adugunsVTreðdiena � 2011. gada 14. septembris � Nr. 71 (8269)

Svçtki Kubulos

ZIEMEÏLATGALES LAIKRAKSTS

4.

ISSN 1407 - 9844

�

�

CENA abonentiem Ls 0,33tirdzniecîbâ Ls 0,38

Nâkamajâ

Vadugunî

4. lpp.

Laba ziòa

Slikta ziòa

Nepalaid garâm

Interesanta ziòa11. septembrî Breksînes kapos notika piemiòas pasâkums

dzejnieka, publicista un kultûras darbinieka Antona Sliðânaatcerei. Pirms tam visi klâtesoðie bija aicinâti uz Sv. MisiÐíilbçnu Sâpju Dievmâtes Romas katoïu baznîcâ, kuru vadîjakatoïu priesteris Alberts Budþe.

Rçzeknes Latgalieðu kultûras biedrîbas priekðsçdçtâjs Pçteris Keiðssavâ uzrunâ atgâdinâja, cik bagâts bijis Antona Sliðâna devums, daïaviòa grâmatu veltîta bçrniem, daudz aprakstîti Latgalç pazîstami unievçrojami cilvçki. “Atceros, kâ Tu, Anton, prasîji man, lai “pastâvu”klât pie vçl kâda projekta. Rçzeknç jau treðo reizi sabrauks visas pasauleslatgalieði, arî Sibîrijas latgaïi, tikai Tevis vairs nebûs klât. Tu bijilauksaimnieks, turçji rûpi par bibliotçku, muzeju, rakstîji rakstus, dzeju.Kâ Tu to visu paspçji? Tu biji kâ cilvçks-oríestris. Lai arî aizgâjçjiemvçl vieglu dusu, mçs zinâm, ka zeme nav viegla. Tâ ir smaga, mumssâp, bet mums jâbût stipriem un jânes tâlâk Tavas idejas,” teica P.Keiðs.Ligita Spridzâne nolasîja Bruno Vilka veltîjumu Upîtes dzejniekam:“Tu biji nemiera pilns arâjs, sçjçjs,/Un viegli nebija paveicams nekas./Bûtkarognesçjam un vârdu sacît tieði,/Vienalga, cik tas neþçlîgs un skarbs.”Viïakas novada priekðsçdçtâjs Sergejs Maksimovs atgâdinâja,- laizinâtu, kas ir gaisma, jâpadzîvo tumsâ. Lai sadzirdçtu mûziku, jâpa-dzîvo klusumâ. Arî Antona Sliðâna aizieðana mûþîbâ tikai tagad liekapjaust, cik ïoti viòa pietrûkst. “Gribas zvanît, jautât, bet nav vairs

kam. Viòam sâpçja sirds par Latgali, latgaïu valodu. Viòð bieþi bijanesaprasts, ar savu uzstâjîbu neçrts paðvaldîbu darbiniekiem un valstsvîriem. Ticu, ka viòa darbu turpinâs bçrni,” pie dzejnieka kapa runâjaS.Maksimovs. Nolikt ziedus bija ieraduðies arî spalvas brâïi noBaltinavas - Veneranda Andþâne un Pçteris Keiðs. V.Andþâne atcerçjâs,ka viòu domas ne vienmçr saskançjuðas, bet Antons bijis kâ zvaigzne,kurai lîdzinâties. Viòa pauda cerîbu, ka sestdien mçs ievçlçsim tâduSaeimu, kura palîdzçs arî Latgalei. Rakstniece Santa Meþâbele jebAntoòina Loèmele ðim mirklim bija piemeklçjusi Ârijas Elksnes dzejoli,bet Viïakas novada bibliotçkas direktore Vija Circâne nolasîjaklâtesoðâs dzejnieces Ilzes Keiðas veltîjumu Antonam. Emocionâli, kâar sirdi rakstîti vârdi skançja Viïa Bukða lasîjumâ. Ejot pie Antonakapa, Viïakas novada bibliotçku darbinieki ziedus nolika arî MiíelimJermacânam, katoïu garîdzniekam, kuram ðogad 23.oktobrî paliek100 gadi, bet 25 viòð jau atdusas Breksînes kapos. Ar viòu kopâAntons 70. gadu sâkumâ ierakstîja Baltinavas un Ðíilbçnu pagastutautasdziesmu bolsus. Ðie ieraksti liecinâja par vçl dzîvo un bagâtolatgaliskâs kultûras mantojumu un rosinâja cilvçkus darboties. Tagadfolkloras kopu un etnogrâfisko ansambïu Viïakas novadâ vien irvairâk nekâ desmit. “Anton, bet ðodien Tu esi ðeit, kopâ ar mums arsaviem vârdiem, caur tautasdziesmu... Tu paliec vçjâ, kas traucaspâri tavam âbeïdârzam...,” izjusti piemiòas mirklî runâja V.Circâne.

Z.Logina

Piemiòa dzîvos Piemiòa dzîvos

Foto

- Z

.Login

a

VÇLÇTÂJI,KANDIDÂTI UN NOVÇROTÂJI!

Vçlçðanu dienâ – 17.septembrî“Vaduguns” karstais telefons

29360850

Jûsu rîcîbâ visu dienu un nakti!Zvaniet un informçjiet par visu, kasnotiek 11.Saeimas vçlçðanâs!Þurnâlisti strâdâ jums!

2. lpp.

9 7 7 1 4 0 7 9 8 4 0 3 3 73

Tuvojas apkures sezonaKâ to sagaidâm?

Gatavojam maltîtiVienkârði, bet garðîgi

Kubulu pagastâpriecâjas svçtkos.

Upîtçuzziedâbeles.

Uzstâsies kongresâ16.septembrî Latvijas Universitâtes

Lielajâ aulâ atklâs Latvijas vçsturnieku Ikongresu “Latvijas vçsture: pçtniecîbasstâvoklis, izpçtes problçmas un risinâ-jumi”. 17.septembrî kongress turpinâsdarbu septiòâs tematiskâs sekcijâs,tostarp “Latvijas reìionu vçsture”, kurâar ziòojumu “Pilsçtu vçstures avoti Latvi-jas arhîvu fondos: Balvu pilsçtas pie-mçrs” uzstâsies Balvu Valsts ìimnâzijasskolotâja, novada muzeja pedagoìeIrçna Ðaicâne.

Lîdzinâs zirnekïu tîmeklimAutovadîtâji sûdzas, ka ar katru dienu

arvien grûtâk izbraucams kïûst Bçrzpils– Daugavpils ielu krustojums Balvos.Bçrzpils ielas renovâcijas darba vadîtâjsUldis Mellenbergs atzîst, ka ðis krustojumsir vissareþìîtâkais, kâdu viòam nâciesredzçt. “Ðobrîd ceïu satiksmi nosakapriekðrocîbas ceïa zîmes. Luksoforu varçsuzstâdît tad, kad attâlinâsimies no krus-tojuma,” viòð piebilda. Jautâts, kâpçckrustojums ir tik sareþìîts, U.Mellenbergspastâstîja, ka tas jârok èetras reizes èetrosvirzienos: “Pirmajâ rakðanas kârtâjâizbûvç fekâlais cauruïvads, pçc tamseko lietus ûdens novades sistçma,ûdensvads un lietus ûdens uztvçrçjakas.”

Bûvç optisko tîklu“Lattelecom” Balvos turpina optiskâ

tîkla izbûvi, kuru pabeidzot, optiskaisinternets bûs pieejams 35 daudzdzîvokïumâjâm, kopskaitâ sasniedzot 1780 mâj-saimniecîbu.

Piemiòa jâtur svçta. Piemiòas pasâkuma, veltîta Antonam Sliðânam, iniciators bija Leonards Rakitskis no Lazdukalna. Viòð pârdzîvo,ka Latgalç ir daudz aizmirstu cilvçku un viòu mûþi var aiziet zudîbâ, tâpçc labprât dara ðo sirds darbu. “Antons Sliðâns, tâpat kâ viòavârda brâïi Kûkojs, Matvejâns un Rancâns Latgales kultûrai devuði daudz un viòu piemiòa jâtur svçta. Priecâjos, ka ir cilvçki, kuri toatbalsta,” saka L.Rakitskis. Piemçrotu repertuâru bija atraduðas “Abrenîtes” sievas no Viïakas, Skujetnieku garîgo dziesmu ansambïa“Sonâte” dziedâtâjas, arî Sandra Bukða un Dina Krakope no Upîtes.

Vietçjâs ziòasTreðdiena � 2011.gada 14.septembrisV2.

Reklâmu apmaksâja partija “Vienotîba”

Politiskâ reklâma

“Tiesiskâ valstî nevar bût situâcija, ka likums tiek mainîts, pielâgojoties konkrçtâm personâlijâm,” saka ALEKSEJS LOSKUTOVS, deputâtu kandidâts no apvienîbas “Vienotîba” (saraksts Nr. 1).

Turklât viòð to atkârto ne tikai vçlçðanu priekðvakarâ, bet

vienmçr, pamatojot vârdus ar darbiem.

-Prese apgalvoja, ka no KNAB vadîtâja amata Jûs

atstâdinâja par to, ka izmanîjâties uzsâkt izmeklçðanu, kas

skâra toreizçjâ premjerministra Kalvîða sievu. Runa bija

par pârâk augstu cenu par elektroenerìiju, kas tika pirkta

no mazajâm HES, bet premjera dzîvesbiedre arî bija ðâdas

HES lîdzîpaðniece.

-Tolaik Birojs veica virkni uz korupcijas novçrðanu vçrstu

darbîbu, kas izraisîja ðîs pasaules vareno nepatiku. Mazo HES

tarifu lietas izmeklçðana, kas tieðâm skâra toreizçjâ premjera

sievu, ir tikai viena no tâm. Ïoti spçcîgu pretestîbu izraisîja partiju

finansçðanas pârbaudes un vçl citas lietas. Tomçr tâs ir sen

pagâjuðo dienu lietas…

Bet arî ðodien var teikt viena vçsturiskâ darbinieka vâr-

diem, kurð uz jautâjumu, kas notiek valstî, atbildçja:

“Zog!”…

Ja jûs teiksiet, ka tie, kas izlaupa budþetu un nodarbojas ar

korupciju, ðodien nebaidâs ne no viena un ne no kâ, tad es jums

nepiekritîðu. Lietas par kukuïiem Rîgas un Jûrmalas domçs,

par nelikumîgiem iepirkumiem bçrnu slimnîcâ un citas skaïas

izmeklçðanas, kas vieniem lika nokïût uz apsûdzçto sola, citiem

- uz visiem laikiem ðíirties no valsts amatiem, – tâs ir reâlas

cîòas un reâlu uzvaru piemçrs. Cita lieta ir tas, ka kâre pçc

naudas daþkârt ir stiprâka par bailçm, tieðâm – zog! Esmu

pârliecinâts, ka likumam jâbût universâlam, tas ir, augstâk par

politiskajâm un personîgajâm interesçm. Tas ir îpaði svarîgi

attiecîbâ uz KNAB. Vienîgâ izeja ir izstrâdât skaidrus kritçrijus

un prasîbas pret KNAB vadîtâju, kâ arî Biroja autonomijas

likumiska nostiprinâðana, tai skaitâ arî Satversmç.

Tagad pçc Vilnîða atstâdinâðanas norisinâs konkurss

uz KNAB vadîtâja amatu, bet, kas ir interesanti, nav

parâdîjies neviens pretendents.

Neviens nevçlas nokïût starp laktu un veseri. Diemþçl arî

ðodien ir spçki, kas mçìina izmantot biroju to vai citu ekonomis-

ko grupçjumu interesçs, padarît to par politiskâs ietekmes

instrumentu. Tâdçï jautâjumus par skaidriem kritçrijiem un Biroja

autonomiju nedrîkst atlikt “lîdz nâkamajai reizei” – tie jâizskata

jebkurâ gadîjumâ. Kad mûsu oligarhi nekaunas teikt, ka cilvçkiem,

kuri atrodas augðâ, nepastâv noteikumi, – tas ir ïoti bîstams

Aleksejs Loskutovs: “Mçs panâksim, lai valstî valdîtulikums, nevis nauda.”

ALEKSEJS LOSKUTOVS, kandidâts no “Vienotîbas” saraksta Nr. 1Darîðu visu, lai budþeta nauda nenokïûtu oligarhu un viòu dienderu kabatâs, jo nopelnît ðo naudu ir daudz grûtâk, nekâ izlaupît to.

Kad katrs nodokïu maksâtâju santîms tiks izmantots ar pilnu atdevi un visas sabiedrîbas interesçs, tad bûs nodroðinâtas

pienâcîgas pensijas, kvalitatîva medicîniskâ aprûpe un izglîtîba.

Mûsu komandâ Latgalç ir cilvçki, kas ir parâdîjuði ar darbiem, ka prot un vçlas strâdât godîgi un vçlçtâju interesçs. Piemçram,

Maija Spûle Jersikas pagastâ, Jâòa Lâèplçða darbs Daugavpils mçra amatâ, Sarmîte Íikuste ir realizçjusi daudzus projektus,

palîdzçja saglabât Krâslavas slimnîcu, uzcelt jaunu infekcijas slimnîcas korpusu Daugavpilî.

� Kopâ mçs varam atrisinât jebkurus uzdevumus.

� Kopâ ar jums mçs nodroðinâsim valsts attîstîbu!

� Saraksts Nr. 1 – solis uz attîstîbu un labklâjîbu!

www.vienotîba.lv

simptoms. Tas ir signâls visiem zagïiem: zagt drîkst, bet tikai

miljonu, un tikai tiem, kam ir vara. Un uzreiz, pagrieþoties pret

kamerâm, var teikt runas par to, ka “demokrâtija mums ir augstâk

par visu”. Bet demokrâtija – tâ nav tikai vçlçðanas.

Pats galvenais ir vienlîdzîgas tiesîbas un vienlîdzîga atbildîba

likuma priekðâ. Bet likums apgalvo, tâpat kâ Gïebs Þeglovs

slavenajâ filmâ: “Zaglim ir jâsçþ cietumâ.” Lai kâdu amatu viòð

arî neieòemtu un lai cik miljonu viòam nebûtu.

Jûs diezgan ilgi esat bijis bezdarbnieks, lai gan piedâ-

vâjumi bija. Kâpçc neaizgâjât strâdât uz prokuratûru?

Jo tas ir tas pats, kas spçlçt jaunu partiju, zinot, ka tiek pârkâptinoteikumi. Vienotîba ievçro noteikumus, tas arî ir ðîs apvienîbasspçks. Apvienîbâ stâjas cilvçki, kas paði strâdâ godîgi un citiemneïauj pârkâpt likumu – tâdi kâ Maija Spûle, Jânis Lâèplçsis,

Sarmîte Íikuste un citi.

Tagad daþi mçìina parâdît ðo apvienîbu kâ tâdu, kas aizstâv

vienîgi latvieðu nacionâlâs intereses. Tomçr atgâdinâðu epizodi,

kas arî kïuva par Saeimas atlaiðanas iemeslu. Tiesîbsargâjoðâs

institûcijas vçlçjâs veikt kratîðanu pie deputâta (turklât ar latvieðu

uzvârdu) – uz likumîga pamata. Un kas notiek? Kaut kâda iemesla

dçï izmeklçðanu neïauj veikt gan partijas, kas it kâ dçvç sevi

par krievu aizstâvjiem, gan diezgan nacionâli noskaòotas. Bet

Vienotîba ir par to, lai deputâtiem nebûtu izòçmumu likuma

priekðâ. Tas ir uzskatâms piemçrs tam, kâ nacionâlie lozungi

piesedz ekonomisko grupu intereses. Kam bûs slikti, ja valstî

valdîs likums – latvieðiem, krieviem, poïiem?

Viïakas novadâKlât “Upîtes Uobeïduorzs”

Tuvojas rudens, un klât atkal nâk meilys aiïu i dzîsmufestivals “Upîtes Uobeïduorzs”. Ðogad tas 17.septembrîUpîtes tautas namâ notiks jau 10.gadu, bet diemþçl pirmogadu bez festivâla iesâcçja – idejas autora – tçva,dzejnieka Ontona Sliðâna. Ðogad pavasarî O.Sliðânastâdîtais âbeïdârzs neziedçja un âbolus neienesa, bet,tuvojoties festivâlam “Upîtes Uobeïduorzs”, notikabrînums. Festivâla himnas vârdos dzirdam “...Upîtç âbeleszied...”, tâ arî Ontona stâdîtajâ âbeïdârzâ septembrîuzziedçja âbele. Tâ ir zîme, ka nekas nav pazudis, vissturpinâs un Upîtç 17.septembrî atkal ziedçs âbeles. Ðogadviss “Upîtes Uobeïduorzs”, kas ir vecâkais Latgalieðufestivâls pasaulç, bûs veltîts Ontonam Sliðânam. Festivâlâbûs dziedoðie mâkslinieki – grupas un dzejnieki no visasLatgales. Ðogad interesants jaunums bûs arî RîgasLatgalieðu studentu koris. Lîdz ðim un arî ðogad festivâlâbûs dzirdama visu stilu mûzika: sâkot no folkloras unbeidzot ar smago roku. “Ðî gada jaunums - koris. Uzfestivâlu ar katru gadu nâk vairâk un vairâk cilvçku, un,kas interesanti, nâk visu paaudþu cilvçki, sâkot nopavisam maziem bçrniem, beidzot ar sirmgalvjiem. Tedzirdama tikai latgalieðu valoda, te cilvçks jûtas kâpasakâ vai sapnî, jo, lai arî ir tik daudz sveðu cilvçku, bettajâ paðâ brîdî visi ir draugi, jo visus vieno latgalieðuvaloda. Ðogad festivâlâ piedalîsies Rîgas Latgalieðudraugu koris “Sono Juvenis”, folkloras kopa “Rekovasdzintars”, Vita Briðka ar folkloras kopu, Viïânu kapela“Bumburneicys”, Vinsents Kûkojs, Laura Bicâne, AnsisAtaols Bçrziòð, “Bez PVN”, “Dabasu Durovys”,“Liktenîgîs pagrîzîns iz Vainovu”, “Napruots”,“Krampis”, “Karburators”, “Stage Divers” un dzejniekiMârîte Sliðâne, Ilze Sperga, Raibîs Suns, Valentins Luka-ðeviès, Jureits, Karonhisake, Santa Matisâne un AigarsJaunþeikars. Festivâls katru gadu notiek treðajâ septembrasestdienâ un ir veltîts Dzejas dienâm.

Ligita Spridzâne, Upîtes kultûrvçstures muzeja vadîtâja

Ar dievkalpojumu Viïakas Romas katoïu baznîcâsâkâs Viïakas Valsts ìimnâzijas astoòdesmitgadessvinîbas.

Jau pirms svinîgâ pasâkuma skolâ valdîja rosîba. InitaRaginska un Inâra Sokirka vadîja dziedâðanas darbnîcas.Dzejas mirkïus radîja Rutta Jeromâne, klâtesot Latvijas Univer-sitâtes lektorei, skolas absolventei Dagmârai Auseklei, betatmiòu dzîparus vçrpa un kamolâ tina Viïakas pamatskolasdirektore Anþelika Loèmele. Daudz darba pie skolas muzejakrâjumu un iekârtojuma atjaunoðanas bija veikusi vçsturesskolotâja Biruta Miòina. Îpaðo skolas auru ar ikdienas unsvçtku mirkïiem savâ uzrunâ atdzîvinâja Viïakas Valstsìimnâzijas direktore Ilze Strapcâne. Kâdâ mirklî balss mikro-fonâ lika satrûkties, jo ieradâs Grâfiene un Grâfs. Viòi konsta-tçja, ka no tâs Marienhauzenas muiþas, kura te kâdreiz bijusi,ir tikai senatnes elpa. Viss mainîjies, un tâs vietâ pirmâsLatvijas brîvvalsts laikâ uzcelta Gaismas pils. Vakara vadîtâjaIneta Lindenberga kopâ ar skolas absolventiem izceïoja caurigadu desmitiem. Pirmskara un Otrâ pasaules kara laiku atce-rçjâs skolas absolvente Anna Prancâne, atmiòu dzirkstis uzvir-moja Sarmîtes Puþules un dziedâtâjas Valentînas Demtiðinas,arî Ârlietu ministrijas diplomâta Edgara Bondara stâstîjumâ.Deviòdesmito gadu atmiòas pârcilâja Vairis Dmitrijevs unInga Makarova. Atmiòu stâstîjumâ dalîjâs katra laika posmaabsolventi, iezîmçjot spilgtâkos notikumus no skolas dzîves.Svçtku sajûtu dâvinâja Viïakas novada un pârnovadu ïaudis,savas pilsçtas, skolas patrioti, sadarbîbas partneri, tuvâki untâlâki skolas absolventi. Pçc svinîgâ visi pulcçjâs savâs klasçs,bet ballç uzdejoja kopâ ar ansambli “Laikam lîdzi”.

Z.Logina

Viïakas Valsts ìimnâzijaatskatâs uz 80 gadiem

Grâfiene un Grâfs ielûkojas vçsturç. Grâfienes lomâiejutâs Rigonda Ðakina, grâfa lomâ - Raimonds Logins.

Nolasa apsveikumus. Skolas direktore Ilze Strapcâneun vietniece Elvîra Lemeðonoka nolasîja skolai sûtîtosapsveikumus. Tâds bija arî no Latvijas Valsts prezidenta.

Foto

- L

.Kaòepe

Foto

- L

.Kaòepe

Îsumâ

Viïakas novadâ

Vietçjâs ziòas Treðdiena � 2011. gada 14. septembrisV 3.P

oli

tisk

â r

ek

lâm

a

Viïakas novada Þîguros aizva-dîtajâ sestdienâ jau tradicionâliatzîmçja Meþa darbinieku dienu,kurâ satikâs bijuðie darbabiedri,draugi un radi.

Diena sâkâs ar ekoloìiskâs pârtikasun amatnieku izstrâdâjumu tirdziòu.Interesenti varçja apskatît meþkopjaViïa Krûmiòa un Aigara Ansveriòanozîmîtes un þetonus. Priecçja meþ-kopja, meþa taksatora Mârtiòa Dâbo-liòa gleznu izstâde un ielu vingrotâjuuzstâðanâs. Tie, kuriem vairâk interesçjatehnika, varçja apmeklçt meþizstrâdes,augsnes sagatavoðanas tehnikas izstâdivai vçrot meþa audzçðanas vai meþiz-strâdes, augsnes sagatavoðanas tehnikasdemonstrçjumus. Savas tehniskâs spçjaspoligonâ râdîja kokgâzçji.

Dvçselei - koncerts“Meþa dziesma”“Mana dziesma - tâ ir dziesma par meþiemUn caunu taciòâm sîkâm,Tâ ir pasaule mana -Ar dzeòiem un baravikâm...”

Meþs dara mûsu pelçko ikdienugaiðâku, puðío mûsu sçtas un tekas,spirdzina garîgi un miesîgi, bet cilvçkisavâs rûpçs bieþi vien to aizmirst.Koncerts “Meþa dziesma” izskançja kâatgâdinâjums par vçrtîbâm, kas mumspar velti pieejamas katru mîïu brîdi.Ðogad izdziedâjâm dziesmas par ogoða-nu un sçòoðanu, medîbâm un darbumeþâ.

