1

xfhnjxzfhmzf

UNESCO NEDĒĻA

LATVIJĀ

2013

2013

2

UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (UNESCO LNK) 2013. gadā jau trešo reizi no 14. līdz 18. oktobrim organizēja UNESCO nedēļu Latvijā. Tā tika veltīta UNESCO Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas 10. gadadienai, tāpēc UNESCO nedēļas laikā ikviens jo īpaši bija aicināts izcelt vietējo mantojumu un vēl aizvien uzturētās tradīcijas. Latvijā ir bagāts un daudzveidīgs nemateriālais kultūras mantojums, par ko liecina arvien jaunu un unikālu tradīciju apzināšana. 2013. gads nemateriālā kultūras mantojuma jomā Latvijā īpaši izceļams ne tikai tāpēc, ka atzīmējama Konvencijas 10. gadadiena. 2013. gadā aprit 10 gadi kopš Dziesmu un deju svētku tradīcija un simbolisms Igaunijā, Latvijā un Lietuvā tika atzīts par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu, aizvadīti XXV Vispārējie latviešu dziesmu un XV deju svētki, kā arī top pirmais Latvijas ziņojums par suitu kultūrtelpas saglabāšanas plāna īstenošanu kopš 2009. gada, kad tā iekļauta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam nepieciešama īpaša saglabāšana, sarakstā. UNESCO LNK sadarbībā ar partneriem visā Latvijā nedēļas ietvaros aicināja rīkot daudzveidīgus tematiskus pasākumus, kas sekmētu vietējā nemateriālā kultūras mantojuma izpausmju un to praktizētāju apzināšanu, izcelšanu, saglabāšanu un vērtību tālāknodošanu nākamajām paaudzēm. Lai rosinātu idejas pasākumiem un aktivitātēm, UNESCO LNK sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru aicināja iesaistīties iniciatīvā „Pastāsti par savu mantojumu”. Tās mērķis – aicināt īpaši jaunāko paaudzi apzināt nemateriālo kultūras mantojumu, kas ir līdzās un tiek praktizēts ģimenē, radu, draugu un paziņu lokā. Skolēni bija aicināti šajā nedēļā pastāstīt par savu tradīciju citiem. Šajā apkopojumā sniegts neliels ieskats apzināto tradīciju daudzveidībā, bet visu pieteikumu informāciju plānots apkopot atsevišķā Latvijas tradīciju kartē. Mūsdienās ir daudz tādu suitu kultūras elementu, kas no ikdienas vides zuduši, taču ir pierakstīti un reģistrēti. Tādā veidā tos iespējams atkal iedzīvināt, mērķtiecīgi pie tā strādājot izglītības sistēmā, mācībās un nodarbībās, sabiedriskos pasākumos u.c. UNESCO nedēļas ietvaros UNESCO LNK aicināja muzejus atsaukties un iesaistīties iniciatīvā „Suiti meklē suitus”, kuras mērķis bija apzināt Latvijas atmiņu institūcijās (muzejos, arhīvos un citās kolekciju glabātājinstitūcijās) esošās liecības par suitu kopienas pārstāvjiem un suitu kultūrtelpu. Iniciatīvas ietvaros tika apkopoti gan krājumos esoši materiāli, gan rīkotas diskusijas par aktuālo suitu kopienai. Viens no veidiem, kā saglabāt nemateriālo kultūras mantojumu, ir to atpazīt, pierakstīt un stāstīt citiem. Bibliotēkai ikvienā novadā ir nozīmīga loma informācijas kolekcionēšanā, saglabāšanā un pieejamības nodrošināšanā. Bibliotēka ir arī nozīmīga kopienu socializēšanās vieta un kultūras dzīves bagātināšanas avots. Tāpēc UNESCO nedēļas ietvaros ikviena Latvijas bibliotēka bija aicināta aktualizēt starppaaudžu dialogu un vietējo mantojumu, rīkojot stāstu pēcpusdienas, tikšanās ar vietējiem tradīciju uzturētājiem un stāstniekiem.

Apkopojums par UNESCO nedēļas aktivitātēm Latvijā balstīts uz institūciju iesūtīto informāciju. Par vizuālā materiāla autoriem tiek uzskatīti attiecīgās informācijas iesūtītāji, tāpēc apkopojumā konkrēts attēla autors netiek norādīts.

Apkopojuma vizuālais noformējums papildināts ar UNESCO LNK fotoattēliem.

UNESCO nedēļa Latvijā 2013

© UNESCO Latvijas Nacionālā komisija

Informācija par UNESCO nedēļu Latvijā 2013

UNESCO Latvijas Nacionālā komisija

Pils laukums 4-206, Rīga, LV 1050

office@unesco.lv

www.unesco.lv

3

UNESCO nedēļā spoguļojas Latvijas vērtības Godātie UNESCO nedēļas dalībnieki!

UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas vārdā vēlos izteikt

pateicību ikvienam, kas iesaistījās UNESCO nedēļā 2013, izceļot

lokālo mantojumu un stāstot par to plašākai sabiedrībai! Vēlos

pateikties arī ikvienam skolotājam, bibliotekāram, projektu

vadītājam un ideju īstenotājam, kas ieguldīja laiku un darbu, lai

izceltu savas vērtības radošā un saistošā veidā.

2013. gadā aizvadītās UNESCO nedēļas ietvaros ikviens bija

aicināts apzināt un izcelt nemateriālo kultūras mantojumu, aktualizējot cilvēka nozīmīgo

lomu mantojuma praktizēšanā un saglabāšanā. Lokālais mantojums ir vērtība, kas vieno

kopienu, veido kolektīvo atmiņu un izceļ ikviena identitāti. Zināšanas par savu vietējo un

visas valsts daudzveidīgo, bagāto un seno mantojumu stiprina arī sakņu sajūtu, kas īpaši

jaunajai paaudzei spēj sniegt nenovērtējamu resursu iedvesmai, inovācijām un attīstībai.

Katrā pašvaldībā lielākā vērtība ir cilvēki, jo tieši vietējā sabiedrība ir vide, kur veidojas

intelektuālais kapitāls, lai attīstītu novada kapacitāti un sekmētu ilgtspējīgu attīstību.

Kultūrai ir nozīmīga loma mūsdienu aktuālo izaicinājumu risināšanā, jo tā iezīmē

radošuma vertikāli, sasaista kopā dažādas nozares, pagātni ar tagadni un nākotni. Tāpēc

vēlos pateikties arī ikvienai pašvaldībai, kas pastāvīgi sniedz ieguldījumu vietējās

sabiedrības attīstībā, nodrošinot plašas iespējas daudzveidīgu kultūras aktivitāšu

īstenošanai.

Ceru, ka UNESCO nedēļa, kā arī ieskats tās norisē Latvijas novados, būs iedvesmas avots

un pieredzes apmaiņa arī turpmākajām iecerēm. Valsts svētku noskaņās vēlu ikvienam

nerimstošu vēlmi izzināt, kopt un saglabāt savas un arī visas Latvijas vērtības, kas veido

mūsu kolektīvo pašapziņu un balsta spēju pastāvēt arī nākotnē!

Patiesā cieņā, ģenerālsekretāra p. i. Baiba Moļņika

4

UNESCO nedēļā Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā „Kalna Ziedi” 17. oktobrī notika pasākums „Sapņi – individuālā pieredze un kolektīvā zemapziņa”. Aizkraukles muzeja darbinieki stāstīja par sapņiem kā vienu no vēstītāj-folkloras žanriem un par tradicionālajā kultūrā sakņotiem sapņu skaidrojumiem. Tika stāstīts par muzeja materiālu komplektēšanas ekspedīciju Aizkraukles novadā 2005./2006. gadā, kuras laikā pierakstīti arī sapņi un to skaidrojumi. Aizkraukles novada ģimnāzijas 11. – 12. klašu skolēni stāstīja par sapņu tradīcijām savā ģimenē – pārrunā vai nepārrunā redzētos sapņus, tic vai netic, ka tie var būt vēstoši, vai dzimtas atmiņā ir saglabājies kāds zīmīgs sapnis u.tml.

UNESCO nedēļa Aizkraukles novadā

5

Alsungas novada bibliotēkā apzināts stāstījums par „Gāču” klētiņu, kas celta 1787. gadā Alsungā. Šī celtne atrodas septiņus kilometrus no Alsungas Zvirgzdezera virzienā zemnieku saimniecībā „Gāčas”. Nešaubīgs liecinieks datētajam klētiņas celšanas gadu skaitlim ir ar cirvi izcirstie cipari tās sienā. Ģimenē saglabājas nostāsts par to, ka klētiņa senatnē celta kā Gudenieku muižas labības klēts. Šeit bija atkāpies purvs, tādēļ purva nogāzēs tikusi sēta labība (nebija jālauž koku celmi). Purva vidū izcirsti koki un klaušu zemnieki ar pajūgiem veduši mālu un melnzemi, lai izveidotu lielu pauguru. Uz šī paugura pēc tam uzcelta labības klēts. Tā bijusi ar biezu salmu jumtu un tik pamatīgi būvēta, ka vēlāk bijis iespējams to veselu, uzbūvētu nošļūcināt lejā no paugura, lai tās vietā uzceltu dzīvojamo māju. Pēc bijušās mājas saimnieces Klāras Marijas Kalniņas (dzimusi Aniņa) nostāstiem māja bijusi gara, pazema, ar manteļskursteni. Par šo māju uzzināts no tagadējās „Gāču” mājas saimnieces Lidijas Jansones stāstītā par savām dzimtas mājām.

Mājas saimniece Lidija Jansone atceras tēva stāstu par klētiņas salmu jumtu, kuru viņš nomainījis pret skaidu jumtu trīsdesmitajos gados. Visu mūžu viņš izjuta sirdsapziņas pārmetumus par to, ka ir šo jumtu nojaucis, pakļaujoties tā laika lauku modernizēšanas tendencēm. Tēvs teica – ja viņš būtu zinājis, cik milzīgs darbs ir ieguldīts tā jumta tapšanā, viņš nemūžam nebūtu pakļāvies tā laika presē skanošajam aicinājumam nomainīt salmu jumtus pret modernākiem skaidu jumtiem. Kad viņš jumtu bija sācis jaukt un nojaucis apmēram divus metrus, sapratis, ka izdara lielu muļķību [..].

UNESCO nedēļa Alsungas novadā

6

Apes novada Gaujienas Jāzepa Vītola fonds 13. oktobrī ieskandināja UNESCO nedēļu ar Radošās nometnes „Vītolēni” Rudens koncertu Rīgā, kultūras pilī Ziemeļblāzma. Jau desmit gadus Gaujienā pirms Jāzepa Vītola Mūzikas dienām notiek vasaras nometne „Vītolēni”, kas ar savu iestudēto programmu piedalās svētkos, turpinot paša komponista iesākto tradīciju svinēt dzimšanas dienu. Šogad tā bija Jāzepa Vītola 150. gadu jubileja, tāpēc „Vītolēnu” koris un simfoniskais orķestris kopā ar Latvijas koriem uzstājās vairākos koncertos. Tradicionāli „Vītolēni” satiekas Rudens koncertā kādā no Latvijas pilsētām, tādā veidā popularizējot šo tradīciju – Jāzepa Vītola Mūzikas dienas Gaujienā.

UNESCO nedēļas ietvaros 17. oktobrī Vecpiebalgas un Madlienas vidusskolās notika pasākums „Gaujiena – mana paradīze”. Izglītojoša muzikāli teatrāla programma stāstīja par profesoru Jāzepu Vītolu. Komponista atmiņās, fotogrāfijās un mūzikā iejutās Jāzepa Vītola memoriālā muzeja „Anniņas” vadītāja Ineta Riepniece, Gaujienas mūzikas un mākslas skolas direktore Ilze Dāve un Jānis Krišjānis. Jāzepa Vītola 150. gadadiena iekļauta UNESCO svinamo dienu kalendārā 2012. – 2013. gadam. Kalendāra mērķis ir apkopot un starptautiski izcelt dalībvalstu īpašās gadadienas, kuru atzīmēšana veicina miera kultūru, starpkultūru dialogu un sapratni. Kalendārā tiek iekļautas nozīmīgu notikumu jubilejas, kas bijuši izšķirīgi svarīgu ideju virzībā vai arī ievērojamu personību gadadienas, kuras devušas būtisku ieguldījumu kultūras, izglītības, zinātnes un citu UNESCO mandāta jomu attīstībā.

UNESCO nedēļa Apes novadā

7

Babītes novadā, apzinot vietējo mantojumu un tradīciju uzturētājus, tika izcelts novadā dzīvojošais latviešu literatūras vēstures pētnieks un kolekcionārs, Babītes muzeja izveides idejas iniciators Pāvils Grēniņš.

„Viņš sakrājis tuvu pie 10000 latviešu autoru darbu izdevumus (neskaitot padomju laiku un tulkotos darbus), ap 300 autoru autogrāfus grāmatās. Latviešu periodikas rādītājā P. Grēniņš atzīmējis nepilnības, kļūdas, bibliotēkās neesošu vai nezināmus izdevumus, pavisam pagaidām par 242 izdevumiem. Darbs turpinās, turklāt viņš aprakstam izmanto tikai savā kolekcijā esošos periodiskos izdevumus.

Ieguldītais darbs ir apbrīnojams, jo, piemēram, tikai avīzes „Jaunākās Ziņas” pilns komplekts aizņem 6,5 metrus plaukta. Viņš ieguvis dažu kultūras vai sabiedrisko darbinieku personīgos arhīvus, kuros atrodami pierādījumi vai norādes par tiem, kas parāda dažu labu noslēpumu. Piemēram, par to, ka Krievijas cara Nikolaja II pēdējais bērns, tāpat kā pārējie bija meitene, bet dzimšanas naktī apmainīts pret tai pašā naktī dzimušu zēnu, jo impērijai vajadzēja troņmantinieku. Par to, kur Latvijā apslēptas Teitoņu ordeņa pasakainās bagātības (daļu no tām Pētera I armijas specvienības atrada un par tām uzcelta Pēterburga), kur atrodas Sakšu Morica kara kase. Citā arhīvā atrodas konservatorijas profesora Jēkaba Kārkliņa dēkainās dzīves kādreiz puslīdz zināmie, bet tagad aizmirstie fakti viņa biogrāfijas daļā saistībā ar cara galmu.

P. Grēniņš ieguvis Eiropas esperantistu pasaulē labi pazīstamā Inta Čačes arhīvu, kurā ir galvu reibinošu sensāciju pierādījumi. Ir ziņas par pirmā latviešu izcelsmes ģenerāļa Pētera Grīviņa gaitām cara armijā. Reti kurš vēsturnieks zina šādu ģenerāli. Ir viss studentu biedrības „Latgale” arhīvs, kas atklāj daža laba vēlākā partijas nomenklatūras dižvīra patiesās gaitas Ulmaņlaikos. P. Grēniņa kolekcijā ir savāktas ziņas (fotogrāfijas, autogrāfi) par tiem literātiem, kuru biogrāfijās rādītājā „Latviešu rakstniecība biogrāfijās” ir norāde

biogrāfisko ziņu nav.

UNESCO nedēļa Babītes novadā

8

Viņa kolekcijā atrodas E. Veidenbauma pilnīgākā dzejoļu norakstu klade (no četrām zināmajām, t. i., trim muzejos esošajām ar dažām neiespiestām dzejas rindām un dažām citādā variantā iespiestām. Ir daudz izcili vērtīgu fotogrāfiju, starp tām ģenerāļa Baloža bēru sērija (ļoti iespējams, ka vienīgie saglabājušies uzņēmumi, jo čeka visu fotogrāfu negatīvus konfiscēja). Īsti unikāli ir skautu 44. vienības un K. Ulmaņa protežētā valdības uzticamības fotogrāfa Matīsa Tomaļunas Latvija uzņemtie un izgatavotie krāsu diapozitīvi

(apgieztajā attīstīšanas procesā un fotofilmas, šāds paņēmiens tikko bija izgudrots) pirmie 83 fotopozitīvi ar valsts svētku norisēm 1938. – 1939. gadā.

Publicēšanai jau pirms 10 gadiem P. Grēniņam sagatavota grāmata par savām kolekcionāra gaitām un atklājumiem. Viņš sevi konsekventi neuzskata par kolekcionāru, jo tikpat kā ir vienīgais, kas sadarbojas ar muzejiem, t.i., tiem nodevis daļu sakrātā materiāla. Starp citu, Latvenergo muzejam ir nodevis Ķeguma spēkstacijas projekta daļu, turklāt pirmo eksemplāru (kas ir vienīgais), saprotams ar oriģinālajiem „Sentab” projektētāju parakstiem. Kolekcijā atrodas pirmās augstskolas Latvijā (Krāslavas garīgā semināra) dokumenti un citi vērtīgi dokumenti un fotogrāfijas.

Tādā garā varētu vēl lappusi pierakstīt. Nebūtu pieļaujami, ka kādas dabas stihijas vai ugunsgrēka gadījumā šāda kolekcija tiktu iznīcināta, jo cilvēks ar pensiju minimālās algas apmērā nevar nodrošināt ne ugunsgrēka, ne apsardzes signalizācijas izbūvi. P. Grēniņš ir vērsies Babītes novada administrācijā ar priekšlikumu izveidot novada muzeju, kurā uzsvars tiktu likts uz latviešu literatūras retumiem un nezināmiem faktiem. Šajā jomā tas būtu ekskluzīvs un vienīgais tāds muzejs Latvijā.

P. Grēniņam ir publikācijas presē (ir arī pāris rakstu par viņu), iespiestas trīs grāmatas, izdevniecībā nodotas vēl trīs. Par latviešu literatūru interesējies no skolas laikiem, ilgu laiku bijis čekas uzraudzībā, bijis spiests rakstveidā čekai apliecināt un parakstīties „ka ar muļķībām vairāk nenodarbosies”, tādēļ līdz Latvijas brīvības atgūšanai kolekcionēšanas materiālu meklēšanu un iegādi nevarēja nopietnā līmenī uzsākt. Toties šo laiku veltīja latviešu literatūras, sevišķi periodikas pētniecībai.” Tā par Pāvila Grēniņa nozīmīgo ieguldījumu stāsta Zane Siliņa, Babītes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste.

9

UNESCO nedēļas ietvaros 14. oktobrī Baltinavas novada muzejā notika Tradicionālo lupatu deķu darināšana. Pasākuma gaitā dalībnieki un citi interesenti guva informāciju par UNESCO aktivitātēm, pētīja Baltinavas novada muzeja krājumā esošos lupatu deķus, skatīja Baltinavas vidusskolas aušanas pulciņa un „Paaudžu centra” austos lupatniekus, kas aktīvi līdzdarbojusies lupatu deķu darināšanā. Pasākumu organizēja Baltinavas novada bibliotēka (vadītāja Ināra Bubnova), Baltinavas novada muzejs (vadītāja Antra Keiša) un Baltinavas vidusskola (skolotājas Lilita Kūkoja, Iveta Gabrāne).

