2013. gada pavasaris U N I V E R S I T T E S A V Z Ewww.lu.lv

Alma Mater

Gunta Krmia zintniece, pasniedzja, gandrz k mamma

Kdas stipendijas var iegt 1. kursa students?

Erasmus programmas piedzvojumu ststi

Studenti sporto nakt

Jauna interneta vietne literatras kritikai

ISSN 1691-8185

ALMA MATER

2

Latvijas Universittes izdevums. Iznk kop 25.09.1922. ISSN 1691-8185. Reistrcijas apliecba nr. 535 Latvijas Universitte, 2013 Prpublicanas un citanas gadjum atsauce uz izdevumu obligta

Izdevumu sagatavojis: LU Preses centrs, LU Akadmiskais apgds Raia bulvris 19127, Rga, LV-1586 Tlrunis: 67034329, e-pasts: info@lu.lv http://www.lu.lv/almamater

Atbildgs par izdevumu: Andra Briekmane, Keta Selecka-Truinska.

Rakstu autori: Anete Bertholde, Andra udare, Anete Enikova, Indra Gleizde, Santa Margevia, Jeena Poakova, Aija Uzula, Emls Veide, Evija Zaa

Tulkojums angu valod: LU Humanitro zintu fakulttes profesionls maistra studiju pro grammas Rakstisk tulkoana studente Andela Bere

Vka foto: Toms Grnbergs, LU Preses centrs

Makettja: Ieva Tiltia

Korektore: Gita Brzia

Andra udare Gada pasniedzjs 2012 optometristu mamma Gunta Krmia 3

Santa Margevia K padart mcanos aizraujou? 6

Evija Zaa Novadu sples saikne starp Universitti un vidusskolu 7

LU Preses centrs Ar jaunu skatu uz studijm mjs 8

LU Preses centrs Zibens trum studenti attsta uzmjdarbbas prasmes 9

Aija Uzula Ielkojies LU Bibliotkas drgumu skap! 10

LU Preses centrs Prbaudt, vai studentu kurpes der 12

Jeena Poakova Stipendijas centgkajiem un motivtkajiem 13

Anete Enikova LU studenti studentiem vienoti dadb 14

LU Preses centrs Kerkoviusa nams: LU Humanitro un socilo zintu ptjumu centrs un Bibliotka 16

Anete Bertholde Ballte sporta zl jeb LU nakts turnri 18

LU Preses centrs Fakultu skolas skolniem paver apvrus 20

Indra Gleizde Brva vieta kritikai 22

Emls Veide Saules aptumsums enguru zem 24

LU Preses centrs Galvenais ir uzdot jautjumus 26

LU Preses centrs LU Gada balvas atraduas savus paniekus 26

LU Preses centrs Studiju kvalitti Universitt apliecina Eiropas eksperti 27

Aktuli notikumi Latvijas Universitt no 2012. gada novembra ldz 2013. gada februrim 28

Studiju programmas Latvijas Universitt 2013./2014. 30

Studijas nkamais solis plaaj pasaul

Gunta KRmIA, LU Fizikas un matemtikas fakulttes asocit profesore

Piencis pavasaris laiks, kad lielk daa skolnu izlemj turpi-nt iegt jaunas zinanas un prasmes. Zini, tas ir viens no parei-zkajiem ceiem! Studijas ir nkamais zinanu apguves lmenis, un taj ir oti daudz izaicinjumu un interesantu pavrsienu. Laiks, kas btiski ietekms tavu turpmko dzvi.

Latvijas Universittes pasniedzji bs koli, kuri pards ceu uz jaunm zinanm, tau ts apgt tas bs tav zi. Nebs viegli, tau bs aizraujoi uzzint jaunas teorijas, apgt jaunas pras-mes un iemaas, iepazt jaunas personbas.

Esmu sastapusies ar pirm kursa studentiem, kuri aubs, vai pareizi izvljuies studiju pro grammu. Tpc aicinu ikvienu sko-lnu izmantot iespju apmeklt informatvs dienas, ko piedv Latvijas Universitte, lai iegtu plaku informciju par studijm un btu iespja aprunties ar pasniedzjiem un studentiem par kdu konkrtu studiju virzienu.

Studijas tas ir liels un smags darbs, kas jpaveic, tau zinanas, kuras tu iegsi, aus tev doties tlk un sasniegt vairk. Pasniedzji un studiju pro grammu direktori pielgo studiju kursus msdienu prasbm, tau atceries, ka ar tavs padoms kdreiz var nodert. Noteikti nc un izsaki ierosinjumus, ja redzi, ka vari paldzt uz-labot studiju kvalitti, un dod savu ieguldjumu augstkaj izgltb.

Iestjoties augstskol, neviens nezina, kds ce bs ejams pc tam. Tpc studiju laik ikvienam studentam btu ne tikai maksi-mli jtver jaunas zinanas, japgst prasmes un iemaas izvl-taj zintu jom, bet ar jizmanto iespjas, ko dod Universitte rpus studijm, sportot, dejot, dziedt, splt tetri utt.

Stud un iesaisties Universittes aktivitts, un kopgiem sp-kiem ms spsim maint savu apkrtni, ttad ar savu valsti. Ikvie-nam roka jpieliek, lai darbi uz prieku iet!

LU Fizikas un matemtikas fakulttes asocit profesore Gunta Krmia. Foto: Toms Grnbergs, LU Preses centrs

pavasaris | 2013

3

Andra UDARE

Latvijas Universittes (LU) Studentu padomes rkotaj Gada balv 2012 Fizikas un matemtikas fakulttes Optometrijas un redzes zintnes nodaas asocit profesore Gunta Krmia uzvarja nomincij Gada pasniedzjs. Pieteikumu, viai nezinot, uzrakstja studenti, pasniedzju raksturojot di: Gunta Krmia ir studentu draugs un padomdevjs, kas nk no mazas nodaas, bet dara lielus darbus! G. Krmia ir akls darbaris, kuras darbbu LU mrog varbt ne visi var pamant un novrtt, bet Optometrijas nodaai is rtis ir neaizstjams un nenovrtjams! LU Studentu padomes Gada balva ir lieliska iespja, lai klusm sadotos roks un pateiktos par G. Krmias darbiem.To, ka uzvartjai balva ir nozmga, liecina vias darbaviet LU Cietvielu fizikas institta kabinet uz plaukta noliktais diploms un balvas statuete.

Vlreiz apsveicu! Ikdien cilvki cits citam biei nepasa-ka tik nepiecieamo vrdu paldies. Balva Gada pasnie-dzjs vartu bt k liels paldies no jsu studentiem.

Paldies! Kad samu e-pastu, ka jierodas uz ceremoniju, biju oti prsteigta, jo nezinju, ka studenti mani pieteikui. Vii pa

kluso bija savkui informciju par mani un uzrakstjui pieteikumu Gada balvai. Kad ceremonij k uzvartju nosauca manu vrdu, neticju. Sajta k studentam pirms eksmena uztraukums bija liels.

Pc tam izlasju pieteikumu nekas samelots nebija. Pc da-bas esmu darbaris, tas laikam man ierakstts zvaigzns.

Prsteigums bija ar 2011. gad iegt balva k aklkajai pa-sniedzjai Fizikas un matemtikas fakultt. Man ir ar vairkas balvas par zintniskajiem sasniegumiem, tomr lielu dau plauktos aizem nevis diplomi, bet pareizj projekta materili.

Pie kdiem projektiem palaik strdjat?

Tas ir projekts, kas saistts ar skolnu redzes skrningu. Mr-is ir apjaust, kdas ir skolas vecuma brnu redzes problmas. Ikdien daudzas stundas tiek pavadtas pie datora, td pasaul m problmm sk pievrst lielku uzmanbu. Ja daudzas stundas sasprindzinm redzi, t ar laiku vairs tik labi neklausa. Projekt vlamies uzzint, kdas redzes problmas ir Latvijas skolniem, un izstrdt metodiku, k ikviens skolns pats var prbaudt savu redzi. Esam apsoljui prbaudt redzi 10 000 skolniem, td plauktos krjas arvien vairk materilu. Projekts ilgst nepilnus trs gadus un jau ogad noslgsies, tau redzam, ka 30% skolnu re-dzes tuvuma funkcijas ir izmainjus. Projekts ir apjomgs, man uzraudzb ir 37 cilvki. Nopietns organizatoriskais darbs.

Gada pasniedzjs 2012 optometristu mamma Gunta Krmia

Gunta Krmia

LU Fizikas un matemtikas fakulttes Optometrijas un redzes zintnes noda-as asocit profesore.

Vado ptniece, projekta par redzes skrningu zintnisk vadtja.

Optometristekonsultante Dr. Lkina acu klnik Occo.

Aktvi darbojas Fizikas un matemtikas fakulttes dom un LU Sent.

Latvijas optometristu un optiu asocicijas Kvalifikcijas padomes prieksdtja.

Dzves moto: izmantot katru jaunu iespju, ko dzve dod!

Grmatas: visjaukks ir brnu un jau-nieu grmatas tajs ir daudz brnumu un vienkrbas, t ir iespja atslgties no sarets dzves un pasapot.

Vaasprieki: ceojumi tuvi un tli (oti patk paai tos izplnot).

Ieteikums: izmint mnesi dzvot bez televzijas tik daudz var paspt pa-veikt, un vl laiks paliek pri, lai vakar imenes lok uz mjas lievea malkotu tju un apruntos par dzvi un sapiem.

Gunta Krmia, saemot studentu pateicbas balvu Gada pasniedzjs 2012. Foto: Toms Grnbergs, LU Preses centrs

ALMA MATER

4

Js bijt viena no etrm studentm, kas savulaik pirms pabeidza optometrijas bakalaura pro grammu.

Nebiju plnojusi studt optometriju. Gribju kt par mate-mtikas skolotju, mdzu mct savus klasesbiedrus un jaunkos brnus, man tas oti patika. Informcijas diena augstskol izra manu likteni. Mums izskaidroja, kas ir optometrija, jo ldz tam op-tometristu Latvij sti nebija. Man skol padevs matemtika, fizika un bioloija, td optometrija bija vieta, kur to visu apvienot. Lai gan kurs bijm desmit, pabeidzm etras meitenes, es taj skait. Mums uzreiz piedvja strdt optik, trs piekritm, ceturt mei-tene aizgja strdt urnlistikas un sabiedrisko attiecbu lauci. Ar vim joprojm uzturu kontaktu. Kad pardjs profesionl optometrijas pro gramma, iestjos taj.

Pastv uzskats, ka optometristi ir acu rsti.

Optometrija ir k zupa, kur atliek vien piebrt sli un to baudt, jo t sev apvieno fiziku, nedaudz miju, bioloiju un pat ekonomiku. Optometriju ir vrts studt tikai tad, ja ir aicinjums paldzt citiem cilvkiem. Optometrists ir atbildgs par savu rcbu un gala rezulttu. Jo tas, ko optometrists prbauda, izraksta un iesaka klientam, ietver lielu atbildbu. Daudzus studentus uzrun aj pro gramm apvienots zintnes, kas dzv var nodert jebku-r situcij. Pazstu cilvkus, kuru fizmatiskais gars un loisk do-mana pc studijm paldz darboties ar cits sfrs. Te iemca soli pa solim risint problmas, balstoties uz zinanm, prasmm.

Optometristi nerst, bet nosaka redzes defektus, ko var la-bot ar redzes korekcijas ldzekiem brillm, kontaktlcm. Lai nezaudtu prakses iemaas, reizi ned strdju par optometris-ti. Tas paldz gan apjaust msdienu cilvka redzes problmas un iz-skolot jaunos optometristus, jo viiem jaug ldzi prmaim, gan studiju pro gramm ieviest izmaias, akcentt svargkos aspektus.

Vai optometristam nav jbt ar psihologam? Ir. Es parasti mcu, ka 30% ir mehniskais darbs, ko vei-

cam saistb ar redzes korekciju, un viss prjais ir sadarbba ar

cilvku jizprot via vlmes, sdzbas, jatrod pareizais risin-jums jsajt cilvks no bra, kad vi sper pirmo soli kabinet.

Jaunajiem optometristiem trkst pieredzes, k novrtt cil-vku. To augstskol nemca, to jaunie specilisti iemcsies dzv. Galvenais ir vlme gt zinanas un prasmes.

Ttad augstskola tikai norda virzienu, jturpina attst-ties paam ar pc studijm.

Optometrists nevar gult uz vecajiem lauriem, nepiecie-ams sevi neprtraukti pilnveidot, jo mains gan zintne, gan op-tometrijas iekrtas. Ar laiku var atklt problmas, kuras iepriek bija neatrisinmas.

Ar Gada balvas pieteikum studenti rakstja, ka js pro-tat studentus iedvesmot. motivt citus nav viegli. Kas js pau motiv un iedvesmo?

Nezinu, vai iedvesmoju studentus, tau cenos uzturt dz-vbu. Ja tev patk dart savu darbu un to dari ar sirdi un dvseli, tas ir galvenais, kas motiv. Darbs, kas jveic ar sakostiem zobiem, nesniegs pozitvus rezulttus.

