TRENERA FILOZOFIJA UN TIKA Studiju palgldzeklis Autori: Vadbas un komunikciju zintnes katedras profesore, Dr.phil. Aino KuzecovaSporta spu katedrasdocents, Mg.paed. Jnis Rimbenieks

Rga, 2012

SATURSIEVADS . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 3 1.Trenera filozofijas btba, mri, uzdevumi un pamatnostdnes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 102.Trenera tikas pamatprincipi . . . . . . . . . . . . . 433.Trenera personbas raksturojums . . . . . . . . .834. Pankumu un uzvaras filozofija. . . . . . . . . . . 109 SECINJUMI . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 165LITERATRA . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 171

IEVADSTreneris (angu trainer, to train audzint, apmct) ir izgltbas un sporta darba specilists, kur nodroina sporta treniu procesu atbilstoi treniu mriem un uzdevumiem, cilvks, kur atdod savas zinanas, spku, dvseli savam audzknim un attsta ne tikai via funkcionls iespjas un meistarbu, bet gan personbu k veselumu;persona, kas nodarbojas ar individula sportista vai sporta komandas visprjo fizisko, specilo sagatavoanu, morles vrtbu, tikumbas un ar patriotisma attstanu.

Sportists fiziska persona, kas nodarbojas ar sportu un piedals sporta sacensbs.Profesionls sportists ir fizisk persona, kas uz darba lguma pamata un par nolgto samaksu gatavojas sporta sacensbm un piedals tajs.Lai sportistu sagatavoans un piedalans sporta sacensbs btu optimla, liela uzmanba jvelta sistemtiskai, mrtiecgai un daudzfunkcionlai sporta izgltbai.

Sports ir gan pedagoiska, gan socila pardbaSports visu veidu individulas vai organiztas aktivittes fizisks un gargs veselbas saglabanai un uzlaboanai, k ar pankumu ganai sporta sacensbs. Sport k sasniegumu motivcija ir vajadzba pc sasniegumiem un vajadzba pc izvairans no neveiksmm.Sportistu, sporta darbinieku, izgltbas un sporta specilistu ikdienas darb liela nozme ir sporta filozofijai un tikai.

Sporta filozofija ir sporta zintnes nozare,kuras uzmanbas centr ir sportists un sports k socila sistma un ts ietekme uz cilvku un sabiedrbu. Msdiens sporta filozofija tiek definta k zintne, kas analizjot sporta btbu, t tapanas un attstbas likumsakarbas, sniedz ieskatu dads sporta filozofijas nozars, un rada priekstatu par ts relo un praktisko pielietojumu ikdienas dzv, sportistu un sporta specilistu praktiskaj darbb.

Sporta tika ir sporta filozofijas apaknozare, kas apkopo cilvces vstur izstrdts un paaudu paaudzs nostiprinjus sportistu un sporta specilistu tisks normas, vrtbas, tikumisks uzvedbas principus, idelus, uz kuriem sporta jom iesaisttajiem cilvkiem jbalsts sav praktiskaj rcb, un kas nosaka viu attieksmi pret savu Dzimteni, valsti, pienkumiem, komandu, savu sporta veidu treneriem, sporta sacensbu noteikumiem u.tml.

Sporta filozofijas btiskks paradigmas jeb problmas uzstdjumi ietver sev jautjumus par trenera filozofijas pamatnostdnm, kuras saisttas ar sporta darbbas veicinanas prieknosacjumu veidoanu, sportista darbbas stabilizanu, k ar veiksmes un uzvaras (rekordu) izredu optimizanu u.c.

Studiju palgldzeka mris:Trenera filozofijas un tikas btbas un praktisks nozmes apzinana trenera profesionls kompetences attstb.Studiju palgldzeka uzdevumi:noskaidrot trenera filozofijas mri, uzdevumus un pamatnostdnes par trenera profesijas specifiku;raksturot trenera tikas pamatprincipus;noskaidrot trenera personbas raksturojumus;raksturot pankumu un uzvaras filozofijas atzias.

1. TRENERA FILOZOFIJAS MRI, UZDEVUMI UN PAMATNOSTDNES

Jaun sportista personbas attstbaun sportiskie sasniegumi oti liel mr ir atkargi no sporta pedagoga (sporta skolotja un trenera) personbas, via filozofijas un profesionls darbbas satura.

Trenera filozofisks domanas lomaFilozofisk domana saasina spju saprast to, ko no trenera vlas un sagaida:sportisti, komandas biedri;koli, sporta darba vadtji/menederi;sporta veida ldzjutji (fani).Bez sapratnes gan trenerim, gan sportistam btu grtivaldt pr saviem spkiem, jo ar sapratnes paldzbucilvks:koncentrjas, sevi noskao, liek justies prliecintam par sevi un justies t - it k btu vesel neatemama sastvdaa (sav komand), piemram, sporta spls, futbol, basketbol u.c., veicot dadas kombincijas, kas sekm komandas iespju gt pankumus un uzvart.

Katram trenerim ir sava filozofija,kas ietver sev:persongo pieredzi, individulo atbildbu un rcbas brvbu;gargos orientierus, uzskatus: sistematiztas zinanas par trenera personbas btbu un misiju; par trenera mriem un uzdevumiem, trenera darbbas specifiku, via pienkumiem un atbildbu;

zinanas par nepiecieamajm prasmm un spjm; treniu metodm un nodarbbu formm atbilstoi msdienu tendencm un prasbm sport;morls pamatsaistbas,sporta un sporta tikas principus uzvedbas normas, profesionls vrtbas u.tml.

Trenera filozofij atspoguojas:via prasmes, spjas,attieksmes, gribas pabas,profesionl kompetence kopum, kas viu padara atirgu, respektvi, vjku vai spcgku.

Trenera filozofijas pamati:apzingums un kompetence;mrtiecba, uzstjba un produktivitte;godgums un viengabalainba;ciea un respekts;profesionl atbildba;aizrautba ar darbu un gatavba uzemties atbildbu par darba kvalitti;komandas orientcija.

Komandas orientcija:sapratne par kopg darba nepiecieambu un spja strdt saskarsm ar citiem:kontaktans spjas; komunikabilitte prasme lietot mutisku un rakstisku runu;tolerance un prasme klausties u.tml.

Trenera filozofijas galvenais mris:noteikt un apzinties savas darbbas visprjos un konkrtos mrus, uzdevumus un pamatprincipus;izstrdt treniu filozofiju, balstoties uz uz savu pieredzi, msdienu sporta teorijas un treniu teorijas paradigmm, orientjoties uz harmoniskas audzka /sportista personbas attstanu un augstvrtgiem sporta sasniegumiem, lai sekmtu sportista personbas adaptanos un persongs izaugsmes procesu, kas savukrt veicintu augstkus sportiskos rezulttus.

Trenera filozofijas uzdevumi:motivt sportot, organizt, vadt, plnot, kontrolt treniu procesu, sekmjot augstku rezulttu sasnieganu; savienot sportu ar brnu/audzku nkotnes mriem;izvlties metodes, kas atbilstu brnu vecumam, viu interesm un kopgam mriem;

atbalstt savu audzkni fiziski un gargi, atdodot savas zinanas, spku, dvseli savam audzknim un attstt via funkcionls iespjas un meistarbu;spt savienot daudzas cilvka dimensijas, attstt audzka gribas un tikumisks pabas, kas sekmtu harmoniskas personbas veidoanu;akcentt uzmanbu uz trenera profesijas dominjoo darbbas veidu mriem, pienkumiem un uzdevumiem, kuri trenerim ir jrealiz ikdien.

Treneris ir viena no: interesantkajm,perspektvkajm, kreatvkajm, godjamkajm un aizraujokajm profesijm.

Trenera profesija ir oti darbietilpga, jo tai raksturgas daudzveidgas un kompleksas lomas: lderis organiztors plnotjs kontrolieris - vadtjs (menederis); eksperts, kur zina un prot vairk nek tas, kuru vi mca; sporta pedagogs skolotjs, audzintjs, kur seko un dzvo ldzi saviem audzkiem/grupai/komandai, viu vajadzbm, spjm un interesm; grupas lderis, kur ved aiz sevis audzkus/sportistus un attsta tos ne tikai fiziski, bet ar gargi; psihologs, kur redz cilvkam cauri un izprot t btbu, uzvedbas un pretoans iemeslus; komuniktors, publiskos kontaktus un attiecbu veidojoa persona, kura atrads kopgu valodu ar visiem.

Trenera profesijas specifika Treneris t ir profesija, kur var saemt oti lielu gandarjumu, un taj pa laik, t nes oti lielu atbildbu pret tiem brniem/audzkiem, kuri trenerim ir uzticti.Trenera piemrs vrdos un darbos ir pats svargkais instruments, ko treneris var pielietot. Trenerim nav jbt paam labkajam basketbolistam vai spcgkajam cilvkam. Svargkais ir tas, ka treneris parda viam rp savi audzki, neskatoties uz rezulttiem un pankumiem.Morli spcgs treneris ir tds treneris, kuram ir spcgs raksturs, kuram pirmaj viet ir audzknis un tikai tad rezultti. Trenerim, kur pc savas btbas ir ar pedagogs, vienmr un visur nepiecieams pilnveidoties, lai sptu mct un audzint citus, izmantojot savas zinanas, kompetences un pieredzi.

Sporta veida trenera galvenais uzdevums:sagatavot gudru, fiziski spcgu un kvalifictu sportistu. Bet taj pa laik nedrkst aizmirst, ka, pirmkrt, trenerim ir jaudzina vesels un pilnvrtgs sabiedrbas pilsonis, kur ne vienmr ks par Nacionls izlases spltju, bet iespjams bs trenera, skolas vai kluba seja.

Sporta veida trenerim jprot:vadt sporta trenius (nodarbbas) un organizt sporta aktivittes, piemrojot cilvka organismam, vecumam un dzimumam atbilstoas fiziskas slodzes;izmantot sporta nodarbbas augstas meistarbas sasnieganai;stenot modernas, msdienu prasbm atbilstoas sporta zintnes un prakses vrtbas un principus, to skait, ar sporta tikas principus un uzvedbas normas un vrtbas;ievrot Sporta tikas, trenera un sporta pedagoga tikas kodeksos nordts prasbas, jievro sporta pedagoisko morli ar audzkiem un sporta sabiedrbu kopum, jpilnveido savu profesionlo kompetenci;vrtt audzku mcbu treniu sasniegumus un to dinamiku;

veidot un attstt audzka/sportista pavrtjuma prasmes;vrot un sekmt viu personbu izaugsmi;veikt un pilnveidot savas trenera darbbas objektvu analzi un vrtjumu;analizt izvlto mcbu un treniu metou, ldzeku un formu atbilstbu audzku spjm un izgltbas mriem;analizt un pilnveidot spju radoi apvienot un pielietot visas iegts zinanas, prasmes un iemaas;analizt un pilnveidot spju sadarboties ar dada vecuma, dzimuma, fizisks sagatavotbas un sportisks meistarbas kontingentu;vrtt un sistemtiski paaugstint savu trenera darbbas profesionlo meistarbu.

jprot mct un audzint, t lai brnam/audzknim btu interesanti un patkami censties sasniegt jaunos mrus, jveido nopietnu un stabilu koordincijas un spku darbbu, jiemca koncentrties un jattsta sportista personba.