Baltinavas novada bibliotēkā 15. oktobrī norisinājās pasākums „Svētceļojumu tradīcija Pasaulē, Latvijā, Baltinavā”, kura īstenošanā iesaistījās Baltinavas vidusskolas Paaudžu centra Dzīvesziņas darbnīca, Baltinavas Mūzikas un mākslas skola un Baltinavas Romas katoļu baznīca. Baznīcā pastāv svētceļojumu tradīcija. Svētceļojums dod lielāku iespēju noskatīties uz pasauli, darbu un ģimeni – uz mūsu dzīvi ar Dieva acīm. Pasākumā bija iespēja gūt zināšanas par svētceļojumu vēsturi Pasaulē, Latvijā un Baltinavas novadā.

Par Svētceļojuma tradīcija tika izcelta arī aktivitātē „Pastāsti par savu mantojumu”. „Svētceļojums nav tikai gājiens pa ceļiem un celiņiem, tas ir ceļojums garīgajās dimensijās un paralēlajās pasaulēs, kur dievišķais saskaras ar laicīgo. Katram no mums ir sava misija, savs uzdevums šajā ceļā pie Dieva Mātes un sevis. Ne katrs to apzinās, ne katrs to nojauš, taču seko šim aicinājumam mērot daudzus kilometrus saules tveicē un putekļos. Mūsu dziesmas un bungu skaņas vēsta Dieva vārdu cilvēkiem un dzīvniekiem, laukiem un mežiem, gaiņājot tumsu. Domāju, tas ir ļoti svarīgi laikā, kad pasauli pārņēmusi steiga un materiālisms. Mēs nesam svētību, mēs liecinām, mēs slavējam Dievu, atgādinot par patiesajām vērtībām.”

UNESCO nedēļa Baltinavas novadā

10

Apzinātie aktīvākie svētceļojuma tradīcijas praktizētāji vietējā novadā ir Raipoles katoļu draudze Priestera Rinalda Broka vadībā. Viņiem notiek vairākas svētceļnieku tikšanās gadā. Aktīvākie praktizētāji ir Ginta Keiša, Dagnis Keišs, Guna Ludborža, Anna Laganovska, Māra Laganovska, Zanda Keisa, Zane Bukša.

Baltinavas Mūzikas un mākslas skolā 17. oktobrī notika pasākums, kas veltīts Magnusa Putniņa daiļradei. Baltinavas novada muzejā bija iespēja skatīt M. Putniņa gleznu izstādi, uzzināt par viņa dzīves gājumu un paveikto. Skolotāju Ivetas Gabrānes un Indras Keišas vadībā, Baltinavas Mūzikas un mākslas skolas 5. – 7. klašu audzēkņi uzsāka darbu pie izvēlēto M. Putniņa darbu kopijām.

11

Balvu novada muzejā 18. oktobrī norisinājās aušanas meistardarbnīca. Projekta ELRII-308 „Saglabāt, lai nepazaudētu” ietvaros notika dažādas ar Ziemeļlatgales tradicionālo kultūru un nemateriālo kultūras mantojumu saistītas meistardarbnīcas. Viena no tām – aušanas darbnīca, kurā kopā ar audēju Ivetu Gabrāni bija iespēja iepazīt Ziemeļlatgalei raksturīgo tautas tērpu, īpašu akcentu liekot uz brunčiem. Vairākās nodarbībās tika izieti visi ar aušanu saistītie etapi. UNESCO nedēļas ietvaros notika arī muzeja steļļu sakārtošana darbam (audekla ievilkšana), varēja saņemt audējas konsultācijas arī citos jautājumos.

UNESCO nedēļa Balvu novadā

12

Bauskas novadā UNESCO nedēļā aktīvi iesaistījās bibliotēkas. Brunavas pagasta Grenctāles bibliotēka organizēja fotoizstādi „Skatiens aiz robežas”. Izstāde tika veidota no Bauskas fotostudijas dalībnieku I.Zeltiņas, I.Kužumas, R.Ābelnieka, Z.Reliņas, G.Orlicka fotogrāfijām. UNESCO nedēļas ietvaros Codes pagasta Jauncodes bibliotēkā tika organizēta tematiskā pēcpusdiena „Reiz bija Bauskā”.

Bauskas bērnu bibliotēkā 16. oktobrī norisinājās pasākums „Dziedot dzima dejai spēks!”, kas veltīts Dziesmu un deju svētku tradīcijai. Tā ietvaros bibliotēkas lietotāji tika anketēti laika posmā no 14. – 18. oktobrim, kā arī 9. oktobrī notikušajā bibliotekāru seminārā „Vai dziesma un deja ir spēks?”. Pārrunas par šo tēmu notika arī pirmsskolas izglītības iestādē „Pasaulīte” un „Bitīte”: sešgadnieku grupiņas audzēkņi stāstīja par viņu dejošanas un dziedāšanas tradīcijām ģimenē. Intervijas tika veiktas gan internetā, gan pa tālruni, gan arī klātienē.

Savukārt 16. oktobrī norisinājās pasākums „Izstāsti savu Dziesmu un deju svētku stāstu!” – tikšanās ar Dziesmu un deju svētku dalībniecēm A. Biķernieci un I.Tomsoni. Tikšanās laikā notika tērpu demonstrācija, tika stāstīti Dziesmu svētku atmiņu stāsti, bija apskatāma plaša grāmatu, fotogrāfiju un citu saistītu materiālu izstāde.

UNESCO nedēļa Bauskas novadā

13

Bauskas bērnu bibliotēka iesaistījās aktivitātē „Pastāsti par savu mantojumu”. Pasākuma „Izstāsti savu Dziesmu un deju svētku stāstu!” laikā tika apkopota informācija par skolēnu un dažādu paaudžu cilvēku stāstiem, kas saistīti ar dziesmu un deju nozīmi viņu dzīvē. Stāsti tika apkopoti arī, anketējot kolēģus, bērnudārza audzēkņus un bibliotēkas lietotājus, aptaujājot, sarunājoties ar cilvēkiem un iedvesmojoties gan no XXV Dziesmu un XV Deju svētkiem, gan 2012. gadā Bauskā notikušajiem Līgo svētkiem, kas tika rīkoti sadarbībā ar Latvijas Radio 2 un folkloras kolektīviem, gan arī no UNESCO nedēļas. Par Dziesmu un deju svētku tradīcijām ievietoti raksti presē. Bauskā darbojās dažādas folkloras kopas, deju kolektīvi, kori, kuru sniegumu var vērot Skolēnu dziesmu un deju svētkos pilsētā, dažādās gadskārtu ieražu svētku svinībās, masku gājienos, pilsētas svētkos, skatēs u.c. pasākumos.

Īslīces pagasta Rītausmu bibliotēkā tika organizēta literatūras izstāde „Mūsu novadniekam, dzejniekam Z.Purvam – 90”, kas norisinājās no 13. – 30. oktobrim.

16. oktobrī Bauskas Centrālā bibliotēka, Iecavas Ed.Virzas bibliotēka un Vecumnieku novada Bārbeles bibliotēka piedalījās seminārā „Zemgales bibliotēkas – sava novada vēstures izpētei”, kas notika Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā. Seminārā bibliotēkas dalījās pieredzē, runāja par esošajām problēmām un turpmākajiem risinājumiem novadpētniecības darbā.

14

Brocēnu novadā UNESCO nedēļas tematikas ietvaros Remtes pamatskola 22. oktobrī rīkoja skolēnu tikšanos ar vietējo folkloras kopu „Virši”, kā arī sarunas ar vietējo tradīciju zinātāju M.Veigelti. Pēc kopīgas dziedāšanas un tautasdziesmu skaitīšanas tika organizēts tautasdziesmu maratons Remtes parkā, kurā piedaloties skolēni saņēma vienu tautasdziesmu par katru noskrieto apli. Notika arī kopīga tējas dzeršana ar tradicionālajām medusmaizēm.

Atzīmējot K.Zāles 125. dzimšanas dienu, veselu nedēļu visu klašu skolēni aktīvi darbojās ar K.Zāles Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu simboliku. Nedēļas noslēgumā tika organizēts mācību brauciens uz Rīgu ar mērķi apskatīt Brīvības pieminekli un Brāļu kapus.

UNESCO nedēļa Brocēnu novadā

15

UNESCO nedēļā Ēveles pagasta bibliotēka organizēja pasākumu „Ēveles mantojums”, kas norisinājās Ēveles draudzes konfirmandu mājā. Ēvele ir vieta, kur dzimtu saknes meklējamas diviem dižgariem – Jāzepam Vītolam un Paulam Valdenam. Pasākumā visiem interesentiem tika piedāvāts ieskats viņu dzīvē un darbībā kopā ar Valmieras muzeja speciālisti I. Zīriņu, savukārt bibliotekāre A. Punkstiņa demonstrēja klausītājiem skices par tagadējo un aizgājušo Ēvelē.

Lokālā kulinārā mantojuma tradīcijas tika apzinātas pasākumā „Ēveliešu ābolu našķi”, kas norisinājās kā teorētiskas un praktiskas nodarbības „Vecmāmiņas – meitiņām”, stiprinot paaudžu saiknes.

UNESCO nedēļa Burtnieku novadā

16

17. oktobrī Dagdas novada tautas bibliotēkā notika dzejas pēcpusdiena „Kā svece deg…”. Pašu sacerētu dzeju lasīja dažādu paaudžu vietējie dzejnieki – Magdalēna Vjatere, Rita Kuzmina, Elīna Kairo. Pasākuma laikā varēja izbaudīt starppaaudžu dialogu un redzēt laikmetīgā pozitīvo mijiedarbību ar klasiskām vērtībām. Uzsverot dzejas nozīmi latviskās identitātes stiprināšanā un nacionālās valodas bagātības saglabāšanā, UNESCO nedēļas ietvaros tika akcentētas aizvien dzīvās dzejas tradīcijas, lai turpinātu to izkopšanu un kultūrtelpas bagātināšanu Dagdas novadā.

Veicinot latgaliskā kultūras mantojuma popularizēšanu, UNESCO nedēļā Andrupenes pamatskolas folkloras kopa „Saiveņa” un deju kolektīvs „Andrupenīte” viesojās ar koncertprogrammu trijās kaimiņu skolās: Andzeļu pamatskolā, Ezernieku vidusskolā un Dagdas vidusskolā. Koncertprogramma iepazīstināja ar tradicionālo dziedāšanu, tautas mūzikas instrumentu izmantošanu, tradicionālajām dejām (Dvieļu deju, Skalu un Jostu deju), skatuves dejām, vokālo folkloru (Andrupenes apkārtnes dziesmām latgaliešu valodā), kā arī iesaistīja publiku rotaļdejās, veicinot izpratni par daudzveidīgo Dagdas novada nemateriālo kultūras mantojumu.

Apzinot pagasta vēsturi, Asūnes pamatskolas novadpētniecības pulciņa „Mantojums” dalībnieki 16. oktobrī piedalījās ekspedīcijā „Asūnes pagasta iedzīvotāju seno sadzīves priekšmetu stāsti”. Ekspedīcijas laikā pulciņa dalībnieki ciemojās pie Asūnes pagasta iedzīvotāja – teicēja Jāņa Zeizas, notika arī teicēja intervēšana. Ekspedīcijas turpinājumā bija tikšanās ar teicēju skolas novadpētniecības istabā „Asūnes pagasts”, kur veikta teicēja sadzīves priekšmetu stāstu ierakstīšana.

UNESCO nedēļa Dagdas novadā

17

Novadpētniecības istaba „Asūnes pagasts” Asūnes pamatskolā tika izveidota 2010. gadā, apzinot Asūnes pagasta iedzīvotāju seno sadzīves priekšmetu stāstus:

„Pagasta iedzīvotāji labprāt dāvina mums senos sadzīves priekšmetus un citas pagasta vēstures liecības. Cilvēki, atdodot mums dažādas mantas, pastāsta katra priekšmeta „dzīvesstāstu”. Dzīvojam ar ģimeni Asūnē jau 27 gadus. Pa šiem gadiem daudz pagasta iedzīvotāju aizgājis mūžībā. Majas iegādājas citi, un skumji noraudzīties, kā tiek izmesti un iznīcināti jaunajiem īpašniekiem nevajadzīgie senie sadzīves prieksmeti. Kad skolā atbrīvojās klase (palika tikai latviešu plūsma), pastāstīju par savu ieceri direktorei – tā tapa novadpētniecības istaba. Līdz ar to maisam gals bija vaļā – novadpētniecības istabas krājumi papildinās nepārtraukti. Rīkojam arī ekspedīcijas uz pagasta lauku sētām. Gandrīz katrai lietiņai ir savs stāsts. Nav iespējams izdalīt kādu. Katrs, kurš atnes kaut vienu priekšmetu un izstāsta tā „dzīvi”, mums ir nozīmīgs. Šoreiz tiksimies ar Jāni Zeizu, viņš ir aizrautīgs stāstītājs.”

18

Daugavpils pilsētas 9. speciālā pirmsskolas izglītības iestādē 14. oktobrī UNESCO nedēļas ietvaros notika Miķeļdienas tirgus. Realizējot mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu, Daugavpils pilsētas 9. speciālā pirmsskolas izglītības iestāde pievērš ļoti lielu nozīmi bērnu iepazīstināšanai ar latviešu tautas tradīcijām. Tika organizēta kopīga Miķeļdienas svētku svinēšana, ar vecākiem kopīgi noformējot rudens ražas tirgu. Šogad saglabāt latviešu tautas tradīciju palīdzēja Daugavpils Valsts teātris. Programmā tika iekļautas dziesmas, rotaļas, izpriecas, ražas vākšana, tirgus, bērnu un pieaugušo tautas rotaļas un citas izdarības.

Daugavpils pilsētas 20. pirmsskolas izglītības iestādē 16. oktobrī norisinājās pasākums „Senlatviešu dievības”. Ņemot vērā UNESCO nedēļas tematiku, kas veltīta vietējām nemateriālā kultūras mantojuma izpausmēm, izglītības iestāde nolēma savu uzmanību pievērst senlatviešu tradīcijām. Pasākuma gaitā bērnus iepazīstināja ar senlatviešu dievībām un to nozīmi tā laika sabiedrībā. Galvenais pasākuma mērķis bija apzināt seno latviešu tradīcijas un iejusties seno latviešu lomā, radoši pavadot laiku. Bērniem tika stāstīts, kur un kāpēc lietoti dievību simboli, kā dievības ir slavinātas latviešu dainās, dziesmās, dejās un rotaļās. Bērniem pašiem bija iespēja dziedāt, dejot un iet rotaļās.

Daugavpils Vienības pamatskolas 7.b klases skolēniem 16. oktobrī Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā notika nodarbība „Profesijas cauri gadsimtiem”. Skolēni skolotājas Silvijas Vaideres vadībā iepazinās ar dažādām senajām profesijām, ar to darba specifiku, ar senajiem darbarīkiem, apgūstot latviešu tautas dziesmas par senajiem amatiem, kā arī centās izprast jēdzienu „nemateriālais kultūras mantojums”.

Savukārt 17. oktobrī Daugavpils Vienības pamatskolas 2.a klases skolēniem notika mācību ekskursija pilsētas „Latviešu mājā”. Nodarbību organizēja skolotāja Regīna Stanķeviča, vadīja Latviešu mājas vadītāja Genovefa Barkovska. Skolēni uzzināja par seno latviešu dzīvesveidu, amatiem, amatu prasmēm, par vērtībām, kas pieder pie nemateriālā kultūras mantojuma.

UNESCO nedēļa Daugavpilī

19

18. oktobrī Daugavpils Vienības pamatskolā notika interaktīvas nodarbības skolēniem par Rūdolfu Blaumani un viņa darbu „Velniņi”. Nodarbības tika veltītas Rūdolfa Blaumaņa 150. jubilejai, kas iekļauta starptautiskajā UNESCO svinamo dienu kalendārā. Nodarbības tika organizētas sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju, tās vadīja Rūdolfa Blaumaņa memoriālā muzeja „Braki” vadītāja Zinta Saulīte. Nodarbībā 9. klašu skolēniem bija iespēja iepazīties ar R. Blaumaņa daiļrades nozīmi Latvijā un pasaulē, nodarbībā 4. klašu skolēniem – bērni interaktīvā veidā iepazina R.Blaumaņa darbu „Velniņi”.

Daugavpils Vienības pamatskolas foajē UNESCO nedēļas laikā tika rīkota izstāde „Etnogrāfiskās rakstu zīmes, to pielietojums mūsdienu izstrādājumos”. 5. – 9. klašu skolnieču darbi – adījumi ar etnogrāfiskiem rakstiem (cimdi, zeķes, šalles u.c.). Savus darbus izstādīja arī dažas skolotājas. Izstāde sniedza informāciju par etnogrāfisko rakstu plašāku pielietojumu mūsdienās, piemēram, reklāmā vai modernu lietu dizainā. Izstādi gatavoja skolotāja Rita Ostapko.

UNESCO nedēļas ietvaros Daugavpils Vienības pamatskolā UNESCO Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu 10. gadadienai tika veltītas dažādas mācību stundas. Piemēram, Latvijas vēstures stundās tika runāts par Latgales nemateriālā kultūras mantojuma vērtību saglabāšanu. Mācību stundās „Mājturība un tehnoloģijas” tika aktualizētas etnogrāfiskās rakstu zīmes, kā arī to pielietojums mūsdienu adītajās zeķēs un cimdos. Literatūras stundās – Dainu skapis kā latviešu kultūras mantojums, gadskārtu ieražas latviešu folklorā, latviešu tautas pasakas. Mūzikā – tautas daiļamatu meistaru prasmju nozīme tautas kultūras mantojuma saglabāšanā, Latvju rakstu apzināšana un tautiskas jostas motīva veidošana. Dziesmu svētku tradīcija kā UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sastāvdaļa. Vizuālajā mākslā – Etnogrāfiskie raksti un latviešu tautas tērpa atveidošana zīmējumā.

Daugavpils 16. vidusskolā 18. oktobrī tika prezentēta 8.a klases skolnieces Anastasijas Isakovas eseja, kas sniedza ieskatu par viņas ģimenes tradīcijām – dziedniecību ar augu izcelsmes zālēm. Ārstniecības augi tiek izmantoti dažādu slimību ārstēšanai un skaistumkopšanai.