Man nepatk rutna, td pedagoiskaj darb vai projektos jatrod radouma dzirksts. K pasniedzja varu veco mcbu me-tou viet radt jaunas. Ieklausos studentos, katru gadu nedaudz mainu nodarbbu saturu, eksperimentju. Studenta dzve ir ne-prtraukta darbba, pasniedzjs ir palgs pankumu sasnieganai, td minu paldzt studentos atklt radoumu. Studijas ir rado- darbnca, kas paldz atrast savu vietu dzv.

Gada balvas pieteikum studente Lga Zae minja, ka js esat optomamma, kas vienmr parpjas par visiem clniem.

Katram cilvkam ir sava misija. Man gribas, lai maniem stu-dentiem viss ir krtb. Td vii var droi nkt un lgt padomu. Man ir vairk nek simts mazo clu, atliek vien par viiem rpties.

1997. gads. Pirmais optometristu izlaidums. Gunta Krmia otr no kreiss. Foto no privt arhva

Gunta Krmia 1998. gada Dziesmu un deju svtku laik. Foto no privt arhva

STUDENTA DZVE IR NEPRTRAUKTA DAR-BBA, PASNIEDZJS IR PALGS PANKUmU SASNIEGANAI

pavasaris | 2013

5

K jums pietiek laika visiem un visam?

Nkas kdam nozagt laiku, visbiek imenei. Kad visi no-likti gult, gads ar pastrdt vakaros pc desmitiem. Pasniedzja darbs nav ieliekams noteiktos laika rmjos, jo ir ar jgatavojas no-darbbm, jlabo prbaudes darbi.

Jprot sevi labi organizt, varbt ar gadiem esmu iemcjusies izvirzt priorittes, fokusjoties uz steidzamkajiem darbiem. Lai-kus veicu iestrdes, neatliekot visu uz pdjo brdi.

Studiju gados ar to bija grtk, tau pat skolas laik centos visu izdart laik. Minu studentiem iegalvot, lai neatliek darbus uz p-djo brdi, bet tpat visiem tas neizdodas. Vairk uzmanbas varu pievrst tiem, kas visu dara laikus, td ar viu darbi ir kvalitatvki.

Tlt noslgsies darbs ar pareizjo projektu, bs vairk brv laika.

Top jau nkamais projekts. Fantzij uzburta ierce, ar kuru diagnostict redzes prslodzi. To vartu piestiprint, piemram, pie datora, un brd, kad redze ir prslogota, iedegtos sarkana lampia. Dzelten apzmtu to, ka vlams atpsties.

Kas ir augstkais punkts, kur js gribtu uzkpt?

Nevaru pateikt augstko, bet nkamais pakpiens akad-miskaj izaugsm kt par profesori. [obrd G. Krmia ir aso-cit profesore. A. .]

Minu nospraust un sasniegt tuvkus mrus. Ik pa laikam domju, ka Dievs redz to lielo mri, ldz kuram man jnonk. Pat ja novirzos no t, mani atkal noliek uz kpntm, pa kurm jiet. J, ir bijui bri, kad gribas aiziet no darba, jo iet, ka ir prk grti un sareti, tau negaidti pards lieliska iespja, piemram, uzrakstt projektu un stenot idejas. Dievs aug laikam zina, ko grib ar mani dart, varu tikai mint pakauties un stenot mrus.

Ja btu vairk brv laika, k js to izmantotu?

Es noteikti gribtu ceot, k ar atskt dejot tautas dejas un iemcties labk dejot sporta dejas. Savu dlu vedu uz sporta deju nodarbbm un ldzu, lai vi man iemca kdu soli. Man oti patk daba. Ceojot pa Latviju, izdomju marrutu un pieturas punktus,

kas noteikti jredz. Kurzemes puse jau apceota, jo vasars atp-os Tukum, kas ir starta punkts ceojumiem.

Esmu piedaljusies ar fizmatu laivu braucien un to iesaku iz-mantot katram studentam. T ir iespja iegt jaunus kontaktus, vien ldzi jpaem maias drbes, ja gads samirkt. ds laivu brauciens ir drastisks saliedans paskums, jo esi laiv, no kuras nevar izkpt un aiziet, kad sagribas.

Fizmatiem 27. aprl bs absolventu salidojums. Kda ir sajta bt vienai no liels saimes?

Ikdien to saimi nejt, jo Cietvielu fizikas institts ar opto-metristiem ir k atsevia salia. Ja gribas sajust lielo saimi, jbrauc uz Fizikas un matemtikas fakultti.

Kdam jbt topoajam optometristam un stenam fiz-matam?

Apmgam, ar vlmi gt jaunas zinanas. Latvij daudz ko var sasniegt ar radoumu, un, ja ir labs risinjums, tas var pavirzt kdu lielu procesu uz prieku. Pati neesmu sabiedriski aktvs cil-vks, bet klusais darbaris. Man patk sagdt citiem prieku un rezulttu baudt no malas. Gribtos, lai studenti nekst, ka kaut kas ir nekvalitatvs, bet nk ar saviem ierosinjumiem, k paldzt. Novlu studentiem atrast sev radoumu, strdt un mcties ar atbildbu, vlmi nodot nkamajm paaudzm ko labu.

LU Studentu Gada balvas pieteikuma pdjais teikums preczi atklj, kda ir Gunta Krmia studentu acs: Kaut vai-rk btu tdu pasniedzju, kas studentus patiem iedvesmo un neatstj vienaldzgus!

Lecturer of the Year 2012: Gunta Krmia, the Mother of the Optometrists

Gunta Krmia, the associated professor of the Department of Optometry and Optical Science of the Faculty of Physics and Mathematics, has won the Lecturer of the Year award at the Annual Award 2012 organized by UL Student Council. In the competition application, which was written without the professor knowing, the students praised her responsiveness and ability to inspire naming her the mother of the optometrists and a hard worker. G. Krmia is one of the first four students who graduated the Bachelor of Optometry study programme. Currently, she runs a project for vision screening in schools and wants to implement a study on visual overload. Her key to success is avoiding postponing everything until the last minute and finding a creative spark in every job.

Optometrijas studentes mcbu proces. Foto: Toms Grnbergs, LU Preses centrs

VAIRK UZmANBAS VARU PIEVRST TIEm, KAS VISU DARA LAIKUS

ALMA MATER

6

Iesaista sateltus un citas tehnoloijasVairk nek simts 7.9. klau skolnu vadja rados darbncas

un piedaljs tajs. Tika izsplti fizikas triki, rdti eksperimenti, atmints kartupea noslpums, atbildts uz jautjumu, k no-ert radiovius, un veiktas daudzas citas aktivittes. Dalbnieki izminja spkus ar eksakto uzdevumu konkurs, kur skolotji ar skolniem vienots komands atbildja uz giem jautjumiem un atjautgi izmantoja skol gts zinanas. K veiksmgkos kon-kurs sevi pierdja Smiltenes imnzijas komanda. Otro vietu iz-cnja Csu 2. pamatskolas komanda, 3. vietu Daugavpils Centra vidusskolas komanda.

Kamr skolni aktvi iesaistjs darbncs, skolotji daljs pie-redz par praktiskm un inovatvm mcbu metodm k efek-tvk rosint skolnus bt uzmgiem un radoiem, k darboties k ptniekiem, k izmantot informcijas tehnoloiju priekrocbas, k vadt stundas ar rpus klases (dab, uzmum, zintnes cen-tros u. c.).

Piemram, Pumpuru vidusskolas skolotja Vsma Vijupe prezentja ideju stundai datorklas, atkljot, k ar pro grammas Google Earth paldzbu apkrtjs vides problmas iespjams padart skolniem persongi nozmgas. Lietojot pro grammu un atzmjot vides problmas savas mjas apkrtnes sateltattl, diskutjot par iespjamiem risinjumiem, skolni saisto veid apgst vides problmas un mcs ts risint.

Siguldas Valsts imnzijas skolotja Lga Sausia demonstr-ja paas izstrdtos virtulos laboratorijas darbus bioloij 7. un 8. klasei, tie auj virtuli izptt zieda uzbvi, interaktvi noteikt augus un kukaius, k ar doties virtul prgjien, lai vrotu put-nus. Darbos tiek izmantotas augstas kvalittes digitls fotogrfi-jas, k ar videofilmu fragmenti, kas dod iespju ptt dzvo dabu jebkuros laika apstkos un gadalaik. Galvenais nosacjums, lai skolni btu ieinteresti mcbu proces, ir iespja bt aktvam mcbu procesa ldzdalbniekam, just gandarjumu par lielkiem un mazkiem darbiem, kas izdodas. Dabaszintu mcbu priek-metos nozmgai mcbu procesa sastvdaai ir jbt ptniecbai,

ar to saprotot ptniecbu plak nozm t ir informcijas apko-poana un izpte, praktisks ptniecisks darbbas, gan izmantojot dzvus ptniecbas objektus, gan modeljot ptniecbu ar teh-noloiju paldzbu, novrojumu un eksperimentu rezulttu analze un skaidroana. Es sav pedagoiskaj darbb daudz izmantoju tehnoloiju priekrocbas, lai pienestu skolniem klt tos dabas objektus un pardbas, kas citdi nav pieejami, par savu pieeju ststa skolotja.

Izcilkajiem skolotjiem pasniedz Ekselences balvasDienas izska LU Dabaszintu un matemtikas izgltbas

centra partneri uzmumi ar specbalvm apbalvoja skolo-tjus un skolu komandas, kas paskuma gait sevi apliecinja k radokos un atraktvkos. Par izcilu un inovatvu ikdienas darbu ar skolniem sving ceremonij Ekselences balvu sama fizikas, mijas, bioloijas un matemtikas skolotjas: Ingrda Brizga (Csu 2. pamatskola), Ilze Crule (Vecumnieku vidusskola), Sanita Bau-mane (Tukuma 2. pamatskola) un Dina Sviklne (Rgas Valsts 3. imnzija). Savu profesionalitti balvas lauretes ir apliecinju-as gan ikdienas darb, gan kltien, sacenoties ar citiem balvas pretendentiem LU rkot konkurs un pierdot, ka skolotju vei-dots stundas atbilst 21. gadsimta prasbm.

Santa mARGEVIA, LU Dabaszintu un matemtikas izgltbas centra projekta koordinatore

Pa gada skum, 4. janvr, Latvijas Universittes (LU) Liel aula bija radou ideju, aktivitu, skolnu un skolotju prpilna. Uz LU Dabaszintu un matemtikas izgltbas centra organizto paskumu Nc un dari kop ar mums! Universitt bija sapulcjuies mijas, fizikas, bioloijas, matemtikas un eogrfijas skolotji ar saviem audzkiem no visas Latvijas, lai daltos pieredz, k eksaktos mcbu priekmetus mcties efektvi, ar prieku un aizrautbu. Daudz kas tika izmints uz pau das.

Skolotjas Lgas Sausias virtul laboratorija darbb. Foto: Toms Grnbergs, LU Preses centrs

K padart mcanos aizraujou?

How to make learning exciting?

On January 4, teachers of chemistry, physics, biology, mathematics and geography as well as the 7th to 9th-grade students from all over Latvia gathered at the event Nc un dari kop ar mums! (Come Along and Do It with Us!), which was organized by UL Natural Science and Mathematics Education Centre, to share their experiences in learning the exact science-related subjects in an efficient, joyful and exciting way. At the end of the day, the most creative and captivating teachers and school teams received rewards. In its turn, the Excellence Awards were given in a special ceremony to those teachers of physics, chemistry, biology and mathematics, who had proved their professionalism both in their daily work and on the spot by competing with the other award candidates in the competition organized by the UL.

pavasaris | 2013

7

Janvra skum Latvijas Universittes Socilo zintu fakultt (LU SZF) notika ceturts Novadu sples, kurs piedaljs rekordliels komandu skaits 13 komandas. Ts izstrdja un aizstvja idejas sava novada nkotnes uzlaboanai. Par uzvartju sv konkurenc kuva Limbau 3. vidusskola.

Jdom par novada nkotniNovadu spu tradciju LU SZF aizska 2010. gad, kad tajs

piedaljs 12 komandas. T ir komandu sple, kur skolni satie-kas ar citu novadu jaunieiem un kopgi izvrt sava novada atts-tbas iespjas, saldzina ts ar citu jaunieu redzjumu un diskut par jaunieu nozmi sava reiona un Latvijas nkotnes veidoan. Novadu spu mris ir veicint vidusskolnu interesi par reion-lo attstbu un ptniecbu jaunieiem saisto form. Sples krts tiek sabalansti ptnieciskie un radoie uzdevumi.

Spu idejas autore un rkotja LU SZF profesore Aija Zobena uzskata, ka Novadu sples veido saikni starp Universitti un vi-dusskolu. Reionl attstba ir viena no tm jomm, kur lmu-mu pieeman ir svargi izmantot socilo informciju. Veicinot interesi par novadu attstbas perspektvm, ne tikai pardm, k praks var izmantot socioloiskajos ptjumos iegto informciju, bet ar rosinm jaunieus labk iepazt savu dzimto vietu, ststa Aija Zobena.

Spl parasti piedals novadu komandas 58 skolnu sastv, kas skolotja konsultanta vadb sagatavo mjasdarbus uz pt-jumiem balsttus attstbas plnus par sava novada vietu reiona attstb. Izstrdtos ptjumus vrt rija, un, pamatojoties uz rezulttiem, komandas tiek aicintas uz Socilo zintu fakultti uz spu finlu.

