Cienījamie lasītāji!

ZPR darbā šis ceturksnis bijis

notikumiem pilns. Attīstības

padomes sēdēs esam risinājuši

reģionam svarīgus jautājumus,

bet padomes virzītais kandidāts

Gints Kaminskis kļuvis par LPS

vadītāju. Padomes sēdes jopro-

jām novērtē arī iestāžu pārstāv-

ji, izmantojot iespēju uzrunāt

reģiona vadītājus vienuviet.

Turpinot uzņēmēju stiprināšanu,

Aizkrauklē atklājām Uzņēmēj-

darbības atbalsta centru, Latga-

les Uzņēmēju dienās Zemgali

prezentējām Daugavpilī, bet pēc

jaunas pieredzes ar uzņēmējiem

devāmies uz Siguldu.

Tāpat sekmīgi turpināta dažādu

projektu īstenošana. Septembrī

notikušas vairākas ražīgas dar-

ba sanāksmes un domnīcas,

nesen Palangā Lietuvas un Lat-

vijas amatpersonām prezentē-

jām “Baltu ceļa” projektu, bet

“NutrInflow” projekta komanda

no ārvalstu ekspertiem saņēma

uzslavas par aktivitātēm meli-

orācijas jomā. Šī projekta saka-

rā jāatzīmē, ka ZPR arī saņēmis

Centrālbaltijas programmas

sekretariāta atzinību par labāko

projektus raksturojošo fotogrāfi-

ju.

Par to visu un daudz ko citu -

plašāk šajā ziņu lapas izdevu-

mā!

Valdis Veips, ZPR izpilddirektors

ZUC turpina sadarbību ar uzņēmējiem un atbalsta institūcijām Aizvadītajā periodā Zemgales Plānošanas reģiona

Uzņēmējdarbības centrs (ZUC) aktīvi turpināja

darbu pie jau iesāktās un sekmīgi īstenotās sadar-

bības veicināšanas starp uzņēmējdarbības atbalsta

institūcijām un uzņēmējiem.

16. augustā notika sanāksmes starp ZUC un vairā-

kām Zemgales uzņēmējdarbības atbalsta institūci-

jām, tostarp finanšu institūciju “Altum”, Latvijas

Tirdzniecības un Rūpniecības kameru, Zemgales

reģiona kompetenču attīstības centru, Dobeles pie-

augušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta cen-

tru, Latvijas investīciju un attīstības aģentūras Jelga-

vas, Bauskas un Jēkabpils biznesa inkubatoriem un

citām. Diskusijās tika nolemts stiprināt šo iestāžu

informācijas apmaiņu, kā arī koncentrēt gada noga-

lē gaidāmos uzņēmējdarbības atbalsta pasākumus,

organizējot Zemgales uzņēmējdarbības pasākumu

ciklu ar nosaukumu “Biznesa kokteilis Zemgalē”.

Cikla mērķis ir visā Zem-

galē koordinēt pasāku-

mus galvenajos attīstī-

bas centros.

Septembrī, sadarbībā ar jaunatklāto Aizkraukles

uzņēmējdarbības centru notika tikšanās ar uzņē-

mējdarbības speciālistiem un uzņēmējiem, kur tika

pārrunāts pašvaldību atbalsts uzņēmējiem, kā arī

uzklausītas uzņēmēju vēlmes un priekšlikumi, kas

nepieciešams viņu atbalstam. Tāpat tika pārrunāti

starptautiskās sadarbības jautājumi, kur apspriestas

sadarbības iespējas ar tādām valstīm kā Moldova,

Baltkrievija un Vācija.

Tāpat septembrī, sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības

un Rūpniecības kameru tika nodrošināta dalība pa-

sākumā “Uzņēmēju dienas Latgalē”, kur Zemgales

uzņēmējdarbības centrs kopā ar reģiona pašvaldību

tūrisma informācijas centriem popularizēja investī-

ciju un sadarbības iespējas kā arī tūrismu reģionā un

tūristiem saistošākos gada populārākos pasākumos.

Kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministriju tika organizētas mācības “Jaunās prasības

valsts pārvaldes pakalpojumu izveidē un sniegšanā”,

kas 20. septembrī norisinājās Latvijas Lauksaimnie-

cības universitātē. Seminārā tika aicināti piedalīties

iestāžu pārstāvji, kuru kompetencē ir Valsts un paš-

valdību vienoto apkalpošanas centru pakalpojumu

nodrošināšana, tai skaitā, aprakstīšana, sniegšana

un kvalitātes pārraudzība.

Tāpat septembra periodā tika izsludināts konkurss

“Gada uzņēmējs Zemgalē” - konkursā katra pašval-

dība var pieteikt vienu uzņēmēju, kas sniedzis savu

ieguldījumu pašvaldības attīstībā, kā arī sniedzis

atbalstu sadarbības veidošanā starp uzņēmējiem un

pašvaldību. Katras pašvaldības izvirzītajam uzņēmē-

jam tiks piešķirta 500 EUR liela balva un goda raksts.

Uzņēmēju godināšana šogad Rundāles pilī notiks 24.

novembrī.

Nauris Pauliņš,

ZUC vadītājs

Zemgales Plānošanas reģions ZIŅU LAPA 2017. GADA RUDENS

Zemgales uzņēmēji jau šobrīd ir aktīvi attīs-

tības finanšu institūcijas “Altum” pakalpoju-

mu izmantotāji, tomēr, iesaistoties vēl aktī-

vāk, būtu iespējams panākt ievērojamāku

tautsaimniecības attīstību.

Uzrunājot ZPR pašvaldību priekšsēžus,

“Altum” pārstāvji Attīstības padomes sep-

tembra sēdē Salas novadā skaidroja, ka

Latvijā ir vairāk nekā 200 tūkstoši uzņēmu-

mu, savukārt Zemgalē aktīvi darbojas teju

18 tūkstoši uzņēmumu. Kopā Zemgales

reģiona uzņēmēji valsts IKP pienes aptuveni

divus miljardus eiro gadā, turklāt būtiski, ka

no Zemgales uzņēmumiem 97% klasificējas

kā mazie un vidējie.

““Altum” uzņēmējiem ir neatsverams at-

balsts situācijās, kad trūkst nodrošinājuma,

ir nepietiekams kapitāls vai paaugstināts

risks,” stāstīja institūcijas valdes locekle

Inese Zīle. Reģionā finanšu institūcija atbal-

stījusi 5% uzņēmēju, no kuriem aktīvākie

bijuši Jēkabpils , Krustpils un Aknīstes kā arī

Tērvetes novados. Veiksmīgāko piemēru

vidū vērts pieminēt SIA “Viola Stils” Jēkabpi-

lī, SIA “Kontekss” Salas novadā, Ivetas Ļekū-

nes “Kāpostnīca” Bauskas novadā, IK

“Somnium” Rundāles novadā un SIA “Tarte”

Jelgavā.

