Īpašais ziņojums Vai ERAF atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem e‑komercijas jomā ir bijis efektīvs

LV 2014 Nr. 20

EIROPASREVĪZIJASPALĀTA

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA 12, rue Alcide De Gasperi 1615 Luxembourg LUXEMBOURG

Tālrunis +352 4398-1

E-pasts: eca-info@eca.europa.eu Internets: http://eca.europa.eu

Twitter: @EUAuditorsECA YouTube: EUAuditorsECA

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2015. gads

ISBN 978-92-872-1331-0doi:10.2865/17242

© Eiropas Savienība, 2015. gadsReproducēšana ir atļauta, ja tiek norādīts avots.

Printed in Luxembourg

Vai ERAF atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem e‑komercijas jomā ir bijis efektīvs

(saskaņā ar LESD 287. panta 4. punkta otro daļu)

Īpašais ziņojums

LV 2014 Nr. 20

02Saturs

Punkts

Termini un saīsinājumi

I–IV Kopsavilkums

1–11 Ievads

1–3 Kāpēc e‑komercija ir svarīga

4–6 Eiropas Savienības informācijas sabiedrības stratēģijas

7–9 Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsts e‑komercijas ieguldījumiem

10–11 Eiropas Reģionālās attīstības fonda pārvaldības sistēma

12–16 Revīzijas tvērums un mērķi

17–62 Apsvērumi

17–27 Dalībvalstu darbības programmas bija labs pamats mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam e‑komercijas jomā, bet ne darbības rezultātu mērīšanai

18–19 Visas atlasītās dalībvalstis bija izstrādājušas revidētās darbības programmas saskaņā ar attiecīgām reģionālām vai valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju stratēģijām

20–27 Visās revidētajās darbības programmās bija ietverti e‑komercijas pasākumi un ar tiem saistīti mērķi un rādītāji, bet vēlie grozījumi tajos reizēm traucēja pienācīgi novērtēt darbības rezultātus

28–51 Gan atlases, gan uzraudzības posmā vadošās iestādes vairāk koncentrējās uz tiešajiem rezultātiem nekā uz koprezultātu

29–43 Projektu atlases procedūrās reti kad izvērtēja, vai atlasītajiem projektiem bija vislabākais potenciāls sekmēt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību un/vai Eiropas Savienības informācijas sabiedrības mērķu sasniegšanu

44–51 Vadošās iestādes vairākumā gadījumu nespēja novērtēt projektu ietekmi uz mazo un vidējo uzņēmumu attīstību

03Saturs

52–62 Kopumā mazie un vidējie uzņēmumi projektus īstenoja raiti, bet sasniegtie rezultāti ne vienmēr bija uzskatāmi

53–57 Projektu tiešie rezultāti kopumā atbilda attiecīgajā pieteikumā minētajiem

58–62 Daudzi mazie un vidējie uzņēmumi apgalvoja, ka ir guvuši labumu no projektu īstenošanas, bet sasniegtie rezultāti regulāri mērīti netika

63–68 Secinājumi un ieteikumi

Komisijas atbildes

04Termini un saīsinājumi

B2B: “Uzņēmējdarbība uzņēmējdarbībai”.

B2C: “Uzņēmējdarbība patērētājam”.

DP: Darbības programma – Komisijas apstiprināts saskaņotu prioritāšu dokuments, kas aptver daudzgadu pasākumus, kuros ietilpst daudz projektu.

DPE: Digitālā programma Eiropai.

ERAF: Eiropas Reģionālās attīstības fonds jeb ERAF sniedz finanšu palīdzību, lai veicinātu ES reģionu ekonomisko un sociālo kohēziju. ERAF intervences galvenokārt īsteno ar tādu darbības programmu starpniecību, kurās ir daudz projektu.

ES: Eiropas Savienība.

GDP: gada darba programma.

Ietekme: ilgtermiņa sociāli ekonomiskas sekas, kuras vērojamas laika gaitā pēc intervences beigām un kuras var ietekmēt intervences tiešo vai netiešo jeb ārpus mērķa esošo grupu, kas var būt gan ieguvēji, gan zaudētāji.

IKT: informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

Koprezultāts: tūlītējas pārmaiņas, kas tiešajiem adresātiem rodas pēc dalības intervences pasākumā (piem., lielāks apgrozījums, klientu skaita pieaugums, palielinājusies tiešsaistes pārdošanas daļa, jaunas darbavietas).

MVU: mazie un vidējie uzņēmumi – Komisija definē tos kā uzņēmumus, kuros ir mazāk par 250 darbiniekiem un kuru gada apgrozījums ir mazāks par 50 miljoniem EUR un/vai bilances kopsumma nepārsniedz 43 miljonus EUR.

Nevajadzīgs atbalsts: tas rodas, ja finansējumu piešķir saņēmējam, kurš būtu izdarījis to pašu izvēli arī bez atbalsta. Šādos gadījumos iznākumu nevar saistīt ar politikas jomas darbībām, un saņēmēju izmaksātais atbalsts nav ietekmējis. Līdz ar to izdevumu daļa, kas rada nevajadzīgo atbalstu, pēc definīcijas ir neefektīva, jo neveicina izvirzīto mērķu sasniegšanu.

Starpniekstruktūra: jebkura publiska vai privāta struktūra vai dienests, kas darbojas vadošās iestādes pakļautībā vai kas šādas iestādes vārdā veic pienākumus attiecībā pret atbalsta saņēmējiem, kuri īsteno darbības.

Tiešie rezultāti: tas, kas tiek saražots vai iegūts ar intervencei piešķirtajiem līdzekļiem (piemēram, MVU piešķirtās dotācijas, izstrādātās tīmekļa vietnes, iepirktās IT programmatūras).

Vadošā iestāde: valsts, reģionāla vai vietēja mēroga publiska iestāde vai publiskā vai privātā sektora struktūra, kuru dalībvalsts iecēlusi darbības programmas pārvaldīšanai.

05Kopsavilkums

IUzskata, ka e‑komercijas tehnoloģijas ir veids, kā paāt‑rināt ekonomisko izaugsmi, pilnveidot vienoto tirgu un veicināt Eiropas integrāciju. Īpaši svarīgi tas ir attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kuri joprojām atpaliek no lielajiem uzņēmumiem informā‑cijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pielāgošanas jomā.

IITādējādi Komisija pievērš arvien lielāku uzmanību nepieciešamībai veicināt e‑komercijas attīstību, konkrēti, to apliecina viena no tās pamatiniciatīvām – “Digitālā programma Eiropai” (DPE). No ERAF budžeta aptuveni trīs miljardi eiro ir atvēlēti IKT apguvei mazos un vidējos uzņēmumos 2007.–2013. gada plānošanas periodā.

IIIRevīzijā aplūkoja jautājumu par to, vai ERAF atbalsts MVU e‑komercijas jomā bija efektīvs, un secināja, ka ERAF atbalsts e‑komercijas projektiem sekmēja uzņēmējdarbības pakalpojumu lielāku pieejamību tiešsaistē. Taču uzraudzības nepilnības neļauj novērtēt, kādā apmērā tas palīdzēja īstenot ES un dalībvalstu IKT stratēģijas un sasniegt MVU attīstības mērķus. Turklāt vājo atlases procedūru rezultātā līdzfinansēja projektus, par kuriem bija maz ticams, ka tie varētu sniegt ieguldītajiem līdzekļiem atbilstošu vērtību.

IVPalāta tāpēc ir formulējusi turpmāk izklāstītos ieteiku‑mus Komisijai.

a) Jānodrošina, lai tā iegūtu saskanīgu un ticamu informāciju no dalībvalstīm par darbības program‑mu gaitu ne tikai finansiālā, bet arī darbības rezul‑tātu aspektā, īpaši akcentējot rezultātu rādītājus un mērķus.

b) Jāpanāk, lai dalībvalstu ieviestie atlases kritēriji un procedūras nodrošinātu tādu atlasi, kas maksimāli palielina pieteicēju iesniegto projektu pievienoto vērtību tādā nozīmē, ka tie veicina e‑komerci‑jas attīstību mazajos un vidējos uzņēmumos un sasniedz DPE mērķus, tajā pašā laikā nodrošinot, lai šīs procedūras vajadzīgā laika un administratīvā darba aspektā ir pieņemamas saņēmējiem, kam tās adresētas.

c) Jāprasa, lai dalībvalstu vadošās iestādes ievieš pār‑valdības rīkus, kas ļauj uzraudzīt dotāciju ietekmi uz atbalstīto MVU uzņēmējdarbības attīstību.

06Ievads

Kāpēc e‑komercija ir svarīga

01 Elektroniskā komercija (turpmāk tekstā “e‑komercija”) ir “preču vai pakalpo‑jumu pirkšana vai pārdošana starp uzņēmējiem, mājsaimniecībām, privāt‑personām vai privātām organizācijām ar elektroniskiem darījumiem, ko veic internetā vai citos datorpastarpinātos (tiešsaistes komunikācijas) tīklos”1.

02 Uzskata, ka e‑komercijas tehnoloģijas ir veids, kas ļauj paātrināt ekonomisko izaugsmi, pilnveidot vienoto tirgu un veicināt Eiropas integrāciju. Tas ir īpaši svarīgi maziem un vidējiem uzņē‑mumiem (MVU), kuru nozīmi Eiropas ekonomikā atkārtoti ir atzinusi Pado‑me, Eiropas Parlaments un Komisija, bet kuri joprojām atpaliek no lielajiem uzņēmumiem informācijas un komuni‑kācijas tehnoloģiju (IKT) pielāgošanas jomā.

03 IKT apguves un konkrēti e‑komercijas veicināšana tādējādi ir pamats vispā‑rējās attīstības un konkurētspējas uz‑labošanai (it īpaši tas attiecas uz MVU) un darbavietu radīšanai2, kā tas ir norā‑dīts vairākos Komisijas dokumentos3.

Eiropas Savienības informācijas sabiedrības stratēģijas

04 Kopš 2000. gada Komisija ir izstrādājusi vairākas stratēģijas informācijas sa‑biedrības attīstībai Eiropas Savienībā: tā sāka e‑Eiropas iniciatīvu4 un Eiropas informācijas sabiedrības – 2010. gada stratēģiju (i2010 stratēģija)5 Lisabonas stratēģijas ietvaros, un 2010. gadā tā sāka Digitālo programmu Eiropai (DPE), kas ir viena no septiņām pamat‑iniciatīvām pašreizējā stratēģijā “Eiro‑pa 2020”, kuras mērķi ir izaugsme un darbavietu radīšana (sk. 1. attēlu).

05 DPE balstās uz i2010 stratēģiju. Tajā uz‑svērts, cik svarīga ir pastāvīga iesaiste gan ES, gan dalībvalstu līmenī (ieskai‑tot reģionu līmeni)6. Tā aptver pasāku‑mus, kas sagrupēti pīlāros7. Viens no pīlāriem (“Digitālais vienotais tirgus”) cita starpā koncentrējas uz tiešsaistes un pārrobežu darījumu vienkāršošanu. Trīs no tā 13 mērķiem attiecas uz e‑ko‑merciju, bet viens tieši pievēršas MVU, t. i., ir jāpanāk, lai līdz 2015. gadam 33 % no MVU veiktu tiešsaistes pārdo‑šanu un pirkšanu8. Nesenākajā digitā‑lās programmas progresa ziņojumā pa‑rādīts, ka to MVU skaits, kuri pārdod un pērk tiešsaistē, palielinās lēni: attiecīgi no 12 % un 24 % 2009. gadā līdz 14 % un 26 % 2013. gadā.

1 Kopīga Eurostat un ESAO definīcija.

2 Uzskata, ka interneta nozare rada 2,6 darbavietas uz katru zaudēto darbavietu un veido 25 % no tīklā izveidotajām darbavietām (šāds uzskatāms piemērs ir Francija 1995.–2010. gada laikposmā). McKinsey, “Impact d’internet sur l’économie française” (Interneta ietekme uz Francijas ekonomiku), 2011. gada marts.

3 Digitālā programma Eiropai, COM(2010) 245 galīgā redakcija/2, 26.8.2010., Komisijas darba programma 2012. gadam, COM(2011) 777 galīgā redakcija, 15.11.2011., un Komisijas darba programma 2014. gadam, COM(2013) 739 final, 22.10.2013.

4 eEiropa: informācijas sabiedrība visiem, COM(99) 687 galīgā redakcija, 8.12.1999.

5 i2010 – Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai, COM(2005) 229 galīgā redakcija, 1.6.2005.

6 COM(2010) 245 galīgā redakcija/2, 7. lpp.

7 2010. gadā DPE bija 101 pasākums, kas sagrupēts septiņos pīlāros. Kā daļu no programmas atjauninājuma 2012. gadā Komisija pieņēma septiņas jaunas prioritātes un vēl 31 pasākumu.

8 Vēl divi citi uzdevumi ir panākt, lai līdz 2015. gadam 50 % cilvēku iepērkas tiešsaistē un lai 20 % personu iepērkas tiešsaistē pāri robežām.

