DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE
DABASZINĀTŅU UN MATEMĀTIKAS FAKULTĀTE
Akadēmiskās bakalaura studiju programmas
„BIOLOĢIJA”
pašnovērtējuma ziņojums
par 2007./2008., 2008./2009., 2009./2010. studiju gadu
Programma akreditēta 11.07.2007. – 31.12.2013.
2007./2008. studiju gads – veiktās izmaiņas
2008./2009. studiju gads – veiktās izmaiņas
2009./2010. studiju gads – veiktās izmaiņas
2
AKADĒMISKĀ BAKALAURA STUDIJU PROGRAMMA
„BIOLOĢIJA”
- programmas kods – 43420
- programmas īstenošanas ilgums – 3 studiju gadi pilna laika studijas un
4 studiju gadi nepilna laika studijas
- programmas apjoms - 125 KP
- prasības uzsākot studijas – atestāts par vidējo izglītību
- iegūstamais grāds: dabaszinātņu bakalaurs bioloģijā
- programmas īstenošanas vieta – DU
- programmas īstenošanas veids - pilna un nepilna laika studijas
- programmas direktore – Dr. biol., asoc. prof. Inese Kokina
APSTIPRINĀTA
DU senāta sēdē
2007. gada 28. maijā, protokols Nr. 6.
Senāta priekšsēdētājs:
Dr. phys., profesors V. Paškevičs
3
SATURS
1. STUDIJU PROGRAMMAS VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS ..................................... 4
1.1. Studiju programmas sociālā pieprasījuma pamatojums .......................................... 4
1.2. Bioloģijas bakalauru nākotnes perspektīva no Latvijas valsts interešu viedokļa..... 4
2. STUDIJU PROGRAMMAS MĒRĶIS, UZDEVUMI UN IEGŪSTAMIE STUDIJU
REZULTĀTI ZINĀŠANU, PRASMJU UN ATTIEKSMJU FORMĀ.... ……............. 5
3. IMATRIKULĀCIJA ........................................................................................................6
4. STUDIJU PROGRAMMAS SATURS UN ORGANIZĀCIJA ...................................... 6
4.1. Studiju programmas atbilstība akadēmiskās izglītības standartam ......................... 6
4.2. Studiju programmas struktūra ................................................................................. 7
4.3. Studiju programmas organizācija un vadība ......................................................... 11
4.4. Studiju metodes un formas .................................................................................... 12
4.5. Studiju programmas iekšējās kvalitātes mehānisma darbība ................................ 13
4.6. Zināšanu un prasmju vērtēšanas sistēma ............................................................... 14
5. SALĪDZINĀJUMS AR CITU VALSTU STUDIJU PROGRAMMĀM ...................... 15
5.1. Programmas salīdzinājums ar Latvijas Universitātes ABSP „Bioloģija”.............. 15
5.2. Programmas salīdzinājums ar Tartu Universitātes (Igaunija) piedāvājamo
programmu ............................................................................................................15
5.3. Salīdzinājums ar Brēmenes Universitātes bioloģijas bakalaura programmu ........ 16
6. AKADĒMISKAIS PERSONĀLS ................................................................................. 17
6.1. Akadēmiskā personāla skaits un kvalifikācija ....................................................... 17
6.2. Akadēmiskā personāla zinātniskais darbs ............................................................. 18
6.2.1. Piedalīšanās zinātnisko izdevumu izdošanā ................................................ 20
6.2.2. Akadēmiskā personāla zinātniskās publikācijas ......................................... 20
6.2.3. Akadēmiskā personāla pētniecības darbība un tā ietekme uz studiju darbu
............................................................................................................................... 20
6.3. Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika
nākamajiem 6 gadiem .............................................................................. ........... 26
7. STUDĒJOŠIE ................................................................................................ ............. 27
7.1. Studējošo skaits .............................................................................................. ..... 27
7.2. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā ...................................... ...... 28
7.3. Studējošo iesaistīšana pētniecības darbā ........................................................ ..... 28
7.4. Studējošo, absolventu un darba devēju aptaujas un to analīze....................... ...... 29
8. SADARBĪBA PROGRAMMAS REALIZĀCIJĀ................................................. . .... 39
8.1. Sadarbība ar citām Latvijas un ārvalstu augstskolām .................................... ..... 39
8.2. Sadarbība ar darba devējiem ................................................................................ 40
8.3. Darba devēju aptaujas par absolventu nodarbinātību nākamajiem sešiem gadiem
..................................................................................................................................... 40
9. STUDIJU FINANSĒŠANAS AVOTI UN INFRASTRUKTŪRAS
NODROŠINĀJUMS................................................................................................... 41
9.1. Finansējums ......................................................................................................... 41
9.2. Materiālais un tehniskais nodrošinājums ………………………….....................41
10. STUDIJU PROGRAMMAS ATTĪSTĪBA ................................................................ 43
PIELIKUMU SARAKSTS 1. Pielikums. ABSP „Bioloģija” studiju plāni.
2. Pielikums. Studiju kursu apraksti.
3. Pielikums. Akadēmiskā personāla CV.
4. Pielikums. ABSP „Bioloģija” akadēmiskā personāla piedalīšanās starptautiskajās
zinātniskajā konferencēs.
5. Pielikums. ABSP „Bioloģija” akadēmiskā personāla nozīmīgākās publikācijas.
6. Pielikums. Bakalaura darbu tēmas.
4
1. STUDIJU PROGRAMMAS VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS
1.1. Studiju programmas sociālā pieprasījuma pamatojums
Bioloģijas studijām Daugavpils Universitātē (pirms tam Daugavpils
Pedagoģiskajā institūtā un Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē) ir vairāk nekā
pusgadsimta tradīcijas, kas atspoguļoja attiecīgā laika sabiedrības prasības un
nostādnes. Ilgus gadus (līdz pat 20 gs. 90-tajiem gadiem) galvenā ar bioloģiju saistītā
misija bija bioloģijas skolotāju sagatavošana, tādēļ arī uzsvars zinātniski-pētnieciskajā
darbā galvenokārt tika likts uz pētījumiem bioloģijas pasniegšanas metodikas jomā.
Gadu gaitā paaugstinoties gan speciālistu kvalifikācijai, gan to skaitam, bija iespējams
uzsākt arī bioloģijas bakalauru sagatavošanu.
20. gadsimta 90-tajos gados pasaulē un Latvijā notika vēsturiskas izmaiņas,
kuras nevarēja neietekmēt augstāko izglītību Daugavpilī. Pāreja no plānveida
ekonomikas uz brīvā tirgus ekonomiku radīja citas vajadzības darba tirgū. Notikušas
kardinālas izmaiņas tehnoloģiju (tajā skaitā arī biotehnoloģijas) jomā, kuras nav
iedomājamas bez gadsimtu gaitā bioloģijā uzkrātajām zināšanām un idejām. Tas
radīja dabisku sabiedrības vajadzību pēc kvalificētiem speciālistiem bioloģijā, un
tādējādi radīja priekšnoteikumus bioloģijas bakalaura studiju programmas (4 studiju
gadi) tapšanai un akreditācijai 2001. gadā. 2004. g. tika akreditēta arī bioloģijas
maģistra studiju programma (2 studiju gadi), bet 2006. gadā uz 6 gadiem tika
akreditēta bioloģijas doktora studiju programma. 2004. gadā bakalaura studiju
programma tika pārstrukturēta no 4 uz 3 studiju gadiem. Netika atstāta novārtā
bioloģijas skolotāju sagatavošana, kas joprojām ir ļoti pieprasīts studiju veids
Daugavpils Universitātē. Līdz ar to Daugavpils Universitātē (DU) ir radīta vienota
augstākās bioloģiskās izglītības sistēma, kas sniedz Austrumlatvijas reģiona
iedzīvotājiem iespējas gan profesionāli, gan akadēmiski izglītoties, tādējādi veicinot
reģionālo attīstību. Ņemot vērā faktu, ka Latgale, kur atrodas DU, ir ekonomiski
vismazāk attīstītais reģions Latvijā, kvalificētu speciālistu sagatavošana ir vēl jo
nozīmīgāka reģiona attīstībai. Attīstot bioloģijas bakalaura studiju programmu,
piemērojot to darba tirgus vajadzībām, tiek gatavoti kvalificēti speciālisti, veicināta
reģiona ekonomiskā attīstība.
Daugavpils Universitātei ir atbilstošs zinātniskais potenciāls, tehniskais un
metodiskais nodrošinājums, kā arī organizatoriskas iestrādes biologu sagatavošanā.
Daugavpils Universitātes akadēmiskais personāls ļauj nodrošināt atbilstoši Eiropas
Savienības prasībām akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Bioloģija”
īstenošanu.
2007./2008. studiju gads – izmaiņu nav
2008./2009. studiju gads – izmaiņu nav
2009./2010. studiju gads – izmaiņu nav
1.2. Bioloģijas bakalauru nākotnes perspektīva no Latvijas valsts interešu
viedokļa
Ar katru gadu arvien vairāk bioloģijas bakalaura studiju programmas absolventu
atrod vietu dažādās darba tirgus sfērās (augstskolās u.c. izglītības iestādēs, klīniskajās,
pētnieciskajās, ar vides aizsardzību un pārtikas kvalitātes noteikšanas laboratorijās,
uzņēmējdarbībā u.c.), kur ir pieprasītas viņu zināšanas un domāšanas veids. Ir
nopietns pamats cerēt, ka vistuvākajā laikā DU papildināsies ar jauniem bioloģijas
doktoriem, kas būs izgājuši visus bioloģijas izglītības posmus Daugavpils
Universitātē, no bakalaura programmas studenta līdz doktoram. Jāatzīmē arī, ka DU
absolventi lielākoties turpina strādāt reģionā, savukārt Rīgā studējošie visbiežāk
neatgriežas dzimtajā vietā. Ņemot vērā iepriekš teikto, var secināt, ka bioloģijas
5
bakalaura studijas Daugavpils Universitātē ir nozīmīgas gan no Latgales reģiona
attīstības viedokļa, gan no valstiskā viedokļa kopumā. Īpaši nozīmīga ir programmas
nepārtraukta pilnveidošana un attīstība.
2007./2008. studiju gads – izmaiņu nav
2008./2009. studiju gads – izmaiņu nav
2009./2010. studiju gads – izmaiņu nav
2. STUDIJU PROGRAMMAS MĒRĶIS, UZDEVUMI UN
IEGŪSTAMIE STUDIJU REZULTĀTI ZINĀŠANU, PRASMJU UN
ATTIEKSMJU FORMĀ Studiju programmas mērķis ir kvalitatīvi nodrošināt DU imatrikulētajiem
studējošajiem teorētisko zināšanu un pētniecības iemaņu un prasmju apguvi bioloģijas
jomā, valsts vajadzībām atbilstošu teorētisko un praktisko sagatavotību, kas dod
iespēju veiksmīgi iesaistīties tautsaimniecības problēmu risināšanā, konkurēt Latvijas
un ārzemju tirgū, kā arī profesionāli un akadēmiski tālākizglītoties.
Studiju programmas uzdevumi:
sniegt studējošajiem zinātnisku pamatu profesionālajai darbībai, attīstot zinātniskās
analīzes spējas un prasmi patstāvīgi risināt problēmas, kā arī sagatavot studējošos
turpmākām zinātniskās pētniecības studijām;
nodrošināt studējošajiem kvalitatīvas, mūsdienu prasībām atbilstošās teorētiskās un
praktiskas zināšanas bioloģijā;
veicināt studenta pilnveidošanos par brīvu, atbildīgu un radošu personību;
veidot studiju procesu, lai paaugstinātu studenta intelektu, veicinātu garīgo
pilnveidošanos, sekmētu intelektuālo spēju izmantošanu;
veicināt studentu analītiskās spējas, attīstīt iemaņas pētāmo, arī praktisko problēmu
izvirzīšanā un ar to saistīto teorētisko un praktisko uzdevumu risināšanā;
padziļināt studenta izpratni par bioloģijas lomu mūsdienu zinātnē, tautsaimniecībā
un sabiedrības dzīvē;
attīstīt prasmes un iemaņas mūsdienu informācijas ieguves un apstrādes
tehnoloģijās;
veicināt studenta konkurētspēju turpmākajās akadēmiskajās un profesionālajās
studijās.
Programmas mērķis un uzdevumi saskaņoti ar jaunajām tendencēm izglītības
sistēmā Eiropas Savienībā, ar Ministru kabineta noteikumos Nr.2 “Par valsts
akadēmiskās izglītības standartu” aprakstītajām prasībām un ar Daugavpils
Universitātes Dabaszinātņu un Matemātikas fakultātes prioritārajiem pētniecības
virzieniem. Pašreizējā redakcijā studiju programma paredz sniegt studējošajiem
zinātnisku pamatu profesionālajai darbībai, attīstot zinātniskās analīzes spējas un
prasmi patstāvīgi risināt problēmas, kā arī sagatavot turpmākajam zinātniski
pētnieciskam darbam.
Iegūstamie studiju rezultāti zināšanu, prasmju un attieksmju formā:
● apgūtas teorētiskās zināšanas bioloģijas jomā;
● apgūtas pētījumu metodes bioloģijas jomā;
● gūtas zinātniski pētnieciskā un analītiskā darba iemaņas, prasme veikt
patstāvīgu zinātnisko un pētniecisko darbu bioloģijas jomā.
2007./2008. studiju gads – izmaiņu nav
2008./2009. studiju gads – izmaiņu nav
2009./2010. studiju gads – izmaiņu nav
6
3. IMATRIKULĀCIJA
DU dod iespēju apgūt bakalaura studiju programmu “Bioloģija” LR pilsoņiem un
patstāvīgajiem iedzīvotājiem neatkarīgi no dzimuma, sociālā un mantiskā stāvokļa,
rases un nacionālās piederības, politiskajiem uzskatiem un reliģiskās pārliecības,
nodarbošanās un dzīves vietas. Citu valstu pilsoņi studiju programmu var apgūt uz
īpaša līguma pamata.
Imatrikulācija studiju programmā notiek saskaņā ar Uzņemšanas noteikumiem DU,
kuri ik gadu tiek apstiprināti DU Senātā (www.du.lv ).
2007./2008. studiju gads – izmaiņu nav
2008./2009. studiju gads – izmaiņu nav
2009./2010. studiju gads – izmaiņu nav
4. STUDIJU PROGRAMMAS SATURS UN ORGANIZĀCIJA
4.1. Studiju programmas atbilstība akadēmiskās izglītības standartam
Akadēmiskā bakalaura studiju programma „Bioloģija” ir veidota saskaņā ar Latvijas
Augstskolu likuma prasībām un nodrošina iespējas bioloģiskās akadēmiskās izglītības
pilnveidošanai saskaņā ar Latvijas Valsts akadēmiskās izglītības standartu, DU
Satversmes normatīvo aktu prasībām un valsts iestāžu vajadzībām. Kopumā
programmas struktūra pilnībā atbilst MK noteikumiem Nr. 2 ''Noteikumi par valsts
akadēmiskās izglītības standartu'' (1. tabula).
1. tabula
Studiju programmas atbilstība LR MK Noteikumiem Nr. 2
Studiju programmas
sastāvdaļas
LR MK Noteikumi par
Valsts akadēmiskās
izglītības standartu
BAKALAURA STUDIJU
PROGRAMMA
''BIOLOĢIJA'' (KP)
Obligātā daļa ne mazāk kā 50 KP 89
Ierobežotās izvēles daļa ne mazāk kā 20 KP 23
Brīvās izvēles daļa KP skaits nav reglamentēts 13
Studiju darbs KP skaits nav reglamentēts 2
Bakalaura darbs ne mazāk kā 10 KP 10
KOPĀ: 125
2007./2008. studiju gads – izmaiņu nav
2008./2009. studiju gads – izmaiņu nav
2009./2010. studiju gads – izmaiņu nav
7
4.2. Studiju programmas struktūra
Bakalaura programmas struktūra ir veidota ar mērķi sniegt augstāka līmeņa
teorētiskās, pētnieciskās un praktiskās zināšanas.
Studiju programmas (3 studiju gadi) saturs ir izkārtots 3 daļās.
A DAĻA OBLIGĀTĀ DAĻA 89 KP***
B DAĻA IEROBEŽOTĀS IZVĒLES DAĻA 23 KP
C DAĻA BRĪVĀS IZVĒLES DAĻA 13 KP
STUDIJU LAIKĀ IR JĀIZSTRĀDĀ
STUDIJU DARBI(2) 2 KP
BAKALAURA DARBS 10 KP
KOPĀ 125 KP
*** - t. sk. kopā ar vasaras lauku kursiem
Studiju laikā ir jānokārto 26 eksāmeni un 25 ieskaites.
Noslēguma pārbaudījumi akadēmiskā grāda “Dabaszinātņu bakalaurs bioloģijā”
iegūšanai:
• bakalaura eksāmens bioloģijā;
• bioloģijas bakalaura darbs.
Bakalaura studiju programma ietver bioloģijas nozares un to apakšnozaru
pamatnostādnes, principus, struktūru un metodoloģiju, aktuālās problēmas, kā arī
bioloģijas nozaru vai to apakšnozaru raksturojumu un problēmas starpnozaru aspektā.
Sadalījums starp obligātās izvēles kursiem (neieskaitot 2 studiju darbus un bakalaura
darbu, bet kopā ar vasaras lauku kursiem), ierobežotās izvēles kursiem, brīvās izvēles
kursiem, studiju darbiem un bakalaura darbu sastāda 60 %, 18.4 %, 10.4 %, 3.2 % un
8.0%.
A daļa. Obligātā daļa satur 89 KP (83 KP+6 KP lauku kursiem). Šīs daļas kursu
studijas ir obligātas visiem studiju programmā imatrikulētajiem studentiem.
B daļa. Ierobežotās izvēles daļa satur 23 KP. Šajā daļā ietvertie kursi nodrošina
iespējas studentiem apgūt padziļinātu svarīgāko bioloģijas apakšnozaru apguvi.
C daļa. Brīvās izvēles daļa satur 13 KP. Šajā daļā studenti var izvēlēties dažādu
bioloģijas apaksnozaru kursus, papildinot savas teorētiskās un praktiskās zināšanas.
Studentiem ir iespējas apgūt arī projektu un zinātnisko publikāciju bioloģijā
sagatavošanu un noformēšanu.
Studiju programmas saturs sniegts 2. tabulā. Programmas studiju plāni sniegti
1.pielikumā. Pēc minētā plāna tiek paredzēta ABSP „Biologija” realizācija, sākot ar
2007./2008. st.g. 2005./2006. un 2006./2007. st.gados imatrikulētie studenti turpinās
studijas pēc esošā studiju plāna (skat. 1. pielikumu).
2008./2009.st.g. Studiju plānos 1.-3. studiju gada nepilna laika studijām (skat.
1.pielikumu) ir izmaiņas saistībā ar studiju kursu sadalījumu pa semestriem. Sakarā ar
lielu KP skaitu 1.-2.studiju gada nepilna laika studijām, KP tika pārdalīti vienmērīgāk,
palielinot KP skaitu 3. un 4. studiju gadā. Izmaiņas tika apstiprinātas DMF Domes
sēdē 11.05.2009., protokols Nr.4. Izmaiņas nav saistītas ar kopējā KP skaita izmaiņām
un pilnībā neietekmē studiju kvalitāti.
8
2. tabula
Akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Bioloģija” saturs Nr
p.k. Studiju kurss Docētājs KP Pārbaudījums
Obligātie kursi (A daļa)
1. Ievads studijās Anatomijas un fizioloģijas
katedras, Ekoloģijas institūta
un Sistemātiskās Bioloģijas
institūta docētāji No 2008./2009.st.g.
Asoc. prof. I.Kokina
2 diferencētā
ieskaite
2. Vispārīgā ekoloģija Prof. A. Škute No 2008./2009.st.g.
Pētn. M. Pupiņš
3 eksāmens
3. Vispārīgā un neorganiskā ķīmija Lekt. S. Osipovs 3 eksāmens
4. Botānika I Doc. No 2008./2009.st.g.
Asoc. prof. I.Kokina
3 eksāmens
5. Zooloģija I Prof. A. Barševskis
Asist. R. Cibuļskis No 2009./2010.st.g.
Pētn. D. Pilāte
3 eksāmens
6. Studiju darbs (pavisam 2)
Anatomijas un fizioloģijas
katedras, Ekoloģijas institūta
un Sistemātiskās Bioloģijas
institūta docētāji
2 diferencētā
ieskaite
7. Lietišķā ekoloģija Vad. pētn. I. Krams 2 eksāmens
8. Analītiskā ķīmija Lekt. S. Osipovs
Asoc. prof. I. Solomeinikova
2 diferencētā
ieskaite
9. Organiskā ķīmija
Asoc. prof. I.Solomeinikova
Doc. J. Kirilova
2 eksāmens
10. Botānika II Doc. P. Evarts- Bunders 3 eksāmens
11.
Zooloģija II
Prof. A. Barševskis
Asist. R. Cibuļskis No 2009./2010.st.g.
Vad. pētn. M. Kirjušina
3 eksāmens
12. Integrētais lauku kurss bioloģijā
Prof. A. Barševskis
Doc. P. Evarts-Bunders
Asist. R. Cibuļskis
Pētn. D. Pilāte
4 diferencētā
ieskaite
13. Biofizika
Asoc. prof. N. Škute
Doc., No 2007./2008.st.g.
asoc.prof. E. Tamanis
2 eksāmens
14. Bioķīmijas pamati
Doc. J. Kirilova
Asoc. prof. I.Solomeinikova
3 eksāmens
15. Molekulārā bioloģija Asoc. prof. N. Škute 3 eksāmens
16. Mikoloģija Doc. P. Evarts-Bunders 2 eksāmens
17. Protistoloģija Doc. P. Evarts-Bunders 2 eksāmens
18. Šūnas bioloģija
Asoc. prof. N. Škute
Doc. Z. Sondore
3 eksāmens
19. Cilvēka anatomija
Doc. I. Kaminska
Lekt. A. Paškeviča
3 eksāmens
20. Histoloģija
Asoc. prof. N. Škute
Doc. I. Kokina
Lekt. A. Paškeviča
3 eksāmens
21. Mikrobioloģija Doc. No 2008./2009.st.g.
Asoc. prof. I.Kokina
2 eksāmens
9
22. Lauku kurss „Latvijas flora un
fauna”
Prof. A. Barševskis
Doc. P. Evarts-Bunders
Asist. R. Cibuļskis
Pētn D. Pilāte
2 diferencētā
ieskaite
23. Evolūcijas pamati Asoc. prof. N. Škute
Doc. No 2008./2009.st.g.
Asoc. prof. I.Kokina No 2008./2009.st.g.
Pētn. T. Krama
3 eksāmens
24. Augu fizioloģija Līdz 2008./2009.st.g.
Doc. V.Kokina No 2008./2009.st.g. Asoc. prof.I.Kokina
4 diferencētā
ieskaite,
eksāmens
25. Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija
Doc. I. Kaminska
Doc. A. Žiļinska
Lekt A. Paškeviča
4 diferencētā
ieskaite,
eksāmens
26. Ģenētika Doc. Z. Sondore 4 eksāmens
27. Dabas aizsardzības bioloģija Vad. pētn. I. Krams No 2007./2008.st.g.
Asist. D. Lazdāns
2 eksāmens
28. Biotehnoloģijas pamati
Doc. No 2008./2009.st.g.
Asoc. prof. I.Kokina
Asoc. prof. N. Škute
3 eksāmens
29. Virusoloģija Doc. No 2008./2009.st.g.
Asoc. prof. I.Kokina
2 diferencētā
ieskaite
30. Bioloģijas bakalaura darbs
Anatomijas un fizioloģijas
katedras, Ekoloģijas institūta
un Sistemātiskās Bioloģijas
institūta docētāji
10 diferencētā
ieskaite
Ierobežotās izvēles kursi (B daļa)
1. Matemātika biologiem
Doc. A. Sondore
2 diferencētā
ieskaite
2. Vispārīgā fizika Doc. A. Podiņš 2 eksāmens
3. Biometrija Vad. pētn. I. Krams 2 diferencētā
ieskaite
4. Biosistemātikas pamati Doc. P. Evarts-Bunders 2 eksāmens
5. Entomoloģija Prof. A. Barševskis
Asist. R. Cibuļskis
Pētn. U. Valainis
3 eksāmens
6. Mežu tipoloģija Doc. P. Evarts-Bunders 2 diferencētā
ieskaite
7. Organismu individuālā attīstība
Asoc. prof. N. Škute
Doc. No 2008./2009.st.g.
Asoc. prof. I.Kokina
2 eksāmens
8. Dendroloģija
Doc. P. Evarts-Bunders 2 diferencētā
ieskaite
9. Hidroekoloģija
Prof. A. Škute 2 diferencētā
ieskaite
10. Bioģeogrāfija
Doc. No 2008./2009.st.g.
Asoc. prof. I.Kokina No 2007./2008.st.g.
Pētn T Krama
2 diferencētā
ieskaite
11. Etoloģija
Līdz 2008./2009.st.g.
Doc. V.Kokina No 2008./2009.st.g. Asoc. prof.I.Kokina
2 diferencētā
ieskaite
10
Vad. pētn. I. Krams
12. Parazitoloģija
Doc. No 2008./2009.st.g.
Asoc. prof. I.Kokina No 2008./2009.st.g.
Vad. pētn. M. Kirjušina
2 diferencētā
ieskaite
Brīvās izvēles kursi (C daļa)
1. Angļu valoda biologijā
Doc. No 2008./2009.st.g.
Asoc. prof. I.Kokina
Vad. pētn. I. Krams No 2008./2009.st.g.
Lekt. E. Hotjkina No 2009./2010.st.g.
Lekt. J. Ķipure
4 diferencētā
ieskaite
2. Informācijas tehnoloģijas
bioloģijā
Pētn. U. Valainis
2 diferencētā
ieskaite
3. Latvijas dabas ģeogrāfija
Asist. J. Paidere
2 diferencētā
ieskaite
4. Biomehānika
Prof. V. Paškevičs 2 diferencētā
ieskaite
5. Ornitoloģija
Vad. pētn. I. Krams No 2007./2008.st.g.
Asist. R. Cibuļskis
1 diferencētā
ieskaite
6. Kukaiņu monitorings
Prof. A. Barševskis
Asist. R. Cibuļskis
2 diferencētā
ieskaite
7. Projektu un publikāciju
sagatavošana
Prof. A. Barševskis
Doc. No 2008./2009.st.g.
Asoc. prof. I.Kokina No 2007./2008.st.g.
Pētn. U. Valainis No 2009./2010.st.g.
Pētn. D. Pilāte
2 diferencētā
ieskaite
8. Patoloģiskā fizioloģija
Doc. A. Žiļinska
2 diferencētā
ieskaite
9. Sūnu ekoloģija un sistemātika
Doc. P. Evarts-Bunders 2 diferencētā
ieskaite
10. Imunoloģija
Doc. I. Kaminska 2 diferencētā
ieskaite
11. Cilvēka ģenētika
Doc. Z. Sondore 2 diferencētā
ieskaite
12. Populāciju ģenētika
Doc. No 2008./2009.st.g.
Asoc. prof. I.Kokina
2 diferencētā
ieskaite
13. Augu imunitātes ģenētika
Doc. No 2008./2009.st.g.
Asoc. prof. I.Kokina
2 diferencētā
ieskaite
14. Pļavu tipoloģija
Doc. P.Evarts -Bunders 2 diferencētā
ieskaite
15. Ekotoksikoloģija
Doc. N.Škute
Doc. Z.Sondore
2 diferencētā
ieskaite
16. Augu aizsardzības ģenētiskie
pamati
Doc. No 2008./2009.st.g.
Asoc. prof. I.Kokina
2 diferencētā
ieskaite
17. Uzvedības ģenētika Doc. Z.Sondore 2 diferencētā
ieskaite
18. Medicīniskā ģenētika Doc. Z.Sondore 2 diferencētā
ieskaite
11
4.3. Studiju programmas organizācija un vadība
Studiju programma paredzēta:
● 3 studiju gadiem (pilna laika studijas).
● 4 studiju gadiem (nepilna laika studijas).
Studiju plāns (3 studiju gadi) veidots, ņemot vērā akadēmisko zināšanu apguves
secību, studiju kursu pēctecību un savstarpējo saikni. Pēc 2. un 4. semestriem
paredzētas lauku prakses kopā 6 KP apjomā. Vienam kredītpunktam atbilst 16
kontaktnodarbības (lekcijas, semināri, laboratorijas darbi, eksāmeni, ieskaites).
Studiju plānā kursi ir sadalīti pa semestriem (1., 2., 3., 4., 5., un 6.) un pa daļām: A
(obligātā daļa), B (ierobežotās izvēles daļa) un C (brīvās izvēles daļa).
Jāatzīmē, ka 2004. studiju gadā bakalaura studiju programma “Bioloģija” tika
pārstrukturēta no 4 uz 3 gadiem. 2006./2007. – studiju programmu absolvēs pirmie 3-
gadīgās programmas absolventi un pēdējie 4- gadīgās studiju programmas absolventi.
Sakarā ar studiju programmas īstenošanu ietekmējošajām objektīvajām pārmaiņām –
bioloģijas attīstību, tehnoloģiju straujo attīstību, programmas prasību atbilstību
mūsdienu akadēmiskās izglītības tendencēm, pārmaiņām augstākās izglītības
likumdošanā - MK noteikumi Nr.2 “Par valsts akadēmiskās izglītības standartu”, un
subjektīvajām izmaiņām – akreditācijas komisijas novērtēšanas ziņojumā ieteiktajām
rekomendācijām, programmā iesaistīto docētāju profesionālās kompetences izaugsmi
piedaloties vietējos un starptautiskos projektos, pētījumos un domu apmaiņā, studiju
plāns ir mainījies, ja salīdzināt ar 2001. gadā akreditēto studiju plānu. Svarīgākās
izmaiņas:
1. st. gadā 1. sem. A daļā ieviests jauns studiju kurss Ievads studijās 2 KP
ievērojami palielinājās brīvās izvēles studiju kursu klāsts;
sakarā ar ESF projekta “Starpnozaru Biomehānikas un nozares saistīto
kursu attīstība Daugavpils Universitātē” realizāciju un lai nodrošinātu
starppriekšmetu saikni dabaszinātņu jomā, tika izstrādāts un ieviests jauns
studiju kurss Biomehānika.
Ievērojami restrukturizēts un saturiski pilnveidots studiju kurss Biofizika;
ievērojami restrukturizēts un saturiski pilnveidots studiju kurss
Histoloģija;
studējošo veiksmīgāku darbu ar zinātnisko un mācību literatūru angļu
valodā noteikti veicinās svešvalodas kurss (2 KP), tā izstrāde un
materiāltehniskās bāzes ievērojamā uzlabošana (piemēram, literatūras
iegāde, lingafonijas kabineta iegāde) veikta pateicoties augstāk minētā
projekta atbalstam.
palielinājās KP skaits lauku kursiem;
pārējās izmaiņas tika veiktas, pārejot uz 3 gadīgām studijām, un
galvenokārt ir saistītas ar dažu obligāto kursu novirzīšanu uz B un C daļu.
Studiju process ir organizēts atbilstoši Daugavpils Universitātes (DU) Satversmei,
Augstskolu likumam, akadēmiskās izglītības standartam u.c. normatīvajiem
dokumentiem, kuri ir spēkā Latvijas Republikā, kā arī saskaņā ar DU Senātā
pieņemtajiem studijas reglamentējošajiem dokumentiem. Imatrikulācija studiju
programmā notiek saskaņā ar Uzņemšanas noteikumiem DU, kurus ik gadu apstiprina
DU Senāts.
Studiju programmas kopējo vadību nodrošina DU Mācību Studiju padome, konkrēto
jautājumu risināšana ir DMF dekanāta un ABSP “Bioloģija” Programmas Padomes
pārziņā. Studijas realizē DMF auditorijās, pētniecības institūtu laboratorijās un citās
DU struktūrvienību telpās.
12
Bakalaura studiju programmas “Bioloģija” praktisko realizāciju vada programmas
direktore Dr. biol., docente no 2008./2009.st.g. asoc. prof. Inese Kokina.
2007./2008. studiju gads – izmaiņu nav
2009./2010. studiju gads – izmaiņu nav
4.4. Studiju metodes un formas
Studiju programmas praktiskajā īstenošanā tiek izmantotas dažādas studiju metodes,
no kurām svarīgākās ir sistēmu pieeja un problēmu orientēta pieeja. Studiju
programmas apguves formas ir lekcijas, laboratorijas darbi, semināri, studentu
patstāvīgais darbs, pētniecības projekti un to prezentācija (piemēram, atskaites par
lauku kursiem), patstāvīgie darbi, grupu darbs, kolokviji, kontroldarbi, studiju darbi,
bakalaura darbs.
Lekcijās ir koncentrēts studiju kursu satura pamatproblēmu apskats. Docētāji lekcijās
izmanto videoprojektorus, kodoskopus un tāfeles. Videoprojektoru (daļēji arī
kodoskopu) izmantošanu lekcijās ir jāuzskata par visoptimālāko, jo lekciju materiāla
elektroniskās versijas ļauj nepieciešamības gadījumā operatīvi modificēt un uzlabot
lekcijās apskatāmo materiālu.
Laboratorijas darbi notiek Sistemātiskās Bioloģijas institūta laboratorijās,
Ekoloģijas institūta laboratorijās, Anatomijas un fizioloģijas katedras laboratorijās,
Ķīmijas un ģeogrāfijas katedras laboratorijās un Mikroskopijas centrā. Laboratorijas ir
aprīkotas ar mūsdienu prasībām pilnībā atbilstošām iekārtām, piemēram,
lāzerskanējošiem mikroskopiem, elektronmikroskopiem, gēnu analizatoru, plūsmas
citometru, gēnu amplifikatoru, dažādiem spektrofotometriem DNS, RNS, proteīnu
kvantitatīvai noteikšanai, iekārtu gēlu fotoattēlu digitālai ierakstīšanai, dažadām
centrifūgām u.tt.
Semināri ir nozīmīga studiju forma, jo prasme uzstādīt problēmu, rast risināšanas
ceļus, kā arī prasme diskutēt ir biologa profesionālās darbības pamatā. Īpašā uzmanība
semināros tiek pievērsta tiem jautājumiem, bez kuru dziļas un pilnīgas apguves nav
iedomājama attiecīgā kursa pilnvērtīga apguve.
Komandas (grupu) darbs obligātajos un ierobežotās izvēles kursos tiek izmantots
galvenokārt semināra nodarbībās, analizējot problēmu (jautājumu) apspriešanas gaitā
pieļautās kļūdas un meklējot iespējamos problēmu (jautājumu) risināšanas
variantus,kā arī risinot lauku kursos paredzētos uzdevumus.
Īpaša uzmanība tiek pievērsta studējošo patstāvīgā darba kvalitatīvai organizēšanai,
jo, ņemot vērā, ka daudzu studentu vecākiem nav iespēju atbalstīt studijas, studenti ir
spiesti vēl studiju laikā iekļauties darba tirgū. No vienas puses tas ir ļoti pozitīvi, jo
studenti iepazīstas ar darba tirgus pieprasījumu un tā problēmām. No otras puses agra
iekļaušanās darba tirgū rada bažas par studiju kvalitāti, jo studenti ne vienmēr var
apmeklēt lekcijas un cita veida nodarbības. Tāpēc tiek veikts nopietns darbs, lai
sagatavotu studiju materiālus elektroniskā variantā, kas ļautu studentiem patstāvīgi
apgūt mācību materiālu. Šī darba turpināšana ir viena no programmā iesaistītā
akadēmiskā personāla studiju darba prioritātēm.
Semināros studenti iegūst prasmi apliecināt savu izpratni par konkrētu tēmu, diskutēt
par problēmām. Diskusijas un publiskas sagatavotā temata prezentācijas ir spēcīga
motivācija studentiem nopietni veikt patstāvīgo studiju darbu. Studiju kursu apguvē ir
sabalansēts studentu un docētāja kontaktstundu skaits un studenta patstāvīgā darba
daudzums.
13
2007./2008.st.g. - Attiecība starp kontaktnodarbībām un studentu patstāvīgo darbu ir
1:1, jo kontaktnodarbības sastāda apmēram 50% no kopējā kredītpunktu apjoma.
2008./2009. studiju gads – izmaiņu nav
2009./2010. studiju gads – izmaiņu nav
4.5. Studiju programmas iekšējās kvalitātes mehānisma darbība
Studiju programmas kvalitātes vērtēšana tiek veikta ar mērķi sekot studiju
programmas izpildei un plānot tās attīstību. Kvalitātes iekšējās novērtēšanas sistēmu
veido vairāki posmi:
● studiju programmas realizēšanas vērtējums;
● studiju programmas satura analīze;
● studiju kursu satura izvērtēšana,
● docētāju metodiskā un zinātniskā darba kvalitātes novērtēšana,
● studiju procesa un pētnieciskā darba integrācijas analīze;
● studiju procesa stratēģiskās plānošanas analīze.
Studiju programmas saturu un realizēšanu vērtē ABSP „Bioloģija ” padome, DU
mācību Studiju padome un DU studiju kvalitātes novērtēšanas centrs (SKNC). Studiju
programmas ikgadējais pašnovērtējuma ziņojums, ko studiju gada beigās sagatavo
programmas direktors un iesniedz SKNC, pēc apstiprināšanas DU Senātā tiek
publicēts DU mājas lapā (http://dau.lv/post/sknc.php ).
Studiju kursu satura izvērtēšanu veic studiju programmas realizācijā iesaistītās
katedras un institūti, kas, salīdzinot programmas studiju kursus ar atbilstošiem studiju
kursiem Latvijas Republikas un ES augstskolās, lemj par kursu satura atbilstību
jaunākajiem zinātniskajiem sasniegumiem.
Studiju kursu docētāju metodiskā un zinātniskā darba kvalitātes novērtēšana notiek
trīs līmeņos:
1) pēc programmas realizācijā iesaistīto katedru un programmas direktora
organizētās studentu aptaujas rezultātiem;
2) pēc DU Studiju kvalitātes novērtēšanas centra izveidotās aptaujas, kuras
rezultātus apkopo DU Socioloģisko pētījumu laboratorija;
3) pēc studiju beidzēju, darba devēju un docētāju izteiktajiem aizrādījumiem.
Izšķirošā nozīme studiju programmas kvalitātes nodrošināšanā ir studiju programmas
padomei, kas izvērtē iepriekšējā studiju gada pieredzi, plāno darbu nākošajam studiju
gadam, seko studiju procesa un pētnieciskā darba integrācijai, kā arī veic stratēğisko
studiju procesa plānošanu.
Studiju programmas saturs un tās realizēšanas iespējas Latvijā tiek apspriestas arī ar
kolēģiem no citām valstīm, akadēmiskajam personālam piedaloties starptautiskajā
konferencēs, kongresos u.c.
Lai nodrošinātu studiju kvalitāti, studiju programma ir veidota, paredzot docētāju un
studentu iesaistīšanu nemitīgā viedokļu apmaiņā par studiju procesa kvalitāti. Studiju
procesa analīzē tiek ņemti vērā studējošo aptaujas rezultāti, programmas apguves
sekmības rādītāji un docētāju ieteikumi.
2007./2008. studiju gads – izmaiņu nav
2008./2009. studiju gads – izmaiņu nav
2009./2010. studiju gads – izmaiņu nav
14
4.6. Zināšanu un prasmju vērtēšanas sistēma
Zināšanu un prasmju vērtēšanā tiek izmantoti šādi pamatprinci:
• vērtējuma obligātuma princips - nepieciešams iegūt pozitīvu vērtējumu par
programmas saturu;
• vērtēšanā izmantoto pārbaudes veidu dažādības princips – programmas apguves
vērtēšanā izmanto dažādus pārbaudes veidus; pārbaudes pamatformas - ieskaite
un eksāmens;
• vērtējuma atbilstības princips - pārbaudes darbos studējošajiem tiek dota iespēja
apliecināt savas analītiskās, radošās un pētnieciskās spējas, apgūtās zināšanas un
zinātnisko atziņu lietošanas prasmi.
Semestra laikā tiek izmantotas sekojošas zināšanu un prasmju vērtēšanas formas:
zinātniskie referāti, kolokviji, kontroldarbi, testi, semināri u.c. Katru semestri noslēdz
sesija, kuras laikā tiek kārtoti eksāmeni un diferencētās ieskaites. Eksāmenu un
diferencēto ieskaišu skaitu semestrī nosaka studiju plāns. Saskaņā ar 2002. gada
3.janvāra MK Noteikumiem par valsts akadēmiskās izglītības standartu studējošo
zināšanas tiek vērtētas 10 ballu skalā. Zināšanu un prasmju novērtēšanas formas un to
nozīme kopvērtējuma veidošanā atspoguļota studiju kursu aprakstos.
Balstoties uz pieredzi, ko docētāji iepriekšējos gados ir uzkrājuši studiju programmas
realizācijas gaitā, studējošo zināšanu novērtēšana un patstāvīgā studiju darba kontrole
tiek veikta paralēli studiju darbam semestra ietvaros, t.i., novērtēšanai ir nepārtraukts
raksturs. Tas ļauj nodrošināt atgriezenisko saiti starp studentu un docētāju konkrētā
studiju kursā, ļaujot docētājam novērtēt jau realizētu kursa sadaļu apguvi un līdz ar to
pasniegšanas kvalitāti.
2007./2008.st.g. - Studiju kursos: cilvēka anatomija (3 KP), cilvēka fizioloģija (4 KP),
botānika II (2 KP) un histoloģija (3 KP) ir ieviesta kolokviju sistēma. Šī sistēma ļauj
studentiem pakāpeniski apgūt apjomīgākos studiju kursus un eksāmenam sagatavoties
visa semestra laikā. Novērtēšanas process tiek pastāvīgi pilnveidots.
Vērtējot ABSP „Bioloģija” apguvi, ievēro pamatprincipus, kuri ir norādīti “Latvijas
Republikas Ministru kabineta noteikumos Nr. 481”.
1. Zināšanu un prasmju vērtēšanas atklātība – atbilstoši izvirzītajiem programmu
mērķiem un uzdevumiem, kā arī studiju kursu mērķiem un uzdevumiem ir
noteikts prasību kopums pozitīvai izglītības sasniegumu vērtēšanai.
2. Vērtējuma obligātuma princips – nepieciešams iegūt pozitīvu vērtējumu par
programmas obligātā satura apguvi.
3. Programmas apguves vērtēšanas pamatformas ir ieskaite vai eksāmens.
Minimālais studiju kursa apjoms, lai organizētu eksāmenu, ir 2 kredītpunkti.
4. Eksāmenā programmas apguve tiek vērtēta 10 ballu skalā:
ļoti augsts apguves līmenis (10 – “izcili”, 9 – “teicami”),
augsts apguves līmenis (8 – “ļoti labi”, 7 – “labi”),
vidējs apguves līmenis (6 – “gandrīz labi”, 5 – “viduvēji”, 4 – “gandrīz
viduvēji”),
zems apguves līmenis (3 – “vāji”, 2 – “ļoti vāji”, 1 – “ļoti, ļoti vāji”).
5. Ieskaitē studiju kursa apguves līmeņa un lauka kursu sasniegumu vērtējums ir
“ieskaitīts” vai “neieskaitīts” un arī vērtējums 10 ballu skalā.
6. Par katru studiju kursu, studiju darbu vai sasniegto lauka kursa mērķi ieskaita
kredītpunktus (KP), ja to apguves līmenis ir pozitīvs.
2008./2009. studiju gads – izmaiņu nav
2009./2010. studiju gads – izmaiņu nav
15
5. SALĪDZINĀJUMS AR CITU VALSTU STUDIJU
PROGRAMMĀM
5.1. Programmas salīdzinājums ar Latvijas Universitātes ABSP „Bioloģija”
Latvijā līdzīgā bakalaura studiju programma „Bioloģija” tiek realizēta tikai Latvijas
Universitātes Bioloģijas fakultātē. Salīdzinot programmas, tās ir līdzīgas. Daugavpils
Universitātes reakreditējamā programma atbilst 125 KP, savukārt Bioloģijas
bakalaurs Latvijas Universitātē 124 KP.
Studiju ilgums pilna laika studijām klātienē 3 gadi ir identisks abās universitātēs.
Nepilna laika studijas minētā studiju programmā tiek piedāvātas tikai Daugavpils
Universitātē.
LU bakalaura studiju programma bioloģijā sastāv no:
• A daļas (Obligātā daļa) – 69 KP;
• B daļas (Ierobežotās izvēles daļa) – 49 KP;
• C daļas (Brīvās izvēles daoļa) – 6 KP
DU ir lielāks A daļas, mazāks B daļas kursu īpatsvars. DU A daļā ir tādi kursi
(piemēram, histoloģija, organismu individuālā attīstība u.c.), kuri LU BF ir integrēti
citos kursos vai ir B daļas kursi. DU B daļas kursi, piemēram, entomoloģija, LU BF
tiek pasniegti maģistratūrā. Atšķirības nosaka akadēmiskā personāla pētījumu profils.