„Ārstniecības augu izmantošana mūsdienās ir pieradījums tautas medicīnas efektivitātei. Lai efektīvi izmantotu ārstniecības augus, ir jāzina, kā pareizi tos vākt, uzglābāt un pielietot. Informācija par ārstniecības augu izmantošanu, kas tika pārmantota no paaudzes paaudzē, ir svarīgs mūsu ģimenes mantojums. Latvijā tiek vākti gan tādi augi, kas aug dabā – nātre, asinszāle, pienene, tīruma kosa, timiāns utt. –, gan tādi, kas audzēti dārzā – mētras, melisa, selerijas, dilles, salvija. Tiek izmantotas arī ogas un augu lapas – zemeņu, aveņu, upeņu. Ir saglabājušas receptes iesnu, bronhītu, pneimonīju, angīnu ārstēšanai, brūču dziedēšanai, ādas un matu kopšanai, organisma stiprināšanai. Ekoloģiskā situācija Latvijā ir ļoti laba un piemērota ārstniecības augu vākšanai, tāpēc ir svarīgi praktizēt šo mantojumu un saglabāt arī nākamajām paaudzēm.”

20

Daugavpils Vienības pamatskola, iesaistoties aktivitātē „Pastāsti par savu mantojumu”, apzināja dažādos tekstildarbos (adījumos, tamborējumos u.c.) arī mūsdienās plaši pielietotos etnogrāfiskos ornamentus un rakstus, īpaši izceļot ne vien zīmju estētisku, bet arī tajās ietverto nozīmi un informāciju. Par aktīvāko pazīstamo šīs tehnikas uzturētāju Natalju Možeiko pastāstīja Daugavpils Vienības pamatskolas 8.a klases skolniece Rita

Možeiko, viņas meita.

Daugavpils Vienības pamatskolas 9.b klases skolnieks Raivis Ostapko apzināja Latgalei raksturīgās ēdienu gatavošanas tradīcijas un receptes. „Katras tautas nacionālās kultūras sastāvdaļa ir nacionālais ēdiens. Laika ritējumā latviešu tautas nacionālā virtuve ir mainījusies, aizgūstot ēdienus vai produktus no citām tautām. Svarīgi nezaudēt savu nacionālo identitāti arī šajā nozīmē. Šī mantojuma apzinātā praktizētāja atgādina, cik garšīgus un veselīgus ēdienus gatavoja mūsu priekšteči.” Raivis Ostapko kā aktīvāko šīs tradicionālās prasmes uzturētāju vietējā apkaimē ir izcēlis Elitu Brikmani.

Daugavpils Vienības pamatskola, iesaistoties aktivitātē „Pastāsti par savu mantojumu”, aktualizē latviešu nacionālo ēdienu gatavošanas tradīciju – siera siešanu.

„Senatnē siera siešanas tradīcija bija viena no svētku neatņemamām sastāvdaļām. Pašgatavots siers – vai vēl var būt kas labāks par to? Jau no bērnības palicis atmiņā, ka mājās gatavots siers ir visgaršīgākais, smaržīgākais un veselīgākais.”

Aktīvākā apzinātā šīs tradīcijas uzturētāja vietējā apkaimē ir Ērika Locika.

21

Dobeles novada Centrālās Bibliotēkas bērnu lasītavā UNESCO nedēļas tematikas ietvaros notika Bibliotēkas bērnu nodaļas sagatavots pasākums „Tēvu tēvu laipas mestas…”. Pasākuma mērķis bija iepazīstināt interesentus ar Krišjāņa Barona nemateriālo kultūras mantojumu Dobeles novadā un viņa devumu tradīciju saglabāšanā.

Pasākumā piedalījās folkloras mantojuma zinātāja, folkloras kopas „Puduris” dalībniece Maiga Ķikute, kura stāstīja, dziedāja un gāja rotaļās kopā ar bērniem. Pasākuma mērķauditorija bija visjaunākie klausītāji – bērnudārza pirmskolās vecumu bērnu grupas.

UNESCO nedēļa Dobeles novadā

22

No 17. oktobra līdz 13. novembrim Dobeles novada Centrālās bibliotēkas pieaugušo literatūras nodaļā bija apskatāma literatūras izstāde „Latviešu folklora un tradīcijas”, kurā kopumā iekļautas 45 grāmatas par folkloru, etnogrāfiju un tautas mākslu.

Savukārt 16. oktobrī visiem interesentiem bija iespēja noklausīties Dobeles novada Centrālās bibliotēkas bibliogrāfes Intas Tuzas sagatavoto prezentāciju „Ceļa spieķis novadpētniekam” seminārā par kultūras mantojuma apzināšanu un fiksēšanu „Zemgales bibliotēkas – sava novada izpētei”. Seminārs notika Jelgavas zinātniskajā bibliotēkā.

23

Mazirbes internātpamatskolā 15. oktobrī notika pasākums „Izzināsim savu mantojumu – Lībiskais līdzās”. Uz skolu tika uzaicinātas vietējo tradīciju zinātājas Aina Bolšinga un Julgi Stalte. Aina Bolšinga kādreiz mācījusies Mazirbes skolā. Viņa stāstīja par pūteļa gatavošanu, demonstrēja to. Visi pasākuma dalībnieki degustēja pūteli, kas ir lībiešu nacionālais ēdiens. Gandrīz visi pasākuma dalībnieki to nogaršoja pirmoreiz, un visiem tas iegaršojās.

Julgi Stalte ir līvu valodas, folkloras un tradīciju zinātāja. Viņa dziedāja līvu dziesmas lībiešu valodā, pastāstīja par lībiešu Mārtiņdienas tradīcijām, iemācīja skolēniem lībiešu rotaļu, caur dziesmām mācīja skaitīt līdz desmit, nosaukt krāsas līvu valodā.

„Audzēkņiem pasākums bija ļoti interesants: pasākuma dalībnieki dzirdēja dzīvu lībiešu valodu un dziesmas, degustēja lībiešu nacionālo ēdienu pūteli, iemācījās lībiešu rotaļu, paplašināja zināšanas par lībiešu kultūras mantojumu, radīja interesi par lībiešu valodas ietekmi uz latviešu valodu.”

Mazirbes internātpamatskolā UNESCO nedēļas ietvaros notika arī citi pasākumi, piemēram, 14. oktobrī – grāmatu izstāde „Lībieši Latvijā", 16. oktobrī – viktorīna (fotoizstāde) „Ko tu zini par Mazirbi?”, 17. oktobrī – noslēguma pasākums „Vai tu pazīsti Dundagas novadu?”, kura ietvaros notika spēle ar uzdevumiem klašu grupām un komandām.

UNESCO nedēļa Dundagas novadā

24

Grobiņas novadā 15. oktobrī tika organizēta ekskursija „Kulta pieminekļi – stāsti un lūgsnas”. Ļaujoties vēstures entuziastu un leģendu zinātāju stāstījumiem, tika atklātas Odziņu bedrīšakmens vēsturiskās gaitas un nozīme, Elku kalna noslēpumainās āres, kā arī ugunsrituālu būtība un mistērija.

Par šo nozīmīgo vietu stāstiem sabiedrība tika informēta arī iniciatīvas „Pastāsti par savu mantojumu” ietvaros.

„Kulta pieminekļi ir dabas veidojumi, kur senlatvieši pulcējās reliģiskiem rituāliem un upurēšanai. Par pielūgsmes vietām kļuva lietas, kas dzīvo ilgāk nekā cilvēks – kalni, akmeņi, avoti koki. Taču ir cilvēki, kas paaudžu paaudzēs pārzina šo pielūgsmes vietu nozīmi un mistēriju. Viņu stāsti un lūgsnas spēj piešķirt Odziņu bedrīšakmenim, Elku kalnam, „Atmiņu pūram” un ugunsrituāliem īpašu nozīmi un mūžību. Turklāt tās nebūt nav vienīgās vietas, kuru noslēpumu glabā vēstures entuziasti un stāstnieki.

Šie cilvēki ir mūsu durvis uz senatni, mūsu durvis uz vēstures noslēpumainajiem līkločiem. Ar savu darbu un pacietību vairāku gadu garumā Gaviezē ir radīta vieta, kur apskatāmas Gavieznieku dzīves liecības, eksponāti par dažādiem laikiem, senas rotaslietas un sadzīves priekšmeti, amatnieku darba rīki, atmiņu albumi u.c. Šos dārgumus glabā senlietu krātuve „Atmiņu pūrs”. Sarunās un stāstos atklājās arī apkaimes vēsturiskie objekti un to iekļautie noslēpumi, turklāt izdodas noskaidrot, kas glabā šos stāstus un leģendas un būtu gatavi atklāt tos plašākai pasaulei. Katrā stāstā un katrā leģendā ir sava īstā patiesība. Lai gan reizēm mums šķiet, ka tās ir pašu sacerētas un izdomātas mīklas, ka tas ir kaut kas neticams, ir vērts pašam pārliecināties un uz mirkli pieskarties vēstures atstātajām liecībām. Ļauties, lai tās izplūst caur sevi un tad dalīties ar iegūto, jo tikai tā var piešķirt mūžību mantojumam.”

Odziņu bedrīšakmens noslēpuma atklājēja ir Arta Vecbaštika. Savukārt senlietu krātuves „Atmiņu pūrs” dārgumu glabātāja un zinātāja ir Alma Kāle. Viņa pārzina arī kulta pieminekļu nozīmi, atrašanās vietas un stāstus. Ugunsrituālu būtību un nozīmi gan senā, gan mūsdienu skatījumā pārzina vēstures entuziasts Vilnis Beihmanis. „Jāmin, ka šie nebūt nav vienīgi noslēpumi, ko glabā šie brīvprātīgie vēstures entuziasti. Ikdienā norit intensīvs darbs pie kultūrvēsturisko mantojumu saglabāšanas un atdzīvināšanas, kas ietver arī vietējo stāstu un leģendu apzināšanu.”

UNESCO nedēļa Grobiņas novadā

25

Gulbenes novada Valsts ģimnāzijas 11. klases skolniece Vivita Ošiņa, iesaistoties aktivitātē „Pastāsti par savu mantojumu”, informēja par maizes cepšanas tradīciju Druvienā. Viņas vecmāmiņa Ausma Poruka (dzimusi 1924. gadā) ir meistarīga rudzu maizes cepēja. 2003. gadā „Latvijas Avīzes” izsludinātajā konkursā „Maizes klaips no pašu krāsns” viņa ieguva visaugstāko novērtējumu. Viņas ceptā rudzu maize tika atzīta par labāko.

„Viņa ir iemācījusi, ka maize – tā ir vērtība, kaut kas dārgs un svēts. Maizītei nokrītot zemē, tā ir jāpaceļ un jānobučo. Vivitas vecmāmiņa vienmēr uzsver un domā par to, lai mājās vienmēr būtu rudzu maize un sāls. Viņa ir ļoti labestīgs un sirsnīgs cilvēks, kas neizlaidīs no mājas nepacienātu viesi, kā arī viņa nekad nesūrojas par sūru darbu, bet visu dara no sirds.

Šis ir paaudžu mantojums (vecmamma, mamma, es). Druvienas maizes cepšanas tradīcijas ir dzīvas. Tas, manuprāt, ir ļoti vērtīgs un sens mantojums, ko mūsdienās var redzēt retumis.”

UNESCO nedēļa Gulbenes novadā

26

Jaunpils novadā, izceļot vietējo kultūras mantojumu, apzinātas teikas, nostāsti un leģendas par Jaunpils pili un tās apkārni. Aktīvākais šī mantojuma uzturētājs ir Modris Aumalis jeb zināms kā Jaunpils pils mūks brālis Teodors. M. Aumalis ir viens no Jaunpils pils tēliem – mūks, kas nemitīgi gan latviešu, gan ārzemju viesiem stāsta pils teikas, leģendas un nostāstus. Šīs zināšanas tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Lai dzirdētu mūka nostāstus, pili apmeklē gan latviešu, gan ārzemju viesi – bērni, pusaudži, pieaugušie. M. Aumalis ir lielisks aktieris: viņš stāsta patiesi aizraujoši un klausītājam tīkami.

Jaunpils novadā apzināta arī mājas vīna gatavošanas tradīcija, kuras aktīvākā praktizētāja ir Austra Sipeniece. Viņa ir viena no Jaunpils novada aktīvākajiem senioriem, pensionāru biedrības „Jaunpils” vadītāja.

„Austras kundze ir daudzpusīgs cilvēks – daudz ceļo, aktīvi darbojas sabiedriskās dzīves veidošanā īpaši senioru vidū. Kundzei ir daudz talantu, īpaši izceļamas ir viņas mājas vīnu gatavošanas prasmes un zināšanas. Austras kundze rīko vīna degustācijas, uzņem gan ārzemju, gan pašmāju viesus un stāsta par vīna gatavošanas tradīcijām. Vīna gatavošanas prasmes, zināšanas, receptes un aizrautība, ar kādu Austras kundze par to stāsta, varētu interesēt labu vīnu cienītājus un ne tikai!”

UNESCO nedēļa Jaunpils novadā

27

Viesatu pagasta bibliotēkā no 14. – 18. oktobrim darba dienās varēja iepazīties ar Viesatu pagasta vietvārdiem – nozīmīgo pagasta kultūras mantojumu. Viesatu pagasta bibliotēkā ir savākti ap 600 vietvārdu, kas tiek apkopti mapēs. Trešdaļai vietvārdu klāt pievienotas fotogrāfijas. Lai sekmētu vietvārdu pilnīgu apzināšanu un vietu iemūžināšanu fotogrāfijās, UNESCO nedēļas ietvaros visi interesenti bija aicināti apskatīt Viesatu vietvārdu izstādi un papildināt to ar saviem vietvārdiem un fotogrāfijām.

Biedrība „Dzīpars”, iesaistoties aktivitātē „Pastāsti par savu mantojumu”, apzināja un iepazina aušanas tradīcijas, zināšanas par aušanu, aušanas un citu tradicionālo rokdarbu izstrādājumu nodošanu nākamajām paaudzēm. Viena no Jaunpils novada aktīvākajām sievām un aušanas meistarēm ir biedrības „Dzīpars” vadītāja Velga Pavlovska, kura aušanas tradīciju prasmes nemitīgi popularizē un zināšanas par aušanas un citu rokdarbu tehniku nodod tālāk nākamajām paaudzēm. „Dzīpara” mērķis ir apvienot lauku sievietes, celt lauku sievietes pašapziņu, koordinēt sieviešu rodošo spēju izkopšanu un jaunu zināšanu ieguvi, latviskās ģimenes un tautas tradīciju saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm. Biedrība aktīvi strādā visu gadu – gatavo rokdarbus, māca to tehniku, rīko izstādes, piedalās dažādos pasākumos, piemēram, rīko amatnieku festivālus.

28

Jēkabpils vakara vidusskolā 14. oktobrī notika pasākums „Dabas spēks. No senatnes līdz mūsdienām”. Pirms pasākuma dalībnieki saņēma uzdevumu – iepazīties ar savas dzimtas (draugu, paziņu u.c.) pieredzi ārstniecisko augu vākšanā un izmantošanā. Pasākuma galvenajā daļā notika iegūtās informācijas apmaiņa ar klātesošajiem, tika papildinātas un aktualizētas dalībnieku prasmes Latvijā augušo ārstniecisko augu lietošanā uzturā, skaistumkopšanā, medicīniskajās procedūrās ar dažādu komandas sacensību palīdzību. Dalībnieki izmantoja kontaktpersonu izveidotās darba lapas. Noslēgumā dalībnieki veica rakstisku un mutisku pasākuma izvērtējumu.

Šogad 18. oktobrī Ābeļu pagasta „Mazreiņu” mājās, iesaistoties aktivitātē „Pastāsti par savu mantojumu”, tika aktualizēta sena tradīcija – mēslu talka. Ābeļu skolas skolēni, viņu vecāki un skolotāji iejutās 20 – 70 gadu senā tradīcijā, kas bija raksturīga Ābeļu pagastā. Vairāk par šo tradīciju fotoattēlos:

Pirms darba sākšanas skan talkas balss „Talka nāca sētiņā” un saimniece Velta Jase cienā talciniekus ar pašas sietu sieru.

Uz netālo lauku brauca ar Dendiju.

UNESCO nedēļa Jēkabpilī un Jēkabpils novadā

29

Puiši iekrauj pirmo mēslu vezumu.

Nu darbs mēslu ārdītājām!

Arnolds Jakubovskis laikā starp mēslu vezumiem „izklaidē” jaunos talciniekus ar jautriem

atgadījumiem par savās talkās pieredzēto.

30

Talkas starplaikā ir neliela atelpa, kad vīriem tiek alus, bērniem – kvass un visiem – gardas

maizītes.

Talkas otrā daļa – patalči. Gaidot patalčus, dzied dziesmas.

Patalču galds varen grezns. Par to paldies jāsaka saimniecēm Veltai Jasei, Annas tantei un

skolotājai Silvai Zepai.

31

Jelgavas bērnu bibliotēkas „Zinītis” lasītavā 14. oktobrī notika pasākums „Iepazīsti kokli!”. Atklājot UNESCO nedēļu, tika organizēta tikšanās ar vokālinstrumentālā ansambļa „Rūta” dibinātāju un vadītāju Birutu Derumu. Viņa interesentiem stāstīja par kokles vēsturi un kokles spēles attīstību Jelgavā. Tika demonstrētas kokles un kokles spēles priekšnesumi, kurus izpildīja B. Derumas audzēkne Megija Bruce.

Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā UNESCO nedēļas ietvaros notika seminārs „Zemgales bibliotēkas – sava novada vēstures izpētei”. Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā tikās Bauskas Centrālā bibliotēka, Edvarta Virzas Iecavas bibliotēka, Vecumnieku novada Bārbeles bibliotēka, kā arī citi interesenti, lai runātu par Zemgales reģiona vēsturi un novadpētniecību. Seminārā bibliotēkas dalījās pieredzē, runāja par esošajām problēmām un turpmākajiem risinājumiem novadpētniecības darbā. Līvbērzes pagasta pārvalde 12. oktobrī organizēja folkloras kopas „Zemgaļi” un TLMS „Līve” 35.gadu jubilejai veltītu koncertu. Folkloras kopa „Zemgaļi” jau 35 gadus izkopj senču tradīcijas un tās nodod mantojumā jaunajai paaudzei, jo kolektīvā darbojas daudz jauniešu, kas apgūst ne tikai tautas dziedāšanas prasmi, bet arī tautas instrumentu –kokles, stabules, vijoles – spēli. TLMS „Līve” saglabā seno rokdarbu tehnoloģiju – aušanu uz stellēm. Tiek meistaroti veikti gan lielie darbi – dažādas segas, galdauti, gan mazie darbi – jostas.