Mçs lepojamies, ka dzîvojam meþamaliòâ, mûsu bçrniem ir iespçja izaugttîrâ vidç, un, kas pats svarîgâkais, ðajosbezdarba apstâkïos meþs ir mûsu peïòasvieta. Þîguru bçrni koncertâ râdîja, kasdzîvo meþâ, kâ reizçm sçòotâjiem traucçmuðas un cik daudz brûkleòu ir piemums. Skatîtâjus priecçja arî folkloraskopa “Upîte” ar danèiem un dziesmâmpar sçòoðanu un ogoðanu. Meþa dzies-mas skançja arî Kupravas etnogrâfiskâansambïa izpildîjumâ.

Meþa darbinieku dienu noslçdzar koncertu

Visiem zinâms, ka medîbas - tas irdzîvesveids, arî lielâkajai daïai þîgurieðu,un medîbâs galvenais ir nevis veiksmîgsðâviens vai mugursomas piestûíçðanaar medîjuma gaïu, bet “ieðana dabâ”,sarunas un dziesmas pçc medîbâm.

Koncertâ mednieku dziesmas dziedâjabçrnu ansamblis “Èiekuriòi”, kapela“Ilgas”, folkloras kopa “Meþâbele”,Balvu pagasta tautas nama jauktaisvokâlais ansamblis “Malduguns”.

Ies vecâku pçdâsLielai cilvçku daïai meþs ir ne tikai

vieta, kur atpûsties, relaksçties, nodar-boties ar medîbâm, bet gan darba vieta.Daudzâs ìimenes no paaudzespaaudzç tiek ieaudzinâta mîlestîba uzmeþu. Bçrniem ðíiet paðsaprotami, kaviòi ies vecâku un vecvecâku pçdâs,tâdâ vai citâdâ veidâ savu dzîvi saistotar meþu. Dziesmas kâ veltîjumu tiem

cilvçkiem, kam meþs ir darbavieta, bijasagatavojuði Borisovas tautas namaansamblis “Atvasara”; Þîguru kultûrasnama ansamblis “Relako”; kapela“Ilgas” un krievu dziesmu ansamblis“Ivuðki”.

Meþa darbiniekiem daudzu svarîguproblçmu risinâðanâ, it îpaði tai jomâ,kur meþu redzam kâ sociâlu parâdîbu,kâ nozîmîgu faktoru çtikas un estçtikasizkopðanâ, lielu palîdzîbu var sniegt unsniedz tieði radoðo profesiju pârstâvji -rakstnieki, mâkslinieki un komponisti.Meþa darbinieku un dzejnieku mçríis irviens - saglabât mûsu Zemes bagâtîbasun skaistumu nâkamajâm paaudzçmun panâkt, lai ðîs nâkamâs paaudzesbûtu morâli labâkas par mums.

Koncerta noslçgumâ vareni skançjavisu koncerta dalîbnieku un skatîtâjukopîgi dziedâtâ meþa darbinieku himna“Mans mantojums”.

D. Elksnîte

Balvu novada domç

8.septembra domes sçdes lçmumi

Nosaka darba likmesApstiprinâja izglîtîbas iestâþu vadîtâju mçneða darba

likmes ar ðî gada 1.septembri: Balvu Valsts ìimnâzijasdirektorei Inesei Paiderei – Ls 695; Balvu Amatniecîbasvidusskolas direktorei Sarmîtei Cunskai – Ls 632; Balvupamatskolas direktorei Mârai Pimanovai – Ls 660; Bçrzpilsvidusskolas direktorei Ilonai Stepânei – Ls 518; Tilþasvidusskolas direktoram Voldemâram Èeksim – Ls 518;Brieþuciema pamatskolas direktorei Lidijai Loèmelei – Ls447; Stacijas pamatskolas direktorei Rutai Bukðai – Ls 518;Tilþas internâtpamatskolas direktorei Ilutai Bçrziðai – Ls594; Balvu pirmsskolas izglîtîbas iestâdes “Sienâzîtis”vadîtâjai Ivetai Barinskai – Ls 471; Balvu pirmsskolasizglîtîbas iestâdes “Pîlâdzîtis” vadîtâjai Marijai Voikai – Ls471; Kubulu pirmsskolas izglîtîbas iestâdes “Ieviòa”vadîtâjai Lijai Bukovskai – Ls 400; Bçrzkalnes pirmsskolasizglîtîbas iestâdes vadîtâjai Intai Korlaðai – Ls 380; Tilþaspirmsskolas izglîtîbas iestâdes vadîtâjai Vitai Belindþevai –Ls 380; Balvu Mûzikas skolas direktoram EgonamSalmanim – Ls 508; Balvu Mâkslas skolas direktorei ElitaiTeilânei – Ls 487; Balvu Sporta skolas direktorei LudmilaiBeïikovai – Ls 608; Balvu Bçrnu un jaunieðu centradirektorei Leldei Lejai – Ls 460.

Pieðíir statusuDeputâti vienbalsîgi nolçma pieðíirt nacionâlâs

pretoðanâs kustîbas dalîbnieka statusu balvenietimArnoldam Voiciðam.

Jâizstrâdâ projektsNoteica zemes ierîcîbas projekta izstrâdes nepiecieðamîbu

zemes îpaðuma “Daina”, Bçrzpils pagastâ, sadalei.

Norakstîs automaðînuAtïâva norakstît Kriðjâòu pagasta pârvaldes automaðînu

VW Passat Variant (1988.gads), kuras atlikusî bilancesvçrtîba ir Ls 995.

Samazina maksu par zemiNoteica samazinâjumu par Jevgenijas Jakovïevas (39%

apmçrâ) un Jâòa Boldâna (59% apmçrâ) izpçrkamo zemesvienîbu Vîksnas pagastâ 27,90 ha platîbâ un Brieþuciemapagastâ 17,14 ha platîbâ.

Iznomâ zemiNolçma noslçgt nomas lîgumu ar Juri Barsovu par zemes

vienîbas 5,7 ha platîbâ, Vîksnas pagastâ, iznomâðanu uz10 gadiem.

Apstiprina maksas pakalpojumusApstiprinâja Bûvvaldes sniegto pakalpojumu cenrâdi,

piemçram, mazstâvu dzîvojamo mâju un to palîgçkupieòemðana ekspluatâcijâ maksâs Ls 20. Savukârt arhi-tektûras un plânoðanas uzdevuma vai bûves nojaukðanasuzdevuma sagatavoðana un izsniegðana izmaksâs Ls 10.

E.Gabranovs

Foto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

a

ReportâþaTreðdiena � 2011. gada 14. septembrisV4.

Pagasta svçtki Kubulos10.septembrî Kubulu pagasts aicinâja iedzîvotâjus

un viesus uz svçtku svinçðanu. Jau pulksten 6.30 piepagasta pârvaldes çkas sâkâs pirmâs aktivitâtes, betpçc pulksten deviòiem mûzikas skaòas no pirmsskolasizglîtîbas iestâdes “Ieviòa” stâvlaukuma puses aicinâjauz kopîgu sportoðanu. Pasâkuma noslçgumâ dalîbnie-kus un lîdzjutçjus aicinâja uz koncertu un balli Kubulukultûras namâ.

Svçtkos piedalîjâs 24 komandas, no kurâm èetras sçòoja,10 orientçjâs ar auto, pa piecâm komandâm pieteica ciemiun iestâdes. Sevi pierâdît varçja arî individuâlajâs disciplînâs.Svçtki izvçrtâs par jauku kopâ bûðanu visas dienas garumâ.

Dârzu raþu atrâda bagâtîgi. 73 dâliju un 22 kartupeïuðíirnes no pagasta iedzîvotâju dârziem jau iepriekðçjâvakarâ izkârtoja izstâdç. Tâs veidoðanâ palîdzçja BirutaCircene ar palîgiem. “Patîkamâkais ir iedzîvotâju atsau-cîba,” saka kultûras nama vadîtâja Maija Laicâne. NoIndras Tûmiòas dârza vien uz izstâdi organizatori atveda24 dâliju ðíirnes. Savukârt kartupeïi piesaistîja uzmanîbugan ar neparastajiem nosaukumiem, gan izmçriem unkrâsâm.

Piedalîjâs visi, kas neaizgulçjâs. Sçòoðanas sacensîbâspiedalîjâs trîs reìistrçtas komandas. 1.vietu ieguva Igorsun Ginta Ivanovi, kuri kopâ salasîja seðus kilogramus sçòu.Kad sçòoðanas laiks vçl bija pusç, no meþa parâdîjâspirmâs dalîbnieces. Viòas gan nebija iepriekð reìistrçju-ðâs, taèu sçòojuðas godam - visas muðmires atradâs viòuturzâs. Lai klâtesoðos pârliecinâtu par ðo sçòu vçrtîgumu,nobaudîðanai piedâvâja 400 gadus izturçtu muðmirumçrci.

Karlsons, Pepija, Mikipele un Ezis. No desmitiem rîtâ lîdz pat trijiem pçcpusdienâ pie pirmsskolas izglîtîbas iestâdes“Ieviòa” notika sporta aktivitâtes. Kâ namamâtçm pieklâjas, “Ieviòu” komanda bija saposusies spilgti un pamanâmi.

Zivis neíçrâs. Klâtesoðie varçja nobaudît arî Stacijaspamatskolas, “Ieviòas” un pagasta pârvaldes sagâdâtâsmaltîtes. Pagasta pârvalde gan solîtâs zivju zupas vietâpiedâvâja jçra gaïas plovu. Pavarda sargâtâji bija MârîteÐkapare, Silvija Aleksejeva un Mâris Bçrziòð. Iztukðotiekatli apliecinâja, ka plovs un zupas bija garðîgas.

Kârðu spçles prasmes. Pirmo reizi pagasta svçtkosnotika kârðu spçles turnîrs. Skatîtâju interese bija neviltota,un daudzi ar uzmanîbu sekoja lîdzi spçlei. Zolîtessacensîbâs 1.vietu ieguva Kazimirs Kozlovskis, 2.vietu -Gundars Koèâns, 3.vietu - Indulis Laicâns.

S.Buðas teksts un foto

“Cielaviòai” ir ko râdît! Jaunieðu deju kolektîvs “Cielavi-òa” papildus jau zinâmajâm dejâm skatîtâjus pârsteidzaar krustmâtei Irçnai Zaèevai veltîto “Krustamâteskrakovjaka” pirmdejojumu.

Sajûsma gan lieliem, gan maziem. Liela aktivitâtevaldîja piepûðamajâs atrakcijâs, kur bçrni ðïûca unrâpâs, vçlâs un krita. Pat lietus viòus nespçjaaizbaidît, un slapjas drçbes bija garantçtas!

Komandu sacensîbas. Pagasta pârvaldei, kuru vadaArtûrs Luksts, ðoreiz nepaveicâs - viòi palika pçdçjie.

Ciemu komandu konkurencç pirmie izrâdîjâs “Betmeni”,kuri pârstâvçja Druvenieku ciemu, bet iestâþu vidû

uzvarçja “Mednieku kolektîvs”.

Neierastâkssports. Paraizraujoðupiedzîvojumuizvçrtâsstaigâðana arkoka kâjâm,ko organizçjaLeons Belka.“Jâsper lielâkisoïi,” viòðpamâcîja.

Politika Treðdiena � 2011. gada 14. septembrisV 5.

Saruna par politiku

Laikâ lîdz Saeimas vçlçðanâm “Vaduguns” uz sarunu aicinâs deputâtukandidâtus, kuri kandidç Latgales vçlçðanu apgabalâ un kuriem deklarçtâdzîvesvieta ir bijuðais Balvu rajons. Ðoreiz saruna ar partijas “Tautas kontrole”deputâta kandidâtu DMITRIJU USINU.

3dienas

?

Deputâta kandidâtaprognoze

Vçlçðanu dienâ svinçs jubilejas

No partijas programmas:� VISAS tagadçjâs Saeimas partijas noveduðas Latviju pilnîgâ

ekonomikas un sociâlâs sistçmas sabrukumâ un gatavojas izsaimniekotatlikuðos valsts uzòçmumus, tos privatizçjot.

� Galvenie darbi:� atcelsim 5% barjeru Saeimas vçlçðanâs;� dosim vçlçtâjiem tiesîbas atsaukt ievçlçtos deputâtus;� samazinâsim Saeimas deputâtu skaitu lîdz 40;� mainîsim referendumu sasaukðanas kârtîbu, dosim tiesîbas paðvaldîbâm

rîkot vietçjos referendumus;� ieviesîsim tieðo demokrâtiju ar elektronisko balsoðanas sistçmu –

balsoðanu ar e-parakstiem no jebkuras interneta piekïuves vietas, saglabâjotkatra indivîda balsojumu, padarot vçlçðanu procesu maksimâli caurspîdîguun kontrolçjamu, nebûs iespçjama vçlçðanu un referendumu rezultâtuviltoðana;

� izveidosim Nacionâlo Atklâto Tiesu (NAT) ar starptautisko tiesneðupiesaisti par Latvijas politiíu un ierçdòu ekonomiskajiem noziegumiem, kastika izdarîti personîgo intereðu labâ, graujot Latvijas ekonomiku uniedzîvotâju labklâjîbas attîstîbu;

� izstrâdâsim un pieòemsim izmaiòas Satversmç, nosakot valsts atbalstulatgalieðu valodai kâ latvieðu valodas otrai literârai formai.

� Partijas “Tautas kontrole”uzdevums ir pârvarçt 5% barjeru, laiiekïûtu Saeimâ.� Bûtu labi, ja Saeimâ ievçlçtu

divus mûsu puses kandidâtus.

Dmitrijs Usins. Deputâta kandidâts

Latgales vçlçðanu apgabalâ ir sestais

sarakstâ. Viòð atzîst, ka plâno startçt

arî paðvaldîbu vçlçðanâs.

Kâpçc vçlçtâjiemjâbalso parpartiju “Tautaskontrole”?

Dmitrijs Usins: -Îstenojotmûsu programma, pozi-tîvas izmaiòas izjutîs visiLatvijas iedzîvotâji. Mçsiestâjamies par pensiju unmâmiòu algu samazi-nâðanu. Sociâlo jautâjumurisinâðana mums irprioritâte.

Dmitrijs Usins Saeimas vçlç-ðanâs startçs otro reizi. Pçrn viòapârstâvçtâ partija “Tautas kontrole”nespçja pârvarçt nepiecieðamo 5%barjeru, lai iekïûtu Saeimâ. Pirmsgada deputâta kandidâts saòçma 80plusus un 50 svîtrojumus.

Nebijât sarûgtinâts, redzot10.Saeimas rezultâtus?

-Tie nebija slikti, salîdzinot ar citupartijas biedru rezultâtiem. Jâòem vçrâ,ka partija bija jauna, turklât mazâkpazîstama par citâm. Ar katru gadunoteikti bûs labâk – iesâktais jâturpina.Uzskatu, ka politikâ jâienâk jauniemcilvçkiem, jaunâm sejâm.

Pirms gada uzsvçrât, ka atbals-tât projektu par Baltijas jûrassavienoðanu ar Kaspijas jûru?

-Ðo ideju joprojâm atbalstu, kaut gantâs îstenoðana ir atlikta uz nenoteiktulaiku. Pie ðî projekta varçtu atgriezties,kad uzlabosies ekono-miskâ situâcija ganLatvijâ, gan citvietpasaulç.

Tâpat teicât, kasimtlatnieku prog-ramma ir valstsekonomikas brem-ze. Domas nav mai-nîjuðâs?

-Ðobrîd ir astoòdes-mitlatnieku program-ma. Jâatzîst, ka labâktâ, nekâ nekâ. Jâpie-bilst, ka bija jûtamaspozitîvas vçsmas,pirmkârt, cilvçki varçjanopelnît bezdarba apstâkïos. Otrkârt,acîmredzami sakopa pagastu centrus.Tas ir liels pluss. Tajâ pat laikâ nopietnijâdomâ, vai ðo paðu naudu nevarçja unnevar ieguldît raþotòu izveidç?

Nereti pçc vçlçðanâm secinâm,ka politiíi nepilda solîjumus. Kâierindas vçlçtâjiem nekïûdîties,izvçloties tautas kalpus?

-Jâbalso par saviem deputâtu kandi-dâtiem. Nesaku, ka obligâti jâbalso par

mani, bet lûdzu izvçrtçt mûsu pusesdeputâtu kandidâtus. Vislabâk balsotpar tiem, kurus mçs pazîstam, par tiem,kuri mums ir blakus. Piemçram,kaimiòam jâatbalsta kaimiòð.

Pat tad, ja viòi sadzîvo kâ sunsar kaíi?

-Nav pieòemami, ka kaimiòð kaimi-òam vçlas ieriebt.

Partijas programmâ solâtsamazinât Saeimas deputâtuskaitu lîdz 40?

-Cik Latvijâ ðobrîd ir iedzîvotâju unvai tik mazai valstij vajadzîgi 100deputâti? Tâ ir neattaisnota izðíçrdîba.

Centrâlâs vçlçðanu komisijas(CVK) mâjas lapâ norâdîts, kaesat bezdarbnieks?

-Ðîs ziòas ir novecojuðas, jo ar 1.sep-tembri strâdâju Sociâlajâ dienestâ. Pirmâizglîtîba ir bakalaura grâds psiholoìijâ.Bûdams bezdarbniekos, NVA piedâvâjaturpinât valsts apmaksâtas studijas.

Nâkamgad pabeigðuR ç z e k n e sAugstskolu, kurapgûstu sociâlâpedagoga un darbi-nieka izglîtîbu.

Ðis darbs ne-baida?

-Problçmu irdaudz, un tâs ir jâri-sina. Grûtâk ir iesâktðo darbu, jo trûkstpieredzes. Viss nâk arlaiku.

Partijas prog-rammâ apòema-ties izveidot Na-

cionâlo Atklâto Tiesu. Ko tânozîmç?

-Pamatdoma ir tâ, lai ikviens cilvçks,neskatoties uz viòa statusa, saòempelnîto sodu. Diemþçl ðobrîd izskatâs,ka tiesu vara nespçj pildît savas funkcijas.Ik dienu masu medijos lasâm, ka tiesasprocesi ilgst vairâkus gadus, turklât beztaustâmiem rezultâtiem. Tâpat jânodro-ðina iespçja katrâ paðvaldîbâ dzîvojo-ðajiem cilvçkiem organizçt vietçjos

referendumus.Kura partija ir “savârîjusi

visvairâk ziepju”?-Neuzticos Ðleseram, jo, esot pie varas,

viòð neko labu nav panâcis. Viòa solîjumivienmçr ir izplçnçjuði vçjâ. Lielâkaiskonkurents varçtu bût Zatlera partija, jotâ ir jauna un cilvçki grib kardinâli mainîtdzîvi. Tâpat neslikti ies Saskaòas centram.

Kâda ir Ziemeïlatgales nâkotne?-Skumji, ka daudzas valsts iestâdes jau

aizgâjuðas projâm un daudzas vçl aizies.Valstsvîru uzdevums ir domât un plânot,lai attîstâs visi reìioni, visas paðvaldîbas,ne tikai galvaspilsçta. Neviens necînâspar savâm tiesîbâm. Kâpçc klusç novadavadîbas, pie varas esoðie politiíi? Mçsesam gatavi ienâkt politikâ, lai ðosjautâjumus ne tikai aktualizçtu, bet arîkonstruktîvi risinâtu. Lîdz ðim nevienuneinteresç vienkârðo cilvçku vajadzîbas.Kâpçc jâlikvidç mazâs meþniecîbas? Kamtas ir izdevîgi? Acîmredzot tiem, kasvalda.

Ar ko nodarbojaties brîvajâlaikâ?

-Patîk ceïot, kas pagaidâm ir tikaisapnis.

Uz kurieni vçlçtos aizbraukt?-Uz siltâm zemçm, lai atpûstos.

Diemþçl iedzîvotâji tagad masveidâaizbrauc projâm, jo nevar atrast darbuLatvijâ. Nenosodu tos, kas aizbrauc, joviòiem nereti nav izvçles iespçjas.

Kâ pavadîsiet vçlçðanu dienu?-Ðonedçï aprit pirmais gads, kâ iestû-

rçju laulîbas ostâ. 16.septembrî paðamjubileja - paliks 31 gads, bet 17.septembrîdraugam ir dzimðanas diena. Visdrîzâkvçlçðanu dienas vakaru pavadîðu raduun draugu pulkâ.

