes ministrijas Zinātnisko institūciju reģistrā ar Nr. 381013.

Kopš 2008. gada LU MII ir reģistrēts Eiropas Savienības (turpmāk - ES) zinātnisko

institūciju reģistrā – PIC numurs 999645723.

Pusgadsimtu pastāvošā institūta vēsturē ir bijuši seši direktori:

Eižens Āriņš (26.11.1959. – 16.06.1978);

Aivars Liepa (16.06.1978. – 13.06.1979.);

Arnolds Lepins (13.06.1979. – 16.12.1983.);

Nikolajs Ustinovs (16.12.1983. – 13.02.1992.);

Rihards Balodis-Bolužs (13.02.1992. – 29.12.1997.);

Jānis Bārzdiņš (30.12.1997. – 01.04.2006.);

Rihards Balodis-Bolužs (01.042006 – );

Institūta darbības konsekventi realizētais pamatprincips ir modernās elektroniskās

tehnikas pielietojumi. Tas vairumā gadījumu prasīja rūpīgus iepriekšējus zinātniskus

pētījumus daudzās lietišķās un teorētiskās matemātikas un datorzinātņu nozarēs.

Tāpēc institūta ikdienas darbs jau pašā sākumā ieguva izteiktu zinātniskās pētniecības

raksturu, bet tā rezultāti – arvien biežāk fundamentālu raksturu vairākās matemātikas

jomās un 80.-to gadu sākumā – arī datorzinātņu laukā.

Institūta zinātniskā pētniecības darba tehnisko bāzi arvien veidojuši institūtā

uzstādītie, kvalitatīvi tehniski apkoptie un efektīvi izmantotie datori, kuru parks

materiālo iespēju un pieejamā piedāvājuma robežās tika laikus un mērķtiecīgi

papildināts un atjaunots. Tādēļ institūtam izdevās operatīvi sekot pasaules progresam

datoru izmantošanas tehnoloģijās. Zinātniskās pētniecības darbi matemātikas

virzienos tika aizsākti jau 60.-to gadu sākumā un ilgu laiku bija dominējošie gan tēmu

skaita, gan finansējuma ziņā. Tikai 1989. gadā pārsvaru sāka gūt datorikas darbības

virziens.

LU MII veic pētniecību, zināšanu pārnesi, kā arī savā darbībā ir savienojis pētniecību

ar augstāko izglītību. Tā LU MII ar savu līdzekļu piesaisti LU MII telpās 1994. gadā

7



izveidoja pirmo datorzinātņu maģistratūru Latvijā, kura LU MII de facto darbojas arī

stratēģijas sagatavošanas brīdī. 1997. gadā tika parakstīts LU MII un LU, IZM

apstiprināts, darbības integrācijas līgums, bet 15.12.2015. starp LU un LU MII tika

parakstīts partnerības līgums par mērķsadarbības pasākumu īstenošanu.

Tādējādi tiek apliecināta LU MII un institūta darbinieku misija, nodrošinot pētījumu

augstu starptautisko atzinību, gūstot starptautisku finansiālu atbalstu ar projektu

starpniecību, nodrošināt zināšanu pārnesi augstskolām. LU MII šajā misijā redz

ilgstošu sadarbību gan ar LU (Datorikas un Fizikas un matemātikas fakultāti), gan

RTU un reģionālajām augstskolām (Daugavpils, Liepāja, Ventspils, Valmiera).

Atsevišķos pētījumos ir kopējs darbs arī ar LLU un RSU.

Tāpat ar savu praktiski paveikto un vēsturisko pieredzi institūts apliecinājis spēju

nodrošināt valstiski svarīgu IKT nozares attīstību, proti, interneta ieviešanu valstī (90.-

tie gadi), valsts augstākā līmeņa domēna “.lv” administrēšanu NIC.LV (kopš 1993.

gada), CERT.LV - Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas

darbu kopš 2011. gada, ilgstoša sadarbība ar Prokuratūru un vairāku uzdevumu izpilde

kiberdrošības jomā. Tāpat institūts ir palīdzējis gūt labus panākumus starptautiskajās,

Baltijas un Latvijas skolēnu informātikas olimpiādēs, gatavojot izcilus skolēnus un

nodrošinot olimpiāžu norisi.

LU MII ir darbojies kā zināšanu pārneses centrs, kur LU MII zinātniekiem radušās

idejas tiek nodotas komercializācijai vai tiek iedibināts jauns speciāls virziens valsts

sektorā (piemēram, CERT), institūtā izejot ceļa posmu no eksperimentāliem

pētījumiem līdz inovatīvām eksperimentālām izstrādnēm.

Tādējādi tiek apliecināta LU MII misija attīstīt Latvijā jaunus produktus un virzienus

IKT nozarē. Šis inovatīvais darbības virziens parasti tiek nodrošināts bez zinātnes

budžeta finansējuma atbalsta.

Īpaša loma valstī ir matemātikai. Tā ir nepieciešama daudzām citām (gandrīz visām)

pētniecības jomām, bet nekad nav bijusi valstī prioritāra pati par sevi. Matemātika ir

visas zinātnes infrastruktūras elements (common science).

LU MII ar Latvijas Matemātikas biedrību ir centies vienot matemātiķus kopējos

projektos, radīt visiem izmantojamu aprēķinu vidi (e-spiets, Grid).

1.2. Vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķi

LU MII ilgtermiņa mērķis ir saglabāt līderpozīcijas valstī datorzinātnē un matemātikā.

Lai tas notiktu, ir nepieciešams nodrošināt vidēja termiņa mērķu sasniegšanu.

Atbilstoši mūsdienu prasībām varam formulēt šādus institūta darbības mērķus.

Matemātika. Latvijā saglabāt pētniecību matemātikā, atjaunināt pētniecības grupas un

attīstīt zinātnes virzienus tādā apjomā un struktūrā, lai nodrošinātu augstākās izglītības

pienācīgu kvalitāti Latvijas augstskolās un nepieciešamo matemātikas kā kodola

zinātnes (common science) kompetenci citu jomu pētniecībai Latvijā. LU MII vidēja

termiņa mērķis ir apliecināt pētniecības kvalitāti ne tik daudz ar augstskolu mācību

programmu matemātikas kursu starptautisku atestāciju, cik ar konkrētu pētnieku

zinātnisko darbu publicitāti, matemātiķu starptautisku atpazīstamību, LU MII

darbinieku iesaistīšanos starptautisku konferenču programmās. LU MII kopā ar

Latvijas Matemātikas biedrību jāuzņemas Latvijas matemātiķu koordinējošā loma, tai

skaitā, organizējot zinātniskas konferences un izdevumus Latvijā.

8



Datorzinātne. Latvijā saglabāt fundamentālos pētījumus datorzinātnē, nodrošināt

starptautisku atpazīstamību tradicionālajās pētījumu tematikās. Zinātniskajā darbā

iesaistīt studentus un jaunus darbiniekus. Paplašināt starptautisku sadarbību, veidojot

kopprojektus.

Informātikas starpnozaru pētījumi letonikā, bioinformātikā (medicīnā), mākslā un

humanitārās zinātnēs. Informātikas izmantošana citās pētniecības jomās aizsākās

letonikā. Stratēģija paredz arī nākotnē attīstīt latviešu valodas darboties spēju

elektroniskajās informācijas sistēmās. Jebkurai valodai, kas vēlas izdzīvot nākotnes

pasaulē, ir jārada sava infrastruktūra datorlingvistikai un jāveic zinātniskie pētījumi un

jāuzkrāj valodas digitālie korpusi.

Kopš 2005. gada LU MII uzsāka starptautiski nodarboties ar informātikas

pielietojumiem biomedicīnā, realizēti vairāki ES ietvarprogrammu projekti, tādi kā,

Molpage, Engage, Cagekid. Vidēja termiņa mērķis ir attīstīt šo sadarbību ar citām

Latvijas bioinformātikas (medicīnas) jomā strādājošām institūcijām, slimnīcām un

veselības pārvaldības institūcijām.

Kā nākamās starpnozaru pētījumu jomas LU MII veidojas IKT sadarbībā ar

lauksaimniecību, mūziku, mākslu un jurisprudenci, tādējādi nosakot vidēja termiņa

stratēģijā šo un citu starpnozaru pētniecības virzienu izveidošanos LU MII.

Sadarbība ar industriju. Kā pēdējais vidēja termiņa mērķis tiek nosprausts sadarbībai

ar industriju visdažādākajās formās:

tieši pētnieciski līgumi;

sadarbība kopīgu publisko pakalpojumu sniegšanā;

mazo biznesa firmu inkubators;

kompetences centri;

firmu darbinieku iesaiste projektos „uz laiku” apmācības un pieredzes

iegūšanas nolūkā.

Tāpat šajā mērķī tiek iekļauts LU MII praktiskais devums valsts pārvaldei.

1.3. Ziņas par nozares un pētījumu virzienu izveidošanos, to veidotājiem

LU MII galvenie pētījumi un sasniegumi tiek veikti un finansēti dažādu zinātnisku

projektu ietvaros, tajā skaitā institūtam ir starptautiski publiski finansēti projekti

(dažādu Eiropas ietvaru programmas), valsts pētījumu programmas, valsts finansēti

pētījumu granti un sadarbības projekti, struktūrfondu projekti, sadarbības projekti ar

komersantiem un publiskie pakalpojumi.

Modeļu transformācijas un uz metamodeļiem balstītas sistēmu būves

tehnoloģijas (virziena vadītāji J.Bārzdiņš, A.Kalniņš, E.Celms): Programmatūras

izstrādes rīku būves metodes, kas balstītas uz metamodeļiem un modeļu

transformācijām. Metodes, kas ļauj izstrādāt ģenēriskas (t.i., viegli adaptējamu

konkrētiem mērķiem) biznesa sistēmu (banku, apdrošināšanas sabiedrību,

telekomunikācijas pakalpojumu un tml.) modelēšanas un analīzes rīku. Virziena

ietvaros pēdējos gados ir aizstāvētas 7 doktora disertācijas, izstrādāta virkne rīku, kuri

tiek izmantoti Latvijas tautsaimniecībā.

Ontoloģijas un semantiskās tehnoloģijas (virziena vadītātāji K.Čerāns, G.

Bārzdiņš): Pētījumi ontoloģiju modelēšanas valodu jomā. Datu ontoloģijas un

9



ontoloģiju-bāzēta piekļuve datiem. Nestandarta vaicāšanas un pārlūkošanas rīki

semantiskajām datubāzēm. Izstrādāts OWL ontoloģiju vizualizācijas un rediģēšanas

rīks OWLGrEd, kurš tiek lejuplādēts vairāk nekā simts reizes katru mēnesi.

Bioinformātika (virziena vadītājs J.Vīksna): Bioinformātikas virzieni, kuros tiek

veikti teorētiska rakstura pētījumi – metožu izstrāde gēnu regulācijas tīklu

modelēšanai un to dinamikas analīzei, gēnu regulācijas tīklu evolūcija, grafu

vizualizācijas un klasterizācijas metožu pielietojumi biomolekulāro tīklu analīzei,

proteīnu struktūru salīdzināšanas un klasifikācijas metožu izstrāde, proteīnu struktūru

evolūcija. Pielietojama rakstura pētījumi tiek veikti programmnodrošinājuma izstrādē

plaša spektra bioinformātikas un biomedicīnas datu/metadatu glabāšanai un apstrādei,

kā arī to integrācijai ar dažādām laboratorijas sistēmām un centralizētajiem datu

repozitorijiem.

Datorlingvistika (virziena vadītāji G. Bārzdiņš, N.Gruzītis, I. Auziņa, I.Skadiņa,

A. Spektors): Pētījumi dabīgās valodas formā izteiktas nozīmes (jēdzieniskā satura)

analīzē, reprezentācijā un sintēzē. Zinātniskos projektu ietvaros pētījumi tiek veikti

vairākos virzienos – morfoloģisko un sintaktisko analizatoru izstrāde; mašīnlasāmu

vārdnīcu un leksisku ontoloģiju veidošana; valodas korpusa kā empīrisko zināšanu

avota uzkrāšana; likumbāzētā un statistiskā mašīntulkošana; runas sintēze un analīze.

Grafu teorija un vizuālās informācijas apstrāde (virziena vadītāji K.Freivalds,

P.Ķikusts): Matemātiski sarežģītu programmatūras moduļu izstrāde zinātņu

ietilpīgām un inovatīvām ierīcēm. Galvenās darbības sfēras ir attēlu apstrādes un

tehniskās redzes sistēmas, kā arī grafu teorija un grafu zīmēšana.

Reālā laika sistēmas (virziena vadītāji M.Alberts, G.Līnis): Balstoties uz vairāk

nekā 10 gadu laikā gūto pieredzi dažādu līgumdarbu izpildē (Bezvadu telefona

piekļuves sistēma, Radio apraides studijas vadības sistēma, Videonovērošanas,

signalizācijas un telekomunikāciju aparatūras integrācija u.c.), tiek veikti pētījumi

reālā laika sistēmu izstrādē, tai skaitā, iesaistoties dažādu Eiropas zinātnisko

programmu iegulto sistēmu tehnoloģiskās platformas aktivitātēs.

Interneta tehnoloģijas un zināšanu infrastruktūra (virziena vadītāji R.Balodis,

G.Bārzdiņš, B.Kaškina, J.Ķikuts, B.Martuzāns, I.Opmane, L.Trukšāns, K.Sataki u.c.):

Šis LU MII ir ilgstošs un apjomīgs darbības virziens, kurš aizsākās institūtā ar

interneta uzplaukumu un tā ieviešanu Latvijā (no 1992. gada). Šim virzienam kā

zinātniskai darbībai institūtā nav radīti fundamentālo pētījumu rezultāti, bet darbībai ir

izteikti inovatīvs raksturs pakalpojumu un mārketinga jomā. Izveidotā Akadēmiskā

tīkla LATNET laboratorija savā attīstībā tika balstīta uz plašu starptautisku atbalstu un

sadarbību ar zinātniskām institūcijām ASV (NSF, Sorosa atbalsts), Ziemeļvalstīs

(NorduNet), Apvienotā Karalistē (JANET), Vācijā (DFN). LATNET ieguldījums un

atbalsts bija nozīmīgs gan nākamo saistīto virzienu izaugsmei (SigmaNet, NIC.LV;

CERT.LV, e-spiets un VNPC IKSA Centrs), gan institūta pastāvēšanai. Šis

vēsturiskais virziens šobrīd pārtapis jaunos virzienos.

SigmaNet (virziena vadītāji Z.Šulte, B.Kaškina): SigmaNet 2007. gadā pārņēma

LATNET laboratorijas darbību un tradīcijas un arī šobrīd nodrošina dažādu ar

datortīkliem saistītu pakalpojumu inovatīvu attīstību.

NIC.LV (virziena vadītāja K.Sataki): Interneta darbībai svarīgi ir nodrošināt iekārtu

(serveru, maršrutētāju, darba staciju utt.) adresāciju, kam pamatā ir IPv4 un IPv6

adreses, kā arī domēna vārdi. Katrai valstij ir savs augstākā līmeņa domēns. Latvijai

tas ir „.lv”. Tehnoloģisko risinājumu izstrāde, testēšana un ieviešana, lai nodrošinātu

10



nepārtauktu “.lv” pieejamību visiem interneta lietotājiem Latvijā un pasaulē, drošību,

noturību pret uzbrukumiem u.tml., tiek veikta starptautiskas sadarbības ietvarā.

K.Sataki ir ICANN orgāna ccNSO (valstu augstākā līmeņa domēnu organizācija)

vadītāja vietniece.

CERT.LV (virziena vadītāja B.Kaškina): CERT.LV uzdevums ir veicināt

informācijas tehnoloģiju (IT) drošību Latvijā, uzdevumi ir definēti IT drošības likuma

5.pantā. Saskaņā ar IT drošības likumā noteikto, šajā jomā LU MII jānodrošina arī

pētniecība.

Zinātnes mākoņdatošana (Scientific Cloud Computing) e-spiets (virziena vadītāji

R.Balodis, I.Opmane, L.Trukšāns): Tehnoloģiskā platforma realizēta, pateicoties

ERAF finansējumam, kā VNPC IKSA Centrs sastāvdaļa. Tika izstrādāta aprēķinu

vides arhitektūra un uzstādīta atbilstoša datoru tehnika; darbs tiek turpināts VPP

projektā „Jaunas paaudzes liela apjoma datu apstrādes sistēmas”.

Matemātiskā modelēšana tehnikā un dabas zinātnēs (virziena vadītāji A.Buiķis,

H.Kalis): Balstoties uz matemātisko metožu izmantošanas pieredzi parastā un

magnētiskā hidrodinamikā, šķīdumu un gāzu kustības analīzē porainās vidēs, siltuma

un pārneses procesu modelēšanā un citur, tiek attīstīta matemātiskās modelēšanas

problemātika Latvijas un Eiropas Savienības atzītos pētījumu projektos un virzienos.

Tiek veikta tiešo un inverso matemātiskās fizikas problēmu izpēte un risināšana

sarežģītās vidēs. Tiek veikti pētījumi kondensētās vidēs trieciena izsauktās

polarizācijas matemātiskajā modelēšanā.

Teorētiskie un lietišķie pētījumi matemātikā (virziena vadītāji A.Reinfelds, A.Šostaks,

F. Sadirbajevs, S.Asmusa, I.Bula, J. Klokovs, A. Lepins, N. Vasiļjevs): Turpinot

ilggadējas tradicijas diferenciālvienādojumu pētīšanā un ciešajā sasaistē ar virzieniem

„Matemātiskā modelēšana tehnikā un dabas zinātnēs” un Matemātisko metožu

teorētiskie pētījumi (virziena vadītājs A.Reinfelds), tālāk attīstīt pētījumus lietišķajā

mātemātikā un diferenciālvienādojumu teoriju, adaptējot pētījumus Baltijas reģīonā un

Eiropas zinātnes attīstīšanas plāniem.

Datorzinātņu matemātiskie pamati (virziena vadītājs R.M.Freivalds, K.Podnieks,

J.Cīrulis): Pētījumi algoritmu sarežģītības novērtēšanā, induktīvās sintēzes teorijā

(likumsakarību sintēze no atsevišķiem piemēriem), matemātikas pamatos un loģikā.

Minētās pētniecības nodrošināšanai LU MII ir izveidota adekvāta tehnoloģiskā bāze.

Galvenie LU MII sasniegumi izteikti hronoloģiski un izvērtēti no to nozīmības

institūta attīstībā.

Galveno notikumu hronika, kuri noteica turpmāku LU MII darbību

Notikums, pētījumu

virziens, darbība

Laiks, sākuma laiks, raksturojums

Matemātika

Matemātiskā

modelēšana tehnikā

un dabas zinātnēs

Sākot ar institūta dibināšanu, nepieciešams restarts un

darbības intensifikācija, ir pieejama moderna tehnoloģiskā

platforma

11



Teorētiskie un

lietišķie pētījumi

matemātikā

Sākot ar institūta dibināšanu, izaugsme atkarīga no

publiskā finansējuma iespējamības. Alternatīva stratēģija

ir teorijas attīstību bāzēt uz praktisko pielietojumu

paplašināšanu

Datorzinātnes un inovācijas

Datorzinātņu

matemātiskie pamati

70.-tie gadi, no Novosibirskas akadēmpilsētiņas atgriežas

J.Bārzdiņš, R. Freivalds, izveidota skola ar joprojām

augstu starptautisku atpazīstamību

Modeļu

transformācijas un

uz metamodeļiem

balstītas sistēmu

būves tehnoloģijas

Sākums ar 2000.gadu, pētījumu starptautiska

atpazīstamība

Ontoloģijas un

semantiskās

tehnoloģijas

Sākums ar 2005.gadu, pētījumu starptautiska

atpazīstamība, pavērsiens sasaistē ar tekstu analīzi no

2013.g.

Bioinformātika Sākot ar 2005. gadu, ar vairākiem EU FP projektiem un

sadarbību ar Eiropas Bioinformātikas institūtu, iesaiste

ELIXIR EU ERIC

Datorlingvistika Sākot ar 1990. gadu, sasaiste ar semantisko analīzi

(2013.g.) un IT drošību (CERT.LV), sākot ar 2014.g.,

iesaiste EU CLARIN ERIC ar 2008.g.

Grafu teorija un

vizuālās informācijas

apstrāde

Grafu teorija, sākot ar 60.-tiem gadiem, vizualizācija,

analītika ar 2005. gadu, izveide un iesaiste Tom Sawayer

Software (ASV) darbos ar 2000. gadu.

Reālā laika sistēmas Sākot 2000.g. pirmo desmitgadi, iesaiste TELOS Systems

(ASV) darbos, precīzā lauksaimniecība ar 2012.g.,

sadarbība ar ARTEMISIA ar 2011.g.

Interneta

tehnoloģijas un

zināšanu

infrastruktūra

Izveidots LATNET tīkls (90.to gadu sākums), ar 2007.g.

pārsaukts par SigmaNet, 90.g. sākums- LU MII saņem

licenci bezvadu sakariem un telekomunikāciju

pakalpojumiem, dalība GEANT projektos no 2000.g.,

serveru izvietošanas pakalpojumi no 2000.g. e-pasta

serviss no izveides sākuma, Grid no 2005.g., EGI ar

2008.g.

NIC.LV Sākums līdz ar interneta veidošanu Latvijā 1993.gadā.

2006.gadā saskaņā ar grozījumiem Elektronisko sakaru

likumā SPRK valstiski atzīst LU MII par “.lv” reģistra

turētāju. 23.02.2015 SM pieņem administratīvu lēmumu

Nr 03-02/745 Par augstākā līmeņa domēna “.lv” reģistra

12



un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētāja atzīšanu

CERT.LV IT drošības incidentu reaģēšanas vienība LU MII izveidota

2006.gadā (LATNET CERT), kas vēlāk pārtapa par CERT

NIC.LV. 2010. Gadā tika pieņemts IT drošības likums, kas

deleģēja CERT.LV funkcijas LU MII. CERT.LV darbojas

kopš 2011.gada 1.februāra, tiek finansēts no valsts

budžeta.

Zināšanu

infrastruktūra,

virtualizācija

Zinātnisko datu noliktava 2008.g.,

VNPC IKSA Centrs, izveide 2010-2015

Scientific Cloud 2013.g.

Īpaši notikumi

Datorzinātņu maģistratūras izveide 1994.g., nodibina datorzinātņu

maģistratūru faktiski uz LU MII bāzes

un LU MII telpās, darbojas tagad

Darbs ar talantīgiem skolēniem,

Informātikas olimpiādes

Ar 90.-tiem gadiem

1.4. Ziņas par finansējuma avotiem

Matemātikas un informātikas institūta projektu naudas

plūsma no 2009.gada līdz 2015. gadam (EUR)

Finansēšanas avota grupa Apjoms,

EUR

%

no

visa

Eiropas Savienības struktūrfondu projekti 7 290 032 22.2

EEZ un Norvēģijas valdības divpusējie finanšu instrumenti 32 738 0.1

Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekti (LZP) 1 016 214 3.1

Valsts deleģētās funkcijas un bāzes finansējums (neiekļaujot

projektu līdzfinansējuma daļu)

(CERT.LV izveidots un finansēts no 2011.gada. Faktiskais

finansējuma procents šobrīd ir būtiski lielāks, tagad

CERT.LV vien ir ap 10% no LU MII kopfinansējuma, darba

uzdevumi ir noteikti IT drošības likumā un deleģēšanas

līgumā.) 6 488 714 19.9

Valsts pētījumu programmas 1 524 188 4.7

13



Latvijas un ārvalstu pasūtītie līgumpētījumi 12 799 620 39.2

ES organizāciju un citu starptautisko organizāciju finansētie

projekti 3 559 941 10.8

KOPĀ 32 678 708

Projekti ir apkopoti atbilstoši finansējuma avotu grupām. Projekta realizācija, izņemot

ļoti teorētiskus projektus, netiek izteikti balstīta uz tā vadītāja darbu, bet tajā piedalās

liels darbinieku skaits ar savu būtisku devumu. Vadītāju atbildība vairāk ir par

virziena stratēģiju. Pilns projektu atspoguļojums par šo laiku sniegts 1.pielikumā

1.5. Iesaistīto LU funkcionālo vienību saraksts, to pētniecības

specializācija un vieta Latvijas Universitātes (turpmāk – LU)

institucionālajā uzbūvē

Šī LU MII pētniecības programma ir ietilpināta LU kopējā pētniecības programmā

un LU eksakto zinātņu centra pētniecības programmā.

Šobrīd LU MII ir sadarbība ar šādām LU funkcionālām vienībām: Fizikas un

matemātikas fakultāte, Datorikas fakultāte, Humanitāro zinātņu fakultāte, Medicīnas

fakultāte, Latviešu valodas institūts, Astronomijas institūts, Latvijas vēstures institūts,

Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Filozofijas un socioloģijas institūts, Fizikas

institūts, Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Veselības vadības un informātikas

centrs.

Saskaņā ar 24.03.2015. IZM vēstulē Nr.01-13e/1165 noteikto un LU zinātniskās

darbības konsolidācijas projektu LU MII tiek izveidotas un turpmāk attīstītas trīs

jaunas funkcionalitātes:

lingvistisko materiālu digitalizēšanas grupa sadarbībā ar LU Latviešu valodas

institūtu ;

LU MII izveidotais datoru resursu komplekss e-spiets sadarbībā ar LU

Datorikas fakultātes LINUX centru;

uzturēs LU Astronomijas institūta attēlu arhīvu .

LU MII stratēģija paredz slēgt tiešus precizējošus mērķsadarbības līgumus gan ar LU

sadarbības partneriem, gan jauniem LU MII sadarbības partneriem:

akadēmiskām institūcijām (RTU, VeA, LiePU,LLU u.c.);

Komersantiem (LETA, SETS, IBM Latvija, Datakom u.c.);

Starptautiskām institūcijām (EBI, GEANT u.c.).

1.6. Cilvēkresursu kapacitāte

2014. gadā LUMII PLE izteiksmē bija nodarbināti 138,81 darbinieki, no kuriem 61,19

ir akadēmiskais personāls. LU MII doktoru PLE 2014. gadā ir 39,6, no tiem jauno

zinātnieku PLE ir 17. 2015. gadā LU MII PLE izteiksmē bija nodarbināti 139,3

darbinieki, no kuriem 60,8 ir akadēmiskais personāls. LU MII doktoru PLE 2015.

gadā ir 40,4 no tiem jauno zinātnieku PLE ir 17,4.

14



LU MII nerealizē apmācību programmas, bet, sadarbojoties ar augstskolām, nodrošina

prakses vietas, kursus, pētniecības tēmas u.c. LU MII nodarbināto studējošo un

kvalifikāciju ieguvušo dati ir šādi:

gads LU MII darbinieki

aizstāvējuši Vadījuši ir studenti

promocijas

darbu

(kods51)

maģistra

darbu

(kods

45/47)

promocijas

darbu

maģistra

darbu

doktorantūrā maģistratūrā

2015 2 - 10 17 17 6

2014 5 2 7 17 18 6

2013 2 1 3 29 9 6

2012 3 2 5 26 Nav datu Nav datu

2011 3 3 6 29 14 2

2010 4 - 6 25 Nav datu Nav datu

2009 2 2 2 32 2 8

LUMII darbinieki ceļ savu profesionālo kvalifikāciju dažādos nozīmīgos kursos, tajā

skaitā arī starptautiskos, piemēram, veic apmācību atbildīgās starptautiskās institūcijās

par informācijas sistēmu drošību, kiberaizsardzību, kā arī iegūst profesionālās

darbības licences, piemēram, Cisco kursu licences.

1.7. Zinātniskā kapacitāte

Vispirms atzīmēsim starptautiski iegūtās balvas par konkrētu starptautiski prezentētu

darbu. Minēsim dažus nozīmīgākos piemērus:

1. R.Freivald. Turing Centenary Conference, 2012, Best Paper Award Ultrametric

Automata and Turing Machines

2. Esam ierindojušies pirmajā trijniekā pasaulē valodas sintaktiskās un semantiskās

analīzes tehnoloģiju jomā līdzās Pekinas un Lisabonas pētniekiem. Kopumā šajā un

pagājušajā gadā izvērtējumā piedalījās pētniecības komandas no vairāk nekā 10

valstīm, tajā skaitā no ASV CMU (Carnegie Mellon University). Rezultātus var

aplūkot te http://svn.delph-in.net/sdp/public/2015/scores.ods .

Galveno zinātnieku institūta potenciālu raksturosim ar institūta darbiniekiem, LZA

akadēmiķiem un korespondētājlocekļiem.

Zinātnieks Tituls, nosaukums Pētniecības virziens LU MII

stratēģijā

http://svn.delph-in.net/sdp/public/2015/scores.ods

15



Jānis Bārzdiņš LZA akadēmiķis Modeļu transformācijas un uz

metamodeļiem balstītas sistēmu


Rūsiņš Mārtiņš

Freivalds

LZA akadēmiķis Datorzinātņu matemātiskie pamati

Andris Buiķis LZA akadēmiķis Matemātiskā modelēšana tehnikā un

dabas zinātnēs

Andrejs Reinfelds LZA

korespondētājloceklis

Teorētiskie un lietišķie pētījumi

matemātikā

Guntis Bārzdiņš LZA


Ontoloģijas un semantiskās

tehnoloģijas

Audris Kalniņš LZA


Modeļu transformācijas un uz

metamodeļiem balstītas sistēmu


Kārlis Čerāns LZA


Ontoloģijas un semantiskās

tehnoloģijas

Aleksandrs

Šostaks

LZA



matemātikā

Felikss

Sadirbajevs

LZA



matemātikā

Pilns LU MII zinātnisko darbinieku saraksts sniegts 2. pielikumā.

Šeit norādītas tikai dažas nozīmīgākās un atsevišķus zinātniskos virzienus

raksturojošas publikācijas. LU MII publikāciju saraksts pievienots 3.pielikumā.

Pēdējos sešos gados LU MII ir vairāk nekā 230 SCOPUS un Web of Science

indeksētu publikāciju.

Atsevišķi nozīmīgākie darbi:

J.Vīksna et. al., International network of cancer genome projects// Nature, V.464,

P.993-998, 2010. (Citations: Google Scholar 626, WoS 457).

http://dx.doi.org/10.1038/nature08987

J.Barzdins, G.Barzdins, K.Cerans, R.Liepins and A.Sprogis, UML Style Graphical

Notation and Editor for OWL 2, Perspectives in Business Informatics Research,

Lecture Notes in Business Information Processing, Vol. 64, Part 2, Springer, 2010,

pp.102-114. (Citations: Google Scholar 20, Scopus 7).

G. Barzdins, FrameNet CNL: A knowledge representation and information extraction

language. In: Davis, B., Kaljurand, K., Kuhn, T. (eds.) CNL 2014

Workshop. LNCS (LNAI), vol. 8625, pp. 90-101. Springer, Heidelberg, 2014,

(Citations: Google Scholar 1, Scopus 1).

16



S. Kozlovics and J. Barzdins, The Transformation-Driven Architecture for interactive

systems. In: Automatic Control and Computer Sciences, vol. 47, no. 1/2013, Allerton

Press, Inc., pp. 28- 37, 2013. (Citations: Google Scholar 2, Scopus 2).

Aizstāvēto promocijas darbu saraksts atrodams 4.pielikumā.

LU MII saviem publiskajiem pakalpojumiem un pētniecības rezultātiem

(eksperimentāliem rīkiem) ir izstrādājis zīmolus, no kuriem SigmaNet un NIC ir

reģistrētas preču zīmes.

LU MII zīmoli ir:

1.8. Zināšanu un tehnoloģiju pārnese, ietekme uz sabiedriski nozīmīgu

problēmu risinājumu

Saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 1. panta ceturto punktu zinātniskā darbība ir

radoša darbība, kas ietver zinātni, pētniecību un inovācijas. Vēsturiski LU MII

paspārnē līdzās pastāvējušas, sadzīvojušas un viena otru papildinājušas gan

fundamentālā zinātne, gan inovatīva darbība. Zināšanu pārnesi institūts saskata kā

sākotnēji uzsāktu pētniecību un tālāku tās attīstīšanu līdz inovācijām un saskaņā ar

Frascati rokasgrāmatu līdz eksperimentālām izstrādnēm – inovācijām plašos

virzienorientētos pakalpojumos un visaptverošos procesos, piemēram, interneta

ieviešanu Latvijā 90.-tajos gados.

Ikviena valsts rūpējas par pētniecības un izglītības attīstību un sekmē to ciešu

sadarbību. Latvijas valstiskuma atjaunošanas sākumposmā valsts finansējums (granti)

nebija pietiekams, lai saglabātu visu LU MII iepriekšējā posma zinātnisko potenciālu

matemātikā un informātikā. Tādēļ LUMII pastāvēšana šajā periodā tika balstīta uz

pašfinansējuma pamatiem, proti, tajā laikā modernākā nozares virziena — interneta

(akadēmiskā tīkla) — īstenošanu Latvijā ar komerciālām metodēm (līdzīga situācija

bija gandrīz visās Austrumeiropas valstīs).

17



Tas ļāva saglabāt un arī attīstīt zinātnisko potenciālu informātikā, bet ne matemātikā.

Vidēji gadā uz LU MII bāzes vai, sadarbojoties ar LU MII, izveidojās un/vai attīstījās

dažāda rakstura ar IT nozari saistīti projekti un uzņēmumi, piemēram, Iedzīvotāju

reģistrs, IBM Latvijas nodaļa, SWH Rīga (DATI, tagad EXIGEN), BIT, GRADA,

LATNET serviss, DT media, žurnāls „Datorpasaule”, Tom Sawyer Sotware Latvijas

filiāle, Algorego, sabiedriska organizācija LIKTA utt. Šai sadarbībai bija abpusējs

ieguvums – LU MII ieguva finansējumu un saglabāja zinātnisko potenciālu, bet

uzņēmumi un organizācijas saņēma zinātnisko kompetenci.

Tikai aktīvi iesaistoties ES pētniecības projektos, LU MII šobrīd var kļūt par nozīmīgu

mezglu ES vienotajā pētniecības telpā un izpildīt nacionālo pasūtījumu starptautiski

atzītā kompetences līmenī, izpildot tehnoloģiju pārneses funkcijas.

LU MII vēsturiski vairāk pozicionējis sevi kā valstij svarīgu inovatīvu IKT funkciju

nodrošinātāju – no zinātnes līdz inovācijām, no Eiropas uz Latviju (skat. aprakstu

zemāk).

1.9. LU MII valstiski noteiktās funkcijas

CERT.LV

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas (CERT.LV)

darbības uzdevumi un tiesības saskaņā ar IT drošības likumu ir deleģētas LU MII.

CERT.LV uzdevumi tiek īstenoti sadarbībā ar Latvijas Republikas Aizsardzības

ministriju.

NIC.LV

LU MII Tīkla risinājumu daļa (turpmāk NIC.LV) nodrošina Latvijas valsts koda

augstākā līmeņa domēna .lv kā drošas un stabilas globālās domēna vārdu sistēmas

daļas darbību, uztur .lv zonā reģistrēto domēna vārdu reģistru, nodrošina tā pilnvērtīgu

un nepārtrauktu darbību un publisku pieejamību Latvijā un citur pasaulē saskaņā ar

nozares standartiem.

Uzdevumi tiek īstenoti saskaņā ar Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas

nolēmumu.

Noslēgumā atzīmēsim vēl šādus valstiski koordinētus LU MII izpildāmos darbus.

Sadarbība ar prokuratūru - Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas

dienestu (konkursa ceļā). LU MII ilgstoši sadarbojas informācijas sistēmas

izstrādē un pilnveidē.

Talantīgo skolēnu sagatavošana Latvijas, Baltijas un starptautiskām

informātikas olimpiādēm. Darbus LU MII veic Valsts izglītības satura centra

(VISC) uzraudzībā.

Latvijas zinātnes e-infrastruktūras integrācija Eiropas pētniecības telpā

Starptautiskā pētniecības un izglītības tīkla GEANT darbības nodrošināšanu

Latvijā LU MII veic kopš 2000. gada, piedaloties visos iepriekšējos ES FP

GEANT, GN2, GN3, GN3+ projektos un tagad arī GN4. No Eiropas

pētniecības telpas e-infrastruktūrām - the European Strategy Forum on

Research Infrastructures (ESFRI) institūts ir veidojis un attīsta sadarbību ar

PRACE, CLARIN un ELIXIR.

18



1.10. Zinātņietilpīgo pakalpojumu piedāvājums

Zinātņietilpīgo pakalpojumu klāstu raksturosim atbilstoši institūta struktūrvienībām.

Pilns LU MII sniegto pakalpojumu klāsts ir atrodams tīmekļa vietnē www.lumii.lv.

NIC.LV

NIC – saīsinājums jeb pakalpojumu zīme, ko lieto, lai apzīmētu LU MII Tīkla

risinājumu daļu. NIC.LV nodrošina augstākā līmeņa domēna “.lv”, kas ir daļa no

pasaules domēna vārdu sistēmas, funkcionēšanu, nodrošinot “.lv” reģistrēto domēna

vārdu pieejamību starptautiskas adresācijas ietvaros. Pakalpojums netiek nekādi

finansēts no valsts. Tas tiek attīstīts atbilstoši starptautiskai labai praksei un publiski

sniegts gan personām, gan arī reģistratūrām Latvijā un starptautiski.

SigmaNet

Serveru izietošana LU MII datu centrā, klientu pieslēgšana LU MII datu centram,

elektroniskā pasta darbības nodrošināšana, tīmekļa vietņu izmitināšanas pakalpojumi,

tīkla darbības monitorings, 7X24 klientu apkalpošanas dienests.

Scientific Cloud computing e-spiets services

IaaS – Linux vai Windows virtuālās mašīnas ar resursu izvēles iespējām un

piekļuves konfigurāciju;

PaaS – SQL, HTTP, Hadoop

Storage and File services – FTP/FTPS and online NFS services,

ownCloud

MaaS

High Throughput Computing (HTC)

GPU/SMP computing, HPC

Big Data Services

HDFS distributed filesystem

MapReduce distributed computing service

Hive data warehouse and HiveQL query engine

Oozie job scheduling service

Dabīgās valodas digitālie apstrādes rīki

Ir izstrādāti programmrīki latviešu valodas tekstu strukturētai analīzei un atrasto faktu

automātiskai ievietošanai datu bāzē, kas tiek izmantoti SIA LETA žurnālistiem

nepieciešamo datu automatizētai izguvei. Sadarbībā ar SIA LETA izstrādāta runas

atpazīšanas sistēma, kas tiek savienota ar tekstu analīzes programmrīkiem un ļauj

daļēji automatizēt mediju monitoringa procesu.

Pakalpojumi

Latviešu valodas runas atpazīšanas sistēmas piemērošana konkrētiem apstākļiem un

mērķiem, pievienojot nozares specifisko terminoloģiju.

http://www.lumii.lv/

19



Latviešu valodas tekstu analīze un strukturētas informācijas izguve no teksta,

ievietojot rezultātus datu bāzē. Nepieciešamās nozares specifiskās ontoloģijas,

terminoloģijas un biežāk sastopamo faktu sagatavošana.

Dabiskā valodā/valodu tehnoloģijās balstīti IT pakalpojumi, mašīntulkošanas

risinājumi.

1.11. Dalība zinātnes popularizēšanā

LU MII darbības popularizēšana tiek veikta vairākos aspektos.

Dalība profesionālās sabiedriskās organizācijās:

Latvijā

Latvijas Interneta Asociācija (LIA), Latvijas Informācijas un komunikācija

tehnoloģijas asociācija (LIKTA); Latvijas Telekomunikāciju asociācija (LTA),

biedrība Tehnoloģiju attīstības forums, biedrība Latvijas atvērto tehnoloģiju

asociācija, Latvijas Matemātikas biedrība.

Starptautiski

International Mathematical Union, European Consortium Mathematics for Industry,

ARTEMIS Industrial Association (ARTEMISIA), TF-CSIRT un Trusted Introducer,

FIRST - the global Forum for Incident Response and Security Teams, Council of

European National Top Level Domain Registries (CENTR), Réseaux IP Européens

Network Coordination Centre (RIPE NCC), Internet Corporation for Assigned Names

and Numbers (ICANN), European Grid Initiative (EGI), EU Future Internet Forum

(FIF) u.c.

Izglītojoši pasākumi un tīmekļa vietnes

Īpašu IT drošības popularizēšanu organizē CERT.LV (semināri un portāls „Esi

Drošs”, Datorologa akcijas, kvalitātes zīmes „Atbildīgs interneta pakalpojumu

sniedzējs” izveide un uzturēšana, IT/IS drošības ekspertu grupas darbības uzturēšana

un atbalsts). CERT.LV darbinieki bieži uzstājas dažādos masu mēdijos, t.sk.

televīzijas raidījumos, radio.

Sabiedriskā kārtā publiskai piekļuvei LU MII speciālisti uztur vairākus latviešu

valodas resursus (tezaurs.lv, korpuss.lv, barometrs.korpuss.lv, vārdnīcas, digitālos

valodas rīkus u.c.).

LU MII uztur tīmekļa vietni www.lumii.lv, kurā ievieto aktuālo informāciju par LU

MII projektu rezultātiem un jaunumiem latviešu un angļu valodā. LU MII darbinieki

regulāri piedalās radio un televīzijas raidījumos, no tiem nozīmīgākie: G.Bārzdiņš,

L.Trukšāns, B.Kaškina, S.Amberga, V.Teivāns. Tiek publicēti raksti/viedokļi žurnālos

„Ilustrētā zinātne” un „Sestdiena”, populārzinātniskajā rakstu krājumā „Valodas

prakse: vērojumi un ieteikumi”, raksti interneta speciālajos portālos, piemēram

www.esidrošs.lv, elektroniskajā informatīvi izglītojošu rakstu krājumā „Latviešu

valoda digitālajā vidē”.

Aktīvs ir LU MII darbinieku darbs ar skolēniem – darbs skolēnu informātikas un

matemātikas olimpiāžu sagatavošanas un norises nodrošināšanā novadu valsts un

starptautiskā līmenī, skolēnu zinātniskā darba izvērtēšanas nodrošināšana, organizētas

skolēnu ekskursijas pa LU MII laboratorijām un Skaitļošanas tehnikas muzejā.

Ikgadēji piešķir Čarlza Bebidža balvu labākajam datorzinātņu studentam.

20



1.12. Sadarbība ar nozares ministrijām, valsts un pašvaldību institūcijām

Būtiska LU MII darbība attīstības plānā tiek saistīta ar valstij svarīgu IKT jomā

nepieciešamo funkciju izpildi. Tās institūtā ir izveidojošās uz iepriekšējos gados

veiktās pētniecības bāzes, piemēram, kā CERT.LV un NIC.LV uz interneta ieviešanu

balstītas aktivitātes. Konkrēti sadarbība ar valsts institūcijām aprakstīta atsevišķi, bet

šeit pārskaitīsim tās:

Aizsardzības ministrija (CERT.LV darbības uzraudzība);

Satiksmes ministrija (NIC.LV darbības uzraudzība);

Vides un reģionālās attīstības ministrija (saistībā ar CERT.LV);

Ekonomikas ministrija (SPRK – saistībā ar SigmaNet un ITKC projektu );

Prokuratūra (informācijas sistēmu izstrāde);

VID, tiesas, policija (domēna vārdu izmantošanas jautājumos);

valsts drošības iestādes (saistībā ar CERT.LV un NIC.LV);

Izglītības un zinātnes ministrija (saistībā ar GEANT, ESFRI infrastruktūru

CLARIN, ELIXIR, VISC-skolēnu informātikas olimpiādēm);

Veselības aizsardzības ministrija – noslēgts starpdisciplinārs sadarbības līgums

par kopējo pētniecisko darbību.

CERT.LV

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas (CERT.LV)

darbības uzdevumi un tiesības saskaņā ar IT drošības likumu ir deleģētas LU MII.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija (CERT.LV) ir LU

MII struktūrvienība, kuras uzdevumi noteikti Informācijas tehnoloģiju drošības

likumā. Uzdevumi tiek īstenoti sadarbībā ar Latvijas Republikas Aizsardzības

ministriju.

CERT.LV ir pilntiesīgs FIRST biedrs. Eiropas mērogā CSIRT komandas ir uzskaitītas

Trusted Introducer datubāzē, tajā ir arī CERT.LV ar statusu "accredited".

Eiropā CSIRT sadarbību atbalsta un veicina darba grupa (task force) TF-CSIRT. TF-

CSIRT organizē regulāras drošības incidentu komandu tikšanās ar mērķi labāk iepazīt

kolēģus no citām valstīm, kā arī kopīgi darboties dažādās pētniecības nozarēs un

kopīgiem spēkiem uzlabot incidentu risināšanas iespējas.

NIC.LV

2006. gada 5. jūlijā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ar lēmumu

apstiprina Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtu par ".lv"

augstākā līmeņa domēnu reģistra turētāju, bet atbilstoši mainītajam normatīvo aktu

regulējumam 2015. gada 23. februārī Satiksmes ministrija izdeva administratīvu aktu

par LU MII nozīmēšanu par ".lv" augstākā līmeņa domēnu reģistra uzturētāju.