Būtiska “Altum” darbības joma ir arī at-

balsts biznesa uzsācējiem. “Savas darbības

pirmajos trīs gados biznesa uzsācēji kopu-

mā Latvijā ģenerējuši 13,6 miljardus eiro

lielu apgrozījumu, bet vēl būtiskāk, ka trīs

gadu laikā biznesa uzsācējs vidēji rada trīs

jaunas darbavietas,” tā I.Zīle. No 2015. līdz

2017. gada vasaras vidum Zemgalē atbalsts

sniegts 159 uzņēmumiem, aizdevumos pie-

saistot aptuveni 2,3 miljonus eiro. Tāpat

nozīmīgi, ka dažādu priekšrocību dēļ - pie-

mēram, aizdevums no 2 līdz 150 tūkstošiem

eiro ar termiņu līdz desmit gadiem -

“Altum” klienti otrajā un trešajā darbības

gadā salīdzinājumā ar uzņēmumiem bez

institūcijas atbalsta spējuši veiksmīgāk pa-

lielināt apgrozījumu.

Populārākās nozares, kurās Zemgales reģi-

ona uzņēmēji līdz šim saņēmuši “Altum”

atbalstu, ir pakalpojumi, izmitināšana, ēdi-

nāšana, apstrādes rūpniecība enerģētika un

transports, kā arī tirdzniecība.

Jāakcentē, ka jau esošajiem uzņēmējiem

pieejamas dažādas “Altum” programmas -

apgrozāmo līdzekļu aizdevumi, MVU izaug-

smes aizdevumi, kredītu garantijas, zemes

iegādes aizdevumi un eksporta garantijas.

Tuvākie pasākumi Zemgalē, kuros iespējams

plašāk uzzināt par piedāvājumiem, gaidāmi

17. oktobrī Jelgavā, kur norisināsies forums

“Valsts atbalsta biznesu” un 8. novembrī

Jēkabpilī notiekošajā Biznesa forumā.

Aigars Ieviņš,

ZPR sabiedrisko attiecību speciālists

ALTUM aicina uzņēmējus izmantot valsts atbalstu izaugsmei

“Esam uz labas sadarbības viļņa”, - atklājot

ar Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības

programmas 2016. – 2020. gadam projekta

“Uzņēmējdarbības atbalsta sistēmas izveide

un pieejamība Zemgalē, Kurzemē un Zie-

meļlietuvā” līdzfinansējumu izveidoto Aiz-

kraukles Uzņēmējdarbības atbalsta centru,

uzsvēris novada domes priekšsēdētājs Le-

ons Līdums.

Centra pakalpojumus izmantos Aizkraukles

un piecu kaimiņu novadu esošie un topošie

uzņēmēji, bet sadarbība attīstīsies arī ar

projekta vadošo partneri – ZPR un tā Uzņē-

mējdarbības centru, ar partneriem Kurze-

mes Plānošanas reģionā, Latvijas Lauku

konsultāciju un izglītības centrā, Šauļu Biz-

nesa inkubatorā, Paņevežas Biznesa centrā

un Rokišķu rajona bibliotēkā Lietuvā.

Ieviešot projektu, izveidos pārrobežu men-

toru tīklu. Jau sākušās mācības 20 speciālis-

tiem, kuri vēlāk Latvijas un Lietuvas pusē no

pieredzējušu uzņēmēju vidus praktiskam

darbam sagatavos pavisam 150 mentorus.

Līdztekus tam uzņēmējiem, izmantojot citu

valstu pieredzi, īstenos virkni pasākumu

eksportspējas stiprināšanā, veiks pētījumu

par uzņēmējdarbības (UD) atbalsta sistēmas

izveides iespējām Latvijā un Lietuvā. Projek-

ta ieviešanas gaitā radīs arī kopīgu UD insti-

tūciju interneta platformu, veiks uzņēmēju -

iesācēju izglītošanu e-resursu izmantošanā.

Sešas atbalsta institūcijas varēs izmantot

finansējumu aprīkojuma iegādei, vēl četrām

uzlabos interneta vietni. Ar projekta finansi-

ālu atbalstu Aizkrauklē, Šauļos un Rokišķos

notiks Uzņēmēju dienas, bet noslēgumā -

starptautiska konference par UD atbalsta

sistēmas efektivitāti un pieejamību.

Projekta ieviešana ilgs divus gadus un tā

kopējais finansējums ir 729 604,12 eiro,

tostarp ERAF finansējums – 620 163,47

eiro.

Juris Kālis,

ZPR sabiedrisko attiecību speciālists

Atver Aizkraukles Uzņēmējdarbības atbalsta centru

Lai gūtu precīzāku ieskatu esošajā situācijā,

Satiksmes ministrijas (SM) Autosatiksmes

departamenta Autotransporta nodaļas vecā-

kais referents Jānis Kalniņš klātesošos pirms

debatēm iepazīstināja ar alternatīvo degvielu

attīstības plānu: “Jau šobrīd elektrotranspor-

ta īpašniekiem ir vairākas priekšrocības -

piemēram, nav jāmaksā transportlīdzekļu

ekspluatācijas nodoklis, iespējams braukt pa

sabiedriskā transporta joslām, daudzās stāv-

vietās Rīgā un Liepājā auto iespējams novie-

tot bez maksas, un nav jāmaksā par iebrauk-

šanu Jūrmalā.”

Viņš arī atklāja, ka SM un Ceļu satiksmes un

drošības direkcijas (CSDD) rīcību koordinē

direktīva, kurā noteikti specifiski parametri

elektromobiļu un ar ūdeņradi un saspiesto

un sašķidrināto dabasgāzi darbināmu auto

uzlādes punktu blīvumam. “Būtiski, ka CSDD

izveidota elektromobilitātes koordinācijas

daļa, kas strādā pie projekta, lai izveidotu e-

transporta uzlādes tīklu, ļaujot brīvi pārvieto-

ties visā valsts teritorijā,” tā J.Kalniņš.

“Baltijas vides foruma” pārraudzītajā diskusi-

jā par galveno tematu tika izvirzīti pārstāvēto

pušu mērķi vai interese un rīcība atjaunoja-

mo energoresursu un alternatīvās degvielas

izmantošanas jomā.

Secināts, ka valsts iestādēm jāturpina darbs

pie ilgtspējīgas transporta attīstības, kas ir

gan ekoloģiskāka, gan drošāka, tomēr tas ir

vairāku desmitgažu plāns. “Ja skatās no ģi-

menes plānošanas vai uzņēmējdarbības vie-

dokļa, jau iestājies 2020. gads, tomēr jopro-

jām trūkst politiskās gribas, lai izpildītu valsts

saistības un sabiedrības intereses,” skarbi

secina Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrī-

bas (BiMAB) valdes priekšsēdētājs Arnis

Bergs. Savukārt ZPR projektu vadītājs Raitis

Madžulis norādīja, ka ieinteresētiem jābūt

visu jomu pārstāvjiem, veidojot ilgtspējīgāku

cilvēces esamību uz planētas.