Izidora stâstsNekas nepaliek bez pçdâm

Vçl nebija sâktas drukât politikas lapas“Vadugunî”, kad manâ pastkastç pie Perdinavaslîkâ bçrza parâdîjâs pirmâs vçstules. Sûtîjumi nâca kaudzçm.Pastnieks spïaudîjâs, jo, re, noplçsis pazoles jaunajiem gumej-niekiem un bijis spiests iegâdâties pat kosmodisku, bet sçòotâjastik un tâ krûmos atrada veselu kaudzi izmestu vçstuïu. Lietus,vârnas un lapsas tâs bija tâ saskâdçjuðas, ka nevarçja vairssaprast, kura partija tiek slavçta un kura lamâta cûkas kâjâ.Taèu lieta ir nopietna un skaidrîbai jâbût, tâpçc es kâ galvenaisPerdinavas politisko lietu eksperts un komentçtâjs uzliku brilliun steidzîgi íçros pie darba. Lietu krietni sareþìîja tas, ka vçstuïubija milzîga kaudze un daudzas no tâm acîmredzot bija rakstîtaspilnmçness laikâ. Taèu es, dârgie lasîtâji, neatkâpos no nospraus-tajiem mçríiem un veicu visu sûtîjumu totâlu klasifikâciju,sertifikâciju un konsolidâciju, lai beigâs apkopotu svarîgâkoun nododu to “Vaduguns” lasîtâjiem. Lûk, ko ïaudis raksta:� ...izlasîjâm, ka, samazinot bezdarbnieku stipendijas no simts

uz astoòdesmit latiem, mûsu vadîtâji ir nodarbinâjuði par 4300stipendiâtiem vairâk. Nâkamais solis laikam bûs “astoòdes-mitlatnieku” vietâ ieviest “vienlatniekus”, tad gan beidzot bezdarbaproblçma Latvijâ bûs atrisinâta un valsts ekonomika sâks plaukt...Un ðitie, kuri ieviesa tâdu òirgâðanos par cilvçkiem, tagad pretendçuz deputâtu vietâm? Viòiem îstâ vieta ir paðiem rakt grâvis parastoòdesmit latiem mçnesî, nevis sçdçt Saeimâ! Varbût tadsmadzenes atgriezîsies îstajâ vietâ?!� ...mçs balsosim par tiem deputâtu kandidâtiem, kuri ir smuki,

staigâ glaunos ancukos ar ðlipsçm, prot daiïi runât, skaitît pantiòusun dziedât. Mûsu ciemâ palikuði tikai noplîsuði un nodzçruðies nabagi,un mçs tâdus negribam!� ...kurð vispâr ir teicis, ka man vajadzçtu deleìçt savas brîva

cilvçka tiesîbas kâdam deputâtam, kuru lâgâ pat nepazîstu? Tas,ka liela daïa ïauþu nesaprot, kur ir augða un kur - apakða, kad ir rîtsun kad - vakars, ka viòiem vajag, lai kâds viòus bîdîtu un vadîtu, vçlnenozîmç, ka visi ir tâdi. Mûsdienâs nav attaisnojuma tam, ka kâdsir neinformçts nepraða.� ...jûs taèu nelaidîsiet labprâtîgi zagïus un krâpniekus saim-

niekot savâ mâjâ. Tad kâpçc jûs laiþat viòus pie mûsu visu kopçjâsmantas? Aizejat uz vçlçðanu iecirkni un pilnvarojat viòus èetrusgadus saimniekot pa savu mâju un tad bïaujat, ka mâja ir izdemolçtaun parâdi pietaisîti...� ...visas ðîs vçlçðanas ir viens liels teâtris, kas iestudçts par

jûsu naudu pçc sen uzrakstîta scenârija. Varat balsot, par ko gribat.Process tâpat ies tur, kur tam jâiet. Kaut kas sâks mainîties tikaitad, kad uz vçlçðanu iecirkòiem NEATNÂKS NEVIENS.� ...kas ðeit vçl nav skaidrs? Ja Saeima reiz ir atlaista, tad tâs

deputâtiem un tâm partijâm, kuras viòi pârstâv, nav nekâdu tiesîbulîst nâkamajâ Saeimâ. Ne jau tâpçc viòi tika atlaisti.� ...izlasîjâm, ka deputâtu kandidâtiem ir 32,2 miljoni latu

lielas parâdsaistîbas. Ko tâdi ïaudis meklç Saeimâ? Viòi tur lien, laisavus parâdus nosegtu uz tautas rçíina. Tâdi, kuri ir parâdâ, irviegli manipulçjami, un pçc definîcijas nedrîkstçtu ieòemt NEVIENUatbildîgu amatu.� ...mûsu vçlçðanu sistçma nav nekam derîga, jo nekâdi nevar

nobalsot “pret”. Pat, ja izsvîtrosi visus, tâpat bûsi nobalsojis parpartiju. Tâ ir bezkaunîba! Tâ ir ieprogrammçta bezjçdzîba!� ...nav nozîmes vçlçt deputâtus, ja valstij nav savas attîstîbas

koncepcijas. Pie mums ir likumdoðanas vara, izpildvara un tiesuvara, bet mums nav savas konceptuâlâs un ideoloìiskâs varas. Un,ja tâdu nav, tad mçs realizçjam citu koncepciju un citu ideoloìiju,ne savu. Pie mums mâþojas pakaï un cenðas izpatikt citiem - tiem,kuri ar savu dzîvesveidu jau sen iebraukuði auzâs, kuru vçrtîbasbalstâs uz nesamçrîgu dabas resursu patçrçðanu un apkârtçjâs videspiesâròoðanu.� ...nevajag mums deputâtus, kuri smuki trallina no tribînes,

bet praksç nîdç ârâ mûsu pamatvçrtîbas, ìimeniskumu, lauku vidi,tikumîbu, tâ vietâ atbalstot izlaidîbu un degradâciju, kuri par nauduun mirkïa paðlabumu gatavi pârdot visu.� ...pie mums nekas neiet uz augðu tâpçc, ka pamaz garîguma

un tikumîbas. Nevar dot garîgi nabagajiem materiâlâs vçrtîbas, notâ tâpat nekâda labuma nav, tikai vçl lielâka degradâcija. Un ðeitvar vçlçt vienalga kâdus deputâtus, nekas nemainîsies, jo - kâdatauta – tâdi deputâti un ministri. Te tikai katra sapratnes vairoðanavar ko mainît, bet nav kas parâda pareizo virzienu.

Tâdas, lûk, pârdomas savâs vçstulçs izteica Perdinavas un tâsapkârtnes ïaudis. Bija ïoti sirdîgi raksti - tâdi, kurus çtisku apsvç-rumu dçï publicçt neklâjas, kâ arî sirsnîgas vçstules. Kâda tantiòaatsûtîja aizkustinâjuma asarâm slacîtu vçstulîti, kurâ vaicâja,vai es nezinot, kâ Zîgerista kungam klâjas, un lika tencinât pargarðîgajiem banâniem. Daþi rakstîja, ka par to uzdâvinâto teâtrabiïeti, koncertu vai balonu bûs pateicîgi partijai lîdz mûþa galamun balsos tikai par viòiem, kamçr vien vçlçðanu biïetenu varçssaskatît un urnâ iemest. Citi lûdza noskaidrot, vai vçlçðanudienâ partija dalîs labo ðòabi. Pagâjuðajâs vçlçðanâs jau nu diktiglauns esot bijis, ne salîdzinât ar toèkâ vai bodç pirkto. Tâ ka,kopumâ òemot, nav nemaz tik traki - ïaudis atceras gan slikto,gan labo. Un nekas no tâ, ko tu dari, nepaliek bez pçdâm.

Projekts

Vietçjâs ziòasV6. Treðdiena � 2011. gada 14. septembris

Politiskâ reklâma

Stipras un ekonomiski stabilas Latvijas pamats vienmçr ir bijuði zemnieki,uzòçmçji – paðmâju raþotâji. Tie ir cilvçki, kuri laukos un mûsu pilsçtâs vçlraisa dzîvîbu, apstrâdâ laukus, sçj un novâc raþu, maksâ nodokïus, dod darbudaudziem apkaimes cilvçkiem.

Zaïo un zemnieku savienîba kopð savas sâkotnes vienmçr ir atbalstîjusitieði lauku attîstîbu, mazo lauku skolu pastâvçðanu, vietçjo raþoðanu un spçjupaðiem nodroðinât savu valsti ar veselîgu, paðmâjâs audzçtu produkciju.

Tieði ðajâ laikâ, kad Latvija ir krîzes varâ un to spieþ aizdevçju jûgs, bet nodaþâdâm malâm glûn ikviens, kas vçl varçtu mûsu zemi un valsti pârpirkt, irsvarîgâk kâ jebkad palikt saimniekiem savâ zemç.

Neïausim mûsu Latvijâ saimniekot citiem, mums paðiem jâbût noteicçjiemsavâs mâjâs un savâ zemç. Tikai tad mçs atgûsim lepnumu par sevi, nomûsu valsts nebrauks sveðumâ prom bçrni un tuvinieki.

Latgalei 11.Saeimâ beidzot jâspçj parâdît, ka mçs esam spçks, un tas irmûsu paðu cilvçkos un kopçjâ vçlmç bût saimniekiem savâ zemç.

11.Saeimas vçlçðanâs balsojiet par 11.sarakstu - Zaïo un zemniekusavienîbu, par patiesiem sava novada patriotiem, kam ir svarîga mûsureìiona attîstîba un katrs mûsu novada cilvçks.

Latgalei cerîbas jâliek uz sava novada cilvçkiem,

lauku un pilsçtu harmonisku attîstîbu

Egons Salmanis

“Latgale ir pelnîjusi îpaðu

atbalstu gan investîciju, gan

attieksmes ziòâ, tâpçc aktîvi

darboðos novada intereðu

aizstâvîbai!”

Regîna Brokâne

“Es eju, lai dotu savai

Latgalei sirdi,

Kur cilvçkam mâjas un

darbs bûtu svçts.”

Bûsim saimnieki

savâ zemç!

Valsts Kultûrkapitâla fondsatbalstîja Tradicionâlâs kultûrasnozares projektu folkloras kopai“Rekavas dzintars”. Viòi ieraksta 12dziesmas audio diskam “Iz vacuo

okas sukruma...”.

Ziemeïlatgale bagâta ar mutvârdutradicionâlo mantojumu, un tâ lielâkodaïu veido dziesmas. Viïakas novadaÐíilbçnu pagasts ir viens no lielâkajiemfolkloras tradîciju glabâtâjiem. Folkloraskopas “Rekavas dzintars” dziesmas irvecmammu un sava novada teicçjudziedâtas, kuras “Rekavas dzintars”saglabâ nâkamajâm paaudzçm. Mainotieslaikmetam, sabiedrîbai, dzîves vçrtîbâm,mainâs arî kultûras mantojumasaglabâðanas veidi. Ðodien aktuâla irtradicionâlâs kultûras saglabâðana ierakstuformâ. Savu artavu ðajâ darbâ vçlas dotarî dzintarieði. Folkloras kopa piedalîjusiesdaþâdos pasâkumos: koncertos,sadziedâðanâs svçtkos, televîzijas festivâlos,kâ arî nometnçs Latvijâ: Rekovâ, Upîtç,Viïakâ, Balvos, Rçzeknç, Daugavpilî, Cçsîs,Madonâ, Siguldâ un Rîgâ.

2008.gada vasarâ viòi vadîja dziedâ-ðanas meistardarbnîcu VKKF atbalstîtajâprojektâ “Kûkovas novada tradicionâlâskultûras gada skola Upîtç”. No 2000.gadaregulâri piedalâs starptautiskajos folkloras

Folkloras kopa “Rekavas dzintars”ieraksta dziesmas audio diskam

festivâlos “Baltica”. 2001.gadâ kopamuzicçja koncerttûrç Austrijâ, bet2008.gadâ “Rekavas dzintars” muzicçjaDaugavas Vanagu salidojumâ Lielbritâ-nijâ. 2011.gadâ viòi nosvinçja kopas16.dzimðanas dienu. Gatavojotiessvçtkiem, radâs doma, ka vajadzçtudziedâtâs dziesmas iemûþinât, ierakstotpaðiem savu CD. Kopas dalîbnieki dzied,spçlç garmoðku, sazafonu, bungas, velnabungas, mutes ermoòikas, ìitâru, vijoli.Projekta mçríis ir padarît pieejamâkuîpatnçjo Ziemeïlatgales mutvârdufolkloras daïu ikvienam interesentam.Uzdevumi: saglabât Ziemeïlatgalesfolkloras tradicionâlâs kultûras vçrtîbasCD audio ieraksta formâ, kâ arî aktualizçtvisâ novadâ un ârpus tâ robeþâmZiemeïlatgales tradicionâlâs dziesmas.

Interesanti

Foto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

a

Reklâmu apmaksâja “Zaïo un zemnieku savienîba”

* Apmaksâts

Piecpadsmit stundas uz velosipçdaSestdien, 9.sep-

tembrî, Vilis Bukðs,

Viïakas bibliotçkasi n t e r n e t l a s î t a v a svadîtâjs, ar velosipç-du veica 15 stunduceïojumu pa marðrutuViïaka – Korneti, kasatrodas Veclaicenespagastâ, Alûksnesnovadâ. Kopâ viòðnobrauca 170 kilo-metrus. Ceïojumamçríis bija Veclai-cenes pagasta biblio-tçka, kur notika Dzejasdienas.

Ceïojuma laikâ viòð izbaudîja gan smalku rîta lietuLiepnas pusç, gan vasarîgu sauli un ceïa putekïusZiemeros, gan vakara lietusgâzi starp Alûksni un Malienu.Turp braucot, bija jâpârvar pretvçjð, bet atpakaïceïâ,pçdçjos 36 km, viòa lîdzgaitnieks bija pilnmçness.“Runâjâm par dzeju, dzîvi un dabu. Malçnijâ dabâjûtama tuvâ rudens elpa, lai gan bezdelîgas vçl navaizlidojuðas. Tâs manîju arî Ziemeros un Mâriòkalnâ.Dienâ Igaunijas pusç, bet vakarâ Mâlupes purvos kliedzadzçrves. Pirms Liepnas ceïu ðíçrsoja un tuvçjâ novâktâslabîbas laukâ ieskrçja èetri aïòi. Divâs vietâs - pirmsVidzemes ðosejas un starp Liepnu un Kupravu - uz ceïabija sabraukti jenoti. Malçnieði cîtîgi gatavojas ziemai, jolauki novâkti un daudzâs saimniecîbâs lîdz ar gotiòâmganâs arî aitas. Kâ teiktu malçnietis,- tad gan cimdi bûs,gan zeíç nauda...,” stâsta V.Bukðs.

Pateicoties Valsts kultûrkapitâla fondaatbalstam, augustâ Balkanu dabas parkaatpûtas namâ ierakstîjâm divpadsmitdziesmas. Tâs ir par dabu, darbu,cilvçkiem, mîlestîbu un visu cilvçcisko.

Ierakstâ aktîvi piedalîjâs folkloraskopas “Rekavas dzintars” vadîtâjs VilisCibulis un dalîbnieki: Dzintars Èerbakovs,Inta Puþule, Ineta Lapsa, SandraDukovska, Maruta Bukða, AndrisSpridzâns, Mâris Puþuls, Rûta Cibule,Inese Cibule un ieraksta veicçjs Atis Auzânsno SIA “Sound systems”. Septembrî tiekveikta diska mâsterçðana jeb diskasagatavoðana rûpnieciskajai raþoðanai.Projekta otrais posms bûs audio diskaizdoðana.

Informç folkloras kopas “Rekavas

dzintars” dalîbniece Inese Cibule

Îsumâ

Aktuâli Treðdiena � 2011. gada 14. septembrisV 7.

Viedokïi

Aptaujas rezultâti “Vaduguns” mâjas lapâ

www.vaduguns.lv

Re, kâ!

Kâ vçrtçjat bioloìisko saimniekoðanu?

Kâ vçrtçjat bioloìisko saimniekoðanu?

pozi

tîvi:

(54%

)

neg

atîv

i:

(0%

)

pap

îrs

pan

esvi

su:

(29%

)

kâ ie

spçj

u la

bi

no

pel

nît

:

(3%

)

man

i tâ

nei

nte

resç

:

(14%

)

Ko

pâ:

35

Jâizvçrtç, vai var izpildît prasîbas

SARMÎTE TABORE, Baltinavasnovada attîstîbas speciâliste

“Bioloìiskâs lauksaimniecîbas attîs-tîba” un “Bioloìiskâs daudzveidîbas uz-turçðana zâlâjos” ir pasâkuma “Agro-vide” divi apakðpasâkumi. Piesakoties uzðo atbalstu, lauksaimnieki uzòemas brîv-prâtîgas piecu gadu saistîbas. Ir virknenosacîjumu, kuri lauksaimniekiemjâizpilda un jâievçro, lai saòemtu atbals-ta maksâjumus. Ar to jârçíinâs, pirms

izlemj, vai pieteikties uz kâdu no atbalstaprogrammâm.

Par Baltinavas novada lauksaimnie-kiem, kuri saimnieko ar bioloìiskâs lauk-saimniecîbas metodçm, varu teikt, kaviòi saimnieko godprâtîgi. Lauksaim-nieki pârstâv daþâdas nozares - ganpiensaimniecîbu un gaïas raþoðanu, gangraudkopîbu un biðkopîbu, turklâtsaimniecîbas ir daþâda lieluma. Pârsvarâprodukciju realizç vietçjâ tirgû. Uzskatu,ka ïoti svarîgi vietçjo tirgu nodroðinâtar ekoloìiski tîru produkciju. Apbçdina,ka nav pârstrâdes uzòçmumu, kuriiepirktu bioloìisko produkciju. Sertifi-kâcijas institûciju inspektori pârbaudasaimniecîbas atbilstoði prasîbâm. Uzskai-tei un atskaitçm jâbût, tâda ir prasîba,lai gan tâs varçja bût vienkârðâkas. Jarunâ par atbalsta apjomu, tad to varvçrtçt divçjâdi: slikti, ka Latvijas lauk-saimnieki saòem vismazâko atbalstustarp ES valstîm, mûsu zemnieku sara-þotâ produkcija ir mazâk konkurçtspçjî-ga. Bet, raugoties no otas puses, maksâ-jumi tomçr ir finansiâls atbalsts, un, pras-mîgi saimniekojot, pat mazâs saimnie-

cîbas var pamazâm attîsties. Problemâ-tiskâk ir uzsâkt saimniekot jaunajiemzemniekiem, kad ir vajadzîgi lieli kapi-tâlieguldîjumi. Lai iegâdâtos pamatlî-dzekïus un zemi, te patieðâm nepiecie-ðamas îpaðas atbalsta programmas, pie-mçram, ðoruden plâno atvçrt program-mu “Jaunie lauksaimnieki”.

Lai saòemtu atbalstu apakðprogram-mâ “Bioloìiskâs daudzveidîbas uzturç-ðana zâlâjos”, jâveic vçlâ zâlâju appïau-ðana vai ekstensîvi jânogana. Lauksaim-niekiem, piesakoties uz ðo atbalstu, jâat-ceras ðîs apakðprogrammas mçríis - vei-cinât bioloìiski daudzveidîgo zâlâjusaglabâðanu, savvaïas augu, dzîvnieku,putnu populâciju un ainavas uzturç-ðanu. Vçlâs appïauðanas termiòð ir no1.augusta lîdz 15.septembrim. Te prob-lçma veidojas tâm saimniecîbâm, kurasiegûst sienu, jo zâle tad praktiski ir pâr-augusi, siens - zemas kvalitâtes. Varuieteikt vienîgi to, ka, piesakoties uz kâduno atbalsta programmâm, cilvçkiem irnopietni jâizvçrtç, vai viòi bûs spçjîgiizpildît visas prasîbas, kuras, bioloìiskisaimniekojot, jâievçro.

Papîrs panes visu

JÂNIS CIRCENIS, Susâju pagastaiedzîvotâjs

Apstrâdâju 20 ha aramzemes un esmuiesaistîjies pasâkumâ “Bioloìiskâsdaudzveidîbas uzturçðana zâlâjos”. Lîdzseptembra vidum jânopïauj un jânovâc,vai arî jâsasmalcina zâle. Cits tikai no-smalcina zâlei galotnes, bet cits lauk-saimnieks nopïauj, sagrâbj, sapresç unnovâc sienu - katrs no viòiem ðajâ darbâiegulda krietni atðíirîgus lîdzekïus, betatbalsta maksâjumos saòem vienâdunaudas summu. Tam, kurð strâdâ kva-

litatîvi, peïòa nesanâk. Un kâda ir darbakvalitâte, kâ lauki izskatâs pçc 15.sep-tembra? Daþkârt izskats ir briesmîgs -lauks ir noplçsts, nevis nopïauts, betnoteikumos teikts, ka zâlei jâbût ne ga-râkai par 7 - 10 cm.

Bioloìiskie lauksaimnieki mçdz bûtdaþâdi. Piemçram, lielsaimnieki dara tâ:laukus, kuros nav raþîga zeme, apsaim-nieko bioloìiski, bet laukus ar labu zemiizmanto intensîvajâ saimniekoðanâ. Unviòi saòem maksâjumus par abu veidulaukiem, lîdz ar to gûst arî peïòu. Strâ-dâjot bioloìiski (neizmantoju minerâl-mçslus) savos laukos, atzîstu, ka no 1ha zemes likumîgi nevaru dabût ârâ 100latus. Negribu melot, tâpçc piekrîtu tei-cienam, ko nesen arî lasîju laikrakstâ, -papîrs panes visu. Diemþçl nâkamajâlaikrakstâ bija bagâto lauksaimniekuviedoklis, kuri aprçja saimnieces teikto.Ceïojot pa Vidzemi un Zemgali, pârlie-cinâjos, ka viòiem ar lauksaimniecîbuiet daudz labâk. Zemnieki saòem Eiro-pas fondu atbalstu, tur ir auglîgâkaszemes. Bet pie mums, ja nesçsi minerâl-mçslus, nekas lâgâ neaugs.

Piekrîtu uzskatam, ka bioloìiskâsaimniekoðana vajadzîga. Varam, pie-mçram, salîdzinât, kâ garðo lielveikalos

pirktie un paðu dârzâ izaudzçtie kartu-peïi - ir atðíirîba gan garðas, gan kvali-tâtes ziòâ. Ko es gribçtu no valsts? Tikaito, lai ïauj dzîvot. Par zemi, piemçram,jâmaksâ nodoklis, kas ir gandrîz pusemanas pensijas. Ik rîtu uz Viïaku jâveddivi pirmsskolas vecuma bçrni, par deg-vielu mçnesî samaksâju aptuveni Ls 90.Lîdzekïi vajadzîgi arî zemes apstrâdâ-ðanai un remontdarbiem. Ìimenç tu-ram divas govis, pienu izmantojampaðu vajadzîbâm. Piekrîtu prasîbâm, kagovis jâtur nepiesietas aplokâ, betaploks taèu maksâ naudu! Un turçtmazâk par seðâm govîm neatmaksâjas.Laukos, arî manâ apkârtnç, dzîvo pâr-svarâ pensionâri, jaunajiem ðeit navperspektîvas. Cik naudas jâiegulda, laiuzsâktu nodarboties ar lauksaimnie-cîbu! Tâpçc daudzi no lauku iedzîvo-tâjiem labâk izvçlas strâdât simtlatniekos,nevis savâ saimniecîbâ.Tos, kuri pieòemlikumus, interesç Rîga, nevis lauki.Viòiem svarîgâk, ðíiet, ir uzbûvçt zelta

tiltu. Nav sakârtota likumdoðana (pie-mçram, kâpçc visos reìionos par zemiir vienâds atbalsts?), daudz ir ierçdòu,bet maz strâdâjoðo. Ja nebûtu ES atbals-ta, tad zemniekiem jau sen bûtu ûdensmutç, un sveiki!Viedokïus uzklausîja A.Socka

Ðuj mîkstâs rotaïlietas6.septembrî Gulbenes novada invalîdu biedrîba

organizçja konkursu “Nâc un dari”, kurâ piedalîjâs arîBalvu invalîdu biedrîba un invalîdu sporta unrehabilitâcijas klubs “Medòeva”.

Konkursa dalîbnieki ðuva mîkstâs rotaïlietas, minçjamîklas un râdîja skeèu. “Bijâm priecîgi satikties ar citunovadu pârstâvjiem, vçrot viòu gatavotâs mîkstâsrotaïlietas un aktîvo dalîbu pasâkumâ,” saka Gulbenesnovada invalîdu biedrîbas valdes locekle BirutaKozlovska. Klubu “Medòeva” pârstâvçja Biruta Nagle,Biruta Loèmele, Janîna Vancâne (viòas darbs ieguvaatzinîbu par mâksliniecisko izpildîjumu) un AnnaAnnuðkâne. No Balvu novada pasâkumâ piedalîjâsStaòislavs Cibulis (viòa darbs izpelnîjâs skatîtâjusimpâtijas), Helçna Dmitrijeva, Albîne Micecka, SkaidrîteKrieviòa, Marianna Kokorevièa (nominâcija parmâksliniecisko izpildîjumu), Lucija Puþule un InâraSprudzâne (viòas darbs ieguva nominâciju “Misrotaïlieta”). Mîkstâs rotaïlietas, ko izgatavoja invalîdi,nonâks pie bçrniem bçrnunamos, bçrnudârzos untrûcîgajâs ìimençs. “Jutâmies burvîgi. Tas bija vçrtîgspasâkums, kur piedzîvojâm kopâ bûðanas un darboðanâsprieku. Arî mûsu novados vajadzçtu padomât par lîdzîgupasâkumu organizçðanu,” atzîst konkursa dalîbnieceBiruta Nagle.

