Cienījamie lasītāji!
ZPR darbā šis ceturksnis bijis
notikumiem pilns. Attīstības
padomes sēdēs esam risinājuši
reģionam svarīgus jautājumus,
bet padomes virzītais kandidāts
Gints Kaminskis kļuvis par LPS
vadītāju. Padomes sēdes jopro-
jām novērtē arī iestāžu pārstāv-
ji, izmantojot iespēju uzrunāt
reģiona vadītājus vienuviet.
Turpinot uzņēmēju stiprināšanu,
Aizkrauklē atklājām Uzņēmēj-
darbības atbalsta centru, Latga-
les Uzņēmēju dienās Zemgali
prezentējām Daugavpilī, bet pēc
jaunas pieredzes ar uzņēmējiem
devāmies uz Siguldu.
Tāpat sekmīgi turpināta dažādu
projektu īstenošana. Septembrī
notikušas vairākas ražīgas dar-
ba sanāksmes un domnīcas,
nesen Palangā Lietuvas un Lat-
vijas amatpersonām prezentē-
jām “Baltu ceļa” projektu, bet
“NutrInflow” projekta komanda
no ārvalstu ekspertiem saņēma
uzslavas par aktivitātēm meli-
orācijas jomā. Šī projekta saka-
rā jāatzīmē, ka ZPR arī saņēmis
Centrālbaltijas programmas
sekretariāta atzinību par labāko
projektus raksturojošo fotogrāfi-
ju.
Par to visu un daudz ko citu -
plašāk šajā ziņu lapas izdevu-
mā!
Valdis Veips, ZPR izpilddirektors
ZUC turpina sadarbību ar uzņēmējiem un atbalsta institūcijām Aizvadītajā periodā Zemgales Plānošanas reģiona
Uzņēmējdarbības centrs (ZUC) aktīvi turpināja
darbu pie jau iesāktās un sekmīgi īstenotās sadar-
bības veicināšanas starp uzņēmējdarbības atbalsta
institūcijām un uzņēmējiem.
16. augustā notika sanāksmes starp ZUC un vairā-
kām Zemgales uzņēmējdarbības atbalsta institūci-
jām, tostarp finanšu institūciju “Altum”, Latvijas
Tirdzniecības un Rūpniecības kameru, Zemgales
reģiona kompetenču attīstības centru, Dobeles pie-
augušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta cen-
tru, Latvijas investīciju un attīstības aģentūras Jelga-
vas, Bauskas un Jēkabpils biznesa inkubatoriem un
citām. Diskusijās tika nolemts stiprināt šo iestāžu
informācijas apmaiņu, kā arī koncentrēt gada noga-
lē gaidāmos uzņēmējdarbības atbalsta pasākumus,
organizējot Zemgales uzņēmējdarbības pasākumu
ciklu ar nosaukumu “Biznesa kokteilis Zemgalē”.
Cikla mērķis ir visā Zem-
galē koordinēt pasāku-
mus galvenajos attīstī-
bas centros.
Septembrī, sadarbībā ar jaunatklāto Aizkraukles
uzņēmējdarbības centru notika tikšanās ar uzņē-
mējdarbības speciālistiem un uzņēmējiem, kur tika
pārrunāts pašvaldību atbalsts uzņēmējiem, kā arī
uzklausītas uzņēmēju vēlmes un priekšlikumi, kas
nepieciešams viņu atbalstam. Tāpat tika pārrunāti
starptautiskās sadarbības jautājumi, kur apspriestas
sadarbības iespējas ar tādām valstīm kā Moldova,
Baltkrievija un Vācija.
Tāpat septembrī, sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības
un Rūpniecības kameru tika nodrošināta dalība pa-
sākumā “Uzņēmēju dienas Latgalē”, kur Zemgales
uzņēmējdarbības centrs kopā ar reģiona pašvaldību
tūrisma informācijas centriem popularizēja investī-
ciju un sadarbības iespējas kā arī tūrismu reģionā un
tūristiem saistošākos gada populārākos pasākumos.
Kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministriju tika organizētas mācības “Jaunās prasības
valsts pārvaldes pakalpojumu izveidē un sniegšanā”,
kas 20. septembrī norisinājās Latvijas Lauksaimnie-
cības universitātē. Seminārā tika aicināti piedalīties
iestāžu pārstāvji, kuru kompetencē ir Valsts un paš-
valdību vienoto apkalpošanas centru pakalpojumu
nodrošināšana, tai skaitā, aprakstīšana, sniegšana
un kvalitātes pārraudzība.
Tāpat septembra periodā tika izsludināts konkurss
“Gada uzņēmējs Zemgalē” - konkursā katra pašval-
dība var pieteikt vienu uzņēmēju, kas sniedzis savu
ieguldījumu pašvaldības attīstībā, kā arī sniedzis
atbalstu sadarbības veidošanā starp uzņēmējiem un
pašvaldību. Katras pašvaldības izvirzītajam uzņēmē-
jam tiks piešķirta 500 EUR liela balva un goda raksts.
Uzņēmēju godināšana šogad Rundāles pilī notiks 24.
novembrī.
Nauris Pauliņš,
ZUC vadītājs
Zemgales Plānošanas reģions ZIŅU LAPA 2017. GADA RUDENS
Zemgales uzņēmēji jau šobrīd ir aktīvi attīs-
tības finanšu institūcijas “Altum” pakalpoju-
mu izmantotāji, tomēr, iesaistoties vēl aktī-
vāk, būtu iespējams panākt ievērojamāku
tautsaimniecības attīstību.
Uzrunājot ZPR pašvaldību priekšsēžus,
“Altum” pārstāvji Attīstības padomes sep-
tembra sēdē Salas novadā skaidroja, ka
Latvijā ir vairāk nekā 200 tūkstoši uzņēmu-
mu, savukārt Zemgalē aktīvi darbojas teju
18 tūkstoši uzņēmumu. Kopā Zemgales
reģiona uzņēmēji valsts IKP pienes aptuveni
divus miljardus eiro gadā, turklāt būtiski, ka
no Zemgales uzņēmumiem 97% klasificējas
kā mazie un vidējie.
““Altum” uzņēmējiem ir neatsverams at-
balsts situācijās, kad trūkst nodrošinājuma,
ir nepietiekams kapitāls vai paaugstināts
risks,” stāstīja institūcijas valdes locekle
Inese Zīle. Reģionā finanšu institūcija atbal-
stījusi 5% uzņēmēju, no kuriem aktīvākie
bijuši Jēkabpils , Krustpils un Aknīstes kā arī
Tērvetes novados. Veiksmīgāko piemēru
vidū vērts pieminēt SIA “Viola Stils” Jēkabpi-
lī, SIA “Kontekss” Salas novadā, Ivetas Ļekū-
nes “Kāpostnīca” Bauskas novadā, IK
“Somnium” Rundāles novadā un SIA “Tarte”
Jelgavā.
