LATVIJAS PIENSAIMNIEKU CENTRĀLĀ SAVIENĪBA

ZIŅOJUMS PAR SITUĀCIJU PIENA

PĀRSTRĀDES NOZARĒ

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības

Valdes priekšsēdētājs

Jānis Šolks

2011. gada oktobris.

1

Saturs.

Piena pārstrādes nozares raksturojums 3

Izejvielu nodrošinājums 6

Latvijas piena pārstrādes produktu noieta tirgi 11

Piena pārstrādes nozares attīstību traucējošie faktori 16

Tirgotāju patvaļa 21

Konkurenci kropļojošas pazīmes nozarē 22

Latvijas piena pārstrādes nozare Baltijas kontekstā 23

Ieteikumi 29

2

Piena pārstrādes nozares raksturojums. Piena nozare Latvijas Lauksaimnieciskās ražošanas vērtību struktūrā joprojām

aizņem piekto daļu un ir viena no trīs vadošajām nozarēm. Piena nozarei ir svarīga loma

kopējā Latvijas pārtikas ražošanas sektorā – kā redzams 1. attēlā tā dod 21% no pārtikas

un dzērienu izlaides vērtības 2010. gadā. Salīdzinot ar 2003. gadu, kad tā veidoja 19% no

kopējās pārtikas un dzērienu izlaides vērtības, piena nozares īpatsvars nav būtiski

mainījies. Taču absolūtos rādītājos piena pārstrādes izlaides vērtība ir ievērojami

pieaugusi. Attēlā ir redzams, ka piena pārstrāde ir viena no svarīgākajām Latvijas Pārtikas

rūpniecības nozarēm.

1.attēls. Piena pārstrāde loma Latvijas ekonomikā (LR CSP).

Latvijā darbojas 38 piena pārstrādes uzņēmumi, un LPCS kā kooperatīvā

sabiedrība apvieno 12 piena pārstrādes uzņēmumus un sadarbojas vēl ar 4 piena

pārstrādes uzņēmumiem, kas kopumā pārstrādā ap 90% no Latvijā pārstrādātā piena

apjoma. 6 lielākie piena pārstrādes uzņēmumi pārstrādā 80,2% no kopējā Latvijā

pārstrādātā piena, savukārt 3 lielākie nozares uzņēmumi ir uzskatāmi par lielražotājiem

mūsu valsts mērogā. Vidēji Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu ražošanas jaudas tiek

izmantotas par 64% – 72%, kas nozīmē, ka pašreizējā situācijā ir iespējams būtiski

palielināt piena pārstrādes apjomu, ja rastos tāda nepieciešamība.

3

Zivju un zivju produktu pārstrāde un konservēšana

10%

Dzērienu ražošana 17%

Citu pārtikas produktu ražošana

20%

Graudu malšanas produktu, cietes produktu

ražošana4%

Gatavās dzīvnieku barības ražošana

3%Piena produktu

ražošana21%

Augļu un dārzeņu pārstrāde un konservēšana

3%

Gaļas un gaļas produktu ražošana

22%

Uzņēmums2009.gads

(tonnas)

2010.gads

(tonnas)

Izmaiņas %

2010./2009.

A/S "Rīgas piena kombināts" 102565 138542 135,1A/S "Preiļu Siers" 84057 78340 93,2A/S "Valmieras Piens" 64852 62945 97,1SIA"Jēkabpils piena komb." 34676 47762 137,7A/S "Tukuma piens" 38283 45291 118,3A/S "Smiltenes piens" 22223 19272 86,7SIA "Rīgas Piensaimnieks" 27168 18129 66,7A/S "Talsu piensaimnieks" 16665 17173 103,0A/S "Jaunpils pienotava" 7940 11490 144,7A/S "Cesvaines piens" 8176 9785 119,7A/S"Lazdonas

piensaimnieks" 7573 7437 98,2PKS "Straupe" 7279 7319 100,5SIA "Daugava" 2352 6974 296,5A/S "Trikātas siers 3720 6638 178,4SIA "Mālpils piensaimnieks" 4322 3057 70,7KOPĀ 431851 480154 111,2

1. tabula. Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu iepirktā svaigpiena apjoms (LPCS).

Latvijā esošajiem piena pārstrādes uzņēmumiem ir vairākas ražotnes, un to

ģeogrāfiskais izvietojums Latvijas teritorijā ir uzskatāms par samērā vienmērīgu, kas ir

būtisks priekšnosacījums veiksmīgai piena nozares darbībai un tālākai attīstībai.

1. un 2. tabulā ir redzams, ka Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu piena

iepirkšanas un ražošanas apjomi ir bijuši samērā stabili, atsevišķos gadījumos ir reģistrēts

pieaugums par 30% un vairāk, kas saistīts ar veiksmīgu saimniecisko darbību un jaunu

eksporta tirgu apguvi pasaules finanšu krīzes laikā.

Latvijas piena pārstrāde nodrošina darbu tiešā veidā ap 3000 Latvijas

darbaspējīgajiem iedzīvotājiem. Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi iepērk pienu no

vairāk kā 10 tūkst. zemnieku saimniecībām, kas veicina ekonomisko attīstību visos

Latvijas lauku apvidos, kas ir būtisks priekšnoteikums līdzsvarotai un ilgtspējīgai Latvijas

turpmākajai attīstībai. Kopējais nodarbināto skaits piena pārstrādes uzņēmumos 2009.

gadā - 3307, bet 2010. gadā – 3019. Lai arī nedaudz (par 288 darbiniekiem) samazinājies

piena pārstrādes nozarē nodarbināto darbinieku skaits, pārstrādātā piena apjoms un

saražoto produktu apjoms ir palielinājušies, kas liecina par efektivitātes palielināšanos

nozarē.

4

Uzņēmums2009.gads

(tonnas)

2010.gads

(tonnas)

Izmaiņas %

2010./2009.

A/S "Rīgas Pienq Komb." 92198 109938 119,2A/S "Valmieras Piens" 66410 82576 124,3A/S "Preiļu Siers" 88100 79831 90,6A/S "Tukuma piens" 38283 44659 116,7SIA "Rīgas Piensaimnieks" 27168 24993 92,0A/S "Limbažu piens" 14850 23597 158,9A/S "Smiltenes piens" 22277 19617 88,1A/S "Talsu piensaimnieks" 16665 17173 103,0A/S "Jaunpils pienotava" 11720 11490 98,0A/S "Cesvaines piens" 8176 9785 119,7A/S"Lazdonas piensaimnieks" 7618 7674 100,7PKS "Straupe" 6968 7167 102,9SIA "Daugava" 1783 6974 391,1A/S "Trikātas siers" 3596 6638 184,6A/S "Krāslavas piens" 3089 3200 103,6SIA "Mālpils piensaimnieks" 4322 3057 70,7KOPĀ 413223 458368 110,9

2. tabula. Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu pārstrādātā svaigpiena apjoms (LPCS).

Kopējie ieņēmumi no piena produktu eksporta 2010.gadā bija 48 393 497 Ls,

kas ir būtisks pieaugums, salīdzinot ar 2009.gadu, kad kopējais eksporta apjoms bija 32

551 202 Ls, Savukārt piena pārstrādes uzņēmumu saimnieciskās darbības rezultātā

2010.gadā kopējā bruto pievienotā vērtība bija 16 101 813 Ls. Kopējās eksporta vērtības

palielinājums ir būtisks priekšnoteikums turpmākajai Latvijas ekonomikas izaugsmei.

5

Izejvielu nodrošinājums.