Balvenieðu darbi. Tiem pieðíîra nominâciju “Radoðâ,ìimeniskâ ideja”.

Kluba “Medòeva” darinâjumi. Viòu darbi ieguvanominâciju “Mazs cinîtis gâþ lielu vezumu”.

A.Socka

Foto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

aF

oto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

a

Vçlçðanas8. Treðdiena � 2011. gada 14. septembrisV

1. “Vienotîba”

1. JÂNIS LÂÈPLÇSIS, 1958, VAS “Latvijas Hipotçku un zemes banka” Daugavpils filiâleskredîtdaïas vadîtâjs, biedrîbas “Latvijas Motosporta federâcija” prezidija loceklis un Treka komisijaspriekðsçdçtâjs2. ALEKSEJS LOSKUTOVS, 1962, LR 10. Saeimas deputâts, politiskâs partijas “Sabiedrîba CitaiPolitikai” valdes loceklis, politisko partiju apvienîbas “Vienotîba” valdes loceklis, SIA “Baltijasstarptautiskâ akadçmija” asociçtais profesors, biedrîbas “Baltijas atjaunojamâs enerìijasasociâcija” valdes loceklis3. SARMÎTE ÍIKUSTE, 1962, LR Iekðlietu ministrijas iekðlietu ministra padomniece, Daugavpilspilsçtas domes Attîstîbas departamenta vadîtâja, Daugavpils Latvieðu biedrîbas valdespriekðsçdçtâja4. LÎVIJA PLAVINSKA, 1959, Rçzeknes novada paðvaldîbas Nautrçnu pagasta pârvaldes vadîtâja,biedrîbas “Rçzeknes rajona kopienu partnerîba” valdes priekðsçdçtâja, rîcîbas programmasadministratîvâ vadîtâja un Projektu vçrtçðanas komisijas locekle, biedrîbas “Sarkanais Krusts”Rçzeknes nodaïas valdes locekle5. ALDIS CIMOÐKA, 1975, politiskâs partijas “Sabiedrîba Citai Politikai” valdes loceklis, Daugavpilsnovada domes deputâts, Daugavpils novada paðvaldîbas tirdzniecîbas atïauju un tirdzniecîbas vietunoteikðanas komisijas priekðsçdçtâjs, Îpaðumu apsaimniekoðanas un uzòçmçjdarbîbasveicinâðanas nodaïas vadîtâjas vietnieks, SIA “Koka Nami” valdes priekðsçdçtâjs, biedrîbas“Daugavpils novada uzòçmçju padome” valdes priekðsçdçtâjs6. HARIJS PETROCKIS-PETROVSKIS, 1964, Daugavpils teâtra reþisors7. MAIJA SPÛLE, 1953, paðnodarbinâtâ persona8. ANDRIS GAUKS, 1980, biedrîbas “Daugavpils Dîdþeju grupa” valdes priekðsçdçtâjs, SIA “DJPRO” valdes priekðsçdçtâjs, SIA “Latgales ûdens sporta centrs” rîkotâjdirektors9. VJAÈESLAVS NOVIKOVS, 1982, SIA “Intera” valdes loceklis, SIA “Real Station” valdes loceklis10. GUNDEGA RANCÂNE, 1973, Makaðânu Amatu vidusskolas direktora pienâkumu izpildîtâja,biedrîbas “Izglîtîbas un informâcijas tehnoloìiju darbnîca” valdes locekle11. AIVARS BÂLIÒÐ, 1963, Sociâli ekonomiskâs attîstîbas biedrîbas valdes priekðsçdçtâjs12. KRIÐJÂNIS LIEPIÒÐ, 1985, bezdarbnieks13. JÂNIS LAZDÂNS, 1972, SIA “Capitalia konsultâcijas” direktors, SIA “Capitalia kredîti” prokûrists,SIA “CK Obligâcijas” prokûrists14. VALFRÎDS PAÐKEVIÈS, 1950, Daugavpils Universitâtes Fizikas katedras profesors,Daugavpils Universitâtes Dabaszinâtòu un matemâtikas fakultâtes dekâns15. MÂRIS JAUNAÐÂNS, 1957, bezdarbnieks16. AIVARS SKREBINSKIS, 1953, Rçzeknes novada domes bûvvaldes vadîtâjs17. MAIJA UPENIECE, 1990, studente18. AIVARS BROKS, 1955, Daugavpils Mûzikas vidusskolas direktors, Latvijas Mûzikas izglîtîbasiestâþu asociâcijas priekðsçdçtâjs, Daugavpils Kultûras atbalsta biedrîbas priekðsçdçtâjs, LatvijasKlavierspçles skolotâju asociâcijas biedrs

2. Latvijas Sociâldemokrâtiskâ strâdnieku partija

1. JÂNIS DINEVIÈS, 1948, Latvijas Sociâldemokrâtiskâs strâdnieku partijas valdes loceklis, SIA“Gosupi nekustamie îpaðumi” valdes loceklis, SIA “Atjaunojamo energoresursu un viedo tîklutehnoloìiskais parks” valdes priekðsçdçtâjs2. ANDREJS ZAGORSKIS, 1964, Preiïu novada domes Izglîtîbas pârvaldes vadîtâjs, Preiïu novadadomes deputâts, Preiïu novada vakara (maiòu) vidusskolas skolotâjs, Latvijas vecâku apvienîbas“Visi” valdes loceklis3. MALDA KRISTOVSKA, 1949, Latvijas Sociâldemokrâtiskâs strâdnieku partijas valdes locekle4. HENRIKS MIGLÂNS, 1950, Latvijas Sociâldemokrâtiskâs strâdnieku partijas Revîzijas komisijasloceklis5. DAINA PLIÈA, 1954, SIA “Lîvânu slimnîcas” íirurgs, ârsta prakse íirurìijâ Preiïos (íirurgs), SIA“Medical plus” Rçzeknç veselîbas aprûpes vadîtâja6. ANDRIS PAKERS, 1965, Lîvânu 1. vidusskola vçstures skolotâjs, LIZDA Preiïu starpnovaduarodbiedrîbas organizâcijas priekðsçdçtâjs7. VITÂLIJS ALEKSANDROVIÈS, 1964, paðvaldîbas SIA “Sadzîves pakalpojumu kombinâts”elektriíis8. AIVARS ROSKOÐS, 1954, ZS “Ala” îpaðnieks

3. “Zatlera Reformu partija”

1. OSKARS ZUÌICKIS, 1977, Latgales plânoðanas reìiona ES struktûrfondu informâcijas centraspeciâlists, SIA “4Tres” valdes priekðsçdçtâjs, biedrîbas “Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs”koordinators, nodibinâjuma “Latgales NVO fonds” valdes priekðsçdçtâjs, biedrîbas “ODIN/VITA”valdes loceklis2. ILGA ÐUPLINSKA, 1970, Rçzeknes Augstskolas Asociçtâ profesore, vadoðâ pçtniece,Satversmes sapulces priekðsçdçtâja, biedrîbas “Latgolys Saeima” valdes locekle, Rçzekneslatgalieðu kultûras biedrîbas valdes locekle3. JURIS VIÏUMS, 1982, paðvaldîbu kopçjâs iestâdes “Rçzeknes speciâlâs ekonomiskâs zonaspârvalde” projektu vadîtâjs, Dagdas novada paðvaldîbas Sabiedrisko attiecîbu un komunikâcijasnodaïas vadîtâjs, Dagdas novada domes deputâts, Tautsaimniecîbas, lauksaimniecîbas un videsaizsardzîbas komitejas priekðsçdçtâja vietnieks, biedrîbas “Latgolys Saeima” valdespriekðsçdçtâjs, “Latgolys Studentu centrs” biedrs, “Meierovica biedrîba par progresîvâmpârmaiòâm” biedrs, “Zatlera Reformu partija” biedrs un valdes loceklis4. GUSTAVS NORKÂRKLIS, 1977, paðnodarbinâtais, SIA “BioGus” valdes loceklis, biedrîbas“Latvijas Bioloìiskâs lauksaimniecîbas asociâcija” valdes priekðsçdçtâjs5. VALDIS LABINSKIS, 1957, paðnodarbinâtais, Romas katoïu Baznîcas Rçzeknes Aglonasdiecçzes Madaliòas draudzes valdes priekðsçdçtâjs, Latvieðu katoïu studentu un akadçmiíuapvienîbas “Dzintars” prezidents, nodibinâjuma “Prelâta Âdolfa Grosberga piemiòas stipendijufonds” valdes loceklis, biedrîbas “Latgolys Saeima” valdes loceklis, Jersikas pamatskolas skolaspadomes priekðsçdçtâjs6. DMITRIJS OÏEHNOVIÈS, 1977, Daugavpils Universitâtes lektors, Zinâtòu daïas konsultants,Jauno zinâtnieku asociâcijas revidents7. DAINIS MJARTÂNS, 1965, SIA “Vesta LK” sabiedrisko attiecîbu vadîtâjs, bezpeïòas organizâcijas“Pasaules latvieðu mâkslas savienîba” valdes loceklis, nodibinâjuma “Pasaules latvieðu mâkslascentrs” valdes loceklis8. MÂRÎTE ROZENFELDE, 1960, paðnodarbinâtâ, Daugavpils Universitâtes doktorantûra,Rçzeknes Augstskolas Izglîtîbas un metodiku katedras vadîtâja, Izglîtîbas un dizaina fakultâtesdomes priekðsçdçtâja, RA PSP institûta pçtniece, RA PSPI Speciâlâs laboratorijas vadîtâja,Rçzeknes Augstskolas Satversmes sapulces locekle, senatore, Mûþizglîtîbas centra lektore9. ANDRIS SLIÐÂNS, 1981, Upîtes tautas nama vadîtâjs, SIA “Advors” valdes priekðsçdçtâjs,biedrîbas “Upîtes jaunieðu folkloras kopa” vadîtâjs

10. JURIS VUCÂNS, 1986, SIA “JV Pro” valdes loceklis11. RUDÎTE KRÛMIÒA, 1967, Balvu novada bâriòtiesas priekðsçdçtâja, Balvu novada paðvaldîbasAdministratîvâs komisijas priekðsçdçtâja, Latvijas Sarkanâ Krusta Balvu komitejas priekðsçdçtâja,Latvijas Bâriòtiesu asociâcijas valdes locekle12. ARTURS GRAÞULIS, 1967, individuâlâ darba veicçjs13. ELIZABETE VIÏUMA, 1979, Maltas 1. vidusskolas sociâlo zinîbu skolotâja14. VJAÈESLAVS PLATPIRS, 1983, zvçrinâts advokâts15. INGRÎDA GRADKOVSKA, 1975, Latvijas Brîvo arodbiedrîbu savienîbas Latgales Konsultatîvâcentra konsultante darba tiesisko attiecîbu un darba aizsardzîbas jautâjumos ESF projekta “Darbaattiecîbu un darba droðîbas normatîvo aktu praktiska piemçroðana nozarçs un uzòçmumos”ietvaros, SIA “TEP GRUPA” valdes locekle, SIA “BOSS SERVISS” finanðu direktore16. TOMS VORKALIS, 1987, SIA Lattelecom raþoðanas eksperts17. IVARS JÂNIS GRAUDIÒÐ, 1951, Latvijas Lûgðanas Nama Visâm Tautâm vadîtâjs18. GUNÂRS IGAUNIS, 1965, SIA “Baltharmonia” valdes priekðsçdçtâjs, kapela “Dziga” vadîtâjs

4. “Kristîgi demokrâtiskâ savienîba”

1. ALEKSANDRS ZEIMUÏS-PRIÞEVOITS, 1963, Latgales priekðpilsçtas mûzikas skolas direktoravietnieks2. VIKTORS CEÏAPÎTERS, 1967, Latvijas Nacionâlie bruòotie spçki, atvaïinâts rezervç, pensionârs3. EMÎLIJA STRODE, 1951, Maltas 1. vidusskolas vâcu valodas skolotâja, Rçzeknes Augstskolasdocente4. BIRUTA VIKTORIJA KOMOLOVA, 1949, biedrîbas “Pilnveidîbas skola Pirmavots” vadîtâja undibinâtâja5. INGITA POLE, 1967, AS “Grindeks” iekârtu operatore6. IVARS ALKSNIS, 1950, Rîgas Tehniskâs koledþas inþenieris-elektroniíis, skolotâjs

5. “Ðlesera Reformu partija LPP/LC”

1. RITA STRODE, 1955, LR 10. Saeimas deputâte, PLL frakcijas priekðsçdçtâja vietniece, LR 10.Saeimas Sociâlo un darba lietu komisijas locekle, Publisko izdevumu un revîzijas komisijas locekle,Sociâlo un darba lietu komisija, Sabiedrîbas veselîbas apakðkomisijas locekle, Sociâlo un darbalietu komisija, Sociâlâs droðîbas apakðkomisijas sekretâre, Sociâlo un darba lietu komisija,Demogrâfijas politikas apakðkomisijas locekle, partijas LPP/LC valdes locekle2. JÂNIS JUKNA, 1959, SIA Rçzeknes slimnîcas ârsts-íirurgs, LU P. Stradiòa medicînas koledþaslektors3. VITÂLIJS AIZBALTS, 1959, AS “Rîgas Ûdens” valdes loceklis4. JÂNIS DUKÐINSKIS, 1963, Daugavpils pilsçtas domes Daugavpils cietokðòa pârvaldnieks,politiskâs partijas LPP/LC Daugavpils nodaïas priekðsçdçtâja vietnieks, Latvijas Volejbolafederâcijas valdes loceklis, Daugavpils volejbola kluba “Daugavpils Universitâte” valdespriekðsçdçtâjs5. DMITRIJS LUKAÐENOKS, 1985, SIA “LD îpaðumi” valdes loceklis, SIA “LK capital” valdesloceklis, SIA “Lat Saprox” valdes loceklis, biedrîbas “Organiskâ mçslojuma raþotâju asociâcija”valdes loceklis6. ANATOLIJS MACKEVIÈS, 1956, Daugavpils novada paðvaldîbas Nekustamo îpaðumuapsaimniekoðanas nodaïas vadîtâjs, Latvijas Cîòas federâcijas valdes loceklis7. ALEKSANDRS VASIÏJEVS, 1974, SIA “Ðafrans” projektu vadîtâjs, Daugavpils pilsçtas domesPilsçtbûvniecîbas komisijas loceklis, PAS “Daugavpils siltumtîkli” bûvuzraugs, SIA “INRI”bûvuzraugs, SIA “LK projektu grupa” bûvuzraugs8. KARÎNA PATMALNIECE, 1975, Zvçrinâta advokâta Artura Platmalnieka biroja vadîtâja – juriste9. VLADIMIRS AFANASJEVS, 1967, Latvijas Bûvinþenieru savienîbas loceklis, SIA “Akorda”bûvuzraugs, SIA “Eko Akva” bûvdarbu vadîtâjs, SIA “Utilitas” tehniskais direktors10. JEVGEÒIJS USTINSKOVS, 1970, Kultûrizglîtîbas un nemateriâlâ mantojuma centra Daugavpilsapriòía virsdiriìents, Daugavpils mûzikas vidusskolas pedagogs, Daugavpils Latvieðu kultûrascentra koru diriìents, Daugavpils 13. vidusskolas skolotâjs, Daugavpils domes dzîvokïu komisijasloceklis, partijas LPP/LC Daugavpils nodaïas valdes loceklis, Lîksnas pagasta kultûras namavokâlâ ansambïa vadîtâjs, Latvijas Kordiriìentu asociâcijas dibinâtâjs, valdes loceklis, DaugavpilsRadoðâs inteliìences asociâcijas dibinâtâjs, valdes loceklis11. INÂRA ZAVADSKA, 1953, Dagdas arodvidusskolas direktore12. JÂNIS KUDIÒÐ, 1988, Daugavpils Universitâtes Kredîtu pieðíirðanas komisijas priekðsçdçtâjavietnieks, Starptautisko un sabiedrisko attiecîbu daïas vadîtâjs, senators, Budþeta komisijasloceklis13. ALEKSEJS HOMUTIÒINS, 1980, SIA “ROLS” valdes priekðsçdçtâjs, SIA “AKVERO BALTIC”valdes loceklis, SIA “ART NOVA” valdes loceklis14. ANATOLIJS POSREDÒIKOVS, 1961, Goliðevas pagasta pârvaldnieks15. ANDREJS NAGLIS, 1943, Varakïânu Romas katoïu draudzes padomes priekðsçdçtâjs, partijasLPP/LC Varakïânu nodaïas vadîtâjs16. ANDREJS ISAKOVS, 1986, VAS “Latvijas Dzelzceïnieks” ritoðâ sastâva atslçdznieks17. EDUARDS STALIDZÂNS, 1959, Eglaines pamatskolas direktors, Rugâju novada domesdeputâts18. OSKARS JUHNEVIÈS, 1976, SIA “DILAR TRANS” komercdirektors, SIA “TOWNHOUSE”valdes loceklis, SIA “MGM PRO” valdes loceklis, SIA “MED PRO” valdes loceklis, biedrîbas“Latvijas Autopârvadâtâju Nacionâlâ asociâcija” izpilddirektors, biedrîbas “Rîcîba” valdespriekðsçdçtâjs, SIA “NATURAL EXPERT” valdes loceklis, SIA “DVINSKA” valdes loceklis

6. Politisko partiju apvienîba “Saskaòas Centrs”

1. JÂNIS TUTINS, 1966, LR 10. Saeimas deputâts, Tautsaimniecîbas, agrârâs, vides unreìionâlâs politikas komisijas sekretârs, Iepirkumu komisijas loceklis, LR Centrâlâs zemeskomisijas loceklis, Sociâldemokrâtiskâs partijas “Saskaòa” domes loceklis2. RAIMONDS RUBIKS, 1963, LR 10. Saeimas deputâts3. IVANS RIBAKOVS, 1960, LR 10. Saeimas deputâts, Sociâldemokrâtiskâs partijas “Saskaòa”valdes un domes loceklis, nodibinâjuma “BF” dibinâtâjs, valdes loceklis, Rçzeknes sporta kluba“Diþvanagi” kluba biedrs4. ALEKSEJS BURUNOVS, 1950, LR Saeimas deputâts, Izglîtîbas, kultûras un zinâtnes komisijasloceklis, Publisko izdevumu un revîzijas komisijas loceklis, sekretârs, Sporta apakðkomisijasloceklis, Sociâlo lietu un droðîbas apakðkomisijas loceklis, SDP “Saskaòa” valdes loceklis5. VLADIMIRS NIKONOVS, 1955, LR Saeimas deputâts, Nacionâlo un reliìisko kultûrupçtniecîbas centra valdes loceklis, biedrîbas “Rçzeknes Krievu kultûras centrs” valdes loceklis,Rçzeknes Vecticîbnieku kapu draudzes padomes priekðsçdçtâjs6. ALEKSANDRS JAKIMOVS, 1961, LR Saeimas deputâts7. SERGEJS FJODOROVS, 1956, LR Saeimas deputâts, SIA “Roksana” skolotâjs-konsultants8. DMITRIJS RODIONOVS, 1980, LR Saeimas deputâts, Tautsaimniecîbas, agrârâs, vides un

11. Saeimas vçlçðanâm pieteiktie kandidâtu

Treðdiena � 2011. gada 14. septembrisV 9.

reìionâlâs politikas komisijas loceklis, Saimnieciskâs komisijas loceklis, Sporta apakðkomisijasloceklis9. JEÏENA LAZAREVA, 1972, SIA “Iïìuciems” finanðu direktore, biedrîbas “Latvijas Baltkrievusavienîba” valdes locekle, SIA “Latvijas Baltkrievu uzòçmçju asociâcijas “Baltkrievijas ceïð””valdes locekle10. JÂNIS KRIÐÂNS, 1960, Rçzeknes pilsçtas domes deputâts, SIA “Rçzeknes Veselîbasaprûpes centrs” valdes loceklis, Latvijas Nedzirdîgo savienîbas pârvaldnieks11. MARJANA IVANOVA-JEVSEJEVA, 1982, LR Saeimas deputâta Jâòa Urbanovièa palîdze,Daugavpils pilsçtas domes Jaunatnes departamenta jaunatnes lietu speciâliste, izdevniecîbas“Fenster” laikraksta “Vesti Segodnja” korespondente, biedrîbas “Piektais elements” valdespriekðsçdçtâja, paðnodarbinâta persona12. TATJANA MIERIÒA, 1961, Balvu slimnîcas masiere, Balvu Sociâlâs aìentûras masiere, BalvuKrievu kultûras biedrîbas “Razdoïje” valdes priekðsçdçtâja13. PÂVELS RJAZANCEVS, 1988, VAS “Latvijas Dzelzceïð” vagonu kustîbas âtruma regulçtâjs,biedrîbas “J.Org” valdes priekðsçdçtâjs14. VIKTORS DOBKEVIÈS, 1965, SIA “Batman reklâma” komercdirektors, biedrîbas “Infogrâcija”valdes loceklis, dibinâtâjs, IU “Diks” îpaðnieks15. ANDREJS REÐETÒIKOVS, 1946, Rçzeknes pilsçtas domes priekðsçdçtâja vietnieks,deputâts, Iepirkumu komisijas priekðsçdçtâjs, Zemes komisijas loceklis, Civilâs aizsardzîbaskomisijas loceklis, Pasaþieru pârvadâjumu plânoðanas konsultantu padomes priekðsçdçtâjs,Attîstîbas un infrastruktûras komitejas loceklis, Finanðu un budþeta komitejas loceklis, Rçzeknesspeciâlâs Ekonomiskâs zonas pârvaldes Uzraudzîbas padomes priekðsçdçtâjs16. EDGARS KUCINS, 1973, Daugavpils novada domes deputâts, Naujenes Jaunatnes unsporta centra direktors, biedrîbas “Sporta klubs “Bruòinieks”” valdes priekðsçdçtâjs17. LOLITA RATKEVIÈA, 1962, bezdarbniece18. OÏEGS HÏEBÒIKOVS, 1953, Preiïu 2. vidusskolas direktors, Preiïu novada domes deputâts,Preiïu novada Slâvu kultûras biedrîbas “Raduga” revidents, Preiïu Veselîbas veicinâðanasbiedrîbas revidents

7. “PCTVL-Par cilvçka tiesîbâm vienotâ Latvijâ”

