adugunsVOtrdiena � 2013. gada 23. aprîlis � Nr. 31 (8530)

Viòiem ir laimçjies

ZIEMEÏLATGALES LAIKRAKSTS

7.

ISSN 1407 - 9844

�

�

CENA abonentiem Ls 0,33tirdzniecîbâ Ls 0,38

Nâkamajâ

Vadugunî

2. lpp.

4. lpp.9 7 7 1 4 0 7 9 8 4 0 2 6 71

Pavadiet vakarubibliotçkâ!

Piektdien, 26.aprîlî no plkst.19.00 lîdz22.00 Balvu Centrâlâ bibliotçka jauceturto gadu aicina apmeklçt iestâdi vçlâvakarâ. Ðajâ laikâ bibliotçkâ notiekneparastas lietas. Ðis ir rakstnieka RûdolfaBlaumaòa gads, tâpçc aktivitâtes biblio-tçkâ noritçs îsti Blaumaniskâ stilâ “Nonedarbiem pie darbiem”. Lieli un mazibibliotçkas ciemiòi varçs pârbaudît savuerudîciju krustvârdu mîklu minçðanâ unprâta spçlç “Kurð gudrâks – Tu vai Blau-manis”, meklçt pareizâs atbildes inter-netâ, klausîties un skatîties pasakas, liktpuzles, stâstît un klausîties joku stâstusun anekdotes, skriet orientçðanos.Bedrçs stâda atraitnîtes

Jau otro gadu pçc kârtas visâ Latvijâceïu bedres izrotâ ar ziedoðâm atrait-nîtçm. Ðogad akcija notika 22.aprîlî agrino rîta. Latvijas bedrainie un dramatiskibrûkoðie ceïi ir piesaistîjuði îpaðu uzma-nîbu. Mûsu novadnieks Jânis Kossoviès,puíu akcijas rîkotâjs, saka, ka ar ðâdurîcîbu mudina ceïu uzturçtâjus unpaðvaldîbas rûpîgâk veikt savus pienâ-kumus. Ziedoðâs bedres uz ceïiem un brî-dinoðâ zîme “Redzi? Bedre!” kalpos kâaicinâjums bût vçrîgiem un uzmanîtiesno nedroðâm situâcijâm.

Foto

- E

.Gabra

novs

Foto

- E

.Gabra

novs

Foto

- E

.Gabra

novs

Piektdien “Mâkslas dienas 2013” Balvos atklâja ar gâjienu.Mâkslas skolas audzçkòi un citi interesenti iegriezâs 14pilsçtas radoðajâs iestâdçs, kâ arî veikalos, lai informçtu pargaidâmajâm aktivitâtçm, kas Balvos ilgs lîdz 18.maijam.

Balvu Mâkslas skolas direktore Elita Teilâne, jautâta, kâpçc akcijaiBalvos izvçlçts nosaukums “Spainis mâkslas”, atjokoja: “Ja Rîgâ ir100 grami kultûras, tad mums - spainis!” Balvenieðiem un pilsçtasviesiem, kuri vçl nav pamoduðies no ziemas miega, E.Teilâne vçl atrastsevî dzîvesprieku un ïauties tam izpausties. Jâpiebilst, ka visâs iestâdçsgâjiena dalîbnieki atstâja spaini, kas pçc noteikta uzdevuma veikðanasjâatgrieþ lîdz 6.maijam. Bçrni pastâstîja, ka iestâþu uzdevumus irspaiòus piepildît ar mâkslu, tos pârvçrðot norâdîtajâ krâsâ jebkâdâtehnikâ (krâsojot, pûðot, aplîmçjot u.t.t.). Piemçram, Balvu Centrâlâsbibliotçkas darbinieku uzdevums bûs panâkt, lai spainis pârtop tirkiz-zilâ krâsâ. Spaiòus - darba rezultâtus - 7.maijâ ikviens interesents

varçs apskatît Balvu Mâkslas skolas pagalmâ, bet 10.maijâ - pie BalvuNovada muzeja, kur ciemosies brîvmâksliniece Elita Patmalniece.

Balvu Novada muzeja vadîtâjai Ivetai Supei ikgadçjâs Mâkslasdienas asociçjas ar pavasari, krâsâm un prieku. Viòa visus noteiktiaicina apmeklçt E.Patmalnieces izstâdi: “Kaut arî pagaidâm darbinav izpakoti, ir skaidrs - tie pârsteigs ar savu koðumu un krâsainîbu.Izstâdes apmeklçjums ienesîs prieku ikvienâ sirdî!” (Izstâde bûs skatâmano 24.aprîïa lîdz 10.maijam – no aut.) Ðogad mâkslas dienâs bûsiespçja apskatît mûsu jauno mâkslas skolas mâkslinieku portretuizstâdi, skolotâju radoðos tekstiltehnikâ darinâtus darbus, metâl-kalumus, redzçt Latviju aerofotogrâfijâs, studentu fotogrâfijas, prie-câties par mûsu novadnieces Elînas Prancânes darbiem, kâ arî apmeklçtdivas personâlizstâdes. Balvu Mâkslas skolas audzçkne Kristîne Lipska,kura nâkamgad pabeigs mâkslas skolu, neðaubâs, ka svçtku laikâjâdarbojas kopâ gan bçrniem, gan jaunieðiem, gan pieauguðajiem.“Nenoþçlosiet!” viòa sola.

E.Gabranovs

Gâjienâ. Piektdienas pievakarç balvenieði un pilsçtas viesi vçroja neierastu ainu – gâjienu pilsçtas ielâs, kuru pavadîja smiekli,

jautras èalas un aicinâjumi apmeklçt “Mâkslas dienu 2013” aktivitâtes. Kâds garâmgâjçjs izbrînâ rauca acis, jautâjot: “Ko gâjiena

dalîbnieki darîs ar spaiòiem jeb, viòaprât, slaucençm?” Bçrni un jaunieði paskaidroja, ka govis neslauks, un piebilda: “Tas ir spainis

mâkslas!”

Spainis mâkslas BalvosSpainis mâkslas Balvos

Vai nepazudîs 200 latimalkas iegâdeiAtgrieþoties pie publicçtâ parpabalstiem

Ûdenskritums autobraucçjuacu priekðâSabrûk ceïi

Brieþu-ciemaetnogrâ-fiskaisansamblisatzîmç35.jubileju.

UzòçmçjitiekastreðajâpartneriâtâBalvos.

Iesniegti astoòpadsmitsaraksti

Vakar – pçdçjâ kandidâtu sarakstuiesniegðanas dienâ - lîdz pulksten 15 mûs-puses novadu vçlçðanu komisijâs bijaiesniegti 18 saraksti, kuros kopâ startçs281 deputâta kandidâts. Balvu novadâpaðvaldîbu vçlçðanâm reìistrçti 8 saraksti(137 kandidâti), Viïakas novadâ – 6 sa-raksti (137 kandidâti), Baltinavas novadâ– 1 saraksts (11 kandidâti), Rugâju nova-dâ – 3 saraksti (34 kandidâti).Visticamâk pagarinâstermiòu

Baltinavas novada vçlçðanu komisijaspriekðsçdçtâjs Aldis Meþals, jautâts, kasnotiks, ja lîdz vakaram netiks iesniegts otrssaraksts, paskaidroja: “Ja domes vçlçða-nâm nav reìistrçts neviens kandidâtusaraksts vai reìistrçts tikai viens kandi-dâtu saraksts, vçlçðanu komisija par tonekavçjoties ziòo Centrâlajai vçlçðanukomisijai, kas par 10 dienâm pagarinakandidâtu sarakstu iesniegðanastermiòu.”

Latvijâ

Vietçjâs ziòasOtrdiena � 2013. gada 23. aprîlisV2.

Vârds þurnâlistamEiroreìions

Balvu Kultûras un atpûtas centrâ aizvadîtajâ piekt-dienâ Eiroreìions “Pleskava - Livonija” sadarbîbâ arPleskavas Rûpniecîbas un Tirdzniecîbas palâtu rîkojatreðo uzòçmçju partneriâtu.

Ar mçríi nodibinât kontaktus, apmainîties ar derîgu infor-mâciju un vienoties par sadarbîbas iespçjâm uzòçmçjdarbîbasattîstîbâ tikâs paðvaldîbu administrâciju pârstâvji un uzòç-mçji no Latvijas, Igaunijas, Krievijas un Baltkrievijas. Bijaieraduðies arî viesi - Balvu novada sadarbîbas partneri noBaltkrievijas – Dokðicu paðvaldîbas delegâcija.

Pasâkumu atklâja Eiroreìiona “Pleskava, Livonija Latvijaspuses izpilddirektors Juris Annuðkâns, dodot vârdu uzrunaiBalvu novada domes priekðsçdçtâja vietniecei Inârai Òiku-ïinai, kura vçlçja ikvienam klâtesoðajam iepazît un atrastuzòçmçjus, ar kuriem sadarboties tuvâkâ vai tâlâkâ nâkotnç.Eiroreìions “Pleskava - Livonija” kopð 2012. gada sekmîgidarbojas uzòçmçju tikðanâs organizçðanas un norises pro-cesos. Ðâdu partneriâtu mçríis ir sniegt iespçjas Eiroreìionateritorijâ esoðiem uzòçmçjiem no Latvijas, Igaunijas unKrievijas dibinât un attîstît sadarbîbu, tâdâ veidâ veicinotuzòçmçju aktivitâtes arî mûsu reìionâ. Uzòçmçji, kuri pie-dalîjâs iepriekð notikuðos pasâkumos Veru (Igaunijâ) unPleskavâ (Krievijâ), ir novçrtçjuði to atzinîgi un izteikuði vçlmiar turpmâk piedalîties ðâda veida saietos. Lai pasâkuma norisipadarîtu daudzveidîgâku, ielûdza Eiroreìiona paðvaldîbusadraudzîbas pilsçtu delegâcijas, kas paplaðinâja ne tikai pasâ-kuma ìeogrâfiju, bet arî sadarbîbas iespçjas starp uzòçmçjiem.Ikviens partneriâta dalîbnieks visas dienas garumâ varçjaielûkoties uzòçmumu izveidotajâs prezentâcijâs un stendos,degustçt produkciju vai iepazît viòu sniegtos pakalpojumus,tad doties pie galdiòiem un vienoties par sadarbîbas iespçjâm.

SIA “Kalna nami” vadîtâjs Pçteris Igaunis ðâdâ partneriâtâir pirmo reizi, taèu jau iepazinis vairâkus citu valstu raþotâjus,apmainîjies kontaktiem un plâno aizbraukt uz Igaunijupaskatîties, kâ uzòçmçji lîdzîgâ kâ viòam raþoðanas nozarçdarbojas kaimiòvalstî. Baltkrievijas meþsaimniecîbas uzòç-muma “Begomïskij ïeshoz” direktors Aleksejs Prokopovs noVitebskas apgabala visas tikðanâs vçrtçja kâ izdevuðâs. “Laiarî sadarbîbas partneri Latvijâ mums jau ir, ðodien atradâmjaunus kontaktus, tikai laika - divdesmit minûtes vienaisarunai, bija par maz,” teica A.Prokopovs. SIA “Larta -1”valdes priekðsçdçtâjs Aivars Matulis no Rçzeknes pastâstîja,ka partneriâtâ aizvadîjis piecas tikðanâs ar uzòçmçjiem noBaltkrievijas, Krievijas un Igaunijas. “Mçs raþojam slaukðanasiekârtas, esam uzòçmums ar 60 gadu vçsturi, padomju laikâbijâm vieni no vadoðajiem uzòçmumiem. Tagad sadarbo-jamies ar daudzâm valstîm, taèu kontakti nemitîgi jâatjauno.Mums ir dîleri Maskavâ, Sankt-Pçterburgâ, taèu (likteòaironija!) nav Pleskavâ, kas no Rçzeknes atrodas divu stundubrauciena attâlumâ. Varbût pçc ðîs tikðanâs Balvos kas mai-nîsies un mçs atradîsim dîlerus arî Pleskavâ,” sprieda A.Ma-tulis. Pleskavas tirdzniecîbas un rûpniecîbas palâtas prezidentsVladimirs Zubovs pastâstîja, ka no viòu apgabala uz Balviematbraukuði 17 uzòçmumu vadîtâji, kas pârstâv daþâdasnozares - kokapstrâdes, celtniecîbas, metâlapstrâdes, tûrisma,daþâdu konsultâciju pakalpojumu un citas sfçras. “Ja attîstâsraþoðana, arî paðvaldîba kïûst bagâtâka no nodokïu iemak-sâm un veiksmîgâk var risinât sociâlâs problçmas. Mçs parmaz pazîstam savus raþotâjus un bieþi nezinâm viòu problç-mas. Varbût viòiem vajag padomu, bet varbût labâk netrau-cçt? Varbût jâpasaka, ka citviet darbojas uzòçmums lîdzîgânozarç, tikai ir solîti priekðâ un jâbrauc mâcîties?” pârdomâsdalîjâs V.Zubovs. Viòð ar lepnumu pastâstîja, ka viena Pleska-vas raþotne Soèos olimpiâdes laikâ piedâvâs âtrgaitas kata-marânu, kas var pârvadât 24 pasaþierus un sasniegt âtrumupat 60 km stundâ. “Varbût ne uzreiz sadarbîbas partneriizveidos lielu biznesu, bet interese bûs radîta. Uzòçmçjiemrodas jaunas idejas, jauna informâcija un domas. Ceru, arîmûsu delegâcija mâjup dosies apmierinâta,” tâ par savasvalsts pârstâvju viesoðanos Balvos teica Eiroreìiona“Pleskava- Livonija” Igaunijas puses prezidents Madis Gross.Savukârt Ulle Juhta no Valgas uzsvçra, ka savulaik veiktaanalîze, uz kurâm valstîm uzòçmçji savu produkciju vçlçtoseksportçt. Kad izskançjis, ka arî uz Latviju un Krieviju,sapratuði, ka ðâdas tikðanâs var palîdzçt mazo un vidçjouzòçmumu attîstîbâ. “Kâ íirsis uz tortes izskançja “Jâ!” vârdssadarbîbai,” piebilst Ulle Juhta, atklâjot, ka nâkamais partne-riâts ðoruden plânots Valgâ. Eiroreìiona “Pleskava - Livonija”

izpilddirektors Ains Joesalu informçja, ka no Dienvidigau-nijas atbraukuði uzòçmçji no Vilandes, Pilvas, Valgas un Viru,kuri pârstâv daþâdas nozares. “Mûsu pienâkums ir uzòçmçjusatvest un iepazîstinât ar citu valstu raþotâjiem, un lai tad viòirisina tâlâk jau konkrçtas lietas,” paskaidroja A.Joesalu. Ples-kavas Valsts universitâtes pârstâves pastâstîja, ka viòu mâcîbuiestâdç var apgût zinâðanas tehniskajos un humanitârajosnovirzienos un ekonomikas menedþmentu, un tikðanâs laikâBalvos vçlçjâs atrast sadarbîbas partnerus, kas arî izdevâs.Irina Adamova no transporta kompânijas “Niva” bija ieinte-resçta satikt Latvijâ un Igaunijâ partnerus, ar kuriem varçtuvienoties, uz kâdâm vietâm varçtu vest tûristus no Pleskavas.“Atklâjâm, ka netâlu no jums - Gulbenç un Alûksnç - irðaurslieþu dzelzceïð, pa kuru kursç Baltijâ vienîgais bânîtis, unrudenî tam veltîti îpaði svçtki. Noteikti ðo faktu izmantosim,”solîja I.Adamova. Baltkrievijas Dokðicas rajona izpilddirektoravietnieks Aleksejs Misoèenko atzina, ka no Baltkrievijas Balvosieraduðies vçrienîgu un lielu uzòçmumu vadîtâji. Tikðanâslaikâ baltkrievu puses pârstâvis apmeklçja “Balvu maiznieku”un apsprieda idejas turpmâkai kopîgai sadarbîbai.

“Diena bija piepildîta, un uzskatu, ka daudz no redzçtâ undzirdçtâ ieguva ikviens partneriâta dalîbnieks,” noslçgumâsecinâja J.Annuðkâns.

Z.Logina

Meklç sadarbîbas partnerus

Foto

- Z

.Login

aF

oto

- Z

.Login

aF

oto

- Z

.Login

aSarunas. Pleskavas tirdzniecîbas un rûpniecîbas palâtas

prezidents Vladimirs Zubovs (no labâs) sarunâs stâstîja

par sava apgabala uzòçmçjiem, kuri ieraduðies partne-

riâtâ Balvos iepazîstinât ar sevi un meklçt sadarbîbas

partnerus citâs valstîs.

Balvu Kultûras un atpûtas centrâ. Partneriâta laikâ notika

dalîbnieku individuâlâs tikðanâs, kurâm bija atvçlçts laiks

lîdz divdesmit minûtçm. Daudzi darîjumu partneri atzina,

ka bija tik interesantas tikðanâs, kur sarunâm laika pat

pietrûka.

Raþo ekoloìisku produkciju. Ziemeïlatgales Biznesa

centra projektu vadîtâju Guntu Boþoku ieinteresçja

Igaunijas uzòçmçja ekoloìiskâ produkcija - kaltçtas ogas,

ogu èipsi. Uzòçmçjs Edgars Koïts pastâstîja, ka raþo 70

veidu produktus, eksportç tos uz ârzemçm un vçlas

paplaðinât savu noieta tirgu.

Kâ jums ðíiet, vai apgalvojumi, ka Latvijas iedzîvo-tâji pret dabu izturas ar pietâti, kopð senseniem laikiempret to izrâdîjuði cieòas pilnu un bijîgu attieksmi, kâarî dabu uzskata par valsts galveno vçrtîbu, ir neiz-skaidrojams mîts vai arî aksioma, kuru bez liekâmrunâm jâuzskata par patiesu un paðsaprotamu?Protams, jebkuram argumentam var atrast pretargu-mentu, tomçr ðoreiz mûsu vietâ runâ fakti. Aizvadîtajâsbrîvdienâs ugunsdzçsçji reìistrçja rekordlielu kûlasugunsgrçku skaitu. Kopumâ glâbçji dzçsa 277 uguns-grçkus, kurus izraisîja lçrums neapdomîgu cilvçku arðpièkâm rokâs. Turklât ugunsgrçku skaits turpina pie-augt. Arî dedzinâtâs platîbas kïûst arvien plaðâkas. Pie-mçram, sestdien un svçtdien ugunsdzçsçji no ugunsliesmâm kopumâ atbrîvoja 270 hektârus degoðâs Latvi-jas zemes. Salîdzinâjumam, tas ir tâpat kâ vienâ dienânosvilinât vidçji lielu Latvijas zemniekam piederoðulauksaimniecîbas zemi. Un, kas traìikomiski, vairumsno ugunsnelaimçm notika svçtdien. Dienâ, kad cilvçkiatpûðas, gatavojas kârtçjai darba nedçïai, pastaigâjasgar upes malu vai riòío apkârt ar velosipçdu, daïaLatvijas iedzîvotâju ðo dienu izvçlçjâs pavadît pelçkudûmu mutuïu sabiedrîbâ. Turklât nodarot lieluszaudçjumus arî valstij, kurai ðo iedzîvotâju neprâtîbuar lielo ugunsdzçsçju izbraukumu skaitu uz notikumuvietâm nâkas finansçt. Tiesa, dedzinâtâjiem der atcerç-ties, ka zemju îpaðniekiem par lauku nesakopðanu unkûlas dedzinâðanu samazinâs ES maksâjumus. Galare-zultâtâ cerçtâ apmçrâ nedz Eiropas nauda kabatâieripos, nedz arî naudiòu varçs atlikt nebaltâm dienâm,jo tâ par savas zemes dedzinâðanu jau bûs samaksâtavisnotaï pieklâjîgos naudas sodos. Arî no adminis-tratîvâ aresta var neizdoties izsprukt.

Artûrs Loèmelis

Daugavpils novadâ un Daugavpilî izsludinaârkârtas situâciju. Valdîba pirmdien nolçmaizsludinât ârkârtas situâciju Daugavpilî un Daugavpilsnovadâ, lai, pieaugot plûdu apdraudçjumam, dotuValsts ugunsdzçsîbas un glâbðanas dienestam (VUGD)un Valsts policijai tiesîbas piespiedu kârtâ evakuçt arî toscilvçkus, kuri atsakâs pamest savu dzîvesvietu. Pagaidâmârkârtas situâcija izsludinâta uz vienu nedçïu, betnepiecieðamîbas gadîjumâ valdîba varçs lemt par ârkârtasstâvokïa reþîma pagarinâðanu. Lçmums par ârkârtasstâvokli paredz, ka paðvaldîbâm kopâ ar Valsts policijuun Valsts ugunsdzçsîbas un glâbðanas dienestu bûsjânodroðina iedzîvotâju piespiedu evakuâcija un pamestoçku apsargâðana.

Brâïi Vinteri atklâj miljonus vçrtu guríu sçklusiltumnîcu. Pazîstamie motobraucçji Jânis un EinârsVinteri savâ zemnieku saimniecîbâ “Lîgo” Jelgavasnovadâ atklâjuði divus miljonus latu vçrtu siltumnîcu.Kâdreizçjie Dakâras rallija dalîbnieki ik gadu zemniekusaimniecîbas “Lîgo” jaunajâ siltumnîcâ vçlas izaudzçtpâris tonnu guríu sçklu. Siltumnîcas platîba ir 10 700kvadrâtmetri un tajâ tiek audzçti hibrîdie guríi, lai notiem iegûtu sçklas. Siltumnîcas izveidç piesaistîts 770tûkstoðu latu liels Eiropas Savienîbas finansçjums.

Skolotâja alga pçc reformas varçtu bût 500latu. Skolotâja alga par vienu slodzi pçc reformas varçtubût 500 latu pirms nodokïiem,- svçtdien vçstîja Latvijastelevîzijas raidîjums “De facto”, atsaucoties uzneoficiâlâm ziòâm. Skolotâju algas pagaidâm ir visaiatðíirîgas, bet turpmâk tâ vairs nebûs. Kvalifikâcijaspiemaksas varçtu bût lîdz pat 30% no algas, tomçr griesti

vienalga bûðot 650 latu. Reforma paredz skolâs ieviestcieto algu, nevis, kâ tas ir paðlaik, kad algu rçíina pçcvairâkiem kritçrijiem. Atalgojums bûtu visiem vienâdspar 40 stundu darba nedçïu. Paðlaik nevienlîdzîba alguziòâ starp skolâm esot liela. Pçc raidîjuma izpçtîtâ paðlaikdaïai skolotâju alga ir apmçram tûkstoð latu mçnesî pirmsnodokïiem, bet citiem tikai 200 latu. Lielâkâs algas Latvijâskolotâji saòem Siguldas Valsts ìimnâzijâ.