Tieši ekoloģija un labā piemēra rādīšana ir

bijuši galvenie aspekti, kādēļ daudzās pašval-

dībās iegādāti elektromobiļi. “Kopējās eks-

pluatācijas izmaksas šobrīd ir līdzvērtīgas,

galvenā atšķirība ir gūtās sajūtas, ko rada

pārvietošanās ar zaļo transportu, ” atzīst

Jelgavas pašvaldības iestādes

“Pilsētsaimniecība” pārstāvis Māris Skudra,

piebilstot, ka Jelgavā pašvaldības policija

ikdienā sekmīgi izmanto trīs elektromobiļus.

Arī biedrībām nepieciešams līdzdarboties,

informējot sabiedrību un rīkojot pasākumus.

Tā 2015. gadā Zemgales reģionālā enerģēti-

kas aģentūra rīkoja elektromobiļu maratonu,

bet BiMAB vadītājs A.Bergs ir pārliecināts, ka

jaunā paaudze elektrisko transportu pie-

ņems ātrāk: “Bērni, kas šobrīd izaug ar plan-

šeti rokās, nemaz nevēlās auto ar iekšdedzes

dzinējiem.”

Tāpat diskusijās spriests par elektromobīļu

pielietojumu. Statistika liecina, ka Latvijā

25% auto dienā pārvietojas līdz 100 kilomet-

riem, un šie autovadītāji jau šodien varētu

“pārsēsties” uz teju jebkuru elektromobili.

Savukārt, ņemot vērā standarta uzlādes ilgu-

mu, nepieciešams lielāku uzmanību pievērst

“lēnās” uzlādes punktu izvietošanai tūrisma

galamērķos, piemēram, pie pilīm un dabas

parkiem, “ātro” uzlādi koncentrējot uz vie-

tām, kur vadītājam nepieciešams ātri turpi-

nāt ceļu, piemēram, TEN-T ceļu malās. Izvēr-

tējot pielietojumu, nepieciešams piedāvāt arī

alternatīvas - šobrīd LLU zinātnieki, izvērtējot

reģiona resursu pieejamību un specifiku, veic

dažādus pētījumus, tostarp arī par elektro-

transportu un nākamās paaudzes biodegvie-

lām, kas arī samazinātu CO2 izmešus.

Diskusijas noslēgumā dalībnieki grupās pie-

dāvāja savu vīziju Zemgales reģiona alterna-

tīvās enerģijas plānam, sniedzot priekšliku-

mus e-transporta uzlādes punktu un biodeg-

vielas ražotņu izvietojumam, kā arī akcentē-

jot ģeotermālo resursu iespējas.

Sanāksmes prezentācijas ar plašāku informā-

ciju lejupielādēt iespējams ZPR mājaslapas

sadaļā "Lejupielādes".

Domnīca “Atjaunojamo energoresursu iz-

mantošana “Zaļajā transportā”” tika rīkota ar

ZPR īstenotā projekta “Enerģētikas pasāku-

mu telpiskās un sociālekonomiskās ilgtspējī-

bas plānošana” atbalstu. Projektu pilnībā

finansē Eiropas Savienības HORIZON2020

programma, un tā kopējais budžets ir 1 707

925 EUR, savukārt ZPR budžets ir 70 606,25

EUR.

Aigars Ieviņš,

ZPR sabiedrisko attiecību speciālists

Domnīcā iezīmē Zemgales reģiona aktivitātes “zaļajā transportā” Turpinot pasākumus “zaļā transporta”

jomā, ZPR rīkotajā domnīcā par atjau-

nojamo energoresursu izmantošanu

iesaistītie eksperti pārrunājuši reģi-

onam aktuālākos risinājumus.

Izsludināts pašvaldību konkurss uzņēmējdarbī-bas sekmēšanai Vides aizsardzības un reģi-

onālās attīstības ministrija

sadarbībā ar Latvijas plāno-

šanas reģioniem organizē

konkursu “Pašvaldību atbal-

sta pasākumi uzņēmējdarbī-

bas sekmēšanai”.

Konkursa mērķis ir katrā

plānošanas reģionā noteikt

ne vairāk kā trīs rezultatīvā-

kās pašvaldības, kuras ar

savu pamatbudžetu īsteno

atbalsta pasākumus uzņē-

mējdarbības sekmēšanai.

ZPR aicina pašvaldības

(Aizkraukles, Auces, Aknīs-

tes, Bauskas, Dobeles, Ieca-

vas, Jēkabpils, Jaunjelgavas,

Jelgavas, Kokneses, Krust-

pils, Neretas, Ozolnieku,

Pļaviņu, Rundāles, Salas,

Skrīveru, Tērvetes, Vecum-

nieku, Viesītes novadus un

Jēkabpils un Jelgavas pilsē-

tu) piedalīties, un līdz 2017.

gada 20. oktobrim iesniegt

pieteikumu dalībai konkursā!

Aizpildītās anketas lūgums

sūtīt uz Zemgales Plānoša-

nas reģiona e-pasta adresi –

zpr@zpr.gov.lv ; ar norādi

“Konkursam “Pašvaldību

atbalsta pasākumi uzņēmēj-

darbības sekmēšanai”.

Konkursa nolikums atrodams

ZPR mājaslapā, bet jautāju-

mā gadījumā iespējams sazi-

nāties ar Zemgales Uzņēmēj-

darbības centra vadītāju

Nauri Pauliņu:

Nauris.Paulins@zpr.gov.lv,

mob.tālr 29578343

Jelgavas novada pašvaldība, kuras teritorijā atrodas

ZPR īstenotā projekta “NutrInflow” pilotteritorija

Sodītes strauts, teju pabeigusi Viesturciemam cauri

plūstošā strauta caurteces rekonstrukciju gandrīz

četru kilometru garumā.

Sagatavotajā video sižetā iespējams aplūkot, kādi

augusta beigās un septembra sākumā ir sasniegtie

rezultāti, kā strauts izskatījās pirms darbu sākša-

nas, un kā norit strauta pārbūves process.

Aprīļa beigās sāktais projekts ir unikāls ar to, ka

vienā objektā visā tā garumā tiek ierīkots divpa-

kāpju grāvja profils. 3,75 kilometrus garā strauta

posma malās izvei-

dotās vairāku līme-

ņu terases palīdzēs mazināt biogēno elementu

ieplūdi Baltijas jūrā, vienlaikus nodrošinot labāku

ūdens novadi un pasargājot tuvējās teritorijas no

plūdu ietekmes. Izveidotās palu terases kalpos par

ekoloģisko koridoru, un tiks nodrošināta daudzvei-

dīga vide dzīvajiem organismiem. Tāpat Sodītes

strautā izveidoti mākslīgie mitrāji, kas arī ļaus sa-

mazināt ūdenstilpņu aizaugšanu veicinošo produk-

tu noplūšanu Tērvetes upē un tālāk - Baltijas jūrā.