Pamatojoties uz šiem lēmumiem, LU MII Tīkla risinājumu daļa (turpmāk NIC.LV)

nodrošina Latvijas valsts koda augstākā līmeņa domēna “.lv” kā drošas un stabilas

globālās domēna vārdu sistēmas daļas darbību, uztur “.lv” zonā reģistrēto domēna

vārdu reģistru, nodrošina tā pilnvērtīgu un nepārtrauktu darbību un publisku

pieejamību Latvijā un citur pasaulē saskaņā ar nozares standartiem

21



Sadarbība ar prokuratūru - Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas

dienestu

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests ir speciāli izveidota valsts

institūcija, kas darbojas prokuratūras pārraudzībā un saņem, apstrādā un analizē

ziņojumus par neparastiem un aizdomīgiem finanšu darījumiem, kā arī likumā

paredzētajos gadījumos nodod šo informāciju pirmstiesas izmeklēšanas un tiesu

iestādēm, kā arī prokuratūrai. Saskaņā ar publiskoto informāciju, veicot no

ziņojumiem un dažādām datu bāzēm iegūtās informācijas analīzi, dienests 2014. gada

laikā vien ir veicis noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas pretpasākumus, proti,

izdevis 403 rīkojumus par noziedzīgi iegūto līdzekļu iesaldēšanu uz 45 dienām, un

kopsummā iesaldēto līdzekļu apmērs ir 79 miljoni eiro. LU MII ilgstoši sadarbojas

informācijas sistēmas izstrādē un pilnveidē.

Talantīgo skolēnu sagatavošana Latvijas, Baltijas un starptautiskām

informātikas olimpiādēm

Vairāk nekā 15 gadus Latvijas skolēni ar LU MII pētnieku atbalstu ļoti sekmīgi

piedalās Baltijas un pasaules olimpiādēs. LU MII tiek veikts pedagoģiskais darbs ar

spējīgākajiem Latvijas skolēniem, tiek gatavoti oriģināli uzdevumi un nodrošināta

tehnoloģiskā vide rajona, valsts un starptautiskām skolēnu olimpiādēm informātikā.

Darbus LU MII veic Valsts izglītības satura centra (VISC) uzraudzībā.

Latvijas zinātnes e-infrastruktūras integrācija Eiropas pētniecības telpā

Starptautiskā pētniecības un izglītības tīkla GEANT darbības nodrošināšanu Latvijā

LU MII veic kopš 2000.gada, piedaloties visos iepriekšējos ES FP GEANT, GN2,

GN3, GN3+ un tagad arī GN4 projektos. Jau 1992.gadā institūts uzsāka interneta

ieviešanu Latvijā, nodibinot Akadēmiskā tīkla laboratoriju LATNET, kas 2007.gadā

tika pārsaukta par SigmaNet. Šī darbība bija pamatā, lai institūts valstī iegūtu tiesības

nodrošināt CERT.LV un NIC.LV darbību.

No Eiropas pētniecības telpas e-infrastruktūrām (the European Strategy Forum on

Research Infrastructures (ESFRI)) institūts ir veidojis sadarbību ar PRACE, CLARIN

un ELIXIR.

Stratēģija paredz valstiski svarīgu darbības virzienu paplašināšu ilgtermiņā, kā arī

uzsākt jaunus inovatīvus darbības virzienus.

1.13. Galvenie konkurenti, esošie LU MII sadarbības partneri

(pētniecības organizācijas) pētnieciskās un akadēmiskās darbības

jomā Latvijā un ārzemēs

Konkurence starp partneriem izpaužas, veidojot projektu konsorcijus un iesniegto

projektu izvērtēšanas fāzē. Pēc tam, kad projekts ir apstiprināts, savstarpējās

konkurences vairs nav.

Sadaļā tiek aprakstīti LU MII sadarbības partneri kopējos projektos. Institūtam

tradicionāli ir plašs sadarbības partneru loks un aptver pētījumu tematikā darbojošās

institūcijas. Dati sniegti par 2015. gadu, bet, aptverot ilgāku laika periodu, sadarbības

partneru skaits būtu gan lielāks, toties būtiski neizmainītu pētījumu un partneru

kvalifikāciju.

1.13.1. Sadarbības partneri Valsts budžeta finansētos pētījumos

Valsts pētījumu programmas.

22



Nākamās paaudzes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pētniecības

valsts programma (NexIT)- sadarbības partneri ir Latvijas Universitāte, Rīgas

Tehniskā universitāte, Venstpils Augstskola, Transporta un sakaru institūts, Liepājas

Universitāte.

Kiberfizikālās sistēmas, ontoloģijas un biofotonika drošai&viedai pilsētai un

sabiedrībai (SOPHIS)- sadarbības partneri ir Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā

universitāte, Ventspils Augstskola, Elektronikas un datorzinātņu institūts.

Letonika - Latvijas vēsture, valoda, kultūra, vērtības - sadarbības partneri ir Latvijas

Zinātņu akadēmija, Latvijas Zinātņu akadēmijas Baltijas Stratēģisko pētījumu centrs,

LU aģentūra „Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts”, LU aģentūra

„Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts”, LU aģentūra „Latvijas

Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts”, LU aģentūra „Latvijas

Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts”, LU aģentūra „Latvijas

Universitātes Matemātikas un informātikas institūts”, Latvijas Universitāte, Rīgas

Tehniskā universitāte, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, Daugavpils

Universitāte, Liepājas Universitāte, Ventspils Augstskola, Rēzeknes Augstskola,

Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, Latvijas Kultūras akadēmijas

Zinātniskās pētniecības centrs, Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Latvijas Zinātnes padomes finansētie projekti.

Algoritmu un metožu izstrāde biomolekulāro tīklu analīzei un vizualizācijai (Nr.

258/2012) – sadarbības partneris Latvijas Lauksaimniecības universitāte.

Izvēlēti nepārtraukto un diskrēto dinamisko sistēmu teorijas jautājumi (Nr. 345/2012)-

bez partnera.

Kvantu un ultrametriski automāti un algoritmi (Nr. 271/2012) - bez partnera.

Pētnieciskās sadarbības projekts

Virpuļveida plūsmas: modelēšana un izmantošana enerģijas pārveidošanas

tehnoloģijās, jaunu ierīču projektēšanā, jaunu tehnisku risinājumu iegūšanā un vides

aizsardzībā (Nr.623.2014) apakšprojekts "Virpuļveida plūsmu matemātiskā modeļa

izstrāde un skaitliskā analīze elektrovadošā šķidrumā, ūdenī, gaisā un siltuma

ražošanas iekārtās"- sadarbības partneri ir Rīgas Tehniskā universitāte un LU aģentūra

“ Latvijas Universitātes Fizikas institūts”.

1.13.2. Citos LU MII nozīmīgos projektos

Valsts nozīmes pētniecības centra (VNPC) IKSA centrs izveides projekta sadarbības

partneri ir Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā Universitāte, Ventspils Augstskola,

Elektronikas un datorzinātņu institūts.

Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta pētniecības projekts Nr.

NFI/R/2014/053 „Latvian language in monolingual and bilingual aquisitions: tools,

theories and applications” („Latviešu valodas monolingvāla un bilingvāla apguve:

rīki, teorijas un lietojums”) – sadrabības partneri ir UiT The Arctic University of

Norway, UiO University of Oslo, LU Humanitāro zinātņu fakultāte.

Ļoti plašs sadarbības partneru loks aptver Eiropas Savienības 7. Ietvara projektus, to

daudzskaitlīgā apjoma dēļ nosauksim tikai projektus, bet lasītājs sadarbības partnerus

varēs atrast attiecīgās projektu mājas lapās.

23



EGI-InSPIRE (Integrated Sustainable Pan-European Infrastructure for Researchers in

Europe – RI, Nr. 261323);

GN4 (Multi-gigabit European Research and Education Network and Associated

Services Gn3plus, Nr. 605243);

SmartOpendata (Linked Open Data for environment protection in Smart Regions,

Nr.603824).

1.13.3. Citos ES projektos

Share-PSI 2.0 (Shared Standards for Open Data and Public Sector Information,

Nr.621012);

DEWI (Dependable Embedded Wireless Infrastructure, Nr.621353);

R5-COP (Reconfigurable ROS-based Resilient Reasoning Robotic Cooperating

Systems, Nr.621447) (ARTEMIS kopīgā tehnoloģiskā ierosmes projekts).

Apkopojot sadaļas materiālu, norādīsim būtiskākos sadarbības partnerus.

1.13.4. Galvenie sadarbības partneri ārpus Latvijas

Gēteborgas Universitāte, Oslo Universitāte un Norvēģijas Arktiskā universitāte, The European

Bioinformatics Institute (EMBL-EBI), United Kingdom, Hinxton, International Agency for Research on

Cancer (IARC), France, Lyon, Praxeme Institute, France, Noisy-le-Grand, Vilnius University

(Lithuania), Moscow State University (Russian Federation), Ariel University Center of Samaria

(Israel), Razmadze Institute of Mathematics (Georgia), Palacky University (Czech Republik), Žilina

University (Slovak Republik), Institute of Mathematics (Kyev, Ukraine), Instituto Superior Tecnico

(Portugal), GEANT asociācija un citu valstu Nacionālie izglītības un zinātnes tīkli.

1.13.5. Sadarbība zinātniskajā un mācību darbā ar augstskolām

Latvijas Universitāte LU DF un LU FMF, Rīgas Tehniskā universitāte; Latvijas Lauksaimniecības

universitāte; Ventspils Augstskola; Daugavpils Universitāte; Liepājas Universitāte; Rēzeknes

Augstskola; Vidzemes Augstskola; Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības

akadēmija www.rpiva.lv

1.13.6. Dalība starptautiskās organizācijās

International Mathematical Union; www.mathunion.org

European Consortium Mathematics for Industry (ECMI); www.ecmi-indmath.org

Nordic Graduate School of Language Technology (NGSLT); www.ngslt.org

1.14. Esošie LU MII sadarbības partneri uzņēmēju un sociālā

pasūtījuma devēju vidē

Kā iepriekš atzīmēts, institūtam apjomīga darbības sadaļa ir saistīta ar valsts noteikto

funkciju izpildi un, savukārt, šo pienākumu veikšanai LU MII ir plaša sadarbība ar

komersantiem un profesionālām sabiedriskām organizācijām Latvijā un ārzemēs.

Zemāk sniegta informācija par katru no inovatīvās darbības jomām.

CERT.LV

Starptautiski

TF-CSIRT un Trusted Introducer (https://www.trusted-introducer.org/), CERT.LV ir

Trusted Introducer akreditēta CSIRT vienība, CERT.LV vadītāja B.Kaškina ir šīs

organizācijas steering komitejas vadītāja kopš 2014.gada septembra.

http://www.rpiva.lv/

http://www.mathunion.org/

http://www.ecmi-indmath.org/

http://www.ngslt.org/

24



FIRST - the global Forum for Incident Response and Security Teams

(http://www.first.org/ ), CERT.LV ir pilntiesīgs FIRST biedrs.

The European Network and Information Security Agency (www.enisa.eu), CERT.LV

sadarbojas ar dažādām ENISA darba grupām.

Sadarbības līgumi ar vairākām starptautiskām CERT vienībām, kā arī citām

organizācijām par informācijas apmaiņu un neizpaušanu.

Latvijā

Visas Latvijas valsts un pašvaldību iestādes.

Visi Latvijas interneta pakalpojumu sniedzēji.

Latvijas IT kritiskās infrastruktūras iestādes un uzņēmumi.

DEG - Drošības ekspertu grupa.

www.drossinternets - Latvijas Drošāka interneta centra darbību nodrošina Latvijas

Interneta asociācija ar partneriem Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju un

Latvijas Pašvaldību mācību centru.

Sadarbība ar pētniecības projektu partneriem IT drošības jomā.

Sadarbība ar Banku augstskolu mācību programmas realizācijā.

NIC.LV

Starptautiski

Council of European National Top Level Domain Registries (CENTR);

www.centr.org

Réseaux IP Européens Network Coordination Centre (RIPE NCC); www.ripe.net

Internet Corporation for Assigned Names and Numbers (ICANN); www.icann.org

NIC.LV vadītāja K.Sataki ir ICANN orgāna ccNSO vadītāja vietniece.

Latvijā un starptautiski

Ar reģistratūrām – sadarbība ar vairāk nekā 140 starpniekpakalpojumu sniedzējiem

domēna vārdu reģistrācijai augstākā līmeņa domēnā “.lv”.

Ar institūcijām, kas nodrošina dublējošu tehnisko infrastruktūru.

Ar domēna vārdu lietotājiem.

SigmaNet

Ar uzņēmumiem, kas izmanto serveru izvietošanas pakalpojumus (ap 200).

Ar uzņēmumiem, kas izmanto e-pasta un tīmekļa vietņu mitināšanas pakalpojumus

(līdz 3000).

Zinātnes e-infrastruktūras jomā

The GEANT Association (ES FP GEANT projektu partneris no 2000.gada)

(www.geant.net ).

European Grid Initiative (EGI); www.eu-egi.org

EGI European Grid Initiative kā NGI pārstāvis

http://www.first.org/

http://www.enisa.eu/

http://www.drossinternets/

http://www.centr.org/

http://www.ripe.net/

http://www.icann.org/

http://www.geant.net/

http://www.eu-egi.org/

25



CLARIN ERIC- the Common Language Resources and Technology Infrastructure in

EU ( www.clarin.eu), parakstīts MOU.

European Bioinformatics Institute, European Life Sciences Infrastructure for

Biological Information www.elixir-europe.org . Vairāki EU FP projekti.

PRACE (Partnership for Advanced Computing in Europe,(http://www.prace-ri.eu).

Ilgtermiņa līgumi ar komersantiem

Starptautiski

ARTEMIS Industrial Association (ARTEMISIA); www.artemisia-association.org

TELOS Systems (www.telosalliance.com/ )

Latvijā

IT kompetences centrs (www.itkc.lv) un tā ietvaros sadarbība ar TILDE

(www.tilde.com) un LETA (www.leta.lv), ar LETA kopīgs ar LU MII arī ERAF

projekts (2014-2015)

Kopīgs ERAF projekts ar SETS (www.sets.lv).

LU MII veic saimnieciska rakstura iepirkumus un profesionālus investīciju projektus

(pēdējos gados vidēji pat līdz 1 miljonu Eiro) ar daudziem IKT nozarē strādājošiem

komersantiem.

LU MII dalība sabiedriskās organizācijās Latvijā:

Sabiedriska organizācija Latvijas Interneta Asociācija (LIA); www.lia.lv

Biedrība Latvijas Informācijas un komunikācija tehnoloģijas asociācija

(LIKTA); www.likta.lv

Latvijas Telekomunikāciju asociācija (LTA) www.lta.lv

Biedrība Tehnoloģiju attīstības forums; www.tdf.lv

Biedrība Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija; www.lata.org.lv

Turpmākie inovatīvi stratēģiskie uzdevumi sadarbībai ar komersantiem paredz attīstīt

vēsturiski iedibināto LU MII inovatīvu darbību (NIC.LV, CERT.LV, SigmaNet u.c.),

kā arī tiek saistīti ar institūtā uzturēto e-infrastruktūras aprēķinu vides izmantošanu,

tematiski ar BIG Data tehnoloģisko platformu, augstas veiktspējas aprēķiniem (HPC)

klasiskiem dabaszinātņu matemātiskās modelēšanas uzdevumiem liela apjoma datu

analītiku, attēlu, runas un valodas tekstu apstrādi, mākoņdatošanas (Cloud

Computing) platformu kā virsbūvi virtualizācijai un datu glabāšanai. Attiecīgais

ERAF projekts, pateicoties kuram aprēķinu resursi ir izveidoti, paredz 10% apjoma kā

saimniecisko darbību sadarbībā ar komersantiem.

1.15.. Esošās pētniecības infrastruktūras raksturojums

LU MII pilnībā ir izvietots Rīgā, Raiņa bulvārī 29. Ēkai ir četri stāvi, un izbūvēts

pagrabstāvs. Kopējā ēkas platība ir 4314 m2; zemes platība ir 2851 m2. Ēka ir valsts

īpašums, kas reģistrēts Zemesgrāmatā uz IZM vārda un nodots LU MII lietošanā ar

ierakstu zemesgrāmatā- lietošanas līgums uz 25 gadiem (no 2000.gada) ar tiesībām

un pienākumiem ēku uzturēt un remontēt. Ēkā nav īrnieku. Ēkas remontā pēdējo piecu

gadu laikā dažāda rakstura remontdarbos ir ieguldīti 102609 lati no pašu ieņēmumiem

un papildus 37752 lati no IZM izdalītiem līdzekļiem. Infrastruktūra attīstīta vairāk

http://www.clarin.eu/

http://www.elixir-europe.org/

http://www.prace-ri.eu/

http://www.artemisia-association.org/

http://www.telosalliance.com/

http://www.itkc.lv/

http://www.tilde.com/

http://www.leta.lv/

http://www.sets.lv/

http://www.lia.lv/

http://www.likta.lv/

http://www.lta.lv/

http://www.tdf.lv/

http://www.lata.org.lv/

26



nekā 20 gadu laikā, tai skaitā izveidoti jaudīgi elektrības pieslēgumi; sadales

apakšstacija atrodas Raiņa bulvārī 29, ēkas pagalmā ir izvietoti divi nodalīti

dīzeļģeneratori – viens datoru resursiem, otrs klimata uzturēšanai; ir izveidotas UPS

sistēmas un dzesēšanas iekārtas. Ēkā ir optisko kabeļu ievadi praktiski no visiem

Latvijas sakaru operatoriem, nodrošinot reāli nepieciešamo un optimālo datu

apmaiņas funkcionalitāti.

LU MII ir attīstīta, regulāri atjaunināta un uzturēta zinātnes e-infrastruktūra. Aprēķinu

vides izveidē LU MII ir investējis no saviem, FP, ERAF un starptautiskiem

projektiem pēdējo gadu laikā vairāk nekā 3 milj. Eiro. Datoru un aprēķinu vide, datu

bāzes un citas LU MII e-infrastruktūras komponentes ir aprakstītas 9. pielikumā.

1.16. Nozares SVID analīze

Stiprās puses Vājās puses

IKT nozare

IKT ir šī gadsimta noteicošā tehnoloģija,

tādēļ plaši pielietojama

notikusi datorikas un elektronisko sakaru

integrācija, kā rezultātā nozares ietvars

paplašinājies

nozares atbalstam Latvijā darbojas plašs

profesionālo sabiedrisko organizāciju klāsts

plašai IKT nozares izmantošanai

tautsaimniecībā ir dziļas vēsturiskas saknes

labi attīstīta interneta izmantošanas vide

datorzinātņu maģistratūra bija pirmā

izveidotā maģistratūra Latvijā pēc neatkarības

atjaunošanas (1994.gads)

pateicoties atvērtam tirgum ir pieejamas

modernākās mūsdienu IKT tehnoloģijas

Uz IKT balstīti daudzi starpnozaru pētījumi,

tāpēc kā darba vide pievilcīga jauniem

cilvēkiem.

Šobrīd IKT industrija centrēta uz tūlītēju

ekonomisko efektu, nevis ilgtermiņa

darbību

darbības novērtējumā netiek ievērota

IKT nozares specifika, piemēram, patentu

neiespējamība pakalpojumu sfērā

IKT pakalpojumu apjoms pret

industriālo daļu liels (4:1), bet

pakalpojumus bieži neatzīst par inovatīvu

pētniecību

konkurences draudu novēršanas dēļ

komersanti prasa inovatīviem pētījumiem

noteikt komercnoslēpuma statusu

zinātnieki grib fokusēties fundamentālās

zinātnes jomās, nevis lietišķos pētījumos

vāja pētniecības tēmu sasaiste ar

inovatīviem pakalpojumiem

zema pētnieku mobilitāte starp publisko

un privāto sektoru

IKT pētījumu starpnozaru raksturs

izkliedē iegūtos kvalitatīvos rādītājus starp

daudzām nozarēm, piemēram, publikācijas

IKT akadēmiskās vides, valsts pārvaldes

un inovatīvā biznesa e-infrastruktūra ir

sadrumstalota

netiek plānota pētniecības un valsts

pārvaldes sadarbība valstij akūtu problēmu

risināšanai, piemēram, informācijas

drošības jomā

27



LU MII

institūtā strādā liels skaits kvalificētu

zinātnieku

ir plaša nacionāla un starptautiska

sadarbība

LU MII ir pieredze darbam novatoriskos

starpdisciplināros pētījumos, piemēram,

letonikā, medicīnā, lauksaimniecībā u.c.

liela starptautiska pieredze sadarbībā ar

daudziem partneriem ilgtermiņā

darbības nodrošinājumam ir vairāki

finansēšanas avoti (budžets, citu ministriju

budžets, ERAF, EU FP, kontrakti, pašu

pakalpojumi), kurus ir iespējams diversificēt

bagātīgi datoru resursi un jaudīgas

starptautiskās komunikācijas (GEANT POP)

vēsturiski iedibināta cieša sadarbība ar

izglītību

novērtējumā netiek ievērota IKT nozares

specifika un institūta misija veikt valsts

sektoram nepieciešamo pētniecību

vāja darbības publicitāte sabiedrībā

nav atvērta institūta pētniecības

infrastruktūra publiskai apmācībai

nepietiekams „augstas raudzes”

publikāciju skaits

vecuma “pārrāvums” starp autoritāti

ieguvušiem zinātniekiem un jauniem

zinātniekiem (matemātika)

nav industrijas pasūtījumu

(matemātika)

nav EU FP projektu matemātikas

fundamentālajos pētījumos

Iespējas Draudi

IKT nozare

akadēmiskām institūcijām ir autonoma

lēmumu pieņemšana zinātnes politikas

veidošanā

studentu iesaistīšana pētniecībā

starptautiskie sakari (dalība profesionālās

asociācijās, sadarbība pētniecības un

komerciālo projektu realizācijas gaitā) ir

pamats tālākai sadarbībai un to sekmējošu

finanšu resursu piesaistei

IKT lomas pieaugums

ārzemju un nacionālā finansējuma

pieaugums pētniecībai

iespe ja li dzdarboties Eiropas Savieni bas

zinatnes programma s

vienotas pētniecības telpas izveide Eiropā

(ERA) un pētniecības iespēju virtualizācija

IKT industriāla izaugsme, jo:

palielinās Latvijas IKT pakalpojumu

eksports;

zinātnes attīstībai nelabvēlīgi politiskie

lēmumi Latvijā

Latvijā IKT attīstība nav pietiekoši

novērtēta stratēģiskajos plānošanas

dokumentos

nepietiekamā izglītības un zinātnes

finansējuma dēļ jaunie zinātnieki aizbrauc no

Latvijas vai pamet zinātni

ekonomiskās aktivitātes pazemināšanās

visā pasaulē kavē izaugsmi zinātnē

straujš darbaspēka izmaksu pieaugums

saistībā ar atti stito ES dali bvalstu darba

tirgus augsto konkure tspeju darbaspe ka

piesaiste;

demogra fiskas situa cijas strauja ka

pasliktinas ana s

(Saskan a ar pasaules ekonomikas foruma

(WEF) gadska rteja petijuma, kas aptver 142

pasaules valstis un teritorijas, rezultatiem

2012. gada abas pa re jas Baltijas valstis ve l

28



industrija kļūst globāli konkurentspējīga;

Latvijas ekonomikai ir ievērojams

atti stibas potencia ls, virzoties uz augstas

pievienota s verti bas un inovacijam balsti tu

ekonomiku;

piesaistot investicijas un izmantojot zema

riska valsts statusu;

IKT nozares izaugsmi veicina valsts un

pas valdi bu pasu ti jumi, piemeram, s obri d

akti vi attista s e-pa rvaldes risinajumi

konkurence ar pa reja m Baltijas valsti m.

arvien ir ta lu prieks a Latvijai IKT atti stibas

zina , proti, Igaunija atzi ta par pasaule 24.

atti stitako valsti IKT joma (par diva m

pozicija m uz augs u salidzinajuma ar 2011.

gadu), Lietuva ierindojusies 31. vieta (par

devin a m vietam uz augs u neka pern).

savuka rt Latvija ien em 41. vietu pasaule , kas

ir par 11 pozi cijam labaks ra di tajs neka 2011. gada )

mazinās komersantu atbalsts programmai,

jo uzn ēmēji iepērk zinātnieku pakalpojumus

ārpus Latvijas, arī netieši caur gataviem

inovatīviem produktiem

LU MII

ir izveidota zinātniskā e-infrastruktūra

VNPC IKSA Centrs ietvaros, ko var

izmantot arī komersanti inovāciju ieviešanai

zinātnieku akadēmiskā brīvība

struktūrdaļu saimnieciskā pastāvība, kas

reducējas uz darbinieku atvērtu iniciatīvu

inovācijām

kiberdrošībai valstī tiek noteikta augsta

prioritāte

izmantot faktu, ka vienā institūtā

kvalificēti dažādas jomas speciālisti (var

attīstīt starpnozaru pētniecību)

atbilstoši starptautiskai praksei IKT

akadēmiskās vides pakalpojumi pakāpeniski

ir transformējami kā ārpakalpojumi, tomēr

grūti saskatīt izsvērtu šī procesa politisku

pārvaldību un vērojami pārspīlējumi,

tādējādi noplacinot akadēmisko vidi

inovatīvu risinājumu radīšanai

nepārdomāta un nepamatota zinātnes

reforma

2. Mērķsadarbības pilnveides plāns


rezultātu komercializāciju un pārnesi tautsaimniecībā

Lai arī pētniecības rezultātu komercializācija pašos pamatos neatšķiras no

komercializācijas uzņēmējdarbībā, pastāv arī būtisks šķērslis, kas nosaka atšķirību

starp tradicionālo komercdarbību un pētniecību. Proti, atšķirībā no uzņēmējdarbības,

kur tiek veidots specifisks produkts, kas pielāgots esošam tirgum, pētniecībā rezultāti

jāpārvērš praktiskā produktā un jāatrod tam noieta tirgus. Ņemot vērā pētniecības

specifiku (šaurs pielietojums, nepieciešamība pēc specifiska tehnoloģiju attīstības

līmeņa, tirgus brieduma neatbilstība pētījuma inovatīvajam raksturam u.c.) un visiem

labi zināmo pētnieku nespēju “pārdot” savu pētījumu rezultātus, komercializācijas

process ir izaicinājums jebkurai zinātniskai iestādei.

Zinātnieku un uzņēmēju domāšana atšķiras. Uzņēmējam galvenais ir nopelnīt naudu,

turpretī zinātniekiem būtiskākais ir pienesums procesu izpētē. Šī dažādā domāšana un

pieeja ir jāņem vērā, veidojot sadarbību starp biznesu un zinātni.

29



LU MII zinātnieki neatšķiras no zinātniekiem citās pasaules valstīs, tāpēc LU MII

savā zināšanu un tehnoloģiju pārvaldības pilnveides plānā ņem vērā citu valstu

pieredzi, koncentrējoties uz šādiem galvenajiem punktiem:

Saskarne starp zinātni un biznesu

Acīmredzami ir nepieciešams “tilts” starp LU MII zinātniekiem un uzņēmējiem

Latvijā un ārpus tās, t.i., cilvēki, kas saprot gan akadēmisko vidi, gan biznesa vidi un

spēj vienlīdz labi runāt kā ar zinātniekiem, tā ar uzņēmējiem.

LU MII jau šobrīd strādā cilvēki, kas spēj un sekmīgi veido saskarni starp biznesu un

zinātni. Lai sniegtu atbalstu šiem speciālistiem, LU MII plāno piesaistīt mārketinga

speciālistu ar attiecīgām iemaņām un zināšanām.

Sadarbība ar citām zinātniskām institūcijām Latvijā un pasaulē

Lai mācītos no citu zinātnisko institūciju pieredzi, LU MII plāno izpētīt un

sistematizēt šo pieredzi, lai smeltos idejas savas darbības uzlabošanai.

Zinātnieku un pētnieku izglītošana

LU MII ir uzsācis darbu pie savu darbinieku izglītošanas programmas, kurā plāno

inter alia iekļaut arī jautājumus, kas skar pamata informāciju par uzņēmējdarbību un

pētnieku tiesību aizstāvību (autortiesības, licencēšana, patentēšana).

Darbs pie jauniem pētniecības virzieniem

LU MII ir apzinājis nepieciešamību rūpīgāk izvērtēt, kas ir nepieciešams tirgū un kādu

pienesumu var sniegt LU MII speciālisti. Kopā ar LU MII speciālistiem, kas jau

sekmīgi strādā ar uzņēmējiem, un mārketinga speciālistu LU MII strādās pie tirgus

izpētes, lai izvērtētu tirgus vajadzības, kuras LU MII pētnieki spēj apmierināt.

Pētniecības rezultātu pārneses veidu dažādošana

Jau šobrīd LU MII aktīvi darbojas, piedāvājot savu pētniecisko potenciālu. Piemēram,

LU MII ir veicis datu pārraides ātrumu testus EUMETSAT vajadzībām, izstrādā

programmatūru, palīdz risināt IT drošības incidentus valsts un pašvaldību iestādēm, kā

arī privāto tiesību juridiskām un fiziskām personā, sniedz konsultācijas tīkla iekārtu

konfigurēšanā un programmatūras izstrādē utt. LU MII plāno turpināt darbu visos

šajos virzienos, paralēli meklējot jaunus veidus savu zināšanu pārnesei

tautsaimniecībā.

Viens no šiem veidiem ir aktivizēt atvērtā koda programmatūras izstrādi, ļaujot pēc

iespējas plašākam lietotāju lokam gūt labumu no LU MII speciālistu darba.

Tāpat LU MII plāno vēl vairāk aktivizēt interneta lietotāju apmācību, lai paaugstinātu

IT drošību laikā, kad kiberuzbrukumu draudi pieaug eksponenciāli.

LU MII ir ilgstoša sadarbības pieredze pētnieciskā darba sasaistē ar augstāko izglītības

sistēmu (jo īpaši jāatzīmē sadarbība gandrīz ar visām reģionālajām augstskolām),

plaša sadarbība ar augstskolām un institūtiem kopīgu pētniecības programmu un

projektu realizācijā, kā arī sadarbība ar komersantiem un sabiedriskām organizācijām

gan zināšanu partnerības griezumā (ar kopīgu pētniecību projektos un augstāko

izglītību: ar Fizikas un matemātikas fakultāti, bet jo īpaši ar Datorikas fakultāti, tāpat

ar citām fakultātēm un institūtiem), gan partnerība kopīgu mērķu īstenošanai (kopīgi

projekti un programmas), gan resursu partnerība digitālās infrastruktūras izmantošanā.

Mūsdienās IKT nozarē inovatīva attīstība sasniedzama starpnozaru darbībā. LU MII

vēsturiski apliecinājis pētniecību sasaistē gan ar dažādām zinātnes nozarēm

30



(matemātika, datorzinātnes, inženierzinātnes, tehnoloģijas) un to pielietojumiem

letonikā, lauksaimniecībā, medicīnā, sakaros, kā arī potenciāli nākotnē –

jurisprudence, māksla, vēsture

Institūtam ir izteikta apmēram līdzvērtīga apjoma darbība divos zinātniskās darbības

atšķirīgos veidos (fundamentālie pētījumi, lietišķā pētniecība, inovācijas – pēc

Zinātniskās darbības likuma, un rūpnieciskie pētījumi un eksperimentālās izstrādnes –

pēc Frascati Manual 2007, šādās nozarēs - dabas zinātnes, datorzinātnes un

inženierzinātnes), pie tam akadēmiskā darbība (fundamentālie pētījumi, lietišķā

pētniecība) tiek finansēta tradicionāli, bet inovatīvā darbība tiek balstīta uz

pašfinansējumu (pakalpojumi, projekti, citas valsts pārraudzības institūcijas

finansējums).

Stratēģija paredz, ka arī turpmāk ilgtermiņā LU MII saglabās plašu institucionālu

sadarbības spektru gan Latvijā, gan starptautiski, attīstot zinātniskās darbības pilnu

spektru - no fundamentāliem pētījumiem līdz inovācijām, realizējot darbību ne vien kā

autonomus pētniecības blokus, bet arī veicot pakāpenisku zināšanu un ideju pārnesi

līdz inovācijām (eksperimentālām izstrādnēm). Vēsturiski LU MII ir iedibināta

pieredze, ka inovāciju daļā neveidojas kāds partikulārs viens produkts vai

pakalpojums, bet tiek izveidots darbības virziens, kas tālāk tiek pārņemts

komercdarbībā. Šiem diviem zinātniskā darbības poliem ir paredzētas atšķirīgas

pārvaldības metodes. Tā klasiskajā akadēmiskajā darbībā institūts sekos valstī

noteiktiem pārvaldības principiem (valsts budžeta administratīviem uzraudzības

principiem). Inovatīvajā darbības daļā ir paredzēts nodrošināt darbinieku iniciatīvu

jaunu pakalpojumu izstrādē, nodrošinot attiecīgo struktūrdaļu saimniecisko pastāvību

un struktūras finanšu kontroli. Inovatīvā zinātniskās darbības polā ir arī darbi, kuru

izpildi pārrauga un kontrolē Aizsardzības ministrija un/vai Satiksmes ministrija,

Prokuratūra. Šī kontrole no funkcionāli atbildīgo ministriju puses arī tiks saglabāta.

LU MII attīstības pētījumu programmā un stratēģijā netiek paredzēts kādu institūta

darbību mērķtiecīgi likvidēt. Transformācijas var notikt, ievērojot uzraugošo

institūciju prasības, LU MII struktūrdaļu, darbinieku pašiniciatīvu un darbinieku

akadēmisko brīvību, kas noteikta Zinātniskās darbības likumā. Tāpēc, darbības

apraksts, sadarbības partneri, kas aprakstīti esošās situācijas sadaļā, šeit tie netiek

atkārtoti. Šajā sadaļā tiek aprakstīts būtiskākais.

2.2. Ar pētniecības organizācijām

LU MII darbības pilnveides plāns šajā darbības jomā tiks realizēts atbilstoši IZM un

LU noteiktai zinātnes reformas un attīstības politikai. LU MII ir plaša gan

starptautiska, gan nacionāla sadarbība ar pētniecības institūcijā, skat aprakstu iepriekš.

Akadēmiskās darbības attīstības pīlāri ir:

aktīva nacionālo un starptautisko projektu gatavošana un piedalīšanās atklātos

publiskos uzsaukumos;

intensificēta publikāciju sagatavošana un plaša dalība starptautiskās konferencēs;

zinātnisku konferenču rīkošana Latvijā;

zinātnes centra izveide doktorantiem;

institūta tehnoloģiskās bāzes (zinātniskā mākoņa e-spiets) atvēršana piekļuvei

doktorantūras līmeņa studijām, visiem zinātniekiem, augstskolām, ieskaitot

reģionālās augstskolas, un inovatīviem komersantiem;

31



VNPC IKSA centra turpmāka izaugsme, jo īpaši ar Ventspils Augstskolu kā

vadošo partneri.

Lai sekmētu datorzinātņu un IKT programmatūras un informācijas procesu (software)

daļu sadarbībā ar visām Latvijas zinātniskām institūcijām izveidot Informācijas

apstrādes pētniecības apvienību, stratēģisku koordinējošu institūciju, kuru uztur

apvienības partneri. Padomes ietvars un mērķi:

pētniecības un nozares augstākās izglītības īstermiņa stratēģisko mērķu izstrāde;

pētījumu tēmu sadarbības koordinācija, pētniecības potenciāla konsolidācija

kopprojektu veidošanai;

sabiedriska darbība nozares prestiža sekmēšanai, sadarbība ar komersantiem,

valsts sektoru, sabiedriskām organizācijām;

starptautiskās sadarbības stratēģijas attīstīšana;

sadarbība ar nozares industriālo komponenti.

Tās uzdevumi:

aizstāvēt šis jomas valstisko un sabiedrisko novērtējumu;

sekmēt atzītu kvalitātes metriku, kas atspoguļo precīzu nozares stāvokli;

sekmēt studiju un pētniecības materiāli tehniskās bāzes attīstīšanu, tai skaitā

studiju lektoru un studentu viesdarbu projektos.

Apvienības izveides pamatojums.

Pētniecībai un tās darbības izvērtējumam IKT informācijas apstrādes sadaļā

identificējamas vairākas specifiskas īpatnības:

tautsaimniecības skatījumā IKT tipiski sadalās industriālajā daļā (ap 20%) un

pakalpojumu daļā (ap 80%). Pētniecība informācijas apstrādes daļa lauvas tiesu

mērķēta uz pakalpojumu sadaļu;

šai sadaļai, ir apgrūtināta vai ar patentu likumu pat aizliegta darbu patentēšana, ja

vien izstrādātie algoritmi nav iebūvējami aparatūrā;

pētniecība pakalpojumu sadaļā vairāk mērķēta uz nacionālu masveidīgu

pielietojumu, starptautiski globālu ekselences centru izveide ir mazticama,

piemēram, nākotnes interneta ieviešana;

šajā tematikā no trim zinātnes sadaļām - fundamentālā zinātne, pētniecība

(rūpnieciskie pētījumi), inovācijas (eksperimentālās izstrādnes) izteikti procentuāli

vairāk ir inovāciju daļa un pētniecības daļa. Tādēļ seko vairākas konsekvences:

aktīvāka un masveidīgāka sadarbība ar nacionāliem komersantiem, tirgu diktēta

dinamika, tāpēc jaunāko rezultātu publicēšanās konferencēs utt.

izteikta starpnozaru pētniecība, zems publikāciju skaits tematikā, jo publikācijas

bieži tiek attiecinātas uz blakus nozarēm;

sabiedrisko organizāciju darbības profesionālais profils arī sadalās: industrija

(LETERA...) un pakalpojumi (LIKTA, IA, LATA, LTA...);

Lai noteiktu matemātikas kā kodola zinātnes (Common Science) nozīmīgumu, veiktu

saskaņotu koordināciju sadarbībā ar Latvijas Matemātikas biedrību un LU MII kā

32



lēmumu izpildinstitūciju izveidot Matemātikas pētniecības padomi. Nākotnē uz tā

bāzes varētu veidot Matemātikas atbalsta fondu.

2.3. Ar komersantiem un sociālā pasūtījuma devējiem

Institūta attīstību paredzēts balstīt, pievienojot esošam ad hoc menedžmentam

ilgtermiņa attīstības plānošanu kā stratēģiskā menedžmenta sastāvdaļu.

Stratēģiskā plānošana ir nozīmīga LU MII, pakārtojot tā inovatīvās daļas pakalpojumu

attīstību produktiem (kas tiek pārdoti) un tirgiem (kam tie ir pārdoti) un izvērtējot to

nodošanas iespējas komersantiem.

Izaugsmes stratēģiskais plāns ir atkarīgs no pieļaujamā riska līmeņa un produkta

inovācijas rakstura. Šis stratēģiskais dokuments ļaus institūta vadībai sistemātiski

sagatavoties nākotnei.

Turpmākie sadarbības plāni ar komersantiem.

Stratēģija paredz pētniecības, viedo komersantu, valsts pārvaldes un augstākās

izglītības ciešāku sadarbību, tai skaitā kopēju e-infrastruktūras (lielapjoma datu un

zināšanu infrastruktūras) resursu izmantošanu.

2013. gada vasarā SIA FIDEA pēc IZM pasūtījuma veica analītisku pētījumu "Par

Viedās Specializācijas stratēģijas izstrādi" par pētniecību Latvijā un tās sasaisti ar

komercializāciju, tai skaitā IKT nozarē. Latvijas zinātniskās institūcijas un komersanti

ar LIKTA palīdzību izstrādāja IKT nozares pētniecības virzienus un komersantu

potenciālo atbalstu tiem. Tika izdalīti Viedās informācijas tehnoloģijas seši

pētniecības virzieni un notika to sabiedriskā apspriešana. Dažādu pētniecības virzienu

attīstībā izteica sekojoši komersanti.

1. Inovatīvas zināšanu pārvaldības, sistēmu modelēšanas un programmatūras izstrādes

metodes un rīki: SIA FMS, SIA Datorikas institūts DIVI, a/s Datorzinību centrs, ABC

Software, Exigen Services Latvia, RIX Technologies, Lattelecom Technology, Tieto

Latvia, Elva Baltic, valsts pārvalde.

2. Inovatīvi nozaru IKT lietojumi: Lattelecom, Datorzinību centrs, Baltijas Datoru

Akadēmija, RIX Technologies, Meditec, Baltic Indoor Communications,

Komerccentrs DATI Grupa, Latvenergo, Tieto Latvia, BIT.

3. Valodu tehnoloģijas un semantiskais tīmeklis: TILDE, LETA, Datorzinību centrs,

Binoms, Aizsardzības ministrija.

4. Lielapjoma datu un zināšanu infrastruktūra: Lattelecom, Datakom, DEAC, iPRO,

BPO Baltic, LVRTC, Lattelecom BPO, LMT, DEAC, Elva Baltic, TelCom, citi

interneta pakalpojuma sniedzēji un elektronisko sakaru nozares komersanti.

5. Informācijas drošība un kvantu datori: valsts pārvalde (Aizsardzības ministrija),

Lattelecom, ABC Software, LVRTC, SIA Qubalt, SIA Whitecryption, citi interneta

pakalpojuma sniedzēji un elektronisko sakaru nozares komersanti.

LU MII paredz izvērst sadarbību ar komersantiem šajā tematikā.Jau šobrīd

ITKompetences centra ietvaros LU MII ir sadarbība ar LETA un TILDE, bet

struktūrfondu projektā ar SETS. Tāpat paplašināsies esoša sadarbība ar komersantiem

(skat skaidrojumu iepriekš).

33



2.4. Saistība ar valstī noteikto funkciju izpildi

Stratēģija paredz attīstīt valstiski uzticēto funkciju izpildi (CERT.LV; NIC.LV;

talantīgo skolēnu sagatavošanu, Latvijas zinātnes e-infrastruktūras integrāciju Eiropas

pētniecības telpā).

3. Zinātnes nozares attīstības iespēju priekšizpēte

3.1. Vidēja termiņa prioritāro pētniecības virzienu apraksts, ko pamato

nozares esošās situācijas un SVID analīze, iesaistīto LU zinātnisko

institūciju pētniecības specializācijas apraksts un mērķsadarbības

pilnveides plāns

LU MII prioritārie pētniecības virzieni.

1. Uz ontoloģijām balstītas zināšanu inženierijas tehnoloģijas un to lietojumi:

- ontoloģiju valodu un to grafisko notāciju attīstība

- datu ontoloģiju pārvaldības un ad-hoc vaicāšanas valodas un rīki

- ontoloģiju izmantošana lielo datu apstrādē ar lietojumiem drošības un

citās nozarēs

- dabiskās valodas izmantošana ontoloģiju uzdošanā un analīzē

- tautsaimniecības nozaru ontoloģiju izstrāde.

2. Valodas resursu un rīku izveide, kas nodrošinātu latviešu valodas eksistēšanu

jaunajās tehnoloģijās:

-Latviešu valodas tekstu analīzes un tulkošanas metožu pilnveide un jaunu pētījumu

virzienu (piem., "big-data" un mašīnmācīšanās jomā kombinējot likumbāzētas un

statistiskas metodes) attīstība.

- Latviešu valodas runas atpazīšanas un sintēzes rīku pilnveide.

-Nepieciešamo valodas resursu izstrāde: gramatiski un semantiski anotēti tekstu

korpusi, anotēti runas korpusi, anotēti leksikoni.

-Multilingvālu tehnoloģiju attīstīšana.

3. Reālā laika sistēmu izstrāde, tai skaitā

- bezvadu sensoru tīklu pielietojumi,

- precīzā lauksaimniekošana,

- atvērtie un atvērtie saistītie dati.

4. Lielapjoma datu un zināšanu infrastruktūra, attīstot VPP NexIT 4.projektu

5. IT drošības tehnoloģijas platformu, drošības datu analīzes un to prezentācijas

metožu pētniecība. Šis modernais pētniecības virziens ir cieši sasaistīts ar 2. un 4.

pētniecības virzienu. Ja tradicionāli Latvija izmanto ārzemju globālu firmu izstrādātas

tehnoloģiskās platformas, tai skaitā datu drošības tematikā, tad šī LU MII pētniecības

niša ir tukša latviešu valodas apstrādes rīku nepieciešamības dēļ.

Paredzēts turpināt un izvērst pētījumus matemātisko tehnoloģiju (MT) trīs

apakšvirzienos, kuros jau uzkrāta ievērojama pieredze, ir iestrādes ir sagatavoti un tiek

gatavoti jaunie pētnieki matemātiķi. Šie virzieni ir:

34



dinamisko sistēmu teorija (parastie diferenciālvienādojumu, to robežproblēmas,

diferenču un impulsīvie vienādojumi, dinamiskās sistēmas laika skalā un to lietojumi

fizikā (piemēram, plazmas fizikā) , matemātiskajā bioloģijā, ķīmijas tehnoloģijā, vides

zinātnēs u.c.). Vadošie pētnieki - mat. hab Dr. F.Sadirbajevs (Sadyrbaev). Mat. Hab.

Dr. A.Reinfelds. Dinamisko sistēmu pētījumi Latvijā sākušies ar ievērojamā Latvijas

matemātiķa Pīrsa .Bola (1865-1921) pētījumiem.. Ir pieredze dalībai starptautiskos

projektos (piemēram, EURATOM). 2010. gada Rīga notika visas pasaules 16.

Diferenču vienādojumu un to lietojumu ICDEA konference.

tehnomatemātika (parciālo diferenciālvienādojumu sistēmas tai skaitā Navjē-Stoksa

vienādojumi, skaitliskās metodes un to lietojumi fizikā, mehānikā, materiālu zinātnē,

metalurģijā, ķīmiskos procesos, matemātiskajā medicīnā (cilv’eku asinsavadu

topolo’gija) u.c.) Vadošais pētnieks mat. un fiz. hab. Dr. H. Kalis, kuru tuvākajā laika

nomaina jaunais zinātnieks, A.Buiķa un H.Kaļa skolnieks mat. Dr. U. Strautins.