/Ziòas no portâliem www.kasjauns.lv, www.delfi.lv/

Îsumâ

Aktuâli Otrdiena � 2013. gada 23. aprîlisV 3.

Viedokïi

Re, kâ!

Vai Balvos vajadzîga dzîvnieku patversme?

Aptaujas rezultâti “Vaduguns” mâjas lapâ www.vaduguns.lv

Noslçdzies jaunatnesiniciatîvu projektu konkurss

Lai veicinâtu un atbalstîtu jaunieðu lîdzdalîbusavu ideju, intereðu realizçðanâ un problçmurisinâðanâ, Balvu novada paðvaldîba aicinâjapiedalîties jaunatnes iniciatîvu projektu konkursâ,kura mçríis ir atbalstît jaunatnes iekïauðanossociâlajos, ekonomiskajos un kultûras procesosBalvu novadâ.

Atbalsta deviòus projektusLîdz marta nogalei jaunieði varçja iesniegt savus

izstrâdâtos projektus. No 21 iesûtîtâ projekta þûrija (IvetaTiltiòa, Gunta Boþoka, Olga Siòica, Ilona Naïivaiko)atbalstîja deviòus par kopçjo summu Ls 1997,62:

DÂVIS CIRCENIS “Strîtbola popularizçðana”- Ls 200;JÂNIS IKSTENS “Romas katoïu draudþu futbola turnîrs”-Ls 128; DÂVIS LÂPÂNS “Elektrolîts,” profesionâla audioieraksta iespçja savâm oriìinâldziesmâm - Ls 300; DAIRISSMELTERIS “Es daïiòa no tevis, dzimtâ puse” - jaunradesdarbu rakstîðana Balvu novada skolu 1. - 12.klaðu skolç-niem - Ls 179; LINDA VÎTOLA “Nâc lîdzi mûzikâ”, iespçjaapgût jaunas iemaòas estrâdes muzicçðanâ – Ls 299;SANDRA PAKALNIETE “Koða vasara”, veicinât Brieþu-ciema pagasta iedzîvotâjos pilsoniskâs sabiedrîbas iezîmes,kas ietver sevî vçlmi lîdzdarboties, darît labus darbus;izgatavos netradicionâlus tçrpus – Ls 267,27; EVIJA KAÐA“Mûsu sporta formula: Uzmanîbu! Gatavîbu! Starts!” -kvalitatîvu daþâda sporta resursu pieejamîba Brieþuciemapagasta jaunieðiem un bçrniem - Ls 276; EDGARSJERMACÂNS “Senèu gudrîbas mâcoties” - dot iespçjupraktiskâs zinâðanas pielietot, attîstot pasâkumu organi-zçðanu un vadîðanu – Ls 148,35; ELIJA RAIBEKAZE “Nosapòa lîdz tçrpam” - pilnveidot un attîstît skolçnu radoðâsprasmes un praktiskâs iemaòas, izgatavojot netradi-cionâlus tçrpus savas skolas, Balvu pilsçtas un novadaprezentâcijai – Ls 200.

Laba ziòaLai ieinteresçtu jaunieðus arî turpmâk rakstît projektus,

pieðíirti papildus Ls 1000, un finansçjumu saòem vçlastoòi projekti:

INETAS IKSTENAS projekts “Skolçnu aktîva iesais-tîðana pasâkumu organizçðanâ un vadîðanâ” - Ls 130;RUTAS BERÍES jaunieðu biedrîbas “nextHorizont”projekts “Otrâ elpa 2 - virziens jaunieðiem” - Ls 69,90;BBJC projekts “No sentçvu pûra lâdes” - Ls 200;KRISTÎNES ANTONOVAS projekts “Jaunie perkusio-nisti” - Ls 200; ROBERTA PAVLOVSKA projekts “Mçssaviem skolas biedriem” - Ls 100; DAIRA ZDANOVIÈAprojekts “Lietderîga brîvâ laika pavadîðana ârpusstundâm” - Ls 80; MÂRAS MARTUZÂNES projekts“Jautras, veselîgas pçcpusdienas skolas internâtâ” - Ls121; ANDRA ÈUBARA projekts “Èaturangs - solis uzpriekðu” – Ls 100.

Apstiprinâto projektu iesniedzçji aicinâti ierasties Balvunovada Izglîtîbas, kultûras un sporta pârvaldç uzinformatîvu sanâksmi 29.aprîlî plkst. 15.00.

IVETA TILTIÒA, Izglîtîbas, kultûras un sporta

pârvaldes vadîtâja

Uz jautâjumu, vai Balvos vajadzîgadzîvnieku patversme, varu atbildçt bezilgas domâðanas. Protams, vajadzîga! Tâesmu uzskatîjusi visu laiku, taèu vçl vairâkpârliecinâjos marta sâkumâ, kad Susâjupagastâ, stâvlaukumâ pie pieturas

Vismaz vienu patversmi vajag

VERONIKA PIPARE, Susâju pagasta

iedzîvotâja

“Velnatilts”, atradu cilvçku izmestukucçnu. Ilgi domâju, ko ar viòu darît unkâ palîdzçt, lîdz vçrsos pie laba cilvçka -paziòas Sarmîtes Misiòas. Ar ðîs sievietesgâdîbu pçc kâda laika sunîtis atradamâjvietu Rçzeknes dzîvnieku patversmç,kur atrodas joprojâm. Diemþçl ðis navpirmais gadîjums, kad mûsu pusç atrodupamestus mâjas mîluïus. Pirms kâda laikameþa tuvumâ atradu suni ar visu íçdi piekaklasiksnas, bet, par laimi, âtri vienatradâs viòa saimniece un savu mâjassargu nogâdâja atpakaï.

Ïoti mîlu dzîvniekus, tâdçï man tiksâpîgi redzçt un dzirdçt par neþçlîgiem uncietsirdîgiem cilvçkiem, kuri negrib atbildçtpar tiem, kurus pieradinâjuði. Katrunedçïu televîzijâ skatos raidîjumu “Íepauz sirds” un ikreiz pârdzîvoju parpamestajiem mîluïiem, kurus râda. Ja vienbûtu iespçja, visus paòemtu pie sevis, joizturçt viòu lûdzoðo acu skatienu naviespçjams. Man nav saprotams, kâdçïnevienâ no èetriem mûsu novadiem lîdzðim brîdim nav atvçrta dzîvniekupatversme? Vismaz vienâ tâdu noteikti

vajadzçja! Protams, tâs ir lielas izmaksas,jo patversme jâuztur, jâmaksâ algacilvçkiem, kuri tur strâdâtu, taèu dzîveliecina, ka ðâda iestâde ir nepiecieðama.Kâdam bûtu par to jâpadomâ un ðisjautâjums jâatrisina, jo klaiòojoðudzîvnieku problçma pastâv ne tikai Balvunovadâ, bet arî citur.

Ikdienâ diezgan bieþi sanâk atbrauktuz Balviem, bet neatceros gandrîz nevie-nu reizi, kad uz ielas nebûtu satikusiklaiòojoðus suòus vai kaíus. Viòi bariemklîst pa pilsçtu, un pieïauju, ka daþu labucilvçku vai bçrnu var arî nobiedçt.Protams, arî pati baidos, ka man variekost, jo sveði suòi nav prognozçjami,taèu uzskatu, ka no viòiem nevajagbaidîties. Vajag apstâties un mîïi paru-nât, tad viss bûs labi. Savukârt neþçlî-gajiem un cietsirdîgajiem cilvçkiem, kurivieglu sirdi spçj dzîvniekus pamest likteòavarâ, gribu teikt: nespçlçjieties ar dzîvâmbûtnçm kâ ar spçïmantiòâm. Ja reizdzîvnieku paòçmât savâs mâjâs, audzinietun kopiet to! Viòð ir jûsu ìimenes loceklis!

Nevaru apgalvot, ka dzîvnieku patvers-me Balvos nav vajadzîga, jo pilsçtâ bieþivien redzami klaiòojoði un bezpalîdzîgidzîvnieki. Turklât dzîvç gadâs arî situâcijas,kad dzîvnieks uz kâdu laiku jâaizved pieradiem vai draugiem. Cita lieta, vai ðîpatversme vajadzîga tieði Balvos, jo ne-esam tik liela pilsçta kâ Rçzekne vai Rîga.

Pçc pieredzes zinu, ka patversmes uztu-rçðana prasa daudz lîdzekïu, un bieþi viennaudas tâpat nepietiek, tâdçï jâpiesaistaziedotâji un brîvprâtîgie. Bet ir lietas, kas

mums jâizdara, lai lîdz ðâdâm patversmçmnenonâktu. Tâpat kâ jebkurâ pilsçtâ, arîBalvos ir izstrâdâti noteikumi par dzîv-nieku turçðanu, tâdçï soli pa solîtim varçtupaskatîties, vai mçs tieðâm viòus pildâmun kâ tie strâdâ.

Viena no lielâkajâm problçmâm ir vie-nota suòu un kaíu reìistra trûkums. Tâ-pat dzîvniekiem nav identifikâcijasnumuru, pçc kâ varçtu mçìinât atrastsuòa saimnieku. Pirms kâda laika runâjâmpar dzîvnieku obligâtu èipoðanu, taèu tâBalvos ir zinâma ekstra, un domâju, kanesagaidîsim brîdi, kad visi brîvprâtîgi iesèipot savu dzîvnieku. Tikpat svarîga ir arîikgadçjâ vakcinâcija pret trakumsçrgu, jopar tîru vidi saistîbâ ar dzîvniekiem runâ-jam arî tâpçc, ka gribam, lai tas ir droði -lai dzîvnieks bûtu vesels un neapdraudçtubçrnus, gâjçjus vai arî citus dzîvniekus.Lielu daïu problçmu atrisinâtu ikgadçjânodeva par dzîvnieku uzturçðanu. Ieka-sçtos lîdzekïus varçtu novirzît dzîvniekureìistrâcijas organizçðanai, klejojoðo dzîv-nieku izíerðanas organizçðanai un nodro-ðinâðanai, bet diemþçl tas tâ nenotiek.

Kopð sâku strâdât paðvaldîbas aìentûrâ“San-Tex”, amata aprakstâ man ir pie-nâkums arî organizçt klejojoðo dzîvniekuizíerðanu. Jau no paðiem pirmsâkumiemtika daudz darîts, lai uzlabotu suòu iz-

íerðanas kvalitâti, sagâdâjâm inventâruun ierîkojâm voljçrus, notikuðas apmâ-cîbas dzîvnieku izíerðanâ. Varu teikt, kadzîvnieku izíerðana notiek saskaòâ arnoteikumiem. Darba gaitâ izveidoju savukartotçku, kurâ var atrast sabildçto klai-òojoðo dzîvnieku fotogrâfijas. Ja re-dzams, ka dzîvnieks izmucis no mâjâs,meklçjam mâjas saimnieku. Íert, uzturçt,atgriezt suòus – tas viss prasa lîdzekïus undarbu. Turklât likums paredz klaiòojoðosdzîvniekus paturçt 14 dienas, bet mçscenðamies ðo laiku mazliet paildzinât vaiatdot kâdam aizbildnim, kurð gatavs vis-maz kâdu brîdi uzòemties rûpes pardzîvnieku.

Pilsçtâ trûkst arî speciâla suòu pastaigulaukuma. Esmu pârliecinâts, ka liela daïasaimnieku labprât neapgrûtinâtu sevi arpastaigu tur, kur citiem cilvçkiem, iespç-jams, nav tik laba attieksme pret dzîvnie-kiem. Turklât ðajâ laukumâ satiktos cilvçkiar kopçjâm interesçm un tas viòusvienotu.

Pçc pieredzes varu teikt, ka iedzîvotâjipaði varçtu bût maíenît aktîvâki. Inter-netâ pieejama mâjaslapa www.dzivnieku

policija.lv, kurâ, lîdzîgi kâ portâlâ“draugiem.lv”, var ievietot arî attçlu araprakstu. Ja cilvçki aktîvâk izmantotu ðoiespçju, palîdzçt varçtu âtrâk un vairâk.

AIVARS PUGEJS, paðvaldîbas aìen-

tûras “San-Tex” komunâlinþenieris

Jâsâk ar noteikumu ievçroðanu

Viedokïus uzklausîjaS.Karavoièika

ReportâþaOtrdiena � 2013. gada 23. aprîlisV4.

Z.Loginas teksts un foto

Brieþuciema etnogrâfiskajam ansamblim - 35Aizvadîtajâ sestdienâ Brieþuciemâ godinâja

etnogrâfisko ansambli 35.dzimðanas dienâ. Kolektîvsir viens no vecâkajiem mûspusç, taèu viòu balsis irskanîgas joprojâm un viòi savu mantojumu nododnâkamajâm paaudzçm.

Uzrunâ Brieþuciema kultûras darba organizatore ZitaMeþale teica, ka latvieði vienmçr ir dziedâjuði - gan godos,gan bçdâs, gan bçrniòam piedzimstot, gan tautâs ejot, ganmûþîbâ pavadot. “Dziedâjuði druvâ un tîrumâ, karâ aizejot,savu zemi aizstâvot. Dziedâjuði talkâs un Dziesmu svçtkos unsavu dziesmu tâlu pasaulç aiznesuði. Ðie vârdi ir arî par mûsu- Brieþuciema etnogrâfisko ansambli, kuram ðodien atzîmçjam35.dzimðanas dienu,” teica Z. Meþale. Diemþçl no tâm sievâm,kuras pirms 35 gadiem izveidoja pirmo Ziemeïlatgalesetnogrâfisko ansambli, kolektîvâ palikusi tikai AntoòinaLogina. Viòa gan ðai dienâ nejutâs vesela un citâm sievâmsolîjusi dziedât mâjâs. Daudzus gadus kolektîvâ dziedâjuðasValentîna Keiða un Leontîne Sliðâne. Katram kolektîvadalîbniekam Zita Meþale veltîja tikai viòu raksturojoðus uncildinoðus vârdus. Pasâkumâ piedalîjâs tuvâki un tâlâkiciemiòi no Baltinavas, Tilþas, Salnavas un Ates muzeja.

Ar klusuma brîdi visi klâtesoðie pieminçja tâs sievas, kurasaizgâjuðas aizsaulç. Zâle bija rotâta ar audçju un adîtâjudarbiem, tâ apliecinot, ka senâs tradîcijas Brieþuciemâ neiz-zudîs. Vakara noslçgumâ visi dejoja Salnavas lauku kapelasmûzikas pavadîjumâ.

Brieþuciema etnogrâfiskais ansamblis 2013.gada pavasarî. Tajâ dzied Veneranda Meþale, Maruta Loèmele,

Broòislava Kozlovska, Valentîna Kamzola, Antoòina Logina (nav fotogrâfijâ), Ineta Brenèa, Marija Deksne, Genovefa

Zelèa, Harijs Mûrmanis. Ansambïa vadîtâja ir Maruta Loèmele. Pagasta pârvaldes vadîtâja Anastasija Gabrâne

dziedâtâjus nosauca par pagasta zelta fondu un kolektîvam uzdâvinâja ekskursiju pa Latgali.

Godina folkloras kopa “Soldanî”. Viòi ir etnogrâfiskâ

ansambïa seno dziesmu pârmantotâji un ðajâ dienâ nebija

klât svarîga iemesla dçï - Rîgâ ar labiem panâkumiem

piedalîjâs diþdziedâtâju konkursa “Pulkâ eimu, pulkâ teku”

noslçguma pasâkumâ. Muzikâlu priekðnesumu uz

akordeona dâvinâja Renâte Loèmele.

Sveicienus nes “Sipiòi”. Arî lielâkâ daïa dramatiskâ

kolektîva dalîbnieku ðajâ dienâ bija aizceïojuði viesizrâdçs

uz Bçrzpili, taèu dziedâtâji bez smaidus radoðâ sveiciena

nepalika. Visi saòçma zelta medaïas un gardumus noslepenâs teâtra lâdes.

Râda fotogrâfijas. Balvu Kultûras un atpûtas centramâkslinieciskâ vadîtâja Ilga Oplucâne bija saglabâjusi unuz Brieþuciemu atvedusi fotogrâfijas no kolektîva 10 un 20gadu jubilejas, jo tajâ laikâ strâdâja kâ rajona klubumetodiíe un ir stâvçjusi pie ðî kolektîva dzimðanas ðûpuïa.Viòa atceras, kâ 1988. gadâ “Balticas” festivâlâ, kad pirmoreizi parâdîjâs Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs, visiprasîja brieþciemietçm padziedât vçl un vçl, un viòasjutuðâs kâ zvaigznes uz Holivudas sarkanâ paklâja. Zâlçsçdoðie fotogrâfijas pçtîja jo ilgi, cenðoties atpazît attçlosredzamos dziedâtâjus.

Kolektîva zieds - Harijs Mûrmanis. Viòu sievas godinâjanozîmîgajâ jubilejâ - 80 gadu dzimðanas dienâ. Viòð vçlbez dziedâðanas spçlç garmoðku, mâca ðîs prasmes arî

jaunajai paaudzei. Ja vajag, izpalîdz kâ ðoferis, jo kâ ganatteiksi tik smukâm sievietçm?!

Tilþas etnogrâfiskais

ansamblis dâvina ne tikai

dziesmu. Viòu rokâs bija arîkliòìeris ar izceptu gadskaitli- 35 un kâ vienmçr - groziòðar gardumiem. Kolektîvavadîtâja Daiga Jçkabsonevçlçja, lai visu latgaliskotradîciju celmlauþiem pietiekspçka un veselîbas arîturpmâk.

Ciemiòi no Baltinavas.

Baltinavas etnogrâfiskaisansamblis gadu skaita ziòâ irotrs vecâkais kolektîvs mûsu

novados un viòi lîdzîgujubileju svinçs ðoruden

oktobrî. “Jûs esat tie cilvçki,kuri iet ar dziesmu gan

druviòâ, gan sçtiòâ. Tâ kâ jûsdziedat, neviens nevar

atkârtot, jûsu dziesma skanbraði. Lai spçcîgâkâ nots

skan sirdî!” teica baltinavietes,veltot dziesmu “Aun, meitiòa,

baltas kâjas”.

Salnavas paðdarbnieki. Viòuhumors un dziesmas, danèu

mûzika iepriecinâja ganjubilârus, gan ciemiòus.

Ciemiòi jubilâriem veltîjasenâko latgalieðu

apsveikuma dziesmu“Sveicinojam, vielejam, juisim

lobu laimi,/ilgus godusnûdzeivot!”.

Vietçjâs ziòas Otrdiena � 2013. gada 23. aprîlisV 5.

Plûdi Rugâju novadâ Aprîlis atnâcis ar plûdiem. Tik traki kâ Pïaviòâs vai

Lîvânos, mûspusç, protams, nav, taèu ir vietas, kur

ûdens applûdinâjis siltumnîcas, ðíûnîðus, laukus,

pïavas un pietuvojies arî mâju namdurvîm. Kâ aizvien

pavasaros, savu dabu parâda lîkumainâ Vârnienes

upîte. Rugâju novadâ ir ciemi, kas ðopavasar applûduði

daudz vairâk, nekâ citus gadus. Arî vietçjie saka, kaneatceras bijuðus tik lielus palus iepriekð.

Rugâju novada domes priekðsçdçtâja pauþ satraukumu parnotikuðo. Izskaloti arî paðvaldîbas ceïi, pazuduðas caurtekas.Piektdien slçdza ceïu no Kapûnes pagrieziena uz Gulbeni,ûdens plûda pâri pagaidu Pededzes tiltam. Zemnieku saim-niecîbas “Meþsçtas” brieþi ar kopçju uzturas Pededzes malâuz saliòas. Iedzîvotâji cer, ka tuvçjâs dienâs ûdens noskriesun tâ lîmenis kritîsies arî upç. Daudziem palu laiks prasaizturîbu un sagâdâ raizes. Rugâju novada domes speciâlistiapseko situâciju, lai pçc tam aplçstu zaudçjumus un domâtupar iespçjamâs palîdzîbas sniegðanu.

M. Sprudzânes teksts, A.Kirsanova foto

Re, kâ rullç! Jaunieði palu laika ûdeòus izmanto savu braucamrîku izturîbas pârbaudei. Mâris Orniòð (no kreisâs)ceturtdien uz veikalu aizbrauca ar “Hondu”, taèu nâkamajâ dienâ bija spiests pârcelties jau ar ûdensvelosipçdu.

Skats Kurmenes ielâ. Ûdeòu pârbagâtîba vçrojama arîRugâju pagasta centrâ.

Estrâdes tuvumâ. Ûdens pâròçmis estrâdi, skatîtâjusçdvietas, vietâm arî stadionu un skalojas pa gâjçju tiltiòuRugâjos.

Traucç saimnieciskos darbus. Rugâjieðiem nâkassamierinâties, ka palu laiks aizkavç darbus. Iekavçjas arîmalkas skaldîðana.

Nevajag

satraukties!

Rugâjietis AndrisStçrnieks saka,-lai arî ðopavasarûdeòu daudz, parto briesmâmnevajagsatraukties.Diena, divas, unûdeòi bûs prom.“Daba ir skaista,caur ûdeòiemvismaz izjûtamîstu pavasari,”viòð saka.

Ja neglâbjas, tad slîkst. Rugâju piena savâkðanas punktatuvumâ redzama kâda pa pusei noslîkusi automaðîna.

Lîdz paðai mâjai. Sniegs kûst strauji, un ûdens lîmenisceïas. Viena no kritiskâkajâm ir situâcija Cepurniekuciemâ. Evertu ìimenes mâjai ûdens pietuvojies lîdzpamatu sienai. Ðíûnis, kûts un pirtiòa ir ûdenî. Cûkâmjâstâv ûdenî, bet abas govis ceturtdien pârvietoja uzvienîgo augstâko pakalniòu. Piebraucamais ceïð irizskalots. Anita atzîst, ka ir baisi iziet no mâjas, brienotgarajos zâbakos, jo neredz, kur likt kâju. “Tikai no malas irinteresanti skatîties plûdus. Mums jau sen nav jautri,” viòateica aizvadîtâs nedçïas nogalç.