07Ievads

9 Mērķis bija līdz 2015. gadam dubultot e‑komercijas daļu mazumtirdzniecībā (3,4 % 2010. gadā) un interneta sektora daļu Eiropas IKP (mazāk nekā 3 % 2010. gadā). Vienota sistēma uzticēšanās pastiprināšanai vienotajam digitālajam e‑tirdzniecības un tiešsaistes pakalpojumu tirgum, COM (2011) 942 galīgā redakcija, 11.1.2012.

1. a

ttēl

s ES informācijas sabiedrības stratēģijas

v2000. g. 2005. g. 2015. g.2010. g. 2020. g.

Lisabonas stratēģija (2000. g.)

Mērķis: līdz 2010. gadam padarīt Eiropas ekonomiku par konkurētspējīgāko un dinamiskāko visā pasaulē

Tajā izcelta vajadzība Eiropai izmantot iespējas, ko sniedz digitālā ekonomika un internets

e-Eiropas iniciatīva un rīcības plāni

Mērķis: attīstīt pakalpojumus, lietotnes

un interneta saturu. Iniciatīva nosaka desmit prioritātes, viena no tām

ir veicināt e-komerciju

Informācijas sabiedrības stratēģija

(i2010 stratēģija)

Mērķis: īdz 2010. gadam veicināt konverģenci IKT

jomā, īstenojot trīs apakšprogrammas, viena no tām ir Eiropas vienotas informācijas telpas izveide

Mērķis: nodrošināt gudru, ilgtspējīgu un ietverošu izaugsmi ar septiņām pamatiniciatīvām, no kurām viena ir “Digitālā

programma Eiropai”

Eiropa 2020 - stratēģija izaugsmei un nodarbinātībai (2010. g.)

Digitālā programma Eiropai (DPE)

Vispārīgais mērķis: dot jaunu impulsu Eiropas ekonomikai un palīdzēt ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem gūt lielāko iespējamo

labumu no digitālajām tehnoloģijām

Uzdevumi: 13 uzdevumi - trīs tieši e-komercijas jomā

Avots: Eiropas Revīzijas palāta.

06 Turklāt 2012. gada janvārī Komisija pie‑ņēma paziņojumu par e‑tirdzniecību un tiešsaistes pakalpojumiem nolūkā līdz 2015. gadam dubultot e‑tirdzniecī‑bas apjomu ES9.

08Ievads

Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsts e‑komercijas ieguldījumiem

07 Kopienas stratēģiskajās pamatno‑stādnēs 2007.–2013. gada plānoša‑nas periodam10 uzsvērts, cik svarīgi ir izmantot IKT uzņēmumos, it īpaši MVU nolūkā paaugstināt produktivitāti un sekmēt atvērtu un konkurētspējīgu digitālo ekonomiku. Lisabonas stratē‑ģijas vidusposma pārskatā11 arī uzsvēr‑ta IKT izmantošana visās tautsaimnie‑cības nozarēs un kohēzijas politikas potenciālā nozīme IKT pielāgošanas veicināšanā.

08 IKT izmantošanai mazajos un vidējos uzņēmumos 2007.–2013. gada plāno‑šanas periodā atvēlētais ERAF budžets, kas ietver e‑komercijas ieguldījumus, paredz aptuveni trīs miljardus eiro jeb 11 % atbalsta tieši MVU, un 21 % no tā – IKT. Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju līdz 2013. gada novembrim 57 % no iepriekš minētā budžeta ir piešķirti atlasītiem projektiem, kam ir lēns līdzekļu apguves temps salīdzi‑nājumā ar 85 % visu struktūrfondu (sk. arī 24. un 27. punktu).

09 Par tieši e‑komercijas ieguldījumiem piešķirtajām summām skaitliskie dati nav pieejami, jo regulās12 noteiktās ziņošanas kategorijas neprasa atsevišķi ziņot par atbalstu e‑komercijai. Turklāt izdevumu kategorijā, kura aptver e‑ko‑mercijas atbalstu, ietilpst arī izglītība, apmācība, tīklošana un citi MVU pakal‑pojumi un lietotnes.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda pārvaldības sistēma

10 ERAF ir daļa no kohēzijas politikas fon‑diem. Kohēzijas politikas fondus īsteno ar daudzgadu programmām, un to pār‑valdību dala Komisija un dalībvalstis. Katram plānošanas periodam Komi‑sija apstiprina dalībvalstu ierosinātās darbības programmas un orientējošos finanšu plānus, kuros ir iekļauts ES un valstu ieguldījums.

11 Darbības programmu ietvaros fi‑nansēto projektu atlasi veic vadošās iestādes, bet projektus īsteno privāt‑personas, asociācijas, privātuzņēmumi vai publiskā sektora uzņēmumi vai arī vietējas, reģionālas un valsts publiskā sektora struktūras.

10 Padomes 2006. gada 6. oktobra Lēmums 2006/702/EK par Kopienas kohēzijas stratēģijas pamatnostādnēm (OV L 291, 21.10.2006., 11. lpp).

11 Sadarbība izaugsmes un darbavietu attīstībai – jauns posms Lisabonas stratēģijā, COM (2005) 24 galīgā redakcija, 2.2.2005

12 Padomes 2006. gada 11. jūlija Regula (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999, un Komisijas 2006. gada 8. decembra Regula (EK) Nr. 1828/2006, kas paredz noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu.

09Revīzijas tvērums un mērķi

12 Palāta pārbaudīja, vai ERAF atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem e‑komercijas jomā ir bijis efektīvs. Revī‑zija pievērsās trim turpmāk minētajiem galvenajiem jautājumiem.

a) Vai darbības programmas, ko dalībvalstis izstrādāja un Komisija apstiprināja, bija labs pamats tam, lai efektīvi atbalstītu MVU adresē‑tos e‑komercijas pasākumus?

b) Vai vadošās iestādes pienācīgi atlasīja un uzraudzīja e‑komercijas projektus?

c) Vai ERAF līdzfinansētie e‑komerci‑jas projekti ir sekmīgi īstenoti un vai tie sniedz izmērāmus ieguvu‑mus saņēmējiem MVU?

13 Revīzijas uzmanība bija vērsta uz atbalstu, ko no ERAF sniedza 2007.–2013. gada plānošanas perio‑dā un kas aptvēra piecas darbības programmas turpmāk uzskaitītajās četrās dalībvalstīs: Grieķijā (“Digitālā konverģence”), Itālijā (“Pjemonta” un “Emīlija–Romanja”), Polijā (“Inovatīva ekonomika”) un Apvienotajā Karalistē (“Skotijas zemienes un augstienes”). Kopā šīm programmām bija piešķirti 1,6 miljardi EUR (51 %) no ERAF budže‑ta, kas bija paredzēts IKT izmantošanai MVU.

14 Šīs dalībvalstis atlasīja tāpēc, ka to dar‑bības programmās bija iekļauti e‑ko‑mercijas pasākumi, un pamatojoties uz budžeta piešķīrumiem IKT izmantoša‑nai mazajos un vidējos uzņēmumos, kā arī uz summām, par kurām MVU bija uzņēmuši saistības IKT izmantošanai.

15 Revīzijā

a) caurskatīja Komisijas stratēģisko pamatu e‑komercijas un informāci‑jas sabiedrībai;

b) pārbaudīja valsts un attiecīgos reģionālos e‑komercijas stratēģijas dokumentus, ko atlasītās valstis bija izstrādājušas 2007.–2013. gada periodam, kā arī analizēja attiecī‑gās darbības programmas;

c) apmeklēja valsts un reģionālās iestādes, kas atlasītajā dalībvalstī atbild par darbības programmu pārvaldību;

d) uz vietas pārbaudīja 30 projek‑tus13, kas ir bijuši darbībā vismaz divus gadus, lai varētu novērtēt to ietekmi. Revidēto projektu kopējās attiecināmās izmaksas bija aptu‑veni no 1800 EUR līdz 527 000 EUR (kur ERAF ieguldījums bija no 12 % līdz 74 %). Trīs projekti tika īstenoti kā nefinansiāla palīdzība, t. i., tika sniegti konsultāciju pakalpojumi;

e) izpētes apmeklējums uz reģionu, kur īsteno tā saukto “IKT kuponu shēmu” (sk. 2. izcēlumu), kas ir izmēģinājuma projekts, kuru Ko‑misija nesen ieviesa, lai novērtētu šo ERAF izmantošanas alternatīvu un salīdzinātu to ar atlases proce‑dūrām, saskaņā ar kurām revidētie projekti tikuši atlasīti un īstenoti.

16 Revīzijas pierādījumus savāca, iztaujā‑jot Komisijas un dalībvalstu ierēdņus, kā arī no projektu koordinatoriem.

13 Jānorāda, ka Apvienotajā Karalistē (“Skotijas zemienes un augstienes”) projektu īstenošana notika divos līmeņos (projektu sponsoru projekti un MVU projekti). Šajā skaitlī ir ietverti tikai MVU projekti.

10Apsvērumi

Dalībvalstu darbības programmas bija labs pamats mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam e‑komercijas jomā, bet ne darbības rezultātu mērīšanai

17 Palāta pārbaudīja, vai

a) dalībvalstis izstrādāja savas darbības programmas saskaņā ar attiecīgajām stratēģijām IKT jomā;

b) darbības programmās bija for‑mulēti īpaši mērķi un pasākumi apzināto vajadzību risināšanai, kā arī pienācīgi uzdevumi un rādītāji programmu izpildes rezultātu uzraudzībai.

Visas atlasītās dalībvalstis bija izstrādājušas revidē‑tās darbības programmas saskaņā ar attiecīgām reģio‑nālām vai valsts informācijas un komunikācijas tehnolo‑ģiju stratēģijām

18 Kad darbības programmas bija izstrā‑dātas, visās atlasītajās dalībvalstīs bija ieviesta stratēģiskā sistēma program‑mās apzināto vajadzību risināšanai tādos aspektos kā IKT izmantošana / informācijas sabiedrība, kā arī MVU at‑tīstība un konkurētspēja. Tomēr no pārbaudītajām stratēģijām tikai Grieķijas stratēģija bija tik izsmeļoša, ka iekļāva organizācijas struktūru ar pienākumu sadali gan attiecībā uz stra‑tēģisko mērķu īstenošanu, gan vajadzī‑gajiem un pieejamajiem resursiem.

19 Pēc tam vadošās iestādes ņēma vērā šīs stratēģijas darbības programmās, tomēr tikai Itālijas (Emīlijas‑Romanjas) un Grieķijas darbības programmās tās bija tieši minētas. Turklāt tikai Grieķijas vadošā iestāde jau kopš paša plānoša‑nas perioda sākuma skaidri atsaucās uz ES informācijas sabiedrības stra‑tēģijām. Kad 2010. gada maijā sākās DPE īstenošana, viena vadošā iestāde Apvienotajā Karalistē to pienācīgi ņēma vērā un attiecīgi pielāgoja savu darbības programmu (sk. 23. punktu un 1. izcēlumu).

11Apsvērumi

Visās revidētajās darbības programmās bija ietverti e‑komercijas pasākumi un ar tiem saistīti mērķi un rādī‑tāji, bet vēlie grozījumi tajos reizēm traucēja pienācīgi novērtēt darbības rezultātus

20 Visas vadošās iestādes savās darba programmās bija iekļāvušas pasāku‑mus e‑komercijas veicināšanai vai nu īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos, vai kā daļu no plašākiem pasākumiem, kas attiecas uz e‑komercijas un IKT iz‑mantošanu MVU, tādējādi risinot attie‑cīgajās stratēģijās apzinātās vajadzības (sk. 18. punktu).

21 Savukārt Komisija novērtēja darbības programmās iekļauto vajadzību analīzi un pārbaudīja, vai izvirzītie mērķi šai analīzei atbilst un vai tie palīdz īstenot ES politikas virzienus.

22 Visas vadošās iestādes bija formulēju‑šas pašas savus tiešo rezultātu rādītā‑jus to darbības programmās aprakstī‑tajiem e‑komercijas pasākumiem, un visas, izņemot vienu, bija formulējušas arī koprezultāta rādītājus (sk. 2. attēlu), kā arī ar tiem saistītās mērķa vērtības. Sākumā tas bija labs pamats program‑mu īstenošanas uzraudzībai. Tomēr tikai divas darbības programmas (Itālijā (Pjemontā) un Grieķijā) ietvēra rādītāju “e‑komercija uzņēmējdarbībai”, kas bija noteikts DPE. Rādītāju dažādība neļāva tos apkopot tā, lai sniegtu infor‑māciju augstākā līmenī.

23 Palāta konstatēja, ka no 2009. gada līdz 2013. gadam Komisija bija apstiprinā‑jusi vairākus grozījumus visās piecās pārbaudītajās darbības programmās. Tomēr trijos gadījumos (Grieķijā, Itālijā (Pjemontā) un Polijā) rādītājus pielāgo‑ja, kad DP grozījumus veica plānošanas perioda beigu posmā, t. i., 2012. un/vai 2013. gadā (sk. arī 19. punktu)14.

14 Pjemontas darbības programmu grozīja četras reizes (2009., 2010., 2012. un 2013. gadā), un Grieķijas – divreiz (2011. un 2012. gadā), bet rādītājus abos gadījumos grozīja tikai vienreiz – 2012. gadā. Polijā grozījumus veica 2011. un 2013. gadā, un rādītājus grozīja abas reizes.

