Transformatoru aizsardzba un autom tika9 3 Transformatoru relejaizsardzbu un pretavriju automtiku veidi Latvenergo sistm lielk da a transformatoru ir apgdti ar uz elektromehnisko releju

Transformatoru a izsardz �ba un a utom� t ika

A. Sauhats, A.Vasi�jevs, S.Leš�enko

RTU EEF ENER��TIKAS INSTIT�TS

R�GA -2003. g.

TRANSFORMATORU AIZSARDZ�BA UN AUTOM�TIKA

2

SATURS 1. Transformatoru boj�jumu veidi ...........................................................................................5 2. Nenorm�li transformatoru darba rež�mi..............................................................................7

2.1 Virsst�vas ........................................................................................................................7 2.2 �r�jie �ssl�gumi. ..............................................................................................................7 2.3 P�rslodze. ........................................................................................................................7 2.4 Paaugstin�ts spriegums ....................................................................................................8 2.5 Pazemin�ta frekvence.......................................................................................................8

3 Transformatoru relejaizsardz�bu un pretav�riju autom�tiku veidi ....................................9 3.1 Moment�n� str�vas aizsardz�ba ........................................................................................9 3.2 Diferenci�l� str�vas aizsardz�ba .......................................................................................9 3.3 G�zes aizsardz�ba...........................................................................................................11 3.4 Maksim�l�s str�vas aizsardz�ba......................................................................................11 3.5 Zemessl�guma diferenci�l� str�vas aizsardz�ba ..............................................................12 3.6 Zemessl�guma aizsardz�ba. ............................................................................................12 3.7 Termisk�s p�rslodzes aizsardz�ba ...................................................................................13 3.8 Aizsardz�ba pret �ssl�gumu ar korpusu. ..........................................................................13 3.9 P�rierosmes aizsardz�ba .................................................................................................14 3.10 Dzes�šanas autom�tika...................................................................................................14

4 Relejaizsardz�bu un autom�tiku darb�bas apraksts...........................................................15 4.1 Transformatoru diferenci�l� str�vas aizsardz�ba .............................................................15

4.1.1 Aizsardz�bas darb�bas apraksts ...............................................................................15 4.1.2 Diferenci�lo str�vu apr�ins ...................................................................................15 4.1.3 Apl�ses koeficienta Ktr apr�ins ............................................................................17 4.1.4 Magnetiz�šanas str�vas l�ciena identific�šana ........................................................17

4.2 Diferenci�l�s str�vas atcirtes darb�ba un diferenci�l�s bremz�bas aizsardz�bas darb�ba...18 4.2.1 Diferenci�l� str�vas atcirte DSA.............................................................................18 4.2.2 Diferenci�l� bremz�ta aizsardz�ba DSAB ...............................................................19 4.2.3 Diferenci�l�s bremz�t�s aizsardz�bas nostr�des raksturl�kne ...................................19

4.3 Neitr�li veidojoš� transformatora diferenci�l� str�vas aizsardz�ba ..................................19 5 Maksim�l�s str�vas aizsardz�ba..........................................................................................22

5.1 Norm�li invers� raksturl�kne ..........................................................................................22 5.2 Izteikti invers� raksturl�kne ............................................................................................24 5.3 Ekstrem�li invers� raksturl�kne ......................................................................................25 5.4 Liela laika kav�juma invers� raksturl�kne.......................................................................26

6 Zemessl�guma diferenci�l� str�vas aizsardz�ba .................................................................27 6.1 Darb�bas princips ...........................................................................................................27

6.1.1 M�r�jumu lielumu nov�rt�šana ...............................................................................27 7 Transformatoru termisk�s p�rslodzes aizsardz�ba ............................................................31

7.1 Aizsardz�bas darb�bas princips .......................................................................................31 7.1.1 Termisk�s p�rslodzes aizsardz�bas algoritma realiz�cija .........................................32 7.1.2 P�rslodzes aizsardz�bas praktiskas realiz�cijas �patn�bas.........................................34

8 Adapt�v� transformatoru dzes�šanas autom�tika..............................................................35 9 Slodzes grafika paredz�šana ...............................................................................................35 10 Adapt�v� rež�mu vad�ba iev�rojot rezervi.......................................................................37 11 Adapt�v� transformatora atslogošanas autom�tika .......................................................40 12 Jaunas transformatoru aizsardz�bas...............................................................................41

12.1 Diferenci�l� jaudas aizsardz�ba tr�sf�zu transformatoriem ..............................................41 12.2 Transformatoru iekš�jo boj�jumu konstat�cija izmantojot sakrišanas lei starp spriegumu un str�vu...................................................................................................................42 12.3 Princips..........................................................................................................................43

13 Sl�dzieni............................................................................................................................46

3

Pielikums 1...................................................................................................................................47 Pielikums 2...................................................................................................................................74 SMOKY2 apraksts ....................................................................................................................101 1. Ievads .................................................................................................................................101 2. Sist�mas pras�bas ...............................................................................................................101 3. Programmas instal�cija .....................................................................................................101

3.1 Pieg�des komplekts......................................................................................................101 3.2 Instal�cija.....................................................................................................................101 3.3 Iepriekš�jo versiju atsl�gu dz�šana...............................................................................102 3.4 Datu b�zes piesl�gšana.................................................................................................102 3.5 Datu b�zes izveidošana ................................................................................................102 3.6 TPL šablonu imports ....................................................................................................102

4. Failu tipi .............................................................................................................................103 4.1 SMK failu nosaukumi p�c noklus�šanas.......................................................................103 4.2 Programmas Smoky2 izv�lu �patn�bas ........................................................................103

5. Oscilogrammu att�lošana ..................................................................................................104 5.1 Faila atv�ršana .............................................................................................................104 5.2 Att�lojamo v�rt�bu rež�mi ............................................................................................105 5.3 M�roga maia ..............................................................................................................105 5.4 Inform�cija par ierakstu (Notes) ...................................................................................105 5.5 Frekvences m�r�šana ....................................................................................................105 5.6 Marieri (Check Points) ...............................................................................................106 5.7 Mariera izveidošana ...................................................................................................106 5.8 Marieru redi��šana.....................................................................................................106 5.9 Lo�isko sign�lu att�lojums...........................................................................................106 5.10 OLE objektu ievietošana SMK dokumentos .................................................................107 5.11 Gr�matz�mes................................................................................................................108 5.12 Laika m�r�šana.............................................................................................................108 5.13 Individu�la laika skala..................................................................................................108

6. Vektoru diagrammas .........................................................................................................110 6.1 Ievads ..........................................................................................................................110 6.2 Vektoru diagrammu loga atv�ršana ..............................................................................110 6.3 Piez�mju gr�matias p�rlapošana, lapu pievienošana un dz�šana ..................................110 6.4 Vektoru pievienošana...................................................................................................111 6.5 Vektora p�rvietošana....................................................................................................111 6.6 Vektora dz�šana...........................................................................................................111 6.7 Vektoru diagrammas m�roga maia .............................................................................111 6.8 Leu att�lošana ..........................................................................................................112 6.9 . B�zes vektors .............................................................................................................112 6.10 Vektoru diagrammas pagriešana attiec�b� pret laika asi ................................................112

7. Darb�bas ar šablonu...........................................................................................................114 7.1 Ievads ..........................................................................................................................114 7.2 Šablona redi��šanas logs..............................................................................................114 7.3 Sign�la izvietošana.......................................................................................................115 7.4 Sign�la dz�šana............................................................................................................115 7.5 M�roga izl�dzin�šana ...................................................................................................115 7.6 . Šablona saglab�šana...................................................................................................115 7.7 Šablona saglab�šana ar jaunu nosaukumu.....................................................................115 7.8 Esoš� šablona nomaia (šablona iel�d�šana) ................................................................115 7.9 Šablons p�c noklus�šanas.............................................................................................115

8. Lietot�ja uzdotie sign�li.....................................................................................................116 8.1 Ievads ..........................................................................................................................116

4

8.2 Atvasin�t� sign�la izveidošana .....................................................................................116 8.3 Sign�la, kuru uzdod ar formulu, parametru dialoga logs ...............................................116 8.4 Simetrisko komponenšu sign�la parametru dialoga logs. ..............................................117

TRANSFORMATORU AIZSARDZ�BA UN AUTOM�TIKA TRANSFORMATORU BOJ�JUMU VEIDI

5

Ievads Ekonomisko un tehnisko apsv�rumu d�� energosist�m�s izmanto daudzus sprieguma l�meus. Saites un ener�ijas apmaiu starp daž�diem l�meiem nodrošina transformatori un autotransformatori. Ekspluat�cijas gait� šie sarež��tie un d�rgie energosist�mu elementi var b t boj�ti. Boj�jumu gad�jumos, vai situ�cij�s, kad rodas boj�juma briesmas nepieciešams atsl�gt transformatoru, vai main�t darb�bas rež�mu. Š�m nol kam izmanto specializ�tus, sarež��tus relejaizsardz�bas un autom�tikas (RZA) kompleksus. P�d�jo desmit gadu laik� šie kompleksi tiek realiz�ti izmantojot mikroprocesoru elementu b�zi un digit�lus m�r�jumu apstr�des principus. Dotais darbs apskata transformatoru RZA izpild�mas funkcijas , realiz�cijas pa�mienus , pam�talgoritmus un akcent� uzman�bu uz iesp�j�m paaugstin�t šo iek�rtu efektivit�tes l�meni.

Latvenergo sist�m� 330 kV t�kl� izmanto autotransformatorus ar spriegumu 330/110 kV. 110 kV t�kl� tiek pamat� izmantoti tr�stinumu transformatori ar spriegumu 110/20/10 kV vai 110/20/6 kV ar tinumu sl�gumu Y/�/�. Ja tiek izmantots tikai viens sekund�rais tinums, neizmantot� tinuma vienu f�zi sazem�.

1.1. tabula. Latvenergo sist�m� str�d�jošo augstsprieguma apakšstaciju un transformatoru skaits un to kop�j�

uzst�d�t� jauda. Spriegums Apakšstaciju skaits Transformatoru skaits Jauda 330 kV 14 19 2825 MVA 110 kV 113 228 3941 MVA Kop� 127 247 6766 MVA

Jebkura transformatora atsl�gšan�s negat�vi ietekm� energosist�mas darb�bu. T�d�� oti

svar�gi ir aizsarg�t transformatoru no boj�jumiem un nenorm�liem darba rež�miem, kas var izrais�t t�l�kus transformatora boj�jumus. Tas ir svar�gi ar� no ekonomisk� viedok�a, jo transformatora remonts vai nomaia maks� �oti d�rgi. Transformatoru, t� pat, k� citu energosist�mas elementu, aizsardz�bai tiek izmantotas relejaizsardz�bas (RA) un pretav�riju autom�tikas (PA).

1. Transformatoru boj�jumu veidi Galvenie transformatoru un autotransformatoru boj�jumi ir sekojoši: a) starf�žu �ssl�gumi transformatora tvertnes iekšien� un uz izvadiem; b) �ssl�gumi starp vienas f�zes spoles vijumiem (vijumu �ssl�gumi); c) spo�u vai izvadu zemessl�gumi.

Pieredze r�da, ka �ssl�gumi uz transformatoru izvadiem un vijumu �ssl�gumi spol�s notiek sam�r� bieži.

Starpf�žu �ssl�gumi transformatoru iekšien� notiek �oti reti. Tr�sf�zu transformatoros tie lai ar� netiek izsl�gti, bet tom�r maz ticami sakar� ar lielo starpf�žu izol�cijas iztur�bu. Transformatoru grup�s, sast�voš�s no tr�s vienf�zes transformatoriem, �ssl�gumi starp daž�du f�žu tinumiem praktiski nav iesp�jami.

Pie starpvijumu �ssl�gumiem str�vas, pl stošas uz �ssl�guma vietu no barošanas avotiem, var b t �oti mazas.

Transformatora tinuma zemessl�guma gad�jum�, piesl�gtam t�klam ar maz�m zemessl�guma str�v�m, �ssl�guma str�va ir vien�da ar t�kla kapacitat�vo str�vu summu. T�d�� transformatoru aizsardz�b�m, paredz�tas aizsardz�bai pret vijumu �ssl�gumiem, k� ar� tinumu zemessl�gumiem, str�d�još�m t�kl� ar izol�tu neitr�li, j�nodrošina augstu jut�bu.

TRANSFORMATORU AIZSARDZ�BA UN AUTOM�TIKA TRANSFORMATORU BOJ�JUMU VEIDI

6

Lai ierobežotu post�jumu apm�rus, aizsardz�bai pret �ssl�gumiem transformator� j�b t �trdarb�gai. �ssl�gumiem, saist�tiem ar liel�m �ssl�guma str�v�m, j�tiek atsl�gtiem ar laika kav�jumu t = 0,05 ÷ 0,1 sek.

Aizsardz�bai pret �ssl�gumiem tiek pielietotas sekojošas aizsardz�bas: moment�n� str�vas aizsardz�ba, diferenci�l� aizsardz�ba, g�zes aizsardz�ba.

TRANSFORMATORU AIZSARDZ�BA UN AUTOM�TIKA NENORM�LI TRANSFORMATORU DARBA REŽ�MI

7

2. Nenorm�li transformatoru darba rež�mi

2.1 Virsst�vas

Sam�r� biežs nenorm�ls transformatora darba rež�ms ir nomin�lo str�vas v�rt�bu p�rsniedzošas str�vas par�d�šan�s (virsstr�vas). Š�das str�vas par�d�s pie �r�jiem �ssl�gumiem, jaudas sv�rst�b�m un p�rslodz�m. P�rslodzes rodas elektrodzin�ju pašpalaišan�s, paral�li str�d�joša transformatora atsl�gšan�s izrais�ta slodzes pieauguma, autom�tiski piesl�gtas slodzes pie ARI darrb�bas, u.t.t. rezult�t�.

2.2 �r�jie �ssl�gumi.

Pie �r�jiem �ssl�gumiem transformator� pl st �ssl�guma str�va liel�ka par nomin�lo str�vu, kas uzkars� transformatora tinumus virs pie�aujam�s temperat ras, kas var rad�t transformator� boj�jumu. Par cik �r�jiem �ssl�gumiem seko t�kla sprieguma pazemin�šan�s, aizsardz�bai j�str�d� ar minim�lu laika kav�jumu, nepieciešamu selektivit�tes nodrošin�šanai. Aizsardz�ba pret �r�jiem �ssl�gumiem �stenojas ar maksim�l�s str�vas aizsardz�bas, maksim�l�s str�vas aizsardz�bas ar sprieguma palaišanu, nullsec�bas str�vas aizsardz�bas un pret�j�s sec�bas str�vas aizsardz�bas. Aizsardz�bas pret �r�jiem �ssl�gumiem darb�bas zon� j�ietilpst apakšstacijas kopn�m (I aizsardz�bas pak�pe) un visiem no š�m kopn�m atejošiem pievienojumiem (II aizsardz�bas pak�pe). Aizsardz�bas pret virsst�v�m tiek izmantotas ar� k� rezerves aizsardz�bas pret boj�jumiem transformatoros.

2.3 P�rslodze.

P�rslodzei parasti neseko iev�rojama t�kla sprieguma pazemin�šan�s. T�d�� p�rslodzes aizsardz�bas nostr�des laika kav�jumu nosaka tikai p�c tinumu izol�cijas silšanas. E��as transformatoriem ir pie�aujama ilgstoša p�rslodze 5 % apm�r� p�c str�vas. Av�rijas rež�mos tiek pie�aujam� �slaic�g� p�rslodze nor�d�ta 2.1. tabul�.

2.1. tabula Av�rijas rež�mos pie�aujam� �slaic�g� p�rslodze

P�rslodze, Isl/Inom 1,3 1,6 1,75 2 3 Pie�aujamais p�rslodzes laiks, min 120 45 20 10 1,5

No 2.1. tabulas redzams, ka p�rslodze (1,5 ÷ 2)Inom ir pie�aujama iev�rojamu laiku, m�r�mu desmitos min šu. Daudz biež�k notiek �slaic�gas, pašlikvid�jošas p�rslodzes, kas nav b�stamas transformatoram to �s� laika d��, piem�ram, p�rslodzes, ko izsauc elektrodzin�ju pašpalaišan�s. Transformatora atsl�gšana pie t�d�m p�rslodz�m nav nepieciešama. Daudz ilglaic�g�kas p�rslodzes nepieciešamas likvid�t un to var veikt apkalpojošais person�ls vai aizsardz�ba, kas atsl�dz maz�k svar�gus pat�r�t�jus vai p�rslogoto transformatoru. Transformatora aizsardz�ba var darboties uz atsl�gšanu tikai tad, kad p�rslodzi nevar likvid�t person�ls. Visos p�r�jos gad�jumos aizsardz�bai tikai ir j�signaliz� par p�rslodzi. Aizsardz�ba pret p�rslodzi rea�� uz str�vu un dod sign�lu vai darbojas uz atsl�gšanu atkar�b� no apakšstacijas apkalpošanas rakstura.

TRANSFORMATORU AIZSARDZ�BA UN AUTOM�TIKA NENORM�LI TRANSFORMATORU DARBA REŽ�MI

8

2.4 Paaugstin�ts spriegums

Transformatoram b�stamu nenorm�lu darba rež�mu skait� 500 – 750 kV t�kl� ietilpst ar� sprieguma paaugstin�šan�s. T� notiek no viena gala atsl�gt�s gar�s l�nij�s ar lielu kapacitat�vo vad�tsp�ju vai rezonanses, ko izsauc noteikta l�nijas kapacit�tes un šunt�jošo reaktoru induktivit�tes attiec�ba. Sprieguma paaugstin�šan�s izsauc magn�tisk�s indukcijas pieaugumu transformatora magn�tiskaj� �d�, kas izsauc magnetiz�šanas str�vas un virpu�str�vu pieaugumu. Š�s str�vas sakars� transformatora tinumus un serdi, kas var izsaukt tinumu izol�cijas boj�šanos un serdes p�rkaršanu. Jo vair�k palielin�ts spriegums, jo �s�ku laiku transformators pie t� var str�d�t.

2.5 Pazemin�ta frekvence

Pazemin�ta frekvence ta pat, k� sprieguma paaugstin�šan�s izsauc magnetiz�šanas str�vas un virpu�str�vu pieaugumu un , rezlt�t�, transformatora serdes p�rkaršanu. Jo zem�k frekvence, jo �s�ku laiku transformators pie t�s var str�d�t.

TRANSFORMATORU AIZSARDZ�BA UN AUTOM�TIKA TRANSFORMATORU RELEJAIZSARDZ�BU UN PRETAV�RIJU AUTOM�TIKU VEIDI

9

3 Transformatoru relejaizsardz�bu un pretav�riju autom�tiku veidi

Latvenergo sist�m� liel�k� da�a transformatoru ir apg�d�ti ar uz elektromeh�nisko releju

b�zes izveidot�m relejaizsardz�b�m un autom�tik�m. Š�di ir izveidoti sekojoši aizsardz�bu veidi: moment�n� str�vas aizsardz�ba, diferenci�l� str�vas aizsardz�ba, g�zes aizsardz�ba, maksim�l�s str�vas aizsardz�ba un dzes�šanas autom�tika.

P�d�j� desmitgad� Latvenergo sist�m� ien�k transformatoru aizsardz�bu kompleksi, kas ir izveidoti uz mikroprocesorier��u b�zes. Šajos aizsardz�bu kompleksos bez jau piemin�tajiem aizsardz�bu veidiem un dzes�šanas autom�tikas var ietilpt: zemessl�guma diferenci�l� str�vas aizsardz�ba, zemessl�guma aizsardz�ba, termisk�s p�rslodzes aizsardz�ba, aizsardz�ba pret �ssl�gumu ar korpusu, p�rierosmes aizsardz�ba.

3.1 Moment�n� str�vas aizsardz�ba

Moment�n� str�vas aizsardz�ba ir visvienk�rš�k� �trdarb�g� aizsardz�ba (tno = 0 sek), bet t�s izmantošanu k� pamataizsardz�bu, var pie�aut tikai nelielas jaudas (l�dz 6,3 MVA) transformatoriem. Š� aizsardz�ba m�ra str�vu �d�, kur� t� ir uzst�d�ta, un str�vai sasniedzot nostr�des v�rt�bu, atsl�dz transformatora sl�džus bez laika kav�juma. Moment�n� str�vas aizsardz�ba rea�� uz vienf�zes un starpf�žu �ssl�gumiem transformator�, tom�r aizsarg� tikai da�u transformatora. T� nerea�� uz vijumu �ssl�gumiem un tinumu zemessl�gumiem t�klos ar maz�m zemessl�guma str�v�m.

Moment�n�s str�vas aizsardz�bas nostr�des str�va tiek ieregul�ta p�c maksim�l�s �ssl�guma str�vas aiz transformatora (analo�iski tam, k� tas pieemts l�niju moment�n�m str�vas aizsardz�b�m). Parasti š� regul�juma nosac�jums ir gr t�k izpild�ms, k� regul�jums p�c magnetiz�šanas str�vas gr diena piesl�dzot transformatoru spriegumam. Transformatoriem, kas barojas no t�kla ar liel�m �ssl�guma str�v�m, moment�n� str�vas aizsardz�ba tiek uzst�d�ta vis�s tr�s f�z�s, bet t�klos ar maz�m �ssl�guma str�v�m – div�s f�z�s.

3.2 Diferenci�l� str�vas aizsardz�ba

Diferenci�l� str�vas aizsardz�ba tiek uzst�d�ta transformatoriem ar jaudu 6,3 MVA un liel�ku, k� ar� maz�kas jaudas transformatoriem, ja nav iesp�jams izveidot pietiekami jut�gu moment�no str�vas aizsardz�bu. Š� aizsardz�bai rea�� starpf�žu �ssl�gumiem, zemessl�gumiem un vienas f�zes tinuma vijumu �ssl�gumiem. Diferenci�l�s aizsardz�bas darb�bas principa pamat� ir no t�kla uz transformatoru pl stošo str�vu summas m�r�šana (uz prim�ro tinumu pl stoš� str�va ir pozit�va, uz sekund�rajiem tinumiem – negat�va), k�d�� diferenci�lai aizsardz�bai pievada vis�s transformatora pus�s uzst�d�to str�vmaiu str�vas. Vienk�rš�kaj� gad�jum� divtinumu transformatoram šie abi str�vmaii ir sasl�gti virkn� un starp tos savienojošiem vadiem ir iesl�gts str�vas relejs. Diferenci�l�s aizsardz�bas darb�bas princips ir att�lots 3.1. att., (a – �r�js �ssl�gums, b – iekš�js �ssl�gums).


10

I1

I2

IR=0

I1

I2

IR>>0

a) b)

3.1. att. Diferenci�l�s str�vas aizsardz�bas princips.

Str�vmaiu sekund�rie tinumi ir savienoti t�, lai pie slodzes un �r�jiem �ssl�gumiem caur releju pl stu sekund�ro str�vu starp�ba.

IIsekIsekR III �� (3.1) Tad pie �ssl�guma aizsardz�bas zon� str�va relej� ir vien�da ar summu:

IIsekIsekR III �� (3.2) Ja nostrR II � , tad relejs nostr�d� un atsl�dz transformatoru. Lai diferenci�l� aizsardz�ba nenostr�d�tu pie slodzes un �r�jiem �ssl�gumiem, nepieciešams novien�dot str�vas aizsardz�bas plecos t�, lai šajos gad�jumos str�va relej� b tu:

0�� IIsekIsekR III �� (3.3) Tam nepieciešams, lai

IIsekIsek II �� (3.4) Transformatoru diferenci�lo aizsardz�bu darb�bu ietekm� vair�ki faktori: � Magnetiz�šanas str�vas gr dieni; � Pak�pju p�rsl�gšana zem slodzes; � Str�vmaiu k� du izrais�tas nebalansa str�vas; � Transformatoru tinumu sl�gumu grupas izrais�ta nob�de starp prim�r�s un sekund�r�s

str�vas vektoriem. � Transform�cijas koeficienta izrais�ta prim�r�s un sekund�r�s str�vas lieluma atšir�ba. Šo faktoru d�� transformatoru diferenci�lajai str�vas aizsardz�bai nevar izmantot vienk�ršu

str�vas releju. Lai nov�rstu pirmo tr�s faktoru negat�vo ietekmi, elektromeh�niskaj�s aizsardz�b�s izmanto relejus ar bremz�šanas tinumu, ciparu aizsardz�b�s izmanto nostr�des raksturl�kni, kas att�lo str�vu vektoru summas (IDIF) un vektoru modu�u summas (IBR) attiec�bu. Aizsardz�ba nostr�d�, ja š� attiec�ba ir vien�da vai p�rsniedz nostr�des lielumu.

Ar vektoru nob�di c�n�s izv�loties str�vmaiu sekund�ro tinumu sl�guma sh�mu. Piem�ram, taj� pus�, kur� transformatora tinumi ir sasl�gti zvaigznes sl�gum�, str�vmaiu sekund�ros tinumus sasl�dz tr�sst r�, un otr�di. Š� pras�ba uz mikroprocesorier��u b�zes veidotaj�m aizsardz�b�m vairs nav aktu�la, jo šeit str�vas vektorus vajadz�bas gad�jum� pagriež par attiec�go lei matem�tisk� ce��.

Piln�gi vien�das str�vas transformatora prim�r� un sekund�r� pus� praktiski nav iesp�jams ieg t, jo str�vmaiu standarta nomin�l�s str�vas atširas pa lielu soli un l�dz ar to tos nav iesp�jams piln�gi prec�zi piemekl�t. T�d�� elektromeh�niskaj�s aizsardz�b�s diferenci�l�s aizsardz�bas relejus izveido ar p�rsl�dzamiem tinumu nozarojumiem. Mikroprocesoru aizsardz�b�s šo probl�mu atrisina matem�tisk� ce��.


11

3.3 G�zes aizsardz�ba

Pie �ssl�gumiem transformatora tvertnes iekšien� notiek g�zu izdal�šan�s sakar� ar e��as un

izol�cijas materi�lu sadal�šanos. Jo nopietn�ks ir �ssl�gums, jo intens�v�ka ir g�zu izdal�šan�s. Ja g�zes apjoms ir neliels, tad g�zes pace�as l�dz tvertnes augš�jai da�ai, bet p�c tam non�k konservator�, ja transformatora konstrukcij� t�ds ietilpst.

Pie liela g�zu apjoma izdal�šan�s �s� laika moment�, krasi pieaug spiediens transformatora tvertn�. T� rezult�t� s�kas e��as pl sma uz konservatoru. T�d�j�di g�zu par�d�šan�s, spiediena pieaugums tvertn� vai e��as pl šana var b t krit�riji, kas �auj konstat�t �ssl�gumu.

G�zes aizsardz�bas uzb ves pamat� ir speci�ls g�zes relejs, kas ir uzst�d�ts caurul� starp transformatora tvertni un konservatoru. M�dz b t tr�s atšir�gu konstrukciju g�zes releji, kas atširas ar rea��jošo elementu izpildes principu. G�zes releja rea��jošais elements atrodas e�� un atkar�b� no g�zu burbul�šu daudzuma un e��as kust�bas intensit�tes, kas meh�niski iedarbojas uz rea��jošo org�nu, sasl�dz vai nu kontaktus, kas palaiž sign�lu vai kontaktus, kas padod atsl�gšanas komandu. G�zes aizsardz�bai j�b t iesp�jai p�rsl�gt to no darb�bas uz atsl�gšanu uz sign�lu, kas nepieciešams, piem�ram, ja transformator� nesen nomain�ta e��a un no t�s izdal�s g�zes, kaut ar� transformators nav boj�ts.

G�zes aizsardz�bu oblig�ti j�uzst�da transformatoriem ar jaudu 6,3 MVA un liel�ku. Tiek pie�auta ar� g�zes aizsardz�bas uzst�d�šana 1 – 4 MVA jaudas transformatoriem. Š� aizsardz�ba nevar b t vien�g� pamataizsardz�ba, jo t� nestr�d� pie �ssl�gumiem uz transformatora izvadiem un kopn�m un ne vienm�r darbojas uz atsl�gšanu.

3.4 Maksim�l�s str�vas aizsardz�ba

Maksim�l�s str�vas aizsardz�ba var tikt izmantota k� pamataizsardz�ba tikai

transformatoriem ar jaudu maz�ku par 1 MVA. Transformatoriem ar augst�ko spriegumu 35 kV un jaudu l�dz 1,6 MVA ir pie�aujams atteikties no moment�n�s str�vas aizsardz�bas uzst�d�šanas, ja maksim�l�s str�vas aizsardz�bai nostr�des laika kav�jums nav liel�ks par 1 sek. Citos gad�jumos maksim�l�s str�vas aizsardz�bu izmanto k� rezerves aizsardz�bu transformatora pamataizsardz�b�m un atejošo piesl�gumu aizsardz�b�m. Ja maksim�l�s str�vas aizsardz�ba tiek izmantota k� rezerves aizsardz�ba, tad nav nepieciešamas pie t�s darb�bas atsl�gt visus transformatora sl�džus. Tr�stinumu transformatoriem tas dod iesp�ju, piem�ram, saglab�t saiti starp divu spriegumu t�kliem pie boj�juma treš� sprieguma t�kl�.

Š� aizsardz�ba m�ra str�vu �d�, kur� t� ir uzst�d�ta, un str�vai sasniedzot nostr�des v�rt�bu, atsl�dz transformatora sl�džus ar laika kav�jumu, lai nodrošin�tu nepieciešamo selektivit�ti.

Sadales un p�rvades t�klos pamat� tiek pielietoti spriegumu pazeminošie transformatori ar vienpus�ju barošanu. Transformatoriem ar vienpus�ju barošanu maksim�l�s str�vas aizsardz�ba vienm�r tiek uzst�d�ta no barošanas puses, t�d�j�di lai nodrošin�tu rezerv�šanu pie �ssl�guma transformator�. Ja transformators ir tr�stinumu, maksim�l�s str�vas aizsardz�bu j�uzst�da vis�s t� pus�s. T�d� izpild�jum� aizsardz�bas darb�ba izsauks tikai viena sl�dža atsl�gšanos, caur kuru notiek boj�juma barošana. Maksim�l�s str�vas aizsardz�bas nostr�des str�v�m un laika kav�jumiem j�b t saskaotiem sav� starp� un ar atejošo piesl�gumu maksim�l�s str�vas aizsardz�bu iestat�jumiem.

Pie�aujams neuzst�d�t maksim�l�s str�vas aizsardz�bu vien� no transformatora pus�m, bet aizsardz�bu barošanas pus� izveidot divpak�pju: ar pirmo laika kav�jumu atsl�gt sl�dzi pus�, kur� nav uzst�d�ta aizsardz�ba, bet ar otro atsl�gt sl�dzi barošanas pus�. Š�da sh�ma ne�auj padot barošanu no t�s transformatora puses, kur� nav aizsardz�bas.

