Embed Size (px)
Citation preview
![Page 1: »Àv] c 10 000 c µuµ 8 000 K ]i v lµ u } » v] c · 2019. 5. 13. · K ]i v lµ u } c µu ... Pārskata ceturksnī banku sektora vērtspapīru portfelis pieauga par 9.3% un ceturkšņa](https://reader035.pdfslide.tips/reader035/viewer/2022070110/6049ca5287b94353725addb6/html5/thumbnails/1.jpg)
BANKU DARBĪBABanku sektora aktīvu pozīciju dinamika* (milj. LVL) Aktīvu strukturālās izmaiņas
R bankas NR bankas
Pārskata ceturksnī R banku prasības pret monetārajām
finanšu institūcijām saruka par 7.3%. Kreditēšanai attīstoties
mērenā tempā, bankas turpināja atmaksāt iepriekš saņemto
finansējumu no mātes bankām. Septembra beigās R banku
bilances struktūrā kredīti rezidentiem veidoja 69% no
aktīviem.
Savukārt NR bankas savus līdzekļus lielākā mērā izvietoja
gan korespondējošajos kontos citās kredītiestādēs, gan
vērtspapīros (attiecīgi 31% un 20% no aktīviem).
Kredītportfelis aizņēmēju kategoriju/nozaru dalījumā (milj. LVL) Kredītportfeļa dinamika
* Izņemot rezidentu finanšu institūciju un valdību kredītus.
Pārskata ceturksnī kredītportfelis turpināja samazināties,
septembra beigās sarūkot par 7.5% gada laikā.
Kredītatlikuma kritums palēninājās rezidentu
mājsaimniecību portfelī (-7.6%), turpretī rezidentu
korporatīvo klientu portfelī – kļuva straujāks (-7.6%).
Lielāks gada kritums nekā iepriekšējā ceturksnī korporatīvo
klientu kredītatlikumā ir skaidrojams ar svārstīgumu lielo
uzņēmumu pieprasījumā (piemēram, piesaistot finansējumu
ārpus iekšzemes banku sektora), investīciju projektu
īstenošanas laiku, kā arī bankām aktīvāk attīrot savas
bilances (apmēram pusi no krituma veidoja norakstītie
kredīti – jāuzsver, ka tie neatspoguļo pašreizējās norises
ekonomikā, bet gan banku bilanču sakārtošanas procesa
turpināšanos).
Tautsaimniecības nozaru dalījumā gada laikā rezidentu
korporatīvo klientu kredītatlikuma samazinājumu visvairāk
ietekmēja enerģētikas, būvniecības, apstrādes rūpniecības,
operāciju ar nekustamo īpašumu un tirdzniecības nozaru
portfeļi, kuru kritumu tikai daļēji spēja kompensēt
pieaugums komercpakalpojumu, finanšu un apdrošināšanas
nozarēs.
Savukārt nerezidentu portfeļa krituma paātrināšanos (-8.3%)
ietekmēja AS "UniCredit Bank" aiziešana no Latvijas tirgus,
kā arī ASV dolāra kursa samazināšanās attiecībā pret latu par
4.6% gada laikā (58.5% no nerezidentiem izsniegtajiem
kredītiem bija ASV dolāros).
Lai gan mājsaimniecībām un rezidentu uzņēmumiem
(izņemot finanšu institūcijas) pārskata ceturksnī kļuva
pieejams jauns banku finansējums 493 milj. latu apmērā, tas
nespēja kompensēt kredītportfeļa amortizācijas un norakstīto
kredītu negatīvo devumu. Jaunās kreditēšanas apmērs
nerezidentiem saglabājās pāri 200 milj. latu ceturksnī, taču
apmēram 70% no tā veidoja īstermiņa aizdevumi, kuri
lielākoties tika nodrošināti ar vērtspapīru ķīlu vai
noguldījumu.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija
Pārskats par finanšu un kapitāla tirgu – 2013. gada trešais ceturksnis
Banku sektora aktīvi kopumā pārskata ceturksnī turpināja
samazināties (par 0.9%), septembra beigās sasniedzot 19.4
mljrd. latu. Šo samazinājumu noteica bankas, kas atrodas
reorganizācijas procesā vai/un gatavojas pamest tirgu,
savukārt, tās neiekļaujot trešā ceturkšņa datos, banku sektora
aktīvi uzrādīja nelielu pieaugumu (+0.1%).
No jauna izsniegtie kredīti aizņēmēju kategoriju dalījumā*
(ceturkšņu dati, milj. LVL)
* Šeit un turpmāk: R bankas – EEZ valstu meitas bankas, šo valstu banku filiāles un Latvijas valsts bankas; NR bankas – uz nerezidentu biznesu orientētās bankas ar nerezidentu noguldījumiem virs 20% no šo
banku aktīviem.
0
500
1000
1500
2000
2500
0
1 500
3 000
4 500
6 000
Nauda un prasības pret Latvijas BankuPrasības pret MFIKredīti rezidentu uzņēmumiemKredīti rezidentu mājsaimniecībāmPārējie kredīti rezidentiemKredīti nerezidentiemVērtspapīriCiti aktīvi
0
100
200
300
400
500
600
700
800Piešķirtie kredīti, kuri vēl nav
izsniegti kredītņēmējiem
Nerezidenti
Rezidentu mājsaimniecības
Rezidentu uzņēmumi
0
2 000
4 000
6 000
8 000
10 000
12 000 Nerezidenti
Operācijas ar nekustamo īpašumu
Būvniecība
Apstrādes rūpniecība
Enerģētika, ūdens apgāde, ieguves rūpniecība
Transports un uzglabāšana
Tirdzniecība
Lauksaimniecība
Citas nozares
Mājsaimniecības
![Page 2: »Àv] c 10 000 c µuµ 8 000 K ]i v lµ u } » v] c · 2019. 5. 13. · K ]i v lµ u } c µu ... Pārskata ceturksnī banku sektora vērtspapīru portfelis pieauga par 9.3% un ceturkšņa](https://reader035.pdfslide.tips/reader035/viewer/2022070110/6049ca5287b94353725addb6/html5/thumbnails/2.jpg)
Kredītportfeļa kvalitāte
* Problēmkredīti – pārstrukturētie, atgūšanas procesā esošie un pārējie virs 90 dienām
kavētie kredīti.
Ieguldījumi vērtspapīros
Pārskata ceturksnī banku sektora vērtspapīru portfelis
pieauga par 9.3% un ceturkšņa beigās veidoja 10.8% no to
aktīviem, vērtībai sasniedzot 2 159 milj. latu. Pieaugumu
veicināja galvenokārt banku portfeļu papildināšana.
49.4% no portfeļa bija ieguldīti centrālo un vietējo valdību
vērtspapīros (tostarp Latvijas valdības – 20%), 29.9% –
finanšu sektora, 11% – nefinanšu sabiedrību, 9.8% –
ieguldījumu fondu emitētajos vērtspapīros. Lielāko daļu no
portfeļa (90%) bankas izvietoja parāda vērtspapīros, no tiem
gandrīz 80% bija ar dzēšanas termiņu mazāku par trīs
gadiem. Ģeogrāfiskajā dalījumā ceturkšņa laikā būtiski
palielinājās ieguldījumi ASV – to īpatsvars portfelī pieauga
no 14% līdz 18% (to galvenokārt veidoja ASV centrālās
valdības īstermiņa parāda vērtspapīri).
Pārskata ceturksnī banku kredītrisks turpināja samazināties –
ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars kredītportfelī
saruka no 10.4% līdz 9.9%, tostarp rezidentu
mājsaimniecību – no 14.3% līdz 13.6%, rezidentu
korporatīvo klientu – no 8.5% līdz 7.9%, nerezidentu portfelī
nedaudz pieauga – no 6.3% līdz 6.5%.
Mājsaimniecību kopējais kavēto kredītu īpatsvars saglabājās
augstā līmenī (23.2%), tādējādi, lai gan pieauga ienākumi un
kritās bezdarbs, mājsaimniecību kredītņēmēju maksātspēja
saglabājas trausla. Tādējādi mājsaimniecību kredītrisks
vērtējams kā nozīmīgs, taču ar tendenci samazināties.
Korporatīvajā segmentā saruka kopējais kavēto kredītu
īpatsvars kredītportfelī (no 14.4% līdz 13.1%), arī virs 90
dienām kavēto kredītu īpatsvars samazinājās gandrīz visās
lielākajās tautsaimniecības nozarēs, tostarp nekustamā
īpašuma nozarē, būvniecībā un tirdzniecībā, izņēmums bija
apstrādes rūpniecība, kur virs 90 dienām kavēto kredītu
īpatsvars pieauga no 5.7% līdz 8.9%, ko veicināja metālu
apstrādes apakšnozares kredītu kvalitātes pasliktinājums.
Banku izveidotie uzkrājumi septembra beigās bija 6.8% no
kopējā kredītportfeļa (7.4% – jūnija beigās), savukārt
izveidoto uzkrājumu attiecība pret ilgāk nekā 90 dienas
kavētajiem kredītiem saglabājās augstā līmenī – 68.3%
septembra beigās (71.1% – jūnija beigās).
Problēmkredītu* apmērs un īpatsvars portfelī turpināja
samazināties – pārstrukturēto kredītu apmērs samazinājās
par 10.6%, savukārt atgūšanā esošo – par 8%.
Samazinājumu ietekmēja kredītu norakstīšana, amortizācija,
aizņēmēju maksātspējas pakāpeniska uzlabošanās. Pārskata
ceturksnī bankas ir norakstījušas kredītus 105.5 milj. latu
apmērā, tostarp rezidentu mājsaimniecību – 34.3 milj. latu,
rezidentu uzņēmumu – 65.6 milj. latu, nerezidentu – 5.5
milj. latu.