Būtiska “Altum” darbības joma ir arī at-
balsts biznesa uzsācējiem. “Savas darbības
pirmajos trīs gados biznesa uzsācēji kopu-
mā Latvijā ģenerējuši 13,6 miljardus eiro
lielu apgrozījumu, bet vēl būtiskāk, ka trīs
gadu laikā biznesa uzsācējs vidēji rada trīs
jaunas darbavietas,” tā I.Zīle. No 2015. līdz
2017. gada vasaras vidum Zemgalē atbalsts
sniegts 159 uzņēmumiem, aizdevumos pie-
saistot aptuveni 2,3 miljonus eiro. Tāpat
nozīmīgi, ka dažādu priekšrocību dēļ - pie-
mēram, aizdevums no 2 līdz 150 tūkstošiem
eiro ar termiņu līdz desmit gadiem -
“Altum” klienti otrajā un trešajā darbības
gadā salīdzinājumā ar uzņēmumiem bez
institūcijas atbalsta spējuši veiksmīgāk pa-
lielināt apgrozījumu.
Populārākās nozares, kurās Zemgales reģi-
ona uzņēmēji līdz šim saņēmuši “Altum”
atbalstu, ir pakalpojumi, izmitināšana, ēdi-
nāšana, apstrādes rūpniecība enerģētika un
transports, kā arī tirdzniecība.
Jāakcentē, ka jau esošajiem uzņēmējiem
pieejamas dažādas “Altum” programmas -
apgrozāmo līdzekļu aizdevumi, MVU izaug-
smes aizdevumi, kredītu garantijas, zemes
iegādes aizdevumi un eksporta garantijas.
Tuvākie pasākumi Zemgalē, kuros iespējams
plašāk uzzināt par piedāvājumiem, gaidāmi
17. oktobrī Jelgavā, kur norisināsies forums
“Valsts atbalsta biznesu” un 8. novembrī
Jēkabpilī notiekošajā Biznesa forumā.
Aigars Ieviņš,
ZPR sabiedrisko attiecību speciālists
ALTUM aicina uzņēmējus izmantot valsts atbalstu izaugsmei
“Esam uz labas sadarbības viļņa”, - atklājot
ar Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības
programmas 2016. – 2020. gadam projekta
“Uzņēmējdarbības atbalsta sistēmas izveide
un pieejamība Zemgalē, Kurzemē un Zie-
meļlietuvā” līdzfinansējumu izveidoto Aiz-
kraukles Uzņēmējdarbības atbalsta centru,
uzsvēris novada domes priekšsēdētājs Le-
ons Līdums.
Centra pakalpojumus izmantos Aizkraukles
un piecu kaimiņu novadu esošie un topošie
uzņēmēji, bet sadarbība attīstīsies arī ar
projekta vadošo partneri – ZPR un tā Uzņē-
mējdarbības centru, ar partneriem Kurze-
mes Plānošanas reģionā, Latvijas Lauku
konsultāciju un izglītības centrā, Šauļu Biz-
nesa inkubatorā, Paņevežas Biznesa centrā
un Rokišķu rajona bibliotēkā Lietuvā.
Ieviešot projektu, izveidos pārrobežu men-
toru tīklu. Jau sākušās mācības 20 speciālis-
tiem, kuri vēlāk Latvijas un Lietuvas pusē no
pieredzējušu uzņēmēju vidus praktiskam
darbam sagatavos pavisam 150 mentorus.
Līdztekus tam uzņēmējiem, izmantojot citu
valstu pieredzi, īstenos virkni pasākumu
eksportspējas stiprināšanā, veiks pētījumu
par uzņēmējdarbības (UD) atbalsta sistēmas
izveides iespējām Latvijā un Lietuvā. Projek-
ta ieviešanas gaitā radīs arī kopīgu UD insti-
tūciju interneta platformu, veiks uzņēmēju -
iesācēju izglītošanu e-resursu izmantošanā.
Sešas atbalsta institūcijas varēs izmantot
finansējumu aprīkojuma iegādei, vēl četrām
uzlabos interneta vietni. Ar projekta finansi-
ālu atbalstu Aizkrauklē, Šauļos un Rokišķos
notiks Uzņēmēju dienas, bet noslēgumā -
starptautiska konference par UD atbalsta
sistēmas efektivitāti un pieejamību.
Projekta ieviešana ilgs divus gadus un tā
kopējais finansējums ir 729 604,12 eiro,
tostarp ERAF finansējums – 620 163,47
eiro.
Juris Kālis,
ZPR sabiedrisko attiecību speciālists
Atver Aizkraukles Uzņēmējdarbības atbalsta centru
Lai gūtu precīzāku ieskatu esošajā situācijā,
Satiksmes ministrijas (SM) Autosatiksmes
departamenta Autotransporta nodaļas vecā-
kais referents Jānis Kalniņš klātesošos pirms
debatēm iepazīstināja ar alternatīvo degvielu
attīstības plānu: “Jau šobrīd elektrotranspor-
ta īpašniekiem ir vairākas priekšrocības -
piemēram, nav jāmaksā transportlīdzekļu
ekspluatācijas nodoklis, iespējams braukt pa
sabiedriskā transporta joslām, daudzās stāv-
vietās Rīgā un Liepājā auto iespējams novie-
tot bez maksas, un nav jāmaksā par iebrauk-
šanu Jūrmalā.”
Viņš arī atklāja, ka SM un Ceļu satiksmes un
drošības direkcijas (CSDD) rīcību koordinē
direktīva, kurā noteikti specifiski parametri
elektromobiļu un ar ūdeņradi un saspiesto
un sašķidrināto dabasgāzi darbināmu auto
uzlādes punktu blīvumam. “Būtiski, ka CSDD
izveidota elektromobilitātes koordinācijas
daļa, kas strādā pie projekta, lai izveidotu e-
transporta uzlādes tīklu, ļaujot brīvi pārvieto-
ties visā valsts teritorijā,” tā J.Kalniņš.
“Baltijas vides foruma” pārraudzītajā diskusi-
jā par galveno tematu tika izvirzīti pārstāvēto
pušu mērķi vai interese un rīcība atjaunoja-
mo energoresursu un alternatīvās degvielas
izmantošanas jomā.
Secināts, ka valsts iestādēm jāturpina darbs
pie ilgtspējīgas transporta attīstības, kas ir
gan ekoloģiskāka, gan drošāka, tomēr tas ir
vairāku desmitgažu plāns. “Ja skatās no ģi-
menes plānošanas vai uzņēmējdarbības vie-
dokļa, jau iestājies 2020. gads, tomēr jopro-
jām trūkst politiskās gribas, lai izpildītu valsts
saistības un sabiedrības intereses,” skarbi
secina Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrī-
bas (BiMAB) valdes priekšsēdētājs Arnis
Bergs. Savukārt ZPR projektu vadītājs Raitis
Madžulis norādīja, ka ieinteresētiem jābūt
visu jomu pārstāvjiem, veidojot ilgtspējīgāku
cilvēces esamību uz planētas.