Plûdi visapkârt. Forðtejas ciemâ no paliem cieð divasdzîvojamâs mâjas, Lîdumos apdraudçtas trîs mâjas.Zemnieku saimniecîbas “Vilnîði” ïaudis Forðtejas ciemâpiektdien pârvietojâs ar laivu. Novada domespriekðsçdçtâja atceras, ka ar laivu Forðtejâ cilvçkibrauca arî 2010. un 2011.gada pavasarî.

Ceïa vairs nav. Piebraucamâ ceïa vairs nav uz Orniòuìimenes mâjâm. Arî citur cilvçki savas automaðînas atstâjceïu malâs, bet tâlâk dodas, kâ katrs var. Ceïa malâs ðurtur tagad paslçpti stâv lieli, gari ûdenszâbaki.

Pasâkumi

Vârds jaunieðiemV6. Otrdiena � 2013. gada 23.aprîlis

8.aprîlî Lubânas kultûras namâ notika

dzejnieces Broòislavas Martuþevas pie-miòai veltîts jaunrades dzejas konkursa

“Ak, Latvija, tu man sirds dziïumâ!”

noslçguma pasâkums. Ðâds datums

izvçlçts tâpçc, ka 8.aprîlis ir dzejnieces

dzimðanas diena. Konkursu rîkoja Lubâ-

nas novada paðvaldîba sadarbîbâ ar Lu-bânas kultûras namu un Lubânas vidus-

skolu. Konkursa temats bija îpaði izvç-

lçts, jo B.Martuþevai tuva bija dzimtene.

Arî uz viòas kapakmens ir iegravçti ðie

vârdi.

Konkursâ piedalîjâs 5. - 12.klaðu skolçni,kas Lubânas kultûras namâ runâja savus pað-sacerçtos dzejoïus. Konkursa dalîbniekusvçrtçja þûrija, kuras sastâvâ bija Rakstniecîbasun mûzikas muzeja galvenâ krâjuma vadîtâjaAnna Egliena, dzejniece Sarmîte Radiòa undzejnieks Uldis Auseklis. Sâkumâ visi dalîb-nieki devâs uz B.Martuþevas atdusas vietu -Lubânas jaunajiem kapiem, kur, skanot Lubâ-nas ansambïa dalîbnieèu dziesmâm, visinolika ziedus un svecîtes, kâ arî ar klusuma

“Jauno þurnâlistu skolas” lappusi sagatavoja S.Gugâne

“Ak, Latvija, tu man sirdsdziïumâ!”

Noslçguma pasâkumâ. Jaunrades dzejas konkursa dalîbnieki kopâ ar skolotâjiem.

Iejûtas studentu âdâ

brîdi pieminçja dzejnieci. Îpaðu noskaòuradîja ozols, kas aug tieði pie Martuþevas,viòas mâsas un brâïa kapavietâm. Ierodotieskapos, dalîbniekiem netraucçja pat peïíes,kas bija izveidojuðâs, saulei kausçjot sniegu.Atgrieþoties kultûras namâ, pasâkums turpi-nâjâs ar Broòislavas Martuþevas ierakstîtudzejoli. Ðajâ konkursâ kopumâ piedalîjâs 23jaunieði, tajâ skaitâ arî no Balvu, Brieþuciemaun Baltinavas skolâm. Baltinavas vidusskolupârstâvçju es, Baiba Kubuliòa. Noslçgumapasâkumâ Lubânâ biju kopâ ar savu latvieðuvalodas un literatûras skolotâju Tatjanu Za-èesti. Neviens no dalîbniekiem nepalika bezpiemiòas veltçm no Lubânas novada paðval-dîbas. Organizatori bija parûpçjuðies arî parnelielâm dâvaniòâm skolotâjiem, kuri palî-dzçja sagatavoties konkursam. Noslçgumâskançja dziesma ar Broòislavas Martuþevastekstu. Kad pasâkuma izskaòâ organizatoreuzdeva jautâjumu - vai arî nâkamgad skolçnipiedalîsies dzejas konkursâ, visi vienbalsîgiatbildçja: “Jâ!”

BAIBA KUBULIÒA, Baltinavas

vidusskolas 9.klases skolniece

Arî es, Bçrzpils vidusskolas 10.klasesskolniece Karîna Zuða, piedalîjos ðajâvienreizîgajâ pasâkumâ “Studenta kurpçs”.Es biju kurpe Latvijas Universitâtes Sociâlozinâtòu fakultâtes Komunikâciju zinâtòustudentei Vitai Daukstei. Man bija vienreizçjaiespçja piedalîties lekcijâs, apskatît skolu,bibliotçku un dienesta viesnîcu. Redzçju LUpaðpârvaldes darbu un, kas mani visvairâkpiesaistîja, redzçju arî to, kâ studenti gatavopaði savus raidîjumus KIVI TV. Uzskatu, kakatram vidusskolçnam ir jâizmanto ðî iespçja,jo pçc kopâ pavadîtas dienas ar studenti Vituesmu jau praktiski izlçmusi, kur vçlos turpinâtsavas studijas pçc 12.klases beigðanas.

KARÎNA ZUÐA

Jau septîto gadu Latvijas Uni-

versitâtç rîkoja pasâkumu “Studenta

kurpçs”, kas ðogad norisinâjâs no 2.

lîdz 8.aprîlim. Ðis pasâkums domâts

vidusskolu audzçkòiem, kurâ skolç-

niem ir iespçja vienu dienu iejustiesstudentu âdâ un piedalîties studiju

darbâ Latvijas Universitâtç. Tâ ir

iespçja piedalîties lekcijâs, seminâros,

laboratorijas darbos, uzzinât kâda

studenta mâcîbu gaitas un dienesta

viesnîcas dzîvi. Pasâkums “Studentakurpçs” ïauj labâk izvçrtçt to, kur

turpinât savas mâcîbas pçc vidus-

skolas.

Tâfele LU Sociâlo zinâtòu fakultâtç. To bija sagatavojuði studenti pasâkumam “Studentakurpçs”. Foto no labâs puses redzama Vita Daukste, kurai es, Karîna Zuða (no kreisâspuses), biju kurpe!

Aleksandrs Èaks ir teicis: “...kâ veci mûri sadrûp mûsu laiks.” Es piekrîtu ðim viedoklim, jocilvçks visu dzîvi sevi pilnveido, attîsta, mâcâs, bet tas, ko izdara vienâ mirklî, var sadrupt kâvecs mûris... arî mîlestîba.

Manuprât, katram cilvçkam ir savs dvçseles kalendârs, kuru mîlot, mâcâs mîlçt visu dzîvi unilgas tâdas, kâdas tâs ir. Mani piesaistîja A.Èaka vârdi: “Un tomçr es tik sçdçju un domâju -kâ bûtu? Pçc likuma man aizliegts bija ðeit izteikt, ko es jûtu...” Uzskatu, ka mîlestîba ir kautkas svçts, vârdi - es tevi mîlu - ir nozîmîgi, kurus nevajag bârstît pa labi vai pa kreisi. Domâju,ðajâ ziòâ no A.Èaka var òemt piemçru, jo viòam nebija nevienas konkrçtas mîlestîbas, viòðmîlçja visas sievietes un ar ðiem vârdiem nebârstîjâs.

Nav jâbaidâs iemîlçties, ir jâbaidâs mîlçt, jo, kad pienâk saprâta laiks, vienîgi sâpçs varatgûties pçc pâri nodarîjuma, ja tâ tiek izdarîts. Tad mîlestîba sadrûp kâ vecs mûris...

“Pçc gada gads. Bet tukðums sirdî savâds. Nez vai tâ mîla, pagurums vai lâsts jeb nojauta,ka nav nekâ vairs sava, bet elpâ smok kaut kas vçl neatvçrts,” tâ ir rakstîjis Èaks. Sakotpaldies mîlestîbai, mçs varam jûsmot par to, ka esam mîlçjuði un mîlam vçl tagad, jo, mîlotcitus, mçs mâcâmies mîlçt paði sevi, pat negatîvo, kas ir mums apkârt.

Visa dzîve ir kâ lidojums, kad “miglâ asaro logs, kad liepas satumst, kad lapâs apklust vçji”.Droði vien katram cilvçkam ir tîkama doma un jûta, ka katrs mokâs, gaidot viens. Tas “audzina”raksturu, palîdz kïût spçcîgâkiem, ïauj iemâcîties gaidît, kaut nekad nevarçja atnâkt, kâ bijanorunâts.

Mîlestîbu var salîdzinât ar strçlnieku cîòâm - vienu mirkli laime òem virsroku, bet jaunâkamajâ tâ zaudç visu. Jâdzîvo tâ, lai, neþçlojot nevienu mirkli, mîlestîba vienmçr bûtuvirspusç un apveltîta ar laimi. Kas gan mîlestîba ir bez laimes? Mîlestîba ir vissareþìîtâkâ nojûtâm, tâpçc jâmâcâs to izprast un kopt gluþi kâ paðam sevi. SINTIJA PABÇRZA

Pârdomu brîdim

“...tevi mîlot, es mâcîjos mîlçtvisu dzîvi un ilgas”

Svçtdien, 14.aprîlî, pað-

darbnieki no Rugâju nova-

da devâs uz Rîgu, lai tieð-raidç atbalstîtu Rçzeknes

Zaïo pakalnu kori un tâ

vadîtâju Normundu Zuðu.

Kâ jau faniem pienâkas,rugâjieði bija bruòojuðies ar da-þâdiem plakâtiem, bet par dres-kodu bija izvçlçjuðies zaïo krâsu.Brauciens no Rugâjiem uz Rîguun atpakaï izvçrtâs ïoti jautrs -tika spçlçtas spçles un dziedâ-tas dziesmas. Rugâjieði TV ðova“Koru kari 3” tieðraides vietâieradâs vieni no pirmajiem unlîdz ar to varçja ieòemt labâkâsvietas un visu pasâkuma laikubût vienkopus.

Izceïoties skatîtâju vidû,Rugâju paðdarbnieki nokïuvaarî uz lielâs skatuves. Skaïosatbalstîðanas saucienus, ovâ-cijas, plakâtus un karogus bieþivarçja vçrot arî skatîtâji TVekrânâ. Iespçjams, tieði tas palî-dzçja mûsu korim noturçtiesðovâ un iekïût pusfinâlâ. Nujau arî finâlâ!!!

Rugâjieði turpinâs atbalstîtRçzeknes Zaïo pakalnu kori unplâno uz Rîgu doties vçlreiz.Aicinâm visus ðî kora fanusierasties uz nâkamo ðova rai-dîjumu 28.aprîlî Rîgâ, lai mûsukorim ir atbalsts ne tikai pie TVekrâniem, bet arî ðova studijâ!

ARNITA RAKSTIÒA

Vislabâkie atbalstîtâji no Rugâjiem. Kopîgâ bilde tapusi,stâvot rindâ, lai iekïûtu “Koru karu” studijâ/zâlç.

Dzîvojam zaïi! Tâ domâArnita, Gints - kora

dalîbnieks un muzikants nogrupas “Ginc un Es”, Daiga

un Jânis, kuri atbalsta unfano par Zaïo pakalnu kori.

Normings. Tâ ðo bildi nosauca smaidîgie fani noRugâjiem, kas ar savu klâtbûtni atbalstîja kora dalîbniekus.Priekðplânâ - Rçzeknes Zaïo pakalnu kora vadîtâjsNormunds Zuðs.

Foto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

aF

oto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

aF

oto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

a

Foto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

a

Foto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

a

Par Zaïo pakalnu kori

ÎsumâLaukos

Vietçjâs ziòas Otrdiena � 2013. gada 23. aprîlisV 7.

Uz kautuvi atved daþâdus dzîvniekus, tostarp arî

zirgus. Taèu kâdam no viòiem liktenis piespçlç iespçju

turpinât dzîvot. Ðo iespçju sagâdâ EVITA VIDOMSKA,

kautuves îpaðnieka meita. Jo viòa ne tikai mîl zirgus,

bet arî ir prasmîga viòu aprûpçtâja un priecâjas par

dzîvnieka spçju pârvarçt sâpes un nostâties uz savâmèetrâm kâjâm vârda tieðâ nozîmç. Laika gaitâ no

kautuves, atkopies un nolemts dzîvei, uz Alûksni,

Gulbeni, Rîgu, Ogri, Jûrmalu, Jelgavu, pat Liepâju,

Ventspili un Dâniju aizbraucis ne viens

vien zirgs. Viòiem ir ïoti laimçjies.

Rugâju novada îpaðnieka kautuvç nonâkarî iepirktie zirgi. Cilvçki pârdod vecus, slimus,galîgi nodzîtus kleperus vai arî tos, kurusaimniekiem paðiem pietrûkst spçka dzîvniekuaprûpei. Tiesa, pçdçjos gados uz kautuvi ganatved arvien mazâk zirgu - to skaits ir sarucis.Un kâdam gadâs piedzîvot brînumu – zirgusârstç un nolemj atstât dzîvei. Nesen fermâ bijavairâki zirgi, kuriem pavçrsies daþâds liktenis.

Íçvîti Rutu saimniece sauc par dvçseleszirgu. Pirms diviem gadiem íçvi atveda guloðu ar 700 kilo-gramu svaru (normâls zirga svars ir ap 450 kilogramiem).Tas bija gados vecu saimnieku zirgs, stâvçjis zemâ kûtiòâ,laika gaitâ pamatîgi nobarots un ar sabojâtu vielmaiòu.Evita stâsta, ka viss sliktais, kas notiek zirga organismâ, pçctam nonâk un krâjas kâjâs. Îpatnîba vçl tâda, ka arî, bûdamsguloðs, zirgs çdîs lîdz savai pçdçjai stundiòai. “Kad ieraudzîjuðo zirgu, viòa skatiens man teica: “Es gribu dzîvot!”,” atcerasEvita. Íçvi piecçla kâjâs un uzlika uz diçtas, ko Rutai nâkasievçrot joprojâm. Auzas vai kârumus diemþçl viòai nedrîkstdot. Ar laiku sakopa íçves kâjas, regulâri apgrieþ nagus, untagad Ruta sagâdâ prieku gan saimniecei, gan citiem, kurinonâk saskarsmç ar dzîvnieku.

Kïûdas nav labojamasKopainâ, kâ saka Evita, viòas izvçlçtie zirgi nav izglâbjami

pilnîbâ. Diemþçl cilvçku pieïautâs kïûdas nav labojamas.Evita uzskata, ka zirgu saimniekiem pietrûkst zinâðanu unprasmes dzîvnieku kopðanâ. Laika gaitâ aizmirsies, ka dzîv-nieks nav maðîna. Arî auzas zirgam nedrîkst dot, kad ienâkprâtâ. Gados veciem cilvçkiem raksturîgi turçt zirgus “pçcgovju principa”, aizmirstot, ka govs baroðana un kopðanair gluþi kas cits. Zirgam ir garas kâjas un viòð jâlaiþ izskrie-ties. Taèu daudzviet zirgus tur iesprostotus ðaurîbâ. Evitaibijis asini klepojoðs zirgs, ko viòa palaidusi ârâ meþâ. Viòðatkopies un pçc tam nodzîvojis burvîgus septiòus darbagadus, ieklepodamies tikai reizumis. “Daba ârstç. Bet cilvçki

Dzîvnieki gaida zaïu zâliKâ ðopavasar klâjas dzîvniekiem un kâdâs rûpçs aizrit

ikdiena, atklâj uzòçmîgâ lauksaimniece AGRITA PROLEBçrzpils pagastâ.

Kamçr pavasaris kavçjas, Agrita pin garâkas vai îsâkaspavadas, jo tâs vienmçr noder zirgiem, govîm, pat suòiem.Viòai ir doma piedalîties Lauku labumu tirdziòâ, ja viensanâktu laiks tam sagatavoties un aizbraukt uz Balviem.Kamçr vçl kûst sniegs, viòas zirgi Saimons - sertificçtsgenofonda çrzelis, kurð ganâmpulkâ ienâca pçrnâ gadarudenî, un Çra, kurai bûs gadiòð, meklç pirmos zaïos asnus,kas jau spraucas virs zemes. Ðoziem bija svarîgi apmâcîtnepilnus 3 gadus veco çrzelîti Siluetu. Pirmie soïi apmâcîbâir veikti. Saimniece atklâj, ka viòam labâk patîk bût iejûgtamragavâs, nevis, ja kâds kâpj mugurâ jât. Ponijpuisis Xavjçrspa ziemu ïoti nogarlaikojies, jo nebija, kas viòu izmanto.Agritas paðas meita viòu pâraugusi, un ponijs gaida iespçjupavizinât citus bçrnus, kâ arî, protams, kârtîgas pastaigaslaukâ ar zaïu zâli.

Marta beigâs ganâmpulkam pievienojâs Olîva, taèu parviòu ir atseviðís stâsts. Ðobrîd Agrita cînâs, lai zirgs izdzîvotuun atkoptos. Savvaïas zirgi pavasaros mokâs no târpiem,bet savvaïas zirgus neattârpo, stâsta saimniece. Olîva ir konikpolski savvaïas zirgu meitene, kas pie Agritas nonâca bezcerîgâstâvoklî - saimnieks nedeva garantiju, ka dzîvnieks izdzîvos.Pateicoties Agritas nepârtrauktai uzraudzîbai unveterinârârstes Astrîdas Tûmiòas palîdzîbai, Olîva irizdzîvojusi. “Cerîbu nebija, taèu es gan ticçju, ka zirgamuzsmaidîs veiksme. Ðobrîd viòa gan ir cilâjama. Olîva manigaida un uzticas, bubina, kad vçlas padzerties, skatâslûdzoðâm acîm, ja grib enerìijas devu - placinâtos graudus.Ticu, ka viòas dzîves kritiskais posms ir garâm, tikaijâsadziedç rçtas un jâuzbarojas, lai atgûtu normâlu svaru,”stâsta Agrita.

Saimnieces ganâmpulkâ ðogad ir diezgan liels pieaugums- abâm govîm piedzimuðas telîtes, truðu saime arî gâjusivairumâ - to skaits sniedzas pâri 70.

zirgus tur mazâs, putekïainâs kûtiòâs, turklât kopâ ar vistâmvai cûkâm, kam ir specifiski izkârnîjumi. Un zirgi slimo,”teic Evita.

Hobija zirgsRutu tagad izmanto saskarsmes mâcîbai – cilvçks un zirgs.

Viòa ir zirgs, kurð iemâca cilvçkus nebaidîties no zirgiemvispâr. Evita zina, ka ïoti daudziem cilvçkiem, tostarp arîviòas mammai veterinârârstei, ir bailes no zirgiem, jo ðie

dzîvnieki ir lieli un spçcîgi. Bet Ruta ir citâda– mierîga un lçna, tâpçc, iemâcoties sapras-ties ar viòu, cilvçkiem mazinâs bailes nozirgiem.

Íçvîte Ruta ir piemçrota terapeitiskai vin-groðanai, jo Evita to apmâcîjusi klausît uzbalsi un íermeòa valodu. “Kad esam trijatâ –es, zirgs un cilvçks - Ruta klausa mani. Mçsabpusçji esam iemâcîjuðâs saprasties,” stâstaEvita. Jaunâ sieviete ir beigusi speciâlus kursuszirgkopîbas jomâ Latvijas Lauksaimniecîbasuniversitâtç Jelgavâ un iegûtâs zinâðanas pâr-bauda praksç. Viòai patîk ðî nodarbe, jo

saskarsme - cilvçks un zirgs - aizvien atklâj ko jaunu. Un arîcitiem viòa vispirms cenðas iemâcît nesteigties, jo zirgspulkstenî neskatâs.

Arî ðovasar Evita palîdzçs bçrniem, kuri nopietni vçlçsiesiepazît tuvâk lielo dzîvnieku un saskarsmç ar zirgu uzlabotsavu fizisko un arî psiholoìisko veselîbu.

Fermâ bija vçl viena íçve, atvesta no dziïiem laukiem, uzko lika cerîbas un cerçja iegût pat pçcnâcçju. Diemþçl viòaneizturçja un nesen aizgâja citâ dimensijâ. Evita otro dzîveselpu devusi vçl vairâkiem zirgiem. Nesen divi no Rugâjiemaizbrauca pie saimniekiem uz Rîgu un Jelgavu. 23-gadîgaisponijveida zirdziòð turpmâk vizinâs bçrnus, otrs zirgs bija 9-gadîgâ draudzîgâ íçve.

Dvçseles spogulisEvitu piesaista zirgu lielâs, uzrunâjoðâs acis. Ieskatoties

tajâs, ðíiet, raugies dzîvnieka dvçselç. Viòa atceras, ka skolaslaikâ speciâli gâjusi caur meþu uz Kozupi, lai vçrotu zirguuzvedîbu un savstarpçjâs attiecîbas. Pçc tam gribçjâs ðo dzîv-nieku savstarpçjo saskarsmi salîdzinât ar cilvçkiem. Pirmoreizi zirgam mugurâ meitene uzkâpa tikai 15 gados. Viòaibija cits mçríis – vispirms lielo dzîvnieku iepazît un saprast.Tagad viòa to paðu cenðas iemâcît bçrniem, kuri brauc uzRugâjiem ar mçríi tuvinâties zirgam. Tâdçï pirmâs tikðanâsreizes viòiem noteikti nebûs piemçrotas, lai kâptu mugurâun jâtu. Lîdz tam jânonâk pakâpeniski, abpusçji sadrau-dzçjoties un vienam otru pieòemot. Un tad gan viss izdosies!

Evita ar Rutu. Íçve Ruta ir lieliski piemçrota ârstnieciskajai vingroðanai bçrniem. Zirgam apliek vingroðanas jostu,pie kâ pieturçties, un var kâpt mugurâ. Pçc brîþa sajûtams dzîvnieka íermeòa siltums, un, pieskaroties dzîvniekam arrokâm, kâjâm, visu augumu, caur kustîbâm atbrîvojas cilvçka mugurkauls un jostasvieta. Zirgu var izmantot arîsarunâm, jo tâs nomierina un palîdz atgût psiholoìisko lîdzsvaru.

