Vai tu gribētu dzert kanalizācijas ūdeni?komunalserviss.lv/wp-content/uploads/DOC_1.lv.pdf · 4 Vai tu gribētu dzert savu kanalizācijas ūdeni? | Ūdens ceļvedis jauniešiem

Vai tu gribētu dzert savu

kanalizācijas ūdeni?Ūdens ceļvedis jauniešiem

Vide

ENV-12-015_BrochureWaterEquality_LV.indd cov1ENV-12-015_BrochureWaterEquality_LV.indd cov1 30/11/12 10:2630/11/12 10:26

Papildu informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Kataloga dati ir atrodami šīs publikācijas beigās.

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2012. gads

ISBN 978-92-79-26327-9

doi:10.2779/15632

© Eiropas Savienība, 2012. gads

Reproducēšana ir atļauta, ja tiek norādīts avots.

Printed in Belgium

IESPIESTS UZ PĀRSTRĀDĀTA PAPĪRA, KAM PIEŠĶIRTS ES EKOMARĶĒJUMS (WWW.ECOLABEL.EU)

Europe Direct dienests jums palīdzēs rast atbildesuz jautājumiem par Eiropas Savienību

Bezmaksas tālruņa numurs (*):

00 800 6 7 8 9 10 11(*) Daži mobilā tālruņa operatori aizliedz pieeju 00 800 numuriem, vai arī par zvanīšanu uz šiem tālruņa

numuriem var būt jāmaksā


http://europa.eu

Vai tu gribētu dzert savu kanalizācijas ūdeni?

Ūdens ceļvedis jauniešiem

ENV-12-015_BrochureWaterEquality_LV.indd 1ENV-12-015_BrochureWaterEquality_LV.indd 1 30/11/12 10:2630/11/12 10:26

Saturs

Ūdens – ierobežots resurss 4

Dzeramais ūdens 6Ūdens no krāna — veselības pamats 6

Apslēptais dārgums 6

Cieta zeme vai sūklis? 6

Kāda ir ūdens kvalitāte tur, kur dzīvo tu? 8

Kā ūdens nonāk tavā krānā? 8

Cik daudz ūdens mēs izlietojam? 10

Izturies ar cieņu pret ūdeni – ko vari darīt TU 12

Notekūdens 14Kur paliek netīrais ūdens? 14

Ne viss ir piesārņojums 14

Ķīmiskās vielas notekūdeņos 14

Ūdens attīrīšana visā Eiropā 14

Kas notiek attīrīšanas iekārtā? 16

Sīkāk par attīrīšanas procesu 16

Lietus problēma 17

Noslēgts cikls: ūdens atkārtota izmantošana 18

Nākošā pietura: upes un jūra 18

Kā ir ar kanalizācijas ūdeņu attīrīšanu tavā dzīves vietā? 18


Prom uz pludmali! 20Peldvietu ūdeņi kļūst tīrāki 20

Ko pārbauda? 23

Sameklē savu mīļāko peldēšanās vietu 23

Zilā karoga pludmales 23

Atkritumi jūrā 24

Kas tiek darīts ES līmenī? 26Dzeramā ūdens avotu aizsardzība 26

Kanalizācijas ūdeņu attīrīšanas uzlabošana 26

Tīra peldvietu ūdens saglabāšana 27

Jūru un okeānu tīrīšana 27

Atsauces 28

Papildu informācija 28

Fotogrāfi jas 28

Attēli 28


Vai tu gribētu dzert savu kanalizācijas ūdeni? | Ūdens ceļvedis jauniešiem4

Ūdens – ierobežots resurss

Iedomājies situāciju — tu taisies uz ballīti, bet, atgriežot dušu, tek

brūns ūdens. Tādā matus mazgāt nevar! Tu izņem savus džinsus

no veļas mašīnas, lai tos izkārtu žāvēties, bet tie izskatās netīrāki

kā pirms mazgāšanas. Ko tagad lai velk mugurā? Piezvana tavs

draugs, lai pateiktu, ka uz ballīti neies; viņš pēc vakardienas

peldēšanas pludmalē ir apslimis. Muļķīgi! Tev viss ir līdz kaklam, tu

ej uz virtuvi, lai pagatavotu kafi ju. No krāna nopil dažas piles un pēc

tam — nekā. Vai šodien vēl kas var noiet greizi?

Mēs esam atkarīgi no ūdens, lai ko mēs darītu. Mēs uztveram kā

pašsaprotamu to, ka varam dzert tīru, nekaitīgu ūdeni, mazgāties

un peldēt tajā, kad vien to gribam, un ka netīrais ūdens no mūsu

tualetēm, dušām un izlietnēm aizplūdīs projām uz kaut kurieni, kur

mums tas nebūs jāredz, jāosta vai jāpeldas tajā.

Taču šī acumirklīgā piekļuve tīram ūdenim un sanitārijai nenāk lēti.

Ūdens mūsu krānos ir jāiegūst no bagātīgiem krājumiem, jāizfi ltrē,

jāattīra un jāaizsūknē līdz mūsu mājām. Tas ir jāpārbauda, lai

pārliecinātos, ka to droši var dzert. Netīrais ūdens ir jāaizvada

projām pa kanalizācijas tīklu un jāattīra. Pirms ūdeni var atgriezt

upēs un jūrā, tas ir jāatbrīvo no slimības izraisošām baktērijām un

cilvēka radītiem piesārņojumiem.

Mums ir jārūpējas par ūdeni vairāk nekā jebkad iepriekš. Galu

galā, lai arī mēs dzīvojam uz planētas, kurā ir lieli ūdens krājumi,

saldūdens, kas mums nepieciešams katru dienu, ir tikai 2,5 % no

visa uz Zemes esošā ūdens. Lielākā tā daļa ir neizmantojama, to

satur apledojums, ledāji, sniegs un ūdens tvaiki atmosfērā. Patiesi,

izmantojams ir tikai 1 % saldūdens, no kura lielākā daļa atrodas

augsnē un iežu slāņos zemes iekšienē. Tikai niecīgs daudzums tek

ārpusē — ezeros, upēs un strautos.

Svaigu, tīru ūdeni viegli vari iegūt, ja tu dzīvo vientuļā kalna nogāzē

pie strauta, ko nepiesārņo citi cilvēki, dzīvnieki vai citi piesārņojuma

avoti. Taču lielākajai daļai no mums nav tādas iespējas. Mēs

dzīvojam lielpilsētās un pilsētās, kur ikviens vēlas iet dušā katru

dienu, uzturēt tīrus mājokļus un automašīnas un laistīt augus vai

dārzus. Brīvajā laikā mums patīk doties uz ezeriem un pludmalēm

atpūsties un peldēties, nevis bradāt pa mēsliem un cilvēku radītiem

atkritumiem.

Zinātnes nozare, kas pēta ūdeniZinātnes nozare, kas pēta ūdens kustību, sadali un kvalitāti ir pazīstama kā “hidroloģija” (no grieķu vārda hudor — ūdens).

Tā ir sena nozare, kas praktiski izmantota vismaz 6 000 gadus, tā palīdzējusi lielākajai daļai civilizāciju vēstures gaitā

novirzīt ūdeņus apūdeņošanai un novērst plūdus, radot iespēju pabarot un aizsargāt to iedzīvotājus.

Ūdenstilpe Kapdelonga ezers (Lake Cap-de-Long) (Francija)


Vai tu gribētu dzert savu kanalizācijas ūdeni? | Ūdens ceļvedis jauniešiem 5

Vai mēs joprojām dzeram to pašu ūdeni, ko dzēra dinozauri?Ūdens iztvaiko no okeāniem, veido mākoņus, nolīst lietus (vai sniega) veidā un atgriežas upēs, kas ieplūst okeānā. Visilgāk

ūdens paliek okeāna dzīlēs un dziļās pazemes ūdenskrātuvēs, kur tas uzturas līdz pat 10 000 gadiem. Taču ūdens tiek

arī ķīmiski iznīcināts fotosintēzes procesā (augi pārvērš oglekļa dioksīdu un ūdeni cukuros un skābeklī) un atkal atgūts

elpošanas procesā (būtībā tas ir pretējs process fotosintēzei, radot enerģiju un CO2). Mēs varam aprēķināt, cik daudz no

kopējā uz planētas esošā ūdens ir saglabājies no dinozauru laikiem, kā arī ūdens daudzumu, ko gadā iegūst fotosintēzes

procesā. Balstoties uz to, mēs varam teikt, ka, lai ķīmiski iznīcinātu lielāko daļu ūdens, būtu vajadzīgi apmēram 100 miljoni

gadu. Dinozauri dzīvoja pirms 65 miljoniem gadu. Tātad daļa no ūdens, ko mēs dzeram, ir tas pats ūdens, bet vairāk nekā

puse ir cits ūdens.