Vērtspapīru portfelis emitentu valstu un sektoru dalījumā (milj. LVL)
Kredīti rezidentiem ar maksājumu kavējumiem un izveidotie uzkrājumi
(% no aizņēmēja kategorijas kredītportfeļa)
Ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars (% no kredītportfeļa attiecīgajā
nozarē)
Problēmkredīti* (milj. LVL)
10.3 10.0 9.8 9.6 9.2
0
5
10
15
20
25
30Mājsaimniecības
8.4 7.2 6.9 6.3 5.30
5
10
15
20
25
30Korporatīvie klienti
%Ar kavējumu virs 180 dienām Ar kavējumu no 91 līdz 180 dienāmAr kavējumu no 31 līdz 90 dienām Ar kavējumu līdz 30 dienāmUzkrājumi
0
5
10
15
20 Operācijas ar nekustamo
īpašumu Apstrādes rūpniecība
Tirdzniecība
Būvniecība
Enerģētika, ūdens apgāde, ieguves rūpniecībaTransports un uzglabāšana
Lauksaimniecība
Citas nozares
10.1
9.0
0
5
10
15
0
500
1 000
1 500
2 000
2 500
3 000
3 500 Pārstrukturētie
Atgūšanas procesā
Virs 90 dienām kavētie, kuri nav atgūšanas procesā vai pārstrukturēti
Pārstrukturēto kredītu īpatsvars kredītportfelī (labā ass; %)
Atgūšanas procesā esošo kredītu
īpatsvars kredītportfelī (labā ass; %)
0200400600800
1 0001 2001 4001 6001 8002 0002 200
Latvija Pārējās EEZ valstisASV KanādaKrievija Citas valstisStarptautiskās institūcijas
20%
29%24%
6%
11%
10%
Latvijas valdībaCitu valstu valdībasMonetārās finanšu iestādesCiti finanšu starpniekiNefinanšu sabiedrībasIeguldījumu fondi
![Page 3: »Àv] c 10 000 c µuµ 8 000 K ]i v lµ u } » v] c · 2019. 5. 13. · K ]i v lµ u } c µu ... Pārskata ceturksnī banku sektora vērtspapīru portfelis pieauga par 9.3% un ceturkšņa](https://reader035.pdfslide.tips/reader035/viewer/2022070110/6049ca5287b94353725addb6/html5/thumbnails/3.jpg)
Likviditāte un finansējuma struktūra
Likvīdo aktīvu, tekošo saistību un likviditātes rādītāja dinamika (milj. LVL)
30.09.2013. R bankas (LR) 49.1%
* Minimālais likviditātes rādītājs – 30%. NR bankas (LR) 79.1%
Finansējuma termiņstruktūra (milj. LVL)
Nerezidentu noguldījumi trešajā ceturksnī pieauga par 75
milj. latu jeb 1.2%. Galvenokārt palielinājās privāto
nefinanšu uzņēmumu noguldījumi (par 78 milj. latu), un
joprojām stabili pieaugoša tendence trīs gadus no vietas
novērojama arī mājsaimniecību sektorā (par 31 milj. latu),
bet jau otro ceturksni pēc kārtas samazinājās finanšu
institūciju noguldījumi (par 34 milj. latu). Gan rezidentu,
gan nerezidentu noguldījumu pieaugumu veicināja
noguldījumu uz pieprasījuma kāpums, kopējos noguldījumos
sasniedzot attiecīgi 62.7% un 87.3%.
Ienākumu un izdevumu struktūra (milj. LVL) Pelnītspēja un kapitāla pietiekamība
Banku sektors kopumā 2013. gada pirmajos deviņos
mēnešos strādāja ar 133.7 milj. latu peļņu, kas par 12%
pārsniedza iepriekšējā gada attiecīgajā periodā nopelnīto
(119.3 milj. latu). Līdz septembra beigām ar peļņu darbojās
16 Latvijas bankas un piecas ārvalstu banku filiāles (tirgus
daļa kopējos banku sektora aktīvos – 96.7%).
Procentu likmēm arvien sarūkot, procentu izdevumu
samazinājuma temps joprojām apsteidza procentu ienākumu
kritumu (salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu,
attiecīgi – 44.8% un 13.5%), un galvenais banku ienākumu
postenis – tīrie procentu ienākumi – pieauga par 10%.
Bankām kāpinot komisijas ienākumus (par 13%), savukārt
komisijas izdevumiem pieaugot minimāli (par 0.7%),
turpinājās arī tīro komisijas ienākumu pieaugums (par
17.2%).
Banku sektora ROE dinamika (%)
Negatīvu ietekmi uz R banku grupas rādītājiem saglabāja
vairākas šīs grupas bankas, kas atradās reorganizācijas
procesā vai/un gatavojās pamest tirgu, savukārt, tās aprēķinā
neiekļaujot, R banku grupas ROE septembra beigās bija
9.3%.
2013.gada trešajā ceturksnī lielāko daļu no kopējām
saistībām veidoja rezidentu un nerezidentu noguldījumi –
attiecīgi 36.5% un 35.7%. Savukārt no kredītiestādēm
piesaistītā finansējuma īpatsvars saistībās samazinājās līdz
18.8% (sarūkot ilgtermiņa mātes banku finansējumam, tā
apjoms samazinājās par 351 milj. latu). Emitētie parāda
vērtspapīri (obligācijas) septembra beigās veidoja vien 1.3%
no kopējām saistībām.
Rezidentu noguldījumi ceturkšņa laikā pieauga par 56 milj.
latu jeb 0.9%, ko galvenokārt ietekmēja valdības (par 52
milj. latu), privāto nefinanšu uzņēmumu (par 49 milj. latu)
un mājsaimniecību noguldījumu kāpums (par 35 milj. latu),
savukārt būtiski saruka valsts uzņēmumu noguldījumi (par
79 milj. latu). Valdības noguldījumu pieauguma ietekmē
straujāk pieauga rezidentu noguldījumi euro valūtā, savukārt
privātā sektora noguldījumu atlikumos ir vērojams līdzīgs
pieaugums gan latos, gan euro valūtā.
Banku sektora kopējie izdevumi samazinājās straujāk par
ienākumiem (attiecīgi – par 7.2% un 4.7%), un banku
pelnītspējas rādītāji uzlabojās. Septembra beigās kapitāla
atdeves rādītājs (ROE) bija 8.6%, savukārt aktīvu atdeves
rādītājs (ROA) bija 0.9% (jūnija beigās – attiecīgi 7.9% un
0.8%).
NR banku grupas biznesa modelis turpināja nodrošināt
labākus pelnītspējas rādītājus, un septembra beigās to ROE
bija 16.1%, savukārt R bankām ROE bija 5.6% (2013. gada
otrajā ceturksnī – attiecīgi 14.8% un 5%).
Palielinoties pieprasījuma noguldījumu apjomiem un
īstermiņa saistībām pret monetārajām finanšu iestādēm
(turpmāk – MFI), likviditātes rādītājs pārskata ceturksnī
nedaudz samazinājās – līdz 64.7* (2013. gada otrajā
ceturksnī – 64.9%), joprojām saglabājoties ļoti augstā līmenī.
NR bankām noguldījumus izvietojot MFI un likvīdos parāda
vērtspapīros, likviditātes rādītājs nebūtiski palielinājās,
sasniedzot 79.1% (2013. gada otrajā ceturksnī – 79%).
Pieaugot īstermiņa saistībām pret MFI, bet likvīdo aktīvu
apmēriem nemainoties, R bankām likviditātes rādītājs
samazinājās līdz 49.1% (2013. gada otrajā ceturksnī – 50%).
Noguldījumi noguldītāju kategoriju un valūtu dalījumā 30.09.2013. (milj.
LVL)
60
-773
-361 -179 97 122 178
-1 800 -1 500 -1 200
-900 -600 -300
0 300 600 900
1 200
2008 2009 2010 2011 2011
(neiekļaujot LKB un Parex)
2012 2013 (9 m
anualizēti)Procentu ienākumi (neto)Komisijas naudas u.c. līdzīgi ienākumi (neto)Ienākumi no finanšu instrumentu darījumiem (neto)Uzkrājumu samazināšanas ienākumiCiti ienākumi/izdevumi (neto)Administratīvie izdevumiIzdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem Peļņa/Zaudējumi
8.6
7.9
-50.0
-40.0
-30.0
-20.0
-10.0
0.0
10.0
20.0
30.0
0%
20%
40%
60%
80%
100%
Rezidenti Nerezidenti
ValdībaFinanšu institūcijasUzņēmumiMājsaimniecības
0%
20%
40%
60%
80%
100%
Rezidenti Nerezidenti
LVL USD
EUR pārējās valūtas
62.560.3
63.9 63.2
59.359.4
59.7 58.9
64.9 64.7
30.0
35.0
40.0
45.0
50.0
55.0
60.0
65.0
70.0
0
2 000
4 000
6 000
8 000
10 000
12 000
VI 2011
IX XII III 2012
VI IX XII III 2013
VI IX
Likvīdie aktīvi
Tekošās saistības
Likviditātes rādītājs (labā ass, %)
-
1 000
2 000
3 000
4 000
5 000
6 000
7 000
IX 2012
XII III 2013
VI IX IX 2012
XII III 2013
VI IX IX 2012
XII III 2013
VI IX
Saistības pret MFI Rezidentu noguldījumi Nerezidentu noguldījumi
Ilgtermiņa (ilgāk par 5 gadiem)
Vidēja termiņa (1 līdz 5 gadi)
Īstermiņa (līdz 1 gadam)
Pieprasījuma
![Page 4: »Àv] c 10 000 c µuµ 8 000 K ]i v lµ u } » v] c · 2019. 5. 13. · K ]i v lµ u } c µu ... Pārskata ceturksnī banku sektora vērtspapīru portfelis pieauga par 9.3% un ceturkšņa](https://reader035.pdfslide.tips/reader035/viewer/2022070110/6049ca5287b94353725addb6/html5/thumbnails/4.jpg)
Pašu kapitāla un kapitāla prasību dinamika (milj. LVL)
30.09.2013. R bankas (KPR) 19.8%
* Minimālā kapitāla prasība – 8%. NR bankas (KPR) 17.0%
KOOPERATĪVO KRĀJAIZDEVU SABIEDRĪBU DARBĪBAAktīvu struktūra (tūkst. LVL)
Arvien pieaugošais kredītportfelis (par 5.7%) arī trešajā
ceturksnī nodrošināja procentu ienākumu pieaugumu no
kredītiem, savukārt joprojām zemās procentu likmes
procentu izdevumus par piesaistītajiem līdzekļiem noturēja
iepriekšējā ceturkšņa līmenī. Finansiālās darbības peļņa
palielinājās un pelnītspēja uzlabojās – septembra beigās
aktīvu atdeve sasniedza 1.9%, savukārt kapitāla atdeve –
9.2% (jūnija beigās – attiecīgi 1.8% un 8.8%).