Izveidojusies cieša sadarbība ar Viļņas Tehnoloģijas universitāti (prof. R.Čiegis) kuras

rezultātā izdod Web of Science tipa žurnālu "Mathematical Modelling and

Applications" (vairāki 1. un 2. apakšvirziena pārstāvji ir iekļautu šī žurnāla

redkolēģijā) un katru gadu tiek organizētas starptautiskas MMA konferences (šogad

20. konference Siguldā).

daudzvērtīgas matemātiskās struktūras (fāzi loģika, fāzi topoloģija, fāzi

transformācijas) to lietojumi . Vadošais pētnieks mat. hab. Dr. A. Šostaks (Sostak),

kuru pakāpeniski nomaina Dr. mat. S.Asmuss. Pēdējos gados izveidojies sadarbība ar

Čehijas Ostrovas matemātiķiem.

Matemātiķu kodola koncentrēšana LUMII, kā to rāda pieredze, nodrošina Latvijas

apstākļos visracionālāko un optimālāko matemātiķu potenciāla izmantošanu kā no

zinātniskā, tā no finansiālā viedokļa iesaistot pētījumos LU, RTU, Daugavpils

universitātes, LLU, Liepājas universitātes, Ventspils un Rēzeknes augstskolu

matemātiķus.

3.2. Nozares oriģinalitātes izvērtējums nišas produktu attīstības iespēju

kontekstā

Lai gan Latvijā ir daudz IKT pētniecības institūciju, tomēr LU MII darbība nav

konkurējoša izvēlēto darbu specializācijas dēļ. Vēsturiski iedibinātā LU MII stratēģija

netiek balstīta uz konkurences pieteikšanu pētnieciskām institūcijām Latvijā, bet gan

uz savu esošu vai principiāli jaunu virzienu attīstīšanu, jo īpaši starpnozaru pētījumos

un to pielietojumos. Tāpat LU MII necentrējas sevi pasludināt par Eiropas pētniecības

centru kādā šaurā jomā, bet tiek meklēta specifiska (pieļaujam- nacionāla) darbības

niša atzītā starptautiskā līmenī, piemēram,datu drošības tehnoloģijas ar lietojumiem

latviskā virtuālā telpā. .

4. Pētniecības mērķi, rezultatīvie radītāji, to skaitliskās vērtības

4.1. LU MII misija

LU MII nolikumā noteiktas šādas darbības jomas:

zinātniskā darbība, kā arī ar zinātniskās kvalifikācijas iegūšanu un celšanu saistīta

darbība matemātikā, datorzinātnē un informāciju tehnoloģijās, elektroniskajos

sakaros un pētījumi un inovatīva darbība starpnozaru jomā;

35



Fundamntālie pētījumi, rūpnieciskie pētījumi un eksperimentālās izstrādes, tai

skaitā eksperimentu veikšana, maketu un prototipu izstrāde iepriekšējā punktā

minētajās nozarēs vai uz šo nozaru balstītiem starpnozaru pielietojumiem;

LU, Latvijas valsts, starptautisku, teorētisku un praktisku pētījumu projektu un

programmu sagatavošana, pieteikšana un īstenošana;

kvalitatīva apmācības un studiju darba, galvenokārt, maģistra un doktora darbu

izstrādes nodrošināšana matemātikā, datorzinātnē un informācijas tehnoloģijās, un

elektroniskajos sakaros sadarbībā ar atbilstīgo studiju programmu padomēm;

publisku pakalpojumu sniegšana valsts un pašvaldību institūcijām, LU

struktūrvienībām, kā arī privātpersonām;

publisko tiesību subjektu, tai skaitā valsts un pašvaldību institūciju un augstskolu

doto uzdevumu izpilde saskaņā ar pilnvarojuma līgumu ar mērķi panākt

informācijas tehnoloģiju un elektronisko sakaru politikas īstenošanu valstī;

darbība valsts un pašvaldību institūciju un augstskolu uzdevumā saskaņā ar

deleģēšanas līgumu ar mērķi panākt informācijas tehnoloģiju un elektronisko

sakaru politikas īstenošanu valstī.

Institūta attīstības stratēģiskie pīlāri ir:

Finansējuma un izrietošo risku diversifikācija, nodrošinot vairākus finansēšanas

avotus (zinātniskās darbības valsts budžeta finansējums, Eiropas struktūrfondu

finansējums, citu ministriju valsts budžeta finansējums, ES budžeta finansējums,

pakalpojumu ieņēmumi, starptautiski un nacionāli kontrakti u.c.);

Starptautiskās sadarbības paplašināšana ar mērķi apgūt jaunās tehnoloģijas un

atziņas, sekmēt kopprojektu iegūšanu, celt institūta prestižu), arī prestižu

starptautisku publikāciju skaita palielināšana.

Institūta akadēmiskās un inovatīvās darbības tematiska sasaiste ar mērķi panākt

zinātnisko ideju ieviešanu inovācijās.

4.2. Nozares specifiskie mērķi un rezultāta rādītāji

LU MII ilgtermiņa mērķis ir nodrošināt līderpozīcijas valstī datorzinātnē un

matemātikā, kā arī īstermiņa realizēt LU MII pilnveides plānu. . IT nozares specifika

izpaužas tās visaptverošu pielietojumu, tāpēc LU MII nosprauž savas darbības

mērķus vairākās dimensijā: pētniecības un izglītības, fundamentālo pētījumu un

pētniecības pārnese inovācijas, plaša daudznozaru( staronozaru) pētniecība.

Integrētie pētniecības attīstības rādītāji līdz 2020.gadam (vidēji gadā)

Darbības raksturojums Skaitlisks novērtējums

Publikāciju skaita pieaugums Pieaugums pakāpeniski pa gadiem līdz

130% sasniegts 2020.g.

Darbinieku skaita pieaugums (PLE) Pieaugums pakāpeniski pa gadiem līdz

140% sasniegts 2020.g., pieaugums uz

daļslodžu samazinājuma rēķina

Finansējuma pieaugums, % Piegums 150% sasniegts 2020.g.

36



Minētie mērķi tiek sasniegti integrētā darbībā LU Matemātikas un datorzinātņu

akadēmiskā centrā, zināšanu partnerībā ar Latvijas un starptautiskām attīstības un

pētniecības institūcijām lai apmainītos ar zināšanām un tehnoloģijām, partnerībā ar

augstākās izglītības uzdevumu izpildi LU citās Latvijas augstskolās.

4.3.Eiropas Savienības monitoringa ietvara rādītāji

N.P.K Mērķi / Rezultāta radītāji

A B

1. Cilvēkresursu attīstība Pieaugums pakāpeniski pa gadiem līdz 140%

sasniegts 2020.g., pieaugums uz daļslodžu samazinājuma rēķina, šāds

pieauguma novērtējums proporcionāli visās amata kategorijās

1.1. Zinātniskais personāls (vadošie pētnieki, pētnieki un zinātniskie asistenti)

(PLE) šobrīd 61. 19,tai skaitā vadošo pētnieku 33,5; pētnieku PLE – 23;

zinātnisko asistentu PLE – 4,5.

1.2. Personu ar doktora zinātnisko grādu īpatsvars 64%

1.3.. Doktorantūras studiju programmās imatrikulēto personu skaits: nav

1.4. Doktora zinātnisko grādu ieguvušo personu skaits jaunie zinātnieki-17

(28%)

2. Zināšanu pārnese Pieaugums pakāpeniski pa gadiem līdz 130% sasniegts

2020.g., šāds pieauguma novērtējums proporcionāli visās publikāciju

kategorijās, šobrīd kopā gadā 70, strukturēts griezums datiem skaidrosi

zemāk

2.1. Kopējais publikāciju skaits

2.2. Publikāciju skaits Web of Science, SCOPUS datu bāzēs (zinātniskie raksti,

nodaļas rakstu krājumos vai zinātniskās grāmatās, publikācijas konferenču

ziņojumu izdevumos)

2.3. Zinātnisko rakstu skaits, kuru citēšanas indekss sasniedz vismaz 50 % no

nozares vidējā citēšanas indeksa

2.4. Monogrāfiju (recenzēta zinātniskā monogrāfija vai kolektīva monogrāfija

ar ISBN kodu) skaits, kuras iekļautas Web of Science Book Citation Index

2.5. Recenzētu zinātnisko monogrāfiju vai kolektīvo monogrāfiju ar ISBN

kodu skaits, kas izdotas Latvijas izdevniecībās

37




2.6. Reģistrēto rūpnieciskā īpašuma tiesību skaits, izmantojot starptautisko,

Eiropas vai nacionālo pieteikumu iesniegšanas procedūru šādās valstīs –

Vācija, Spānija, Lielbritānija, Dānija, Norvēģija, Zviedrija, Somija,

Igaunija, Polija, Čehija, Austrija, Ungārija, Rumānija, Krievija, ASV,

Austrālija, Kanāda, Ķīna, Indija, Japāna: šobrīd 2

3. Zinātniskās kapacitātes attīstība

3.1. Kopējais pētniecības projektu skaits: 8 gadā

3.2. Ārvalstu finanšu instrumentu piesaistītais finansējums, t.sk., ES

pētniecības un inovācijas programmu un tehnoloģiju ierosmju ietvaros

piesaistītais finansējums, ES SF, EEZ, NFI, NATO u.c. finansējums šobrīd

1 projekts, intensitāte saglabājas

3.3. Valsts budžeta finansējums pētniecībai (t.sk. dalība VPP, lietišķo pētījumu

u.c. VB finansētās programmās) partneri 3 VPP, 3 LZP projekti, 1

Pētnieciskās sadarbības projects, intensitāte saglabājas

4. Starptautiskās zinātniskās sadarbības veicināšana

4.1. Ārvalstu līdzautoru publikāciju skaits šobrīd 14 intensitāte tiek saglabāta

4.2. Ārvalstu līdzautoru publikāciju skaita īpatsvars (%): šobrīd 20%,

intensitāte tiek saglabāta

4.3. Starptautisko pētniecības projektu skaits: 5 gadā

4.4. Starptautisko pētniecības projektu skaita īpatsvars (%): 70%

5. Pētniecības atbilstība sabiedrības un tautsaimniecības vajadzību

nodrošināšanai. Ieguldījums tautsaimniecības attīstībā līdz 50% no institūta

darbību nodrošinājuma ieņēmumiem

5.1. Tehnoloģiju tiesību (zinātība, patenti; funkcionālie modeļi; dizainparauga

tiesības; pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas; papildu aizsardzības

sertifikāti medicīnas produktiem vai citiem produktiem, attiecībā uz

kuriem iespējams saņemt šādus papildu aizsardzības sertifikātus; augu

selekcionāru sertifikāti; programmatūras autortiesības), t.sk., minēto

tiesību pieteikumu vai reģistrācijas pieteikumu skaits –netiek plānots

5.2. Tehnoloģiju pārnese - noslēgto intelektuālā īpašuma (tehnoloģiju tiesību)

licences līgumu skaits (pilnīga vai daļēja intelektuālā īpašuma tiesību

nodošana (pārdošana): netiek plānota

5.3. Ieņēmumi no Latvijas un ārvalstu juridisko personu (komersantu, biedrību,

nodibinājumu u.c.) uzdevumā veiktiem līgumpētījumiem: % sadalījums

saskaņā ar esošiem finanšu rādītājiem

38




5.4. Ieņēmumi no tehnoloģiju pārneses - intelektuālā īpašuma licences

līgumiem:nav

5.5. Ieņēmumi no spin-off uzņēmumiem: nav

6. Konkurētspējas paaugstināšana

6.1. Kopējais Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmu un

tehnoloģiju ierosmju ietvaros iesniegto projektu iesniegumu skaits: 6 gadā

6.2. Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmu un tehnoloģiju

ierosmju ietvaros apstiprināto projektu iesniegumu skaits: 2 gadā

6.3. Sekmības rādītājs (%) dalībai Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas

programmu un tehnoloģiju ierosmju ietvaros izsludinātajos konkursos:

20%

6.4. Sekmības rādītājs (%) citu ārvalstu finanšu instrumentu ietvaros

izsludinātajos konkursos (ES SF; EEZ, NFI, NATO u.c.): 20%

5. Instrumenti pētniecības mērķu un rezultātu sasniegšanai

5.1. Plāns dalībai Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas

pamatprogrammas "Horizon2020" konkursos un citās pētniecības un

inovācijas atbalsta programmās un tehnoloģiju ierosmēs

LU MII laikposmā no 2009.gada līdz stratēģijas tapšanas brīdim ir pieteicis 28 EU FP

un Horizon 2020 projektus (skat 5.pielikumu), kā arī vēl cita veida Eiropā finansētus

projektus (EZZ, ECSEL JU, EU specifisko uzsaukumu (datu drošība) projektus u.c.

Tādējādi, LU MII iepriekšēja pieredze rāda, ka institūtam ir darbības kapacitāte

sagatavot pieteikumus Eiropas budžeta finansētiem ap pieciem projektiem vidēji

gadā. Šādu tempu LU MII ir pieteicis arī 2015.gadā “2.1.1.2. aktivitāte "Atbalsts

starptautiskās sadarbības projektiem zinātnē un tehnoloģijās" II kārta” un plāno

saglabāt nākotnē.

5.2. Rīcības plāns, lai palielinātu starptautisko publikāciju skaitu

(publikācijām žurnālos, kuru citēšanas indekss sasniedz vismaz 50

procentus no nozares vidēja citēšanas indeksa), tajā skaita pieeja nozaru

datubāzēm, kas nepieciešama zinātniskas darbības efektivitātes

palielināšanai

Pieņemot, ka zinātnieka kvalifikācija ir adekvāta, publikāciju skaits ir tieši atkarīgs no

ieguldītā darba (darbinieka, darba tēmas aktualitāte, tehnoloģiskās platformas

līderības, darbinieka mobilitātes braukt uz konferencēm utt.). Rakstiem ir nozares

specifika (nozarei ir savas konferences, žurnāli), kas reducējas arī termiņā, kādā

notiek publicēšanās. IKT ir izteikta dinamikas nepieciešamība. Publikācijas

39



svarīguma novērtējumam ir globālas reģionālas tradīcijas, piemēram, Eiropa, ASV,

Krievija, Austrumāzija, katram sava citējamība, reģistri, nozīmības novērtējums.

“Latvijā publikāciju skaita proporcija ir lielāka par to izstrādei piešķirto publisko

finansējumu % no IKP, t.i., publiskais finansējums tiek izmantots efektīvi un norāda

arī uz to, ka Latvijai ir salīdzinoši liels potenciāls uzlabot publikāciju rādītājus pie

publiskā finansējuma palielināšanas” (Kurzemniece). Tas apliecina valsts zinātnes

politikastiešu ietekmi uz zinātnisko darbu. LU MII dati rāda, starptautiskās sadarbības

ERAF projekts būtiski uzlaboja publikāciju skaita rādītāju. LU MII stratēģiskie

uzdevumi publikāciju skaita uzlabošanai ir:

pamata (bāzes) finansējuma palielināšana;

snieguma finansējuma (Latvijas un EU finansētu projektu) palielinājums;

LU MII inovatīvās darbības finansējuma novirze publicēšanai;

starpnozaru un starpinstitucionālu pētījumu palielināšana.

Scopus/Web of Science publikāciju dinamika LU MII:

2009 2010 2011 2012 2013 2014 Kopā

17 48 54 41 43 68 271

Jaunu ideju izvirzīšana iespējama ar sašaurinātu padziļinātu pētniecibu (vertikālā

stratēģija), gan starpnozaru uzdevumu risinājumos (horizontālā stratēģija).

LU MII publikāciju tematiskā sasaiste

LU MII raksti ar un bez līdzautoriem 57.93%

Ir līdzautori ārpus LU MII Latvijā, šādu

publikāciju skaits no visa

22.51%

Ir starptautiskie līdzautori publikācijās, šādu

publikāciju skaits no visa

19.56%

Publikāciju raksturs, % vertikālā / % horizontālā

stratēģijas

2020.g. starpnozaru publikāciju

īpatsvars sasniedz 30% no

kopskaita

“Būtisks valsts starptautiskās konkurētspējas celšanas faktors ir atpazīstamība. Viens

no atpazīstamības veicināšanas veidiem zinātnē ir savu ideju publicēšana un

popularizēšana starptautiskajā zinātnes un pētniecības telpā” (Kurzemniece,

SĀKOTNĒJAIS NOVĒRTĒJUMS “Praktiskās pētniecības atbalsts” Eiropas

Savienības struktūrfondi 2014.-2020.gadam. SAM 1.1.1 “Palielināt Latvijas

zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo

finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā”).

Tomēr tas nav vienīgais kritērija, piemēram, Eiropā un pētniecības novērtējuma tikpat

svarīgs faktors ir EU FP un citu Eiropas budžeta finansētu projektu skaits.

40



Jāatzīmē, ka publikācijas kā centrālā pētniecības rezultāta mēraukla ir piemērojama

tikai klasiskai akadēmiskai darbībai, t.i., aptuveni pusei no LU MII darba apjoma.

Inovāciju darba centrālā mēraukla ir radītā produkta konkurētspēja tirgū. Varētu teikt,

ka tas kaut kādā mērā sasaucas ar patentu skaitu, ievērojot divas atrunas: a)

informācijas apstrādes daļā daudzas idejas patentēt ir aizliegts ar likumu, 2) patents,

tāpat kā inovatīvs produkts, pats par sevi nav nekas, ja to tirgū nevajag.

LU MII arī nākotnē saglabās savu pieredzi inovatīvu jaunu darbības virzienu

attīstīšanai Latvijā, jo speciāli valsts sektorā.

5.3. Zināšanu un tehnoloģiju pārvaldības pilnveides plāns, sekmējot

pētniecības rezultātu komercializāciju un pārnesi tautsaimniecībā

Zināšanu un tehnoloģiju pilnveides plānošana tiek veikta pēc ad hoc principa,

balstoties uz iegūtiem projektiem, plānotiem jauniem pētniecības virzieniem,

sadarbības plāniem ar valsts institūcijām un komersantu vajadzībām.

LU MII 2015.gadā VNPC IKSA Centrs projekta ietvaros ir izveidojis tehnoloģisko

bāzi, kas ļaus veikt nepieciešamo pētniecību un to attīstīt periodā līdz 2018. gadam.

Turpmāka modernizācijas specifikāciju noteiks nākotnē iegūtie projekti, ka arī būs

nepieciešams papildu pētnieku darba vietu aprīkojums.

Atzīmēsim, ka LU MII inovatīvās darbības daļa ( NIC.lv, SigmaNet u.c.) veic

nepieciešamo modernizāciju no saviem līdzekļiem.

5.4. Pētniecības infrastruktūras attīstības plāns

LU MII teritoriālā stratēģija ir apstiprināta IZM 2011.gadā pirms VNPC IKSA Centrs

projekta uzsākšanas, un tās galvenie darbības punkti netiek mainīti šobrīd. LU MII

arī turpmāk izvietojas Rīgā, Raiņa bulvārī 29 un netiek prognozēta institūta ekstensīva

paplašināšana. Esošā e-infrastruktūra būs atbilstoša nepieciešamajai vismaz līdz

2018.gadam. Galvenais nākotnes stratēģiskais uzstādījums ir darbības kvalitatīvs

uzlabojums. No e-infrastruktūras ekspluatācijas viedokļa sagaidāms, ka būs

nepieciešams palielināt elektroapgādes jaudas (uzstādīt jaunu transformatoru), kā arī

izbūvēt darba telpas ēkas bēniņos.

LU MII paredz attīstīt resursu partnerību, lai LU MII pētniecības infrastruktūra un e-

infrastruktūra tiek atvērta plašai izmantošanai atbilstoši LU noteiktajai kārtībai uz

partnerības līgumu pamata, tajos paredzot sasniedzamos mērķus, pienākumus,

tiesības, atbildības, riskus un rezultātu sadali starp katru partneri, kā arī norēķinu

kārtību.

Pētniecības programmas atbilstība Eiropas Savienības un nacionālajiem plānošanas

dokumentiem

Pētniecības programmas atbilstība Eiropas Komisijas stratēģijā "Eiropa 2020:

stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei" un Latvijas nacionālajai

reformu programmai „ES 2020” stratēģijas īstenošanai noteiktajām pamatiniciatīvām

1. publiskā sektora ieguldījuma pieaugums pētniecībā, attīstībā un inovācijās- tiek

paredzēta publiskā finansējuma avotu diversifikācija- konkrēti, līdzekļu pieaugums

atbilstoši sniegtiem rezultatīviem rādītājiem tabulā, no IZM, no Aizsardzības

ministrija, netieši caur pakalpojumu, kuru kontrolē Satiksmes ministrija, Prokuratūra,

ES dažādi finansēšanas avoti.

41



2. privātā sektora ieguldījuma pieaugums pētniecībā, attīstībā un inovācijās - privātā

sektora finansēšanas avotu diversifikācija: Latvijas komersantu pasūtījumi (dažādās

formās- tiešie līgumi, ar Kompetences centra starpniecību), Eiropas un ASV

komercpasūtījumi.

3. izdevumu spektra, kas piemērots uzņēmējdarbībai un stimuliem produktivitātes

palielināšanai, paplašināšana - LU MII izstrādātajos inovatīvajos virzienos tiek

plānota darbības transformācija uz komercsektoru, piemēram, .lv domēna vārdu

administrēšanas nodošana reģistratūrām, komersantiem nodots datu drošības

funkcionālais nodrošinājums, paplašināti lielapjoma datu metožu lietojumi

komercsektorā, letonikas rīku izmantošana komercsektorā u.c.

4. pētniecības, attīstības un inovācijas intensitātes pieaugums (finansējums uz

zinātniskā personāla pārstāvi) - pētniecības un inovāciju pieaugums netiek plānots

izteikti intensīvs, bet tiek plānots kā kvalitatīvs pieaugums kopsolī ar finansējuma

pieaugumu uz PLE. Uzstādītais mērķis uz 2018.gadu ir 150% finanšu pieauguma.

5. pētniecības programma sekmē šādu problēmu risināšanu: resursu efektīva

izmantošana, veselība, videi draudzīgas ražošanas metodes, kopīga pētniecības

veidošana ar dalībvalstīm un reģioniem.

6. Pētniecības programmas atbilstība Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam, kas ietver Latvijas viedās specializācijas stratēģiju un viedās specializācijas jomas un izaugsmes prioritātes

Atbilstība Viedās specializācijas jomām:

1.2. Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas -

bioinformātika ir viens no LU MII prioritārajiem pētniecības virzieniem.

Tematikā ir bijuši vairāki EU FP projekti (jau no 2004.gada).

1.3. Viedie materiāli, tehnoloģijas, un inženiersistēmas- viens no institūta

prioritārajiem virzieniem ir precīzā lauksaimniecība, iegultās sistēmas, reālā laika

sistēmas, kā arī citi pētniecības virzieni satur inovatīvus tehnoloģiskus un inženieru

risinājumus, piemēram, lielu datorsistēmu (Scientific Cloud) arhitektūras izstrādi,

piemēram, VNPC IKSA centrs.

1.5. IKT- tā ir LU MII pamatdarbība.

Atbilstība viedās specializācijas izaugsmes prioritātēm izklāstīta Pielikumā 8.

42



II. LU MII institucionālās attīstības plāns veiktspējas un

pārvaldības efektivitātes uzlabošanai

7. LU un tās veidoto funkcionālo vienību institucionālās attīstīb plāns.

7.1. LU MII institucionālās attīstības plāns (paredzot ietvara darbību LU

Eksakto zinātņu nozaru akadēmiskajā centrā).

LU MII darbojas kā LU dibināta atvasināta publiska persona LU Matemātikas un

informātikas institūts.

Neskatoties uz LU MII LU dibinātas atvasinātas publiskas personas juridisko statusu,

tas darbojas vienoti LU Eksakto zinātņu nozaru akadēmiskajā centrā Matemātikas un

datorzinātnes pētniecības programmas ietvarā uz kompetences partnerības

(pilnvarojuma) līguma pamata un ikgadējo darbības plānu (līdzīgi kā šobrīd LU MII

pilda IT drošības likumā noteikto deleģējumu un sadarbojas ar Aizsardzības

ministriju).

LU MII stratēģija ir kā pielikums LU Eksakto zinātņu nozares akadēmskā centra

stratēģijai.

Saskaņā ar 24.03.2015. IZM vēstulē Nr.01-13e/1165 noteikto un LU zinātniskās

darbības konsolidācijas projektu LU MII tiek izveidotas un turpmāk attīstītas trīs

jaunas funkcionalitātes:

lingvistisko materiālu digitalizēšanas grupa sadarbībā ar LU Latviešu valodas institūtu

;

LU MII izveidotais datoru resursu komplekss e-spiets sadarbībā ar LU Datorikas

fakultātes LINUX centru;

uzturēs LU Astronomijas institūta attēlu arhīvu .

LU MII institucionālās attīstības plāns paredz uz sadarbības līgumu pamata attīstīt

kopīgu pētniecību ar EMBL-EBI (the European Bioinformatics Institute), Čehu

institūts (jautāt Asmusai), the NATO Strategic Communications Centre of Excellence,

sadarboties ar starptautiskām profesionālām institūcijām un asociācijām matemātikas,

tehnoloģiju (GÉANT Association, ARTEMIS Industry Association, CLARIN,

ELIXIR, ICANN, IEEE? u.c.) un kiberdrošības jomās (ENISA, FIRST- the global

Forum for Incident Response and Security Teams, TF-CSIRT the Trusted Introducer,

CSIRT Computer security incident response teams, nacionālām par kiberdrošību

atbildīgām institūcijām), globālām kompānijām (IBM- WATSON centru), Latvijas

kompānijām (LETA, IT Kompetences centrs), kā arī Latvijas augstskolām (RTU- jo

īpaši matemātiskās modelēšanas jomā, VeA- jo īpaši Irbenes radioteleskopa datu

apstrādē).

Vēsturiski LU MII savu darbību pozicionējis gan ciešā sadarbībā ar LU Datorikas un

Fizikas un matemātikas fakultātēm, gan tik pat noderīgu sadarbību ar citām Latvijas

augstskolām. Izteikti LU MII pētniecība ir apliecinājusi savu noderību valstisku

uzdevumu risināšanā un sadarbībā ar komersantiem. LU MII reorganizācijas process

neuzliek ierobežojumus vēsturiski iedibinātām sadarbības tradīcijām ar institūcijām

ārpus LU. Tieši otrādi, LU MII attīstības stratēģija paredz plašāku institucionālu

sadarbību IT un matemātikas jomā.

43



7.2. Administratīvo funkcionālo vienību institucionālās attīstība, tai skaitā

funkcionālās vienības zinātnisko darbinieku atbalstam intelektuālā

īpašuma pārvaldības jautājumos.

Vēsturiski LU MII izveidojis nepieciešamos administratīvos dienestus: direkciju,

biroju, lietvedību, dokumentu aprite atbilstoši valsts arhīva apstiprinātai

nomenklatūrai, tai skaitā to arhivācija, grāmatvedību sinfronizētu ar Latvijas

Universitātes uzskaites sistēmu, personālvadību, iepirkumu komisiju, projektu izpildes

pārvaldību, 24X7 klientu apkalpošanu (LU MII apkalpo vairāk kā 200 000 klientu),

saimniecisko pārvaldi, starptautisko elektronisko apmaksas sistēmu, darba drošības

prasību kontroli u.c. LU MII darbības administrēšanai darbojas vairākas informācijas

sistēmas (Horizon, ORACLE, TOLEDO).

LU MII tāpat nodrošina nepieciešamo darbību saskaņā ar IT drošības likumā noteikto-

darbību ar valsts noslēpumu saturošu informāciju. Ievērojot šo, LU MII ir veicis

administratīvo dienestu darbības saskaņojumu ar LU, Aizsardzības ministriju, Datu

valsts inspekciju, Satiksmes ministriju kā domēnu vārdu administrēšanu pārraugošo

institūciju un panācis kopīgu viedokli par esošās administratīvās darbības

nodrošināšanu LU MII ar saskaņotu nepieciešamo datu nodošanu LU.

Šādu LU MII nostāju izskatīja LU Konsolidācijas projekta auditori (PWC, E&Y), kā

arī 2014., 2015. gadā IZM pasūtītie auditori (ARIADNE, SIA un

Potapoviča&Andersone, SIA).

LU MII iekļaujas LU intelektuālā īpašuma pārvaldības sistēmā, kā arī uzskata par

lietderīgu integrēties kopprojektu sagatavošanas darbos.

8. Resursu pārvaldības sistēmas pilnveide.

2015. gadā tika iegādāta jauna programmatūra un aparatūra, ar kuras palīdzību tika

paātrināta administratīvo un grāmatvedības datu apmaiņa ar serveriem (pamatdati,

rezerves kopiju veidošana), šobrīd tiek izmantota grāmatvedības programma Horizon,

kas bāzēta uz profesionālo ORACLE datu bāzi, kā arī turpmāk būs iespējams veidot

finanšu analītikas pārskatus ar Oracle Business Intelligence rīku. Daudzo klientu

apkalpošanai izveidota speciāla pārvaldības sistēma, kas ir integrēta Horizon un

sasaistīta ar banku sistēmām (mēnesī ap 9000 banku tranzakciju). Tiek izmantota

plaša starptautisko maksājumu vide un PVN ikmēneša ziņojumi valsts ieņēmumu

dienestam šobrīd aptver ap 27 valstīm.

LU MII nodrošina savu darbību saskaņā ar šo stratēģiju un LU MII adoptētu LU

rezultātu vadības sistēmu, ietverot:

stratēģisko mērķu un sasniedzamo rezultātu rādītāju plānošanu sadalījumā pa

funkcionālajiem līmeņiem līdz zinātniskās grupas līmenim;

organizatoriskās pārvaldības plānošanu (darba izpildes vadību, rezultātu izpildes

kontroli);

pārmaiņu ieviešanas kontroli.

8.1. Finanšu vadības un grāmatvedības pilnveide

Tā kā LU MII realizētie projekti tiek finansēti no dažādiem finanšu avotiem –

nacionālais publiskais finansējums, ārzemju publiskais finansējums, nacionālais

privātais finansējums un ārzemju privātais finansējums, regulējums par projekta

finanšu uzskaiti un iesniedzamajiem pārskatiem arī ir dažāds. Piemēram,

44



Struktūrfondu projektos un ES Ietvarprogrammu projektos atskaitē ietveramā

informācija ir dažāda gan pēc formas, gan satura. Tādējādi LU MII grāmatvedība veic

nodalītu grāmatvedības uzskaiti katram projektam, kā arī atbilstoši apstiprinātajai

metodikai aprēķina no LU MII kopējiem patērētajiem resursiem attiecināmos

netiešos izdevumus uz katru projektu atsevišķi. Uzsākot jaunu projektu, tiek

papildināta grāmatvedības politika, lai projekta izdevumu/ieņēmumu uzskaite atbilstu

projekta īstenošanas nosacījumiem.

Plānots arī turpmāk paaugstināt par finansēm atbildīgo darbinieku kvalifikāciju ar

mērķi pārzināt aktuālās normatīvo aktu prasības un lai savlaicīgi izveidotu

atbilstošus informācijas sistēmu risinājumus. Zvērinātas auditorfirmas sniedz

ikgadējus atzinumus par LU MII finanšu pārvaldību.

8.2. Resursu koncentrēšanas plāns

LU MII noteikto pētniecības virzienu izpildei nepieciešamie atbalsta instrumenti un

infrastruktūra ir koncentrēta vienā ēkā un savienota ar jaudīgiem sakaru kanāliem

virtuālai kopējai un attālinātai darbībai. LU MII teritoriālā stratēģija ir apstiprināta

IZM 2011.gadā pirms VNPC IKSA Centrs projekta uzsākšanas. LU MII attīstība arī

turpmāk plānota Rīgā, Raiņa bulvārī 29, ēkas kopēlā platība vairāk kā 4000m2, kas

pilnībā atbilst institūta plānotajai izaugsmei tuvāko 7 gadu periodam. Galvenais

nākotnes stratēģiskais uzstādījums ir darbības kvalitatīvs uzlabojums. No

infrastruktūras viedokļa sagaidāms, ka būs nepieciešams palielināt elektroapgādes

jaudas (kam nepieciešama LATVENERGO transformatora reorganizācija), kā arī

izbūvēt darba telpas ēkas bēniņos un pagalmā.

LU MII paredz attīstīt resursu partnerību, lai LU MII pētniecības infrastruktūra un e-

infrastruktūra tiktu plaši izmantota atbilstoši LU noteiktajai kārtībai un partnerības

līgumu pamata, tajos paredzot sasniedzamos mērķus, pienākumus, tiesības, atbildības,

riskus un rezultātu sadali starp katru partneri, kā arī norēķinu kārtību.

9. Rezultātu vadības sistēmas pilnveides plāns

Vidēja termiņa galvenie institūta uzdevumi - nostiprināt un attīstīt LU MII

akadēmisko un inovatīvo darbību saskaņā ar šo stratēģiju, nodrošināt finanšu un risku

diversifikāciju.

LU MII ilgtermiņa mērķis ir nodrošināt līderpozīcijas valstī datorzinātnē un

matemātikā.

Integrētie pētniecības attīstības rādītāji līdz 2020.gadam (vidēji gadā).








45



Minētie mērķi tiek sasniegti integrētā darbībā LU Eksakto zinātņu nozaru akadēmiskā

centrā, zināšanu partnerībā ar Latvijas un starptautiskām attīstības un pētniecības

institūcijām lai apmainītos ar zināšanām un tehnoloģijām, partnerībā ar augstākās

izglītības uzdevumu izpildi LU un citās Latvijas augstskolās.

9.1. Zināšanu un tehnoloģiju pārvaldības pilnveide, sekmējot pētniecības

rezultātu komercializāciju un pārnesi tautsaimniecībā.

Lai arī pētniecības rezultātu komercializācija pašos pamatos neatšķiras no

komercializācijas uzņēmējdarbībā, pastāv arī būtisks šķērslis, kas nosaka atšķirību

starp tradicionālo komercdarbību un pētniecību. Proti, atšķirībā no uzņēmējdarbības,

kur tiek veidots specifisks produkts, kas pielāgots esošam tirgum, pētniecībā rezultāti

jāpārvērš praktiskā produktā un jāatrod tam noieta tirgus. Ņemot vērā pētniecības

specifiku (šaurs pielietojums, nepieciešamība pēc specifiska tehnoloģiju attīstības

līmeņa, tirgus brieduma neatbilstība pētījuma inovatīvajam raksturam u.c.) un visiem

labi zināmo pētnieku nespēju “pārdot” savu pētījumu rezultātus, komercializācijas

process ir izaicinājums jebkurai zinātniskai iestādei.

Zinātnieku un uzņēmēju domāšana atšķiras. Uzņēmējam galvenais ir nopelnīt naudu,

turpretī zinātniekiem būtiskākais ir pienesums procesu izpētē. Šī dažādā domāšana un

pieeja ir jāņem vērā, veidojot sadarbību starp biznesu un zinātni.

LU MII zinātnieki neatšķiras no zinātniekiem citās pasaules valstīs, tāpēc LU MII

savā zināšanu un tehnoloģiju pārvaldības pilnveides plānā ņem vērā citu valstu

pieredzi, koncentrējoties uz šādiem galvenajiem punktiem.

Saskarne starp zinātni un biznesu.

Acīmredzami ir nepieciešams “tilts” starp LU MII zinātniekiem un uzņēmējiem

Latvijā un ārpus tās, t.i., cilvēki, kas saprot gan akadēmisko vidi, gan biznesa vidi un

spēj vienlīdz labi runāt kā ar zinātniekiem, tā ar uzņēmējiem.

LU MII jau šobrīd strādā cilvēki, kas spēj un sekmīgi veido saskarni starp biznesu un

zinātni. Lai sniegtu atbalstu šiem speciālistiem, LU MII plāno piesaistīt mārketinga

speciālistu ar attiecīgām iemaņām un zināšanām.

Darbs pie jauniem pētniecības virzieniem.

LU MII ir apzinājis nepieciešamību rūpīgāk izvērtēt IKT jaunākās attīstības tendences

un kas ir nepieciešams tirgū un kādu pienesumu var sniegt LU MII speciālisti. Kopā

ar LU MII speciālistiem, kas jau sekmīgi strādā ar uzņēmējiem un mārketinga

speciālistiem, LU MII strādās pie tirgus izpētes, lai izvērtētu tirgus vajadzības, kuras

LU MII pētnieki spēj apmierināt.

Pētniecības rezultātu pārneses veidu dažādošana.

Pētniecības rezultātu pārneses veidu dažādošana ļauj institūtam nodrošināt

finansējuma diversifikāciju un mazināt riskus turpmākai attīstībai.

Zināšanu un tehnoloģiju pilnveides plānošana tiek veikta pēc ad hoc principa,

balstoties uz iegūtiem projektiem, plānotiem jauniem pētniecības virzieniem,

sadarbības plāniem ar valsts institūcijām un komersantu vajadzībām.

46



LU MII 2015.gadā VNPC IKSA Centrs projekta ietvaros ir izveidojis tehnoloģisko

bāzi, kas ļaus veikt nepieciešamo pētniecību un to attīstīt periodā līdz 2018. gadam.

Turpmāka modernizācijas specifikāciju noteiks nākotnē iegūtie projekti, ka arī būs

nepieciešams papildu pētnieku darba vietu aprīkojums.

Atzīmēsim, ka LU MII inovatīvās darbības daļa ( NIC.lv, SigmaNet u.c.) veic

nepieciešamo modernizāciju no saviem līdzekļiem.

9.2. Darba izpildes vadība (uzraudzība, kontrole)

Jauno zinātniskās darbības uzraudzības un kontroles monitoringa sistēmas darbību

nosaka IZM un LU.

LU MII esot LU dibinātas atvasinātas publiskas personas statusā ir sava

administrācija, grāmatvedība un personāldaļa. LU MII iekļaujas reformētajā zinātnes

politikas straumē, iesūtot monitoringa sistēmai nepieciešamos datus (izstrādātos

valsts reģistros) par grāmatvediski nodalīto LU MII akadēmisko darbību tādā apjomā,

kā to prasa LU rezultātu pārvaldības sistēma, savukārt valsts kasei un LU sniedz gada

bilances datus finanšu pārskatus, gada publiskais ziņojumus utt. Par LU MII darbību,

ko uzrauga Aizsardzības ministija (saskaņā ar IT drošības likumu te ir valsts

noslēpuma aspekts) un Satiksmes ministrija, kā arī ar drošību saistīti citi darbi,

monitoringam tiek iekļauti apkopojošo finanšu datu līmenī (līdzīgi kā tas ir tagad).

Nepieciešamo datu uzkrāšanas, glabāšanas, apstrādes un datu eksporta sistēmu

nodrošina LU MII.

Tādējādi LU MII akadēmiskā darbība tiek pilnīgi integrēta ar ZTAI politikas

mērķiem, nodrošinot rezultātu vadības sistēmas darbību LU, ieskaitot, stratēģisko

mērķu un sasniedzamo rezultatīvo rādītāju kaskadēšanu uz zemākiem li meņiem līdz

zinātniskās grupas vai zinātniskā darbinieka li menim:

darba izpildes vadības, kontroles un uzraudzības sistēmu;

motivācijas sistēmu, kas balstīta uz rezultāta rādītājiem.

9.3. Rezultātu izpildes kontrole

Rezultātu kontroles sistēmai ir divi līmeņi:

ārējais (dati tiek sniegti LU, valsts kasei, iesniegti IZM izveidotos zinātnes reģistros);

iekšēji LU MII (lai nodrošinātu ekvivalentu zinātnes pārvaldības sistēmu kā LU).

LU MII iekšējā kontroles sistēma prasību līmenī tiek izveidota adoptējot LU

normatīvus, bet funkcionāli to nodrošina ar informācijas sistēmu saskarnēm.

9.4.Cilvēkresursu motivācija.

LU MII adoptē LU darbinieku motivācijas un atalgojuma sistēmu publiski finansētās

zinātniskās darbības ietvara apjomā, kas tādejādi nodrošina publiski finansētā zinātnē

stabilu izaugsmi atbilstoši valsts izaugsmes prioritātēm.

Reizi gadā katrs darbinieks kopā ar savu tiešo vadītāju apspriež darba nosacījumus un

nepieciešamo un iespējamo izmaiņu risinājumus. Reizi gadā arī darbinieku rezultāti

tiek vērtēti gan attiecībā uz ieņemamo amatu, gan, ja iespējams, lai prēmētu.

Bet LU MII galvenā motivācijas sistēma tiek balstīta uz katra darbinieka atraisītu

iniciatīvu un akadēmisko brīvību, kura izriet no LU MII struktūrdaļu saimnieciskās

patstāvības.

47



III. Cilvēkresursu attīstības plāns

10. Cilvēkresursu kapacitātes paaugstināšana un instrumenti tā ieviešanai

10.1. Studējošo un grāda ieguvēju skaita palielināšana LU MII darbībā

LU MII ievēro LU noteiktos augstākās izglītības attīstības plānus, tai skaitā studentu

un grāda ieguvēju skaita prognozi sešiem gadiem.

Augstskolu studējoši iesaiste LU MII darbiniekos (zinātniskās kapacitātes

palielināšanas plāns).

LU MII studējošo darbinieku grupas Skaits 2014.gadā Plāns uz 2020.gadu

Doktoranti (t.sk., pretendenti uz Dr.

grādu).

19 30

Studējošie maģistranti 6 12

Studējošie bakalauri 9 15

Jaunie zinātnieki 29 40

Augstskolu praktikanti ar noslēgtiem

prakses līgumiem

7 50

Personāla vecuma mazināšanas plāns (zinātniskās kapacitātes palielināšanas plāns).

Darbinieku vecuma grupas Darbinieku vecums

gados uz 01.05.2015.

Plāns uz

2020.gadu

LU MII kopā 46 44

Zinātniskajam personālam kopā 49 46

Zinātniskajam personāla matemātikas

nozarē (strādā matemātikas nodaļā)

54 46

Zinātniskajam personāla datorzinātņu

nozarē (strādā informātikas nodaļā)

46 44

Zinātniskais personāls ar doktora grādu 54 46

Zinātniskais personāls bez doktora

grāda

40 35

Zinātnes tehniskie darbinieki (inženieri,

sistēmanalītiķi, tehniķi)

41 33

Visi zinātnes tehniskie darbinieki 42 35

48



Salīdzinājumam- vidējais darbinieku vecums valstī kopumā ir sekojošs: 62% no

zinātniskā personāla ir vecāki par 55 gadiem, t.sk., 34% vecāki par 65 gadiem.),

vidējais zinātniskā personāla vecums ir – 57,6 gadi.

10.2. Zinātniskā personāla zinātniskās kapacitātes paaugstināšana.

10.2.1. Personāla kvalifikācijas celšana, t.sk. sadarbībā ar atbilstoša profila

komersantiem un sociālā pasūtījuma devējiem.

LU personāla attīstības plāna ietvaros LU MII personāla nodrošināšanā darbojas pēc

ad hoc pārvaldības principa, ievērojot LU noteiktos darbības rāmjus.

Personāla atlase.

Tā kā LU MII ir cieši integrējies mācību darbā augstskolās, tad personāla

komplektācija institūtam nesagādā grūtības: projektu izpildē tiek iesaistīti gan

bakalaura, gan maģistratūras, gan doktorantūras studenti. Tas ļauj atlasīt labākos un

nodrošināt pēctecības plānošanas sistēmu.

Karjeras izaugsme.

LU MII valda akadēmiskās brīvības un iniciatīvas princips. Zinātnes publiskā

finansējuma garantētais ilgtermiņā apjoms sastāda vien ap 20%. Tādējādi LU MII

darbībā ir projektu finansēta darbība. Ikviens ir tiesīgs meklēt projektu (finansējumu),

un veiksme nodrošina personības izaugsmi.

LU MII stratēģija paredz izveidot jauno zinātnieku padomi, kas būs institūta

zinātniskās padomes padomdevēja orgāns. LU MII jauno zinātnieku padome veidos

karjeras izaugsmes plānu.

Profesionālo zināšanu un kontaktu papildināšana.

LU MII iveido darbinieku izglītošanas programmu, kurā plāno inter alia iekļaut arī

jautājumus, kas skar pamata informāciju par uzņēmējdarbību un pētnieku tiesību

aizstāvību (autortiesības, licencēšana, patentēšana).

Profesionālo zināšanu līmenis ir atkarīgs no amata un darba rakstura. Ir projekti, kur

ir nepieciešami profesionālie sertifikāti, obligātas apmācības, tradīcijas- LU MII seko

šo vajadzību nodrošināšanai.

Zinātnisku kontaktu paplašināšanai svarīgi organizēt starptautiskas kopkonferences ar

vadošajām ārzemju institūcijām.

10.2.2. Zinātniskā personāla piesaistes plāns

LU MII realizē LU noteikto cilvēkresursu attīstības plānu publiski finansētās

pētniecības jomā, kas nozīmē LU normatīvu adoptāciju LU MII:

LU motivācijas un atalgojuma sistēmas adoptācija (LU MII saskaņo atalgojumu ar LU

līdzīggām amata grupām):

veikt adoptāciju LU MII procesos un iekšējos normatīvos dokumentos, lai adoptētu

LU motivācijas un atalgojuma sistēmu, kas ir caurskatāma un sasaistīta ar rezultatīvo

rādītāju novērtēšanu;

veikt adoptāciju LU MII procesos un iekšējos normatīvos dokumentos, lai ieviestu

darbinieku darba izpildes novērtēšanas sistēmu;

49



veikt ikgadēju LU MII darbinieku apmierinātības novērtējumu;

LU cilvēkresursu pieejamības sistēmas adoptācija:

veikt adoptāciju LU MII procesos un iekšējos normatīvos dokumentos, lai pilnveidotu

darbinieku piesaistes un atlases sistēmu;

LU darbinieku pilnveides un karjeras iespējas:

veikt adoptāciju LU MII procesos un iekšējos normatīvos dokumentos, lai ieviestu

darbinieku profesionālās pilnveides un apmācību sistēmu;

veikt adoptāciju LU MII procesos un iekšējos normatīvos dokumentos, lai ieviestu LU

darbinieku karjeras iespēju plānošanas sistēmu;

LU akadēmiskā personāla atjaunotne un pēctecība:

veikt adoptāciju LU MII procesos un iekšējos normatīvos dokumentos, lai ieviestu LU

akadēmiskā personāla pēctecības sistēmu.