Lai to kvalitatvi paveiktu, trenerim nepiecieamas:perceptvas spjas: vrgums, spja pamant, vrtt situcijas;konstruktvs spjas: spja analtiski izvrtt un prognozt darbbas;didaktisks spjas: spja izklstt mra btbas sasnieganu saprotam valod. komunikatvs spjas: socils darbbas un informcijas apmaias prasmes, kas veicina pievilcgumu audzku acs, kolu acs, k ar citu acs;organizatorisks spjas: spja veidot drou un pievilcgu darba vidi;specils sporta trenera spjas: izgltotba, autoritte, psihomotors spjas, pedagoisks spjas, emocionl atbalsta snieganas spjas u.tml..

Trenera filozofijas atzias:Katrs treni un katrs trenanas process ir mkslas un zintnes apkopojums. Treniu process audzinanas un izgltoanas process, kura mris ir attstt dadas cilvka dimensijas, kuras sekm garg un fizisk harmoniju un attsta sportistu k individulu personbu.Sporta veida trenerim ir jbt radoam un inovatvam, nevis tendtam uz uzvarm, jo tiei vi ir tas, kam jspj jauniet radt noturgu interesi par sportu.

Pieredzes bagtie treneri norda:1.Dompilna treniu filozofija, kuras pamat ir trenera izveidot treniu programma, kas notur treneri uz pareiz cea, aujot pilnvrtgi prvart sezonu.2.Trenera treniu filozofija daudz pasaka par viu ne tikai k par treneri, bet ar k cilvku. Paiet kds laiks ldz treneris ieliek kdu stu domu sav trenera FILOZOFIJ UN IZSTRD NEPIECIEAMO TRENANAS PROGRAMMU, BEZ KURAS TRENIU filozofijA NAV IEDOMJAMA. 3. Jvada SPORTISTS taj virzien, kur pc trenera domm ir pareizs. 4. Jcenas pievrsties tm vrtbm, kuras vlaties, lai sportistos iesakojas visa ma garum. is mris ir jsasniedz neatkargi no t, cik sples uzvartas vai zaudtas sezon, jo tik un t treneris un via spltji bs ieguvji vrda vispatieskaj nozm.

Trenera profesionls vrtbas un to praktisk nozme:lietpratga, objektva, taisnga un efektva trenera pienkumu pildana;treneriem sav darbb jievro Latvijai saistoas starptautisks tiesbu normas, LR likumi un citi normatvie akti, k ar juztur politisk neitralitte, pildot savus profesionlios pienkumus.treneriem pastvgi japliecina sava apemans profesionli kalpot Latvijas valstij un tautai, nemitgi paaugstinot sava darba kvalitti, uzlabojot sporta izgltbas un treniu programmu efektivitti, rcbu saskaojot ar sporta organizciju (sporta klubu, federciju u.tml. vadbu);treneriem jnodroina lietderga un efektva sabiedrisko resursu izmantoana;treniu rezulttu sasnieganas procesam jbt tikpat svargam, cik paiem rezulttiem, un to sasnieganas procesam jbt organiztam profesionli, mrtiecgi un efektvi.

Trenera filozofijair saistta ar ar jaunu ideju izvirzanu; ideju izpti;jaunu pamienu, taktiku un stratiju izzinanu, saldzinanu ar pretjiem viedokiem (kritisku izvrtanu); patstvgu uzskatu veidoanu, k ar ar sporta un sportista nkotnes orientciju.

No trenera filozofijas,no via filozofisks domanas spjm ir atkarga treniu programmas efektivitte, jo viam jveido un jvada treniu process un jattsta sportista personba.Tas nozm, ka trenerim ir jveido treniu filozofija cie saikn ar sportista persongs izaugsmes programmu.

Sporta ptnieku izpratn, treniu filozofijabalsts uz sporta veida trenera profesijas standart nordtajm prasbm, uzdevumiem un pamatprincipiem, kurus treneris uzstda sev un savai grupai/komandai, un tas ir pamats vism via vrtbm, uzskatiem un atzim, kuras ieauas via filozofij.

Pilnvrtgam treniam ir jbtlietdergam, efektvam, lai var just progresu. Katrs treni un katrs trenanas process ir mkslas un zintnes apkopojums. Treniu process audzinanas un izgltoanas process, kura mris ir attstt daas cilvka dimensijas, kuras sekm garg un fizisk harmoniju un attsta sportistu k individulu personbu.

Trenanas filozofija atkljas trenia procesTrenerim:jpiesaista savi spltji ar interesantiem uzdevumiem, splm; jcenas trenia laika saglabt pozitvu gaisotni, lai spltji nk atpsties pc smagas dienas; ja kdam ir slikti, kopgiem spkiem jatrisina problmas, jo komanda kop ir spjga prvart visus rus;trenios janaliz katra spltja kdas, un kopgiem spkiem jrisina ts. Nedrkst trenius padart par lekcijm, ts ir aktvas nodarbbas, t ir brv laika pavadana un jaunu zinanu iegana.

PIRMS TRENIA:Gatavoties, plnojot treniu jau iepriek; vienmr bt laik;Bt draudzgiem un visus sveicint ar smaidu;Uzskt treniu bez liekas vilcinans.

TRENIA LAIK:Vienmr sniegt pozitvu novrtjumu;Bt pozitviem un draudzgiem, bet nezaudt kontroli pr notiekoo.

Sporta ptnieki piedvIzmantot noteiktas un mrtiecgas socializcijas stratijas, atkarb no t, kdas attiecgaj sporta veid sportista pabas un uzvedba ir svargas.Socializcijas procesa nozme sportista personbas veidoan un attstb, t uzdevumi un problmas ir janaliz ar sportista un trenera, sporta organizcijas attiecbu kontekst. s attiecbas atkargas no t, k sportists spj pielgoties trenera prasbm un sporta organizcijas normm. Te liela nozme tiek pieirta izmantotajm socializcijas metodm un tam, vai ir izstrdta sportista persongs izaugsmes programma, kura var bt nepiecieama k jaunajiem, t ar esoajiem sportistiem.

Sporta ptnieki nordaka, lai sekmtu sportista personbas un ts sportisko sasniegumu izaugsmi, nepiecieams izstrdt treniu filozofiju cie saikn ar sportistu orientanas programmu, kur btu atspoguots sportista darbbas modelis k noteicoais faktors, kas auj noteikt un analizt: sportista darbbas mri, uzdevumus un gaidmos rezulttus; fizisks attstbas lmeni; sportista sasniegumus attiecgaj sporta veid, via fizisks un sportisks attstbas lmeni;

4)socilo un psiholoisko statusu, socilo lomu funkcijas gan trenios, gan sacensbs; 5)socializcijas un individualizcijas procesos iegts patnbas;6)sadarbbas, saskarsmes stilu k sportista individulo dzves formu, savstarpji saskaotu kopgu sadarbbu ar treneri, komandu, sporta organizciju, federciju, klubu, savstarpji paldzot cits citam tml.;

7)socializcijas proces iegto socilo un persongo pieredzi, sportista dzves prasmes un spjas, kompetences, kuras nepiecieamas jebkuras socils lomas izpilde un veicina sevis iepazanu, un komunikciju ar citiem cilvkiem;8)ikgadjo sportista personbas attstbas un sporta darbbas novrtjumu un panovrtjumu (pozitvie un negatvie momenti: meistarbas lmenis, kvalifikcijas, profesionl gatavba; izgltbas un tikumisks attstbas lmenis; pilnveidoto prasmju un spju novrtjums, sportisko sasniegumu, pankumu un neveiksmju izvrtjums; tlkizgltbas nepiecieamba un iespjas; sporta k socializcijas faktora negatvo aspektu izvrtjums un to ietekme uz sportista personbu u.tml.);9)sportista darba perspektvas pc aktvs sportoanas beigm.

Msdienu sport var saskatt divas izteikti atirgas pieejas treniu procesam un konkrt sportista izaugsmei:uz sportista personbu orientta pieeja. pieeja raksturga valstm ar ierobeotiem cilvkresursiem. Treneris, izvrtjot katra jaun sportista personbas pabas un priekrocbas, ts ar veido un izstrd individulo pieeju sporta rezulttu izaugsm un sportista karjeras prognozan sadarbojoties ar ar sportista veckiem un sporta specilistiem. Lai praks realiztos ideja, trenerim jbt pietiekami kompetentam, gan ar motivtam sekmt un pilnveidot sportista personbas attstbu un via sportisko pankumu izaugsmi.

2) uz stereotipiem orientta pieeja.Trenera darbba un jauno atlase tiek vrta uz konkrt sportista fizisko pabu un darbbas prasmju atbilstbu trenera izvrttajam sporta veida tlam.Tiek izstrdtas treniu programmas, fizisks slodzes, kontrolvingrinjumi un sportista karjeras pakpieni tipiskam sporta veidam, ja konkrtais sportists nespj izpildt trenera prasbas, tad praktiski karjera ir noslgusies. pai traumjoi tas ir brnu un jaunieu sporta veidos.

Oficilas sportista persongs izaugsmes programmas lomaProgramma atspoguo: sportistu treniu procesu; personbas attstbas parametrus, sacensbu rezulttu dinamiku un attstbu.

2. TRENERA TIKASPAMATPRINCIPI

Trenera filozofija un tika:regul via k specilista uzvedbu, td veid nostiprinot via autoritti un btiski ietekm sportistu k komandas vienotbu;balsts uz trenera morlm pamatsaistbm un darbbas pamatprincipiem, kas sekm via pienkumu un uzdevumu izpildu un reiz prasa cieu pret sportistu personbu un prasgumu pret viu, izvirza jautjumu par sabiedrbas morlo uzticanos trenerim.

Trenera morls pamatsaistbas:turt soljumu;bt godgam, patiesam, labestgam, tolerantam;cient cita personu;pakauties likumam;pildt pienkumus;apzinties individulo atbildbu par sava darba un vadbas un komunikcijas stila rezulttiem;ar savu darbu un dzves veidu apliecint stingru nostju pret aunumu un netaisnbu, pret negodgumu un amorlbu;rpties par koleilismu u.tml.

Trenera profesionls morles btiskkie raksturojumi ir:attieksme pret savu darbu, sportu, tlkizgltbu un profesijas subjektiem u.c.;profesionlisms un kompetence profesionls tikas jom;uzvedbas un darba kultras normas, ideli;tisks, profesionls vrtbas, kuras raksturgas dotajai profesijai, tikumisks pabas, kuras nodroina profesionlo pienkumu izpildi.

Trenera profesionl morle trenera filozofijas pamatsBez morlm pamatsaistbm trenera profesionls morles veidoanas prieknosacjums ir augsti tiskie principi, kuri kopum paldz realizt sporta nozar izstrdto morls regulcijas programmu, kas ietver paas visprgks saistbas, kas attiecgaj profesij obligti jievro.