2. attēls. Piena iepirkuma apjoma dinamika 2008.-2011. (LR CSP).

Kopējais pārstrādei iepirktā piena apjoms laika posmā no 2008. gada janvāra

līdz 2011. gada jūlijam kopumā ir bijis stabils gan apjoma, gan sezonālo izmaiņu

kontekstā. Lielākais pārstrādei iepirktā piena apjoms ir bijis 2008. gadā, kas ir

izskaidrojams ar to, ka piena nozares attīstību vēl ietekmēja Latvijas ekonomiskā

izaugsme, kuru būtiski ietekmēja finanšu krīzes sākums 2008. gada beigās, kas

visizteiktāk bija jūtams 2009. gadā, kad tika reģistrētie arī viszemākie pārstrādei iepirktā

piena apjomi. 2010. gadā palielinājās Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu iepirktā piena

apjoms, kas liecina par nozares atgūšanos no krīzes, kas turpinās arī 2011. gadā, kad

pārstrādei iepirktā piena apjomi ir līdzīgi ar 2010. gada datiem, kas atsevišķos mēnešos

tuvojas arī 2008. gada datiem (2. attēls).

0,00

50,00

100,00

150,00

200,00

250,00

01 02 03 04 05 06 07 08 09 10 11 12

Ls

Mēnesis

Vidējā piena iepirkuma cena Latvijā Ls 2008.g.-2011.g.

2008.g.

2009.g.

2010.g.

2011.g.

3. attēls. Piena iepirkuma cenas dinamika Latvijā (2008.-2011.) (LR CSP).

Latvijas piena nozare ekonomiskās lejupslīdes laikā ir uzrādījusi zināmu

stabilitāti piena iepirkumu un ražošanas apjomu ziņā, taču visbūtiskākās izmaiņas ir

6

bijušas piena iepirkuma cenai, kas būtiski ietekmē ari piena pārstrādes produktu

mazumtirdzniecības cenu. 3. attēlā var redzēt, ka visaugstākā piena iepirkuma cena ir

bijusi tieši 2008. gada sākumā, taču turpmākajos mēnešos ir novērojama iepirkuma cenas

pazemināšanās, kas ir izskaidrojama ar piena ražošanas sezonalitātes īpatnībām, ka

vasaras sezonā būtiski palielinās saražotā piena apjpoms. Krass piena iepirkuma cenas

samazinājums sakrīt ar ekonomiskās krīzes sākumu 2008. gada beigās un šis

samazinājums būtiski ietekmē piena iepirkuma cenu visa 2009. gada laikā, kad ir

novērojamas tās ierastās sezonalitātes izmaiņas. Piena iepirkuma cenas pieaugums

turpinās 2010. gadā, un, sakarā ar piena trūkumu, taču noturīgo pieprasījumu, piena

iepirkuma cena vasaras sezonā saglabājas līdzīga pavasara sezonas vidējai cenai, turklāt tā

stabilizējas arī visa gada ietvaros, kas turpinās arī 2011. gadā. Šādā situācijā samazinās

Latvijas piena pārstrādātāju konkurētspēja, jo palielinās izdevumi par izejvielu iegādi, kas

sadārdzina piena produktus, taču kopumā Latvijas iedzīvotāju pirktspēja nepalielinās tik

strauji, kā rezultātā samazinās piena produktu patēriņš, no kā ir atkarīgi piena

pārstrādātāju ieņēmumi.

Vidējā piena iepirkuma cena Latvijā (Ls/t)

0,0050,00

100,00150,00200,00250,00

Janvār

is

Februār

is Marts Aprīlis

Maijs Jūnijs Jūli

js

Augusts

Septem

brisOkto

bris

Novembris

Decembris

20102009

4. attēls. Vidējā piena iepirkuma cena Latvijā (2009.-2010.) (LR CSP).

Piena iepirkums pārstrādei (t)

30000,035000,040000,045000,050000,055000,060000,065000,070000,075000,0

Janv

āris

Februā

risMart

sAprī

lisMaij

sJū

nijs

Jūlijs

Augus

ts

Septem

bris

Oktobri

s

Novem

bris

Decem

bris

2010

2009

5. attēls. Piena iepirkuma apjomi Latvijā (2009.-2010.) (LR CSP).

Lai arī iepirktā piena apjoms ir saglabājies samērā stabils, piena iepirkuma cena

bija ievērojami samazinājusies 2009. gadā, kas radīja ievērojamas grūtības piena

7

ražotājiem, taču šis cenu samazinājums atviegloja piena pārstrādes uzņēmumu darbību, jo

samazinājās to finanšu līdzekļu kopsumma un īpatsvars, kas tika tērēti izejvielas iegādei.

2010.gadā piena iepirkuma cena visa gada garumā turpināja pieaugt no 173,31 Ls/t gada

sākumā līdz 196,23 Ls/t gada beigās, jeb par 13%, sasniedzot 196,00 Ls/t. Gada vidējā

piena iepirkuma cena līdz ar to bija 177,82 Ls/t, kas ir par 38% augstāka nekā 2009. gadā

(4. attēls). Turpināja pieaugt arī piena iepirkuma apjoms: 2010.gadā vidēji dienā

pārstrādātas 1261 tonnas svaigpiena (2009.gadā vidēji dienā - 1174 tonnas), kas ir par 7%

vairāk nekā 2009.gadā, līdz ar to var secināt, ka ir palielinājusies piena pārstrādes

uzņēmumu darbības efektivitāte, jo ir samazinājies nozarē nodarbināto skaits, taču

pārstrādes apjoms ir palielinājies (5. attēls).

2010.gadā piena pārstrādātāji Latvijas valstij nomaksājuši vairāk nekā 11

miljonus latu dažādu nodokļu veidā. Nodarbināto skaits piena pārstrādes uzņēmumos

pārsniedz 3000. Neskatoties uz piena kā izejvielas cenas pieaugumu, visa 2010.gada

garumā bija vērojams neliels tās deficīts. Tajā pat laikā katru dienu no Latvijas uz Lietuvu

izvestas 470 tonnas svaigpiena, kas traucē sabalansētu Latvijas piena pārstrādes nozares

attīstību.

Piena deficītu 2010.gadā uzturēja arī ražošanas apjoma pieaugums. Tieši

neticība piena nozares nākotnei no piena ražotāju puses rada problēmas ražošanas

uzņēmumiem. Pēc 2008./2009. gada krīzes, kas būtiski skāra piena nozari, Latvijas piena

pārstrādes uzņēmumi ir atguvušies, un atsevišķās pozīcijās pat pārsnieguši 2007. gada

līmeni. Līdz šim 2007.gada rādītāji nozarē bija labākie pēdējo 15 gadu laikā.

2011. gadā Latvijas piena nozarē ir novērojama situācija, ka samazinās

sezonalitāte gan piena ražošanā, gan iepirkumā, ko, visticamāk, var pamatot ar nelielu –

2% iepirktā piena apjoma samazinājumu 2011.gada pirmajos 9 mēnešos, jo vasaras

sezonā iepirktā piena īpatsvars ir samazinājies. Taču šāda veida sezonalitātes

samazinājums būtiski neietekmē kopējos nozares situāciju raksturojošos rādītājus, jo

piena iepirkuma cenas dinamika, iepirktā piena kopapjoms un iepirktā piena kopējā

vērtība joprojām atšķiras atsevišķu gada mēnešu kontekstā, kas uzskatāmi redzams attēlos

nr. 6., 7., 8., kuros lielāku stabilitāti uzrāda tikai piena cenas iepirkuma dinamikas rādītāji,

kas, kā jau iepriekš minēts, negatīvi ietekmē Latvijas piena pārstrādātāju konkurētspēju

gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū.