Tieši ekoloģija un labā piemēra rādīšana ir
bijuši galvenie aspekti, kādēļ daudzās pašval-
dībās iegādāti elektromobiļi. “Kopējās eks-
pluatācijas izmaksas šobrīd ir līdzvērtīgas,
galvenā atšķirība ir gūtās sajūtas, ko rada
pārvietošanās ar zaļo transportu, ” atzīst
Jelgavas pašvaldības iestādes
“Pilsētsaimniecība” pārstāvis Māris Skudra,
piebilstot, ka Jelgavā pašvaldības policija
ikdienā sekmīgi izmanto trīs elektromobiļus.
Arī biedrībām nepieciešams līdzdarboties,
informējot sabiedrību un rīkojot pasākumus.
Tā 2015. gadā Zemgales reģionālā enerģēti-
kas aģentūra rīkoja elektromobiļu maratonu,
bet BiMAB vadītājs A.Bergs ir pārliecināts, ka
jaunā paaudze elektrisko transportu pie-
ņems ātrāk: “Bērni, kas šobrīd izaug ar plan-
šeti rokās, nemaz nevēlās auto ar iekšdedzes
dzinējiem.”
Tāpat diskusijās spriests par elektromobīļu
pielietojumu. Statistika liecina, ka Latvijā
25% auto dienā pārvietojas līdz 100 kilomet-
riem, un šie autovadītāji jau šodien varētu
“pārsēsties” uz teju jebkuru elektromobili.
Savukārt, ņemot vērā standarta uzlādes ilgu-
mu, nepieciešams lielāku uzmanību pievērst
“lēnās” uzlādes punktu izvietošanai tūrisma
galamērķos, piemēram, pie pilīm un dabas
parkiem, “ātro” uzlādi koncentrējot uz vie-
tām, kur vadītājam nepieciešams ātri turpi-
nāt ceļu, piemēram, TEN-T ceļu malās. Izvēr-
tējot pielietojumu, nepieciešams piedāvāt arī
alternatīvas - šobrīd LLU zinātnieki, izvērtējot
reģiona resursu pieejamību un specifiku, veic
dažādus pētījumus, tostarp arī par elektro-
transportu un nākamās paaudzes biodegvie-
lām, kas arī samazinātu CO2 izmešus.
Diskusijas noslēgumā dalībnieki grupās pie-
dāvāja savu vīziju Zemgales reģiona alterna-
tīvās enerģijas plānam, sniedzot priekšliku-
mus e-transporta uzlādes punktu un biodeg-
vielas ražotņu izvietojumam, kā arī akcentē-
jot ģeotermālo resursu iespējas.
Sanāksmes prezentācijas ar plašāku informā-
ciju lejupielādēt iespējams ZPR mājaslapas
sadaļā "Lejupielādes".
Domnīca “Atjaunojamo energoresursu iz-
mantošana “Zaļajā transportā”” tika rīkota ar
ZPR īstenotā projekta “Enerģētikas pasāku-
mu telpiskās un sociālekonomiskās ilgtspējī-
bas plānošana” atbalstu. Projektu pilnībā
finansē Eiropas Savienības HORIZON2020
programma, un tā kopējais budžets ir 1 707
925 EUR, savukārt ZPR budžets ir 70 606,25
EUR.
Aigars Ieviņš,
ZPR sabiedrisko attiecību speciālists
Domnīcā iezīmē Zemgales reģiona aktivitātes “zaļajā transportā” Turpinot pasākumus “zaļā transporta”
jomā, ZPR rīkotajā domnīcā par atjau-
nojamo energoresursu izmantošanu
iesaistītie eksperti pārrunājuši reģi-
onam aktuālākos risinājumus.
Izsludināts pašvaldību konkurss uzņēmējdarbī-bas sekmēšanai Vides aizsardzības un reģi-
onālās attīstības ministrija
sadarbībā ar Latvijas plāno-
šanas reģioniem organizē
konkursu “Pašvaldību atbal-
sta pasākumi uzņēmējdarbī-
bas sekmēšanai”.
Konkursa mērķis ir katrā
plānošanas reģionā noteikt
ne vairāk kā trīs rezultatīvā-
kās pašvaldības, kuras ar
savu pamatbudžetu īsteno
atbalsta pasākumus uzņē-
mējdarbības sekmēšanai.
ZPR aicina pašvaldības
(Aizkraukles, Auces, Aknīs-
tes, Bauskas, Dobeles, Ieca-
vas, Jēkabpils, Jaunjelgavas,
Jelgavas, Kokneses, Krust-
pils, Neretas, Ozolnieku,
Pļaviņu, Rundāles, Salas,
Skrīveru, Tērvetes, Vecum-
nieku, Viesītes novadus un
Jēkabpils un Jelgavas pilsē-
tu) piedalīties, un līdz 2017.
gada 20. oktobrim iesniegt
pieteikumu dalībai konkursā!
Aizpildītās anketas lūgums
sūtīt uz Zemgales Plānoša-
nas reģiona e-pasta adresi –
[email protected] ; ar norādi
“Konkursam “Pašvaldību
atbalsta pasākumi uzņēmēj-
darbības sekmēšanai”.
Konkursa nolikums atrodams
ZPR mājaslapā, bet jautāju-
mā gadījumā iespējams sazi-
nāties ar Zemgales Uzņēmēj-
darbības centra vadītāju
Nauri Pauliņu:
mob.tālr 29578343
Jelgavas novada pašvaldība, kuras teritorijā atrodas
ZPR īstenotā projekta “NutrInflow” pilotteritorija
Sodītes strauts, teju pabeigusi Viesturciemam cauri
plūstošā strauta caurteces rekonstrukciju gandrīz
četru kilometru garumā.
Sagatavotajā video sižetā iespējams aplūkot, kādi
augusta beigās un septembra sākumā ir sasniegtie
rezultāti, kā strauts izskatījās pirms darbu sākša-
nas, un kā norit strauta pārbūves process.
Aprīļa beigās sāktais projekts ir unikāls ar to, ka
vienā objektā visā tā garumā tiek ierīkots divpa-
kāpju grāvja profils. 3,75 kilometrus garā strauta
posma malās izvei-
dotās vairāku līme-
ņu terases palīdzēs mazināt biogēno elementu
ieplūdi Baltijas jūrā, vienlaikus nodrošinot labāku
ūdens novadi un pasargājot tuvējās teritorijas no
plūdu ietekmes. Izveidotās palu terases kalpos par
ekoloģisko koridoru, un tiks nodrošināta daudzvei-
dīga vide dzīvajiem organismiem. Tāpat Sodītes
strautā izveidoti mākslīgie mitrāji, kas arī ļaus sa-
mazināt ūdenstilpņu aizaugšanu veicinošo produk-
tu noplūšanu Tērvetes upē un tālāk - Baltijas jūrā.