Vair�kas maksim�l�s str�vas aizsardz�bas uzst�da ar� divtinumu transformatoram, ja tas baro atseviši darbojošas sekcijas: vienu aizsardz�bu augst�k� sprieguma pus� un pa vienai no katras sekcijas puses. Maksim�l�s str�vas aizsardz�bu m�dz izveidot ar� ar sprieguma kontroli. Š�da aizsardz�ba palaižas tikai pie pazemin�ta sprieguma. T� nestr�d� pie p�rslodz�m, jo pazemin�ts spriegums un


12

liela str�va ir tikai pie �ssl�guma, k� rezult�t� atkr�t nepieciešam�ba str�vas iestat�jumus saskaot ar av�rijas p�rslodžu str�v�m, kas �auj palielin�t t�s jut�bu. Lai uzlabotu aizsardz�bas jut�bu, aizsardz�bas sprieguma �des parasti tiek barotas no spriegummaia, uzst�d�ta taj� transformatora pus�, kuru aizsarg� š� aizsardz�ba.

3.5 Zemessl�guma diferenci�l� str�vas aizsardz�ba

Izol�cijas boj�jums starp f�zes vad�t�ju un zemi t�kl� ar cieši vai caur nelielu pretest�bu zem�tu neitr�li izsauc lielu �ssl�guma str�vu. Izol�cijas boj�jums starp transformatora tinumu un serdi vai tvertni var izsaukt lielu �ssl�guma str�vu, kas rada virkni tinumu un serdes boj�jumu. Var rasties ar� liels g�zu spiediens, k� rezult�t� var tikt boj�ta transformatora tvertne.

T�kl� ar cieši vai caur nelielu pretest�bu zem�tu neitr�li �tra un efekt�va zemessl�gumu konstat�cija transformatora tinum� var tikt realiz�ta ar zemessl�guma diferenci�lo str�vas aizsardz�bu. Vien�gi transformatora neitr�lei j�b t zem�tai (ja sp�ka transformatora tinumi sasl�gti zvaigzn�) vai j�b t atsevišam neitr�les zem�šanas transformatoram (ja sp�ka transformatora tinumi sasl�gti tr�sst r�). Neitr�l� esošais str�vmainis un f�z�s esošie str�vmaii nosaka zemessl�guma diferenci�l�s str�vas aizsardz�bas darb�bas zonu. Š� aizsardz�ba aizsarg� tikai to transformatora tinumu, kura pus� t� ir uzst�d�ta. Š� ir diferenci�l� str�vas aizsardz�ba, kas rea�� tikai uz nullsec�bas str�vu, un nostr�d�, ja nullsec�bas str�va transformatora tinuma izvados un neitr�l� pl st pret�jos virzienos.

Zemessl�guma diferenci�l� str�vas aizsardz�ba aizsarg� sp�ka transformatora tinumu tikai pret zemessl�gumiem. Tom�r, j�atz�m�, ka zemessl�gumi ir izplat�t�kie boj�jumi.

Vis� visum� transformatora diferenci�l� str�vas aizsardz�ba var neb t pietiekami jut�ga lai nostr�d�tu pie:

� Zemessl�gumiem transformatora tinumos t�kl� ar neitr�li zem�tu caur pretest�bu; � Zemessl�gumiem transformatora tinumos t�kl� ar cieši zem�tu neitr�li, ja �ssl�gums ir

tuvu tinumu neitr�lei. Pret š�da tipa boj�jumiem zemessl�guma diferenci�l� str�vas aizsardz�ba ir �trdarb�g�k� un

jut�g�k� aizsardz�ba, k�da transformatora tinumiem var b t. Taj� paš� laik�, atšir�b� no diferenci�l�s aizsardz�bas, šo aizsardz�bu neietekm� sekojoši ar transformatoru saist�ti faktori:

� Magnetiz�šanas str�vas gr dieni; � Pak�pju p�rsl�gšana zem slodzes; � �r�ji un iekš�ji starpf�žu �ssl�gumi, kuri nav saist�ti ar zemi; � Simetriskas p�rslodzes. Šo �paš�bu d�� zemessl�guma diferenci�l� str�vas aizsardz�ba var tikt izmantota k�

transformatoru tinumu pamataizsardz�ba pret zemessl�gumiem.

3.6 Zemessl�guma aizsardz�ba. Zemessl�guma aizsardz�ba, m�rot zemessl�guma str�vu (3I0) starp transformatora tinumiem

un kopn�m, k� ar� starp zvaigzn� sl�gto tinumu neitr�li un zemi, konstat�s zemessl�gumu transformatora izvados un liel� da�� tinumu. Aizsardz�bas darb�bas zona ir atkar�ga no t�kla neitr��u rež�miem un no transformatora tinumu sl�guma grupas.

Š�s aizsardz�bas ieejas str�va var b t: � Nom�r�ta vai apr�in�ta zemessl�guma str�va no starp transformatoru un kopn�m

novietotiem str�vmaiiem; � Str�va, kas pl st starp neitr�li un zemi. Zemessl�guma str�va tiek ieg ta vai nu no f�z�s esošo str�vmaiu grupas sekund�ro str�vu

grupas, vai no speci�la nullsec�bas str�vas str�vmaia. Š� str�va var tikt noteikta ar� summ�jot sekund�r�s f�žu str�vas matem�tiski.

Zemessl�guma str�va izsauc ar� nullsec�bas sprieguma paaugstin�šanos. Šis spriegums var tikt m�r�ts izmantojot:


13

� Va��j� tr�sst ra sl�gum� sl�gtus spriegummaius; � Spriegummaini, kas iesl�gts starp neitr�li un zemi t�klos ar izol�tu vai caur lielu pretest�bu

zem�tu neitr�li. Šeit tiks ieg ts 1*U0; � Tr�s f�žu spriegummaius un summ�jot to sekund�ros spriegumus relej�.

Str�va atpaliek no sprieguma 3U0 par lei, kas ir vien�ds ar nullsec�bas avota piln�s pretest�bas lei. Aizsardz�bas virz�ta darb�ba un l�dz ar to selektivit�te starp iekš�jiem un �r�jiem �ssl�gumiem tiek nodrošin�ta m�rot lei starp zemessl�guma str�vu un spriegumu. Aizsardz�ba str�d� ar laika kav�jumu, ko nosaka selektivit�tes pras�bas.

Š� aizsardz�ba var tikt izmantota ar� no transformatora atejošo l�niju zemessl�guma aizsardz�bu rezerv�šanai.

3.7 Termisk�s p�rslodzes aizsardz�ba Transformatoru tinumu izol�cijas novecošana ir atkar�ga no tinumu temperat ras. Sp�ka transformatoriem bieži tiek paredz�ta iesp�ja str�d�t pie �slaic�g�m p�rslodz�m ar str�vu 1,5Inom. T�d�j�di maksim�l�s str�vas aizsardz�bas nostr�des str�va norm�li tiek izv�l�ta p�r�k augsta, lai š� aizsardz�ba var�tu aizsarg�t no termiskas p�rslodzes. Temperat ras un p�rslodzes kontrole e��as transformatoriem tiek veikta ar transformatoriem komplekt� esošiem indic�jošiem termostatiem. E��as termometrs, kas m�ra e��as augš�jo sl�u temperat ru, nevar konstat�t normas p�rsniedzošas �slaic�gas p�rslodzes. Lieliem transformatoriem bieži ir t� sauktais “tinumu termometrs”, kas m�ra e��as temperat ru un ir apg�d�ts ar� ar slodzes str�vas barotu sildelementu. Š� ier�ce nodrošina labu tinumu temperat ras kontroli. Transformatoriem bez “tinumu termometra” v�lams uzst�d�t termisko str�vas aizsardz�bu. Transformatoriem ar “tinumu termometru” termisk� str�vas aizsardz�ba var tikt izmantota lai rezerv�tu “tinumu termometru”.

Termisk�s p�rslodzes aizsardz�ba aizsarg� transformatoru no boj�jumiem, kas var rasties termiskas p�rslodzes rezult�t�. Tinumu temperat ras pieaugums tiek noteikts to apr�inot p�c f�žu str�v�m, izmantojot aizsarg�jam� transformatora termisko modeli.

3.8 Aizsardz�ba pret �ssl�gumu ar korpusu.

Aizsardz�ba pret �ssl�gumu ar korpusu uzdevums ir konstat�t str�vas nopl di uz zemi pat augstom�gu �ssl�gumu gad�jum� starp f�zi un transformatora korpusu. Šaj� gad�jum� transformatora tvertnes balsiem j�b t izol�tiem no zemes un transformatora korpusu ar zemi j�savieno ar vienu konkr�tu vadu, kas caur str�vmaini ir pievienots releja str�vas ieejai. Ja notiek �ssl�gums ar korpusu, �ssl�guma str�va (nopl des str�va) pl d�s caur zem�šanas vadu uz zemi. Šo str�vu tad ar� konstat�s aizsardz�ba pret �ssl�gumu ar korpusu un atsl�gs transformatoru ar vai bez laika kav�juma. Š� aizsardz�ba rea�� ar� pie �oti maz�m nopl des str�v�m.

izol�ts

Relejs

3.2. att. Aizsardz�bas pret �ssl�gumu uz korpusu princips.


14

3.9 P�rierosmes aizsardz�ba

Ja transformatora serd� tiek induc�ta liel�ka magn�tisk� pl sma k� tas paredz�ts, izkliedes

pl sma iespiežas transformatora korpusa elementos un izraisa tajos virpu�str�vas. Š�s str�vas var izrais�t korpusa elementu p�rkaršanu, k� rezult�t� atseviš�s viet�s �oti �s� laik� var izdegt izol�cija starp transformatora serdes sk�rdiem. Tas var izrais�t v�l liel�kas virpu�str�vas transformatora serd� un liel�ku t�s silšanu, k� ar� str�vas pieaugumu transformatora prim�raj� tinum�. Š� procesa rezult�t� transformators var tikt �oti stipri boj�ts.

Magn�tisk� indukcija ir proporcion�la sprieguma un str�vas attiec�bai. Paaugstin�ts spriegums vai pazemin�ta frekvence, vai abi šie faktori reiz� izrais�s indukcijas palielin�šanos.

Š�s aizsardz�bas darb�bas princips balst�s uz sprieguma un frekvences attiec�bas (V/Hz) m�r�šanu.

P�rierosmes laik� akumul�tais siltums p�c tam, kad ierosme b s sasniegusi norm�lu l�meni, transformatora elementos samazin�sies pak�peniski. Ja p�c neilga laika momenta p�rierosme atkal par�d�sies, silšana s�ksies no augst�ka l�mea. P�rierosmes aizsardz�bai t�d�� j�b t apg�d�tai ar termisko atmiu.

3.10 Dzes�šanas autom�tika

Š�s autom�tikas uzdevums ir nepie�aut transformatora p�rkaršanu un ar to saist�to

transformatora boj�jumu rašanos. Autom�tika, transformatora temperat rai sasniedzot noteiktu lielumu, palaiž transformatora m�ksl�g�s dzes�šanas sist�mu. Ja temperat ra v�l turpina pieaugt, pie kaut k�das t�s v�rt�bas tiek dota komanda atsl�gt transformatoru.

Š�s autom�tikas galvenais elements ir kontakttermometrs, kas m�ra transformatora e��as temperat ru.

TRANSFORMATORU AIZSARDZ�BA UN AUTOM�TIKA TRANSFORMATORU DIFERENCI�L� STR�VAS AIZSARDZ�BA

15

4 Relejaizsardz�bu un autom�tiku darb�bas apraksts

4.1 Transformatoru diferenci�l� str�vas aizsardz�ba

M sdien�s transformatoru diferenci�l�s str�vas aizsardz�bas, t� pat k� p�r�j�s relejaizsardz�bas, izveido uz mikroprocesorier��u b�zes. Liel�k� š�du aizsardz�bu atšir�ba no elektromeh�niskaj�m relejaizsardz�b�m ir procesu raksturojošo parametru nov�rt�šanas veids. Šaj�s aizsardz�b�s parametri tiek nov�rt�ti apr�inu ce��. Uz mikroprocesorier��u b�zes veidot� diferenci�l� str�vas aizsardz�ba diferenci�l�s str�vas, p�c kuru lielumiem tiek konstat�ts �ssl�gums, ieg st matem�tisku apr�inu ce�� no transformatora prim�raj�m un sekund�raj�m f�žu str�v�m. Apr�inos tiek emta v�r� ar� transformatora tinumu sl�guma grupa, autom�tiski apr�in�tais transformatora transform�cijas koeficients, kas main�s darbojoties transformatora sprieguma regul�šanai, str�vmaiu un spriegummaiu transform�cijas koeficienti. L�dz ar to str�vmaiu transform�cijas koeficientiem oblig�ti nav j�b t t�diem, lai to sekund�r�s str�vas transformatora prim�raj� un sekund�raj� pus� p�c iesp�jas sakristu. Lai nov�rstu aizsardz�bas nostr�di, piesl�dzot transformatoru spriegumam, atjaunojot spriegumu p�c �r�ja �ssl�guma atsl�gšanas, kad ir liels magnetiz�šanas str�vas gr diens, aizsardz�ba no f�žu str�v�m izdala l�dzkomponenti un otro harmonisko sast�vda�u, kuras sast�da lielu da�u no magnetiz�šanas str�vas, un pie noteikt to lieluma blo� aizsardz�bu. Lai par�d�tu š�das aizsardz�bas iesp�jas un darb�bu, t�l�k tiek apl kota R�gas Tehniskaj� Universit�t� izstr�d�ta divtinumu transformatoru diferenci�l� str�vas aizsardz�ba. 4.1.1 Aizsardz�bas darb�bas apraksts Transformatora diferenci�l� str�vas aizsardz�ba paredz�ta transformatora aizsardz�bai pret iekš�jiem �ssl�gumiem. Š� aizsardz�ba �auj iev�rot 12 daž�das transformatoru tinumu sl�guma grupas, kuru iestat�jumi doti 4.1. tabul�: � Y/Y-0; Y/Y-6; Y/�-1; Y/�-5; Y/�-7; Y/�-11; � �/�-0; �/�-6; �/Y-1; �/Y-5; �/Y-7; �/Y-11.

Tabula 4.1 Nr. Dati

1 0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 2 Y/Y

0 Y/Y 6

Y/� 1

Y/� 5

Y/� 7

Y/�11

�/� 0

�/� 6

�/Y 1

�/Y 5

�/Y 7

�/Y 11

Tabulas rindi� 1 doti skait�i, kuri j�piešir ier�ces iestat�jumam, lai nodrošin�tu atbilstošas sl�guma grupas transformatora aizsardz�bu. Š� sl�guma grupas dotas rindi� 2. 4.1.2 Diferenci�lo str�vu apr��ins Sl�guma grupu atš�ir�bu iev�rošana Ier�ce diferenci�l�s str�vas apr�ina pa f�z�m saska� ar 4.2. tabul� dotaj�m formul�m atbilstoši sl�guma grupai. Ier�ce diferenci�l�s str�vas apr�ina (4.1. att.) iev�rojot sp�ka transformatora transform�cijas koeficientu K un sl�guma grupu. Ier�cei no š� transformatora prim�r�s un sekund�r�s puses str�vmaiiem ar transform�cijas koeficientiem, kuri ietilpst aizsardz�bas iestat�jumos, tiek pievad�tas attiec�g�s f�žu str�vas.


16

Tabula 4.2

Diferenci�lo str�vu apr�ina formulas F�zes diferenci�l�s str�vas Id apr�ina formula Sl�guma grupa A B C

Y/Y-0; �/�-0 Ia - IA � Ktr Ib - IB � Ktr Ic - IC � Ktr Y/Y-6; �/�-6 - Ia - IA � Ktr - Ib - IB � Ktr - Ic - IC � Ktr

Y/�-1 Ia - (IA - IC) � Ktr Ib - (IB - IA) � Ktr Ic - (IC - IB) � Ktr Y/�-5 Ia - (IB - IA) � Ktr Ib - (IC - IB) � Ktr Ic - (IA - IC) � Ktr Y/�-7 - Ia - (IA - IC) � Ktr - Ib - (IB - IA) � Ktr - Ic - (IC - IB) � Ktr Y/�-11 - Ia - (IB - IA) � Ktr - Ib - (IC - IB) � Ktr - Ic - (IA - IC) � Ktr �/Y-1 (Ia - Ib) - IA � Ktr (Ib - Ic) - IB � Ktr (Ic - Ia) - IC � Ktr �/Y-5 (Ic - Ia) - IA � Ktr (Ia - Ib) - IB � Ktr (Ib - Ic) - IC � Ktr �/Y-7 - (Ia - Ib) - IA � Ktr - (Ib - Ic) - IB � Ktr - (Ic - Ia) - IC � Ktr �/Y-11 - (Ic - Ia) - IA � Ktr - (Ia - Ib) - IB � Ktr - (Ib - Ic) - IC � Ktr

Tabul� pieemti sekojoši apz�m�jumi: IA, IB, IC – prim�r�s puses A, B, C f�žu str�vu pamatharmonisko komponenšu moment�n�s v�rt�bas; Ia, Ib, Ic – sekund�r�s puses A, B, C f�žu str�vu pamatharmonisko komponenšu moment�n�s v�rt�bas; Ktr – aizsarg�jam� transformatora transform�cijas koeficients.

Aizsardz�bas kompleksa m�rorg�ni sal�dzina A, B, C f�žu str�vas ar t�s iestat�jumiem. Ja izpild�ti palaišanas nosac�jumi, tad aizsardz�ba nostr�d� un s�kas av�rijas notikuma parametru re�istr�cija, k� ar� tiek indic�ts aizsardz�bas palaišanas fakts.

Transform�cijas koeficienta apr�ins

Diferenci�lo str�vu apr�ins

Ieraksts atmi�

Filtr�šana: pamatharmonisk�s un otr�s harmonisk�s izdal�šana

IA IB IC Ia Ib Ic

Maksim�l�s darba str�vas apr�ins

Diferenci�l� str�vas atcirte

Magnetiz�šanas str�vas l�ciena noteikšana

KUasp


Bremz�šana

Diferenci�l� bremz�ta aizsardz�ba

Aizsardz�bas nostr�de

Indik�cija

IA IB IC Ia Ib Ic IAdif IBdif ICdif Ibrem

Att.4.1.Ier�ces darb�bas funkcion�l� sh�ma

Vektors

SAR (relejs KL3)

�r�jais sig. “ATSL�GT” “G�z. aizs.”

“Reg. tvertnes g�z. aizs.” “Transf. dzes�šana”

relejs KL8 relejs KL9 relejs KL10 relejs KL12 relejs KL13

relejs KL6 Sign. “G�z. aizs” Sign. “Tin. temp. �” Sign. “E��as l�m. �” Sign. “E��as temp. �”. Min šu takti Paškontrole

relejs KL2 Neitr. aizsard. sig.rel. KL11 Neitr. aizsard.


17

4.1.3 Apl�ses koeficienta Ktr apr��ins Aizsarg�jam� transformatora transform�cijas koeficients

Transform�cijas koeficientu ier�ce izskait�o autom�tiski. T� lielums atkar�gs no tinumu sl�guma grupas: � sl�guma grupai Y/Y, �/�

21 UUK � ; (5.1) � sl�guma grupai Y/�

� 2

1

U3U

K � ; (5.2)

� sl�guma grupai �/Y

� 3UU

K2

1� , (5.3)

kur: U1 un U2 – aizsarg�jam� transformatora prim�rais un sekund�rais spriegums. Ier�ce transform�cijas koeficientu apr�ina izmantojot prim�ro un sekund�ro spriegumu, kas �auj izsl�gt k� das no K izmaias pie slogota transformatora sprieguma regul�šanas. Spriegumus U1 un U2 ier�cei pievada no spriegummaiiem prim�raj� un sekund�raj� pus�, kuru transform�cijas koeficienti, t� pat k� str�vmaiu transform�cijas koeficienti, ir ierakst�ti aizsardz�bas atmi� k� iestat�jumi.

4.1.4 Magnetiz�šanas str�vas l�ciena identific�šana

Magnetiz�šanas str�vas l�ciens rodas piesl�dzot transformatoru spriegumam, vai ar�

spriegumam atjaunojoties p�c �r�ja �ssl�guma atsl�gšanas. Š� magnetiz�šanas str�va var b t

iev�rojam� lieluma (daudzreiz liel�ka par nomin�lo str�vu) un t� pl st tikai pa vienu transformatora

tinumu, t�p�c aizsardz�ba to uzems k� transformatora boj�juma str�vu un var nostr�d�t nepareizi.

Magnetiz�šanas str�va var satur�t lielu aperiodisko komponenti, k� ar� taj� var b t liela procentu�l�

da�a augst�ko harmonisku (vispirms, otr�s). T�d�� str�vas grafika l�kne bieži ir nob�d�ta attiec�b�

pret laika asi.


18

Ier�c� no piln�s str�vas tiek izdal�ta otr� harmonika, kuru algoritm� izmanto diferenci�l�s

aizsardz�bas blo�šanai magnetiz�šanas str�vas l�cienu gad�jumos. Papildus, lai nov�rstu k� daino

aizsardz�bas nostr�di piesl�dzot sp�ka transformatoru spriegumam, aizsardz�bas raksturl�kne tiek

nob�d�ta par 25 % uz augšu (att.4.2.) uz laiku kuru noteic ar iestat. [T1].

4.2 Diferenci�l�s str�vas atcirtes darb�ba un diferenci�l�s bremz�bas aizsardz�bas darb�ba

4.2.1 Diferenci�l� str�vas atcirte DSA

Tiek pa f�z�m sal�dzin�tas str�vas sp�ka transformatora prim�raj� un sekund�raj� pus�

(att.4.1) algoritma blok� “diferenci�lo str�vu apr�ins”. Apr�ina proces� transformatora prim�ras

puses str�vas tiek reduc�tas uz sekund�ro pusi. Priekš tam atseviša blok� tiek apr�in�ts sp�ka

transformatora transform�cijas koeficients p�c spriegumiem transformatora prim�raj� un

sekund�raj� pus�. Tiek emti v�r� spriegummaiu un str�vmaiu transform�cijas koeficienti sp�ka

transformatora prim�raj� pus� un sekund�raj� pus�. Bez tam tiek emta v�r� tinumu sl�guma grupa.

Cit� algoritma blok� tiek veikta pa f�z�m izskait�oto diferenci�lo str�vu filtr�cija un tiek izdal�ta

otr� harmonika.

Att.4.2. nostr�des raksturl�knes

Iatc Diferenci�l� str�vas atcirte

0 1 2 3 4 5 6

1

2

3

4

5

6

Nostr�des zona

Nenostr�des zona

Ibrem.

Iied.

zona 1

zona 2

zona 3

4.1.1.1.1.1.1.1.1

tg1

tg2

piesl�dzot transformatoru spriegumam

Iiedmin


19

Aizsardz�ba nostr�d� tikai tad, ja nostr�d�ja palaišanas org�ns un nenostr�d�ja blo�šanas

org�ns.

Blo�šanas org�nu realiz� nov�rt�jot otras harmonikas lielumu attiec�b� pret pirmo (pamat-

harmoniku).

Katras f�zes diferenci�l�s str�vas pamatharmoniku padod uz atcirtes bloku un ja š�s str�vas

p�rsniedz nostr�des slieksni, tiek iedarbin�ts izejas relejs KL1 (atsl�dzošais relejs) un KL4

(signaliz�cijas relejs), vienlaic�gi tiek padots sign�ls uz releju KL3 (SAR). Nostr�des slieksnis ir

konstants (att.4.1) un to ieregul� ar iestat. [Iatc.] Atcirtes str�vas slieksnis par�d�ts att�l� 4.2. ar

horizont�lo l�niju. K� piem�rs sliekša lielums ir 5,5 A.

4.2.2 Diferenci�l� bremz�ta aizsardz�ba DSAB

Izdal�ta ik f�zes diferenci�l�s str�vas pamatharmonika tiek padota uz diferenci�l�s

bremz�t�s aizsardz�bas algoritma bloku. Bremz�šana notiek ar liel�ko pamatharmoniku Ibrem no

seš�m ier�cei pievad�t�m str�v�m, kas notiek ar maksiselektora algoritma bloku pal�dz�bu.

Ja diferenci�l� str�va atrodas nostr�des zon� (zona 1, zona 2, zona 3), tiek padots sign�ls uz

izejas releju KL1 (atsl�dzošais relejs) un uz releju KL4 (signaliz�cijas relejs; vienlaic�gi padod

sign�lu releju KL3 (SAR).

4.2.3 Diferenci�l�s bremz�t�s aizsardz�bas nostr�des raksturl�kne

Raksturl�kne par�d�ta att�l� 4.2. ar koordin�tu as�m Ibrem – bremz�šanas str�vas

pamatharmonika, un Iied – iedarbes str�vas pamatharmonika. Raksturl�kne sast�v no trim da��m:

“zona 1” ... “zona 3”. Par bremz�šanas str�vu ir pieemta liel�k� no seš�m ieejas str�v�m, par

iedarbes str�vu ir pieemta diferenci�l� str�va, liel�k� no trim f�z�m. Str�vas ir uzr�d�tas relat�v�s

vien�b�s pret str�vmaiu sekund�ro nomin�lo str�vu. In (5 A) diapazon� 0 – 6 In, tas ir 0 – 30 A.

Zona 1 atbilst maksim�lai jut�bai, tas ir vismaz�kam diferenci�l�s str�vas nostr�des

slieksnim Iiedmin. T� ir veidota ar raksturl�knes s�kuma nostr�des str�vu (iestat [Iiedmin]) un ar

bremz�šanas str�vas v�rt�bu Ibrem = 1. Zon�s 2 un 3 nostr�des slieksnis ir atkar�gs no bremz�šanas

str�vas. Zona 2 tiek noteikt� ar iestat. [tg�1] un [Ibrem1]. Zona 2 tiek noteikta ar iestat. [tg�2] un

raksturl�knes beig�m. Att�la 1 piem�r� [Iiedmin] = 0,5 (2,5 A), [tg�1] = 0,58 (30°), [Ibrem1] = 2,5

(12,5 A),[tg�2] = 1 (45°).

4.3 Neitr�li veidojoš� transformatora diferenci�l� str�vas aizsardz�ba

Neitr�les aizsardz�ba paredz�ta transformatoram, kurš iesl�gts tr�svadu t�kl� neitr�les punkta

veidošanai.(att.4.3.). Aizsardz�bu var izsl�gt ar iestat. [NEITR.AIZSAR.]


20

Neitr�les aizsardz�bas raksturl�kne par�d�ta att�l� 4 ar koordin�tu as�m I0 – nullsec�bas

str�vas pamatharmonika (bremz�šanas str�va), I0dif – diferenci�l�s nullsec�bas str�vas

pamatharmonika (iedarbes str�va). Str�vas uzr�d�tas relat�v�s vien�b�s pret str�vmai�u nomin�lo

sekund�ro str�vu. (5 A), 0 – 6, tas ir 0 – 30 A.

Str�vu I0dif apr�ina p�c formulas:

I0dif = (Ia + Ib + Ic) – I0,

kur Ia, Ib, Ic – izm�r�to f�žu str�vu (ieskaitot nullsec�bas str�vu) moment�nas v�rt�bas,

I0 – izm�r�tas nullsec�bas str�vas moment�nas v�rt�bas.

Nostr�des raksturl�kne tiek noteikta ar sekojošiem iestat.: sakuma diferenci�l� nostr�des str�va

Ia

Ib

Ic

Io Aizsarg�jamais transformators

Att.4.3. Neitr�li veidojoš� transformatora aizsardz�ba

I0dif

Att.4.3. Neitr�les aizsardz�bas nostr�des raksturl�kne

0 1 2 3 4 5 6

1

2

3

4

5

Nenostr�des zona

I0

tg

Nostr�des zona


21

I0dif, raksturl�knes sl�puma leis- tg0.

Ja diferenci�l� str�va atrodas nostr�des zon�, tiek padots sign�ls uz izejas relejiem KL2

(atsl�dzošais relejs) un KL11 (signaliz�cijas relejs).

Att�l� 4 nostr�des raksturl�knes piem�rs pie sekojošiem lielumiem: I0dif = 0,5 (2,5 A), tg0 = 1 (45

°).

TRANSFORMATORU AIZSARDZ�BA UN AUTOM�TIKA MAKSIM�L�S STR�VAS AIZSARDZ�BA

22

5 Maksim�l�s str�vas aizsardz�ba Maksim�l�s str�vas aizsardz�ba kontrol� transformatora f�žu izvados pl stoš�s str�vas. Š� aizsardz�ba nostr�d�, ja k�da no f�žu str�v�m sasniedz iestat�to nostr�des str�vas lielumu. Selektivit�tes nodrošin�šanas nol k� š� aizsardz�ba atsl�gšanu veic ar laika kav�jumu, kas var b t fiks�ts (neatkar�gs) vai ar� atkar�gs no str�vas lieluma (p�c laikatkar�gas raksturl�knes). Šo aizsardz�bu bieži izveido ar kombin�to palaišanu (ar sprieguma kontroli), t.i., tiek kontrol�ts spriegums transformatora sekund�r� pus�. Šaj� gad�jum� tiek kontrol�ts vai nu l�nijas spriegums, piem�ram Uab, vai pret�j�s sec�bas spriegums U2. Šaj� gad�jum� aizsardz�ba palaižas ja str�va ir sasniegusi iestat�to v�rt�bu un Uab ir maz�ks par iestat�jumu vai U2 ir liel�ks par iestat�jumu. Š�di tiek nodrošin�ta iesp�ja palielin�t aizsardz�bas jut�bu samazinot nostr�des str�vu, izsl�dzot iesp�ju, ka aizsardz�ba var nostr�d�t pie liel�m p�rslodz�m. Transformatora maksim�l�s str�vas aizsardz�ba parasti darbojas uz sl�džu atsl�gšanu vis�s transformatora pus�s. Lai nodrošin�tu selekt�vu atsl�gšanu, maksim�l�s str�vas aizsardz�bu izveido ar vair�k�m laika pak�p�m. Ar pirm�s laika pak�pes laiku atsl�dz jaudas sl�džus transformatora sekund�raj� pus�. Ja �ssl�gums ir aiz transformatora, �ssl�guma str�va paz d un t�l�ka atsl�gšana nenotiek. Ja tom�r �ssl�guma str�va nepaz d (�ssl�gums transformator�), aizsardz�ba ar nelielu laika kav�jumu atsl�dz sl�džus transformatora prim�raj� pus�. Ja transformatora sekund�raj� pus� ir izveidota sekcion�ta kopu sist�ma, tad aizsardz�bu var izveidot t�, ka ar pirmo laika pak�pi atsl�dz sekcijsl�dzi, p�c tam ar otro laika pak�pi atsl�dz sekund�r�s puses sl�džus, ar trešo – prim�r�s puses sl�džus. Aizsardz�bas pirm�s laika pak�pes laiku iestata fiks�tu vai ar� atkar�gu no str�vas. P�r�jo laika pak�pju laika kav�jumu nosaka par noteiktu soli liel�ku par iepriekš�j�s pak�pes laika kav�jumu:

1323

1212

TTT

TTT

��

�� (5.4)

kur: T1, T2, T3 – pirm�s, otr�s un treš�s pak�pes laika kav�jums; T12, T13 – otr�s un treš�s pak�pes iestat�jumi. Aizsardz�bas pirm�s laika pak�pes atkar�go nostr�des laika kav�jumu var noteikt p�c daž�d�m laikatkar�gaj�m raksturl�kn�m. R�gas Tehniskaj� Universit�t� izveidotajai transformatoru maksim�l�s str�vas aizsardz�bai ir iesp�jamas �etras š�das raksturl�knes: norm�li invers� raksturl�kne, izteikti invers� raksturl�kne, ekstrem�li invers� raksturl�kne un liela laika kav�juma invers� raksturl�kne. 5.1 Norm�li invers� raksturl�kne Šo raksturl�kni raksturo sekojošs vien�dojums:

1

14,002,0

��

��

�

��

setII

kt (5.5)

kur: t – aizsardz�bas nostr�des laiks, s; k – laika koeficients (ietilpst aizsardz�bas iestat�jumos); I – kontrol�jam� str�va; Iset – aizsardz�bas nostr�des str�va.