Tieši tāpēc ir tik svarīgi izturēties ar cieņu pret ūdeni. Pieaugot

iedzīvotāju skaitam pasaulē, arvien vairāk cilvēkiem dzīvojot

pilsētās, klimata pārmaiņu dēļ mainoties ūdens struktūrai, ūdens

krājumiem samazinoties un sakarā ar ūdens attīrīšanas izmaksām

pirms un pēc izmantošanas, ūdens kvalitāte ir ļoti aktuāls

jautājums. Lai gan, saskārušies ar šīm problēmām, zinātnieki pēta,

kā nodrošināt, lai krānos netrūktu ūdens un lai jūras būtu tīras, mēs

visi varam pildīt savu pienākumu rūpēties par ūdeni.

Turpini lasīt, lai izpētītu ikdienā izmantotā ūdens ceļu no brīža,

kad tas sasniedz mūsu krānus, līdz tā ceļam cauri kanalizācijas

caurulēm un attīrīšanas iekārtām līdz upēm un jūrai, kur mēs to

varam atkal izbaudīt.

Apakšzemes dzeramā ūdens rezervuārs



Dzeramais ūdens

Ūdens no krāna — veselības pamatsIedomājies, ka tev jāiet vairākas stundas līdz akai vai jāstāv rindā

pie pumpja, lai dabūtu ūdeni sev un savai ģimenei, ko dzert, ar ko

gatavot ēdienu un kurā mazgāties. Tas tevi uzturētu labā fi ziskā

formā, bet neatstātu daudz laika un enerģijas, lai darītu ko citu.

Vai arī tev būtu jāuzvāra viss ūdens, lai to varētu droši lietot. Tā

ir realitāte apmēram vienam miljardam cilvēku visā pasaulē, kam

nav piekļuves attīrītam dzeramajam ūdenim vai sanitārijai. Pēc

Pasaules Veselības organizācijas datiem netīra ūdens izmantošana

peldēšanai, mazgāšanai, dzeršanai vai ēdiena gatavošanai ir

iemesls 10 % no visām pasaulē izplatītajām slimībām. Jo īpašs

risks saslimt ir maziem bērniem — tiek uzskatīts, ka katru gadu

1,8 miljoni cilvēku mirst no caurejas un tai radniecīgām slimībām,

kuras izraisa infi cēts ūdens.

Eiropā mums salīdzinoši ir ļoti paveicies. Sanitārijas — cilvēku

radīto atkritumu un izlietotā ūdens drošas aizvākšanas un tīra

ūdens piegādāšanas mājsaimniecībām — ieviešanai ir bijusi

galvenā loma sabiedrības veselības uzlabošanā, tādu infi cēta

ūdens izraisīto slimību kā holera, vēdertīfs un dizentērija

apkarošanā un dzīves ilguma palielināšanā.

Apslēptais dārgumsTrīs ceturtdaļām Eiropas iedzīvotāju krāna ūdens nāk no

gruntsūdeņiem — tie ir ūdeņi, kas atrodas zem zemes augsnē

un iežos, tostarp lielās ūdens platībās, ko sauc par ūdens

nesējslāņiem. Gruntsūdeņi ir arī lielākās daļas virszemes ūdens

avots, sasniedzot virszemi strautu un pārmitro pļavu veidā, lai visu

cauru gadu nodrošinātu upēm vairāk nekā 50 % no to ūdeņiem.

Bet šis apslēptais dārgums ir apdraudēts. Daudzās valstīs ūdeni

izlieto ātrāk nekā avoti spēj atjaunoties, pārsniedzot dabiski

piegādājamo ūdens daudzumu. Uzkrājot problēmas nākotnei, tas

rada problēmas jau šobrīd: puse no Eiropas pārmitrajām pļavām,

kas darbojas kā aizsardzības barjeras pret plūdiem un attīra ūdeni,

gruntsūdeņu pārāk lielas izmantošanas dēļ ir apdraudētas. Tikmēr

pieaugošais pieprasījums sakarā ar tūrisma straujo attīstību

dažos reģionos ir izraisījis pārtuksnešošanos un sāļūdens ieplūdi:

jūras ūdens ieplūst piekrastes saldūdens teritorijās. Gandrīz puse

Eiropas iedzīvotāju dzīvo valstīs, kur valda “ūdens spriedze”, un

ūdens nepietiekamība ietekmē 33 ES upju baseinus 1.

Cieta zeme vai sūklis?Ūdens krājumu izmantošana ir tikai viena problēmas puse. Otra

ir apdraudējums gruntsūdeņu kvalitātei, ko rada tādi cilvēku

radītā piesārņojuma avoti kā lauksaimniecība, rūpniecība,

cauras kanalizācijas caurules vai septiskās tvertnes. Zinot par šo

problēmu vairāk kā jebkad agrāk, mēs gruntsūdeņu kvalitāti šobrīd

aizsargājam labāk nekā agrāk, bet mēs visi varētu darīt vairāk, lai

apturētu piesārņošanu, pirms tā radusies. Zeme zem mūsu kājām

varētu šķist diezgan cieta, kad mēs pa to ejam, bet līdzīgi sūklim

tā uzsūc visu, ko uz tās nometam, sākot no smagajiem metāliem

izmestajās baterijās, līdz visa veida nepatīkamām vielām, kas

atrodas plastmasās, mēslojumos un tīrīšanas līdzekļos, radot

piesārņojumu ūdens krājumos, no kuriem mēs esam atkarīgi. Tā

kā cauri Zemes pazemes dzīlēm ūdens pārvietojas ļoti lēni, var

paiet desmitgades līdz piesārņojums nokļūst dziļākajos ūdens

nesējslāņos.

Visizplatītākie ūdens piesārņotājiPatogēni. Slimības izraisošas baktērijas, vīrusi un citi mikrobi, kas atrodas neattīrītos notekūdeņos vai lauksaimniecības

dzīvnieku mēslos.

Ķīmiskās vielas: organiskās — mazgāšanas līdzekļi, tauki, eļļas, šķīdinātāji, herbicīdi, na as produkti, ķīmiskās vielas,

kas izmantotas personiskās higiēnas līdzekļos un kosmētikā; neorganiskās — rūpnieciskie izmeši un blakusprodukti,

mēslošanas līdzekļi, kas satur nitrātus un fosfātus, smagie metāli un dūņas.

Lieli priekšmeti. Atkritumi un gruži, kas redzami ūdenī.


Ūdenstornis — tīro

ūdeni uzglabā slēgtā

tvertnē.

Gaisa ievadīšana — gaiss tiek

pievienots un spiests cauri

ūdenim, atbrīvojot gāzes un

tādējādi atbrīvojoties no

nepatīkamām smakām un

garšām.

Dezinfekcija — lai

nogalinātu atlikušos

mikrobus, tiek pievie-

nots hlors.

Otrā filtrēšana — ūdens sūcas cauri smilšu, grants un, iespējams, kokogļu slānim,

atbrīvojoties no tādām mazām daļiņām kā aļģēm, baktērijām un dažām ķīmiskām

vielām.

Dzeramais ūdens plūst

pa caurulēm uz

mājokļiem un

uzņēmumiem.

Nogulsnēšanās — dubļi,

baktērijas un citas daļiņas

pielīp maisījumiem un

nogrimst dibenā, bet ūdens

plūst uz filtru.

Koagulācija — tiek

pievienoti īpaši

maisījumi, lai likvidētu

netīrumus un citas

daļiņas.

Pirmā filtrēšana —

sieti aiztur zivis,

atliekas un

atkritumus.

Sūkņu stacija.

Ezers vai rezervuārs.1

2

3

4

5

6

8

9

10

7

A



Kāda ir ūdens kvalitāte tur, kur dzīvo tu?Eiropas Vides aģentūra publicē interaktīvas kartes par ūdens

kvalitāti katrā ES valstī. Tajās parādīti gruntsūdeņu, upju, ezeru

un piekrastes ūdeņu pārbaužu rezultāti ar sīkāku informāciju par

visizplatītāko piesārņotāju, piemēram, nitrītu, nitrātu un amonija,

līmeņiem katrā valstī un pārbaudes stacijā.