Jaunajai ES iniciatīvai pieskaņots darbības programmas grozījuma piemērs: Apvienotā Karaliste (“Skotijas zemienes un augstienes”)

Darbības programma “Skotijas zemienes un augstienes” 2011. gada martā tika grozīta, lai ietvertu pasākumus, kas ļautu labāk sasniegt ES jaunās pamatiniciatīvas (DPE) mērķus.

Grozījuma mērķis bija iekļaut atbalstu lauku apvidu mazo un vidējo uzņēmumu pievienošanai platjoslas pieslēgumam un Skotijas valdības digitālo stratēģiju pieskaņošanai DPE.

1. iz

cēlu

ms

12Apsvērumi

2. a

ttēl

s Sīkākas ziņas par pārbaudītajās darbības programmās izmantotajiem rezultatīvajiem rādītājiem un mērķa vērtībām, un to izmaiņas

Inovatīva ekonomika (Polija)

Līdzfinansēto projektu skaits (13 100)

Atbalstīto uzņēmumu skaits (11 400)

Skotijas zemienes un augstienes(Apvienotā Karaliste)

Digitālā konverģence (Grieķija)

To uzņēmumu skaits, kas finansēti, lai integrētu IKT savās ikdienas

darbībās(13 561 --> samazinājies līdz 7 700

Emīlija-Romanja (Itālija)

Pjemonta (Itālija)

Līdzfinansēto projektu skaits (125 pakalpojumu piegādei un 250 informācijas pakalpojumu

izmantošanai)

DP

Izstrādāto e-komercijas stratēģiju skaits(5 700)

Atbalstīto uzņēmumu skaits (450)

Tiešo rezultātu rādītāji (un mērķa vērtības)

Finansētie uzņēmumi, kas var pieņemt pasūtījumus (8,75 %)

Finansētie uzņēmumi, kas var pieņemt tiešsaistes maksājumus tirdzniecībai internetā (1,31 %)

--> apvienots: finansētie uzņēmumi, kas var pieņemt pasūtījumus un/vai tiešsaistes

maksājumus internetā (20 %)

Nav

Koprezultāta rādītāji (un mērķa vērtības)

Uzņēmumi, kas saņēmuši pasūtījumus tiešsaistē (60 %) --> atmests

Uzņēmumi, kas ievietojuši tiešsaistes pasūtījumus (26 %)--> mainīts uz: uzņēmumu skaits, kas ievietojuši

tiešsaistes pasūtījumus (90)

Kopš sākuma: izstrādāto e-komercijas stratēģiju skaits (4 100)

Teksts/skaitļi treknrakstā: piemēro pašlaikNormāls teksts/skaitļi: vairs nepiemēro

To uzņēmumu procentuālā daļa, kuri veic tirdzniecību citiem uzņēmumiem (B2B) specializētos

interneta tirgos (12 %)To uzņēmumu procentuālā daļa, kuru IT sistēmas ir

integrētas ar citu uzņēmumu sistēmām (17 %) --> abi apvienoti un aizstāti ar: to uzņēmumu

skaits, kuriem ir ieviesta un/vai integrēta B2B IT sistēma (5 300)

To uzņēmumu procentuālā daļa, kuri saņem pasūtījumus internetā vai citos tīklos

(50 %) --> atmestsKopš sākuma: projektu īstenošanas rezultātā

jaunizveidoto darbavietu skaits (17 500 pilnslodzes ekvivalenti)

Kopš sākuma: elektronisko pakalpojumu skaits, kuri sagatavoti projektu īstenošanas rezultātā

(11 000)

Avots: ERP.

13Apsvērumi

24 Konkrēti, koprezultāta rādītāji un/vai to mērķa vērtības bija būtiski mainītas, un tas traucēja novērtēt projekta īste‑nošanas faktiskos rezultātus. Gadīju‑mos, kad mērķa vērtības bija grozītas (darbības programmās Grieķijā, Itālijā (Pjemontā) un Polijā), iepriekšējās un jaunās vērtības nevarēja salīdzināt, jo bija grozīta arī rādītāju definīcija (dar‑bības programmās Grieķijā un Polijā) vai mērījumu vienības (darbības prog‑rammās Grieķijā un Itālijā (Pjemontā)), un šādu izmaiņu pamatā ne vienmēr bija budžeta samazinājumi vai ārēji faktori. Divos gadījumos grozījumu iemesls bija piedāvāto darbību mazais pieprasījums, kā rezultātā līdzekļi tika apgūti vāji (sk. arī 8. un 27. punktu).

25 Palāta uzskata, ka šādas izmaiņas plānošanas perioda beigu posmā (kad faktiskie sasniegumi jau bija zināmi) apdraud objektīvus mērījumus par to, cik efektīvi darbības programma ir attīstījusi e‑komerciju. Tomēr Komisija šīs izmaiņas pieņēma, kad 2012. un 2013. gadā apstiprināja darbības prog‑rammas grozījumus.

26 Turklāt lielākā daļa Komisijas veikto darbības programmu uzraudzības pasākumu bija vērsta uz finanšu informāciju, kas gan ir svarīgi, tomēr nav pietiekami, lai novērtētu faktiski panākto progresu. Turklāt nesaskanēja finanšu datu kategorijas, ko Komisijai paziņoja divas vadošās iestādes (Grie‑ķijā un Apvienotajā Karalistē), jo tās ne vienmēr bija pareizi klasificējušas e‑komercijas projektus, t. i., atbilstoši izdevumu kodam, kas noteikts Pado‑mes regulā15.

27 Kopš 2003. gada Komisija ir ieguldījusi darbu, lai izdotu norādījumus16, kuru mērķis bija veicināt politikas līdzekļu piemērošanu IKT izmantošanai ma‑zajos un vidējos uzņēmumos, un tie attiecas arī uz e‑komerciju. Turklāt 2013. gadā tā ierosināja arī alternatīvu iniciatīvu, kas varētu MVU atvieg‑lot IKT projektu īstenošanu; runa ir par “IKT inovācijas kuponu shēmu” (sk. 2. izcēlumu). Šī iniciatīva bija pa‑redzēta, lai paātrinātu to līdzekļu lēno apguvi, kuri bija darīti pieejami nolūkā risināt jautājumu par IKT izmantošanu mazajos un vidējos uzņēmumos17.

15 Padomes 2006. gada 11. jūlija Regula (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999 (OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.).

16 Piemēram, norādījumi “Reģionālā politika gudrai MVU izaugsmei” (Regional Policy for Smart Growth of SMEs) un Digitalizācijas programmas pasākumu kopums (Digital Agenda Toolbox). Tos var atrast pārdomātas specializācijas platformas lapā, ko pārvalda Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (http://s3platform.jrc.ec.europa.eu/guides).

17 Apguves tempi pasākumiem, kas veicina IKT izmantošanu mazajos un vidējos uzņēmumos, bija krietni zem vidējā ERAF rādītāja.

14Apsvērumi

Gan atlases, gan uzraudzības posmā vadošās iestādes vairāk koncentrējās uz tiešajiem rezultātiem nekā uz koprezultātu

28 Palāta pārbaudīja, vai vadošā iestāde ir nodrošinājusi, ka

a) atlases procedūra tai sniedz pie‑tiekamu informāciju par uzņē‑mumu apsvērumiem ieguldījuma veikšanai un par to, vai projekta īstenošana var sekmētu darbības programmās nosprausto mērķu sasniegšanu. Abu šo nosacījumu izpilde ļauj vadošajai iestādei mak‑simāli izmantot ERAF finansējuma potenciālu, lai sniegtu pievienoto vērtību, gan sekmējot MVU attīstī‑bu, gan dodot ieguldījumu ES in‑formācijas sabiedrības stratēģiju īstenošanā;

b) projekta darbības rezultāti tika uzraudzīti gan īstenošanas laikā, gan pēc tam, lai novērtētu projekta devumu MVU attīstībā un stratē‑ģisko mērķu sasniegšanā.

IKT inovācijas kuponu shēma – alternatīva MVU atbalstam

“IKT inovācijas kupons” ir vienkāršota shēma, lai palīdzētu MVU modernizēt savu biznesu ar IKT izmantošanu. Praksē šī shēma piedāvā MVU mazo kredītlīniju, lai tie var nopirkt iepriekš noteiktus produktus vai pakalpoju‑mus no apstiprinātiem piegādātājiem. Shēmas mērķis ir sniegt ātru atbalstu MVU un samazināt administratīvo slogu.

Kopš 2013. gada shēma ir testēta divos Spānijas reģionos. Reģionā, kur izmēģinājuma projekts ir vairāk pavir‑zījies uz priekšu (Mursija), procedūra no konkursa izsludināšanas līdz dotāciju apstiprināšanai aizņem divus mēnešus. Turklāt vadošā iestāde apgalvo, ka administratīvās izmaksas ir mazākas par 10 %.

Tomēr Palāta konstatēja divas nepilnības. Pirmkārt, nav pievērsta pietiekama uzmanība tam, lai finansēto projektu īstenotu pēc MVU pieprasījuma (nevis pēc IKT piegādātāja pieprasījuma), un, otrkārt, no saņēmējiem, proti, MVU netiek prasīti nekādi koprezultāta rādītāji, tādējādi neļaujot novērtēt projekta īstenošanas faktisko ietekmi.

2. iz

cēlu

ms

15Apsvērumi

Projektu atlases procedū‑rās reti kad izvērtēja, vai atlasītajiem projektiem bija vislabākais potenciāls sekmēt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību un/vai Eiropas Savienības infor‑mācijas sabiedrības mērķu sasniegšanu

Izvērtējot projektu pieteikumus, vadošās iestādes reti kad prasīja vai nu biznesa plānu, vai skaitļos izteiktus mērķus

29 ERAF regulas neprasīja, lai 2007.–2013. gada plānošanas perioda darbības programmās būtu iekļauti biznesa plāni vai citi izmērāmi finan‑šu vai biznesa mērķi. Šādu prasību tomēr uzskata par labu praksi, kad nākas novērtēt kāda uzņēmējdarbības projekta dzīvotspēju un piemērotību. No revidētajām darbības programmām tikai divas vadošās iestādes (Polijā un Apvienotajā Karalistē), kaut arī ne vienmēr, bet prasīja biznesa plānus,

kas bija jāiesniedz reizē ar projek‑ta pieteikumiem. Attiecīgi tikai seši no 30 uzņēmumiem, kuru projektus pārbaudīja, iesniedza biznesa plānus vai citus izmērāmus finanšu vai biznesa mērķus (sk. 3. izcēlumu).

30 Papildus tiem sešiem pieteikumu ie‑sniedzējiem, kas iesniedza arī biznesa plānu, vēl astoņi no 30 uzņēmumiem, kuru projekti tika revidēti, savos projekta pieteikumos bija iekļāvuši skaitļos izsakāmus biznesa mērķus, un tas sniedza stabilu pamatu projektu uzraudzībai (sk. 44.–46. punktu).

31 Attiecībā uz pārējiem 16 pārbaudī‑tajiem projektiem (no 30) vadošajai iestādei nebija pienācīgas informācijas par uzņēmuma pamatojumu konkrētā ieguldījuma veikšanai. Jāatzīmē, ka ša‑jos gadījumos vadošās iestādes prasītā informācija neietvēra biznesa plānu vai citus skaitļos izsakāmus biznesa mērķus.

Piemērs gadījumam, kad projekta pieteikumam ir pievienots visaptverošs biznesa plāns

Polijā visiem pasākuma ietvaros finansētajiem projektiem, kuru mērķis bija veicināt “uzņēmējdarbība uzņē‑mējdarbībai” jeb B2B risinājumus, bija prasīts kopā ar projekta pieteikumu iesniegt arī visaptverošu biznesa plānu.

Biznesa plānā bija jāsniedz detalizēta informācija, tostarp uzņēmuma apraksts, projekta apraksts (projekta komponenti, ierosinātā ieguldījuma pamatojums, izvērstas ziņas par projekta īstenošanai vajadzīgajiem finan‑šu līdzekļiem, tehniskajiem resursiem un cilvēkresursiem), iecerētie ieguvumi (tostarp mērķi, izmērāmi tiešie rezultāti un koprezultāta rādītāji, kā arī mērķa vērtības) un finanšu informācija par uzņēmumu (bilance, peļņas un zaudējumu pārskats un naudas plūsmas pārskati).

Šāda detalizēta informācija ļāva labi izprast projekta pamatojumu un attiecīgi ļāva atlasīt pašus lietderīgākos projektus.

3. iz

cēlu

ms

16Apsvērumi

Dažos gadījumos revidētie projekti neatbilda pasākuma mērķiem, kas bija noteikti darbības programmā

32 Grieķijā pieci no revidētajiem līdzfi‑nansētajiem projektiem neatbilda pasākuma mērķiem, kas bija noteikti darbības programmā. Lai gan dar‑bības programmā bija akcentēta vajadzība atbalstīt mikrouzņēmumus un mazos uzņēmumus, priekšlikumu konkursi, kuros revidētie projekti bija atlasīti, ļāva arī lielām uzņēmēj‑sabiedrībām prasīt līdzfinansējumu (sk. 4. izcēlumu).