Aigars Ieviņš,

ZPR sabiedrisko attiecību speciālists

“NutrInflow” projektā šovasar rekonstruēts Sodītes strauts

Tuvojas pēdējais brīdis iesaistīties siltināšanas programmā Tiekoties ar reģiona pašvaldību vadītājiem un ieski-

cējot dzīvojamo māju atjaunošanas programmu,

finanšu institūcijas “Altum” pārstāvji aicinājuši ne-

kavēties ar siltināšanas projektu iesniegšanu.

Programmas “Daudzdzīvokļu māju atjaunošana”

finansējums no Eiropas Savienības paredzēts 166,4

miljonu eiro apmērā, un tas būs pieejams līdz

2022. gadam. “Par šobrīd pieejamajiem līdzekļiem

paredzēts siltināt 1030 māju, tomēr skaitlis ir pro-

vizorisks, jo nav precīzi zināms māju izmērs un

izmaksas,” tā “Altum” eksperts Mārtiņš Upītis.

Vienas ēkas renovācijas izmaksas ir aptuveni 300

tūkstoši eiro, no kuriem standarta gadījumos 50%

sedz Eiropas Savienība, bet par atlikušo daļu mājas

iedzīvotājiem iespējams saņemt bankas aizdevu-

mu: “Atsevišķās situācijās bankas nevēlas dot aiz-

devumus, taču arī tad ir risinājums - ir bijuši gadī-

jumi, kad visu projektu finansē “Altum”. Tomēr

jāatceras, ka tādā gadījumā grants ir mazāks.”

Programmas mērķis ir dzīvot siltākā, ekonomiskā-

kā un skaistākā mājā, turklāt nereti iedzīvotāji pie-

ņem lēmumu ņemt papildus finansējumu arī ap-

kārtējās vides sakārtošanai. “Tomēr būtiskākais

iedzīvotāju ieguvums ir samazinātas izmaksas par

apkures rēķiniem, zemāka maksa par karsto ūdeni,

samazinājums apsaimniekošanas izmaksās un ie-

vērojami pieaug īpašuma vērtība,” tā M.Upītis,

uzsverot, ka nereti dzīvokļu cenas kāpj jau brīdī

pēc projekta apstiprināšanas, nesākot būvdarbus.

Līdz septembra vidum Zemgales reģionā iesniegti

19 projekti, un visaktīvākie ir Jelgavas iedzīvotāji -

šeit lēmumu par siltināšanu pieņēmuši un projektu

iesnieguši astoņu māju pārstāvji. Tāpat aktīvi par

siltināšanu domā arī Dobelē — pieci pieteikumi.

Šajā plānošanas periodā veikti vairāki programmas

uzlabojumi. Nesen veikti grozījumi Ministru Kabi-

neta noteikumos un samazināta nedzīvojamās

platības daļa, tāpat līdzfinansējumu izsniegt var ne

tikai banka, bet arī namu pārvaldnieks.

Kā skaidro M.Upītis, lai arī projekta sagatavošanas

izmaksas netiek segtas, ir pašvaldības, kas šādu

iniciatīvu atbalsta un piešķir finansējumu sagata-

vošanās fāzei, turklāt nereti pēcāk piemēro sama-

zinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi.

Diskutējot par izmaksu mākslīgu sadārdzinājumu,

“Altum” pārstāvji skaidro, ka lielākā daļa māju

siltināšanas programmā strādājošo ir inženieri ar

izglītību būvniecības jomā. Institūcijas darbinieki

padziļināti izvērtē visus piedāvājumus un nosaka

cenas atbilstību un pamatotību, bet jau drīzumā

varētu tikt izstrādāts rīks, ar kura palīdzību iedzīvo-

tāji labāk varēs saprast aptuvenās izmaksas noteik-

tu populārāko projektu mājām.

Aigars Ieviņš

ZPR sabiedrisko attiecību speciālists

Atzīmējot Baltu vienības dienas kārtējo gads-

kārtu, Lietuvas kūrortpilsētā Palangā notika

plašas svinības, kas iezīmējās ar diviem ievē-

rības vērtiem notikumiem: notika Latvijas –

Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas

2016. – 2020. gadam atbalstītā projekta

“Starptautiskais kultūras maršruts “Baltu

ceļš”” prezentācija un starptautiskais tūrisma

forums “”Baltu ceļš”- kultūras tūrisma per-

spektīvas”.

Minētā projekta vadošais partneris ir Šauļu

Tūrisma informācijas centrs un kā partneris

- Lietuvas Nacionālā reģionu attīstības aģen-

tūra, bet no Latvijas puses - Zemgales un

Kurzemes Plānošanas reģioni, Jelgavas un

Talsu pašvaldības.

Projekta prezentācijas pasākumā Palangā

piedalījās virkne Lietuvas Seima un Latvijas

Saeimas deputāti, vairāku valsts institūciju

pārstāvji, kultūras un tūrisma speciālisti no

projektā iesaistītajām pašvaldībām.

Ieviešot projektu, partneri sadarbosies, lai

izveidotu vienu starptautiskas un vairākus

reģionālas nozīmes kultūras tūrisma maršru-

tus, izceļot un popu-

larizējot Baltu mate-

riālo un nemateriālo

kultūras un dabas

mantojumu. Radot

jaunu, inovatīvu un

ilgtspējīgu tūrisma

produktu, partneri

centīsies panākt

kultūras tūrisma

pakalpojumu pieeja-

mību un produktu

daudzveidību.

Projekta ieviešanas

laikā, kas ilgs līdz

2019. gada aprīlim,

Zemgales Plānoša-

nas reģions, piemē-

ram, organizēs pētī-

jumu par baltu tautu vēsturē sakņotiem

tūrisma resursiem reģionā. Tāpat plānotas

mācības tūrisma nozares profesionāļiem par

nozīmīgāko kultūras un dabas mantojuma

objektu saglabāšanu un izmantošanu ilgter-

miņā.

Ar mērķi identificēt izmantojamos tūrisma

produktus Latvijas un Lietuvas pusē, plānots

organizēt speciālistu pieredzes apmaiņas

braucienus, kopīgus seminārus un diskusijas,

bet divos pašvaldību muzejos iecerēts papil-

dināt un modernizēt pastāvīgās ekspozīcijas,

kas atspoguļo baltu tautu kultūrvēsturiskā

mantojuma bagātību, savdabību un tradīci-

jas.

Savukārt, sadarbībā ar Jelgavas pašvaldību,

nākamās Baltu vienības dienas

svinības paredzēts organizēt

Jelgavā.

