Pētījums par Kurzemes plānošanas reģiona uzņēmumu pieprasījumu pēc profesionālās

izglītības iestāžu sagatavotiem speciālistiem un to kvalifikācijas novērtējumu

Ventspils, 2011

Pētījuma metodoloģija

Mērķis: Noskaidrot Kurzemes plānošanas reģiona uzņēmēju viedokli par uzņēmumu pieprasījumu

pēc profesionālās izglītības iestāžu sagatavotiem speciālistiem un to kvalifikācijas

novērtējumu.

Mērķa grupa: Kurzemes plānošanas reģionā strādājošie uzņēmumi, kuri nodarbina profesionālās izglītības

iestādēs sagatavotos speciālistus.

Respondentu skaits (sasniegtais): 161 respondents.

Aptaujas vieta: Kurzemes plānošanas reģions.

Aptaujas lauka darba norises laiks: 2011. gada 14. augusts – 10. septembris.

Aptaujas metodes: (1) Telefonintervija (ar telefoninterviju metodi iegūtas 90% no izlases respondentu

atbildēm).

(2) Interneta vidē programmēta aptaujas pašaizpildes anketa (10% gadījumu).

Izlases metode: Nejauša - kvotu izlase (pēc darbības sektora un teritoriālās pārstāvniecības).

Pētījuma realizētājs: SIA “Aptauju aģentūra” / Kr. Valdemāra 14 -1, Rīga, LV-1010

Respondentu pārstāvēto uzņēmumu profils

UZŅĒMUMA APGROZĪJUMS (TŪKSTOŠOS LATU)

UZŅĒMUMA EKONOMISKĀS DARBĪBAS VEIDS

Ierakstiet, lūdzu, nodarbināto skaitu Jūsu uzņēmumā dotajās kategorijās!

Pēdējo trīs gadu laikā nav notikušas būtiskas pārmaiņas nedz nodarbināto

kopskaitā, nedz arī nodarbināto ar profesionālās izglītības iestādēs iegūtu

izglītību skaitā un īpatsvarā uzņēmumos Kurzemes plānošanas reģionā.

...kopējais darbinieku skaits?

Arī tuvāko 3-5 gadu laikā radikālas pārmaiņas nodarbinātības struktūrā nav sagaidāmas – ja

izmaiņas būs, tad visdrīzāk darbinieku skaita neliela palielinājuma virzienā, kamēr

nodarbināto skaita samazināšanos paredz ne vairāk kā 1/10 darba devēju.

...tieši prof.izgl. iestādēs sagatavoto speciālistu kā darbinieku skaits?

Kā Jūsu uzņēmumā tuvākajos 3-5 gados varētu mainīties...

Vai Jūsu uzņēmumā šobrīd (uz 2011.gada septembri) ir vakances darbiniekiem ar profesionālās izglītības iestādēs iegūtu izglītību?

Lielākajā daļā – 75% - Kurzemes

plānošanas reģionā strādājošo

uzņēmumu šobrīd nav vakances

darbiniekiem ar profesionālās

izglītības iestādēs iegūtu izglītību.

Uzņēmumos, kuros vakances ir,

visbiežāk tiek meklēti metinātāji,

atslēdznieki, elektriķi, automehāniķi

un elektronikas tehniķi.

Pieprasījums pēc kādiem profesionālās izglītības iestādēs sagatavotiem speciālistiem Jūsu uzņēmumā tuvāko 3-5 gadu laikā varētu palielināties?

Tuvāko 3-5 gadu periodā

pieprasījuma varētu palielināties pēc

elektriķiem, šoferiem,

atslēdzniekiem, automehāniķiem un

metinātājiem. Dažādu citu

speciālistu pieprasījuma pieaugumu

paredz mazāk kā 5% darba devēju.

Cik viegli vai grūti Jūsu uzņēmumā bijis atrast un piesaistīt nepieciešamos profesionālās izglītības iestādēs sagatavotos speciālistus kā darbiniekus?

Vairāk kā puse – 56% - Kurzemes

plānošanas reģiona uzņēmēju

novērtē, ka viņiem bijis grūti atrast

un piesaistīt nepieciešamos

profesionālās izglītības iestādēs

sagatavotos speciālistus kā

darbiniekus, pie tam, 12% pat

apgalvo, ka tas bijis ļoti grūti.

Kas bijušas galvenās problēmas, meklējot un piesaistot uzņēmumā nepieciešamos profesionālās izglītības iestādēs sagatavotos speciālistus?