Kredītportfeļa kvalitāte (tūkst. LVL)
Septembra beigās 64.5% no krājaizdevu sabiedrību
kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, 30.1% – kā
uzraugāmie un 5.3% bija ieņēmumus nenesošo kredītu
kopsumma.
Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību pašu kapitāla attiecība
pret aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu, t.i. kapitāla
pietiekamība septembra beigās bija 20.9% (noteiktā
minimālā kapitāla pietiekamības prasība – 10%).
APDROŠINĀTĀJU DARBĪBAApdrošinātāju parakstītās bruto prēmijas (milj. LVL) Parakstītās prēmijas
* Dati pieejami sākot no 2011. gada.
Apdrošinātāju parakstītās bruto prēmijas apdrošināšanas veidu dalījumā (milj. LVL)
* Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana.
90.6% no banku sektora pašu kapitāla veidoja augstākās
kvalitātes kapitāla elementi – pirmā līmeņa kapitāls. Pirmā
līmeņa kapitāla rādītājs septembra beigās sasniedza 17%.
2013. gada pirmo deviņu mēnešu laikā bankas kopumā
palielināja pamatkapitālu par 32.8 milj. latu.
Sabiedrību finansējuma struktūrā 97.2% veidoja biedru
noguldījumi – to atlikums pārskata ceturksnī nedaudz
palielinājās (par 0.7% jeb 74 tūkst. latu) un septembra beigās
sasniedza 10.4 milj. latu.
2013. gada pirmajos deviņos mēnešos krājaizdevu
sabiedrības kopā nopelnīja 206 tūkst. latu (t.i., par 7.3%
vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā). Līdz
septembra beigām ar peļņu darbojās 19 krājaizdevu
sabiedrības, un to tirgus daļa kopējos krājaizdevu sabiedrību
sektora aktīvos bija 93.7%.
Pārskata ceturksnī banku sektora kapitalizācija saglabājās
augstā līmenī un kapitāla pietiekamības rādītājs (KPR)
septembra beigās sasniedza 18.8%*. Visu banku kapitāla
pietiekamības rādītāji bija atbilstoši normatīvu prasībām,
turklāt visām bankām, izņemot divām, kapitāla
pietiekamības rādītājs pārsniedza 12%.
2013. gada trijos ceturkšņos apdrošināšanas sektorā
parakstīto bruto prēmiju apmērs, salīdzinot ar iepriekšējā
gada attiecīgo periodu, pieauga par 7.3% un sasniedza 247
milj. latu (tostarp ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiālēs
– 63 milj. latu), savukārt izmaksāto bruto atlīdzību apmērs
pieauga straujāk (15%) un sasniedza 139 milj. latu (tostarp
ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiālēs – 38 milj. latu).
Apdrošinātāju sniegtie pakalpojumi citās ES dalībvalstīs
(Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Francijā, Vācijā, Spānijā, Itālijā)
sasniedza 34.5% no kopējā apdrošināšanas tirgū
parakstītajām bruto prēmijām (pagājušā gada attiecīgajā
periodā – 33.4%).
Lielākais pieaugums bruto parakstītajās prēmijās bija
sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās
atbildības apdrošināšanā (5.1 milj. latu), veselības
apdrošināšanā (4.4 milj. latu) un sauszemes transporta
apdrošināšanā (3.3 milj. latu), tostarp ES dalībvalstīs
parakstīto prēmiju lielākais īpatsvars bija par sauszemes
transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības
apdrošināšanu, īpašuma apdrošināšanu un sauszemes
transporta apdrošināšanu (attiecīgi – 56%, 15% un 14%).
Savukārt lielākie samazinājumi bija vispārējās civiltiesiskās
atbildības apdrošināšanā (1.3 milj. latu), kuģu apdrošināšanā
(0.9 milj. latu) un kravu apdrošināšanā (0.4 milj. latu).
0
3 000
6 000
9 000
12 000
15 000
IX
2012
XII III
2013
VI IX
Pārējie aktīvi
Pamatlīdzekļi
Kase un prasības pret Latvijas BankuPrasības pret
Latvijas MFI
Kredīti
0
50
100
150
200
250
300
IX 2008 IX 2009 IX 2010 IX 2011 IX 2012 IX 2013
Dzīvības apdrošināšanas sabiedrības
un filiāles
Nedzīvības apdrošināšanas sabiedrības
un filiāles
Latvijā parakstītās prēmijas*
5 10 15 20 25 30 35 40 45 50
Pārējie
Nelaimes gadījumu apdrošināšana
Palīdzības apdrošināšana
Vispārējās civiltiesiskās atbildības …
Īpašuma apdrošināšana pret citiem …
OCTAA
Īpašuma apdrošināšana pret uguns un dabas …
Dzīvības apdrošināšana
Veselības apdrošināšana
Sauszemes transporta apdrošināšana
Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku CTA*
IX 2013
IX 2012
7.17.9 7.4 7.2 7.0
0.0
3.0
6.0
9.0
12.0
15.0
0
2 000
4 000
6 000
8 000
10 000
12 000
IX 2012
XII III 2013
VI IX
Zaudētie
Šaubīgie
Zemstandarta
Uzraugāmie kredīti
Standarta kredīti
Uzkrājumi % no kredītiem (labā ass)
18.817.0
0.0
5.0
10.0
15.0
20.0
0
500
1 000
1 500
2 000
2 500
IX 2011
XII III 2012
VI IX XII III 2013
VI IX
Kapitāla prasību
kopsumma
Subordinētais kapitāls
1. līmeņa kapitāls
Kapitāla pietiekamības
rādītājs (labā ass, %)
1. līmeņa kapitāla rādītājs
![Page 5: »Àv] c 10 000 c µuµ 8 000 K ]i v lµ u } » v] c · 2019. 5. 13. · K ]i v lµ u } c µu ... Pārskata ceturksnī banku sektora vērtspapīru portfelis pieauga par 9.3% un ceturkšņa](https://reader035.pdfslide.tips/reader035/viewer/2022070110/6049ca5287b94353725addb6/html5/thumbnails/5.jpg)
Ieguldījumi
Maksātspēja un pelnītspēja
ienesīgums kombinētais rādītājs
Maksātspējas rādītājs
IEGULDĪJUMU PĀRVALDES SABIEDRĪBU DARBĪBAIenākumu un izdevumu struktūras dinamika (milj. LVL) Galvenie darbības rādītāji
IEGULDĪJUMU FONDU DARBĪBAAktīvi (milj. LVL) Aktīvi
Apdrošināšanas sabiedrību Nedzīvības sabiedrību
Ieguldījumu struktūra un ģeogrāfiskais izvietojums
Salīdzinot ar iepriekšējā gada septembra beigām,
apdrošināšanas sabiedrību kopējie ieguldījumi samazinājās
gandrīz par 4%, ko galvenokārt ietekmēja sabiedrību skaita
samazinājums, un septembra beigās tie sasniedza 292 milj.
latu. Joprojām lielākie ieguldījumi veikti parāda vērtspapīros
un citos vērtspapīros ar fiksētu ienākumu (158 milj. latu) un
termiņnoguldījumos kredītiestādēs (48 milj. latu), t.i.,
attiecīgi 54% un 16% no kopējiem ieguldījumiem.
Ieguldījumu apmērs Latvijā samazinājās par 7.5% un
sasniedza 127 milj. latu no kopējiem ieguldījumiem. Pārējās
Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīs bija ieguldīti 54%
jeb 160 milj. latu no kopējiem ieguldījumiem (tostarp
Lietuvā – 59 milj. latu, Luksemburgā – 25 milj. latu, Polijā –
17 milj. latu).
Apdrošināšanas sabiedrības no gada sākuma kopumā
nopelnīja 4.8 milj. latu, t.i., par 36% mazāk nekā iepriekšējā
gada attiecīgajā periodā. Nedzīvības apdrošināšanas
sabiedrības nopelnīja gandrīz 5.4 milj. latu (trīs no piecām
sabiedrībām strādāja ar zaudējumiem), bet dzīvības
apdrošināšanas sabiedrības pārskata periodā strādāja ar 563
tūkst. latu lieliem zaudējumiem.
Ieguldījumu atdeve pēc straujā krituma pirmajā pusgadā
uzlabojās, un dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām tā bija
0.7%, savukārt nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībām –
1.4% (2012. gada trijos ceturkšņos – 6.3% un 2.8%).
Kombinētais rādītājs, kas raksturo pelnītspēju, nedzīvības
apdrošināšanas sabiedrībām turpināja uzlaboties – no
100.4% 2012. gada trijos ceturkšņos līdz 97.7% 2013. gada
trijos ceturkšņos, ko nodrošināja sabiedrību darbības
izdevumu samazinājums.
Apdrošināšanas sabiedrību maksātspējas izpildes rādītājs,
kas raksturo apdrošināšanas sabiedrības rīcībā esošo līdzekļu
pietiekamību tās minimālās maksātspējas nodrošināšanai,
saglabājās augstā līmenī (181%). Dzīvības apdrošināšanas
sabiedrībām tas bija 187%, nedzīvības apdrošināšanas
sabiedrībām – 177% (2012. gada attiecīgajā periodā – 144%
un 191%).