Notiks arī citas aktivitātes, kas

vērstas uz dažādu institūciju

sadarbību un kultūras tūrisma

attīstību. Tāpēc Palangā notiku-

šajā tūrisma forumā, kura norise

sakrita ar projekta prezentāciju, dalībnieki

aplūkoja lietuviešu uzkrāto pieredzi Muzeju

un Piena ceļa maršrutu izveidē, jelgavnieku

pieredzi populāru kultūras tūrisma produktu

izstrādē, dabas tūrisma pieejamības piemē-

rus Talsu apkaimē, kā arī dabas un kultūr-

vēstures mijiedarbības izpausmes Tērvetes

novadā.

Projekta kopējais finansējums ir 763 402,38

eiro, tostarp ERAF finansējums – 648 892

eiro.

Juris Kālis,

ZPR sabiedrisko attiecību speciālists

Maršruta “Baltu ceļš” izstrāde sākas Palangā

Attīstoties iespējām, jau tuvākajā laikā pircē-

jiem izvēlē starp automašīnu ar benzīna vai

dīzeļdegvielas dzinēju jāapsver arī elektro-

mobiļu iegāde - secinājuši uz ZPR rīkotajām

apmācībām sanākušie zinātāji un entuziasti.

Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrības

valdes priekšsēdētājs Arnis Bergs apmācību

ievadā atklāja, ka viņa ieskatā esošā trans-

porta sistēma nav ilgtspējīga un samazina

tautsaimniecības konkurētspēju. Šobrīd

valstī kā galvenais risinājums Eiropas direk-

tīvu ievērošanai un CO2 izmešu samazināša-

nai paredzēts līdz 2020. gadam palielināt

biodegvielas īpatsvaru benzīnā un dīzeļdeg-

vielā līdz 8,5% pēc enerģētiskās vērtības.

“Plānoto atjaunojamo energoresursu ap-

mēru transportā, nemainot biodegvielas

piejaukumu tradicionālajām degvielām,

iespējams sasniegt ar 20 tūkstošiem elek-

tromobiļu,” skaidroja A.Bergs, retoriski vai-

cājot, kādēļ ar pārspīlētiem biodegvielas

apjomiem jāietekmē 700 tūkstoši automašī-

nu, ja liela daļa vadītāju ikdienas maršrutos

varētu braukt ar elektromobiļiem.

“Eiropas Savienības virsmērķis ir samazināt

CO2 emisijas, tādēļ būtiski atcerēties, ka

Latvijā elektrība ir īpaši “zaļa” - ja visās Eiro-

pas valstīs vidējais rādītājs ir 331g CO2/

kWh, tad Latvijā hidroelektrostaciju dēļ tie

ir vien 101g CO2 izmešu,” tā A.Bergs, ak-

centējot, ka elektromobiļu popularizēšana

ir viens no efektīvākajiem risinājumiem

apkārtējās vides uzlabošanai.

Pērn reģistrēti desmit jauni un 30 lietoti

transportlīdzekļi ar elektrisko dzinēju, Latvi-

jas elektromobiļu pulkam pārsniedzot 300

transportlīdzekļus, bet katrs jauns auto

modelis sniedz iespējas ar vienu uzlādi pār-

vietoties aizvien tālāk. Statistika liecina, ka

2016. gadā elektromobiļu īpašnieki nereti

nobraukuši lielākus attālumus par valstī

vidējo rādītāju - ar kādu Nissan e-NV200

gadā veikti pat 56,6 tūkstoši kilometru.

Ievērojams ieguvums e-mobilitātes attīstī-

bai būs Ceļu satiksmes drošības direkcijas

(CSDD) sāktais projekts

uzlādes staciju ievieša-

nai. Projekta pirmajā

kārtā līdz 2018. gada

vidum paredzēts uzstā-

dīt 70 uzlādes stacijas.

“54 stacijas atradīsies

uz TEN-T ceļiem vidēji

30 km attālumā viena

no otras, bet vēl 16

stacijas paredzētas

lielākajās apdzīvotajās vietās,” atklāja CSDD

Elektromobilitātes vadības un koordinācijas

daļas priekšnieks Pauls Beinarovičs. Pēc

otrās kārtas īstenošanas Zemgales reģionā

būs uzstādītas 23 uzlādes stacijas.

Tajās būs pieejama uzlāde ar (CCS) Combo

2, CHAdeMO un Type 2 savienojuma vei-

diem, tā nodrošinot plašas iespējas uzlādēt

visus populārākos elektromobiļus. CSDD

pārstāvis arī akcentēja, ka 60% no uzlādes

punktiem atradīsies pilna servisa degvielas

uzpildes stacijās un šī procedūra būs mak-

sas pakalpojums, taču izmaksas uz 100 km

būs mazākas nekā par tradicionālo degvielu.

Kā alternatīvu elektromobiļiem SIA

“Ekodoma” pārstāve Anda Jēkabsone pie-

dāvāja biometāna lietošanu degvielai - valstī

biogāzes stacijās 2016. gadā saražots

377,99 GWh elektroenerģijas: “Ražošanā

patērēts ap 166 miljoni kubikmetru biogā-

zes, kas ir aptuveni 95 miljoni kubikmetru

biometāna. Atņemot pašpatēriņam pare-

dzēto, transportlīdzekļiem būtu izmantoja-

mi pat 75 miljoni kubikmetru biogāzes ga-

dā.” Uzņēmuma veiktie aprēķini liecina, ka

pie lielāka autoparka uzņēmumiem investī-

cijas šī energoresursa izmantošanā būtu

lietderīgas un atmaksātos 10 gadu laikā.

Savu praksi alternatīvās enerģijas izmanto-

šanā ieskicēja arī Jēkabpils autobusu parks -

viņi testam izmantojuši elektriskos Solaris

autobusus. “Pasažieriem un vadītājiem

transportlīdzeklis patika, autobuss ir gaišs,

uz kilometru patērē ap 1 kWh elektrību un

praksē spēja ar vienu uzlādi veikt gandrīz

200 km lielu attālumu. Diemžēl pagaidām

šādu autobusu cenas ir pārlieku augstas -

uzlādes stacija divu transportlīdzekļu lādē-

šanai maksā ap 100 tūkstošiem, bet pats

autobuss pat 500 tūkstošus eiro,” atklāja

JAP valdes priekšsēdētājs Jānis Ščerbickis.

Apmācību noslēgumā klātesošie praksē

varēja iepazīties ar VW elektromobiļu - e-

UP! un e-Golf - niansēm un atšķirībām no

automašīnām ar iekšdedzes dzinēju.

Apmācību prezentācijas ar plašāku informā-

ciju lejupielādēt iespējams ZPR mājaslapas

sadaļā "Lejupielādes".

Apmācības par e-transportu un atjaunoja-

majiem energoresursiem tika rīkota ar ZPR

īstenotā projekta “Enerģētikas pasākumu

telpiskās un sociālekonomiskās ilgtspējības

plānošana” atbalstu. Projektu pilnībā finan-

sē Eiropas Savienības HORIZON2020 prog-

ramma, un tā kopējais budžets ir 1 707 925

EUR, savukārt ZPR budžets ir 70 606,25

EUR.