23

5.3. att. MSA norm�li invers� raksturl�kne.

0.01

0.1

1

10

100

1 10 100

I/Iset

T [s

ek]

k = 1k = 0,8k = 0,6k = 0,4k = 0,2k = 0,1k = 0,05


24

5.2 Izteikti invers� raksturl�kne Šo raksturl�kni raksturo sekojošs vien�dojums:

1

5,13

�

��

setII

kt (5.6)

5.4. att. MSA izteikti invers� raksturl�kne.

0,01

0,1

1

10

100

1 10 100

I/Iset

T [s

ek]

k = 1k = 0,8k = 0,6k = 0,4k = 0,2k = 0,1k = 0,05


25

5.3 Ekstrem�li invers� raksturl�kne Šo raksturl�kni raksturo sekojošs vien�dojums:

1

802

��

��

�

��

setII

kt (5.7)

5.5. att. MSA ekstrem�li invers� raksturl�kne.

0,001

0,01

0,1

1

10

100

1000

1 10 100

I/Iset

T [s

ek]

k = 1k = 0,8k = 0,6k = 0,4k = 0,2k = 0,1k = 0,05


26

5.4 Liela laika kav�juma invers� raksturl�kne Šo raksturl�kni raksturo sekojošs vien�dojums:

1

120

�

��

setII

kt (5.8)

5.6. att. MSA liela laika kav�juma invers� raksturl�kne.

0,1

1

10

100

1000

1 10 100

I/Iset

T [s

ek]

k = 1k = 0,8k = 0,6k = 0,4k = 0,2k = 0,1k = 0,05

TRANSFORMATORU AIZSARDZ�BA UN AUTOM�TIKA ZEMESSL�GUMA DIFERENCI�L� STR�VAS AIZSARDZ�BA

27

6 Zemessl�guma diferenci�l� str�vas aizsardz�ba

6.1 Darb�bas princips

Neitr�l� esošais str�vmainis un f�z�s esošie str�vmaii nosaka zemessl�guma diferenci�l�s

str�vas aizsardz�bas darb�bas zonu. Š� aizsardz�ba aizsarg� tikai to transformatora tinumu, kura pus� t� ir uzst�d�ta.

Transformatoram str�d�jot norm�l� darba rež�m� neitr�l� str�va nepl st. F�žu str�vu summa

CBA III �� ar� ir vien�da ar nulli. Aizsarg�jam� zon� esot zemessl�gumam, neitr�l� pl d�s str�va IN. Ar� summ�jot f�žu

str�vmaiu str�vas tiks ieg ta zemessl�guma str�vas komponente, kuras lielums atkar�gs no t�kla neitr��u rež�miem. T� k� visas str�vas, kas pl st uz aizsarg�jamo zonu tiek pieemtas par pozit�v�m, t�kla f�žu str�vu summ�r� str�va vair�k vai maz�k sakrit�s p�c f�zes ar neitr�les str�vu.

Ja zemessl�gums b s �rpus aizsarg�jam�s zonas, str�va neitr�l� pl d�s t� pat, bet f�žu str�vmaiu summ�r� str�va b s p�c lieluma vien�da, bet pret�j�s f�z�s ar neitr�les str�vu.

Ja �rpus aizsarg�jam�s zonas notiek �ssl�gums, kas nav saist�ts ar zemi, tad sakar� ar daž�du f�žu str�vmaiu pies�tin�jumu lielo caurpl stošo str�vu d��, to sekund�ro str�vu summa var b t �oti liela. Š� str�va var imit�t zemessl�gumu aizsarg�jam� zon�, kas var novest pie k� dainas atsl�gšanas. Lai to nov�rstu, zemessl�guma diferenci�lai str�vas aizsardz�bai izmanto bremz�šanas metodes, kas stipri atširas no metod�m, ko pielieto transformatoru diferenci�laj�s str�vas aizsardz�b�s. 6.1.1 M�r�jumu lielumu nov�rt�šana

Zemessl�guma diferenci�l� str�vas aizsardz�ba sal�dzina neitr�l� pl stoš�s str�vas pamatharmonisko I0’ ar f�žu str�vu summas pamatharmonisko komponenti I0’’. T�d�j�di:

CBA

N

IIII

II

��

��

0

0 ' (5.9)

Tikai I0’ darbojas uz nostr�di, š� str�va ir vienm�r pie boj�juma aizsarg�jam� zon�.

IN

IA

IB

IC

I0'' = IA + IB + IC

I0' = IN

Relejs

5.7. att. Zemessl�guma diferenci�l�s str�vas aizsardz�bas princips.


28

Ja �ssl�gums ir �rpus aizsarg�jam�s zonas, v�l viena zemmessl�guma str�va I0’’ pl st f�žu str�vmaios. Prim�r� pus� š� str�va ir pret�ja neitr�les str�vai un vien�da lieluma ar to. Bremz�šanai tiek izmantota maksim�la imform�cija par str�v�m: to lielumi, f�zu lei. Nostr�des str�va:

0II NO �� . (5.10)

Bremz�šanas str�va: � 0000BR IIIIkI �� , (5.11)

kur: k – stabiliz�cijas koeficients (s�kum� pieem k = 1). INO tiek ieg ts no pamatharmonisk�s un nosaka nostr�des faktora lielumu, bet IBR darbojas

tam pret�. T�l�k apl kosim tr�s rež�mus: 1. caurpl stoša �r�ja zemessl�guma str�va �0’’ ir pret�j� f�z� ar �0’ bet vien�di p�c lieluma.

00 II ��

0II NO ��

00000BR I2IIIII ��

Nostr�des str�va INO ir vien�da ar neitr�les str�vu, bremz�šanas str�va IBR ir divreiz liel�ka par nostr�des str�vu. 2. Iekš�js zemessl�gums, kurš barojas tikai no neitr�les. Šaj� gad�jum�:

00 ��I

0II NO ��

000 00 �� III BR

Nostr�des str�va INO ir vien�da ar neitr�les str�vu, bremz�šanas str�va IBR ir vien�da ar nulli. Aizsardz�bai ir maksim�li iesp�jam� jut�ba. 3. Iekš�js zemessl�gums, kurš tiek barots no neitr�les un sist�mas un ir gad�jums, kad:

00 II �� Šaj� gad�jum�:

0II NO ��

00000 2 IIIIII BR ��

Nostr�des str�va INO ir vien�da ar neitr�les str�vu, bremz�šanas str�va IBR ir negat�va un t�d�� tiek pieemta vien�da ar nulli. Aizsardz�bai ir maksim�li iesp�jam� jut�ba.

No apl kotajiem piem�riem redzams, ka pie iekš�ja �ssl�guma bremz�šana nav efekt�va, jo bremz�jošais lielums ir vai nu vien�ds ar nulli, vai negat�vs. T�d�j�di ar� maza zemessl�guma str�va var izrais�t atsl�gšanu. Toties pie �r�ja �ssl�guma stipra bremz�šana k� st efekt�va. No 5.8. att. redzams, ka bremz�šana ir stipr�ka kad summ�r� str�va no f�žu str�vmaiiem ir liela (zona ar negat�vu �0’’/�0’). Ar ide�liem str�vmaiien �0’’/�0’ b s –1.

Ja neitr�les str�vmainis ir mazjaud�g�ks, pie �r�ja �ssl�guma atsl�gšana neb s iesp�jama pat str�vmaiu pies�tin�juma gad�jum�, jo v�rt�ba �0’’ vienm�r ir liel�ka k� �0’.


29

I0''

I0'

I0'

Inostr

0,3 0,40,20,10,0-0,1-0,2-0,3-0,4-0,5

4

3

2

1

130 120 110 100 901 1,4 2 4

Bremz�šanas zona

Nostr�des zona

f limit =

k

5.8. .att. ZDSA nostr�des raksturl�kne atkar�b� no zemessl�guma str�vu attiec�bas I0’’/I0’ (abas

str�vas sakr�t f�z� vai ir pret�j�s f�z�s); Inostr – iestat�t� v�rt�ba. Iepriekš apl kotajos piem�ros tika pieemts, ka str�vu vektori �0’’ un �0’ ir v�rsti pret�ji pie �r�ja �ssl�guma, k� tas ir tikai prim�riem lielumiem.

I0' - I0''I0' + I0''

+I0''

-I0'' I0' IBR pie k = 1

5.9. att. ZDSA bremz�šanas str�vas pie �r�ja zemessl�guma f�zu diagramma.

Str�vmaiu pies�tin�jums var izrais�t pamatharmonisko f�zes leu nob�di, kas samazina

bremz�jošo lielumu. Ja f�žu nob�de � �90; 00 �� II� , tad bremz�šanas str�va ir vien�da ar nulli. Tas atbilst parastajai virziena noteikšanas metodei pielietojot vektoru summas un starp�bas sal�dzin�šanu.

Bremz�šanas lielums var tikt ietekm�ts ar koeficienta k lielumu. Šis koeficients ir tieši saist�ts ar relej� iestat�tu maksimuma lei �limit. Šis leis nosaka, pie kura lea starp �0’’ un �0’ palaišanas lielums sasniedz bezgal�bu, ja �0’’ = �0’, t.i., palaišana nenotiek. Liel�k� stabilit�te ir pie �limit = 90�, tad k = �. Tika f�žu nob�dei � �� 90;90 00 �� II� past�v atsl�gšanas lielums, pie p�r�jiem f�žu nob�des leiem bremz�jošais lielums ir �.

5.10. att. redzama zemessl�guma diferenci�l�s str�vas aizsardz�bas nostr�des raksturl�kne atkar�b� no f�žu nob�des lea starp �0’’ un �0’ pie konstantas barošanas attiec�bas |�0’’| = |�0’|. Tabul� x par�d�ta sakar�ba starp iestat�to lei �limit un bremz�šanas koeficientu k.


30

5.3. tabula

Sakar�ba starp lei �limit un bremz�šanas koeficientu k. �limit 130� 120� 110� 100� 90� k � 1 1,4 2 4 �

I0

'

Inostr

4

3

2

1

130 110 100 901 2 4

Bremz�šanas zona

Nostr�des zona

1201,4

130 120 110 100 90 80 70 60 f (I0'';I0

')

k

f limit =

5.10. att. ZDSA nostr�des raksturl�kne atkar�b� no lea starp I0’’ un I0’ pie I0’’ = I0’ (180� – �r�js

zemessl�gums).

TRANSFORMATORU AIZSARDZ�BA UN AUTOM�TIKA TRANSFORMATORU TERMISK�S P�RSLODZES AIZSARDZ�BA

31

7 Transformatoru termisk�s p�rslodzes aizsardz�ba Š� aizsardz�ba tiek izveidota lai aizsarg�tu transformatora tinumus no p�rkaršanas, kas var novest pie izol�cijas pastiprin�tas novecošanas. 7.1 Aizsardz�bas darb�bas princips

Energoiek�rt� pl stoš� str�va izsauc taj� ener�ijas zudumus. Ener�ijas zudumi izraisa objekta temperat ras paaugstin�šanos. Tai pat laik� notiek siltuma ener�ijas atdošana apk�rt�jai videi (dab�ga vai ar� m�ksl�gi stimul�ta). Gad�jumos, kad temperat ra p�rsniedz pie�aujamo, nepieciešams objektu atsl�gt. Objekta silšanas un atdzišanas procesu att�lojošas raksturl�knes par�d�tas 5.11. att. objekta silšana un atdzišana norisin�s p�c eksponenci�la likuma.

T

t�

Tmax

T = f(t)(Silšana)

T = f(t)(Atdzišana)

5.11. att. Objekta silšanas – atdzišanas raksturl�knes.

Sast�d�sim aizsarg�jam� objekta silšanas – atdzišanas procesu aprakstošu diferenci�lvien�dojumu. Objekts tiek pieemts k� viendab�gs ermenis. Tad:

,2 dtT

dtIdT�

� �� (5.12)

kur: T – objekta temperat ra; I2 – kontrol�jam�s str�vas kvadr�ts (lielums, proporcion�ls izdal�tajai ener�ijai); � - objekta siltumietilp�ba, m�r�ma (grad/A2*s) un skaitliski atbilst temperat ras pieaugumam, ja caur objektu vienu sekundi pl st vienu amp�ru liela str�va. t – laiks; � - silšanas laika konstante. Vien�dojums (5.12) p�rvests operatoru form�:

,2IT

pT ��

�� (5.13)

no kurienes:


32

� p

IpT

��

��

��1

2

(5.14)

gad�jumos, kad I2(t) = const, vien�dojumu (5.14) iesp�jams izteikt sekojoši:

��

��

��

��t

eIT 12 . (5.15)

No izteiksmes (5.15) redzams, ka ilgstoši pl stoša maksim�li pie�aujam� str�va Imax izsauc transformatora sasilšanu l�dz temperat rai Tmax. Parasti lielumus Imax un Tmax nosaka transformatoru ražot�ji. Šie lielumi var tikt izmantoti lai noteiktu sakar�bu ��:

2max

max

IT

�� (5.16)

No sakar�bas (5.16) redzams, ka jo liel�ka ir silšanas laika konstante, jo l�n�k atdziest objekts un jo augst�ka temperat ra, l�dz kurai var sasilt objekts. Konstantes � v�rt�ba t� pat var tikt atrasta no konkr�ta transformatora pases datiem. T�tad, kontrol�jot str�vu I un zinot lielumus � un � iesp�jams noteikt objekta temperat ru T un uz š� pamata veidot termisk�s p�rslodzes aizsardz�bu. 7.1.1 Termisk�s p�rslodzes aizsardz�bas algoritma realiz�cija Atgriez�simies pie diferenci�lvien�dojuma (5.12) un p�riesim pie gal�g�m starp�b�m, tad:

tTtITT KKK ��

��

121 (5.17)

Izdal�m izteiksmi (5.17) ar maksim�li pie�aujamo temperat ru Tmax un ievedam relat�v�s temperat ras apz�m�jumu T%:

max% T

TT � . (5.18)

Tad:

tTT

tITT KKK ��

��

%max

2

%1

%

1�

�. (5.19)

Vai ar izteiksmi (5.16) ieg stam:

tTtI

ITT KKK ��

��

%2max

2

%1

%

1��

. (5.20)

Ieg tais vien�dojums var kalpot par pamatu p�rslodzes aizsardz�bas mikroprocesoru realiz�cijai. Tiešai vien�dojuma (5.20) realiz�cijai nepieciešams izpild�t dal�šanas oper�ciju ar I2

max, kas nav �rti. Par�d�sim min�t�s probl�mas divas atrisin�juma metodes. Pirm� no apl kojam�m metod�m balst�s uz main�g�, apgriezti proporcion�la str�vas kvadr�tam, kvant�šanas interv�la pielietojumu

2maxIt

t��

�� . (5.21)

Interv�la �t” ieg šanai pietiekami izmantot sekojošu vienk�ršu algoritmu. Pieemsim, ka notiek summ�šana un sekojoša nosac�juma p�rbaude:

constIN

i

��1

2max , (5.22)

tad pie pietiekami lielas const v�rt�bas

2maxI

constN � . (5.23)


33

T�tad, lielums N ir apgriezti proporcion�ls summ�rai v�rt�bai un var tikt izmantots interv�la �t” uzdošanai. Kvant�šanas laik� interv�ls ietekm� objekta silšanas – atdzišanas vien�dojuma realiz�cijas precizit�ti. Pietiekamas precizit�tes sasniegšanai nepieciešams izpild�t nosac�jumu:

Nt

1�� . (5.24)

Minim�l�s elektroietaišu silšanas laika konstantes m�r�mas desmitos sekunžu, bet maksim�l�s pie�aujam�s str�vas v�rt�bas var sv�rst�ties iev�rojam�s robež�s:

nn III 51,0 max �� . (5.25) Tad, ja pieem, ka pie 1/N = 60 s un str�vas Imax = 0,1In kvant�šanas interv�ls �t” sast�da 0,6 s (1% no silšanas laika konstantes), ieg st pie Imax = 5In �t” = 0,24 ms. Mikroprocesoru realiz�cijai t�ds interv�ls ir praktiski nepieemams. Atz�m�sim, ka apl kot� metode prasa iev�rojamus mikroprocesora resursus N apr�inam, tom�r, ja iev�ro, ka Imax ir iestat�jums, tad apr�ini var tikt veikti pie ier�ces inicializ�cijas (vienu reizi). T�tad, aprakst�t� metode piln�b� var tikt izmantota praks�. Otra no iesp�jam�m vien�dojuma (5.18) realiz�cijas metod�m var b t balst�ta uz netiešu str�vas kvadr�tam apgriezti proporcion�las v�rt�bas apr�inu (bez dal�šanas oper�cijas izmantošanas). Lieluma 1/Imax ieguvei atkal tiek izmantota summ�r� v�rt�ba

��

�� CconstIN

i 1max . (5.26)

Uz augst�k aprakst�t� principa pamata viegli ieg t:

maxIC

N �� , (5.27)

redzams, ka N2 – lielums apgriezti proporcion�ls str�vas kvadr�tam. Svar�gi, ka tas var tikt izr�in�ts un ierakst�ts iestat�jumu mas�v� ier�ces inicializ�cijas laik�. Š�di var tikt izv�l�ta praktiskam pielietojumam �rt�ka kvant�šanas interv�la v�rt�ba �t, piem�ram 1 s. Lieluma C� izv�li vien�dojum� (5.27) nosaka uzdot�s laika – str�vas raksturl�knes precizit�te. Ja ir uzdevums sasniegt 1% precizit�ti, tad saska� ar (5.25), pie maksim�li iesp�jam�m Imax v�rt�b�m, viegli ieg t:

nIC 500�� . (5.28) T�tad, slikt�kaj� gad�jum� (pie Imax = 0,1In), (5.26) realiz�cijai nepieciešamas (5.28) 5000 summ�šanas oper�cijas. Lielums Imax ir iestat�jums, kuru �rti uzdot attiec�b� pret nomin�lo str�vu In (da��s). T�tad, paties� lieluma Imax v�rt�ba var tikt atrasta:

nIII �� maxmax , (5.29)

kur: I*max – maksim�li pie�aujam�s str�vas iestat�jums (v�rt�ba), izteikta attiec�b� pret nomin�lo

str�vu. Tad:

��

��

�CI

NIII nnmaxmax

11 (5.30)

t�d�j�di vien�dojums (5.10) pieem sekojošu veidu:

tTtCI

NITT K

n

KK ��

��

�

�%22

22

%1

%

1��

, (5.31)

vai

� tTtITT KKK ��%

2%

1%

11��

, (5.32)


34

kur:

��

��CI

Nn

1 , (5.33)

pie kam

��CI n

1 un

�1

- konstantes, kas var b t izr�in�tas agr�k.

Izteiksmes (5.32) realiz�cijai nepieciešamas uzdot divus iestat�jumus: � un Imax. Aritm�tiskais vien�dojums (5.32) ir pietuvin�ts izejas diferenci�lvien�dojumam. Lai nodrošin�tu pieemamu precizit�ti, nepieciešams nodrošin�t nosac�jumu:

��t . (5.34) Ja pieem, piem�ram (mikroprocesoru realiz�cij� �rti �t = (1/64)*�),

�01,0��t , (5.35) tad

01,0��t

(5.36)

T�d�j�di vien�dojums (5.32) pieem realiz�cijai v�l vienk�rš�ku formu: � � 01,099,001,001,0 2

%%2

%1

% �� ITTITT KKKK (5.37) 7.1.2 P�rslodzes aizsardz�bas praktiskas realiz�cijas �patn�bas Pie p�rslodzes aizsardz�bas praktiskas realiz�cijas papildus nepieciešams piez�m�t: 1. visp�r�g� gad�jum� past�v divi transformatora dzes�šanas rež�mi (iesl�gta vai atsl�gta m�ksl�g�s

dzes�šanas sist�ma). 2. S�kuma temperat ras nosac�jumu uzdošana. 3. Iesp�ja, ka var notikt barošanas p�rtraukumi pašai aizsardz�bai.

Pie dzes�šanas rež�ma maias main�s konstantes un � izteiksm� (5.32), t�tad, j�b t paredz�tiem div�m iestat�jumu kop�m un j�b t nodrošin�tai dzes�šanas rež�ma kontrolei, ko praks� var viegli realiz�t.

S�kuma temperat ras nosac�jumu uzdošanai pietiekami paredz�t atbilstošu iestat�jumu. Barošanas p�rtraukuma laik� ier�ce nav sp�j�ga kontrol�t procesu. Tom�r, m sdienu

mikroprocesoru elementu b�ze nodrošina kontroles iesp�ju barošanas p�rtraukumu laik�. T�das kontroles pielietojuma pamat� var izveidot sekojošus algoritmus: 1. Pie sam�r� �slaic�giem p�rtraukumiem izmantot pie�mumu, ka silšanas – atdzišanas process

barošanas p�rtraukuma laik� bijis t�ds pats, k� iepriekš�j� t�d� paš� period�. 2. Pie sam�r� ilglaic�giem p�rtraukumiem izmantot piesardz�gu strat��iju un pieemt, ka

transformators uzsilis l�dz temperat rai tuvai kritiskai. Š�di, ja pie�mums izr�d�sies nepareizs un transformatoram b s neliela slodze, tad p�c neilga laika apr�in�t� temperat ra sasniegs patieso v�rt�bu. Ja tom�r barošanas p�rtraukuma laik� transformatora temperat ra patieš�m sasniegusi kritisko, tad pie barošanas atjaunošan�s notiks �tra atsl�gšana.

TRANSFORMATORU AIZSARDZ�BA UN AUTOM�TIKA ADAPT�V� TRANSFORMATORU DZES�ŠANAS AUTOM�TIKA

35

8 Adapt�v� transformatoru dzes�šanas autom�tika

M sdienu transformatori tiek apr�koti ar m�ksl�g�s dzes�šanas sist�m�m, kuras tiek palaistas str�vai sasniedzot transformatora darba str�vas l�meni. Š�dai dzes�šanas sist�mas vad�bai ir sekojošas nepiln�bas: 1. Nenodrošina maksim�li pie�aujam�s transformatora p�rslodzes iesp�jas sasniegšanu. Laika

interv�l�, kas nepieciešams dzes�šanas sist�mas iesl�gšanai, transformators uzkr�j siltuma ener�iju, kas strauja slodzes str�vas pieauguma gad�jum� noved pie transformatora temperat ras, liel�kas par maksim�li pie�aujamo.

2. Dzes�šanas sist�mas palaišana un ar to saist�tais ener�ijas pat�riš var izr�d�ties nevajadz�gs gad�jumos, kad str�va transformator� nenoz�m�gi p�rsniedz uzdoto v�rt�bu, vai kad šis pieaugums izr�d�s �slaic�gs.

Pirm�s nepiln�bas nov�ršanai nepieciešama dzes�šanas sist�mas iesl�gšana pie maz�kas str�vas. Otr� gad�jum� dzes�šanas sist�mas iesl�gšanai j�notiek v�l�k. Abos gad�jumos pareizai iesl�gšanas momenta izv�lei nepieciešams zin�t slodzes str�vas izmaias procesu n�kotn�, kas nav realiz�jams. Tom�r ir iesp�ja paredz�t procesa turpin�jumu uz iepriekš fiks�tu procesu pielietojuma pamata. M sdienu mikroprocesoru tehnika nodrošina procesu ieraksta iesp�ju ilgstoš� laika interv�l� (ned��a, m�nesis vai pat gads), un t�tad, autom�tiska slodzes izmaias procesa konkr�tam sp�ka transformatoram paredz�šana k� st re�la. 9 Slodzes grafika paredz�šana

Slodzes grafika paredz�šanai nepieciešams pielietot str�vas ierakstus par iepriekš�jo ned��u (slodze daudzos gad�jumos iev�rojami sv�rst�s atkar�b� no ned��as dienas, �paši atširas darba dienas un br�vdienas). Tieša t�du ierakstu izmantošana trauc� iev�rot sv�tku dienas, neatkar�gas no ned��as dienas. Lai t�s izsl�gtu, pietiekami nodrošin�t procesu pierakstu div�m ned��m, bet pie paredz�šanas par pamatu emt attiec�go ned��as dienu, kuras laik� fiks�ts liel�kais slodzes maksimums. Dzes�šanas autom�tikas algoritma strukt ra par�d�ta 5.12. att.

TRANSFORMATORU AIZSARDZ�BA UN AUTOM�TIKA ADAPT�V� TRANSFORMATORU DZES�ŠANAS AUTOM�TIKA

36

Slodzes str�vasm�r�šana

divu ned��u arh�vaform�šana

arh�vs izveidots

slodzes grafikaizv�le

(7 vai 14 dienu)

Isl > Iconst

dzes�šanassist�mas palaišana

palaišanasnosac�jumup�rbaude

J�

J� J�

N�

N�N�

S�kums

Beigas

5.12. att. Dzes�šanas autom�tikas algoritma strukt ra

TRANSFORMATORU AIZSARDZ�BA UN AUTOM�TIKA ADAPT�V� REŽ�MU VAD�BA IEV�ROJOT REZERVI

37

10 Adapt�v� rež�mu vad�ba iev�rojot rezervi

Augst�k apl koto principu, balst�tu uz transformatora slodzes paredz�šanu, var izmantot divu transformatoru darba rež�mu vad�bai, š�d� gad�jum� uzst�dot zudumu minimiz�cijas nol k� (pie maz�m slodz�m p�rsvaru em zudumi t�raud�, t�d�� j�str�d� vienam transformatoram, pie liel�m slodz�m minim�lie zudumi ir pie abu transformatoru darb�bas). Minimiz�cijai j�notiek ar noteikumu samazin�t sl�džu komut�ciju skaitu. Form�sim rezerves transformatora piesl�gšanas uzdevumu ar sekojoša piem�ra pal�dz�bu, kur 1 – pamata transformators, 2 – rezerves transformators (5.13. att.):

1 2

Slodze

5.13. att. Divtransformatoru apakšstacijas vienk�ršota sh�ma

1. Pieemam, ka zin�ms: elektroener�ijas izmaksas, viena sl�dža iesl�gšanas – atsl�gšanas izmaksas.

2. Rezerves transformators 2 tiek piesl�gts slodzei pamata transformatora 1 neizb�gamas p�rkaršanas gad�jum�.

3. Tiek uzst�d�ts summ�ro izmaksu par zudumiem un komut�ciju minimiz�cijas uzdevums. Uzst�d�t� uzdevuma atrisin�juma algoritms par�d�ts 5.14. att. un paskaidrojoša diagramma 5.15.att. P�c darba s�kuma izejot no inform�cijas par prognoz�jamo slodzi: 1. Tiek izdal�ts laika interv�ls �t2, kad izejot no zudumiem izdev�gi izmantot abus transformatorus.

Tam pietiekami sal�dzin�t divus zudumu variantus: 1) 1

3232 10103 PGURI TT �� 2) 2

3232 10210253,0 PGURI TT �� ( 5.38) kur:

RT – transformatora akt�v� pretest�ba; U – spriegums; GT – magnetiz�šanas vad�tsp�ja.

Pie �P2 < �P1 izdev�gi atst�t iesl�gtus abus transformatorus. T�tad pie 3232 101075,2 �� TT GURI , (5.39)

vai

T

T

RGU

I�

��

75,2

22 (5.40)

maz�ki zudumi pie abu transformatoru vienlaic�gas darb�bas. 2. P�c �t2 izdal�šanas tiek p�rbaud�ts, vai laika interv�l� �t2 past�v laika interv�li �t2

*, kad abiem transformatoriem ir j�b t iesl�gtiem darb� t�d��, lai nepie�autu viena transformatora p�rslodzi. Gad�jumos, ja š�di laika interv�li eksist�, �t2 s�kum� j�iesl�dz darb� abus transformatorus.

3. P�c laika interv�la �t2 beig�m iesp�jama viena transformatora atsl�gšana. Tam nepieciešams apr�in�t prognoz�jamos zudumus un sal�dzin�t to izmaksas ar vienas komut�cijas izmaks�m.


38

Slodzes str�vasm�r�šana

arh�va las�šana

otra transformatoraiesl�gšana

J�

J�J�

N�

N�

N�

Beigas

T

T

RGU

I�

��

75.2

22

prognoz�jamozudumu �P

apr��ins

siltuma rež�ma Sapr��ins

�P > �Pconst

S > Spie�

S�kums

5.14. att. Transformatoru darba rež�mu vad�bas algoritms.


39

�t2, �t2*

Isl

t

iesl�gti divi transformatori iesl�gts vienstransformators

t

t�t2 �t2�t2 �t2

�t2* �t2

*

Isl.max.1Tr

5.15. att. Transformatoru darba rež�mu vad�bas procesu diagramma.

TRANSFORMATORU AIZSARDZ�BA UN AUTOM�TIKA ADAPT�V� TRANSFORMATORA ATSLOGOŠANAS AUTOM�TIKA

40

11 Adapt�v� transformatora atslogošanas autom�tika

Paredzam�s slodzes var tikt izmantotas ar� transformatoru autom�tisk�s atslodzes izveid�. Esoš� autom�tika izveidota uz transformatora p�rslodzes fakta konstat�cijas pamata un paredz pat�r�t�ju atsl�gšanu ar m�ri samazin�t str�vu l�dz pieemamam l�menim. Saglab�jot apl kojam� veida autom�tikas pamatprincipu, bet papildinot to ar paredzem� temperat ras rež�ma apr�inu, var izvair�ties no nevajadz�g�m atsl�gšan�m. Temperat ras l�mea paredz�šanai nepieciešamas izmantot algoritmu, kura strukt rsh�ma par�d�ta 5.16. att.

Slodzes str�vas Isli

m�r�šana,�Ii = Isl

i - Isli - 1

S > 100 %

IA = �(t) - �Itemperat�ras rež�ma

paredz�šana

j - t� f�deraatsl�gšana, j = i + 1

J�

J�

N�

N�

S�kums

Isli > const

diennakts grafikaizv�le

IA = �(t)

i = 0

5.16. att. Transformatora atslogošanas vad�bas algoritms.