Skatīt: http://www.eea.europa.eu/themes/water/interactive

Kā ūdens nonāk tavā krānā?Krāna ūdenim parasti nav ne garšas, ne krāsas, ne smaržas. Vai tu

kādreiz esi domājis par to, kā tas tiek panākts? Tas var šķist vienkārši,

taču ir jāpieliek liels darbs, lai ūdens būtu tik labs. Patiesībā tā ir

sarežģīta ūdens savākšanas, uzglabāšanas, apstrādes un sadales

sistēma (skatīt A attēlu).

Uzņēmumiem, kas piegādā ūdeni, ir jāpārliecinās par to, ka

dzeramais ūdens ir nekaitīgs. Tie sniedz atjauninātu informāciju

par ūdens kvalitāti. Parasti šī informācija atrodama rēķinos par

ūdeni un ūdens piegādes uzņēmumu tīmekļa vietnēs. Tie arī iekasē

naudu, lai segtu izmaksas par lieliskas kvalitātes produkta piegādi.

Arī nelietderīgi izmantotais ūdens maksā naudu. Vai tu varētu

lietot ūdeni taupīgāk? Kā tu varētu izmainīt savus ūdens lietošanas

paradumus?

Ūdenstornī uzglabā tīro dzeramo ūdeni


http://www.eea.europa.eu/themes/water/interactive


Ūdens pudelēs vai krāna ūdens?Neskatoties uz stingrajām pārbaudēm, kas nodrošina, ka lielākā

daļa krāna ūdens ir drošs dzeršanai, eiropieši pērk vairāk ūdens

pudelēs nekā jebkad iepriekš. Taču ūdens pudelēs netiek tik stingri

reglamentēts un pārbaudīts kā krāna ūdens, un nav arī pierādījumu,

ka tas būtu veselīgāks. Daži dabīgie minerālūdeņi satur tādu

minerālvielu daudzumu, kas pārsniedz ieteicamo līmeni noteiktām

cilvēku grupām, piemēram, zīdaiņiem un ļoti maziem bērniem. Pastāv

arī bažas par plastmasas pudeļu ražošanā izmantoto ķīmisko vielu

radīto risku.

Pudelēs iesaiņotais ūdens atstāj arī būtisku ietekmi uz vidi. Ir vajadzīgs

liels resursu un enerģijas daudzums, lai izgatavotu iepakojumu un

atbrīvotos no tā, 80 % no tā ir vienreizējas izmantošanas atkārtoti

neuzpildāmi trauki 2. Plastmasas pudeles, kas nenonāk pārstrādes

noliktavās, beidz savu eksistenci kā plastmasas atkritumi, kuriem

var būt vajadzīgs ļoti ilgs laiks, lai sadalītos. Visbeidzot, pastāv arī

transportēšanas radītā ietekme, pārvadājot ūdeni pudelēs no avota

uz veikalu un uz mājām, tā ietver troksni, satiksmes sastrēgumus,

CO2 un citu izplūdes gāzu emisijas.

Tomēr 2009. gadā vidējais Eiropas iedzīvotājs nopirka 105 litrus

pudelēs iepildīta ūdens. Cilvēki Dienvideiropā pērk daudz vairāk:

itālieši izdzer apmēram 200 litru uz cilvēku gadā, kamēr cilvēki

Somijā dzer vismazāk — 16 litru uz cilvēku gadā.

Vai tu un tava ģimene dzer ūdeni no pudelēm? Izmēģini kopā ar

draugiem sagaršot atšķirību, organizējot degustāciju ar aizvērtām

acīm. Vai vari sagaršot atšķirību?

Kāpēc gan pudelēs iepildīta ūdens vietā nedzert krāna ūdeni? Krāna

ūdeni uzrauga un regulē kā nevienu citu dzeramo ūdeni, un to piegādā

tieši uz tavām mājām.

Lai nebūtu jāpērk plastmasas ūdens pudeles, kad esi ārpus mājām,

ņem līdzi metāla pudeli, kuru vari izmazgāt un atkal un atkal piepildīt

ar krāna ūdeni.



Cik daudz ūdens mēs izlietojam?Eiropas iedzīvotāji mājsaimniecības vajadzībām patērē vidēji

100–320 litrus ūdens dienā, šis daudzums katrā valstī atšķiras ³.

(Ūdens patēriņš mājsaimniecībās veido apmēram 15 % no kopējā

ūdens patēriņa Eiropā, mazāk kā pusi jeb apmēram vienu trešo

daļu no šī apjoma izmanto lauksaimniecībā.)

Vidēji tikai 3 % krāna ūdens tiek izmantots dzeršanai. Lielāko

daudzumu izmanto noskalošanai tualetēs, veļas mazgāšanai un

dārzu laistīšanai. Cik daudz ūdens izlieto tu?

Viena mazgāšanās reize dušā: 35–75litri

Viena vanna: 80 litri

Ūdens nolaišana tualetē (vienu reizi): 8 litri

Veļas mazgājamā mašīna: 65 litri

Trauku mazgājamā mašīna: 25 litri

Automašīnas mazgāšana ar šļūteni: 400–480 litri

Automašīnas mazgāšana ar ūdeni no spaiņa (4 spaiņi): 32 litri

Vispārējā tendence5 ir tāda, ka mēs savās mājās izlietojam mazāk

ūdeni nekā pirms dažiem gadiem; tas ir pateicoties maksai par

ūdeni vairumā valstu (mums ir jāmaksā par to ūdeni, ko mēs

izlietojam), lielākai sabiedrības informētībai un energoefektīvākām

mājsaimniecības ierīcēm, piemēram, veļas mazgājamajām

mašīnām un trauku mazgājamajām mašīnām. Piemēram, lielāks

patēriņš nekā vidēji Eiropā ir tajās valstīs, kur ūdens ir par brīvu,

vai citās valstīs, kur ūdens sadales tīklā ir lieli zudumi (noplūžu dēļ).

Noteikumi attiecībā uz cauruļvadu sistēmām mājokļos ir paredzēti,

lai aizsargātu sabiedrības veselību un veicinātu saprātīgu

un efektīvu ūdens izmantošanu. Dzeramo ūdeni jo īpaši ir

jāsargā no saskarsmes ar notekūdeņiem vai citu piesārņojumu

(skatīt B attēlu).

Valsts Patēriņš Vidējie

zudumi

noplūžu dēļ

litri uz cilvēku dienā %

Polija 102 15

Portugāle 107 40

Lietuva 116 25

Slovākija 128 32

Malta 130 15

Bulgārija 139 54

Ungārija 152 18

Čehijas Republika 152 20

Beļģija (Brisele un

Flandrija)

153 6

Beļģija (Valonija) 153 23

Vācija 155 9

Nīderlande 184 5

Dānija 191 7

Rumānija 194 32

Francija 196 23

Austrija 214 11

Luksemburga 221 30

Somija 231 17

Grieķija 239 35

Anglija un Velsa 241 23

Skotija 241 32

Itālija 267 29

Spānija 283 9

Zviedrija 302 18

Kipra 310 18

Īrija 317 27

Kopā/vidēji 202 21

Avots: ENDWARE un EUREAU, Pārskats par ūdeni un notekūdeņiem Eiropā 2008. gadā.4



dzeramais ūdens

kanalizācijas ūdeņi

B



Izturies ar cieņu pret ūdeni — ko vari darīt TU Ieteikumi par ūdens lietošanu

� Neej vannā, bet ej dušā. Vidēji lielas vannas piepildīšanai vajag

daudz vairāk ūdens nekā īsai dušošanās reizei.

� Vai tava mazgāšanās dušā ilgst ilgāk par tavu mīļāko dziesmu?

Ātri mazgājoties, var ietaupīt ūdeni.

� Ja krāns ir vaļā, tad ūdens nonāk kanalizācijas caurulē,

tāpēc, kamēr tīri zobus, aizgriez krānu. Tas pats attiecas

uz skūšanos, puiši!

� Vai tava tualete ir gudrāka nekā tu domā? Ar ātrā

noskalošanas mehānisma palīdzību dubultajā

noskalošanas sistēmā ūdens tiek izmantots par 70 %

mazāk nekā izmantojot standarta noskalošanas

mehānismu.

� Tualete nav “slapjā atkritumu tvertne”: vecās zāles

nodod atpakaļ aptiekā, bet higiēniskos dvieļus,

kabatlakatiņus un vates piciņas izmet atkritumu tvertnē!

� Nekad neizgāz nevajadzīgas mājsaimniecības ķimikālijas

izlietnē vai nelej tās zemē. Nogādā tās uz tuvāko

atkritumu savākšanas centru.