8

Piena iepirkum s 2011. gadā, t

4680

1,4

4198

4,747

762,1

4919

9,357

261,1

6258

5,7

6354

4,8

6720

6,6

6448

1,6

0,0

20000,0

40000,0

60000,0

80000,0

Marts

Maijs

Augus

ts

Septem

bris

Oktobri

s

Novem

bris

Decem

bris

m ēnesis

tonn

asc

6. attēls. Piena iepirkuma apjoms Latvijā 2011. gadā (Lauksaimniecības datu centra Piena

kvotu reģistrs).

Piena iepirkuma cenas dinamika 2011. gadā, Ls/t

198,3

720

6,00 21

0,84 21

6,13

211,4

3

205,0

1

203,7

120

3,42

204,7

0

185,00190,00195,00

200,00

205,00

210,00215,00

220,00

Marts

Maijs

Augus

ts

Septem

bris

Oktobri

s

Novem

bris

Decem

bris

mēnesis

cena

, Ls/

t

7.

attēls. Piena iepirkuma cenas dinamika Latvijā 2011. gadā (Lauksaimniecības datu centra

Piena kvotu reģistrs).

9

Pārstrādei iepirktā piena kopējā vērtība 2011. gadā, Ls

9284

203

8648

730

1007

0309

1063

3450

1210

6669

1283

0412

1294

4930

1367

1013

1319

9542

,6

02000000400000060000008000000

10000000120000001400000016000000

Marts

Maijs

Augus

ts

Septem

bris

Oktobri

s

Novem

bris

Decem

bris

mēnesis

Ls

8.

attēls. Pārstrādei iepirktā piena vērtība Latvijā 2011. gadā (Lauksaimniecības datu centra

Piena kvotu reģistrs).

9. attēlā ir redzami lielākie piena pārstrādes uzņēmumi Latvijā pēc pārstrādātā

piena apjoma, un šajā gadījumā situācija ir stabila jau ilgākā laika posmā, jo lielākie trīs

piena pārstrādes uzņēmumi nemainīgi ir Rīgas Piena kombināts, Valmieras Piens un

Preiļu Siers.

109938

82576 79831

44659

24993 23597 19617

0

20000

40000

60000

80000

100000

120000

A/S "Rīgas PK" A/S "ValmierasPiens"

A/S "PreiļuSiers"

a/s "Tukumapiens"

SIA "RīgasPiensaimnieks"

a/s "Limbažupiens"

a/s "Smiltenespiens"

Pārstrādāts piens 2010.gadā (t)

9. attēls. Lielākie piena pārstrādes uzņēmumi Latvijā pēc pārstrādātā piena apjoma

(LPCS).

10

Latvijas piena pārstrādes produktu noieta tirgi.Vietējā tirgū Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi 2010. gadā ir pārdevuši

produkciju, kas saražota no 60% iepirktā svaigpiena, bet eksporta produkti – no pārējiem

40%. Latvijā ražoto piena produktu pārdošanas apjoms vietējā tirgū nav būtiski mainījies,

salīdzinot ar 2009.gadu. Neskatoties uz to, ka nepārtraukti samazinās iedzīvotāju

pirktspēja un arī to skaits, Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi ir palielinājuši savas tirgus

daļas Latvijas mazumtirdzniecībā, par ko cita starpā liecina piena produktu importa

apjoma kritums.

Importa apjoms, t

50 180,9

7 036,0

43 144,9

71 10

3,2

30 69

6,4 40 40

6,8

0,010 000,020 000,030 000,040 000,050 000,060 000,070 000,080 000,0

Viss piena produktuim ports

Piens , kā izejviela Piena produktuim ports

tonn

as 2009

2010

10.

attēls. Piena produktu importa apjoms Latvijā (2009.-2010.) (LR CSP).

Importa vērtība, Ls

31 656 388,00

1 231 734,00

30 424 654,00

51 99

5 653

,00

6 243

374,0

0

45 75

2 279

,00

0,00

10 000 000,00

20 000 000,00

30 000 000,00

40 000 000,00

50 000 000,00

60 000 000,00

Viss piena produktuimports

Piens , kā izejviela Piena produktuimports

Ls

2009

2010

11. attēls. Piena produktu importa vērtība Latvijā (2009.-2010.) (LR CSP).

Analizējot vietējā tirgus situāciju, ir jāatzīmē agresīvā piena produktu tirgus

iekarošana, ko veic Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi, par pamatu izmantojot Latvijā

darbojošās Lietuvas uzņēmējiem piederošos mazumtirdzniecības veikalu tīklus. Šāda

situācija apgrūtina Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu situāciju vietējā tirgū, jo

11

atsevišķos gadījumos ir pamats aizdomām par iespējamu negodīgu komercpraksi, ko

īsteno tieši Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi, kas ir pilnīgā pretrunā ar godīgas

konkurences pamatprincipiem.

Taču 2010. gada laikā Latvijas tirgū ir nedaudz samazinājies piena produktu

importa apjoms tonnās, taču ir palielinājusies to vērtība naudas izteiksmē. Kopumā šī

situācija ir izskaidrojama ar Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu pozīciju uzlabošanos

vietējā tirgū, uz ko norāda tieši importa apjoma samazinājums, taču ievesto piena

produktu kopējās vērtības palielināšanās ir izskaidrojama ar tendencēm pasaules tirgos,

kur bija raksturīga piena produktu cenas palielināšanās, kas līdzīgi ietekmēja arī Latvijas

piena produktu tirgu (10., 11. attēli).

Piena produktu eksports sasniedzis 24% no kopējā piena produktu apjoma.

2010.gadā piena produktu eksports gan apjoma, gan vērtības izteiksmē pārsniedz attiecīgo

produktu importu. Tas nozīmē, ka piena pārstrādes uzņēmumi nostiprina savas pozīcijas

gan eksporta (12. attēls), gan vietējā tirgū. 2010.gadā Latvijas piena pārstrādes

uzņēmumiem ir izdevies palielināt tieši augstas pievienotās vērtības produktu eksportu.

Ievērojami pieaudzis a/s “Rīgas piena kombināts” ražoto UHT (īpaši augstas temperatūras

pasterizācija) produktu eksporta apjoms. Jāatzīmē arī a/s “Preiļu siers”, a/s “Valmieras

piens”, sia “Rīgas piensaimnieks”, a/s “Smiltenes piens”, a/s ”Tukuma piens”, a/s

“Limbažu piens”, a/s ”Talsu piensaimnieks”, kas palielinājuši pārdotās produkcijas

apjomus gan Rietumu, gan Austrumu tirgos.

Piena produktu ārējais tirgus 2010.gadā (t)

1129 707

101687286 7226

6182

1228 1190 5700

2000400060008000

1000012000

a/s "R

īgas pie

na kombinā

ts"

A/s "Tukuma p

iens"

A/s "Preiļu sie

rs

a/s "Valm

ieras p

iens"

A/s "Limbažu

piens

"

A/s "Jaun

pils pien

otava"

SIA "Rīgas

piensa

imnieks

"

A/s "Smilte

nes piens"

A/s "Trik

ātas siers

"

12. attēls. Lielākie piena produktu eksportētāji (LPCS).

Iepriekš minētie rezultāti pamatā sasniegti pašu piena pārstrādātāju spēkiem.