Temperat ras l�mea paredz�šanai pietiekami izmantot transformatora silšanas – atdzišanas

vien�dojumu. Š�di procesora resursu ekonomijai nepieciešams izmantot palielin�tu kvant�šanas interv�lu �t un šaj� interv�l� vid�jo slodzes str�vu Isl.

TRANSFORMATORU AIZSARDZ�BA UN AUTOM�TIKA JAUNAS TRANSFORMATORU AIZSARDZ�BAS

41

12 Jaunas transformatoru aizsardz�bas

Sakar� ar to, ka transformatoru boj�jumi rada energosist�mas darb�bas trauc�jumus un to remonts un nomaia izmaks� �oti d�rgi, past�v nepieciešam�ba p�c iesp�jami jut�g�k�m un �trdarb�g�k�m transformatoru relejaizsardz�b�m. T� pat š�m aizsardz�b�m ir j�b t selekt�v�m - t�s nedr�kst nostr�d�t pie transformatora magnetiz�šanas str�vu gr dieniem un pie �r�jiem �ssl�gumiem. Pasaul� tiek izstr�d�ti jauni aizsardz�bu veidi, kas š�s pras�bas apmierina piln�g�k, k� tradicion�li pielietot�s transformatoru relejaizsardz�bas. Šaj� noda�� ir apl kotas divas š�das aizsardz�bas.

12.1 Diferenci�l� jaudas aizsardz�ba tr�sf�zu transformatoriem

Tradicion�lo diferenci�l�s aizsardz�bas releju darb�bas principa pamat� ir str�vu sal�dzin�šana. Tiek pašlaik tiek izstr�d�ts pie relejs, kura darbibas princips balst�s un jaudu sal�dzin�šanu. Šis princips jau ir ticis pielietots 1920. gad� vienf�zes transformatoru aizsardz�bai. Šo releju darb�bas princips balst�j�s uz akt�vo jaudu sal�dzin�šanu. Galven� str�vu sal�dzin�šanas principa probl�ma no vienas puses ir liel�s transformatora magnetiz�šanas str�vas, no otras puses relat�vi maz�s �ssl�guma str�vas pie vijumu �ssl�gumiem. Vienf�zes transformatoru akt�v�s jaudas releji izmantoja elektromagn�tismu jaudas noteikšanai, kas ��va izveidot �oti jut�gus relejus. Diemž�l šiem relejiem bija probl�mas ar stabilit�ti un tie nebija konstru�ti tr�sf�žu transformatoriem. Šeit apl kot� diferenci�l� jaudas aizsardz�ba ir konstru�ta tr�sf�žu transformatoriem.

�ssl�gums

DP

t 6.1. att. Akt�v�s jaudas zudumi transformator� pie tinumu �ssl�guma.

Algoritms apr�ina un darbojas ar str�vas un sprieguma reizin�jumiem un apr�ina akt�vo jaudu, reakt�vo elementu izrais�to reakt�vo jaudu un citu harmoniku izrais�tu krop�ojumu jaudu. T� darbojas tikai ar jaudas lielumiem. T� pat šiem relejiem ir paredz�ta bremz�šana pie transformatora uzmagnetiz�šanas. T�d�j�di tiek nodrošin�ta augsta jut�ba un �tra k� du konstat�cija. Tinumu �ssl�gumi var tikt analiz�ti daudz �tr�k un ar liel�ku jut�bu izmantojot jauno diferenci�l�s jaudas aizsardz�bas releju k� ar parasto diferenci�lo str�vas aizsardz�bu. Tinumu �ssl�gumi ir �ssl�gumi ar akt�vu pretest�bu. Tas ir pier�d�ts ar nelielas jaudas transformatoriem un p�rbaud�ts teor�tiski. T�d�j�di pat �ssl�gums ar mazu str�vu 2,0II nom�ssl � iev�rojami palielina akt�v�s jaudas zudumus, pat transformatora uzmagnetiz�šanas laik�. Diferenci�l� jaudas aizsardz�b� attiec�b� pret diferenci�lo str�vas aizsardz�bu ir p�r�ka gan �ssl�guma konstat�šanas �truma, gan jut�bas zi�. Tr kums ir t�ds, ka tai ir nepieciešami gan spriegummaii, gan str�vmaii jaudas m�r�šanai.


42

12.2 Transformatoru iekš�jo boj�jumu konstat�cija izmantojot sakrišanas le�i starp spriegumu un str�vu

Šeit tiek apl kots jauns transformatora diferenci�l�s aizsardz�bas princips. Sal�dzinot spriegumu barošanas pus� un diferenci�lo str�vu noteikt� laika interv�l�, var tikt konstat�ts transformatora iekš�js boj�jums. Uz š�da principa b�z�ta diferenci�l� aizsardz�ba ir sp�j�ga konstat�t iekš�ju boj�jumu �oti �tri (aptuveni 20 ms robež�s) un netikt ietekm�ta no str�vmaiu pies�tin�juma. M sdien�s transformatoru aizsardz�bas pamat� rea�� uz diferenci�lo str�vu vai uz transformator� iepl stošo str�vu summu. Visas š�s aizsardz�bas ietekm�jas no transformatora magnetiz�šanas str�v�m, kas var izrais�t to k� dainu nostr�di. Divas pašlaik plaši lietot�s metodes lai nov�rstu k� dainu atsl�gšanu transformatora uzmagnetiz�šanas laik� ir blo�t aizsardz�bu saska� ar: 1) otr�s harmonisk�s komponenti m�r�maj� str�v�; 2) m�r�m�s str�vas nulles v�rt�bas lei. Augstas kvalit�tes mazu zudumu seržu materi�lu pielietojums modernajos transformatoros ir samazin�jis otr�s harmonisk�s komponenti magnetiz�šanas str�v�s. T� pat, iev�rojamas citu harmonisko komponentes var ietilpt diferenci�laj� str�v� pie transformator� esoša tinumu �ssl�guma. Šie faktori nelabv�l�gi ietekm� esošo aizsardz�bu sp�ju atpaz�t transformatora uzmagnetiz�šanas rež�mu. Jaun�kas aizsardz�bas, kas pielieto diferenci�l�s str�vas nulles v�rt�bas lei lai konstat�tu magnetiz�šanas str�vu, saskaras ar nulles v�rt�bas lea noteikšanu str�vmaiu pies�tin�juma laik�. Izmantojot inform�ciju gan par str�vu, gan spriegumu, aizsardz�ba var atširt iekš�ju �ssl�gumu no magnetiz�šanas un to neietekm� str�vmaiu pies�tin�jums.

Dt

t1 t2

t

t

u1

i1

0

0

u1i1

6.2. att. Spriegums un str�va barošanas pus�, kad tiek piesl�gts neboj�ts transformators.

Dt

t2 t

u1i1

t10

u1i1

6.3. att. Spriegums un str�va barošanas pus�, kad tiek piesl�gts transformators ar iekš�ju �ssl�gumu.


43

Dt

t1 t

u1

i1

t2

0

u1i1

6.4. att. Spriegums un str�va barošanas pus�, kad transformator� par�d�s �ssl�gums.

12.3 Princips 1. sakar�ba starp transformatora sprieguma un str�vas l�ku form�m 6.2. att. – 6.4. att. ir par�d�tas str�vas un sprieguma l�ku formas transformatora barošanas pus� sekojošos tr�s rež�mos: 1) transformators bez �ssl�guma tiek piesl�gts spriegumam; 2) transformators ar iekš�ju �ssl�gumu tiek piesl�gts spriegumam; 3) transformatora darb�bas laik� notiek tinumu �ssl�gums. No att�liem redzams, ka ja transformatoram nav boj�jumu, barošanas pus� str�va un spriegums stipri atširas p�c nulles v�rt�bas zonas t1 ! t2. Turpret� šo abu lielumu l�ku formas ir �oti l�dz�gas zon� t1 ! t2 iekš�ja �ssl�guma laik�. T�d�j�di ir iesp�jams izveidot jaunu transformatora aizsardz�bu, kas konstat� �ssl�gumu p�c str�vas un sprieguma l�ku sakrišanas lea noteikt� interv�l�. 2. Sakrišanas lea starp spriegumu un str�vu m�r�šana 1) sal�dzin�šanas interv�la izv�le

Lai izm�r�tu sakrišanas lei starp str�vas un sprieguma l�kn�m barošanas pus�, vispirms j�izv�las sal�dzin�šanas interv�ls.

Nulles v�rt�bas interv�ls tiek izv�l�ts sal�dzin�šanai kad transformators bez boj�jumiem tiek piesl�gts spriegumam. Citos gad�jumos tiek izv�l�ts interv�ls p�c otr� str�vas v�rt�bas maksimuma. Sal�dzin�šanas interv�ls ir par�d�ts 6.2. att. – 6..4. att. S�kuma punkts ir t1 un interv�la garums �t main�s atkar�b� no transformatora serdes pies�tin�juma. 2) Sakrišanas koeficients un t� apr�ins

Sakrišanas koeficients tiek defin�ts, lai raksturotu sakrišanas lei starp str�vu un spriegumu. T� k� iekš�ja �ssl�guma gad�jum� str�va atpaliek no sprieguma barošanas pus� par 0�!90�, sal�dzin�šana izmantojot tikai spriegumu un str�vu interv�l� t1 ! t2 var piln�b� neatspogu�ot abu lielumu sakrit�bu. T�d�j�di sal�dzin�šanai j�b t izpild�tai b�z�tai uz spriegumu, kas apsteidz str�vu par 0�!90� un str�vu interv�l� t1 ! t2. K� redzams att.x4, sakrišanas koeficienta apr�in�šanai nepieciešami sprieguma un str�vas datu logi (Wu, Wi). Wi ir fiks�ts interv�l� �t, Wu p�rvietojas apsteigšanas virzien� (t.i., pa kreisi) pa laika asi ar soli vienas nolas�šanas garum�.


44

5ms

Dtt1 t2

Wu

W i

t

t

0

0

i1

u1

6.5. att. Sakrišanas koeficienta noteikšana.

Kust�bas garumam j�b t vien�dam ar 90� p�c f�zes vai 5 ms laik�. T� k� viens sakrišanas koeficients var tikt apr�in�ts balstoties uz nolas�šanas datiem no Wu un Wi katr� Wu sol�, gal�gais kust�bas laik� apr�in�to sakrišanas koeficientu skaits b s:

14N

int1520N

intK ��

��

��

��

� �� (6.1)

kur: N – nolas�jumu skaits period� 50 Hz sist�m�; int(x) – noapa�o x v�rt�bu uz tuv�ko maz�ko veselo skaitli. Izmantojot vien�dojumus (6.2) var apr�in�t K sakrišanas koeficientus emot vienu str�vas datu virkni no Wi un K sprieguma datu virknes no Wu.


45

� �

""""""""

#

""""""""

$

%

��

��

�

�

��

��

� ��

�

�

�

�

.0 tad 0 Ja

IUE1

K,...,2,1k

L,...,2,1n

N4t

intL

u,...,u,...,u,uU

i,...,i,...,i,iIUmax

uu

Imax

ii

kk

kk

L,kn,k2,k1.kk

Ln21

k

n,kv.n,k

nv.n

&&&

� (6.2)

kur: in, in.v – v�rt�ba un in kkk uk,n, uk,n.v – v�rt�ba � – nolas�tais str�vas vektors L dimensij�s; �k – nolas�tais sprieguma vektors Nr.k L dimensij�s; n – nolas�juma no datu loga k�rtas skaitlis; L – kop�jais datu loga nolas�jumu skaits; k – sprieguma datu virknes k�rtas skaitlis; K – kop�jais sprieguma datu virku skaits; k& - sakrišanas koeficients starp Nr. k sprieguma sal�dzin�šanas vektoru un str�vas sal�dzin�šanas vektoru; E(x) – ieg st x vid�jo v�rt�bu. 3) Transformatoru iekš�jo �ssl�gumu konstat�cija izmantojot sakrišanas koeficientu.

Sakrišanas koeficients & ir �oti mazs, ja transformators tiek piesl�gts spriegumam bez �ssl�gums, turpret� daudzi'& punkti p�rsniedz 0,5 iekš�ja �ssl�guma gad�jum�. T�d�j�di var iestat�t kaut k�du & v�rt�bu &nostr. Tiek pieemts, ka transformators ir boj�ts, ja & > &nostr, pret�j� gad�jum� transformators nav boj�ts.


46

13 Sl�dzieni 1. Energosist�m� str�d� t kstošiem transformatoru un autotransformartoru. Jebkura transformatora

un autotransformartora atsl�gšan�s negat�vi ietekm� energosist�mas darb�bu. T�d�� oti svar�gi ir aizsarg�t transformatoru no boj�jumiem un nenorm�liem darba rež�miem, kas var izrais�t t�l�kus transformatora boj�jumus. Tas ir svar�gi ar� no ekonomisk� viedok�a, jo transformatora remonts vai nomaia maks� �oti d�rgi.

2. Transformatoriem iesp�jami sekojoši boj�jumu veidi: starf�žu �ssl�gumi transformatora tvertnes iekšien� un uz izvadiem, �ssl�gumi starp vienas f�zes spoles vijumiem (vijumu �ssl�gumi), spo�u vai izvadu zemessl�gumi. T� pat transformatoriem b�stami ir nenorm�li darba rež�mi. Nenorm�li darba rež�mi var b t sekojoši: nomin�lo str�vas v�rt�bu p�rsniedzošas str�vas (virsstr�vas) un paaugstin�ts spriegums.

3. Lai aizsarg�tu transformatorus no boj�jumu un nenorm�lo rež�mu graujoš�s iedarb�bas, transformatoriem uzst�da sarež��tus relejaizsardz�bu kompleksus. Šajos kompleksos pamat� ietilpst sekojoši relejaizsardz�bu veidi: moment�n� str�vas aizsardz�ba, diferenci�l� str�vas aizsardz�ba, maksim�l�s str�vas aizsardz�ba, g�zes aizsardz�ba.

4. P�d�j� desmitgad� arvien plaš�k transformatoru aizsardz�bai tiek pielietoti relejaizsardz�bu kompleksi, kas ir izveidoti uz mikroprocesor ier��u b�zes. šajos aizsardz�bu kompleksos papildus piemin�tiem relejaizsardz�bu veidiem var b t izveidotas: zemessl�guma diferenci�l� str�vas aizsardz�ba, zemessl�guma aizsardz�ba, termisk�s p�rslodzes aizsardz�ba, aizsardz�ba pret �ssl�gumu ar korpusu, p�rierosmes aizsardz�ba.

5. Uz mikroprocesor ier��u b�zes veidotie relejaizsardz�bu kompleksi sast�v no sekojošiem elementiem: ieejas p�rveidot�ju bloks, apakš�jo frekven�u filtrs, multipleksors, analogciparu p�rveidot�js, vad�bas un indik�cijas bloks, izejas releju bloks, interfeiss. Š�di relejaizsardz�bu kompleksi nodrošina ne tikai aizsardz�bas un autom�tikas funkcijas, bet ar� notikumu un procesu ieraksti atmi�, paštest�šanas funkcijas, inform�cijas apmaiu starp datoru un aizsardz�bas kompleksu.

6. Uz mikroprocesor ier��u b�zes izveidot�s relejaizsardz�bas nodrošina: sarež��tas raksturl�knes, daž�du sprieguma un str�vu komponenšu (pret�j� sec�ba, nullsec�ba, l�dzkomponente, augst�k�s harmonisk�s) kontroles un iesp�ju izv�l�ties daž�das raksturl�knes, kas �auj palielin�t aizsardz�bu jut�bu un selektivit�ti.

7. Uz mikroprocesor ier�ces b�zes izveidot� termisk�s p�rslodzes aizsardz�ba, izmantojot transformatora silšanas – atdzišanas diferenci�lvien�dojumu, m�rot transformatora f�žu str�vas kontrol� transformatora tinumu temperat ru. T� pat, izmantojot šo vien�dojumu, var tikt izveidota adapt�va transformatora dzes�šanas autom�tika un atslogošanas autom�tika, kas izmanto iepriekš pierakst�tu inform�ciju par slodz�m, t�d�j�di nodrošinot prec�z�ku transformatoru dzes�šanas sist�mas vad�bu un transformatora atslogošanu.

8. Izmantojot mikroprocesor ier�ces tiek izstr�d�ti jauni transformatoru relejaizsardz�bu veidi. Š�das jaunas aizsardz�bas ir, piem�ram, diferenci�l� jaudas aizsardz�ba un diferenci�l� aizsardz�ba, kas izmanto sakrišanas lei starp spriegumu un str�vu. Abos gad�jumos tiek nodrošin�ta liel�ka aizsardz�bas jut�ba un �trdarb�ba k� diferenci�lai str�vas aizsardz�bai, jo š�s aizsardz�bas nerea�� uz transformatora magnetiz�šanas str�vu gr dieniem.

PIELIKUMS 1 110 / 6 – 35 KV DIVTINUMU TRANSFORMATORA MAKSIM�L�S STR�VAS AIZSARDZ�BA

P1.1

Pielikums 1

110 / 6 – 35 kV TRANSFORMATORU AIZSARDZ�BAS KOMPLEKS� IER�CE

TEHNISKAIS APRAKSTS UN EKSPLUAT�CIJAS INSTRUKCIJA


110 / 6 – 35 KV DIVTINUMU TRANSFORMATORA MAKSIM�L�S STR�VAS AIZSARDZ�BA


P1.2

Saturs

1. Pamatraksturojumi un pielietojuma sf�ra ..................................................................P1.3

2. Ier�ces darb�bas apraksts ............................................................................................P1.4

2.1. Aizsardz�bas darb�bas apraksts...........................................................................P1.4

2.1.1. Zemsprieguma kopu maksim�l�s str�vas aizsardz�ba (MXSA- ZK) ..........P1.4

2.1.2. Augstsprieguma kopu maksim�l�s str�vas aizsardz�ba (MXSA-AK).........P1.5

2.1.3. Sl�džu atteices rezerv�šana.........................................................................P1.5

2.1.4. P�rslodzes aizsardz�ba ................................................................................P1.5

2.1.5. Aizsardz�ba pret sprieguma paaugstin�šanos / pazemin�šanos ....................P1.7

2.1.6. Transformatora dzes�šana...........................................................................P1.7

2.1.7. Autom�tisk�s atslodzes p�c frekvences blo�šana ......................................P1.7

2.2. Av�rijas notikumu parametru re�istr�cija...........................................................P1.8

2.2.1. Re�istr�cija izvad�šanai uz person�lo datoru...............................................P1.8

2.2.2. Re�istr�cija izvad�šanai uz indikatoru.........................................................P1.8

2.3. Paškontroles funkcijas .......................................................................................P1.8

2.4. MXSA - ZK un MXSA - AK treš�s pak�pes str�vas-laika raksturl�knes.............P1.9

3. �r�jo piesl�gumu sh�ma ...........................................................................................P1.14

4. Vad�bas panelis.........................................................................................................P1.17

4.1. Iestat�jumu, datuma, laika caurskate, izmaia un ierakst�šana.............................P1.17

4.2. Analogo sign�lu tekošo v�rt�bu caurskate ..........................................................P1.18

4.3. Av�rijas notikumu parametru caurskate .............................................................P1.18

4.4. Ciparu indikatora st�vok�u tabula.......................................................................P1.19

4.5. Ier�ces iestat�jumu tabula ...................................................................................P1.21

5. Ier�ces tehniskie parametri ...........................................................................................P1.25


P1.3

1. Pamatraksturojumi un pielietojuma sf�ra Ier�ce paredz�ta 110 / 6 -35 kV divtinumu transformatoru aizsardz�bai un t� izpilda š�das

funkcijas: ( Zemsprieguma kopu tr�spak�pju maksim�l�s str�vas aizsardz�ba (MXSA-ZK) ar

kombin�tu palaišanu p�c sprieguma

( Augstsprieguma kopu tr�spak�pju maksim�l�s str�vas aizsardz�ba (MXSA-AK) ar

kombin�tu palaišanu p�c sprieguma

( Transformatora p�rslodzes aizsardz�ba

( Aizsardz�ba pret sprieguma paaugstin�šanos / pazemin�šanos transformatora augst- un

zemsprieguma pus�

( Sl�džu atteices rezerv�šana augst- un zemspriegumu pus�s

( Transformatora dzes�šanas sist�mas iesl�gšana

( Autom�tisk�s atslodzes p�c frekvences blo�šana

( Analogo ieejas sign�lu m�r�šana un atspogu�ošana ier�ces indikator� un person�laj� dator�

( Av�rijas notikumu (aizsardz�bas nostr�des moments, aizsardz�bas nosaukums, av�rijas

str�vas v�rt�ba, tieš�s un apgriezt�s sec�bas spriegumu v�rt�bas) parametru re�istr�cija, to

atspogu�ošana ier�ces indikator� vai person�laj� dator�

( Av�rijas sign�lu grafisko sakar�bu konstru�šana person�laj� dator�

( M�r�mo analogo sign�lu diennakts grafiku konstru�šana person�laj� dator�

( Iestat�jumu ievad�šana un izmaia no ier�ces vad�bas pane�a vai ar distantvad�bu no

person�l� datora

( Ier�ces darbsp�jas nep�rtraukta paškontrole.

Zem spriegumu un str�vu lielumiem šeit un turpm�k tiek dom�ti pirm�s harmonikas efekt�vas

v�rt�bas.


P1.4

2.Ier�ces darb�bas apraksts

2.1. Aizsardz�bas darb�bas apraksts Ier�ces indikatora r�d�jumi ir paskaidroti punkt� 4.4.

Ier�ces iestat�jumu (turpm�k “iestat�jums” - sa�sin�ti “iestat.”) noz�mi un attiec�gus datus sk. punkt� 4.5. �r�jo piesl�gumu sh�ma ir par�d�ta att�l� 4.

Str�vas iestatijumi uzr�d�ti relat�v�s vien�b�s pret str�vmaiu nomin�lo secund�ro

str�vu (5A).

2.1.1. Zemsprieguma kopu maksim�l�s str�vas aizsardz�ba (MXSA-ZK)

Aizsardz�ba izveidota k� tr�sf�žu tr�spak�pju aizsardz�ba ar kombin�tu palaišanu p�c

sprieguma. Vis�m pak�p�m ir individu�lie palaišanas nosac�jumi un laika kav�jumi un t�s

iedarbojas uz sl�dzi zemsprieguma pus�.

Katras pak�pes m�relementi sal�dzina transformatora sekund�ras puses f�žu str�vas Ia, Ib,

Ic ar iestat. I_1p_ZK, I_2p_ZK, I_3p_ZK. Katrai pak�pei individu�li var iesl�gt kombin�to

palaišanu p�c sprieguma (iesl�gšanas iestat. U_1p_ZK, U_2p_ZK, U_3p_ZK attiec�gi pirmajai,

otrai un trešajai pak�pei). Šaj� gad�jum� f�zes A spriegums Ua un apgriezt�s sec�bas spriegums U2

uz zemsprieguma kopn�m, attiecin�tas pret sprieguma nomin�lo v�rt�bu Un, tiek sal�dzin�ts

attiec�gi ar iestat. U1iest un U2iest. Šie iestat. vis�m pak�p�m ir vien�di. Ja kombin�ta palaišana

p�c sprieguma nav iesl�gt�, jebkura pak�pe tiek palaista, ja kaut viena f�zes str�va p�rsniedz

attiec�gas pak�pes iestat. Ja palaišana p�c sprieguma ir iesl�gta, pak�pes palaišanai papildus ir

nepieciešams, lai Ua b tu maz�ks par U1iest vai U2 liel�ks par U2iest. Ja ir izpild�ti palaišanas

nosac�jumi, tad s�kas attiec�gas pak�pes laika saskaits, av�rijas notikuma parametru ieraksts atmi�

un aizsardz�bas palaišanas fakts tiek par�d�ts indikator� (“START’’). Str�vu nolases un nostr�des

laika saskaiti veic ar periodiskumu 0,01s. P�c laika kav�juma izbeigšanos nostr�d� releju bloka

relejs KL1 un tiek padota komanda sl�dža atsl�gšanai, ka ar� tiek palaists sl�džu atteices

rezerv�šanas bloks. Ja rezerv�šanas palaišanas nosac�jumi (sk. p.2.1.3) paz d pirms SBA kontroles

laika beig�m, tad kvit� laika skait�t�jus un p�rtrauc ieejas sign�lu re�istr�ciju atmi�.

Ja kaut k�d�m pak�p�m iesl�gta palaišana p�c sprieguma, t�s darbu var blo�t ar ieejas

lo�isko sign�lu Blo� U1.

Pirmajai un otrai pak�pei ir neatkar�gi laika kav�jumi (iestat. T_1p_ZK, T_2p_ZK).

Trešajai pak�pei var b t neatkar�gs laika kav�jums (iestat. T_3p_ZK) vai jebkura no �etr�m

atkar�gam str�vas–laika raksturl�kn�m (sk. p. 2.4). Laika aiztures tipa izv�li veic ar iestat.

Rakst_ZK.


P1.5

2.1.2. Augstsprieguma kopu maksim�l�s str�vas aizsardz�ba (MXSA-AK)

Aizsardz�ba MXSA–AK ir izveidota un str�d� analo�iski aizsardz�bai MXSA–ZK Katrai no

trim pak�p�m ir savi str�vas un laika kav�juma iestat Augstsprieguma pus� tiek kontrol�tas f�zes

str�vas IA, IB, IC ar korekciju p�c nullsec�bas str�vas I0. T�tad m�relements rea�� uz str�v�m IAp,

IBp, ICp:

IAp = IA –I0; IBp = IB – I0; ICp = IC – I0,

kur I0 = (IA+IB+IC)/3.

Palaišanai p�c sprieguma izmanto tos pašus spriegumus uz zemsprieguma kopn�m un tos

pašus iestat. U1iest un U2iest, k� aizsardz�bai MXSA–ZK, palaišanai p�c sprieguma iesl�gšanai un

izsl�gšanai ir savi iestat. analo�iski k� aizsardz�bai MXSA-ZK. Aizsardz�ba iedarbojas uz sl�dzi

augstsprieguma pus� (izejas relejs KL2) un zemsprieguma pus� (izejas relejs KL1). Pak�pju ar

kombin�to palaišanu p�c sprieguma darbu var blo�t ar ieejas lo�isko sign�lu Blo�U2.

Otrai MSA_AK pak�pei ir pa�trin�juma funkcija iesl�dzot transformatoru. Kad ieejas

sign�ls “B1 izs/iesl” main�s no 1 (100 V) uz 0 (0 V) (kad iesl�dz transformatoru) un rodas

�ssl�gums, tiek izmantota laika aizture T_paatr.. T� turpin�s T_ilg. laika garumn� skaitot no

transformatora iesl�gšanas momenta. P�c tam iestajas sp�k� pamata laika kav�jums ar iestat�jumu

T_2p_AK

2.1.3. Sl�džu atteices rezerv�šana

Rezerv�šana str�d� atseviši zemsprieguma pus� un augstsprieguma pus�.

Zemsprieguma pus� rezerv�šana tiek palaista p�c aizsardz�bas MXSA–ZK nostr�des (relejs

KL1 sasl�dz kontaktus) vai p�c ieejas sign�la SBA saemšanas. Ja p�c str�vu kontroles laika

beig�m (iestat. T_sbaZK) kaut viena str�va Ia, Ib, Ic paliek virs SBA str�vas iestat. I_sbaZK,

nostr�d� izejas relejs KL3.

Augstsprieguma pus� rezerv�šanas palaišana notiek ar aizsardz�bas MXSA–AK nostr�di

(relejs KL2 sasl�dz kontaktus) vai p�c ieejas sign�la SBA par�d�šanos. Ja p�c str�vu kontroles laika

beig�m (iestat. T_sbaAK) kaut viena str�va IA, IB, IC paliek virs SBA str�vas iestat I_sbaAK,

nostr�da izejas relejs KL4.

2.1.4. P�rslodzes aizsardz�ba

P�rslodzes aizsardz�ba izmanto str�vu I, maksim�lo no tr�m f�zes str�v�m zemsprieguma pus�. Silšanas procesu apraksta izteiksme

%100)1(2

2

��t

makssas e

II

T (1)

kur Tsas – transformatora sasiluma pak�pe,

I – slodzes str�vas tekoš� v�rtiba,


P1.6

Imaks – maksim�l� pie�aujama slodzes str�va (p�rslodzes aizsardz�bas str�vas iestat Ipsa_1 vai

Ipsa_2)

� – dzes�šanas laika konstante (iestat.Tpsa_1 vai Tpsa_2).

Aizsardz�ba nostr�da, kad Tsas v�rt�ba sasniedz 100 % un iedarbojas uz sp�ka transformatora atsl�gšanu (releji KL1 un KL2). P�c atsl�gšanas šo reluju kontakti paliek sasl�gti l�dz tam, kam�r transformators atdzis�s l�dz lielumam, noteiktam ar iestat. PSA_Tatg. Kad silšana sasniedz lielumu, l�dz�gu iestat. PSA_TS, tiek dots birdinošs sign�ls (relejs KL11). Tsas lielumu var kvit�t (iestat�t 0% v�rt�bu) ar �r�jo sign�lu “Sil_res”. Ja barošana tiekp�rtraukta Tsas v�rt�ba iestat�s uz 90%. K� izriet no formulas (1), nostr�des laiks ir atkar�gs no tekoš�s p�rslodzes str�vas I, no p�rslodzes aizsardz�bas str�vas iest. Imaks un no dzes�šanas laika konstantes �. Aizsardz�bas nostr�des laiku tnos nosaka p�c formulas:

)1ln(2

2

II

t maksnos �� (2)

Ir divi iestat. komplekti p�rslodzes aizsardz�bai:

1) p�rslodzes aizsardz�bas str�vas iestat. Ipsa_1, dzes�šanas laika konstantes iestat. Tpsla_1 - ar

atsl�gto dzes�šanas sist�mu;

2) Ipsa_2, Tpsa_2 – tas pats ar iesl�gto dzes�šanas sist�mu.

Dzes�šanas sist�mu iesl�dz, kad tiek pild�ti attiec�gi nosac�jumi (sk. p. 2.1.6) un nav dzes�šanas sist�mas boj�juma sign�la (ieejas sign�ls “Dzes_izsl”).

Transformatora silšanas un dzes�šanas process (piem�ram, Imaks = 1,4 In un � = 128 min) par�d�ts att�l� 1.

Att.1. Transformatora silšanas un dzes�šanas process

Att�l� 2 ir par�d�tas p�rslodzes aizsardz�bas nostr�des laika raksturl�knes daž�d�m � v�rt�b�m.

Algoritma darb�bas �patn�bu d�� apr�in�t�s nostr�des rasturl�knes tiek aproksim�tas ar

pak�penveid�gam.

