Publiskā un privātā

partnerība kā instruments

valsts ekonomikas attīstībā Vita Liberte

zvērināta advokāte, sertificēta nodokļu konsultante

Mārupe, 2013.gada 28.februāris

Konference «Iespēja investīcijām Latvijā. Publiskā un privātā partnerība»

Nacionālais attīstības plāns 2014-2020

PPP projektu ieviešana var būtiski atvieglot šo uzdevumu īstenošanu, noņemot no valsts pleciem daļu no uzdevumiem, tajā pašā laikā attīstot privātā sektora darbību

Līdz ar to rodas jautājumi - Kādi instrumenti būtu jāpielieto, lai attīstītu rūpniecību un infrastruktūru, un vai tiešām valstij šie uzdevumi jāpaveic vienai pašai?

Viens no NAP īstenošanas stūrakmeņiem - infrastruktūras attīstīšana.

NAP prioritātes: tautsaimniecības izaugsme; cilvēka

drošumspēja; izaugsmi

atbalstošas teritorijas.

• «Moderna industriālā politika regulēs valsts atbalsta instrumentu kopumu, ar kura palīdzību Latvijas ekonomika varēs attīstīties nevis stagnatīvi vai lēni, bet gan sabalansēti, ilgtspējīgi un dinamiski».

D.Pavļuts par izaugsmi un jauno industriālo politiku ?

2013.gads – atspēriena punkts?

Latvijas un SVF vienošanās par PPP darbības pārtraukšanu (2009)

Mainīti pastāvošie PPP līgumu slēgšanas ierobežojumi

MK un LR pašvaldību vienošanās par PPP saistībām ilgtermiņā (2013)

• Ne tikai valstij, bet arī pašvaldībai ir

iespējas īstenot PPP projektus, it īpaši

sabiedrisko pakalpojumu jomā.

• PPP nenozīmē valsts resursu

bezatlīdzības nodošanu privātajam

sektoram, tā nav privatizācija. PPP pēc

būtības raksturo sadarbība, kurā

privātais partneris uzņemas būtisku

risku daļa.

• Iespējas atjaunot iesākto projektu

realizācija, kas finanšu krīzes un citu

iemeslu dēļ tika apturēta.

Pašreizējā PPP situācija valstī

• Spēkā ir 60 PPP līgumi

• Galvenokārt publiskais iepirkums un

koncesija

• Kopējā vērtība- LVL 39 milj.

PPP projektu piemēri:

a)sabiedriskais transports

b)siltumapgādes, atkritumu

apsaimniekošana

c)izglītības iestāžu izbūve,

apsaimniekošana

Pašreizējā PPP situācija valstī II Finanšu un ekonomisko aprēķinu sagatavošanas lēmumi

Galvenās problēmas

1. Politiskās gribas trūkums valsts un pašvaldību līmenī: a) Valsts taupības pasākumi krīzes ietekmē

b) Publiskie iepirkumi transporta pakalpojumu sfērā kā galvenais instruments

c) Nav lielu PPP projektu, kas piesaista privātos uzņēmējus

2. Nepietiekama kompetence atbildīgajai institūcijai (Vitronic Baltica lieta): a) Kļūdaini līguma formulējumi un nosacījumi

b) Kļūdas risku noteikšanā

c) Kļūdains ekonomisko ieguvumu izvērtējums

3. Vienotas valsts investīciju plānošanas trūkums: a) PPP nav sasaistīts ar NAP

4. Vāji attīstīta sadarbība starp pašvaldībām kopēju projektu plānošanā un

īstenošanā

5. Vāji attīstīta privāto un publisko partneru sadarbība: a) Nepietiekama informētība par PPP īstenošanas iespējam, ieguvumiem

b) Kompromisu atrašana problēmsituācijās

c) Privāto uzņēmumu peļņas sabalansēšana ar sociāli atbildīgu rīcību

6. Likuma smagnējums: a) Likuma prasības privātajam partnerim izstrādāt pārlieku sarežģītus ekonomiskos aprēķinus jau pašā

sākotnējā procesa stadijā

Problēmu sekas • Jau šobrīd neveikto darbu deficīts pārsniedz 4,5

miljardus latu.

• Aprēķini liecina, ka braukšanas laika pieauguma dēļ

vien autovadītāji katru gadu zaudē 144 miljonus

latu.

• «Latvijas valsts ceļi» valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže:

«Ja finansējuma problēmas netiks atrisinātas, agri vai

vēlu kāds no valsts ceļiem būs jāslēdz.»

• Esošo situāciju var nosaukt par kritisku, jo pēdējos

15-20 gados nav veikti būtiski ieguldījumi ceļu

uzturēšanā, tas nozīmē, ka šodien autoceļu

infrastruktūras pilnīgai sakārtošanai jāiztērē milzīgi

līdzekļi.

• Ņemot vērā Latvija ekonomisko situāciju un ievērojamo

ieguldījumu apjomu, tikai ar valsts budžeta līdzekļiem

NAP 2014-2020 noteiktos infrastruktūras attīstības

mērķus būs neiespējami sasniegt.

• Ir ticis plānots uzsākt šādus PPP projektus autoceļu

jomā: Autoceļa A7 posms Ķekavas apvedceļš, Autoceļš

E67/A4 Rīgas apvedceļš, Autoceļā E77/A2 posms

Rīgas apvedceļš-Sēnīte. Šo projektu apturēšanas

rezultātā šobrīd sabiedrības zaudējumi pārsniedz 100

miljonus latu

Risinājumi

1. Valsts un pašvaldību iniciatīva PPP kā labākā mehānisma pozicionēšana Latvijai

nepieciešamo lielo infrastruktūras projektu īstenošanā.