1. MIROSLAVS MITROFANOVS, 1966, biedrîbas “Latvijas Krievu kultûras mantojuma institûts”valdes loceklis, partijas “PCTVL - Par cilvçka tiesîbâm vienotâ Latvijâ” valdeslîdzpriekðsçdçtâjs, Eiropas Parlamenta deputâta palîgs2. ALEKSEJS VASIÏJEVS, 1971, Daugavpils 15. vidusskolas skolotâjs, Latvijas krievukopienas Daugavpils nodaïas valdes priekðsçdçtâjs3. IVANS POPOVS, 1955, SIA “VIJA VIP” direktors, Viïânu novada paðvaldîbas deputâts4. AÐOTS MAMIKONJANS, 1950, Lîvânu novada domes deputâts, SIA “Lîvânu karbons”tehniskais direktors, biedrîbas “Pomorje” valdes loceklis5. BORISS LAVRENOVS, 1946, SIA “Latgales reklâma” þurnâlists6. JURIJS ZAICEVS, 1987, SIA “Worldwall” valdes loceklis7. ANDREJS VIÐÒAKOVS, 1980, SIA “EuroKom” datortehniíis, valdes loceklis, SIA“TransLatgale” likvidators, valdes loceklis, Rçzeknes 3. vidusskolas laborants8. IGORS SOROKINS, 1939, Maltas ðaha kluba valdes loceklis9. SERGEJS SOLOVJOVS, 1962, AS “Daugavpils pievadíçþu rûpnîca” meistars, biedrîbas“Latvijas krievu kopiena” Daugavpils nodaïas valdes priekðsçdçtâja vietnieks10. ALEKSANDRS BLINS, 1983, SIA “Octo B” valdes loceklis11. GRIGORIJS GONTMAHERS, 1936, pensionârs12. ANDREJS GOÏICINS, 1987, bezdarbnieks13. ANDREJS GOLUBEVS, 1970, SIA “Evor Latgale” komercdirektors14. PÂVELS PROZORS, 1960, SIA “KU Nafta Trading” apsargs15. SVETLANA GROMA, 1978, Rîgas 264. PII “Zelta atslçdziòa” pirmsskolas skolotâja,biedrîbas “Edelweiss centr” valdes locekle16. ARTJOMS PUÈINSKIS, 1989, Daugavpils Universitâtes Studentu padomes priekðsçdçtâjs17. SERGEJS LAZOVSKIS, 1976, Ludzas 2. vidusskolas sporta metodiíis, SIA “Rotad” valdesloceklis, sporta kluba “Vârpa-L” valdes loceklis18. JEVGEÒIJS GOLUBEVS, 1950, SIA “Ornika” valdes loceklis, biedrîbas “DIN-ART” valdespriekðsçdçtâjs

8. Nacionâlâ apvienîba “Visu Latvijai!” -“Tçvzemei un Brîvîbai/LNNK”

1. INESE LAIZÂNE, 1971, LR 10. Saeimas deputâte, Nacionâlâs apvienîbas “Visu Latvijai!”-”Tçvzemei un Brîvîbai/LNNK” valdes locekle2. DONÂTS VALAINIS, 1960, saimniecîbas “Lielezeriòi” îpaðnieks3. ÇRIKA TEIRUMNIEKA, 1971, Rçzeknes Augstskolas Inþenieru fakultâtes dekâne, lektore4. MÂRIS IGAVENS, 1976, biznesa inkubatora “Ideju viesnîca” vadîtâjs5. JÂNIS BORDÂNS, 1967, advokâtu biroja “Wall” zvçrinâts advokâts6. JANÎNA VANAGA, 1962, Krâslavas novada domes paðvaldîbas iestâdes “Sociâlais dienests”sociâlâ darbiniece, Krâslavas novada Aulejas pagasta pârvaldes lauksaimniecîbas konsultants7. JURIS KIVRIÒÐ, 1982, ZS “Skâròi” pârdoðanas speciâlists, paðnodarbinâta persona,uzòçmçjs8. MARIKA ZEIMULE, 1979, Madonas mâkslas skolas direktore, Latgales tradicionâlâskultûras centra “Latgaïu sâta” valdes priekðsçdçtâja9. INETA URTÂNE, 1971, Baltijas Starptautiskâs akadçmijas maìistrantûras studente10. IVO BRÛVERS, 1987, SIA “KLINKMANN LAT” elektromateriâlu un automatizâcijasrisinâjumu tirdzniecîba, darba òçmçjs, tirdzniecîbas inþenieris11. ARVÎDS RATNIEKS, 1955, AAS „Baltijas Apdroðinâðanas Nams” Daugavpils nodaïasvadîtâja vietnieks12. JÂNIS MÛRNIEKS, 1961, apdroðinâðanas AS “Baltikums” tehniskais eksperts, SIA “Preiïusaimnieks” valdes priekðsçdçtâjs13. JÂNIS RATKEVIÈS, 1983, LR Saeimas deputâta palîgs, AS G4S Latvia apsardzesdarbinieks14. VENTS IKAUNIEKS, 1988, Rçzeknes Augstskolas students15. GUNITA SURGOVTE, 1976, Ilûkstes 1. vidusskolas sâkumskolas skolotâja16. ILONA PUNÂNE, 1980, Neretas Jâòa Jaunsudrabiòa vidusskolas ìeogrâfijas skolotâja,Jaunjelgavas vidusskolas ìeogrâfijas skolotâja17. AIGARS LAIZÂNS, 1961, Latvijas Lauksaimniecîbas universitâtes Tehniskâs fakultâtesLauksaimniecîbas institûta docents, LR Saeimas deputâta palîgs, AS “Jelgavas Siltumtîkluuzòçmums” valdes loceklis, SIA “Vides projekti” eksperts, SIA “Judzima” valdes loceklis18. KALVIS APSÎTIS, 1969, Websense Overseas Limited lîgumdarbinieks, LatvijasUniversitâtes Datorikas fakultâtes stundu pasniedzçjs

9. “Par prezidentâlu republiku”

1. LEONS BOJÂRS, 1939, LVAF “LÂÈPLÇSIS” viceprezidents, LATVIJAS UPF prezidents, LatvijasRaþotâju un tirgotâju kopienas prezidents2. MARGARITA VISOCKA, 1958, AS “Komunâlprojekts” valdes dalîbniece, izpilddirektore, partijas“Par prezidentâlu republiku” Rîgas nodaïas valdes dalîbniece3. KONSTANTÎNS ANDÞÂNS, 1943, ZS “Jaunozoli” îpaðnieks, Dagdas novada domes deputâts,partijas “Par prezidentâlu republiku” Dagdas nodaïas valdes priekðsçdçtâjs4. JURIS BRIEDIS, 1949, Latvijas Mâkslas akadçmijas Latgales filiâles docents, RçzeknesMâkslas un dizaina vidusskolas zîmçðanas skolotâjs5. AIVARS SALIÒÐ, 1944, Muitas veterânu biedrîbas vadîtâjs, SIA “RZA” valdes priekðsçdçtâjs6. JURIS JAPIÒÐ, 1961, ZS “Ezerkrasts” îpaðnieks7. KASPARS PÎZELIS, 1986, SIA “Largus P” valdes priekðsçdçtâjs, SIA “Business ProjectsDevelopment” valdes loceklis, IK “A & K” paðnodarbinâtâ persona, partijas “Par prezidentâlurepubliku” Preiïu nodaïas valdes loceklis8. KASPARS BARONS, 1988, AS “Citadele banka” uzòçmumu apkalpoðanas menedþeris, SIA“Business Projects Development” valdes loceklis, partijas “Par prezidentâlu republiku” Preiïunodaïas valdes loceklis9. JURIS LOÈMELIS, 1962, pedagogs10. ALDIS TRIPANS, 1982, SIA “Hercs Flora” piegâdes daïas vadîtâjs, partijas “Par prezidentâlurepubliku” Salaspils nodaïas vadîtâjs11. ANDREJS ÈEVERS, 1960, SIA “Bûvprakse.lv” valdes priekðsçdçtâjs12. EGÎLS BEINAROVIÈS, 1946, pensionârs13. VASÎLIJS RASIMENOKS, 1953, ZS “Dzirnavas” paðnodarbinâtâ persona

10. “Pçdçjâ partija”

1. NATAÏJA BAÐKIROVA, 1976, SIA “Music is here” valdes locekle, SIA “Radoðâ Pârstâvniecîba”valdes locekle, partijas “Pçdçjâ partija” valdes locekle2. ANTONS KEKÏA, 1983, SIA “Tilts” bûvinþenieris3. PÇTERIS GRÛBE, 1980, mâkslas veicinâðanas biedrîbas valdes priekðsçdçtâjs, SIA “Hafra”valdes priekðsçdçtâjs4. MÂRTIÒÐ KOZLOVSKIS, 1983, SIA “BEZE Production” bârmenis

11. “Zaïo un Zemnieku savienîba”

1. STAÒISLAVS ÐÍESTERS, 1958, LR 10. Saeimas deputâts, LR Centrâlâs zemes komisijaspriekðsçdçtâjs, Rçzeknes rajona zemnieku apvienîbas valdes loceklis, Pagastu attîstîbas centra“Râzna” valdes priekðsçdçtâja vietnieks2. RIHARDS EIGIMS, 1962, LR 10. Saeimas deputâts3. JÂNIS KLAUÞS, 1953, LR 10. Saeimas deputâts, Sociâli politiska novada attîstîbas biedrîbas“Lîvâni” valdes loceklis4. JÂNIS TRUPOVNIEKS, 1961, Balvu novada paðvaldîbas deputâts, ES Reìionu komitejasalternatîvais loceklis, MMK “Kubuli” valdes loceklis, MMK “Balvi” valdes loceklis, b/ba “Ðeit untagad” valdes loceklis5. EGONS SALMANIS, 1965, Balvu Mûzikas skolas direktors, pûtçju oríestra “Balvi”mâkslinieciskais vadîtâjs, Latgales novada pûtçju oríestra virsdiriìents, Balvu novada domesdeputâts, Izglîtîbas, kultûras un sporta jautâjumu komitejas vadîtâjs, Profesionâlâs ievirzes izglîtîbasiestâþu direktoru padomes loceklis6. JÂNIS KRIEVÂNS, 1958, SIA “LatRosTrans” NPS “Skrudaliena” vadîtâjs, Ilûkstes novada domesdeputâts7. JURIS ATSTUPENS, 1958, Ludzas novada domes deputâts, b/ba “Latgols” valdes loceklis, SIA“Ludzas rajona slimnîca” valdes loceklis, SIA “Austrumvidzeme” prakses vadîtâjs, SIAProfesionâlâs izglîtîbas, tâlâkizglîtîbas un eksaminâcijas centra prakses vadîtâjs8. JURIS OSTROVSKIS, 1980, SIA “Producenti.lv” valdes priekðsçdçtâjs, Latvijas Zemniekusavienîbas biedrs9. SANDRA VIÐKURE, 1962, Dagdas novada domes priekðsçdçtâja 2. vietniece, CP LatvijasZemnieku savienîbas Dagdas nodaïas vadîtâja10. AIVARS BIRULIS, 1977, SIA AB Aliance valdes loceklis, SIA LÎF Real Estate valdespriekðsçdçtâjs, SIA LÎF komercdirektors11. REGÎNA BROKÂNE, 1950, Viïakas novada domes deputâte12. MARGARITA CAKULA, 1965, Viïânu kultûras nama direktore13. VALDIS MILTIÒÐ, 1961, Daugavpils novada Lîksnas bâriòtiesas priekðsçdçtâjs, b/ba medniekuklubs “Piekûns” vadîtâjs14. INTARS ZAHAREVIÈS, 1979, individuâlais komersants Intars Z, biznesa, raþoðanas, investîcijuplânu un projektu iesniegumu izstrâde, ievieðana un uzraudzîba, SIA “Bûvtehnikas Pakalpojumi”valdes loceklis, Latvijas Zemnieku savienîbas biedrs15. JÂZEPS DOBKEVIÈS, 1950, Krâslavas novada domes deputâts, Krâslavas novada domeskultûras darba speciâlists, Krâslavas katoïu draudzes priekðsçdçtâjs, Latvijas Poïu savienîbasKrâslavas nodaïas vadîtâjs16. VITÂLIJS PLIVDA, 1964, Preiïu novada domes deputâts17. MÂRIS ZÎRA, 1977, SIA Data Serviss projektu vadîtâjs18. IMANTS-JÂNIS BEKEÐS, 1955, LR 10. Saeimas deputâts

12. “Tautas kontrole”

1. IGORS TRAÈUMS, 1973, SIA “Premium Oil” valdes loceklis2. VALDIS LAUSKIS, 1957, SIA “DL Laima” ekonomists, Sociâlâ taisnîguma partijas priekðsçdçtâjs,ATBILDÎBA - sociâldemokrâtiskas politisko partiju apvienîbas lîdzpriekðsçdçtâjs, DaugavpilsLatgalieðu biedrîbas priekðsçdçtâjs3. ARTURS GAIDELS, 1984, Latvijas Futbola federâcijas klubu licencçðanas menedþeris, BJC“Laimîte” futbola treneris4. VITÂLIJS SMOLICKIS, 1971, DZIB Metalistu 13 izpildinstitûcija, biedrîbas “STORONA C” valdesloceklis5. JEÏENA STEPULE, 1975, SIA “Rçzeknes slimnîca” darba aizsardzîbas speciâliste, SIA“Rçzeknes slimnîca” Iepirkumu un projektu nodaïas vadîtâja6. DMITRIJS USINS, 1980, bezdarbnieks7. VALDEMÂRS SKROMULIS, 1958, politiskâs partijas “Latgales sirds” partijas priekðsçdçtâjs8. ÇRIKS BELOBORODKO, 1943, pensionârs9. JÂZEPS SPRÛÞS, 1937, Latvijas Zinâtòu padomes eksperts lauksaimniecîbas dzîvnieku zinâtòunozarç10. SERGEJS SÏADZE, 1981, IA Doit noliktavas pârzinis11. JURIJS KOPASOVS, 1947, Sociâlâ taisnîguma partijas biedrs, Latgales airçðanas un tûrismacentra valdes loceklis,12. AIVARS STIKUTS, 1971, SIA “RBSSKALS” bûvsabiedrîbas brigadieris13. ALEKSANDRS BRIZGALOVS, 1989, SIA “Alfa security group “ apsargs14. JURIS LINUÞS, 1952, pensionârs

saraksti Latgales vçlçðanu apgabalâ

DzîveTreðdiena � 2011. gada 14. septembrisV10.

AugustâReìistrçti jaundzimuðie

Reìistrçti miruðie

Reìistrçtas laulîbas

Lappusi sagatavoja E.Gabranovs un S.Gugâne

Brieþuciema pagastâJânis Logins (1949.g.)

Marijana Sprudzâne (1948.g.)

Kubulu pagastâLîvija Gabranova (1931.g.)

Biruta Sudare (1941.g.)

Zigfrîds Zaès (1928.g.)

Kriðjâòu pagastâZinaida Dunce (1939.g.)

Lazdulejas pagastâJâzeps Jermacâns (1942.g.)

Tilþas pagastâMarija Komeïova (1931.g.)

Balvu pilsçtâAdele Aleksejeva (1936.g.)

Klaudija Fiïipova (1916.g.)

Lolita Zeltîte Krafta (1938.g.)

Emma Valija Kravale (1921.g.)

Helçna Laure (1911.g.)

Geòuks Leitâns (1956.g.)

Boïeslavs Rudziðs (1929.g.)

Svetlana Þguna (1948.g.)

BALTINAVAS NOVADÂBaltinavas pagastâAnna Romanova (1938.g.)

Marta Aleksandrova (1931.g.)

Emîlija Jonikâne (1929.g.)

RUGÂJU NOVADÂRugâju pagastâLeontija Èudare (1943.g.)

Albertina Salmane (1921.g.)

VIÏAKAS NOVADÂSusâju pagastâKlavdija Pizâne (1926.g.)

Þîguru pagastâNikolajs Ivanovs (1945.g.)

Aina Dubkevièa-Klimovièa

(1938.g.)

Marija Bukða (1917.g.)

BALVU NOVADÂBçrzpils pagastâVirgine Kaïva (1924.g.)

Veronika Pokrotniece (1922.g.)

BALVU NOVADÂKamila Èupèuka (4.augustâ)

Amanda Âbeltiòa (5.augustâ)

Reinis Kudreòickis (5.augustâ)

Lâsma Rubule (8.augustâ)

Katrîna Logina (10.augustâ)

Kristiâns Ivanovs (10.augustâ)

Amçlija Krivoðejeva (11.augustâ)

Marta Pennere (11.augustâ)

Jana Samsonova (12.augustâ)

BALTINAVAS NOVADÂDaniela Juhmane (26.augustâ)

RUGÂJU NOVADÂRugâju pagastâImants Leiðavnieks (25.augustâ)

Lazdukalna pagastâRinards Kalnçjs (9.augustâ)

VIÏAKAS NOVADÂViïakas pilsçtâLaura Kokorevièa (5.augustâ)

Medòevas pagastâSamanta Lçgere (28.jûlijâ)

Susâju pagastâMegija Osipova (18.augustâ)

Lauris Zondaks (25.augustâ)

BALVU NOVADÂBalvu novada Dzimtsarakstu nodaïâDiâna Petrova un Arturs Keiðs

Aija Avotiòa un Raitis Kozlovskis

Sintija Bula un Edgars Dârznieks

Lana Kokorevièa un Andis Ceplîtis

Evita Korlaða un Gunârs Baraòòiks

Balvu Evaòìçliski luteriskajâ baznîcâLiene Ðnepere un Guntars Pipurs (jûlijâ)

Laura Circene un Agris Raciborskis

Balvu Romas katoïu baznîcâSandra Ozoliòa un Edgars Logins

Alîna Ozinîka un Artûrs Kaulakâns

Aija Orlovska un Bruno Trotîtis

Bçrþu Romas katoïu baznîcâVita Zelèa un Sandis Tutiòð

BALTINAVAS NOVADÂBaltinavas Romas katoïu baznîcâKristîne Kubuliòa un Kaspars Girgensons

RUGÂJU NOVADÂRugâju novada Dzimtsarakstu nodaïâZane Simone un Ilmârs Stikiòð

VIÏAKAS NOVADÂViïakas Romas katoïu baznîcâInga Kikuèa un Ainârs Tûcis

Viïakas novada Dzimtsarakstu nodaïâTatjana Kukanova un Ilmârs Baklagins

Zinâja, ka piedzims dçliòð. 25.augustâ

pulksten 11 piedzima puika. Svars –

3,180kg, garums 51cm. Puisçna mammai

Lîgai Tîriòai no Viïakas novada Susâju

pagasta Tepenîcas ðis ir otrais bçrniòð –

mâjâs brâlîti gaida Egija (4,5 gadi). Mçnesi

pirms dzemdîbâm Lîga izdomâja dçliòam

vârdu Lauris. Jautâta, kâpçc tieði ðâda izvç-

le, jaunâ mâmiòa paskaidroja, ka dçliòð,

iespçjams, bûs dziedâtâjs kâ Lauris

Reiniks. Lîga jau grûtniecîbas pirmajos

mçneðos zinâjusi, ka piedzims puika: “To

zinâju pati, jo grûtniecîba noritçja citâdâk,

nekâ ar meitiòu. Bija citas kustîbas, kâ arî

uzlabojâs çstgriba. Manas nojausmas par

bçrniòa dzimumu apstiprinâjâs arî ultraso-

nogrâfijas pârbaudç.”

Piedzimst ceturtais bçrniòð. 26.augustâ

pulksten 11.43 piedzima meitenîte. Svars

– 3,450kg, garums 53cm. Meitenîtes

mammai Dacei Juhmanei no Baltinavas ðis

ir ceturtais bçrniòð - mâjâs mâsiòu gaida

Esmeralda (2 gadi), Samanta (4 gadi) un

Enriko (8 gadi). Jaundzimuðâs mâmiòa

pastâstîja, ka vîram Vladimiram piedâvâ-

jusi piecus meitiòas vârda variantus: “Viòð

neðauboties izvçlçjâs vârdu Daniela. Ïoti

skaists vârds!” Pirmajâ naktî pçc piedzim-

ðanas Daniela bijusi nemierîga. “Tagad ar

katru dienu situâcija uzlabojas,” priecâjas

Dace. Viòâ neðaubâs, ka dzemdîbu sâpes

ir to vçrtas, kad izdzird bçrniòa pirmo sau-

cienu jeb raudienu. “Kâ var tâdus mîïumi-

òus nemîlçt?” viòa jautâ.

Jaundzimuðie

Vçl dzimuði

30.augustâ pulksten 20.44 piedzima

meitenîte. Svars – 3,340kg, garums 53cm.

Meitenîtes mamma Maija Augstkalne dzîvo

Rçzeknç.

31.augustâ pulksten 5.14 piedzima puika.

Svars – 3,950kg, garums 55cm. Puisçna

mamma Inga Lâneta dzîvo Alûksnes

novada Alsviíu pagastâ.

31.augustâ pulksten 9.17 piedzima puika.

Svars – 3,460kg, garums 55cm. Puisçna

mamma Lilita Buða dzîvo Balvos.

1.septembrî pulksten 2 piedzima meite-

nîte. Svars – 3,970kg, garums 57cm.

Meitenîtes mamma Egija Kalniòa dzîvo

Vîksnas pagastâ.

6.septembrî pulksten 18 piedzima meite-

nîte. Svars – 2,890kg, garums 50cm.

Meitenîtes mamma Kristîne Martinkevièa

dzîvo Strenèu novada Sedas pagastâ.

8.septembrî pulksten 9.07 piedzima

meitenîte. Svars – 4 kg, garums 55cm.

Meitenîtes mamma Jekaterina Bogdanova

dzîvo Balvos.

9.septembrî pulksten 16.06 piedzima

puika. Svars – 4,120kg, garums 56cm.

Puisçna mamma Mairita Trubòika Linnase

dzîvo Balvu pagastâ.

10.septembrî pulksten 7.12 piedzima

puika. Svars – 3,750kg, garums 53cm.

Puisçna mamma Marta Repða dzîvo Þîguru

pagastâ.

12.septembrî pulksten 7.36 piedzima

meitenîte. Svars – 3,760kg, garums 56cm.

Meitenîtes mamma Santa Kaïâne dzîvo

Balvos.

Nosauc par Nikolu. 10.septembrî pulksten

9.35 piedzima meitenîte. Svars – 3,350kg,

garums 54cm. Pirmdzimtâs mamma Ieva

Dzelzskalçja no Alûksnes novada Ilzenes

pagasta pastâstîja, ka tikai otrajâ ultraso-

nogrâfijas pârbaudç noskaidrots bçrniòa

dzimums: “Pirmajâ pârbaudç nekas nebija

skaidrs, bet otrajâ mediíi jokoja, ka krâniòð

nav parâdîjies, tâtad bûs meitenîte.” Tomçr

paziòas grûtniecîbas laikâ apgalvoja, ka

gaidâms puisîtis. Par to liecinâja arî fakts,

ka Ieva regulâri vçlçjâs çst asus un stiprus

çdienus. “Pat pâris dienas pirms dzemdî-

bâm skaistumkopðanas salonâ man teica,

ka piedzims dçls. Visi kïûdîjâs,” smej jaunâ

mâmiòa. Vârdu Nikola pirmdzimtajai viòa

izvçlçjâs pati. “Meitiòas tçtis Ivars Kalniòð

tam nepretojâs,” priecâjas Ieva. Viòa uz-

skata, ka ìimenç, lai uzlabotu demogrâfis-

ko situâciju Latvijâ, jâbût èetriem bçrniem.

�

Pieredzi lûkojot

Laukos Treðdiena � 2011. gada 14. septembrisV 11.