33 Saistībā ar kādas darbības programmas (Polijā) pasākumu, kura mērķis bija palīdzēt jaunizveidotiem uzņēmumiem sniegt pakalpojumus tiešsaistē, Palāta konstatēja, ka atlases posmā vienīgais apliecinājums, kuru prasīja, lai pierādī‑tu, ka uzņēmums ir jaunizveidots, bija izraksts no uzņēmumu reģistra, kur redzams uzņēmuma izveidošanas da‑tums. Tādējādi šo atlases kritēriju viegli varēja apiet. Faktiski divi no pieciem revidētajiem projektiem, kuri minē‑tā pasākuma ietvaros bija atbalstīti, ietvēra jaunu juridisko formu uzņēmu‑miem, kas bija iepriekš eksistējuši un pēc tam slēgti vai būtiski samazinājuši biznesa darbību, kura pēc tam tikusi pārnesta uz jaunizveidoto uzņēmumu. Uzņēmēji bija nolēmuši izveidot jaunu sabiedrību, kas atbilst attiecināmības kritērijiem, lai saņemtu ERAF līdzfinan‑sējumu. Šāda attiecināmības kritē‑rija apiešana samazināja pasākuma efektivitāti.

Tādu projektu atlase, kuri neatbilst darbības programmās noteiktajiem pasākuma mērķiem

Grieķijā darbības programmā bija skaidra norāde, ka jāatbalsta mikrouzņēmumi tūrisma nozarē, un bija for‑mulēti pasākumi šīs vajadzības risināšanai; uzņēmumu koncentrācija darbības programmas tvēruma jomā bija ļoti augsta, un IKT pielāgošanas līmenis bija īpaši zems. Daudzi mērķa uzņēmumi bija vāji pārstāvēti tiešsaistē vai arī nebija pārstāvēti vispār. Atbalsts šādiem mikrouzņēmumiem arī paredzēja samazināt sezonu maiņas ietekmi uz Grieķijas tūrisma nozari, palielinot ekonomisko aktivitāti, kas būtu noturīga visu gadu.

Tomēr priekšlikumu konkursi bija sagatavoti tā, ka tajos nebija īpaša akcenta ne uz mikrouzņēmumiem, ne pat uz mazajiem uzņēmumiem. Rezultātā finansējumu saņēma arī lielas viesnīcas (četri no septiņiem tūrisma nozarē novērtētajiem uzņēmumiem piederēja vadošajām Grieķijas viesnīcu ķēdēm).

Turklāt šīm viesnīcām bija labi izveidots biznesa modelis, kas balstījās uz diviem pamatelementiem: pārdošana ar ceļojumu aģentūru starpniecību (tātad tiešajai pārdošanai caur tīmekļa vietni bija maza nozīme) un paļau‑šanās uz sezonu maiņu (tie bija atvērti sešus mēnešus gadā). Līdzfinansēto projektu īstenošanai nebija nekā‑das ietekmes uz iepriekš minēto biznesa modeli, kaut arī tas atbilda darbības programmā un tās īstenošanas vadlīnijās izvirzītajam mērķim.

4. iz

cēlu

ms

17Apsvērumi

18 Apvienotajā Karalistē (Skotijā) atlases procedūra notika divos posmos. Pirmajā posmā iesaistījās vadošā iestāde, kas piemēroja divdaļīgu procedūru projektu sponsoru (starpnieku) atlasei. Pirmajā procedūras kārtā vadošā iestāde (vai starpniekstruktūra) noteica, vai projekts atbilst darbības programmas attiecināmības kritērijiem. Sekmīgie projekta pieteikumi tālāk piedalījās

Vājo atlases procedūru rezultātā līdzfinansēja projektus, kas diez vai varētu sniegt ieguldītajiem līdzekļiem atbilstošu vērtību

34 Revidēto darbības programmu atlases procedūrās konstatēja nepilnības, it īpaši attiecībā uz projekta veidu, finan‑sējuma maksimālo apmēru un atlases procesiem (sk. 3. attēlu)18.

3. a

ttēl

s Dažādas shēmas, ko dalībvalstis izmanto e‑komercijas projektu atlasei

Avots: ERP.

MVU projektu atlase, ko veic projektu sponsori: iesniegšanas kārtībā,

pamatojoties uz atbilsmi attiecināmības kritērijiem

Pieteikumu sarindošana, pamatojoties uz būtiskiem

kritērijiem (to dara ārēji eksperti)

Līdz 200 000 EUR

Līdz 2010. gadam: hronoloģijas princips, pamatojoties uz atbilsmi attiecināmības

kritērijiemNo 2010. gada: pieteikumu sarindošana,

pamatojoties uz būtiskiem kritērijiem

Dotācijas: līdz 200 000 EURun/vai

nefinansiāls atbalsts: konsultāciju pakalpojumi

Līdz 200 000 EUR

Hronoloģijas principsPamatā atbilsme attiecināmības

kritērijiem

Atkarībā no shēmas: līdz 40 000 EUR (tūrisma projekti) vai

200 000 EUR (mazumtirdzniecības projekti)

Tiešs ieguldījums MVU

Finansējums starpniekiem (projektu sponsoriem)

Tiešs ieguldījums MVU

Tiešs ieguldījums MVU

Atlases procedūraMaksimālā investīcijas summaAtbalsta veids

Emīlija-Romanja (Itālija)

Pjemonta(Itālija)

Digitālā konverģence

(Grieķija)

Skotijas zemienes un augstienes

(Apvienotā Karaliste)

DP

Inovatīva ekonomika

(Polija)

18Apsvērumi

35 Lielākā daļa atlases procedūru norisa hronoloģiskā secībā, piemērojot tikai attiecināmības kritērijus, kas bija viegli izdarāms. Līdz 2010. gadam tikai divās no piecām darbības programmām Itālijā (Pjemonta, Emīlija‑Romanja) vadošā iestāde bija izmantojusi kvali‑tatīvu atlases procedūru, pamatojoties uz būtiskiem kritērijiem, pieteikumu attiecīgu sarindošanu un eksperta novērtējumu. 2010. gadā Polija no‑lēma grozīt savas atlases procedūras un ieviesa kvalitatīvu novērtējumu un atlases procesā attiecīgi sarindoja priekšlikumus.

36 Tas, ka kritēriju prasības nebija augstas, pieteikumu atlase nebija salīdzinoša un projektu pieteikumos nebija snieg‑ta visaptveroša biznesa informācija, kopumā noveda pie tāda rezultāta, ka vairāk nekā trešdaļa līdzfinansēto projektu piedāvāja zemu vai vispār nekādu rentabilitāti.

a) Grieķijā četri projekti, kas pare‑dzēja izveidot tīmekļa vietni ar rezervāciju tiešsaistē, bija lieki. Uzņēmumiem jau pirms projekta sākšanas bija tīmekļa vietnes ar tiešsaistes rezervācijas iespēju. Tur‑klāt izstrādātajām tīmekļa vietnēm bija tāds pats izkārtojums kā tām, ko bija ieviesušas citas tās pašas ķēdes viesnīcas, kuras arī saņēma ERAF līdz finansējumu (par tādām pašām vai ļoti līdzīgām izmaksām) no tiem pašiem priekšlikumu konkursiem.

b) Desmit no 30 līdzfinansētajiem un revidētajiem projektiem (visi desmit bija vai nu Itālijā (Emī‑lija‑Romanja un Pjemonta), vai Grieķijā19) būtu īstenoti arī bez līdzfinansējuma no publiskā sektora līdzekļiem, kā to norādīja projektu īpašnieki. Turklāt pieci no šiem desmit projektiem bija sākti krietnu laiku pirms tam, kad bija paziņots par dotācijas piešķiršanu. Trīs no tiem bija sākti pat pirms tam, kad uzņēmums bija iesniedzis līdzfinansēšanas pieteikumu. Visos šajos projektos ir sniegts liekais atbalsts.

c) Vienā dalībvalstī (Apvienotajā Ka‑ralistē) projektu sponsori konsul‑tēja uzņēmumus papildus dotāci‑jām vai to vietā. Triju konsultēto MVU projektu gadījumā, saskaņā ar projektu īpašnieku teikto, ERAF at‑balsta ietekme bija nenozīmīga, jo visi trīs uzņēmumi bija attīstījuši paši savu e‑komercijas stratēģiju un klātbūtni tiešsaistē neatkarīgi un par saviem līdzekļiem. Divos no šiem gadījumiem konsultācija ne‑kādi nepalīdzēja uzņēmumiem, un tāpēc tie uzskatīja, ka konsultācija nebija noderīga.

otrajā procedūras kārtā, kurā pieteikumus vērtēja, pamatojoties uz īpašiem kritērijiem un pēc tam attiecīgi sarindoja. Otrajā vispārējās atlases procedūras posmā iesaistījās projektu sponsori, kas bija atlasīti, lai hronoloģiskā secībā sniegtu palīdzību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

19 Ietverot 36. punkta a) apakšpunktā minētos četrus projektus.

19Apsvērumi

Atlases procedūras reizēm bija pārāk laikietilpīgas

37 Revidēto projektu apstiprināšana (laiks no piedāvājumu konkursa izsludi‑nāšanas līdz dotācijas piešķiršanai) vidēji ilga vairāk nekā sešus mēnešus trijās no piecām revidētajām darbības programmām (Grieķijā un Itālijā – Emī‑lija‑Romanja un Pjemonta). Tam bija potenciāla ietekme uz pieteikumu ie‑sniedzējiem, kuriem nepietika naudas resursu un kuriem finanšu atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem patiešām bija vairāk vajadzīgs, un kuri tāpēc nevarēja sākt savus projektus.

38 Vairāku mēnešu kavēšanos varēja tikai daļēji izskaidrot ar faktu, ka atlases process ietvēra eksperta vērtējumu un saņemto pieteikumu salīdzināju‑mu, pamatojoties uz būtisku kritēriju kopumu. Itālijā projekta apstiprināšana vidēji ilga astoņus mēnešus (darbības programma Emīlijas‑Romanjas reģio‑nam) vai 14 mēnešus (darbības prog‑ramma Pjemontai).

39 Tomēr septiņu mēnešu ilgu procedūru bija grūti pamatot gadījumos, kad at‑lase balstījās uz iesniegšanas kārtības principu un netika veikta būtiska vērtē‑šana un pieteikumu salīdzināšana, kā tas bija Grieķijā (darbības programma “Digitālā konverģence”). Līdzīgas pro‑cedūras Apvienotajā Karalistē (darbī‑bas programma “Skotijas zemienes un augstienes”) vai Polijā (darbības prog‑ramma “Inovatīvā ekonomika”) ilga no diviem līdz četriem mēnešiem.

40 Atlases procedūras ilgumu Grieķijas darbības programmā var salīdzināt arī ar procedūras ilgumu “IKT inovācijas kuponu” iniciatīvas izmēģinājuma pro‑jektam, jo abos gadījumos, pamatojo‑ties uz hronoloģiskās secības principu, tika finansēti līdzīgi standarta projekti, kas bija konkrēti izstrādāti reģionālā līmenī. Kuponu izmēģinājuma projekta ietvaros tika atlasīti ļoti līdzīgi projekti, bet tiem vajadzēja mazāk nekā treš‑daļu no laika, ko tas prasīja Grieķijā (sk. 2. izcēlumu).

Lielākajā daļā apmeklēto dalībvalstu atlases procedūrās nebija ņemta vērā pārrobežu dimensija

41 Plānošanas perioda sākumā atlases procedūras, kurās izraudzījās revi‑dētos projektus visās apmeklētajās dalībvalstīs, izņemot Grieķiju (kur tas bija obligāti), pārrobežu tiešsaistes pakalpojumus neņēma vērā, kaut arī tas bija svarīgs faktors labāk integrē‑ta digitālā iekšējā tirgus izveidei (kā noteikts i2010 stratēģijā un uzsvērts DPE) (sk. arī 5. punktu). Pēc atlases procedūras un kritēriju pārskatīšanas Polija 2010. gadā attiecīgajā darbības programmā ieviesa tādu atlases kritē‑riju kā projekta starptautiskā dimensija (pārrobežu pakalpojumu piedāvājums).

20Apsvērumi

42 Tikai septiņi no 22 uzņēmumiem, kuru projektus pārbaudīja un kuriem būtu vajadzīgi pārrobežu darījumi, fak‑tiski īstenoja projektu, kas tiem ļāva izveidot tīmekļa vietni vai jau esošo pielāgot pārrobežu darījumu veikša‑nai. Citiem četriem uzņēmumiem šāds komponents jau bija pieejams pašu uzņēmumā vai uzņēmumu grupā, kurai tie piederēja. Līdz ar to puse no uzņēmumiem, kuri, īstenojot savus attiecīgos projektus, būtu varējuši gūt labumu no iespējām, ko dod pārrobe‑žu e‑komercija, to neguva.

43 Desmit no 23 uzņēmumiem, kuru projektus revidēja un no kuriem bija pamatoti sagaidīt daudzvalodu tīmekļa vietni, tā bija divās vai vairāk valodās. Diviem no šiem desmit uzņēmumiem daudzvalodu tīmekļa vietne bija jau pirms projekta īstenošanas. Pārējiem astoņiem šāda iespēja pirmo reizi radās pēc tam, kad to projekti tika īstenoti.