LU MII realizē cilvēkresursu attīstības plānu:

atbilstoši LU MII projektu ideju attīstībai:

LU MII infrastruktūras izmantošanai;

kopprojektiem ar komersantiem;

kopsadarbībai zināšanu pārnesē;

komersantu viesprakses nodrošināšanai LU MII.

Ar šo mehānismu tiek paplašināta jauno zinātnieku identificēšana un pēctecības

nodrošināšana, kā arī darbinieku karjeras izaugsme.

Jaunu darbinieku piesaiste un karjeras izaugsme korelē ar institūta strauju izaugsmi un

tā prestižu sabiedrībā. Šī mērķa sasniegšanas stratēgija ir aprakstīta LU MII

pētniecības programmas sadaļā.

11. Starptautiskās mobilitātes plāns

LU MII darbojas saskaņā ar LU saskaņotu darbinieku mobilitātes plānu atbilstoši

zinātnes politikai, zinātniskās darbības likumā noteiktām iespējām, kā arī atbilstoši

tradīcijām Latvijā. Galvenā prioritāte ir ilglaicīga sadarbība ar vadošajie ES zinātnes

centriem, piereedzes apmaiņa, tai skaitā zinātnieku iesaiste abām pusēm. LU MII

iesaista projektu izpildei nepieciešamos ārzemju pētniekus, kā arī uzaicina uz

profesionālā vieslekcijām. LU MII realizē politiku par bijušo darbinieku, kuri šobrīd

veic aktīvu zinātnisko darbību vadošos ārzemju institūtos, atgriešanos darbā LU MII

vai uztur sadarbību projektu līmenī. Šādu viespētnieku skaits institūtā šobrīd ir vidēji

2 katru gadu un tiek paredzēts šādu intensitāti saglabāt nākotnē.

Vidējie mobilitātes rādītāji (gadā)


Sadarbība ar pētniekiem ārzemēs, - agrākiem LU MII

darbiniekiem

5

Ārzemju vieslektori gadā LU MII 2

50



Personāla kontaktu dibināšanas seminārs ar ilgstošiem

ārzemju partneriem

divos gados viens

LU MII darbinieku pieredzes apmaiņas braucieni uz

ārzemju pētniecības centriem

1

Darbs ārzemju profesionālās sabiedriskās organizācijās

(darba grupās)

5

Starptautiskās mobilitātes plāna realizācijas galvenais instruments ir jaunu

starptautisko pētniecības projektu iegūšana.

51



PIELIKUMI

1.pielikums

LU MII realizētie projekti (2009-2015)

Nosaukums Vadītājs Fin. avots un

summa (EUR)

ES organizāciju un citu starptautisko organizāciju finansētie projekti

BALTICGRID-II (Baltic Grid second phase), 2008.-

2010. B.Kaškina ES, 300 352

ReDSeeDS (Requirements-Driver Software

Development SYStem), 2006.-2009. A.Kalniņš ES, 272 550

MolPAGE (Molecular phen typing to

AccelerateGenomie Epidiemiology) Nr.512066, 2004.-

2009. J. Vīksna ES, 259 143

CLARIN (Common Lanuage Resources and

Technology Infrastructure), 2009.-2011. A.Spektors ES, 189 953

GN3 (Multi-gigabit European Researgh and Education

Network and Associated Services, Nr.238875), 2009.-

2013. B.Kaškina ES, 1 539 453

GN3plus (Multi-gigabit European Research and

Education Network and Associated Services Gn3plus,

Nr.605243), 2013.-2015. B.Kaškina ES, 189 732

GN3 (Multi-gigabit European Researgh and Education

Network and Associated Services, Nr.238875) IZM

līdzfinansējums, 2009.-2015. B.Kaškina IZM, 1105587

IZM finansējums nodrošināt pieejamību Eiropas

akadēmiskam tīklma GEANT, 2015 L.Trukšāns IZM, 40 013

ENGAGE (Eurpean Network for Genetic and Genomic

Epidemiology, Nr.201413), 2009.-2013. J. Vīksna ES, 213 064

ENGAGE (Eurpean Network for Genetic and Genomic

Epidemiology, Nr.201413) IZM līdzfinansējums,

2009.-2013. J. Vīksna ES, 27 520

CAGEKID (Cancer Genomics of the Kidney,

Nr.241669, 2010.-2014.

J. Vīksna

ES, 199 699

CAGEKID (Cancer Genomics of the Kidney, J. Vīksna ES, 49 902

52



Nr.241669) IZM līdzfinansējums, 2010.-2014.

HABITATS (Eiropas Savienības Konkurētspējas un

inovāciju ietvarprogrammas projekts, Nr. 250455);

2010.-2013. M.Alberts ES, 221 400

R3-COP (Robust & Safe Mobile Co-operative

Autonomous Systems) (ARTEMIS kopīgā

tehnoloģiskā ierosmes projekts);2010.-2013. M.Alberts ES, 265 980

R5-COP (Reconfigurable ROS-based Resilient

Reasoning Robotic Cooperating Systems) (ARTEMIS

kopīgā tehnoloģiskā ierosmes projekts); 2014.-2017 J. Kalniņš ES, 264 000

EUMETSAT - European Organisation for the

Exploitation of Meteorological Satellites, 2009.-2011. LU MII ES, 53 634

SDI-EDU (Lifelong Learning Programme - Leonardo

da Vinci, Nr.CZ/09/LLP-LdV/TOI/134010), 2009.-

2011. A.Spektors ES, 47 785

EGI-InSPIRE (Integrated Sustainable Pan-Euopean

Infrastucture for Researchers in Europe,Nr.261323),

2010.-2014. B.Kaškina ES, 109 952

OSIRIS (Towards an Open and Sustainable ICT

Research Network and Associated Services,

Nr.238875), 2010.-2011. B.Kaškina ES, 44 847

EMPIRICA (Contract 30-CE-0454397/00-83 "Study on

Assessing and Promoting e-Accessibility"), 2010.,

2013. LU MII ES, 5 770

Dependable Embedded Wireless Infrastructure

(DEWI), 2014.-2017. M.Alberts ES, 132 000

SmartOpendata (Linked Open Data for environment

protection in Smart Regions; 603824), 2013.-2015. M.Alberts ES, 186 400

Share-PSI 2.0 (Shared Standards for Open Data and

Public Sector Information; 621012), 2014.-2016. E.Celms ES, 20 000

Eiropas Savienības struktūrfondu projekti

Agrīnās audzēju diagnostikas un novēršanas

starpdisciplināra izpētes

grupa(NR.2009/0220/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/01

6), 2010.-2012. J. Vīksna ESF, 50 132

Latvijas zinātnes kapacitātes uzlabošana informāciju

tehnoloģiju un starpnozaru jomā un tās integrācija I.Opmane

ERAF,

284 583

53



Eiropas zinātnes telpā

(Nr.2DP/2.1.1.0/APIA/VIAA/011), 2010.-2013.

Liela rādiusa bezvadu sensoru tīkla izstrāde precīzās

lauksaimniecības pielietojumiem Latvijā

(2010/0316/2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/116), 2010.-

2013. M.Alberts

ERAF,

675 586

Procesu pārvaldības programmsistēmu būves

tehnoloģija un tās atbalsta rīki

(2010/0325/2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/109), 2011.-

2013. K.Podnieks

ERAF,

462 823

Dinamisko tīklu vizualizācijas un analīzes rīku

komplekts

(Nr.2010/0318/2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/104),

2011.-2013. K.Freivalds

ERAF,

456 578

Semantisko datubāzu platforma nozaru speciālistiem

(2011/0009/2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/112), 2011.-

2013. K.Čerāns

ERAF,

573 070

Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas

2007-2013 (Latvia – Lithuania cross border

cooperation programme 2007-2013) projekta LLIII-207

„Development of Research Infrastructure for Education

in the Humanities in Eastern Latvia, Lithuania”

(HipiLatLit), 2011.-2012. A.Spektors

ERAF,

117 899

(IKSA-CENTRS) Informācijas, komunikāciju un

signālapstrādes tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības

centra izveide

(Nr.2011/0044/2DP/2.1.1.3.1/11/IPIA/VIAA/006),

2011.-2015. I.Opmane

ERAF,

3 353 283

Metodes un tehnoloģijas IT drošības incidentu

atklāšanai un analīzei;

2013/0033/2DP/2.1.1.1.0/13/APIA/VIAA/027

(līdzfinansējums tiek nodrošināts no SD projektiem),

2014.-2015. J.Vīksna

ERAF,

278 702

Granulāro ontoloģiju rīki datu analīzei

(2014/0020/2DP/2.1.1.1.0/14/APIA/VIAA/072), 2014.-

2015. K.Čerāns

ERAF,

311 317

Lietojumu balstīta datu grafiska un semantiska

apstrādes un analīzes tehnoloģija

(2013/0005/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/049), 2013.-

2015. E.Celms

ESF,

348 812

Starpdisciplinārās IKT zinātniskās grupas izveide liela E.Celms ESF,

54



apjoma datu pārraidei, apstrādei un pārvaldīšanai

(2013/0012/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/051), 2013.-

2015.

28 840

Uz nestriktās loģikas principiem balstītu matemātisku

struktūru lietojumi telekomunikāciju tīklu

projektēšanas un resursu vadības tehnoloģiju attīstībai

(2013/0024/1DP/1.1.1.2/13/APIA/VIAA/045), 2014.-

2015. A.Šostaks

ESF,

497 588

Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju kompetences

centra (ERAF projektu vienošanās līguma numurs: L-

KC-11-0003) 6 pētījumi, 2013.-2015. A.Spektors

ERAF,

389 302

Programmatūras izstrādes rezultātu apstrādes un

interpretācijas tehnoloģija

(Nr.2014/0013/2DP/2.1.1.1.0/14/APIA/VIAA/034),

2014.-2015. E.Celms

ERAF,

34 010

Starptautiskās sadarbības atbalsta projekts IKT (Nr.

2015/0011/2DP/2.1.1.2.0/14/APIA/VIAA/014), 2014.-

2015. I.Auziņa

ERAF,

49 950

EEZ un Norvēģijas valdības divpusējie finanšu instrumenti

Latvian language in monolingual and bilingual

acquisition: tools, theories and applications (Nr.

NFI/R/2014/053), 2015.-2016. I.Auziņa 81 944

Valsts pētījumu programmas

Uz modeļu transformācijām bāzētu sistēmu būves

tehnoloģiju izstrāde, 2006.-2009. J.Bārzdiņš VPP, 166 611

Semantiskkā tīmekļa izpēte, attīstīšana un piemērošana

Latvijas vajadzībām, 2006.-2009. G.Bārzdiņš VPP, 165 861

Latviešu valodas skaidrojošo vārdnīcu un

jaunaizguvumu datubāze, 2006.-2009. A.Spektors VPP, 30 767

Vienotas un visiem pētniekiem pieejamas datu bāzes

izveide par galveno dzīvildzi un dzīves kvalitāti

apdraudošo pataloģiju un to riska faktoru izplatību

Latvijas iedzīvotājiem, 2006.-2009. K.Podnieks VPP, 6 239

Valsts pētījumu programmas - Nacionālā identitāte

(valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība)

projekts Nr.3 „Valoda – nacionālās identitātes pamats”,

2010.-2014. A.Spektors VPP, 63 933

Valsts pētījumu programmas - "Inovatīvu J.Bārzdiņš VPP, 763 433

55



daudzfunkcionālu materiālu, signālapstrādes un

informātikas tehnoloģiju izstrāde konkurētspējīgiem

zinātņu ietilpīgiem produktiem" projekts Nr.5 „Jaunas

informācijas tehnoloģijas balstītas uz ontoloģijām un

modeļu transformācijām", 2010.-2014.

Letonika – Latvijas vēsture, valoda, kultūra, vērtības

(Letonika), 2014.-2015. A.Spektors VPP, 18 567

Kiberfizikālās sistēmas, ontoloģijas un biofotonika

drošai&viedai pilsētai un sabiedrībai (SOPHIS), 2014.-

2017. J.Bārzdiņš VPP, 408 499

Nākamās paaudzes informācijas un komunikāciju

tehnoloģiju (IKT) pētniecības valsts programma

(NexIT) (1.projekts), 2014.-2017. K.Čerāns VPP, 194 444



(NexIT) (2.projekts), 2014.-2017. K.Freivalds VPP, 36 111



(NexIT) (4.projekts), 2014.-2017. J.Vīksna VPP, 100 000

Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekti (LZP)

Programminženierijas jaunās metodes un rīki apstrādes

jaunās tehnoloģijas, 2007.-2009. J.Bārzdiņš LZP, 34 968

Datoru tīklu jaunās tehnoloģijas, 2007.-2009. J.Ķikuts LZP, 5 861

Latviešu valodas apakšsistēmau leksisko pamatvienību

apzināšana un izpēte, 2007.-2009. A.Spektors LZP, 2 635

Siltuma un masas pārneses procesu analīze un

risināšana kā tiešās un inversās matemātiskās fizikas

problēmas, 2007.-2009. A.Buiķis LZP, 14 880

Nelinearitāšu iespaids optimālās vadības uzdevumos,

2007.-2009. U.Raitums LZP, 7 594

Daudzvērtīgas struktūras topoloģijā,mēra teorijā un

algebrā lietojumi finanšu riska analīzē, 2007.-2009. A.Šostaks LZP, 9 118

Faktorēto metožu lietojums angļu-latviešu statistiskajā

mašīntulkošanas sistēmā, iekļaujot informātikas

instrumentu īpašā nozīmīguma un funkciju Latvijas

tālākai izaugsmei analīzi; modeļu izvēles un to

adekvātuma pārbaudi (Nr. 09.1544), 2009.-2012. I.Skadiņa LZP, 80 963

56



Algoritmisko modeļu izstrāde un analīze bioloģisko un

programmatūras sistēmu aprakstīšanai, 2009.-2012. J.Vīksna LZP, 70 325

Mūsdienīgas metodes dinamisko sistēmu analīzē,

2009.-2012. F.Sadirbajevs LZP, 94 089

Kvantu automāti un daudzvērtīgas matemātiskas

struktūras: īpašības un sarežģītība, 2009.-2012. R.M.Freivalds LZP, 64 805

Masas un siltuma pārneses tiešo un apgriezto

uzdevumu modeļi nehomogēnām vidēm, 2010.-2012. A.Buiķis LZP, 62 992

Programminženierijas jaunās metodes , 2010.-2013. J.Bārzdiņš LZP, 127 765

Bezvadu datu pārraides tīklu arhitektūru efektivitātes

pētīšana un to pielietojuma rekomendāciju izstrāde,

2010.-2013. M.Alberts LZP, 15 566

Algoritmu un metožu izstrāde biomolekulāro tīklu

analīzei un vizualizācijai ( Nr.258/2012), 2013.-2016. J.Vīksna LZP, 71 912

Izvēlēti nepārtraukto un diskrēto dinamisko sistēmu

teorijas jautājumi (Nr. 345/2012), 2013.-2016. F.Sadirbajevs LZP, 183 720

Kvantu un ultrametriski automāti un algoritmi (Nr.

271/2012), 2013.-2016. R.M.Freivalds LZP, 180 968

Virpuļveida plūsmu matemātiskā modeļa izstrāde un

skaitliskā analīze elektrovadošā šķidrumā, ūdenī, gaisā

un siltuma ražošanas iekārtās (Nr.623/2014); 2014.-

2016. H.Kalis LZP, 145 803

Valsts deleģētās funkcijas un bāzes finansējums

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas

institūcijas funkciju nodrošināšanu (CERT.lv), 2011-

2016

LU MII

LV, 3 464 856

Valsts budžeta bāzes finansējums (neiekļaujot projektu

līdzfinansējuma daļu), no 2009.-2015.

LU MII

LV, 4 419 874

Latvijas un ārvalstu pasūtītie līgumpētījumi, līgumdarbi

Par programmatūras izstrādi saskaņā ar tehnisko

specifikāciju un 3 līgumi par informācijas sistēmas

attīstīšanu, 2009.-2015., LR Prokuratūras Noziedzīgi

iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests, K.Čerāns

LR

Prokuratūra

122 048

Pētījums par publicistikā pieminēto entītiju savstarpējo

saišu identificēšanu, tām atbilstošo grafu strukturēšanu

un datu bāzu vaicājumu attēlošanu grafu veidā projekta K.Freivalds

SIA LETA,

310 605

57



ERAF Nr.2DP/2.1.1.1.0/13/APIA/VIAA/014 ietvaros,

2014.-2015.

4 līgumi par sadarbību, 2014.-2015.

A.Spektors

Rīgas

Stradiņa

universitāte,

7 288

Sadarbība pētniecībā mākoņdatošanas jomā, no 2012.-

2015.

LU MII

SIA "Mykob",

SIA "Biznesa

Internet

tehnoloģijas",

17 721

Par projekta „Latviešu valodas korpusa

programmatūras izstrādi”, 2009 A.Spektors

Valsts valodas

aģentūra,

12 806

Par VSAA sociālās apdrošināšanas informācijas

sistēmas prasību modelēšanas rīka Grade attīstību ,

2009 K.Podnieks

Valsts

sociālās

apdrošināšana

s aģentūra,

17 217

Latviešu pasakas un teikas vāciski internetā, 2010 A.Spektors

Valsts

Kultūrkapitāla

fonds, 996

Sadarbība tehnoloģijas izstrādē, 2009 LU MII

Ceske

Centrum,

14 907

Survey on Mational/Governmental CERT's baseline

capabilities, 2009 B.Kaškina

ENISA,

31 367

Par jaunu tehnoloģisku produktu izstrādi (TELOS), no

2009. -2015. M.Alberts

TELOS

Systems (US),

1 295 080

Par pētījumu semantisko tīmekļa tehnoliģiju

integrēšanu datu bāzu apstrādes grafiskā rīkā, 2009 LU MII

SIA

"Planners",

80 574

Programmatūras izstrāde Balsta reakcijas analizatoram,

2009.-2010. LU MII

SIA VIP

Investīcijas,

24 103

Papildierīces- mikrofona konektora plates un

pastiprinātāja plates prototipu konstruēšana un

testēšana, 2009 M.Alberts

BALTIC

Latvian

Universal

Electronics

58



(US), 4797

Par projekta „WEB projekta ieviešanas laika un resursu

plānošanas sistēmas izstrāde”, 2009 LU MII

SIA

"www.grafika

.lv",

2 419

Līdzsvarotā mūsdienu latviešu valodas tekstu korpusa

satura vadībassistēmas izstrāde un metadatu

standartizēšana, 2011 A.Spektors

Valsts

aģentūra

"Latviešu

valodas

aģentūra", 4

269

Latviešu pasaku un teiku paralēlā korpusa latviešu un

vācu valodā izveide un publicēšana, 2011. A.Spektors

Valsts

kultūrkapitāla

fonds, 996

UGF uzskaites sistēmas datorprogrammas pavadīšana,

no 2009.-2015. LU MII

Uzturlīdzekļu

garantijas

fonda

administrācija

, 74 160

IP1/2.1.2.2.1/09/01/115 Radioloģijas izmeklējumu

automatizētās sistēmas protopipa tehniskās

specifikācijas izstrāde, 2010.-2011. LU MII

SIA Infoserv-

Riga, 25 781

VSAA procesu modelēšanas rīka ProMod

papildināšanu, 2011. K.Podnieks

SIA

"Datorikas

institūts

DIVI", 2691

Senās rakstības tulkošanas risinājuma izstrāde,

īstenojot ERAF projektu "Digitālās bibliotēkas

pakalpojumu attīstība", 2011.-2012. LU MII

Latvijas

nacionālā

bibliotēka,

34 649

Latviešu valodas atbalsta rīku izstrāde resursu

atklāšanai, īstenojot ERAF projektu "Digitālās

bibliotēkas pakalpojumu attīstība", 2011.-2012. LU MII

Latvijas

nacionālā

bibliotēka,

71 289

Sadarbība Eiropas Komisijas Mūžizglītības

programmas Leonardo da Vinci Inovācijas pārneses

projekta S.M.A.R.T. KNOW.NET īstenošanā, 2012.-

2013. LU MII

Latvijas

Universitāte

un Eiropas

Komisija,

6 601

Mākoņskaitļošanas programmatūras ieviešana FMF

skaitļošanas pudurī, 2013. LU MII Latvijas

Universitāte,

59



2841

Mākoņskaitļošanas programmatūras pavadīšanu FMF

skaitļošanas pudurī, 2015.-2018. LU MII

Latvijas

Universitāte,

8 712

Mācību stendu vadības programnodrošinājuma izstrāde

Labview vidē, 2012. LU MII

SIA "Vides

sistēmas",

2 732

Pētījumu projekta „L-Cloud Translate” īstenošana

projekta ERAF Nr.JPA/2.1.2.2.4/13/09/001 ietvaros,

2014. LU MII

SIA

„Linearis”,

28 580

"Smart Network Analysis" programmas licences

nodošana, 2014. LU MII

SIA

"KASW",

15 827

Zinātniskais atbalsts Baltijas informātikas un

starptautiskās informātikas olimpiādēm, 2013.-2015.

M.Opmanis

LIKTA/Intern

ational

Olympiad in

Informatics

Foundation ,

15 629

Programmrīku ziņu portāla komentāru monitoringa

latviešu valodā izstrāde, 2013. LU MII

LR

Tiesībsarga

birojs,1 312

Sadarbība pētniecībā latviešu valodas automātiskajās

metodēs, 2012.-2014. A.Spektors

SIA

"Ieguldījums"

,1637

Līdzsvarotā mūsdienu latviešu valodas tekstu korpusa

paplašināšana, 2010. A.Spektors

VA "Latviešu

valodas

aģentūra",

8537

Pilsētvides terminoloģijas vārdnīcas digitalizācija;

Tīmekļa saskarnes izveide pilsētvides terminoloģijas

vārdnīcā, 2012.-2013. LU MII

Rīgas PA

"Rīgas

pilsētas

arhitekta

birojs", 5165

VISCA protokola telemetrijas moduļa remonts, 2012 LU MII

LR IeM

Informācijas

centra

Kurzemes

regiona

nodaļa, 486

60



Konsultācijas par Linux operētājsistēmas adaptāciju

VSAA galddatoriem un iekļaušanu VSAA IT

infrastruktūras risinājumā, 2012 LU MII

Valsts

sociālās

apdrošināšana

s aģentūra,

5 156

Izstrādāts vizualizācijas veids un veikta vizualizācija

iesniegtajiem aptaujas datiem, 2009., 2012. LU MII

Latvijas

Universitāte,

5492

Programmatūras licences, 2012. LU MII

Nacionālā

drošības

iestāde, 5165

Domēna vārdu .lv administrēšana, inovatīvu

pakalpojumu ieviešana 2009.-2015. NIC.lv

Domēna

vārda.lv

lietotāji,

7 031 645

Datu centra pakalpojumi 2009.-2015. Sigmanet 3 255 218

61



2.pielikums

LU MII vadošie zinātnieki

Nr Zinātnieks Amats Grāds, grāda iegūšanas gads

1 Māris Alberts Dr. math.,

1989

Reālā laika sistēmas, sensoru tīkli.

2 Asmuss

Svetlana

1991, Dr.

math.

Approximation theory, Aggregation

operators,Fuzzy Mathematics

3 Atslēga

Svetlana

2011, Dr.

math.

Dynamical systems, Qualitative theory, Phase

plane Analysis, Limit cycles, Boundary value

problems, Multiple solutions

4 Ilze Auziņa 2006,

Dr.philol

Speech recognition andsynthesis

5 Guntis

Bārzdiņš

1990,

Dr.sc.comp.

Syntactic and semantic analysis

6 Jānis Bārzdiņš Dr.habil.

sc.comp, 1992

Ontoloģijas, metamodeļi, modeļu transformāciju

valodas, tehnoloģijas modelēšanas rīku būvei,

domēnspecifiskās valodas, vaicājumu valodas.

7 Balodis-

Bolužs

Rihards

1981,

Dr.sc.comp.

Science infrastructure, Science management,

Cloud computing

8 Uldis Bojārs 2010,

Dr.sc.comp.

Ontologies, open data, semantic web

9 Buiķis Andris 1989, Dr.

habil. math.

Mathematical Modelling, Numerical Analysis,

Splines

10 Buiķe

Margarita

2011, Dr.

math.

Mathematical Modelling, Numerical Analysis

11 Bula Inese 1994, Dr.

math.

Discrete Dynamical Systems, Difference

Equations, GameTheory

12 Edgars Celms 2007,

Dr.sc.comp.

Ontologies, metamodelling, modelling, modelling

tools, model transformation languages and tools,

DSL

13 Cepītis Jānis 1984, Dr.

math.

Differential Equations, Mathematical Modelling

14 Cibulis

Andrejs

1984, Dr.

math.

Combinatorics, Modern Elementary Mathematics

62



15 Cīrulis Jānis 1989, Dr.

math.

Algebra, Logic

16 Kārlis Čerāns 1992, Dr.sc.co

mp.

Ontologies, Semantic Technologies

15 Dobkeviča

Marija

2014, Dr.

math.

Boundary value problems, Multiple solutions,

Types of solutions, Iterations of solutions

16 Normunds

Grūzītis

2011,

Dr.sc.comp.


17 Gudkovs

Vladimirs

1973, Dr.

math.

Partial Differetial Equations, Explicit solutions

18 Kārlis

Freivalds

2004,

Dr.sc.comp.

Graph theory, data visualisation, graph drawing,

image analysis

19 Freivalds

Rūsiņš

Mārtiņš

1986, Dr.

habil.math.

Quantum computing

20

Kalis Harijs

1993, Dr.

math.

Partial Differetial Equations, Numerical

Analysis, Mathematical Modelling

21 Audris

Kalniņš

1997, Dr.

habil.

sc.comp.

Modelling, metamodelling, model transformation

languages and tools, DSL, model-based software

development.

22 Elīna Kalniņa 2012,

Dr.sc.comp.



development.

23 Kalniņš Jānis 1974,

Dr.sc.comp.

Signal processing, sensor networks

24 Kaupužs

Jevgēņijs 1995, Dr.phys.

Mathematical Physics

25

Klokovs Jurijs

1972, Dr.

math.

Ordinary Differential Equations, Boundary value

problems, Qualitative theory,

26 Sergejs

Kozlovičs

2013,

Dr.sc.comp.

Model-based software development, modelling,

metamodelling, model transformation languages

and tools

27 Nataļja

Kurbatova

2009,

Dr.sc.comp.

Bioinformatics, gene expression, gene regulation,

protein structures, protein homology, ontologies

28 Kūlis Matīss 2014, Dr. art. Computer graphics, design

63



29 Paulis Ķikusts 1977,

Dr.math.

Graph theory, data visualisation, graph drawing,

image analysis

30 Lelde Lāce 2008,

Dr.sc.comp.



development.

31

Lepins

Arnolds

1986, Dr.

habil. math.


problems, Qualitative theory, Topological

Methods

32 Lepins

Leonīds

1982, Dr.

math.


problems, Qualitative theory

33 Liberts

Mārtiņš

2013, Dr.

math. Mathematical Statistics, Sampling Design

34 Lietuvietis

Ojārs

1987, Dr.

math.

Differetial Equations, Numerical Analysis,

Mathematical Modelling

35 Martinsons

Jānis

1989,

Dr.sc.comp.

Signal processing, sensor networks

36 Kārlis

Podnieks

1979, Dr.

math.

Modelling, metamodelling, DSL

37 Edgars Rencis 2012,

Dr.sc.comp.

Ontologies, query languages, modelling tools

38 Dace Rukliša 2012,

Dr.sc.comp.

Gene expression, gene regulatory

networks,biomolecular networks,bioinformatics

39 Inguna

Skadiņa

1997,

Dr.sc.comp.

Machine translation

40 Andrejs

Spektors

1981, Dr.phys. Computational linguistics

41 Artūrs Sproģis 2014,

Dr.sc.comp.

DSML, DSML tools, modelling, metamodelling

42 Agris Šostaks 2010,

Dr.sc.comp.

Model transformation languages and tools, DSL,

modelling, metamodelling

43 Mārtiņš

Zviedris

2014,

Dr.sc.comp.

Ontologies, query languages, modelling tools

44 Ilze Ziņģe 2008,

Dr.philol


45 Trukšāns Leo 2015, Big data, HPC, Cloud computing

64



Dr.sc.comp.

46 Zariņa Solvita 2014, Dr. art. Computer graphics, design

47 Reinfelds

Andrejs

1998, Dr.

habil. math.

Qualitative theory of differential equations,

Dynamical Systems

48 Ruža

Večislavs

2012, Dr.

math.

Topology, Fuzzy Mathematics

49 Sadirbājevs

Feliks

1982, Dr.

math.


problems, Qualitative theory

50 Sergejeva

Natālija

2010, Dr.

math.


problems, Qualitative theory, Spectral Analysis

51 Smirnovs

Sergejs

2012, Dr.

math.


problems, Qualitative theory, Hydrodynamics

52 Solovjovs

Sergejs

2007, Dr.

math.

Topology, Structures, Fuzzy Mathematics

53 Strautiņš

Uldis

2008, Dr.

math.

Mathematical Physics, Partial Differential

Equations

54 Šostaks

Aleksandrs

1992, Dr.

habil. math.


55 Uljane Ingrīda 2009, Dr.

math.


56 Vasiļjevs

Nikolajs

1970, Dr.

math.


problems, Qualitative theory, Numerical Analysis

57 Viļums

Raimonds

2010, Dr.

math.

Mathematical Physics, Extremal Problems,

Optimization Theory

58 Zīlītis

Visvaldis

1972, Dr.phys. Mathematical Physics

59 Juris Vīksna Dr.sc.comp.,

1994

Gēnu regulācijas tīkli, Biomolekulāru tīklu

dinamikas analīze, Bioinformātikas un

biomedicīnas informācijas sistēmas.

65



3.pielikums

Zinātniskās publikācijas 2009-2014

(SCOPUS, Web of Science, Springer, Proceedings of Conference)

Nr. Zinātniskās publikācijas

Datu bāze

(SCOPUS

vai Web

of

Science)

Gads

1

Adjutovs, Mihails. Extremal solutions of a boundary value

problem for a sixth-order equation / M. M. Adjustovs, A. J.

Lepins // Differential Equations.. - ISSN 1608-3083 - Vol.50, N 2

(2014), p. 141-146, DOI: 10.1134/S0012266114020013. URL:

http://link.springer.com/article/10.1134/S0012266114020013

SCOPUS,

Web of

Science

2014

2

Cīrulis, Jānis. The hermitian part of a rickart involution ring, I / J.

Cīrulis // Acta et Commentationes Universitatis Tartuensis de

Mathematica.. - ISSN 22284699 - Vol.18, N 1 (2014), p.93-105,

DOI: 10.12097/ACUTM.2014.18.10. - URL:

http://acutm.math.ut.ee/index.php/acutm/article/view/ACUTM.20

14.18.10/26

SCOPUS

2014

3

D. Namiot. On the analysis of statistics of mobile visitors / D.

Namiot, M. Sneps-Sneppe // Automatic Control and Computer

Sciences.. - ISSN 01464116 - Vol.48, N 3 (2014), p.150-158,

DOI: 10.3103/S0146411614030043. - URL:

http://link.springer.com/article/10.3103%2FS0146411614030043

SCOPUS

2014

4

DSL based platform for business process management / A.

Kalnins, L. Lace, E. Kalnina, A. Sostaks // SOFSEM 2014:

Theory and Practice of Computer Science : 40th International

Conference on Current Trends in Theory and Practice of

Computer Science, Nový Smokovec, Slovakia, January 26-29,

2014 : proceedings / ed.: Viliam Geffert, Bart Preneel, Branislav

Rovan ... [et al.]. - (Lecture Notes in Computer Science ;

vol.327). - Heidelberg : Springer, 2014... - ISBN 9783319042978

- P.351-362. URL: http://link.springer.com/chapter/10.1007/978-

3-319-04298-5_31

SCOPUS,

Web of

Science

2014

5

A.Elkins, S.-E.Han, A.Sostak. Variable-range approximate

systems induced by many-valued L-relations. Communications in

Computer and Information Science. 15th International

Conference on Information Processing and Management of

Uncertainty in Knowledge-based Systems (IPMU 2014),

Montpellier, France, July 15-19, 2014. 18650929 9783319088518

Vol.444, N 3 (2014), p. 41-50, DOI: 10.1007/978-3-319-08852-

5_5

SCOPUS,

Web of

Science

2014

http://link.springer.com/article/10.1134/S0012266114020013

http://acutm.math.ut.ee/index.php/acutm/article/view/ACUTM.2014.18.10/26

http://acutm.math.ut.ee/index.php/acutm/article/view/ACUTM.2014.18.10/26


http://link.springer.com/chapter/10.1007/978-3-319-04298-5_31


66



6

Graph and model transformation tools for model migration :

empirical results from the transformation tool contest / L.M.

Rose, M. Herrmannsdoerfer, S. Mazanek, P. Van Gorp, S.

Buchwald, T. Horn, E. Kalnina, ... [et al.] // Software and

Systems Modeling.. - ISSN 1619-1366. - Vol.13, N 1 (2014)

p.323-359, DOI:. URL:

http://www4.in.tum.de/~schaetz/papers/model_migration_journal

.pdf

SCOPUS,

Web of

Science

2014

7

An inverse distance-based potential field function for overlapping

point set visualization / Jevgenijs Vihrovs, Krišjānis Prūsis,

Kārlis Freivalds, Pēteris Ručevskis, Valdis Krebs. - Ietver

bibliogr. // IVAPP 2014 : 5th International conference on

information visualization theory and applications, 5-8 January,

Lisbon, Portugal : proceedings / ed.: Robert S. Laramee, Andreas

Kerren, José Braz. - Potugal : Science and Technology

Publications, 2014... - ISBN 9789897580055 - P.29-38, DOI

10.5220/0004681100290038. - URL:

http://www.scitepress.org/DigitalLibrary/Index/DOI/10.5220/000

4681100290038

SCOPUS

2014

8

Kaupužs, Jevgenijs. Correlation functions, universal ratios and

goldstone mode singularities in n-vector models / J. Kaupužs, R.

V. N. Melnik, J. Rimšāns // Communications in Computational

Physics.. - ISSN 1815-2406 - Vol.15, N 5 (2014), p.1407-1430 :

fig., tabl. - URL: http://arxiv.org/abs/1307.0319

SCOPUS,

Web of

Science

2014

9

Lepins, Arnolds. Generalized lower and upper functions for the

φ-Laplacian / A. Ya. Lepin, L. A. Lepin // Differential

Equations.. - ISSN 1608-3083 - Vol.50, N 5 (2014), p.598-607. -

URL:


SCOPUS

2014

10

Lepins, Arnolds. On a certain way of proving the solvability for

boundary value problems / A. Lepin // Boundary Value

Problems.. - ISSN 1687-2770 - Vol.2014 (2014), DOI:

10.1186/1687-2770-2014-111. - URL:

http://www.boundaryvalueproblems.com/content/2014/1/111

SCOPUS,

Web of

Science

2014

11

Lepins, Arnolds. On boundary value problems for the

φ{symbol}-Laplacian / L.A. Lepin // Differential Equations.. -

ISSN 00122661 - Vol.50, N 7 (2014), p.981-985, DOI:

10.1134/S0012266114070143. - URL:


SCOPUS

2014

12

Liepiņš, Renārs. OWLGrEd ontology visualizer / Renārs Liepiņš,

Mikus Grasmanis, Uldis Bojārs. - Bibliogr.: p.42 // ISWC

Developers Workshop 2014 : ISWC-DEV 2014 : Co-Located

with the 13th International semantic web conference, 19 October,

2014, Riva del Grada, Italia : proceedings. - [CEUR-WS, 2014]..

SCOPUS

2014

http://www4.in.tum.de/~schaetz/papers/model_migration_journal.pdf

http://www4.in.tum.de/~schaetz/papers/model_migration_journal.pdf



http://arxiv.org/abs/1307.0319


http://www.boundaryvalueproblems.com/content/2014/1/111


67



- ISSN 1613-0073 - Vol.1268, p.37-42. - Pieejas veids: Tīmeklis

WWW. URL: http://ceur-ws.org/Vol- /paper7.pdf URL:

http://ceur-ws.org/Vol-1268/paper7.pdfTiešsaistes raksts. -

Nosaukums no tīmekļa lapas.

13

On the influence of technology on learning processes / I.

Kucevalovs, O. Krasts, R. Freivalds, T. Zeugmann // Parallel

Processing Letters.. - ISSN 01296264 - Vol.24, N 2 (2014),

Article nr. 1440003, DOI: 10.1142/S0129626414400039. -

Tiešsaistes raksts. - URL:

http://www.worldscientific.com/doi/abs/10.1142/S012962641440

0039

Proceedin

gs of

Conferenc

e

2014

14

Ontology-based information system / Martins Zviedris, Aiga

Romane, Guntis Barzdins, Karlis Cerans // Semantic Technology

: third joint International Conference : JIST 2013, Seoul, South

Korea, November 28-30, 2013 : revised selected papers / ed.:

Wooju Kim, Ying Ding, Hong-Gee Kim. - (Lecture Notes in

Computer Science ; Vol.8388). - Heidelberg : Springer, 2014.

ISBN 9783319068251 - P.33-47.

Web of

Science

2014

15

P. Orlovs, S. Asmuss. On extensional fuzzy sets generated by

factor aggregation. Communications in Computer and

Information Science. 15th International Conference on

Information Processing and Management of Uncertainty in

Knowledge-based Systems (IPMU 2014), Montpellier, France,

July 15-19, 2014. 18650929 9783319088518 Vol.444, N 3

(2014), p. 317-326, DOI: 10.1007/978-3-319-08852-5_33

Proceedin

gs of

Conferenc

e

2014

16

Saulīte, Baiba. Latviešu valodas verbu valences marķēšanā

izmantojamās semantiskās lomas = The set of the semantic roles

for annotation of the Latvian verb valency / Baiba Saulīte, Gunta

Nešpore, Ilze Auziņa. - Bibliogr.: 144.-145.lpp. - Kopsav. angļu

val.: 145.lpp. ; latv. val.: 136.lpp. // Valoda : nozīme un forma =

Language : meaning and form / Latvijas Universitāte. Humanitāro

zinātņu fakultāte. Latviešu un vispārīgās valodniecības katedra. -

Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2014... - ISBN 9789984458526.

- 4.[sēj.]: Kategoriju robežas gramatikā = Boundaries of

Categories in Grammar, 136.-145.lpp. : tab.

Proceedin

gs of

Conferenc

e

2014

17

Sergejeva, Natalija. The fučík spectrum for nonlocal BVP with

sturm-liouville boundary condition / Natalja Sergejeva //

Nonlinear Analysis: Modelling and Control.. - ISSN 13925113 -

Vol.19, N 3 (2014), p.503-516.

SCOPUS,

Web of

Science

2014

18

Sergejeva, Natālija. On Solvability of the Damped Fučík Type

Problem with Integral Condition / N. Sergejeva. - Bibliogr.: p.429

// Mathematical Modelling and Analysis.. - ISSN 1648-3510 -

Vol.19, N 3 (2014), p.417-429. - URL:

http://www.thefreelibrary.com/On+solvability+of+the+damped+

SCOPUS,

Web of

Science

2014

http://ceur-ws.org/Vol-



http://www.thefreelibrary.com/On+solvability+of+the+damped+Fucik+type+problem+with+integral...-a0376392321

68



Fucik+type+problem+with+integral...-a0376392321

19

Smirnovs, Sergejs. Nonlocal third order boundary value problems

with solutions that change sign / Sergejs Smirnovs //

Mathematical Modelling and Analysis.. - ISSN 1648-3510 -

Vol.19, N 2 (2014), p.145-154, DOI:

10.3846/13926292.2014.908792. URL:

http://www.researchgate.net/publication/262030341_Nonlocal_T

hird_Order_Boundary_Value_Problems_with_Solutions_that_Ch

ange_Sign

SCOPUS,

Web of

Science

2014

20

Solovyov, Sergey A. On fuzzification of topological categories /

S.A. Solovyov // Fuzzy Sets and Systems. - ISSN 0165-0114 -

Vol.238 (2014), p.1-25, DOI: 10.1016/j.fss.2013.05.003. URL:

http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S016501141300

2042

SCOPUS,

Web of

Science

2014

21

A survey and comparison of transformation tools based on the

transformation tool contest / E. Jakumeit, S. Buchwald, D.

Wagelaar, L. Dan, Á. Hegedüs, M. Herrmannsdörfer, T. Horn, E.

Kalnina ... [et al.] // Science of Computer Programming.. - ISSN

0167-6423 - Vol.85, Pt. A (2014), p.41-99, DOI:

10.1016/j.scico.2013.10.009. - URL:


2803

SCOPUS,

Web of

Science

2014

22

Tīsenkopfs, Tālis. Learning as issue framing in agricultural

innovation networks / Talis Tisenkopfs, Ilona Kunda, Sandra

Šūmane // The Journal of Agricultural Education and Extension..

- ISSN 1389-224X - Vol.20, N 3 : Facilitating change and

innovation (2014), p.309-326 : fig., tabl.,

DOI:10.1080/1389224X.2014.887759. - URL:

http://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/1389224X.2014.88

7759#.Uz0zKqh_uLA

SCOPUS

2014

23

T.Bobinska, M.Buike, A.Buikis, H.H.Chu. Transient heat transfer

with partial boiling in system with double wall and double fin.

WSEAS Transaction on Heat and Mass Transfer vol. 9 (2014),

p.111-120.

SCOPUS

2014

24

ZERO : an efficient Ethernet-Over-Ip tunneling protocol / Inara

Opmane, Leo Truksans, Guntis Barzdins, Adrians Heidens,

Rihards Balodis, Pavel Merzlyakov // Studies in Computational

Intelligence. - ISSN 1860-9503 - Vol.495 (2014), p.349-373. -

URL: http://link.springer.com/chapter/10.1007/978-3-642-35016-

0_13

SCOPUS

2014

25

Zīlītis, Visvaldis. Oscillator strengths and lifetimes calculated by

the Dirac-Fock method for the levels of ions of the cesium

isoelectronic sequence / V. Zilitis. // Optics and Spectroscopy.. -

ISSN 0030-400X - Vol.117, N 4 (2014), p.513-515. URL:

SCOPUS,

Web of

Science

2014

http://www.thefreelibrary.com/On+solvability+of+the+damped+Fucik+type+problem+with+integral...-a0376392321

http://www.researchgate.net/publication/262030341_Nonlocal_Third_Order_Boundary_Value_Problems_with_Solutions_that_Change_Sign







http://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/1389224X.2014.887759#.Uz0zKqh_uLA

http://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/1389224X.2014.887759#.Uz0zKqh_uLA



69



http://link.springer.com/article/10.1134%2FS0030400X14100245

26

Reinfelds, Andrejs. Conjugacy of a discrete semidynamical

system in a neighbourhood of the nontrivial invariant manifold.

International Journal of Differential Equations 2014. Article ID

703868, 7 pages, doi:10.1155/2014/703868.

SCOPUS

2014

27

A.Reinfelds. Asymptotic equivalence of difference equations in

banach space. Theory and applications of difference equations

and discrete dynamical systems, 26-30 May, 2013, Muscat / ed.:

Ziyad AlSharawi, Jim M. Cushing, Saber Elaydi. Springer

proceedings in mathematics and statistics ; Vol. 102,

9783662441398 Heidelberg : Springer, 2014. p. 215-222, DOI:

10.1007/978-3-662-44140-4_12

SCOPUS

2014

28

G. Scelo, Y. Riazalhosseini, L. Greger, L. Letourneau, M.

Gonzalez-Porta, M. B. Wozniak, M. Bourgey, P. Harnden, L.

Egevad, S. M. Jackson, M. Karimzadeh, M. Arseneault, P.

Lepage, A. How-Kit, A. Daunay, V. Renault, H. Blanche, E.

Tubacher, J. Sehmoun, J. Viksna, E. Celms, M. Opmanis, A.

Zarins et.al. Variation in genomic landscape of clear cell renal

cell carcinoma across Europe. Journal article, Nature

Communications vol. 5, Article number: 5135

doi:10.1038/ncomms6135, Published 29 October 2014, Nature

Publishing Group, a division of Macmillan Publishers Limited.

SCOPUS,

Web of

Science

2014

29

S. Kozlovics and P. Rucevskis. Manipulating and Visualizing

Data by Means of Data Galaxies. Frontiers in Artificial

Intelligence and Applications, Vol. 270, Databases and

Information Systems VIII, IOS Press, pp. 85-98, 2014

SCOPUS

2014

30

J. Barzdins, E. Rencis and A. Sostaks. Fast Ad Hoc Queries

Based on Data Ontologies. Frontiers in Artificial Intelligence and

Applications, Vol. 270, Databases and Information Systems VIII,

IOS Press, pp. 43-56, 2014

SCOPUS

2014

31

M. Zviedris and R. Liepiņš. Readability of a diagrammatic query

language. In Proceedings of IEEE Symposium on Visual

Languages and Human-Centric Computing, VL/HCC, 2014, pp.