Finls sastv no trim dam. Skum komandas prezent vi-ztkarti ststa par savu skolu, par novadu, sniedz t raksturo-jumu un iezm attstbas perspektvas. Pc tam komandas pie-dals erudcijas konkurs par reionls attstbas jautjumiem.

Pc pusdienu prtraukuma skolu komandas apvienojas pa divm, izveidojot vienu komandu. Apvienotajm komandm tiek dots uzdevums meklt atbildes uz jautjumiem, kas skar aktulas so-cils problmas.

Iepazst ar sociologu darbuIk gadu sples dalbnieku prstvtie novadi liecina, ka izdo-

das piesaistt jaunieus no visiem Latvijas reioniem. Komandu viztkartes parda, ka vidusskolni labi przina savu novadu kul-tru un vsturi.

Sples laik skolniem ir iespja iepazties ar LU SZF tel-pm, mcbspkiem, studentiem, piedvtajm studiju pro-grammm u. c. Socioloijas studenti un pasniedzji iepazstina ar sociologa profesiju un ptjumiem par reionu attstbu, paststa par socilo zintu vietu kopj izgltbas sistm un nodergumu Latvijas kopjai attstbai.

da veida socilo zintu popularizana ir devusi rezulttu 2011. gad bakalaura studiju pro gramm Socioloija studijas uzska viena studente, kura bija piedaljusies Novadu spls, bet 2012. gad divi studenti.

Novadu spls piedaljos divas reizes, dieml kltien fi-nlkonkurs tikai vienu reizi, 2011. gad, kad kop ar komandu ieguvm pirmo vietu. Konkurss pavisam noteikti bija stimuls dzik ptt un no cita skatpunkta palkoties uz savu dzimto novadu. J-teic, ka abas reizes, gatavojoties Novadu splm, uzzinjm in-teresantus faktus, kas raisja prdomas par savu novadu un dzvi taj. Dalba Novadu spls va gt ar nelielu ieskatu par to, kas ir socioloija, es iepazinu fakultti, ldz ar to var teikt, ka tas to-mr ietekmja manu izvli par labu im studiju virzienam, ststa LU SZF 1. kursa studente Dina Orlovska.

Savukrt Aija Zobena uzsver, ka Universittes pasniedzjiem t ir iespja parunties ar skolotjiem, vidusskolniem. Esam lielu pateicbu pard skolotjiem, kas paldz sagatavoties paskumam, jo tas ir apjomgs brvprtgais darbs. Ceru, ka ar skolniem t ir lieliska iespja vienu dienu iejusties fakulttes dzves ritm, satik-ties ar studentiem un paiem savm acm ieraudzt, k izskats Universittes auditorijas.

The link between the university and the secondary school

The beginning of January saw the fourth Novadu sples (The Games of the Municipalities) competition, in which a record 13 teams took part. The participants developed and defended the ideas for improving the municipalities future. After a fierce struggle, the winner of Novadu sples 2013 became Limbai Secondary School No. 3. These games encourage the students not only to think about the future of their native region, appraise its cultural heritage and exchange views in a meeting with their peers but also to learn more about the studies at the UL Faculty of Social Sciences and understand what the professional sociologists do.

Novadu sples saikne starp Universitti un vidusskoluEvija ZAA, LU Socilo zintu fakultte

Novadu sples 2013. Foto: Alise Permaicka

Skolnu prezentcijas vienmr ir kras un izdomas bagtas. Foto: Alise Permaicka

ALMA MATER

8

LU Preses centrs

Studentu apmaias pro gramma Erasmus ir iespja, kas studiju laik jizmanto! To atzst visi, kas semestri pavadjui citur, iegstot gan jaunus draugus, gan iespaidus, zinanas un pat mlestbu. Piedvjam trs iedvesmojous Latvijas Universittes studenu pieredzes ststus par piedzvojumiem Eiropas augstskols.

Mainja manu dzvi

Elza Brundzule, LU Humani-tro zintu fakulttes studen-te. Bijusi Erasmus apmaias programm Igaunij (Tallin)

Skotnji mans plns, iesais-toties aj pro gramm, bija saistts tikai ar mcbu pieredzi. Vljos redzt un pieredzt, k ir studt cit universitt, cit valst. Latvijas Universitt mcos angu filoloiju 3. kurs un zinju, ka Erasmus ir lieliska iespja komunict angliski. Ierodoties Tallin un iepazstoties ar citiem Erasmus studentiem, sapratu, ka tas bs kas vairk par mcbu pieredzi. T ar bija. Esmu prliecinta, ka neesmu ne pir-m, ne pdj, kas saka: Erasmus mainjis manu dzvi. Ar to do-mju visu kopumu universitti, citus studentus un dzvi cit valst. Ir grti atcerties vienu konkrtu atgadjumu, tau piedzvojumu bijis daudz, piemram, saistb ar valodu bija prpratumi ne visai labo angu valodas zinanu d vai td, ka dads valods ir l-dzgi vrdi. Iekt pro gramm bija diezgan grti. Esot Tallin, satiku studentus no citm valstm, kuriem bija oti viegli iekt Erasmus pro gramm, bet vlk viiem nodarbbs bija grti saprast pasnie-dzju teikto, jo problmas sagdja valodas zinanas.

Grieij j nozm n

Ieva Zilberte, LU Pedagoijas, psiholoijas un mkslas fakul-ttes studente. Bijusi Erasmus apmaias pro gramm Grieij (Atns)

LU palaik studju interjera dizainu 4. kurs. Studiju 7. semes-tri pavadju Atns, Grieij.

Apmaias pro gramm vljos doties jau pirmajos studiju gados, tau pro grammai Mksla vl nebija noslgti lgumi ar rvalstu augstskolm, tpc studiju meto-diei un pro grammas direktoram piedvju savas izvlts augst-skolas. Tika noslgts viens lgums ar Grieijas augstskolu Atns, kas ar bija vieng valsts, kurp doties.

Vljos maint vidi un iegt jaunu pieredzi. Turklt promesot novrtju situciju Latvij un paraudzjos uz savu valsti no malas.

emot vr Grieijas ekonomisko situciju, daudz lekciju ne-notika streiku d, sabiedrisk transporta darbinieki dareiz strei-koja pat 48 stundas.

Jteic, ka pirmais interesantais un amizantais atgadjums bija sais-tts ar grieu valodu, jo grieiski j ir n un n ir ohi. s va-lodas grtbas nebija viengs universittes mjaslap nordts, ka

studijas ir angu valod, tau sav pro gramm biju vieng Erasmus studente, tpc lekcijas prsvar bija grieiski. Sazinjos ar pasnie-dzjiem, kas runja angliski, individuli vai ar kursabiedru paldzbu.

Droi varu teikt, ka apmaias pro gramm iekt bija viegli, viss atkargs no gribas un vlmes meklt rvalstu augstskolas. J-aprunjas ar metodii, studiju direktoru, rvalstu augstskolu, lai noslgtu lgumu, un tad jaizpilda iesniegumi un jizveido prezen-tcija par to, kpc vlies doties apmai un kpc izvlties tiei tevi. Iesaku ikvienam to izmantot, jo tda iespja ir dota tikai vienu reizi studenta dzv!

Pieredze, padisciplna un mlestba

Jlija Boikova, LU Humanit-ro zintu fakulttes studente. Bijusi Erasmus apmaias programm Polij (Krakov)

Palaik Latvij studju krievu filoloiju 2. kurs, bet Erasmus studentu apmaias pro gramm biju Jagelou Universitt Krako-v, Polij.

Pirms braukanas uz Poliju mani mri bija klasiski iepazt citas valsts studiju sistmu, papildi-nt svevalodu zinanas, bet jau pc kda laika sapratu, ka vlos ko vairk novrtt, vai esmu uz pareiz cea pro grammas izvl, prliecinties, vai esmu pietieka-mi disciplinta, lai organiztu savu mcbu semestri un uzemtos atbildbu par ikdienas vajadzbm, k ar gana drosmga, lai risintu problmas, komunicjot svevalod. Patiesbu sakot, dokumen-tus aizstju pdj brd, bet, kad samu apliecinjumu, pki biju oti prbijusies, jo domju, ka netiku gal ar mcbm, un nebiju prliecinta par savm pou valodas zinanm.

Iekt Erasmus pro gramm nav grti, ja sekmgi mcies Uni-versitt un apgsti svevalodas.

Piedzvojumu bija daudz. Pirmajs diens pc atbraukanas uz Krakovu iepazinos un iemljos puis no Slovkijas, kur studja Polij jau seus gadus. Vi kuva par manu labko draugu un gal-veno atbalstu. Galvenokrt pateicoties viam, uzzinju daudz in-teresanta par Poliju un Slovkiju, vi mani motivja runt poliski, un, ilgi nedomjot, nolmu skt mcties ar slovku valodu. et-ras reizes bijm Slovkij, un visspilgtk atmi palikusi kpana Zemajos Tatros Dumbjera virsotn (2043 m), jo nekad iepriek nebiju redzjusi kalnus.

Poi ir oti draudzgi, izpaldzgi un jautri cilvki, kuri ar nemk-slotu interesi jautja man par dzvi un mcbm Latvij. Patika ar tas, ka Jagelou Universitte ar Krakovas klubu un kafejncu starp-niecbu aktvi piedals visdadko paskumu organizan un nekad nebija ilgi jdom, k pavadt brvu vakaru.

Ar jaunu skatu uz studijm mjs

Elza puiu ielenkum Erasmus basketbola komandas spl 2012. gada 7. novembr. Foto no privt arhva

Es oti priecjos, ka biju Erasmus pro gramm, jo tda pieredze patiem var maint dzvi! atzst Jlija, kas, studjot Polij, pirmo reizi ieraudzja kalnus un iepazins ar savu draugu. Foto no privt arhva

Pirm neda Atns. Septembra vid tur temperatra bija aptuveni +30 grdi, ststa Ieva. Foto no privt arhva

With a new perspective on studying at home

The ERASMUS student exchange programme is an opportunity that must be used during the studies! It is acknowledged by everyone, who had spent a semester at another university acquiring both new friends and experiences, and knowledge, and even love. Three UL students speak about their experiences in European universities. Elza Brundzule studied one semester in Tallinn, Estonia, Ieva Zilberte studied on an exchange programme in Athens, Greece, and Jlija Boikova gained the ERASMUS experience at The Jagiellonian University in Krakow.

pavasaris | 2013

9

LU Preses centrs

Februra skum 15 Latvijas Universittes (LU) studenti piedaljs unikls uzmjspju attstbas apmcbs Zibens trs diens studenti izgja visus uzmjdarbbas posmus no idejas radanas ldz produktam un no produkta ldz prdoanai, paralli tam attstot iemaas komandas darb, komunikcijas procesu veidoan un kru risinan. Apmcbas studentiem organizja LU Ekonomikas un vadbas fakulttes Biznesa inkubators sadarbb ar Daily pusdienu restornu tklu, aicinot piedalties tajs ikvienu studentu.

Cepumu biznessDinamisk un s laika sprd studenti uz savas das izjuta, ko

nozm radt zmolu, noteikt cenu, raot produkciju, izveidot pr-doanas stratiju un reli prdot saraoto stiem pircjiem. Pa-ralli tam vii konkurja ar pretinieku komandu. Noteikumi pare-dzja, ka uzvars t komanda, kura sps gt lielko peu. ajs diens studentu vid virmojos emocijas bija k indieu diens. Tur bija viss salds, s, rgts! par komandu darbu ststa Mikus Losns, LU Ekonomikas un vadbas fakulttes Biznesa inkubatora vadtjs.

Uzskot akciju Zibens, studenti uzzinja, ka viiem bs j-rao cepumi. Jpiemin, ka neviens no jaunieiem iepriek nebija domjis par cepumiem vairk k par uzkodu pie tjas, kur nu vl par cepumu biznesu, kura efektivitte jpierda trs dienu laik.

Pirms dienas izaicinjums bija ne tikai iepazt jaunos koman-das biedrus, apzinties komandas lderus un sadalt amatus, bet

ar noteikt, kds bs komandas produkta ststs un prdoanas stratija.

Otraj dien bija jpierda katra spjas kulinrij, cepot stus cepumus profesionlu konditoru uzraudzb. Pirms tam komandu lderi iepazins ar formlo konditorejas izstrdjumu raoanas pusi, nokrtojot visas nepiecieams ataujas. Treaj dien sara-ot produkcija bija jprdod stiem pircjiem tirdzniecbas cen-tr Mols, azartiski prliecinot, ka ie cepumi ir gardki, labki un uniklki par citu raotju cepumiem. Lai gan abas komandas darbojs ciei ldzs un neprtraukti valdja iekj konkurence, ienkumi bija ldzgi nepilni 130 lati katrai. Lielkais izaicinjums mums bija sastrdties un nolikt savas ambcijas mal, atzst Zi-bens dalbnieks Raivis Ievi.