Vadošās iestādes vairākumā gadījumu nespēja novērtēt projektu ietekmi uz mazo un vidējo uzņēmumu attīstību

Vairāk nekā pusei pārbaudīto projektu nebija prasīts ziņot par jebkādiem uz rezultātu orientētiem mērķiem

44 Viss, ko vadošās iestādes prasīja no uzņēmumiem, kuri saņēma atbalstu, bija iesniegt ziņojumus par to projekta īstenošanas gaitu, un – atkarībā no ilguma – ziņojumus iesniedza vai nu pēc projekta īstenošanas, vai projekta īstenošanas laikā un pēc īstenošanas. Tomēr 16 gadījumos no 30 pārbaudīta‑jiem informācija attiecās tikai uz pro‑jekta fizisku pabeigšanu, t. i., vajadzīgo IT risinājumu pirkumu un/vai izstrādi. Turklāt attiecībā uz trešdaļu revidēto projektu ziņojumos nebija informācijas par to īstenošanas ilgumu.

45 Kompetentās vadošās iestādes (Grieķi‑jā, Itālijā un Apvienotajā Karalistē) ne‑prasīja nekādus uz rezultātiem orientē‑tus mērķus nevienam no attiecīgajiem 16 projektiem. Vienīgā informācija, kas bija prasīta un ko saņēmēji sniedza, bija projekta faktiskās izmaksas un panāktie tiešie rezultāti.

21Apsvērumi

46 Vēl 14 citiem projektiem bija prasīta biznesa datu detalizēta uzraudzība, lai vadošā iestāde varētu novērtēt projekta īstenošanas tiešo ietekmi uz uzņēmuma attīstību. Vienas vadošās iestādes gadījumā maksājumi bija saistīti ar projekta darbības rezultātiem (sk. 5. izcēlumu).

47 Turpmāku regulāru uzraudzību pēc tam, kad projekts bija pilnībā īstenots, neveica, izņemot vienu vadošo iestā‑di Polijā un vienu projekta sponsoru Apvienotajā Karalistē, kam šāds pie‑nākums bija noteikts dotācijas nolīgu‑mā. Pārējo vadošo iestāžu rīcībā bija informācija, kas nebija pietiekama, lai spriestu, cik efektīvi piešķirtais atbalsts ir sekmējis līdzfinansēto iestāžu un/vai stratēģisko mērķu kopuma attīstību.

Piemērs uz rezultātiem orientētai pārvaldībai: maksājumu sasaiste ar darbības rezultātiem

Polijā maksājumi bija saistīti ar biznesa rezultāta mērķu sasniegšanu. Ja mērķa vērtības nebija sasniegtas, starpniekstruktūrai bija iespēja samazināt dotācijas summu.

Tā notika ar vienu no vērtētajiem projektiem, kur vāju darbības rezultātu dēļ (netika sasniegts plānotais ieņē‑mumu mērķis) atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem minētajam projektam samazināja par 5 %.

5. iz

cēlu

ms

Dažos gadījumos uzraudzības sistēmas pietiekami ticami nereģistrēja projekta darbības rezultātus

48 Visām pārbaudītajām vadošajām iestādēm, izņemot vienu, informāci‑ju par projekta darbības rezultātiem MVU sniedza standartizēta ziņojuma veidā. Vienai vadošajai iestādei (Itāli‑jā – Emīlija‑Romanja reģionā) nebija šādas standartizētas formas, tāpēc

ziņojumi, kurus tā saņēma, bija kvalita‑tīvi atšķirīgi, jo katrs uzņēmums varēja izvēlēties, ko un kā ziņot. Tas savukārt nozīmēja to, ka vadošā iestāde ne‑spēja novērtēt, vai projekts ir īstenots sekmīgi, vai arī tā nav. Piemēram, viens saņēmējs nebija deklarējis, ka viens no projekta komponentiem (tiešsaistes iepirkumu grozs) nav izstrādāts, un vadošā iestāde šo jautājumu nebija risinājusi, lai gan bija iesaistīta līdzfi‑nansētajā projektā.

22Apsvērumi

49 Divu citu vadošo iestāžu gadījumā (Itālijā un Apvienotajā Karalistē) uzrau‑dzības sistēmās ievadītie dati nebija pilnībā ticami un/vai visaptveroši.

a) Itālijā (Pjemontā) vadošā iestāde nepārbaudīja sniegtās informā‑cijas precizitāti. Divos no četriem vērtētajiem projektiem sistēmā ievadītā informācija bija kļūdaina (vienā gadījumā tā attiecās uz tiešo rezultātu rādītāju, bet otrā – uz darbinieku skaitu vienā no līdzfi‑nansētajiem uzņēmumiem).

b) Apvienotajā Karalistē (“Skotijas zemienes un augstienes”) vadošā iestāde bija nepilnīgi formulēju‑si rādītāju kopumu, tāpēc katra projekta sponsors tos interpretēja dažādi un par attīstības gaitu neti‑ka ziņots saskanīgi.

Datu trūkums reizēm traucēja uzraudzīt ES finansējuma ekonomisku izlietojumu

50 Apvienotajā Karalistē (“Skotijas ze‑mienes un augstienes”) uzņēmumus atbalstīja starpnieki (proti, projektu sponsori). Dažos gadījumos starp‑nieki sniedza nefinansiālu palīdzību, piemēram, nodrošināja konsultāciju pakalpojumus (sk. arī 36. punkta c) apakšpunktu).

51 Divos gadījumos starpnieku admi‑nistratīvās izmaksas bija ievērojamas, īpaši salīdzinājumā ar “IKT inovācijas kuponu” iniciatīvas izmēģinājuma pro‑jekta izmaksām (sk. 2. izcēlumu). Pārē‑jās dalībvalstīs bija iespējams noteikt precīzu summu, kas MVU izmaksāta IKT izmantošanai, bet šajā gadījumā nebija skaidrs faktiskais ERAF līdzekļu apmērs, kas izlietots saņēmēju atbal‑stam (sk. 6. izcēlumu).

Trūkst informācijas par starpniekiem radušos administratīvo izmaksu ekonomiskumu

Skotijā vadošā iestāde projektu īstenošanai izmantoja starpniekus jeb projektu sponsorus.

Tā kā konsultatīvo atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem sniedz paši starpnieki, administratīvās izmak‑sas, tostarp algas, veidoja ievērojamu atlīdzināto izdevumu daļu: viena projekta sponsors 55 % no sava budže‑ta izlietoja algām un vēl 18 % – mārketinga darbībām, bet kāds cits algām izlietoja 82 % no kopbudžeta. Tomēr nekādi dati nebija pieejami, tāpēc Palāta nespēja secināt, vai attiecīgie līdzekļi ir izlietoti ekonomiski. Turklāt viens no starpniekiem nebija dokumentējis laiku vai darbu, kas ieguldīts, konsultējot dažus no atbalstītajiem MVU.

6. iz

cēlu

ms

23Apsvērumi

Kopumā mazie un vidējie uzņēmumi projektus īstenoja raiti, bet sasniegtie rezultāti ne vienmēr bija uzskatāmi

52 Palāta vērtēja, vai

a) projekti bija īstenoti un uzturēti tā, kā sākumā plānots;

b) bija iegūti un izmērīti projekta īstenošanā plānotie ekonomiskie labumi.

Projektu tiešie rezultāti kopumā atbilda attiecīgajā pieteikumā minētajiem

53 Lielākā daļa projektu bija īstenota atbilstoši budžetam un bez lielas kavēšanās. Gadījumos, kad budžets bija pārsniegts, summas bija nelielas un neietekmēja publiskā līdzfinansē‑juma summu. Par visiem gadījumiem, kad projekta īstenošana kavējās, bija paziņots vadošajai iestādei, kura to apstiprināja.

54 No 30 revidētajiem projektiem 25 pro‑jektos tiešie rezultāti bija sasniegti atbilstoši plānam un darbojās.

a) 17 uzņēmumiem, kas saņēma at‑balstu, pēc tīmekļa vietnes izvei‑došanas bija pieejama tiešsaiste, un deviņi no tiem spēja tirgoties tiešsaistē.

b) Pārējiem astoņiem uzņēmumiem tiešsaiste bija pieejama jau pirms projekta īstenošanas, taču tie izlē‑ma vai nu izveidot jaunu tīmekļa vietni, vai atjaunināt esošo.

Četros no iepriekš minētajiem 25 gadī‑jumiem e‑komercijas attīstība bija daļa no plašākiem projektiem, kuru mērķis bija digitalizēt uzņēmuma iekšējās procedūras (e‑bizness).

55 Pārējos piecos revidētajos projektos (Grieķijā, Itālijā (Pjemontā) un Polijā) to īstenošana nesniedza plānotos tiešos rezultātus. Vienā gadījumā uzņēmums neizmantoja projektā izstrādāto lietotni. Pārējiem četriem projektiem, kaut arī IT lietotnes bija izstrādātas un ieviestas, vai nu neizdevās atrast nišu tirgū, vai radās tehniskas grūtības (sk. 57. punktu).

56 Kaut arī lielākajai daļai projektu IT uzturēšanas budžets sākumā nebija paredzēts (izņemot četrus projektus), tas neradīja problēmu nevienam no uzņēmumiem, kuru projektus vērtēja. Faktiski IT programmatūra bija kopu‑mā izveidota tā, lai nodrošinātu zemas uzturēšanas izmaksas un ļautu lieto‑tājiem pašiem to atjaunināt un izdarīt grozījumus (tā bija 14 projektos).

24Apsvērumi

57 Īstenošanas laikā vai pēc tās gandrīz nevienam uzņēmumam neradās nozī‑mīgas tehniskas problēmas. Izstrādātās IT lietotnes bija funkcionālas un dar‑bojās netraucēti. Nedaudzie izņēmu‑mi bija divi uzņēmumi Grieķijā, kuru tīmekļa vietnei un/vai tiešsaistes re‑zervāciju lapai nevarēja piekļūt, un vēl trīs uzņēmumi Polijā un Itālijā, kuriem neizdevās atrast savu tirgus nišu un nebija klientu. Šajos trijos gadījumos projekta ilgtspēja vairs nebija saistīta vienīgi ar IT uzturēšanu: viens pro‑jekts nebija pabeigts, bet pārējie divi uzņēmumi raizējās, ka varētu neturpi‑nāt ekonomisko darbību pēc juridiski noteiktā ilgtspējas perioda.

Daudzi mazie un vidējie uzņēmumi apgalvoja, ka ir guvuši labumu no projektu īstenošanas, bet sasnieg‑tie rezultāti regulāri mērīti netika

58 No 30 uzņēmumiem, kuru projektus vērtēja, mazāk nekā pusei bija pra‑sīts iesniegt koprezultāta mērķus (sk. arī 44.–46. punktu). No 14 projek‑tiem, kuru pieteikumos koprezultāta mērķi bija ietverti un tika arī uzraudzīti, tos sasniedza astoņi projekti. Starp koprezultāta mērķiem bija šādi: palie‑lināt apgrozījumu, palielināt klientu skaitu, palielināt tiešsaistes tirdzniecī‑bas daļu un/vai izveidot darbavietas.

59 Attiecībā uz otru pusi uzņēmumu, kas saņēma ERAF atbalstu e‑komercijas attīstīšanai, nav iespējams izveidot nekādu sasaisti starp saņemto ieguldī‑jumu un uzņēmuma panākto biznesa attīstību.

60 Trīspadsmit uzņēmumi apgalvoja, ka pēc projekta īstenošanas efektivitā‑te ir uzlabojusies, tomēr nevienam (izņemot vienu) no tiem šādu mērķu projekta pieteikumos nebija. No šiem 13 uzņēmumiem tikai četri spēja to izteikt skaitļos. Seši uzņēmumi nebija sasaistījuši līdzfinansēto tīmekļa vietni ar savu iekšējo biznesa programmatū‑ru, un tas nozīmēja, ka katra saņemtā tiešsaistes rezervācija bija manuāli jāievada iekšējās sistēmās.

61 Lielākajā daļā līdzfinansēto projek‑tu jaunu darbavietu izveide nebija mērķis. Tomēr astoņos projektos starp mērķiem bija darbavietu izveide, kas projekta pieteikumos bija iekļauta kā koprezultāta mērķis.

62 Visi astoņi projekti šo mērķi sasniedza. Vēl pieci uzņēmumi apgalvoja, ka pro‑jekta īstenošanas rezultātā ir pieņē‑muši darbā vienu vai vairākus darbi‑niekus, četri no uzņēmumiem spēja to pierādīt. Puse no uzņēmumiem, kuru projektus vērtēja, saviem darbi‑niekiem organizēja mācības par to, kā izmantot projekta ietvaros izstrādātās IT lietotnes. Šīs mācības bija pielāgotas katram atsevišķajam uzņēmumam, kas tās prasīja, tomēr nekādi sertifikāti izdoti netika. Izplatīta bija arī apmācība darba vietā.

