iRobot Mūsu ikdiena

Mazgāšana

Jumta ūdens notekcauruļu tīrīšana

2

Vai to mēs gribam, vai to mums vajag?!

?!

3

Dati

Fakti Informācija

Zināšanas (knowledge), erudīcija (erudition) – plašas zināšanas

Gudrība (wisdom, cleverness)

4

Gudrība

Ja gribi būt gudrs, iemācies saprātīgi jautāt, uzmanīgi klausīties, mierīgi atbildēt, un apklust, kad tev vairāk nav ko teikt. Žans de Lafontēns

Ja tu to nevari izskaidrot sešgadniekam, tu pats to nesaproti. Alberts Einšteins

Zināšanas var izstāstīt, bet gudrību ne. To var atrast, to var izdzīvot, var ļaut, lai tā tevi nes, ar to var darīt brīnumus, bet pateikt un iemācīt to nevar. Sidharta

Gudrība, man liekas, ir lielākais, ko cilvēks šai dzīvē var sasniegt. Zenta Mauriņa

Gudrs ir tas, kurš mācās un uzklausa gudrību. Zālamans

5

Gudrības definējums

Gudrība ir vispārināta īpašība, kam raksturīgas: 1) plašas zināšanas;2) attīstīta domāšana;3) bagātīga pieredze;4) izpratne;5) piesardzība;6) spēja rast risinājumus problēmām.

Dažos gadījumos gudrību var identificēt ar prātu vai intelektu.

6

Prāts (mind)

1. Prāts ir atšķirīga substance - atdalīta no pārējiem cilvēka aspektiem - no ķermeņa, gara, sirds, matērijas. Taču, raugoties no eksperimentālā viedokļa, šādai prāta definīcijai ir maza nozīme, jo mūsu rīcībā nav pierādījumu, ka var pieredzēt kādu tīri mentālu novadu, neiesaistot visu cilvēku - cilvēku kā iemiesotu būtni. Pat tādas lietas kā sapņi un fantāzijas nav atdalāmas no miesīguma un mūsu iesaistītības aktuālajā dzīvē.

2. Prātu bieži asociē ar apziņas plūsmas diferencētām (atsevišķām) daļām - ar noteiktām domām vai percepcijām. Šādā izpratnē prāts ir domāšanas spējas sinonīms. Nemēģinot definēt prātu objektīvi (ka par sevi esošu, neatkarīgu dotumu), pieņemsim, ka tas ir līdzīgs auglīgai videi, kurā mēs dzīvojam. Šī dzīvā vide ir tik tuva un tieša, ka būtu grūti to analizēt no kāda hipotētiska, ārpusstāvoša novērotāja perspektīvas. Prāts kā šī subjektīvā vide ir medijs, ar kura palīdzību mēs iepazīstam t. s. objektīvo pasauli un kurš mums dod iespēju šo pasauli veidot un modificēt.

Prāts ir ar psihi saistītu norišu un individualitātes īpašību kopa, kas veido iespēju:

1) ar mērķtiecīgu darbību panākt subjektīvu, ar jēdzieniem pastarpinātu realitātes attēlojumu;

2) izzināt objektu un parādību visaptverošās un raksturīgās īpašības;3) darboties jaunā situācijā, izmantojot iepriekš uzkrāto informāciju.

Ar vārdu "prāts" dažreiz saprot arī intelektu.

7

Saprāts (sense)Kam gan līdz zinātne, ja nav saprāta.

Saprātīgais tiecas nevis pēc patīkamā, bet gan pēc tā, kas novērš nepatīkamo.

Saprāts ir personas gan zināšanu, gan nojautu, sajūtu kopums. Nereti nojautas, iekšējā balss var runāt pretī mūsu loģiskajai pusei, prātam un tad sākam svārstīties lēmumos.

Prāts ir zināšanu, reālās pieredzes un loģikas kopums, kurā sajūtas tiek iesaistītas pakārtoti - tās rodas pēc, atkarībā no veiktās darbības, kā arī palīdz vienkārši noformulēt sev labo un slikto - ja pieredzē esi juties labi, tātad darīts labi, pareizi, ja slikti, tātad prāts atķeksē

8

Sapratne, izpratne (understanding, intellection)

Prāta darbības pirmā pakāpe, kas izpaužas izziņas procesā kā analītiska domāšana, nodalot esamības priekšmetus, parādības, procesus citu no cita pēc to līdzības un atšķirībām un veidojot attiecīgus nojēgumus, secinājumus, spriedumus. Sapratnes jēga ļauj izprast otra cilvēka uzskatus, vēlmes, objektīvi novērtēt kāda rīcību vai darbību.