2. Valsts līdzekļu ierobežota pieeja kā pamatojums PPP piemērošanai.

3. Politiska izšķiršanās par sektoriem, kuri primāri attīstāmi ar PPP.

4. Liela infrastruktūras pilotprojekta (piemēram, maksas autošoseja Rīga-Maskava) kā

pozitīva piemēra īstenošanas nepieciešamība PPP turpmākai attīstībai.

5. Starptautisku ekspertu piesaiste PPP pilotprojekta, un citu projektu īstenošanā.

6. PPP atbildīgo institūciju un privāto uzņēmēju izglītošana par PPP, tādējādi sekmējot

privātā un publiskā partnera ciešāku sadarbību un risku sadali.

7. Normatīvā regulējuma uzlabošana:

1. PPP projekta saskaņošanas, ekonomisko aprēķinu sagatavošanas un

apstiprināšanas kārtības diferencēšana, atvieglošana.

2. Publisko iepirkumu likuma un PPP likumā iekļauto procesu (iepirkuma procedūras

un koncesijas piešķiršanas procedūras) noteikšana vienā likumā.

PPP sadarbības piemērs

• Sektors: Sociālā infrastruktūra

• Pasūtītājs: Kvebekas kultūras ministrija

• Vieta: Monreāla

• Kopējās izmaksas: 259. milj. dolāri

• Privātā partnera īpašums: 100%

• Termiņš: 29,2 gadu koncesijas līgums

• Finanšu struktūra: privātā partnera pārvaldīšana ilgtermiņā

Groupe immobilier ovation koncertzāle

Koncertzāle Rīgā?

PPP sadarbības piemērs

• Sektors: Sabiedrības drošība

• Pasūtītājs: Lietuvas Cietumu departaments

• Vieta: Pravieniskes

• Kopējās izmaksas: 5 M eiro

• Termiņš: 25 gadi

• Līguma struktūra: Projektē, būvē, finansē, pārvaldi (DBFO)

• Projekta stadija: Gatavošanās iepirkuma procedūrai

Pravieniskes cietuma būvniecība Lietuvā

Moderns cietums Latvijā?

PPP sadarbības piemērs

• Sektors: Veselības aprūpe

• Pasūtītājs: Šlēsvigas-Holšteinas zemes administrācija (Uniklinik Schleswig-Holstein)

• Vieta: Ķīle

• Kopējās izmaksas: 250 M eiro

• Termiņš: 25 gadi

• Līguma struktūra: Projektē, būvē, finansē, pārvaldi (DBFO)

• Projekta stadija: Būvniecība pabeigta

Vēža terapijas centrs Vācijā

Moderna slimnīca Latvijā?

PPP sadarbības piemērs

• Sektors: transporta būvniecība

• Pasūtītājs: Kreis Lippes pašvaldība

• Vieta: Kreis Lippe

• Kopējās izmaksas: 22 M eiro

• Termiņš: 25 gadi

• Līguma struktūra: Projektē, būvē, finansē, pārvaldi (DBFO)

• Projekta stadija: Būvniecība pabeigta

Lauku ceļu būvniecība Vācijā

Kvalitatīvi un droši ceļi Latvijā?

VARUL pieredze

• VARUL izstrādāja finanšu ekonomisko pamatojumu, uz kuras pamata sniegtas konsultācijas privātajam partnerim saistībā ar iespējamo institucionālās publiskās un privātās partnerības projekta īstenošanu. Mācību un treniņu centrs veiksmīgu uzbūvēts un šobrīd jau tiek ekspluatēts.

Vidzemes jaunatnes futbola centra “Staicele” futbola mācību un treniņu centra būvniecība

• Metodikas sagatavošana par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras funkciju nodrošināšanas jautājumiem PPP projektu izvērtēšanā atbilstoši normatīvajiem aktiem un priekšlikumu izstrāde. Uz metodikas pamata izstrādāti Ministru kabineta noteikumi.

PPP projektu izvērtēšanas metodikas izstrāde FM

• Atzinuma sagatavošana par apvienoto Ķekavas pagasta, Mārupes pagasta, Tukuma pilsētas un Ogres pilsētas četru pirmsskolas izglītības iestāžu projektēšanu, būvniecību un apsaimniekošanu.Projekts ir saņēmis bankas finansējumu, šobrīd jau ir uzceltas 2 pirmsskolas iestādes.

AS «Swedbank»

• VARUL pamatojoties uz ES normatīvajiem aktiem un rekomendējošajiem dokumentiem, Publiskās un privātās partnerības likumu, ārvalstu un Latvijas pieredzi, izstrādāja publiskās un privātās partnerības rokasgrāmatu, kurā apskatīta PPP būtība, modeļi, priekšrocības, trūkumi un cita būtiska informācija par PPP.

Dienas Bizness PPP rokasgrāmatas izstrāde

Vita Liberte ZAB „VARUL“ partnere

Zvērināta advokāte

Sertificēta nodokļu konsultante

Alberta iela 1-2, Rīga

Tel: (+371) 6722 2237

E-pasts: vita.liberte@varul.com

https://www.varul.com