25Secinājumi un ieteikumi

63 Uzskata, ka e‑komercijas tehnoloģi‑jas ir veids, kā paātrināt ekonomisko izaugsmi, pilnveidot vienoto tirgu un veicināt Eiropas integrāciju. Tādējādi Komisija daudz lielāku uzmanību ir pievērsusi tam, cik svarīgi ir veicināt e‑komercijas attīstību, it īpaši vienā no savām pamatiniciatīvām (DPE). No ES struktūrfondu budžeta trīs miljardi eiro ir atvēlēti IKT izmanto‑šanai mazos un vidējos uzņēmumos 2007.–2013. gada plānošanas periodā.

64 Revīzijā aplūkoja jautājumu par to, vai ERAF atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem e‑komercijas jomā bija efektīvs, un secināja, ka ERAF atbalsts e‑komercijas projektiem sekmēja tiešsaistes uzņēmējdarbības pakalpo‑jumu lielāku pieejamību. Taču uzrau‑dzības nepilnības neļauj novērtēt, kādā apmērā tas palīdzēja īstenot ES un dalībvalstu IKT stratēģijas un sasniegt MVU attīstības mērķus. Turklāt vājo at‑lases procedūru rezultātā līdzfinansēja projektus, par kuriem bija maz ticams, ka tie varētu sniegt ieguldītajiem līdzekļiem atbilstošu vērtību.

65 Dalībvalstu darbības programmas bija labs pamats tam, lai atbalstītu mazos un vidējos uzņēmumus e‑komerci‑jas jomā. Programmās bija iekļauti e‑komercijas pasākumi saskaņā ar valstu vai reģionālajām vajadzībām, kā definēts to attiecīgajās IKT stratēģi‑jās. Tomēr jēgpilnu panāktā progresa mērīšanu reizēm apdraudēja fakts, ka rādītāji un mērķa vērtības bija pārska‑tītas, bieži vien tas notika plānošanas perioda beigās, un tam ne vienmēr bija pienācīgs pamatojums. Turklāt ar e‑ko‑mercijas projektiem saistītie izdevumi ne vienmēr tika paziņoti Komisijai pareizā datu kategorijā, un tas traucēja veikt kopējo novērtējumu. Komisija 2013. gadā reaģēja uz līdzekļu lēno apguves tempu un ierosināja struk‑tūrfondu izmantošanas alternatīvu, lai veicinātu IKT izmantošanu mazajos un vidējos uzņēmumos ar “IKT inovācijas kuponu shēmas” starpniecību. Tomēr tā nepievērsa pienācīgu uzmanību darbības rezultātu uzraudzībai, kas ir absolūti nepieciešams, lai novērtētu reāli panākto progresu (18.–27. punkts).

66 Gan atlases, gan uzraudzības posmā vadošās iestādes vairāk koncentrējās uz tiešajiem rezultātiem nekā uz kop‑rezultātu. Piemēroto atlases kritēriju ierobežotības dēļ vadošās iestādes reizēm finansēja visus attiecināmos projektus, kamēr vien finansējums bija pieejams, neraugoties uz to, kāda bija šo projektu potenciālā pievienotā vērtība MVU attīstības vai ES informā‑cijas sabiedrības mērķu sasniegšanas perspektīvā (29.–43. punkts). Turklāt vadošās iestādes vairākumā gadījumu nespēja novērtēt projektu ietekmi uz MVU attīstību. Visbeidzot divas no atla‑sītajām dalībvalstīm neveica vajadzīgās ticamības pārbaudes datiem, kurus tās ievadīja sistēmā (44.–51. punkts).

26Secinājumi un ieteikumi

67 Kopumā MVU raiti īstenoja projek‑tus, un tiešie rezultāti parasti atbilda attiecīgajam pieteikumam. Daudzi MVU apgalvoja, ka ir ieguvuši no savu projektu īstenošanas, tomēr rezultāti bija izmērīti mazāk nekā pusē revidēto projektu. Šādos gadījumos tika seci‑nāts, ka labumu ir guvusi vairāk nekā puse attiecīgo MVU (53.–62. punkts).

68 Tāpēc Palāta ir sagatavojusi turpmāk izklāstītos ieteikumus.

1. ieteikums

Komisijai ir jānodrošina, lai tā iegūtu saskanīgu un ticamu informāciju no dalībvalstīm par darbības programmu izpildes gaitu ne tikai finansiālā, bet arī darbības rezultātu aspektā. Tāpēc tai ir

a) jānovērtē ierosināto koprezultāta rādītāju atbilstība gan tad, kad tā apstiprina darbības programmas, gan tad, kad tās tiek grozītas;

b) jāizstrādā tāda uzraudzības sistēma, lai virzību uz visu mērķa vērtību kopas sasniegšanu varētu savlaicīgi izmērīt un lai būtu iespē‑jams veikt salīdzināšanu laikā;

c) jāierosina standarta rādītāji, kas atbilst ES stratēģiskajiem mērķiem e‑komercijas jomā.

2. ieteikums

Komisijai jāpanāk, lai dalībvalstu ieviestie atlases kritēriji un procedūras nodrošina tādu atlasi, kas maksimāli palielina pieteicēju iesniegto projektu pievienoto vērtību tādā aspektā, ka tie veicina e‑komercijas attīstību mazajos un vidējos uzņēmumos un sasniedz DPE mērķus, tajā pašā laikā nodrošinot, lai šo procedūru piemērošanai vajadzī‑gais laiks un administratīvais darbs ir pieņemams saņēmējiem.

Atlasot projektus, dalībvalstu iestādēm attiecīgi ir

a) jāpamato vajadzība īstenot attiecī‑go projektu, ideālā gadījumā pie‑tiekami detalizēta un reāla biznesa plāna veidā;

b) jāpierāda projekta finansiālā dzīvotspēja;

c) lai nepieļautu lieko atbalstu, jāpierāda, ka atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem ir vajadzīgs;

d) projektu īpašniekus jāmudina ņemt vērā savas uzņēmējdarbības pārrobežu dimensiju, lai pilnībā izmantotu vienotā tirgus piedāvā‑tās iespējas.

27Secinājumi un ieteikumi

3. ieteikums

Komisijai ir jāprasa, lai dalībvalstu va‑došās iestādes ievieš uzraudzības rīkus, kas ļauj uzraudzīt dotācijas ietekmi uz atbalstītā MVU uzņēmējdarbības attīs‑tību. It īpaši jāprasa, lai

a) dotāciju nolīgumos tiktu formulēts noteikts stabilu rādītāju kopums un ar tiem saistītie mērķi; šo rā‑dītāju izpilde ir jāmēra un mērķu sasniegšana jāuzrauga gan tad, kad projekts ir īstenots un sācis darboties, gan vēlākā posmā, kad tā ietekme jau varētu būt izpaudu‑sies pilnībā;

b) atbilstīgos gadījumos tiktu ieviests mehānisms, kas nodrošina maksā‑jumu sasaisti ar darbības rezultā‑tiem un kas ļauj šos maksājumus pielāgot, ja darbības rezultāti nav labi;

c) tiktu veiktas vajadzīgās pārbaudes un kontroles, lai nodrošinātu, ka uzraudzības sistēmās ievadītie dati ir ticami un saskanīgi.

Šo ziņojumu 2014. gada 12. novembra sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas II apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Henri GRETHEN.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājs Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA

28

ESI fondu programmās 2014.–2020. gadam jāparedz “darbību atlases pamatprincipi” un “koprezultāta rādītāji, tostarp izmērāma mērķa vērtība,” un par tiem jāvienojas ar Komisiju. Atlases principu veids un sīki izstrādāti atlases kritēriji būs atkarīgi no konkrētā mērķa un līdzfinansējuma veida.

Dalībvalstīm, kuru darbībā konstatēti trūkumi attiecīgajās jomās, tiek prasīts programmā aprakstīt (ex ante nosacījumi, rīcības plāns) darbības, kuras iestādes plāno veikt, lai uzlabotu projektu atla‑ses procedūras un mazinātu administratīvo slogu saņēmējiem. Attiecīgā gadījumā dalībvalstis tiek aicinātas aktīvi un mērķtiecīgi izmantot tehnisko palīdzību, lai veiktu iecerētos uzlabojumus.

Turklāt Komisija ieteiks vadošajām iestādēm digitālās izaugsmes projektu atlases procesā un atlases kritērijos iekļaut Eiropas Revīzijas palātas ieteikumus.

IV c)Komisija daļēji piekrīt šim ieteikumam.

Būtībā Komisija piekrīt tam, ka jāievieš mehānisms, kas nodrošina saikni starp maksājumiem un rezultā‑tiem. Taču e‑komercijai paredzēto ERAF maksājumu piesaiste rezultātiem varētu būt sarežģīta.

Kopsavilkums

IIIKomisija atzinīgi vērtē Revīzijas palātas novērtējumu.

Komisija uzskata, ka ERAF atbalsta e‑komercijas projektiem efektivitāte sekmē uzņēmējdarbības pakalpojumu lielāku pieejamību tiešsaistē.

Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) jaunās regulas 2014.–2020. gadam risina jautājumu par uzraudzību plānošanas līmenī, veicinot orien‑tāciju uz rezultātiem, kā arī jautājumu par interven‑ces loģiku, ieviešot ex ante nosacījumus. Saistībā ar ieguldījumiem e‑komercijas jomā nepieciešami ex ante nosacījumi digitālās izaugsmes stratēģiskās politikas satvara formā.

IV a)Komisija piekrīt šim ieteikumam.

Komisija 2007.–2013. gada periodā pieprasa vado‑šajām iestādēm ziņot par programmu īstenošanu saskaņā ar piemērojamām ERAF regulām.

Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ESI fondu programmās lielāks uzsvars tiks likts uz rezultātiem, kas balstīti uz mērķiem. Prioritāro virzienu līmenī rādītāji atspoguļos vispārīgo sniegumu attiecīgajā virzienā, nevis atsevišķus sasniegumus visu veidu darbībās, kuras var būt ietvertas attiecīgajā virzienā.

IV b)Komisija piekrīt ieteikumam un pieprasīs dalībval‑stīm veikt atbilstīgus pasākumus.

Komisijas atbilde

Komisijas atbilde 29

Apsvērumi

18Komisija atzinīgi vērtē Revīzijas palātas novērtē‑jumu attiecībā uz stratēģisko satvaru, kas ieviests visās pārbaudītajās dalībvalstīs. Turklāt Komisija uzsver, ka jaunās ESI fondu regulas nodrošina labāku sniegumu un pamatu orientācijai uz rezul‑tātiem 2014.–2020. gada periodā. (Sk. atbildi uz IVb punktu.)

22Regulā par 2007.–2013. gada programmām nav iekļautas prasības par standartizētu rādītāju izman‑tošanu uzraudzības nolūkā. Turklāt nav paredzēts būtisks rādītājs, kas attiektos īpaši uz e‑komerciju.

Tā sauktais rezultātu rādītājs parāda rezultātus, kas sagaidāmi no attiecīgās darbības īstenošanas. Tādējādi dalībvalstis izvēlas rezultātu rādītāju, kas visprecīzāk atspoguļo veiktās darbības rezultātus. Lai gan iespējams standartizēt tikai koprezultāta rādītājus, rezultātu rādītāji ir īpaši pielāgoti un atspoguļo sasniegto mērķi.

Atbilde uz 23. un 25. punktuIzmaiņas rezultātu rādītājos veic vadošās iestādes plānošanas perioda laikā. Komisija norāda, ka, ja dalībvalsts pieprasa izdarīt grozījumus programmā, jāpārskata arī attiecīgie programmas rādītāji. Ja pieļautas būtiskas atkāpes, jānoskaidro šādu atkāpju iemesls katrā konkrētajā gadījumā. Par grozījumiem jāapspriežas ar Eiropas Komisiju, un tā pieprasa vadošajai iestādei sniegt pietiekamu pamatojumu. Rezultātu rādītājus gan paaugstina (ja mērķi var būt augstāki), gan arī pazemina (ja ekonomiskā situā‑cija un faktiski panāktais progress nav atkarīgs no vadošās iestādes).

Saistībā ar Grieķiju jānorāda, ka nesen – 2012. gada decembrī – veiktās darbības programmas “Digitālā konverģence” grozījumi būtībā attiecās uz ievēro‑jamu budžeta samazinājumu (par aptuveni 300 mil‑joniem EUR), lai stiprinātu darbības programmu “Konkurētspēja”. Šāds samazinājums neizbēgami ietekmēja rādītājus, un tie bija attiecīgi jākoriģē un jāpielāgo.

Ievads

05Komisija norāda, ka to MVU daļa, kuri veic pirkumus tiešsaistē, ir daudz lielāka un ka ES vidējais rādītājs 26 % līmenī ir daudz tuvāk mērķim. Šis relatīvais sasniegums daļēji skaidrojams ar augstāku sākot‑nējo rādītāju. Turklāt ir viegli veikt pirkumus tieš‑saistē, taču ir sarežģīti pārdot, jo jāizveido platforma ar maksājumu un piegādes mehānismu.