UNESCO nedēļa Jelgavā un Jelgavas novadā

32

Jūrmalas Centrālās bibliotēkas Kauguru bibliotēka pirmsskolas izglītības iestādē „Zvaniņš” 16. oktobrī rīkoja pasākumu „Atver durvis, nama māte, laid iekšā budēlīšus”. Pasākuma dalībnieki bija pirmsskolas izglītības iestādes „Zvaniņš” 6 gadīgi bērni, kuri rudenī sāks skolas gaitas. Bibliotēkas darbinieki devās ciemos pie bērniem uz bērnudārzu. Pasākums tika veltīts vienai no senākajām latviešu tradīcijām – iešanai ķekatās jeb budēļos. Bērni paši gatavoja maskas, runāja, kas tieši ir budēļi un ko tajos dara, kā arī stāstīja par savām maskām, kas tie ir par dzīvniekiem, kur tie dzīvo un ko ēd. Pasākuma dalībnieki gāja rotaļās un dziedāja dziesmas, kā to dara budēļi. Bērni stāstīja, kādus svētkus viņi vēl svin un kādas ir tradīcijas viņu mājās. Pasākums tapa projekta „Nāc pie manis ciemoties” ietvaros, pateicoties Jūrmalas pilsētas domes atbalstam.

UNESCO nedēļa Jūrmalā

33

Kuldīgas novada Bērnu un jauniešu centrā 11. oktobrī notika skolotāju seminārs. Tajā piedalījās skolotāji, kas darbojas nemateriālās kultūras mantojuma jomā Kuldīgas novadā. Semināra dalībnieki dalījās pieredzē par paveikto un plānoja turpmākos darbus nākotnē, kā arī iepazinās ar UNESCO Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu 10. gadadienas prezentācijas materiāliem. 15. oktobrī biedrībā „Kūrava” Kurzemes kultūras mantojuma centrā notika stāstu un teiku vakars. Pievēršot uzmanību nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai, organizētāji uzsvēra, ka kuldīdzniekiem ir jāzina Kuldīgas teikas, īpašu uzsvaru liekot uz seno kuldīdznieku valodu – tāmnieku dialektu. Kūravā, Virspilskunga namā tika aicināti jauni un veci, lai vakarētu un stāstītu. Vakara galvenā stāstu zinātāja bija Liesma Lagzdiņa. Biedrība „Kūrava”, Kurzemes kultūras mantojuma centrs, iesaistoties aktivitātē „Pastāsti par savu mantojumu”, informēja par mutvārdu tradīcijām – stāstiem un teikām vietējā dialektā.

„Par šo mutvārdu izpausmi zināts jau sen, bet to, ka stāstniecība ir tik populāra, izdevies apjaust, pētot tradīcijas Vācijā un Skotijā. Organizējot astoto Kurzemes stāstnieku festivālu „Ziv zup”, kas vairākus gadus ir starptautisks, aktivitātes ietvaros apzinātā aktīvākā stāstu teicēja ir Liesma Lagzdiņa.”

UNESCO nedēļa Kuldīgā un Kuldīgas novadā

34

16. oktobrī Kuldīgas novada Bērnu un jauniešu centrā Kuldīgas novada tautastērpu darināšanas un valkāšanas klasē „Pūralāde” pulcējās rokdarbnieces no Alsungas, Skrundas un Kuldīgas, kopīgi atzīmējot gan UNESCO Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu 10. gadadienu un izceļot Ziemeļu un Baltijas valstu LEADER sadarbības projektu, kas ir konkursa kategorijā „Kultūra”. Starpvalstu sadarbības projekts „Rokdarbi” sniedza iespēju iepazīties ar rokdarbu tradīcijām Latvijā, Igaunijā un Somijā. Pasākumā „Rokdarbi aicina!” dalībnieki dalījās ar zināšanām un jauniegūto pieredzi, mudinot nodarboties ar rokdarbiem, kas balstīti uz vietējo mantojumu.

Kuldīgas novada Bērnu un jauniešu centrā 18. oktobrī Kuldīgas tautas tērpa darināšanas un valkāšanas klasē „Pūralāde” norisinājās „Raksti un balto darbu dūrieni Kuldīgas tautas tērpa sieviešu kreklā” - teorētiska un praktiska nodarbība Kuldīgas tautas tērpa krekla darinātājiem. UNESCO nedēļas ietvaros Pelču speciālās Internātpamatskolas – attīstības centra Aktu zālē notika stāstnieku sarīkojums „Stāstnieki aicina!”. Pelču speciālā internātpamatskola – attīstības centrs vairākus gadus rudenī rīko stāstnieku sarīkojumu skolas bērniem. Tradīciju šajā skolā aizsākusi Agita Leontjeva, skolas folkloras kopas „Ķīpa” vadītāja. Šobrīd ar pasaku un teiku stāstīšanu aizrāvušies daudzi skolas skolēni un uzmanīgo klausītāju pulkā piebiedrojušies visi bērni un skolotāji. Kuldīgas novads lepojas ar šīs skolas pamatīgo veikumu un ieguldījumu nemateriālās kultūras mantojuma jomā. 15. oktobrī Kurmāles pagasta Priedaines bibliotēkā UNESCO nedēļas ietvaros tika organizēta tikšanās ar vietējo audēju Vilmu Segliņu. Tikšanās laikā tika uzklausītas atmiņas un austa kopīga draudzības josta. Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma profesionālajā vidusskolā no 15. – 18. oktobrim norisinājās vairāki UNESCO nedēļas tematikai veltīti pasākumi:

- No 15. – 17. oktobra notika mēbeļu galdnieku rokas elektroinstrumentu konkurss „Bukletu, grāmatu statīvs – 2013”. Konkursā piedalījās divu audzēkņu komanda no katras mēbeļu galdnieku grupas – kopā pavisam piecas komandas. Darbu prezentācija un vērtēšana notika 17. oktobrī UNESCO nedēļas noslēguma pasākumā „No Miķeļiem līdz Mārtiņiem”.

- 16. oktobrī notika Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājas

Ilzes Zikmanes saruna par kultūras pieminekļu saglabāšanu Kuldīgas novadā un Kuldīgas pilsētā, kā arī par Eiropas mantojuma zīmi Kuldīgas pilsētas vēsturiskajam centram. Sarunā piedalījās Tūrisma komercdarbinieku 2. un 3. kursa audzēkņi.

- 17. oktobrī Kuldīgas restaurācijas centrs, „Eiropas Savienības kultūras mantojuma

balvas „Europa Nostra” ieguvējs, prezentēja paveikto Kuldīgas vecpilsētas ēku saglabāšanā un jauniešu iesaisti tajā. Aktivitātē piedalījās visu mēbeļu galdnieku grupu audzēkņi.

35

UNESCO nedēļas ietvaros tika aktualizēta arī „Suiti meklē suitus” aktivitāte – tikšanās ar suitu kultūrtelpas aktīvistu Grigoriju Rozentālu. Audzēkņi gatavoja teiku lasījumus, norisinājās mīklu minēšanas konkursi par dabas parādībām un gadalaikiem, par augļiem un dārzeņiem, notika audzēkņu stāstījumi par laika zīmēm oktobrī un novembrī, par gadskārtu svinībām Miķeļiem un Mārtiņiem. Latviešu tautas dziesmas dziedāja skolas audzēkņi un visa pasākuma dalībnieki, kopā vairāk nekā 120.

UNESCO nedēļas ietvaros 17. un 19. oktobrī pastaigā „Mans stāsts par Kuldīgas Pilsētas dārzu” aicināja doties Kuldīgas novada muzejs:

„Pirmais randiņš, labākā zaļumballe, neaizmirstams karnevāls, kino – pirms 50. gadiem un pagājušajā vasarā, blēņas un sadzīve, ziema, kad tētis man iemācīja slidot... Šie un citi stāsti pastaigā pa Pilsētas dārzu un atmiņu pēcpusdienā pie tējas tases. Skatīsimies fotogrāfijas, stāstīsim un klausīsimies stāstus. Nāciet un piedalieties, varbūt arī Jums rodas savs stāsts!”

36

UNESCO nedēļā no 14. līdz 18. oktobrim Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolā bija iespēja iepazīties ar izstādi „Bez pagātnes nav nākotnes”, kurā varēja novērtēt skolas audzēkņu praksi un pieredzi nemateriālā kultūras mantojuma izpētē un tā saglabāšanā. Savukārt aktivitātes ietvaros „Pastāsti par savu mantojumu” skolas zālē tika organizētas vairākas lekcijas un sarunu vakari par tādām tēmām, kā „Laikmets, vide un tērps” (arhitektūras, apģērba dizaina izglītības programmas lektori), „Nemateriālais mantojums laikmetīgā skatījumā” (tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu dizaina izglītības programmas lektori, metāla, koka un keramikas izstrādājumu dizaina izglītības programmas lektori).

UNESCO nedēļas tematikas ietvaros Profesionālās izglītības kompetences centrā (PIKC) „Liepājas Valsts tehnikums” 29. oktobrī notika pasākums „Lejaskurzemes kulinārā mantojuma pērles!”. Pasākuma mērķis bija izpētīt un godā celt Lejaskurzemes tradicionālo garšu. Receptes ir savāktas, apkopotas un sadarbībā ar Liepājas restorānu šefpavāriem un Liepājas domi pagatavotas un nodotas baudīšanā domes, Liepājas restorānu, tūrisma informācijas centra u.c. pārstāvjiem, lai Liepājā atdzimstu kulinārais mantojums.

UNESCO nedēļa Liepājā

37

Liepājas internātpamatskolā 16. oktobrī aizvadīta audzināšanas stunda „Senie darbarīki tautasdziesmās”. Skolēniem tika demonstrēti miniatūri darbarīki (arkli, ecēšas, tītavas, stelles u.c.), stāstīts par darbiem agrākos laikos. Stundas laikā tika demonstrēti arī attēli un skaitītas tautasdziesmas, kurās ir minēti attiecīgie darbarīki vai darbi. Mazo darbarīku maketus izveidojis Salacgrīvas novada iedzīvotājs Harijs Veide (B. Rosvaldes tēvs). Harijs Veide šos maketus sācis gatavot, lai neaizmirstu senos darbarīkus un bērniem un mazbērniem varētu parādīt, kādas lietas ir bijušas agrāk.

„Skolai šie darbarīku maketi šķiet vērtīgi. Kopš tie tika atvesti uz Liepājas internātpamatskolu, ar tiem tiek iepazīstināti skolēni. Šī kolekcija ir demonstrēta arī citiem skolotājiem. Lielākā daļa darbarīku maketi ir atrodami tikai Liepājas internātpamatskolā, tos popularizē B. Rosvalde. Vēl daļa ir Salacgrīvas novadā pie autora Harija Veides. Kolekcija ikdienā netiek izmantota bieži, tomēr noder atsevišķās stundās, piemēram, mācoties pasakas, tautasdziesmas, kuros parādās šie darbarīki. Skolēniem tiek demonstrēts šis darbarīks, piemēram, arkls, ecēšas. Bioloģijas stundās tiek izmantoti mazie bišu stropiņi, kuri ir izveidoti kā oriģinālie, ar visiem iešūnotiem rāmīšiem un spilventiņiem.”

38

Limbažu Bērnu bibliotēkā UNESCO nedēļā notika pieci pasākumi. Pasākumā „Vecmāmiņas padoms” ar 3. – 7. klašu audzēkņiem tika runāts par kultūras tradīciju pārmantošanu un saglabāšanu ģimenēs. Tika stāstīts par prasmēm, kas iegūtas no vecmāmiņās, un kuras vēl joprojām tiek pielietotas – zeķes papēža adīšana atšķirīgi sieviešu un vīriešu zeķei, pīrāgu, piparkūku cepšana, putras vārīšana „Spilvenos" u.c. Arī skolēni varēja pastāstīt daudz interesanta par savu ģimeņu tradīcijām – kopīgu pusdienošanu pie vecmāmiņas svētdienās, muzicēšanu, ēdiena gatavošanu un rokdarbu prasmēm, kas tiek nodotas no paaudzes paaudzē.

Vēsturiskais mantojums tika apzināts arī sarunās ar bijušo leģionāru Ilgoni Dambīti. Viņš stāstīja par saviem skolas gadiem, iesaukšanu leģionā, karavīra ikdienu vācu armijā, spaidu darbiem šahtās Piemaskavā, atgriešanos mājās jau atkal svešā režīmā un kluso cīņu par brīvas Latvijas sapņa īstenošanu.

UNESCO nedēļa Limbažos un Limbažu novadā

39

Līvānu 2. vidusskolā 16. oktobrī aizvadīta vērtību stunda „Kas sit trauksmes zvanu?”. Tās ietvaros notika literatūras izstāde ar Latvijas kultūras kanonā iekļautajiem darbiem. Skolas bibliotekāre Ināra Bojāre sadarbībā ar kultūrvēstures skolotāju Jevģeniju Golubevu informēja 12. klases skolēnus par UNESCO nedēļu un tās tēmu „Pastāsti par savu mantojumu”. Skolēni tika iepazīstināti ar dokumentiem, kas saistīti ar nemateriālo kultūras mantojuma saglabāšanu: UNESCO Konvenciju par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu (2003), Latvijas Republikas Koncepciju par Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu (2008), Latvijas kultūras kanonu, (2007). Skolēniem tika stāstīts arī par nemateriālā kultūras mantojuma jēdzienu, mantojuma saglabāšanu, atšķirību no ikdienas prakses, kā arī tā pretstatu kultūras standartizācijai. Sakarību ilustrācijai starp materiālo un nemateriālo kultūru tika nolasīts K. Ušinska stāsts „Aklais zirgs”. Skolēni tika aicināti padomāt, kas šodien „sit trauksmes zvanu” (вечевой колокол).

„Tā ir daba, jo zūd sakarība starp tās materiālo izmantošanu un ekoloģisko vērtību. Tas attiecas arī uz nemateriālo kultūru, kad progresa un tehnoloģisko resursu pieejamības ietekmē mainās vērtību hierarhija. Piemēram, ko saņemam un nododam nākamajām paaudzēm? Grāmatu, kino vai internetu?”

Skolēni saņēma uzdevumu veikt šo drukāto un nedrukāto mediju SVID analīzi individuāli, pāros un grupā, kā arī prezentēt grupas viedokli. Vecākā grāmata skolas bibliotēkā ir В.Жуковский. Баллады. Рига: Латгосиздат, 1948. Skolēni tika iepazīstināti ar šo mantojumu. Bibliotekāre uzaicināja skolēnus dalīties ar savu personīgo stāstu par nozīmīgāko grāmatu viņu dzīvē. Līvānu 2. vidusskolā UNESCO nedēļas ietvaros 17. oktobrī notika tematiskā pēcpusdiena „Jarmarka”. Informāciju par tautas gadatirgiem skolotāja sniedza audzināšanas stundā. Skolēni apsprieda filmas, multfilmas un pasakas, kas atspoguļo gadatirgus tradīcijas. Scenārijs tika veidots atbilstoši tautas tradīcijām, kur pasākuma vadītāji – skomorohi (скоморохи) – ielūdz dažādus viesus. Skatītāji ir viesi, kas reizē kļūst par uzveduma aktīviem dalībniekiem. Tādā veidā pasākumā tika iesaistīti visi 107 skolēni. Uz pēcpusdienu 3.klase aicināja arī savus vecākus un skolas darbiniekus.

UNESCO nedēļa Līvānu novadā

40

„Jarmarka” tika izcelts arī kā apzinātais mantojums aktivitātes „Pastāsti par savu mantojumu” ietvaros.

„Gadatirgus senatnē bija arī svētki. Krievu tautas gudrība saka, ka katra dvēsele priecājas par svētkiem (Каждая душа празднику рада). Gadatirgi tika rīkoti gan vasarā, gan rudenī, gan ziemā un pavasarī. Tad cilvēki ne tikai pirka un pārdeva, bet arī priecājās. Viņi dziedāja tautas dziesmas (častuškas), dejoja, rīkoja spēka sacensības, apdāvināja viens otru.”

Informāciju par tautas gadatirgiem skolotāja sniedza audzināšanas stundā. Skolēni apsprieda filmas, multfilmas un pasakas, kas atspoguļo gadatirgu tradīcijas. Daudzi par šo tradīciju uzzināja pirmo reizi. Tika nolemts sagatavot priekšnesumus sākumskolas skolēniem, lai arī viņi uzzinātu par šo tautas tradīciju. Līvānu 2. vidusskolā, apzinot lokālo mantojumu aktivitātes „Pastāsti par savu mantojumu” ietvaros, skolēni devās ekskursijā uz skolas muzeju. Mantojums, kas plaši pārstāvēts skolas muzejā, ir rotātie dvieļi. Tie gatavoti no linu audekla.

„Dvieļi tika lietoti gan svētkos, gan ikdienā. Ar rotātiem dvieļiem apsedza ne tikai ikonas, bet arī portretus un fotogrāfijas. Pēc izšuvuma krāsas var spriest par tā izgatavošanas laiku. Agrāk tos izšuva ar sarkanu vai sarkanu un melnu diegu. Vēlāk izmantoja arī citas krāsas. Sākumā rakstam bija simboliska nozīme, vēlāk vairāk dekoratīva. Dvieļus izšuva sievietes un meitenes. Pēc tā sprieda par meitenes prasmi un čaklumu. Šie dvieļi tiek izmantoti īpašos gadījumos, kad bērni arī uzzina par to lietošanu un izgatavošanu. Uz dvieļiem ir arī vecmāmiņu vai pat vecvecmāmiņu iniciāļi.”

41

Ludzas Mūzikas pamatskolā 17. oktobrī norisinājās pasākums „Gudru ņēmu padomiņu”. Visas dienas garumā norisinājās tradīcijām veltītas aktivitātes: 1. klases skolēni pirmajā starpbrīdī dejoja rotaļdeju, dziedot latviešu tautasdziesmu „Kas dārzā?”; 2. klases skolēni otrajā starpbrīdī dejoja rotaļdeju, dziedot latviešu tautasdziesmu „Vai tā mana vaina bija”; 3. klases skolēni trešajā starpbrīdī dejoja rotaļdeju, dziedot latviešu tautasdziesmu „Kumeliņi, kumeliņi”; 4. klases skolēni ceturtajā starpbrīdī dejoja rotaļdeju, dziedot latviešu tautasdziesmu „Bēdu manu lielu bēdu”. Muzikālo pavadījumu spēlēja akordeona skolotāja Ērika Stalidzāne, skolas bērnu folkloras kopa, vadītāja Dace Tihovska, pasākumu organizēja direktores vietniece audzināšanas darbā Aina Petrovska.

UNESCO nedēļa Ludzas novadā

42

Madonas novada bibliotēkā 17. oktobrī notika tikšanās ar dzejnieku un novadnieku Uldi Ausekli. Tikšanās tika fokusēta uz nezūdošām vērtībām – prasmi saskatīt un novērtēt dzimtās vietas skaistumu, kopt un lolot valodu, godināt grāmatu.