� Vai ūdens ir pārāk karsts, lai tajā iebāztu roku? Vai tev

katru reizi ir jāpielej klāt vēl aukstais ūdens? Samazini

temperatūru un ietaupi arī enerģiju.

� Pērc videi draudzīgu šampūnu (kas bioloģiski

sadalās) un vienmēr, kad iespējams, lieto “zaļus”

mājsaimniecības produktus.

�

�

� N

iz

a

�



� Sablīvē ciešāk savu netīro veļu un traukus! Aizpildi

pilnībā savu veļas un trauku mazgājamo mašīnu un

mazgā visu vienā piegājienā (nevis divos).

� Vai tavas drēbes būtu bēdīgas, ja tu tās uzvilktu vēlreiz?

Džemperus un bikses droši var vilkt divreiz, un tās arī valkāsies

ilgāk, ja tiks mazgātas mazāk.

� Veļas un trauku mazgājamajām mašīnām izvēlies ekonomisko režīmu un

lieto minimālu mazgāšanas līdzekļa daudzumu.

� Vai tu mīli savu ūdeni tikpat cik savu dvieli? Izmanto dvieli vairāk nekā vienu

reizi, jo tu esi tīrs, kad slaukies pēc dušas!

� Pēc iespējas labāk izmanto lietainu dienu: augu laistīšanai vai automašīnas

mazgāšanai spaiņos vai mucā savāc lietus ūdeni. Šīm vajadzībām vari izmantot

arī “pelēko ūdeni” — ūdeni, kas ticis izmantots mazgāšanai.

� Izvēlies dabisko. Dabiskā pārtika ir labāka ūdens kvalitātei, jo tā

nav apstrādāta ar herbicīdiem vai pesticīdiem.

� Audzējot augus, iespējams nomērdēt planētu: atkārtoti izlieto

augu valsts atkritumus, lai pabarotu savus augus ar mājās

gatavotu kompostu. Tev vairs nekad nebūs vajadzīgs ķīmiskais

mēslojums.

� Kļūsti par ūdens advokātu. Iesaisties vietējās pludmales uzkopšanas aktivitātēs un palīdzi izglītot citus par to, kā viņi var aizsargāt

ūdeni.

Atrodi vairāk informācijas un satiec Ūdens fanātu Uldi, pievienojoties vietnei “Nomoda paaudze” (“Generation Awake”) (http://www.

generationawake.eu/lv), vai apmeklē mūsu Facebook lapu šeit: http://www.facebook.com/GenerationAwake.

Tavas izvēles izmaina pasauli.


Aizpildi

ašīnu un

lktu vēlreiz?

un tās arī valkāsies

vēlies ekonomisko režīmu un

mu.

Izmanto dvieli vairāk nekā vienu

ugu laistīšanai vai automašīnas

ūdeni. Šīm vajadzībām vari izmantot

ots mazgāšanai.

dens kvalitātei, jo tā

m.

u: atkārtoti izlieto

augus ar mājās

vajadzīgs ķīmiskais


http://www.generationawake.eu/lv

http://www.generationawake.eu/lv

http://www.facebook.com/GenerationAwake


Notekūdens

Kur paliek netīrais ūdens?Visam netīrajam ūdenim, ko mēs noskalojam tualetēs, izlietnēs un

vannas caurumos — un dažbrīd tas nav pārāk netīrs —, ir kaut

kur jāpaliek, vai ne? Mēs ceram, ka tas nenonāk tieši tuvākajā

ūdenstilpē, upē vai pludmalē, vai tamlīdzīgā vietā!

Laipni lūdzam notekūdeņu pasaulē, fascinējošā, bet maz pazīstamā

valstībā, kas sākas ar kanalizācijas un notekcaurulēm un turpinās

šajā mazliet smakojošajā vietā pilsētas nomalē — attīrīšanas

iekārtā. Šis noslēpumainais strops darbojas 24 stundas diennaktī 7

dienas nedēļā, veicot virkni gudru darbību, lai tiktu vaļā no nejaukā

piesārņojuma. Kad ūdens ir attīrīts, to var izvadīt apkārtējā vidē,

neriskējot izplatīt slimības vai nogalināt augus un dzīvniekus.

Ne viss ir piesārņojumsUpes un jūra spēj dabiskā veidā attīrīties no noteikta organisko

atkritumu daudzuma — fekālijām un ēdienu atliekām —, jo

tie bioloģiski sadalās un ar tiem var tikt galā baktērijas un

mikroorganismi. Problēmas sākas tad, ja organisko atkritumu ir

vairāk nekā iespējams pārstrādāt, neradot kaitējumu sabiedrības

veselībai. Tas ir modernās sabiedrības gadījums: daudzi no mums

dzīvo blīvi apdzīvotās vietās, kur ir ierobežota piekļuve saldūdens

avotiem. Tāpēc ir vajadzīga ūdens attīrīšana.

Ķīmiskās vielas notekūdeņosAttīrīt no organiskajiem atkritumiem ir diezgan vienkārši; lai tos

iznīcinātu, mums tikai jādabū draudzīgas baktērijas. Taču daudzi

notekūdeņi satur modernā sabiedrībā izplatītas indīgas vielas,

kas no rūpnieciskajām ražotnēm un mājsaimniecībām nokļūst

kanalizācijā. Dzeramā ūdens paraugos nereti uzrādās tādu

farmaceitisko līdzekļu pēdas kā antibiotikas un ibuprofēns, kuru

ilglaicīgā ietekme uz cilvēku un dzīvnieku veselību rada arvien

lielākas bažas, nemaz neminot tādu “superkukaiņu” rašanās

draudus, kam attīstījusies noturība pret antibiotikām.

Arī smagie metāli bioloģiski nesadalās un uzkrājas upju nogulsnēs,

augos, kukaiņos un zivīs. Tie var kļūt indīgi dzīvniekiem un

cilvēkiem. Ideālā variantā mums būtu jānovērš piesārņojuma

nokļūšana kanalizācijā un savās mājās atbildīgi jāizmanto

medikamenti, mājsaimniecībai un dārzam paredzētie līdzekļi, lai

ierobežotu kanalizācijas caurulēs un augsnē noskaloto ķīmisko

vielu daudzumu. Alternatīva — attīrīšana “caurules galā”, lai

attīrītu notekūdeņus no šīm vielām, — ir dārgāka un ne vienmēr

veiksmīga.

Ūdens attīrīšana visā EiropāVisur, kur tas ir tehniski un ekonomiski iespējams, mājsaimniecības

Eiropā ir pievienotas kanalizācijas sistēmai un kanalizācijas ūdeņu

attīrīšanas iekārtai (skatīt C attēlu). Teritorijās, kur pašvaldība

nenodrošina kanalizācijas sistēmu un notekūdeņu attīrīšanu,

kanalizācijas ūdeni pirms nogādāšanas kanalizācijas ūdens

attīrīšanas iekārtā vai nu savāc septiskajā tvertnē, vai arī tas Notekūdeņu novadīšana



Attīrītais ūdens

Kanalizācijas ūdeņi

C



ietek individuālā sistēmā, kas apstrādā atkritumus uz vietas

pirms attīrītā ūdens nopludināšanas upēs vai caur augsni —

gruntsūdeņos. Īpaši uzņēmumi savāc atlikušās nogulsnes, lai drošā

veidā no tām atbrīvotos.

Kas notiek attīrīšanas iekārtā?Kanalizācijas ūdeņu attīrīšanas iekārta ir netīrā ūdens pārvērtību

vieta. Dažādos tīrīšanas procesos cietos atkritumus atdala no

šķidrajiem un aizvāc kaitīgus piesārņotājus tā, lai pāri palikušais

ūdens būtu pietiekami tīrs, lai to varētu nopludināt dabā.

Beigās paliek divi produkti: šķidrie kanalizācijas ūdeņi (attīrīti

notekūdeņi) un cietie atkritumi (attīrītas nogulsnes), kurus abus

var droši atgriezt vidē. Eiropā attīrītus notekūdeņus galvenokārt

nopludina upēs vai jūrā. No attīrītām nogulsnēm var atbrīvoties

(bieži tas notiek sadedzinot) vai tās atkārtoti izmantot, piemēram,

kā mēslojumu lauksaimniecībā.

Sīkāk par attīrīšanas procesuProcess pirms attīrīšanas. Pirmajā no diviem sākotnējā posma

etapiem visu, kas ierodas caur kanalizāciju (skatīt D attēla 1. daļu),

iesūknē un izfi ltrē (2), lai atdalītu cietos atkritumus, piemēram, koku

zarus, plastmasas, lupatas, akmeņus un saplīsušu stiklu, kas citādi

varētu sabojāt vai aizsprostot iekārtas sūkņus un separatorus.

