ZINĀTNISKĀS DARBĪBAS 2017. GADA PĀRSKATS · tu) pētniecības kapacitātes un karjeras attīstību. Lai piesaistītu RTU jaunus ekselentus zinātniekus, tika izsludināts jauns

Rīgas Tehniskās universitātes

ZINĀTNISKĀS DARBĪBAS 2017. GADA PĀRSKATS

Latvijas Republikas IZM Zinātniskās institūcijas reģistrācijas apliecība Nr. 172039,

izdota 2006. gada 17. janvārī

RTU IzdevniecībaRīga 2018

Rīgas Tehniskās universitātes zinātniskās darbības 2017. gada pārskats. Rīga: RTU Izdevniecība, 2018. 328 lpp.

Izdevums “Rīgas Tehniskās universitātes zinātniskās darbības 2017. gada pārskats” izdots saskaņā ar Latvijas Republikas Zinātniskās darbības li-kuma 19. panta 3. daļu un 40. pantu, kā arī Ministru kabineta 2006. gada 16. maija noteikumiem Nr. 397 “Noteikumi par zinātnisko institūciju reģis-trā reģistrētā zinātniskā institūta gada publisko pārskatu”.

Sastādīja: Tālis Juhna, profesors, zinātņu prorektors Elīna Ločmele, Zinātniskās darbības koordinācijas un informācijas no-daļas vadītājaMadara Būmane, Zinātniskās darbības koordinācijas un informācijas nodaļas projektu vadītāja

Pateicamies visu struktūrvienību personālam par sadarbību pārskata sagatavošanā.

Redaktore Irēna SkārdaDizains Paula LoreVāka dizains Paula Lore

© Rīgas Tehniskā universitāte, 2018

ISBN 978-9934-22-158-3 (pdf)

SATURS

IEVADS ............................................................................................................. 6

ZINĀTNISKĀS DARBĪBAS 2017. GADA PĀRSKATS ............................. 81. Kopsavilkums un attīstības plāni ................................................... 82. Juridiskais statuss un struktūra ...................................................... 93. Ziņas par RTU zinātniskās darbības rezultātiem 2017. gadā ..... 11

3.1. Īstenotie pētījumu projekti .................................................... 113.2. Zinātniskās publikācijas ......................................................... 133.3. Aizstāvētie promocijas, maģistra un bakalaura darbi ........ 133.4. Izgudrojumi ............................................................................. 143.5. Apbalvojumi un sasniegumi zinātnē .................................... 16

4. Pārskats par saņemto finansējumu zinātnē un tā izlietojumu ... 185. Zinātniskās darbības bāzes finansējums ....................................... 206. RTU Pētniecības platformas ........................................................... 21

6.1. Enerģija un apkārtējā vide ..................................................... 216.2. Pilsētas un attīstība ................................................................. 226.3. Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas ....................... 226.4. Transports ................................................................................ 236.5. Materiāli, procesi un tehnoloģijas ........................................ 246.6. Drošība un aizsardzība .......................................................... 25

ZIŅAS PAR ZINĀTNISKĀS DARBĪBAS REZULTĀTIEM ...................... 261. Arhitektūras fakultāte ...................................................................... 262. Būvniecības inženierzinātņu fakultāte .......................................... 343. Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte ................ 744. Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte ................................. 1145. Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte ...................................... 1306. E-studiju tehnoloģiju un humanitāro zinātņu fakultāte ............. 1707. Inženierekonomikas un vadības fakultāte .................................... 1868. Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte ............................ 2349. Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāte ..................... 300

6

IEVADS

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ir vadošā tehniskā universitāte Balti-jas valstīs un otra lielākā universitāte Latvijā, kas veic zinātnisko pētniecību un piedāvā mācību programmas inženieru, tehnoloģiju, dabas un vides zi-nātnēs, kā arī arhitektūrā un inženierekonomikā.

Zinātniskā pētniecība universitātē ir mācību procesa sastāvdaļa, kas tiek realizēta visu mācību programmu ietvaros. RTU īstenotās fundamentālās un lietišķās pētniecības stratēģiskais mērķis ir analizēt un dot risinājumus pieprasītām tehniskām un sociālām problēmām. Fundamentālo un lietišķo zinātnisko pētījumu gaitā uzkrātais zināšanu potenciāls pakāpeniski tiek realizēts uzņēmējdarbībā.

RTU zinātniskās darbības pamatā ir 6 pētniecības platformas: • enerģija un apkārtējā vide, • pilsētas un attīstība, • informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, • transports, • materiāli, procesi un tehnoloģijas, • drošība un aizsardzība.

Šobrīd Rīgas Tehniskajā universitātē ir šādas fakultātes un struktūr-vienības: Arhitektūras fakultāte, Būvniecības inženierzinātņu fakultāte, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte, Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte, Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte, Ma-teriālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte, Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāte, Inženierekonomikas un vadības fakultāte, E-studiju tehnoloģiju un humanitāro zinātņu fakultāte, Rīgas Biznesa skola un Zināt-niskā bibliotēka. RTU ir filiāles Cēsīs, Liepājā, Daugavpilī un Ventspilī.

Zinātniskā pētniecība tiek finansēta no dažādiem avotiem: no valsts bu-džeta un nozaru programmām, vietējām un ārvalstu programmām, Eiropas Savienības un citām starptautiskajām programmām. Nozīmīgs finansējuma avots ir komercsabiedrības. RTU strādā pieredzējuši un prasmīgi speciālisti, tādēļ RTU ir vadošās pozīcijās visās inženierzinātņu jomās, kā arī dabas un sociālajās zinātnēs Latvijā.

RTU 2017. gada zinātniskās darbības pārskats sastāv no divām daļām, apjoms ir 328 lappuses, un tas ietver 86 informatīvus attēlus.

7

Pirmajā daļā apkopota informācija par zinātnisko darbību RTU kopumā, doti RTU darbības ilgtermiņa un vidēja termiņa mērķi, galvenās funkcijas un uzdevumi, juridiskais statuss un struktūra, pārskats par saņemto finan-sējumu un tā izlietojumu.

Izdevuma otrā daļa veltīta zinātniskās darbības atspoguļojumam RTU struktūrvienībās. Tajā apkopota informācija par personālu, pētījumu virzie-niem, dalību konferencēs, publikācijām, izdotajām monogrāfijām, īsteno-tajiem projektiem, inovāciju aktivitātēm un tehnoloģiju pārnesi, patentiem, aizstāvētajiem bakalaura, maģistra un promocijas darbiem un iegādāto zi-nātnisko aparatūru.

8

RTU ZINĀTNISKĀS DARBĪBAS 2017. GADA PĀRSKATA KOPSAVILKUMS

1. KOPSAVILKUMS UN ATTĪSTĪBAS PLĀNI

RTU stratēģijas pamatmērķis ir nodrošināt Nacionālajā attīstības plānā 2014.−2020. gadam ietverto vadmotīvu realizēšanu – īstenot Latvijā “ekonomisko izrāvienu”. Rīgas Tehniskā universitāte sevi pozicionē kā vienu no Latvijas attīstības stūrakmeņiem, kas nodrošina Latvijas tautsaimniecībai nepieciešamo speciālistu sagatavošanu, kā arī jaunu produktu un pakalpojumu radīšanu, kuri kalpo par pamatu Latvijas ilgt-spējīgai izaugsmei. RTU stratēģija sevī ietver būtiskākos uzdevumus RTU attīstībai laika posmā līdz 2020. gadam, kā arī nosaka veicamās aktivitātes un atbildības dalījumu par veicamo uzdevumu izpildi.

Rīgas Tehniskās universitātes vīzija līdz 2020. gadam ir kļūt par Baltijas valstu vadošo zinātnes un inovācijas universitāti. Lai īstenotu šo uzdevumu, stratēģijā ir definēti trīs universitātes mērķi – kvalitatīvs studiju process, iz-cila pētniecība, kā arī ilgtspējīgas inovācijas un komercializācijas darbības. Šiem trim mērķiem ir definēti konkrēti rezultatīvie indikatori, kas ļaus RTU līdz 2020. gadam realizēt tās vīziju.

Stratēģija ir balstīta uz universitātes trīs galvenajiem mērķiem un caurvij piecas būtiskākās universitātes prioritātes – internacionalizāciju, starpdis-ciplinaritāti, organizatorisko, finanšu un arī infrastruktūras efektivitāti. Šīs piecas horizontālās prioritātes RTU izmanto kā prizmu, lai caurskatītu tās mērķu realizāciju un nodrošinātu Latvijas tautsaimniecībai un sabiedrībai starptautiski konkurētspējīgu augstas kvalitātes zinātnisko pētniecību, aug-stāko izglītību, tehnoloģiju pārnesi, komercializāciju un inovāciju.

RTU stratēģijas īstenošana tiek apstiprināta ar RTU Senāta lēmumu. Pēc stratēģijas apstiprināšanas RTU rektors reizi gadā nodrošina ikgadējo RTU mērķu un uzdevumu definēšanu ar skaidriem rezultatīvajiem indikatoriem katras RTU struktūrvienības līmenī. Balstoties uz šiem principiem, tiek no-drošināta RTU stratēģijas realizācija un notiek ikgadēja sasniegto rezultātu analīze.

9

RTU Zinātniskās darbības 2017. gada pārskata kopsavilkums

Nodrošināt Latvijas tautsaimniecībai un sabiedrībai starptautiski konkurētspējīgu augstas kvalitātes zinātnisko pētniecību, augstāko izglītību, tehnoloģiju pārnesi un inovāciju.

Misija

Rīgas Tehniskā universitāte – starptautiski pazīstama, moderna un prestiža Baltijas valstu vadošā zinātnes un inovācijas universitāte − Latvijas attīstības stūrakmens.

Vīzija

Mērķi • Kvalitatīvs studiju process • Izcila pētniecība • Ilgtspējīga inovācija

2. JURIDISKAIS STATUSS UN STRUKTŪRA

RTU ir zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskā institūcija (Iz-glītības un zinātnes ministrijas Zinātniskās institūcijas reģistrācijas apliecī-ba Nr. 172039, izdota 2006. gada 17. janvārī).

RTU fakultātes un fakultātēm pakļautās struktūrvienības 2017. gadā:1. Arhitektūras fakultāte:

• Arhitektūras projektēšanas katedra; • Arhitektūras vēstures un teorijas katedra; • Inženierarhitektūras laboratorija; • Pilsētplānošanas centrs; • Tēlotājas mākslas katedra.

2. Būvniecības inženierzinātņu fakultāte: • Būvniecības un rekonstrukcijas institūts;

10

• Būvražošanas institūts; • Būvzinātnes centrs; • Materiālu un konstrukciju institūts; • Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūts; • Transportbūvju institūts.

3. Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte: • Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūts; • Informācijas tehnoloģijas institūts; • Lietišķās matemātikas institūts; • Lietišķo datorsistēmu institūts; • Vides modelēšanas centrs.

4. Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte: • Radioelektronikas institūts; • Telekomunikāciju institūts.

5. Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte: • Enerģētikas institūts; • Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūts; • Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts.

6. E-studiju tehnoloģiju un humanitāro zinātņu fakultāte: • Humanitārais institūts; • Inženierzinātņu vēstures pētniecības centrs; • Lietišķās valodniecības institūts; • Tālmācības studiju centrs.

7. Inženierekonomikas un vadības fakultāte: • Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūts; • Darba un civilās aizsardzības institūts; • Ražošanas kvalitātes institūts; • Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūts; • Uzņēmējdarbības inženierijas un vadības institūts.

8. Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte: • Dizaina tehnoloģijas institūts; • Funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskā laboratorija; • Lietišķās ķīmijas institūts; • Neorganiskās ķīmijas institūts; • Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūts; • Polimērmateriālu institūts; • Silikātu materiālu institūts; • Tehniskās fizikas institūts; • Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūts.

9. Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāte: • Aeronautikas institūts; • Biomedicīnas inženierijas un nanotehnoloģiju institūts; • Mašīnbūves tehnoloģijas institūts;

11

RTU

Zin

āTn

isk

ās

da

Rb

ība

s 2

017

. ga

da

pā

Rs

kaT

a k

ops

avil

kU

ms

• Mehānikas institūts; • Transporta institūts.

RTU filiāles atrodas Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī un Cēsīs.

3. ZIŅAS PAR RTU ZINĀTNISKĀS DARBĪBAS REZULTĀTIEM 2017. GADĀ

3.1. ĪSTENOTIE PĒTĪJUMU PROJEKTI1

Lai īstenotu RTU stratēģisko mērķi – veikt izcilu pētniecisko darbu –, 2017. gadā augstskolas zinātnieki iesaistījās vairāk nekā 200 dažādos pētīju-mos. Tika pieteikti jauni pētniecisko projektu pieteikumi gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā.

Pašlaik RTU realizē Eiropas Komisijas Apvārsnis 2020 programmas 12 projektus, 7. ietvarprogrammas 2 noslēdzošos projektus un 8 ERA-NET (European Research Area Network) un ERA-Net COFUND projektus. RTU turpina realizēt Eureka Eurostars-2 projektu enerģijas tehnoloģiju un atjau-nojamo enerģijas resursu jomā. Tāpat RTU turpina veiksmīgi piedalīties Eiropas Kosmosa aģentūras projektos un projektu pieteikumos, izstrādājot tehnoloģijas un materiālus aeronautikā un kosmosa nozarē.

Iepriekšējos gados uzsāktajos nacionālā finansējuma Valsts pētījumu programmu (VPP) un Latvijas Zinātnes padomes grantu projektos tiek sa-sniegti gaidītie rezultāti – zinātniskās publikācijas, tautsaimniecībai nozī-mīgi pētījumi. Vislielāko ieguldījumu nacionālajos pētījumos RTU sniegusi, VPP LATENERGI ietvaros veicot pētījumus inovatīvas energoelektronikas tehnoloģijas energoefektivitātes palielināšanai Latvijas tautsaimniecībā, kā arī VPP IMIS² ietvaros veicot nozīmīgus pētījumus nanotehnoloģiju un na-nokompozītu materiālu jomā.

RTU aktīvi iesaistījusies arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) 1.2.1.1. pasākuma “Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompe-tences centru ietvaros” projektos. Projektos, sadarbojoties ar komersantiem, RTU zinātnieki attīsta jaunus produktus un tehnoloģijas, lai paaugstinātu uzņēmumu konkurētspēju un veicinātu pētniecības un rūpniecības sektora sadarbību. RTU realizē projektus informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā, elektronikas tehnoloģiju jomā.

2017. gadā uzsākta veiksmīga sadarbība ar Latvijas Republikas Aiz-sardzības ministriju un Rīgas Stradiņa universitāti, kopīgi realizējot

1 Informāciju sagatavoja zinātniskās darbības projektu nodaļas vadītāja Sandra Vasiļevska.

12

pētniecisku starpdisciplināru projektu “Datorizētas indivīda personības no-vērtēšanas sistēmas izstrāde”.

Turpināts ERAF 1.1.1.1. pasākums “Praktiskas ievirzes pētījumi”, kura mērķis ir atbalstīt pētniecību, kas sniedz ieguldījumu Latvijas viedās specia-lizācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā, zinātnes un tehnoloģiju cilvēkkapi-tāla attīstībā un jaunu zināšanu radīšanā tautsaimniecības konkurētspējas uzlabošanai, 20 projektu realizācija par kopējo summu 2017. gadā 2,7 miljo-ni eiro.

Šajā gadā uzsākti 14 ERAF finanšu instrumenta pēcdoktorantūras pēt-niecības atbalsta projekti, kas vērsti uz jauno RTU zinātnieku (pēcdoktoran-tu) pētniecības kapacitātes un karjeras attīstību.

Lai piesaistītu RTU jaunus ekselentus zinātniekus, tika izsludināts jauns augstskolas finansēts konkurss – “RTU Zinātnes izcilības grants jaunajiem zinātniekiem” –, kura mērķis ir atbalstīt izcilus un daudzsološus zinātnie-kus, lai tie varētu uzsākt zinātnieka karjeru RTU, attīstot pētniecību jaunā, starptautiski nozīmīgā, perspektīvā un augstas globālas novitātes zinātnes virzienā.

RTU jau sesto gadu ir izsludinājusi iekšējo projektu konkursu, kā mērķis ir atbalstīt RTU jaunos zinātniekus, veicināt viņu zinātnisko darbību un zi-nātnisko publicitāti, attīstīt RTU zinātniski pētniecisko kapacitāti, veicināt starptautisko atpazīstamību un zinātnisko konkurētspēju. Arī 2017. gadā tika atbalstīti 19 jauno zinātnieku projekti dažādās pētniecības jomās.

2017. gadā sagatavoti, iesniegti un atbalstīti vairāki struktūrfondu pro-jekti, kas sniedz atbalstu zinātnes infrastruktūrai un zinātniskajai atpazīsta-mībai pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovāciju jomā.

Par EUR 26 558 365 pieteikts projekts ERAF 1.1.1.4. pasākumā “P&A infrastruktūras attīstīšana viedās specializācijas jomās un zinātnisko in-stitūciju institucionālās kapacitātes stiprināšana”, kā mērķis ir zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes stiprināšana un pētniecības resur-su koncentrācija konkurētspējīgās zinātniskajās institūcijās, pilnveidojot zinātnisko institūciju pārvaldības un resursu vadības efektivitāti un mo-dernizējot pētniecības infrastruktūru Latvijas viedās specializācijas jomu ietvaros, tādējādi veicinot zinātnisko institūciju iesaisti Eiropas Savienī-bas līmeņa infrastruktūrās un zinātnisko institūciju rīcībā esošās pētnie-cības infrastruktūras izmantošanu praktisku tautsaimniecības problēmu risināšanai.

Pieteikts projekt par kopējo summu EUR 883 900 ERAF 1.1.1.5. pa-sākumam “Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās”, kā mērķis ir sekmēt Eiropas Pētniecības telpas bilaterālās un multilaterālās sadarbības projektu izstrādi un dalību starptautiskos pētnie-cības, tīklošanās un sadraudzības pasākumos un Eiropas Pētniecības infra-struktūru stratēģiskā foruma infrastruktūras objektos, tai skaitā sniedzot atbalstu nacionālā kontaktpunkta kapacitātes stiprināšanai.

13

RTU

Zin

āTn

isk

ās

da

Rb

ība

s 2

017

. ga

da

pā

Rs

kaT

a k

ops

avil

kU

ms

3.2. ZINĀTNISKĀS PUBLIKĀCIJAS

2017. gadā publicētas 1659 RTU zinātnieku publikācijas, kas indeksētas vadošajās nozaru datubāzēs IEEE Xplore, Chemical Abstracts un Engine-ering Village, kā arī pieejamas Springer, ELSEVIER un De Gruyter Open izdevniecību un EBSCO un ProQuest informatīvo kompāniju datubāzēs. Atskaites gadā citējamības datubāzēs ISI Web of Knowledge 728 indeksētas publikācijas, savukārt SCOPUS indeksētas 900 RTU publikācijas. 2017. gadā RTU zinātnieki sagatavojuši 9 zinātniskās monogrāfijas.

2017. gadā izdoti 16 zinātniskie žurnāli tādās jomās kā arhitektūra, būvzinātne, datorzinātne, enerģētika un elektrotehnika, inženiereko-nomika un vadība, materiālzinātne un lietišķā ķīmija, humanitārās un sociālās zinātnes, transports un mašīnzinības. RTU zinātniskie žurnāli ir starptautiski un recenzēti atvērtās piekļuves izdevumi, kas pieejami gan elektroniskā, gan drukātā veidā. Visi žurnāli tiek indeksēti EBSCO un ProQuest datubāzē, 14 no tiem – Krievijas Zinātniskās un tehniskās informācijas institūta VINITY datubāzē. RTU ir starptautiskās aģen-tūras CrossRef biedrs, tas ļauj žurnālu rakstiem piešķirt digitālā objekta indeksu (DOI) un strādāt ar pretplaģiātisma programmu. Septiņus RTU zinātniskos žurnālus elektroniski izdod atvērtās piekļuves izdevniecība De Gruyter Open. Žurnāli indeksēti ProQuest, EBSCO, DOAJ un attiecī-go jomu specializētajās datu bāzēs. Žurnāls “Environmental and Climate Technologies” indeksēts citējamības datubāzē Scopus un Clarivate Analy-tics – ESCI. Žurnāli “Applied Computer Technologies” un “Electrical, Control and Communication Engineering” tiek indeksēti ESCI citējamī-bas datubāzē.

Saskaņā ar 2016. gadā pieņemto RTU Atvērtās piekļuves politiku RTU zinātniskais personāls visu savu publikāciju metadatus arhivē RTU publi-kāciju reģistrā ORTUS, un šiem tekstiem ir nodrošināta atvērtā piekļuve saskaņā ar attiecīgā izdevuma autortiesību politiku.

Dati par pētnieku publikācijām ir viens no noteicošajiem kritērijiem RTU struktūrvienību un pētnieku darba vērtēšanā. Dati par RTU zinātnie-ku publikācijām tiek analizēti, ņemot žurnāla, kurā tie publicēti, ietekmes faktoru, pētnieku sadarbību ar Latvijas un starptautiskajām institūcijām un publikāciju citējamību.

3.3. AIZSTĀVĒTIE PROMOCIJAS, MAĢISTRA UN BAKALAURA DARBI

2017. gadā RTU ir aizstāvēti 1344 bakalaura un 815 maģistra darbi. RTU 2017. gadā ir aizstāvētas 36 doktora disertācijas. Aizstāvēto disertā-

ciju skaits RTU promocijas padomēs:

14

• būvzinātnes nozarē – 2; • elektronikas un telekomunikāciju nozarē – 3; • elektrotehnikas nozarē – 1; • enerģētikas nozarē –6; • informācijas tehnoloģijas nozarē – 2; • ķīmijas inženierzinātnes nozarē – 3; • ķīmijas nozarē – 2; • mašīnzinātnes nozarē – 1; • materiālzinātnes nozarē – 5; • transporta un satiksmes zinātnes nozarē – 2; • vadībzinātnes nozarē – 4; • vides zinātnes nozarē – 5.

RTU doktorantu skaita dinamika no 2008. gada līdz 2017. gadam atspo-guļota 3.1. attēlā.

3.4. IZGUDROJUMI

2017. gadā Latvijas Patentu valdē ir iesniegti 22 Latvijas patentu pietei-kumi, tātad aizvadītajā gadā universitātes pētnieku aktivitāte savu izstrādņu tiesiskās aizsardzības noformēšanā saglabāja pēdējo trīs gadu līmenī. Pēc Latvijas Patentu valdes informācijas, neskatoties uz relatīvi nelielo patentu pieteikumu skaitu, RTU joprojām ieņem augstu vietu Latvijā pēc nacionā-lo patentu pieteikumu skaita. Latvijas Patentu valdē Latvijas un ārzemju pieteicēji 2017. gadā iesnieguši 97 patentu pieteikumus, no tiem ap 23 % ir RTU zinātnieku devums. Savukārt izsniegto patentu skaits, pamatojoties uz nacionālajiem pieteikumiem, ir 87 patenti, no kuriem RTU patenti (saņemti 26 patenti) veido aptuveni 30 %.

3.1. att. RTU doktorantu skaita dinamika no 2008. gada līdz 2017. gadam.

429 415 415

489 512484 480

532

381 384

2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017

15

RTU

Zin

āTn

isk

ās

da

Rb

ība

s 2

017

. ga

da

pā

Rs

kaT

a k

ops

avil

kU

ms

Aizvadītajā gadā tika saņemti 2 Eiropas patenti. Vienam Eiropas pa-tentam līdzautori ir no Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultā-tes (MTAF): EP2868577B1 “Remotely Controllable Airplane Adapted For Belly-Landing” (autori: A. Urbahs, V. Petrovs, A. Jakovļevs, M. Urbaha, V. Bulanovs, I. Ozols), bet otram Eiropas patentam līdzautori ir no Dator-zinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes (DITF) un Dizaina fabri-kas: EP2813456B1 “Cable Braking and Backward Tension Device” (autori: G. Kulikovskis, A. Nikitenko, E. Deksnis, M. Ekmanis, A. Liekna, I. Ander-sone, K. Priedniece). Kopumā pēdējos piecos gados RTU saņēma 12 Eiropas patentus.

Aktīvākie Latvijas Republikas patentu pieteikumu iesniedzēji: • Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte – 8 pieteikumi, • Būvniecības inženierzinātņu fakultāte – 6 pieteikumi, • Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāte – 5 pieteikumi, • Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte – 4 pieteikumi,

3.2. att. RTU uzturēto patentu dinamika no 2012. gada līdz 2017. gadam.

239259 262

241

166 159

2012 2013 2014 2015 2016 2017

3.3. att. RTU patentu dinamika no 2012. gada līdz 2017. gadam.

47

53

20

2724 22

8

26

1 1

72

53

26

40

31

7

26

2012 2013 2014 2015 2016 2017

LR patentu pieteikumi Piešķirti Eiropas patenti Piešķirti LR patenti

16

• Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte – 1 pieteikums, • Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte – 1 pieteikums, • Dizaina fabrika – 1 pieteikums, • Daugavpils filiāle – 1 pieteikums.

Saņemti 26 Latvijas patenti, no tiem: • Būvniecības inženierzinātņu fakultātei – 9 patenti, • Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātei – 8 patenti, • Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātei – 7 patenti, • Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātei – 5 patenti, • Elektronikas un telekomunikāciju fakultātei – 2 patenti, • Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātei – 1 patents.

3.5. APBALVOJUMI UN SASNIEGUMI ZINĀTNĒ

Rīgas Tehniskās universitātes 58. starptautiskās zinātniskās konferences plenārsēdē goda nosaukumu “RTU Gada zinātnieks 2017” saņēma RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sis-tēmu institūta profesore Dagnija Blumberga.

Goda nosaukumus “RTU Gada jaunais zinātnieks 2017” par pētniecisko darbu saņēma Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Būvniecības un re-konstrukcijas institūta vadošais pētnieks Jānis Šliseris.

Goda nosaukumus “RTU Gada jaunā zinātniece 2017” par pētniecisko darbu saņēma un Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas vadošā pētniece Linda Mežule.

RTU Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra pētniece Marina Sokolova un Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakul-tātes Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūta Bioloģiski aktīvo savieno-jumu ķīmijas tehnoloģijas katedras doktorante Jekaterīna Ivanova saņēma kosmētikas uzņēmuma “L’Oréal” Baltijas stipendiju “Sievietēm zinātnē”. M. Sokolovas pētījumu mērķis ir izveidot kompozītmateriālus, kas imitē cil-vēka kaulu struktūru un funkcijas. J. Ivanovas pētījumi saistīti ar potenciālu pretvēža savienojumu izstrādi.

RTU profesors Jurijs Merkurjevs saņēma Eižena Āriņa balvu datori-kā par nozīmīgu teorētisku ieguldījumu Latvijas datorzinātnes attīstībā. J. Merkurjeva vadībā starptautiskā projektā izstrādātā platforma vides un tehnoloģisko sistēmu monitoringam ir aprobēta Latvijas pašvaldībās, veicot Daugavas plūdu, Lubānas ezera, Madonas pilsētas un novada mežu monitoringu.

155. jubilejas gadā RTU tika iedibināta jauna tradīcija – “Gada balvas valorizācijā” pasniegšana. Balvas mērķis ir veicināt universitātē radīto produktu komercializāciju un lietišķo pētījumu rezultātu popularizēša-nu, patentēšanu, ieviešanu un lietošanu jaunu uzņēmumu dibināšanai.

17

RTU

Zin

āTn

isk

ās

da

Rb

ība

s 2

017

. ga

da

pā

Rs

kaT

a k

ops

avil

kU

ms

“Gada balvu valorizācijā 2017” saņēma Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūta profesors Dr. chem. Māris Turks. Viņa vadībā veikti līgumdarbi pasūtītājiem AS “Olainfarm”, AS “Grindeks”, “Cfm Oskar Tropitzsch GmbH”, SIA “Mol-Port”, SIA “Faneks”.

RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta direktoram profesoram Egīlam Dzelzītim tika pa-sniegta Būvindustrijas lielā balva “Pamatakmens” par mūža ieguldījumu būvindustrijā.

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) svinīgā ceremonijā godināja zināt-niekus – 2017. gada divpadsmit nozīmīgāko sasniegumu Latvijas zinātnē autorus. Starp tiem ir RTU pētījumi informācijas tehnoloģijas un enerģēti-kas jomā. Ceremonijā tika piešķirti arī LZA prezidenta atzinības raksti, no kuriem vienu saņēma RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes zinātnieku grupa.

Teorētiskajā zinātnē LZA atzinību saņēma Datorzinātnes un informāci-jas tehnoloģijas fakultātes Lietišķo datorsistēmu institūta pētnieki Jānis Osis un Uldis Doniņš par grāmatā publicēto pētījumu “Topoloģiskā UML mode-lēšana: uzlabota domēna modelēšanas un programmatūras izstrādes pieeja. Teorētiskais pamats programmatūras izstrādei”. Zinātnieku izstrādātā ori-ģinālā topoloģiskās funkcionēšanas modelēšanas teorija garantē drošu un kvalitatīvu programmatūras arhitektūras konstruēšanu, kā arī nodrošina tās saglabāšanu uzturēšanas laikā. Šo pieeju paredzēts izmantot jauna starp-tautiskā IT standarta izstrādāšanā.

Lietišķās zinātnes sasniegumos LZA augsto vērtējumu saņēma RTU Enerģētikas institūta zinātnieki Antans Sauhats, Zane Broka, Kārlis Balt-putnis, Romāns Petričenko, Gatis Junghāns, Oļegs Linkevičs, Laila Zemī-te, Namejs Zeltiņš, Renāta Varfolomejeva, Ļubova Petričenko un Jevgeņijs Kozadajevs par pētījumu “Izstrādāta programmatūra energosistēmas elek-troenerģijas cenu samazināšanai, tās modelēšanai, vadībai un attīstības plānošanai”. Pētījumā izveidoti detalizēti Latvijas energosistēmas un tās elementu matemātiskie modeļi energoapgādes efektivitātes un drošuma uz-labošanai, kā arī Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai. Pētījumu rezultāti publicēti starptautiskajos zinātniskajos izdevumos un tiek izman-toti praksē Latvijas energosistēmas darba nodrošināšanā, sniedzot labumu enerģijas lietotājiem, sistēmas operatoriem un elektroenerģijas ražotājiem Latvijā un kaimiņvalstīs.

Vēl seši pētījumi tika godināti ar LZA prezidenta atzinības rakstiem. Viens no tiem tika piešķirts Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultā-tes Polimērmateriālu institūta zinātniekiem Jānim Zicānam, Nikolajam Kurmam, Uldim Rekneram, Remo Merijam-Meri, Jurim Umbraško, Rit-varam Bērziņam un Jurim Biteniekam. Sadarbībā ar SIA “TENACHEM/Soudal Group” (Latvija/Beļģija) un “Werner Hollbeck GmbH” (Vācija) RTU

18

zinātnieki sintezēja jaunus ķīmiskos savienojumus, lai iegūtu būvniecībā un auto būvē izmantojamus siliterminēto polimēru un epoksīda divkompo-nentu adhezīvus un hermētiķus. Pētījuma ietvaros tika veikta kompozīciju sastāva izstrāde, lai uzlabotu cietēšanas kinētiku, kā arī tika noteikti sva-rīgākie tehnoloģisko (uzglabāšanas stabilitāte, viskozitāte, cietēšanas kinē-tika, gēla punkts, agrā stiprība) un ekspluatācijas īpašību rādītāji (stiepes stiprība, cietība, stabilitāte ūdens vidē, izturība pret UV starojumu). Tika veikta arī materiālu sastāvdaļu nekaitīguma izvērtēšana, aizvietojot repro-duktīvajai sistēmai kaitīgos dibultilalvas un tributilalvas katalizatorus ar ekoloģiskākām alternatīvām.

Apbalvojuma “Laiks Ziedonim 2017” zinātnes nominācijā “Taureņu uzbrukums” galveno balvu saņēma Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Biomateriālu zinātniskās pētniecības laboratorijas vadošais pēt-nieks Kārlis-Agris Gross.

4. PĀRSKATS PAR SAŅEMTO FINANSĒJUMU ZINĀTNĒ UN TĀ IZLIETOJUMU

RTU saņemtais zinātnes un pētniecības kopējais finansējums 2017. gadā bija EUR 13 863 462, tā struktūra atspoguļota 4.1. attēlā.

2015. gadā Valsts budžeta finansējums palielinājās modeļa “Zinātnis-kās darbības attīstības finansējums augstskolās (2. pīlārs – snieguma fi-nansējums)” ietvaros. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) 2014. gadā sāka jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanu, kas sakārto

4.1. att. RTU finansējuma avoti pētniecības darbu veikšanai 2017. gadā, EUR.

Valsts budžetafinansējums

5 140 492

Ieņēmumi nolīgumdarbiem

947 886

Ārvalstufinansējums

5 659 671

Zinātniskās darbības bāzes finansējums

4 744 560

19

RTU

Zin

āTn

isk

ās

da

Rb

ība

s 2

017

. ga

da

pā

Rs

kaT

a k

ops

avil

kU

ms

augstskolu finansēšanas sistēmu. Modelis ir balstīts uz trim pīlāriem, no ku-riem otrais paredz finansējumu augstskolām par sasniegtajiem rezultātiem. Šogad kopumā 6,5 miljoni EUR piešķirti 14 augstskolām un koledžām, kas visveiksmīgāk iesaistījušas pētniecībā un radošajā darbā studentus un jau-nos zinātniekus, īstenojušas starptautiskus pētniecības projektus un sadar-bojušās ar uzņēmējiem2.

Augstskolu snieguma finansējuma rezultatīvo rādītāju analīze liecina, ka vairākās pozīcijās līderis ir Rīgas Tehniskā universitāte. RTU ieguva procen-tuāli lielāko augstskolu snieguma finansējumu – EUR 1 966 770 (30 % no kopējā finansējuma)3.

RTU izpildītais zinātnisko darbu apjoms pārskata gadā: • lietišķie pētījumi – 78 %, • fundamentālie pētījumi – 16 %, • eksperimentālās izstrādnes – 6 %.

Kā redzams 4.2. attēlā, pārsvaru zinātnisko darbu apjoma sadalījumā pa zinātnes nozarēm ieņem inženierzinātnes.

2 Izglītības un zinātnes ministrija. Zinātniskās darbības attīstības finansējums augstskolās (2.pī-lārs) [tiešsaiste]. Rīga: Izglītības un zinātnes ministrija, 2014 [skatīts 2018. gada 28. jūnijā]. Pieejams: http://www.izm.gov.lv/lv/izglitiba/augstaka-izglitiba/augstakas-izglitibas-finanse-sanas-modelis/zinatniskas-darbibas-attistibas-finansejums-augstskolas-2-pilars

3 Izglītības un zinātnes ministrija. Snieguma finansējuma rezultatīvo rādītāju analīze [tiešsais-te]. Rīga: Izglītības un zinātnes ministrija, 2016 [skatīts 2018. gada 28. jūnijā]. Pieejams: http://www.izm.gov.lv/lv/izglitiba/augstaka-izglitiba/augstakas-izglitibas-finansesanas-modelis/zinatniskas-darbibas-attistibas-finansejums-augstskolas-2-pilars/2017-gads

4.2. att. RTU izpildīto zinātnisko darbu apjoma sadalījums pa zinātņu nozarēm 2017. gadā.

Dabas zinātnes15 %

Humanitārāszinātnes

1 %Medicīnaszinātnes

1 %

Sociālās zinātnes5 %

Inženierzinātnesun tehnoloģijas

78 %

20

5. ZINĀTNISKĀS DARBĪBAS BĀZES FINANSĒJUMS

Latvija ir noteikusi kvantitatīvo mērķi − līdz 2020. gadam palielināt pēt-niecībā un attīstībā ieguldīto finansējumu 1,5 % apmērā no Latvijas iekšze-mes kopprodukta (IKP). Pašreizējā brīdī finansējums pētniecībā ir krietni zem 1 % no Latvijas IKP4.

Viens no valsts finansēšanas avotiem zinātnei ir zinātniskās darbības bā-zes finansējums, kuru Izglītības un zinātnes ministrija katru gadu no valsts budžeta līdzekļiem piešķir zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētajām zi-nātniskajām institūcijām. Bāzes finansējums tiek piešķirts kopš 2006. gada.

Ir izstrādāti Ministru kabineta noteikumi Nr. 1316, kas nosaka kārtību, kādā aprēķina un no valsts budžeta līdzekļiem piešķir bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām.

Rīgas Tehniskās universitātes piesaistītā zinātniskās darbības bāzes fi-nansējuma struktūra:

• zinātniskais personāls (pētnieks, vadošais pētnieks, zinātniskais asis-tents) – EUR 2 433 694,

• zinātnes apkalpojošais un tehniskais personāls – EUR 1 435 952, • attīstības koeficients 1,29 (projekti, līgumdarbi, publikācijas, aizstāvētie

promocijas un maģistra darbi) – EUR 1 041 705.Kopš 2012. gada Rīgas Tehniskā universitāte ir apstiprinājusi nolikumu

“Zinātniskās darbības bāzes finansējuma sadales metodika RTU struktūr-vienībām”, kas paredz bāzes finansējuma pārdali RTU struktūrvienībām,

4 Bāliņa, S. Zinātnes un tehnoloģiju attīstība Latvijā. Rīga: Izglītības un zinātnes ministrija, 2011, 7. lpp. ISBN 978-9934-8148-6-0

5.1. att. IZM piešķirtā zinātniskās darbības bāzes finansējuma RTU atspoguļojums pēc iesniegto rādītāju pienesuma, EUR.

Attīstības koeficientapiesaistītais finansējums

1 041 705

Zinātnes apkalpojošā un tehniskā

personāla piesaistītais finansējums

1 435 952

Zinātniskā personālapiesaistītais finansējums

2 433 694

21

RTU

Zin

āTn

isk

ās

da

Rb

ība

s 2

017

. ga

da

pā

Rs

kaT

a k

ops

avil

kU

ms

balstoties uz rezultatīvajiem rādītājiem par pēdējiem trim gadiem: publi-kācijām, patentiem, zinātnei piesaistītā finansējuma, aizstāvētajiem pro-mocijas darbiem attiecībā pret uzņemtajiem doktorantiem. Publikācijas un patenti tiek sadalīti pēc kategorijām, kā arī katram rezultatīvajam rādītājam formulā ir piemērots savs koeficients.

6. RTU PĒTNIECĪBAS PLATFORMAS

6.1. ENERĢIJA UN APKĀRTĒJĀ VIDE

Stabilai, kvalitatīvai un optimālai energoapgādes sistēmu darbībai RTU pēta un attīsta kontroles, diagnostikas, vadības, analīzes un prognozēša-nas tehnoloģijas un instrumentus. Tiek izstrādātas diagnostikas metodes elektrotīkliem, transformatoriem un elektriskiem dzinējiem, pusvadītāju pārveidotāji elektriskai piedziņai, degšanas procesu kontroles tehnoloģijas siltumenerģijas ražošanas iekārtām.

Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki “Enerģijas un vides” pētniecības platformā attīsta tehnoloģijas un risinājumus, kas saistīti ar elektroapgādes, siltumapgādes un transporta energoapgādes sistēmu un to elementu stabilas, kvalitatīvas un optimālas darbības nodrošināšanu; atjaunojamiem energoresursiem, to pārveidošanas un uzkrāšanas tehnoloģijas lietojumu elektroapgādē, siltumapgādē un transportā; energoapgādes ķēdēm, t. i., ražošanas, piegādes un patēriņa sektoru energoefektivitāti; klimata

5.2. att. RTU zinātniskās darbības bāzes finansējuma sadales metodikas formulas aprēķinātie koeficienti fakultātēm.

Publikācijas + patenti Finansējums Promocijas darbi

MLĶF EEF BIF DITF MTAF IEVF ETF ETHZF APF

22

tehnoloģiju energoapgādes ietekmes uz vidi samazināšanu; energosistē-mu analīzi un plānošanu, ievērojot tehniskos, vides un sociālekonomiskos aspektus.

Platformas kontaktpersonas:Oskars Krievs Enerģētikas un elektrotehnikas fakultā[email protected]Āzenes iela 12/1–206, RīgaDiāna ŽalostībaEnerģētikas un elektrotehnikas fakultā[email protected]Āzenes iela 12/1–307, Rīga

6.2. PILSĒTAS UN ATTĪSTĪBA

Atsevišķi izcili, bet savstarpēji nesaistīti pilsētvides uzlabošanas pa-sākumi nespēj uzlabot pilsētas kā vienotas sistēmas kvalitāti. Tāpēc Rīgas Tehniskās universitātes dažādu jomu pētnieku darbu apvienošana vienotā platformā ir īpaši nozīmīga. Pilsētu perspektīvo jautājumu risināšanai RTU zinātnieki attīsta vairākus virzienus. Tie ir: kultūrvēsturiskās vides sagla-bāšana, pilsētvides kvalitātes attīstība, enerģijas un siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšana, jaunāko tehnoloģiju izmantojums plānošanā un prognostikā, sociāli ekonomisko faktoru ievērtēšana pilsētplānošanā.

Ilgtspējīga pilsētu attīstība, kas spēj nodrošināt ilglaicīgu dzīves vides kvalitāti, ir daudzu nozaru mērķis. Tās pamatā ir iekļaujoša un visaptveroša vīzija, piemērota integrēta plānošana un pārredzama pārvaldība.

Platformas kontaktpersonas:Sandra TreijaArhitektūras fakultā[email protected]Ķīpsalas iela 6–40, RīgaKristīna TihomirovaBūvniecības inženierzinātņu fakultā[email protected] Valdena iela 1–204, Rīga

6.3. INFORMĀCIJAS UN KOMUNIKĀCIJU TEHNOLOĢIJAS

Rīgas Tehniskās universitātes RTU pētījumu platforma “Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas” ir izveidota, lai attīstītu pētījumus informācijas tehnoloģiju nozarē. Mūsdienu pasaule nav iedomājama bez elektroniskām

https://www.google.lv/maps/place/%C4%80zenes+iela+12,+Kurzemes+rajons,+R%C4%ABga,+LV-1048/@56.9515451,24.0778451,17z/data=!4m5!3m4!1s0x46eecfe0444c1171:0x2ca23e140e79069!8m2!3d56.9515451!4d24.0800391?hl=en

https://www.google.lv/maps/place/%C4%80zenes+iela+12,+Kurzemes+rajons,+R%C4%ABga,+LV-1048/@56.9515451,24.0778451,17z/data=!4m5!3m4!1s0x46eecfe0444c1171:0x2ca23e140e79069!8m2!3d56.9515451!4d24.0800391?hl=en

https://www.google.lv/maps/place/%C4%B6%C4%ABpsalas+iela+6,+Kurzemes+rajons,+R%C4%ABga,+LV-1048/@56.9533582,24.0802482,17z/data=!3m1!4b1!4m5!3m4!1s0x46eecfe0c0444b69:0x9001e687791a7ab9!8m2!3d56.9533582!4d24.0824422?hl=en

https://www.google.lv/maps/place/Paula+Valdena+iela,+Kurzemes+rajons,+R%C4%ABga,+LV-1048/@56.9541,24.0776413,17z/data=!3m1!4b1!4m5!3m4!1s0x46eecfe0d77126b7:0xa169fb344ffb5280!8m2!3d56.9541!4d24.07983

23

RTU

Zin

āTn

isk

ās

da

Rb

ība

s 2

017

. ga

da

pā

Rs

kaT

a k

ops

avil

kU

ms

ierīcēm, programmatūras to vadīšanai un datu pārraides, tāpēc pētījumi šajā platformā ir aktuāli praktiski visās tautsaimniecības nozarēs.

Galvenās darbības jomas: • e-studiju sistēmas lietojamības izpēte un jaunu e-studiju tehnoloģiju,

metožu un sistēmu izstrāde; • lietu interneta un liela apjoma datu pārvaldes un apstrādes pētījumi; • informācijas pārraides energoefektivitātes paaugstināšanas paņēmienu

izstrāde • pētījumi IKT lietojumiem valodniecībā; • viedo pilsētu un reģionu tehnoloģiju izstrāde un jaunu e-pakalpojumu

radīšana dzīves kvalitātes paaugstināšanai; • kiberfizikālo sistēmu tehnoloģiju izpēte un izstrāde, balstoties un ino-

vatīvām ātrdarbīgo optisko pārraides sistēmu tehnoloģijām; • visaptveroši datu apstrādes pētījumi izkliedētās sarežģītās vidēs; • visaptverošais intelekts viedo un autonomo sistēmu izstrādei un to

integrācijai; • augstas veiktspējas signālapstrāde un ātrie pārveidojumi; • nākamās paaudzes radiofrekvenču un mikroviļņu sakaru sistēmu

izstrāde; • transporta sistēmu komunikāciju sistēmu un informācijas kompleksās

apstrādes pētījumi.Platformas kontaktpersonas:Alla Anohina-NaumecaDatorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultā[email protected]īvas iela 2–545, RīgaJurģis PoriņšElektronikas un telekomunikāciju fakultā[email protected]Āzenes iela 12–209, RīgaInete IelīteE-studiju tehnoloģiju un humanitāro zinātņu fakultā[email protected] Kronvalda bulvāris 1–111, Rīga

6.4. TRANSPORTS

Rīgas Tehniskās universitātes pētījumu platforma “Transports” ir iz-veidota, lai attīstītu starpdisciplinārus pētījumus transporta nozarē. RTU pētījumi šajā virzienā saistīti ar transporta drošības un energoefektivitā-tes paaugstināšanu, kā arī dažādu transporta infrastruktūras problēmu risināšanu.

https://www.google.lv/maps/place/Daugavgr%C4%ABvas+iela+2,+Zemgales+priek%C5%A1pils%C4%93ta,+R%C4%ABga,+LV-1048/@56.9453788,24.0783134,17z/data=!3m1!4b1!4m5!3m4!1s0x46eed021cdff147d:0x36972875c7b23644!8m2!3d56.9453788!4d24.0805074?hl=en

https://www.google.lv/maps/place/%C4%80zenes+iela+12,+Kurzemes+rajons,+R%C4%ABga,+LV-1048/@56.9515451,24.0778451,17z/data=!3m1!4b1!4m5!3m4!1s0x46eecfe0444c1171:0x2ca23e140e79069!8m2!3d56.9515451!4d24.0800391?hl=en

https://www.google.lv/maps/place/Kronvalda+bulv%C4%81ris+1,+Centra+rajons,+R%C4%ABga,+LV-1010/@56.954169,24.1011887,17z/data=!3m1!4b1!4m5!3m4!1s0x46eecfdafa666369:0x801a0cd7b15445e0!8m2!3d56.954169!4d24.1033827?hl=en

24

Galvenie pētījumu virzieni: • energoefektīvs un drošs auto un dzelzceļa transports; • drošs un ekonomiski efektīvs aviotransports; • efektīva transporta infrastruktūra; • uzticamas un drošas transportlīdzekļu un transporta infrastruktūras

tehniskā stāvokļa diagnostikas metodes.Platformas kontaktpersonas:Aleksejs KataševsMašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultā[email protected] Valdena iela 1–207, RīgaGuna ČivčišaMašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultā[email protected]ļu iela 36–513, Rīga

6.5. MATERIĀLI, PROCESI UN TEHNOLOĢIJAS

“Materiāli, procesi un tehnoloģijas” ir viens no zinātniskās darbības prioritārajiem virzieniem Rīgas Tehniskajā universitātē. Realizētie pētī-jumi materiālu jomā ir ļoti daudzveidīgi – sākot no nanodaļiņu sintēzes, līdz lielu, praktiski izmantojumu konstrukciju aprēķiniem, konstruktīvās stiprības pārbaudēm un ilglaicības prognozēšanai.

Galvenie pētījumu virzieni: • nanomateriāli un nanotehnoloģijas; • videi draudzīgi procesi un tehnoloģijas, biotehnoloģijas; • lietišķā ķīmija; • funkcionāli materiāli.

Sadarbība notiek gan RTU ietvaros, gan ar citām zinātniskajām insti-tūcijām Latvijā un pasaulē. Zinātnieki realizē projektus, kas tieši saistīti ar materiālu un to īpašību izpēti, kā arī projektus, kas ar šo jomu saistīti ne-tieši, piemēram, izstrādā datu apstrādes, projektēšanas un prognozēšanas programmatūru, veic ekonomiskos aprēķinus jaunu materiālu dizainam vai izgatavošanas tehnoloģijai.

Platformas kontaktpersonas:Andris ŠutkaMateriālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultā[email protected] Valdena iela 3/7–241, Rīga

https://www.google.lv/maps/place/Paula+Valdena+iela,+Kurzemes+rajons,+R%C4%ABga,+LV-1048/@56.9541029,24.0776413,17z/data=!3m1!4b1!4m5!3m4!1s0x46eecfe0d77126b7:0xa169fb344ffb5280!8m2!3d56.9541!4d24.07983?hl=en

https://www.google.lv/maps/place/Ezermalas+iela+6k,+Vidzemes+priek%C5%A1pils%C4%93ta,+R%C4%ABga,+LV-1006/@56.9937073,24.1861697,17z/data=!3m1!4b1!4m5!3m4!1s0x46eecee60290592b:0x471d9d56900880c3!8m2!3d56.9937044!4d24.1883584?hl=en

https://www.google.lv/maps/place/Paula+Valdena+iela,+Kurzemes+rajons,+R%C4%ABga,+LV-1048/@56.9541029,24.0776413,17z/data=!3m1!4b1!4m5!3m4!1s0x46eecfe0d77126b7:0xa169fb344ffb5280!8m2!3d56.9541!4d24.07983

25

RTU

Zin

āTn

isk

ās

da

Rb

ība

s 2

017

. ga

da

pā

Rs

kaT

a k

ops

avil

kU

ms

Jānis LočsMateriālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultā[email protected] iela 3, Rīga

6.6. DROŠĪBA UN AIZSARDZĪBA

Rīgas Tehniskās universitātes pētniecības platformas “Drošība un aiz-sardzība” mērķis ir realizēt projektus, kas tieši paredzēti valsts stratēģisko interešu aizsardzībai drošības jomā. Šī platforma ir izveidota, lai veicinātu starpdisciplināru pētniecību jomās, kas saistītas ar indivīda un valsts dro-šību. Pētījumu virzieni drošības jomā aptver ļoti plašu problēmu loku, jo mūsdienu pasaules apdraudējumi ir komplicēti. To novēršana ir liels izaici-nājums dažādu zinātņu un nozaru speciālistiem.

Galvenie pētījumu virzieni: • stratēģiskie produkti starptautiskajai drošībai; • robežu drošība; • valsts ekonomiskā drošība; • civilā aizsardzība.

Pētījumi drošības un aizsardzības sfērā ir nesaraujami saistīti ar valsts interesēm, tādēļ svarīga ir aktīva sadarbība ar valstiskajām struktūrām. Tā-pat būtiski ir veidot sasaisti ar uzņēmējiem, lai no zinātniskajām izstrādēm radītu praktiski izmantojamus produktus. RTU zinātnieki jau ir veiksmīgi sadarbojušies ar valstiskajām struktūrām, starptautiskajām organizācijām un uzņēmumiem. Platformas tālākais uzdevums ir šo sadarbību veicināt un attīstīt, lai nākotnē radītu jaunus produktus drošības un aizsardzības prob-lēmu risināšanai.

Platformas kontaktpersonas:Juris ĶiploksEnerģētikas un elektrotehnikas fakultā[email protected]Āzenes iela 12/1–524, RīgaAldis ČeversInženierekonomikas un vadības fakultā[email protected] iela 6, Rīga

https://www.google.lv/maps/place/Pulka+iela+3,+Kurzemes+rajons,+R%C4%ABga,+LV-1007/@56.9575603,24.0635507,17z/data=!3m1!4b1!4m5!3m4!1s0x46eecffc97831d85:0x17fb85379c247afc!8m2!3d56.9575574!4d24.0657394

ARHITEKTŪRAS FAKULTĀTE

01

27

dekāns: profesors Dr. arch. Uģis bRaTUŠkins

E-pasts: [email protected]ālrunis: 67089212

Kvalitatīvas dzīves telpas veidošana ir visas sabiedrības prioritāte, un dialogs ar sabiedrību ir viena no svarīgākajām mūsdienu arhitektūras procesa vadlīnijām. Arhitektūras fakultātes (AF) akadēmiskais personāls sistemātiski veic pētījumus arhitektūras teorijas, arhitektūras vēstures un kultūras pieminekļu aizsardzības, pilsētbūvniecības un telpiskās plānoša-nas jomā. Svarīgākie RTU AF pētniecības virzieni ir reģionālo formveides principu attīstība mūsdienu Latvijas arhitektūrā, Latvijas arhitektūras un pilsētbūvniecības vēsture, pilsētplānošanas struktūru attīstība un ilgtspējīga vides plānošana.

Vietas un apkaimes identitāte, pilsētainavas kvalitāte, vides publiskā pieejamība un publisko aktivitāšu daudzveidība, gājēju un citu satiksmes dalībnieku savstarpējās prioritātes, sabiedriskā transporta loma un vieta pil-sētu vēsturiskajos centros, ārtelpas detaļiekārtu kvalitāte, mūsdienu tehno-loģiju iespējas un pilsētvides dizains ir galvenie pētījumu temati bakalaura un maģistra darbos. To tematika balstās profesijas definētajās aktualitātēs, un pētniecības projektu pastāvīgi sadarbības partneri ir valsts un pašvaldī-bu institūcijas, kā arī arhitektu biroji.

mailto:ugis.bratuskins@%20rtu.lv

28

Laika gaitā mainās ikdienas ritms, modes tendences, cilvēku prasības un vēlmes. Arī arhitekta jaunrades tehniskās iespējas mainās, paplašinās izmantojamo materiālu un tehnoloģiju klāsts. AF, sekojot līdzi jaunākajām norisēm mākslā, zinātnē un tehnoloģiju attīstībā, audzina patstāvīgi un kri-tiski domājošas personības – arhitektus, kas prot apvienot tehnisko preci-zitāti apjomu un detaļu dizainā un materiālu lietojumā un māksliniecisku domas lidojumu, radot kvalitatīvu dzīves telpu ne tikai saviem laikabied-riem, bet arī nākamajām paaudzēm.

Fakultātes kontaktinformācija

Dekāna vietnieks zinātniskajā darbā: profesore Dr. arch. Sandra TREIJAE-pasts: [email protected]ālrunis: 67089118

Adrese: Ķīpsalas iela 6, Rīga, LV-1048Tālrunis: 67089212E-pasts: [email protected]ājaslapa: www.rtu.lv/lv/af

1.1. FAKULTĀTES STRUKTŪRA

1.2. FAKULTĀTES PĒTNIECĪBAS VIRZIENI

Pētniecības jomas (%)

Latvijas arhitektūra un pilsētbūvniecība Eiropas būvmākslas kontekstā 35

Dzīves telpas kvalitāte vēsturiskā pilsētvidē 25

Pilsētvides identitāte 20

Baltijas jūras piekrastes attīstības ietekmes faktori 10

Mūsdienu informācijas sistēmas pilsētvides veidošanā 5

Arhitektoniski telpiskās vides bioklimatiskā kvalitāte Latvijā 5

Arhitektūras fakultāte (AF)

Arhitektūras projektēšanas

katedra

Tēlotājas mākslas katedra

Inženierarhitektūras laboratorija

Arhitektūras vēstures un

teorijas katedra

Pilsētplānošanas centrs

29

aR

hiT

Ek

TūR

as

Un

pil

sē

Tplā

no

Ša

na

s f

ak

UlT

āTE

1.3. PERSONĀLS

1.1. att. Arhitektūras fakultātē nodarbinātā personāla pilna laika ekvivalents procentos.

1.4. PĒTNIECĪBAS REZULTĀTI

1.4.1. SVARĪGĀKIE PĒTNIECĪBAS PROJEKTI

• VPP “Letonika” projekts “Identification and Actualisation of the He-ritage of Latvian Art and Architecture” (vadītājs prof. Dr. habil. arch. J. Krastiņš).

1.4.2. LĪGUMDARBI

• Līgumdarbs L8431 “Āra peldbaseinu izbūves iespēju analīze”, pasūtītājs AS “Rīgas Siltums”, RTU AF, SGŪTI. 25.05.2017.–18.10.2017. (proj. vad. doc. E. Bondars, pētn. S. Barvika).

• Līgumdarbs Nr. 10/AG/2017, līg. 13.03.2017. ar SIA “Liepājas re-ģiona tūrisma informācijas birojs” (vienotais reģistrācijas numurs 40003302839) par lekcijas “Liepājas jūgendstils” gidu kursiem un jau-tājumu eksāmenam sagatavošanu (izpildītājs prof. J. Krastiņš).

• Līgumdarbs Nr. 2301, līg. 07.04.2017. ar Viļņas Ģedimina tehnisko universitāti (NM 111950243) par Matas Cirtautas promocijas darba “Peculiarities of Urban Expansion in Lithuania” recenzēšanu (izpildī-tājs prof. U. Bratuškins).

• Līgumdarbs Nr. 48, līg. 18.05.2017. ar Ventspils pilsētas pašvaldības iestādi “Ventspils Muzejs” (vienotais reģistrācijas numurs 90001156887) par žūrijas komisijas eksperta pienākumu veikšanu metu piedāvājumu izvērtēšanā žūrijas komisijā, kas izveidota ar Ventspils pilsētas domes 2017. gada 10. februāra rīkojumu Nr. 130 metu konkursam “Meta

Zinātniskaispersonāls

9 %

Zinātnestehniskaispersonāls

7 %

Zinātniapkalpojošais

personāls9 %

Akadēmiskaispersonāls

75 %

30

izstrāde multifunkcionālai ēkai un teritorijas labiekārtošanai Piejū-ras brīvdabas muzejā, Riņķu ielā 2, Ventspilī”, identifikācijas Nr. VNĪ 2016/219 (izpildītājs prof. J. Krastiņš).

• Līgumdarbs, līg. 28.05.2017. ar Slovēnijas Zinātņu aģentūru (NM 88431452) par zinātniskās pētniecības projektu recenzēšanu (izpildī-tājs prof. J. Krastiņš).

• Līgumdarbs (Umova o dzielo) Nr. 57/2017, līg. 30.05.2017. ar Podkovas Lesnas (Polijā) Kultūras un pilsoņu iniciatīvas centru par dārzu pilsētu festivāla konferencē nolasīto referātu “Mežaparka ģenēze un pilsētbūv-nieciskā attīstība” (izpildītājs prof. J. Krastiņš).

• Līgumdarbs Nr. 226, līg. 19.06.2017. ar AS “DELFI” (vienotais reģistrā-cijas Nr. 40003504352) par satura veidošanu Valsts kultūrkapitāla fon-da atbalstītā projekta “Multimediāls populārzinātnisku lekciju cikls par Latvijas kultūrvēsturi” ietvaros (izpildītājs prof. J. Krastiņš).

• Līgumdarbs Nr. 83, līg. 01.09.2017. ar Latvijas Mākslas akadēmiju (nodokļu maksātāja reģistra Nr. 90000029965) par Aleksandra Bertaša promocijas darba “Pareizticīgo dievnamu celtniecība Latvijas un Igau-nijas teritorijā laikā no 1840. gadu otrās puses līdz 1914. gadam” recen-zēšanu, izpildītājs (izpildītājs prof. J. Krastiņš).

• Līgumdarbs, līg. 05.09.2017. ar grāmatu apgādu “Madris” par grāmatas “Jūgendstila arhitektūra Latvijā. Art Nouveau Architecture in Latvia” izdošanu (izpildītājs prof. J. Krastiņš).

1.4.3. SVARĪGĀKĀS PUBLIKĀCIJAS

1. Bondars, E. Labākie piemēri mūsdienīgu risinājumu izmantošanā pilsētbūvniecībā Latvijā. Kapitāls, 2017, no. 233. https://issuu.com/zurnalskapitals/docs/kapita__ls_05

2. Bondars, E. Passive Design. In: Global Dwelling. Intertwining Research, Community Participation and Pedagogy, L. Madrazo, ed., Barcelona, 2017, pp. 82–89. ISBN 978-84-939814-2-6. e-ISBN 978-84-939814-3-3

3. Bondare, S., Volkova, T., Bondars, E., Barvika, S. Business Challenges in the Architecture Industry. Architecture and Urban Planning, vol. 13, 2017, pp. 118–123. ISSN 1691-4333. e-ISSN 2255-8764. doi:10.1515/aup-2017-0017

4. Bratuškins, U. Latvia. In: Time Frames: Conservation Policies for Twen-tieth-Century Architectural Heritage, New York, Routledge, pp. 269–272, ISBN 978-1-47-248929-6

5. Bratuškins, U., Treija, S., Babris, M. Informal Learning in Architecture: Extravagance or Necessity. In: International Conference “Architectural Practice and Education”, Vilnius, Lithuania, 19–20 Oct., 2017.

6. Dirveiks, I. Cēsu pils rietumu korpusa teorētiska rekonstrukcija. Cēsu pils raksti I, 2017, pp. 33–58. ISBN 978-9934-8685-0-4

31

aR

hiT

Ek

TūR

as

Un

pil

sē

Tplā

no

Ša

na

s f

ak

UlT

āTE

7. Krastiņš, J. Jūgendstila arhitektūra Latvijā. Art Nouveau Architec-ture in Latvia, Rīga, Madris, 2018, 304 p. (latviešu un angļu valodā). ISBN 978-9984-31-891-2

8. Krastiņš, J. Backstein in der Architektur von Riga vom Eklektizismus bis zum Jugendstil. Backsteinbaukunst Band VI: Zur Denkmalkultur des Ostseeraums. Bonn, Deutsche Stiftung Denkmalschutz (Monu-mente Publikationen), 2017, pp. 108–125.

9. Krastiņš, J. Art Nouveau Architectural Heritage in Latvia Facing Future. Heritage for Planet Earth: Smart Travel, Smart Architecture, Heritage and its Enjoyment for Dialogue. In: Proceedings of the 19th Internatio-nal Assembly of the International Expertrs of the Fondazione Romualdo Del Bianco, Florence, 11–13 Mar., 2017, pp. 155–159.

10. Krastiņš, J. Aesthetics of Building Material in the Buildings of Archi-tect Augusts Malvess. Architecture and Urban Planning, 2017, vol. 13, pp. 85–91. doi:10.1515/aup-2017-0012

11. Treija, S., Bratuškins, U., Bondars, E. Public Participation in the Re-generation of Large-Scale Housing Estates. In: Global Dwelling. Inter-twining Research, Community Participation and Pedagogy, L. Madrazo, ed., Barcelona, 2017. pp. 232–245. ISBN 978-84-939814-2-6. e-ISBN 978-84-939814-3-3

12. Treija, S., Bratuškins, U., Barvika, S., Bondars, E. The Liveability of His-torical Cities: Current State and Prospects for Habitation. In: Global Dwelling: Approaches to Sustainability, Design and Participation, Manc-hester, UK, 23 Sep., 2017. Manchester: WIT Press, 2017, pp. 1–10. ISBN 978-1-78466-219-6. e-ISBN 978-1-78466-220-2

13. Treija, S., Bratuškins, U. Participatory Planning: The Role of NGOs in Neighbourhood Regeneration in Riga. In: Spaces of Dialogue For Places of Dignity: Fostering the European Dimension of Planning. Proceedings of the 30th annual AESOP 2017 Congress, Lisbon, Portugal, 11–14 Jul., 2017. Lisboa: Universidade de Lisboa, pp. 616–623.

14. Treija, S., Bratuškins, U. Public-Private-People Partnership for Rege-neration of Public Space. In: Riga Technical University 58th Scientific Conference, Riga, Latvia, 13 Oct., 2017.

2

19

3

10

6

Nodaļas zinātniskajās monogrāfijās

Publikācijas internetā

Publikācija izdevuma "RTU Zinātniskieraksti" sējumā

Publikācijas zinātniskajos žurnālos

Raksti pilna teksta konferenčurakstu krājumos

1.2. att. Arhitektūras fakultātē zinātnisko publikāciju skaits 2017. gadā.

32

15. Viļuma, A., Bratuškins, U. Barriers for Using Wood in Architecture: Latvian Case. In: Riga Technical University 58th Scientific Conference, Riga, Latvia, 13 Oct., 2017.

1.5. VIETĒJĀ UN STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA

• Arhitektūras fakultāte (AF) ir Eiropas Arhitektūras izglītības asociācijas (EAAE/AEEA) dalībniece.

• AF ir Ziemeļvalstu un Baltijas valstu arhitektūras akadēmijas (Nordic-Baltic Academy of Architecture, NBAA) dalībniece (prof. U. Bratuškins ir NBAA vicerektors).

• AF ir Eiropas Plānošanas skolu asociācijas (AESOP) dalībniece (prof. S. Treija ir AESOP Latvijas pārstāve).

• AF ir Modernisma laika ēku, vietu un apkaimju dokumentācijas un konservācijas komitejas (DOCOMOMO) dalībniece.

• Prof. U. Bratuškins ir Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes minis-trijas deleģētais pārstāvis Eiropas Komisijas koordinatoru grupā par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu arhitektūras apakšgrupā.

DALĪBA ZINĀTNISKO IZDEVUMU REDKOLĒĢIJĀS

Vārds Izdevums Periods

prof. Jānis Krastiņš

“Architecture and Urban Planning” (Rīga, RTU) Kopš 2006. g.

“Landscape Architecture and Art” (Jelgava, LLU) Kopš 2012. g.

Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības zinātnisko izdevumu redkolēģija (Rīga) Kopš 1991. g.

prof. Uģis Bratuškins


“Journal of Architecture and Urbanism” (Viļņa, Lietuva) Kopš 2010. g.


“Journal of Sustainable Architecture and Civil Engineering” (Kauņa, Lietuva) Kopš 2012. g.

“Latvijas Architektūra” (Rīga, Lilita) Kopš 2009. g.

prof. Sandra Treija



33

aR

hiT

Ek

TūR

as

Un

pil

sē

Tplā

no

Ša

na

s f

ak

UlT

āTE

1.6. STUDIJU UN ZINĀTNES MIJIEDARBĪBA

• Maģistra darba izpētes virziens “Kultūrvēsturiskā mantojuma attīstības potenciāls”.

• Maģistra darba izpētes virziens “Arhitekts un sabiedrība: vides veidoša-nas mākslas sociālā misija”.

• Maģistra darba izpētes virziens “Mūsdienu tehnoloģiskie instrumenti un risinājumi vides veidošanas mākslā”.

• Bakalaura darba izpētes virziens “Ilgtspējīga pilsētvide”. • Bakalaura darba izpētes virziens “Arhitektoniski telpiskās vides uztvere”. • Bakalaura darba izpētes virziens “Vides pieejamība un universālais

dizains”. • Profesionālās maģistra programmas “Arhitektūra” 1. kursa studentu da-

lība starptautiskajā studentu konkursā “Multikomforta māja” Madridē, Spānijā (sadarbībā ar “Saint-Gobain/ISOVER”).

1.7. SVARĪGĀKIE NOTIKUMI UN SASNIEGUMI

• RTU 58. studentu zinātniskās konferences sekcija “Arhitektūra un pil-sētplānošana” 2017. gada 28. aprīlī.

• RTU 14. starptautiskā vasaras skola “The Big reset on Neighbourhood Design. Islands in the Stream” Rīgā 26.07.2017.–05.08.2017. (sadar-bībā ar Amsterdamas Būvmāklsas akadēmiju, Nīderlande, Veimāras Bauhaus Universitāti, Vācija, Porto Universitāti, Portugāle, Stambulas Kultūras akadēmiju, Turcija, un Lēvenes Katoļu universitāti, Beļģija).

• RTU 58. starptautiskās zinātniskās konferences sekcija “Arhitektūra un pilsētplānošana”, Rīga, 12.10.2017.–13.10.2017.

• Izstāde “Mežaparks – miasto ogród k Rygi” (Mežaparks – dārzu pilsēta Rīgā), kas eksponēta Podkovas Lesnas (Polijā) Kultūras un pilsoņu centrā dārzu pilsētu festivāla laikā 2017. gada jūlijā (izpildītāji prof. J. Krastiņš, doc. R. Čaupale).

34

BŪVNIECĪBAS INŽENIERZINĀTŅU FAKULTĀTE

02

35

dekāns: profesors Dr. sc. ing. Juris smiRnovs


Būvniecības inženierzinātņu fakultātes (BIF) zinātnieku sasniegumi ir labi zināmi ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Pēdējos gadu desmitos esam veiksmīgi apguvuši Eiropas ietvarprogrammu projektu līdzekļus, sadar-bojušies ar uzņēmējiem, izstrādājuši jaunas tehnoloģijas, konstruktīvos risinājumus un inovatīvus materiālus. To apliecina par fakultātes tradīciju iedibinātā starptautiskās konferences IMST (Innovative Materials, Structu-res and Technologies) norise 2017. gada rudenī, kas sekmīgi notika jau trešo reizi (http://imst.rtu.lv/), piesaistot zinātniekus no 28 pasaules valstīm. Un tieši šāda fakultātes pētāmo zinātnisko tematiku vienojoša konference tiek plānota arī turpmāk katru otro gadu.

Zinātniskā pētniecība Būvniecības inženierzinātņu fakultātē ir neatņe-mama studiju procesa sastāvdaļa. Pamatstudiju programmās studenti sava darba rezultātus ataino bakalaura darbos. Maģistrantūrā un doktorantūrā zinātniskās izpētes darba rezultāti jau ir ievērojami augstākā līmenī un tiek publicēti starptautiskajos zinātniskajos žurnālos, izstrādātie zinātniskie produkti saņem patentus.

mailto:[email protected]

36


Dekāna vietnieks zinātniskajā darbā: Dr. sc. ing. Jānis KAMINSKISE-pasts: [email protected]ālrunis: 27476220

Adrese: Ķīpsalas iela 6A, Rīga, LV-1048Tālrunis: 67089112E-pasts: [email protected]ājaslapa: www.rtu.lv/lv/bif

Fakultātes struktūra

Fakultātes pētniecības virzieni


Ūdens apgāde un attīrīšana, pulvermateriālu izpēte, reģionālā attīstība 25

Ceļu, tiltu un satiksmes pētījumi, zemes tālizpēte un ģeomātika 10

Būvkonstrukcijas, to aprēķināšana un modelēšana, dažādu konstrukciju izstrāde 10

Siltuma, ūdens un gāzes sistēmu pētījumi, inženiertehniskās būves 25

Būvniecības ģeotehnisko apstākļu un būvfizikas pētījumi 10

Kompozītie materiāli, konstrukcijas, stiprības analīze, tehniskais monitorings 20

Būvniecības inženierzinātņu fakultāte (BIF)

Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas

institūts

Būvniecības un rekonstrukcijas

institūts

Būvražošanas institūts

Būvzinātnes centrs

Transportbūvju institūts

Materiālu un konstrukciju

institūts

37

bū

vn

iEc

ība

s in

žEn

iER

Zin

āTņ

U f

ak

UlT

āTE1. BŪVNIECĪBAS UN REKONSTRUKCIJAS

INSTITŪTS

Direktors: profesors Dr. sc. ing. Leonīds PAKRASTIŅŠAdrese: Ķīpsalas iela 6A/B, Rīga, LV-1048Tālrunis: 67089145E-pasts: [email protected]ājaslapa: www.rtu.lv/lv/bif

1.1. INSTITŪTA STRUKTŪRVIENĪBAS

1.2. ZINĀTNISKIE VIRZIENI

• Jaunākās paaudzes kompozīto konstrukciju ar racionālu attiecību starp pašsvaru un lietderīgo slodzi izstrāde (prof. K. Rocēns, vad. pētn. J. Šliseris).

• Rekonstruējamo būvju un nesošo konstrukciju faktiskās darbības un drošuma analīze (prof. K. Rocēns).

• Cementa inženierkompozītu darbības analīze (prof. L. Pakrastiņš). • Būvkonstrukciju svārstību prognozēšana saliktu dinamisko iedarbī-

bu gadījumos un to slāpēšanas sistēmas (prof. I. Radiņš, asoc. prof. L. Gaile).

• Racionālās liellaiduma tērauda konstrukcijas (prof. D. Serdjuks). • Grafiskās komunikācijas didaktika, datorizētā projektēšana arhitektū-

rā, būvniecībā un mašīnbūvē (prof. M. Dobelis).

Būvniecības un rekonstrukcijas

institūts

Būvkonstrukciju katedra

Būvmehānikas katedra

Datorizētās inženiergrafikas

katedra

38

1.3. PERSONĀLS

1.1. att. Būvniecības un rekonstrukcijas institūtā nodarbinātā personāla pilna laika ekvivalents procentos.



• ERANET-LAC projekts ELAC2015/T020721 “Development of Eco-Friendly Composite Materials Based on Geopolymer Matrix and Rein-forced With Waste Fibers”.

• Lenardo da Vinci projekts “Transfer of Building Information Model-ling Training Tool for the Increasing Competencies of Building Sector Specialists”.

• Y8085.4 (10-4/VPP-11/17) “Slāņains koksnes kompozītmateriāls ar ra-cionālu struktūru un palielinātu īpatnējo lieces nestspēju”.

• Y8085.3.3 “Inovatīvi materiāli un viedās tehnoloģijas vides drošumam (IMATEH)”.

• S1821 Baltijas–Vācijas Augstskolu birojs “Koksnes šķiedru plātņu ra-cionāls pielietojums vieglo konstrukciju paneļiem ar paaugstinātu īpat-nējo stiprību un stingumu”.

• Erasmus+ Key Action 2 programmas projekts “Development of Interac-tive and Animated Drawing Teaching Tools (DIAD-tools)”.


1. Volkova, V., Gaile, L., Pakrastiņš, L. Experimental Qualitati-ve Identification of Damping and Stiffness Characteristics of Lattice Towers. IOP Conference Series: Materials Science and


17 %

Zinātnestehniskaispersonāls

10 %


personāls6 %


67 %

39

bū

vn

iEc

ība

s in

žEn

iER

Zin

āTņ

U f

ak

UlT

āTE

Engineering, 2017, vol. 251, pp. 1–7. ISSN 1757-8981. e-ISSN 1757-899X. doi:10.1088/1757-899X/251/1/012108

2. Frolovs, Ģ., Rocēns, K., Šliseris, J. Shear and Tensile Strength of Nar-row Glued Joint Depending on the Grain Direction of Plywood Plies. Procedia Engineering, 2016, vol. 172, pp. 292–299. ISSN 1877-7058. doi:10.1016/j.proeng.2017.02.117

3. Gusevs, E., Serdjuks, D., Artebjakina, G., Afanasjeva, A., Goremikins, V. Behaviour of Load-Carrying Members of Velodromes’ Long-Span Steel Roof. Magazine of Civil Engineering, 2016, no. 5, pp. 3–16. ISSN 2071-4726. e-ISSN 2071-0305. doi:10.5862/MCE.65.1

4. Saknite, T., Serdjuks, D., Goremikins, V., Pakrastiņš, L., Vatin, N. Fire Design of Arch-Type Timber Roof. Magazine of Civil Engineering, 2016, no. 4, pp. 26–39. ISSN 2071-4726

5. Goremikins, V., Blesak, L., Novak, J., Wald, F. Experimental Method on Investigation of Fibre Reinforced Concrete at Elevated Temperatures. Acta Polytechnica, 2016, vol. 56, no. 4, pp. 258–264. ISSN 1210-2709. e-ISSN 1805-2363. doi:10.14311/AP.2016.56.0258

6. Maclean, J., Goremikins, V., Bisby, L., Stratford, T. Effects of Localised or Non-Uniform Heating on Reinforced Concrete Columns. In: Struc-tures in Fire: Proceedings of the Ninth International Conference, New York, USA, 8–10 Jun., 2016. Lancaster: DEStech Publications, 2016, pp. 102–109. ISBN 978-1-60595-320-5

7. Blesak, L., Goremikins, V., Frantisek, W., Sajdlova, T. Constitutive Mo-del of Steel Fibre Reinforced Concrete Subjected to High Temperature. Acta Polytechnica, 2016, vol. 56, no. 6, pp. 417–424. ISSN 1210-2709. e-ISSN 1805-2363. doi:10.14311/AP.2016.56.0417

8. Druķis, P., Gaile, L., Goremikins, V. Case Study of Structural Reliabi-lity of Existing Building. In: Environment. Technology. Resources: Pro-ceedings of the 11th International Scientific and Practical Conference, Rezekne, Latvia, 15–17 Jun., 2017. Rezekne: Rezekne Academy of Tech-nologies, 2017, vol. 3, pp. 47–52. ISSN 1691-5402. e-ISSN 2256-070X. doi:10.17770/etr2017vol3.2615

9. Druķis, P., Gaile, L., Pakrastiņš, L. Inspection of Public Buildings Based on Risk Assessment. Procedia Engineering, 2017, vol. 172, pp. 247–255. ISSN 1877-7058. doi:10.1016/j.proeng.2017.02.106

10. Šliseris, J., Gaile, L., Pakrastiņš, L. Deformation Process Numerical Analysis of T-stub Flanges With Pre-Loaded Bolts. Procedia Engi-neering, 2017, vol. 172, 1115–1122. ISSN 1877-7058. doi:10.1016/j.proeng.2017.02.173

11. Šliseris, J., Gaile, L., Pakrastiņš, L., Rocēns, K. Nonlinear Numerical Modelling of Basalt Rebar Reinforced Concrete Structures. In: Envi-ronment. Technology. Resources: Proceedings of the 11th International Scientific and Practical Conference, Rezekne, Latvia, 15–17 Jun., 2017.

40

Rezekne: Rezekne Academy of Technologies, 2017, vol. 3, pp. 304–309. ISSN 1691-5402. e-ISSN 2256-070X. doi:10.17770/etr2017vol3.2655

12. Šliseris, J., Gaile, L., Pakrastiņš, L. Numerical Analysis of Behaviour of Cross Laminated Timber (CLT) in Blast Loading. IOP Conference Seri-es: Materials Science and Engineering, 2017, vol. 251, iss. 1, pp. 1–9. ISSN 1757-8981. e-ISSN 1757-899X. doi:10.1088/1757-899X/251/1/012105

13. Frolovs, Ģ., Rocēns, K., Šliseris, J. Optimal Design of Plates With Cell Type Hollow Core. IOP Conference Series: Materials Science and En-gineering, 2017, vol. 258, pp. 12075–12075. ISSN 1757-8981. e-ISSN 1757-899X. doi:10.1088/1757-899X/251/1/012075

14. Šliseris, J., Yan, L., Kasal, B. Numerical Simulation and Experimental Verification of Hollow and Foam-Filled Flax-Fabric-Reinforced Epoxy Tubular Energy Absorbers Subjected to Crashing. Mechanics of Compo-site Materials, 2017, vol. 53, no. 4, pp. 487–496. ISSN 0191-5665. e-ISSN 1573-8922. doi:10.1007/s11029-017-9678-4

15. Šliseris, J., Andrä, H., Kabel, M., Dix, B., Plinke, B. Virtual Character-ization of MDF Fiber Network. European Journal of Wood and Wood Products, 2017, vol. 75, iss. 3, pp. 397–407. ISSN 0018-3768. e-ISSN 1436-736X. doi:10.1007/s00107-016-1075-5

16. Buka-Vaivade, K., Serdjuks, D., Goremikins, V., Vilguts, A., Pakras-tiņš, L. Experimental Verification of Design Procedure for Elements From Cross-Laminated Timber. Procedia Engineering, 2017, vol. 172, pp. 1212–1219. ISSN 1877-7058. doi:10.1016/j.proeng.2017.02.142

17. Kukule, A., Rocēns, K., Lukašenoks, A., Frolovs, Ģ. Change of Moisture Distribution in Ribbed Plate With Different Opposite Surface Tempe-ratures. Procedia Engineering, 2017, vol. 172, pp. 612–619. ISSN 1877-7058. doi:10.1016/j.proeng.2017.02.071

18. Borodiņecs, A., Zemītis J., Dobelis, M., Kaļinka, M., Prozuments, A., Šteinerte, K. Modular Retrofitting Solution of Buildings Based on 3D Scanning. Procedia Engineering, 2017, vol. 205, pp. 160–166. doi:10.1016/j.proeng.2017.09.948

1.2. att. Būvniecības un rekonstrukcijas institūta zinātnisko publikāciju skaits 2017. gadā.

20

9



41

bū

vn

iEc

ība

s in

žEn

iER

Zin

āTņ

U f

ak

UlT

āTE


• Sadarbība ar SIA “InfoEra Latvija” un SIA “AGA CAD” par BIM pētniecības jautājumiem un tās ieviešanu izglītības procesā.

• Sadarbība ar SIA “PLM Group Latvija” par plašāku PLM koncep-cijas atbalstošo programmatūru izmantošanu studiju kursos un tās popularizēšanu.

• Sadarbība ar Kobes Universitāti Japānā par inženiergrafikas izglītības jautājumiem augstskolās un ar tiem saistītiem pētījumiem.


• Sadarbības partneri regulāri lasa vieslekcijas un organizē praktiskās no-darbības studentiem par BIM un PLM koncepciju atbalstošo program-matūru lietošanu.

• Pieredzējuši projektētāji no AS “RERE Grupa”, SIA “Peikko LATVIA”, SIA “SM&G Projects Latvia”, SIA “K-FORMA” un SIA “IG-Kurbads” lasa vieslekcijas par būvkonstrukciju projektēšanas īpatnībām atbilstoši Eirokoda standartu saimei.

2. BŪVRAŽOŠANAS INSTITŪTS

Direktors: profesors Dr. sc. ing. Mārtiņš VILNĪTISAdrese: Ķīpsalas iela 6A/B, Rīga, LV-1048Tālrunis: 29121187E-pasts: [email protected]ājaslapa: www.rtu.lv/lv/bif


Būvražošanas institūts

Civilo ēku būvniecības

katedra

Būvražošanas katedra

Ekoloģiskās būvniecības inženierzinātņu centrs

42


• Efektīva perforētu metālisko materiālu izmantošana būvniecībā (prof. V. Mironovs).

• Feromagnētiskā pulvera izmantošanas tehnoloģija naftas produktu ab-sorbcijai no ūdens un grunts virsmas (prof. V. Mironovs).

• Progresīvu nesagraujošās pārbaudes metožu izstrādāšana un patentē-šana (prof. M. Vilnītis).

• Inovatīvu būvniecības tehnoloģiju izstrādāšana (prof. M. Vilnītis). • Būvniecības tehnoloģijas un būvfizika (prof. M. Vilnītis). • Būvpamatņu analīze un būvniecības ģeotehnisko aspektu pētniecība

(asoc. prof. K. Bondars). • Nogāžu stabilitātes pētījumi ar mērķi rezultātus lietot Latvijas autoceļu

būvniecībā (asoc. prof. K. Bondars). • Karjeru nogāžu stiprināšana to izstrādes procesā (asoc. prof. K. Bondars).

2.3. PERSONĀLS

2.1. att. Būvražošanas institūtā nodarbinātā personāla pilna laika ekvivalents procentos.




23 %


personāls10 %


67 %

Nosaukums Programma vai pasūtītājs

Pētniecības kategorija

Zinātnes apakšnozare

Projekta vadītāja vārds, uzvārds

AS “Olainfarm” ražošanas korpusa Nr. 2, Olaines novadā, Olainē, Rūpnīcu ielā 5, ēku konstrukciju apsekošana un ekspluatācijas drošības novērtējums

AS “Olainfarm”

Lietišķie pētījumi Civilā inženierija Kaspars

Bondars

43

2.4.2. PATENTI

Patenta ID GadsStruktūrvienība

NosaukumsKods Nosaukums

14849 2014 4053 Betona mehānikas laboratorija

Ierīce šķiedru ieklāšanai fibrobetonā un tās lietošanas paņēmiens

LV 14988 B 2014 24402 Būvražošanas katedra Ķemmveida instruments un tā izgatavošanas metode

LV14825 B 2014 24402 Būvražošanas katedra Šūnu struktūras sendvičpanelis

LV14822 B 2014 24602 Pulvermateriālu zinātniskā laboratorija

Sorbents ar feromagnētiskām īpašībām

LV 14989 B 2015 24402 Būvražošanas katedra Atbalsta konstrukcija

15041 2016 24402 Būvražošanas katedraBūvmateriālu stiprības nesagraujošās pārbaudes paņēmiens

15232 2017 24400 Būvražošanas institūts Stiegrota betona skrūvpālis un tā izgatavošanas tehnoloģija

15233 2017 24400 Būvražošanas institūts Stiegrota betona skrūvpālis

15188 2017 24400 Būvražošanas institūts

Ekoloģisks augsti porains materiāls dobo mālu keramisko bloku siltumizolācijas īpašību uzlabošanai un tā iegūšanas paņēmiens

Nosaukums Programma vai pasūtītājs

Pētniecības kategorija

Zinātnes apakšnozare

Projekta vadītāja vārds, uzvārds

Veikt tirgus izpēti SIA “LIBOW” projektam “Pulveru pārstrādes tehnoloģija”

Tirgus orientētie pētījumi

Lietišķie pētījumi Materiālzinātne Viktors

Mironovs

44


1. Šķēls, P., Bondars, K. Applicability of Small Strain Stiffness Parameters for Pile Settlement Calculation. Procedia Engineering, 2017, vol. 172, pp. 999–1006. ISSN 1877-7058. doi:10.1016/j.proeng.2017.02.149

2. Krīvāne, D., Bondars, K., Savikina, J., Korjakins, A. Using Sewage Treat-ment Plant Sludge for Porous Ceramics Production. Key Engi n eer ing Materials, 2017, vol. 721, pp. 159–163. ISSN 1013-9826. e-ISSN 1662-9795. doi:10.4028/www.scientific.net/KEM.721.159

3. Lūsis, V., Krasņikovs, A., Kononova, O., Lapsa, V., Stonys, R., Mačanovs-kis, A., Lukašenoks, A. Effect of Short Fibers Orientation on Mech anical Properties of Composite Material – Fiber Reinforced Concrete. Journal of Civil Engineering and Management, 2017, vol. 23, iss. 8, pp. 1091–1099. ISSN 1392-3730. e-ISSN 1822-3605. doi:10.3846/13923730.2017.1381643

4. Tatarinovs, A., Mironovs, V., Rybak, D., Stankēvičs, P. Non-Destructi-ve Testing of Joints of Antifriction Parts Crimped by Pulsed Magnetic Deformation. Solid State Phenomena, 2017, vol. 267, pp. 248–252. ISSN 1662-9779. doi:10.4028/www.scientific.net/SSP.267.248

5. Stankēvičs, P., Mironovs, V., Vasilyeva, E., Breki, A., Tolochko, O. The Possibility of Modifying the Elements of the Bearing Assembly With Na-noparticles in Order to Reduce the Friction Coefficient. IOP Conference Series: Materials Science and Engineering, 2017, vol. 251, pp. 1–5. ISSN 1757-8981. e-ISSN 1757-899X. doi:10.1088/1757-899X/251/1/012084

6. Ločs, S., Boiko, I., Mironovs, V., Tamanis, E., Devoyno, O. Research of Laser Cladding of the Powder Materials for Die Repair. Key Engineering Materials, 2017, vol. 721, pp. 280–284. ISSN 1662-9795. doi:10.4028/www.scientific.net/KEM.721.280

7. Mironovs, V., Lisicins, M., Onufrijevs, P., Muktepāvela, F., Medvids, A. Hardening of Steel Perforated Tape by Nd:YAG Laser. Key Engineering Materials, 2017, vol. 721, pp. 456–460. ISSN 1662-9795. doi:10.4028/www.scientific.net/KEM.721.456

8. Šiškins, A., Laksa, A., Timermane, Z., Aguedal, H., Mironovs, V., Ozo-liņš, J. Illite Clay Ceramic Hollow Sphere – Obtaining and Properties. Key Engineering Materials, 2017, vol. 721, pp. 316–321. ISSN 1662-9795. doi:10.4028/www.scientific.net/KEM.721.316

2.2. att. Būvražošanas institūta zinātnisko publikāciju skaits 2017. gadā.

10

4

9


Raksti konferenču tēžu krājumos


45

bū

vn

iEc

ība

s in

žEn

iER

Zin

āTņ

U f

ak

UlT

āTE

9. Mironovs, V., Stankēvičs, P., Kromanis, A., Lungevičs, J. Influence of Machining Parameters on 3D Surface Roughness of Powder Bushings. Key Engineering Materials, 2017, vol. 721, pp. 378–382. ISSN 1662-9795. doi:10.4028/www.scientific.net/KEM.721.378


Sadarbībā ar Latvijas vadošajām būvfirmām un būvmateriālu ražo-tājiem pastāvīgi tiek organizēti semināri un vieslekcijas par aktuālāka-jiem būvniecības nozares jautājumiem, (piemēram, 2017. gadā uzņēmumi “Knauf”, “PERI”, “Koster” un “Rehau” studiju programmas “Būvniecība” studentiem).

Kā vieslektori fakultātē lekciju kursus vadīja profesori Michele Guida (“Jaunākie zinātniskie pētījumi radona noteikšanai”), Jana Parilkova (“Mit-ruma migrācija porainā vidē”) un Andrzej Czemplik (“Inovatīvas būvniecī-bas metodes”).

Arī Būvražošanas institūta mācībspēki ir piedalījušies dažādās zinātnis-kās komitejās:

• M. Vilnītis – ‑ studentu zinātniskā konference Vroclavas Tehnoloģiju universitātē,

zinātniskā komiteja, 2017. gada 21.–24. septembris; ‑ “Italian Radon and Norm Workshop (Iranow2015), Re search Ad-

vances on Radon and Norm Applications”, zinātniskā komiteja, Sa-lerno Universitāte, 2015. gada 15.–17. oktobris;

• K. Bondars – ‑ konference “13th Baltic Sea Geotechnical Conference”, zinātniskā

komiteja, Viļņa, Lietuva, 2015. gada septembris; ‑ konference “XVI European Conference on Soil Mechanics and Geo-

technical Engineering”, zinātniskā komiteja, Edinburga, Apvienotā Karaliste, 2015. gada 13.–17. septembris.


Būvražošanas institūtā (BIF) tiek attīstīti inovatīvi zinātniskie pētniecī-bas virzieni, sekojot līdzi jaunākajām tendencēm būvniecības nozarē, īpaša uzmanība tiek veltīta sadarbībai ar Latvijas vadošajām būvfirmām un būv-materiālu ražotājiem, kā arī sadarbībai ar Eiropas universitāšu zinātniekiem radniecīgos pētniecības virzienos. Tādā veidā notiek maģistrantūras un doktorantūras studentu iesaistīšanās pētniecības projektu izstrādāšanā un realizācijā, radot potenciālu jaunu un spējīgu pētnieku iesaistei institūta darbā.

46

2017. gadā Būvražošanas institūtā ir aizstāvēti 35 bakalaura un 9 maģis-tra darbi.

Oktobra mēnesī RTU BIF ar vieslekciju topošajiem būvniekiem uzstājās SIA “Knauf” tehniskais vadītājs Andris Veinbergs par aktuālu tēmu “Ilgt-spējīgi būvfizikālie risinājumi ar Knauf sistēmām”. Semināra fokusā bija teorētisko zināšanu lietojums praksē un inovatīvi risinājumi ar akcentu no drošības uz komfortu un no komforta uz drošību.

2.7. SVARĪGĀKIE NOTIKUMI, SASNIEGUMI

• 58. RTU studentu zinātniskā un tehniskā konference, Būvražošanas sekcija. 2017. gada 28. aprīlis.

• Asoc. prof. M. Vilnītis – Latvijas Būvinženieru savienības valdes locek-lis no 2015. gada.

• M. Vilnītis un K. Bondars – ‑ žūrijas komisijas locekļi konkursā “Būvindustrijas gada balva”

2017. gadā; ‑ žūrijas komisijas eksperti skatei “Gada labākā būve Latvijā”

2017. gadā.

3. BŪVZINĀTNES CENTRS

Direktors: Dr. sc. ing. Jānis RUBULIS Adrese: Paula Valdena iela 1, Rīga, LV-1048Tālrunis: 29438018E-pasts: [email protected]ājaslapa: www.bzc.bf.rtu.lv

3.1. CENTRA STRUKTŪRVIENĪBAS

Būvzinātnes centrs

Ūdens pētniecības zinātniskā

laboratorija

Telpiskās un reģionālās attīstības

plānošanas zinātniskā laboratorija

Pulvermateriālu zinātniskā

laboratorija

47

bū

vn

iEc

ība

s in

žEn

iER

Zin

āTņ

U f

ak

UlT

āTE


• Dzeramā ūdens attīrīšana un ūdens kvalitātes uzlabošana sadales tīklos. • Mikrobioloģija. • Biofiltrācijas tehnoloģijas. • Notekūdeņu attīrīšana. • Zaļās enerģijas ražošana. • Videonovērošanas inteliģentās attēlu analīzes un situācijas analīzes lo-

ģiskās sistēmas izpēte. • 3D ģeotelpisko datu lieljaudas apstrādes iespējas un apstrādes laika sa-

mazināšana ar attēlu lielāko izšķirtspēju. • Satelītattēlu un lāzerskenēšanas datu analīze 3D objektu atpazīšanā un

izmaiņu fiksēšanā. • GNSS datu un jonosfēras ietekmes mazināšanas algoritmi. • Perforētās metāla lentes, to izstrādāšanas tehnoloģija un efektīva

izmantošana. • Perforēto metālisko atlikuma materiālu atkārtota izmantošana

būvkonstrukcijās. • Naftas produktu absorbentu, kas iegūti no rūpnieciskiem atkritumiem

un Latvijas dabīgajām izejvielām, iegūšana un īpašību izpēte. • Pulvermateriālu presēšana un transportēšana ar elektromagnētisko lauku. • Materiālu un konstrukciju, kas pasargā no elektromagnētiskā staroju-

ma, izstrādāšana. • Struktūras un īpašību izpēte kompozītmateriāliem un daudzfāžu ma-

teriāliem, ieskaitot smagos betonus ar metāla piedevām, metāla putas, pulvermetalurģijas izstrādājumus un kausēto metālkeramiku.

• Ultraskaņas pētījumi un īpašību raksturojums sarežģītas struktūras materiāliem.

3.3. PERSONĀLS

3.1. att. Būvzinātnes centrā nodarbinātā personāla pilna laika ekvivalents procentos.