Lappusi sagatavoja A.Socka

8.septembrî daïa mûsu novadu lauksaimnieku devâspieredzes apmaiòas braucienâ pie gaïas lopu

audzçtâjiem Gulbenes, Apes un Alûksnes pusç. Daþi no

zemniekiem vçl tikai domâ par pievçrðanos gaïas lopu

audzçðanai, jo, kâ atzina Latvijas lauku konsultâciju un

izglîtîbas centra (LLKC) Balvu nodaïas Lauku attîstîbas

speciâlists Imants Kârkliòð, lopu blîvums mûsu pusç irmazs, visi nebûs graudu audzçtâji, tâpçc jâdomâ arî par

lopkopîbu.

Gulbenç brauciena dalîbniekiem pievienojâs Latvijas gaïas

un piena ðíiròu liellopu audzçtâju organizâcijas “ABC projekts”

Ziemeïvidzemes reìiona ciltsdarba speciâliste Alla Tilgase.

Lauksaimniecîbas pakalpojumu kooperatîvâ sabiedrîba (LPKS)

“ABC projekts” dibinâta 2005.gadâ ar mçríi apvienot gaïas

un piena ðíiròu liellopu audzçtâjus. Ðî organizâcija rîko

seminârus un mâcîbas lauksaimniekiem, darbojas, lai attîstîtu

iekðçjo un ârçjo tirgu ar piena un gaïas ðíiròu liellopiem, sniedz

daudzpusîgus ciltsdarba pakalpojumus. “Palîdzam izkopt

ganâmpulku, sameklçt vaislinieku, izstrâdât plânu, lai

saimniecîba iegûtu ðíirnes saimniecîbas statusu, varam

sagatavot dokumentus iesniegðanai Lauku atbalsta dienestâ

subsîdiju saòemðanai un citus,” skaidroja A.Tilgase. Viòa

apmeklç un pârzina arî vairâkas mûsu novadu saimniecîbas,

savukârt brauciena laikâ pildîja gida pienâkumus, palîdzot

saimniekiem iepazîstinât ar gaïas liellopu ganâmpulku un

saimniekoðanu tajâ. Runâjot par buïïu realizâciju, viòa atgâ-

dinâja, ka nav vçrts turçt tos ilgi. Buïïi jâpârdod, lîdz tie

sasnieguði 300 kg, citâdi baroðana izmaksâs dârgi un tos varçs

saukt par zelta bullîðiem, kuros ieguldîti lieli lîdzekïi, kas bieþi

vien neatmaksâjas. Ja kâds vçl domâ, kâdas ðíirnes lopus

iegâdâties, Alla iesaka: “Visas ðíirnes ir labas, vajag tikai izvçlçties

savu.”

Aicina darboties un nebaidîtiesGaujienas pagasta bioloìiskajâ piemâjas saimniecîbâ

“Kalnâji” saimnieko RUTA un GUNTIS BREKTES. Viòi darbo-

jas lopkopîbâ kopð 2005.gada, kad iegâdâjâs vairâkas telîtes.

Ðobrîd viòu ganâmpulkâ ir 64 lopi un ganâmpulka lepnums –

Simentâles ðíirnes vaislas bullis Ðçrlijs. 2006.gadâ uzcçla viegla

tipa kûti, tad iekâroja tâlâko kûti – sovhoza laiku fermu, kuru

saveda kârtîbâ (diemþçl tur joprojâm nav elektrîbas un ûdens),

lai ziemâ varçtu izmitinât lielâku skaitu lopu. Lîdz pagâjuðajam

gadam visas govis sçkloja mâkslîgi. “Augâm dienâm skatîjos

aplokâ, lai pamanîtu, kura govs meklçjas. Mazâko govju sçklo-

ðanai izvçlçjâmies Limuzînas ðíirni, lielâko – Ðarolç, lîdz nonâ-

câm pie domas, ka jâiegâdâjas vaislas bullis,” stâsta saimniece.

Rudenî lopus sâk piebarot ar sienu un kâdu laiku dod arî

skâbsienu, lai nebûtu strauja pâreja uz sauso barîbu. Ziemâ

baro ar sienu un miltiem, janvârî - martâ, kad sâk dzimt pirmie

teïi, lopiem piedâvâ arî skâbsienu, lai govîm bûtu vairâk piena.

“Doma, ka pie gaïas lopiem nekas nav jâdara, uzreiz ir jâmet

prom,” uzsver R.Brekte. Uz jautâjumu par teïu atðíirðanu no

govîm viòa atbildçja, ka situâcijas mçdz bût daþâdas. Daþas

govis ïauj zîst ne tikai savam, bet arî sveðam teïam. Ir bijis

gadîjums, kad vienu govi zîda èetri teïi – katrs no sava pupa.

Ganâmpulkâ vçrojama hierarhija – citas govis silç dabû miltus

un mikroelementus, citas – nç, jo pârçjâs neïauj tâm tuvoties.

Saimnieki uzpasç lopu nagus – grieþ tos pavasarî un rudenî.

Iepriekð visas telîtes atstâja savâ ganâmpulkâ, tagad daïu kopâ

ar bullîðiem pârdod. Îpaði paplaðinât ganâmpulku neplâno,

jo saimniekiem, kâ paði atzîst, jau tuvojas cienîjami gadi.

“Kalnâjos” neatstâj audzçðanai telîtes, kas dzimuðas kâ dvîòi,

jo tad ir lielâka iespçja, ka tele var palikt neapsçklota vai arî tai

piedzims dvîòi, bet tas nav vçlams. Daþkârt ganâmpulks cieð

no meþa zvçriem. Reiz, piemçram, ganîbâs atrasts nokosts teïð.

Ðajâ un pârçjâs saimniecîbâs lauksaimnieki pârliecinâjâs, ka

lopus var izdevîgi realizçt, aizvedot uz izsoïu namu Neretâ

(informâcija atrodama interneta adresç: www.bbca.lv). Izman-

tojot izsoïu nama pakalpojumus, gaïas cena ir nesalîdzinâmi

augstâka par vietçjâm iepirkuma cenâm. “Var sâkt no mazu-

miòa, kâ mçs to darîjâm. Darbojieties, nebaidieties!” aicinâja

Ruta, kura, kâ izrâdîjâs, nâkusi no mûsu puses – Viïakas.

Pârdod par tik, cik maksâGaujienas pagasta z/s “Lejas Rudzîði” brauciena dalîbniekus

sagaidîja runîgs saimnieks ANDRIS JEGOROVS, kura saim-

niecîbâ iegâdâts Angus ðíirnes vaislinieks. Pamatojot ðíirnes

izvçli, saimnieks atzîst, ka tie mazâk patçrç barîbas. Ganâmpulkâ

Apskata gaïas lopu saimniecîbasredzami arî daþâdu citu ðíiròu lopi un to krustojumi. “Angus

nav slikts, ja vien prot sameklçt, kur to pârdot,” uzsvçra

A.Jegorovs. Viòð regulâri piedâvâ savus lopus izsolçs un par

nopelnîto naudu nesûdzas. “Jâpârdod par tâdu naudu, cik

tas maksâ. Uz izsolçm sabrauc vairâku valstu pârstâvji un lielâs,

kuram biezâks naudas maks vai kuram vairâk gribas çst,” smej

saimnieks. Kopâ ar teïiem saimniecîbâ ir aptuveni 80 lopi. Lîdz

astoòu mçneðu vecumam teïi staigâ kopâ ar govîm, tad viòus

sadzen kûtî, lai gaida izsoli. Pusstundas laikâ govis izdzen laukâ,

bet teïus – furgonâ. Lopi, kâ atzîst A.Jegorovs, pat nepaspçj

apjçgt, ka ir atðíirti. Rudenî, mâjâs palikuðie lopi, lçnâm dosies

uz fermas pusi. Kamçr zeme nebûs sasalusi, tie dzîvos ârâ. Sienu

liek apaïajâs un pârvietojamajâs barotavâs - nedçïâ vajadzîgas

aptuveni divas tonnas siena.

Òçma kredîtu un veda lopusJa iepriekðçjâs saimniecîbâs sastapâm baltus, brûnus, raibus

un melnus lopus, tad Trapenes pagasta z/s “Virsaiði” ganîbâs

(diemþçl tikai pa gabalu) varçja redzçt aptuveni 60 vienas krâsas

- gaiði brûnus - tîrðíirnes gaïas lopus. MAREKS MUCENIEKS

audzç Limuzînas ðíirnes dzîvniekus, apsaimnieko 178 ha zemes.

Dzîvnieki pçc dabas ir mierîgi, no aploka ârâ nelauþas, govîm

un telçm ir vieglas dzemdîbas. Ziemâ tie uzturas gan novietnç,

gan aplokâ, çd sienu un salmus. Astoòu mçneðu vecumâ teïus

atðíir no mâtçm, pârdod eksportam vai vietçjiem zemniekiem.

“Lîdz izsoles namam nenonâk, tepat grâbj ârâ,” jokoja saim-

nieks. Lai iegâdâtos tîrðíirnes lopus un uzsâktu saimniekoðanu,

viòð òçma kredîtu un no ârzemçm atveda 20 teles un vienu

bulli.

Lopkopîba kâ hobijsZiemeru pagastâ darbojas SIA “Jaunozoli&Co”, kur audzç

baltos Ðarolç dzîvniekus. VALDIS PETERNIEKS atbraucçjus

sagaida viesmîlîgi un laipni, droði ved aplokâ, jo lopi ir mierîgi,

atnâcçjiem neuzbrûk. Atliek saimniekam paòemt rokâs spaini

ar miltiem un pasaukt “mûva-mûva”, kâ pâri kalnam parâdâs

rindâ nâkam 9 govis, bullis un 10 teïi (telîtes ir atðíirtas citâ

aplokâ). Saimnieks stâsta, ka pirms trim gadiem uzsâcis

saimniekoðanu ar 10 govîm, ko atvedis no Liepâjas puses.

Telîtes pagaidâm nepârdod, bet bullîðus pie viòa var iegâdâties.

Cik tie bûs labi vaislai, astoòu mçneðu vecumâ grûti pateikt, jo

dzîvniekus vçrtç no gada vecuma. Ziemâ lopi labprât uzturas

laukâ, lai arî ir pieejama nojume. “Pieredze lauksaimniecîbâ

nav liela, pats vçl tikai mâcos. Lai lopkopîba bûtu bizness,

vajag daudz lopu. Pagaidâm man tâ ir tikai kâ hobijs. Papildus

pârdoðanai audzçjam dârzeòus – kartupeïus, bietes, burkânus,”

stâstîja saimnieks. Blakus ðim darbam viòð vçl strâdâ arî Rîgâ,

tur joprojâm arî dzîvo Valda sieva.

Saka paldies. Pieredzes apmaiòas braucienu organizçja

LLKC Balvu konsultâciju birojs. Lauku attîstîbas speciâlists

Imants Kârkliòð (no kreisâs) katram lauksaimniekam (arî

V.Peterniekam), kurð uzòçma brauciena dalîbniekus, visu

vârdâ teica paldies un dâvinâja mazas piemiòas veltes.

SIA “Jaunozoli&CO” îpaðnieks par ciemiòiem bija parû-

pçjies îpaði - ne tikai izsmeïoði stâstîja par saimniekoðanu,

râdîja lopus, bet arî sarûpçja bagâtîgu cienastu - zivju

zupu, ceptus pîrâgus un paða brûvçtu âbolu vînu. “Piere-

dzes braucienos dodas tie, kuri strâdâ un grib uzzinât ko

jaunu, piemçram, par liellopu ðíirnes uzlaboðanu. Mâjâs

sçþ tikai sliníi, un viòiem nekâ arî nav,” brauciena noslç-

gumâ uzsvçra I.Kârkliòð.

“Kalnâjos”. Liellopi aplokâ pievilinâmi tikai ar miltiem,

ja spainis rokâ, tad viòi sekos saimniekam lîdz pat kûtij.

Tomçr atðíirt teïus no lielâ ganâmpulka, kurâ ir arî

vaislas bullis, nav nemaz tik viegli. Tâpçc gadâs arî pa

kâdai íibelei, piemçram, astoòu mçneðu veca telîte bija

jau grûsna, bet Simentâles telîtes vçlams apsçklot 15 -

16 mçneðu vecumâ.

“Lejas Rudzîðos”. Saimniecîbâ iegâdâts Angus ðíirnes

vaislas bullis melnâ krâsâ. Lopi izskatîjâs mierîgi, ïâva

ciemiòiem iet aplokâ. Andris Jegorovs (attçlâ) daþus no

lauksaimniekiem ieinteresçja arî ar tehnikas apskati,

stâstîja par tâs pielietojumu savâ saimniecîbâ, uzsverot,

ka ne vienmçr jâskatâs uz cenu, bet galvenokârt uz to,

kâdiem nolûkiem un kâ tâ kalpos.

“Virsaiðos”. Lauksaimnieki interesçjâs par iespçjâm no

Mareka Mucenieka (no kreisâs) iegâdâties Limuzînas

ðíirnes buïïus, ko jau daþs mûsu puses zemnieks paspçjis

izdarît.

“Jaunozolos&Co”. Ðarolç lopi vilinâja acu skatus ar savu

balto apmatojumu un mierîgo uzvedîbu, daþs pat ïâva sevi

noglâstît.

AtpûtaTreðdiena � 2011. gada 14. septembrisV12.

Konkursi arî - www.vaduguns.lv

Jaunâkie þurnâlu numuri

Lappusi sagatavoja E.Gabranovs

Uzdevums: visus maìiskos vârdus ierakstît krustvârdu mîklai

lîdzîgâ tabulâ. Trîs uzvarçtâjus gaida pârsteiguma balva -

þurnâlu komplekts.Maìiskie vârdi

9.kârta

Santa

kaite

lodçt

krâcu

t â l â k

l a u k i

Ailes – aleja - Anita – asara - asins – attur – asini - ausis – âbele – dçlis - divus - elite - elpot – ielas - Inese – jauns - kalns - kanna

- kaste – kauns - kauss – kolbu – krâvu - kurls – laiku - laipa – lamât - lauva – leksi - mastâ – mitrs – nauda - nesâp – nesen -

noper – pasts - pâris – pekle - prâto – protu – raida - resna – sakta – salnâ - samts – sauca - saule – sauna - sejas – sekas - sekss

- sesks – silta – sirms - sitas – sokas - skala - slava – slçpo - spole - stils - svece – Uldis - valis

Jûsu atbildes tiek gaidîtas “Vaduguns” redakcijâ, Teâtra ielâ 8, lîdz 25.septembrim.

Maìisko vârdu mîklu atrisinâja: A.Mièule, A.Sliðâns, O.Zelèa (Tilþa), D.Kivkucâns, Z.Pulèa, S.Sirmâ, St. Lazdiòð,

C.Zelèa, Z.Bçrziòa, L.Kivkucâne, A.Naïivaiko, M.Pretice (Balvi), L.Loèmele (Baltinavas novads), J.Voiciðs (Sudarbe), I.Homko

(Medòeva), H.Gurcka, V.Loèmele (Lazdukalna pagasts).

8.kârtâ veiksme uzsmaidîja: LUCIJAI LOÈMELEI (Baltinavas novads), HILDAI GURCKAI (Lazdukalna pagasts) un

STAÒISLAVAM LAZDIÒAM (Balvi). Pçc balvas griezties redakcijâ (lîdzi òemt personu apliecinoðu dokumentu).

Fotokonkurss

Katra mçneða labâkâs fotogrâfijas autors balvâ saòems þurnâlukomplektu. Septembra tçma “Par zaïu pat vçl zaïâks” . Fotogrâfijas

var iesûtît pa pastu – Balvi, Teâtra ielâ 8, LV-4501, vai elektroniski –

vaduguns@apollo.lv. Pie foto obligâti norâdâms vârds, uzvârds

(vçlams - tâlrunis).

Íirbji. Iesûtîja

Jânis Kupriðs

no Balvu

novada.

Puíîte. Iesûtîja Diâna Noskova no Balviem.Kur doties? Iesûtîja Lucija Boldane.

Nâk rudentiòð.

Iesûtîja Rinalds

Martiòenko no

Kupravas.

Veselîba� Samazinât cieðanas - tâda

ir manas sirds vçlme. Reani-matologs Pçteris Kïava parbçrnu droðîbu un vecâkuatbildîbu gatavs atgâdinât ikdienu, bet septembrî, kad daudzisâk skolas gaitas, tas jo îpaðiaktuâli.� Deguns zina labâk jeb

aromâtu psiholoìija. Trîseksperti pasmarþoja èetrusabiedrîbas dâmu iecienîtâkoparfîmu un centâs uzminçt – kas

un, galvenais, kâda viòa ir. Neticami, bet viòi trâpa gandrîzdesmitniekâ! Aromâtam ir psiholoìiska nozîme.�Sekss un dzîves rock’n’roll. Vai tu esi nobriedis?Tas, ka cilvçks ir fiziski nobriedis, vçl nenozîmç, ka viòðsasniedzis arî savus emocionâlos un seksuâlos griestus. Ir lielaatðíirîba starp “nodarboties ar seksu” un “izprast intimitâti”.� Bçrnam ðíîba muguriòa. Jau no 5 gadu vecuma vecâkiemjâseko, kâda ir bçrna gaita un stâja. Jo agrâk mugurkaulaizliekums bûs pamanîts, jo vieglâk varçs atgût dejotâjacienîgu augumu. Kâ paðam mâjâs pârbaudît, vai ar bçrnastâju viss kârtîbâ.� Rudens leiputrija çdâjiem. Ajûrvçdas ârste iesaka rudenîbieþâk vârît ingvera tçju, bet makrobiotikas speciâlistsrekomendç pâris dienas attîrît organismu, çdot brûnos rîsusun dârzeòu zupu.� Raþots mâjâs. “Tievais” un “Enerìiskais”. Kâ pagatavotekoloìisku musli? Pçc bçrnu dzimðanas jaunâ mâmiòa AliseBalgalve meklçja kâdu produktu, ko varçtu çst gardu muti,darît labu savam organismam un vienlaikus tikt vaïâ nodaþiem liekajiem kilogramiem. Tâ radâs divas musli receptes,ko nu jau iecienîjuði visi Alises draugi, radi un ne tikai...� Dabîga un skaista. Antîkajâ Grieíijâ grima uzklâðanaiizmantoja daþâdas dabas veltes, piemçram, ogli kâ acuzîmuli, samaltas ziedlapiòas kâ lûpukrâsu. Mçs izvçlçjâmiesinteresantâkos dabîgâs dekoratîvâs kosmçtikas jaunosproduktus un pârbaudîjâm, vai raþotâju solîtais atbilstpatiesîbai.� Mûþîgâs jaunîbas eliksîrs, kas nav jâmeklç. Trîs stâstipar sievietçm, kuras par novecoðanu nedomâ, jo jûtas jaunas.Þurnâla “Tçvijas Sargs” redaktore Lîga Lakuèa restartçjadzîvi pçc dçla piedzimðanas, biedrîbas “Emergo” vadîtâjaElita Drâke dara to, ko nepaspçja jaunîbâ un nedçïas nogalçsizdejojas naktsklubos, bet astroloìe un veikala “Taða”saimniece Anita Masaïska zina, ka spridzîgâ izskata unenerìijas noslçpums ir brîvîbas izjûta.

Playboy� Pensionâru “draugs”

Rungainis aicina dzemdçt

trîsreiz. Nâcija, kas vairâkdomâ par saviem aizejoðajiemcilvçkiem nekâ par tiem, kuriembûtu jâatnâk, nevar cerçt uzizdzîvoðanu.� Q20. Demakovas tumðie

brîþi gaismas pils paçnâ.

Neiedomâjams skaits sievieðumanâ vecumâ un druskujaunâkas ir pilnîgi aptrakuðas,

skauþot cita citai matus no galvas nost. Acîmredot man tasvîriðíais gçns ir tik stiprs, ar visâm manâm bijuðajâm ûsâm,ka man ðî sliktâ îpaðîba nepiemît.� Rîgas mçra kundze Jeïena Uðakova - jauna, gudra,

skaista. Fotogrâfçjos, lai bûtu ko mazbçrniem parâdît unvarçtu teikt: “Redz, kâda jums ir vecmamma! Bildçjusies“Playboy!” Gribçjâs, lai pçc manis paliktu kaut kas skaists.”� Draugos ar sportu. Karsçjmeitene Elîna.

� Rîcîbnespçjîgâs valstis. Ko tas mums var maksât?

� Bismarks izputina Latviju jeb cik ilgi pastâvçs pensiju

sistçma.

� Degvîns, ikri un bruòumaðîna par vienu, bet kosmisku

cenu.

� Mocis vai auto? Trîsriteòu braucamrîku apskats.

� Rumânijas lâèi, vâcieði un èigâni.

� Debesîs ârpus lidmaðînas. Ikreiz, kad Kaspars izkâpj nolidmaðînas, viòð meþonîgi kliedz. Nevis no bailçm, bet aizsajûsmas, ka lîdz zemei vçl daþi kilometri brîvajam kritienam.

Der zinât

Lappusi sagatavoja I.Zinkovska

Trîspadsmitâ V 13.Treðdiena � 2011. gada 14. septembris

Ðî gada 6.augustâ “Vaduguns” rakstîja par îpaðumu

Ceïinieku ielâ 18, Balvos, kas ir neapkopts un ieaudzis

nezâlçs, jo îsti nav saprotams, kam tas pieder. BalvuBâriòtiesa norâdîja, ka mâjas liktenis izðíirsies jau

tuvâkajâ laikâ, proti, par to lems Augstâkâ tiesa augusta

beigâs.

Toreiz Balvu Bâriòtiesâ informçja, ka ðis îpaðums pieder ar

tiesas spriedumu atzîtai rîcîbnespçjîgai personai, kura atrodas

sociâlâs aprûpes iestâdç. Taèu tiklîdz bija uzsâkta tiesvedîba, lai

ðo sievieti atzîtu par rîcîbnespçjîgu, kâ viòa parakstîja mâjas

pârdoðanas – pirkðanas lîgumu ar kâdu personu. Tiesa atzina

sievieti par rîcîbnespçjîgu, taèu viòa vai, pareizâk sakot, viòas

advokâts griezâs Latgales apgabaltiesâ un lûdza pirkðanas –

pârdoðanas lîgumu atstât spçkâ, apgalvojot, ka brîdî, kad mâjas

îpaðniece parakstîja dokumentu, viòa bija rîcîbspçjîga. Ar

2009.gada maija Latgales apgabaltiesas Civillietu kolçìijas lçmu-

mu mâja palika îpaðumâ tâs îpaðniecei. Taèu mâjas pircçji gâja

tâlâk un lietu pârsûdzçja Augstâkâs tiesas Civillietu palâtâ. Sçde

bija plânota ðî gada 30.augustâ, kad kïûtu skaidrs, vai mâja

nonâks pircçju rokâs, vai paliks saimniecei un tâlâk ar to rîkosies

Bâriòtiesa, kas, kâ valsts un paðvaldîbas iestâde, pârstâv

rîcîbnespçjîgâs personas intereses.