Filtrēšanas laikā atdalītos priekšmetus nogādā izgāztuvēs vai

sadedzina. Otrajā etapā (3) grantij un smiltīm ļauj nogulsnēties

pirms to skalošanas un atkārtotas izmantošanas, piemēram, ceļu

būvē.

Pirmā attīrīšana: nogulsnēšanās. Nogulsnēšanās tvertne (4)

ļauj atdalīt šķidras vielas no cietām. Nogulsnes nostājas apakšā,

bet eļļas un tauki paceļas uz augšu. Nogulsnes aizvāc, lai veiktu

to attīrīšanu, bet taukus un eļļas nosmeļ nost. Palikušais šķidrums

dodas uz otro attīrīšanu.

Otrā attīrīšana: bioloģiskā. Šajā posmā (5) ūdenī esošie

mikroorganismi — baktērijas un pirmdzīvnieki — likvidē organiskās

vielas no cilvēku radītiem atkritumiem, pārtikas atkritumiem,

ziepēm un mazgāšanas līdzekļiem. Sīkie radījumi apēd atkritumu

daļiņas, attīrot ūdeni.

Trešā attīrīšana. Šajā, pēdējā attīrīšanas posmā notekūdeņu

kvalitāte tiek vēl vairāk uzlabota. Var izmantot dažādas metodes

atkarībā no piesārņojuma, kas jālikvidē (piemēram, slāpekli

vai fosforu kā barības vielas). Tā var būt arī ķīmiska vai fi ziska

dezinfekcija (izmantojot lagūnas (6) vai mikrofi ltrāciju).

Lietus ūdens kanāls. Spēcīgu lietusgāžu laikā daļu notekūdens

var novirzīt atsevišķos lietus ūdens kanālos vai tvertnēs (7), lai

nogaidītu, kamēr iekārta var tikt galā ar pārlieku lielo notekūdeņu

daudzumu. Ļoti lielu negaisu laikā šie kanāli var pārplūst,

nopludinot neattīrītus vai tikai mehāniski attīrītus notekūdeņus

tieši ūdensceļos.

Novadīšana. Attīrīto ūdeni novada pa ūdens novadīšanas

kanālu (8) ūdens tilpnē (upē, ezerā vai jūrā).

Nogulšņu attīrīšana. Nogulsnes ir jāattīra, lai atbrīvotos no

organiskām vielām un slimības izraisošiem mikroorganismiem.

Viens attīrīšanas veids ir anaeroba tvertne (10), noslēgta sistēma,

kurā nogulsnes sajauc, lai tās izdalītu biogāzi (metānu un

skābekli) (12), ko pēc tam sadedzina (līdzīgi kā dabas gāzi), lai

uzsildītu tvertni līdz vajadzīgajai temperatūrai un lai tajā notiktu

sadalīšanās process. Dažreiz nogulsnes pirms ievietošanas šajā

tvertnē sabiezina (13) un pēc tam atūdeņo (11), lai pēc iespējas

samazinātu šķidruma saturu un līdz ar to arī likvidēšanas vai

atkārtotas izmantošanas izmaksas. Anaerobās apstrādes tvertnes, kanalizācijas ūdeņu attīrīšanas iekārta “Emschermündung” (Vācija)



Sākot attīrīšanu, var tikt pievienotas ķīmiskas vielas (14), lai

paātrinātu fosforu saturošo daļiņu nogulsnēšanos vai nogrimšanu

nogulšņu veidā.

Procesa beigās attīrītās nogulsnes var atkārtoti izmantot kā mēslojumu

vai kompostu augiem, jo tās satur pamata barības vielas (slāpekli un

fosforu), kā arī dabisko oglekli, kas uzlabo augsnes sastāvu.

Dažos apgabalos nogulsnes ir piesārņotas ar smagajiem metāliem

vai citiem sārņiem, jo kanalizācijas tīklā nokļūst rūpnieciskie

atkritumi. Šī iemesla dēļ daudzas valstis dod priekšroku nogulšņu

sadedzināšanai, lai samazinātu risku izplatīt piesārņojošās vielas

lauksaimniecības zemēs vai dārzos.

Lietus problēmaDaudzās vecākās kanalizācijas sistēmās ir grūti tikt galā ar lietus

ūdeni, ja lietus līst vairāk nekā parasti. Saskaroties ar lielu ūdens

daudzumu, novadcaurules piepildās un pārplūst, nopludinot

neapstrādātos kanalizācijas ūdeņus ielās un mājokļos.

Šī problēma ir kļuvusi aktuāla daudzos apgabalos. No vienas

puses, šķiet, ka klimata pārmaiņas var radīt arvien vairāk iepriekš

neparedzamu ar laika apstākļiem saistītu notikumu. No otras

— modernajās pilsētās un lielpilsētās ir liels daudzums “izolētu”

virsmu: ietves, ceļi un ēkas, kas neļauj lietus ūdenim notecēt

zālē un augsnē, tādējādi palielinot notekcauruļu un kanalizācijas

cauruļu noslogojumu.

Lietus ūdens un pelēkā ūdens atkārtota izmantošanaPar “pelēko ūdeni” sauc ūdeni, kas izlietots izlietnēs, vannās, dušās un veļas mazgājamās mašīnās un nav piesārņots ar

kanalizācijas ūdeņiem (melno ūdeni). Mājokļus var aprīkot ar attīrīšanas sistēmām, kas ļauj šo pelēko ūdeni atkārtoti

izmantot noskalošanai tualetēs. Savākto lietus ūdeni var izmantot dārzu laistīšanai. Lietus ūdeni jau izsenis vāc un šādi

izmanto, un dažās valstīs mājokļi jau ir aprīkoti ar tvertnēm lietus ūdens savākšanai.

Kanalizācijas ūdeņu attīrīšanas iekārta



Jaunākas sistēmas ir paredzētas tam, lai tiktu galā ar lietusgāžu

ūdeni. Tās to novada īpašas konstrukcijas novadcaurulēs vai

ūdenstilpēs, kas var uzņemt pēkšņus lielus lietus ūdens apjomus

un aizvadīt tos projām.

D attēlā parādīta tipiska attīrīšanas iekārta.

Noslēgts cikls: ūdens atkārtota izmantošanaSausajos reģionos, kur lietus līst reti, vai blīvi apdzīvotās teritorijās

ir jēga kanalizācijas ūdeni atkārtoti izmantot tūlīt pēc attīrīšanas

nevis nopludināt to upēs vai jūrā. Daudzos gadījumos šo ūdeni

nelieto dzeršanai, bet gan tikai, piemēram, parku laistīšanai vai

noskalošanai tualetēs.

Lai turpmāk risinātu ar ūdens nepietiekamību un klimata

pārmaiņām saistītās problēmas, ir jāveic vairāk pētījumu par

slēgta cikla ūdens pārstrādi, piemēram, par to, kā uzlabot ūdens

pārbaudi un attīrīšanu. Pašreizējās sistēmas nespēj efektīvi likvidēt

dažus mikrobus, ķīmiskās vielas un farmaceitiskās nogulsnes, kas

ir būtiski, ja ūdeni atkārtoti izmanto dzeršanai.

Nākošā pietura: upes un jūraPēdējo 20 gadu laikā Eiropa ir sasniegusi milzīgu progresu

kanalizācijas ūdeņu attīrīšanā, bet joprojām ir iespējas to uzlabot.

Vispirms mums ir jāpievērš lielāka uzmanība tam, lai kanalizācijā

netiktu nopludināti kaitīgi produkti, jāizstrādā modernākas

attīrīšanas metodes un jāsaglabā pēc iespējas mazākas izmaksas.

Galu galā kanalizācijas ūdeņi, iztekot cauri upēm un strautiem,

atradīs ceļu uz jūru, kur visas indīgās vielas, kas nebūs likvidētas

attīrīšanas procesā, papildinās jūras vidē jau esošo piesārņojumu.