Lazdonas pagasta bibliotēkā 18. oktobrī norisinājās stāstu pasākums „Nemateriālais kultūras mantojums – Imanta Ziedoņa pasakas”. Pasākuma dalībnieki tika iepazīstināti ar UNESCO nedēļai veltīto prezentāciju par nemateriālo kultūras mantojumu. Kā tautas nacionālais mantojums tika uzsvērts dzejnieka un publicista Imanta Ziedoņa daiļrade. Tika stāstīta „Pasaka par pogu”. Stāstījumu ilustratīvi papildināja īpašo pogu kolekcija. Pasākums tika organizēts Lazdonas pamatskolas sākumskolas bērniem.

UNESCO nedēļa Madonā un Madonas novadā

43

Ķoņu pagasta bibliotēka sadarbojoties ar Ķoņu skolu 25. oktobrī organizēja stāstīšanas konkursu „Teci, teci, valodiņa” ar mērķi celtu godā stāstīšanas tradīcijas. Konkurss tika rīkots UNESCO nedēļas ietvaros, atzīmējot UNESCO Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu 10. gadadienu. Konkursā bērni bija aicināti līdzdarboties mutvārdu folklorā. Konkursā bija jāpastāsta par sevi, jāatrod un jāsagatavo tautas pasaka, gadījums no savas vai pazīstamu cilvēku dzīves.

UNESCO nedēļa Naukšēnu novadā

44

Olaines 2. vidusskolā UNESCO nedēļas tematikas ietvaros tika veidota izstāde „Vecmāmiņu pankūkas receptes” – Meteņu diena. Izstādes veidošanā piedalījās 1. – 12. klašu skolēni. Tajā tika aktualizētas senās tradīcijas, kas saglabājušās slāvu tautām. Pasākums saistīts ar ziemas pavadīšanu un pavasara sagaidīšanu. Ar novada pašvaldības atbalstu skolā tiek rīkoti plaši pasākumi (spēles, konkursi, braukšana ar zirgiem, pacienāšana ar pankūkām, simboliska ziemas sadedzināšana).

UNESCO nedēļa Olaines novadā

45

UNESCO nedēļas ietvaros no 14. – 18. oktobrim Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs sadarbībā ar novada skolām piedāvāja iespēju apmeklēt jaunizveidoto pamatekspozīciju „Mūžs virpas apļots” un uzklausīt sirsnīgu stāstu, kas veltīts Silajāņu keramikas meistaram Polikarpam Čerņavskim (1923. – 1997.) viņa deviņdesmitajā dzimšanas dienā. Skolas bija aicinātas iepazīt nemateriālo un materiālo kultūras mantojumu tā izpausmēs, kā arī aktualizēt un mācīties par mantojumu mācību ietvaros.

Muzejā piedāvātās aktivitātes bija: ekskursijas muzeja atklātajās mācību krātuvēs (atpazīsti materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu); muzeja pamatekspozīcijas „Mūžs virpas apļots” apmeklējums un sarunas par Silajāņu keramikas vecmeistara Polikarpa Čerņavska atstāto un saglabāto kultūras mantojumu; skolotāju organizētas tikšanās ar novada amatniekiem klases stundās; rosinošs uzdevums mājās – stāsts par savu mantojumu un pieteikuma anketas „Pastāsti par savu mantojumu” aizpildīšana. Preiļu 1. pamatskola no 14. – 18. oktobrim aktivitātes „Pastāsti par savu mantojumu” ietvaros rīkoja ekskursijas Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeju atklātajās mācību krātuvēs (atpazīsti materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu), apmeklēja muzeja pamatekspozīcijas „Mūžs virpas apļots” un piedalījās sarunā par Silajāņu keramikas vecmeistara Polikarpa Čerņavska atstāto un saglabāto kultūras mantojumu. Skolotāji organizēja tikšanās ar novada amatniekiem klases stundās, kā arī rosināja skolēnus īstenot mājas uzdevumu – stāsts par savu mantojumu un pieteikuma anketas „Pastāsti par savu mantojumu” aizpildīšana.

UNESCO nedēļa Preiļos un Preiļu novadā

46

Muzeja piedāvāto aktivitāšu ietvaros Pelēču pamatskola īstenoja iniciatīvu „Stāsts par savu atpazīto nemateriālās kultūras mantojumu Pelēču ciemā”. No 14. – 18. oktobrim tika organizētas sarunas par nemateriālā kultūras mantojuma atpazīšanu un saglabāšanu (vadīja vizuālās mākslas skolotāja A.Vilcāne). Skolēniem mājas uzdevums bija apzināt kādu konkrētu uzturētā nemateriālā kultūras mantojuma izpausmi savā ģimenē (dzimtā, ciemā), aizpildot pieteikuma anketu un izveidojot vizuālu anketas pielikumu, kuri tika arī vērtēti. Labākie anketu paraugi ar pielikumiem iesniegti Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā – zinātniskajam arhīvam.

Ieskats apzinātajā mantojumā

Preiļu novada Pelēču pamatskolas 8. klases skolēns Ilgmārs Rubīns, apzinot vietējo mantojumu, informēja par tradicionālo ēdienu „Dūšas” – līdzīgas pelmeņiem, bet pildījumā speķis.

„Par šo tradīciju uzzināju no savas vecmāmiņas, viņa to iemācījās no savas mātes. Tagad viņa māca savas meitas. Šis ēdiens ir ļoti viegli pagatavojams un ļoti labi garšo. „Dūšu” recepte: vienu kilogramu miltu sajauc ar ūdeni tā, lai iznāktu bieza mīkla. Bļodiņā sagatavo sagrieztu žāvēto speķi, kam pievieno sagrieztus sīpolus, pieber piparus. Paņem pikucīti mīklas, liek iekšā speķi, saspiež un liek vārīties ūdenī. Vāra, kamēr gatavs! Šo mantojumu praktizē visas sādžas iedzīvotāji.”

Ilgmārs apzinājis arī asins desas gatavošanas recepti, kas aizgūta no vecmammas Natālijas Rubīnes, kura to aizguvusi no savas mammas Genovefas Kozules (Saunas pagasts, Preiļu novads).

Preiļu novada Pelēču pamatskolas 3. klases skolnieks Markuss Mainulis apzināja netradicionālo ēdienu gatavošanu.

„„Vecā baba” cepa pyškas (milti un ūdens), kā bulciņas, līdzīgas lavašam. Skābēja bietes un vārīja no tām biešu zupu. Skābo auzu ķīseli gatavoja. „Veco babu” sauca Jekaterina Pavlova. Par šo ēdiena gatavošanas tradīciju uzzināju no tēta, no māsas, no tēta māsām un „babas”. Mana vecā „baba” bija ļoti kārtīga saimniece, viņa bija strādājusi par kalponi pie kunga. Viņas ēdieni bija izcili, viņus vienmēr atceras mans tētis. Tādi nav nekur citur pasaulē. Aktīvākie šo ēdienu tradīcijas praktizētāji ir tētis un māsa”.

Preiļu novada Pelēču pamatskolas 3. klases skolniece Elita Mainule apzināja un pētīja psalmu dziedāšanas tradīciju bērēs un tautasdziesmu dziedāšanu ansamblī.

„Mamma dzied korī, sievu ansamblī, bērēs. Mamma ir mantojusi vairāk nekā 100 gadus vecu Bībeli. Mamma dziedina cilvēkus. Mammas vectēvs Viļķenes baznīcā bija ērģelnieks. Mammas vecmamma dziedāja bērēs ar Dieva vārdiem. Manas mammas tētis un mamma dziedāja Limbažu jauktajā korī. Psalmu dziedāšanas tradīciju visaktīvāk apkaimē praktizē Pelēču sievu ansamblis.”

47

Preiļu novada Pelēču pamatskolas skolotāja Anna Vilcāne, apzinot vietējo mantojumu, stāsta par dziedājumiem Dvēseļu dienās.

„No 1. – 8. novembrim Romas Katoļu baznīcas ticīgajiem ir Dvēseļu dienas – lūgšanas par mirušajiem gan baznīcās, gan kapos. Šis mantojums nācis no mātes Monikas Kokorevičas, pašai piedaloties jau bērnībā. Svētīgas lūgšanas palīdz dvēselēm šķīstīties. Aktīvākie šī mantojuma praktizētāji apkaimē ir mātes un tēva ģimenes locekļi Latgalē”.

Vēl viena Annas Vilcānes apzinātā tradīcija ir kapusvētki.

„Vasaras periodā kapos tiek noturēti dievkalpojumi par mirušajiem. Tradīcija pārņemta no vecākiem, jau bērnībā, jo ik gadu devāmies kalpot, gan piedalīties kapusvētkos. Kapusvētkos atceras mirušos, lūdzas par viņiem. Satiekas arī attālināti ģimenes locekļi. Kapusvētkiem kapi tiek savesti kārtībā. Tajos parasti piedalās visi vietējie iedzīvotāji – kaimiņi, radi, draugi u.c. ”

Preiļu novada Pelēču pamatskolas 8. klases audzēknis Artis Reliņš un viņa mamma Iveta Reliņa, apzinot savu mantojumu, informēja par dzeltenā mājas siera gatavošanas tradīciju.

„Šim mājas sieram ir vajadzīgs mājās gatavots biezpiens, svaigs piens, mājas vistu olas un sāls. Pēc vēlēšanās sieram var pievienot klāt ķimenes, dilles. Ja vāra saldo sieru, tad sāls vietā jāliek medus, rieksti, augļi. Par šo mantojumu uzzināju no sava krusttēva, kurš savukārt to uzzināja no savas mātes, kura man bija vecmāmiņa. Viņa šo recepti uzzināja, kādreiz strādājot muižā „Speiļi” par istabeni. Muiža atradusies Maltas pusē, Rēzeknes novadā. Raugoties no mantojuma vēstures, tad muižas Baroni pie siera receptes tika no kādas vecenītes, kura ieteikusi, kā pagatavot biezpiena ēdienu, lai to ēstu Barona meita, kurai vajadzēja lietot piena ēdienus. Par nožēlu viņai tas negaršoja. Bet nogaršojot šo sieru, Barona meita novērtēja to par ļoti garšīgu. No šī laika šis siers ir viens no mīļākajām delikatesēm daudziem. Manā apkaimē viens no lielākajiem un aktīvākajiem praktizētājiem es, Iveta Reliņa. Nu jau šo mantojumu pārņēmusi arī mana meita.”

Preiļu Valsts ģimnāzijas 1.kursa audzēknis Uldis Zalāns aktivitātes „Pastāsti par savu mantojumu” ietvaros informēja par Maija dziedājumu tradīciju pie ceļu krucifiksiem.

„Maija vakaros tuvāko ciemu cilvēki kopā ar priesteri iet pie ceļu krucifiksiem un lūdzās par godu Dievmātei Jaunavai Marijai, skaitot Rožukroni un dziedot dziesmas, kas veltītas Dieva Mātei. Nobeigumā, katrs dziedātājs izvelk „Značku” –

48

zīmīti, kurā ir uzdevums dienai vai nedēļai, kas jāpilda Jaunavas Marijas godam. Uzdevumi ir dažādi (no rīta noskaitīt 3 reizes lūgšanu „Esi sveicināta Marija”, neskaties uz to pusi, uz kuru tev gribas skatīties; noskaitīt katru vakaru pirms gulētiešanas 3 Tēvreizes; pirms ēdienreizes pārmest krustu; katru dienu nodziedāt dziesmu vai noskaitīt „Ave Maria” u.c.). Šo mantojumu turpina saglabāt mana vecmamma Domicella Grandāne un mamma Sarmīte Zalāne, kur aktīvi tiek iesaistīta mana māsiņa un dažreiz arī es. Šī ir sena tradīcija. Katoļticīgie katru dienu Maija mēnesī sanāk kopā norunātā laikā un lūdzas par godu Dievmātei. Šī mantojuma aktīvākais praktizētājs manā apkaimē ir priesteris Aigars Bernāns, mana vecmamma Domicella Grandāne, kaimiņienes Antonija Vibornā, Rita Rubine”.

Preiļu Valsts ģimnāzijas 1. kursa audzēkne Zanda Vaivode aktivitātes „Pastāsti par savu mantojumu” ietvaros informēja par siera siešanas tradīciju.

„Šo mantojumu pārņēma mana vecmamma Anna Zalāne (dzimusi 1953. gadā) no savas mammas Annas Ližbovskas, savukārt viņa no savas mammas. Siera siešana izpaužas govju audzēšanā, kopšanā, slaukšanā, tad piena pārstrādē. Pienu karsē līdz vārīšanās temperatūrai, tad pievieno biezpienu un maisa līdz piens atsulojas un masa kļūst biezāka, tad nolej un iesien marlē, un tad nospiež starp koka dēlīšiem. Es par šo mantojumu uzzināju jau agrā bērnībā, jo mana vecmamma vēl tagad praktizē siera siešanu. Katru reizi siers izdodas savādāks, protams, mums ir arī savas, jau iestrādātas receptes, kas to padara īpašu un ļoti garšīgu. Šī mantojuma aktīvākais praktizētājs manā apkaimē ir mana vecmamma Anna Zalāne.”

Preiļu Valsts ģimnāzija, iesaistoties aktivitātē „Pastāsti par savu mantojumu”, apzināja un iepazina amatniecības rokdarbu tradīcijas un cimdu adīšanu. Krista Šķēpa, informējot par apzināto mantojumu stāsta:

„Mans mantojums ir dūraiņu pāris, ko adījusi mana vecvecmāmiņa. Tas ir gan kā materiālais, gan nemateriālais kultūras mantojums. Tajos rokas vienmēr būs

49

siltumā, jo tie ir adīti divās kārtās. Mana vecvecmāmiņa bija liela rokdarbniece, viņa izšuva spilvenus, auda un izšuva dvielīšus, arī segas. Savas prasmes viņa nodeva savai meitai un mazmeitai. Viņa iemācīja adīt manai mammai, tādējādi nodod tālāk dažādas adīšanas prasmes (rakstu adīšanu, veidus) tālākās paaudzes. Bet kāpēc es izvēlējos stāstīt tieši par šiem cimdiem? Jo tie ir gandrīz identiski divos pāros – man un manai mammai. Kādreiz tā noteikti bija mana mamma. Vecvecmamma bija viņā ielikusi lielu mīlestību pret adīšanu un rokdarbiem. Tomē, laikam ejot un laika trūkuma dēļ tas viss pamazām pazuda. Tagad visaktīvāk to praktizē mana vecmāmiņa, adot saviem tuvajiem zeķes, cimdus, čībiņas. ”

Preiļu 1.pamatskolas 7.klases skolniece Sanita Kivleniece aktivitātes „Pastāsti par savu

mantojumu” ietvaros informēja par mucinieka jeb bondara amatu.

„Mans tētis – Juris Kivlenieks (1965 g.) – savā darbnīcā Vārkavas pagasta Štagaros, mājās „Meža Ustobi” izgatavo dažāda izmēra mucas, koka traukus - spaiņus, kubulus, ķipīšus, kausus, abras, dārza mēbeles, lielos pirts kublus, rotaļlietas u.c., izmantojot gadsimtiem senas kokapstrādes tradīcijas.” „Pēc vecajām Latgales tradīcijām, ticējumiem ķērni izgatavo no egles koka (tautā sauc par balto egli, nejaukt ar baltegli). Vēlams, lai eglei zari būtu noliekušies uz leju. Egle jāzāģē, vēlams, otrajā ziemas pusē, jaunā mēnesī. Kad pūš ziemeļu vējš, tad koks jāgāž ziemeļu virzienā, pēc tautas ticējuma. Kokmateriālus sagatavo pēc vajadzīgajiem izmēriem un kaltē dabīgā veidā 4 gadus. Pirms ķērnes izgatavošanas tos kaltē uz mūrīša apmēram 1 mēnesi. Pēc kaltēšanas izgatavo vajadzīgā izmēra dēlīšus jeb galdiņus. Ķērnes forma ir konusveidīga ar platāku apakšu un šaurāku augšu. Ķērnes vissastopamākie izmēri ir 50 cm augstums, 25 cm diametrs. Augšējo vāku vēlams izgatavot no cietāka lapu koka. Tiek izgatavots krustiņš ar vāku. Krustiņa galos izurbj caurumus pēc iespējas lielākus, bet centrā mazāku atbilstoši kāta izmēram. Krustiņa kātu vēlams izgatavot no cieta lapu koka, lai ekspluatācijas laikā nesadiltu kāts. Ķērnei dibenu izgatavo no egles koka pēc atbilstošiem izmēriem. Ķērnes dēlīši tiek sastiprināti ar stīpām. Stīpas izgatavo no koka vai metāla kaļot un sakniedējot. Ķērni no ārpuses apstrādā ar linsēklu eļļu.”

50

Juris Kivlenieks savu pirmo mucu ir pagatavojis 16 gadu vecumā. Kaut arī tā ir jukusi un brukusi, viņš nepadevās un jau trešajā paaudzē ar lielu pacietību un gribasspēku turpina tradīciju.

51

Jāņmuižas pirmskolas izglītības iestādē UNESCO nedēļa tika aizvadīta ar gatavošanos Mārtiņdienai. Pasākuma tēma bija „Putras ceļš no lauka līdz galdam”, un tā mērķis – sekmēt svētku tradīcijas, paražu un rituālu izkopšanu. Bērniem tika nodrošināta iespēja izjust dabas norises, saprast tās, iepazīties ar rudens gadskārtu ieražām – ticējumiem, tautasdziesmām, rotaļām, dejām. UNESCO nedēļas ietvaros tika sekmēta arī tradicionālās kultūras iedzīvināšana, mācoties latviešu tautas dziesmas par putru, kā arī izzinot un iepazīstot galvenos labības veidus: rudzus, kviešus, miežus, auzas, griķus (attēlos, labības saišķos, graudos). Kopā ar bērniem tika gatavoti arī auzu saišķu mūzikas instrumenti. Atzīmēta arī Pasaules putras diena, kam par godu nedēļas garumā bērni nobaudīja dažādas putras, daudz uzzināja par putras nozīmi veselībā, iepazina dažādus labības veidus, mācījās tos atšķirt.

UNESCO nedēļā tika īstenota novadnieces Ilgas Valdas Blektes rokdarbu izstāde „Sapnis ir piepildījies” – seno tautas tradīciju iedzīvināšana. Rokdarbnieces mūža ieguldījums ir tamborēšanas un adīšanas tradīcijas nodošanā no paaudzes paaudzē. Nedēļas ietvaros tika organizēta arī vakarēšana – mutvārdu tradīciju uzturēšana. Viesos pie bērniem nāca dažādu paaudžu tamborētājas, kuras tamborējot, bērniem stāstīja pasakas.