30.augustâ notika Augtâkâs tiesas Civillietu palâtas sçde, taèu

îpaðuma Ceïinieku ielâ 18 liktenis vçl nav izlemts. Kâ informçja

Balvu novada Bâriòtiesâ, Augstâkâs tiesas Civillietu palâta mâjas

Aicina ievçrot normatîvos aktus

Sçòoðanas un ogoðanas laiks rit pilnâ sparâ, tâpçc Dabas

aizsardzîbas pârvaldes Latgales reìionâlâs administrâcijas

darbinieki aicina ievçrot normatîvajos aktos noteikto kâr-

tîbu îpaði aizsargâjamâs dabas teritorijâs. Îpaði aizsargâ-

jamâs dabas teritorijâs noteiktâ apsaimniekoðanas kârtîba

nosaka, ka tajâs aizliegts nobraukt no ceïiem un pârvieto-

ties ar mehâniskiem transportlîdzekïiem, tricikliem, kvadri-

cikliem un mopçdiem pa meþa un lauksaimniecîbas zemçm

– tâdâ veidâ tiek saudzçta zemsedze - dzîvotne neskaitâ-

mâm sugâm. Aizliegts kurinât ugunskurus ârpus speciâli

ierîkotâm vietâm, kas nodroðina uguns tâlâku neizpla-

tîðanos, lai pasargâtu vçrtîgas teritorijas no iznîcîbas.

Atbildîba par katra lîdzpaòemto pârtikas iepakojumu,

pudeïu un cita veida atkritumu atstâðanu vai lîdzòemðanu

ir katra paða kultûras lîmeòa apliecinâjums un atbildîba.

Jâòem vçrâ, ka teritorijas piegruþoðana ar sadzîves atkri-

tumiem ir administratîvi sodâma darbîba, un jâatceras,

ka meþâ atstâtie atkritumi rada ne tikai teritorijas vizuâlo

piesâròojumu, bet arî bîstamîbu meþa iemîtniekiem. Ar

sapratni un saudzîgu attieksmi jâizmanto ierîkotâs atpûtas

vietas. Arî vecas, pârauguðas un bojâties sâkuðas sçnes labâk

der atstât meþâ. Ja arî sçne nav çdama, to nevajag sabradât

vai iznîcinât,- iesaka dabas speciâlisti. Tâ ir ïoti nepie-

cieðama meþa ekosistçmai. Piemçram, cilvçkiem indîgâs

muðmires çd alòi, lai ârstçtos.

Dabas aizsardzîbas pârvaldes Latgales reìionâlâs admi-

nistrâcijas vecâkâ valsts vides inspektore Regîna Indriíe

informç, ka ir saòemta iedzîvotâju informâcija par to, ka

îpaði aizsargâjamâs teritorijâs Orlovu un Stopmpaku

purvos ogotâji ogu lasîðanai izmanto tâ saucamos ogu

kombainus, aizmirstot saudzçjoðas atieksmes principus pret

dabu. Par noteikumu pârkâpumiem îpaði aizsargâjamâs

teritorijâs Administartîvo pârkâpumu kodekss fiziskas

personas paredz sodît ar naudas sodu no 20 lîdz 700 latiem.

Velosipçdu sezona vçl turpinâs pilnâ sparâ, un par to

liecina ne vien uz ielâm un ceïiem redzamie velobraucçji,

bet arî tas, ka turpinâs velosipçdu zâdzîbas.

Nesen gadîjâs bût autoostâ, kad tur ar velosipçdu piebrauca

kâds zçns. Pusaudzis ilgi òçmâs ap savu savu divriteni, lîdz to

pieslçdza pie sola, kur sçdçja pasaþieri, gaidot autobusus. Uz

piesardzîgo velobraucçju noraudzîjos ar vieglu smaidu, bet tad

sapratu,- smaidît nepavisam nav par ko. Cik nav dzirdçts par

nozagtiem velosipçdiem... Iegâja cilvçks uz îsu brîtiòu veikalâ

vai pie kaimiòa, vai ieskrçja bçrns dzîvoklî uz îsu brîtiòu un

atstâja velosipçdu, bet, kad izgâja ârâ - braucamrîka vairs nav!

Arî lasot tiesu lietas, nâkas secinât, ka zagïi nemaz nepiepûlas,

lai nozagtu sveðu divriteni. Visbieþâk viòi ierauga nesaslçgtu vai

nepieslçgtu velosipçdu, ko saimnieks uz îsu brîdi atstâjis, uzsçþas

uz tâ un aizbrauc, radot îpaðniekam gan zaudçjumus, gan

sirdssâpes par pazuduðo mantu.

Lai pasargâtu savu velosipçdu no garnadþu tîkojumiem, ir

svarîgi atrast vietu, kur braucamrîku var droði novietot, kâ to

darîja jau minçtais zçns. Visdroðâk un izdevîgâk velosipçdu

novietot un pieslçgt tam paredzçtajâs vietâs un statîvos. Cilvçks,

kas ar velosipçdu pârvietojas pa pilsçtu, visbieþâk to dara ar

konkrçtu mçríi, lai apmeklçtu kâdu no veikaliem, valsts vai

paðvaldîbas iestâdçm, vai arî kâdu apciemotu, kurð dzîvo mâjâ

vai dzîvoklî. Apsekojot pilsçtas iepirkðanâs vietas un iestâdes,

jâsecina, ka lielâkâ daïa ðo çku saimnieku ir parûpçjuðies, lai pie

tâm bûtu statîvi, kur novietot velosipçdus. Daïa statîvu vçl

saglabâjuðies no sociâlisma laikiem, daïa, bûvçjot vai remontçjot

çkas, uzstâdîti no jauna.

Arî novada Bûvvaldes vadîtâja Þanete Mârtuþa, kura manîta

pârvietojoties pilsçtâ ar divriteni, uzskata, ka pilsçta ir draudzîga

velobraucçjiem. Ja velosipçdu novietoðanas statîva nav vienâ

vietâ, to var atrast samçrâ tuvu citâ vietâ. Viòa saka: “Pati ar

velosipçdu gan pârvietojos samçrâ reti, taèu problçmas nav

bijuðas.” Tomçr, ielûkojoties vçrîgâk, atradîsim arî vietas, kur

nav ierîkoti statîvi velosipçdu novietoðanai. Iedzîvotâji, kuri

apmeklç Balvu novada domi, kâ arî valsts sociâlâs

apdroðinâðanas aìentûras Balvu klientu apkalpoðanas centru

acîmredzot pârvietojas tikai ar automaðînâm, jo statîvu

velsosipçdu novietoðanai te nav, ir tikai stâvvieta automaðînâm.

Statîvus velosipçdu novietoðanai nemana arî pie vairâkiem

mazajiem veikaliem pilsçtas centrâ, Brîvîbas ielâ, kâ arî Partizânu

ielâ.

Arî Viïakâ viens no iedzîvotâju iecienîtiem pârvietoðanâs

lîdzekïiem ir velosipçds. Viïakas novada domes Bûvvaldes

vadîtâjs Gatis Rundzâns uzskata, ka veikalu îpaðnieki un iestâþu

vadîtâji rûpçjas par to, lai iedzîvotâjiem, kuri pârvietojas ar

velosipçdiem, bûtu kur tos droði novietot, tâpat arî vieta, kur

piesiet sunîti, ja saimnieks devies kârtot darîjumus vai iepirkties

kopâ ar mâjdzîvnieku. Viòð saka: “Velosipçdu statîvi uzstâdîti

pie jaunâs bibliotçkas çkas, arî pensionâru saieta nama.”

Kâ pasargât savu velosipçdu

Speciâlisti iesaka� Pats svarîgâkais un pirmais padoms ir vienmçr

velosipçdu pieslçgt, jo nav lielâkas dâvanas zaglim, kâ

nepieslçgts velosipçds.

� Visbieþâk velosipçdus nozog no mâju pagalmiem, mâju

priekðtelpâm, kâpòu telpâm, garâþâm. Pat, ja vieta ðíiet droða,

arî ðajâs vietâs velosipçdu saslçdziet un pieslçdziet.

� Velosipçdu jâpieslçdz tâdâ vietâ, kur jau pieslçgti citi

velosipçdi, jo tas samazinâs risku, ka nozags tieði jûsçjo

velosipçdu.

� Velosipçds jâpieslçdz tur, kur tas ir atïauts, pie

nekustîgâm lietâm, kâ, piemçram, stabiem. Objektam, pie kura

pieslçdz velosipçdu, jâbût izturîgam. Tam jâbût labi

noenkurotam zemç vai labi piestiprinâtam pie çkas vai bûves.

� Pieslçdzot velosipçdu pie stabiem, jâskatâs, vai

velosipçdu nevarçs pârcelt pâri staba galam, vai arî stabu izraut

no zemes. Vislabâkais objekts, pie kâ velosipçdu pieslçgt, ir

velosipçdu statîvs, kas ir droði noenkurots un izgatavots no

izturîga metâla.

� Nekad velosipçdu nepieslçdziet pie maziem kokiem,

stabiem un stiepïu sçtâm, jo tâs viegli var salauzt vai sçtu sagriezt.

� Nekad velosipçdu nesaslçdziet tikai paðu ar sevi, jo

tâdâ gadîjumâ zaglis velosipçdu vienkârði aiznesîs.

� Nekad neatstâjiet nepieslçgtu jaunu velosipçdu, jo

jauniem velosipçdiem zagïu acîs ir vislielâkâ vçrtîba.

� Piereìistrçjiet savu velosipçdu datu bâzç, jo daudzi

nozagtie velosipçdi nonâk atkârtotâ apritç.

Par to rakstîjâm

Zinâðanai

Tiesa noteic atkârtotu ekspertîzi

îpaðniecei ir nozîmçjusi atkârtotu medicînisko ekspertîzi, kas

noteiks viòas rîcîbspçju. Balvu novada Bâriòtiesas darbinieces

sprieþ, ka paies vçl vismaz gads, staigâjot pa iestâdçm ar

daþâdiem dokumentiem, lîdz izðíirsies mâjas liktenis un tâ tiks

pie jauna saimnieka.

Balvu pamatskolâ aizdegascepeðkrâsns

Otrdien, 13.septembra rîtâ, balvenieðu uzmanîbu piesais-

tîja glâbðanas dienestu spalgâs sirçnas. Ugunsdzçsçju un

neatliekamâs medicîniskâs palîdzîbas automaðînas iegrie-

zâs Balvu pamatskolas pagalmâ, taèu glâbðanas un skolç-

nu evakuâcijas darbi nesâkâs, jo aizdegðanâs âtri bija

novçrsta. Skolas virtuvç elektrîbas îssavienojuma rezultâtâ

bija aizdegusies cepeðkrâsns un radies neliels piedûmo-

jums.Skolas direktore, sagaidot “Vaduguns” pârstâvi,

apgalvoja, ka skolçnu çdinâðanu tas netraucçs. “Pusdienas

bûs, un garðîgas,” viòa apgalvoja.

VUGD Latgales reìiona brigâdes Balvu daïas inspektors

Aleksejs Kovðovs paskaidroja, ka Balvu ugunsdzçsçji ir

saòçmuði glâbðanas centra informâciju par izsaukumu no

skolas, kas ir paaugstinâta riska objekts. “Skolu uguns-

droðîbu ugunsdzçsçji pârbauda reizi gadâ, un tas parasti

notiek pavasarî. Kopâ ar izglîtîbas pârvaldes speciâlistiem

skolu pieòemðanâs vasaras beigâs, kâ tas bija kâdreiz, tagad

vairs nebraucam,” paskaidroja inspektors.

Aicina gatavoties rudens vçtrâm

Saskaòâ ar Meteoroloìijas centra sniegto informâciju

tuvâkajâs dienâs Latvijas teritoriju var skart pirmâ rudens

vçtra. Valsts ugunsdzçsîbas un glâbðanas dienests aicina

iedzîvotâjus sagatavoties spçcîgajâm vçja brâzmâm un

atgâdina par droðu rîcîbu vçtras laikâ. Parûpçties par to,

lai mobilais telefons bûtu uzlâdçts, jo vçja dçï daudzi

mitekïi paliek bez elektrîbas. Telefons nepiecieðamîbas

gadîjumâ arî palîdzçs sazinâties ar operatîvajiem dienes-

tiem. Sagatavojiet kabatas lukturîðus! Privâtmâju un

daudzdzîvokïu namu iemîtniekiem svarîgi pârliecinâties,

vai pagalmos un uz balkoniem neatrodas vieglas lietas,

ko var aizpûst vçjð. Nenovietojiet maðînas zem kokiem.

Iespçju robeþâs uzturieties telpâs, aizveriet logus, durvis

un tamlîdzîgi.

Ja ir nogâzuðies koki, pârrauti vadi, notikusi avârija vai

cits negadîjums, kas apdraud cilvçka dzîvîbu un veselîbu,

zvaniet dienestam – 112!

Informç ugunsdzçsçji

Pârvietojas ar

divriteni.

Pensionârs Fjodors

Potapovs no

Pçrkoniem bieþi

brauc ar velosipçdu

uz pilsçtu, lai

nokârtotu daþâdus

maksâjumus un

iepirktos. Viòð saka:

“Statîvi velosipçdu

novietoðanai ir

uzstâdîti pie

lielveikaliem, bet,

piemçram, pie

pasta nav.

Velosipçdu

saslçdzu un atstâju

tâpat. Nozagts vçl

nav, bet arî es pats

savu braucamo

uzmanu.”

Pie saimnieka netiek. Nezâles ap mâju Ceïinieku ielâ

18 ir nopïautas, taèu pie jauna saimnieka îpaðums tik

âtri netiks. Uzzinâjuði, ka tiesas sçde atlikta un nozîmçta

ekspertîze, kaimiòi ir saðutuði. Viòi saka: “Tik daudz valstî

tiesneðu un tiesu, bet lietas uz priekðu kustas gliemeþa

gausumâ.”

Foto

- A

.Kirsa

novs

Foto

- A

.Kirsa

novs

InformâcijaTreðdiena � 2011. gada 14. septembrisV14.

Politiskâ reklâma

Mums jâbût savam pârstâvim Saeimâ!

Balvu novadâ viòam ir tçva mâjas, zeme un dzîve.

Viòð vienmçr bijis ar Balviem un par Balviem, un arî

tagad saka: “Es mîlu savu pilsçtu!” 11.Saeimas

deputâtu kandidâts no “Zaïo un zemnieku savienîbas”(ZZS) saraksta JÂNIS TRUPOVNIEKS zina: politikâ bût

nav viegli. Tieði tâpçc tajâ jâbût cilvçkiem, kuriem

netrûkst drosmes, spçju un izdoðanâs strâdât paðiem

un ar savâm idejâm un ideâliem aizraut un pârliecinât

arî citus.Kâpçc Jums jâkandidç Saeimas vçlçðanâs? Vai tad

nepietiek, ko darît?Man vienmçr ir pieticis un pietiks, ko darît – darbaspçjas

un darba prieks ir mana stiprâ puse.Kaut ko sâkt darît vienatnç var ikviens. Bet tikai laiks parâda,

vai ðî cilvçka darbs, mçríi un ideâli ir vajadzîgi vçl kâdam.Politikâ var darboties tikai tâds cilvçks, kam ir domubiedri,kam ir atbalstîtâji– tâds, kas ar savu darboðanos, lçmumiem,spîtu un prâtu ir atkal un atkal pierâdîjis, ka spçj strâdâtsabiedrîbas labâ. Esmu gatavs turpinât strâdât, tikai daudzvairâk un smagâk.

Mçdz teikt, ka par cilvçku visvairâk liecina viòa darbi, vaine? Jâ, viòð var kïûdîties vârdos, kâdreiz ne tâ izteikties, ne tâatbildçt. Bet darbi paliek, lai cik tas banâli izklausâs. Nesenkâds balvenietis man pienâca klât un teica: “Ziniet, es gribçtumîlçt savu pilsçtu tâpat kâ toreiz, kad Jûs vadîjât Balvus.”Joprojâm saòemu paldies vârdus par daudzajiem labipadarîtajam darbiem, lai cik smags savulaik izrâdîjâs darâmais.Balvu pamatskola, piemçram! Vai tas nav gandarîjums unprieks? Tilts pâri Bolupei! Vai tas nav ieguvums visiem?Ûdensroze pilsçtas sirdî! Vai ðodien mçs Balvus varçtuiedomâties bez tâs? Protams, es to neizdarîju viens. Manaatbildîba ir tas, ko neizdevâs izdarît. Savukârt paveiktais irbalvenieðu kopîgs darbs.

Tomçr bût politikâ nav viegli, un arî Jums tas navnoslçpums...

Tieði tâdçï ne visi var bût politikâ. Tur patieðâm vajag

zinâðanas, dûðu un spçku. Bieþi vien, zinot lietas kopumâ,politiíim viss izskatâs citâdâk, tâdçï viòð spçj redzçt mçneðiemun pat gadiem uz priekðu. Tad ir jâspçj izskaidrot cilvçkiem,kâpçc jâdara tieði tâ, kâ jâdara. Es ðâdas izskaidroðanasnebaidos. Manâ vadîtâja pieredzç ir daudzas situâcijas, kadnâcies nemitîgi stâstît, kâpçc pieòemts tâds vai citâds lçmumsun ka tâ realizâcija bûs par labu visiem. Atceros, kâdi ðíçpitika lauzti, kad nolçmâm reorganizçt Balvu skolas. Toreizsaòçmu daudz kritikas, tomçr ne brîdi neðaubîjos, ka rezultâtsbûs labs.

Nav viegli pieòemt nepopulârus lçmumus, bet tieði spçjanepadodies un nekrist izmisumâ îslaicîgas kritikas dçï apliecinacilvçka spçju bût politiíim. Politiíim ir jâatbild par saviemlçmumiem – gan lçmuma îstenoðanas laikâ, gan pçc tam.Aplam domâ tas politiíis, kas cer: es bûðu tik labs, ka visiempatikðu. Tâ nekad nebûs.

Esmu bijis arî neçrts politiskais partneris konkurentiem, betmainîties negrasos un puspatiesîbâs nerunâðu, lai kur arîbûtu. Vçl ðobrîd daþi mani bijuðie politiskie partneri cenðasizvest pret mani vçrstu negatîvisma kampaòu. Tâ vietâ, laimçs virzîtos uz priekðu, domâtu par kopîgiem mçríiem unattîstîbu, mçs asinâm atriebîbas dunèus un savu netîro veïu

nevaram un nevaram padarît baltu. Man þçl, ka tas tâ.Cilvçciskâs attiecîbas man tomçr augstâkas par visu.

Bet ir jau zinâms, kâ tas notiek: cilvçks dodas uzRîgu un savu pilsçtu, novadu piemirst. Vai numazums mums piemçru bijis...

Ir daudz jomu, ko cilvçks var ietekmçt un virzît, arî neesotuz vietas. Lielâkais viòa un lîdzcilvçku ieguvums ir tas, ka ðâdicilvçki lîdz sîkumam zina, ko nozîmç dzîvot, piemçram,Balvos, Viïakâ vai kâdâ vçl tâlâkâ vietâ. Bûsim godîgi: nevarcilvçks, visu mûþu Rîgâ nodzîvojis, saprast, kâpçc laukos vajagvienu govi, kâdçï vajag pabalstus trûcîgajiem, jo ir taèu zeme,kur audzçt sîpolus un kartupeïus, un meþâ aug mellenes...Tieði tâdçï vçlçtâjiem jâsaprot: jâbalso par savçjiem, tieði viòusno saraksta izceïot ar ievilkto krustiòu vçlçðanu zîmç. Tâ irkatra vçlçtâja izvçle un atbildîba: nosûtît kâdu savçjo uzSaeimu. Citâdi par mums lems citi.

Nosauciet, kas ir tâs pamatlietas, ko, Jûsuprât,vajag mainît un sakârtot valstî, lai arî mums te –laukos – klâtos labâk?

Vispirms – cilvçki nav jâðíiro svarîgâkos un mazsvarîgâkos.Iedzîvotâju skaits Latvijâ jau tâ samazinâs. Katastrofâls cipars- 800 tûkstoði - 20 gadu laikâ. Tâdçï nedrîkst atmest ar rokupat vienai mâjsaimniecîbai vai vienam cilvçkam, piemçram,Dukuïevâ, Gribkovâ, Tikaiòos vai kâdâ citâ ciemâ, kamvajadzîgs valsts vai paðvaldîbas atbalsts. Ir jâatrod vidussceïð,atbalstot gan tâs vietas, kur cilvçku ir daudz, gan tâs, kur visâciemâ dzîvo vçl tikai pâris cilvçki.

Ir jâsakârto ceïi, un ne tikai ðosejas uz lielajâm pilsçtâm, betarî uz to sçtu, kur vien brîvdienâs atbrauc bçrni un mazbçrni.Tieði ceïi ir viena no iespçjâm, lai saglabâtu mazos ciemus.Valstij jâdomâ ne tikai par to, kâ attîstît lielo uzòçmçjdarbîbu– raþoðanu, darbavietu simtus, bet arî par to, lai neiznîcinâtu

lauku saimniecîbu, kurâ ir divas gotiòas.Vçl viena tçma ir sociâlâ sfçra. Jâdod lielâka iespçja

paðvaldîbâm noteikt un izðíirt, kâda palîdzîba cilvçkamnepiecieðama vairâk: vai tieðâm ikmçneða pabalsts, vai arîpareizâ virziena parâdîðana dzîves apstâkïu uzlaboðanai –varbût jâmainâs paðam, un tûlît, nevis pçc gada. Un nekâdâziòâ budþetu nedrîkst lâpît uz pensiju, mâmiòu algu, ìimenesvalsts pabalstu rçíina.

Bet kur valstij òemt vairâk naudas, lai visusatbalstîtu, palîdzçtu?

Mums tomçr kritiskâk jâraugâs uz pelçko ekonomiku. Tâvietâ, lai zâkâtu valsti par augsto nodokïu slogu, katram bûtujâpârliecina kaut viens çnu ekonomikas darbonis, ka arî viòamtomçr jâmaksâ sava daïa valstij. Matemâtika ir gauþâmvienkârða: ja tu neko nemaksâ, tad man ir jâmaksâ arî tavâvietâ. Taèu domâju, ka lielâkâ ïaunuma sakne ir ne jau nelegâlâdarboðanâs, ko piekopj pierobeþas ïaudis, bet gan augstâkajoslîmeòos organizçtais kontrabandas bizness. Tas ir tas, par kopolitiíiem jâuzdroðinâs runât un pret ko cînîties.

Un tieði te ir arî atbilde tam, kâ valstij iegût vairâk naudas. Irjâïauj strâdât! Ja uzòçmçjs jût, ka viòa uzòçmçjdarbîbu valstsizspieþ kâ citronu, bet kaimiòð darbojas nelegâli un dzîvo cepurikuldams, viòð nestrâdâs. Un tâ ik uz soïa.

Runâjot par uzòçmçjdarbîbu un ne tikai, vienreiz jâbeidztukða pïâpâðana par “stratçìijâm”, “programmâm”, “vîzijâm”,bet jâsniedz reâls atbalsts uzòçmçjdarbîbas veicinâðanai unbezdarba samazinâðanai. Kas tas bûtu? Saprâtîga nodokïupolitika, valsts atbalsts subsidçtu darbavietu veidoðanâ,pârdomâta tieðo maksâjumu un kompensâciju sistçma Latvijaszemniekiem.