Tie ir pesticīdi un mēslojumi, kas aizskaloti zemē, kā arī rūpnieciski

atkritumi, jo īpaši plastmasas. Tā kā daudzām no šīm vielām ir

vajadzīgi gadi, lai tās sadalītos (plastmasas pudele, piemēram,

sadalās vairāku simtu gadu laikā), tas rada reālu apdraudējumu

mūsu okeānu ilgtermiņa veselībai un līdz ar to visa mūsu ūdens

avotam. Lai gan mēs iegūstam ūdeni no saldūdens avotiem, tas

galu galā atgriežas okeānā, lai turpinātu ūdens ciklu, kas uztur

dzīvību. Lielākā daļa Zemes ūdens krājumu (97,2 %) atrodas

okeānos un, lai gan ir iespējams atsāļot okeāna ūdeni, tas ir dārgi

un tam ir vajadzīgs liels enerģijas daudzums.

Kā ir ar kanalizācijas ūdeņu attīrīšanu tavā dzīves vietā?Eiropas Vides aģentūras interaktīvajās kartēs ietverti dati par

kanalizācijas ūdeņu attīrīšanu visā Eiropā. Uzzini par attīrīšanas

līmeni savā valstī un pilsētā vietnē:

http://www.eea.europa.eu/highlights/themes/water/

interactive/.

Pārstrādāta urīna dzeršana kosmosāAstronauti Starptautiskajā kosmosa stacijā var dzert pārstrādātu urīnu, pateicoties progresīvo tehnoloģiju ūdens attīrīšanas

sistēmai, ko uz kuģa klāja ierīkoja 2009. gadā. Tas ļauj kosmosa stacijai saglabāt neatkarību ilgāku laika periodu un

samazina atkārtotās apgādes kuģu noslodzi.


http://www.eea.europa.eu/highlights/themes/water

Ieplūdes kanāls

Sietu ēka

Smilšu filtrs

Nogulsnēšanās tvertne

Bioloģiskā attīrīšana

Nogulsnēšanās lagūnas

Negaisu lietus ūdens tvertne

Drenāžas kanāls

Vadības centrs

Nogulšņu uzkrāšanas tvertnes

Nogulšņu atūdeņošanas ēka

Gāzes tvertnes

Nogulšņu biezinātājs

Fosfāta nogulsnēšanās

21

3

5

4

6

12

13

14

11

10

89

7

2

1

3

5

4

6

12

13

14

11

10

8

9

7

D

Kanalizācijas ūdeņu attīrīšanas iekārta Duisburga-Kasslerfelda (Vācija)



Prom uz pludmali!

Peldēšanās jūrā, upēs un ezeros ir viena no mūsu populārākajām

izklaidēm. Katru gadu miljoniem eiropiešu pulcējas pludmalēs,

lai peldētos un atpūstos kopā ar ģimeni un draugiem. Taču kā lai

mēs saskaņojam brīvdienu brošūru attēlus ar tīrām pludmalēm un

smaidīgām ģimenēm, kas rotaļājas jūrā, ar to, ko mēs zinām par

jūras piesārņojumu? Rūpniecība, lauksaimniecība, zivsaimniecība,

tūrisms un brīvā laika aktivitātes (piemēram, laivošana) un liels

iedzīvotāju daudzums piekrastē liek atkritumiem nonākt jūrā,

kas savukārt var nopietni apdraudēt jūras vidi un galu galā arī

peldētājus. Peldēšanās netīrā ūdenī var izraisīt vēdera problēmas,

elpceļu infekcijas un ādas slimības.

Atkritumi ir vēl viena un arvien lielāka problēma. Cigarešu gali,

plastmasas maisiņi un pudeļu korķi pludmalēs parādās visu

laiku. Daži cilvēki arī tualeti uzskata par slapjo atkritumu tvertni

un met podā vates piciņas, cigarešu galus, higiēniskos dvieļus,

zīdaiņu salvetes, pat autiņbiksītes. Pastāv ne tikai risks aizsprostot

caurules, bet tas viss arī piesārņo vidi, jo šie priekšmeti beigās

var nonākt arī pludmalēs. Noskalot atkritumus tualetē būtībā nav

labāk kā izsviest atkritumus uz ielas.

Protams, kanalizācijas ūdeņu attīrīšanas iekārtām būtu jāspēj

atdalīt piesārņojumu un atkritumus (lai gan tās varētu arī iztikt

bez fi ltru aizsprostošanās atkritumu dēļ). Tomēr, kad pārplūst

lietusgāžu ūdeņiem paredzētie kanāli, daļa ūdens ieplūst tieši

strautos un upēs, pilnībā apejot attīrīšanas iekārtu.

Tualetes papīru nemet podā; atceries šo noteikumu: ja tas nav

izgājis caur tevi, nemet to tualetē.

Peldvietu ūdeņi kļūst tīrākiTaču ir arī labi jaunumi. Ja tev patīk nirt jūrā, uz priekšu! Peldvietu

ūdeņi Eiropā kopš 1970. gadiem, kad sākās kvalitātes kontrole un

testēšana, ir kļuvuši tīrāki. Situācija ievērojami uzlabojās pēc 1990.

gada, lielā mērā pateicoties labākai kanalizācijas ūdeņu attīrīšanai.

Pirms tam lielu daudzumu neattīrītu vai daļēji attīrītu kanalizācijas

ūdeņu regulāri novadīja Eiropas ūdenskrātuvēs.

Smēķētājiem jāatceras: pludmale nav milzīgs pelnu trauks Cigarešu gali ir visizplatītākie atkritumi — katru gadu visā pasaulē tiek nomesti apmēram 4,5 triljoni cigarešu galu — un

var paiet līdz 25 gadi, kamēr tie sadalās. Filtri ir izgatavoti no plastmasas paveida un satur toksiskus atkritumus no visām

ķīmiskajām vielām, kas atrodamas cigaretēs, tostarp arsēna, svina, benzola un formaldehīda daļiņas. Šīs ķīmiskās vielas

nokļūst ūdensceļos un jūrā, kur putni un jūras zīdītāji tos apēd, kļūdīgi uzskatot par barību. Ja tu smēķē, nēsā kabatas pelnu

trauku un izmet savus cigarešu galus atkritumu tvertnē vai atbrīvojies no tiem mājās.

Cilvēki nevēlas redzēt cigarešu galus pludmalēs!



Attīrītais/dzeramais ūdens

Kanalizācijas ūdeņi

E



ES valstis kopš 2006. gada ir paveikušas vēl vairāk, lai uzlabotu

peldvietu ūdens kvalitāti nolūkā aizsargāt veselību un vidi.

Noteikumi attiecas uz visiem ūdeņiem, kur peldēties ir vai nu

atļauts, vai to dara liels daudzums cilvēku, tostarp uz ezeriem,

upēm, pludmalēm, ūdenstilpēm un dīķiem. Tomēr tie neattiecas

uz ūdeņiem, ko izmanto citiem atpūtas veidiem, ne peldēšanai,

piemēram, sērfošanai vai burāšanai, kā arī uz peldbaseiniem.

Šobrīd visā ES tiek pārbaudītas 21 000 peldvietas, divas trešdaļas

no kurām ir piekrastes ūdeņi, pārējās — upes un ezeri. Lielākoties

kvalitāte ir laba: jaunākie pārbaužu rezultāti liecina, ka vairāk nekā

deviņas vietas no desmit pārbaudītajām atbilst minimālajiem

kvalitātes standartiem. Prasībām neatbilda tikai 1,2 % piekrastes

peldvietu ūdeņu un 2,8 % iekšzemes peldvietu ūdeņu.

Tikai tāpēc, ka tu to nevari saskatīt, tas nenozīmē, ka tā te nav



Ko pārbauda?Vairākums peldvietu ir jāpārbauda vismaz četras reizes peldsezonā,

no tām pirmo reizi — pirms sezonas sākuma. Ūdens paraugos

pārbauda divas baktērijas: E. coli un zarnu enterokokus. Abas

baktērijas atrodamas gan cilvēku, gan dzīvnieku zarnās un veido

normālu un veselīgu zarnu fl oru. Taču to klātbūtne ūdenī norāda

uz to, ka ūdens ir piesārņots ar kanalizācijas ūdeņiem vai mājlopu

mēsliem.

Peldēšanās piesārņotā ūdenī rada risku veselībai, jo īpaši, ja cilvēki

norij ūdeni, kurā ir fekālijas. Ne visas E. coli baktērijas ir kaitīgas, bet

dažas no tām var izraisīt nopietnus vēdera darbības traucējumus.

Retos gadījumos E. coli piesārņojums var novest pie dzīvību

apdraudošām slimībām. Tieši tāpēc ir tik svarīgi attīrīt kanalizācijas

ūdeņus (skatīt E attēlu) un izvairīties no peldēšanās ar atkritumiem

piesārņotās teritorijās. Tādēļ arī mēs mazgājam rokas pēc tualetes

lietošanas un pirms ēdiena gatavošanas.