Trenerim jrespekt Sporta tikas kodeks nordtie sporta pamatprincipi:godga sple, sportisks gars,laba griba,sportista cienga izturans un brvprtga iesaistans.

Latvijas Sporta likum nordti sporta jom ievrojamie pamatprincipi:vienldzbas princips, kas paredz, ka ikvienam ir tiesbas nodarboties ar sportu;godgas sples princips, kas noteic, ka sporta izgltojoaj organizatoriskaj un prvaldbas darb jrpjas par olimpisko idelu un tikas principu ievroanu, k ar jcns pret negodgumu un dopinga lietoanu sport, pret fizisku un morlu rupjbu;drobas princips, kas paredz, ka sporta paskumi noris dro vid un tos organiz un vada kvalificti sporta darbinieki.

Sporta tik ir noteikti 4 principi, kuri ir saistti ar modernajiem sporta veidiem un nosaka sporta idelus: 1.Sportisti ir juzskata par mriem, nevis par ldzekiem. 2.Sacensbm ir jbt godgm. 3.Piedalans, vadba, resursi un apbalvojumi ir jbalsta uz sasniegumiem, nevis piedvtm pabm. 4.Jebkur darbb ir jnodroina dalbnieku droba.

Sporta tikas ptnieku izpratn, sportistu, sporta darbinieku, specilistu darbbas pamat jbt diem sporta tikas pamatprincipiem:1. Mums paiem saglabt godgumu.2. Msu sportistiem cient viu lgumus un izmantot msu profesionls zinanas sportistu lab.3. Msu sporta organizcijai stingri ievrot organizcijas mrus un politiku.4. Msu profesijai un profesionlajiem koliem atbalstt profesijas standartus un kolu reputciju.

ie principi jem vr jebkur trenera k sporta pedagoga darbbas aspekt:sporta izgltbas proces sporta stundas, treniu nodarbbas laik; skolnu/audzku un sportistu audzinanas jom;sporta sacensbu norises laik u.c., ko var vrtt pc tdiem morles principu kritrijiem, k godgums, respekts, atbildba, taisngums, rpes u. tml.

Trenera profesij paa nozme ir profesionls morles normm. Ts ietver sev:to obligto standartu, kas jievro, lai iespjami labk norittu trenera profesionl darbba;likumus, paraugus, etalonus, trenera personbas iekjs paregulcijas krtbu, kuras pamat ir augsti ideli, tisks, profesionls vrtbas un tikumi, kuri kopum dara pievilcgu trenera profesijas prstvja tlu sabiedrb.

Lai labk norittu trenera profesionl darbba, ir jievro:1)SPORTA TIKAS KODEKSS (Skat.LSPA mjas lap prof.A.Kuzecovas izstrdto studiju palgldzekli SPORTA TIKAS KODEKSS);2) TRENERU TIKAS KODEKSS;3) PEDAGOGU PROFESIONLS TIKAS PAMATPRASBAS (Skat. prof. A.Kuzecovas grmatu PROFESIONLS TIKAS PAMATI. IEVADS SPORTA TIK. Rga: RaKa, 2003.)

Trenera morles pamatprasbu un darbbas pamatprincipu zinana,k ar nepiecieamo pabu un kvalitu apraksts var dert k cevedis un ievirzes mris, kas auj dzik izprast trenera un treniu filozofiju.

Trenera darbbas pamatprincipi:profesionalitte un koleialitte,lojalitte un patriotisms,prasgums un motivcija,godgums, godga sple (FIRE PLAY!) brvba, pienkumi un atbildba, taisngums un patiesums, ciea un paciea,vienldzbas princips,drobas princips,taktiskums u.c.

Par trenera profesionalitti liecina:sportisks meistarbas un pedagoisk brieduma lmenis;augsta intelience, prliecba, darba mlestba, pieredze un neprtraukt papilnveid balstta prasme augst kvalitt veikt savu darbu, ievrojot morles un tikas normas, kas dod iespju bt ekspertam sav jom;trenera profesionls, tikumisks un gribas pabas;trenera profesionls darbbas saturs, kuru raksturo trenera profesionls darbbas modelis, kur atklj zinanu, iemau, prasmju un attieksmju uzskaitjumu, kas nepiecieams veiksmgai sportistu sagatavoanai. savstarpjo attiecbu patnbas ar audzkiem, koliem, administrcijas prstvjiem, sacensbu organiztoriem, sporta tiesneiem un citm personm, kuras ir iesaisttas via profesionls darbbas jom;centieni pastvgi iepazt gan cilvces pieredz uzkrto, gan jauno zintn, sport un mksl u.tml.

Trenera koleialittebiedriska izturans pret koliem.trenerim ir jkomunic ar citu komandu treneriem un jdals sav pieredz, jtiecas ieviest sav treniu proces jaunus vingrinjumus un attiecg sporta veida mcanas tehniku un taktiku, seminru apmeklana, it pai rvalstu specilistu rkotie, jsadarbojas ar dotaj sporta veid iesaisttajiem cilvkiem, lai populariztu to Latvij; rpjas par koleialitti, atklti vroties pret darbbm, kas vjina draudzgas attiecbas grup/komand; aizmuguriski nekritiz citus trenerus audzku kltbtn, lai gan nevajadztu to dart vispr;diskusijas ar vadbu, koliem un sportistiem veido atkltbas, sapratnes un koleialittes gaisotn, ieklausoties otra teiktaj un godprtgi argumentjot savu viedokli.

Trenera lojalitte nozm ne tikai apzingu uzticto pienkumu un nordjumu izpildi, bet ar radou atbalstu, ldzdalbu un padomu attiecbs ar vadbu, koliem, komandu un sportistiem. Trenerim ir jatbalsta sava komanda jebkur situcij, juzmundrina audzki.

Trenera patriotimsir piederbas sajta ar savu valsti,atbildba un sadarbba Latvijai piedergo starp,trenerim ir jbt izteiktam valsts patriotam un jiemca tdiem bt ar saviem audzkiem,jbt labam pilsonim.

Prasgums un motivcijaTrenerim jbt prasgam, jo vi zina, ka katrs sportists ir trenera atspulgs.TRENERIS:disciplin savus audzkus ar stingru roku, bet ne pri mram, jo vi zina cilvka iespju robeas;parda k ir pareizi jdara savs darbs un sniedz vajadzgos padomus un piedv metodes, pamienus, k sasniegt iecerto;paldz savam audzknim sasniegt vairk nek pats audzknis bija domjis. Katrs tvs (un mte) ir treneris. Katrs skolotjs ir treneris. Katrs prieknieks ir treneris. Katrs mctjs ir treneris. Katrs vadtjs ir treneris. TU esi treneris ja ne citai personai, tad vismaz sev. ir sporta pedagogs, tpc ikvien situcij viam jbt savaldgam un izturtam, lai saglabtu vadou stvokli vis treniu proces. Trenerim jbt taisngam, jo audzki oti jtgi uztver trenera attieksmi, k ar jjt atbildba par audzinanas un treniu procesa rezulttiem.

MotivcijaMotivcija nav rakstura paba, bet gan procesa rezultts, un to ietekm dadi faktori: Virztjspks msu iekj atspere, kas tiek dadi nospriegota, tas atkargs vai ms esam noslogoti vai atslbui;Papavba prliecba, ka ms saska ar savm vlmm varam veidot savu dzvi;Psiholoisk laika perspektva mru nozmbas noteikana cilvku apzi;Emocionl intelience emocijas var bt nodergas bros, kad jpieem svargi lmumi.

Motivcijas proces ir divas puses:Viena, kur tiek motivts sportists un otra, kura cenas motivt treneri. Ierasti vairk tiek runts par to, k strdt ar sportistu, bet obrd svargi ir saprast to lai motivtu sportistu, paam trenerim jbt motivtam un ar jprot to dart. Trenerim ir jspj motivt sportistus neprtraukti un tas ir jdara prasmgi. Tikai motivtam trenerim var bt motivti sportisti. Treneris ir viengais cilvks komand, kuram nav augstka vadtja, kas nodrointu viam motivciju, uzklaustu un paldztu atrast labkos risinjumus.

Trenerim jzina, k motivt sportistus,k strdt produktvk un reiz ar kvalitatvk, jo tas ir ikviena trenera uzdevums. Sportisti, kuri saem trenera uzmanbu un dadus motivanas veidus:uzmundrinjumu pirms sples, uzslavas par persongo izaugsmi, sples laika palielinanu ir gandarti ar komandas rezulttiem un saviem individulajiem, cenas strdt ar lielku atdevi ne tik patkamajos sausajos trenios.

Godgums Treneru profesionlls pienkums ir iemct atltiem godgumu. Treneriem paiem ar jrpjas par atltu veselbu un drobu. Labi treneri vienmr ir jtgi attiecb uz atltu psiholoisko un fizisko stvokli, k ar teiktajiem vrdiem un lmumiem emot vr, k tie ietekm atltus un citas personas.

FIRE PLAY!Trenerim jrda dzves modelis, kas balsts uz sportiskuma noteikumiem un principiem, kuri iekauti SPORTA TIKAS KODEKS.Noteikumu prkpana maina spli - sporta noteikumi ir tie, kas rada respektu pret godgu spli. Tie nosaka sporta dabu un nosprau mrus un sples priekmetu. Prkpt noteikumus ir netaisngi - ja kda puse prkpj noteikumus, tad sacensbu daba mains, par negodgu spli jsoda.

Trenera brvbair iespja realizt, paust savu gribu dabas un sabiedrbas attstbas likumsakarbu ietvaros;

attstt sportistu patstvbu, spju brvi un atbildgi pieemt lmumus un rkoties;

ar savu darbu un dzvesveidu (aktvu dzves pozciju) apliecint stingru nostju pret aunumu un netaisnbu.

Trenera pienkumi un atbildbaTreneris apzins savu ietekmi uz komandu un ts rezulttiem, tpc jpilda savi pienkumus un jizjt atbildba par komandas rcbm. Jveicina audzku profesionl attstba, attsta audzkni k personbu, kurai uz laukuma sples laik paai jpilda savi pienkumi un jpieem atbildgi lmumi.

Trenera pienkumi: sekmt audzku/sportistu gargo un fizisko attstbu;radoi un atbildgi piedalties treniu procesa stenoan;audzint krietnus, godprtgus jaunieus, sportistus - Latvijas patriotus;ievrot audzku/sportistu tiesbas;pastvgi pilnveidot savu izgltbu un profesionlo meistarbu.

Trenera atbildba:par darbbas rezulttiem, tpc apzingi pilda savus pienkumus un izjt personisku atbildbu par sava darba kvalitti, t metodm, pamieniem un rezulttiem;treneris treniu laik ir atbildgs par drobas noteikumu ievroanu un audzku veselbu, k ar par treniu procesu kopum. vienmr apzins savu atbildbu pret audzkiem/sportistiem;veicina sportistu potencilo spju atraisanos un viu personbu veidoanos;attsta patstvbu, spju brvi un atbildgi lemt un rkoties. ar savu darbu un dzvesveidu apliecina stingru nostju pret aunumu un netaisnbu. Neizmanto savas privilijas, lai uzspiestu kdus politiskus, reliiskus vai sektantiskus uzskatus.