Ko vçlçtâjiem darît tad, ja izrâdîsies, ka Jûsuideâli ir bijuði tikai populistiski solîjumi?

Ziniet, es vienkârði nevaru atïauties melot vai nepildît solîto.Jo es nevaru aizmukt ne no savâm mâjâm, ne dzimtâs puses,ne ìimenes. Un noteikti atcerieties manus vârdus un darbusarî tad, ja vçlçðanâs kandidçðu atkal. Tieði tâ ir mana atbildîba:neesmu vienas dienas cilvçks - es strâdâju un domâju tâ, laiman bûtu, kur atgriezties.

11.Saeimas vçlçðanas jau ðo sestdien. Kâdasatziòas par ðo priekðvçlçðanu laiku?

Ðis laiks ir bijis viens no vçrtîgâkajiem manâ politiskajâ karjerâ.Esmu krustu ðíçrsu izbraukâjis Latgali – ticies ar iestâþu unuzòçmumu vadîtâjiem, skolotâjiem, pensionâriem, zemnie-kiem, jaunieðiem un vienkârðiem lauku ïaudîm. Un, ziniet,varu teikt droði – esmu lepns par savu tautu, par sakoptajiemlaukiem, darba prieku, sîkstumu, gudrajâm domâm, skaistovalodu un humora izjûtu, ko sastapu ik uz soïa.

Visbeidzot - kâpçc bûtu jâbalso tieði par ZZS?Man ir pârliecîba par ðiem cilvçkiem. Viòi un arî es tai skaitâ

ir vairâk darîtâji, nekâ runâtâji. Man patîk tas, ka ZZS çrtusamatus nav meklçjusi. ZZS nevairâs no atbildîbas,tâ nosargâja pensijas un krîzes laikâ uzòçmâs vadît visassmagâkâs nozares.

Reklâmu apmaksâja “Zaïo un zemnieku savienîba”

Jaunâ k a i sJ aun â k a i sJ aun â k a i sJ aun â k a i sJ aun â k a i s ununununun a k t u â l â k a i s n o v a d u d z î v ça k t u â l â k a i s n o v a d u d z î v ça k t u â l â k a i s n o v a d u d z î v ça k t u â l â k a i s n o v a d u d z î v ça k t u â l â k a i s n o v a d u d z î v ç

Vai abonçji

oktobrim, novembrim, decembrim?

aduguniVRedakcijâ var abonçt lîdz 26.septembrim

Darbdienâs no plkst. 8.00 lîdz 17.00

Sludinâjumi Treðdiena � 2011.gada 14.septembrisV 15.

Ikvienam ir iespçja îsi unkonkrçti pateikt paldies

kâdam labvçlim, sponsoram,atbalstîtâjam, palîgam. Dârgi

tas nemaksâs - tikai 2 latupar 25 vârdiem.Jo ðî ir “Pateicîbas

dubultzivs”.

Z.s “Strautiòi”iepçrk mâjlopus.

Samaksa tûlîtçja.Tâlr. 64546765, 29411033.

Iepçrk kauðanai

visu veidu

mâjlopus. Tâlr. 29320237, 64546681

SIA “LATVIJAS GAÏA” iepçrk

liellopus, jaunlopus, aitas,

zirgus. Samaksa tûlîtçja.Tâlr. 28761515.

SIA “AIBI” pçrk zirgus, liellopus,jaunlopus, aitas, zirgus,cûkas. Labas cenas! Samaksa

tûlîtçja. Tâlr. 26142514, 20238990.

Z/s “Strautiòi” pçrk meþa

îpaðumus, cirsmas.

Samaksa tûlîtçja.

Tâlr. 29113399.

Pçrk visu veidu meþa

îpaðumus.

Tâlr. 26538424.

SIA “Senlejas” pçrk jaunlopus,

liellopus. Samaksa tûlîtçja.

Tâlr. 65033720, 65033730,

220272252, 26517026, 26604491.

Pçrk zemi, meþus, kailcirtes,

retinâðanas cirsmas.

Tâlr. 29100239.

SIA “Latvian Meat” iepçrk

liellopus, jaunlopus, zirgus,

aitas dzîvsvarâ.

Samaksa tûlîtçja.

Tâlr. 29119774.

SIA “RENEM P” iepçrk liellopus,

jaunlopus, aitas, zirgus.

Samaksa tûlîtçja.

Tâlr. 65323848, 65329997,

29183601, 29485520, 29996309.

Pçrk dzçrvenes.

Atbrauksim pakaï.

Tâlr. 29419597.

Pçrk lietotu motorzâìi.

Tâlr. 26648194.

Pçrk zemi (var bût

apmeþojusies), meþu (izstrâdâtu

vai daïçji izstrâdâtu).

Tâlr. 28714382.

Investîciju fonds pçrk meþa

îpaðumus ar zemi. Tûlîtçja

samaksa. Var veikt avansa

maksâjumus.

Tâlr. 28626705.

Apmaksa tûlîtçja vai ar pârskaitîjumu.

Tâlr. 29557427, 20071499.

SIA “Eurasia” IEPÇRK

gaïas buïïus: 3-10 mçneði, lîdz 275 kg

un 12-23 mçneði, no 450 kgPar konkurçtspçjîgâm cenâm.

A/s “PREIÏU SIERS” informç, ka piena

iepirkuma cenas augstâkâs klases Ekstra

prasîbâm atbilstoðam pienam ar olbaltumvielu

saturu ne mazâku kâ 3,0%, tauku saturu ne mazâku

kâ 3,5%, sâkot ar 2011.gada 16.septembri

piena daudzums1/2 mçneða periodâ

(1.-15.; 16.- pçdçjâ mçneða diena), kgaugstâkâ klase Ekstra

lîdz 300no 301 lîdz 800no 801 lîdz 1200

no 1201 lîdz 3000no 3001 lîdz 5000no 5001 lîdz 7500no 7501 lîdz 11000no 11001 lîdz 15000

15001 un vairâk

0,1350,1450,160,170,1750,180,190,200,21

Cenas samazinâjums par prasîbâm neatbilstoðiem râdîtâjiem:

• 0,005 Ls/kg uz katru 0,1% tauku satura râdîtâjam zem 3,5%,

• 0,01 Ls/kg uz katru 0,1% olbaltumvielu satura râdîtâjam zem 3,0%.

SIA JANSSEN LIVESTOCK LATVIA

-piena teïus;-buïïus;-brâíçtas govis un teles.ie

pç

rk

Samaksa tûlîtçja vai arpârskaitîjumu (pçc Jûsu izvçles).

Tâlrunis: 26639256, Laila Pârdod Nissan Primera, 2,0 l, 16 v,

1990.g., TA 15.01.2012., Ls 320.

Tâlr. 26550272.

Pârdod Pegouet 306, 1996.g., 1,4,

5 l/100 km, TA 23.08.2012.

Tâlr. 29230080.

Pârdod lietotu ðîferi, 0,06 Ls/gab.

Tâlr. 26550272.

Pârdod apdares dçïus.

Tâlr. 22008003.

Pârdod sivçnus un kartupeïus.

Tâlr. 28604848.

Pârdod dârzu Verpuïevâ.

Tâlr. 26349650.

Pârdod boileri (100 l, labâ kârtîbâ).

Tâlr. 29240953.

Pçrk

Pârdod

Z/s “Èiekuri” pçrk meþa îpaðumus

ar zemi.

Tâlr. 29110126.

Pçrk dzçrvenes.

Tâlr. 29765478, 28361292.

Pçrk lapu-sakòu smalcinâtâju.

Tâlr. 28387221.

Iepçrk meþa zvçru ragus.

Tâlr. 26592209.

Ik gadu “Vaduguns” kolektîvs cenðas sarûpçt patîkamus

pârsteigumus mûsu lasîtâjiem. Izòçmums nebûs arî 2012.gads!

Aicinâm fotogrâfus kopâ ar mums veidot

nâkamâ gada krâsaino sienas kalendâru.

Ikvienu aicinâm elektroniski iesûtît 12 kvalitatîvas fotogrâfijas, un, iespçjams,

tieði jûsu foto rotâs 2012.gada “Vaduguns” kalendâra lappuses. Siþets - pçc izvçles,

tiesa, fotogrâfijâm jâatbilst gadalaikiem.

Fotouzòçmumu autori, kuru foto izvçlçsimies

2012.gada kalendâram,

saòems pârsteiguma balvas!

Fotogrâfijas gaidîsim lîdz 20.septembrim.

E-pasts: vaduguns@apollo.lv, edgarsgabranovs@inbox.lv

Veidosimkalendâru

kopâ!

Pârdod privatizçtu 1-istabas

dzîvokli. Tâlr. 26778093.

Pârdod sausu malku.

Tâlr. 26556678.

Pârdod lietotu sekciju.

Tâlr. 26521476.

Pârdod 1-istabas dzîvokli ar

çrtîbâm, Ls 2900.

Tâlr. 22013355.

Pârdod medu, 3 l - Ls 13.

Tâlr. 26405966.

Pârdod 2-istabu dzîvokli

Balvos.

Tâlr. 20059383.

Pârdod kartupeïus.

Tâlr. 26193264.

Steidzami pârdod vçrpjamo ratiòu,

linu diegus auðanai.

Tâlr. 28304868.

Pârdod âbolus.

Tâlr. 29325031.

Pârdod Sharan, 1,9 TD, Ls 2100.

Tâlr. 29157834.

Pârdod, maina GAZ-52 motoru.

Tâlr. 26448976.

Pârdod traktoru MTZ-52, Ls 1700.

Tâlr. 26448976.

Pârdod darba íçvi, 19 gadi, Ls 350.

Tâlr. 27863418.

Pârdod rezerves daïas no

MB-124, 300, benzîns.

Tâlr. 26592209.

Gabriçla no 2.klases

vissirsnîgâko paldies saka

Rugâju novada vidusskolas

5.klases skolniecei Evai

Spriòìei un viòas vecâkiem par

dâvâtajâm mantâm. Paldies!

14.

sep

tem

bri

s

15.

sep

tem

bri

s

16.

sep

tem

bri

s

17.

sep

tem

bri

s

SludinâjumiTreðdiena � 2011.gada 14.septembrisV16.

IZNÂK TREÐDIENÂS, SESTDIENÂS

IZDEVÇJS

SIA “BALVU VADUGUNS”

adugunsVREDAKCIJAS ADRESE

TEÂTRA IELÂ 8BALVOS, LV-4501

NORÇÍINU KONTSA.S. SEB BANKA BALVU FILIÂLÇ Iespiests SIA “Latgales

Druka”, Rçzeknç,Baznîcas 28

TIRÂÞA - 4430

Datorsalikums-SIA “BalvuVaduguns”,

G.LIELMANIS

e-pasts: vaduguns@apollo.lvmâjas lapa: www.vaduguns.lv

Nr. LV21 UNLA 0024 0004 6734 5, kods UNLALV2X

Publicçtie materiâli ne vienmçr atspoguïo redakcijas viedokli.

Par faktu, skaitïu pareizîbu, kâ arî par sludinâjumu tekstiem

atbild to autors.

Nodokïu maksâtâju apliecîbas Nr. LV 43203002982

Indekss3004

REDAKTORS E.GABRANOVS T.64522534, 29360850

ÞURNÂLISTI: Z.LOGINA, I.ZINKOVSKA - T.64520962

M.SPRUDZÂNE, I.TUÐINSKA - T.64522260, A.SOCKA -T.64520961

KOREKTORE S.GUGÂNE - T.64522126

GRÂMATVEDE S.BÇRZIÒA - T. 64507019

ÞURNÂLISTI- 29360851; 26555382

REKLÂMAD.Dimitrijeva

T. 64507018;26161959FAKSS -64522257

Tâlrunis- autoatbildçtâjs - 64520961

Paskaties, kâ garâm aiziet dzîve,

Kâ garâm aiziet viss, kas bija jauks.

Paskaties un nesaki nevienam

Kâ sâp, kad garâm iet pçc gada gads.

Apsveicam Boïeslavu Zelèu 80 gadu jubilejâ!

Novçlam labu veselîbu, laimîgas vecumdienas,

lai piepildâs Tava griba, vçlme un sapòi!

Savçjie

Sirsnîgi sveicu Sandru Pitkevièu vârdadienâ!

Marija

Ilguci! Atvasaras sveicieni svçtkos!

Mâsîca

Buèas Santai Vîtoliòai vârdiòsvçtkos!

Radi

Apsveikumi

Rûgta asara pâr vaigu norit,

Rokas ceïas smilðu sauju sviest,

Nekas nav atgrieþams ne rît,

ne parît,

Tik izturçt un nesalûzt, un paciest.

Lai mûsu klusa un patiesa lîdzjûtîba

palîdz pârvarçt atvadu smagumu

Staòislavam Dupuþam, SIEVU

mûþîbâ pavadot.

MMK “Medòeva”

Lai tçva mîlestîba visos ceïos vada,

Lai tçva miers jums spçku dod.

Lai labâ, apklususî sirds vçl ilgi

Teic padomus un ceïamaizi dod.

Izsakâm visdziïâko lîdzjûtîbu

Oskaram Stableniekam, TÇVU

mûþîbas ceïâ pavadot.

VRS VIP Lavoðnieku

robeþapsardzîbas nodaïas kolektîvs

Skumji noliec galvas priedes klusâs,

Nolîst ziedos rîta mirdzums silts.

Noðalc vçsma - mierîga lai dusa,

Lai tev viegla dzimtâs zemes smilts.

Skumjajâ atvadu brîdî izsakâm

visdziïâko lîdzjûtîbu dçlam

Oskaram Stableniekam, TÇVU

mûþîbâ aizvadot.

Kaimiòi: Misiòi, Treimane, Pilâti,

Strupka, Hmeïovi, Arhipovi

Kopîgâs bçrnîbas takâs

Mîïu atmiòu daudz.

Nebûs vairs baltajos ceïos

Mums vairs satikties ïauts.

Kad krâðòi ziedi klusi gulst uz kapu

kopiòas, sakâm mierinâjuma vârdus

Vilhelmam Puþulim, MÂSU guldot

smilðu kalniòâ.

Rukmaòu ìimene

Nav tâdu vârdu, ar ko izsmelt bçdas

No sirdîm, kuras sâpçm pielijuðas.

(Â.Elksne)

Lai mûsu klusa un patiesa lîdzjûtîba

palîdz pârvarçt sâpju smagumu

Hertai ar bçrniem un

mazbçrniem, pârçjiem

tuviniekiem, VÎRU, TÇVU,

VECTÇTIÒU mûþîbâ pavadot.

Þîguru skolas skolotâjas

pensionâres

Mûþîbas ceïâ aizgâjusi

ANNA DUPUÞE(15.06.1936.- 12.09.2011.)

Svçtâ Mise Viïakas Romas

katoïu baznîcâ 17.septembrî

plkst. 11.00.

PIEDERÎGIE

� Es neaizgâju pavisam, bet te

paliku,-

Savâ dzimtajâ zemç zem saules

aizmigu.

Mûsu klusa un patiesa lîdzjûtîba

sievai, bçrniem, mazmeitâm,

mazmazmeitiòâm un pârçjiem

piederîgajiem, guldot zemes klçpî

ALEKSANDRU GAVRILOVU.

Þîguru ambulances bijuðâs

darbinieces

Mûþa vakars krçslas spârniem

Tumsu auþ un zvaigznes dedz.

Un pâr gadiem aizgâjuðiem

Lielais miers nu sagðu sedz.

Skumju brîdî mûsu patiesa lîdzjûtîba

Hertai Gavrilovai, kad Dieva

valstîbâ jâpavada VÎRS.

Þîguru pamatskolas skolotâji

Mûþam saule, mûþam mçness,

Ne mûþam mûs’ tçtiòis;

Noriet saule, uzlec mçness,

Mûs’ tçtiòis nepârnâks.

Izsakâm lîdzjûtîbu Ziedonim un

Ainâram Zuðiem, TÇVU izvadot

kapu kalniòâ.

Guntis G., Valdis, Igors, Ilona,

Janita, Armands

Tâda tu esi, rudens diena,

Bçrzu loki, - un vçtrâm lîdz

Atkal aizlido lapa viena,

Bieza un tumða aug miglas siena,

Lietus asaras plakstos trîc.

(M.Bârbele)

Izsakâm patiesu lîdzjûtîbu Ingai

Zutei, VÎRATÇVU kapu kalniòâ

pavadot.

PKS “Linda” kolektîvs

Es neatstâðu jums zeltu,-

Lai paliek jums pûrâ iezvanîts zvans

Un cîruïa dziesma maiga.

Skumju un atvadu brîdî izsakâm

lîdzjûtîbu Ainâram, Ziedonim un

Lîvijai, tçvu, vîru JÂNI ZUTI pçdçjâ

gaitâ pavadot.

Seikstuïi, Stçrnieki

Pie kapu kalna, kad nu pietrûkst

tçva

Un ceïa nav, kur tikties ïauts.

Tev paliek gaiðums, ko viòð dzîvç

devis

Kâ dzidrais tçvu zemes strauts.

Izsakâm visdziïâko lîdzjûtîbu

Ainâram ar piederîgajiem, pavadot

TÇTI kapu kalniòâ.

Darba kolçìi un Lîga

Lîdzjûtîbas

Un negrib sirds ticçt, ka cilvçks var

tâ:

No gaiðas dienas aiziet mûþîbâ...

Izsakâm lîdzjûtîbu Ainâram ar

ìimeni un tuviniekiem, TÇVU

smiltâjâ guldot.

Kaimiòi: Garo ìimene

Tas ir visskumjâkais brîdis, kad mîïa

sirds

Uz mûþu mûþiem pârtrûkst un

stâjas,

Tad zvaigznes pie debesîm asarâs

mirkst

Un tukðas kâ klajums kïûst mâjas.

Izsakâm visdziïâko lîdzjûtîbu un

skumju brîdî esam kopâ ar Tamaru

Smirnovu un viòas ìimeni, mîïo

MÂMIÒU mûþîbâ pavadot.

Dzintra, Dina, Gunta, Stefânija,

Ilga, Albîne

Noriet saule vakarâ,

Meþa galus zeltîdama;

Noslîgst klusi sirmâ galva,

Saules ceïu aiziedama.

Izsakâm patiesu lîdzjûtîbu Irçnai

Ziediòai, no TÇVA uz mûþuatvadoties.

Lilita G., Lilita K., Vija, Aija, Aira

Tçt, klusç takas, kur tu gâji,

Putni velti dârzâ tevi sauks.

Tik ðodien mîïi atmiòziedi,

Par tâlo bçrnîbu un tevi plauks.

Skumjajâ sçru brîdî, kad uz mûþujâatvadâs no TÇVA, esam kopâ arIrçnu Ziediòu un viòas ìimeni.

Kaimiòi: Pujatu ìimene, Vita, Zina

Atmiòu solis, kas vîts

Egïu smalkajâm ðalkâm

Dvçselei mieru dod lîdz

Asaru stidziòâm smalkâm...

Skumju brîdî esam kopâ ar Sergeju

Andrejevu, kad mûþîbas ceïâ

pavadîts BRÂLIS.

“Sadales tîklu” RCD kolçìi

Kapu kalnâ priedes noliec galvas,

Aiziet cilvçks - mazliet par agru,

Bet priedes èukst - tâ bija jâbût...

Izsakâm lîdzjûtîbu Anastasijai

Pleðovâ, brâli JÂZEPU mûþîbâ

aizvadot.

Anna, Leontîne, Indulis Rîgâ

Reiz pieklust visèaklâkâs rokas

Un nespçj visu vairs veikt,

Tad ejam ar noliektâm galvâm

Pçdçjâs ardievas teikt.

Skumju brîdî esam kopâ ar Franci

Jakimavièu un tuviniekiem, sievu,

vîramâti, vecmâmiòu AINU

JAKIMAVIÈU kapu kalniòâ pavadot.

B.Skraèa, Voiciðu, Buþu, Zelèu,

Porieðu ìimenes

Balvos, 15.septembrî plkst. 17.00 Brîvîbas ielâ 62,

“Gulbenes autoapmâcîbas centrs” uzsâk mâcîbas

A, B, BC1 kategoriju autovadîtâju kursos. Nodarbîbas

otrdienâs, treðdienâs no plkst. 17.00 lîdz 21.00.

Ilgums - 5 nedçïas. Skolçniem maksas atlaides.

Tâlr. uzziòâm - 29267227, mâjas lapa: http://aac.nix.lv.

Sestdien, 17.septembrî,Balvu tirgû

PÂRDOS PAKLÂJUSUN GRÎDAS CELIÒUSVarçs arî pasûtît vçlamajâ izmçrâ,

krâsâ un zîmçjumâ.

Tâlr. 29255310.

Sçru vçsts

Paziòojumi

Treilera

pakalpojumi.

Tâlr. 29113399.

17.septembrî Balvu tirgû

RUDENSGADATIRGUS!

Daþâdi

Rok dîíus, grâvjus, tîra grâvjus,

lîdzina dîía krastus. Izbûvç ceïus

lauku sçtâm. Piegâdâ granti, smilti,

ðíembas (daþâdas frakcijas).

Tâlr. 29113399.

Baldones dûòas jaunâ veidolâ,

biznesa iespçjas.

Prezentâcija Balvu muiþâ ðodien,

14.septembrî plkst. 16.00.

Tâlr. 29203754.

Izîrç 3-istabu dzîvokli.

Tâlr. 29641873.

Jauni PVC logi. Mçrîðana

bezmaksas. Tâlr. 22014760.

Dravas aprîkojums.

www.marasdrava.lv.

Tâlr. 28379008.

Izsniedz aizdevumus pret íîlu

(elektropreces, dârgmetâls,

nekustamais îpaðums u.c.). Âtra

dokumentu noformçðana, tûlîtçja

naudas izmaksa. Tâlr. 22028248.

Cirsmu izveðana.

Tâlr. 29433126.

Aku urbðana. Tâlr. 29142220.

KREDÎTI PENSIONÂRIEM LÎDZ

75 GADIEM BEZ GALVOTÂJA.

A/S “Latgales Finanðu kompânija”

Balvos, Partizânu 14.

Tâlr. 64521873. Aizòemies atbildîgi!

Pârvadâ mâjlopus, metâllûþòus

(specpiekabe).

Tâlr. 29230080.

Spçlçju pasâkumos.

Tâlr. 29193631.

Izsniedz kredîtus pret nekustamâ

îpaðuma íîlu. Tâlr. 26775980.

Smilts, grants, ðíembu piegâde.

Tâlr. 29105572.

Maina 3-istabu dzîvokli Balvos pret

lîdzvçrtîgu Gulbenç.

Tâlr. 26161143.

Pieòem komisijâ, pçrk mçbeles,

sadzîves tehniku. Partizânu 10,

Balvos. Tâlr. 20234853.

Interesçties par lielogu

dzçrveòu lasîðanu.

Tâlr. 28331638.

16.septembrî svecîðu vakars:

plkst. 16.00 ROMÛKSTU kapos,

plkst. 17.00 SEBEÞU kapos.

Svecîðu vakari