2007./2008. studiju gads – izmaiņu nav
2008./2009. studiju gads – izmaiņu nav
2009./2010. studiju gads – izmaiņu nav
5.2. Programmas salīdzinājums ar Tartu Universitātes (Igaunija) piedāvājamo
programmu
Zināmu ieskatu Bioloģijas bakalaura programmu būtībā citās Eiropas valstīs sniedz,
piemēram, minēto programmu realizācija Tartu Universitātē (Igaunija).
AUGSTSKOLA Tartu Universitāte, Igaunija
https://www.is.ut.ee/pls/ois/tere.tulemast
Daugavpils
Universitāte
KP SKAITS 120 KP (180 ECTS) 125 KP (188 ECTS)
STUDIJU ILGUMS 3 gadi(6 semestri) 3 gadi(6 semestri)
PROGRAMMAS
RAKSTUROJUMS
Obligātā daļa 32 KP, kura sastāv no diviem
moduļiem (katrs 16 KP)
The narrow field programme comprises one
obligatory narrow field module ( 16 CP) and
one obligatory speciality module (16 CP); a
student may select additional narrow field
module ( 16 CP) and speciality module ( 16
CP) from amongst the narrow field modules
of sciences or the other curricula of the
Universitiy of Tartu. Three selective modules
( 4 CP each) may be selected from amongst
the elective modules of the curricula of
sciences or the other curricula of the
University of Tartu. The curriculum also
contains optional subjects ( 8 CP) and a final
thesis ( 4 CP).
Obligātā daļa kopā 89
KP, tajā skaitā 2. un 4.
semestros paredzēti
lauku kursi pa 4 KP un
2 KP.
Obligātie kursi paredz
arī divu studiju darbu
(pa 1 KP katrs) un
bakalaura darba (10
KP) izstrādi.
Programma piedāvā
plašu izvēles kursu
bloku.
16
Analizējot piedāvātās studiju programmas, pārliecinājāmies, ka DU un Tartu
Universitātes programmas ir saturā līdzīgas. Aplūkojot piedāvāto studiju kursu kopu,
konstatējām līdzību studiju kursu atlasē. Tomēr starp DU un Tartu Universitātes
programmām pastāv atšķirības, ko nosaka:
● studiju procesa organizācija (Tartu Universitātē studijas notiek nevis pēc kursu,
bet gan moduļu sistēmas);
● specializācijas iespējas (Tartu Universitātē ir plašākās iespējas specializācijai);
● nacionālo izglītības sistēmu īpatnības.
2007./2008. studiju gads – izmaiņu nav
2008./2009. studiju gads – izmaiņu nav
2009./2010. studiju gads – izmaiņu nav
5.3. Salīdzinājums ar Brēmenes Universitātes bioloģijas bakalaura programmu
Brēmenes Universitātē pirmajā akadēmiskajā gadā studenti apgūst bioloģijas
pamatkursus, kā arī citus dabaszinātņu kursus. Brēmenes universitātē studentu
specializācija notiek jau pēc otrā semestra, lai gan A daļas kursi turpinās arī pēc otrā
semestra. Daugavpils Universitātē šaurākā specializācija bakalaura programmā notiek
izstrādājot studiju un bkalaura darbus. Bakalaura studiju ilgums abās studiju
programmās ir vienāds - trīs gadi 6 semestri).
Obligātās daļas abās studiju programmās ir ļoti līdzīgas, tās veido sekojošie studiju
kursi: ievads specialitātē (DU – Ievads studijās), Neorganiskā un analītiskā ķīmija,
Fizika, Matemātika, Biometrija, Bioķīmija, Molekulārā bioloģija, Šūnas bioloģija,
Zooloģija, Botanika, Cilvēka anatomija, Mikrobioloģija, Virusoloģija, Ģenētika,
Augu fizioloģija, Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija, Evolūcija, Ekoloģija, Lauka kurss,
Organismu individuālā attīstība, Histoloģija, Bakalaura darbs. DU obligātajā daļā
ietilpst arī studiju kursi Protistoloģija un Mikoloģija, kuru Brēmenes Universitātes
obligātajā daļā nav.
Kopumā pēc Obligātās daļas struktūras DU ABSP „Bioloģija” ir saskaņota ar Latvijas
Universitātes, Tartu Universitātes un Brēmenes Universitātes programmām, taču ir
zināmas atšķirības programmas realizacijas organizēšanā un šaurākās specializācijas
iespējās. Tajā pašā laikā Daugavpils Universitātes piedāvātā bakalaura studiju
programma „Bioloģija” atbilst citu universitāšu šī paša līmeņa programmām gan pēc
saturiskajiem, gan zinātniskajiem, gan metodiskajiem kritērijiem.
2007./2008. studiju gads – izmaiņu nav
2008./2009. studiju gads – izmaiņu nav
2009./2010. studiju gads – izmaiņu nav
17
6. AKADĒMISKAIS PERSONĀLS
6.1. Akadēmiskā personāla skaits un kvalifikācija
Bioloģijas studiju programmas īstenošanā pamatā piedalās docētāji no:
• Anatomijas un fizioloģijas katedras
• Sistemātiskās bioloģijas institūta
• Bioloģisko resursu izpētes un pārvaldības institūta. No 2007./2008.st.g.
Ekoloģijas institūta.
Akadēmiskā personāla kvalifikācija atbilst Latvijas Republikas Augstskolu likuma
prasībām. Doktora zinātniskais grāds ir 77 %, 2007./2008.st.g.-71 %,
2008./2009.st.g.-71 %, 2009./2010.st.g.-71 % bioloģijas studiju programmas
īstenošanā iesaistītajiem mācību spēkiem. Visu studiju programmas docētāju
ievēlēšanas vieta ir Daugavpils Universitāte.
Studiju programmā iesaistītā akadēmiskā personāla zinātniskā un akadēmiskās
kvalifikācijas sniegtas 3. un 4. tabulās.
3. tabula
Studiju programmā iesaistīto docētāju zinātniskā kvalifikācija
Kvalifikācija Skaits %
2007./2008.
st.g.
2008./2009.
st.g.
2009./2010.
st.g. 2007./2008.
st.g.
2008./2009.
st.g.
2009./2010.
st.g.
Doktori 17 16 18 18 77 70 69 69
Maģistri 6 7 8 8 23 30 31 31
KOPĀ: 23 23 26 26 100 100 100 100
2005./2006. studiju gadā ir notikušas izmaiņas studiju programmā iesaistīto docētāju
zinātniskās kvalifikācijas rādītājos, jo viens no programmā strādājošajiem docētājiem
ir ieguvis doktora zinātnisko grādu, kā arī piesaistīts viens docētājs ar doktora grādu,
līdz ar to studiju programmā strādājošo zinātņu doktoru īpatsvars ir pieaudzis līdz 77
%.
4. tabula
Studiju programmā iesaistīto docētāju akadēmiskā kvalifikācija
Kvalifikācija
Skaits %
2007./2008.
st.g.
2008./2009.
st.g.
2009./2010.
st.g. 2007./2008.
st.g.
2008./2009
.st.g.
2009./2010
.st.g.
Profesori 3 3 3 3 13.1 13.0 13.0 11.5 Asociētie
profesori 3 3 5 5 13.1 13.0 13.0 19.2
Docenti 10 7 7 7 43.5 30.4 26.9 26.9 Lektori 2 3 3 3 8.7 13.0 11.5 11.5 Asistenti 2 3 3 3 8.7 13.0 11.5 11.5 Vadošie pētnieki 1 1 2 2 4.3 4.3 7.7 7.7 Pētnieki 2 3 3 3 8,7 13.0 11.5 11.5
KOPĀ 23 23 26 26 100 100 100 100
Studiju programmu pamatā nodrošināja 23 2007./2008.st.g.-23 2008./2009.st.g.-26,
2009./2010.st.g.-26 docētāji, kuru pamatdarbavieta ir Daugavpils Universitāte.
5.tabulā sniegts programmā iesaistītā akadēmiskā personāla saraksts.
18
5. tabula
Akadēmiskā personāla saraksts
Vārds, uzvārds Zinātniskā
kvalifikācija
Akadēmiskā
kvalifikācija
Ievēlēšanas
vieta
Arvīds Barševskis Dr. biol. Profesors DU
Raimonds Cibuļskis Mag. biol. Asistents DU
Pēteris Evarts-Bunders Dr. biol. Docents DU
Irēna Kaminska Dr. biol. Docente DU
Jeļena Kirilova Dr. chem. Docente DU
Inese Kokina Dr. biol. Docente No 2008./2009.st.g. Asociētā profesore
DU
Līdz 2008./2009.st.g. Valentīna Kokina
Dr. biol.
Docente
DU
Indriķis Krams Dr. biol Vadošais pētnieks DU
No 2007./2008.st.g. Tatjana Krama Dr. biol. Pētniece DU
Sergejs Osipovs Mag. chem. Lektors DU
Jana Paidere Mag. biol. Asistente DU
Angelika Paškeviča Mag. biol. Lektore DU Līdz 2007./2008.st.g.
Valfrīds Paškevičs
Dr.phys
Profesors
DU
Digna Pilāte Dr. biol. Pētniece DU
Amandis Podiņš Dr. phys. Docents DU
Antonijs Salītis Dr.phys Asociētā profesore No 2007./2008.st.g.
Profesors
DU
Irina Solomeinikova Dr. chem Asociētā profesore DU
Anita Sondore Dr. math Docente DU
Zinaīda Sondore Dr. biol. Docente DU
Natālija Škute Dr. biol. Asociētā profesore DU
Artūrs Škute Dr. biol. Profesors DU
Edmunds Tamanis Dr. phys. Docents No 2007./2008.st.g. Asociētais profesors
DU
Uldis Valainis Mag. biol. Pētnieks DU
Antoņina Žiļinska Dr. med. Docente DU
No 2007./2008.st.g. Anda Keiša Mag. biol. Asistente DU
No 2007./2008.st.g. Baiba Felce Mag. Phyl. Lektore DU
No 2008./2009.st.g. Muza Kirjušina Dr. biol. Vadošā pētniece DU
No 2008./2009.st.g. Dainis Lazdāns Mag. env. sci asistents DU
6.2. Akadēmiskā personāla zinātniskais darbs
Studiju programmas docētāji veic zinātniskus pētījumus, piedalās DU rīkotajās
konferencēs, kā arī citu Latvijas un ārzemju augstskolu organizētajās konferencēs.
Laikā no 2000. līdz 2006. 2008. 2009. 2010. gadam docētāji ir piedalījušies daudzās
starptautiskās zinātniskās konferencēs, tai skaitā ārzemēs. Konferences ir norādītas
docētāju Curriculum Vitae (skat. akreditācijas ziņojumā). Programmā iesaistītā
akadēmiskā personāla galvenie zinātniskā darba virzieni sniegti 6. tabulā.
19
6. tabula
Programmā iesaistītā akadēmiskā personāla galvenie zinātniskā darba virzieni
Zinātniskā darba virziens Iesaistītais akadēmiskais
personāls
Skrejvaboļu ģints Notiophilus pasaules faunas, izplatības,
taksonomijas, bioloģijas un ekoloģijas problēmas. Baltijas
reģiona vaboļu faunas, izplatības, ekoloģijas un aizsardzības
problēmas.
Prof. Arvīds Barševskis
Īsspārņu dzimtas vaboļu faunas izpēte Latvijā un Baltijas
reģionā. Baltijas vaboļu zinātniskās kolekcijas izveide.
Lathrobium ģints īsspārņu Eiropas faunas taksonomija,
sistemātikas problēmas un zooģeogrāfija.
As. Raimonds Cibuļskis
Latvijas dendroflora.
Latvijas autohtonā vaskulāro augu flora.
Vītolu ģints sistemātikas pētījumi.
Veco lauku parku, dižkoku un aleju invetarizācija,
rekonstrukcija
Doc. Pēteris Evarts-Bunders
Asinsrite, zemfrekvences fenomenu – vazomociju izpēte
mikrocirkulācijā.
Olnīcu asinsrite.
Doc.Irēna Kaminska
Augu imunitātes ģenētika.
Audu un šūnu kultūras, to pielietošana biotehnoloģijā,
ģenētikā un selekcijā.
No 2007./2008.st.g. Bioloģiskās daudzveidības izpēte,
pielietojot t.sk. molekulārās metodes.
Asoc. prof. Inese Kokina
Līdz 2007./2008.st.g.
Bioloģijas didaktika.
Termofīlās aktinomicētes.
Valentīna Kokina
Uzvedības ekoloģija.
Ekoloģiskā imunoloģija.
Vad. pētn.Indriķis Krams No 2009./2010.st.g. Pētniece Tatjana Krama
Asinsrite, zemfrekvences fenomenu – vazomociju izpēte
mikrocirkulācijā.
Lekt. A. Paškeviča No 2007./2008.st.g. asist. A. Keiša
Ķīmisko vielu un citu faktoru ģenētiskās aktivitātes izpēte
eksperimentos ar drozofilu.
Doc. Zinaīda Sondore
Fitohormonu iedarbības mehānismi uz augu šūnu kodola DNS.
Kodola DNS enzimātiskā modifikācija (metilēšana) augu šūnu
ciklā.
Antioksidantu loma augu šūnas dažādos procesos.
Augu šūnu apoptoze molekulārais mehānismi.
Asoc. prof. Natālija Škute
Ekoloģija.
Hidroekioloģija.
Dabas aizsardzība.
Prof. Artūrs Škute
Skrejvaboļu ģints Omophron pasaules faunas, izplatības,
taksonomijas, bioloģijas un ekoloģijas problēmas.
Baltijas reģiona vaboļu faunas, izplatības, ekoloģijas un
aizsardzības problēmas
Uldis Valainis
Asinsrites fizioloģija.
Veselības veicināšana.
Antoņina Žiļinska
No 2009./2010.st.g. Parazitoloģija Vadošā pētniece
Muza Kirjušina
No 2009./2010.st.g. Malakoloģija
Sīko zīdītāju izpēte
Pētniece Digna Pilāte
2008./2009. studiju gads – izmaiņu nav
20
6.2.1. Piedalīšanās zinātnisko izdevumu izdošanā
Sākot ar 2001. gadu tiek izdoti divi zinātniskie žurnāli: “Baltic Journal of
Coleopterology” un “Acta Biologica universitatis Daugavpiliensis”, kurus referē un
indeksē vadošie starptautiskie referēšanas centri: CAB International, BIOSIS,
Zoological Records, Cambridge Scientific Abstracts, Elsevier u.c. Žurnāli iekļauti
Thomson Journals Master list.
2007./2008. studiju gads – izmaiņu nav
2008./2009. studiju gads – izmaiņu nav
2009./2010. studiju gads – izmaiņu nav
6.2.2. Akadēmiskā personāla zinātniskās publikācijas
Bakalaura studiju programmas docētāji publicē savu zinātnisko pētījumu rezultātus
monogrāfijās, starptautisku konferenču rakstu krājumos, zinātniskos žurnālos un citos
zinātniskos izdevumos. (Publikāciju nosaukumi ir ietverti docētāju Curriculum Vitae.
(Skat. akreditācijas ziņojumā.)
2007./2008. studiju gads – izmaiņu nav
2008./2009. studiju gads – izmaiņu nav
2009./2010. studiju gads – izmaiņu nav
6.2.3. Akadēmiskā personāla pētniecības darbība un tā ietekme uz studiju darbu
Studiju programmas akadēmiskā personāla aktīvo iesaistīšanos pētniecībā, kas saistīta
ar studiju programmu, apliecina saņemtie granti, iesaistīšanās zinātniskos projektos,
konferenču organizēšana. Programmas docētāju vada un līdzdarbojas Eiropas fondu,
LZP, IZM, DU projektos (7. tabula).
Studiju programmā iesaistīto mācībspēku zinātniski pētnieciskā darbība pozitīvi
ietekmē studiju procesu gan tiešā veidā, iesaistot studējošos pētnieciskajā darbībā
(galvenokārt izstrādājot bakalaura darbus), gan netieši, jo mācībspēki, veicot
pētījumus, iegūst augstāku akadēmisko kompetenci, kā arī profesionālas iemaņas, kas
veicina studiju materiāla labāku izklāstu. Iesaistot studentus pētniecībā, tiek turpinātas
fakultātes tradīcijas, kā arī veidota vienota pētnieciskā darba sistēma studiju
programmas ietvaros. Iesaistīšana pētniecībā izraisa studentos interesi un piesaista
pētījumu tematikai, kā arī sniedz papildus pieredzi saskatīt un risināt problēmas arī
ārpus studiju programmas. Programmas docētāju aktīvā līdzdalība dažādos
pētnieciskos projektos varētu apdraudēt studiju plāna izpildi, kā arī docētāju
pieejamību individuālo konsultāciju laikā. Lai novērstu šos draudus, studiju
programmas padome un programmas direktors rūpīgi seko studiju plāna realizācijai.
Savus pētniecības virzienus un pētījumu rezultātus programmas studējošie pirmām
kārtam atspoguļo studiju un bakalaura darbos. Tēmas tiek saskaņotas ar darbu
vadītājiem un apstiprinātas attiecīgajās struktūrvienībās (studiju darbi) vai
programmas padomes sēdē (bakalaura darbi), izvērtējot izvirzītās tēmas aktualitāti
mūsdienām un izvēlētajai studiju programmai (2007./2008.st.g. bakalaura darbu tēmas
skatīt 6.pielikumā).
21
7. tabula
Akadēmiskā personāla dalība projektos
Projektu, programmu u.c. finansēto pētījumu nosaukums
Iesaistītais
akadēmiskais
personāls
LZP un citu valstu finansēto pētījumu projektu, programmu dalībnieks
2005.-2007. Ģints Notiophilus pasaules faunas un taksonomijas pētījumi, LZP,
projekta vadītājs
2004.-2008. Atbalsts doktorantūras studijām dabas zinātnēs un informācijas
tehnoloģijās, Eiropas Sociālais fonds, makroprojekta vadītājs
2006.-2007. Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība Ziemeļvidzemes biosfēras
rezervātā, UNDF/GEF;
SIA Estonian, Lithuanian & Latvian Environment”, projekta
eksperts & pētnieks
Starptautisko pētījumu projektu dalībnieks
2006.-2007. Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas universitāšu
sadarbība vides jautājumu risināšanā (ECOHOUSE), INTERREG, projekta
vadītājs
2007. Eiropas Taksonomijas ekselences tīkla grants dalībai
simpozijā un apspriedē Smolenice, Slovākijā. EDIT
2003.-2004. Cilvēks un mežs. ES 5. Ietvara projekts. VMPI
“Silava”, līgumdarbs, izpildītājs
Līgumdarbu darbinieks vai vadītājs
2004.-2007. Dažādu cirtes veidu ietekme uz meža kukaiņu
bioloģisko daudzveidību. Meža attīstības fonds, VMPI “Silava”, izpildītājs
2004.-2007. Vējgāžu ietekme uz meža kukaiņu bioloģisko daudzveidību. Meža
attīstības fonds, VMPI “Silava”, izpildītājs
2003. Dabas lieguma “Čertoka ezers” dabas aizsardzības plāna izstrāde, VAS
“Latvijas Valsts meži”, projekta vadītājs
2003. Silenes dabas parka dabas aizsardzības plāna izstrāde, VAS “Latvijas
Valsts meži”, projekta vadītājs
2002.-2003. Meža degumu ietekme uz sugu daudzveidību, VAS “Latvijas valsts
meži”, izpildītājs
2002.-2003. Eiropas Savienībā apdraudētu vaboļu sugu monitorings
Moricsalas rezervātā un Slīteres Nac. parkā, Latvijas Vides aizsardzības fonds,
projekta vadītājs
2002. Eiropas Savienībā apdraudētās platās airva-boles populācijas stāvoklis un
aizsardzība Latvijā, Latvijas vides aizsardzības fonds, projekta vadītājs
2002. Jauniešu entomoloģiskās kustības izveide Latvijā, Latvijas vides
aizsardzības fonds, projekta vadītājs
2002. Baltijas ekosistēmas vērtību saglabāšana: Dienvidaustrumu Latvijas
ainavas, Phare ACCESS, Acc/Macro/0102/027, līgumdarbs, izpildītājs
2002.-2007. Noteicis vairāk nekā 50 pasaules muzeju kolekciju materiālus par
ģinti Notiophilus (noformēts ar muzeju pieņemšanas/ nodošanas aktiem)
pasaules faunu.
Prof. Arvīds
Barševskis
2006. g. dalība projektā „Sinantropā koleopterofauna Latvijas lauku ainavā”.
2005. g. eksperta darbs dabas parka „Dvietes paliene” aizsardzības plāna
veidosanā.
2001. – 2003. g. eksperta darbs starptautiskā projektā “Emerald” (Latvijas īpaši
aizsargājamo dabas teritoriju inventarizācija).
Asist. Raimonds
Cibuļskis
2001. – 2003. g. Baltijas ekosistēmas vērtību saglabāšana: Dienvidaustrumu
Latvijas ainavas, Dendroloģijas eksperts. Phare
ACCESS, Acc/Macro/0102/027
LZP grants ‘Latvijas dendroflora’. 1997 – 2007. Dendroloģijas eksperts.
IZM projekts ‘Reto un kritisko augu taksonu inventarizācija Austrumlatvijā’
2006. g. Projekta vadītājs.
Doc. Pēteris
Evarts-Bunders
22
DU iekšējie granti: Vītolu ģints Latvijā. 2005.g; SBI Sistemātiskās botānikas
laboratorijas izveide 2005- 2006. g. Projektu vadītājs.
Piedalīšanās Dabas aizsardzības plānu izstrādē: Kalsnavas arborētums
(dendroloģijas eksperts), Silenes dabas parks (vaskulāro
augu eksperts), Zebrus un Svētes ezeru liegums (vaskulāro augu eksperts),
Dabas parks ‘Daugavas Loki’ (vaskulāro augu eksperts).
2001 - 2003.g. EMERALD projekts. Latvijas Dabas Fonds. Augu
sugu un biotopu eksperts.
2003. g. Preiļu centra stādījumu rekonstrukcijas plāna izstrāde. Preiļu pilsētas
dome. Eksperts.
2001 – 2002.g Pļavu inventarizācija Latvijā. Latvijas Dabas Fonds.
Eksperts.
2002 g. Latvijas īpaši aizsargājamo aleju inventarizācija un saraksta
izveide. VARAM. Dendroloģijas eksperts.
DU iekšējais grants - Vazomociju paterna parametrizācija vardes
apzarņa maģistrālā artērijā: nervu sistēmas loma. Nr. 04.11., 2004.
ESF projekta „Starpnozaru biomehānikas un nozares saistīto kursu
attīstība Daugavpils Universitātē” (2006. – 2008.) vadītāja.
Doc. Irēna
Kaminska
DU grants “Sarkanā āboliņa selekcija materiāla iegūšana, izmantojot in vitro
metodes” (vadītāja; 2003.-2004. gg.)
LZP grants “Embrioģenēzes un organoģenēzes ģenētiskās determinācijas
noteikšana graudaugu dubultoto haploīdu iegūšanas
optimizācijai” (2005.-2009. g.)
DU grants „Gametisko šūnu attīstības novērošana un dubultoto haploīdu
iegūšana in vitro miežu (Hordeum vulgare L.) putekšņu maciņu kultūrās”
(vadītāja, 2006. g.)
Valsts pētījumu programmas agrobiotehnoloģijā „Inovatīvas tehnoloģijas
augstvērtīgu, drošu un veselīgu pārtikas produktu ieguvei no ģenētiski,
fizioloģiski un bioķīmiski daudzveidīga augu un dzīvnieku izejmateriāla”
projekts „Latvijas laukaugu sugu daudzveidības izvērtējums un selekcijas
optimizācija, pielietojot modernās biotehnoloģijas metodes (projekta izpildītāja,
2006-2009. g.)
ESF projekts „Starpnozaru biomehānikas un nozares saistīto kursu
attīstība Daugavpils Universitātē” (projekta vadītāja asistente, 2006.-2008. g.)
Doc. Inese
Kokina
IZM projekts „Lāzerskenējošās mikroskopijas metožu izmantošana
pasaules karabidofaunas taksonomijā un filoģenēzē”
Dr. biol., doc.
V. Kokina
1996-2000.g. Latvijas Zinātnes Padomes grants nr.96.0317 “Individuālās
izdzīvošanas stratēģijas un sociālā uzvedība: reakcija uz plēsonības risku”.
2000-2002.g. Foraging ecology of northern tit species. Oulu Universitātes un
Daugavpils Universitātes sadarbības projekts.
2001-2004.g. Latvijas Zinātnes Padomes grants nr.01.0457 “Plēsēju-upuru
neletālo mijiedarbību ekoloģija”.
2003.g. LABPIAT projekts Somijā Oulu Universitātes Oulankas pētnieciskajā
bāzē.
2004-2006.g. Latvijas Zinātnes Padomes grants nr.04.1243 “Abpusējais
altruisms un putnu mobinga uzvedība”.
Sākot ar 2006g. “Latvijas spāru fauna”, sadarbībā ar Turku un Jyväskylä
universitātēm, Somija,
2007.g. Latvijas Zinātnes Padomes grants nr.07.2100 “Kooperatīvās uzvedības
ģenētiskā un sociālā kontrole”.
vad. pētn.
Indriķis Krams
2001. – 2003.gads. LU Zinātniskais projekts – Artēriju un arteriolu vazomocija:
izcelsme un ietekmējošie faktori/Vasomotion of arteries and arterioles: the
nature and control factors, izpildītājs
2004.gads. DU iekšējais grants - Vazomociju paterna parametrizācija vardes
apzarņa maģistrālā artērijā: nervu sistēmas loma. Nr. 04.11., izpildītājs
2005.g. DU iekšējais grants – temperatūras un gremošanas sistēmas fizioloģiskā
stāvokļa ietekme uz vardes (Rana temporaria L.) apzarņa arteriolu vazomocijas
Lekt. Angelika
Paškeviča
23
parametriem. Nr. 05.30., vadītāja
2005.g. DU iekšējais grants – Vazomociju paterna parametrizācija izmantojot
fluoriscēto analīzi. Nr.05.31., izpildītājs
ESF projekts „Starpnozaru biomehānikas un nozares saistīto kursu attīstība
Daugavpils Universitātē” (eksperte, 2006.-2008. g.)
LZP grants. Augu šūnu ieprogramētās ģenētiskie un molekulārie mehānismi,
2004.g.
ERAF projekts “Daugavpils Universitātes Bioloģisko resursu izpētes centrs” –
projekta izpildītāja, 2004.g.
IZM projekts “Ierobežoti izmantojamo populāciju ekspluatācijas limitu
novērtēšana, izmantojot molekulāri ģenētiskās metodes” - projekta vadītāja,
2005.g.
ESF projekts “Bioloģijas un vides zinātnes studiju procesa kvalitātes uzlabošana
Daugavpils Universitātē” - projekta vadītāja, 2005.-2008.g
Asoc. prof.
Natālija Škute
Valsts pētījumu programmas „Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi”
DP 9 „Klimata mainības izraisīto noteces ekstrēmu LIFE Nature projekts ”Sugu
un biotopu aizsardzības Rāznas dabas parkā” LIFE04NAT/LV/000199
Commsion decision of 30/7/2004 Nacionālās programmas “Atbalsts zinātniskās
infrastruktūras modernizēšanai valsts zinātniskās institūcijās” projekts
“Daugavpils Universitātes Bioloģisko resursu izpētes centrs” Nr.22, ERAF, 2004
Pētījumi zinātniski - tehniskā pamatojuma izstrāde aizaugušo ezeru attīrīšanai un
ekosistēmas atveseļošanai. 2003.-2004. IZM tirgus orientētie pētījumi. Līgums
Nr.03-48
Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorija (Natura 2000) “Dvietes
paliene” apsaimniekošanas plāna projekts– Dabas aizsardzības pārvaldes
pasūtījums Līgums Nr. 20/2003 2003.gada 3.jūnijā
Dabas lieguma “Zebrus un Svētes ezers” dabas aizsardzības plāna izstrāde” –
VAS “Latvijas meži” pasūtījums Līgums Nr. 06/03- 2003-29/u 2003.gada
21.martā
Virszemes ūdeņu kvalitātes monitoringa novērojuma programma, Rāznas ezers,
direktors- Latvijas Vides aģentūras pasūtījums, Līgums Nr. 20/2003
Latvijas – Zviedrijas Daugavas projekta daļas “Ūdens kvalitātes analīzes Rāznas
ezera monitoringa efektivitātes novērtēšanai” vadītājs - Vattenresurs – Sverige
HB (Zviedrija) pasūtījums, Līgums No. 012305/2002
Latvijas ezeru sinoptiskā monitoringa projekta koordinators Austrumlatvijā -
Latvijas Vides aģentūras pasūtījums, Līgums Nr. 11/2002
Prof. Artūrs
Škute
2003. – 2004 Latvijas - Dānijas kopprojekta VITILA dalībnieks
06.2003. – 10.2003. Projekta “Eiropas Savienība – zaļā vai sarkanā gaisma mūsu
jauniešiem” vadītājs (LSIF)
09.2002. - 05.2003 “Zaļās brīvības” projekta “Piesārņojums - ko es par to zinu
un gribu zināt” Latgales koordinators (RVC)
2002./2003. g. Projekta “Jauniešu entomoloģiskās kustības izveide Latvijā ”
koordinators (LVAF)
2002. g. Projekta „Eiropā apdraudēto kukaiņu sugu monitorings Moricsalas
rezervātā un Slīteres nacionālajā parkā” vadītājs (LVAF)
2002. g. Projekta „Platās airvaboles aizsardzība Latvijā” koordinators (LVAF)
2001./2002. gg. Projekta “Jauniešu entomoloģiskās kustības izveide Latvijā”
koordinators (LVAF)
Pētn.Uldis
Valainis
24
Projekta nosaukums Realizēšanas
laiks Finansētājs
Piešķirtā
summa
(LVL)
2007./2008.ST.G.
Latvijas-Lietuvas-Baltkrievijas universitāšu
pārrobežu sadarbība vides aizsardzības jomā
(CBC ECO-HOUSE)
2006.-2007. INTERREG III B 132 470
LVL
Mežsaimniecības ietekme uz putnu sugu
daudzveidību
2007.-2009. ZM Mežu
attīstības fonds
67 000 LVL
(16036 LVL
2007. gadā)
Daugavpils Universitātes Inovatīvās
mikroskopijas centra un Sistemātiskās
bioloģijas institūta zinātniskās bāzes
modernizēšana
2007. Eiropas
Reģionālās
attīstības fonds
kopējā
summā -
474 000
LVL
VPD1/ESF/PIAA/04/APK/3.2.3.2./0032/0065
„Bioloģijas un Vides zinātnes studiju procesa
kvalitātes uzlabošana Daugavpils
Universitātē”
2005.-2008. ESF 180 811
LVL
Promoting Local component in
Environmental
Education in Transboundary Lakes Regions
of Latgalia (Latvia) and Pskov Region
(Russia)
2007.-2009. INTERREG
III A
(North)
212 289
LVL
Sugu un biotopu aizsardzība dabas parkā
„Rāzna” Eiropas kopienas programmā Life
Nature
2004.-2008. LIFE 477 018
LVL
Ekoloģiskās kvalitātes novērtēšana Daugavā
(Zapadnaja Dvina) Latvijas un Baltkrievijas
2007.-2009. IZM,
Latvijas-
Baltkrievija
s prog.
12855 LVL
Oksidatīvā stresa mehānismu pētījumi augu
šūnās
2007. DU IZM 15000 LVL
Zivju un zooplanktona izplatība laikā un telpā
dziļajos ezeros un tās mijiedarbība.pētījumi
2007. DU IZM 15000 LVL
Valsts pētījumu programmas
agrobiotehnoloģijā
„Inovatīvas tehnoloģijas augstvērtīgu, drošu
un veselīgu pārtikas produktu ieguvei no
ģenētiski, fizioloģiski un bioķīmiski
daudzveidīga augu un
dzīvnieku izejmateriāla” projekts „Latvijas
laukaugu sugu daudzveidības izvērtējums un
selekcijas
optimizācija, pielietojot modernās
biotehnoloģijas
2006.-2009. IZM
Embrioģenēzes un organoģenēzes ģenētiskās
determinācijas noteikšana graudaugu
dubultoto haploīdu
iegūšanas optimizācijai
(Nr 05.1521))
2005.-2009. LZP projekts
“Starpnozaru biomehānikas un nozares
saistīto
kursu attīstība Daugavpils universitāte.”
2006.-2008. ESF 128237,39
LVL
Kritisko un reto vaskulāro augu
inventarizāvija Austrumbaltijā (IZM 5-
20/07.5)
2007. DU IZM
14 920 LVL
Klimata izmaiņu ietekme uz 2007.-2009. DU IZM 13 500 LVL
25
bezmugurkaulnieku daudzveidību pārmitros
platlapju un melnalkšņu mežos (IZM 5-
20/07.6)
(3 gados –
45 000
LVL)
Lāzerskenējošās mikroskopijas metožu
izmantošana pasaules karabidofaunas
taksonomijā un filoģenēzē (IZM 5-20/07.3)
2007.-2009. DU IZM 14 000 LVL
(3 gados –
45 000LVL)
Ekoloģiskās imunoloģijas metožu ieviešana
pētniecības darbā (IZM 5-20/07.4)
2007. DU IZM 9500 LVL
Latvijas īsspārņu (Coleoptera, Staphylinidae)
faunas taksonomiskā analīze
2007. DU iekšējais
grants
900 LVL
Phrator (Coleoptera: Carabidae: Omophron)
Sem. apakšģints pasaules faunas revīzija
2007. DU iekšējais
grants 890 LVL
Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un
matemātikas fakultātes laboratoriju iekārtu
modernizēšana
2008. ERAF 298784
LVL
CFP/EFSA/ZOONOZES/2007/01:
„Development of harmonised schemes for
monitoring and reporting of Echinococcus,
Trichinella, Cysticercus and Sarcocystis in
animal and foodstuffs in the EU”
2007.-2008. EFSA
2008./2009.ST.G.
Zemkopības ministrijas pētnieciskais projekts
„Dzīvnieku invāzijas slimību izplatības izpēte
Latvijā”
2008.-2012. Struktūrfondi,
ZM
„Rāznas Nacionālā parka ainavu ekoloģiskā
plāna izstrāde”
2008.-2009. SIA Estonian,
Latvian&Lithuani
an environmental
2009./2010.ST.G.
Sociālās uzvedības izcelšanās un evolūcijas
eksperimentāla izpēte
2008.-2010. LZP 6930 LVL
Bioirizācijas starpnozaru pētījumu grupa
2009/0206/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/08
9
2009-2013 ESF 690 490
LVL
Priežu dzīvotspēja, rezistence pret stumbru
kaitēkļiem un ar to saistītā Latvijas priežu
mežu bioloģiskā daudzveidība klimata
izmaiņu konktekstā
2008-2010 Latvijas
Zemkopības
ministrijas
Meža
attīstības
fonds
33 594 LVL
Reto un aizsargājamo bezmugurkaulnieku,
vaskulāro augu un sēņu sugu sastopamības
atkarība no meža apsaimniekošanas un
aizsardzības vēstures un bioloģisko
daudzveidību uzturošajām struktūrām
(Nr. 260508/S231)
2008.-2010. Latvijas
Zemkopības
ministrijas
Meža
attīstības
fonds
80 975 LVL
Monitoringa metodikas precizēšana un
aprobēšana bezmugurkaulnieku uzskaitēm
2008.-2009. Latvijas
Vides
Aizsardzības
fonds
8 500 LVL
Joint Research&Technology Unit of
Universities for entrepreneurs to diversify
rural economic's
2010.-2011 INTERREG 186 974
LVL
Ischnura elegans imūnsistēmas darbības
ģeogrāfiskā mainība
2009-2010 Somijas
Zinātņu
Akadēmija
Melno mušķērāju apspalvojuma ģeogrāfisko 2009-2010 Somijas
26
6.3. Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības
politika nākamajiem 6 gadiem
Personāla atjaunošanas un piesaistes plānu īstenošanai tiek veidota ilgtermiņa
prognoze, kas ietver studiju programmas un profesūras attīstības perspektīvas DU
Dabaszinātņu un Matemātikas fakultātē. Personāla attīstība tiks saistīta ar DU
zinātnisko projektu izmantošanas iespējām, lai ne tikai sniegtu papildus finansējumu
esošajiem darbiniekiem, bet arī rastu iespēju piesaistīt jaunus zinātniekus. Nākamajos
sešos gados akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības
politika tiks realizēta šādos virzienos:
● studentu iesaistīšana pētījumu veikšanā (sekretārs, asistents u.c.), lai potenciālos
jauno mācībspēku kandidātus pakāpeniski iesaistītu atlases sacensībā;
● motivēt docētājus, lai tie censtos paaugstināt savu akadēmisko kvalifikāciju;
● motivēt docētājus izmantot radošo atvaļinājumu, lai paaugstinātu kvalifikāciju;
● motivēt docētājus pilnveidot svešvalodu zināšanas, lai studiju kursu saturu varētu
operatīvi papildināt ar informāciju no svešvalodās (angļu, vācu, franču) izdotiem
zinātniskajiem pētījumiem.
izmaiņu molekulārie mehānismi Zinātņu
Akadēmija
Spāru vairošanās produktivitātes un
imūnsistēmas darbības efektivitātes saistība
2009-2011 Somijas
Zinātņu
Akadēmija,
Mehiko
Universitāte
Terminālās investīcijas dzīvnieku un augu
valstīs
2009-2011 Somijas
Zinātņu
Akadēmija,
Tartu
Universitāte
Cilvēku vairošanās stratēģiju evolūcija 2009-2011 Somijas
Zinātņu
Akadēmija un
Somijas
privātie fondi
Putnu ziemošanas ekoloģiskā imunoloģija 2008-2012 Tartu
Universitāte,
Somijas
Zinātņu
Akadēmija, ES
ERASMUS
programma
Sociālās uzvedības izcelšanās un evolūcijas
eksperimentāla izpēte
2009-2010 LZP
Cilvēka evoūcija: imūnkompetences un
dzimumpievilcības saistība
2009-2010 Tartu Universitāte
Ekoloģiskās kvalitātes novērtēšana Daugavā
(Zapadnaja Dvina) Latvijas un Baltkrievijas
teritorijā
2007.-2009. IZM Latvijas -
Baltkrievijas
projekti
12 855 LVL
Nacionālā programma: "Klimata izmaiņu
ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi" DP9
2006.-2009. LZP 105 134
LVL
Promoting Local component in
Environmental Education in Transboundary
Lakes Regions of Latgalia (Latvia) and Pskov
Region (Russia)
2007 - 2009 INTERREG III A
(North) 212 289
LVL
27
Programmas attīstība notiks sekojošos pamatvirzienos:
• viesprofesoru plašāka pieaicināšana studiju procesā;
• optimālu apstākļu radīšana studentiem, lai tie varētu piedalīties zinātniskajās
konferencēs;
• doktorantu un docētāju piedalīšanās starptautiskos zinātniskos projektos
vispusīga veicināšana;
• bibliotēkas nodrošināšana ar ārzemju zinātniskajiem periodiskajiem izdevumiem
bioloģijas nozarē;
• zinātniski pētnieciskās materiālās un tehniskās bāzes mērķtiecīga pilnveidošana;
• doktorantu finansiālo iespēju palielināšana programmas efektīvai realizācijai.
2007./2008. studiju gads – izmaiņu nav
2008./2009. studiju gads – izmaiņu nav
2009./2010. studiju gads – izmaiņu nav
7. STUDĒJOŠIE
7.1. Studējošo skaits
Akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Bioloģija” kopējais imatrikulēto
studentu skaits ir 104 (pilna un nepilna laika studijas). 2006./2007. studiju gadā ir
imatrikulēti 9 studenti pilna laika studijām un 13 – nepilna laika studijām.
Paredzams, ka turpmāk bakalaura programmā studējošo skaits pieaugs, jo tiek veikts
intensīvs reklāmas darbs, tiek piedāvāta bioloģiskās izglītības sistēma Daugavpils
Universitātē (no bakalaura līdz doktoram), kā arī kopumā valstī ceļas bioloģijas
speciālitātes prestižs. Studijas galvenokārt orientētas uz Austrumlatvijas reģiona skolu
absolventiem un tiem, kuri savā profesionālaja darbībā ir saistīti ar bioloģiju.
Studējošo skaits (pilna laika studijas)
2006./2007.st.g 2007./2008.st.g. 2008./2009.st.g 2009./2010.st.g. 1.studiju
gads 9 (3 gadīga studiju programma) 7 15 21
2.studiju
gads 14 (3 gadīga studiju programma) 6 5 15
3.studiju
gads 14 (3 gadīga studiju programma) 11 7 4
4.studiju
gads 11 (4 gadīga studiju programma) - - -
KOPĀ: 48 24 27 40
Studējošo skaits (nepilna laika studijas)
2006./2007.st.g 2007./2008.st.g. 2008./2009.st.g 2009./2010.st.g. 1.studiju
gads 14 12 6 2
2.studiju
gads 12 11 12 5
3.studiju
gads 15 12 11 12
4.studiju
gads 19 15 12 11
KOPĀ: 60 50 41 30
28
7.2. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā
Studiju gada noslēgumā programmas direktors organizē rakstisku studentu aptauju
pēc DU Studiju kvalitātes novērtēšanas centra izveidotās aptaujas, kuras rezultātus
apkopo DU Socioloģisko pētījumu laboratorija. Kopumā programmas studiju kursu
svarīguma pakāpe un pasniegšanas līmenis ir novertēti pozitīvi, kas liecina, ka studiju
programma ļauj apgūt zināšanas, kuras noderēs nākotnē, kad studenti iesaistīsies
darba attiecībās. Studentu līdzdalība studiju programmas realizācijā izpaužas ne tikai
viņu iesaistīšanā programmas vērtējumā, bet tiešā sadarbībā ar programmas direktoru,
kas palīdz risināt radušās problēmas starp docētāju un studējošajiem, plāno nodarbību
laiku, kursa realizācijas gaitu utt.
2007./2008. studiju gads – izmaiņu nav
2008./2009. studiju gads – izmaiņu nav
2009./2010. studiju gads – izmaiņu nav
7.3. Studējošo iesaistīšana pētniecības darbā
Akadēmiskā bakalaura studiju programmas prioritāte ir studējošo pētniecisko prasmju
attīstība, kam studiju programmā ir paredzēti 16 KP (studiju kurss projektu un
publikāciju sagatavošana 2 KP; studiju darbi 1 KP + 1 KP, bakalaura darbs 10 KP.
Nereti programmā strādājošie docētāji iesaista zinātniskajos projektos un grantos
programmas studentus, ja vien viņu izvēlētā bakalaura darba tēma atbilst pētījamajam
tematam.
Studiju programmas „Bioloģija” galvenie pētniecības virzieni ir saistīti ar programmā
iesaistīto katedru zinātniskās pētniecības virzieniem.
Lai veicinātu pētniecības attīstību DU darbojas Jauno zinātnieku asociācija (DUJZA),
kas ik gadus rīko jauno zinātnieku konferences. Šajās konferencēs piedalās arī studiju
programmas „Bioloģija” studenti, kas uzstājas ar ziņojumiem par saviem veiktajiem
pētījumiem. Tā kā DUJZA organizētās konference vai zinātniskie lasījumi notiek vēl
pirms bakalaura darbu aizstāvēšanas, studējošajiem rodas iespēja uzklausīt citu
pētnieku aizrādījumus, ieteikumus un ierosinājumus, kas uzlabo tālākās maģistra
darba izstrādes kvalitāti.
Programmas studentiem tiek piedāvātas iespējas uzstāties arī citu augstskolu rīkotajās
konferencēs un semināros gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Kopš 2004. gada DU tiek izsludināti zinātniskās pētniecības projektu konkursi, kuros
var piedalīties ikviens DU students. Diemžēl šī iespēja pagaidām nav plaši izmantota,
taču perspektīvā tā paver plašas iespējas studējošo pētnieciskajām aktivitātēm. Daži
projekti, kuros tiek iesaistīti ABSP “bioloģija” studenti sniegti 8. tabulā.
8. tabula
Daži pētniecības projekti, kuros tiek iesaistīti ABSP “Bioloģija” studenti
Projekta nosaukums Projekta vadītājs ABSP “Bioloģija”
iesaistītie studenti
Lāzerskenējošās mikroskopijas
metožu izmantošana pasaules
karabidofaunas taksonomijā un
filoģenēzē
Dr. biol., doc.
V. Kokina
Edgars Rudāns (4. st.g.);
Kristīna Aksjuta (3. st.g.);
Marina Murd (3. st.g.)
Klimata izmaiņu ietekme uz
bezmugurkaulnieku daudzveidību
pārmitros platlapju un melnalkšņu
mežos
Dr. biol., pētn.
Digna Pilāte
Jana Stašķeviča (1. st.g.);
Vēsma Krone(1. st.g.)
29
Kritisko un reto vaskulāro augu
inventarizācija Austrumbaltijā
Dr. biol., doc.