84 %

Zinātnes tehniskaispersonāls

13 %


personāls3 %

48



• Alternatīvas biomasas izmantošanas iespējas zālāju bioloģiskās daudz-veidības un ekosistēmu pakalpojumu uzturēšanai (LIFE12BIO/LV/001130; RTU PVS ID 1770).

• Materiālu mehānisko mikro-, nano- mēroga īpašības un ietekme uz cil-vēka drošību (RTU PVS ID 1853).

• Viedā biofiltrācijas tehnoloģija (RTU PVS ID 1730). • Nanomateriāli un nanotehnoloģijas medicīniskajam lietojumam

(2014.10-4/VPP-3/22; RTU PVS ID 1867). • Tehnoloģijas drošai un uzticamai gudrajai pilsētai (SOPHIS; RTU PVS

ID 1869; 2014.10-4/VPP-4/14). • VPP “Energoefektīvi un oglekļa mazietilpīgi risinājumi drošai un kli-

mata mainību mazinošai energoapgādei (LATENERGI)” projekts “Ūdeņraža un biodegvielu ieguves inovatīvās tehnoloģijas, to uzglabā-šana, kvalitātes kontrole, kvalitātes nodrošināšana un izmantošana Lat-vijā” (Vienošanās Nr. 2014.10-4/VPP-1/27; RTU PVS ID 1851).

• “POMACEA – affordable technology for mitigation of membrane (bio)foul ing through oPtimizatiOn of pre-treatMent And ClEAIng met-hods” (RTU PVS ID 1980; ES-RTD-1P-18).

• Eiropas Savienības Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbī-bas programmas Intereg CB50 projekts “Waterchain – Pilot Watersheds as a Practical Tool to Reduce the Harmful Inflows Into the Baltic Sea” (RTU PVS ID 1989).

• Nanostrukturēto un daudzfunkcionālo materiālu, konstrukciju un tehnoloģiju Valsts nozīmes pētniecības centra zinātniskās infrastruk-tūras attīstīšana. Vienošanās Nr. 2011/0041/2DP/2.1.1.3.1./11/IPIA/VIAA/004 (RTU, Būvniecības un rekonstrukcijas institūts) “Pulveru apstrādes un analīzes iekārtu komplekss”.

• Eiropas projekts “CA COST Action CA15102 – Solutions for Critical Raw Materials Under Extreme Conditions” (Risinājumi būtisko izejvie-lu lietojumiem ekstremālos apstākļos; CRM-EXTREME). Projekta va-dības komitejas loceklis, darba grupas WG4 vadītāja vietnieks, pētnieks Dr. sc. ing. V. Lapkovskis (Rīgas Tehniskās universitātes jauno zinātnie-ku atbalsta projekts 2016/2017).

• “Development of New Composite Materials Based on Devulcanised Crumb Rubber (NGR) for Spilled Oil Collection, and Electromagnetic Shielding” (2016/2017 Nr. ZP-2016/37).

49

bū

vn

iEc

ība

s in

žEn

iER

Zin

āTņ

U f

ak

UlT

āTE

3.4.2. LĪGUMDARBI

• Pētniecības un paraugu sagatavošanas darbi projekta EloSCOPE C ietvaros.

• Ūdens kvalitātes testēšana un novērtēšana. • Piesārņojuma izcelsmes noteikšana ūdens paraugos. • Dažādu vielu efektivitātes novērtēšanas analīze. • Saduļķošanās potenciāla mērījumi, ūdensvada skalošanas plāna izstrā-

de un konsultācija par Jūrmalas pilsētas ūdensvada tīkla plānveida ska-lošanu ar vienvirziena ūdens plūsmas metodi.

• Latvijas praksei atbilstošu dzeramā ūdens riska novērtējumu un ūdens nekaitīguma plānu (WSP) vadlīniju izstrāde saskaņā ar Eiropas Savie-nības normatīvajiem aktiem.

• Ūdens korozivitātes novērtēšana un cauruļvada nogulumu analīze. • Ķīmiskā savienojuma efektivitātes novērtēšana attiecībā uz Septori tri-

tici inaktivēšanu. • Potenciālo piesārņojuma risku identificēšana un ietekmes novērtēšana.

3.4.3. PATENTI

• A. Šiškins, A. Korjakins, V. Mironovs un J. Ozoliņš “Ekoloģisks aug-sti porains materiāls dobo mālu keramisko bloku siltumizolācijas īpa-šību uzlabošanai un tā iegūšanas paņēmiens”. Patents Nr. LV 15188, 20.08.2017. (patenta pieteikums Nr. P-16-105, 19.12.2016.).

• A. Šiškins, V. Mironovs, T. Juhna un J. Ozoliņš “Metāla izdalīšanas me-tode no ūdens šķīdumiem”. Patents Nr. LV 15292 A, 20.12.2017. (paten-ta pieteikums Nr. P-16-51, 22.06.2016.).

• V. Mironovs, E. Barone, A. Korjakins, A. Šiškins un I. Pundiene “Ma-teriāls karstumizturīgiem izstrādājumiem un pārklājumiem, kas satur silīcija karbīdu”. Patents Nr. LV 15186, 20.02.2017. (pieteikuma publi-kācijas datums 16.12.2015.).

• V. Mironovs, P. Stankēvičs un J. Rudzītis “Iekārta materiālu triboloģisko īpašību novērtēšanai”. Patents Nr. LV 15225, 20.12.2017. (patenta pie-teikums Nr. P-16-109, 29.12.2016.).


1. Gruškeviča, K., Būmanis, Ģ., Tihomirova, K., Bajāre, D., Juhna, T. Al-kaline Activated Material as the Adsorbent for Uptake of High Con-centration of Zinc From Wastewater. Key Engineering Materials, 2017, vol. 721, pp. 123–127. ISSN 1662-9795. doi:10.4028/www.scientific.net/KEM.721.123

50

2. Deņisova, V., Mežule, L., Juhna, T., Ozoliņš, J. Electrochemical Drin-king Water Disinfection With Tio2–X Ceramic Electrodes at Flow Conditions. Key Engineering Materials, 2017, vol. 721, pp. 133–137. ISSN 1013-9826. e-ISSN 1662-9795. doi:10.4028/www.scientific.net/KEM.721.133

3. Mežule, L., Daļecka, B. Adjustment of Yeast Growth Media for the Fer-mentation of Lignocellulosic Sugars. Chemical Engineering Transacti-ons, 2017, vol. 57, pp. 25–30. ISSN 2283-9216. doi:10.3303/CET1757005

4. Strods, M., Mežule, L. Alcohol Recovery From Fermentation Broth With Gas Stripping: System Experimental and Optimisation. Agrono-my Research, 2017, vol. 15, no. 3, pp. 897–904. ISSN 1406-894X

5. Tihomirova, K., Deņisova, V., Jaundzema, L., Mežule, L. Hydrolysed Biomass Waste as a Potential Biosorbent of Zinc From Water. Agrono-my Research, 2017, vol. 15, no. 3, pp. 905–914. ISSN 1406-894X

6. Deņisova, V., Tihomirova, K., Mežule, L. Biosorption of Zn(II) by Sphagnum Peat. Chemical Engineering Transactions, 2017, vol. 57, pp. 385–390. ISSN 2283-9216. doi:10.3303/CET1757065

7. Frolova, M., Tihomirova, K., Mežule, L., Rubulis, J., Gruškevi-ča, K., Juhna, T. Evaluation of Pre-Treatment Technologies for Phosphorous Removal From Drinking Water to Mitigate Membra-ne Biofouling. IOP Conference Series: Materials Science and Engine-ering, 2017, vol. 251, pp. 1–8. ISSN 1757-8981. e-ISSN 1757-899X. doi:10.1088/1757-899X/251/1/012127

8. Mironovs, V., Korjakins, A., Tatarinovs, A., Barone, E., Gluschenkov, V. Combined Static-Dynamic Compaction of Metal Powder and Ce-ramic Materials. IOP Conference Series: Materials Science and Engi-neering, 2017, vol. 251, pp. 1–7. ISSN 1757-8981. e-ISSN 1757-899X. doi:10.1088/1757-899X/251/1/012020

9. Mironovs, V., Tatarinovs, A., Gorbacova, S. Expanding Appli-cation of Perforated Metal Materials in Construction and Arc-hitecture. IOP Conference Series: Materials Science and Engine-ering, 2017, vol. 251, pp. 1–9. ISSN 1757-8981. e-ISSN 1757-899X. doi:10.1088/1757-899X/251/1/012027


11. Gluschenkov, V., Mironovs, V., Belyaeva, I., Burmistrov, A., Usherenko, I. Static-Dynamic Methods of Compression of “Al-B” Powder Composi-tion “Al-B” in the Deformable Tubular Casing. IOP Conference Series: Materials Science and Engineering, 2017, vol. 218, pp. 1–6. ISSN 1757-8981. e-ISSN 1757-899X. doi:10.1088/1757-899X/218/1/012005

51

bū

vn

iEc

ība

s in

žEn

iER

Zin

āTņ

U f

ak

UlT

āTE


13. Mironovs, V., Tatarinovs, A., Lapkovskis, V. Consolidation of Metal-lic Hollow Spheres by Electric Sintering. IOP Conference Series: Mate-rials Science and Engineering, 2017, vol. 218, pp. 012009–012009. ISSN 1757-8981. e-ISSN 1757-899X. doi:10.1088/1757-899X/218/1/012009

14. Lapkovskis, V., Mironovs, V. Excitation of Lightweight Steel Hollow Spheres by Means of Pulsed Electromagnetic Field. Procedia Compu-ter Science, 2017, vol. 104, pp. 408–412. ISSN 1877-0509. doi:10.1016/j.procs.2017.01.153

15. Šiškins, A., Koppel, T., Mironovs, V., Hussainova, I., Ločs, J., Haldre, H. Microwave Reflectance and Transmittance Properties of Conductive Composite Materials. Energy Procedia, 2017, vol. 113, pp. 354–361. ISSN 1876-6102. doi:10.1016/j.egypro.2017.04.006

16. Dobelis, D., Zvirgzds, J. Perfomance of Latpos System Under Mag-netic Storm Conditions. In: Ģeodinamika un ģeokosmiskie pētījumi: konferences tēzes un zinātniskie raksti, Latvijas Universitātes 75. zināt-niskā konference, Riga, Latvia, 16 Feb., 2017. Rīga: Latvijas Universitā-te, 2017, pp. 16–18. ISBN 978-9934-18-237-2

17. Kodors, S., Rausis, A., Ratkevičs, A., Zvirgzds, J., Teilāns, A., Ansone, I. Real Estate Monitoring System Based on Remote Sensing and Image Recognition Technologies. Procedia Computer Science, 2017, vol. 104, pp. 460–467. ISSN 1877-0509. doi:10.1016/j.procs.2017.01.160

18. Dobelis, D., Zvirgzds, J., Kaļinka, M. High Ionospheric Activity Effects on LatPos RTK Network Performance in Latvia. IOP Conference Series: Materials Science and Engineering, 2017, vol. 251, pp. 1–8. ISSN 1757-8981. e-ISSN 1757-899X. doi:10.1088/1757-899X/251/1/012064

3.2. att. Būvzinātnes centra zinātnisko publikāciju skaits 2017. gadā.

2

1

1

1

23

6

2


Promocijas darbs

Publikācija izdevuma "RTU Zinātniskieraksti"sējumā

Publikācija zinātnisko rakstu krājumā



Zinātniskais raksts, kas indeksētsWeb of Science un/vai Scopus datu bāzē

52


• Maijā Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas dalībinieki piedalījās Baltijas valstu ūdenssaimniecību konferencē Liepājā.

• Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijā vairākus mēnešus stažējās Panamas Tehnoloģiju universitātes pētniece Denise Delvalle de Borrero un Nantes Universitātes students Vincent Doutreluingne.

• Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijā ar prezentācijām viesojās Jean-Claude Block no Francijas, Frederik Hammes no Šveices un Ilkka Miettinen no Somijas. Viesi Ūdens pētniecības laboratorijas kolektīvam sniedza prezentācijas par aktuālitātēm dzeramā ūdens bioloģiskās sta-bilitātes kontekstā.

• Jānis Rubulis no Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas augustā viesojās Tallinas Tehniskajā universitātē.

• Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas dalībinieki piedalījās Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts vasaras skolā “Biogāzes enerģētiskie aspekti”.

• Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas vadītājs Talis Juhna uzstā-jās ar runu “2017 China Europe Water Platform (CEWP) Annual High Level Dialogue Conference” Turku, Somijā, un sniedza klausītājiem ie-skatu par sadarbības iespējām starp Eiropas Savienību un Ķīnu.

• Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas vadītājs Talis Juhna uzstā-jās ar runu Nīderlandē Wetsus kongresā un sniedza ziņojumu par fos-foru un bioloģisko stabilitāti.

• Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorija sadarbībā ar “Cleantech Lat-via” 14. un 15. novembrī Ķīpsalā organizēja Andreas Matzinger lekci-ju “Lietusgāzes noteces ietekme uz pilsētu upēm un potenciālās seku mazināšanas stratēģijas” un lietusūdens sektora pārvaldībā un apsaim-niekošanā iesaistītajiem lekciju “Lietus notekūdeņi kā resurss: lietus notekūdeņu apsaimniekošanas potenciāls, risinot esošās problēmas un piedāvājot papildu labumus pilsētām”.

• Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas vadītājs Talis Juhna piedalī-jās “Latvia Science Expo 2017” un stāstīja par inženierzinātnēm. Tāpat Tālis Juhna piedalījās EIT organizētajā pasākumā “A Cross-KIC Event in Riga on the 24th”

• Rudenī Lietuvā norisinājās 6. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu dzeramā ūdens un veselības tīkla tikšanās, kurā tikās nozares pārstāvji no Nor-vēģijas, Somijas, Zviedrijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, kā arī Pasaules Veselības organizācijas un Apvienoto Nāciju Organizācijas. Pasākumā piedalījās doktorants Sandis Dejus.

• Novembrī Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas vadītājs Talis Juhna piedalījās “Water JPI” vadības sanāksme, kas notika IHA Delft, kurā viens no apskatāmajiem jautājumiem bija Latvijas pievienošanās

53

bū

vn

iEc

ība

s in

žEn

iER

Zin

āTņ

U f

ak

UlT

āTE

JPI tīklam. Talis Juhna šajā pāsakumā uzstājās un prezentēja Latvijas potenciālu ūdens pētniecībā un piemērotību pretendēt uz projektiem “Water JPI” uzsaukumos.

• Sadarbības līgums Nr. 011000-10/2009/3 starp RTU un IPM AN par zinātniski tehnisko sadarbību starp Baltkrievijas Nacionālo Tehnisko universitāti un Rīgas Tehnisko universitāti (Minska, Baltkrievija, va-dītāji: prof. V.Mironovs un prof. Dr. Iljussenko, no 2009. g. līdz š. g.).

• Sadarbības līgums RTU–WHZ (Zwickau, Vācija, vadītāji: prof. V.Mironovs, prof. M. Kolbe, 28.04.14.–š. g.).

• Sadarbības līgums RTU–SSAU (Samara, Krievija, vadītāji: prof. V. Mi-ronovs, prof. V. Glushenkov, no 2015. g. līdz š. g.).

• Sadarbības līgums RTU–TvGTU (Tvera, Krievija, vadītāji: prof. V. Mironovs, prof. V. Petrashevich, no 2015. g. līdz š. g.).

3.6. INFRASTRUKTŪRA

• Tiešsaistes duļķainības mērītājs TurbiGuard In-line Process Monitor for Medium to High Turbidiy.

• Dzeramā ūdens kvalitātes testēšanas sistēma. • Mikrospektrometrs Nanodrop 2000 un tā programmatūra. • Orbitālais kratītājs/inkubators ar termoregulēšanu ES20. Dzeramā

ūdens paraugu sagatavošana. • Inkubators ar dzesēšanas un ventilācijas funkcijām. • Piecas grafiskās darba stacijas. • Iekārta materiālu triboloģisko īpašību novērtēšanai CBF. • Mikroskops Keyence Corp. & Magnet-Physik Dr. Steingroever GmbH. • Elektromagnētiskā lauka mērīšanas iekārta HF32D.


• Būvzinātnes centra zinātniskajās laboratorijās aktīvi darbojas un izstrā-dā zinātniskos darbus grādu ieguvei gan doktoranti, gan maģistranti, kā arī viesstudenti no dažādām pasaules valstīm.

• Būvzinātnes centra zinātniskās laboratorijas regulāri aicina sadarbības partnerus vadīt vieslekcijas RTU studentiem.


• Asoc. profesore Linda Mežule ieguva balvu “RTU Gada Jaunā zināt-niece 2017”.

54

• Doktorante Alīna Neščerecka aizstāvēja disertāciju “Bioloģiskā sta-bilitāte hlorētos dzeramā ūdens sadales tīklos”.

• Doktorants Juris Treijs sagatavoja zinātņu doktora grāda disertāci-ju “Feromagnētiskie sorbenti un to iespējas izlietu naftas produk-tu piesārņojuma savākšanā”, kas tika aizstāvēta 2018. gada 8. jūnijā RTU Padomē P-12 (vadītājs – prof. V. Mironovs).

4. MATERIĀLU UN KONSTRUKCIJU INSTITŪTS

Direktors: profesors Dr. sc. ing. Andris ČATEAdrese: Ķīpsalas iela 6B, Rīga, LV-1048Tālrunis: 67089264E-pasts: [email protected] Mājaslapa: www.ims.rtu.lv



• Ēku tehniskā stāvokļa pētīšana (prof. A. Korjakins, doc. A. Ūdris, doc. J. Biršs).

• Efektīvi un augstas stiprības betoni (vad. pētn. G. Šahmenko). • Ražotnes atkritumu pārstrāde un būvmateriālu ražošana (prof.

A. Korjakins, prof. D. Bajāre). • Ģeopolimēri (prof. D. Bajāre). • Risku novērtēšana būvniecībā (prof. A. Korjakins). • Stiegrotie būvmateriāli (doc. G. Šahmenko). • Būvmateriālu struktūras un īpašības (prof. D. Bajāre). • Dekoratīvu akmeņu ieguve, pārstrāde un lietošana (prof. D. Bajāre). • Nanobetoni (prof. A. Korjakins, vad. pētn. G. Šahmenko). • Vieglie putubetoni (prof. A. Korjakins, vad. pētn. G. Šahmenko).

Materiālu un konstrukciju institūts

(MKI)

Kompozītu materiālu un konstrukcijas

katedra

Būvmateriālu un būvizstrādājumu

katedra

55

bū

vn

iEc

ība

s in

žEn

iER

Zin

āTņ

U f

ak

UlT

āTE

• Efektīvas porainas keramikas (prof. A. Korjakins). • Fāžu mainīgie materiāli (prof. D. Bajāre, prof. A. Korjakins). • Ekoloģiskie siltumizolācijas materiāli (prof. A. Korjakins, prof. D. Bajā-

re, vad. pētn. G. Šahmenko). • Augstas veiktspējas kompozītu materiālu tehnoloģijas (vad. pētn.

K. Kalniņš). • Plānsienu konstrukciju noturība (vad. pētn. K. Kalniņš). • Konstrukciju tehniskā stāvokļa monitorings (vad. S. Ručevskis). • Bojājumu identifikācija kompozītu materiālu konstrukcijās (prof.

A. Čate, vad. pētn. S. Ručevskis). • Kompozītu materiālu un konstrukciju aprēķins/modelēšana un projek-

tēšana (pētn. A. Kovaļovs). • Galīgo elementu metode trīs slāņu un daudzslāņu kompozītu kons-

trukciju analīzē (prof. A. Čate, prof. J. Barkanovs). • Kompozītu materiālu un konstrukciju mehānisko īpašību identifikācija

(prof. A. Čate, prof. J. Barkanovs). • Kompozītu materiālu un konstrukciju dinamika / svārstību dzišana

(prof. J. Barkanovs). • Viedie materiāli un konstrukcijas (prof. J. Barkanovs). • Kompozītu materiālu tehnoloģiju projektēšana (prof. J. Barkanovs).

4.3. PERSONĀLS

4.1. att. Materiālu un konstrukciju institūtā nodarbinātā personāla pilna laika ekvivalents procentos.


56 %


33 %


11 %

56



• ERAF projekts “Jauna koncepcija ilgtspējīgas, zema energopatēriņa ēku būvniecībai”, Nr. 1.1.1.1/16/A/007.

• ERAF projekts “Viedo risinājumu gandrīz nulles enerģijas ēkām iz-strāde, optimizācija un ilgtspējas izpēte reāla klimata apstākļos”, Nr. 1.1.1.1/16/A/007 īstenošanā, Nr. 1.1.1.1/16/A/192.

• ERAF projekts “Ilgtspējīgi augstas efektivitātes poraini materiāli no se-kundārām ģipsi saturošām izejvielām”, Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/050.

• Valsts pētījumu programma “Inovatīvi materiāli un viedās tehnoloģijas vides drošumam (IMATEH)”, 2014.–2017. g.

• ES 7 IP projekts “Development of an innovative manufacturing process for the in-line coating of pultruded composites (COALINE)”, 2013.–2017. g.

• ES programmas Apvārsnis 2020, H2020 projekts “Cooperation of Spa-ce NCPs as Means to Optimise Services under Horizon 2020 (COS-MOS2020)”, 2015.–2017. g.

• ES programmas Apvārsnis 2020, H2020 projekts “PhD on Innovation Pathways for TES, INPATH-TES”, 2015.–2017. g.

• ES programmas Apvārsnis 2020, H2020 projekts “Security Research NCP Network 3 (SEREN3)”, 2015.–2018. g.

• ES programmas Apvārsnis 2020, H2020 projekts “European Transport Network Alliance 2020 (ETNA2020)” (Eiropas Tīkla alianse 2020), 2016.–2019. g.

• Eiropas Kosmosa aģentūras projekts “Bojājuma pretestības novērtējuma metodikas izstrāde un validācija Eiropas kosmosa sektora sendvičtipa konstrukcijām”, 2015.–2017. g.

• COST Action TU1301 “NORM for Building materials (NORM4BUIL-DING)”, 2014.–2017. g.

• COST Action TU1404 “Towards the Next Generation of Standards for Service Life of Cement-Based Materials and Structures”, 2014.–2017. g.

4.4.2. LĪGUMDARBI

• SIA “Rīgas Doma pārvalde”. Rīgas Doma velvju plaisu monitorings un ēkas ekspluatācijas drošības novērtēšana.

• SIA “CKD D” Nr. L8399. “Trīs ceļa zīmju stiprības un stigrības aprēķini un novērtējumi par atbilstību standarta EN 12899-1 prasībām un no-teikšana zīmju atbilstošo ekspluatācijas klasi atbilstoši šim standartam”.

• SIA “BML Group”. “Granīta plāksnes lieces stiprības testi un sagatavots testēšanas pārskats”.

57

bū

vn

iEc

ība

s in

žEn

iER

Zin

āTņ

U f

ak

UlT

āTE

• SIA “Green Industry Innovation Center”. “Produkta (kūdras špakteļmasas) tehnisko specifikāciju pārbaude un sniegšana vērtējumu par tehniskajām specifikācijām, tai skaitā, konstatētie trūkumi un/vai priekšlikumi”.

• SIA “Saulkalne S”. AAR testi. • SIA “Ceļu eksperts”. Materiālu salturības testēšana. • SIA “THERMEKO”. Jaunā inovatīvā siltumizolācijas materiāla, GPS

(grafīta polistirola bumbiņas) un Izoprok savienojuma, īpašību pētīju-mus (testēšanas pēc to reakcijas uz uguni).

• SIA “Aerdium Technologies”. Aerodium – vēja tuneļa vibrāciju un me-hāniskās stiprības pētījumi.

• SIA “Treeframe”. Huglock krusta un atsperes testi. • SIA “Rison Inter”. Stikla šķiedras produkta materiāla mehānisko īpašī-

bu noteikšana. • SIA “MNKC”. Saplākšņa un tā kompozītu izturības noteikšana dina-

miskā slodzē. • SIA “ARB Pope”. Plāksnes/troses savienojuma stiprības noteikšana. • SIA “A.D.H.”. Piekaramo griestu savienojuma elementu stiepes testi.


1. Janeliukstis, R., Rucevskis, S., Wesolowski, M., Chate, A. Experimental Structural Damage Localization in Beam Structure Using Spatial Con-tinuous Wavelet Transform and Mode Shape Curvature Methods. Me-asurement, 2017, vol. 102, pp. 253–270. ISSN 0263-2241. doi:10.1016/j.measurement.2017.02.005

2. Barkanov, E., Akishin, P., Miazza, N., Galvez, S. ANSYS-based Algori-thms for a Simulation of Pultrusion Processes. Mechanics of Advanced Materials and Structures, 2017, vol. 24, no. 5, pp. 377–384. ISSN 1537-6494. e-ISSN 1537-6532. doi:10.1080/15376494.2016.1191096

3. Skukis, E., Ozolins, O., Andersons, J., Kalnins, K., Arbelo, M. Applicabi-lity of the Vibration Correlation Technique for Estimation of the Buck-ling Load in Axial Compression of Cylindrical Isotropic Shells With and Without Circular Cutouts. Shock and Vibration, 2017, vol. 2017, pp. 1–14. ISSN 1070-9622. e-ISSN 1875-9203. doi:10.1155/2017/2983747

4. Kovalovs, A., Barkanov, E., Rucevskis, S., Wesolowski, M. Modeling and Design of a Full-Scale Rotor Blade With Embedded Piezocomposite Ac-tuators. Mechanics of Composite Materials, 2017, vol. 53, no. 2, pp. 179–192. ISSN 0191-5665. e-ISSN 1573-8922. doi:10.1007/s11029-017-9652-1

5. Barkanov, E., Fedorov, V. Homogenisation of Viscoelastic Damping in Unidirectional Composites Under Longitudinal Shear. Compo-sites Part B: Engineering, 2017, vol. 113, pp. 72–79. ISSN 1359-8368. doi:10.1016/j.compositesb.2017.01.015

58

6. Kudina, E., Barkanov, E., Vinidiktova, N. Use of Nano-Structured Mo-difiers to Improve the Operational Characteristics of Pipelines’ Pro-tective Coatings. Glass Physics and Chemistry, 2016, vol. 42, no. 5, pp. 512–517. ISSN 1087-6596. doi:10.1134/S1087659616050072

7. Ozolins, O., Kalnins, K. An Experimental Buckling Study of Column-Supported Cylinder. In: Procedia Engineering 12th International Confe-rence Modern Building Materials, Structures and Techniques (MBMST 2016), 2017, vol. 172, pp. 823–830. ISSN 18777058. doi:10.1016/j.proeng.2017.02.130

8. Skukis, E., Ozolins, O., Kalnins, K., Arbelo, M. A. Experimental Tests for Estimation of Buckling Load on Unstiffened Cylindrical shells by Vibration Correction Technique. In: Procedia Engineering 12th Inter-national Conference Modern Building Materials, Structures and Tech-niques (MBMST 2016), 2017, vol. 172, pp. 1023–1030. ISSN 18777058. doi:10.1016/j.proeng.2017.02.130

9. Akishin, P., Barkanov, E., Miazza, N., Galvez, S. Curing Kinetic Mo-dels of Resins for Microwave Assisted Pultrusion. Key Engineering Ma-terials, 2017, Vol. 721, pp. 92-96. ISSN 1662-9795, doi:10.4028/www.scientific.net/KEM.721.92

10. Labans, E., Zudrags, K., Kalnins, K. Structural Performance of Wood Based Sandwich Panels in Four Point Bending. In: Procedia Engine-ering 12th International Conference Modern Building Materials, Struc-tures and Techniques (MBMST 2016), 2017, vol. 172, pp. 628–633. ISSN 18777058. doi:10.1016/j.proeng.2017.02.130

11. Būmanis, Ģ., Bajare, D., Goljandin, D. Performance Evaluation of Ce-ment Mortar and Concrete With Incorporated Micro Fillers Obtained by Collision Milling in Disintegrator. Ceramics-Silikáty, 2017, vol. 61, no. 3, pp. 231–243. ISSN 0862-5468. e-ISSN 1804-5847. doi:10.13168/cs.2017.0021

12. Būmanis, Ģ., Vītola, L., Bajare, D., Dembovska, L., Pundiene, I. Im-pact of Reactive SiO2/Al2O3 Ratio in Precursor on Durability of Po-rous Alkali Activated Materials. Ceramics International, 2017, vol. 43, pp. 5471–5477. ISSN 0272-8842. e-ISSN 1873-3956. doi:10.1016/j.ceramint.2017.01.060

1

49

21

11

Promocijas darbs

Publikācijas zinātnisko rakstu krājumos



4.2. att. Materiālu un konstrukciju institūta zinātnisko publikāciju skaits 2017. gadā.

59

bū

vn

iEc

ība

s in

žEn

iER

Zin

āTņ

U f

ak

UlT

āTE

13. Dembovska, L., Bajare, D., Ducman, V., Korat, L., Būmanis, Ģ. The Use of Different By-Products in the Production of Lightweight Al-kali Activated Building Materials. Construction and Building Ma-terials, 2017, vol. 135, pp. 315–322. ISSN 0950-0618. doi:10.1016/j.conbuildmat.2017.01.005

14. Namsone, E., Šahmenko, G., Korjakins, A. Durability Properties of High Performance Foamed Concrete. Procedia Engineering, 2017, vol. 172, pp. 760–767. ISSN 1877-7058, doi:10.1016/j.proeng.2017.02.120

15. Namsone, E., Šahmenko, G., Namsone, E., Korjakins, A. Reduction of the Capillary Water Absorption of Foamed Concrete by Using the Porous Aggregate. IOP Conference Series: Materials Science and Engi-neering, 2017, vol. 251, pp. 1–9. ISSN 1757-8981. e-ISSN 1757-899X. doi:10.1088/1757-899X/251/1/012030

16. Vaganov, V., Popov, M., Korjakins, A., Šahmenko, G. Localization of Alkali-Silica Reactions in Lightweight Concrete With Granulated Foam Glass Using CNT. Procedia Engineering, 2017, vol. 172, pp. 1204–1211. ISSN 1877-7058. doi:10.1016/j.proeng.2017.02.141

17. Barreneche, C., Vecstaudža, J., Bajare, D., Fernández, A. PCM/Wood Composite to Store Thermal Energy in Passive Building Envelopes. IOP Conference Series: Materials Science and Engine-ering, 2017, vol. 251, pp. 1–4. ISSN 1757-8981. e-ISSN 1757-899X. doi:10.1088/1757-899X/251/1/012111

18. Būmanis, Ģ., Bajare, D. The Effect of Curing Conditions on the Du-rability of High Performance Concrete. IOP Conference Series: Mate-rials Science and Engineering, 2017, vol. 251, pp. 1–7. ISSN 1757-8981. e-ISSN 1757-899X. doi:10.1088/1757-899X/251/1/012006

19. Būmanis, Ģ., Vītola, L., Fernandez-Jimenez, A., Palomo, Á., Bajare, D. The Effect of Heat Treatment on Alkali Activated Materials. Materials Science Medžiagotyra, 2017, vol. 23, no. 3, pp. 266–272. ISSN 1392-1320. doi:10.5755/j01.ms.23.3.16280

20. Barabash, M., Bashinsky, Y., Korjakins, A. Stress-Strain Sta-te of the Structure in the Service Area of Underground Railway. IOP Conference Series: Materials Science and Engineering, 2017, vol. 251, pp. 1–9. ISSN 1757-8981. e-ISSN 1757-899X. doi:10.1088/1757-899X/251/1/012100


• Parakstīts sadarbības līgums starp Rīgas Tehniskā universitāti un Uk-rainas Nacionālo Aviācijas universitāti. Ukrainas Nacionālās Aviācijas universitātes profesore Marija Barabaša apmeklēja RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes (BIF) Materiālu un konstrukciju institūtu

60

(MKI), lai iepazītos ar zinātniskiem sasniegumiem, apspriestu turpmā-kos sadarbības virzienus un zinātnisko projektu sagatavošanu sadarbī-bas projekta ietvaros.

• “Optimix Group Limited” (Hong Kong) kompānijas tehniskais di-rektors Dr. sc. ing. Ir Raymond Wan apmeklēja RTU BIF MKI, lai iepazītos ar zinātniskiem sasniegumiem, apspriestu turpmākos sa-darbības virzienus un zinātnisko projektu sagatavošanu, un nolasīja lekciju “High-Performance Building Materials Based on Advanced Dry Mortar Technology”.

• Profesors D. J. Newport (Sustainability Research Institute, School of Architecture, Computing and Technology, Lielbritānija) apmeklēja RTU BIF Materiālu un konstrukciju institūtu, lai iepazītos ar zināt-niskiem sasniegumiem, apspriestu turpmākos sadarbības virzienus un zinātnisko projektu sagata vošanu.

• Doktoranti Girts Bumanis and Laura Dembovska apmeklēja Viļņas Ģedimina tehnisko universitāti (VĢTU; Viļņa, Lietuva) ar mērķi veikt pētījumus saistvielu nozarē.

• Profesors Aleksandrs Korjakins apmeklēja Maltas Universitāti Eras-mus+ programmas ietvaros.

• VĢTU (Viļņa, Lietuva) doktorante Ramune Lebedeva trīs mēnešus veica pētījumus RTU BIF MKI Būvmateriālu un būvizstrādājumu katedrā.

• Doktorantūras studente Laura Dembovska COST akcijas ietvaros ap-meklēja Serbijas universitāti.

• Maģistrantūras studiju studente Laura Vītola, sadarbojoties ar profesori Inu Pundieni, Erasmus+ programmas ietvaros apmeklēja VĢTU (Viļņa, Lietuva).

• Maģistrantūras studiju studente Laura Vītola Erasmus+ programmas ietvaros divus mēnešus pavadīja Valensijas universitātē.

• Doktorants Rims Janeulikštis Erasmus+ programmas ietvaros sešus mēnešus pavadīja Shool of Civil Engineering, University of Birmingham (Lielbritānija).


• “Hobart” mikseris celtniecības materiālu jaukšanai, modelis N50A, pa-redzēts cementa, īpaši viskozu maisījumu, jaukšanai (100 Pa·s).

• Vibrodzirnavas МВ-20. • Dezintegrators.

61

bū

vn

iEc

ība

s in

žEn

iER

Zin

āTņ

U f

ak

UlT

āTE


• Organizēta 2. starptautiskā zinātniskā konference “Innovative Mate-rials, Structures and Technologies” 27.09.2017.–29.09.2017.

• Prof. Andris Čate apstiprināts par žurnāla “Mechanics of Composite Ma-terials” galveno redaktoru. Žurnālu izdod izdevniecība SPRINGER (ASV): https://www.springer.com/materials/characterization+&+evaluation/journal/11029 (žurnāla Impact Factor = 0,834).

5. SILTUMA, GĀZES UN ŪDENS TEHNOLOĢIJAS INSTITŪTS

Direktors: profesors Dr. habil. sc. ing. Egīls DZELZĪTISAdrese: Ķīpsalas iela 6A, Rīga, LV-1048Tālrunis: 29205585E-pasts: [email protected]ājaslapa: www.rtu.lv/lv/bif



• Ēku norobežojošo konstrukciju enerģētisko parametru normēšana un energosertificēšana (prof. A. Borodiņecs).

• Apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu enerģijas patē-riņa optimizēšana (prof. A. Lešinskis).

• Būvju automatizācijas sistēmu (BAS) vadības līmeņu struktūras izveide (prof. E. Dzelzītis).

• Alternatīvo (saules, vēja, ģeotermālo) enerģijas avotu izmantošana ēku energoapgādē (prof. P. Šipkovs).

• Siltumapgādes un gāzapgādes sistēmu reģionālā attīstība (doc. I. Laube). • Zema enerģijas patēriņa ēkas (prof. A. Borodiņecs).

Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūts (SGŪTI)

Ūdens inženierijas un tehnoloģijas

katedra

Siltuma inženierijas un tehnoloģijas

katedra

62

• Bioloģiskā stabilitāte un bioplēves kontrole dzeramā ūdens apgādes sis-tēmās (prof. T. Juhna).

• Izskalojumu un sanešu kustība atvērtās gultnēs un kanalizācijas sistē-mās (prof. B. Gjunsburgs).

• Risku novērtēšana ūdensapgādes sistēmām (asoc. prof. J. Rubulis). • Lauksaimniecības atkritumu izmantošana biodegvielas ražošanai

(asoc. prof. L. Mežule). • Bioreaktoru izmantošana ūdens un notekūdens attīrīšanas sistēmās

(asoc. prof. K. Tihomirova).

5.3. PERSONĀLS

5.1. att. Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūtā nodarbinātā personāla pilna laika ekvivalents procentos.



• ES Apvārsnis2020 (H2020-EE-2014-1-PPP) “Development and advan-ced prefabrication of innovative, multifunctional building envelope ele-ments for MOdular REtrofitting and CONNECTions”, 2014.–2018. g.

• ERAF projekts (Nr. 1.1.1.1/16/A/048) “Neklasificēto ēku gandrīz nulles enerģijas ēku risinājumi”.

• Pēcdoktorantūras pētnieciskais projekts 1.1.1.2/VIAA/1/16/033 “Iekš-telpu gaisa kvalitāte un cilvēku labklājība modernā ēku vidē”.


29 %


8 %


personāls16 %


47 %

63

bū

vn

iEc

ība

s in

žEn

iER

Zin

āTņ

U f

ak

UlT

āTE

• Pēcdoktorantūras pētnieciskais projekts 1.1.1.2/VIAA/1/16/093 “Pul-sējošas plūsmas izmantošana siltummaiņas procesā un tās ietekme uz siltuma apmaiņas parametriem”.

5.4.2. LĪGUMDARBI

• SIA “THERMEKO”. L8176, par tehnisko konsultāciju pakalpojuma sniegšanu.

• L8224, “Inovatīvā asfalta formulas izstrāde un efektivitātes analīze, la-boratorisko izturības testu veikšana”.

• SIA “Rīgas ūdens”. L8167, par konsultāciju pakalpojumu sniegšanu.


1. Ovchinnikov, P., Borodiņecs, A., Millers, R. Utilization Potential of Low Temperature Hydronic Space Heating Systems in Russia. Journal of Building Engineering, 2017, vol. 13, pp. 1–10. ISSN 2352-7102. doi:10.1016/j.jobe.2017.07.003

2. Zajacs, A., Lalovs, A., Borodiņecs, A., Bogdanovičs, R. Small Ammonia Heat Pumps for Space and Hot Tap Water Heating. Energy Procedia, 2017, vol. 122, pp. 74–79.

3. Prozuments, A., Borodiņecs, A. Indoor Air Stratification in Warm Air Supply Systems. ASHRAE Journal, 2017, vol. 59, pp. 54–65. ISSN 0364-9962

4. Baranova, D., Sovetnikov, D., Semashkina, D., Borodiņecs, A. Corre-lation of Energy Efficiency and Thermal Comfort Depending on the Ventilation Strategy. Procedia Engineering, 2017, vol. 205, pp. 503–510. ISSN 1877-7058. doi:10.1016/j.proeng.2017.10.403

5. Križmane, M., Borodiņecs, A., Dzelzītis, E. Enabling the Landscape for Deep Green Renovation. Energy Procedia, 2016, vol. 96, pp. 404–412. ISSN 1876-6102. doi:10.1016/j.egypro.2016.09.168

6. Ovchinnikov, P., Borodiņecs, A., Strelets, K. Utilization Potential of Low Temperature Hydronic Space Heating Systems: A Comparative Review. Building and Environment, 2017, vol. 112, pp. 88–98. ISSN 0360-1323. doi:10.1016/j.buildenv.2016.11.02

7. Borodiņecs, A., Zemītis, J., Sorokins, J., Baranova, D., Sovetnikov, D. Renovation Need for Apartment Buildings in Latvia. Magazine of Ci-vil Engineering, 2016, no. 8, pp. 58–64. ISSN 2071-4726. e-ISSN 2071-0305. doi:10.5862/MCE.68.6

8. Evangelista, S., Govša, J., Greco, M., Gjunsburgs, B. Computation of Sediment Discharge in Rivers: The Contributions by Levi and Stude-nitcnikov Revisited. Journal of Hydraulic Research, 2017, vol. 55, iss. 4,

64

pp. 445–454. ISSN 0022-1686. e-ISSN 1814-2079. doi:10.1080/00221686.2016.1274683

9. Gjunsburgs, B., Bulankina, V. Equilibrium Depth of Scour at Straight Guid Banks. IOP Conference Series: Materials Science and Engine-ering, 2017, vol. 251, pp. 63–69. ISSN 1757-8981. e-ISSN 1757-899X. doi:10.1088/1757-899X/251/1/012060

10. Gjunsburgs, B., Jaudzems, G., Bižāne, M., Bulankina, V. Contraction Rate, Flow Modification and Bed Layering Impact on Scour at the El-liptical Guide Banks. IOP Conference Series: Materials Science and Engi-neering, 2017, vol. 251, pp. 70–78. ISSN 1757-8981. e-ISSN 1757-899X. doi:10.1088/1757899X/251/1/012061

11. Pařílková, J., Gjunsburgs, B., Zachoval, Z., Vesely, J., Munterova, Ž. Earth-Fill Dam Monitored by EIS Method During Application of Nut-rient Aqueous Solution Used in BioSealing Method. IOP Conference Se-ries: Materials Science and Engineering, 2017, vol. 251, pp. 143–149. ISSN 1757-8981. e-ISSN 1757-899X. doi:10.1088/1757-899X/251/1/012130

12. Samadov Soltan, A., Chorny, A., Gjunsburgs, B., Jaudzems, G., Kar-balevich, N., Abdullayev Shahmurad, P., Neilands, R., Huseyinov, O., Neilands, R., Agaverdiyev Sultan, R., Babayev, Y., Zhukova, Y. Gas and Hydrodynamics. Riga: RTU Press, 2017. 319 p. ISBN 978-9934-10-590-6

13. Gjunsburgs, B., Bižāne, M. Contraction Rate of the Flow, Velocities, River Bed Stratification Impact on the Scour at the Guide Banks. In: River Sedimentation: Proceedings of the 13th International Symposium on River Sedimentation (ISRS 2016), Stuttgart, Germany, 19–22 Sep., 2016. Leiden: CRC Press/Balkema, 2017, pp. 153–153. ISBN 978-1-138-02945-3. e-ISBN 978-1-315-62320-7


• Izveidota sadarbība ar “KOMFOVENT” firmu. Sadarbībā ar uzņēmu-mu tika pilnveidots SITK laboratorijas aprīkojums.

5.2. att. Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta zinātnisko publikāciju skaits 2017. gadā.

2

1

16

2

Promocijas darbi




65

bū

vn

iEc

ība

s in

žEn

iER

Zin

āTņ

U f

ak

UlT

āTE

• Egīls Dzelzītis, Andris Krūmiņš un Anatolijs Borodiņecs – aktīvi biedri Ei-ropas Apkures un ventilācijas inženieru savienību pārstāvniecībā REHVA (Representatives of European Heating and Ventilation Associations).

• SGŪTI personāls ir šādu konferenču zinātnisko komitēju locekļi: ‑ “10th International Symposium on Heating, Ventilating and Air

Conditioning (ISHVAC 2017)”; ‑ “13th REHVA World Congress CLIMA 2019”; ‑ “16th International Symposium on District Heating and Cooling”; ‑ “3rd International Conference “Innovative Materials, Structures and

Technologies”; ‑ “CIB W040 Research Roadmap” platformas dalībnieki; ‑ “International Scientific Conference Energy Management of Muni-

cipal Transportation Facilities and Transport (EMMFT 2017)”.


• Ventilācijas sistēmu simulācijas stends. • “Extech” SD500: Humidity/Temperature Datalogger (6. gab). • “Testo” 420 – Volume flow hood. • “Testo” 410-1 anemometrs. • “BOSH” elektroinstrumentu komplekts.


Projektēšanaspamati

Teorētiskāsmācības

Praktiskie mērījumiobjektos

Pētījumi

Darbs laboratorijās

Zinātniskā analīze

Aktīvs zinātniskaisdarbs

Starptautiskāsadarbība

Patstāvīgs oriģinālszinātniskais darbs

Zinātniskaspublikācijas

Profesionālā bakalaura studiju programma

Doktora studija programma

Profesionālā maģistra studiju programma


5.3. att. Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūts.

66

SGUTI mācību process ir cieši saistīts ar pētniecību. Visos studiju lī-meņos tiek attīstītas studentu iemaņas veikt mērījumus, datu un litera-tūras analīzi, dinamiskas simulācijas utt. Papildus tam tiek nodrošināta bakalaura, maģistrantūras un doktorantūras studentu savstarpējā sadarbī-ba. Studentu grupas piedalās dažādās studentu sacensībās, gatavo rakstus un projektu pieteikumus un veic pētniecisko darbu.


• E. Dzelzītis – ‑ Latvijas būvindustrijas lielās balvas laurelāts; ‑ REHVA apbalvojuma par ieguldījumu tehnoloģiju attīstībā saņēmējs; ‑ RTU akadēmiskās šķīrējtiesas priekšsēdētājs.

• A. Zajacs – REHVA jaunā zinātnieka balvas saņēmējs. • A. Borodiņecs – vieslektors Pēterburgas Politehniskajā universitātē

(Sanktpēterburga, Krievija). • Izveidota jauna studiju programma starp LU Bioloģijas fakultātes un

RTU BIF ŪITK: studiju programma “Biotehnoloģija un bioinženierija” (direktore asoc. prof. L. Mežule).

• Pētnieks A. Prozuments veica pētniecības un studiju vizīti Vašingtonas Universitātē (Sietla, ASV).

6. TRANSPORTBŪVJU INSTITŪTS

Direktors: profesors Dr. sc. ing. Ainārs PAEGLĪTISAdrese: Ķīpsalas iela 6A/B, Rīga, LV-1048 Tālrunis: 67089190E-pasts: [email protected]ājaslapa: www.rtu.lv/lv/bif


Transportbūvju institūts

Ceļu un tiltu katedra

Ģeomātikas katedra

67

bū

vn

iEc

ība

s in

žEn

iER

Zin

āTņ

U f

ak

UlT

āTE


• Ceļu satiksmes drošība (prof. J. Smirnovs). • Autoceļu asfaltbetona segu izpēte (vad. pētnieks V. Haritonovs). • Tiltu konstrukciju drošuma un ilgmūžības pētījumi (prof. A. Paeglītis). • Ceļu telpiskās projektēšanas parametru optimizācija (prof. A. Zariņš). • Pētījumi ģeodēzijā (prof. J. Kaminskis).

6.3. PERSONĀLS

6.1. att. Transportbūvju institūtā nodarbinātā personāla pilna laika ekvivalents procentos.



• COST Action TU1406 “Transport and Urban Development. Quality Spe-cifications for Roadway Bridges, Standardization at a European Level (BridgeSpec)” (A. Paeglītis – vadības komitejas loceklis, 2014.–2019. g.).

• ESF 2014-EU-TM-0152-M, “FAMOS: Finalising Surveys for the Baltic Motorways of the Sea Territory” (pieaicinātais eksperts J. Kaminskis, 2014.–2020. g.).

• RTU “Development and advanced prefabrication of innovative, mul-tifunctional building envelope elements for MOdular REtrofitting and CONNECTions” (M. Kaļinka, 2015.–2017. g.)

• Valsts pētījumu programmas VPP-2014 “Inovatīvi materiāli un viedās tehnoloģijas vides drošumam (IMATEH)” projekts Nr. 3 (ID 1854) “Risku ievērtēšana drošām, efektīvām un ilgtspējīgām būvēm” (vadītājs A. Paeglītis, 2014.–2017. g.).

Zinātniskais

personāls34 %

Zinātnes tehniskais personāls

8 %


personāls6 %


52 %

68

6.4.2. DALĪBA ZINĀTNISKAJOS PASĀKUMOS

ZIŅOJUMI KONFERENCĒS LATVIJĀ 1. Freimanis, A., Paeglitis, A. Modal Analysis of Isotropic Beams in Peri-

dynamics. In: IOP Conference Series-Materials Science and Engineering, vol. 251, no. UNSP 012088. doi:10.1088/1757-899X/251/1/012088

2. Rozentale, I., Paeglitis, A. Criteria for Assessment of Bridge Aesthetic and Visual Quality. In: IOP Conference Series-Materials Science and Engine-ering, vol. 251, no. UNSP 012073. doi:10.1088/1757-899X/251/1/012073

3. Kaminskis, J., Zvirgzds, J. Advances in Space Geodesy and Geoinfor-matic. In: The 2nd FOTONIKA-LV Conference “Achievements and Futu-re Prospect”, Riga, Latvia, 23–25 April, 2017.

4. Stāmure I., Kaminskis J., Geipele I. Marine Cadastre for the Develop-ment of Real Estate Sector in Latvia. Scientific practical forum “Hou-sing Management Practices, Possibilities for Renovation of Apartment Buildings”: International Exhibition Company BT 1, Ministry of Eco-nomics, Association of Latvian House Managers and Managers (LN-PAA), Latvian House Managers Guild, RTU, Institute of Construction Entrepreneurship and Real Estate Economics (BUNĪI) Riga, 20 Oct., 2017.

5. Kaminskis, J., Stamure, I., Geipele I. Baseline of the Baltic Sea – Essen-tial Element for Marine Cadastre. In: International Scientific Conference “Baltic Applied Astroinformatics and Space Data Processing”, Ventspils, Latvia, 23–24 Aug., 2017.

6. Kaminskis, J. Geomatics for Regional Development. In: “Geospatial In-formation in the Municipality – Challenges and Opportunities”, Universi-ty of Latvia, Riga, 9 May, 2017. http://mernieks.lv/product_attachment/attachment/319/RTU_Kaminskis_2017_LU.pdf

7. Balodis, J., Celms, A., Ratkevičs, A., Reķe, I., Silabriedis, G., Kamin-skis, J., Rekus, D., Balevičius, G. Research of National Geodetic Ne-twork in Baltic Using GNSS Methods. In: Ģeodinamika un ģeokosmiskie pētījumi: konferences tēzes un zinātniskie raksti, Latvijas Universitātes 75. zinātniskā konference, Riga, Latvia, 16 Feb., 2017. Riga: University of Latvia, 2017, pp. 14–15. ISBN 978-9934-18-237-2

8. Krutova U. “Ģeotelpiskās informācijas pieejamība. ATVĒRT NEVAR SLĒPT”. In: Latvijas Universitātes konference, sekcija “Ģeodinamika un ģeokosmiskie pētījumi”, Rīga, Latvija, 2017. gada 16. februāris.

9. Stāmure, I., Kaminskis, J., Geipele, I., Kowalczyk, K. Importance of the Marine Cadastre in the Development of the Real Estate Industry in Latvia. In: Proceedings of the Riga Technical University 58th Inter-national Scientific Conference “Scientific Conference on Economics and

http://mernieks.lv/product_attachment/attachment/319/RTU_Kaminskis_2017_LU.pdf

http://mernieks.lv/product_attachment/attachment/319/RTU_Kaminskis_2017_LU.pdf

69

bū

vn

iEc

ība

s in

žEn

iER

Zin

āTņ

U f

ak

UlT

āTE

Entrepreneurship” (SCEE’2017), Riga, Latvia, 13–14 Oct., 2017. Riga: Riga Technical University, 2017, pp. 43–44. ISBN 978-9934-22-000-5. ISSN 2256-0866

ZIŅOJUMI KONFERENCĒS ĀRZEMĒS 1. Dobelis, M., Kaļinka, M., Borodiņecs, A. 3D Modelling of Existing

Buildings from Laser Scanner Data. In: Proceedings of the 14th Interna-tional Conference “Engineering Graphics BALTGRAF-14”, Tallinn, Es-tonia, 1–2 Jun., 2017. Tallinn: Tallinn University of Technology, 2017, pp. 10–14.

2. Kaminskis, J., etc. Land-Sea Interaction at Latvia Steep Coast as a Part of Marine Cadaster. In: Sixth Baltic Forum on Marine Cadastre, Klai-peda, Lithuania, 15 Jun., 2017.

3. Kaminskis, J., etc. Evaluation of Transition to Updated Regional Q-Geoid Model. In: EUREF 2017, Wroclaw, Poland, 17–19 May, 2017.

4. Liepins, I., Kalinka M. Latvia ANALYSES OF LATVIAN NATIONAL GEODETIC REFERENCE SYSTEM. In: 10th International Conferen-ce “Environmental Engineering” Section 5 “Technologies of Geodesy and Cadastre”, Vilnius, Lithuania, 27 Apr., 2017.

5. Morozova, K., Balodis, J., Jäger, R., Zariņš, A., Rubāns, A. Digital Ze-nith Camera’s Results and Its Use in DFHRS v.4.3 Software for Quasi-geoid Determination. In: 2017 Baltic Geodetic Congress (BGC Geo-matics), Gdansk, Poland, 22–25 Jun., 2017. Piscataway: IEEE, 2017, pp. 174–178. ISBN 978-1-5090-6041-2. e-ISBN 978-1-5090-6040-5. doi:10.1109/BGC.Geomatics.2017.74

6. Paeglītis, A. New Opportunities of Timber Bridges in Latvia. In: Proce-edings of the 29th International Baltic Road Conference, Tallinn, Estonia, 27–30 Aug., 2017. Tallinn, pp. 1–7.


RAKSTI PILNA TEKSTA KONFERENČU RAKSTU KRĀJUMOS 1. Balodis, J., Morozova, K., Reiniks, M., Normand, M. Normal Heights

for GNSS Reference Station Antennas. IOP Conference Series: Materials Science and Engineering, 2017, vol. 251, pp. 1–6. ISSN 1757-8981. e-ISSN 1757-899X. doi:10.1088/1757-899X/251/1/012063

2. Dobelis, D., Zvirgzds, J., Kaļinka, M. High Ionospheric Activity Effects on LatPos RTK Network Performance in Latvia. IOP Conference Series: Materials Science and Engineering, 2017, vol. 251, pp. 1–8. ISSN 1757-8981. e-ISSN 1757-899X. doi:10.1088/1757-899X/251/1/012064

70

3. Dobelis, M., Kaļinka, M., Borodiņecs, A. 3D Modelling of Existing Buildings from Laser Scanner Data. In: Engineering Graphics BALT-GRAF-14: Proceedings of the Fourteenth International Conference, Tal-linn, Estonia, 1–2 Jun., 2017. Tallinn: Tallinn University of Technology, 2017, pp. 10–14.

4. Freimanis, A, Paeglitis, A. Mesh Sensitivity in Peridynamic Quasi-Static Simulations. Procedia Engineering, 2017, vol. 172, pp. 284–291. doi:10.1016/j.proeng.2017.02.116

5. Kaļinka, M., Zvirgzds, J., Dobelis, D., Lazdāns, E., Reiniks, M. The Near Real Time Ionospheric Model of Latvia. IOP Conference Series: Materials Science and Engineering, 2015, vol. 96, iss. 1, pp. 012042–012042. ISSN 1757-8981. e-ISSN 1757-899X. doi:10.1088/1757-899X/96/1/012042

6. Morozova, K., Balodis, J., Jäger, R., Zariņš, A., Rubāns, A. Digital Ze-nith Camera’s Results and Its Use in DFHRS v.4.3 Software for Quasi-geoid Determination. In: 2017 Baltic Geodetic Congress (BGC Geo-matics), Gdansk, Poland, 22–25 Jun., 2017. Piscataway: IEEE, 2017, pp. 174–178. ISBN 978-1-5090-6041-2. e-ISBN 978-1-5090-6040-5. doi:10.1109/BGC.Geomatics.2017.74

7. Morozova, K., Jaeger, R., Balodis, J., Kaminskis, J. Software Develop-ment and Its Description for Geoid Determination Based on Spherical-Cap-Harmonics Modelling Using Digital-Zenith Camera and Gravi-metric Measurements Hybrid Data. IOP Conference Series: Materials Science and Engineering, 2017, vol. 251, pp. 1–10. ISSN 1757-8981. e-ISSN 1757-899X. doi:10.1088/1757-899X/251/1/012065

8. Paeglīte, I., Paeglītis, A., Smirnovs, J. Dynamic Behavior of Pre-Stressed Slab Bridges. Procedia Engineering, 2017, vol. 172, pp. 831–838. ISSN 1877-7058. doi:10.1016/j.proeng.2017.02.132

9. Paeglīte, I., Paeglītis, A., Smirnovs, J. Dynamic Behavior of Pre-Stressed Slab Bridges. Procedia Engineering, 2017, vol. 172, pp. 831–838. ISSN 1877-7058. doi:10.1016/j.proeng.2017.02.132

10. Siverio Lima, M., Thives, L., Haritonovs, V., Bajārs, K. Red Mud Application in Construction Industry: Review of Benefits and

6.2. att. Transportbūvju institūta zinātnisko publikāciju skaits 2017. gadā.

2

9

3




71

bū

vn

iEc

ība

s in

žEn

iER

Zin

āTņ

U f

ak

UlT

āTE

Possibilities. IOP Conference Series: Materials Science and Engine-ering, 2017, vol. 251, pp. 1–8. ISSN 1757-8981. e-ISSN 1757-899X. doi:10.1088/1757-899X/251/1/012033

11. Šķēls, P., Zariņš, A., Haritonovs, V., Bondars, K. Analytical and Nume-rical Design Approaches for Stabilized Road Pavement Base Layers. In: Bearing Capacity of Roads, Railways and Airfields: 10th Internatio-nal Conference, Athens, Greece, 28–30 Jun., 2017. London: Taylor and Francis Group, 2017, pp. 1147–1152. ISBN 978-1-138-29595-7

PUBLIKĀCIJAS ZINĀTNISKAJOS ŽURNĀLOS 1. Borodiņecs, A., Zemītis, J., Dobelis, M., Kaļinka, M., Prozuments, A.,

Šteinerte, K. Modular Retrofitting Solution of Buildings based on 3D Scanning. Procedia Engineering, 2017, vol. 205, pp. 160–166. ISSN 1877-7058. doi:10.1016/j.proeng.2017.09.948

2. Kaminskis, J., Kowalczyk, K. Stāmure, I., Importance of the Mari-ne Cadastre in the Development of the Real Estate Industry in Lat-via. Baltic Journal of Real Estate Economics and Construction Mana-gement, 2017, vol. 5, pp. 259–274. e-ISSN 2255-9671. doi:10.1515/bjreecm-2017-0020

3. Kodors, S., Rausis, A., Ratkevičs, A., Zvirgzds, J., Teilāns, A., Ansone, I. Real Estate Monitoring System Based on Remote Sensing and Image Recognition Technologies. Procedia Computer Science, 2017, vol. 104, pp. 460–467. ISSN 1877-0509. doi:10.1016/j.procs.2017.01.160

4. Märdla, S., Ågren, J., Strykowski, G., Oja, T., Ellmann, A., Forsberg, R., Bilker-Koivula, M., Omang, O., Paršeliūnas, E., Liepiņš, I., Kamin-skis, J. From Discrete Gravity Survey Data to a High-Resolution Gravi-ty Field Representation in the Nordic-Baltic Region. Marine Geodesy, 2017, vol. 40, iss. 6, pp. 416–453. ISSN 0149-0419. doi:10.1080/01490419.2017.1326428

5. Veeraragavan, R. K., Mallick, R. B., Tao, M. J., Zaumanis, M., Frank, R., Bradbury, R. L. Laboratory Comparison of Reju-venated 50% Reclaimed Asphalt Pavement Hot-Mix Asphalt With Conventional 20% RAP Mix. Transportation Research Record, 2017, iss. 2633, pp. 69–79. doi:10.3141/2633-09


• Akreditēta starptautiska, kopīga ar Viļņas Ģedimina tehnisko univer-sitāti, maģistra akadēmisko studiju programma “Inovatīvā ceļu un tiltu

72

inženierija” (Innovative Road and Bridge Engineering) un “Inovatīvie ri-sinājumi ģeomātikā” (Innovative Solutions in Geomatics), 1,5 gadi (an-gļu valodā).

• Prof. A. Paeglītis – ‑ Starptautiskās betona federācijas (fib) 8. komitejas “Betona kons-

trukciju ilglaicība” loceklis; ‑ galvenais redaktors VĢTU, RTU un TTU kopējā zinātniski pētnie-

ciskajā žurnāla “The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering” (citēts Scopus, Web of science).

• Prof. J. Smirnovs – International Co-Operation on Theories and Con-cepts in Traffic Safety (ICTCT) loceklis.

• Prof. Leonid Gurvit (Delf University of Technology, Nīderlande, 2017. gada 21. septembrī) vieslekcija “Near-Field Spacecraft VLBI Trac-king in the Context of Space Geodesy” BUNĪI un RTU BIF studentiem.

• 2017. gada 20. oktobrī dalība zinātniski praktiskajā forumā “Mājokļu pārvaldīšanas prakse, daudzdzīvokļu namu atjaunošanas iespējas” sa-darbībā ar starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrību “BT 1”, Ekonomikas ministriju, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociāciju (LNPAA), Latvijas Namu pārvaldnieku ģildi.

• Ģeomātikas katedra – ‑ kolektīvais biedrs Latvijas Mērnieku biedrībā (LMB); ‑ Starptautiskās Mērnieku federācijas (FIG) akadēmiskais biedrs.

• Asoc. prof. J. Kaminskis – ‑ Starptautiskās Ģeodēzijas asociācijas (IAG) loceklis; ‑ viens no redaktoriem žurnālā “Baltic Journal of Real Estate Econo-

mics and Construction Management” (www.degruyter.com/view/j/bjreecm);

‑ žurnāla “Arabian Journal for Science and Engineering” (http://www.springer.com/engineering/journal/13369) recenzents;

‑ žurnāla “Geodesy and Cartography”, “The Journal of Committee on Geodesy of Polish Academy of Sciences” (https://www.degruyter.com/view/j/geocart) recenzents;

‑ Starptautiskās Strūves ģeodēziskā loka darba grupas loceklis; ‑ dalībnieks Nordic Geodesic Commission (NKG) ģeodinamikas un

gravimetrijas un ģeoīda darba grupās. • M. Kaļinka – 10. starptautiskās konferences “Environmental Engine-

ering” 5. sekcijas “Technologies of Geodesy and Cadastre” vadītāja (Viļņa, Lietuva, 2017. g. 27. aprīlī).

https://pasts.rtu.lv/owa/redir.aspx?C=90T8inlPrz9oqItVWlpVhFgpb3wkPpsrjVOX5OOXv39jora9Cv_TCA..&URL=http%3a%2f%2fwww.rtu.lv%2f

https://pasts.rtu.lv/owa/redir.aspx?C=90T8inlPrz9oqItVWlpVhFgpb3wkPpsrjVOX5OOXv39jora9Cv_TCA..&URL=http%3a%2f%2fwww.rtu.lv%2f

73

bū

vn

iEc

ība

s in

žEn

iER

Zin

āTņ

U f

ak

UlT

āTE


Kopā ar RTU IEVF BUNĪI iegādāts bezpilota lidaparāts (drone) ar in-frasarkano staru kameru, kas paredzēta bezpilota lidaparāta mērījumu un nolasījumu veikšanai ārpus telpām, kā arī augstas izšķirtspējas kamera pa-pildu uzņēmumu veikšanai.

74

DATORZINĀTNES UN INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS FAKULTĀTE

03

75

dekāns: profesors Dr. habil. sc. ing. Jānis gRUndspEņĶis


Datorzinātne un informācijas tehnoloģija kā zinātnes nozares ir ārkār-tīgi plašas un strauji attīstās. Jau tagad Datorzinātnes un informācijas teh-noloģijas fakultātes (DITF) zinātnieki ir guvuši atzīstamus panākumus un saņēmuši virkni apbalvojumu, kuru uzskaitījums aizņemtu pārāk daudz vietas, tādēļ šī informācija izpaliks. Mūsdienās faktiski nav iespējams sas-niegt izcilus rezultātus visos virzienos, tādēļ mūsu fakultāte fokusējas tikai uz dažiem no tiem. Ja vēl pāris gadus atpakaļ katrs no mūsu četriem insti-tūtiem – Informācijas tehnoloģijas institūts, Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūts, Lietišķo datorsistēmu institūts, Lietišķās matemā-tikas institūts – un Vides modelēšanas centrs uzskatīja sevi par patstāvīgu zinātnisku institūciju, pēc zinātniskās darbības izvērtēšanas esam gājuši konsolidācijas ceļu, un DITF ir jāuzskata par vienu zinātnisku vienību. Esam izvēlējušies četrus zinātniskās darbības virzienus – visaptveroša

76

intelektuālā skaitļošana evolucionējošiem digitālajiem uzņēmumiem; visap-tveroša datu apstrāde (komunikācijas, skaitļošanas un pārvaldības) izklie-dētās sarežģītās vidēs; visaptverošais intelekts viedo un autonomo sistēmu izstrādei un to integrācijai un matemātiskā modelēšana –, kuros koncentrē-sim savu zinātnisko potenciālu. Lai gan turpināsim izdot četrus zinātniskos žurnālus, kas nodrošina publicēšanās iespējas mūsu doktorantiem un arī maģistrantiem, kā arī studentu zinātniskajā konferencē referēto darbu pub-licēšanu, tomēr galveno uzsvaru turpmāk liksim uz zinātnisko publikāciju kvalitāti, to publicēšanu prestižos zinātniskajos žurnālos, uz citējamību starptautiski atzītās datubāzēs un mūsu pētījumu rezultātu starptautisku at-pazīstamību. Šīs iniciatīvas prasa arī organizatorisku darbu, tādēļ fakultātē strādā zinātniskā darba koordinatore un ir nodibināta Zinātnes komisija.

Esmu pārliecināts, ka ar mūsu zinātnisko darbinieku entuziasmu un potenciālu mēs sasniegsim nospraustos mērķus un DITF kļūs par vadošo zinātnisko kolektīvu Latvijā mūsu izvēlētajos darbības virzienos.


Dekāna vietnieks zinātniskajā darbā: Dr. sc. ing. Aivars SPALVIŅŠE-pasts: [email protected]ālrunis: 67089511

Adrese: Daugavgrīvas iela 2, Rīga, LV-1048Tālrunis: 67089512E-pasts: [email protected]ājaslapa: www.rtu.lv/lv/ditf


Datorzinātnes un informācijas

tehnoloģijas fakultāte(DITF)

Vides modelēšanas

centrs

Datorvadības, automātikas un datortehnikas

institūts

Lietišķās matemātikas

institūts

Informācijas tehnoloģijas

institūts

Lietišķo datorsistēmu

institūts

77

daT

oR

Zin

āTn

Es

Un

info

Rm

āc

iJa

s T

Eh

no

loģ

iJa

s f

ak

UlT

āTE



Visaptveroša intelektuālā skaitļošana evolucionējošiem digitālajiem uzņēmumiem 30

Visaptveroša datu apstrāde (komunikācijas, skaitļošanas un pārvaldības) izkliedētās sarežģītās vidēs 10

Visaptverošais intelekts viedo un autonomo sistēmu izstrādei un to integrācijai 40

Matemātiskā modelēšana 20

1. DATORVADĪBAS, AUTOMĀTIKAS UN DATORTEHNIKAS INSTITŪTS

Direktors: profesors Dr. sc. ing. Māris ZIEMAAdrese: Sētas iela 1, Rīga, LV-1048Tālrunis: 67089520E-pasts: [email protected]ājaslapa: www.dadi.rtu.lv



• Robotu vadības sistēmas, intelektuālie roboti. • E-medicīna, datorsistēmas medicīniskā diagnostikā un terapijas izvēlē. • Attēlu apstrāde un datorgrafika biomedicīnā.

Datorvadības, automātikas un

datortehnikas institūts

Attēlu apstrādes un datorgrafikas

katedra

Datoru tīklu un sistēmu tehnoloģijas

katedra

Datorvadības sistēmu katedra

78

1.3. PERSONĀLS

1.1. att. Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūtā nodarbinātā personāla pilna laika ekvivalents procentos.



• “Portatīva ierīce ādas vēža agrīnai bezkontakta diagnostikai”, vienoša-nās par projekta īstenošanu numurs: 1.1.1.1/16/A/197, RTU PVS ID: 2674.


1. Krutikova, O., Sisojevs, A., Kovaļovs, M. Creation of a Depth Map From Stereo Images of Faces for 3D Model Reconstruction. Procedia Compu-ter Science, 2017, vol. 104, pp. 452–459. ISSN 1877-0509. doi:10.1016/j.procs.2017.01.159

2. Sisojevs, A., Kovaļovs, M., Krutikova, O. Volume Estimation of Biome-dical Objects Described by Multiple Sets of Non-Trimmed Bézier Tri-angles. In: Computer Science Research Notes WSCG 2017: Short Papers Proceedings, Plzen, Czech Republic, 29.05.–02.06., 2017. Plzen: Vaclav Skala – UNION Agency, 2017, pp. 121–130. ISBN 978-80-86943-50-3. ISSN 2464-4617

3. Krutikova, O., Sisojevs, A., Kovaļovs, M. Semi-Automatic Method of Searching for the Control Points in Two Facial Images. In: Proceedings of the International Confereces on Computer Graphics, Visualization, Computer Vision and Image Processing 2017 and Big Data Analytics, Data Mining and Computational Intelligence, 2017, Lisbon, Portu-gal, 21–23 Jul., 2017. Lisbon: IADIS Press, 2017, pp. 273–278. ISBN 978-989-8533-66-1

4. Sisojevs, A., Boločko, K., Krutikov,a O. A Method of Volume Calcu-lation for 3D Models Described by Bézier Surfaces Using Example of


29 %


14 %

Zinātni apkalpojošaispersonāls

5 %


52 %

79

daT

oR

Zin

āTn

Es

Un

info

Rm

āc

iJa

s T

Eh

no

loģ

iJa

s f

ak

UlT

āTE

Objects of Biomedical Origin. In: Proceedings of the 11th International Conference on Computer Graphics, Visualization, Computer Vision and Image Processing (CGVCVIP 2017), 2017. Lisbon: IADIS Pres, pp. 30–38. (Scopus, Thomson Reuters WoS, EBSCO, IET Inspec, ELSEVIER).

5. Supoņenkovs, A., Glazs, A., Platkājis, A. Development of Methods for Analysis of Knee Articular Cartilage Degeneration by Magnetic Reso-nance Imaging Data. Journal of Physics: Conference Series, 2017, vol. 818, no. 1, pp. 1–8. ISSN 1742-6588. doi:10.1088/1742-6596/818/1/012001 (Tiks citēts Scopus).

6. Supoņenkovs, A., Markovičs, Z., Platkājis, A. Computer Analysis of Knee by Magnetic Resonance Imaging Data. Procedia Computer Science, 2017, vol. 104, pp. 354–361. ISSN 1877-0509. doi:10.1016/j.procs.2017.01.145 (Tiks citēts Scopus).

7. Supoņenkovs, A., Grabis, J., Kampars, J., Sisojevs, A., Pinka, K., Mo-sāns, G., Taranovs, R., Locmelis, A. Application of Image Recognition and Machine Learning Technologies for Payment Data Processing Re-view and Challenges. In: Proc. 2017 5th IEEE Workshop on Advances in Information, Electronic and Electrical Engineering (AIEEE 2017), Riga, Latvia, 24–25 Nov., 2017. Piscataway: IEEE, 2017, pp. 1–6. (IEEE, tiks citēts Scopus).

8. Supoņenkovs, A., Markovičs, Z., Platkājis, A. Knee-Joint Tissue Recog-nition in Magnetic Resonance Imaging. In: 2017 IEEE 30th Neumann Colloquium (NC 2017), Budapest, Hungary, 24–25 Nov., 2017. Pisca-taway: IEEE, 2017, pp. 1–6. ISBN 978-1-5386-4637-3. e-ISBN 978-1-5386-4636-6. doi:10.1109/NC.2017.8263280 (IEEE, tiks citēts Scopus).

9. Bliznuks, D., Bolocko, K., Sisojevs, A., Ayub, K. Towards the Scalab-le Cloud Platform for Non-Invasive Skin Cancer Diagnostics. Journal Procedia Computer Science, vol. 104, 2017, pp. 468–476. (Scopus, Web of Science, Science Direct).

10. Lihačova, I., Boločko, K., Lihačovs, A. Semi-Automated Non-Invasi-ve Diagnostics Method for Melanoma Differentiation From Nevi and

Raksti pilna tekstakonferenču rakstu krājumos

2

2

1

4

1

Promocijas darbi

Publikācijas izdevuma "RTU Zinātniskieraksti" sējumā

Publikācija zinātniskajā žurnālā

Raksts konferenču tēžu krājumā

1.2. att. Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūta zinātnisko publikāciju skaits 2017. gadā

80

Pigmented Basal Cell Carcinomas. In: Proceedings of SPIE, the Second International Conference “Biophotonics-Riga 2017”, 2017, vol. 10592, pp. 1–6. ISSN 0277-786X. doi:10.1117/12.2295773

11. Bļizņuks, D., Kuzmina, I., Boločko, K., Lihachev, A. Image Quality Enhancement for Skin Cancer Optical Diagnostics. In: Proceedings of SPIE, the Second International Conference “Biophotonics-Riga 2017”, 2017, vol. 10592, pp. 1–8. ISSN 0277-786X. e-ISSN 1996-756X. doi:10.1117/12.2297579


• Sadarbība ar Kauņas Tehnoloģisko universitāti un Kauņas Kardioloģis-ko institūtu iesniegts kopējs pieteikums EUREKA projektam.


• Zinātniskais virziens “Robotu vadības sistēmas” un “Intelektuālie ro-boti” saskan ar analogu nosaukumu studiju kursiem bakalaurantūrā, maģistrantūrā un doktorantūrā.

• Zinātniskais virziens “E-medicīna” saskan ar studiju kursiem “Medi-cīnas elektroniskās un datorizētās sistēmas medicīnā”, “Datoru tehno-loģijas biomedicīnā” un “Datorizēta lēmuma pieņemšana medicīnā”.

2. INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS INSTITŪTS

Direktors: profesors Dr. sc. ing. Jānis GRABISAdrese: Sētas iela 1, Rīga, LV-1048Tālrunis: 67089594E-pasts: [email protected]ājaslapa: iti.rtu.lv


Informācijas tehnoloģijas institūts

(ITI)

Modelēšanas un imitācijas katedra

Vadības informācijas tehnoloģijas katedra

81

daT

oR

Zin

āTn

Es

Un

info

Rm

āc

iJa

s T

Eh

no

loģ

iJa

s f

ak

UlT

āTE


• Intelektuālās lēmumu atbalsta sistēmas (prof. L. Aleksejeva). • Lielo datu tehnoloģijas, datizrace un dziļā apmācība (prof. L. Alekseje-

va, vad. pētn. J. Čižovs, vad. pētn. P. Osipovs, doc. S. Paršutins). • Informācijas tehnoloģijas projektu vadības metodes un informācijas

sistēmas (doc. S. Bērziša, prof. J. Grabis). • Sociotehnisku sistēmu imitācijas modelēšanas tehnoloģijas (prof.

E. Ginters). • Uzņēmuma lietotnes un digitālā transformācija (prof. J. Grabis). • Datošanas mākonī mērogojamas sistēmas un lielo datu straumju ap-

strāde (asoc. prof. J. Kampars). • Informācijas sistēmas un datu analīze medicīnā (doc. I. Poļaka, lekt.

A. Kiršners). • Augstas veiktspējas skaitļošanas tehnoloģijas CUDA lietojumi (asoc.

prof. A. Lektauers). • Metaheiristiskā optimizācija un imitācijas modelēšanā sakņotā optimi-

zācija (prof. G. Merkurjeva). • Diskrētu notikumu sistēmu imitācijas modelēšanas metodoloģija (prof.

J. Merkurjevs). • Uz imitācijas modelēšanas balstīta loģistikas un sarežģītu sistēmu ilgt-

spējīga vadība (prof. J. Merkurjevs). • Markova ķēdes, datizrace un lēmumu atbalsta sistēmas (vad. pētn.

P. Osipovs). • Informācijas sistēmu drošības pieejas un kiberaizsardzība un ielauša-

nās testēšana (vad. pētn. P. Osipovs, doc. I. Poļaka). • Informācijas tehnoloģijas pārvaldība (asoc. prof. A. Romānovs). • Uzņēmumu modelēšana (asoc. prof. J. Stirna).

2.3. PERSONĀLS


44 % Akadēmiskaispersonāls

44 %


12 %

2.1. att. Informācijas tehnoloģijas institūtā nodarbinātā personāla pilna laika ekvivalents procentos.

82



1. 7. ietvara programmas ERA-NET (ERA/Net-LAC) projekts FuturICT 2.0 “Plaša mēroga eksperimenti un simulācijas otrās paaudzes nākotnes IKT”.

2. Valsts pētījumu programmas 2.2.1. “Nākamās paaudzes informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pētniecības valsts programma (NexIT)” 3. projekts “Sensoru tīklu un signālu apstrādes pielietojumi tautsaimniecībā” (izpildītājs, apakšprojekts “Veikt pētījumus un izstrā-dāt inovatīvus risinājumus viedo transporta sistēmu tematikā” 2014.–2017. g.; atbildīgā persona prof. J. Merkurjevs).

3. Eiropas Reģionālā un attīstības fonda projektā “Informācijas un komu-nikāciju tehnoloģiju kompetences centrs” pētījums “Daudzkriteriālas uzņēmuma transporta maršrutu plānošanas atbalsts” (atbildīgā perso-na prof. J. Grabis).

4. Eiropas Reģionālā un attīstības fonda projektā “Informācijas un komu-nikāciju tehnoloģiju kompetences centrs” pētījums “Programmatūras adaptācijas algoritmu un moduļa izveide atbilstoši lietotāju darbību au-dita konteksta informācijai” (atbildīgā persona prof. J. Grabis).

5. Eiropas Reģionālā un attīstības fonda projektā “Informācijas un komu-nikāciju tehnoloģiju kompetences centrs” pētījums “Adaptīvās mākoņ-datošanas platformas mērogošanas metode atbilstoši konfigurējamai parametru kopai” (atbildīgā persona doc. J. Kampars).

6. Sadarbības līgums ar SIA “Accenture Latvija” par lietojumprogramma-tūras izstrādi (atbildīgā persona prof. J. Grabis).

7. RTU jauno zinātnieku projekts “Projektu vadības informācijas sistēmas pielāgošana projekta vides vajadzībām” (atbildīgā persona doc. S. Bērziša).


1. Namatēvs, I. Deep Convolutional Neural Networks: Structure, Featu-re Extraction and Training. Information Technology and Management Science, 2017, vol. 20, pp. 40–47. ISSN 2255-9086. e-ISSN 2255-9094. doi:10.1515/itms-2017-0007

2. Platonova, M., Bērziša, S. Gamification in Software Development Projects. Information Technology and Management Science, 2017, vol. 20, pp. 58–63. ISSN 2255-9086. e-ISSN 2255-9094. doi:10.1515/itms-2017-0010

3. Šitova, I., Pečerska, J. A Concept of Simulation-Based SC Perfor-mance Analysis Using SCOR Metrics. Information Technology and

83

daT

oR

Zin

āTn

Es

Un

info

Rm

āc

iJa

s T

Eh

no

loģ

iJa

s f

ak

UlT

āTE

Management Science, 2017, vol. 20, pp. 85–90. ISSN 2255-9086. e-ISSN 2255-9094. doi:10.1515/itms-2017-0015

4. Osipovs, P., Čižovs, J., Aleksejeva, L., Zmanovska, T. Implementation and Operation Aspects of a System for Detecting Abnormally Level of User Activity. Automatic Control and Computer Sciences, 2017, vol. 51, pp. 417–425. ISSN 0146-4116. e-ISSN 1558-108X

5. Gorskis, H., Borisovs, A., Aleksejeva, L. Genetic Algorithm Based Ran-dom Selection-Rule Creation for Ontology Building. In: Recent Advan-ces in Soft Computing: Proceedings of the 22nd International Conference on Soft Computing (MENDEL 2016). Advances in Intelligent Systems and Computing, vol. 576, Brno, Czech Republic, 8–10 Jun., 2016. Cham: Springer International Publishing AG, 2017, pp. 34–45.

6. Dorogovs, P., Romānovs, A. Further Enhancement of E-Service Securi-ty Means by Introduction of SOC in Public Authorities. In: Proceedings of the 2017 IEEE 5th Workshop on Advances in Information, Electronic and Electrical Engineering, Riga, Latvia, 24–25 Nov., 2017. Piscataway: IEEE, 2017, pp. 1–5. ISBN 978-1-5386-4137-8

7. Zeņina, N., Merkurjevs, J., Romānovs, A. Transport Travel Demand Si-mulation Model Development for Mixed-Use Building. In: Proceedings of the 2017 IEEE 5th Workshop on Advances in Information, Electronic and Electrical Engineering, Riga, Latvia, 24–25 Nov., 2017. Piscataway: IEEE, 2017, pp. 1–6. ISBN 978-1-5386-4137-8

8. Bruzzone, A., Merkurjevs, J., Bottani, E., Piera, M. Chairs’ Message. In: 19th International Conference on Harbor, Maritime and Multimodal Lo-gistics Modeling and Simulation (HMS 2017): held at the International Multidisciplinary Modeling and Simulation Multiconference (I3M 2017), Barselona, Spain, Barcelona, 18–20 Sep., 2017. [S.l.]: CAL-TEK S.r.l., 2017, pp. IX–X. ISBN 978-1-5108-4767-5

9. Obaidat, M., Ören, T., Merkurjevs, J. Simulation and Modeling Meth-odologies, Technologies and Applications. In: International Conferen-ce, SIMULTECH 2016: Revised Selected Papers. Advances in Intelligent Systems and Computing, vol. 676. Cham: Springer International Pub-lishing AG, 2017. 330 p. ISBN 978-3-319-69831-1. ISSN 2194-5357. doi:10.1007/978-3-319-69832-8

10. Ginters, E., Merkurjevs, J., Grabis, J., Straujums, U., Bicevskis, J. Requi-rements Model of Sociotechnical Systems Simulator Architecture. In: Recent Advances in Information Systems and Technologies. Vol. 1. Advances in Intelligent Systems and Computing. Vol. 569, A. Rocha, A. Correia, H. Adeli, L. Reis, S. Costanzo, red., Cham, Springer Inter-national Publishing AG, 2017, pp. 797–807. ISBN 978-3-319-56534-7. e-ISBN 978-3-319-56535-4. ISSN 2194-5357. e-ISSN 2194-5365. doi:10.1007/978-3-319-56535-4_78

84

11. Lukinskiy, V., Lukinskiy, V., Merkurjevs, J. Supply Chains Efficien-cy Increasing Based on the Modelling of Logistics Operations. Inter-national Journal of Simulation and Process Modelling, 2017, vol. 12, no. 3/4, pp. 196–206. ISSN 1740-2123. e-ISSN 1740-2131. doi:10.1504/IJSPM.2017.10006512

12. Ramaekers, K., Merkurjeva, G., Janssens, G. The Concept of Semi-Vari-ance as a Tool for Safety Inventory Decisions in Case of Uncertain De-mand. In: Proceedings of the 2017 European Modelling and Simulation Conference (ESM’2017), Lisbon, Portugal, 25–27 Oct., 2017. Lisbon: EUROSYS, 2017, pp. 201–205. ISBN 978-9492859-00-6

13. Leja, M., Camargo, M., Poļaka, I., Isajevs, S., Liepniece- Karele, I., Janciauskas, D., Rudzīte, D., Kikuste, I., Vanags, A., Kojalo, I., Folkmanis, V., Kiršners, A., Tolmanis, I., Rabkin, C. Detection of Gastric Atrophy by Circulating Pepsinogens: A Comparison of Three Assays. Helicobacter, 2017, vol. 22, iss. 4, pp. 1–6. e-ISSN 1523-5378. doi:10.1111/hel.12393

14. Zeņina, N., Merkurjevs, J., Romānovs, A. TRIP-Based Transport Travel Demand Model for Intelligent Transport System Measure Evaluation Based on Micro Simulation. International Journal of Simulation and Process Modelling, 2017, vol. 12, iss. 3-4, pp. 207–220. ISSN 1740-2123. doi:10.1504/IJSPM.2017.085533

15. Rasnacis, A., Bērziša, S. Method for Adaptation and Implementa-tion of Agile Project Management Methodology. Procedia Compu-ter Science, 2017, vol. 104, pp. 43–50. ISSN 1877-0509. doi:10.1016/j.procs.2017.01.055

16. Grabis, J., Kampars, J., Bondars, Ž., Dobelis, E. Design of Vehicle Rou-ting Capability. In: Proceedings of Advanced Information Systems Engi-neering Workshops: CAiSE 2017 International Workshops, A. Metzger, A. Persson, ed., Essen, Germany, 12–16 Jun., 2017. Cham: Springer International Publishing AG, 2017, pp. 3–13. ISBN 9783319600475. e-ISBN 978-3-319-60048-2. ISSN 1865-1348. e-ISSN 1865-1356. doi:10.1007/978-3-319-60048-2_1

17. Grabis, J., Sandkuhl, K. Value-Based and Context-Aware Selection of Software-Service Bundles: A Capability Based Method. Complex Systems Informatics and Modeling Quarterly, 2017, no. 10, pp. 21–37. ISSN 2255-9922. doi:10.7250/csimq.2017-10.02

18. Jokste, L., Grabis, J. Context-Aware Adaption of Software Entities Using Rules. In: Proceedings of the 19th International Conference on Enterprise Information Systems (ICEIS 2017), vol. 3, Porto, Portugal, 26–29 Apr., 2017. [S.l.]: SciTePress, 2017, pp. 166–171. ISBN 978-989-758-249-3. doi:10.5220/0006366401660171

19. Grabis, J., Pirta, R. A Mathematical Model for Evaluation of Data Analy-tics Implementation Alternatives. In: 2017 IEEE 21st International

85

daT

oR

Zin

āTn

Es

Un

info

Rm

āc

iJa

s T

Eh

no

loģ

iJa

s f

ak

UlT

āTE

Enterprise Distributed Object Computing Workshop (EDOCW), Quebec City, Canada, 10–13 Oct., 2017. Piscataway: IEEE, 2017, pp. 79–84. ISBN 978-1-5386-1569-0. e-ISBN 978-1-5386-1568-3. e-ISSN 2325-6605. doi:10.1109/EDOCW.2017.21

20. Kampars, J., Grabis, J. Near Real-Time Big-Data Processing for Data Driven Applications. In: Proceedings of the 3rd International Conference on Big Data Innovations and Applications, Innovate-Data 2017, Prague, Czech Republic , 21–23 Aug., 2017. Piscataway: IEEE, 2017, pp. 35–42. e-ISBN 978-1-5386-0960-6

21. Stirna, J., Zdravkovic, J., Grabis, J., Sandkuhl, K. Development of Ca-pability Driven Development Methodology: Experiences and Recom-mendations. In: Proceedings of the Practice of Enterprise Modeling: 10th IFIP WG 8.1 Working Conference on the Practice of Enterprise Modeling (PoEM 2017). Lecture Notes in Business Information Processing, vol. 305, Leuven, Belgium, 22–24 Nov., 2017. Cham: Springer, 2017, pp. 251–266. ISBN 9783319702407. ISSN 1865-1348


• Barselonas Autonomā universitāte (Spānija), sadarbība studiju jomā. • Haseltas Universitāte (Beļģija), sadarbība studiju jomā. • Vildavas Lietišķo zinātņu universitāte (Vācija), sadarbība studiju jomā. • Lēbenes Universitāte (Austrija), sadarbība studiju jomā. • Otto-von-Guericke Universitāte (Vācija), sadarbība studiju jomā. • Virdžīnijas Universitāte (Old Dominion University; ASV), sadarbība

studiju jomā • Krievijas Zinātņu akadēmijas Informātikas un automātikas institūts

Pēterburgā SPIIRAS (Krievija), sadarbība zinātnes jomā. • Nacionālās zinātņu akadēmijas Apvienotais informātikas problēmu in-

stitūts (Baltkrievija, Minska), sadarbība zinātnes jomā.


2

1

36

36

2


Promocijas darbs


Zinātniskās monogrāfijas

2.2. att. Informācijas tehnoloģijas institūta zinātnisko publikāciju skaits 2017. gadā.

86

• Viļņas Ģedimina tehniskā universitāte (Lietuva), sadarbība studiju un zinātnes jomā.

• Matemātikas un informātikas institūts (Lietuva), sadarbība zinātnes jomā.

• Azerbaidžānas Valsts naftas akadēmijas Intelektuālo sistēmu pētījumu laboratorija (Azerbaidžāna), sadarbība zinātnes jomā.

• Imanuela Kanta Baltijas federālā universitāte (Krievija), sadarbība stu-diju un zinātniskajā jomā.

• Ekonomikas un kultūras augstskola, sadarbība studiju jomā. • SIA “MYECO”, sadarbība studiju jomā. • Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, sadarbība studiju jomā. • “Exigen Services Latvia”, sadarbība studiju jomā. • SIA “Netcracker Latvija”, sadarbība studiju jomā. • “Rimi Baltic”, sadarbība studiju jomā. • “SEB Trygg Liv holding AB”, Rīgas filiāle, sadarbība studiju jomā. • “SEB banka”, sadarbība studiju jomā. • SIA “ABC software”, sadarbība studiju jomā. • SIA “Solvers”, sadarbība studiju jomā. • Rostokas Universitāte (Vācija), pētījumi ERP sistēmu apmācības jomā. • Stokholmas Universitāte (Zviedrija), sadarbība studiju jomā. • “PricewaterhouseCoopers”, kopīgi pētniecības projekti. • “ZZDats”, kopīgi pētniecības projekti. • Komerccentrs “DATI grupa”, kopīgi pētniecības projekti. • SIA “Tieto Latvija”, sadarbība studiju jomā. • SIA “C.T.Co”, sadarbība studiju jomā. • AS “DNB banka”, sadarbība studiju jomā. • “Microsoft Latvija”, sadarbība studiju jomā • “Accenture” Latvijas filiāle, sadarbība studiju jomā. • SIA “Proof IT”, sadarbība studiju jomā. • SIA “CUBE Systems”, sadarbība studiju jomā. • SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, sadarbība studiju jomā. • SIA “Autentica”, sadarbība studiju jomā. • SIA “Visma Labs”, sadarbība studiju jomā. • SIA “Cabot Latvia”, sadarbība studiju jomā. • SIA “DSV Transport”, sadarbība studiju jomā. • SIA “Schenker”, sadarbība studiju jomā. • SIA “Codify group”, sadarbība studiju jomā. • SIA “Celox”, sadarbība studiju jomā. • SIA “IbanPay”, sadarbība studiju jomā • “ZZDats”, sadarbība studiju jomā. • VSIA “Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca”, sadarbība studiju

jomā.

87

daT

oR

Zin

āTn

Es

Un

info

Rm

āc

iJa

s T

Eh

no

loģ

iJa

s f

ak

UlT

āTE

• National University of Ireland Galway, Insight Centre for Data Analytic, sadarbība studiju jomā.

• Vidzemes Augstskola, sadarbība studiju jomā. • Harkovas Nacionālā radioelektronikas universitāte, sadarbība zinātnes

jomā. • Krievijas Dienvidu Federālā universitāte, sadarbība zinātnes jomā. • Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūts, sadar-

bības zinātnes jomā. • Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte, sadarbības zinātnes jomā. • Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts,

sadarbības zinātnes jomā. • Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, sadarbības zinātnes

un studiju jomā.


• Licence mācību līdzeklim The Fresh Connection un Simflex. • Interaktīvā tāfele “Smart Board” SBX885 un projektors “NEC”

UM301W. • Serveris “Fujitsu” Primergy RX2530 M1 ar diskiem. • Portatīvais dators “Lenovo” ThinkPad Yoga – 1 gab. • Licence SUSE Linux Enterprise Server. • Sertifikāta abonements Commercial Wildcard SSL – 1 gab. • Galda dators “Dell” Optiplex 5050 MT – 4 gab. • Monitors “Dell” P2317H 23 – 4 gab. • Monitors “AOC” Q2775PQU – 1 gab. • Prezentācijas palīglīdzeklis “Logitech” Wireless Presenter R400 – 2 gab.


1. 2014.–2017. g. Latvijas valsts pētījumu programmas “Nākamās pa-audzes informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pētniecības valsts programma (NexIT)” projekta “Sensoru tīklu un signālu apstrā-des pielietojumi tautsaimniecībā” ietvaros veiktie zinātniskie un ekspe-rimentālie pētījumi tika izmantoti mācību procesā: • veiktie pētījumi mūsdienu transporta intelektuālo vadības sistēmu

un moderno piegādes ķēžu vadības jomā noslēdzās ar trīs zinātnis-kajām publikācijām un nodaļu zinātniskā monogrāfijā: ‑ Zeņina, N., Merkurjevs, J., Romānovs, A. Transport Travel De-

mand Simulation Model Development for Mixed-Use Building. In: Proceedings of the 2017 IEEE 5th Workshop on Advances in

88

Information, Electronic and Electrical Engineering, Riga, Latvia, 24–25 Nov., 2017. Piscataway: IEEE, 2017, pp. 1–6. ISBN 978-1-5386-4137-8. (IEEEXplore, ISI Web of Science, Scopus);

‑ Zeņina, N., Merkurjevs, J., Romānovs, A. TRIP-Based Transport Travel Demand Model for Intelligent Transport System Measu-re Evaluation Based on Micro Simulation. International Journal of Simulation and Process Modelling, 2017, vol. 12, iss. 3-4, pp. 207–220. ISSN 1740-2123. doi:10.1504/IJSPM.2017.085533. (Scopus);

‑ Šitova, I., Pečerska, J. A Concept of Simulation-Based SC Perfor-mance Analysis Using SCOR Metrics. Information Technology and Management Science, 2017, no. 20, pp. 85–90. ISSN 2255-9086. e-ISSN 2255-9094. doi:10.1515/itms-2017-0015;

‑ Ribickis, L., Kuņicina, N., Zabašta, A., Galkina, A., Čaiko, J., Kondratjevs, K., Patļins, A., Nazarovs, S., Merkurjevs, J., Pečer-ska, J., Romānovs, A., Zeņina, N., Ņikitenko, A., Andersone, I., Dejus, S., Skorobogatjko, A., Grakovskis, A., Kabaškins, I., Sav-rasovs, M., Piļipovecs, A. Sensor Network Technology Applicati-ons in the Water Supply and Transport Systems, Scientific mono-graph, Riga, RTU, 2017, 194 p.;

• veiktie pētījumi mūsdienu kiberfizikālo sistēmu drošības jomā no-slēdzās ar zinātnisko publikāciju un tika prezentēti starptautiskā zi-nātniskā konferencē plenārsēdē (2017 Open Conference of Electrical, Electronic and Information Sciences): ‑ Romānovs, A. Security in the Era of Industry 4.0. In: Proceedings

of the 2017 Open Conference of Electrical, Electronic and Infor-mation Sciences (eStream), Vilnius, Lithuania, 27 Apr., 2017. Vil-nius: IEEE, 2017, pp. 1. ISBN 978-1-5386-3998-6. (ISI Web of Science, IEEEXplore);

• 2017. gada jūnijā aizstāvēts promocijas darbs: Zeņina, N. Trans-porta pieprasījuma modeļa izstrāde ar mašīnmācīšanās un imitā-cijas modelēšanas metodēm, promocijas darbs, Rīga, RTU, 2017. 163 p. (darba vad. prof. J. Merkurjevs, darba zin. konsult. asoc. prof. A. Romānovs);

• pamats lekciju materiāliem par pētījuma tēmu maģistrantūras mā-cību kursā “Informācijas tehnoloģijas pārvaldība” (2 KP).