2013. gada deviņos mēnešos ieguldījumu pārvaldes
sabiedrības nopelnīja 4.3 milj. latu, t.i., par 70% vairāk nekā
iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, ko veicināja komisijas
naudas ienākumu pieaugums, palielinoties sabiedrību
pārvaldīšanā esošo līdzekļu apmēram. To aktīvi ceturkšņa
laikā pieauga par 6.2% un septembra beigās sasniedza 24.9
milj. latu. Septiņu ieguldījumu pārvaldes sabiedrību, kuru
pārvaldīšanā bija klientu individuālie finanšu instrumentu
portfeļi, vidējais kapitāla pietiekamības rādītājs ceturkšņa
laikā nedaudz samazinājās un septembra beigās bija 37.7%
(minimālā kapitāla prasība – 8%).
2013. gada trešajā ceturksnī ieguldījumu fondu aktīvi
pieauga par 0.5%, septembra beigās sasniedzot 276 milj.
latu, t.i., vēsturiski augstāko līmeni. Atvērto ieguldījumu
fondu aktīvi ceturkšņa laikā samazinājās par 5.3%,
septembra beigās sasniedzot 152.2 milj. latu, ko galvenokārt
ietekmēja kritums naudas tirgus fondu segmentā,
samazinoties ieguldītāju interesei par šiem fondiem zemo
procentu likmju ietekmē, kā arī viena jauktā fonda
likvidācija. Savukārt slēgto fondu aktīvi ceturkšņa laikā
pieauga par 8.6%, kas ir saistīts ar jaunu ieguldījumu
apliecību emisiju.
4 48 11
51 54
3 322 165 76 6
0%
20%
40%
60%
80%
100%
IX 2012 IX 2013
Ieguldījumi ar apdrošinājuma ņēmēju risku
Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm
Termiņnoguldījumi kredītiestādēs
Ar hipotēku nodrošinātie aizdevumi
Parāda vērtspapīri ar fiksētu ienākumu
Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu
Zemes gabali un ēkas
43%
20%
8%
7%
6%
4%
4%
3% 2% 2%1%
IX 2013
Latvija Lietuva
Luksemburga Pārējās valstis
Polija Vācija
Francija Nīderlande
Somija Īrija
Zviedrija
-
50
100
150
200
250
300
Atvērtie Slēgtie Kopā
-
50
100
150
200
250
300
Slēgtie
Akciju
Jauktie
Obligāciju un naudas tirgus
2.54.3
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
9 m 2012 9 m 2013
Pārējie ienākumi/izdevumi
Administratīvie izdevumi
Komisijas naudas izdevumi
Komisijas naudas ienākumi
Peļņa/zaudējumi
-50%
0%
50%
100%
150%
200%
250%
300%
350%
zilās joslas norāda robežas un melnie punkti
ataino vidējo rādītāju
0
1
2
3
4
5
6
7
IX 2012
III 2013
VI IX
Vidējais ienesīgums, % (no gada sākuma)
100.4 97.7
0
20
40
60
80
100
120
IX 2012 IX 2013
Zaudējumu rādītājs neto, %
Izdevumu rādītājs, neto, %
Kombinētais rādītājs, %
![Page 6: »Àv] c 10 000 c µuµ 8 000 K ]i v lµ u } » v] c · 2019. 5. 13. · K ]i v lµ u } c µu ... Pārskata ceturksnī banku sektora vērtspapīru portfelis pieauga par 9.3% un ceturkšņa](https://reader035.pdfslide.tips/reader035/viewer/2022070110/6049ca5287b94353725addb6/html5/thumbnails/6.jpg)
Ieguldījumu portfelis valstu grupu dalījumā Ieguldījumi
Atvērtie obligāciju un naudas tirgus fondi
Atvērtie obligāciju un naudas tirgus fondi septembra beigās
49.3% no portfeļa jeb 66.1 milj. latu bija ieguldījuši Latvijā,
tostarp 50 milj. latu veidoja prasības uz pieprasījumu un
termiņnoguldījumi kredītiestādēs. Ieguldījumu īpatsvaram
Latvijā ir tendence sarukt, kas ir saistīts ar naudas līdzekļu
īpatsvara sarukumu, pieaugot ieguldījumiem parāda
vērtspapīros, it īpaši komercsabiedrību emitētajos. 12.3% no
šo fondu portfelī turētajiem finanšu instrumentiem bija
izvietoti pārējās EEZ valstīs un 24.4% – NVS valstīs (tostarp
Krievijā – 18%, galvenokārt regulētā tirgū tirgotos
komercsabiedrību parāda vērtspapīros).
Jauktie fondi
Ieguldījumu portfelis finanšu instrumentu dalījumā
Atvērtie akciju fondi
Pretēji iepriekšējā ceturkšņa tendencei kopējā atvērto akciju
fondu portfelī naudas līdzekļu īpatsvars ceturkšņa laikā
saruka no 18.8% līdz 9.5%, liecinot par fondu pārvaldnieku
daudz labāku noskaņojumu nekā iepriekšējā ceturkšņa
beigās. Ceturkšņa laikā pieauga ieguldījumu ASV īpatsvars
(no 33% līdz 38%).
Slēgtie fondi
Ieguldījumu fondu darbības rādītāji
30.09.2013. (%)
VALSTS FONDĒTO PENSIJU SHĒMAS LĪDZEKĻU PĀRVALDĪŠANA (otrais pensiju līmenis)
Ieguldījumu plānu darbības rādītāji
2013. gada trešajā ceturksnī samazinājās investoru bažas
saistībā ar centrālo banku ekonomikas stimulēšanas
pasākumu ierobežošanu un, finanšu tirgiem atgūstoties pēc
iepriekšējā ceturkšņa zaudējumiem, ieguldījumu fondu
darbības rezultāti bija labāki nekā otrajā ceturksnī. 2013.
gada 30. septembrī atvērto akciju fondu triju mēnešu
ienesīgums bija robežās no mīnus 3.0% līdz plus 7.6%
(vienam fondam negatīvs), atvērto jaukto fondu triju mēnešu
ienesīgums bija robežās no mīnus 0.7% līdz plus 1.7%
(diviem no trim fondiem pozitīvs), savukārt atvērto
obligāciju un naudas tirgus fondu triju mēnešu ienesīgums
bija robežās no mīnus 2.7% līdz plus 2.3% (astoņiem no 14
fondiem pozitīvs).
2013. gada septembra beigās valsts fondēto pensiju shēmas
līdzekļu ieguldījumu plānu uzkrātais pensiju kapitāls
nedaudz pārsniedza 1.1 mljrd. latu (t.i., par 13% vairāk nekā
iepriekšējā gada attiecīgajā periodā).
Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju
piedāvāto ieguldījumu plānu skaits septembra beigās
samazinājās līdz 23 (jūnija beigās – 26), kas ir saistīts ar to,
ka trešajā ceturksnī notika vairāku ieguldījumu plānu ar
līdzīgu ieguldījumu stratēģiju apvienošana, lai samazinātu ar
ieguldījumu plānu darbību saistītās izmaksas un sasniegtu
labākus ienesīguma rādītājus.
Jauktie fondi septembra beigās 89% bija ieguldījuši EEZ
valstīs. Šo fondu kopējā portfeļa izmaiņas gada laikā
galvenokārt noteica divu fondu likvidācija. Jaukto fondu
portfelī ir pieaudzis ieguldījumu Latvijā īpatsvars, septembra
beigās sasniedzot gandrīz 25%, taču tas noticis uz tā rēķina,
ka ieguldījumu Latvijā apmērs ir sarucis mazākā mērā nekā
ieguldījumu citās valstīs apmērs. Naudas līdzekļu īpatsvars
saglabājies iepriekšējā gada līmenī.
Septembra beigās lielākā daļa (79.4%) slēgto fondu līdzekļu
bija ieguldīti Latvijā (jūnija beigās – 76.6%).
Atvērto ieguldījumu fondu ienesīgums fondu veidu dalījumā
Neto aktīvi ieguldījumu plānu veidu dalījumā (milj. LVL)
0% 20% 40% 60% 80%100%
30.09.2012.
30.09.2013.
30.09.2012.
30.09.2013.
30.09.2012.
30.09.2013.
30.09.2012.
30.09.2013.
Obl
igāc
iju u
n na
udas
tirg
us
(atv
ērti
e)
Jauk
tie
(atv
ērti
e)A
kciju
(a
tvēr
tie)
Slēg
tie
Parāda vērtspapīri
Akcijas
Ieguldījumu fondu apliecības
Atvasinātie finanšu
instrumenti
Prasības uz pieprasījumu
Termiņnoguldījumi
Ieguldījumu īpašums
Aizdevumi
Pārējie aktīvi
0% 20% 40% 60% 80% 100%
30.09.2012.
30.09.2013.
30.09.2012.
30.09.2013.
30.09.2012.
30.09.2013.
30.09.2012.
30.09.2013.