Aigars Ieviņš,
ZPR sabiedrisko attiecību speciālists
“NutrInflow” projektā šovasar rekonstruēts Sodītes strauts
Tuvojas pēdējais brīdis iesaistīties siltināšanas programmā Tiekoties ar reģiona pašvaldību vadītājiem un ieski-
cējot dzīvojamo māju atjaunošanas programmu,
finanšu institūcijas “Altum” pārstāvji aicinājuši ne-
kavēties ar siltināšanas projektu iesniegšanu.
Programmas “Daudzdzīvokļu māju atjaunošana”
finansējums no Eiropas Savienības paredzēts 166,4
miljonu eiro apmērā, un tas būs pieejams līdz
2022. gadam. “Par šobrīd pieejamajiem līdzekļiem
paredzēts siltināt 1030 māju, tomēr skaitlis ir pro-
vizorisks, jo nav precīzi zināms māju izmērs un
izmaksas,” tā “Altum” eksperts Mārtiņš Upītis.
Vienas ēkas renovācijas izmaksas ir aptuveni 300
tūkstoši eiro, no kuriem standarta gadījumos 50%
sedz Eiropas Savienība, bet par atlikušo daļu mājas
iedzīvotājiem iespējams saņemt bankas aizdevu-
mu: “Atsevišķās situācijās bankas nevēlas dot aiz-
devumus, taču arī tad ir risinājums - ir bijuši gadī-
jumi, kad visu projektu finansē “Altum”. Tomēr
jāatceras, ka tādā gadījumā grants ir mazāks.”
Programmas mērķis ir dzīvot siltākā, ekonomiskā-
kā un skaistākā mājā, turklāt nereti iedzīvotāji pie-
ņem lēmumu ņemt papildus finansējumu arī ap-
kārtējās vides sakārtošanai. “Tomēr būtiskākais
iedzīvotāju ieguvums ir samazinātas izmaksas par
apkures rēķiniem, zemāka maksa par karsto ūdeni,
samazinājums apsaimniekošanas izmaksās un ie-
vērojami pieaug īpašuma vērtība,” tā M.Upītis,
uzsverot, ka nereti dzīvokļu cenas kāpj jau brīdī
pēc projekta apstiprināšanas, nesākot būvdarbus.
Līdz septembra vidum Zemgales reģionā iesniegti
19 projekti, un visaktīvākie ir Jelgavas iedzīvotāji -
šeit lēmumu par siltināšanu pieņēmuši un projektu
iesnieguši astoņu māju pārstāvji. Tāpat aktīvi par
siltināšanu domā arī Dobelē — pieci pieteikumi.
Šajā plānošanas periodā veikti vairāki programmas
uzlabojumi. Nesen veikti grozījumi Ministru Kabi-
neta noteikumos un samazināta nedzīvojamās
platības daļa, tāpat līdzfinansējumu izsniegt var ne
tikai banka, bet arī namu pārvaldnieks.
Kā skaidro M.Upītis, lai arī projekta sagatavošanas
izmaksas netiek segtas, ir pašvaldības, kas šādu
iniciatīvu atbalsta un piešķir finansējumu sagata-
vošanās fāzei, turklāt nereti pēcāk piemēro sama-
zinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi.
Diskutējot par izmaksu mākslīgu sadārdzinājumu,
“Altum” pārstāvji skaidro, ka lielākā daļa māju
siltināšanas programmā strādājošo ir inženieri ar
izglītību būvniecības jomā. Institūcijas darbinieki
padziļināti izvērtē visus piedāvājumus un nosaka
cenas atbilstību un pamatotību, bet jau drīzumā
varētu tikt izstrādāts rīks, ar kura palīdzību iedzīvo-
tāji labāk varēs saprast aptuvenās izmaksas noteik-
tu populārāko projektu mājām.
Aigars Ieviņš
ZPR sabiedrisko attiecību speciālists
Atzīmējot Baltu vienības dienas kārtējo gads-
kārtu, Lietuvas kūrortpilsētā Palangā notika
plašas svinības, kas iezīmējās ar diviem ievē-
rības vērtiem notikumiem: notika Latvijas –
Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas
2016. – 2020. gadam atbalstītā projekta
“Starptautiskais kultūras maršruts “Baltu
ceļš”” prezentācija un starptautiskais tūrisma
forums “”Baltu ceļš”- kultūras tūrisma per-
spektīvas”.
Minētā projekta vadošais partneris ir Šauļu
Tūrisma informācijas centrs un kā partneris
- Lietuvas Nacionālā reģionu attīstības aģen-
tūra, bet no Latvijas puses - Zemgales un
Kurzemes Plānošanas reģioni, Jelgavas un
Talsu pašvaldības.
Projekta prezentācijas pasākumā Palangā
piedalījās virkne Lietuvas Seima un Latvijas
Saeimas deputāti, vairāku valsts institūciju
pārstāvji, kultūras un tūrisma speciālisti no
projektā iesaistītajām pašvaldībām.
Ieviešot projektu, partneri sadarbosies, lai
izveidotu vienu starptautiskas un vairākus
reģionālas nozīmes kultūras tūrisma maršru-
tus, izceļot un popu-
larizējot Baltu mate-
riālo un nemateriālo
kultūras un dabas
mantojumu. Radot
jaunu, inovatīvu un
ilgtspējīgu tūrisma
produktu, partneri
centīsies panākt
kultūras tūrisma
pakalpojumu pieeja-
mību un produktu
daudzveidību.
Projekta ieviešanas
laikā, kas ilgs līdz
2019. gada aprīlim,
Zemgales Plānoša-
nas reģions, piemē-
ram, organizēs pētī-
jumu par baltu tautu vēsturē sakņotiem
tūrisma resursiem reģionā. Tāpat plānotas
mācības tūrisma nozares profesionāļiem par
nozīmīgāko kultūras un dabas mantojuma
objektu saglabāšanu un izmantošanu ilgter-
miņā.
Ar mērķi identificēt izmantojamos tūrisma
produktus Latvijas un Lietuvas pusē, plānots
organizēt speciālistu pieredzes apmaiņas
braucienus, kopīgus seminārus un diskusijas,
bet divos pašvaldību muzejos iecerēts papil-
dināt un modernizēt pastāvīgās ekspozīcijas,
kas atspoguļo baltu tautu kultūrvēsturiskā
mantojuma bagātību, savdabību un tradīci-
jas.
Savukārt, sadarbībā ar Jelgavas pašvaldību,
nākamās Baltu vienības dienas
svinības paredzēts organizēt
Jelgavā.