2. 2016.–2019. g. RTU un RSU zinātniski pētnieciskā projekta “Protezē-šanas un rehabilitācijas iekārtu pseidobionisko atgriezenisko saišu un tehniskās diagnostikas sistēmu izstrāde un izpēte” (PVS ID 2165) ie-tvaros veiktie zinātniskie un eksperimentālie pētījumi tika izmantoti mācību procesā: • veiktie pētījumi mūsdienu kiberfizikālo un medicīnisko sistēmu

jomā noslēdzās ar zinātnisko publikāciju:

89

daT

oR

Zin

āTn

Es

Un

info

Rm

āc

iJa

s T

Eh

no

loģ

iJa

s f

ak

UlT

āTE

‑ Kldiashvili, E., Romānovs, A., Shakulashvili, N., Burduli, A., Ghortlishvili, G., Agladze, D. Organization and Implementa-tion of Online Cytology Quality Assurance Program – Georgian Experience. Electrical, Control and Communication Engineering, 2017, vol. 12, iss. 1, pp. 40–44. e-ISSN 2255-9159. doi:10.1515/ecce-2017-0006 (ISI Web of Science);

• veikto pētījumu inovatīvo risinājumu viedo transporta sistēmu jomā zinātniskie un praktiskie rezultāti tika izmantoti RTU ITI mācību kursos “Loģistikas informācijas sistēmas” (3 KP) un “Information Technology in Logistics” (4 KP), veidojot transportēšanas sistēmas modelēšanai veltīto laboratorijas nodarbību pamatu.

3. Maģistrantūras un doktorantūras līmeņa veiktie zinātniskie un ek-sperimentālie pētījumi IT drošības un risku pārvaldības jomā tika atspoguļoti divās zinātniskās publikācijās un tika prezentēti starptau-tiskā zinātniskā konferencē (11th International Scientific and Practi-cal Conference “Environment. Technology. Resources” un 2017 IEEE 5th Workshop on Advances in Information, Electronic and Electrical Engineering), kā arī izmantoti maģistrantūras mācību kursā “Infor-mācijas Tehnoloģijas pārvaldība” (2 KP) kā pamats lekciju materiā-liem par pētījuma tēmām: • Podzins, O., Romānovs, A. IT Risk Identification and Assessment

Methodology. In: Proceedings of the 11th International Scientific and Practical Conference “Environment. Technology. Resources”, Rezek-ne, Latvia, 15–17 Jun., 2017. (Scopus);

• Dorogovs, P., Romānovs, A. Further Enhancement of E-Service Security Means by Introduction of SOC in Public Authorities. In: Proceedings of the 2017 IEEE 5th Workshop on Advances in Informa-tion, Electronic and Electrical Engineering, Riga, Latvia, 24–25 Nov., 2017. Piscataway: IEEE, 2017, pp. 1–5. ISBN 978-1-5386-4137-8. (IEEEXplore, ISI Web of Science, Scopus);

4. Viļņas Ģedimina tehniskā universitātes doktorantūras students Darius Kulakovskis mācijās Erasmus+ programmā (1.07.2017.–21.08.2017.) RTU asoc. prof. Andreja Romānova vadībā, tēma “Development of the Information and Communication Technology (ICT) Solutions for Na-tural Sciences Skills”.


1. Pirmo reizi savā vēsturē RTU izdeva rakstus ICTE 2016, publicējot tos kā Elsevier žurnāla izdevumu. Žurnāla viens no galvenajiem redak-toriem ir DITF ITI profesors Egils Ginters. Elsevier ir lielākā un res-pektējamākā zinātniskā izdevniecība pasaulē un tā pārvalda referenču

90

servisa bāzi Scopus. Žurnālā Procedia Computer Science (ISSN: 1877-0509) publicētie raksti automātiski tika iekļauti Scopus datubāzē.

2. 2017. gada 25. maijā RTU prof. Jurijs Merkurjevs saņēma Eižena Āriņa balvu datorikā.

3. 2017. gada 7. jūlijā RTU Modelēšanas un imitācijas katedras, kā arī Tāl-mācības studiju centra un RTU Cēsu filiāles līdzstrādnieki profesora, LZA akadēmiķa Jurija Merkurjeva vadībā uzsāk dalību starptautiskā zinātniskās pētniecības projektā FuturICT 2.0 “Plaša mēroga eksperi-menti un simulācijas otrās paaudzes nākotnes IKT”. FuturICT 2.0 ir starptautisks zinātniskās pētniecības projekts, kas tiek realizēts 7. ietva-ra programmas ERA-NET (ERA/Net-LAC) ietvaros.

4. 30.05.2017.–3.06.2017. Modelēšanas un imitācijas katedras asoc. prof. Andrejs Romānovs piedalās IEEE Austrumeiropas sekciju vadītāju sa-nāksmē (Kijevā, Ukrainā) un Ukrainas sekcijas 25 gadu jubilejas pasā-kumos ar ielūgtu referātu.

5. RTU Cēsu filiālē 22. septembrī norisinājās jau otrais Cēsu IT meetup, kas pulcē ievērojamu skaitu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozares pārstāvju, studentu un interesentu no Cēsu novada un apkārtē-jā reģiona. Šajā pasākumā piedalījās arī RTU Modelēšanas un imitācijas katedras prof. Egils Ginters, kurš iepazīstināja klātesošos ar starptau-tisku un starpdisciplināru projektu FuturICT 2.0 “Plaša mēroga ekspe-rimenti un simulācijas otrās paaudzes nākotnes IKT” un aicināja Cēsu IT kopienu aktīvi iesaistīties projektā.

6. 2017. gada 18.–20. septembrī RTU DITF Modelēšanas un imitācijas ka-tedras pārstāvji prof. J. Merkurjevs, prof. E. Ginters, kā arī doktorants P. Mensahs ar referātiem uzstājās vienā no Eiropā nozīmīgākajām mo-delēšanas un imitācijas modelēšanas konferencēm – 14. starptautiska-jā “Multidisciplinary Modeling and Simulation Multiconference (I3M 2017)” (Barselona, Spānija) –, kas ir sadalīta vairākās sekcijās.

7. 2017. gada 20.–22. oktobrī Modelēšanas un imitācijas katedras asoc. prof. Andrejs Romānovs ar ielūgto uzrunu piedalījās 2nd IEEE Nordic SYP kongresā (Viļņa, Lietuva).

8. 2017. gada 23. novembrī Latvijas Zinātņu akadēmijas rudens pilnsa-pulcē Modelēšanas katedras profesors Egils Ginters tika ievēlēts par LZA korespondētājlocekli.

9. 2017. gada 4.–7. decembrī Modelēšanas un imitācijas katedras asociē-tais profesors Andrejs Romānovs piedalījās EFECS Eiropas elektroni-kas komponenšu un sistēmu forumā (Brisele, Beļģija).

10. 2017. gadā asoc. prof. Andrejs Romānovs ieguva labākā IEEE 8. reģio-na biedra balvu par ieguldījumu reģiona attīstībā (Institute of Electrical and Electronics Engineers (IEEE) Region 8 Volunteer Award).

91

daT

oR

Zin

āTn

Es

Un

info

Rm

āc

iJa

s T

Eh

no

loģ

iJa

s f

ak

UlT

āTE

11. 2017. gada 19.–20. maijā asoc. prof. Andrejs Romānovs organizēja starp-tautisko metodisko semināru IEEE R8 MD Workshop 2017 (Bratislava, Slovākija) un bija šī semināra vadītājs.

12. RTU Informācijas tehnoloģijas institūts kopš 2016. gada septembra or-ganizē zinātniskos seminārus, kuros piedalās IT nozares pārstāvji, zi-nātnieki un doktoranti. Semināru mērķis ir informācijas apmaiņa starp nozari un zinātni: • 12.01.2017. “Transporta pieprasījuma modeļa izstrāde ar mašīnmā-

cīšanās un imitācijas modelēšanas metodēm”, Mg. sc. ing. Nadežda Zeņina, Rīgas Tehniskā universitāte;

• 24.02.2017. “Ontoloģiju iespēju apskats OWL2 ietvaros”, pētnieks Mg. sc. ing. Henrihs Gorskis, Rīgas Tehniskā universitāte;

• 4.04.2017. “Exploring Enabling Technologies for Process Innova-tion, Fredrik Milani”, Ph. D., lektors no Tartu Universitātes;

• 6.06.2017. “Ontoloģijā bāzētas intelektuālas datu izgūšanas meto-doloģijas izstrāde”, Mg. sc. ing. Henrihs Gorskis, Rīgas Tehniskā uni-versitāte;

• 27.06.2017. “Informācijas sistēmu izmaiņu novērtēšana uzņēmumu arhitektūras kontekstā”, Mg. sc. ing. Rūta Pirta, Rīgas Tehniskā uni-versitāte;

• 8.12.2017. “Topoloģiskais funkcionēšanas modelis no diagnosti-kas uzdevumiem līdz starptautiskam OMG IT standartam”, prof. Dr. habil. sc. ing. Jānis Osis, Rīgas Tehniskā universitāte.

3. LIETIŠĶĀS MATEMĀTIKAS INSTITŪTS

Direktors: profesors Dr. math. Andrejs KOLIŠKINSAdrese: Daugavgrīvas iela 2, Rīga, LV-1048Tālrunis: 67089586E-pasts: [email protected]ājaslapa: ditfimk.weebly.com


Lietišķās matemātikas

institūts

Inženiermatemātikas katedra

Varbūtību teorijas un matemātiskās

statistikas katedra

92


• Šķidruma plūsmu stabilitāte un lietojumi hidraulikā (prof. A. Koliškins). • Virpuļstrāvas metodes matemātiskie modeļi (prof. A. Koliškins, prof.

I. Volodko). • Siltuma pārneses procesu modelēšana (prof. I. Iltiņš). • Stohastiskie diferenciālvienādojumi (prof. J. Carkovs, prof. K. Šadurskis,

prof. A. Matvejevs). • Siltuma pārneses procesu modelēšana (prof. I. Iltiņš, asoc. prof.

M. Iltiņa). • Aktuārmatemātika (prof. G. Petere). • Skaitliskās metodes (asoc. prof. N. Budkina). • Ekonometrija (prof. V. Ajevskis).

3.3. PERSONĀLS

3.1. att. Lietišķās matemātikas institūtā nodarbinātā personāla pilna laika ekvivalents procentos.



• LZP sadarbības projekts 623/2014 “Virpuļveida plūsmas: modelē-šana un izmantošana enerģijas pārveidošanas tehnoloģijās, jaunu ierīču projektēšanā, jaunu tehnisku risinājumu iegūšanā un vides aizsardzībā”.


14 %


6 %


11 %Akadēmiskais

personāls69 %

93

daT

oR

Zin

āTn

Es

Un

info

Rm

āc

iJa

s T

Eh

no

loģ

iJa

s f

ak

UlT

āTE


1. Koliškins, A., Koliškina, V. Convective Instability of Non-Isothermal Couette Flow Between Two Rotating Cylinders Caused by Internal Heat Generation in Accordance With the Arrhenius Lawon Mathema-tical Problems in Engineering, Aerospace and Sciences. In: AIP Confe-rence Proceedings: 9th International Conference for Promoting the Ap-plication of Mathematics in Technical and Natural Sciences (AMiTaNS 2017), Albena, Bulgaria, 21–26 Jun., 2017. New York: American Institu-te of Physics, 2017, pp. 080004–080007. ISBN 978-073541579-9. ISSN 0094-243X (Scopus).

2. Koliškins, A., Kremeņeckis, V. Stability of Shallow Flows: A Weakly Non-linear Approach. In: AIP Conference Proceedings: ICNPAA 2016 World Congress: 11th International Conference on Mathematical Problems in Engineering, Aerospace and Sciences, La Rochelle, France, 4–8 Jul., 2016. Melville: American Institute of Physics, 2017, pp. 020081–020085. ISBN 978-073541464-8. ISSN 0094-243X. doi:10.1063/1.4972673 (Scopus).

3. Duan, H., Lee, P., Che, T., Ghidaoui, M., Karney, B., Koliškins, A. The Influence of Non-Uniform Blockages on Transient Wave Behavior and Blockage Detection in Pressurized Water Pipelines. Journal of Hydro-Environment Research, 2017, vol. 17, pp. 1–7. (Scopus).

4. Carkovs, J., Matvejevs, A. On Stability of Pin-Jointed Beam Affected by Random Pulsating Load. Proceedings of the Latvian Academy of Scien-ces, Section B: Natural, Exact and Applied Sciences, 2017, vol. 71, no. 1/2, pp. 63–68. ISSN 1407-009X. doi:10.1515/prolas-2017-0011 (Scopus).

5. Volodko, I., Čerņajeva, S. The Role of the RTU Students’ Survey in Provision of the Quality of Mathematics Studies. In: Proceedings of the 10th International Scientific Conference “Rural Environment. Education. Personality. (REEP)”, Jelgava, Latvia, 12–13 May, 2017. Jelgava: 2017, pp. 205–211. ISBN 978-9984-48-259-0. ISSN 2255-808X (Scopus).

6. Matvejevs, A., Fjodorovs, J., Malyarenko, A. Algorithms of the Copula Fit to the Nonlinear Processes in the Utility Industry. Procedia Compu-ter Science, 2017, vol. 104, pp. 572–577. ISSN 1877-0509. doi:10.1016/j.procs.2017.01.174 (Scopus).

7. Matvejevs, A., Carkovs, J., Pavļenko, O. On Diffusion Approximation for the Van der Poll Oscillator Subject to Random Impulse Perturba-tion. In: Proceedings of the 16th Conference on Applied Mathematics (APLIMAT 2017), Bratislava, Slovakia, 31. Jan. to 2. Feb. Bratislava: Spektrum STU, 2017, pp. 285–294. ISBN 978-80-227-4650-2 (Scopus).

8. Carkovs, J., Matvejevs, A., Pavļenko, O. Stochastic Stability of a Pipe-line Affected by Pulsate Fluid Flow. Procedia Computer Science, Riga, Latvia, 1–2 Dec., 2016. Riga: Elsevier, 2017, pp. 12–19. ISSN 1877-0509 (Scopus).

94

9. Liģere, J., Dzenīte, I., Matvejevs, A. Analytical Solution of the Problem on MHD Flow in the Duct With Perfectly Conducting Hartmann Walls and a Slip Condition on the Conducting Side Walls. In: Proceedings of the 16th International Scientific Conference “Engineering for Rural De-velopment” (ERDev2017), vol. 16, Jelgava, Latvija, 24–26 May, 2017. Jelgava: Latvia University of Agriculture, 2017, pp. 1301–1305. ISSN 1691-5976. doi:10.22616/ERDev2017.16.N283 (Scopus).

10. Volodko, I., Čerņajeva, S. Use of Mathematical Program Packages for Improving and Modernizing Teaching Mathematics in the Faculty of Computer Science and Information Technologies in Riga Technical University. In: Proceedings of the 16th International Scientific Confe-rence “Engineering for Rural Development”, vol. 16, Jelgava, Latvia, 24–26 May, 2017. Jelgava: 2017, pp. 242–247. ISSN 1691-5976 (Web of Science).

11. Carkovs, J., Šadurskis, K. Dynamics of a Population Subject to Im-pulse Type Random Loss. In: Proceedings of the Latvian Academy of Sciences. Section B: Natural, Exact, and Applied Sciences, 2017, vol. 71, no. 4, pp. 298–302. ISSN 1407-009X. doi:10.1515/prolas-2017-0050 (Scopus).

12. Koliškins, A., Kremeņeckis, V. Stability of Shallow Mixing Layers With Asymmetric Base Flow Profile. In: 16th International Scientific Confe-rence Engineering for “Engineering for Rural Development”, Jelgava, Lat-via, 46–26 May, 2017. Jelgava, vol. 16, pp. 694–699. ISSN 16913043. doi:10.22616/ERDev2017.16.N141 (Scopus).

13. Iltiņš, I., Iltiņa, M., Koliškins, A. Convective Stability of a Chemically Reacting Fluid in an Annulus. In: VII International Conference on Com-putational Methods for Coupled Problems in Science and Engineering (COUPLED PROBLEMS 2017), pp. 427–433. (Scopus).

14. Zigunovs, M., Iltins, I., Radin, M. A. The Solution of the Heat Conduction Equation in 3D Anisotropic Environment and Possibilities of Its Impro-vement. In: Proceedings of the 16th Conference on Applied Mathematics




5

3

13

3.2. att. Lietišķās matemātikas institūta zinātnisko publikāciju skaits 2017. gadā.

95

daT

oR

Zin

āTn

Es

Un

info

Rm

āc

iJa

s T

Eh

no

loģ

iJa

s f

ak

UlT

āTE

(APLIMAT 2017), Bratislav, Slovakia, 31 Jan to 2 Feb., 2017. Bratislava: Spektrum STU, 2017, pp. 336–338. ISBN 978-80-227-4650-2 (Scopus).

15. Kollo, T., Pettere, G., Valge, M. Tail Dependence of Skew t-Copulas. Communications in Statistics – Simulation and Computation, 2017, vol. 46, iss. 2, pp. 1024–1034. (Scopus).

16. Kopeika, E., Vintere, A. The Theatre and Games in the Teaching Pro-cess. In: 2017 4th International Conference on Education Reform and Management Innovation (ERMI 2017). Book Series: Advances in Edu-cation Research, vol. 96, pp. 67–72. (Web of Science).

17. Carkovs, J., Šadurskis, K. Dynamics of a Population Subject to Impulse Type Random Loss. In: Proceedings of the Latvian Academy of sciences. Section B, 2017, vol. 71, no. 4, pp. 298–302.


• Honkongas Zinātnes un tehnoloģiju universitāte (Hong Kong Universi-ty of Science and Technology, HKUST). Zinātniskie pētījumi: šķidruma mehānika, šķidruma plūsmu stabilitāte, nestacionāro plūsmu modelē-šana. Pēdējo 15 gadu laikā kopā ar HKUST pētniekiem publicēti des-mit raksti A līmeņa žurnālos (“Journal of Fluid Mechanics”, “Physics of Fluids”, “Journal of Hydraulic Engineering”, “Mechanics Research Communications”, “Journal of Hydro-Environment Research”).

• Tallinas Tehnoloģiju universitāte. Zinātniskie pētījumi: virpuļstrāvas metodes matemātiskie modeļi, elektriski vadošo materiālu kvalitātes kontrole. 2017. g. ir publicēti divi raksti kopā ar pētniekiem no Tallinas Tehnoloģiju universitātes.


• Iegādāti divi jauni datori.


Kursos “Augstākā matemātika” un “Skaitliskās metodes” ir iekļautas sadaļas par ES projekta rezultātiem FP7 programmas ietvaros. Ir aplūkoti modelēšanas algoritmi, kas saistīti ar virpuļstrāvas metodes realizāciju un elektriski vadošo izstrādājumu kvalitātes kontroli.

96

Lietišķo datorsistēmu institūts

Lietišķo datorzinātņu

katedra

Programmatūras inženierijas katedra

Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas

katedra

4. LIETIŠĶO DATORSISTĒMU INSTITŪTS

Direktors: profesors Dr. sc. ing. Jānis EIDUKSAdrese: Daugavgrīvas 2, Rīga, LV-1048Tālrunis: 67089548E-pasts: [email protected]ājaslapa: ldi.cs.rtu.lv



• Lietišķo datorsistēmu institūts profilējas zinātniskajiem pētījumiem jomā “Visaptverošais intelekts viedo un autonomo sistēmu izstrādei un to integrācijai” ar apakšvirzieniem, kas atbalsta gan programmatūras, gan aparatūras viedo sistēmu izstrādi.

• Mākslīgais intelekts (intelektuāli aģenti, mašīnapmācība, zināšanu inženierija, ontoloģijas, daudzkritēriju optimizācija un citas jomas).

• Robotika (autonomas intelektuālās sistēmas, daudzu robotu sistēmas, autonomi roboti).

• Programmatūras inženierija, programmatūras projektēšanas, izstrādes un testēšanas rīki un metodes, tajā skaitā objektorientētā programma-tūras izstrādes pieeja un programmatūras drošība.

• Modeļos, tajā skaitā formālos modeļos, balstītas programmatūras iz-strāde (modeļvadāma arhitektūra).

• Sarežģītu sistēmu struktūras un funkcionālā modelēšana un izmanto-šana sistēmu izstrādē.

• E-mācības, tajā skaitā intelektuālas datorizētas apmācības sistēmas. • Tīmekļa tehnoloģijas un modelēšana intelektuālu sistēmu kontekstā. • Datubāzes, to izstrādes automatizācija. • Lietišķie pētījumi viedo sistēmu lietojumiem dažādās tautsaimniecības

jomās (lauksaimniecība, apdrošināšana, finanšu sistēmas, e-pārvalde, loģistikas sistēmas, militārā joma u. c.).

97

daT

oR

Zin

āTn

Es

Un

info

Rm

āc

iJa

s T

Eh

no

loģ

iJa

s f

ak

UlT

āTE

• Sociokiberfizikālu sistēmu inženierija, tajā skaitā pastāvīga informāci-jas sistēmu inženierija un laiksakritīgo procesu inženierija.

• Informācijas servisu inženierija, tajā skaitā augsta līmeņa analītika, mašīnapmācība, tekstveida informācijas apstrāde.

• Sistēmu drošība un uzticamība. • Modernās metodes skaitlisko metožu projektēšanā un izstrādē.

4.3. PERSONĀLS

4.1. att. Lietišķo datorsistēmu institūtā nodarbinātā personāla pilna laika ekvivalents procentos.



ES UN STARPTAUTISKĀS PROGRAMMAS • ERANET FLAG-ERA projekts “Rethinking Robotics for the Robot

Companion of the Future (RoboCom++)” (2017.–2019. g.). Projekta vadītājs no RTU puses – asoc. prof. E. Lavendelis.

• Erasmus+ “KA2-Cooperation for Innovation and the Exchange of Good Practices, Strategic Partnerships for Higher Education” projekts 2016-1-CZ01-KA203-023949 “European Network for Academic Inte-grity” (2016.–2019. g.). Projekta vadītāja no RTU puses – asoc. prof. A. Anohina-Naumeca.

• Erasmus+ projekts IOT-OPEN.EU “Innovative Open Education on IoT: Improving Higher Education for European Digital Global Com-petitiveness” (2016.–2019. g.). Projekta vadītājs no RTU puses – prof. A. Ņikitenko.

• Programmas Erasmus+ “Stratēģiskās partnerības izglītības, apmā-cības un jaunatnes jomās” līdzfinansēts projekts “Collaboration and


41 %


13 %


2 %


44 %

98

Innovation for Better, Personalized and IT-Supported Teaching – Colibri” (2014.–2017. g.). Projekta vadītāja no RTU puses – prof. M. Kirikova.

• Programmas Erasmus+ projekts “Stratēģiskās partnerības izglītības, apmācības un jaunatnes jomās” līdzfinansēts projekts ”EPIC – Impro-ving Employability Through Internationalisation and Collaboration” (2017.–2020. g.). Projekta vadītāja no RTU puses – prof. M. Kirikova.

VALSTS PĒTĪJUMU PROGRAMMAS PROJEKTS • Valsts pētījumu programmas “Kiberfizikālās sistēmas, ontoloģijas un

biofotonika drošai un viedai pilsētai un sabiedrībai (SOPHIS)” projekts Nr. 2 “Uz ontoloģijām balstītas tīmekļa videi pielāgotas zināšanu in-ženierijas tehnoloģijas” (Nr. 10-4/VPP-4/11) (2014.–2017. g.). Projekta vadītājs no RTU puses – prof. J. Grundspeņķis.

SADARBĪBAS PROJEKTI • COST akcija Nr. IC1404 “Information and Communication Technolo-

gies Multi-Paradigm Modelling for Cyber-Physical Systems (MPM4C-PS)” (2014.–2018. g.). Latvijas pārstāvji vadības komitejā – O. Ņikifo-rova, A. Romanovs, N. Kuņicina, A. Zabašta.

• COST akcija Nr. IC1303 “Architectures, Algorithms and Platforms for Enhanced Living Environments (AAPELE)”. Latvijas pārstāvji vadības komitejā – E. Lavendelis un A. Ņikitenko.

• Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju kompetences centrs. Pētī-jums 1.3 “Spējās paradigmas izmantojums mazo un vidējo uzņēmumu biznesa atbalsta procesu pārvaldībā” sadarbībā ar Datorzinību centru. (2016.–2017. g.). Vadītāja no RTU puses – prof. M. Kirikova.

• Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju kompetences centrs. Pētī-jums 1.14 “Datu apstrādes algoritmu plūsmas optimizācijas modeļa izstrāde politiski nozīmīgu personu identificēšanai” sadarbībā ar “Lur-soft”. (2016.–2017. g.). Vadītāja no RTU puses – prof. M. Kirikova.

4.4.2. LĪGUMDARBI

• SIA “LEO PĒTĪJUMU CENTRS” – “Daudzu robotu sistēmas pielieto-jumiem lauksaimniecībā” (2016.–2018. g.). Projekta vadītājs no RTU puses – prof. A. Ņikitenko.

• “Scope Telematics International Sales Limited” – “Prognozējošu mate-mātisku modeļu izstrāde transporta kustības analīzei”. Projekta vadītājs no RTU puses – prof. A. Ņikitenko.

• SIA “Ernst & Young Baltic”, SIA “Corporate Solutions” – “Uzkrāju-ma principa un valsts budžeta maksājumu administrēšanas procesa

99

daT

oR

Zin

āTn

Es

Un

info

Rm

āc

iJa

s T

Eh

no

loģ

iJa

s f

ak

UlT

āTE

uzlabojumu ieviešanas atbalsta pakalpojumi”. Projekta vadītājs no RTU puses – prof. A. Ņikitenko.

• LR Izglītības un zinātnes ministrija – “Pētījums par profesionālās iz-glītības finansēšanu Latvijā, t. sk. snieguma finansējuma ieviešanu profesionālajā izglītībā, finansēšanas modeļa izstrāde un priekšlikumu sniegšana normatīvo aktu izmaiņām”. Līgums Nr. L8447, no 7.07.2017. (izpilde līdz 15.12.2017.). Projekta vadītāja no RTU puses – asoc. prof. A. Anohina-Naumeca.

• SIA “Lattelecom” – “Elektroenerģijas patēriņa un siltuma datu analī-ze, modeļa izveide un testēšana” (2017.–2018. g.). Projekta vadītājs no RTU puses – prof. A. Ņikitenko.

• Biedrības “RTU Attīstības fonds” pārvaldīts SIA “Mikrotik” projekts “Daudzuplūsmu optiska sensora izstrāde”. Projekta vadītājs no RTU puses – prof. A. Ņikitenko.

• LIAA 1.2.1.2. aktivitātes “Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmu pilnvei-došanai” projekts “Daudzu robotu sistēmas industriālu telpu uzkopša-nai”. Projekta vadītājs no RTU puses – prof. A. Ņikitenko.


RAKSTI PILNA TEKSTA KONFERENČU RAKSTU KRĀJUMOS 1. Kirikova, M. Continuous Requirements Engineering. In: Proceedings of

the 18th International Conference on Computer Systems and Technologies (CompSysTech’17), Ruse, Bulgaria, 23–24 Jun., 2017. New York: ACM, 2017, pp. 1–10. ISBN 978-1-4503-5234-5. doi:10.1145/3134302.3134304 (Scopus).

2. Kirikova, M., Salna, E. Triple-Agile: Cloud Solutions for SMEs. In: Pro-ceedings of the 16th International Conference “Perspectives in Business Informatics Research” (BIR 2017). Lecture Notes in Business Information Processing, Copenhagen, Denmark, 28–30 Aug., 2017. Cham: Springer, 2017, vol. 295, pp. 260–267. ISBN 978-3-319-64929-0. e-ISBN 978-3-319-64930-6. ISSN 1865-1348. e-ISSN 1865-1356. doi:10.1007/978-3-319-64930-6_19 (Scopus).

3. Jurenoks, A., Novickis, L. Fuzzy Logic Control Method for Autono-mous Heating System in Energy Efficient Homes. In: 2017 2nd IEEE International Conference on Integrated Circuits and Microsystems (ICICM 2017), Nanjing, China, 8–11 Nov., 2017. Piscataway: IEEE, 2017, pp. 68–73. ISBN 978-1-5386-3505-6. e-ISBN 978-1-5386-3506-3. doi:10.1109/ICAM.2017.8242176

4. Miltiņa, Z., Stasko, A., Eriņš, I., Grundspeņķis, J., Kirikova, M., Kebers Ģ. Model for Identification of Politically Exposed Persons. In: International Conference on Business Informatics Research: Perspectives in Business Informatics Research (BIR 2017). Lecture Notes in Business

100

Information Processing, 5 Aug., 2017. Springer, vol 295. ISBN-978-3-319-64930-6 (Scopus).

5. Nazaruka, Ē. Meaning of Cause-and-Effect Relations of the Topologi-cal Functioning Model in the UML Analysis Model. In: Proceedings of the 12th International Conference on Evaluation of Novel Approaches to Software Engineering (ENASE 2017), Porto, Portugal, 28–30 Apr., 2017. Porto: 2017, pp. 336–345. ISBN 989-758-250-9 (Scopus).

6. Nazaruks, V., Osis, J. A Survey on Domain Knowledge Representation With Frames. In: Proceedings of the 12th International Conference on Evaluation of Novel Approaches to Software Engineering (ENASE 2017), Porto, Portugal, 28–30 Apr., 2017, pp. 346–354. ISBN 989-758-250-9 (Scopus).

7. Ovchinnikova, V., Nazaruka, Ē. Lessons Learned on Using Execution Model Implementation in Sparx Enterprise Architect for Verification of the Topological Functioning Model. In: Proceedings of the 12th In-ternational Conference on Evaluation of Novel Approaches to Software Engineering (ENASE 2017), Porto, Portugal, 28–30 Apr., 2017, pp. 355–366. ISBN 989-758-250-9 (Scopus).

8. Nazaruks, V., Osis, J. Joint Usage of Frames and the Topological Functioning Model for Domain Knowledge Presentation and Analy-sis. In: Proceedings of the 12th International Conference on Evalua-tion of Novel Approaches to Software Engineering (ENASE 2017), Porto, Portugal, 28–30 Apr., 2017, pp. 379–390. ISBN 989-758-250-9 (Scopus).

9. Ņikiforova, O., El Marzouki, N., Gusarovs, K., Vangheluwe, H., Bures, T., Al-Ali, R., Iacono, M., Esquivel, P., Leon, F. The Two-Hemisphere Modelling Approach to the Composition of Cyber-Physical Systems. In: Proceedings of the 12th International Conference on Software Technologies (ICSOFT 2017), Madrid, Spain, 24–26 Jul., 2017. [S.l.]: SciTePress, 2017, pp. 286–293. ISBN 978-989-758-262-2. doi:10.5220/0006424902860293 (Scopus).

10. Zabašta, A., Carreira, P., Ņikiforova, O., Amaral, V., Kuņicina, N., Goulão, M., Sukovskis, U., Ribickis, L. Developing a Mutually-Recog-nized Cross-Domain Study Program in Cyber-Physical Systems. In: 2017 IEEE Global Engineering Education Conference (EDUCON 2017), Athens, Greece, 25–28 Apr., 2017. Piscataway: IEEE, 2017, pp. 791–799. ISBN 978-1-5090-5468-8. e-ISBN 978-1-5090-5467-1. ISSN 2165-9559. e-ISSN 2165-9567. doi:10.1109/EDUCON.2017.7942937 (Scopus).

101

daT

oR

Zin

āTn

Es

Un

info

Rm

āc

iJa

s T

Eh

no

loģ

iJa

s f

ak

UlT

āTE

PUBLIKĀCIJAS ZINĀTNISKAJOS ŽURNĀLOS 1. Bartusevičs, A., Lesovskis, A., Ponomarenko, V. Model-Driven Ap-

proach and Library of Reusable Source Code for Automation of IT Operations. Applied Computer Systems, 2017, vol. 21, pp. 5–12. ISSN 2255-8683. e-ISSN 2255-8691. doi:10.1515/acss-2017-0001 (ISI Web of Science, EBSCO)

2. Petrovica, S., Anohina-Naumeca, A. The Adaptation Approach for Affective Game-Based Assessment. Applied Computer Systems, 2017, vol. 22, pp. 13–22. ISSN 2255-8683. doi:10.1515/acss-2017-0013 (ISI Web of Science, EBSCO)

3. Kirikova, M., Pedersen, J., López, J., Zabludowski, L., Comellas, J. Mo-tivations and Outcomes: A Study of an Intensive International Cour-se. International Journal of Engineering Education, 2017, vol. 33, no. 3, pp. 1086.–1097. ISSN 0949-149X (Scopus).

4. Strautmane, M. On Necessity of Semantic Analysis When Evaluating Concept Maps. Applied Computer Systems, 2017, vol. 21, no. 1, pp. 52–60. doi:10.1515/acss-2017-0007 (ISI Web of Science, EBSCO).

5. Vagale, A., Ņikitenko, A., Slava, E., Osen, O. Target Identification Using Sensors of Different Nature. Applied Computer Systems, 2017, vol. 22, pp. 28–35. ISSN 2255-8683. e-ISSN 2255-8691. doi:10.1515/acss-2017-0015 (ISI Web of Science, EBSCO).

6. Samano-Robles R., Lavendelis E. Performance Analysis for MRC Re-ceivers With Adaptive Modulation and Coding in Rayleigh Fading Correlated Channels With Imperfect CSIT. Int. Journal Wireless Com-munications and Mobile Computing, 2017, 12 p. (Scopus).

7. Petrovica, S., Anohina-Naumeca, A., Ekenel, H.K. Emotion Recogni-tion in Affective Tutoring Systems: Collection of Ground-Truth Data. Procedia Computer Science, 2017, vol. 104, pp. 437–444. (Scopus, ISI Web of Science).

8. Kante, N., Kryshchuk, M., Lavendels, J. Charged Particle Location Mo-deling Based Experiment Plan Acquisition Method. Procedia Computer Science, 2017, vol. 104, pp. 592–597. ISSN 1877-0509. doi:10.1016/j.procs.2017.01.177 (Scopus, ISI Web of Science).

9. Novickis, L., Ponomarenko, V., Mitasiunas, A. Information Technology Transfer Model as a Bridge Between Science and Business Sector. Pro-cedia Computer Science, 2017, vol. 104, pp. 120–126. ISSN 1877-0509. doi:10.1016/j.procs.2017.01.083 (Scopus, ISI Web of Science).

10. Prokofjeva, N., Uhanova, M., Kataļņikova, S., Synytsya, K., Jurenoks, A. Introductory Programming Training of First Year Students. Proce-dia Computer Science, 2017, vol. 104, pp. 286–293. ISSN 1877-0509. doi:10.1016/j.procs.2017.01.137 (Scopus, ISI Web of Science).

11. Bicāns, J., Grundspeņķis, J. Student Learning Style Extraction From On-Campus Learning Context Data. Procedia Computer Science, 2017,

https://doi.org/10.1515/acss-2017-0007

102

vol. 104, pp. 272–278. ISSN 1877-0509. doi:10.1016/j.procs.2017.01.135 (Scopus, ISI Web of Science).

NODAĻA ZINĀTNISKĀ MONOGRĀFIJĀ • Ivanova Goleva, R., Pudane, M., Petrovica, S., Lavendelis, E., Kreiner, K.,

Drobics, M., Ganchev, I., Garcia, N., Stainov, R., Dobre, C., Mavro-moustakis, C., Chorbev, I., Trajkovik, V., Zdravevski, E., Mastorakis, G. AALaaS and ELEaaS Platforms. In: Enhanced Living Environments: From Models to Technologies. Ivanova Goleva, R., Ganchev, I., Dobre, C., Garcia, N., Valderrama, C., eds., London: 2017. pp. 207–234.

ZINĀTNISKĀ MONOGRĀFIJA • Osis, J., Doniņš, U. Topological UML Modeling: An Improved Ap-

proach for Domain Modeling and Software Development (1st Edition). Amsterdam: Elsevier, 2017, 276 p. ISBN 9780128054765 (Scopus).


DALĪBA KONFERENČU VADĪBAS KOMITEJĀS • Alla Anohina-Naumeca –

‑ organizācijas komitejas līdzpriekšsēdētāja “6th International Con-ference on Advanced Technology and Sciences” (2017. gada 12.–15. septembris, Rīga, Latvija);

‑ organizācijas komitejas locekle “Environment. Technology. Re-sources. 11th International Scientific and Practical Conference” (2017. gada 15.–17. jūnijs, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Rēzek-ne, Latvija).

• Gundars Alksnis – organizācijas komitejas loceklis un līdzpriekšsēdē-tājs speciālajā sekcijā “Special Session on Model-Driven Innovations for

2

11

29

42

1




Zinātniskā monogrāfija


4.2. att. Lietišķo datorsistēmu institūta zinātnisko publikāciju skaits 2017. gadā.

103

daT

oR

Zin

āTn

Es

Un

info

Rm

āc

iJa

s T

Eh

no

loģ

iJa

s f

ak

UlT

āTE

Software Engineering (MDI4SE 2017)” (2017. gada 29. aprīlī, Barselona, Spānija, “12th International Conference on Evaluation of Novel Software Approaches to Software Engineering (ENASE 2017)” ietvaros).

• Jānis Grundspeņķis – ‑ vadības komitejas loceklis “The 21st East-European Conference on

Advances in Databases and Information Systems (ADBIS’2017)” (2016. gada 24.–27. septembris, Nikosija, Kipra);

‑ organizācijas komitejas loceklis “Environment. Technology. Resour-ces. 11th International Scientific and Practical Conference” (2017. gada 15.–17. jūnijs, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Rēzekne, Latvija).

• Mārīte Kirikova – ‑ vadības komitejas locekle “The 29th International Conference on Ad-

vanced Information Systems Engineering (CAiSE’17)” (2017. gada 12.–16. jūnijs, Esene, Vācija);

‑ vadības komitejas locekle “The 10th IFIP WG 8.1 Working Confe-rence on The Practice of Enterprise Modeling (PoEM)” (2017. gada 22.–24. novembris, Lēvena, Beļģija);

‑ vadības komitejas līdzpriekšsēdētāja “The 16th International Confe-rence on Perspectives in Business Informatics Research (BIR 2017)” (2017. gada 28.–30. augusts, Kopenhāgena, Dānija);

‑ organizācijas komitejas locekle “2nd Workshop on Managed Com-plexity (ManComp 2017)” “BIR 2017” ietvaros; 2017. gada 28. au-gustā, Kopenhāgena, Dānija);

‑ organizācijas komitejas locekle “3rd Workshop on Continuous Requirements Engineering (CRE’17)” “REFSQ2017” ietvaros; 2017. gada 27. februāris, Esene, Vācija);

‑ vadības komitejas locekle un programmu komitejas līdzpriekšsēdētāja “The 21st East-European Conference on Advances in Databases and Information Systems (ADBIS’2017)” (2016. gada 24.–27. septem-bris, Nikosija, Kipra).

• Jānis Osis – organizācijas komitejas loceklis un līdzpriekšsēdētājs speciālajā sekcijā “Special Session on Model-Driven Innovations for Software Engineering (MDI4SE 2017)” (2017. gada 29. aprīlī, Bar-selona, Spānija, “12th International Conference on Evaluation of Novel Software Approaches to Software Engineering (ENASE 2017)” ietvaros).

DALĪBA KONFERENČU PROGRAMMU KOMITEJĀS • Alla Anohina-Naumeca, Jānis Grundspeņķis –

‑ “International Conference on Engineering Technologies” (2017. gada 7.–9. decembris, Konja, Turcija);

104

‑ “13th International Conference “Beyond Databases, Architectures and Structures”” (2017. gada 30.05.–2.06., Ustroņa, Polija);

‑ “International Conference on Advanced Technology and Sciences” (2017. gada 9.–12. maijs, Istanbula, Turcija).

• Alla Anohina-Naumeca, Jānis Grundspeņķis, Maija Strautmane – “1st Asian-Pacific Conference on Concept Mapping” (2017. gada 20.–22. septembris, Pekina, Ķīna).

• Alla Anohina-Naumeca – ‑ “International Scientific and Practical Conference “Environment.

Technology. Resources”” (2017. gada 15.–17. jūnijs, Rēzekne, Latvija);

‑ “International Scientific Conference “Society. Integration. Educa-tion”” (2017. gada 26.–27. maijs, Rēzekne, Latvija,);

‑ “3rd International Conference on “Plagiarism Across Europe and Beyond”” (2017. gada 24.–26. maijs, Brno, Čehija);

‑ “International Conference on Information Technology” (2017. gada 28. aprīlis, Kauņa, Lietuva);

‑ “International Conference on Computer Science and Information Communication Technology (ICCSICT2017)” (2017. gada 18.–20. maijs, Cjindao, Ķīna).

• Jānis Grundspeņķis, Mārīte Kirikova, Ērika Nazaruka – “The 18th International Conference on Computer Systems and Technologies (CompSysTech’17)” (2017. gada 23.–24. jūnijs, Ruse, Bulgārija).

• Jānis Osis, Gundars Alksnis, Ērika Nazaruka, Uldis Doniņš – “Interna-tional Workshop on Model Driven Innovations for Software Engine-ering (MDI4SE 2017)” (“12th International Conference on Evaluation of Novel Approaches to So Software Engineering” ietvaros; 2017. gada 28.–29. aprīlis, Porto, Portugāle).

• Jānis Osis – “The 12th International Conference on Evaluation of No-vel Approaches to Software Engineering (ENASE 2017)” (2017. gada 28.–29. aprīlis, Porto, Portugāle).

• Mārīte Kirikova – ‑ “IEEE 11th International Conference on Research Challenges in

Information Science” (2017. gada 10.–12. maijs, Braitona, Anglija); ‑ “The 16th International Conference on Perspectives in Business In-

formatics Research (BIR 2017)” (2017. gada 28.–31. augusts, Kopen-hāgena, Dānija);

‑ “The 10th Workshop on Information Logistics and Applications of Semantic Technologies (ILOG 2017)” “16th International Confe-rence on Business Informatics Research (BIR 2017)” ietvaros (2017. gada 28.–31. augusts, Kopenhāgena, Dānija);

105

daT

oR

Zin

āTn

Es

Un

info

Rm

āc

iJa

s T

Eh

no

loģ

iJa

s f

ak

UlT

āTE

‑ “The 18th International Conference on Business Process Modeling, Development and Support (BPMDS’2017)” “CAiSE’17” (2017. gada 17.–18. jūnijs, Esene, Vācija);

‑ “The 19th IEEE Conference on Business Informatics (CBI2017)” (2017. gada 24.–26. jūlijs, Salonki, Grieķija);

‑ “The 20th International Conference on Business Information Systems (BIS 2017)” (2017. gada 28.–30. jūnijs, Pozaņa, Polija);

‑ “The 8th Workshop on Business and IT Alignment (BITA 2017)” “20th International Conference on Business Information Systems” ietvaros (2017. gada 28.–30. jūnijs, Pozaņa, Polija);

‑ “The 21st East-European Conference on Advances in Databases and Information Systems (ADBIS’2017)” (2016. gada 24.–27. septem-bris, Nikosija, Kipra);

‑ “The 29th International Conference on Advanced Information Systems Engineering (CAiSE’17)” (2017. gada 12.–16. jūnijs, Esene, Vācija);

‑ seminārs “ASDENCA 2017” “29th International Conference on Advanced Information Systems Engineering (CAiSE’17)” ietvaros (2017. gada 12.–16. jūnijs, Esene, Vācija);

‑ “The 10th IFIP WG 8.1 Working Conference on The Practice of En-terprise Modeling (PoEM)” (2017. gada 22.–24. novembris, Lēvena, Beļģija);

‑ “The 9th SIGSAND/PLAIS EuroSymposium on Systems Analysis and Design. Information Systems: Development, Research, Applica-tions, Education” (2017. gada 22. septembris, Sopota, Polija).

• Mārīte Kirikova, Jānis Grundspeņķis – ‑ “2nd Workshop on Managed Complexity (ManComp 2017)” “BIR

2017” ietvaros (2017. gada 28. augusts, Kopenhāgena, Dānija); ‑ “CRE’17, 3rd Workshop on Continuous Requirements Engineering”

“REFSQ2017” ietvaros (2017. gada 27. februāris, Esene, Vācija). • Ludmila Penicina – “The 10th International Conference on Informa-

tion, Process, and Knowledge Management (eKNOW 2017) (2017. gada 19.–23. marts, Nica, Francija).

• Jānis Grundspeņķis – “9th Asian Conference on Intelligent Informa-tion and Database Systems (ACIIDS 2017)” (2017. gada 3.–5. aprīlis, Kanazava, Japāna).

• Larisa Zaiceva – ‑ “The 9th International Conference on Computer Supported Educa-

tion (CSEDU 2017)” (2017. gada 21.–23. aprīlis, Porto, Portugāle); ‑ “The 13th International Conference on Mobile Learning 2017”

(2017. gada 10.–12. aprīlis, Budapešta, Ungārija); ‑ “The 31st International Conference on Information Technologies

(Info-Tech 2017)” (e-konference; 2017. gada 20.–21. septembris);

106

‑ “The 4th International Conference on Smart Education and E-Lear-ning (SEEL-17)” (2017. gada 21.–23. jūnijs, Vilamoura, Portugāle).

• Natālija Prokofjeva – ‑ “The 3rd International Conference on Higher Education Advances

(HEAd’17)” (2017. gada 21.–23. jūnijs, Valensija, Spānija); ‑ “The 9th International Conference on Mobile, Hybrid, and On-line

Learning (eLmL 2017)” (2017. gada 19.–23. marts, Nica, Francija). • Viktorija Stepanova –

‑ “16th International Conference on Telecommunications and In-formatics (TELE-INFO’17)” (2017. gada 10.–12. maijs, Barselona, Spānija);

‑ “Riga Technical University 58th International Scientific Conference, Computer Science, Applied Computer Systems” (2017. gada 12.–18. oktobris, Rīga, Latvija);

‑ “297th International Conference on Science, Technology and Ma-nagement (ICSTM)”(2017. gada 26.–27. novembris, Vīne, Austrija).

• Aleksejs Jurenoks – “12th Iberian Conference on Information Systems and Technologies (CISTI)” (2017. gada 14.–17. jūnijs, Lisabona, Portugāle).

• Gints Jēkabsons – “6th International Conference on Advanced Tech-nology and Sciences (ICATS)” (2017. gada 12.–15. septembris, Rīga, Latvija).

• Egons Lavendelis – ‑ “The IEEE 13th International Symposium on Autonomous Decen-

tralized System”; ‑ “International Conference on Agents and Artificial Intelligence

(ICAART 2017)”; ‑ “2017 International Conference on Computing, Networking and

Communications (ICNC)”. • Ērika Nazaruka – “The 2nd International Conference on Information

Technology, Information Systems and Electrical Engineering (ICITI-SEE-2017)” (2017. gada 1.–3. novembris, Jogjakarta, Indonēzija).

• Oksana Ņikiforova – “The 11th International Conference on Softwa-re Engineering Advances (ICSEA 2017)” (2017. gada 21.–25. augusts, Roma, Itālija).

ŽURNĀLU RAKSTU RECENZĒŠANA • Alla Anohina-Naumeca – “International Journal of Intelligent Systems

and Applications in Engineering”.

107

daT

oR

Zin

āTn

Es

Un

info

Rm

āc

iJa

s T

Eh

no

loģ

iJa

s f

ak

UlT

āTE

• Jānis Grundspeņķis – ‑ RTU žurnāla “Complex Systems Informatics and Modeling Quarter-

ly (CSIMQ)” recenzents; ‑ žurnāla “Automatic Control and Computer Sciences” / “Автоматика

и вычислительная техника” viena raksta recenzents. • Mārīte Kirikova –

‑ žurnāla “International Journal of Information System Modeling and Design (IJISMD)” starptautiskās rakstu redakcionālās novērtēšanas padomes locekle;

‑ RTU žurnāla “Complex Systems Informatics and Modeling Quarter-ly (CSIMQ)” rīkotājredaktore;

‑ žurnāla “Business and Information Systems Engineering (BISE)” rakstu ārējā recenzente un speciālizdevuma viesredaktore.

• Ērika Nazaruka – ‑ žurnāla “Complex Systems Informatics and Modelling Quarterly

(CSIMQ)” rakstu ārējā recenzente; ‑ žurnāla “Foundations of Computing and Decision Sciences (FCDS)”

rakstu uzaicinātā recenzente; ‑ starptautiskā žurnāla “Образовательные технологии и общество”

rakstu uzaicinātā recenzente. ‑ Natālija Prokofjeva – RTU žurnāla “Applied Computer Systems”

raksta uzaicinātā recenzente. • Larisa Zaiceva –

‑ IEEE Learning Technology Task Force Austrumeiropas apakšgrupas žurnāla “Educational Technology & Society” (krievu val.) redkolē-ģijas locekle;

‑ žurnāla “Obrazovanie i nauka. Izvestija Uraljskogo otdelenija Rossij-skoj Akademii obrazovanija” (krievu val., Jekaterinburga, Krievija) redkolēģijas locekle;

‑ žurnāla “International Journal on Information Technologies and Se-curity” (Bulgārija) redkolēģijas locekle;

‑ RTU žurnāla “Applied Computer Systems” raksta uzaicinātā recenzente.

108


PROGRAMMATŪRAS INŽENIERIJAS KATEDRA • Stacionārais galda dators “Capital” NEO – 5 gab. • Portatīvais dators “Vostro” 3568 Core – 2 gab. • Portatīvais dators MQD – 1 gab. • Portatīvais dators “Lenovo” Yoga 900– 1 gab. • Kopētājs “Lexmark” MX310dn – 1 gab.

MĀKSLĪGĀ INTELEKTA UN SISTĒMU INŽENIERIJAS KATEDRA • CNC virpa ar programmatūru un vadības datoru “Kompas” SS500GS. • Liellopu galda kārtošanas prototips. • Mobilais telefons “Samsung” Galaxy S8 G950F. • Printeris “Canon” i-Sensys LBP653CDW – 2 gab.

LIETIŠĶO DATORZINĀTŅU KATEDRA • Daudzfunkciju iekārta “Triumph-Adler” P-3572w MFP – 1 gab.


• Programmas Erasmus+ Staff mobility for teaching ietvaros Aleksejs Ju-renoks apmeklēja România Ministerul Apărării Naţionale Academia Tehnică Militară un uzstājās par tēmām: e-bizness un e-komercija; e-biznesa projektu plānošanas posmi; paātrināta izaugsme, izmantojot e-komercijas infrastruktūru (12 stundas).

• Programmas Erasmus+ Staff mobility for teaching ietvaros Mārīte Kiri-kova apmeklēja Vīnes Universitāti Austrijā dalībai “4th Edition in the NEMO Summer School Series” ar lekcijām par tēmu “Enterprise Mo-deling and Information Security” (8 stundas).

• LDI studiju programmu maģistranti piedalījās vairākos projektos un ir publicējuši 7 zinātniskus rakstus, kas ir indeksēti Scopus vai ISI Web of Science datubāzē.


ORGANIZĒTIE ZINĀTNISKIE PASĀKUMI • Zinātniskā konference “6th International Conference on Advanced

Technology and Sciences”, 2017. gada 12.–15. septembris, Rīga, Latvija (A. Anohina-Naumeca, J. Grundspeņķis).

109

daT

oR

Zin

āTn

Es

Un

info

Rm

āc

iJa

s T

Eh

no

loģ

iJa

s f

ak

UlT

āTE

• Zinātniskais seminārs “3rd Workshop on Continuous Require-ments Engineering (CRE’17)”, 2017. gada 27. februāris, Esene, Vācija (M. Kirikova).

• Zinātniskais seminārs “2nd Workshop on Managed Complexi-ty (ManComp2017)”, 2017. gada 28. augusts, Kopenhāgena, Dānija (M. Kirikova).

• Konferences speciālā sesija “Special Session on Model-Driven Innova-tions for Software Engineering (MDI4SE 2017)” “12th International Conference on Evaluation of Novel Software Approaches to Software Engineering (ENASE 2017)” ietvaros, 2017. gada 28.–29. aprīlis, Porto, Portugāle (J. Osis, G. Alksnis).

APBALVOJUMI • Prof. E. Latiševai un prof. J. Lavendelam piešķirts nosaukums “RTU

Goda darbinieks”. • Kā vienu no 2017. gada divpadsmit nozīmīgākajiem sasniegumiem

Latvijas zinātnē, RTU DITF LDI pētnieki Jānis Osis un Uldis Doniņš par grāmatā publicēto pētījumu “Topoloģiskā UML modelēšana: uzla-bota domēna modelēšanas un programmatūras izstrādes pieeja. Teo-rētiskais pamats programmatūras izstrādei” saņēma Latvijas Zinātņu akadēmijas atzinību teorētiskajā zinātnē.

SVARĪGĀKIE NOTIKUMI • Pētnieks Andrejs Lesovskis ieguva sertifikātu “Professional Scrum Mas-

ter I (PSM I)”. • Prof. Mārīte Kirikova bija uzaicināta lektore konferencē

“CompSysTech’17” (2017. gada 23.–24. jūnijs, Ruse, Bulgārija).

5. VIDES MODELĒŠANAS CENTRS

Direktors: vadošais pētnieks Dr. sc. ing. Aivars SPALVIŅŠAdrese: Daugavgrīvas 2, Rīga, LV-1048Tālrunis: 67089511E-pasts: [email protected]ājaslapa: www.emc.rtu.lv

110


• Pazemes ūdens plūsmas un to piesārņojumu dinamikas modelēša-na (vad. pētn. Aivars Spalviņš).

5.2. PERSONĀLS

5.1. att. Vides modelēšanas centrā nodarbinātā personāla pilna laika ekvivalents procentos.



• Valsts pētījumu programmas (VPP) “Latvijas ekosistēmu vērtība un tās dinamika klimata ietekmē (EVIDEnT)” apakšprojekts Nr. 5.3 “Pazemes ūdeņu modelēšana”: pilnveidot laba ūdens stāvokļa un tā ilgtspējīgai izmantošanai Latvijas hidroģeoloģisko modeli ar datiem un funkcijām, kas apraksta pazemes ūdeņu mijiedarbību ar hidrogrāfisko tīklu (upes, ezeri).

5.3.2. LĪGUMDARBI

Nr. p. k. Gads Pētījumu raksturs Pasūtītājs

1 2016. Inčukalna gudrona dīķu sanācijas optimizēšana

SIA "INTERGEO BALTIC"

2 2016. Būvbedres modelis Jūrmalā AS "VentEko"

3 2017. Rīgas ūdensapgādes modelis SIA "Aqua‑Brambis"

4 2017. Ķemeru un Laugas purvu modeļi Biedrība "Baltijas Krasti"


100 %

111

daT

oR

Zin

āTn

Es

Un

info

Rm

āc

iJa

s T

Eh

no

loģ

iJa

s f

ak

UlT

āTE

Nr. p. k. Gads Pētījumu raksturs Pasūtītājs

5 2017.Ekspertu apmācības lokālu hidroģeoloģisko un transporta modeļu veidošanā

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs

6 2017.LDRS "Ilūkste" teritorijas sanācijas no 1996. g. līdz 2017. g. atbilstība 1997. gada modeļa prognozei

SIA "LatRosTrans"


1. Spalviņš, A., Krauklis, K., Lāce, I. Ģeoloģisko slāņu ūdens filtrāci-jas koeficienta kartes Latvijas hidroģeoloģiskajā modelī. Starptautisks starpdisciplinārs simpozijs “Smilts un Stikli”, Zinātnisko rakstu krājums. Atbildīgais redaktors V. Segliņš. Rīga: Latvijas Universitāte, Rīga, 2017, 21.–30. lpp.

2. Spalviņš, A., Krauklis, K., Lāce, I., Sorokina, T., Wallner, H. Prospects for Remediation of Contaminated Groundwater at the Incukalns Dis-trict of Latvia. In: Proceedings of the 17th International Multidisciplinary Scientific GeoConference SGEM 2017, Sofia, Bulgaria, 2017. vol. 17, pp. 517–526. ISSN 1314-2704. ISBN 978-619-7408-04-1. doi:10.5593/sgem2017/31

3. Lāce, I., Krauklis, K., Spalviņš, A., Laicāns, J. Implementations of Riga City Water Supply System Founded on Groundwater Sources. In: 3rd International Conference Proceedings “Innovative Materials, Structures and Technologies” (IMST 2017). Bristol, UK, Curran Associates, 2017, vol. 251, pp. 1031–1038. ISBN 978-1-5108-5059-0. ISSN 1757-8981. doi:10.1088/1757-899x/251/1/012131

4. Manuskripts A. Spalviņš “Latvijas hidroģeoloģiskā modeļa LAMO4 pielietošana vides problēmu risināšanai”, VPP EVIDEnT monogrāfijai par apakšprojektu Nr. 5.3 “Pazemes ūdeņu modelēšana”, 9 lpp.

5.2. att. Vides modelēšanas centra zinātnisko publikāciju skaits 2017. gadā.

3

3

1

2





112


• Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes fakultāte. • VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC). • AS “VentEko”. • SIA “Aqua-Brambis”. • SIA “LatRosTrans”. • Biedrība “Baltijas Krasti”. • SIA “Eiroprojekts”. • SIA “Vides konsultāciju birojs”. • Personu apvienība “INTERGEO BALTIC”. • Lietuva, AS “Grota”. • Vācija, Drēzdenes Tehnoloģiju institūts (Dresden Institute of

Technology). • Ukraina, Ternopiļas Nacionālā tehniskā universitāte (Ternopil National

Ivan Puluj Technical University).


• Portartīvais dators “HP” Zbook 17 G3 Mobile Workstation. • Kopetājs “KONICA MINOLTA” bizhub C227 DF 628/DK-514. • Projektors “Casio” XJ-A257 / PL. • Planšetdators “Asus” Zenpad Z300CNL 10.1 ar tastatūru “Asus” Mobile

Dock DK01.


• Pētnieki Irina Eglīte un Kaspars Krauklis piedalās studentu apmācībā DITF Lietišķās matemātikas institūtā, nodrošinot kursus – augstākā matemātika, diskrētā matemātika, matemātikas papildnodaļas (elek-trozinībās) un skaitliskās metodes.


Izglītības un zinātnes ministrija 2016. gada oktobrī izsniedza atzinības rakstu Vides modelēšanas centra direktoram Aivaram Spalviņam par Latvi-jas hidroģeoloģiskā modeļa (LAMO) izveidošanu.

113

daT

oR

Zin

āTn

Es

Un

info

Rm

āc

iJa

s T

Eh

no

loģ

iJa

s f

ak

UlT

āTE

Īstenojot Latvijas Valsts pētniecības programmu EVIDEnT, Vides modelēšanas centrs ir izveidojis Latvijas hidroģeoloģiskā modeļa pilnveidoto versiju LAMO4 pazemes ūdeņu aktīvajai zonai. Šis modelis apkopo ģeoloģisko un hidroģeoloģisko informāciju, kas ir Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra rīcībā, kā arī izmanto Latvijas Ģeotel-piskās informācijas aģentūras datus par Latvijas upēm, ezeriem un digitālo reljefu.

Izmantojot LAMO4 datus, Vides modelēšanas centrs sagatavo informā-ciju par:

• ģeoloģisko slāņu stratigrāfiju un filtrācijas īpašībām; • pazemes ūdens līmeņiem un plūsmām; • mijiedarbību starp pazemes un virszemes ūdeņiem (jūra, upes, ezeri).

Vides modelēšanas centrs izmanto LAMO4 informāciju kā datu avotu lokālu modeļu izveidošanai un dabas procesu pētīšanai.

No LAMO4 iegūtos datus lokālā modeļa apgabalam papildina ar detali-zētu ģeoloģisko slāņu stratigrāfiju, precizētām filtrācijas īpašībām un blīvā-ku upju un ezeru tīklu.

Lokālos modeļus izmanto vides un dabas aizsardzības uzdevumu risināšanai:

• pazemes ūdensgūtves, to ražība, aizsargjoslu novietojums, piesārņoju-ma risks u. c.;

• piesārņojums ūdenī un gruntī, tā apjoms, kustības virziens un ātrums, vides attīrīšanas scenāriji;

• ietekmes uz vidi novērtējums minerālu karjeriem, pazemes būvēm, ūdensgūtvēm un citiem objektiem.

114

ELEKTRONIKAS UN TELEKOMUNIKĀCIJU FAKULTĀTE

04

115

dekāns: profesors Dr. sc. ing. Jurģis poRiņŠ


Straujais datu apjoma pieaugums un nepieciešamība pēc piekļuves informācijai ir noteikuši pēdējo gadu desmitu aktuālāko uzdevumu gan telekomunikāciju tehnoloģiju izstrādātājiem, gan ražotājiem, gan arī pakal-pojumu sniedzējiem. Informācijai jābūt pieejamai pēc iespējas īsākā laikā jebkurā vietā, tādēļ informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozare nepārtraukti attīstās. Nākamās paaudzes IKT sistēmas integrē viedās elek-tronikas, lietotājam draudzīga programmnodrošinājuma un energoefektīvu telekomunikāciju sistēmu risinājumus, kas nākotnē spēs nodrošināt iedzī-votājiem un uzņēmumiem jaunus un inovatīvus pakalpojumus. Šāds plašs pakalpojumu klāsts nav iedomājams bez lielas ietilpības fiziskās pārraides vides, ko nodrošinās nākamās paaudzes šķiedru optikas un mikroviļņu sa-karu sistēmas. Ar šo sistēmu izpēti un realizāciju nodarbojas Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes (ETF) zinātnieki, ņemot vērā to, ka aizvien būtiskāku vietu iedzīvotāju un uzņēmumu ikdienā ieņem lietu interne-ta (IoT) risinājumi. Viens no būtiskiem IoT attīstības virzieniem ir vides

116

monitorings un energoefektivitātes paaugstināšana. ETF pētnieki savu pē-tījumu ietvaros aktīvi attīsta ātrdarbīgās šķiedru optikas sakaru sistēmas, optisko šķiedru un mobilos sensorus un sensoru tīklus, meklē risinājumus bezvadu sensoru tīklu mezglu autonomās darbības nodrošināšanai, kā arī uzlabo globālās satelītu navigācijas sistēmu precizitāti. Pētījumos iegūtās zināšanas efektīvi tiek integrētas mācību procesā.


Dekāna vietnieks zinātniskajā darbā: profesors Dr. sc. ing. Vjačeslavs BOBROVSE-pasts: [email protected]ālrunis: 27896246

Adrese: Āzenes iela 12, Rīga, LV-1048Tālrunis: 67089245E-pasts: [email protected]ājaslapa: www.rtu.lv/lv/etf




Jaunākās paaudzes optisko šķiedru pārraides sistēmu un to elementu konstrukciju realizācija 35

Optisko šķiedru sensoru un sensoru tīklu izstrāde un novērtējums 15

Nākamās paaudzes mikroviļņu sakaru sistēmu (LTE, 5G) izstrāde, novērtējums un jauno radiofrekvenču diapazonu lietojamība, plānošana un optimizācija

10

Telekomunikāciju tīklu un sistēmu matemātiskā modelēšana, to resursu un darbības optimizācijas uzdevumu risinājumi un mākslīgā intelekta metožu izpēte un lietošana tīklu vadības un pārvaldības uzdevumos

5

Kompleksā pieeja bezvadu sensoru tīklu mezglu autonomās darbības nodrošināšanai vides monitoringa jautājumos. Mobilo sensoru tīklu pētījumi un to veiktspējas novērtēšana

25

Globālās satelītu navigācijas sistēmu precizitātes pētījumi 10

Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte (ETF)

Telekomunikāciju institūts

Radioelektronikas institūts

117

ElE

kTR

on

ika

s U

n T

ElE

kom

Un

ikā

ciJ

U f

ak

UlT

āTE

Radioelektronikas institūts

Radioiekārtu katedra

Elektroniskās aparatūras katedra

Elektronikas pamatu katedra


52 %


16 %Zinātnes tehniskais

personāls3 %

Zinātniskais personāls29 %

1.1. att. Radioelektronikas institūtā nodarbinātā personāla pilna laika ekvivalents procentos.

1. RADIOELEKTRONIKAS INSTITŪTS

Direktors: Dr. sc. ing. Dmitrijs PIKUĻINSAdrese: Āzenes iela 12, Rīga, LV-1048Tālrunis: 67089087E-pasts: [email protected]ājaslapa: www.rtu.lv/lv/etf



• Sprieguma impulsveida pārveidotāju nelineārā dinamika un elektro-magnētiskās saderības uzlabošana.

• Sakaru sistēmas un daudznesēju modulācija. • Kompleksā pieeja bezvadu sensoru tīklu mezglu autonomās darbības

nodrošināšanai vides monitoringa jautājumos.

1.3. PERSONĀLS

118



• RTU Jauno zinātnieku projekti. “Uz vispārināto unitāro rotāciju balstīta lineāra prekodēšana OFDM sakaru sistēmām” (3.05.2016.–30.04.2017., proj. vad. A. Āboltiņš).

• RTU Jauno zinātnieku projekti. “Komutācijas frekvences modulāci-jas ietekme uz jaudas koeficienta korektora ar paaugstinošo topoloģi-ju ieejas elektroenerģijas kvalitāti” (3.05.2016.–30.04.2017., proj. vad. D. Stepins).

• Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda pasākuma “Inovācija” pro-jekts. “Paplašinātās funkcionalitātes lieljaudas zemūdens akustiskā rai-dītāja izstrāde roņu nodarīto postījumu samazināšanai Latvijas piekras-tes zvejā” (1.01.2017.–31.12.2018., proj. vad. E. Kažoks, D. Pikuļins).

• RTU Jauno zinātnieku projekti. “Hibrīdmodulācijas izmantošana frek-vences modulētos sprieguma impulsveida pārveidotājos izejas sprie-guma pulsāciju samazināšanai” (19.06.2017.–15.06.2018., proj. vad. D. Stepins).


1. Stepins, D. An Improved Control Technique of Switching-Frequency-Modulated Power Factor Correctors for Low THD and High Power Factor. IEEE Transactions on Power Electronics, 2016, vol. 31, iss. 7, pp. 5201–5214. ISSN 0885-8993. doi:10.1109/TPEL.2015.2478848

2. Gulbis, A., Maļinovska, D., Stepins, D. Influence of Losses on the Output Voltage of Ferrite Transformer in Case of Strong Magnetic Field in the Core. IOP Conference Series: Materials Science and Engi-neering, 2016, vol. 108, pp. 1–5. ISSN 1757-8981. e-ISSN 1757-899X. doi:10.1088/1757-899X/108/1/012023

3. Osmanis, K. Multi-Planar Volumetric 3D Visualization System Model Analysis and Implementation in FPGA. Promocijas darbs. Rīga: RTU, 2016. 141 p.

4. Pikuļins, D., Litviņenko, A. On the Effectiveness of Application of Compensation Ramp in Switching Power Converters With Delays. In: 2016 26th International Conference Radioelektronika, Kosice, Slovakia, 19–20 Apr., 2016. Kosice: 2016, pp. 144–149. ISBN 978-1-5090-1673-0. doi:10.1109/RADIOELEK.2016.7477373

5. Ašmanis, A., Ašmanis, G., Stepins, D., Ribickis, L. High-Frequency Modelling of EMI Filters Considering Parasitic Mutual Couplings.

119

ElE

kTR

on

ika

s U

n T

ElE

kom

Un

ikā

ciJ

U f

ak

UlT

āTE

In: 2016 ESA Workshop on Aerospace EMC (Aerospace EMC 2016), Valencia, Spain, 23–25 May, 2016. Piscataway: IEEE, 2016, pp. 77–82. ISBN 978-1-5090-1300-5. e-ISBN 978-92-9221-303-9. doi:10.1109/AeroEMC.2016.7504554

6. Ašmanis, A., Ašmanis, G., Stepins, D., Ribickis, L. Modeling of EMI Fil-ters With Shields Placed Between the Filter Components. In: Pro ceedings of the 2016 International Symposium on Electromagnetic Compatibility (EMC EUROPE), Wroclaw, Poland, 5–9 Sep., 2016. Piscataway: IEEE, 2016, pp. 776–779. ISBN 978-1-5090-1417-0. e-ISBN 978-1-5090-1416-3. e-ISSN 2325-0364. doi:10.1109/EMCEurope.2016.7739252

7. Āboltiņš, A., Litviņenko, A., Misāns, P. Parametric Linear Precoding for OFDM Using Generalized Unitary Rotation. In: 2016 15th Biennial Baltic Electronics Conference (BEC 2016), Tallinn, Estonia, 3–5 Oct., 2016. Piscataway: IEEE, 2016, pp. 131–134. ISBN 978-1-5090-1394-4. e-ISBN 978-1-5090-1393-7. e-ISSN 2382-820X. doi:10.1109/BEC.2016.7743746

8. Blūms, J., Terļecka, G., Gorņevs, I., Viļumsone, A. Human Motion Energy Harvesters for Wearables. In: 9th International Symposium on Flexible Organic Electronics (ISFOE16): Book of Abstracts, Thessaloniki, Greece, 4–7 Jul., 2016. Thessaloniki: 2016, pp. 80–80.

9. Litviņenko, A., Āboltiņš, A. Selection and Performance Analysis of Chaotic Spreading Sequences for DS-CDMA Systems. In: Proceedings of the 2016 Advances in Wireless and Optical Communications (RTUWO 2016), Riga, Latvia, 3–4 Nov., 2016. Piscataway: IEEE, 2016, pp. 38–45. ISBN 978-1-5090-1535-1. doi:10.1109/RTUWO.2016.7821852

10. Blūms, J., Budahs, M., Cernovs, J., Gorņevs, I., Jurķāns, V., Elmanis-Helmanis, R. Sadales tikls AS Five Most Used MV Cable Type Permis-sible Loading Possibilities at a Critical Environment in Dependence of Conductor Temperature. In: Proceedings of the 2016 Electric Power Quality and Supply Reliability (PQ 2016), Tallinn, Estonia, 29–31 Aug., 2016. Piscataway: IEEE, 2016, pp. 65–69. ISBN 978-1-5090-1562-7. e-ISBN 978-1-5090-1564-1. doi:10.1109/PQ.2016.7724091

11. Litviņenko, A., Āboltiņš, A. Use of Cross-Correlation Minimization for Performance Enhancement of Chaotic Spreading Sequence Based Asynchronous DS-CDMA System. In: 2016 IEEE 4th Workshop on Advances in Information, Electronic and Electrical Engineering (AIEEE 2016), Vilnius, Lithuania, 10–12 Nov., 2016. Piscataway: IEEE, 2016, pp. 60–65. ISBN 978-1-5090-4474-0. e-ISBN 978-1-5090-4473-3. doi:10.1109/AIEEE.2016.7821812

12. Prucevs, A., Semeņako, J., Solovjova, T. New Shape Induction Loop for Small and Medium-Size Rooms. In: Proceedings of the 2016 24th Telecommunications Forum (TELFOR 2016), Belgrade, Serbia, 22–23

120

1.2. att. Radioelektronikas institūta zinātnisko publikāciju skaits 2017. gadā.

Promocijas darbi



2

7

12

Nov., 2016. Piscataway: IEEE, 2016, pp. 1–4. ISBN 978-1-5090-4087-2. e-ISBN 978-1-5090-4086-5. doi:10.1109/TELFOR.2016.7818856

13. Ķimsis, K., Semeņako, J. Field Calculation Using Cross-Section Meth-od in Rectangular Waveguides With Dielectric H-Plane Disconti nuity. In: 2016 IEEE 4th Workshop on Advances in Information, Electronic and Electrical Engineering (AIEEE 2016), Vilnius, Lithuania, 10–12 Nov., 2016. Piscataway: IEEE, 2016, pp. 1–5. ISBN 978-1-5090-4473-3. doi:10.1109/AIEEE.2016.7821815

14. Šarkovskis, S., Jeršovs, A., Kolosovs, D., Grabs, E. Encoder Improve-ment for Simple Amplitude Fully Parallel Classifiers Based on Gray Co-des. Procedia Engineering, 2017, vol. 178, pp. 604–614. ISSN 1877-7058. doi:10.1016/j.proeng.2017.01.119

15. Kolosovs, D., Zelenkov, A., Jeršovs, A. Enhanced Decision Adjus-ted Modulus Algorithm for Blind Equalization. Procedia Computer Science, 2016, vol. 104, pp. 429–436. ISSN 1877-0509. doi:10.1016/j.procs.2017.01.156

16. Stepins, D., Huang, J. Effects of Switching Frequency Modulation on In-put Power Quality of Boost Power Factor Correction Converter. Inter-national Journal of Power Electronics and Drive System (IJPEDS), 2017, vol. 8, no. 2, pp. 882–899. ISSN 2088-8694. doi:10.11591/ijpeds.v8i2.pp882-899

17. Ķimsis, K., Semeņako, J., Kušņins, R., Vidužs, A. Numerical Imple-mentation of Efficient Cross-Section Method for the Analysis of Ar-bitrarily Shaped Dielectric Obstacles in Rectangular Waveguide. In: Progress in Electromagnetics Research Symposium 2017 in St. Petersburg Proceedings, Saint Petersburg, Russia, 22–25 May, 2017.

18. Ašmanis, A., Stepins, D., Dzenis, A., Ašmanis, G. 3D Modeling of Surface-Mount Capacitors and Mutual Couplings Between Them. In: Proceedings of the 2017 International Symposium on Electromagnetic Compatibility (EMC EUROPE 2017), Angers, France, 4–8 Sep., 2017. Angers: 2017, pp. 1–6.

121

ElE

kTR

on

ika

s U

n T

ElE

kom

Un

ikā

ciJ

U f

ak

UlT

āTE

19. Gulbis, A., Maļinovska, D., Stepins, D., Gulbe, M. Numerical Values of MnZn Ferrite Nonlinear Susceptibilities in a Lossless Approxima-tion. In: Proceedings of 2017 58th International Scientific Conference on Power and Electrical Engineering of Riga Technical University (RTUCON 2017), Riga, Latvia, 12–13 Oct., 2017. Riga: 2017, pp. 1–5.

20. Litviņenko, A., Beķeris, E. Statistical Analysis of Multiple Access In-terference in Chaotic Spreading Sequence Based DS-CDMA Systems. Electronics, 2017, vol. 21, no. 1, pp. 34–37. ISSN 1450-5843


• Hochschule Wismar (Vācija). Lekciju kurss “Platjoslas optiskās MIMO” (“Broadband optical MIMO”) (2016. g. novembris, prof. Andreas Ahrens).

• Fachhochschule Lübeck (Vācija). Lekciju kurss “Iegultās bezvadu sakaru sistēmas” (2017. g. aprīlis, prof. Horst Hellbrück).

• Salento Universitāte (Itālija). Lekciju kurss “Ilgtspējīgas un zemu iz-maksu elektromagnētiski saderīgas tehnoloģijas lietu interneta pie-lietojumiem” (“Sustainable and Low-Cost Electromagnetic Enabling Technologies for the Internet of Things”) (2017. g. jūnijs, Dr. Luciano Tarricone).

• “Tongyu Communication Inc”. Tikšanās par sadarbību mikroviļņu lī-niju antenu un mobilo bāzes staciju antenu izpētē un tehnisko speciā-listu sagatavošanu (11.04.2017., A. Āboltiņš, D. Pikuļins).

• “BIOR”. Tikšanās par zivjaudzētavu aprīkojuma projektu (12.05.2017., A. Āboltiņš, D. Pikuļins, S. Tjukovs, E. Kažoks).

• Mr. Pierantonios Papazoglou, “ECOCYPRIA Ltd”. Meistarklase “Indivi-dual Fellowships 2017 ‘Mini-Boot-Camp-Workshop’ on Proposal Wri-ting” VIAA (8.06.2017., A. Āboltiņš, A. Litviņenko).

• “VIZULO”. Vizīte uz rūpnīcu, pārrunas par sadarbību (11.07.2017., T. Solovjova, A. Litviņenko, S. Tjukovs, M. Pudžs, M. Tērauds, A. Āboltiņš).

• CERN, LU. Latvijas (RTU + LU Konsorcija) un CMS eksperimenta vir-tuālā sanāksme (9.08.2017., A. Āboltiņš, A. Litviņenko).

• Tomes zivjaudzētava. Eksperiments ar ZAR (16.08.2017., D. Pikuļins, M. Tērauds, M. Zeltiņš, A. Āboltiņš).

• Latvijas Elektronisko iekārtu testēšanas centrs (LEITC). Kopīgo zināt-nisko rakstu sagatavošana un publicēšana (1.09.2016.–30.08.2017., D. Stepins).

• RTU Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūts. Kopīgo zi-nātnisko rakstu sagatavošana un publicēšana (01.09.2016 .–30.08.2017., D. Stepins).

122

• School of Electrical and Electronic Engineering, Huazhong University of Science and Technology. Kopīgo zinātnisko rakstu sagatavošana un pub-licēšana (1.09.2016.–30.08.2017., D. Stepins).

• Alberta koledža. Prakses nodrošināšana vienam praktikantam (vir-ziens – programmēšana) (3.04.2017.–26.05.2017., T. Solovjova).

• RTU Inženierzinātņu vidusskola. Prakses nodrošināšana diviem sko-lēniem (virziens – elektromagnētiskie lauki) (1.06.2017.–15.06.2017., T. Solovjova).


ELEKTRONISKĀS APARATŪRAS KATEDRA

• “LoRa” STM32L0 Discovery kit, low-power wireless – 10 gab. • Ciparu osciloskops “PeakTech” 1300. • Projektors “VIVITEK” DH558. • Dators “HP” ProBook 450. • Dators “HP” EliteBook 850.

ELEKTRONIKAS PAMATU KATEDRA

• USRP B210 aparatūras komplekti – 2 gab.

RADIOIEKĀRTU KATEDRA

• ATDI programmatūra ICS Telecom 14.3.5. • Drukas iekārta “Brother” DCP-J4120DW. • Mēriekārta “Audiomatica” CLIO FW Standard. • Stacionārais dators “Capital” NEO GX24 G4400 – 2 gab. • Stacionārais dators “Capital” GX24 i5-4590 – 7 gab. • Monitors “Samsung” 524E650DW-24” FHD PLS – 4 gab. • Printeris “HP” PageWide pro 452dw.


• Organizēta 58. RTU studentu zinātniski tehniskā konference 28.04.2017.

123

ElE

kTR

on

ika

s U

n T

ElE

kom

Un

ikā

ciJ

U f

ak

UlT

āTE


• Starptautiskā zinātniskā konference “RTUWO 2017. Advances in Wi-reless and Optical Communication”. (2017. gada 2.–3. novembris, Rīga, Latvija).

• “58th International Scientific Conference” (2017. gada 13. oktobris, Rīga, Latvija).

2. TELEKOMUNIKĀCIJU INSTITŪTS

Direktors: profesors Dr. sc. ing. Ģirts IVANOVSAdrese: Āzenes iela 12, Rīga, LV-1048Tālrunis: 67089293E-pasts: [email protected]ājaslapa: www.ti.rtu.lv



• Jaunākās paaudzes šķiedru optikas pārraides sistēmu un to elementu konstrukciju realizācija.

• Kiberfizikālo sistēmu tehnoloģiju izpēte un izstrāde, balstoties uz ino-vatīvām ātrdarbīgo optisko pārraides sistēmu tehnoloģijām.

• Nākamās paaudzes mikroviļņu sakaru sistēmu izstrāde un novērtējums. • Jauno radiofrekvenču diapazonu lietojamība, plānošana un optimizācija.

Telekomunikāciju institūts

Telekomunikāciju tīklu katedra

Telemātikas un transporta elektronisko

sistēmu katedra

Pārraides sistēmu katedra

124

• Eksistējošo sakaru virzošo sistēmu izpēte, optimizācija un turpmākā uzlabošana.

• Jauno elektronisko sakaru pakalpojumu izpēte, izstrāde un ieviešana. • Energoefektīvo kombinēto sakaru sistēmu izveide un analīze. • Jauno optisko elementu klāstu izpēte un izstrāde. • Nelineārās šķiedru optikas efektu izmantošana nākamās paaudzes op-

tisko sakaru sistēmu elementu izstrādē un analīzē. • Telekomunikāciju tīklu un sistēmu matemātiskā modelēšana, to resursu

un darbības optimizācijas uzdevumu risinājumi un mākslīgā intelekta metožu izpēte un lietošana tīklu vadības un pārvaldības uzdevumos.

• Informācijas kompleksās apstrādes metodes.

2.3. PERSONĀLS

2.1. att. Telekomunikāciju institūtā nodarbinātā personāla pilna laika ekvivalents procentos.



• ESF projekts “Lietojumā balstīta datu grafiskā un semantiskā apstrādes un analīzes tehnoloģija”.

• ESF projekts “Starpdisciplinārās IKT zinātniskās grupas izveide liela apjoma datu pārraidei, apstrādei un pārvaldīšanai”.

• ESF projekts “Uz nestriktās loģikas principiem balstītu matemātisko struktūru lietojumi telekomunikāciju tīklu projektēšanas un resursu vadības tehnoloģiju attīstībai”.

• VPP projekts “Tehnoloģijas drošai un uzticamai gudrajai pilsētai”.


29 %


9 %


4 %


125

ElE

kTR

on

ika

s U

n T

ElE

kom

Un

ikā

ciJ

U f

ak

UlT

āTE

2.4.2. LĪGUMDARBI

• Līgumdarbs “Energoefektīva sakaru sistēmas tehnoloģija”.

2.4.3. PATENTI

• A. Supe , J. Poriņš un V. Bobrovs “Sistēma un metode telekomunikā-ciju optiskās šķiedras nelinearitātes koeficienta mērījumiem”. Patents Nr. LV 15224, 20.12.2017.

• S. Spolītis, V. Bobrovs, Ģ. Ivanovs, A. Alševska un L. Ģēģere “Dispersi-jas kompensēta spektrāli sagriezta viļņgarumdales blīvēta optiskā saka-ru sistēma”. Patents Nr. LV 15236, 20.12.2017.


1. Bobrovs, V., Udaļcovs, A. Energy Efficiency in WDM Fiber-Opti-cal Links Considering OADM/OXC Nodes. Optics Communica-tions, 2016, vol. 359, pp. 102–108. ISSN 0030-4018. doi:10.1016/j.optcom.2015.09.061

2. Chorchos, L., Rommel, S., P. Turkiewicz, J., Spolītis, S., Jose Vegas Ol-mos, J., Tafur Monroy, I. W-Band Real-Time Transmission Utilizing a Reconfigurable RAU for NG-PON Networks. In: Proceedings of the 2016 Advances in Wireless and Optical Communications (RTUWO 2016), Riga, Latvia, 3–4 Nov., 2016. Piscataway: IEEE, 2016, pp. 66–69. ISBN 978-1-5090-1536-8. e-ISBN 978-1-5090-1535-1. doi:10.1109/RTUWO.2016.7821857

3. Kalibatiene, D., Vasilecas, O., Bobrovs, V. Resource Modelling for the Rule- and Context-Based Dynamic Business Process Simulation. In: Proceedings of the 17th International Conference on Computer Systems and Technologies 2016 (CompSysTech‘16), Palermo, Italy, 23–24 Jun., 2016. New York: Association for Computing Machinery, 2016, pp. 17–24. ISBN 978-145034182-0. doi:10.1145/2983468.2983518

4. Kurbatska, I., Bobrovs, V., Spolītis, S., Gavars, P., Ivanovs, Ģ., Parts, R. Investigation on Maximum Available Reach for Different Modulation Formats in WDM-PON Systems. Latvian Journal of Physics and Tech-nical Sciences, 2016, no. 4, pp. 66–75. ISSN 0868-8257. doi:10.1515/lpts-2016-0030

5. Ancāns, G., Stankevicius, E., Bobrovs, V., Ancāns, A. Analysis on Inter-ference Impact of Wi-Fi on Digital Terrestrial Television Broadcasting. In: Wireless Telecommunications Symposium (WTS 2016). Global Wi-reless Communications: Europe and Beyond, London, UK, 18–20 Apr., 2016. London: 2016, pp. 1–5.

126

6. Olonkins, S., Bobrovs, V., Ivanovs, Ģ. FOPA Pump Phase Modulation and Polarization Impact on Generation of Idler Components. Elektro-nika ir elektrotechnika, 2016, vol. 77, no. 4, pp. 77–81. ISSN 1392-1215. e-ISSN 2029-5731. doi:10.5755/j01.eie.22.4.15924

7. Ancāns, G., Stankevicius, E., Bobrovs, V., Ivanovs, Ģ. Evaluation of LTE and Aeronautical Radionavigation Service Electromagnetic Compati-bility in 694–790 MHz Frequency Band. Elektronika ir elektrotechnika, 2016, vol. 22, no. 6, pp. 99–103. ISSN 1392-1215. e-ISSN 2029-5731. doi:10.5755/j01.eie.22.6.17231

8. Atslega, S., Finaškins, D., Sadyrbaev, F. On a Planar Dynamical System Arising in the Network Control Theory. Mathematical Modelling and Analysis, 2016, vol. 21, no. 3, pp. 385–398. ISSN 1392-6292. e-ISSN 1648-3510. doi:10.3846/13926292.2016.1172131

9. Ancāns, G., Stankevicius, E., Bobrovs, V. Evaluation of LTE 700 and DVB-T and DVB-T2 Electromagnetic Compatibility for Co-Channel Case. In: Proceedings of the 2016 Progress in Electromag-netics Research Symposium (PIERS 2016 Shanghai), Shanghai, China, 8–11 Aug., 2016. Piscataway: IEEE, 2016, pp. 4253–4257. ISBN 978-1-5090-6094-8. e-ISBN 978-1-5090-6093-1. doi:10.1109/PIERS.2016.7735596

10. Spolītis, S., Bobrovs, V., Parts, R., Ivanovs, Ģ. Extended Reach 32-Channel Dense Spectrum-Sliced Optical Access System. In: Pro-ceedings of the 2016 Progress in Electromagnetics Research Symposium (PIERS 2016 Shanghai), Shanghai, China, 8–11 Aug., 2016. Piscataway: IEEE, 2016, pp. 3764–3767. ISBN 978-1-5090-6094-8. e-ISBN 978-1-5090-6093-1. ISSN 1559-9450. e-ISSN 1559-8985. doi.org/10.1109/piers.2016.7735421

11. Dravnieks, K., Spolītis, S. Assessment of Broadband Light Source Spectral Slicing in PON Systems. In: Proceedings of the 2016 Ad-vances in Wireless and Optical Communications (RTUWO 2016), Riga, Latvia, 3–4 Nov., 2016. Piscataway: IEEE, 2016, pp. 207–210. ISBN 978-1-5090-1536-8. e-ISBN 978-1-5090-1535-1. doi:10.1109/RTUWO.2016.7821885

12. Aleksejeva, M., Spolītis, S. Research on Dispersion Compensation Meth ods for WDM-PON Transmission Systems. In: Proceedings of the 2016 Advances in Wireless and Optical Communications (RTUWO 2016), Riga, Latvia, 3–4 Nov., 2016. Riga: IEEE, 2016, pp. 1–4. e-ISBN 978-1-4673-7431-6

13. Kalibatiene, D., Bobrovs, V., Vasilecas, O., Savickas, T., Vysockis, T. A New Approach on Rule and Context Based Dynamic Business Process

127

ElE

kTR

on

ika

s U

n T

ElE

kom

Un

ikā

ciJ

U f

ak

UlT

āTE

Simulation. Baltic Journal Modern Computing, 2016, vol. 12, no. 1, pp. 408–419. ISSN 2255-8942. e-ISSN 2255-8950

14. Ancāns, G., Stankevicius, E., Bobrovs, V., Ancāns, A. Analysis on Inter-ference Impact of Wi-Fi on Digital Terrestrial Television Broadcasting. International Journal of Interdisciplinary Telecommunications and Net-working (IJITN), 2016, vol. 8, iss. 1, pp. 35–44. ISSN 1941-8663. e-ISSN 1941-8671. doi:10.4018/IJITN.2016010104

15. Lipenbergs, E., Bobrovs, V., Ivanovs, Ģ. Quality of Service Measure-ments References Investigation for the Mobile Internet Services in the Context of Net Neutrality Framework. In: Proceedings of the 2016 Progress in Electromagnetics Research Symposium (PIERS 2016 Shang-hai), Shanghai, China, 8–11 Aug., 2016. Piscataway: IEEE, 2016, pp. 4248–4252. ISBN 978-1-5090-6094-8. e-ISBN 978-1-5090-6093-1. doi:10.1109/PIERS.2016.7735595

16. Olonkins, S., Bobrovs, V., Ivanovs, Ģ., Parts, R., Gavars, P. Demons-tration of a Dual-Pump FOPA Based 48 Channel Multicarrier Opti-cal Source for WDM Transmission Systems. In: Proceedings of the 2016 Progress in Electromagnetics Research Symposium (PIERS 2016 Shanghai), Shanghai, China, 8–11 Aug., 2016. Piscataway: IEEE, 2016, pp. 3768–3772. ISBN 978-1-934142-28-8. e-ISBN 978-1-5090-6093-1. ISSN 1559-9450. doi:10.1109/PIERS.2016.7735422

17. Olonkins, S., Stankunovs, I., Alševska, A., Ģēģere, L., Bobrovs, V. Investigation of In-Line Distributed Raman Amplifiers With Co and Counter-Propagating Pumping Schemes. In: Proceedings of the 2016 Progress in Electromagnetics Research Symposium (PIERS 2016 Shanghai), Shanghai, China, 8–11 Aug., 2016. Piscataway: IEEE, 2016, pp. 3773–3777. ISBN 978-1-934142-28-8. e-ISBN 978-1-5090-6093-1. ISSN 1559-9450. e-ISSN 1559-8985. doi:10.1109/PIERS.2016.7735423

18. Olonkins, S., Bobrovs, V., Pilāts, D., Poriņš, J. Comparison of EDFA and LRA Preamplifier Performance in WDM Transmission Systems. In: Proceedings of the 2016 Progress in Electromagnetics Research Sym-posium (PIERS 2016 Shanghai), Shanghai, China, 8–11 Aug., 2016. Pis-cataway: IEEE, 2016, pp. 3778–3782. ISBN 978-1-934142-28-8. e-ISBN 978-1-5090-6093-1. ISSN 1559-9450. e-ISSN 1559-8985. doi:10.1109/PIERS.2016.7735424

19. Kurbatska, I., Spolītis, S., Ivanovs, Ģ., Bobrovs, V. Investigation on Op-timal Transmission Parameters for Different Modulation Formats in 10 Gbit/s WDM-PON Systems. In: Proceedings of the 2016 Internatio-nal Workshop on Fiber Optics in Access Network (FOAN 2016), Lisbon,

128

Portugal, 18–20 Oct., 2016. Piscataway: IEEE, 2016, pp. 24–28. ISBN 978-1-5090-3320-1. e-ISBN 978-1-5090-3319-5. e-ISSN 2378-8488. doi:10.1109/FOAN.2016.7764542

20. Shakya, S., Supe, A., Lavrinoviča, I., Spolītis, S., Poriņš, J. Different Optical Fiber Nonlinear Coefficient Experimental Measurements. In: Proceedings of the 2016 International Workshop on Fiber Optics in Access Network (FOAN 2016), Lisbon, Portugal, 18–20 Oct., 2016. Piscataway: IEEE, 2016, pp. 1–4. e-ISSN 2378-8488. doi:10.1109/FOAN.2016.7764544


• Vietējā sadarbība ar “MikroTik”, “LMT”, “TELE2”, “Citrus Solutions”, “LEC”, “Reck”, “Rio”, “Latvijas Valsts radio un televīzijas centru”, “Affocs Solutions”, “Lattelecom”, “Latvenergo”, Latvijas Tirgotāju asociāciju, “Letera”.

• Starptautiskā sadarbība ar DTU (Dānijas Tehniskā universitāte) “Photonics” grupu, KTH (Karaliskā Tehniskā universitāte) “On-LAb” grupu un “RISE Acreo AB” un TU/e (Eindhovenas Tehniskā universitāte).


• Sasniegtie zinātniskie rezultāti plānveidīgi iekļaujas studiju procesā, papildinot lekciju konspektus gan bakalaura, gan maģistra, gan dok-tora studijās.

Promocijas darbs



2

1

17

26


2.2. att. Telekomunikāciju institūta zinātnisko publikāciju skaits 2017. gadā.

129

ElE

kTR

on

ika

s U

n T

ElE

kom

Un

ikā

ciJ

U f

ak

UlT

āTE


• Organizēta starptautiskā zinātniskā konference “RTUWO 2017”. Kon-ferenču materiāli iekļauti starptautiskajā IEEEXplore datubāzē.

130

ENERĢĒTIKAS UN ELEKTROTEHNIKAS FAKULTĀTE

05

131

dekāns: profesors Dr. sc. ing. oskars kRiEvs


Enerģētikai un tīrai apkārtējai videi ir fundamentāla nozīme jebkuras civilizētas sabiedrības attīstībā. Mūsdienās primāro energoresursu izsīkuma un klimata pārmaiņu kontekstā šīs jomas ir prioritāras gan Latvijā, gan visā pasaulē – arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts racionālai energoresursu izmantošanai un ilgtspējīgai vides apsaimniekošanai.