Iemct paatbildbuTreneriem jiemca atltiem paatbildba, pakontole, neraugoties uz dusmm vai frustrciju, laika, vecku, oficilu personu, vai plasazias ldzeku ietekmi.Trenerim jprot koties ekselenti - jbt tikumiskai personai ar augsti attsttu atbildbas izjtu.Attstt un saglabt kompetences - trenerim ir jattsta un jrekomend augsta profeionl kompetetence (zinanas, iemaas, prasmes un attieksmes).Iedvest drobu un labestbu atltos - trenerim jievro visi atltu drobas un veselbas prieknosacjumi treniu laik, spl un apkrtj vid.

Taisngums un patiesums ir morls apzias jdzieni, kas raksturo stvokli, kur uzskatms par tdu, kdam tam jbt, par atbilstou noteiktai cilvka btbas un via tiesbu izpratnei.

Trenerim ir jievro vienldzba pret visiem audzkiem, nediskriminjoa attieksme un godgums. Treneris var kdties, tpc svargi ir atzt un labot ts. Viam ir jveido iejtba sportistos pret pretiniekiem. Juzslav komanda un audzki par sasniegtiem rezulttiem un sasniegumiem. Trenerim ir svargi ievrot visprpieemts uzvedbas normas rpus darba laika, lai nekaittu savam statusam.

Taisngas sples koncepcija ir sporta pamatsTrenerim jseko, lai viu komandas un sportisti sptu sportot, ievrojot noteikumus, un savstarpjs attiecbas btu balsttas uz taisngumu, patiesumu un labvlbu, atzstot savu netisko vai kdaino rcbu un labojot to.

Viss, kas dod kdam negodgas priekrocbas, boj sacensbu garu un sporta integrciju.

Mru stenojums ir atkargs no sadarbbas partneru un sabiedrbas uzticbas, tpc gan trenerim, gan sportistiem jievro nediskriminjou, godprtgu un vienldzgu attieksmi, tiesiskumu un godgumu pret visiem.

Cieair morls apzias jdziens, kas izsaka priekstatu par cilvka k tikumiskas personbas vrtbu; izsaka ar cilvka pau morlu attieksmi paam pret sevi un sabiedrbas attieksmi, ar kuru t atzst personbas vrtbu. Cieni citus, un citi ciens tevi.

Treneris bez audzkiem nebtu treneris, tpc viam ir jciena ik viens audzknis, kas vlas un trenjas pie via. Jnovrt viu ples treniu laik, pat tad ja ar nekas nesank. Trenerim ir jciena pretinieku komandas, nekad nevienu neapvainot un ar to mct audzkiem. Ja nogrd pretinieku, tad paldzi piecelties un atvainojies.

Paciea un godsPaciea jtas, kas saisttas ar sevis cienanu, sevis apzinanos par sabiedrbas locekli. TRENERIS katr audzkn saskata pozitvas pabas un veido savas attiecbas ar viu, balstoties uz tm;Gods Treneris ar smaidu un godu ved savu komandu pretim pankumiem, ciena sportista personbu un t savdabbu;izsakot sportistiem padomus un aizrdot par kdm, ievro smalkjtbu un pedagoisko taktu, nedara to publiski visiem dzirdot, bet smalkjtgi izskaidrojot un pamcot.

Vienldzbas principsTrenerim pret visiem ir jizturas vienldzgi, nedrkst dalt savus audzkus tkamajos/netkamajos, neviens nav siltks ne labks par otru. Cilvki ir atirgi, jo uz pasaules neatrads divus viendus cilvkus.

TaktiskumsTRENERA darbbas pamat jbt pedagoiskajam taktam, kas nozm prta, jtu un gribas vienotu izpausmi. Trenerim jciena audzknis neatkargi no via nacionls un socils izcelans un veselbas stvoka, neatkargi no via zinanm, prasmm, iemam. Treneris nedrkst pieprast no citiem to, ko neievro pats. Pedagoiskais darbs prasa intelektuls gribas un emocionl sprieguma vienotbu. Spriegumu prvart labi paldz humora izjta. Humors nedrkst nevienu aizvainot, bet tas noem lieko nervu sasprindzinjumu.

Veckais sporta treneris:steno sporta nodarbbu programmu atbilstoi valsts izgltbas standartiem;nodroina pozitvu un atbilstou saskarsmi audzku prasmju un iemau apguvei konkrt sporta veid vai profesij;organiz un vada nodarbbas treniu un audzinanas mru sasnieganai;

analiz un vrt audzka iegts visprjs specils profesionls fizisks prasmes un iemaas;veido audzku radoo attieksmi un patstvbu treniu proces;izstrd metodiskos materilus mcbu treniu un audzinanas procesa stenoanai;atbild par sava darba kvalitti.

Veck trenera pienkumi:plnot un stenot savam sporta veidam atbilstou profesionl lmen programmu;organizt un vadt nodarbbas, sacensbas u.c. ar sportu saisttus paskumus;veidot, vadt un motivt savam sporta veidam atbilstou koncepciju, programmu u.tml.;novrtt audzku un savu profesionlo darbbu.

Sporta tikas pamatatzias 21.gadsimta izgltbas un sporta darba specilistam pai aktuls ir jautjums: uz kdiem morles principiem, normm un tiskm vrtbm orientties, lai ktu par kompetentu un profesionlu specilistu. Sporta tikas prasbas attiecas uz pau profesionls morles lmeni, kas ir augstks par minimlm tiskm prasbm. Personai, kas atbilst m prasbm, ir jtiecas bt tikumgai, vrstai uz idelu jeb tikumisko pilnbu, bet persona, kas ignor sporta morls prasbas uzskatma par netisku.

Sporta tika atspoguo morlo pienkumu principus un tikumus, kas nosaka to, kas ir labs un, kas ir slikts un dod ieteikumus, kdiem sport iesaisttiem cilvkiem btu jbt, lai tie btu labi un cienjami.Labs sporta skolotjs vai treneris ir ne tikai kompetents sporta pedagogs, bet ar labs cilvks, kas velta visas savas ples un sporta pieredzi, lai skolni/audzki, sportisti ktu par labkiem cilvkiem, pilsoiem. Labs sporta pedagogs dzvo pc augstkiem sporta tikas standartiem un pamatprincipiem.

4. TRENERA PERSONBAS RAKSTUROJUMS

Trenera personba ir visprints trenera tls, via profesionlo un sabiedrisko pienkumu kopums, profesionlo, lietio un ar socili psiholoisko pabu un vrtbu kopums, bez kurm trenera profesionl darbba nav iedomjama.

Morli spcgam sporta veida trenerim ar spcgu raksturu ir vara un spjaaudzkn iedvest prliecbu vai mazvrtbu, prieku vai bailes, atvrtbu vai noirtbu,sniegt audzkiem, sportistiem atbalstu, gandarjumu par sasniegto rezulttu,radt labvlgu atmosfru sportistu un komandas attiecbs,sagatavot izgltojamos dzvei demokrtisk sabiedrb.

Treneris veido un attstasportista personbu,ts profesionlo kompetenci;sporta komandas rokrakstu, komandas splanas stilu un ir atbildgs par rezulttu.

Ja sple tiek uzvarta, uzvar komanda, bet ja zaudta, tad zaud treneris.

Sporta ptnieki norda:ka skums labam sporta veida trenerim, ir ticba sportistam, via potencilam;treneris nosaka sportista stiprs un vjs puses un nolemj, ko dart, lai palielintu plusus, attsttu potencilu un novrstu trkumus;oti liela loma treniu un audzinanas proces ir trenera raksturam un komunikcijas prasmei. Treneris k profesionlis veido morlo atmosfru sporta komand, viam jprot komunict un preczi izteikties, lai audzki/sportisti saprastu, k juzvedas un k jrkojas attiecgajs situcijs.

Komunikcijas prasmesTrenerim ir jmk komunict ar saviem audzkiem, to uzmundrinot, ierdroinot, lai via sportiskais gars, spars atkal pardtos, un vi btu spjgs turpintu cnties.Sportisti trenerim ststa daudz vairk nek saviem veckiem un ar ieklauss trenera padomos. Td ir oti btiski trenera/ sportista attiecbas trenerim izprast katra sportista personbu, lai saprastu ar kdiem ldzekiem veicint sportista izaugsmi. Trenera komunikcijai jbt piekljgai, tolerantai, iejtgai un viegli saprotomai. Treneris nedrks izrdt dusmas un aizvainot sportistu ar dadiem izteicieniem un vrdiem. Trenerim komunicjot ar citiem treneriem ar ir jbt piesardzgan, jo citi treneri td veid vrt ne tikai pau treneri, bet ar via audzekus. Ja komunikcija notiek ar citu valstu treneriem, tad ie rvalstu treneri vrt ar pau valsti, jo sacensbs tiek prstvta valts un ts gods.

Trenerim nepiecieamas noteiktas spjas, pabas un noslieces, kuras sekm iecerto mru un uzdevumu izpildi:psihomotors spjas, motors atmias augsts attstbas lmenis;organiztja, ierosintja, koordintja spjas - spja vadt un organizt treniu procesus u.c.perceptvas spjas: vrgums, spja pamant, vrtt situcijas;konstruktvs spjas: spja analtiski izvrtt un prognozt darbbas;pedagoisks, didaktisks spjas: spja izklstt mra btbas sasnieganu saprotam valod; emocionl atbalsta snieganas spjas; komunikatvs spjas: socils darbbas un informcijas apmaias prasmes, kas veicina pievilcgumu audzku acs, kolu acs, k ar citu acs;organizatorisks spjas: spja veidot drou un pievilcgu darba vidi.

Trenerim nepiecieams persongs pabas, intereses un noslieces:izgltotba; autoritte,mrtiecba (labas darba spjas, preczi prot noformult mrus, uzdevumus, izteikt savas domas); prasgums; neatlaidba;pacietba; stipra griba; iejtba; iecietba;saprtgi agresvs (ir pietiekami emocionls, tau prot savas jtas savaldt);humnisms, taisngums, patiesgums,augsts atbildgums,drosmgs, enerisks, papietiekamba;paprliecintba;tieksme prvart neveiksmes u.c.

Nepiecieamas ar btiskas vadtja personbas iezmes trener:apzingums (mrtiecgums, disciplintba, precizitte, centgums, neatlaidba, organiztba, atbildgums, prasgums); ekstraversija (sabiedriskums, eneriskums, aktva dzves pozcija, prliecintba par sevi, nosliece uz vadbu);emocionla stabilitte (nosvrtba, emocionlais miergums, iejtba, iecietba un atbalsts, perceptv spja - spja just ldzi, gatavba sadarboties, sirsngums, labsirdgums). intelience un intelekts (izgltotba, gargie orientieri, plas redzesloks.

pabas, kas trauc trenera profesionls darbbas efektivitti:fizisks un psihisks izturbas trkums;prmrga agresivitte;bezatbildba;vienaldzba u.c.