Lappusi sagatavoja M.Sprudzâne

Zirgam vislabâkâlutinâðana ir ïautatpûsties. Tâ bûssaimnieka labâkâuzslavadzîvniekam pçctam, kad viòð irstrâdâjis.

Zirgi ar otro ieelpuZirgi ar otro ieelpu

Rugâju novada domç18. aprîïa sçdç pieòemtie lçmumiPieðíir daþâdus pabalstus

Trûcîgâs ìimenes statusu uz daþâdiem laika periodiempieðíîra 51 novada ìimenei, bet trûcîgâs personas statusu– 19 cilvçkiem. Savukârt maznodroðinâtâs ìimenes sta-tusu uz daþâdu laiku saòçmuðas piecas ìimenes, bet maz-nodroðinâtâs personas statusu lîdz 30.septembrim - diviiedzîvotâji.

GMI pabalstu no 1. lîdz 30.aprîlim saòçmusi vienaìimene - 79 latus, bet par laiku no 1.aprîïa lîdz 30. jûnijam– piecas ìimenes kopsummâ 298,33 latus.

Pieðíîra pabalstu 24 cilvçkiem ârstçðanâs izdevumusegðanai kopsummâ 518 latus; èetriem iedzîvotâjiemizmaksâts apbedîðanas pabalsts kopsummâ 200 lati; 12iedzîvotâji saòçmuði pabalstu 300 latu kopsummâ malkasiegâdei; vienai ìimenei izmaksâts bçrna piedzimðanaspabalsts 100 lati; trim personâm izmaksâts materiâlaispabalsts kopsummâ 100 latu un vçl trim represçtajiemizmaksâts pabalsts kopsummâ 60 lati. Nolemts vienamcilvçkam pieðíirt sociâlâs rehabilitâcijas pakalpojumu.

Pieðíir lîdzfinansçjumugadagrâmatai

Izskatîts Latgales Kultûras centra izdevniecîbas vadîtâjaJâòa Elkðòa iesniegums ar lûgumu pieðíirt lîdzfinan-sçjumu gadagrâmatas “Tâvu zemes kalendars - 2014”izdoðanai. Nolçma pieðíirt 100 latus no novada paðval-dîbas ðî gada pamatbudþeta izdevumu sadaïas “Nepare-dzçto izdevumu fonds”.

Pieðíir lîdzekïus sacensîbâmIzskatîts sporta kluba “Rugâji” valdes locekïa Jâòa

Auziòa iesniegums ar lûgumu atbalstît sporta sacensîbasMedòu trasç. Nolçma pieðíirt 500 latu finansçjumu spor-ta kluba “Rugâji” rîkoto sacensîbu izdevumu segðanaiMedòu trasç. Lîdzekïus pieðíirs no novada paðvaldîbas ðîgada pamatbudþeta izdevumu sadaïas “Neparedzçtoizdevumu fonds”. Pret ðâdu lçmumu nobalsoja deputâtsA.Zizlâns.

Izbeidz zemes nomas lîgumuIzskatîts Annas Jaundþeikares iesniegums ar lûgumu

izbeigt zemes nomas lîgumu. Nolçma izbeigt 2011.gada5.decembrî noslçgto zemes nomas lîgumu ar Annu Jaun-dþeikari par Rugâju novada piekrîtoðâs zemes gabalaiznomâðanu.

Foto

- M

.Spru

dzâne

Kaimiòos8. Otrdiena � 2013. gada 23. aprîlisV

Tûrisma objekts

Ciemojamies

Cik sen esat novada domes priekðsçdçtâjasamatâ?

-Priekðsçdçtâja esmu kopð 2006.gada un paralçli skolâ strâ-dâju par latvieðu valodas un literatûras skolotâju. Pirms tamgadu biju priekðsçdçtâja vietniece.

Kas paveikts, kopð esat novada vadîtâjas amatâ?-Novadâ realizçti daudzi lieli projekti. Viens no pçdçjiem,

ko drîz paði varçsim novçrtçt, ir jaunais dambis. Tas gan vçlnav pabeigts, nodoðana paredzçta tikai 15.jûlijâ, bet pamat-darbi ir izdarîti. Lielie darbi ir arî Pïaviòu novada ìimnâzijasun bçrnudârzu “Bçrziòð” un “Jumîtis” siltinâðana. Vietalvaspagastâ izveidojâm kultûras un sporta centru un renovçjâmkaplièu, Klintaines pagastâ sakârtojâm publisko infrastruk-tûru, atjaunojâm ceïus, izveidojâm apgaismi. Jauns apgais-mojums ar LED lampâm izveidots arî Pïaviòâs. Aiviekstespagastâ sakârtojâm ûdenssaimniecîbu, Pïaviòu skolâ izvei-dojâm liftu un piedalîjâmies projektâ “Kvalitatîva dabas-zinâtòu kabineta izveide”. Mums ir ïoti populâra trenaþieruzâle un jaunieðu iniciatîvu centrs “Ideja”, kur pulcçjas jaunieði.Ðajâ paðâ mâjâ sâkumskolas bçrniem izveidots centrs “Pepija”,uz kuru dienâ nâk aptuveni 80 sâkumskolas vecuma bçrni.

Paðlaik renovçjam tirgus laukumu un plânojam labiekâr-tot paviljonus. Blakus esam iecerçjuði izveidot zaïo tirdziòu,kurâ varçs tirgoties visi, kas kaut ko audzç un raþo. Pïaviòâstikko uzcelta publiskâ maksas tualete, bet Pïaviòu otrajâ pilsçtasdaïâ - Gostiòos - nesen atklâjâm renovçtu futbola laukumu.Ïoti laba sadarbîba paðvaldîbai izveidojusies ar nevalstiskajâmorganizâcijâm. Viena no aktîvâkajâm ir biedrîba “Kopsolis”,kas pilsçtâ izveidojusi skeitparku un paðreiz labiekârtopansionâta apkârtni. Piedaloties “Labajos darbos”, jaunieðiir izveidojuði ielu vingroðanas laukumu.

Kâdas ir novada lielâkâs problçmas?-Tâs var sajust visi, kas caurbrauc mûsu novadu - tie ir ceïi.

Taèu ðî vairs nav novada problçma, bet visas Latvijas sâpe. Jaðo jautâjumu nerisinâs valsts mçrogâ, drîz visi valsts ceïilîdzinâsies ceïiem Ukrainâ, pa kuriem jâbrauc, mçìinot izla-vierçt starp lielajâm bedrçm. Manuprât, Satiksmes un Finanðuministrijâm jâvienojas un jâpieòem lçmums atjaunot autoceïufondu vai ceïu uzturçðanai novirzît lielâko daïu akcîzesnodokïa. Mûsu novadâ ceïu uzturçðanai atvçlçti 60 tûkstoðilatu gadâ, bet par ðo naudu pat îsti bedres nevaram aizlâpît.Ja ceïiem atvçlçtu tik daudz lîdzekïu, cik vajadzçtu, bûtu jâslçdzvisas skolas un bçrnudârzi.

Arî demogrâfiskais stâvoklis nav ar plus zîmi, gluþi pretçji.Taèu priecç, ka novada jaunieði nevçlas pârcelties uz dzîvilielpilsçtâs. Viòi grib palikt ðeit un darboties, ja tikai tas bûtuiespçjams.

Ar ko galvenokârt nodarbojas novada iedzîvotâji?-Mums ir attîstîta lauksaimniecîba, meþizstrâde, karjeru un

grants izstrâde, pakalpojumu sniegðana. Pïaviòu centrâdarbojas divas kafejnîcas, taèu ðî niða vçl ir brîva. Paðlaik strâ-dâjam pie Pïaviòu novada ilgtspçjîgas attîstîbas stratçìijas,kas plânota lîdz 2035.gadam. Mûsuprât, vçl varam tiektiesuz bûvmateriâlu, mçbeïu raþoðanu, bioloìiskâs lauksaim-niecîbas un tûrisma attîstîbu. Mums ir ïoti populârs ziemastûrisms, jo pieejama gan kalnu slçpoðana, gan slçpoðana ardistanèu slçpçm. Paðvaldîbai pieder biatlona un slçpoðanasbâze “Jankas”, kur novada iedzîvotâji apgaismotâs trasçs bezmaksas var slçpot ar distanèu slçpçm. Vietalvas pagasta slçpo-ðanas bâzç “Mailes” notiek arî starptautiski slçpoðanas maèi.

Kâds ir Jûsu atalgojums pirms nodokïu nomak-sas?

-Tas ir 1100 lati, pçc nodokïu nomaksas - 700 lati.

GUNTA ÞILDE, Pïaviòu novada domes priekðsçdçtâja

Pïaviòu novads ir paðvaldîba Vidzemes dienvidos, Daugavas labajâ krastâ, kurâ 2009. gadâ apvienoti bijuðâAizkraukles rajona Pïaviòu pilsçta un trîs pagasti. Novads robeþojas ar Kokneses, Çrgïu, Madonas, pa Aivieksti -ar Krustpils un pa Daugavu - ar Salas un Jaunjelgavas novadiem. Novada centrs ir Pïaviòu pilsçta. NosaukumuPïaviòâm deva zemnieku mâjas ar nosaukumu “Pïaviòas” un pilsçtas tiesîbas ieguva 1927. gadâ. Pïaviòu novadâ,starp Aiviekstes un Skanstupîtes ieteku Daugavâ, joprojâm saglabâjusies kâdreizçjâ zviedru kara nometne aruzceltajâm skanstîm, kas tagad tiek dçvçta par Draudzîbas parku. Pïaviòu novada teritorija aizòem 7 km² un toapdzîvo 6 240 iedzîvotâji.

Plûdi Pïaviòâs sasnieguði vçsturisko rekordu - applûst puse pilsçtas. Kamçr ðogad pavasarîgais laiks kavçjâs, plûduapdraudçtâs paðvaldîbas, arî Pïaviòu novads, jau laikus gatavojâs paliem. Novada vadîtâja Gunta Þilde vçl pirms ledusieðanas Daugavâ izteica baþas par ðî gada iespçjamajiem plûdiem: “Ledus ir biezs – 50 - 70cm, tâdçï ceram uz jaunuzceltodambi,- lai arî tas nav pabeigts, savu funkciju viòð pildîs. Cits jautâjums ir, kas notiks ar ûdeni, kas pieplûdîs upei klât.”Pïaviòâs plûdi sâkâs naktî no pagâjuðâs ceturtdienas uz piektdienu, kad ûdens sâka ieplûst pilsçtâ. Jau rîta agrumâ tas bijaieskâvis vairâkas privâtmâjas, vietçjo mûzikas skolu un pansionâtu. 19.aprîïa pçcpusdienâ ûdens lîmenis sasniedza 13,50metrus virs hidroloìiskâs stacijas nulles, kas ir 2,40 metri virs kritiskâs plûdu robeþas. Tas ir augstâkais ûdens lîmenisPïaviòâs, kopð tur pçc HES uzbûvçðanas veic hidroloìiskos novçrojumus. Dienas gaitâ pilsçtâ satiksmei slçdza vairâkasielas, ûdens caur Pïaviòu tirgu aizkïuva pat lîdz Dzelzceïa uzbçrumam. Kâ stâsta novada domes speciâlisti, ledus Daugavâsakustçjâs ap pulksten 15. Lai arî tobrîd Pïaviòu novada ìimnâziju ûdens neskâra, 1.-4. klaðu skolçnus no skolas izlaida tikaivecâku pavadîbâ. Paðvaldîbas darbinieki ir pârliecinâti, ka Pïaviòu aizsargdambis savu uzdevumu pildîja - aizsargâja pilsçtuno ledus masâm un dambim otrâ pusç bija pârskaloti vien pâris ledus gabali. Par zaudçjumiem vçl grûti spriest, jo tie tiekapzinâti, bet pçc sâkotnçjas apskates jau redzams, ka cietusi gan paðvaldîbas struktûrvienîbu manta, tai skaitâ Pïaviòuskeitparks, kas ir kopprojekts ar biedrîbu "KOPSOLIS", gan privâtîpaðumi. Sestdienas rîtâ gruntsûdeòu lîmenis jau bija krities,bet pilnîbâ nebija nosususi ne Daugavas ielas labâ, ne kreisâ puse. Pïaviòu novada paðvaldîba, Daugavpils pilsçtas unnovada paðvaldîbas, Ogres novada paðvaldîba un Ilûkstes paðvaldîba lûdza izsludinât ârkârtas situâciju pavasara plûduradîto draudu dçï, tomçr valdîba piektdien sasauktajâ slçgtajâ ârkârtas sçdç nolçma to nedarît. Patlaban Pïaviòâs notiekplûdu seku likvidâcijas darbi, atsûknçjot ûdeni no iedzîvotâju çku pagrabiem un akâm. Tâpat tiek apsekotas arî visas plûduskartâs paðvaldîbas iestâdes un vairâk nekâ 60 applûduðâs iedzîvotâju mâjas. Kopumâ lielâkâ bîstamîba ir garâm unDaugava ir atbrîvota no ledus, lîdz ar to pat ûdens lîmeòa celðanâs vairs neapdraudçs paðvaldîbu.

Kurð grib, tas var. To pierâdîjuði divi uzòçmçji – Ar-vîds Apfelbaums un Dagnis Èâkurs, kuri spçjuðiapvienoties un izveidojuði savâ ziòâ unikâlu kultûrasun tûrisma produktu.

2000.gadâ savu pirmo braucienu Daugavas ûdeòos sâkapçc SIA “Meþmalas laivas” pasûtîjuma Lietuvâ izgatavotâvikingu kuìa kopija. Tas ir divu pieredzçjuðu lietuvieðu jahtuun seno buru laivu meistaru darbs – precîza vikingu kuìaskices atveide. 12 metrus garais un 3,3 metrus platais burinieksar 24 vietâm, kura bûvniecîbâ aizvadîts aptuveni pusgads.

“Lâèplçsis” tapis pçc uzòçmçja un idejas realizçtâjaklintainieða Arvîda Apfelbauma pasûtîjuma, un kopumâ ðisprojekts izmaksâjis vairâk nekâ 40 000 eiro. Ceïojums arlaivu ved gar Oliòkalnu, Sçlpils pilskalnu un Daugavas dau-dzajiem lîcîðiem.

Vikingu laiva Daugavas ûdeòosVikingu laiva Daugavas ûdeòos

Otrdiena � 2013. gada 23. aprîlisV 9.

Uzòçmçjdarbîba

Reiz kâdâ Latvijas nostûrî Naukðçnu pagastâ dzîvoja unsaimniekoja krietns saimnieks Jânis Mendziòð, kurampiederçja liela, labi iekopta saimniecîba “Liepkalni”. Tâstîrumos sçja rudzus un mieþus, no kuriem vçlâk cepa gardujo gardu maizîti. Tâ - lîdzîgi kâ pasakâ - sâkas uzòçmçja unmaizes ceptuves “Liepkalni” dibinâtâja Dagòa Èâkuraveiksmes stâsts, kas vijas nu jau divdesmit gadu garumâ.

Kad Mendziòu Jâòa mazdçls Dagnis, kurð bija gana jauns unnesen beidzis sporta akadçmiju (kâ reiz atbilstoði maizes cepðanai) arbrâli 90. gadu sâkumâ atguva “Liepkalnu” zemi, mâjas vairs nebija.Vçl arvien stâvçja tikai laukakmeòu krâvumi gar tîrumu malâm,kurus vectçvs bija savçlis no akmeòiem kâ robeþzîmes. Dagnis izjutapiederîbu savai dzimtai un viòa sapnis atkal tajâ audzçt labîbu bijatik stiprs, ka piepildîjâs pavisam drîz. 1993. gadâ, kad pirmâ rudzuun mieþu raþa bija nokulta, no paðu izaudzçtiem graudiem jaunaissaimnieks atsâka cept maizi ne tikai savai ìimenei, bet apkârtçjiempagastiem. Maizes stâsts pa îstam atsâkâs Rûjienâ, kad to sâka ceptno igauòu karaspçka daïas atpirktâ pârvietojamâ lauku maizeskrâsnî, kas bija kurinâma ar malku. Pçc tam îpaðnieks atvçra maizesceptuves Kocçnos un tad arî Valmierâ.

Pïaviòu novada domes gide Gunta Lazda stâsta, ka par maiznîcuKlintaines pagastâ pat izveidojusies zinâma teika, kas vçsta, ka vienâjaukâ dienâ viens kukulîtis aizbçga no Valmieras, ripoja pâr kalniemun lejâm un nonâca Daugavas krastâ, Klintaines pagastâ. Toíerdams, îpaðnieks apstâjâs un nonâca ðajâ skaistajâ vietâ, kurutobrîd pârdeva vietçjais uzòçmçjs, kuram piederçja vagoniòð-kafejnîca. Taèu viòð netika galâ ar izvirzîtajâm prasîbâm un îpaðumupârdeva Dagnim Èâkuram. “Ðis ir mûsu veiksmes stâsts,” teicG.Lazda, stâstot par Liepkalnu maiznîcu, kas Klintaines pagastâdurvis vçra 2006.gada janvârî. “Ðobrîd uzòçmums nodroðina ardarbu un konkurçtspçjîgu atalgojumu vidçji 60-70 Pïaviòu untuvâko novadu iedzîvotâjus, kas ir ïoti labs râdîtâjs,” uzsver novadadomes gide.

Rupjmaizes gatavoðana Liepkalnos ir interesants, bet smags darbs– tas prasa ne tikai iemaòas, bet arî fizisku spçku. Vispirms izveidoplaucçjumu un notur koka muciòâ, lîdz tas iegûst nepiecieðamoskâbumu, tad pagatavo ieraugu un raudzç daudzas stundas. Kad tâir samîcîta, pie darba íeras formçtâji, kas ar rokâm izveido katrukukulîti. Un tad atliek sagaidît lielos rupjmaizes klaipus un òemt tosârâ no krâsns. No plaucçjuma sagatavoðanas lîdz izceptam maizesklaipiòam paiet vidçji 40 stundas, un dienâ “Liepkalnu” maiznîcâ

izcep vidçji 2,5 - 3 tûkstoðus 6 veidu rupjmaizes un 4 veidusaldskâbmaizes klaipus, un aptuveni 1,5 tûkstoðus 15 veidubaltmaizes un kliju maizes klaipiòus. Lielâkâ daïa produkcijasuzreiz gulst veikala plauktos, kur to jau gaida pircçji, savukârtpârçjo realizç “Rimi” veikalos visâ Latvijâ, un vairâkos mazoveikalu tîklos. Kâ stâsta “Liepkalnu” tehnoloìe Aina Linde, kopðpirmâs dibinâðanas dienas uzòçmums gâjis tikai uz priekðu unarvien domâjis, kâ vçl iepriecinât savus pircçjus. Pagâjuðâ gadapavasarî “Liepkalnos” atvçra lîdz ðim Latvijâ vienîgo dabîgomaizes kvasa cehu, kurâ maizes kvasu gatavo no “Seviðíâs”rupjmaizes îpaðâ dabiskâ raudzçðanas ceïâ. “Produkts izrâdîjâspieprasîts un dzîvotspçjîgs, par ko mums, protams, liels prieks,”teic A.Linde, aicinot ikvienu iegriezties maiznîcas veikaliòâ.

“Liepkalni” ir vieta, kas piesaista garâmbraucçju uzmanîbutrokðòainâs Rîgas – Daugavpils ðosejas malâ un jau kïuvusi arîpar vienu no Pïaviòu novada vizîtkartçm. Netâlu no maiznîcasir Lokstenes pilskalns, ko tagad gan sedz Daugava, bet otrâ pusçðosejai ir sena apmetnes vieta, par ko liecina diþie ozoli.

“Liepkalni” – Pïaviòu vizîtkarte

Vingro uz nebçdu

Viens no Pïaviòu pilsçtas lielâkajiem lepnumiem ir2010.gada decembrî jaunatvçrtâ trenaþieru zâle, kas tapusiar paðvaldîbas atbalstu.

Zâles pârzine un fitnesa trenere Anita Lemeðonoka stâsta,ka par sportot gribçtâju aktivitâti gausties nevar. “Sko-lçniem, studentiem un asins donoriem zâles apmeklçjumiir bez maksas, un viòi ðo iespçju arî ïoti aktîvi izmanto.Protams, pirmajâ gadâ apmeklçtâju skaits bija lielâks nekâpaðreiz, bet tas ir loìiski. Jau pçc pusgada zâles pastâvçðanasatsijâjâs pastâvîgie apmeklçtâji un tie, kas mûsu pakalpo-jumus izmanto periodiski,” stâsta A.Lemeðonoka.

Trenaþieru zâles noteikumi paredz, ka ðeit trençties drîkst,sâkot no 14 gadu vecuma (pusaudzim jâiesniedz vecâkuizziòa, ka jaunietis drîkst darboties bez viòu lîdzdalîbas),pârçjie drîkst sportot no 16 gadiem. Fitnesa trenere stâsta,ka bieþi vien cilvçks, pirmo reizi atnâkot uz trenaþieru zâli,apjûk no lielâ piedâvâjuma un nezina, ar ko sâkt. Ðâdâsreizçs lieti noder trenera, kurð zâlç pieejams divas reizesnedçïâ, un paðas Anitas vçrtîgie padomi. “Vispirms cilvçkampajautâju, kâds ir zâles apmeklçjuma mçríis, un tikai tadvaru ieteikt, kas un kâdâ secîbâ jâdara,” teic A.Lemeðonoka.Viòa novçrojusi, ka, tuvojoties pavasarim, aizvien bieþâkzâli apmeklç sievietes. “Ja mçríis ir nomest svaru, viòâmvaru piedâvât vairâku veidu trenaþierus, piemçram, skrej-celiòu un tâ sauktâs “slçpîtes”, kas ir vieni no pieprasîtâ-kajiem. Taèu, lai uzturçtu savu íermeni formâ, pavisammûsu trenaþieru zâlç sievietes var izmantot desmit daþâdaveida trenaþierus,” stâsta trenere. Arî cena par zâles apmek-lçjumu Pïaviòu novada iedzîvotâjiem ir vairâk nekâ drau-dzîga - tie ir 50 santîmi stundâ. Ja cilvçks trenaþieru zâlçpavada 20 stundas mçnesî, viòð var iegâdâties abonementu5 latu vçrtîbâ, kas, pârrçíinot naudâ, ir 25 santîmi stundâ.Pïaviòâs ir arî daudz citu iespçju - skvoða zâle, peldbaseins,ziemâ - slçpoðanas trases.