Piena pārstrādātāji nav saņēmuši vērā ņemamus atbalstus no valsts institūcijām, ne

eksporta veicināšanai, ne arī konkurētspējas stiprināšanai vietējā tirgū, ne arī jebkādus

citus atbalstus, kaut arī Valdība pārtikas nozari atzinusi par prioritāru jau gandrīz divus

12

gadus iepriekš, paredzot vairākus īpašus atbalsta pasākumus dažādu finanšu instrumentu,

tai skaitā nodokļu stimulu veidā.

Vairāki uzņēmumi veiksmīgi apguva un arī šobrīd turpina apgūt ES

struktūrfondu līdzekļus ražotās produkcijas pievienotās vērtības paaugstināšanas

programmas ietvaros.

Neskatoties uz vairākkārtējiem ierosinājumiem, valdība līdz šim brīdim nav

bijusi gatava izskatīt jautājumu par PVN likmes samazināšanu pārtikas, tai skaitā arī piena

produktiem. PVN samazinātā likme palielinātu piena produktu patēriņa apjomu vietējā

tirgū, kas nodrošinātu stabilu produkcijas pārdošanu, un, iespējams, veicinātu šo apjomu

pieaugumu. Jāatzīmē, ka nesamazināta PVN likme no 27 ES dalībvalstīm ir tikai trijās

Baltijas valstīs un četrās Eiropas Savienības valstīs. Pārējās valstis lielākā vai mazākā

mērā šo nodokļa instrumentu izmanto savas pārtikas nozares atbalstam. Šī situācija arī

uzskatāma par pamatu tam, ka līdzīgi pārtikas produkti, t.sk piena produkti, pie mums

veikala plauktā bieži vien ir dārgāki, nekā citās ES dalībvalstīs.

Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu eksports 2010. gadā ir palielinājies gan tā

apjoma, gan vērtības ziņā, kas apliecina Latvijas piena pārstrādes nozares konkurētspējas

potenciālu starptautiskajos tirgos. Kopumā Latvijas piena produktu eksporta apjoms 2010.

gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, ir palielinājies minimāli, taču tā ir pozitīva tendence,

savukārt iegūto pozīciju saglabāšana būtu svarīgs priekšnoteikums turpmākai Latvijas

piena pārstrādātāju lomas palielināšanai konkrētos eksporta tirgos. Latvijas piena

produktu eksporta kopējā vērtība ir ievērojami palielinājusies, ko veicinājis tieši piena

produktu cenas palielinājums pasaules tirgū (13., 14. attēli).

Eksporta apjoms, t

202 0

90,6

165 7

77,8

36 31

2,8

206 8

19,1

162 1

90,5

44 62

8,6

0,0

50 000,0

100 000,0

150 000,0

200 000,0

250 000,0

Viss piena produktueksports

Piens , kā izejviela Piena produktueksports

tonn

as 2009

2010

13. attēls. Latvijas piena produktu eksporta apjoms (2009.-2010.) (LR CSP).

13

Eksporta vērtība, Ls

61 123 499,00

23 027 832,00

38 095 667,00

65 70

9 102

,00

8 210

014,0

0

57 49

9 088

,00

0,0010 000 000,00

20 000 000,0030 000 000,0040 000 000,0050 000 000,00

60 000 000,0070 000 000,00

Viss piena produktueksports

Piens , kā izejviela Piena produktueksports

Ls

2009

2010

14.

attēls. Latvijas piena produktu eksporta vērtība (2009.-2010.) (LR CSP).

Salīdzinot Latvijas piena produktu tirgus bilanci īpaši jāizceļ fakts, ka 2010.gadā

piena produktu ārējās tirdzniecības bilance pirmo reizi pēdējo gadu laikā ir Latvijai

pozitīva gan apjoma, gan vērtības izteiksmē. Lai arī Latvijas piena produktu eksporta

apjoms (tonnās) tikai nedaudz pārsniedz piena produktu importa apjomu Latvijā (tonnās),

Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu eksportētā piena produktu kopējā vērtība (Ls) būtiski

pārsniedz Latvijā ievesto piena produktu vērtību. Šāda situācija liecina par to, ka Latvijas

piena pārstrādes uzņēmumi ir eksportējuši produkciju ar augstāku pievienoto vērtību, un

tieši eksporta pievienotās vērtības palielināšana ir atzīta par būtisku Latvijas ekonomikas

turpmākās attīstības nosacījumu (15., 16. attēli).

51 995 653,00

6 243 374,00

45 752 279,00

0,00

10 000 000,00

20 000 000,00

30 000 000,00

40 000 000,00

50 000 000,00

60 000 000,00

70 000 000,00

Kopā Piens, kāizejviela

Piena produkti

Ls

Importa un eksporta (2010. gadā) vērtības salīdzinājums, Ls

Vērtība, Ls imports

Vērtība, Ls eksports

15. attēls. Latvijas piena produktu eksporta un importa vērtības savstarpējs salīdzinājums

(2010.) (LR CSP).

14

Importa un eksporta salīdzinājums pēc apjoma 2010.gadā, t

71 10

3,2

30 69

6,440

406,8

206 819,1

162 190,5

44 628,6

0,0

50 000,0

100 000,0

150 000,0

200 000,0

250 000,0

Kopā Piens , kāizejviela

Piena produkti

Tonn

as Daudzums , tn imports

Daudzums , tn eksports

16.

attēls. Latvijas piena produktu eksporta un importa apjoma savstarpējs salīdzinājums

(2010.) (LR CSP).

15

Piena pārstrādes nozares attīstību traucējošie faktori.

Latvijas piena pārstrādes nozares attīstībai būtisks šķērslis ir situācija, kad

palielinās piena kā izejvielas īpatsvars piena produktu eksportā. Piena kā nepārstrādātas

izejvielas realizācija ārvalstu tirgos rada papildus slogu uz valstī strādājošajiem pārstrādes

uzņēmumiem, jo neizmantotās jaudas palielina fiksēto izmaksu apjomu uz vienu

produkcijas vienību, kas, savukārt, samazina uzņēmumu starptautisko konkurētspēju.

Lietuvas piena pārstrādes apjomi ir aptuveni 3 reizes lielāka (vidēji dienā Lietuvā

pārstrādā 4600 tonnas piena, Latvijā – 1300) nekā Latvijas pārstrāde. Tāpēc Lietuvas

piena pārstrādātājiem ir vēlme palielināt savu ietekmi piena nozarē Latvijā, kas

galvenokārt tiek īstenota, piedāvājot iespējami augstu cenu par svaigpienu un nedaudz

zemāku cenu par Lietuvā ražotiem piena produktiem, salīdzinot vienādus produktus

Lietuvas un Latvijas veikalu plauktos. Savukārt, Latvijā ražotiem piena produktiem

neatrodas vieta nevienā Lietuvas lielveikalu tīklā. Izņēmums ir vienīgi saldais sieriņš

“Kārums”. Tas acīmredzami liecina par konkrētu kopējo politiku Lietuvā, kas vērsta uz

Latvijas piena pārstrādes nozares pozīciju vājināšanu Baltijas mērogā.

Vērā ņemamu svaigpiena apjomu uz Lietuvu sāka izvest 2007. gadā, jo Latvijā

izveidojās piena pārpalikums. Sakarā ar to Latvijas piena pārstrādātāji pieprasīja striktu

kvalitātes prasību ievērošanu, kas atsevišķiem piena ražotājiem nebija pieņemams un tie

sāka sadarboties ar piena uzpircējiem, kuri tālāk pienu pārdeva Lietuvas uzņēmumiem.