Pēteris Evarts-Bunders
Gunta Jurševska (4. st.g.);
Agrita Ozoliņa (4. st.g.)
ESF projekts „Bioirizācijas
pētījumu grupa”
Dr. Phys. , asoc. prof.
E. Tamanis
Jana Prokopčika (1. st. g.)
INTERREG projekts „Vienotais
Universitāšu pētījumu un
tehnoloģiju centrs uzņēmējiem
lauku ekonomikas dažādošanai”
Dr. Biol., vad. pētn. M.
Kirjušina
Maksims Zolovs
(2. St. g.)
2007./2008. studiju gads – izmaiņu nav
2008./2009. studiju gads – izmaiņu nav
7.4. Studējošo, absolventu un darba devēju aptaujas un to analīze
Studējošo aptaujas tika veiktas sadarbībā ar Socioloģijas pētījumu laboratoriju
2005./2006. st. g. Kopumā programmas studiju kursu svarīguma pakāpe un
pasniegšanas līmenis ir novērtēts ļoti augstu, kas liecina, ka minētā studiju
programma ļauj apgūt zināšanas, kuras noderēs nākotnē, kad studenti iesaistīsies
darba attiecībās. Studentu aptaujas anketu rezultāti ir sekojoši:
1. studiju gada studējošie pamatā piedāvāja atstāt bez izmaiņām bioloģijas cikla
studiju kursus, bet samazināt kursus Vispārīga fizika, Matemātiskās metodes
dabaszinātnēs, Fizikālās pētīšanas metodes (ap 50% aptaujātiem). Īpaši studējošie
piedāvā samazināt C – daļas studiju kursus (Latvijas, Pasaules un Reliģijas vēsture)
(ap 75% aptaujātiem). Pēc studentu viedokļa šie studiju kursi nav svarīgi priekš viņu
izglītības
2. studiju gada studenti uzskata par svarīgiem bioloģijas cikla priekšmetus un piedāvā
atstāt šos studiju kursus bez izmaiņām. Pasniegšanas līmenis ir atzīmēts kā augsts un
ļoti augsts. Studenti piedāvā samazināt C-daļas priekšmetus (Ētika un Estētika).
3. un 4. studiju gada studenti novērtēja visus studiju kursus kā svarīgus un ļoti
svarīgus un to pasniegšanas līmenis ir augsts (skat. Pašnovērtējuma ziņojums
2005./2006. st.g., http://dau.lv/sknc/pdf/214/biolbak0506pasn.pdf ).
2007./2008. st.g. - Lai novērtētu studiju procesa kvalitāti, studiju gada beigās tika
veikta anonīma studējošo aptauja. Aptaujā pēc 5 baļļu sistēmas tika vērtēts pēdējā
gada laikā apgūto studiju kursu svarīgums un pasniegšanas līmenis (1.jautājums).
1. st.g pilna laika studijas
Svarīgākie kursi pēc studentu domām:
Ievads studijās (4.4)
Vispārīgā ekoloģija (4.4)
Vispārīgā un neorganiskā ķīmija (4.0)
Botānika I (4.7)
Zooloģija I (4.6)
Angļu valoda bioloģijā (4.1)
Lietišķā ekoloģija (4.1)
Analītiskā ķīmija (4.1)
Organiskā ķīmija (4.4)
Botānika II (4.8)
Zooloģija II (4.6)
Biosistemātikas pamati (4.4)
30
Par vidēji svarīgiem nosaukti kursi Vispārīgā fizika (3.0) un Biometrija (3.0).
Viszemāk novērtēts kurss Matemātika bioloģiem (2.8).
Pasniegšanas kvalitātes novērtējums: kā augsta un ļoti augsta novērtēta studiju kursu
Ievads studijās (4.3), Vispārīgā ekoloģija (4.8), Vispārīga un neorganiskā ķīmija (4.1),
Botānika I (4.6), Zooloģija I (4.1)., Svešvaloda (4), Analītiskā ķīmija (4.1), Botānika
II (4.8), Zooloģija II (4.1), Biosistemātikas pamati (4.6) pasniegšanas kvalitāte. Vidēji
novērtēti kursi Matemātika bioloģiem (3.6), Vispārīgā fizika (3.4), Lietišķā ekoloģija
(3.8) un Organiskā ķīmija (3.8).
2008./2009.st.g. Svarīgākie kursi pēc studentu domām:
Vispārīgā ekoloģija (4.6)
Botānika I (4.9)
Zooloģija I (4.9)
Angļu valoda bioloģijā (4.5)
Lietišķā ekoloģija (4.4)
Botānika II (4.8)
Zooloģija II (4.8)
Integrētais lauka kurss (4.3)
Biometrija (4.0)
Biosistemātikas pamati (4.1)
Par vidēji svarīgiem nosaukti kursi Ievads bioloģijā (3.5), Visparīgā un neorganiskā
ķīmija (3.8), Matemātika biologiem (3.5), Vispārīgā fizika (3.2), Analītiskā ķīmija
(3.9), Organiskā ķīmija (3.8).
Pasniegšanas kvalitātes novērtējums: kā augsta un ļoti augsta novērtēta studiju kursu
Ievads studijās (4.1), Visparīgā ekoloģija (4.5), Visparīgā un neorganiskā ķīmija (4.1),
Botānika I (4.6), Zooloģija I (4.4), Lietišķā ekoloģija (4.1), Analītiskā ķīmija (4.0),
Organiskā ķīmija (4.0), Botānika II (4.7), Zooloģija II (4.2), Integrētais lauka kurss
(4.4), Biosistemātika pamati (4.5).
Vidējais pasniegšanas līmenis konstatēts sekojošiem kursiem: Matemātika bioloģiem
(3.5), Vispārīgā fizika (3.8), Angļu valoda biologiem (3.8), Biometrija (3.4)
2009./2010.st.g. Svarīgākie kursi pēc studentu domām:
Vispārīgā ekoloģija (4.6)
Botānika I (4.9)
Zooloģija I (4.9)
Angļu valoda bioloģijā (4.7)
Lietišķā ekoloģija (4.5)
Botānika II (4.9)
Zooloģija II (4.7)
Integrētais lauka kurss (4.8)
Biometrija (4.0)
Biosistemātikas pamati (4.6)
Visparīgā un neorganiskā ķīmija (4.1)
Analītiskā ķīmija (4.3)
Organiskā ķīmija (4.5).
Par vidēji svarīgiem nosaukti kursi Ievads bioloģijā (3.5), Matemātika biologiem
(3.4), Vispārīgā fizika (3.2).
Pasniegšanas kvalitātes novērtējums: kā augsta un ļoti augsta novērtēta studiju kursu
Ievads studijās (4.1), Visparīgā ekoloģija (4.7), Vispārīgā un neorganiskā ķīmija (4.1),
31
Botānika I (4.6), Zooloģija I (4.9), Lietišķā ekoloģija (4.7), Analītiskā ķīmija (4.1),
Organiskā ķīmija (4.1), Botānika II (4.5), Integrētais lauka kurss (4.4), Biosistemātika
pamati (4.7), Angļu valoda biologiem (4.8), Biometrija (4.3).
Vidējais pasniegšanas līmenis konstatēts sekojošiem kursiem: Matemātika bioloģiem
(3.5), Vispārīgā fizika (3.6), Zooloģija II (2.6).
2007./2008.st.g. 2. st.g pilna laika studijas
Svarīgākie studiju kursi:
Bioķīmija (4.0)
Molekulārā bioloģija (4)
Šūnas bioloģija (4.2)
Mikoloģija (4)
Mikrobioloģija (4.6)
Virusoloģija (4.2)
Histoloģija (4.2)
Cilvēka anatomija (4)
Organismu individuāla attīstība (4)
Ģenētika (4.6)
Par vidēji svarīgiem nosaukti kursi: Biofizika (3.2), Molekularās biologijas metodes
(3.4), Entomoloģija (3.2), Folozofija (3.0). Viszemāk novērtēts kurss Ētika (2.6).
Pasniegšanas kvalitātes novērtējums: kā augsta un ļoti augsta novērtēta studiju kursu
Bioķīmija (4.0), Mikoloģija (4.6), Mikrobioloģija (4.0), Cilvēka anatomija (4.2),
Ģenētika (4.2) pasniegšanas kvalitāte. Vidējo pasniegšanas līmeni studējošie atzīmēja
Biofizikā (3.0), Virusoloģijā (3.8), Histoloģijā (3.0), Entomoloģijā ( 3.6), Organismu
ind. attīstībā (3.2), Filozofijā (3.4), Ētikā (3.4). Studiju kursus Histoloģija un
Organismu individuālā attīstība nodrošināja divi docētaji un praktiski visas anketās
studējošie atzīmēja divas atzīmes (visbiežāk 2/5).
Zemu pasniegšanas līmeni studenti atzīmeja sekojošiem studiju kursiem: Molekulārā
bioloģija (2.4), Šūnas bioloģija (2.6), Molekulārās bioloģijas metodes (2.8).
2008./2009.st.g. Svarīgākie studiju kursi:
Bioķīmija (4.3)
Histoloģija (4.0)
Mikoloģija (4.5)
Protistoloģija (4.3.)
Entomoloģija (4.5)
Mežu tipoloģija (4.0)
Ornitoloģija (4.0)
Šūnas bioloģija (4.5)
Cilvēka anatomija (4.7)
Molekulārā bioloģija (4.3)
Mikrobioloģija (4.5)
Lauka kurss „Latvijas flora un fauna” (4.5)
Organismu individuālā attīstība (4.3)
Dendroloģija (4.3)
Pļavu tipoloģija (4.5)
Par vidēji svarīgiem nosaukti kursi: Biofizika (3.5), Biomehānika (3.5), Projektu un
publikāciju sagatavošana.
32
Pasniegšanas kvalitātes novērtējums: kā augsta un ļoti augsta novērtēta studiju kursu
Histoloģija (4.5), Mikoloģija (4.3), Protistoloģija (4.3), Mežu tipoloģija (4.5),
Biomehānika (4.3), Šūnas bioloģija (4.5), Cilvēka anatomija (4.5), Lauka kurss
„Latvijas flora un fauna” (4.5), Dendroloģija (4.3), Pļavu tipoloģija (4.3).
Vidējais pasniegšanas līmenis aptaujā konstatēts sekojošiem studiju kursiem:
Biofizika (3.7), Bioķīmija (3.7), Entomoloģija (3.3), Ornitoloģija (3.3),
Mikrobioloģija (3.5), Organismu individuālā attīstība (3.0), projektu un publikāciju
sagatavosana (3.8).
Zemu pasniegšanas līmeni studenti atzīmeja studiju kursam Molekularā bioloģija
(2.8).
2009./2010.st.g. Svarīgākie studiju kursi:
Bioķīmijas pamati (4.4)
Histoloģija (4.6)
Mikoloģija (5.0)
Protistoloģija (4.8)
Entomoloģija (4.8)
Mežu tipoloģija (4.8)
Ornitoloģija (4.4)
Kukaiņu monitorings (4.6)
Šūnas bioloģija (4.4)
Cilvēka anatomija (4.6)
Molekulārā bioloģija (4.6)
Mikrobioloģija (4.6)
Lauka kurss „Latvijas flora un fauna” (5.0)
Dendroloģija (4.8)
Pļavu tipoloģija (4.4)
Projektu un publikāciju sagatavošana (5.0)
Biofizika (4.6)
Par vidēji svarīgiem nosaukti kursi: Organismu individuālā attīstība (3.8).
Pasniegšanas kvalitātes novērtējums: kā augsta un ļoti augsta novērtēta studiju kursu
Histoloģija (4.4), Mikoloģija (5.0), Protistoloģija (5.0), Mežu tipoloģija (4.8), Šūnas
bioloģija (4.0), Cilvēka anatomija (4.4), Lauka kurss „Latvijas flora un fauna” (5.0),
Dendroloģija (5.0), Pļavu tipoloģija (5.0), Biofizika (4.6), Entomoloģija (4.8),
Mikrobioloģija (4.4), Projektu un publikāciju sagatavosana (4.8).
Vidējais pasniegšanas līmenis aptaujā konstatēts sekojošiem studiju kursiem:
Bioķīmija (3.6).
Zemu pasniegšanas līmeni studenti atzīmēja studiju kursam Molekularā bioloģija
(1.8), Ornitoloģija (2.2), Organismu individuālā attīstība (1.8).
2007./2008.st.g. 3. st.g pilna laika studijas
Svarīgākie studiju kursi:
Evolūcijas pamati (4.6)
Augu fizioloģija (4.8)
Cilvēka un dzīvnieku fiziologija (4.9)
Lauka kurss Dabas aizsardzība (4.2)
Kukaiņu monitorings (4.2)
Parazitoloģija (4.4)
Medcīniskā ģenētika (4.6)
33
Ekotoksikologija (4)
Biotehnoloģijas pamati (4)
Par vidēji svarīgiem nosaukti kursi: bioģeogrāfija (3.9), Etoloģija (3.5).
Pasniegšanas kvalitātes novertējums: kā augsta un ļoti augsta novērtēta studiju kursu
Augu fiziologija (4.5), Cilveka un dzīvnieku fiziologija (4.8), Lauka kurss Dabas
aizsardzība (4.2), Bioģeogrāfija (4.0), Parazitoloģija (4.0), Medicīniskā ģenētika (4.7)
pasniegšanas kvalitāte.
Vidējo pasniegšanas līmeni studējošie atzīmēja Evolūcijas pamatos (3.9), Kukaiņu
monitoringā (3.6), Etoloģijā (3.8), Ekogenotoksikologijā (3.7), Biotehnoloģijas
pamatos (3.9).
2008./2009.st.g. Svarīgākie studiju kursi:
Evolūcijas pamati (4.2)
Augu fizioloģija (4.2)
Cilvēka un dzīvnieku fiziologija (5.0)
Parazitoloģija (4.0)
Biotehnoloģijas pamati (4.0)
Medicīniskā ģenētika (5.0)
Ekotoksikoloģija (4.8)
Par vidēji svarīgiem nosaukti kursi: Lauka kurss Dabas aizsardzība (3.8), Kukaiņu
monitorings (2.8), Bioģeogrāfija (3.8), Etoloģija (3.0), Biosistemātikas pamati (3.0).
Pasniegšanas kvalitātes novertējums: kā augsta un ļoti augsta novērtēta studiju kursu
Augu fiziologija (5.0), Evolūcijas pamati (4.6), Cilveka un dzīvnieku fiziologija
(5.0), Lauka kurss Dabas aizsardzība (4.0), Kukaiņu monitorings (4.0), Parazitoloģija
(4.8), Medicīniskā ģenētika (4.8), Ekotoksikoloģija (4.0) pasniegšanas kvalitāte.
Vidējo pasniegšanas līmeni studējošie atzīmēja Bioģeogrāfijā (3.4), Biotehnoloģijas
pamatos (3.8), Etoloģijā (3.4), Biosistematikas pamatos (3.4).
2009./2010.st.g. Svarīgākie studiju kursi:
Evolūcijas pamati (4.2)
Augu fizioloģija (4.2)
Cilvēka un dzīvnieku fiziologija (4.9)
Ģenetika (4.9)
Dabas aizsardzības bioloģija (4.8)
Parazitoloģija (4.0)
Biotehnoloģijas pamati (4.0)
Virusoloģija (4.6)
Medicīniskā ģenētika (5.0)
Par vidēji svarīgiem nosaukti kursi: Bioģeogrāfija (3.8), Etoloģija (3.6).
Pasniegšanas kvalitātes novērtējums: kā augsta un ļoti augsta novērtēta studiju kursu
Augu fiziologija (4.9), Evolūcijas pamati (4.4), Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija
(5.0), Parazitoloģija (4.1), Medicīniskā ģenētika (4.8).
Vidējo pasniegšanas līmeni studējošie atzīmēja Bioģeogrāfijā (3.4), Biotehnoloģijas
pamatos (3.8), Etoloģijā (3.4).
2007./2008.st.g. 1. st.g nepilna laika studijas
Svarīgākie kursi pēc studentu domām:
Vispārīgā ekoloģija (4.7)
34
Vispārīgā un neorganiskā ķīmija (4.0)
Botānika I (4.7)
Zooloģija I (4.5)
Angļu valoda bioloģijā (4.2)
Lietišķā ekoloģija (4.4)
Organiskā ķīmija (4.1)
Botānika II (4.6)
Biometrija (4.0)
Zooloģija II (4.5)
Biosistemātikas pamati (4.4)
Par vidēji svarīgiem nosaukti kursi Ievads studijās (3.9), Matemātika biologiem (3.4),
Vispārīgā fizika (3.6), Analītiskā ķīmija (3.7).
Pasniegšanas kvalitātes novērtējums: kā augsta un ļoti augsta novērtēta studiju kursu
Ievads studijās (4.1), Vispārīgā ekoloģija (4.6), Vispārīga un neorganiskā ķīmija (4.1),
Botānika I (4.5), Zooloģija I (4.5), Vispārīgā fizika (4.2), Svešvaloda (4.6), Lietišķā
ekoloģija (4.3), Analītiskā ķīmija (4.1), Organiskā ķīmija (4.1), Botānika II (4.6),
Zooloģija II (4.5), Biometrija (4.3), Biosistemātikas pamati (4.2) pasniegšanas
kvalitāte. Viszemāk novērtēts studiju kurss Matemātika biologiem (3.6).
2008./2009.st.g. Svarīgākie kursi pēc studentu domām:
Vispārīgā ekoloģija (5.0)
Vispārīgā un neorganiskā ķīmija (4.7)
Botānika I (4.7)
Zooloģija I (4.5)
Lietišķā ekoloģija (4.5)
Analītiskā ķīmija (4.5)
Organiskā ķīmija (4.3)
Botānika II (5.0)
Zooloģija II (4.8)
Integrētais lauka kurss (4.2)
Biometrija (4.2)
Biosistemātikas pamati (4.0)
Par vidēji svarīgiem nosaukti kursi Ievads studijās (3.5), Matemātika biologiem (3.7),
Vispārīgā fizika (3.3), Angļu valoda biologiem (3.8), Analītiskā ķīmija (3.7).
Pasniegšanas kvalitātes novērtējums: kā augsta un ļoti augsta novērtēta studiju kursu
Ievads studijās (4.0), Vispārīgā ekoloģija (5.0), Vispārīga un neorganiskā ķīmija (4.8),
Botānika I (4.7), Zooloģija I (4.3), Matemātika biologiem (4.2), Angļu valoda
biologiem (4.2), Lietišķā ekoloģija (4.7), Analītiskā ķīmija (4.7), Botanika II (4.7),
Zooloģija II (4.3), Integrētais lauka kurss (4.7), Biometrija (4.8), Biosistemātikas
pamati (4.7) pasniegšanas kvalitāte. Vidējais pasniegšanas līmenis konstatēts studiju
kursiem Vispārīgā fizika (3.5), Organiskā ķīmija (3.8).
2009./2010. st. g. studēja 1 students, tādēļ anonīma anketēšana nav iespējama.
35
2007./2008.st.g. 2. st.g nepilna laika studijas
Svarīgākie studiju kursi:
Bioķīmija (4.7)
Molekularā biologija (4.9)
Mikoloģija (4.8)
Biofizika (4.0)
Šūnas biologija (4.8)
Ģenētika (4.8)
Molekulārās bioloģijas metodes (4.2)
Entomoloģija (4.5)
Ētika (4.1)
Par vidēji svarīgiem nosaukti kursi Vispārīgā fizika (3.3), Fizikalās petīšanas metodes
(3.2), Bioģeografija (3.5), Filozofija (3.5).
Pasniegšanas kvalitātes novērtējums: kā augsta un ļoti augsta novērtēta studiju kursu
Bioķīmija (4.5), Vispārīgā fizika (4.0), Mikologija (4.7), Šūnas bioloģija (5.0),
Ģenētika (5.0), Molekulārās biologijas metodes (4.0), Biogoegrāfija (4.10,
Entomoloģija (4.7), Filozofija (4.7), Ētika (4.9) pasniegšanas kvalitāte.
Viszemāk novērtēti studiju kursi Molekulārā biologija (3.3), Biofizika (3.3), Fizikālās
pētīsanas metodes (3.9).
2008./2009.st.g. Svarīgākie studiju kursi:
Bioķīmija (4.5)
Histoloģija (4.4)
Mikoloģija (4.4)
Protistoloģija (4.5)
Entomoloģija (4.5)
Mežu tipoliģija (4.3)
Biomehānika (4.0)
Ornitoloģija (4.4)
Šūnas bioloģija (4.5)
Cilvēka anatomija (4.5)
Molekulārā bioloģija (4.6)
Mikrobioloģija (4.6)
Lauka kurss „Latvijas flora un fauna” (4.9)
Organismu individuālā attīstība (4.6)
Dendroloģija (4.5)
Projektu sagatavošana (4.5)
Pļavu tipoloģija (4.3)
Par vidēji svarīgiem nosaukti kursi Biofizika (3.8).
Pasniegšanas kvalitātes novērtējums: kā augsta un ļoti augsta novērtēta studiju kursu
Biofizika (4.1), Bioķīmija (4.1), Histoloģija (4.5), Mikoloģija (4.4), Protistoloģija
(4.5), Entomoloģija (4.5), Mežu tipoloģija (4.7), Biomehānika (4.1), Ornitoloģija
(4.4), Cilvēka anatomija (4.5), Molekulārā bioloģija (4.4), Mikrobioloģija (4.4),
Lauka kurss „Latvijas flora un fauna” (4.8), Organismu individuālā attīstība (4.6),
Dendroloģija (4.6), Projektu un publikāciju sagatavošana (4.5), Pļavu tipoloģija (4.4)
pasniegšanas kvalitāte.
Viszemāk novērtēts studiju kurss Šūnas bioloģija (3.9).
36
2009./2010. st. g. Svarīgākie studiju kursi:
Bioķīmijas pamati (4.0)
Histoloģija (4.7)
Protistoloģija (4.3)
Entomoloģija (4.0)
Mežu tipoliģija (4.3)
Šūnas bioloģija (5.0)
Molekulārā bioloģija (5.0)
Lauka kurss „Latvijas flora un fauna” (4.3)
Organismu individuālā attīstība (5.0)
Dendroloģija (4.3)
Projektu un publikāciju sagatavošana (4.7)
Pļavu tipoloģija (4.0)
Par vidēji svarīgiem nosaukti kursi: Ornitoloģija (3.7).
Pasniegšanas kvalitātes novērtējums: kā augsta un ļoti augsta novērtēta studiju kursu
Histoloģija (4.7), Protistoloģija (5.0), Entomoloģija (4.3), Mežu tipoloģija (5.0),
Kukaiņu monitorings (5.0), Šūnas bioloģija (5.0), Molekulārā bioloģija (5.0), Lauka
kurss „Latvijas flora un fauna” (5.0), Organismu individuālā attīstība (4.0),
Dendroloģija (5.0), Projektu un publikāciju sagatavošana (5.0), Pļavu tipoloģija (5.0)
pasniegšanas kvalitāte.
Viszemāk novērtēti studiju kursi Bioķīmijas pamati (3.6), Ornitoloģija (3.7).
2007./2008.st.g. 3. st.g nepilna laika studijas
Svarīgākie studiju kursi:
Organismu individuālā attīstība (4.2)
Cilvēka anatomija (4.2)
Biotehnologijas pamati (4.2)
Medicīniskā ģenētika (4.0)
Etologija (4.4)
Uzvedības ģenētika (4.4)
Par vidēji svarīgiem nosaukti kursi Histologija (3.8), Mikrobiologija (3.2),
Parazitologija (3.4), Kukaiņu monitorings (3.0), Dabas aizsardzība (3.6), Mežu
tpoloģija (3.8).
Pasniegšanas kvalitātes novērtējums: kā augsta un ļoti augsta novērtēta studiju kursu
Cilvēka anatomija (4.4), Medicīniskā ģenētika (5.0), Kukaiņu monitorings (4.2),
Etoloģija (4.6), Mēžu tipoloģija (4.4), Uzvedības ģenētika (5.0) pasniegšanas
kvalitāte.
Viszemāk novērtēti studiju kursi Histoloģija (3.8), Organismu individuālā attīstība
(3.8), Mikrobiologija (3.8), Parazitoloģija (3.6), Biotehnologijas pamati (3.8), Dabas
aizsardzība (3.6).
2008./2009.st.g. Svarīgākie studiju kursi:
Histoloģija (4.3)
Organismu individuālā attīstība (4.0)
Cilvēka anatomija (4.0)
Mikrobioloģija (5.0)
°Biosistemātikas pamati (5.0)
Medicīniskā ģenētika (4.7)
Parazitoloģija (4.7)
37
Kukaiņu monitorings (4.7)
Etoloģija (4.2)
Meža tipoloģija (5.0)
Dabas aizsardzība (4.7)
Biotehnoloģijas pamati (5.0)
Pasniegšanas kvalitātes novērtējums: kā augsta un ļoti augsta novērtēta studiju kursu
Histoloģija (4.5), Organismu individuālā attīstība (4.2), Cilvēka anatomija (4.7),
Mikrobioloģija (5.0), Biosistemātikas pamati (4.7), Medicīniskā ģenētika (4.7),
Parazitoloģija (4.5), Kukaiņu monitorings (4.7), Etoloģija (4.5), Meža tipoloģija (5.0),
Dabas aizsardzība (4.5), Biotehnoloģijas pamati (5.0) pasniegšanas kvalitāte.
2009./2010. st. g. Svarīgākie studiju kursi:
Virusoloģija (4.5)
Ģenētika (4.8)
Bioģeogrāfija (4.2)
Parazitoloģija (4.3)
Dabas aizsardzības bioloģija (42)
Biotehnologijas pamati (4.6)
Vidēji svarīgi kursi Etoloģija (3.9).
Pasniegšanas kvalitātes novērtējums: kā augsta un ļoti augsta novērtēta studiju kursu
Virusoloģija (4.5), Ģenētika (4.6), Bioģeogrāfija (4.5), Parazitoloģija (4.2), Etoloģija
(4.3), Dabas aizsardzības bioloģija (4.5), Biotehnologijas pamati (4.5) pasniegšanas
kvalitāte.
2007./2008.st.g. 4. st.g nepilna laika studijas
Svarīgākie studiju kursi:
Augu fizioloģija (4.3)
Cilvēka un dzīvnieku fiziologija (4.5)
Par vidēji svarīgiem nosaukti kursi Evolūcijas pamati (3.3), Ekogenotoksikoloģija
(3.5).
Pasniegšanas kvalitātes novērtējums: kā augsta un ļoti augsta novērtēta studiju kursu
Augu fizioloģija (4.7) pasniegšanas kvalitāte.
Vidēji novērtēti studiju kursi Evolūcijas pamati (3.7), Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija
(3.5), Ekogenotoksikoloģija (3.3).
1. st. g. studējošie vērtēja arī Integrēto lauku kursu. 2. st. g. studejošie vērtēja Lauku
kursus entomologijā un genētikā. Kopumā iegūts pozitīvs vērtējums, pasniegšanas
kvalitāte augsta un ļoti augsta.
No visiem aptaujātiem
- ar studiju programmu kopumā (2. jaut.) pilnīgi apmierināti 24 % un pamata
apmierināti 65 % studējošo. Pilnīgi neapmierināto ar studiju programmu studentu
nebija;
- 65.5 % studējošo atzīmēja nepietiekamu nodrošinājumu ar mācību literatūru un
metodiskiem līdzekļiem, ko grūti izskaidrot, jo pēdējo gadu laikā vairāku projektu
ietvaros (ERAF, ESF u.c.) ir iegādāta moderna mācību literatūra gan visos
pamatkursos, gan starpdisciplinarajos kursos, piemēram, biomehānikā un biofizikā.
- studiju procesā izmanto datortehniku (4.jaut.) – 88 %, reti 9 %. Interneta resursus
(5.jaut.) izmanto 86%, reti 12 %.
- izvēles kursu piedāvājumu uzskata par pietiekošo 76 % studējošo
38
- sadarbību ar mācībspēkiem (8. jaut.) kā apmierinošu novērtēja 90 % studējošo, kas ir
augsts rādītājs
- ar studiju programmas realizāciju (9. jaut.) apmierināti bija 93 % studējošo.
2008./2009.st.g. Visu studiju kursu svarīgums atzīts par augstu-vidēji augstu:
Evolūcijas pamati (4.5), Augu fizioloģija (4.8), Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija (4.8).
Pasniegšanas kvalitātes novērtējums: kā augsta un ļoti augsta novērtēta visu augstāk
minēto studiju kursu pasniegšanas kvalitāte.
No visiem aptaujātiem
- ar studiju programmu kopumā (2. jaut.) pilnīgi apmierināti 29 % un pamatā
apmierināti 50 % pilna laika studējošo, pilnīgi apmierināti 42 % un pamatā
apmierināti 58 % nepilna laika studējošo. Pilnīgi neapmierināto ar studiju
programmu studentu nebija;
- 46 % pilna laika un 45 % nepilna laika studejošo atzīmēja nepietiekamu
nodrošinājumu ar mācību literatūru un metodiskiem līdzekļiem, ko grūti izskaidrot,
jo pēdējo gadu laikā vairāku projektu ietvaros (ERAF, ESF u.c.) ir iegādāta moderna
mācību literatūra gan visos pamatkursos, gan starpdisciplinarajos kursos
- studiju procesā izmanto datortehniku (4.jaut.) – 96 % pilna laika studējošie un 100
% nepilna laika studējošie
- izvēles kursu piedāvājumu uzskata par pietiekošo 91 % pilna laika un 84 % nepilna
laika studējošo
- sadarbību ar mācībspēkiem (8. jaut.) kā apmierinošu novērtēja 92 % pilna laika un
95 % nepilna laika studējošo, kas ir augsts rādītājs
- ar studiju programmas realizēšanu (9. jaut.) apmierināti 96 % pilna laika un 100 %
studējošo.
2009./2010. st. g. Visu studiju kursu svarīgums atzīts par augstu-vidēji augstu:
Evolūcijas pamati (4.4), Augu fizioloģija (4.8), Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija (4.8),
Virusoloģija (4.5), Ekotoksikoloģija (3.5).
Pasniegšanas kvalitātes novērtējums: kā augsta un ļoti augsta novērtēta visu augstāk
minēto studiju kursu pasniegšanas kvalitāte.
No visiem aptaujātiem
- ar studiju programmu kopumā (2. jaut.) pilnīgi apmierināti 35 % un pamatā
apmierināti 65 % pilna laika studējošo, pilnīgi apmierināti 45 % un pamatā
apmierināti 55 % nepilna laika studējošo. Pilnīgi neapmierināto ar studiju programmu
studentu nebija;
- 46 % pilna laika un 45 % nepilna laika studejošo atzīmēja nepietiekamu
nodrošinājumu ar mācību literatūru un metodiskiem līdzekļiem, ko grūti izskaidrot, jo
pēdējo gadu laikā vairāku projektu ietvaros (ERAF, ESF u.c.) ir iegādāta moderna
mācību literatūra gan visos pamatkursos, gan starpdisciplinarajos kursos
- studiju procesā izmanto datortehniku (4.jaut.) – 96 % pilna laika studējošie un
100 % nepilna laika studējošie
- izvēles kursu piedāvājumu uzskata par pietiekošo 91 % pilna laika un 84 % nepilna
laika studējošo
- sadarbību ar mācībspēkiem (8. jaut.) kā apmierinošu novērtēja 95 % pilna laika un
97 % nepilna laika studējošo, kas ir augsts rādītājs
- ar studiju programmas realizēšanu (9. jaut.) apmierināti 96 % pilna laika un 100 %
studējošo.
39
Absolventu un darba devēju aptaujas.
Programmas beidzēju nodarbinātība 2005./2006. akadēmiskajā gadā bija pirmais
izlaidums studentiem, kuri studēja pēc 4 gadīgā studiju plāna bez profesionālās
programmas (bioloģijas un ķīmijas skolotājs) daļas. 50% no absolventiem turpināja
studijas, to skaitā 30% akadēmiskajā maģistra studiju programmā „Bioloģija” un 20%
profesionālajā studiju programmā (vidējās izglītības bioloģijas un ķīmijas skolotājs),
bet pārējie atrada darbu. Turpinās programmas sadarbība ar potenciālajiem darba
devējiem (Reģionālās vides pārvaldes, Valsts Robežinspekcija, Pārtikas un
veterinārais dienests, Latgales Zoodārzs u.c.) (Pašnovērtējuma ziņojums 2005./2006.
st. g., http://dau.lv/sknc/pdf/214/biolbak0506pasn.pdf ).
2007./2008.st.g. Aptaujājot pēdējā gada absolventus tika noskaidrots, ka lielākā daļa
studē biologijas maģistrantūrā gan Daugavpils Universitātē, gan Latvijas Universitātē.
Daži studē profesionalajā studiju programmā „Bioloģijas un ķīmijas skolotājs”.
Aptuveni 80 % absolventu paralēli studijām atraduši darbu savā profesijā. Absolventu
darba vietas pārsvarā ir klīniskās un zinātniskās laboratorijas. Turpinās programmas
sadarbība ar potenciālajiem darba devējiem (Reģionālās vides pārvaldes, Daugavpils
Regionālā slimnīca, Valsts Robežinspekcija, Pārtikas un veterinārais dienests,
Latgales Zoodārzs u.c.)
8. SADARBĪBA PROGRAMMAS REALIZĀCIJĀ
8.1. Sadarbība ar citām Latvijas un ārvalstu augstskolām
Programmas organizatorisko jautājumu risināšanā notiek sadarbība ar LU Bioloģijas
fakultāti un LU Bioloģijas institūtu. Sadarbības līgums ir noslēgts arī ar Latvijas
Dabas muzeju par iespējām izmantot pētniecisko bāzi. Studentu un mācībspēku
stāžēšanās un pētniecisko tēmu izstrāde ir iespējama:
• Vitauta Dižā Kauņas universitātē;
• Murcijas universitātē (Spānija);
• Fehtas augstskolā (Vācija);
• Essenes universitātē (Vācija);
• Šventokszysky akadēmijas Bioloģijas institūtā (Polija);
• Ščetina Universitātē (Polija);
• Varšavas lauksaimniecības universitātes Meža ekoloģijas katedrā (Polija);
• Kauņas Lauksaimniecības universitātē;
• Tartu Lauksaimniecības universitātes Meža pētīšanas institūtā (Igaunija);
• Maskavas valsts universitātē (Krievija);
• Vitebskas valsts universitātē (Baltkrievija)
• u.c. universitātēs vai augstskolās ar kurām DU un Bioloģijas katedrai ir
izveidojusies cieša sadarbība vai ir noslēgts sadarbības līgums.
Stāžēšanās finansējums ir iespējams no ERASMUS programmas līdzekļiem. Ir
noslēgti sadarbības projekti ar sekojošām universitātēm, kuros paredzēta doktorantu
un mācībspēku apmaiņa:
Šventokszysky Academy;
Warsaw Agricultural University;
University of Murcia;
Attīstoties programmai, plānota sadarbības partneru loka paplašināšana ar citām
pasaules universitātēm.
2007./2008. st. g. ERASMUS ietvaros bioloģijas bakalaura programmā semestri
studēja divi studenti no Murcijas Universitates (Spānija).
40
2008./2009. st. g. bakalaura studiju programmas studējošiem tika nolasītas vairākas
viesdocētāju lekciju kursi:
Ramutis Klimas (Šauļu Universitāte, Lietuva): „Lauksaimniecības dzīvnieku šķirņu
izveidošana, pielietojot mūsdienu ģenētikas un selekcijas metodes” (1 KP);
Todd M. Freeberg (Tenesī Universitātes Psiholoģijas departaments , ASV): „Social
and vocal complexity in Carolina chickadees”.
2009./2010. studiju gads – izmaiņu nav
8.2. Sadarbība ar darba devējiem
Veidojot studiju programmu, tika ņemts vērā, ka būtisks ir dialogs ar darba devējiem.
Realizējot programmu, darba devēji ir iesaistīti gan nodarbinātajam nepieciešamo
zināšanu un prasmju formulēšanā, gan izglītības programmu kvalitātes vērtēšanā, gan
stratēğijas plānošanā. Lai dialogs ar darba devēju ritētu regulāri un sekmīgi, ir
izveidots DU Padomnieku konvents, kurā ietilpst dažādu pašvaldību, uzņēmumu,
banku, asociāciju un valsts organizāciju pārstāvji (sk. http://www.dau.lv). Sadarbība
ar Latgales novada darba devējiem ir svarīga dialoga sastāvdaļa, kas īstenojas līgumu
slēgšanā starp DU un rajonu un pilsētu pašvaldībām, darba devēju aptauju veikšanā,
docētāju sadarbībā ar dažādām profesionālām asociācijām un apvienībām. Studiju
programmas tālākajā vadībā uzmanība tiks veltīta atsauksmēm un vērtējumiem par
absolventiem, ko sniegs darba devēji.
2007./2008. studiju gads – izmaiņu nav
2008./2009. studiju gads – izmaiņu nav
2009./2010. studiju gads – izmaiņu nav
8.3. Darba devēju aptaujas par absolventu nodarbinātību nākamajiem sešiem
gadiem
Nākošajos sešos gados ir plānota studiju programmas attīstības stratēģijas pastāvīga
pilnveidošana, ievērojot izmaiņas darba tirgū un svarīgākās attīstības tendences
pasaulē. Pieprasījuma un darba tirgus pētīšana sekmēs pastāvīgu studiju programmas
koriģēšanu un attīstību. Reālie darba devēji ir izglītības iestādes, valsts pārvaldes
iestādes, klīniskās un zinātniskās laboratorijas u.c. Lai paplašinātu absolventu izredzes
darba tirgū, nepiecešami regulāri kontakti ar reģiona Vides pārvaldēm, Pārtikas un
veterināro dienestu, izglītības pārvaldēm, skolotāju metodiskajām apvienībām,
Daugavpils pilsētas un rajona avīžu redakcijām (“Latgales Laiks”, “Naša gazeta”,
“Million”).
2007./2008. studiju gads – izmaiņu nav
2008./2009. studiju gads – izmaiņu nav
2009./2010. studiju gads – izmaiņu nav
41
9. STUDIJU FINANSĒŠANAS AVOTI UN INFRASTRUKTŪRAS
NODROŠINĀJUMS
9.1. Finansējums
Bioloģijas bakalaura studiju programmas finansējuma avots ir valsts budžeta līdzekļi
un studiju maksa. Galvenais studiju programmas finansējuma avots ir valsts budžets.
Studiju programmu ir iespējams apgūt arī par maksu, taču jāatzīmē, pēdējo gadu laikā
par maksu studē tikai nepilna laika studiju studenti.
2007./2008.st.g. 2008./2009.st.g 2009./2010.st.g. Pilna laika
(3 gadi) Nepilna laika
(4 gadi) Pilna laika
(3 gadi) Nepilna laika
(4 gadi) Pilna laika
(3 gadi) Nepilna laika
(4 gadi)
1.studiju
gads Ls 750,- Ls 650,- Ls 950,- Ls 770,- Ls 780,- Ls 620,-
2.studiju
gads Ls 605,- Ls 520,- Ls 1064,- Ls 862,- Ls 950,- Ls 770,-
3.studiju
gads Ls 605,- Ls 460,- Ls 1192,- Ls 965,- Ls 1064,- Ls 862,-
4.studiju
gads - Ls 460,- - Ls 1081,- - Ls 965,-
Liels atbalsts materiāltehniskās bāzes uzlabošanai ir līdzdalība vairākos zinātniskajos
un infrastruktūras projektos. Nozīmīgu ieguldījumu programmas attīstībā ir devusi
DU piedalīšanās ESF nacionālajā programmā “Atbalsts doktorantūras studijām un
pēcdoktorantūras pētījumiem dabas zinātnēs un informācijas tehnoloģijās” (aktivitāte
3.2.3.1.), kas ļauj nopietni pilnveidot programmas materiāli tehnisko bāzi.
2007./2008. st. g. Finansējums mācību materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai (auditoriju
un laboratoriju papildus labiekārtošanai, mācību literatūras un modernas pētnieciskās
aparatūras iepirkšanai, uzskates līdzekļu un programmatūras iegādei, u.c.
pasākumiem) galvenokārt tiek nodrošināts no dažādiem projektiem (piemēram,
ERAF, ESF).
9.2. Materiālais un tehniskais nodrošinājums
Studiju procesa nodrošināšanai un zinātnisko pētījumu veikšanai studējošie var
izmantot: • 18 specializētus kabinetus un mācību vai zinātniski pētnieciskas laboratorijas
Anatomijas un fizioloģijas katedrā, Sistemātiskās bioloģijas institūtā, Ekoloģijas
institūtā un Inovatīvās Mikroskopijas centrā;
• laboratoriju zinātniskās bibliotēkas ar vairāk nekā 50 regulāri papildināmiem
ārvalstu zinātniskajiem žurnāliem zooloģijā (entomoloģijā) un ekoloģijā.
• 5 Ķīmijas un ģeogrāfijas katedras specializēto laboratoriju telpas un aprīkojumu
(ekoloģijā);
• DU lauka pētījumu bāzes.
Pateicoties piesaistītajiem ES Strukturālo fondu līdzekļiem laikā no 2004.-2007.
gadam pētnieciskās laboratorijas ir vai tiks apgādātas ar modernu mūsdienīgu
aparatūru. Tiek izveidots Inovatīvās mikroskopijas centrs ar 3 moderniem
elektronmikroskopiem.
2007./2008. st. g. Par ERAF līdzekļiem aprīkota biotehnoloģiju laboratorija ar
sekojošām mūsdienīgām iekārtām:
Gēnu analizators
Plūsmas citometrs
Lamīnārbokss
42
Spektrofotometri
Centrifūgas
Automātiskie dozatori
Elektroforēzes iekārtas u.c.
No ERAF un ESF līdzekļiem aprīkota arī cilvēka fizioloģijas laboratorija, t.sk.
iegādāti Tredmila slīdceliņš, kardiopulmonārā iekārta, EEG, anatomiskās mulāžas u.c.
No ES līdzekļiem iegādāta arī mobilā laboratorija, kas ļauj veikt pētījumus botānika,
zooloģijā, ekoloģijā arī lauka apstākļos.
Studiju un pētnieciskais process pietiekamā daudzumā ir nodrošināts ar:
• kserokopēšanas tehniku;
• vizuālās prezentācijas tehniku;
• videofilmēšanas un videoreproducēšanas aparatūru, modernu fototehniku,
audiotehniku;
• modernu laboratoriju aprīkojumu.
Ar 2001. gadu Bioloģiskās zinātniskās literatūras apmaiņas sistēmā bibliotēkā no
dažādām pasaules valstīm regulāri tiek saņemti vairak nekā 50 dažādi zinātniskie
žurnāli zooloģijā (galvenokārt entomoloģijā) un ekoloģijā.
Ar 2001. gadu tiek izdoti divi zinātniskie žurnāli: „Baltic Journal of Coleopterology“
un „Acta biologica universitatis Daugavpiliensis“, kurus referē un indeksē vadošie
starptautiskie referēšanas centri: CAB International, BIOSIS, Zoological Records,
Cambrige Scientific Abstracts, Elsevier u.c. Žurnāli iekļauti Thomson Journals Master
list.
Studentiem ir pieejams pastāvīgs Internet tīkla pieslēgums.
Ar vairākām Latvijas un ārvalstu zinātniski pētnieciskām un izglītības iestādēm ir
noslēgti sadarbības līgumi, kuros paredzēta iespēja stāžēties un izmantot šo iestāžu
materiālo bāzi. Veiksmīgi tiek izmantotas iespējas programmā
SOCRATES/ERASMUS, kas ļauj studentiem un mācībspēkiem iesaistīties stāžēšanās
un pieredzes apmaiņas braucienos.
Studiju procesā tiek izmantota bioloģijas mācību un zinātniskā literatūra, kas atrodas
Daugavpils Universitātes bibliotēkā (apmēram 20 000 vienību). Nozīmīga loma ir
elektroniskajiem mācību līdzekļiem, kas ir pieejami
• LIIS (Latvijas izglītības informatizācijas sistēmā),
• DU TSC (Daugavpils UniversitātesTālmācības studiju centrā),
• DU pieejamās starptautiskās elektronisko datu bāzes (Springer, Elsevier, u.c.),
informāciju par kurām var iegūt DU bibliotēkā.
Jāatzīmē, ka iepriekšējos studiju gados ir palielinājušās iespējas iegādāties mācību un
zinātnisko literatūru, pateicoties DU bibliotēkas finansēšanas sistēmas sakārtošanai.
Rezultātā DU bibliotēkas fondi un bioloģiskās literatūras klāsts ir ievērojami
palielinājies. Ņemot vērā arī programmas docētāju sagatavoto elektronisko un
tipogrāfiskos mācību līdzekļu skaitu, var secināt par pozitīvām tendencēm studiju
procesa nodrošinājumā ar mācību un metodiskajiem materiāliem.