Roku darbs. Ieejot “Liepkalnu” maizes ceptuvç, nevarnesajust burvîgo maizes smarþu. Cepçjs Edgars Meroþano vairâk nekâ 230 grâdu karstâs krâsns òem vienu klai-piòu pçc otra. Viòð atzîst, ka aukstajâs ziemas dienâs piesakarsuðâs krâsns strâdât ir patîkami, taèu jau pçc mçneðavai diviem atkal varçs sapòot par patîkamu vçsumu. Sports

Iebraucot Pïaviòu novada Aiviekstes pagastâ, ceïa labajâpusç nevar nepamanît norâdes zîmi ar uzrakstu “Mâjas vînaraþotne”. Te, zemnieku saimniecîbâ “Ozoliòi”, jau teju astoòusgadus saimnieko brâïi Viktors un Oskars Abramovi. Viòugalvenâ un vienîgâ nodarboðanâs kopð 2005.gada ir mâjasvîna raþoðana.

Mâjas vîna raþotnes ieeju rotâ gadskaitlis 1910. Tik sena ir çka, kocçlis brâïu vîndaru Oskara un Viktora vecvectçvs Jânis Ozols-Ozoliòð.Raþotne sertificçta un licencçta 2005. gadâ. Te raþo âbolu, rabarberu,upeòu vînu un sidru “Dzidris” no paðu saimniecîbâ un tuvâkokaimiòu saimniecîbâs audzçtiem augïiem, dârzeòiem un ogâm.Jautâts, kâ radusies ðî biznesa ideja, Viktors Abramovs smaidot teic:“No kâ gan cita? No dzerðanas!”

Uzòçmçjs stâsta, ka savulaik spçki izmçìinâti arî lauksaimniecîbâ:“Visam esam gâjuði cauri. Bija jâizlemj, - visu pârdodam unpârceïamies uz dzîvi Rîgâ, no kurienes esam atbraukuði, vai domâjamkaut ko jaunu. Redz, izdomâjâm ar.” Nekâda lielâ peïòa no vînaraþotnes gan neesot, taèu iztikt var,- skaidro Viktors. Viòð stâsta, kapirmsâkumos vînu raudzçja 25 litru stikla baloniòos. “Ja tâduizraudzç un pieraksta recepti, pçc gada var likt kaut 100 tonnasiekðâ, vajadzçtu sanâkt,” ir pârliecinâts uzòçmçjs.

Viktors skaidro atðíirîbu starp rûpnieciskâ vîna darîðanu un mâjasvîna raþoðanu. Ðie abi procesi atðíiras tikai ar daudz lielâku apjomuun lielâku risku. Ja neizdodas pâris litru - þçl, bet galva par to nesâp,bet, ja nekvalitatîva vîna rauga dçï jâðíiras no vairâkâm tonnâm,tad tas rada arî finansiâlus zaudçjumus.

Bez âbolu, âbolu-upeòu un rabarberu vîna mâjas vîna raþotnçnopçrkams arî âbolu vîna retifikâts, sagatavots lîdz 45 grâdiem, un

Vîns ar savu – mâjas garðu

upeòu èaþa, par ko saimnieks apmierinâts saka: “Tîra manta.”Laiku pa laikam “Ozoliòu” mâjâs iegrieþas arî ekskursantu

grupas, kurâm saimnieks atklâj daþus vîna darîðanasnoslçpumus. Izrâdâs, vîna rûgðanas cikls ir samçrâ garð - noprocesa sâkuma lîdz vîna sapildîðanai pudelçs paiet 1,5 - 2 gadi.“Gadu vîns rûgst, tad paiet laiks, kamçr tas nodzidrinâs unnostâjas. Raþoðanas procesâ íîmiju neizmantojam, tâdçï irproblçmas to uzglabât. Toties produkts labs un dabîgs,” irpârliecinâts “Ozoliòu” saimnieks.

Pïaviòu novadâ ciemojâs S.Karavoièika, foto - A.Kirsanovs

Savâ veikaliòâ. Uzòçmçjs Viktors Abramovs izrâdaprodukcijas plaðo klâstu un stâsta, ka pircçji vairâk iecienîjuðisaldos vînus: “Mçs gan vairâk sausos vînus raþojam – vieglâkauzglabâðana, mazâk salds, lîdz ar to arî veselîgâks.”

Pa interesantâkajiem objektiem -gides pavadîbâ

Kurð gan cits,ja ne gids zinâsv i s l a b â kpastâstît parPïaviòu novadaveidoðanos notâ pirmsâku-miem lîdz mûsudienâm? Pïa-viòu novada gi-dei Guntai Laz-dai stâstâmâdaudz un faktiin te r e sant i .Uzzinâjâm ganpar Stukmaòumuiþas likteni,gan Stukmaòumuiþas grâfienesSofijas Mçde-

mas savulaik uzcelto muiþas skolu, kurâ mâcîjuðies brâïiKârlis un Aleksandrs Ðtrâli, arî “Staburaga bçrnu” autorsValdis. Interesants arî fakts, ka Oliòkalnâ savulaik lîdz1965.gadam trençjuðies Latvijas alpînisti.

Gide atzina, ka viòai nav sveða arî mûsu puse. “Viens noèetriem bijuðâ Balvu rajona novadiem man ir pazîstamâkspar citiem - tas ir Rugâju novads. To pusi mçs mazdrusciòzinâm,” teica Gunta Lazda.

Pïaviòu novadâ

DzîveOtrdiena � 2013. gada 23. aprîlisV10.

Sveiciens aprîïa jubilâriem cienîjamâ vecumâ!

Lappusi sagatavoja S.Karavoièika

Dçla vârdu izvçlçjâs tçtis. 8.aprîlî pulksten 8.58 piedzimapuika. Svars - 2,660kg, garums 52cm. Puisçna vecâkiemSanitai Mihelsonei - Pilskalnei un viòas vîram Ainâram noAlûksnes ðis ir otrais bçrniòð. “Jau paðâ grûtniecîbassâkumâ nojautu, ka ðoreiz meitiòas vietâ sagaidîsim puiku.Tâ arî notika. Tagad mûsu èetrgadîgajai Evelînai ir mazs unjauks brâlîtis,” saka jaunie vecâki. Tiklîdz gaidâmâ mazuïadzimums kïuva zinâms, Sanita un Ainârs íçrâs pie vârdameklçjumiem. “Sâkumâ meklçjâm vârdadienu kalendârâ,bet neatradâm nevienu vârdu, kas îpaði patiktu. Vienîgais,kas Ainâram iekrita acîs, bija Niklâvs. Arî man tas ðíitapiemçrots, tâdçï arî palikâm pie ðî varianta, tikai lîdz patdçla dzimðanai nevienam nestâstîjâm par izdarîto izvçli, joðíita svarîgi paskatîties, vai puikam vârds Niklâvs piestâvçs.Par laimi, piestâv!” teic Sanita. Viòa stâsta, ka slimnîcâpavadîtais laiks visgrûtâkais ir èetrgadîgajai meitiòaiEvelînai, kura arî dzimusi Balvos, jo lîdz ðim tik ilgu laikuviòa vçl nebija bijusi bez vecâkiem. “Tagad Evelîna ir abuomîðu aprûpç un ar nepacietîbu gaida mâjâs mûs ar mazobrâlîti. Interesanti, ka mûsu abu bçrni nâkuði pasaulçzîmîgâs dienâs. Niklâvs piedzima Ainâra tçta vârdadienâ8.aprîlî, bet Evelîna - omes dzimðanas dienâ. Tagad abivarçs svinçt dubultjubilejas,” teic nu jau divu bçrnu vecâkiSanita un Ainârs.

Jaundzimuðie

Vçl dzimuði:11.aprîlî pulksten 18.11 piedzima puika.

Svars - 2,510kg, garums 52cm. Puisçna mammaSarmîte Bujâne dzîvo Gulbenes novadaLejasciema pagastâ.

14.aprîlî pulksten 9.29 piedzima meitenîte.Svars - 3,940kg, garums 57cm. Meitenîtesmamma Sanita Sutra dzîvo Kârsavâ.

15.aprîlî pulksten 2.04 piedzima puika. Svars- 2,460kg, garums 49cm. Puisçna mammaTatjana Gavrilova dzîvo Balvos.

17.aprîlî pulksten 7.35 piedzima meitenîte.Svars - 3,520kg, garums 56cm. Meitenîtesmamma Aina Zaluþinska dzîvo Alûksnes novadâ.

17.aprîlî pulksten 16.10 piedzima puika.Svars - 3,760kg, garums 55cm. Puisçna mammaIeva Pauliòa dzîvo Kriðjâòu pagastâ.

18.aprîlî pulksten 9.22 piedzima puika. Svars- 2,980, garums 52cm. Puisçna mamma GunitaKupèa dzîvo Gulbenç.

19.aprîlî pulksten 1.06 piedzima puika. Svars- 3,720kg, 58cm. Puisçna mamma IneseStûrstepa dzîvo Alûksnç.

102 GADOSBalvu pilsçtâAnastasija Dukaïska

100 GADOSBalvu pagastâAnna Garâ

93 GADOSBçrzpils pagastâAnna SergejevièaLazdukalna pagastâStefânija MasaSusâju pagastâVeronika ÐaicâneBalvu pilsçtâAnna Morele

92 GADOSMedòevas pagastâMarjana LoginaBalvu pilsçtâAntoòina Pokule

91 GADÂLazdukalna pagastâVeronika BitaineRugâju pagastâVeronika GriestiòaVecumu pagastâKlaudija Stepanova (martâ)

90 GADOSBalvu pilsçtâVeronika StavinskaAnna KikusteMarijanna Viïuma

89 GADOSBaltinavas novadâJadviga KaòepeBçrzkalnes pagastâVilma AuziòaÐíilbçnu pagastâRaisa BoþenkovaBalvu pilsçtâLucija Bikaviòa

88 GADOSLazdukalna pagastâAgnese AkmeneRugâju pagastâ

Bernarde ÐivcaVecumu pagastâZinaîda PoleViïakas pilsçtâVanda BaklaginaAnele SebeþaBalvu pilsçtâEleonora JermacâneAnna Sârtaputne

87 GADOSBçrzpils pagastâAnna ApðenieceMonika TûmiòaKriðjâòu pagastâAleksandrs ÞogotaKubulu pagastâGenovefa KravaleLazdulejas pagastâDomicella KuïðaÐíilbçnu pagastâZoja PanèukaTilþas pagastâLeonora KaðaViïakas pilsçtâHelçna DukovskaZoja SergejevaPansionâtâAnastasija DundureMonika TûmiòaBalvu pilsçtâVelta BalodeVilma ApineVeronika Tihomirova

86 GADOSBaltinavas novadâValentîna DukaïskaRugâju pagastâMarijanna LuksaAnna ÞugaSusâju pagastâÒina StepanovaVecumu pagastâMarija Makarova (martâ)

Vîksnas pagastâJâzeps GarozaÞîguru pagastâValentîna SmirnovaBoriss KudimovsBalvu pilsçtâSalomeja Briðka

85 GADOSBçrzpils pagastâEleonora NamsoneRugâju pagastâGenovefa ÐustovaSusâju pagastâAlberts KrampuðsÐíilbçnu pagastâMarija MiïeikoAnna TerentjevaTilþas pagastâEmîlija BankovaViïakas pilsçtâMarianna BabâneDina BarinovaHelçna KorotkovaIvans TihomirovsSofija ToptiginaPansionâtâAlfrçds ÐulcsBalvu pilsçtâTadeuðs SupeAnastasija Silova

84 GADOSBaltinavas novadâValentîna LoginaBalvu pagastâMarta AvotiòaKubulu pagastâAnna LarkaLazdukalna pagastâIngrîda GabrâneMirdza KriðtopovaGenovefa PïavnieceÐíilbçnu pagastâMalvîna VancâneTilþas pagastâTaisija OzoliòaVecumu pagastâValçrija Nikolajeva (martâ)

Viïakas pilsçtâTerese LoginaMarija SiliòaBalvu pilsçtâZofija Salmane

83 GADOSKriðjâòu pagastâEvgçnija GabranovaKubulu pagastâ

Zinaida RadzivilovièaRugâju pagastâAlberts DeksnisJânis GriestiòðJânis SpriòìisVecumu pagastâEmîlija Aleksâne (martâ)

Vîksnas pagastâAnna PipcâneErna FrolovaViïakas pilsçtâStaòislava DuïbinskaGenovefa LoginaBalvu pilsçtâJânis KravalisJanîna TrofimovièaJânis ÞvartsElvîra Berne

82 GADOSBaltinavas novadâGenovefa KaðaMarija MeþaleKriðjâòu pagastâVeronika NaumovaKubulu pagastâSofija PuþuleLazdukalna pagastâAnna GaidukaLazdulejas pagastâTaisija GiïkovaMedòevas pagastâAntons ÈukulsMalvîna LapðâneDaniels PabçrzsSusâju pagastâValentîna AugustâneVîksnas pagastâPîters PolitersPansionâtâAnna LilloBalvu pilsçtâVincents JermacânsValentîna NiedraDaina UsâneIlga SirmâJânis Veismanis

81 GADÂBalvu pagastâAntons JasinskisBrieþuciema pagastâ

Evelîna GreèaòòikovaKupravas pagastâNataïja JegorovaLazdukalna pagastâMarijanna KomarovskaLazdulejas pagastâFjodors KapitanovsRugâju pagastâMarcijanna AuziòaJânis EkhardsAntoòina IvanovaÐíilbçnu pagastâJekaterina CvetkovaAleksandrs IvanovsValentîna JevstigòejevaÐíilbçnu pagastâPçteris PuþulisTilþas pagastâPçteris LoèmelisVecumu pagastâMelânija MartiòenkoAntoòina Bondareva (martâ)

Þîguru pagastâÏubova ÞuravïovaBalvu pilsçtâLilija BauneViktors MilaknisValentîna KronîteAlbertina ÈakâneDomicella Kalve

80 GADOSBaltinavas novadâBroòislava LoèmeleBçrzpils pagastâJânis BerkelsGenovefa MazustçrninieceBrieþuciema pagastâHarijs MûrmanisKubulu pagastâVera GrigorjevaMedòevas pagastâLeonora KaimiòaSusâju pagastâPçteris ÍikuèsÞîguru pagastâValentîna PrancâneViïakas pilsçtâNikolajs AleksejevsAleksejs GerasimovsBalvu pilsçtâLilija LoèmeleVeronika KudrjavcevaMirdza ÞukovskaGaïina Pokrovska

ÎsumâVolejbols

Sports Otrdiena � 2013. gada 23. aprîlisV 11.

Uzvar volejbola senioriLatvijas sporta veterânu 50. sporta spçlçs volejbolâ vecuma

grupâ virs 60 gadiem par èempioniem kïuvuði mûsçjie - JânisStrapcâns un Vladimirs Serebreòickis. Finâlsacensîbâspiedalîjâs seðas komandas. Interesanti, ka par èempioniemviòi kïuvuði, spçlçjot Valmieras komandas sastâvâ.“Meistarîbu nevar nopirkt tirgû - tâ vai nu ir, vai arî nav, unnoturçt to lîmenî ir katra paða ziòâ,” saka Jânis Strapcâns.

Mâjâs pârbrauc ar medaïâmRîgâ 5. un 6.aprîlî notika Latvijas meistarsacîkstes grieíu-

romieðu cîòâ kadetu vecuma grupâ. Balvu Sporta skolupârstâvçja èetri audzçkòi, kuri minçtajâ vecuma grupâstartçja pirmo gadu un visi mâjâs atveda medaïas. Parvalsts èempioniem kïuva Dmitrijs Goïikovs (sv. kat. 58 kg)un Kriðjânis Koèâns (sv. kat. 46 kg). Bronzas medaïas izcînîjaMartins Viðòevskis (sv. kat. 58 kg) un Alans Nipers (sv. kat.42 kg). Liepâjâ 13. un 14. jûnijâ notiks Latvijas valsts Jaunieðuolimpiâde, kurâ piedalîsies arî Balvu Sporta skolas cîkstoòi.

Daugavpilî izcîna piecas medaïasDaugavpils Sporta skolâ notika atklâtâs meistarsacîkstes

svarcelðanâ jaunieðiem, kurâs piedalîjâs arî Balvu Sporta skolasaudzçkòi. Par uzvarâm cînîjâs 1998.gadâ dzimuði un jaunâkidalîbnieki. Pirmo vietu svara kategorijâ 41 kg ieguva RalfsBoldâns, bet otrâs vietas Pçteris Rakitovs (sv. kat. 45 kg) unDagnis Kaufmanis (sv. kat. 62 kg). Treðâs vietas izcînîjaKristiâns Èubars (sv. kat. 33 kg) un Niks Zuðs (sv. kat. 62 kg).

Piesakieties zolîtes èempionâtam!Gulbenç katru gadu notiek divi zolîtes èempionâti – rudenî

un pavasarî. Kâ stâsta Gulbenes sporta darba organizatorsArnis Martuseviès, ðos turnîrus apmeklç prâvs skaits zolesmeistaru no tuvâkiem un tâlâkiem Latvijas novadiem. Tasarî izskaidro plaðo uzvarçtâju ìeogrâfiju – Alûksne, Balvi,Viïâni, Lîvâni, Madona, Valmiera, Priekuïi, Barkava,Gulbene. “Pçdçjos turnîros gulbenieði bijuði viesmîlîgi unuzvarçtâju laurus atvçlçjuði ciemiòiem. Vai tâ bûs arî ðajâssacensîbâs? To mçs uzzinâsim 5.maijâ, kad pulksten 10Gulbenes Sporta centra telpâs, Skolas ielâ 12b, dos startujau 22. Gulbenes zolîtes èempionâtam. Informâcija pargaidâmajâm sacensîbâm pa telefonu 29715606,” stâstaA.Martuseviès.

Gatavojieties pavasara skrçjieniem!Nordea Rîgas maratons, kurâ piedalâs vairâki mûsu

novadu sportisti, ðogad notiks 19.maijâ un tam reìistrçtiesvar oficiâlajâ mâjaslapâ www.nordearigasmaratons.lv. Lailabâk sagatavotos pavasara krosu un skrçjienu sezonai, BalvuSporta centrs 11.maijâ jau otro gadu rîko skrçjienu “ApkârtBalvu ezeram”. Tajâ var piedalîties ne tikai individuâliedalîbnieki, bet gaidîti bûs arî darba kolektîvi, sportakomandas, pat deju kolektîvi un visi, kuri vçlas vienu dienupavadît svaigâ gaisâ sportiskâs aktivitâtçs.

Sacenðas peldçtâji11.aprîlî Balvu Sporta skolas peldçtâji piedalîjâs 6. tradi-

cionâlajâs sacensîbâs peldçðanâ “Dautkom kauss”. Sacensîbâsstartçja vairâk nekâ 150 dalîbnieki no Latvijas un Lietuvas,kopâ 8 daþâdu pilsçtu sporta skolu un klubu peldçtâji. NoBalviem startçja 14 peldçtâji, un 1.vietu 50m kraulâ uzmuguras izcînîja Ralfs Kristers Kokoreviès, 1.vietu 25m brîvajâstilâ un 3.vietu 25m peldçjumâ uz muguras - Marks Markus.Vçl jâmin labi startçjuðos Ketiju Rakstiòu - 4.vieta 25m uzmuguras un 5.vieta 25m brasâ, kâ arî Ilonu Grâmatiòu -6.vieta uz muguras (no 25 dalîbniecçm), Linardu Priedi -6.vieta brasâ (no 24 dalîbniekiem), Mârtiòu Pleðu - 5.vietaun Andreju Vjazanicinu - 6.vieta 50m uz muguras (no 43dalîbniekiem).

Apbalvoðanas brîdî. Balvu Sporta skolas peldçtâji RalfsKristers Kokoreviès izcînîja 1.vietu, Mârtiòð Pleðs -5.vietu, bet Andrejs Vjazanicins - 6.vietu.

Baltinavas volejbolistiem treðâvieta valstî

6.aprîlî Rîgâ notika vienas no lie-lâkajâm sacensîbâm volejbolâ jau-nieðiem “Lâses kauss”, kurâs Bal-tinavas vidusskolas jaunieðipirmajâ vecuma grupâ izcînîja3.vietu valstî.

Ðogad “Lâse 2013” kausa izcîòas sa-censîbas vispârizglîtojoðu skolu koman-dâm organizçja 12.reizi. Tâs ir zîmîgasar rekordlielu dalîbnieku skaitu pirmâposma jeb atlases sacensîbâs – 754komandas, kâ arî ar to, ka ðogad pirmoreizi finâlsacensîbu atklâðanâ un nomi-nâciju apbalvoðanâ piedalîjâs Valstsprezidents Andris Bçrziòð. “Lâses kausa”pirmâ posma sacensîbâs ðogad uzstâ-dîts dalîbnieku rekords, kas kopskaitâir 6787 sportisti, no kuriem tiesîbasstartçt finâlâ bija izcînîjuðas 118 ko-mandas jeb gandrîz 1300 dalîbnieki, kasvisas dienas garumâ vienlaikus uz 16laukumiem “Skonto” hallç cînîjâs pargodalgotâm vietâm.

Balvu novadu apvienîbu finâlsacen-sîbâs Rîgâ trijâs no èetrâm vecuma gru-pâm pârstâvçja volejbolisti no Baltina-vas vidusskolas. Dienas garumâ sprai-

Volejbolisti kopâ ar sporta skolotâju. Pirmajâ rindâ no kreisâs: Arvis Keiðs,skolotâjs Vjaèeslavs Gamazins; otrajâ rindâ: Edgars Tabors, Helmuts Keiðs,Kaspars Loèmelis, Mâris Jermacâns, Austris Keiðs, foto nav Kaspars Pakalnîts.

gâ, sîvâ cîòâ 1.grupas jaunieðiem (1993.-1996.dz.g.) izdevâs izcînît 3.vietu valstî29 komandu konkurencç. 3.grupas zçniierindojâs 7.vietâ, 4. grupas meitençm -17.vieta.

Finâlsacensîbas bija kâ volejbola

svçtki, kur paralçli volejbola sacensîbâmikvienam bija iespçja pierâdît, ka irâtrâks, veiklâks, lokanâks, precîzâks unradoðâks. Ðoreiz dalîbniekiem bija jâsa-cenðas ar paðu Minhauzenu un pïâpîgostâstnieci Jakobîni.