UNESCO nedēļa Priekuļu novadā

52

UNESCO nedēļas ietvaros 17. oktobrī Raunas pagasta bibliotēka organizēja ekskursiju uz Raunas austuvi, lai iepazīstinātu skolēnus ar aušanas prasmi, austuves iekārtu, gatavajiem audumiem, aušanas rakstiem, seno Raunas audēju grāmatu, Raunas aušanas pulciņa vēsturi, audējām, kā arī nodrošinot iespēju šo prasmi iemēģināt. Ekskursijas organizētāja bija Vija Vaišļa, kura pati iesaistīta Raunas aušanas pulciņā.

„Gribu popularizēt aušanas tradīcijas, demonstrēt aušanu, ieinteresēt jauno paaudzi iesaistīties Raunas aušanas pulciņā, lai saņemtu padomus un pārņemtu aušanas stafeti no vecākajām meistarēm un garantētu aušanas dzīvotspēju Raunās kopienā ”.

Aktivitātes „Pastāsti par savu mantojumu” ietvaros par vietējo aktīvāko šīs prasmes praktizētāju tiek uzskatīta Anita Bērziņa – tautas daiļamata meistare.

UNESCO nedēļa Raunas novadā

53

UNESCO nedēļā Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzija apmeklēja Latgales kultūrvēstures muzeja piedāvāto muzejpedagoģisko programmu „Pa Myužeiguo kalindera pēdām jeb glītrakstīšana ar tinti un spalvu”. Nodarbības laikā skolēniem tika dota iespēja iejusties skolēna tēlā, apskatot pagājušā gadsimta 80. gadu skolas formas tērpu, iepazīt 19. gadsimta latgaliešu autoru un grāmatu pārrakstītāju rokrakstu paraugus, dažādas 20. gadsimta mācību grāmatas, liecības, fotogrāfijas, uzzināt par ievērojamākā Latgales rokraksta literatūras pārstāvja Andryva Jūrdža dzīves gaitām, viņa uzrakstīto kalendāru – „Myužeygays kalinders” (1916.g.) un izšķirstīt skolēnu veidoto „...laika kalinderu 2011”! Skolēniem bija iespēja izmēģināt glītrakstīšanu, izmatojot tinti un spalvu, un tāpat kā senos laikos rakstīt vissenākajā burtnīcā – uz mazas koka tāfelītes. Rēzeknes Katoļu vidusskolā notika pasākums "Latviešu tautas dziesmu, mīklu, sakāmvārdu, parunu un ticējumu maratons". 1. – 4. klašu skolēni ražas svētku ietvaros tika aicināti piedalīties pasākumā latviešu tautas dziesmu, mīklu, sakāmvārdu, parunu un ticējumu maratons", kas vēstīja par rudeni, rudens ražu, rudens saulgriežiem. Aktīvi piedalījās arī paši mazākie - sagatavošanās grupas bērni.

Rēzeknes Valsts ģimnāzijā 17. oktobrī notika latgaliešu mīklu minēšanas pēcpusdiena 10.klašu skolēniem. Pēcpusdienas vadītājas Rēzeknes Augstskolas Dr.philol., asoc. prof. A. Juško- Štekeles stāstīja par mītisko, sadzīvisko un kristietisko poētikas iezīmju atklāsmi latgaliešu mīklās un mīklu minēšanā. Skolēni aktīvi līdzdarbojās, jo interesi radīja latgaliešu valoda, dažādi seni vārdi.

Rēzeknes Centrālā bibliotēka organizēja tematisku izstādi „Apzināsim pasaules kultūras mantojumu!”, kas no 22. līdz 31. oktobrim bija apskatāma Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā. Bibliotēkā Tika organizēta arī literatūras izstāde „Tikšanās ar Juriju Tiņanovu”. Materiāli sniedza ieskatu Rēzeknes dzimšanā rakstnieka un literatūrzinātnieka J. Tiņanova biogrāfijas un daiļrades lappusēs. 18. oktobrī izcilais novadpētnieks un rakstnieks J. Tiņanovs viņa 119. dzimšanas dienā tika pieminēts ar pasākumu pie viņa mājas Rēzeknē. Pasākums tika rīkots sadarbībā ar J.Tiņanova muzeju (Rēzeknes 6. vidusskolā) un Rēzeknes studijteātri „Joriks”. Izceļot vietējo mantojumu, tika rīkota arī literatūras izstāde „Grāmatu Jāņos” (Jānim Elksnim – 80). Izstādes materiāli sniedza ieskatu Latgales kultūras centra izdevniecības vadītāja Jāņa Elkšņa dzīves un darba gaitās. J. Elkšņa mūžs savijies ar latgaliešu valodu un grāmatu izdošanu.

UNESCO nedēļa Rēzeknē

54

Rēzeknes Katoļu vidusskolā tika atklāta tematiska izstāde „Laipu liekot”. „Šķiet, tik vienkārši ir pāriet laipu – kādu ceļa posmu.” Šādu simbolisku laipu no 1988. gada līdz 2013. gadam ikviens bija aicināts šķērsot Latgales Kultūrvēstures muzejā tematiskajā izstādē „Laipu liekot. Latvijas Tautas frontei – 25”. 20. gadsimta 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā Latvijā risinājās notikumi, ko saucam par Trešo atmodu. Mūsdienās tā ir ne tikai vēsture, bet rosinājums mācīties, vērtēt un apzināties, ka valsti veido ikviens tās iedzīvotājs. Trešā atmoda arī Rēzeknē un Rēzeknes novadā bija jaunas uzdrīkstēšanās un pārmaiņu laiks. Latgales Kultūrvēstures muzeja un Rēzeknes zonālā Valsts arhīva krājumā glabātās šī laika liecības –fotogrāfijas, dokumenti, atmiņu pieraksti u.c. – ieguvušas jaunu veidolu un pārtapuši četrās „laipās” – daudzveidīgā un ērti pārvietojamā izstādē. Tā aicina apmeklētājus noiet ceļu no viena vēstures notikuma līdz nākamajam, no šodienas – rītdienai. Ar izstādi muzejā līdz 20. novembrim, bet vēlāk tā ceļos pa Rēzeknes pilsētas un Rēzeknes novada skolām. Latvijas valsts svētku noskaņās muzejā līdz 20. novembrim skatāma arī 2012./2013.m.g. Rēzeknes pilsētas posma vizuālās mākslas olimpiādes skolēnu godalgoto zīmējumu izstāde par tēmu „Mana Latvija”. Skolēni tika aicināti klausīties atmiņu stāstos, notika mācību materiāla prezentācija. UNESCO nedēļas tematikas ietvaros 23. un 24. oktobrī Latgales Kultūrvēstures muzejs aicināja uz podnieka Evalda Vasilevska paraugdemonstrējumiem, lai sekmētu izpratni par māla trauka tapšanas procesu vairāku dienu laika ritmā un darbību secībā. Paraugdemonstrējumi notika Evalda Vasilevska keramikas izstādē „Tu būsi gudrs, bet vecs...”, kurā, atzīmējot 60 dzīves jubileju, autors ataino podniecībai un māla pētīšanai veltītajos 40 gados gūtās atziņas māla trauku atveidā.

55

UNESCO nedēļas ietvaros ir notikuši vairāki pasākumi. 14. oktobrī Nautrēnu vidusskolā un skolas muzejā ieskandināja UNESCO nedēļu, organizējot stāstnieku pēcpusdienu „Kas var mani aizrunoit”. Pasākumā piedalījās 1. – 4. klašu skolēni, kuri tika iepazīstināti ar mutvārdu tradīcijas saglabāšanu. 5. klases skolēni kopā ar skolotāju Rutu Krišāni stāstīja mazajiem tautas pasakas, teikas, nostāstus, kopā minēja mīklas, kopā atcerējās sakāmvārdus, laika vērojumus, kopā sacerēja pasakas un zīmēja mīklas.

15. oktobrī notika izglītojoša nodarbība „Latgaliešu mūzikas instrumenti”, kuras gaitā Nautrēnu vidusskolas 1. – 6. klašu skolēni tika iepazīstināti ar spēles mākslu. Tautas instrumentus demonstrēja un par tiem stāstīja etnogrāfiskais ansamblis un tā vadītāja Anna Garanča. Skolēniem bija iespēja visus instrumentus pamēģināt spēlēt arī pašiem, kā arī dziedāt šo mūzikas instrumentu pavadījumā.

16. oktobrī Nautrēnu vidusskolas 5. – 9. klašu skolēni tika aicināti apgūt zināšanas un paražas, kas saistītas ar dabu un Visumu, piedaloties izglītojošā lekcijā „Nautrēnu vidusskolas mazpulks – tautas gudrības un darba tikuma kopējs”. Nautrēnu vidusskolas mazpulcēni un vadītāja Anita Šķestere iepazīstināja ar mazpulka darbību, ar mazpulcēnu projektiem, konkursiem un citām aktivitātēm.

17. oktobrī Nautrēnu vidusskolas 1. – 4. un 5. – 8. klašu skolēni tika aicināti apgūt paražas, svētkus un rituālus pasākumā „Latgaliešu danči un rotaļas”. Skolas etnogrāfiskais ansamblis un vadītāja Anna Garanča mācīja latgaliešu rotaļas un dančus.

18. oktobrī Nautrēnu vidusskolas 1. – 8. klašu skolēni tika aicināti iepazīt tradicionālo amatniecību Muzeja stundā „Senie darbarīki”. Skolas muzeja vadītāja Mārīte Zubko klašu grupas iepazīstināja ar senajiem darbarīkiem un ar to palīdzību iegūstamajiem produktiem un izstrādājumiem.

UNESCO nedēļa Rēzeknes novadā

56

Riebiņu vidusskolā 15. oktobrī viesojās Rūdolfa Blaumaņa memoriālā muzeja „Braki” vadītāja Zinta Saulīte ar interaktīvo lekciju par Rūdolfu Blaumani. Kopīgi varēja iejusties pasakas „Velniņi” varoņu lomās. Novērtējot Riebiņu vidusskolas sniegumu Starptautiskajā dzimtās valodas dienā, pasākums notika sadarbībā ar UNESCO LNK, UNESCO starptautiskajā svinamo dienu kalendārā iekļautās Rūdolfa Blaumaņa 150. gadadienas ietvaros.

15. oktobrī notika arī tapošanas meistarklase. Tapošana ir sens adīšanas veids. Pirmatnējā „adīšanas mašīna” bija parasts grābeklis. Iztapot var greznas šalles, plecu lakatus un citus rokdarbus. Uz Sandras Rimšas (Riebiņu novada Galēnu pamatskolas skolotājas) vadīto meistarklasi Riebiņu vidusskolā nāca gan lieli, gan mazi, gan ar priekšzināšanām, gan iesācēji.

„Gandarīti bija visi, jo, praktiski darbojoties, nezināmais kļūst zināms un jaunais kļūst savējais. Secinājums – tapot var jebkurš! Pārsteigums bija šīs tehnikas vienkāršums un mazais laika patēriņš, lai izgatavotu elegantu un noslēpumainu rokdarbu – meistardarbu.”

UNESCO nedēļā tika rīkotas arī galda spēles „Māla ceļš” turnīrs sākumskolai. Šī galda spēle ir Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja dāvana skolai. To spēlējot, bērni ne tikai pavada interesanti un lietderīgi laiku, bet arī uzzina saistošu informāciju par sava novadnieka, izcilā keramiķa Polikarpa Čerņavska dzīvi un darbu.

20. oktobrī uzsākts darbs pie vēsturiski izzinošas takas „Skola laikmetu griežos” izveides Riebiņos. Riebiņu vidusskolai ir uzkrāta pieredze ar Latgales kultūrvēsturi saistītu projektu īstenošanā, kuri ir guvuši ievērību visas Latgales mērogā un veicinājuši latviešu kultūras attīstību kopumā, piemēram, „A.Vasiļevska daudzinājuma svētki”, tradīciju burtnīcas „Rībeņu nūvoda stuosti”. Skolā informācija un personiski stāsti par skolas attīstību Riebiņos vairāk nekā 100 gadu garumā tiek aktīvi gatavoti, apkopoti un papildināti, lai izveidotu mūsdienīgi vēsturisku maršrutu „Skola laikmetu griežos”.

UNESCO nedēļa Riebiņu novadā

57

UNESCO nedēļas ietvaros Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma telpās A. Deglava ielā 41a un Marijas ielā 4 ir norisinājās radošo darbnīcu nedēļa „Rādām, stāstām, dziedam, dejojam”. Katru dienu plānotajā laikā un vietā nodaļas pedagogi un izglītojamie prezentēja latvisko kultūras mantojumu atbilstoši savas nodaļas specifikai. Audzēkņi, piedaloties kādā no programmas aktivitātēm, saņēma atzīmi par piedalīšanos darbnīcu apmeklējuma lapās. Tā grupa, kura bija aktīvāk iesaistījusies visos nedēļas pasākumos (visvairāk grupas audzēkņu, kuri ieguvuši atzīmes par visu pasākumu apmeklējumu), saņēma pārsteiguma balvu.

14. oktobrī notika radošā darbnīca „Mantojums – raksti un krāsas” par rakstiem, krāsu simboliku, utt.. Radošo darbnīcu organizēja VSIA Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums modes un stila nodaļa, interjera dizaina nodaļa. 15. oktobrī norisinājās radošā darbnīca „Mantojums – tradicionālie ēdieni”, kuru organizēja ēdināšanas pakalpojumu nodaļa, pārtikas ražošanas nodaļa. 16. oktobrī audzēkņiem bija iespēja piedalīties tautisko deju kolektīva un vokāla ansambļa organizētajā radošajā darbnīcā „Mantojums – dejas un dziesmas”. 17. oktobrī tūrisma un komerczinību nodaļa un viesmīlības pakalpojumu nodaļa organizēja radošo darbnīcu „Mantojums, ar ko lepojamies”. 18. oktobrī radošo darbnīcu nedēļa tika noslēgta ar radošo darbnīcu „Mantojums – mūsu valoda”, kas notikusi vispārizglītojošo priekšmetu nodaļas un UNESCO ASP skolas darba grupas vadībā.

Rīgas Centrālās bibliotēkas Bišumuižas filiālbibliotēkā UNESCO nedēļas ietvaros notika stāstīšanas pasākums „Mūsu mantojumam – Bišumuižas bibliotēkai – 52” un literatūras izstāde „Gadsimtu soļi Bišumuižā”. Bišumuižas bibliotēka – lokālais mantojums – pastāv jau 52 gadus un ir īpašs apkaimes iedzīvotājiem. Bibliotēkas darbinieki aicināja savus lasītājus pastāstīt par to, kāda vieta bibliotēkai ir viņu dzīvē un kādas atmiņas ar to saistās. Literatūras izstāde „Gadsimtu soļi Bišumuižā” bija apskatāma bibliotēkas telpās no 14. – 19. oktobrim.

Muzejā „Ebreji Latvijā” 17. oktobrī notika pasākums „Kaimiņu acīm: divu grāmatu par ebrejiem prezentācija”. Rakstu krājums "Zaudētā kaimiņbūšana: ebreji Latgales iedzīvotāju kultūras atmiņā" [Утраченное соседство: евреи в культурной памяти жителей Латгалии. Москва, 2013] ir rezultāts vairākām mutvārdu vēstures vākšanas ekspedīcijām Dienvidlatgalē, kuras 2011.-2012. gadā īstenoja muzejs "Ebreji Latvijā" sadarbībā ar Daugavpils Universitāti un Jūdaikas pētnieku un pasniedzēju augstskolās centru "Sefer" (Maskava). Krājumā ir apkopotas gan atmiņas par ebrejiem, gan arī Latgales iedzīvotāju priekšstati par ebreju kultūru, reliģiju, dzīvesveidu.

UNESCO nedēļa Rīgā

58

Ar krājuma digitālo versiju var iepazīties vietnē: http://sefer.ru/upload/latgale-sbornik.pdf. Grāmata „Aizputnieku stāsti par ebrejiem” angļu valodā (2012) tapa starpnozaru mākslas grupas SERDE projekta "Tradīciju burtnīca" ietvaros. Veicot lauka pētījumu darbus Aizputē 2005. un 2006. gadā, tika apzinātas un dokumentētas mutvārdu liecības (aculiecinieku atmiņu stāsti) par pilsētas kultūras vēsturi – ebreju laikiem Aizputē. Pierakstītās mutvārdu liecības atspoguļo gan vietējo iedzīvotāju vērojumus un attieksmi pret ebreju tautu un viņu dzīvesveidu un tradīcijām, gan atklāj aculiecinieku liecības par Holokaustu Aizputē.

UNESCO nedēļas ietvaros, izceļot mutvārdu vēstures liecības, Enerģētikas muzejā Andrejostas ielā 8, Andrejsalā, Rīgā un Ķeguma prosp.7/9, ikviens interesents varēja noskatīties filmu „Kā tapa Ķeguma spēkstacija. Kārļa Dumbrāja atmiņas”, kas uzskatāms arī par Latvijas enerģētikas nemateriālo kultūras mantojumu. Ķeguma spēkstacijas celtniecībā piedalījās vairāki tūkstoši strādnieku no visas Latvijas. Viņu vidū bija Kārlis Dumbrājs (dzimis 1918. gadā). 1939. gadā viņš montēja divus no trijiem spēkstacijas ģeneratoriem. Filma ir K.Dumbrāja personīgās pieredzes stāsts – dokumentāls vēstījums nākamajām paaudzēm par to, kā 20. gadsimta 30. gados tapa Ķeguma HES – lielākā hidroelektrostacija Baltijā.

Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā UNESCO nedēļā notika daudzveidīgas aktivitātes, kas veltītas gan Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamblejas pasludinātajam Starptautiskajam ūdens sadarbības gadam, gan UNESCO Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas 10. gadadienai. Tika rīkoti tādi pasākumi kā „Latvijas dabas mantojums – Rīgas līcis un tā piekraste kā materiāla un nemateriāla vērtība”: ekskursija „Piekrastes izpēte – Saulkrasti, Salacgrīva un Ainaži”; zīmējumu un zināšanu konkurss un brīnumu diena „Ūdens kā materiāla un nemateriāla vērtība pasaulē un Latvijā.”; koncerts „Mūsu dziesmas – Dziesmas svētki” u.c.

Rīgas Ostvalda vidusskolā 16. oktobrī notika pasākums „Saulgriežu lokā” – Baltu saulgriežu rotaļas, dziesmas un zīmes. Bērni gāja rotaļās, dziedāja un zīmējām senās saulgriežu baltu zīmes.

59

Rīgas Centrālās bibliotēkas (RCB) filiālbibliotēkā “Strazds” 17. oktobrī notika pasākums „Iepazīsimies ar suitiem”. RCB filiālbibliotēka „Strazds” kopā ar Latvijas Nacionālā arhīva bibliotēkas vadītāju Ināru Milleri sagatavoja Juglas vidusskolas 7. klases skolēniem pasākumu – prezentāciju „Iepazīsimies ar suitiem”. Skolēni uzzināja par suitu vēsturi un tradīcijām. Bibliotēka un arhīvs ir sagatavojuši interesantas grāmatu izstādes, kas veltītas šai tēmai. No arhīva uz bibliotēku tiks atvestas senas grāmatas, lai skolēni varētu ar tām iepazīties.