Sva caIzrdjs, ka studenti ir azartiski un kaislgi audis, kas lmumus

pieem, apsprieot dadus variantus un iespjas. Komandu stratija un darbba bija izteikti atirga. Viena piedzvoja kru un konfliktu situcijas, otra visus lmumu pieemanas proce-sus organizja demokrtisk veid. Abas komandas kop izcepa 35 kilogramus cepumu, bet rezulttu izra vien divi cepumi, ststa Mikus Losns, skaidrojot, ka uzvartjs ir ikviens aktivittes dalbnieks, kas ajs diens iemcjs kaut ko jaunu vai atsvaidzin-ja savu skatjumu uz biznesa veidoanas procesiem. is process bs labs skums, lai rastos priekstats par uzmjdarbbu, skot no idejas par produktu un beidzot ar produkta realizanu tirg.

das un ldzgas aktivittes LU Biznesa inkubators organi-zs studentiem ar turpmk, aktulko informciju studenti var uzzint internet: http://www.biznesainkubators.lu.lv. LU Biznesa inkubators ir atbalsta organizcija LU studentu uzmjdarbbas uzskanai, kas piedv gan konsultcijas, gan apmcbas, gan teh-niskos risinjumus jaunajiem uzmjiem.

Zibens trum studenti attsta uzmjdarbbas prasmes

Students develop business skills at a lightning speed

At the beginning of February, 15 UL students took part in a unique entrepreneurial development training Zibens (The Lightning): within three days, students, divided into two teams, went through all stages of business from the idea to the product, to the sale of the product simultaneously developing teamwork, communication and crisis management skills. Students task was to create a company which produces biscuits and then sells them at the shopping centre Mols. The winning team was the one with the highest profit margins. The student training process was organized by the Business Incubator at the Faculty of Economics and Management in partnership with the Daily dining restaurant chain.

Komanda Bua aktv tirdzniecb. Foto no LU Biznesa inkubatora arhva

Komandas Cepumi produkcija. Foto no LU Biznesa inkubatora arhva

ALMA MATER

10

Aija UZULA, LU Bibliotka

Latvijas Universittes (LU) Bibliotka ir msu Alma Mater intelektul un kultrvsturisk pauma glabtja. Ts krjums ir daudzautaina zintnes un ptniecbas attstbas liecba LU. Ldzs studiju procesa nodroinanai nepiecieamm grmatm krjum glabjas apslpti drgumi. Bibliotkas lepnums ir vsturiski vrtg Reto izdevumu un rokrakstu kolekcija, ko veido oriinlgravras, unikli pergamenti, attlizdevumi, dada satura manuskripti un grmatas, kas izdotas rzems ldz 1801. gadam (svevalods), Latvij ldz 1830. gadam (svevalods) un ldz 1855. gadam (latvieu valod).

Kultrvsturiskas vrtbasKolekcij plai prstvta valodniecbas un literatrzintnes,

vstures, filozofijas un teoloijas, k ar dabaszintu nozare ar izdevumiem, kas ietver vsturiska, reliiska, literra satura tekstus un savam laikam aktulus tekstu komentrus un ptjumus. Izde-vumi ir nozmgs ptnieciskais materils zintniekiem un muzejiska vrtba plaam interesentu lokam, tie kalpo par bagtgu dekor-jumu Bibliotkas rkotajos paskumos (1. attls) un izstds (2., 3., 4. attls).

Kolekcij ldzs citm vrtgm kultrvsturiskm liecbm at-rodami antks literatras autoru izdevumi, kas aptver laika posmu no Homra laika 8. gs. p. m. . ldz pat Romas imprijas sabruku-mam 5. gs. m. ., tdjdi padarot o kolekcijas dau vrtgu gan no saturisk, gan bibliogrfiski vsturisk viedoka, aujot ptt ne tikai grmatu saturu, bet ar to iesieanas un izdoanas likumsa-karbas.

16.18. gs. izdots antks literatras grmatas ir daa no 20. gs. 20.50. gados veidojus LU Filoloijas un filozofijas fa-kulttes bibliotkas Klasisks filoloijas fonda. o vrtgo antko autoru darbu klstu LU Bibliotka papildinjusi dados veidos gan ieprkot no organizcijm un privtpersonm, gan saemot dvinjumus. Visbagtgko dvinjumu ap 2000 eksemplru Bibliotka sama no Padujas Universittes (Universita di Padova) 1922. gad, taj bija daudzi vrtgi un reti, ldz 1801. gadam izdoti antko autoru darbi oriinlvalod un tulkojumos, k ar Paduj, Vencij, Florenc izdotas grmatas par Itliju, ts pilstu un ie-dzvotju vsturi.

Visveckais kolekcij ietvertais klasisk perioda autora darbs ir 1512. gad izdot romieu autora Verglija (70.19. g. p. m ..) episk poma Eneda (Aeneis), kas izceas ar patnju teksta iz-vietojumu un kru titullapu.

Ielkojies LU Bibliotkas drgumu skap!Antko autoru darbi Latvijas Universittes Bibliotkas Reto izdevumu un rokrakstu kolekcij

1. attls. Paskums LU mja 2011. gad. Foto no LU Bibliotkas arhva

2. attls. Foto no LU Bibliotkas arhva

pavasaris | 2013

11

Digaru svtaPieejamo antks literatras anru dadba ir iespaidga

eposs, vairki lirikas paveidi, drma (tradija un komdija), ora-torproza, filozofisk, satrisk, vsturisk, eogrfisk un lieti satura proza. Kur gan nav dzirdjis par aklo dziesminieku Hom-ru un via radtajiem eposiem lida un Odiseja? Vai par Ci-cerona slaveno runas mkslu vai Horcija veiklajiem pantmriem? No iem digariem var daudz ko aizgt!

Katras nozares interesents ajs grmats atrads kaut ko sev saistou. Vstures pazinji un motji var ceot laik, ptot Pltar-ha (46.120. g. m. .) radts valstsvru un karavadou biogrfijas, kliedt neziu par kdu Sens Grieijas vai Romas pastvanas vstures fragmentu Hrodota (484.425. g. p. m. .), Tukidda (460.395. g. p. m. .), Polbija (200.118. g. p. m. .), Tita Lvija (59. g. p. m. . 17. g. m. .) un Tacita (56.117. g. m. .) daudza-jos pasaules kultras pua vstures aprakstos.

Dzejas cientji aicinti novrtt klasisk perioda literatras prles Homra (8. gs. p. m. .) un Hsioda (8. gs. p. m. .) epo-sus, Pindara (522.443. g. p. m. .) epinkijus, Verglija dzeju un Ovdija mitoloisko fantziju Metamorfozes (Metamorphoses) un Fstus (Fasti). Krjum ir pasaules pirm romna autora Pet-ronija (27.66. g. m. .) satriskais darbs Satirikons (Satyricon), Marcila (Martialis, 38./41.102./104. g. m. .) epigrammu izlases un Aula Persija Flakka (34.62. g. m. .) satras. Literatrzintnieki un valodnieki var iegrimt Horcija (65.8. g. p. m. .) darb Par dzejas mkslu (De ars poetica) un par saturiski vrtgu uzskatma-j 10. gs. bizantieu enciklopdiskaj Svdas vrdnc.

Filozofija nudien ir bijusi iecienta nozare visos laikos. Varbt tpc krjum nereti atrodama senos das vkos iesieta pasau-les filozofisk doma Platons (424./423.348./347. g. p. m. .),

stoiis Epiktts (55.135. g. m. .) un Diogns Laertietis (3. gs. m. .), Senekas (4. g. p. m. . 65. g. m. .) filozofisko darbu izlase un Longna (1./3. gs. m. .) darbs Par cildeno ( ).

Topoie valstsvri un juristi katr zi var mcties no Romas imprijas oratora Cicerona (106.43. g. p. m. .) darbiem (5. at-tls), teortia Kvintilina (35.100. g. p. m. .) un grieu retoria Isokrta (436.338. g. p. m. .), kas uzskatmi par dairunas pa-matnostdu veidotjiem.

Kri dekori, kilogramus smagi ieeiPtniekiem vrtgie t laika komentri atrodami gandrz viss

mintajs grmats, tie prsvar ir latu, vcu, franu un itlieu valod. Tpat grmats iekautas antko autoru biogrfijas un gr-matas redaktoru, izdevju un komenttju sniegtais atbilsto laika vsturisks un politisks situcijas raksturojums. Kolekcij atrodami ar ptjumi par dadu anru darbiem, kas demonstr t laika zi-ntniski ptniecisko pieeju literatrzintnes attstb, piemram, par ptniecbai vrtgu atzta 1675. gad izdot Rappolti (16151676) komentru grmata par Horcija satru un vstuu izlasi.

Pasaules vstures klasiskais periods nianss atklts t laika lite-ratr, kur gadsimtu gait veidojuies antks literatras anri sav daudzveidb auj ptt Sens Grieijas un Romas vsturisko, eo-grfisko, politisko, reliisko un potisko diskursu un gt iedvesmu un atzias msdienu pasaules skatjuma perspektv.

perioda grmatas ir unikli mkslas darbi, kas izceas ar kri dekortm, gravtm titullapm, patnju teksta izvieto-jumu lappus, oti atirgiem grmatu izmriem no vismaz-k kabatas formta ldz vismaz 23 kg smagam un prnsanai nertam formtam. Tau vislabk o mkslas darbu daudzpusgo izcilbu iespjams novrtt, aplkojot tos kltien.

Ja radusies interese par grmatniecbas pirmsku-mos iespiestiem klasisk perioda autoru darbu izde-vumiem, to saturu un izskatu, tad ielkojies LU por-tla sada Bibliotka / Specils kolekcijas. Izmanto iespju iepazt muzejiskas vrtbas LU Bibliotk!

Take a look inside the treasure chest of the UL Library!

In the UL Library stock, there are hidden treasures next to the books necessary for studying process. The Library boasts a historically valuable Collection of Rare Editions and Manuscripts, which contains the original etchings, unique parchments, images, different manuscripts and books published abroad in foreign languages before 1801 as well as in Latvia in foreign languages before 1830 and in Latvian before 1855. The collection includes a wide range of editions in linguistics and literary studies, history, philosophy, theology and natural science with historical, religious and literary texts, as well as text commentaries and studies essential in their time.

3. attls. Foto no LU Bibliotkas arhva

5. attls. Foto no LU Bibliotkas arhva

4. attls. Foto no LU Bibliotkas arhva

ALMA MATER

12

Prbaudt, vai studentu kurpes derLU Preses centrs

Latvijas Universittes (LU) paskum Studenta kurps vidusskolni vienu dienu var iejusties studenta d un piedalties studiju proces. Vidusskolni iet uz lekcijm, piedals seminros, laboratorijas un praktiskajos darbos, k ar iepazst Universittes studiju pro grammas un studiju procesu, kas paldz pieemt motivtu lmumu tlks izgltbas izvl. Piedalans aj paskum nozm iepazties ar ar citiem btiskiem studentu dzves aspektiem, piemram, dzvoanu dienesta viesnc, darbbu paprvald un padarbbas kolektvos. Katram skolnam ir ar savs gids studiju pasaul students, kas jau iepazinis Universittes dzvi. ogad studentu kurpes pielaikot vars no 2. ldz 8. aprlim.

Uzmanbu! Dalbnieku pieteikans paskumam Studenta kurps notiek Latvijas Universittes estudiju vid. Skolni no 28. februra ldz 15. martam var pieteikties izvltaj studiju pro gramm pie konkrta studenta.

Interesanti, bet atbildgiBeta Kepa, LU Juridisks fakulttes studente:

Paskum Studenta kurps esmu piedaljusies gan k skol-niece, gan divus gadus k studente.

Par o paskumu uzzinju izstd Skola, bet pieteicos p-dj vakar un vairs pat necerju, ka mani paems. Piema. Jau labu laiku zinju, uz kuru fakultti vlos doties, bet apmeklt paskumu vljos, lai prliecintos par savu izvli. Vl pirms LU Juridisks fakulttes apmekljuma students bija sagatavojis pr-steigumu devmies uz tiesas sdi! Studentam t bija mcbu pro grammas daa, bet man pirm tiesas sde, kur piedaljos (klausjos). Tas bija interesants dienas skums.

Diena, ko pavadju LU Juridiskaj fakultt, bija neaizmirsta-ma, un studente, kas bija kop ar mani, priekstatu par fakultti padarja vl labku, izststja visu, kas mani interesja. Jau pirmaj lekcij bija sajta j, eit es vlos bt! Un t paa gada ruden tiku uzemta LU Juridiskaj fakultt.

Pirmaj kurs, ilgi nedomjot, pieteicos Studenta kurpm, jo gribju kdu skolnu iedvesmot mcbm sav fakultt. Diena nepagja bez force majeure, k jau studentiem mdz gadties, bet, neskatoties uz to, skolnieks bija priecgs apmeklt o paskumu un ruden bija msu fakulttes students. Otraj gad, piesakoties paskumam, biju droka un prliecintka, td uzmos vadbu par diviem skolniem. Bija neliels uztraukums, jo 2. kurs studiju viela ir saretka, vai skolniem tas neliksies biedjoi? Lai die-na paietu vieglk, nolmu sagatavot nelielus mcbu materilus no-darbbm, lai viiem nav vienkri js, bet vartu sekot ldzi no-darbbai. Dienas beigs skolniem bija iespja apmeklt konferenci par juristu tiku, par kuru ar samu pozitvas atsauksmes. Guvu gandarjumu, ka paldzju izirties par turpmkajam studijm.

Studentu kurps, manuprt, ir atbildgs paskums skol-niem, jo tas ne tikai dod iespju dienu pavadt kop ar studentu, bet ar prliecinties par savu izvli. Studiju virziena izvle ir oti nozmga, jo tas ietekm msu dzvi un ievirza tajs slieds, pa kurm ms virzsimies visu turpmko dzvi.