Trenera loma sportista veidoans proces ir tik btiska,ka to nevar prvrtt. Sporta prakse pierda:viens un tas pats sportists, trenjoties pie dadiem treneriem, ne tikai btiski maina sportisks izaugsmes tempus, bet mains ar via raksturs, pavrtjums un attieksme;no trenera attieksmes pret katru treniu grupas locekli veidojas grupas dalbnieku savstarpjs attiecbas. Ja kdam audzknim tiek pievrsta lielka uzmanba, tas nepaliek nepamants. Tam parasti seko skaudba.Ja kdam grupas audzknim treneris pievr mazku uzmanbu, ds cilvks sk justies nomkts un saprot, ka kaut kas ar viu nav krtb.

Trenera attieksmei pret treniu grupas dalbniekiem ir jbt viendaiun t nedrkst balstties uz persongm simptijm vai antiptijm;katr sporta veid ir jaunie sportisti, kuru karjera ir beigusies, t sti nemaz neskoties, jo sadarbbas sistma treneris- sportists ir izrdjusies tik nekvalitatva, ka labkaj gadjum- sportistam ir izveidojusies nepatkama attieksme pret sporta veidu;biei vien audzkiem ir ar nopietnas fiziskas un psihiskas traumas, kuru ietekme ir vl ilgi pamanma ar sportu nesaistts joms.

Trenerim jem vr sportista vajadzbas, intereses un cerbasattiecb uz jauno darbu komand, kuras vi cenas realizt, tdjdi ietekmjot darba/treniu, lai sportistu darbbas, kuras vi izpilda treniu proces ktu noturgas un prliecinoas, tm jkust par iemam un prasmm, pateicoties kurm sacensbu ekstremlos apstkos sportists parda savas spjas un cniu sportisko garu, k ar prasmi rkoties bez ilgstoas domanas un aubans. Stresa situcijs pards sportista socil, psiholoisk, emocionl un morl virzba, kas vrsta uz pankumiem.

Trenerim:jatceras, ka cilvki sacensbs piedals prieka pc un uzvara ir tikai daa no t, tpc nedrkst moralizt vai kliegt uz sportistu par kdanos;Jdarbojas saska ar noteikumiem un sportisk gar;jdod pozitva pieredze sportistiem, kas trenjas pie Jums;jprliecins, ka aprkojums un telpa atbilst drobas standartiem un vecuma patnbm;jizrda pasavaldans, ciea un profesionalitte visiem, kas iesaistti sport;jizrda rpes un uzmanba cietuajiem sportistiem, juzklausa rsta padomi;jpaaugstina kvalifikcija un jseko ldzi jaunkajm metodm;jrespekt katra jauna cilvka tiesbas un vrtbas;juzvedas un jkoment pozitvi un atbilstoi normm.

Trenera tiesbas: izvlties darba formas un metodes;saemt darba samaksu un valsts garanttu apmakstu ikgadju atvainjumu;izteikt prieklikumus sporta attstbai, iekjs krtbas nodroinanai;saemt trenera darba realizanai nepiecieamo materilu nodroinjumu.

Sporta zintnieki akcent uzmanbu uz to, ka treniu procesa efektivitti un kvalitti ietekm trenera personbas harizma, kuru nosaka:trenera profesionlisms (meistarba),kompetence, cilvcgums, artistisms jeb emocionalitte.

Trenera profesionlisms un kompetence Trenera profesionlo kompetenu klst ir gan oti augstas sava sporta veida teortisks izpratnes un praktisko iemau zinanas, gan ar spcgas personbas un pedagoga kvalittes.

Trenera profesionlisms un kompetenceizpauas: izgltbas un sporta jomas dzis, sistmisks zinans, prasms demonstrt un radoi attstt savu un audzku kompetenci (zinanas, iemaas, prasmes un attieksmes);spjs apmct, attstot audzka funkcionls iespjas un meistarbu; veidojot via izpratni par izvlt sporta veida vsturi, filozofiju, tiku, treniu metodiku un stratiju, attstot ar audzka dzves gudrbu, morlo un socilo briedumu.Trenanas profesionlisms var palielinties, ja ievro sporta pamatprincipus: godga sple, sportisks gars un lab griba.

Trenera cilvcgumsir spja patiesi un bez piespieanas dart savu darbu ar visu sirdi un dvseli, spja attstt cieu un pacieu, saliedtbu, godprtbu un augstsirdbu, patiesumu un taisngumu, spja iemct paatbildbu, pakontroli neskatoties uz dusmm vai frustrciju, laika, vecku, oficilu personu vai mediju ietekmi. Trenerim jrda humnistiskas dzves modelis, kas balsts uz sportiskuma noteikumiem un principiem.

Trenerim:jrespekt un jaizstv cilvku un pilsou tiesbas;jprot rkoties ekselenti - jbt tikumiskai personbai ar augsti attsttu atbildbas sajtu; jprot iedvest drobu un labestbu audzkos;jievro visi drobas un veselbas prieknosacjumi treniu laik, spl un apkrtj vid; jseko, lai viu komandas un sportisti sptu sportot ievrojot noteikumus, un izturtos pret citiem taisngi. Taisngas sples koncepcija ir sporta pamats. Viss, kas dod kdam negodgu priekroku, boj sacensbu garu un sporta integrciju.

Treneru profesionlais pienkumsIr iemct audzkiem godgumu.Treneriem paiem ar jrpjas par atltu veselbu un drobu. Labi treneri vienmr ir jtgi attiecb uz sportistu psiholoisko un fizisko stvokli, k ar teiktajiem vrdiem un lmumiem, emot vr k tie ietekm audzkus/sportistus un citas personas.

Trenera artistisms (emocionalitte) un izskatsT ir spja aizraut audzkus, attstot viu sportisko garu, mrtiecbu, vlmi godgi cnties un uzvart, izmantojot humoru, interesantus ststus, metaforas, smieklgus, bet pamcous notikumus no dzves u. tml. Pie trenera uzvedbas kultras jpievieno ar trenera imids, rjais veidols, izskats, jo ja treneris bs zolds, piekljgi sarbies, tad audzki via kltbtne jutties labi un ar viu leposies.

Faktori, kuri ietekm trenera darba eneriju:1. Trenera pasajta (aktulais noskaojums, globlais sasprindzinjums);2. Motivcijas trkums (nav ne materils, ne profesionls, ne persongs intereses stenot treniu ar doto grupu);3. Profesionls prliecintbas trkums (grupas vajadzbu, mru, intereu nezinana, nesapratne, ko un k dart, nav prasmes vadt grupu, vji orientjas dada vecuma grupu psiholoij, "nesaskata" viu patnbas un motivciju; vja trenera teortisk un praktisk sagatavotba; neapmierintba ar programmas saturu u. tml.);4. Trenera persongs pabas (intravertais temperaments, persong panepietiekamba, harizmtisku pabu trkums).

4. PANKUMU UN UZVARAS FILOZOFIJA

Trenerim ir jmca sportistiemne tikai treniu filozofijas un tikas, bet ar pankumu un uzvaras filozofijas atzias, kuras paldz bt prliecintiempar sevi un nebaidties, jo tikai td veidvar sasniegt iecerto mri un gt labusrezulttus.

Kdas tad ir msdienu pankumu unuzvaras filozofijas atzias par to:Kas nosaka sportista veiksmi, pankumus un via potencils iespjas uzvart?Kda ir trenera k personbas autorittes faktora loma?Kpc vieni sasniedz pankumus sport sav izvltaj sporta veid, bet citi tos nesasniedz? Kdi faktori ietekm sasniegumus? Kpc pie vieniem un tiem paiem apstkiem un iespjm sasniegumi ir dadi?

No iem jautjumiem skas interese par ikviena sportista rakstura pabmun motivciju,tlk paplainot izptes tematiku ldz pankumu sasnieganas nosacjumiem un trenera lomu aj proces.Treneris vispirms ir pedagogs, jo via darbbas galvenais pienkums ir mct savus audzkus pareizi un efektvi izpildt dadus sporta veida tehniskos pamienus.Treneri var uzskatt par pedagogu pat lielk mr nek skolotju, jo trenerim ir oti preczi jievro mcanas procesa likumsakarba. T k treneris, pirmm krtm, ir pedagogs, tad viam vienmr sav profesionlaj darbb jvads pc viedoka: IERASTIES IERAUDZT UZVART.Trenerim vienmr un visur nepiecieams pilnveidoties, lai sptu mct un audzint citus, k ar pieemt jebkura cilvka jebkuru ideju, kas vrtu viam nodert trenera profesionlaj darbb.

10 kritriji (pabas), kas vienldz nozmgi un nepiecieami gan skolotjam, gan trenerim:Sava priekmeta (sporta veida) przinana.Visprj izgltotba.Metodisk meistarba.Profesionl attieksme.Disciplintba.Organizatorisks prasmes.Saikne ar sabiedrbu.Trenera un sportista (skolotja un audzka) savstarpjs attiecbas.Labvlga attieksme pret apkrtjiem.Vlme pilnveidoties.

Ne vienmr trenera izvltais un izmantotais stils un sistma bs galvenais komponents, kas noteiks sportisks cas realizciju un vlam mra sasnieganu. Lai pakpeniski virztos uz noteikto mri, ir jievro vairkas likumsakarbas:

Plnot tikai savas darbbas nav pieemami, ja darbba tiek veidota uz gadjuma apstku pamata. Galvenais ir sastdt savas persongs darbbas plnu, protams, ar iespju emt vr citu cilvku atbilstous viedokus un darbbas.Noteikt darbbu prioritti izvrtt katru savas plnots darbbas svargumu mra sasniegan un grupt ts pc steidzambas un svarguma.

Nodroint savu mru sasnieganas veidu izvles iespjas lai paplaintu izvles iespjas, var atteikties no saviem pieradumiem un izmint citus veidus, kamr atrod labvlgkos un iedarbgkos konkrtajai situcijai.

Organizt galveno mru sasnieganu, pielietojot mazku mru noteikanas un realizanas taktiku atteikties no darbbas, kas nesekm mra pankumus. Sajust savas darbbas rezulttu nosakot tuvkos mrus un darbbas prioritti, konkrti izlemjot, kas jdara un ko var nedart, lai sasniegtu vlamo.

Sportista pankumus un potencils iespjas nosaka via personbas pabu komplekss spjas individuli noturgs personbas pabas, kuras nosaka via pankumus dados darbbas veidos, un, pirmkrt, sporta darbbs. Spju btiskkie prieknosacjumi ir iedzimtie dotumi (smadzeu uzbves, sajtu orgnu, k ar kustbu patnbas u.c.).

Par izcilu basketbolistu paldz kt gar augums, bet ne jau visi gara auguma cilvki ir izcili basketbolisti. s anatomiski fizioloisks dotbas kst par spjm tikai konkrta darbb, ilgstou treniu darbbas rezultt.