09Komisija piekrīt Revīzijas palātas paustajām bažām par IKT izmantošanai paredzēto līdzekļu lēno apguves tempu. Tādēļ Komisija ir izstrādājusi un izplata1 norādes, lai sekmētu politikas instrumentu izmantošanu IKT, tostarp e‑komercijas, ieviešanai MVU. Komisija šādas norādes ir iekļāvusi, piemēram, Pakalpojumu inovācijas rokasgrāmatā, rokasgrā‑matā “MVU gudra izaugsme”, rokasgrāmatā “MVU internacionalizācija”, rokasgrāmatā par dažādām digitālās izaugsmes veicināšanas atbalsta metodēm “Digitālās programmas instrumenti”, kā arī Plānā par IKT inovācijas kuponiem, kas minēts turpmāk. Komisija arī nodrošina piekļuvi ekspertiem digitālās izaugsmes jomā, sniedzot tehnisko palīdzību.2

Komisija 2003. gadā arī izveidoja Eiropas e‑komer‑cijas atbalsta tīklu MVU (eBSN) kā politikas koordi‑nēšanas platformu, kas paredzēta lēmumu pieņē‑mējiem valstu un reģionu līmenī, kā arī sabiedriskās politikas ekspertiem e‑komercijas jomā. Tas ietver iniciatīvu, kas paredz veicināt IT gudru izmantošanu un MVU integrāciju globālās rūpniecības vērtību ķēdēs.3

1 Sk. http://s3platform.jrc.ec.europa.eu/guides

2 Kā tas 2013.–2014. gadā tika darīts saistībā ar Ungāriju, Grieķiju un Itāliju.

3 Sk. http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/ict/ebsn/what/index_en.htm

Komisijas atbilde 30

Atsaucoties uz subsidiaritātes principu un īstenojot kopīgu pārvaldību, dalībvalstīm un reģioniem ir jāpieņem lēmums par IKT inovācijas kuponu shēmas ieviešanu saistībā ar to darbības programmām. Komisija patlaban aicina reģionus iekļaut shēmu to inovācijas vai digitālās izaugsmes stratēģijā.

Komisija arī piekrīt tam, ka jāatbalsta uz pieprasī‑jumu balstīta atbalsta shēma, kas atbilst MVU uzņē‑mējdarbības vajadzībām.

Taču līdzšinējā reģionos gūtā pieredze rāda, ka nereti MVU nav pietiekamu zināšanu, lai precīzi noteiktu tehnoloģiju/IKT risinājumu, kas atbil‑stu uzņēmuma uzņēmējdarbības koncepcijai, un ka MVU nepieciešams atbalsts, lai identificētu un noteiktu to IKT vajadzības, kā arī izstrādātu atbilstīgu uzņēmējdarbības plānu. Konsultāciju sniegšana, lai analizētu un noteiktu piemērotāko IKT uzņēmējdarbības risinājumu MVU, arī ir daļa no kuponu iniciatīvas.

Ņemot vērā kuponu iniciatīvas eksperimentālo rak‑sturu, kā arī ierobežoto īstenošanas laiku, rezultātu rādītāji patlaban nav pieejami. Šī informācija būs pieejama Komisijai nākamajā uzraudzības komitejas darba sesijā 2015. gada vidū.

Programmu līmenī ir svarīgi uzsvērt, ka 2007.–2013. gada plānošanas periodā ir pieejami nevis rezultātu rādītāji, bet koprezultāta rādītāji. Tomēr šī informācija tiks pieprasīta uzraudzības komiteju sanāksmēs.

24Polijā 2011. gada sākumā tika veiktas rādītāju izmai‑ņas darbības programmā “Inovatīvā ekonomika”. Ņemot vērā to, ka darbības programmu apstiprināja 2007. gada beigās un pirmos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus publicēja 2008. un 2009. gadā, gro‑zījumus veica pēc iespējas ātrāk pēc tam, kad tika gūta sākotnējā pieredze šā pasākuma īstenošanā plānošanas perioda vidū un vadošā iestāde sniedza atbilstīgu pamatojumu.

26Lai gan Komisija atbildīgajām iestādēm sniedza norādes (sk. 6. zemsvītras piezīmi) par informācijas sistēmas kategorizācijas principiem, par izdevumu klasifikāciju joprojām ir atbildīga vadošā iestāde.

2. izcēlumsSaistībā ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu “IKT inovācijas kupons” ir piegādes mehānisms, kas ļauj sasniegt mikrouzņēmumus un MVU, mazinot tiem radīto administratīvo slogu. Nav vienas shēmas, kas būtu piemērota visiem. Ikvienu shēmu izstrādās un ieviesīs reģionālās un vietējās iestādes piešķīrumu vai finanšu instrumentu veidā atbilstīgi būtiskiem īpašiem faktoriem, piemēram, katra reģiona IKT potenciālam un intensitātei, citu inovatīvu pārval‑dības pasākumu integrācijai reģionā, spējai pār‑valdīt shēmu, līdzšinējai pieredzei šādu pasākumu atbalstā vai nepieciešamībai uzlabot IKT apguvi MVU.

Komisijas atbilde 31

33Komisija uzsver, ka sarunās par ESI fondu program‑mām 2014.–2020. gadā tā kā daļu darbības prog‑rammām rūpīgi pārbauda darbības “atlases pamat‑principus”, lai nodrošinātu to atbilstību darbību īpašajiem mērķiem un veidiem.4

35Komisija uzskata, ka vadošajai iestādei (vai dele‑ģētai starpniekiestādei) būtu jāsaglabā pietiekami pierādījumi, kas pierāda, ka atlases procedūra ir pārredzama un atbilst kritērijiem, ko pieņēmusi programmas uzraudzības komiteja.

36 a)Komisija uzsver, ka tai ir zināms aprakstītais gadī‑jums. Komisija un dalībvalsts ir uzsākusi atbilstīgus novēršanas pasākumus.

36 b)Kā saistībā ar Itālijas projektu paskaidroja dalībval‑stu iestādes, uzaicinājums tika sagatavots saskaņā ar Regulu (EK) 1998/2006 (“de minimis”). Šī regula atšķirībā no citām atbalsta shēmām neparedzēja prasību par stimulējošu ietekmi. Tomēr uzaici‑nājumā bija paredzēts ierobežot atpakaļejošus izdevumu aprēķinus līdz 2008. gada 1. janvārim, nepagarinot termiņu līdz 2007. gada 1. janvārim, kā tas būtu bijis iespējams.

4 Kopīgo noteikumu regulas 96. panta 2. punkta b) apakšpunkts: iii) atbalstāmo darbību veidu un piemēru aprakstu katrai investīciju prioritātei un to paredzamo ieguldījumu šā apakšpunkta i) punktā minēto konkrēto mērķu sasniegšanā, tostarp darbību atlases pamatprincipus un – attiecīgā gadījumā – norādot galvenās mērķgrupas, īpašas mērķteritorijas, atbalsta saņēmēju veidus, finanšu instrumentu plānoto izlietojumu un lielos projektus.

29Īstenojot kopīgu pārvaldību, dalībvalstis ir atbildī‑gas par sīki izstrādātu atlases kritēriju noteikšanu un projektu atlasi. Tas nozīmē, ka, veicot e‑komer‑cijas projektu atlasi, vadošā iestāde lemj par to, vai pieteikumam jāpievieno uzņēmējdarbības plāns (vai cita informācija atbilstīgi darbības programmas mērķiem), kā arī par to, kāda informācija iekļaujama pieteikumā. Vadošā iestāde arī pārbauda projekta pieteikuma un pavaddokumentu (piemēram, uzņē‑mējdarbības plāna) kvalitāti.

31Īstenojot kopīgu pārvaldību, dalībvalstis ir atbildī‑gas par sīki izstrādātu atlases kritēriju noteikšanu un projektu atlasi. Tas nozīmē, ka, veicot e‑komer‑cijas projektu atlasi, vadošā iestāde lemj par to, vai pieteikumam jāpievieno uzņēmējdarbības plāns (vai cita informācija atbilstīgi darbības programmas mērķiem), kā arī par to, kāda informācija iekļaujama pieteikumā. Vadošā iestāde arī pārbauda projekta pieteikuma un pavaddokumentu (piemēram, uzņē‑mējdarbības plāna) kvalitāti.

Komisijas atbilde attiecībā uz 32. punktu un 4. izcēlumuKomisija uzsver, ka tai ir zināms gadījums, kas aprakstīts 32. punktā un 4. izcēlumā. Komisija un dalībvalsts ir uzsākušas atbilstīgus korektīvus pasākumus.

Komisijas atbilde 32

43Tīmekļa vietnes tulkošanu var paredzēt, ja mērķa tirgū ārvalstīs rodas uzņēmējdarbības iespējas. Taču atkarībā no uzņēmējdarbības veida radušās izmak‑sas var pārsniegt papildu ieguvumus.

Atbilde uz 44. un 45. punktuRegulā par 2007.–2013. gada programmām nav iekļautas prasības par standartizētu rādītāju izman‑tošanu uzraudzības nolūkā. Turklāt nav paredzēts būtisks rādītājs, kas attiektos īpaši uz e‑komerciju.

Iesniegto ziņojumu par panākto progresu projektu īstenošanā analīzi veic dalībvalstu līmenī. Atbilstīgi juridiskajam pamatam Komisija sniedz norādes, lai uzlabotu projektu pārvaldību.

Tā sauktais rezultātu rādītājs parāda rezultātus, kas gaidāmi, īstenojot attiecīgo darbību. Tādējādi dalībvalstis izvēlas rezultātu rādītāju, kas visprecī‑zāk atspoguļo veiktās darbības rezultātus. Lai gan iespējams standartizēt tikai koprezultāta rādītājus, rezultātu rādītāji ir īpaši pielāgoti un atspoguļo sasniegto mērķi.

47Pilnībā īstenoto projektu sistemātiska uzraudzība uzskatāma par labu praksi, taču nav pienākums saskaņā ar regulām.

Vadošajām iestādēm būtu jāveic novērtējumi, izvērtējot programmas efektivitāti, lietderīgumu un ietekmi. Novērtējumā izvērtē, vai fondu atbalsts ir veicinājis katras prioritātes mērķu sasniegšanu.

37Komisija piekrīt Revīzijas palātai un attiecīgos gadījumos ierosinās jautājumu par projektu atlases ilgumu programmas uzraudzības komitejas sanāk‑smēs, lai nodrošinātu apstiprinātu un ātrāku proce‑dūru īstenošanu.

40Komisija uzsver intervences intensitātes atšķirības starp Grieķijas darbības programmu un izmē‑ģinājuma projektu “IKT inovācijas kuponi”, kas Grieķijas darbības programmā bija 40 000 EUR līdz 200 000 EUR un izmēģinājuma projektos – 5000 EUR līdz 7500 EUR. Tas varētu izskaidrot arī atlases procedūras ilguma atšķirības.

Turklāt Mursija pamatoja savu IKT inovācijas kuponu izmēģinājuma projektu ar ārkārtīgi lielu pieredzi inovācijas kuponu izstrādē, ieviešanā un pārvaldībā.

41Pārrobežu aspekts ir atkarīgs no uzņēmējdarbības veida. Uzņēmums var veikt darbību vietējā līmenī, tādējādi izslēdzot pārrobežu darbības. Savukārt uzņēmējdarbības paplašināšanai nākotnē var būt nepieciešams pielāgot tīmekļa vietni, nodrošinot daudzvalodu risinājumus.

Komisija attiecībā uz ERAF programmām 2014.–2020. gadā uzsver MVU internacionalizācijas nozīmi, jo izpēte rāda, ka MVU, kuri aktīvi darbojas aiz savas valsts robežām, ir konkurētspējīgāki.5

5 Sk., piemēram: http://ec.europa.eu/enterprise/policies/sme/files/support_measures/internationalisation/report_internat_en.pdf

Komisijas atbilde 33

Komisija uzsver, ka arī 2014.–2020. gada periodā pienākums ziņot Komisijai par rezultātiem neattie‑cas uz katru atsevišķu projektu, bet gan uz kopējiem rezultātiem par programmu/prioritāro virzienu.

60Komisija norāda, ka uz saņēmēju ziņošanas pienā‑kumu aspektiem, tostarp kvantitatīvo un kvalita‑tīvo mērķu un datu izveides un ziņošanas izmaksu apsvērumu saistību ar atbalsta apmēru, attiecas kopīgā pārvaldība, ko nosaka vadošā iestāde atbilstīgi darbības programmai un tās mērķiem.

Secinājumi un ieteikumi

64Komisija atzinīgi vērtē Revīzijas palātas novērtē‑jumu. Komisija uzskata, ka ERAF atbalsta e‑komerci‑jas projektiem efektivitāte sekmē uzņēmējdarbības pakalpojumu lielāku pieejamību tiešsaistē. Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) jaunās regulas 2014.–2020. gadam risina jautājumu par uzraudzību plānošanas līmenī, veicinot orientāciju uz rezultātiem, kā arī par intervences loģiku, ievie‑šot ex ante nosacījumus. Saistībā ar ieguldījumiem e‑komercijas jomā nepieciešami ex ante nosacījumi digitālās izaugsmes stratēģiskās politikas satvara formā.

65Regulās par 2007.–2013. gada programmām nav iekļautas prasības par standartizētu rādītāju izman‑tošanu uzraudzības nolūkā. Turklāt nav paredzēts būtisks rādītājs, kas attiektos īpaši uz e‑komerciju un ļautu īpaši uzraudzīt rezultātu.