Obl
igāc
iju u
n na
udas
tirg
us
(atv
ērti
e)
Jauk
tie
(atv
ērti
e)A
kciju
(a
tvēr
tie)
Slēg
tie Latvija
Pārējās ES valstis
Krievija
Pārējās NVS valstis
ASV
Pārējās valstis
Nesadalīti
-10
-5
0
5
10
Obligāciju un naudas tirgus
Jauktie Akciju
3 mēnešu ienesīgums
Vidējais svērtais ienesīgums (pēc neto aktīviem)
-20
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
Obligāciju un naudas tirgus
Jauktie Akciju
9 mēnešu ienesīgums
Vidējais svērtais ienesīgums (pēc neto aktīviem)
-10
-5
0
5
10
Obligāciju un naudas tirgus
Jauktie Akciju
3 mēnešu ienesīgums
Vidējais svērtais ienesīgums (pēc neto aktīviem)
0.0
100.0
200.0
300.0
400.0
500.0
600.0
700.0
800.0
Konservatīvie Sabalansētie Aktīvie
![Page 7: »Àv] c 10 000 c µuµ 8 000 K ]i v lµ u } » v] c · 2019. 5. 13. · K ]i v lµ u } c µu ... Pārskata ceturksnī banku sektora vērtspapīru portfelis pieauga par 9.3% un ceturkšņa](https://reader035.pdfslide.tips/reader035/viewer/2022070110/6049ca5287b94353725addb6/html5/thumbnails/7.jpg)
Ieguldījumu plānu ienesīgums (%)
Ieguldījumi
Zemo procentu likmju ietekmē ieguldījumu portfelī vērojama
termiņnoguldījumu īpatsvara samazināšanās tendence. Gada
laikā, pieaugot ieguldījumiem parāda vērtspapīros un
ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībās,
termiņnoguldījumu īpatsvars ir samazinājies no 16% līdz
9%, turklāt šāda tendence ir izteikta visās ieguldījumu plānu
grupās. Septembra beigās kopējā ieguldījumu plānu portfelī
lielākais īpatsvars bija parāda vērtspapīriem (47%) un
ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībām (36%).
PRIVĀTO PENSIJU FONDU DARBĪBA (trešais pensiju līmenis)Pensiju plānu darbības rādītāji
IeguldījumiPensiju plānu ieguldījumu portfeļa struktūra finanšu instrumentu un valstu
dalījumā (%)
Ieguldījumu portfelis valstu grupu dalījumā
Pensiju plānu ieguldījumu struktūrā lielākais īpatsvars bija
ieguldījumiem ieguldījumu fondu apliecībās (59%), kā arī
parāda vērtspapīros un citos vērtspapīros ar fiksētu ienākumu
(29%). Līdzīgi kā valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu
plānu un ieguldījumu fondu portfeļos, sarūk noguldījumu un
prasību pret kredītiestādēm īpatsvars. Latvijā veikto
ieguldījumu apmērs praktiski saglabājās iepriekšējā gada
līmenī, septembra beigās sasniedzot 44.9 milj. latu jeb
29.5% no kopējiem ieguldījumiem. Savukārt no visiem
ieguldījumiem ārvalstīs 93.3% veidoja ieguldījumi pārējās
Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs. Gada laikā nedaudz
pieaudzis ieguldījumu ASV īpatsvars.
Latvijā veikto ieguldījumu apmērs salīdzinājumā ar
iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga par 6.5% un
septembra beigās sasniedza 46.8% no kopējiem
ieguldījumiem jeb 526.6 milj. latu (t.sk. 312 milj. latu bija
ieguldīti valsts emitētajos vai garantētajos vērtspapīros, 22
milj. latu – komercsabiedrību emitētajos parāda vērtspapīros,
1.8 milj. latu – akcijās, 6.7 milj. latu – ieguldījumu fondos,
1.8 milj. latu – Latvijas riska kapitāla tirgū, savukārt 181.4
milj. latu bija izvietoti kredītiestādēs). Savukārt no visiem
ieguldījumiem ārvalstīs 94% veidoja ieguldījumi pārējās
Eiropas Savienības dalībvalstīs.
2013. gada septembra beigās pensiju plānu uzkrātais pensiju
kapitāls sasniedza 155 milj. latu, kopš gada sākuma pieaugot
par 8.8%. Uzkrātā pensiju kapitāla pieaugumu galvenokārt
nodrošināja strauji augošās pensiju plānu iemaksas.
No gada sākuma pensiju plānos iemaksāti 17.7 milj. latu (par
45% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā).
Galvenokārt turpināja strauji pieaugt pensiju plānu
dalībnieku iemaksas (par 73%). Savukārt darba devēju
iemaksas pieauga tikai nedaudz (par 2%). No pensiju plānu
kapitāla tika izmaksāti 6.4 milj. latu jeb par 2% vairāk nekā
iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, tostarp lielākā daļa
(94%) tika izmaksāta saistībā ar plānu dalībnieku pensijas
vecuma iestāšanos.
Vidējais pensiju plānu deviņu mēnešu ienesīgums 2013.
gada septembrī bija 1.4% (2012. gada attiecīgajā periodā tas
bija 7.2%), individuāliem plāniem tas bija robežās no mīnus
2.3% līdz plus 7.6%.
Gada pirmajos deviņos mēnešos līdz ar kāpumu akciju tirgos
labāku sniegumu uzrādīja aktīvie plāni, kuru ienesīgums bija
robežās no mīnus 0.2% līdz plus 3.2% (tikai vienam plānam
negatīvs). Sabalansēto plānu grupā ienesīgums bija robežās
no mīnus 0.4% līdz plus 2.5% (tikai vienam plānam
negatīvs), savukārt konservatīvo plānu grupā tas bija no
mīnus 1.0% līdz plus 1.4% un vairumam plānu (septiņiem
no deviņiem) tas bija negatīvs, ko ietekmēja obligāciju cenu
kritums. Savukārt trešajā ceturksnī atbilstoši labākam
investoru noskaņojumam un pozitīvākām tendencēm finanšu
tirgos visi ieguldījumu plāni, izņemot trīs konservatīvos
plānus, kuriem ienesīgums nebija zemāks par mīnus 0.6%,
darbojās ar pozitīvu ienesīgumu.
Ieguldījumu plānu neto aktīvi (milj. LVL)
Iemaksas pensiju plānos (milj. LVL) Pensiju plānu ienesīgums (%)
Ieguldījumu portfeļa struktūra finanšu instrumentu dalījumā
-10
-5
0
5
10
Konservatīvie Sabalansētie Aktīvie
3 mēnešu ienesīgums
Vidējais svērtais ienesīgums (pēc neto aktīviem)
-6
-4
-2
0
2
4
6
Konservatīvie Sabalansētie Aktīvie
9 mēnešu ienesīgums
Vidējais svērtais ienesīgums (pēc neto aktīviem)
0% 20% 40% 60% 80% 100%
30.09.2012.
30.09.2013.
30.09.2012.
30.09.2013.
30.09.2012.
30.09.2013.
Kons
erva
tīvie
pl
āni
Saba
lans
ētie
pl
āni
Aktīv
ie p
lāni
Parāda vērtspapīri
Akcijas
Ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības
Termiņnoguldījumi
Prasības uz pieprasījumu
27 29
54 59
18 11
0%
50%
100%
IX 2012 IX 2013
Parāda vērtspapīri
Ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības
Noguldījumi un prasības pret kredītiestādēm
Pārējie ieguldījumi
34 29
64 66
2 4
0%
50%
100%
IX 2012 IX 2013
Latvija
Pārējās EEZ valstis
NVS valstis
ASV
50.0
100.0
150.0
200.0
2008 2009 2010 2011 2012 III 2013
VI IX
0.0
5.0
10.0
15.0
20.0
9m 2008
9m 2009
9m 2010
9m 2011
9m 2012
9m 2013
Dalībnieku iemaksas
Darba devēju iemaksas
-4
-2
0
2
4
6
8
10
12
IX
2012XII III
2013VI IX
Vidējais ienesīgums
0% 20% 40% 60% 80% 100%
30.09.2012.
30.09.2013.
30.09.2012.
30.09.2013.
30.09.2012.
30.09.2013.
Kons
erva
tīvie
pl
āni
Saba
lans
ētie
pl
āni
Aktīv
ie p
lāni
Latvija
Pārējās EEZ valstis
Krievija
Pārējās NVS valstis
Pārējās valstis
![Page 8: »Àv] c 10 000 c µuµ 8 000 K ]i v lµ u } » v] c · 2019. 5. 13. · K ]i v lµ u } c µu ... Pārskata ceturksnī banku sektora vērtspapīru portfelis pieauga par 9.3% un ceturkšņa](https://reader035.pdfslide.tips/reader035/viewer/2022070110/6049ca5287b94353725addb6/html5/thumbnails/8.jpg)
FKTK pārraudzītie tirgus dalībnieki 1. pielikums
30.09.2012. 30.06.2013. 30.09.2013. 30.09.2012. 30.06.2013. 30.09.2013.
Bankas un ārvalstu banku filiāles 19 809 20 136 19 946 90.3 20+8 20+9 20+9
Krājaizdevu kooperatīvās sabiedrības 13.9 14.6 15.0 0.1 33 33 35
511 523 526 2.4 9+10 7+13 7+13
Privātie pensiju fondi 1.9 2.1 2.1 0.0 7 7 7
Pensiju plāni 134 149 156 0.7 19 19 19
Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības 23 23 25 0.1 15 12 12
Ieguldījumu fondi* 235 275 276 1.3 41 38 36
Atvērtie obligāciju un naudas tirgus** 115 142 134 0.6 14 15 14
Atvērtie jauktie** 4 3 1 0.0 5 4 3
Atvērtie akciju** 15 16 17 0.1 10 9 9
Slēgtie** 102 114 124 0.6 18 18 10
Valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plāni 1 006 1 084 1 130 5.1 26 26 23
Ieguldījumu brokeru sabiedrības 3.7 3.3 3.9 0.0 6 4 4
Apdrošināšanas brokeru sabiedrības 85 89 88
Maksājumu iestādes 34 36 37
Elektroniskās naudas institūcijas 14 14 14
Kopā 21 737 22 211 22 080 100.0 327 327 324* Neieskaitot apakšfondus.
** Norādīts to fondu/apakšfondu skaits, kuriem bija aktīvi attiecīgā perioda beigās.
Tirgus dalībnieki
Aktīvi (milj. latu)
Īpatsvars
kopējos
sektora
aktīvos
30.09.2013.
Tirgus dalībnieku skaits
Apdrošināšanas sabiedrības un ārvalstu apdrošināšanas
sabiedrību filiāles
![Page 9: »Àv] c 10 000 c µuµ 8 000 K ]i v lµ u } » v] c · 2019. 5. 13. · K ]i v lµ u } c µu ... Pārskata ceturksnī banku sektora vērtspapīru portfelis pieauga par 9.3% un ceturkšņa](https://reader035.pdfslide.tips/reader035/viewer/2022070110/6049ca5287b94353725addb6/html5/thumbnails/9.jpg)
2. pielikums
Banku darbības rādītāji (1)
30.09.12. 31.12.12. 31.03.13. 30.06.13.* 30.09.13.