227-228.

SCOPUS

2014

32

K. Freivalds and J. Glagolevs. Graph Compact Orthogonal

Layout Algorithm. In proceedings of the 3rd International

Symposium on Combinatorial Optimization, ISCO 2014; Lisbon;

Portugal, 2014. Volume 8596, LNCS, Springer International

Publishing, pp. 255-266.

SCOPUS

2014

33

Zariņa, Solvita. The Visual Language of Contemporary Digital

Art and Its Collaborative Aspects on Science / Solvita Zarina //

Proceedings of the 50th Anniversary Convention of the AISB (the

society for the study of Artificial Intelligence and the Simulation

SCOPUS

2014

http://link.springer.com/article/10.1134%2FS0030400X14100245

70



of Behaviour), London, UK, 2014. URL:

http://doc.gold.ac.uk/aisb50/#s12

34

Inguna Skadiņa, Ilze Auziņa, Guntis Bārzdiņš, Raivis Skadiņš

and Andrejs Vasiļjevs.2014. Language Resources and

Technology in Latvia (2010-2014). // Human Language

Technologies – The Baltic Perspective.Proceedings of the Sixth

International Conference Baltic HLT 2014, IOS Press, 227-235.

Web of

Science

2014

35

Barzdins, G., Gosko, D., Rituma, L., Paikens, P. Using C5.0 and

Exhaustive Search for Boosting Frame-Semantic Parsing

Accuracy // Proceedings of the Ninth International Conference on

Language Resources and Evaluation (LREC 2014), European

Language Resources Association (ELRA),ISBN 978-2-9517408-

8-4 URL: http://www.lrec-

conf.org/proceedings/lrec2014/summaries/515.html

Proceedin

gs of

Conferenc

e

2014

36

Znotins, A., Paikens, P. Coreference Resolution for Latvian //

Proceedings of the Ninth International Conference on Language

Resources and Evaluation (LREC 2014), European Language

Resources Association (ELRA), ISBN 978-2-9517408-8-4 URL:

http://www.lrec-

conf.org/proceedings/lrec2014/summaries/729.html

Proceedin

gs of

Conferenc

e

2014

37

Paikens P. Latvian Newswire Information Extraction System and

Entity Knowledge Base // Frontiers in Artificial Intelligence and

Applications; Volume 268: Human Language Technologies – The

Baltic Perspective, p. 119-125, DOI: 10.3233/978-1-61499-442-

8-119 URL: http://ebooks.iospress.nl/volumearticle/38014

Web of

Science

2014

38

Pinnis, Mārcis, Auziņa, Ilze, & Goba, Kārlis (2014). Designing

the Latvian Speech Recognition Corpus. In Proceedings of the

9th edition of the Language Resources and Evaluation

Conference (LREC 2014). Reykjavik, Iceland: European

Language Resources Association (ELRA). URL: http://www.lrec-

conf.org/proceedings/lrec2014/pdf/284_Paper.pdf

Proceedin

gs of

Conferenc

e

2014

39

Pretkalniņa, L., Znotiņš, A., Rituma, L., Goško, D. Dependency

parsing representation effects on the accuracy of semantic

applications — an example of an inflective language. Proceedings

of the Ninth International Conference on Language Resources

and Evaluation (LREC 2014), Reykjavik, Iceland, 2014, pp.

4074–4081

Proceedin

gs of

Conferenc

e

2014

40

Barzdins, G. (2014): FrameNet CNL: A knowledge

representation and information extraction language. In: Davis, B.,

Kaljurand, K., Kuhn, T. (eds.) CNL 2014 Workshop. LNCS

(LNAI), vol. 8625, pp. 90-101.

SCOPUS,

Web of

Science

2014

41 Dana Dannells and Normunds Gruzitis. Controlled natural

language generation from a multilingual FrameNet-based

SCOPUS,

Web of

2014

http://doc.gold.ac.uk/aisb50/#s12

http://www.lrec-conf.org/proceedings/lrec2014/summaries/515.html




http://ebooks.iospress.nl/volumearticle/38014

http://www.lrec-conf.org/proceedings/lrec2014/pdf/284_Paper.pdf

http://www.lrec-conf.org/proceedings/lrec2014/pdf/284_Paper.pdf

71



grammar. In: Controlled Natural Language, Lecture Notes in

Computer Science, Volume 8625, Springer, 2014, pp. 155-166

Science

42

A Gaujens, A Benini, A Mancini, S Longhi. Testing of

cooperative tasks for Unmanned Aerial and ground platforms.

10th International Conference on Mechatronic and Embedded

Systems and Applications (MESA), 2014 IEEE/ASME,

Senigallia, Italy, September 12-14, 2014 : [proceedings]. – IEEE,

2014. – ISBN 9781479927722. – P.1-6, DOI:

10.1109/MESA.2014.6935621. – URL:

http://ieeexplore.ieee.org/xpl/login.jsp?tp=&arnumber=6935621

&url=http%3A%2F%2Fieeexplore.ieee.org%2Fxpls%2Fabs_all.j

sp%3Farnumber%3D6935621

SCOPUS,

Web of

Science

2014

43

Charvat, K., Barvika, S., Alberts, M. Open Linked Data for

Environment Protection in Smart Regions – New Challenge for

the Use of Environmental Data and Information, REAL CORP

2014, 19th International Conference on Urban Planning and

Regional Development in the Information Society, Vienna,

Austria, Available: http://programm.corp.at/cdrom2014/

Proceedin

gs of

Conferenc

e

2014

44

N. Sveikate and F. Sadyrbaev. Quasilinearization for resonant

boundary-value problems with mixed boundary conditions.

Nonlinear Oscillations. ISSN 1562-3076, Published in vol. 17

(2014), No. 1, pp. 112-126.

SCOPUS

2014

45

N. I. Vasil’ev, A. Ya. Lepin, and L. A. Lepin. Extremal Solutions

of Sixth-Order Boundary Value Problems. Differential Equations,

2014, Vol. 50, No. 9, pp. 1264-1266 doi:

10.1134/S0012266114090134

SCOPUS,

Web of

Science

2014

46

Cīrulis, Jānis. Quasi-orthomodular posets and weak BCK-

algebras // Order. – ISSN 0167-8094 – Vol. 31, N. 3 (2014), p.

403-419, DOI: 10.1007/s11083-013-9309-1 – URL:

http://link.springer.com/article/10.1007/s11083-013-9309-1

SCOPUS,

Web of

Science

2014

47

Cīrulis, Jānis. On some classes of commutative weak BCK-

algebras // Studia Logica. – ISSN 0039-3215 - Online, DOI:

10.1007/s11225-o14-9575-y –

URL:http://link.springer.com/article/10.1007/s11225-014-9575-y

Springer

2014

48

Cīrulis, Jānis. Lattice operations on Rickart *-rings under the star

order.// Linear and Multilinear Algebra. – ISSN 0308-1087 -

Vol. 63, N. 3 (2015), p. 497-508, DOI:

10.1080/03081087.2013.873429 – URL:

http://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/03081087.2013.873

429 [Raksta pirmajā lappusē redzams, ka raksts publicēts Online

2014. g. 14. februarī. Pats 3. sējums fiziski nāca klajā vēl 2014.

g. decembrī.] URL:


429 [Raksta pirmajā lappusē redzams, ka raksts publicēts Online

SCOPUS,

Web of

Science

2014

http://ieeexplore.ieee.org/xpl/login.jsp?tp=&arnumber=6935621&url=http%3A%2F%2Fieeexplore.ieee.org%2Fxpls%2Fabs_all.jsp%3Farnumber%3D6935621



http://programm.corp.at/cdrom2014/#_blank



http://link.springer.com/article/10.1007/s11225-014-9575-y





72



2014. g. 14. februarī. Pats 3. sējums fiziski nāca klajā vēl 2014.

g. decembrī.]

49

A.Ozolins, U.Strautins. Ozolins, Ansis. Simple models for wall

effect in fiber suspension flows. Mathematical Modelling and

Analysis. 1392-6292 Vol.19, N 1 (2014), p. 75-84.

SCOPUS,

Web of

Science

2014

50

Song Eon Han, In Sao Kim, A. Sostak. On approximate-type

systems generated by L-relations. Information Sciences, vol. 281

(2014), p. 6-20.

SCOPUS,

Web of

Science

2014

51

V.Cetkin, A.Sostak, H.Aygun. An approach to the concept of soft

fuzzy proximity. Abstract and Applied Analysis (2014), doi;

10.1155/2014/782583

SCOPUS,

Web of

Science

2014

52

I.Kangro, H.Kalis, A.Gedroics et al. On mathematical modelling

of metals distribution in peat layers. Mathematical Modelling and

Analysis vol. 19 (2014), no. 4, p. 568-588.

Web of

Science

2014

53

A.Sostak. Measure of roughness for rough approximate of fuzzy

sets and its topological interpretation. FCTA 2014 – Proceedings

of the International Conference on Fuzzy Computation. Theory

and Applications (2014), p. 61-67.

Proceedin

gs of

Conferenc

e

2014

54

I.Perfiljeva, A.Sostak. Fuzzy factor and generalized extension

principle. FCTA 2014 – Proceedings of the International

Conference on Fuzzy Computation. Theory and Applications

(2014), p. 169-174.

Proceedin

gs of

Conferenc

e

2014

55

P.Orlovs, S.Asmuss. Upper and lower generalized factor

aggregations based on fuzzy equivalence relation. IEEE

International Conference on Fuzzy Systems (2014), p. 1772-

1777.

Proceedin

gs of

Conferenc

e

2014

56

U.Strautins. A stability of concentrated fiber suspension flow.

Progress in Industrial Mathematics at ECMI 2012. Springer,

(2014), p. 127-133.

Springer

2014

57

S.Blomkalna, A.Buikis. Heat conduction problem for double-

layered ball. Progress in Industrial Mathematics at ECMI 2012.

Springer, 2014. p. 417-426.

Springer

2014

58

L.M.Brown, A.Šostak. Categories of fuzzy topology in the

context of graded ditopologies. Iranian J. of Fuzzy Systems, Vol.

11, N. 6, (2014), p. 1-20.

Web of

Science

2014

59

A. Kalnins, T. Straszak, M. Smialek, E. Kalnina, E. Celms and

W. Nowakowski. Developing Software with Domain-Driven

Model Reuse. Chapter in book “Handbook of Research on

Innovations in Systems and Software Engineering”, V.G. Diaz,

J.M.C. Lovelle and B.C.P. Garcia-Bustelo (Eds.), August’2014,

SCOPUS

2014

73



IGI Global, ISBN13: 9781466663596, pp. 283-312. (will be

included in SCOPUS).

60

Georg Rehm, Hans Uszkoreit, Sophia Ananiadou, Núria Bel,

Audrone Bielevicciene, Lars Borin, António Branco, Gerhard

Budin, Nicoletta Calzolari, Walter Daelemans, Radovan Garabík,

Marko Grobelnik, Carmen Garcia-Mateo, Josef Van Genabith,

Jan Hajic, Inma Hernaez, John Judge, Svetla Koeva, Simon Krek,

Cvetana Krstev, Krister Linden, Bernardo Magnini, Joseph

Mariani, John Mcnaught, Maite Melero, Monica Monachini,

Asuncion Moreno, Jan Odijk, Maciej Ogrodniczuk, Piotr Pezik,

Stelios Piperidis, Adam Przepiórkowski, Eiríkur Rögnvaldsson,

Michael Rosner, Bolette Pedersen, Inguna Skadina, Koenraad

De Smedt, Marko Tadić, Paul Thompson, Dan Tufiș, Tamás

Váradi,Andrejs Vasiļjevs, Kadri Vider, Jolanta Zabarskaite. 2014.

The Strategic Impact of META-NET on the Regional, National

and International Level. // Proceedings of the Ninth International

Conference on Language Resources and Evaluation (LREC'14),

1517-1524. (will be included in Web of Science)

Proceedin

gs of

Conferenc

e

2014

61

Didzis Gosko, Guntis Barzdins. Adding Constructicon to the

Latvian FrameNet. Human Language Technologies: the Baltic

Perspective. Volume 268. Editors Andrius Utka, Gintarė

Grigonytė, Jurgita Kapočiūtė-Dzikienė, Jurgita Vaičenonienė.

Frontiers in Artificial Intelligence and Applications. 2014. ISBN

978-1-61499-441-1 (print) | 978-1-61499-442-8 (online), pp.

167–174.

Web of

Science

2014

62

Lauma Pretkalniņa, Laura Rituma. Constructions in Latvian

Treebank: the Impact of Annotation Decisions on the

Dependency Parsing Performance. Human Language

Technologies: the Baltic Perspective. Volume 268. Editors

Andrius Utka, Gintarė Grigonytė, Jurgita Kapočiūtė-Dzikienė,

Jurgita Vaičenonienė. Frontiers in Artificial Intelligence and

Applications. 2014. ISBN 978-1-61499-441-1 (print) | 978-1-

61499-442-8 (online), pp. 219–226.

Web of

Science

2014

63

Arturs Znotins, Coreference Resolution in Latvian, Human

Language Technologies: The Baltic Perspective - Volume 268.

Editors Andrius Utka, Gintarė Grigonytė, Jurgita Kapočiūtė-

Dzikienė, Jurgita Vaičenonienė. 2014, ISBN 978-1-61499-441-1

(print) | 978-1-61499-442-8 (online), pp. 153-160.

Web of

Science

2014

64

Roberts Darģis, Artūrs Znotiņš, Baseline for Keyword Spotting in

Latvian Broadcast Speech: The Baltic Perspective - Volume 268.

Editors Andrius Utka, Gintarė Grigonytė, Jurgita Kapočiūtė-

Dzikienė, Jurgita Vaičenonienė. 2014, ISBN 978-1-61499-441-1

(print) | 978-1-61499-442-8 (online), pp. 75-82.

Web of

Science

2014

65 Ilze Auziņa, Mārcis Pinnis, Roberts Darģis, Comparison of Rule-

based and Statistical Methods for Grapheme to Phoneme Web of

2014





74



Modelling: The Baltic Perspective - Volume 268. Editors Andrius

Utka, Gintarė Grigonytė, Jurgita Kapočiūtė-Dzikienė, Jurgita

Vaičenonienė. 2014, ISBN 978-1-61499-441-1 (print) | 978-1-

61499-442-8 (online), pp. 57-60.

Science

66

I. Yermachenko, F.Sadyrbaev. On a problem for a system of two

second-order differential equations via the theory of vector fields.

Nonlinear Analysis: Modelling and Control, Vol. 20, No. 2, 175–

189 ISSN 1392-5113 http://dx.doi.org/10.15388/NA.2015.2.2

SCOPUS

2014

67 N. Sergejeva. Spectra and solvability of Fučík type boundary

value problem with integral condition. Math. Model. Anal. SCOPUS

2014

68

A. Gritsans and F. Sadyrbaev. Extension of the example by

Moore – Nehari. Tatra Mount. Math. Journal. Proc. CDDEA in

Jasna

Proceedin

gs of

Conferenc

e

2014

69

Gritsans A. and Sadyrbaev F., 2013. On Solvability of Boundary

Value Problem for Asymmetric Differential Equation Depending

on x′, Mathematical Modelling and Analysis, 18:2, pp. 176-190

http://dx.doi.org/10.3846/13926292.2013.779943.

Web of

Science

2013

70

Sadyrbaev F., 2013. Two-Dimensional Differential Systems with

AsymmetricPrincipal Part. In: Differential and Difference

Equations with Applications. Springer Proceedings in

Mathematics & Statistics. Vol. 47, S. Pinelas, M. Chipot, Z.

Dosla (Eds.) pp. 99-112. http://dx.doi.org/10.1007/978-1-4614-

7333-6.

SCOPUS

2013

71

Gritsans A. and Sadyrbaev F., 2013. Boundary Value Problems

for a Super-Sublinear Asymmetric Oscillator: The Exact Number

of Solutions. Hindawi Publishing Corporation, International

Journal of Mathematics and Mathematical Sciences, Volume

2013, Article ID 705984, 9 pages

http://dx.doi.org/10.1155/2013/705984.

SCOPUS

2013

72

Vasil'ev N. I., Lepin A. Y., Lepin L. A., 2013. Extremal solutions

of boundary value problems of the fifth order. In: Differential

Equations. Volume 49, Issue 3, March 2013, pp. 382-385.

SCOPUS

2013

73

Klokov Y. A., 2013. On some two-point problems for a fourth-

order equation. In: Differential Equations. Volume 49, Issue 11,

2013, pp. 1465-1468.

SCOPUS

2013

74

Barzdins J., Rencis E., Sostaks A., 2013. Towards Human-

Executable Business Process Modeling. In: A. Caplinskas et al.

(Eds.). Frontiers of AI and Applications, Vol. 249, Databases and

Information Systems VII, IOS Press, pp. 149-163.

SCOPUS

2013

75 J. Barzdins, J. Barzdins, E. Rencis, A. Sostaks, 2013. Modeling SCOPUS 2013


http://dx.doi.org/10.15388/NA.2015.2.2

75



and Query Language for Hospitals. In: Huang, G.; Liu, X.; He, J.;

Klawonn, F.; Yao, G. (Eds.), Health Information Science, Second

International Conference, HIS 2013, London, UK, March 25-27,

2013. Proceedings, Volume 7798, LNCS, Springer Berlin /

Heidelberg, pp. 113-124.

76

Čerāns K., Liepiņš R., Ovčiņņikova J., and Sproģis A., 2013.

Advanced OWL 2.0 Ontology Visualization in OWLGrEd. In:

A. Caplinskas et al. (Eds.). Frontiers of AI and Applications, Vol.

249, Databases and Information Systems VII, IOS Press, pp. 41-

54.

SCOPUS

2013

77

Sprogis A., Barzdins J., 2013. Specification, Configuration and

Implementation of DSL Tool. In: A. Caplinskas et al. (Eds.).

Frontiers of AI and Applications, Vol. 249, Databases and

Information Systems VII, IOS Press, pp. 330-343.

SCOPUS

2013

78

Kozlovics S., 2013. The orchestra of multiple model repositories.

In SOFSEM 2013: Theory and Practice of Computer Science,

Volume 7741, LNCS, Springer Berlin Heidelberg, pp. 503 -514.

SCOPUS

2013

79

Kozlovics S. and Barzdins J., 2013. The Transformation-Driven

Architecture for interactive systems. In: Automatic Control and

Computer Sciences, vol. 47, no. 1/2013, Allerton Press, Inc., pp.

28- 37.

SCOPUS

2013

80

Brazma A., Cerans K., Ruklisa D., Schlitt T., Viksna J., 2013.

HSM — a hybrid system based approach for modelling

intracellular networks. In: Proceedings of the 23rd International

Conference on Genome Informatics (GIW 2012), Gene, Volume

518, Issue 1, 10 April 2013, pp.70–77 (Elsevier).

SCOPUS

2013

81

Kadiķis R., Freivalds K., 2013. Efficient Video Processing

Method for Traffic Monitoring Combining Motion Detection and

Background Subtraction. In: Proceedings of the Fourth

International Conference on Signal and Image Processing 2012

(ICSIP 2012) Lecture Notes in Electrical Engineering Volume

221, pp 131-141.

SCOPUS

2013

82

Ose S., Viksna J., 2013. On WQO property for different quasi

orderings of set of permutations. Proc. of MEMICS 2012, Lecture

Notes in Computer Science, vol.7721, pp. 190-199.

SCOPUS

2013

83

Orlovs P., Montvida O. and Asmuss S., 2013. An analysis of

bilevel linear programming solving parameters based on

factoraggregation approach. In: Advances in Intelligent Systems

and Computing, V. 228, H. Bustince, J. Fernandez, R. Mesiar, T.

Calvo (eds.), Springer, pp. 345–354.

SCOPUS

2013

84 Orlovs P., Montvida O. and Asmuss S., 2013. A choice of bilevel

linear programming solving parameters: factoraggregation

SCOPUS 2013

76



approach. In: Proceedings of the 8th conference of the European

Society for Fuzzy Logic and Technology (EUSFLAT-13).

Advances in Intelligent Systems Research, G. Pasi, J. Montero,

D. Ciucci (Eds.), 32, Atlantis Press, pp. 489–496.

85

Kodorane I. and Asmuss S., 2013. On approximation properties

of spline based F-transforms with respect to fuzzy m-partition. In:

Proceedings of the 8th conference of the European Society for

Fuzzy Logic and Technology (EUSFLAT-13. Advances in

Intelligent Systems Research, G. Pasi, J. Montero, D. Ciucci

(Eds.), 32, Atlantis Press, pp. 772–779.

SCOPUS 2013

86

Anisimova A., Avotina M. and Bula I., 2013. Periodic orbits of

single neuron models with internal decay rate 0<β≤1. In:

Mathematical Modelling and Analysis, 18, No. 3, pp. 325–345.

SCOPUS,

Web of

Science

2013

87

Cebers A. and Kalis H., 2013. Numerical simulation of magnetic

droplel dynamics in a rotating field. In: Mathematical Modelling

and Analysis, 18, No. 1, pp. 80-96.

SCOPUS

2013

88

Kalis H., Rogovs S.and Gedroics A., 2013. Method of lines and

finite difference schemes with exact spectrum for solving some

linear problems of mathematical physics. In.: Numerical Analysis

and its Applications. 5th International Conference, NAA 2012,

Lozenetz, Bulgaria, June 15-20, 2012, I.Dimov, I. Farago, L.

Vulkov (Eds.), Lecture Notes in Computer Science 8236,

Springer-Verlag, Berlin, Heidenberg, 2013, pp. 337-344.

SCOPUS,

Web of

Science

2013

89

Reinfelds A. and Sermone L., 2013. Stability of impulsive

differential systems. Abstract and Applied Analysis 2013. Article

ID 253047, 11 pages, doi:10.1555/2013/253647.

SCOPUS,

Web of

Science

2013

90

Čimoka D. and Sostak A., 2013. L-fuzzy syntopogenous

structures, Part I: Fundamentals and application to L-fuzzy

topologies, L-fuzzy proximities and L-fuzzy uniformities. Fuzzy

Sets and Systems, 232, pp. 74-97.

SCOPUS 2013

91

Han S.-E. and Sostak A., 2013. A compression of digital images

derived from a Khalimsky topological structure. Computational

& Applied Mathematics. 32, 2013, No. 3, pp. 521–536. SCI-

Expanded

SCOPUS,

Web of

Science

2013

92

Mesiar R., Stepnička M. and Sostak A., 2013. Fuzzy sets: theory

and applications (Editorial), Fuzzy Sets and Systems. 232, 2013.

1-2.

SCOPUS,

Web of

Science

2013

93

Sostak A. and Uļjane I., 2013. Bornological structures in the

context of L-fuzzy sets, In: Proceedings of the 8th conference of

the European Society for Fuzzy Logic and Technology

(EUSFLAT-13). Advances in Intelligent Systems Research,

G. Pasi, J. Montero, D. Ciucci (Eds.), 32, Atlantis Press, 2013,

SCOPUS

2013

77



pp. 481-488.

94

Alberts M., Grinbergs U., Kreismane Dz., Kalejs A., Dzerve A.,

Jekabsons V., Veselis N., Zotovs V., Brikmane L., Tikuma B.,

2013. New wireless sensor network technology for precision

agriculture. In: Proceedings of the 6th International Scientific

Conference „Applied Information and Communication

Technologies”, Jelgava (Latvia), 25-26 Apr 2013, ISSN 2255-

8586, pp. 153-162.

Proceedin

gs of

Conferenc

e

2013

95

Kaupužs J., Melnik R. V. N., Rimšāns J., 2013. Scaling regimes

and the singularity of specific heat in the 3D Ising model.

In: Communications in Computational Physics, Vol. 14, No. 2,

pp. 355-369.

SCOPUS

2013

96 Brics M., Kaupužs J., Mahnke R., 2013. Scaling behavior of

airplane boarding model, Phys. Rev. E, Vol. 87, 042117. SCOPUS

2013

97

Freivalds R., Thomas Zeugmann, Grant R. Pogosyan, 2013. On

the Size Complexity of Deterministic Frequency Automata.

Lecture Notes in Computer Science, vol. 7810, pp.287-298.

SCOPUS

2013

98

Freivalds R., 2013. Ultrametric Finite Automata and Turing

Machines. Lecture Notes in Computer Science, vol. 7907, pp.1-

11.

SCOPUS

2013

99

Freivalds R., 2013. Algorithmic Information Theory and

Computational Complexity. Lecture Notes in Computer Science,

Springer, 2013, vol. 7070, pp. 142-154.

SCOPUS

2013

100 Ciabattoni A., Freivalds R., Kucera A., Potapov I., Szeider S.

2013. Preface. Fundamenta Informaticae, vol. 123(1), pp. 1-2. SCOPUS

2013

101

Balodis K., Beriņa A., Cīpola K., Dimitrijevs M., Iraids J.,

Jēriņš K., Kacs V., Kalējs J., Krišlauks R., Lukstiņš K.,

Raumanis R., Ščeguļnaja I., Somova N., Vanaga A., Freivalds R.

2013. On the State Complexity of Ultrametric Finite Automata.

Proceedings of SOFSEM 2013, vol. 2, pp.1-9.

Proceedin

gs of

Conferenc

e

2013

102

Mischenko-Slatenkova T., Škuškovniks A., Vasilieva A.,

Tarasovs R., Freivalds R. 2013. Quantum queries on

permutations. Proceedings of SOFSEM 2013, vol.2.,p. 22-28.

Proceedin

gs of

Conferenc

e

2013

103

Krišlauks R., Rukšāne I., Balodis K., Kucevalovs I., Freivalds R.,

Nāgele I. 2013. Ultrametric Turing machines with limited

reversal complexity. Proceedings of SOFSEM 2013, vol.2.,pp.

87-94.

Proceedin

gs of

Conferenc

e

2013

104 Rukšāne I., Krišlauks R., Mischenko-Slatenkova T., Dzelme-

Bērziņa I., Freivalds R., Nāgele I. 2013. Probabilistic, frequency

Proceedin

gs of

2013

78



and quantum automata on omega-words. Proceedings of

SOFSEM 2013, vol.2.,pp. 103-110.

Conferenc

e

105

Jakumeit E., Buchwald S., Wagelaar D., Dan L., Hegedüs Á.,

Herrmannsdörfer M., Horn T., Kalnina E., Krause C., LanoT.,

Lepper M., Rensink A., Rose L., Wätzoldt S., Mazanek S., 2013.

A survey and comparison of transformation tools based on the

transformation tool contest. Science of Computer Programming,

2013. Article in Press, 59 pages.

SCOPUS

2013

106

Pinnis M., Skadiņa I., Vasiljevs A., 2013. Domain Adaptation in

Statistical Machine Translation Using Comparable Corpora: Case

Study for English-Latvian IT Localisation. CICLing 2013, Part II,

Lecture Notes in Computer Science 7817, Springer 2013, pp.

224-235.

SCOPUS

2013

107

Skadiņa I., Vasiļjeva A., Borin L., Lindén K., Losnegaard G.,

Olsen S., Pedersen B., Rozis R., de Smedt K., 2013. Baltic and

Nordic Parts of the European Linguistic Infrastructure. In:

Proceedings of Nodalida 2013, pp. 195-211.

Proceedin

gs of

Conferenc

e

2013

108

Opmanis R., Opmanis R., 2013. Visual programming language

for modular algorithms. In:Proceedings of AICT 2013, 2013, pp.

296–300.

Proceedin

gs of

Conferenc

e

2013

109

Reinfelds A., 2013. Conjugacy of discrete semidynamical

systems in the neighbourhood of invariant manifold. In:

Differential and Difference Equations with Applications.

Contributions from the International Conference on Differential

& Difference Equations and Applications, S. Pinelas, M. Chipot,

Z. Dosla (Eds.), Springer Proceedings in Mathematics &

Statistics. 47, Springer-Verlag, Berlin, Heidenberg, 2013, pp. 571

- 578.

SCOPUS

2013

110

Barzdins J., Barzdins J., Rencis E., Sostaks A., 2013. Model-

Based Query Language For Analyzing Clinical Processes. In:

Lehmann, C.U., Ammenwerth, E., Nøhr, C. (Eds.), Studies in

health technology and informatics, Volume 192, IOS Press, pp.

1072.

SCOPUS

2013

111

Opmane I., Truksans L., Barzdins G., Haidens A., Balodis R.,

Merzlyakov P, 2014. ZERO: an Efficient Ethernet-over-IP

Tunnelling Protocol, In: Studies in Computational Intelligence,

Volume 495, Springer, pp. 349-373.

(Publikācijas sagatavota un iesniegta publicēšanai 2013. gadā.)

SCOPUS

2013

112

Freivalds R., 2012. Hartmanis-Stearns Conjecture on Real Time

and Transcendence. In: Lecture Notes in Computer Science,

Springer, v.7160, pp. 105-119.

SCOPUS

2012

79



113

Freivalds R., 2012. Multiple Usage of Random Bits in Finite

Automata. In: Lecture Notes in Computer Science, Springer,

v.7287, pp. 537-547.

SCOPUS

2012

114

Yakaryilmaz A., Freivalds R., Cem Say A. C., Agadzanyan R.,

2012. Quantum computation with write-only memory. In: Natural

Computing, vol. 11, No.1, 2012, pp. 81-94.

SCOPUS

2012

115

Kalnina E., Kalnins A., Sostaks A., Celms E., Iraids J, 2012. Tree

Based Domain-Specific Mapping Languages. In: Mária

Bieliková, Gerhard Friedrich, Georg Gottlob, Stefan

Katzenbeisser and György Turán (Eds.), SOFSEM 2012: Theory

and Practice of Computer Science, 38th Conference on Current

Trends in Theory and Practice of Computer Science, Špindleruv

Mlýn, Czech Republic, January 21-27, 2012. Proceedings,

Volume 7147, LNCS, Springer Berlin / Heidelberg, pp. 492-504,

2012.

(http://www.springerlink.com/content/an6701r338w4u8t4/).

SCOPUS

2012

116

Grūzītis N., Paikens P., Bārzdiņš G. 2012. FrameNet Resource

Grammar Library for GF. In: Proceedings of the 3rd Workshop

on Controlled Natural Language (CNL), Lecture Notes in

Computer Science, Volume 7427, 2012, pp 121-137.

SCOPUS

2012

Nešpore G., Saulīte B., Grūzītis N., Garkāje G. 2012. Towards a

Latvian Valency Lexicon. In: Proceedings of the 5th Conference

on Human Language Technologies – the Baltic Perspective

(BalticHLT). IOS Press, Frontiers in Artificial Intelligence and

Applications, Vol. 247, pp. 154-161.

SCOPUS

2012

Paikens P., Auzina I., Garkaje G., Paegle M. 2012. Towards

named entity annotation of Latvian National Library corpus. In:

Proceedings of 5th International Conference on Human Language

Technologies – The Baltic Perspective, Tartu, 2012, IOS Press,

Frontiers in Artificial Intelligence and Applications, Vol. 247, pp.

169-175.

SCOPUS

2012

Pretkalniņa L, Rituma L. 2012. Syntactic Issues Identified

Developing the Latvian Treebank. In: Proc. of the 5th

International Conference on Human Language Technologies —

the Baltic Perspective, Frontiers in Artificial Intelligence and

Applications, IOS Press, 2012, Vol. 247, pp. 185-192.

SCOPUS

2012

Skadiņa I. , Levāne-Petrova K., Rābante G. 2012. Linguistically

Motivated Evaluation of English-Latvian Statistical Machine

Translation. In: Proceedings of 5th International Conference

Baltic HLT 2012, IOS Press, Frontiers in Artificial Intelligence

and Applications, Vol. 247, pp. 221-229.

SCOPUS 2012

Utka A., Levāne-Petrova K., Bielinskienė A., Kovalevskaitė J., SCOPUS 2012

80



Rimkutė E. and Vēvere D. 2012. Lithuanian-Latvian-Lithuanian

Parallel Corpus. . In: Proc. of the 5th International Conference on

Human Language Technologies — the Baltic Perspective,

Frontiers in Artificial Intelligence and Applications, Vol. 247, pp.

260-264.

Gritsans A., Sadyrbaev F. 2012. Nonlinear Problems with

Asymmetric Principal Part. In: Mathematical Modelling and

Analysis, V. 17, N. 2., 2012, pp. 217-226.

SCOPUS

2012

Yu. A. Klokov, 2012. On the extremals of some functionals in

space. Differential Equations. Ю. А. Клоков, Об экстремалях

некоторых функционалов в пространстве.

Дифференциальные уравнения, 2012, 48, N 2, pp. 290 – 293.

SCOPUS

2012

Lepin A., Lepin L. and Vasiljev N., 2012. Extremal Solutions of

Fourth-Order Boundary Value Problems. In: Differential

Equatiuons, 2012, Vol.48, No1, pp. 3-12 (Russian).

SCOPUS

2012

Zilitis V., 2012. Determination of the Rydberg D and Fo Energy

Levels of Cs-like Ions by the Method of Interpolation of

Relativistic Quantum Defects. In: Optics and Spectroscopy, 2012,

Vol. 113, No. 3, pp. 231 – 234.

SCOPUS,

2012

Birgelis K. and Raitums U., 2012. Strictly convergent algorithm

for an elliptic equation with nonlocal and nonlinear boundary

conditions. Mathematical Modelling and Analysis 17 (2012), no.

1, pp. 128 – 139.

SCOPUS,

Web of

Science

2012

Cebers A. and Kalis H., 2012. Mathematical modelling of an

elongated magnetic droplet in a rotating magnetic field.

Mathematical Modelling and Analysis 17 (2012), no. 1, pp. 47–

57.

SCOPUS,

Web of

Science

2012

Solovyov S., 2012. Categorical foundations of variety-based

topological systems. Fuzzy Sets and Systems 192 (2012), pp.

176–200.

SCOPUS,

Web of

Science

2012

Solovyov S., 2012. Composite variety-based topological theories.

Fuzzy Sets and Systems 195 (2012), pp. 1–32.

SCOPUS,

Web of

Science

2012

Solovyov S., 2012.Sobriety and spatiality in categories of lattice-

valued algebras. Fuzzy Sets and Systems 204, pp. 1 – 26.

SCOPUS,

Web of

Science

2012

Solovyov S., 2012. Topological systems and Artin glueing.

Mathematica Slovaca 62 (2012), no. 4, pp. 647 – 688.

SCOPUS,

Web of

Science

2012

Solovyov S., 2012. A note on nuclei of quantele algebras, SCOPUS 2012

81



Bulletin of the Section of Logic 40 (2012), no. 1 – 2, pp. 91–112.

Lencmane M. and Buikis A., 2012. Analytical solution for steady

stable and transient heat process in a double-fin assembly.

International Journal of Mathematical Models and Methods in

Applied Sciences 6 (2012), no. 1, pp. 81 – 89.

SCOPUS 2012

Blomkalna S., Buikis A. and Buike M., 2012. Multi-dimensional

mathematical models of intensive steel quenchy for sphere. Exact

and approximate solutions, International Journal of Mathematical

Models and Methods in Applied Sciences 6 (2012), no. 1, pp. 98

– 105.

SCOPUS 2012

Cepītis J., Dumbrajs O., Kalis H., Reinfelds A. and Strautiņš U.

2012. Analysis of equations arising in gyrotron theory. In:

Nonlinear Analysis – Modelling and Control 17 (2012), no. 2, .

139 – 152.

SCOPUS,

Web of

Science

2012

Reinfelds A., Dumbrajs O., Kalis H., Cepītis J. and

Constantinescu D., 2012. Numerical experiments with single

mode gyrotron equations. In: Mathematical Modelling and

Analysis 17 (2012), no. 2, pp. 251 – 270.

SCOPUS,

Web of

Science

2012

Balodis R., Opmane I., Truksans L., 2012. Unified computing

facility design based on open source software. p.337- 342 in 2012

International Conference on Systems and Informatics (ICSAI

2012) 19.-20. May 2012 Yantai University General Chairs Yibin

Song (Yantai University, China) Co-Chairs Wuwei Shen

(Western Michigan University, USA) Lipo Wang (Nanyang

Technological University, Singapore) Xu Zhu (University of

Liverpool, UK) IEEE Catalog Number: CFP1273R-CDR ISBN:

978-1-4673-0197-8 IEEExplore Digital Library DOI:

10.1109/ICSAI.2012.6223629.

SCOPUS

2012

Balodis R., Opmane I., 2012. History of Data Centre

Development. p. 128-151 in Reflections on the History of

Computing: Processing Memories and Sharing Stories History of

Computing Ed. Arthur Tatnall (Victoria University, Australia)

IFIP AICT Volume 387, 2012, pp 180-203, The Book Serie:

Lecture notes in Computer Science, Subseries: IFIP - Advances

in Information and Communication Technology.

SCOPUS

2012

Balodis R., Opmane I., 2012. Research E-Infrastructure Upgrade

Project at IMCS UL. 2012 5th Romania Tier 2 Federation Grid,

Cloud& High Performance Computing Science. 25-27 October

2012 Cluj-Napoca, Romania Proceedings p. 41-44 In CD

IEEECatalog Number CFP12327-CDR, ISBN: 978-973-662-711-

8.

SCOPUS

2012

Balodis R., Opmane I., 2012. Moving Secondary Schools to

Power of Cloud. ICACT2012: 2012: 3rd International Conference SCOPUS 2012

82



on Advancements in Computing Technology In Proceedings

2012 7th International Conference on Computing and

Convergence Technology (ICCIT, ICEI and ICACT) ICCCT2012

Seoul, Korea December 3 - 5, 2012 Editors: Dr. Kae Dal Kwack,

Prof. Shigeo Kawata, Dr. Soonwook Hwang, Dr. Dongsoo HAN,

Dr. Franz Ko The Institute of Electrical and Electronics

Engineers (IEEE) Institute of Electrical and Electronics Engineers

(IEEE), Korea Council, Korea Advanced Institute of

Convergence Information Technology (AICIT), Korea IEEE

Conference Record Number: 20421 IEEE PDF files Catalog

Number: CFP1232I-ART IEEE PDF files ISBN: 978-89-94364-

22-3 IEEE DVD version Catalog Number: CFP1232I-DVD IEEE

DVD version ISBN: 978-89-94364-26-1 IEEE Print version

Catalog Number: CFP1232I-PRT IEEE Print version ISBN: 978-

89-94364-21-6.

Yermachenko I. and Sadyrbaev F., 2012. Quasilinearization

Technique for -Laplacian Type Equations, International Journal

of Mathematics and Mathematical Sciences, vol. 2012, Article ID

975760, 11 pages, 2012. doi:10.1155/2012/975760.

SCOPUS 2012

Yu.A. Klokov, 2012. On Some Boundary Value Problems for a

System of Two Second-Order Equations, Differentsial’nye

Uravneniya, 2012, Vol. 48, No. 10, pp. 1368–1373.

SCOPUS 2012

Kalis H., Marinaki M. and Gedroics A., 2012. Mathematical

modelling of the 2D MHD flow around infinite cylinders with

square section placed periodically. Magnetohydrodynamics –

MHD, vol.48, 2012, Nr.3, pp. 243-258.

SCOPUS

2012

Arnicans G. and Straujums U., 2012. Semi-automatic Generation

of a Software Testing Lightweight Ontology from a Glossary

Based on the ONTO6 Methodology. In A. Caplinskas et al.

(Eds.). Frontiers of AI and Applications Vol. 249, Databases and

Information Systems VII, IOS Press, 2012.

SCOPUS

2012

Lāce L., Liepiņš R. and Rencis E., 2012. Architecture and

Language for Semantic Reduction of Domain-Specific Models in

BPMS. In Perspectives in Business Informatics Research, LNBIP

vol. 128, Springer, 2012, pp. 70-84.

SCOPUS 2012

Liepiņš R., Bārzdiņš J. and Lāce L., 2012. OWL Orthogonal

Extension. In Perspectives in Business Informatics Research,

LNBIP vol. 128, Springer, 2012, pp. 13-25.

SCOPUS 2012

Rose L. M., Herrmannsdoerfer M., Mazanek S., van Gorp P.,

Buchwald S., Horn T., Kalnina E., Lano K., Koch A., Schätz B.,

Wimmer M., 2012. Graph and model transformation tools for

model migration. Empirical results from the transformation tool

contest. SoSyM, Springer Berlin / Heidelberg, 2012.

SCOPUS

2012

83



(http://www.springerlink.com/content/38462v8706170834).

Paikens P., Grūzītis N., 2012. An implementation of a Latvian

resource grammar in Grammatical Framework, 1680-1685. In

Proceedings of the 8th Conference on Language Resources and

Evaluation (LREC). ACL.

Proceedin

gs of

Conferenc

e

2012

Cerans K., Barzdins G., Liepins R., Ovcinnikova J., Rikacovs S.

and Sprogis A., 2012. Graphical Schema Editing for Stardog

OWL/RDF Databases using OWLGrEd/S // Proc. of OWLED

2012, Heraklion, Greece, May 27-28, 2012. CEUR-WS Vol. 849,

8pp. (http://ceur-ws.org/Vol-849/paper_19.pdf).

SCOPUS 2012

Liepiņš R., 2012. Library for Model Querying – lQuery. In

Proceedings of 2012 Workshop on OCL and Textual Modelling,

2012. (http://st.inf.tu-

dresden.de/OCL2012/preproceedings/01.pdf)

SCOPUS 2012

Liepiņš R., Čerāns K. and Sproģis A., 2012. Visualizing and

Editing Ontology Fragments with OWLGrEd. In Proceedings of

I-SEMANTICS Poster and Demo Track, 2012. (http://ceur-

ws.org/Vol-932/paper5.pdf) .

SCOPUS 2012

Kalis H., Rogovs S., Gedroics A., 2012. On the mathematical

modelling of the diffusion equation with piecewise constant

coefficient. International Journal of Pure and Applied

Mathematics, vol. 81, no. 4, pp. 555-575.

SCOPUS 2012

Gritsans A., Sadyrbaev F., 2011. Two-parameter nonlinear

oscillations: the Neumann problem. Mathematical Modelling and

Analysis, V. 16, N. 1., 2011, pp. 23-38. Taylor & Francis, SCI

expanded.

SCOPUS,

Web of

Science

2011

Kozmina Y., Sadyrbaev F., 2011. On a maximal number of

period annuli, Abstract and Applied Analysis, Volume 2011

(2011), Article ID 393875, 8 pages, doi:10.1155/2011/393875

Hindawi.

SCOPUS,

Web of

Science

2011

Klokov Y. A., 2012. On the extremals of some functionals in

space. Differential Equations. Volume 48, Issue 2, February

2012, pp. 301-305.

SCOPUS

2011


of boundary value problems. Differential Equations. Volume 47,

Issue 2, February 2011, pp. 166-172.

SCOPUS

2011


of fourth-order boundary value problems. Differential Equations.

Volume 48, Issue 1, January 2012, pp. 1-10.

SCOPUS

2011

Kozlovics S., 2011. A universal model-based solution for SCOPUS 2011

84



describing and handling errors. In Proceedings of Perspectivesin

Business Informatics Research 2011, BIR 2011, vol. 90 of

LNBIP, Springer, pp. 190-203, 2011

(http://www.springerlink.com/content/ 978-3-642-24511-

4#section=968601&page=1).

Zviedris M., Barzdins G., 2011. ViziQuer: A Tool to Explore and

Query SPARQL Endpoints, The Semantic Web: Research and

Applications, LNCS, 2011, Volume 6644/2011, pp. 441 - 445.

SCOPUS 2011

Opmanis O., Čerāns K., 2011. Multilevel Data Repository for

Ontological and Meta-Modeling // J.Barzdins and M.Kirikova

(eds.), Databases and Information Systems VI, IOS Press 2011,

pp.125-138.

SCOPUS 2011

Čerāns K., Būmans G., 2011. RDB2OWL: a RDB-to-RDF/OWL

Mapping Specification Language // J.Barzdins and M.Kirikova

(eds.), Databases and Information Systems VI, IOS Press 2011,

pp.139-152.

SCOPUS 2011

Būmans G., Čerāns K., 2011. Advanced RDB-to-RDF/OWL

mapping facilities in RDB2OWL // Proc. of BIR 2011, Riga,

Latvia, October 7-8, 2011. LNBIP 90, pp. 142-157. Springer,

Heidelberg, 2011 (ISBN:978-3-642-24510-7).

SCOPUS 2011

Rikacovs S., 2011. Export of Relational Databases to RDF

Databases by Model Transformations,// Proc. of BIR 2011, Riga,

Latvia, October 7-8, 2010. LNBIP 90, pp. 158-166. Springer,

Heidelberg, 2011 (ISBN:978-3-642-24510-7).

SCOPUS 2011

Sostaks A., 2011. Bringing Domain Knowledge to Pattern

Matching. J.Barzdins, M.Kirikova (Eds.),

DatabasesandInformationSystems VI,

SelectedPapersfromtheNinthInternationalBalticConference,

DB&IS 2010, Vol. 224, IOS Press, 2011, pp. 66-79.

SCOPUS 2011

Bicevskis J., Cerina-Berzina J., Karnitis G., Lace L., Medvedis I.,

Nesterovs S., 2011. Practitioners Viewon Domain Specific

Business Process Modeling Selected Papers from the Ninth

International Baltic Conference, DB&IS 2010, Vol. 224, IOS

Press, 2011, pp. 169 - 182.