Futbols

Vçl nesen Ziemeïaustrumu (ZA)reìionâ pilnâ sparâ ritçja telpu futbolasezona, bet jau ðobrîd tiek apspriestiorganizatoriski jautâjumi vasarassezonas sekmîgai norisei.

Neskatoties uz laika apstâkïiem, fut-bolisti ir apòçmîbas pilni jau maijâ spçlçtuz zaïajiem laukumiem. Ziemeïaustrumureìionâ galvenais uzsvars ir jaunatnesfutbolam. 25.aprîlî Varakïânos notiksreìiona jaunatnes klubu treneru unpârstâvju sanâksme, kurâ apstiprinâsjaunatnes èempionâta nolikumu unsaskaòos spçïu kalendârus. Orientçjoðiðajâs sacensîbâs varçtu piedalîties gandrîzpiecdesmit komandas. Otro gadu pçckârtas ZA reìiona 2.lîgas èempionâtu

Maijâ – uz zaïajiem laukumiemapvienos ar Latgales reìionu. Katrâ noðiem reìioniem ir 4 vai 5 komandas,kurâm apvienojoties, èempionâts iegûstsportiskajâ ziòâ. Ðo komandu pârstâvjusanâksme notika 17.aprîlî Preiïos. Jebku-ras sacensîbas nevar notikt bez tiesneðiem.Jaunie futbolisti, kuriem ir doma paralçlipievçrsties tiesâðanai, bija aicinâti 21.aprîlîuz seminâru Gulbenç. To vadîja LatvijasFutbola federâcijas lektori, kuri savulaikbijuði vadoðie tiesneði valstî. TradicionâliZA reìionâ plâno minifutbola (7:7)èempionâtu, kura uzvarçtâji iekïûs Lat-vijas finâlsacensîbâs. Èempionâts notiksno jûnija lîdz septembrim ar vairâkiemsabraukumiem. Potenciâlo komandupârstâvjiem interesçties pa telefonu28334425 (Arnis) lîdz 10.maijam.

Plaðs futbola pasâkums Latvijas mçrogânotiks maija vidû, kad 18.maijâ Rîgâ bûsFutbola dienai veltîts festivâls “Daugavaslabais krasts pret Daugavas kreiso krastu”un citi pasâkumi. Viss noslçgsies ar Latvijaskausa izcîòas finâla spçli Skonto stadionâ.Reìionos un novados Futbola dienaspasâkumi notiks 17. vai 19.maijâ. LatvijasFutbola federâcija (LFF) iespçju robeþâspalîdzçs organizatoriem ar atribûtiku unlabâko futbolistu apbalvoðanu. Pasâkumunorises scenârijs ir organizatoru kompe-tencç. Bûtu vçlams to paziòot LFF, lainovadu aktivitâtes parâdîtos kopçjâLatvijas Futbola dienas pasâkumu plânâ.

ARNIS MARTUSEVIÈS,Latvijas Ziemeïaustrumu reìiona

koordinators

Lappusi sagatavoja Z.Logina

Svarbumbu celðana

13.aprîlî Rugâjos, Rugâju Sporta centrâ, norisinâjâsLatvijas kausa treðais posms svarbumbu celðanâgarajâ ciklâ.

Sacensîbâs piedalîjâs 96 sportisti no desmit klubiem. Starpjaunietçm svara kategorijâ virs 63kg Elîna Zujâne ieguva2.vietu un sievieðu konkurencç svara kategorijâ lîdz 68kg -3.vietu. Sanita Pastare svara kategorijâ virs 68kg ieguva 1.vietu.Starp jaunieðiem svara kategorijâ lîdz 53kg Artûrs Aleksejevsieguva 3.vietu, svara kategorijâ lîdz 68kg Aigars Verjanovsieguva 4.vietu un Arvis Boroduðko - 5.vietu. Svara kategorijâvirs 85kg Gvido Putniòð ieguva 5.vietu. Vîrieðu grupâ AinârsDokâns svara kategorijâ lîdz 63kg ieguva 1.vietu, arî viòabrâlis Jânis Dokâns ieguva 1.vietu svara kategorijâ lîdz 73kg.Sergejs Arbuzovs svara kategorijâ lîdz 73kg ieguva 3.vietu unstarp veterâniem - 1.vietu. Svara kategorijâ lîdz 78kg ArnoldsSkangalis ieguva 8.vietu, svara kategorijâ virs 105 kg Kristaps

Rugâjos startç gandrîz simtssportisti

Loèmelis ieguva 3.vietu un Kaspars Terentjevs - 4.vietu.Rugâju Sporta centra jaunieðu komanda kopvçrtçjumâieguva 5.vietu un pieauguðie - 3.vietu.

Foto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

aF

oto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

a

Foto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

a

AtpûtaOtrdiena � 2013. gada 23. aprîlisV12.

Lappusi sagatavoja E.Gabranovs

Par ko raksta kaimiòi

Fotokonkurss

Katra mçneða labâkâs fotogrâfijas autors saòems balvu.Fotogrâfijas var iesûtît pa pastu – Balvi, Teâtra ielâ 8, LV-4501, vaielektroniski – vaduguns@apollo.lv. Pie foto obligâti norâdâms vârds,uzvârds (vçlams - tâlrunis).

“Mûuuu...!” Iesûtîja Zane Jermacâne no Vectilþas pagasta.

Palauzi galvuPiedâvâjam paðlaik Eiropâ

populârâko galvas lauzîðanas mîklu,kuru atrisinot, iespçjams jûs sa-òemsiet pârsteiguma balvu.Tukðajos laukumos ielieciet ciparustâ, lai katrâ mazajâ kvadrâtâ unvisos kopâ horizontâlajâs unvertikâlajâs rindâs nebûtu divuvienâdu ciparu. Atbildes gaidâm lîdz15.maijam.

4.

kârta

Atrodot foto 10 atðíirîbas, Jums ir iespçja iegûtbalvu. Atbildes gaidâm lîdz 15.maijam.

4. kârta

Vçrîgâ acs

Iepriekðçjai kârtai iesûtîtas 26 pareizas atbildes. Konkursa “Vçrîgâ acs” 3. kârtâ veiksme uzsmaidîja LUCIJAIINDRIKEI no Balviem. Pçc balvas griezties redakcijâ.

Pareizas atbildes iesûtîja: Z.Ðulce, J.Voiciðs, L.Kivkucâne, J.Usâns, D.Svarinskis, M.Pretice, Z.Pulèa, A.Vîdners, M.Reibâne,A.Smirnova, J.Poðeika, S.Sirmâ, D.Bondare, S.Lazdiòð, A.Zelès, E.Íirsone (Balvi), A.Sliðâns, A.Mièule (Tilþa), V.Loèmele(Lazdukalns), I.Homko, J.Duïbinska (Medòeva), B.Sopule (Vîksna), V.Dragune (Kuprava), V.Ðadurska (Rugâju novads),M.Keiða (Ðíilbçni), J.Voiciðs (Sudarbe), I.Socka (Kriðjâòi), S.Garbovska (Madonas novads), O.Loèmele (Baltinava).

3. kârtas uzvarçtâja ir MIRDZA PRETICE no Balviem. Pçc balvas griezties redakcijâ.

Par aprîïa veiksmîgâkâs fotogrâfijas autoru atzîts ANDRIS KEISELIS ar fotogrâfijâm “April, april!” un“Ha,ha, ha!”, kas publicçtas 9.aprîlî. Pçc balvas griezties redakcijâ.

Pavasaris klât! Iesûtîja Juris Kaðs.

3 5 9 8 4

9 2 4 1

1 5 6 3

2 7

6 1

3 2

9 4 2 3

7 8 9 4

5 4 1 9 6

Ar pieclatnieku godinâs BaumaòuKârli un latu

Limbaþos vecpilsçtâ, iepretim muzejam, plâno izvietotpiemiòas zîmi Latvijas himnas autoram Baumaòu Kârlimun Latvijas nacionâlajai valûtai. Muzeja speciâlisti unatbalstîtâji iecerçjuði to veidot kâ palielinâtu pirmâs Latvijasbrîvvalsts sudraba 5 latu monçtas kopiju, jo uz tâs ârçjâsmalas jeb jostas izvietoti Baumaòa Kârïa sacerçtâs himnasvârdi: - Dievs, svçtî Latviju! Piemiòas zîme varçtu bût abpusçjiskatâms vides objekts 1 m diametrâ, izgatavots no balt-metâla. Limbaþnieki pirmie varçtu piemineklî iemûþinâtLatvijas nacionâlo valûtu, kas nâkamgad vairs nebûs apritç.

“Auseklis”, 19.04.2013

Latvijas ceïu bedrçs atkal stâdîs puíesIestâjoties siltajam laikam, Latvijas bedrainie un daþviet

jau dramatiski brûkoðie ceïi ir piesaistîjuði îpaðu uzmanîbu,un tâ vien ðíiet, ka ðogad ceïu jautâjums ir sasâpçjis krietnivairâk nekâ citus gadus. Lai pievçrstu uzmanîbu neapmie-rinoðajiem ceïiem un brîdinâtu ceïu satiksmes dalîbniekuspar bîstamâm bedrçm, jau otro gadu pçc kârtas optikassalonu “Metropole” kolektîvs visâ Latvijâ, tai skaitâ arîAlûksnç, netradicionâlâ veidâ ïaus ieraudzît bedres, izrotâjottâs ar koði ziedoðâm atraitnîtçm. Optikas salonu “Metro-pole” organizatori atvainojas ikvienam Rîgas, Liepâjas,Jelgavas, Tukuma, Ogres, Siguldas, Alûksnes, Jçkabpils,Preiïu, Rçzeknes, Daugavpils un Ludzas iedzîvotâjam, jaziedoðâs bedres patraucçs ikdienas gaitas!

“Malienas Ziòas”, 19.04.2013

Aicina uz Izlîguma nedçïuÐonedçï Valsts Probâcijas dienesta Alûksnes teritoriâlâ

struktûrvienîba organizç Izlîguma nedçïu, kas noslçgsies aratvçrto durvju dienu. Izlîguma nedçïu organizç, lai sniegtusabiedrîbai dziïâku izpratni par izlîgumu un veicinâtukonstruktîvu konfliktu risinâðanas kultûru. Valsts Probâcijasdienesta Alûksnes teritoriâlâs struktûrvienîbas vadîtâja IlzîteDuïbinska uzsver, ka Latvijâ izlîguma procesa ievieðana îpaðiviegli nepadodas, jo katram procesa virzîtâjam – policijai,prokuratûrai, tiesai – ir savs skatîjums uz to, arî sabiedrîbaðo taisnîguma atjaunoðanas principu pagaidâm tikaiiepazîst. Tieði tâdçï pçrn Alûksnes teritoriâlajâ struktûr-vienîbâ pieprasîti 11 izlîgumi, notikuðas vairâkas puðutikðanâs, bet reâli izlîgts tikai divos gadîjumos, pârçjie navspçjuði vienoties. Informâcija par Izlîguma nedçïasaktivitâtçm pa tâlruni 64307206.

“Malienas Ziòas”, 19.04.2013

Atklâj jauno Lîvânu stikla muzeju12.aprîlî Lîvânos pçc gandrîz gadu ilga iekârtoðanas darba

apmeklçtâjiem durvis vçra Lîvânu stikla muzejs jaunâveidolâ. Jau pirmajâ dienâ pçc atklâðanas jauno muzejuapskatîja 650 interesenti. Muzeja krâjumâ starp 3000 ekspo-nâtiem ir arî daudzi izcili mâkslas darbi. Daudzu autordarburadîtâja, mâksliniece Aîda Rotèenkova pastâstîja, ka rûpnîcâsavulaik strâdâja 4 mâkslinieki un 2 noformçtâji – visi augstasraudzes profesionâïi. Lîvânu stikla fabrika kâdreiz bijauniversâla rûpnîca, kur raþoja gan stikla taru un termosus,gan augstas klases kristâla izstrâdâjumus.

“Ludzas Zeme”, 19.04.2013

Darbiniekiem maksâ par zaudçtiemkilogramiem

Brauciens uz Bahamu salâm, papildus brîvas dienas, at-laides veikalos vai vienkârði neliela kabatas naudiòa - tovisu uzòçmumi piedâvâ saviem darbiniekiem, lai panâktu,ka tie zaudç svaru,- raksta db.lv. Nav noslçpums, ka Amerikakïûst arvien resnâka, kas ne tikai uzliek miljardiem dolârulielu papildu slogu veselîbas aprûpes sistçmai, bet arî atsaucasuz darbinieku produktivitâti. Mçìinot samazinât izdevu-mus, uzòçmumi sâkuði pieteikt dalîbu vai paði izveidojuðifitnesa programmas, maksâjot darbiniekiem par svarasamazinâðanu.

Arî Latvijas uzòçmumos arvien vairâk izplatîta kïûstprakse pilnîgi vai daïçji apmaksât darbinieku sporta nodar-bîbas, finansçt sporta laukumus, izveidot velonovietnes unatbalstît dalîbu sacensîbâs. Tomçr par praksi, ka darba devçjsmaksâtu saviem darbiniekiem par notievçðanu, pagaidâmLatvijâ vçl nav dzirdçts.

“Latgales Laiks”, 19.04.2013

Informç policija

Trîspadsmitâ V 13.Otrdiena � 2013. gada 23. aprîlis

Lappusi sagatavoja A.Loèmelis

No 17. lîdz 20.aprîlim Latvijâ uzturçjâs Ðengenasnovçrtçðanas komisija 12 ekspertu sastâvâ, kuraizvçrtçja Latvijas sauszemes robeþas kontroles sistçmasatbilstîbu Ðengenas prasîbâm.

Sauszemes robeþas novçrtçðana notika saskaòâ ar kârtçjoÐengenas pârbauþu grafiku 2012. – 2013.gadam. Tâs laikâ desmiteksperti no Eiropas Savienîbas (ES) valstîm un divi EiropasKomisijas (EK) eksperti apmeklçja Valsts robeþsardzes koledþu(VRK), Aviâcijas, Ludzas, Daugavpils, kâ arî Valsts robeþsardzes(VRS) Viïakas pârvaldes un praktiski iepazinâs ar vairâkurobeþsardzes struktûrvienîbu darbu. Savukârt VRS, kâ arî Valstspolicija, Muita, Pârtikas un veterinârais dienests prezentçja savudarbîbu centrâlajâ, reìionâlajâ un lokâlajâ lîmenî, kâ arî sniedzaatbildes uz komisijas ekspertu jautâjumiem.

Jâpiebilst, ka uz Latvijas jûras robeþâm Ðengenas prasîbupiemçroðanu Ðengenas dalîbvalstu komiteja vçrtçja pçrnâ gadamaijâ. Savukârt gaisa robeþas kontroles sistçmas atbilstîbukomisija vçrtçja 2012.gada jûlijâ. Abâs iepriekðçjâs pârbaudçsLatvijas jûras un gaisa robeþas kontroli atzina par prasîbâmatbilstoðu.

Aizmirst norçíinâties par precçm15.aprîlî saòemts iesniegums, ka Balvos no veikala

“top” divi vîrieði paòçma trîs pudeles degvîna un nesa-maksâja. Garnadþi nodarîja zaudçjumus 12,87 latuapmçrâ. Vainîgâs personas noskaidrotas. Uzsâkts krimi-nâlprocess.Nozog mopçdu

15.aprîlî saòemts iesniegums, ka Viïakâ uzlauzts ðíû-nîtis un no tâ nozagts mopçds. Policijas darbinieki Kup-ravâ aizturçja vainîgo personu - 1992.gadâ dzimuðojaunieti. Mopçds atgriezts îpaðniekam. Uzsâkts kriminâl-process.Pazuduðo telefonu atrod lombardâ

15.aprîlî saòemts iesniegums, ka Balvu Amatniecîbasvidusskolâ no garderobes pazudis mobilais telefons“Samsung”. Policijas darbinieki noskaidroja, ka telefonsnodots lombardâ. Uzsâkts kriminâlprocess. Notiekizmeklçðana.Zog degvielu

17.aprîlî saòemts iesniegums, ka meþâ, Kubulu pagastaSitâ, no diviem ekskavatoriem nolieta dîzeïdegviela.Uzsâkts kriminâlprocess.Zog veikalâ

17.aprîlî Balvos, veikalâ “SuperNetto”, vîrietis pagâjagarâm kasei un nesamaksâja par ðokolâdi un ðampanieti.Nodarîts materiâlais zaudçjums 7,49 latu apmçrâ. Uzsâktskriminâlprocess.Gûst miesas bojâjumus

18.aprîlî Balvu slimnîcâ no Viïakas ar grieztu brûcivçderâ nogâdâja 1985.gadâ dzimuðu vîrieti. Policijasdarbinieki noskaidro notikuma apstâkïus.Zog no sveða îpaðuma

18.aprîlî Balvos no paðvaldîbas katlu mâjas nozagacirkulâcijas sûkni un divus èuguna radiatorus. Savukârt19.aprîlî Rugâju novada Kraukïevâ apzaga neapdzîvotumâju. Abos gadîjumos uzsâkts kriminâlprocess.Brauc dzçris

19.aprîlî Balvos, Brîvîbas ielâ, 1955.gadâ dzimis vîrietisvadîja velosipçdu 2,2 promiïu alkohola reibumâ. Sastâ-dîts administratîvâ pârkâpuma protokols.Nozog traktora detaïu

19.aprîlî Viïakas novada Medòevas pagastâ no mâjaspagalma pazuda traktora T - 40 priekðçjais tilts. Policijasdarbinieki noskaidro notikuðâ apstâkïus.Nozog degvielu

20.aprîlî Viïakâ, uzlauþot durvju atslçgu, no ðíûnîðanozaga kannas ar degvielu. Uzsâkts kriminâlprocess.Lamâ kaimiòus, pçc tam - policistus

21.aprîlî Kubulu pagasta Celmenç, daudzdzîvokïumâjâ, blakus Balvu pansionâtam tâs iemîtniece, 1950.ga-dâ dzimusi sieviete, atradâs alkohola reibumâ un mâjaspagalmâ necenzçtiem vârdiem lamâja kaimiòus. Kadnotikuma vietâ ieradâs policijas darbinieki, sievietelamâties turpinâja, ðoreiz vçrðoties pret policistiem.Sievietei pievienojâs arî viòas 1959.gadâ dzimuðais vîrs.Agresîvie skandâlisti nepakïâvâs policijas darbiniekulikumîgai prasîbai pârtraukt huligânisko rîcîbu un sekotviòiem uz policijas iecirkni apstâkïu noskaidroðanai. Parpârkâpumiem sastâdîti administratîvâ pârkâpuma pro-tokoli un nosûtîti izskatîðanai uz Balvu rajona tiesu.Vçrtç robeþas atbilstîbu prasîbâm

Viïakas pârvaldes robeþsargu prezentâcija. Ðengenasnovçrtçðanas komisijas pârstâvji devâs vizîtç arî uzViïakas pârvaldes Pededzes robeþapsardzîbas nodaïu.

Informç robeþsardze

Aiztur cigareðu kontrabandistus14.aprîlî Pededzes robeþkontroles punktâ robeþsargi

aizturçja trîs Latvijas valsts piederîgos, kuri slçptâ veidâLatvijâ nelikumîgi mçìinâja ievest cigaretes ar Krievijasakcîzes markâm. Kopumâ robeþsargi izòçma 6 880 daþâdumarku cigaretes. Personâm sastâdîja administratîvopârkâpumu protokolus. Administratîvo pârkâpumulietas pçc piekritîbas nosûtîtas Valsts ieòçmumu dienesta(VID) Muitas pârvaldei.

Kopumâ 14.aprîlî Valsts robeþsardzes (VRS) amatper-sonas uz ârçjâm robeþâm un valsts iekðienç konstatçja 15likumpârkâpçjus. Veicot imigrâcijas kontroles pasâku-mus, valsts iekðienç ieceïoðanas vai uzturçðanâs notei-kumu pârkâpumus konstatçja piecâm personâm. Savu-kârt transportlîdzekïu ekspluatâcijas jomâ VRS amat-personas pârkâpumus konstatçja vienam Krievijaspilsonim.

Aktuâli

Balvu policijas iecirknis meklç

VP Balvu iecirknis par noziedzîgiem nodarîjumiem

vçl meklç OÏEGU BARANOVU (dzimis 1984.gadâ),IGORU ÐOLINU (dzimis (1990.gadâ), INGARUMARCINKEVIÈU (dzimis 1984.gadâ), RADIONUZUJEVU (dzimis 1985.gadâ), VLADIMIRUUTJAGANOVU (dzimis 1962.gadâ) un JURIDZANUÐKU (dzimis 1981.gadâ).

Bezvçsts pazuduðie. VP Balvu iecirknis meklçbezvçsts pazuduðos URZULU ÐMIDRI (dzimusi1983.gadâ, pazudusi 2005.gadâ), STAÒISLAVUAVOTIÒU (dzimis 1950.gadâ, pazudis 2005.gadâ),JURI BRENÈU (dzimis 1949.gadâ, pazudis2010.gadâ), VALÇRIJU SBIGÒEVU (dzimis1980.gadâ, pazudis 2010.gadâ), JURI ÐAKINU (dzimis1964.gadâ, pazudis 2011.gadâ), JÂNI ZELÈU (dzimis1941.gadâ, pazudis ðogad).

Sadarbîbâ ar Valsts policijas (VP) Latgalesreìiona pârvaldes (LRP) Balvu iecirkni publi-cçjam personas, kuras atrodas meklçðanâ. Ko-pumâ Balvu iecirknis paðlaik meklç 12 cilvçkus,kuri pastrâdâjuði noziedzîgus nodarîjumus. Vçl 6personas ir bezvçsts pazuduðas.