9

Intelekts (prāts, gara spējas) nāk no latīņu valodas darbības vārda "intelligere" - saprast un sajust. Vārda forma "intellectus" kļuva par tehnisko terminu izpratnei.

A very general mental capability that, among other things, involves the ability to reason, plan, solve problems, think abstractly, comprehend complex ideas, learn quickly and learn from experience. It is not merely book learning, a narrow academic skill, or test-taking smarts. Rather, it reflects a broader and deeper capability for comprehending our surroundings—"catching on," "making sense" of things, or "figuring out" what to do.

Individuals differ from one another in their ability to understand complex ideas, to adapt effectively to the environment, to learn from experience, to engage in various forms of reasoning, to overcome obstacles by taking thought. Although these individual differences can be substantial, they are never entirely consistent: a given person's intellectual performance will vary on different occasions, in different domains, as judged by different criteria. Concepts of "intelligence" are attempts to clarify and organize this complex set of phenomena. Although considerable clarity has been achieved in some areas, no such conceptualization has yet answered all the important questions, and none commands universal assent. Indeed, when two dozen prominent theorists were recently asked to define intelligence, they gave two dozen, somewhat different, definitions.

10

Intelekta modeļi

11

Mākslīgais intelekts

Artificial intelligence (AI) is the intelligence exhibited by machines or software. It is also the name of the academic field of study which studies how to create computers and computer software that are capable of intelligent behaviour.

Major AI researchers and textbooks define this field as "the study and design of intelligent agents", in which an intelligent agent is a system that perceives its environment and takes actions that maximize its chances of success.

John McCarthy, who coined the term in 1955, defines it as "the science and engineering of making intelligent machines".

1. Dedukcija (deduction).2. Pamatojums, cēlonība (reasoning).3. Problēmu risināšana (problem solving).

12

Atmiņas tipi

1. Pēc informācijas ilguma:

1) sensorā atmiņa - tā uzkrāj informāciju receptoru līmenī. Informācijas glabāšanas ilgums ir apmēram viena sekundes ceturtdaļa. Sensorās atmiņas apjoms ir liels, jo informācija pienāk nepārtraukti. 2) īslaicīgā atmiņa - tā nodrošina informācijas noturēšanu 1 – 20 minūtes. Šajā laikā informācija tiek izvērtēta: daļa informācijas pāriet ilgstošajā atmiņā, daļa tiek dzēsta. Vidēji atmiņa spēj uzglabāt vienlaicīgi 7+/-2 elementus, atkarībā no informācijas sarežģītības pakāpes. Saistīta ar pārejošām izmaiņām sinapšu aktivitātē.

3) ilgstošā atmiņa - informācijas uzglabāšanas apjoms un ilgums ir atkarīgs no katras personas individuālajām īpašībām.

2. Pēc informācijas grupēšanas pazīmēm:

1) mehāniskā atmiņa - attiecas uz ikdienas pielietojamību un ir saistīta ar jaunu faktu, notikumu un materiālu atcerēšanos. Tā ietver gan epizodiskas atmiņas par notikumiem, laiku un personām, kas ar to saistītas, gan semantisku atmiņu (vispārējas zināšanas – tādas kā vārda vai jēdziena nozīme, asociācijas). Mehāniskā atmiņa ir ātra, tā ne vienmēr ir precīza, uzskata, ka šī atmiņa ļauj personai veidot ārējās pasaules modeli, un šajā gadījumā tas ir patiess vai maldīgs. Labs piemērs deklaratīvās atmiņas darbībai ir spēja atpazīt notikušu situāciju – to sauc arī par pazīšanas atmiņu. 2) loģiskā atmiņa - tā ir spēja no atsevišķu parādību vērošanas atrast vispārīgas likumības, izdarīt pareizus secinājumus.

3. Pēc iegaumēšanas mērķa:1) tieša atmiņa - ir apzināts mērķis informāciju iegaumēt, tāpēc tiek izmantota griba un dažādi paņēmieni, lai iegaumētu;2) netiešā atmiņa - nav apzināts mērķis iegaumēt, bet darbības procesā ir notikusi iegaumēšana.