SCOPUS 2011

Kozlovics S., Rencis E., Rikacovs S., and Cerans K., 2011. A

kernel-level UNDO/REDO mechanism for the Transformation-

Driven Architecture. In Databases and Information Systems VI –

Selected Papers from the Ninth International Baltic Conference,

DB&IS 2010, pp.80-93. (http://www.booksonline.iospress.nl/

Content/View.aspx?piid=19109).

SCOPUS

2011

Raitums U., 2011. On Gamma-convergence of pairs of dual

functionals. J. of Mathematical Analysis and Applications, SCOPUS 2011

85



vol.376, pp. 675-685.

Zilitis V. A., 2011. Determination of Rudberg S and P levels of

Cs-like ions by interpolation of relativistic quantum defects.

Optics and Spectroscopy, vol. 110, No. 6, pp. 831-834.

SCOPUS

2011

Freivalds R., Zeugmann T., 2011. On the amount of

nonconstructivity in learning recursive functions Lecture Notes in

Computer Science (including subseries Lecture Notes in Artificial

Intelligence and Lecture Notes in Bioinformatics) 6648 , pp. 332-

343.

SCOPUS

2011

Vasilieva A., Freivalds R., 2011. Nondeterministic query

algorithms Journal of Universal Computer Science 17 (6), pp.

859- 873.

SCOPUS

2011

Zviedris M., Barzdins G., 2011. “ViziQuer: A Tool to Explore

and Query SPARQL Endpoints”, The Semantic Web: Research

and Applications, LNCS, 2011, Volume 6644/2011, pp. 441-445.

SCOPUS

2011

Asmuss S. and Sostak A., 2011. On spline methods of

approximation under L-fuzzy information, in IEEE International

Conference on Fuzzy Systems, 2011, pp. 1610 – 1614.

SCOPUS 2011

Ruza V. and Asmuss S., 2011. On another approach to the

definition of an L-fuzzy valued integral, in IEEE International

Conference on Fuzzy Systems, 2011, pp. 1598 – 1602.

SCOPUS 2011

Kalis H. and Buikis A., 2011. Method of lines and finite

difference schemes with the exact spectrum for solution the

hyperbolic heat conduction equation. Mathematical Modelling

and Analysis, 16 (2011), no. 2, pp. 220 – 232.

SCOPUS,

Web of

Science

2011

Bula I., Buls J. and Rumbeniece I., 2011. On new chaotic

mappings in symbol space. Acta Mechanica Sinica, 27 (2011),

no. 1, pp. 114 – 118.

SCOPUS,

Web of

Science

2011

Cebers A. and Kalis H., 2011. Intrinsic curve dynamics of

magnetic filaments. Magnetohydrodynamics, 47 (2011), no. 3,

pp. 223 – 235.

Web of

Science

2011

Cebers A. and Kalis H., 2011. Dynamics of superparamagnetic

filaments with finite magnetic relaxation time. Europen Physical

Journal E, 34 (2011), no. 3, Article Number 30.

SCOPUS,

Web of

Science

2011

Kalis H. and Rogovs S., 2011. Finite difference schemes with

exact spectrum for solving differential equations with boundary

conditions of the first kind. International Journal of Pure and

Applied Mathematics, 71 (2011), no. 1, pp. 159 – 172.

SCOPUS

2011

Pettere G. and Kollu T., 2011. Risk modelling for future cash SCOPUS, 2011

86



flow using skew t-copula. In: Communications in Statistics -

Theory and Methods, 40 (2011), no. 16, pp. 2919 – 2925.

Web of

Science

Solovyov S., 2011. On limits and colimits of variety-based

topological systems. Fuzzy Sets and Systems, 178 (2011), no. 1,

pp. 54 – 73.

SCOPUS,

Web of

Science

2011

Solovyov S., 2011. Fuzzy algebras as a framework for fuzzy

topology. Fuzzy Sets and Systems, 173 (2011), no. 1, pp. 81 – 99.

SCOPUS,

Web of

Science

2011

Solovyov S., 2011. Generalized fuzzy topology versus non-

commutative topology. Fuzzy Sets and Systems, 173 (2011), no.

1, pp. 101 – 115.

SCOPUS,

Web of

Science

2011

Solovyov S., 2011. Localification of variable basis topological

systems. Questiones Mathematicae, 34 (2011), no. 1, pp. 11 – 33.

SCOPUS,

Web of

Science

2011

Solovyov S., 2011. Powerset operator foundations for catalg

fuzzy set theories. Iranian Journal of Fuzzy Systems, 8 (2011),

no. 2, pp. 1 – 46.

SCOPUS,

Web of

Science

2011

Solovyov S., 2011. On a generalization of the concept of state

property systems. Soft Computing, 15 (2011), no. 12, pp. 2467 –

2478.

SCOPUS,

Web of

Science

2011

Solovyov S., 2011. Extended-order algebras as a generalization of

posets. Demonstratio Mathematica, 44 (2011), no. 3, pp. 589 –

614.

SCOPUS 2011

Frascella A., Guido C. and Solovyov S., 2011. Dual attachment

pairs in categorically – algebraic topology. Applied General

Topology, 12 (2011), no. 2, pp. 103 – 134.

SCOPUS 2011

Abel M. and Sostak A., 2011. Towards the theory of L-

bornological spaces. Iranian Journal of Fuzzy Systems, 8 (2011),

no. 1, pp. 19 – 28.

SCOPUS,

Web of

Science

2011

Šostaks A., 2011. Mathematics in the context of fuzzy sets: basic

ideas, concepts, and some remarks on the history and recent

trends of development. Mathematical Modelling and Analysis 16

(2011), no. 2, pp. 173 – 198.

SCOPUS,

Web of

Science

2011

Blomkalne S., Buike M. and Buikis A., 2011. Several intensive

steel quenching models for rechtangular and spherical samples.

Recent Advances in Fluid Mechanics and Heat & Mass Transfer,

Proceedings of the 9th IASME/WSEAS International Conference

on Heat Transfer, Thermal Engineering and Environment

(HTE’11), Florence, Italy, August 23 – 25, 2011.

Proceedin

gs of

Conferenc

e

2011

87



Blomkalna S., Buike M., Buikis A., 2011. Several intensive steel

quenching models for rectangular and spherical samples. Recent

Advances in Fluid Mechanics and Heat & Mass Transfer,

Proceedings of the 9th IASME/WSEAS International Conference

on Heat Transfer, Thermal Engineering and Environment

(HTE’11), Florence, Italy, August 23 – 25, 2011, pp. 390-395.

SCOPUS

2011

T. Bobinska and A. Buikis, 2011. A mathematical model for a

willow flute. Recent Advances in Fluid Mechanics and Heat &

Mass Transfer, Proceedings of the 9th IASME/WSEAS

International Conference on Heat Transfer, Thermal Engineering

and Environment (HTE’11), Florence, Italy, August 23–25, 2011.

Proceedin

gs of

Conferenc

e

2011

T. Bobinska, A. Buikis, 2011. A mathematical model for a willow

flute. Recent Advances in Fluid Mechanics and Heat and Mass

Transfer - Proc. of the 9th IASME / WSEAS Int. Conf. on Fluid

Mechanics and Aerodynamics, FMA'11, Proc. of the 9th IASME /

WSEAS Int. Conf. HTE'11 2011. Florence; Italy; 23–25 August

2011 Pages 188–192 (http://www.wseas.us/e-

library/conferences/2011/Florence/HEAFLU/HEAFLU-29.pdf)

SCOPUS

2011

T. Bobinska, M. Buike and A. Buikis, 2011. Comparing solutions

of hyperbolic and parabolic heat conduction equations for L-

shape samples. Recent Advances in Fluid Mechanics and Heat &

Mass Transfer, Proceedings of the 9th IASME/WSEAS

International Conference on Heat Transfer, Thermal Engineering

and Environment (HTE’11), Florence, Italy, August 23–25, 2011.

Proceedin

gs of

Conferenc

e

2011

Bobinska, T., Buike, M., Buikis, A. Comparing solutions of

hyperbolic and parabolic heat conduction equations for L-shape

samples. Recent Advances in Fluid Mechanics and Heat & Mass

Transfer, Proceedings of the 9th IASME/WSEAS International

Conference on Heat Transfer, Thermal Engineering and

Environment (HTE’11), Florence, Italy, August 23 – 25, 2011,

pp. 384–389. (http://www.wseas.us/e-


SCOPUS

2011

M. Lencmane and A. Buikis, 2011. Analytical solution of a two-

dimensional double-fin assembly. Recent Advances in Fluid

Mechanics and Heat & Mass Transfer, Proceedings of the 9th

IASME/WSEAS International Conference on Heat Transfer,

Thermal Engineering and Environment (HTE’11), Florence, Italy,

August 23 – 25, 2011.

Proceedin

gs of

Conferenc

e

2011

M. Lencmane, A. Buikis, 2011. Analytical solution of a two-

dimensional double-fin assembly. Recent Advances in Fluid

Mechanics and Heat & Mass Transfer, Proceedings of the 9th

IASME/WSEAS International Conference on Heat Transfer,

Thermal Engineering and Environment (HTE’11), Florence, Italy,

August 23 – 25, 2011, pp. 396-401.

SCOPUS

2011

http://www.wseas.us/e-library/conferences/2011/Florence/HEAFLU/HEAFLU-29.pdf




88



(http://www.wseas.us/e-


A. Aldersons and A. Buikis, 2011. Mathematical algorithm for

heart rate variability analysis. Recent Advances in Applied &

Biomedical Informatics and Computational Engineering in

Systems Applications”, Proceedings of the 4th WSEAS

International Conference on Biomedical Electronics and

Biomedical Informatics (BEBE’11), Florence, Italy, August 23 –

25, 2011.

Proceedin

gs of

Conferenc

e

2011

A. Aldersons, A. Buikis, 2011. Mathematical algorithm for heart

rate variability analysis. Recent Advances in Applied and

Biomedical Informatics and Computational Engineering in

Systems Applications - Proc. of the 11th WSEAS International

Conference on AIC'11, 4th WSEAS International Conference on

BEBI'11, International Conference on Environment, Economics,

Energy, Devices, Systems, Communications, Computers, Pure

and Applied Mathematics; Florence; Italy; 23 - 25 August 2011.

Pages 381-386. (http://www.wseas.us/e-library/

conferences/2011/Florence/AIASABEBI/AIASABEBI-62.pdf)

SCOPUS

2011

Rencis E., Barzdins J., 2011. On th Useof UML Stereotypes to

Create Higher-Order Domain Specific Languages and Tools.

Proceedings of MDA & MDSD’2011 Workshopof ENASE 2011,

Beijing, China, pp. 14-25.

SCOPUS 2011

Barzdins J., Cerans K., Liepins R. and Sprogis A., 2011.

Advanced ontology visualization with OWLGrEd. In:

Proceedings of the 8th International Workshop on OWL:

Experiences and Directions (OWLED 2011), San Francisco, CA,

United States, June 5-6, pp. 41-54.

SCOPUS 2011

Nicholson G., Rantalainen M., Maher A., Li J., Malmodin D.,

Ahmadi K., Faber J., Hallgrímsdóttir1 I., Barrett A., Toft H.,

Krestyaninova M., Viksna J., GuhaNeogi S., Dumas M.E.,

Sarkans U., TheMolPAGEConsortiumb, B.Silverman,

P.Donnelly, J.Nicholson, M.Allen, K.Zondervan, J.Lindon,

T.Spector, M.McCarthy, E.Holmes, D.Baunsgaard, C.Holmes,

2011. Human metabolic profiles are stably controlled by genetic

and environmental variation. MolecularSystemsBiology 7:525

doi:10.1038/msb.2011.57, 12 pages.

SCOPUS 2011

Genriha I., Pettere G. and Voronova I., 2011. Entrepreneurship

insolvency risk management: a case of Latvia. International

Journal of Banking, Accounting and Finance, 3 (2011), no. 3, pp.

31 – 46.

SCOPUS 2011

Ruza V., Asmuss S.. L-fuzzy valued measure and integral.

Proceedings of the 7th Conference of the European Society for

Fuzzy Logic and Technology EUSFLAT-LFA2011, Aix-les-

SCOPUS 2011



http://www.wseas.us/e-library/conferences/2011/Florence/AIASABEBI/AIASABEBI-62.pdf

http://www.wseas.us/e-library/conferences/2011/Florence/AIASABEBI/AIASABEBI-62.pdf

89



Bains, France, 2011, pp. 127 – 131.

Janecka K., Berzins R., Charvat K., Dzerve A., 2011. On How to

Build SDI Using Social Networking Principles in the Scope of

Spatial Planning and Vocational Education, B. Murgante et al.

(Eds.): ICCSA 2011, Part II, Lecture Notes in Computer Science

6783, pp. 78–92.

SCOPUS 2011

Balodis R., Borzovs J., Opmane I., Skuja A., Ziemele E., 2011.

Research Directions Profile in the Computing Museum of the

Institute of Mathematics and Computer Science, University of

Latvia (IMCS), History of Nordic Computing 3, IFIP Advances

in Information and Communication Technology Volume 350,

2011, pp 453-461.

Springer 2011

U.Raitums. Representations of relaxations of linear-quadratic

optimal control problems for elliptic systems. Zeitschrift fur

Analysis und ihre Anwendungen, vol.29 (2010), pp.125-148

SCOPUS,

Web of

Science

2010

S. Atslega, F. Sadyrbaev. Multiple period annuli in Liénard type

equations, Appl. Math. Lett., V. 23, N. 2, 2010, 165-169.

SCOPUS,

Web of

Science

2010

N.I.Vasil’ev, A.Ya.Lepin, and L.A.Lepin. Boundary Value

Problems with Operator Right-Hand Side. Differential Equations

ISSN 0012-2661., Vol. 46, No. 9, 2010, 1227 -1235

SCOPUS,

Web of

Science

2010

A.Ya.Lepin, L.A.Lepin, and V.D.Ponomarev†. Boundary Value

Problem for an nth-Order Operator Equation. Differential

Equations Vol. 46, No. 3, 2010, 452 – 454.

SCOPUS,

Web of

Science

2010

N. I. Vasil’ev, A. Ya. Lepin, and L. A. Lepin. On Boundary

Value Problems for an nth-Order Equation. Differential

Equations Vol. 46, No. 2, 2010, 182 – 186

SCOPUS,

Web of

Science

2010

Lebedinska, Jūlija. On another view of an inverse of an interval

matrix // Soft Computing. Vol.14, N 10 (2010), p.1043-1046.

SCOPUS,

Web of

Science

2010

Ruben Agadzanyan, Rūsiņš Freivalds. Finite state transducers

with intuition. "Lecture Notes in Computer Science", vol. 6079,

p. 11-20, 2010.

SCOPUS,

Web of

Science

2010

Oksana Scegulnaja-Dubrovska, Lelde Lāce, Rūsiņš Freivalds.

Postselection finite quantum automata."Lecture Notes in

Computer Science", vol. 6079, p. 115-126, 2010.

SCOPUS,

Web of

Science

2010

Abuzer Yakaryılmaz, Rūsiņš Freivalds, A.C. Cem Say, Ruben

Agadzanyan. Quantum Computation with Devices Whose

Contents Are Never Read. "Lecture Notes in Computer Science",

vol. 6079, p. 164–174, 2010.

SCOPUS,

Web of

Science

2010

90



Rūsiņš Freivalds. Amount of nonconstructivity in deterministic

finite automata."Theoretical Computer Science", vol. 411, issue

38-39, pp. 3436-3443,August 2010.

SCOPUS,

Web of

Science

2010

Rūsiņš Freivalds, Abuzer Yakaryılmaz, A.C. Cem Say. A new

family of nonstochastic languages. "Information Processing

Letters", vol. 110, No. 10, p. 420-423, 2010.

SCOPUS,

Web of

Science

2010

Dzelme-Bērziņa, Ilze. Quantum Finite State Automata over

Infinite Words // Unconventional Computation : Unconventional

Computation Unconventional Computation 9th International

Conference, UC 2010, Tokyo, Japan, June 21-25, 2010 :

proceedings. Lecture Notes in Computer Science ; Vol. 6079.

Berlin ; Heidelberg : Springer, 2010. P.188.

SCOPUS,

Web of

Science

2010

A.Šostaks Towards the theory of M-approximative systems:

Fundamentals and examples, Fuzzy Sets and Systems, vol. 161

(2010 aprīlī) pp. 2440-2461.

SCOPUS,

Web of

Science

2010

A.Šostaks, J. Gutierrez, T. Kubiak Ideal valued topological

structures. Fuzzy Sets and Systems, vol. 161 (2010 aprīlī) pp.

2380-2388.

SCOPUS,

Web of

Science

2010

S.Solovjovs Hypergraph functor and attachment. Fuzzy Sets and

Systems, vol. 161 (2010), no. 22, 2945-2961.

SCOPUS,

Web of

Science

2010

Solovjovs, Sergejs. Variable-basis topological systems versus

topological spaces // Soft Computing. Vol.14, N 10 (2010),

p.1059-1068.

SCOPUS,

Web of

Science

2010

A. Buikis, H. Kalis, A. Gedroics. Mathematical modelling of 2D

magnetohydrodynamics and temperature fields, induced by

alternating current feeding on the bar type conductors in a

cylinder. Magnetohydrodynamics –MHD, vol.46, Nr. 1., 2010. p.

41-57.

SCOPUS,

Web of

Science

2010

A.Gedroics, H. Kalis. Mathematical modelling of 2D

magnetohydrodynamic flow between two coaxial cylinders in an

external magnetic field. Magnetohydrodynamics, vol.46, Nr.2,

2010, p.3-20.

SCOPUS,

Web of

Science

2010

Kaupužs, Jevgenijs. Longitudinal and Transverse Correlation

Functions in the phi(4) Model below and near the Critical Point //

Progress of Theoretical Physics. Vol.124, N 4 (2010), p.613-643.

SCOPUS,

Web of

Science

2010

J. Kaupužs, R. Mahnke, H. Weber Comment on “How skew

distributions emerge in evolving systems” by Choi M. Y. et al.//

EPL : Europhysics Letters. Vol.91, N 3 (2010), Nr. 30004

SCOPUS,

Web of

Science

2010

91



J. Kaupuzs, R.V.N. Melnik, J. Rimsans Monte Carlo estimation

of transverse and longitudinal correlation functions in the O(4)

model // Physics Letters A. Vol.374, N 19/20 (2010), p.1943-

1950.

SCOPUS,

Web of

Science

2010

T. Puritis, J. Kaupuzs. Radiative phonon-assisted and Auger

recombination in Si nanocrystals // Optical Materials. Vol.32, N 8

(2010), p.840-844.

SCOPUS,

Web of

Science

2010

N.A. Nechval, M. Purgailis, G. Berzins, K. Cikste, J. Krasts, K.N.

Nechval: “Invariant Embedding Technique and Its Applications

for Improvement or Optimization of Statistical Decisions”. In:

Analytical and Stochastic Modeling Techniques and

Applications, K. Al-Begain, D. Fiems, and W. Knottenbelt (Eds.),

LNCS, Vol. 6148, Berlin, Heidelberg, Springer-Verlag, pp.

306320, 2010. SCI/ISI ISSN : 0302-9743

SCOPUS,

Web of

Science

2010

N.A. Nechval, M. Purgailis, K. Cikste, G. Berzins, U. Rozevskis,

K.N. Nechval: “Prediction Model Selection and Spare Parts

Ordering Policy for Efficient Support Maintenance and Repair of

Equipment”. In: Analytical and Stochastic Modeling Techniques

and Applications, K. Al-Begain, D. Fiems, and W. Knottenbelt

(Eds.), LNCS, Vol. 6148, Berlin, Heidelberg, Springer-Verlag,

pp. 321338, 2010. SCI/ISI ISSN : 0302-9743

SCOPUS,

Web of

Science

2010

Kalnina, E ,Kalnins, A, Celms, E, Sostaks, A Graphical Template

Language for Transformation Synthesis. Volume 5969 LNCS,

2010, Pages 244-253 2nd International Conference on Software

Language Engineering, SLE 2009; Denver, CO; United States; 5

October 2009 through 6 October 2009; Code 79995

SCOPUS,

Web of

Science

2010

Kalnina, E ,Kalnins, A, Celms, E, Sostaks, A. From

requirements to code in a model driven way. Lecture Notes in

Computer Science (including subseries Lecture Notes in

Artificial Intelligence and Lecture Notes in Bioinformatics)

Volume 5968 LNCS, 2010, Pages 161-168

SCOPUS,

Web of

Science

2010

Śmiałek M., Kalnins A., Kalnina E.,Ambroziewicz A., Straszak, T.,

Wolter, K. Comprehensive System for Systematic Case-Driven

Software Reuse. Volume 5901 LNCS, 2010, Pages 697-708

36th Conference on Current Trends in Theory and Practice of

Computer Science, SOFSEM 2010; Spindleruv Mlyn; Czech

Republic; 23 January 2010 through 29 January 2010; Code 79316

SCOPUS,

Web of

Science

2010

Rikacovs S., Barzdins J. Export of relational databases to RDF

databases: A case study. Lecture Notes in Business Information

Processing. Volume 64 LNBIP, 2010, Pages 203-211

SCOPUS,

Web of

Science

2010

Bumans, G., Čerans, K. RDB2OWL: A practical approach for SCOPUS 2010

http://datubazes.lanet.lv:2062/OneClickSearch.do?product=UA&search_mode=OneClickSearch&SID=S2pmZE4efobpjq7LRPw&field=AU&value=Kalnina,%20E&ut=16069494&pos=%7B2%7D&excludeEventConfig=ExcludeIfFromFullRecPage

http://datubazes.lanet.lv:2062/OneClickSearch.do?product=UA&search_mode=OneClickSearch&excludeEventConfig=ExcludeIfFromFullRecPage&SID=S2pmZE4efobpjq7LRPw&field=AU&value=Kalnins,%20A

http://datubazes.lanet.lv:2062/OneClickSearch.do?product=UA&search_mode=OneClickSearch&excludeEventConfig=ExcludeIfFromFullRecPage&SID=S2pmZE4efobpjq7LRPw&field=AU&value=Celms,%20E

http://datubazes.lanet.lv:2062/OneClickSearch.do?product=UA&search_mode=OneClickSearch&excludeEventConfig=ExcludeIfFromFullRecPage&SID=S2pmZE4efobpjq7LRPw&field=AU&value=Sostaks,%20A

http://datubazes.lanet.lv:2062/OneClickSearch.do?product=UA&search_mode=OneClickSearch&SID=S2pmZE4efobpjq7LRPw&field=AU&value=Kalnina,%20E&ut=16069494&pos=%7B2%7D&excludeEventConfig=ExcludeIfFromFullRecPage

http://datubazes.lanet.lv:2062/OneClickSearch.do?product=UA&search_mode=OneClickSearch&excludeEventConfig=ExcludeIfFromFullRecPage&SID=S2pmZE4efobpjq7LRPw&field=AU&value=Kalnins,%20A

http://datubazes.lanet.lv:2062/OneClickSearch.do?product=UA&search_mode=OneClickSearch&excludeEventConfig=ExcludeIfFromFullRecPage&SID=S2pmZE4efobpjq7LRPw&field=AU&value=Celms,%20E

http://datubazes.lanet.lv:2062/OneClickSearch.do?product=UA&search_mode=OneClickSearch&excludeEventConfig=ExcludeIfFromFullRecPage&SID=S2pmZE4efobpjq7LRPw&field=AU&value=Sostaks,%20A

http://datubazes.lanet.lv:2075/source/sourceInfo.url?sourceId=25674&origin=recordpage



http://datubazes.lanet.lv:2075/authid/detail.url?authorId=8691503900&eid=2-s2.0-77249091767










92



transforming RDB data into RDF/OWL. ACM International

Conference Proceeding Series. 6th International Conference on

Semantic Systems, I-SEMANTICS '10; Graz; Austria; 1

September 2010 through 3 September 2010; Code 82354. ISBN:

978-145030014-8 Article No.25, 3p.

Barzdiņš, J., Barzdiņš, G., Čerans, K., Liepiñš, R., Sprogis, A.

OWLGrEd: A UML style graphical notation and editor for OWL

2. CEUR Workshop Proceedings. 7th International Workshop on

OWL: Experiences and Directions, OWLED 2010; San

Francisco, CA; United States; 21 June 2010 through 22 June

2010; Code 101287. ISSN: 16130073 Springer 2010, vol. 64, p.

102-113. Scopus. Volume 614, 2010, 4p.

SCOPUS,

Springer

2010

Nešpore, G., Saulite, B., Barzdiņš, G., Gruzitis, N. Comparison

of the SemTi-Kamols and Tesnière's dependency grammars.

Frontiers in Artificial Intelligence and Applications. Volume

219, 2010, Pages 233-240. ISSN: 09226389

SCOPUS 2010

Skadiņa, I., Auziņa, I., Gruzitis, N., Levane-Petrova, K., Nešpore,

G., Skadiņš, R., Vasiļjevs, A. Language resources and technology

for the humanities in Latvia (2004-2010). Frontiers in Artificial

Intelligence and Applications. Volume 219, 2010, Pages 15-22

ISSN: 09226389

SCOPUS,

Web of

Science

2010

Gruzitis, N., Nešpore, G., Saulite, B. Verbalizing ontologies in

controlled baltic languages. Frontiers in Artificial Intelligence

and Applications. Volume 219, 2010, Pages 187-194 ISSN:

09226389

SCOPUS,

Web of

Science

2010

Pinnis, M., Auziņa, I. Latvian text-to-speech synthesizer.

Frontiers in Artificial Intelligence and Applications. Volume 219,

2010, Pages 69-72 ISSN: 09226389

SCOPUS,

Web of

Science

2010

Auziņa, I. Towards Spoken Latvian Corpus: Current situation,

methodology and development. Frontiers in Artificial


ISSN: 09226389

SCOPUS,

Web of

Science

2010

Pretkalniņa, L., Millere, I. Adaptive automatic mark-up tool for

legacy dictionaries. Frontiers in Artificial Intelligence and

Applications. Volume 219, 2010, Pages 147-153 ISSN:

09226389

SCOPUS,

Web of

Science

2010

Khalilov, M., Pretkalniņa, L., Kuvaldina, N., Pereseina, V. SMT

of Latvian, Lithuanian and Estonian languages: A comparative

study. Frontiers in Artificial Intelligence and Applications.

Volume 219, 2010, Pages 117-124 ISSN: 09226389

SCOPUS,

Web of

Science

2010

Gruzitis, N. Word order based analysis of given and new

information in controlled synthetic languages. CEUR Workshop

SCOPUS 2010


























93



Proceedings. 1st International Workshop on the Multilingual

Semantic Web, MSW 2010 - Co-located with the WWW 2010;

Raleigh, NC; United States; 27 April 2010 through 27 April

2010; Code 101085 Volume 571, 2010, Pages 29-34 ISSN:

16130073

Skadiņa, I., Aker, A., Giouli, V., Tufis, D., Gaizauskas, R.,

Mieriņa, M., Mastropavlos, N. A collection of comparable

corpora for under-resourced languages. Frontiers in Artificial


ISSN: 09226389

SCOPUS,

Web of

Science

2010

Salway, A., Kelly, L., Skadiņa, I., Jones, G.J.F. Portable

extraction of partially structured facts from the web. 7th

International Conference on NLP, IceTAL 2010; Reykjavik;

Iceland; 16 August 2010 through 18 August 2010; Code 81659

Lecture Notes in Computer Science (including subseries

Lecture Notes in Artificial Intelligence and Lecture Notes in

Bioinformatics). Volume 6233 LNAI, 2010, Pages 345-356

ISSN: 03029743

SCOPUS,

Web of

Science

2010

Bārzdiņš, J., Kirikova, M. Databases and information systems.

Proceedings of the Ninth International Baltic Conference, Baltic

DB&IS 2010, Riga, Latvia, July 5-7, 2010. University of Latvia,

2010, 502 lpp. ISBN 978-9984-45-199-2. TRWS

Proceedin

gs of

Conferenc

e

2010

J.Bicevskis, J.Cerina- Berzina, G.Karnitis, L.Lace, I.Medvedis,

S.Nesterovs. Domain Specific Business Process Modeling in

Practice in Databases and information systems: Proceedings of

the Ninth International Baltic Conference, Baltic DB&IS 2010,

Riga, Latvia, July 5-7, 2010. University of Latvia, 2010, 61.-

74.lpp.TRWS

Proceedin

gs of

Conferenc

e

2010

R.Opmanis Fast heuristic diagram labeling algorithm. Databases

and information systems: Proceedings of the Ninth International

Baltic Conference, Baltic DB&IS 2010, Riga, Latvia, July 5-7,

2010. University of Latvia, 2010, 219-228.lpp.TRWS

Proceedin

gs of

Conferenc

e

2010

A.Sostaks Pattern matchingin MOLA Databases and information

systems. Databases and information systems: Proceedings of the

Ninth International Baltic Conference, Baltic DB&IS 2010, Riga,

Latvia, July 5-7, 2010. University of Latvia, 2010309-

324.lpp.TRWS

Proceedin

gs of

Conferenc

e

2010

S.Kozlovics, E.Rencis, S.Rikacovs and K.Cerans Universal

UNDO Mechanism for the Transformation- Driver Architecture.

Databases and information systems: Proceedings of the Ninth

International Baltic Conference, Baltic DB&IS 2010, Riga,

Latvia, July 5-7, 2010. University of Latvia, 2010, 325-

340.lpp.TRWS

Proceedin

gs of

Conferenc

e

2010




94



E.Rencis Views on Metamodels: a Different Perception.




358.lpp.TRWS

Proceedin

gs of

Conferenc

e

2010

M.Opmanis and K.Cerans JR: A Multilevel Data Repository

Databases and information systems: Databases and information

systems: Proceedings of the Ninth International Baltic

Conference, Baltic DB&IS 2010, Riga, Latvia, July 5-7, 2010.

University of Latvia, 2010, 375-390.lpp.TRWS

Proceedin

gs of

Conferenc

e

2010

G.Bumans and K.Cerans RDB2OWL: Mapping Relational

Databases into OWL Ontologies- a Practical Approach.




409.lpp.TRWS

Proceedin

gs of

Conferenc

e

2010

Ruslans Tarasovs, Rusins Freivalds: Group Input Machine.

Lecture Notes in Computer Science, Springer, vol. 5404, p. 521-

532, 2009

SCOPUS,

Web of

Science

2009

Zilitis, V.A. Theoretical determination of oscillator strengths for

the principal series of rubidium-like ions by the Dirac-Fock

method. Optics and Spectroscopy (English translation of Optika i

Spektroskopiya). Volume 107, Issue 1, July 2009, Pages 54-57

ISSN: 0030400X

SCOPUS,

Web of

Science

2009

Rūsiņš Freivalds, Māris Ozols, Laura Mančinska: Improved

constructions of mixed state quantum automata. Theoretical

Computer Science, vol. 410(20): p. 1923-1931, 2009

SCOPUS,

Web of

Science

2009

Rūsiņš Freivalds, Kazuo Iwama. Quantum queries on

permutations with a promise.


216, 2009

SCOPUS,

Web of

Science

2009

Rūsiņš Freivalds. Amount of nonconstructivity in finite automata.


236, 2009

SCOPUS,

Web of

Science

2009

Ilze Dzelme-Bērziņa. Mathematical logic and quantum finite state

automata. Theor. Comput. Sci. 410(20): 1952-1959 (2009)

SCOPUS,

Web of

Science

2009

Marats Golovkins, Maksim Kravtsev, Vasilijs Kravcevs. On a

class of languages recognizable by probabilistic reversible

decide-and-halt automata. Theoretical Computer Science.

Vol.410, N 20 (2009), p.1942-1951.

SCOPUS,

Web of

Science

2009

95



M.Krestyaninova, A.Zarins, J.Viksna, N.Kurbatova, P.Rucevskis,

S.Guha Neogi, M.Gostev, T.Perheentupa, J.Knuuttila, A.Barrett,

I.Lappalainen, J.Rung, K.Podnieks, U.Sarkans, M.McCarthy,

A.Brazma. A System for Information Management in BioMedical

Studies - SIMBioMS. Bioinformatics, vol. 25:20, 2009, pp. 2768-

2769

SCOPUS,

Web of

Science

2009

E. Kalnina, A. Kalnins. DSL tool development with

transformations and static mappings. Chaudron, Michel R. V.

(Ed.), Models in Software Engineering, Workshops and

Symposia at MODELS 2008, Toulouse, France, September 28 -

October 3, 2008. Reports and Revised Selected Papers, Lecture

Notes in Computer Science, Programming and Software

Engineering, Vol. 5421, 2009, pp. 356 – 370.

SCOPUS,

Web of

Science

2009

I. Yermachenko and F. Sadyrbaev. Multiple solutions of two-

point nonlinear boundary value problems. Nonlinear Analysis 71

(2009), pp. e176-e185, Proceedings of the WCNA-2008,

Orlando,FL, USA, 2008.

SCOPUS,

Web of

Science

2009

S. Atslega and F. Sadyrbaev. Multiple positive solutions in the

second order autonomous nonlinear boundary value problems.

By: Atslega, Svetlana; Sadyrbaev, Felix. Edited by: Simos, TE;

Psihoyios, G; Tsitouras, Conference: International Conference on

Numerical Analysis and Applied Mathematics Location:

Rethymno, GREECE Date: SEP 18-22, 2009 AIP Conference

Proceedings Volume: 1168 Pages: 873-876 Published: 2009

SCOPUS,

Web of

Science

2009

A. Gritsans, F. Sadyrbaev. Nonlinear spectra: the Neumann

problem. Math. Modelling and Analysis, V.14, N.1., 2009, 33 -

42

SCOPUS,

Web of

Science

2009

F. Sadyrbaev. Multiplicity in parameter-dependent problems for

ordinary differential equations. Math. Modelling and Analysis

V.14, N.4., 2009, 503-514

SCOPUS,

Web of

Science

2009

. Cepītis, H. Kalis and A. Reinfelds. Numerical investigations of

single mode gyrotron equations. Mathematical Modelling and

Analysis 14 (2009), no. 2, 169 – 178

SCOPUS,

Web of

Science

2009

Asmuss S., Budkina N. On Smoothing Problems with One

Additional Equality Condition. Mathematical Modelling and

Analysis, 14 (2), 2009, p.159-168.

SCOPUS,

Web of

Science

2009

A.Buiķis, H.Kalis,L.Buligins. Mathematical modelling of

alternating electromagnetic and hydrodynamic fields induced by

bar type conductors in a cylinder. Mathematical Modelling and

Analysis , vol. 14, Nr. 1, 2009, p.1-9

SCOPUS,

Web of

Science

2009

S.Solovyov, On ordered categories as a framework for SCOPUS, 2009

http://bioinformatics.oxfordjournals.org/cgi/content/abstract/btp420

http://inga.vgtu.lt/~art/k_m14_fileslist.php?key_m=1325

http://inga.vgtu.lt/~art/k_m14_fileslist.php?key_m=1325

96



fuzzification of algebraic and topological structures, Fuzzy Sets

Syst. 160 (2009), 2910-2925.

Web of

Science

97



4.pielikums

PROMOCIJAS DARBI, kuri izstrādāti saistībā ar LU MII pētniecības tematiku un

kuru vadītājs vai promocijas darba izstrādātājs ir LU MII darbinieks

(2009-2015)

Promocijas darbi Matemātikā:

Ingrīda Uļjane „Dažu L-vērtīgu kopu un ndaudzvērtīgu topoloģisku telpu teorijas

pamati”, 2009.

Jūlija Lebedinska “Nestriktas matricas un vispārinātie agregācijas operatori:

teorētiskie pamati un iespējamie pielietojumi”, 2010.

Raimonds Viļums “Konservatīvās viduvēšanas metode siltuma procesu

matemātiskajos modeļos elektriskajām sistēmām”, 2010.

Irina Zvina “Topoloģijas pēc saderīga ideāla moduļa: teorētiskie pētījumi un

reprezentācija lokāļu teorijā”, 2010.

N.Sergejeva „Otrās kārtas parasto diferenciālvienādojumu nelineāro robežproblēmu

spektrālās īpašības”, 2010

Margarita Buiķe “Analītiskie un skaitliskie risinājumi siltuma un masas pārneses

procesiem kārainās vides”, 2011.

Svetlana Atslēga „Bifurkācijas nelineārās parasto diferenciālvienādojumu

robežproblēmās un atrisinājumu skaita novērtējumi, 2011.

Mārtiņš Liberts “Izlases dizaina optimizācija”, 2013

Tabita Bobinska “Matemātiskie modeļi un to risinājumi sarežģītas formas

apgabaliem”, 2014.

Aigars Gedroics “Matemātiskās fizikas problēmu ar periodiskiem robežnosacījumiem

matemātiskā modelēšana”, 2014.

Marija Dobkeviča „Divpunktu Robežproblēmu atrisinājumu tuvinājumi”, 2014.

Promocijas darbi Datorzinātnēs:

Oskars Vilītis “Uz metamodeļiem un modeļu transformācijām balstīta grafisko rīku

būves platforma”, 2009.

Ilze Dzelme-Bērziņa “Galīgie kvantu automāti un loģika”, 2010.

Agris Šostaks “Modeļu transformāciju valodu realizācija”, 2010.

Rubens Agadžanjans “Kvantu vaicājošo algoritmu sarežģītība”, 2011.

Normunds Grūzītis “Ierobežotas latviešu valodas formālā gramatika un semantika”,

2011.

Uldis Straujums “ONTO6 metodoloģija informatizācijas konceptualizācijai”, 2011.

98



Oksana Ščeguļnaja-Dubrovska “Kvantu skaitļošanas konstrukcijas”, 2011.

Guntars Būmans “Relāciju datu bāzu informācijas pieejamība semantiskā tīmekļa

tehnoloģijām”, 2012.

Elīna Kalniņa “Modeļu transformāciju izstrāde izmantojot valodu MOLA, attēlojumus

un valodu Template MOLA”, 2012.

Edgars Rencis “Uz modeļu transformācijām balstītu rīku būves metožu izstrāde un

realizācija”, 2012

Alina Vasiļjeva “Kvantu vaicājošo algoritmu un komunikāciju protokolu sarežģītība”,

2012.

Raivis Skadiņš “Zināšanās bāzētu un korpusā bāzētu metožu kombinētā izmantošanas

mašīntulkošanā”, 2012.

Taisija Miščenko-Slatenkova “Kvantu vaicājošie algoritmi”, 2013.

Sergejs Kozlovičs “Transformāciju vadītā arhitektūra un tās grafiskie prezentācijas

dziņi”, 2013.

Artūrs Sproģis “Domēnspecifisku rīku konfigurācijas valoda un tās realizācija”, 2014.

Mārtiņš Zviedris “Dati kā ontoloģija - glabāšana, vaicāšana, vizualizācija”, 2014.

Natālija Kozmina “Uz metadatiem balstīta datu noliktavu personalizācija”, 2015..

Leo Trukšāns “Uz efektīvām pakešu transformācijām balstīta datortīklu

vizualizēšana”, 2014.

Promocijas darbi mākslā:

Solvita Zariņa „Digitālās mākslas vizuālie aspekti informācijas tehnoloģiju

kontekstā”, 2014.

Matīss Kūlis „ Grafiskā dizaina mākslinieciskās kvalitātes programmatūras

saskarnēs”, 2014.

Matemātikas un informātikas institūts

2015

1. Monogrāfijas

1. Matīss Kūlis "Saskarņu māksla. Datori. Grafika. Dizains.", 2015, 344. lpp. ISBN

978-9934-14-246-8 UDK 004 Ku 325

2.Publikācijas, kas ir publicētas anonīmi recenzētos un

starptautiski pieejamās datubāzēs iekļautos zinātniskajos izdevumos

(SCOPUS vai Web of Science)

99



1. R.M.Freivalds Ultrametric Algorithms and Automata. Unconventional

Computation and Natural Computation - 14th International Conference,

UCNC 2015, Auckland, New Zealand, August 30 - September 3, 2015,

Proceedings. Lecture Notes in Computer Science 9252, Springer 2015, ISBN

978-3-319-21818-2, pp. 35-52

2. Taisia Mischenko-Slatenkova, Alina Vasilieva, Ilja Kucevalovs, Rusins

Freivalds:

Quantum Queries on Permutations. Descriptional Complexity of Formal

Systems - 17th International Workshop, DCFS 2015, Waterloo, ON, Canada,

June 25-27, 2015. Proceedings. Lecture Notes in Computer Science 9118, Springer

2015, ISBN 978-3-319-19224-6, pp. 177-184 3. Christopher Hanrui Chak, Rusins Freivalds, Frank Stephan, Henrietta Tan

Wan Yik:

On block pumpable languages. Theoretical Computer Science, Volume 609, pp. 272-285 (2016)

4. N.Gruzitis and D. Dannells. A multilingual FrameNet-based

grammar and lexicon for Controlled Natural Language. Journal of

Language Resources and Evaluation, Springer, 2015

5. A.Znotins, K. Polis, and R.Dargis. Media monitoring system

for Latvian radio and TV broadcasts. Proceedings of the 16th

Annual Conference of the International Speech Communication

Association (INTERSPEECH), 2015

6. H. Safwat, N.Gruzitis, R. Enache, and B. Davis. Embedded

controlled languages to facilitate information extraction from

eGov policies. Proceedings of the 17th International Conference

on Information Integration and Web-based Applications &

Services (iiWAS), 2015

7. K.Cerans, R.Liepins, A.Sprogis, J.Ovcinnikova, and

G.Barzdins. Ontology visualization with OWLGrEd. The Semantic

Web: ESWC 2012 Satellite Events, Springer, volume 7540, 2015

8. Santare D, Kojalo I, Huttunen T, Rikacovs S, Rucevskis P,

Boka V, Leja M. Improving uptake of screening for colorectal

cancer: a study on invitation strategies and different test kit

use. (SCOPUS) European Journal of Gastroenterology &

Hepatology. 27(5):536-543, May 2015. May 2015 - Volume 27 -

Issue 5 - p 536–543 doi: 10.1097/MEG.0000000000000314

http://journals.lww.com/eurojgh/Abstract/2015/05000/Improving_uptake_of_screening_for_c

olorectal.9.aspx 9. Lelde Lace, Audris Kalnins, Agris Sostaks. Improving uptake

Transformation by Mappings Using Virtual Functional Views.

Baltic Journal Modern Computing, Vol. 3 (2015), pp. 133 – 147

10. J.Cernenoks, J.Iraids, M.Opmanis, R.Opmanis, K.Podnieks.

Integer Complexity: Experimental and Analytical Results II.

Proceedings of 17th

International Workshop Descriptional Complexity of Formal

Systems, DCFS 2015, Waterloo, Canada, June 25-27, 2015, Lecture

Notes in Computer Science, Vol. 9118, Springer, 2015, pp. 58–69

(SCOPUS)

11. A.Brazma, K.Cerans, D.Ruklisa, T.Schlitt, J.Viksna. Modeling

and analysis of qualitative behaviour of gene regulatory

networks. (Proc. of HSB 2014, Lecture Notes of Computer

Science, LNCS v.7699) SCOPUS.

12. K.Podnieks. Fourteen Arguments in Favor of a Formalist

Philosophy of Real

Mathematics. Baltic J. Modern Computing, Vol. 3 (2015), No. 1,

pp. 1–15 (Web of Science)

http://dblp.uni-trier.de/db/journals/lncs.html

http://dblp.uni-trier.de/pers/hd/m/Mischenko=Slatenkova:Taisia

http://dblp.uni-trier.de/pers/hd/v/Vasilieva:Alina

http://dblp.uni-trier.de/pers/hd/k/Kucevalovs:Ilja


http://dblp.uni-trier.de/pers/hd/c/Chak:Christopher_Hanrui

http://dblp.uni-trier.de/pers/hd/s/Stephan:Frank

http://dblp.uni-trier.de/pers/hd/y/Yik:Henrietta_Tan_Wan

http://dblp.uni-trier.de/pers/hd/y/Yik:Henrietta_Tan_Wan

http://journals.lww.com/eurojgh/Abstract/2015/05000/Improving_uptake_of_screening_for_colorectal.9.aspx

http://journals.lww.com/eurojgh/Abstract/2015/05000/Improving_uptake_of_screening_for_colorectal.9.aspx

100



13. Martins Opmanis. Math Contests: Solutions without Solving,

Olympiads in Informatics, 2015, Vol.9, pp.147-161. (SCOPUS)

14. K. Čerāns, G.Būmans RDB2OWL: A Language and Tool for Database

to Ontology Mapping In: Proc. of CAiSE FORUM 2015 http://ceur-

ws.org/Vol-1367/paper-11.pdf SCOPUS

15. K.Čerāns, A.Romāne OBIS: Ontology-Based Information System

Framework In: Proc. of CAiSE FORUM 2015 http://ceur-ws.org/Vol-

1367/paper-09.pdf SCOPUS 16. K.Čerāns, J.Ovčiņņikova, M.Zviedris Towards graphical query

notation for semantic databases In: Proc. of BIR 2015, Springer

LNBIP 229, pp.273-281 SCOPUS

17. K.Čerāns, J.Ovčiņņikova, M.Zviedris SPARQL Aggregate Queries

Made Easy with Diagrammatic Query Language ViziQuer In Proc. of

ISWC 2015 PD http://ceur-ws.org/Vol-1486/paper_68.pdf SCOPUS 18. A.Gritsans, F.Sadyrbaev. Extension of the example by Moore–

Nehari. Tatra Mt. Math. Publ. 63 (2015), 115–127 DOI:

10.1515/tmmp-2015-0024

19. S.Smirnov. Boundary value problem with integral condition

for a Blasius type equation. Nonlinear Analysis: Modelling and

Control, 2016, Vol. 21, No. 1, 114–120

http://dx.doi.org/10.15388/NA.2016.1.8 20. Tongxing Li, J. Diblík, A. Domoshnitsky, Y.V.Rogovchenko,

F.Sadyrbaev and Qi-Ru Wang. Qualitative Analysis of

Differential, Difference Equations, and Dynamic Equations on

Time Scales Abstract and Applied Analysis Volume 2015 (2015),

Article ID 643706, 3 pages

http://dx.doi.org/10.1155/2015/643706 Editorial

21. I.Yermachenko, F.Sadyrbaev. On a problem for a system of two

second-order differential equations via the theory of vector

fields. Nonlinear Analysis: Modelling and Control, 2015, Vol.