2007./2008. st. g. Patreiz DU bibliotēkā ir Rietumeiropā un ASV izdotās grāmatas
dažādos studiju priekšmetos un nozares teorētiskajos pamatkursos. 2007./2008. st. g.
no ESF projekta līdzekļiem iegādāta mācību literatūra Cilvēka anatomijā, Histoloģijā,
kā arī tādos starpnozaru kursos, kā Biofizika un Biomehānika. Plašs mācību
literatūras klāsts iegādāts arī nozares svešvalodā.
2008./2009. studiju gads – izmaiņu nav
2009./2010. studiju gads – izmaiņu nav
43
10. STUDIJU PROGRAMMAS ATTĪSTĪBA
DU Dabaszinātņu un Matemātikas fakultātē ir visi priekšnosacījumi bioloģijas
bakalaura studiju programmas sekmīgai realizēšanai:
• augsta akadēmiskā personāla kvalifikācija, tā nepārtraukta attīstība, aktīvs
zinātniskais darbs;
• sakari ar Latvijas un ārzemju universitātēm un akadēmiskajiem institūtiem;
• sākot ar 2001. g. pietiekams nodrošinājums ar zinātnisko periodisko literatūru;
• atbilstoša materiālā un tehniskā bāze.
Izvērtējot programmas realizēšanu, jāsecina, ka svarīgākās programmas stiprās puses
ir spēcīga, augsti profesionāla docētāju komanda, Eiropas Savienības līdzekļu
piesaiste posmā no 2004 - 2008. g., reģiona dabas dabas resursu daudzveidība (daudz
aizsargājamo dabas teritoriju, ūdensbaseinu, kuru apsaimniekošanai un pētīšanai
nepieciešami bioloģijas speciālisti) u.c.
Programmas iespējas – plaša un strauja programmas attīstība, cieša sadarbība ar
Latvijas universitāti un citām Latvijas un ārvalstu universitātēm un zinātniskajām
iestādēm. Programmas tālākā attīstība virzīta uz ciešu sadarbību ar citām līdzīgām
programmām Baltijas valstīs, Skandināvijā un Polijā.
Programmas galvenie draudi – sabiedrībā kopumā zemais zinātnes prestižs, zemais
dabaszinātņu prestižs.
Programmas mīnusi tiek noteikti regulāri izvērtējot programmu. Svarīgākie no tiem ir
saistīti ar vieslektoru nepietiekošo piesaisti, programmas reklāmēšanu u.c.
Studiju programmas attīstība ir plānota saistībā ar DU un DU Dabaszinātnes un
matemātikas fakultātes attīstību. Galvenie attīstības virzieni nākamajos sešos gados:
● materiāli tehniskās bāzes pilnveidošana, aprīkojuma atjaunošana un
modernizācija;
● bibliotēkas papildināšana ar jaunu zinātnisko literatūru, mācību literatūru un
periodiku;
● ārvalstu vieslektoru piesaiste;
● sadarbības projektu un līgumu slēgšana ar dažādām Latvijas un ārvalstu
izglītības un zinātniski pētnieciskām iestādēm, pašvaldībām un privātām
iestādēm;
● programmas popularizēšana, reklāma, programmas prestiža paaugstināšana.
2007./2008. studiju gads – izmaiņu nav
2008./2009. studiju gads – izmaiņu nav
2009./2010. studiju gads – izmaiņu nav
1.PIELIKUMS APSTIPRINĀTS
DMF Domes sēdē
2008.gada 18.jūnijā, protokols Nr. 9
Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Bioloģija” (43420)
STUDIJU PLĀNS pilna laika pamatstudijas
studiju ilgums – 3 gadi
2007./2008. studiju gads
Pārbaudījuma Kursa Kursa 1. studiju gads 2. studiju gads 3. studiju gads
Nr. Kursu nosaukumi forma kre- kontaktstundu 1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem. 5.sem. 6.sem.
p.k. eksā- dif. dīts skaits 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned.
meni iesk. kopējais lekcijas lab.darbi
pr. darbi
semināri lekc. lab.d.
sem.
lekc. lab.d.
sem.
lekc. lab.d.
sem.
lekc. lab.d.
sem.
lekc. lab.d.
sem.
lekc. lab.d.
sem.
1. studiju gads, 1. semestris
A daļa [KrP:14]
1. Ievads studijās 1 2 32 - - 32 - 2
2. Vispārīgā ekoloģija 1 3 48 32 16 - 2 1
3. Vispārīgā un neorganiskā ķīmija * 1 3 48 32 16 - 2 1
4. Botānika 1 * 1 3 48 32 16 - 2 1
5. Zooloģija 1 * 1 3 48 32 16 - 2 1
B daļa [vismaz KrP:4]
1. Matemātika biologiem 1 2 32 16 16 - 1 1
2. Vispārīgā fizika 1 2 32 16 16 - 1 1
C daļa [vismaz KrP: 2]
1. Angļu valoda bioloģijā 1 2 32 - - 32 - 2
2. Informācijas tehnoloģijas bioloģijā 1 2 32 32 - - 2
1. studiju gads, 2. semestris
A daļa [KrP: 17]
1. Lietišķā ekoloģija 2 2 32 16 16 - 1 1
2. Analītiskā ķīmija * 2 2 32 16 16 - 1 1
3. Organiskā ķīmija * 2 2 32 16 16 - 1 1
4. Botānika II * 2 3 48 16 32 - 1 2
5. Zooloģija II * 2 3 48 32 16 - 2 1
6. Studiju darbs 2 1 8 aizstāv.
7. Integrētais lauku kurss 2 4 120 4 nedēļas
B daļa [vismaz KrP:4]
1. Biometrija 2 2 32 16 16 - 1 1
2. Biosistemātikas pamati 2 2 32 16 16 - 1 1
C daļa [vismaz KrP: 2]
1. Angļu valoda bioloģijā 2 2 32 - - 32 - 2
2. Latvijas dabas ģeogrāfija 2 2 32 16 16 - 1 1
2008./2009. studiju gads
2. studiju gads, 3. semestris
A daļa [KrP:12]
1. Biofizika 3 2 32 16 16 - 1 1
2. Bioķīmijas pamati * 3 3 48 32 16 - 2 1
3. Histoloģija 3 3 48 16 32 - 1 2
4. Mikoloģija 3 2 32 16 16 - 1 1
5. Protistoloģija 3 2 32 16 16 - 1 1
B daļa [vismaz KrP:5]
1. Entomoloģija 3 3 48 16 32 - 1 2
2. Mežu tipoloģija 3 2 32 16 16 - 1 1
C daļa [vismaz KrP: 3]
1. Biomehānika 3 2 32 16 16 - 1 1
2. Kukaiņu monitorings 3 2 32 16 16 - 1 1
3. Ornitoloģija 3 1 16 - 16 - - 1
4. Filozofija 3 2 32 32 - - 2 -
2. studiju gads, 4. semestris
A daļa [KrP: 14]
1. Šūnas bioloģija 4 3 48 32 16 - 2 1
2. Cilvēka anatomija 4 3 48 16 32 - 1 3
3. Molekulārā bioloģija 4 3 48 32 16 - 2 1
4. Mikrobioloģija * 4 2 32 16 16 - 1 1
5. Studiju darbs 4 1 8 aizstāv
6. Lauka kurss “Latvijas flora un fauna” 4 2 60 2 nedēļas
B daļa [vismaz KrP:4]
1. Organismu individuālā attīstība 4 2 32 16 16 - 1 1
2. Dendroloģija 4 2 32 16 16 - 1 1
3. Hidroekoloģija 4 2 32 16 16 - 1 1
C daļa [vismaz KrP: 4]
1. Fizikālās pētīšanas metodes dabaszinātnēs 4 2 32 16 16 - 1 1
2. Projektu un publikāciju sagatavošana 4 2 32 - 32 - - 2
3. Molekulārās bioloģijas metodes 4 2 32 16 16 - 1 1
4. Sūnu ekoloģija un sistemātika 4 2 32 16 16 - 1 1
5. Pļavu tipoloģija 4 2 32 16 16 - 1 1
2009./2010. studiju gads
3. studiju gads, 5. semestris
A daļa [KrP:18]
1. Evolūcijas pamati 5 3 48 32 - 16 2 1
2. Augu fizioloģija * 5 2 32 16 16 - 1 1
3. Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija I * 5 2 32 16 16 - 1 1
4. Ģenētika 5 4 64 32 32 - 2 2
5. Dabas aizsardzības bioloģija 5 2 32 16 16 - 1 1
6. Bakalaura darbs priekšaizstā-
vēšana 5 12 priekšaizstā
vēšana
B daļa [vismaz KrP:2]
1. Bioģeografija 5 1 32 16 16 - 1 1
3. studiju gads, 6. semestris
A daļa [KrP: 14]
1. Augu fizioloģija * 6 2 32 16 16 - 1 1
2. Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija II * 6 2 32 16 16 - 1 1
3. Biotehnoloģijas pamati 6 3 48 32 16 - 2 1
4. Virusoloģija 6 2 32 16 16 - 16 16
5. Bioloģijas bakalaura darbs aizstāvēšana 5 12 aizstāv.
B daļa [vismaz KrP:4]
1. Etoloģija 6 2 32 32 - - 2 -
2. Parazitoloģija 6 2 32 16 16 - 1 1
C daļa [vismaz KrP: 2]
1. Imunoloģija 6 2 32 16 16 - 1 1
2. Cilvēka ģenētika 6 2 32 16 16 - 1 1
3. Populāciju ģenētika 6 2 32 16 16 - 1 1
4. Augu aizsardzības ģenētiskie pamati 6 2 32 16 16 - 1 1
5. Ekotoksikoloģija 6 2 32 16 16 - 1 1
6. Uzvedības ģenētika 6 2 32 16 16 - 1 1
7. Patoloģiskā fizioloģija 6 2 32 16 16 - 1 1
8. Medicīniskā ģenētika 6 2 32 16 16 - 1 1
KOPĀ KrP : 125
* - studiju kursi, kuros saskaņā ar DU Studiju padomes lēmumu (protokols Nr. 8, 2007.g. 24.aprīlī) laboratorijas darbu un praktisko nodarbību daļas apguvē 1 KrP ir pielīdzināts 24 akad.st.
Studiju programmas direktore asoc.prof. I. Kokina
DMF dekāns prof. V.Paškevičs
APSTIPRINĀTS
DMF Domes sēdē
2008.gada 18.jūnijā, protokols Nr. 9
Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Bioloģija” (43420)
STUDIJU PLĀNS
studiju ilgums – 3 gadi
pilna laika pamatstudijas
2007./2008. studiju gads
Pārbaudījuma Kursa Kursa 1. studiju gads 2. studiju gads 3. studiju gads
Nr. Kursu nosaukumi forma kre- kontaktstundu 1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem. 5.sem. 6.sem.
p.k. eksā- dif. dīts skaits 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned.
meni iesk. kopējais lekcijas lab.darbi
pr. darbi
semināri lekc. lab.d.
sem.
lekc. lab.d.
sem.
lekc. lab.d.
sem.
lekc. lab.d.
sem.
lekc. lab.d.
sem.
lekc. lab.d.
sem.
1. studiju gads, 1. semestris
A daļa [KrP:14]
1. Ievads studijās 1 2 32 - - 32 - 2
2. Vispārīgā ekoloģija 1 3 48 32 16 - 2 1
3. Vispārīgā un neorganiskā ķīmija * 1 3 48 32 16 - 2 1
4. Botānika 1 * 1 3 48 32 16 - 2 1
5. Zooloģija 1 * 1 3 48 32 16 - 2 1
B daļa [vismaz KrP:4]
1. Matemātika biologiem 1 2 32 16 16 - 1 1
2. Vispārīgā fizika 1 2 32 16 16 - 1 1
C daļa [vismaz KrP: 2]
1. Angļu valoda bioloģijā 1 2 32 - - 32 - 2
2. Informācijas tehnoloģijas bioloģijā 1 2 32 32 - - 2
1. studiju gads, 2. semestris
A daļa [KrP: 17]
1. Lietišķā ekoloģija 2 2 32 16 16 - 1 1
2. Analītiskā ķīmija * 2 2 32 16 16 - 1 1
3. Organiskā ķīmija * 2 2 32 16 16 - 1 1
4. Botānika II * 2 3 48 16 32 - 1 2
5. Zooloģija II * 2 3 48 32 16 - 2 1
6. Studiju darbs 2 1 8 aizstāv.
7. Integrētais lauku kurss 2 4 120 4 nedēļas
B daļa [vismaz KrP:4]
1. Biometrija 2 2 32 16 16 - 1 1
2. Biosistemātikas pamati 2 2 32 16 16 - 1 1
C daļa [vismaz KrP: 2]
1. Angļu valoda bioloģijā 2 2 32 - - 32 - 2
2. Latvijas dabas ģeogrāfija 2 2 32 16 16 - 1 1
2008./2009. studiju gads
2. studiju gads, 3. semestris
A daļa [KrP:12]
1. Biofizika 3 2 32 16 16 - 1 1
2. Bioķīmijas pamati * 3 3 48 32 16 - 2 1
3. Histoloģija 3 3 48 16 32 - 1 2
4. Mikoloģija 3 2 32 16 16 - 1 1
5. Protistoloģija 3 2 32 16 16 - 1 1
B daļa [vismaz KrP:5]
1. Entomoloģija 3 3 48 16 32 - 1 2
2. Mežu tipoloģija 3 2 32 16 16 - 1 1
C daļa [vismaz KrP: 3]
1. Biomehānika 3 2 32 16 16 - 1 1
2. Kukaiņu monitorings 3 2 32 16 16 - 1 1
3. Ornitoloģija 3 1 16 - 16 - - 1
4. Filozofija 3 2 32 32 - - 2 -
2. studiju gads, 4. semestris
A daļa [KrP: 14]
1. Šūnas bioloģija 4 3 48 32 16 - 2 1
2. Cilvēka anatomija 4 3 48 16 32 - 1 3
3. Molekulārā bioloģija 4 3 48 32 16 - 2 1
4. Mikrobioloģija * 4 2 32 16 16 - 1 1
5. Studiju darbs 4 1 8 aizstāv
6. Lauka kurss “Latvijas flora un fauna” 4 2 60 2 nedēļas
B daļa [vismaz KrP:4]
1. Organismu individuālā attīstība 4 2 32 16 16 - 1 1
2. Dendroloģija 4 2 32 16 16 - 1 1
3. Hidroekoloģija 4 2 32 16 16 - 1 1
C daļa [vismaz KrP: 4]
1. Fizikālās pētīšanas metodes dabaszinātnēs 4 2 32 16 16 - 1 1
2. Projektu un publikāciju sagatavošana 4 2 32 - 32 - - 2
3. Molekulārās bioloģijas metodes 4 2 32 16 16 - 1 1
4. Sūnu ekoloģija un sistemātika 4 2 32 16 16 - 1 1
5. Pļavu tipoloģija 4 2 32 16 16 - 1 1
2009./2010. studiju gads
3. studiju gads, 5. semestris
A daļa [KrP:18]
1. Evolūcijas pamati 5 3 48 32 - 16 2 1
2. Augu fizioloģija * 5 2 32 16 16 - 1 1
3. Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija I * 5 2 32 16 16 - 1 1
4. Ģenētika 5 4 64 32 32 - 2 2
5. Dabas aizsardzības bioloģija 5 2 32 16 16 - 1 1
6. Bakalaura darbs priekšaizstā-
vēšana 5 12 priekšaizstā
vēšana
B daļa [vismaz KrP:2]
1. Bioģeografija 5 1 32 16 16 - 1 1
3. studiju gads, 6. semestris
A daļa [KrP: 14]
1. Augu fizioloģija * 6 2 32 16 16 - 1 1
2. Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija II * 6 2 32 16 16 - 1 1
3. Biotehnoloģijas pamati 6 3 48 32 16 - 2 1
4. Virusoloģija 6 2 32 16 16 - 16 16
5. Bioloģijas bakalaura darbs aizstāvēšana 5 12 aizstāv.
B daļa [vismaz KrP:4]
1. Etoloģija 6 2 32 32 - - 2 -
2. Parazitoloģija 6 2 32 16 16 - 1 1
C daļa [vismaz KrP: 2]
1. Imunoloģija 6 2 32 16 16 - 1 1
2. Cilvēka ģenētika 6 2 32 16 16 - 1 1
3. Populāciju ģenētika 6 2 32 16 16 - 1 1
4. Augu aizsardzības ģenētiskie pamati 6 2 32 16 16 - 1 1
5. Ekotoksikoloģija 6 2 32 16 16 - 1 1
6. Uzvedības ģenētika 6 2 32 16 16 - 1 1
7. Patoloģiskā fizioloģija 6 2 32 16 16 - 1 1
8. Medicīniskā ģenētika 6 2 32 16 16 - 1 1
KOPĀ KrP : 125
* - studiju kursi, kuros saskaņā ar DU Studiju padomes lēmumu (protokols Nr. 8, 2007.g. 24.aprīlī) laboratorijas darbu un praktisko nodarbību daļas apguvē 1 KrP ir pielīdzināts 24 akad.st.
Studiju programmas direktore asoc.prof. I. Kokina
DMF dekāns prof. V.Paškevičs
APSTIPRINĀTS
DMF Domes sēdē
2008.gada 18.jūnijā, protokols Nr. 9
Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Bioloģija” (43420)
STUDIJU PLĀNS
studiju ilgums – 3 gadi
pilna laika pamatstudijas
2007./2008. studiju gads
Pārbaudījuma Kursa Kursa 1. studiju gads 2. studiju gads 3. studiju gads
Nr. Kursu nosaukumi forma kre- kontaktstundu 1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem. 5.sem. 6.sem.
p.k. eksā- dif. dīts skaits 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned.
meni iesk. kopējais lekcijas lab.darbi
pr. darbi
semināri lekc. lab.d.
sem.
lekc. lab.d.
sem.
lekc. lab.d.
sem.
lekc. lab.d.
sem.
lekc. lab.d.
sem.
lekc. lab.d.
sem.
1. studiju gads, 1. semestris
A daļa [KrP:14]
1. Ievads studijās 1 2 32 - - 32 - 2
2. Vispārīgā ekoloģija 1 3 48 32 16 - 2 1
3. Vispārīgā un neorganiskā ķīmija * 1 3 48 32 16 - 2 1
4. Botānika 1 * 1 3 48 32 16 - 2 1
5. Zooloģija 1 * 1 3 48 32 16 - 2 1
B daļa [vismaz KrP:4]
1. Matemātika biologiem 1 2 32 16 16 - 1 1
2. Vispārīgā fizika 1 2 32 16 16 - 1 1
C daļa [vismaz KrP: 2]
1. Angļu valoda bioloģijā 1 2 32 - - 32 - 2
2. Informācijas tehnoloģijas bioloģijā 1 2 32 32 - - 2
1. studiju gads, 2. semestris
A daļa [KrP: 17]
1. Lietišķā ekoloģija 2 2 32 16 16 - 1 1
2. Analītiskā ķīmija * 2 2 32 16 16 - 1 1
3. Organiskā ķīmija * 2 2 32 16 16 - 1 1
4. Botānika II * 2 3 48 16 32 - 1 2
5. Zooloģija II * 2 3 48 32 16 - 2 1
6. Studiju darbs 2 1 8 aizstāv.
7. Integrētais lauku kurss 2 4 120 4 nedēļas
B daļa [vismaz KrP:4]
1. Biometrija 2 2 32 16 16 - 1 1
2. Biosistemātikas pamati 2 2 32 16 16 - 1 1
C daļa [vismaz KrP: 2]
1. Angļu valoda bioloģijā 2 2 32 - - 32 - 2
2. Latvijas dabas ģeogrāfija 2 2 32 16 16 - 1 1
2008./2009. studiju gads
2. studiju gads, 3. semestris
A daļa [KrP:12]
1. Biofizika 3 2 32 16 16 - 1 1
2. Bioķīmijas pamati * 3 3 48 32 16 - 2 1
3. Histoloģija 3 3 48 16 32 - 1 2
4. Mikoloģija 3 2 32 16 16 - 1 1
5. Protistoloģija 3 2 32 16 16 - 1 1
B daļa [vismaz KrP:5]
1. Entomoloģija 3 3 48 16 32 - 1 2
2. Mežu tipoloģija 3 2 32 16 16 - 1 1
C daļa [vismaz KrP: 3]
1. Biomehānika 3 2 32 16 16 - 1 1
2. Kukaiņu monitorings 3 2 32 16 16 - 1 1
3. Ornitoloģija 3 1 16 - 16 - - 1
4. Filozofija 3 2 32 32 - - 2 -
2. studiju gads, 4. semestris
A daļa [KrP: 14]
1. Šūnas bioloģija 4 3 48 32 16 - 2 1
2. Cilvēka anatomija 4 3 48 16 32 - 1 3
3. Molekulārā bioloģija 4 3 48 32 16 - 2 1
4. Mikrobioloģija * 4 2 32 16 16 - 1 1
5. Studiju darbs 4 1 8 aizstāv
6. Lauka kurss “Latvijas flora un fauna” 4 2 60 2 nedēļas
B daļa [vismaz KrP:4]
1. Organismu individuālā attīstība 4 2 32 16 16 - 1 1
2. Dendroloģija 4 2 32 16 16 - 1 1
3. Hidroekoloģija 4 2 32 16 16 - 1 1
C daļa [vismaz KrP: 4]
1. Fizikālās pētīšanas metodes dabaszinātnēs 4 2 32 16 16 - 1 1
2. Projektu un publikāciju sagatavošana 4 2 32 - 32 - - 2
3. Molekulārās bioloģijas metodes 4 2 32 16 16 - 1 1
4. Sūnu ekoloģija un sistemātika 4 2 32 16 16 - 1 1
5. Pļavu tipoloģija 4 2 32 16 16 - 1 1
2009./2010. studiju gads
3. studiju gads, 5. semestris
A daļa [KrP:18]
1. Evolūcijas pamati 5 3 48 32 - 16 2 1
2. Augu fizioloģija * 5 2 32 16 16 - 1 1
3. Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija I * 5 2 32 16 16 - 1 1
4. Ģenētika 5 4 64 32 32 - 2 2
5. Dabas aizsardzības bioloģija 5 2 32 16 16 - 1 1
6. Bakalaura darbs priekšaizstā-
vēšana 5 12 priekšaizstā
vēšana
B daļa [vismaz KrP:2]
1. Bioģeografija 5 1 32 16 16 - 1 1
3. studiju gads, 6. semestris
A daļa [KrP: 14]
1. Augu fizioloģija * 6 2 32 16 16 - 1 1
2. Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija II * 6 2 32 16 16 - 1 1
3. Biotehnoloģijas pamati 6 3 48 32 16 - 2 1
4. Virusoloģija 6 2 32 16 16 - 16 16
5. Bioloģijas bakalaura darbs aizstāvēšana 5 12 aizstāv.
B daļa [vismaz KrP:4]
1. Etoloģija 6 2 32 32 - - 2 -
2. Parazitoloģija 6 2 32 16 16 - 1 1
C daļa [vismaz KrP: 2]
1. Imunoloģija 6 2 32 16 16 - 1 1
2. Cilvēka ģenētika 6 2 32 16 16 - 1 1
3. Populāciju ģenētika 6 2 32 16 16 - 1 1
4. Augu aizsardzības ģenētiskie pamati 6 2 32 16 16 - 1 1
5. Ekotoksikoloģija 6 2 32 16 16 - 1 1
6. Uzvedības ģenētika 6 2 32 16 16 - 1 1
7. Patoloģiskā fizioloģija 6 2 32 16 16 - 1 1
8. Medicīniskā ģenētika 6 2 32 16 16 - 1 1
KOPĀ KrP : 125
* - studiju kursi, kuros saskaņā ar DU Studiju padomes lēmumu (protokols Nr. 8, 2007.g. 24.aprīlī) laboratorijas darbu un praktisko nodarbību daļas apguvē 1 KrP ir pielīdzināts 24 akad.st.
Studiju programmas direktore asoc.prof. I. Kokina
DMF dekāns prof. V.Paškevičs
APSTIPRINĀTS
DMF Domes sēdē
Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Bioloģija” (43420)
STUDIJU PLĀNS
studiju ilgums – 4 gadi
nepilna laika pamatstudijas
2009./2010. studiju gads
Pārbaudījuma Kursa Kursa 1. studiju gads 2. studiju gads 3. studiju gads
Nr. Kursu nosaukumi forma kre- kontaktstundu 1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem. 5.sem. 6.sem.
p.k. eksā- dif. dīts skaits 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned.
meni iesk. kopējais lekcijas lab.darbi
pr. darbi
semināri lekc. lab.d.
sem.
lekc. lab.d.
sem.
lekc. lab.d.
sem.
lekc. lab.d.
sem.
lekc. lab.d.
sem.
lekc. lab.d.
sem.
1. studiju gads, 1. semestris Kopā: 17 KP
A daļa [KrP:11]
1. Ievads studijās 1 2 16 - - 16 - 16
2. Vispārīgā ekoloģija 1 3 24 16 8 - 16 8 Tiek pārcelts uz 5. sem.
3. Vispārīgā un neorganiskā ķīmija 1 3 24 16 8 - 16 8
4. Botānika 1 1 3 24 16 8 - 16 8
5. Zooloģija 1 1 3 24 16 8 - 16 8
B daļa [vismaz KrP:4]
1. Matemātika biologiem 1 2 16 8 8 - 8 8
2. Vispārīgā fizika 1 2 16 8 8 - 8 8
C daļa [vismaz KrP: 2]
1. Angļu valoda bioloģijā 1 2 16 - - 16 - 16
2. Informācijas tehnoloģijas bioloģijā 1 2 16 16 - - 16
1. studiju gads, 2. semestris Kopā: 18 KP
A daļa [KrP: 12]
1. Lietišķā ekoloģija 2 2 16 8 8 - 8 8 Tiek pārcelts uz 6. sem.
2. Analītiskā ķīmija 2 2 16 8 8 - 8 8 Tiek pārcelts uz 5. sem.
3. Organiskā ķīmija 2 2 16 8 8 - 8 8
4. Botānika II 2 3 24 8 16 - 8 16
5. Zooloģija II 2 3 24 16 8 - 16 8
6. Integrētais lauku kurss 2 4 48 1nedēļa
B daļa [vismaz KrP:4]
1. Biometrija 2 2 16 8 8 - 8 8
2. Biosistemātikas pamati 2 2 16 8 8 - 8 8
C daļa [vismaz KrP: 2]
1. Angļu valoda bioloģijā 2 2 16 - - 16 - 16
2. Latvijas dabas ģeogrāfija 2 2 16 8 8 - 8 8
Kopā: 35 KP
2010./2011. studiju gads
2. studiju gads, 3. semestris Kopā: 16 KP
A daļa [KrP:8]
1. Biofizika 3 2 16 8 8 - 8 8 Tiek pārcelts uz 6. sem.
2. Bioķīmijas pamati 3 3 24 16 8 - 16 8
3. Histoloģija 3 3 24 8 16 - 8 16
4. Mikoloģija 3 2 16 8 8 - 8 8 Tiek pārcelts uz 7 sem.
5. Protistoloģija 3 2 16 8 8 - 8 8
B daļa [vismaz KrP:5]
1. Entomoloģija 3 3 24 8 16 - 8 16
2. Mežu tipoloģija 3 2 16 8 8 - 8 8
C daļa [vismaz KrP: 3]
1. Biomehānika 3 2 16 8 8 - 8 8 Tiek pārcelts uz 8. sem.
2. Kukaiņu monitorings 3 2 16 8 8 - 8 8
3. Ornitoloģija 3 1 8 - 8 - - 8
4. Filozofija 3 2 16 16 - - 16 -
2. studiju gads, 4. semestris Kopā: 17 KP
A daļa [KrP: 9]
1. Šūnas bioloģija. 4 3 24 16 8 - 16 8
2. Cilvēka anatomija 4 3 24 8 16 - 8 16 Tiek pārcelts uz 5.
sem.
3. Molekulārā bioloģija 4 3 24 16 8 - 16 8
4. Mikrobioloģija 4 2 32 16 16 - 1 1 Tiek pārcelts uz 6.
sem.
5. Studiju darbs 4 1 8 aizstāv
6. Lauka kurss “Latvijas flora un fauna” 4 2 24 3 dienas
B daļa [vismaz KrP:4]
1. Organismu individuālā attīstība 4 2 16 8 8 - 8 8
2. Dendroloģija 4 2 16 8 8 - 8 8
3. Hidroekoloģija 4 2 16 8 8 - 8 8
C daļa [vismaz KrP: 4]
1. Fizikālās pētīšanas metodes dabaszinātnēs 4 2 16 8 8 - 8 8
2. Projektu un publikāciju sagatavošana 4 2 16 - 16 - - 16
3. Molekulārās bioloģijas metodes 4 2 16 8 8 - 8 8
4. Sūnu ekoloģija un sistemātika 4 2 16 8 8 - 8 8
5. Pļavu tipoloģija 4 2 16 8 8 - 8 8
Kopā: 33 KP
2011./2012. studiju gads
3. studiju gads, 5. semestris Kopā: 16 KP
A daļa [KrP:14]
1. Augu fizioloģija 5 2 16 8 8 - 8 8 Tiek
pārcelts
uz 7.
sem.
2. Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija 5 2 16 8 8 - 8 8 Tiek
pārcelts
uz 7. sem
3. Ģenētika 5 4 32 16 16 - 16 16
4. Dabas aizsardzības bioloģija 5 2 16 8 8 - 8 8
5. Vispārīgā ekoloģija 5 3 24 16 8 - 16 8
6. Analītiskā ķīmija 5 2 16 8 8 - 8 8
7. Cilvēka anatomija 5 3 24 8 16 - 8 16
B daļa [vismaz KrP:2]
1. Bioģeografija 5 2 16 8 8 - 8 8
3. studiju gads, 6. semestris Kopā: 16 KP
A daļa [KrP: 12]
1. Augu fizioloģija 6 2 32 16 16 - Tiek pārcelts uz 8. sem 1 1
2. Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija II 6 2 32 16 16 - Tiek pārcelts uz 8. sem 1 1
3. Biotehnoloģijas pamati 6 3 24 16 8 - 16 8
4. Virusoloģija 6 2 16 8 8 - 8 8
5. Lietišķā ekoloģija 6 2 16 8 8 - 8 8
6. Biofizika 6 2 16 8 8 - 8 8
7. Mikrobioloģija 6 2 32 16 16 - 16 16
8. Studiju darbs 6 1 8 - - - - -
B daļa [vismaz KrP:4]
1. Etoloģija 6 2 32 32 - - 2 -
2. Parazitoloģija 6 2 32 16 16 - 1 1
Kopā: 32 KP
2012./2013. studiju gads
4. studiju gads, 7. semestris Kopā: 14 KP
A daļa [KrP:14]
1. Augu fizioloģija 7 2 16 8 8 - 8 8
2. Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija 7 2 16 8 8 - 8 8
3. Ģenētika 7 4 32 16 16 - 16 16 Tiek
pārcelts
uz 5.
sem.
4. Mikoloģija 7 2 16 8 8 - 8 8
5. Evolūcijas pamati 7 3 24 16 8 - 16 8
6. Bioloģijas bakalaura darbs 7 5 - - - - - -
B daļa
Nav
4. studiju gads, 8. semestris Kopā: 11 KP
A daļa [KrP: 9]
1. Augu fizioloģija 8 2 32 16 16 - 1 1
2. Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija 8 2 32 16 16 - 1 1
3. Biotehnoloģijas pamati 8 3 24 16 8 - Tiek pārcelts uz 6. sem. 16 8
4. Virusoloģija 8 2 16 8 8 - Tiek pārcelts uz 6. sem. 8 8
Bioloģijas bakalaura darbs Aizst 5 - - - - - -
B daļa [Nav]
C daļa [vismaz KrP: 2]
1. Imunoloģija 8 2 16 8 8 - 8 8
2. Cilvēka ģenētika 8 2 16 8 8 - 8 8
3. Populāciju ģenētika 8 2 16 8 8 - 8 8
4. Augu aizsardzības ģenētiskie pamati 8 2 16 8 8 - 8 8
5. Ekotoksikoloģija 8 2 16 8 8 - 8 8
6. Uzvedības ģenētika 8 2 16 8 8 - 8 8
7. Patoloģiskā fizioloģija 8 2 16 8 8 - 8 8
8. Medicīniskā ģenētika 8 2 16 8 8 - 8 8
9. Biomehānika 8 2 16 8 8 - 8 8
Kopā: 25 KP
PAVISAM KOPĀ: 125 KP
Studiju programmas direktore asoc.prof. I. Kokina
DMF dekāns prof. V.Paškevičs
APSTIPRINĀTS
DMF Domes sēdē
Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Bioloģija” (43420)
STUDIJU PLĀNS
studiju ilgums – 4 gadi
nepilna laika pamatstudijas
2008./2009. studiju gads
Pārbaudījuma Kursa Kursa 1. studiju gads 2. studiju gads 3. studiju gads
Nr. Kursu nosaukumi forma kre- kontaktstundu 1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem. 5.sem. 6.sem.
p.k. eksā- dif. dīts skaits 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned.
meni iesk. kopējais lekcijas lab.darbi
pr. darbi
semināri lekc. lab.d.
sem.
lekc. lab.d.
sem.
lekc. lab.d.
sem.
lekc. lab.d.
sem.
lekc. lab.d.
sem.
lekc. lab.d.
sem.
1. studiju gads, 1. semestris Kopā: 20 KP
A daļa [KrP:14]
1. Ievads studijās 1 2 16 - - 16 - 16
2. Vispārīgā ekoloģija 1 3 24 16 8 - 16 8
3. Vispārīgā un neorganiskā ķīmija 1 3 24 16 8 - 16 8
4. Botānika 1 1 3 24 16 8 - 16 8
5. Zooloģija 1 1 3 24 16 8 - 16 8
B daļa [vismaz KrP:4]
1. Matemātika biologiem 1 2 16 8 8 - 8 8
2. Vispārīgā fizika 1 2 16 8 8 - 8 8
C daļa [vismaz KrP: 2]
1. Angļu valoda bioloģijā 1 2 16 - - 16 - 16
2. Informācijas tehnoloģijas bioloģijā 1 2 16 16 - - 16
1. studiju gads, 2. semestris Kopā: 22KP
A daļa [KrP: 16]
1. Lietišķā ekoloģija 2 2 16 8 8 - 8 8
2. Analītiskā ķīmija 2 2 16 8 8 - 8 8
3. Organiskā ķīmija 2 2 16 8 8 - 8 8
4. Botānika II 2 3 24 8 16 - 8 16
5. Zooloģija II 2 3 24 16 8 - 16 8
6. Integrētais lauku kurss 2 4 48 1nedēļa
B daļa [vismaz KrP:4]
1. Biometrija 2 2 16 8 8 - 8 8
2. Biosistemātikas pamati 2 2 16 8 8 - 8 8
C daļa [vismaz KrP: 2]
1. Angļu valoda bioloģijā 2 2 16 - - 16 - 16
2. Latvijas dabas ģeogrāfija 2 2 16 8 8 - 8 8
Kopā: 42 KP
2009./2010. studiju gads
2. studiju gads, 3. semestris Kopā : 16 KP
A daļa [KrP: 8]
1. Biofizika 3 2 16 8 8 - 8 8 Tiek pārcelts uz 6 sem.
2. Bioķīmijas pamati 3 3 24 16 8 - 16 8
3. Histoloģija 3 3 24 8 16 - 8 16
4. Mikoloģija 3 2 16 8 8 - 8 8 Tiek pārcelts uz 7 sem.
5. Protistoloģija 3 2 16 8 8 - 8 8
B daļa [vismaz KrP:5]
1. Entomoloģija 3 3 24 8 16 - 8 16
2. Mežu tipoloģija 3 2 16 8 8 - 8 8
C daļa [vismaz KrP: 3]
1. Biomehānika 3 2 16 8 8 - 8 8 Tiek pārcelts uz 8 sem.
2. Kukaiņu monitorings 3 2 16 8 8 - 8 8
3. Ornitoloģija 3 1 8 - 8 - - 8
4. Filozofija 3 2 16 16 - - 16 -
2. studiju gads, 4. semestris Kopā: 17 KP
A daļa [KrP: 9]
1. Šūnas bioloģija. 4 3 24 16 8 - 16 8
2. Cilvēka anatomija 4 3 24 8 16 - 8 16 Tiek pārcelts uz 5.
sem.
3. Molekulārā bioloģija 4 3 24 16 8 - 16 8
4. Mikrobioloģija 4 2 32 16 16 - 1 1 Tiek pārcelts uz 6.
sem.
5. Studiju darbs 4 1 8 aizstāv
6. Lauka kurss “Latvijas flora un fauna” 4 2 24 3 dienas
B daļa [vismaz KrP:4]
1. Organismu individuālā attīstība 4 2 16 8 8 - 8 8
2. Dendroloģija 4 2 16 8 8 - 8 8
3. Hidroekoloģija 4 2 16 8 8 - 8 8
C daļa [vismaz KrP: 4]
1. Fizikālās pētīšanas metodes dabaszinātnēs 4 2 16 8 8 - 8 8
2. Projektu un publikāciju sagatavošana 4 2 16 - 16 - - 16
3. Molekulārās bioloģijas metodes 4 2 16 8 8 - 8 8
4. Sūnu ekoloģija un sistemātika 4 2 16 8 8 - 8 8
5. Pļavu tipoloģija 4 2 16 8 8 - 8 8
Kopā: 33 KP
2010./2011. studiju gads
3. studiju gads, 5. semestris Kopā: 11 KP
A daļa [KrP:9]
1. Augu fizioloģija 5 2 16 8 8 - 8 8 Tiek
pārcelts
uz 7.
sem.
2. Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija 5 2 16 8 8 - 8 8 Tiek
pārcelts
uz 7. sem
3. Ģenētika 5 4 32 16 16 - 16 16
4. Dabas aizsardzības bioloģija 5 2 16 8 8 - 8 8
5. Cilvēka anatomija 5 3 24 8 16 - 8 16
B daļa [vismaz KrP:2]
1. Bioģeografija 5 2 16 8 8 - 8 8
3. studiju gads, 6. semestris Kopā: 14 KP
A daļa [KrP: 10]
1. Augu fizioloģija 6 2 32 16 16 - Tiek pārcelts uz 8. sem 1 1
2. Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija 6 2 32 16 16 - Tiek pārcelts uz 8. sem 1 1
3. Biotehnoloģijas pamati 6 3 24 16 8 - 16 8
4. Virusoloģija 6 2 16 8 8 - 8 8
5. Mikrobioloģija 6 2 32 16 16 - 16 16
6. Biofizika 6 2 16 8 8 - 8 8
7. Studiju darbs 6 1 8 - - - - -
B daļa [vismaz KrP:4]
1. Etoloģija 6 2 32 32 - - 2 -
2. Parazitoloģija 6 2 32 16 16 - 1 1
Kopā: 25 KP
2011./2012. studiju gads
4. studiju gads, 7. semestris Kopā: 14 KP
A daļa [KrP:14]
1. Augu fizioloģija 7 2 16 8 8 - 8 8
2. Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija 7 2 16 8 8 - 8 8
3. Ģenētika 7 4 32 16 16 - 16 16 Tiek
pārcelts
uz 5.
sem.
4. Mikoloģija 7 2 16 8 8 - 8 8
5. Evolūcijas pamati 7 3 24 16 8 - 16 8
6. Bioloģijas bakalaura darbs 7 5 - - - - - -
B daļa [vismaz KrP:2]
Nav
4. studiju gads, 8. semestris Kopā: 11 KP
A daļa [KrP: 9]
1. Augu fizioloģija 8 2 32 16 16 - 1 1
2. Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija 8 2 32 16 16 - 1 1
3. Biotehnoloģijas pamati 8 3 24 16 8 - Tiek pārcelts uz 6. sem. 16 8
4. Virusoloģija 8 2 16 8 8 - Tiek pārcelts uz 6. sem. 8 8
Bioloģijas bakalaura darbs Aizst 5 - - - - - -
B daļa [Nav]
C daļa [vismaz KrP: 2]
1. Imunoloģija 8 2 16 8 8 - 8 8
2. Cilvēka ģenētika 8 2 16 8 8 - 8 8
3. Populāciju ģenētika 8 2 16 8 8 - 8 8
4. Augu aizsardzības ģenētiskie pamati 8 2 16 8 8 - 8 8
5. Ekotoksikoloģija 8 2 16 8 8 - 8 8
6. Uzvedības ģenētika 8 2 16 8 8 - 8 8
7. Patoloģiskā fizioloģija 8 2 16 8 8 - 8 8
8. Medicīniskā ģenētika 8 2 16 8 8 - 8 8
9. Biomehānika 8 2 16 8 8 - 8 8
Kopā: 25 KP
PAVISAM KOPĀ: 125 KP
Studiju programmas direktore asoc.prof. I. Kokina
DMF dekāns prof. V.Paškevičs
APSTIPRINĀTS
DMF Domes sēdē
2009.gada ................., protokols Nr........
Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Bioloģija” (43420)
STUDIJU PLĀNS
studiju ilgums – 4 gadi
nepilna laika pamatstudijas
2007./2008. studiju gads
Pārbaudījuma Kursa Kursa 1. studiju gads 2. studiju gads 3. studiju gads
Nr. Kursu nosaukumi forma kre- kontaktstundu 1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem. 5.sem. 6.sem.
p.k. eksā- dif. dīts skaits 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned.
meni iesk. kopējais lekcijas lab.darbi
pr. darbi
semināri lekc. lab.d.
sem.
lekc. lab.d.
sem.
lekc. lab.d.
sem.
lekc. lab.d.
sem.
lekc. lab.d.
sem.
lekc. lab.d.
sem.
1. studiju gads, 1. semestris Kopā: 20 KP
A daļa [KrP:14]
1. Ievads studijās 1 2 16 - - 16 - 16
2. Vispārīgā ekoloģija 1 3 24 16 8 - 16 8
3. Vispārīgā un neorganiskā ķīmija 1 3 24 16 8 - 16 8
4. Botānika 1 1 3 24 16 8 - 16 8
5. Zooloģija 1 1 3 24 16 8 - 16 8
B daļa [vismaz KrP:4]
1. Matemātika biologiem 1 2 16 8 8 - 8 8
2. Vispārīgā fizika 1 2 16 8 8 - 8 8
C daļa [vismaz KrP: 2]
1. Angļu valoda bioloģijā 1 2 16 - - 16 - 16
2. Informācijas tehnoloģijas bioloģijā 1 2 16 16 - - 16
1. studiju gads, 2. semestris Kopā: 22 KP
A daļa [KrP: 16]
1. Lietišķā ekoloģija 2 2 16 8 8 - 8 8
2. Analītiskā ķīmija 2 2 16 8 8 - 8 8
3. Organiskā ķīmija 2 2 16 8 8 - 8 8
4. Botānika II 2 3 24 8 16 - 8 16
5. Zooloģija II 2 3 24 16 8 - 16 8
6. Integrētais lauku kurss 2 4 48 1nedēļa
B daļa [vismaz KrP:4]
1. Biometrija 2 2 16 8 8 - 8 8
2. Biosistemātikas pamati 2 2 16 8 8 - 8 8
C daļa [vismaz KrP: 2]
1. Angļu valoda bioloģijā 2 2 16 - - 16 - 16
2. Latvijas dabas ģeogrāfija 2 2 16 8 8 - 8 8
Kopā: 42 KP
2008./2009. studiju gads
2. studiju gads, 3. semestris Kopā: 20 KP
A daļa [KrP:12]
1. Biofizika 3 2 16 8 8 - 8 8
2. Bioķīmijas pamati 3 3 24 16 8 - 16 8
3. Histoloģija 3 3 24 8 16 - 8 16
4. Mikoloģija 3 2 16 8 8 - 8 8
5. Protistoloģija 3 2 16 8 8 - 8 8
B daļa [vismaz KrP:5]
1. Entomoloģija 3 3 24 8 16 - 8 16
2. Mežu tipoloģija 3 2 16 8 8 - 8 8
C daļa [vismaz KrP: 3]
1. Biomehānika 3 2 16 8 8 - 8 8
2. Kukaiņu monitorings 3 2 16 8 8 - 8 8
3. Ornitoloģija 3 1 8 - 8 - - 8
4. Filozofija 3 2 16 16 - - 16 -
2. studiju gads, 4. semestris Kopā: 22 KP
A daļa [KrP: 14]
1. Šūnas bioloģija. 4 3 24 16 8 - 16 8
2. Cilvēka anatomija 4 3 24 8 16 - 8 16
3. Molekulārā bioloģija 4 3 24 16 8 - 16 8
4. Mikrobioloģija 4 2 32 16 16 - 1 1
5. Studiju darbs 4 1 8 aizstāv
6. Lauka kurss “Latvijas flora un fauna” 4 2 24 3 dienas
B daļa [vismaz KrP:4]
1. Organismu individuālā attīstība 4 2 16 8 8 - 8 8
2. Dendroloģija 4 2 16 8 8 - 8 8
3. Hidroekoloģija 4 2 16 8 8 - 8 8
C daļa [vismaz KrP: 4]
1. Fizikālās pētīšanas metodes dabaszinātnēs 4 2 16 8 8 - 8 8
2. Projektu un publikāciju sagatavošana 4 2 16 - 16 - - 16
3. Molekulārās bioloģijas metodes 4 2 16 8 8 - 8 8
4. Sūnu ekoloģija un sistemātika 4 2 16 8 8 - 8 8
5. Pļavu tipoloģija 4 2 16 8 8 - 8 8
Kopā: 42 KP
2009./2010. studiju gads
3. studiju gads, 5. semestris Kopā: 8 KP
A daļa [KrP:6]
1. Augu fizioloģija 5 2 16 8 8 - 8 8 Tiek
pārcelts
uz 7.
sem.
2. Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija 5 2 16 8 8 - 8 8 Tiek
pārcelts
uz 7. sem
3. Ģenētika 5 4 32 16 16 - 16 16
4. Dabas aizsardzības bioloģija 5 2 16 8 8 - 8 8
B daļa [vismaz KrP:2]
1. Bioģeografija 5 2 16 8 8 - 8 8
3. studiju gads, 6. semestris Kopā: 10KP
A daļa [KrP: 6]
1. Augu fizioloģija 6 2 32 16 16 - Tiek pārcelts uz 8. sem 1 1
2. Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija II 6 2 32 16 16 - Tiek pārcelts uz 8. sem 1 1
3. Biotehnoloģijas pamati 6 3 24 16 8 - 16 8
4. Virusoloģija 6 2 16 8 8 - 8 8
5. Studiju darbs 6 1 8 - - - - -
B daļa [vismaz KrP:4]
1. Etoloģija 6 2 32 32 - - 2 -
2. Parazitoloģija 6 2 32 16 16 - 1 1
Kopā: 18 KP
2010./2011. studiju gads
4. studiju gads, 7. semestris Kopā: 12 KP
A daļa [KrP:12]
1. Augu fizioloģija 7 2 16 8 8 - 8 8
2. Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija 7 2 16 8 8 - 8 8
3. Ģenētika 7 4 32 16 16 - 16 16 Tiek
pārcelts
uz 5.
sem.
4. Evolūcijas pamati 7 3 24 16 8 - 16 8
5. Bioloģijas bakalaura darbs 7 5 - - - - - -
B daļa
Nav
4. studiju gads, 8. semestris Kopā: 11 KP
A daļa [KrP: 9]
1. Augu fizioloģija 8 2 32 16 16 - 1 1
2. Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija 8 2 32 16 16 - 1 1
3. Biotehnoloģijas pamati 8 3 24 16 8 - Tiek pārcelts uz 6. sem. 16 8
4. Virusoloģija 8 2 16 8 8 - Tiek pārcelts uz 6. sem. 8 8
5. Bioloģijas bakalaura darbs Aizst 5 - - - - - -
B daļa [Nav]
C daļa [vismaz KrP: 2]
1. Imunoloģija 8 2 16 8 8 - 8 8
2. Cilvēka ģenētika 8 2 16 8 8 - 8 8
3. Populāciju ģenētika 8 2 16 8 8 - 8 8
4. Augu aizsardzības ģenētiskie pamati 8 2 16 8 8 - 8 8
5. Ekotoksikoloģija 8 2 16 8 8 - 8 8
6. Uzvedības ģenētika 8 2 16 8 8 - 8 8
7. Patoloģiskā fizioloģija 8 2 16 8 8 - 8 8
8. Medicīniskā ģenētika 8 2 16 8 8 - 8 8
Kopā: 23 KP PAVISAM KOPĀ: 125 KP
Studiju programmas direktore asoc.prof. I. Kokina
DMF dekāns prof. V.Paškevičs
APSTIPRINĀTS DU DMF DOMES SĒDĒ
DMF DOMES SĒDES PRIEKŠSĒDĒTĀJS A.SALĪTIS
AKADĒMISKĀS BAKALAURA STUDIJU PROGRAMMAS “BIOLOĢIJA” (44421) STUDIJU PLĀNS
2009./2010.akad.gads (nepilna laika studijas)
4.STUDIJU GADS
Sadale pa Kursa Kursa 1. studiju gads 2. studiju gads 3. studiju gads 4. studiju gads
Nr. Kursu nosaukumi semestriem kre- kontaktstundu 1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem. 5.sem. 6.sem. 7.sem. 8.sem.
p.k. Eksā- Ies- dīts skaits 2 ned. 2 ned. 2.ned. 2 ned. 2 ned. 2 ned. 2 ned. 2 ned.
meni kaites kopē
jais
Lekcij
as
lab.d
arbi
pr.
Darbi
semi
nāri
Lekc lab.
d.
sem
lekc lab.
d.
sem
lekc lab.
d.
sem
lekc lab.
d.
sem
Lek lab.
d.
sem
Lek
c
lab.
d.
sem
Lek
c
lab.
d.
sem
lekc lab.
d.
sem
1. studiju gads 2006/2007 akad. gads
A daļa [kred:33]
1. Ievads bioloģijā 2 4 32 16 16 1 1 1 1
2. Zooloģija 2 6 48 32 16 2 1 2 1
3. Botānika 2 6 48 32 16 2 1 2 1
4. Vispārīgā ekoloģija 1 3 24 16 8 2 1
5. Vispārīgā un neorganiskā ķīmija 1 3 24 16 8 2 1
6. Protistoloģija 2 2 16 8 8 1 1
7. Analītiskā ķīmija 2 2 16 8 8 1 1
8. Organiskā ķīmija 2 3 24 16 8 2 1
9. Lauku kurss (integrētais) 2 4 8 d
B daļa [ kred:3 ]
1. Matemātiskās metodes dabaszinātnēs 2 3 24 8 16 1 2
C daļa [kred:2 ]
1. Latvijas kultūras vēsture 1 2 16 8 8 1 1
Kredītpunktu un kontakstundu skaits 38 304 16 22
2.studiju gads
A daļa [kred: 21]
1. Bioķīmija 3 3 24 16 8 2 1
2. Vispārīga fizika 3 2 16 8 8 1 1
3. Molekulārā bioloģija 3 3 24 8 16 1 2
4. Mikoloģija 3 2 16 8 8 1 1
5. Biofizika 4 2 16 8 8 1 1
6. Šūnas bioloģija 4 3 24 16 8 2 1
7. Ģenētika 4 4 32 16 16 2 2
3. Studiju darbs aizstāv. 4 2 Aiz.
B daļa [kred:vismaz 10]
1. Fizikālās pētīšanas metodes dabaszinātnēs 4 2 16 8 8 1 1
2. Molekulārās bioloģijas metodes 4 2 16 8 8 1 1
3. Bioģeogrāfija 3 2 16 8 8 1 1
4.
5.
Hidroekoloģija
Entomoloģija pēc izvēles
4
2
16 10 6 1 1
4 16 10 6 1 1
6.
Lauka kurss
Limnoloģijā
Entomoloģijā pēc izvēles
Latvijas flora
4 1
2d
4
4
7. Lauku kurss ģenētikā 4 1 2d
C daļa [kred: vismaz 4]
1. Filozofijas pamati 3 2 16 16 1 1
2. Ētika 4 2 116 16 1 1
3. Estētika 4 2 16 16 1 1
Kredītpunktu un kontakstundu skaits 35 280 14 21
3.studiju gads
A daļa [kred: 10]
1. Histoloģija 5 3 24 16 8 2 1
2. Organisma individuālā attīstība 5 2 16 8 8 1 1
3. Cilvēka anatomija 5 3 24 16 8 2 1
4. Mikrobioloģija 5 2 16 8 4 4 1 1
B daļa [ kred:vismaz 16]
1. Fitopatoloģija 5 2 16 8 8 1 1
2. Biosistemātikas pamati 5 2 16 8 8 1 1
3. Medicīniskā ģenētika 5 2 16 8 8 1 1
4. Parazitoloģija 5 2 16 8 8 1 1
5. Kukaiņu monitorings 5 2 16 8 8 1 1
6. Etoloģija 6 2 16 8 8 1 1
7. Meža tipoloģija 6 2 16 8 8 1 1
8. Dabas aizsardzība 6 2 16 8 8 1 1
9. Uzvedības ģenētika 6 2 16 8 8 1 1
10. Vispārīgā pataloģiskā fizioloģija 6 2 16 8 8 1 1
11. Sporta un darba fizioloģija 6 2 16 8 8 1 1
12. Praktikums botānikā 6 2 16 8 8 1 1
13. Biotehnoloģijas pamati 6 2 16 8 8 1 1
Kredītpunktu un kontakstundu skaits 26 208
4.studiju gads
A daļa [kred: 23]
1. Evolūcijas pamati 7 3 24 16 8 2 1
2. Augu fizioloģija 8 7 4 32 16 16 1 1 1 1
3. Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija 8 7 4 32 16 16 1 1 1 1
4. Virusoloģija 8 2 16 8 4 4 1 1
5. Bakalaura darbs bioloģijā Aizstāvešana
8 10 Aiz.
B daļa [kred:3]
1. Ekotoksikoloģija 7 3 24 12 6 6 1 2
Kredītpunktu un kontakstundu skaits 26 208 20
Pavisam Kredītpunkti kopā 125
Studiju programmas direktore asoc.prof. I. Kokina
DMF dekāns prof. V.Paškevičs
2. PIELIKUMS
Studiju kursu apraksti.
Kursa nosaukums Ievads studijās
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1
Kredītpunkti 2 KP
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 32 kontaktstundas
Zinātnes nozare Bioloģija
Zinātnes apakšnozare Starpnozaru
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Inese KOKINA, Anatomijas un fizioloģijas katedra, Dr. biol., docente
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Kursa anotācija:
Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar bioloģisko pētījumu organizāciju Latvijā un Daugavpils
Universitātē, dot priekšstatu par studiju un zinātniskā procesa būtību, plānošanu un kontroli.
Kursa plāns:
1.Ievads studiju organizācijā ABSP “Bioloģija”, AMSP “Bioloģija”, DSP “Bioloģija”
2. Ievads zinātnisko pētījumu organizācijā ABSP “Bioloģija
3. Pētnieciskā darba plānošana dažādās bioloģijas apakšnozarēs.
4. ABSP “Bioloģija” materiāli-tehniskās bāzes izmantošanas iespējas studiju un zinātniskajā
darbā.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
nokārtota ieskaite
Literatūra (01-mācību literatūra):
ABSP “Bioloģija”
Literatūra (02-papildliteratūra):
Informatīvie materiāli par Daugavpils Universitāti, Dabaszinātņu un Matemātikas fakultāti,
Anatomijas un fizioloģijas katedru, Ekoloģijas institūtu un Sistemātiskās Bioloģijas institūtu, kā
arī citām zinātniski-pētnieciskām institūcijām Latvijā.
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:
Akadēmiskā bakalaura studiju programma “Bioloģija”, A daļa
Kursa nosaukums angļu valodā:
Introduction to Study
Kursa anotācija angļu valodā:
The main aim of this Course is to introduce students in the possibilities of study and research in
the Daugavpils University.
Piezīmes:
Kursa nosaukums Vispārīgā ekoloģija
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1
Kredītpunkti 3 KP
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 48 kontaktstundas
Zinātnes nozare bioloģija
Zinātnes apakšnozare ekoloģija
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Dr. biol., prof. Artūrs ŠKUTE, DU DMF Ekoloģijas institūts
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Bioloģijas zināšanas vidusskolas programmas līmenī; A daļa, 1.smestris
Kursa anotācija:
Ekoloģijas priekšmets. Ekoloģijas metodes: novērojums, eksperiments, modelēšana. Ekoloģisko
situāciju modelēšanas galvenie principi, piemēri. Ekoloģiskās sistēmas, to komponenti un veidi.
Ekosistēmu stabilitāte. Enerģētiskie procesi ekosistēmās. Produktivitātes koncepcija. Galvenās
trofisko ķēžu īpatnības. Bioģeoķīmiskie cikli, piemēri. Bioģeoķīmisko ciklu izmaiņas
antropogēno faktoru ietekmē. Bioģeoķīmiskās vides bioloģiskā regulācija. Biosfēras stabilitāte un
evolūcija. Noosfēra, antropoekoloģijas problēmas. Ekoloģiskie faktori, to klasifikācija. Abiotisko
faktoru iedarbības vispārīgās likumsakarības, to darbības ierobežojumi, piemēri. Bioloģiskie
ritmi. Vides, kuras apdzīvo organismi. Koakcijas. Komensālisms, amensālisms un konkurence.
Konkurences evolucionārā un ekoloģiskā loma. Populācijas, to parametri. Populāciju ekoloģiskā
un ģenētiskā struktūra. Populāciju augšanas tipi. Homeostāzes uzturēšanas mehānismi. Enerģijas
sadalījums populācijās un tās optimizācijas modeļi. Izlases r un K tipu ekoloģiskā jēga.
Kursa plāns:
1. Dot priekšstatu par mūsdienu vispārīgo ekoloģiju.
2. Apskatīt ekoloģijas pamatvirziens, ekoloģijas metodes un ekoloģisko situāciju modelēšanas
galvenos principus.
3. Apskatīt ekosistēmu enerģētiskos procesus un to ekoloģisko efektivitāti.
4. Apskatīt biocenozes struktūras dinamiku un klimaksa koncepciju.
4. Apskatīt ekoloģisko faktoru iedarbības vispārīgās likumsakarības.
5.Dot priekšstatu par populāciju struktūru un tās analīzi, populāciju mijiedarbību un homeostāzes
uzturēšanas mehānismiem.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
ieskaitīti kolokviji, izstrādāts individuālais darbs, nokārtota eksāmens
Literatūra (01-mācību literatūra):
Begon M., Townsend C., Harper J. (2005) Ecology: From individuals to ecosystems. Blackwell
Pub.
Henderson P. 2003. Practical Methods in Ecology. Blackwell Publishing. Oxford.
Townsend C., Begon M., Harper J. (2003) Essentials of Ecology, Blackwell Pub.
Literatūra (02-papildliteratūra):
Ford E. D. (2000) Scientific Method for Ecological Research, Cambridge University Press
Scheiner S. M., Gurevitch J. (1998) Design and Analysis of Ecological Experiments, Kluwer
Academic Publishers
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
Oikos, Ecography
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:
ABSP “Bioloģija” A daļa
Kursa nosaukums angļu valodā:
Ecology
Kursa anotācija angļu valodā:
Presents a balanced overview of ecology, with examples drawn from terrestrial and aquatic
environments and a variety of organism types. Outlines the major tenets of ecology in a concise
and simplified manner for the introductory level student.
Piezīmes:
Nosaukums Vispārīgā un neorganiskā ķīmija
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1
Kredītpunkti 3
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 48
Zinātnes nozare Ķīmija
Zinātnes apakšnozare
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Sergejs Osipovs, DU Ķīmijas un ģeogrāfijas katedra, maģ.ķīm., lektors
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Zināšanas ķīmija skolas apjomā.
Kursa anotācija:
Kurss ir paredzēts bakalaura studiju programmas “Bioloģija” un “Vides zinātne” studentiem.
Kursa mērķis ir dot zināšanas, prasmes un iemaņas vispārīgajā un neorganiskajā ķīmijā.
Kursa plāns:
64 lekcijas, semināri un laboratorijas darbi
Ķīmijas vēsture, pamatlikumi un pamatjēdzieni. Ķīmiskās kinētikas pamati.
Termoķīmijas pamati.
Atoma uzbūve un periodiskā sistēma.
Ķīmiskā saite un molekulu uzbūve.
Šķīdumi. Elektrolītiskā disociācija, jonu līdzsvari.
Metāli. Elektroķīmijas pamati
Kompleksie savienojumi
Ūdeņradis. Ūdens. Cēlgāzes
Skābeklis. Oksīdi un peroksīdi
Halogēni. Sērs. Slāpeklis. Fosfors, arsēns, antimons, bismuts.
Ogleklis. Silīcijs, germānijs, bors.
Sārmu metāli. Berīlijs, magnijs, sārmzemju metāli.
Alumīnijs. Alva. Svins. Amfoteritāte.
Hroms. Molibdēns. Volfrāms. Mangāns.
Dzels, kobalts, niķelis. Platīna metāli.
Varš. Sudrabs. Cinks, kadmijs, dzīvsudrabs.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Eksāmens
Literatūra (01-mācību literatūra):
1. A.Rauhvargers. Vispārīgā ķīmija.- Rīga: Zinātne, 1996.
2. N.Gļinka. Vispārīgā ķīmija.- Rīga: Zvaigzne, 1981.
3. V.Brunere, L.Kamzole, A.Blūms, J.Kacens. Ķīmija augstskolu inženiertehniskajām specialitātēm. - Rīga:
Zvaigzne, 1986.
Literatūra (02-papildliteratūra):
1. E.Jansons, U.Bergmanis, I.Meirovics, P.Vītols. Ķīmija. Rokasgrāmata skolēniem. - Rīga: Zvaigzne, 1994.
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D)1 ir piederīgs šis kurss:
Bakalaura studiju programmas “Bioloģija” un “Vides zinātne” A daļa.
Kursa nosaukums angļu valodā:
General and Inorganic Chemistry
Kursa anotācija angļu valodā:
The goal of this course is to describe the chemical elements and the properties of their compounds based the
periodicity of the elements, the structure of chemical compounds, and the accepted theories of chemistry. The
structures of molecules, the chemical bond, ox-red processes, and the most important classes of inorganic
compounds will be considered. The laboratory sessions will be devoted to the development of practical skills
to study inorganic substances.
Piezīmes:
Kursa nosaukums Botānika I
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1
Kredītpunkti 3
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 48
Zinātnes nozare Bioloģija
Zinātnes apakšnozare Botānika
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Inese Kokina, DU Anatomijas un fizioloģijas katedra, Dr.biol., docente
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Kursa anotācija:
Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar augu šūnu, audu un orgānu uzbūvi un daudzveidību.
Mērķa sasniegšanai studenti apgūst teorētiskās zināšanas un praktiskas iemaņas pagatavot
kvalitatīvus augu anatomiskos griezumus, pētīt augu šūnu, audu un orgānu mikroskopisko uzbūvi.
Kursa plāns:
1. Augu anatomijas priekšmets, tā attīstības vēsture, sasniegumi, attīstības perspektīves.
2. Vispārējs priekšstats par augu šūnu. Citoplazma, tās fizikāli ķīmiskās īpašības. Augu šūnas
organellas.Plastīdas. Rezerves barības vielas un kristāliskie ieslēgumi.
3. Šūnapvalks, tā veidošanās, īpašības un nozīme.
4. Augu audi, to klasifikācija, nozīme, funkcijas.
5. Augu orgāni. Stumbrs. Lakstaugu stumbra uzbūve. Stumbra pārveidnes.
6. Viendīgļlapju lakstaugu stumbrs.
7. Divdīgļlapju lakstaugu stumbrs.
8. Kokaugu stumbra uzbūve. Lapu koku un skuju koku stumbru uzbūves īpatnības.
9. Sakne, tās primārā un sekundārā uzbūve. Saknes pārveidnes.
10. Augu lapa. Tās anatomiskā uzbūve un fizioloģiskās funkcijas. Lapu koku un skuju koku lapas
uzbūves īpatnības.
11. Augu ģeneratīvie orgāni.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Brīvs lekciju apmeklējums, obligāts praktisko darbu apmeklējums, sekmīgi nokārtots eksāmens
Literatūra (01-mācību literatūra):
1. Dardis Deborah Athas. NetQuest : Exploring Botany / Deborah Athas Dardis,Murray Paton
Pendarvis,Keith Bancroft. - Louisiana : WCB/McGraw-Hill, 1997. - 17.6p
2. Dickison W.C. 2000. Integrative Plant Anatomy. Harcourt Academic Press, 534 pp.
3. Fahn A. 1997. Plant Anatomy. Butterworth-Heinemann, Oxford, 588 pp.
4. Kondratovičs R. 1976. Augu anatomijas praktikums. Zvaigzne, Rīga, 280 lpp.
5. Nabors Murray W. Introduction to Botany / Murray W.Nabors. - San Francisco : Pearson,
2003. - 626 p.
Literatūra (02-papildliteratūra):
1. Taiz L., Zeiger E. 2002. Plant Physiology. Sinauer Associates, 690 pp.
2. Эзау К. 1980. Анатомия семенных растений, в 2 томах. Мир, Москва, 560 с.
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:
Akadēmiskā bakalaura studiju programma “Bioloģija”, A daļa
Kursa nosaukums angļu valodā:
Botany I
Kursa anotācija angļu valodā:
The theoretical and practical knowledges about structure and diversity of plant cells, tissues and
organs are presented.
Piezīmes:
Kursa nosaukums Zooloģija I
(Bezmugurkaulnieku Zooloģija)
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1
Kredītpunkti 3
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 48
Zinātnes nozare Bioloģija
Zinātnes apakšnozare Zooloģija
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Arvīds Barševskis, DU Sistemātiskās Bioloģijas institūts, prof.
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Kursa anotācija:
Kursa mērķis ir sniegt pamatzināšanas par bezmugurkaulnieku dzīvnieku uzbūves īpatnībām,
bioloģiju, ekoloģiju, sistēmu, to pītījumu metodēm. Apgūt bezmugurkaulnieku dzīvnieku
klasifikāciju.
Kursa plāns:
Dzīvnieku vieta dzīvo organismu sistemā. Bezmugurkaulnieku vieta dzīvnieku valsts sistēmā.
Bezmugurkaulnieki un mugurkaulnieki – iedalījuma vēsturiskās pardigmas. Bezmugurkaulnieku
dzīvnieku klasifikācija tipu līmenī. Bezmugurkaulnieku tipu etimoloģija, diagnostiskās pazīmes,
uzbūves īpatnības, bioloģija, dzīves cikli, ekoloģija, daudzveidība, klasifikācija, tautsaimnieciskā
nozīme. Tipi, to pārstāvju sistemātika, uzbūves īpatnības, bioloģija, ekoloģija: Sūkļi (Porifera),
plakozoji (Placozoa), zarndobumaiņi (Cnidaria), ktenofori (Ctenophora), plakantārpi
(Platyhelminthes), tārpu tipi (Nemertea, Ganthostomula, Gastrotricha, Nematoda,
Nematomorpha, Kinorhyncha, Loricifera, Priapula, Rotifera, Acanthocephala, Sipuncula,
Echiura, Pogonophora, Annelida), moluski (Mollusca), foronīdi (Phorona), pleckāji
(Brachiopoda), sūneņi (Bryozoa), entoprokti (Entoprocta), Chaetognatha, pushordaiņi
(Hemichordata), adatādaiņi (Echinodermata), hordaiņi (Chordata): apakštips kāpurhordaiņi
(Urochordata), apakštips galvhordaiņi (Cephalochordata), tardigradu tips (Tardigrada), piecmutu
tips (Pentastoma), onihofori (Onychophora), zirnekļveidīgie (Chelicerata), vienzaraiņi
(Uniramia), vēžveidīgie (Crustacea). Bezmugurkaulnieku filoģenēze. Bezmugurkaulnieku
aizsardzības problēmas.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Apgūts teorētiskais kurss, izpildīti un ieskaitīti laboratorijas darbi, nokārtoti kolokviji, iekaitīti
semināri un nokārtots eksāmens
Literatūra (01-mācību literatūra):
Barnes R.S.K., Calow P., Olive P.J.W., Golding D.W. 1988. The Invertebrates. A new synthesis.
Blackwell Scientific Publications. Oxford, London, Edinburg, Boston, Palo Alto, Melbourn.
Barns. R., Keilou P., Oliv P., Golding D., Bespozvonočnije. Novij obobščennij podhod.Moskva,
Mir:1-583. /krievu val./
Dogels V. 1986. Bezmugurkaulnieku zooloģija. Rīga, Zvaigzne: 1-556.
Hadorn E., Vener R. 1986. Allgemaine Zoologie (21. aufl.). Georg Thieme Verlag. Stuttgart, New
York.
Literatūra (02-papildliteratūra):
Goodman H.D., Emmel Th.C., Graham L.E., Slowiczek F.M., Shechter Y. 1986. Biology.
Annotated Teacher’s Edition. Harcourt Brace Javanovich Publishers, Orlando, New
York,Chikago, San Diega, Atlanta, Dallas: 1-878.
Raven P.H., Johnson G.B. 1986. Biology. Times Mirror/Mosby College Publishing. St.Louis,
Toronto, Santa Clara: 1-1198.
Wessells N.K., Hopson J.L. 1988. Biology. Random House inc., New York: 1-1252.
Ross H.H.., Ross Čh.A., Ross J.R.P. 1985. Entomologija. Moskva, Mir.: 1-576.
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:
Akadēmiskā bakalaura studiju programma “Bioloģija”, A daļa
Kursa nosaukums angļu valodā:
Zoology I
Kursa anotācija angļu valodā:
Piezīmes:
Kursa nosaukums Studiju darbs (kopā 2 studiju darbi)
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 2,4
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits)
Zinātnes nozare Bioloģija
Zinātnes apakšnozare Starpnozaru
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Inese Kokina, DU Anatomijas un fizioloģijas katedra, Dr. biol., docente
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Kursa anotācija:
Kursa mērķis ir sagatavot zinātnisku darbu izvēlētajā bioloģijas zinātnes nozarē. Studenti
izstrādā, noformē un aizstāv studiju darbu.
Kursa plāns:
1. Studenti izvēlas studiju darba vadītāju un tēmu kādā no bioloģijas apakšnozarēm. 2. Studiju
darbs ietver tēmas aktualitāti, pašreizējo izpētes stāvokļi, pētījumu metodikas detalizētu aprakstu,
rezultātus, secinājumus un literatūras sarakstu.
3. Darba struktūrai jāatbilst Daugavpils Universitātē vispārpieņemtajām prasībām studiju darba
noformēšanai.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Aizstāvēti studiju darbi 2. un 4. semestros
Literatūra (01-mācību literatūra):
www.du.lv/studijas
Literatūra (02-papildliteratūra):
Atbilstošās bioloģijas apakšnozares literatūra
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
Atbilstošās bioloģijas apakšnozares literatūra
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:
Akadēmiskā bakalaura studiju programma “Bioloģija”, A daļa
Kursa nosaukums angļu valodā:
Study Paper
Kursa anotācija angļu valodā:
The aim is preparation of the Study Paper in different directions of Biology.
Piezīmes:
Kursa nosaukums Lietišķā ekoloģija
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 32
Zinātnes nozare Bioloģija
Zinātnes apakšnozare Ekoloģija
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Indriķis Krams, DU Sistemātiskās Bioloģijas institūts, Dr.biol. vad. pētnieks
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Bioloģijas zināšanas bakalaura studiju programmas līmenī
Kursa anotācija:
Sniegt priekšstatu par mūsdienu lietišķo ekoloģiju. Apskatīt lietišķās ekoloģijas vēsturi, pamatvirzienus, tās
saistību ar teorētisko un vispārīgo ekoloģiju. Apskatīt ekosistēmu un dabisko resursu pārvaldes,
aizsardzības un atjaunošanas svarīgākos principus. Dot priekšstatu par dabas aizsardzības bioloģiju un tās
saistību ar citām fundamentālām bioloģijas nozarēm. Veidot izpratni par dzīvības īpatnībām, daudzveidību
un tās saglabāšanas iespējām.
Kursa plāns:
Lietišķās ekoloģijas priekšmets. Dabas resursu vērtība. Ekosistēmu atjaunošanas ekoloģija. Mazvērtīgo
zemju pārvaldīšana. Ainavu ekoloģija. Invazīvo sugu ietekme, loma un kontrole. Dabas aizsardzības
bioloģija. Biocenožu pārvaldīšana. Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība. Aizsargājamo teritoriju nozīme
un pārvaldīšana. Lauksaimniecībā izmantojamo teritoriju pārvaldīšana. Mežkopība un dabas resursu
aizsardzība: saimnieciskajā apritē esošo teritoriju loma bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Lietišķās
ekoloģijas nozīme cilvēku dzīvē un nākotnes nodrošināšanā.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
ieskaitīti kolokviji, izstrādāts individuālais darbs, nokārtota ieskaite
Literatūra (01-mācību literatūra):
Begon M., Harper J.L., Townsend C.R. 1996. Ecology: Individuals, Populations and Communities.
Blackwell Scientific Publications.
Futuyma D.J. 1998. Evolutionary Biology. Sinauer Associates.
Wilson E.O. 1992. The Diversity of Life. Harvard University Press.
Wilson, E.O. 1998. Consilience. Little, Brown & Company.
Meffe, G.K., Carroll C.R. 1999. Principles of Conservation Biology. Sinauer Associates.
Literatūra (02-papildliteratūra):
Liepa I, Mauriņš A., Vimba E. 1991. Ekoloģija un dabas aizsardzība. Zvaigzne.
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
Journal of Applied Ecology, Journal of Ecology
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:
Akadēmiskā bakalaura studiju programma “Bioloģija”, A daļa
Kursa nosaukums angļu valodā:
Applied Ecology
Kursa anotācija angļu valodā:
The aim of this course is to give an overview of applied ecology. The history, the main branches of applied
ecology, its connection with the general ecology will be viewed in details. The students will learn about
management of ecosystems, natural resources, about restoration ecology and conservation biology.
Nosaukums Analītiskā ķīmija
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32
Zinātnes nozare Ķīmija
Zinātnes apakšnozare Analītiskā ķīmija
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Sergejs Osipovs, DU Ķīmijas un ģeogrāfijas katedra, maģ.ķīm., lektors
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Vispārīgā un neorganiskā ķīmija, A daļa
Kursa anotācija:
Kurss ir paredzēts bakalaura studiju programmas “Bioloģija” studentiem.
Kursa mērķis ir dot studentiem nepieciešamās elementārās zināšanas ķīmiskajā analīzē, apgūstot precīza darba
iemaņas.
Kursa plāns:
32 lekcijas, semināri un laboratorijas darbi
Analītiskās ķīmijas priekšmets. Analītiskās reakcijas
Elektrolītiskā disociācija. Stiprie un vājie elektrolīti
pH jēdziens. Buferšķīdumi
Hidrolīze. Šķīdības reizinājums
Analīzes metožu klasifikācija
Vides paraugu ievākšana
Gravimetrija
Titrimetrija. Protolitometrija. Redoksimetrija
Kompleksonometrija. Sedimetrija
Konduktometrija. Potenciometrija
Voltamperometrija. Kulonometrija
Molekulabsorbcijas metodes
Atomspektroskopiskās metodes
Hromatogrāfiskās metodes
Ekspresmetodes
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Ieskaite
Literatūra (01-mācību literatūra):
1. E.Jansons, J.Putniņš. Analītiskās ķīmijas praktikums. Rīga, Zvaigzne, 1968.
2. A.Karlsons. Analītiskā ķīmija. Rīga, Zvaigzne, 1967.
3. Н.Я.Логинов, А.Г.Воскресенский, И.С.Солодкин. Аналитическая химия. М.: Просвещение, 1979.
Literatūra (02-papildliteratūra):
1. А.Г.Воскресенский, И.С.Солодкин, Г.Ф.Семиколенов. Сборник задач и упражнений по
аналитической химии. М.: Просвещение, 1985.
2. Ю.Ю.Лурье. Справочник по аналитической химии. М.: Химия, 1979.
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D)2 ir piederīgs šis kurss:
Bakalaura studiju programmas “Bioloģija” A daļa.
Kursa nosaukums angļu valodā:
Analytical Chemistry
Kursa anotācija angļu valodā:
The aim of this course is introduction in the theory and practical problems of analytical chemistry. Students get
acquainted with basic principles of analytical chemistry. Problems of chemical equilibrium in solutions are
explained. Basics of qualitative and quantitative analysis as well as chromatographic, spectral, gravimetric,
titrimetric, spectrophotometric and electrochemical methods are discussed. In laboratories the following
analytical methods are worked out: qualitative selective and systematic analysis, chromatography, gravimetric
and titrimetric methods.
Piezīmes:
Nosaukums Organiskā ķīmija
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32
Zinātnes nozare Ķīmija
Zinātnes apakšnozare Organiskā ķīmija
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Elena Kirilova, DU Ķīmijas un ģeogrāfijas katedra, Dr. chem., docente
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Neorganiskā ķīmija, A daļa
Kursa anotācija:
Kurss ir paredzēts bakalaura studiju programmas “Bioloģija” studentiem.
Kursa mērķis ir dot studentiem nepieciešamās elementārās zināšanas ķīmiskajā analīzē, apgūstot precīza darba
iemaņas.
Kursa plāns:
32 lekcijas, semināri un laboratorijas darbi
Analītiskās ķīmijas priekšmets. Analītiskās reakcijas
Elektrolītiskā disociācija. Stiprie un vājie elektrolīti
pH jēdziens. Buferšķīdumi
Hidrolīze. Šķīdības reizinājums
Analīzes metožu klasifikācija
Vides paraugu ievākšana
Gravimetrija
Titrimetrija. Protolitometrija. Redoksimetrija
Kompleksonometrija. Sedimetrija
Konduktometrija. Potenciometrija
Voltamperometrija. Kulonometrija
Molekulabsorbcijas metodes
Atomspektroskopiskās metodes
Hromatogrāfiskās metodes
Ekspresmetodes
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Ieskaite
Literatūra (01-mācību literatūra):
1. E.Jansons, J.Putniņš. Analītiskās ķīmijas praktikums. Rīga, Zvaigzne, 1968.
2. A.Karlsons. Analītiskā ķīmija. Rīga, Zvaigzne, 1967.
3. Н.Я.Логинов, А.Г.Воскресенский, И.С.Солодкин. Аналитическая химия. М.: Просвещение, 1979.
Literatūra (02-papildliteratūra):
1. А.Г.Воскресенский, И.С.Солодкин, Г.Ф.Семиколенов. Сборник задач и упражнений по
аналитической химии. М.: Просвещение, 1985.
2. Ю.Ю.Лурье. Справочник по аналитической химии. М.: Химия, 1979.
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D)3 ir piederīgs šis kurss:
Bakalaura studiju programmas “Bioloģija” A daļa.
Kursa nosaukums angļu valodā:
Organic chemistry
Kursa anotācija angļu valodā:
Piezīmes:
Nosaukums Botānika II (Augu sistemātika)
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1
Kredītpunkti 3
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 48
Zinātnes nozare Bioloģija
Zinātnes apakšnozare Botānika
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Pēteris Evarts-Bunders, DU DMF Sistemātiskās Bioloģijas institūts, Dr. biol., docents
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Bioloģijas kurss vidusskolas līmenī
Kursa anotācija:
Kurss ir paredzēts bakalaura studiju programmas “Bioloģija” studentiem.
Augu sistemātiskā iedalījuma principi, svarīgākie taksoni taksonus un to pārstāvji. Praktiskā
iemaņas augu pazīšanai dabā.
Kursa apraksts - plāns:
24 st. lekcijas, 24 st. laboratorijas darbi.
Latvijas un pasaules floras izpētes vēsture, nozīmīgākie zinātnieki, darbi, virzieni. Floras izpētes
uzdevumi to nozīme, saistība ar citām zinātnēm. Nomenklatūras pamati. Sistemātisko iedalījumu
shēmas. Latvijas vaskulāro augu floras sastāvs un sistemātiskā struktūra:
Augu valsts (Plantae), vispārīgs raksturojums.
Sūnaugu (Bryophyta), rīniju (Rhyniophyta), staipekņu (Lycopodiophyta), kosu
(Eqiusetophyta), paparžu (Polypodiophyta) nodalījumi. Vispārīgs raksturojums, sastopamība
Latvijas florā.
Kailsēkļu nodalījums (Pinophyta). Kailsēkļu uzbūves īpatnības, filoģenēze. Segsēkļu nodalījums,
tā raksturojums.
Segsēkļu nodalījums (Magnoliophyta). Segsēkļu izcelšanās hipotēzes.
Divdīgļlapju klase (Magnoliopsida). Klases apakšklašu un svarīgāko Latvijā pārstāvēto dzimtu
raksturīgākās morfoloģiskās īpatnības.
Viendīgļlapju klase (Liliopsida). Klases apakšklases, lielākās dzimtas, to pārstāvji, nozīme dabā un
cilvēka dzīvē. Viendīgļlapju evolūcija.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Ieskaitīti laboratorijas darbi, nokārtots eksāmens.
Literatūra (01-mācību literatūra):
Ābele G. Augstāko augu sistemātika. Laboratorijas darbi. Rīga, LVU, 1973
Ābele G., Piterāns A. Augstāko augu morfoloģijas un sistemātikas praktikums. Riga, Zvaigzne, 1982
Langenfelds V., Ozoloņa E., Ābele G. Augstāko augu sistemātika, Rīga, Zvaigzne, 1973
Рейвн П., Эверт Р., Айхорн С. Современная ботаника. М., Мир. 1990
Madera S. Bioloģija. 1. - 3. daļa. Rīga, Zvaigzne ABC, 2000
Eglīte, Z., Šulcs, V. 2000. Latvijas vaskulāro augu flora: Lycopodiophyta, Equisetophyta,
Polypodiophyta. - Rīga: Latvijas Universitāte, 88 lpp.
Gavrilova, Ģ., Šulcs, V. 1999. Latvijas vaskulāro augu flora: Taksonu saraksts. Rīga: Latv. Akad. b-
ka, 136 lpp.
Literatūra (02-papildliteratūra):
Gavrilova, Ģ. 1999. Latvijas vaskulāro augu flora: Neļķu dzimta (Caryophyllaceae). -Rīga: Latvijas
Universitāte, 104 lpp.
Gavrilova, Ģ. 2001. Latvijas vaskulāro augu flora: Sūreņu dzimta (Polygonaceae), Portulaku dzimta
(Potulacaceae). -Rīga: Latvijas Universitāte, 80 lpp.
Cepurīte B. 2003. Latvijas vaskulāro augu flora: Skarbjlapju dzimta (Boraginaceae). -Rīga: Latvijas
Universitāte, 76 lpp.
Gavrilova Ģ. Latvijas vaskulāro augu flora: Gandreņu dzimta (Geraniaceae), Verbēnu dzimta
(Verbenaceae), Biezlapju dzimta (Crassulaceae) - Rīga: Latvijas Universitāte.
Baroniņa V. 2000. Latvijas vaskulāro augu flora: Grīšļi (Carex). -Rīga: Latvijas Universitāte.
Pētersone, A., Birkmane, K. 1980. Latvijas PSR augu noteicējs. Rīga, 589 lpp.
Pētersone A., Brikmane K. 1980. Latvijas PSR augu noteicējs. Rīga, Zinātne.
Raven P.H., Evert RF., Eichorn S.E. 1997. Biology of Plants. Worth Publishers, Prague.
Brayan G., Bowes A. A. 1996. Colour Atlas of Plant Structure. Mansos Publishing, London.
Campbell N.A., Reece J.B. 2002Biology. Pearson Benjamin Commings.
Enciklopēdija ‘Latvijas daba’. 1994 – 1999. –Rīga: Latviajs enciklopēdija, 1 – 6.
Andrušaitis G. (Red.) 2003. Latvias Sarkanā grāmata.Vaskulārie augi. –Rīga, 692 lpp.
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
Latvijas veģetācija 1 – 8 (LU izd.)
Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis 1 – 4 (DU izd.)
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:
Akadēmiskā bakalaura studiju programmas “Bioloģija” A daļa.
Kursa nosaukums angļu valodā:
Botany II (Plant systematics)
Kursa anotācija angļu valodā:
The course is intended for students of bachelor study programme “Biology”.
This course consists basics of plant systematics, characteristics of main groups and representatives of
plants. Students acquire practical skills to determinate commonest plant groups.
Piezīmes:
Kursa nosaukums Zooloģija II (Mugrukaulnieku zooloģija)
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1
Kredītpunkti 3
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 64
Zinātnes nozare Bioloģija
Zinātnes apakšnozare Zooloģija
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Arvīds Barševskis, DU DMF Sistemātiskās Bioloģijas institūts, Dr. Biol., prof.
Raimonds Cibuļskis, DU DMF Sistemātiskās Bioloģijas institūts, Mag. Biol., asist.
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Zooloģija I, A daļa
Kursa anotācija:
Iepazīstināt ar hordaiņu tipa uzbūves, funkcionālajām pamatīpatnībām, bioloģiju, sistemātiku,
tipa raksturīgākajiem pārstāvjiem un sugu daudzveidību pasaulē un Latvijā.
Kursa plāns:
Hordainu tipa visparīgs raksturojums, tā vieta dzīvnieku valsts sistēmā un saistība ar citiem
otrmutnieku tipiem. Pirmhordaiņi (Urochordata). Hordaiņu sistēma. Kāpurhordaiņu jeb tunikātu
apakštips. Bezgalvaskausaiņu apakštips. Galvaskausaiņu jeb mugurkaulnieku apakštips.
Mugurkaulnieku komplicētā uzbūve. Mugurkaulnieku apakštipa sistēma. Bezžokļaiņu
nodalījums. Žokļaiņu nodalījums. Skrimšļzivju klase. Kaulzivju klase. Zivju evolucionārā
attīstība un vieta mugurkaulnieku sistēmā. Četrkājaiņu virsklase (Tetrapoda). Kustību orgānu
pārveidošanās. Elpošanas, asinsrites un citu orgānu sistēmu rekonstrukcija. Hipotēze par
neotēniju. Harotangs. Rāpuļu klase. (Reptilia). Pielāgošanās dažādiem eksistences apstākļiem.
Putnu klase (Aves), putnu organicācijas un ekoloģijas relatīvā vienveidība sakarā ar specializāciju
lidojumam. Zīdītāju klase (Mammalia). Zīdītāju kā augstāk organizētās mugurkaulnieku klases
morfologijas apskats. Uzvedība, barošanās, barības iegūšanas veidi. Mājzīdītāju izcelšanās.
Cilvēka vieta zīdītāju sistēmā.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Apgūts teorētiskais kurss, izpildīti un ieskaitīti laboratorijas darbi, nokārtoti kolokviji, ieskaitīti
semināri, nokārtots eksāmens.
Literatūra (01-mācību literatūra):
Bodrinskis N., Matvejevs B., Baņņikovs A. 1968. Zooloģija. 2 d. Mugurkaulnieki. R.: Zvaigzne.
Naumovs N., Kartašovs N. 1990. Mugurkaulnieku zooloģija. R.: Zvaigzne.
Sloka N., 1974. Zoogeogrāfija. R.: Zvaigzne.
Goodman H.D., Emmel T.C., Graham L.E., Slowiczek F.M., Shechter Y. 1986. Biology.
Annotated Teacher’s Edition. Harcourt Brace Javanovich Publishers, Orlando, New York,
Chikago, San Diega, Atlanta, Dallas: 1 – 878.
McFarland W.N., Pough F.H., Cade T.J., Heiser J.B. 1985. Vertebrate Life. Second Edition.
Macmillan Publishing Company. New York: 1 – 636.
Raven P.H., Johnsons G.B. 1986. Biology. Times Mirror/Mosby College Publishing. St.Louis,
Toronto, Santa Clara: 1 – 1198.
Wessells N.K., Hopson J.L. 1988. Biology. Random House inc., New York: 1 – 1252.
Literatūra (02-papildliteratūra):
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:
ABSP “Bioloģija”, A daļa
Kursa nosaukums angļu valodā:
Vertebrate zoology
Kursa anotācija angļu valodā:
Principle knowledge about vertebrates structure peculiarities, biology, ecology, system and
biodiversity in Latvia and world.
Piezīmes:
Nosaukums Integrētais lauku kurss bioloģijā
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1
Kredītpunkti 4
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 120 (4 ned. pa 6. st. dienā)
Zinātnes nozare Bioloģija
Zinātnes apakšnozare Botānika, zooloģija.
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Arvīds Barševskis, DU Sistemātiskās Bioloģijas institūts, prof.
Pēteris Evarts-Bunders, DU Sistemātiskās Bioloģijas institūts, docents
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Zooloģija (Akadēmiskā bakalaura studiju programma A daļa)
Botānika (Akadēmiskā bakalaura studiju programma A daļa)
Kursa anotācija:
Kurss ir paredzēts bakalaura studiju programmas “Bioloģija” studentiem.
Mūsdienās pielietojamās dzīvo organismu pētīšanas metodes lauka apstākļos un raksturīgāko dažādu
taksonomisko grupu pārstāvji Latvijas faunā un florā noteikšana, to vieta biocenozēs.
Kursa apraksts - plāns:
64 st. praktiskās nodarbības.
Lauka pētījumu veikšanas metodes un nepieciešamais lauka aprīkojums. Svarīgākās mūsdienās
pielietojamās dažādu taksonomisko grupu dzīvo organismu pētīšanas metodes, to praktiska
izmantošana. Transsektu metode. Parauglaukumu pētījumi. Datu biometriska, taksonomiska un
ekoloģiska apstrāde. Vietējā flora un fauna. Augu. sēņu, dzīvnieku pētīšana dabā. Iepazīšanās ar
apkārtnes ekosistēmām. Biotopu iedalījums, raksturīgāko grupu pētījumi. Ekosistēmu novērošana un
pētīšana dažādos gadalaikos. Sezonālās izmaiņas vidē. Dzīvie organismi dažādās vidēs. Dažādu
ekoloģisko procesu pētījumi.