Aigars Ieviņš,

ZPR sabiedrisko attiecību speciālists

Eksperti: Alternatīvā enerģija transportam kļūs populārāka

Zemgales Uzņēmējdarbības centra organizē-

tajā pieredzes apmaiņas braucienā piedalī-

jās uzņēmējdarbības un tūrisma speciālisti

no Aizkraukles, Dobeles, Pļaviņu, Rundāles,

Tērvetes un vēl citiem novadiem.

Jau iepriekšējos gados Zemgales pašvaldību

speciālistiem bijusi iespēja iepazīties ar uz-

ņēmējiem sniegto atbalstu Daugavpilī, Rē-

zeknē un Madonā, bet šoreiz ceļš veda uz

Siguldu, kur gadā reģistrē aptuveni 125

jaunus uzņēmumus, bet likvidē vien 40.

Visvairāk novadā ir attīstīta apstrādes rūp-

niecība, tūrisms un pakalpojumu sfēra, tos-

tarp mazumtirdzniecība. Komercdarbību

sekmē pašvaldības ieviestā nodokļu atlaižu

sistēma, tostarp gadījumos, kad uzņēmu-

mam pieguļošajā teritorijā notiek kāda infra-

struktūras objekta izbūve vai rekonstrukcija,

kas uz laiku apgrūtina saimniecisko darbību.

Vairāk nekā 60 uzņēmumu izmanto novadā

radīto preču zīmi “Radīts Siguldā”, bet, prie-

cājoties par visnotaļ augsto dzimstību nova-

dā, pašvaldība atkārtoti or-

ganizē projektu konkursu

“Māmiņa. Siguldiete. Uzņē-

mēja”. Vismaz gadu novadā

deklarējušās māmiņas, kuras

audzina bērnus līdz astoņu

gadu vecumam, tādējādi var

saņemt finansiālu atbalstu

2000 eiro apmērā savas

biznesa idejas realizēšanai.

Komercdarbības attīstībai

kalpo arī ieviestā

novadā deklarēto

iedzīvotāju identifi-

kācijas, jeb atlaižu

karte dažnedažā-

diem pakalpoju-

miem.

Savukārt viedtālruņu

lietotājiem Siguldas

mobilajā lietotnē

tagad pieejama arī Tūrisma sadaļa.

Tūrisma nozarē novadā aktīvi darbojas 113

uzņēmēju, kuri sniegto pakalpojumu klāstu

cenšas nemitīgi papildināt.

Šovasar, piemēram, pilsētā atvērta Tropu

tauriņu māja, Slēpošanas centrā pieejams

lāzerbiatlons, popularitāti nezaudē lidojumi

ar “Zērgli”, jaunas atrakcijas parādījušās

Tarzāna parkā, bet, lai ceļotājus motivētu

ilgāk par diennakti uzturēties Siguldā, sāku-

šies vērienīgi muižas koka pils,

dzīvojamās un saimniecības

ēkas rekonstrukcijas darbi. Pēc

to pabeigšanas varēs atvērt

jaunas darbnīcas amatniekiem,

izstāžu zāles, kafejnīcas un vēl

citus laika aizpildes objektus.

Pieredzes apmaiņas program-

mā siguldieši bija iekļāvuši vai-

rākus uzņēmumus un lauku

saimniecības, kas savā darbībā gluži veiksmī-

gi izmanto jaunākās atziņas zinātnē. Piemē-

ram, mākslīgā akmens darbnīcā “MAD” no

kompozītmateriāliem gatavotās nestandarta

izlietnes, galda virsmas, letes, interjera

priekšmeti un citi ražojumi ir ideāls komfor-

ta un stila risinājums dzīvokļiem, mājām,

birojiem, viesnīcām un bāriem. Minētie pro-

dukti ir izturīgi, higiēniski, netoksiski, termis-

ki apstrādājami, gaismas caurlaidīgi un lielā

krāsu izvēlē.

Arī savvaļas dzīvnieku – staltbriežu, dam-

briežu, balto staltbriežu un muflonu audzē-

tavā “More” gan selekcija, gan dzīvnieku

ēdināšana un turēšana notiek saskaņā ar

zinātniskajos pētījumos un starptautiskajā

praksē gūtajām zināšanām. Ne velti tā ir

iecienīta starptautisko semināru un konfe-

renču norises vieta, arī tūristu pieprasīts

apskates objekts.

Savukārt kaimiņu – Limbažu novada Bīriņos

esošajā pētnieciskajā saimniecībā

“Gundegas” nodarbojas ar Latvijai piemēro-

tu lielogu dzērveņu jeb dižbrūkleņu audzē-

šanu un pārstrādi. No septiņām Amerikas un

astoņām Latvijas šķirnēm izraudzītas žāvēša-

nai, kaltēšanai, ievārījumu vai sulas pagata-

vošanai vispiemērotākās šķirnes. Žāvētu

ogu, sukāžu, ogu miltu un tēju ražošanas

pamatā ir jauna metode - žāvēšana ar mitru-

ma izdalīšanu kondensētā veidā. Ogas žāvē

nevis ar parasto karsta gaisa caurplūdi, bet

ar sauso gaisu, kas cirkulē pa noslēgtu telpu,

saglabājot ogu “dzīvīgumu”. Metodi pielieto

arī citu ogu pārstrādē.

Juris Kālis,

ZPR sabiedrisko attiecību speciālists

Uzņēmējdarbības pieredzi zemgalieši gūst Siguldas apkaimē

Tiekoties ar ekspertiem no dažādām noza-

rēm, projekta “INNOGROW” iesaistīto pušu

darba grupas sanāksmē debatēts par iespē-

jām uzlabot lauku uzņēmumu konkurētspē-

ju, palielināt eksportu un veicināt jaunus

uzņēmējdarbības modeļus.

Sanāksmes ievaddaļā ZPR projektu vadītājs

Artūrs Penčura, kurš īsteno projektu

“INNOGROW”, sanākušos informēja par

redzēto pieredzes apmaiņas braucienā Itāli-

jā: “Lombardija ir inovatīvākais reģions Itāli-

jā - šeit tiek dibināti vairāk nekā 20% no

jaunizveidotajiem uzņēmumiem valstī, des-

mit gadu laikā šeit bāzētās kompānijas ie-

sniegušas 19 000 patentu, bet pētniecībā

un inovācijās apgrozījums sasniedz 8 miljar-

dus eiro.” Kā labo piemēru A.Penčura min

pērn pieņemto likumu par jaunievedumu

atbalstu, kas ļāvis projektiem piesaistīt 40

miljonus eiro.