-4.4 -3.3 0.2 1.4 0.7
-11.1 -10.9 -5.3 -6.3 -7.5
rezidentu nefinanšu sabiedrībām -10.3 -9.0 -4.7 -5.9 -8.2
rezidentu mājsaimniecībām -12.6 -12.6 -9.4 -7.9 -7.7
nerezidentiem -11.1 -13.3 4.6 -6.9 -8.3
-21.8 -19.1 -21.4 -20.6 -21.1
no radniecīgām MFI -22.2 -17.9 -21.2 -17.2 -21.9
21.6 20.5 18.8 18.5 16.9
6.1 12.7 14.1 10.3 8.7
rezidentu nefinanšu sabiedrību 2.6 7.6 6.9 7.4 6.2
rezidentu mājsaimniecību -0.8 2.1 4.0 2.9 5.6
nerezidentu 19.7 16.8 18.1 9.7 8.7
60.2 61.7 63.4 63.7 65.0
Kredītu sadalījums pēc maksājumu kavējuma termiņa
bez maksājumu kavējuma 80.2 82.6 82.1 81.8 83.0
ar kavējumu līdz 30 dienām 5.9 4.6 5.2 5.9 5.6
ar kavējumu no 31 līdz 90 dienām 1.9 1.7 2.1 1.9 1.6
ar kavējumu no 91 līdz 180 dienām 1.0 1.0 0.7 1.1 1.1
ar kavējumu virs 180 dienām 11.0 10.1 10.0 9.4 8.8
8.6 8.0 7.7 7.4 6.8
71.8 71.8 72.7 71.1 68.3
14.7 12.5 11.4 11.2 10.1
10.4 10.1 9.5 9.7 9.0
1.2 1.1 1.2 0.8 0.9
59.4 59.7 58.9 64.9 64.7
60.5 58.0 57.6 55.7 55.0
100.5 94.1 90.9 87.5 85.5
62.4 62.1 61.7 61.1 59.7
68.7 71.5 71.9 74.0 74.9
Pašu kapitāls (milj. latu), t.sk. 1 956 1 914 1 980 1 955 1 953
1. līmeņa kapitāla elementu kopsumma (ar 1. līmeņa kapitāla samazinājumu) 1 681 1 657 1 772 1 756 1 768
Kapitāla prasību kopsumma (milj. latu), t.sk. 883 870 867 844 832
Kredītriska kapitāla prasības 793 779 781 756 745
Riska svērtie aktīvi4 (milj. latu) 11 040 10 869 10 841 10 555 10 399
Riska svērtie aktīvi (% no kopējiem aktīviem) 55.7 53.7 53.7 52.4 52.1
Kapitāla pietiekamības rādītājs (%) 17.7 17.6 18.3 18.5 18.8
1. Līmeņa kapitāla rādītājs (%) 15.2 15.2 16.4 16.6 17.0
Kapitāla atdeve (ROE)1
(%) 7.7 5.6 8.8 7.9 8.6
Aktīvu atdeve (ROA)2
(%) 0.8 0.6 0.9 0.8 0.9
Izdevumu attiecība pret ienākumiem3
(%) 52.8 52.6 52.4 50.4 47.2
Pārskata gada nesadalītā peļņa (milj. latu) 119 122 46 78 134
(1) Kopējo rādītāju aprēķināšanā netiek iekļauti "Parex bankas" dati (ar 2011. gada trešo ceturksni) un "Latvijas Krājbankas" dati (ar 2011. gada ceturto ceturksni).
2 Analizētas pārskata perioda peļņas/zaudējumu attiecība pret vidējiem aktīviem.
4 Riska svērtie aktīvi = Kapitāla prasību kopsumma *12.5.
* dati koriģēti 2013. gada trešajā ceturksnī.
Kapitāla pietiekamība*
Uzkrājumi nedrošiem kredītiem (% no kredītiem ar maksājumu kavējumu virs 90
dienām)
Problēmkredīti (% no kredītportfeļa)
Pārstrukturētie kredīti
Atgūšanas procesā esošie kredīti
Ilgāk par 90 dienām kavētie kredīti, kas nav pārstrukturētie vai atgūšanā
Likviditāte (%)
Likviditātes rādītājs5(1)
Nebankām izsniegtie kredīti (% no kopējiem aktīviem)
Nebankām izsniegto kredītu attiecība pret nebanku noguldījumiem
Nebankām izsniegtie ilgtermiņa kredīti (% no kredītportfeļa)
Noguldījumi uz pieprasījumu (% no kopējiem noguldījumiem)
2013
Pelnītspējas rādītāji
1 Analizēta
pārskata perioda peļņas/zaudējumu attiecība pret vidējo kapitālu un rezervēm (rādītāja aprēķinā netiek iekļauti ārvalstu banku filāļu dati).
3 Izdevumu attiecība pret ienākumiem = (administratīvie izdevumi + nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu vērtības nolietojums un atsavināšana)/(tīrie procentu ienākumi + dividenžu
ienākumi + neto komisijas naudas + finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu
5 Likviditātes rādītājs = Likvīdie aktīvi/tekošās saistības (ar atlikušo termiņu līdz 30 dienām), kur Likvīdie aktīvi = nauda kasē + prasības pret centrālajām bankām un citām
kredītiestādēm + centrālo valdību parāda vērtspapīri ar fiksētu ienākumu, savukā
Uzkrājumi nedrošiem kredītiem
Pozīcijas nosaukums
Bilances struktūra (%)
Aktīvu gada pieaugums
Kredītu gada pieaugums, t.sk.
Finansējuma no MFI gada pieaugums, t.sk.
Finansējums no MFI (% no pasīviem)
Noguldījumu gada pieaugums, t.sk.
Noguldījumi (% no pasīviem)
Kredītu kvalitāte (% no kredītportfeļa)
2012
![Page 10: »Àv] c 10 000 c µuµ 8 000 K ]i v lµ u } » v] c · 2019. 5. 13. · K ]i v lµ u } c µu ... Pārskata ceturksnī banku sektora vērtspapīru portfelis pieauga par 9.3% un ceturkšņa](https://reader035.pdfslide.tips/reader035/viewer/2022070110/6049ca5287b94353725addb6/html5/thumbnails/10.jpg)
3. pielikums
Krājaizdevu sabiedrību darbības rādītāji
30.09.12. 31.12.12. 31.03.13. 30.06.13. 30.09.13.
9.7 9.8 10.3 8.1 7.8
11.2 11.7 11.0 7.6 10.2
11.8 11.9 12.7 10.5 7.5
Kredīti (% no aktīviem) 73.6 72.5 69.8 72.9 75.3
69.6 70.2 71.1 70.6 69.4
Standarta kredīti 65.2 64.0 64.7 65.5 64.5
Uzraugāmie kredīti 27.9 29.3 29.4 28.9 30.1
Zemstandarta kredīti 3.1 2.2 1.8 1.8 2.0
Šaubīgie kredīti 1.5 1.2 1.1 0.9 0.5
Zaudētie kredīti 2.4 3.4 3.0 2.9 2.8
7.1 7.9 7.4 7.2 7.0
Kapitāla atdeve (ROE)1
(%) 9.5 5.8 14.2 8.8 9.2
Aktīvu atdeve (ROA)2
(%) 1.9 1.2 2.9 1.8 1.9
20.2 20.1 19.9 20.1 20.9
Pārskata gada nesadalītā peļņa/zaudējumi (tūkst. latu) 192 160 103 128 2061
Analizēta pārskata perioda peļņas/zaudējumu attiecība pret vidējo kapitālu un rezervēm.