20, No. 2, 175–189 http://dx.doi.org/10.15388/NA.2015.2.2 22. Я.Лепин, Л.А.Лепин, О краевой задаче с интегральными

граничными условиями, Дифференциальные уравнения, 2015, том 51,

№ 12, с. 1686–1688.

23. M. Dobkevich and F. Sadyrbaev. Types and multiplicity of

solutions to Sturm-Liouville BVP. Mathematical Modelling and

Analysis 20 (1) (2015), 1 – 8.

24. Mischenko-Slatenkova, T.,Vasilieva, A., Kucevalovs, I.,

Freivalds, R. Quantum queries on permutations. Lecture Notes in

Computer Science, vol. 9118, Springer, 2015

25. Balodis, K., Iraids, J., Freivalds, R. Structured Frequency

Algorithms. Theory and Applications of Models of Computation - 12th

Annual Conference, TAMC 2015, Singapore, May 18-20, 2015, Proceedings. Lecture Notes in Computer Science 9076, Springer 2015, ISBN 978-3-319-

17141-8, pp. 50-61

26. Freivalds, R. Ultrametric algorithms and automata. Lecture

Notes in Computer Science, vol. 9252, Springer, 2015

27. S.Asmuss, N.Budkina, On some generalization of smoothing

problems. Mathematical Modelling and Analysis, V.20(3), P.311-

328, 2015. Web of Science, Scopus

28. P.Orlovs, S.Asmuss, On some properties of general aggregation

operators based on a fuzzy equivalence relation. Proceedings of

the 2015 Conference of the International Fuzzy Systems

Association and the European Society for Fuzzy Logic and

Technology, Book Series: Advances in Intelligent Systems

Research, V. 89, P.1354-1361, 2015. Web of Science

29. S. Asmuss, J.Breidaks, N.Budkina, On a problem of smoothing

histopolation under additional restrictions. APLIMAT 2015, 14th

Conference on Applied Mathematics, Proceedings, P.20-39, 2015.

Scopus

http://ceur-ws.org/Vol-1367/paper-09.pdf

http://ceur-ws.org/Vol-1367/paper-09.pdf

http://ceur-ws.org/Vol-1486/paper_68.pdf

http://dx.doi.org/10.15388/NA.2016.1.8

http://www.hindawi.com/95767848/






http://dx.doi.org/10.1155/2015/643706

http://dx.doi.org/10.15388/NA.2015.2.2


101



30. A.Anisimova, M.Avotina, I.Bula, Periodic and Chaotic Orbits

of a Neuron Model. Mathematical Modelling and Analysis,

V.20(1), P.30-52, 2015. Web of Science

31. I.Bula, M.A.Radin, Periodic orbits of a neuron model with periodic internal

decay rate. Applied Mathematics and Computation, V.266, P.293-303, 2015. Web of Science, Scopus

32. H. Kalis, I. Kangro. Analytical solution for 3D model of

peat blocks. Proc. of 14-th Int. Scientific Conf. „Engeniering

for rural development.”, May 20-22, 2015, Jelgava, Latvia, 155-

161. Scopus

33. O. Dumbrajs and H. Kalis. Nonstationary oscillations in

gyratons revised. Physics of Plasmas 22, 053113(2015), doi:

10.1063/1.4921665, 053113, pp.1-6 Web of Science, Scopus

34. A.Reinfelds and Dz.Šteinberga. Dynamical equivalence of

quasilinear equations. International Journal of Pure and

Applied Mathematics, 98 (2015), no. 3. 355 - 364. Scopus

35. A.Reinfelds and Dz. Šteinberga. Dynamical equivalence of

impulsive quasilinear equations. Tatra Mountains Mathematical

Publications, 63 (2015), 237 - 246. Scopus

36. D.Dikranjan, A.Sostak, On two categories of many valued

relations. Proceedings of the 2015 Conference of the

International Fuzzy Systems Association and the European

Society for Fuzzy Logic and Technology, Book Series: Advances

in Intelligent Systems Research, V. 89, P.933-938, 2015. Web of

Science

37. I.Perfilieva and A. Šostak, From lattice valued theories to

lattice valued analysis, Chapter 9, pp. 167-183. In: Towards

the future of fuzzy logic, R. Seising, E. Trillas, J. Kacprzyk.

Volume 325 in Studies in Fuzziness and Soft Computing,

Springer, 2015. Scopus

38. J.J. Minana, A. Šostak,

Fuzzifying topology induced by a strong fuzzy metric. Fuzzy

Sets and Systems 6938

DOI information: 10.1016/j.fss.2015.11.005 Scopus

39. Cīrulis, Jānis. Lattice operations on Rickart *-rings under

the star order.// Linear and Multilinear Algebra. – ISSN 0308-

1087 - Vol. 63, N. 3 (2015), p. 497-508, DOI:

10.1080/03081087.2013.873429 – URL:

http://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/03081087.2013.873429 40. Лепин А.Я., Лепин Л.А. Нижние и верхние функции и обобщенные

решения краевой задачи дифференциально-операторного уравнения.

Дифференциальные уравнения, 2015, том 51, № 3, с. 413–416.

http://elibrary.ru/contents.asp?issueid=1375861 English version: A. Ya. Lepin, L. A. Lepin. Lower and upper functions

and generalized solutions of a boundary value problem for a

differential-operator equation. Differential Equations, 2015, Volume

51, Issue 3, pp 417-420

http://link.springer.com/article/10.1134/S001226611503012X

41. B.Boljiev. The non-equivalence of tau-ultracompactness and

tau-boundedness. Filomat,v.29, no.1, (2015), pp. 155-157 Web of

Science

42. J.-J.Minana, A.Šostak. Fuzzifying topologies induced by

strong fuzzy metrics. Fuzzy Sets and Systems. (2015) DOI:

10.1016/j.fss.2015.11.005 Scopus

3. Anonīmi recenzēti un starptautiski:


http://elibrary.ru/item.asp?id=23103416

http://elibrary.ru/item.asp?id=23103416

http://elibrary.ru/contents.asp?issueid=1375861

http://link.springer.com/journal/10625

http://link.springer.com/journal/10625/51/3/page/1

http://link.springer.com/article/10.1134/S001226611503012X

102



rakstu krājumi;

starptautisko konferenču referātu pilni teksti;

raksti, kas iekļauti rakstu krājumos;

raksti zinātniskajā periodikā

1. Valdis Adamsons, Karlis Jerins, Rihards Krislauks, Marta Lapina, Andris

Pakulis, Rusins Freivalds: Advantages of Ultrametric Counter Automata.

SOFSEM (Student Research Forum Papers / Posters) 2015: 1-12

2. Kristine Cipola, Andris Pakulis, Rusins Freivalds: Experiments in

Complexity of Probabilistic and Ultrametric Automata. SOFSEM (Student

Research Forum Papers / Posters) 2015: 120-123

3. Anete Lace, Muntis Rudzitis, Eriks Gopaks, Rusins Freivalds: Superimposed

Codes and Query Algorithms. SOFSEM (Student Research Forum Papers /

Posters) 2015: 140-147

4. Ilmars Puzulis, Rusins Freivalds: Frequency Pushdown Automata. SOFSEM

(Student Research Forum Papers / Posters) 2015: 148-153

5. Uldis Straujums, Rūsiņš Freivalds, Ārija Sproģe, Solvita Zariņa: Long-term

and short-term memory in learning processes. Proceedings of

2015 International Congress on Natural

Sciences and Engineering (ICNSE), 116-124, 2015.

6. Rūsiņš Freivalds, Uldis Straujums, Solvita Zariņa, Ārija Sproģe. Quantum

algorithms used to analyze security problems. Proceedings of


Sciences and Engineering (ICNSE), 273, 280, 2015.

7. Ārija Sproģe, Uldis Straujums, Rūsiņš Freivalds, Solvita Zariņa: Ultrametric

algorithms to test security of mobile networks. Proceedings of


Sciences and Engineering (ICNSE), 372-379, 2015.

8. G.Barzdins, P.Paikens, and D.Gosko. Riga: from FrameNet to semantic

frames with C6.0 rules. Proceedings of the 9th International Workshop on

Semantic Evaluation (SemEval), 2015

9. N.Gruzitis, D.Dannells, B.Lyngfelt, and A.Ranta. Formalising the Swedish

constructicon in Grammatical Framework. Proceedings of the ACL Workshop

on Grammar Engineering Across Frameworks (GEAF), 2015

10. A. Buikis and M. Buike. The conservative averaging method: applications,

theory and new hyperbolic approximation. P. 58-67. „Mathematical and

Computational Methods in Applied Sciences.” Proceedings of the 3rd

International Conference on Applied, Numerical and Computational

Mathematics (ICANCM’15). Sliema, Malta, August 17-19, 2015.

11. A.Buikis. Conservative averaging method: applications and theory.

Proceedings of the 3rd International Conference on Applied, Numerical and

Computational Mathematics (ICANCM’15). Sliema, Malta, August 17-19,

2015.

http://dblp.uni-trier.de/pers/hd/a/Adamsons:Valdis

http://dblp.uni-trier.de/pers/hd/j/Jerins:Karlis

http://dblp.uni-trier.de/pers/hd/k/Krislauks:Rihards

http://dblp.uni-trier.de/pers/hd/l/Lapina:Marta

http://dblp.uni-trier.de/pers/hd/p/Pakulis:Andris


http://dblp.uni-trier.de/pers/hd/c/Cipola:Kristine


http://dblp.uni-trier.de/db/conf/sofsem/sofsem2015srf.html#CipolaPF15

http://dblp.uni-trier.de/db/conf/sofsem/sofsem2015srf.html#CipolaPF15

http://dblp.uni-trier.de/pers/hd/l/Lace:Anete

http://dblp.uni-trier.de/pers/hd/r/Rudzitis:Muntis

http://dblp.uni-trier.de/pers/hd/g/Gopaks:Eriks

http://dblp.uni-trier.de/db/conf/sofsem/sofsem2015srf.html#LaceRGF15

http://dblp.uni-trier.de/db/conf/sofsem/sofsem2015srf.html#LaceRGF15

http://dblp.uni-trier.de/pers/hd/p/Puzulis:Ilmars

http://dblp.uni-trier.de/db/conf/sofsem/sofsem2015srf.html#PuzulisF15

http://dblp.uni-trier.de/db/conf/sofsem/sofsem2015srf.html#PuzulisF15

103



12. A.Buikis. Vortexes in the physical science and technology.” Vortex Science

and Technology”, J. Vortex Sci. Technol 2015, vol. 2,issue 1.100009, doi:

10.417 2/2090-8369.1000109,2 lpp.

13. A.Buikis, H.Kalis. Hyperbolic type approximation for the solutions of the

hyperbolic heat conduction equation in 3-D domain. Proc. of 3-rd int. conf. on

applied, numerical and computational mathematics (ICANCM’15) , aug. 17-

19,2015, Sliema, Malta, 42-51.

14. A.Buikis, H.Kalis, I.Kangro. Special hyperbolic type spline for mass transfer

problems in multi-layer 3-D domains. Proc. of 3-rd int. conf. on applied,

numerical and computational mathematics (ICANCM’15) , aug. 17-19,2015,

Sliema, Malta, 25-34.

15. M. Buike, A.Buikis, H.Kalis. Time direct and time inverse problems for wave

energy and steel quenching models, solved exactly and approximately.

WSEAS transactions on heat and mass transfer, vol.10,2015,30-43, E-ISSN:

2224-3461.

16. M. Buike, A.Buikis, H.Kalis. Wave Energy and Steel Quenching Models,

which are Solved Exactly and Approximately. P. 72-81. „Mathematical and

Computational Methods in Applied Sciences.” Proceedings of the 3rd

International Conference on Applied, Numerical and Computational

Mathematics (ICANCM’15). Sliema, Malta, August 17-19, 2015.

17. H.Kalis, M.Marinaki, U.Strautiņš, O.Lietuvietis. On the numerical

simulation of the vortex breakdown in the combustion process with simple

chemical reaction and axial magnetic field. Int. J. Diff. Eq. Appl. 14(3), 235-

250, 2015.

18. H.Kalis, M.Marinaki, U.Strautiņš, O.Lietuvietis. On the numerical

simulation of the combustion process with simple chemical reaction. Advances

of Heat transfer, Proc. of 7th Baltic heat transfer conference, Tallinn, 2015,

pp.175-180.

19. A.Reinfelds and Dz. Šteinberga. Dynamical equivalence of quasilinear

dynamical equations on time scales. Journal of Mathematical Analysis 7, no.1

(2016) (in print)

20. A.Šostak, S.Grečova, Fuzzy topologies induced by strong fuzzy metrics, 9th

Italian-Spanish Conference on General Topology and its Application, 15-19

July, 2015, pp. 34-42.

21. A.Šostak, I.Uļjane, L-valued bornologies on powersets, Fuzzy Sets and

Systems, Available online June 19, 2015, doi:10.1016/j.fss.2015.07.016

22. I.Perfilieva and A. Šostak, From lattice valued theories to lattice valued

analysis, Chapter 9, pp. 167-183. In: Towards the future of fuzzy logic, R.

Seising, E. Trillas, J. Kacprzyk. Volume 325 in Studies in Fuzziness and Soft

Computing, Springer, 2015. Sang-Sang-Eon Sang-Eon Han, A. Šostak, M-

valued measure of roughness for approximation of L-fuzzy sets and its

ditopological interpretation, pp. 251-266. In Collection of Best Papers of

IJCCI 2014 http://www.springer.com/us/book/9783319263915.

http://dx.doi.org/10.1016/j.fss.2015.07.016

http://www.springer.com/us/book/9783319263915

104



23. H.Kalis, S.Rogovs, A. Gedroics. Numerical simulation of some ill-posed

problems for the heat transfer equation. Int. Journal of Differential Equations

and Applications, vol. 14, No.3, 2015, 167-193.

24. H.Kalis, M. Kokainis and A. Gedroics. Finite difference schemes in a

multi-point stencil and finite difference schemes with the exact spectrum for

periodic boundary conditions. Int. Journal of Differential Equations and

Applications, vol. 14, No.2, 2015, 121-144.

25. Ē.Teirumnieka, I.Kangro, E. Teirumnieks, H.Kalis. The analytical solution of

the 3D model with Robin’s boundary conditions for 2 peat layers. Proc.. of

the 10-th int. scientific and practical conference ”Environment. Technology.

Resources.”, June 18-20, 2015, vol. III,Rezekne higher education institution,

186-192.

26. Tugbahan Simsekler Dizman, A. Šostak, Saziye Yuksel, On soft ditopological

spaces, FILOMAT (accepted)

27. A.Gritsans, F.Sadyrbaev. The Nehari solutions and asymmetric minimizers.

Dynamical Systems, Differential Equations and Applications. AIMS

Proceedings, 2015, pp. 562–568. doi:10.3934/proc.2015.0562

4. Publikācijas citos zinātniskajos izdevumos

1. М. Адъютов, А. Лепин. Экстремальные решения для краевой

задачи восьмого порядка. Proceedings of IMCS of University of

Latvia, (2015), pp .1 - 7.

2. А.Я. Лепин. О задаче Дирихле для уравнений высших порядков.

Proceedings of IMCS of University of Latvia, (2015), pp. 8-10.

3. Л.А.Лепин. Экстремальные решения для краевых задач седьмого

порядка. Proceedings of IMCS of University of Latvia, (2015), pp. 11-

21.

4. Н.И.Васильев, А.Я.Лепин, Л.А.Лепин. Об экстремальных

решениях для краевых задач шестого порядка. Proceedings of

IMCS of University of Latvia, (2015), pp. 22-36.

5. Ю.А.Клоков. Об экстремалях функционала в полярных

координатах. Proceedings of IMCS of University of Latvia, (2015),

pp. 37-41.

6. N.Vasilyev. On influence functions for high order two-point boundary

value problems Proceedings of IMCS of University of

Latvia, (2015), pp. 46-57.

7. S.Smirnov. Nonlocal Boundary Value Problem for a Differential

Equation Arising in Boundary Layer Theory. Proceedings of IMCS of

University of Latvia, (2015), pp. 58-66.

8. M.Dobkevich and F.Sadyrbaev. Solution sets for two-point nonlinear

boundary value Problems. Proceedings of IMCS of University of

Latvia, (2015), 111-117.

http://aimsciences.org/journals/displayPaperPro.jsp?paperID=11920

105



9. A.Baryshnikov and F.Sadyrbaev. Equations with periodic

coefficients. Proceedings of IMCS of University of Latvia, (2015),

118-123.

5. Populārzinātniskās publikācijas

1. Cibulis A., Matemātiķim Jānim Dambītim – 85, Zvaigžņotā Debess, 2015,

Vasara, 17. – 24. lpp.

2. Šostaks A., Modernās tehnoloģijas: netriktās loģikas 50. gadskārta, Izglītība

un kultūra, 2015, Nr.13 (479), 8 lpp.

3. Amberga S. “Kā radīt tiešsaistes servisu narkotiku tirdzniecībai un nokļūt

cietumā uz atlikušo mūžu” - portālā ESIDROSS.LV, 4.jūnijs, 2015.gads.

https://www.esidross.lv/2015/06/04/ka-radit-tiessaistes-servisu-narkotiku-

tirdzniecibai-un-noklut-cietuma-uz-atlikuso-muzu/

4. Amberga S. “Datorlietotājiem pieejama OUCH! ziņu lapa” - portālā

ESIDROSS.LV, 3.jūlijs, 2015.gads.

https://www.esidross.lv/2015/07/03/datorlietotajiem-pieejama-ouch-zinu-lapa/

5. Amberga S. “Rezerves kopijas un sistēmu atjaunošana” - portālā

ESIDROSS.LV, 3.augusts, 2015.gads.

https://www.esidross.lv/2015/08/03/rezerves-kopijas-un-sistemu-atjaunosana/

6. Kalējs M. “Kā neatdot ļaundariem savas paroles” - portālā ESIDROSS.LV,

21.augusts, 2015.gads. https://www.esidross.lv/2015/08/21/ka-neatdot-

laundariem-savas-paroles/

7. Amberga S. “Divu pakāpju verifikācija” - portālā ESIDROSS.LV,

2.septembris, 2015.gads. https://www.esidross.lv/2015/09/02/divu-pakapju-

verifikacija/

8. Amberga S. “Paroļu pārvaldnieki” - portālā ESIDROSS.LV, 14.oktobris,

2015.gads. https://www.esidross.lv/2015/10/14/parolu-parvaldnieki-2/

9. Amberga S. “Droša iepirkšanās tiešsaistē” - portālā ESIDROSS.LV,

12.novembris, 2015.gads. https://www.esidross.lv/2015/11/12/drosa-

iepirksanas-tiessaiste/

https://www.esidross.lv/2015/06/04/ka-radit-tiessaistes-servisu-narkotiku-tirdzniecibai-un-noklut-cietuma-uz-atlikuso-muzu/

https://www.esidross.lv/2015/06/04/ka-radit-tiessaistes-servisu-narkotiku-tirdzniecibai-un-noklut-cietuma-uz-atlikuso-muzu/

https://www.esidross.lv/2015/07/03/datorlietotajiem-pieejama-ouch-zinu-lapa/

https://www.esidross.lv/2015/08/03/rezerves-kopijas-un-sistemu-atjaunosana/

https://www.esidross.lv/2015/08/21/ka-neatdot-laundariem-savas-paroles/

https://www.esidross.lv/2015/08/21/ka-neatdot-laundariem-savas-paroles/

https://www.esidross.lv/2015/09/02/divu-pakapju-verifikacija/

https://www.esidross.lv/2015/09/02/divu-pakapju-verifikacija/

https://www.esidross.lv/2015/10/14/parolu-parvaldnieki-2/

https://www.esidross.lv/2015/11/12/drosa-iepirksanas-tiessaiste/

https://www.esidross.lv/2015/11/12/drosa-iepirksanas-tiessaiste/

106



10. Martuzāns B. “Izdot hakerus, vai varbūt nē?” - portālā ESIDROSS.LV,

9.decembris, 2015.gads. https://www.esidross.lv/2015/12/09/izdot-hakerus-

vai-varbut-ne/

11. Amberga S. “Pikšķerēšana” - portālā ESIDROSS.LV, 16.decembris,

2015.gads. https://www.esidross.lv/2015/12/16/pikskeresana/

12. "Pagājis gads kopš sākusies jauno vispārējo augstākā līmeņa domēnu invāzija”

– portālā PARDOMENU.LV, 15.maijs, 2015.gads.

http://www.pardomenu.lv/2015/05/15/pagajis-gads-kops-sakusies-jauno-

visparejo-augstaka-limena-domenu-invazija/

13. “Kādi ir populārākie jaunie domēni?” - portālā PARDOMENU.LV, 18.maijs,

2015.gads. http://www.pardomenu.lv/2015/05/18/kadi-ir-popularakie-jaunie-

domeni/

14. “Kā jauni gTLD ietekmēs veco domēnu biznesu?” - portālā

PARDOMENU.LV, 21.maijs, 2015.gads.

http://www.pardomenu.lv/2015/05/21/ka-jauni-gtld-ietekmes-veco-domenu-

biznesu/

15. “Kā aizritējis jauno gTLD pirmais gads Baltijā?” - portālā PARDOMENU.LV,

15.jūnijs, 2015.gads. http://www.pardomenu.lv/2015/06/15/ka-aizritejis-jauno-

gtld-pirmais-gads-baltija/

16. „Kas ir ICANN un IANA?“ - portālā PARDOMENU.LV, 25.novembris,

2015.gads. http://www.pardomenu.lv/2015/11/25/kas-ir-icann-un-iana/

17. “GÉANT pieslēgums Latvijā jaunā kvalitātē” – vietnē www.sigmanet.lv,

19.oktobris, 2015.gads. https://www.sigmanet.lv/resource/show/308

6.Starptautisku konferenču tēzes

1. Auziņa, I., Darģis, R., Rābante-Buša, G. Fonētiski marķēts latviešu

valodas runas korpuss. XII Starptautiskais baltistu kongress Viļņas

Universitātē 2015. gada 28.-31. oktobrī. Referātu tēzes. 151. lpp. ISBN

978-609-459-592-9

2. Auziņa, I., Rābante-Buša, G. Pozicionālās skaņu pārmaiņas vārdu sadurā.

XII Starptautiskais baltistu kongress Viļņas Universitātē 2015. gada 28.-

31. oktobrī. Referātu tēzes. 150. lpp. ISBN 978-609-459-592-9

https://www.esidross.lv/2015/12/09/izdot-hakerus-vai-varbut-ne/

https://www.esidross.lv/2015/12/09/izdot-hakerus-vai-varbut-ne/

https://www.esidross.lv/2015/12/16/pikskeresana/

http://www.pardomenu.lv/2015/05/15/pagajis-gads-kops-sakusies-jauno-visparejo-augstaka-limena-domenu-invazija/

http://www.pardomenu.lv/2015/05/15/pagajis-gads-kops-sakusies-jauno-visparejo-augstaka-limena-domenu-invazija/

http://www.pardomenu.lv/2015/05/18/kadi-ir-popularakie-jaunie-domeni/

http://www.pardomenu.lv/2015/05/18/kadi-ir-popularakie-jaunie-domeni/

http://www.pardomenu.lv/2015/05/21/ka-jauni-gtld-ietekmes-veco-domenu-biznesu/

http://www.pardomenu.lv/2015/05/21/ka-jauni-gtld-ietekmes-veco-domenu-biznesu/

http://www.pardomenu.lv/2015/06/15/ka-aizritejis-jauno-gtld-pirmais-gads-baltija/

http://www.pardomenu.lv/2015/06/15/ka-aizritejis-jauno-gtld-pirmais-gads-baltija/

http://www.pardomenu.lv/2015/11/25/kas-ir-icann-un-iana/

http://www.sigmanet.lv/

https://www.sigmanet.lv/resource/show/308

107



3. Andronova E. “G. Manceļa veiktās izmaiņas 1643. g. katehismā

(salīdzinot ar 1631. g. tekstu)”. XII starptautiskais baltistu kongress. Viļņas

Universitāte, 2015, Referātu tēzes, 227. lpp.

4. Auziņa, I., Rābante-Buša G. Izrunas varianti un to atspoguļojums

Latviešu valodas runas korpusā. 51. prof. Artura Ozola dienas starptautiskā

zinātniskā konference. „Fonētiskie varianti un to atveide tekstos”. Referātu

tēzes. Rīga, 2015. g. 20. marts, 5.-6. lpp.

5. Cibulis A., Čerņenoks J., Some Polyomino Exclusion Problems in the

Context of In-depth Teaching of Mathematics, 16th International

Conference “Teaching Mathematics: Retrospective and Perspectives”,

Abstracts, pp. 12 – 13, Vilniaus universiteto leidykla, Vilnius. (Palanga,

May 7– 9, 2015.)

6. Cibulis A., Čerņenoks J., Some Challenging Problems for Gifted Pupils

and Their Teachers - Supervisors, 3rd International Conference “Gifted

Children: Challenges and Possibilities”, Abstracts, pp.6-7, Kaunas,

October 22 – 24, 2015.

7. F.Sadyrbaev. Oscillatory solutions of boundary value problems.

International Conference on Differential and Difference Equations &

Applications, Amadora, Portugal, May 18-22, 2015. Abstract Book, p. 42.

8. E.Brokan, F.Sadyrbaev. Attracting Sets in Gene Regulatory Systems.

Abstracts of 2015 International Conference on Simulation, Modelling and

Mathematical Statistics, Chiang Mai, Thailand, November 22-23, 2015,

p.12.

9. F.Sadyrbaev and N.Sveikate. Quasilinearization and resonant boundary

value problems. Abstracts of Equadiff 2015, Lyon, France, July 6-10, 2015

http://equadiff2015.sciencesconf.org/65193/document

10. S.Atslega, F.Sadyrbaev. On the planar system arising in the network

control theory. Abstracts of 20th International Conference Mathematical

Modelling Analysis, Sigulda, Latvia, May 26-29, 2015

http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/mma2015/MM

Atezes/Atslega.pdf

11. M.Dobkevich, F. Sadyrbaev. Solution sets for two-point nonlinear

boundary value problems. Abstracts of 20th International Conference

Mathematical Modelling Analysis, Sigulda, Latvia, May 26-29, 2015.


Atezes/Dobkevich.pdf

12. A.Gritsans, F. Sadyrbaev. On some functions defined by ordinary

differential equations. Abstracts of 20th International Conference



Atezes/Gritsans.pdf

13. S.Smirnov. Boundary value problem with multipoint conditions for a third

order differential equation. Abstracts of 20th International Conference



Atezes/Smirnov.pdf

http://equadiff2015.sciencesconf.org/65193/document

http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/mma2015/MMAtezes/Atslega.pdf




http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/mma2015/MMAtezes/Dobkevich.pdf




http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/mma2015/MMAtezes/Gritsans.pdf




http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/mma2015/MMAtezes/Smirnov.pdf




108



14. N.Vasilyev, A.Lepin, L.Lepin. On extremal solutions of sixth-order

boundary value problems. Abstracts of 20th International Conference



Atezes/Vasilyev_N.pdf

15. I.Yermachenko, F.Sadyrbaev. Boundary value problems for two-

dimensional differential systems with periodic functions in phase variables.

Abstracts of 20th International Conference Mathematical Modelling

Analysis, Sigulda, Latvia, May 26-29, 2015.


Atezes/Yermachenko.pdf

16. S.Atslega. Solutions of two-point BVP via phase-plane analysis. Abstracts

of 10th Colloquium on the Qualitative Theory of Differential Equations.

July 1–4, 2015, Szeged, Hungary, July 1-4, 2015, p.17. http://www.math.u-

szeged.hu/10QTDE/10QTDEabstracts.pdf

17. N.Sergejeva. On the Fuˇcík type problem with nonlocal integral boundary

conditions. Abstracts of 10th Colloquium on the Qualitative Theory of

Differential Equations. July 1–4, 2015, Szeged, Hungary, July 1-4, 2015,

p.55. http://www.math.u-szeged.hu/10QTDE/10QTDEabstracts.pdf

18. Rihards Balodis, Inara Opmane. Zinātnisko datu krātuve. Akadēmiķa

Jāņa Endzelīna 142. dzimšanas dienas atceres starptautiskā konference

“Letonika un migrāciju kultūra”, 2015.gada 23-24.februāris, Rīga

19. Rihards Balodis, Inara Opmane. Procurement Management Experience

of Scientific Cloud Facility Set Up. ACMASS-6194, ACMASS 2015,

Annual Conference on Management and Socila Sciences. 2.-4. September,

2015. Kuala Lumpur, Malaysia, ISBN 978-986-89298-3-8, www.

acmass.org

20. Rihards Balodis, Inara Opmane. Milestones of complex computing

facility assembling. Grid, Clud&High performance Computing in Science.

RO-LCG 2015, 25-30 October 2015, Cluj- napoca, Romania, IEEE

Catalog Number: CFP15ROL-CDR, ISBN 978-606-737-039-3.

21. Māris Alberts, Uģis Grīnbergs, Viktors Zotovs, Klāvs Taube, Wireless

Sensor Network based early warning system with energy harvesting for

agriculture. The Joint International Conferences of Intelligent Agriculture

(ICIA) Beijing 27.09.2015-30.09.2015.

22. I.Bula, Development of the Professional bachelor study programme

Mathematics statistics. 16th International Conference “Teaching

Mathematics: Retrospective and Perspectives”, Abstracts, p. 11, Vilniaus

universiteto leidykla, Vilnius, Palanga, May 7– 9, 2015.

23. A.Šuste, I.Bula, Discrete - time epidemic models. Abstracts of the 20th

International Conference on Mathematical Modelling and Analysis, May

26 - 29, 2015, Sigulda, Latvia, p. 86.

24. M.Avotiņa, I.Bula, Discrete modelling of neurons. Abstracts of the 20th


26 - 29, 2015, Sigulda, Latvia, p.7.

http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/mma2015/MMAtezes/Vasilyev_N.pdf




http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/mma2015/MMAtezes/Yermachenko.pdf




http://www.math.u-szeged.hu/

http://www.math.u-szeged.hu/10QTDE/10QTDEabstracts.pdf


http://www.math.u-szeged.hu/


109



25. M.Avotiņa, I.Bula, Relationship between the root -1 of a characteristic

equation and period-two solutions. The 21st International Conference on

Difference Equations and Applications. Abstracts. 19-25 July 2015,

Bialystok, Poland. P.21-22.

26. I.Bula, M.A.Radin, About orbits of a neuron model with a periodic

internal decay rate. The 21st International Conference on Difference

Equations and Applications. Abstracts. 19-25 July 2015, Bialystok, Poland.

P.32-33.

27. A.Šuste, I.Bula, On some discrete-time epidemic model with an exponent.

The 21st International Conference on Difference Equations and

Applications. Abstracts. 19-25 July 2015, Bialystok, Poland. P.115-116.

28. H. Kalis, I. Kangro, U. Strautiņš: Exponential type splines for solutions

of diffusion problem in multilayered domain. Abstracts of the 20th


26 - 29, 2015, Sigulda, Latvia, p.

29. H.Kalis, M.Marinaki, U.Strautiņš, O.Lietuvietis. On the vortex

formation in the combustion process with simple chemical reaction and

axial magnetic field. Abstracts of the 20th International Conference on

Mathematical Modelling and Analysis, May 26 - 29, 2015, Sigulda, Latvia,

p.

30. L.Ozola, U.Strautiņš. Modeling the influence of magnetic fields on

oxygen distribution. Abstracts of the 20th International Conference on

Mathematical Modelling and Analysis, May 26 - 29, 2015, Sigulda, Latvia,

p.

31. U.Strautiņš. Some models of species interaction in fluids. Abstracts of the

20th International Conference on Mathematical Modelling and Analysis,

May 26 - 29, 2015, Sigulda, Latvia, p.

32. A.Reinfelds, On asymptotic equivalence of difference equations. Abstracts

of Talks. Joint Meeting of the German Mathematical Society and the

Polish Mathematical Society. 17-20 September 2014, Poznan, Poland,

p.73.

33. A.Reinfelds. On asymptotic equivalence of impulsive differential

equations. Abstracts of The 3rd Abu Dhabi University Annual

International Conference "Mathematical Science and its Applications,

December 27 - 30, 2014, Abu Dahbi, UAE, p. 74.

34. A.Reinfelds. On asymptotic equivalence of difference equations in Banach

space. Abstracts of X Americas Conference on Differential Equations and

Nonlinear Analysis, February 16 - 20, 2015, Buenos Aires, Argentina, p.

33.


equations. Abstracts of The Cape Verde International Days of Mathematics

2015, April 27 - 30, 2015, Mindelo, Cape Verde, p. 31.

36. A.Reinfelds and S. Janovska. Stability of dynamic systems on time scale.

Abstracts of the International Conference on Differential and Difference

Equations & Applications, May 18 - 22, 2015, Amadora, Portugal, p. 105.

110



37. A.Reinfelds and S. Janovska. Reduction principle in the theory of stability

for dynamic systems on time scale. Abstracts of the 20th International

Conference on Mathematical Modelling and Analysis, May 26 - 29, 2015,

Sigulda, Latvia, p. 70.

38. A.Reinfelds. Integral stability for dynamic systems on time scale.

Abstracts of the 10th Colloquium on the Qualitative Theory of Differential

Equations, July 1 - 4, 2015, Szeged, Hungary, p. 54.


dynamical equations on time scales. The 21st International Conference on

Difference Equations and Applications. Abstracts. 19-25 July 2015,

Bialystok, Poland

40. A. Eļkins, A.Šostaks, An alternative approach to lower and upper

approximation operators, MMA 2015 (The 20th International Conference

on Mathematical Modelling and Analysis) Sigulda, Latvia, May 2015.

Abstracts p. 21.

41. S. Grečova, S. Morillas, A.Šostak Perceptual color image similarity using

fuzzy metrics, MMA 2015 (The 20th International Conference on

Mathematical Modelling and Analysis) Sigulda, Latvia, May 2015.

Abstracts, p. 28.

42. A. Šostak, I. Uļjane, On the category of LM-bornological spaces, pp. 27-

28 In Abstracts of the 30th Summer Topological Conference, Galway,

Ireland, June 23-26, 2015.

43. O.Lietuvietis. On integration matrix defined by Chebyhev differentiation

matrix. Abstracts of MMA2015, May 26-29, 2015, Sigulda, Latvia ,p.54

44. O.Dumbrajs and H.Kalis. On numerical simulation of nonstacionary

oscillations in gyratons. Abstracts of MMA2015, May 26-29, 2015,

Sigulda, Latvia ,p. 20.

45. A.Buikis. Conservative averaging method: applications and theory.

Abstracts of MMA2015, May 26-29, 2015, Sigulda, Latvia ,p.12.

46. Sang-Eon Han, A.Šostak, Many-valued meaasure of rough approximation

for L-fuzzy sets and its (di)topological approximation, In; 1st Pan Pacific

International Conference on Topology and Applications, 25-30 November

2015, Minnan Normal University, Zhangzhou Fujian Province, People’s

Republic of China. Abstracts, p. 112

47. Solvita Zariņa "Digital Art History, 56°56′51″N 24°6′23″E",10th

International Conference on the Histories of Media Art, Science and

Technology "Re-Create: Theories, Methods and Practices of Research-

Creation in the Histories of Media Art, Science and Technology",

Montréal, 5-8 November 2015

7. Latvijas konferenču tēzes

111



1. Jānis Bārzdiņš, M.Grasmanis, M.Opmanis, E.Rencis, A.Šostaks, Juris

Bārzdiņš “Uz ontoloģijām balstītu ātro vaicājumu valoda un tās realizācija:

slimnīcas piemērs”, Latvijas Universitātes 73. konference, Rīga, 2015.gada

februāris, sekcija “Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas“.

2. K.Čerāns, G.Bārzdiņš, G.Būmans, J.Ovčiņņikova, A.Romāne, M.Zviedris “Semantisko datubāzu platforma: iespējas un izaicinājumi”, Latvijas

Universitātes 73. konference, Rīga, 2015.gada februāris, sekcija

“Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas“.

3. K.Podnieks “Formālisms kā reālās matemātikas filozofija: 14 argumenti”,

Latvijas Universitātes 73. konference, Rīga, 2015.gada februāris, sekcija


4. M.Dudelis, J.Glagoļevs, P.Ručevskis “IT drošības incidentu analīze”,



5. J.Glagoļevs, P.Ručevskis, S.Rikačovs, K.Freivalds “Tīkla datu

vizualizācija”, Latvijas Universitātes 73. konference, Rīga, 2015.gada

februāris, sekcija “Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas“.

6. L.Lāce “Modelēšanas rīku būves platformas izmantošana mācību procesā”,



7. “Interneta troļļi un ļaunatūras izplatīšanas taktikas” – V.Teivāns, K.Podiņš, IT

drošības konference „Kiberšahs. Stratēģija un taktika virtuālajā vidē”,

1.oktobris, 2015. https://cert.lv/resource/show/682

8. Iesniegtie raksti

1. H.Safwat, N.Gruzitis, R.Enache, and B.Davis.

Extracting semantic knowledge from unstructured text using

embedded controlled language. Proceedings of the 10th

International Conference on Semantic Computing (ICSC), 2016

(pieņemts publicēšanai).

2. Andrejs Spektors, Ilze Auziņa, Roberts Darģis,

Normunds Grūzītis, Pēteris Paikens, Lauma Pretkalniņa, Laura

Rituma, Baiba Saulīte. Tēzaurs.lv: the Largest Open Lexical

Database for Latvian. 10th Language Resources and Evaluation

Conference (LREC), 2016

3. Guntis Barzdins, Didzis Gosko. Big Data for Language

Understanding: Next Gen Media. 10th Language Resources and

Evaluation Conference (LREC), 2016

4. Sergejs Kozlovics. "Data Galaxies: In Search of Common

Space for Data Manipulations" Elsevier žurnālam "Data &

Knowledge Engineering".

5. Rūdolfs Opmanis, Paulis Ķikusts, Mārtiņš Opmanis.

“Root cause analysis of large scale application testing

results” žurnālam “Informatica”

6. Rūdolfs Opmanis, Paulis Ķikusts, Mārtiņš Opmanis.

“Visualization of large-scale application testing results“

žurnālam “Baltic Journal of Modern Computing”

https://cert.lv/resource/show/682

112



7. Cibulis A., Čerņenoks J., Some Polyomino Exclusion

Problems in the Context of In-depth Teaching of Mathematics,

Proceedings of the 16th International Conference “Teaching

Mathematics: Retrospective and Perspectives”, Palanga.

8. Cibulis A., Čerņenoks J., Some Challenging Problems

for Gifted Pupils and Their Teachers – Supervisors,

Proceedings of the 3rd International Conference “Gifted

Children: Challenges and Possibilities”, Kaunas. (Tiks

iesniegts līdz 31. 12.2015.)

9. S.Atslega, D.Finaskins and F.Sadyrbaev. On a planar

dynamical system arising in the network control theory.

Math. Modelling Analysis.

10. Sergejeva N. On the Fučik type problem with integral

nonlocal boundary conditions. Electronic Journal of

Qualitative Theory of Differential Equations, 2015.

11. M.Dobkevich, F.Sadyrbaev. On different type solutions

of the boundary value problems. Mathematical Modelling and

Analysis.

12. S.Smirnov. Boundary Value Problem with Multipoint

Conditions for a Third Order Differential Equation. Math.

Modelling Analysis.

13. S.Atslega, F.Sadyrbaev. Solutions of two-point

boundary value problems via phase-plane analysis. Electronic

Journal of Qualitative Theory of Differential Equations,

2015.

14. F.Sadyrbaev. Oscillatory solutions of boundary value

problems. Proceedings of International Conference on

Differential and Difference Equations & Applications,

Amadora, Portugal, May 18-22, 2015, Springer.

15. Roberts Darģis, Guna Rābante-Buša and Ilze Auziņa.

ParliSearch – a system for large text corpus information

retrieval. 10th Language Resources and Evaluation Conference

(LREC), 2016

16. Ilze Auziņa, Kristīne Levāne-Petrova, Guna Rābante-

Buša, Roberts Darģis. Designing an Annotated Longitudinal

Latvian Children’s Speech Corpus. 10th Language Resources

and Evaluation Conference (LREC), 2016

17. Fabregas, A., Auziņa, I., Urek, O. What Latvian tells

us about strong PCC effects. Journal of Baltic Studies

18. Saulīte, B., Auziņa, I., Levāne-Petrova, K. Teikuma

priekšmeta, izteicēja un papildinātāja novietojums teikumā

un teikuma intonācija latviešu valodā. LU rakstu krājums

“Valoda: nozīme un forma 7”

19. Levāne-Petrova, K. Izteicēja funkcijā lietoti

lietuviešu valodas ciešamās kārtas pagātnes un tagadnes

divdabji un to atbilsmes latviešu valodā. LU rakstu krājums

“Valoda: nozīme un forma 7”

20. Auziņa, I., Liepa, D. Omulīgā oma Alojā klonē bebru uz

klona grīdas jeb dažas pārprotamas grafēmas mūsdienu

latviešu valodā. Raksts 2016. gada janvārī tiks publicēts

LVA krājuma “Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi” 11.

numurā

9.Citas publikācijas

9.1. (Mācību un metodiskie materiāli)

1. Paulis Ķikusts “Attēlu līniju atpazīšana eksperimentālā sistēmā ar paralēlas apstrādes elementiem” Elektroniskā materiālu krātuve “LU

113



Dspace”, Sadaļa “LU MII Mācību metodiskie materiāli”, 2015.gada 10.decembris, https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/31292

9.2. (TV un radio sižeti / intervijas/ziņas interneta portālos)

1. I.Auziņa, R.Darģis, Aktuālie pētījumi datorlingvistikā, intervija Latvijas radio 6, 15.12.2015. raidījums Zinātnes

vārdā, http://naba.lsm.lv/lv/raksts/zinatnes-varda/aktualie-petijumi-

datorlingvistika.a60652/

2. 07.01.2015., Raksts www.TVNET.lv, Izveidots unikāls rīks

interneta komentāru izpētei, http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/542394-

izveidots_unikals_riks_interneta_komentaru_izpetei

3. 05.01.2015., Raksts www.TVNET.lv, Izstrādāts unikāls pētniecības rīks- interneta agresivitātes indekss,

http://www.tvnet.lv/tehnologijas/internets/542097-

izstradats_unikals_petniecibas_riks_interneta_agresivitates_indekss

4. 08.01.2015., Raksts www.DELFI.lv, Intervija ar rupekli- Latviešu pētnieki izskaitļo agresīvos interneta komentētājus,

http://www.delfi.lv/news/national/politics/intervija-ar-rupekli-latviesu-petnieki-izskaitlo-

agresivos-interneta-komentetajus.d?id=45423696

5. 07.01.2015., raksts www.DELFI.lv, Latvijas slavenības- „rējēju”

upuri, http://www.delfi.lv/izklaide/slavenibas/citi/latvijas-slavenibas-anonimo-rejeju-

upuri.d?id=45419898

6. 13.01.2015. Intervija Latvijas Radio 1 raidījumā "Zināmais nezināmajā" par kiberdraudiem un drošības sistēmu

pilnveidošanu.

7. 15.01.2015. Intervija Latvijas Radio 4 raidījumā „Jūsu tiesības” par IT

drošības problēmām.

8. 21.01.2015. Telefonintervija 1.Biznesa radio par „CTB Locker” izplatību.

9. 03.02.2015. Telefonintervija 1.Biznesa radio par CERT.LV darbību, incidentu

veidiem un kiberdrošību.

10. 10.03.2015. Intervija Latvijas radio 4 ziņām par kiberdrošības situāciju Latvijā

un kiberdrošību Prezidentūras kontekstā.

11. 10.04.2015. CERT.LV pārstāvja dalība LKR raidījumā "Atklāti par patiesību"

par tēmu „Bērnu un pusaudžu drošība internetā.

12. 22.04.2015. CERT.LV pārstāvja komentārs Latvijas Radio ziņām par

kiberdrošības situāciju Latvijā.

13. 23.04.2015. CERT.LV pārstāvja dalība Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk

dzīvot" par tēmu „Kā pasargāt naudu, lai to no bankomāta neizņem zaglis? Ko

darīt, ja esam apzagti?”

14. 15.05.2015. CERT.LV pārstāvja intervija Latvijas Radio 1 raidījumā "7 dienas

Eiropā".