0

0,2

0,4

0,6

0,8

1

1,2

0 100 200 300 400 500 600

min

I/Im

ax


P1.7

Att.2. P�rslodzes aizsardz�bas str�vas–laika raksturl�knes

2.1.5. Aizsardz�ba pret sprieguma paaugstin�šanos / pazemin�šanos

Aizsardz�ba str�d� atseviši zemspriegumaa pus� un augstsprieguma pus�.

Ja visi f�žu spriegumi uz zemsprieguma kopn�m p�rsniedz uzdoto v�rt�bu (iestat.

Umax_ZK) ilg�k par laiku Tmax_ZK, nostr�d� izejas relejs KL5. Ja visi f�žu spriegumi ir maz�ki

par uzdoto v�rt�bu (iestat. Umin_ZK) ilg�k par laiku Tmin_ZK, nostr�d� izejas relejs KL6.

Padodot ieejas sign�lu Blo� U1 aizsardz�ba no sprieguma pazemin�šanos uz zemsprieguma kopn�m

tiek blo�ta.

Ja visi f�žu spriegumi uz augstsprieguma kopn�m p�rsniedz uzdoto v�rt�bu (iestat.

Umax_AK) ilg�k par laiku Tmax_AK, nostr�d� izejas relejs KL7. Ja visi f�zes spriegumi

nesasniedz uzdoto v�rt�bu (iestat. Umin_AK) ilg�k par laiku Tmin_AK, nostr�d� izejas relejs KL8.

Ar ieejas sign�lu Blo�U2 var aizliegt (blo�t) darbu aizsardz�bai no zemsprieguma pazemin�šanos

uz augstsprieguma kopn�m.

2.1.6. Transformatora dzes�šana

Tiek kontrol�tas str�vas Ia, Ib, Ic zemsprieguma pus�. Ja kaut viena str�va p�rsniedz uzdoto

v�rt�bu (iestat. I_dzes) ilg�k par laiku T_dzes, nostr�d� izejas relejs KL9 iesl�dz dzes�šanas

sist�mu.

2.1.7. Autom�tisk�s atslodzes p�c frekvences blo��šana

Tiek kontrol�tas str�vas Ia, Ib, Ic zemsprieguma pus�. Ja kaut viena str�va pazemin�s zem AAF blo�šanas str�vas iestat. I_fbl ilg�k par laiku T_fbl, tiek dots blo�šanas sign�ls autom�tisk�s atslodzes p�c frekvences ier�cei (izejas relejs KL10).

0.1

1

10

100

1000

0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

I/Imax

min

256 128 50


P1.8

2.2. Av�rijas notikumu parametru re�istr�cija 2.2.1. Re�istr�cija izvad�šanai uz person�lo datoru

Av�rijas notikumu (aizsardz�bu palaišanas datums un laiks, analogie un diskr�tie ieejas

sign�li) saglab�šanai ier�ce apg�d�ta ar statisko atmias ier�ci ar akumulatora uztur�šanu. Ieraksts

atmi� s�kas pie aizsardz�bas palaišanas un beidzas ar laika kav�jumu 200 ms p�c sl�dža

atsl�gšanos, kurš lokaliz�ja boj�jumu, vai p�c SBA nostr�des, ja min�tais sl�dzis neatsl�dza

boj�jumu. Analogos ieejas sign�lus p�rveido ciparu sign�los, kas ir proporcion�li ieejas str�vu un

spriegumu pirm�s harmonikas moment�n�m v�rt�b�m, un tad tos kop�gi ar diskr�tajiem sign�liem

ieraksta atmi� ar periodiskumu 1 ms. Atmias apjoms �auj ierakst�t ne maz�k k� 40 s garu

summ�ro procesu.

Norm�l� rež�m� (bez aizsardz�bas palaišanas fakta) atmi� nep�rtraukti ieraksta visus p�d�jo

50 ms laik� bijušos ieejas sign�lus. Pie aizsardz�bas palaišanas šo ierakstu apvieno ar av�rijas

ierakstu, kas �auj izveidot vienotu pirmsav�rijas un av�rijas grafisko att�lu.

Atmi� inform�ciju glab� atsevišu failu veid�. Katrs fails atbilst procesam no ieraksta

s�kuma l�dz beig�m ieskaitot pirmsav�rijas da�u. Inform�cijas izvietojums atmi� realiz�ts gredzena

veid�. Kad aizpild�ts viss iesp�jamais atmias apjoms, tad jauno failu ieraksta izdz�šot pašu vec�ko

ierakstu. Ja š� vec�k� inform�cija pirms tam nav tikusi nodota uz person�lo datoru, tad t� tiek

zaud�ta.

Ier�c� ir paredz�ta visa statisk�s atmias bloka satura izdz�šanas iesp�ja, izmantojot šim

m�rim iestat�jumu rež�mu. Oper�ciju izpilda ieejot iestat�jumu rež�m� un p�c tam izejot no t� ar

paroli “20”.

2.2.2. Re�istr�cija izvad�šanai uz indikatoru

Av�rijas notikumu parametri, kas paredz�ti indic�šanai ier�c� (aizsardz�bas nostr�des datums

un laiks, aizsardz�bas nosaukums, av�rijas str�vas un sprieguma v�rt�ba), tiek fiks�ti aizsardz�bas

nostr�des moment� un saglab�ti energoneatkar�gaj� statiskaj� atmi�. Vienlaic�gi tiek saglab�ti

septiu p�d�jo av�rijas notikumu parametri (ierakstot n�kamo notikumu pati vec�k� inform�cija

tiek dz�sta). Av�rijas notikumu caurskates k�rt�ba apl kota paragr�f� 4.4

2.3. Paškontroles funkcijas Ier�ces programmat ra satur kontroles algoritmu, saska� ar kuru norm�l� rež�m�

nep�rtraukti p�rbauda galveno bloku un mezglu darbsp�ju. Konstat�jot boj�jumu, indikator� tiek izvad�ts attiec�gs kods (sk. 4.4), pie kam ier�ces �r�j�s saites tiek p�rtrauktas. Vienlaic�gi sasl�dz savus kontaktus relejs KL12 (norm�l� rež�m� releja KL12 kontakti ir atsl�gt� st�vokl�). Relejs KL12 analo�iski darbojas ar� pie operat�v� sprieguma pazušanas.


P1.9

2.4. MXSA - ZK un MXSA - AK treš�s pak�pes str�vas-laika raksturl�knes Norm�l� invers� raksturl�kne (NORMAL INVERSE IEC 255-4)

tk

IIset

�)

��

��

�

014

10 02

.

.

kur: t – aizsardz�bas nostr�des laiks, s; k – laika koeficients (atbilst iestat�jumam Klaik-ZS, Klaik-AS); I – kontrol�jam� str�va; Iset – minim�l� aizsardz�bas palaišanas str�va (atbilst iestat�jumam I1, I2).

1 10 0.01

0.1

1

10

100

I/Iset

T, sek

k=1 k=0.8 k=0.6 k=0.4

k=0.2

k=0.1

k=0.05


P1.10

Izteikti invers� raksturl�kne ( VERY INVERSE IEC 255-4 )

tk

IIse t

�)

��

��

�

( , )13 5

1

1 100.01

0.1

1

10

100

I / Iset

T, sec

k=1

k=0.8 k=0.6

k=0.2

k=0.4

k=0.1

k=0.05

I/I set

T, sek


P1.11

Ekstrem�li invers� raksturl�kne ( EXTREMELY INVERSE IEC 255-4 )

tk

IIse t

�)

��

��

�

( )8 0

12

1 10 0.01

0.1

1

10

100

I/I set

T, sek

k=0.k=0.0 k=0.

k=0.k=0.k=0.k=1


P1.12

Liela laika kav�juma invers� raksturl�kne

(LONG-TIME INVERSE IEC 255-4 )

tk

II s e t

�)

��

��

( )1 2 0

1

1 10 0.1

1

10

100

1000

T,sek

I/Iset

k=0.05

k=0.1

k=0.2

k=0.4 k=0.6 k=0.8 k=1


P1.13

Att.3. Ier�ces darb�bas funkcion�l� sh�ma

3-pak�pju MXSA zemsprieguma pus�

Atsl�gt AS puses sl�dzi

(Relejs KL2)

3-pak�pju MXSA augstsprieguma

pus�

P�rslodzes aizsardz�ba

I� I� I�

SBA_AK sign�ls.

(Relejs KL4)

Paškontroles sign�ls.

(Relejs KL12)

Paškontrole

I� I� I�

Ua U2

Atsl�gt ZS puses sl�dzi

(Relejs KL1)

AAF blo�. sign�ls.

(Relejs KL10)

P�rslodzes sign�ls.

(Relejs KL11)

Dzes. iesl. sign�ls.

(Relejs KL9)

SBA_ZK sign�ls.

(Relejs KL3)

Umax sign�ls. (Relejs KL5)

Umin sign�ls. (Relejs KL6)

Umax sign�ls. (Relejs KL7)

Umin sign�ls. (Relejs KL8)

SBA ZS pus�

SBA AS pus�

U-aizsardz�ba ZS pus�

U-aizsardz�ba AS pus�

Transformatora dzes�šana

AAF blo�šana

U� U� U�

Ua Ub Uc

“SBA”

“Dzes_ izsl”

“Blo�U1”

“Blo�U2”

“Blo�U1”

“Blo�U2”


P1.14

3.�r�jo piesl�gumu sh�ma

�r�jo piesl�gumu sh�ma uzr�d�ta att�l� 4. F�žu str�vas no attiec�gajiem str�vmaiiem ier�cei pievada piesl�dzot tos ier�ces analogo

ieeju kontaktbloku spail�m 1 – 6 (Ia – Ic zemsprieguma pus�) un 7 – 12 (IA - IC augstsprieguma pus�). F�žu spriegumus pievada piesl�dzot spriegummaius analogo ieeju kontaktbloka spail�m 19 – 24 (UA - UC augstsprieguma pus�), 13 - 18 (Ua – Uc zemsprieguma pus�)

Diskr�to lo�isku sign�lu (+100V) �des piesl�dz kontaktbloka spail�m 56 - 68. Kontakts

64 (0 V) ir kop�js ieej�m 65 – 68, kontakts 59 (0 V) - ieej�m 60 – 63, kontakts 54 (0 V) - ieej�m 55

– 58.

Ier�ces releju kontakti izvesti uz kontaktblokiem 25 - 46 un 73, 74. Tiem piesl�dz sl�džu

atsl�gšanas str�vas �des (releji KL1, KL2), sl�džu atteices rezerv�šanas �des (releji KL3, KL4),

aizsardz�bas pret sprieguma paaugstin�šanos / pazemin�šanos �des (releji KL5 – KL8), dzes�šanas

iesl�gšanas �des (relejs KL9), autom�tisk�s atslodzes p�c frekvences blo�šana (relejs KL10),

p�rslodzes signaliz�cija (relejs KL11) un paškontroles (73 - 74, relejs KL12) �des. Nostr�d�jot

relejiem KL1 – KL11, to attiec�gi kontakti sasl�dzas. Relejs KL12 nostr�d� padodot ier�cei

operat�vo spriegumu un t� kontakti atsl�dzas. Ier�ces boj�juma gad�jum� vai paz dot operat�vajam

spriegumam releja KL12 kontakti sasl�dzas.

Uz sasprauda DB-25 kontaktiem izvesti RS-232C standarta asinhron� raid�t�ja-uztv�r�ja

kontakti. Šim saspraudnim piesl�dz person�lo datoru vai modemu (ja izmanto t�lrua sakaru

kan�lu).

Saspraudnim X1 piesl�dz operat�vo spriegumu (85 – 110 V l�dzspriegums).

Ier�ces �r�jais izskats un gabar�ti par�d�ti att�l� 5.


P1.15

Att4. �r�jo piesl�gumu sh�ma

“BloU1” (+100) 68 “BloU2”(+100) 67 “SBA” (+100) 66

“Dzes_izsl”(+100) 65 -100 V 64

OSC1 (+100) 63 OSC2 (+100) 62 OSC3 (+100) 61 OSC4 (+100) 60

-100 V 59 “Sil_res” 58

“B1 izsl./iesl.” 57 -100 V 54

KL1(izsl.�2) 25 KL1 (izsl.�2) 26 KL2 (izsl.�1) 27 KL2 (izsl.�1) 28 KL3 (SBA_ZK) 29 KL3 (SBA_ZK) 30 KL4 (SBA_AK) 31 KL4 (SBA_AK) 32 KL5 (UmaxZS) 33 KL5 (UmaxZS) 34 KL6 (UminZS) 35 KL6 (UminZS) 36 KL7 (UmaxAS) 37 KL7 (UmaxAS) 38 KL8 (UminAS) 39 KL8 (UminAS) 40 KL9(dzes.) 41 KL9(dzes.). 42 KL10(AAF) 43 KL10(AAF) 44 KL11(psl.) 45 KL11(psl.) 46

69 +100 V 70 -100 V 71 GND 72 GND 73 KL12(kontr) 74 KL12(kontr)

19 UA 20 UA kop. 21 UB 22 UB kop. 23 UC 24 UC kop. 1 Ia 2 Ia kop. 3 Ib 4 Ib kop. 5 Ic 6 Ic kop. 7 IA 8 IA kop. 9 IB 10 IB kop. 11 IC 12 IC kop. 13 Ua 14 Ua kop. 15 Ub 16 Ub kop. 17 Uc 18 Uc kop.

2 TR 3 RC 7 GND

B3

A B C

A B C

110 kV

6-20 kV

Y

�


P1.16

Att.5 �r�jais izskats un gabar�ti

U S

235

2 6 5

2 4 0

- a r T a i d b a z a r s

n m a t o r u s o r f z i

25

29 31 33 35 37 39 41 43 45 47

27

KL1

KL2

KL3

KL4

KL5

KL6

KL7

KL8

KL9

KL10

KL11

KL12

1

2 3

4 5

6 7

8 9

111 13

Ia Ia*kopIb Ib*kopIc Ic*kopIA IA*koIB IB*kopIC IC*kopUUa*ko

69 71

73

- 100

V

+

DB-49 51 53 55 57 59 61 63 65 67

Ulog (-) LOG16 (+) LOG15 (+) LOG14 (+) LOG13 (+)

Ulog (-) LOG12 (+) LOG11 (+) B1izsl/iesl(Sil_res (+)

Ulog (-) OSC4 (+) OSC3 (+) OSC2 (+) OSC1 (+)

Ulog (-) Dzes_iesl SBA (+) BloU2 BloU1

23

UC UC*ko

21

UB UB*ko

19

UA UA*ko

15

Ub Ub*ko

17

Uc Uc*ko


P1.17

4.Vad�bas panelis Vad�bas panelis sast�v no indikatora un vad�bas pog�m (att. 5.) un dom�ts darb�bas

inform�cijas atspogu�ošanai, iestat�jumu, datuma un laika caurskat�šanai un izmain�šanai, analogo ieejas sign�lu tekošo v�rt�bu caurskat�šanai, k� ar� inform�cijas ieg šanai par sl�džu atsl�gšanos skaitu un av�rijas notikumu parametriem.

4.1. Iestat�jumu, datuma, laika caurskate, izmaia un ierakst�šana

P�rejai uz iestat�jumu rež�mu j�nospiež poga “U” (att.5.). Indikator� par�d�sies apar�ta

r pn�cas numurs Ierice N… un ier�ces numurs dot�s apakšstacijas t�kl� on line N… . Atk�rtoti

nospiežot pogu U indikator� izsauc tekošo datumu un laiku.

Datuma un laika modific�šanu (izmaiu) izdara ar pog�m S , ��, ****. Pie kam ar pogu S tiek

aktiviz�ta indikatora k�rt�j� poz�cija (s�k mirgu�ot), bet ar pog�m ��, **** var attiec�gi palielin�t vai

samazin�t ciparu, kas tiek indic�ts aktiviz�taj� poz�cij�.

P�c n�kam�s U nospiešanas tiek indic�ts pirm� iestat�juma apz�m�jums un v�rt�ba. Izmaias

var izdar�t analo�iski aprakst�taj�m darb�b�m ar datumu un laiku. P�reju uz katru n�kamo

iestat�jumu izpilda atk�rtoti nospiežot pogu U.

Pie m��in�juma iestat�t iestat�juma v�rt�bu �rpus iesp�jam� diapazona robež�m ier�ce indic�

esošo iestat�juma v�rt�bu un aizliedz (blo�) p�reju pie n�kam� iestat�juma.

P�c p�d�j� iestat�juma ievad�šanas indikator� par�d�s paroles piepras�jums Pasword….

Ievad�tos iestat�jumus var ierakst�t ier�c� tikai ievadot pieejas paroli (965) un nospiežot pogu U.

Jaunievad�t�s v�rt�bas tiks ierakst�tas un ier�ce p�ries norm�l� rež�m� ar jaunajiem iestat�jumiem.

Ja paroli neievada, vai ar� to ievada k� daini, tad ier�ce iziet no iestat�jumu rež�ma

neizmainot iestat�jumus. Bez iestat�jumu izmaias no rež�ma var iziet vienlaic�gi nospiežot pogas U

un ****.

Lai ier�c� ierakst�tu t�s numuru dot�s apakšstacijas t�kl� j�p�riet uz tekoš� datuma

indik�ciju, poz�cij�s “datums” j�ievada nepieciešamais numurs un j�iziet no iestat�jumu rež�ma ar

paroli 22.

Ieejot iestat�jumu rež�m� visi p�r�jie algoritmi tiek blo�ti. T�d�� ier�c� paredz�ta

autom�tiska atgriešan�s norm�l� rež�m� p�c k�das aizsardz�bas palaišanas, vai ar� ja 3 min šu laik�

netiek nospiesta neviena vad�bas poga. Ja notikusi k�das aizsardz�bas palaišana, vai ar� notiek datu

apmaia starp ier�ci un PD, tad ieeja iestat�jumu rež�m� tiek blo�ta.

Ier�ces atmias att�r�šanu var izdar�t izejot no iestat�jumu rež�ma ar paroli “20”.


P1.18

4.2. Analogo sign�lu tekošo v�rt�bu caurskate

Lai caurskat�tu spriegumu un str�vu tekoš�s v�rt�bas (kiloamp�ros un kilovoltos) j�nospiež

un j�atlaiž poga S. Indikator� par�d�s m�r�m� sign�la nosaukums un izm�r�t� v�rt�ba. P�rejai uz

n�kamo sign�lu atk�rtoti j�nospiež un j�atlaiž poga S. Ier�ce iziet no š� rež�ma autom�tiski p�c visu

sign�lu caurskates; to var izdar�t ar� nospiežot pogu ��

4.3. Av�rijas notikumu parametru caurskate Energoneatkar�gaj� atmi� past�v�gi tiek glab�ti p�d�jo septiu av�rijas notikumu parametri.

To caurskatei j�nospiež un j�atlaiž poga �� , k� rezult�t� indikatora augš�j� rindi� par�d�s p�d�j�

notikuma numurs ( Notikums 07), bet apakš�j� rindi� – ieraksta datums un laiks. Nospiežot un

atlaižot pogu �� var caurl kot visus š� notikuma parametrus: aizsardz�bas nosaukumu un av�rijas

sprieguma un str�vas v�rt�bu.

Bez aizsardz�bas nostr�des k� notikumi tiek ierakst�tas ar� veikt�s ier�ces iestat�jumu izmaias

(Iestatijumu izmainisana), operat�v� sprieguma padošana (Ierices barosana iesl.) un noemšana

(Ierices barosana izsl.).

Iziet no rež�ma var vai nu autom�tiski p�c visu notikumu parametru caurskates, vai ar�

nospiežot pogu ****.

Ierakstot jaunu notikumu tam tiek pieširts numurs 7, bet paša vec�k� notikuma (numurs 1)

parametrus izdz�š.


P1.19

4.4. Ciparu indikatora st�vok�u tabula

R�d�jums indikator� Noz�me

darba rež�mi

1

Ier�ce piesl�gta funkcion�šanai

2

ier�ces vienas no aizsardz�b�m palaišana

3

aizsardz�ba nostr�d�ja, bet palaišanas nosac�jumi palika

4

sakari ar person�lo datoru

ier�ces boj�jumi

5 S E T e r r o r iestat�jumu atmias boj�jums

6 R A M e r r o r datu atmias boj�jums

7 R O M e r r o r programmu atmias boj�jums

rež�ms MONITORS 8 zemsprieguma puses f�žu A un B str�va

9 zemsprieguma puses C f�zes un augstsprieguma puses A f�zes str�va

10 augstsprieguma puses B un C f�zes str�va

11 A un B f�zes spriegums zemsprieguma pus�

12 C f�zes spriegums zemsprieguma pus� un A f�zes spriegums augstsprieguma pus�

13 augstsprieguma puses f�žu B un C spriegums

14 apgriezt�s sec�bas spriegums zemsprieguma pus�

transformatora sasilums

-- Transformatoru aizsardziba

-- START

-- SBA

-- on line

Ia = 0,300 kA Ib = 0,350 kA

Ic = 0,300 kA IA = 0,030 kA

IB = 0,035 kA IC = 0,030 kA

Ua = 5,80 kV Ub = 5,80 kV

Uc = 5,80 kV UA = 58,0 kV

UB = 58,0 kV UC = 59,0 kV

U2 = 0,06 % Tsas = 012,3 %


P1.20

R�d�jums indikator� Noz�me

15 lo�iskie sign�li: 1- “BloU1”, 2- “BloU2”, 3- “SBA” 4- “Dzes_izsl”

16 lo�iskie sign�li: 5- “OSC1”, 6- “OSC2” 7- “OSC3” 8- “OSC4”

17 lo�iskie sign�li: 9- “Sil_res”, 10- “B1 izsl/iesl”

notikumu caurskate 18 N o t i k u m s 0 7 notikuma numurs

19 I e s t a t i j u m u i z m a i n i s a n a

iestat�jumu izmain�šana

20 A r e j a p a l a i s . oscilogrammas ierakst�šana p�c �r�jas komandas

21 F a i l s N . 0 0 0 oscilogrammas faila numurs

22 Start 1.pak.ZS MXSA-ZK pirm�s pak�pes palaišana

23 S t a r t 2 . p a k . Z S MXSA-ZK otr�s pak�pes palaišana

24 S t a r t 3 . p a k . Z S MXSA-ZK treš�s pak�pes palaišana

25 S t a r t 1 . p a k . A S MXSA-AK pirm�s pak�pes palaišana

26 S t a r t 2 . p a k . A S MXSA-AK otr�s pak�pes palaišana

27 S t a r t 3 . p a k . A S MXSA-AK treš�s pak�pes palaišana

28 P a r s l o d z e transformatora p�rslodze

29 D z e s e s . i e s l . dzes�šanu iesl�gt (izejas releja sign�ls)

30 A A F b l o k . autom�tisk�s atslodzes p�c frekvences blo�šana (izejas releja sign�ls)

31 S t a r t S B A _ Z S sl�dža atteices rezerv�šanas palaišana zemsprieguma pus�

32 S t a r t S B A _ A S sl�dža atteices rezerv�šanas palaišana augstsprieguma pus�

33 S t a r t U a i z . _ Z S aizsardz�bas pret sprieguma paaugst. / pazemin�šanos palaišana zemspr. pus�

34 S t a r t U a i z . _ A S aizsardz�bas pret sprieguma paaugst. / pazemin�šanos palaišana augstspr. pus�

BI 1 2 3 4 0 0 0 0 BI 5 6 7 8 0 0 0 0 BI 9 10 11 12 0 0 0 0


P1.21

4.5. Ier�ces iestat�jumu tabula

Apz�m�jums Nosaukums M�rvien�ba Diapazons Solis

1 I_1p_ZK MXSA – ZK pirm�s pak�pes str�vas iestat., In – str�vas nomin�l� v�rt�ba

I / In 0 – 99,9 0,1

2 I_1p_ZK MXSA – ZK pirm�s pak�pes laika kav�juma iestat.

s 0 – 999,9 0,1

3 U_1p_ZK MXSA – ZK pirm�s pak�pes palaišana p�c sprieguma 1 – iesl�gta; 0 - izsl�gta

- 0 - 1 1

4 I_2p_ZK MXSA – ZK otr�s pak�pes str�vas iestat.

I / In 0 – 99,9 0,1

5 T_2p_ZK MXSA – ZK otr�s pak�pes laika kav�juma iestat.

s 0 – 999,9 0,1

6 U_2p_ZK MXSA – ZK otr�s pak�pes palaišana p�c sprieguma 1 – iesl�gta; 0 - izsl�gta

- 0 - 1 1

7 I_3p_ZK MXSA – ZK treš�s pak�pes str�vas iestat.

I / In 0 – 99,9 0,1

8 T_3p_ZK MXSA – ZK treš�s pak�pes laika kav�juma iestat.

s 0 – 999,9 0,1

9 U_3p_ZK MXSA – ZK treš�s pak�pes palaišana p�c sprieguma 1 – iesl�gta; 0 - izsl�gta

- 0 - 1 1

10

Rakstur_ZK

MXSA-ZK treš�s pak�pes str�vas – laika raksturl�knes:

0- neatkar�g�, 1- norm�l� invers�, 2- izteikti invers�, 3- ekstrem�li invers�, 4- liela laika kav�juma

invers�

-

0-4

1

11

Klaik_ZK

MXSA-ZK treš�s pak�pes str�vas – laika raksturl�knes laika koeficients (sk. p. 2.4)

-

0,05-1,1

0,01

12 I_1p_AK MXSA – AK pirm�s pak�pes str�vas iestat.

I / In 0 – 99,9 0,1

13 T_1p_AK MXSA – AK pirm�s pak�pes laika kav�juma iestat.

s 0 – 999,9 0,1


P1.22


14 U_1p_AK MXSA – AK pirm�s pak�pes palaišana p�c sprieguma 1 – iesl�gta; 0 - izsl�gta

- 0 - 1 1

15 I_2p_AK MXSA – AK otr�s pak�pes str�vas iestat.

I / In 0 – 99,9 0,1

16 T_2p_AK MXSA – AK otr�s pak�pes laika kav�juma iestat.

s 0 – 999,9 0,1

17 U_2p_AK MXSA – AK otr�s pak�pes palaišana p�c sprieguma 1 – iesl�gta; 0 - izsl�gta

- 0 - 1 1

18 I_3p_AK MXSA – AK treš�s pak�pes str�vas iestat.

I / In 0 – 99,9 0,1

19 T_3p_AK MXSA – AK treš�s pak�pes laika kav�juma iestat.

s 0 – 999,9 0,1

20 U_3p_AK MXSA – AK treš�s pak�pes palaišana p�c sprieguma 1 – iesl�gta; 0 - izsl�gta

- 0 - 1 1

21

Rakstur_AK

MXSA-AK treš�s pak�pes str�vas – laika raksturl�knes: 0- neatkar�g�,

1- norm�l� invers�, 2- izteikti invers�, 3- ekstrem�li invers�, 4- liela laika kav�juma

invers�

-

0-4

1

22

Klaik_AK

MXSA-AK treš�s pak�pes str�vas – laika raksturl�knes laika koeficients (sk. p. 2.4)

-

0,05-1,1

0,01

23 T_paatr. MSA_AK otras pak�pes pa�trin�jums

s 0 – 9,99 0,01

24 T_ilg. Ilgums, kad ir ieviests iestat�jums T_paatr.

s 0 – 99,99 0,01

25 U2iest Apgriezt�s sec�bas sprieguma iestat. kombin�tai palaišanai p�c sprieguma, Un – sprieguma nomin�l� v�rt�ba

U2 / Un 0 – 0,99 0,01

26 U1iest Tieš�s sec�bas sprieguma iestat. kombin�tai palaišanai p�c sprieguma

U1 / Un 0 – 0,99 0,01


P1.23


27 T_rel Atsl�gšanas releju notur�šanas laiks

ms 2 - 9999 1

28 T_sign Signaliz�šanas releju notur�šanas laiks

s 2 – 999,9 0,1

29 I_sbaZK SBA str�vas iestat. zemsprieguma pus�

I / In 0 – 99,9 0,1

30 T_sbaZK SBA str�vu kontroles laiks zemsprieguma pus�

ms 0 - 9999 1

31 I_sbaAK SBA str�vas iestat. augstsprieguma pus�

I / In 0 – 99,9 0,1

32 T_sbaAK SBA str�vu kontroles laiks augstsprieguma pus�

ms 0 - 9999 1

33 I_dzes Dzes�šanas iesl�gšanas str�vas iestat.

I / In 0 – 9,99 0,01

34 T_dzes Dzes�šanas iesl�gšanas aiztures iestat

s 0 – 999,9 0,1

35 I_fbl Autom�tisk�s atslodzes p�c frekvences blo�šanas str�vas iestat.

I / In 0 – 9,99 0,01

36 T_fbl AAF blo�šanas laika kav�juma iestat.

s 0 – 999,9 0,1

37 Ipsa_1 P�rslodzes aizsardz�bas str�vas iestat. pie atsl�gt�s dzes�šanas sist�mas

I / In 0 – 99,9 0,1

38 Tpsa_1 Dzes�šanas laika konstantes ietat. ar atsl�gto dzes�šanas sist�mu

min 0 - 999 1

39 Ipsa_2 P�rslodzes aizsardz�bas str�vas iestat. ar iesl�gto dzes�šanas sist�mu

I / In 0 – 99,9 0,1

40 Tpsa_2 Dzes�šanas laika konstantes ietat. ar iesl�gto dzes�šanas sist�mu

min 0 - 999 1

41 PSA_TS Sasiluma lielums, kad s�kas signaliz�cija

% 0 -99 1

42 PSA_Tatg Transformatora sasilums, pie kura transformatoru var iesl�gt p�c t� p�rslodzes

% 0 -99 1

43 Umax_ZK Aizsardz�bas no sprieguma paaugstin�šanos sprieguma iestat. zemsprieguma pus�

U / Un 0 – 9,99 0,01

44 Tmax_ZK Aizsardz�bas no sprieguma paaugstin�šanos laika kav�juma iestat. zemspr. pus�

s 0 – 999,9 0,1

45 Umin_ZK Aizsardz�bas no sprieguma pazemin�šanos sprieguma iestat. zemspr. pus�

U / Un 0 – 9,99 0,01


P1.24


46 Tmin_ZK Aizsardz�bas no sprieguma pazemin�šanos laika kav�juma iestat. zemspr, pus�

s 0 – 999,9 0,1

47 Umax_AK Aizsardz�bas no sprieguma paaugstin�šanos sprieguma iestat. augstsprieguma pus�

U / Un 0 – 9,99 0,01

48 Tmax_AK Aizsardz�bas no sprieguma paaugstin�šanos laika kav�juma iestat. a. spr. pus�

s 0 – 999,9 0,1

49 Umin_AK Aizsardz�bas no sprieguma pazemin�šanos sprieguma iestat. a. spr. pus�

U / Un 0 – 9,99 0,01

50 Tmin_AK Aizsardz�bas no sprieguma pazemin�šanos laika kav�juma iestat. a. spr, pus�

s 0 – 999,9 0,1

51 Ktr_I_ZK Str�vmaia transform�cijas koeficients zemsprieguma pus�.

- 0 - 1000 1

52 Ktr_I_AK Str�vmaia transform�cijas koeficients augstsprieguma pus�.

- 0 - 1000 1

53 Ktr_U_ZK Spriegummaia transform�cijas koeficients zemsprieguma pus�.

- 0 - 1000 1

54 Ktr_U_AK Spriegummaia transform�cijas koeficients augstsprieguma pus�.

- 0 - 2000 1


P1.25

5. Ier�ces tehniskie parametri. Tehnisk�s iesp�jas Kontrol�jamo analogo sign�lu skaits: sprieguma 6 str�vas 6 Diskr�to sign�lu skaits 10 Izejas releju skaits 12