Visprgs spjas parasti izpauas daudzu un dadu darbbas veidu apganas un izpildes proces. Specils spjas ts ir spjas, kas izpauas tikai atsevios darbbas veidos un nosaka to apganas un izpildes patnbas. Tm ir profesionla izpausme, t.i. ts var bt mkslinieciskas, pedagoiskas, muziklas, kustbu utt. Spju attstba ir nesaraujami saistta ar cilvka intereu, noslieu, vajadzbu, rakstura pabu veidoanos un ar ar ticbu un prliecbu par saviem spkiem un iespjm.emot vr to, ka cilvks vienmr pau savu subjektvo attieksmi pret visdadkajm objektvs dzves pusm, svargi ir veidot un attstt sportista jtu, emociju un gribas sfru.

Emocionlo prdzvojumu loma sportista dzv ir oti liela un jprot analizt un tikt gal k ar pozitvo, t ar negatvo emociju prsvaru (stresi, frustrcijas, kaislbas, dadi garastvoki u.tml.).Sportistiem jprot analizt savas jtas un emocionlos prdzvojumus un vajadzbas gadjum izveidot korekcijas plnu, k ar jiegst prasmes sastdt pamotivcijas lgumu attiecb uz savu sportisko darbbu gan trenios, gan sacensbs un jprot korit to atbilstoi apstkiem.Tas nozm ka ikvienam sportistam ir svargi apzinties savas iespjas un savus ierobeojumus izvltaj sporta veid. Tikpat svargi ir pieemt savu un citu sajtu pasauli, bt emptiskkam, mct atslbinties treniu un sacensbu saspringuma bros un saprast paam savu jtu un prdzvojumu vrtbu un nozmi.

Gribas sfra ir vistiek saistta ar cilvka aktivitti, kura ir virzta uz mru sasnieganu un cea stvoo kru prvaranu, bez kuriem sporta darbba nav pat iedomjama. Mrtiecba ir viena no svargkajm sportista personbas gribas pabm, kas izpauas prasm izvirzt mri. Gribas struktra sastv no etrm apakstruktrm:mra apzinans un t izvirzana;motvu ca;lmuma pieemana;lmuma plnoana un t realizana.

Jem vr ar relie apstki, ri mru sasnieganas ce un mru sasnieganas iespjassporta darbbas mru pievilcba un atbilstba personbas interesm, spjm un rakstura pabm; sporta darbbas projekta jga vlme sasniegt labko rezulttu un uzvart. Gribas uzvedbas, tpat k visu cilvka gribas darbbas stimuls ir vajadzbas. Parasti skumposm apzia vajadzbas atspoguo k tieksmes, t. i., neskaidri. Pakpeniski, pieaugot vajadzbm, tieksmes priet vlms tlain, apzi pastvo vajadzbas satur. Vlmes ir gribas darbbas pirmskums. Tai pa laik cilvks apzins visu motivciju un vajadzbu sfru, k rezultt tiek izvirzts mris.

Sporta darbbas mru uzstdanair saistta ar sportista vajadzbu, intereu, vlmju, spju apzinanos: mra uzstdana nozm ieskatu nkotn, spku un aktivittes koncentranu uz to, kas noteikti ir jsasniedz; ievie skaidrbu kd virzien darboties un kds bs gala rezultts; mris apraksta galjo rezulttu (runa ir nevis par to, ko Js darat, bet gan par to, kd Js to darat);mris izteic izaicinjumu sportistam un mudina uz aktvu rcbu; bez mra nav sportisks darbbas vrtjuma kritriju, pc kuriem vartu izmrt ieguldto darbu. Bez tam mris ir ar visu cilvka sasniegumu mraukla. Pat vislabk darba metode nav neko vrta, ja iepriek preczi un viennozmgi nebs noteikts tas, ko sportists vlas sasniegt. Ja tiek izvirzts mris, tad t rezultt rodas tds sasprindzinjuma stvoklis, kur darbojas k virztjspks un kur pazd tikai tad, kad mris ir sasniegts.Mrim jvirza personba, nevis jvalda pr to. Ne vienmr ce uz nosprausto mri izrds pats veiksmgkais un akla sekoana jebkuram viengajam mrim var pazemint pankumu kvalitti.

Svargi ir atcerties, ka progress, augana un pilnveidoans nav iespjama,kamr indivds rkojas t, k to darjis vienmr, pie k ir pieradis. Td gadjum vi saemt tikai to, ko ar agrk sama. Jbt daudzveidgam, jprot reat uz grtbm k uz iespju iemcties kaut ko un tad, iespjams, realiztais plns noveds pie t, par ko sapoja un kas bija izvirzts k darbbas mris.

Treneris ir galven figra pievilcga konkrt sporta veida tla veidoanTiei no trenera redzjuma ir atkargs, k o sporta veidu, sporta veida filozofiju un tiku, un ar pankumu un uzvaras filozofiju saprot sportisti, kurus vi tren.

Pankumu filozofijaPrsvar cilvki pankumus uztver k labkljbas, prestia un stvoka sabiedrb kopumu. Tomr pankumi ietver sev daudz ko dziku: dziu apmierinjumu par apziu, ka savu spju robes esi izdarjis visu un sasniedzis visu, ko varji sasniegt.Indivdi ar augstu sasniegumu motivciju dod priekroku vidji grtiem, nevis viegliem vai oti grtiem mriem. Viiem ir svargi, lai mra sasnieganai btu izmantota pau prasme, nevis paauans uz veiksmi. Raksturga ar izteikta nkotnes perspektva. optimisms, personisks atbildbas izjta par saviem pankumiem un neveiksmm.

Attiecb uz motivciju pankumu sasnieganai dzv, darb, karjer ir mintas vairkas likumsakarbas:Izvirzi galveno mri, bet ej uz to soli pa solim!Pabeidz ieskto!Kontaktjies ar cilvkiem, kuriem ir ldzgas intereses!Iemcies mcties!Ldzsvaro savas dabisks spjas ar motivjom interesm!Izzini lietas, kas tevi iedvesmo!Uzemies risku!

Sasniegumu motivcija ir process,kuru ietekm dadi iekjie un rjie faktori. Iekjie faktori nereti aktualizjas rjo faktoru ietekm. Videi ir btiska nozme sasniegumu motivcijas proces, jo t aktiviz stimulus, kas nosaka tieksmi pc augstiem mriem. Sasniegumu motivcijas pamat ir divjdas vajadzbas - vajadzba pc sasniegumiem un vajadzba pc izvairans no neveiksmm.

Ikvienu cilvku ietekm dadi faktori, piemram, vide, savstarpjs attiecbas.Ir grti nodalt, kas paldz un kas trauc. Tpc trenerim daji ir taisnba, ja vi apgalvo, ka sportistu ietekmjui psiholoiski iemesli, piemram, sacensbu apstki, un td rezultts nav bijis tds, k gaidts. Tomr jsaprot, ka tas neko nemaina, pat ja ir konstatti neveiksmes cloi, tas vl nenozm, ka nkamreiz atkal nebs jsaskaras ar tm pam problmm.

Dzv viss ir savstarpji saistts

Ja treneris, strdjot ar sportistu, jt, ka vi ir nepiecieams potences,tau nav rezultta, proti, ja sportists trenios uzrda labkus rezulttus, tau sacensbs to nespj, tad btu nepiecieama psihologa paldzba, kur vartu paldzt saprast, kas ar audzkni notiek.Virzb uz mri liela nozme ir cilvka individulajm patnbm. Ts var sekmt vai ari bt par trauckli pankumu sasnieganas motvam.

Nav nek slikta, ja cilvks vlas uzvart sporta sacensbs,tomr nedrkst ignort faktu, ka visi cilvki nav vienldzgi savs fiziskajs un gargajs spjs. Katrs ir audzis atirg vid un katrs ir apguvis atirgas zinanas un prasmes. Bez tam ikviens cilvks dzvo un pilnveidojas atirgos no citiem apstkos, mcs dads skols, nodarbojas ar dadiem sporta veidiem dads sporta zls. Ja uzskata, ka pankumi un apmierinjums var tikt sasniegts tikai ar uzvaru sacensbs, tad tas ir par maz: daudzi cilvki paliks neapmierinti, jo sporta spls vienmr vieni uzvar, bet otri zaud.

Ikviens sportists vlas trentiespie gudra, atsaucga un emocionli nosvrta trenera. Trenera spja vadt un organizt treniu procesus, tie veid ietekm sportista paizjtu un personbas izaugsmi! Trenera autoritte sportistu skatjum tikai paaugstinsies, ja treneris ar persongo piemru demonstrs centbu, neatlaidbu, atbildbu, un jebkur darbb iesaistsies ar ieinterestbu un atsaucbu.

Sportisti atzst: Treneris ir autoritte, kur sportistiem ir jrespekt, jciena vienalga vai treneris ir latvietis vai kdas citas tautbas. No jebkura trenera var daudz ko mcties, galvenais ir paemt to, kas paam nepiecieams. Liela nozme ir tam, vai imen sportoanai nepiecieams pabas ir ieaudzintas. Visaugstk tiek vrtti tie treneri, kuri turpina izgltoties.

Olimpisk empiona Igora Miglinieka izpratn,var izdalt daus btiskkos pamatvirzienus, kas nosaka labu un veiksmgu trenera darbu: komunikabilitte, prasme veidot un uzturt kontaktus ar sportistiem, psihologa spjas, ciea, autoritte, profesionls zinanas.

Pc orientans izlases treneres Baibas Smilas domm,Var mcties daudz, tomr spja izjust audzkus, vai nu ir, vai ts nav. m zinanm jnk caur persongo pieredzi, ja nav bijusi pieredze, tad trenera prasmes un iemaas neveidosies tik tri...

Trenera k personbas autorittes faktors izpauas di:Ciea un izpratne attiecb pret sportistu.Sportista intereu aizstvana. Rpes un interese par sportista vlmm un vajadzbm. Sportista paapzias, pamotivcijas, pastvbas sekmana. Trenera emocionl izturtba, pacietbas pilnveidoana. Optimistisks skats un humora pielietoana saspringts situcijs. Spja vrtt un uzvesties adekvti, bez klieganas, lamans un asocilas uzvedbas.Spja skaidrot pankumu un uzvaras filozofiju.

Pamatojoties uz diem spriedumiem,viens no zinmkajiem un sekmgkajiem ASV augstskolu treneriem, slavenais ameriku basketbola specilists, Kalifornijas Universittes basketbola komandas, kas 10 reizes kuva par ASV Studentu lgas empioniem, bijuais treneris un angu valodas pasniedzjs Dons Vudens (John R.Wooden), balstoties uz saviem personiskajiem pankumu definjumiem par trenera darbu un basketbola spli, izveidoja PANKUMU PIRAMDU.