Tāpat apmeklētajā seminārā debatēts par

zaļo ekonomiku, kuras mērķis ir samazināt

vides riskus un sekmēt ilgtspējīgu attīstību.

Cirkulārā ekonomika paredz produktu un

materiālu vērtības iespējami ilgu izmantoša-

nu, un tajā uzsvars tiek likts uz materiāliem,

kas nepiesārņo vidi vai kurus iespējams

izmantot atkārtoti.

“Apskatījām divus lieliskus piemērus, kā

attīstīta Lombardijas reģiona uzņēmējdarbī-

ba lauku apvidū - PTP zinātnisko parku un

Premānas kalnu ielejas rūpniecības konsor-

ciju,” stāsta A.Penčura. Pirmajā tiek nodar-

bināti 50 zinātnieki, kas strādā pie lauksaim-

niecības un dzīves zinātņu, tostarp bioeko-

nomikas un biomedicīnas nozares inovāci-

jām. Kā norāda projekta vadītājs, zinātnis-

kais parks palīdzējis izveidot 49 uzņēmumus

un piesaistījuši 99 miljonus eiro vietējiem

lauku MVU. “Izcils piemērs, kas adaptējis

inovācijas un ieviesis cirkulārās ekonomikas

pamatprincipus, ir “Mogu” - šis uzņēmums

ražo kompozītmateriālus no micēlija un

lauksaimniecības ražošanas

atliekām, piedāvājot aizvie-

tot plastmasu,” skaidro

A.Penčura, piebilstot, ka no

šī materiāla ražoti puķu

podi augsnē sadalās un

kalpo par mēslojumu. Savu-

kārt Premānas kalnu ielejā,

kurā dzīvo aptuveni 2500

cilvēku, izveidots konsorcijs,

kura pamatprodukcija ir

šķēres un naži profesionāļiem: “Uzņēmums

“Premax” radījis inovāciju, kas tiek uzskatīta

par industrijas svarīgāko veikumu pēdējo

150 gadu laikā - šķēru skrūve aizvietota ar

šarnīru, alumīnija gultni un teflona gredze-

nu -, ļaujot konsorcijam kļūt par līderiem

globālā mērogā.”

Projekta sanāksmē par iespējām uzņēmē-

jiem stāstīja arī Latvijas Investīciju un attīstī-

bas aģentūras (LIAA) Klientu apkalpošanas

nodaļas vadītāja Linda Grīnfelde. Viņa dalīb-

niekus informēja par biznesa inkubatoriem,

programmu zinātnieku ideju komercializē-

šanai, atbalstu produktu vai tehnoloģiju

izstrādei un citām jomām.

“LIAA biznesa inkubatoros pieejamas dažā-

das konsultācijas un jaunajiem uzņēmējiem

nepieciešamie pakalpojumi, turklāt inkuba-

torā dalībniekus uzņem reizi trīs mēnešos,”

norāda L.Grīnfelde. Tāpat tuvākajā laikā

gaidāms otrais uzsaukums zinātnieku ideju

komercializēšanas programmā, kurā iespē-

jams saņemt finansējumu līdz 300 000 eiro,

bet no februāra LIAA sniedz atbalstu jaunu

produktu un tehnoloģiju izstrādei: “Ar

“jaunu” netiek uztverts globāls jaunieve-

dums, bet arī komercializācija - esošo pro-

duktu attīstīšana un pilnveidošana.” Tāpat

salīdzinoši jauns produkts ir “tehnoloģiju

skauti”, kas darbojas valsts lielākajās univer-

sitātēs un darbojas kā vidutāji starp zināt-

niekiem un uzņēmējiem, ļaujot sekmīgāk

nodrošināt jaunu un inovatīvu produktu

izstrādi.

Nenoliedzami, finansējuma trūkums ir bū-

tisks šķērslis uzņēmumu attīstīšanā, tādēļ ar

savu piedāvājumu iepazīstināja arī biedrības

“Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls” izpilddirekto-

Spriež par lauku uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanu

re Aiga Kalbjonoka. Šajā privāto investoru biedrībā

darbojas 76 investori, kas regulāri organizē investī-

ciju sesijas un cenšas atbalstīt dažādu jomu un

finansējuma projektus.

Sanāksmes prezentācijas ar plašāku informāciju

lejupielādēt iespējams ZPR mājaslapas sadaļā

"Lejupielādes".

Klātesošajiem debatējot par iespējām sadarboties

un attīstīt lauku uzņēmējdarbību, secināts, ka viens

no būtiskākajiem ierobežojumiem uzņēmumu attīs-

tībā ir nesaprašanās starp uzņēmējiem un zinātnie-

kiem vai izgudrotājiem. “Latvijā ir neskaitāmi pie-

mēri, kur “pa priekšu iet” izgudrotājs, un tikai pēc

viņa seko uzņēmējs. Inovatori uzskata,

ka viņi vislabāk zina, kā vadīt uzņēmu-

mu un virzīt produktu, tādēļ nereti viņi,

baidoties no idejas nozagšanas, izvai-

rās no sadarbības ar cilvēkiem, kam

uzņēmējdarbība ir “gēnos”,” stāsta

“Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkla” valdes

loceklis Juris Birznieks.

Tāpat nepieciešamas regulāras trīspu-

sējas tikšanās starp uzņēmējiem, finan-

sētājiem un citām iesaistītajām pusēm. Kā norādīja

augļkopis Māris Šņickovskis, uzņēmēji vislabāk

zinās, ko viņiem vajag, tādēļ finansējuma program-

mu veidošanā būtu jāapzina reālās vajadzības.

Līdzīgu redzējumu pauda arī Latvijas Lauksaimnie-

cības universitātes Zinātnes un projektu attīstības

centra vadītāja Dzidra Kreišmane: “Arī zinātniekiem

ir jāsaprot, ko pētīt, kādas ir problēmas. Apkopojot

šādu informāciju,

būtu iespējams precīzāk noteikt virzienus, kuros

strādāt.”

Noslēdzot diskusiju, klātesošie rezumējuši, ka ie-

spējas lauku uzņēmēja atbalstīšanai ir, taču tās

nereti ir grūti pieejamas vai neapzinātas.

Apskatītie piemēri gan no ārvalstīm, gan Latvijas, ir

noderīgi, taču būtu nepieciešama stingrāka valsts

nostāja mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas

attīstīšanai, kas ļautu ieviest jaunas prakses un

zināšanas, kā arī veicinātu inovatīvu produktu attīs-

tību uzņēmumos lauku teritorijās.

Tieši jaunu politiku izstrāde un to virzīšana reģionā-

lā un nacionālā līmenī, tā veicinot uzņēmumu mo-

dernizāciju un jaunievedumu attīstīšanu,

ir galvenais Eiropas Savienības līdzfinan-

sētā projekta “Reģionālo politiku veidoša-

na uzņēmumiem laukos inovatīvas kon-

kurētspējas un izaugsmes attīstībai” jeb

“INNOGROW” mērķis.