Peldvietu ūdeņus pārbauda arī, lai novērtētu, kāds ir citu

piesārņojuma avotu risks, kas var ietekmēt peldētāju veselību,

piemēram, zilzaļās aļģes (zilaļģes), kuras var būt kaitīgas, ja

tiek norītas, un var izraisīt izsitumus uz ādas, vai makro aļģes

un/vai jūras fi toplanktons. Ūdeņos pārbauda arī, vai tajos nav

acīmredzamu piesārņojuma vai atkritumu pazīmju.

Sameklē savu mīļāko peldēšanās vietuPlatformā “Eye on Earth” ir pieejami reāllaika dati par peldvietu

ūdens kvalitāti, ko nodrošina tās “WaterWatch” iespēja. Tās

interaktīvā karte parāda peldvietu ūdens kvalitāti 28 Eiropas

valstīs. Izmanto tālummaiņu, lai apskatītu, kāda ir ūdens kvalitāte

tavā dzīvesvietā, un izteiktu savus komentārus par to.

Interaktīvās kartes sniedz sīkāku informāciju par konkrētām

peldēšanas vietām:

http://www.eea.europa.eu/themes/water/wise-viewer

Zilā karoga pludmalesZilais karogs ir vispārzināms apzīmējums, ko NVO Vides izglītības

fonds (FEE) piešķir tīrām pludmalēm un jahtu ostām. Lai saņemtu

šo karogu, pludmalēm ir jāatbilst stingriem ūdens kvalitātes

un piekrastes zonas tīrības standartiem. Tajās ir jānodrošina arī

piemērotas tualešu telpas, noteikumi par kempingiem un suņu

uzturēšanos, droša piekļuve, aprīkojums izmantošanai avārijas

gadījumos, kā arī informācija par vidi un izglītojoša informācija

lietotājiem.

Zilais karogs tika ieviests Francijā 1985. gadā. Šodien programmā piedalās 41 valsts. 2010. gadā 3 450 pludmalēm tika piešķirts Zilā karoga statuss. Skatīt vietni http://www.bluefl ag.org/


http://www.eea.europa.eu/themes/water/wise-viewer

http://www.bluefl


Atkritumi jūrāKatru gadu miljoniem tonnu atkritumu nokļūst okeānā un tur arī

paliek. Plastmasas, koka, metāla, stikla, gumijas, auduma un papīra

atkritumi rodas galvenokārt cilvēku darbības rezultātā, un tas ir

vienīgais atkritumu veids, ko daba nespēj sadalīt (skatīt F attēlu).

Tie okeānā nokļūst no sauszemes, tiek atnesti ar vēju vai pa upēm

no slikti apsaimniekotām izgāztuvēm, no negaisu lietus ūdeņiem

paredzētajām notekcaurulēm un atkritumiem uz ielām (piemēram,

ātro uzkodu iepakojumi vai dzērienu bundžiņas). Bet tie nāk arī

no jūras: tie ir atkritumi, kas izmesti no kuģiem un kas radušies

tādu cilvēku darbību rezultātā kā derīgo izrakteņu iegūšana

jūrā un zvejniecība, kuras ietekmē jūras vidi (piemēram, izmesti

zvejniecības rīki).

Atkritumi jūrā rada kaitējumu veselībai: medicīniskie vai kanalizācijas

atkritumi piesārņo ūdeni, bet cilvēki, kas pastaigājas pa pludmali,

var savainoties ar asiem vai saplīsušiem priekšmetiem. Tie ietekmē

arī ekonomiku: pludmaļu un ostu uzkopšana ir dārgs bizness, kā arī

var tikt sabojāti kuģi un zvejniecības rīki. Tie apdraud dzīvību jūrā:

roņi, vaļi un jūras bruņurupuči ir atrasti iepinušies balonu driskās,

“sešpaku” plastmasas riņķos un izmestos zvejniecības tīklos, kas

izraisa to nožņaugšanu un/vai noslīkšanu. Zīdītāji, putni un zivis

var sajaukt plastmasas atkritumus ar barību, gūstot iekšējas

traumas vai nobloķējot gremošanas sistēmu. Plastmasa rada jo

īpaši lielu apdraudējumu, jo tā bioloģiski nesadalās, bet salūzt

arvien mazākos gabaliņos, kas var pārvērsties mikroskopiskos

“plastmasas putekļos”. Dažos produktos (piemēram, skrubju

krēmos) ir pievienotas mikroskopiskas plastmasas daļiņas. Tās

nonāk kanalizācijas sistēmā un visbeidzot arī jūras vidē. Turklāt

eļļas bāze šajās daļiņās piesaista citas okeānā peldošas ķīmiskas

vielas, piemēram, pastāvīgo organisko piesārņojumu (POPs) un

polihlorētos bifenilus (PCBs). Tās koncentrējas ap šīm daļiņām

tādos daudzumos, kas ir līdz pat miljons reižu lielāki nekā apkārtējā

jūras ūdenī, pārvēršot plastmasas daļiņas sīkās indes kapsulās.

Absorbētās ķīmiskās vielas no norītās plastmasas viegli var iekļūt

barības ķēdē un tādējādi spēj nonākt arī uz tava šķīvja.

Dažos pasaules okeānos lokveida straumes ir izveidojušas

milzīgas, peldošas atkritumu salas. Vislabāk zināmā — Lielais

Klusā okeāna atkritumu lauks — ir simtiem kilometru plaša un

sastāv no lieliem priekšmetiem un sīkām plastmasas daļiņām

lielā koncentrācijā. Šīs “plastmasas zupas” ietekme ir maz pētīta,

bet arvien palielinās bažas par plastmasas ražošanā izmantoto

ķīmisko vielu, kas zināmas kā kaitīgas cilvēkiem, iespējamo

toksisko ietekmi uz barības ķēdi okeāna piesārņošanas rezultātā.

Nesenā, Ziemeļatlantijā veiktā pētījumā par vienu putnu sugu —

ziemeļu vētrasputnu — gandrīz katra atrastā mirušā putna kuņģī

konstatēja ievērojamu daudzumu plastmasas.

Palīdzi samazināt atkritumus jūrā, atkārtoti lietojot plastmasas

maisiņus; nemet atkritumus uz ielas, tualetēs vai ūdensceļos; un

piedalies pludmales tīrīšanas dienās: http://www.signuptocleanup.

org. Mēs vienmēr varam uzlabot atkritumu apsaimniekošanu uz

zemes, lai neļautu atkritumiem sasniegt okeānus, bet kopumā

mums visiem ir jākļūst informētākiem par mūsu rīcības sekām.Izmestie zvejas tīkli var nogalināt bruņurupučus.

Ja tu būtu norijis tik pat daudz atkritumu kā jūras putns, nosacīti runājot, to apjoms būtu viena hamburgera lielumā!


http://www.signuptocleanup

Vai tu gribētu dzert savu kanalizācijas ūdeni? | Ūdens ceļvedis jauniešiem 25F



Kas tiek darīts ES līmenī?

Tā kā ūdens brīvi plūst pāri robežām, ES valstis ir vienojušās kolektīvi

apsaimniekot ūdens resursus pa upju baseiniem nevis ievērojot

valstu robežas. Ir noteikti 110 upju baseinu apgabali, ieskaitot

pietekas, upju grīvas un gruntsūdeņus. Valstis sadarbojas un dala

atbildību par upju baseiniem, vienojoties par apsaimniekošanas

plāniem ar citām valstīm, kas tos ievēro. Katra no tām tad īsteno

plānu savā teritorijā. Mērķis, kas noteikts ES Ūdens pamatdirektīvā,

ir līdz 2015. gadam (īpašos gadījumos šo termiņu var pagarināt)

panākt, lai visi ES ūdeņi būtu labā stāvoklī.

Dzeramā ūdens avotu aizsardzībaNoteikumi par krāna ūdeni ES ir spēkā kopš 1998. gada. Dzeramā

ūdens direktīvā noteikti minimālie kvalitātes standarti, kas

dalībvalstīm uzliek par pienākumu nodrošināt, ka mājsaimniecībām

tiek piegādāts droši lietojams un tīrs ūdens. Standartus pārskata

ik pēc pieciem gadiem, lai ņemtu vērā konkrētajā laika posmā

pieejamo informāciju un visas izmaiņas Pasaules Veselības

organizācijas vadlīnijās.