Latvijas energosistēmai jau pārskatāmā nākotnē būs ciešāk jāintegrējas Eiropas energosistēmās un jāiekļauj jaunas elektrostacijas, kas apmierinātu pieaugošās elektroenerģijas patēriņa prasības un palielinātu atjaunīgās ener-ģijas izmantošanas īpatsvaru. Mūsdienās ir grūti nosaukt jomu, kurā nebū-tu elektrotehnisku ietaišu un automātisku datorvadības sistēmu – elektriskā piedziņa, dažādi elektroenerģijas pārveidotāji un telemehānikas sistēmas ir sastopamas gan elektroenerģijas ražošanā, pārvadē un sadalē, gan elek-trotransportā, gan arī industriālajā un mājsaimniecības sektorā.

Visās minētajās jomās šodien ir liels pieprasījums pēc inovatīvām teh-noloģijām, un pie tā sekmīgi strādā RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes (EEF) trīs institūti, kas jau vairākus gadus pēc kārtas ir starp re-zultatīvākajiem Rīgas Tehniskās universitātes institūtiem.

132


Dekāna vietnieks zinātniskajā darbā: profesore Dr. sc. ing. Andra BLUMBERGAE-pasts: [email protected]ālrunis: 67089911

Adrese: Āzenes iela 12/1, Rīga, LV-1048Tālrunis: 67089901E-pasts: [email protected]ājaslapa: www.eef.rtu.lv




Energoražošanas un energoapgādes procesu vadība, optimizācija un automatizācija 20

Inovatīvu elektrisko mašīnu, elektrisko aparātu un elektroierīču izstrāde 10

Energoelektronikas tehnoloģijas apgaismes sistēmām, elektropiedziņai, atjaunīgo enerģijas resursu izmantošanai un elektroenerģijas plūsmas vadībai

20

Viedās transporta vadības sistēmas 10

Klimata un bioekonomika 20

Viedās tehnoloģijas enerģētikā 20

Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte (EEF)

Industriālās elektronikas un elektrotehnikas

institūts

Enerģētikas institūts

Vides aizsardzības un siltuma sistēmu

institūts

133

En

ER

ģē

Tik

as

Un

ElE

kTR

oTE

hn

ika

s f

ak

UlT

āTE1. ENERĢĒTIKAS INSTITŪTS

Direktors: profesors Dr. habil. sc. ing. Antans Sauļus SAUHATSAdrese: Āzenes 12/1, Rīga, LV-1048Tālrunis: 67089931E-pasts: [email protected]ājaslapa: www.rtu.lv/lv/eef



VIEDĀS ENERĢĒTIKAS VADĪBA, AUTOMATIZĀCIJA, OPTIMIZĀCIJA, EKSPLUATĀCIJA UN ELEMENTU SINTĒZE

• Energosistēmu drošums un plānošana (prof. J. Gerhards, asoc. prof. L. Zemīte).

• Latvijas 10–20 kV sadales elektrotīklu darba režīmu analīze un optimi-zācija (prof. J. Rozenkrons, doc. L. Petričenko).

• Elektriskās izolācijas novecošanas modelēšana (doc. J. Bažbauers). • Relejaizsardzības sistēmu funkcionālo algoritmu izstrāde (prof.

A. S. Sauhats, asoc. prof. A. Dolģicers). • Bojājuma vietas noteikšana elektropārvades līnijās (prof. A. S. Sauhats,

asoc. prof. A. Dolģicers, doc. J. Kozadajevs). • Asinhronā režīma novēršanas automātika (vad. pētn. A. Utāns). • Uz mikroprocesora bāzes veidota distancaizsardzība (vad. pētn.

A. Utāns). • Statistisko metožu lietojums enerģētikā (prof. A. S. Sauhats, asoc. prof.

T. Lomane). • Jaunu darbības metožu un uz mikroprocesoru bāzes veidotu līdzekļu

izstrāde energosistēmu avārijas režīmu vadībai (prof. V. Čuvičins). • Energosistēmu vadīšanas stabilitāte un kvalitāte (prof. I. Zicmane).

Enerģētikas institūtsEnergosistēmu

vadības un automatizācijas

katedra

Elektrisko mašīnu un aparātu katedra

Elektroapgādes katedra

134

• Enerģētisko objektu vadības metožu izstrāde (prof. A. S. Sauhats). • Matemātisko problēmu un metožu lietošana enerģētikā (prof. A. Mah-

ņitko, vad. pētnieks R. Petričenko). • Mākslīgā intelekta metožu lietošana enerģētikā (vad. pētn. R. Petričen-

ko, vad. pēt. G. Pāšnins).

INOVATĪVU ELEKTRISKO MAŠĪNU, ELEKTRISKO APARĀTU UN ELEKTROIERĪČU IZSTRĀDE

• Elektromehānisko elementu un sistēmu matemātiskā modelēšana (prof. K. Ketners).

• Elektrisko mašīnu speciālie režīmi un sinhrono ventiļdzinēju kons-trukcijas (prof. J. Dirba).

• Lieljaudas elektrisko mašīnu diagnostika (prof. S. Vītoliņa). • Elektromehānisko pārveidotāju izstrāde un testēšana (asoc. prof.

E. Kamoliņš). • Elektromagnētiskā lauka skaitliskā modelēšana un tā sintēze (asoc.

prof. A. Podgornovs). • Maiņstrāvas elektrisko mašīnu dinamisko režīmu modelēšana (asoc.

prof. E. Ketnere).

1.3. PERSONĀLS

1.1. att. Enerģētikas institūtā nodarbinātā personāla pilna laika ekvivalents procentos.


43 %


6 %


4 %


135

En

ER

ģē

Tik

as

Un

ElE

kTR

oTE

hn

ika

s f

ak

UlT

āTE



• Valsts pētījumu programmas (2014.–2017. g.): ‑ LATENERGI projekts “Energoefektīvi un oglekļa mazietilpī-

gi risinājumi drošai, ilgtspējīgai un klimata mainību mazinošai energoapgādei”;

‑ Projekts Nr. 2 “Energosistēmas attīstības plānošanas un enerģijas ra-žošanas, tirgošanas un sadales optimizācija”.

• Horizon 2020 programma (No. 646116) “RealValue: Realising Value From Electricity Markets With Local Smart Electric Thermal Storage Technology” (“Viedo elektriskas-termālas enerģijas akumulēšanas teh-noloģiju izmantošana elektroenerģijas tirgus apstākļos”; 2015.–2018. g.).

• Erasmus+ projekts “Viedās enerģētikas mācību programmu izveide Krievijas un Vjetnamas universitātēs (ESSENCE)”.

1.4.2. SVARĪGĀKIE LĪGUMDARBI

• Ekonomikas ministrija. Elektroenerģijas cena un to ietekmējošie faktori.

• Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA). “Energoietilpīga ražoša-nas procesa optimāla plānošana un tā elektroenerģijas patēriņa optimi-zācija atkarībā no tirgus cenas izmaiņām.

• Ekonomikas ministrija. “Eksperta piesaiste elektrostaciju apsekošanai”. • Ekonomikas ministrija. “Elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas iz-

vērtējums un priekšlikumi sistēmas uzlabojumiem”. • Valsts izglītības satura centrs. “Par mācību līdzekļa izstrādi enerģētikas

nozarē”. Digitālā mācību līdzekļa (DML) satura izstrāde VISC īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 8.5.2.0/16/I/001 “Nozaru kvalifikā-cijas sistēmas pilnveide profesionālās izglītības attīstībai un kvalitātes nodrošināšanai” ietvaros.

• Projektu “Gāzes un elektropārvades tīkla risku novārtījuma tehniskais atbalsts: ekspertīze no elektroenerģijas sistēmas elektroenerģijas tīkla perspektīvas” un “Gāzes un elektropārvades tīkla risku novērtējuma tehniskais atbalsts: ekspertīze no gāzes sistēmas elektroenerģijas-gāzes tīkla perspektīvas” ietvaros RTU Enerģētikas institūts realizējis Latvijas elektropārvades un gāzes sistēmas kritiskās infrastruktūras, drošuma un risku novērtējumus, tostarp saistībā ar elektropārvades, gāzes sistē-mas un sakaru sistēmas savstarpējo ietekmi. Tāpat Eiropas Vienotā pē-tījumu centra vajadzībām izveidota datubāze, kurā apkopoti svarīgākie

136

dati par Latvijas energosistēmu – tās tehniskie parametri, statistiskā in-formācija par darbību un režīmiem u. c. informācija, kas nepieciešama dažādu risku novērtējumam.

1.4.3. PATENTI

• A. Dolgicers, I. Zālītis un J. Kozadajevs “Augstsprieguma elektropārva-des līniju vienfāzes īsslēgumu atrašanās vietas noteikšanas paņēmiens”. Patents Nr. LV 15207, 2017. g.

• A. S. Sauhats, A. Utāns, D. Antonovs un R. Petričenko “Asinhrona režī-ma vadības paņēmiens”. Patents Nr. LV 15215. 2017. g.


1. Petrichenko, L., Broka, Z., Sauhats, A. S. Impact of Smart Electric Ther-mal Storage on Distribution Grid. In: Proceedings of the 2017 17th IEEE International Conference on Environment and Electrical Engineering and 2017 1st IEEE Industrial and Commercial Power Systems Europe (EEEIC / I and CPS Europe).

2. Ivanova, P., Linkevics, O., Sauhats, A. S. Mathematical Description of Combined Cycle Gas Turbine Power Plants’ Transient Modes. In: Pro-ceedings of the 2017 17th IEEE International Conference on Environment and Electrical Engineering and 2017 1st IEEE Industrial and Commercial Power Systems Europe (EEEIC / I and CPS Europe 2017).

3. Petrichenko, R., Chuvychin, V., Sauhats, A. S., Strelkovs, V. Develop-ment and Integration of Adaptive Underfrequency Load Shedding Into the Smart Grid. In: Proceedings of the 2017 17th IEEE Internatio-nal Conference on Environment and Electrical Engineering and 2017 1st IEEE Industrial and Commercial Power Systems Europe (EEEIC / I and CPS Europe 2017).

4. Kozadajevs, J., Broka, Z., Sauhats, A. S. Modelling Heat Demand in Buildings With an Experimental Approach. In: Proceedings of the 2017 17th IEEE International Conference on Environment and Electrical En-gineering and 2017 1st IEEE Industrial and Commercial Power Systems Europe (EEEIC / I and CPS Europe 2017).

5. Petrichenko, R., Baltputnis, K., Sauhats, A. S., Sobolevsky, D. District Heating Demand Short-Term Forecasting. In: Proceedings of the 2017 17th IEEE International Conference on Environment and Electrical En-gineering and 2017 1st IEEE Industrial and Commercial Power Systems Europe (EEEIC / I and CPS Europe 2017).

6. Ivanova, P., Linkevics, O., Sauhats, A. S. Cost – Benefit Analysis of CHP Plants Taking Into Account Air Cooling Technologies. In: Proceedings

137

En

ER

ģē

Tik

as

Un

ElE

kTR

oTE

hn

ika

s f

ak

UlT

āTE

of the 2017 17th IEEE International Conference on Environment and Electrical Engineering and 2017 1st IEEE Industrial and Commercial Power Systems Europe (EEEIC / I and CPS Europe 2017).

7. Sauhats, A. S., Kovalenko, S., Baltputnis, K., Broka, Z., Zicmane, I. Im-pact of Smart Electric Thermal Storage on Transmission Grid Limita-tions. In: Proceedings of the 2017 17th IEEE International Conference on Environment and Electrical Engineering and 2017 1st IEEE Indus-trial and Commercial Power Systems Europe (EEEIC / I and CPS Europe 2017).

8. Varfolomejeva, R., Sauhats, A. S., Sokolovs, N., Coban, H. The Influen-ce of Small-Scale Power Plant Supporting Schemes on the Public Tra-der and Consumers. Energies, 2017, vol. 10, iss. 6, pp. 800.

9. Coban, H. H., Moskins, I., Sauhats, A. S. The Optimization Capabilities of Combined Solar/Hydropower Plant Operation. In: Proceedings of the 2016 IEEE 4th Workshop on Advances in Information, Electronic and Electrical Engineering (AIEEE 2016).

10. Sauhats, A. S., Utans, A., Antonovs, D., Svalovs, A. Angle Control- Based Multi-Terminal Out-of-Step Protection System. Energies, 2017, vol. 10, iss. 6, pp. 308.

11. Kuznecovs, T., Mahnitko, A., Sauhats, A. S., Oboskalov, V. Power Flow Studies for Assessment the Security of Steady States in Zone Inside the Large Interconnected Power System. Procedia Computer Science, vol. 104, pp. 421–428.

12. Moshkin, I., Sauhats, A. S. Solving District Heating Optimization Prob-lems in the Market Conditions. In: 2016 57th International Scientific Conference on Power and Electrical Engineering of Riga Technical Uni-versity (RTUCON 2016).

13. Ivanova, P., Sauhats, A. S., Linkevics, O. Towards Optimization of Com-bined Cycle Power Plants’ Start-Ups and Shut-Down. In: 2016 57th In-ternational Scientific Conference on Power and Electrical Engineering of Riga Technical University (RTUCON 2016).

14. Sauhats, A. S., Utans, A., Antonovs, D., Biela-Dalidovicha, E. Out-of-Step Protection Using Equal Area Criterion in Time Domain. In: 2016 57th International Scientific Conference on Power and Electrical Engine-ering of Riga Technical University (RTUCON 2016).

15. Kovalenko, S., Sauhats, A. S., Zicmane, I. Impact of Controlled Load on the Latvian Power System Stability. In: 2016 57th International Scientific Conference on Power and Electrical Engineering of Riga Technical Uni-versity (RTUCON 2016).

16. Sauhats, A. S., Petrichenko, R., Broka, Z., Baltputnis, K., Sobolevskis, D. ANN-Based Forecasting of Hydropower Reservoir Inflow. In: 2016

138

57th International Scientific Conference on Power and Electrical Engine-ering of Riga Technical University (RTUCON 2016).

17. Broka, Z., Kozadajevs, J., Sauhats, A. S., Finn, D. P., Turner, W. J. N. Mo-delling Residential Heat Demand Supplied by a Local Smart Electric Thermal Storage System. In: 2016 57th International Scientific Confe-rence on Power and Electrical Engineering of Riga Technical University (RTUCON 2016).

18. Moshkin, I., Sauhats, A. S. Solving District Heating Problems by Using Cooperative Game Theory Methods. In: International Conference on Environment and Electrical Engineering (EEEIC 2016).

19. Baltputnis, K., Broka, Z., Sauhats, A. S., Petrichenko, R. Short-Term Optimization of Storage Power Plant Operation Under Market Condi-tions. In: International Conference on Environment and Electrical Engi-neering (EEEIC 2016).

20. Sauhats, A. S., Utans, A., Antonovs, D., Svalovs, A. Multi-Terminal out-of-step protection system. In: International Conference on Environment and Electrical Engineering (EEEIC 2016).

VIETĒJĀS PUBLIKĀCIJAS1. Sauhats A. S., Žalostība D., Broka Z., Baltputnis, K., Linkevičs O., Ku-

ņickis M., Balodis M., Vesperis, E. Viedā elektriskā termoakumulācija Latvijā. Enerģija un Pasaule, 2016, Nr. 1, 54.–59. lpp. ISSN 1407-5911

2. Zemite, L., Zeltins, N., Sauhats, A. S., Ješinska, A., Bode, I., Kutjuns, A., Junghans, G., Linkevics, O., Kunickis, M. Elektroapgādes un gāzes ap-gādes drošuma un risku novērtējums. Enerģija un Pasaule, 2017, vol. 4.

3. Sauhats, A. S., Broka, Z., Baltputnis, K., Petricenko, R., Junghāns, G., Linkevičs, O., Zemīte, L., Zeltiņš, N., Varfolomejeva, R., Petričenko, Ļ., Kozadajevs, J. RTU Enerģētikas institūta pētniekiem – “Gada balva zi-nātnē 2017”. Enerģija un Pasaule, 2018, vol. 2.

1

5

2

4

20

50

Nodaļa zinātniskajā monogrāfijā

Promocijas darbi





1.2. att. Enerģētikas institūta zinātnisko publikāciju skaits 2017. gadā.

139

En

ER

ģē

Tik

as

Un

ElE

kTR

oTE

hn

ika

s f

ak

UlT

āTE


• Visciešākā starptautiskā sadarbība notiek: ‑ Apvārsnis 2020 projekta RealValue ietvaros (partneri no Īrijas, Somi-

jas, Vācijas, Lielbritānijas); ‑ Erasmus+ projektā “Viedās enerģētikas mācību programmu izvei-

de Krievijas un Vjetnamas universitātēs (ESSENCE)” (partneri no Francijas, Krievijas, Slovākijas, Vjetnamas).

• Tiek turpināta cieša sadarbība ar Eiropas Komisijas Apvienoto pētī-jumu centru, LR Ekonomikas ministriju, AS “Latvenergo”, AS “Augst-sprieguma tīkls”, AS “Sadales tīkls”, AS “Latvijas Gāze” / AS “Gaso”, AS “Conexus Baltic Grid” u. c.

• Tiek gatavoti trīs jaunie pieteikumi Apvārsnis 2020 ar partneriem no So-mijas, Igaunijas, Vācijas, Grieķijas, Spānijas, Norvēģijas un Zviedrijas.


Enerģētikas institūtā strādā gan jauni, gan pieredzējuši pētnieki – starp-tautisku publikāciju, patentu un sekmīgi realizētu pētniecības projektu au-tori. Studiju un zinātnes mijiedarbība ir balstīta uz akadēmiskā personāla zinātniskās pieredzes nodošanu studentiem. Pasākumi, kas mijiedarbības veicināšanai īstenoti institūtā:

• studentu izstrādātie bakalaura un maģistra darbi par komersantu in-teresējošu tēmu (piemēram, AS “Latvenergo” stipendiju konkursa ietvaros);

• maģistra un doktora studiju programmu studentu zinātniskais darbs sadarbībā ar citām RTU fakultātēm un citām zinātniskajām institūci-jām (piemēram, RealValue projekta ietvaros vai ar LU Fizikas institūtu, vai izmantojot līgumdarbos iegūto informāciju);

• dalība RTU studentu zinātniskās un tehniskās konferences Elektrisko mašīnu un aparātu sekcijā, kurā tēzes un ziņojumus sagatavo bakalau-ra, maģistra un inženiera studiju programmu studenti;

• regulāras uzņēmumu pārstāvju vieslekcijas studiju priekšmetā (pie-mēram, EEM728 “Elektroiekārtu diagnostika un pārsprieguma aizsardzība”).


• Izmantojot RTU EI pētījumu “Elektroenerģijas cena un to ietekmējošie faktori”, pieņemts Ministru kabineta rīkojums Nr. 530 (Rīga, 2017. gada 22. septembris, prot. Nr. 42, 56. nodaļa).

140

DALĪBA SEMINĀROS

Datums Pasākums Dalībnieki no RTU EI

22.05.2017.

Ekonomikas ministrijas Elektroenerģijas tirgus konsultatīvās padomes sēdē, lai apspriestu RTU EI veiktā pētījuma “Elektroenerģijas cena un to ietekmējošie faktori” rezultātus

Kārlis Baltputnis, Zane Broka, Diāna Žalostība

15.11.2017. Baltijas Enerģētikas forums 2017Kārlis Baltputnis, Zane Broka, Diāna Žalostība

7.12.2017.–8.12.2017. “ETIP SNET Northern Region Workshop” Kārlis Baltputnis,

Zane Broka

14.12.2017.Dalība Ekonomikas ministrijas sanāksmē par Atjaunojamo energoresursu direktīvas pārskata priekšlikuma apspriešanu

Kārlis Baltputnis

APBALVOJUMI • Dr. habil. sc. ing. Antans S. Sauhats, Mg. Zane Broka, Mg. Kārlis Balt-

putnis, Dr. sc. ing. Romāns Petričenko, Dr. sc. ing. Gatis Junghāns, Dr. sc. ing. Oļegs Linkevičs, Dr. sc. ing. Laila Zemīte, Dr. habil. sc. ing. Namejs Zeltiņš, Dr. sc. ing. Renāta Varfolomejeva, Dr. sc. ing. Ļubova Petričenko, Dr. sc. ing. Jevgeņijs Kozadajevs – Latvijas Zinātņu akadē-mijas (LZA) diploms par nozīmīgāko sasniegumu 2017. gadā lietišķajā zinātnē par izstrādāto programmatūru.

• Edīte Bieļa-Dailidoviča, Inga Umbraško un Aleksandrs Dolgicers – Latvijas Zinātņu akadēmijas un AS “Latvenergo” gada balva enerģētikā par panākumiem enerģētikā jaunajiem zinātniekiem un gada balva par nozīmīgu devumu enerģētikā.

2. INDUSTRIĀLĀS ELEKTRONIKAS UN ELEKTROTEHNIKAS INSTITŪTS

Direktors: akadēmiķis, profesors Dr. habil. sc. ing. Leonīds RIBICKISAdrese: Āzenes iela 12/1, Rīga, LV-1048Tālrunis: 67089301, 67089919E-pasts: [email protected]ājaslapa: www.etdv.rtu.lv

141

En

ER

ģē

Tik

as

Un

ElE

kTR

oTE

hn

ika

s f

ak

UlT

āTE



• Tiešie frekvences pārveidotāji (prof. L. Ribickis, prof. I. Galkins, prof. O. Krievs).

• Energotaupoši daudzfunkcionālie maiņstrāvas pārveidotāji (prof. L. Ribickis).

• Ūdeņraža enerģētikas iekārtu energoelektronikas pārveidotāji (prof. L. Ribickis, prof. O. Krievs, vad. pētn. I. Steiks).

• Pusvadītāju pārveidotāji elektriskajām tehnoloģijām un indus-triālajai automatizācijai (prof. I. Raņķis, prof. A. Žiravecka, asoc. prof. J. Valeinis).

• Robotu piedziņas un rekuperatīvās enerģijas sistēmas industrijā (prof. I. Raņķis, A. Šenfelds, D. Meike, M. Priedītis).

• Statiskie reaktīvās jaudas kompensatori un energoelektronisko iekārtu aktīvie filtri (prof. O. Krievs).

• Matricas veida frekvences pārveidotāji (prof. I. Galkins, vad. pētn. A. Sokolovs).

• Energoelektronikas pārveidotāji un to mikroprocesoru vadības sistē-mas (prof. I. Galkins, vad. pētn. A. Suzdaļenko, pētn. M. Vorobjovs).

• Intelektuālās lēmuma atbalsta sistēmas elektriskā transportā (prof. A. Ļevčenkovs, doc. M. Gorobecs).

• Evolūcijas algoritmi un daudzaģentu sistēmas elektriskā transporta op-timālai vadībai (prof. A. Ļevčenkovs, doc. M. Gorobecs).

• Mākslīgo neironu tīklu drošības iekārtas elektriskā transportā (prof. A. Ļevčenkovs, doc. M. Gorobecs).

• Adaptīvās sistēmas un iebūvētās iekārtas elektriskā transportā ar satelī-ta navigāciju (prof. A. Ļevčenkovs, doc. M. Gorobecs).

• Pilsētas sabiedriskā elektrotransporta rekuperētās bremzēšanas enerģi-jas izmantošanas iespēju izpēte, lietojot mobilos un stacionāros super-kondensatoru un hibrīdos enerģijas uzkrājējus (asoc. prof. V. Bražis).

• Transporta sistēmu ilgtspējīga attīstība (prof. N. Kuņicina, vad. pētn. A. Patļins).

Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūts (IEEI)

Industriālās elektronikas un

elektrotehnoloģiju katedra

Elektrotehnikas un elektronikas katedra

Studentu radošā laboratorija

Elektromehatronikas zinātniski pētnieciskā

laboratorija

142

• Kritiskās infrastruktūras vadības metodes (prof. N. Kuņicina, vad. pētn. A. Zabašta).

• Modernās apgaismojuma tehnoloģijas. Energoefektivitāte (prof. L. Ri-bickis, prof. I. Galkins, A. Avotiņš, O. Tetervenoks).

• Bezvadu tehnoloģiju raiduztvērēju iekārtu izstrāde (asoc.prof. P. Apse-Apsītis, J. Šlēziņš).

• Elektroenerģijas patēriņa monitoringa sistēmas mājsaimniecībām un industrijā (asoc. prof. P. Apse-Apsītis, A. Avotiņš).

• Lēngaitas ģeneratoru elektroenerģijas pārveidotāji (vad. pētn. A. Sokolovs).

• Elektriskā transporta vadības algoritmu un metožu izstrāde, izmanto-jot pozicionēšanas informācijas sistēmas (vad. pētn. I. Uteševs).

• Elektrotehnoloģiju automātika un elektriskā piedziņa (asoc. prof. J. Valeinis).

• Elektropiedziņu un jaudīgo automatizācijas elementu vadība un regu-lēšana (asoc. prof. P. Apse-Apsītis, pr. doc. A. Pumpurs).

• Vilces līdzstrāvas dzinēja lauka vājināšanas režīmu modelēšana (prof. V. Hramcovs).

• Pilsētas elektotransporta vilces apakšstaciju divvirzienu enerģijas plūs-mas energoelektronisko pārveidotāju izpēte (doc. A. Vītols).

• Vienvada elektriskās enerģijas līnijas (doc. J. Voitkāns). • Teslas transformatora darbības teorētisko pamatu izstrāde (doc.

J. Voitkāns). • Magnētiskās bezvadu uzlādes sistēmas un ģeneratori (pētn. L. Adrians).

2.3. PERSONĀLS

2.1. att. Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūtā nodarbinātā personāla pilna laika ekvivalents procentos.


24 %


9 %


12 %


143

En

ER

ģē

Tik

as

Un

ElE

kTR

oTE

hn

ika

s f

ak

UlT

āTE



ES UN STARPTAUTISKO PROGRAMMAS PROJEKTI • Projekts ar CERN ARIES “Paātrinātāja pētniecība un inovācijas Eiropas

zinātnes un sabiedrības attīstībai”, RTU PVS ID Nr. 2602 (proj. vad. P. Apse-Apsītis, EUR 537 750, 1.05.2017.–1.05.2021.).

• “Dinamiskas elektroenerģijas patēriņa uzraudzības un datu iegūšanas sistēma (DEPUIS)”, KC-PI-2017/12, RTU PVS ID Nr. 3247 (proj. vad. P. Apse-Apsītis, EUR 27 777, 19.07.2017.–18.07.2020.).

• ERAF projekts “Elektrisko, informācijas un materiālu tehnoloģiju iz-strāde un izpēte zema ātruma rehabilitācijas transportlīdzekļiem per-sonām ar īpašām vajadzībām”, 1.1.1.1/16/A/147, RTU PVS ID Nr. 2539, (proj. vad. I. Galkins, EUR 610 652,81, 1.03.2017.–29.02.2020.).

• ERAF projekts “Energoefektīvu celšanas iekārtu enerģijas uzkrājēju sistēmu izstrāde”, KC-PI-2017/51, RTU PVS ID Nr. 3542, (proj. vad. V. Bražis, EUR 27 777, 29.01.2018.–28.01.2021.).

• “Jaunu vadības metožu izstrāde siltumnīcu augu apgaismoju-ma sistēmām to enerģētisko un ekoloģisko parametru uzlabošanai (uMol)”, RTU PVS ID Nr. 2541, (proj. vad. A. Avotiņš, EUR 600 000, 1.03.2017.–29.02.2020.).

• EC ARTEMIS Call 2012 Arrowhead, RTU PVS ID Nr. 1710 (proj. vad. A. Zabašta, N. Kuņicina, EUR 100 000, 1.03.2013.–28.02.2017.).

• Startup tramplīns Centrālbaltijā Springboard, RTU PVS ID Nr. 1991, CB181 (proj. vad. L. Ribickis, EUR 175 739, 1.11.2015.–31.01.2018.).

• “Iegultās daudzkodolu sistēmas jaukta kritiskuma pielikumprogram-mām dinamiskās un mainīgās reālā laika vidēs”, RTU PVS ID Nr. 2193 (proj. vad. M. Gorobecs, EUR 160 009, 1.03.2016.–30.06.2017.).

• “Maģistra līmeņa studentu apmācības uzlabošana fizikas zinātņu nozarē Baltkrievijas universitātēs (Fizika)”, RTU PVS ID Nr. 1977 (proj. vad. A. Zabašta, N. Kuņicina, EUR 660 576, 15.10.2015.–14.10.2018.).

• “Elektroenerģijas tirgus un inženieru izglītība (ELEMEND)”, 585681-EEP-1-2017-1-EL-EPPKA2-CBHE-JP, RTU PVS ID Nr. 3408 (proj. vad. A. Zabašta, EUR 41 310, 15.10.2017.–14.10.2020.).

• Erasmus+ projekts “Lietišķo mācību programmu izstrāde kosmo-sa izpētes un inteliģentas robotikas sistēmās (APPLE)”, 573545-EPP-1-2016-1-DE-EPPKA2-CBHE-JP-ERASMUS+, RTU PVS ID Nr. 2423 (proj. vad. A. Zabašta, EUR 28 999, 15.10.2016.–14.10.2019.).

• “Tehnisko telpu izmantošanas veicināšana augstākās izglītības iestā-dēs”, I2727, RTU PVS ID Nr. 3430 (proj. vad. A. Avotiņš, EUR 34 374, 1.12.2017.–30.11.2019.).

144

VALSTS PĒTĪJUMU PROGRAMMAS PROJEKTI • “Inovatīvas energoelektronikas tehnoloģijas energoefektivitātes palie-

lināšanai Latvijas tautsaimniecībā, nākotnes elektroapgādes tīkliem un atjaunojamo energoresursu izmantošanai”, Y8082.1, RTU PVS ID Nr. 1848 (proj. vad. L. Ribickis, O. Krievs, 1. posmā – EUR 57 857, 2. pos-mā – EUR 115 715, 3. posmā – EUR 115 715, 4. posmā – EUR 115 715, 1.07.2014.–16.07.2018.).

• Nākamās paaudzes informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pētniecības valsts programma NexIT “Sensoru tīklu un signālu apstrā-des pielietojumi tautsaimniecībā”, Y8090, RTU PVS ID Nr. 1865 (proj. vad. N. Kuņicina, EUR 197 917, 1.09.2014.–31.12.2017.).

LZP FUNDAMENTĀLO UN LIETIŠĶO PĒTĪJUMU PROJEKTI • Latvijas Zinātņu akadēmijas grants “Jauns integrēts pazeminošais-pa-

augstinošais daudzlīmeņu invertors atjaunojamās enerģijas pielietoju-miem”, Z14.0673, Nr. 673/2014, RTU PVS ID Nr. 1824 (proj. vad. J. Za-ķis, EUR 103 312, 1.03.2014.–31.12.2017.).

RTU SADARBĪBAS PROJEKTI • “Datorizētas indivīda personības novērtēšanas sistēmas izstrāde

(DPNS)”, RTU/RSU-20, RTU PVS ID Nr. 3152 (proj. vad. P. Apse-Ap-sītis, EUR 149 979, 3.05.2017.–4.05.2020.).

• “Protezēšanas un rehabilitācijas iekārtu pseidobionisko atgriezenis-ko saišu un tehniskās diagnostikas sistēmu izstrāde un izpēte”, RTU/RSU-19, RTU PVS ID Nr. 2165 (proj. vad. L. Ribickis, EUR 134 963, 15.02.2016.–14.02.2019.).

• “Tekstilmateriāls samazinošs infrasarkanā starojuma līmeni termis-kā spektra diapazonā militārās formas aizsardzības vajadzībām”, ZI-2017/1.3, RTU PVS ID Nr. 2639 (proj. vad. P. Apse-Apsītis, EUR 20 445, 2.01.2017.–31.12.2017.).

• Projekts sadarbībā ar Latvijas elektrisko un optisko iekārtu ražo-šanas nozares kompetences centru (LEO KC) un “Aerones”, LEO KC.01, RTU PVS ID Nr. 2503 (proj. vad. A. Avotiņš, EUR 12 926, 1.09.2016.–31.12.2018.).

2.4.2. LĪGUMDARBI

• L8395. Līgums ar SIA “Lattelecom” par datu savākšanas, analīzes un datu agregācijas modeļa izveidi industriālo objektu un ar to sais-tīto iekārtu energosistēmas vadības sistēmai (proj. vad. A. Avotiņš, EUR 67 226,15, 28.12.2016.–18.06.2018.).

145

En

ER

ģē

Tik

as

Un

ElE

kTR

oTE

hn

ika

s f

ak

UlT

āTE

• L8346. Līgums ar “Daimler AG” par dinamisku enerģijas mērījumu sis-tēmas prototipa izstrādi (proj. vad. P. Apse-Apsītis, EUR 9980, 2016.–2017. g.).

• L8281. Līgums ar AS “Sadales Tīkls” par sprieguma mirgoņas izpēti un tehniskiem risinājumi tās samazināšanai sadales elektrotīklā (proj. vad. A. Podgornovs, līgumcena 1. posms EUR 4646,40, 2016.–2017. g.).

• L8456. Līgums ar Saulkrastu novada domi par pētījumu par Latvijā pieejamo pilsētvides tehnoloģiju un tirgus izpēti LED ielu apgaismojumam (proj. vad. A. Avotiņš, EUR 3367,67, 8.08.2017.–30.10.2017.).

• L8361. Līgums ar SIA “Green Industry Innovation Center” un SIA “Energotronix” par ekspertīzes veikšanu izstrādātā produkta (ierīce auto startēšanas uzlabošanai) tehnoloģiskajam risinājumam un priekš-likuma sagatavošanu potenciāliem produkta uzlabojumiem (proj. vad. A. Avotiņš, EUR 2772,41, 29.12.2016.–10.01.2017.).

• L8357. Līgums ar SIA “Eltors” par zinātniskā pētījuma veikšanu un atskaites “Pastabilizējošās LED spuldzes (Self ballasted LED lamp) ar produktu Nr. BNR50-M7E14 un BNA60-M6E27 pārbaude uz īssa-vienojuma iespēju” veikšanu (proj. vad. A. Podgornovs, EUR 505,05, 28.12.2017.–2017.).

• L8434. Organizēt un vadīt praktiskās darbnīcas (24.04.2017.–31.12.2017.). • L8433. Aizkraukles novada vidusskolas skolēniem organizēt praktiskās

darbnīcas 9.05.2017.–31.12.2017.). • L7569. Starptautiskā zinātniskā konference “RTUCON” (proj. vad.

I. Galkins, tiek rīkota katru gadu).

2.4.3. PATENTI

• J. Zaķis un O. Husev “Bez-transformatora paaugstinošais līdzstrāvas-maiņstrāvas (DC-AC) impulsregulators ar augstu pastiprinājuma koe-ficientu”. Patents Nr. LV 15194.


1. Veckalns, V. Measurement of Electroweak-Induced Production of Wγ with Two Jets in pp Collisions at √s = 8 TeV and Constraints on Anomalous Quartic Gauge Couplings. Journal of High Energy Phy-sics, 2017, vol. 2017, iss.6, pp. 1–10. ISSN 1126-6708. doi:10.1007/JHEP06(2017)106

2. Veckalns, V. Mechanical Stability of the CMS Strip Tracker Measured With a Laser Alignment System. Journal of Instrumentation, 2017, vol. 12, pp. 1–10. ISSN 1748-0221. doi:10.1088/1748-0221/12/04/P04023

146

3. Veckalns, V. Observation of Top Quark Production in Proton-Nucleus Collisions. Physical Review Letters, 2017, vol. 119, iss. 24, pp. 1–10. ISSN 0031-9007. e-ISSN 1079-7114. doi:10.1103/PhysRevLett.119.242001

4. Makovenko, E., Husev, O., Zakis, J., Roncero-Clemente, C., Romero-Cadaval, E., Vinnikov, D. Passive Power Decoupling Approach for Three-Level Single-Phase Impedance Source Inverter Based on Reso-nant and PID Controllers. In: 2017 11th IEEE International Conferen-ce on Compatibility, Power Electronics and Power Engineering (CPE-POWERENG), Cadiz, 2017, pp. 516–521.

5. Vinnikov, D., Chub, A., Kosenko, R., Zaķis, J., Liivik, L. Comparison of Performance of Phase-Shift and Asymmetrical Pulsewidth Mo-dulation Techniques for the Novel Galvanically Isolated Buck–Boost DC-DC Converter for Photovoltaic Applications. IEEE Journal of Emerging and Selected Topics in Power Electronics, 2017, vol. 5, iss. 2, pp. 624–637. ISSN 2168-6777. e-ISSN 2168-6785. doi:10.1109/JESTPE.2016.2631628

6. Shults, T., Husev, O., Blaabjerg, F., Zakis, J., Khandakji, K. LCCT- Derived Three-Level Three-Phase Inverters. IET Power Electronics, vol. 10, iss. 9, pp. 996–1002. doi:10.1049/iet-pel.2016.0023, 2017

7. Saltanovs, R., Galkin, I. Method of Adjustment and Stabilization of Parameters for Wireless Energy Transfer System. In: 19th European Conference on Power Electronics and Applications (EPE ECCE Europe), Warsaw, Poland, 11–14 Sep., 2017.

8. Riepnieks, A., Kirkham, H. An Introduction to Goodness of Fit for PMU Parameter Estimation. IEEE Transactions on Power Delivery, 2017, vol. 32, iss. 5, pp. 2238–2245.

9. Repole, D., Adrian, L. R. Fuzzy Nano Piezo Hybrid for Fault Detec-tion in Automotive Power PCB. In: Proceedings of the 2017 IEEE 37th International Conference on Electronics and Nanotechnology (ELNA-NO 2017), 2017, pp. 400–404. ISBN 978-153861701-4. doi:10.1109/ELNANO.2017.79397867939786

10. Ašmanis, A., Stepins, D., Dzenis, A., Ašmanis, G. 3D Modeling of Surface-Mount Capacitors and Mutual Couplings Between Them. In: Proceedings of the 2017 International Symposium on Electromagnetic Compatibility (EMC EUROPE 2017), Angers, France, 4–8 Sep., 2017. Angers: 2017, pp. 1–6. e-ISBN 978-1-5386-0689-6. e-ISSN 2325-0364. doi:10.1109/EMCEurope.2017.8094717

11. Kroičs, K., Zaķis, J., Sirmelis, U. Implementation of the Back EMF Zero Crossing Detection for BLDC Motor. In: Proceedings of the 2017 IEEE 58th International Scientific Conference on Power and Electrical Engine-ering of Riga Technical University (RTUCON), Riga, Latvia, 12–13 Oct.,

147

En

ER

ģē

Tik

as

Un

ElE

kTR

oTE

hn

ika

s f

ak

UlT

āTE

2017. Piscataway: IEEE, 2017, pp. 1–4. ISBN 978-1-5386-3847-7. e-IS-BN 978-1-5386-3846-0. doi:10.1109/RTUCON.2017.8124770

12. Kroičs, K., Zaķis, J., Suzdaļenko, A., Husev, O. Design Considerations for Gan-Based Microinverter for Energy Storage Integration Into AC Grid. Latvian Journal of Physics and Technical Sciences, 2017, vol. 54, no. 5, pp. 14–25. ISSN 0868-8257. doi:10.1515/lpts-2017-0030

13. Kroics, K., Zakis, J., Suzdalenko, A., Husev, O., Tytelmaier, K., Khan-dakji, K. Operation Possibility of Grid Connected Quasi-Z-Source Inverter With Energy Storage and Renewable Energy Generation in Wide Power Range. In: Proceedings of IEEE First Ukraine Con-ference on Electrical and Computer Engineering (UKRCON), Kyiv, Ukraine, 29 May to 2 Jun., 2017. Kyiv: 2017, pp. 564–569. ISBN 978-1-5090-3005-7

14. Kroičs, K., Zemīte, L., Gaigals, G. Analysis of Advanced Inverter Topo-logy for Renewable Energy Generation and Energy Storage Integration Into AC Grid. In: Proceedings of the 16th International Scientific Confe-rence “Engineering for Rural Development”, Jelgava, Latvia, 24–26 May, 2017. Jelgava: 2017, pp. 941–950. ISSN 1691-5976

15. Kroičs, K., Zaķis, J., Husev, O. Capacitance Reduction Using Ripple Suppression Control of Single Phase Energy Stored Quasi-Z-Source Inverter. In: Proceedings of the 11th International Scientific and Practi-cal Conference “Environment. Technology. Resources”, Rezekne, Latvia, 15–17 Jun., 2017. Rezekne: Rezekne Academy of Technologies, 2017, vol. 3, pp. 154–158. ISSN 1691-5402. e-ISSN 2256-070X. doi:10.17770/etr2017vol3.2621

16. Matiushkin O., Husev O., Tytelmaier K., Kroics K., Veligorskyi O., Zakis J. Comparative Analysis of qZS-Based Bidirectional DC-DC Converter for Storage Energy Application. In: Proceedings of the 8th IFIP WG 5.5/SOCOLNET Advanced Doctoral Conference on Compu-ting, Electrical and Industrial Systems (DoCEIS 2017): Technological

2.2. att. Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta zinātnisko publikāciju skaits 2017. gadā.

Promocijas darbi



1

4

121

64


148

Innovation for Smart Systems. IFIP Advances in Information and Com-munication Technology, Costa De Caparica, Portugal, 3–5 May, 2017. Cham: Springer International Publishing AG, 2017, vol. 499, pp. 409–418. ISBN 978-3-319-56076-2. e-ISBN 978-3-319-56077-9. ISSN 1868-4238. doi:10.1007/978-3-319-56077-9_40

17. Vorobjovs, M., Galkins, I. 3D Printed Vibrotactile Actuator With Per-manent Magnet and Additional Inductance. In: Proceedings of the 43rd Annual Conference of the IEEE Industrial Electronics Society (IECON 2017), Beijing, China, 29 Oct. to 1 Nov., 2017. Piscataway: IEEE, 2017, pp. 8671–8674. ISBN 978-1-5386-1128-9. e-ISBN 978-1-5386-1127-2. doi:10.1109/IECON.2017.8217523

18. Vorobjovs, M., Galkins, I. Comparison of 3D Printed Vibro-Tactile Actuator With Permanent Magnet Only and Standard Vibro-Actuator for Prosthetic Feedback Devices. In: Proceedings of the 2017 19th Inter-national Conference on Electrical Drives and Power Electronics (EDPE), Dubrovnik, Croatia, 4–6 Oct., 2017. Piscataway: IEEE, 2017, pp. 269–272. ISBN 978-1-5386-3381-6. e-ISBN 978-1-5386-3380-9. e-ISSN 1339-3944. doi:10.1109/EDPE.2017.8123244

19. Raņķis, I., Priedītis, M. Buck Mode Control Methods of the qZS-Re-sonant DC/DC Converters. In: 19th European Conference on Power Electronics and Applications, Warsaw, Poland, 11–14 Sep., 2017. War-saw: 2017, pp. 1–16.

20. Kldiashvili, E., Romānovs, A., Shakulashvili, N., Burduli, A., Ghortlish-vili, G., Agladze, D. Organization and Implementation of Online Cy-tology Quality Assurance Program – Georgian Experience. Electrical, Control and Communication Engineering, 2017, vol. 12, pp. 40–44. ISSN 2255-9140. e-ISSN 2255-9159. doi:10.1515/ecce-2017-0006


STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA

Organizācijas nosaukums Sadarbības veids Valsts

Eiropas kodolpētījumu organizācija (CERN) Sadarbība/projekti Šveice

Universitātes

Aveiro Universitāte Kopīgi izpētes projekti Portugāle

Azerbaidžānas Nacionālā Aviācijas akadēmija Sadarbības projekti Azerbaidžāna

149

En

ER

ģē

Tik

as

Un

ElE

kTR

oTE

hn

ika

s f

ak

UlT

āTE


Āhenes Tehniskā universitāte Studentu un zinātnieku apmaiņa Vācija

Baltkrievijas Nacionālā tehniskā universitāte Sadarbības projekti Baltkrievija

Baltkrievijas Valsts universitāte Sadarbības projekti Baltkrievija

Belarusian State Agrarian Technical University Sadarbības projekti Baltkrievija

Chalmers University of Technology Sadarbības projekti Zviedrija

Dānijas Tehniskā universitāte Sadarbības projekti Dānija

“Dunarea de Jos” University of Galati Sadarbības projekti Rumānija

GSI Helmholtzzentrum für Schwerionenforschung Darmstadt

Sadarbības projekti Vācija

Hezeras Universitāte Sadarbības projekti Azerbaidžāna

Institute for Applied Physics Goethe University Frankfurt

Sadarbības projekti Vācija

Karaliskais Tehnoloģiju institūts, Stokholma

Studentu un zinātnieku apmaiņa Zviedrija

Katalonijas Politehniskā universitāte Sadarbības projekti Spānija

Katholieke Hogeschool Brugge-Oostende Sadarbības projekti Beļģija

Kauņas Tehnoloģiskā universitāte Kopīgi izpētes projekti Lietuva

Košalinas Tehnoloģiju universitāte Sadarbības projekti Polija

Ļubļinas Tehnoloģiju universitāte Sadarbības projekti Polija

Norwegian University of Science and Technology, Trondheim

Studentu un zinātnieku apmaiņa Norvēģija

Notingemas Universitāte Sadarbības projekti Anglija

Olborgas Universitāte Studentu un zinātnieku apmaiņa Dānija

Turīnas Politehniskā universitāteStudentu un zinātnieku apmaiņa, sadarbības projekti

Itālija

150


Qafqaz University Sadarbības projekti Azerbaidžāna

Tallinas Tehnoloģiju universitāteKopīgi izpētes projekti, studentu un zinātnieku apmaiņa

Igaunija

Università di Modena e Reggio Emilia (UNIMORE) Sadarbības projekti Itālija

University of Duisburg-EssenStudentu un zinātnieku apmaiņa, sadarbības projekti

Vācija

University of Paul Sabatier Toulouse Kopīgi izpētes projekti Francija

University of Pristina in Kosovska Mitrovica Sadarbības projekti Kosova

Uzņēmumi

“BEC GmBH” Sadarbība/projekti Vācija

Bordeaux pašvaldība Sadarbība/projekti Francija

CERN Eiropas Kodolpētniecības centrs

Sadarbība/projekti Šveice

“Daimler AG” Sadarbība/projekti Vācija

“Danfoss” Sadarbība/projekti Dānija

“Delfoi” Sadarbība/projekti Somija

“Engrotec” Sadarbība/projekti Vācija

“IHAAB Marketing” Sadarbība/projekti Zviedrija

“ITBB GmbH” Sadarbība/projekti Vācija

“KUKA Roboter GmbH” Sadarbība/projekti Vācija

“Lyracom” Sadarbība/projekti Francija

“Metercom” Sadarbība/projekti Francija

“Opal‑RT Technologies” Sadarbība/projekti Francija

Piaseczno pašvaldība Sadarbība/projekti Polija

“Siemens” Sadarbība/projekti Vācija

“Soluzioni Industriali Robotizzate” (SIR)

Sadarbība/projekti Itālija

“Thorn” (Zumtobel Group) Sadarbība/projekti Francija

“Veades” Sadarbība/projekti Francija

AS “Viru Limmid” Pētniecība Igaunija

151

En

ER

ģē

Tik

as

Un

ElE

kTR

oTE

hn

ika

s f

ak

UlT

āTE

SADARBĪBAS PARTNERI LATVIJĀFizikālās enerģētikas institūts (FEI), Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas

institūts, Elektronikas un datorzinātņu institūts, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Republikas Vides aizsar-dzības un reģionālās attīstības ministrija, Latvijas Republikas Aizsardzības Ministrija, Saulkrastu novada dome, AS “Latvenergo”, SIA “Lattelecom”, SIA “Eltex”, SIA “Latgales dārzeņu loģistika”, SIA “Aerones”, SIA “ABB”, AS “Lat-vijas Finieris”, AS “Rīgas Siltums”, AS “Ventspils nafta”, AS “Rīgas Ūdens”, RP SIA “Rīgas satiksme”, RP PA “Rīgas Gaisma”, VAS “Latvijas dzelzceļš”, AS “HansaMatrix”, SIA “Vizulo”, SIA “EK Sistēmas”, SIA “EMT”, SIA “Balt-electron”, SIA “YEInternational”, AS “Cēsu alus”, SIA “J. Smilgas Tehnoloģis-kais birojs”, SIA “Lāsma”, SIA “Schneider Electric Latvia” u. c.

LĪDZDALĪBA KOMITEJĀS UN ZINĀTNISKI KONSULTATĪVAJĀS PADOMĒS UN VALDĒS

Vārds, uzvārds Amats

Jānis Zaķis Vispasaules Elektrotehnikas un elektronikas inženieru institūts (IEEE)

Biedrs (senior member)

Leonīds Ribickis

Eiropas Savienības Mazo valstu universitāšu asociācija (EU2S2) Biedrs

Pasaules Enerģētikas padomes Latvijas nacionālā komiteja Valdes loceklis

Vispasaules Elektrotehnikas un elektronikas inženieru institūts (IEEE)

Biedrs (senior member)

Vispasaules Elektrotehnikas un elektronikas inženieru institūts, Latvijas sekcija

Priekšsēdētājs

Eiropas Energoelektronikas un piedziņas asociācija (EPE)

Asamblejas un valdes loceklis

Eiropas Energoelektronikas un kustības vadības biedrība (PEMC) Valdes loceklis

Eiropas Spēka elektronikas centra pētniecības iestāžu ekselences tīkls Valdes loceklis

ES 7IP DG Research enerģētikas komisija LR delegāts un eksperts

Eiropas zinātnieku savienība Euroscience Biedrs

Eiropas iegulto sistēmu pētniecības centrs ARTEMIS

Asamblejas loceklis

InteliCOST Management Committee, Barselona, Spānija Komitejas loceklis

Nadežda Kuņicina

Vispasaules daudzkritēriju lēmumu pieņemšanas (MCDM) asociācija Biedrs

Oskars KrievsNATO Pētniecības un tehnoloģiju organizācijas (RTO) Sensoru un elektronikas tehnoloģiju kolēģija

Nacionālais pārstāvis

152


2017. gadā ar AS “Latvenergo” finansiālo atbalstu ir papildināts aprīko-jums “Latvenergo” studentu radošajā laboratorijā, iegādājoties program-mējamu 6 kW trīsfāžu maiņstrāvas barošanas bloku “Elektro-Automatik” EA-ACP3P 520-16.8-6000-20U f45-450.

2017. gadā arī uzsākts iepirkuma process viedo tīklu, industriālās roboti-kas, cilvēka un vides savstarpējas iedarbes zinātniskās pētniecības aprīkoju-mam, kas sastāv no:

• fizikālas kustību simulatora sistēmas (balstīta uz industriāla robota ma-nipulatora bāzes, ar celtspēju sākot no 500 kg),

• robota manipulatora uzkabes kabīnes (ar integrētu videoprojekcijas ap-rīkojumu un vadības ierīcēm, kas savienojamas ar sistēmas simulācijas datoru, izmantojot datu apmaiņas protokolus, kā CAN, Ethercat u. c.),

• fiziska elektrotīkla emulatora ar integrētu HIL sistēmu un elektrisko lielumu mērīšanas aprīkojumu (sistēmas jauda 200 kW, vismaz 6 (ar iespēju paplašināt līdz 12) brīvi programmējami kanāli jaudas plūs-mu vadībai kā avota, tā slodzes režīmā, ar integrētu programmatūras atbalstu elektrotīklu, uzkrājēju, piedziņas un Saules paneļu simulācijai).


RTU ar AS “Latvenergo” finansiālu atbalstu ir izveidojusi “Latvenergo” radošo laboratoriju, kurā studenti var nodarboties ar elektroiekārtu proto-tipēšanu un savu inženiertehnisko ideju realizēšanu. Radošā laboratorija izveidota, lai sekmētu studentu, vidusskolēnu un citu interesentu praktiskās iemaņas. Ikviens, kurš vēlas, var laboratorijā realizēt savas tehniskās idejas, vai tās būtu nepieciešamas vidusskolēniem zinātniskās pētniecības darbiem vai studentiem bakalaura un maģistra darbu izstrādei, vai vienkārši inte-resentiem, kuri vēlas iemēģināt roku elektroiekārtu izveidē. “Latvenergo” radošo laboratoriju apmeklējuši un elektrodarbnīcā darbojušies vairāku Latvijas skolu audzēkņi – Zaļenieku Komerciālās un amatniecības vidussko-las, Jelgavas novada skolu, Rīgas Ķengaraga vidusskolas, Rīgas Valsts 1. ģim-nāzijas, Riebiņu vidusskolas, Rīgas Kultūras vidusskolas, Madonas skolu audzēkņi, kā arī interešu pulciņa “Profesiju skola” (Erasmus+ programmas ietvaros) studenti no Kazahstānas. Iespēju aktīvi darboties “Latvenergo” ra-došajā laboratorijā izmanto arī Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzināt-ņu vidusskolas skolēni, kuri laboratorijā veic skolēnu zinātniski pētniecisko darbu izstrādi. Ir izveidots RTU IZV skolēnu pulciņš. “Latvenergo” radošās laboratorijas pārstāvji regulāri tiek aicināti veikt eksperimentus TV spēlē skolēniem “Gudrs, vēl gudrāks”.

153

En

ER

ģē

Tik

as

Un

ElE

kTR

oTE

hn

ika

s f

ak

UlT

āTE

Laboratorijas apmeklētājiem, meklējot inženiertehniskos risinājumus savām idejām, ir iespējams saņemt arī speciālista padomu. To nodrošina RTU darbinieki un studenti – laboratorijā vienmēr uz vietas ir pieredzējuši kolēģi, kas konsultē un palīdz praktiski izstrādāt dažādas elektrotehniskas iekārtas un sistēmas, izmantojot gan studentu idejas, gan “do-it-yourself” shēmas, tādējādi uzlabojot praktiskās iemaņas rasēšanā, shēmu izveidē, lo-dēšanā, elektrisko mērījumu veikšanā, testēšanā, optimizācijā, un tas būtis-ki uzlabo zināšanas un sagatavotību praksēm uzņēmumos.

“Latvenergo” radošā laboratorija aktīvi iesaistās dažādos pasākumos – starptautiskajā IEEE studentu sanāksmē, Zinātnieku nakts pasākumos, Teh-niskās jaunrades dienās, “Riga COMM”, “TechIndustry”, Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas konferencē, “Skola 2016”, RTU Atvērto durvju dienās, RTU darbinieku Ģimenes dienā u.c. pasākumos.

Visi studenti tiek aicināti aktīvi strādāt arī citās institūta laboratorijās. Tā-pat studenti tiek iesaistīti kāda jauna vai esoša laboratorijas darbu stenda uzla-bošanā un modernizēšanā, it īpaši, ja tas saistās ar uzņēmumu vajadzībām un jaunām tehnoloģijām, kā arī mācību metodiskā materiāla izveidošanā (vairāk raksturīgs maģistra līmenim) vai, piemēram, materiāla papildināšanā ar jau-niem datormodeļiem, elektriskām shēmām, to aprakstiem utt.

IEEI personāls aktīvi darbojas zinātniskajā pētniecībā, ES projektu piesaistē gan izglītībai, gan zinātnei, kā arī veic uzņēmumu pasūtījuma lī-gumdarbus, un kā izpildītāji tiek piesaistīti arī doktorantūras studenti. Zi-nātniski pētnieciskajā darbā obligāti jāiesaistās visu kursu doktorantūras studentiem, lai gatavotu un prezentētu publikācijas, kurās tiek atspoguļoti izstrādājamo pētījumu rezultāti. Publikāciju tēmas saistītas ar disertāci-jas tēmu un tās apakšnodaļu pētījumiem, piemēram, dziļāku datorvadības sistēmu izstrādi, industriālās automātikas un energoelektronikas sistēmu pilnveidošanu, matemātisko modeļu izstrādi, laboratorijas eksperimentiem, alternatīvās enerģijas un pārveidotāju analīzi u. c.


ORGANIZĒTIE ZINĀTNISKIE PASĀKUMI • Jau sesto gadu pēc kārtas IEEI sadarbībā ar RTU EEF no 26. līdz 27. mai-

jam organizēja starptautisko doktorantu skolu “Energy Conversion and Saving Technologies”.

• RTU 58. starptautiskās zinātniskās konferences “RTUCON” sekcija “Enerģētika un elektrotehnika” (2017. gada 12.–14. oktobris). Konferences ietvaros tiek izdots konferences izdevums “International Scientific Confe-rence on Power and Electrical Engineering of Riga Technical University (RTUCON): Proceedings”, kuru koordinē IEEI profesors Iļja Galkins.

154

DARBNĪCU (WORKSHOP) ORGANIZĒŠANA • Projekts “Dronity workshop’’ (no 2017. gada 8. marta līdz 17. maijam)

11 nodarbību ciklā sniedza iespēju iegūt pamatzināšanas bezpilotu lid-aparātu jeb dronu jomā, tuvāk aplūkojot šādas tēmās: ‑ lodēšana, elektroniskās shēmas, to testēšana; ‑ dronu veidi, to sastāvdaļas; ‑ lidošanas pamati; ‑ dažādu drona kontrolleru uzbūve un prototipēšana; ‑ PID kontroliera uzbūve, iestatīšana un praktiska lietošana; ‑ sacensību jeb FPV dronu komplektēšana un testēšana.

• Mārupes skolēnu darbnīcas RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakul-tātē (2017. gada 27.–28. aprīlis).

IZSTĀDES (ORGANIZĒŠANA, DALĪBA) • “Skola 2017” (Rīga, Latvija, 2017. gada 24.–26. februāris). Izstādes ie-

tvaros tika organizēta Elektrotehnikas darbnīca, kur izstādes apmeklē-tājiem bija iespēja salodēt luksofora shēmu (sižets TV3 ziņās).

• “Hannovermesse” (Hannovere, Vācija, 2017. gada 24.–28. aprīlis). • “EPE`17 ECCE Europe” (Varšava, Polija, 2017. gada 11.–14. septembris). • “Vide un enerģija 2017 (Rīga, Latvija, 2017. gada 19.–22. oktobris). • “Tech Industry 2017” (Rīga, Latvija, no 2017. gada 11. novembra līdz

2. decembrim).

APBALVOJUMI • Dr. sc. ing. Oskars Krievs – AS “Latvenergo” Gada balva par nozīmīgu

devumu enerģētikā. • IEEI studiju programmas “Elektrotehnoloģiju datorvadība” students

Aleksandrs Bubovičs – AS “Latvenergo” studiju noslēguma darbu kon-kursā apvalvots par darbu “Ortopēdiskās un sociālās rehabilitācijas adaptīvo asistējošo kustības palīglīdzekļu elektrisko un vadības trehno-loģiju izstrāde un izpēte”.

3. VIDES AIZSARDZĪBAS UN SILTUMA SISTĒMU INSTITŪTS

Direktors: profesore Dr. habil. sc. ing. Dagnija BLUMBERGAAdrese: Āzenes iela 12k1, Rīga, LV-1048Tālrunis: 67089923E-pasts: [email protected]ājaslapa: videszinatne.rtu.lv

155

En

ER

ģē

Tik

as

Un

ElE

kTR

oTE

hn

ika

s f

ak

UlT

āTE



• Ietekmes uz vidi novērtējums (prof. M. Rošā). • Enerģijas akumulācija (prof. M. Rošā, pētn. M. Dzikēvičs, prof.

D. Blumberga). • Saules energoapgādes tehnoloģija (pētn. D. Lauka, doc. Dz. Jaunzems,

prof. K. Rošā). • Bioūdeņraža ražošanas izpēte (prof. D. Blumberga). • Industriālā simbioze (lekt. A. Kubule, prof. M. Rošā). • Ilgtspējīgs transports (doc. A. Barisa, prof. M. Rošā). • Ekodizains (asoc. prof. J. Gušča, prof. G. Bažbauers). • Sistēmdinamika (pētn. A. Grāvelsiņš, prof. A. Blumberga). • Vides pārvaldības sistēmas (vad. pētn. S. Valtere, doc. S. N. Kalniņš). • Energoaudits (prof. A. Blumberga, doc. G. Žogla, doc. A. Kamenders). • Plazmas tehnoloģijas (prof. I. Veidenbergs). • Energopatērētāju vadība (prof. D. Blumberga, pētn. L. Žogla). • Tīrāka ražošana (prof. D. Blumberga). • No atkritumiem atgūtā kurināmā ieguves izpēte (prof. D. Blumberga,

asoc. prof. J. Gušča). • Atkritumu apsaimniekošanas tehnoloģijas (asoc. prof. J. Gušča). • Bioresursu valorizācija (lekt. I. Muižniece, prof. D. Blumberga). • Aprites ekonomika un resursu apsaimniekošana (asoc. prof. J. Gušča,

pētn. K. Ivanovs, pētn. K. Spalviņš). • Biogāzes veidošanās un apsaimniekošanas procesu izpēte (asoc.

prof. F. Romanjoli). • Mikrokoģenerācija (prof. I. Veidenbergs, doc. E. Vīgants). • Biomimikrija (prof. A. Blumberga, pētn. R. Vanaga, pētn. T. Mols). • Iekštelpu klimats (prof. A. Blumberga). • Klimata pārmaiņas un klimata tehnoloģijas (prof. M. Rošā, prof.

D. Blumberga, asoc. prof. J. Gušča).

Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts (VASSI)

Vides aizsardzības un siltuma sistēmu

katedra

Zinātniskās izpētes laboratorijas:Vides monitoringa laboratorija, Degšanas procesu izpētes laboratorija,Ēku energoefektivitātes laboratorija,Saules sistēmu laboratorija,Biosistēmu laboratorija.

Ilgtspējīgas attīstības

informācijas un studiju centrs

156

• Teritoriālā plānošana (prof. A. Blumberga). • Līmeņatzīmes (prof. M. Rošā). • Siltuma sūkņi (prof. D. Blumberga). • Ilgtspējīga attīstība un izglītība ilgtspējīgai attīstībai (prof. D.

Blumberga). • Vides izglītība (prof. D. Blumberga, asoc. prof. J. Gušča). • Vides projektu novērtējums (prof. D. Blumberga, doc. S. N. Kalniņš). • Vēsturisko ēku siltināšana (prof. A. Blumberga). • Energosistēmu ekonomika (prof. G. Bažbauers). • Bioekonomika (prof. A. Blumberga, asoc. prof. F. Romanjoli, prof.

D. Blumberga). • CO2 uztveršana un ģeoloģiskā noglabāšana (prof. D. Blumberga, asoc.

prof. J. Gušča). • Dzīves cikla analīze (asoc. prof. F. Romanjoli, asoc. prof. J. Gušča). • 4. paaudzes siltumapgāde (prof. D. Blumberga, prof. I. Veidenbergs,

vad. pētn. V. Vītoliņš). • Kurināmā degšana (lekt. V. Kirsanovs, prof. I Veidenbergs).

3.3. PERSONĀLS

3.1. att. Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtā nodarbinātā personāla pilna laika ekvivalents procentos.



• ERAF “Dabisks termoiepakojums”. • ERAF “Individuālajā siltumapgādē integrēta miglas aparāta sistēma”. • ERANet-LAC “Bio-Empowered Oxidative Coupling of Methane

(OCM) Process (BIOCM)”.


8 %


19 %


27 %


157

En

ER

ģē

Tik

as

Un

ElE

kTR

oTE

hn

ika

s f

ak

UlT

āTE

• Erasmus+ “Kapacitātes stiprināšana izturētspējīgai izglītībai Āzijā ( CABARET)”.

• Apvārsnis 2020 “Save your building by saving energy. Begin to move more quickly (Accelerate SUNSHINE)”.

• Apvārsnis 2020 “Robust Internal Thermal Insulation of Historic Buil-dings (RIBUILD)”.

• Apvārsnis 2020 “Save your bUildiNg by SavINg Energy – towards 20 2020 m2 of deeply renovated multifamily residential buildings (SUNShINE)”.

• Interreg “Low Temperature District Heating for the Baltic Sea Region (LowTEMP)”.

• Interreg “Laboratory network for testing, characterisation and con-formity assessment of electronic products developed by SMEs (TEST-4-SME)”.

• Interreg “Action for Energy Efficiency in Baltic Cities (Act Now)”. • Nordic Energy Research “Energosistēmu pielāgojamība mainīgu atjau-

nojamo energoresursu enerģijas integrēšanai (Flex4RES)”. • Valsts pētījumu programmas (VPP) projekts LATENERGI.

3.4.2. LĪGUMDARBI

• “Calculation, Analyses and Training of Thermal Insulation of Cruise Ship”. Pasūtītājs – AS “Vard Accommodation”.

• “Ekspertīzes slēdziens par granulu rūpnīcas Brocēnos tehnoloģiskā ri-sinājuma ietekmi uz vidi”. Pasūtītājs – SIA “Pellet 4Energia”.

• “Kurināmā testēšana”. Pasūtītājs – SIA, zinātniskā, ražošanas un komer-ciālā firma “GREIN+”.

• Sadarbības līgums zinātnē, akadēmiskajā darbībā u. c. Pasūtītājs – Balt-krievijas Nacionālā tehniskā universitāte.

• “Priekšizpēte par niedru izmantošanu tautsaimniecībā, ievērojot dabas aizsardzības prioritātes Latvijā”. Pasūtītājs – Latvijas Dabas fonds.

• Sadarbības līgums par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda līdzfi-nansētā projekta “Ražošanas efektivitātes paaugstināšana zivju apstrā-des rūpnīcās” īstenošanu. Pasūtītājs – Latvijas Zivrūpnieku savienība.

• Eksperta pakalpojums, kas tiek īstenots ERAF fonda līdzfinansētā pro-jektā “Vēsturiski piesārņoto vietu “Inčukalana sērskābā gudrona dīķi” sanācija, II posms”. Pasūtītājs – Valsts vides dienests.

3.4.3. PATENTI

• I. Muižniece, D. Blumberga, D. Lauka un A. Blumberga “Granulēts kokskaidu siltumizolācijas materiāls”. Patents Nr. LV 15124, 20.01.2017.

158

• D. Blumberga, D. Lauka, J. Gušča un I. Veidenbergs “Biometāna ražo-šanas iekārta”. Patents Nr. LV 15164, 20.08.2017.

• D. Lauka, D. Blumberga un I. Muižniece “Materiāls fermentācijas stimu-lēšanai biogāzes ražošanas procesā”. Patents Nr. LV 15161, 20.03.2017.


1. Biseniece, E., Žogla, G., Kamenders, A., Purviņš, R., Kašs, K., Vanaga, R., Blumberga, A. Thermal Performance of Internally Insulated Histo-ric Brick Building in Cold Climate: A Long Term Case Study. Energy and Buildings, 2017, vol. 152, pp. 57 -586. (SNIP = 2,120; citēts 1 reizi).

2. Timma, L., Bazbauers, G., Bariss, U., Blumberga, A., Blumberga, D. Energy Efficiency Policy Analysis Using Socio-Technical Approach and System Dynamics. Case Study of Lighting in Latvia’s Households. Ener-gy Policy, 2017, vol. 109, pp. 545–554. (SNIP = 2,094; citēts 1 reizi).

3. Zihare, L., Blumberga, D. Market Opportunities for Cellulose Products From Combined Renewable Resources. Environmental and Climate Tech-nologies, 2017, vol. 19, iss. 1, pp. 33–38. (SNIP = 2,004; citēts 8 reizes).

4. Priedniece, V., Spalvins, K., Ivanovs, K., Pubule, J., Blumberga, D. Bio-products From potatoes. A Review. Environmental and Climate Techno-logies, 2017, vol. 21, iss. 1, pp. 18–27. (SNIP = 2,004).

5. Vigants, E., Prodanuks, T., Vigants, G., Veidenbergs, I., Blumberga, D. Modelling of Technological Solutions to 4th Generation DH Systems. Environmental and Climate Technologies, 2017, vol. 20, iss. 1, pp. 5–23. (SNIP = 2,004).

6. Bariss, U., Bazbauers, G., Blumberga, A., Blumberga, D. System Dyna-mics Modeling of Households’ Electricity Consumption and Cost-In-come Ratio: A Case Study of Latvia. Environmental and Climate Tech-nologies, 2017, vol. 20, iss. 1, pp. 36–50. (SNIP = 2,004).

7. Ziemele, J., Gravelsins, A., Blumberga, A., Blumberga, D. Combining Energy Efficiency at Source and at Consumer to Reach 4th Generation

3.2. att. Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta zinātnisko publikāciju skaits 2017. gadā.


5

19

6

89

3

Promocijas darbi




159

En

ER

ģē

Tik

as

Un

ElE

kTR

oTE

hn

ika

s f

ak

UlT

āTE

District Heating: Economic and System Dynamics Analysis. Energy, 2017, vol. 137, pp. 595–606. (SNIP = 1,923; citēts 5 reizes).

8. Soloha, R., Pakere, I., Blumberga, D. Solar Energy Use in District Heating Systems. A Case Study in Latvia. Energy, 2017, vol. 137, pp. 586–594. (SNIP = 1,923; citēts 3 reizi).

9. Ziemele, J., Gravelsins, A., Blumberga, A., Blumberga, D. Sustainability of Heat Energy Tariff in District Heating System: Statistic and Dynamic Methodologies. Energy, 2017, vol. 137, pp. 834–845. (SNIP = 1,923; ci-tēts 2 reizi).

10. Romagnoli, F., Pastare, L., Sabūnas, A., Bāliņa, K., Blumberga, D. Effects of Pre-Treatment on Biochemical Methane Potential (BMP) Testing Using Baltic Sea Fucus Vesiculosus Feedstock. Biomass and Bioenergy, 2017, vol. 105, pp. 23–31. (SNIP = 1,436).

11. Žandeckis, A., Kirsanovs, V., Dzikēvičs, M., Kļaviņa, K. Performance Simulation of A Solar- and Pellet-Based Thermal System With Low Temperature Heating Solutions. Energy Efficiency, 2017, vol. 10, iss. 3, pp. 729–741. (SNIP = 1,174).

12. Ziemele, J., Cilinskis, E., Zogla, G., Gravelsins, A., Blumberga, A., Blumberga, D. Impact of Economical Mechanisms on CO2 Emissions From non-ETS District Heating in Latvia Using System Dynamic Ap-proach. International Journal of Energy and Environmental Engineering, 2017, vol. 9, iss. 2, pp. 111–121. (SNIP = 1,139).

13. Spalvins, K., Blumberga, D. Analysis of Arabidopsis Defensin-Like Genes and Ovule Development During Fertilization and Fusarium Infection. Agronomy Research, 2017, vol. 15, iss. 5, pp. 2144–2160. (SNIP = 0,781).

14. Blumberga, A., Grāvelsiņš, A., Vīgants, H., Blumberga, D. Biotechono-my System Dynamics Modelling: Sustainability of Pellet Production. International Journal of Electrical, Computer, Energetic, Electronic and Communication Engineering, 2017, vol. 11, no. 4, pp. 322–326.

15. Blumberga, D., Prodaņuks, T., Veidenbergs, I., Blumberga, A. Gas Condensing Unit With Inner Heat Exchanger. International Journal of Electrical, Computer, Energetic, Electronic and Communication Engine-ering, 2017, vol. 11, no. 4, pp. 353–357.

16. Runge, K., Blumberga, A., Blumberga, D. Bioeconomy Growth in Lat-via. System-Dynamics Model for High-value Added Products in Fishe-ries. Energy Procedia, 2017, vol. 113, pp. 339–345. (SNIP = 0,586; citēts 6 reizes).

17. Kirsanovs, V., Blumberga, D., Karklina, K., Veidenbergs, I., Rochas, C., Vigants, E., Vigants, G. Biomass Gasification for District Heating. Ener-gy Procedia, 2017, vol. 113, pp. 217–223. (SNIP = 0,586; citēts 5 reizes).

18. Repele, M., Udrene, L., Bazbauers, G. Support Mechanisms for Biome-thane Production and Supply. Energy Procedia, 2017, vol. 113, pp. 304–310. (SNIP = 0,586; citēts 5 reizes).

160

19. Kubule, A., Komisarova, T., Blumberga, D. Optimization Methodology for Complete Use of Bio-resources. Energy Procedia, 2017, vol. 113, pp. 28–34. (SNIP = 0,586; citēts 5 reizes).

20. Kass, K., Blumberga, A., Blumberga, D., Zogla, G., Kamenders, A., Kamendere, E. Pre-Assessment Method for Historic Building Stock Renovation Evaluation. Energy Procedia, 2017, vol. 113, pp. 346–353. (SNIP = 0,586; citēts 4 reizes).


VASSI sekmīgi īsteno vietējās un starptautiskās sadarbības principus, jo piedalās vairākos starptautiskos projektos, attīstot inovatīvus pētījumus par starptautiski nozīmīgām tēmām.

• Piedalās starptautiskās konferencēs ārzemēs un Latvijā. • Sadarbojas ar ārzemju uzņēmumiem dažādās ar vides aizsardzību sais-

tītās jomās. • Izdod RTU zinātnisko rakstu krājumu “Environmental and Climate

Technologies”, kurā nozīmīgu vietu ieņem ārzemju autoru publikācijas. • Publicē rakstus starptautiskos zinātniski pētnieciskos izdevumos. • Sadarbojas ar Lietuvas, Igaunijas, Dānijas, Somijas, Baltkrievijas u. c.

valstu augstskolām. • Uzņem ārzemju akadēmisko personālu promocijas darbu recenzēšanai

un vieslekciju vadīšanai. • Sadarbojas ar ārvalstu universitātēm, sadarbībai aptverot doktorantu

stažēšanos, pieredzes apmaiņas vizītes, zinātnisko projektu pieteikšanu, dalību promocijas padomēs.

Vietējās un starptautiskās sadarbības partneri ir daudzveidīgi. • Enerģētikas, elektronikas un elektrotehnikas iekārtu ražošanas uzņē-

mumi (piemēram, “Grandeg”, “Komforts”, “Graanul Invest”, “Faneks”, “Pellet 4 Energia” u. c.).

• Energoapgādes uzņēmumi (piemēram, “Latvenergo”, “Ludzas Bio ener-ģija”, “Jūrmalas siltums”, “Fortum Jelgava” u. c.).

• Atkritumu pārstrādes un apsaimniekošanas uzņēmumi (piemēram, AS “BAO”, “Getliņi Eko”, “ZAAO”, “Zaļais Punkts” u. c.).

• Konsultāciju uzņēmumi vides un enerģētikas nozarē (piemēram, “Eko-doma”, “Vides vadības tehnoloģijas”, “Vides eksperti”, “Ēku saglabāšanas un energotaupības birojs” u. c.).

• Valsts institūcijas (VVD, LIAA, Vides aizsardzības un reģionālās attīs-tības ministrija, Ekonomikas ministrija, Zemkopības ministrija u. c.).

• Zinātniski pētnieciskie institūti (piemēram, Koksnes Ķīmijas institūts).

161

• Latvijas augstākās izglītības mācību iestādes (piemēram, Latvijas Uni-versitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Daugavpils Universi-tāte, Liepājas Universitāte, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija).

• Biedrības (Latvijas Zivrūpnieku savienība, Latvijas Dabas fonds). • Vietējās pašvaldības (Gulbenes novads, Tukuma novads, Ādažu no-

vads, Bauskas novads, Jūrmala). • Ārvalstu uzņēmumi (“JSC Modern E-Technologies”, Lietuva; “Trolleybus

Communication Enterprise Ltd.”, Polija; “ProjectZero”, Dānija; “Civitta UAB”, Lietuva; “District Heating Enterprise Ltd. – OPEC Gdynia”, Polija; “ZEBAU – Centre for Energy, Construction, Architecture and the Envi-ronment GmbH”, Vācija; “Sustainable Business Hub (SBHub)”, Zviedrija; “Thermopolis Ltd.”, Somija; “District Heating Kurikka”, Somija).

• Ārvalstu aģentūras (“Renewable Energies Agency” (AEE), Vācija; “Energy agency for South East Sweden”, Zviedrija; “Tartu Regional Energy Agency” (TREA), Igaunija; “Public Institution Housing Energy Efficiency Agency”, Lietuva).

• Ārvalstu pašvaldības (Magistrate of the City of Bremerhaven, Vācija; Municipality of Gdynia, Polija; Silute District Municipality Administra-tion, Lietuva; Elva Municipality, Igaunija; Holbaek Municipality, Dānija; Lejre Municipality, Dānija; City of Malmö, Zviedrija).

• Ārvalstu asociācijas (Association of Ylivieska Region, Somija; South-Es-tonian Centre of Renewable Energy (MTÜ LETEK), Igaunija; AGFW – Energy Efficiency Association for Heating, Cooling and CHP, Vācija; Gate 21, Dānija; ANO Energy Efficiency Centre (ANO EEC), Krievija).

ZINĀTNISKĀS SADARBĪBAS VIRZIENI UN IEINTERESĒTIE UZŅĒMUMI UN INSTITŪCIJAS

Energoefektivitātes paaugstināšana energosistēmās

Energoapgādes uzņēmumi un rūpniecības uzņēmumi, Ekonomikas ministrija

Energopatērētāja vadība.

Energoservisa modelēšana

Energoapgādes un rūpniecības uzņēmumi, pakalpojumu sektors, Ekonomikas ministrija

Energoiekārtu piesārņojuma samazināšanas iespēju izpēte

Energoapgādes un rūpniecības uzņēmumi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Biokurināmā degšanas procesi. Biokurināmā kvalitātes izpēte. Kombinētie degšanas procesi un tooptimizācija

Energoapgādes un rūpniecības uzņēmumi

Elastīgas siltumapgādes sistēmas, to procesu modelēšana un darbības optimizācija

Energoapgādes uzņēmumi

162

Ēku energoefektivitātes izpēte, procesu modelēšana. Ekoloģiskā būvniecība, pasīvās ēkas

Ēku īpašnieku biedrības, energoapgādes, rūpniecības un būvniecības uzņēmumi, pakalpojumu sektors, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Ekonomikas ministrija

Ekodizains. Aprites cikla analīze

Energoapgādes un rūpniecības uzņēmumi, pakalpojumu sektors, atkritumu pārstrādes un apsaimniekošanas uzņēmumi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Ekonomikas ministrija

Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana. Emisiju tirdzniecības modelēšana

Energoapgādes un rūpniecības uzņēmumi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Ekonomikas ministrija

Saules siltuma enerģijas izmantošana siltuma un aukstumapgādē

Energoapgādes un rūpniecības uzņēmumi, pakalpojumu sektors, ēku īpašnieku biedrības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Ekonomikas ministrija

Vēja enerģijas izmantošanaEnergoapgādes uzņēmumi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Ekonomikas ministrija

Vides pārvaldības sistēmas Uzņēmumi, valsts pārvaldes institūcijas

Energoapgādes socioekonomiskie aspekti. Koģenerācijas sistēmu un kurināmā elementu tehniski ekonomiskie aspekti. Biokurināmā izmantošanas iespējas kurināmā elementos

Energoapgādes uzņēmumi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrija

CO2 savākšanas un noglabāšanas tehnoloģiskie un vides aspekti

Energoapgādes un rūpniecības uzņēmumi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Ekonomikas ministrija

Kliedētas alternatīvās enerģijas avotu vides aspektu analīze Energoapgādes uzņēmumi

Bioūdeņraža ražošanas tehnoloģijas un aprites cikla analīze

Energoapgādes uzņēmumi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrija

Bioekonomika Rūpnieciskie uzņēmumi (zivju pārstrādes, kokapstrādes, atkritumu pārstrādes)

Atkritumu poligona darbības izpēteAtkritumu pārstrādes un apsaimniekošanas uzņēmumi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Ārējo izmaksu analīze energoapgādes sektorā

Energoapgādes uzņēmumi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Ekonomikas ministrija

163

En

ER

ģē

Tik

as

Un

ElE

kTR

oTE

hn

ika

s f

ak

UlT

āTE

Starptautiskā līmenī risinās zinātniskā sadarbība ar vadošām ES akadē-miskām un pētniecības institūcijām. Sadarbības partneri:

Baltkrievijas Nacionālā tehniskā universitāte, Baltkrievija; Tallinas Teh-noloģiju universitāte, Igaunija; Tartu Universitāte, Igaunija; Tartu obser-vatorija, Igaunija; Viļņas Ģedimina tehniskā universitāte, Lietuva; Kauņas Tehnoloģiskā universitāte, Lietuva; Applied Research Institute for Prospective Technologies, Lietuva; Klaipēdas Universitāte, Lietuva; Ālto Universitāte, Somija; Centria University of Applied Sciences, Somija; Olborgas Universi-tāte, Dānija; Drēzdenes Tehniskā universitāte, Vācija; Hochschule Wismar, University of Applied Sciences: Technology, Business and Design, Vācija; Katholieke Universitaet Leuven, Beļģija; Universita Politecnica delle Marche, Itālija; Dānijas Tehniskā universitāte, Dānija; SP Sveriges tekniska Forsk-ningsinstitut AB, Zviedrija; The laboratory of Solar Energetics and Building Physics, Šveice; University of Applied Sciences Western Switzerland, Šveice; Brandenburgas Tehnoloģiju universitāte, Vācija; Leuphana University Lu-neburg, Vācija; Flensburgas Universitāte, Vācija; The Szewalski Institute of Fluid-Flow Machinery. Polish Academy of Sciences, Polija; I.Kanta Baltijas Federālā universitāte, Krievija; Norwegian University of Life Sciences, Nor-vēģija; Karaliskais Tehnoloģiju institūts, Zviedrija; Norwegian Centre for Research Quality and Policy Impact Studies, Norvēģija; Stockholm School of Economics, Zviedrija; Hadersfīldas Universitāte, Lielbritānija; Centrālās Lankašīras universitāte, Lielbritānija; Kantabrijas Universitāte, Spānija; University of Mining and Geology, Bulgārija; Maltas Universitāte, Malta; Moratuvas Universitāte, Šrilanka; University of Peradeniya, Šrilanka; Ban-dunas tehnoloģiskais institūts, Indonēzija; Andalas University, Indonēzija; Maldīvija Nacionālā, Maldīvija; De La Salle University, Filipīnas; Ateneo de Manila University, Filipīnas; Mandalajas Tehniskā universitāte, Mjanma; Jangonas Universitāte, Mjanma.


Galvenās 2017. gadā iegādātās iekārtas zinātniskās un pētnieciskās dar-bības veikšanai

Nosaukums Lietojums

Metināšanas iekārta TIG200 Eksperimentālo stendu būvniecībai

Nerūsējošā tērauda galds Zinātniskās darbības paplašināšanai

Datori “Capital” NEO GX33 Zinātniskās darbības paplašināšanai

Portatīvie datori “HP” Spectre Pro, “McBook” Air MQD32 un “HP” ZBook

Zinātniskās darbības paplašināšanai

164

Nosaukums Lietojums

Gaisa mitrinātājs “Boneco” Gaisa mitruma līmeņa uzturēšanai kurināmā testēšanas laboratorijā

Barometrs “Testo” 622 Atmosfēras spiediena mērījumu veikšanai

Ultraskaņas mitrinātājs Gaisa mitruma līmeņa uzturēšanai ēku energoefektivitātes laboratorijā

Urbjmašīna “Makita” Eksperimentālo stendu būvniecībai

Daudzfunkciju instruments “Makita” Eksperimentālo stendu būvniecībai

Zobenzāģis “Makita” Eksperimentālo stendu būvniecībai

Kombinētais ripzāģis “Makita” Eksperimentālo stendu būvniecībai

Akumulatora skrūvgriezis “Makita” Eksperimentālo stendu būvniecībai


VASSI plaši izvērstā zinātniskā sadarbība ietekmē studiju procesu, jo, attīstoties starptautiskajai sadarbībai ar vadošām ES akadēmiskām un pēt-niecības institūcijām, tiek iegūtas jaunas atziņas arī par mācību darbu.

• Paveras iespējas studentu apmaiņas braucienu īstenošanai. • Paveras iespējas realizēt plašu studējošo starptautisko apmaiņu. • Uzlabojas studentu komunikācijas un valodu prasme. • Tiek veicināta studentu aktīva dalība starptautisko akadēmisko un zi-

nātnisko projektu pieteikumu izstrādē un projektu īstenošanā, kā arī sniedz iespēju studentiem piedalīties projektu sanāksmēs, tiekoties ar nozares vadošajiem starptautiskajiem ekspertiem.

• Starptautiskā sadarbība – kopēji projekti, projektu pieteikumu izstrāde un apmaiņas braucieni – kalpo par avotu bakalauru, maģistru un dok-torantu darbu tēmām.

BAKALAURU DARBU PIEMĒRI

Students Bakalaura darba tēma Darba vadītājs

Ritvars Freimanis Higrotermālo procesu pētīšana vēsturisko ēku ārsienās ar iekšējo siltinājumu

Andra Blumberga

Roberts Kalniņš

Rūpnieciskā siltuma pārpalikuma potenciāla novērtējums integrēšanai 4. paaudzes centralizētās siltumapgādes sistēmā

Dagnija Blumberga, Jeļena Ziemele

Zane IndzereMeža atlikumu izmantošanas palielināšana energosektorā: tīklošanas analīze politikas izstrādes un enerģijas ražošanas jomā

Frančesko Romanjoli

165

En

ER

ģē

Tik

as

Un

ElE

kTR

oTE

hn

ika

s f

ak

UlT

āTE

Students Bakalaura darba tēma Darba vadītājs

Antra Vietniece Pašvaldību energoplānošanas attīstības tendenču izpēte

Agris Kamenders

Marta Megne Sēņu resursu izmantošana Latvijas mežu pievienotās vērtības palielināšanai

Dagnija Blumberga

Terēze Veinberga Informācijas par klimata difūzija Dagnija Blumberga

MAĢISTRU DARBU PIEMĒRI

Students Maģistra darba tēma Darba vadītājs

Armands Grāvelsiņš

Meža sektora attīstība bioekonomikas virzienā: sistēmdinamikas modelēšana

Andra Blumberga

Dainis Selickis Biotehonomikas potenciāla analīze. Dārzeņu pulveris

Dagnija Blumberga

Ieva Kārkliņa Klimata adaptīvo ēku norobežojošo konstrukciju inversā modelēšana

Andra Blumberga

Inguss Blaudums Inovatīvs CO2 samazinājuma risinājums iekštelpās

Andra Blumberga

Maira Melvere Apaļo jūras grunduļu pārstrādes atlikumu izmantošana bioekonomikā Jeļena Pubule

Jekaterina Krastiņa

Tehniski‑ekonomiskais pamatojums jūras makroaļģu pārveides sistēmām: dzīves cikla izmaksu analīzes perspektīva

Frančesko Romanjoli


KONFERENCES (PIEDALĪŠANĀS, ORGANIZĒŠANA) • Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas In-

formācijas tehnoloģiju un inovatīvās uzņēmējdarbības apakškomisijas sēde par bioekonomiku Latvijā un tās stratēģijas izstrādes gaitu un ak-tualitātēm (2017. gada 31. janvāris, Rīga, Latvija).

• Latvijas Universitāte komercializē: Veiksmes stāsti (2017. gada 8. feb-ruāris, Rīga, Latvija).

• Konference “Vides zinātne un izglītība Latvijā un Eiropā” (2017. gada 24. marts, Rīga, Latvija).

• “Baltic Gas Conference 2017” (2017. gada 11. aprīlis, Rīga, Latvija). • “The Conference of Environmental and Climate Technologies (CO-

NECT 2018) (2017. gada 10.–12. maijs, Rīga, Latvija).

166

• “The 35th International Conference of the System Dynamics Society” (2017. gada 16.–20. jūlijs, Bostona, ASV).

• “International Conference of Applied Energy 2017 (ICAE2017)” (2017. gada 21.–24. augusts, Kārdifa, Lielbritānija).

• “Symposium on Medicinal Plants in The Context of Globally Sustai-nable Land Use and Bioeconomy” (2017. gada 11.–14. septemrbis, Vis-māra, Vācija).

• “3rd International Conference on Smart Energy Systems and 4th Gene-ration District Heating” (2017. gada 12.–13. septembris, Kopenhāgena, Dānija).

• “Enerģētika 2017” (2017. gada 13. septembris, Rīga, Latvija). • “58th RTU International Scientific Conference – Bioenergy Techno-

logy” (2017. gada 16. oktobris, Rīga, Latvija). • Projekta SIMWOOD noslēguma konference “Solutions for Wood Mo-

bilisation in Europe” (2017. gada 12.–13. oktobris, Parīze, Francija). • “Annual High-Level Experts Conference 2017” (2017. gada 17.–18. ok-

tobris, Brisele, Beļģija). • Starptautiskā konference “Tīra enerģija viedai pilsētai” (2017. gada

20. oktobris, Rīga, Latvija). • Starptautiskā konference “Lab Space Design” (2017. gada 26. oktobris,

Sanktpēterburga, Krievija). • Konference “Baltic Pathway Towards Low Carbon and Climate Resi-

lient Development” (2017. gada 30.–31. oktobris , Rīga, Latvija).

SEMINĀRU ORGANIZĒŠANA • Seminārs “Meža resursi energosektoram. Zviedrijas pieredze”

(2017. gada 24. janvāris, Rīga, Latvija). • Seminārs “Energoefektivitāte lauksaimniecībā”(2017. gada 24. oktob-

ris, Aizkraukle, Latvija).

DALĪBA SEMINĀROS • Pētījuma “Meža biomasa – jauni produkti un tehnoloģijas” gala atskai-

tes prezentācija (2017. gada 11. janvāris, Rīga, Latvija). • Seminārs “Energoefektivitāte ventilācijas sistēmās” (2017. gada 25. jan-

vāris, Jūrmala, Latvija). • Elektrum seminārs “Ilgtspējīgi un efektīvi risinājumi apsildē un ūdens

izmantošanā” (2017. gada 22. februāris, Jūrmala, Latvija). • Zemkopības ministrijā rīkots seminārs (2017. gada 15.marts, Rīga,

Latvija). • Seminārs “Energoefektīva ēku būvniecība un rekonstrukcija. Vācu kva-

litāte Latvijā. Labās prakses projekti” (2017. gada 26. oktobris, Rīga, Latvija).

167

En

ER

ģē

Tik

as

Un

ElE

kTR

oTE

hn

ika

s f

ak

UlT

āTE

STUDIJU KURSA ORGANIZĒŠANA • Studiju kurss “Vides inženierzinātne” (2017. gada marts–maijs, Rīga,

Latvija).

DALĪBA DARBA GRUPĀS (WORKSHOP) • Workshop skolēniem no Rīgas Starptautiskās skolas par saules enerģijas

izmantošanas iespējām (2017. gada 17.–18. janvāris, Rīga, Latvija). • Workshop “The Mobilization of Agricultural Solid Biomass for Local

Energy” (2017. gada 15. februāris, Brisele, Beļģija). • “Working Group (WG) meeting of the EUAlgae COST Action”

(2017. gada 1.–3. marts, Ļubļana, Slovēnija). • “85th Meeting of the European Working Group on Multiple Criteria

Decision Aiding” (2017. gada 20.–22. aprīlis, Paduja, Itālija). • Workshop “BioGreenBaltic – Bioenergy and Ecosystems Services

for Low-Carbon Development in the Baltic Sea Region” (2017. gada 9. maijs, Rīga, Latvija).

• “Scenario Validation workshop for Study on Research and Innovation Perspective of the Mid-and-Long-Term Potential for Advanced Biofu-els in Europe” (2017. gada 27. jūnijs, Brisele, Beļģija).

• Workshop and Training School “Crossing the Kingdoms: Macroalgae-Bacteria Interactions Promoting Algal Growth and Development” (2017. gada 11.–15. septembris, Jēna, Vācija).

• Radošā darbnīca skolēniem no Rīgas Starptautiskās skolas (2017. gada 19. septembris, Rīga, Latvija).

• TEST-4-SME workshop (2017. gada 1.–2. novembris, Tartu, Igaunija). • “Workshop on Provision of Highly Efficient Heating and Cooling So-

lutions for Residential Buildings With Focus on Eastern EU Member States” (2017. gada 7.–8. novembris, Bratislava, Slovākija).

• Workshop projektu pieteikumam Apvārsnis 2020 (2017. gada 8.–12. no-vembris, Minska, Baltkrievija).

• “Workshop on Legal Considerations for Energy Efficiency Upgrades of Multi-Owner Apartment Buildings” (2017. gada 9. novembris, Etterbe-ek, Beļģija).

• Projekta SIMWOOD rezultātu prezentācija (2017. gada 17. novembris, Ozolnieki, Latvija).

• Projekta BENTE sadarbības partneru tikšanās un rezultātu apspriešana (2017. gada 19.–20. novembris, Tallina, Igaunija).

• LowTEMP Kick-Off Meeting (2017. gada 22.–23. novembris, Gdaņska, Polija).

• Projekta Flex4RES sadarbības partneru tikšanās pasākums (2017. gada 28.–29. novembris, Stokholma, Zviedrija).

168

• Projekta Biogas Action partneru tikšanās (2017. gada 29. novembris, Nīderlande).

• ETIP SNET & IPE Workshop (2017. gada 7.–8. decembris, Rīga, Latvija).

IZSTĀDES (ORGANIZĒŠANA, DALĪBA) • “International Green Week Berlin 2017” (2017. gada 23.–25. janvāris,

Berlīne, Vācija). • “Skola 2017” (2017. gada 24.–26. februāris, Rīga, Latvija). • “Māja I 2017” (2017. gada 9.-12. marts, Rīga, Latvija). • “Vide un enerģija 2017” (2017. gada 19.–22. oktobris, Rīga, Latvija). • “Tech Industry 2017” (30.11.2017.–2.12.2017., Rīga, Latvija).

MASU MEDIJI (RADIO, TV, LAIKRAKSTI, INTERNETS) • Gatis Bažbauers interneta vietnē www.LA.lv ar tēmu “Raidījums: vairā-

ki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražoša-nai obligātajā iepirkumā” 15.10.2017.

• Dzintars Jaunzems laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” ar tēmu “Ēku atjaunošana. Kāda tālākā stratēģija?” 06.11.2017.

• Dagnija Blumberga laikrakstā “Diena” ar tēmu “Viedā enerģētika – energoefektīva valsts energodrošība” 22.11.2017.

• Edgars Vīgants interneta vietnē www.tvnet.lv ar tēmu “Valsts prezi-dents vērtēs priekšlikumus Latvijas enerģētiskās drošības stiprināša-nai”, 28.11.2017.;

• Dagnija Blumberga interneta vietnē www.delfi.lv ar tēmu “Eksperte saules paneļos saskata Latvijas nākotni” 22.12.2017.

• Dzintars Jaunzems LR1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” ar tēmu “Nā-kotnes cilvēks – elektroauto “Tesla” izgudrotājs Īlons Masks” 13.02.2017.