Notiks arī citas aktivitātes, kas
vērstas uz dažādu institūciju
sadarbību un kultūras tūrisma
attīstību. Tāpēc Palangā notiku-
šajā tūrisma forumā, kura norise
sakrita ar projekta prezentāciju, dalībnieki
aplūkoja lietuviešu uzkrāto pieredzi Muzeju
un Piena ceļa maršrutu izveidē, jelgavnieku
pieredzi populāru kultūras tūrisma produktu
izstrādē, dabas tūrisma pieejamības piemē-
rus Talsu apkaimē, kā arī dabas un kultūr-
vēstures mijiedarbības izpausmes Tērvetes
novadā.
Projekta kopējais finansējums ir 763 402,38
eiro, tostarp ERAF finansējums – 648 892
eiro.
Juris Kālis,
ZPR sabiedrisko attiecību speciālists
Maršruta “Baltu ceļš” izstrāde sākas Palangā
Attīstoties iespējām, jau tuvākajā laikā pircē-
jiem izvēlē starp automašīnu ar benzīna vai
dīzeļdegvielas dzinēju jāapsver arī elektro-
mobiļu iegāde - secinājuši uz ZPR rīkotajām
apmācībām sanākušie zinātāji un entuziasti.
Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrības
valdes priekšsēdētājs Arnis Bergs apmācību
ievadā atklāja, ka viņa ieskatā esošā trans-
porta sistēma nav ilgtspējīga un samazina
tautsaimniecības konkurētspēju. Šobrīd
valstī kā galvenais risinājums Eiropas direk-
tīvu ievērošanai un CO2 izmešu samazināša-
nai paredzēts līdz 2020. gadam palielināt
biodegvielas īpatsvaru benzīnā un dīzeļdeg-
vielā līdz 8,5% pēc enerģētiskās vērtības.
“Plānoto atjaunojamo energoresursu ap-
mēru transportā, nemainot biodegvielas
piejaukumu tradicionālajām degvielām,
iespējams sasniegt ar 20 tūkstošiem elek-
tromobiļu,” skaidroja A.Bergs, retoriski vai-
cājot, kādēļ ar pārspīlētiem biodegvielas
apjomiem jāietekmē 700 tūkstoši automašī-
nu, ja liela daļa vadītāju ikdienas maršrutos
varētu braukt ar elektromobiļiem.
“Eiropas Savienības virsmērķis ir samazināt
CO2 emisijas, tādēļ būtiski atcerēties, ka
Latvijā elektrība ir īpaši “zaļa” - ja visās Eiro-
pas valstīs vidējais rādītājs ir 331g CO2/
kWh, tad Latvijā hidroelektrostaciju dēļ tie
ir vien 101g CO2 izmešu,” tā A.Bergs, ak-
centējot, ka elektromobiļu popularizēšana
ir viens no efektīvākajiem risinājumiem
apkārtējās vides uzlabošanai.
Pērn reģistrēti desmit jauni un 30 lietoti
transportlīdzekļi ar elektrisko dzinēju, Latvi-
jas elektromobiļu pulkam pārsniedzot 300
transportlīdzekļus, bet katrs jauns auto
modelis sniedz iespējas ar vienu uzlādi pār-
vietoties aizvien tālāk. Statistika liecina, ka
2016. gadā elektromobiļu īpašnieki nereti
nobraukuši lielākus attālumus par valstī
vidējo rādītāju - ar kādu Nissan e-NV200
gadā veikti pat 56,6 tūkstoši kilometru.
Ievērojams ieguvums e-mobilitātes attīstī-
bai būs Ceļu satiksmes drošības direkcijas
(CSDD) sāktais projekts
uzlādes staciju ievieša-
nai. Projekta pirmajā
kārtā līdz 2018. gada
vidum paredzēts uzstā-
dīt 70 uzlādes stacijas.
“54 stacijas atradīsies
uz TEN-T ceļiem vidēji
30 km attālumā viena
no otras, bet vēl 16
stacijas paredzētas
lielākajās apdzīvotajās vietās,” atklāja CSDD
Elektromobilitātes vadības un koordinācijas
daļas priekšnieks Pauls Beinarovičs. Pēc
otrās kārtas īstenošanas Zemgales reģionā
būs uzstādītas 23 uzlādes stacijas.
Tajās būs pieejama uzlāde ar (CCS) Combo
2, CHAdeMO un Type 2 savienojuma vei-
diem, tā nodrošinot plašas iespējas uzlādēt
visus populārākos elektromobiļus. CSDD
pārstāvis arī akcentēja, ka 60% no uzlādes
punktiem atradīsies pilna servisa degvielas
uzpildes stacijās un šī procedūra būs mak-
sas pakalpojums, taču izmaksas uz 100 km
būs mazākas nekā par tradicionālo degvielu.
Kā alternatīvu elektromobiļiem SIA
“Ekodoma” pārstāve Anda Jēkabsone pie-
dāvāja biometāna lietošanu degvielai - valstī
biogāzes stacijās 2016. gadā saražots
377,99 GWh elektroenerģijas: “Ražošanā
patērēts ap 166 miljoni kubikmetru biogā-
zes, kas ir aptuveni 95 miljoni kubikmetru
biometāna. Atņemot pašpatēriņam pare-
dzēto, transportlīdzekļiem būtu izmantoja-
mi pat 75 miljoni kubikmetru biogāzes ga-
dā.” Uzņēmuma veiktie aprēķini liecina, ka
pie lielāka autoparka uzņēmumiem investī-
cijas šī energoresursa izmantošanā būtu
lietderīgas un atmaksātos 10 gadu laikā.
Savu praksi alternatīvās enerģijas izmanto-
šanā ieskicēja arī Jēkabpils autobusu parks -
viņi testam izmantojuši elektriskos Solaris
autobusus. “Pasažieriem un vadītājiem
transportlīdzeklis patika, autobuss ir gaišs,
uz kilometru patērē ap 1 kWh elektrību un
praksē spēja ar vienu uzlādi veikt gandrīz
200 km lielu attālumu. Diemžēl pagaidām
šādu autobusu cenas ir pārlieku augstas -
uzlādes stacija divu transportlīdzekļu lādē-
šanai maksā ap 100 tūkstošiem, bet pats
autobuss pat 500 tūkstošus eiro,” atklāja
JAP valdes priekšsēdētājs Jānis Ščerbickis.
Apmācību noslēgumā klātesošie praksē
varēja iepazīties ar VW elektromobiļu - e-
UP! un e-Golf - niansēm un atšķirībām no
automašīnām ar iekšdedzes dzinēju.
Apmācību prezentācijas ar plašāku informā-
ciju lejupielādēt iespējams ZPR mājaslapas
sadaļā "Lejupielādes".
Apmācības par e-transportu un atjaunoja-
majiem energoresursiem tika rīkota ar ZPR
īstenotā projekta “Enerģētikas pasākumu
telpiskās un sociālekonomiskās ilgtspējības
plānošana” atbalstu. Projektu pilnībā finan-
sē Eiropas Savienības HORIZON2020 prog-
ramma, un tā kopējais budžets ir 1 707 925
EUR, savukārt ZPR budžets ir 70 606,25
EUR.