Katrai ūdens piegādei, kas paredzēta vairāk nekā 50 cilvēkiem, ir

regulāri jāpārbauda 48 parametri, sākot no krāsas, smaržas un

garšas, līdz tādu metālu kā alumīnijs, kadmijs, dzelzs un svins un

iespējamu kaitīgu baktēriju klātbūtnei. Lielākais vairums dzeramā

ūdens, ko piegādā Eiropā, atbilst šiem standartiem, lai gan attiecībā

uz dzeramo ūdeni, kas tiek piegādāts nelielām kopienām (līdz 5000

cilvēkiem), vēl ir vieta izaugsmei.

Kanalizācijas ūdeņu attīrīšanas uzlabošanaLai nepieļautu kaitējuma nodarīšanu mūsu veselībai un videi no

neattīrītiem kanalizācijas ūdeņiem — notekūdeņiem un izlietotā

ūdens no mājsaimniecībām un rūpnieciskajiem kanalizācijas

ūdeņiem — saskaņā ar ES Direktīvu par komunālo notekūdeņu

attīrīšanu, kas pieņemta 1991. gadā, tiek veiktas darbības, lai

samazinātu vidē nopludināto sārņu apjomu.

Vietējām iestādēm ir jāsavāc un jāattīra ūdens no ciematiem

un pilsētām, kuros ir vairāk nekā 2000 iedzīvotāju. Attīrīšanas

iekārtām ir jāatbilst minimālajiem standartiem. Stingrāki standarti

attiecas uz tām teritorijām, kur ūdens var nodarīt kaitējumu

sensitīviem vides objektiem vai cilvēku veselībai. Lielākā daļa

ES valstu jau ir uzstādījušas lielāko daļu kanalizācijas sistēmu,

lai nodrošinātu atbilstību šīs direktīvas prasībām; jaunākajām

dalībvalstīm tas jāizdara līdz 2018. gadam. Valstis, kas šo

atbilstību nenodrošina, var tikt sodītas ar naudas sodu.

Zīmes ūdens aizsardzības teritorijām Eiropā



Tīra peldvietu ūdens saglabāšanaKatru gadu Eiropas Komisija publicē sīku informāciju par peldvietu

ūdens kvalitāti Eiropā. 2011. gadā ziņojumā par peldvietu ūdeni

bija uzrādīti rezultāti no 21 000 vietām, pamatojoties uz dalībvalstu

atbilstīgi ES Peldvietu ūdens direktīvai sniegto informāciju. Valstu

valdībām ir arī pienākums peldsezonas laikā informēt sabiedrību

par peldvietu ūdens kvalitāti, jo īpaši tajās teritorijās, kur peldēt

nav ieteicams vai ir aizliegts.

Jūru un okeānu tīrīšanaJūras atkritumu jautājumus regulē ES 2008. gada Jūras vides

stratēģijas pamatdirektīva. Dalībvalstīm ir jānodrošina, lai to

jūras līdz 2020. gadam sasniegtu “labu vides statusu”, izstrādājot

uzraudzības stratēģiju, un jāsasniedz nospraustie mērķi.

Lieliska

lieliska

laba

apmierinoša

slikta

peldvietas ūdens kvalitāte

ES noteikumi palīdz nodrošināt tīru ūdeni peldvietās



Atsauces1 Brošūra: “Water is for life: How the Water Framework Directive helps safeguard Europe’s resources” [“Ūdens ir visai dzīvei. Kā Ūdens

pamatdirektīva palīdz saglabāt Eiropas resursus.”] (2010. gada novembris), 8. lpp.

http://ec.europa.eu/environment/water/pdf/WFD_brochure_en.pdf2 Eiropas Pudelēs pildīta ūdens ražotāju federācijas tīmekļa vietne http://www.efbw.eu/sustainability.php?classement=033 “Mājsaimniecību patēriņš un vide”, Eiropas Vides aģentūras 2005. gada novembra ziņojums, 32. lpp.

http://www.eea.europa.eu/publications/eea_report_2005_114 Gala ziņojums “Financing of investment needed to reach compliance with the DWD and to rehabilitate water distribution networks

in the EU” [“Ieguldījumu, kas vajadzīgi, lai sasniegtu atbilstību Dzeramā ūdens direktīvai un atjaunotu ūdens sadales tīklus ES,

fi nansēšana”], Eiropas Komisija, Vides ģenerāldirektorāts ENV.G.1/FRA/2006/0073, 2011. gada septembris5 Ziņojums “Financing of investment needed to reach compliance with the DWD and to rehabilitate water distribution networks in the

EU” [“Ieguldījumu, kas vajadzīgi, lai sasniegtu atbilstību Dzeramā ūdens direktīvai un atjaunotu ūdens sadales tīklus ES, fi nansēšana”]6 Tīmekļa vietne “Eye on Earth”: www.eyeonearth.eu7 http://ec.europa.eu/environment/water/participation/index_en.htm

Papildu informācija� Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāts. Ko ES dara, lai aizsargātu ūdens kvalitāti?:

http://ec.europa.eu/environment/water/index_en.htm

� Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāts. Mūsu okeāni, jūras un piekrastes http://ec.europa.eu/environment/marine/index_en.htm

� Informācijas lapa “Atkritumi jūrā” (2010. g.) un informācijas lapa “Atkritumi Vidusjūrā” (2012. gada februāris):

http://ec.europa.eu/environment/marine/publications/index_en.htm

� Informatīva lapa “Ūdens trūkums un sausums” (2010. gada septembris) http://ec.europa.eu/environment/water/quantity/pdf/brochure.pdf

http://ec.europa.eu/environment/water/quantity/pdf/brochure.pdf

� Eiropas Vides Aģentūra — ziņojumi un statistiskie dati par ūdens stāvokli Eiropā: http://www.eea.europa.eu/themes/water

� WISE — Ūdens informācijas sistēma Eiropai: http://water.europa.eu/

� Pasaules Veselības organizācija. Ūdens, veselība un sanitārija pasaules līmenī: http://www.who.int/topics/water/en/

� Informatīvā lapa “Komunālie notekūdeņi” (2010. g.): http://ec.europa.eu/environment/water/water-urbanwaste/info/index_en.htm

Fotogrāfi jasp. 4, 8, 9, 14, 27 - © Shutterstock

p. 17 - © iStockphoto

p. 5 - © iStockphoto, Thinkstock

p. 16 - © Daniel Ullrich

p. 19 - © Fotoarchiv Ruhrverband

p. 20 - © Marine Conservation Society/eyeforanimage

p. 22 - © Ferdi Rizkiyanto

p. 23 - © Christof Mainz

p. 24 - © National Oceanic and Atmospheric Administration (NOAA), © JA van Franeker IMARES

p. 26 - © Waterbedrijf Groningen, © Dr. Eugen Lehle

AttēliEuropean Service Network (ESN), © Eiropas Savienība


http://ec.europa.eu/environment/water/pdf/WFD_brochure_en.pdf

http://www.efbw.eu/sustainability.php?classement=03

http://www.eea.europa.eu/publications/eea_report_2005_11

http://www.eyeonearth.eu

http://ec.europa.eu/environment/water/participation/index_en.htm

http://ec.europa.eu/environment/water/index_en.htm

http://ec.europa.eu/environment/marine/index_en.htm

http://ec.europa.eu/environment/marine/publications/index_en.htm



http://www.eea.europa.eu/themes/water

http://water.europa.eu

http://www.who.int/topics/water/en

http://ec.europa.eu/environment/water/water-urbanwaste/info/index_en.htm

Eiropas Komisija

Vai tu gribētu dzert savu kanalizācijas ūdeni? — Ūdens ceļvedis jauniešiem

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs

2012 – 28 lpp. – 21 x 21 cm

ISBN 978-92-79-26327-9

doi:10.2779/15632

Pasūtīt bezmaksas publikāciju, kas pieejama, kamēr ir krājumā:

Vienu eksemplāru: ES grāmatnīcā, kur Eiropas Savienības publikācijām var piekļūt tiešsaistē tīmekļa

vietnē:

http:// bookshop.europa.eu

Vairākus eksemplārus: tuvākajos valstu Europe Direct informācijas tīklos:

http://europa.eu/europedirect/meet_us/index_lv.htm


http://bookshop.europa.eu

http://europa.eu/europedirect/meet_us/index_lv.htm

KH

-30

-11

-36

8-LV

-C


Documents

Vai tu gribētu dzert kanalizācijas ūdeni?komunalserviss.lv/wp-content/uploads/DOC_1.lv.pdf · 4 Vai tu gribētu dzert savu kanalizācijas ūdeni? | Ūdens ceļvedis jauniešiem