4. Pēc maņu orgāniem:1) redzes atmiņa - ja skatāmais priekšmets pēkšņi izzūd, piem., tas tiek aizklāts, tad acī attēls saglabājas vēl vismaz sešas simtdaļas sekundes;2) dzirdes atmiņa - atceramies skaņas, kā arī atpazīstam jau dzirdētās;3) taustes atmiņa - pēc taustes atšķiram priekšmetus pēc to formas;4) ožas atmiņa - atpazīstam smaržas, ar kurām jau esam sastapušies;5) garšas atmiņa - atpazīstam ēdienu.

13

5. Pēc iegaumēšanā dominējošās psihes sistēmas:1) kustības atmiņa - cilvēka izdarīto kustību iegaumēšana un reproducēšana. Balstoties uz šo atmiņu, tiek izkoptas kustību iemaņas un ierastās kustības. Visas sadzīvē vajadzīgās kustības, sporta un darba kustības tiek apgūtas ar kustību atmiņas palīdzību, izveidojoties un nostiprinoties atbilstošam dinamiskajam stereotipam.2) verbālā atmiņa - jēdzieniskā atmiņa ir izlasīto vai dzirdēto domu iegaumēšana un saglabāšana, bet pēc tam reproducēšana vārdos. Iegaumēšana var notikt tādā pašā verbālā izteiksmē, tādos pašos vārdos, kā tā uztverta. Tādā veidā parasti tiek iegaumētas formulas un definīcijas. Dažreiz domas tiek iegaumētas arī citādā izteiksmē, tad tās tiek reproducētas saviem vārdiem. Šādā veidā parasti iegaumē izlasīto tekstu. Tas, vai iegaumēšana būs burtiska vai pārveidota, ir atkarīgs no cilvēkam veicamā uzdevuma, kā arī no viņa ierastajiem mācību darba paņēmieniem.3) tēlainā atmiņa - atmiņa uz priekšstatiem, palīdz iegaumēt un reproducēt cilvēku sejas, dabas ainavas, situācijas, melodijas, smaržas, garšas. Tēlainā atmiņa piemīt visiem cilvēkiem, bet sevišķi attīstīta tā ir māksliniekiem, rakstniekiem, aktieriem, komponistiem, arhitektiem.4) emocionālā atmiņa - atmiņa uz jūtām, ko cilvēks pārdzīvojis. Īpaša nozīme šim atmiņas veidam ir aktiera darbā, taču lielākā vai mazākā mērā tā piemīt katram cilvēkam. Patiesu līdzjūtību cilvēks spēj pārdzīvot tikai tādēļ, ka viņam ir emocionālā atmiņa. Būtiska nozīme audzināšanas procesā ir iedarbībai uz cilvēka emocionālo atmiņu, jo visspēcīgāk ietekmējamas ir tieši jūtas; pārdzīvoto jūtu saglabāšana atmiņā ir cilvēka audzināšanas iespēju priekšnosacījums.

6. Pēc izcelsmes:1) ģenētiskā atmiņa - saistīta ar katra cilvēka personisko dvēseles pieredzi un ar pagātnes pieredzi.2) imunoloģiskā atmiņa - tā ir organisma spēja reaģēt ātrāk un spēcīgāk uz atkārtotu tāda paša Ag ievadīšanu vai iekļūšanu organismā. Nozīme T un B ly kooperācijai. Imunoloģiskā atmiņa saglabājas daudzus mēnešus, pat gadus. To realizē atmiņas šūnas, kuras veidojas T un B ly proliferējoties pēc Ag kairinājuma.3) neirālā atmiņa.

14

Smadzenes un atmiņa

15

Smadzeņu un datoru atšķirības1

1. Smadzenes strādā ar analogiem lielumiem, datori ar digitāliem.

2. Smadzenes lieto saturisku adresācijas formu atmiņai.

3. Smadzenes maksimāli izmanto paralēlo apstrādi.

4. Smadzenēs darbības ātrums nav fiksēts, nav sistēmas pulksteņa.

5. Īstermiņa un RAM atmiņas atšķirības (īstermiņa ir daudz elastīgāka).

6. Smadzeņu darbības mehānismi ir atšķirīgi no datora tehniskā

nodrošinājuma un programmatūras darbības.

7. Sinapses ir daudz sarežģītākas, kā datora signālu uztvērēji (devēji).

8. Smadzenēs apstrādi un atmiņu realizē vieni un tie paši elementi.

9. Smadzenes ir pašorganizējoša sistēma, dators nav.

10. Smadzenes ir kopā ar ķermeni.

1 http://scienceblogs.com/developingintelligence/2007/03/27/why-the-brain-is-not-like-a-co/

16