• Dagnija Blumberga, Krišs Spalviņš LR1 raidījumā “Zināmais nezinā-majā” ar tēmu “Bioekonomika un jūras resursi: kā izmantot invazīvo sugu – jūras grunduli” 21.03.2017.

• Dagnija Blumberga LR4 raidījumā “Теория всего” ar tēmu “Биоэкономика: экологически правильный бизнес” 28.03.2017.

• Andra Blumberga LR1 raidījumā “Zināmais nezināmjā” ar tēmu “Arī Latvija piedalīsies starptautiskajā hakatonā “Copernicus Climathon 2017”” 19.10.2017.

• Dagnija Blumberga, Raimonda Soloha LR1 raidījumā “Labrīt” ar tēmu par nolietoto riepu apsaimniekošanu 20.11.2017.

• Dagnija Blumberga, Vivita Priedniece LR1 raidījumā “Zināmais nezi-nāmajā” ar tēmu “Derīgie izrakteņi mūsu ikdienas dzīvē” 29.11.2017.

• Dagnija Blumberga LTV7 raidījumā “Dzīve šodien” 21.02.2017. • Dagnija Blumberga LNT raidījumā “900 sekundes” 16.03.2017. • Dzintars Jaunzems ReTV raidījumā “Vidzemes ziņas” 01.06.2017. • Jūlija Gušča LTV1 raidījumā “4. studija” 08.06.2017.

169

En

ER

ģē

Tik

as

Un

ElE

kTR

oTE

hn

ika

s f

ak

UlT

āTE

• Vladimirs Kirsanovs intervija LTV7 raidījumā “Dzīve šodien” 2.11.2017.

• Gatis Bažbauers RigaTV24 raidījumā “Mazāk ir vairāk” 18.11.2017. • Jūlija Gušča LTV1 raidījumā “4. studija” 23.11.2017. • Antra Kalnbaļķīte LTV7 raidījumā “Dzīve šodien” 20.12.2017.

VASARAS SKOLAS • BEST Summer school “THERE IS CASH IN TRASH” (2017. gada

3. jūlijs, Rīga, Latvija). • Vasaras skola “Biogāzes enerģētiskie aspekti”.

APBALVOJUMI • Aiga Barisa – pirmā vieta “Vides zinātnes balva 2017” nominācijā “Jau-

nais vides zinātnieks 2017”. • Anna Kubule – otrā vieta “Vides zinātnes balva 2017” nominācijā “Jau-

nais vides zinātnieks 2017”. • Frančesko Romanjoli – pirmā vieta “Vides zinātnes balva 2017” nomi-

nācijā “Vides zinātnieks vai augstskolas pedagogs 2017”. • Jeļena Pubule – otrā vieta “Vides zinātnes balva 2017” nominācijā “Vi-

des zinātnieks vai augstskolas pedagogs 2017”. • Dagnija Blumberga – “Gada zinātnieks 2017” nominācijā “RTU Gada

zinātniece 2017”.

170

E-STUDIJU TEHNOLOĢIJU UN HUMANITĀRO ZINĀTŅU FAKULTĀTE

06

171

dekāne: profesore marina plaTonova


E-studiju tehnoloģiju un humanitāro zinātņu fakultāte ir piemērs veik-smīgai inženierzinātņu un humanitāro zinātņu mijiedarbībai. Eiropā tādu nav daudz. Līdzīga pieredze ir tikai dažās Eiropas universitātēs, piemēram, Mančestras Universitātē (Lielbritānijā) un Kemnicas Tehniskajā universi-tātē (Vācijā), kur topošajiem zinātniekiem jau studiju gados tiek piedāvāts apgūt tehniskās zinātnes apvienojumā ar humanitārajām zinātnēm. Nākot-nes zināšanas ir starpdisciplināras, līdz ar to studijas un zinātniskā darbība E-studiju tehnoloģiju un humanitāro zinātņu fakultātē ir vērtīgas tieši tā-pēc, ka starpdisciplinārais aspekts ir iekļauts katrā studiju priekšmetā un pētījumu projektā. Studējot doktorantūrā, topošais zinātnieks savu pētīju-mu var veikt, izvēloties divus promocijas darba vadītājus – valodnieku un tehnisko zinātņu speciālistu. Tā ir interesanta, dzīvotspējīga un panākumus nesoša sinerģija. Mūsu fakultātes pētnieki un topošie zinātnieki dzīvo un pilnveidojas divās profesionālajās vidēs, t. i., humanitārajā un inženier-zinātņu. Tas ir liels slogs, bet vienlaikus arī milzīgs ieguvums, kas viņiem nodrošina gan labākas starta pozīcijas, gan arī interesantākas un plašākas

172

attīstības perspektīvas. Fakultātei ir zināšanas par digitālā laikmeta attīstī-bas tendencēm. Tās zinātnieki piedalās starptautiskos daudzdisciplināros pētījumu projektos.


Dekāna vietnieks zinātniskajā darbā: vadošais pētnieks Aleksandrs GORBUNOVSE-pasts: [email protected]ālrunis: 67089216

Adrese: Kronvalda bulvāris 1, Rīga, LV-1010Tālrunis: 67089604E-pasts: [email protected]ājaslapa: www.rtu.lv/lv/ethzf




Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, e‑tehnoloģijas un viedās tehnoloģijas 25

Multimediju tehnoloģiju lietojums mūžizglītībā un e‑izglītībā 10

IT un digitālās vides metožu lietojums valodniecībā un komunikācijas zinātnēs 25

Nozaru terminoloģijas izpēte 10

Pedagoģija un psiholoģija 10

Sastatāmā valodniecība un translatoloģija 20

E‑studiju tehnoloģiju un humanitāro

zinātņu fakultāte (ETHZF)

Humanitārais institūts

Lietišķās valodniecības

institūts

Tālmācības studiju centrs

Inženierzinātņu vēstures pētniecības centrs

173

E-s

TUd

iJU

TE

hn

olo

ģiJ

U U

n h

Um

an

iTā

Ro

Zin

āTņ

U f

ak

UlT

āTE1. HUMANITĀRAIS INSTITŪTS

Direktors: asociētais profesors Dr. sc. pol. Alvars BALDIŅŠAdrese: Kronvalda bulvāris 1, Rīga, LV-1010Tālrunis: 67089152E-pasts: [email protected]ājaslapa: www.rtu.lv/lv/ethzf



• E-pedagoģija un didaktika, audzināšanas teorija (A. Baldiņš). • Politiskā socioloģija, demokrātijas teorijas (G. Ozolzīle). • Organizāciju un sabiedriskā socioloģija (A. Šņitņikovs). • Pedagoģiskā psiholoģija, psihoterapija (A. Šteinberga). • Inženierzinātņu vēsture, pedagoģijas vēsture (A. Zigmunde).

1.3. PERSONĀLS

1.1. att. Humanitārajā institūtā nodarbinātā personāla pilna laika ekvivalents procentos.

Humanitārais institūts

Sociālo zinātņu katedra

Inženierpedagoģijas un psiholoģijas

katedra


95 %

Zinātni apkalpojošais personāls

4 %


1 %

174



• LU Pedagoģijas zinātniskā institūta pētījuma “Cilvēks, tehnoloģijas un izglītības kvalitāte” apakšprojekts “Kultūras mantojums kvalitatīvai mūsdienu cilvēka izglītībai” (A. Zigmunde).

• Projekts “Pedagogu profesionālās kompetences paaugstināšanas nod-rošināšana, paplašinot pedagoģiskās kompetences un pedagogu no-slodzes iespējas, iegūstot papildu kvalifikāciju B programmās” prog-ramma “Tehnoloģijas un radošums interešu izglītībā”, IZM 2014/32/B (MII) (A. Baldiņš, A. Šteinberga).

1.4.2. LĪGUMDARBI

• Līgums ar Latvijas Nacionālās enciklopēdijas redakciju par šķirkļa “Vēsturiskā socioloģija” rakstīšanu (A. Šņitņikovs).


1. Baldiņš, A. E-pedagoģijas satura pilnveide. Humanitārās un sociālās zi-nātnes, 2017, Nr. 27. Rīga: RTU Izdevniecība, 2017, 41.–50. lpp. ISSN 1407-9291. e-ISSN 2255-8543.

2. Šteinberga, A. Pedagoģiski psiholoģisko līdzekļu izvēle mācību darbībā skolēniem ar Aspergera sindromu vispārējās pamatizglītības program-mās. Humanitārās un sociālās zinātnes, 2017, Nr. 27. Rīga: RTU Izdev-niecība, 2017, 66.–79. lpp. ISSN 1407-9291. e-ISSN 2255-8543.

3. Ozolzīle, G. Valdīšanas sistēmas dizaina problēma Latvijā. Humanitā-rās un sociālās zinātnes, 2017, Nr. 27. Rīga: RTU Izdevniecība, 2017, 126.–147. lpp. ISSN 1407-9291. e-ISSN 2255-8543.

4. Ozolzīle, G. Latvijas politiskās sistēmas leģitimitātes problēma. No: 12. starptautiskās zinātniskās konferences “Sabiedrība. Integrācija. Izglī-tība”, Rēzekne, Latvija, 2017. gada 26.–27. maijs. Rēzekne: Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, 2017, IV daļa, 315.–329. lpp. ISSN 1691-5887

5. Zigmunde, A. Der Psychoanalytiker und Pädagoge Ernst Schneider (1878–1957) im Widerstreit der Meinungen Seiner Zeitgenossen in Lettland (1920–1928). Humanitārās un sociālās zinātnes, 2017, Nr. 27. Rīga: RTU Izdevniecība, 2017, 80.–92. lpp. ISSN 1407-9291. e-ISSN 2255-8543.

6. Šņitņikovs, A. Critique of Functionalism in the Works of Anthony Gid-dens and Norbert Elias: A Comparison. No: 12. starptautiskās zināt-niskās konferences “Sabiedrība. Integrācija. Izglītība”, Rēzekne, Latvija,

175

E-s

TUd

iJU

TE

hn

olo

ģiJ

U U

n h

Um

an

iTā

Ro

Zin

āTņ

U f

ak

UlT

āTE

2017. gada 26.–27. maijs. Rēzekne: Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, 2017, IV daļa, 401.–413. lpp. ISSN 1691-5887

7. Šteinberga, A. Förderung der Persönlichkeitsentwicklung von Schülern mit Autismus –Spektrum-Störung an Privatschulen in Lettland. No: Diversity and Democracy – The Search for Identity in Challenging Times, O. Graumann, E. V. Ivanov, eds., II daļa, 2017, vol. 4, no. 1, pp. 238–244. ISSN 2198-5944

8. Zigmunde, A. Das Polytechnikum bzw. Polytechnische Institut uz Riga und das Musikalische Wirken seiner Mitglieder. No: Musikstad Riga im europäischen Kontext. Deutch-lettische Wechselbeziehungen im 19. und 20. Jahrhundert, L. Fürmane, K. Niemöller, H. Loos, eds., Sinzig: Stu-dioverlag, 2017, 239.–248. lpp. ISBN 978-3-89564-176-3

9. Zigmunde, A. Vācbaltiešu Valteru dzimta un tās pārstāvju darbi Lat-vijas bibliotēkās. No: Medicīnas vēsturnieku simpozija pirms Latvijas ārstu 8. kongresa: īsrakstu kopojums. Rīga: Latvijas Inovatīvās medicī-nas fonds, 2017, 61.–63. lpp., ISBN 987-9934-19-310-1

10. Zigmunde, A., Gaitniece, L. Uzņēmēja, ārsta un mācītāja Kristofa von Šrēdera (1855–1915) mantojums. No: Medicīnas vēsturnieku simpozija pirms Latvijas ārstu 8. kongresa: īsrakstu kopojums. Rīga: Latvijas Ino-vatīvās medicīnas fonds, 2017, 18.–20. lpp., ISBN 987-9934-19-310-1

11. Zigmunde, A., Atstāja, Dz. Rīgas politehnikuma / Rīgas politehniskā institūta komercijas (tirdzniecības) nodaļa (1868–1919) un tās absol-ventu devums Latvijai. LZA Vēstis, 2017, 71. sēj., Nr. 3, 28.–43. lpp.

12. Zigmunde, A., Krūze, A. Konstantīna Karuļa pedagoģiskā darbība un teorētiskās atziņas. No: Amor vincit omnia. Konstantīns Karulis dzīvē un darbos, sast., zina. red. J. Kursīte. Rīga: Zinātne, 2017, 110.–120. lpp.


• Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Ekonomikas un sabiedrības at-tīstības fakultāte.

• Latvijas Universitāte, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte.

1.2. att. Humanitārā institūta zinātnisko publikāciju skaits 2017. gadā.

4

6

2




176

• Latvijas Olimpiskā akadēmija. • Rīgas Latviešu biedrība. • Latvijas Amatniecības kamera. • Latvijas Psihologu asociācija. • Latvijas Medicīnas vēsturnieku asociācija. • Baltijas Pedagoģijas vēstures asociācija. • Vēstures un sistemātiskās mācību grāmatu izpētes starptautiskā biedrība. • Baltijas Zinātņu vēstures un filozofijas asociācija. • Starptautiskā pasaules pastāvīgās izglītības vēsturnieku asociācija. • Lietuvas Edukoloģijas universitāte.


• E-pedagoģijas pētījumu integrācija maģistra studiju programmā “Digi-tālās humanitārās zinātnes”.

• Socioloģisko digitālo pētījumu metožu integrācija maģistra studiju programmā “Digitālās humanitārās zinātnes”.


• 28. starptautiskā Baltijas zinātņu vēstures un filozofijas konferences organizēšana.

• RTU 58. starptautiskās zinātniskās konferences Humanitāro un sociālo zinātņu sekcijas organizēšana.

• RTU zinātniskā žurnāla “Humanitārās un sociālās zinātnes” 27. sējuma izdošana.

2. LIETIŠĶĀS VALODNIECĪBAS INSTITŪTS

Direktors: profesore Dr. philol. Larisa IĻINSKAAdrese: Kronvalda bulvāris 1, Rīga, LV-1010Tālrunis: 67089501E-pasts: [email protected]ājaslapa: www.rtu.lv/lv/ethzf

177

E-s

TUd

iJU

TE

hn

olo

ģiJ

U U

n h

Um

an

iTā

Ro

Zin

āTņ

U f

ak

UlT

āTE



• Tehniskā tulkošana un terminoloģija (prof. L. Iļinska, prof. M. Platono-va, doc. T. Hramova, lekt. Z. Seņko).

• Sastatāmā valodniecība (prof. L. Iļinska, prof. M. Platonova, doc. T. Smirnova).

• Zinātnē lietojamā angļu valoda (prof. L. Iļinska). • Testēšanas loma SLV intensīvā pasniegšanā (prof. L. Iļinska). • Jaunās tehnoloģijas svešvalodu apmācībā (doc. I. Liokumoviča, prof.

M. Platonova, lekt. O. Ivanova). • Tehniskās literatūras tulkošanas problēmas (prof. L. Iļinska). • Svešvalodu radošās apgūšanas novatoriskā metodoloģija (doc. T. Smir-

nova, lekt. Z. Seņko). • Svešvalodu studiju materiālu izstrādāšana pieaugušajiem (prof. L. Iļins-

ka, doc. I. Liokumoviča). • Tehnisko tekstu elektronisko korpusu sastādīšana un pētīšana

(prof. L. Iļinska, prof. M. Platonova, doc. T. Smirnova). • E-studiju attīstības problemātika augstskolas kontekstā (prof.

M. Platonova). • Integrācijas prasmju veidošanās augstskolā (asoc. prof. A. Roskoša). • Tulkošanas kroskulturālie aspekti (doc. T. Hramova, doc. T. Smirnova).

2.3. PERSONĀLS

Lietišķās valodniecības institūts (LVI)

Speciālā lietojuma valodu

katedra

Tehniskās tulkošanas katedra


93 %


5 %


2 %

2.1. att. Lietišķās valodniecības institūtā nodarbinātā personāla pilna laika ekvivalents procentos.

178



• Erasmus+ tematiskais projekts “Partnerattiecības izglītībai un pētīju-miem par atbildīgu un apzinātu dzīvesveidu – Akadēmiskā apvienība” (PERL), Nr. 230346-CP-1-2006-1-NO-ERASMUS-TN.


1. Gaitniece, L. Dziednīca pie jūras. Versija par Liepājas medicīnas vēsturi. Rīga: Vesta-LK, 2017, 144 lpp. ISBN 9789934511424

2. Gaitniece, L. Latviešu valodas apguves problēmas Rīgas Tehniskās uni-versitātes studentiem. Humanitārās un sociālās zinātnes, Nr. 27, 2017, 93.–103. lpp. ISSN 1407-9291. e-ISSN 2255-8543

3. Gaitniece, L. Valda Ošs-Lamonde (1935–1968): pirmā latviete – civilās aviācijas pilote Austrālijā. Inženierzinātņu un augstskolu vēsture, 2017, Nr. 1, 98.–107. lpp. ISSN 2592-8155. e-ISSN 2592-8163. doi:10.7250/IAV.2017.007

4. Gaitniece, L., Zigmunde, A. Uzņēmēja, ārsta un mācītāja Krostofa fon Šrēdera mantojums. No: Medicīnas vēsturnieku simpozijs pirms Latvijas ārstu 8. kongresa: īsrakstu kopojums, Rīga, Latvija, 2017. gada 20. sep-tembris. Rīga: Latvijas Inovatīvās medicīnas fonds, 2017, 18.–20. lpp. ISBN 978-9934-19-310-1

5. Iļinska, L., Ivanova, O. Challenges in Contemporary LSP Text Transla-tion. No: zinātnisko rakstu krājums “Valoda 2017: Valoda dažādu kul-tūru kontekstā”. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds “Saule”, 2017. 9.–14. lpp. ISSN 1691-6042

6. Iļinska, L., Ivanova, O. ICT Competence in Second Language Acquisi-tion. No: ICT for Language Learning: The 10th edition of the Internatio-nal Conference, Florence, Itālija, 2017. gada 9.–10. novembris. Padova: Libreriauniversitaria.it, 2017, 174.–179. lpp. ISBN 978-88-6292-660-7. ISSN 2420-9619

7. Iļinska, L., Platonova, M., Smirnova, T. Application of LSP Texts in Trans-lator Training. Studies in Second Language Learning and Teaching, 2017, 7. sēj., Nr. 2, 275.–293. lpp. ISSN 2083-5205. doi:10.14746/ssllt.2017.7.2.6

8. Iļinska, L., Platonova, M., Smirnova, T. Green Light for Terminology Development. No: Terminological Approaches in the European Context. Newcastle upon Tyne: Cambridge Scholars Publishing, 2017. 348.–364. lpp. ISBN 978-1-4438-4490-1

9. Iļinska, L., Platonova, M., Smirnova, T. Imagery of ‘Black’: Contrastive Approach to Color Term Analysis. No: zinātnisko rakstu krājums “Valoda

179

E-s

TUd

iJU

TE

hn

olo

ģiJ

U U

n h

Um

an

iTā

Ro

Zin

āTņ

U f

ak

UlT

āTE

2017: Valoda dažādu kultūru kontekstā”. Daugavpils: Daugavpils Univer-sitātes Akadēmiskais apgāds “Saule”, 2017, 159.–164. lpp. ISSN 1691-6042

10. Iļinska, L., Platonova, M., Smirnova, T. Secret Codes of Metaphor: Anatomy of Architecture. No: Metaphor in Communication, Science and Education (Applications of Cognitive Linguistics), F. Ervas, E. Gola, M. Rossi, eds., Berlin: De Gruyter Mouton, 2017, 135.–150. lpp. ISBN 978-3-11-054992-8. ISSN 1861-4078

11. Lapiņa, I., Platonova, M., Budņiks, L., Fedotova, K., Kozlovskis, K., Smirnova, T., Ščeulovs, D., Tipāns, I. Formatting and Style Guidelines for Study and Graduate Papers, Rīga: RTU Izdevniecība, 2017, 44 lpp.

12. Liokumoviča, I. The Phenomenon of Reference in the Text: Cognitive and Pragmatic Approaches. No: zinātnisko rakstu krājums “Valoda 2017: Valoda dažādu kultūru kontekstā”. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds “Saule”, 2017, 127.–132. lpp. ISSN 1691-6042

13. Roskoša, A. Ārējā migrācija – problēmas un risinājumi Latvijas kontek-stā. No: Daugavpils Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes starptautisko zinātnisko konferenču rakstu krājums. Starptautiskās zinātniskās konfe-rences “Sociālās zinātnes reģionālajai attīstībai 2016” materiāli. 1. daļa: Socioloģijas aktualitātes, Latvija, Daugavpils, 2016. gada 14.–15. oktobris. Daugavpils: Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgāds “Saule”, 2017, 62.–70. lpp. ISBN 978-9984-14-813-7. ISSN 2255-8853

14. Roskoša, A., Stukalina, Y. Integrating Transferable Skills Into the Cur-riculum in the Framework of the Management of Study Programmes in Higher Education Institutions of Latvia. No: Proceedings of the 10th International Scientific Conference “Rural Environment. Education. Per-sonality. (REEP)”, Jelgava, Latvija, 2017. gada 12.–13. maijs. Jelgava: Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 2017, 457.–465. lpp. ISBN 978-9984-48-259-0. ISSN 2255-808X

15. Seņko, Z. Gaining Multiliteracy: Multimodal Approach to Foreign LSP Training. No: ICT for Language Learning: The 10th edition of the Inter-national Conference, Florence, Itālija, 2017. gada 9.–10. novembris. Pa-dova: Libreriauniversitaria.it, 2017, 279.–283. lpp. ISBN 978-88-6292-925-7. ISSN 2420-9619

2.2. att. Lietišķās valodniecības institūta zinātnisko publikāciju skaits 2017. gadā.

2

3

1

3





180


• Astonas Universitātes Tulkošanas fakultāte. • Dienvidaustrālijas Flindersa universitātes Filoloģijas fakultāte. • Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāts (European Master’s in

Translation Network). • European Society for Translation Studies. • International Linguistic Association (ILA). • Lēvenes Katoļu universitāte. • Lielākie tulkošanas biroji Latvijā (SIA “Skrivanek Baltic”, SIA “Rīgas

tulki”, SIA “Hieroglifs Translations”, tulkošanas birojs “Valodu Serviss”, tulkojumu birojs “Iztulkot.lv”, SIA “Linearis” u. c.).

• Lodzas Universitāte. • Londonas Metropolitēna universitāte. • The Association for Researching and Applying Metaphor (RaAM). • Valsts valodas centrs. • Viļņas Universitāte.


• Visi Lietišķās valodniecības institūta (LVI) mācībspēku sagatavotie un publicētie raksti tiek lietoti kā papildmateriāls, docējot konkrētos priekšmetus.

• Profesionālās maģistra studiju programmas “Tehniskā tulkošana” stu-denti kopā ar LVI mācībspēkiem veic pētījumus, piedalās konferencēs un gatavo publicēšanai rakstus.


Tika organizēti zinātniskie un metodiskie semināri un sanāksmes. • “E-studiju tehnoloģijas inženierzinātņu studentu apmācībā”

(M. Platonova). • “E-studiju metodika studentu lingvistiskā iedevuma kvalitātes pa-

augstināšanai” (T. Smirnova) • “Culture and Corporate Communication” (vieslektors Mohammed

Moubtassime, Maroka). • “Comparative Linguistics and Translation” (vieslektors Mohammed

Moubtassime, Maroka). • “Neironu mašīntulkošanas sistēma: tulkošanas nākotne” (M.

Platonova).

181

E-s

TUd

iJU

TE

hn

olo

ģiJ

U U

n h

Um

an

iTā

Ro

Zin

āTņ

U f

ak

UlT

āTE

• “Mūsdienīga studiju procesa izpratne: izaicinājumi un risinājumi” (T. Smirnova).

• “Pašvirzīts studiju process: nosacījumi un likumsakarības” (L. Iļinska). • “Ietvara balstīta pieeja terminu atveidē inženierzinātņu nozarēs”

(M. Platonova).

3. TĀLMĀCĪBAS STUDIJU CENTRS

Direktors: Dr. phys. Atis KAPENIEKSAdrese: Kronvalda bulvāris 1, Rīga, LV-1010Tālrunis: 67089216E-pasts: [email protected]ājaslapa: www.vu.lv


• E-studiju tehnoloģijas, t-studijas, m-studijas, daudzekrānu e-studijas, viedās pilsētas.

• Zināšanu pārvaldība. • Mācību analītika, lietotāju uzvedības pētījumi. • Adaptīvās zināšanu pārvaldības informācijas sistēmas.

3.2. PERSONĀLS


3 %


1 %


26 %


70 %

3.1. att. Tālmācības studiju centrā nodarbinātā personāla pilna laika ekvivalents procentos.

182



• ERAF projekts “Tehnoloģiska mācību e-ekosistēma ar gadījuma rak-stura mijiedarbībām (TELECI)”.

• VPP INOSOCTEREHI 2. projekts “Jaunu prototipu, inovatīvas metodi-kas (pieeju, metožu, tehniku, paņēmienu) sociālajā rehabilitācijā izstrā-de, aprobācija un ieviešana jaunu pakalpojumu sniegšanai”.

• CERN ARIES projekts “Paātrinātāja pētniecība un inovācijas Eiropas zinātnes un sabiedrības attīstībai”.

• ERA-NET projekts FuturICT 2.0 “Plaša mēroga eksperimenti un simu-lācijas otrās paaudzes nākotnes IKT”.

• Erasmus+ projekts EduTech “Izglītības tehnoloģiju maģistrs: jauna tieš-saistes kombinētā mācību programma jaunajām dalībvalstīm”.

• Nordplus Adult 2017 projekts “Sieviešu izglītošana par vardarbības jautājumiem”.

• A programmas kursi IzM 2017/10 “Profesionālās izglītības peda-gogu profesionālās kompetences pilnveide pieaugušo izglītības īstenošanai”.

3.3.2. LĪGUMDARBI

• Tiesu administrācija. “Zināšanu pārbaudes testa jautājumu datubāzes iz-strāde datorlietošanas zināšanu pārbaudei un līmeņa noteikšanai”.

• Tiesu administrācija. “Elektronisko aptauju un vēlēšanu sistēmas iz-strāde, ieviešana un garantijas nodrošināšana” (TA2012/20).


1. Gorbunovs, A., Kapenieks, A., Ļubkina, V. Human Balance Function Diagnostic and Improvement Model Within Social Telerehabilita-tion System. Social Welfare: Interdisciplinary Approach, 2017, vol. 1, no. 7, pp. 76–87. ISSN 2029-7424. e-ISSN 2424-3876. doi:10.21277/sw.v1i7.287

2. Kaupužs, A., Lāriņš, V. Balance Performance in Children With Border-line Intellectual Functioning and Specific Language Impairment. Social Welfare: Interdisciplinary Approach, 2017, vol. 1, no. 7, pp. 132–141. ISSN 2029-7424. e-ISSN 2424-3876. doi:10.21277/sw.v1i7.280

183

E-s

TUd

iJU

TE

hn

olo

ģiJ

U U

n h

Um

an

iTā

Ro

Zin

āTņ

U f

ak

UlT

āTE

3. Juškaite, L., Cābelis, A. Tiešsaistes testi fizikā 12. klasei. [online]. Zvaig-zne ABC, 2017. Pieejams: http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/ap-raksts/148491 pasaules_uzbuve_tiessaistes_testi_fizika_12_klasei.html

4. Cakula, S., Krasavina, A. Technological Solution for Developing Sustai-nable Cooperation Between Adult Education Institutions and Enterpri-ses. In: 2017 IEEE Eighth International Conference on Intelligent Com-puting and Information Systems (ICICIS 2017), Cairo, Egypt, 5–7 Dec., 2017. Piscataway: IEEE, 2017, pp. 1–7. ISBN 978-1-5386-0822-7. e-ISBN 978-1-5386-0821-0

5. Jākobsone, A., Cakula, S., Florea, M. Modelling of Knowledge Sharing for the Provision of Sustainable Cooperation Between Adult Educa-tional Institutions and Enterprises. Procedia Computer Science, 2017, vol. 104, pp. 160–165. ISSN 1877-0509. doi:10.1016/j.procs.2017.01.095

6. Mirķe, E., Cakula, S. Digital Competency and Readiness for E-Learning Preliminary Findings on Adult Learners’ Readiness for E-Learning. In: Proceedings of the International Conference on Communication, Mana-gement and Information Technology (ICCMIT 2017), Warsaw, Poland, 3–5 Apr., 2017. Warsaw: 2017, pp. 1–6.

7. Cakula, S., Jākobsone, A. Knowledge Sharing for the Provision of Sus-tainable Cooperation Between Adult Education Institutions and En-terprises. In: Proceedings of the International Conference on Commu-nication, Management and Information Technology (ICCMIT 2017), Warsaw, Poland, 3–5 Apr., 2017. Warsaw: 2017, pp. 1–6.

8. Mirķe, E., Cakula, S. Simulation Modeling for School Development in Ādaži Municipality. In: Proceedings of the 10th International Scientific Conference “Rural Environment. Education. Personality.” (REEP), Riga, Latvia, 12–13 May, 2017. Jelgava: 2017, pp. 127–133. ISBN 978-9984-48-259-0. ISSN 2255-808X

9. Daugule, I., Kapenieks, A. Collaborative Knowledge Flow – Mapping the E-Learning Environment. In: Proceedings of the 9th International Conference on Education and New Learning Technologies (EDULE-ARN17), Barcelona, Spain, 3–5 Jul., 2017. Barcelona: 2017, pp. 3304–3311. ISBN 978-84-697-3777-4. ISSN 2340-1117. doi:10.21125/edulearn.2017.1708

10. Gorbunovs, A., Kapenieks, A., Ļubkina, V. Innovative Social Telereha-bilitation System Supportive Balance Function Diagnostic and Impro-vement Model. In: Abstract of Sciences, Technology and Social Sciences: lnternational Conference on Sciences, Technology and Social Sciences, Dubai, United Arab Emirates, 13–14 Feb., 2017. Dubai: PAK Publis-hing Group, 2017, vol. 1, pp. 34–35.

184

11. Gorbunovs, A., Timšāns, Ž., Kapenieks, A., Gulbis, R. Development of Human Balance Capability Testing Prototype. In: Proceedings of the 11th International Scientific and Practical Conference “Environment. Technology. Resources”, Rezekne, Latvia, 15–17 Jun., 2017. Rēzekne: Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, 2017, pp. 62–68. ISSN 1691-5402. e-ISSN 2256-070X. doi:10.17770/etr2017vol3.2518


• Sadarbība notika kopējo pētījumu un attīstības projektu ietvaros.


• RTU Tālmācības studiju centrs (TSC) ir radījis nozīmīgāko e-studiju platformu parku, lai izmēģinātu jaunas e-tehnoloģijas un idejas. TSC ir e-studiju platforma un lietotāju uzvedības datu pētījumu infrastruktūra, moderna multimediju mācību materiālu sagatavošanas infrastruktūra.

• TSC rīcībā ir datorlietotāja acu sekošanas iekārta studējošo aktivitāšu īpatnību noteikšanai e-studiju vidē, studiju satura un metodikas uzla-bošanai. Šī mērķa īstenošanai iniciēts papildu acu sekošanas iekārtu, kā arī encefalogrāfa (EEG) iepirkums.


• Kursi skolotājiem, pulciņu vadītājiem audio/video tehnoloģijās, mobilo ierīču programmēšanā un robotu programmēšanā.

• Kursus skolotājiem – kā strādāt ar talantīgiem skolēniem. • Vairāk nekā 200 tiešsaistes semināru skolotājiem.

3.2. att. Tālmācības studiju centra zinātnisko publikāciju skaits 2017. gadā.

3

8



185

E-s

TUd

iJU

TE

hn

olo

ģiJ

U U

n h

Um

an

iTā

Ro

Zin

āTņ

U f

ak

UlT

āTE

• Videomateriālu sagatavošanas kursi RTU un RSU akadēmiskajam personālam.

• Dalība rokasgrāmatas Eiropas pilsētām “Developing Enhanced Sus-tainable Energy Action Plans” sagatavošanā.

• Sagatavoti daudzveidīgi multimediju mācību materiāli skolotājiem.

186

INŽENIEREKONOMIKAS UN VADĪBAS FAKULTĀTE

07

187

dekāne: profesore Dr. oec. Elīna gailE-saRkanE


Veiksmīga uzņēmējdarbība un biznesa vadība ir pamats valsts eko-nomiskajai izaugsmei. Attīstoties tehnoloģijām, modernai ražošanai un inovatīvai darbībai, visā pasaulē arvien vairāk tiek pieprasīti zinātnieki un speciālisti starpdisciplinārās jomās. Tādējādi viens no stratēģiskiem pētījumu virzieniem Inženierekonomikas un vadības fakultātē (IEVF) ir inženiertehnisko sistēmu un tehnoloģiju pārvaldības un ekonomisko jomu integrācija. Fakultātes zinātnieki veic pētījumus, kas ir saistīti ar sarežģītu ražošanas un inženiertehnisko sistēmu vai zinātņietilpīgu produktu izveidi, uzturēšanu un pilnveidošanu un aptver tādas starpdisciplināras jomas kā inženierekonomika, kvalitātes tehnoloģijas, inovāciju tehnoloģijas, sistēmu inženierija, loģistika, sistēmdinamika, ekonometrija u. c. IEVF zinātniski pētnieciskais darbs notiek starpdisciplinārās jomās, akcentējot tehnoloģiju pārnesi un inovācijas uzņēmējdarbībā. Atbilstoši savam darbības profilam fakultāte nodrošina nozīmīgus pētījumus, kas saistīti ar iekšējo un ārējo ekonomisko un darba vides drošību, būvuzņēmējdarbību un nekustamā īpašuma ekonomiku un pārvaldību, pilsētvides attīstību.

188

Zinātniskā pētniecība tiek integrēta studiju procesā atbilstoši četriem studējošo iesaistes līmeņiem, sākot no individuāla pētniecības darba stingrā mācībspēka uzraudzībā, līdz studentu ierosinātiem un individuāli veiktiem pētījumiem. Ikviens fakultātes students lielākā vai mazākā mērā ir iesaistīts pētniecībā un pētniecības rezultātu izplatīšanā.

Pirmajos studiju gados pētniecība ir integrēta studiju priekšmetos – stu-dentiem tiek doti pētniecības uzdevumi, viņi ir informēti par pētījumu, tā metodēm, to, ko un kāpēc viņi dara. Piemēram, laboratorijas darbs ir tas, kurā studenti veic regulārus pētniecības uzdevumus, ievērojot noteiktas metodes. Šis ir svarīgs solis pētniecības metožu apgūšanā un praktizēšanā.

Ar katru nākamo studiju gadu pētniecības jomā studentiem tiek dota arvien lielāka pētniecības iniciatīvas un individuālās pētniecības brīvība: 2. līmenī studenti tiek iesaistīti mācībspēku vadītos projektos; 3. līmenī augst-skolas personāls nodefinē ieteicamos pētniecības virzienus, bet studējošie at-bilstoši savām interesēm un kompetences līmenim veic pētījumus; 4. līmenī studenti paši ierosina pētījuma jomu un tematiku, veic pētījumus, bet tas viss tiek darīts, konsultējoties ar augstskolas akadēmisko un zinātnisko personā-lu un uzņēmējiem (industrijas pārstāvjiem) atbilstoši studiju programmai un studiju līmenim attiecīgajā jomā. Tas ļauj studentiem iegūt pastāvīgu atgrieze-nisko saiti, attīstīt individuālās pētniecības prasmes. Lielākoties šāda prakse ir attiecināma uz individuāliem pētījumiem, studiju līmeni noslēdzošajā studiju gadā, tāpēc rezultāti var atšķirties atkarībā no konteksta.

Pētniecība tiek organizēta starptautiskā mērogā, tiek attīstīta interna-cionāla sadarbība, ietekme uz valsts un nevalstisko organizāciju lēmumu pieņemšanu. Latvijas mērogā tiek veikti Valsts pētniecības projekti, realizēti Latvijas Zinātnes padomes pētniecības projekti, LR Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtīti līgumdarbi, Latvijas Universitāšu asociācijas uzdevumā veikti pētījumi, līgumdarbi sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām u. c. partneriem. Sadarbībā ar ārvalstīm tika realizēti nozīmīgi pētniecības projekti ar pētnieku un studējošo iesaisti. IEVF personāls piedalās Apvārsnis 2020, COST, Interreg, Erasmus+, BOM-CA u. c. projektu realizācijā.

2017. gadā IEVF kļuva par UIIN (Univeristy Industry Innovation Net-work) biedru un aktīvi līdzdarbojas dažādu universitātes un industrijas sadarbības pētniecības projektu veikšanā. Iestājoties EFMD (European Foundation for Management Deveopment), tika paplašināts akadēmiskās un zinātniskās pētniecības tīkls globālā mērogā. Pateicoties minētajām ak-tivitātēm, fakultātes pētniecība tiek vairāk virzīta uz Eiropas Ekonomiskās zonas analīzi.

Pētniecības rezultātu kvalitāti apliecina plašais starptautisko partne-ru loks, pieaugošais nodarbināto ārvalstu pētnieku skaits fakultātē (2017.

189

inžE

niE

RE

kon

om

ika

s U

n v

ad

ība

s f

ak

UlT

āTE

gadā tie bija 6 pētnieki), pozitīvā publikāciju dinamika (127 publikācijas, t. sk. 64 citētas Scopus vai Web of Science), pieaugošā starptautiskā citējamī-ba un publikācijas nozares TOP 50 vadošajos žurnālos.

Zinātniskās darbības rezultātu izplatīšanai 2017. gadā fakultātē tika no-organizētas un novadītas 10 starptautiskas konferences un semināri, tostarp viena konferences sekcija ASV.


Dekāna vietnieks zinātniskajā darbā: profesors Dr. habil. oec. Remigijs POČSE-pasts: [email protected]ālrunis: 67089012

Adrese: Kalnciema iela 6, Rīga, LV-1048Tālrunis: 67089394E-pasts: [email protected]ājaslapa: www.rtu.lv/lv/ievf



IEVF vīzija ir starptautiskas pētniecības un studiju izcilības centrs ar lo-kālu un globālu ietekmi galvenajos pētījumu virzienos:

• būvuzņēmējdarbības, nekustamā īpašuma, pilsētvides un teritoriju attīstība;

• ekonomiski matemātisko modeļu izstrāde; • organizāciju un nacionālā drošība; • procesu, produktu un sistēmu kvalitātes vadīšana; • uzņēmējdarbības attīstība un inovācijas.

Inženierekonomikas un vadības fakultāte

(IEVF)

Darba un civilās aizsardzības

institūts

Būvuzņēmējdarbības un nekustamā

īpašuma ekonomikas institūts

Uzņēmējdarbības inženierijas un

vadības institūts

Starptautisko ekonomisko

sakaru un muitas institūts

Ražošanas kvalitātes institūts

190

1. BŪVUZŅĒMĒJDARBĪBAS UN NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA EKONOMIKAS INSTITŪTS

Direktore: profesore Dr. oec. Ineta GEIPELEAdrese: Kalnciema iela 6, Rīga, LV-1048Tālrunis: 67089033E-pasts: [email protected]ājaslapa: buni.rtu.lv



• Būvniecības nozares attīstības nozīmīgākās problēmas un risinājumi (prof. J. Vanags).

• Būvniecības nozares rīcībā esošo resursu izmantošanas efektivitātes paaugstināšanas problēmas dažādas ekonomiskās attīstības cikla fāzēs (prof. I. Geipele, prof. J. Vanags).

• Būvniecības nozares un nekustamā īpašuma tirgus attīstības savstarpē-jās mijiedarbības ekonomiskie aspekti Latvijā (prof. I. Geipele).

• Būvniecības nozares un nekustamā īpašuma tirgus ilgtspējīgas attīstī-bas sociāli ekonomiskie, politiskie un ekoloģiskie aspekti (prof. J. Va-nags, prof. T. Tambovceva, asoc. prof. S. Geipele).

• Būvniecības produkta cenas stabilizācijas makroekonomiskās problē-mas un iespējamie risinājumi (prof. J. Vanags).

• Būvniecības produkta cenu pieauguma ietekme uz tautsaimniecības nozaru attīstību (prof. I. Geipele, prof. J. Vanags).

• Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma stratēģiskā pārvaldība un nozīmīgākie ilgtspējīgās attīstības virzieni, problēmas un risinājumi (prof. I. Geipele, doc. K. Fedotova, doc. L. Šnīdere, doc. A. Kundziņa, doc. G. Actiņa).

• Cilvēkkapitāla un izglītības nozīme ilgtspējīgā attīstībā (prof. J. Saulītis, prakt. doc. L. Kamola).

Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma

ekonomikas institūts(BUNĪI)

Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma

ekonomikas un vadīšanas katedra

Zinātniski pētnieciskā laboratorija

Teritoriju attīstības pārvaldības un

pilsētekonomikas katedra

191

inžE

niE

RE

kon

om

ika

s U

n v

ad

ība

s f

ak

UlT

āTE

• Ekoefektivitāte būvuzņēmējdarbībā (prof. T. Tambovceva, doc. A. Kun-dziņa, doc. R. Kočanova, doc. J. Grizāns, doc. A. Jurjāns).

• Ekonomikas domas vēsture (doc. L. Krilovs). • Inženierekonomikas problēmas un risinājumi būvniecības nozarē

(prof. I. Geipele, prof. J. Vanags, doc. A. Jurjāns). • Latvijas reģionālās attīstības problēmas un to konceptuālie risinājumi

(prof. M. Šenfelde, doc. I. Judrupa, prof. J. Vanags). • Nekustamā īpašuma tirgus cenu pieauguma ietekme uz tautsaimnie-

cības subjektu kredītspēju un mājokļu pieejamību (prof. J. Vanags, asoc. prof. S. Geipele).

• Nekustamā īpašuma un būvuzņēmējdarbības inženierekonomika un va-dīšana (prof. I. Geipele, prof. J. Vanags, doc. A. Jurjāns, doc. L. Šnīdere).

• Pašvaldību finanšu problēmas (prof. J. Vanags, asoc. prof. T. Survilo, asoc. prof. S. Geipele).

• Pilsētu attīstības ilgtspējīgas attīstības problēmas un risinājumi (prof. J. Vanags, asoc. prof. A. Auziņš, prakt. doc. U. Kamols, doc. R. Kočanova).

• Mājokļu ilgtspējīgās attīstības politika, energoefektivitātes problēmas un risinājumi (prof. I. Geipele, doc. G. Actiņa, doc. L. Šnīdere, doc. R. Kočanova).

• Reģionālās attīstības riski (asoc. prof. T. Survilo, lekt. K. Gorbunova). • Tiesību filozofijas un politiskās domas problēmas, iespējas un risināju-

mi īpašuma taisnīguma, vienlīdzības un ekspluatācijas teorijas kontek-stā (prof. K. Kļaviņš, asoc. prof. S. Geipele).

• Valsts ekonomiskās politikas nozīme būvniecības nozares attīstības sta-bilizācijā (prof. J. Vanags, asoc. prof. S. Geipele).

• Vides vērtēšanas iespējas, problēmas un risinājumi būvuzņēmējdarbībā un nekustamā īpašuma tirgū (prof. T. Tambovceva, prof. J. Vanags).

• Zemes pārvaldības problēmas un risinājumi Latvijā (asoc. prof. A. Au-ziņš, asoc. prof. S. Geipele).

1.3. PERSONĀLS


66 %Zinātni apkalpojošaispersonāls

6 %


28 %

1.1. att. Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūtā nodarbinātā personāla pilna laika ekvivalents procentos.

192



• ESF līdzfinansētā projekta “Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana”, vie-nošanās Nr. 2010/0274/1DP/1.2.1.1.1/10/IPIA/VIAA/001 (uzņēmēj-darbības, finanšu, grāmatvedības, administrēšanas (vairumtirdznie-cības un mazumtirdzniecības komerczinību) un būvniecības nozaru ekspertu padomju eksperti – institūta speciālisti).

• LR Ekonomikas ministrijas Interreg Europe projekts PGI00304 “Leve-raging Cluster Policies for Successful Implementation of RIS3 (CLUS-TERS3)” (darba grupas locekle prof. M. Šenfelde).

• ERAF līdzfinansētais pēcdoktorantūras pētnieciskais projekts “A Val-ues-led Planning Approach for Sustainable Land Use and Develop-ment”, pētniecības pieteikums Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/161 (proj. vad. asoc. prof. A. Auziņš, zin. vad. – prof. I. Geipele).

• ESF projekts 8.5.2.0./16/1/001 “Nozaru kvalifikācijas sistēmas pilnvei-de profesionālās izglītībai un kvalitāte” (2017. gada maijs–oktobris, ek-sperti – BUNĪ institūta speciālisti).


1. Kauškale, L., Geipele, I. Integrated Approach of Real Estate Market Analysis in Sustainable Development Context for Decision Making. Procedia Engineering, 2017, vol. 172, pp. 505–512. ISSN 1877-7058. doi:10.1016/j.proeng.2017.02.059

2. Puķīte, I., Geipele, I. Different Approaches to Building Manage-ment and Maintenance Meaning Explanation. Procedia Engine-ering, 2017, vol. 172, pp. 905–912. ISSN 1877-7058. doi:10.1016/j.proeng.2017.02.099

3. Ādlers, Ā., Viesturs, J., Geipele, I. Adequate Compensation in Compulsory Acquisition of Land in the Albanian Trans Adriatic Pipeline Project. In: Proceedings of the International Scientific Confe-rence “Economic Science for Rural Development” No. 44, Jelgava, Latvia, 27–28 Apr., 2017. Jelgava: 2017, pp. 14–20. ISBN 978-9984-48-260-6. ISSN 1691-3078. e-ISSN 2255-9930

4. Biuksane, I. Cooperation in Latvian Fisheries Sector. In: Proceedings of the International Scientific Conference “Economic Science for Rural Development” No. 44, Jelgava, Latvia, 27–28 Apr., 2017. Jelgava: 2017, pp. 315–322. ISSN 1691-3078

193

inžE

niE

RE

kon

om

ika

s U

n v

ad

ība

s f

ak

UlT

āTE

5. Biukšāne, I. Competitiveness of the Blue Economy of Latvia. In: Proce-edings of the International Scientific Conference “Engineering for Rural Development”, Jelgava, Latvia, 24–26 May, 2017. Jelgava: 2017, pp. 18–25. ISSN 1691-5976. doi:10.22616/ERDev2017.16.N001

6. Geipele, S., Geipele, I., Kauškale, L., Zeltiņš, N., Štaube, T., Pudzis, E. The Development of Nanotechnologies and Advanced Materials Industry in Science and Entrepreneurship: Scientific Indicators. A Case Study of Lat-via (Part Three). Latvian Journal of Physics and Technical Sciences, 2017, vol. 54, no. 5, pp. 3–13. ISSN 0868-8257. doi:10.1515/lpts-2017-0029

7. Kauškale, L., Geipele, I., Zeltiņš, N., Lecis, I. Environmental and Energy Aspects of Construction Industry and Green Buildings. Latvian Journal of Physics and Technical Sciences, 2017, vol. 54, no. 2, pp. 24–33. ISSN 0868-8257. doi:10.1515/lpts-2017-0010

8. Kočanovs, Ņ., Geipele, I., Kočanova, R., Bogodistaja, O. The Impact of Visual Environment Planning Functions on Value of Real Estate Pro-jects. In: Advances in Social and Behavioral Sciences, Moscow, Russia, 28–29 Jun., 2017. Singapore: 2017, pp. 26–32. ISBN 978-981-11-2563-8. ISSN 2339-5133

9. Meijere, S., Tambovceva, T. Information Communication Technologies as Enabler for Rural Development. In: Proceedings of the International Scientific Conference “Economic Science for Rural Development” No. 44, Jelgava, Latvia, 27–28 Apr., 2017. Jelgava: 2017, pp. 110–115. ISBN 9789984482606. ISSN 1691-3078. e-ISSN 2255-9930

10. Pavlova, I., Šenfelde, M. The Impact on the Population on the Sustai-nable Urban Economic Development. In: 5th International Conference “Entrepreneurship, Innovation and Regional Development” (EIRD 2017), 2017, vol. 5, no. 2, pp. 330–344. ISSN 2345-0282

11. Potravnyy, I., Tambovceva, T., Gassiy, V. Ethnological Expertise as a Tool of the Impact Assessment on Arctic Territories of Traditional Land Use. In: Proceedings of the 2017 International Conference “Econo-mic Science for Rural Development”. No. 45, Jelgava, Latvia, 27–28 Apr., 2017. Jelgava: 2017, pp. 196–203. ISBN 9789984482613. ISSN 1691-3078. e-ISSN 2255-9930

12. Pudzis, E., Geipele, I., Geipele, S. The Basis for Sustainable Place- Based Economic Development: The Role of Cultural Heritage in Latvia, Swe-den and Ukraine. In: Advances in Social and Behavioral Sciences, Mos-cow, Russia, 28–29 Jun., 2017. Singapore: 2017, pp. 32–36. ISBN 978-981-11-2563-8. ISSN 2339-5133

13. Kauškale, L., Geipele, I. Foreign Direct Real Estate Investments in Lat-via in the Context of the Development of the National Economy. In: 16th International Conference “Economic Science for Rural Develop-ment 2015”, No. 37, Jelgava, Latvia, 23–24 Apr., 2015. Jelgava: Latvia

194

University of Agriculture, 2015, pp. 241–250. ISBN 978-9984-48-180-7. ISSN 1694-3078. e-ISSN 2255-9930

14. Puķīte, I., Geipele, I. Identification and Development of Building Mana-gement System Characteristics in Latvia. In: Proceedings of the Interna-tional Scientific Conference “Economic Science for Rural Development”. No. 44, Jelgava, Latvia, 27–28 Apr., 2017. Jelgava: Latvia University of Agriculture, 2017, pp. 166–173. ISBN 978-9984-48-260-6. ISSN 1691-3078. e-ISSN 2255-9930

15. Puķīte, I., Geipele, I., Greķis, A., Zeltiņš, N. Involvement of Individu-als in the Development of Technical Solutions and Rules of Manage-ment for Building Renovation Projects: A Case Study of Latvia. Latvian Journal of Physics and Technical Sciences, 2017, vol. 54, no. 4, pp. 3–14. ISSN 0868-8257. doi:10.1515/lpts-2017-0022

16. Skoruks, D., Nazarova, J., Šenfelde, M. Detecting Monopolisation Ten-dencies in the Context of Modern Business Cycles: Elaboration via Im-plementation. In: Proceedings of the 18th International Scientific Confe-rence “Economic Science for Rural Development 2017”. No. 45, Jelgava, Latvia, 27–28 Apr., 2017. Jelgava: 2017, pp. 367–374. ISBN 978-9984-48-261-3. ISSN 1691-3078. e-ISSN 2255-9930

17. Skoruks, D., Nazarova, J., Šenfelde, M. Monopolisation Trend Con-ditionality Under Modern Economic Conditions: A Case Study of Road Construction Public Procurement Conjuncture. Procedia Engi-neering, 2017, vol. 172, pp. 1007–1014. ISSN 1877-7058. doi:10.1016/j.proeng.2017.02.151

18. Skoruks, D., Šenfelde, M. Empirical Methodology of Modern Mono-polisation Process Assessment: An Extended Commentary. In: Proce-edings of the 18th International Scientific Conference “Economic Science for Rural Development 2017”. No. 45, Jelgava, Latvia, 27–28 Apr., 2017. Jelgava: 2017, pp. 360–366. ISBN 978-9984-48-261-3. ISSN 1691-3078. e-ISSN 2255-9930

1.2. att. Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūta zinātnisko publikāciju skaits 2017. gadā.

1

1

2

2

25

20




Publikācijas konferenču materiālos, kas irindeksēti Web of Science un/vai Scopus



195

inžE

niE

RE

kon

om

ika

s U

n v

ad

ība

s f

ak

UlT

āTE

19. Survilo, T., Pavlova, I., Kamols, U. The Significance of Riga Neighbour-hoods for the Sustainable Economic Development of the City. In: Inter-national Conference on Industrial Engineering and Operations Manage-ment, Kuala Lumpur, Malaysia, 8–10 Mar., 2016. ASV: IEOM Society, 2017, pp. 1678–1689. ISBN 978-098554974-9. ISSN 2169-8767

20. Tupenaite, L., Lill, I., Geipele, I., Naimaviciene, J. Ranking of Sustai-nability Indicators for Assessment of the New Housing Development Projects: Case of the Baltic States. Resources: Special Issue Sustainability Indicators for Environment Management, 2017, vol. 6, iss. 4, pp. 1–21. ISSN 2079-9276. doi:10.3390/resources6040055


• Starptautiskā zinātniskā konference “Baltic Applied Astroinformatics and Space Data Processing” (2017. gada 23–24 augusts, Ventspils, Lat-vija, BUNĪ institūta dalībnieki – prof. I. Geipele, zin. asist. I. Stāmure).

• Vieslekcija “Near-Field Spacecraft VLBI Tracking in the Context of Space Geodesy” BUNĪ institūta un RTU BIF studentiem (2017. gada 21. septembris, prof. Leonid Gurvit, Delftas Tehnoloģiju universitāte, Nīderlande).

• Vieslekcijas studiju kursos “Būvniecības projektu vadīšana” un “Būvnie-cības plānošana un organizēšana” RTU IEVF BUNĪ institūta studentiem (2017. gada 25.–26. septembris, dr. ing. Andrzej Czemplik, Wroclaw Uni-versity of Science and Technology, Faculty of Civil Engineering, Polija).

• Vieslekcija “State’s Regulation Problems Under Conditions of Natural Monopoly” (2017. gada 12.–13. oktobris, prof. Sergej Kirsanov, St. Pe-tersburg Institute of Humanities, Krievija).

• Dalība zinātniski praktiskajā forumā “Mājokļu pārvaldīšanas prakse, daudzdzīvokļu namu atjaunošanas iespējas” sadarbībā ar starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrību “BT 1”, Ekonomikas ministriju, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociāciju (LNPAA), Latvijas Namu pārvaldnieku ģildi (2017. gada 20. oktobris).

• Vieslekcija “Macroeconomic Situation in Bulgaria Before and After World Economic Crisis” (2017. gada 12.–13. oktobris, asoc. prof. Ivaylo Ivanov, University of Forestry, Bulgārija).

• RTU IEVF BUNĪ institūta profesore T. Tambovceva Florences Uni-versitātē (Itālija) vadīja lekcijas un seminārus maģistra programmas “International Relations and European Studies” studentiem studiju kursa “Energy, Environment, and European Security” ietvaros par tēmu “Renewables an EU Energy Market: The Latvian Case” (2017. gada 16.–25. novembris; papildus apmeklēja Sant’Anna School of Ad-vanced Studies Pizā, kur tikās ar asoc. prof. Tiberio Daddi. Tikšanās

196

laikā tika apspriesti potenciālie kopējie zinātniskie projekti un publi-kāciju izveide).

• Profesore Tatjana Tambovceva – ‑ no 2014. gada Industrial Engineering and Operations Management

(IEOM) Society “Achieving and Sustaining Operational Excellence” dalībniece;

‑ no 2013. gada Russian Humanitarian Science Foundation starptau-tiskā eksperte;

‑ no 2012. gada International Economics Development Rese-arch Center (IEDRC) vecākā dalībniece Nr. 10080208, reģ. Nr.: 52537045-000-07-10-2;

‑ no 2011. gada Experts council of Building branch dalībniece; ‑ no 2011. gada The Baltic University Programme (Uppsala University,

Sweden) dalībniece; ‑ no 2009. gada European Society for Ecological Economics dalībniece; ‑ no 2005. gada Russian Society for Ecological Economics dalībniece; ‑ EURO Working Group “OR in Sustainable Development and Civil

Engineering (ORSDCE)” dalībniece. • Praktiskie docenti Uldis Kamols un Līga Kamola – no 2010. gada Ur-

ban Economics association biedri. • Dr. Alise Vītola –

‑ no 2010. gada Regional Studies Association biedre; ‑ no 2012. gada Association for the Advancement of Baltic Studies

biedre. • Docents Dr. Jurijs Grizāns – Rīgas domes Pilsētas attīstības departa-

menta Pilsētvides ekonomikas eksperts. • Docents Dr. ing. Aivars Jurjāns – Latvijas Būvinženieru savienības de-

leģētais nacionālās delegācijas pārstāvis (Member of Latvian Association of Civil Engineers) Eiropas būvinženieru (inženierbūvju) padomē (The European Council of Civil Engineers, ECCE).

• Profesors Kaspars Kļaviņš – ‑ no 2011. gada Redingas Universitātes Arheoloģijas departamenta

(Lielbritānijā) asociētais zinātnieks; ‑ no 2009. gada Lielbritānijas Karaliskās Mākslas, ražošanas un tirdz-

niecības veicināšanas biedrības biedrs; ‑ no 2006. gada Līdsas Universitātes (Lielbritānijā) Viduslaiku studiju

institūta biedrs; ‑ no 2011. gada – biedrības “Tuvo, Vidējo Austrumu, Centrā-

lās Āzijas un politisko pētījumu Starptautiskais institūts” (reģ. Nr. 40008180503) padomes loceklis.

197

inžE

niE

RE

kon

om

ika

s U

n v

ad

ība

s f

ak

UlT

āTE

• Doktorante, zin. asistente Iveta Stāmure un docente Dr. Tatjana Štaube – no 2015. gada oktobra ERES (The European Real Estate Society) PhD Student Committee dalībnieces.

• BUNĪ institūta izdevums “Baltic Journal of Real Estate Economics and Construction Management”. ISSN 2255-9604. e-ISSN 2255-9671.

• Profesore Ineta Geipele – ‑ zinātniskā žurnāla “Technological and economic development of

economy” (Viļņa, Lietuva) starptautiskās redkolēģijas locekle; ‑ no 2011. gada Latvijas Namu pārvaldnieku ģildes valdes locekle; ‑ no 2011. gada FIABCI-Baltic Multinational Chapter revidente; ‑ Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministrijas un žurnāla “Latvijas būvniecība” organizētā konkursa “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2017” žūrijas komisijas locekle;

‑ žurnāla “Būvinženieris” organizētā konkursa “Gada būvinženieris Latvijā 2017” žūrijas komisijas locekle.

• Profesore Maija Šenfelde – ‑ Meža tehniskās universitātes (Sofija, Bulgārija) zinātnisko rakstu

“Management and Sustainable Development” redkolēģijas locekle; ‑ Kauņas Tehnoloģijas universitātes (Lietuva) zinātnisko rakstu krāju-

ma “Economics and Management” redkolēģijas locekle; ‑ Toruņas Nikolaja Kopernika universitātes (Polija) ikgadējās starp-

tautiskās zinātniskās konferences “Regional Development” prog-rammas komitejas locekle;

‑ no 2012. gada vecākā biedre organizācijā International Economics Development Research Center (IEDRC), dalībnieka Nr. 10080208, reģ. Nr. 52537045-000-07-10-2.

• Profesori I. Geipele, J. Vanags, T. Tambovceva, docents O. Caune – no 2011. gada ESF līdzfinansētā projekta “Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugsti-nāšana” (vienošanās Nr. 2010/0274/1DP/1.2.1.1.1/10/IPIA/VIAA/001) uzņēmējdarbības, finanšu, grāmatvedības, administrēšanas (vairum-tirdzniecības un mazumtirdzniecības, komerczinību) un būvniecības nozaru ekspertu padomju eksperti.


• Kopā ar RTU BIF TI iegādāts bezpilota lidaparāts ar infrasarkano staru kameru, kas paredzēta bezpilota lidaparātam mērījumu un nolasījumu veikšanai ārpus telpām, kā arī augstas izšķirtspējas kamera papildu uz-ņēmumu veikšanai.

198


Zinātnisko darbības virzienu un veikto pētījumu rezultāti, kas iegūti iz-pētes procesa laikā, tiek integrēti visu līmeņu studiju programmās un studiju procesā kopumā dažādos studiju kursos un noslēguma darbu izstrādes laikā, kad tiek veikti studentu zinātniski pētnieciskie darbi. Tāpat arī studenti kopā ar institūta darbiniekiem piedalās ikgadējās starptautiskās un vietējās zināt-niskajās konferencēs.

Lielā akadēmiskā personāla pieredze ļauj jaunajiem zinātniekiem pie-dalīties pētījumu veikšanā un aprobēšanā, tāpat arī ļauj piedalīties dokto-rantūras studiju programmā un pilnveidot maģistrantūras programmu “Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma vadīšana”, “Ekonomika” un “Pilsētu un reģionu inženierekonomika”. Zinātniskā institūta mācībspēki docē studiju priekšmetus doktorantūras studiju programmā struktūrvienī-bai piesaistītajiem doktorantiem, kā arī modernizē, ievieš jaunākos tehno-loģiskos sasniegumus studiju procesā (praktiskajās nodarbībās, modelēšanā, simulācijā) un pētniecībā būvniecības, enerģētikas, nekustamā īpašuma un ar to saistītās jomās.

Zinātniskās pētniecības rezultāti tiek aprobēti studiju procesā (lekcijas, semināri, laboratorijas darbi), kā arī sadarbības partneru darbībā.

Starpdisciplinaritāte

1. līmeņa studiju programmās

Starpdisciplinaritāte

bakalaura līmeņa studiju programmās

Starpdisciplinaritāte Starpdisciplinaritāte

maģistra līmeņa studiju programmās

doktorantūras līmeņa studiju programmās

Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūta zinātniskās darbības virzieni

1.3. att. Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūts.

199

inžE

niE

RE

kon

om

ika

s U

n v

ad

ība

s f

ak

UlT

āTE


• Zinātniski praktiskais seminārs “Zinātniski tehniskais progress un tā ietekme uz sabiedrības sociāli ekonomiskiem procesiem” (2017. gada 24. janvāris).

• Zinātniski praktisko lekciju cikls “Aktualitātes būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma vadīšanā” (2017. gada 2. jūnijs, lekt. I. Geipele, G. Actiņa un S. Geipele).

• 58. RTU starptautiskās zinātniskās konferences ICEE apakšsekcija “Ne-kustamā īpašuma ekonomika un būvuzņēmējdarbība”.

• Zinātniski praktiskais seminārs “Siltumapgādes vēsturiskie un ekono-miskie aspekti būvuzņēmējdarbībā un nekustamā īpašuma pārvaldībā” (2017. gada decembris, doc. A. Kundziņa).

2. DARBA UN CIVILĀS AIZSARDZĪBAS INSTITŪTS

Direktors: profesors Dr. oec. Jānis IEVIŅŠAdrese: Kalnciema iela 6, Rīga, LV-1048Tālrunis: 67089488E-pasts: [email protected]ājaslapa: dcai.rtu.lv



• Ugunsdrošība un civilā aizsardzība (prof. V. Jemeļjanovs, asoc. prof. J. Malahova).

Darba un civilās aizsardzības institūts

Darba un civilās aizsardzības

katedra

Tehnogēnās drošības konsultatīvais un apmācību centrs

Tehnogēnās vides drošības zinātniskā

laboratorija

200

• Tehnohgēnās vides risku noteikšana (prof. J. Ieviņš, J. Bērziņš, prof. V. Urbāne).

• Elektromagnētisko lauku kā darba vides riska izpēte (zin. asist. I. Vilcāne).

2.3. PERSONĀLS

2.1. att. Darba un civilās aizsardzības institūtā nodarbinātā personāla pilna laika ekvivalents procentos.


2.4.1. LĪGUMDARBI

• AS “Dobeles dzirnavnieks”. “Nelaimes gadījuma darbā analīze, iespēja-mo norises variantu modelēšana un to simulācija Kombinētās lopbarī-bas rūpnīcā” (vad. prof. J. Ieviņš).

• SIA “Maxima Latvija”. Zinātniskā pamatojuma izstrāde darba aizsardzī-bā un civilajā aizsardzībā (vad. prof. J. Ieviņš).


1. Vilcāne, I., Koppel, T., Bartušauskis, J., Urbāne, V., Ieviņš, J., Kaļķis, H., Roja, Ž. Electromagnetic Fields’ Exposure to Head, Torso and Limbs in Office Workplaces. Agronomy Research, 2016, vol. 14, no. 5, pp. 1737–1744. ISSN 1406-894X (Web of Science).

2. Malahova, J., Rivza, B., Vasiļevska, D. Analysis of Fire Safety Systems in Regions of Latvia: Possibility of Building New Fire Stations. In: Pro-ceedings of the 15th International Scientific Conference “Engineering for Rural Development”, Jelgava, Latvia, 25–27 May, 2016. Jelgava: Latvia


79 %


10 %


11 %


0,1 %

201

inžE

niE

RE

kon

om

ika

s U

n v

ad

ība

s f

ak

UlT

āTE

University of Agriculture, 2016, vol. 15, pp. 702–708. ISSN 1691-5976 (Scopus).

3. Ieviņš, J., Malahova, J., Ketners, K. Possibilities of Labour Protection Improvement in Micro- and Small Enterprises. In: Integrated and Sus-tainable Regional Development; Production and Co-Operation in Agri-culture: Proceedings of the International Scientific Conference “Econo-mic Science for Rural Development”, Jelgava, Latvia, 21–22 Apr., 2016. Jelgava: Latvia University of Agriculture, 2016, pp. 72–79. ISBN 978-9984-48-224-8. ISSN 1691-3078. e-ISSN 2255-9930 (Web of Science, Scopus).

4. Malahova, J., Jemeļjanovs, V., Ketners, K. Possibilities of Fire Safe-ty Improvement in Regional Social Care Institutions. In: Integrated and Sustainable Regional Development; Production and Co-Operation in Agriculture: Proceedings of the International Scientific Conference “Economic Science for Rural Development”, Jelgava, Latvia, 21–22 Apr., 2016. Jelgava: Latvia University of Agriculture, 2016, pp. 120–125. ISBN 978-9984-48-224-8. ISSN 1691-3078. e-ISSN 2255-9930 (Web of Science).

5. Urbāne, V., Vilcāne, I., Ieviņš, J. Management Style and Reduction of the Psychological Risk Factors in the Company. In: The European Pro-ceedings of Social & Behavioural Sciences EpSBS, Targoviste, Romania, 17–19 Nov., 2016. Targoviste: Future Academy, 2017, pp. 812–819. ISSN 2357-1330. e-ISSN 2357-1330. doi:10.15405/epsbs.2017.07.03.97 (Web of Science).

6. Koppel, T., Vilcāne, I., Tint, P. Risk Management of Magnetic Field from Industrial Induction Heater – A Case Study. In: Proceedings of the 16th International Scientific Conference “Engineering for Rural Develop-ment”, Jelgava, Latvia, 25–26 May, 2017. Jelgava: 2017, vol. 16, pp. 1–14. ISSN 1691-5976. doi:10.22616/ERDev2017.16.N218 (Scopus).

7. Malahova, J., Ieviņš, J., Ketners, K. Firefighting and Rescue Solutions for Rural Areas of the Republic of Latvia. In: Integrated and Sustainable Regional Development; Marketing and Sustainable Consumption: Proce-edings of the International Scientific Conference “Economic Science for Rural Development”. No. 45, Jelgava, Latvia, 27–28 Apr., 2017. Jelgava: 2017, pp. 134–139. ISBN 978-9984-48-261-3. ISSN 1691-3078. e-ISSN 2255-9930 (Web of Science).

8. Malahova, J., Jemeļjanovs, V., Ketners, K. Use of Preventive Measures for Reduction in the Number of Fires: Possible Solutions. In: Integrated and Sustainable Regional Development; Marketing and Sustainable Con-sumption: Proceedings of the International Scientific Conference “Econo-mic Science for Rural Development”. No. 45, Jelgava, Latvia, 27–28 Apr., 2017. Jelgava: 2017, pp. 140–148. ISBN 978-9984-48-261-3. ISSN 1691-3078. e-ISSN 2255-9930 (Web of Science).

202

9. Urbāne, V., Vilcāne, I., Tint, P., Ieviņš, J., Jemeļjanovs, V., Birgere, L. Pre-vention the Impact of Chemicals on the Health of Workers in Fibreg-lass Industry. Agronomy Research, 2017, vol. 15, no. 5, pp. 2195–2206. ISSN 1406-894X. doi:10.15159/AR.17.038 (Web of Science).

10. Hrenov, G., Vilcāne, I., Urbāne, V., Tint, P. Improving Job Satisfaction With Different Intervention Methods Among the School Personnel in Es-tonia and Latvia. Agronomy Research, 2017, vol. 15, no. 4, pp. 1602–1612. ISSN 1406-894X. doi:10.15159/AR.17.012 (Web of Science, Scopus).

11. Urbāne, V., Tambovceva, T., Ieviņš, J. Determination of Requirements for Ventilation System in Manufacturing of Electronic Products. In: MEPDEV 2nd: 2016 Central & Eastern European LUMEN Interna-tional Conference – Multidimensional Education & Professional Deve-lopment. Ethical Values: The European Proceedings of Social & Behaviou-ral Sciences, Targoviste, Romania, 17–19 Dec., 2016. Future Academy: 2017, pp. 820–830. e-ISBN 9789731664293. ISSN 2357-1330. e-ISSN 2357-1330. doi:10.15405/epsbs.2017.07.03.97 (Scopus).

12. Koppel, T., Vilcāne, I. The New Occupational Electromagnetic Fields’ Directive 2013/35/EU Compared to the Existing Estonian National Le-gislation. In: Proceedings of the 56th International Riga Technical Uni-versity Conference “Scientific Conference on Economics and Entreprene-urship” (SCEE‘2015), Riga, Latvia, 14–15 Oct., 2015. Riga: RTU Press, 2015, pp. 156–159. e-ISBN 978-9934-8275-3-2. e-ISSN 2256-0866

13. Koppel, T., Vilcāne, I., Carlberg, M., Priiman, R., Riisik, K., Haldre, H., Visnapuu, L. The Effect of Static Magnetic Field on Heart Rate Variabi-lity – An Experimental Study. In: 6th International Conference on Bio-systems Engineering: Book of Abstracts, Tartu, Estonia, 7–8 May, 2015. Tartu: Estonian University of Life Sciences, 2015, pp.108–108. ISBN 978-9949-536-81-8

14. Urbāne, V., Tambovceva, T., Ieviņš, J. Determination of Requirements for Ventilation System in Manufacturing of Electronic Products. In: Multidimensional Education & Professional Development Ethical Val-ues: 2nd Central & Eastern European LUMEN International Conference,

2.2. att. Darba un civilās aizsardzības institūta zinātnisko publikāciju skaits 2017. gadā.

2

7

11




203

inžE

niE

RE

kon

om

ika

s U

n v

ad

ība

s f

ak

UlT

āTE

Targoviste, Rumania, 17–19 Nov., 2016. Targoviste: Lumen Research Center, 2016, pp. 293–294. ISBN 9789731664293

15. Urbāne, V., Vilcāne, I., Ieviņš, J. The Influence of the Management Style and Reduction of the Psychological Risk Factors in the Company K. In: Multidimensional Education & Professional Development Ethical Val ues: 2nd Central & Eastern European LUMEN International Confe-rence, Targoviste, Rumania, 17–19 Nov., 2016. Targoviste: Lumen Rese-arch Center, 2016, pp. 295–296. ISBN 978-973-166-429-3

16. Vilcāne, I., Koppel, T., Bartušauskis, J., Urbāne, V., Ieviņš, J., Kaļķis, H., Roja, Ž. Electromagnetic Fields’ Exposure to Head, Torso and Limbs in Office Workplaces. In: 7th International Conference “Biosystems En-gineering 2016”: Book of Abstracts, Tartu, Estonia, 12–13 May, 2016. Tartu: Estonian University of Life Sciences, 2016, pp. 117–118. ISBN 978-9949-536-81-8

17. Roja, Ž., Kaļķis, H., Ieviņš, J. Ergonomics Interventions Significance in Collaboration between Baltic and Nordic Region. In: Proceedings of the Riga Technical University 57th International Scientific Conferen-ce “Scientific Conference on Economics and Entrepreneurship” (SCEE ‘2016), Riga, Latvia, 28–30 Sep., 2016. Riga: Riga Technical University, 2016, pp. 176–177. ISBN 978-9934-10-860-0. ISSN 2256-0866

18. Koppel, T., Ross, P., Vilcāne, I. Shielding Static Magnetic Fields From Magnetic Resonance Imaging Units by Ferromagnetic Mate-rial. No: EMBEC & NBC 2017: Joint Conference of the European Me-dical and Biological Engineering Conference (EMBEC) and the Nor-dic-Baltic Conference on Biomedical Engineering and Medical Physics (NBC), Tampere, Somija, 11–15 Jun., 2017. Singapore: Springer Na-ture Singapore Pte Ltd., 2017, pp. 743–746. ISBN 978-981-10-5121-0. e-ISBN 978-981-10-5122-7. ISSN 1680-0737. e-ISSN 1433-9277. doi:10.1007/978-981-10-5122-7_186

19. Sepp, J., Tint, P. The Components of Non-Punitive Environment in Nursing. Safety of Technogenic Environment, 2017, vol. 8, pp. 24–30. ISSN 2255-6923. e-ISSN 2255-8705. doi:10.1515/ste-2017-0004

20. Zinko, R., Bilyk, O. Ways of Ensuring Society’s Environmental Stabi-lity. Tehnogēnās vides drošība, 2017, no. 8, pp. 31–36. ISSN 2255-6923. e-ISSN 2255-8705. doi:10.1515/ste-2017-0005


• 2017. gada 4.–8. jūlijā prof. J. Ieviņš un zin. asist. I. Vilcāne uzstājās starptautiskajā zinātniskajā simpozijā “Economics, Business & Finan-ce” Jūrmalā ar prezentāciju “Most Specific Inconsistencies of Labour Safety Management System in Construction Industry Enterprises”.

204

• 2017. gada 4.–8.jūlijā asoc. prof. J. Malahova uzstājās starptautiskajā zinātniskajā simpozijā “Economics, Business & Finance” Jūrmalā ar prezentāciju “Potential Flood Impact on Natural and Socioeconomic Environment in Riga (Latvia)”.

• 2017. gada 20. aprīlī asoc. prof. J. Malahova piedalījās ekspertu apmācī-bās “Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšana”.

• 2017. gada 10.–12. maijā asoc. prof. J. Malahova, prof. V. Jemeļjanovs un lektors G. Kiseļovs uzstājās starptautiskajā konferencē “22nd Interna-tional Scientific Conference, Economics and Management 2017 (ICEM 2017)” ar prezentāciju “Improvement of Water Fire-Extinguishing Ca-pability by Use of Foam Agents, Surfactants and Mixtures Thereof ”.

• 2017. gada 12. maijā asoc. prof. J. Malahova piedalījās ekspertu apmā-cībās “Studiju virziena izvērtēšanas simulācija”.

• 2017. gada 27.–28. aprīlī prof. J. Ieviņš, prof. V. Jemeļjanovs un asoc. prof. J. Malahova piedalījās Latvijas Lauksaimniecības universitātes 18. starptautiskajā konferencē “Economic Sciens for Rural Develop-ment 2017” ar prezentāciju “Firefighting and Rescue Solutions for Ru-ral Areas of the Republic of Latvia”.

• 2017. gada 27.–28. aprīlī asoc. prof. J. Malahova un prof. V. Jemeļjanovs piedalījās Latvijas Lauksaimniecības universitātes 18. starptautiskajā konferencē “Economic Sciens for Rural Development 2017” ar prezen-tāciju “Use of Preventive Measures for Reduction in the Number of Fi-res: Possible Solutions”.

• 2017. gada 9.–11. februārī zin. asist. I. Vilcāne piedalījās izbraukuma seminārā Tallinas Tehnoloģiju universitātē par kopīgiem pētījumiem un praktiskajā izbraukuma seminārā par elektromagnētisko lauku emi-sijas monitoringu apdzīvotās vietās.

• 2017. gada 2. oktobrī lektora p. i. I. Vilcāne piedalījās praktiskajā ap-mācībā “RAMP – Risk Assessment and Management Tool for Manual Handling – Proactively” Igaunijas Dzīvības zinātņu universitātē.

• 2017. gada 14.–15. decembrī prof. V. Urbāne un asoc. prof. J. Malahova Erasmus+ “Teaching Staff Mobility (STA) in the framework of Eras-mus+ programme” programmas ietvaros lasīja lekciju kursu (8 stun-das) “System of Civil Defence in the Republic of Latvia” Tallinas Teh-noloģiju universitātē, Igaunijā.


• Paplašināta Tehnogēnās vides drošības zinātniskā laboratorija ar jau-nu iekārtu – automātiskās ugunsgrēka atklāšanās sistēmas stends (EUR 9499,48).

205

inžE

niE

RE

kon

om

ika

s U

n v

ad

ība

s f

ak

UlT

āTE

• 2017. gadā Darba un civilās aizsardzības institūts veica Kalnciema ielā 6 114. kabineta rekonstrukciju un aprīkošanu ar lektoriem un dok-torantiem paredzētām darba vietām (kabineta labiekārtošanai tika ie-gādātas mēbeles EUR 1924,16 apmērā).

• 2017. gadā DCAI mācību vajadzību nodrošināšanai tika iegādāta elek-tromagnētisko lauku mērierīce ME3830B LOW FREQUENCY ANALY-SER (EUR 192,45).


• Darba un civilās aizsardzības katedra 2016./2017. gadā veica pārrunas ar Tallinas Tehnoloģisko universitāti ar mērķi stiprināt sadarbību starp abām augstskolām, kā rezultātā 2017./2018. gadā Erasmus+ ietvaros tika plānots pieteikt četrus pasniedzējus no RTU IEVF Darba un civilās aizsardzības institūta par vieslektoriem Tallinas Tehnoloģiskajā univer-sitātē, Igaunijā.

• 2017. gadā kā vieslektori Tallinas Tehnoloģiskajā Universitātē ar 8 stun-du lekciju ciklu uzstājās prof. V. Urbāne un J. Malahova.

• 2016./2017. studiju gadā profesors J. Ieviņš Tallinas Tehnoloģiskajā uni-versitātē bija oponents Viive Pille promocijas darbam “Development of a Model for the Prevention of Work-Related Musculoskeletal Disorders in the Upper Extremities”.

• 2017. gadā J. Bērziņš turpināja darboties kā organizācijas European Net work Education and Training in Occupational Safety and Health (ENETOSH) biedrs un pārstāvis.

• 2017. gadā J. Ieviņš turpināja darboties kā organizācijas European Net-work Education and Training in Occupational Safety and Health (ENE-TOSH) vadības komitejas loceklis un pārstāvis.

• 2017./2018. studiju gadā programmas Erasmus+ ietvaros ir plānots no-sūtīt praksē trīs vai četrus Drošības inženierijas programmas 2.–3. kur-sa studentus uz Tallinas Tehnoloģisko universitāti, Igaunijā.

• 2017. gadā Tehnogēnās drošības konsultatīvajā un apmācību centrā uz mācību kursiem pieteicās kopumā 80 personas. 2017. gadā tika iz-sniegtas 8 apliecības 160 stundu licencētajā programmā “Ugunsdrošība un aizsardzība”, 4 apliecības 60 stundu licencētajā programmā “Dar-ba aizsardzība un drošība”, kā arī 68 apliecības 16 stundu programmā “Elektrodrošība”.

• Tehnogēnās drošības konsultatīvais un apmācību centrs sadarbojas ar pašvaldību un komercstruktūrām un pēc vajadzības veic izbraukuma apmācības pašvaldības struktūru un komercuzņēmumu darba vietās, visā Latvijā.

206


• 2017. gadā RTU IEVF Darba un civilās aizsardzības institūts uzņēma divus doktorantus – I. Vilcāni un M. Urbānu.

• 2017. gada 17. novembrī ar LZP lēmumu Nr. 17-3-1 V. Jemeļjanovam, J. Ieviņam, J. Malahovai un V. Urbānei tika piešķirtas eksperta tiesības uz trim gadiem.

• 2017. gadā 7.–14. jūlijam studiju programmas “Drošības inženieri-ja” 4. kursa studente L. Augule piedalījās Nišas Universitātes rīkotajā starptautiskajā vasaras skolā “12th International Summer School of Economics Projekt” Serbijā.

• 2017. gadā. 25.–26. oktobrī RTU starptautiskās zinātniskās konfe-rences ietvaros Darba un civilās aizsardzības institūta darbinieki or-ganizēja apakšsekciju “Tehnogēnās vides drošība”, kā arī uzstājās ar prezentācijām.

• 2017. gada 13. decembrī prof. V. Jemeļjanovs piedalījās Ugunsdrošības konferencē “Apmācība un sabiedrības izglītošana ugunsdrošības risku mazināšanai” (organizators – Latvijas Ugunsdzēsības asociācija, Latvija).

• 2017. gada 20. janvārī prof. V. Jemeļjanovs piedalījās seminārā “Kā laicī-gi atklāt un lokalizēt ugunsgrēku” un saņēma sertifikātu (organizators – SIA “FN-Serviss”, mācību centrs “Drošība”, IZM reģ. Nr. 3360800274).

• 2017. gada 12. oktobrī prof. V. Jemeļjanovs piedalījās seminārā “Jaunais ugunsdrošības detekcijas panelis ESMI Sence FDP” un ieguva sertifikātu (organizators – SIA “Schneider Electric” , sertifikāts Nr. 20171210001).

• 2017. gada 17. oktobrī. prof. V. Jemeļjanovs piedalījās seminārā “Inno-vaive Approach to the Fire Prevention and PA/VA Systems” un ieguva sertifikātu (organizators – “TEXPO OU”, Igaunija).

• 2017. gada 18. decembrī prof. V. Jemeļjanovs piedalījās seminārā “Sprā-dzienbīstamība darba vidē” un ieguva sertifikātu (organizators – Rīgas Stradiņa universitāte, Latvija).

3. RAŽOŠANAS KVALITĀTES INSTITŪTS

Direktors: profesors Dr. sc. ing. Jānis MAZAISAdrese: Meža iela 1/1, Rīga, LV-1048Tālrunis: 67089740E-pasts: [email protected]ājaslapa: www.rtu.lv/lv/ievf

207

inžE

niE

RE

kon

om

ika

s U

n v

ad

ība

s f

ak

UlT

āTE



• Sistēmu, tehnoloģiju un procesu kvalitāte (prof. J. Mazais, vad. pētniece I. Mežinska).

• Kvalitāte, procesu vadība, ilgtspēja un sociālā atbildība (prof. I. Lapiņa). • Integrētās vadības sistēmas (vad. pētniece I. Mežinska). • Izglītības kvalitāte un darba tirgus pieprasījumā balstītas kompetences

(prof. I. Lapiņa, pētn. J. Janauska, zin. asist. T. Ņikitina). • Cilvēkkapitāls un intelektuālais kapitāls (prof. I. Lapiņa, pētn.

O. Lentjušenkova). • Mērījumu precizitātes/nenoteiktības, atbilstības novērtēšana, risku

vadība (asoc. prof. J. Miķelsons, zin. asist. S. Mjakuškina, zin. asist. M. Kavosa).

• Organizācijas un kvalitātes kultūra organizācijas dzīves cikla kontekstā (prof. I. Lapiņa, dokt. I. Kairiša).

• Tirgus uzraudzība un sertificēšana: pilnveides risinājumi Latvijā un Eiropas Savienībā (prof. I. Lapiņa, zin. asist. S. Mjakuškina, zin. asist. M. Kavosa).

3.3. PERSONĀLS

Ražošanas kvalitātes institūts (RKI)

Kvalitātes tehnoloģiju

katedra

Kvalitātes pilnveides, pētījumu

un mācību centrs

3.1. att. Ražošanas kvalitātes institūtā nodarbinātā personāla pilna laika ekvivalents procentos.


51 %Zinātni apkalpojošaispersonāls

31 %


18 %

208



• Erasmus+ programmas 2. pamatdarbības (KA2) “Sadarbība inovāciju veikšanai un labas prakses apmaiņa” zināšanu alianses programmas projekts Nr. 588315-EPP-1-2017-ES-EPPKA2-KA “Improving Ma-nagement Competences on Excellence Based Stress Avoidance and Working Towards Sustainable Organizational Development in Europe” (“Vadības kompetenču pilnveide izcilībā balstītai stresa novēršanai un darbam organizāciju ilgtspējīgai attīstībai Eiropā”).

• Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finan-šu instrumenta programmas projekts Nr. NFI/R/2014/006 “EU Policies Impact to the Transformations of the Higher Education and Research System in Norway and Latvia” (“ES politikas ietekme uz augstākās iz-glītības un zinātnes sistēmas pārmaiņām Norvēģijā un Latvijā”).


1. Kavosa, M., Lapiņa, I., Briņķis, K. Certification of Persons: Empirical Study in the Field of Energy Construction in Latvia. Cogent Business & Management, 2017, vol. 4, iss. 1, pp. 1–14. e-ISSN 2331-1975. doi:10.1080/23311975.2017.1334407

2. Kavosa, M., Lapiņa, I. Certification Process in the Field of Energy Construction in Latvia: Risk Analysis. In: Proceedings of 20th QMOD-ICQSS Conference “Challenges and Opportunities of Quality and Sus-tainability in the 4th Industrial Revolution”, Elsinore, Denmark, 5–7 Aug., 2017. Lund: Lund University Library Press, 2017, pp. 1–13. ISBN 978-91-7623-086-2

3. Lapiņa, I., Ščeulovs, D., Gaile-Sarkane, E., Dubickis, M., Ņikitina, T. Con-temporary Study Process for Enhancement of Employability in the Dy-namic Environment. In: Proceedings of the 21st World Multi-Conference

3.2. att. Ražošanas kvalitātes institūta zinātnisko publikāciju skaits 2017. gadā.

1

1

6

3

Promocijas darbs

Publikācija zinātniskajā žurnālā



209

inžE

niE

RE

kon

om

ika

s U

n v

ad

ība

s f

ak

UlT

āTE

on Systemics, Cybernetics and Informatics (WMSCI 2017), Orlando, USA, 8–11 Jul., 2017. Florida: International Institute of Informatics and Systemics, 2017, vol. 2, pp. 49–55. ISBN 978-1-941763-60-5

4. Meiers-Meiris, I., Mazais, J., Lapiņa, I. Risk Management Framework for Integrated Management Systems. In: Proceedings of 20th QMOD-ICQSS Conference “Challenges and Opportunities of Quality and Sus-tainability in the 4th Industrial Revolution”, Elsinore, Denmark, 5–7 Aug., 2017. Lund: Lund University Library Press, 2017, pp. 1–17. ISBN 978-91-7623-086-2

5. Mjakuškina, S., Lapiņa, I. The Product Conformity Assessment Ele-ments in the Integrated Management System. In: Proceedings of 20th QMOD-ICQSS Conference “Challenges and Opportunities of Quality and Sustainability in the 4th Industrial Revolution”, Elsinore, Denmark, 5–7 Aug., 2017. Lund: Lund University Library Press, 2017, pp. 1–9. ISBN 978-91-7623-086-2

6. Ņikitina, T., Lapiņa, I. Overview of Trends and Developments in Business Education. Proceedings of the 21st World Multi-Conference on Systemics, Cybernetics and Informatics (WMSCI 2017), Orlando, USA, 8–11 Jul., 2017. Florida: International Institute of Informatics and Systemics, 2017, vol. 2, pp. 56–61. ISBN 978-1-941763-60-5

7. Straujuma, A., Lapiņa, I., Gaile-Sarkane, E., Ozoliņš, M. Policies, Le-gislation and Regulatory Compliance Governance Impact on Strategic Management of Higher Education and Research Institutions in Latvia. In: Proceedings of the 21st World Multi-Conference on Systemics, Cyber-netics and Informatics (WMSCI 2017), Orlando, USA, 8–11 Jul., 2017. Florida: International Institute of Informatics and Systemics, 2017, vol. 2, pp. 69–74. ISBN 978-1-941763-60-5

8. Lentjušenkova, O. Intelektuālā kapitāla attīstība un vadība uzņēmumos Latvijā. Promocijas darbs. Rīga: RTU, 2017.


• Prof. J. Mazais – ‑ Latvijas Akreditācijas biroja Akreditācijas komisijas priekšsēdētājs; ‑ RTU pārstāvis, STK priekšsēdētāja vietnieks Latvijas Valsts Standar-

ta standartizācijas tehniskajā komitejā LVS/STK/10 “Kvalitātes vadī-ba un kvalitātes nodrošināšana”;

‑ starptautiskā zinātniskā žurnāla “Research on Enterprise in Mo-dern Economy” (Gdaņskas Tehnoloģiju universitāte) redkolēģijas loceklis;

210

‑ starptautiskā zinātniskā žurnāla “Journal for Sustainable Develop-ment” (Skopje, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika) red-kolēģijas loceklis.

• Prof. I. Lapiņa ‑ redkolēģijas locekle un recenzente starptautiskā zinātnisko rakstu

žurnālā “International Journal of Quality and Service Sciences”; in-deksēts Scopus un Web of Science datubāzē;

‑ recenzente starptautiskā zinātnisko rakstu žurnālā “Total Quality Management & Business Excellence”; indeksēts Scopus un Web of Science datubāzē;

‑ recenzente starptautiskā zinātnisko rakstu žurnālā “Journal of Clean er Production”; indeksēts Scopus un Web of Science datubāzē;

‑ konferences “Quality Management and Organisational Develop-ment (QMOD)” zinātniskās komitejas locekle un sekciju vadītāja;

‑ RTU RKI pārstāve Amerikas kvalitātes biedrībā (American Society for Quality – ASQ), ASV;

‑ RTU RKI pārstāve Latvijas Valsts Standarta standartizācijas tehnis-kajā komitejā LVS/STK/10 “Kvalitātes vadība un kvalitātes nodroši-nāšana” un LVS/STK/49 “Terminoloģijas izstrāde un saskaņošana”;

‑ valdes locekle un RTU IEVF pārstāve “Baltic Management Develop-ment Association”, Lietuva;

‑ RTU IEVF pārstāve “Principles of Responsible Management Educa-tion (PRME)”, ANO iniciatīva, ASV.


Ražošanas kvalitātes institūta pētniecības virzieni ir kvalitātes tehno-loģijas, sistēmas, procesu vadība, risku un atbilstības novērtēšana, un tie ir cieši saistīti ar institūtā īstenotajām studiju programmām – bakalaura, ma-ģistra un doktora studiju līmenī. Kvalitātes vadība ir daļa no vadības proce-sa ikvienā mūsdienīgā organizācijā, kuru izmantojot, tiek sekmēta klientu apmierinātības paaugstināšanās, kas organizācijai ilgtermiņā nodrošina panākumus un efektīvu un lietderīgu darbību, tādēļ šīs jomas pētījumi ir integrēti multidisciplināros starpnozaru pētījumos. Pateicoties nepārtrauk-tai pilnveidei un procesu pieejai, organizācijā veidojas vide, kurā procesi, produkti un pakalpojumi apmierina klientu prasības un vajadzības, ir droši lietošanā, rada vērtību sabiedrībai un videi.

Pētniecība ir integrēta studiju procesā. Šo mijiedarbību papildina un aktualizē darba tirgus pētījumi un konsultācijas ar darba devējiem un prak-tizējošiem speciālistiem. Pārmaiņas ir orientētas galvenokārt uz modernu un lietišķu pētniecību. Pētniecības un studiju process tiek organizēts tā, lai studentu mācību un pētnieciskā darba tēmas ietvertu kvalitātes un procesu

211

vadības, nepārtrauktas pilnveides tehnoloģiju, risku un atbilstības novērtē-šanas aktuālos jautājumus.

Studējošie pētnieciskā darba iemaņas iegūst, regulāri strādājot ar litera-tūru, dažādām zinātniskām datu bāzām un interneta resursiem, lai sekmīgi izstrādātu studiju darbus, prakses atskaiti un noslēguma darbu. Noslēguma darbs ir nopietns pētījums, kuru izstrādā kā lietderīgu aktuālas problēmas risinājumu, balstoties uz pētījumu konkrētā uzņēmumā vai jomā. Pētniecis-kā darba rezultātus studenti prezentē studentu konferencēs.


• 2017. gadā 58. RTU studentu zinātniskajā un tehniskajā konferencē piedalījās 24 studenti – 15 maģistra un 9 bakalaura līmeņa studenti, prezentējot savu pētījumu rezultātus kvalitātes vadības sistēmu pilnvei-dē, procesu vadības pilnveidē, klientu apkalpošanas kvalitātes pilnveidē ražošanas, pakalpojumu sniegšanas un sertifikācijas uzņēmumos un dažādās svarīgās tautsaimniecības nozarēs, piemēram: ‑ sociālajā jomā – “Risku vadība Rīgas Sociālajā dienestā”; ‑ klientu apmierinātības paaugstināšana apdrošināšanas un banku

sektorā – “Klientu apmierinātības paaugstināšana AS “SEB banka””, “AAS Balta klientu apmierinātības paaugstināšana”;

‑ risku novērtēšanā – “Risku analīze energobūvnieku sertificēša-nas procesā”, “Risku un kvalitātes izmaksu samazināšana SIA “NM Construction”;

‑ produktu kvalitātes pilnveidē pārtikas nozarē – “Neatbilstoša pro-dukta vadības pilnveide pārtikas ražošanas uzņēmumā”;

3.3. att. Ražošanas kvalitātes institūts.

ES Erasmus+ programmasprojektiEEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta programmas projekti

LīgumdarbiDalība nozares organizācijāsLatvijā (SAMC, LKB, BEA)Dalība starptautiskāsorganizācijās (ASQ, BMDA, CEEMAN)

Akadēmiskā personālapublikācijasDalība žurnālu redkolēģijāsRecenzenta darbsZinātniskās konferencesLatvijā un ārvalstīsStudentu zinātniskās konferences

Studiju darbi un projektiPētījumi uzņēmumos prakses laikāStudiju noslēguma darbiStudiju kursi, kas saistīti arpētījumu metodoloģiju apguviPromocijas darbi

Starptautiskieun starpnozaru pētnieciskie projekti

Pētnieciskādarbība unpublikācijas

Sadarbība ardarba devējiemun nozaresapvienībām

Studijuprocess

.

.

.

.

.

.

.

.

.

.

.

.

.

.

.

212

‑ loģistikā – “Tehniskās apkopes un servisa procesu pilnveide AS “Del-ta LV””;

‑ procesu pilnveidē laboratorijās – “Procesu pilnveide SIA “Binders” testēšanas laboratorijā”, “Kvalitātes kontroles procesa pilnveide AS “Grindeks””;

‑ izglītības jomā – “Pašvērtēšanas sistēma vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs Latvijā”, “Izcilības pieeja Rīgas Tehniskās universi-tātes kvalitātes sistēmas pilnveidē”.