2013. gada 17. oktobrī, atzīmējot UNESCO Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu 10. gadadienu, Latvijas Nacionālā arhīva bibliotēka sadarbībā ar Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālbibliotēku „Strazds” un Rīgas Juglas vidusskolas bibliotēku rīkoja informatīvi izglītojošu pasākumu Rīgas Juglas vidusskolas 7. klašu audzēkņiem. Pasākuma tēma bija „Iepazīšanās ar suitiem”.

Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) bibliotēkas vadītāja Ināra Millere un RCB filiālbibliotēkas „Strazds” darbiniece Jeļena Kuzņecova sagatavoja nelielu ekspozīciju par suitu novadu, tradīcijām un valodu. LNA bibliotēkas vadītāja pastāstīja bērniem par suitu izcelšanos, viņu vēsturi sākot ar 1632. gadu, par suitu tautas tērpiem un interesantākajām tradīcijām. Īpaša uzmanība tika pievērsta suitu kāzu svinēšanas rituālam. Suiti tās svinējuši trīs dienas, un daži suitu kāzu elementi saglabājušies latviešu tradicionālo kāzu ceremonijā arī mūsdienās. Stāstījumu papildināja arī ilustratīvais materiāls. Lai sajustu atšķirību starp suitu valodas izloksni un literāro latviešu valodu gan bērni, gan minēto bibliotēku darbinieces un vēstures skolotāja izlasīja dažādus tautas dziesmu pantiņus no J.Šperliņa grāmatas „Senās suitu kāzas un ķekatas”.

Māras Muižnieces Rīgas Mākslas skolā 17. oktobrī notika izglītojoša ekskursija uz centru „Koka Rīga”. Mākslas skolas audzēkņu grupa pedagogu vadībā apmeklēja centru „Koka Rīga”, lai iepazītos ar eksperta stāstījumu par apkaimes koka arhitektūras vērtībām un iepazītos ar centra ekspozīciju, kā arī vērotu apkaimes koka apbūvi apkārtnes ielās.

Tāpat 17. oktobrī skolas audzēkņu grupa pedagoga vadībā apmeklēja Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja filiāli „Mencendorfa nams”, lai iepazītos ar 17. – 18. gadsimta arhitektūras īpatnībām, apmeklējot muzeja ekspozīciju un izdarot secinājumus par iedzīvotāju paradumiem un dzīvesveidu senatnē, kā arī vērotu apbūvi apkārtnes ielās. Iegūtās zināšanas tika pielietotas, gatavojoties mākslas skolu ikgadējam Valsts konkursam, kas būs veltīts arhitektūras tēmai.

Mākslas skolas audzēkņu grupa pedagoga vadībā 14.oktobrī devās izglītojošā ekskursijā un apmeklēja mākslas muzeju „Rīgas birža”, lai iepazītos ar latviešu mākslas klasiķa Jūlija Federa atstāto mantojumu glezniecības jomā, kā arī apskatītu valsts nozīmes arhitektūras pieminekli – Biržas ēku. Iegūtās zināšanas tiks pielietotas, gatavojoties mākslas skolu ikgadējam Valsts konkursam, kas būs veltīts arhitektūras tēmai, kā arī apgūstot dažādu mācību priekšmetu (mākslas valodas pamati, kompozīcija u.c.) programmas Mākslas skolā.

Rakstniecības un mūzikas muzejs no 15. oktobra iesaistījās aktivitātē „Suiti meklē suitus”, meklējot suitus muzeja krājumā. Ikviens muzeja mājas lapā varēja iepazīties ar muzeja kolekcijā apkopotajām liecībām, kas saistītas ar suitiem un to dzīves gaitām.

60

17. oktobrī Rugāju novada muzejā sieviešu biedrības „ŪDENSROZE” dalībnieces Rugāju novada vidusskolas meistarklasei „Dvieļi no vecmāmiņu pūra lādes” rīkoja izstādi par ģimenes un plašākā radu lokā apzināto un savākto vecmāmiņu un citu austo senāko dvieļu paraugiem. Vietējā muzeja vadītāja gatavoja lasījumu par dvieļu aušanas tradīcijām un pielietojumu. Tika organizēta arī meistarklase dvieļu galu aptamborēšanā, kurā piedalījās Rugāju novada skolēni un citi interesenti.

„Reti kurai tautai ir tādas dvieļu izgatavošanas un rotāšanas tradīcijas kā latviešiem. Ikdienā taupīgie un praktiskie latvieši izmantoja nerotātus dvieļus, ekonomēja rokdarbnieču laiku. Toties rotātos, greznos un īpaši izveidotos dvieļus izmantoja tikai sevišķos gadījumos, tos rūpīgi glabāja, nodeva no paaudzes paaudzē. Protams, ka „dvieļu modi” ietekmēja pasaules kultūra un paradumi. Latvieši ceļoja, precējās ar cittautībniekiem, Latvijā dažādos laikos valdīja gan zviedri, gan vācieši un krievi, katrs pēc savām iespējām un savā veidā izmainot dvieļu gatavošanas un rotāšanas paņēmienus. Nosaukums „dvielis” latviešiem visticamāk pārņemts no vāciskā „dwelle”. Latgalē dvieli dēvē par rušnīku, ručņiku.”

Sieviešu biedrības dalībnieces un vidusskolas skolēni apzināja seno amatu pratēju krājumu glabātājus un savāca apbrīnojami daudz unikālus eksponātus. Izstāde tika izsludināta no 15.līdz 20. oktobrim, bet tā tomēr turpinājās līdz pat 6. novembrim.

„Iespējams, ka pat gadiem ilgi mājās skapī nolikta, vecvecmāmuļas ar rūpību darināta dvieļa vērtību tā nopietni mazmeita apjauta tieši šai izstādē. Tagad mēs droši zinām, ka kādā mājā īpaša vieta būs meistarklasē darinātajam dvielim.”

Izstādi apskatīt nāca gan Rugāju iedzīvotāji, gan klašu kolektīvi audzinātāju pavadībā, gan skolas meitenes vēl un vēlreiz iegriezās, lai apbrīnotu unikāli smalkos darinājumus, ko vecmāmiņas un vecvecmāmiņas darinājušas garajos, tumšajos ziemas vakaros petrolejas lampu vai pat skalu gaismā.

UNESCO nedēļa Rugāju novadā

61

16. oktobrī Pilsrundāles vidusskolā notika Pilsrundāles bibliotēkas organizēts pasākums, kas veltīts Fridriham Vesmanim un viņa grāmatai „Klausieties pagātnes soļos”.

Rundāles novada pirmais pagasta vadītājs bija Kārlis Vesmanis, bet viņa dēls Fridrihs Vesmanis apkopojis savas dzimtas vēsturi, kuru šogad izdeva Jelgavas Ģ. Eliasa vēstures un mākslas muzejs, jo viņa vedekla šo dzimtas vēsturi sagatavoja izdošanai grāmatā. Grāmatas „Klausieties pagātnes soļos” atvēršanas svētki bija šī gada maijā Jelgavā, jo Fr.Vesmanis bija Jelgavas pilsētas galva, bet pie mums tā nonāca rudens sākumā. Grāmata ir vienreizēja, jo tik daudz atklāj par Rundāles vēsturi, cilvēkiem, vietām, ko nekur citur neesam lasījuši. Pasākuma iniciatore ir Pilsrundāles vidusskolas muzeja vadītāja un vēstures skolotāja Rudīte Gustiņa, kuru ar Vesmaņiem saista radniecīgas saites. Pasākumā piedalījās Vesmaņu tuvinieki un mūsu novada ļaudis – skolēni, pensionāru biedrības, Vesmaņu kaimiņi un citi.

UNESCO nedēļa Rundāles novadā

62

16. oktobrī Salacgrīvas novada Salacgrīvas bibliotēka rīkoja tikšanos ar lībiešu dzimtas pēcteci Anitu Emsi, kura ir lībiešu kultūrvēstures un valodas mantojuma glabātāja. Anita prot runāt lībiskā dialekta Svētciema izloksnē, raksta dzeju, kurā dominē Svētciema lībiskais dialekts ar aprautajām vārdu galotnēm. Pasākumā bija iespēja nedaudz uzzināt par Latvijas rietumvidzemes lībiešiem, klausīties šo īpatnējo valodu ar stiepto un lauzto intonāciju. Par viņas mantojumu tika stāstīts arī „Pastāsti par savu mantojumu” ietvaros.

„Rietumvidzemes iedzīvotāji – lībieši - paaudžu paaudzēm apdzīvoja tagadējā Salacgrīvas novada lielāko daļu. Gadsimtos lībiešu dzimtas sazarojušās un to pēcteči dzīvo visā pasaulē, tostarp Latvijā. Īstenie lībieši Vidzemē izmiruši jau 19.gadsimta otrajā pusē. Interese par lībiešu kultūrvēstures un valodas mantojumu aizvien paplašinās saistībā ar dzimtu koku pētīšanu. Maz zinām par lībiešiem, viņu dzīvi, vēsturi, valodu.”

Anita Emse ir bijusī Salacgrīvas bibliotēkas darbiniece. Viņas prasmes saistībā ar lībisko izrunu apzinātas jau gadiem. Tikšanās ar Anitu Emsi sniedza iespēju ieklausīties sen zudušā valodā, piedalīties sarunās, kuru saturs ir lībiskais un lībieši.

UNESCO nedēļa Salacgrīvas novadā

63

Kalnu bibliotēka strādā apvienoti ar Nīgrandes pagasta pašvaldības bibliotēku un Kalnu vidusskolas bibliotēku. UNESCO nedēļas ietvaros aktivitātes tika īstenotas ciešā sadarbībā un plašākā laika periodā. UNESCO nedēļas tematikas ietvaros norisinājās īpašs pasākumu cikls.

Novadu folkloras izzināšana: tika rīkotas bibliotekārās stundas 7. – 8. klasei, iepazīstoties ar Nīgrandes un tās apkārtnes teikām, kā arī apkopojot materiālus novadpētniecības mapē un gatavojot prezentācijas.

Tikšanās ar tautas tradīciju zinātājiem un praktizētājiem: tika rīkotas intervijas, kuru laikā notika tikšanās ar tradīciju zinātāju, Kalnu kultūras nama vadītāju Ligitu Ķieni. Tika apkopota informācija par kultūras dzīvi pagastā agrāk un tagad, kā arī dažādām tautas tradīcijām (Lieldienas, Vasarsvētki, Līgo un Jāņi, Miķeļi, Mārtiņi, Ziemassvētki, Baltu vienības diena) un to svinēšanu L. Ķienes dzīves laikā no bērnības līdz mūsdienu rituāliem. Materiālu sagatavošana un prezentēšana par novadniekiem – jaunlatviešiem: tika organizētas bibliotekārās stundas 11. klasei, kurās rādīja prezentācijas par novadniekiem – jaunlatviešiem – Krišjāni Baronu un Andreju Spāģi.

UNESCO nedēļa Saldus novadā

64

Tematiskas ekskursijas par kultūrtelpas izzināšanu: tika organizēts tematiskas ekskursijas, kurās viesi tika iepazīstināti ar pagasta lokālo mantojumu. Tika izstrādāts ekskursijas maršruts pa Nīgrandes pagastu, kuras vadīja sertificētas gides – Ligita Ķiene un Zanta Klaipa, Kalnu vidusskolas direktore.

Ekskursijas plāns: Represēto piemineklis – Svētās Agates katoļu baznīca – L.Jaunskungas keramikas darbnīca – mūzikas skola – vidusskola – bibliotēka – sporta zāle – klubs – Jāņa Blūma kabinets – disko zāle – izstāžu zāle – sociālisma istaba /muzejs/ – K.Jankovska kabinets – skatuve – ciemata panorāma uz jumta kopā ar Kalnu raganu – BJC „Augšventa” – R.Jansones kleķu māja – R.Jansona ragu muzejs – D.Andersones ekoloģiskā lauku sēta – Kalnaišu tradīciju kalns – A.Spāģa piemiņas akmens – K.Janševska piemiņas akmens – Alšu kaļķu ceplis – Nīgrandes luterāņu baznīca – Nīgrandes klēts /muzejs/ – ekskursija ar autobusu pa ciematu, apskatot arī stadionu un Lošleju.

Gadskārtēja kinoamatiera K. Jankovska dokumentālo filmu skate – gadskārtējs piemiņas vakars, kurā notika kinoamatiera Kārļa Jankovska dokumentālo filmu par Nīgrandes pagastu skatīšanās. Kopumā 75 filmas, kas ir nozīmīgs un vērtīgs apzinātais lokālais mantojums pagastā.

Lutriņu pagasta bibliotēkā UNESCO nedēļas tematikas ietvaros norisinājās pasākums „KINO no…” – 4 tematiski filmu skatīšanās vakari.

„Nemateriālā kultūras mantojuma pamatā ir cilvēku zināšanas un prasmes, ko nodod no paaudzes paaudzē un kuru rezultāts ir nenovērtējamas vērtības. Ar šodienas aktīvu darbību iepriekšējo paaudžu atstātajam mantojumam var piešķirt unikalitāti un konkrētas vietas identitāti. Bet pagājušā gadsimta atstātajam kultūras mantojumam ir jādod jauna elpa – esošais jāsaglabā, uzlabojot kvalitāti”.

Lutriņu pagasta kinoamatierim Alfrēdam Pelītem ir ļoti plaša filmu kolekcija jau no pagājušā gadsimta 60-tajiem gadiem. Vairāk nekā 100 gab. 8 mm filmu kadros uzņemti Lutriņu pagasta tā laika svarīgākie notikumi kolhozos, vietējā skolā, kā arī kultūras un sporta pasākumi, ļaužu sadzīve un tradīcijas. Ar savām filmām kino entuziasts piedalījies Saldus rajona un Latvijas skatēs, gūstot augstu novērtējumu. Tas pierāda tā laika filmu kvalitāti un nozīmīgumu. Filmas ir unikālas, ar vēsturisku nozīmi. Tieši tāpēc kolekcija ir jāreanimē – pārskatot, sistematizējot pa tematiem, pa laika posmiem, pēc nozīmības un šodienas aktualitātēm. Tas būtu pirmais solis esošās filmas pārveidot jaunā kvalitātē, tās digitalizējot.

65

Lai novērtētu filmu kvalitāti un saturu, tika sniegta iespēja tās skatīt arī plašākai sabiedrībai. Lutriņu pagasta klubā oktobra mēnesī tika rīkoti 4 tematiski filmu skatīšanās vakari. Pēc tam diskusiju veidā sniegta iespēja apmainīties ar ieteikumiem un vērtējumu skatītāju auditorijā. Kā viesi tika pieaicināti Saldus un Brocēnu novada kinoamatieri. Filmu autoram A. Pelītem ir saglabājusies un ir tehniskā kārtībā tā laika filmu demonstrēšanas aparatūra. Pēc kino demonstrēšanas seansiem kinoamatieri tika pulcināti apaļā galda diskusijā par filmu atjaunošanas iespējām šodienas tehnoloģijās. Diskusiju vadīja Zigurds Kalmanis no Talsu Drukātavas, kurš specializējies filmu pārrakstīšanā digitālajā versijā.

Pasākuma mērķis bija apzināt, sistematizēt, izpētīt esošo filmu kolekciju, lai nākotnē veidotu digitālo filmu krājumu, tādejādi pagarinot Lutriņu pagasta novadpētniecības materiālu ilgtspēju, nostiprināt sociālo atmiņu un vietas identitāti.

Kalnu bibliotēka, iesaistoties aktivitātē „Pastāsti par savu mantojumu”, informēja par Nīgrandes Alšu kaļķu cepli. Kaļķakmens ieguve šajā apkaimē sākta jau 16. gadsimtā, ceplis izbūvēts ap 1906. gadu. Elektriskais kaļķakmens pacēlājs ierīkots 20. gadsimta 30. gados. Ceplis darbību pārtraucis 20. gadsimta 90. gadu sākumā, šobrīd - neizmantots un neapsaimniekots. Alšu kaļķu ceplis ir vienīgā saglabājusies 19.-20.gadsimta mijas kaļķu ražotne Latvijā kā liecība par visai nozīmīgu būvmateriālu ražošanas nozari. Par Aļšu kaļķu cepli zina katrs pagasta iedzīvotājs, bet tuvāk tas tika iepazīts, piedaloties UNESCO akcijā „Pasaule t@vā bibliotēkā – UNESCO Pasaules mantojuma izzināšana”, salīdzinot šo objektu ar Engelsbergas dzelzs lietuvi Zviedrijā.

66

17. oktobrī Siguldas pagasta centra bibliotēka rīkoja interaktīvu rīta sarunu „Es dzīvoju Siguldas novadā”, kuras ietvaros notika informācijas apmaiņa ar pirmsskolas izglītības iestādes audzēkņiem stāstos, bildēs, zīmējumos.

Savukārt 17. oktobrī Siguldas pagasta Jūdažu bibliotēka Jūdažu Sabiedriskajā centrā rīkoja interaktīvu sarunu „Es dzīvoju Siguldas novadā”. Tikšanās sekmēja informācijas apmaiņu ar Jūdažu ciema iedzīvotājiem stāstos, bildēs, zīmējumos, spēlēs. Sarunu pēcpusdiena aizsākas ar videofilmas skatīšanos par Siguldas novadu. Tam sekoja saruna – Ko es gribētu citiem pastāstīt par dzīvi manā novadā? Noslēgumā dalībniekiem tika piedāvāts uzdevums – bibliotēkas folkloras krājumā atrast tautas dziesmas, teikas par Siguldas novadu vai kādu objektu novadā.

Siguldas novada Kultūras centrs un Allažu pagasta Tautas nams, iesaistoties UNESCO nedēļā, Allažu pagasta pārvaldē kopā ar Allažu pagasta Tautas nama bērnu un jauniešu folkloras kopu „Tiptaiņi” rīkoja atklāto nodarbību „Novada dziesma”. Tajā ikviens varēja iepazīties ar Allažos un Siguldas novadā pierakstītajām dziesmām, teikām, kā arī izdziedāt dziesmas un izstāstīt teikas.

Siguldas novada bibliotēkā no 14. – 18. oktobrim bibliotēkas lasītavā bija apskatāma arī tematiska izstāde „Siguldiešu stāsti paaudžu paaudzēs”, kurā ikviens varēja iepazīties ar grāmatām, kurās lasāmi siguldiešu atmiņu stāsti.