49 a)Komisija atzīst problēmu, taču vērš uzmanību uz vairākiem aspektiem, proti, ekonomiskās/finanšu krīzes ietekmi, kuras sekas bija liels likvidēto uzņē‑mumu skaits, uzņēmumiem, kuri pārtrauca dalību finansētajos projektos, kā arī uz to, ka kopumā intervences periodi bija garāki. Lai mazinātu krīzes ietekmi, Pjemontas iestādes koncentrēja savus cen‑tienus (tostarp uzraudzību) un finansējuma apgūša‑nas paātrināšanu.

Vadošā iestāde īsteno vairākas iniciatīvas, lai izbeigtu šo ārkārtas situāciju un atjaunotu regulā‑ras, pastāvīgas un pienācīgas datorizētās pārvaldī‑bas darbības saistībā ar visu veidu informāciju, kas attiecas uz panākto progresu finansēto projektu īstenošanā.

49 b)Komisija atzīst, ka attiecīgie rādītāji būtu atbilstīgi jāformulē, lai vadošā iestāde varētu apkopot datus darbības programmu līmenī.

Jaunās ESI fondu regulas 2014.–2020. gadam risina šo problēmu.

6. izcēlumsRevidētie projekti saistīti galvenokārt ar ekspertu konsultācijām un atbalsta pakalpojumiem jauniem un esošiem uzņēmumiem, ko sniedz starpnieki. Tādējādi algām izlietota lielākā daļa piešķīrumu.

Turklāt tirgvedības izmaksas radīja sabiedrisko sakaru veidošanas pasākumi, ko organizēja jauniem uzņēmumiem, lai to pārstāvji varētu tikties ar veik‑smīgiem uzņēmējiem. Jaunie uzņēmumi piedalījās šajos pasākumos, jo uzņēmējdarbības iespējas radās vēlākā posmā.

58Sk. Komisijas atbildi attiecībā uz 22. punktu par veiksmīgāku virzību uz rezultātiem atbilstīgi Kopīgo noteikumu regulai 2014.–2020. gadam.

Komisijas atbilde 34

1. ieteikumsKomisija 2007.–2013. gada periodā pieprasa vado‑šajām iestādēm ziņot par programmu īstenošanu saskaņā ar piemērojamām ERAF regulām.

Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ESI fondu programmās lielāks uzsvars tiks likts uz rezultātiem, kas balstīti uz mērķiem. Prioritāro virzienu līmenī rādītāji atspoguļos vispārīgo sniegumu attiecīgajā virzienā, nevis atsevišķus sasniegumus visu veidu darbībās, kuras var būt ietvertas attiecīgajā virzienā.

1. ieteikums a)Komisija piekrīt izvērtēt ierosināto rezultātu rādītāju nozīmi, gan apstiprinot darbības programmas, gan arī to grozījumus.

1. ieteikums b)Komisija piekrīt ieteikumam.

Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam, stiprinot orientāciju uz rezultātiem, tiek prasīts program‑mās skaidri noteikt kopīgos un programmu īpašos koprezultāta rādītājus (ar mērķa vērtībām) un rezul‑tātu rādītājus, kas ļaus izvērtēt panākto progresu virzībā uz pārmaiņām, kuras iecerētas, veicot ieguldījumu (ar bāzes datiem un mērķa vērtībām). Informācija par panākto progresu programmu īstenošanā vienu reizi gadā (sākot ar 2016. gadu) tiks iesniegta arī Komisijai, tādējādi nodrošinot iespēju vērot attīstību laika gaitā. Šī informācija tiks struktu‑rēta, nodrošinot iespēju veikt analīzi, salīdzināšanu un apkopošanu, turklāt Komisija ir iecerējusi arī publiskot šos datus.

1. ieteikums c)Komisija daļēji piekrīt šim ieteikumam.

Turklāt, ja dalībvalsts pieprasa izdarīt grozījumus programmā, jāpārskata arī attiecīgie programmas rādītāji.

Otrkārt, lai gan Komisija atbildīgajām iestādēm snie‑dza norādes6 par informācijas sistēmas kategorizāci‑jas principiem, par izdevumu klasifikāciju joprojām ir atbildīga vadošā iestāde.

Komisija norāda uz iniciatīvas “IKT inovācijas kuponu shēma” eksperimentālo raksturu. Līdz šim gūtā pieredze reģionos rāda, ka šāda iniciatīva ir patiešām nepieciešama, lai veicinātu MVU piepra‑sījumu. Ņemot vērā ierobežoto īstenošanas laiku, patlaban nav pieejami rezultātu rādītāji. Šī informā‑cija būs pieejama Komisijai nākamajā uzraudzības komitejas darba sesijā 2015. gada vidū.

66Komisija uzskata, ka jaunās ESI fondu regulas nodrošina labāku satvaru snieguma uzlabošanai un orientācijai uz rezultātiem 2014.–2020. gadā.

Jo īpaši Komisija sarunās par ESI fondu program‑mām 2014.–2020. gadā kā daļu no darbības prog‑rammām rūpīgi pārbauda darbības “atlases pamat‑principus”, lai nodrošinātu to atbilstību darbību īpašajiem mērķiem un veidiem.7

67Komisija atzinīgi vērtē Revīzijas palātas novērtējumu.

6 2009. gada metodiskās norādes: http://ec.europa.eu/employment_social/sfc2007/quick‑guides/sfc2007_reporting_categorisation_data_Note_Art_11.pdf

Jautājumi un atbildes, pirmo reizi izdoti 2009. gadā un pārskatīti 2012. gadā: http://ec.europa.eu/employment_social/sfc2007/quick‑guides/categorisation_faq_rev201202.pdf, “...Ieteicams kodus lietot saprātīgi, tostarp, ja iespējams, izmantot arī valsts praksi vai definīcijas... Komisija nepiedāvā saskaņotas definīcijas, taču labprāt sniedz pauž savu nostāju attiecībā uz visiem jautājumiem, kas var rasties.”

7 Kopīgo noteikumu regulas 96. panta 2. punkta b) apakšpunkts: iii) atbalstāmo darbību veidu un piemēru aprakstu katrai investīciju prioritātei un to paredzamo ieguldījumu šā apakšpunkta i) punktā minēto konkrēto mērķu sasniegšanā, tostarp darbību atlases pamatprincipus un – attiecīgā gadījumā – norādot galvenās mērķgrupas, īpašas mērķteritorijas, atbalsta saņēmēju veidus, finanšu instrumentu plānoto izlietojumu un lielos projektus.

Komisijas atbilde 35

Komisija norāda, ka šis ieteikums ir adresēts dalīb‑valstīm, un uzsver, ka sīkākiem tā aspektiem jābūt atbilstīgiem katras darbības programmas īpašajam kontekstam.

2. ieteikums a)Komisija ierosina šādus jautājumus sarunās par ESI fondu programmu projektiem – tajos jāiekļauj infor‑mācija par darbību atlases principiem. Tomēr atlases principu veids un sīki izstrādāti atlases kritēriji būs atkarīgi no konkrētā mērķa, intervences veida un apmēra, kā arī ieguldījuma nosacījumiem. Ne visos gadījumos, kas saistīti ar atbalstu e‑komercijai, tas var nozīmēt prasību iesniegt uzņēmējdarbības plānu.

2. ieteikums b)Komisija piekrīt, ka ERAF ieguldījumam projektā būtu jābalstās uz izmaksu un ieguvumu analīzes, kas parāda projekta finansiālo dzīvotspēju. Tas jāparedz atlases prasībās, ko nosaka uzraudzības komitejas dalībvalstīs.

2. ieteikums d)Komisija atbalsta MVU internacionalizāciju, jo starptautiski aktīvi MVU rada vairāk darbavietu, un tie ir inovatīvāki nekā MVU, kas darbojas tikai vietējā tirgū8. Tādēļ ESI fondu regulas 2014.–2020. gadam arī veicina sadarbību ārpus darbības program‑mas īstenošanas teritorijas (sk. Kopīgo noteikumu regulas 70. panta 2. punktu). Tomēr, nosakot īpašu stimulu piemērotību projektu pārrobežu dimensijai, jāņem vērā programmu īpašie mērķi un darbību veidi.

8 http://ec.europa.eu/enterprise/policies/sme/market‑access/internationalisation/index_en.htm#h2‑5

Komisija piekrīt tam, ka ir svarīgi uzraudzīt piešķī‑rumu ietekmi. Taču rādītāji, kas izvēlēti progresa un ietekmes izvērtēšanai, nebūs standarta rādītāji. Tie būs atkarīgi no katras darbības programmas īpašajiem mērķiem. Izmantojamie rādītāji atspoguļo reģionu/dalībvalstu vajadzību un politikas pasā‑kumu daudzveidību.

Tomēr digitālās izaugsmes stratēģiskās politikas satvars ietver standarta rādītājus, ko izmanto, lai izvērtētu intervences progresu IKT jomās, kā pare‑dzēts Kopīgo noteikumu regulas XI pielikuma ex ante nosacījumos 2.1. punktā.

2. ieteikumsKomisija piekrīt ieteikumam un pieprasīs dalībval‑stīm veikt atbilstīgus pasākumus.

ESI fondu programmās 2014.–2020. gadam jāparedz “darbību atlases pamatprincipi” un “koprezultāta rādītāji, tostarp izmērāma mērķa vērtība”, un par tiem jāvienojas ar Komisiju. Atlases principu veids un sīki izstrādāti atlases kritēriji būs atkarīgi no konkrēta mērķa un līdzfinansējuma veida.

Dalībvalstīm, kuru darbībā konstatēti trūkumi attiecīgajās jomās, tiek prasīts programmā aprakstīt (ex ante nosacījumi, rīcības plāns) darbības, kuras iestādes plāno veikt, lai uzlabotu projektu atla‑ses procedūras un mazinātu administratīvo slogu saņēmējiem. Attiecīgā gadījumā dalībvalstis tiek aicinātas aktīvi un mērķtiecīgi izmantot tehnisko palīdzību, lai veiktu iecerētos uzlabojumus.

Turklāt Komisija ieteiks vadošajām iestādēm digitālās izaugsmes projektu atlases procesā un atlases kritērijos iekļaut Eiropas Revīzijas palātas ieteikumus.

Komisijas atbilde 36

3. ieteikums a)Komisija piekrīt ieteikumam. Tiesiskais regulējums 2014.–2020. gadam prasa plānošanas periodā noteikt programmu rezultātu rādītājus prioritāro virzienu līmenī un koprezultāta rādītājus darbību līmenī.

3. ieteikums b)Komisija būtībā atbalsta principu, taču praksē nevar piekrist ieteikumam. E‑komercijas projektu rezul‑tātus var ietekmēt ārējie faktori, ko iepriekš nevar paredzēt. Tādēļ būtu sarežģīti e‑komercijai paredzē‑tos ERAF līdzekļus piesaistīt rezultātiem.

3. ieteikums c)Komisija piekrīt ieteikumam pieprasīt dalībvalstīm veikt nepieciešamās pārbaudes un kontroles pasā‑kumus, lai nodrošinātu, ka uzraudzības sistēmās ievadītie dati ir uzticami un saskaņoti.

KĀ PASŪTĪT ES IZDEVUMUS

Bezmaksas izdevumi

• Viens eksemplārs: ar EU Bookshop starpniecību (http://bookshop.europa.eu).

• Vairāk nekā viens eksemplārs vai plakāti/kartes: Eiropas Savienības pārstāvniecībās (http://ec.europa.eu/represent_lv.htm), Eiropas Savienības delegācijās valstīs, kas nav ES dalībvalstis (http://eeas.europa.eu/delegations/index_lv.htm), ar Europe Direct dienesta starpniecību (http://europa.eu/europedirect/index_lv.htm) vai piezvanot uz tālruņa numuru 00 800 6 7 8 9 10 11 (zvanīšana bez maksas no jebkuras vietas Eiropas Savienībā) (*).(*) Informāciju sniedz bez maksas, tāpat arī lielākā daļa zvanu ir bezmaksas (izņemot dažus operatorus, viesnīcas

vai taksofonus).

Maksas izdevumi

• Ar EU Bookshop starpniecību (http://bookshop.europa.eu).

Maksas abonementi

• Ar Eiropas Savienības Publikāciju biroja tirdzniecības aģentu starpniecību (http://publications.europa.eu/others/agents/index_lv.htm).

QJ‑A

B‑14‑021‑LV‑N

ISSN 1977‑5717

Pēdējos gados kohēzijas politikas kontekstā Eiropas Savienība ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda starpniecību ir līdzfinansējusi e-komercijas projektus. Pārbaudījusi ES līdzfinansētu e-komercijas projektu izlasi Grieķijā, Itālijā, Polijā un Apvienotajā Karalistē, Eiropas Revīzijas palāta šajā ziņojumā sniedz izvērtējumu par to, vai e-komercijas projekti sekmīgi atbalstīja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi mazajos un vidējos uzņēmumos.

Palāta secināja, ka ERAF atbalsts e-komercijas projektiem sekmēja tiešsaistes uzņēmējdarbības pakalpojumu lielāku pieejamību. Taču tā arī secināja, ka uzraudzības nepilnības neļauj novērtēt, kādā apmērā tas palīdzēja īstenot Eiropas Savienības un dalībvalstu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju stratēģijas un sasniegt mazo un vidējo uzņēmumu attīstības mērķus.

EIROPASREVĪZIJASPALĀTA