Aicinu nebaidties pieteikties studentus, vienalga, kuru semes-tri js studjat, jo tas tiem ir interesanti, tau ar atbildgi. Js varat maint kda skolna dzvi par labu studiju virzienam.

Paldzja justies drokPauls Ans, LU Juridisks fakulttes students:

Laikrakst Diena izlasju sludinjumu par paskumu Stu-denta kurps. Pieteikties nebija grti, un ar pats paskums bija viegls, lai ar tagad saprotu, ka toreiz visu nemaz neizpratu. Man studiju izvles zi paskums nepaldzja, biju jau izlmis, toties vlk fakultt jutos drok. Ja jsaka, kas aj dien bija vispatka-mkais, brvpusdienas un mapte, ko samu.

Lietderga dienaElza, LU Socilo zintu fakulttes studente:

Pagjuaj gad piedaljos Studenta kurps. Par o pasku-mu uzzinju, rakjoties internet un mekljot augstskolas. T k viena no manm favortaugstskolm bija tiei LU Socilo zintu fakultte, tad nolmu pieteikties. Atzu, ka bija diezgan viegli ie-justies studenta d, un tas man oti paldzja izvlties, jo uzreiz sapratu, ka vlos studt tiei LU Socilo zintu fakultt. Uzzinju visu, kas man interesja, un studente, kam sekoju, bija oti atsau-cga, visu izskaidroja, un tas mani prliecinja vl vairk. ogad, ja vien bs tda iespja, domju ar pati piedalties Studenta kurps jau k studente. T viennozmgi bija lietderga diena, kur ieguvu gan motivciju studt, gan ieskatu studentu dzv. Patika, ka bija par mums, sekotjiem, padomts ar dvanim un brvpus-dienm. Bija fori!

Studentakurpes

Stepping into a students shoes

At the UL event Studenta kurps (In a Students Shoes), high school pupils can participate in studying at the University for one day. The pupils go to lectures and seminars, take part in laboratory and practical work, as well as get to know the UL study programmes and the peculiarities of the study process, which helps them make a reasoned decision regarding future education options. Participation in this event also implies getting acquainted with other important aspects of student life, such as living in a hostel or taking part in self-government activities and amateur performance groups. Each pupil has their own guide to the world of studies a student who is already familiar with the University life. This year, high-schoolers will be able to step into students shoes from April 28.

pavasaris | 2013

13

Stipendijas centgkajiem un motivtkajiemJeena POAKOVA, LU Fonda komunikcijas speciliste

Latvijas Universittes (LU) Fonds aicina centgus, motivtus un sabiedriski aktvus studentus pieteikties mecentu stipendijm un pievienoties lielajai stipenditu saimei talantgiem, izciliem jaunieiem, kas sasniedz savus mrus!

LU Fonds piedv dadas stipendiju pro grammas gan pir-m kursa, gan vecku kursu studentiem. Pirm kursa studen-tiem ir iespja saemt tdas stipendijas k Ceamaize 2013, M. M. V. Petkevis piemias stipendija vai kdu no Novadu stipendijm, savukrt, skot ar 2. kursu, studentiem ir iespja pie-teikties gan LU dimecenta Kristapa Morberga stipendijai, gan Jauno ptnieku stipendijm eksaktajs, socilajs vai humanitra-js zintns.

ogad 12. klau abiturientiem no 1. ldz 25. martam ir iesp-ja pieteikties stipendijai Ceamaize 2013, M. M. V. Petkevis piemias stipendijai un Novadu stipendijm. Ts paredztas sa-biedriski aktviem un motivtiem topoajiem studentiem, kuriem ir nepietiekams finansjums studiju nodroinanai, bet mos prts, skaidra nkotnes vzija un labas sekmes mcbs. Stipen-dijas apjoms ir 1500 latu, ko var izmantot gan mcbu maksas, gan ikdienas triu seganai dzvoanas izdevumiem un sevis intelektulai pilnveidei.

Lai pieteiktos stipendijai, jaizpilda anketa LU Fonda mjaslap www.fonds.lv, klt pievienojot noteikta parauga CV, 11. klases lie-cbu (jiesken) un 12. klases 1. semestra liecbu (jiesken), re-komendciju no vidusskolas direktora vai rpusskolas un intereu izgltbas iestdes vadtja (jiesken), rekomendciju no pavald-bas socil darbinieka (jiesken), izziu no socil dienesta, kas apliecina imenes kopjo ienkumu lmeni vai apgrtintu socilo stvokli (jiesken), un citus dokumentus, kas vartu paldzt ie-gt stipendiju.

Aktula informcija par stipendijm, pieteikans noteikumiem un LU Fonda stipenditiem mjaslap www.fonds.lv.

Scholarships for the most diligent and motivated studentsThe University of Latvia Foundation annually grants scholarships for young, talented and ambitious students. The scholarships are very various and are open to both the secondary school students who plan to study at the University next year and current University students. Secondary school students can apply to scholarships Ceamaize 2013 and M. M. V. Petkevis piemias stipendija as well as municipality scholarships by March 25 by completing an online form and submitting the necessary documents. More information at www.fonds.lv.

Sving LU Fonda stipenditu suminana 2012. gada 15. novembr.

Foto: Toms Grnbergs, LU Preses centrs

Stipendijas Ceamaize 2013, m. m. V. Petkevis piemias stipendijas un Novadu stipendiju konkursa termii:

Pieteikans internet: 1.25. marts Pieteikans 12. klases skolniem, aizpildot anketu mjaslap www.fonds.lv

Izvrtana: 26. marts 3. aprlis 1. krta: pieteikumu izvrtana nekltien

Intervijas: 8. aprlis 3. maijs 2. krta: intervijas kltien ar izvirztajiem pretendentiem

Rezultti: 10. maijs Rezulttu pazioana stipenditiem

Lgumu slgana: augusts Pc reistrans studijm Latvijas Universitt

ALMA MATER

14

Anete ENIKOVA

Krsas katram savas, kop mums ir spks! ar du saukli 2012. gada jauno studentu svtkos Aristotelis vienojs Latvijas Universittes (LU) studenti. Tas spilgti raksturo studentu dadbu, atirgos studiju virzienus, intereses, tau jo pai tradcijas un paskumus, bez k nav iedomjams studiju laiks. Pagju gada nogal ikviens LU students varja piedalties elektroniskaj balsojum, nosakot savas fakulttes studentu paprvaldes labko paskumu studentiem. Trspadsmit fakulttes un trspadsmit ststi par labkajiem paskumiem sniedz priekstatu par plaajm un daudzpusgajm aktivittm LU.

BioAiris 2012Tradcijm bagts un bioloiski krs laivu brauciens BioAi-

ris 2012 vienoja Bioloijas fakulttes esoos un bijuos studen-tus, vedot piedzvojumos pa Mmeli. Braucien tika piedvtas gan sportisks aktivittes, gan iespjas mkslinieciski izpausties laik, kas netika pavadts uz dens.

eorallijs Tebra 2012 Viena no senkajm tradcijm eogrfijas un Zemes zint-

u fakultt ir eorallijs, ko organiz visus eogrfus vienojo eogrfu mafija. 2012. gad par rallija upi bija izvlta Tebra, un eogrfi to devs iekarot ar saukli Tebras upe melna k kafija, ciemos brauc eogrfu mafija!.

Informcijas zintu jauno un viedo prtu simbiozeDatorikas fakulttes studentu un vadbas organizt nefor-

ml konference LU un LMT Datorzintu dienas 2012 notika augusta skum un pulcja 73 dalbniekus no piecm Latvijas un divm rvalstu augstskolm un instittiem. Konferenc tika ap-lkotas datorzintnes jaunks tendences: kvantu skaitoana,

bezvadu sensoru tkli un datorinenierija, attlu atpazana, mk-slgais intelekts, datorlingvistika u. c. Tika prezentti Latvijas zint-nieku ptjumu rezultti kvantu skaitoan, kas guvui pasaules atzinbu, un dots ieskats tmeka zintn, kas pta tmekli k sare-tu fenomenu, kura izpte sniedzas pri vienas zintnes nozares robem.

Sportisk sacensba starp ekonomiem un vadbniekiemVienas no senkajm studentu sporta spu tradcijm ir Eko-

nomikas un vadbas fakultt. Sporta spls studenti demons-tr sportisko sncensbas garu, nododoties veselgm brvdabas sporta aktivittm, stiprina prasmi darboties komand, uzlabo attiecbas ar draugiem un iepazst jaunus studentus.

Akustisks dzejas vakars Lai patvertos no ikdienas steigas, Humanitro zintu fa-

kulttes studentu paprvalde piedvja akustisks dzejas vakaru Aizbrauksim dzej. T bija iespja studentiem un mcbspkiem tvert vienotu dzejas un akustisks mzikas baudjumu. aj vakar piedaljs gan sabiedrb atpazstambu guvui dzejnieki, gan Hu-manitro zintu fakulttes studenti, kam vl sevi japliecina. Ap-mekltjus priecja mzii, radot pau skaas un simbolu auru.

Juridisko argumentu sacensbaPagju gada vid Juridisks fakulttes studentu paprval-

de uzrunja visu Latvijas tiesbu zintnes studiju pro grammu rea-lizjoo augstskolu studentus un aicinja pardt savas juridisks zinanas un argumentcijas spjas, piedaloties sacensbs, kas velttas profesora Paula Minca piemiai II Prof. P. Minca krimi-nltiesbu tiesas procesa izsple. Izsplei sagatavotais kzuss bija pietuvints stai kriminllietai, savukrt dalbnieku komandm bija jgatavo apsdzbas un aizstvbas runas, izmantojot liet dotos pierdjumus un pieemot, ka to prbaude ir pabeigta.

LU studenti studentiem vienoti dadb

LU Datorikas fakulttes studentu un vadbas organizt neforml konference LU un LmT Datorzintu dienas 2012 notika augusta skum LU sporta un atptas kompleks Ratnieki, kas radja iespju formlo konferenci prvrst dinamisk un aktv pieredzes apmai starp jaunajiem un pieredzjuiem datorzintnes prstvjiem. Foto no LU Datorikas fakulttes arhva

pavasaris | 2013

15

miu dienas 2012Maij mijas fakulttes studentiem bija iespja piedalties fa-

kulttes grandiozkajos svtkos miu diens 2012. Zintniski ptniecisko darbu tu prezentciju konkurss, erudcijas konkurss Esi zinos miis, mijas eksperimentu paraugdemonstrjumu srijas, fotoorientans, labko studentu apbalvoana, balle ar dzvo mziku t bija iespja ikvienam iepazt miu dzvi no visdadkajm pusm gan forml, gan neforml gaisotn.

Satiekas Baltijas jras reiona medicnas zintu studenti

medicnas fakulttes studentu paprvalde sadarbb ar R-gas Stradia universittes studentiem organizja lielko Baltijas valstu medicnas studentu konferenci, kur vienkopus tiks vairk nek 400 medicnas zintu prstvji no Skandinvijas un Baltijas valstm. Konference bija lieliska iespja dadu valstu studentiem prezentt savus labkos darbus kompetentiem nozaru specilis-tiem un profesionu vadb piedalties praktiskajs nodarbbs.

Ziemassvtku balleBall ogad vienojs mijas un Pedagoijas, psiholoijas un

mkslas fakulttes studenti. Balle Reiz Ziemassvtkos... sagai-dja ar sirsngu atmosfru, lksmm deju grupm, iespju labi at-psties no ikdienas rpm un kaut brdi auties brnumam.

Pirmsaristotelis 2012Dien, pirms jaunie studenti pirmoreiz satika Aristoteli Doma

laukum, Socilo zintu fakulttes studentu paprvalde orga-nizja pau paskumu Pirmsaristoteli. aj dien jaunie studenti tika iepazstinti ar fakulttes un studentu formlajm un neform-lajm tradcijm. Starp informatvm uzrunm un prezentcijm tika veidotas jautras aktivittes.

Fizmatdienas 2012Fizikas un matemtikas fakulttes Studentu padome

ik gadu rko fakulttes svtkus. 2012. gad paskums Fizmatdie-nas noritja jau 42. gadu pc krtas. Fizmati pulcjas ar mri popularizt eksakto zintu jomu, veidot un nostiprint kon-taktus starp skolnu un studentu, rosint diskusiju augstskolu studentu vid par vidjs un augstks izgltbas problmm un aktualittm, attstt un nostiprint studentu organizatoris-ks prasmes, popularizt aktvu atptu un veicint veselgu dz-vesveidu, izveidot saikni starp Fizikas un matemtikas fakulttes pasniedzjiem un studentiem ne tikai akadmisk, bet ar ne-forml vid.

Fuku balle ar vsturiski filozofisku pieskauSvinbas, ar kurm visvairk lepojas Vstures un filozofijas

fakulttes (VFF) studenti 2012. gad, ir Fuku balle. is ir tradci-jm bagtkais paskums fakultt. Tikai stiem vsturniekiem un filozofiem ir saprotami maisks nakts noslpumi un piedzvoju-mi, prliecinti VFF studenti. Ieskoties studijm, fuki iejtas LU vid, tau tikai pc oktobra iesvtbm tie jtas steni piedergi VFF. Studenti vakar dodas me, sadaljuies vairks grupis, un staig pa to, izejot konkrtus posteus.