Tajā brīdī Lietuvas piena pārstrādātāji Latvijas pienu iepirka par visaugstāko

cenu Baltijas valstīs – 230 Ls/tonnu. Tajā pat laikā Lietuvā vidējā piena iepirkuma cena –

170 Ls/tonnu, Latvijā 198.22 Ls/tonnu.

Par kvalitatīvu pienu vienādu iepirkuma cenu piedāvā gan Latvijas piena

pārstrādātāji, gan arī piena uzpircēji, kas to piegādā Lietuvas piena pārstrādes

uzņēmumiem. Kooperatīvi, kuri šobrīd nodarbojas ar svaigpiena savākšanu un turpmāku

tā izvešanu uz Lietuvu, mēdz ieturēt kaut kādu naudas apjomu, kā rezultātā piena ražotājs

var saņemt mazāk nekā, realizējot pienu Latvijas pārstrādātājam. Šajā gadījumā ir

izveidojusies absurda situācija, jo pilnīgi visu uz Lietuvu izvesto Latvijā ražoto

svaigpienu būtu iespējams pārstrādāt jau esošajos Latvijas uzņēmumos, neveicot pilnīgi

nekādus papildus ieguldījumus piena pārstrādes uzņēmumu jaudu palielināšanā.

Piena iepirkumu cenu dinamika un to savstarpējās attiecības Latvijā un Lietuvā

ir uzskatāmi attēlotas 17., 18. un 19. attēlos, kur var redzēt, ka Lietuvas uzņēmēji par

Latvijā ražoto pienu maksā ievērojami lielāku cenu kā par Lietuvā ražoto pienu, kas rada

aizdomas par negodīgu komercpraksi.

16

0

50

100

150

200

janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembrisoktobris novembrisdecembris

Vidējā piena iepirkuma cena Lietuvā un Latvijā (Ls/tn) 2009.gadā

Lietuv a

Latv ijas piena cena Lietuv ā

Latv ija

17. attēls. Piena iepirkuma cenu Latvijā un Lietuvā savstarpējs salīdzinājums (2009.) (LR

CSP, LPCS).

Vidējā piena iepirkuma cena Lietuvā un Latvijā (Ls/t) 2010.gadā

155

170

185

200

215

230

janv

āris

febr

uāris

mar

ts

aprīl

is

mai

js

jūni

js

jūlij

s

augu

sts

sept

embr

is

okto

bris

nove

mbr

is

dece

mbr

is

Lietuva

Latvijas piena cena Lietuvā

Latvija

18

. attēls. Piena iepirkuma cenu Latvijā un Lietuvā savstarpējs salīdzinājums (2010.) (LR

CSP, LPCS).

17

0,00

50,00

100,00

150,00

200,00

250,00

JanvārisFebruārisMarts Aprīlis Maijs Jūnijs Jūl ijs AugustsSeptembrisOktobrisNovembrisDecembris

Vidējā piena iepirkuma cena Lietuvā un Latvijā 2011. gadā (Ls/t)

Lietuva

Latvijas piena c enaLietuvāLatvija

19. attēls. Piena iepirkuma cenu Latvijā un Lietuvā savstarpējs salīdzinājums (2011.) (LR CSP, LPCS).

20., 21. un 22.attēli uzskatāmi parāda, ka piena importam Lietuvā no ES valstīm,

tostarp arī Latvijas, ir mazs īpatsvars kopējā tirgū, ko teorētiski varētu aizstāt ar vietējās

18

izcelsmes pienu.

0

50000

100000

150000

janv ārisf ebruāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augustsseptembrisoktobrisnov embrisdecembris

Piena iepirkums Lietuvā (t) 2009.gadā

Lietuva

Im ports no ES *

20. attēls. Svaigpiena iepirkuma apjoms pārstrādei Lietuvā (2009.) (LPCS).

Piena iepirkums Lietuvā (t) 2010. gadā

020000400006000080000

100000120000140000160000

janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris

Lietuva

Imports no ES *

21. attēls. Svaigpiena iepirkuma apjoms pārstrādei Lietuvā (2010.) (LPCS).

19

Piena iepirkums pārstrādei Lietuvā 2011.gadā (t)

0

2000040000

6000080000

100000

120000140000

160000

JanvārisFebruārisMarts Aprīlis Maijs Jūnijs Jūlijs AugustsSeptembrisOktobrisNovembrisDecembris

Lietuva

Im ports noES *

22. attēls. Svaigpiena iepirkuma apjoms pārstrādei Lietuvā (2011.) (LPCS).

Kā redzams 17., 18., un 19. attēlos, tad, pretēji loģikai un reālai biznesa praksei,

Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi ir gatavi maksāt visaugstāko cenu par relatīvi nelielu

(Latvijas piens Lietuvā 10 – 12% no kopējā apjoma) piena daudzumu, ko iepērk Latvijā.

Zīmīgi, ka tieši Lietuvā vidējā piena iepirkuma cena ir viszemākā no trim Baltijas valstīm.

Izņēmums bija 2008./2009.gadā (23.attēls), kad Lietuvas Konkurences padome konstatēja

karteļa vienošanos starp Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumiem. Šāda veida situācijas

pavērsiens palielina aizdomas par iespējamo negodīgo komercpraksi Lietuvas piena

pārstrādes uzņēmumu izpildījumā attiecībā pret Latvijas piena pārstrādes nozari. Šajā

brīdī Lietuvas piena pārstrādātāji būtiski samazināja cenu Latvijā iepirktajam pienam, kas

bija par 5% – 9% zemāka par attiecīgā brīža vidējo piena iepirkuma cenu Latvijā. Tas

konkrēti liecina, ka ne jau daži Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi ir Latvijas piena

nozares glābēji vai, vismaz, piena kā izejvielas cenas noteicēji. Augstāka cena tiek

noteikta tikai un vienīgu konkrētu stratēģisku mērķu sasniegšanai. Iepriekš aprakstītā

situācija bija brīdis, kad Lietuvas piena pārstrādātājiem bija citas prioritātes. Ir pilnīgi

skaidrs, ka šāda situācija var atkārtoties jebkurā brīdī. Tādēļ vienīgais pareizais risinājums

Valsts mērogā ir situācijas radīšana, kas minimizē Latvijā ražotā svaigpiena izvešanu uz

Lietuvu, nodrošinot iepriekš aprakstītos papildus ieguvumus Latvijas valstij.

20

23. attēls Piena iepirkuma cenu Latvijā un Lietuvā savstarpējs salīdzinājums

(2008./2009.) (LR CSP, LPCS).

Ja uz Lietuvu izvestais svaigpiens tiktu pārstrādāts Latvijas piena pārstrādes

uzņēmumos, tas Latvijas valsts budžetam papildus dotu vismaz 4 miljonus latu gadā kā

dažāda veida nodokļu ieņēmumus, kā arī nodrošinātu papildus darba vietas 450 cilvēkiem.

Tas, savukārt, palielinātu gada kopējo IKP rādītāju par vismaz 11,4 miljoniem latu.

2010. gadā uz Lietuvu tika izvestas 171 436 tonnas svaigpiena, kas ir vidēji 470

tonnas dienā. Ja šis svaigpiena apjoms tiktu pārstrādāts Latvijas piena pārstrādes

uzņēmumos, tad Latvijas valsts budžeta potenciālie ieņēmumi būtu gandrīz 4,2 miljoni

LVL, savukārt pienesums kopējam IKP gada laikā pārsniegtu 12 miljonus latu (skatīt

3. tabulu).