2 Analizēta pārskata perioda peļņas/zaudējumu attiecība pret vidējiem aktīviem.
3 Kapitāla un rezerves kopsummas attiecība pret kopējiem aktīviem un ārpusbilances saistībām.
Kredītu gada pieaugums
Pozīcijas nosaukums
Bilances struktūra (%)
Aktīvu gada pieaugums
2012 2013
Kapitāla pietiekamība3
(%)
Noguldījumu gada pieaugums
Noguldījumi (% no pasīviem)
Kredītu kvalitāte (% no kredītportfeļa)
Kredītu klasifikācija
Uzkrājumi nedrošiem kredītiem
Pelnītspējas un kapitāla pietiekamības rādītāji
![Page 11: »Àv] c 10 000 c µuµ 8 000 K ]i v lµ u } » v] c · 2019. 5. 13. · K ]i v lµ u } c µu ... Pārskata ceturksnī banku sektora vērtspapīru portfelis pieauga par 9.3% un ceturkšņa](https://reader035.pdfslide.tips/reader035/viewer/2022070110/6049ca5287b94353725addb6/html5/thumbnails/11.jpg)
Apdrošinātāju darbības rādītāji 4. pielikums
Nedzīvības
apdrošinātāji
Dzīvības
apdrošinātāji
Nedzīvības
apdrošinātāji
Dzīvības
apdrošinātāji
Dzīvības apdrošināšana , t.sk. 27 060 29 944
tirgum piesaistītie līgumi 8 618 9 107
ar uzkrājumu veidošanu 17 246 19 670
bez uzkrājumu veidošanu 1 196 1 167
Nelaimes gadijumu apdrosinasana 4 250 885 4 583 1 181
Veselības apdrošināšana 21 056 6 718 25 251 9 344
Sauszemes transporta apdrošināšana 39 128 42 519
Dzelzceļa transporta apdrošināšana 287 318
Gaisakuģu apdrošināšana 141 152
Kuģu apdrošināšana 1 214 273
Kravu apdrošināšana 3 123 2 696
Īpašuma apdrošināšana pret uguns un dabas stihiju postījumiem 24 615 26 833
Īpašuma apdrošināšana pret citiem zaudējumiem 9 101 9 217
Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 42 908 48 108
Gaisakuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 305 254
Kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 121 34
Vispārīgāš civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 10 493 9 190
Kredītu apdrošināšana 156 232
Galvojumu apdrošināšana 4 791 4 546
Dažādu finansiālo zaudējumu apdrošināšana 1 302 1 104
Juridisko izdevumu apdrošināšana 0 11
Palīdzības apdrošināšana 5 519 6 244
OCTAA 24 533 25 114
Pārapdrošināšana 2 645 79
Dzīvības apdrošināšana , t.sk. 16 288 23 564
tirgum piesaistītie līgumi 8 516 9 007
ar uzkrājumu veidošanu 7 638 14 425
bez uzkrājumu veidošanu 135 133
Nelaimes gadijumu apdrosinasana 1 403 151 1 592 178
Veselības apdrošināšana 12 394 5 321 16 198 6 602
Sauszemes transporta apdrošināšana 24 226 27 123
Dzelzceļa transporta apdrošināšana 185 57
Gaisakuģu apdrošināšana 2 103
Kuģu apdrošināšana 504 491
Kravu apdrošināšana 1 539 1 485
Īpašuma apdrošināšana pret uguns un dabas stihiju postījumiem 9 888 9 617
Īpašuma apdrošināšana pret citiem zaudējumiem 3 091 3 734
Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 22 746 26 126
Gaisakuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 0 7
Kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 0 10
Vispārīgāš civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 1 866 1 457
Kredītu apdrošināšana 82 19
Galvojumu apdrošināšana 942 2 050
Dažādu finansiālo zaudējumu apdrošināšana 116 1 556
Juridisko izdevumu apdrošināšana 0 2
Palīdzības apdrošināšana 1 165 1 676
OCTAA 16 933 15 699
Pārapdrošināšana 2 091 23
Zemes gabali un ēkas 5.6 0.2 5.0 0.2
Ieguldījumi radniecīgajās un asociētajās sabiedrībās 0.4 0.0 0.4 0.0
Akcijas 3.0 21.6 1.7 31.2
Parāda vērtspapīri 62.1 21.2 66.2 25.0
Ar hipotēku nodrošinātie aizdevumi 3.7 0.0 3.8 0.0
Termiņnoguldījumi kredītiestādēs 19.0 30.9 14.6 20.8
Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm 6.2 3.3 8.2 3.3
Ieguldījumi par labu dzīvības apdrošināšanas ņēmējam, kas uzņemas ieguldījumu
risku 22.7 19.5
Pārējie ieguldījumi 0.1 0.0 0.1 0.0
Pašu līdzekļi (tūkst. latu) 76 452 7 095 64 975 9 461
Maksātspējas rādītājs1 190.6 144.2 176.6 187.0
Zaudējumu rādītājs2 61.1 61.5
Izdevumu rādītājs3 39.3 36.2
Kombinētais rādītājs4 100.4 97.7
Ieguldījumu atdeve5 2.8 6.3 1.4 0.70
Darbības rādītājs6 97.6 96.3
Pārskata perioda peļņa/zaudējumi (tūkst. latu) 5 549 2 022 5 363 -563
*Apdrošināšanas sabiedrības un ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāles Latvijā1 Maksātspējas rādītājs = Pašu līdzekļi/Maksātspējas norma.
2 Zaudējumu rādītājs, neto = Piekritušās atlīdzību prasības, neto/Nopelnītās prēmijas, neto.
3 Izdevumu rādītājs, neto = (Neto darbības izdevumi + Citi tehniskie izdevumi, neto)/Nopelnītās prēmijas, neto.
4 Kombinētais rādītājs = Zaudējumu rādītājs + Izdevumu rādītājs.
5 Ieguldījumu atdeve = Neto ienākumi no ieguldījumiem/Vidējais ieguldījumu apmērs periodā.
6 Darbības rādītājs = Kombinētais rādītājs – Ieguldījumu atdeve.
Apdrošināšanas sabiedrību darbības rādītāji (%)
Pozīcijas nosaukums
2012. gada 3 ceturkšņos 2013. gada 3 ceturkšņos
Parakstītās bruto prēmijas* (tūkst. latu)
Izmaksātās bruto atlīdzības* (tūkst. latu)
Apdrošināšanas sabiedrību ieguldījumu struktūra (%)
![Page 12: »Àv] c 10 000 c µuµ 8 000 K ]i v lµ u } » v] c · 2019. 5. 13. · K ]i v lµ u } c µu ... Pārskata ceturksnī banku sektora vērtspapīru portfelis pieauga par 9.3% un ceturkšņa](https://reader035.pdfslide.tips/reader035/viewer/2022070110/6049ca5287b94353725addb6/html5/thumbnails/12.jpg)
5. pielikums
Privāto pensiju fondu darbības rādītāji
30.09.12. 31.12.12. 31.03.13. 30.06.13. 30.09.13.
Iemaksas pensiju plānos, t.sk. 12 264 21 222 5 723 11 812 17 722
dalībnieku iemaksas 7 400 14 803 4 197 8 594 12 781
darba devēju iemaksas 4 830 6 395 1 518 3 205 4 917
pārējās iemaksas 33 24 8 13 25
Izmaksātais papildpensijas kapitāls, t.sk. 6 251 8 043 2 476 4 396 6 388
personām, kas sasniegušas pensijas vecumu 6 119 7 854 2 360 4 135 6 033
pensiju plānu dalībniekiem sakarā ar invaliditāti 0 1 0 0 0
mantiniekam sakarā ar personas nāvi 132 188 116 261 355
Neto aktīvi (tūkst. latu) 133 703 142 423 148 131 149 325 154 994
Neto aktīvu gada pieaugums (%) 17.1 19.2 18.6 17.8 15.9
Pensiju plānu ieguldījumu portfelis (tūkst. latu) 132 174 139 174 144 830 146 568 152 425
Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu 27.1 29.1 31.8 31.2 29.5
Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu 0.2 0.3 0.6 0.6 0.6
Ieguldījumu fondu vai tiem pielīdzināmo kopīgo ieguldījumu
uzņēmumu ieguldījumu apliecības53.9 55.2 53.7 55.6 58.8
Ieguldījumi riska kapitāla tirgū 0.2 0.2 0.2 0.2 0.2
Atvasinātie finanšu instrumenti 0.0 0.0 0.0 0.0 0.0
Noguldījumi un prasības uz pieprasījumu 18.4 15.0 13.6 12.3 10.7
Ieguldījumu īpašums 0.2 0.1 0.1 0.1 0.1
Latvija 33.8 32.3 33.3 31.6 29.5
Pārējās EEZ valstis 63.7 65.1 63.6 63.8 65.8
Krievija 0.2 0.2 0.1 0.1 0.1
Pārējās NVS valstis 0.4 0.4 0.4 0.4 0.3
Pārējās valstis 1.9 2.1 2.6 4.1 4.3
Ienesīgums* (%) 7.2 1.4
Pārvaldīšanas izdevumi** (%) 2.1 2.1
Pensiju plānu ieguldījumu portfeļa struktūra valstu grupu dalījumā (%)
Pensiju plānu ienesīgums (%)
* Pensiju plānu ienesīgums – pensiju plānu pārskata gada darbības rezultāta attiecība pret pensiju plānu vidējo neto aktīvu summu,
izteikts procentos.
** Pensiju plānu pārvaldīšanas izdevumi – pensiju plānu administratīvie izdevumi un ieguldījumu pārvaldīšanas izdevumu attiecība pret neto aktīvu vidējo vērtību
periodā (no gada sākuma), izteikta gada procentos.
Pozīcijas nosaukums2012 2013
Pensiju plānu neto aktīvi (tūkst. latu)
Pensiju plānu ieguldījumu portfelis
Pensiju plānu ieguldījumu portfeļa struktūra finanšu instrumentu dalījumā (%)
![Page 13: »Àv] c 10 000 c µuµ 8 000 K ]i v lµ u } » v] c · 2019. 5. 13. · K ]i v lµ u } c µu ... Pārskata ceturksnī banku sektora vērtspapīru portfelis pieauga par 9.3% un ceturkšņa](https://reader035.pdfslide.tips/reader035/viewer/2022070110/6049ca5287b94353725addb6/html5/thumbnails/13.jpg)
Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu darbības rādītāji 6. pielikums
ko
nse
rva
tīv
ie
sab
ala
nsē
tie
ak
tīv
ie
ko
nse
rva
tīv
ie
sab
ala
nsē
tie
ak
tīv
ie
Ieguldījumu portfelis (tūkst. latu) 278 963 95 385 629 395 310 047 113 863 700 880
Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu 61.2 45.8 34.3 66.1 50.4 37.5
Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu 0.0 1.5 0.8 0.0 1.7 1.3
Ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības 11.2 33.7 44.2 14.2 38.5 45.2
Ieguldījumi riska kapitāla tirgū 0.0 0.1 0.3 0.0 0.2 0.3
Atvasinātie finanšu instrumenti 0.0 0.0 0.0 0.0 0.0 0.0
Termiņnoguldījumi 20.7 12.5 13.9 12.1 3.9 8.6Prasības uz pieprasījumu 6.9 6.4 6.6 7.6 5.5 7.1
Latvija 64.9 49.0 42.4 62.5 39.0 41.2
Pārējās EEZ valstis 31.9 48.2 56.2 33.9 56.5 56.2
Krievija 1.8 1.8 0.5 2.2 2.4 1.0
Pārējās NVS valstis 0.1 0.0 0.0 0.1 0.0 0.0
Pārējās valstis 1.4 0.9 0.9 1.3 2.1 1.6
Neto aktīvi (tūkst. latu) 278 424 95 264 623 657 308 753 113 495 703 757
Neto aktīvu gada pieaugums (%) 19 17.9 17.4 10.9 19.1 12.8
Ienesīgums**(%) 6.8 7.6 8.1 -0.4 0.6 2.0
Pārvaldīšanas izdevumi*** (%) 1.2 1.5 1.7 1.2 1.5 1.7
Neto aktīvi
Ienesīgums (%)
* Sadalījums atbilst Mana pensija mājas lapā publicētajam pensiju plānu sadalījumam pēc ieguldījumu politikas: //www.manapensija.lv/plans/ip00000.php.