15. 02.06. CERT.LV pārstāvja intervija LR4 ziņās par Trojas vīrusiem.

http://naba.lsm.lv/lv/raksts/zinatnes-varda/aktualie-petijumi-datorlingvistika.a60652/

http://naba.lsm.lv/lv/raksts/zinatnes-varda/aktualie-petijumi-datorlingvistika.a60652/

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/542394-izveidots_unikals_riks_interneta_komentaru_izpetei

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/542394-izveidots_unikals_riks_interneta_komentaru_izpetei

http://www.tvnet.lv/tehnologijas/internets/542097-izstradats_unikals_petniecibas_riks_interneta_agresivitates_indekss

http://www.tvnet.lv/tehnologijas/internets/542097-izstradats_unikals_petniecibas_riks_interneta_agresivitates_indekss

http://www.delfi.lv/news/national/politics/intervija-ar-rupekli-latviesu-petnieki-izskaitlo-agresivos-interneta-komentetajus.d?id=45423696

http://www.delfi.lv/news/national/politics/intervija-ar-rupekli-latviesu-petnieki-izskaitlo-agresivos-interneta-komentetajus.d?id=45423696

http://www.delfi.lv/izklaide/slavenibas/citi/latvijas-slavenibas-anonimo-rejeju-upuri.d?id=45419898

http://www.delfi.lv/izklaide/slavenibas/citi/latvijas-slavenibas-anonimo-rejeju-upuri.d?id=45419898

114



16. 10.07.2015. CERT.LV pārstāvja dalība LR4 raidījumā Jūsu tiesības: Datora un

datu aizsardzība - eksperta padomi.

17. 24.07.2015. CERT pārstāvja dalība LR4 raidījumā "День за днем", par

kiberuzbrukumu pret valsts iestāžu mājaslapām novēršanas pieredzi.

18. 03.08.2015. CERT pārstāvja dalība LR1 raidījumā "Krustpunkti" par troļliem

un hibrīdkaru.

19. 06.01.2015. Intervija LNT raidījumā „900 sekundes” par kiberdrošību.

20. 28.01.2015. Telefonintervija LTV1 ziņām par „CTB Locker”.

21. 28.01.2015. Telefonintervija LTV1 raidījumam „Rīta panorāma’ par „CTB

Locker”.

22. 30.01.2015. Intervija LTV7 ziņām par „CTB Locker”.

23. 04.02.2015. Intervija RĪGA TV 24 raidījumā „Tīkla vīzija” par kiberdrošību.

24. 18.02.2015. Intervija LTV 1 raidījumā „Panorāma” par „CTB Locker”.

25. 20.02.2015. Intervija LTV 1 raidījumam „Rīta panorāma” par kiberdrošību.

26. 10.03.2015. Intervija LNT raidījumā „900 sekundes” par kiberdrošības

situāciju Latvijā.

27. 01.04.2015. CERT.LV pārstāvja komentārs TV3 raidījumam par telefonu

uzlaušanas iespējām.

28. 13.05.2015. Intervija Rīga TV 24 raidījumā „Brokastis ar ekspertu”.

29. 30.06.2015. Intervija LTV7 ziņām par prezidentūras norisi no kiberdrošības

viedokļa.

30. 16.07.2015. Intervija LTV7 ziņām par Ministru Kabineta lapas uzlaušanu.

31. 12.08.2015. Intervija LTV1 Panorāmai par mobilo iekārtu drošību.

32. 19.08.2015. CERT.LV pārstāvja intervija TV3 raidījumā "Bez tabu" par

mobilo iekārtu drošību.

33. 28.08.2015. Intervija LNT raidījumā 900 sekundes par vispārējo kiberdrošības

situāciju Latvijā.

34. 09.09. CERT.LV pārstāvja dalība Lattelecom TV 360 raidījumā „Ideju

domnīca” par hakeriem.

35. 10.09.2015. CERT.LV pārstāvja telefonintervija LTV1 rīta panorāmā par

draudiem maksājumu sistēmām.

36. 23.09.2015. CERT.LV pārstāvja komentārs TV3 raidījumam "Bez Tabu" par

vecāku kontroles iespējām uz planšetēm un mobilajiem tālruņiem.

37. 20.01.2015. Raksts www.lvportals.lv. Izplatās bīstams datorvīruss „CTB

Locker”.

38. 20.01.2015. Raksts www.tvnet.lv. Izplatās bīstams un nepatīkams datorvīruss.

39. 20.01.2015. Raksts www.apollo.lv. Brīdina par bīstama izspiedējvīrusa

izplatīšanos.

40. 27.01.2015. Raksts diena.lv. Bīstams datorvīruss mēstulēs par it kā

nesamaksātu rēķinu.

115



41. 27.01.2015. Raksts www.tvnet.lv. Brīdina par mēstulēm ar tēmu

„Neapmaksāts rēķins”, kas izplata vīrusu.

42. 27.01.2015. Raksts www.kasjauns.lv. Brīdina par bīstama kibervīrusa izplatību

e-pastā.

43. 27.01.2015. Raksts www.lsm.lv. Bīstamais datorvīruss e-pastos slēpjas zem

tēmas «Neapmaksāts rēķins!».

44. 27.01.2015. Raksts www.apollo.lv. Brīdinājums visiem iedzīvotājiem: viena

kustība var radīt lielus zaudējumus.

45. 27.01.2015. Raksts www.la.lv. Mēstules ar tēmu “Neapmaksāts rēķins” izplata

vīrusu.

46. 27.01.2015. Raksts www.db.lv. Neveriet vaļā mēstules ar tēmu „Neapmaksāts

rēķins!”

47. 27.01.2015. Raksts www.nozare.lv. Brīdinājums neatvērt mēstulēs ar

nosaukumu “Neapmaksāts rēķins”

48. 28.01.2015. Raksts www.delfi.lv. Aicina uzmanīties – izsūta jaunu inficētu

mēstuļu porciju.

49. 05.02.2015. Raksts www.apollo.lv. Bīstamais izspiedējvīruss turpina

izplatīties; ir pieci svaigākās versijas upuri.

50. 06.02.2015. Raksts www.lsm.lv. Eksperti iesaka nemaksāt hakeriem par failu

atkodēšanu.

51. 25.02.2015. Raksts www.tvnet.lv. Aizvadītajā gadā reģistrēti 3034 augstas

prioritātes kiberuzbrukumu incidenti.

52. 25.02.2015. Raksts www.delfi.lv. Aizvadītajā gadā reģistrēti 3034

kiberuzbrukumu incidenti.

53. 26.02.2015. Raksts www.la.lv. Arvien biežāk apzog, izmantojot virtuālajā vidē

atrodamos personas datus.

54. 10.03.2015. Raksts www.delfi.lv. Saistībā ar prezidentūru un Ukrainas

notikumiem pret Latviju vērsti vairāki kiberuzbrukumi 20.03. Eksperti:

Digitālā drošība ir viena no svarīgākajām biznesa prioritātēm - tvnet.lv

55. 23.03.2015. Raksts www.diena.lv. E-prasmju nedēļā speciālisti bez maksas

pārbaudīs datoru un Android ierīču „veselību” .

56. 24.03.2015. Raksts www.diena.lv. Trešdien bez maksas varēs pārbaudīt datoru

pie CERT.LV speciālista.

57. 07.04.2015. Raksts www.kasjauns.lv.Bankas neatklāj, cik bieži tiek nozagti

mūsu karšu dati.

58. 13.04. Raksts www.IR.LV. Uzvedība internetā jāapgūst tāpat kā noteikumi uz

ceļa.

59. 22.04. Raksts www.lvportals.lv. Norisinās lielākās tehniskās kiberdrošības

mācības.

60. 03.05.2015. Raksts www.delfi.lv. Lielākā IT drošības problēma ir izglītība,

uzsver Kiberaizsardzības vienības komandieris.

116



61. 07.05.2015. Raksts www.la.lv. LIKTA: prezidentūras laikā īpaši pieaudzis

kiberuzbrukumu skaits Latvijai. 11.05. Aprīlī „Cert.lv” reģistrējusi 187 augstas

prioritātes IT drošības incidentus - tvnet.lv

62. 15.05.2015. Raksts www.Leta.lv. Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs

Japānā diskutēs par kiberdrošības jautājumiem.

63. 02.06.2015. Raksts www.diena.lv. Telekomunikāciju pakalpojumu rēķinu

izskatā izplatās inficēti e-pasti.

64. 02.06.2015. Raksts www.NRA.lv. UZMANĪBU: Brīdina par inficētu e-pastu

izplatīšanos.

65. 15.06.2015. Raksts www.delfi.lv. Aicina būt uzmanīgiem – ļaundari uzsāk

jaunu mēstuļu kampaņu.

66. 16.06.2015. Raksts www.tvnet.lv, „Cert.lv”: Izplatās e-pasti ar kaitīgu

«JavaScript» pielikumu.

67. 16.06.2015. Raksts www.apollo.lv. Brīdinājums e-pasta lietotājiem: Ļaundari

uzsākuši jaunu „kampaņu”.

68. 16.06.2015. Raksts www.la.lv. Brīdina par e-pastiem ar kaitīgu “JavaScript”

pielikumu 15.07. Visticamāk, no Krievijas noticis 14 stundu ilgs uzbrukums

MK mājaslapai - TVNET.LV

69. 15.07.2015. Raksts www.rus.delfi.lv. CERT: сайт Кабинета министров ЛР

подвергся атаке со стороны России.

70. 15.07.2015. Raksts BNS "CERT.lv": visticamāk, no Krievijas noticis 14

stundu uzbrukums MK mājaslapai.

71. 15.07.2015. Raksts www.ir.lv. No Krievijas, iespējams, noticis uzbrukums

Ministru kabineta mājaslapai.

72. 15.07.2015. Raksts www.delfi.lv. No Krievijas veikts nesekmīgs

kiberuzbrukums Latvijas Ministru kabineta mājaslapa.

73. 15.07.2015. Raksts www. kasjauns.lv. No Krievijas veikts 14 stundu ilgs un

nesekmīgs kiberuzbrukums Latvijas MK mājaslapai.

74. 15.07.2015. Raksts www.diena.lv. No resursiem Krievijā uzbrukts Valsts

kancelejas mājaslapai.

75. 15.07.2015. Raksts www.db.lv. Noticis uzbrukums Ministru kabineta mājas

lapai.

76. 16.07.2015. CERT.LV pārstāvis sniedza interviju LTV7 krievu ziņēm par MK

mājas lapas uzlaušanu un hakeru foruma likvidāciju.

77. 16.07.2015. CERT.LV pārstāvis sniedza interviju TV3 zinām par MK mājas

lapas uzlaušanu un hakeru foruma likvidāciju.

78. 16.07.2015. Raksti www.la.lv, www.apollo.lv. “CERT.lv”: kiberuzbrukuma

MK vietnei organizētāji savas darbības nav slēpuši.

79. 30.07.2015. Intervija žurnālā "Ir" ar B. Kaškinu - par uzbrukumu MK lapai un

aktivitātēm kibertelpā.

80. 03.08.2015. Raksts www.tvnet.lv. Otrajā ceturksnī Cert.lv reģistrējis 721

augstas prioritātes drošības incidentu.

http://www.delfi.lv/

117



81. 12.08.2015. Raksti www.delfi.lv, www.tvnet.lv. Trīs Latvijas interneta

forumos tirgoti zagtu kredītkaršu dati.

82. 17.08.2015. Raksti www.apollo.lv, www.tvnet.lv. Sekmīgi atvairīts

kiberuzbrukums kādam Latvijas ziņu portālam.

83. 25.08.2015. Raksts www.tvnet.lv. Pret Apple kontu lietotājiem vērsta

kiberuzbrukumu kampana.

84. 27.10.2015. Raksts www.diena.lv. Eksperte: Kiberincidentu skaits sarūk, bet

tie kļūst sarežģītāki. https://twitter.com/DienaLv/status/658962950787604480

85. 27.10.2015. Raksts www.news.lv. Aktualitātes IT drošības jomā.

http://news.lv/BNS/2015/10/27/certlv-parstavji-informes-par-aktualitatem-it-

drosibas-joma

86. 27.10.2015. Raksts www.DELFI.LV. „Cert.lv”: Pastāv aizdomas, ka

„mēstules” tulko vietējie iedzīvotāji.

http://www.delfi.lv/news/national/politics/certlv-pastav-aizdomas-ka-

mestules-tulko-vietejie-iedzivotaji.d?id=46642001

87. 27.10.2015. Raksts www.ltv.lsm.lv - http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/27.10.2015-

dienas-zinas.id58765/

88. 27.10.2015. Dalība TV3 ziņu raidījumā.

Kiberuzbrukums.http://tvplay.skaties.lv/parraides/tv3-

zinas/669529?autostart=true

89. 27.10.2015. Dalība LTV7 ziņu raidījumā. Kiber (ne)drošība. -

http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/27.10.2015-kibernebezopasnost.id58778/

90. 27.10.2015. Raksts

www.LSM.LV.http://www.lsm.lv/lv/raksts/tehnologjijas/dzive/kibernoziegumi

-klust-sarezgitaki.a152176/

91. 27.10.2015. Raksts www.7LETA. Kiberincidentu skaits sarūk, bet tie kļūst

sarežģītāki. http://www.leta.lv/home/important/30463FD3-56D9-420F-BE7C-

EED2B1DA4D06/

92. 27.10.2015. Raksts BNS ziņu aģentūras mājas lapā. Aktualitātes IT drošības

jomā. http://news.lv/BNS/2015/10/27/certlv-parstavji-informes-par-

aktualitatem-it-drosibas-joma

93. 27.10.2015.Raksts www.Liepāja24.lv. "Cert.lv": Pastāv aizdomas, ka kaitīgos

e-pastus tulko vietējie iedzīvotāji. http://liepaja.pilseta24.lv/zina?slug=quot-

cert-lv-quot-pastav-aizdomas-ka-kaitigos-e-pastus-tulko-vietejie-iedzivotaji-

4ff8329909/1525592

94. 28.10.2015. Raksts www.tvnet.lv. Šodien iespējams bez maksas pārbaudīt

datoru.

95. 29.10.2015. Raksts www.tvnet.lv. Uzlauzta kādas valsts iestādes mājaslapa.

96. 29.10.2015. Raksts www.rus.delfi. Cert.lv: взломана страница

государственного учреждения. http://rus.delfi.lv/news/daily/criminal/certlv-

vzlomana-stranica-gosudarstvennogo-uchrezhdeniya.d?id=46653329

97. 30.10.2015. Varis Teivāns Radio Baltcom ziņās sniedza komentāru par valsts

mājas lapas uzlaušanu.

https://twitter.com/DienaLv/status/658962950787604480

http://www.news.lv/

http://news.lv/BNS/2015/10/27/certlv-parstavji-informes-par-aktualitatem-it-drosibas-joma


http://www.delfi.lv/news/national/politics/certlv-pastav-aizdomas-ka-mestules-tulko-vietejie-iedzivotaji.d?id=46642001

http://www.delfi.lv/news/national/politics/certlv-pastav-aizdomas-ka-mestules-tulko-vietejie-iedzivotaji.d?id=46642001

http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/27.10.2015-dienas-zinas.id58765/

http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/27.10.2015-dienas-zinas.id58765/

http://tvplay.skaties.lv/parraides/tv3-zinas/669529?autostart=true

http://tvplay.skaties.lv/parraides/tv3-zinas/669529?autostart=true

http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/27.10.2015-kibernebezopasnost.id58778/

http://www.lsm.lv/lv/raksts/tehnologjijas/dzive/kibernoziegumi-klust-sarezgitaki.a152176/

http://www.lsm.lv/lv/raksts/tehnologjijas/dzive/kibernoziegumi-klust-sarezgitaki.a152176/

http://www.7leta/

http://www.leta.lv/home/important/30463FD3-56D9-420F-BE7C-EED2B1DA4D06/

http://www.leta.lv/home/important/30463FD3-56D9-420F-BE7C-EED2B1DA4D06/



http://liepaja.pilseta24.lv/zina?slug=quot-cert-lv-quot-pastav-aizdomas-ka-kaitigos-e-pastus-tulko-vietejie-iedzivotaji-4ff8329909/1525592



http://www.tvnet.lv/

http://www.tvnet.lv/

http://www.rus.delfi/

http://rus.delfi.lv/news/daily/criminal/certlv-vzlomana-stranica-gosudarstvennogo-uchrezhdeniya.d?id=46653329

http://rus.delfi.lv/news/daily/criminal/certlv-vzlomana-stranica-gosudarstvennogo-uchrezhdeniya.d?id=46653329

118



98. 12.11.2015. Raksti www.diena.lv, www.tvnet.lv. Cert.lv: kāds neuzmanīgs

valsts iestādes darbinieks inficējis darba datoru ar trojāni.

99. 04.12.2015. Raksts www.diena.lv. Viltvārdis bankas vārdā cenšas izvilināt

klientu datus.

100. 04.12.2015. Raksts www.diena.lv. Eksperiments: Cik tālu var aiziet

sarakste ar mēstules autoru.

101. 11.11.2015. Raksts www.nra.lv. ES prezidentūras laikā pret Latviju

vērsti vairāki kiberuzbrukumi. http://nra.lv/politika/eiropas-savieniba/155247-

es-prezidenturas-laika-pret-latviju-versti-vairaki-kiberuzbrukumi.htm

102. 11.11.2015. Raksts www.lsm.lv. Cyber-attacks getting more

sophisticated. http://www.lsm.lv/en/article/societ/society/cyber-attacks-

getting-more-sophisticated.a154513/

103. 22.11.2015. Varis Teivāns runāja Nekā personīga Saistībā ar

teroraktiem Parīzē sižetu iekšlietu struktūru un citu vienību darbu. Un to, kādi

kiberuzbrukumi notikuši šajā laikā / http://skaties.lv/tehnologijas/krievijas-

specdienesti-radijusi-datorvirusu-ar-kuru-infice-datorus-latvija/

104. 26.03.2015. CERT.LV pārstāvja dalība ar prezentāciju konferencē,

„Cybercrime – Strategic", kas notiek Prezidentūras ietvaros.

105. 05.05.2015. CERT.LV pārstāvis uzstājās ar prezentāciju NBS štābā par

CERT.LV un Kibersardzi: EUMC AWAY DAYS - Cyber Security in Latvia.

106. 13.05.2015. CERT.LV dalība paneļdiskusijā un uzstājās ar prezentāciju

par Responsible Disclosure ENISA un Aizsardzības ministrijas organizētā

konferencē, kas notika Rīgā Latvijas Prezidentūras ES padomē ietvaros.

107. 19.06.2015. CERT.LV pārstāvis uzstājās ar prezentāciju Eiropas

savienības dalībvalstu telekomunikāciju atašeju vizītē, ko organizēja

CERT.LV.

108. 16.-17.04.2015. CERT.LV pārstāvis piedalījās „Global Conference on

CyberSpace” Hāgā, Nīderlandē. B.Kaškina piedalījās paneļdiskusijā

"Computer Security Incident Response Team Maturity".

109. 16.-17.04.2015. CERT.LV pārstāvis piedalījās „Global Conference on

CyberSpace” Hāgā, Nīderlandē. B.Kaškina piedalījās paneļdiskusijā

"Computer Security Incident Response Team Maturity".

110. 13.04.-16.04.2015. CERT.LV pārstāvis piedalījās FI-ISAC (European

FI-Information Sharing and Analysis Center) sanāksmē Nīderlandē,

Amsterdamā.

111. 06.05.2015. CERT.LV pārstāvji piedalījās ES-ASV-Kanādas kritiskās

infrastruktūras aizsardzības ekspertu sanāksmē „6th EU-US-Canada Expert

Meeting on Critical Infrastructure Protection” CERT.LV pārstāvis uzstājās ar

prezentāciju, "Strengthening IT critical infrastructure protection with everyday

CERT.LV activities".

112. 11.-12.05.2015. CERT.LV pārstāvji uzstājās ar prezentācijām par

CERT.LV pieredzi Prezidentūras laikā un CERT.LV gatavošanos NIS

direktīvas ieviešanai ENISA organizētajā seminārā „CERTs in Europe”, kas

notika Rīgā.

http://www.nra.lv/

http://nra.lv/politika/eiropas-savieniba/155247-es-prezidenturas-laika-pret-latviju-versti-vairaki-kiberuzbrukumi.htm

http://nra.lv/politika/eiropas-savieniba/155247-es-prezidenturas-laika-pret-latviju-versti-vairaki-kiberuzbrukumi.htm

http://www.lsm.lv/

http://www.lsm.lv/en/article/societ/society/cyber-attacks-getting-more-sophisticated.a154513/

http://www.lsm.lv/en/article/societ/society/cyber-attacks-getting-more-sophisticated.a154513/

http://skaties.lv/tehnologijas/krievijas-specdienesti-radijusi-datorvirusu-ar-kuru-infice-datorus-latvija/

http://skaties.lv/tehnologijas/krievijas-specdienesti-radijusi-datorvirusu-ar-kuru-infice-datorus-latvija/

119



113. 28.08.2015. CERT.LV pārstāvis uzstājās ar prezentāciju "Cyber

Defence Security" Salacgrīvā, LATO organizētajā "Summer Programme

Undergraduate Students from Latvia, Estonia, Georgia, Lithuania, Moldova,

Poland, Russia and Ukraine”.

114. 16.07.2015. CERT.LV pārstāvis uzstājās ar prezentāciju Devclub.lv

pasākumā par Responsible Disclosure policy.

115. 24-25.09.2015. CERT.LV pārstāvji piedalījās TF-CSIRT un Trusted

Introducer sanāksmēs Tallinā, Igaunijā. CERT.LV vadītāja vadīja sanāksmes,

CERT.LV vadītājas vietnieks Varis sniedza prezentāciju.

116. 19.11.2015. NIC.LV pārstāvji D.Ludviga, K.Mūze-Feldberga

uzstājās LIAA “Tīklošanas seminārs” jaunajiem uzņēmējiem, Rīgā, Latvijā ar

prezentāciju “Uzņēmuma digitālā zīmola veidošana”.

117. 08.-11.09.2015. NIC.LV vadītāja K.Sataki piedalījās 8th International

conference for ccTDL registries and regisrars of CIS, Central and Eastern

Europe, Erevānā, Armēnijā un sniedza prezentāciju par NIC.LV aktualitātēm

un jaunajiem pakalpojumiem. http://meeting.cctld.ru/en/

118. 07.-09.10.2015. NIC.LV vadītāja K.Sataki piedalījās CENTR

Ģenerālajā asamblejā Briselē, Beļģijā, prezentējot ccNSO.

119. 10.11.2015. NIC.LV vadītāja K.Sataki uzstājās LU Datorikas

fakultātes 1.kursa studentiem, Rīgā, Latvijā ar prezentāciju par Interneta

pārvaldības aktuālajiem jautājumiem.

120. N.Grūzītis, I.Auziņa, A.Znotiņš, G.Bārzdiņš, D Vēvere, R.Draģis,

G.Rābante-Buša, Pētījums: Runas atpazīšana datoram grūtības vairs

nesagādā! Latvijas Universitātes ziņas, 14.12.2015.,

http://www.lu.lv/zinas/t/37422/

http://meeting.cctld.ru/en/

http://www.lu.lv/zinas/t/37422/

120



5. Pielikums

Dalība starptautisku pētniecības projektu pieteikumu sagatavošanā 2014. gadā

Organisation proposals PIC 999645723

Nr.p.

k. Projekta nosaukums

Projekta

iesniegšanas

termiņš

Pieteikuma

identifikators/

uzsaukums

1 GNSS based management of farm

efficiency (SENSFARM) 03.04.2014.

H2020-Galileo-

2014-1

2

GÉANT Research and Education

Networking - Framework Partnership

Agreement Proposal (GEANT2020)

02.09.2014.

H2020-EINFRA-

2014-2

3

Praxeme Kit, an integrated methods tools

solution for complex system

transformation (PxKID)

23.09.2014. H2020-ICT-2014-1

4 Determinants of kidney cancer risk and

survival (DECReaSe) 19.08.2014.

H2020-PHC-2014-

two-stage

5

Latvian language in monolingual and

bilingual aquisitions: tools, theories and

applications (Latviešu valodas

monolingvāla un bilingvāla apguve: rīki,

teorijas un lietojums) LAMBA

2014 Nr.NFI/R/2014/053

6

Development of automated tools for hate

crime detection and prevention in cyber

space (DETECS)

2014 -

7 Establishment and Development Centers

of Excellence (ECTERS) 2014 -

121



6. Pielikums

Nozīmīgākie LU MII infrastruktūras objekti

Pētniecības iekārtas vai

aprīkojuma (ar bilances

vērtību virs 100 000

latu) nosaukums

Pielietojuma raksturojums

Infrastruktūra

izveidota

sadarbībā ar

partneri vai

atbilst

starptautiskai

labai praksei

Informācija par

ārējiem lietotājiem

no Latvijas un

ārvalstīm

LU MII e-

infrastruktūra e-spiets

(Scientific cloud

infrastructure):

no 2008 gada

SAN network with

Redundant FC paths,

6 controllers, 624

SATA + 16 FC discs,

468 TB storage (IBM

DS 4700),

384 GB RAM (8*48),

64 Xeon cores (8xIBM

x3650, Intel E5430)

no 2015.gada

720 Xeon cores

(45xHP Proliant

DL380 gen2, Intel E5-

2630 v.3, 256GB),

12TB RAM

10/40GE low latency

core networking, 10GE

access 1.1PB IBM

Storwize V7000 v7.3,

cluster with 2 nodes,

Real Time

Compression – up to

1.8x, SSD tiered

(30%), 4x GPU/SMP

nodes (CUDA, Intel

Xeon Phi

Coprocessor), 1x

Mākoņdatošanas

pakalpojumi:

Izveidoti uz OpenStack +

pašu inovācijas, kā 2 līmeņu

hipervizori: VMs un

konteineri

Pakalpojumi:

IaaS – Linux vai Windows

virtuālās mašīnas ar resursu

izvēles iespējām un

piekļuves konfigurāciju;

PaaS – SQL, HTTP,

Hadoop

Storage and File services –

FTP/FTPS and online NFS

services,

ownCloud

MaaS

High Throughput

Computing (HTC)

GPU/SMP computing, HPC

Big Data pakalpojumi

GEANT, EGI,

ESFRI, EU

FP,

Latvijā -

VNPC

Zinātnisko datu

noliktava, datu

centrs,

kopumā ap 200

klientu, tai skaitā citu

zinātnisko institūciju

serveri un izdalīti

virtuālie serveri uz

LU MII iekārtām

122



768GB RAM node

Akadēmiskais tīkls ar

ISP maģistrālajām

RIX, LIX, LAN

NREN, starptautiskais

mezgla punkts, ISP

maģistrāles, pieslēgumi RIX

un LIX, zīmols, starptautiskā

atpazīstamība (Sigmanet,

Latnet)

ES GEANT

konsorcijs

Latvijas Akadēmiskā

tīkla GEANT lietotāji

Grid klasteri, serveri -

Resurss izveidots

Eiropā sertificēti 2 klāsteri,

resursu pārvaldība integrēta

Eiropas tīklā tiek realizēta

KTH, Stokholma

ES FP

projektu

Baltic Grid,

BG2, EGI

Latvijas zinātnisko

institūcijas,

piemēram, CFI, OSI,

RTU, starptautiskie

lietojumi, tai skaitā

CERN

Latviešu valodas

digitālie resursi -

Latviešu valodas tekstu

(vairāk nekā 100 miljonu

vārdlietojumu) un runas

(vairāki terabaiti ierakstu)

digitālie resursi. Izstrādāti

rīki darbam ar šiem

resursiem un tie daļēji

marķēti. Kolektīvam ir

vairāk nekā 15 gadu pieredze

šajā jomā

ES ERIC

CLARIN,

METANET

Publiska pieeja,

Internetā

Valodas apstrādes

digitālie rīki

Izstrādātie rīki iekļauti

Eiropas Valstu valodas rīku

(CLARIN) portālā, visu

Zinātnisko institūciju brīvai

lietošanai valodu pētījumu

jomā

ES FP

CLARIN,

METANET

Publiska pieeja

eksperimentāliem

rīkiem Internetā, tai

skaitā no ES,

lietojumi demonstrēti

Holandes lietojumi

konferencē Briselē

NIC datu bāze -

Saskaņā ar SM

piešķirtām tiesībām

Domēna vārdu datu bāze,

starptautiskā atpazīstamība,

zīmols, darba staciju

aprīkojums, reģistratūras

ICANN, LR

Satiksmes

ministrija,

VARAM

Ierobežota

pieejamība, datu

sinhronizācija ar

ICANN

Pētnieku darba vietu

aprīkojums

Individuālās darba vietas

stacionārās un mobilās 210

darbiniekiem ar modernu

lokālo tīkla stacionāro un

bezvadu piekļuvi centrāliem

datoru resursiem (serveriem)

konferenču telpas ar

aprīkojumu, profesionālā

programmatūra

Starptautisko

projektu

realizācijas

prasības

Individuālās

darbinieku/pētnieku

darba vietas

individuālam

lietojumam

123



CERT.LV - saskaņā ar

Informācijas

tehnoloģiju drošības

likumā noteikto

Starptautiskā atpazīstamība,

zīmols un akreditācija,

partneru uzticība

ENISA,

Aizsardzības

ministrija,

VARAM,

NATO un ES

sadarbības

partneri

Ierobežota

pieejamība

Tehnoloģiskie

programmatūras būves

rīki

Pielietojumi biznesa procesu

analīzē, informācijas sistēmu

izstrādē

Izvērtēti

atbilstoši

projekta

nodevumiem

Dažādi pielietojumi,

tai skaitā vairākās

Latvijas publiskās

institūcijās un

komercfirmās

Reālā laika sistēmu

izstrādes vide

Reālā laika sistēmu izstrāde,

iegultās sistēmas

Artemisia, RC

3COP

Starptautiski līgumi

124



7. Pielikums

Mērķi un rezultatīvie rādītāji laika periodā 2015-2020;

Integrētie pētniecības attīstības rādītāji līdz 2020.gadam (vidēji gadā)








125



8. Pielikums

Pētniecības programmas atbilstībai nacionālajiem un ES plānošanas dokumentiem.

Eksakto zinātņu pētniecības programma (LU MII)

I. Pamatojums pētniecības programmas atbilstībai Latvijas Viedās specializācijas stratēģijai

Pamatiniciatīva Pamatojums

1. Atbilstība Viedās specializācijas jomām

1.1. Zināšanu-ietilpīga bio-ekonomika

1.2. Biomedicīna, medicīnas

tehnoloģijas, biofarmācija un

biotehnoloģijas

Bioinformātika ir viens no LU MII prioritārajiem

pētniecības virzieniem. Tematikā ir bijuši vairāki EU

FP projekti (jau no 2004.gada)

1.3. Viedie materiāli, tehnoloģijas,

un inženiersistēmas

Viens no institūta prioritārajiem virzieniem ir precīzā

lauksaimniecība, iegultās sistēmas, reālā laika

sistēmas, kā arī citi pētniecības virzieni satur

inovatīvus tehnoloģiskus un inženieru risinājumus,

piemēram, lielu datorsistēmu (Scientific Cloud)

arhitektūras izstrādi.

1.4. Viedā enerģētika

1.5. Informācijas un komunikāciju

tehnoloģijas

Visa institūta pamatdarbība ir šajā tematikā

2. Atbilstība Viedās specializācijas izaugsmes prioritātēm:

126



1.prioritāte: LU MII darbības mērķis ietver: jaunu materiālu un

tehnoloģiju radīšana un pielietošanas dažādošana

(piemēram, kiberdrošība, mākoņdatošana, lielapjoma

dati u.c.) , Latvijas radošās industrijas potenciāla

(piemēram, letonika, valodas semantika) plašāka

izmantošana

Efektīvāka pirmapstrādes produktu

izmantošana augstākas pievienotās

vērtības produktu ražošanai, jaunu

materiālu un tehnoloģiju radīšana un

pielietošanas dažādošana.

Netehnoloģisko inovāciju un Latvijas

radošās industrijas potenciāla plašāka

izmantošana tautsaimniecības nozaru

augstākas pievienotās vērtības

produktu un pakalpojumu ražošanai.

2.prioritāte: Jaunu IKT pakalpojumu un modernu inovatīvu

virzienu ieviešana, jo īpaši starpnozaru pētījumos:

medicīna, precīzā lauksaimniecība, letonika un

potenciāli arī citās nozarēs- jurisprudence, mūzika,

māksla u.c. Izteikts LU MII mērķis šobrīd ir attīstīt

Latvijā jaunu nozari- kiberdrošību kontekstā ar

latviešu valodu un tekstu semantikas noteikšanu, ar

augstu izaugsmes potenciālu

Tādas inovācijas sistēmas izveide, kas

nodrošina atbalstu jaunu produktu un

tehnoloģiju radīšanai esošo nozaru un

starpnozaru ietvaros, kā arī jaunām

nozarēm ar augstu izaugsmes

potenciālu, kas balstītas uz izaugsmi

noteicošajām atslēgtehnoloģijām un,

kas nodrošina efektīvu jaunu

produktu/ pakalpojumu identifikāciju

sistēmu, un kas spēj atrast un sniegt

atbalstu jaunu produktu radīšanai gan

esošo nozaru un starpnozaru ietvaros,

gan arī veidot jaunas nozares ar

augstu izaugsmes potenciālu.

3.prioritāte:

127



Energoefektivitātes paaugstināšana,

kas ietver jaunu materiālu radīšanu,

ražošanas procesu optimizāciju,

tehnoloģisko jauninājumu ieviešanu,

alternatīvo energoresursu

izmantošanu u.c. risinājumus.

4.prioritāte: Visi LU MII darbības prioritārie virzieni ir šeit

attiecināmi

Modernas un mūsdienu prasībām

atbilstošas IKT sistēmas attīstība

privātajā un valsts sektorā.

5.prioritāte: Uz institūta prioritārā pētījumu virziena pamata

veidojas jauna augstākās izglītības programma

kiberdrošībā (ar Banku augstskolu), LU MII

pētniecības pienesums ir datorlingvistikas kursiem

augstskolās (LU, LiePU), bioinformātikas kursiem

un kosmosa pētījumu kursiem Ventspils Augstskolā

(kosmisko datu straumēšana un apstrāde). LU MII

pētījumu projekti un e-infrastruktūra ir bāze

doktorantūrai.

Moderna un nākotnes darba tirgus

prasībām atbilstoša izglītības sistēma,

kas veicina tautsaimniecības

transformāciju un VSS prioritāšu

īstenošanai nepieciešamo

kompetenču, uzņēmējspējas un

radošuma attīstību visos izglītības

līmeņos.

6.prioritāte: Darbībā apliecināta pētnieku darbība no fund pēt uz

128



Attīstīta zināšanu bāze (fundamentālā

zinātne un zinātnes infrastruktūra) un

cilvēkkapitāls zināšanu jomās, kurās

Latvijai ir salīdzinošās priekšrocības

un kas ir nozīmīgas tautsaimniecības

transformācijas procesā: zināšanu

jomās, kas saistītas ar viedās

specializācijas jomām (1) zināšanu-

ietilpīga bioekonomika, (2)

biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas,

biofarmācija un biotehnoloģijas, (3)

viedie materiāli, tehnoloģijas un

inženiersistēmas, (4) viedās

enerģētikas, un (5) IKT, kā arī EK

identificētajās atslēgtehnoloģijās

(nanotehnoloģijas, mikro un nano-

elektronika, fotonika, advancētie

materiāli un ražošanas sistēmas,

biotehnoloģijas).

inovācijām, sinerģija

Ilgstoši iedibinātais LU MII darbības modelis ir

saistīts ar zināšanu pārnesi no fundamentāliem

pētījumiem līdz jaunu inovatīvu darbības virzienu

ieviešanai tautsaimniecībā (piemēram, internet

tehnoloģijas, programmatūras un informāciju sistēmu

atbalsta rīki u.c.). Iedibināto jauno virzienu

„iedzīvina” no biznesa viedokļa līdz to pārņem

komersanti.

7.prioritāte: Sadarbība ar reģionālajām augstskolām, īpaši ar

Ventspils augstskolu, piemēram, darbība kopīgā

VNPC, Irbenes radioteleskopa kosmisko datu

straumēšana un apstrāde Teritoriju esošo resursu apzināšana un

specializācija, izvirzot perspektīvās

ekonomiskās attīstības iespējas un

virzienus, t.sk. vadošos un

perspektīvos uzņēmējdarbības

virzienus pašvaldības teritorijās.

II. Pamatojums pētniecības programmas atbilstībai Eiropas Komisijas stratēģijai „Eiropa

2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei” (turpmāk –„ES 2020” stratēģija)

un Latvijas nacionālajai reformu programmai „ES 2020” stratēģijas īstenošanai

1. publiskā sektora ieguldījumu

pētniecībā, attīstībā un inovācijai

pieaugums

Publiskā finansējuma avotu diversifikācija- konkrēti:

IZM, Aizsardzības ministrija, netieši caur

pakalpojumu, kuru kontrolē Satiksmes ministrija,

Prokuratūra, ES dažādi finansēšanas avoti.

2. darba devēju (privātā sektora)

ieguldījumu pētniecībā, attīstībā un

inovācijai pieaugums

Privātā sektora finansēšanas avotu diversifikācija:

Latvijas komersantu pasūtījumi (dažādās formā- tieši

līgumi, ar Kompetences centra starpniecību), Eiropas

un ASV komercpasūtījumi.

129



3. izdevumu spektra, kas piemērots

uzņēmējdarbībai un stimuliem

produktivitātes palielināšanai,

paplašināšana

LU MII izstrādātajos inovatīvajos virzienos tiek

plānota darbības transformācija uz komercsektoru,

piemēram, .lv domēna vārdu administrēšanas

nodošana reģistratūrā, komersanta datu drošības

funkcionālais nodrošinājums, lielapjoma datu metožu

lietojumi komercsektorā, letonikas rīku izmantošana

komercsektorā u.c.

4. pētniecības, attīstības un inovācijas

intensitātes pieaugums (finansējums

uz zinātniskā personāla pārstāvi)

Pētniecības un inovāciju netiek plānots izteikti

intensīvs, bet tiek plānots kā kvalitatīvs pieaugums

kopsolī ar finansējuma pieaugumu uz PLE.

Uzstādītais mērķis uz 2018.gadu ir 150% finanšu

pieauguma.

5. pētniecības programma sekmē šādu

problēmu risināšanu: energoapgādes

drošība, transports, klimata pārmaiņas

un resursu efektīva izmantošana,

veselība un novecošana, videi

draudzīgas ražošanas metodes un

zemes apsaimniekošana, kopīgu

pētniecības programmu veidošana ar

dalībvalstīm un reģioniem

Pētniecības programma sekmē šādu problēmu

risināšanu: resursu efektīva izmantošana, veselība,

videi draudzīgas ražošanas metodes, kopīgu

pētniecības programmu veidošana ar dalībvalstīm un

reģioniem

130



9.pielikums

LU MII tehnoloģiskā infrastruktūra (e-infrastruktūra)

Pētniecības iekārtas vai aprīkojuma

(ar bilances vērtību virs 100 000

latu) nosaukums

Pielietojuma

raksturojums

Infrastruktūra

izveidota

sadarbībā ar

partneri vai

atbilst

starptautiskai

labai praksei

Informācija par

ārējiem lietotājiem

no Latvijas un

ārvalstīm

LU MII e-infrastruktūra e-spiets

(Scientific cloud infrastructure):

no 2008 gada

SAN network with

Redundant FC paths,

6 controllers, 624 SATA + 16 FC

discs, 468 TB storage (IBM DS

4700),

384 GB RAM (8*48),

64 Xeon cores (8xIBM x3650,

Intel E5430)

no 2015.gada

Much more powerful computing

- 720 Xeon cores (45xHP Proliant

DL380 gen2, Intel E5-2630 v.3,

256GB)

- 12TB RAM

networking

- each server: 2x10GE SFP+ access

to swhich, 1Gbps management net

- each Storage Cluster 2X 10 GE

SFP+ , mutually 8Gbps FC

- 3XHP 5900AF-48XG, mutually

40GE QSFP

- Maintenance swhiching

Mākoņdatošanas

pakalpojumi:

Izveidoti uz

OpenStack +

pašu inovācijas,

kā 2 līmeņu

hipervizori: VMs

un konteineri

Pakalpojumi:

IaaS – Linux

vai Windows

virtuālās mašīnas

ar resursu izvēles

iespējām un

piekļuves

konfigurāciju;

PaaS – SQL,

HTTP, Hadoop

Storage and File

services –

FTP/FTPS and

online NFS

services,

ownCloud

MaaS

High

Throughput

Computing

(HTC)

GPU/SMP

computing, HPC

GEANT,

EGI, ESFRI,

EU FP,

Latvijā -

VNPC

Zinātnisko datu

noliktava, datu

centrs,

kopumā ap 200

klientu, tai skaitā

citu zinātnisko

institūciju serveri

un izdalīti virtuālie

serveri uz LU MII

iekārtām

131



HP 1910 10/100/1000Base-T

- Campus connectivity

HP 5406 zl 10G SFP+, 1G-T

streaming, Big Data pre-processing,

Data Backup + Scientific Cloud

2008) ...)

1.1PB IBM Storwize V7000 v7.3 ,

cluster with 2 nodes, Real Time

Compression – up to 1.8x, SSD

tiered (30%)

- In Memory Computing (in

Memory DB data access, ontology

processing, Language data

processing),

- 2X ( HP Proliant DL380 gen2,

Intel E5-2630 v.3, 768GB RAM)

Info Graphics, Analytics, graphics

un picture processing,

Computational Data modeling)

- 2X (HP Proliant DL380 gen2,

Intel E5-2630 v.3, 256GB, 2X Intel

Xeon Phi5110P Coprocessor+

GPU, HP, Graphics Kit)

- 2X (HP Proliant DL380 gen2,

Intel E5-2630 v.3, 256GB, 2X

NVIDIA Tesla K40C 12GB

Computational Accelerator+ GPU,

HP, Graphics Kit)

computing

- 3X (IBM System x3650 M4 (Intel

Xeon E5-2680, DDR3 256, SAS

900GB 6Gbps)

- 2X Supermicro SuperStorage

Server 5018A-AR12L, 32GB,

12X5TB

- 3X iMAC 27” Retina 5K QC i5

3.5GHz/8GB/1TB

- 5X Mac Pro 2.7GHz 12-Core Intel

Xeon/64GB/1TB Flash

- 6X iMAC 27” Retina 5K QC i7

Big Data

pakalpojumi

132



4GHz/32GB/SSD1TB

Akadēmiskais tīkls ar ISP

maģistrālajām RIX, LIX, LAN

NREN,

starptautiskais

mezgla punkts,

ISP maģistrāles,

pieslēgumi RIX

un LIX, zīmols,

starptautiskā

atpazīstamība

(Sigmanet,

Latnet)

ES GEANT

konsorcijs

Latvijas

Akadēmiskā tīkla

GEANT lietotāji

Grid klasteri, serveri - Resurss

izveidots

Eiropā sertificēti

2 klāsteri,

resursu

pārvaldība

integrēta Eiropas

tīklā tiek

realizēta KTH,

Stokholma

ES FP

projektu

Baltic Grid,

BG2, EGI

Latvijas zinātnisko

institūcijas,

piemēram, CFI,

OSI, RTU,

starptautiskie

lietojumi, tai skaitā

CERN

Latviešu valodas digitālie resursi - Latviešu valodas

tekstu (vairāk

nekā 100 miljonu

vārdlietojumu)

un runas (vairāki

terabaiti ierakstu)

digitālie resursi.

Izstrādāti rīki

darbam ar šiem

resursiem un tie

daļēji marķēti.

Kolektīvam ir

vairāk nekā 15

gadu pieredze

šajā jomā

ES ERIC

CLARIN,

METANET

Publiska pieeja,

Internetā

Valodas apstrādes digitālie rīki Izstrādātie rīki

iekļauti Eiropas

Valstu valodas

rīku (CLARIN)

portālā, visu

Zinātnisko

institūciju brīvai

lietošanai valodu

pētījumu jomā

ES FP

CLARIN,

METANET

Publiska pieeja

eksperimentāliem

rīkiem Internetā, tai

skaitā no ES,

lietojumi

demonstrēti

Holandes lietojumi

konferencē Briselē

133



NIC datu bāze - Saskaņā ar SM

piešķirtām tiesībām

Domēna vārdu

datu bāze,

starptautiskā

atpazīstamība,

zīmols, darba

staciju

aprīkojums,

reģistratūras

ICANN, LR

Satiksmes

ministrija,

VARAM

Ierobežota

pieejamība, datu

sinhronizācija ar

ICANN

Pētnieku darba vietu aprīkojums Individuālās

darba vietas

stacionārās un

mobilās 210

darbiniekiem ar

modernu lokālo

tīkla stacionāro

un bezvadu

piekļuvi

centrāliem datoru

resursiem

(serveriem)

konferenču

telpas ar

aprīkojumu,

profesionālā

programmatūra

Starptautisko

projektu

realizācijas

prasības

Individuālās

darbinieku/pētnieku

darba vietas

individuālam

lietojumam

CERT.LV - saskaņā ar

Informācijas tehnoloģiju drošības

likumā noteikto

Starptautiskā

atpazīstamība,

zīmols un

akreditācija,

partneru uzticība

ENISA,

Aizsardzības

ministrija,

VARAM,

NATO un ES

sadarbības

partneri

Ierobežota

pieejamība

Tehnoloģiskie programmatūras

būves rīki

Pielietojumi

biznesa procesu

analīzē,

informācijas

sistēmu izstrādē

Izvērtēti

atbilstoši

projekta

nodevumiem

Dažādi

pielietojumi, tai

skaitā vairākās

Latvijas publiskās

institūcijās un

komercfirmās

Reālā laika sistēmu izstrādes vide Reālā laika

sistēmu izstrāde,

iegultās sistēmas

Artemisia,

RC 3COP

Starptautiski līgumi

Documents

ātes Matemātikas ā ū attīstības stratēģija 2016. MII_strat16-20.pdf · 2020. 3. 23. · tie gadi), valsts augstākā līmeņa domēna ³.lv administrēšanu NIC.LV (kopš