VP LRP Balvu iecirkòa Kriminâlpolicijas nodaïaspriekðniece GINTA ZÂBELE stâsta, ka cilvçkus, kuriizdarîjuði noziedzîgus nodarîjumus, policijas darbiniekiuzsâk meklçt pçc procesa virzîtâja lçmuma. Savukârtmeklçðanas darbus, lai atrastu bezvçsts pazuduðos, uzsâkpçc, piemçram, informâcijas saòemðanas no iedzîvo-tâjiem. G.Zâbele uzsver, ka bezvçsts pazuduðos svarîgisâkt meklçt nekavçjoties, kamçr informâcija par viòuiespçjamo atraðanâs vietu vçl ir svaiga. “Cilvçkus iespçjurobeþâs meklçjam tik ilgi, kamçr viòus atrodam. Tiesa,meklçðana var aizòemt ilgus gadus vai pat cilvçkuneatrast vispâr. Piemçram, kâdu sievieti meklçjam jaukopð 1998.gada. Neoficiâlâ informâcija par viòas likteniun atraðanâs vietu ir daþâda. Iespçjams, sieviete irmirusi, tad pçkðòi parâdâs informâcija, ka viòa varbûtatrodas Krievijâ. Jâteic, meklçðanu pârtraucam arî brîdî,kad iestâjas noziedzîgâ nodarîjuma noilgums uncilvçku vairs nevar saukt pie kriminâlatbildîbas.Noilguma iestâðanâs atkarîga no pastrâdâtâ nozie-guma. Piemçram, par smagu noziegumu noilgumsiestâjas pçc 10 gadiem, par seviðíi smagu noziegumu –pçc 15 gadiem,” skaidro G.Zâbele. Kriminâlpolicijasnodaïas priekðniece piebilst, ka cilvçki, kuri atrodasmeklçðanâ, policijâ mçdz pieteikties arî paði. Pavisamnesen, pagâjuðajâ nedçïâ, kâds meklçðanâ izsludinâtaiscilvçks labprâtîgi ieradâs arî VP Balvu iecirknî.

G.Zâbele aicina atsaukties ikvienu iedzîvotâju,kuram ir informâcija par attçlos redzamajâm vai rakstâminçtajâm meklçjamajâm personâm, zvanît uz tâlruòanumuriem 64501613, 64501600, 110 vai vçrstiestuvâkajâ policijas iestâdç. Tâpat cilvçkus, kurus meklç,iespçjams apskatîties VP mâjaslapâ www.vp.gov.lv, kurir informâcija par meklçjamajâm personâm visâ Latvijâ.

ARTÛRS AMOLIÒÐ, dzimis1991.gadâ. Piemçrotsdroðîbas lîdzeklis -apcietinâjums.Apsûdzçts par izspieðanu.

RUSLANS MARCINKEVIÈS,dzimis 1980.gadâ. Turaizdomâs par laupîðanu.

VASÎLIJS KRAVÈUKS,dzimis 1950.gadâ. Apsûdzçtspar zâdzîbu.

EIDIS DOMBROVSKIS, dzimis1946.gadâ. Apsûdzçts parzâdzîbu, krâpðanu vaipiesavinâðanos nelielâapmçrâ. Pçdçjâ zinâmâdzîvesvieta – Gulbene,Viestura iela 29 – 5.

ROLANDS PLAVNIEKS,dzimis 1989.gadâ. Piemçrotsdroðîbas lîdzeklis –apcietinâjums. Apsûdzçts parkrâpðanu. Pçdçjâ zinâmâdzîvesvieta – Balvi, Baznîcasiela 7 – 56.

ARTÛRS ZELÈS, dzimis1989.gadâ. Piemçrotsdroðîbas lîdzeklis –apcietinâjums. Apsûdzçtspar zâdzîbu. Pçdçjâ zinâmâdzîvesvieta – Balvi, Dârzaiela 10 – 30.

Informç “Latvijas Valsts ceïi”

InformâcijaOtrdiena � 2013. gada 23. aprîlisV14.

Veiksmesprognoze Pareìe Ilga

* Veiksmes un laika ziòu prognozi lasiet arî www.vaduguns.lv, tâlr. 29365609

ÎsumâRedz gan dþungïus, gan sniegaatvadas

Baltinavas Kristîgâs internâtpamatskolas sko-lçni un skolotâji 3.aprîlî ekskursijas laikâ apmeklçjaRîgu.

Ceïâ devâs 26 skolçni un 3 skolotâji. Eiropas Savienîbas(ES) mâjâ, kurâ strâdâjoðie parûpçjâs par ceïa izdevumiem,mûs laipni sagaidîja Anita Jansone un pastâstîja, ka ESmâja sastâv no trîs istabâm - sarunu, mâkslas un zinâða-nu. Zinâðanu istabâ interesenti saòem informâciju unkonsultâcijas par Eiropas Savienîbu. Sarunu istabâ ESmâjas darbinieces Gunita Eberte, Marta Pastere, RûtaSkujiòa skolçniem stâstîja, kas ir ES mâja, kâ radâs EiropasSavienîba, stâstîja par tâs vçsturi, simboliku, Eiropasparlamenta darbîbu, Eiropas Komisijas bçrniem un jau-nieðiem piedâvâtajâm iespçjâm. Sarunu laikâ skolç-ni noskatîjâs filmas “Austras koka pasakas”, “Kâpçcvarde nedziedâja”, “Corrida”, piedalîjâs daþâdos kon-kursos un saòçma balvas. Rîgâ apmeklçjâm Latvijas Uni-versitâtes Botâniskajâ dârzâ acâliju izstâdi un Troputauriòu mâju ar tauriòiem no Dienvidamerikas, Âzijasun Âfrikas tropiskajiem dþungïiem. Piedzîvojâm tropueksotiku: izjutâm tauriòu spârnu vçdas, augu smarþuun dþungïu klimatu (mitrs, karsts gaiss +350C). Stâvçjâmzem banânkoka un skatîjâmies uz tauriòu ar lielâkospârnu atvçrumu, kas ir salîdzinâms ar divâm lielâmcilvçka plaukstâm. Interesanti bija vçrot tauriòus daþâdâskrâsâs, tauriòu kûniòas, maìisko tauriòa ðíilðanâs norisi.Pabijâm Lido atpûtas centrâ, Latvijas Etnogrâfiskajâ brîv-dabas muzejâ. Pçc tropu klimata ðeit sajutâmies kâ Ziemeï-polâ. Varçja brist pa sniegu, pikoties, izskrieties, izprie-câties... Brîvdabas muzejâ apskatîjâm Latgales, Vidzemes,Kurzemes sçtas - dzîvojamâs mâjas, kûtis, staïïus, ðíûòus,cûku kûtis, pagrabus, smçdes, pirtis, vasaras virtuves,klçtis... Pârrunâjâm par çku bûvi senatnç, par þogu pinu-miem un gatavoðanas veidiem, sadzîves priekðmetiem.Braucot mâjâs, secinâjâm, cik daudz iespaidu var iegûtvienâ dienâ. Skolçni, kuri Rîgâ bija pirmo reizi, stâstîjapar lielajâm çkâm, tiltiem, tramvajiem, trolejbusiem undaudzâm lietâm, ko tagad paði savâm acîm bija redzçjuði.Atceïâ apmeklçjâm lielveikalu, iztçrçjâm lîdzpaòemtonaudiòu. Vakariòojâm Bçrzkrogâ. Smaidîgâs, laipnâsoficiantes skolçniem pasniedza garðîgu, skaisti noformçtuçdienu. Meitenes brînîjâs par lielajiem ðíîvjiem un çdienanoformçjumu. Vakariòojâm, klausoties mûziku, bez stei-gas skatoties filmu platekrâna TV. Kâ pârsteigumu skolçnisaòçma saldçjumu. Diena no pulksten 5.30 lîdz 22.00bija pasâkumiem, pârsteigumiem un iespaidiem bagâta.Nâkamajâs dienâs dalîjâmies iespaidos ar direktori, skolo-tâjiem, skolas biedriem, vecâkiem, brâïiem un mâsâm.

V.KUBULIÒA

Foto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

a

25.aprîlis. Darbâ centies apzinîgi veikt Tev uzticçtos pienâkumus, asi nereaìç uzpriekðnieka aizrâdîjumiem, kâ arî neatbildi uz kaimiòienes indîgajâm piezîmçm.Ðodienas daïçjais Mçness aptumsums var izprovocçt nevajadzîgus strîdus. Ja gribi redzçtðo nesaskaòu vaininieku (t.i., Mçnesi), òem tik rokâs tâlskati un lûkojies debesîs no pulksten22.54 lîdz 23.21!26.aprîlis. Tukðo stundu íibelîtes bûs klât no pulksten 11.56 lîdz 24.00. Nekâ briesmîga,‘èika’ laiks tikai pârbaudîs Tavu pacietîbu un reakcijas âtrumu: vai pie gâjçju pârejasspçsi tik ilgi nogaidît, kamçr Mildiòa un Skaidrîte ieies ielas vidû un beigs lielîties artikko veikalâ iegâdâtajâm precçm ar tâ-â-âdu atlaidi.27.aprîlis. Pavasaris – atmodas un arî kâzu laiks. Ja Tava sirds ir brîva, tad tieði ðodiento vari uzdâvinât savai otrajai pusîtei, apprecoties vai salaulâjoties. Ðodienas laimîgâsstundas no pulksten 14.31 lîdz 23.29.28.aprîlis. Tu ðodien bûsi kâ ugunsdzçsçjs, kas òems un nodzçsîs visus neveiksmjuugunsgrçkus. Viegli nebûs, bet kas par gandarîjuma sajûtu bûs vakarâ!

Pavasaris ir laiks, kad vislabâk redzams Latvijas

autoceïu patiesais stâvoklis. Diemþçl tas nav glaimo-

joðs, un jo îpaði mazâkas nozîmes autoceïos, tâpçc

ðobrîd esam uzsâkuði darbu, lai jau tuvâkajâ nâkotnçuzlabotu esoðo situâciju,- informç VAS “Latvijas Valsts

ceïi” saistîbâ ar autoceïu finansçjumu, paðreizçjo

autoceïu stâvokli un turpmâk darâmajiem darbiem.

“Latvijas Valsts ceïi” (LVC) pârziòâ ir 20 tûkstoði kilometruceïu – aptuveni treðâ daïa no ceïu kopçjâ garuma valstî. 40tûkstoðus kilometru aprûpç paðvaldîbas, savukârt 10 tûkstoðikilometru ceïu stiepjas Latvijas meþos, 3 tûkstoði kilometru irprivâtîpaðnieku uzraudzîbâ esoðie ceïi un ielas.

LVC galvenâ atbildîba ir valsts autoceïu tîkla, minçto 20 000km pârvaldîðana, tiem pieðíirtâ finansçjuma administrçðana,uzturçðanas un attîstîbas plânoðana, veicamo darbu unpakalpojumu pasûtîðana un pârraudzîðana. Ðos 20 000 kmveido 1650 km valsts galveno autoceïu, 5316 km reìionâloautoceïu un 13 150 km vietçjo autoceïu.

Lai autoceïi bûtu labâ stâvoklî, katru gadu bûtu nepiecieðamsveikt segumu atjaunoðanu 941 km autoceïu unrekonstrukcijas darbus 194 km autoceïu, kopumâ darbi jâveicvismaz 1135 km autoceïu. Realitâtç tie ir vidçji 202 km gadâ,ja neskaita nelielos apjomos veikto grants kârtas atjaunoðanuun virsmas apstrâdi, kas ir nepiecieðama, tomçr neefektîva unîslaicîgi kalpojoða metode.

Finansçjums pçdçjo 20 gadu laikâ bijis nepietiekams, tâpçcieguldîjumi ceïu segumu atjaunoðanâ neatbilst patiesajamautoceïu nolietojumam. Neskatoties uz Eiropas Savienîbaspieðíirto finansçjumu, 2012.gadâ atjaunoti 178 kilometriautoceïu. Katru gadu autoceïu tîklâ pieaug novecojuðo ceïuposmu garums, pieaug atlikto darbu apjoms. Regulâri saòe-mam daudzu paðvaldîbu un iedzîvotâju pretenzijas parautoceïu slikto stâvokli. Pçc “Latvijas Valsts ceïi” apsekojumudatiem 2012.gadâ gandrîz 50% autoceïu ar melno segumu un40% autoceïu ar grants segumu bija klasificçjami kâ sliktâ unïoti sliktâ stâvoklî un tiem nepiecieðama pilnîga segas rekon-strukcija. Pçc pçdçjâ “Latvijas Valsts ceïi” veiktâ pârrçíinaautoceïos veicamo darbu (periodiskâ atjaunoðana un rekon-strukcija, segas, tilti un satiksmes droðîba) deficîts ir sasniedzis4,678 miljardus latu. Pârâk ilgi atlikto remontu dçï segumubojâjumu pakâpe pieaugusi tik tâlu, ka segumus vairs nevaratjaunot ar lçtâm tehnoloìijâm. Nelîdzenumi, plaisas, riseskïuvuðas tik ievçrojamas, ka vienkârtas virsmas apstrâde vaiasfalta virskârta, kas ir lçtâkâs asfaltçto segumu atjaunoðanasmetodes, nevar dot pietiekami lîdzenu un ilgmûþîgu segumu.Pasûtîtâjam (LVC) nâkas izvçlçties ievçrojami dârgâkas atjau-noðanas metodes.

Ja Latvijas autoceïu finansçjuma problçma netiks atrisinâta,agri vai vçlu kâds no ceïiem bûs jâslçdz. Lai tâ nenotiktu unautoceïu stâvoklis varçtu uzlaboties, finansçjumam, tajâ skaitâarî no valsts budþeta, bûtu jâbût prognozçjamam un stabilamun tâ apjomam - piesaistîtam ceïu lietotâju maksâjumiem –transportlîdzekïu ekspluatâcijas nodoklim (lîdz 2011.gadamtransportlîdzekïu ikgadçjai nodevai) un daïai no akcîzesnodokïa par naftas produktiem.

Satiksmes ministrija sadarbîbâ ar Latvijas Paðvaldîbu savie-nîbu un “Latvijas Valsts ceïiem” vçrsusies valdîbâ ar priekðli-kumu ar 2014.gadu ieviest tâdu autoceïu finansçðanas modeli,kurâ 100% no transportlîdzekïu ekspluatâcijas nodokïa ieòç-mumiem – aptuveni 50 miljoni latu - un 20% no akcîzes nodok-ïa par naftas produktiem ieòçmumiem – 2013.gadâ tiek plânoti55,2 miljoni latu – tiktu novirzîti valsts un paðvaldîbu autoceïuuzturçðanai un remontam. Turklât Satiksmes ministrijasvaldîbâ iesniegtais priekðlikums paredz finansçðanas modeliieviest pakâpeniski, katru gadu 10% apmçrâ palielinot autoce-

ïiem novirzâmo daïu no akcîzes nodokïa par naftas produk-tiem, kas 2020.gadâ sasniegtu 80% apjomu.

Pçc ceïinieku (ceïu nozares uzòçmumu, ceïu bûvçtâju) ieska-ta, lai situâcija varçtu bûtiski uzlaboties, autoceïu nozarei jaunâkamgad vajadzçtu novirzît visus 60% no degvielas akcîzesnodokïa ieòçmumiem.

Valsts budþeta izpildes dati liecina, ka 2012.gadâ valstsbudþetâ iekasçtâ akcîzes nodokïa par naftas produktiem untransportlîdzekïu ekspluatâcijas nodokïa ieòçmumi kop-summâ veido 326,93 miljonus latu, savukârt autoceïiem novalsts budþeta pieðíirts finansçjums tikai 67,7 miljoni latu unvçl 2,9 miljoni latu no lîdzekïiem neparedzçtiem gadîjumiem.

Ðogad valsts autoceïiem no valsts budþeta plânots finan-sçjums 63,8 miljoni latu un no ES fondiem 88,2 miljoni latu,kas ir lîdzîgi kâ 2012.gadâ. No valsts budþeta pieðíirtâs naudasapmçram 40 miljonus latu novirzîs autoceïu ikdienas uztu-rçðanai vasaras un ziemas sezonâ, un konkrçti Latgalesreìionam (bijuðie Rçzeknes, Daugavpils, Balvu, Jçkabpils,Dagdas, Ludzas, Preiïu rajoni) ap 10 miljoniem latu.

Mçrídotâcija paðvaldîbu autoceïiem un ielâm 2013.gadâpieðíirta 18,3 miljoni latu, un atbilstoði teritoriâlajam sadalî-jumam Latgales plânoðanas reìionam no ðîs summas plânoti3,383 miljoni latu.

Papildus tam 12. martâ valdîba nolçma no lîdzekïiem nepa-redzçtiem gadîjumiem valsts un paðvaldîbu ceïu uzturçðanaipieðíirt vçl 10,2 miljonus latu - 5 miljonus latu, lai finansçtupaðvaldîbu autoceïu un ielu ârkârtas neatliekamos uzturçðanasdarbus 2012./2013.gada ziemas sezonâ, kâ arî 5,2 miljonuslatu, lai organizçtu valsts autoceïu posmu ar sabrukuðo asfaltasegumu ârkârtas neatliekamo uzturçðanas un seguma atjauno-ðanas darbu veikðanu un veiktu faktiski izpildîto darbu apmak-su 2013.gadâ.

Arî ðogad pavasaris autoceïos sâksies ar masveida bedrîðuremontu. Vidçji Latgales reìionâ gadâ saremontç ap 116 000m2

bedru, kuru remonta termiòð atkarîgs no autoceïa klases: Aklases autoceïos bedres saremontçs lîdz 18.maijam, B klasesceïos - lîdz 1.jûnijam, C un D klases ceïos - lîdz 17.jûnijam.Ðiem darbiem vidçji gadâ Latgales reìionâ atvçlç ap 1,7miljoniem latu. Satiksmei bîstamâs - avârijas bedres (lielâkaspar 0,3 m2 un dziïâkas par 5 cm) remontç nekavçjoties, tûlîtpçc to konstatçðanas visa gada laikâ.

Tomçr bedru remonts noteikti nav risinâjums, drîzâk sekulikvidçðana. Svarîgâkais ir autoceïu segumu, pçc iespçjas lielâkâapjomâ, atjaunoðana.

“Latvijas Valsts ceïi” vienmçr ir atvçrti sadarbîbai, problçm-jautâjumu izskatîðanai un risinâðanai, tâpçc reìiona iedzîvotâjiir aicinâti bût aktîviem, nepiecieðamîbas gadîjumâ vçrstiespaðvaldîbâs un arî “Latvijas Valsts ceïos” ar saviem priekðli-kumiem un jautâjumiem.

VAS “Latvijas Valsts ceïi” valdes priekðsçdçtâjs IVARS PÂÞE

Nozîmîgâkie ðî gada autoceïurekonstrukcijas objekti Latgalç bûs:

* Kârsava – Tilþa – Dubïukalns posmaKârsava – Salnava 0,0 – 6,5 km rekonstrukcija;

* Krâslava – Preiïi – Madona posma Prîkuïi –Rudzâti 70,7 – 79,44 km rekonstrukcija;

* Viïaka – Kârsava posma Semenova –Èilipîne 6,35 – 16,54 km rekonstrukcija;

* a/c E22 posma Ludza – Rerehova (Ludza –Nirza) 129,3 – 147,1 km bûvdarbu pabeigðana;

* Krâslava – Preiïi – Madona posma Rudzâti –Steíi 82,20 – 88,0 km rekonstrukcija.

FaktiLatvijas autoceïu patiesais stâvoklis

Sludinâjumi Otrdiena � 2013.gada 23.aprîlisV 15.

Pçrk

Marija Raèkovska no sirds PATEICASvisiem, kuri ar savu klâtbûtni atbalstîja

pirmâs fotoizstâdes atklâðanuLazdulejas pagastâ.

Teâtra pulciòa “Pipariòð” mîïð PALDIESBVÌ direktorei un ðoferîtim DainimBukðam par iespçju pabût jaunieðu

teâtru festivâlâ Valmierâ.

Tuvinieku Veltas, Mâra, Jura dziïaPATEICÎBA mâcîtâjam M.Vaickovskim,

Balvu Eevaòìçliski luteriskajai draudzei,korim “Pîlâdzis”, diriìentei, A.Porietim,visiem, kuri pavadîja mûþîbâ Gunâru

Buliòu.

Z.s “Strautiòi”iepçrk mâjlopus.Samaksa tûlîtçja.

Augstas cenas. +PVN!

Tâlr. 64546765, 29411033.

Iepçrk kauðanai

visu veidu

mâjlopus. Tâlr. 29320237.

Pârvadâ

mâjlopus.

SIA “AIBI” pçrkliellopus, jaunlopus, aitas,

zirgus, cûkas.

Labas cenas! Samaksa tûlîtçja.Svari. Tâlr. 26142514, 20238990.

SIA “LATVIJAS GAÏA” iepçrk

liellopus, jaunlopus, aitas,

zirgus. Samaksa tûlîtçja.

Svari. Tâlr. 28761515.

SIA “Lauku Miesnieks”iepçrk mâjlopus.

Augstas cenas. Samaksa tûlîtçja. Svari.

Tâlr. 20207132.

“LATMEÞS” pçrk visa veida îpaðumus, cirsmas,var bût ar apgrûtinâjumiem (íîla, mantojums u.t.t.)

Âtra izskatîðana, labas cenas, tûlîtçja samaksa.

Iespçjams avanss.

Tâlr. 22028592, 29777641.

iepçrk jaunlopus,

liellopus, aitas, zirgus, cûkas.Elektroniskie svari. Samaksa tûlîtçja.

Cenas mainâs, zvaniet!

Tâlr./fakss: 65329997 (Lattelecom)

Tâlr.: 29996309 (TELE 2)

26393921, 26373728, 29485520 (LMT)

Rakstiet - e-pasts: re-nem@inbox.lv

Pçrk: CIRSMAS -skujkoku - Ls 20-25;

lapkoku - Ls 10-15 uz celma. Ja

nepiecieðams, gatavojam jaunu

meþa projektu, stigojam, dastojam

cirsmas.

NEKUSTAMO ÎPAÐUMU.Samaksa tûlîtçja. Tâlr. 29289975.

Zâìçjam, izstrâdâjam. PÇRK

cirsmas (retinâðanas), meþus.

Tâlr. 29100239.

Pçrk meþus (kâ arî izstrâdâtus),

îpaðumus. Veic taksâciju.

Tâlr. 26676589.

Pçrk meþa îpaðumus. Ojârs,

29123355.

Pçrk visu veidu meþus, zemes.

Tâlr. 29764751.

“HansaProjekts” pçrk meþus visâ

Latvijâ. Kârtojam mantojuma lietas.

Tûlîtçja samaksa. Veic arî taksâciju,

stigoðanu, dastoðanu.

Tâlr. 26337909.