Vienlaikus paredzēts veicināt lokālās,

reģionālās un nacionālās politikas īsteno-

tāju pozitīvu attieksmi tehnoloģiju un

inovāciju ieviešanā. Tāpat ar Zemgales Plānošanas

reģiona starpniecību tiks veicināts dialogs starp

mērķgrupām, tā stimulējot kopīgu risinājumu mek-

lēšanu un ieviešanu uzņēmējdarbībā laukos.

Projektu INNOGROW 85% apmērā līdzfinansē Eiro-

pas Savienības Interreg Europe programma. Kopē-

jais projekta budžets - 1 574 322 EUR, ZPR budžets

129 960 EUR (t.sk. ERAF: 110 466 EUR). Plašāk par

projektu - interregeurope.eu/innogrow/

Aigars Ieviņš,

ZPR sabiedrisko attiecību speciālists

Zemgalē saņemti 148 ainavu pieteikumi Ar ievērojamu atsaucību noslē-

dzies Latvijas simtgades aktivitā-

tes “Latvijas ainavu dārgumi

vakar, šodien, rīt” pirmais solis –

saņemti 950 pieteikumi par

vietām un objektiem, kurus

iekļaut Ainavu dārgumu krātuvē;

no tiem 148 atrodas Zemgalē.

Atsaucīgākie pieteicēji ir bijuši

Pļaviņu, Rundāles un Aizkraukles

novadā, kā arī Jelgavā un Jēkab-

pilī, taču kopumā ir pārstāvēta

gandrīz visa Zemgale.

Izvērtējot pieteicēju sniegto

pamatojumu par izvēlēto aina-

vu, pievienoto attēlu kvalitāti un

Zemgales kopējai ainavai piemī-

tošās specifikās īpatnības, ZPR

administrācija un speciālisti ir

atlasījuši 50 nosacīti vērtīgākās

ainavas, kas virzītas uz nākamo

konkursa kārtu – elektronisko

balsošanu.

Elektroniskā balsošana ar plašu

sabiedrības iesaisti norisinājās no

augusta vidus līdz 15. oktobrim,

un šobrīd sākusies rezultātu

apkopošana. Plānots, ka novem-

bra vidū būs zināmi katra reģi-

ona 10 vērtīgākie ainavu dārgu-

mi - par katru no šiem dārgu-

miem tiks apkopota informācija

(gan vēsturiskas fotogrāfijas, gan

atmiņu stāsti), lai atspoguļotu

ainavas mainību vairāku desmitu

gadu griezumā.

Latvijas jubilejas gadā šie ainavu

dārgumi tiks iemūžināti, pieaici-

not profesionālus fotogrāfus, un

katrā plānošanas reģionā notiks

izstādes un diskusijas.

Atzinīgi novērtē Zemgalē paveiktās aktivitātes meliorācijas attīstīšanai

Zemgales Plānošanas reģions Katoļu iela 2b, Jelgava, LV3001

Reģ.Nr.: 90002182529

Tālr.: 63027549, fakss: 63084949

E-pasts: zpr@zpr.gov.lv

ZEMGALE.lv

Iepazīstoties ar sasniegtajiem rezultātiem

ZPR un citu Zemgales reģiona partneru ie-

viestajā projektā “NutrInflow”, meliorācijas

eksperti no Somijas un Zviedrijas pozitīvi

novērtējuši īstenotās aktivitātes.

Divu dienu garumā projekta partneri no

Somijas un Zviedrijas kā arī Latvijas - Zem-

gales Plānošanas reģions, Latvijas Lauksaim-

niecības universitāte (LLU), Jelgavas novada

pašvaldība un Zemnieku Saeima - kopīgi

praksē pārliecinājās par zinātnieku pētīju-

miem šajā nozarē un izvērtēja attīstītās

pilotteritorijas Zemgalē.

LLU monitoringa stacija Saldus novada Mel-

lupītē ir viena no vietām valstī, kur universi-

tātes zinātnieki regulāri veic novērojumus,

meklējot kopsakarības un piedāvājot cēloņu

risinājumus. Šī stacija 90. gadu sākumā celta

ar “NutrInflow” partnera Zviedrijas Lauk-

saimniecības un vides inženierzinātņu insti-

tūta atbalstu, un jau 20 gadu garumā te

regulāri tiek monitorēta ūdens notece kā arī

ņemti seklo gruntsūdeņu paraugi, analizējot

tajās esošās minerālvielas, tostarp nitrātu

slāpekļa koncentrāciju.

“Dati no eksperimentālajiem laukiem ik

gadu variē, taču notecē augstākā slāpekļa

koncentrācija vērojama ar vircu mēslotiem

laukiem (10,96 mg/l), kas gan nav būtiski

atšķirīga no tās koncentrācijas, kas novērota

ar cietajiem kūtsmēsliem (10,45 mg/l) vai

augstu minerālmēslu koncentrāciju apstrā-

dātajiem laukiem (10,54 mg/l),” tā LLU va-

došais pētnieks Ainis Lagzdiņš, piebilstot, ka

normālas mēslošanas apstākļos notecē

slāpekļa piesārņojums ir vidēji par desmit

procentiem mazāks.

Tikmēr fosfo-

ra koncentrā-

cija grunts-

ūdeņos starp

dažādi mēs-

lotiem lau-

kiem nav tik

izteikta, to-

mēr atšķirī-

bas ir redza-

mas, salīdzi-

not Mellupī-

tes monito-

ringa staciju ar pārējām LLU pētniecības

vietām: “Mellupīte ir vidēji intensīvs lauk-

saimniecības reģions, un šeit fosfora dau-

dzums notecē ir vidēji 0,07 mg/l, kamēr

ekstensīvās lauksaimniecības reģionā esoša-

jā Vienziemītes stacijā šis rādītājs ir vien

0,042 mg/l,” skaidro A.Lagzdiņš.

Lai nepieļautu ar meliorācijas sistēmām

virszemes ūdeņos nonākušā slāpekļa un

fosfora neno-

kļūšanu līdz

jūrai, nepieciešamas dažādas būves. Ar pro-

jekta “NutrInflow” atbalstu Jelgavas novada

pašvaldība 2017. gadā rekonstruējusi Sodī-

tes strautu, kas turpmāk varēs kalpot kā

labās prakses piemērs. Par šo objektu pla-

šāk — Ziņu lapas ceturtajā lappusē!

Tāpat projekta partneri vizītes laikā apskatī-

ja labās prakses piemērus - zemnieku saim-

niecības “Vilciņi-1” īstenotos meliorācijas

projektus Tukuma novada Zantes pagastā

un iecerētos risinājumus Tērvetes un Jelga-

vas novadiem cauri plūstošajā valsts nozī-

mes ūdensnotekā Ailes strautā.

Aigars Ieviņš,

ZPR sabiedrisko attiecību speciālists