Ar pašiem cilvēkiem ir problēmas - negrib strādāt

Atalgojumi neapmierina

Atalgojums

Atalgojums, audzēkņu zemā kompetence

Atrast ir viegli; ļoti grūti piesaistīt ilgstošam darbam un uz darbu orientētus

speciālistus

Darba pieredze, neapmierinošs atalgojums

Darba specifika - saules kolektoru speciālistus nesagatavo

Darbinieku neapmierinātība ar algu, grūti atrast darbiniekus ar

iemaņām

Gāzes iekārtu atslēdzniekus grūti piesaistīt darba specifikas dēļ - nepārzina

specifiku, baidās sprādzienbīstamības dēļ

Neviens negrib strādāt par zemu algu

Gudrākie aizbrauc, bet palikušie nav tik kompetenti

Ģeogrāfiskā atrašanās vieta uzņēmumam

Ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ - vajadzīgie speciālisti paliek galvaspilsētā

Ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ uzņēmumam

Iemaņas var iegūt tikai praksē

Ir nepieciešami speciālisti, kam ir pieredze un materiālais nodrošinājums, kā

arī zināšanas

Ir slikti speciālisti

Ir vajadzīgi vispusēji speciālisti, kas var strādāt kā šoferi, apkalpot klientus un

ir arī speciālisti savā profesijā

Jauns speciālists nevēlas darīt "melno" darbu; prakses maz

Jo ir par maz praktisko zināšanu

Krievu valodas trūkums

Laukos neviens negrib strādāt, nav dzīvesvietas, darbi nevienam

Lielākajai daļai ir vājas zināšanas un nav prakses

Likumdošana, zināšanu trūkums, darba specifika

Ļoti vāji sagatavoti, praktiskās pieredzes nav

Mazas algas, negrib nākt strādāt, pie mums apmāca, bet aiziet citur

Metinātāji - jārada specifiski produkti, ko reizēm nespēj veikt, nav kvalitātes

Nav attiecīgās specialitātes

Nav cilvēki, kas strādā

Nav cilvēku, visi ir aizbraukuši uz ārzemēm

Nav jēgas no speciālistiem pēc skolas beigšanas

Nav kas strādā, visi aizbrauc uz ārzemēm vai uz lielpilsētām

Nav kur meklēt plaša profila speciālistus

Nav kvalificēti

Nav nepieciešamās prakses, nav motivācijas

Nav nepieciešamo praktisko zināšanu

Nav pieredzes jaunajiem

Nav pilsētas centrā, ir ārpusē, jādzīvo uz vietas, pagrūti izbraukāt

Nav prakses

Nav prakses un specifiskās iemaņas

Kā Jūs parasti atrodat darbiniekus - profesionālās izglītības iestādēs sagatavotos speciālistus?

Visbiežāk darbinieki tiek atrasti ar

draugu, paziņu palīdzību (67%),

nedaudz retāk – ar sludinājumu

palīdzību (52%).

Salīdzinoši bieži ir arī gadījumi, kad

profesionālās izglītības iestāžu

absolventi paši piesakās darbā

(34%).

Kā Jūs kopumā novērtētu darbaspēka-profesionālās izglītības iestādēs sagatavoto speciālistu piedāvājumu/ pieejamību šobrīd?

Viedoklis par to, vai profesionālās

izglītības iestādēs sagatavoto

speciālistu piedāvājums un

pieejamība darba tirgū ir pietiekama

vai nepietiekama, ir neviennozīmīgs

– kopumā 38% uzskata, ka

nepietiekams, kamēr 57%, ka

pietiekams.

Ierakstiet profesionālās izglītības iestādēs sagatavotās specialitātes, kurās, Jūsuprāt, šobrīd speciālistu piedāvājums ir nepietiekams?

Metinātāji, elektriķi, celtnieki un

šoferi ir tās specialitātes, kuru

piedāvājumu darba tirgū darba

devēji salīdzinoši visbiežāk min kā

nepietiekamu.

Vai profesionālās izglītības iestādēs Latvijā sagatavotie speciālisti atbilst Jūsu uzņēmuma vajadzībām?

Lai gan absolūtais vairākums – 67% -

darba devēju novērtē, ka

profesionālās izglītības iestādēs

Latvijā sagatavotie speciālisti atbilst

uzņēmumu vajadzībām, tomēr

salīdzinoši liels – 31% - ir arī to

īpatsvars, kuri pauž negatīvus

speciālistu sagatavotības darba

tirgum vērtējumus.

Kas ir galvenie iemesli, kādēļ profesionālās izglītības iestādēs Latvijā sagatavotie speciālisti neatbilst pilnībā Jūsu uzņēmuma vajadzībām?