Jebkurai celtnei jbalsts uz stingriem pamatiemun visiem ts strakmeiem jbt galvenajiem s bves balstiem. K redzam, piramdas balsti ir: darba mlestba un entuziasms.Autors par pankumu piramdas svargko posmu uzskata: kondciju sples prasmi komandas garu.

Savukrt piramdas virsotn ir pankumi, ko nav viegli sasniegt, bet os pankumus ieskauj tdi rdtji, k ticba un neatlaidba.

[http://sa 3punkti.lv/2011/06/trenera-dzona-woodena-12-lideribas-macibas/]

Pankumi sportbalstti ne tik daudz uz uzvaru skaitu sacensbs, bet drzk uz to, k spltji izmanto savas spjas atkarb no pretinieku spka, sacensbu vietas u.c. apstkiem. Patiesus pankumus var gt, esot prliecintam, ka esi izdarjis visu savu spju robes, lai gtu pankumus. Tpc noslgum tikai pats spltjs var pareizi novrtt pankumu sasnieganas pakpi.

D.R.Vudena izpratn,pankumi ir dvseles miers, kas ir ties rezultts prliecbai,kad Tu zini, ka esi darjis visu, ko spjis, lai ktu tik labs, cik labs esi spjgs kt.D.R.Vudens ir bijis ne tikai izcils treneris, bet ar izcils skolotjs un uz vrtbm balstts cilvks.

Dons Vudens bija prliecints, kanav iespjams sasniegt absolto pilnbu, bet tam jbt par katra mri. Ja mra sasnieganai netika izlietoti visi 100% centienu, tad tas nav pankums, neatkargi no uzvaru vai zaudjumu skaita sacensbs.Ievrojamais ASV basketbola specilists D.R.Vudens (John Wooden), pamatojoties uz savu 14 gadus ilgo trenera darb pavadto pieredzi, ir secinjis, ka sport ikvienam gan trenerim, gan sportistam jtic un jbt prliecintam par to, ko dara:svargi ne tas KO dara, bet gan K dara;neviena sistma nepaldzs sasniegt mri, ja sportistiem nebs pamata tehnisk sagatavotba spja un prasme tri un preczi izpildt tehniskos pamienus;kolektva sple aizsardzb un uzbrukum realizsies tikai td komand, kur ir labi fiziski un tehniski sagatavoti spltji un saliedts kolektvs.

D.R.Vudena izstrdt pankumu piramda

Piramdas pamat ir 5 visbtiskkie nosacjumi,starp kuriem visnozmgkie ir abi strakmei strdgums (smags darbs) un iniciatva (entuziasms). K pamatakmens pankumiem sport, it sevii komandu sporta veidos, ir juzskata draudzba, kas veidojas k ciea vienam pret otru un visus kop saistoais kopjais mris. Uzticba (paciea) attiecbs ar prjiem cilvkiem, kas vienlaicgi izpauas ar ikviena indivda pacieas saglabanas nosacjum. Savukrt, sadarbba ir oti btisks nosacjums un t izpauas k spja paldzt citiem un minjum izprast citus cilvkus, ar kuriem kop jce savu pankumu piramda ilgsto, regulr un pietiekami smag darbb.

Piramdas nkamo 2.lmeniveido ikviena cilvka vairkas personbas pabas, kuru nozmgumu nevar apstrdt neviens sporta jom strdjoais, vai sportojoais: Pakontrole t ir savu emociju kontrole, kas paldz ikvienam saglabt ldzsvaru gan psiholoiskaj, gan fiziskaj jom. Apmba (mrtiecba) izpauas k ikviena indivda spja pretoties krdinjumiem un pavedinjumiem un avantristisku darbbu nepieauana. Savukrt, modrba uzskatma k spja savlaicgi konstatt un labot nepilnbas sav darbb, k ar nepiecieamba vienmr saglabt neatslbstou uzmanbu pret saviem ldzcilvkiem (komandas dalbniekiem). Iniciatva izpauas k nemitga lmumu pieemanas spju veicinana ar vlmi sasniegt augstku lmeni (pilnveidoties), nek tas ir obrd.

3.lmeni piramd veido:sagatavotba (fizisk, psiholoisk), kas vienmr atrodas cie sakarb ar nkamo nosacjumu prasmm (spjm), ko raksturo k zinanas, k pareizi, kvalitatvi un savlaicgi izpildt konkrto sporta veida tehnikas pamienu. Vl viens btisks nosacjums pankumu piramd komandas gars. T ir ikviena sportista, it sevii komandu sporta veidos, gatavba ziedot un pakrtot savas personisks intereses savas komandas interesm un savas komandas lab, k galveno izvirzot komandu un tikai pc tam domjot par savm ambcijm.

Pankumu piramdas 4.lmeni veido:cilvka rakstura divas pabas, kuras ikviens cilvks iegst pakpeniski dzves laik. s btisks pabas ir: nosvrtba (ldzsvarotba), kas izpauas k spja bt paam, bt vienkrkam, lai nenonktu konflikt pats ar sevi un paapzia (prliecba), kas izpauas k ticba sev un savai gatavbai dart visu, lai gtu pankumus un sasniegtu iecerto mri. Abas s rakstura pabas paldz ikvienam sportistam vienmr domt un saglabt pacieu jebkur konkrtaj sacensbas vai dzves situcij.

Pankumu piramdas virsotnatrodas oti nozmga paba, kas balsts uz vism iepriek mintajm pabm, un t ir sacenans dienums (lielums, nozmgums). Jo saretka ir sacensbu situcija, jo sportists pardt labku sniegumu, kas apliecina via mlestbu pret sportu un grtu sportisko cu. o nosacjumu nekad un nekd veid nevar noniecint, jo tas ir pierdts ar sporta k nozmga cilvku dzves sastvdaas lomu, kas bija, ir un vienmr bs btiska.

Nozmgas rakstura pabas, kam jpiemt ikvienam sportistam,lai tiem sasniegtu savas sportisks darbbas pankumu piramdas virsotni, ir:ticba + neatlaidba + casgars + godgums, ko papildina attapba, uzticamba, piemroans, atkltba, sirsnba un ar godkrba.

Protams, nevar apgalvot, ka ikviens sportists pilnb par visiem 100% izpilds ievrojam ameriku basketbola specilista un trenera D.Vudena izveidots pankumu piramdas nosacjumus un tikai td gadjum sasniegs savai sportiskajai darbbai nospraustos mrus.Lai sasniegtu piramdas virsotni, visiem vienas komandas (grupas) dalbniekiem ir jstrd virzb uz vienu mri, katram apzinoties savu lomu, savu talantu. Tikai darbojoties kop, paldzot viens otram, notiks virzba uz prieku un uz augu pankumu piramdas virsotni.

D.Vudena k trenera filozofija balstjs uz 12 mcbm:Mcba #1: Labas vrtbas piesaista labus cilvkus.Mcba #2: Mlestba ir spcgkais vrds.Mcba #3: Sauc sevi par skolotju.Mcba #4: Emocijas ir tavs ienaidnieks.Mcba #5: Ir nepiecieamas 10 rokas, lai gtu grozu.Mcba #6: Lielas lietas sastv no daudzm mazm.Mcba #7: Padari katru dienu par savu mkslasdarbu.Mcba #8: Burkns ir spcgks nek rkste (saldzinjums ar zea motivanu).Mcba #9: Padari izcilbu pieejamu visiem.Mcba #10: Tiecies pc lielm izmaim.Mcba #11: Neskaties uz rezultta tablo.Mcba #12: Prbaudjumi ir tavs ieguvums. [http://sa 3punkti.lv/2011/06/trenera-dzona-woodena-12-lideribas-macibas/]

Uzvaras filozofijas pamatatzias:liela vrba jpievr savai pilnveidoanai, nevajag aizrauties ar domm par uzvaru;lai ktu par veiksmgu uzvartju ir nepiecieamas pabas talants, mrtiecgums un disciplna - spcgkie darbarki, lai ktu par veiksmgu uzvertju;censties dart labko ir svargk nek kt par labko;treneris var mct cilvku tikai ldz zinmai robeai, pc tam t ir via paa izvle vai uzklaust un dart visu, kas nepiecieams veiksmei;uzvartji ir veidoti no iekpuses, viss sks no sirds, un no t k cilvki dom:vislielk uzvara ir tad, kad esi sasniedzis savu persongo rekordu!PANKUMU UN UZVARAS FILOZOFIJA AUGSTU REZULTTU SASNIEGANAS IESPJU ANALZE

Trenerim ar savu vadanas stilu un pakontroli jbt paraugam komandaiun ts spltjiemoti svargi, lai pc komunikcijm ar treneri, sportistam veidotos ne tikai pareiza uztvere par iemoto sporta veidu, bet ar par visiem dzves aspektiem. Trenera uzvedbai jbt atbilstoai sporta tikas principiem, normm un vrtbm, kuras iekautas Sporta tikas kodeks un Sporta likum, kur dotaj valst ir pieemts.

Psiholoisk un morl klimata loma komand:ja komand ir laba gaisotne, stabilas attiecbas starp spltjiem un treneri, tad praktiski jebkur situcij ir iespjams gt vlamo rezulttu;btiska ir saliedtba gan sples laik, gan trenios un ar rpus laukuma (ikdienas dzv);Saliedtba ir viens no visnozmgkajiem iemesliem, kas var izraut uzvaru no pirkstu galiem !

Nedrkst bt uzvara par katru cenu !Saprotams, ka katra trenera prioritte ir uzvara, bet t nedrkst bt uzvara par katru cenu. Realitte ir tda, ka sportistu apmcba nevar notikt bez sporta izgltbas bzes, kas btiski atiras katram vecuma posmam.

Trenerim nepiecieams:radt priekstatu par izvlto sporta veidu k pievilcgu sporta veidu, lai nkotn via audzkiem btu vlans palikt taj k spltjiem, treneriem, oficilajm personm, sponsoriem, ldzjutjiem utt.;neprtraukti pilnveidot savas profesionls zinanas, izptt zintniskos ptjumus un vadoo specilistu praktisko pieredzi, un piemrot to treniu proces;neprtraukti kontaktties ar saviem koliem, aktvi piedalties kursos, seminros, lekcijs utt.;ciei sadarboties ar savas valsts dot sporta veida federciju un izlau treneriem;izmantot iegts zinanas, tehnikas un taktikas jom, sav komand, taj pa laik cenoties padart doto sporta veidu pievilcgku skattjiem;aizsargt sporta veidu no negatvas ietekmes.

Msdiens, lai gtu arvien lielkus rezulttussportistiem grti atturties no visaizliegtk sport dopinga, tpc treneriem jmekl jaunas treniu metodes, jaunas pieejas sportistiem, lai veicintu viu izaugsmi.

Viens no pamieniem ir celt sportista paapziu un ticbu saviem spkiem ar psiholoijas paldzbu. Otrs variants, ir censties ieskatties dzik sportista btb un mint virzt viu uz prieku. Trekrt, msdiens labkie treneri analiz uzvaras faktorus.