Analogie sign�li

Nomin�l� frekvence 50 Hz Frekven�u diapazons 5-300 Hz Analogciparu p�rveidojuma diskretiz�cijas frekvence 1000 Hz Diskretiz�cijas frekvence ierakstot atmi� 1000 Hz

Sprieguma ieeju parametri

Nomin�lais spriegums Unom ~57 V Jaudas pat�riš <1 VA Maksim�li pie�aujamais spriegums:

ilgstoši 1,6 Unom 1 sekundes laik� 2 Unom

Dinamiskais diapazons 0,05-1,6 Unom Efekt�v�s v�rt�bas m�r�jumu precizit�te U<Unom

1,5% Unom

U>Unom 1,5% U

Str�vas ieeju parametri

Nomin�l� str�va Inom 5� Jaudas pat�riš str�vas �d�s 0,5VA �� Maksim�li pie�aujam� str�va:

ilgstoši 3 Inom 1 sekundes laik�. 50 Inom

Dinamiskais diapazons 0,02-40 Inom Efekt�v�s v�rt�bas m�r�jumu precizit�te: I< I nom

2% Inom

I> I nom 2% I

Diskr�tie sign�li

L�dzspriegums =(150-230) V Izol�cijas pretest�ba > 10 M��


P1.26

Kontrol�jamo sign�lu ieraksta ilgums

L�dz aizsardz�bu palaišanai 50 �s Av�rijas rež�m� 0,2 s – 40 s

Izejas releji

Komut�cijas sp�ja 0,25A / 220V= Operat�v� barošana

Barošanas spriegums =85-110 � Jaudas pat�riš <25 ��

Darba temperat ru diapazons no -5 �� lidz +40��

PIELIKUMS 2 110 / 6 – 35 KV DIVTINUMU TRANSFORMATORA DIFERENCI�L� STR�VAS AIZSARDZ�BA

74

Pielikums 2

110 / 6 – 35 KV DIVTINUMU TRANSFORMATORA DIFERENCI�L� STR�VAS AIZSARDZ�BA


P2.1

SATURS 1.Pamatraksturojumi un pielietojuma sf�ra ................................................................................... P2.3 2.Ier�ces darb�bas apraksts .............................................................................................................. P2.3 2.1. Diferenci�lo str�vu apr�ins .................................................................................................. P2.4 2.1.1. Sl�guma grupu atšir�bu iev�rošana.................................................................................. P2.4 2.1.2 Apl�ses koeficienta Ktr apr�ins....................................................................................... P2.5 2.2. Magnetiz�šanas str�vas l�ciena identific�šana....................................................................... P2.6 2.3. Diferenci�l�s str�vas atcirtes darb�ba un diferenci�l�s bremz�bas aizsardz�bas darb�ba ....... P2.7 2.3.1. Diferenci�l� str�vas atcirte DSA ....................................................................................... P2.7 2.3.2. Diferenci�l� bremz�ta aizsardz�ba DSAB ......................................................................... P2.7 2.3.3. Diferenci�l�s bremz�t�s aizsardz�bas nostr�des raksturl�kne............................................ P2.7 2.4. Neitr�li veidojoš� transformatora diferenci�l� str�vas aizsardz�ba ........................................ P2.8 3.Lo�iskie ieejas sign�li .................................................................................................................. P2.10 3.1. Atsl�dzošie ............................................................................................................................. P2.10 3.2. Signaliz�cijas.......................................................................................................................... P2.10 4.Lo�isk�s izejas ............................................................................................................................. P2.13 4.1. Atsl�gšana .............................................................................................................................. P2.13 4.2. Signaliz�cijas izejas................................................................................................................ P2.13 5. Paškontroles funkcijas................................................................................................................. P2.14 6.Ier�ces palaišana ........................................................................................................................... P2.14 7.Av�rijas notikumu parametru re�istr�cija .................................................................................... P2.14 7.1.Re�istr�cija izvad�šanai uz PD ................................................................................................ P2.15 7.2. Re�istr�cija izvad�šanai indikator�......................................................................................... P2.15 8. �r�jo piesl�gumu sh�ma ............................................................................................................. P2.15 8.1. atsl�gšanas releji..................................................................................................................... P2.15 8.2. signaliz�cijas releji ................................................................................................................. P2.15 8.3. Lo�isk�s izejas ....................................................................................................................... P2.16 9. Vad�bas panelis ........................................................................................................................... P2.16 10. Iestat�jumu, datuma, laika caurskate, izmaia un ierakst�šana .................................................. P2.20 10.1. Analogo sign�lu tekošo v�rt�bu caurskate ............................................................................ P2.20 10.2. Av�rijas notikumu parametru caurskate............................................................................... P2.21 10.3. Ciparu indikatora st�vok�u tabula......................................................................................... P2.21 10.4 Ier�ces iestat�jumu tabula....................................................................................................... P2.24 11. Ier�ces tehniskie parametri......................................................................................................... P2.26


P2.2

Divtinumu transformatora diferenci�l� str�vas aizsardz�ba DTA2B (turpm�k – diferenci�l�

aizsardz�ba, ar� �s�k - aizsardz�ba) paredz�ta divtinumu pazeminošo sp�ka transformatoru

aizsardz�bai no iekš�jiem boj�jumiem.

Transformatora prim�r� tinuma spriegums 110-330kV, sekund�r� tinuma spriegums 6,0-

38,5kV.

1. PAMATRAKSTUROJUMI UN PIELIETOJUMA SF�RA

� Divtinumu transformatora diferenci�l� str�vas aizsardz�ba ar bremz�šanu (turpm�k –

diferenci�l� bremz�ta aizsardz�ba) DSAB;

� Divtinumu transformatora diferenci�l� moment�n� str�vas aizsardz�ba (turpm�k - diferenci�l�

str�vas atcirte) DSA;

� Neitr�li veidojoš� transformatora diferenci�la str�vas aizsardz�ba;

� Analogo ieejas sign�lu tekošo v�rt�bu m�r�šana un atspogu�ošana indikator� un person�laj�

dator� (PD);

� Av�rijas notikumu parametru (aizsardz�bas nostr�des laiks, aizsardz�bas nosaukums, av�rijas

str�vas v�rt�ba, boj�juma veids) re�istr�cija un to atspogu�ošana indikator� un PD;

� Av�rijas sign�lu grafisko sakar�bu konstru�šana PD;

� Iestat�jumu ievad�šana un izmaia no vad�bas pane�a vai ar distantvad�bu no PD;

� Ier�ces darbsp�jas nep�rtraukta paškontrole;

2. IER�CES DARB�BAS APRAKSTS

Divtinumu transformatora diferenci�l� str�vas aizsardz�ba DTA2B (turpm�k – diferenci�l�

aizsardz�ba, ar� �s�k - aizsardz�ba)

Aizsardz�ba �auj iev�rot 12 daž�das transformatoru tinumu sl�guma grupas:

� Y/Y-0; Y/Y-6; Y/�-1; Y/�-5; Y/�-7; Y/�-11;

� �/�-0; �/�-6; �/Y-1; �/Y-5; �/Y-7; �/Y-11,

kuru iestat�jumi uzr�d�ti tabul� 1:

Tabula 1 Nr. Dati

1 0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 2 Y/Y

0 Y/Y

6 Y/�

1 Y/�

5 Y/�

7 Y/�11

�/� 0

�/� 6

�/Y 1

�/Y 5

�/Y 7

�/Y 11


P2.3

Ier�ces iestat�jumi (turpm�k – sa�sin�ti iestat.), inform�cija, kura par�d�s ier�ces indikator� un

uzraksti uz vad�bas pane�a tiek rakst�ti ar trekniem burtiem.

Tabulas rindi� 1 doti skait�i, kuri j�piešir ier�ces iestat�jumam [VECTORS], lai nodrošin�tu

atbilstošas sl�guma grupas transformatora aizsardz�bu. Š�s sl�guma grupas dotas rindi� 2.

2.1. Diferenci�lo str�vu apr��ins 2.1.1. Sl�guma grupu atšir�bu iev�rošana

Ier�ce diferenci�l�s str�vas apr�ina pa f�z�m saska� ar tabul� 2 dotaj�m formul�m

atbilstoši sl�guma grupai. Apr�inot diferenci�las str�vas netiek emta v�r� nullsec�bas str�va.

Tabula 2

Diferenci�lo str�vu apr�ina formulas F�zes diferenci�l�s str�vas Id apr�ina formula Sl�guma grupa A B C

Y/Y-0; �/�-0 Ia - IA � Ktr Ib - IB � Ktr Ic - IC � Ktr Y/Y-6; �/�-6 - Ia - IA � Ktr - Ib - IB � Ktr - Ic - IC � Ktr

Y/�-1 Ia - (IA - IC) � Ktr Ib - (IB - IA) � Ktr Ic - (IC - IB) � Ktr Y/�-5 Ia - (IB - IA) � Ktr Ib - (IC - IB) � Ktr Ic - (IA - IC) � Ktr Y/�-7 - Ia - (IA - IC) � Ktr - Ib - (IB - IA) � Ktr - Ic - (IC - IB) � Ktr Y/�-11 - Ia - (IB - IA) � Ktr - Ib - (IC - IB) � Ktr - Ic - (IA - IC) � Ktr �/Y-1 (Ia - Ib) - IA � Ktr (Ib - Ic) - IB � Ktr (Ic - Ia) - IC � Ktr �/Y-5 (Ic - Ia) - IA � Ktr (Ia - Ib) - IB � Ktr (Ib - Ic) - IC � Ktr �/Y-7 - (Ia - Ib) - IA � Ktr - (Ib - Ic) - IB � Ktr - (Ic - Ia) - IC � Ktr �/Y-11 - (Ic - Ia) - IA � Ktr - (Ia - Ib) - IB � Ktr - (Ib - Ic) - IC � Ktr

kur:

IA –f�zes A str�vas pamatharmonikas moment�n� v�rt�ba prim�raj� pus�;

IB - f�zes B str�vas pamatharmonikas moment�n� v�rt�ba prim�raj� pus�;

IC - f�zes C str�vas pamatharmonikas moment�n� v�rt�ba prim�raj� pus�;

Ia - f�zes A str�vas pamatharmonikas moment�n� v�rt�ba sekund�raj� pus�;

Ib - f�zes B str�vas pamatharmonikas moment�n� v�rt�ba sekund�raj� pus�;

Ic - f�zes C str�vas pamatharmonikas moment�n� v�rt�ba sekund�raj� pus�;

Ktr - apl�ses koeficients, kuru ier�ce apr�ina, pamatojoties uz aizsarg�jam� sp�ka transformatora

transform�cijas koeficientu un iev�rojot transformatora tinumu sl�guma grupu (sk. p. 2.1.2).

Ier�c� tiek ievad�tas prim�r�s un sekund�r�s puses f�žu str�vas caur str�vmaiiem ar

transform�cijas koeficientiem prim�raj� pus� [Kias AS pus�] un sekund�raj� pus� [Kizs ZS pus�].

Ier�ces m�relementi sal�dzina f�žu A, B, C diferenci�l�s str�vas ar ier�ces iestat. Ja tiek

pild�ti palaišanas nosac�jumi (kaut vienas f�zes diferenci�l� str�va p�rsniedz iestat.), aizsardz�ba


P2.4

nostr�d�, s�kas av�rijas notikumu parametru re�istr�cija un par�d�s aizsardz�bas palaišanas fakta

indik�cija (START).

2.1.2 Apl�ses koeficienta Ktr apr��ins

Apl�ses koeficientu Ktr ier�ce izskait�o autom�tiski. Tiek emti v�r� sp�ka transformatora

aktu�lais transform�cijas koeficients K, kuru apr�ina k� prim�r� un sekund�r� sprieguma attiec�bu,

un transformatora tinumu sl�guma grupa, kuru iev�ro ar skait�i �3:

sl�guma grupai Y/Y Ktr = U1/U2;

sl�guma grupai Y/� Ktr = (U1/�3)/U2;

sl�guma grupai �/Y Ktr = U1/(U2/�3),

kur U1 un U2 – aizsarg�jam� transformatora prim�rais un sekund�rais

spriegums.

Ier�ce apr�ina transform�cijas koeficientu K izmantojot prim�ro un sekund�ro spriegumu,

kas �auj izsl�gt k� das no K izmaias pie slogota transformatora sprieguma regul�šanas.

Spriegumus U1 un U2 ier�cei pievada no spriegummaiiem sp�ka transformatora prim�raj�

un sekund�raj� pus�. Spriegummaiu transform�cijas koeficientus ievada ier�c� ar iestat. [Kuas AS

puse] prim�raj� pus� un [Kuzs ZS puse] sekund�raj� pus�.


Diferenci�lo str�vu apr�ins

Ieraksts atmi�

Filtr�šana: pamatharmonisk�s un otr�s harmonisk�s

izdal�šana

IA IB IC Ia Ib Ic

Maksim�l�s darba str�vas apr�ins

Diferenci�l� str�vas atcirte

Magnetiz�šanas str�vas l�ciena noteikšana

KUasp KUzsp


Bremz�šana

Diferenci�l� bremz�ta aizsardz�ba

Aizsardz�bas nostr�de

Indik�cija

IA IB IC Ia Ib Ic IAdif IBdif ICdif Ibrem

4.1.3.1 Att.1.Ier�ces darb�bas funkcion�l� sh�ma

Vektors

SAR (relejs KL3)

�r�jais sig. “ATSL�GT” “G�z. aizs.”

“Reg. tvertnes g�z. aizs.” “Transf. dzes�šana”

relejs KL8 relejs KL9 relejs KL10 relejs KL12 relejs KL13

relejs KL6 Sign. “G�z. aizs” Sign. “Tin. temp. �” Sign. “E��as l�m. �” Sign. “E��as temp. �”. Min šu takti Paškontrole

relejs KL2 Neitr. aizsard. sig.rel. KL11 Neitr. aizsard.


P2.5

2.2. Magnetiz�šanas str�vas l�ciena identific�šana

Magnetiz�šanas str�vas l�ciens rodas piesl�dzot transformatoru spriegumam, vai ar�

spriegumam atjaunojoties p�c �r�ja �ssl�guma atsl�gšanas. Š� magnetiz�šanas str�va var b t

iev�rojam� lieluma (daudzreiz liel�ka par nomin�lo str�vu) un t� pl st tikai pa vienu transformatora

tinumu, t�p�c aizsardz�ba to uzems k� transformatora boj�juma str�vu un var nostr�d�t nepareizi.

Magnetiz�šanas str�va var satur�t lielu aperiodisko komponenti, k� ar� taj� var b t liela procentu�l�

da�a augst�ko harmonisku (vispirms, otr�s). T�d�� str�vas grafika l�kne bieži ir nob�d�ta attiec�b�

pret laika asi.

Ier�c� no piln�s str�vas tiek izdal�ta otr� harmonika, kuru algoritm� izmanto diferenci�l�s

aizsardz�bas blo�šanai magnetiz�šanas str�vas l�cienu gad�jumos. Papildus, lai nov�rstu k� daino

aizsardz�bas nostr�di piesl�dzot sp�ka transformatoru spriegumam, aizsardz�bas raksturl�kne tiek

nob�d�ta par 25 % uz augšu (att.2) uz laiku kuru noteic ar iestat. [T1].

Att.2. nostr�des raksturl�knes

Iatc Diferenci�l� str�vas atcirte

0 1 2 3 4 5 6

1

2

3

4

5

6

Nostr�des zona

Nenostr�des zona

Ibrem.

Iied.

zona 1

zona 2

zona 3

4.1.3.1.1.1.1.1.1

tg1

tg2

piesl�dzot transformatoru spriegumam

Iiedmin


P2.6

2.3. Diferenci�l�s str�vas atcirtes darb�ba un diferenci�l�s bremz�bas aizsardz�bas darb�ba

2.3.1. Diferenci�l� str�vas atcirte DSA (turpm�k var b�t sa�sin�ti - atcirte)

Tiek pa f�z�m sal�dzin�tas str�vas sp�ka transformatora prim�raj� un sekund�raj� pus� (att.

1) algoritma blok� “diferenci�lo str�vu apr�ins”. Apr�ina proces� transformatora prim�ras puses

str�vas tiek reduc�tas uz sekund�ro pusi. Priekš tam atseviša blok� tiek apr�in�ts sp�ka

transformatora transform�cijas koeficients p�c spriegumiem transformatora prim�raj� un

sekund�raj� pus�. Tiek emti v�r� spriegummaiu un str�vmaiu transform�cijas koeficienti sp�ka

transformatora prim�raj� pus� (iestat. [Kuas AS puse] un [Kias AS puse]) un sekund�raj� pus�

(iestat. [Kuzs ZS puse] un [Kizs ZS puse]). Bez tam tiek emta v�r� tinumu sl�guma grupa (iestat.

[Vektors]). Cit� algoritma blok� tiek veikta pa f�z�m izskait�oto diferenci�lo str�vu filtr�cija un tiek

izdal�ta otr� harmonika.

Aizsardz�ba nostr�d� tikai tad, ja nostr�d�ja palaišanas org�ns un nenostr�d�ja blo�šanas

org�ns.

Blo�šanas org�nu realiz� nov�rt�jot otras harmonikas lielumu attiec�b� pret pirmo (pamat-

harmoniku) (iestat. [I2/I1 attie]).

Katras f�zes diferenci�l�s str�vas pamatharmoniku padod uz atcirtes bloku un ja š�s str�vas

p�rsniedz nostr�des slieksni, tiek iedarbin�ts izejas relejs KL1 (atsl�dzošais relejs) un KL4

(signaliz�cijas relejs), vienlaic�gi tiek padots sign�ls uz releju KL3 (SAR). Nostr�des slieksnis ir

konstants (att. 1) un to ieregul� ar iestat. [Iatc.] Atcirtes str�vas slieksnis par�d�ts att�l� 2 ar

horizont�lo l�niju. K� piem�rs sliekša lielums ir 5,5 A.

2.3.2. Diferenci�l� bremz�ta aizsardz�ba DSAB (turpm�k var b�t sa�sin�ti – bremz�t� aizsardz�ba)

Izdal�ta ik f�zes diferenci�l�s str�vas pamatharmonika tiek padota uz diferenci�l�s

bremz�t�s aizsardz�bas algoritma bloku. Bremz�šana notiek ar liel�ko pamatharmoniku Ibrem no

seš�m ier�cei pievad�t�m str�v�m, kas notiek ar maksiselektora algoritma bloku pal�dz�bu.

Ja diferenci�l� str�va atrodas nostr�des zon� (zona 1, zona 2, zona 3), tiek padots sign�ls uz

izejas releju KL1 (atsl�dzošais relejs) un uz releju KL4 (signaliz�cijas relejs; vienlaic�gi padod

sign�lu releju KL3 (SAR).

2.3.3. Diferenci�l�s bremz�t�s aizsardz�bas nostr�des raksturl�kne

Raksturl�kne par�d�ta att�l� 2 ar koordin�tu as�m Ibrem – bremz�šanas str�vas

pamatharmonika, un Iied – iedarbes str�vas pamatharmonika. Raksturl�kne sast�v no trim da��m:


P2.7

“zona 1” ... “zona 3”. Par bremz�šanas str�vu ir pieemta liel�k� no seš�m ieejas str�v�m, par

iedarbes str�vu ir pieemta diferenci�l� str�va, liel�k� no trim f�z�m. Str�vas ir uzr�d�tas relat�v�s

vien�b�s pret str�vmaiu sekund�ro nomin�lo str�vu. In (5 A) diapazon� 0 – 6 In, tas ir 0 – 30 A.

Zona 1 atbilst maksim�lai jut�bai, tas ir vismaz�kam diferenci�l�s str�vas nostr�des

slieksnim Iiedmin. T� ir veidota ar raksturl�knes s�kuma nostr�des str�vu (iestat [Iiedmin]) un ar

bremz�šanas str�vas v�rt�bu Ibrem = 1. Zon�s 2 un 3 nostr�des slieksnis ir atkar�gs no bremz�šanas

str�vas. Zona 2 tiek noteikt� ar iestat. [tg�1] un [Ibrem1]. Zona 2 tiek noteikta ar iestat. [tg�2] un

raksturl�knes beig�m. Att�la 1 piem�r� [Iiedmin] = 0,5 (2,5 A), [tg�1] = 0,58 (30°), [Ibrem1] = 2,5

(12,5 A),[tg�2] = 1 (45°).

2.4. Neitr�li veidojoš� transformatora diferenci�l� str�vas aizsardz�ba (turpm�k – neitr�les

aizsardz�ba)

Neitr�les aizsardz�ba paredz�ta transformatoram, kurš iesl�gts tr�svadu t�kl� neitr�les punkta

veidošanai.(att.3). Aizsardz�bu var izsl�gt ar iestat. [NEITR.AIZSAR.]

Neitr�les aizsardz�bas raksturl�kne par�d�ta att�l� 4 ar koordin�tu as�m I0 – nullsec�bas

str�vas pamatharmonika (bremz�šanas str�va), I0dif – diferenci�l�s nullsec�bas str�vas

pamatharmonika (iedarbes str�va). Str�vas uzr�d�tas relat�v�s vien�b�s pret str�vmai�u nomin�lo

sekund�ro str�vu. (5 A), 0 – 6, tas ir 0 – 30 A.

Ia

Ib

Ic

Io Aizsarg�jamais transformators

Att.3. Neitr�li veidojoš� transformatora aizsardz�ba


P2.8

Str�vu

I0dif

apr�ina p�c formulas:

I0dif = (Ia + Ib + Ic) – I0,

kur Ia, Ib, Ic – izm�r�to f�žu str�vu (ieskaitot nullsec�bas str�vu) moment�nas v�rt�bas,

I0 – izm�r�tas nullsec�bas str�vas moment�nas v�rt�bas.

Nostr�des raksturl�kne tiek noteikta ar sekojošiem iestat.: sakuma diferenci�l� nostr�des str�va

I0dif, raksturl�knes sl�puma leis- tg0.

Ja diferenci�l� str�va atrodas nostr�des zon�, tiek padots sign�ls uz izejas relejiem KL2

(atsl�dzošais relejs) un KL11 (signaliz�cijas relejs).

Att�l� 4 nostr�des raksturl�knes piem�rs pie sekojošiem lielumiem: I0dif = 0,5 (2,5 A), tg0 = 1

(45°).

3. Lo�iskie ieejas sign�li

Ier�cei ir 10 lo�isk�s ieejas.

Ier�ce kontrol� sekojošus ieejas sign�lus (Sekojošie ieejas sign�li nosaka ier�ces st�vokli) :

3.1. Atsl�dzošie 1. Lo�isk� ieeja 1. (LOG1). �r�jais sign�ls “�r�jais sign�ls ATSL”

Padodot sign�lu uz šo ieeju nostr�d� izejas relejs KL1 (atsl�dzošais relejs), KL4 (signaliz�cijas

relejs), KL3 (SAR), KL7 (signaliz�cijas relejs �r�jais sign�ls “ATSL”).

I0dif

Att.4. Neitr�les aizsardz�bas nostr�des raksturl�kne

0 1 2 3 4 5 6

1

2

3

4

5

Nenostr�des zona

I0

tg

Nostr�des zona


P2.9

2. Lo�isk� ieeja 2. (LOG2).Sign�ls “Transformatora g�zes aizsardz�ba”

Padodot sign�lu uz šo ieeju:

kad iestat. [GAZ. AIZSARD.] ir uz 0, nostr�d� relejs KL1 (atsl�dzošais relejs), KL4

(signaliz�cijas relejs), KL3 (SAR), KL6 (signaliz�cijas relejs �r�jais signals “g�zes

aizsardz�ba”);

kad iestat. [GAZ. AIZSARD.] ir uz 1, nostr�d� izejas relejs KL6 (signaliz�cijas relejs)

3. Lo�isk� ieeja 3. (LOG3). Sign�ls “Regul�šanas tvertnes g�zes aizsardz�ba”


kad iestat. [REG.TVER.AIZ.] ir uz 0, nostr�d� izejas relejs KL1 (atsl�dzošais relejs), KL4

(signaliz�cijas relejs), KL3 (SAR), KL6 (signaliz�cijas relejs �r�jais sign�ls “G�zes

aizsardz�ba”);

kad iestat. [REG.TVER.AIZ.] ir uz 1, nostr�d� izejas relejs KL6 (signaliz�cijas relejs �r�jais

sign�ls “G�zes aizsardz�ba”).

4. Lo�isk� ieeja 4. (LOG4) Sign�ls “Transformatora dzes�šana”


kad iestat. [DZES.VENTILAT.] ir uz 0, nostr�d� izejas relejs KL1 (atsl�dzošais relejs), KL4

(signaliz�cijas relejs), KL3 (SAR), KL5 (signaliz�cijas relejs �r�jais sign�ls “Transformatora

dzes�šana”);

kad iestat. [DZES.VENTILAT.] ir uz 1, nostr�d� izejas relejs KL5 (signaliz�cijas relejs �r�jais

sign�ls “Transformatora dzes�šana”), ja iestat. [SAR] ir uz 1, nostr�d� izejas relejs KL3 (SAR).

3.2. Signaliz�cijas 5. Lo�isk� ieeja 5. (LOG5). Sign�ls “Transformatora g�zes aizsardz�ba”


kad iestat. [GAZ.AIZ.SIG.] ir uz 0, nostr�d� izejas relejs KL6 (signaliz�cijas relejs �r�jais

sign�ls “G�zes aizsardz�ba”);

kad iestat. [GAZ.AIZ.SIG.] ir uz 1, nostr�d� izejas relejs KL1 (atsl�dzošais relejs), KL4


aizsardz�ba”).

6. Lo�isk� ieeja 6. (LOG6). Sign�ls “Regul�šanas tvertnes g�zes aizsardz�ba”.


kad iestat. [REG.TVER.SIG.] ir uz 0, nostr�d� izejas relejs KL6 (signaliz�cijas relejs �r�jais

sign�ls “G�zes aizsardz�ba”);


P2.10

kad iestat. [REG.TVER.SIG.] ir uz 1, nostr�d� izejas relejs KL1 (atsl�dzošais relejs), KL4


aizsardz�ba”).

7. Lo�isk� ieeja 7. (LOG7) Sign�ls “Tinumu temperat ras paaugstin�šan�s”

Padodot sign�lu uz šo ieeju nostr�d� izejas relejs KL8 (signaliz�cijas relejs “Tinumu

temperat ras paaugstin�šan�s”.

8. Lo�isk� ieeja 8. (LOG8) Sign�ls “E��as temperat ras paaugstin�šan�s”

Padodot sign�lu uz šo ieeju nostr�d� izejas relejs KL9 (signaliz�cijas relejs “E��as temperat ras

paaugstin�šan�s”.

9. Lo�isk� ieeja 9. (LOG9) Sign�ls “E��as l�mea pazemin�šan�s”

Padodot sign�lu uz šo ieeju nostr�d� izejas relejs KL10 (signaliz�cijas relejs “E��as l�mea

pazemin�šan�s”.

10. Lo�isk� ieeja 10. (LOG10) Sinhroniz�još� ieeja.


P2.11

LOG2 atsleg.rel. KL1

SBA rel. KL3

signal.rel. KL4

signal.rel. KL6

0

1

0

1 �r�jais atsl�dzošais sign�ls “Transformatora g�zes aizsardz�ba”: 0 – uz atsl�dzošo releju 1 – uz signaliz�cijas releju

�r�jais sign�ls “SAR”: 0 – netiek padots 1 – tiek padots

atsleg.rel. KL1

SBA rel. KL3

signal.rel. KL4

signal.rel. KL6

LOG3 0

1

0

1

atsleg.rel. KL1

SBA rel. KL3

signal.rel. KL4

signal.rel. KL7

LOG1

0

1 �r�jais sign�ls “SAR”: 0 – netiek padots 1 – tiek padots

atsleg.rel. KL1

SBA rel. KL3

signal.rel. KL4

signal.rel. KL5

LOG4 0

1

0

1 �r�jais sign�ls “SAR”: 0 – netiek padots 1 – tiek padots

LOG5 0

1

0

1

atsleg.rel. KL1

SBA rel. KL3

signal.rel. KL4

signal.rel. KL6

atsleg.rel. KL1

SBA rel. KL3

signal.rel. KL4

signal.rel. KL6

LOG6 0

1

0

1

Izejas releju nostr�des nosac�jumu blok-sh�ma

atsleg.rel. KL1

SBA rel. KL3

signal.rel. KL4

nost. dif. aiz.

0

1

signal.rel. KL8 LOG7




P2.12

4. Lo�isk�s izejas Ier�cei ir 13 relejizejas sekojošo funkciju realiz�cijai:

4.1. Atsl�gšana

1. Relejizeja 1 (KL1) – sl�dža atsl�gšana diferenci�l�s aizsardz�bas nostr�des rezult�t� vai �r�jo

sign�lu par�d�šanos lo�iskaj�s ieej�s (LOG1, LOG2, LOG3, LOG4) rezult�t�.

2. Relejizeja 2 (KL2) - sl�dža atsl�gšana neitr�les aizsardz�bas nostr�des rezult�t�.

3. Relejizeja 3 (KL3) – sl�dža atteices rezerv�šana SAR

Relejizejas (KL1,KL2) sasl�gti uz laiku, kuru nosaka iestat. [T2], relejizeja (KL3) – iestat.[T4].

4.2. Signaliz�cijas izejas

4. Relejizeja 4 (KL4) – sl�dža atsl�gšana diferenci�l�s aizsardz�bas nostr�des rezult�t� vai �r�jo

sign�lu par�d�šanos lo�iskaj�s ieej�s (LOG1, LOG2, LOG3, LOG4) rezult�t�.

5. Relejizeja 5 (KL5) – transformatora dzes�šana.

6. Relejizeja 6 (KL6) – transformatora g�zes aizsardz�ba, nostr�d� ar �r�jo sign�lu par�d�šanos

lo�iskaj�s ieej�s (LOG2, LOG3).

7. Relejizeja 7 (KL7) – ar �r�ja sign�la par�d�šanos lo�iskaj� ieej� (LOG1) �r�jais sign�ls

“ATSL”.

8. Relejizeja 8 (KL8) – ar �r�ja sign�la par�d�šanos lo�iskaj� ieej� (LOG7) Tinumu temperat ras

paaugstin�šan�s.