2010. gads LVLBudžeta ieņēmumi no sociālā nodokļa iemaksas 599 176Ienēmumi no IIN 553 382Ieņēmumi no PVN 2 715 546Ienēmumi no UIN 411 446Potenciālie budžeta ieņēmumi 4 279 551Papildus potenciālais iedzīvotāju patēriņš gadā 1 660 146Papildus potenciālais IKP gadā 12 343 392

3. tabula. Negūtie Latvijas budžeta ieņēmumi 2010. gadā (LPCS).

Aplūkojot 2011. gada rādītājus un turpmākās šīs situācijas attīstības prognozes,

kas raksturo svaigpiena izvešanu pārstrādei uz Lietuvu, var secināt, ka galvenā tendence ir

izvestā svaigpiena apjoma pieaugums, kas palielina negūto ienākumu apjomu Latvijas

valsts budžetam. Līdz ar to Latvijas valsts budžets netiek papildināts par gandrīz 6

miljoniem LVL, savukārt gada IKP apjoms nepalielinās par aptuveni 17 miljoniem

LVL (skatīt 4. tabulu).

2011. gads (prognoze) LVL Budžeta ieņēmumi no sociālā nodokļa iemaksas 828 648Ienēmumi no IIN 765 327Ieņēmumi no PVN 3 758 040

21

Ienēmumi no UIN 569 400Potenciālie budžeta ieņēmumi 5 921 415Papildus potenciālais iedzīvotāju patēriņš gadā 2 295 980Papildus potenciālais IKP gadā 17 082 000

4. tabula. Negūtie Latvijas budžeta ieņēmumi 2011. gadā (prognoze) (LPCS).

Tirgotāju patvaļa.

Būtisks traucēklis piena pārstrādes uzņēmumu attīstībai ir lielveikalu tīklu

piemērotā t.s. bonusu sistēma. 2011.gada sākumā no tirgotāju puses bija mēģinājums par

2%-6% palielināt t.s. bonusu 2011.gadam. Tas palielinātu mazumtirdzniecības tīklu

ieņēmumus uz piena pārstrādātāju rēķina, kuri, savukārt būtu spiesti meklēt papildus

ieņēmumus, t.sk. izejvielu iepirkumā, darbinieku atalgojuma līmeņa samazināšanā. Šāda

situācija arī samazinātu piena pārstrādes uzņēmumu ieņēmumus, jo t.s. bonusi tieši

ietekmē piena pārstrādātāja ieņēmumus par piegādāto produkciju. Attēlā ir redzami

salīdzinoši piena cenu veidojošie elementi, kas attēlo t.s. bonusus sistēmas ietekmi uz

piena produktu mazumtirdzniecības cenu un piena pārstrādātāju ieņēmuma daļu (24.

attēls).

24. attēls. Piena mazumtirdzniecības cenas veidošanās (LPCS).

Konkurenci kropļojošas pazīmes nozarē.

Līdz šim brīdim Valsts likumdošanas līmenī atrodami vairāki piemēri, kas pēc

būtības kropļo godīgu konkurenci piena nozarē iesaistīto dalībnieku starpā. Piemēram,

“Autoceļu lietošanas nodevas likums” – 6. panta 8. punktā ir noteikts, ka nodevu nemaksā

lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības bez jebkādiem papildus

22

nosacījumiem, savukārt Latvijas piena pārstrādātājiem - gan SIA, gan AS, gan ražotājiem

nav šādu privilēģiju.

Atbildīgās valsts institūcijas, diemžēl, ignorē faktu, ka ar sniegto valsts atbalstu

kooperatīviem, pēc būtības netiek sasniegti valsts izvirzītie mērķi, jo valsts sniegtais

atbalsts būtībā neveicina kooperatīvu attīstību un konkurētspēju, kas būtu balstīta uz

tirgus ekonomikas un brīvas konkurences pamatprincipiem.

Kooperatīviem nav jāmaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis (arī

tajā gadījumā, ja kooperatīvs izmanto uzņēmumam piederošo vieglo transportlīdzekli

privātām vajadzībām), un papildus tiem ir piešķirts arī Kravas transportlīdzekļu

ekspluatācijas nodokļa atvieglojums 50% apmērā. Shēmas juridiskais pamats ir šāds

tiesību akts - „Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo

transportlīdzekļu nodokļa likums” 7.panta ceturtā daļa un 10.pants.

Šajā tiesību aktā nav nevienas atsauces saskaņā ar kādiem normatīviem aktiem

tiek piešķirti iepriekšminētie nodokļu atvieglojumi, kā arī nav izstrādāti normatīvie akti

Likuma normu ieviešanai, kas apliecinātu, ka augstāk minētie nodokļu atvieglojumi tiek

piešķirti balstoties uz Eiropas Komisijas 2006.gada 15.decembra Regulu Nr.1998/2006

par de minimis atbalstu.

Līdz ar to vienas kategorijas uzņēmumiem – lauksaimniecības pakalpojumu

kooperatīvajām sabiedrībām uz nenoteiktu laiku tiek sniegts valsts atbalsts nodokļu

atvieglojuma veidā. Šis pasākums piešķir ekonomiskas priekšrocības atbalsta

saņēmējiem attiecībā pret citiem tirgus dalībniekiem. Ņemot vērā, ka izejviela abiem

tirgus dalībniekiem (gan pārstrādes uzņēmumiem, gan kooperatīviem) tiek iegādāta vienā

tirgū, kā arī būtiskos apmēros notiek pārrobežu tirdzniecība ar lauksaimniecības

produktiem, ir svarīgi nepieļaut konkurences traucējumus un valsts atbalstu piešķirt

stingri saskaņā ar LESD 107.panta 2.,3.punkta noteikumiem. Gadījumā, ja Latvijas valsts

realizē citu pieeju, tad ieguvējiem jābūt visiem nozarē iesaistītajiem pēc paritātes principa.

23

Latvijas piena pārstrādes nozare Baltijas kontekstā.

Vidējās piena iepirkuma cenas dinamika Baltijas valstīs 2011. gadā, Ls/t

0,00

50,00

100,00

150,00

200,00

250,00

Marts

Maijs

Augus

ts

Septem

bris

Oktobri

s

Novem

bris

Decem

bris

mēnesis

Ls/t

Lietuva

Latvija

Igaunija

2

5. attēls. Vidējās piena iepirkuma cenas dinamika Baltijas valstīs (2011.) (LR CSP,

LPCS).

Tradicionāli no trim Baltijas valstīm visaugstākā piena iepirkuma cena ir

Igaunijā, nedaudz zemāka tā ir Latvijā, bet zemākā – Lietuvā. Zīmīgi, ka tieši Lietuvā no

2011. gada aprīļa bija vērojams straujš piena cenas kritums (no 214,38 Ls/t aprīlī līdz

182,91 Ls/t jūlijā), kas pēc būtības atbilda reālajai industriālo piena produktu cenai

pasaules tirgos. Latvijā piena cenas kritums šajā periodā nebija tik izteikts (no 216 Ls/t

aprīlī līdz 203,81 Ls/t jūlijā). Tas nozīmē, ka šajā periodā tieši Lietuvas piena pārstrādes

uzņēmumos ražotā produkcija bija viskonkurētspējīgākā gan vietējā (t.sk. Latvijas tirgū),

tā arī eksporta tirgos. Lietuvas piena iepircēji samazināja piena iepirkuma cenu arī

Latvijas piena ražotājiem, tomēr saglabāja vidējo piena iepirkuma cenas līmeni Latvijā

(25. attēls).