Aigars Ieviņš,
ZPR sabiedrisko attiecību speciālists
Eksperti: Alternatīvā enerģija transportam kļūs populārāka
Zemgales Uzņēmējdarbības centra organizē-
tajā pieredzes apmaiņas braucienā piedalī-
jās uzņēmējdarbības un tūrisma speciālisti
no Aizkraukles, Dobeles, Pļaviņu, Rundāles,
Tērvetes un vēl citiem novadiem.
Jau iepriekšējos gados Zemgales pašvaldību
speciālistiem bijusi iespēja iepazīties ar uz-
ņēmējiem sniegto atbalstu Daugavpilī, Rē-
zeknē un Madonā, bet šoreiz ceļš veda uz
Siguldu, kur gadā reģistrē aptuveni 125
jaunus uzņēmumus, bet likvidē vien 40.
Visvairāk novadā ir attīstīta apstrādes rūp-
niecība, tūrisms un pakalpojumu sfēra, tos-
tarp mazumtirdzniecība. Komercdarbību
sekmē pašvaldības ieviestā nodokļu atlaižu
sistēma, tostarp gadījumos, kad uzņēmu-
mam pieguļošajā teritorijā notiek kāda infra-
struktūras objekta izbūve vai rekonstrukcija,
kas uz laiku apgrūtina saimniecisko darbību.
Vairāk nekā 60 uzņēmumu izmanto novadā
radīto preču zīmi “Radīts Siguldā”, bet, prie-
cājoties par visnotaļ augsto dzimstību nova-
dā, pašvaldība atkārtoti or-
ganizē projektu konkursu
“Māmiņa. Siguldiete. Uzņē-
mēja”. Vismaz gadu novadā
deklarējušās māmiņas, kuras
audzina bērnus līdz astoņu
gadu vecumam, tādējādi var
saņemt finansiālu atbalstu
2000 eiro apmērā savas
biznesa idejas realizēšanai.
Komercdarbības attīstībai
kalpo arī ieviestā
novadā deklarēto
iedzīvotāju identifi-
kācijas, jeb atlaižu
karte dažnedažā-
diem pakalpoju-
miem.
Savukārt viedtālruņu
lietotājiem Siguldas
mobilajā lietotnē
tagad pieejama arī Tūrisma sadaļa.
Tūrisma nozarē novadā aktīvi darbojas 113
uzņēmēju, kuri sniegto pakalpojumu klāstu
cenšas nemitīgi papildināt.
Šovasar, piemēram, pilsētā atvērta Tropu
tauriņu māja, Slēpošanas centrā pieejams
lāzerbiatlons, popularitāti nezaudē lidojumi
ar “Zērgli”, jaunas atrakcijas parādījušās
Tarzāna parkā, bet, lai ceļotājus motivētu
ilgāk par diennakti uzturēties Siguldā, sāku-
šies vērienīgi muižas koka pils,
dzīvojamās un saimniecības
ēkas rekonstrukcijas darbi. Pēc
to pabeigšanas varēs atvērt
jaunas darbnīcas amatniekiem,
izstāžu zāles, kafejnīcas un vēl
citus laika aizpildes objektus.
Pieredzes apmaiņas program-
mā siguldieši bija iekļāvuši vai-
rākus uzņēmumus un lauku
saimniecības, kas savā darbībā gluži veiksmī-
gi izmanto jaunākās atziņas zinātnē. Piemē-
ram, mākslīgā akmens darbnīcā “MAD” no
kompozītmateriāliem gatavotās nestandarta
izlietnes, galda virsmas, letes, interjera
priekšmeti un citi ražojumi ir ideāls komfor-
ta un stila risinājums dzīvokļiem, mājām,
birojiem, viesnīcām un bāriem. Minētie pro-
dukti ir izturīgi, higiēniski, netoksiski, termis-
ki apstrādājami, gaismas caurlaidīgi un lielā
krāsu izvēlē.
Arī savvaļas dzīvnieku – staltbriežu, dam-
briežu, balto staltbriežu un muflonu audzē-
tavā “More” gan selekcija, gan dzīvnieku
ēdināšana un turēšana notiek saskaņā ar
zinātniskajos pētījumos un starptautiskajā
praksē gūtajām zināšanām. Ne velti tā ir
iecienīta starptautisko semināru un konfe-
renču norises vieta, arī tūristu pieprasīts
apskates objekts.
Savukārt kaimiņu – Limbažu novada Bīriņos
esošajā pētnieciskajā saimniecībā
“Gundegas” nodarbojas ar Latvijai piemēro-
tu lielogu dzērveņu jeb dižbrūkleņu audzē-
šanu un pārstrādi. No septiņām Amerikas un
astoņām Latvijas šķirnēm izraudzītas žāvēša-
nai, kaltēšanai, ievārījumu vai sulas pagata-
vošanai vispiemērotākās šķirnes. Žāvētu
ogu, sukāžu, ogu miltu un tēju ražošanas
pamatā ir jauna metode - žāvēšana ar mitru-
ma izdalīšanu kondensētā veidā. Ogas žāvē
nevis ar parasto karsta gaisa caurplūdi, bet
ar sauso gaisu, kas cirkulē pa noslēgtu telpu,
saglabājot ogu “dzīvīgumu”. Metodi pielieto
arī citu ogu pārstrādē.
Juris Kālis,
ZPR sabiedrisko attiecību speciālists
Uzņēmējdarbības pieredzi zemgalieši gūst Siguldas apkaimē
Tiekoties ar ekspertiem no dažādām noza-
rēm, projekta “INNOGROW” iesaistīto pušu
darba grupas sanāksmē debatēts par iespē-
jām uzlabot lauku uzņēmumu konkurētspē-
ju, palielināt eksportu un veicināt jaunus
uzņēmējdarbības modeļus.
Sanāksmes ievaddaļā ZPR projektu vadītājs
Artūrs Penčura, kurš īsteno projektu
“INNOGROW”, sanākušos informēja par
redzēto pieredzes apmaiņas braucienā Itāli-
jā: “Lombardija ir inovatīvākais reģions Itāli-
jā - šeit tiek dibināti vairāk nekā 20% no
jaunizveidotajiem uzņēmumiem valstī, des-
mit gadu laikā šeit bāzētās kompānijas ie-
sniegušas 19 000 patentu, bet pētniecībā
un inovācijās apgrozījums sasniedz 8 miljar-
dus eiro.” Kā labo piemēru A.Penčura min
pērn pieņemto likumu par jaunievedumu
atbalstu, kas ļāvis projektiem piesaistīt 40
miljonus eiro.