Pçrk bebru âdas.

Tâlr. 29356292.

Pçrk meþus no 1000 Ls/ha,

jaunaudzes no 600 Ls/ha.

Tâlr. 26630249, 22003308.

Pçrk Husqvarna-254 rezerves

daïas. Tâlr. 27464094.

Pçrk plastmasas tvertnes no 1m3.

Tâlr. 29116321.

Pçrk traktoru T-40, MTZ 50/52/80/

82, JUMZ, kâ arî piekabes.

Tâlr. 29485804.

Pçrk vasarnîcu “Ezermalâ -1”.

Tâlr. 26122038.

“Balvi Auto” uzòem kursos:B kategorija - Ls 20;

C kategorija - Ls 30; 95.k. - Ls 50.15.maijâ. www.balviautoskola.lv.

Tâlr. 28700807.

Aku urbðana. Tâlr. 29142220.

Pârvadâ mâjlopus, metâllûþòus

(specpiekabe). Tâlr. 29230080.

Apsardzes kursi. Tâlr. 26336910.

Kvalitatîvas pirtskrâsnis.

Tâlr. 26493318.

KAPAKMEÒU izgatavoðana.

Tâlr. 28872999.

Vajadzîgs TRAKTORISTS (arðana,

sçðana). Tâlr. 29434609.

Meklç MEISTARU mâjas jumta

nomaiòai. Tâlr. 26103646.

Piedâvâ darbu KRÂSOTÂJAM

(smagajiem krievu motocikliem)

Lazdulejas pagastâ. Tâlr. 25616004.

Dâvina maza auguma kucçnus.

Tâlr. 20277517.

Z/s “Uþgava” Balvos pârdod

neðíirotus kartupeïus ‘Laura’,

‘Vineta’, ‘Marabella’, galda bietes,

auzas. Tâlr. 29432655.

Pârdod vasarnîcu un dzîvokli

Balvos. Tâlr. 26298774.

Pârdod mâju Balvos, Íirðu 11.

Tâlr. 22470209.

Pârdod sausu, tikko zâìçtu, skaldîtu

malku. Tâlr. 25442582.

PÇDÇJO REIZI! 27.aprîlî pârdosgaiïus un brûnas dçjçjvistas,

jaunputnus. Kubuli-7.30, Balvi-7.40,Vîksna-8.05, Kuprava-8.25,

Viïaka-8.45, Þîguri-9.00,Semenova-9.20, Rekova-9.35,

Brieþuciems-9.50, Baltinava-10.05,Tilþa-10.25, Golvari-10.45,

Bçrzpils-11.05, Lazdukalns-11.20,Rugâji-11.35, Medòi-11.45,

Naudaskalns-11.55,Bçrzkalne-12.10. Tâlr. 22845900.

Pârdod privatizçtu zemes gabalu

Verpuïevâ. Tâlr. 26421113.

SIA “Balvu un Gulbenes slimnîcu apvienîbas” Balvu ambulatorâs nodaïas speciâlistu darba laikiBalvos, Krasta ielâ 1

Pieņemšanas laiks N.p.k

Vārds Uzvārds

Specialitāte

Pirmdiena Otrdiena Trešdiena Ceturtdiena Piektdiena

1.

Andrejs Baranovskis Pierakstīties tālr: 64507001

Ķirurgs 11:00 – 14:00 11:00 – 14:00 11:00 – 13:00

Ķirurgs 12:00 – 15:00 10:00 – 15:00 2. Vladimirs Sorokins Pierakstīties tālr: 64507001

Onkologs 10:00 – 12:00

3.

Dagmāra Daija-Stūrmane Pierakstīties tālr: 64507001

Ginekologs Dzemdību speciālists Kab.tālr.:64507004

10:00 – 13:00

10:00 – 13:00

Zini un izmanto

Steidzami pârdod 2-istabu dzîvokliBalvos, Ezera ielâ 16, par 5500 LVL.

Tâlr. 26877255.

Pârdod spietuves, spietu íeramosauliòus, ripzâìa asi, foto palielinâtâju

(Polija). Tâlr. 27087581.

Piedâvâ kartupeïus lopbarîbai,stâdîðanai, pârtikai, graudus,skâbsienu. Tâlr. 25442582.

Pârdod labas, lietotas riepas noVâcijas (R14; R15; R16; R17). Veic

arî montçðanu. Tâlr. 26565451.

Pârdod svaigu cûkgaïu, 1,73 Ls/kg.Bezmaksas piegâde.

Tâlr. 20371645.

Pârdod jaunu zâles TRIMMERI.Tâlr. 29440841.

Pârdod mazu autopiekabi ar TA.Tâlr. 27811257.

Pârdod velotrenaþieri.Tâlr. 26277169.

Lçti pârdod motorzâìus Husqvarna.

Tâlr. 28651699.

Ikvienam ir iespçja îsiun konkrçti pateikt paldies

kâdam labvçlim,sponsoram, atbalstîtâjam,

palîgam. Dârgi tasnemaksâs- tikai 2latu par

25 vârdiem.Jo ðî ir “Pateicîbas

dubultzivs”.

Daþâdi

Pazaudçts

Pazaudçts AUSKARS. Atlîdzîba.

Zvanît 28315374.

25.aprîlî z/s “Graèuïi” pârdos

daþâdu krâsu, ðíiròu jaunputnus (4-

5 mçn.), dçjçjvistas (10-14 mçn.),

gaiïus (arî maina). Bçrzpilî-7.40,

Lazdukalnâ-7.55, Kapûnç-8.00,

Rugâjos-8.05, Medòos-8.20,

Naudaskalnâ-8.30, Balvos-8.40,

Kubulos-9.20, Vîksnâ-9.35,

Makðinavâ-9.50, Kupravâ-9.55,

Viïakâ-10.15, Þîguros-10.35,

Borisovâ-10.55, Vecumos-11.05,

Semenovâ-11.25, Ðíilbçnos-11.40,

Rekavâ-11.50, Upîtç-12.00,

Baltinavâ-12.20, Brieþuciemâ-12.35,

Egïuciemâ-12.55, Vectilþâ-13.15,

Tilþâ-13.30, Pokratâ-13.45,

Skujetniekos-14.10, Lieparos-14.20,

Bçrzpilî-14.30. Tâlr. 29186065.

Pârdod Opel Astra, 1994.g., TA,

Ls 550. Tâlr. 29272537.

Pârdod Ford Sierra, 1987.g.,

Ls 300. Tâlr. 29164657.

Pârdod mâju Viïakas novadâ.

Tâlr. 26328376.

Pârdod sçklotas teles.

Tâlr. 28368019.

Lûgums atsaukties attçlos redzamo

suòu saimniekiem.

Varbût kâds vçlas kïût par ðo suòu

saimnieku? Tâlr. 29113054.

Dâvina

Piedâvâ darbu

Pârdod

PAVASARANAKTS

IZPÂRDOÐANAveikalos Magnifique un x5!

Piektdien, 26.aprîlî, vçlamiesJûs iepriecinât ar supercenâm, akcijâm un atlaidçm

lîdz 50% visâm precçm.

Tikai no plkst. 16.00lîdz 22.00!

Magnifique, Partizânu 21 x5, Tirgus 5

SludinâjumiOtrdiena � 2013.gada 23.aprîlisV16.

IZNÂK OTRDIENÂS, PIEKTDIENÂS

IZDEVÇJSSIA “BALVU VADUGUNS”

adugunsVREDAKCIJAS ADRESE

TEÂTRA IELÂ 8BALVOS, LV-4501

NORÇÍINU KONTSA.S. SEB BANKA BALVU FILIÂLÇ

Iespiests SIA “LatgalesDruka”, Rçzeknç,

Baznîcas 28TIRÂÞA - 4160

Datorsalikums-SIA “Balvu Vaduguns”,

G.LIELMANIS

e-pasts: vaduguns@apollo.lvmâjas lapa: www.vaduguns.lv

Nr. LV21 UNLA 0024 0004 6734 5, kods UNLALV2X

Publicçtie materiâli ne vienmçr atspoguïo redakcijas viedokli.

Par faktu, skaitïu pareizîbu, kâ arî par sludinâjumu tekstiem

atbild to autors.

Nodokïu maksâtâju apliecîbas Nr. LV 43203002982

Indekss3004 REKLÂMA,

SLUDINÂJUMID.DimitrijevaT. 64507018 26161959

FAKSS - 64522257Tâlrunis-autoatbildçtâjs - 64520961

REDAKTORS E.GABRANOVS - T.64522534, 29360850ÞURNÂLISTI: S.KARAVOIÈIKA - T.64522126Z.LOGINA, I.ZINKOVSKA - T.64520962M.SPRUDZÂNE, I.TUÐINSKA - T.64522260A.LOÈMELIS -T.64520961KOREKTORE S.GUGÂNE - T.64522126GRÂMATVEDE S.BÇRZIÒA - T. 64507019ÐOFERIS A.KIRSANOVS - T. 27870730

ÞURNÂLISTI- 29360851;

26555382

Apsveikumi

Kopîgâs bçrnîbas takâsMîïu atmiòu daudz...Nebûs ðais baltajos ceïosMums vairs satikties ïauts.

Mûsu patiesa lîdzjûtîba InâraiÍerìei ar ìimeni, pavadot BRÂLI

mûþîbâBijuðie kaimiòi Petrovi

Laika pulkstenis nozvanîja.Apstâjies viss. Klusumam blakusMîlestîba, darbs. Sacîtais vârds tavsBet bezgala kluss - kâ mûþa nogurums.

(V.Kokle-Lîviòa)

Sçrojam kopâ ar tuviniekiem unpiederîgajiem, pavadot ilggadçjo

Viduèu skolas mâcîbu pârzini,direktori ANNU ÐAICÂNI mûþîbas

ceïos.Viïakas novada izglîtîbas iestâþu

direktori

Noriet saule vakarâ,Meþu galus zeltîdama.Nolîkst klusi sirmâ galva,Mûþa miegâ aizmigusi.Mûsu patiesa lîdzjûtîba Rihardam,

Agrim, Initai un pârçjiemtuviniekiem, MÎÏU CILVÇKU

zaudçjot.Ivars, Aiva, Lîga, Juris

Viss satumst, viss izgaist, un gâjiens ir galâ,Lai cik arî cilvçka dzîves ir þçl.Jo likteòa grâmatai vâki ir vaïâ,Neviens nevar zinât, cik lappuðu tai.

(J.Tabûne)

Izsakâm lîdzjûtîbu Initai Maèai,TÇVU mûþîbas ceïâ pavadot.

SIA “Silmaèi” kolektîvs

Pâri sirmâm kapu priedçmPârðalc tçva dzîvesstâsts.Pâri darbam, sâpçm, ilgâmBaltu, vieglu smilðu klâsts.

Visdziïâkâ lîdzjûtîba skumju brîdîInitai Maèai, TÇVU aizsaules ceïâ

pavadot.Deju kopa “Rûtas” un vadîtâja

Jau pavasaris nâk pa saules vârtiem,Tik sirds jums sâpju lâsçm pielijusi.Mîïð cilvçks aizgâjis uz klusçðanas pusi,Vien paliek atmiòas ar pateicîbas vârdiem.

(J.Rusiòð)

Mûsu patiesa un klusa lîdzjûtîbaInitai Maèai un viòas ìimenei,

TÇVU klusajâ mûþîbas ceïâpavadot.

Keiðu un Voiciðu ìimenes

Balts eòìelis atnâca sapnîUn aiznesa tevi sev lîdz.Tai baltajâ, baltajâ naktî,Kur nesâp, kur nesalst, kur silts.

Izsakâm patiesu lîdzjûtîbu skumjubrîdî Initai Maèai ar ìimeni,pavadot TÇVU, VECTÇTIÒU,

VECVECTÇTIÒU, SIEVASTÇVUmûþîbas ceïâ.

Dace, Jânis, Marika, Mârtiòð, Reinis

Balta, balta dvçselîte,Vçsai zemei pieskârusies,Smilðu kreklus uzvilkusi,Aiztek tçva dvçselîte...Vispatiesâkâ lîdzjûtîba Initai Maèai,

TÇVU mûþîbâ pavadot.A/S “Citadele” bankas Balvu filiâles

kolektîvs

Tava mîïa mâmuliòa,Mûþa miegu aizmigusi,Apklusuði silti vârdi,Neteiks labu padomiòu.

Izsakâm dziïu lîdzjûtîbu ModrîteiSilauniecei un pârçjiem

tuviniekiem, MÂMIÒU mûþîbâpavadot.

Rasma, Tatjana, Maruta, Janîna,Ludmila, Jevgenijs

Noriet saule vakarâ,Sidrabiòu sijâdama;Aiziet dusçt mâmuliòa,Baltâ smilðu kalniòâ.

Skumju un atvadu brîdî izsakâmpatiesu lîdzjûtîbu Modrîtei

Silauniecei, pavadot MÂMULÎTImûþîbas ceïâ.

Mâras Pilânes un NatâlijasZondakas ârstu prakses

Mîlestîbas dzijâm noadîtsMâmulîtes garais mûþa gâjums,Mazbçrni un bçrni - pavedieni,Kuros paliek dzîves turpinâjums.

(K.Apðkrûma)

Mûsu patiesa un klusa lîdzjûtîbaModrîtei Silauniecei, MÂMIÒU

mûþîbas ceïâ pavadot.Balvu slimnîcas kolektîvs

Klusiem soïiem mâmuliòa,Mûþam durvis aizvçrusi,Ne vârdiòa nebildusi,Skumjas sirdî atstâjusi.

Kad pâri apklusuðâs dzîves takaiklâjas smilðu un ziedu sega, lai

mûsu klusa un patiesa lîdzjûtîba Tev,Modrît, ar ìimeni, mîïo MÂMIÒU,

VECMÂMIÒU mûþîbâ pavadot.Dârza ielas 10.mâjas 2.ieejas

iedzîvotâji

A/S “Balvu Enerìija”, reì. Nr. 40003148480, Balvos, Vidzemesielâ 9c, izsludina cenu aptauju

“KOKSNES KURINÂMÂ MATERIÂLA IEPIRKÐANAI” 1. Iepirkuma priekðmets:1.1. malkas un nomaïu ðíelda, izmçri – no 2 cm lîdz 6 cm,1.2. zaru ðíelda,1.3. malka.2. Iepirkuma apjoms: 50 000 m³ (no 01.07.2013. lîdz 30.06.2014.)3. Piegâdes nosacîjumi: kurinâmais materiâls tiek piegâdâts

katlu mâjâm Balvos, Vidzemes ielâ 9c, un Bçrzpils ielâ 30 ar piegâdâtâjatransportu.

Piedâvâjuma iesniegðanas termiòð: lîdz 2013. gada20.maijam aploksnç ar norâdi “Kurinâmâ piegâde” Balvos, Bçrzpilsielâ 30, LV – 4501.

Papildus informâcija: tâlr. 28397666.Vçrtçðanas kritçriji: viszemâkâ cena par kvalitatîvâko koksnes

kurinâmo, piegâdes noteikumi un atbilstoða kvalitâte LV.

Lîdzjûtîbas

Kas smagâks vçl var bût, pa dzîves taku ejot,Kâ atdot zemei to, kas sirdij tuvs un dârgs... (I.Lasmanis)

Izsakâm visdziïâko lîdzjûtîbuModrîtei Silauniecei, MÂTI mûþîbâ

pavadot.Kolçìes: Sarmîte, Gunta,

Aledija, Vija

Pârtrûka stîga, apklusa dziesma,Apdzisa zvaigznes, saira sapòi.Viss tas notika pçkðòi un strauji...

Esam kopâ ar audzinâtâju Maldruun viòas ìimeni, pâragri no

BRÂÏA atvadoties.2002.gada absolventi

Tik daudz vçl nepateiktâ,No dzîvç izjustâ.Tik daudz vçl nepaveiktâ,No mûþa cerçtâ. (V.Kokle-Lîviòa)

Izsakâm visdziïâko lîdzjûtîbu Ilzei,Guntaram, Agrim Strupkiem

sakarâ ar vîra, tçva, vectçva MÂRASTRUPKAS pçkðòo aizieðanu

mûþîbâ.Bijuðais Infekciju nodaïas kolektîvs

Es tev domâs, mât, stâstîðu ilgi vçl,Kâ dârzâ ziedi sazied, kâ bites tajos dûc,Kâ dzçrves atlido un aizlido ar dziesmu skumju,Kâ dienas mums aizskrien bez tevis, mât.

Lai patiesa lîdzjûtîba meitaiModrîtei, dçlam Jânim, viòu

ìimençm, mâsai Antoòinai unpârçjiem tuviniekiem, darbîgo

skolotâju VERONIKU SILAUNIECImûþîbas ceïâ pavadot.

Bijuðie darba kolçìi -skolotâji pensionâri

Mçs klusçjot paliekam...Vçji ðalko un mierina mûs,Bet tava vieta, kas bija ðai dzîvç,Vienmçr mûsu atmiòâs bûs.

Kad mûþîbas vçji atnesuði tumðodienu un sveces izraud smago sâpi,skumstam par MÂRA STRUPKAS

pçkðòo nâvi un izsakâm patiesulîdzjûtîbu Ilzei Strupkai ar dçliem.

Dzemdîbu, ginekoloìijas kolektîvi

Paliek... tik daudz vçl nepateiktâ,No dzîves izjustâ.Tik daudz vçl nepaveiktâ,No mûþa cerçtâ.Lai mûsu lîdzjûtîbas vârdi ir patiess

atbalsts sâpju brîdî Maldrai untuviniekiem, no BRÂÏA uz mûþu

atvadoties.Tilþas vidusskolas kolektîvs

SIA “Pûres dârzi”sertificçtâ stâdaudzçtava

piektdien, 26.aprîlî, Balvu tirgû

aicina iegâdâties plaðâ

sortimentâ augïkoku,

ogulâju stâdus.Informâcija pa tâlruni

29249450.

Rugâju novada domes 2013.gada 18.aprîïa sçdç tika pieòemts

lçmums (protokols Nr.5 9.§) par Rugâju novada attîstîbas programmas2013. – 2019.gadam 1. redakcijas nodoðanu sabiedriskajaiapsprieðanai.

Attîstîbas programmas publiskâ apsprieðana notiks no 2013.gada29.aprîïa lîdz 2013.gada 7.jûnijam.

Ar izstrâdâto Rugâju novada attîstîbas programmas 2013.-2019.gadam 1.redakciju var iepazîties un iesniegt rakstiskus

priekðlikumus:� Rugâju novada domç, Kurmenes ielâ 48, Rugâjos, Rugâju

novadâ, LV-4570, domes darba laikâ,

� Lazdukalna pagasta pârvaldç, Bçrzu ielâ 8, Benislavâ, Rugâju novadâ, LV-4577, pagasta pârvaldes darba laikâ,

� Rugâju bibliotçkâ, Kurmenes ielâ 36, Rugâjos, Rugâju novadâ,

LV-4570, bibliotçkas darba laikâ,� Lazdukalna bibliotçkâ, Bçrzu ielâ 6, Benislavâ, Rugâju novadâ,

LV-4577, bibliotçkas darba laikâ,

� Skujetnieku bibliotçkâ, Liepu ielâ 6-10, Skujetniekos, Rugâju novadâ, LV-4577, bibliotçkas darba laikâ,

� Tikaiòu bibliotçkâ, “Tikaiòi”, Rugâju pagastâ, Rugâju novadâ,

LV-4577, bibliotçkas darba laikâ.� Rugâju novada paðvaldîbas mâjas lapâ www.rugaji.lv.

Sabiedriskâs apsprieðanas sanâksmes tiks organizçtas:� 2013.gada 6.jûnijâ plkst 10.00 Skujetnieku bibliotçkâ, Liepu ielâ

6-10, Skujetniekos, Rugâju novadâ, LV-4577� 2013.gada 6.jûnijâ plkst 12.00 saietu namâ, Skolas ielâ 3,

Benislavâ, Rugâju novadâ, LV-4577� 2013.gada 6.jûnijâ plkst 18.00 Rugâju novada domç, Kurmenes

ielâ 48, Rugâjos, Rugâju novadâ, LV-4570

Paziòojums

Tikai nedçïu!

Veikalâ “Beâte”, Sporta 2a,

SEZONAS IZPÂRDOÐANA

no 23. aprîïa. Apìçrbiem no Ls 10 atlaides lîdz 50%

Laipni lûdzam!

Kapu sakopðana

Ðíilbçnu pagasta PLEÐOVAS kapos 1.maijâ plkst. 9.00 kapu sakopðanas talka.

Mçs òemam debess gabaliòu zilu

Un pieliekam tam sniegpulksteni klât,

Vçl pûpolus un smarþu pilno silu,

To visu gribam mçs Tev dâvinât.

Mîïi sveicam Eleonoru Kaimiòu skaistajâ dzîves jubilejâ! Vçlam

no Dieviòa - veselîbu, no zemîtes - izturîbu, no saulîtes - siltumiòu.

Vîrs, meitas ar ìimençm

Lai Tev nekad nepietrûkst darâmâ darba,

Lai nepietrûkst iespçju, draugu tuvuma, mîlestîbas

un sirdsmiera.

Skaties nâkotnç ar cerîbu, drosmi un apòçmîbu,

ar sparu un lîksmu prâtu,

Jo ðîs ir lietas, no kurâm var veidot dzîvi.

Mîïð sveiciens Rolandam Silauniekam skaistajâ dzîves jubilejâ!

Draugi: Aldis, Aigars, Mâris, Vilmârs

Lai Tev gadi kâ pîpenes svelmç un lietû zied,

Veiksmi un laimi dvçselç Tavâ,

Kura allaþ smejas un dzied.

Lai tev pieder viss, ko Laima un liktenis vçlçjis.

Mîïi sveicam Lilliju Strupku skaistajâ dzîves jubilejâ! Vçlam

Veselîbu, dzîvesprieku, neizsîkstoðu enerìiju turpmâkajiem gadiem.

Krusttçva ìimene

Visskaistâkos ziedus, kas pavasarî mirdz,

Visgaiðâkos vârdus, kas nâk no sirds.

Lai dzîvesprieks un darbagriba,

Un saules pilna sirds.

Mîïi sveicam Lilliju Strupku ðûpuïsvçtkos!

Vçlam veselîbu un radoðu domu îstenoðanu

turpmâkajos gados.

Vîra vecâki

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○

○