Dzīvnieku kolekcionēšana. Kolekcijas veidošana un uzglabāšana. Nepieciešamo atļauju saņemšanas
kārtība. Herbāriji, to veidošanas noteikumi un uzglabāšana. Lauka pētījumu pierakstu veikšana.
Ekspedīciju un ekskursiju organizēšana dabā.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Aizstāvēts prakses darbs, ieskaitīta prakses darbu izstāde, nokārtota prakses ieskaite un kolokviji.
Literatūra (01-mācību literatūra):
Barševskis A. U.c. 2002. Silenes dabas parka fauna, flora un veģetācija. –Daugavpils: BKI, 106 lpp.
Eglīte, Z., Šulcs, V. 2000. Latvijas vaskulāro augu flora: Lycopodiophyta, Equisetophyta,
Polypodiophyta. - Rīga: Latvijas Universitāte, 88 lpp.
Gavrilova, Ģ. 1999. Latvijas vaskulāro augu flora: Neļķu dzimta (Caryophyllaceae). -Rīga: Latvijas
Universitāte, 104 lpp.
Baroniņa V. 2000. Latvijas vaskulāro augu flora: Grīšļi (Carex). -Rīga: Latvijas Universitāte.
Cepurīte B. 2003. Latvijas vaskulāro augu flora: Skarbjlapju dzimta (Boraginaceae). -Rīga: Latvijas
Universitāte.
Gavrilova Ģ. Latvijas vaskulāro augu flora: Gandreņu dzimta (Geraniaceae), Verbēnu dzimta
(Verbenaceae), Biezlapju dzimta (Crassulaceae) - Rīga: Latvijas Universitāte.
Gavrilova, Ģ., Šulcs, V. 1999. Latvijas vaskulāro augu flora: Taksonu saraksts. Rīga: Latv. Akad. b-
ka, 136 lpp.
Pētersone, A., Birkmane, K. 1980. Latvijas PSR augu noteicējs. Rīga, 589 lpp.
Literatūra (02-papildliteratūra):
Enciklopēdija ‘Latvijas daba’. 1994 – 1999. –Rīga: Latviajs enciklopēdija, 1 – 6.
Andrušaitis G. (Red.) 2003. Latvias Sarkanā grāmata.Vaskulārie augi. –Rīga, 692 lpp.
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
Latvijas veģetācija 1 – 8 (LU izd.)
Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis 1 – 4 (DU izd.)
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:
Bakalaura studiju programmas “Bioloģija” A daļa.
Kursa nosaukums angļu valodā:
Field course ‘Biology
Kursa anotācija angļu valodā:
The course is intended for students of bachelor study programme “Biology”.
This field course consists basics of development, biodiversity and methods of research of flora and
fauna in Latvia. Modern methods of study of living organisms in field conditions.
Piezīmes:
Nosaukums Biofizika
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 2
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32
Zinātnes nozare Starpnozaru
Zinātnes apakšnozare
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Edmunds Tamanis, DU Fizikas katedra, docents
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Vispārīgā fizika, A daļa
Kursa anotācija:
Paredzēts ABSP “Bioloģija”. Kurss ir ieskats biofizikas priekšmetā, tiek apskatīti svarīgākie biofizikas
jautājumi un principi, galvenās pētījumu metodes un virzieni.
Kursa plāns:
Lekcijas: 14,
Praktiskie darbi: 2.
11)) Biofizikas priekšmets, vēsturisks apskats.
2) Molekulārā biofizika: proteīni.
3) Molekulārā biofizika: nukleīnskābes.
4) Molekulārā biofizika: lipīdi, makromolekulārie kompleksi.
5) Molekulārā biofizika: membrānas.
6) Biosistēmu enerģētika: termodinamikas likumi.
7) Biosistēmu enerģētika: enerģijas transformācijas.
8) Biopotenciāli.
9) Sajūtas: redze, dzirde.
10) Sajūtas: tauste, oža.
11) Biofizikālā tehnika: elektrofizioloģija, spektroskopija.
12) Biofizikālā tehnika: mikroskopija.
13) Bioloģija tehnikā.
14) Bioloģisko procesu modelēšana.
Praktiskie darbi:
1. Elektronu skanējošais mikroskops
2. Konfokālais fluerescentais lāzerskanējošais mikroskops.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Eksāmens.
Literatūra (01-mācību literatūra):
1. Rodney Cotterill. Biophysics: An Introduction. John Wiley and Sons Ltd; 2002
2. Arvind Kumar. Concepts of Biophysics. APH Publishing Corporation. 2005
3. M. Cerdonio, R.W. Noble. Introductory Biophysics. World Scientific Publishing. 1986
4. Paul Davidovits. Physics in Biology and Medicine. 2001
5. George B. Benedek, Felix M.H. Villars. Physics With Illustrative Examples from Medicine and Biology.
2006
6. Russell K. Hobbie, Brad Roth. Intermediate Physics for Medicine and Biology. 2007
7. Roland Glaser. Biophysics. 2004
Literatūra (02-papildliteratūra):
1. Rita G. Lerner, George L. Trigg. Encyclopedia of Physics. Wiley-VCH; 2005
2. Carl Durney, Douglas A. Christensen. Basic Introduction to Bioelectromagnetics. CRC Press Inc.1999
3. J. Mazumdar. Biofluid Mechanics. World Scientific Publishing;1992
4. Philip Nelson. Biological Physics: Energy, Information, Life. W. H. Freeman & Co Ltd. 2003
5. Suzanne Amador Kane. Introduction to Physics in Modern. Taylor & Francis. 2002
6. Steven Vogel. Comparative Biomechanics: Life’s Physical World. Princeton University Press. 2003
7. Edward L. Alpen. Radiation Biophysics. Academic Press Inc. (London) Ltd.1997
8. Martin Hollins. Medical Physics. 2001
9. Angelo Armenti. The Physics of Sports. 2005
10. Paul J. Rosch, Marko S. Markov. Bioelektromagnetic Medicine. 2004
11. K. Bethge, G. Kraft, P. Kresler, G. Walter. Medical Applications of Nuclear Physics. 2004
12. Virulh Sa-Yakanit, Leif Matsson, Hans Frauenfelder. Biological Physics 2000. 2001
13. Herman Cember. Introduction to Health Physics.1996
14. V.V. Tuchin, L.V. Wang, D.A. Zimnyakov. Optical Polarization in Biomedical Applications. 2006
15. Irving P. Herman. Physics of the Human Body. 2007
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:
ABSP „Bioloģija”, A daļa
Kursa nosaukums angļu valodā:
Biophysics.
Kursa anotācija angļu valodā:
Course is attended for students of Bachelor study program “Biology”. The course had see over basics of
biophysics, most important biophysical principles, some methods of biophysical investigations and techniques.
Piezīmes:
Pēc minētā apraksta kurss tiks realizēts sākot ar 2008./2009. st. g.
Nosaukums Biofizika
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 2
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32
Zinātnes nozare Bioloģija
Zinātnes apakšnozare Biofizika
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Natālija Škute, DU DMF Ekoloģijas institūts, Dr. biol., asoc.prof.
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Vispārīgā fizika ABSP "Bioloģija" A daļa
Kursa anotācija:
Kurss dot priekšstati par biofizikas sadaļas : termodinamiku , fotobioloģiju ,radiobioloģiju ,
bioakustiku, biomehāniku un citas.
Kursa apraksts - plāns:
16 st. lekcijas 8 st. praktiskie darbi, 8st. semināri
1. Biofizikas attīstības vēsture. Saikne ar citām zinātnes nozarēm.
2. Bioloģiskās sistēmas kā termodinamiskās. Pirmais un otrais termodinamikas likumi bioloģiskās
sistēmās.
3. Entropija attīstības procesā. Organismu dinamiskais stāvoklis un masu darbības likums, bioloģisko
reakciju spēja darboties, entalpija. Siltumprodukcija.
4. Molekulārās parādības, šķidruma mehānika un siltums. Siltuma difūzijas likumsakarības.
5. Dažāda tipa elektromagnētisko viļņu skalas bioloģiskā nozīme. Priekšstats par fotobioloģiskiem
procesiem. Fotosintēze un redze kā fotobioloģiskie procesi. Luminiscence un tās tipi.
Hemoluminiscence. UV – viļņi un to mijiedarbība ar olbaltumvielām un nukleīnskābēm.
6. Acs kā optiska sistēma. Difrakcija un interferencija dzīvā dabā.
8. Radioaktivitātes mērvienības, radiācijas deva un jauda. Radioaktīvie izotopi, to nozīme.
9. Biomehānikas pamati. Balsta-kustību aparāts. Audu mehāniskās īpašības. Asins spiediens.
10. Miera un darbības potenciāls, un uzbudinājuma vadīšana. Elektriskās parādības dzīvajā dabā
11. Bioakustika. Skaņas parametri. Ultraskaņa un infraskaņa. Eholokācija, perkusija, auskultācija.
Dzirdes aparāta uzbūve.
11. Svārstības. Ritmiskas parādības dabā. Rezonanse.
12. Difūzijas procesi un osmoze augu un dzīvnieku valstī.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Ieskaitīti kontroldarbi; izstrādāts individuālais darbs; nokārtota ieskaite
Literatūra (01-mācību literatūra):
1. Nosovs N. Biofizika. -R.:Zinātne, 1985.
2. Безденежных Е., Брикман И. 1976. Физика в живой природе и медицине.
3. Варикош В.М., Кимбар Б.А., Варикаш И.М. 1984. Физика в живой природе.
4. Артюхов В. Г.,2001. Биофизика
5. Ливенцев Н.М. 1978. Курс физики для медицинских и биологических специальностей.
М.: Высшая школа.
6. Основы общей биологии: Под. ред. Либберта. М.:Мир, 1990.
Literatūra (02-papildliteratūra):
1. Смит К., Хэнеуолт Ф. Молекулярная фотобиология. (tulk. no K.Smith, P.C.Havawalt.
Molecular Photobiology.–New York and London, Academ.Press.– 1969.)
2. Волькенштейн В. 1978. Общая биофизика. М.:Высшая школа.
3. Merken Melvin Physical science with Modern Applicationsa. – New York, Philadelfija,
Saunder Co. 1984.
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:
Bakalaura studiju programmas “Bioloģija” B- daļa.
Kursa nosaukums angļu valodā:
Biophysics
Kursa anotācija angļu valodā:
The course is intended for students of bachelor study programme “Biology”. The half year
introductory course is aimed to provide students with knowledge about basic concepts of biophysics
: thermodynamic photobiology, biomechanics , radiobiology and others , and to prepare them to
understanding the biophysics process in biology.
Piezīmes:
Nosaukums Bioķīmijas pamati
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 3
Kredītpunkti 3
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 48
Zinātnes nozare Starpnozaru
Zinātnes apakšnozare
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Elene Kirilova, DU Ķīmijas un ģeogrāfijas katedra, Dr. chem., docente
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Vispārīgā un neorganiskā ķīmija, Organiskā ķīmija, A daļa
Kursa anotācija:
Paredzēts ABSP “Bioloģija”.
Kurss ir ieskats bioķīmijas priekšmetā, tiek apskatīti svarīgākie bioķīmijas jautājumi, principi, metodes.
Kursa plāns:
Organisma ķīmiskais sastāvs. Molekulu, kas piedalās bioķīmiskos procesos īpašības. Ūdens nozīme
bioķīmisko procesu norisē.
Ogļhidrāti. Pārskats par svarīgākiem monosaharīdiem, oligosaharīdiem un polisaharīdiem.
Lipīdi. Fosfolipīdi un to loma dzīvajā organismā. Steroidi.
Nukleīnskābes.
Olbaltumvielas, to funkcijas, uzbūve, klasifikācija, saturs audos un orgānos.
Fermentu darbības mehānisms. Fermentu klasifikācija.
Vitamīnu klasifikācija. Vitamīnu darbības mehānisms. Antivitamīni.
Hormonu klasifikācija. Hormonu darbības mehānisms.
Galvenās vielmaiņas procesu likumsakarības.
Enerģijas maiņa dzīvajā organismā. ATF resintēze.
Ogļhidrātu maiņa organismā.
Lipīdu maiņa organismā.
Olbaltumvielu maiņa organismā.
Nukleīnskābju maiņa organismā.
Ūdens un minerālvielu maiņa.
Pārtikas bioķīmija.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Laboratorijas darbu izpilde, nokārtots eksāmens.
Literatūra (01-mācību literatūra):
1. Ferdmanis D. Bioķīmija. – Rīga: Zvaigzne, 1971.
2. Getliņa M., Ozoliņa V. Laboratorijas darbi bioķīmijā. – Daugavpils, 1977.
3. Cristopfer K. Mathews, K.E. van Holde. Biochemistry. – Benjamin Publishing Company, 1996.
4. Robert J. Oullette. Introduction to General, Organic, and Biological Chemistry. – Macmillan Publishing
Company, 1992.
5. Кальман Я., Рем К.Г. Наглядная биохимия. – М.: Мир, 2000.
6. Марри Р., Греннер Д., Мейес П., Родуэлл В. Биохимия человека. – М.: Мир, 1993.
7. Филлипович Ю.Б. Основы биохимии. – М.: Высшая школа, 1985.
Literatūra (02-papildliteratūra):
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:
ABSP „Bioloģija”, A daļa
Kursa nosaukums angļu valodā:
Biochemistry
Kursa anotācija angļu valodā:
The course of chemistry is intended for students of bachelor study
Programme “Biology”. The structure, biological functions of chemical compounds and main metabolic
pathways in live organism are considered in this course.
Piezīmes:
Nosaukums Molekulārā bioloģija
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1
Kredītpunkti 3
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 48
Zinātnes nozare Bioloģija
Zinātnes apakšnozare Molekulārā bioloģija
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Natālija Škute, DU DMF Ekoloģijas institūts, Dr.biol., asoc.prof
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Bioloģija vidusskolas kursa apjomā
Kursa anotācija:
Kurss dot priekšstatu par olbaltumvielu un nukleīnskābju dažādas fizikālās un ķīmiskās īpašības;
dažādas struktūras un funkcijas: replikācija, transkripcij,translācijas pro- un eikariotiem un vīrusiem
Kursa apraksts - plāns:
32 st. lekcijas 8 st. praktiskie darbi, 6st. semināri, 2 st.kontroldarbs
1.Biopolimēru rašanās un to evolūcija.
2.Olbaltumvielu struktūras. Peptīdi, oligo- un polipeptīdi, proteīdi.
3.Olbaltumvielu fizikālās un ķīmiskās īpašības, izpētīšanas metodes. Olbaltumvielu primārās
struktūras noteikšana. Peptīdu sintezēšana.
4.Olbaltumvielu dažādas funkcijas, fermenti, tai skaitā, nukleāzes, polimerāzes.
5.Nukleīnskābju dažādas struktūras. DNS: eikariotiskā, prokariotiskā, mitohondriālā, hloroplastu; to
īpašības, DNS un RNS vīrusi, plazmīdas, katenāni: DNS superspiralizācija. Transporta, ribosomālā,
matrices RNS. Nukleotīdu un nukleīnskābju funkcijas
6.Nukleīnskābju fizikālās un ķīmiskās īpašības un to izpētīšanas metodes: .PCR -
reakcija.,amplitikācija ,. hromogrāfija, elektroforēze, centrifugēšana, spektroskopija ,nukleīnskābju
primārās struktūras noteikšana, mākslīga nukleotīdu un gēnu sintēze.
7.Molekulāro slimību diagnostikai, sugu noteikšanai un to izcelšanās noteikšanai, gēnu inženērijai
u.c. noteikšana.
8.Replikācija pro- un eikariotiem, un vīrusiem. Fermentu darbība replikācijas laikā. Mutācijas un
reparācijas sistēmas darbība. Telomēru secību un telomerāzes nozīme šūnu dalīšanās procesā.
9.Gēns. Introni un ekzoni , atkārtojošās secības, mobīlie elementi. Transkripcija pro- un eikariotiem.
Procesings. Atgriezeniskā transkripcija, alternatīvais splaisings. Pozitīvā un negatīvā transkripcijas
regulācija pro- un eikariotiem. Ģenētiskais kods. Transporta RNS dažādas funkcijas.
10Translācijas etapi un to regulācija. Antibiotikas kā prokariotu translācijas un transkripcijas
inhibitors. 11.Rekombinācijas, transdukcijas, transfekcijas molekulārie mehānismi.
12.Onkoģenēzes molekulārie mehānismi.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Ieskaite par laboratorijas darbiem un semināriem, nokārtoti kontroldarbi, , nokārtots eksāmens
Literatūra (01-mācību literatūra):
1. Албертс Б., Брей Д., Льюис Дж., Рэфф М., Робертс К., Уотсон Дж. 1994.
Молекулярная биология клетки. М.: Мир, (tulk. no Alberts B., Bray D., Lewis J., Raff M.,
Roberts K., Watson J.D. 1995. The molecular biology of the cell. Third edition. Garland Pub.
Inc.: New York ).
2. Glick B.R., Pasternak I.I., Molecular Biotechnology ASM PRESS. Washington, 2002.
3. Pollard T.D., Earnshaw W. Cell Biology. 2002. SAUNDER.
4. Коничев А. С., Севастьянова Г. А., Молекулярная биология, Москва, 2003
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:
Bakalaura studiju programmas “Bioloģija” A daļa.
Kursa nosaukums angļu valodā:
Molecular biology
Kursa anotācija angļu valodā:
The course is intended for students of bachelor study programme “Biology”. The half year
introductory course is aimed to provide students with knowledge about basic concepts of moleculår
biology :physical and chemical properties of nuclein acids and proteins ,and its functions in cells
:replication ,transcription ,translation ;and molecular basis of oncogenesis, mutation , recombination
and others.
Piezīmes:
Nosaukums Mikoloģija
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 2
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32
Zinātnes nozare Bioloģija
Zinātnes apakšnozare Botānika
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Pēteris Evarts-Bunders, DU Sistemātiskās Bioloģijas institūts, Dr. biol., docents
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Zināšanas bioloģijā vidusskolas līmenī
Kursa anotācija:
Kurss ir paredzēts bakalaura studiju programmas “Bioloģija” studentiem.
Sēņu valsts, svarīgākie sistemātiskie taksoni, pārstāvju anatomiskās un morfoloģiskās īpatnības,
nozīme dabā un cilvēka dzīvē
Kursa apraksts - plāns:
16 st. Lekcijas, 16 st. Laboratorijas darbi
Mikoloģijas zinātnes galvenie uzdevumi. Sēņu anatomiskās, morfoloģiskās un fizioloģiskās
īpatnības, lielāko sistemātisko vienību filoģenētiskās saites, ekoloģija, nozime dabā un cilvēka dzīvē.
Mikoloģiskie pētījumi Latvijā. Sēņu valsts vispārīgs raksturojums, galvenās sistemātiskā iedalījuma
nostādnes.
Oomicēšu nodalījums (Oomycota), vispārīgs raksturojums, ekoloģiskās un vairošanās pārstāvji,
saimnieciskā nozīme.
Hitridiomicēšu nodalījums (Chytridiomycota), vispārīgs raksturojums, ekoloģiskās un vairošanās
un uzbūves īpatnības, pārstāvji.
Zigomicēšu nodalījums (Zygomycota), vispārīgs raksturojums, ekoloģiskās un vairošanās
īpatnības, pārstāvji, saimnieciskā nozīme.
Askusēņu nodalījums (Ascomycota) vispārīgs raksturojums, ekoloģiskās un vairošanās īpatnības,
asku veidošanās, sistemātiskā iedalījuma pamatprincipi. Hemiaskomicēšu klase (Hemiascomycetes),
Plektoicēšu klase (Plectomycetes), Pirenomicēšu klase (Pyrenomycetes), Diskomicēšu klase
(Discomycetes), Lokuloaskomicēšu klase (Loculoascomycetes), uzbūves un vairošanās īpatnības,
pārstāvji.
Bazīdijsēņu nodalījums (Basidiomycota), vipārīgs raksturojums, ekoloģiskā un vairošanās
īpatnības, bazīdiju veidošanās, sistemātiskā iedalījuma pamatprincipi. Himēnijsēņu klase
(Hymenomycetes), uzbūves un ekoloģiskās īpatnības. Afilloforu rinda (Aphyllophorales), piepju
rinda (Polyporales), cepurīšsēņu rinda (Agaricales), morfoloģiskās uh anatomiskās uzbūves īpatnības,
saimnieciskā nozīme, pārstāvji.
Pūpēžu klase (Gasteromycetes), Sklerobazidiomicēšu klase (Sclerobasidiomycetes), uzbūves un
ekoloģiskās īpatnības. Melnplaukas sēņu rinda (Ustilaginales), rūsas sēņu rinda (Uredinales),
morfoloģiskās un anatomiskās uzbūves īpatnības, saimnieciskā nozīme, attīstības ciklu piemēri,
pārstāvji.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Ieskaitīti laboratorijas darbi, ieskaitīta lauku prakse, nokārtots eksāmens.
Literatūra (01-mācību literatūra):
Piterāns A., Vimba E. Zemako augu sistematikas praktikums. -Rīga, Zvaigzne, 1987.
Piterāns A., Vimba E., Vulfa L. Zemāko augu sistemātika, Rīga, Zvaigzne, 1975
Курс низших растений.Под ред. М.В. Горленко. 1981. М.: Высшая школа.
Literatūra (02-papildliteratūra):
Bauman R.W. Microbioly. Pearson Benjamin Commings, 2004
Campbell N.A., Reece J.B. Biology. Pearson Benjamin Commings, 2002
Latvijas Daba. Enciklopēdija. Preses Nams, 1 – 6 sēj.
Madera S. Bioloģija. 1. daļa.Rīga, Zvaigzne ABC, 2000
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:
Bakalaura studiju programmas “Bioloģija” A daļa.
Kursa nosaukums angļu valodā:
Mycology
Kursa anotācija angļu valodā:
The course is intended for students of bachelor study programme “Biology”.
In this course the characteristics (morphology, anatomy, ecology) and typical representatives of main
Mycota taxanomical groups in Latvia are given.
Piezīmes:
Nosaukums Protistoloģija
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 2
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32
Zinātnes nozare Bioloģija
Zinātnes apakšnozare Botānika
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats) Pēteris Evarts-Bunders, DU Sistemātiskās Bioloģijas institūts, Dr. biol., docents
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst) Zināšanas bioloģijā vidusskolas līmenī
Kursa anotācija: Kurss ir paredzēts bakalaura studiju programmas “Bioloģija” studentiem.
Protistu valsts, svarīgākie sistemātiskie taksoni, pārstāvju anatomiskās un morfoloģiskās īpatnības, nozīme
dabā un cilvēka dzīvē
Kursa apraksts - plāns: 16 st. Lekcijas, 16 st. Laboratorijas darbi
Protistoloģijas zinātnes galvenie uzdevumi. Protistu anatomiskās, morfoloģiskās un fizioloģiskās īpatnības,
lielāko sistemātisko vienību filoģenētiskās saites, ekoloģija, nozīme dabā un cilvēka dzīvē. Potistu pētījumi
Latvijā. Protistu valsts vispārīgs raksturojums, galvenās sistemātiskā iedalījuma nostādnes.
Augiem līdzīgie (autotrofie) protisti. Zaļaļģu, eiglēnaļģu, pirofītaļģu, zeltaino aļģu, dzeltenzaļo, kramaļģu,
brūnaļģu un sārtaļģu nodalījums; uzbūves un vairošanās īpatnības, ekoloģija, pārstāvji Latvijā.
Sēnēm līdzīgie protisti. Gļotsēņu nodalījums.
Dzīvniekiem līdzīgie protisti (protozoji). Sarkodīnvicaiņi, sporaiņi, sīksporaiņi, dzeļsporaiņi, skropstaiņi
vispārīgs raksturojums, uzbūves, vairošanās, ekoloģijas īpatnības, pārstāvji, nozīme cilvēka dzīve.
Prasības kredītpunktu iegūšanai: Ieskaitīti laboratorijas darbi, nokārtots eksāmens.
Literatūra (01-mācību literatūra): Dogelis V. Bezmugurkaulnieku zooloģija. -Rīga, Zvaigzne, 1986.
Piterāns A., Vimba E. Zemako augu sistematikas praktikums. -Rīga, Zvaigzne, 1987.
Piterāns A., Vimba E., Vulfa L. Zemāko augu sistemātika, Rīga, Zvaigzne, 1975
Sloka N. Bezmugurkaulnieku praktikums. -Rīga
Хаусман К. 1988. Протозоология. (перевод с немецкого). М.: Мир. - 333.
Literatūra (02-papildliteratūra): Bauman R.W. Microbioly. Pearson Benjamin Commings, 2004
Campbell N.A., Reece J.B. Biology. Pearson Benjamin Commings, 2002
Madera S. Bioloģija. 1. daļa.Rīga, Zvaigzne ABC, 2000
Курс низших растений.Под ред. М.В. Горленко. 1981. М.: Высшая школа.
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss: Bakalaura studiju programmas “Bioloģija” A daļa.
Kursa nosaukums angļu valodā: Protistology
Kursa anotācija angļu valodā: The course is intended for students of bachelor study programme “Biology”.
In this course the characteristics (morphology, anatomy, ecology) and typical representatives of main Protista
taxanomical groups in Latvia are given.
Kursa nosaukums Šūnas bioloģija
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 2
Kredītpunkti 3
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 48
Zinātnes nozare Bioloģija
Zinātnes apakšnozare Šūnas bioloģija
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Natālija Škute, DU DMF Ekoloģijas institūts, asoc.prof.;
Zinaīda Sondore, DU DMF Ekoloģijas institūts, docente
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Kursa anotācija:
Kurss dot priekšstatu par šūnu kā dzīvās matērijas uzbūves, funkcionēšanas un vairošanās elementāro
pamatvienību.
Kursa plāns:
Šūnas bioloģijas (citoloģijas) kursa priekšmets un uzdevumi. Citoloģijas sakars ar citām zinātnēm.
Citoloģijas nozīme
Īsas ziņas par citoloģijas attīstības vēsturi.
Šūnu teorija.
Mūsdienu citoloģijas galvenie virzieni.
Šūnu pētīšanas metodes.
Šūnu uzbūves īpatnības prokariotiem un eikariotiem: sēņu valsts, augu valsts un dzīvnieku valsts
pārstāvjiem.
Šūnu un to atsevišķo komponentu struktūra un funkcijas( endoplazmatiskais tikls,goldži
kompleks,lizosoma, vakuola, mitohondrija, plastidas)
Kodols.Hromosomas.
Šūnas dzīves cikls. Šūnu dalīšanās (mitoze, mejoze, amitoze), attīstība un diferencēšanās. Apoptoze.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
ieskaite par laboratorijas darbiem un semināriem, nokārtots eksāmens
Literatūra (01-mācību literatūra):
Alberts B., Bray D., Lewis J., Raff M., Roberts K., Watson J.D. 1994. The molecular biology of the cell.
Third edition. Garland Pub. Inc.: New York.
Selga T. 1997. Šūnu bioloģija un citoloģija (1.-4. daļas)..
Madera S. Bioloģija..
Заварзин А.А., Харазова А.Д., Молитвин М.Н. 1992. Биология клетки: общая цитология. С-П.: Из-
тво С-ПбУ.
Literatūra (02-papildliteratūra):
Алмазов И.В., Сутулов Л.С. Атлас по гистологии и эмбриологии. М.: Медицина
Зенгбуш П. Молекулярная и клеточная биология. 3 т. Москва: Мир
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:
ABSP”Bioloģija”
Kursa nosaukums angļu valodā:
Cell biology
Kursa anotācija angļu valodā:
The course is intended for students of bachelor study programme “Biology”. The half year introductory
course is aimed to provide students with knowledge about basic concepts of cell biology :structure
function of cell.
Nosaukums Cilvēka anatomija
Kursa līmenis 2
Kredītpunkti 3
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 48
Zinātnes nozare Bioloģija
Zinātnes apakšnozare Anatomija
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Irēna Kaminska, Anatomijas un fizioloģijas katedra, Dr.biol., docente
Angelika Paškeviča, Anatomijas un fizioloģijas katedra, mag.biol., lektore
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Kursa anotācija:
Kurss ir paredzēts akadēmiskās studiju programmas “Bioloģija” studentiem.
Kurss sniedz priekšstatu par vesela cilvēka orgānu sistēmu, orgānu morfofunkcionālo struktūru, to ontoģenēzi.
Kursa apraksts - plāns:
24 st. praktiskie darbi, 4 st. semināri 4 st. kolokviji, 16 st. lekcijas
1.Anatomiskās plaknes, asis, virzieni un pozīcijas. Kauls kā orgāns.
2.Cilvēka skeleta uzbūve. Mugurkaulājs.
3.Galvaskauss. Krūšu kurvis.
4.Augšējā locekļa skelets. Apakšējā locekļa skelets.
5.Locītavas.
6.Seminārs par balsta orgāniem.
7.1.kolokvijs
8.Mīmikas un košļāšanas muskuļi.
9.Kakla muskuļi.
10.Muguras muskuļi.
11.Krūšu un vēdera muskuļi.
12.Augšējā locekļa muskuļi.
13.Apakšējā locekļa muskuļi.
14.Seminārs par skeleta muskuļiem.
15.2.kolokvijs
16.Nervu sistēmas šūnas. Neirons kā nervu sistēmas pamatvienība.
17.Refleksa loks. Sinapses. Muguras smadzeņu uzbūve.
18. Galvas smadzeņu nodalījumi.
19. Galvas smadzeņu uzbūve.
20.Redzes orgāni. Dzirdes un līdzsvara orgāns.
21. Seminārs par nervu un sensorajām sistēmām.
22.3.kolokvijs
23. Sirds uzbūve: kameras, apvalki, vārstuļi, izejošie un ienākošie asinsvadi.
24.Lielais un mazais asinsrites loks. Asinsvadu iedalījums un uzbūve.
25.Limfātiskā sistēma. Limfvadi, to uzbūve. Limfmezglu uzbūve.
26.Gremošanas orgānu sistēma. Mutes dobums. Rīkle. Barības vads. Kuņģis. Tievā zarna. Resnā zarna. Aknas.
Žultspūslis. Aizkuņģa dziedzeris.
27.Elpošanas orgānu uzbūve. Deguna dobums. Balsene. Traheja. Bronhi. Plaušas un to daivas. Alveolu uzbūve.
28.Urīnizvadorgānu sistēma. Nieres uzbūve. Nefrons. Urīnvadi. Urīnpūslis. Urīnizvadkanāls.
29. Endokrīnie dziedzeri: hipofīze, epifīze, vairogdziedzeris, epitēlijķermenīši, aizkrūtes dziedzeris, virsniere, aizkuņģa
dziedzeris, olnīcas, sēklinieki.
30.Vīrieša dzimumorgāni. Sievietes dzimumorgāni.
31 . Seminārs par sirds un asinsrites, iekšējiem orgāniem.
32. 4.kolokvijs
16 st. lekcijas
1. Skeleta sistēmas funkcijas
2. Kaulaudi. Kaulu forma un augšana.
3. Skeleta muskuļu funkcijas.
4. Skeleta muskuļu mikroskopiskais un makroskopiskais līmenis.
5. Muskuļu klasifikācija.
6. Muskuļu papildaparāti.
7. Nervu sistēmas funkcijas. Nervu sistēmas iedalījums.
8. Centrālā nervu sistēma. Smadzeņu apvalki. Likvors.
9. Baltā un pelēkā viela. Perifērā nervu sistēma.
10. Sensorās sistēmas.
11. Sirds un asinsrites sistēmas funkcijas. Sirds. Asinsvadi.
12. Asinsrades orgāni.
13. Imūnorgānu sistēma.
14. Endokrīnā sistēma.
15. Āda. Ādas dziedzeri: tauku, sviedru, piena.
16. Mati. Nagi.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Eksāmens
Literatūra (01-mācību literatūra):
1. Kalbergs V. Cilvēka anatomija. 2 sējumi. – Rīga: Zvaigzne, 1971.
2. Koļesņikovs N. Cilvēka anatomija. – Rīga.: Zvaigzne, 1976.
3. Amerally P. Anatomy. Mosby’s crash Course. – London: Mosby, 1998
4. Анатомия человека. 2 тома. Под ред. Салина М.- М.; Медицина, 1986.
5. Сапин М., Бриксина З. Анатомия человека. – М.; Просвещение, Владос, 1995.
Literatūra (02-papildliteratūra):
1. Apinis P. Cilvēks. Anatomija, fizioloģija, patoloģijas pamati. - Rīga: NMA, 1999.
2. Anatomy Atlas http://www.md.ucl.ac.be/luc/atlas.htm#A1
3. Enciclopēdija http://en.wikipedia.org/wiki/Anatomy
4. John S.P. Lumley. Surface Anatomy. The anatomical basis of clinical examination. Second edition. – Edinburgh:
Churchill Livingstone, 1996
5. Martini F. Fundamentals of anatomy and physiology. Fifth edition. – Upper Saddle River: Prentice Hall 2001.
6. MacMinn, Robert M.H. Phtographischer Atlass der Anatomie des Menschen. 1. Aufl. – Stuttgart, New York:
Schattauer, 1977.
7. LU interaktīvie materiāli - http://.priede.bf.lu.lv/grozs/DzivniekuFiziologijas/Cilveka anatomija
8. Морфология человека. Под ред. Никитюка Б., Чтецова В. - из-во Московского университета, 1990.
Никитюк Б., Гладышева А. Анатомия и спортивная морфология. – М.; Ф и С, 1989.
9. Синельников Р. Атлас анатомии человека. 4 тома.- М.: Медицина, 1996.
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
1. Физиология человека (DU,P-1)
2. Physiol. Rev. http://physrev.physiology.org/
3. American Physiological Society Journals http://freemedicaljournals.com/link3.php?id=57
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:
ABSP „Bioloģija” A daļa
Kursa nosaukums angļu valodā:
Human Anatomy
Kursa anotācija angļu valodā:
The course focuses on the acquisition of the structure of human organs and organ systems, their ontogenesis.
Nosaukums Histoloģija
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 2
Kredītpunkti 3
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 48
Zinātnes nozare Medicīna
Zinātnes apakšnozare Cilvēka histoloģija
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Irēna Kaminska, DU Anatomijas un fizioloģijas katedra, Dr.biol., docente;
Angelika Paškeviča, DU Anatomijas un fizioloģijas katedra, mag.biol., lektore
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Kursa anotācija:
Kurss ir paredzēts akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Bioloģija” studentiem.
Histoloģija apskata šūnu, audu un orgānu mikroskopisko un submikroskopisko uzbūvi. Sīkāk apskatītas četras
galvenās audu grupas: epitēlijaudi, saistaudi, muskuļaudi un nervaudi.
Kursa apraksts - plāns:
16 st. lekcijas, 19 st. praktiskie darbi, 8 st. semināri, 5 st. kolokviji
1. Histoloģisko pētījumu vēsture un metodes.
2. Audu veidi un to uzbūves īpatnības organismā.
3. Cilvēka organisma uzbūves pamatprincipi. Šūna.
4. Audu iedalījums un daudzveidība.
5. Epitēlijaudu funkcijas un klasifikācijas veidi.
6. Dziedzerepitēlijs un sekrēcijas dziedzeri. Endokrīnie un eksokrīnie dziedzeri.
7.,8. Epitēlijaudu iedalījums un daudzveidība.
9.,10. Seminārs par epitēlijaudiem.
11. 1.kolokvijs
12. Mezenhīma - saistaudu attīstības pamats. Saistaudu funkcijas un klasifikācijas veidi.
13. Asinis un limfa.
14. Retikulārie audi – asinsrades orgānu pamats.
15. Sarkanās kaulu smadzenes. Liesa. Aizkrūtes dziedzeris. Aknas. Limfmezgli.
16.,17. Trofisko audu morfoloģija.
18. Taukaudi.Irdenie nenoformētie saistaudi, saistaudu šūnas, to pamatviela un šķiedrelementi.
19. Blīvie noformētie saistaudi: cīpslas un saites.
20.,21. Balsta-trofisko audu iedalījums un daudzveidība.
22. Balstaudi: skrimšļaudi un kaulaudi, to sastāvs.
23. Kaulaudu attīstība.
24.,25. Balstaudu daudzveidība.
26.,27. Seminārs par saistaudiem.
28. 2.kolokvijs
29.,30.Muskuļaudi - gludie, skeleta un sirds šķērssvītrotie. Mioepiteliālās šūnas.
31.,32. Muskuļaudu daudzveidība.
33.,34. Seminārs par muskuļaudiem.
35. Nervaudi, to attīstība. Nervu šūnas un šķiedras.
36. Sinapses. Neiroglija.
37.,38. Nervaudi. Neiroglija. Sinapses.
39.,40. Seminārs par nervaudiem.
41. 3.kolokvijs
42., 43.,44. Ievads speciālajā histoloģijā
45., 46. Noslēguma seminārs - audu daudzveidība organismā.
47.,48. 4.kolokvijs.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Eksāmens
Literatūra (01-mācību literatūra):
1. Histoloģija / A.Dālmane,O.Koroļeva. - Rīga : Zvaigzne, 1990. - 487 lpp. : il. - Alf.rād.:483.-487.lpp.
ISBN 5-405-00292-5
2. Histoloģija / Aina Dālmane. - Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2004. - 320 lpp. : il.
ISBN 9984770427
3. Histoloģijas atlants = Atlas of Histology / Aina Dālmane. - Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2005. -
304 lpp. : il. ISBN 9984770915
Literatūra (02-papildliteratūra):
1. Apinis P. Cilvēks. Anatomija, fizioloģija, patoloģijas pamati. - Rīga: NMA, 1999.
2. Lauksaimniecības dzīvnieku citoloģijas,embrioloģijas un histoloģijas pamati /
Z.Brūveris,O.Janovskis,Z.Siliņa. - Rīga : Zvaigzne, 1973. - 234 lpp. : il.
3. Martini F. Fundamentals of anatomy and physiology. Fifth edition. – Upper Saddle River: Prentice
Hall 2001
4. Medicīniskā histoloģija / Jurijs Markovs ; Jāņa Šavlovska zīm. - Rīga : EVE, 2005. 2. - 142 lpp. : il.
ISBN 998471649X
5. Medicīniskā histoloģija/ Jurijs Markovs ; Jāņa Šavlovska zīm. - Rīga : EVE, 2003. 1. - 154 lpp. : il.
ISBN 9984716244
6. Digitālais histoloģijas atlass http://www.micron.uerj.br/atlas/atlasenglish/Menu.htm
7. Enciklopedija http://en.wikipedia.org/wiki/Histology
8. Histoloģijas atlass http://www.med.uiuc.edu/histo/large/atlas/slides.htm
9. Interaktīvā histoloģija http://w3.uokhsc.edu/histology/
10. Šūnas bioloģija http://www.cellsalive.com/gallery.htm
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
1. Физиология человека (DU,P-1)
2. American Journal of Physiology - Cell Physiology http://ajpcell.physiology.org/
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:
ABSP „Bioloģija”, A daļa
Kursa nosaukums angļu valodā:
Histology
Kursa anotācija angļu valodā:
Histology is the study of tissue sectioned as a thin slice, using a microtome. The course focuses on the four
basic types of tissues: muscle tissue, nervous tissue, connective tissue, and epithelial tissue.
Piezīmes:
Pēc minētā apraksta kurss tiks realizēts sākot ar 2008./2009. st. g.
Nosaukums Histoloģija
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 2
Kredītpunkti 3
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 48
Zinātnes nozare Bioloģija
Zinātnes apakšnozare Augu histoloģija ,dzīvnieku histoloģija
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Inese Kokina, DU Anatomijas un fizioloģijas katedra, Dr. biol., docente
Natālija Škute, DU DMF Ekoloģijas institūts, Dr.biol., asoc.prof.
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Bioloģija , Zooloģija, Botānika, Šūnas bioloģija (A daļa).
Kursa anotācija:
Kurss dot zināšanas par dzīvnieku un augu audu struktūru un klasifikāciju , par audu rašanos un
mitozes lomu šajā procesā, par audu attīstību un reģenerāciju.
Kursa apraksts - plāns:
32 st. lekcijas 16 st. laboratorijas darbi, 0st. semināri, 0 st.kontroldarbs
1. Dažādu šūnu ultrastruktūras un daudzveidības raksturojums.
2. Audu jēdziens. Audu struktūras un to komponenti:šūnas un starpšūnu viela.
3. Mitoze. Audu rašanās individuālās attīstības process.
4. Dzīvnieku audu klasifikācija.
Epitēlijaudi: segepitēlijs un dziedzerepitēlijs; polārās diferenciācijas parādība.
Iekšējas vides audi. Mezenhīma. Retikulārie audi. Saistaudi: irdenie saistaudi; taukaudi; asins un
limfa; blīvie saistaudi. Skrimšļaudi. Kaulaudi.
Muskuļaudi: gludie muskuļaudi, šķērssvītrotie muskuļaudi, sirds muskuļaudi, miotēlija šūnas.
Nervu audi: neirocīti, gliocīti. Nervu šķiedras. Sinapses.
5. Augu audu klasifikācija: veidotājaudi un pastavīgie audi (segaudi, pamataudi, sūcējaudi, balstaudi,
vadaudi, izdalītājsistēma), to uzbūve, lokalizācija, funkcijas.
6. Dažādu audu tipu reģenerācija.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Ieskaite par laboratorijas darbiem, nokārtots eksāmens
Literatūra (01-mācību literatūra):
1. Brūveris Z., Janovskis O., Siliņa Z. 1973. Lauksaimniecības dzīvnieku citoloģijas,
embrioloģijas un histoloģijas pamati. R.: Zvaigzne.
2. Dālmane A.. 2004. Histoloģija. R.: Zvaigzne.
3. Madera S.,2002.Bioloģija.
4. Ross M., Reith E., Romrell L. 1983. Histology: a Text and Atlas., Willams, London.
5. Антипчук Ю.П. 1983. Гистология с основами эмбриолгии. M.: Просвещение.
6. Рейвн П., Эверт Р., Айхорн С. 1990. Современная ботаника. М., Мир.
7. Raven P.H., Evert RF., Eichorn S.E. 1997. Biology of Plants. Worth Publishers, Prague.
8. Brayan G., Bowes A. A. 1996. Colour Atlas of Plant Structure. Mansos Publishing, London.
Literatūra (02-papildliteratūra):
1. Campbell N.A., Reece J.B. Biology. 6th edition. Pearson Education, Inc., publisching as
Benjamin Cummings. 2002.( pieejams CD) www.aw.com/bc
2. Албертс Б., Брей Д., Льюис Дж., Рэфф М., Робертс К., Уотсон Дж. 1994. Молекулярная
биология клетки. М.: Мир( tulk. no Alberts B., Bray D., Lewis J., Raff M., Roberts K., Watson
J.D. 1995. The molecular biology of the cell. )
3. Хадорн Э., Венер Р. 1989. Общая зоология. М.: Мир, (tulk. no Hadorn E., Rüdiger
W. 1986. Allgemeine Zoologie. Georg Thieme Verlag Stuttgart. New York.)
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:
Akademiskā bakalaura studiju programmas “Bioloģija” A daļa.
Kursa nosaukums angļu valodā:
Histology
Kursa anotācija angļu valodā:
The course is intended for students of bachelor study programme “Biology”. The course is aimed to
provide students with knowledge in animal and plant tissue classifications, development and
regeneration, and the role of mitosis in this process .
Piezīmes:
Kursa nosaukums Mikrobioloģija
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 2
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 32
Zinātnes nozare Bioloģija
Zinātnes apakšnozare Mikrobioloģija
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Inese Kokina, DU Anatomijas un fizioloģijas katedra, Dr. biol., docente
Valentīna Kokina, DU DMF Sistemātiskās bioloģijas institūts, Dr. biol., docente
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Kursa anotācija:
Kurss dot priekšstatu par mikroorganismu uzbūvi, ģenētiku, sistemātiku, daudzveidību, kā arī
mikroorganismu lomu ekoloģiskajos procesos un to praktisko izmantošanu.
Kursa plāns:
Mikrobioloģija kā zinātne, tās attīstības vēsture, sasniegumi, attīstības perspektīves. Mikroorganismi,
to klasifikācija. Baktērijas, to uzbūve, sistemātika, vairošanās, nozīme. Baktēriju metabolisma
daudzveidība. Enerģētiskie procesi, enerģijas avoti, enerģijas iegūšanas un uzkrāšanas ceļi. Rūgšanas
un elpošanas tipi. Baktēriju iedzimtība un mainība. Mutācijas. Transformācija, transdukcija,
konjugācija. Baktēriju tīrkultūru iegūšana un kultivēšana
Mikroorganismu ekoloģija un izplatība.Miikroorganismu pielietošana zinātnē un tautsaimniecībā.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Atstradātie laboratorijas darbi, nokārtots eksāmens
Literatūra (01-mācību literatūra):
Zariņ. P. Mikrobioloģijas praktikums. Zvaigzne, 1987.
Vilka S., Vulfa L., Vitri.čaka L. Laboratorijas darbi mikrobioloģijā. LU, 1997.
Bauman Robert W. Microbiology / Robert W.Bauman ; Contributions by Elizabeth Machunis-
Masuoka,Ian Tizard. - San Francisco : Pearson, 2004. - 780 p.