Tāpat apmeklētajā seminārā debatēts par
zaļo ekonomiku, kuras mērķis ir samazināt
vides riskus un sekmēt ilgtspējīgu attīstību.
Cirkulārā ekonomika paredz produktu un
materiālu vērtības iespējami ilgu izmantoša-
nu, un tajā uzsvars tiek likts uz materiāliem,
kas nepiesārņo vidi vai kurus iespējams
izmantot atkārtoti.
“Apskatījām divus lieliskus piemērus, kā
attīstīta Lombardijas reģiona uzņēmējdarbī-
ba lauku apvidū - PTP zinātnisko parku un
Premānas kalnu ielejas rūpniecības konsor-
ciju,” stāsta A.Penčura. Pirmajā tiek nodar-
bināti 50 zinātnieki, kas strādā pie lauksaim-
niecības un dzīves zinātņu, tostarp bioeko-
nomikas un biomedicīnas nozares inovāci-
jām. Kā norāda projekta vadītājs, zinātnis-
kais parks palīdzējis izveidot 49 uzņēmumus
un piesaistījuši 99 miljonus eiro vietējiem
lauku MVU. “Izcils piemērs, kas adaptējis
inovācijas un ieviesis cirkulārās ekonomikas
pamatprincipus, ir “Mogu” - šis uzņēmums
ražo kompozītmateriālus no micēlija un
lauksaimniecības ražošanas
atliekām, piedāvājot aizvie-
tot plastmasu,” skaidro
A.Penčura, piebilstot, ka no
šī materiāla ražoti puķu
podi augsnē sadalās un
kalpo par mēslojumu. Savu-
kārt Premānas kalnu ielejā,
kurā dzīvo aptuveni 2500
cilvēku, izveidots konsorcijs,
kura pamatprodukcija ir
šķēres un naži profesionāļiem: “Uzņēmums
“Premax” radījis inovāciju, kas tiek uzskatīta
par industrijas svarīgāko veikumu pēdējo
150 gadu laikā - šķēru skrūve aizvietota ar
šarnīru, alumīnija gultni un teflona gredze-
nu -, ļaujot konsorcijam kļūt par līderiem
globālā mērogā.”
Projekta sanāksmē par iespējām uzņēmē-
jiem stāstīja arī Latvijas Investīciju un attīstī-
bas aģentūras (LIAA) Klientu apkalpošanas
nodaļas vadītāja Linda Grīnfelde. Viņa dalīb-
niekus informēja par biznesa inkubatoriem,
programmu zinātnieku ideju komercializē-
šanai, atbalstu produktu vai tehnoloģiju
izstrādei un citām jomām.
“LIAA biznesa inkubatoros pieejamas dažā-
das konsultācijas un jaunajiem uzņēmējiem
nepieciešamie pakalpojumi, turklāt inkuba-
torā dalībniekus uzņem reizi trīs mēnešos,”
norāda L.Grīnfelde. Tāpat tuvākajā laikā
gaidāms otrais uzsaukums zinātnieku ideju
komercializēšanas programmā, kurā iespē-
jams saņemt finansējumu līdz 300 000 eiro,
bet no februāra LIAA sniedz atbalstu jaunu
produktu un tehnoloģiju izstrādei: “Ar
“jaunu” netiek uztverts globāls jaunieve-
dums, bet arī komercializācija - esošo pro-
duktu attīstīšana un pilnveidošana.” Tāpat
salīdzinoši jauns produkts ir “tehnoloģiju
skauti”, kas darbojas valsts lielākajās univer-
sitātēs un darbojas kā vidutāji starp zināt-
niekiem un uzņēmējiem, ļaujot sekmīgāk
nodrošināt jaunu un inovatīvu produktu
izstrādi.
Nenoliedzami, finansējuma trūkums ir bū-
tisks šķērslis uzņēmumu attīstīšanā, tādēļ ar
savu piedāvājumu iepazīstināja arī biedrības
“Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls” izpilddirekto-
Spriež par lauku uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanu
re Aiga Kalbjonoka. Šajā privāto investoru biedrībā
darbojas 76 investori, kas regulāri organizē investī-
ciju sesijas un cenšas atbalstīt dažādu jomu un
finansējuma projektus.
Sanāksmes prezentācijas ar plašāku informāciju
lejupielādēt iespējams ZPR mājaslapas sadaļā
"Lejupielādes".
Klātesošajiem debatējot par iespējām sadarboties
un attīstīt lauku uzņēmējdarbību, secināts, ka viens
no būtiskākajiem ierobežojumiem uzņēmumu attīs-
tībā ir nesaprašanās starp uzņēmējiem un zinātnie-
kiem vai izgudrotājiem. “Latvijā ir neskaitāmi pie-
mēri, kur “pa priekšu iet” izgudrotājs, un tikai pēc
viņa seko uzņēmējs. Inovatori uzskata,
ka viņi vislabāk zina, kā vadīt uzņēmu-
mu un virzīt produktu, tādēļ nereti viņi,
baidoties no idejas nozagšanas, izvai-
rās no sadarbības ar cilvēkiem, kam
uzņēmējdarbība ir “gēnos”,” stāsta
“Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkla” valdes
loceklis Juris Birznieks.
Tāpat nepieciešamas regulāras trīspu-
sējas tikšanās starp uzņēmējiem, finan-
sētājiem un citām iesaistītajām pusēm. Kā norādīja
augļkopis Māris Šņickovskis, uzņēmēji vislabāk
zinās, ko viņiem vajag, tādēļ finansējuma program-
mu veidošanā būtu jāapzina reālās vajadzības.
Līdzīgu redzējumu pauda arī Latvijas Lauksaimnie-
cības universitātes Zinātnes un projektu attīstības
centra vadītāja Dzidra Kreišmane: “Arī zinātniekiem
ir jāsaprot, ko pētīt, kādas ir problēmas. Apkopojot
šādu informāciju,
būtu iespējams precīzāk noteikt virzienus, kuros
strādāt.”
Noslēdzot diskusiju, klātesošie rezumējuši, ka ie-
spējas lauku uzņēmēja atbalstīšanai ir, taču tās
nereti ir grūti pieejamas vai neapzinātas.
Apskatītie piemēri gan no ārvalstīm, gan Latvijas, ir
noderīgi, taču būtu nepieciešama stingrāka valsts
nostāja mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas
attīstīšanai, kas ļautu ieviest jaunas prakses un
zināšanas, kā arī veicinātu inovatīvu produktu attīs-
tību uzņēmumos lauku teritorijās.
Tieši jaunu politiku izstrāde un to virzīšana reģionā-
lā un nacionālā līmenī, tā veicinot uzņēmumu mo-
dernizāciju un jaunievedumu attīstīšanu,
ir galvenais Eiropas Savienības līdzfinan-
sētā projekta “Reģionālo politiku veidoša-
na uzņēmumiem laukos inovatīvas kon-
kurētspējas un izaugsmes attīstībai” jeb
“INNOGROW” mērķis.