9. Relejizeja 9 (KL9) – ar �r�ja sign�la par�d�šanos lo�iskaj� ieej� (LOG8) E��as temperat ras


10. Relejizeja 10 (KL10) – ar �r�ja sign�la par�d�šanos lo�iskaj� ieej� (LOG9) Tinumu l�mea


11. Relejizeja 11 (KL11) – sl�dža atsl�gšana neitr�les aizsardz�bas nostr�des rezult�t�. Releja

kontakti sasl�dz�s uz laiku, noteiktu ar iestat. T4.

12. Relejizeja 12 (KL12) – ikmin tes sinhroniz�cija.

13. Relejizeja 13 (KL13) – ier�ces vai barošanas k�žu boj�jums.

Relejizejas (KL4, KL10) sasl�dz�s uz laiku, noteiktu ar iestat. [T3].


P2.13

5. PAŠKONTROLES FUNKCIJAS

Kad padod operat�vu barošanu, notiek ier�ces atmi� ierakst�tu iestat. nolas�šana un ier�ces

pašp�rbaudes algoritmu palaišana. Ja tiks atkl�ts boj�jums, nostr�d� relejizeja KL13 (relejs KL13

sasl�dz kontaktus). Š� izeja atrodas nostr�d�t� st�vokl� ar� ja paz d operat�v� barošana.

6. IER�CES PALAIŠANA

P�c operat�vas barošanas piesl�gšanas notiek ier�ces inicializ�cija. P�c 0,5 s tiek palaisti aizsardz�bu

algoritmi (att.1).

7. AV�RIJAS NOTIKUMU PARAMETRU RE�ISTR�CIJA

7.1 Re�istr�cija izvad�šanai uz PD

Av�rijas notikumu parametru (aizsardz�bu palaišanas datums un laiks, analogie un diskr�tie

ieejas sign�li, boj�juma veids) saglab�šanai ier�ce apg�d�ta ar statisko atmias ier�ci ar akumulatora

uztur�šanu. Ieraksts atmi� s�kas ievedot transformatoru darb� un pie jebkuras aizsardz�bas

palaišanas un tiek p�rtraukts beidzoties iestat�juma Tosc laikam.

Ja atsl�gšana notikusi ar �r�ju atsl�gšanas komandu k�dai aizsardz�bai atrodoties palaist�

st�vokl�, tad re�istr�ciju p�rtrauc vienlaic�gi ar sl�dža atsl�gšanas komandas s�kumu. Ja aizsardz�ba

str�d� uz signaliz�ciju, tad re�istr�cija netiek veikta.

Pirms ieraksta analogos ieejas sign�lus p�rveido ciparu sign�los, kas proporcion�li ieejas

str�vu un spriegumu moment�n�m v�rt�b�m, un tad kop�gi ar diskr�tajiem sign�liem ieraksta atmi�

ar periodiskumu 20 ms. Atmias apjoms �auj ierakst�t ne maz�k k� 7 min garu summ�ro procesu.

Norm�l� rež�m� (bez aizsardz�bu palaišanas) atmi� nep�rtraukti ieraksta visus sign�lus

p�d�jo 50 ms laik�. Pie palaišanas šo ierakstu apvieno ar av�rijas ierakstu, kas �auj izveidot vienotu

pirmsav�rijas un av�rijas grafisko att�lu.

Inform�ciju atmi� glab� atsevišu failu veid�. Katrs fails atbilst procesam no ieraksta

s�kuma l�dz beig�m, ieskaitot pirmsav�rijas da�u. Inform�cijas izvietojums realiz�ts gredzena veid�.

Kad aizpild�ts viss iesp�jamais atmias apjoms, tad jauno failu ieraksta izdz�šot pašu vec�ko

ierakstu. Ja š� vec�k� inform�cija pirms tam nav tikusi nolas�ta nododot uz PD, tad t� tiek zaud�ta.

Ier�c� paredz�ta statisk�s atmias bloka visa satura vienlaic�gas izdz�šanas iesp�ja,

izmantojot šim m�rim iestat�jumu rež�mu. Oper�ciju izpilda ieejot iestat�jumu rež�m� un p�c tam

izejot no t� ar paroli “20”.


P2.14

7.2. Re�istr�cija izvad�šanai indikator�

Av�rijas notikumu parametri, kuri paredz�ti indic�šanai (aizsardz�bas nostr�des datums un

laiks, aizsardz�bas nosaukums, av�rijas str�vas v�rt�bas) tiek fiks�ti aizsardz�bas nostr�des moment�

un saglab�ti energoneatkar�g� statisk�s atmias ier�c�. Vienlaic�gi tiek saglab�ti septiu p�d�jo

av�rijas notikumu parametri (ierakstot katru n�kamo notikumu pati vec�k� inform�cija tiek dz�sta).

Av�rijas notikumu caurskates k�rt�ba apl kota paragr�f� p. 4.5.

8. �R�JO PIESL�GUMU SH�MA

F�žu str�vas no attiec�gajiem str�vmaiiem ier�cei pievada piesl�dzot to �des ier�ces

skr vspail�m N 1 – 14 (att.6).

Ier�ces izejas releju kontakti izvad�ti uz skr vspail�m N 15-40:

8.1. atsl�gšanas releji:

� transformatora diferenci�l� aizsardz�ba (relejs KL1) – 17|18;

� neitr�les aizsardz�ba (relejs KL2) – 19|20;

� SAR palaišana (relejs KL3) 21|22;

8.2. signaliz�cijas releji:

� transformatora atsl�gšana (relejs KL4) – 23|24;

� transformatora dzes�šana (relejs KL5) – 25|26;

� transformatora g�zes aizsardz�ba (relejs KL6) – 27|28;

� �r�jais sign�ls ATSL (relejs KL7) – 29|30;

� tinumu temperat ras paaugstin�šan�s (relejs KL8) – 31|32;

� e��as temperat ras paaugstin�šan�s (relejs KL9) –33|34;

� e��as l�mea pazemin�šan�s (relejs KL10) – 35|36;

� neitr�les aizsardz�bas nostr�de (relejs KL11) – 37|38;

� ikmin tes sinhroniz�cija (relejs KL12) – 39|40;

� ier�ces vai operat�vo �žu boj�jums (relejs KL13) – 15|16

Relejiem KL1 – KL12 izmanto sasl�dzošus (norm�li atsl�gtus) kontaktus, relejam KL13 –

atsl�dzošus (norm�li sasl�gtus) kontaktus.

8.3. Lo�isk�s izejas

Skr vspailes N 60-41 izmanto diskr�tu lo�isku sign�lu �žu piesl�gšanai:

lo�iskiem sign�liem (+100 V) N 60-57 kop�jais (0 V) N 56;

lo�iskiem sign�liem (+100 V) N 55-52 kop�jais (0 V) N 51;

lo�iskiem sign�liem (+100 V) N 50,49 kop�jais (0 V) N 46.


P2.15

Uz sasprauda X3 kontaktiem izvad�ti RS-232C standarta asinhron� raid�t�ja - uztv�r�ja

kontakti. Šim saspraudnim piesl�dz person�lo datoru vai modemu (ja izmanto t�lrua sakaru

kan�lu).

Skr vspail�m N 61,62 piesl�dz operat�vo barošanu (operat�vais l�dzspriegums 100 V).

Ier�ces �r�jais izskats un gabar�ti par�d�ti att�l� 6.

9. VAD�BAS PANELIS

Vad�bas panelis satur indikatoru un vad�bas pogas (att.7.) un paredz�ts darb�bas inform�cijas

atspogu�ošanai, iestat�jumu, datuma un laika caurskat�šanai un izmain�šanai, analogo sign�lu tekošo

v�rt�bu caurskat�šanai, k� ar� inform�cijas ieg šanai par sl�džu atsl�gšanos skaitu un av�rijas

notikumu parametriem.


P2.16

Att.6. �r�jo piesl�gumu sh�ma

LOG1 «�r�jais sign�ls ATSL» 60 LOG2 «Transf.g�zes aizsard.» 59 LOG3 «Reg.tvertnes g�z. aizsard» 58 LOG4 «Transf. dzes�šana» 57

-100 V 56 LOG5 «Transf.g�zes aizsard. » 55 LOG6«Reg. tvertnes g�z. aizsard» 54 LOG7 «Tinumu temper. �» 53 LOG8 «E��as temperat ras �» 52

-100 V 51 LOG9 «E��as l�mea+» 50 LOG10 «Sinhroniz�još� ieeja» 49

-100 V 46

DB 25 2 TR 3 RC 7 GND

� � �

1 IA 2 IA kop. 3 IB 4 IB kop. 5 IC 6 IC kop. 7 Ia 8 I� kop. 9 I� 10 I� kop. 11 I� 12 I� kop 13 I0 14 I0 kop.

15 KL13 Sig. «ier�ces boj�jums»

16 KL13 Sig. «ier�ces boj�jums»

KL1 «sl�dža atsl�gšana» 17 KL1 «sl�dža atsl�gšana» 18 KL2 «neitr�les aizsardz�ba» 19 KL2 «neitr�les aizsardz�ba» 20 KL3 «SAR» 21 KL3 «SAR» 22 KL4 Sig. « sl�dža atsl�gšana » 23 KL4 Sig. « sl�dža atsl�gšana » 24 KL5 Sig. «transf. dzes�šana » 25 KL5 Sig. «transf. dzes�šana » 26 KL6 Sig.«tr. g�zes aizsard.» 27 KL6 Sig.«tr. g�zes aizsard.» 28 KL7 Sig. « sl�dža atsl�gšana » 29 KL7 Sig. « sl�dža atsl�gšana » 30 KL8 Sig. «Tinumu temper. �» 31 KL8 Sig. «Tinumu temper. �» 32 KL9 Sig. «E��as temper. � » 33 KL9 Sig. «E��as temper. �» 34 KL10 Sig. « E��as l�mea +» 35 KL10 Sig. « E��as l�mea +» 36 KL11 Sig. «neitr. aizsard» 37 KL11 Sig. «neitr. aizsard» 38 KL12 Sig. «ikmin. sinh.» 39 KL12 Sig. «ikmin. sinh.» 40

61 +220 V 62 -220 V 63 GND 64 GND


P2.17

U S

235

2 6 5

2 4 0

- F I D T R A N 4.1.3.1.1.1.1.2 I l . e F

P

S s

265


P2.18

Att.7. �r�jais izskats un gabar�ti

17

21

23

25

27

29

31

33

35

37

39

19

KL1

KL2

KL3

KL4

KL5

KL6

KL7

KL8

KL9

KL10

KL11

KL12

1

2 3

4 5

6 7

8 9

111

13

IA IA*kopIB IB*kopIC IC*kopIa Ia*kop. Ib Ib*kop. Ic Ic*kop. I0 I0*kop.

61

63

- 100

V

+ 10

0V

DB-41

43

45

47

49

51

53

55

57

59





15

KL13 KL13


P2.19

10. IESTAT�JUMU, DATUMA, LAIKA CAURSKATE, IZMAI�A UN IERAKST�ŠANA

P�rejai uz iestat�jumu rež�mu j�nospiež poga U (att.7). Indikator� par�d�sies apar�ta

r pn�cas numurs Dif.Prot. N 281 un ier�ces numurs dot�s apakšstacijas t�kl� on line N…. .

Atk�rtoti nospiežot pogu U indikator� izsauc tekošo datumu un laiku.

Datuma un laika modific�šanu (izmaiu) izdara ar pog�m S, ��, ****.

Ar pogu S tiek aktiviz�ta indikatora k�rt�j� poz�cija (t� s�k mirgu�ot), bet ar pog�m ��, **** var

attiec�gi palielin�t vai samazin�t ciparu, kurš tiek indic�ts aktiviz�taj� poz�cij�.

P�c n�kam�s U nospiešanas tiek indic�ts pirm� iestat�juma apz�m�jums un v�rt�ba. Izmaias

var izdar�t analo�iski aprakst�taj�m darb�b�m ar datumu un laiku. P�reju uz katru n�kamo

iestat�jumu izpilda atk�rtoti nospiežot pogu U.

Pie m��in�juma ievad�t iestat�juma v�rt�bu �rpus iesp�jam� diapazona robež�m ier�ce indic�

tekošo iestat�juma v�rt�bu un aizliedz (blo�) p�reju pie n�kam� iestat�juma.

P�c p�d�j� iestat�juma ievad�šanas indikator� par�d�s paroles piepras�jums Password.

Ievad�tos (izmain�tos) iestat�jumus ier�c� var ierakst�t tikai ievadot pieejas paroli (“965”) un

nospiežot pogu U. Jaunievad�t�s v�rt�bas tiks ierakst�tas un ier�ce p�ries norm�l� rež�m� ar

jaunajiem iestat�jumiem. Ja ierakstot iestat�jumus rodas k� da, tad ier�ce autom�tiski atgriežas

iestat�jumu rež�m�, lai var�tu atk�rtot oper�ciju.

Ja paroli neievada, vai ar� to ievada k� daini, tad ier�ce iziet no rež�ma neizmainot

iestat�jumus. Bez iestat�jumu izmaias no rež�ma var iziet ar� vienlaic�gi nospiežot pogas U un “****”.

Lai ievad�tu ier�ces numuru apakšstacijas t�kl� j�p�riet uz datuma un laika indik�ciju, poz�cij�

“datums” j�ievada nepieciešamais numurs un j�iziet no rež�ma ar paroli “22”.

Ier�c� paredz�ta autom�tiska atgriešan�s no iestat�jumu rež�ma norm�l� rež�m�, ja tiek

palaista k�da no aizsardz�b�m, vai ar� ja 3 min šu laik� netiek nospiesta neviena vad�bas poga. Ja

notikusi k�das aizsardz�bas palaišana, vai ar� notiek datu apmaia starp ier�ci un PD, tad ieeja

iestat�jumu rež�m� tiek blo�ta.

10.1. Analogo sign�lu tekošo v�rt�bu caurskate

Lai caurskat�tu spriegumu un str�vu pamatharmonikas tekoš�s efekt�v�s v�rt�bas (amp�ros un

voltos) j�nospiež un j�atlaiž poga S. Indikator� par�d�s m�r�m� sign�la nosaukums un izm�r�t�

v�rt�ba. P�rejai uz n�kamo sign�lu atk�rtoti j�nospiež un j�atlaiž poga S. No rež�ma var iziet

autom�tiski p�c visu astou sign�lu caurskat�šanas, vai ar� nospiežot pogu **** .


P2.20

10.2. Av�rijas notikumu parametru caurskate

Energoneatkar�gaj� atmi� past�v�gi tiek glab�ti p�d�jo septiu av�rijas notikumu parametri.

Notikumu parametru caurskatei j�nospiež un j�atlaiž poga ��, k� rezult�t� indikatora augš�j� rindi�

par�d�s p�d�j� notikuma numurs (Notikums 07), bet apakš�j� rindi� – ieraksta datums un laiks.

Nospiežot un atlaižot pogu �� var caurl kot š� notikuma visus parametrus.

Bez aizsardz�bas nostr�des k� notikumi tiek ierakst�tas veikt�s ier�ces iestat�jumu izmaias

(Iestatijumu izmainisana), operat�v� sprieguma padošana (Ierice barosana iesl.) un noemšana

(Ierice barosana izsl.).

Iziet no rež�ma var vai nu autom�tiski p�c visu notikumu parametru caurskates, vai ar�

nospiežot pogu ****.

Ierakstot jaunu notikumu tam tiek pieširts numurs 7, bet paša vec�k� notikuma (numurs 1)

parametrus izdz�š. Caurskate iesp�jama visos rež�mos, izemot iestat�jumu ievad�šanas rež�mu.

10.3. Ciparu indikatora st�vok�u tabula

N R�d�jums indikator� Noz�me

darba rež�mi 1 DIFP

Transf . ATSL.

Transformators atsl�gts

2 DIFP T r a n s f . p i e s l

Transformators piesl�gts spriegumam

3 1 3 . 1 . 1 . 1 . 1 . 1 . 1 . 1 . 1 D IFP *

Transf . PIESL

P�c sp�ka transformatora piesl�gšanas spriegumam notiek laika saskaits

4 AIZSARDZIBA A r e j a i s s l e dz i s

Nostr�d�ja aizsardz�ba p�c �r�ja sign�la (�.s.) “Atsl�gt”

5 AIZSARDZIBA Gazes a izsard.

Nostr�d�ja aizsardz�ba p�c �.s. “transformatora g�zes aizsardz�ba”

6 AIZSARDZIBA Regul . tvertne

Nostr�d�ja aizsardz�ba p�c �.s. “Regul�šanas tvertnes g�zes aizsardz�ba”

7 AISARDZIBA Dzes. vent i lators

Nostr�d�ja aizsardz�ba p�c �.s. “Transformatora dzes�šana”

8 AIZSARDZIBA Difer. Aizsard.

Nostr�d�ja diferenci�l� aizsardz�ba

9 AIZSARDZIBA Transf.Neitr .

Nostr�d�ja neitr�les aizsardz�ba


P2.21

N R�d�jums indikator� Noz�me 10 -SIG. Gazes

a izsard ziba

Sign�ls “Transformatora g�zes aizsardz�ba”

11 -SIG. Tv ertne a izsard ziba

Sign�ls “Regul�šanas tvertnes g�zes aizsardz�ba”

12 -SIG. Paaugst . t inuma temper.

Sign�ls “Tinumu temperat ras paaugstin�šan�s”

13 -SIG. Paaugst e l las temper.

Sign�ls “E��as temperat ras paaustin�šan�s”

14 -SIG. El las l imena pacel s .

Sign�ls “E��as l�mea paaugstin�šan�s”

15 on l ine

Sakari ar PD

IER�CES BOJ�JUMI 16 - SET error

Boj�jums iestat�jumu atmi�

17 - ROM error

Boj�jums programmu atmi�

18 - RAM error

Boj�jums datu atmi�

REŽ�MS MONITORS 19 IA = 1,367 kA

IB = 2,734 kA

augstsprieguma puses f�žu A un B str�va

20 IC = 1,367 kA Ia = 2,734 kA

augstsprieguma puses f�zes C un zemsprieguma puses f�zes A str�va

21 Ib = 1,367 kA Ic = 2,734 kA

zemsprieguma puses f�žu B un C str�va

22 I0izm = 01,67 A I0apr = 01,34 A

Izm�r�ta nullsecibas str�va un apr�in�ta nullsec�bas str�va

23 I0dif = 01,67 A IAdif = 01,34 A

Nullsec�bas diferenci�la str�va, f�zes A diferenci�l� str�va

24 IBdif = 01,67 A ICdif = 01,34 A

F�žu B un C diferenci�l� str�va

25 Ibrem = 01,67 A

Bremz�šanas str�va f�z�

26 lo�iskie sign�li: 1- LOG1 «�r�jais sign�ls ATSL» 2- LOG2 «Transf.g�zes aizsard.» 3- LOG3 «Reg.tvertnes g�z. aizsard» 4- LOG4 «Transf. dzes�šana»

BI 1 2 3 4 0 0 0 0


P2.22

N R�d�jums indikator� Noz�me 27

lo�iskie sign�li: 5- LOG5 «Transf.g�zes aizsard. » 6- LOG6«Reg. tvertnes g�z. aizsard» 7- LOG7 «Tinumu temper. �» 8- LOG8 «E��as temperat ras �»

28

lo�iskie sign�li: 9- LOG9 «E��as l�mea +» 10- LOG10 «Sinhroniz�još� ieeja»

notikumu caurskate

8 N o t i k u m s 0 7 notikuma numurs

29 Ierice Barosana ats l .

Operat�vas barošanas atsl�gšana

30 Ierice Barosana piesl .

Operat�vas barošanas piesl�gšana

31 Iestat i jumu izmaina

Iestat�jumu izmaia

32 Areja palais . �r�ja palaišana (no �r�j� sign�la) 33 A.atcir te Nostr�d�ja atcirte f�z� A 34 B.atcir te Nostr�d�ja atcirte f�z� B 35 C.atc irte Nostr�d�ja atcirte f�z� C 36 � . zona1 Nostr�d�ja bremz�t� aizsardz�ba f�z� A (zon� 1) 37 � . zona1 Nostr�d�ja bremz�ta aizsardz�ba f�z� B (zon� 1) 38 � . zona1 Nostr�d�ja bremz�t� aizsardz�ba f�z� C (zon� 1) 39 � . zona2 Nostr�d�ja. bremz�t� aizsardz�ba f�z� A (zon� 2) 40 B. zona2 Nostr�d�ja bremz�t� aizsardz�ba f�z� B (zon� 2) 41 C. zona2 Nostr�d�ja bremz�t� aizsardz�ba f�z� C (zon� 2) 42 A. zona3 Nostr�d�ja bremz�t� aizsardz�ba f�z� A (zon� 3) 43 B. zona3 Nostr�d�ja bremz�t� aizsardz�ba f�z� B (zon� 3) 44 C. zona3 Nostr�d�ja bremz�t� aizsardz�ba f�z� C (zon� 3) 45 IAdif = 00,00 A

IBdif = 00,00 A ICdif = 00,00 A Ibrem = 00,00 A

Diferenci�l�s str�vas v�rt�ba f�z�s A, B, C un bremz�šanas str�vas v�rt�ba

46 Inei tr AIZSAR. Nostr�d�ja neitr�les aizsardz�ba 47 I0izm= 00,00 A Nullsec�bas str�vas v�rt�ba 48 I0apr= 00,00 A Apr��in�ta nullsec�bas str�va 49 I0dif= 00,00 A Diferenci�l� nullsec�bas str�va 50 AREJS SLEDZIS. �r�jais sign�ls “ATSL” (LOG1) 51 GAZES AIZSARDZ. �.s. “Transformatora g�zes aizsardz�ba” (LOG2) 52 TVERNES AIZSAR. �.s. “Regul�šanas tvertnes g�zes aizsardz�ba”

(LOG3) 53 DZES.VENTILATO

R �.s. “Transformatora dzes�šana” (LOG4)

54 Gazes a izsard. Signals

�.s. “Transformatora g�zes aizsardz�ba” (LOG5)

55 Tvernes a izsar. Signals

�.s. “Regul�šanas tvertnes g�zes aizsardz�ba” (LOG6)

BI 5 6 7 8 0 0 0 0

BI 9 10 11 12 0 0 0 0


P2.23

N R�d�jums indikator� Noz�me 56 Paaugst. t inuma

temperatura �.s. “Tinumu temperat ras paaugstin�šan�s” 9LOG7

57 Paaugst. e l las temperatura

�.s. “E��as temperat ras paaugstin�šan�s” (LOG8)

58 Ellas l imena pazemin.

�.s. “E��as l�mea pazemin�šan�s” (LOG9)

59 Dzes.vent i lator Signal

�.s. “Transformatora dzes�šana” (LOG4)

60 Tr.ies leg.darba Transformators piesl�gts spriegumam 10.4. Ier�ces iestat�jumu tabula

Apz�m�jums indikatora

Noz�me M�rvien�ba Diapazons Solis

Tosc Oscilogrammu ierakst�šanas laiks sek 1,0-9,9 0,1 Kias AS puse

Sp�ka transformatora prim�r�s puses str�vmaia transform�cijas koeficients

- 1-9999 1

Kizs ZS puse

Sp�ka transformatora sekund�ras puses str�vmaia transform�cijas koeficients

- 1-9999 1

Kuas AS puse

Sp�ka transformatora prim�r�s puses spriegummaia transf. koeficients

- 1-3300 1

Kuzs ZS puse

Sp�ka transformatora sekund�r�s puses spriegummaia transf. koeficients

- 1-3300 1

NEITR. AIZSAR

Neitr�les aizsardz�ba: 0 – iesl�gta 1 - izsl�gta

- 0 - 1 1

K(NStr) Nullsec�bas str�vmaia transform�cijas koeficients

- 1 - 9999 1

tg0 Neitr�les aizsardz�bas nostr�des raksturl�knes sl�puma leis

- 0,01 –6,10 0,01

I0dif Sakuma diferenci�l� nostr. str�va 0,01 –1,00 0,01 Iatc Diferenci�l�s str�vas atcirtes v�rt�ba 5,0 - 25 0,1 Iiedmin Sakuma diferenci�l� nostr. str�va 0,03 –0,50 0, 01 tg1 Bremz�t�s aizsardz�bas raksturl�knes

otr�s zonas sl�puma leis �1 0,01 –6,00 0,01

Ibrem1 Bremz�t�s aizsardz�bas raksturl�knes otr� l zuma punkta bremz�šan�s str�va

1,1 – 9,9 0,1

tg2 Bremz�t�s aizsardz�bas raksturl�knes treš�s zonas sl�puma leis �2

0,01 –6,00 0,01

I2/I1 attie. Str�vas otr�s harmonikas v�rt�bas attiec�ba pret pirm�s harmonikas v�rt�bu

0,01 –0,25 0,01

GAZ. AIZSARD

�r�jais atsl�dzošais sign�ls (�.a.s.) “Transformatora g�zes aizsardz�ba”: 0 – uz atsl�dzošo releju

0 - 1 1


P2.24

Apz�m�jums indikatora

Noz�me M�rvien�ba Diapazons Solis

1 – uz signaliz�cijas releju REG. AIZSARD

�.a. s. “Regul�šanas tvertnes g�zes aizsardz�ba”: 0 – uz atsl�dzošo releju 1 – uz signaliz�cijas releju

0 - 1 1

GAZ.AIZ. SIG

�r�jais signaliz�cijas sign�ls (�.s.s) “transformatora g�zes aizsardz�ba” 0 – uz signaliz�cijas releju 1 – uz atsl�dzošo releju

0 - 1 1

REG.TVER. SIG

�.s.s. “Regul�šanas tvertnes g�zes aizsardz�ba”: 0 – uz signaliz�cijas releju 1 – uz atsl�dzošo releju

0 - 1 1

VECTORS

Transformatora tinumu sl�guma grupa 0 - 11 1

T1 Raksturl�knes nob�des ilgums iesl�dzot sp�ka transformatoru zem sprieguma

s 0 - 30 0,1

T2 Atsl�dzošo releju KL1, KL2 kontaktu sasl�gšan�s ilgums

ms 10 - 9999 1

T3 Signaliz�cijas releju KL4, KL10 kontaktu sasl�gšan�s ilgums

s 10 – 99,9 0,1

T4 SAR releja KL3 kontaktu sasl�gšan�s ilgums

ms 10 – 9999 1

SAR �r�jais sign�ls “SAR”: 0 – netiek padots 1 – tiek padots

0 - 1 1

DZES. VENTILAT

Transformatora dzes�šana: 0 – uz atsl�dzošo releju 1 – uz signaliz�cijas releju

0 -1 1

PASSWORD ier�ces parole 0 - 999 1


P2.25

11. Ier�ces tehniskie parametri Tehnisk�s iesp�jas

Kontrol�jamo analogo sign�lu skaits: Str�vas 7 Diskr�to sign�lu skaits 10 Izejas releju skaits 13

Analogie sign�li

Nomin�l� frekvence 50 Hz Frekven�u diapazons 5-300 Hz Analogciparu p�rveidojuma diskretiz�cijas frekvence 1000 Hz Diskretiz�cijas frekvence ierakstot atmi� 50 Hz

Str�vas ieeju parametri

Nomin�l� str�va Inom 5 A Jaudas pat�riš str�vas �d�s 0.5A Maksim�li pie�aujam� str�va: ilgstoši 3Inom 1 sekundes laik� 50Inom

Dinamiskais diapazons 0,02-40 Inom Efekt�v�s v�rt�bas m�r�jumu precizit�te: I<Inom 2%Inom I>Inom 2% I

Diskr�tie sign�li L�dzspriegums =(85-110)V Izol�cijas pretest�ba >10M,

Kontrol�jamo sign�lu ieraksta ilgums

L�dz aizsardz�bu palaišanai 50 ms Av�rijas rež�m� 1,0-9,9s

Izejas releji Komut�cijas sp�ja 0,25A/220V=

Operat�v� barošana

Barošanas spriegums =(85-110)V Jaudas pat�riš < 25 VA

Darba temperat ru diapazons no –5OC l�dz +40OC

SMOKY2 APRAKSTS PROGRAMMAS INSTAL�CIJA

100

SMOKY2 APRAKSTS

(Der�gs s�kot ar Smoky2 1.0.0 versiju)


101

SMOKY2 apraksts

1. Ievads Programma Smoky2 �auj att�lot ar REMI savietojamu ier��u ierakstus oscilogrammu un vektoru diagrammu veid�. Izmantojot prim�ros datus var tikt att�loti ar� t�di sign�li k� frekvence, jauda, simetrisk�s komponentes. Paredz�ta boj�juma vietas noteikšana l�nij�s ar 110 - 750kV spriegumu. Programma �auj atrast sakar�bas starp sign�liem k� p�c laika, t� ar� p�c lea. Ierakst�tos sign�lus iesp�jams att�lot gan individu�l�, gan ar� kop�g� visai sign�lu grupai m�rog�. Iesp�jams izveidot vair�kas laika asis. Paredz�ts datu eksports Comtrade form�t� Retom vai Omicron tipa iek�rt�m. Paredz�ta objektu, piem�ram, teksta no Word vai att�la no Paint ievietošana dokumentos. SMK form�ta dokumenti ietver sev� ar� šablonu, l�dz ar to SMK dokuments ir pašpietiekams un t� korektam att�lojumam nav nepieciešams TPL šablons. Analogo un lo�isko sign�lu izvietojumam nav ierobežojumu, lietot�js tos var kompon�t p�c saviem ieskatiem. P�reja uz 32 bitu platformu ir ��vusi b tiski palielin�t att�lojamo sign�lu daudzumu un oscilogrammu garumu.

2. Sist�mas pras�bas Darbam ar Smoky2 nepieciešama:

( Windows 98/ME/NT/2000/XP ( Vismaz 32 �b RAM un 10 �b uz ciet� diska ( DAO 3.6 (Jet 4.0)

3. Programmas instal�cija

3.1 Pieg�des komplekts

Pieg�des komplekt� ietilpst 5 faili: Setup.exe, Setup.ini, InstMsiA.exe, InstMsiW.exe, SmokyInst.msi. Pats Smoky2 ir ietverts SmokyInst.msi fail�, bet p�r�jie faili p�c pirm�s instal�cijas vairs nav nepieciešami. Ja J su sist�m� nav Microsoft Installer, Windows NT/2000 gad�jum� pie pirm�s instal�cijas Jums var b t nepieciešamas administratora ties�bas. P�c Microsoft Installer atv�ršan�s, Smoky2 instal�cijai ir pietiekami ar� ar Power User ties�b�m.

3.2 Instal�cija

( Palaidiet Setup.exe ( Sveicin�juma log� izv�lieties Next ( Izv�lieties uzst�d�šanas ce�u (Att.3-1)

Poga Browse �aus Jums izv�l�ties uzst�d�šanas ce�u, poga Disk Cost �aus nov�rt�t pieejamo un nepieciešamo ciet� diska plat�bu. Piev�rsiet uzman�bu: ar ciet� diska plat�bu tiek dom�ta tikai plat�ba, kuru aizems izpildmodulis un bibliot�kas. Jums b s nepieciešama papildus vieta uz ciet� diska oscilogramm�m un sign�lu datu b�zei (šie objekti var tikt izvietoti ar� uz citiem diskiem).