Prescott Lansing M. Microbiology/ L.M.Prescott,J.P.Harley,D.A.Klein. - Second Edition. - Dubugue :
Wm.C.Brown Publishers, 1993. - 912 p.
Talaro Kathleen Park. Foundations in Microbiology / Kathleen Park Talaro. - 5th ed. - Boston : Higher
Education, 2005. - 831 p.
Literatūra (02-papildliteratūra):
Burton Gwendolyn R.W. Microbiology for the Health Sciences / Gwendolyn R.W.Burton,Paul
G.Engelkirk. - 5th ed. - New York : Lippincott, 1996. - 445 p.
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:
ABSP”Bioloģija”A daļa
Kursa nosaukums angļu valodā:
Microbiology
Kursa anotācija angļu valodā:
The course is intended for students of bachelor study programme “Biology”. The course is about structure,
systematics, genetics and biological; diversity of microorganisms.
Nosaukums Lauku kurss Latvijas flora un fauna
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 2
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 60 (2 ned. pa 6 st. dienā)
Zinātnes nozare Bioloģija
Zinātnes apakšnozare Botānika, Zooloģija
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Dr. biol. prof. Arvīds Barševskis
Pēteris Evarts-Bunders, DU DMF Sistemātiskās bioloģijas institūts, docents
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Botānika), Zooloģija (Akadēmiskā bakalaura studiju programma A daļa
Kursa anotācija:
Kurss ir paredzēts bakalaura studiju programmas “Bioloģija” studentiem.
Latvijas vaskulāro augu floras daudzveidība, tās veidošanās, patreizējais stāvoklis, izpētes vēsture un
izpētes metodes. Galvenās sistemātiskās grupas, īpaši aizsargājamie augi.
Kursa apraksts - plāns:
32 st. praktiskās nodarbības.
Latvijas floras izpētes vēsture, nozīmīgākie zinātnieki, darbi, virzieni. Floras izpētes uzdevumi
(floras inventarizācija, taksonomiskā analīze, kartēšana, fitoģeogrāfiskā analīze), to nozīme, saistība
ar citām zinātnēm. Floras izpētes metodes.
Zemeslodes floristiski-ģeogrāfiskais iedalījums, Latvijas vieta tajā. Latvijas floras vēsturiskā rašanās
un attīstība, pašreizējais stāvoklis. Latvijas fitoģeogrāfiskais iedalījums, ģeobotāniskie rajoni.
Latvijas vaskulāro augu floras sastāvs un sistemātiskā struktūra: nodalījumu, dzimtu, ģinšu īsi
raksturojumi, to ekoloģija un izplatība, sugu noteikšanā būtiskāko morfoloģisko pazīmju
raksturojums. Plašāk izplatīto sugu apskats. Retās un aizsargājamās vaskulāro augu sugas Latvijas
florā, to apdraudošie faktori. Aizsardzības faktori un metodes. Citzemju sugas Latvijas florā:
dārzbēgļi, adventīvās augu sugas, citzemju koku sugas, kuras audzē meža kultūrās. Ruderālā un
segetālā veģetācija.
Latvijas faunas izpētes vēsture, nozīmīgākie zinātnieki, darbi, virzieni. Faunas izpētes uzdevumi to
nozīme, saistība ar citām zinātnēm. Faunas izpētes lauka un laboratorijas pētījumu metodes.
Zemeslodes zooģeogrāfiskais iedalījums, Latvijas vieta tajā. Latvijas faunas vēsturiskā rašanās un
attīstība, pašreizējais stāvoklis.
Latvijas faunas sastāvs un sistemātiskā struktūra: tipu, klašu, kārtu raksturojumi, to ekoloģija un
izplatība, sugu noteikšanā būtiskāko morfoloģisko pazīmju raksturojums. Plašāk izplatīto sugu
apskats. Retās un aizsargājamās dzīvnieku sugas Latvijas faunā, to apdraudošie faktori. Aizsardzības
faktori un metodes. Citzemju sugas Latvijas faunā.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Nokārtota prakses ieskaite
Literatūra (01-mācību literatūra):
Barševskis A. U.c. 2002. Silenes dabas parka fauna, flora un veģetācija. –Daugavpils: BKI, 106 lpp.
Eglīte, Z., Šulcs, V. 2000. Latvijas vaskulāro augu flora: Lycopodiophyta, Equisetophyta,
Polypodiophyta. - Rīga: Latvijas Universitāte, 88 lpp.
Gavrilova, Ģ. 1999. Latvijas vaskulāro augu flora: Neļķu dzimta (Caryophyllaceae). -Rīga: Latvijas
Universitāte, 104 lpp.
Baroniņa V. 2000. Latvijas vaskulāro augu flora: Grīšļi (Carex). -Rīga: Latvijas Universitāte.
Cepurīte B. 2003. Latvijas vaskulāro augu flora: Skarbjlapju dzimta (Boraginaceae). -Rīga: Latvijas
Universitāte.
Gavrilova Ģ. Latvijas vaskulāro augu flora: Gandreņu dzimta (Geraniaceae), Verbēnu dzimta
(Verbenaceae), Biezlapju dzimta (Crassulaceae) - Rīga: Latvijas Universitāte.
Gavrilova, Ģ., Šulcs, V. 1999. Latvijas vaskulāro augu flora: Taksonu saraksts. Rīga: Latv. Akad. b-
ka, 136 lpp.
Pētersone, A., Birkmane, K. 1980. Latvijas PSR augu noteicējs. Rīga, 589 lpp.
Dogels V. 1986. Bezmugurkaulnieku zooloģija. Rīga, Zvaigzne, 556 lpp.
Naumovs P., Kartašovs N. 1990. Mugurkaulnieku zooloģija. Rīga, Zvaigzne, 527 lpp.
Literatūra (02-papildliteratūra):
Enciklopēdija ‘Latvijas daba’. 1994 – 1999. –Rīga: Latviajs enciklopēdija, 1 – 6.
Andrušaitis G. (Red.) 2003. Latvias Sarkanā grāmata.Vaskulārie augi. –Rīga, 692 lpp.
Enciklopēdija ‘Latvijas daba’. 1994 – 1999. –Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1 – 6.
Barševskis A. u.c. 2002. Silenes dabas parka fauna, flora un veģetācija. –Daugavpils: BKI, 106 lpp
Spuris Z. (red.) 1974. Latvijas dzīvnieku pasaule. Rīga, Liesma, 252 lpp.
Tauriņš E. Latvijas zīdītājdzīvnieki. 1982. Zvaigzne, Rīga, 255 lpp.
Zorenko T.A., 1998. Zīdītāji // Enciklopēdija, Latvijas daba, 6. sējums. Rīga: 130-132.
Zorenko T.A., 2005. Latvijas zīdītāju noteicējs, 75 lpp. (elektroniskā versija).
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
Latvijas veģetācija 1 – 8 (LU izd.)
Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis 1 – 4 (DU izd.)
Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, Putni dabā, Latvijas Entomologs
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:
Bakalaura studiju programmas “Bioloģija” A daļa.
Kursa nosaukums angļu valodā:
Field course ‘Flora and Fauna of Latvia’
Kursa anotācija angļu valodā:
The course is intended for students of bachelor study programme “Biology”.
This field course consists basics of development, biodiversity and methods of research of flora and
fauna in Latvia.
Piezīmes:
Kursa nosaukums Evolūcijas pamati
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 3
Kredītpunkti 3
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 48
Zinātnes nozare Bioloģija
Zinātnes apakšnozare
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Natalja Škute, DU DMF Ekoloģias institūts, Dr. biol., asoc.prof.;
Valentīna Kokina, DU DMF Sistemātiskās bioloģijas institūts, Dr. biol., docente.
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Botānikā, zooloģijā, ģenētikā, šūnu bioloģijā, molekulārajā bioloģijā (A-daļa )
Kursa anotācija:
Kurss iepazīstinā ar evolucionārās bioloģijas attīstības vēsturi, pievēršot uzmanību diskusijām,
kas veicina dziļāku dzīvības izpratni .Kurss dot priekšstatus par molekulāro evolūciju un par
pirmo šūnu rašanās, iepazīstinā ar evolūcijas priekšnoteikumiem, sugu veidošanās ceļiem ar
galvenam evolūcijas procesiem , ar mūsdienu cilvēka rašanos hipotēzēm, ka ari par mūsdienu
sintētiskās evolūcijas teoriju un citiem mūsdienu priekšstati par evolūciju.
Kursa plāns:
1.Evolūcijas ideju attīstības vēsture Č.Darvina un A.Vollesa teorija. Ģenētiskais antidarvinisms
Neolamarkisms. Mūsdienu sintētiskās evolūcijas teorijas periods
2.Dažādi priekšstati (reliģiskie un zinātniskie) par dzīvības būtību. Dzīvības rašanās hipotēzes:
kreacionisms, stacionārais stāvoklis, spontānā pašrašanās, panspermija, bioķīmiskā
evolūcija.(Holdeina, Bernāla, Oparina u.c. hipotēzes).
3. Elementu Zvaigžņu rašanās un Zemes veidošanās un molekulu veidošanās kosmiskajā telpā.
4. Ogļūdeņražu sintēze kosmiskajā telpā – Fišera – Tropša reakcijas. Ogļūdeņražu konstatēšana
uz meteorītiem. Bioloģisko molekulu hieralitāte un tās nozīme.
5. Monomēru polimerizācija un tās veidi (termiskā, absorbcijas teorijas, polimerizācija ūdens
šķīdumos). Nukleīnskābju veidošanās. RNS, to spēja fermentatīvi sintezēties un katalizēties. RNS
pasaule. Olbaltumvielu rašanās. Pašreplicējošos molekulu dabiskās izlases iespējas.
6. Molekulu pašorganizācija un molekulārie cikli. Eigena cikls.
7. Membrānveidīgo struktūru veidošanās.
6.Pirmo šūnu rašanās. Prokariotu rašanās un evolūcija. Eikariotu rašanās un evolūcija
7.Daži molekularās evolūcijas tipi. Molekulārās evolūcijas neitrālisma teorija. Molekulārā
pulksteņa hipotēze. Dažādu gēnu rašanās un evolūcija.
8Mikroevolūcija. Populācija - elementāra evolūcijas vienība Mūsdienu uzskati par evolūcijas
priekšnoteikumiem Sugu veidošanās ceļi
9.Ontoģenēzes evolūcija
10.Galvenās evolūcijas procesa likumsakarības: evolūcijas procesa neatgriezeniskums, fāzu
maiņa, progresīvā specializācija, nevienmērīgā evolūcija
11. Priekšstati par cilvēka rašanos:
12.Citi mūsdienu priekšstati par evolūciju. Saltacionisms. Autoevolūcija.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
ieskaitīti semināri, kolokviji, izpildīts projekta darbs, nokārtots eksāmens
Literatūra (01-mācību literatūra):
Cielēns E. Molekulārā evolūcija. Rīga, Zinātne, 1996
Brāzma G. Evolūcijas pamati . Rīga.1994.
Яблоков А.В., Юсуфов А.Г. 1986. Эволюционное учение. М.: Высшaя шкoлa.
Madera S., 2002. Bioloģija
Literatūra (02-papildliteratūra):
Fox, S., Dose, K., Molecular evolution and origin of life, Freeman, San Francisko, 1977
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
Trends in Ecology& Evolution
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:
ABSP”Bioloģija” A-daļa
Kursa nosaukums angļu valodā:
Basis of Evolution
Kursa anotācija angļu valodā:
The course is intended for students of bachelor study programme “Biology”. The half year
introductory course is aimed to provide students with knowledge about basic concepts of
evolution biology :origin of life, microevolution, origin of species , macroevolution, origin of
human.
Piezīmes:
Kursa nosaukums Augu fizioloģija
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 3
Kredītpunkti 4
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 64
Zinātnes nozare Bioloģija
Zinātnes apakšnozare Augu fizioloģija
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Inese Kokina, Anatomijas un fizioloģijas katedra, Dr.biol., docente
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Kursa anotācija:
Kursa mērķis ir sniegt zināšanas par fizioloģisko procesu un reakciju norisi auga organismā un to
regulāciju. Kurss paredz teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu apguve, veicot laboratorijas
eksperimentus fizioloģijas jomā
Kursa plāns:
Augu fizioloģijas priekšmets, metodes, attīstībās vēsture, sasniegumi, attīstības perspektīvas. Augu šūnas
uzbūve un funkcijas. Augu hormoni, to klasifikācija, darbības mehānismi, fizioloģiskie efekti. Augu ūdens
režīms, ūdens loma auga dzīvē, augu šūna kā osmotiskā sistēma. Transpirācija. Augu minerālā barošanās:
būtība, mehānismi, nozīme. Sakņu sistēmas funkcijas. Mikoriza. Bakterioriza. Slāpekļa bioloģiskā
fiksācija. Fotosintēze, tās būtība, nozīme, fotoķīmiskās un bioķīmiskās reakcijas. Elpošana, tās nozīme,
mehānismi. Augu augšanas un attīstības mehānismi.
Augu audu un šūnu kultūras, to izmantošanas iespējas fizioloģijā uc bioloģijas nozarēs. Stresa fizioloģijas
pamati.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Obligāts praktisko darbu apmeklējums, sekmīgi nokārtota ieskaite un eksāmens.
Literatūra (01-mācību literatūra):
Mauriņa Helēna.Augu fizioloģija. Māc.grām.studentiem / H.Mauriņa. - 2.pārstrād.un papild.izd. - Rīga :
Zvaigzne, 1987. - 358 lpp.
Rost T.L., Barbour M.G., Stocking C.R., Murphy T.M. (2006) Plant Biology. 2nd ed. Thomson
Brooks/Cole.
Literatūra (02-papildliteratūra):
Moore R., Clark W.D., Vodopich D.S. (1998) Botany. 2nd ed. WCB McGraw-Hill.
Mohr H., Schopfer P. (1995) Plant Physiology. Springer.
Taiz L., Zeiger E. (1998) Plant Physiology. 2nd ed. Sinauer Associates.
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
Plant Physiology
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:
ABSP “Bioloģija” A daļa
Kursa nosaukums angļu valodā:
Plant Physiology
Kursa anotācija angļu valodā:
The Course is about features of different physiological processes in Plants. The course had seen over basics
of the most important principles of Plant Physiology, some methods of phusiological investigations and
techniques.
Kursa nosaukums Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija I
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 3
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 32
Zinātnes nozare Bioloģija
Zinātnes apakšnozare Fizioloģija
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Antoņina Žilinska, Anatomijas un fizioloģijas katedra, docente
Anda Keiša, Anatomijas un fizioloģijas katedra, asistente
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Cilvēka un dzīvnieku anatomija, bioķīmija
Kursa anotācija:
Studenti apgūt cilvēka dzīves fizioloģiskos pamatus dažādos vides apstākļos, dot mūsdienīgas
atziņas par organisma funkcijām adaptācijas mehānismiem, homeostāzi, atklāj un izvērtē tās
likumsakarības, kas nodrošina augstu darbaspēju un veselības saglabāšanu, uzlabošanu.
Kursa plāns:
Vispārīgā fizioloģija. Organisms kā vienots vesels. Homeostāze. Uzbudinājuma fizioloģija.
Kairinātība, uzbudināmība, kairinājums, uzbudinājums. Bioelektriskās parādības audos. Miera
potenciāls. Darbības potenciāls. Muskuļu fizioloģija. Muskuļu kontrakcijas mehānisms.
Miogramma. Motorā vienība. Muskuļu darbs, tā noteikšana. Nervu sistēmas un CNS fizioloģija.
Uzbudinājuma pārvades mehānisms nervu šķiedrās. Sinapses, to veidi. Refleksu klasifikācija.
Veģetatīvā un somatiskā refleksa loku shēmas. Nervu centrs. Kavēšana CNS. Augstākās neirālās
darbības fizioloģija. Garozas funkciju pētīšanas metodes, elektroencefalogrāfija. Garozas lauku
sensorās, kustību un asociatīvās zonas. Nosacījuma refleksu klasifikācija. Miegs. Sapņi. Hipnoze,
tās fāzes. Atmiņa, tās neirofizioloģiskais mehānisms. Galvas smadzeņu pusložu funkcionālā
asimetrija. Sensoro sistēmu fizioloģija. Iekšējās sekrēcijas dziedzeru fizioloģija. Hormonu
specifiskās īpašības, to darbības izpausmes un mehānismi. Vairogdziedzera, epitēlijķermenīšu,
virsnieru, aizkunģa dziedzera, hipofīzes, epifīzes, dzimumdziedzeru iekšējā sekrēcija.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Nokārtota diferencētā ieskaite
Literatūra (01-mācību literatūra):
1. Cilvēka fizioloģija. A. Valtnera red. - R.: Zvaigzne, 1986.
2. Cilvēka fizioloģija. A. Valtneris. - R.: Zvaigzne ABC, 1995.
3. Fredric H. Martini, Ph.D. Fundamentals of Anatomy & Physiology. 1109 p.
4. Физиология человека. Под ред. Т.И. Косицкого.- М.: Медицина, 1985.
5. Физиология человека и животних. Под ред. А.Б. Когана.- М.: Вышая школа, 1984. 1-2
том.
Literatūra (02-papildliteratūra):
1. Общий курс физиологии человека и животних. Под ред. А.Д. Ноздрачева, -М.: Вышая
школа, 1991. 1-2 том.
2. Нормальная физиология. Под ред. А.В. Коробкова. - М.: Вышая школа, 1980.
3. Физиология человека. Пер. с англ. Яз. Schmid. - М.: Мир, 1985-1986. 1-4 т
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
Žurnāls “Физиология человека”–M., “Наука”
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:
A
Kursa nosaukums angļu valodā:
Animal and Human Physiology
Kursa anotācija angļu valodā:
Students acquire physiological basis of human life, gain modern cognitions about functions of
organism, mechanisms of adaptation, homeostasis, discover and appraise the regularities, which
assure high capacity of work and preservation, improvement of health.
Piezīmes:
Kursa nosaukums Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija II
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 3
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 32
Zinātnes nozare Bioloģija
Zinātnes apakšnozare Fizioloģija
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Antoņina Žilinska, Anatomijas un fizioloģijas katedra, docente
Anda Keiša, Anatomijas un fizioloģijas katedra, asistente
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Cilvēka un dzīvnieku anatomija, bioķīmija
Kursa anotācija:
Studenti apgūt cilvēka dzīves fizioloģiskos pamatus dažādos vides apstākļos, dot mūsdienīgas
atziņas par organisma funkcijām adaptācijas mehānismiem, homeostāzi, atklāj un izvērtē tās
likumsakarības, kas nodrošina augstu darbaspēju un veselības saglabāšanu, uzlabošanu.
Kursa plāns:
Asins fizioloģija. Asinsrade, tās regulācija. Homeostāze. Asiņu bufersistēmas. Imunitāte. Asins
recēšanas process. Asinsrites fizioloģija. Sirds muskuļu īpašības un fizioloģiskās īpatnības. Sirds
vadītājsistēma. Sirds cikla fāzes. Elektrokardiogrāfija. Asinsrite asinsvados. Sistoliskais,
diastoliskais, vidējais dinamiskais un pulsa spiediens. Elpošanas fizioloģija. Ieelpas un izelpas
mehānismi. Plaušu gaisa tilpumi. Elpošanas regulācija, elpošanas centri. Elpošanas
aizsargrefleksi. Gremošanas fizioloģija. Gremošana mutes dobumā, kuņģī, zarnās, resnajā zarnā.
Žults iegūšana. Uzsūkšanās gremošanas kanālā. Vielu un enerģijas maiņa. Olbaltumvielu,
ogļhidrātu, tauku, ūdens un minerālvielu maiņa. Vitamīnu vispārīgs raksturojums. Enerģijas
maiņa. Pamatmaiņa, tās noteikšana. Izvadprocesu fizioloģija. Urīna veidošanās. Urīna izvadīšana
no organisma. Mākslīgās nieres darbības princips. Sviedru dziedzeri, sviedru izdalīšanās, to
daudzums, sastāvs. Termoregulācija organismā.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Nokārtots eksāmens
Literatūra (01-mācību literatūra):
1. Cilvēka fizioloģija. A. Valtnera red. - R.: Zvaigzne, 1986.
2. Cilvēka fizioloģija. A. Valtneris. - R.: Zvaigzne ABC, 1995.
3. Fredric H. Martini, Ph.D. Fundamentals of Anatomy & Physiology. 1109 p.
4. Физиология человека. Под ред. Т.И. Косицкого.- М.: Медицина, 1985.
5. Физиология человека и животних. Под ред. А.Б. Когана.- М.: Вышая школа, 1984. 1-2
том.
Literatūra (02-papildliteratūra):
1. Общий курс физиологии человека и животних. Под ред. А.Д. Ноздрачева, -М.: Вышая
школа, 1991. 1-2 том.
2. Нормальная физиология. Под ред. А.В. Коробкова. - М.: Вышая школа, 1980.
3. Физиология человека. Пер. с англ. Яз. Schmid. - М.: Мир, 1985-1986. 1-4 т
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
Žurnāls “Физиология человека”–M., “Наука”
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:
A
Kursa nosaukums angļu valodā:
Human and Animal Physiology
Kursa anotācija angļu valodā:
Students acquire physiological basis of human life, gain modern cognitions about functions of
organism, mechanisms of adaptation, homeostasis, discover and appraise the regularities, which
assure high capacity of work and preservation, improvement of health.
Piezīmes:
Nosaukums Ģenētika
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 3
Kredītpunkti 4
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64
Zinātnes nozare Bioloģija
Zinātnes apakšnozare Ģenētika
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Zinaīda Sondore, DU DMF Ekoloģijas institūts, Dr.biol., docente
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Šūnas bioloģija, Molekulārā bioloģija, A daļa
Kursa anotācija:
Kurss ir paredzēts akadēmisko bakalaura studiju programmas “Bioloģija” studentiem. Iedzimtības
materiālais pamats. Iedzimtības un mainības likumsakarības bezdzimumiskās un dzimumiskās
vairošanās procesos.
Kursa apraksts - plāns:
32 st. lekcijas 16 st. praktiskās nodarbības
1. Ievads. Ģenētikas pētījumu priekšmets un metodes attīstības vēsture un perspektīvas. Ģenētikas
attīstība Latvijā.
2. Iedzimtības materiālais pamats.
2.1. Hromatīns. Hromosomas. Kariotips. Idiogramma. Autosomas un dzimumhromosomas.
2.2. DNS uzbūve. DNS replikācija un hromatīna dubultošanās. Transkripcija. RNS uzbūve un veidi.
2.3. Ģenētiskais kods. Proteīnu biosintēze - ģenētiskās informācijas realizēšanās šūnā.
2.4. Proteīni un organisma pazīmju un īpašību veidošanās.
3. Organismu mutatīvā mainība.
3.1. Gēnu mutācijas. Gēnu alēles: savvaļas tipa (normālās) un mutantās. Multiplo alēļu sērijas.
Dominejosas un recesīvās alēles, to simboliskie apzīmējumi. Diploīdo indivīdu iespējamie
genotipi pēc viena gēna alēlēm.
3.2. Mutanto gēnu aleļu iedzimtās informācijas realizēšanās šūnas līmenī un izpausme organisma
līmenī - pazīmju un īpašību veidošanās procesā.
3.3. Iedzimto pazīmju un īpašību daudzveidība, kuru nosaka viena gēna dažādas alēles. Dominējošās
un recesīvās pazīmes. Dominēšanas bioķīmiskā būtība.
3.4. Hromosomu mutācijas.
3.5. Genoma mutācijas.
4. Organismu bezdzimumiskā un dzimumiskā vairošanās.
4.1. Mitoze - bezdzimumiskās vairošanās citoloģiskais pamats. Monozigotiskie dvīņi. Klonēšana.
4.2. Mejoze - dzimumiskās vairošanās citoloģiskais pamats. Kombinatīvā mainība.
5. Iedzimtības likumi.
5.1. Monohibrīdiskā krustošana. Mendeļa 1. un 2. Likums. Gametu tīrības princips.
5.2. Dihibrīdiskā krustošana. Mendeļa 3.likums.
5.3. Dominēšana. Nepilnīgā dominēšana. Kodominēšana.
5.4. Saistīto gēnu iedzimšana. Krosingovers. Hromosomu kartes - ģenētiskās un citoloģiskās.
5.5. Nealēlisko gēnu mijiedarbība: komplementaritāte, epistāze, polimērija, modificēšana.
5.6. Plejotropija.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Ieskaite
Literatūra (01-mācību literatūra):
Madera S.S. 2000. Bioloģija. I-III daļa.-R.: Zvaigzne ABC.
Misiņa M., Loža V. 1991. Ģenētika ar selekcijas pamatiem. Rīga, Zvaigzne.
Айала Ф., Кайгер Д.К. 1987- 1989. Современная генетика. т. 1-3., Москва, Мир.
Инге - Вечтомов С.Г. 1983. Введение в молекулярную генетику. Москва.
Инге - Вечтомов С.Г. 1989.Генетика с основами селекции. Москва.
Literatūra (02-papildliteratūra):
Griffiths A.J.F. et al. 2000. An introduction to genetic analysis. 7 th ed. W.H.Freeman New York.
Mendelis G. 1979. Pētījumi par augu hibrīdiem. Rīga:Zvaigzne.
Гайсинович А.Е. 1967. Зарождение генетики. Москва.
Льюин Б.1987. Гены. Москва:Мир.
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
Genetics.
Nature.
Генетика.
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:
Bakalaura studiju programmas “Bioloģija” A daļa.
Kursa nosaukums angļu valodā:
Genetic I
Kursa anotācija angļu valodā:
The course is intending for students of bachelor study programme "Biology".
The basic concepts of heredity and variable.
Piezīmes:
Kursa nosaukums Dabas aizsardzības bioloģija
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 3
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 32
Zinātnes nozare Bioloģija
Zinātnes apakšnozare
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Indriķis Krams, DU Sistemātiskās Bioloģijas institūts, dr.biol. doc.
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Kursa anotācija:
Dot priekšstatu par dabas aizsardzības bioloģijas vietu lietišķajā ekoloģijā un tās principiem.
Iepazīties ar dabas aizsardzības saistību ar ekoloģiju, ģenētiku, evolūcijas teoriju, cilvēku
ekonomiku, politiku un izglītību. Apskatīt cilvēka darbības lokālos un globālos rezultātus.
Iepazīties ar globālās bioloģiskās daudzveidības jēdzienu. Apskatīt dzīvības un cilvēka sugas
iespējas turpmāk pastāvēt uz Zemes. Iepazīties ar bioloģiskās ētikas jautājumiem un dabas
aizsardzības metodēm. Iepazīties ar sabiedrības, izglītības iestāžu un politikas veidotāju lomu un
ietekmi uz iespējām radīt ilgtspējīgu attīstību.
Kursa plāns:
Dabas aizsardzības priekšmets un tā īsa vēsture. Bioloģiskās daudzveidības vērtība. Dabas
aizsardzības ētika: antropocentrisms, jūdaisma un kristietības vērtības, tradicionālā ne-rietumu
vides ētika, biocentrisms un egocentrisms. Suga kā aizsardzības vienība. Globālā bioloģiskā
daudzveidība: daudzveidības līmeņi pagātnē, mūsdienās. Zudumi pasaules bioloģiskajā
daudzveidībā. Ģenētikas loma iekšsugas daudzveidības aizsardzībā. Demogrāfiskie procesi:
populāciju dinamika un heterogēnās ainavas. Biocenožu līmeņa daudzveidības aizsardzība: sugu
mijiedarbības, traucējumi biocenozēs un sugu invāzijas. Biotopu fragmentācija. Dabas rezervātu
veidošanas principi. Vides pārvaldes nepieciešamība. Pārvaldes lēmumu pieņemšanas līmeņi.
Ekoloģisko sistēmu atjaunošana. Ekoloģija politika un ekonomika: lēmumu pieņemšana saistība.
Dažādu sabiedrības institūciju loma ar vidi saistīto lēmumu pieņemšanā. Ilgtspējīgas attīstības
iespējas. Klimata izmaiņas un nākotnes modelēšana.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
ieskaitīti kolokviji, izstrādāts individuālais darbs, nokārtota ieskaite
Literatūra (01-mācību literatūra):
Begon M., Harper J.L., Townsend C.R. 1996. Ecology: Individuals, Populations and
Communities. Blackwell Scientific Publications.
Wilson E.O. 1992. The Diversity of Life. Harvard University Press.
Wilson, E.O. 1998. Consilience. Little, Brown & Company.
Meffe, G.K., Carroll C.R. 1999. Principles of Conservation Biology. Sinauer Associates.
Hunter, M. and Gibbs, J.P. 2006. Fundamentals of Conservation Biology. Blackwell Publishing.
Literatūra (02-papildliteratūra):
Liepa I, Mauriņš A., Vimba E. 1991. Ekoloģija un dabas aizsardzība. Zvaigzne.
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
Conservation Biology, Ecology
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:
ABSP “Bioloģija” A daļa
Kursa nosaukums angļu valodā:
Conservation Biology
Kursa anotācija angļu valodā:
The aim of this course is to give an overview of conservation biology as a part of applied ecology
and its principles. The students will learn about connection of conservation biology with genetics,
ecology, evolutionary biology, economy, politics, education, biological diversity and its
protection under the idea of sustainable development.
Piezīmes:
Kursa nosaukums Bioloģijas bakalaura darbs
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 3
Kredītpunkti 10
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits)
Zinātnes nozare Bioloģija
Zinātnes apakšnozare
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Inese Kokina, Anatomijas un fizioloģijas katedra, Dr. biol., docente
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Bioloģijas zināšanas bakalaura studiju programmas līmenī
Kursa anotācija:
Studenti izstrādā, noformē un aizstāv bakalaura darbu.
Kursa plāns:
Studenti sagatavo bakalaura darbu izvēlētajā bioloģijas apakšnozarē. Bakalaura darbu izstrādā
DU Dabaszinātņu un Matemātikas fakultātes Anatomijas un fizioloģijas katedras, Sistemātiskās
Bioloģijas institūta, Ekoloģijas institūta, Inovatīvās Mikroskopijas centra laboratorijās u.c.
organizācijās vai zinātniski-pētnieciskās institūcijās darba vadītāja vadībā. Bakalaura darbs ietver
pētāmās problēmas detalizētu izklāstu, literatūras apskatu, metodiku, rezultātus un
to analīzi, secinājumus, izmantotās literatūras sarakstu un Pielikumus (ja ir nepieciešamība).
Darba struktūrai jāatbilst DU vispārpieņemtajiem noteikumiem par bakalaura darba izstrādi un
noformēšanu.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Nokārtota ieskaite 5. semestrī, aizstāvēts bakalaura darbs 6. semestrī
Literatūra (01-mācību literatūra):
Atbilstošās bioloģijas apakšnozares literatūra
Literatūra (02-papildliteratūra):
Atbilstošās bioloģijas apakšnozares literatūra
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
Atbilstošās bioloģijas apakšnozares literatūra
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:
ABSP “Bioloģija” A daļa
Kursa nosaukums angļu valodā:
Bachelor Paper in Biology
Kursa anotācija angļu valodā:
The aim of this course is to prepare and defence the Bachelor Paper in Biology
Piezīmes:
Kursa nosaukums Biotehnoloģijas pamati
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 3
Kredītpunkti 3
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 32
Zinātnes nozare Bioloģija
Zinātnes apakšnozare
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Natālija Škute, Ekoloģijas institūts, Dr. biol., asoc. prof.;
Inese Kokina, Anatomijas un fizioloģijas katedra, Dr. biol., doc.
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Molekulārā bioloģija ,ģenētika ,mikrobioloģija A-daļa
Kursa anotācija:
Kurss dot zināšanas par biotehnoloģiskajiem procesiem, mikrorganismu audzēšanu, gēnu
inženērijas un šūnu inženērijas izmantošanu dažādās jomās.
Kursa plāns:
1.Biotehnoloģijas attīstības posmi mūsdienu vērtējumā.
2. Fermentācijas procesi. Mikroorganismu audzēšana mākslīgās sistēmās un izmantošana dažādu
organisko vielu ražošanā.
3.Gēnu inženierijas principi un to izmantošana biotehnoloģijās.
4. Šūnu inženierija jeb hibridomas un to praktiskā izmantošana.
5.Biotehnoloģija medicīnā, veterinārijā, kulinārijā, agrotehnikā, zootehnikā u.c.
6.Biotehnoloģijas devums enerģētikā, ekoloģijā, ekonomikā.
7. Biotehnoloģijas Latvijā.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Ieskaitīti kolokviji, izstrādāts individuālais darbs, nokārtots eksāmens
Literatūra (01-mācību literatūra):
M.Beķers, G.Liepiņš, J.Raipulis / Biotehnoloģijas horizonti // Rīga, Avots, 1987
Glick B.R., Pasternak I.I., Molecular Biotechnology ASM PRESS. Washington, 2002
Walker John M. The Language of Biotechnology: A Dictionary of Terms / John
M.Walker,Michael Cox. - Washington : American Chemical Society, 1995. - 296 p. - (ACS
Professional Reference Book)
Genetics, Biotechnology and Breeding of Maize and Sorghum / Ed.by A.S.Tsaftaris. -
Washington : The Royal Society of Chemistry, 1997. - 217 p
Medicinal Plant Biotechnology : From Basic Research to Industrial Applications / Ed.by Oliver
Kayser and Wim J.Quax. - Berlin : Wiley-VCH Verlag GmbH & Co.KGaA, 2007. Vol.1. - 265
S.
Medicinal Plant Biotechnology: From Basic Research to Industrial Applications / Ed.by Oliver
Kayser and Wim J.Quax. - Berlin : Wiley-VCH Verlag GmbH & Co.KGaA, 2007. Vol.2. - 576
S.
J.D. Watson, J. Tooze and D.T. Kurtz / Recombinant DNA.// Scien.Amer. Books by W.H.
Freeman and Co., New York, 1986.
Literatūra (02-papildliteratūra):
Plant biochemistry and molecular biology. / Ed. By Hans-Walter Heldt, Oxford University Press,
1999
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:
ABSP”Bioloģija” A daļa
Kursa nosaukums angļu valodā:
Basics of Biotechnology
Kursa anotācija angļu valodā:
The course is intended for students of bachelor study programme “Biology”. The half year
introductory course is aimed to provide students with knowledge about basic concepts of
biotehnology
Piezīmes:
Līdz 2009./2010. st. g. studiju kurss tiek realizēts B daļā 2 KP apjomā
Kursa nosaukums Virusoloģija
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 3
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 32
Zinātnes nozare Bioloģija
Zinātnes apakšnozare Virusoloģija
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Inese Kokina, Anatomijas un fizioloģijas katedra, Dr. biol., doc.;
Valentīna Kokina, Sistemātiskās Bioloģijas institūts, Dr. biol., doc.
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Molekulārā bioloģija ,šūnas bioloģija, ģenētika ,mikrobioloģija A-daļa
Kursa anotācija:
Kurss iepazīstina ar vīrusu uzbūves īpatnībām, to daudzveidību, mijiedarbību ar šūnu, lomu moderno
biotehnoloģiju attīstībā. Īpaša uzmanība tiek veltīta vīrusu infekcijām un organisma aizsardzības
mehānismiem pret infekciju izraisītājiem.
Kursa plāns:
Virusoloģija kā zinātne, attīstības vēsture, sasniegumi. Virusoloģija Latvijā. Vīrusu klasifikācija, uzbūves
pamatprincipi. Vīrusu pētīšanas metodes. Vīrusu kultivēšanas metodes. Vīrusu ģenētikas īpatnības.
Galvenās vīrusu grupas, to raksturojums, pārstāvji. Viroīdi un prioni. Organisma aizsardzība pret vīrusiem.
Vīrusi un onkoģenēze.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Nokārtota ieskaite
Literatūra (01-mācību literatūra):
Fundamental Virology.3rd ed.B.Fields et al.eds.,Lippincot-Raven Press,1996,
1294 pp.
www.biomednet.com
www.nlm.nih.gov
Literatūra (02-papildliteratūra):
Mazjānis I., Tirāns E. Infekcijas slimības. 2006, 1008 lpp.
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
www.newslettersonline.com
www.oup.co.uk/jac/
www.who.org
www.hbuk.co.uk/wbs/jhi
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:
ABSP”Bioloģija” A daļa
Kursa nosaukums angļu valodā:
Virology
Kursa anotācija angļu valodā:
The course is intended for students of bachelor study programme “Biology”. The course is aimed to
provide students with knowledge about basic concepts of virology.
Nosaukums Matemātika biologiem
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32
Zinātnes nozare Matemātika
Zinātnes apakšnozare
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Anita Sondore, Matemātikas katedra, Dr.math., docente
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Stabilas zināšanas matemātikā vidusskolas kursa apjomā
Kursa anotācija:
Kurss ir paredzēts akadēmisko bakalaura studiju programmas “Bioloģija” studentiem.
Sakarību veidi. Diferenciālrēķini un integrālrēķini. Diferenciālvienādojumi. Varbūtību teorijas
elementi.
Kursa apraksts - plāns:
16 st. Lekcijas, 14 st. praktiskie darbi, 2 st. kontroldarbs
SAKARĪBU VEIDI
Savstarpējo sakarību nozīme informācijas analīzē. Faktoriālā un rezultatīvā pazīme. Funkcionālās
sakarības, funkcijas jēdziens. Funkciju uzdošanas veidi. Funkcijas grafiks. Elementārās funkcijas.
Korelatīvās sakarības. Tieša un pretēja sakarība. Lineāra un nelineāra sakarība. Savstarpējo atkarību
atklāšanas metodes.
Diferenciālrēķini un integrālrēĶini
Funkcijas atvasinājums un tā fizikālā, bioloģiskā un ķīmiskā interpretācija. Atvasināšanas
pamatformulas. Funkcijas diferenciālis. Atvasinājuma lietojumi funkciju izpētē: funkcijas augšana un
dilšana; funkcijas maksimumi un minimumi, funkcijas grafika ieliekums, izliekums. Primitīvā
funkcija un nenoteiktais integrālis. Pamatintegrāļu tabula. Nenoteiktā integrāļa pamatīpašības un
aprēķināšana.
Noteiktā integrāļa definīcija un īpašības, tā ģeometriskā un fizikālā interpretācija. Noteiktā integrāļa
aprēķināšanas metodes. Noteiktā integrāļa lietojumi populācijas daudzuma un populācijas biomasas
aprēķināšanā.
DIFERENCIĀLVIENĀDOJUMI
Diferenciālvienādojuma jēdziens, to veidi, lietojumi. Pirmās kārtas diferenciālvienādojumi ar
atdalāmiem mainīgajiem un lineāri diferenciālvienādojumi.
Diferenciālvienādojumu izmantošana ķīmijā: pirmās kārtas ķīmiskās reakcijas kinētiskais
vienādojums; otrās kārtas ķīmiskās reakcijas kinētiskais vienādojums.
Diferenciālvienādojumu izmantošana bioloģijā: organismu vairošanās diferenciālvienādojums; koka
augšanas diferenciālvienādojums; modeļi – “plēsonis-upuris”; “skudru blīvums ārpus skudru pūžņa”.
VARBŪTĪBU TEORIJAS ELEMENTI
Notikuma varbūtības jēdziens. Varbūtības klasiskā definīcija. Varbūtību teorijas pielietojumi
ģenētikā.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Diferencēta ieskaite
Literatūra (01-mācību literatūra):
1. Bože Dz., Biezā I., Siliņa B., Strence A. Uzdevumu krājums augstākajā matemātikā. – R.,
1986.
2. Brāzma N., Brigmane A., Krastiņš A., Rāts J. Augstākā matemātika. – R., 1964.
3. Kronbergs E., Rivža P., Bože Dz. Augstākā matemātika. – R., 1., 2. d. - 1988.
4. Šteiners K. Augstākā matemātika. III daļa. – R.: Zvaigzne ABC, 1998.
5. Šteiners K. Augstākā matemātika. IV daļa. – R.: Zvaigzne ABC, 1999.
6. Vasermanis E., Šķiltere D. Varbūtību teorija un matemātiskā statistika. – Rīga, SIA
“Izglītības soļi”, 2003.
7. Vergina G., Kārkliņa V. Statistika ekonomistiem. – Rīga, 2000.
8. Баврин И.И. Высшая математика. – М., 1980.
9. Гильберман В.Е. Лекции по высшей математике для биологов. – Новосибирск, 1974.
10. Гросман С., Тернер Дж. Математика для биологов. – М., 1983.
11. Лобоцкая Н.Л. Основы высшей математики. – Минск, 1978.
Literatūra (02-papildliteratūra):
1. Liepa I. Biometrija. – Rīga: Zvaigzne, 1974.
2. Sprieslis J., Teibe U., Kalniņš I. Matemātika medicīnas studentiem. 2. daļa. – Rīga, AML,
1997.
3. Лакин Г.Ф. Биометрия. – М.: Высшая школа, 1990.
4. Пузаченко Ю.Г. Математические методы в экологических и географических
исследованиях. – М.: Издательский центр «Академия», 2004.
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
http://www.statistics.gov.uk/
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:
Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Bioloģija” A daļa.
Kursa nosaukums angļu valodā:
Mathematics for Biologists
Kursa anotācija angļu valodā:
The course is concerned with the introduction in mathematical apparatus and some applications of it
in Biology and Chemistry.
Piezīmes:
Kursa nosaukums Vispārīgā fizika
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 32
Zinātnes nozare Fizika
Zinātnes apakšnozare Fizika
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Amandis Podiņš, Fizikas katedra, Dr.Phys., docents
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Sekmīgi apgūts vidusskolas kurss “Fizika”
Kursa anotācija:
Kurss Fizika dabas zinātnēm bioloģijas studentiem tiek realizēts viena semestra laikā. nedēļā tie
lasītas lekcijas 1 stundas apjomā un pildīti laboratorijas darbi 1 stundas apjomā. Paralēli
teorētiskajam izklāstam lekcijās tiek demonstrēti fizikālo parādību eksperimenti, izmantojot DU
fizikas katedras demonstrāciju kabineta iespējas. Paralēli lekciju un laboratorijas darbiem studenti
risina uzdevumus un izpilda kontroldarbu. Apgūstot šo kursu studenti iepazīsies ar to fizikas
jautājumu un jēdzienu grupu, kas nepieciešami dabas cikla eksakto kursu sekmīgai apguvei,
praktiski pielietos fizikas zināšanas uzdevumu risināšanā,. laboratorijas darbu laikā veidos
zinātniskā darba prasmes un iemaņas fizikālo pētījumu veikšanā.
Kursa plāns:
IEVADS (1lekciju st.)
Fizikas kā zinātnes pamatuzdevumi un pētīšanas metodes. Fizikas saikne ar citām dabas
zinātnēm. Fizikas, ģeogrāfijas, ķīmijas un bioloģijas saskares punkti un robežzinātnes :
ģeofizika, seismoloģija, meteoroloģija, radioaktīvā datēšana, biofizika, fizikālā ķīmija.
MEHĀNIKA (3 lekciju st.)
Dinamikas pamatlikumi. Ņūtona likumi. Masa un spēks. Impulss un tā nezūdamības
likums. Vispasaules gravitācijas likums. Inertā un gravitācijas masa. Darbs, enerģija un jauda..
Kinētiskā un potenciālā enerģijas. Enerģijas nezūdamības likums. Cieta ķermeņa rotācija. Inerces
moments, griezes moments, rotācijas dinamikas pamatvienādojums. Impulsa momenta
nezūdamības likums. Ķermeņa līdzsvara nosacījumi. Šķidrumu un gāzu dinamika. Bernulli
vienādojums Hidrostatiskais līdzsvars un līdzsvara procesi atmosfērā. Paisuma un bēguma
procesu fizikālā puse. Gravitācijas un iekšējo spēku loma Zemes formas izveidē. Svārstības un
viļņi. Harmoniskas svārstības. Harmonisku svārstību saskaitīšana. Viļņu veidi, to izplatīšanās
dažādās vidēs. Viļņu interference. Skaņa. Seismiskie viļņi.
VIELAS UZBUVE UN SILTUMPROCESI (3 lekciju st.)
Eksperimentālie gāzu likumi. Ideālas gāzes molekulāri kinētiskās teorijas pamatvienādojums.
Bolcmaņa vienādojums. Brīvības pakāpju skaits un gāzes iekšējā enerģija. Gāzu molekulu virzes
kustības ātrums. Pārneses procesi gāzēs. Difūzija, siltumvadāmība un viskozitāte. Iekšējais
spiediens šķidrumā. Virsmas spraigums Kapilārās parādības. Osmoze. Vielu agregātstāvokļa
maiņa. Iztvaikošanas un kondensācijas fizikālā jēga, šo procesu norise dabā un to sekas.
Termodinamikas pamati. Gāzes darbs. Kinētiskās enerģijas pārvēršanās siltumā. Pirmais
termodinamikas likums. Gāzu procesi. Karno cikls. Entropija. Otrais termodinamikas likums.