Vienlaikus paredzēts veicināt lokālās,
reģionālās un nacionālās politikas īsteno-
tāju pozitīvu attieksmi tehnoloģiju un
inovāciju ieviešanā. Tāpat ar Zemgales Plānošanas
reģiona starpniecību tiks veicināts dialogs starp
mērķgrupām, tā stimulējot kopīgu risinājumu mek-
lēšanu un ieviešanu uzņēmējdarbībā laukos.
Projektu INNOGROW 85% apmērā līdzfinansē Eiro-
pas Savienības Interreg Europe programma. Kopē-
jais projekta budžets - 1 574 322 EUR, ZPR budžets
129 960 EUR (t.sk. ERAF: 110 466 EUR). Plašāk par
projektu - interregeurope.eu/innogrow/
Aigars Ieviņš,
ZPR sabiedrisko attiecību speciālists
Zemgalē saņemti 148 ainavu pieteikumi Ar ievērojamu atsaucību noslē-
dzies Latvijas simtgades aktivitā-
tes “Latvijas ainavu dārgumi
vakar, šodien, rīt” pirmais solis –
saņemti 950 pieteikumi par
vietām un objektiem, kurus
iekļaut Ainavu dārgumu krātuvē;
no tiem 148 atrodas Zemgalē.
Atsaucīgākie pieteicēji ir bijuši
Pļaviņu, Rundāles un Aizkraukles
novadā, kā arī Jelgavā un Jēkab-
pilī, taču kopumā ir pārstāvēta
gandrīz visa Zemgale.
Izvērtējot pieteicēju sniegto
pamatojumu par izvēlēto aina-
vu, pievienoto attēlu kvalitāti un
Zemgales kopējai ainavai piemī-
tošās specifikās īpatnības, ZPR
administrācija un speciālisti ir
atlasījuši 50 nosacīti vērtīgākās
ainavas, kas virzītas uz nākamo
konkursa kārtu – elektronisko
balsošanu.
Elektroniskā balsošana ar plašu
sabiedrības iesaisti norisinājās no
augusta vidus līdz 15. oktobrim,
un šobrīd sākusies rezultātu
apkopošana. Plānots, ka novem-
bra vidū būs zināmi katra reģi-
ona 10 vērtīgākie ainavu dārgu-
mi - par katru no šiem dārgu-
miem tiks apkopota informācija
(gan vēsturiskas fotogrāfijas, gan
atmiņu stāsti), lai atspoguļotu
ainavas mainību vairāku desmitu
gadu griezumā.
Latvijas jubilejas gadā šie ainavu
dārgumi tiks iemūžināti, pieaici-
not profesionālus fotogrāfus, un
katrā plānošanas reģionā notiks
izstādes un diskusijas.
Atzinīgi novērtē Zemgalē paveiktās aktivitātes meliorācijas attīstīšanai
Zemgales Plānošanas reģions Katoļu iela 2b, Jelgava, LV3001
Reģ.Nr.: 90002182529
Tālr.: 63027549, fakss: 63084949
E-pasts: [email protected]
ZEMGALE.lv
Iepazīstoties ar sasniegtajiem rezultātiem
ZPR un citu Zemgales reģiona partneru ie-
viestajā projektā “NutrInflow”, meliorācijas
eksperti no Somijas un Zviedrijas pozitīvi
novērtējuši īstenotās aktivitātes.
Divu dienu garumā projekta partneri no
Somijas un Zviedrijas kā arī Latvijas - Zem-
gales Plānošanas reģions, Latvijas Lauksaim-
niecības universitāte (LLU), Jelgavas novada
pašvaldība un Zemnieku Saeima - kopīgi
praksē pārliecinājās par zinātnieku pētīju-
miem šajā nozarē un izvērtēja attīstītās
pilotteritorijas Zemgalē.
LLU monitoringa stacija Saldus novada Mel-
lupītē ir viena no vietām valstī, kur universi-
tātes zinātnieki regulāri veic novērojumus,
meklējot kopsakarības un piedāvājot cēloņu
risinājumus. Šī stacija 90. gadu sākumā celta
ar “NutrInflow” partnera Zviedrijas Lauk-
saimniecības un vides inženierzinātņu insti-
tūta atbalstu, un jau 20 gadu garumā te
regulāri tiek monitorēta ūdens notece kā arī
ņemti seklo gruntsūdeņu paraugi, analizējot
tajās esošās minerālvielas, tostarp nitrātu
slāpekļa koncentrāciju.
“Dati no eksperimentālajiem laukiem ik
gadu variē, taču notecē augstākā slāpekļa
koncentrācija vērojama ar vircu mēslotiem
laukiem (10,96 mg/l), kas gan nav būtiski
atšķirīga no tās koncentrācijas, kas novērota
ar cietajiem kūtsmēsliem (10,45 mg/l) vai
augstu minerālmēslu koncentrāciju apstrā-
dātajiem laukiem (10,54 mg/l),” tā LLU va-
došais pētnieks Ainis Lagzdiņš, piebilstot, ka
normālas mēslošanas apstākļos notecē
slāpekļa piesārņojums ir vidēji par desmit
procentiem mazāks.
Tikmēr fosfo-
ra koncentrā-
cija grunts-
ūdeņos starp
dažādi mēs-
lotiem lau-
kiem nav tik
izteikta, to-
mēr atšķirī-
bas ir redza-
mas, salīdzi-
not Mellupī-
tes monito-
ringa staciju ar pārējām LLU pētniecības
vietām: “Mellupīte ir vidēji intensīvs lauk-
saimniecības reģions, un šeit fosfora dau-
dzums notecē ir vidēji 0,07 mg/l, kamēr
ekstensīvās lauksaimniecības reģionā esoša-
jā Vienziemītes stacijā šis rādītājs ir vien
0,042 mg/l,” skaidro A.Lagzdiņš.
Lai nepieļautu ar meliorācijas sistēmām
virszemes ūdeņos nonākušā slāpekļa un
fosfora neno-
kļūšanu līdz
jūrai, nepieciešamas dažādas būves. Ar pro-
jekta “NutrInflow” atbalstu Jelgavas novada
pašvaldība 2017. gadā rekonstruējusi Sodī-
tes strautu, kas turpmāk varēs kalpot kā
labās prakses piemērs. Par šo objektu pla-
šāk — Ziņu lapas ceturtajā lappusē!
Tāpat projekta partneri vizītes laikā apskatī-
ja labās prakses piemērus - zemnieku saim-
niecības “Vilciņi-1” īstenotos meliorācijas
projektus Tukuma novada Zantes pagastā
un iecerētos risinājumus Tērvetes un Jelga-
vas novadiem cauri plūstošajā valsts nozī-
mes ūdensnotekā Ailes strautā.
Aigars Ieviņš,
ZPR sabiedrisko attiecību speciālists