J s varat atteikties no instal�cijas, nospiežot pogu Cancel.

( Lai turpin�tu, nospiediet Next

Att.3-1 Uzst�d�šanas ce�a izv�le


102

( P�c pied�v�juma apstiprin�t instal�ciju (Confirm Installation), izv�lieties Next ( Installation Complete nor�d�s par instal�cijas pabeigšanu

3.3 Iepriekš�jo versiju atsl�gu dz�šana

Ja J s esat piedal�jies iepriekš�jas test�šanas programm� un esat uzst�d�jis iepriekš�j�s Smoky2 versijas, tad vispirms Jums ir j�izdz�š iepriekš�j�s versijas atsl�gas. Šim nol kam palaidiet Smoky32.exe ar parametru -unregister.

3.4 Datu b�zes piesl�gšana Smoky2 dati par att�lojamiem parametriem tiek glab�ti kop�g� datu b�z�, atšir�b� no individu�liem TPL failiem Smoky1. Ja Jums ir datu b�zes, tad to j�piesl�dz. Šim nol kam palaidiet Smoky un p�c tam File-> Database . Izv�lieties J su MDB failu. Ja Jums nav jau gatavas datu b�zes, tad t� ir j�izveido jauna.

3.5 Datu b�zes izveidošana Palaidiet Signals. Ja Jums nav iepriekš bijis Smoky2, tad autom�tiski tiks izveidota jauna tukša datu b�ze. Jaunu datu b�zi J s varat izveidot ar� ar komandas File->New pal�dz�bu. Neaizmirstiet piesl�gt jaunizveidoto datu b�zi.

3.6 TPL šablonu imports J s varat import�t savus esošos TPL šablonus uz datu b�zi. Šim nol kam palaidiet Signals un izv�lieties Tools -> Convert Old Template. T�l�k, izv�loties import�jamo šablonu, Jums par�d�sies divi piepras�jumi: Device Number - r pn�cas numurs ier�cei, kurai tiks izmantots šis šablons un Template Name - nosaukums, ar kuru šis šablons glab�sies datu b�z�.

SMOKY2 APRAKSTS OSCILOGRAMMU ATT�LOŠANA

103

4. Failu tipi

Smoky2 tiek izmantots vienots failu form�ts SMK, kurš ietver sev� visu inform�ciju, k� oscilogrammu, t� ar� vektoru diagrammu att�lošanai. Šabloni tiek glab�ti vienot� MDB form�ta datu b�z�, bet pie SMK dokumenta izveidošanas dati no datu b�zes tiek iekop�ti dokument�. Š�di tiek nodrošin�ta datu p�rnesam�ba. Paredz�ta ar� TPL form�ta šablonu import�šanas iesp�ja. DUM form�ta failu atv�ršanas br�d�, dati tiek import�ti un p�rveidoti SMK form�t�, pievienojot ar� šablonu no datu b�zes. Pie tam, pievienojamais šablons tiek izv�l�ts atbilstoši ier�ces r pn�cas numuram. Ja ier�cei eksist� vair�ki šabloni, tad tiek izv�l�ts šablons p�c noklus�šanas - Default Template. S�k�k par šablonu p�c noklus�šanas aprakst�ts 7. noda�� “Darb�bas ar šablonu”.

4.1 SMK failu nosaukumi p�c noklus�šanas Izveidojot jaunu SMK failu, tas ieg st sekojošu nosaukumu: O_Ddd _MMThh_mm_ss_ms, kur

( �-objekta nosaukums ( dd-diena ( MM-m�nesis ( hh-stunda ( mm-min tes ( ss-sekundes ( ms-milisekundes

4.2 Programmas Smoky2 izv�lu �patn�bas

Smoky2 izv�lu saturs ir atkar�gs no t�, kurš no programmas logiem (oscilogrammu, vektoru diagrammu vai šablona) dotaj� br�d� ir akt�vs. Turpm�k tekst�, ja vien nav �pašu nor�žu, tiek uzskat�ts, ka pie darb�b�m ar oscilogramm�m akt�vs ir oscilogrammu logs, bet pie darb�b�m ar vektoru diagram�m - vektoru diagrammu logs.


104

5. Oscilogrammu att�lošana

5.1 Faila atv�ršana Lai uztvertu Smoky2 darb�bas lo�iku, j�atceras, ka par pamata dokumentu programm� tiek izmantots SMK form�ta dokuments. Atverot DUM form�ta dokumentu, b t�b� tiek izveidots jauns SMK dokuments, savienojot DUM dokumenta datus ar datu b�z� glab�to šablonu. Lai atv�rtu SMK form�ta dokumentu, ir j�izv�las File->Open, savuk�rt DUM form�ta dokumentam - File-> New. Smoky2 izmanto ori�in�lu failu atv�ršanas dialogu, kas �auj apl kot nelielu inform�cijas apjomu par atveramo failu (Notes) (Att.5-1. A). Oscilogrammu logs (Att.5-2) sast�v no diviem vien�das noz�mes laukiem (atšir�b� no Smoky1, kur augš�jais laukums tika izmantots analogajiem, bet apakš�jais - lo�iskajiem sign�liem). Abi lauki ir sinhroniz�ti atbilstoši laika asij. Lauki ir sadal�ti att�lošanas zon�s - kan�los (kan�ls tiek att�lots starp div�m punkt�t�m l�nij�m). Vien� kan�l� var tikt att�lots viens lo�iskais sign�ls (Att.5-2.H) vai viens vai vair�ki analogie sign�li (Att.5-2. G). Abus laukus š�rso vizieris (Att.5-2. F), kuru iesp�jams p�rvietot vai nu ar tastat ras pog�m <- ->, vai ar� noklikšinot peli uz laika ass (Att.5-2. D). Abus laukus var p�rvietot vai nu vertik�li ar ritjoslas K pal�dz�bu, vai horizont�li ar ritjoslu J, pie tam, vizieris autom�tiski p�rvietosies uz redzamo oscilogrammas da�u. Prec�za viziera atrašan�s v�rt�ba uz laika ass redzama tam speci�li paredz�t� laukum� (Att.5-2. �). Sign�lu nosaukumi un to v�rt�bas atbilstoši viziera atrašan�s vietai tiek

A

Att.5-1 Failu atv�ršanas dialogs

A B C D F

G

H

E

J K

I

Att.5-2 Oscilogrammu logs


105

par�d�tas laukum� I.

5.2 Att�lojamo v�rt�bu rež�mi Smoky2 �auj att�lot sign�la moment�no (Instant), efekt�vo (Effective) vai nofiltr�tu pamata harmonisko (Harmonic) v�rt�bu. Attiec�go sign�lu att�lošanas rež�mu var izv�l�ties ar pog�m (Att.5-2. B) vai no izv�lnes View -> Value.

5.3 M�roga maia M�rogu iesp�jams izmain�t ar pog�m (Att.5-2. C). Plaš�kas m�roga izmaias iesp�jas var ieg t no izv�lnes View -> Interval. Value, kas relat�vaj�s garuma vien�b�s vien�da ar vienu laika milisekundi, paredz�ta interv�la v�rt�bas uzdošanai. Komandas Increment un Decrement palielina vai samazina interv�la v�rt�bu par konstanti, kuru uzdod punkt� Increment Value. Pogas (Att.5-2 C), nospiežot t�s vienu reizi, ar� maina interv�lu par v�rt�bu Increment Value. T�d� paš� veid� iesp�jams main�t amplit das m�rogu, izmantojot View-> Analogue Channel Height.

5.4 Inform�cija par ierakstu (Notes)

Katra oscilogramma satur nelielu inform�cijas apjomu par sevi (Notes):

( "Ori�in�l�" faila nosaukumu ( Saemšanas laiku (Received) un

ier�ces numuru lok�, no kuras ir saemts fails

( Oscilogr�fa palaišanas laiku (Start Time)

( Oscilogr�fa palaišanas iemeslu (Start Reason)

( Ier�ces r pn�cas numuru (Unit fabric number)

( Diskretiz�cijas frekvenci (Diskr. Freq.)

Apl kot šo inform�ciju var ar komandu View->Show Notes Lauku Notes iesp�jams redi��t uz saglab�t SMK fail�. DUM failus Smoky2 nemaina, t�p�c saglab�t datus DUM form�t� nav iesp�jams.

5.5 Frekvences m�r�šana Smoky2 �auj noteikt jebkura sign�la frekvenci. Frekvences noteikšanai ir nepieciešama tr�s pusperiodu esam�ba pirms frekvences noteikšanas punkta. Lai noteiktu frekvenci, noklikšiniet ar peles labo taustiu uz interes�još� oscilogrammas punkta. Smoky2 par�d�s lodziu Frequency (Att.5-4) ar sekojošiem datiem:

( Sign�la Signal nosaukumu ( Laiku no oscilogrammas s�kuma Time ( Frekvenci Frequency

Att.5-3 Inform�cija par ierakstu

Att.5-4 Frekvences noteikšana


106

5.6 Mar�ieri (Check Points)

Att.5-5 Marieri (Check Points) Smoky2 �auj atz�m�t uz oscilogrammas analog� sign�la vai laika v�rt�bas. Att�l� (Att.5-5 B) par�d�ts marieris uz analog� sign�la, bet att�l� (Att.5-5 C) laika marieris. Marieri uz analogajiem sign�liem par�da efekt�v�s vai moment�n�s v�rt�bas atkar�b� no to att�lošanas rež�ma (skat. 5.2 ). Efekt�vo v�rt�bu att�lošanas rež�m�, mariera tekstam tiek pievienots simbols �.

5.7 Mar�iera izveidošana Mariera izveidošanai izv�lieties View->Check Point, vai nospiediet pogu Check Point (Att.5-5 A). Peles kursors tad ieg s krustia formu. Izv�lieties punktu uz analog� sign�la, kur� novietosiet marieri. Laika mariera izveidošanai nepieciešams tur�t nospiestu tastat ras pogu Ctrl. T�pat Smoky2 �auj ar� autom�tiski izvietot marierus uz visiem analogajiem sign�liem. Šim nol kam novietojiet vizieri v�lamaj� viet� un izsauciet View->Check point on all. Piev�rsiet uzman�bu: Lai atrastu sign�la efekt�vo v�rt�bu, nepieciešams vismaz viens iepriekš�js pusperiods, l�dz ar to marieru eksistence oscilogrammu pirmaj� pusperiod� iesp�jama tikai moment�no v�rt�bu att�lošanas rež�m�.

5.8 Mar�ieru redi��šana Marierus iesp�jams p�rvietot un dz�st. T�pat iesp�jams main�t teksta orient�ciju attiec�b� pret m�r�jamo punktu. Lai redi��tu marieri, nospiediet peles labo taustiu uz mariera teksta. Jums tiks pied�v�ta izv�le:

( Move - p�rvietot marieri ( Move Text - main�t teksta orient�ciju ( Delete - dz�st marieri

Ar komandu View-> Delete all checkpoints iesp�jams nodz�st visus marierus.

5.9 Lo�isko sign�lu att�lojums Smoky2 �auj att�lot vai nu visus lo�iskos sign�lus, vai ar� tikai tos, kuru v�rt�bas attiec�g�s oscilogrammas laik� ir main�juš�s. Lai att�lotu visus lo�iskos sign�lus izv�lieties View-> Show all

A

B

C


107

digital (Ctrl +D), bet lai att�lotu tos lo�iskos sign�lus, kuri ir main�jušies, izv�lieties View->Show alternate only (Ctrl +�).

5.10 OLE objektu ievietošana SMK dokumentos SMK dokumentos iesp�jams ievietot OLE objektus no t�d�m programm�m k�, piem�ram, Microsoft Word, Microsoft Excel, Visio un tml. (Att.5-6 par�d�ta oscilogramma ar taj� ievietotu objektu no Microsoft Word. Š�d� veid� iesp�jams papildin�t oscilogrammas ar koment�riem, ilustr�cij�m un tml. Lai ievietotu objektu SMK dokument�, tas iepriekš ar attiec�g�s programmas pal�dz�bu ir j�izveido, turkl�t šim objektam ir j�b t vienotam. T�, piem�ram, MSO Drawing iepriekš ir j�sagrup�. T�l�k v�lamais objekts j�iekop� Clippboard (visbiež�k ar komandas Edit->Copy pal�dz�bu).

Att. 5-6 Oscilogramma ar taj� ievietotu Word objektu P�rejiet uz Smoky2 un izv�lieties Edit->Paste. Ar peles pal�dz�bu J s varat objektu p�rvietot un main�t t� izm�rus. Paste viet� izmantojot Paste Special, J s var�siet izv�l�ies ievietojam� objekta form�tu. Lai objektu nodz�stu, tas, nospiežot peles labo taustiu ir j�iez�m�, un j�nospiež poga Delete. Iesp�jams ar� izveidot jaunus re�istr�tu programmu objektus vai ar� izmantot šo programmu failus k� objektu avotus. Šim nol kam j�izmanto Edit->Insert New Object. Faila satura viet� iesp�jams ar� ievietot atsauci uz to - Link. Lai to izdar�tu, dialoga log� New Object j�atz�m� opcija Link. Piev�rsiet uzman�bu: Objekta aizvietošana ar atsauci samazina dokumenta apjomu, tom�r objekta atrašan�s vietas maias gad�jum� (piem�ram, p�rnesot to uz citu datoru) saite tiks zaud�ta.


108

5.11 Gr�matz�mes

Att. 5-7 Gr�matz�me (Bookmark) Smoky2 dod iesp�ju atz�m�t jebkurus interes�jošos laika momentus uz oscilogrammas ar gr�matz�m�m (Att. 5-7 A). Lai ieliktu gr�matz�mi, novietojiet vizieri v�lamaj� viet� un nospiediet Ctrl + F2 (View->Toggle bookmark), savuk�rt, lai nodz�stu jau esošu gr�matz�mi, novietojiet uz t�s vizieri un nospiediet Ctrl + F2. Lai p�rietu uz ar gr�matz�mi atz�m�to vietu, izmantojiet F2 (View-> Next Bookmark) - uz priekšu un Ctrl+F2 (View->Previous Bookmark) - atpaka�. Visas gr�matz�mes var nodz�st ar View-> Clear All Bookmarks

5.12 Laika m�r�šana Lai izm�r�tu laika interv�lu starp jebkuriem oscilogrammas punktiem, novietojiet šajos punktos gr�matz�mes un nospiediet F3.

5.13 Individu�la laika skala Smoky2 iesp�jams jebkuros oscilogrammas posmos uzdod individu�lu laika skalu.

Att. 5-8 Oscilogramma, kuras viens posms att�lots individu�l� laika m�rog� Att�l� par�d�ta oscilogramma, kuras viena da�a ir att�lota individu�l� laika m�rog�. M�roga uzdošanai nepieciešams interes�jošo apgabalu norobežot ar gr�matz�m�m (skat. 5-8) un izpild�t

A


109

komandu Edit->Add Scale. Sarakstos From un To izv�lieties apgabala s�kumu un beigas. Lielums Interval nosaka relat�vo laika m�rogu, pozit�v�s v�rt�bas atbilst m�roga izstiepšanai, negat�v�s - saspiešanai. P�c apgabala ar individu�lu m�rogu izveidošanas, pogas laika m�roga izmaiai (Att. 5-2 C) maina m�rogu tam posmam, kur� atrodas vizieris. Piez�me: viena posma izveide ar individu�lu m�rogu re�li izraisa tr�s posmu izveidi: š� jaun� posma, k� ar� abu tam blakus esošo posmu oscilogramm�.

SMOKY2 APRAKSTS VEKTORU DIAGRAMMAS

110

6. Vektoru diagrammas

6.1 Ievads Lai analiz�tu sign�lus vektoru form�, kas ir seviši �rti p�tot leisk�s sakar�bas, Smoky2 ir izveidots �rts vektoru diagrammu logs. Šis logs ir organiz�ts p�c “piez�mju gr�matias” principa, �aujot veidot vektoru diagrammas daž�diem laika momentiem. Katra “piez�mju gr�matias lapa” var satur�t savu att�lojamo vektoru kopumu, savuk�rt katrs SMK dokuments var ietvert savu “piez�mju gr�matiu”.

Att. 6-1 Vektoru diagrammu logs

6.2 Vektoru diagrammu loga atv�ršana Lai atv�rtu vektoru diagrammu logu, nospiediet pogu Toggle Diagram (Att. 6-1 �) vai izv�lieties View->Vectorial Diagram. Atk�rtota pogas nospiešana vektoru diagrammu aizver, pie tam jau izveidot�s diagrammas tiek saglab�tas atmi�.

6.3 Piez�mju gr�matias p�rlapošana, lapu pievienošana un dz�šana Pogas “��”(Att. 6-1 �) �auj p�rlapot piez�mju gr�matias lapas. Pie tam p�d�j� lapa vienm�r ir tukša, respekt�vi, piez�mju gr�mati� vienm�r ir par vienu lapu vair�k k� re�lo diagrammu. Poga (Att. 6-1 �) �auj nodz�st no piez�mju gr�matias šaj� br�d� att�lojamo lapu, savuk�rt ar pogas C pal�dz�bu piez�mju gr�matiu var izdz�st piln�b�, izdz�šot visas lapas. J�atz�m� gan, ka viena tukša lapa piez�mju gr�mati� b s vienm�r. Piev�rsiet uzman�bu: lapas izdz�šana no piez�mju gr�matias ir neatgriezeniska, nodz�šot lapu, t�s saturu J s vairs nevar�siet atg t. Poga (Att. 6-1 C) tiek dubl�ta ar komandu Edit->Remove Diagram. (Atcerieties: izv�lu saturs ir atkar�gs no t�, k�ds logs ir aktiviz�ts).

A

A

B

C

D

E F G


111

6.4 Vektoru pievienošana

Att. 6-2 Vektoru pievienošanas dialoga logs

Pievienot vektoru iesp�jams ar peles pal�dz�bu to vienk�rši p�rvilkot no oscilogrammas uz vektoru diagrammas logu. Daudz �rt�k veids - izsaucot vektoru pievienošanas dialoga logu ar komandu Edit->Add vector. No saraksta (Att. 6-2 �) izv�lieties J s interes�jošo sign�lu. Sarakst� (Att. 6-2 B) izv�lieties vektora s�kuma atrašan�s vietu, Origin - punktu ar koordin�t�m 0.0 vai jebkura vektora beigas.

6.5 Vektora p�rvietošana Vektora s�kumu var novietot vai nu punkt� Origin (t� koordin�tes ir 0,0) vai ar� jebkura cita vektora beig�s. Vektoru p�rvietot var vai nu ar peles, vai ar� ar vektoru p�rvietošanas dialoga loga pal�dz�bu (Att. 6-3) .

Att. 6-3 Vektoru p�rvietošanas dialoga logs

Sarakst� (Att. 6-3�) izv�lieties p�rvietojamo vektoru, bet sarakst� (Att. 6-3 B) izv�lieties š� vektora s�kuma jauno atrašan�s vietu un nospiediet Move.

6.6 Vektora dz�šana Izsauciet vektoru dz�šanas dialoga logu Edit->Remove vector, izv�lieties no saraksta dz�šamo vektoru un nospiediet Remove.

6.7 Vektoru diagrammas m�roga maia Ar pog�m + - (Att. 6-1 F) iesp�jams main�t vektoru diagrammas m�rogu. Š�s pogas tiek dubl�tas ar komand�m Edit->Zoom In un Edit->Zoom Out. Daudz elast�g�k vektoru diagrammas m�rogu iesp�jams main�t ar dialoga loga Scale Diagram ielikuma Factor pal�dz�bu.

A

B

A B


112

Parametra Value (Att. 6-4 �) lielums nosaka m�roga palielin�juma koeficienta v�rt�bu, pogas Zoom In un Zoom Out (Att. 6-4 C,D) dubl� m�roga maias pogas (Att. 6-1 F). Parametrs Increment

(Att.6-4 B) nosaka m�roga maias pogu ieguld�jumu, t.i. par cik main�sies parametrs Value p�c vienreiz�jas pogas nospiešanas. Dialoga loga izsaukšanai izv�lieties Edit->Scale. Piez�me: Vektoru diagrammas m�rogs tiek izveidots atbilstoši oscilogrammas m�rogam. Oscilogrammas m�roga maia izraisa ar� vektoru diagrammas m�roga izmaiu.

6.8 Le�u att�lošana Skaitlisko v�rt�bu laukumos (Att. 6-1 C) visi lielumi tiek att�loti sekojoš� veid�: A ��p � i, kur A - vektora modulis, bet � - leis attiec�b� pret b�zes vektoru. Lei tiek att�loti �180� diapazon�.

6.9 . B�zes vektors Par b�zes vektoru var tikt izmantots vai nu viens no vektoru diagramm� att�lotajiem vektoriem, šaj� gad�jum� viš tiek "piesaist�ts" re�lai asij, vai ar� fikt�vs laika ass vektors. Izv�l�ties b�zes vektoru var ar komandu Edit->Set Base.

Att. 6-5 B�zes vektora izv�les dialoga logs Jebkurš vektors, kas izv�l�ts no saraksta (Att. 6-6-5 �), k� s par b�zes vektoru. Ja izv�l�ties opciju (Att. 6-6-5 B), tad diagramma tiks veidota atbilstoši laika asij. Piev�rsiet uzman�bu: Jauna diagramma p�c noklus�šanas tiek veidota atbilstoši laika asij.

6.10 Vektoru diagrammas pagriešana attiec�b� pret laika asi Laika ass vektors laika gait� maina savu st�vokli (lai to viegl�k uztvertu šo vektoru var iedom�ties sakr�tošu ar ekvivalent� �eneratora garenasi). Vektora un visas vektoru diagrammas st�vokli attiec�gaj� laika moment� nosaka viziera atrašan�s vieta, k� rezult�t� diagrammas nav diez cik �rtas to apl košanai. Pogas (Att. 6-1 G) �auj pagriezt vektoru diagrammu par papildus lei attiec�b� pret

A B

A

B

C

D

Att. 6-4 Vektoru diagrammas m�roga maias dialoga logs


113

laika asi. Daudz elast�g�k šo pašu var izdar�t ar dialoga loga Scale Diagram ieliktni Angle, kura izsaukšanai j�izmanto Edit->Scale. Piev�rsiet uzman�bu: vektoru diagrammu var pagriezt tikai ar b�zes vektoru, par kuru kalpo laika ass vektors. Ja par b�zes vektoru ir izmantots jebkurš cits no re�lajiem vektoriem, tas cieši piesaist�sies re�lo skait�u asij.

SMOKY2 APRAKSTS DARB�BAS AR ŠABLONU

114

7. Darb�bas ar šablonu

7.1 Ievads

Visi sign�lu att�lošanas parametri, t�di k� m�rogs, kr�sa, izvietojums, tiek glab�ti šablon�. Vienai ier�cei var izveidot daudzus šablonus, t�dej�di izveidojot šablonu bibliot�ku, kas �rta anal�zei un atskaišu sagatavošanai katr� konkr�t� gad�jum�. Šabloni tiek glab�ti vienot� datu b�z�, tom�r katrs SMK dokuments satur sev� šablonu, pamatojoties uz kuru tas ir izveidots. Šablons no SMK dokumenta var tikt saglab�ts t� turpm�kai izmantošanai. Pamatdarb�bas ar šablonu tiek veiktas programm� Smoky2, tom�r atsevišas darb�bas, piem�ram, m�roga koeficienta vai sign�la nosaukuma maia var tikt veiktas tikai speci�l� programm� Signals. Š�d� veid� samazin�s k� daina b�zes lielumu izmaias iesp�ja. (Tom�r programmas Signals neesam�ba nenodrošina absol tu aizsardz�bu, jo datu b�ze var tikt redi��ta ar Microsoft Access pal�dz�bu).

7.2 Šablona redi��šanas logs Šablona redi��šanas loga izsaukšanai izv�lieties View->Template vai nospiediet pogu Toggle Template (Att. 7-1 B). Kreis� loga puse (Att. 7-1 �) ataino sign�lu un kan�lu strukt ru. Sign�lus iesp�jams p�rvietot ar peles pal�dz�bu. Veicot peles dubultklikši uz k�da sign�la oscilogrammu log�, to iesp�jams fokus�t (t.i. loga redzam� zona tiks izvietota t�, lai b tu redzama p�c iesp�jas liel�ka fokus�t� sign�la da�a). Lab� puse (Att. 7-1 C) par�da visus sign�lus (tai skait� ar�

neredzamos) ar viu �paš�b�m: ( Name - sign�la nosaukums ( Color - kr�sa, kur� tiek att�lots sign�ls ( Type - sign�la tips, analogais, lo�iskais un tml. ( Unit - m�rvien�bas ( V,�, Hz …) ( Visible - redzam�ba, t.i. vai šis sign�ls tiek att�lots oscilogramm� ( Aligned - vai šim sign�lam tiek izmantota m�roga izl�dzin�šana ( Formula - formula, p�c kuras tiek apr�in�ts sign�ls (izmantojama tikai lietot�ja uzdotiem

sign�liem) Lai main�tu parametrus Color, Alignment, Formula, divreiz noklikšiniet ar kreiso peles taustiu uz main�m� parametra.

A

C

B

Att. 7-1 Šablona redi��šanas logs

SMOKY2 APRAKSTS DARB�BAS AR ŠABLONU

115

7.3 Sign�la izvietošana

Sign�ls tiek att�lots oscilogramm�, ja vien tas atrodas kaut vai vien� kan�l�. Lai novietotu sign�lu kan�l�, to ar peli j�p�rvelk no šablona redi��šanas loga lab�s puses uz kreiso. Š�di tiks izveidots jauns kan�ls. Lai sign�lu ievietotu jau eksist�još� kan�l�, sign�la p�rvilkšanas laik� j�tur nospiests taustiš Ctrl (peles kursors ieg s + formu). Sign�lus var p�rvietot ar� starp kan�liem, bet ja p�rvietošanas laik� tiks tur�ts nospiests taustiš Ctrl, tad tiks izveidota sign�la kopija.

7.4 Sign�la dz�šana Lai dz�stu sign�lu no oscilogrammas, p�rvelciet to ar peli no oscilogrammas uz laika asi. Sign�lu var atjaunot, to p�rvelkot no šablona loga lab�s puses uz kreiso vai uz oscilogrammas lauku.

7.5 M�roga izl�dzin�šana Ar terminu Alignment - izl�dzin�šana, tiek uztverta lielumu att�lošana ar vien�d�m m�rvien�b�m vien�d� m�rog�. T�, piem�ram, visiem lielumiem, kuri m�r�mi amp�ros, b s vien�ds m�rogs. Izl�dzin�šanas rež�ms �auj uzskatam�k sal�dzin�t viena veida lielumus, ja vien sal�dzin�mo sign�lu v�rt�bas nav p�r�k atšir�gas. Šaj� gad�jum� lab�k izmantot individu�lu m�rogu. Divreiz noklikšiniet uz sign�la Alignment laukumu un Jums tiks pied�v�ts vai nu uzst�d�t vai ar� atcelt izl�dzin�šanas rež�mu šim sign�lam.

7.6 . Šablona saglab�šana Šablonu iesp�jams saglab�t datu b�z� ar komandu File->Save Template. Opcija Set as default template uzst�d�s šo šablonu k� noklus�to.

7.7 Šablona saglab�šana ar jaunu nosaukumu Ar komandu File->Save template as šablonu datu b�z� var saglab�t ar jaunu nosaukumu. Opcija Set as default template uzst�d�s šo šablonu k� noklus�to.

7.8 Esoš� šablona nomaia (šablona iel�d�šana) Ar komandu File->Load Template iesp�jams iel�d�t jebkuru no datu b�z� glab�jamiem šabloniem, kas izmantojami attiec�gai ier�cei.

7.9 Šablons p�c noklus�šanas Ja datu b�z� ier�cei glab�jas vair�k k� viens šablons, tad pie jauna SMK dokumenta izveides tiks izmantots tas šablons, kuram uzst�d�ta Default Template opcija (šablons p�c noklus�šanas). Uzst�d�t opciju Default Template var ar komandu File->Set Default Template.

SMOKY2 APRAKSTS LIETOT�JA UZDOTIE SIGN�LI

116

8. Lietot�ja uzdotie sign�li 8.1 Ievads

Smoky2 pied�v� �oti efekt�vu iesp�ju - ieg t lietot�ju interes�jošos sign�lus k� p�c iepriekš uzdotiem šabloniem, piem�ram, simetrisk�s komponentes, t� ar� p�c lietot�ja uzdot�m formul�m, izmantojot prim�ros re�istr�tos datus. Piez�me: simetrisko komponenšu sign�liem autom�tiski tiek veidoti tikai sign�li, kuri atbilst A f�zei.

8.2 Atvasin�t� sign�la izveidošana Aktiviz�jiet šablona logu. Izv�lieties Edit->Add Derived Signal. Dialoga log� (Att. 8-1) izv�lieties izveidojam� sign�la tipu.

Att. 8-1 Sign�la tipa izv�les dialoga logs

( Common Type - sign�ls, kas tiek apr�in�ts p�c formulas ( Symmetrical Componenets - simetrisk�s komponentes ( Frequency - frekvence

Nospiediet Next. T�l�k, atkar�b� no sign�la veida, jums tiks pied�v�ts attiec�g� sign�la parametru dialoga logs.

8.3 Sign�la, kuru uzdod ar formulu, parametru dialoga logs Dialogs Enter Formula par�d�ts (Att. 8-2)

Att. 8-2 Formulas ievad�šanas dialoga logs Ievadiet J s interes�jošo formulu, izmantojot simbolus “+ - / * ()”. Sign�lu apz�m�šanai izmantojiet S� formu, kur � - sign�la numurs, piem�ram, S1 - pirmais sign�ls. Kompleksi saist�tais sign�ls sign�lam x tiek apz�m�ts ar Cx. Kompleksie skait�i tiek ievad�ti a+ib veid�, kur - re�l�, bet b - imagin�r� da�a.

SMOKY2 APRAKSTS LIETOT�JA UZDOTIE SIGN�LI

117

8.4 Simetrisko komponenšu sign�la parametru dialoga logs. Form�jot simetrisko komponenšu sign�lus, dialoga log� sarakstos A, B, C j�izv�las A, B un C f�z�m atbilstoši sign�li (j�izv�las p�t�m� tr�s f�zu sist�ma). T�pat j�izv�las form�jam� sign�la sec�ba D: Zero Seqence - nullsc�ba Negative Sequence - pret�j� sec�ba Positive Sequence - tieš� sec�ba Piev�rsiet uzman�bu: visu tr�s f�zu sign�liem ir j�b t vien�d�m m�rvien�b�m. Lai turpin�tu, nospiediet Next.

A B C

D

Att. 8-3 Simetrisko komponenšu sign�la parametru dialoga logs.

Documents

Transformatoru aizsardzba un autom tika9 3 Transformatoru relejaizsardzbu un pretavriju automtiku veidi Latvenergo sistm lielk da a transformatoru ir apgdti ar uz elektromehnisko releju