Neapzints teritorijas teoloij un reliiju ptniecb 2012. gad notika Teoloijas fakulttes studentu kon-

ference Neapzints teritorijas Latvijas teoloij un reliiju ptniecb. Studenti, iepazstinot cits citu un sabiedrbu ar refertiem teoloijas un reliijas zintn, pardja, cik dadas un daudzveidgas intereses ir teoloijas studentiem: Reliisk dzve Csu pilst 14.16. gs., Attieksme pret Prieka vsti Latvijas pres, Ateisma izgltbas reliisk btba, Miruais Dievs k zombijs u. c.

Dai faktiLU Studentu padome ir fakultu studentu paprvalu veido-

ta organizcija, kas prstv visas LU studentu intereses un rpjas par studentu kultras dzvi.

Katru gada novembra otraj ned notiek fakultu studen-tu paprvalu vlanas. Vairk nek 250 studentu tiek ievlti studentu organizcijs, lai turpmko gadu rptos par studentu intereu prstvniecbu k fakultu, t LU lmen.

Jaunajiem studentiem

LU mja 18. maijLai kltien iepaztu visu LU fakultu studentus, lauztu ste-

reotipus par studiju iespjm LU un, iespjams, atkltu sev jaunus studiju virzienus, LU Studentu padome 18. maij Raia bulvr 19 no plkst. 18.00 ieldz uz LU studentu reprezentcijas paskumu LU Mja.

mentoru sistmaLai jaunie studenti neapjuktu lielaj un plaaj LU, katr fa-

kultt darbojas mentori. Tie ir vecko kursu studenti, kas paldz iepazt fakultti, studiju specifiku un paststa par pasniedzju pa-radumiem. Pieteikans augusta skum.

Aristotelis 1. septembrJau vairk nek 46 gadus jauno studentu tradcija ir pavadt

nakti LU, svinot jaun studiju gada skumu. LU jauno studentu svtki Aristotelis ogad notiks Zinbu dien 1. septembr. Doma laukum paredzta svinga svtku atklana, kam sekos lpu gjiens uz Alma Mater Raia bulvr 19. Pc tam dejas un svinbas ldz pirmajm lekcijm.

Papildu informcija interneta vietn http://lusp.lv vai LU fakul-tu studentu paprvalu mjaslaps.

Jauno studentu svtku Aristotelis atklana Doma laukum 2012. gada 2. septembr. Foto: Toms Grnbergs, LU Preses centrs

UL students for students: united in diversity

Everyone has their own colours, and together we have the power! is the slogan under which UL students united at the annual freshman celebration Aristotle in 2012. It vividly describes the diversity of students, different fields of their studies and interests, but especially their traditions and activities, without which the study time would be unthinkable. At the end of the last year, all UL students could participate in the electronic voting to determine the best event for the students organized by the Student Council. Thirteen faculties and thirteen stories about best activities boat rides, sports games, acoustic music and poetry evenings, informal and scientific conferences organized by students, mock trials and many more give an idea about the scope and variety of activities at the UL.

ALMA MATER

16

LU Humanitro un socilo zintu ptjumu centrs un Bibliotka

Kerkoviusa nams:

Rgas pilstas galvas Ludviga Vilhelma Kerkoviusa (18311904) savrupnamu via deviu brnu imenei 1874. gad projektjis Vidzemes guberas arhitekts Jnis Fridrihs Baumanis, kas ir pirmais latvieu izcelsmes arhitekts. Trsstvu kas celtniecba pabeigta 1878. gad, t veidota izteiksmgs neogotikas forms, sekojot neogotikas stila piu asimetriskajai uzbves shmai. Foto no LU Bibliotkas arhva

aj k mjvieta kop 20. gadsimta 40. gadiem bijusi LU Bibliotkai. Tagad valsts nozmes arhitektras piemineklis ir renovts, bet stas bvju viet (attl) uzcelta jauna ka, kur turpmk darbosies vairki LU zintniskie institti. Renovcijas darbu kopjs izmaksas ir 2,6 miljoni latu, no tiem Eiropas Reionls attstbas fonda ldzfinansjums bija 1,95 miljoni latu. Foto: Toms Grnbergs, LU Preses centrs

28. janvr svingi izrdtas Latvijas Universittes (LU)

telpas Rg, Kalpaka bulvr 4. Vsturiskaj Kerkoviusa nam

turpmk darbosies ne tikai LU Bibliotka, bet ar LU

Humanitro un socilo zintu ptjumu centrs. Foto: Toms

Grnbergs, LU Preses centrs

17

LU Humanitro un socilo zintu ptjumu centrs un Bibliotka

Vsturiskaj k apskatmas greznas pildiu divviru durvis ar kokgriezumu aplikciju, koka panei ar Art Deco stila dekoratvm apmalm, uniklas vtveida kpnes, vsturisk parketa fragmenti u. c. Foto: Toms Grnbergs, LU Preses centrs

T sauktaj kamna jeb turku istab aplkojams izcils 19. gadsimta beigu kultras paraugs polihrom interjera krsojums. Foto: Toms Grnbergs, LU Preses centrs

Latvijas Universittes misija ir rpties ne tikai par Latvijas augstks izgltbas un zintnes izaugsmi, bet ar par nacionls kultras vrtbu saglabanu un nodoanu nkamajm paaudzm. Tpc is notikums ir nozmgs ne tikai Latvijas Universittei, bet ar Rgai un visai Latvijai, jo ldz ar nama renovciju otro elpu ir ieguvusi Latvijas Universittes Bibliotka un atdzimanu piedzvojis valsts nozmes arhitektras piemineklis, kas turpmk bs mjvieta ar Latvijas Universittes humanitro un socilo zintu instittiem, svingaj uzrun teica LU rektors prof. mrcis Auzi. Foto: Toms Grnbergs, LU Preses centrs

Telpu svingaj izrdan ar teatraliztu uzvedumu uzstjs LU Studentu tetra aktieri, izspljot L. V. Kerkoviusa un via kundzes ieraanos no pagtnes. Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss bija ietekmgs un cienjams Rgas pilsonis, pirmais Rgas pilstas mrs (18901901). L. V. Kerkoviusa laiks Rg iezmjs ar strauju rpniecbas uzplaukumu, iedzvotju skaita pieaugumu un t radto celtniecbas bumu. Ar via atbalstu notika Bulvru loka apbve, tika celtas daudzas sabiedriski nozmgas kas un izveidoti parki. Foto: Toms Grnbergs, LU Preses centrs

pavasaris | 2013

ALMA MATER

18

Ballte sporta zl jeb LU nakts turnri Anete BERTHOLDE

Slapji krekli, pozitvas emocijas, izsalkums pc sporta un miegainba lekcijs nkamaj dien vieno Latvijas Universittes (LU) nakts turnru dalbniekus, kuri nakts melnum Olimpiskaj sporta centr cns par uzvaru kd no komandu sporta veidiem florbol, strtbol, volejbol un pavisam nesen ar frsbij.

Nakts turnru ras skums Nakts turnru ideja pieder Uim Biseniekam pareizjam

LU Sporta servisa centra direktoram. Via filozofija, veidojot os turnrus, bijusi izveidot komandu sporta turnrus savjiem LU saimei, kuros studenti vartu piedalties bez maksas, ststa Krlis Drznieks, LU Sporta servisa centra paskumu vadtjs, vi ir ar Ekonomikas un vadbas fakulttes maistrantras stu-dents. Pie nakts turnru mriem un uzdevumiem var mint sporta, aktvs atptas un veselga dzvesveida popularizanu, bet ldztekus tam nakts turnri ir lieliska iespja atslgties no ikdie-nas un saliedties ar kursabiedriem.

Ar par atbalsttjiem nakts turnros ir padomts tja un cepumi pieejami visa vakara garum, skan mzika, un tiek rko-tas atrakcijas, kur ldzjutji var pacnties par balvm, piemram, pagjuaj florbola turnr skattjiem tika rkots mmais ovs un viktorna. Turklt komandas nakts turnros pai dom par vizulo noformjumu un skanjumu.

Buacs, Putngi un citi zvri LU nakts turnri pulc komandas ar tdiem nosaukumiem k

Arvis un kreiss kjas, Tavs sencis, Mans vectvs, eogr-fu mafija, Buacs, Putngi u. c. Komandas prsteidz ne tikai ar oriinliem nosaukumiem, bet reizm ar ar komandas formas trpiem. Piemram, florbola nakts turnram katru reizi ir sava te-matika un pat tiek pieirta balva atraktvkajai komandai.

Tiei komandu pai veidotie trpi no turnriem visspilgtk palikui atmi Krlim Drzniekam, kur piedaljies visos florbola turnros, iejuzdamies gan organizatora, gan spltja, gan pasku-ma vadtja lom.

Krlis k komandu ar spilgtko vizulo tlu atceras ekonomu komandu We need a player [Mums vajadzgs spltjs (angu val.). A. B.], kura reiz uz turnru ieradusies oldsklg sporta sti-l ar siem ortiem, bet cit reiz skattjus prsteigusi, atnkot peldkostmos un spljot haltos. Tpat vi min kdu Juridis-ks fakulttes komandu, kura ieradusies rtos smurfu trpos. [Smurfi 2011. gada ameriku filma par maziem, ziliem, izdo-mtiem radjumiem, kas apmalds ujork. A. B.]

Iespjams, ka florbola nakts turnru tematika un ldz ar to at-raktivitte nodroinjusi florbolam vislielko atbalsttju skaitu un auj tam gozties nakts turnru slavas sault, lai gan LU populr-kie komandu sporta veidi ir basketbols un futbols (palaik netiek organizti nakts turnri futbol).

Nja, bumbia un vrtiDomju, ka cilvki izvlas splt florbolu nakts turnr t-

pc, ka vienmr uzsveram aicints piedalties ikviens neatkargi no meistarbas pakpes. Piemram, basketbol, ja pats nesp-lju basketbolu un aizietu uz turnru, mani samizotu bez pro-blmm, jo basketbols un futbols ir tik populri sporta veidi, ka

pieredzjuiem ir priekroka, ststa Krlis. Pc florbola turnra dalbnieku atsauksmm, iet, viam var piekrist.

Piemram, Laura Mangulsone, kura turnr piedaljs bez ie-priekjas pieredzes, intervij LU florbola mjaslapai ststa: Mei-tenes! Aizmirstiet par kautrbu un prvariet bailes! Ja nemkat splt florbolu nekas, bs jiemcs! (Smejas.) Tik vienkri...

Nja, bumbia un vrti florbola nakts paskries tri! sav tvitera kont raksta cita florbola nakts turnra dalbniece Elna Auzne.

Nakts turnru jauniais frsbijsBet k btu ar vti bumbias viet? No gada klasiski po-

pulro komandu sporta veidu (florbola, strtbola, volejbola) nakts turnriem pievienosies frsbija nakts turnrs, kura nolikums ir ati-rgs. T k frsbijs ir LU nakts turnru jauniais, pirmaj reiz aici-nti piedalties ar spltji no citm augstskolm. Dainis Jakovels, LU frsbija nakts turnra organizators un medicnisks fizikas dok-torantras students, s nolikuma izmaias pirmaj reiz skaidro ar faktu, ka frsbija sabiedrba ir neliela un ikdien LU un Rgas Tehnisks universittes (RTU) studenti trenjas kop.

Iespjams, tiei nakts turnrs LU frsbija saimei vartu piepulci-nt jaunus biedrus. Dainis cer, ka frsbija nakts turnr LU izdosies sadot pa mizu RTU, jo starp abm universittm vienmr esot principila ca.

Frsbija nakts turnra nolikums paredz, ka komand jbt trim meitenm un trim puiiem. Savukrt florbola turnr uz laukuma jbt vismaz vienai meitenei, taj pa laik strtbol var startt gan vrieu, gan jaukts komandas, bet volejbol sievietes un v-riei spl atsevis kategorijs.

sti studentisks gars zaudtju navLai ar redzams, ka mintajos sporta veidos nolikums ir ati-

rgs, visos aicinti piedalties gan meitenes, gan puii. Tpat orga-nizatori ststa, ka turnru mjaslaps pat atvrts Spltju placis tiem, kam komanda vl nav nokomplektta.

Nakts turnros netrkst ne sportiskas cas, ne spraigu emociju. Foto: Kaspars Silavs

pavasaris | 2013

19

Vai studentus nebied sportoana nakt? Piemram, Dainis atklj, ka viam studenta dzve asocijas ar nakts darbu, tpc sportoana nakt iet oti studentiska var socializties ar citiem, atpsties un iepazties ar kdu sporta veidu. Ar nakts turnru no-rises diena izvlta studentiska ceturtdiena vai piektdiena, kad daudziem nav lekciju, lai nkamaj dien nav miegainiem jiet uz augstskolu.

Par nakts turnriem un studentisko prto ar Krlis. Vi uz-skata, ka piedalans nakts turnr ir viena no lietm, kas jpaveic studiju laik. Katr zi studiju laik ieteiktu visu izbaudt. Viens no diem procesiem ir ar LU sporta nakts turnri. Ts ir pavisam neiedomjamas emocijas sportot trijos nakt un dart to kop ar vl prsimts cilvkiem.