• 2017. gada jūlijā Amerikas Savienotajās Valstīs, Orlando norisinājās starptautiskā zinātniska konference “The 21st World Multi-Conference on Systemics, Cybernetics and Informatics: WMSCI 2017”, kur RTU IEVF konferences sekciju organizēja prof. E. Gaile-Sarkane un prof. I. Lapiņa un ar dažādu pētījumu rezultātu lasījumiem piedalījās fakul-tātes akadēmiskais personāls. Konferences sekcijā “Transformation of Education and Research: Applicability and Sustainability” tika prezen-tēti EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu programmas “Pētniecība un stipendijas” projekta “ES politikas ietekme uz augstākās izglītības un zinātnes sistēmas pārmaiņām Norvēģijā un Latvijā” (“EU policies im-pact to the transformations of the higher education and research system in Norway and Latvia”) (VIAA identifikācijas Nr. NFI/R/2014/006) re-zultāti. Šo projektu, kas IEVF tika īstenots 2015.–2017. gadam, vadīja RTU doc. M. Ozoliņš un projekta vadošās ekspertes prof. E. Gaile-Sar-kane un prof. I. Lapiņa. Konferences sekcijas darbs tika orientēts tieši uz projekta rezultātu plašāku izplatīšanu, un tajā tika prezentēti arī divi raksti, kuru sagatavošanā bija iesaistīti RKI pētnieki: ‑ T. Ņikitina, I. Lapiņa “Overview of Trends and Developments in Bu-

siness Education”; ‑ A. Straujuma, I. Lapiņa, E. Gaile-Sarkane, M. Ozoliņš “Policies, Le-

gislation and Regulatory Compliance Governance Impact on Stra-tegic Management of Higher Education and Research Institutions in Latvia” (raksts saņēma nomināciju kā sekcijas labākais raksts “Sessions`s Best Paper Award”).

• 2017. gada augustā Ražošanas kvalitātes institūta zinātniskās asistentes un doktorantes S. Mjakuškina un M. Kavosa, kā arī profesore I. Lapiņa, piedalījās divdesmitajā starptautiskajā zinātniskajā konferencē par ak-tuāliem jautājumiem kvalitātes vadībā “QMOD-ICQSS Challenges and Opportunities of Quality in the 4th Industrial Revolution”, kas norisi-nājās Helsingērā (Elsinore, Helsingør), Dānijā. “QMOD-ICQSS” ir kļu-vusi par vienu no lielākajām zinātniskajām konferencēm pasaulē kva-litātes, pakalpojumu, organizatoriskās attīstības un saistīto jautājumu jomā. 2017. gadā tika atzīmēta konferences divdesmit gadu pastāvēša-nas jubileja. Konferencē tika prezentētas trīs RKI pārstāvju zinātniskās publikācijas:

213

inžE

niE

RE

kon

om

ika

s U

n v

ad

ība

s f

ak

UlT

āTE

‑ I. Meiers-Meiris, J. Mazais, I. Lapiņa “Risk Management Framework for Integrated Management Systems”;

‑ S. Mjakuškina, I. Lapiņa “The Product Conformity Assessment Ele-ments in the Integrated Management System”;

‑ M. Kavosa, I. Lapiņa “Certification Process in the Field of Energy Construction in Latvia: Risk Analysis”.

Profesore I. Lapiņa konferences laikā vadīja sekciju “ISO 9000 Quali-ty Management System”, saņemot īpašu pateicības rakstu par ieguldījumu konferences attīstībā. Profesore piedalās konferences zinātniskās komitejas darbā, rakstu recenzēšanā un sekciju vadīšanā kopš 2014. gada.

4. STARPTAUTISKO EKONOMISKO SAKARU UN MUITAS INSTITŪTS

Direktors: profesors Dr. oec. Aivars Vilnis KRASTIŅŠAdrese: Kalnciema iela 6, Rīga, LV-1048Tālrunis: 67089354E-pasts: [email protected]ājaslapa: sesmi.rtu.lv



• Muitas darbības un organizācijas pilnveidošanas problēmas (prof. A. Krastiņš).

• Makroekonomisko procesu un ārējās ekonomiskās darbības modelēša-na (prof. R. Počs).

• Uzņēmējdarbības loģistika (asoc. prof. D. Solovjovs). • Transporta ekonomika un organizācija (doc. J. Kuškins). • Dubultā lietojuma preču importa, eksporta un tranzīta kontroles uzla-

bošana (prof. A. Krastiņš).

Starptautisko ekonomisko sakaru un

muitas institūts(SESMI)

Starptautisko ekonomisko sakaru,

transporta ekonomikas un loģistikas katedra

Muitas un nodokļu katedra

214

• Nodokļu administrācijas organizācija un darbības efektivitāte (asoc. prof. M. Jurušs).

• Nodokļu plānošanas un nodokļu kontroles pilnveidošanas problēmas (asoc. prof. M. Jurušs).

• Muitas un nodokļu administrāciju organizācija un darbības efektivitāte (doc. M. Pētersone).

• Starptautiskās uzņēmējdarbības pētījumi ES vienotajā tirgū un pasaulē (doc. O. Bogdanova).

• Uzņēmējdarbības un tautsaimniecisko nozaru attīstības sistēmdinami-kas modeļu izstrāde (asoc. prof. V. Skribans).

• Multisektorālo makroekonomisko modeļu izstrāde (doc. A. Auziņa-Emsiņa).

• Makroekonometrisko modeļu izstrāde un lietošana (asoc. prof. V. Ozoliņa).

• Publiskās lietošanas infrastruktūras ekonomisko un vadības modeļu izstrāde (doc. J. Hudenko).

• Augstākās izglītības studiju programmu eksporta un starptautiskās konkurētspējas problēmas (asoc. prof. I. Jurgelāne-Kaldava).

4.3. PERSONĀLS

4.1. att. Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūtā nodarbinātā personāla pilna laika ekvivalents procentos.



• Valsts pētījumu programmas 5.2. EKOSOC-LV projekts 5.2.1. “Iz-pētīt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju ārējos tirgos un sniegt


63 %


16 %


14 %


7 %

215

inžE

niE

RE

kon

om

ika

s U

n v

ad

ība

s f

ak

UlT

āTE

priekšlikumus tās stiprināšanai”, LR IZM reģistrācijas Nr. 02.2-09/13 (4. etaps), 2014.–2018. g.

• Projekts (PVS ID 1984) “Eiropas Savienības robežu pārvaldības prog-ramma Centrālāzijā, 9. fāze (BOMCA 9)”, 15.06.2015.–14.06.2018. Dotācijas līgums Nr. DCI-ASIE/2015/358-348. Konsorcija līgums Nr. 03000-3.2.2/22.

4.4.2. LĪGUMDARBI

• Latvijas un Šveices sadarbības programmas grantu shēmas “Šveices pētnieku aktivitātes Latvijā” apakšprojekts “Piegāžu ķēžu drošība”, Lat-vijas–Šveices sadarbības programma, Nr. 1.3-2/12.

• PM pētījuma sagatavošana par tabakas izstrādājumiem piemērojamā akcīzes nodokļa optimālo politiku, Nr. L8105.

• LR Valsts izglītības satura centrs. Digitālā mācību līdzekļa loģistikas darbinieku apmācību programmām izstrāde. Iepirkuma identifikācijas Nr. VISC 2017/18.


1. Hudenko, J. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras optimālas at-tīstības modeļu izstrāde un pielietošana. Promocijas darbs. Rīga: RTU, 2017. 159 lpp.

2. Spiridonovs, J., Bogdanova, O. Sustainable Development of Energy Systems in the Baltic Region. In: Sustainable Development in Energy Systems, 1st ed., Springer, 2017, pp. 83–106. ISBN 978-3319548067

3. Bogdanova, O., Spiridonovs, J., Arefjevs, I. Preferred Owners of European Gas Storage and Transmission Companies. European Integ-ration Studies, 2017, iss. 11, pp. 147–159. doi:10.5755/j01.eis.0.11.18247

4. Juruss, M., Brizga, J. Assessment of the Environmental Tax System in Latvia. NISPAcee Journal of Public Administration and Policy, 2017, vol. 10, iss. 2, pp. 135–154. doi:10.1515/nispa-2017-0015

5. Čevers, T., Čevers, A. Smuggling of Cultural Property as a Threat to the Intellectual Safety of the Society: Criminal Law and Its Challenges. Cus-toms Scientific Journal, 2017, vol. 7, no. 2, pp. 6–16. ISSN 2308-6971. e-ISSN 2518-1599.

6. Yatskiv, I., Budilovich, E., Gromule, V. Accessibility to Riga Pub-lic Transport Services for Transit Passengers. Procedia Engine-ering, 2017, vol. 187, pp. 82–88. ISSN 1877-7058. doi:10.1016/j.proeng.2017.04.353

7. Grizāne, T., Jurgelāne, I. Social Media Impact on Business Evaluation. Procedia Computer Science, 2017, vol. 104, pp. 190–196. ISSN 1877-0509. doi:10.1016/j.procs.2017.01.103

216

8. Jurušs, M., Seile, E. Application of Loss Rates for Petroleum Pro-ducts Due to Natural Wastage in Customs Procedures. Procedia En-gineering, 2017, vol. 178, pp. 377–383. ISSN 1877-7058. doi:10.1016/j.proeng.2017.01.069

9. Spiridonovs, J., Bogdanova, O. EU Energy Union: Adjustment to the New Development Cycle. Copernican Journal of Finance & Accounting, 2017, vol. 6, iss. 1. pp. 89–102. e-ISSN 2300-3065. ISSN 2300-1240.

10. Hintsa, J., Gutierez, X., Finger, M., Fossen, C., Maanisto, T., Mohanty, S., Rudzītis, N., Urciuoli, L., Tsilolenko, V. Supply Chain Security (SCS) Compendium. Riga: RTU Press, 2017. 452 p. ISBN 978-9934-10-923-2

11. Kotļars, A., Solovjovs, D., Skribans, V. Contemporary Tendencies in Third Party Logistics. In: 5th International Scientific Conference “Con-temporary Issues in Business, Management and Education”, Vilnius, Lit-huania, 10–11 May, 2017. Vilnius: VGTU Press, 2017, pp. 1–10. e-ISBN 978-609-476-012-9. e-ISSN 2029-7963. doi:10.3846/cbme.2017.023

12. Krieviņa, M., Ozoliņa, V. Criteria for Selection of the Export Target Countries. In: Proceedings of the 17th International Scientific Conference “Globalization and Its Socio-Economic Consequences”, Zilina, Slovakia, 4–5 Oct., 2017. Zilina: 2017, pp. 1186–1193. ISBN 978-80-8154-212-1

13. Andiņš, M., Hudenko, J. The Distinction of Market Segments on the European 1520 mm Rail With Primarily Freight Transportation. In: Proceedings of the 21st World Multi-Conference on Systemics, Cyber-netics and Informatics (WMSCI 2017), Orlando, USA, 8–11 Jul., 2017. Winter Garden: International Institute of Informatics and Systemics (IIIS), 2017, vol. 2, pp. 1–6. ISBN 978-1-941763-64-3

14. Pētersone, M., Ketners, K., Vilks, A. Limitation of Activities of Dis-honest Taxpayers as Tax Compliance Provision Tool. In: Proceedings of the 2017 International Conference “Economic Science for Rural De-velopment”, Jelgava, Latvia, 27–28 Apr., 2017. Jelgava: 2017, no. 46,

4.2. att. Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūta zinātnisko publikāciju skaits 2017. gadā.

1

1

1

6

4

Mācību grāmata / lekciju konspekti

Promocijas darbs




Raksti pilna teksta konferenčurakstu krājumos 9

217

inžE

niE

RE

kon

om

ika

s U

n v

ad

ība

s f

ak

UlT

āTE

pp. 310–316. ISBN 978-9984-48-262-0. ISSN 1691-3078. e-ISSN 2255-9930

15. Pētersone, M., Ketners, K. Improvement of Customs and Tax Adminis-tration ICT System Performance. In: Annual 23 International Scienti-fic Conference “Research for Rural Development 2017”, Jelgava, Latvia, 17–19 May, 2017. Jelgava: LLU, 2017, pp. 263–269. ISSN 2255-923X. e-ISSN 1691-4031. doi:10.22616/rrd.23.2017.042

16. Supe, L., Jurgelāne, I. Development Trends in the National Economy Sectors in the Baltic States in 2005–2015. Research for Rural Develop-ment, 2017, vol. 2, pp. 104–112. ISSN 1691-4031. e-ISSN 2255-923X

17. Auziņa-Emsiņa, A., Ozoliņa, V. High-Technology Industries Com-petitiveness and Regional Allocation by Nuts 3 Regions in Latvia. In: Proceedings of the Annual 23rd International Scientific Conference “Re-search for Rural Development 2017”, Jelgava, Latvia, 17–19 May, 2017. Jelgava: 2017, vol. 2, pp. 241–248. ISSN 1691-4031. e-ISSN 2255-923X. doi:10.22616/rrd.23.2017.074

18. Jankova, L., Grizāne, T., Jurgelāne, I. Impact of the Factors of the Social Capital of Zemgale Region on the Development. In: Proceedings of the Annual 23rd International Scientific Conference “Research for Rural De-velopment 2017”, Jelgava, Latvia, 17–19 May, 2017. Jelgava: 2017, vol. 2, pp. 256–263. ISSN 1691-4031. e-ISSN 2255-923X


Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūtam (SESMI) ir cieša sadarbība ar vairākām Latvijas un ārvalstu augstskolām.

2011. gadā tika uzsākta starptautiska studentu apmaiņa prakses orga-nizēšanai. Atbilstoši sadarbības līgumam starp RTU un Sanktpēterburgas Informācijas tehnoloģiju, mehānikas un optikas universitāti (Krievija) 2013. gada aprīlī notika trešais pilna laika studentu apmaiņas brauciens prakses apgūšanai, bet 2014./2015. studiju gadā jau ceturto reizi tika uzņem-ti Sanktpēterburgas studenti SESMI, par ko tika saņemta pateicības vēstule no universitātes direktores E. L. Bogdanovas.

2011. gada 12. septembrī noslēgts sadarbības līgums ar Krievijas Fede-rācijas Prezidenta Tautsaimniecības un civildienesta administrācijas akadē-mijas Ziemeļrietumu vadības institūtu. Sadarbības līguma ietvaros regulāri tiek sniegta metodiskā palīdzība, lai šīs mācību iestādes muitnieku studiju programmas tiktu pārstrādātas atbilstoši Pasaules Muitas organizācijas (PMO) standartiem un tiktu atbilstoši akreditētas. Minētā akadēmija profe-soru A. V. Krastiņu ir ievēlējusi par goda doktoru.

INFORUM (the Interindustry Forecasting Project at the University of Maryland) grupa ir 1967. gadā ASV Merilendas Universitātē izveidots

218

projekts, kas saistīts ar makroekonomisko un multisektorālo modeļu izs-trādi un izmantošanu dažādos pētījumos. Laika gaitā projektā ir iesais-tījušies arī zinātnieki no daudzām citām valstīm, to skaitā no Latvijas. Katru gadu tiek organizētas starptautiskās INFORUM konferences, kuru ietvaros projekta dalībnieki iepazīstina pārējos ar saviem pētījumiem. Pēc konferences tiek izdots arī rakstu krājums, kurā tiek publicēti arī RTU pētnieku raksti. Pārējā laikā norisinās pieredzes apmaiņa multisektorālo modeļu veidošanas jautājumos, kā arī tiek organizēti pieredzes apmaiņas braucieni. INFORUM dalībnieki ar saviem ieteikumiem piedalījās arī mo-nogrāfijas tapšanā (Ozoliņa, V., Počs, R. Macroeconomic Modelling and Elaboration of the Macro-Econometric Model for the Latvian Economy. Zinātniskā monogrāfija. Rīga, RTU Izdevniecība, 2013. 191 lpp.).

Muitas un nodokļu katedras sadarbība ar ārvalstu augstskolām ir no-stiprināta ar sadarbības līgumiem (pēdējos divos gados noslēgti vai atjau-noti). Tie paredz studentu un akadēmiskā personāla apmaiņu, viesprofesoru piesaisti nodarbību vadīšanā un mācību procesa nodrošināšanā, sadarbību zinātniski pētnieciskos projektos, mācību grāmatu un mācību metodisko materiālu izstrādāšanā u. c.

• 2008. gada martā tika sagatavots un aprīlī parakstīts sadarbības līgums ar Maķedonijas Skopjes Universitātes Ekonomikas fakultāti (Faculty of Economics, University Ss. Cyril and Methodius, Skopje, Republic of Macedonia).

• 2008. gada 9. decembrī noslēgts līgums ar Ukrainas Muitas akadēmiju (Академия Таможенной Службы Украины).

• 2008. gada decembrī noslēgts līgums ar Sanktpēterburgas Informācijas tehnoloģiju, mehānikas un optikas universitāti (Krievija) (Institute of International Business and Law, St. Petersburg State University of Infor-mation Technologies, Mechanics and Optics (IMBIP), Russia).

• Notiek sadarbība ar Baltkrievijas Tehnisko universitāti (RTU un BTU sadarbības līguma ietvaros).

• 2011. gada 11. aprīlī noslēgts sadarbības līgums ar Krievijas Muitas akadēmiju.

• 2013. gada decembrī profesors A. V. Krastiņš BOMCA-8 (Border Ma-nagement Programme in Central Asia) ietvaros organizēja piecu Cen-trālāzijas valstu robežsardzes un muitas dienestu vadošo ekspertu ap-mācības Somijas–Krievijas robežkontroles punktos un Somijas muitā, kā arī Centrālāzijas valstu robeždrošības koordinācijas padomes sēdi Helsinkos.

• Kopš 2014. gada SESMI speciālisti kā eksperti piedalījās Ženēvas bru-ņoto spēku demokrātiskās kontroles centra (Latvija ir šīs organizācijas dalībvalsts) finansētajā projektā Vidusāzijā, tajā skaitā “Cīņa pret ko-rupciju Kirgizstānas robeždrošības dienestos”.

219

inžE

niE

RE

kon

om

ika

s U

n v

ad

ība

s f

ak

UlT

āTE

• 2014. gada 28. maijā noslēgts sadarbības līgums ar Uzbekistānas aug-stāko militāro muitas institūtu muitas izglītības jomā. Memorandu parakstīja RTU rektors akadēmiķis L. Ribickis un SESMI direktors profesors A. V. Krastiņš Valsts prezidenta vizītes laikā Uzbekistānā. Sa-darbības memorands paredz savstarpējo sadarbību studiju un zinātnis-kajā jomā, tostarp stažēšanos, kopīgu konferenču, simpoziju, tikšanos rīkošanu, savstarpēju studiju materiālu izveidi, publikāciju, mācību un zinātnisko materiālu, metodiskās literatūras, kā arī mācībspēku apmai-ņu, kas paredz abpusēju dalīšanos pieredzē par mūsdienu izglītības un zinātnes metodēm muitas jomā.

• 2014. gada jūlijā Latvijas un Šveices sadarbības programmas gran-tu shēmā “Šveices pētnieku aktivitātes Latvijā” veiksmīgi īstenoti divi projekti “Piegāžu ķēžu drošība”. Projektu mērķis bija nodrošināt augstu apmācību kvalitāti studiju priekšmetā “Starptautisko piegāžu ķēžu dro-šība”, tādēļ studiju procesā tika piesaistīts viens no pasaules vadošajiem starptautisko piegāžu ķēžu drošības ekspertiem – Šveices pārrobežu pētniecības asociācijas (Cross-border Research Association – CBRA) va-došais pētnieks, zinātņu doktors Juha Hintsa.

RTU Muitas un nodokļu katedras mācībspēki aktīvi piedalās starptau-tiskās programmās gan kā vadītāji, gan kā izpildītāji, gan arī kā eksperti. Kā nozīmīgāko var atzīmēt piedalīšanos tādu valstu muitnieku apmācībā kā Ruanda, Uganda, Nepāla, un vēl tiek sniegta konsultatīvā palīdzība Ukrai-nai, Baltkrievijai un Gruzijai. Kā sadarbības partneri jāatzīmē Nīderlandes Starptautiskais fiskālās dokumentācijas birojs (IBFD), ASV Kalifornijas Laurensa Livermūras laboratorija, EK, PMO u. c.

Vēl SESMI sadarbojas ar: ‑ Latvijas Republikas Ekonomikas ministriju, ‑ Latvijas Republikas Finanšu ministriju, ‑ Valsts ieņēmumu dienestu, ‑ Latvijas Loģistikas asociāciju, ‑ Latvijas Nacionālo kravas ekspeditoru asociāciju, ‑ Pasaules Muitas organizāciju – PMO (World Customs

Organization – WCO), ‑ Baltijas Menedžmenta attīstības asociāciju (Baltic Management De-

velopment Association – BMDA), ‑ PMO programmu PICARD (Partnership in Customs Academic Re-

seach and Development), ‑ Administrācijas akadēmijas Ziemeļrietumu vadības institūtu, ‑ Centrāleiropas un Austrumeiropas Vadības attīstības asociā-

ciju (Central and East European Management Development Association – CEEMAN),

‑ New Initiatives and Challenges in Europe (THE NICE NETWORK).

220

• 2017.–2018. gadā Erasmus+ projekta ietvaros Starptautisko ekonomis-ko sakaru, transporta ekonomikas un loģistikas katedras mācībspēki kvalifikācijas celšanas nolūkos lasīja lekcijas Kipras Frederick Univer-sity (I. Jurgelāne-Kaldava, K. Griķe); Vācijas Kühne Logistics University (L. Supe, I. Jurgelāne-Kaldava), Vācijas Heilbronn University (L. Supe, I. Jurgelāne-Kaldava); Vācijas Hamburgas Universitātē (I. Jurgelāne-Kaldava); Portugāles Universidade Fernando Pessoa (V. Ozoliņa); Igau-nijas Tallinas Tehnoloģiju universitātē (O. Bogdanova); Čehijas Brno Tehnoloģiju universitātē (O. Bogdanova); Albānijas Tirānas Politehnis-ko universitātē (V. Skribans).

• 2017. gadā SESMI ar mācību un zinātnisko virzīti apmeklēja Scott He-gerty (Northeastern Illinois University, ASV).

• 2017. gada 15. septembrī RTU SESMI apmeklēja ASV vēstniecības Lat-vijā politikas analītiķe Džīna Svītona (Jean Sweeton) un ASV vēstniecī-bas tirdzniecības jautājumu speciālists Guntars Vičmanis, lai apspriestu sadarbības jautājumus, tostarp izglītojoša semināra vai konferences or-ganizēšanas iespējas.

• 2017. gada 21. septembrī Customs Training Institution (Tadžikistānas Republika) Ansori Nozimov vieslekcija “Types of Customs Payments. Types of Customs Duties” projekta BOMCA-9 ietvaros.

• 2017. gada 18. oktobrī Customs Training Center (Turkmenistāna) lek-tora Begench Meredov vieslekcija “Customs Inspection and Customs Risk”. Pieredzes apmaiņa muitas izglītības jautājumos projekta BOM-CA-9 ietvaros.

• 2017. gada 18. oktobrī Customs Training Center (Turkmenistāna) Cus-toms Training Center direktora Rejepmyrat Geldiyev vieslekcija “Struc-ture of the State Customs Service of Turkmenistan”. Pieredzes apmaiņa muitas izglītības jautājumos projekta BOMCA-9 ietvaros.

• 2017. gada 21. septembrī Customs Training Institution (Tadžikistānas Republika) Narzibek Badalov vieslekcija “Fight Against Illicit Circula-tion of Narcotic Drugs in the Republic of Tajikistan”. Pieredzes apmaiņa muitas izglītības jautājumos projekta BOMCA-9 ietvaros.

• 2017. gada 9. novembrī Academy of National Economy and Public (Krievija) profesora Sergei Chizhikov vieslekcija “Muitas preču kontrole Eirāzijas ekonomiskajā Savienībā un Krievijā”.


RTU ir trešā universitāte pasaulē, ar kuru Pasaules muitas organizācija 2005. gadā noslēgusi sadarbības līgumu “Par universitātes un muitas sa-darbību, lai nodrošinātu pasaules līmeni izglītībā un kvalifikācijas celšanā, zinātnē un muitu kapacitātes paaugstināšanā”.

221

inžE

niE

RE

kon

om

ika

s U

n v

ad

ība

s f

ak

UlT

āTE

Šī līguma ietvaros RTU “Muitas un nodokļu administrēšana” bakalaura un maģistra programmas tika attīstītas ciešā sadarbībā ar Pasaules muitas organizāciju un 2010. gada 26. janvārī kā pirmās pasaulē tika atzītas par pil-nībā atbilstošām starptautiskajiem muitnieku profesijas standartiem, kurus 2009. gadā Pasaules Muitas organizācijas (PMO) Padomes sēdē apstiprināja 177 tās dalībvalstis. Par to ir saņemts atbilstošs PMO sertifikāts. Šis sertifi-kāts dod tiesības lietot PMO logotipu uz RTU Muitas un nodokļu katedras sagatavotajām mācību grāmatām un mācību līdzekļiem, kā arī vienlaikus ar augstākās izglītības diplomu pasniegt PMO un RTU sertifikātu par prog-rammas atbilstību pasaules līmenim.

Muitas un nodokļu katedras vadītājs profesors Aivars Vilnis Kras-tiņš un katedras ārzemju konsultants Jan Erland Jansson ir PMO PICARD (Partnership in Customs Academic Research and Development) Padomnieku grupas locekļi. Šī programma tika izveidota 2006. gadā, lai nodrošinātu sa-darbību starp PMO dalībvalstu muitām un akadēmiskajām institūcijām un izveidotu muitas izglītības un zinātnes sistēmu pasaulē.

PICARD programmas ietvaros 2007.–2009. gadā tika izstrādāti vienotie profesiju standarti operatīvās un stratēģiskās vadīšanas menedžeriem. No 2009. gada tie jāņem vērā 177 PMO dalībvalstīm, izstrādājot muitnieku bakalaura un maģistra studiju programmas. Muitas un nodokļu katedras vadītājs profesors Aivars Vilnis Krastiņš un katedras ārzemju konsultants Jan Erland Jansson kā eksperti piedalījās PMO 8. vispasaules PICARD kon-ferences organizēšanā (Meksikā) 2014. gada septembrī.

2010. gada janvārī EK TAXUD izveidoja darba grupu vienotu muitnie-ku studiju programmu izveidošanai bakalaura un maģistra līmenī visām ES dalībvalstīm. Šīs darba grupas sastāvā no RTU iekļauts tikai profesors A. V. Krastiņš un katedras ārzemju konsultants J. E. Jansson.

Profesors A. V. Krastiņš ir PMO Muitu kapacitātes direktorāta loceklis (Brisele), kā arī PMO programmas PICARD konferenču organizācijas ko-mitejas loceklis – Brisele (2006. g., 2007. g.), Šanhaja (2008. g.), Kostarika (2009. g.), Abū Dabī (2010. g.), Ženēva (2011. g.), Marakeša (2012. g.), Sankt-pēterburga (2013. g.) un Meksika (2014. g.).

2014./2015. studiju gadā Muitas un nodokļu katedra organizēja vidus-skolu ekonomikas priekšmeta skolotāju apmācību muitas, nodokļu un loģis-tikas jautājumos. Mācības aptvēra skolotājus no Jelgavas, Dobeles, Bauskas, Valmieras, Cēsīm u. c. pilsētām.

2017. gada 22.–25. novembrī notika RTU IEVF SESMI studentu ikgadējā zinātniskā konference. Starptautisko ekonomisko sakaru vadīšanas un uz-ņēmējdarbības loģistikas studenti prezentēja noslēguma darbu sagatavoša-nas laikā izstrādātās zinātniskās tēzes.

2017. gada 27. oktobrī SESMI Muitas un nodokļu programmas 4. kursa studenti mācību priekšmeta “Starptautisko piegāžu ķēžu drošības pamati” mācību vizītes ietvaros apmeklēja Grebņevas robežkontroles punktu, Valsts

222

robežsardzes koledžu un Muitas kontroles punktu “Rēzekne 2”. Galve-nais apmeklējuma mērķis bija iepazīties ar VID Muitas pārvaldes, Valsts robežsardzes un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta darbu uz ārējām valsts robežām gan autoceļu, gan dzelzceļa robežšķērsošanas punktos. Studenti iepazinās ar robežkontroles dienestu sadarbību integrētās robežpārvaldības īstenošanas kontekstā.

2017. gada 30. oktobrī maģistra programmas “Muitas un nodokļu ad-ministrēšana” studenti piedalījās vieslekcijā Finanšu ministrijā, kur valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins prezentēja studentiem jauno Nodokļu stratēģiju 2018.–2021. g.

2017. gada 9. oktobrī SESMI absolventa, SIA “Ernst & Young Baltic” pro-jektu vadītāja Sergeja Batjuskova vieslekcija “Konvenciju piemērošana fizisko personu ienākumiem un dubultās nodokļu uzlikšanas novēršana” program-mas “Muitas un nodokļu administrēšana” maģistratūras 1. kursa studentiem.

2017. gada 23. oktobrī “Deloitte Latvia” projektu vadītāja Edgara Vilņa vieslekcija par transferta cenām maģistra programmas “Muitas un nodokļu administrēšana” studentiem.

2017. gada 7.–8. decembrī RTU IEVF SESMI organizēja Starptautis-ko nodokļu nedēļu, kuras laikā Rīgā viesojās Minsteres Biznesa skolas (Münster School of Business, FH Münster, University of Applied Sciences, Vā-cija) studenti un dekāns prof. Dirks Kiso. IEVF un vācu studenti apmeklēja kopīgas lekcijas par vairākām tēmām, tostarp, Latvijas ekonomiku, nodokļiem Latvijā un Vācijā, kā arī semināru par nodokļiem starptautiskajā biznesā (International Taxation).

2017. gada 31.10.–5.12. un 2018. gada 20.03.–26.04. norisinājās RTU IEVF SESMI Uzņēmējdarbības loģistikas pētījumu un mācību centra organizētie kursi “Loģistikas procesu vadīšana un ekspedīcijas pakalpojumu organi-zēšana”. Kursi paredzēti ekspeditoriem, muitas noliktavu darbiniekiem, loģistikas struktūrvienību darbiniekiem un vadītājiem, kā arī citiem inte-resentiem. Kopā piedalījās 25 dalībnieki, kuri saņēma RTU Apliecību par apgūtu tālākizglītības kursu.

2017. gada 4.–8. decembrī un 2018. gada 7.–11. maijā norisinājās RTU SESMI Muitas un nodokļu katedras sadarbībā ar RTU Muitas konsultatīvo centru organizētais muitošanas speciālistu kvalifikācijas paaugstināšanas kurss. Mācību kursa programma ir veidota sadarbībā ar VID Muitas pār-valdi kā muitošanas speciālistu kvalifikācijas paaugstināšanas kursi, lai pa-pildinātu un atjaunotu zināšanas. Savukārt 2017. gada 18.–29. septembrī, no 30. oktobra līdz 7. novembrim un no 2018. gada 29. janvāra līdz 6. februārim notika Muitošanas speciālistu kursi (iesācējiem). Mācību kursa programma ir veidota sadarbībā ar VID Muitas pārvaldi, kas ir paredzēta komercstruk-tūru pārstāvjiem, muitas brokeru firmu un muitas noliktavu darbiniekiem, personām, kas uzsāk darboties ar ārējo ekonomisko darbību un kam nepie-ciešams iegūt atbilstošas zināšanas un prasmes.

223

inžE

niE

RE

kon

om

ika

s U

n v

ad

ība

s f

ak

UlT

āTE


• 2015. gadā kā svarīgākais zinātniskais pētījumu virziens ir noteiktas problēmas, kas saistītas ar ekonomisko drošību. Šim nolūkam ir no-slēgts līgums ar EK par piedalīšanos starptautiskajā projektā BOMCA-9 (“Border Management in Central Asian Countries”, 2015.–2018. g.). Viens no centrālajiem uzdevumiem ES ir Centrālāzijas valstu ro-beždrošības nodrošināšana un Austrumu partnerības veicināšana. RTU SESMI speciālisti jau vairākus gadus piedalās Apvienoto Nāciju Organizācijas un Eiropas Savienības starptautiskajā programmā, kas saistīta ar robeždrošību Centrālāzijā. RTU Muitas un nodokļu katedra būs vadošā organizācija EK projektā BOMCA-9 3. komponentei “In-tegrētā robežaizsardzība” un piedalīsies šajā projektā līdz 2019. gadam. BOMCA-9 projektā esam iekļāvuši pasākumus: ‑ distances apmācības organizēšana ar Centrālāzijas valstīm – vis-

pirms ar Taškentas augstāko militāro muitas institūtu (gan studentu apmācība, gan kvalifikācijas celšana muitniekiem), ar kuru noslēgts arī sadarbības līgums;

‑ muitnieku studiju izveidošana Centrālāzijas valstu augstskolās; ‑ integrētas robežapsardzības pasākumu ievēšana piecās Centrālāzijas

valstīs. • Doc. N. Rudzītis 2016. gadā piedalījās starptautiskā projektā “Jum-

ping the Border Agency Cooperation Among the OIC Member States for facility Trade” sadarbībā ar Standing Committee for Economic and Commercial Cooperation of the Organization of the Islamic Conference (COMCE).

• Muitas un nodokļu katedras speciālisti aktīvi piedalās Ženēvas Bruņo-to spēku demokrātiskās kontroles centra (Šveice) projektā, kas saistīts ar cīņu pret korupciju Kirgizstānas drošības iestādēs. 2016.–2017. gadā docents N. Rudzītis veica ekspertīzi Kirgizstānas robežas kontrol-punktos un profesors A. V. Krastiņš piedalījās Kirgizstānas Nacionālās aizsardzības padomes darbā, kas vērsts uz priekšlikumu izstrādāšanu Kirgizstānas Drošības un robežaizsardzības iestāžu Korupcijas novēr-šanas stratēģijai un plānošanai (Biškeka, Kirgizstāna).

• Ir iesniegts pieteikums konkursam, lai piedalītos NATO projektā par stratēģiskās nozīmes dubultā lietojuma preču kontroles pilnveidošanu.

• Kopīgi ar Rīgas Stradiņa universitāti RTU ir iesniegts pieteikums zi-nātniskās pētniecības projektam par cīņas pret cigarešu kontrabandu pilnveidošanu.

• Tiek izstrādāta stratēģija un pasākumu plāns RTU zinātnes virziena “drošība un aizsardzība” platformai.

224

• Pieņemts lēmums piedalīties Ženēvas Bruņoto spēku demokrātiskās kontroles centra un EDSO projektā par cīņu pret korupciju Centrālāzi-jas valstu robeždrošības dienestos.

• Pieņemts lēmums piedalīties Pasaules muitas organizācijas prog-rammā PICARD (Partnerships in Customs Academic Research and Development).

• GWS (Vācija) vadībā un kopā ar Krievijas Zinātņu akadēmiju saga-tavots pieteikums ERA-NET.RUS projektam “Regionalized interlin-ked models for policy analysis (RIMOPOLA)” (RUS_ST2017-122), 4.07.2017. Projekts novērtēts virs kvalitātes sliekšņa.

• 2017. gada 6. septembrī Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnie-kam un RTU IEVF SESMI absolventam Valdim Dombrovskim RTU Svinīgajā senātā RTU rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis pasniedza Goda biedra diplomu. Pēc tam V. Dombrovskis RTU mācībspēkiem un studentiem lasīja lekciju “Eiropas Ekonomiskās un monetārās savienī-bas stiprināšana”.

• 2017. gada 14.–15.novembrī RTU IEVF SESMI Muitas un nodok-ļu katedras pārstāvji piedalījās Igaunijas Drošības zinātņu akadēmi-jas, Igaunijas Iekšlietu ministrijas un Eiropas Komisijas organizētajā konferencē un izstādē “Security Research, Innovation and Education Event (SRIEE2017)”. Konference notika Igaunijas prezidentūras Eiro-pas Savienības Padomes ietvaros un bija veltīta drošībai un inovācijām pētniecībā.

• 2017. gada 30. novembrī Transporta un loģistikas nozares ekspertu pa-domes sēdē RTU IEVF Starptautisko ekonomisko sakaru, transporta ekonomikas un loģistikas katedras vadītāja vietniece, asoc. prof. Ingū-na Jurgelāne-Kaldava ievēlēta par Transporta un loģistikas nozares ek-spertu padomes priekšsēdētāja vietnieci.

• 1.11.2017.–31.10.2018. Valsts policijā tiek realizēts Eiropas Savienības Iekšējās drošības fonda (IDF) projekts VP/IDF/2017/2 “Smagās un or-ganizētās pārrobežu noziedzības apkarošanas stiprināšana un sadarbī-bas veicināšana ar iesaistītajām valstīm (SOCEF)”.

• 2017. gada 24. februārī “Frank Appel Deutsche Post DHL Group” (Vācija) ģenerāldirektora vieslekcija “Europe’s Role in Globalization, as Well as the Importance of Logistics and the Main Activities in the Sphere of Transport and Logistics in Europe. The Strategy and Cor-porate Responsibility of “Deutsche Post DHL” as an Integral Part of the Company’s Strategy”, kurā piedalījās gan SESMI, gan arī citi RTU studenti un mācībspēki.

225

inžE

niE

RE

kon

om

ika

s U

n v

ad

ība

s f

ak

UlT

āTE5. UZŅĒMĒJDARBĪBAS INŽENIERIJAS UN

VADĪBAS INSTITŪTS

Direktora p. i.: asocētais profesors Dr. oec. Deniss ŠČEULOVSAdrese: Kalnciema iela 6, Rīga, LV-1048Tālrunis: 67608625E-pasts: [email protected]ājaslapa: uivi.rtu.lv



• Uzņēmējdarbības risinājumu izstrāde un īstenošana, biznesa modeļu, biznesa procesu un organizatorisko struktūru izpēte un analīze (E. Gai-le-Sarkane, N. Lāce, K. Didenko).

• Inovācijas un uzņēmējdarbības attīstība Latvijas tautsaimniecī-bas restrukturizācijas un viedo specializācijas stratēģiju kontekstā (N. Lāce, E. Gaile-Sarkane).

• Finanšu lietpratības līmeņa novērtējums (N. Lāce, G. Ciemleja, N. Ko-leda, J. Bistrova).

• Sociālās inovācijas un ekonomiskās demokrātijas veicināšana, sociālā un cilvēkkapitāla attīstība (K. Oganisjana, K. Kozlovskis, T. Laizāns).

• Inovācija un tehnoloģiju pārneses vadīšana (E. Gaile-Sarkane). • Jaunu produktu izstrāde un uzņēmējdarbība (E. Gaile-Sarkane,

D. Ščeulovs). • Cilvēkresursu vadīšana, personāla mainības plānošana

(I. Ozoliņa-Ozola). • ES politikas ietekme uz augstākās izglītības un zinātnes sistēmas pār-

maiņām (E. Gaile-Sarkane, M. Ozoliņš).

Uzņēmējdarbības inženierijas un vadības

institūts (UIVI)

Inovāciju un uzņēmējdarbības vadības katedra

Uzņēmuma finanšu un ekonomikas katedra

Inovāciju ekonomisko

pētījumu centrs

Tālākizglītībasnodaļa

Studentu radošā laboratorija

226

• Izglītības finansēšanu ietekmējošie faktori, valsts finansējuma pie-šķiršanas nosacījumi profesionālās izglītības programmu īstenošanai (J. Eriņa).

• Radošās industrijas (D. Ščeulovs).

5.3. PERSONĀLS

5.1. att. Uzņēmējdarbības inženierijas un vadības institūtā nodarbinātā personāla pilna laika ekvivalents procentos.



• Valsts pētījumu programmas 5.2. “EKOSOC-LV” projekts 5.2.7. “Sa-biedrības iesaiste sociālās inovācijas procesos Latvijas ilgtspējīgas attīs-tības nodrošināšanai”, LR IZM reģistrācijas Nr. 02.2-09/13 (vad. asoc. prof. K. Oganisjana).

• Valsts pētījumu programmas 5.2. “EKOSOC-LV” projekts 5.2.2. “Ino-vācijas un uzņēmējdarbības attīstība Latvijā atbilstoši viedās specia-lizācijas stratēģijai”, LR IZM reģistrācijas Nr. 02.2-09/13 (vad. prof. N. Lāce).

• Erasmus+ “Strategic Partnerships for youth” programmas finansēts projekts “IRIS, Developing Functional Creativity: from Words to Ac-tions!”, Nr. 2015-3-BE05-KA205-001784, 1.02.2016.–31.01.2018. (vad. asoc. prof. K. Oganisjana)


58 %


9 %


32 %


1 %

227

inžE

niE

RE

kon

om

ika

s U

n v

ad

ība

s f

ak

UlT

āTE

5.4.2. LĪGUMDARBI

• Līgums ar “Reģionālo attīstības centru apvienība” par pētījuma veik-šanu par finanšu ministrijas piedāvātās nodokļu reformas ietekmi uz novadu budžeta ieņēmumiem un uzņēmējdarbības attīstību, reģ. Nr. 40008237304. Vadītāja – prof. N. Lāce, pētījuma izpildītājs – T. Laizāns.

• Līgums ar Rēzeknes novada pašvaldību. Vadītāja – asoc. prof. K. Oganisjana.


PUBLIKĀCIJAS ŽURNĀLOS1. Gaile-Sarkane, E., Jurevičienė, D., Skvarciany, V., Iljins, J. Internet Ban-

king Adoption: Case of Lithuania and Latvia. International Journal of Learning and Change, 2017, vol. 9, iss. 1, pp. 46–58. ISSN 1740-2875. e-ISSN 1740-2883. doi:10.1504/IJLC.2017.084234 (Scopus).

2. Ozoliņa-Ozola, I., Gaile-Sarkane, E. Job Change in Latvia: The Role of Labor Market Conditions and Employees’ Socio-Demographic Cha-racteristics. Procedia Computer Science, 2017, vol. 104, pp. 197–204. ISSN 1877-0509. doi:10.1016/j.procs.2017.01.106 (Scopus, Thomson Reuters WoS, Science Direct).

3. Millers, M., Ščeulovs, D. Are IT Skills Helpful to Manage Processes in a Small Business. Procedia Computer Science, 2017, vol. 104, pp. 235–241. ISSN 1877-0509. doi:10.1016/j.procs.2017.01.130 (Scopus, Thomson Reuters WoS, Science Direct).

4. Dubickis, M., Gaile-Sarkane, E. Tacit vs Explicit Knowledge Dicho-tomy: State-of-the-Art Review for Technology Transfer Purposes. Fi-nancial Environment and Business Development, 2017, vol. 4, pp. 423–433. ISSN 2364-5067. doi:10.1007/978-3-319-39919-5_31 (Thomson Reuters WoS, Springer Link).

5. Bistrova, J., Lāce, N., Tamosiuniene, R., Kozlovskis, K. Does Firm’s Hig-her Innovation Potential Lead to Its Superior Financial Performance? Case of CEE Countries. Technological and Economic Development of Economy, 2017, vol. 23, no. 2, pp. 375–391. ISSN 2029-4913. e-ISSN 2029-4921. doi:10.3846/20294913.2016.1266411 (Scopus, Thomson Reuters WoS, Taylor & Francis Online).

6. Oganisjana, K., Svirina, A., Surikova, S., Grinberga-Zalite, G., Kozlov-skis, K. Engaging Universities in Social Innovation Research for Un-derstanding Sustainability Issues. Entrepreneurship and Sustainabili-ty Issues, 2017, vol. 5, no. 1, pp. 9–22. ISSN 2345-0282. doi:10.9770/jesi.2017.5.1(1) (Thomson Reuters WoS).

228

7. Oganisjana, K., Eremina, Y., Gvatua, S., Ngongo Kabwende, B., Joseph Chukwu, O. Barriers to Social Innovation and Ways of Overcoming Them in Latvia. Journal of Systemics, Cybernetics and Informatics, 2017, vol. 15, no. 5, pp. 33–38. ISSN 1690-4524

MONOGRĀFIJA • Semjonova, N. Valsts parāds: finansiālās drošības novērtējums

un optimālas politikas izvēle. Rīga, RTU Press, 2017. 218 p. ISBN 978-9934-10-914-0

PUBLIKĀCIJAS PILNA TEKSTA KONFERENČU RAKSTU KRĀJUMOS1. Ivanova, I., Ščeulovs, D. Competence as a Factor of Emotional Ca-

pital. In: Proceedings of the 11th International Scientific and Practical Conference “Environment. Technology. Resources”, Rezekne, Latvia, 15–17 Jun., 2017. Rezekne: Rezekne Academy of Technologies, 2017, vol. 3, pp. 111–116. ISSN 1691-5402. doi:10.17770/etr2017vol3.2553

2. Straujuma, A., Lapiņa, I., Gaile-Sarkane, E., Ozoliņš, M. Policies, Le-gislation and Regulatory Compliance Governance Impact on Strategic Management of Higher Education and Research Institutions in Latvia. In: Proceedings of the 21st World Multi-Conference on Systemics, Cyber-netics and Informatics (WMSCI 2017), Orlando, USA, 8–11 Jul., 2017. Winter Garden, Florida: International Institute of Informatics and Systemics, 2017, vol. 2, pp. 69–74. ISBN 978-1-941763-60-5 (Scopus).

3. Ščeulovs, D., Lorencs, E. How to Measure the Efficiency of the Digi-tal Marketing Channels? In: Proceedings of the 21st World Multi-Con-ference on Systemics, Cybernetics and Informatics (WMSCI 2017), Or-lando, USA, 8–11 Jul., 2017. Winter Garden: International Institute of Informatics and Systemics, 2017, pp. 62–68. ISBN 978-1-941763-60-5 (Scopus).

4. Iljins, J., Zeps, A., Ribickis, L. Pilot Project Review. In: Proceedings of the 45th SEFI Annual Conference, Angra do Heroismo, Portugal, 18–21 Sep., 2017. Brussels: 2017, pp. 661–668. ISBN 978-989-98875-7-2

5. Lapiņa, I., Ščeulovs, D., Gaile-Sarkane, E., Dubickis, M., Ņikitina, T. Contemporary Study Process for Enhancement of Employability in the Dynamic Environment. In: Proceedings of the 21st World Multi-Conference on Systemics, Cybernetics and Informatics (WMSCI 2017), Orlando, USA, 8–11 Jul., 2017. Winter Garden, Florida: International Institute of Informatics and Systemics, 2017, vol. 2, pp. 49–55. ISBN 978-1-941763-60-5 (Scopus).

6. Straujuma, A., Lapiņa, I., Gaile-Sarkane, E., Ozoliņš, M. Policies, Le-gislation and Regulatory Compliance Governance Impact on Strategic Management of Higher Education and Research Institutions in Lat-via. In: Proceedings of the 21st World Multi-Conference on Systemics,

229

inžE

niE

RE

kon

om

ika

s U

n v

ad

ība

s f

ak

UlT

āTE

Cybernetics and Informatics (WMSCI 2017), Orlando, USA, 8–11 Jul., 2017. Winter Garden, Florida: International Institute of Informa-tics and Systemics, 2017, vol. 2, pp. 69–74. ISBN 978-1-941763-60-5 (Scopus).

7. Svirina, A., Syurkova, S., Laizāns, T., Appalonova, N., Bazarov, R. Tech-nopreneurial Development: Why Ecosystem Approach is Unsustain-able in Case of Low Competition? In: Proceedings of the 21st World Multi-Conference on Systemics, Cybernetics and Informatics (WMSCI 2017), Orlando, USA, 8–11 Jul., 2017. Winter Garden: International Institute of Informatics and Systemics, 2017, vol. 2, pp. 31–36. ISBN 978-1-941763-60-5 (Scopus).

8. Kocmanova, A., Pavlakova Docekalova, M., Lāce, N., Nemecek, P. Envi-ronmental, Social, Governance and Economics Model of a Company’s Sustainable Development as a Base for Investment Decision Making. In: Proceedings of the 21st World Multi-Conference on Systemics, Cyber-netics and Informatics (WMSCI 2017), Orlando, USA, 8–11 Jul., 2017. Winter Garden: International Institute of Informatics and Systemics, 2017, vol. 2, pp. 7–12. ISBN 978-1-941763-60-5 (Scopus).

9. Roša, A., Lāce, N. Coaching as a Facilitator of Organizational Sustain-able Development in the Context of Life Cycle Theories. In: Proceedings of the 21st World Multi-Conference on Systemics, Cybernetics and In-formatics (WMSCI 2017), Orlando, USA, 8–11 Jul., 2017. Winter Gar-den: International Institute of Informatics and Systemics, 2017, vol. 2, pp. 19–24. ISBN 978-1-941763-60-5 (Scopus).

10. Svirina, A., Syurkova, S., Semjonova, N., Appalonova, N., Bazarov, R. Evaluation of Banking System Monitoring: the Case of Russia. In: Pro-ceedings of the 21st World Multi-Conference on Systemics, Cybernetics and Informatics (WMSCI 2017), Orlando, USA, 8–11 Jul., 2017. Win-ter Garden: International Institute of Informatics and Systemics, 2017, vol. 2, pp. 25–30. ISBN 978-1-941763-60-5 (Scopus).

5.2. att. Uzņēmējdarbības inženierijas un vadības institūta zinātnisko publikāciju skaits 2017. gadā.

3

1

12

15

1

Promocijas darbi

Publikācija internetā



Zinātniskā monogrāfija

230

11. Oganisjana, K., Eremina, Y., Gvatua, S., Kabwende, B., Chukwu, O. Barriers to Social Innovation and Ways of Overcoming Them in Latvia. In: Proceedings of the 21st World Multi-Conference on Systemics, Cyber-netics and Informatics (WMSCI 2017), Orlando, USA, 8–11 Jul., 2017. Winter Garden: International Institute of Informatics and Systemics, 2017, vol. 2, pp. 13–18. ISBN 978-1-941763-60-5


Uzņēmējdarbības inženierijas un vadības institūta (UIVI) struktūrvie-nību ietvarā un individuāli – pētnieku zinātnisko interešu līmenī – ir cie-šā sadarbībā ar ārvalstu augstskolām, pētniecības institūtiem, asociācijām, profesionālām organizācijām un uzņēmumiem. UIVI ir patstāvīga sadar-bība ar: The NICE Network (New Initiatives and Challenges in Europe); Brno Tehnoloģiju Universitāti, Čehija; College of Economics and Business Administration at Kyungpook National University, Daegu, Koreja; Eiro-pas Universitāti, Kipra; Kauņas Tehnoloģiju universitāti, Lietuva; Tallinn School of Economics and Business Administration, Tallinas Tehnoloģiju universitāte, Igaunija; Tomaša Batas Universitāti Zlinā, Čehija; Valladoli-das Universitāti, Spānija; Viļņas Ģedimina Tehnisko universitāti, Lietuva; Varšavas Tehnoloģiju universitāti, Polija, un citām augstskolām un pētnie-cības institūcijām.

UIVI zinātniskajā darbā un pētniecībā 2017. gadā piedalījās vieslektori no sadarbības augstskolām. Gan mācību procesa, gan zinātniski pētniecisko projektu ietvaros aktīvi tiek izmantota iespēja doties Erasmus+ apmaiņas braucienos un uzņemt pētniekus saistībā ar šo iniciatīvu.

UIVI pētnieki aktīvi līdzdarbojas starptautisko konferenču, izdevumu un žurnālu redkolēģiju darbā, tostarp konferenču EURAM (European Aca-demy of Management), ICEM (International Conference in Economics and Management), The World Multi-Conference on Systemics, Cybernetics and Informatics: WMSCI (ASV), SOITtmC&RTU`2017 u. c. un žurnālu “Journal of Open Innovation: Technology, Market & Complexity” (Springer), “Equ-librium” (ISSN 1689-765X; eISSN 2353-3293), “Oeconomia Copernicana” (ISSN 2083-1277; e-ISSN 2353-1827), “Journal of Systemics, Cybernetics and Informatics” (e-ISSN 1690-4524), “Trends. Economics and Management” (Brno Tehnoloģiju universitāte, Čehija), “Engineering Economics” (Kauņas Tehnoloģiskā universitāte, Lietuva), “Journal of Entrepreneurship and Sus-tainability Issues, Jouranl of Security and Sustainability Issues” (Lietuva) u. c. redkolēģiju darbā.

UIVI pētnieki ir dažādu asociāciju un biedrību locekļi, tostarp Society of Open Innovation: Technology, Market, and Complexity (SOItmC; Koreja), International institute of Informatics and Systemics (ASV), ASEM Education

231

inžE

niE

RE

kon

om

ika

s U

n v

ad

ība

s f

ak

UlT

āTE

and Research HUB for Lifelong Learning, 5. pētnieciskais tīkls, Aktuāru aso-ciācija (Latvija), Personāla vadības asociācija (Latvija).

Aktīvi notiek darbs starptautisko konferenču organizācijas komitejās, piemēram, UIVI profesore N. Lāce un prof. E. Gaile-Sarkane ir “World Multi-Conference on Systemics, Cybernetics and Informatics (WMSCI)” orgkomitejas locekles, turklāt prof. N. Lāce ir ilggadēja šīs konferences iz-devuma redaktore. 2017. gada 15.–18. jūnijā RTU organizēja SOItmC&RTU konferenci sadarbībā ar Dienvidkorejas universitāti (Daegu Gyeongbuk Institute of Science and Technology – DGIST) un Korejas Atklāto inovāciju asociāciju.

UIVI darbojas daudzi LZP eksperti, kas piedalās promocijas procesā gan Latvijā, gan ārvalstīs. Latvijā prof. K. Didenko, E. Gaile-Sarkane un N. Lāce ir piedalījušies promocijas procesā Latvijas Universitātē, Latvijas Lauksaimniecības universitātē, RISEBA u. c. Kā starptautiskās ekspertes promocijas darbu recenzēšanā un promocijas padomes darbā ir piedalījušās prof. N. Lāce un prof. E. Gaile-Sarkane – Mykolas Romeris universitātē un Viļņas Ģedimina tehniskajā universitātē; prof. N. Lāce – Brno Tehnoloģijas universitātē.


Uzņēmējdarbības inženierijas un vadības institūta (UIVI) studiju prog-rammas nodrošina jomas, kas ir jebkura biznesa pamatā: cilvēkresursi, fi-nanses, kā arī vadība un uzņēmējdarbība. Institūts nodrošina visu līmeņu savstarpēji integrētu augstākās izglītības iegūšanu un pētniecību dažādos uzņēmējdarbības virzienos – uzņēmumu vadība, finanses un ekonomika, personāla vadība, izglītības vadība, mārketings, inovācijas u. tml. Studijām un pētniecībai UIVI ir izteikts starpnozaru raksturs. Studiju process ir veidots tā, lai ikviens studējošais un jaunais zinātnieks varētu nostiprināt iegūtās zināšanas, tās praktizējot, t. i., zināšanu apguve darot (learning by doing).

Pētniecības jomā studentiem tiek dotas arvien lielākas pētniecības iniciatīvas un individuālās pētniecības brīvība: 2. līmenī studenti tiek ie-saistīti mācībspēku vadītos projektos, 3. līmenī – augstskolas personāls nodefinē ieteicamos pētniecības virzienus, bet studējošie atbilstoši savām interesēm un kompetences līmenim veic pētījumus, 4. līmenī – studenti paši ierosina pētījuma jomu un tematiku, veic pētījumus, bet tas viss tiek darīts, konsultējoties ar augstskolas akadēmisko un zinātnisko personālu un uzņē-mējiem (industrijas pārstāvjiem) atbilstoši studiju programmai un studiju līmenim atbilstošajā jomā. Piemēram, UIVI maģistrante sadarbībā ar Iepir-kumu uzraudzības biroju veic pētījumu par inovāciju iepirkumiem maģis-tra darba ietvaros. Tēma ir aktuāla visā Eiropā, jo līdz šim brīdim nepastāv

232

vadlīnijas un metodikas šajā jomā. Tas ļauj studentiem iegūt pastāvīgu at-griezenisko saiti un attīstīt individuālās pētniecības prasmes.

Studiju un pētniecības darbs ir saskaņots ar vadošajām nozares asociā-cijām un profesionālajām organizācijām Latvijā un ārvalstīs, kas nodrošina studiju programmu un pētniecības izcilību un atbilstību 21. gadsimta globālajām vajadzībām. Šāda sadarbība sekmē ievērojamu intelektuālās kapacitātes izmantošanu un pētījumu rezultātu pārnesi, iesaistot sabiedrību, politikas veidotājus un uzņēmumus, vienlaikus veidojot un attīstot jaunus pētniecības virzienus.

UIVI aktīvi darbojas starptautiskās pētniecības nodrošināšanā, palie-linot ārvalstu zinātnieku iesaistīšanos pētniecībā un doktorantu sagatavo-šanas procesā. Institūta darbība ir vērsta uz labākas starptautiskās prakses ieviešanu esošajā pētījumu metodoloģijā un uz pētījumu metodoloģijas pilnveidošanu.

2017. gadā UIVI zinātnieks un pētnieks asoc. prof. D. Ščeulovs piedalījies inovāciju pasākumā “Entrepreneurship Business Week” kā mentors un eksperts. Šis starptautiskais pasākums ir veltīts uzņēmējdarbī-bas un mārketinga studentiem un ir labs piemērs zinātnes un industrijas mijiedarbībai.

UIVI tika veikts pētījums projekta “Studiju procesa un industrijas sa-darbības veicināšanas pasākumu alternatīvu modeļu izpēte” ārvalstu un Latvijas pieredzes analīze un datu apkopojums darbības programmas “Iz-augsme un nodarbinātība” 1.1.1.3. pasākumam “Inovāciju granti studen-tiem” ietvaros (prof. E. Gaile-Sarkane).

Kopš 2015. gada UIVI zinātnieki un studenti sadarbojas ar Englija Ras-kina universitāti (Kembridža, Apvienotā Karaliste) un St Edmund’s Colle-ge (Kembridža, Apvienotā Karaliste ) projektā “Riga-Cambridge Venture Camp”, kas ir vērsts uz inovāciju attīstību un kursa ietvaros izstrādāto stu-diju ideju komercializāciju.

2017. gada UIVI ir vienojies par sadarbību ar Ridžaina Universitāti (Ka-nāda), iesaistoties vasaras skolās un citos projektos.


• Starptautiskās Finanšu izglītības nedēļas ietvaros (27.03.2017.–2.04.2017.) nodrošinātas 3 publiskās lekcijas – “20 padomi personīgo finanšu veiksmīgai pārvaldībai”; “Krāpniecība finanšu darījumos: kā tos atpazīt un neiesaistīties?”; “Uzkrājošā dzīvības apdrošināšana kā naudas ieguldīšanas iespēja” – un organizēta studentu konference. Da-lība Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģijas 2014.–2020. g. rea-lizēšanā (doc. G. Ciemleja, prof. N. Lāce).

233

inžE

niE

RE

kon

om

ika

s U

n v

ad

ība

s f

ak

UlT

āTE

• Konferences sekcijas “Towards Business Sophistication and Sustainabi-lity” organizēšana “WMSCI’2017”, Orlando, ASV (prof. N. Lāce, prof. E. Gaile-Sarkane).

• “SOItmC&RTU” konferences sekcijas “Innovation diversity for Emer-ging Economies” organizēšana (prof. N. Lāce).

• Sadarbība ar “NASDAQ OMX Riga” (prof. N. Lāce, J. Bistrova). • Sadarbība ar “FKTK” (doc. G. Ciemleja, prof. N. Lāce). • RTU ikgadējās zinātniskās konferences organizēšana (prof. E. Gaile-Sar-

kane, prof. N. Lāce, asoc. prof. K. Oganisjana, asoc. prof. D. Ščeulovs). • Sadarbība ar Rotterdam Business School of Rotterdam University of Ap-

plied Sciences (asoc. prof. D. Ščeulovs). • Sadarbība ar Iepirkumu uzraudzības biroju (asoc. prof. D. Ščeulovs). • Sadarbībā ar RTU Dizaina fabriku tika atklāta UIVI Studentu rado-

šā laboratorija, kurā studenti var izstrādāt prototipus studiju kursa “Jaunu produktu dizaina un attīstības metodika” ietvaros (asoc. prof. D. Ščeulovs).

• Sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju tika izveidota un uzsākta jau-na kopīga bakalaura akadēmisko studiju programma “Radošās indus-trijas”. Šīs unikālās starpdisciplinārās programmas mērķis ir sagatavot radošus un motivētus starpdisciplinārus speciālistus darbam radošajās industrijās – dažādos nozares uzņēmumos, dažādās uzņēmējdarbības formās – ar padziļinātu izpratni par kultūras un mākslas procesiem un vēlmi sekmēt Latvijas tautsaimniecības, kultūras un radošo industriju izaugsmi (asoc. prof. D. Ščeulovs).

234

MATERIĀLZINĀTNES UN LIETIŠĶĀS ĶĪMIJAS FAKULTĀTE

08

235

dekāns: profesors Dr. chem. valdis kokaRs

E‑pasts: [email protected]ālrunis: 67089224

Fakultātes zinātniskā darbības sekmīgajā attīstībā būtiska loma ir sa-darbībai visdažādākajos līmeņos – starp fakultātes institūtiem, RTU fakul-tātēm, citām universitātēm un zinātniskajiem institūtiem ne vien Latvijā, bet arī aiz tās tobežām. Realizējot zinātnes projektus un sadarbojoties ar ražotājiem, 2017. gadā fakultāte ir piesaistījusi savā vēsturē lielāko finansē-jumu – EUR 3,1 milj. –, kas ļāvis attīstīt zinātnes infrastruktūru, iesaistīt studējošos zinātniskajā darbā un paaugstināt jauno speciālistu sagatavotības līmeni. Ir izveidota Funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskā laborato-rija un uzsākts jauns pētījumu virziens – triboelektriskie nanoģeneratori. 2017. gadā par sasniegumiem lietišķajā zinātnē LZA prezidenta atzinības rakstu saņēma fakultātes Polimērmateriālu institūts, kas kopā ar SIA “TE-NACHEM/Soudal Group” (Latvija/Beļģija) un “Werner Holl Beck GmbH” (Vācija) izstrādāja jaunu silikona/sililterminēto polimēru un epoksīda div-komponentu adhezīvu un hermētiķi ekoloģiskās un tehnoloģiskās efektivi-tātes paaugstināšanai būvniecībā un autobūvē.

236


Dekāna vietnieks zinātniskajā darbā: asoc. prof. Dr. sc. ing. Mārcis DZENISE-pasts: [email protected]ālrunis: 67089220

Adrese: Paula Valdena iela 3/7, Rīga, LV-1048Tālrunis: 67089249E-pasts: [email protected]ājaslapa: www.rtu.lv/lv/mlkf




Inovatīvo, viedo un daudzfunkcionālo materiālu, tajā skaitā nanošķiedru, nanomateriālu, kompozītmateriālu un biomateriālu, ieguve un izpēte lietojumam medicīnā, elektronikā, fotonikā un alternatīvajā enerģētikā, materiālu ieguves tehnoloģiju izstrāde un pilnveide

49

Starpfāžu un robežprocesu vadības principu izstrāde mikro‑, submikro‑ un nanolīmenī heterogēnu polimēru un neorganisko materiālu kompozītu dizainam inovatīvu materiālu ar mērķtiecīgi veidotu funkcionalitāti iegūšanai

10

Jaunu sintēzes metožu izstrāde un aktuālu ķīmisko savienojumu sintēze, struktūru pētījumi un tehnoloģiskie risinājumi sadzīves ķīmijas, farmācijas, kosmētikas un medicīnas vajadzībām

15

Alternatīvo, atjaunojamo un jaukto degvielu, ziežvielu un to komponentu izstrāde, izpēte un kvalitātes nodrošināšana, citi ekoloģiskie risinājumi tautsaimniecībai

6

Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte (MLĶF)

Organiskās ķīmijas tehnoloģijas

institūts

Silikātu materiālu institūts

Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas

institūts

Polimērmateriālu institūts

Tehniskās fizikas institūts

Lietišķās ķīmijas institūts

Dizaina tehnoloģiju institūts

Neorganiskās ķīmijas institūts

Funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskā laboratorija

237

maT

ER

iālZ

ināT

nE

s U

n l

iETi

ŠĶ

ās

Ķīm

iJa

s f

ak

UlT

āTE


Dabas un ķīmisko tekstiliju modifikācija un īpašību optimizācija, viedās tekstilijas un apģērbi 7

Latvijas derīgo izrakteņu, mežu un citu atjaunojamo resursu izmantošana jaunu produktu ar augstu pievienoto vērtību ražošanai; testēšanas laboratoriju pakalpojumu pilnveidošana šajā jomā

13

1. DIZAINA TEHNOLOĢIJU INSTITŪTS

Direktore: asociētā profesore Dr. sc. ing. Dana BEĻAKOVAAdrese: Ķīpsalas iela 6, Rīga, LV-1048Tālrunis: 26356510E-pasts: [email protected]ājaslapa: www.dizains.rtu.lv



• Apģērbu un tekstilizstrādājumu projektēšanas un ražošanas tehno-loģisko procesu optimizēšana un attīstība (A. Viļumsone, G. Strazds, A. Okss, G. Vinovskis).

• Īpašuzdevumu apģērbu kvalitātes pilnveidošana un specifikāciju struktūras attīstīšana, Latvijas bruņoto spēku karavīru formas tērpu un ekipējuma pilnveide (A. Viļumsone, I. Ziemele, I. Ābele, I. Dāboliņa, I. Baltiņa, D. Beļakova, G. Zommere, E. Lapkovska, L. Siliņa).

• Adītie sensori un elektrodi, un to izmantošana cilvēka veselības kontro-lei (A. Okss, N. Barina, I. Baltiņa).

• Viedapģērbi, elektronisko komponenšu integrēšana apģērbā (I. Balti-ņa, A. Vališevskis, I. Kašurina, U. Briedis, A. Viļumsone, I. Ziemele, A. Okss, G. Terļecka).

• Komforts apģērbā (I. Šroma, I. Ziemele).

Dizaina tehnoloģiju institūts (DTI)

Dizaina un materiālu tehnoloģiju katedra

Apģērbu un tekstila tehnoloģiju katedra

238

• Nanošķiedru un nanolīmenī modificētu materiālu iegūšanas teh-noloģiju analīze, pilnveidošana/veidošana, iegūto materiālu īpašību izpēte, prognoze (S. Kukle, S. Vihodceva, S. Jēgina, Z. Zelča, I. Baķe, B. Lukaševiča).

• Latvijas atjaunojamo izejvielu – linu un kaņepāju – produktu īpašī-bu pētījumi, to lietošana inovatīvu tehnoloģiju un jaunu funkcionālu materiālu izstrādei; kompozītu un biokompozītu izveide no dabiskām šķiedrām un to iegūšana no tekstilatlikumiem (Z. Zelča, S. Kukle, G. Strazds, I. Baltiņa, E. Kirilovs).

• Apģērbu tirgzinības un antropometriskie pētījumi (I. Dāboliņa, E. Lapkovska).

• Darba normēšanas automatizācija šūšanas uzņēmumos (D. Beļakova, I. Ziemele).

• Koka savienojumu, konstrukciju, mezglu, maketu, tehnoloģiju zināša-nu bāzes veidošana (E. Kirilovs, J. Kalniņš, A. Ķīsis, I. Zotova).

• Lietišķā dizaina koncepciju veidošana, attīstīšana (A. Ulme, G. Zommere).• Jaunu materiālu iespējas liekti līmētu detaļu izgatavošanā (I. Zotova,

E. Kirilovs).• Jauni unificēti savienojumi mazēkām (A. Ķīsis, E. Kirilovs).• Dekoratīvie elementi Rīgas koka ēku arhitektūrā (J. Kalniņš).

1.3. PERSONĀLS

1.1. att. Dizaina tehnoloģiju institūtā nodarbinātā personāla pilna laika ekvivalents procentos.

Akadēmiskais

personāls45 %


6 %


41 %


8 %

239

maT

ER

iālZ

ināT

nE

s U

n l

iETi

ŠĶ

ās

Ķīm

iJa

s f

ak

UlT

āTE



• Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.2. pasākuma “Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts” projekts Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/152 “Viedo izolā-cijas materiālu struktūru un tehnoloģiju izstrāde iekštelpu mikroklima-ta nodrošināšanai”.

• Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cil-vēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskas ievirzes pē-tījumi” projekts Nr. 1.1.1.1/16/A/020 “Nanolīmenī modificētu tekstiliju virsmu pārklājumu sintēze un enerģētiski neatkarīgas mērīšanas sistēmas integrācija viedapģērbā ar medicīnisko novērojumu funkcijām”.

• Starpreģionu sadarbības programmas Interreg, Eiropas Savienības struktūrfondu 3. mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmas starptautiskā zinātniski pētnieciskais projekts Nr. R006 “Vieds un drošs darba apģērbs”.

1.4.2. LĪGUMDARBI

• NBS Nodrošinājuma pavēlniecība. Par ikdienas formas tērpa virsjakas pamatauduma izpēti un tehniskās specifikācijas izstrādi. L8422.

• NBS Nodrošinājuma pavēlniecība. Par NBS ugunsnoturīgā 4. līmeņa kaujas jaku un bikšu auduma tehniskās specifikācijas izstrādi. L8443.

• LR Aizsardzības ministrija. Par tehniskās specifikācijas izstrādi audu-mam 4. līmeņa kaujas jakām un biksēm. L8407.

• SIA “Catamaran Sports”. Par konsultāciju pakalpojumu. L8385. • Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija. Par apmācībām. L8377. • Būvniecības fakultāte. Tvaikcaurlaidības pārbaudes. L8175. • SIA “New Rosme”. Izstrādājumu darbietilpības ekspertīze. L8489.


1. Baltiņa, I., Viļumsone, A., Siliņa, L., Tarasenko, A. Fabric Selection for Work Wear During Procurement Procedure. In: Proceedings of the 11th International Scientific and Practical Conference “Environment.

240

Technology. Resources”, Rezekne, Latvia, 15–17 Jun., 2017. Rezekne: Rezekne Academy of Technologies, 2017, vol. 3, pp. 22–26. ISSN 1691-5402. doi:10.17770/etr2017vol3.2552

2. Beļakova, D., Dāboliņa, I., Baltiņa, I., Zommere, G. Improvement of Workwear Clothing for Army. IOP Conference Series: Materials Science and Engineering, 2017, vol. 254, iss. 15, pp. 1–6. ISSN 1757-8981. e-ISSN 1757-899X. doi:10.1088/1757-899X/254/15/152002

3. Briedis, U., Vališevskis, A., Zelča, Z. Flexible Aluminium-Air Battery for Enuresis Alarm System. In: Proceedings of the 16th International Scientific Conference “Engineering for Rural Development”, Jelgava, Lat-via, 24–26 May, 2017. Jelgava: 2017, vol. 16, pp. 619–624. ISSN 1691-3043. doi:10.22616/ERDev2017.16.N123

4. Dāboliņa, I., Lapkovska, E., Viļumsone, A. Usage of Noncontact Hu-man Body Measurements for Development of Army Work Wear Trou-sers. In: 17th World Textile Conference “Shaping the Future of Textiles” (AUTEX 2017), Corfu, Greece, 28–31 May, 2017. Corfu: 2017, pp. 1–6.

5. Dāboliņa, I., Viļumsone, A., Lapkovska, E. Anthropometric Parametri-zation of Uniforms for Armed Forces. In: Proceedings of the 11th In-ternational Scientific and Practical Conference “Environment. Techno-logy. Resources”, Rezekne, Latvia, 15–17 Jun., 2017. Rezekne: Rezekne Academy of Technologies, 2017, vol. 3, pp. 41–46. ISSN 1691-5402. doi:10.17770/etr2017vol3.2519

6. Grecka, M., Artamonovs, O., Blūms, J., Viļumsone, A. Electromagnetic Shielding Properties of Metal Yarns Fabrics With Graphite Coating. Key Engineering Materials, 2017, vol. 721, pp. 138–142. ISSN 1013-9826. doi:10.4028/www.scientific.net/KEM.721.138

7. Kirilovs, E., Kukle, S., Grāvītis, J., Gusovius, H. Moisture Absorption Properties of Hardwood Veneers Modified by a Sol-Gel Process. Holz-forschung, 2017, vol. 71, pp. 654–658. ISSN 0018-3830. doi:10.1515/hf-2016-0151

8. Kukle, S., Jēgina, S., Šutka, A., Makovska, R. Additives Influence on Spinning Solution and Nano Web Properties. IOP Conference Se-ries: Materials Science and Engineering. Nanotechnology, Nanotextiles, Electrospinning, 2017, vol. 254, iss. 10, pp. 1–5. ISSN 1757-8981. e-ISSN 1757-899X. doi:10.1088/1757-899X/254/10/102008

9. Kukle, S., Vihodceva, S., Beļakova, D., Lukaševiča, B., Riepniece, A. At the Nano-Level Modified Cotton Knitwear Prototype Develop-ment. IOP Conference Series: Materials Science and Engineering. Surfa-ce Functionalization and Coating, 2017, vol. 254, iss. 12, pp. 1–5. ISSN 1757-8981. e-ISSN 1757-899X. doi:10.1088/1757-899X/254/12/122005

10. Mičule, A., Reihmane, S., Baltiņa, I. Fabric Finishing With Flame Re-tardant Coating. Key Engineering Materials, 2017, vol. 721, pp. 409–413. ISSN 1662-9795. doi:10.4028/www.scientific.net/KEM.721.409

241

maT

ER

iālZ

ināT

nE

s U

n l

iETi

ŠĶ

ās

Ķīm

iJa

s f

ak

UlT

āTE

11. Okss, A., Kataševs, A., Bernans, E., Aboliņš, V. A Comparison of the Accuracy of the Smart Sock System to Force Platform and Op-tical System for Measurement of Temporal Parameters of Loco-motion. IOP Conference Series: Materials Science and Engineering, 2017, vol. 254, iss.7, p. 072017. ISSN 1757-8981. e-ISSN 1757-899X. doi:10.1088/1757-899X/254/7/072017

12. Okss, A., Kataševs, A., Bernans, E., Aboliņš, V. Smart Socks System as an Equipment to Analyze Temporal Parameters of Human Gait and Running. In: Proceedings of the 11th International Scientific and Practi-cal Conference “Environment. Technology. Resources”, Rezekne, Latvia, 15–17 Jun., 2017. Rezekne: Rezekne Academy of Technologies, 2017, vol. 3, pp. 238–241. ISSN 1691-5402. e-ISSN 2256-070X. doi:10.17770/etr2017vol3.2622

13. Seile, A., Beļakova, D. Nonwoven Development by the Multilayer Structure. In: Proceedings of the 11th International Scientific and Prac-tical Conference “Environment. Technology. Resources”, Rezekne, Latvia, 15–17 Jun., 2017. Rezekne: Rezekne Academy of Technologies, 2017, vol. 3, pp. 292–297. ISSN 1691-5402. e-ISSN 2256-070X. doi:10.17770/etr2017vol3.2612

14. Shootov, A., Čižovs, J., Okss, A., Kataševs, A. The Good, the Bad and the Unrecognized: Smart Textile Signal Clustering by Self-Organizing Map. In: Proceedings of the 11th International Scientific and Practical Conference “Environment. Technology. Resources”, Rezekne, Latvia, 15–17 Jun., 2017. Rezekne: Rezekne Academy of Technologies, 2017, vol. 2, pp. 147–153. ISSN 1691-5402. e-ISSN 2256-070X. doi:10.17770/etr2017vol2.2567

15. Šroma, I., Ziemele, I. Review on Prediction of Physiological Comfort in Clothing. In: Proceedings of the 10th Textile Bioengineering and Infor-matics Symposium (TBIS 2017), Wuhan, China, 16–19 May, 2017. Wu-han: Wuhan Textile University, 2017, vol. 1210–218. ISSN 1942-3438

16. Vihodceva, S., Ramata-Stunda, A., Pumpure, A. Evaluation of Der-mal Toxicity of Antibacterial Cotton Textile Coated by Sol-Gel

1.2. att. Dizaina tehnoloģiju institūta zinātnisko publikāciju skaits 2017. gadā.


1

13

16

5

10





242

Technology. The Journal of The Textile Institute, 2017, vol. 109, iss. 7, pp. 961–966. ISSN 0040-5000. e-ISSN 1754-2340. doi:10.1080/00405000.2017.1394155

17. Zelča, Z., Kukle, S., Kajaks, J. Hemp Fibres Modification by Sol-Gel Method for Polyolefin Composite Filling. Procedia Engineering, 2017, vol. 200, pp. 26–32. ISSN 1877-7058. doi:10.1016/j.proeng.2017.07.005

18. Zelča, Z., Kukle, S., Kajaks, J. LLDPE and Natural Fiber Composites Characterization Using AFM. IOP Conference Series: Materials Science and Engineering, 2017, vol. 251, pp. 1–8. ISSN 1757-8981. e-ISSN 1757-899X. doi:10.1088/1757-899X/251/1/012086

19. Zelča, Z., Kukle, S., Kajaks, J. Statistical Analysis of Chemically Treated Hemp Fibre Waste Particle Size Distribution After Grinding. In: Pro-ceedings of the 16th International Scientific Conference “Engineering for Rural Development”, Jelgava, Latvia, 24–26 May, 2017. Jelgava: 2017, vol. 16, pp. 48–53. ISSN 1691-5976

20. Zelča, Z., Kukle, S., Kajaks, J., Geikina-Geimane, M. Hemp Fibers Was-te and Linear Low Density Polyethylene Composite Properties. Key Engineering Materials, 2017, vol. 721, pp. 33–37. ISSN 1662-9795. doi:10.4028/www.scientific.net/KEM.721.33


UNIVERSITĀTES • Āhenes Tehniskā universitāte (Vācija) – pētnieciskā sadarbība, kopēji

projekti • Burosas Universitāte (Zviedrija) – pētnieciskā sadarbība, zinātnisko

darbu ekspertīze. • Lietišķo zinātņu universitāte “Centria” (Somija) – pētnieciskā sadarbība. • Fizikālās enerģētikas institūts (Latvija) – kopēji projekti un pētnieciskā

sadarbība. • Institute of Natural Fibres and Medicinal Plants (Polija) – pētnieciskā

sadarbība, doktorantu stažēšanās, doktorantu konsultācijas • Kauņas Tehnoloģiskā universitāte (Lietuva) – pētnieciskā sadarbība,

konsultācijas, apmaiņas programmas, zinātnisko darbu ekspertīze. • Koksnes ķīmijas institūts (Latvija) – kopēji projekti un pētnieciskā

sadarbība. • Milānas Politehniskā universitāte (Itālija) – pētnieciskā sadarbība,

vieslekcijas. • Rīgas Stradiņa universitāte (Latvija) – pētnieciskā sadarbība, kopējas

publikācijas. • Tallinas Lietišķo zinātņu universitāte (Igaunija) – pētnieciskā sadarbība,

kopēji projekti

243

maT

ER

iālZ

ināT

nE

s U

n l

iETi

ŠĶ

ās

Ķīm

iJa

s f

ak

UlT

āTE

• Tartu Universitāte (Igaunija) – pētnieciskā sadarbība, doktorantu konsultācijas, kopējas publikācijas

• Textile Research Institute (Polija) – pētnieciskā sadarbība. • Minho Universitāte (Portugāle) – vieslekcijas. • Vilnius University of Applied Sciences (Lietuva) – pētnieciskā sadarbī-

ba, konsultācijas, apmaiņas programmas

UZŅĒMUMI • “Grafis GmbH” (Vācija) – datorsistēmu nodrošinājums apmācībām. • “HUMAN SOLUTIONS GmbH” (Vācija) – sadarbība 3D antropomet-

rijas pētījumu jomā. • “Koppermann Computersysteme GmbH” (Vācija) – datorsistēmu no-

drošinājums apmācībām. • “Lectra Company” (Francija, ASV) – datorsistēmu nodrošinājums

apmācībām. • “Lenzing AG” (Austrija) – sadarbība tekstilpētījumu un cilvēka kom-

forta jomā. • “Polytropon” (Grieķija) – konsultācijas CAD/CAM jomā. • SIA “Fristads Kansas Production” (Latvija) – sadarbība Eiropas projek-

ta ietvaros profesionālās izglītības apmācības un eksāmenu programmu izstrādē.

• SIA “Solution” (Latvija) – sadarbība Eiropas projekta ietvaros profesio-nālās izglītības apmācības un eksāmenu programmu izstrādē.

• SIA “SRC Brasa” – pētnieciskais projekts.

VĒSTNIECĪBAS • Itālijas vēstniecība Latvijā – kultūras programmu organizēšana, vies-

lekciju un apmaiņas programmu atbalsts un organizēšana

ASOCIĀCIJAS • Pasaules tekstila universitāšu asociācija Autex – atbalsta programmas,

pētniecība. • Latvijas vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācija – sadarbības projekti.


Dizaina tehnoloģiju institūts izvietots sakārtotā vidē ar ļoti labu infra-struktūru. Katru gadu atkarībā no nepieciešamības tiek veikta tehnikas un programmatūras atjaunināšana. Pārskata periodā:

• studentu vajadzībām uzstādītas astoņas ražošanas procesu projektēša-nas un vadības sistēmas SSD (standard sewing data) licences un atjau-nota programmatūra;

244

• apģērbu CAD/CAM laboratorijā atjaunota sistēmas LECTRA (Francija) programmatūra, instalējot jaunāko versiju visiem moduļiem (Kaledo, Modaris (ieskaitot 3D Fit) un Diamino;

• kokapstrādes laboratorija papildināta ar papildaprīkojumu universālai frēzmašīnai, diska slīpmašīnu, divripu slīpmašīnu, rokas akumulatora urbjmašīnu un rokas elektrisko trieciena urbjmašīnu.


Dizaina tehnoloģiju institūts darbojas studiju virzienā “Ražošana un pārstrāde” un īsteno tādas bakalaura profesionālo studiju programmas kā “Materiālu tehnoloģija un dizains” un “Apģērbu un tekstila tehnoloģijas”. Bakalaura līmeņa studijas ir praktiskas un ar zinātnisko pētījumu elemen-tiem. Bakalaura darbos studenti risina nozarei svarīgas tēmas.

Institūts īsteno arī divas maģistra profesionālo studiju programmas: “Ma-teriālu dizains un tehnoloģijas”, kurā studenti vairāk pievēršas jaunu materiālu radīšanai, kā arī “Apģērbu un tekstila tehnoloģijas”, kur studenti veic ar nozari saistītus pētnieciskos darbus apģērbu un tekstila projektēšanas, kā arī ražoša-nas pilnveidošanas jomās. Pabeidzot maģistrantūras studijas, pastāv iespēja studēt doktorantūras studiju programmā “Apģērbu un tekstila tehnoloģijas”. Studiju laikā studentiem ir iespēja izmantot institūta zinātnes infrastruktūru un iesaistīties dažādu zinātnisko projektu, kā arī līgumdarbu īstenošanā.

2017. gadā aizstāvēti bakalaura darbi: • “Elektronisko ierīču integrēšana sporta apģērbā” (S. Bitīte-Rostoka), • “Sieviešu apģērbu rūpnieciskās kolekcijas izstrāde automatizētajā pro-

jektēšanas sistēmā Comtense” (D. Kuzņecova), • “Apģērba modeļu konstrukciju uzlabošana uzņēmumā “NYBO Dobe-

le”” (A. Muižniece), • “Jauni unificēti savienojumi mazēkām” (A. Ķīsis), • “Bērnu skrejritenis “ŽVIK”” (A. Birģele), • “Elektriskā vijole “Folkrock”” (L. Saukāne) u. c.

Maģistra darbos zinātnes daļa ievērojami palielinās. 2017. gadā izstrādāti maģistra darbi:

• “Apģērbs cilvēkiem ar kustību traucējumiem” (I. Aļhimoviča), • “Nanolīmenī modificēti zeķu izstrādājumi” (I. Baķe), • “Varu saturošs pārsējs virspusēju brūču aprūpei” (A. Kalniņa), • “Apšu hibrīda celulozes un lignīna biorafinēšanas procesa analīze elek-

trovērptu tīmekļu iegūšanai” (A. Reinerte), • “Kaņepju šķiedru kompozīti ilgtspējīgu komplektējošu detaļu un mez-

glu izgatavošanai” (A. Smoča) u. c.DTI zinātniskā pētniecība tiek attīstīta jomās, kurās struktūrvienībai ir

pieredze un kompetences, infrastruktūra un sadarbības partneri.

245

maT

ER

iālZ

ināT

nE

s U

n l

iETi

ŠĶ

ās

Ķīm

iJa

s f

ak

UlT

āTE


• Prof. Ilze Baltiņa kļuva par organizācijas “European Technology Platform for the Future of Textiles and Clothing” eksperti (2017. gada aprīlis).

• Asoc. prof. Inga Dāboliņa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas organizētajā seminārā “Inovācijas spēju stiprināšana ekono-mikas izaugsmei – Eiropas teritoriālās sadarbības programmu ieguldī-jums” prezentēja pētniecības projektu “SWW – Vieds un drošs darba apģērbs” (2017. gada 19. aprīlis).

• Zane Zelča konferencē “Materials Science & Applied Chemistry 2017” ieguva 2. vietu labākā plakāta konkursā ar publikāciju “Zelca, Z., Kukle, S., Kajaks, J. Hemp Waste Modification by Sol-Gel Method to Create Nanolevel Coating” (2017. gada oktobris).

• Konkursa “Latvijas Dizaineru savienības balva dizainā 2017” lietu dizai-na kategorijā: RTU DTI studente Māra Skuja ieguva 1. vietu ar darbu “Galda spēle vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem” (kvalifikācijas dar-ba vadītāja asoc. prof. Dr. arch. A. Ulme) un RTU DTI studente Māra Pu-riņa ieguva 2. vietu ar darbu “Servēšana paplāte viesmīļiem” (kvalifikāci-jas darba vadītāja asoc. prof. Dr. arch. A. Ulme) (2017. gada septembris).

• RTU docents Juris Emsiņš saņēma kokrūpniecības nozares augstāko apbalvojumu “Zelta čiekurs” par jauno speciālistu sagatavošanu nomi-nācijā “Par mūža ieguldījumu”. J. Emsiņš saņēma arī Ministru kabineta Atzinības rakstu, Goda diplomu un krūšu nozīmi “Zelta sēkliņa”.

2. FUNKCIONĀLO MATERIĀLU TEHNOLOĢIJU ZINĀTNISKĀ LABORATORIJA

Direktors: Dr. sc. ing. Andris ŠUTKAAdrese: Paula Valdena 3/7, Rīga, LV-1048Tālrunis: 26138155E-pasts: [email protected]ājaslapa: www.rtu.lv/lv/mlkf


• Triboelektriski nanoģeneratoti (Dr. sc. ing. A. Šutka, Dr. sc. ing. K. Mālnieks).

• Pjezoelektriskie nanoģeneratori (Dr. sc. ing. A. Šutka, Dr. sc. ing. K. Mālnieks).

246

• Fotokatalizatori (Dr. sc. ing. A. Šutka, Dr. phys. M. Vanags, Dr. sc. ing. S. Vihodceva).

2.2. PERSONĀLS

2.1. att. Funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskajā laboratorijā nodarbinātā personāla pilna laika ekvivalents procentos.



• ESF 1.1.1.1/16/A/013 “Hibrīdās enerģijas ieguves sistēmas” (zin. vad. A. Šutka).

• ESF KC-PI-2017/10 “Farmācijas nozares notekūdeņu attīrīšana” (zin. vad. A. Šutka).

2.3.2. PATENTI

• A. Šutka un T. Juhna. Fe2O3/Ca2Fe2O5 fotokatalizatoru sistēma. Patenta pieteikums P-17-40.


1. Šutka, A., Timusk, M., Metsik, J., Ruža, J., Knite, M., Mäeorg, U. PE-DOT Electrodes for Triboelectric Generator Devices. Organic Electro-nics, 2017, vol. 51, pp. 446–451. doi:10.1016/j.orgel.2017.09.052


16 %


84 %

2.2. att. Funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskās laboratorijas zinātnisko publikāciju skaits 2017. gadā.

4

8



247

maT

ER

iālZ

ināT

nE

s U

n l

iETi

ŠĶ

ās

Ķīm

iJa

s f

ak

UlT

āTE

2. Šutka, A., Döbelin, N., Joost, U., Smits, K., Kisand, V., Maiorov, M., Koo-ser, K., Kook, M., Duarte, R. F., Käämbre, T. Facile Synthesis of Magneti-cally Separable CoFe2O4/Ag2O/Ag2CO3 Nanoheterostructures With High Photocatalytic Performance Under Visible Light and Enhanced Stability Against Photodegradation. Journal of Environmental Chemical Engine-ering, 2017, vol. 5, no. 4, pp. 3455–3462. doi:10.1016/j.jece.2017.07.009

3. Joost, U., Šutka, A., Visnapuu, M., Tamm, A., Lembinen, M., Antsov, M., Utt, K., Smits, K., Nõmmiste, E., Kisand, V. Colorimetric Gas De-tection by the Varying Thickness of a Thin Film of Ultrasmall PTSA-Coated TiO2 Nanoparticles on a Si Substrate. Beilstein Journal of Nano-technology, 2017, vol. 8, pp. 229–236. doi:10.3762/bjnano.8.25

4. Šutka, A., Antsov, M., Järvekülg, M., Visnapuu, M., Heinmaa, I., Mäeorg, U., Vlassov, S., Šutka, A. Mechanical Properties of Individual Fiber Segments of Electrospun Lignocellulose-Reinforced Poly(Vinyl Alcohol). J. Appl. Polym. Sci., 2016, vol. 134. doi:10.1002/app.44361


VIETĒJIE SADARBĪBAS PARTNERI • Latvijas Universitāte, Cietvielu fizikas institūts. • Latvijas Universitāte, Fizikas institūts.

STARPTAUTISKIE SADARBĪBAS PARTNERI • A. E. Favorsky Irkutsk Institute of Chemistry, Krievija • National Institute of Chemical Physics and Biophysics, Igaunija • Tartu Universitāte, Fizikas institūts , Igaunija • Tartu Universitāte, Ķīmijas institūts, Igaunija


• Izremontēta un daļēji aprīkota ķīmijas sintēzes laboratorija 80 m2 pla-tībā P. Valdena 3/7–141.

• Izremontēts un aprīkots kabinets darbinieku vajadzībam P. Valdena 3/7–204.


• Funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskās laboratorijas personāls tieši iesaistās divu RTU MLĶF bakalaura studentu un viena maģistran-tūras studenta apmācībā.

248

3. LIETIŠĶĀS ĶĪMIJAS INSTITŪTS

Direktors: profesors Dr. habil. chem. Valdis KAMPARSAdrese: Paula Valdena 3/7, Rīga, LV-1048Tālrunis: 67608606, 29230958E-pasts: [email protected]ājaslapa: lki.ktf.rtu.lv



• Jauni hromofori un luminofori optoelektronikai (prof. V. Kokars, prof. V. Kampars).

• Atjaunojamo un jaukto degvielu ieguve un izmantošana (prof. V. Kampars).

• Selektīva glicerīna un ogļhidrātu oksidēšana (prof. S. Čornaja).

3.3. PERSONĀLS

Lietišķās ķīmijas institūts

Ķīmijas katedra

Degvielu kvalitātes kontroles un pētījumu

laboratorija


24 %


7 %


49 %


20 %

3.1. att. Lietišķās ķīmijas institūtā nodarbinātā personāla pilna laika ekvivalents procentos.

249

maT

ER

iālZ

ināT

nE

s U

n l

iETi

ŠĶ

ās

Ķīm

iJa

s f

ak

UlT

āTE



• Pēcdoktorantūras pētniecības projekts “Rapšu eļļas ražošanas/rafinēša-nas atkritumu izmantošana ogļūdeņražu un biodīzeļa sintēzei”, 1.1.1.2/VIAA/1/16/031 (ID:3280)

• ERAF 1.1.1.1. “Praktiskas ievirzes pētījumi” projekts “Biodīzeļdegvie-las sintēze rapšu eļļas interesterifikācijā”, 1.1.1.1./16/A/078 (ID:2586).

• ERAF 1.1.1.1. “Praktiskas ievirzes pētījumi” projekts “Gaismu emitējo-šu un ar šķīdumu metodēm apstrādājamu organisku molekulāro stiklu dizains un pētījumi”, 1.1.1.1./16/A/131 (ID:2585) .

• Valsts pētījumu programma 1.3. projekts “Daudzfunkcionālie materiāli un kompozīti, fotonika un nanotehnoloģijas (IMIS2)” (ID:1944).

• Valsts pētījumu programmas projekts Nr. 4 “Ūdeņraža un biodegvie-lu ieguves inovatīvās tehnoloģijas, to uzglabāšana, kvalitātes kontrole, kvalitātes nodrošināšana un izmantošana Latvijā”, 2014.10-4/VPP-1/28 (ID:1851).

3.4.2. LĪGUMDARBI

• SIA “Global Engineering Baltia” (finansējums EUR 96,8; vad. V. Kampars).

• SIA “International Oil Trading Group” (finansējums EUR 1040,6; vad. V. Kampars).

• Līgums ID2977 “Meeting of Working Group in Riga May 17–18, 2017”, Nr. 03000-3.1.2/17/105 (finansējums EUR 9000; vad. V. Kampars).

• “Seesam” (finansējums EUR 72,6; vad. V. Kampars).

3.4.3. PATENTI

• R. Mūrnieks, L. Apšeniece un V. Kampars “Katalizators ogļūdeņ-ražu iegūšanai no atjaunojamām izejvielām”. Patents Nr. P-15-107, 01.11.2017.