Zināšanu trūkums

Vienīgais, ka trūkst prakses

Vājas valodas zināšanas

Vājas valodas zināšanas

Valodas zināšanas, komunikācijas prasme

Vajadzīgi plaša profila speciālisti

Uzņēmumam pašam jāapmāca, lai varētu uzņēmumā strādāt

Uzņēmuma šaurās specializācijas dēļ

Intereses trūkums par savu profesiju; tā izvēlēta, jo citur neņēma vai

negribējās mācīties vidusskolā

Trūkst prakses uz smagās tehnikas

Trūkst prakses ar moderno tehniku

Trūkst prakse

Trūkst pieredzes un priekšstata par iegūto profesiju

Trūkst elementāras pamatzināšanas

Transporta nozarē uz šo brīdi nav sagatavoti speciālisti - autoelektriķi,

autobusa vadītāji, automehāniķi; meklējot šos speciālistus, piesakās

darbinieki no 50-65 gadiem

Tirdzniecības specifikas dēļ - īpašnieks domā, ka būtu jāgatavo autorezerves

daļu speciālisti, kuri zina tirdzniecības specifiku

Teorija ir, bet prakse par maz

Teorētiskā bāze ļoti slikta, praktiskā pieredze - nemaz

Programma neatbilst saņemtajam speciālistam

Profesionālās sagatavotības kvalitāte

Praktiskā darba nav, prakses maz

Prakses trūkums

Prakses nav

Par maz prakses, trūkst patstāvības lēmumu pieņemšanā

Papildus jāapmāca

No padomju laikiem vairs neapmāca par kuģu remontiem

Netiek profesionāli sagatavoti absolventi; netiek sekots, lai profesija

tiktu apgūta , būtu atbilstoša darba tirgus prasībām

Nesagatavoti, nav gatavs strādāt, nav izpratne par to, kas jādara

Nemāk strādāt ar modernām tehnoloģiju iekārtām

Nemāca auto testēšanas speciālistus

Negrib neko jaunu apgūt, nav intereses par darbu

Nav zināšanu, nav kvalitātes, nav izvērtēts, kādas specialitātes vajag

Nav zināšanu jauninājumos

Nav tehnisko zināšanu modernajā tehnikā

Nav tādas specialitātes, neviens negrib mācīties un strādāt

Nav speciālistu

Nav speciālisti, viņiem vēl ir daudz jāmācās

Nav praktisko zināšanu, skolās slikts tehniskais nodrošinājums

Nav pieredzes, zināšanu

Jūsuprāt, cik daudz no profesionālās izglītības iestādē iegūtajām zināšanām un pieredzes to absolventi var pielietot savā darbā?

Kopumā pozitīvs ir viedoklis par to,

cik daudz no izglītības iestādē

iegūtajām zināšanām to absolventi

var pielietot savā darbā – 62%

uzskata, ka lielu daļu vai gandrīz

visu. Tai pat laikā 36% tomēr

novērtē, ka nelielu daļu. Tādu, kuri

uzskata, ka neko absolventi nevar

pielietot savā darbā, ir tikai 1%.

Vai profesionālās izglītības iestāžu absolventiem nepieciešams iegūt vēl papildus izglītību, apmācības, lai pilnvērtīgi iekļautos darba tirgū?

Absolūtais vairākums – 86% - darba

devēju uzskata, ka profesionālās

izglītības iestāžu absolventiem pēc

mācību iestādes absolvēšanas

nepieciešams iegūt vēl papildus

izglītību un apmācības, lai pilnvērtīgi

iekļautos darba tirgū. Tikai nedaudz

vairāk kā 1/10 darba devēju

vērtējuši, ka papildus izglītība un

apmācības nav nepieciešamas.

Novērtējiet, lūdzu, profesionālās izglītības iestādes Latvijā šādos aspektos!

Lai gan profesionālās izglītības kvalitāte kopumā tiek vērtēta pozitīvi, tomēr atsevišķi

tās aspekti tiek novērtēti arī negatīvi. Visvairāk negatīvo vērtējumu saņemts par

prakses iespējām (46% tās vērtē slikti) un izglītības iestāžu materiāli tehnisko

nodrošinājumu (28%). Jāpiebilst, ka 21% darba devēju negatīvi vērtē arī pasniedzēju un

pedagogu ieinteresētību mācību procesā.

Uzņēmuma sadarbība ar profesionālās izglītības iestādēm izglītības un/vai prakses jautājumos un sadarbības novērtējums

Vai pēdējo trīs (3) gadu laikā Jūsu uzņēmums ir sadarbojies ar profesionālās izglītības iestādēm izglītības un/vai prakses jautājumos?