Viam piekrt ar Andis Stafeckis, kur, pc LU Florbola nakts turnra daloties iespaidos, atzst: Nakts turnros zaudtju nav...

Latvijas Universitte rko nakts turnrus: florbol; frsbij; strtbol; volejbol.

Par sportu LULU sporta dzvi organiz Sporta servisa centrs, kas atrodas

Olimpiskaj sporta centr Grostonas iel 6b. T ir LU studentu sporta pamatbze, tau sporta dzve norit ar citur: sporta nam Arkdija, Daugavas stadion un LU fakultu sporta zls.

Studentiem tiek piedvta iespja apmeklt sporta nodar-bbas basketbol, futbol, volejbol, florbol, beisbol, frsbij, vieglatltik, brvaj c un sievieu c, paaizsardzb, atl-tiskaj vingroan, ah, aerobik, veselbas vingroan, kendo, galda tenis u. c.

Sadarbb ar futbola skolu METTA ir izveidota futbola ko-manda FS METTA / Latvijas Universitte. Pretendt uz ieka-nu komand var no vidusskolas vecuma, ja skolns spj sevi ap-liecint k attiecg lmea sportists un vlk apemas studt LU.

Labkajiem LU studentiem sportistiem ir iespja saemt stu-diju maksas atvieglojumu.

Studenti ivina par Latvijas Universittes nakts turnriemPaula Brunovska @pauljiiine

Labi pavadts vakars/nakts jauk florbola gaisotn @LUflor-bols !!! :) Tagad no pozitvisma pat miegs vairs nenk... :D

Kaspars Tauri @KasparsTaurinsPc teicamas sples izcnta 2. vieta naktsturnr. Naksnga pa-staiga, neveselgas brokastis un jtu, k pc 45 min tiku gult.

Lga Veinberga @LiguchNu labrt! Nakts turnrs nosldzies, vlme pc volejbola vl ir uzkurinta, tagad atliek nenogult darbus. Ldzu, ldzu, l-dzu, piezvaniet man 9.15.

Jnis Lsns @JanisLusensEsmu atpaka no @LUflorbols. Esmu mazliet noguris, bet, k jau paredzju, gribas vl!:) Paldies visiem!

Studenti iesakaKpc piedalties Latvijas Universittes nakts turnros?

Kristaps teinbergs, Socilo zintu fakulttes students, seas reizes piedaljies florbola nakts turnr:

Citiem iesaku piedalties LU nakts turnros, jo t ir lieliska iespja izrauties no ikdienas steigas un nodarboties ar sportis-km aktivittm ne tikai dien, bet ar nakts laik.

Kristne Giode, Fizikas un matemtikas fakulttes studen-te, vairkas reizes piedaljusies gan florbola, gan volejbola turnros:

Ja ir vlme padzent bumbu vai atbalstt kdu komandu / spltju, tad noteikti iesaku piedalties. Kaut vai lai zintu, k tas ir bumbot pa nakti! Galvenais ieguvums gan, manuprt, ir tas, ka var satikt cilvkus no citm fakulttm ar vienojoo lietu volejbolu. Vairki draugi man ir tiei no diem paskumiem, un tad reiz var piedalties citos, piemram, sporta spls.

Andris ivars, Fizikas un matemtikas fakulttes students, volejbola nakts turnr piedals jau kop 2009. gada:

Noteikti ieteiktu vismaz pamint un piedalties vien posm, jo sajtas, ko sniedz da nepiespiesta sportiska gaisot-ne, ir fantastiskas, k ar studentiem ir nepiecieams sports, un t ir lieliska iespja likt sev pakustties. Vlos ar piemint to, ka laika gait turnri ir attstjuies, tagad ne tikai notiek volejbola sples, bet tiek paralli organizti dadi konkursi ar vrtgm balvm. Btb turnrus vrtju ar 8,5 no 10 ballm, jo btu lieliski, ja tie notiktu biek.

Dalbnieki piedom ar pie komandu noformjuma. Jautrba garantta! Foto: Kaspars Silavs

Party in the gym or the UL Night Tournaments

The UL is the first higher education institution in the world which has started to organize night tournaments in team sports. Currently, there are night tournaments in floorball, frisbee, street ball and volleyball, and previously, also tournaments in football. Tournaments are open only to University students, and the philosophy of these games is to give students the opportunity to participate in tournaments for free. The tournaments have become very popular due to their attractiveness music is playing all night long, tea and biscuits are being offered, and the players are dressed in specially prepared outfits.

ALMA MATER

20

Fakultu skolas skolniem paver apvrusLU Preses centrs

Skolniem, kas jau tagad interesjas par savu nkamo profesiju un studiju iespjm vai vienkri vlas saturgi pavadt laiku, Latvijas Universittes (LU) fakulttes organiz dadas tematisks skolas, pc kuru beiganas vairks studiju pro gramms piedv pat iespju studt budeta viet, ja vien skolns bijis pai centgs. Lk, daas no tm!

Jauno fiziu skolaJau otro gadu LU Fizikas un matemtikas fakultt (FMF) or-

ganiz Jauno fiziu skolas (JFS) nodarbbas. Nodarbb tma tiek apskatta gan populrzintniski, gan praktiski, prbaudot un atkl-jot dadus fizikas likumus, turklt noslgum tiek sniegts ieskats augstskolas studentu mcbu pro gramm. Apskatts tmas biju-as dadas, piemram, kda ir svrstbu nozme mzik, k izvei-dot vienkru spektrometru no srkociu kasttes, k tiek meklti Zemei bstamie objekti un k noteikts attlums ldz tiem u. c.

Ikvienam! Kaut ar nodarbbas paredztas vidusskolniem, ts nereti apmekl ar pamatskolas skolni, kas interesjas par fiziku.

Kad un kur? Astoas reizes mcbu gad katra mnea (ize-mot janvri) otraj sestdien no plkst. 10.00 ldz 15.00 LU Fizikas un matemtikas fakultt Zeu iel 8, Rg.

Andris Jenerts, mcs JFS:T k fiziku vl skol nemcos, esmu 7. klas, JFS ir vieta,

kur apgt zinanas un pierdt, ka gadiem nav nozmes un varu konkurt pat ar 12. klasm! To pierda pat vairki JFS testi, kuri man ir bijui pareizi, bet citiem n. Turklt kur gan labk pavadt sestdienas dienu, ja ne darot to, kas tev patk un interes!

Gatis Bergs, stud LU FmF 2. kurs: Nevienu brdi neesmu nolojis, ka izbrvju laiku un ierados

uz nodarbbm agros sestdienu rtos. Prt labi palikui pasniedzji un nodarbbas. Taj laik nebtu domjis, ka omulgi korpulentais cilvks, kur ststja par matemtisk svrsta aprakstanu ar trigo-nometriskajm funkcijm, bs tas pats pasniedzjs, pie kura pc gandrz diviem gadiem krtou eksmenu elektromagntism, bet eneriskais ststtjs par elektronu kustanos mikroviu e-nerator mikroviu krsn tikpat aktvi pirm kursa ievadseminr ststs par kvantu fiziku. Nevar ar aizmirst gards maiztes un tju, kas uzturja pareizo garastvokli starp nodarbbm.

Ar mana vidusskolas fizikas skolotja ar interesi prlasja JFS praktisko darbu materilus. Tiei savdabgs un neierasts prak-tisks nodarbbas radja vislielko interesi.

Jauno biologu skolaJauno biologu skola (JBS) notiek jau vairk nek septius ga-

dus. o tradciju iedibinja studentu paprvalde, lai veicintu sko-lnu interesi par bioloiju un autu saprast, ka bioloija eksist ne tikai mcbu grmats, bet ar tur r. Katra nodarbba veltta kdai bioloijas apaknozarei un sastv no vairkm jautjumu

krtm, ko veido studenti. Skolnam var nkties atbildt uz jau-tjumu par to, kdu deni studente Anna uzljusi nomizotiem kartupeiem, steidzoties uz lekciju, ja, prnkot mjs, tie kuvui mksti. Vai ar izveidot DNS modeli no plastilna. Vai izskaitot, cik lielu telpu vajadzs Viesturam, lai izveidotu nas modeli, par kodolu emot srkociu krbiu.

Interesanti! Jauno biologu skolas talismans ir eztis no multfil-mas Eztis migl. Vairk informcijas par JBS var iegt mjas-lap: jbs.lu.lv.

Kad un kur? JBS notiek etras ldz piecas reizes gad. Skot ar o gadu, nodarbbas notiek tuvk lietm un objektiem. Piem-ram, botnikas nodarbba LU Botniskaj drz, bet cilvka fizioloijas nodarbba P. Stradia Medicnas vstures muzej.

ikita Trojanskis, 9. klases skolnieks, apmekl JBS:JBS ir lieliska iespja prbaudt zinanas bioloij un sacensties

ar vecko klau skolniem. Biologu skola attsta bioloisko loiku, kura noders olimpid. pai patk krtas, kas rkotas sadarbb ar muzejiem vai Universitti, un krtas ar praktiskiem darbiem.

Krlis Jermacns, absolvjis JBS, stud LU medicnas fakultt:Man patika visas grupu darba krtas un Sviesta katedras saga-

tavotie uzdevumi. Zinu, ka kds ausminjs par to, ka via grupas biedri neatir DNS no izvemtas doktordesas viss varavksnes krss, bet tas jau nepadara paskumu mazk interesantu. Patika uzdevumi, kuros bija kda ipsna humora pavisam dvaini atbil-u varianti nekad par aunu nenk.

Andris Ziemelis, bioloijas skolotjs: Skolns, kur piedals JBS, kst motivtks mcties bioloi-

ju. JBS krtas notiek biei, un tas liek cilt grmatas gandrz katru mnesi. Skolns kst prliecintks, jo savus rezulttus var sal-dzint ar visu klau grupu dalbniekiem, un zinoks, jo pc uzdo-tajiem jautjumiem saem pareizs atbildes. Pc konkursa dienas notiek lekcija par kdu aktulu bioloijas problmu. Varu apgalvot, ka JBS stiprina skolna zinanas un veicina izpratni, tdjdi sko-lns ir btiski sagatavotks piedalties skolas, novada, valsts vai pat pasaules bioloijas olimpids un vlk ar veiksmgi studt.

Jauno vsturnieku skolaJauno vsturnieku skola (JVS) skusi darbu prn gada septem-

br. Vidusskolni nodarbbs iepazstas ar vstures zintnes svarg-kajm nozarm, iegst priekstatu, k strdt ar vstures avotiem.

Jauno biologu skolas nodarbba pie dabas LU Botniskaj drz. Foto no JBS arhva

pavasaris | 2013

21

Katru gadu pc JVS beiganas skolni saem beiganas aplie-cbu. Mjasdarbi nav obligta prasba, bet 12. klau skolni, kuri guvui labks sekmes JVS mjasdarbu sagatavoan, LU Vstures un filozofijas fakultt (VFF) rpus konkursa tiek iekauti budeta grup. JVS nodarbbas vada gan LU VFF mcbspki, gan dokto-ranti un studenti, muzeju specilisti.

Kad un kur? Katra mnea pdj sestdien LU Vstures un filozofijas fakultt Mrstau iel 28/30, Rg.

Jauno mediu skolaProfesors Pauls Stradi par medicnu teicis, ka t reiz ir mk-

sla, zintne un profesija. Lai ktu par rstu, daudz jmcs, un studijas nav vieglas. Viens no btiskkajiem to vidusskolnu iegu-vumiem, kuri apmekl Jauno mediu skolu (JMS), ir iepazans ne tikai ar Medicnas fakulttes studiju vidi un studiju kursiem, bet ar iespja prliecinties par savu motivciju nkotni saistt ar medicnu. Aktivitu formts galvenokrt ir lekcijas un praktisks nodarbbas.

Kad un kur? Lekcijas notiek reizi mnes sestdiens no plkst. 11.00 ldz 13.00 LU Juridisks fakulttes telps Raia bulvr 19, Rg.

Kitija Balode, absolvjusi JmS, stud LU medicnas fa-kultt:Par JMS uzzinju, kad par to rta zis ststja prof. Andrejs

rglis. Sameklju informciju internet un pieteicos, jo jau no 5. klases zinju, ka studu medicnu.

Pateicoties JMS, man bija iespja iepazties ar medicnas studi-jm, jo iepriek nebija priekstata par to, ko tas praktiski nozm. Katra lekcija bija unikla ar interesantm profesoru prezentcijm. Varju tikties ar ar medicnas studentiem un uzdot jautjumus. Lielkais ieguvums ir gt prliecba, ka mana izvle ir medicnas studijas un rsta profesija.

Jauno pedagogu un psihologu skolaLU Pedagoijas, psiholoijas un mkslas fakultt (PPMF) Jau-

no pedagogu un psihologu skol (JPPS) vidusskolni var iepazties ar interesantm tmm pedagoij un psiholoij. Pedagogs un psihologs ir paas profesijas, kuru pamat ir darbs ar cilvkiem. Tpc JPPS sniedz papildu zinanas, lai labk iepaztu sevi, ap-jaustu savas intereses, spjas un piemrotbu nkamajai profesijai.

Svargi! Mcbu gada laik 12. klau skolni var izstrdt pt-jumu pedagoij vai psiholoij, to prezentt un ar augstko vrtjumu iegt budeta vietu vien no studiju pro grammm Pedagoijas, psiholoijas un mkslas fakultt.