1. Lazdovica, K., Kampars, V., Liepina, L., Vilka, M. Comparative Study of Thermal Pyrolysis of Buckwheat and Wheat Straws by Using TGA-FTIR and Py-GC/MS Methods. Journal of Analytical and Applied Pyro-lysis, 2017, vol. 124, pp. 1–15. doi:10.1016/j.jaap.2017.03.010

http://www.sciencedirect.com/science/journal/01652370

http://www.sciencedirect.com/science/journal/01652370

250

2. Malina, I., Kampars V., Turovska, B., Belyakov, S. Novel Green-Yel-low-Orange-Red Light Emitting Donor-π-Acceptor Type Dyes Based on 1,3-Indandione and Dimedone Moieties. Dyes and Pig-ments, 2017, vol. 139, pp. 820–830. ISSN 0143-7208. doi:10.1016/j.dyepig.2017.01.017

3. Malina, I., Juhnevics, N., Kampars, V. Study of Thermal and Optical Properties of Dibenzoylmethane Eu(III) Organic Complexes. In: Pro-ceedings of the Estonian Academy of Sciences, vol. 66, no. 4, pp. 493–500. ISSN 1736-6046. doi:10.3176/proc.2017.4.11

4. Chornaja, S., Sile, E., Dubencovs, K., Bariss, H., Zhizhkuna, S., Ser-ga, V., Kampars, V. NiO and CoOx Promoted Pt Catalysts for Glycerol Oxidation. Key Engineering Materials, 2017, vol. 721, pp. 76–81. ISSN 1662-9795. doi:10.4028/www.scientific.net/KEM.721.76

5. Sile, E., Chornaja, S., Serga, V., Lulle, I., Zhizhkuna, S., Dubencov, K., Krumina, A. Novel Pd/CeO2 and Pd-NiO/CeO2 Nanocomposites’ Ca-talytic Activity in Glycerol Oxidation Processes. In: Proceedings of the Estonian Academy of Sciences, Tartu, Estonia, 24–27 Apr., 2017, vol. 66, no. 4, pp. 486. doi:10.3176/proc.2017.4.06

6. Malins, K. Production of Bio-Oil via Hydrothermal Liquefaction of Birch Sawdust. Energy Conversion and Management, 2017, vol. 144, pp. 243–251. ISSN 0196-8904. doi:10.1016/j.enconman.2017.04.053.

7. Vembris, A., Zarins, E., Kokars, V. Stimulated Emission and Optical Properties of Pyranyliden Fragment Containing Compounds in PVK Matrix. Optics and Laser Technology, 2017, vol. 95, pp. 74–80. ISSN 0030-3992. doi:10.1016/j.optlastec.2017.04.021

8. Traskovskis, K., Bundulis, A., Mihailovs, I. Unusual Response to En-vironmental Polarity in a Nonlinear-Optical Benzylidene-Type Chro-mophore Containing a 1,3-bis(dicyanomethylidene) Indane Acceptor Fragment. Physical Chemistry Chemical Physics, 2017, pp. 1–10. ISSN 1463-9084. doi:10.1039/C7CP06333D

9. Ivanova, A., Tokmakovs, A., Lebedeva, K., Roze, M., Kaulačs, I. Influence of the Preparation Method on Planar Perovskite CH3NH3PbI3–xClx Solar Cell Performance and Hysteresis. Latvian Journal of Physics and Technical Sciences, 2017, pp. 58–68. ISSN 0868-8257. doi:10.1515/lpts-2017-0027

3.2. att. Lietišķās ķīmijas institūta zinātnisko publikāciju skaits 2017. gadā.

Raksts pilna teksta konferenčurakstu krājumā

1

15

1

Promocijas darbs


https://www-scopus-com.resursi.rtu.lv/authid/detail.uri?origin=resultslist&authorId=12238776000&zone=



https://www-scopus-com.resursi.rtu.lv/record/display.uri?eid=2-s2.0-85018789325&origin=resultslist&sort=plf-f&src=s&st1=Zarins&st2=E.&nlo=1&nlr=20&nls=count-f&sid=2de30684da6f868cf41b662526582570&sot=anl&sdt=aut&sl=35&s=AU-ID%28%22Zarins%2c+Elmars%22+36184177800%29&relpos=0&citeCnt=0&searchTerm=



https://www-scopus-com.resursi.rtu.lv/sourceid/12346?origin=resultslist

251

maT

ER

iālZ

ināT

nE

s U

n l

iETi

ŠĶ

ās

Ķīm

iJa

s f

ak

UlT

āTE

10. Gaidukova, G., Ivdre, A., Fridrihsone, A., Verovkins, A., Cabulis, U., Gaidukovs, S. Polyurethane Rigid Foams Obtained From Polyols Con-taining Bio-Based and Recycled Components and Functional Additi-ves. Industrial Crops and Products, 2017, vol. 102, pp. 133–143. ISSN 0926-6690. doi:10.1016/j.indcrop.2017.03.024

11. Jurkane, A., Gaidukovs, S. Effect of Low-Content of Graphene and Car-bon Nanotubes on Dielectric Properties of Polyethylene Oxide Solid Composite Electrolyte. Key Engineering Materials, 2017, vol. 721, pp. 18–22. ISSN 1662-9795

12. Otikovs, M., Andersson, M., Jia, Q., Nordling, K., Meng, Q., Andre-as, L. B., Pintacuda, G., Johansson, J., Rising, A., Jaudzems, K. Degree of Biomimicry of Artificial Spider Silk Spinning Assessed by NMR Spectroscopy. Angew. Chem. Int. Ed., 2017, vol. 56, pp. 12571–12575.

13. Cala-De Paepe, D., Stanek, J., Jaudzems, K., Tars, K., Andreas, L. B., Pintacuda, G. Is Protein Deuteration Beneficial for Proton Detected Solid-State NMR at and Above 100 kHz Magic-Angle Spinning? Solid State Nucl. Magn. Reson, 2017, vol. 87, pp. 126–136.

14. Aleksis, R., Oleskovs, F., Jaudzems, K., Pahnke, J., Biverstål, H. Struc-tural Studies of Amyloid-β Peptides: Unlocking the Mechanism of Aggregation and the Associated Toxicity. Biochimie, 2017, vol. 140, pp. 176–192.

15. Kronqvist, N., Sarr, M., Lindqvist, A., Nordling, K., Otikovs, M., Ven-turi, L., Pioselli, B., Purhonen, P., Landreh, M., Biverstål, H., Toleikis, Z., Sjoberg, L., Robinson, C. V., Pelizzi, N., Jornvall, H., Hebert, H., Jau-dzems, K., Curstedt, T., Rising, A., Johansson, J. Efficient Protein Pro-duction Inspired by How Spiders Make Silk. Nat. Commun., 2017, vol. 8, pp. 15504.

16. Zviedre, I. I., Belyakov, S. V. N,N-Diethylanilinium Complex With Bo-rodicitric Acid: Synthesis and Crystal Structure. Russ. J. Inorg. Chem., 2017, vol. 62, iss. 5, pp. 665–670. doi:10.1134/s0036023617050254


• Latvijas Degvielu tirgotāju asociācija. • Latvijas Organiskās sintēzes institūts. • Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts. • Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts. • Lietuvas Enerģētikas institūts. • LPKS “LATRAPS”. • Rainas-Vālas Lietišķo zinātņu universitāte. • SIA “ADN Castings”. • SIA “Jaunpagasts Plus”.

252


• Veikti infrastruktūras uzturēšanas un labiekārtošanas darbi Paula Val-dena ielā 7.


Institūts ir atbildīgs par studiju programmām “Ķīmija” (bakalaurantū-ra), “Lietišķā ķīmija” (maģistrantūra) un “Ķīmija” (doktorantūra). Zinātnis-ko pētījumu rezultātā iegūtās jaunās zināšanas tiek iekļautas visu atbilstošo studiju priekšmetu saturā. Zinātniskā sadarbība nodrošina Latvijas Or-ganiskās sintēzes institūta, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta, LU Cietvielu fizikas institūta un MZLĶ fakultātes institūtu tiešu iesaisti studiju priekšmetu nodrošināšanā. Studentu apmācība tiek veikta, izmantojot zi-nātnes infrastruktūru un materiālus, kā arī iesaistot studentus zinātnisko pētījumu realizācijā.


Svarīgākie notikumi ir starptautiskās apspriedes organizēšana Rīgā Apvārsnis 2020 projekta sagatavošanai, dalība starptautiskās konferencēs, augsta līmeņa publikāciju un studējošo kvalifikācijas darbu sagatavošana.

4. NEORGANISKĀS ĶĪMIJAS INSTITŪTS

Direktors: Dr. habil. sc. ing. Jānis GRABISAdrese: Paula Valdena iela 3/7, Rīga, LV-1048Tālrunis: 67089151E-pasts: [email protected]ājaslapa: www.rtu.lv/lv/mlkf

253

maT

ER

iālZ

ināT

nE

s U

n l

iETi

ŠĶ

ās

Ķīm

iJa

s f

ak

UlT

āTE



• Oksīdu, nitrīdu, karbīdu, borīdu nanodaļiņu, plāno kārtiņu un to kompozītu plazmoķīmiskā un ķīmiskā sintēze, pārstrāde materiālos (Dr. habil. sc. ing. J. Grabis).

• Nanodaļiņu parametri, lietojums augsttemperatūras un funkcionālo materiālu katalizatoru, fotokatalizatoru izveidē, polimēru un metālu matricu kompozītos (Dr. habil. sc. ing. J. Grabis, Dr. chem. V. Serga, Dr. sc. ing. I. Zālīte).

• Jaunu fosfātu bāzes cieto elektrolītu, bateriju elementu un modificētu biomateriālu izstrāde (Dr. chem. A. Dindune).

• Membrānu ekstrakcijas elektroķīmisko procesu izstrāde metālu izdalī-šanai (Dr. chem. T. Sadyrbaeva).

• Biomateriālu izstrāde ortopēdijas vajadzībām (Dr. ing. K.-A. Gross ). • Materiālu mijiedarbības ar ledu pētījumi (Dr. ing. K.-A. Gross).

4.3. PERSONĀLS

Neorganiskās ķīmijas institūts

Plazmas procesu laboratorija

Augsttemperatūras sintēzes laboratorija

Elektroķīmijas laboratorija

Biomateriālu zinātniskās pētniecības laboratorija


0,01 %


6 %


79 %


15 %

4.1. att. Neorganiskās ķīmijas institūtā nodarbinātā personāla pilna laika ekvivalents procentos.

254



• VPP materiālzinātnē “Daudzfunkcionālie materiāli un kompozīti, foto-nika un nanotehnoloģijas (IMIS2)” (vad. Dr. habil. phys. A. Šternbergs).

• Projekts Nr. 2.3 “Nanomateriāli un nanotehnoloģijas” (vad. Dr. habil. sc. ing. J. Grabis).

• Sadarbības projekts Nr. 666/2014 “Kontrolējamas porainības kompo-zītmateriālu sintēze un pētījumi plāno slāņu un to sistēmu iegūšanai enerģijas uzkrāšanas un pārveidošanas lietojumiem” (vad. Dr. phys. A. Kleperis).

• Apakšprojekts Nr. 666/2014.3. “Neorganisko litija interkalācijas mate-riālu un cieto elektrolītu sintēze un izpēte” (vad. Dr. chem. A. Dindune).

• ERAF projekta 2.1.1.3.1. apakšaktivitāte “Zinātnes infrastruktūras at-tīstība”, vienošanās Nr. 2011/0041/2DP/2.1.1.3.1/11/IPIA/VIAA/004 (vad. Dr. habil. sc. ing. J. Grabis).

• ERAF 1.1.1.1. praktiskās ievirzes pētījumu projekts “Virsmas īpašību ietekmes uz slīdamību pa ledu pētījumi”, Nr. 1.1.1.1/16/A/129 (vad. Dr. ing. K.-A. Gross).

• 7. ietvara programmas ERA-NET (M-era.Net) projekts “Implants Sig-nal to Bone for Bone Growth and Attachment” (“Implanti raida signā-lus, kas veicina kaulu augšanu un piesaisti”), Nr. ESRTD/2017/4 (vad. Dr. ing. K.-A. Gross).

• ERAF pēcdoktorantūras projekts “Stimuli Responsive Transdermal Drug Delivery System” (“Uz stimuliem reaģējoša transdermāla zāļu piegādes sistēma”) (vad. Dr. ing. A. Šutka).

• 7. ietvarprogrammas PEOPLE-IRSES projekts “An International Net-work on New Strategies for Processing Calcium Phosphates” (“Starp-tautisks tīkls jaunu stratēģiju izveidei kalcija fosfātu apstrādē”) (vad. Dr. ing. K.-A. Gross).

• Valsts pētījumu programmas “Inovatīvi materiāli un viedās tehnoloģi-jas vides drošumam” projekts “Metāla virsmas apstrāde berzes un no-diluma samazināšanai” (vad. Dr. ing. K.-A. Gross).

4.4.2. LĪGUMDARBI

• SIA “Pogritech”. Keramisko paraugu izgatavošana un analīze. Līgums Nr. L4.1-161012.

255

maT

ER

iālZ

ināT

nE

s U

n l

iETi

ŠĶ

ās

Ķīm

iJa

s f

ak

UlT

āTE

4.4.3. PATENTI

• J. Grabis, B. Bērziņa, L. Trinklere un V. Korsaks “Oxygen Gas Sensor EP 3121 589 B1. Patenta Nr. EP20150177885, 25.01.2017.

• J. Grabis, M. Knite, B. Bērziņa, V. Korsaks un L. Trinklere “White Light Emitter Compound Material for Luminescent Lamps and Method for Making Same”. Patenta Nr. EP 2 883 933 B1, 2.02.2017.

• G. Sedmale, M. Rundāns, I. Šteins, I. Zālīte un I. Šperperga “Ar silīci-ja nitrīdu modificēta mullīta-ZrO2 keramika”. Patents Nr. LV 15176, 20.01.2017.

• J. Lungevičs, E. Jansons, K.-A. Gross un K. Stiprais “Slīdēšanas īpašī-bu noteikšanas iekārta un paņēmiens”. Patenta pieteikums P-17-25 (21.04.2017.).


1. Grabis, J., Heidemane, G., Krūmiņa, A. Synthesis of NiO Nanoparticles by Microwave Assisted and Molten Salts Methods. Key Engineering Ma-terials, 2017, vol. 721, pp. 71–75. ISSN 1662-9795. doi:10.4028/www.scientific.net/KEM.72.71

2. Šalkus, T., Kazakevičius, E., Reklaitis, J., Venckute, V., Daugela, S., Davi-donis, R., Baltrunas, D., Valdniece, D., Dindune, A., Orliukas, A. Study of the Li3Fe1.2Sc0.75Y0.05(PO4)3 Ceramics by Impedance and Mössbauer Spectroscopy. Solid State Ionics, 2017, vol. 302, pp. 30–34. ISSN 0167-2738. doi:10.1016/j.ssi.2016.12.027

3. Sīle, E., Čornaja, S., Serga, V., Lulle, I., Žižkuna, S., Dubencovs, K., Krū-miņa, A. Novel Pd/CeO and Pd-NiO/CeO Nanocomposites’ Catalytic Activity in Glycerol Oxidation Processes. In: Proceedings of the Estoni-an Academy of Sciences, 2017, vol. 66, iss. 4, pp. 486–492. ISSN 1736-6046. e-ISSN 1736-7530. doi:10.3176/proc.2017.4.06 (Scopus).

4. Georgiev, V., Iliev, V., Eliyas, A., Batakliev, T., Anachkov, M., Serga, V., Karakashkova, P., Rakovsky, S. Effectiveness of TiO2-based Photoca-talysts in the Ozone Assisted Oxidative Degradation of Model Wastewa-ter Contaminant Adipic Acid under UV-Light Irradiation. Bulgarian Chemical Communications, 2017, vol. 49, special iss. L, pp. 30–37. ISSN 0861-9808. e-ISSN 0324-1130.

5. Venckute, V., Dindune, A., Valdniece, D., Krūmiņa, A., Lelis, M., Ja-sulaitiene, V., Maneikis, A., Daugela, S., Šalkus, T., Kežionis, A., Or-liukas, A. Preparation, Structure, Surface and Impedance Analysis of Na2Zn0.5Mn0.5P2O7 Ceramics. Lithuanian Journal of Physics, 2017, vol. 57, no. 3, pp. 183–193. ISSN 1648-8504. e-ISSN 2424-3647. doi:10.3952/physics.v57i3.3543

256

6. Rozenberga-Voska, L., Grabis, J. Synthesis and Photocatalytic Activity of Modified TiO2 Thin Films Prepared by Spray Pyrolysis. Solid Sta-te Phenomena, 2017, vol. 267, pp. 3–6. ISSN 1662-9779. doi:10.4028/www.scientific.net/SSP.267.3

7. Orliukas, A., Venckute, V., Daugela, S., Kežionis, A., Dindune, A., Valdniece, D., Ronis, J., Lelis, M., Mosialek, M., Šalkus, T. Synthesis, Structure and Impedance Spectroscopy of NaCsZn0.5Mn0.5P2O7 Pyrop-hosphate Ceramics. Solid State Ionics, 2017, vol. 302, pp. 92–97. ISSN 0167-2738. doi:10.1016/j.ssi.2016.12.009

8. Drunka, R., Grabis, J., Jankoviča, D., Krūmiņa, A. Microwave Synt-hesis and Properties of Thin Layer Pt Modified TiO2 Nanofibers. Key Engineering Materials, 2017, vol. 721, pp. 383–388. ISSN 1662-9795. doi:10.4028/www.scientific.net/KEM.721.383

9. Serga, V., Krūmiņa, A., Lubāne, M., Heidemane, G., Maiorov, M. Pro-duction of Nano-Sized Co3O4 by Pyrolysis of Organic Extracts. Key Engineering Materials, 2017, vol. 721, pp. 102–107. ISSN 1662-9795. doi:10.4028/www.scientific.net/KEM.721.102

10. Brangule, A., Gross, K., Stepanova, V. Cantilever-Enhanced Photo-acoustic Spectroscopy Applied in the Research of Natural and Synthe-tic Calcium Phosphate. Journal of Physics, 2017, vol. 829, pp. 011001. doi:10.1088/1742-6596/829/1/012005

11. Sadyrbaeva, T. Electrodeposition of Cobalt and Lead in the Hybrid Liquid Membrane – Electrodialysis – Electrolysis Process. Key En-gineering Materials, 2017, vol. 721, pp. 399–403. ISSN 1662-9795. doi:10.4028/www.scientific.net/KEM.721.399

12. Zviedre, I., Beļakovs, S. N,N-Diethylanilinium Complex With Borodi-citric Acid: Synthesis and Crystal Structure. Russian Journal of Inor-ganic Chemistry, 2017, vol. 62, no. 5, pp. 665–670. ISSN 0036-0236. e-ISSN 1531-8613. doi:10.1134/S0036023617050254

13. Drunka, R., Grabis, J., Jankoviča, D., Rašmane, D., Krūmiņa, A. Syn-thesis and Photocatalytic Properties of Gold Modified Various Mor-phology TiO2 Nanostructures. In: Proceedings of the Estonian Academy of Sciences, 2017, vol. 66, iss. 4, pp. 479–485. ISSN 1736-6046. e-ISSN 1736-7530. doi:10.3176/proc.2017.4.18

4.2. att. Neorganiskās ķīmijas institūta zinātnisko publikāciju skaits 2017. gadā.


1

2

30

Promocijas darbs


257

maT

ER

iālZ

ināT

nE

s U

n l

iETi

ŠĶ

ās

Ķīm

iJa

s f

ak

UlT

āTE

14. Grabis, J., Letlena, A., Krūmiņa, A. Influence of Silver on Photocatalytic Activity of Nanosized ZnO Doped With Iron Group Metals. Solid State Phenomena, 2017, vol. 267, pp. 93–97. ISSN 1662-9779. doi:10.4028/www.scientific.net/SSP.267.93

15. Grabis, J., Smits, K., Olstein, D., Zolatorjovs, A., Laganovska, K., Mil-lers, D., Ignatāns, R. Doped Zirconia Phase and Luminiscence Depen-dence on the Nature of Charge Compensation. Scientific Reports, 2017, no. 7, pp. 1–7. e-ISSN 2045-2322. doi:10.1038/srep44453

16. Brangule, A., Gross, K., Skadiņš, I., Reinis, A., Kroiča, J. Simultaneous Identification of Amorphous Calcium Phosphate and S.epidermidis Bacteria by Photoacoustic Spectroscopy. Key Engineering Materials, 2017, vol. 720, pp. 125–129. ISSN 1662-9795. doi:10.4028/www.scienti-fic.net/KEM.720.125

17. Plūduma, L., Freimanis, E., Gross, K., Koivuluoto, H., Algate, K., Hay-nes, D., Vuoristo, P. Functionalizing Surface Electrical Potential of Hydroxyapatite Coatings. Advances in Science and Technology, 2017, vol. 102, pp. 12–17. ISSN 1662-0356. doi:10.4028/www.scientific.net/AST.102.12

18. Brangule, A., Avotiņa, L., Zariņš, A., Haļitovs, M., Gross, K., Ķizāne, G. Thermokinetic Investigation of the Drying Conditions on Amorphous Calcium Phosphate. Key Engineering Materials, 2017, vol. 758, pp. 204–209. doi:10.4028/www.scientific.net/KEM.758.204

19. Šutka, A., Antsov, M., Järvekülg, M., Visnapuu, M., Heinmaa, I., Mäeorg, U., Vlassov, S., Šutka, A. Mechanical Properties of Individual Fiber Segments of Electrospun Lignocellulose-Reinforced Poly(Vinyl Alcohol). Journal of Applied Polymer Science, 2017, vol. 134, iss. 2, pp. 44361. e-ISSN 1097-4628. doi:10.1002/pc.24231 (Scopus).


• AS “Sidrabe”. • Adelaidas Universitāte (Austrālija). • Baltkrievijas Nacionālā Zinātņu akadēmija (Baltkrievija). • Belgradas Universitāte (Serbija). • Bulgārijas ZA Cietvielu fizikas institūts. • Bulgārijas ZA Katalīzes institūts. • Estremaduras Universitāte (Spānija). • Latvijas bobsleja un skeletona federācija. • Latvijas Universitātes Analītiskās ķīmijas katedra. • Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūts.

258

• Latvijas Universitātes Fizikas institūts. • Latvijas Universitātes Teorētiskās fizikas katedra. • Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts. • Londonas Universitātes koledža (Lielbritānija). • Ludviga Bolcmaņa eksperimentālās un klīniskās traumatoloģijas insti-

tūts (Austrija). • RTU Polimēru materiālu institūts. • RTU Silikātu materiālu institūts. • Rumānijas Nacionālais lāzeru, plazmas un radiācijas fizikas institūts. • SIA “Icraft” (Somija). • SIA “Plazma, Keramika, Tehnoloģija”. • SIA “Trauma Care Consult” (Austrija). • Tomskas Politehniskā universitāte (Krievija). • Viļņas Universitātes Fizikas fakultāte (Lietuva).


• Rentgenstaru difraktometrs “Bruker AXS” ADVANCE D-8. • Rentgenstaru analizators “Bruker AXS” PIONEER S4. • Mikroviļņu reaktors “Anton Paar” BTR. • Pirolītiskā izsmidzināšanas iekārta “Holmarc”. • Materiālu sablīvēšanas dzirkstizlādes iekārta SPS-825CE. • Karstās presēšanas iekārta SAM-2580. • Starojumu kamera. • Plazmoķīmiskās tehnoloģijas iekārta. • Optiskais mikroskops ar saldēšanas kameru “Microptic”. • Slīdes stends.


• Lekcijas un praktiskie darbi plazmas tehnoloģijā – J. Grabis. • Lekcijas un praktiskie darbi nanoķīmijā – R. Drunka. • Bakalauru, maģistru un doktora darbu izstrāde. • Izstrādāts maģistra darbs “Nanodaļiņu sintēze sistēmās TiO2-ZnFe2O4,

Zn-ZnFe2O4 un to fotokatalītiskā aktivitāte” – P. Rodionovs.

259

maT

ER

iālZ

ināT

nE

s U

n l

iETi

ŠĶ

ās

Ķīm

iJa

s f

ak

UlT

āTE


• Sekmīgi uzsākts ERAF projekts Nr. 1.1.1.1/16/A/079 “Saules gais-mā aktīvu fiksētu TiO2-ZnO sistēmas fotokatalizatoru izstrāde” (vad. Dr. habil. sc. ing. J. Grabis).

• Dalība ERAF projektā Nr. 1.1.1.1/16/A/077 “Minerāli un sintētiski na-nopulveri porainas keramikas iegūšanai un keramikas materiālu modi-ficēšanai” (vad. Dr. chem. V. Serga, Dr. sc. ing. I. Zālīte).

• Dalība ERAF projektā Nr. 1.1.1.1/16/A/085 “Elektrosārņu process la-bākai titāna nogulsnējumu morfoloģijai” (vad. Dr. chem. V. Serga, Mg. A. Krūmiņa).

• Dr. ing. K.-A. Gross – “Laiks Ziedonim 2017” zinātnes nominācijas “Taureņu uzbrukums” laureāts .

• Aizstāvēti promocijas darbi: ‑ L. Plūduma “Hidroksiljonu daudzuma noteikšana hidroksilapatītā

un to ietekme uz šūnu atbildes reakciju”, 29.09.2017. (vad. Dr. ing. K.-A. Gross)

‑ A. Brangule “Furjē transformācijas infrasarkanās spektroskopijas pielietojums sintezēto un dabisko kalcija fosfātu analīzē”, 6.12.2017. (vad. Dr. ing. K.-A. Gross)

5. ORGANISKĀS ĶĪMIJAS TEHNOLOĢIJAS INSTITŪTS

Direktors: profesors Dr. chem. Māris TURKSAdrese: Paula Valdena iela 3, Rīga, LV-1048Tālrunis: 67089251E-pasts: [email protected]


Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūts

(OĶTI)

Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedra

Organiskās sintēzes pētniecības un

attīstības laboratorija

Dabasvielu pētījumu

laboratorija

260


• Bioloģiski aktīvu heterociklu sintēze (prof. M. Jure, vad. pētn. D. Zicā-ne, prof. M. Turks, doc. I. Mieriņa).

• Nukleozīdu un nukleotīdu komponentu un atvasinājumu sintēze un izpēte (prof. Ē. Bizdēna, prof. M. Turks, doc. I. Novosjolova).

• Ogļhidrātu atvasinājumu sintēze un izpēte (prof. M. Turks, doc. V. Rja-bovs, pētn. J. Lugiņina).

• Organisko savienojumu reakcijas šķidrā sēra dioksīdā (prof. M. Turks, pētn. J. Lugiņina).

• Biodīzeļa, ziežvielu un to piedevu sintēze uz augu eļļu bāzes un oksida-tīvās stabilitātes pētījumi (prof. M. Jure, doc. I. Mieriņa).

• Bioloģiski aktīvu dabasvielu izdalīšana no dabas objektiem vai biosin-tēzes maisījumiem un to modifikācijas (prof. M. Turks, prof. Ē. Bizdē-na, pētn. U. Peipiņš, pētn. J. Lugiņina).

• Farmācijas ķīmija un organisko vielu tehnoloģijas R&D (prof. M. Turks, vad. pētn. D. Zicāne, pētn. V. Kumpiņš).

5.3. PERSONĀLS

5.1. att. Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūtā nodarbinātā personāla pilna laika ekvivalents procentos.



• LZP fundamentālo un lietišķo pētījumu sadarbības projekts Nr. Z14.059 “Jaunu aģentu izstrāde pretvēža un antimikrobiālai terapijai” (vad. M. Turks).


16 %


75 %


9 %

261

maT

ER

iālZ

ināT

nE

s U

n l

iETi

ŠĶ

ās

Ķīm

iJa

s f

ak

UlT

āTE

• Latvijas–Lietuvas–Taivānas sadarbības projekts Nr. W1935 “Jaunu (de-aza)purīna-triazola konjugātu sintēze un to fluorescento īpašību pielie-tojums” (vad. M. Turks).

• RTU/RSU sadarbības projekts Nr. RTU/RSU-15 “Jaunu pretvēža līdzekļu izstrāde reto audzēju terapijai lupāna rindas triterpenoīdu grupā” (vad. M. Turks).

• ERAF projekta Nr. F2585.1 sadaļa “Gaismas emitējošu un ar šķīdu-ma metodēm apstrādājamu organisku savienojumu stikla dizains un pētījumi” (projekta sadaļas vad. M. Turks).

• Pēcdoktorantūras projekts Nr. C3254 ”Inovatīvi nano-antioksidanti oksidatīvā stresa izsauktām saslimšanām” (vad. I. Mieriņa).

• Pēcdoktorantūras projekts Nr. C3283 “Ar silāndioliem saistīti ogļhidrā-ti un nukleozīdi” (vad. V. Rjabovs).

RTU ZINĀTNISKĀS PĒTNIECĪBAS PROJEKTI • Nr. ZP-2016/20 “Mono- un dialkilmeldrumskābes kā jauna tipa oglekļa

centrētie antioksidanti” (vad. I. Mieriņa). • Nr. ZP-2016/26 “Jaunu ar triazoliem saistītu karbopeptoīdu analogu

sintēze un otrējo struktūru pētījumi” (vad. V. Rjabovs).

5.4.2. LĪGUMDARBI

• AS “Grindeks”, “Asins antikoagulantu grupai piederošas aktīvās farma-ceitiskās vielas Rivaroksabans iegūšanas metodes izstrāde”, Nr. L8369 (vad. M. Turks).

• AS “Olainfarm”, “Glikopirolāta tozilāta sintēzes izstrāde laboratorijas mērogā”, Nr. L8188 (vad. M. Turks).

• “Metodes izstrāde bioeļļas kvalitātes novērtēšanai lauku apstākļos”, Nr. L8363 (vad. M. Jure).

5.4.3. PATENTI

• J. Lugiņina, K. Suta un M. Turks “Alkil- un aril-D-mannopiranozīdu un 1-tio-D mannopiranozīdu iegūšanas paņēmiens šķidrā sēra dioksīdā”. Patents Nr. LV15298B (patenta pieteikums 25.10.2017.).

• V. Kumpiņš, I. Rijkure, I. Mieriņa, U. Peipiņš, D. Zicāne un M. Turks “Be-tulonskābes attīrīšanas paņēmiens”. Patents Nr. LV15140B, 20.03.2017.


1. Mieriņa, I., Jure, M., Zēberga, S., Makareviciene, V., Zicāne, D., Tete-re, Z., Rāviņa, I. Novel Type of Carbon-Centered Antioxidants Aryl-methyl Meldrum’s Acids – Inhibit Free Radicals. European Journal of

262

Lipid Science and Technology, 2017, vol. 119, iss. 11, pp. 1700172(1)–1700172(12). ISSN 1438-7697. doi:10.1002/ejlt.201700172

2. Lugiņina, J., Turks, M. Regioselective Ring Opening of N-H-Aziridines With S-Nucleophiles in Liquid SO2. Synlett, 2017, vol. 28, iss. 8, pp. 939–943. ISSN 0936-5214. e-ISSN 1437-2096. doi:10.1055/s-0036-1588670

3. Khlebnicova, T., Piven, Y., Baranovsky, A., Lakhvich, F., Shishkina, S., Zicāne, D., Tetere, Z., Rāviņa, I., Kumpiņš, V., Rijkure, I., Mieriņa, I., Peipiņš, U., Turks, M. Synthesis of Novel Lupane Triterpenoid-In-dazolone Hybrids With Oxime Ester Linkage. Steroids, 2017, vol. 117, pp. 77–89. ISSN 0039-128X. e-ISSN 1878-5867. doi:10.1016/j.steroids.2016.08.002

4. Stikute, A., Lugiņina, J., Turks, M. Synthesis of Allyl Sulfones From Po-tassium Allyltrifluoroborates. Tetrahedron Letters, 2017, vol. 58, iss. 28, pp. 2727–2731. ISSN 0040-4039. doi:10.1016/j.tetlet.2017.05.097

5. Mieriņa, I., Vorslova, L., Krasauska, K., Zoltnere, E., Skrastiņa, D., Jure, M. Antioxidant Properties of Camelina Sativa Oil and Press-Cakes. In: Proceedings of the Latvian Academy of Sciences. Section B. Natural, Exact, and Applied Sciences, 2017, vol. 71, no. 6, pp. 515–521. ISSN 1407-009X. doi:10.1515/prolas-2017-0089

6. Zeltins, A., Turks, M., Skrastina, D., Lugiņina, J., Kalnciema, I., Balke, I., Bizdēna, Ē., Skrivelis, V. Synthesis and Immunological Evaluation of Virus-Like Particle-Milbemycin A₃/A₄ Conjugates. Antibiotics 2017, vol. 6, pp. 18. doi:10.3390/antibiotics6030018

7. Mišņovs, A., Mengots, A., Turks, M. Crystal Structure of 3,6,6-Tri-Me-thyl-4-Oxo-1-(Pyridin-2-Yl)-4,5,6,7-Tetra-Hydro-1H-Indazol-7-Ami-nium Chloride and Its Monohydrate. Acta Crystallographica. Section E: Crystallographic Communications, 2017, vol. 73, pp. 1931–1936. ISSN 2056-9890. doi:10.1107/S205698901701667X

8. Goliškina, S., Cīrule, D., Bizdēna, Ē., Turks, M. Synthesis of 4-Alky-lamino-2-Triazolylquinazolines. Materials Sciences and Applied Che-mistry, 2017, vol. 34, pp. 59–62. ISSN 1407-7353. e-ISSN 2255-8713. doi:10.1515/msac-2017-0009

5.2. att. Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūta zinātnisko publikāciju skaits 2017. gadā.


1

2

1

24

Promocijas darbs



263

maT

ER

iālZ

ināT

nE

s U

n l

iETi

ŠĶ

ās

Ķīm

iJa

s f

ak

UlT

āTE

9. Ivanova, J., Balode, A., Žalubovskis, R., Leitans, J., Kazaks, A., Vullo, D., Tārs, K., Supuran, C. 5-Substituted-Benzylsulfanyl-Thiophene-2-Sul-fonamides With Effective Carbonic Anhydrase Inhibitory Activity: Solution and Crystallographic Investigations. Bioorganic & Medicinal Chemistry, 2017, vol. 25, no. 3, pp. 857–863. ISSN 0968-0896. e-ISSN 1464-3391. doi:10.1016/j.bmc.2016.11.045

10. Ivanova, J., Carta, F., Vullo, D., Leitans, J., Kazaks, A., Tārs, K., Žalu-bovskis, R., Supuran, C. N-Substituted and Ring Opened Saccharin Derivatives Selectively Inhibit Transmembrane, Tumor-Associated Carbonic Anhydrases IX and XII. Bioorganic and Medicinal Chemistry, 2017, vol. 25, no. 13, pp. 3583–3589. ISSN 0968-0896. doi:10.1016/j.bmc.2017.04.007

11. Kinens, A., Sējējs, M., Kamlet, A., Piotrowski, D., Vedējs, E., Sūna, E. Development of a Chiral DMAP Catalyst for the Dynamic Kinetic Re-solution of Azole Hemiaminals. Journal of Organic Chemistry, 2017, vol. 82, iss. 2, pp. 869–886. ISSN 0022-3263. doi:10.1021/acs.joc.6b02955

12. Kazak, M., Priede, M., Shubin, K., Bartrum, H., Poisson, J., Sūna, E. Ste-reodivergent Synthesis of Pseudotabersonine Alkaloids. Organic Let-ters, 2017, vol. 19, iss. 19, pp. 5356–5359. ISSN 1523-7060. doi:10.1021/acs.orglett.7b02635

13. Grehov, V., Kalnačs, J., Mišņovs, A., Kundziņš, K. Nitrogen Adsorp-tion on Graphene Sponges Synthesized by Annealing a Mixture of Nickel and Carbon Powders. Latvian Journal of Physics and Technical Sciences, 2017, vol. 54, iss. 4, pp. 36–48. ISSN 0868-8257. doi:10.1515/lpts-2017-0025

14. Sakaine, G., Zemribo, R., Šmits, G. The First Total Synthesis of Usa-bamycins A and C. Tetrahedron Letters, 2017, vol. 58, iss. 25, pp. 2426–2428. ISSN 0040-4039. doi:10.1016/j.tetlet.2017.05.020

15. Koleda, O., Broese, T., Noetzel, J., Roemelt, M., Sūna, E., Francke, R. Synthesis of Benzoxazoles Using Electrochemically Generated Hyper-valent Iodine. Journal of Organic Chemistry, 2017, vol. 82, iss. 24, pp. 11669–11681. ISSN 0022-3263. e-ISSN 1520-6904. doi:10.1021/acs.joc.7b01686

16. Skvorcova, M., Jirgensons, A. Intramolecular Cyclopropylmethylation via Non-Classical Carbocations. Organic & Biomolecular Chemistry, 2017, vol. 15, pp. 6909–6912. ISSN 1477-0520. e-ISSN 1477-0539. doi:10.1039/C7OB01721A

17. Skvorcova, M., Jirgensons, A. Amide-Group-Directed Protonolysis of Cyclopropane: An Approach to 2,2-Disubstituted Pyrrolidines. Orga-nic Letters, 2017, vol. 19, iss. 10, pp. 2478–2481. ISSN 1523-7060. e-IS-SN 1523-7052. doi:10.1021/acs.orglett.7b00584

18. Grammatoglou, K., Boļšakova, J., Jirgensons, A. C-Quaternary Alkynyl Glycinols via the Ritter Reaction of Cobalt Complexed Alkynyl

264

Glycols. RSC Advances, 2017, no. 7, pp. 27530–27537. ISSN 2046-2069. doi:10.1039/C7RA03965D

19. Petrova, E., Rasiņa, D., Jirgensons, A. N-Sulfonylcarboxamide as an Oxidizing Directing Group for Ruthenium-Catalyzed C–H Activation/Annulation. European Journal of Organic Chemistry, 2017, vol. 2017, iss. 13, pp. 1773–1779. e-ISSN 1099-0690. doi:10.1002/ejoc.201601582

20. Skvorcova, M., Grigorjeva, L., Jirgensons, A. 1-Amino-1-Hydroxyme-thylcyclobutane Derivatives via Intramolecular Amination of Nonclas-sical Cyclopropylmethyl Cation. Chemistry of Heterocyclic Compounds, 2017, vol. 53, no. 9, pp. 989–996. ISSN 0009-3122. e-ISSN 1573-8353. doi:10.1007/s10593-017-2162-1


VIETĒJĀ SADARBĪBA • AS “Grindeks”. • AS “Olainfarm”. • Latvijas Farmācijas un ķīmijas kompetences centrs. • Latvijas Organiskās ķīmijas institūts. • Latvijas Universitāte. • Rīgas Stradiņa universitāte. • SIA “Bapeks”. • SIA “DUO AG”.

STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA • M. Turks – Latvijas pārstāvis Eiropas Ķīmijas un molekulāro zinātņu

asociācijas Organiskās ķīmijas nodaļā. • M. Turks, M. Jure, Ē. Bizdēna, A. Jirgensons, E. Sūna – Amerikas Ķīmi-

jas biedrības biedri. • Ē. Bizdēna, M. Turks, I. Novosjolova – Starptautiskās Nukleozīdu,

nukleotīdu un nukleīnskābju ķīmijas biedrības biedri. • Zinātniskā sadarbība ar Baltkrievijas Nacionālās Zinātņu akadēmijas

Bioorganiskās ķīmijas institūtu, Viļņas Universitāti, Kauņas Tehnolo-ģiju universitāti, Nacionālo Taivānas Universitāti, Lozannas Tehnisko universitāti, Rijekas Universitāti, Seviļas Universitāti starptautisko pro-jektu ietvaros.

• Jaunie zinātņu doktori, kuri Dr. chem. grādu ieguvuši sadarbībā ar OĶTI, turpina savu stažēšanos ārzemēs: ‑ Gints Šmits: Postdoctoral Fellow at EPFL (École polytechnique fédérale

de Lausanne), Lozanna, Šveice, pie profesora Nicolai Cramer; ‑ Irina Novosjolova: Postdoctoral Research Associate at Binghamton

University, Binghemtona, Ņujorka, pie profesora Ērika Roznera;

265

maT

ER

iālZ

ināT

nE

s U

n l

iETi

ŠĶ

ās

Ķīm

iJa

s f

ak

UlT

āTE

‑ Dmitrijs Stepanovs: Oksfordas Universitātē apgūst proteīnu krista-logrāfiju pie profesora Michael McDonough.


• Profesores Emīlijas Gudrinieces piemiņas auditorijas izveide, veicot 445. auditorijas (54 m2) renovāciju par MLĶF, LZA Fonda un OĶTI līdzekļiem.

• 458. laboratorijas (36 m2) renovācijas noslēgums, aparatūras iegāde un nodošana ekspluatācijā.


Studiju nobeiguma darbi gan bakalaura, gan maģistra studiju līmenī tiek piesaistīti OĶTI īstenojamo zinātnisko projektu tēmām. Studenti bieži ir šo projektu izpildītāji un saņem atalgojumu no zinātniskajiem projektiem. Arī nepieciešamais materiāltehniskais nodrošinājums studiju noslēgumu darbu īstenošanai tiek ņemts no zinātnes projektiem.

AIZSTĀVĒTIE BAKALAURA DARBI • A. Mengots “Pārejas metālu kompleksu sintēze ar 7-amino-1-piridiltet-

rahidroindazolonu ligandiem” (vad. prof. Dr. chem. M. Turks). • D. Ļohins “Betulīnaldehīds kā izejviela lupeola-triazolu konjugātu sin-

tēzē” (vad. prof. Dr. chem. M. Turks). • K. Jankovičs “Betulonskābes atvasinājumu C-H aktivēšanas pētījumi”

(vad. prof. Dr. chem. M. Turks). • L. Adere “Idras antioksidanti un to analogu sintēze” (vad. prof.

Dr. chem. M. Jure, doc. Dr. chem. I. Mieriņa). • L. T. Lukašēvics ”Alil- un homoalilamīnu ciklopropanēšana un cik-

lopropānu C-C saites šķelšanas pētījumi” (vad. Dr. chem. prof. A. Jir-gensons, LOSI zin. asist. Mg. sc. ing. M. Skvorcova).

• M. Puriņš “Silildiēnu sintēze no propargilsilāniem” (vad. prof. Dr. chem. M. Turks).

• R. Beļaunieks “28-dezoksi-28-aminobetulīns un tā sintētiskais pielieto-jums” (vad. prof. Dr. chem. M. Turks).

• R. Melngaile “Olefīnu iekšmolekulāras jodsulfenilēšanas reakcijas iz-pēte“ (vad. prof. Dr. chem. A. Jirgensons, LOSI zin. asist. Mg. chem. A. Ņikitjuka).

• R. Tukiša “L-Glutamīnskābes satura kvantitatīvā noteikšana ūdens šķīdumos” (vad. AS “Olainfarm” vadošā zāļu reģistrācijas speciāliste

266

Dr. chem. S. Pavloviča, doc. Dr. chem. R. Žalubovskis, AS “Olainfarm” vec. ķīmiķis Mg. chem. A. Cvetkovs).

• V. Vitkovska “Arilidēnmalonskābes atvasinājumi retro-aldolajā kon-densācijā” (vad. doc. Dr. chem. I. Mieriņa).

• V. Volkovs “2-Triazolilmetilazetidīnu sintēze” (vad. prof. Dr. chem. prof. M. Turks).

AIZSTĀVĒTIE MAĢISTRA DARBI • G. Krastiņa “Metodes izstrāde un validācija Sufentanila citrāta piemai-

sījumu un kvantitatīvā satura noteikšanai Sufentanila citrāta injekcijās ar augsti efektīvo šķidruma hromatogrāfiju” (vad. AS “Kalceks” kva-litātes un izstrādes direktors Mg. chem. K. Kuprevičs, doc. Dr. chem. R. Žalubovskis).

• D. Cīrule “Nukleozīdu sililēšana un triazolilpurīnu atvasinājumu reakcijas ar nukleofīliem”(vad. prof. Dr. chem. Ē. Bizdēna, prof. Dr. chem. M. Turks).

• K. Ozols “Nukleofīlās heteroaromātiskās aizvietošanas pētījumi purī-na ciklā” (vad. prof. Dr. chem. M. Turks, Trumses Universitātes pētn. Ph. D. K. Hopmann).

• V. Peipiņš “2-Triazolilazetidīnu sintēzes pētījumi” (vad. prof. Dr. chem. M. Turks).

• K. Suta “Šķidra SO2 kā polāra šķīdinātāja izmantošana organiskajā sintēzē” (vad. prof. Dr. chem. M. Turks).

• A. Viļčevska “Lamellarīna D analogu jaunas sintēzes metodes izstrāde” (vad. SIA “Syntagon Baltic” vad. pētn. Ph. D. D. Čerņaks).

• U. Peipiņš “Optimizēta betulīna iegūšanas tehnoloģija ar automatizētu iekārtu vadību” (vad. prof. Dr. chem. M. Turks).

IZSTRĀDĀTĀ UN AIZSTĀVĒTĀ DISERTĀCIJA IZSTRĀDĀTA ZINĀTNISKĀ PROJEKTA IETVAROS

• J. Lugiņina “Organisko savienojumu reakcijas šķidrā sēra dioksīdā un ar to”. Riga: RTU Izdevniecība, 2017. 73 lpp.

RTU STUDENTU ZINĀTNISKI TEHNISKĀS KONFERENCES ORGANIZĒŠANA

2017. gadā OĶTI organizēja RTU studentu zinātniski tehniskās konfe-rences Organisko savienojumu ķīmijas un tehnoloģijas sekcijas darbu. RTU 58. studentu zinātniski tehniskajā konferencē piedalījās studenti no OĶTI un LĶI (sekcijas priekšsēdētāja – OĶTI bakalaurante S. Bērziņa).

• Beļaunieks, R., Turks, M. 28-Dezoksi-28-aminobetulīna sintēze un tā atvasinājumu iegūšana. No: 58. RTU studentu zinātniskās un tehnis-kās konferences tēzes, Rīga, Latvija, 28. aprīlis, 2017. Rīga: RTU, 2017, 47. lpp.

267

maT

ER

iālZ

ināT

nE

s U

n l

iETi

ŠĶ

ās

Ķīm

iJa

s f

ak

UlT

āTE

• Cīrule, D., Turks, M., Bizdēna, Ē. Purīnu bistriazolilatvasinājumu reak-cijas ar nukleofīliem un jauna pieeja nukleozīdu ribozilfragmenta aiz-sargāšanai. No: 58. RTU studentu zinātniskās un tehniskās konferences tēzes, Rīga, Latvija, 28. aprīlis, 2017. Rīga: RTU, 2017, 48. lpp.

• Jeminejs, A., Kaufmane, L.V., Bizdēna, Ē. Fluorescējošu 2-amino-6-triazolilpurīnu nukleozīdu sintēze. No: 58. RTU studentu zinātnis-kās un tehniskās konferences tēzes, Rīga, Latvija, 28. aprīlis, 2017. Rīga: RTU, 2017, 51. lpp.

• Kapilinskis, Z., Bizdēna, Ē. Linkeru sintēze purīnu modificēšanai. No: 58. RTU studentu zinātniskās un tehniskās konferences tēzes, Rīga, Lat-vija, 28. aprīlis, 2017. Rīga: RTU, 2017, 52. lpp.

• Kriķis, K. Ē., Ritere, A., Bizdēna, Ē. 6-Amino-2-triazolilpurīnu nukleo-zīdu arabinoanalogu sintēzes metodes izstrāde. No: 58. RTU studen-tu zinātniskās un tehniskās konferences tēzes, Rīga, Latvija, 28. aprīlis, 2017. Rīga: RTU, 2017, 54. lpp.

• Lukašēvics, L. T., Jirgensons, A., Skvorcova, M. Alil- un homoalilamīnu ciklopropanēšana un ciklopropānu C-C saites šķelšanās pētījumi. No: 58 RTU studentu zinātniskās un tehniskās konferences tēzes, Rīga, Latvi-ja, 28. aprīlis, 2017. Rīga: RTU, 2017, 55. lpp.

• Melngaile, R., Jirgensons, A., Ņikitjuka, A. Olefīnu iekšmolekulāras jodsulfenilēšanas reakcijas izpēte. No: 58. RTU studentu zinātniskās un tehniskās konferences tēzes, Rīga, Latvija, 28. aprīlis, 2017. Rīga: RTU, 2017, 57. lpp.

• Mengots, A., Turks, M. Metālu kompleksu sintēze ar tetrahidroinda-zola grupas ligandiem. No: 58. RTU studentu zinātniskās un tehnis-kās konferences tēzes, Rīga, Latvija, 28. aprīlis, 2017. Rīga: RTU, 2017, 58. lpp.

• Ozols, K., Turks, M., Hopmann, K. Aizejošās grupas ietekme uz SNAr reakcijām purīna rindā. No: 58. RTU studentu zinātniskās un tehnis-kās konferences tēzes, Rīga, Latvija, 28. aprīlis, 2017. Rīga: RTU, 2017, 61. lpp.

• Puriņš, M., Turks, M. Silildiēnu sintēze no porpargilsilāniem. No: 58. RTU studentu zinātniskās un tehniskās konferences tēzes, Rīga, Latvija, 28. aprīlis, 2017. Rīga: RTU, 2017, 62. lpp.

• Puriņš, M., Turks, M. Silildiēnu sintēze no propargilsilāniem. No: 58. RTU studentu zinātniskās un tehniskās konferences tēzes, Rīga, Latvija, 28. aprīlis, 2017. Rīga: RTU, 2017, 62. lpp.

• Sebris, A., Turks, M. Amorfizējošas grupas saturošu fluorescentu purī-nu atvasinājumu sintēze. No: 58. RTU studentu zinātniskās un tehnis-kās konferences tēzes, Rīga, Latvija, 28. aprīlis, 2017. Rīga: RTU, 2017, 64. lpp.

268

• Sējējs, M., Sūna, E. Tetrazola hemiamināls kā hirāla palīggrupa. No: 58. RTU studentu zinātniskās un tehniskās konferences tēzes, Rīga, Latvija, 28. aprīlis, 2017. Rīga: RTU, 2017, 65. lpp.

• Suta, K., Turks, M. Alkīnu hidratācija un hidrohalogenēšana šķidrā SO2. No: 58. RTU studentu zinātniskās un tehniskās konferences tēzes, Rīga, Latvija, 28. aprīlis, 2017. Rīga: RTU, 2017, 66. lpp.


• Krista Suta, Mikus Puriņš – RTU Zelta absolventi 2017. • Sindija Lapčinska, Elīna Zoltnere – LZA Emīlijas Gudrinieces un Alfrē-

da Ieviņa stipendijas ieguvējas. • Mikus Puriņš – LU mecenāta Kristapa Morberga stipendijas laureāts. • Laura Vorslova (Adere), Rūdolfs Beļaunieks, Santa Bērziņa, Klinta

Krasauska, Dārta Zelma Skrastiņa, Zigfrīds Kapilinskis, Vilnis Peipiņš, Uldis Peipiņš, Krista Suta, Elīna Zoltnere – AS “Olainfarm” Solomona Hillera vārdā nosauktās stipendijas laureāti.

• Krista Suta, Tomass Lūkass Lukaševičs, Uldis Peipiņš – AS “Olainfarm” Solomona Hillera vārdā nosauktās studiju noslēguma darbu balvas laureāti.

• Prof. Māris Turks, prof. Aigars Jirgensons – AS “Olainfarm” Solomo-na Hillera vārdā nosauktās studiju noslēguma darbu vadītāju balvas laureāti.

• Elīna Zoltnere – OĶTI pētniecības darbu stipendijas laureāte. • 2017. gada 23. novembrī prof. Aigars Jirgensons ievēlēts par Latvijas

Zinātņu akadēmijas īsteno locekli. • 2017. gada 27. novembrī senāta sēdē RTU Goda darbinieka apbalvoju-

mu saņēma Daina Zicāne, Irisa Rāviņa, Inese Rijkure un Zenta Tetere. • Prof. M. Turkam piešķirta RTU Gada balva valorizācijā 2017.

6. POLIMĒRMATERIĀLU INSTITŪTS

Direktors: Dr. sc. ing. Jānis ZICĀNSAdrese: Paula Valdena iela 3, Rīga, LV-1048Tālrunis: 67089252; 29165769E-pasts: [email protected]ājaslapa: pmi.rtu.lv

269

maT

ER

iālZ

ināT

nE

s U

n l

iETi

ŠĶ

ās

Ķīm

iJa

s f

ak

UlT

āTE



• Polimēru kompozītmateriālu izveides principu izstrāde, virsmas un ro-bežprocesu regulēšana un optimizēšana (prof. M. Kalniņš, prof. S. Reih-mane, vad. pētn. J. Zicāns, asoc. prof. J. Kajaks, asoc. prof. M. Dzenis).

• Polimēru biokompozītu izveide (biosavietojamas, biodegradablas, bio-aktīvas u. c. sistēmas) izmantošanai lauksaimniecībā, medicīnā, iesai-ņojumam u. tml. (prof. M. Kalniņš, pētn. V. Tupureina, pētn. A. Dzene).

• Polimēru materiālu reciklēšanas stratēģija un tehnoloģiskie risinājumi (prof. M. Kalniņš, asoc. prof. L. Mālers, vad. pētn. J. Zicāns, asoc. prof. J. Kajaks, prof. R. Merijs-Meri).

• Polimēru šķiedrmateriālu ķīmiskā tehnoloģija (prof. S. Reihmane, doc. A. Borisova).

• Polimēru un kompozītmateriālu testēšana (vad. pētn. J. Zicāns, prof. R. Merijs-Meri, asoc. prof. L. Mālers).

• Organisko un aizsarg- un dekoratīvo pārklājumu sistēmu izvēle un ek-spertīze (asoc. prof. L. Mālers, asoc. prof. M. Dzenis).

• Sintētisku polimēru nanokompozītu izveide izmantošanai informācijas tehnoloģijās, elektronikā, enerģētikā, mājsaimniecībā u. c. (prof. M. Kal-niņš, vad. pētn. J. Zicāns, prof. R. Merijs-Meri, doc. S. Gaidukovs).

6.3. PERSONĀLS

Polimērmateriālu institūts

Polimēru materiālu tehnoloģijas katedra

RTU Polimēru materiālu pārbaužu

laboratorija

6.1. att. Polimērmateriālu institūtā nodarbinātā personāla pilna laika ekvivalents procentos.


23 %


61 %


16 %

270


6.4.1. SVARĪGIE PĒTNIECĪBAS PROJEKTI

• M.ERA-NET projekts HyBiCo “Augstas veiktspējas īsškiedru biobāzē-ti hibrīdkompozīti spiedliešanas pielietojumiem” (“High Performance Short-Fibre Biobased Hybrid Composites for Injection MJoulding”; vad. J. Zicāns).

• ERAF projekts Nr. 1.1.1.1/16/A/148 “Inovatīva frēzētā asfaltbetona iz-mantošana ilgtspējīgiem ceļa segas konstruktīvajiem slāņiem”.

• ERAF projekts Nr. 1.1.1.1/16/A/257 “Termoelektriski nanomateriāli/topoloģiski dielektriķi efektīvākai siltuma zudumu pārveidei lietderīgā enerģijā”.

• Valsts pētījumu programmas “DaudzfunkcIonālie Materiāli un kom-pozītI, fotonika un nanotehnoloģijaS (IMIS2)” projekts Nr. 3 “Nano-kompozītu materiāli” (vad. J. Zicāns).

• Sadarbības līgums ar SIA “Troja” L8387 “Bērza saplākšņa ražošanas blakus produktu izmantošanas iespējas polimēru kompozītu materiālu ar paaugstinātu tecētspēju iegūšanai ” (vad. J. Kajaks).

6.4.2. LĪGUMDARBI

• “ASTEROS Sp.Zo.o.”. • AS “PET Baltija”. • SIA “Agrozona”. • SIA “Air Dog”. • SIA “Arbo Windows”. • SIA “Brabantia Latvia”. • SIA “Cita Santehnika”. • SIA “Controlit Factory”. • SIA “ECO GREEN LINE”. • SIA “Evopipes”. • SIA “GUMMI MIX GROUP”. • SIA “Izoterms”. • SIA “LAKFUL”. • SIA “Nordic Plast”. • SIA “Polipaks”. • SIA “Poliurs”. • SIA “VVV Recycling”.

271

maT

ER

iālZ

ināT

nE

s U

n l

iETi

ŠĶ

ās

Ķīm

iJa

s f

ak

UlT

āTE

6.4.3. PATENTI

• G. Shulga, S. Vitolina, B. Neiberte, S. Reihmane un E. Zilinska “Koagu-lācijas-flokulācijas paņēmiens lignīna un hemiceluložu saturošās bio-masas izdalīšanai no koksnes pārstrādes uzņēmumu notekūdeņiem”. (Patenta pieteikums Nr. P-17-84, 11.12.2017.).


1. Franciszczak, P., Merijs-Meri, R., Kalniņš, K., Bledzki, A., Zicāns, J. Short-Fibre Hybrid Polypropylene Composites Reinforced With Pet and Rayon Fibres – Effects of SSP and Interphase Tailoring. Composite Structures, 2017, vol. 181, pp. 121–137. ISSN 0263-8223. doi:10.1016/j.compstruct.2017.08.075

2. Merijs-Meri, R., Zicāns, J., Ābele, A., Ivanova, T., Kalniņš, M., Kun-dziņš, K. Modification Of Polyoxymethylene for Increased Thermal Re-sistance. Polymer Engineering and Science, 2017, vol. 57, iss. 7, pp. 772–778. e-ISSN 1548-2634. doi:10.1002/pen.24625

3. Lobko, A., Kazhuro, V., Valynets, N., Bellucci, S., Celzard, A., Zicāns, J., Kuzhir, P. Radiation Modification and Radiation Hardness of Mic-rowave Properties for Some Polymer Nanocomposites Under Co-60 Gamma Irradiation. Nuclear Instruments and Methods In Physics Re-search. Section B: Beam Interactions With Materials and Atoms, 2017. ISSN 0168-583X. doi:10.1016/j.nimb.2017.10.029

4. Gaidukova, G., Ivdre, A., Fridrihsone, A., Verovkins, A., Cabulis, U., Gaidukovs, S. Polyurethane Rigid Foams Obtained From Polyols Con-taining Bio-Based and Recycled Components and Functional Additi-ves. Industrial Crops and Products, 2017, vol. 102, 133–143. ISSN 0926-6690. e-ISSN 1872-633X. doi:10.1016/j.indcrop.2017.03.024

5. Gaidukovs, S., Zukulis, E., Bočkovs, I., Vaivodiss, R., Gaidukova, G. Enhanced Mechanical, Conductivity, and Dielectric Characteris-tics of Ethylene Vinyl Acetate Copolymer Composite Filled With Carbon Nanotubes. Journal of Thermoplastic Composite Materials, 2017, vol. 30, pp. 1161–1180. ISSN 0892-7057. e-ISSN 1530-7980. doi:10.1177/0892705717734603

6. Janceva, S., Lauberte, L., Dizhbite, T., Krasiļņikova, J., Telysheva, G., Dzenis, M. Protective Effects Of Proanthocyanidins Extracts From the Bark of Deciduous Trees in Lipid Systems. Holzforschung, 2017, vol. 71, iss. 7-8, pp. 675–680. ISSN 0018-3830. doi:10.1515/hf-2016-0185

7. Zelča, Z., Kukle, S., Kajaks, J. Hemp Fibres Modification by Sol-Gel Meth od for Polyolefin Composite Filling. Procedia Engineering, 2017, vol. 200, pp. 26–32. ISSN 1877-7058. doi:10.1016/j.proeng.2017.07.005

272

8. Merijs-Meri, R., Zicāns, J., Ivanova, T., Saldābola, R., Reinholds, I., Roja, Ž., Feldmann, M., Heim, H. Fabrication and Characterization of Ethylene–Octene Copolymer Composites With Ionic Liquid Functio-nalized Carbon Nanotubes. In: Proceedings Of The Estonian Academy Of Sciences, 2017, vol. 66, iss. 4, pp. 347–353. ISSN 1736-6046. e-ISSN 1736-7530. doi:10.3176/proc.2017.4.05

9. Ivanova, T., Reinholds, I., Merijs-Meri, R., Zicāns, J. Carbon Nanotubes Modified With Octylthiophene Derivatives for Improved Performance of Ethylene. In: Proceedings Of The Estonian Academy Of Sciences, 2017, vol. 66, iss. 4, pp. 437–443. doi:10.3176/proc.2017.4.13

10. Bērziņš, R., Merijs-Meri, R., Zicāns, J. Compatibilizers Effect on Silyl-Terminated Polyether/Epoxy Resin System Mechanical and Rheologi-cal Properties. Key Engineering Materials, 2017, vol. 721, pp. 441–445. ISSN 1662-9795. doi:10.4028/www.scientific.net/kem.721.441

11. Kajaks, J., Kalniņš, K., Uzulis, S., Matvejs, J. Some Exploitation Proper-ties of Wood Plastic Composites Based on Polypropylene and Plywood Production Waste. Key Engineering Materials, 2017, vol. 721, pp. 48–52. ISSN 1662-9795. doi:10.4028/www.scientific.net/kem.721.48

12. Bernava, A., Reihmane, S., Bitenieks, J., Maniņš, M. The Nonwovens Properties Made From Hybrid Fibres. Key Engineering Materials, 2017, vol. 721, pp. 53–57. ISSN 1662-9795. doi:10.4028/www.scientific.net/kem.721.53

13. Bitenieks, J., Merijs-Meri, R., Zicāns, J., Kalniņš, M. Characterization of Polyvinyl Acetate/Multi Walled Carbon Nanotube Nanocomposites. Key Engineering Materials, 2017, vol. 721, pp. 13–17. ISSN 1662-9795. doi:10.4028/www.scientific.net/kem.721.13

14. Saldābola, R., Merijs-Meri, R., Zicāns, J., Ivanova, T., Bērziņa, R. PC/ABS Nanocomposites With Layered Silicates Obtaining, Structure And Properties. Key Engineering Materials, 2017, vol. 721, pp. 38–42. ISSN 1662-9795. doi:10.4028/www.scientific.net/kem.721.38

15. Bočkovs, I., Varkale, M., Merijs-Meri, R., Zicāns, J., Franciszczak, P., Bledzki, A. Selected Aspects of Wear and Surface Properties of Po-lypropylene Based Wood- Polymer Composites. In: Proceedings Of In-ternational Conference Balttrib 2017, Kaunas, Lithuania, 16–17 Nov., 2017. Kaunas: 2017, pp. 1–5.

6.2. att. Polimērmateriālu institūta zinātnisko publikāciju skaits 2017. gadā.


38

33

4



273

maT

ER

iālZ

ināT

nE

s U

n l

iETi

ŠĶ

ās

Ķīm

iJa

s f

ak

UlT

āTE

16. Bērziņš, R., Merijs-Meri, R., Zicāns, J. Two Component Silyl-Termi-nated Polyether/Epoxy Resin Systems Mechanical And Rheological Properties. Solid State Phenomena, 2017, vol. 267, pp. 28–34. ISSN 1662-9779. doi:10.4028/www.scientific.net/ssp.267.28

17. Bernava, A., Reihmane, S., Bitenieks, J., Merijs-Meri, R. The Properties of Mesh Reinforced Nonwoven Composites. Solid State Phenomena, 2017, vol. 267, pp. 63–67. ISSN 1662-9779. doi:10.4028/www.scientific.net/ssp.267.63

18. Bērziņa, A., Tupureina, V., Klemenoks, I., Knite, M. A Method for Dis-persion Degree Charactirization Using Electro Conductive Mode of Atomic Force Microscopy. Procedia Computer Science, 2017, vol. 104, pp. 338–345. ISSN 1877-0509. doi:10.1016/j.procs.2017.01.143

19. Knite, M., Linarts, A., Ozols, K., Tupureina, V., Stalte, I., Lapčinskis, L. A Study Of Electric Field-Induced Conductive Aligned Network For-mation In High Structure Carbon Black/ Silcone Oil Fluids. Colloids and Surfaces A: Physicochemical And Engineering Aspects, 2017, vol. 526, pp. 8–13. ISSN 0927-7757. doi:10.1016/j.colsurfa.2016.12.032

20. Plēsuma, R., Mālers, L. Polyurethane Binder Mechanical Properties Under Different Crosslinking Conditions. Key Engineering Materials, 2017, vol. 721, pp. 3–7. ISSN 1662-9795. doi:10.4028/www.scientific.net/kem.721.3

21. Ilsouk, M., Raihane, M., Lahcini, M., Merijs-Meri, R., Zicāns, J., Bērzi-ņa-Cimdiņa, L., Kharas, G. Bionanocomposites Poly(Ε-Caprolactone)/Organomodified Moroccan Beidellite Clay Prepared by In Situ Ring Opening Polymerization: Characterizations and Properties. Journal of Macromolecular Science. Part A: Pure and Applied Chemistry, 2017, vol. 54, no. 4, pp. 201–210. ISSN 0033-4545. e-ISSN 1365-3075. doi:10.1080/10601325.2017.1282229


• Sadarbība ar vadošajām Latvijas augstākās izglītības iestādēm nacio-nālo un ES pētniecības projektu ietvaros, tostarp, LU Cietvielu Fizikas institūtu, LU Ķīmijas fakultāti, LU Materiālu mehānikas institūtu, RTU MLĶF Tehniskās fizikas institūtu (VPP), RTU BIF Materiālu un kons-trukciju institūtu, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu (M.ERA-NET programmas projekts), LU Ķīmijas fakultātes Ķīmiskās fizikas institūtu (ERAF projekts), RTU BIF Ceļu un tiltu katedru (ERAF projekts).

• Dženovas Universitāte (Itālija) – uzņemts darba vizītē pētnieks Ph. D.Claudio Larosa un kopīgi sagatavots raksts publicēšanai Scopus citēja-mā žurnālā.

• “ALBA” sinhrotrons (Spānija) – uzņemts darba vizītē pētnieks Dr. Igors Šics.

274

• Cadi Ayyad universitātes Zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Metālor-ganisko savienojumu un makromolekulārās ķīmijas Materiālu kompo-zītu laboratorija (Maroka) – Erasmus+ programmas ietvaros kopā ar Tekstilmateriālu institūtu uzņemts prof. Mustapha Raihane un kopīgi sagatavots un publicēts raksts Scopus citējamā žurnālā.

• Rietumpomerānijas Tehnoloģiju universitāte (Ščecina, Polija) – darba vizītē atsevišķa pētījumu cikla izpildei M.ERA-NET pētījumu projekta ietvaros uzņemts Mg. sc. ing. Piotr Franciszczak un kopīgi sagatavots un publicēts raksts Scopus citējamā žurnālā.

• Kauņas Tehnoloģiskā universitāte (Lietuva) – darba vizītē uzņemts Dr. Paulius Pavelas Danilovas un kopīgi sagatavots raksts publicēšanai Scopus citējamā žurnālā.

• Kauņas Tehnoloģiskā universitāte (Lietuva) – R. Merijs-Meri recenzēja J. Rusinaviciutes disertāciju.

• Aleksandro Stulginskio universitāte (Lietuva) – darba vizītē uzņemts prof. Juozas Padgurskas un kopīgi sagatavots M. Kirī mobilitātes projekts.

• RTU Inženierzinātņu vidusskola, Rīgas Valsts 2. ģimnāzija u. c. vidējās izglītības iestādes skolēnu studiju darbu nodrošināšanā.

• Lietuvas Jūras akadēmija (Klaipēda, Lietuva) – asoc. prof. S. Gaidukovs novadīja lekciju ciklu Erasmus+ mobilitātes programmas ietvaros.

• Dalība Eiropas Komisijas iniciētās Zinātnieku nakts pasākumā 2017. g. 29. septembrī.

• J. Zicāns – ‑ zinātniskā žurnāla “Progress in Rubber, Plastics and Recycling Tech-

nology” redkolēģijas loceklis (izdevējs “Smithers Rapra Technology Limited”);

‑ zinātniskā žurnāla “Elastomery” redkolēģijas loceklis (izdevējs “In-stitute of Engineering of Polymer Materials and Dyes”).

• R. Merijs-Meri – zinātniskā žurnāla “Environmental Research, Engine-ering and Management” redkolēģijas loceklis (izdevējs Kauņas Tehno-loģisko universitāte).

• M. Kalniņš, J. Zicāns – starptautiskās konferences “Baltic Polymer Symposium 2017” zinātniskās komisijas locekļi.

• S. Gaidukovs – Eiropas Ķimikāliju aģentūras Nanomateriālu ekspertu grupas (ECHA NMEG) loceklis, dalība ECHA NMEG sanāksmēs.

• S. Gaidukovs – dalība ERASMUS BLUEs seminārā (Atēnas, Grieķija, 12.12.2017.–15.12.2017.).


• Xcalibur laboratorijas ekstrūdera ar pavedienu uztinēju iegāde un uzstādīšana.

275

maT

ER

iālZ

ināT

nE

s U

n l

iETi

ŠĶ

ās

Ķīm

iJa

s f

ak

UlT

āTE

• Furjē transformācijas infrasarkanā spektrometra Nicolet 6700 jaunu speciālo spoguļu uzstādīšana un atbilstoša iekārtas pārkalibrēšana.

• Silverson intensīvas darbības maisītāja maisīšanas galvas iegāde. • Ksenona lampas gaismas kameras Q-SUN jaudīgāka ventilatora

uzstādīšana. • Dinamiski mehāniskā termiskā analizatora DMA/SDTA 861e termopā-

ra uzstādīšana. • Stacionārs datora komplekts un portatīvais dators. • Gaisa mitrinātāja Boneco U700 iegāde vides apstākļu nodrošināšanai,

paraugu kondicionēšanai.


Jau kopš pirmajiem bakalaura studiju gadiem studenti tiek veicināti ie-saistīties zinātniskā darba veikšanā, specializējoties kādā no institūta piedā-vātajām tēmām. Bakalaura studiju laikā students iegūst vispārīgas zināšanas izvēlētajā studiju nozarē, apgūstot fundamentālās un inženierdisciplīnas, kā arī informācijas atlases, uzkrāšanas un izvērtēšanas prasmi. Studentam tiek dotas iespējas gūt pieredzi zinātniski pētnieciskā darba veikšanā, izmantojot pasaules līmeņa aparatūru, kā arī papildināt zināšanas, stažējoties kādā no

Polimērumateriālupārbaužu

laboratorija

Polimēru materiālutehnoloģijas katedra

Studiju programmas:“Materiālzinātne”“Ķīmijas tehnoloģija”“Ķīmija”“Materiālu nanotehnoloģijas”“Apģērbu un tekstila tehnoloģija”“Materiālu tehnoloģija un dizains”

S

T

U

D

E

N

T

S

P

A

T

Ē

R

Ē

T

Ā

J

S

STUDIJAS LIETIŠĶIE UN

FUNDAMENTĀLIEPĒTĪJUMI

Bakalauragrāds

Doktoragrāds

R

A

Ž

O

T

Ā

J

S

Vidusskolēnuprojekti

STAŽĒŠANĀS PIE NACIONĀLAJIEM UN ĀRVALSTU SADARBĪBAS PARTNERIEM

Polimērmateriāluinstitūts

Maģistragrāds

PRAKTISKAIS LIETOJUMS

6.3. att. Polimērmateriālu institūts.

276

sadarbības augstskolām tepat Latvijā, kā arī Itālijā, Vācijā, Spānijā, Polijā, Bulgārijā, Rumānijā un citur. Studiju laikā tiek dotas iespējas iepazīties ar vairākiem ražojošiem uzņēmumiem (kopumā polimērmateriālu nozarē Lat-vijā sekmīgi strādā vairāk nekā 250 ražošanas uzņēmumu), ļaujot studentam pēc studiju programmas absolvēšanas pilnvērtīgāk izvēlēties savām intere-sēm un iegūtajām prasmēm visatbilstošāko ražojošo uzņēmumu, darboties materiālu testēšanas, konsultēšanas vai izglītības jomā vai veidot pašam savu uzņēmumu. Turpinot studijas, maģistra līmenī tiek padziļināti apgūtas studi-ju disciplīnas izvēlētajā zinātnes apakšnozarē, lai students varētu veiksmīgāk konkurēt darba tirgū. Maģistra studiju laikā, apgūstot pamata zinātniski pēt-niecisko iekārtu arsenālu, studentam tiek dota iespēja iesaistīties zinātniski pētniecisko projektu atsevišķu uzdevumu īstenošanā un rezultātu prezentēša-nā starptautiskās konferencēs, kā arī piedalīties mācību procesa realizēšanā, līdzdarbojoties laboratorijas un praktisko darbu vadībā. Turpinot studijas doktorantūrā, students gūst pieredzi pats sava zinātniskā darba organizēšanā zinātniskā vadītāja uzraudzībā, fundamentālo un/vai lietišķo pētījumu pro-jektu izstrādē, maģistra un bakalaura zinātnisko darbu vadībā, kā arī mācību procesa realizēšanā, piedaloties atsevišķu studiju kursu nodarbību vadīšanā.


• Iegūts finansējums Polimērmateriālu institūta zinātniskās un Polimēru materiālu tehnoloģijas katedras mācību infrastruktūras pilnveidošanai projektu “Rīgas Tehniskās universitātes infrastruktūras attīstība STEM studiju programmu modernizēšanai” (PVS ID 3169) un “Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu un viedo tehnoloģiju centra infrastruktū-ras attīstība Viedās specializācijas jomās” (PVS ID 1370) ietvaros.

• Iegūts LZA prezidenta atzinības raksts par zinātniski-praktisko pētī-jumu “Inovatīvas divkomponentu sistēmas uz silikona polimēru bāzes perspektīva pielietojuma hermētiķiem un adhezīviem”, kas veikts RTU Polimērmateriālu institūta pētnieku (J. Zicāns, R. Merijs-Meri, J. Bite-nieks) sadarbībā ar SIA “TENACHEM” (N. Kurma, U. Rekners, J. Um-braško, RTU doktorants R. Bērziņš).

7. SILIKĀTU MATERIĀLU INSTITŪTS

Direktors: profesors Dr. habil. sc. ing. Gundars MEŽINSKISAdrese: Paula Valdena iela 3/7, Rīga, LV-1048Tālrunis: 67089141E-pasts: [email protected]ājaslapa: www.smi.rtu.lv

277

maT

ER

iālZ

ināT

nE

s U

n l

iETi

ŠĶ

ās

Ķīm

iJa

s f

ak

UlT

āTE



• Starpfāžu un robežprocesu principu izstrāde mikro, submikro un na-nolīmenī heterogēniem, funkcionāliem neorganiskiem pārklājumiem un kompozītiem (prof. G. Mežinskis).

• Porainu oksīdu materiālu ieguves tehnoloģiju izstrāde un pilnveide filtru un katalītisko materiālu izstrādei (asoc. prof. R. Švinka, asoc. prof. V. Švinka).

• Latvijas derīgo izrakteņu izmantošana jaunu produktu ar augstu pievie-noto vērtību ražošanai (asoc. prof. G. Sedmale).

• Jaunu un uzlabotu neorganisko saistvielu izstrāde un akmens materiālu korozijas un restaurācijas pētījumi (vad. pētn. I. Vītiņa).

7.3. PERSONĀLS

Silikātu materiālu institūts (SMI)

Silikātu, augsttemperatūras

un neorganisko nanomateriālu

tehnoloģijas katedra Akmens materiālu konservācijas un

restaurācijas centrs

Stikla un keramikas zinātniskās pētniecības laboratorija


15 %


67 %


18 %

7.1. att. Silikātu materiālu institūtā nodarbinātā personāla pilna laika ekvivalents procentos.

278



• Eiropas reģionālās attīstības fonda projekts Nr. 1.1.1.1/16/A/077 “Mi-nerāli un sintētiski nanopulveri porainas keramikas iegūšanai un kera-mikas materiālu modificēšanai”, PVS 2587 (zin. vad. Dr. ing. R. Švinka).

• Valsts pētījumu programmas Nr. 2015.10-4/VPP-6/6 “Meža un zemes dzīļu resursu izpēte, ilgtspējīga izmantošana – jauni produkti un tehno-loģijas (ResProd)” apakšprojekti: ‑ “Zemes dzīļu resursu izpēte dabisko izejvielu dažādošanai un jaunu

tehnoloģiju izstrādei (GEO)”, Y8100 – “Zemtemperatūras keramikas materiālu izstrāde, pielietojot Latvijas minerālās izejvielas” (vadītāja vad. pētn. G. Sedmale);

‑ “Zemes dzīļu resursu izpēte dabisko izejvielu dažādošanai un jaunu tehnoloģiju izstrādei (GEO)”, V8101 – “Augsti poraina keramika ar aktivētu virsmu” (vadītāja vad. pētn. R. Švinka).

7.4.2. LĪGUMDARBI

Līgumdarba Nr. Pasūtītājs Līgumdarba nosaukums Darba vadītājs

L79343‑1520 LR Valsts ieņēmumu dienests

Parauga materiāla keramikas veida noteikšana

vad. pētn. A. Cimmers

L7943‑3967 SIA “Beton Industrial”

Apmetuma parauga skenējošās elektronu mikroskopijas un rentgenstaru enerģijas dispersijas spektroskopijas pētījumi

vad. pētn. G. Mežinskis

L8362 SIA “Abora”12 paraugu rentgenanalīze un 4 paraugu ķīmiskā analīze no objekta Smilšu ielā 6, Rīgā

pētn. M. Karpe

L8365 SIA “Garkalnes grants”

SO3 noteikšana 3 granīta šķembu paraugos pēc GOST 8269.1‑97 (Krievijas Federācija)

pētn. M. Karpe


SO3 noteikšana granīta šķembu paraugos pēc GOST 8269.1‑97 (Krievijas Federācija)

pētn. M. Karpe

L 8386 LR Valsts ieņēmumu dienests

Noteikt VID Muitas pārvaldes Muitas laboratorijas iesniegto paraugu D‑1 un D‑2 materiāla keramikas veidu

vad. pētn. A. Cimmers

L8402 SIA “Dabas parki”

3 paraugu identificēšana, izmantojot rentgenfāžu difrakcijas analīzi; ķieģeļu kas ņemti objektā VEF kultūras pils, Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā, Ropažu ielā 2, fizikālo parametru noteikšana

pētn. M. Karpe

279

Līgumdarba Nr. Pasūtītājs Līgumdarba nosaukums Darba vadītājs

L8403 SIA “Dabas parki”

Piesāļojums fasādes ķieģeļos un apmetumā; apmetuma ķīmiskā analīze objektā VEF kultūras pils, Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā, Ropažu ielā 2

pētn. M. Karpe

L8415 AS “Valmieras stikla šķiedra”

Trīs stikla šķiedras paraugu augstas izšķirtspējas skenējošās elektronu mikroskopijas un rentgenstaru enerģijas dispersijas spektroskopijas analīze


L8428SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa”

2 fasādes apmetuma paraugu ķīmiskā analīze, kas ņemti Rīgā, Brīvības ielā 62 pētn. M. Karpe

L8439 SIA “Kompetences centrs”

Tehniskās ekspertīzes pakalpojums: XRD analīze (kokogle, dzelzs trioksīds, sintētiska vizla, alumīnija stabilizēts pulveris), HR SEM analīze (dzelzs trioksīds), FTIR analīze (alumīnija stabilizēts pulveris)

vad. pētn. G. Mežinskis, I. Juhņeviča

L8455 SIA “Ekspro”Mūrjavas ķīmiskā analīze un ķieģeļu piesāļojums. Paraugi ņemti Kungu ielā 5, Rīgā

pētn. M. Karpe

L8460 SIA “Regga Energo”

Dolomīta šķembu ķīmiskā analīze no karjera “Dutkas” pētn. M. Karpe

L8467 SIA “Skonto būve”Piesāļojuma analīze uz ķieģeļu bloku virsmas. Paraugi ņemti objektā Turaidas ielā 11, Jūrmalā

pētn. M. Karpe

L8468 SIA “Skonto būve” Mūrjavas ķīmiskā analīze. Paraugi ņemti objektā Turaidas ielā 11, Jūrmalā pētn. M. Karpe

L8473 SIA “UPB Nams”Jūras smilšu analīze, lai noteiktu to piemērotību volejbola laukuma segumam iekštelpās

pētn. M.Karpe

L8474 SIA “A.P.E. Build”2 apmetumu un 2 apdares slāņu ķīmiskā analīze, kas ņemti objektā Eksporta ielā 6, Rīgā

pētn. M. Karpe

L8481 SIA “RSGA”Tehniskās ekspertīzes pakalpojums: XRD, HR SEM, EDS, FTIR, DTA un sietu analīzes



Smilšu ķīmiskā analīze atradnes “Garkalnu olis” paraugam pētn. M. Karpe


Skalotu, sijātu smilšu (0–2 mm) ķīmiskā analīze pētn. M. Karpe

L8485 SIA “Abora”

2. un 3. stāva gaiteņos ņemto piekārto griestu plākšņu paraugu rentgenfāžu analīze azbesta klātesamības noteikšanai objektā Ķīpsalas ielā 6B

vad. pētn. I. Juhņeviča

280

7.4.3. PATENTI

• G. Sedmale, M. Rundāns, I. Šteins, I. Zālīte un I. Šperberga “Ar silīcija nitrīdu modificēta mullīta – ZrO2 keramika”. Patents Nr. LV 15176 B, 20.09.2017. (patenta pieteikums Nr. P-16-28, 15.04.2016.).

• L. Grase, A. Medvids un P. Onufrijevs “Fāžu pāreju ierosināšanas pa-ņēmiens alvas sulfīdos”. Patents Nr. LV 15214 B, 20.05.2017. (patenta pieteikums Nr. P-16-96, 9.12.2016.).


1. Mezinskis, G., Pavlovska, I., Malnieks, K., Bidermanis, L., Cimmers, A., Onufrijevs, P. Sol-Gel Coated Enamel for Steel: 250 Days of Continu-ous High-Temperature Stability. Ceramics International, 2017, vol. 43, pp. 2977–2983.

2. Sedmale, G., Randers, M., Rundans, M., Seglins, V. Application of Dif-ferently Treated Illite and Illite Clay Samples for the Development of Ceramics. Applied Clay Science, 2017, vol. 146, pp. 397–403.

3. Zukuls, A., Mezinskis, G. Hydrophobic Properties of High Fe3+ Ion Containing Fe2O3

– TiO2 Coatings. IOP Conference Series: Material Science and Engineering, 2017, vol. 721, pp. 394–398.

4. Gulbe, L., Vītiņa, I., Sētiņa, J. The Influence of Cement on Properties of Lime Mortars. Procedia Engineering, 2017, vol. 172, pp. 325–332.

5. Medvids, A., Grase, L., Onufrijevs, P., Mimura, H., Yukhymchuk, V., Mežinskis, G. Two-Stage Mechanism of Zn Nanoparticles Formation in ZnO Crystal by Nd:YAG Laser Radiation. Physica Status Solidi (C), 2017, vol. 14, iss. 7, pp. 1700038–1700038.

6. Gulbe, L., Sētiņa, J., Juhņeviča, I. The Use of Shale Ash in Dry Mix Construction Materials. IOP Conference Series: Materials Science and Engineering, 2017, vol. 251, pp. 012013–012013.

7. Guzlena, S., Sakale, G., Certoks, S., Grase, L. Effect of the Addition of Fib-reglass Waste on the Properties of Dried and Fired Clay Bricks. IOP Con-ference Series: Materials Science and Engineering, 2017, vol. 251, pp. 1–7.

8. Kurjane, N., Zvagule, T., Martinsone, Z., Pavlovska, I., Martinsone, I., Vanadzins, I. The Effect of Different Workplace Nanoparticles on the

7.2. att. Silikātu materiālu institūta zinātnisko publikāciju skaits 2017. gadā.

1

1

1

16

2

Promocijas darbs

Publikācija internetā




281

maT

ER

iālZ

ināT

nE

s U

n l

iETi

ŠĶ

ās

Ķīm

iJa

s f

ak

UlT

āTE

Immune Systems of Employees. Journal of Nanoparticle Research, 2017, vol. 19, iss. 9, pp. 1–13.

9. Loutou, M., Hakkou, R., Argane, R., Mansori, M., Grase, L., Svinka, R., Mezinskis, G. Clayey Quarry Sludges: Thermal Transformation, Mic-rostructure and Technological Properties. Waste and Biomass Valoriza-tion, 2017, vol. 9, iss. 10, pp. 1805–1815.

10. Malnieks, K., Mezinskis, G., Pavlovska, I. Effect of Different Dip-Coating Techniques on TiO2 Thin Film Properties. Key Engineering Materials, 2017, vol. 721, pp. 128–132.

11. Svinka, R., Svinka, V., Bobrovika, J. Modification of Porous Cordierite Ceramic. Key Engineering Materials, 2017, vol. 721, pp. 322–326.

12. Rundans, M., Sperberga, I. Evaluation of Thermal Shock Influence on Cordierite Using Impulse Excitation Technique and Dynamic Mecha-nical Analysis. Key Engineering Materials, 2017, vol. 721, pp. 306–310.

13. Muter, O., Perkons, I., Svinka, V., Svinka, R., Bartkevics, V. Distinguish-ing the Roles of Carrier and Biofilm in Filtering Media for the Removal of Pharmaceutical Compounds From Wastewater. Process Safety and Environmental Protection, 2017, vol. 111, pp. 462–474.

14. Lodiņs, E., Pudze, I., Rozenstrauha, I., Krage, L. Use of Industrial Waste and Raw Materials in Iron Sorption. Key Engineering Materials, 2017, vol. 721, pp. 154–158.

15. Zukuls, A., Mezinskis, G. Structure and Hydrophobicity of Fe2O3-TiO2 Coatings. Key Engineering Materials, 2017, vol. 721, pp. 394–398.

16. Eglitis, R., Mezinskis, G. Comparison of Treatments of a Cotton Fabric Modified With a Low-Temperature, TiO2 Coating. In: Proceedings of the Estonian Academy of Sciences, 2017, vol. 66, iss. 4, pp. 473–478.


LATVIJĀ • Fizikālās enerģētikas institūts. • Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts. • Latvijas Universitātes Ķīmiskās fizikas institūts. • Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts. • Rīgas Stradiņa universitāte.

ĀRZEMĒS • Kauņas Tehnoloģiskā universitāte (Kauno Technologijos universitetas),

Lietuva. • Tartu Universitāte (Tartu Ülikool), Igaunija. • Tallinas Tehniskā universitāte (Tallinna Tehnikaülikool), Igaunija.

282

• Frīdriha-Aleksandra Erlangenas-Nirnbergas universitāte (Friedrich-Alexander-Universität Erlangen-Nürnberg), Vācija.

• Adama Mickeviča universitāte Poznaņā (Universitet im. Adama Mic-kiewicza w Poznaniu), Polija.

• Nacionālā tehniskā universitāte “Harkovas Politehniskais insti-tūts” (Національний технічний університет “Харківський політехнічний інститут”), Ukraina.


• Cauruļkrāsns ar 3 sildīšanas zonu kontroli “Heldors” TH3. • Elektriski apsildāms augsttemperatūras krāsns “Nabertherm” HT 16/17. • Portatīvais dators “Lenovo” ThinkPad 13. • Magnētiskais maisītājs “LLG” UniStirrer 3.


• Lai piesaistītu vidusskolēnus pētniecībai neorganisko materiālu jomā, 2017. g. tika piedāvātas vairākas pētniecisko darbu tēmas. ‑ Doktorants A. Zukuls vadīja Inženierzinātņu vidusskolas skolēnu pē-

tījumu “Enerģijas akumulēšana, izmantojot fāzu pārejas materiālus”. ‑ Asoc. profesore I. Juhņeviča vadīja Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas

12. klases skolēnu pētījumu “Nanodaļiņu saturoša hidrauliskā sausā maisījuma izstrāde”.

• Zinātnieku nakts pasākuma ietvaros doktorantūras studenti D. La-rionova, O. Leščinskis, A. Zukuls, I. Buiķe un otrā kursa maģistrants R. Eglītis demonstrēja Latvijas minerālu kolekciju, izmantojot optisko mikroskopu, krāsaina stikla kausēšanu, un ar nanodaļiņu pārklājumu modificēta kokvilnas auduma hidrofobitāti.


• Lai atbalstītu MLĶF Funkcionālo materiālu tehnoloģiju laboratorijas izveidošanu, SMI apmainīja jaundibināmajai laboratorijai 141. telpu pret 143. telpu.

• 2017. gada 14. februārī SMI vadošie pētnieki L.-P. Bīdermanis, G. Mežinskis, I. Pavlovska un A. Cimmers tika apbalvoti ar Latvijas ZA prezidenta pateicības rakstu par 2016. gada sasniegumu lietišķa-jā zinātnē – jauna materiāla un tehnoloģijas izstrādi Saules enerģijas kolektoriem.

283

maT

ER

iālZ

ināT

nE

s U

n l

iETi

ŠĶ

ās

Ķīm

iJa

s f

ak

UlT

āTE

• 2017. gada jūlijā tika uzsākti 8. starptautiskās zinātniskās konferences “BaltSilica 2018” organizācijas darbi, kuru plānots rīkot 2018. gada maijā.

• 2017. gada oktobrī apritēja 70 gadi kopš Silikātu tehnoloģijas katedras dibināšanas.

• 2017. gada decembrī prof. Dr. habil. ing. G. Mežinskis tika ievēlēts par Silikātu, augsttemperatūras un neorganisko nanomateriālu tehnoloģi-jas katedras vadītāju un SMI direktoru.

• 2017. gadā RTU Goda darbinieka nosaukums tika piešķirts SMI dar-biniekiem: pētniecei S. Igaunei-Blumbergai, vadošajiem pētniekiem A. Cimmeram, J. Sētiņai, I. Vītiņai, prof. G. Mežinskim un MLĶF no-daļas vadītājam L. Timmam.

8. TEHNISKĀS FIZIKAS INSTITŪTS

Direktors: profesors Dr. habil. phys. Māris KNITEAdrese: Paula Valdena iela 3/7, Rīga, LV-1048Tālrunis: 67089181E-pasts: [email protected]ājaslapa: www2.ktf.rtu.lv/TFI



• Daudzfunkcionāli elektrovadoši polimērkompozīti kā sensoru un ak-tuatoru materiāli (prof. M. Knite).

• Materiālu hologrāfiskā spektroskopija (prof. A. Ozols). • Lāzera starojuma mijiedarbība ar materiāliem un tā lietošana tehnolo-

ģijās (prof. A. Medvids).

Tehniskās fizikas institūts (TFI)

Materiālu fizikas katedra

Optikas katedra

Pusvadītāju fizikas katedra

Biomehānikas zinātniskās pētniecības laboratorija

284

• Elektronisko sistēmu dizains un integrēšana viedajos tekstilmateriālos (asoc. prof. J. Blūms).

• Jaunu materiālu izstrāde, balstoties uz datiem par bioloģisko audu uz-būvi un to fizikāli mehāniskajām īpašībām (vad. pētn. V. Vītiņš).

8.3. PERSONĀLS

8.1. att. Tehniskās fizikas institūtā nodarbinātā personāla pilna laika ekvivalents procentos.



• ERAF projekts Nr. 1.1.1.1./16/A/013 “Hibrīdās enerģijas ieguves sis-tēmas” (F 2540) (vadītājs A. Šutka, apakšprojekta vadītājs M. Knite; 1.03.2017.–29.02.2020.).

• Valsts programmas “Daudzfunkcionālie materiāli un kompozīti, foto-nika un nanotehnoloģijas (IMIS2)” projekta 3.1. “Nanokompozītu ma-teriāli” apakšprojekts “Viedie nanokompozītu materiāli” (vadītājs prof. M. Knite).

• Valsts programmas projekta “Nanomateriāli un nanotehnoloģijas” programmas “Daudzfunkcionālie materiāli un kompozīti, fotonika un nanotehnoloģijas (IMIS2)” apakšprojekts Nr. 2.5. (vadītājs prof. A. Med vids; 2014.–2017. g.).

• Valsts pētījumu programmas “Daudzfunkcionālie materiāli un kompo-zīti, fotonika un nanotehnoloģijas (IMIS2)” projekta Nr. 1. “Fotonika un materiāli fotonikai” apakšprojekts Nr. 1.3. (vadītājs prof. A. Ozols; 2014.–2017. g., 1. posms).


29 %


6 %


49 %


16 %

285

maT

ER

iālZ

ināT

nE

s U

n l

iETi

ŠĶ

ās

Ķīm

iJa

s f

ak

UlT

āTE

• RTU iekšējie zinātniskie pētījumi (B23) ZI-2017/5.2. (ID: 3077) “Zem-sprieguma elektroietaišu strāvas vadošo elektroiekārtu daļu siltuma zu-duma aplēse un sasiluma temperatūras prognozēšanas metadoloģija” (apakšprojekta vadītājs J. Blūms).

• RTU iekšējie zinātniskie pētījumi (B24) SZI-2017/6.1 “Ar Nd:YAG lāzeru inducēta fotopolimerizācija Novolac polimēros” (vadītājs A. Medvids).

• ARIES Apvārsnis 2020 projekts “Paātrinātāja pētniecība un inovācijas Eiropas zinātnes un sabiedrības attīstībai”, ID 730871, W 2602 (apakš-projekta vadītājs A. Medvids).

• Vācijas Akadēmiskais apmaiņas dienests (DAAD). “Sprieguma mehā-nisma noteikšana Si-SiO2 robežvirsmā un robežvirsmas īpašību modi-ficēšana”, PVS ID 3316 (vadītājs A. Medvids).

• Latvijas–Ukrainas kopprojekts “Jaunu organisko stiklveida molekulāro azobenzola materiālu izstrāde un to novērtējums lietojumam dinamis-kajā hologrāfijā, kā arī difraktīvo un refraktīvo optisko elementu izga-tavošanai”, ID 2562.1 (apakšprojekta vadītājs A. Ozols).

8.4.2. PATENTI

• A. Medvids, P. Onufrijevs un L. Grase “Fāžu pāreju ierosināšanas pa-ņēmiens alvas sulfīdos”. Patenta Nr. LV 15214 B, 20.03.2017. (patenta pieteikums Nr. P-16-96).

• A. Medvids, A. Mičko un E. Daukšta “CdZnTe kristāliskas struktūras uzlabošanas paņēmiens”. Patenta Nr 15259A (patenta pieteikums Nr. P-16-17, 20.09.2017.).


1. Knite, M., Linarts, A., Ozols, K., Tupureina, V., Stalte I., Lapcinskis. A Study Of Electric Field Induced Conductive Aligned Network Forma-tion in High Structure Carbon Black/Silicone Oil Fluids. Colloids and Surfaces A: Physicochemical and Engineering Aspects, 2017, vol. 526, pp. 8–13.

2. Berzina, A., Tupureina, V., Klemenoks, I., Knite, M. A Method for Dis-persion Degree Characterization Using Electro Conductive Mode of Atomic Force Microscopy. Procedia Computer Science, 2017, vol. 104, pp. 338–345.