19.oktobrī Siguldas novada Mores Tautas namā sadarbībā ar Siguldas bērnu folkloras kopa „Senlejiņa” notika pasākums „Satikšanās Mores stāstos”– Siguldas bērnu folkloras kopas „Senlejiņa” vairāku mēnešu darba cikla noslēgums. Projekta ietvaros apkopotas vairāk nekā 20 dokumentētas teicēju intervijas – uzklausīti dzīves stāsti, iepazīti ciltskoki, pierakstīti nostāsti par Mores skolu un Mores pagasta muižām, uzzināti vairāki vietvārdi, apzinātas senās amatu prasmes, kas mantotas ģimenē u. c. Pasākumā visi tika aicināti pabūt kopā, atpazīt senos draugus, kaimiņus un radus teicēju ģimeņu fotogrāfiju izstādē, iepazīt skaisto un īpašo mājvietās, Mores skolēnu zīmējumu izstādē. Sarīkojumā notika teicēju stāstu prezentācijas, bērnu folkloras kopas „Senlejiņa” Mores folkloras programma, vakarēšana ar stāstiem, tradicionālo mūziku, dančiem un adīšanu. Notika arī ekskursija pa Mores nostāstu un teiku vietām gan digitāli, gan dabā kopā ar arheologiem un folkloras pētniekiem. Apmeklētāji bija aicināti paņemt līdzi „groziņu” vakarēšanai, iesāktu zeķes adīkli (ja vēlējās apgūt īpašu papēža adīšanu), piemērotu apģērbu un apavus ekspedīcijai dabā.

UNESCO nedēļa Siguldā un Siguldas novadā

67

Talsu novada muzejā notika lekcija par kora dziedāšanas tradīciju vēsturi Talsu un Dundagas novados no 19.gadsimta beigām līdz 1950. gadam. Tika sniegts ieskats Dziesmu un deju svētku īsā vēsturē no 19. gadsimta vidus (kad Ārlavā (1857) un Dundagā (1872) veidojās pirmie kori) līdz 1950. gadam, kas vienkopus apkopta Daijas Lēmanes lekcijā. To interesenti varēja noklausīties 15. oktobrī Talsu novada muzejā.

Lekciju uzskatāmi papildināja senās fotogrāfijas slīdrādē par koriem un Dziesmu svētkiem līdz 1940. gadam, bet par posmu no 1945. līdz 1985. gadam varēja uzzināt muzeja izstādē „Dziesmu svētki. 1945. – 1985. gads”. Gatavojot izstādes muzejā, ir apkopots plašs materiāls par Dziesmu svētkiem, koriem, diriģentiem un dziedātājiem. Neskaitāmas fotogrāfijas liecina par kopā dziedāšanas prieku, par kolektīvu veidošanos un sadzīvi gan svinīgos koncertos, gan sadraudzīgos saietos un ekskursijās.

„Iespieddarbi, dokumenti, atmiņu pieraksti un laikrakstu publikācijas ļauj iejusties katra Dziesmu svētku attīstības cikla atmosfērā. Ļauj saskatīt atšķirīgo, nepazaudējot galveno – nacionālās pašapziņas veidošanos un valstiskuma idejas uzturēšanu cauri gadu desmitiem, cauri vēsturisko notikumu ritējumam.”

Savukārt 18. oktobrī pasākumā ar nosaukumu „Suiti meklē suitus” tika aicināti piedalīties un dalīties pieredzē Talsu, Dundagas, Mērsraga un Rojas novados dzīvojošie suiti. Pasākuma mērķis bija uzzināt par viņu saitēm ar suitu kopienu, par tradīciju pārmantošanu un iespējām saglabāt suitisko identitāti, atrodoties citā novadā. Pasākumā tika prezentēta neliela izstāde, kurā redzami muzeja krājuma priekšmeti, kas liecina par to, ka suitu novads ir kaimiņos. Īpašu akcentu piešķīra „Suitu sievas” ar tradicionālo dziedāšanu. Talsu novada muzejs ir arī atmiņas institūcija, kas glabā UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā iekļautās Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss.

Talsu pirmsskolas izglītības iestāde „Sprīdītis” 15. oktobrī rīkoja tematisku pēcpusdienu „Rudens saulgrieži”. Notika arī tikšanās ar folkloras kopas „Talsi” vadītāju Liju Dunsku. Uz pirmsskolu bija uzaicināta folkloras kopas „Talsi” vadītāja Lija Dunska, kura iepazīstināja pirmsskolniekus ar rudens saulgriežiem, ko latvieši atzīmē kā gadskārtu svinības.

„Tie ir Miķeļi un Mārtiņi, kad diena un nakts ir atkal vienādā garumā. Viņa pastāsta par šo svinību nozīmi, tradīcijām, iepazīstina bērnus ar rotaļām, ko parasti iet šajās svinībās gan lieli, gan mazi. Folkloras kopas vadītāja pastāsta par budēļos iešanu, kas sākas Mārtiņos, par maskām, to izskatu un nozīmi, aicina sākt domāt par ziemas saulgriežu sagaidīšanu, kas saistīta ar gaismas uzvaru pār tumsu.”

UNESCO nedēļa Talsos un Talsu novadā

68

Talsu pamatskolā 25. oktobrī notika radošais vakars „Pastāsti par savu mantojumu”. Pasākumā piedalījās 8. klases skolēni kopā ar vecākiem. Skolēni gatavoja prezentācijas par tēmu „Pastāsti par savu mantojumu”, ar ko informēja pārējos skolēnus un vecākus.

Sabiles vidusskolā 15. oktobrī notika rotaļu pēcpusdiena „Latviešu tautas rotaļas kā nemateriālais kultūras mantojums” 1. – 4. specklasēm. 16. oktobrī notika pasākums „Mūsu mantojums – tautasdziesma”, kurā skolēni tika informēti par UNESCO mantojumu – Dainu skapi. Norisinājās arī tautasdziesmu darināšanas konkurss (katra 5. – 12. klase dziedāja 1 tautasdziesmu pēc izvēles). Skolēniem bija iespēja iepazīties ar informāciju par romu tradīcijām uzstāšanās laikā par tēmu „Romu identitāte un tās saglabāšana Sabiles kultūrvidē”. Sabiles vidusskolā ir uzsākts darbs pie informācijas apzināšanas un apkopošanas par skolēnu ģimeņu vaļaspriekiem saistībā ar nemateriālo kultūras mantojumu.

Valdemārpils vidusskolā 17. oktobrī notika pasākums „Amati – paaudžu paaudzēs!”. Tā ietvaros skolēni sagatavoja stāstījumu par saviem dzimtas rokdarbniekiem – galdniekiem, adītājām, tamborētājām, audējām, vijolnieci, zirgaudzētāju, ģimeņu kartupeļu talkas tradīcijām, skolotājiem u.c. 12. novembrī notika arī tikšanās ar amatu meistariem.

Vandzenes pirmskolas izglītības iestāde (PII) „Zīlīte” 15. oktobrī rīkoja pasākumu „No paaudzes – paaudzei”. Pasākums tika organizēts bērniem kopā ar Vandzenes Tautas nama senioru ansambli „Ozolzeme”, kas aktīvi darbojas jau 24 gadus un ir piedalījušies neskaitāmos koncertos, muzeju pasākumos visos Latvijas novados. Ansamblī dzied arī PII „Zīlīte” audzēkņu vecmāmiņas un vecvecmāmiņas. Pasākuma mērķis bija iepazīstināt ar latviešu tautasdziesmām un rotaļām ar dziedāšanu, kuras ansambļa dalībniecēm viņu bērnībā ir dziedājuši viņu vecāki, ko viņas ir dziedājušas saviem bērniem, bet ir piemirstas.

Dziedāšanas laikā ansambļa dalībnieces demonstrēja arī dzijas vērpšanu ar vērpjamo ratiņu, tīšanu kamolā un adīšanu. Tas viss bērnos (1.5 – 7 gadīgi bērni) izraisīja lielu interesi. Ansambļa vadītāja Valda Landiša bija atnākusi tautas tērpā un ar akordeonu, kas vairākumam bērnu ir nedzirdēts instruments. Nobeigumā bērni saņēma dāvinājumu – dalībnieču adītas zeķītes un cimdiņus un arī vitamīnu devu- dzērvenes.

69

Pūres pagasta bibliotēka – informācijas un novada izpētes centrs 18. oktobrī organizēja pasākumu „Ko mēs ģimenē darām kopā”. Pasākums notika Pūres pirmsskolas izglītības iestādē „Zemenīte”. Pasākuma ietvaros izveidota foto izstāde par kopīgiem ģimenes brīžiem. Bērni stāstīja par to, kā viņi svin dzimšanas dienas, kā gatavojas saulgriežu un citiem svētkiem, kopīgi paveic dārza darbus, dodas ekskursijās un pārgājienos.

Savukārt 17. oktobrī notika pasākums „Še tev zelta dālderis”. Uz pasākumu tika aicināti skolēnu folkloras kopas „Pūriņš” dalībnieki un 3 stāstnieces no folkloras kopas „Pūrlāde”. Bērni sagatavoja teikas un pasakas par naudu, dālderi u.c. Stāstnieces stāstīja atgadījumus no dzīves. Tika izdziedāts arī dialogs rotaļās: Podumāte, Bagātais un nabadziņš, Dālderi, dālderi u.c. Pasākumu papildināja izstāde par vairāku valstu naudiņām, 23 vienu lata monētām, dažādu gadu naudu (vecākā no 1898. gada), kā arī varēja uzzināt, kādi izskatās eiro citās zemēs.

14. oktobrī Lamiņu bibliopunktā (Pūres bibliotēkas filiāle) apzinātas mājas, par kurām turpmāk tiks vākta informācija, veikta fotofiksācija, lai tās varētu iekļaut datubāzē "Pūres pagasta mājvietas". 16. oktobrī tika meklēti Pūres pagastā dzīvojošie suiti un ar vienu iedzīvotāju tika sarunāta intervija. 18. oktobrī tika novadīta ekskursija pa Pūri, iepazīstinot gan ar kultūras, gan vēsturiskām vietām, gan uzņēmumiem (ko ražo Pūrē).

Sēmes pagasta bibliotēka 16. oktobrī Sēmes pakalpojumu centra zālē organizēja tikšanos ar vietējo (Sēmes) nemateriālā kultūras mantojuma uzturētāju Ivitu Kalnozolu – Kalseri. Tikšanās notika nepiespiestā gaisotnē – varēja klausīties Ivitas stāstītajā: kuras nemateriālās kultūras mantojuma vērtības viņa saglabā, praktizē un nodod tālākajām paaudzēm; kādas ir svētku svinēšanas tradīcijas, paražas un rituāli, teikas, nostāsti, pasakas, personiskās pieredzes stāsti, rotaļas un spēles, zināšanas, kas saistītas ar dabu un visumu.

UNESCO nedēļa Tukuma novadā

70

Valmieras sākumskolā 15. oktobrī notika koncertlekcija „15 svecītes Jāzepa Vītola jubilejas tortē”. Valmieras sākumskolā viesojās Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pedagogi un studenti, sniedzot ļoti jauku koncertlekciju, kā arī iesaistot arī skolas skolēnus. Valmieras Valsts ģimnāzijā notika atklātās nodarbības interesentiem skolas aušanas pulciņā „Riekums”, kur tās vadītāja J.Grāvere ar savām audējām (Valmieras Valsts ģimnāzijas skolnieces). Tika stāstīts, kas aušanas procesā piesaista arī 21. gadsimtā. UNESCO nedēļas ietvaros Valmieras Valsts ģimnāzijā tika organizētas arī informatīvas audzināšanas stundas- konkursi 7. – 10. klašu skolēniem „Kas ir UNESCO?” – 12. klases skolēnu gatavotās prezentācijas un stāstījums par UNESCO darbību. Valmieras bibliotēkas Klusajā lasītavā 16. oktobrī aizvadīts sarīkojums „Valsts cita - Burtnieki tie paši. Lāčplēsis 1888-1998-2008”. Pasākumā piedalījās Valmieras muzeja pārstāve Ingrīda Zīriņa ar stāstījumu „Tāds bija laiks: Latvijas Tautas frontes izveide un darbība Valmierā un Valmieras rajonā”, kā arī gleznotāja, grāmatu ilustratore, grāmatas „Laikam klāt laiks”: Lāčplēša svētki Burtniekos: atdzimšana Lāčplēsis 1888-1998-2008” autore Anita Jansone Zirnīte. Viņas grāmatā apkopotas vēstures liecības par 1988. gada notikumiem. Pasākuma ietvaros notika arī fotogrāfiju un Latvijas Tautas frontes vēstures materiālu izstāde.

Valmieras bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā no 23. septembra līdz pat 15. novembrim norisinājās konkurss: „Manas dzimtas stāsts par Valmieru”. Konkursu bērnu un jauniešu auditorijai rīkoja Valmieras bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļa. Konkursā interesenti tika aicināti ģimenes, tuvāko radu un paziņu lokā izzināt un aprakstīt stāstus par savu pilsētu, kā arī dzimtas saistību ar tiem. Noslēgumā notika labāko stāstu cildināšana un tikšanās ar teicējiem un notikumu vēstītājiem.

UNESCO nedēļa Valmierā un Valmieras novadā

71

UNESCO nedēļas ieskaņās 11. oktobrī Ventspils pilsētas domes Kultūras centrs rīkoja daudzveidīgus pasākumus Alīdas Vānes piemiņai. Pasākumu mērķis – popularizēt latviešu vokālo mūziku un Alīdas Vānes kultūrvēsturisko ieguldījumu, kā arī veicināt jauno vokālistu profesionālo izglītību un jaunrades procesu.

Ventspils Bērnu bibliotēkā UNESCO nedēļas ietvaros no 14. līdz 18. oktobrim tika spēlēta UNESCO zināšanu spēle – mini konkurss skolēniem. Savukārt 16. oktobrī ikviens interesents bija aicināts iepazīt Digitālo Dainu skapi.

Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā no 15. līdz 18. oktobrim notika gatavošanās Mārtiņiem, īstenojot aktivitātes „Mārtiņdiena latviešu tautas tradīcijās” un „Gatavosimies Mārtiņiem”. Mārtiņdienas tradīcijām ir sensena vēsture. Tas ir brīdis, kad pabeigti visi rudens darbi, jo šī diena iezīmē rudens izskaņu. Muzejā bērnus iepazīstināja ar latviešu senajiem rituāliem un tradīcijām, kas saistās ar šo dienu: kāpēc svinēja šos svētkus, ko tajos cēla galdā utt. Apmeklējot nodarbības, interesenti varēja atrast atbildes uz šādiem jautājumiem: Kāpēc senie latvieši svinēja šos svētkus? Kā noformēja galdu un ko ēda šajos svētkos? Kāpēc kāva gaili? Kas kopīgs Mārtiņam ar Ūsiņu? Kāpēc Mārtiņdienā jāmin mīklas? Nodarbībās bērni apguva Mārtiņdienas rotaļas un veidoja svētkiem atbilstošus rotājumus.

Ventspils pilsētas domes Kultūras centrā 15. oktobrī notika folkloras kluba „Dzīvesziņa” pasākums bērniem par tēmu vēstītājkultūra, stāstīšana. Folkloras klubs „Dzīvesziņa” kopj un popularizē seno latviešu tradīcijas tieši bērnu vidū (tajā darbojas bērni no 7 gadu vecuma). Pasākuma tēmas vēstītājkultūra un stāstīšana ietvaros bērnus iepazīstināja ar pasakām, stāstiem un teiksmām. Bērniem tiks mācīts, kā mūsu senči šos stāstus nodeva cits citam, kur un kā tie tika stāstīti.

Pārventas bibliotēkā 16. oktobrī norisinājās pasākums „Manas bērnības Pārventa”. Pasākumā Pārventas atmiņu stāstu dalībnieki tikās ar jauniešiem un stāstīja par savām bērnības atmiņām Pārventā.

UNESCO nedēļa Ventspilī

72

UNESCO nedēļas ietvaros Ventspils Galvenajā bibliotēkā 16. oktobrī plkst. 17:00 notika pasākums „Es izaudu zvaigžņu deķi, Ar visiem mākoņiem”, kura ietvaros tika sniegta informācija par aušanas tradīcijām Ventspilī un tās novadā. Pasākumā piedalījās Tautas daiļamata studijas „Drellītis” un „Vīkale”.

18. oktobrī Ventspils Centra sākumskolā sadarbībā ar Ventspils Gāliņciema bibliotēku notika pasākums „No mīļām rokām mīļās rokās dodu” – prezentācija „Stāsti, spēlē, svini, darini un zini!”. Prezentācija „Stāsti, spēlē, svini darini un zini!” vēstīja par nemateriālā kultūras mantojuma izpausmēm. Bija apskatāma arī izstāde par ģimenes nemateriālā mantojuma vērtībām.

Ventspils muzejs 18. oktobrī Ziemeļkurzemes Amatniecības centrā „Amatu māja” organizēja pasākumu, kas veltīts ventiņu valodai un tradīcijām – tāmnieku dialekta ventiņu izloksnes gramatikai, vārdu skaidrojumiem, izrunai pēc Īs ventiņ gramatik un vārdnic. Pasākumā tika skandētas ventiņu peršas un teicieni, notika izloksnes demonstrējums, aplūkotas tautastērpa darināšanas un valkāšanas tradīcijas un Ventiņu tautastērps, kā arī stāstīts par Meitas pūru un paķeles pīšanu.

73

Uzsverot nemateriālā mantojuma nozīmi, UNESCO nedēļas ietvaros Zlēku bibliotēkā notika stāstu pēcpusdiena „Dzimtas leģendas”. Rakstniece Laimdota Sēle sadarbībā ar bibliotēku apkopoja materiālus grāmatai par Zlēkām un zlēciniekiem. Pavasarī notika pirmā stāstu pēcpusdiena „Stāstām spoku stāstus”, kurā pagasta iedzīvotāji stāstīja no vecākiem un vecvecākiem dzirdētus, kā arī pašu piedzīvotus stātus par mistiskiem notikumiem Zlēkās. Otrajā stāstu pēcpusdienā „Dzimtas leģendas” dalībnieki tika aicināti stāstīt par savu dzimtu, ņemot līdzi vēsturiskus dokumentus un dzimtas relikvijas.

UNESCO nedēļa Ventspils novadā

74

Jautājumiem un papildu informācijai: Evija Maļkeviča

UNESCO nedēļas koordinatore E-pasts: e.malkevica@unesco.lv

Tālrunis: 67325109

UNESCO Latvijas Nacionālā komisija Pils laukums 4 – 206, Rīga, LV-1050

office@unesco.lv www.unesco.lv

Seko UNESCO LNK jaunumiem:

http://www.twitter.com/UNESCO_LNK http://www.draugiem.lv/unesco