24

Pārstrādei iepirktā piena apjoms 2011. gadā, t

020 00040 00060 00080 000

100 000120 000140 000160 000

Marts

Maijs

Augus

ts

Septem

bris

Oktobri

s

Novem

bris

Decem

bris

mēnesis

tonn

as Lietuva

Latvija

Igaunija

26. attēls. Pārstrādei iepirktā piena apjoms 2011. gadā (LR CSP, LPCS).

Analizējot pārstrādei iepirktā piena apjomu Baltijas valstīs (26. attēls),

redzams, ka, sākoties vasaras sezonai, visstraujāk tas audzis tieši Lietuvā, savukārt

Igaunijā sezonalitāte ir vismazāk izteikta. Šāda situācija izskaidrojama ar to, ka Lietuvā

vidējais ganāmpulks ir vien aptuveni 3 govis. Tādēļ tur īpaši izteikta sezonalitāte.

Visstabilākā ir Igaunijas piena ražošana, jo vidējais ganāmpulks jau pārsniedz 90 govis.

Šāda situācija radusies pateicoties objektīvai un korektai attieksmei pret piena nozari no

valsts institūciju puses, kā arī savulaik izstrādātai un konsekventi realizētai piena nozares

stratēģiskās attīstības programmai vidējā termiņā. Pēc provizoriskiem datiem Igaunijā

atbalsts uz vienu slaucamo govi, kā arī saražoto piena tonnu ir mazāks nekā Latvijā (tiks

precizēts līdz gada beigām).

Vidē jā piena iepirkum a cena Lietuvā, Latvijā un Igaunijā 2009.gadā (EUR/tn)

0,00

120,00

240,00

360,00

marts

maijs

augu

sts

septe

mbris

oktob

ris

nove

mbris

dece

mbris

Lietuva

Latvija

Igaunija

27. attēls. Vidējā piena iepirkuma cena Lietuvā, Latvijā un Igaunijā 2009.gadā (LR CSP,

LPCS).

2009.gadā piena cenas dinamika visās trīs Baltijas valstīs ļoti līdzīga (27. attēls),

bet gada beigās cenu atšķirības praktiski nav, jo šajā periodā piena iepirkuma cenu

25

visvairāk ietekmē situācija piena produktu tirgū, kur gada beigās vērojams gan parasto,

gan industriālo piena produktu pieprasījuma un attiecīgi cenas neliels pieaugums.

Aplūkojot piena pārstrādes nozares situāciju Baltijas mērogā (28., 29., 30. un 31.

attēli), atsevišķi ir jāaplūko tieši Latvijas un Lietuvas uzņēmumu rādītāji, jo Lietuvas

piena pārstrādātāji ir uzskatāmi par Latvijas piena pārstrādātāju tiešajiem konkurentiem.

Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu rādītājus ar Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumu

rādītājiem var redzēt, ka absolūtajos apjomos Lietuvas piena pārstrādes nozare ir

ievērojami lielākā par Latvijas piena pārstrādes nozari, lai arī Latvijas un Lietuvas

teritorijas ir gandrīz vienādas. Lietuvā, pateicoties lielākam iedzīvotāju skaitam, ir lielāks

iekšējais tirgus, taču arī Lietuvas uzņēmumu eksports ir konkurētspējīgāks.

Piena pārstrādes uzņēmumu (Lietuvā un Latvijā) neto apgrozījums Ls

0

100000000

200000000

300000000

400000000

500000000

600000000

700000000

2009 2010

Ls

LT

LV

2

8. attēls. Piena pārstrādes uzņēmumu neto apgrozījums Latvijā un Lietuvā (LPCS).

Piena pārstrādes apjoms, t

1442212 1484572

455306516331

0

200000

400000

600000

800000

1000000

1200000

1400000

1600000

2009 2010

tonn

as LTLV

29. attēls. Piena pārstrādes apjoms Latvijā un Lietuvā (LPCS).

26

Piena pārstrādes uzņēmumu apgrozījums uz 1 tonnu pārstrādātā piena Ls

369

395

412405

340350360370380390400410420

2009 2010

Ls

LT

LV

30. attēls. Piena pārstrādes uzņēmumu apgrozījums uz 1 pārstrādāto piena tonnu Latvijā

un Lietuvā (LPCS).

Neto apgrozījums kopā Latvijā, Lietuvā, Igaunijā Ls

210473483

532854572

187593817229930297

586917814

209057067

0

100000000

200000000

300000000

400000000

500000000

600000000

700000000

EE LT LV

Ls

2009

2010

31. attēls. Piena pārstrādes uzņēmumu neto apgrozījums Latvijā, Lietuvā, Igaunijā

(LPCS).

Kā redzams no 29. attēla, piena pārstrādes apjoms 2009.gadā Lietuvā ir 3,16

reizes, bet 2010.gadā 2,87 reizes lielāks par Latvijas piena pārstrādes apjomu. Ņemot

vērā, ka abu valstu teritorijas ir līdzīgas (Latvija – 64,6 tūkstoši km, Lietuva – 66,4

tūkstoši km), tad Lietuvas piena pārstrāde pēc šīs pazīmes ir būtiski izdevīgākā situācijā

no piena kā izejvielas loģistikas, tā arī vietējās piena produktu izplatīšanas sistēmas

viedokļa. Abas šīs pozīcijas finansē tieši piena pārstrādes uzņēmumi. Tomēr aplūkojot 30.

attēlu redzams, ka Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu efektivitāte pēc apgrozījuma uz

vienu pārstrādāto piena tonnu ir par 11,5% augstāka 2009.gadā un tikai par 2,4% augstāka

2010.gadā. Šāda tendence ir ļoti negatīva un liecina, ka Lietuvas piena pārstrāde pēc šī

rādītāja 2011. gadā jau ir līdzvērtīga. Lielā mērā šādu situāciju rada apstāklis, ka Latvijas

piena pārstrāde ir 3 reizes mazāka un sadrumstalota. Katram no trijiem lielākajiem

Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumiem piena pārstrādes apjoms ir tikai par 18% – 22%

27

mazāks nekā visa Latvijā pārstrādātā piena apjoms. Šāda situācija uzskatāma par reālu

draudu Latvijas piena pārstrādei nākotnē, tādēļ, mūsuprāt, steidzami jāizstrādā piena

nozares stratēģiskās attīstības programma vidējam termiņam. Paralēli tas ir viens no

pasākumiem Latvijas sagatavošanās procesam kvotu atcelšanas situācijai 2015.gadā.

Jāatzīmē fakts, ka 2011.gada 8 mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2010.gadā, piena

pārstrādes apjoms Latvijā ir samazinājies par 2%.

Analizējot datus redzams, ka Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu efektivitāte

pēc pārstrādātā piena apjoma uz 1 strādājošo, ir būtiski palielinājusies, praktiski

sasniedzot Lietuvas līmeni. Tas nozīmē, ka Latvijas piena pārstrāde, neskatoties uz

nozares sadrumstalotību un 3 reizes mazāku piena pārstrādes apjomu, ir ievērojami

efektīvāka. Tas nozīmē, ka piena pārstrādes uzņēmumi jau šobrīd ir optimizējuši

ražošanas procesus.

Piena pārstrādes uzņēmumu neto apgrozījums gan Latvijā, gan Lietuvā , gan

Igaunijā ir palielinājies, kas kopumā ir izskaidrojams ar piena produktu cenas pieaugumu

pasaules tirgos (31.attēls).

Kopējā likviditāte (reizes)

24,02

51,6346,31

22,35

38,8235,2

0

10

20

30

40

50

60

Igaunija Lietuva Latvija

2009

2010

32. attēls. Piena pārstrādes uzņēmumu kopējā likviditāte Latvijā, Lietuvā, Igaunijā

(LPCS).