63% darba dēvēju regulāri vai vismaz

reizēm sadarbojas ar profesionālās

izglītības iestādēm un absolūtais

vairākums no tiem sadarbību vērtē

pozitīvi.

Kurus no minētajiem pasākumiem Jūsu uzņēmums ir veicis un kurus būtu gatavs veikt tuvāko 2-3 gadu laikā, lai uzlabotu profesionālās izglītības kvalitāti savā nozarē?

Vienīgā aktivitāte, kuru ir veikuši

vairākums darba devēju

profesionālās izglītības kvalitātes

uzlabošanai savā nozarē, ir prakses

vietu nodrošināšana (73%). Dažāda

veida citas aktivitātes veikuši ne

vairāk kā 1/5 aptaujāto.

Un arī tuvāko 2-3 gadu laikā

uzņēmēju gatavība iesaistīties

varētu būt līdzīga kā līdz šim.

Vai profesionālās izglītības iestādēs Latvijā būtu veicamas kādas izmaiņas izglītības kvalitātes uzlabošanai?

Absolūtais vairākums – 86% - darba

devēju uzskata, ka profesionālās

izglītības iestādēs būtu veicamas

izmaiņas izglītības kvalitātes

uzlabošanai, pie tam 35% uzskata,

ka nepieciešamas būtiskas izmaiņas.

Tikai 1/10 uzskatījuši, ka izmaiņas

nav nepieciešamas.

Kādas tieši izmaiņas būtu veicamas profesionālās izglītības iestādēs Latvijā izglītības kvalitātes uzlabošanai?

Apmācīt tikai nepieciešamās un pieprasītākās profesijas

Ciešāk saistīt apmācību ar praksi

Finansējums, materiāli tehniskā bāze, prakse

Gatavot konkrētus speciālistus, orientētus uz nākotni

Iekārtas, tehniskais nodrošinājums

Izglītības iestādes attiecīgi aprīkotas ar jauniem darba galdiem

Izglītības iestādēm jāsadarbojas ar uzņēmumiem, lai mācītu to,

kas nepieciešams

Izglītības iestādēm sadarbojoties ar uzņēmumiem organizēt prakses

attiecīgajās specialitātēs

Modernāku mācību aprīkojumu, tehniskās zināšanas iemācīt

Izmainīt mācību programmas - ļoti šauru specializāciju

Izmaiņas likumdošanā, kas motivē uzņēmējus piesaistīt profskolu audzēkņus

Ja labi pedagogi ir augstā līmenī, tad labi arī sagatavo jaunos speciālistus

tādiem vajadzētu būt visiem

Jau skolā motivēt strādāt Latvijā, nevis ārzemēs

Jāapzinās, kas jāmāca, lai nodrošinātu darba devēju pieprasījumu un jaunāko

tehnoloģiju prasības

Jāatbilst pieprasījumam un tehniskajai attīstībai

Jābūt pilnīgai saiknei ar pedagogu; pedagogu algas; mācību grāmatas

Jāceļ algas pasniedzējiem

Jāiemāca strādāt

Jāiet laikam līdzi, lai būtu konkurētspējīgi darba tirgū

Jāmeklē prakses iespējas, jāmotivē darba devējus, lai prakses vietas

nodrošinātu

Jāorientējas uz vajadzībām darba tirgū

Jāpēta pieprasījums Latvijā, lai nodrošinātu ar darbu speciālistu vēlāk

Jāsagatavo tieši tie speciālisti, kas Latvijā nepieciešami

Jāsāk piesaistīt darba devēji apmācības procesam

Jāseko jaunajam, jo esam ES, un visām izmaiņām jāseko līdzi

Jāseko līdzi laikam, novecojušas mācību programmas

Jāseko un jāievieš visi jauninājumi

Jāveic izmaiņas pasniedzēju kontingentā, lai varētu apmācīt speciālistus

jaunās nozarēs

Jāvelta uzmanība prakses iespējām

Kardinālas izmaiņas - mācību spēki, kvalifikācija; nodokļu

politika, ja apmāca darba devējs

Konkretizēt apmācības procesu, plašāku apmācības programmu vairākās

jomās

Pasniedzēju ieinteresētība, lai audzēkņi darba tirgū varētu ieiet

Laboratoriju tehniskā bāze

Lai pedagogi ir speciālisti mūsdienu tehnoloģijās

Lielāka sadarbība ar uzņēmumiem

Ļaut speciālistiem iet praksē un iegūt reālas zināšanas

Mainās tehnoloģijas, kas jāapgūst

PALDIES!

Ventspils, 2011