Kad un kur? JPPS nodarbbas notiek reizi mnes gan Valmie-ras Valsts imnzijas telps, gan LU Pedagoijas, psiholoijas un mkslas fakultt Jrmalas gatv 74/76, Rg.

Katrna Aplocia, pateicoties izcili izstrdtam darbam JPPS, ieguva iespju mcties LU PPmF budeta viet: skola man radja vl lielku interesi par psiholoiju un ar

pedagoiju. Lekcijas notika reizi mnesi, man tas ita par maz jau pc pirms lekcijas, jo nodarbbas bija tik aizraujoas un interesan-tas, ka vljos ts klausties vl un vl.

Aleksejs Lukjanikovs, LU PPmF 1. kursa students, ab-solvjis JPPS:

T ir laba iespja iejusties LU mcbu gar. Apmeklju skolu trs gadus, jau no 10. klases, un varu teikt, ka t dod nodergas zinanas gan pedagoij, gan psiholoij. Palaik esmu tur, kur gribju nokt, un JPPS man paldzja to sasniegt.

Maz filozofijas fakultteMazs filozofijas fakulttes (MFF) vsture ir vienlaikus gara un

sa. Tradcija izveidojs padomju laik, bet tad izkstja. ogad MFF atska savu darbu. Atsaucba bijusi lielka, nek gaidts, at-zst MFF veidotji. Nodarbbs skolni un pasniedzji brvi klst pa dadm filozofijas tmm. Piemram, pavasara semestr ieplnotas sarunas par eksistencilismu, dzvesmkslu, Latvijas filozofiju un Sokratu. MFF nodarbbs iegrieas ar studenti, jo gan mazs, gan liels fakulttes cilvkus vieno aizrautba ar filozofiju.

Kad un kur? Nodarbbas notiek reizi mnes otrdiens no plkst. 16.30 ldz 18.00 Vstures un filozofijas fakulttes 4. audi-torij Mrstau iel 28/30, Rg.

Ina Lenca, LU Vstures un filozofijas fakulttes 1. kursa studente: Izvloties studiju pro grammu, man bija skaidrs, ka, izmanto-

jot visas pieejams iespjas, ir lielka varbtba, ka, par to radtais priekstats atbilds stenbai. Apmeklju LU akciju Studenta kur-ps, ts laik man bija iespja iejusties studenta lom, un intere-sjos par bakalaura pro grammu Filozofija izstd Skola. Ar MFF ir laba iespja iegt prliecbu par savu izvli.

Vides akadmijaMrtiecgiem jaunieiem, kurus interes daba un kam rp

apkrtj vide, patk radoi un aktvi pavadt brvo laiku, st vieta bs Jauno vides zintnieku skolas Vides akadmija. T ir jauno vides zintnieku skola olimpide, kuru organiz LU eogrfijas un Zemes zintu fakultte (ZZF). Piedalties var visi 10.12. klau skolni. Katra nodarbba veltta kdai vides aizsardzbas tmai. Nodarbbs piedals fakulttes pasniedzji un viesi no vides aizsardzbas institcijm, NVO, pavaldbm, uzmumiem.

Svargi! Nodarbbas noslgum kursanti prezent zinanas par attiecgs nodarbbas tmu Zaaj test un visa mcbu gada garum krj punktus. Trs labkie iegst iespju studt ba-kalaura studiju pro gramm Vides zintne bez maksas.

Kad un kur? Nodarbbas notiek reizi mnes sestdiens no plkst. 12.00 ldz 16.00 eogrfijas un Zemes zintu fakultt Alberta iel 10, Rg, un lauka apstkos.

Lga Pakalna, stud LU ZZF 2. kurs:Mcjos 11. klas, kad par Vides akadmiju man pasts-

tja eogrfijas skolotja. T ita aizraujoa iespja. Aizbraucu, paminju, iepatiks. aj laika posm sapratu, ka Vides aka-dmijas tmas ir ne tikai interesantas, bet patiem aktulas visai sabiedrbai. Ne mirkli neesmu nolojusi o izvli, jo stu-dijas ZZF paldzjuas labk izprast daudzus dabas procesus un msu nozmi tajos, vienlaikus pilnvrtgi izbaudot aktvu un neaizmirstamu studenta dzvi. Vides lietas apvieno daudzas no-zares, tpc turpmkais darbbas spektrs pc studiju beiganas ir diezgan plas.

Schools of Faculties that open up new horizons

For those high school students who are taking interest in future professions and higher education options or just want to spend time meaningfully, the UL Faculties offer a variety of thematic schools, the completion of which gives the opportunity to secure a state-funded study place if the student has been particularly diligent. At classes, the students are introduced to the faculties they are taking interest in as well as told about, and involved in discussions on, current topics that are not included in the compulsory school programmes.

ALMA MATER

22

Indra GLEIZDE

Kop prn gada novembra darbbu internet uzscis LU Humanitro zintu fakulttes (HZF) studentu izveidotais virtulais urnls Ubi Sunt (www.ubisunt.lu.lv), kur gandrz visu rakstu autori ir pai studenti. Ubi Sunt interesanti interpret literras aktualittes un procesus, piedvjot savu neatkargu viedokli. Literatra, kritika un zintne ir ts btnes, pc kurm ilgojas Ubi Sunt, skaidro projekta idejas autores un vadtjas, HZF doktorantras studentes Jlija Dibovska un Elna Kokarevia.

Kur ir? Kur palika?Ideja par veidu, k papildus nodarboties ar saistou nozari ar

rpus studijm, radusies Jlijai izveidot vietni internet, kur btu gan konstruktva literatras kritika, gan jaunrade, gan ties skat-jums uz literriem asumiem. Tdu izdevumu trkst. Ja kdu interes process, tad ar esoajiem urnliem nav pietiekami. Ir svargi, lai par grmatu btu vismaz divas recenzijas, nevis viena, k tas reizm gads, un, ja ir vairkas un dadas, tas ir tikai ap-sveicami, ststa Elna.

Jau projekta nosaukums Ubi Sunt norda uz virtul izdevuma misiju. Projekta iniciatores skaidro, k latniskais no-saukums saistts ar klasiskajm vrtbm, uz kurm balsts gan filoloisk izgltba, gan centieni vrtt literatru. Ubi Sunt no-zm kur ir, kur palika? Interneta vietn tiek uzdoti jautjumi kur palika iepriekjie izdevumi? Kur ir jaunie autori, un kur vius varam atrast? Varam atauties uzdot daudz jautjumu, jo esam jauni, un neviens nevar mums pieprast bt prk nopietniem

vai oti konservatviem. Varam skatties dados virzienos, tur-pina Elna.

Vloties iesaistt projekt ar citus studentus, meitenes pasnie-dzjiem jautjuas, kuri, viuprt, btu spjgi darboties kritik un rakstt recenzijas. Iepazans un komandas veidoana aizskusies jau vasar literatras entuziasti nk gan no bakalaura pdjiem kursiem, gan no maistrant-ras un doktorantras, pieda-ls ar absolventi. ie studenti recenz izdevumus, piesaista autorus un izvrt publicja-mo jaunradi, apmekl da-das konferences un lasjumus, par tiem veidojot aprakstus. Lai gan ir izveidota pamatko-manda, Ubi Sunt nevlas lite-ratrzintnieku vidi saaurint, tiei pretji biei tiek uzru-nti un pieaicinti ar valodnie-ki, filozofi, vsturnieki un citi studenti, kuri vlas recenzt kdu jaunizdevumu sav jom. Daudziem studentiem t kst par pirmo da veida pieredzi, td tas ir ar veids, k iemc-ties ko jaunu.

Vl viens projekta ieguld-jums ir ieskats humanitrm problmm velttu zintnisko

Brva vieta kritikaiInterneta vietnes Ubi sunt idejas autores un izveidotjas

Jlija Dibovska (no labs) un Elna Kokarevia. Foto: Indra Gleizde

pavasaris | 2013

23

konferenu jom. Daudzi par tm nemaz neuzzina. K teica msu literr konsultante, LU HZF Latvieu literatras vstures un teorijas katedras profesore Mra Grudule, publictie raksti paliek vsturei. Ir dergi zint, ka ir tds cilvks, kas lasjis par o tmu, ka pie via varam vrsties un uzzint via viedokli vlk, meklt citus via rakstus, ststa Jlija.

Spja skatties kritiskiJlija un Elna ir projekta redaktores, savukrt jaunradi re-

di Santa Idere-Bankava un Sintija Kampne. T studiju gait un ar kritiku saistts aktivitts iegt pieredze tiek izmantota, lai dotu padomu tiem, kas iepriek ar kritiku nav nodarboju-ies. Redzam, ka cilvki atrod laiku tam, kas viiem patk un padodas. Konsultjam tos, kam padodas ne tik spdoi, cena-mies pacelt vismaz raksta zi uz augu, bet esam oti priecgi, ja gads talantgi recenzenti. Lmenim jbt! Visgrtk ir ar no-beigumiem un kritisko skatjumu. Cilvki nav pieradui kritiski skatties, labkaj gadjum vii ir gatavi reflektt tikai par po-zitvo. Starp citu, indeve raksturga ar prk daudziem dok-torantiem, bet ms nevlamies zaudt spju uz lietm skatties kritiski, paskaidro Jlija.

Atsevios gadjumos tiek palgts ar autoritatvks viedok-lis. Pamat projekts tendts uz jaunajiem, uz studentiem, bet pie mums publicjas ar profesori un pieredzjui cilvki. Vi-iem varam palgt uzrakstt kdu komentru kaut dienasgr-matas ieraksta veid, ja interes kds jautjums un viu viedok-lis, t Elna.

Par spti!Projekta realizcija nedaudz ieilga. Skum bijis uztraukums

par finansjumu lapas izveidei un grmatu iegdei, tau ar is jautjums veiksmgi atrisints. Izrdjs: ja kaut ko grib, tad var dabt pat par velti. Viss ir realizjams, bet ce ir diezgan ilgs un neatlaidgs. Ja ir vlme kaut ko veidot, jiet pie viena, pie otra, pie tre, un, ja treais saka, ka neko nezina, ir jiet vl. Beigs gandrz viss ir tapis bez maksas. Pat logo uztaisjm pai, ststa Elna, un Jlija piebilst, ka mazais LU vietnes nosaukum ir zinms garants, ka lapai ir nopietni nolki. T ar esot vieglk runt ar izdevjiem, lai tie pieirtu ldzekus grmatas recen-zanai. Prsteigums bijis par cilvku atsaucbu un izdevniecbu atbalstu.

Daudzas izdevniecbas ir priecgas. Viiem patk, ka kaut kas notiek un ka kds kaut ko dara. Jo rakstm ne tikai par elitrm vai popsgm grmatm, bet ar, piemram, par brnu grmatm. Priec, ka izdevniecbas ir atsaucgas, jo pai grmatas nevartu nopirkt. Grmatas pc tam sav paum iegst recenzenti vai bibliotka. Tas bija atkljums, ka cilvki ir oti sirsngi un atsaucgi. Reizm gan iet, ka latviei ir tdi noslgti, secina Jlija.

Parealizcija un domubiedriJautjot par to, ko pam darboans ir devusi, pirmkrt

studentes run par vlmi radt jaunus tematus literrajai diskusi-jai Latvij. Personiskus iemeslus nordot, Jlija piebilst, ka tas ir viens no veidiem, k sevi realizt doktorantr, kur tdu projektu ir vieglk izbdt. T ir gan iespja, gan ieguvums, ka ms varam sevi realizt.

Divas no komandas dalbniecm Una Alksne un Sintija Kam-pne izklsta savu skatjumu, paskaidrojot, k darboans Ubi Sunt auj iegt pieredzi literatras kritik un bt lietas kurs par msdienu latvieu literatras norism. Redzu abus os aspektus k nepiecieamu papildinjumu literatrzintnes maistrantras studijm. Ieguvums ir ar gandarjums par padarto, kas atirb no studiju darbiem ir pieejams un var kt interesants vai node-rgs citiem. oti patkami, ka ir iespja iepazt gudrus, radous un aizrautgus cilvkus, ar kuriem mani vieno patiesa interese par literatru un vlme dart ko vairk, nek tiek prasts, lai formli nokrtotu studijas, t Una.

darboans nozm gan sevis, gan ar literrs dzves izzi-u. Projekts gan man, gan citiem sniedz iespju parealizties, ie-gt pieredzi recenziju rakstan, iespju apzint literro procesu, motivciju vrtt literatru publiski, saglabt uzmanbu pret jaun-kajiem literrajiem notikumiem un apzint apkrt esoos radoos spkus. Vienlaikus projekts nozm domubiedru ieganu, uz ieguvumiem norda Sintija.

Ubi Sunt nkotnes plniProjekta veidotjas sola kamr vias studs doktorantr,

Ubi Sunt noteikti turpinsies, un cer, ka vlk vadbu prems citi entuziasti. Mums ir gadjuies vairki talantgi studenti, un ceru, ka vii triju doktorantras gadu laik prems o lietu, ststa re-daktores.

Jautjot par nkotnes plniem, k viena no lietm, kas pa-laik ir aktula, tiek minta finansjuma piesaiste. Finansjums, kas biji