Aplūkojot Baltijas piena pārstrādātāju kopējās likviditātes rādītājus (32. attēls),

jāsecina, ka tas ir līdzīgi samazinājies gan Latvijas, gan Lietuvas piena pārstrādātājiem,

kas nozīmē to, ka uzņēmumi ir spiesti strādāt ar ierobežotiem resursiem. Lai arī Igaunijas

piena pārstrādātāju likviditātes rādītāji ir viszemākie Baltijas reģionā, tie ir visstabilākie,

kas liecina par zināmu stabilitāti arī Igaunijas piena pārstrādes nozarē kopumā.

28

Saistību īpatsvars bilancē (reizes)

13,18

9,47

17,59

12,02 12,24

17,79

,002,004,006,008,00

10,0012,0014,0016,0018,0020,00

Igaunija Lietuva Latvija

2009

2010

33. attēls. Piena pārstrādes uzņēmumu saistību īpatsvars bilancē Latvijā, Lietuvā, Igaunijā

(LPCS).

Saistību īpatsvars bilancē (33. attēls) Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem ir

vislielākais Baltijas reģionā, kas būtiski pazemina to konkurētspēju, jo ir ierobežotas

kredītresursu piesaistes iespējas jaunu projektu realizācijā, kas palielinātu uzņēmuma

konkurētspēju nākotnē. Šajā gadījumā vislabākajā situācijā ir Igaunijas piena

pārstrādātāji, jo viņu saistību īpatsvars bilancē samazinās, turklāt ar tendenci uzlaboties,

savukārt Lietuvas piena pārstrādātājiem šī situācija pasliktinās.

29

Ieteikumi.

1. LPCS atkārtoti uztur prasību par PVN likmes samazinājumu ātras aprites pārtikas

produktiem, t.sk.piena produktiem, mainot attiecīgās normas likumā “Par

pievienotās vērtības nodokli” no 1995.gada ar izmaiņām 01.01.2011. Optimālais

PVN apjoms 10 %. Tas pirmajā brīdī samazinātu valsts ieņēmumus šajā pozīcijā,

taču ilgtermiņā nodrošinātu augstāku produktu pieejamību vietējiem patērētājiem,

palielinātu vietējā tirgus apjomu, kā rezultātā pieaugtu piena nozares apgrozījums

(piena ražošana, pārstrāde, patēriņš), kas labvēlīgi ietekmētu arī citas

tautsaimniecības nozares. Ne velti šo instrumentu vietējā patēriņa palielināšanai

izmanto lielākā daļa ES un pasaules valstis.

2. LPCS aicina turpināt Valsts atbalsta programmas realizāciju Kredītprocentu daļēja

dzēšana piena pārstrādes uzņēmumiem 2012.gadā. Paredzamais šāda veida

aktivitātes minimālais finanšu apjoms – 400 tūkst. Ls. Ņemot vērā to, ka tas līdz

šim ir vienīgais valsts atbalsta instruments nozarei, par tā turpmāko īstenošanu

nevajadzētu šaubīties. Sakarā ar to, ka atbilstīgās kooperatīvās sabiedrības šāda

veida atbalstu izmanto jau 5 gadus, un 2011. gadā šīs minētās kooperatīvās

sabiedrības saņēma 300 000 Ls, turpmāk piedāvājam atbalsta apjomu noteikt nevis

matemātiski sadalot līdzekļus starp piena kooperatīviem un pārstrādātājiem, bet

attiecīgi izvērtējot konkrētās nozares pienesumu Latvijas valsts budžetam dažādu

nodokļu ieņēmumu veidā.

3. LPCS uzskata, ka nodokļu atbrīvojumi, kādi šobrīd ir pieejami tikai atbilstīgajām

kooperatīvajām sabiedrībām, būtu piemērojami arī piena pārstrādes uzņēmumu

īpašumā vai pārvaldījumā esošajiem transporta līdzekļiem, t.i., Transportlīdzekļa

ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma

7.pantā ir noteikts transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa atvieglojums 50%

apmērā lauksaimniecības produktu ražotājiem, lauksaimniecības pakalpojumu

kooperatīvām sabiedrībām un atzītām akvakultūras (dīķsaimniecības tipa)

saimniecībām par kravas automobili, kas pēc savas konstrukcijas paredzēts dažādu

kravu pārvadāšanai, un piekabi, kas pēc savas konstrukcijas paredzēta dažādu

kravu pārvadāšanai, Šādu pat atvieglojumu nepieciešams piemērot piena

pārstrādes uzņēmumiem.( saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas sniegto

30

informāciju uz 2011.gada 1.janvāri piena pārstrādes uzņēmumiem bija reģistrēti

326 kravas automobiļi, 23 piekabes un 7 puspiekabes).

4. ZM apsaimniekošanā esošā Valsts kredītfonda līdzekļu izmantošanas iespēja piena

pārstrādes uzņēmumiem produkcijas pievienotās vērtības palielināšanas

projektiem, uzskatām, ka nepieciešams palielināt kredītgarantiju apmēru, kur

viena projekta kredīta garantijas apjoms būtu vismaz 1,2 miljoni Ls. Saskaņā ar

šobrīd spēkā esošo normatīvo regulējumu, piena pārstrādes uzņēmumi var

pretendēt uz kredītgarantiju, ko sniedz „Lauku attīstības fonds” tikai 0,6 miljonu

Ls apmērā. Saskaņā ar nozares ziņojuma saturu, ir skaidrs, ka vislielākais

kredītfondu atbalsts visvairāk ir nepieciešams tieši piena pārstrādes uzņēmumiem

(likviditātes un saistību rādītāju dēļ).

5. Izmaiņas likumdošanā, kas nodrošinātu specifisku (papildus augsta pievienotā

vērtība, eksporta pieaugums, darba vietas, inovatīvi produkti un tml.) projektu

papildus atbalstu. Šāda veida atbalsts visvairāk nepieciešams t.s. “lielajiem” piena

pārstrādes uzņēmumiem, kas ES projektu ietvaros šobrīd var pretendēt tikai uz

30% līdzfinansējumu. Maziem un vidējiem piena pārstrādes uzņēmumiem jau

tagad ir pieejams līdzfinansējums līdz 60% no kopējās projekta vērtības.

Priekšlikumu izstrāde ES kopējās lauksaimniecības politikas izmaiņu ietvaros

speciāli Latvijas situācijai. Par pamatkritēriju šāda atbalsta formas piešķiršanai

vajadzētu noteikt nomaksāto nodokļu apjomu uz vienu pārstrādāto piena tonnu.

6. LPCS aicina LR Zemkopības ministrijas resursus veltīt piena nozares stratēģijas

izstrādei vidējam termiņam (3-5 gadiem). Programmas izstrādei jābūt balstītai uz

tādiem principiem, kas izslēdz negodīgas konkurences iespējas, neradot

nepamatotas priekšrocības kādai no nozarē iesaistītajām apakšnozarēm. Šāda

programma ir nepieciešama tam, lai Latvija spētu jau savlaicīgi sagatavoties 2015.

gada piena kvotu sistēmas atcelšanai.

7. LPCS aicina atrast nepieciešamos līdzekļus (līdz 1 miljonam Ls) 2012.gada Valsts

budžetā, lai turpinātu “Skolas piena” programmu, kura tika atjaunota 2011.gadā,

attiecinot to 1. – 9. klases skolniekiem.

31