** Ieguldījumu plāna daļas vērtības izmaiņa pret tās vērtību gada sākumā, izteikta procentos.
*** Ieguldījumu plānu pārvaldīšanas izdevumu (atlīdzība līdzekļu pārvaldītājam, atlīdzība turētājbankai un pārējie ieguldījumu plānu pārvaldes izdevumi) attiecība pret
neto aktīvu vidējo vērtību periodā (no gada sākuma), izteikta gada procentos.
Ieguldījumu portfeļa struktūra valstu grupu dalījumā (%)
Pozīcijas nosaukums/ Ieguldījumu plāna veids pēc
ieguldījumu politikas*
30.09.2012. 30.09.2013.
Ieguldījumu portfelis
Ieguldījumu portfeļa struktūra finanšu instrumentu dalījumā (%)
![Page 14: »Àv] c 10 000 c µuµ 8 000 K ]i v lµ u } » v] c · 2019. 5. 13. · K ]i v lµ u } c µu ... Pārskata ceturksnī banku sektora vērtspapīru portfelis pieauga par 9.3% un ceturkšņa](https://reader035.pdfslide.tips/reader035/viewer/2022070110/6049ca5287b94353725addb6/html5/thumbnails/14.jpg)
7. pielikums
Ieguldījumu fondu darbības rādītāji
ob
ligācij
u u
n n
au
das
tirgu
s
jau
kti
e
ak
cij
u
ob
ligācij
u u
n n
au
das
tirgu
s
jau
kti
e
ak
cij
u
Ieguldījumu portfelis
Ieguldījumu portfelis (tūkst. latu) 114 566 3 648 14 699 101 999 133 963 1 417 16 816 123 906
Ieguldījumu portfeļa struktūra finanšu instrumentu dalījumā (%)
Parāda vērtspapīri 50.6 31.6 0.0 0.0 61.8 27.8 0.0 0.0
Akcijas 0.0 21.2 91.3 63.3 0.0 4.3 88.9 81.5
Ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības 0.3 34.1 2.1 0.0 0.6 55.4 1.6 0.0
Atvasinātie finanšu instrumenti 0.1 0.0 0.1 0.0 0.2 0.1 0.0 0.0
Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm 17.5 13.1 6.5 4.3 12.2 12.3 9.5 4.7
Termiņnoguldījumi kredītiestādēs 31.4 0.1 0.0 0.5 25.2 0.1 0.0 0.6
Ieguldījumu īpašums 0.0 0.0 0.0 15.5 0.0 0.0 0.0 8.1
Aizdevumi 0.0 0.0 0.0 15.9 0.0 0.0 0.0 4.8
Pārējie aktīvi 0.0 0.0 0.0 0.5 0.0 0.0 0.0 0.3
Ieguldījumu portfeļa struktūra valstu grupu dalījumā (%)
Latvija 62.3 17.7 7.0 67.4 49.3 24.7 9.9 79.4
Pārējās EEZ valstis 10.6 57.6 15.5 4.4 12.3 64.3 15.4 4.0
Krievija 13.4 20.1 35.7 0.0 18.0 9.0 31.1 0.0
Pārējās NVS valstis 7.7 0.0 8.6 0.0 6.4 2.0 4.1 0.0
ASV 0.0 4.7 31.0 0.0 0.9 0.0 38.3 0.0
Pārējās valstis 5.7 0.0 2.1 27.7 12.9 0.0 1.2 16.3
nesadalīti 0.2 0.0 0.0 0.5 0.1 0.0 0.0 0.3
Aktīvi
Aktīvi (tūkst. latu) 114 566 3 648 14 699 101 999 133 963 1 417 16 816 123 906Aktīvu gada pieaugums (%) -1.2 -17.8 0.5 -6.7 16.9 -61.2 14.4 21.5
Ienesīgums (%)
Pārvaldīšanas izdevumi (%) * 1.0 1.7 2.4 0.8 0.9 1.5 2.4 1.3
Ienesīgums kopš gada sākuma** 5.3 5.0 8.6 6.3 -0.9 -0.2 -2.4 31.6
Ienesīgums 3 mēnešos (%)** 1.2 2.7 6.4 -1.4 -0.1 1.4 4.0 -1.2
Ienesīgums gadā (%)** 6.9 7.2 18.1 -7.1 -0.2 -5.9 -2.6 23.9
atvērtie
slēgti
e
30.09.2012. 30.09.2013.
* Analizēta ieguldījumu fondu pārvaldīšanas izdevumu (atlīdzība ieguldījumu sabiedrībai, atlīdzība
turētājbankai, pārējie fonda pārvaldes izdevumi) attiecība pret vidējiem aktīviem pēdējo 12 mēnešu laikā.
** Vidējais svērtais (pēc neto aktīviem) ienesīgums attiecīgajā fondu grupā (atsevišķiem fondiem aprēķināts kā
neto aktīvu uz vienu ieguldījumu apliecību procentuālās izmaiņas attiecīgajā periodā).
atvērtie
slēgti
ePozīcijas nosaukums/ Fonda veids pēc
ieguldījumu politikas
![Page 15: »Àv] c 10 000 c µuµ 8 000 K ]i v lµ u } » v] c · 2019. 5. 13. · K ]i v lµ u } c µu ... Pārskata ceturksnī banku sektora vērtspapīru portfelis pieauga par 9.3% un ceturkšņa](https://reader035.pdfslide.tips/reader035/viewer/2022070110/6049ca5287b94353725addb6/html5/thumbnails/15.jpg)
8. pielikums
Ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības rādītāji
30.09.12. 31.12.12. 31.03.13. 30.06.13. 30.09.13.
Kapitāla pietiekamības rādītājs (%) 33.0 24.6 25.4 22.9 23.2
924 1 480 730 1 503 2 004
1 317 1 947 2 631 3 323 3 395
2013Pozīcijas nosaukums
Pārskata gada nesadalītā peļņa/zaudējumi (tūkst. latu)
Klientu naudas līdzekļi brokeru sabiedrību turējumā
esošajos norēķinu kontos kredītiestādēs (tūkst. latu)
2012
![Page 16: »Àv] c 10 000 c µuµ 8 000 K ]i v lµ u } » v] c · 2019. 5. 13. · K ]i v lµ u } c µu ... Pārskata ceturksnī banku sektora vērtspapīru portfelis pieauga par 9.3% un ceturkšņa](https://reader035.pdfslide.tips/reader035/viewer/2022070110/6049ca5287b94353725addb6/html5/thumbnails/16.jpg)
9. pielikums
Maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu darbības rādītāji
Nauda kasē 278 179 205 225
Prasības pret bankām maksājumu pakalpojumu nodrošināšanai 1 304 1 849 2 428 2 025
Prasības pret bankām emitētās elektroniskās naudas saistību nodrošināšanai 1 248 1 161
1 582 3 277 2 633 3 410
Saistības pret maksājumu pakalpojumu izmantotājiem 1 504 1 835 2 372 2 057
Saistības pret elektroniskās naudas turētājiem 1 141 1 167
78 301 261 186
7 320 2 043 6 648 2 025
Veikto maksājumu kopējais apmērs (no pārskata gada sākuma) 43 281 12 439 56 528 18 294
Apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējais apmērs** 1 364 1 229
Pozīcijas nosaukums
30.06.2013. 30.09.2013.
Maksājumu
iestādes
Elektroniskās
naudas iestādes
Maksājumu
iestādes
Elektroniskās
naudas iestādes
** No elektroniskās naudas emitēšanas izrietošo elektroniskās naudas iestādes finanšu saistību vidējā aritmētiskā vērtība, kas tiek aprēķināta, summējot elektroniskās naudas apmēru
katras kalendāra dienas beigās iepriekšējo sešu kalendāra mēnešu laikā un dalot šo summu ar sešu kalendāra mēnešu dienu skaitu.
Likvīdie aktīvi (tūkst. latu)
Likvīdie aktīvi kopā
Saistības pret maksājumu pakalpojumu izmantotājiem un elektroniskās naudas turētājiem (tūkst. latu)
Likvīdo aktīvu kopsummas iztrūkums (-) vai pārsniegums (+) pār saistībām pret
maksājumu pakalpojumu izmantotājiem un elektroniskās naudas turētājiem
Iepriekšējos 12 mēnešos veikto maksājumu vidējā aritmētiskā vērtība*
* Vērtība, kas aprēķināta, iepriekšējo 12 kalendāra mēnešu periodā veikto maksājumu vērtību dalot ar 12. Ja maksājumu iestāde nav darbojusies pilnus 12 kalendāra mēnešus, norādīta
veikto maksājumu vidējā aritmētiskā vērtība kopš maksājumu pakalpojumu sniegšanas sākuma.
![APSTIPzuNATS ar RIgas domes 15.12.2017.3 / DEdKd/ ^5^/E:h MI ^c ]viµu Skaidrojums A d }l z c ] diskomforts ADZ lµ ] l ] l}u(} Ì}v AS l ]iµ ] c](https://img.pdfslide.tips/doc/110x75/5e2c1e26b7168d19a5615ecc/apstipzunats-ar-rigas-domes-15122017-3-dedkd-5eh-mi-c-viu-skaidrojums.jpg)
![!0123435$6708965$670596*6738$:;:; · ,01-$232(!4-5#,,23#+--(! !-6#4)#+,/(/,!)*#+,) 7 ^/^ >dP/, W//Z /dd /E r,< D/E E> !"""""M t lµ ]lµ vvµ vl} Àu]v v t Zl](https://img.pdfslide.tips/doc/110x75/5fd0a5d6878bbb2b436ae498/012343567089656705966738-01-2324-523-64.jpg)