Uzvaras filozofijas faktori:Cnans ldz galam un sevis pierdana sport ir svargkais. Ar gribasspku var pankt neiespjamo, vienkri jnotic sev, un visi apkrtjie ar tev notics.Splt vajag ar vsu prtu, bez stresa. Ir jgst no sples prieks un pozitvas emocijas, tad ari sple ies no rokas! Galvenais splt ar smaidu sej.

Uzvara par jebkuru cenu nozm izkropot olimpisko vrtbu sistmuOlimpisk kustba nav tikai sports, un sports nav tikai olimpisk kustba. Olimpisk kustba nav tikai medaas un cas sporta laukum.Olimpisma pamatprincipu un vrtbu popularizana, veicinana un aizsargana - t ir viena no galvenajm 205 pasaules valstu Nacionlo Olimpisko komiteju (Latvij - Latvijas Olimpisk komiteja) misijm, kur noteico loma ir olimpiskajai izgltbai, iesaistot taj visplako interesentu loku, - jebkuru, neatkargi no via vecuma, socil stvoka un fiziskajm spjm.

Pieredzes bagtie treneri iesaka:Spljot ar pilnu atdevi js jutsieties laimgi un lepni par sevi un komandas biedriem. Jutsieties labi, ja zinsiet, ka visu esat darjui tik labi, cik spjat.Katram sportistam PAAM IR JGRIB SPLT UN UZVART, jo, ja viu piespie splt, tad nekas pozitvs nav gaidms.IR JML SEVI UN SAVU CENANOS UZVART.

Uzvaras stratijaPats grtkais ir saglabt ticbu sev, saviem spkiem kdam atgriezt, kdam atrast o patmlu un ticbuUzvara ir neatdalms ticbas sev ieganas veids, patmlas pamoans, zaudjuma nemlana. s jtas psiholoiskie atskaites punkti uzvarai.

Uzvaras prestisoti liels ir sporta uzvaras prestis, plaa popularitte, visprja uzmanba, pietiekami lieli honorri tie visi ir faktori, kas nodroina psiholoisko stabilitti, apmierintbu, dzves piepildjumu, sapratni, ka var uzvart, sasniegt iecerto rezulttu uzvart.

Ir daudz uzsvrts, ka trenerim trenia proces ir jmca sportistam uzvaras filozofija, bet ne visiem uzvaras filozofija ir viend mr noderga, jo ir daudzi sportisti, kuri neks par augstas klases sportistiem un viiem mcot o filozofiju, var iedzt sportistus depresij.Pieredze liecina, ka savs doms un sapos daudzi sportisti ir gatavi uz daudz augstku rezulttu, nek fiziski ir spjgi to sasniegt, un, dieml, pris neveiksmgu sacensbu rezultt, sportistam var mazinties vlmi turpint cu par uzvaru.

Uzvaras kaldinan svargs ir ar atbalsts no:ldzjutjiem, jo tas ir neaptverami liels fanu skaits, kas atbalsta, stimul savu top viens treneri, sportistu vai komandu;veckiem;draugiem;tuviniekiem.

Ldzjutju filozofija un ts lomair neatemama sastvdaa jebkurs sacensbs, it pai sporta spls;atbalsta grtos bros, priecjas un bdjas ldzi trenerim un sportistiem; paldz atgt spkus praktiski neiespjam situcij.Ldzjutjs sniedz iecientajam trenerim, sportistam/komandai drobu un prliecbu par saviem spkiem.Treneris/sportists/komanda ar tic un cer uz saviem ldzjutjiem, jo neviens cits nebs tik lepns par savas valsts vai pilstas treneri, sportistu/komandu, neviens cits neatbalsts t, k ldzjutjs.

Ldzjutji vienmr jt un zinakad iemotajam sportistam, trenerim vai komandai vajadzgs uzmundrinjums, kad pateikt kdu stingrku vrdu. Atbalsts no tribnm ir vajadzgs un nozmgs. Sportistam ir jzina ka vi nav viens, par viu kds uztraucas un atbalsta.

SECINJUMI1. Trenera darbs, tpat k jebkur cits darbs, nes oti lielu atbildbu par cilvkiem, kurus tren. Strdjot treneri iegst cieu no saviem audzkiem, bet ir jprot to noturt td lmen, lai audzknis btu apmierints un gtu prieku no t ko vi dara, jo galvenais jau nav rezultts, - galvenais ir mris k to visu sasniegt. Trenerim jprot apvienot: intelektuls un psiholoisks, audzinos un komunikatvs, tehnisks un taktisks kvalittes. emot vr msdienu sporta u.c. zintu straujo attstbu, trenerim neprtraukti ir juzkrj jaunas zinanas un jiesaists mizgltbas proces.

2. Trenera filozofijas veidoana ir saistta ar filozofisks domanas jeb filozofisks refleksijas attstbu, kas nav iedomjama bez filozofijas jdzienu, bez preczas filozofisks domanas pamatprincipu un metou izpratnes. Trenera filozofija ietver sev jautjumus par trenera darbbas pamatnostdnm, kuras saisttas ar sporta darbbas veicinanas prieknosacjumu veidoanu, sportista darbbas stabilizanu un uzvaras (rekordu) izredu optimizanu u.c. T veidojas cie saistb ar via prliecbu, ticbu, interesm, centieniem, ideliem, principiem, mriem un uzdevumiem. Trenera filozofija ir vrsta uz o mru un uzdevumu stenoanu: pacensties katram audzknim/sportistam dot iespju sasniegt maksimli augstko rezulttu atbilstoi via spjm.

3. Trenerim ar savu vadanas stilu un pakontroli jbt paraugam komandai un ts spltjiem. oti svargi, lai pc komunikcijm ar treneri, sportistam veidotos ne tikai pareiza uztvere par iemoto sporta veidu, bet ar par visiem dzves aspektiem. Trenera uzvedbai jbt atbilstoai sporta tikas principiem, normm un vrtbm, kuras iekautas Sporta tikas kodeks un Sporta likum, kur dotaj valst ir pieemts.

4.Trenera filozofisk domana auj: izdart secinjumus un izstrdt savas filozofisks pamatatzias, kuras labk paldz izprast audzka/sportista vai komandas btbu un attstbas likumsakarbas;veidot patstvgus un visaptverous spriedumus par sportista personbas attstbas iespjm un msdienu profesionl sporta socilm problmm un to risinjumiem. Trenera rado domana saists ar jaunu ideju producanu, kuras biei vien iziet rpus persongs pieredzes ietvariem, rjm normm un noteikumiem; vrsta uz stereotipu, ablonu prvaranu, k ar uz nestandarta pieeju meklanu, saviem jauniem mekljumiem piesaistot jau zinmas atzias, prasmes un iemaas.

5. Pankumu un uzvaras filozofija augstu rezulttu sasnieganas iespju analze. Uzvaras filozofijas faktori: cnans ldz galam un sevis pierdana sport ir svargkais. Ar gribasspku var pankt neiespjamo, vienkri jnotic sev, un visi apkrtjie ar tev notics. Nozmgas rakstura pabas, kam jpiemt ikvienam sportistam, lai tiem sasniegtu savas sportisks darbbas pankumu piramdas virsotni, ir ticba + neatlaidba + casgars + godgums, ko papildina attapba, uzticamba, piemroans, atkltba, sirsnba un ar godkrba. Uzvara ir neatdalms ticbas sev ieganas veids, patmlbas pamoans, zaudjuma nemlana. s jtas ir psiholoiskie atskaites punkti uzvarai.

Trenera filozofijas un tikas praktisk nozme:sakrto un attsta trenera k izgltbas un sporta specilista domanu;atbrvo no nedrobas sajtas, piesauc bt kritiskam un radoam, mca saskatt savas darbbas un treniu procesa kopsakarbas un visprint,attsta spju veidot savu sporta filozofiju un tiku trenera un trenia filozofiju un tiku, uzstdot tuvkos, tlkos mrus un neaizmirstot par galveno mri sportista personbas k veseluma attstbu, respektjot ne tikai savas, bet ar sportista vajadzbas, intereses u. tml.

LITERATRAbele A. Sporta psiholoijas pamati. R.: RAKA, 2009. 296 lpp.Erta A. Olimpisms k domanas veids/Sports, 10.08.,2007.Hogedls L. Rokasgrmata trenerim un vadtjam. Rga, 1998Kuzecova A. Profesionls tikas pamati. Ievads sporta tik. Rga: RaKa, 2003., 202 lpp.Kuzecova A. Sporta filozofija. R.: LSPA, 2010., 80 lpp.Kuzecova A. Sporta filozofijas paradigmas un to loma treneru darbb/urnls Sports teorij un praks 2.specilizlaiduns. Nr.17 (242)2011., 10.-12. lpp. Pedagoijas terminu skaidrojo vrdnca. R.: Zvaigzne ABC, 2000., 167 lpp.Profesijas standarts. Profesija Sporta treneris (Apstiprints IZM 10.02.2003., rkojums Nr.79). http://www.izmpic.lv/Standartu_reg/Sporta_treneris.pdf

Profesijas standarts. Veckais sporta treneris (Apstiprints IZM, 2004.gada 9.novembra rkojums Nr.719)Rimbenieks J. Pankumu piramda./urnls Sports teorij un praks 2.specilizlaiduns. Nr.17 (242)2011. 38. - 42. lpp.Sporta likums. Pieejams http:/www.likumi.lv/doc.php?IdSporta tikas kodekss. R.: LOK, 1994. 7 lpp.Trenera rokasgrmata. Rga, 2004.Trenera rokasgrmata 2. Rga, 2006.

Cambridge Dictionary of Philosophy. Cambridge: Cambridge University Press. Belliotti R. 1979. Clearing House. The Development and Prospectus for Community in the Field of Sport /Brussels/Pieejams:http://ec.europa.eu/Coakley Y. und E.Dunning. Sport Studies Handbook. London, 2003., p.205 -212. Yones B., Wells L., Peters R., Yohnson D. Guide to Efective Coaching Principles and Practice. - Newton, Allyn and Bacon, 1998.Josephon M. A training program of coaches on ethics, sports manship and charakterbuilding in sports - / Pursuing victory with honer // http: www charactercounts. org/sports/ Olimpic - report -ethicssportmanship.htm.

Kultgen Yohn. Ethics and Professionalism. - Philadelphia: Univ. of Pennsylvania Press, 1988, 394p.Magnosson D., Torestad B. Personality Development//De Corte E. and Weinert F.E. (Eds.). International Encyclopedia of Development and Instructional Psychology. Pergamon, 1996. p. 230-234.Malina R. M., Clark M. Youth sports Perspectives for a New Century. Monterey: Coaches Choice, 2003. 254 p.Vokwein Karin A.E. Social Problems of Sport //. Sport Philosophy. Vol. 5, N 2, 1996.

http://biggsuccess.com/bigg-articles/wooden-success-pyramid/ http://www.coachwooden.com/ Mandigo Ogs Pankumu universitte. Rga: Zvaigzne ABC, 2008.- 376 lpp. . . - , , 1987, - 255 . .., .. . .: "", 2000. 288 . . , .// http://www.CTSchool.ru

***