3. Kaupužs, J., Melnik, R. V. N., Rimšāns, J. Corrections To Finite-Size Scaling in the 3D Ising Model Based on Nonperturbative Approaches and Monte Carlo Simulations. Int. Journal of Modern Physics C, 2017, vol. 28, no. 4, pp. 1750044.

286

4. Stepina, S., Berzina, A., Sakale, G., Knite, M. BTEX Detection With Ethylene Vinyl Acetate Nanostructured Carbon Composite. Beilstein J. Nanotechnol., 2017, vol. 8, pp. 982–988.

5. Šutka, A., Timusk, M., Metsik, J., Ruža, J., Knite, M., Mäeorg, U. PE-DOT Electrodes for Triboelectric Generator Devices. Organic Electro-nics, 2017, vol. 51, pp. 446–451.

6. Mironov, V., Lisicins, M., Onufrievs, P., Muktepavela, F., Medvids, A. Hardening of Steel Perforated Tape by Nd:YAG Laser. Key Engineering Materials, 2017, vol. 721, pp. 456–460.

7. Znamenshchykov, Y. V., Kosyak, V. V., Opanasyuk, A. S., Dauksta, E., Ponomarov, A. A., Romanenko, A. V., Stanislavov, A. S., Medvids, A., Shpetnyia, I. O., Gorobets, Yu. I. The Surface Morphology, Structural Properties and Chemical Composition of Cd1−xZnxTe Polycrystalline Thick Films Deposited by Close Spaced Vacuum Sublimation. Mate-rials Science in Semiconductor Processing, 2017, vol. 63, pp. 64–71.

8. Mozolevskis, G., Nitiss, E., Medvids, A. Electric Breakdown of Dielectric Thin Films for High-Voltage Display Applications. In: Proceedings of SPIE – The International Society for Optical Engineering, 2017, vol. 10022.

9. Mozolevskis, G., Sekacis, I., Nitiss, E., Medvids, A., Rutkis M. Dielectric Breakdown of Fast Switching LCD Shutters. In: Proceedings of SPIE – The International Society for Optical Engineering, 2017, vol. 10126, Ar-ticle number 1012607.

10. Baghdasaryan, D. A., Hayrapetyan, D. B., Sarkisyan, H. S., Medvids, A. Conical Quantum Dot: Electronic States and Dipole Moment. Journal of Contemporary Physics (Armenian Academy of Sciences), 2017, vol. 52, iss. 2, pp. 129–137.

11. Medvids, A., Grase, L., Onufrijevs, P., Mimura, H., Yukhymchuk, V., Mezinskis, G. Two-Stage Mechanism of Zn Nanoparticles Formation in ZnO Crystal by Nd:YAG Laser Radiation. Physica Status Solidi (C), 2017, vol. 14, iss. 7, Article number 1700038.

12. Rēvalde, G., Alnis, J., Nitišs, E., Blušs, K., Grundšteins, K. Cavity Ring-Down Spectroscopy Measurements of Acetone Concentration. Journal of Physics: Conf.Series, 2017, vol. 810, pp. 012036.

8.2. att. Tehniskās fizikas institūta zinātnisko publikāciju skaits 2017. gadā.


1

26

15

5




287

maT

ER

iālZ

ināT

nE

s U

n l

iETi

ŠĶ

ās

Ķīm

iJa

s f

ak

UlT

āTE

13. Filipenkov, V. V., Rupeks, L. E., Vitins, V. M., Knets, I. V., Kasyanov, V. A. Characteristics of Bone Tissue and Composite Materials on the Basis of Natural Hydroxyapatite and Endodontic Cement for Replacement of the Tissue. Mechanics of Composite Materials, 2017, vol. 53, iss. 3, pp. 381–388.


• Artūrs Medvids – ‑ no 1998. g. Kauņas Tehnoloģiju Universitātes (Lietuva) zinātniskā

žurnāla “Materials Science” redkolēģijas loceklis; ‑ no 2007. g. starptautiskās konferences “Ultrafast Phenomena in Se-

miconductors” (Viļņa, Lietuva) programmas komitejas loceklis; ‑ no 2006. g. starptautiskās konferences “Inter-Academia 2015” (Ha-

mamatsu, Japāna) komitejas loceklis; ‑ no 2013. g. Eiropas Optikas biedrības (EOS) biedrs no Latvijas Op-

tikas biedrības. • Māris Knite –

‑ no 2011. g. Graduate School of Biomedical Engineering, Jaundien-vidvelsas Universitāte (Kesingtona, Austrālija);

‑ no 2009. g. International Institute for Nanocomposites Manufactu-ring, Warwick Manufacturing Group, Varvikas Universitāte (Apvie-notā Karaliste);

‑ no 2014. g. Fizikas institūts, Tartu Universitāte (Tartu, Igaunija). • Pāvels Onufrijevs –

‑ no 2015. g. (EOS) priekšsēdētājs no Latvijas puses; ‑ no 2010. g. konferenču programmu “Radiation Interaction With

Material and Its Use in Technologies” komiteju loceklis.


• Asoc. prof. J. Blūms ir divu REI doktorantu – V. Jurķāna un I. Gorņeva – zinātniskais vadītājs.

• Prof. M. Knite un vad. pētn. Jānis Kleperis no LU Cietvielu fizikas insti-tūta ir TFI doktoranta P. Lesničonoka zinātniskie vadītāji.

• Prof. M. Knite ir trīs doktorantu – S. Stepiņas, A. Bērziņas un L. Lapčins-ka – zinātniskais vadītājs.

• Prof. A. Medvids un prof. G. Mežinskis ir SMI doktorantes L. Grases zinātniskie vadītāji.

288


ORGANIZĒTIE ZINĀTNISKIE SEMINĀRI • TFI zinātniskais seminārs 2017. g. 12. janvārī – TFI doktorants L. Rupeks

“Kaulaudu aizvietošanai paredzētā dabīgā hidroksiapatīta un endodentī-na cementa kompozītmateriāla un kompakto kaulaudu īpašības”.

• TFI zinātniskais seminārs 2017. g. 23. janvārī – prof. L. Marcinauskas (Kauņas Tehnoloģiskā universitāte) “Scientific Topics of Physics De-partment at Kaunas University of Technology”.

• TFI zinātniskais seminārs 2017. g. 9.martā – prof. A. Medvids “Zn nanodaļiņu veidošanās mehānisms ZnO kristālā pēc apstarošanas ar Nd:YAG lāzeru”.

• TFI zinātniskais seminārs 2017. g. 30. martā – Latvijas Universitātes doktorants A. Knoks “TiO2 fotokatalītiskiem pielietojumiem”.

• TFI zinātniskais seminārs 2017. g. 1. jūnijā – prof. A. Medvids “Supra-vadošais Nb pārklājums RF rezonatoram: projekta ARIES problēmas un to iespējamie risinājumi”.

• TFI zinātniskais seminārs 2017. g. 8. jūnijā – programmas “Materiāl-zinātne” doktorantu A. Bērziņas, P. Lesničenoka, G. Mozoļevska un S. Stepiņas atskaites par padarīto studiju gadā.

• TFI zinātniskais seminārs 2017. g. 27. septembrī – doktora grāda pre-tendentes L. Grases promocijas darba “Fāžu pārejas SnxSy plānajās kār-tiņās un to strukturālās īpašības” priekšaizstāvēšana.

SASNIEGUMI • Prof. A. Medvids – atzinības raksts “Honourable Guest Professor”,

Šizuokas Universitāte, Japāna. • A. Medvids – sertifikāts par sekmīgi pabeigtu aktivitāti “19th Nano

Congress for Next Generation”, 31.08.2017.–1.09.2017.

9. VISPĀRĪGĀS ĶĪMIJAS TEHNOLOĢIJAS INSTITŪTS

Direktors: asociētais profesors Dr.sc.ing. Jānis LOČSAdrese: Paula Valdena iela 3, Rīga, LV-1048Tālrunis: 67089628, 67089211E-pasts: [email protected]ājaslapa: vkti.rtu.lv

289

maT

ER

iālZ

ināT

nE

s U

n l

iETi

ŠĶ

ās

Ķīm

iJa

s f

ak

UlT

āTE



• Ķīmisko un biotehnoloģisko procesu modelēšana, optimizācija un au-tomātiskā vadība.

• Vides aizsardzības tehnoloģijas: jaunu tehnoloģiju un materiālu izstrā-de grunts piesārņojuma novēršanai un ūdens attīrīšanai.

• Tehnoloģijas jaunu biomateriālu izstrādē un pētniecībā. • Inovatīvo materiālu pētniecība (implanti medicīniskam lietojumam,

audu inženierija, ekomateriāli).

9.3. PERSONĀLS

9.1. att. Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūtā nodarbinātā personāla pilna laika ekvivalents procentos.



• EuroNanoMed2 projekts “PhOtocrosslinked hydrogels for guided pe-riodontal TissUe REgeneration (POsTURE)” (2015.–2018. g.).

Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūts

(VĶTI)

RTU Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un

attīstības centrs

Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedra


13 %


78 %


9 %

290

• EU Commission Framework Programme “Creative Europe Programme of the European Union”, internacionāls projekts “Ceramics and Its Di-mensions” (2014.–2020. g.).

• Apvārsnis 2020 WIDESPREAD-04-2017- Teaming Phase 1, projekts Nr. 763721 “Baltijas Biomateriālu ekselences centrs” (2017.–2018. g.).

• ERAF 1.1.1.1./16/A/144. “Magnētiskā lauka ierosinātas maisīšanas ie-tekme uz biotehnoloģiskiem procesiem” (2017.–2019. g.).

• VPP 2.1. programma “Daudzfunkcionālie materiāli un kompozīti, fo-tonika un nanotehnoloģijas (IMIS2)” 4. projekts “Nanomateriāli un na-notehnoloģijas medicīniskajam pielietojumam” (2014.–2017. g.).

• VPP 6. programma “Meža un zemes dzīļu resursu izpēte, ilgstspējīga izmantošana – jauni produkti un tehnoloģijas (ProdRes)” 4. projekta “Zemes dzīļu resursu izpēte – jauni produkti un tehnoloģijas (Zeme)” 4. apakšprojekts (2014.–2017. g.).

• RTU/RSU-17 sadarbības projekts pētniecībā “Nanostrukturētu kaulu aizvietojošu materiālu izveide un imunoloģisko aspektu izpēte kaulau-du reģenerācijā” (2016.–2019. g.).

• RTU/RSU-18 sadarbības projekts pētniecībā “Multifunkcionāli nano-izmēra kalcija fosfātu/hialuronskābes hidrogēli osteoporotisku kaulu lūzumu ārstēšanai” (2016.–2019. g.).

• Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.2. pasākuma “Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts” pēcdoktorantūras pētniecības projekts: ‑ “Multifunkcionāli kompozītmateriāli uz kalcija fosfāta un bionoār-

dāmu polimēru bāzes ārstnieciskai kaulaudu inženierijai”, Nr. C3317 (vadītāja K. Šalma-Ancāne, 2017.–2020. g.);

‑ “Duālu medikamentu un augšanas faktoru piegādes sistēmu izveide kaulaudu inženierijai uz dažādu biomateriālu bāzes”, Nr. C3306 (va-dītāja A. Dubņika, 2017.–2020. g.).

• ZP-2017/4 “Apdedzināšanas temperatūras ietekme uz kalcija fosfātu keramisko granulu spiedes izturību un sorbcijas īpašībām” (vadītāja I. Jurgelāne).

• ZP-2017/20 “Citokīnu kā terapeitisko aģentu klīniskie pētījumi sirds slimību ārstēšanai” (vadītāja A. Dubņika).

• ZP-2017/2 “Ar Mg-aizvietota hidroksilapatīta biokeramikas mikrosfēru virsmas īpašības” (vadītāja L. Stīpniece).

• ZP-2017/18 “Saķepināšanas temperatūras ietekme uz 9Al+Ta) leģētas TiO2 keramikas, kura iegūta no ar sola-gēla metodi sintezētiem pulve-riem, mikrostruktūru un dielektriskajām īpašībām” (vadītāja A. Pūra).

291

maT

ER

iālZ

ināT

nE

s U

n l

iETi

ŠĶ

ās

Ķīm

iJa

s f

ak

UlT

āTE

• ZP-2017/17 “Kalcija fosfāta kompozīti ar divu pakāpju biorezorbcijas īpašībām” (vadītāja Z. Irbe).

• ZP-2017/11 “Termiskās apstrādes ierosināta amorfa kalcija fosfāta īpat-nējā virsmas laukuma samazināšanās” (vadītājs J. Ločs).

• ZP-2017/1 “Antibakteriāla ar Mg-aizvietota hidroksilapatīta/hitozā-na kompozīta pārklājuma elektroforētiska izgulsnēšana uz porainām TiO2–x pamatnēm kaulaudu inženierijai” (vadītāja I. Narkevica).

• ZI-2017/3.2 “Augstas veiktspējas cementa kompozīti transformātoru apakšstaciju atvieglotam korpusam” (vadītājs J. Ločs).

9.4.2. LĪGUMDARBI

• APP “Dārzkopības institūts”. Augļu paraugu šūnu izmēra noteikšana. Nr. L8448, 14.07.2017.

• AS “MADARA Cosmetics”. Paraugu izpēte. Nr. L8378, 8.03.2017. • Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts. Koksnes paraugu dispersitātes

izpēte. Nr. L8498, 11.12.2017. • RTU BIF Būvmateriālu būvizstrādes katedra. Analīžu veikšana. Vieno-

šanās Nr. 09/2017, 3.01.2017. • RTU BIF Transportubūvju institūts, Ceļu un tiltu katedra. Analīžu

veikšana. Vienošanās Nr. 10/2017, 2.05.2017. • RTU BIF Transportubūvju institūts, Ceļu un tiltu katedra. Analīžu

veikšana. Vienošanās Nr. 13/2017, 28.09.2017. • RTU BIF Ūdens pētniecības zinātniskā laboratorija. Analīžu veikšana.

Vienošanās Nr. 11/2017, 12.06.2017. • RTU BIF Ūdens pētniecības zinātniskā laboratorija. Analīžu veikšana.

Vienošanās Nr. 15/2017, 30.10.2017. • RTU MLĶF Neorganiskās ķīmijas institūts, Biomateriālu zinātniskās

pētniecības laboratorija. Tablešu sagatavošana. Vienošanās Nr. 16/2017, 22.11.2017.

• RTU MLĶF. Analīžu veikšana. Vienošanās Nr. 12/2017, 4.10.2017. • SIA “Bioceramitec”. Neorganisku produktu sintēze un paraugu izpēte.

Nr. L8471, 11.10.2017. • SIA “EKO OSTA”. Ķīmisko vielu paraugu analīzes. Nr. L8464,

14.09.2017. • SIA “Geen Ocean Latvia”. Noteikt benzīna un dīzeļa sorbcijas spēju sor-

bentam Sorb-FOB un Sorb-FIL no ūdens šķīduma ar divām metodēm (caurplūsmā kolonnā un statiskos apstākļos). Nr. L8401, 10.05.2017.

• SIA “Green Industry Innovation Center”. Dažādu ķērpju izcelsmes etanola ekstraktu un krēma bāzes maisījuma skrīnings UV starojuma

292

absorbcijas efektivitātes noteikšanai, izmantojot COLIPA in vitro meto-di. Nr. L8364, 19.01.2017.

• SIA “Mikrotīkls”. Polimēra/keramikas paraugu izpēte. Nr. L8451, 21.08.2017.

• SIA “PRIMEKSS”. Neorganisku produktu paraugu izpēte. Nr. L8405, 30.05.2017.

• SIA “Sperre Baltic”. Čuguna detaļu paraugu izpēte. Nr. L8437, 21.06.2017.

9.4.3. PATENTI

• A. Šiškins, A. Kojakins, V. Mironovs un J. Ozoliņš “Ekoloģisks augsti porains materiāls dobo mālu keramisko bloku siltumizolācijas īpašī-bu uzlabošanai un tā iegūšanas paņēmiens”. Patents Nr. LV 15188 B, 20.08.2017.

• K. Ruģele, Ģ. Būmanis, D. Bajāre, L. Mežule un T. Juhna “Termiski ap-strādāts ar sārmu aktivizēts materiāls ar vides pH regulējošām spējām un tā izmantošana nepārtrauktas darbības biogāzes reaktorā”. Patents Nr. LV 15202 B, 20.05.2017.


1. Dubņika, A., Loča, D., Rudoviča, V., Bharat Parekh, M., Bērziņa-Cimdiņa, L. Functionalized Silver Doped Hydroxyapatite Scaffolds for Controlled Simultaneous Silver Ion and Drug Delivery. Ceramics International, 2017, vol. 43, iss. 4, pp. 3698–3705. ISSN 0272-8842. doi:10.1016/j.ceramint.2016.11.214

2. Rubenis, K., Populoh, S., Thiel, P., Yoon, S., Müller, U., Ločs, J. Ther-moelectric Properties of Dense Sb-Doped SnO2 Ceramics. Journal of Alloys and Compounds, 2017, vol. 692, pp. 515–521. ISSN 0925-8388. doi:10.1016/j.jallcom.2016.09.062

3. Irbe, Z., Loča, D., Pūra, A., Bērziņa-Cimdiņa, L. Synthesis and Proper-ties of α-Tricalcium Phosphate From Amorphous Calcium Phos phate as Component for Bone Cements. Key Engineering Materials, 2017, vol. 721, pp. 182–186. ISSN 1013-9826. e-ISSN 1662-9795. doi:10.4028/www.scientific.net/KEM.721.182

4. Vecstaudža, J., Ločs, J. Effect of Synthesis Temperature and Ca/P Ratios on Specific Surface Area of Amorphous Calcium Phosphate. Key Engi-neering Materials, 2017, vol. 721, pp. 172–176. ISSN 1013-9826. e-ISSN 1662-9795. doi:10.4028/www.scientific.net/KEM.721.172

5. Robinson, L., Šalma-Ancāne, K., Stīpniece, L., Meenan, B., Boyd, A. The Deposition of Strontium and Zinc Co-Substituted Hydroxyapatite

293

maT

ER

iālZ

ināT

nE

s U

n l

iETi

ŠĶ

ās

Ķīm

iJa

s f

ak

UlT

āTE

Coatings. Journal of Materials Science: Materials in Medicine, 2017, vol. 28, pp. 51–64. ISSN 0957-4530. e-ISSN 1573-4838. doi:10.1007/s10856-017-5846-2

6. Krauklis, A., Ozola, R., Burlakovs, J., Ruģele, K., Kirillovs, K., Truba-ča-Boginska, A., Rubenis, K., Stepanova, V., Kļaviņš, M. FeOOH and Mn8O10Cl3 Modified Zeolites for As(V) Removal in Aqueous Medium. Journal of Chemical Technology and Biotechnology, 2017, vol. 92, iss. 8, pp. 1948–1960. ISSN 1097-4660. doi:10.1002/jctb.5283

7. Vecstaudža, J., Ločs, J. Novel Preparation Route of Stable Amorphous Calcium Phosphate Nanoparticles With High Specific Surface Area. Journal of Alloys and Compounds, 2017, vol. 700, pp. 215–222. ISSN 0925-8388. doi:10.1016/j.jallcom.2017.01.038

8. Narkevica, I., Stīpniece, L., Jākobsons, Ē., Čakstiņa, I., Ozoliņš, J. Electri-cally Active and 3D Porous TiO2–x Ceramic Scaffolds for Bone Tissue Re-generation. Journal of the European Ceramic Society, 2017, vol. 37, iss. 2, pp. 833–840. ISSN 0955-2219. doi:10.1016/j.jeurceramsoc.2016.09.032.

9. Stunda-Zujeva, A., Irbe, Z., Bērziņa-Cimdiņa, L. Controlling the Morphology of Ceramic and Composite Powders Obtained via Spray Drying – A Review. Ceramics International, 2017, vol. 43, iss. 15, pp. 11543–11551. ISSN 0272-8842. doi:10.1016/j.ceramint.2017.05.023

10. Šiškins, A., Ļaksa, A., Šidlovska, V., Timermane, Z., Aguedal, H., Mironovs, V., Ozoliņš, J. Illite Clay Ceramic Hollow Sphere - Obtaining and Properties. Key Engineering Materials, 2017, vol. 721, pp. 316–321. ISSN 1662-9795. doi:10.4028/www.scientific.net/KEM.721.316

11. Jurgelāne, I., Bušs, A., Loča, D. Bovine Serum Albumin Adsorption Onto Hydroxyapatite and Biphasic Calcium Phosphate Ceramic Granu-les. Key Engineering Materials, 2017, vol. 721, pp. 197–201. ISSN 1662-9795. e-ISSN 1662-9795. doi:10.4028/www.scientific.net/KEM.721.197

12. El Hassani, K., Horax Beakou, B., Kalniņa, D., Oukani, E., Anouar, A. Effect of Morphological Properties of Layered Double Hydroxi-des on Adsorption of Azo Dye Methyl Orange: A Comparative Study.

9.2. att. Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta zinātnisko publikāciju skaits 2017. gadā.


1

2

18

31

2


Promocijas darbi



294

Applied Clay Science, 2017, vol. 140, pp. 124–131. ISSN 0169-1317. doi:10.1016/j.clay.2017.02.010

13. Choudhary, R., Manohar, P., Vecstaudža, J., Yáñez-Gascón, M., Sánchez, H., Nachimuthu, R., Ločs, J., Swamiappan, S. Preparation of Nano crystalline Forsterite by Combustion of Different Fuels and Their Comparative in-vitro Bioactivity, Dissolution Behaviour and Anti-bacterial Studies. Materials Science and Engineering: C, 2017, vol. 77, pp. 811–822. ISSN 0928-4931.

14. Mohammadi, M., Nojoomi, A., Mozafari, M., Dubņika, A., Inayat-hullah, M., Rajadas, J. Nanomaterials Engineering for Drug Delivery: A Hybridization Approach. Journal of Materials Chemistry B, 2017, vol. 5, iss. 22, pp. 3995–4018. ISSN 2050-750X. e-ISSN 2050-7518. doi:10.1039/c6tb03247h

15. Stīpniece, L., Narkevica, I., Šalma-Ancāne, K., Loča, D. Sr- and/or Mg- Containing Nanocrystalline Hydroxyapatite: Study From Synthesis to Calcined Products. Key Engineering Materials, 2017, vol. 721, pp. 167–171. ISSN 1013-9826. e-ISSN 1662-9795. doi:10.4028/www.scientific.net/KEM.721.167

16. Timofejeva, A., DEste, M., Loča, D. Calcium Phosphate/Polyvinyl Alco-hol Composite Hydrogels: A Review on the Freeze-Thawing Synthesis Approach and Applications in Regenerative Medicine. European Poly-mer Journal, 2017, vol. 95, pp. 547–565. ISSN 0014-3057. doi:10.1016/j.eurpolymj.2017.08.04817.

17. Smirnova, A., Kalniņa, D., Ločs, J. Removal of Phosphates From Wa-ter Using Eggshell Bio Sorbents. Key Engineering Materials, 2017, vol. 721, pp. 149–153. ISSN 1662-9795. doi:10.4028/www.scientific.net/KEM.721.149

18. Rubenis, K., Ločs, J. Hydrothermal Synthesis of SnO2 Structures With Various Morphologies in the Presence of Different Alcoholic Co-Sol-vents. Key Engineering Materials, 2017, vol. 721, pp. 87–91. ISSN 1662-9795. doi:10.4028/www.scientific.net/KEM.721.87

19. Sokolova, M., Ločs, J., Loča, D. Hyaluronan Hydrogel/Calcium Phosphates Composites for Medical Application. Key Engineering Ma-terials, 2017, vol. 721, pp. 219–223. ISSN 1013-9826. e-ISSN 1662-9795. doi:10.4028/www.scientific.net/KEM.721.219

20. Ilsouk, M., Raihane, M., Lahcini, M., Merijs-Meri, R., Zicāns, J., Bērzi-ņa-Cimdiņa, L., Kharas, G. Bionanocomposites Poly(ε-caprolactone)/Organomodified Moroccan Beidellite Clay Prepared by in Situ Ring Opening Polymerization: Characterizations and Properties. Journal of Macromolecular Science. Part A: Pure and Applied Chemistry, 2017,

295

maT

ER

iālZ

ināT

nE

s U

n l

iETi

ŠĶ

ās

Ķīm

iJa

s f

ak

UlT

āTE

vol. 54, no. 4, pp. 201–210. ISSN 0033-4545. e-ISSN 1365-3075. doi:10.1080/10601325.2017.1282229


VIETĒJĀ SADARBĪBA • APP “Dārzkopības institūts”. • AS “MADARA Cosmetics”. • Latvijas Lauksaimniecības universitāte. • Latvijas Organiskās sintēzes institūts. • Latvijas Universitāte. • Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts. • Rīgas Stradiņa universitāte. • SIA “Bioceramitec”. • SIA “EKO OSTA”. • SIA “Geen Ocean Latvia”. • SIA “Mikrotīkls” u. c.

STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA • AO Foundation, AO Research institūts (Šveice). • Buenos Aires universitāte (Argentīna). • “ChM sp. z o.o.” (Polija). • Erlangenes Universitāte (Vācija). • Esenes-Duisburgas universitāte (Vācija). • “Finceramica” (Itālija). • Frīdriha Šillera Jēnas universitāte (Vācija). • “HPBioTECH” (Francija). • Kauņas Tehnoloģiskā universitāte (Lietuva). • “Orthobaltic” (Lietuva). • Rostokas Universitāte (Vācija).

DALĪBA ES UN CITĀS ĀRVALSTU KOMITEJĀS UN ORGANIZĀCIJĀS • Asoc. prof. Dr. sc. ing. J. Ločs –

‑ Skandināvijas Biomateriālu asociācijas valdes loceklis; ‑ Eiropas Biomateriālu asociācijas Jauno zinātnieku foruma (ESB

YSF) dalībnieks; ‑ Eiropas Ķīmijas aģentūras Sociālekonomiskās analīzes komitejas

loceklis. • Prof. Dr. sc. ing. L. Bērziņa-Cimdiņa, asoc. prof. J. Ločs, asoc. prof.

K. Šalma-Ancāne – Eiropas Keramikas biedrības biedri.

296

• Asoc. prof. Dr. sc. ing. D. Loča – NATO (North Atlantic Treaty Organi-zation) biedre.

• Doc. Dr. sc. ing. A. Stunda-Zujeva – Society of Glass Technology biedre. • Lektore Dr. sc. ing. K. Ruģele – Latvijas Biogāzes asociācijas biedre.

SADARBĪBA AR ĀRVALSTU DOKTORANTIEM • Federica Paccassoni, Ph. D. apmaiņas studente (Erasmus+), 14.10.2016.–

15.03.2017., Romas Universitāte “La Sapienza”, Itālija (Department of Chemical, Materials and Environmental Engineering, Sapienza Univer-sity of Rome).

• Kaoutar El Hassani, Ph. D. apmaiņas studente (Erasmus Mundus), 1.09.2016.–30.06.2017., Hasana Pirmā universitāte, Satāta, Maroka (University Hassan First, Faculty of Sience and Technology,Laboratory of Applied Chemistry and Environment).

• Miss Nour El Houda, LARBI doktorante, darbs pie BET, XRD, 23.02.2017.–23.03.2017., Alžīrija.

• Deividas Mizeras, 4. kursa doktorants (Erasmus+), 26.10.2017.–18.12.2017., Viļņas Ģedimina tehniskā universitāte, Mehānikas fakul-tāte, Mehānikas inženierzinātnes un materiālzinātnes katedra, veica zinātnisko darbu.

• Hakim Aguedal, apmaiņas students (Erasmus+), 2016./2017. s. g., Mos-taganema Alžīra (Laboratoire de Valorisation des Matériaux, Départe-ment de Génie des Procédés, Faculté des Sciences et de la Technologie, University of Abdelhamid Ibn Badis Mostaganem), izstrādāja savu pro-mocijas darbu.


• Inkubators kratītājs “Biosan” ES-20. • Magnētiskais maisītājs “Biosan” MSH-300i. • Augstas veiktspējas ciklons ar uztvērējtrauku “Buchi Labortechnik AG”

046369. • Žāvskapis “Memmert GmbH” UN30. • Saldētava GGU 1550-21 001. • Slodzes devējs, 250 N, M8x125. • Nerūsējošā tērauda mērsistēma viskozitātes noteikšanai “Anton Paar

GmbH” CC17/OC-LTD. • Vertikālās kustības laboratorijas manipulators ar pamatni liofilizato-

ram “Martin Christ” Beta 2-8 LSC.

297

maT

ER

iālZ

ināT

nE

s U

n l

iETi

ŠĶ

ās

Ķīm

iJa

s f

ak

UlT

āTE


• VĶT institūtā studējošo studiju nobeiguma darbi gan bakalaura, gan maģistra studiju līmenī tiek piesaistīti institūtā esošo zinātnisko projek-tu tēmām. Materiāltehniskais nodrošinājums studiju noslēgumu darbu īstenošanai bieži tiek ņemts no zinātnes projektiem.

• 2017. gadā VĶT institūtā tika aizstāvēti 10 bakalaura darbi un 5 ma-ģistra darbi, savus promocijas darbus inženierzinātņu doktora grāda iegūšanai aizstāvēja K. Rubenis, V. Zālīte un A. Voļperts.

• 2017. g. 28. aprīlī tika organizēta 58. RTU studentu zinātniski tehniskā konference, kurā 15 studenti plašākai auditorijai prezentēja savus zināt-niskos sasniegumus.

• VĶT institūta zinātniskais personāls sadarbojas ar Latvijas skolām un RTU Inženierzinātņu vidusskolu skolēnu zinātniski pētniecisko darbu (ZPD) izstrādē, 2017. gadā tika izstrādāti 5 ZPD darbi.

• VĶT institūta dalība izstādē “Skola 2017” 24.02.2017.–26.02.2017. ar izglītojošu stendu par biomateriālu ķīmiju un tehnoloģiju.


• Docentes Olitas Mednes dalība BAFF (Baltic-American Freedom Foun-dation) pētniecības programmā Mičiganas Universitātē (Ēnābora, ASV) – zināšanu padziļināšana mācību priekšmetā ĶVT310 “Ķīmisko reakciju inženierija”, 10.07.2016.–10.01.2017.

• 15.02.2017. VĶTI kolektīvs piedalījās “Ēnu dienās”, kolektīvu “ēnoja” desmit skolēni no visas Latvijas.

• 7.03.2017. RSU Stomatoloģijas institūtā un RSU Zobārstniecības fakul-tātē viesojās Malmes Universitātes (Malmö University) Zobārstniecības fakultātes pārstāvji un šīs tikšanās ietvaros VĶTI asoc. prof. Jānis Ločs RSU Stomatoloģijas institūtā lasīja lekciju par biomateriālu izstrādi VĶTI RBIAC.

• 3.04.2017. pētniece Arita Dubņika ar saviem zinātniskajiem pētījumiem iepazīstināja Latvijas Radio 1 raidījuma “Zināmais nezināmajā” klausītājus.

• 28.04.2017. docente Kristīne Šalma-Ancāne piedalījās pasākumā “RTU Absolventu dienas 2017” un sarunu foruma “Nezūdamības likums” ie-tvaros ar populārzinātnisku lekciju “Biomateriāli – rezerves daļas cilvē-ka ķermenim”.

• 26.05.2017. pētniece Marina Sokolova saņēma “L’Oréal Baltic” stipen-diju “Sievietēm zinātnē”.

298

• 2.06.2017. pētniece Marina Sokolova piedalījās Latvijas Radio 1 raidī-jumā “Zināmais nezināmajā”.

• 13.08.2017. zinātnes asistents Armands Bušs ieguva zelta (1500 m) un bronzas (800 m) medaļu Igaunijas un Baltijas atklātajā čempionātā vieglatlētikā senioriem.

• 23.08.2017. docente Kristīne Šalma-Ancāne piedalījās reklāmas rullīša tapšanā studentu piesaistei maģistrantūras studijām RTU.

• 7.09.2018. pētniece Marina Sokolova ieguva Rūdolfa Cimdiņa stipen-diju Eiropas Biomateriālu Biedrības rīkotajā konferencē “ESB 2017”. Konferencē tika prezentēts referāts “Hyaluronan Hydrogels / Calcium Phosphates Composites for Medical Application”.

• 29.09.2017. docente Kristīne Šalma-Ancāne lasīja populārzinātnisku lekciju “Implantmateriāli slimu kaulu ārstēšanai” zinātnes stāstu kon-kursa “ResearchSlam” atklāšanas pasākumā un RTU Zinātnieku nakts ietvaros.

• 20.10.2017. pētniece Jana Vecstaudža 60 stenda referātu konkurencē izcīnīja 1. vietu un titulu “Labākais stenda referāts” Materiālzinātņu un lietišķās ķīmijas konferencē.

• 21.11.2017. docente Kristīne Šalma-Ancāne lasīja lekciju “Cilvēka ķer-meņa rezerves daļas – biomateriāli” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

• 6.12.2017. asoc. prof. Dagnija Loča un docente Kristīne Šalma-Ancā-ne piedalījās topošo zinātnieku forumā “Ko nozīmē būt zinātniekam?” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

• 18.12.2017. pētnieces Aritas Dubņikas dalība LTV1 raidījumā “Kurš ir kurš?”.

• Asoc. prof. Jāni Loču uz turpmākajiem 4 gadiem ievēlēja par Skandinā-vijas Biomateriālu asociācijas valdes locekli.

• Pētniece Līga Stīpniece ieguva 2. vietu Eiropas Keramikas biedrības organizētajā radoši-zinātnisko elektronmikroskopijas attēlu konkursā. Darba nosaukums “Scream From the Micron World”.

• Asoc. prof. Dagnija Loča vadīja LTV1 izglītojošu 10 raidījumu ciklu “Izgudrotāji”, kas iepazīstināja skatītāju auditoriju ar sasniegumiem Latvijas zinātnē.

• Docentes Olitas Mednes raksts “Jauna veida atkritumu pārklājums” žurnālā “Ilustrētā Zinātne”, Nr. 145, 2017. g. decembris.

• Pētnieces Ingas Jurgelānes dalība raksta “Brīnumainie māli” žurnāla “36.6°C” tapšanā.

• Pētniece Kristīne Ruģele piedalījas LTV1 erudīcijas spēlē “V.I.P”.

http://ecers.org/en/result-of-the-ycn-photo-contest.html?cmp_id=7&news_id=96&vID=3






299

maT

ER

iālZ

ināT

nE

s U

n l

iETi

ŠĶ

ās

Ķīm

iJa

s f

ak

UlT

āTE

• Vecākā laborante Elīza Tračuma un tehniķis Matīss Zuteris piedalījās četru eksperimentu sēriju sagatavošanā LTV1 raidījumā “Gudrs vēl gudrāks”.

• Docentes Kristīne Šalma-Ancāne un Agnese Stunda-Zujeva konsultēja žurnālu “Ievas Māja” raksta “Ko spēj brīnumsūklītis?” tapšanā.

300

MAŠĪNZINĪBU, TRANSPORTA UN AERONAUTIKAS FAKULTĀTE

09

301

ma

Šīn

Zin

ībU

, TR

an

sp

oR

Ta U

n a

ER

on

aU

Tik

as

fa

kU

lTāT

E

dekāns: profesors Dr. sc. ing. ēriks gERiņŠ


Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāte ir viena no RTU ve-cākajām fakultātēm, bet tā pievēršas jauniem izaicinājumiem, lai nodroši-nātu nepārtrauktu pētniecības attīstību un zinātniskā personāla piesaisti, ar to veicinot RTU stratēģisko uzdevumu izpildi.

Fakultātes pētniecisko virzienu klāsts ir ļoti plašs, tas iekļauj gan tra-dicionālus un nopelniem bagātus virzienus – mehānika, mašīnbūves teh-noloģijas, transports –, gan arī jaunus, kas strauji attīstās – robottehnika, aeronautika, biomedicīnas inženierija. Mūsdienu inženierzinātne prasa izteikti multidisciplināru pieeju un virzību uz perspektīvām tehnoloģijām. 2017. gadā fakultātes zinātnieki piedalījās vairākos projektos, kuru ietvaros tika pētīti nanopārklājumi un nanokompozīti, turpinājās pētījumi par viedo tekstilmateriālu lietojumu biomedicīnas inženierzinātnes jomā.

Fakultātei ir tradicionāli stipri sadarbības kontakti ar vairākām Latvijas vadošajām iestādēm un uzņēmumiem transporta, mašīnbūves un siltumap-gādes jomā. Notiek arī sadarbība ar pasaules universitātēm.

302

2017. gadā vairākas fakultātes laboratorijas tika modernizētas un pārvie-totas uz jauno laboratorijas korpusu vienotajā RTU Ķīpsalas kompleksā, to skaitā metināšanas, automobiļu motoru, gaiss kuģu dzinēju, rentgeniekārtu, medicīnas elektronikas laboratoriju. Sadarbība ar kompāniju “BOSCH” ir izveidota jauna automobiļu diagnostikas laboratorija. Laboratoriju pārvieto-šanas un modernizācijas darbi tiks turpināti arī 2018. gadā.


Dekāna vietnieks zinātniskajā darbā: prof. Dr. phys. Aleksejs KATAŠEVSE-pasts: [email protected]ālrunis: 29775676

Adrese: Viskaļu 36A (Ezermalas iela 6k), Rīga, LV-1006Tālrunis: 6708971E-pasts: [email protected]ājaslapa: www.rtu.lv/lv/mtaf




Aeronautikas un kosmosa tehnoloģijas 11

Transports un transporta sistēmas 13

Nanotehnoloģijas un cietu ķermeņu kontakta mehānika 19

Biomedicīnas inženierzinātne un medicīnas fizika 10

Lietišķā mehānika: plūsmu enerģijas sistēmas, kompozītu un elastomēru mehānika, roboti dabiskā vidē 21

Mašīnbūves tehnoloģijas: automatizētā projektēšana un ražošana, konstrukciju un mašīnu drošums, nesagraujošā kontrole un diagnostika 26

Mašīnzinību, transporta un aeronautikas

fakultāte (MTAF)

Mehānikas institūts

Mašīnbūves tehnoloģijas institūts

Transporta institūts

Aeronautikas institūts

Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju

institūts

303

ma

Šīn

Zin

ībU

, TR

an

sp

oR

Ta U

n a

ER

on

aU

Tik

as

fa

kU

lTāT

E1. AERONAUTIKAS INSTITŪTS

Direktors: profesors Dr. habil. sc. ing. Aleksandrs URBAHSAdrese: Lomonosova iela 1A k-1, Rīga, LV-1019Tālrunis: 67089990E-pasts: [email protected]ājaslapa: www.aerti.rtu.lv



• Aeronautikas un kosmosa tehnoloģijas (prof. A. Urbahs). • Lidaparātu un kosmosa aparātu projektēšana un būve (prof. A. Urbahs). • Nanotehnoloģijas lidaparātu un kosmosa aparātu būvē (prof.

A. Urbahs). • Aviācijas konstrukciju un kosmosa tehnikas nesagraujošā kontrole un

tehniskā diagnostika (prof. A. Urbahs). • Vēja enerģētisko iekārtu un tehnoloģiju izstrāde (prof. A. Urbahs). • Aerodinamika (prof. V. Šestakovs). • Lidojumu drošība (prof. V. Šestakovs). • Gaisa kuģu noguruma ilgizturība un drošums (prof. V. Pavelko). • Aviācijas konstrukcijas sagrūšanas mehānika (prof. V. Pavelko). • Gaisa kuģu navigācijas sistēmas (prof. P. Trifonovs-Bogdanovs). • Gaisa kuģu un kosmosa aparātu autonomās automātiskās vadības sistē-

mas (prof. P. Trifonovs-Bogdanovs). • Kompozītmateriālu bojājumi un stiprība (prof. V. Pavelko, prof. J. Para-

monovs, prof. M. Kleinhofs). • Gaisa kuģu resursa prognozēšana (prof. J. Paramonovs). • Transportmašīnu un aviācijas konstrukciju dinamika (prof.

J. Paramonovs).

Aeronautikas institūts

Aeronautikas tehnoloģiju

katedra

Avionikas katedra

Transporta sistēmu un loģistikas

katedra

Lidaparātu teorijas un konstrukcijas

katedra

304

• Nanotehnoloģijas transportmašīnbūvē (asoc. prof. M. Urbaha, vad. pētn. K. Savkovs).

• Transporta sistēmu inženierija (asoc. prof. M. Urbaha). • Transporta terminālu un lidostu projektēšana (asoc. prof. M. Urbaha). • Aviācijas konstrukciju un kosmosa tehnikas nesagraujošā kontrole un

tehniskā diagnostika (asoc. prof. M. Urbaha, doc. K. Carjova).

1.3. PERSONĀLS

1.1. att. Aeronautikas institūtā nodarbinātā personāla pilna laika ekvivalents procentos.



• EUREKA LZA Baltic Bonus programmas projekts “A direct drive SWT with aerodynamic pitch control of wind rotor blades and yaw oscilla-tion damper (OptiSWT)” (2016.–2019. g.).

• Eiropas projekts “Baltic SEA inteGrated unmanned aerial vehicLE mul-tifunctional monitoring system for resurveying of shipping routes (SE-AGLE)” (2014.–2017. g.).

• ERAF “Structural Health Monitoring system for Inflight Monitoring (FLY-SAFE)” (2017.–2020. g.).

1.4.2. LĪGUMDARBI

• AVIATEST, Research and Testing centre of LNK Aerospace – “Develop-ment of Methodology for Acoustic Emission Monitoring of Helicopter Constructive Parts” L8261 (2016.–2018. g.).


42 %


7 %


9 %


42 %

305

ma

Šīn

Zin

ībU

, TR

an

sp

oR

Ta U

n a

ER

on

aU

Tik

as

fa

kU

lTāT

E

• SIA “Baltijas Testēšanas Centrs” – “Dīzeļvilciena DR1A vagonu 22 (div-desmit divu) piekabju rāmju akustiskās emisijas kontrole slēpto defektu noteikšanai”, L8081 (2015.–2018. g.).

• SIA “CVS” – tirgus izpēte par “Mobilas testēšanas iekārtu komplekss pēc pieprasījuma “Metamorphosis” patērētajiem sniegtiem pakalpoju-miem”, L8469 (2017. g.).

• Aviokompānija “SmartLynx” – “Personāla apmācības metodoloģijas iz-strāde saskaņa ar EK 1321/2014, personāla sertifikācija un apmācība, izmantojot izstrādāto metodoloģiju”, L8418 (2017.–2018. g.).

• “Tehniska rakstura konsultāciju nodrošināšana par atbilstību regla-mentējošām prasībām aviācijā aviokompānijas personālam”, L8477 (2017.–2018. g.).

• Materiālu un metodoloģijas izveide kursam “Aviation fuell Handling, Storage and delevery”, L8359 (2017.–2018. g.).

• LIAA – “Ekspertīzes nodrošināšana projekta veikto pētniecisko akti-vitāšu izmaksu samērīguma, atbilstības un pamatotības novērtēšanai”, L8256 (2016.–2017. g.).

1.4.3. PATENTI

• A. Urbahs, V. Petrovs, A. Jakovļevs, M. Urbaha, V. Bulanovs un I. Ozols “Remotely Controllable Airpolane Adapted for Belly-Landing”. Eiropas patents Nr. EP 2 868 577 B1, 1.03.2017. Bulletin 2017/09 (patenta pie-teikums Nr. DU14 EP13191075.4-1754, 31.10.2013.).

• A. Urbahs, K. Savkovs, V. Ņesterovskis un G. Rijkuris “Elektrodu po-tenciāla noteikšanas ierīce”. Patents Nr. LV15205, 20.07.2017. (patenta pieteikums Nr. P-15-97, 31.08.2015.).

• A. Urbahs, K. Savkovs, G. Rijkuris, V. Ņesterovskis, M. Urbaha un K. Carjova “Pārklājuma biezuma noteikšanas paņēmiens”. Patents Nr. LV15204 B, 20.12.2017. (patenta pieteikuma Nr. P-15-91, 26.08.2015.).


1. Urbahs, A., Carjova, K., Urbaha, M., Stelpa, I. Gaisa kuģu konstrukciju nesagraujošā kontrole, Riga, RTU Press, 2017, 312 p.

2. Urbahs, A., Urbaha M., Carjova, K. Development and Assessment of Planetary Gear Unit for Experimental Prototype of Vertical Axis Wind Turbine. Latvian Journal of Physics and Technical sciences, 2017, vol. 5, pp. 48–56. doi:10.1515/lpts-2017-0033

3. Urbahs, A., Urbaha M., Savkovs, K., Andrejeva, D. Protective Antif-riction Multilayer Nanostructured Coating by Ion-Plasma Sputte-ring. IOP Conference Series: Materials Science and Engineering, 2017, vol. 251, pp. 012074. doi:10.1088/1757-899x/251/1/012074

306

4. Urbahs, A., Žavtkēvičs, V. Remotely Piloted Aircraft Route Optimiza-tion When Performing Oil Pollution Monitoring of the Sea Aquato-rium. Aviation, 2017, vol. 21, iss. 2, pp. 70–74. doi:10.3846/16487788.2017.1344139

5. Urbahs, A., Carjova, K., Fescuks, J. Analysis of the Results of Acoustic Emission Diagnostics of a Structure During Helicopter Fatigue Tests. Aviation, 2017, vol. 21, iss. 2, pp. 64–69. doi:10.3846/16487788.2017.1335231

6. Urbahs, A., Banovs, M., Carjova, K., Turko, V., Feshchuk, J. Research of the Micromechanics of Composite Materials With Polymer Matrix Failu-re Under Static Loading Using the Acoustic Emission Method. Aviation, 2017, vol. 21, iss. 1, pp. 9–16. doi.org/10.3846/16487788.2016.1264720

7. Urbahs, A., Urbaha, M., Carjova, K. Aerodynamic Research of the Expe-rimental Prototype of the Variable Geometry Wind Turbine. Transport and Aerospace Engineering, 2017, vol. 5, pp. 28–34. ISSN 2255-968X. e-ISSN 2255-9876. doi:10.1515/tae-2017-0015

8. Urbahs, A., Carjova, K., Prostaks, J. Helicopter’s Fuselage and Tail Boom Joints Testing Using Acoustic Emission Method During Bench Test. In: Transport Means 2017: Proceedings of the 21st International Scientific Conference, Kaunas, Lithuania, 20–22 Sept., 2017. Kaunas: Kaunas University of Tehnology, pp. 585–589.

9. Urbahs, A., Zavtkevics V. Remote Piloted Aircraft Using for Sampling of Oil Spill. In: Transport Means 2017: Proceedings of the 21st Internatio-nal Scientific Conference, Kaunas, Lithuania, 20–22 Sept., 2017. Kaunas: Kaunas University of Tehnology, pp. 489–492. ISSN 1822-296X

10. Lapkovskis, V., Mironovs, V., Jevmenov, I., Kasperovich, A., Myadelets, V. Multilayer Material for Electromagnetic Field Shielding and EMI Pollution Prevention. Agronomy Research, 2017, vol. 15, special iss. 1, pp. 1067–1071. ISSN 1406-894X

1.2. att. Aeronautikas institūta zinātnisko publikāciju skaits 2017. gadā.

2

1

12

16

5

2

Promocijas darbi

Publikācija Internetā





307

ma

Šīn

Zin

ībU

, TR

an

sp

oR

Ta U

n a

ER

on

aU

Tik

as

fa

kU

lTāT

E

11. Šestakovs, V., Kuļešovs, N. Самолеты, спроектированные в Латвии в 20-м веке, Riga, SIA HOĻDA, 2017. 124 p. ISBN 978-9934-8072-4-4

12. Lapkovskis, V., Mironovs, V. Excitation of Lightweight Steel Hollow Spheres by Means of Pulsed Electromagnetic Field. Procedia Compu-ter Science, 2017, vol. 104, pp. 408–412. ISSN 1877-0509. doi:10.1016/j.procs.2017.01.153

13. Kleinhofs, M., Blumbergs, I., Chatys, R., Paničs, A. Investigation of De-structive Processes of Composites With Acoustic Emission. Aviation, 2017, in Press, pp. 22–23. ISSN 1648-7788. e-ISSN 1822-4180

14. Pavelko, V., Kuzņecovs, S., Nevsky, A., Marinbahs, M. Vibration-Based Structural Health Monitoring of the Aircraft Large Com-ponent. IOP Conference Series: Materials Science and Engineering, 2017, vol. 251, pp. 012093. ISSN 1757-8981. e-ISSN 1757-899X. doi:10.1088/1757-899x/251/1/012093

15. Pavelko, V., Lapsa, K., Pavlovskis, P. The Effect of Plasticity to Interlami-nar Fracture Toughness of Adhesive Bond of Composite. IOP Conference Series: Materials Science and Engineering, 2017, vol. 251, pp. 012081. ISSN 1757-8981. e-ISSN 1757-899X. doi:10.1088/1757-899x/251/1/012081

16. Bratarčuks, S. Assessment of Technical Condition of 2M62 Locomotive Bogie Frames and Bolsters Using Acoustic Emission Method. In: Proce-edings of 22nd International Conference “MECHANIKA 2017”, Kaunas, Lithuania, 19 May, 2017. Kaunas: 2017, pp. 62–67. ISSN 1822-2951

17. Bratarčuks, S. Assessment of Technical Condition of the Land Trans-port Structures and Objects Using Acoustic Emission Method. Promo-cijas darbs. Rīga: RTU, 2017. 200 p.

18. Glīzde, N. Plotting the Flight Envelope of an Unmanned Aircraft System Air Vehicle. Transport and Aerospace Engineering, 2017, iss. 4, pp. 80–87. ISSN 2255-968X. e-ISSN 2255-9876. doi:10.1515/tae-2017-0010

19. Gorbačovs, O. Aviācijas personāla svarīgāko profesionālo iemaņu no-vērtēšana. Promocijas darbs. Rīga: RTU, 2017. 143 p.


• 2017. g. profesors A. Urbahs ievēlēts par LZA korespondētājlocekli.

308

2. BIOMEDICĪNAS INŽENIERZINĀTŅU UN NANOTEHNOLOĢIJU INSTITŪTS

Direktors: profesors Dr. habil. phys. Jurijs DEHTJARSAdrese: Ezermalas iela 6k, Rīga, LV-1006Tālrunis: 67089383E-pasts: [email protected]ājaslapa: bini.rtu.lv



BIOMEDICĪNAS INŽENIERZINĀTNE UN MEDICĪNAS FIZIKA: • Elektronu emisijas fizika un bioloģisko audu un materiālu elektronu

spektroskopija (prof. J. Dehtjars). • Nanotehnoloģijas medicīnā (prof. J. Dehtjars, asoc. prof. A. Balodis). • Bioloģisko audu un biomateriālu elektronu apakšsistēmas īpašības un

uzvedība (prof. J. Dehtjars). • Bezkontakta pozicionēšanas metožu izmantošana cilvēka antropomet-

riskiem mērījumiem (prof. A. Kataševs). • Tekstila piezorezistivo pārveidotāju izmantošana cilvēka gaitas analīzei

un stajas korekcijai (prof. A. Kataševs). • Viedais tekstils biomehānikai (prof. A. Kataševs). • CERN daļiņu paātrinātāju rezonatoru Nb pārklājuma stabilitāte (prof.

A. Kataševs). • Biotekstilmateriāli un to izgatavošanas tehnoloģijas (vad. pētn. I. Ļašenko). • Tehnoloģija nanostrukturēto 3D ekotekstilu materiālu sasniegšanai

(vad. pētn. I. Ļašenko).

Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūts (BINI)

Medicīnas fizikas un inženierijas katedra

Nanoinženierijas katedra

Biotekstilmateriālu zinātniskās pētniecības

laboratorija

Biomedicīnas un nanoinženierijas

zinātniskā laboratorija

309

ma

Šīn

Zin

ībU

, TR

an

sp

oR

Ta U

n a

ER

on

aU

Tik

as

fa

kU

lTāT

E

LIETIŠĶĀ MEHĀNIKA (PLŪSMU ENERĢIJAS SISTĒMAS, KOMPOZĪTU UN ELASTOMĒRU MEHĀNIKA, ROBOTI DABISKĀ VIDĒ)

• Elektronu spektroskopija kompozītu un polimēru agrīnas sabrukšanas diagnostikai (prof. J. Dehtjars).

• Emisijas spektroskopija un datortomogrāfija materiālu bojājumu vi-zualizācijai (asoc. prof. A. Balodis).

MAŠĪNBŪVES TEHNOLOĢIJAS (AUTOMATIZĒTĀ PROJEKTĒŠANA UN RAŽOŠANA, KONSTRUKCIJU UN MAŠĪNU DROŠUMS, NESAGRAUJOŠĀ KONTROLE UN DIAGNOSTIKA)

• Elektronu emisijas un spektroskopijas lietojumi starojuma dozimetrijai (prof. J. Dehtjars).

• Refraktometri šķīdumiem (prof. J. Dehtjars sadarbībā ar Dr. habil. ing. P. Šipkovu, LZA).

2.3. PERSONĀLS

2.1. att. Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūtā nodarbinātā personāla pilna laika ekvivalents procentos.



• ERAF projekts 1.1.1.1/16/A/203 “Daudzslāņu silīcija nanokondensa-tors ar uzlabotiem dielektriskiem slāņiem” (2017.–2020. g.).

• ERAF projekts 1.1.1.1/16/A/020 “Nanolīmenī modificētu tekstiliju virsmu pārklājumu sintēze un enerģētiski neatkarīgas mērīšanas sis-tēmas integrācija viedapģērbā ar medicīnisko novērojumu funkcijām” (2017.–2020. g.).


38 %


10 % Zinātnes tehniskaispersonāls

20 %


32 %

310

• ERAF projekts 1.1.1.2/VIAA/1/16/153 “Gudrā tekstila sistēmas medi-cīnai un sportam” (2017.–2020. g.).

• FP7 COST Action TD1305 “Improved Protection of Medical Devices Against Infection”.

• Valsts pētījumu programmas Y8085. 2.1. projekts Nr. 5 “Materiālu me-hānisko mikro-, nano- mēroga īpašības un to ietekme uz cilvēka drošī-bu” (1.10.2014.–31.12.2017. g.; projekta vadītājs prof. J. Dehtjars).


1. Šutovs, A., Čižovs, J., Aleksejeva, L., Okss, A., Kataševs, A. Artificial Neural Network Based Approach for Control Points Detection in Smart Textile Signals. Artificial Neural Network Based Approach for Control Points Detection in Smart Textile Signals. Procedia Computer Science, 2017, vol. 104, pp. 548–555. ISSN 1877-0509. doi:10.1016/j.procs.2017.01.171

2. Bystrov, V., Bystrova, A., Dehtjars, J. HAP Nanoparticle and Substrate Surface Electrical Potential Towards Bone Cells Adhesion: Recent Re-sults Review. Advances in Colloid and Interface Science, 2017, vol. 249, pp. 213–219. ISSN 0001-8686. doi:10.1016/j.cis.2017.05.002

3. Dehtjars, J., Komar, M., Morozovs, F., Šneiders, M. Optically Induced Semiconductor Gas Sensor: Acetone Detection Range Using Continu-ous and Cyclic Optical Irradiation Types. IFMBE Proceedings, 2017, vol. 65, pp. 330–333. ISBN 978-981-10-5121-0. e-ISBN 978-981-10-5122-7. ISSN 1680-0737. e-ISSN 1433-9277. doi:10.1007/978-981-10-5122-7_83

4. Gruškeviča, K., Dehtjars, J., Deņisova, V., Kozak. I., Lobanovs, A., Ro-manova, M., Juhna, T. The Effect of Bacteria on the Destruction of the Drinking Water Distribution System Polymer Pipes. In: 3rd Interna-tional Conference “Innovative Materials, Structures and Technologies” (IMST2017): Book of Abstracts, Riga, Latvia, 27–29 Sept., 2017. Riga: 2017, pp. 65.

5. Romanova, M., Avotiņa, L., Zariņš, R., Bitenieks, J., Vilimans, A., Zaslavskis, A., Ķizāne, G., Dehtjars, J. Electrical Properties of Single

2.2. att. Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūta zinātnisko publikāciju skaits 2017. gadā.


1

4

4

Promocijas darbs


https://ortus.rtu.lv/f/u104l1s5/normal/render.uP?pCt=rtu-zdas.u104l1n13&pP_PUB_ID=26827&pP_form=publications.publication&pP_fromForm=publications.search








311

ma

Šīn

Zin

ībU

, TR

an

sp

oR

Ta U

n a

ER

on

aU

Tik

as

fa

kU

lTāT

E

Layer and Multilayer Si3N4 Dielectric on Si Substrate. In: 3rd Interna-tional Conference “Innovative Materials, Structures and Technologies” (IMST2017): Book of Abstracts, Riga, Latvia, 27–29 Sept., 2017. Riga: 2017, pp. 137.

6. Avotina, L., Zarins, R., Romanova, M., Pajuste, E., Bitenieks, J., Zicans, J., Zaslavskis, A., Dehtjars, J., Kizane, G. Influence of Ionizing Radiation on the Si3N4 Coatings on Si Substrate. In: 19th International Conference-School “Advanced Materials and Technologies 2017”: Book of Abstracts, Palanga, Lithuania, 27–31 Aug., 2017. Kaunas: 2017, pp. 80–80. ISSN 1822-7759

7. Okss, A., Kataševs, A., Bernans, E., Abolins, V., A Comparison of the Accuracy of the Smart Sock System to Force Platform and Optical System for Measurement of Temporal Parameters of Locomotion. Ma-terials Science and Engineering, 2017, vol. 254, iss. 7, p. 072017. ISSN 1757-8981. e-ISSN 1757-899X

8. Okss, A., Kataševs, A., Bernans, E., Aboliņš, V. Smart Socks System as an Equipment to Analyze Temporal Parameters of Human Gait and Running. In: Environment. Technology. Resources: Proceedings of the 11th International Scientific and Practical Conference, Rezekne, Latvia, 15–17 July, 2017. Rezekne: Rezekne Academy of Technologies, 2017, vol. 3, pp. 238–241. ISSN 1691-5402. e-ISSN 2256-070X. doi:10.17770/etr2017vol3.2622

9. Shootov, A., Čižovs, J., Okss, A., Kataševs, A. The Good, the Bad and the Unrecognized: Smart Textile Signal Clustering by Self-Organi-zing Map. In: Environment. Technology. Resources: Proceedings of the 11th International Scientific and Practical Conference, Rezekne, Latvia, 15–17 Jun., 2017. Rezekne: Rezekne Academy of Technologies, 2017, vol. 2, pp. 147–153. ISSN 1691-5402. e-ISSN 2256-070X. doi:10.17770/etr2017vol2.2567

10. Avotina, L., Zarins, R., Romanova, M., Pajuste, E., Zaslavskis, A., Deht-jars, J., Kizane, G. Characterisation of Silicon Nitride Coatings Irra-diated With Accelerated Electrons and Bremsstrahlung Radiation. In: International Conference “Functional Materials and Nanotechnologies 2017” (FMNT-2017): Book of Abstracts, Tartu, Estonia, 24–27 Apr., 2017. Tartu: 2017, pp. 131. ISBN 978-9985-4-1030-1


• Latvijas slimnīcas un Radiācijas drošības centrs – radiācijas drošības jomā.

• Latvijas Kamaniņu sporta federācija – sportistu kustību izvērtēšanas jomā.

312

• Karolinska Institutet – skoliozes pacientu diagnostikas jomā. • Institūta pārstāvji darbojas:

‑ Starptautiskā Medicīniskās un bioloģiskās inženierijas federācijā (IFMBE),

‑ Eiropas Medicīnas fizikas biedrību federācijā (EFOPM).


• Sākas pārcelšanās uz RTU Laboratorijas māju Ķīpsalā.


• Studenti piedalās institūta zinātniskajos projektos. Ap 40 % bakalaura, inženiera un maģistra darbu ir saistīti ar institūta projektiem, ap 60 % – ar pētījumiem, ko iniciējuši vai veic uzņēmēji.

• Tika organizēta starptautiskā vasaras skola “Nonlinear life”.

3. MAŠĪNBŪVES TEHNOLOĢIJAS INSTITŪTS

Direktors: profesors Dr. habil. sc. ing. Jānis RUDZĪTISAdrese: Viskaļu iela 36a, Rīga, LV-1006Tālrunis: 67089701E-pasts: [email protected]ājaslapa: www.rtu.lv/lv/mtaf


Mašīnbūves tehnoloģijas

institūts (MTI)

Aparātu būvniecības

katedra

Materiālu apstrādes tehnoloģijas

katedra

Metināšanas procesu automatizācijas

zinātniskās pētniecības laboratorija

313

ma

Šīn

Zin

ībU

, TR

an

sp

oR

Ta U

n a

ER

on

aU

Tik

as

fa

kU

lTāT

E


• Cietu ķermeņu kontakta virsmu statistiskā mehānika. • Salikšanas automatizācija. • Metālu griešanas teorijas un griešanas instrumentu ražošanas pētījumi. • Apstrādes tehnoloģija un kvalitātes nodrošināšana. • Materiālu analīze un to struktūras izpēte.

3.3. PERSONĀLS

3.1. att. Mašīnbūves tehnoloģijas institūtā nodarbinātā personāla pilna laika ekvivalents procentos.



• ERAF projekts Nr. 1.1.1.1/16/A/129 (PVS ID 2584) “Virsmas īpašību ietekmes uz slīdamību pa ledu pētījumi”.

• VPP “Metāla virsmas apstrāde berzes un nodiluma samazināšanai”.

3.4.2. LĪGUMDARBI

• AS “Air Baltic Corporation”. L6608. • AS “Latvijas Finieris”. L7942. • LR Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs.

L6608. • SIA “ASP Pluss”. L8487.


44 %


7 %


4 %


45 %

314

• SIA “Granīts”. L8484. • SIA “Schaeffler Baltic”. L7942. • SIA “Testgeneral”. L6608.

3.4.3. PATENTI

• V. Mironovs, P. Stankēvičs, J.Rudzītis “Iekārta materiālu triboloģisko īpašību novērtēšanai”. Patents Nr. LV 15225, 20.12.2017. (patenta pie-teikums Nr. P-16-109, 29.12.2016.).


1. Rudzītis, J., Bulaha, N., Lungevičs, J., Liniņš, O., Bērziņš, K. Theoretical Analysis of Spacing Parameters of Anisotropic 3D Surface Roughness. Latvian Journal of Physics and Technical Sciences, 2017, vol. 54, iss. 2, pp. 55–63. ISSN 0868-8257. doi:10.1515/lpts-2017-0013

2. Mironovs, V., Stankēvičs, P., Kromanis, A., Lungevičs, J. Influence of Machining Parameters on 3D Surface Roughness of Powder Bushings. Key Engineering Materials, 2017, vol. 721, pp. 378–382. ISSN 1013-9826. e-ISSN 1662-9795. doi:10.4028/www.scientific.net/KEM.721.378

3. Leitāns, A., Paļčevskis, Ē. Tribological Properties of Zirconium Oxi-de, Spinel and Mullite Nanopowders as Lubricating Oil Additives. Key Engineering Materials, 2017, vol. 721, pp. 451–455. ISSN 1013-9826. e-ISSN 1662-9795. doi:10.4028/www.scientific.net/KEM.721.451

4. Leitāns, A., Liniņš, O., Boiko, I. Contact Estimation Using 3D Sur-face Roughness Parameters. Key Engineering Materials, 2017, vol. 721, pp. 373–377. ISSN 1662-9795. doi:10.4028/www.scientific.net/KEM.721.373

5. Ločs, S., Boiko, I., Mironovs, V., Tamanis, E., Devoyno, O. Research of Laser Cladding of the Powder Materials for Die Repair. Key Engineering Materials, 2017, vol. 721, pp. 280–284. ISSN 1662-9795. doi:10.4028/www.scientific.net/KEM.721.280

6. Poliarus, O., Umanskyi, O., Boiko, I., Puhachevska, Y. New Composite Materials Based on Intermetallics for Protection Details of Hydropower Equipment from Cavitation, Hydroabrasive and Corrosion Wear. Key Engineering Materials, 2017, vol. 721, pp. 300–305. ISSN 1662-9795. doi:10.4028/www.scientific.net/KEM.721.300

7. Bulaha, N., Rudzītis, J., Lungevičs, J., Liniņš, O., Krizbergs, J. Rese-arch of Surface Roughness Anisotropy. Latvian Journal of Physics and Technical Sciences, 2017, vol. 54, iss. 2, pp. 46–54. ISSN 0868-8257. doi:10.1515/lpts-2017-0012

8. Leitāns, A., Lungevičs, J., Rudzītis, J., Fiļipovs, A. Tribological Proper-ties of PVD TI/C-N Nanocoatnigs. Latvian Journal of Physics and

315

ma

Šīn

Zin

ībU

, TR

an

sp

oR

Ta U

n a

ER

on

aU

Tik

as

fa

kU

lTāT

E

Technical Sciences, 2017, vol. 54, iss. 2, pp. 64–71. ISSN 0868-8257. doi:10.1515/lpts-2017-0014

9. Bulaha, N., Rudzītis, J. Analysis of Model and Anisotropy of Surface With Irregular Roughness. In: Proceedings of the 16th International Scientific Conference “Engineering for Rural Development”, Jelgava, Lat-via, 24–26 May, 2017. Jelgava: 2017, vol. 16, pp. 1123–1130.

10. Bulaha, N., Lungevičs, J., Rudzītis, J. Measurement Accuracy Problems of the Surface Texture Parameters. Solid State Phenomena, 2017, vol. 260, pp. 227–234. ISSN 1662-9779. doi:10.4028/www.scientific.net/SSP.260.227

11. Spriņģis, G., Rudzītis, J., Geriņš, Ē., Bulaha, N. Theoretical Approach of Wear for Slide-Friction Pairs. Solid State Phenomena, 2017, vol. 260, pp. 202–211. ISSN 1662-9779. doi:10.4028/www.scientific.net/SSP.260.202

12. Ločs, S., Boiko, I., Leitāns, A., Drozdovs, P. Experimental Study of Co-axial Laser Cladding of Tool Steel. In: Proceedings of the 16th Internatio-nal Scientific Conference “Engineering for Rural Development”, Jelgava, Latvia, 24–26 May, 2017. Jelgava: 2017, vol. 16, pp. 1038–1046. ISSN 1691-5976. doi:10.22616/ERDev2017.16.N219

13. Logins, A., Torims, T., Rosado Castellano, P., Gutierrez Rubert, S., Tor-res, R. Vibration Analysis of High-Speed End Milling Operations App-lied to Injection Mold Materials. In: Proceedings of the ASME 2017 In-ternational Mechanical Engineering Congress & Exposition IMECE2017, Tampa, United States of America, 3–9 Nov., 2017. Tampa: ASME Inter-naional, 2017, pp. 1–8.

14. Liniņš, O., Boiko, I., Lungevičs, J., Leitāns, A. New Methodology for the Life Time Prediction of Wear Parts in the Mechatronic Systems. Solid State Phenomena, 2017, vol. 260, pp. 194–201. ISSN 1662-9779. doi:10.4028/www.scientific.net/SSP.260.194

15. Ločs, S., Boiko, I., Drozdovs, P., Dovoreckis, J., Devoyno, O. Investi-gation of Coaxial Laser Cladding Process Parameters Influence Onto Single Pass Clad Geometry of Tool Steel. Agronomy Research, 2017, vol. 15, pp. 1–15. ISSN 1406-894X. doi:10.15159/AR.17.018

16. Mironovs, V., Boiko, I., Lisicins, M., Zemčenkovs, V. Band Structu-res for Binding and Holding of Objects Made From Recycled Metallic

3.2. att. Mašīnbūves tehnoloģijas institūta zinātnisko publikāciju skaits 2017. gadā.


20

10


316

Materials. Agronomy Research, 2017, vol. 15, pp. 1997–2003. ISSN 1406-894X. doi:10.15159/AR.17.023

17. Spriņģis, G., Rudzītis, J., Lungevičs, J., Bērziņš, K. Wear Cal-culation Approach for Sliding – Friction Pairs. Journal of Phy-sics: Conference Series, 2017, vol. 843, pp. 1–8. ISSN 1742-6588. doi:10.1088/1742-6596/843/1/012072

18. Griņevičs, I., Ņikišins, V., Mozga, N., Laitāns, M. The Analysis of Electri-cal Energy Consumption of the Impact Screwdriver During Assem-bly of Fixed Threaded Joints. Latvian Journal of Physics and Technical Sciences, 2017, vol. 54, no. 3, pp. 50–57. ISSN 0868-8257. doi:10.1515/lpts-2017-0020

19. Štekleins, A., Kromanis, A., Geriņš, Ē. Vacuum Gauge Verification Methodology for Vacuum Coating Deposition Processes. In: 28th DA-AAM International Symposium on Intelligent Manufacturing and Au-tomation, Zadar, Croatia, 8–11 Nov., 2017. Vienna: DAAAM Interna-tional, 2017, pp. 645–653. ISBN 978-3-902734-12-9. ISSN 1726-9687. doi:10.2507/28th.daaam.proceedings.091

20. Škļariks, S., Torims, T. Industrially Usable Numerical Calculation-Based Method for Estimating Residual Stress due to Laser Cladding Refurbishment. In: 28th DAAAM International Symposium on Intelligent Manufacturing and Automation: Annals of DAAAM and Proceedings of the International DAAAM Symposium, Zadar, Croatia, 8–11 Nov., 2017. Vienna: DAAAM International, 2017, pp. 529–536. ISBN 978-3-902734-11-2. ISSN 1726-9679. doi:10.2507/28th.daaam.proceedings.075


• Slīdamības mērīšanas stends


• Noslēgts sadarbības līgums ar uzņēmumu “Mitutoyo” par mērīšanas iekārtu piegādi.

317

ma

Šīn

Zin

ībU

, TR

an

sp

oR

Ta U

n a

ER

on

aU

Tik

as

fa

kU

lTāT

E4. MEHĀNIKAS INSTITŪTS

Direktors: profesors Dr. habil. sc. ing. Jānis VĪBAAdrese: Viskaļu iela 36A, Rīga, LV-1006Tālrunis: 67089473E-pasts: [email protected]ājaslapa: www.mi.rtu.lv



• Vibro triecienu sistēmu analīze, optimizācija un sintēze (prof. J. Vība). • Objektu mijiedarbības ar fluīdu dinamikas analīze (prof. J. Vība). • Avāriju un negadījumu mehāniskās ekspertīzes (prof. J. Vība). • Mašīnu un struktūru dinamiskās identifikācijas un optimizācijas meto-

des (prof. J. Auziņš). • Metodes un programmatūra nelineāru mehānismu MDOF sistēmu tel-

pisku svārstību pētīšanā (prof. J. Auziņš). • Objektu kustības fluīdos modelēšana (prof. J. Auziņš). • Metamodelēšanas un optimizācijas eksperimentālie projekti (prof.

A. Januševskis). • Objektu formas optimizācijas pētījumi (prof. A. Januševskis).

Mehānikas institūts

Svārstību sistēmu nelineāro efektu


Mašīnu un mehānismu dinamikas problēmu


Betona mehānikas zinātniskā

laboratorija

Mašīnbūvniecības un industriālā

dizaina katedra

Teorētiskās mehānikas un

materiālu pretestības katedra

Siltumenerģētisko sistēmu katedra

Industriālā dizaina un ergonomikas

centrs

Mehānikas ekspertīžu

centrs

Mehānikas institūta skaitļošanas

centrs

318

• Mehānisku sistēmu parametru skaitliskās identifikācijas un optimizāci-jas metožu pilnveidošana (prof. A. Januševskis).

• Elektrohidrauliskās mašīnas un tehnoloģijas. Kavitācijas tehnoloģijas (prof. S. Cifanskis).

• Zemūdens robotu konstrukciju sintēze (prof. S. Cifanskis, prof. V. Beresņevičs).

• Šķiedru betonu tehnoloģijas un mehānika (prof. A. Krasņikovs). • Kompozītu materiālu galīgo elementu metodes lietojums plaisāšanas

mehānikā (prof. A. Krasņikovs). • Tekstila un betona kompozīta mehānikas tehnoloģijas (prof.

O. Kononova). • Muskuļu iekšējo mijiedarbību biomehānika (prof. I. Tipāns). • Vibrāciju tehnoloģijas un tehnikas pētījumi (prof. B. Grasmanis). • Nelineārā dinamika, haoss, katastrofas un regulēšana (asoc. prof.

V. Jevstigņejevs). • Metodes un teorija globālo bifurkāciju analīzei nelineārā dinamikā

(asoc. prof. V. Jevstigņejevs). • Augsti elastīgu materiālu mehānika (prof. V. Gonca). • Mašīnu un mehānismu defektu nelineārā diagnostika (prof.

V. Beresņēvičs). • Nelineāru svārstību sistēmu ierosmes un kustības sākuma noteikumu

ietekmes analīze (asoc. prof. V. Jevstignejevs). • Kompleksu mehānisku struktūru parametriskā optimizācija (lekt.

A. Meļņikovs). • Sistēmu un produktu daudzkriteriālā novērtēšana ar Pareto efektivitāti

(doc. A. Geriņa-Ancāne). • Elektromehānisku sistēmu automātiskās vadības sintēze (doc.

J. Kaņeps).

4.3. PERSONĀLS


49 %


0,01 % Zinātnes tehniskaispersonāls

12 %


39 %

4.1. att. Mehānikas institūtā nodarbinātā personāla pilna laika ekvivalents procentos.

319

ma

Šīn

Zin

ībU

, TR

an

sp

oR

Ta U

n a

ER

on

aU

Tik

as

fa

kU

lTāT

E



• Projekts Nr. 2013/025/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/019 (PVS ID Nr. 1758) “Jaunie “gudrie” nano-kompozītie materiāli ceļiem, til-tiem, būvēm un transporta mašīnām” (zinātniskais vadītājs prof. A. Krasņikovs).

• EPICES EU Strategic Partnership Project. Nr. 2014-1-FR01-KA203-008560 (PVS ID 1852) “European Platform for Innovation and Collaboration Between Engineer Students” (zinātniskais vadītājs prof. A. Januševskis).

• Projekts zinātnei un inovācijām RTU pētniecības platformā “Tekstil-materiāls samazinošs infrasarkanā starojuma līmeni termiskā spek-tra diapazonā militārās formas aizsardzības vajadzībām”, PVS 2639 ID ZIPPF-2016/2 (zinātniskā vadītāja prof. O. Kononova).

4.4.2. LĪGUMDARBI

• Ekspertīzes atzinums sakarā ar metalogrāfiskās ekspertīzes noteikšanu, Nr. 11151025015.

• Ekspertīzes atzinums dzinēja remonta darbos, Nr. C33487812. • Ekspertīzes atzinums sakarā ar AS “LNK INDUSTRIES” par lodveida

ūdens krāna plīsumu. • Atzinums par triecienviļņa ģeneratora tehniskās ekspertīzes noteikša-

nu, Nr. 11151025612. • Ekspertīzes atzinums sakarā ar SIA “BetonMax” ražoto metāla starpsie-

tu distanceru stabilitātes izturību slodzē. • Ekspertīzes atzinums “Armatūras stieņu mehāniskā testēšana uz stiepi

ar mērķi noteikt to īpašības un atbilstību normatīviem”, L8454. • Ekspertīzes atzinums “Fibrobetona paraugu mehāniskā testēšana uz

šķiedras izraušanu”, L8449. • Ekspertīzes atzinums “Eksperimentāli noteikt tērauda rievpāļu mehā-

nisko stāvokli un stiprības parametrus”, L7936. • Ekspertīzes atzinums “Darba šuves laboratoriskā izpēte un maza izmē-

ra testi betona sastāva un īpašību optimizācijai”, L7722.

4.4.3. PATENTI

• J. Auziņš, M. Eimanis, V. Beresņevičs un G. Kuļikovskis “Ierī-ce un paņēmiens zemūdens peldlīdzekļa dzinējspēka radīšanai”.

320

Patents Nr. LV 15296, 20.03.2018. (patenta pieteikums Nr. P-17-72, 3.11.2017.).

• I. ļašenko, O. Kononova, A. Krasņikovs, J. Ķiploks, A. Viļuma-Gudmo-na un A. Šenfelds “Termiskā spektra diapazonā infrasarkanā un ultra-violetā starojuma līmeni samazinošs tekstilmateriāls”. (Patenta pietei-kums Nr. P-17-91, 14.12.2017.).


1. Cerpinska, M., Vitols, R., Simanis, O. Electromagnetic Vibrations of Hydropower Generator Stator Core and Transformer Core at 100 Hz frequency. Solid State Phenomena, 2017, vol. 260, pp. 278–288. doi:10.4028/www.scientific.net/ssp.260.278

2. Krupenin, V. L., Viba, J. The Analysis of Non-Newtonian Vibro-Impact Processes in Tube Constructions and Systems With Parallel Impact Pairs. Latvian Journal of Physics and Technical Sciences, 2017, vol. 54, iss. 1, pp. 51–65. doi:10.1515/lpts-2017-0006

3. Macanovskis, A., Krasnikovs, A., Kononova, O., Lukasenoks, A. Mechanical Behavior of Polymeric Synthetic Fiber in the Concre-te. Procedia Engineering, 2017, vol. 172, pp. 673–680. doi:10.1016/j.proeng.2017.02.079

4. Polukoshko, S., Martinovs, A., Sokolova, S. Aging, Fatigue and Durabi-lity of Rubber Vibration Isolation Elements. In: Environment. Techno-logy. Resources: Proceedings of the International Scientific and Practical Conference, 2017, vol. 3, pp. 269–275.

4.2. att. Mehānikas institūta zinātnisko publikāciju skaits 2017. gadā.


• BF Ceļu un tiltu katedra (vad. pētn. V. Haritonovs). Kopīgi projekti un publikācijas.


2

9

13



321

ma

Šīn

Zin

ībU

, TR

an

sp

oR

Ta U

n a

ER

on

aU

Tik

as

fa

kU

lTāT

E

• BF Būvražošanas katedra (prof. V. Lapsa, lekt. V. Lūsis). Kopīgi projekti un publikācijas.

• BF Būvmateriālu institūts (vad. G. Šahmenko). Kopīgi projekti un publikācijas.

• Lulea Tehniskā universitāte (Zviedrija; prof. J. Vārna). Kopīgi projekti un publikācijas.

• Viļņas Ģedimina tehniskās universitātes Termoizolācijas institūts (di-rekt. R. Stonys). Kopīgi projekti un publikācijas.

• Tallinas Tehniskās universitātes Kibernētikas institūts (vad. pētn. H. Herrmann). Kopīgi pētījumi.

• Neapoles Universitāte (Itālija) projekta EPICES ietvaros (Ph. D. S. Pata-lano (UNINA) un O. Veneri (Instituto Motori – CNR)).


• Iegādātas 12 licences Dassault Systemes visjaudīgākajai CAD/CAE programmatūrai PLM V6 (Catia, Simulia, Delmia, Enovia) pētniecībai un studentu apmācībai.

• Iegādāta aparatūra un iekārta trieciena stiprības pētīšanai. • Iegādāts ilgizturības pārbaudes stends. • Iegādāts svārstību kustības pētīšanas stends.


• Studentu sadarbība, risinot reālas industrijas problēmas ar moderna-jiem datorizētās projektēšanas rīkiem, piemēram, RTU un Neapoles Universitātes studenti kopā strādā pie Itālijas Instituto Motori (CNR) elektroskutera konstrukcijas pilnveides (prof. A. Januševskis).

• Bakalaura studiju lekciju kursā “Inženiermehānikas problēmas” ievies-tas jaunas tēmas, kas māca studentiem lietot zinātnisko, sistemātisko pieeju, analizējot neveiksmīgos inženiertehniskos risinājumus pēc Clif-ford Matthews metodoloģijas (doc. M. Čerpinska).

• Priekšmetā MTH206 “Inženiertehniskie mērījumi un eksperimenti” tika izstrādāti laboratorijas darbi, kuru pamatā ir pētījumu rezultāti tehnisko sistēmu vibro diagnostikas un identifikācijas jomā (autori – S. Cifanskis un V. Beresņevičs).

322


• Latvijas Betona savienības ikgadēja konference (2017. g. decembris; līdz organizētājs – A. Krasnikovs).

• Latvijas Nacionālās Mehānikas komitejas seminārs katra mēneša tre-šajā otrdienā.

5. TRANSPORTA INSTITŪTS

Direktors: profesors Dr. sc. ing. Mareks MEZĪTISAdrese: Āzenes iela 12 (Viskaļu iela 36a), Rīga, LV-1048Tālrunis: 67089666E-pasts: [email protected]ājaslapa: www.rtu.lv/lv/mtaf



• Dzelzsbetona gulšņu izpēte (prof. M. Mezītis). • Transporta šķiedru optiskie tīkli un sistēmas (prof. V. Popovs). • Tehnisko līdzekļu drošība vilcienu kustības regulēšanas sistēmās (prof.

M. Mezītis). • Automobiļu un satiksmes ekoloģiskie aspekti (doc. J. Kreicbergs, inž.

J. Rudzītis, lekt. M. Gailis). • Dzelzceļa sliežu ceļa un ritošā sastāva mijiedarbība (asoc. prof.

P. Gavrilovs). • Auto satiksmes drošība un autopārvadājumi (doc. A. Grīslis, doc.

J. Kreicbergs).

Transporta institūts

Dzelzceļa transporta

katedra

Dzelzceļa automātikas un telemātikas katedra

Autotransporta pētījumu un

profesionālās kompetences centrs

Automobiļu katedra

323

ma

Šīn

Zin

ībU

, TR

an

sp

oR

Ta U

n a

ER

on

aU

Tik

as

fa

kU

lTāT

E

• Transportlīdzekļu tehniskā ekspluatācija un remonts (doc. Ē. Vonda, doc. G. Zalcmanis, inž. J. Rudzītis, lekt. M. Gailis).

• Standartu izstrāde dzelzceļa jomā (doc. J. Eiduks). • Metināšanas darbi dzelzceļa transportā (asoc. prof. P. Gavrilovs).

5.3. PERSONĀLS

5.1. att. Transporta institūtā nodarbinātā personāla pilna laika ekvivalents procentos.



• LIFE Enviroment & Eco-Innovation programma “Inovatīvi risinājumi dzelzceļa trokšņu pārvaldībā” LIFE11 ENV/LV/376 ISRNM.

• Interreg Central Baltic programma “Harmonized and Modernised Mul-tidisciplinary Railway Education” CB207 EDU-RAIL.

5.4.2. LĪGUMDARBI

• Konsultatīvais atzinums par piedevas AdBlue ietekmi uz atgāzu neitra-lizācijas sistēmu. L8167.

• Pētījums “Vieglo automobiļu ziemas riepu tehniskā stāvokļa analīze Latvijas ekspluatācijas apstākļos”. L8127.

• Līgumdarbi par metinātāju apmācību. • Līgums par mācību materiālu izstrādi un apmācību organizēta-

jam mācību semināram “DC kontakttīkla uzturēšana darba kārtībā”, 15.12.2017.


36 %


21 %Zinātnes tehniskais

personāls20 %


23 %

324

5.4.3. PATENTI

• V. Mironovs, P. Stankēvičs un J. Rudzītis “Iekārta materiālu tribolo-ģisko īpašību novērtēšanai”. Patents Nr. LV 15225, 20.12.2017. (pa-tenta pieteikums 29.12.2016.).

• A. Nikolajevs, V. Karevs un M. Mezītis “Устройство предсказания времени задержки закрытия железнодорожного переезда”. Krievijas Federācijas patents Nr. 2619507.

• A. Nikolajevs, V. Karevs un M. Mezītis “Ierīce dzelzceļa pārbrauk-tuves slēgšanas aiztures laika aprēķināšanai” Patents Nr. LV 15229 (patenta pieteikums Nr. P-16-15).

• A. Nikolajevs, V. Karevs un M. Mezītis “Способ управления закрытием железнодорожного переезда”. Krievijas Federācijas patents Nr. 2610903.

• A. Nikolajevs, V. Karevs un M. Mezītis “Paņēmiens dzelzceļa pār-brauktuves slēgšanas kontrolei”. Patents Nr. LV 15228 (patenta pie-teikums Nr. P-16-16).


1. Strautmanis, G., Mezītis, M., Strautmane, V. The Impact of Rotor Elas-tic Suspension Settings on the Acceleration of the Automatic Balan-cer Compensating Mass. Vibroengineering Procedia, 2017, vol. 14, pp. 13–17. ISSN 2345-0533. doi:10.21595/vp.2017.18306



4. Ivanovs, V., Gavrilovs, P. Metāla cietības petīšana uz slidošo virsmu sliedei 60E1. In: Dzelzceļa transports, Riga, Latvia, 12–15 Oct., 2017. Riga: RTU Press, 2017, pp. 1–4.

5. Ivanovs, V., Gavrilovs, P. Анализ твердости металла рельса 60 Е1. Вестник КазАТК, 2017, iss. 4, pp. 23–29. ISSN 1609-1817

6. Strautmanis, G., Mezītis, M., Strautmane, V., Gorbenko, A. Impact of Dimensions of the Compensating Mass of the Automatic Balancer on Its Acceleration. Vibroengineering Procedia, 2017, vol. 12, pp. 1–5. ISSN 2345-0533. doi:10.21595/vp.2017.18449

325

ma

Šīn

Zin

ībU

, TR

an

sp

oR

Ta U

n a

ER

on

aU

Tik

as

fa

kU

lTāT

E

7. Ivanovs, V., Gavrilovs, P. Research of the Defective Frog Wing of 1/11 Mark. Transport Problems, 2017, iss. 11, pp. 1–11. ISSN 1896-0596

8. Gavrilovs, P., Ivanovs, V. Defect Analysis on Latvian Railway, Research on Defective Rail. In: 16th International Scientific Conference “Engine-ering for Rural Development”, Jelgava, Latvia, 24–26 May, 2017. Jelgava: 2017, pp. 1377–1382. ISSN 1691-5976

9. Strautmanis, G., Mezītis, M., Strautmane, V., Gorbenko, A. Impact of Dimensions of the Compensating Mass of the Automatic Balancer on Its Acceleration. Vibroengineering Procedia, 2017, vol. 12, pp. 1–5. ISSN 2345-0533. doi:10.21595/vp.2017.18449

10. Zaripov, R., Gavrilovs, P. Research Opportunities to Improve Technical and Economic Performance of Freight Car Through the Introduction of Lightweight Materials in their Construction. Procedia Engineering, 2017, vol. 187, pp. 22–29. ISSN 1877-7058.

11. Strautmanis, G., Mezītis, M., Strautmane, V. The Impact of Rotor Elas-tic Suspension Settings on the Acceleration of the Automatic Balancer Compensating Mass. Vibroengineering Procedia, 2017, vol. 14, pp. 13–17. ISSN 2345-0533. doi:10.21595/vp.2017.18306

12. Gorbenko, A., Klimenko, N., Strautmanis, G. Influence of Rotor Un-balance Increasing on Its Autobalancing Stability. Procedia Engine-ering, 2017, vol. 206, pp. 266–271. ISSN 1877-7058. doi:10.1016/j.proeng.2017.10.472

13. Birzietis, G., Pīrs, V., Dukulis, I., Gailis, M. Effect of Commercial Diesel Fuel and Hydrotreated Vegetable Oil Blend on Automobile Performan-ce. Agronomy Research, 2017, vol. 15, special iss. 1, pp. 964–970. ISSN 1406-894X

14. Gailis, M., Pīrs, V. Experimental Analysis of Combustion Process in SI Engine Using Ethanol and Ethanol-Gasoline Blend. Agronomy Rese-arch, 2017, vol. 15, special iss. 1, pp. 981–998. ISSN 1406-894X

15. Gailis, M., Rudzītis, J., Kreicbergs, J., Zalcmanis, G. Experimental Analysis of Hydrotreated Vegetable Oil (HVO) and Commercial Diesel Fuel Blend Characteristics Using Modified CFR Engine. Agronomy Re-search, 2017, vol. 15, pp. 2–20. ISSN 1406-894X. doi:10.15159/ar.17.011

16. Popovs, V., Skudnovs, V., Vasiļjevs, A. Имитационная модель современной HetNet. Проектирование и экспериментальные

5.2. att. Transporta institūta zinātnisko publikāciju skaits 2017. gadā.

16

6



326

исследования. Modern Information Technologies and IT-Education, 2017, vol. 13, iss. 1, pp. 190–198. ISSN 2411-1473

17. Iščuka, O., Togizbaeva, B. Technique of Drawing up for the Daily Plan-Schedule of Station Operating. In: Transport Means 2017: Proce-edings of 21st International Scientific Conference, Juodkrante, Lithuania, 20–22 Sept., 2017. Kaunas: Kaunas University of Technology, 2017, pp. 137–140. ISSN 2351-7034

18. Popovs, V., Skudnovs, V., Vasiļjevs, A. Problems of Telemedicine in Latvia. Technologijos ir menas, 2017, iss. 8, pp. 101–107. ISSN 2029-400X

19. Popovs, V., Skudnovs, V., Vasiljevs, A., Ševčenko, A. Models of Hetero-geneous Telecommunication Networks. In: The Second IEEE Interna-tional Conference on Information and Telecommunication Technologies and Radio Electronics (UkrMiCo’2017): Collection of Proceedings of the Scientific and Technical Conference, Odessa, Ukraine, 11–15 Sept., 2017. Kyiv: Kyiv Polytechnic Institute, 2017, pp. 470–474.

20. Ivanovs, V., Gavrilovs, P. Анализ твердости металла рельса 60 Е1. ІX Торайгыровские чтения, 2017, 20th section, pp. 254–259.

21. Ivanovs, V., Gavrilovs, P. Research of a Highly Defective Frog Core of Grade 1/9. In: 8th International Scientific Conference “Rural Develop-ment 2017: Bioeconomy Challenges”, Kaunas, Lithuania, 23–24 Nov., 2017. Kaunas: Aleksandras Stulginskis University, 2018, pp. 266–271. e-ISBN 978-609-449-128-3. ISSN 1822-3230. e-ISSN 2345-0916. doi:10.15544/RD.2017.145

22. Mironovs, V., Stankēvičs, P., Kromanis, A., Lungevičs, J. Influence of Machining Parameters on 3D Surface Roughness of Powder Bushings. Key Engineering Materials, 2017, vol. 721, pp. 378–382. ISSN 1013-9826. e-ISSN 1662-9795. doi:10.4028/www.scientific.net/KEM.721.378


• Eksperta atzinumi: “Kemtrans Grupp”, SIA “LDZ ritošā sastāva ser-viss”, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, AS “Swedbank P&C Insurance” Latvijas filiāle, SIA “Kurbads un Ko”, SIA “AWD”, SIA “Gaschema”, AAS “InterRisk Vienna Insurance Group”, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, SIA “NP Jelgavas Biz-nesa Parks”, SIA “Ragn-Sells”, SIA “Tent For Event Baltic”.

• Sadarbībā ar uzņēmumu “Bombardier Transportation Baltics” durvis ir vērusi zinātniskā mācību laboratorija “EBILCOK mikroprocesoru sistēma”.

• Sadarbībā ar VAS “Latvijas dzelzceļš” atklāta laboratorija – Dzelzceļa tīkla fizikālās imitācijas modeļa laboratorija.

327

ma

Šīn

Zin

ībU

, TR

an

sp

oR

Ta U

n a

ER

on

aU

Tik

as

fa

kU

lTāT

E

• Pētniecības rezultātu popularizēšana “Latvijas radio 1”, “Radio SWH”. • Sadarbība ar SIA “Autodati” studiju procesa informatīvajā nodrošināju-

mā (grāmatu ziedojums). • Sadarbība ar Wayne State University un profesoru Mārci Jansonu iekš-

dedzes motoru pētnieciskā darbā, studentu apmācības procesa pilnvei-dē un attīstībā.

• Piedalīšanās Latvijas Satiksmes ministrijas visaptverošā pētījumā par ceļu satiksmes drošību ietekmējošiem riska faktoriem Latvijā.


• Universāla digitāla datu savākšanas sistēma (LIFE+ projekta ietvaros). • Ķīpsalas motoru laboratorijā uzstādīts atjaunotais motoru pārbaudes

stends “Schenk” pētnieciskajam un studiju darbam. • Ķīpsalas motoru laboratorijā uzstādīts dīzeļdegvielas pētnieciskais mo-

toru stends IDT-69 pētnieciskajam un studiju darbam. • Augstas precizitātes trokšņa un vibrācijas devēji. • Zinātnes atbalsta programmas aprīkojums.


• Pētījumu rezultāti par automobiļu dinamiku un degvielas un enerģiju patēriņu iekļauti studiju priekšmetā “Automobiļa vilces sistēmu integ-rācija ”.

• Izstrādāti mācību moduļi maģistra studijas līmenim “Dzelzceļa savie-tojamība, sertifikācija un drošība”.

• Automobiļu transporta studenti kā vieni no pirmajiem pilotprojektā ap-guva studiju moduli “Inovatīvu produktu izstrāde un uzņēmējdarbība”.

• Ievērojami atjaunots studiju programmas “Automobiļu transports” sa-turs, maģistrantūras programmā trīskāršojot studiju kursa apjomu pēt-niecībai autotransportā.


• Latvijas Autoinženieru asociācijas studentu zinātnisko darbu konkursā 1. vieta piešķirta studentam Mārtiņam Šūpolam un 2. vieta – Rolandam Punculim, darbu vadītāji – Ēriks Vonda, Jānis Rudzītis.

• Organizētas un vadītas Rīgas Tehniskās universitātes 58. starptautiskā zinātniskā konferences apakšsekcijas “Autotransports” un “Dzelzceļa transports”.

328

• Divi Automobiļu katedras pasniedzēji piedalījās žūrijā “Gada auto 2018”.

• Automobiļu katedras pasniedzēji pētnieciskā komandējumā Vācijā ap-meklēja “BMW” autorūpnīcu, Eiropas Automobiļu testēšanas izstādi, divus izcilus vācu tehnikas muzejus.

• Automobiļu transporta studenti izcīnīja pirmās vietas trijās no piecām kategorijām pneimobiļu sacensībās Ungārijā.

Documents

ZINĀTNISKĀS DARBĪBAS 2017. GADA PĀRSKATS · tu) pētniecības kapacitātes un karjeras attīstību. Lai piesaistītu RTU jaunus ekselentus zinātniekus, tika izsludināts jauns