Vielu termiskās īpašības. Siltumvadīšanas procesi litosfērā, hidrosfērā un atmosfērā. Procesu
norises cēloņi un virzība dabā. Statiskās fizikas elementi. Atgriezeniski un neatgriezeniski fizikāli
procesi. ”Siltumnīcas efekta” fizikālā puse.
ELEKTRODINAMIKAS PAMATI (3lekciju st.)
Elektriskie lādiņi. Lādētu ķermeņu mijiedarbība. Elektriskais lauks. Lauka intensitāte un lauka
potenciāls. Elektriskā strāva. Strāva metālos, elektrolītos un pusvadītājos. Pusvadītāju veidi. p - n
pāreja. Vielu vadītspējas atkarība no ģeometriskajiem izmēriem un temperatūras. Supravadāmība.
Elektriskās parādības atmosfērā.. Strāvas magnētiskā daba. Elektromagnētiskās indukcijas
pielietošana dažādās ierīcēs. Lādiņa kustība magnētiskajā laukā, Lorenca spēks, Holla efekts.
Vielu elektriskās un magnētiskās īpašības. Zemes magnētiskais lauks, tā eksistences iespējamie
cēloņi. Zemes magnētiskā lauka intensitāte un spēka līnijas. Magnetosfēra. Zemes magnētiskā
lauka inversijas.
OPTIKA (2lekciju st.)
Gaisma, tās daba. Ģeometriskā optika. Attēlu konstruēšana lēcās un spoguļos. Optiskās ierīces:
brilles, lupa, mikroskopi, to veidi, teleskops,. Gaismas difrakcija un interference. Polarizēta
gaisma. Lāzeri Gaismas dispersija. Luminiscences veidi: termoluminiscence, hemioluminiscence
un bioluminiscence. Melna ķermeņa starojuma likumi. Fotometrija. Optiskās parādības
atmosfērā. Gaismas korpuskulārās īpašības , fotoefekts, Komptona efekts
ATOMFIZIKA (2 lekciju st.)
Atoma uzbūve. Bora postulāti. Daļiņu viļņējādās īpašības. Gaismas izstarošana un absorbcija.
Spektrālanalīze.
KODOLFIZIKA (1 lekciju st. )
Rezerforda eksperimenti. Atoma kodola uzbūve. Kodolspēki. Kodolreakcijas. Ķīmisko elementu
periodiskā sistēma. Kodolsintēze, šī procesa norise Saules iekšienē. dabiskā radioaktivitāte. Iežu
absolūtā vecuma noteikšanas radiometriskās metodes, to būtība. Datēšanas metodes, kas balstās
uz radioaktīvās sabrukšanas pēdu izpēti.
ELEMENTĀRDAĻIŅAS UN VISUMS (1 lekciju st.)
Mūsdienu uzskati par vielas uzbūvi. Elementārdaļiņas un to pārvēršanās procesi. Jēdziens par
kvarkiem. Vielas evolūcija Visumā.
LABORATORIJAS DARBU KURSA SATURS
Pamatkurss:
1. Lineāro lielumu mērīšana
2. Translācijas kustības kinemātikas un dinamikas likumu pētīšana ar Atvuda mašīnas palīdzību
3. Cieta ķermeņa dinamikas pamatlikuma pētīšana rotācijas kustībai
4. Kustības impulsa un mehāniskās enerģijas saglabāšanās likumu pētīšana ķermeņu sadursmē
5. Universālās gāzu konstantes noteikšana
6. Cp/Cv noteikšana ar Klemana -Dezorma metodi
Papildizvēles temati:
1. Viskozitātes koeficienta noteikšana pēc Stoksa metodes
2. Atmosfēras gaisa mitruma mērīšana
3. Ūdens strūklas gaisa sūkņi
4. Virsmas spraiguma koeficienta noteikšana ar kapilārās pacelšanās paņēmienu
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Ieskaitīti laboratorijas darbi un atrisināti patstāvīgā darba uzdevumi, nokārtots eksāmens.
Eksāmena rezultāti 50%, laboratorijas darbi 25%, uzdevumu risināšana 25% no kopējās atzīmes
Literatūra (01-mācību literatūra):
1. Tā, kura pieejama DU bibliotēkā. Eugene Hecht. Physics: calculus, Brooks/Cole Publishing
Company, 1998, third ed.,2003.
2. David Halliday, Robert Resnick, Jearl Walker . Fundamentals of Physics, enhanced
problems version, sixth edition,2003, John Wiley& Sons
3. Eiduss J., Zirnītis U. Atomfizika. - R.: Zvaigzne, 1978.
4. Frišs S., Timoreva A. Vispārīgās fizikas kurss. - R.: LVI, 1957.
5. Grabovskis. R.Fizika. Rīga . Zvaigzne. 1983
6. Hans. C.Ohanian. Principles of Physics. W.W.Norton & Company, Inc., 1994
7. Jansone M.,.Kalnača A, Blūms J., Ķiploka A.,.Klemenoks I, Medvids A.,.Knite M. Uzdevumu
krājums Vispārīgajā fizikā, Rīga, RTU.2000
8. John D.Cutnell & Kenneth W. Johnson. Physics. 5th edition, John Willey & Sons, 2001..
9. Kokina A. Laboratorijas darbi molekulārajā fizikā. - Daugavpils: DPI, 1974.
10. Kručāns J. Molekulārfizika. - R.: Zvaigzne, 1975.
11. Krūmiņš J., Ertele B., Zambrāns A. Fizikas uzdevumu risināšanas metodika. - R.: Zvaigzne,
1980.
12. Krūmiņš J., Lemberga B., Platacis J., Students O. Uzdevumu krājums vispārīgajā fizikā. - R.:
Zvaigzne, 1971.
13. Laboratorijas darbi mehānikā 1.daļa (sastādījuši S.Rabša un A.Kokina), Daugavpils
Pedagoģiskais institūts, 1989
14. Oksleids K.,.Stoklija K, Vertheima Dž.. Ilustrētā fizikas vārdnīca, Apgāds "Zvaigzne
ABC",1997
15. Petrovskis J. Mehānika. - R.:Zvaigzne, 1976
16. Platacis J. Elektrība. - R.:Zvaigzne, 1974.
17. Rolovs. B.Kodolfizika. LVI, Rīga 1964
18. Students O. Optika. - R.:Zvaigzne, 1971.
19. Valters A. u.c. Fizika. Rīga. Zvaigzne"1992
20. Vidusskolas fizikas mācību grāmatas.
21. Volkenšteine V. Uzdevumu krājums fizikā. - R.: Zvaigzne, 1968.
22. Н.М. Ливенцев. Курс физики ч. I и II. Москва Высшая школа 1978.
23. Н.М. Ливенцев. Курс физики для медвузов. Изд. 5-ое. Москва Высшая школа.1974
Literatūra (02-papildliteratūra):
Jebkura lit-ra Papildliteratūra:
1. Pakers V. Fizika. 5.Kodolreakcijas, DPI izd.,Daugavpilī, 1994.
2. Pakers V.. Fizika. 4.Atoma kodola fizika, DPI izd.,Daugavpilī, 1994.
3. Pakers V.. Fizika. 6.Elementardaļiņas, DPI izd.,Daugavpilī, 1992.
4. Rolovs B. Fizikas principi. Mācību līdzeklis. - Rīga: LU, 1993 -2. Daļa
5. Акоста В.. Кован К. Грем. Основы современной физики. М. Просвещение 1981. 496
стр.
6. Поль Р.В. Оптика и атомная физика. - Изд. Наука. М. 1966. 552 стр.
7. Савельев И.В. Курс общей физики – М. Наука.
8. Фейнмановские лекции по физике – М. Мир. 1967.
9. Элементарный учебник физики.Под ред. акад.Ландсберга Г.С. т.1 М.1967. 576 стр.
10. Элементарный учебник физики.Под ред. акад.Ландсберга Г.С. т.2 М.1958. 518 стр.
11. Элементарный учебник физики.Под ред. акад.Ландсберга Г.С. т.3 М.1958. 508 стр.
INTERNET resursi:
http://lv.wikipedia.org/wiki/Category:Fizika
http://www.iop.org/EJ/journal/NJP
http://www.arxiv.org/
http://www.physicsoflife.com/
http://www.sciencedirect.com/science/subscriptionSummary/6600/J
http://xxx.unizar.es/ - e-publikāciju arhīvs
http://www.aip.org/dbis/ - atklājumi zinātnē
http://nobelprizes.com/nobel/physics/physics.html - Nobeļa prēmijas fizikā
http://www.eskimo.com/links/science.html - daudzas adreses fizikā un astronomijā
http://www.spaceweather.com/ - Visuma laika apstākļi
http://www.pbs.org/transistor/tv/index.html - viss par Tranzistoru
http://www.virtualjournals.org/vjs/?jsessionid=2819161005151557587 - virtuālie žurnāli zinātnē
http://www.physicsclassroom.com/Default.html - Fizikas klase
http://www.physicsclassroom.com/Class/vectors/vectoc.html
http://www.physicsclassroom.com/mmedia/index.html
http://physics.bu.edu/~duffy/ - Bostonas Universitātes Fizikas demonstrējumi"
http://www.interactivephysics.com/demo.html - Interactive Physics" mājas lapa
http://www.picotech.com/experiments/index.html - dabaszinātņu eksperimentu laboratorija
http://physicsweb.org/TIPTOP/VLAB/ - Virtuālā laboratorija
http://www.falstad.com/mathphysics.html simulacijas (apleti)
http://www.netzmedien.de/software/download/java/index.html - Java apleti optikā
http://www.aip.org/aiphome.html - Amerikas Fizikas institūta ziņas
http://www.aip.org/pt/ - Žurnāla Physics Today" mājas lapa
http://dir.yahoo.com/Science/Physics/ Fizikas jaunumi pa visām fizikas nodaļām
http://hypertextbook.com/chaos/ - labs pārskats par haosu ar komentētu interneta adrešu sarakstu
http://www.nature.com/nsu/ - Žurnāla "Nature" mājas lapa
http://www.elgin.free-online.co.uk/rainbow.zip - varavīksne
http://www.liis.lv/ -skola Latvijā
http://www.europhysicsnews.com - Žurnāla "EuoroPhysics News" mājas lapa
http://www.iop.org/
http://physicsweb.org/ - Žurnāla "Physics World" mājas lapa
http://epswww.epfl.ch/
http://www.netlabs.net/hp/tremor/ - astronomijā
http://cmex-www.arc.nasa.gov/CMEX/index.html
http://www.iclub.lv/kosmoss/
http://www.unmuseum.org/soearch/scitoday.htm
http://www.carolla.com/quantum/QuantumComputers.htm
http://www.livelinks.com./sumeria/phys/grav3.html - Viss par gravitācijas viļņiem
http://www.eskimo.com/links/astro.html - Astronomijas un Astrofizikas saites
http://vishnu.nirvana.phys.psu.edu/ - Gravitācijas fizika
http://www.fas.org/ - Amerikāņu zinātnes mājas lapa
http://www.howstuffworks.com/ - Kā darbojas lietas (reklāma pasūtīšanai)
http://www.geocities.com/CapeCanaveral/Lab/1287 - Alternatīvie enerģijas avoti
http://www.trufax.org/ - Pētījumu priekšgalā (reklāma par grupas izdevumiem)
http://www.weburbia.demon.co.uk/pg/theories.htm - Fizikas hronoloģija Jaunas un alternatīvas
fizikas teorijas
http://www.princeton.edu/~pear Princetonas Anomālo pētījumu programma (cilvēka iedarbība
ar jutīgiem fizikāliem aparātiem un sistēmām
http://www.amasci.com/ - Zinātne hobijs (zinātne bērniem)
http://www.sciam.com/ - Žurnāla "Scientific American" lapa
http://www.sfgate.com/offbeat/machine.html - Dīvainās mašīnas
http://www.pppl.gov/TFTR/ - Tokamaka kodolsintēzes projekta mājas lapa Princetonā
http://unisci.com/ - UniSci , Sterptautiskā zinātnes ziņu lapa (Daily University Science News)
http://www.geophys.washington.edu/tsunami/intro.html
MULTIMEDIJU resursi:
Боревский Л. Я. Курс физики ХХ1 века 2 CD-ROM
Открытая физика. версия 2.5. Под ред. Козела С.М. ч.1 т 2.CD-ROM 0
Kustība Multimedia Motion LV , CD-ROM 2000
Fusion an energy option for the future
W.H.Freeman & Company CD-ROM: Understanding Earth 3.0
J.Willey & Sons, Inc CD-ROM: Geosciences in Action 2.0
Microsoft CD-ROM: Microsoft Encarta Encyclopedia 99
Microsoft CD-ROM: Microsoft Encarta Encyclopedia 2002
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
Žurnāli: Terra, Ilustrētā zinātne,
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:
ABSP „bioloģija” A-daļa, ABSP „vides zinātne” B -daļa
Kursa nosaukums angļu valodā:
Physics
Kursa anotācija angļu valodā:
1st Level Degree Course in Physics provides students with a theoretical and practical grounding
on the main topics of Physics . Volume of the course is 2 national credits (3 ECTS) and usually is
delivered at the 1st semester. Course consists of lectures ( 1 lecture in two weeks), accompanied
with lecture experiments and Laboratory practicals ( 2 hours in two weeks). and problem solving
test.
Piezīmes:
Kursa nosaukums Biometrija
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 32
Zinātnes nozare Bioloģija
Zinātnes apakšnozare
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Indriķis Krams, DU Sistemātiskās Bioloģijas institūts, dr.biol. doc.
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Kursa anotācija:
Radīt priekšstatu par statistiskajām metodēm bioloģijā un to nozīmi zinātniskajā darbā. Dot priekšstatu par
eksperimentu plānošana, hipotēžu izvirzīšanu un to statistisko pārbaudi. Iepazīstināt ar pazīmju variēšanu
un radīt priekšstatus par pazīmju izkliedi. Apskatīt biometrijas metožu klāstu, iepazīstināt ar populārākajām
metodēm un to izvēles principiem.
Kursa plāns:
Īsa biometrijas vēsture. Novērojumi, eksperimenti, datu ievākšana, statistika: aprakstošā statistika, atšķirību
meklēšana, mijiedarbību meklēšana, liela apjoma datu apstrāde un izpēte. Hipotēžu pārbaude, pieļaujamās
kļūdas, p vērtības. Statistikas veidi: aprakstošā, parametriskā, neparametriskā. Variante. Izkliežu veidi.
Summārā statistika. Datu kopu salīdzināšana. Datu biežuma izkliede: G-tests, Chi-kvadrāta tests,
Kolmogorova-Smirnova tests, Andersona-Darlinga tests. Pāra datu salīdzināšana. Nepāra datu
salīdzināšana. Atšķirību meklējumi vairāk nekā divu datu kopu grupās. Variācijas analīze. Daudzfaktoru
analīze. Korelāciju un asociāciju meklējumi. Datu izpēte: principālo komponentu analīze, klāsteru analīze,
diskriminācijas analīze. Datoru lietošana.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
ieskaitīti kolokviji, izstrādāts individuālais darbs, nokārtota ieskaite
Literatūra (01-mācību literatūra):
Dytham, C. 2004. Choosing and Using Statistics: a Biologist’s Guide. Blackwell Publishing.
Sokal, R. R. and Rohlf, F. J. 1981. Biometry. New York: Freeman and Company.
Literatūra (02-papildliteratūra):
Liepa, I. 1974. Biometrija. Zvaigzne.
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
Statistics
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:
ABSP “Bioloģija” B daļa
Kursa nosaukums angļu valodā:
Biometry
Kursa anotācija angļu valodā:
The aim of this course is to introduce biology students how to process their data through statistical testing
and a statistical package on the computer. The course includes the basic observations, choosing a test,
testing of hypothesis, general statistics, variables and distributions, descriptive and presentational
techniques, tets to look at differences, tests to look at relationships and tests for data exploration.
Nosaukums Biosistemātikas pamati
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 3
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32
Zinātnes nozare Bioloģija
Zinātnes apakšnozare Botānika
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Pēteris Evarts-Bunders, Daugavpils Universitāte, docents
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Botānika (Akadēmiskā bakalaura studiju programma A daļa)
Kursa anotācija:
Kurss ir paredzēts bakalaura studiju programmas “Bioloģija” studentiem.
Bioloģiskās sistemātikas galvenie uzdevumi. Taksonmijas pamatprincipi un kritēriji. Suga un sugas
kritēriji. Svarīgākās apakšnozares – taksonomija, nomenklatūra un klasifikācija. Dzīvo organismi
iedalījums valstu līmenī. Taksonomiskā hierarhija
Kursa apraksts - plāns:
32 st. lekcijas,
Bioloģiskās sistemātikas galvenie uzdevumi. Bioloģiskās sistemātiskās vēsturiskā attīstība – utilitārā
sistemātika, mākslīgā sistemātika, dabiskā sistemātika, filoģenētiskā sistemātika, kladistika.
Bioloģiskās sistemātikas galvenās apakšnozares:
Taksonomija. Taksonomijas galvenie uzdevumi. Taksonomijas pamatprincipi un taksonu kritēriji.
Taksonomiskā hierarhija, binārā nomenklatūra.
Nomenklatūra. Nomenklatūras vēsturiskā attīstība. Mūsdienu nomenklatūras galvenie principi.
Taksonu epitetu veidošanas kārtība un pareizrakstība. Tipifikācija. Hibrīdu un kultūraugu nosaukumu
veidošanas principi.
Klasifikācija. Klasifikācijas galvenie uzdevumi un galvenie principi. Mūsdienu populārāko augu un
dzīvnieku klasifikācijas shēmas un to autori – Ā Englers, A Tahtadžjans, R. Thorns, A. Kronkvists.
Dzīvo organismi iedalījums valstu līmenī. Augu, dzīvnieku, sēņu, protistu un monēru valsts vispārīgs
raksturojums. Valstu galvenš atšķirības organismu, audu un šūnu līmenī.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Nokārtots eksāmens
Literatūra (01-mācību literatūra):
Samuel B. Jones. Plant systematics. 1986, New York, 512 p.
Clice A. Stace. Plant taxonomy and biosystematics. 1989, Cambridge University press, 264 p.
Judd, Campbell, Kellogg, Stevens. Plant systematics. 1999. Sinauer, 464 p.
Campbell N.A., Reece J. B. Biology. 2002. New York, 1247 p.
Bernes R. S. K., Calow P., Olive P. J. W., Golding D. W. The Invertebrates: a synthesis. 2006.
Blackwell Publishing, 497 p.
International code of botanical nomenclature. 1978. Leningrad, 283 p.
Алексеев Е. Б. Губанов И. А. Тихомиров В. Н. Ботаническая номенклатура 1989. Московского
университета 166 стр.
Hollongsworth P. M. Molecular Systematics and plant Evolution. 1999. Taylor & Francis, -London,
485 p.
Kitching I. J. Cladistics. The theory and practice of parsimoy analysis. 1998, Oxford University press,
228.p.
Literatūra (02-papildliteratūra):
Cronquist A. The evolution and classification of flowering plants. 1968, -Boston, 396 p
Engler A. Syllabus der Pflanzenfamilien, 1964, -Berlin, Band I – II.
А. Тахтаджян, Система магнолиофитов. 1987. – Ленинград, 374 стр.
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:
Bakalaura studiju programmas “Bioloģija” B daļa.
Kursa nosaukums angļu valodā:
Biosystematics
Kursa anotācija angļu valodā:
The course is intended for students of bachelor study programme “Biology”.
Main problems and basics of historical development of biosystematics. Main prilciples and criteria af
taxonomy. Species un criteria of species. Main branches of biosystematics – taxonomy,
nomenclature and classification. Most important high taxa of life organisms and their characteristics.
Taxonomical hierarhy
Piezīmes:
Kursa nosaukums Entomoloģija
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 2
Kredītpunkti 3
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 48
Zinātnes nozare Bioloģija
Zinātnes apakšnozare Zooloģija
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Arvīds Barševskis, DU DMF Sistemātiskās Bioloģijas institūts, Dr. biol., prof.;
Raimonds Cibuļskis, DU DMF Sistemātiskās Bioloģijas institūts, Mag. biol., asistents
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Zooloģija I, Zooloģija II, A daļa
Kursa anotācija:
Iepazīstināt ar kukaiņu organismu uzbūves, funkcionālajām īpatnībām, bioloģiju, sistēmu, klašu un kārtu
raksturīgākajiem pārstāvjiem un sugu daudzveidību pasaulē un Latvijā.
Kursa plāns:
Entomoloģija kā zinātne, tās mērķi, uzdevumi, pētījumu objects, priekšmets, metodes. Entomoloģijas
attīstības vēsture pasaulē un Latvijā. Kukaiņu vieta dzīvo organismu sistēmā. Kukaiņi un tiem radnieciskās
grupas. Kukaiņu ārējās un iekšējās uzbūves īpatnības. Kukaiņu dzīvības procesi. Kukaiņu attīstība un
dzīves cikli. Kukaiņu reaakcija uz ārējo iedarbību un kukaiņu uzvedība. Kukaiņu skaņas, to nozīme
uzvedības procesos. Kukaiņu klases un kārtas, to diagnostiskās pazīmes, raksturojums, iedalījums. Latvijas
kukaiņu fauna. Kukaiņu evolūcija un filoģenēze. Kukaiņu ekoloģijas pamati. Kukaiņi biocenozēs. Kukaiņu
populācijas. Sociālie kukaiņi. Kukaiņi vielu aprites procesos dabā. Kukaiņi kā dabisko biotopu indikatori.
Kukaiņu nozīme cilvēka dzīvē un saimnieciskajā darbībā. Kukaiņu aizsardzība Latvijā un ES. Apdraudētās
sugas. ES direktīvās iekļautās apdraudētās sugas Latvijas faunā. Kukaiņu novērošanas un ievākšanas
metodika un noteikumi. Entomoloģiskais aprīkojums. Kukaiņu kolekcijas, to veidošanas noteikumi,
kukaiņu montēšana. Entomoloģiskās organizācijas Latvijā un pasaulē. Entomoloģiskie izdevumi.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Ieskaitīti laboratorijas darbi un kolokviji, izstrādāts individuālais darbs, nokārtota ieskaite.
Literatūra (01-mācību literatūra):
Dogels V. 1986. Bezmugurkaulnieku zooloģija. Rīga, Zvaigzne: 1-556.
Goodman H.D., Emmel Th.C., Graham L.E., Slowiczek F.M., Shechter Y. 1986. Biology. Annotated
Teacher’s Edition. Harcourt Brace Javanovich Publishers, Orlando, New York,Chikago, San Diega,
Atlanta, Dallas: 1-878.
Raven P.H., Johnson G.B. 1986. Biology. Times Mirror/Mosby College Publishing. St.Louis, Toronto,
Santa Clara: 1-1198.
Ross H.H.., Ross Čh.A., Ross J.R.P. 1985. Entomologija. Moskva, Mir.: 1-576.
Wessells N.K., Hopson J.L. 1988. Biology. Random House inc., New York: 1-1252.
Literatūra (02-papildliteratūra):
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:
ABSP “Bioloģija”, B daļa
Kursa nosaukums angļu valodā:
Entomology
Piezīmes:
Līdz 2008./2009. st. g. studiju kurss tiek realizēts 2 KP apjomā
Nosaukums Mežu tipoloģija
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 3
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32
Zinātnes nozare Bioloģija
Zinātnes apakšnozare Botānika
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Pēteris Evarts-Bunders, DU DMF Sistemātiskās Bioloģijas institūts, Dr. biol., docents
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst) Zināšanas bioloģijā iestējeksāmenu līmenī
Kursa anotācija: Kurss ir paredzēts bakalaura studiju programmas “Bioloģija” studentiem.
Latvijas meža augšanas apstākļu tipi, to izdalīšanas principi. Mežu atslēgas biotopi. Meža tipi Latvijas biotopu
klasifikatorā.
Kursa apraksts - plāns: 32 st. Lekcijas.
Meža tipoloģijas mērķi, pētījumu metodes. Meža tipoloģijas veidošanās Latvijā. Vadošie zinātnieki, to
sasniegumi. Dažādu meža tipoloģijas skolu ietekme uz zinātnes attīstību Latvijā.
Latvijas mežu attīstība leduslaikmeta beigu posmā un pēcleduslaikmetā. Valdošās koku sugas arktiskajā,
preboreālajā, boreālajā, atlantiskajā, subboreālajā un subatlantiskajā (mūsdienu) periodā.
Abiotisko un biotisko faktoru ietekme uz mežu augšanas apstākļu tipu izplatību Latvijā. Meža ekosistēmas
uzbūve. Svarīgākie ekoloģiskie aspekti un mežsaimnieciskie pasākumi, to ietekme uz mežu.
Meža bioģeocenožu tipoloģija. Meža tips un meža augšanas apstākļu tips. Dabiskie un nosusinātie meži, meža
kultūras.
Meža augšanas apstākļu tipu raksturojums. Sausieņu mežu rinda. Meži uz slapjām minerālaugsnēm. Meži uz
slapjām kūdras augsnēm. Āreņi (meži nosusinātās minerālaugsnēs). Kūdreņi (meži nosusinātās kūdras augsnēs).
Meža atslēgas biotopi, raksturīgās indikatorsugas, Latgalē biežak sastopamie aizsargājamie mežu biotopi.
Prasības kredītpunktu iegūšanai: Nokārtota ieskaite
Literatūra (01-mācību literatūra): Bušs K. 1981. Meža ekoloģija un tipoloģija. –Rīga: Zinātne, 66 lpp
Strods H., Zunde M., Mugurēvičs Ē. U.c. 1999. Latvijas mežu vēsture. –Rīga: Pasaules Dabas fonds, 364 lpp.
Literatūra (02-papildliteratūra): Kabucis I. u.c. 2001. Latvijas biotopu klasifikators. –Rīga: Latvija Dabas fonds. 96 lpp.
Kabucis I. 2004. Biotopu rokasgrāmata. _=-Rīga: Preses nams, 160 lpp.
Meža atslēgas biotopu rokasgrāmata.
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss: Bakalaura studiju programmas “Bioloģija” A daļa.
Kursa nosaukums angļu valodā: Typology of forests
Kursa anotācija angļu valodā: The course is intended for students of bachelor study programme “Biology”.
This course consists basic information about typology of forests in Latvia. Idicatory species, especially
protected forest byotopes and interconnections of forest ecology, development and distribution in Latvia are
given.
Nosaukums Organismu individuālā attīstība
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 2
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32
Zinātnes nozare Bioloģija
Zinātnes apakšnozare
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Natālija Škute, Ekoloģijas institūts, Dr. biol., asoc. prof.;
Inese Kokina, Anatomijas un fizioloģijas katedra, Dr. biol., docente
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Botānika , zooloģija, šūnu bioloģija (A daļa)
Kursa anotācija:
Kurss dot zināšanas par dzīvnieku un augu individuālo attīstību, mejozes lomu šajos procesos,
gametoģenezes, apaugļošanās, embrioģenēzes, histoģenēzes, morfoģenēzes etapiem.
Kursa apraksts - plāns:
16 st. lekcijas 12 st. laboratorijas darbi, 2st. semināri, 2st.kontroldarbs
1.Ontoģenēzes jēdziens un attīstības periodi. Dzīvnieku un augu ontoģenēzes etapi.
2. Šūnas vispārīga uzbūve. Šūnu dalīšanās veidi. Mitoze. Mejoze, etepi un raksturojums.
Gametoģenēze. 3.Spermatoģenēze. Spermatozoīdu uzbūve. Ooģenēze. Olšūna, tās uzbūves
īpatnības. Barošanās veidi. 4.Apaugļošanās stadijas un tipi. Akrosomālā un kortikālā reakcijas.
5.Drostalošanās. Blastulas. Gastrulācijas tipi. Mezodermas veidošanās tipi.
6.Dīgļlapu teorija, likumsakarības un izņēmumi.
7.Neirulācija. Nervu caurulītes un metamēro orgānu veidošanās.
8.Histoģenēze un organoģenēze.
9.Anamniju un amniotu kopīgais raksturojums. Lancetnieka, abinieku, kaulzivju un skrimšļzivju
embrionālā attīstība. Rāpuļu, putnu, zīdītāju un cilvēka embrionālā attīstība. Placentu tipi.
10.Kritiskie periodi. Nelabvēlīgo faktoru ietekme. Sporoģenēze. Augu dzimumšūnu veidošanās.
11.Apaugļošanās augiem.
12.Augu embrioģenēzes etapi. Augu audu diferenciācija, tās regulācijas mehānismi.
13.Morgofoģenēzes mehānismi, ģenētisko programmu ekspresija.
14.Vides faktori un augu attīstība.
15. Dažādu organismu sistemātisko grupu individuālās attīstības cikli.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Ieskaite par laboratorijas darbiem, nokārtota ieskaite
Literatūra (01-mācību literatūra):
1. Brūveris Z., Janovskis O., Siliņa Z. 1973. Lauksaimniecības dzīvnieku citoloģijas,
embrioloģijas un histoloģijas pamati. R.: Zvaigzne.
2. Албертс Б., Брей Д., Льюис Дж., Рэфф М., Робертс К., Уотсон Дж. 1994.
Молекулярная биология клетки. М.: Мир, (tulk. no Alberts B., Bray D., Lewis J., Raff M.,
Roberts K., Watson J.D. 1995. The molecular biology of the cell. Third edition. Garland Pub.
Inc.: New York ).
3. Антипчук Ю.П. 1983. Гистология с основами эмбриолгии. M.: Просвещение.
4. Рейвн П., Эверт Р., Айхорн С. 1990. Современная ботаника. М., Мир.
5. Raven P.H., Evert RF., Eichorn S.E. 1997. Biology of Plants. Worth Publishers, Prague.
Literatūra (02-papildliteratūra):
1. Campbell N.A., Reece J.B. Biology. 6th edition. Pearson Education, Inc., publisching as
Benjamin Cummings. 2002.( pieejams CD) www.aw.com/bc
2. Хадорн Э., Венер Р. 1989. Общая зоология. М.: Мир, (tulk. no Hadorn E., Rüdiger W.
1986. Allgemeine Zoologie. Georg Thieme Verlag Stuttgart. New York.)
3. Рэфф Р., Кофлин Т. 1986. Эмбриоген, гены и эволюция. М.: Мир, (tulk. no Raff R.,
Koufman T. 1986. Embryos, Genes and Evolution. Macmillian Publ. Co. Inc. New York.
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:
Akadēmiskā bakalaura studiju programmas “Bioloģija” B daļa.
Kursa nosaukums angļu valodā:
Individual development of organisms
Kursa anotācija angļu valodā:
The course is intended for students of bachelor study programme “Biology”. The course is aimed to
provide students with knowledge in animal and plant individual development, gametogenesis,l
embriogenesis, histiogenesis, morfogenezisis etaps ,the role meiosis and mitosis in this process ,
Piezīmes:
Nosaukums Dendroloģija
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 2
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32
Zinātnes nozare Bioloģija
Zinātnes apakšnozare Botānika
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Pēteris Evarts-Bunders, Sistemātiskās Bioloģijas institūts, Dr. biol., docents
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst) Botānika I, Botānika II, A daļa
Kursa anotācija: Kurss ir paredzēts bakalaura studiju programmas “Bioloģija” studentiem.
Dendroloģijas zinātnes attīstība un galvenās risināmās problēmas. Latvijā savvaļā augošās un introducētās
koku un krūmu sugas, biežāk kultivētās kokaugu šķirnes.
Kursa apraksts - plāns: 22 st. Lekcijas, 10 st. praktiskie darbi.
Dendroloģijas pētījumu galvenie posmi. Pazīstamākie darbi dendroloģijā. Dendroloģijas zinātnes attīstība
Latvijā. Skrīveru dendrārijs, citi svarīgākie dendroloģiskie objekti Latvijā. Dendroloģiskās kolekcijas Latgalē.
Koku un krūmu naturalizācija un aklimatizācija, dažādu faktoru ietekme uz aklimatizācijas procesiem. Sēklu
izcelsmes nozīme koku un krūmu aklimatizācijā. Reliktās un endēmās sugas, piemēri. Koku un krūmu dzīvības
formas. Dižkoki, dižkoku izdalīšanas kritēriji, to mērīšanas metodika. Koki un krūmi Latvijas Sarkanajā
gramatā, to izplatība.
Kailsēkļu nodalījums (Pinophyta), tā vispārējais raksturojums. Ginku klase, Skujkoku klase; Latvijas
dendroflorā pārstāvētās dzimtas. Latvijā savvaļā augošie un introducētie skujkoki un plašāk izmantotās
dekoratīvās šķirnes.
Segsēkļu nodalījums (Magnoliophyta), tā vispārējais raksturojums. Divdīgļlapju (Magnoliopsida) klase,
Latvijas dendroflorā pārstāvētās dzimtas. Latvijā savvaļā augošie un introducētie lapkoki un plašāk izmantotās
dekoratīvās šķirnes. Viendīgļlapju (Liliopsida) klase. Koki un krūmu pārstāvji šajā klasē.
Prasības kredītpunktu iegūšanai: Nokārtota ieskaite
Literatūra (01-mācību literatūra): Cinovskis R. 1979. Latvijas PSR ieteicamo krāšņumaugu sortiments. Koki un krūmi. Rīga, Zinatne,276 lpp.
Lange V., Mauriņš A., Zvirgzds A. 1978. Dendroloģija. Rīga, Zvaigzne, 304 lpp.
Mauriņš A., Morkons M., Zvirgzds A. 1958. Koki un krūmi. Rīga, ZA Izd. 304 lpp.
Literatūra (02-papildliteratūra): Тахтаджян А. (ред.) 1982. Жизнь растений. М., Просвещение.
Latvijas Daba. Enciklopēdija. Rīga, Preses Nams, 1 – 6 sēj.
Соколов С. (ред.) 1949-1962. Деревья и кустарники ССР. М., Изд-во АН ССР т. 1 – 6
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss: Bakalaura studiju programmas “Bioloģija” B daļa.
Kursa nosaukums angļu valodā: Dendrology
Kursa anotācija angļu valodā: The course is intended for students of bachelor study programme “Biology”.
Basics of historical development and more significant problems of dendrology are inspected. Commonest
wild-growing and cultivated species of trees and shrubs are given.
Kursa nosaukums Fizikālās pētījumu metodes dabaszinātnēs
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 2
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 40
Zinātnes nozare Dzīvās dabas zinātnes
Zinātnes apakšnozare Bioloģija
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Antonijs Salītis,Dabaszinātņu un matematikas fakultāte, Fizikas katedra, asoc. profesors
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Zināšanas vidusskolas kursa apjomā bioloģijā, fizikā, ģeografijā, ķīmijā
Kursa anotācija:
Kurss iepazīstina klausītājus ar mūsdienu priekšstatiem par mikropasaules, makropasaules un megapasaules
petīšanas metodēm. Sniedz pārskatu par mūsdienu dabaszinātņu galvenajiem uzdevumiem un pētīšanas
metodēm. Sniedz pārskatu par galvenajām risināmajām problēmām dabaszinātnēs un to tautsaimniecisko
nozīmi. Parāda dabaszinātņu nozīmi ekoloģisko un vides problēmu risināšanā.
Kursa plāns:
1. Mūsdienu dabaszinātņu galvenās nozares un starpnozares.
2. Novērojumi un eksperiments kā galvenās empīrisko petījumu metodes.
3. Teorijas un hipotēzes dabas izziņas procesā.
4. Fizikālo lielumu mērīšana un to mēra vienības.
5. Merījumu precizitāte Kļūdas. Kļūdu tipi.
6. Kļūdu klasifikacija pēc to rakstura un satura.
7. Kļūdu avoti.
8. Kļūdu tiešā un netiešā mērīšana.
9. Funkcionālo sakarību attēlošana: grafiks, diagramma, tabula.
10. Ekspermentālo pētījumu rezultātu apkopošana un prezentācija.
11. Fizikālo petījumu instrumenti un mērierīces.
12. Mērierīču darbības fizikālie pamatprincipi.
13. Analogie un digitālie mērinstrumenti.
14. Mērinstrumentu un mērierīču precizitātes klase.
15. Mēriekartu izvēle atkarībā no eksperimentālajos pētījumos izvēlētā mērķa un uzdevumiem.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Lekciju kursa noklausīšanās, laboratorijas darbu izpilde un eksperimentos iegūto rezultātu apstrāde un
prezentācija, diferencētas ieskaites nokārtošana kursa noslēgumā.
Literatūra (01-mācību literatūra):
Fizikas praktikums. Jnsons B., Zambrāns A., Badūns A., Ginters M., Jansone A., “Zvaigzne”, 1971.
Fundamentals of Physics. Fourth edition. Halliday d.,Resnick R., Walker J. J.Wiley & Sons, New York, 1993.
The Hutchinson Dictionary of Science 2nd
Edition. Lafferty P., Rowe J. Helickon Publishing Ltd 1998 - 718p.
Lehrbuch der Experimental Physik . Band 1. Mechanik Relativitaet Waerme. 11 Auflage, Bergmann –
Schaefer, Berlin – New York, 1998.
Literatūra (02-papildliteratūra):
Kleiner Leitfaden Naturwissenschaften. Schmidt G.D. PAETEC Gesellschaft fuer Bildung und Technik GmbH
1996. – 528S.
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
Terra (latviešu val
Nature (angļu val.).
Scientific American (angļu val.).
Bild der Wissenschaft (vācu val.).
Priroda (krievu val.).
Nauka i žiznj (krievu val.).
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:
Akadēmiskā studiju programma “Bioloģija” B daļa.
Kursa nosaukums angļu valodā:
Physical Research Methods in Nature Sciences
Kursa anotācija angļu valodā:
Piezīmes:
Kurss tiek piedāvāts lai sagatavotu bioloģijas specialitātes studējošos eksperimentālo pētījumu veikšanai.
Padziļinātas intereses gadījumā strudējošajiem tiek piedāvāta iespēja strādāt papildus mācību un zinātniskajās
laboratorijās, lai iedziļinātos atsevišķās dabaszinātņu problēmās.
Kursa nosaukums Hidroekoloģija
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 2
Kredītpunkti 2 KP
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 32 kontaktstundas
Zinātnes nozare bioloģija
Zinātnes apakšnozare ekoloģija
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Artūrs ŠKUTE, DU DMF Ekoloģijas institūts, Dr. biol., prof.;
Renāte ŠKUTE, DU DMF Ekoloģijas institūts, Dr. biol., pētniece
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Vispārīgā ekoloģija, Lietišķā ekoloģija, A daļa
Kursa anotācija:
Hidrobioloģijas priekšmets, metodes un uzdevumi. Hidrosfēras raksturojums. Ūdenstilpņu
fizikāli-ķīmiskie parametri. Imperatīvie abiotiskie faktori ūdens vidē un to dinamika. Hidrobiontu
dzīvības formas. Bentoss, perifitons, pelagobentoss, neistons, pleistons un nektons. Hidrobiontu
populāciju dinamika un struktūra. Hidrobiocenozes. Jūru un kontinentālo ūdenstilpņu
pamatbiocenozes. Ūdens ekosistēmu enerģētiskā bilance un vielu riņķojums. Hidrobioloģisko
paraugu ievākšanas un apstrādes veidi. Datu apkopošana un analīze.
Kursa plāns:
1. Gūt teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas hidrobiontu izpētē.
2. Apgūt ūdens paraugu ievākšanas un apstrādes metodes.
3. Veikt hidrobioloģisko un hidroķīmisko datu apkopošanu un analīzi.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
ieskaitīti kolokviji un laboratorijas darbi, nokārtots eksāmens
Literatūra (01-mācību literatūra):
Closs G., Downes B. & A. Boulton. 2003. Freshwater Ecology. A Scientific Introduction.
Blackwell Publishing. Oxford.
Dodss W.K. 2002. Freshwater Ecology. Concepts and Environmental Applications. Academic
press. San Diego, California.
Kalff J. 2002. Limnology. Inland Water Ecosystems. Prentica Hall. Upper Saddle River, New
Jersey.
Literatūra (02-papildliteratūra):
O'Sullivan P. and Reynolds. C. 2003. The Lakes Handbook. Vol. 1. Blackwell Publishing.
Oxford.
O'Sullivan P. and Reynolds. C. 2004. The Lakes Handbook. Vol. 2. Blackwell Publishing.
Oxford.
Krebs C. J., 2004. Ecological Methodology. Harper Collins Publishers.
Northcote G. T., Hartman G. F. 2004. Fishes and Forestry. Worldwide Watershed Interactions
and Management. Blackwell Publishing. Oxford.
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
Oikos, Ecography
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:
ABSP “Bioloģija”, B daļa
Kursa nosaukums angļu valodā:
Hydroecology
Kursa anotācija angļu valodā:
Hydroecology is the study of the structural and functional interrelationships of organisms of
inland waters as they are affected by their dynamic physical, chemical, and biotic environments.
Emphasis placed on the role of drainage basins, the atmosphere, contaminants, weather and
climate — in determining the function of aquatic systems.
Piezīmes:
Nosaukums Bioģeogrāfija
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 3
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32
Zinātnes nozare Bioloģija
Zinātnes apakšnozare Zooloģija un botānika
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Valentīna Kokina, DU DMF Sistemātiskās Bioloģijas institūts, Dr. biol., doc.
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Zooloģija I, Zooloģija II, Botānika I, Botānika II, A daļa
Kursa anotācija:
Kurss ir paredzēts bakalaura studiju programmas “Bioloģija” studentiem. Kursā izskaidrota dzīvnieku
un augu izplatība pa ģeogrāfiskām zonām un tās saistība ar zemes vēsturisko attīstību.
Kursa apraksts - plāns:
16 st. lekcijas 16 st. semināri
Bioģeogrāfijas rašanās vēsture. Bioģeogrāfijas saistība ar citām zinātnes nozarēm.
Horoloģija. Relikti. Endēmiķi. Kosmopolīti.
Kontinentu faunas rašanās un evolūcija saistībā ar zemeslodes kontinentu un okeānu izmaiņām.
Cilvēka darbības ietekme uz savvaļas faunu un floru.
Zooģeogrāfiskais sauszemes iedalījums.
Arktogejas valsts raksturīgākie zooģeogrāfiskie apgabali un fauna tajos.
Notogejas valsts raksturojums. Austrālija.
Zēlandes un Polinēzijas zooģeogrāfisko apgabalu raksturojums.
Paleogejas valsts raksturojums. Etiopijas un Indomalajas zooģeogrāfisko apgabalu dzīvnieku
valsts.
Neogejas valsts raksturojums. Neotropu zooģeogrāfiskā apgabala dzīvnieku valsts.
Pasaules veģetācijas tipi. Sauszemes floristiskie reģioni.
Tropiskās zonas augi. Savannas subtropu augi. Mitrie subtropu meži. Mūžzaļie cietlapju un
krūmu meži.
Mērenā klimata zonas augi.
Stepes. Tuksneši. Tundra.
Kalnu organismi.
Ūdensbaseinu organismi.
Latvijas floras un faunas raksturojums.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Ieskaite
Literatūra (01-mācību literatūra):
Sloka N. Zooģeogrāfija. Rīga: Zvaigzne. 1979. - 222.
Bonarsku P., Boscain N. Biogeographie, Jena, 1978. - 201.
Агаханяц О.Е. Биогеография. - Минск: Высшая школа. 1992. - 145.
Растительный мир Земли. Ред. Ф.Фукарека. 1982. Москва, Мир. В 2-х томах.
Literatūra (02-papildliteratūra):
Foldāts E. 1993. Tropu ekoloģija. Venesuelas Centrālās universitātes lekciju izdevums. l – 225.
Walter H. 1979. Vegetation und Klimazonen. Stuttgart. l – 309.
Игнатьев А.Н. 1971. Дифференциальная систематика и дифференциальная география
растений. Минск, с - 231.
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:
Bakalaura studiju programmas “Bioloģija” B daļa.
Kursa nosaukums angļu valodā:
Biogeography
Kursa anotācija angļu valodā:
The course is intending for students of bachelor study programme "Biology".
Distribution of animals and plants in different geographical regions in connection with historical
development of Earth.
Piezīmes:
Kursa nosaukums Etoloģija
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 3
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 32
Zinātnes nozare Bioloģija
Zinātnes apakšnozare Etoloģija
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Valentīna Kokina, DU Sistemātiskās Bioloģijas institūts, Dr.biol. docente;
Indriķis Krams, DU Sistemātiskās Bioloģijas institūts, Dr.biol., vadošais pētnieks
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Kursa anotācija:
Sniegt priekšstatu par etoloģiju kā par starpdisciplināru zinātni, kas apvieno neirobioloģiju, psiholoģiju ar
populāciju bioloģiju un uzvedības ekoloģiju. Dot priekšstatu par uzvedības nozīmi gan individuālajā, gan
populāciju līmenī. Parādīt etoloģijas sasniegumus uzvedības attīstības izpētē, un tās stimulējošo lomu jaunu
zinātņu jomu radīšanā.
Kursa plāns:
Etoloģijas rašanās un vēsture. Dzīvnieku maņu orgāni un to loma izdzīvošanas procesā: redze, dzirde, oža,
elektriskie orgāni, tauste. Stimuli un to darbība: uzvedības simboli, uzvedības palaidējmehāmismi un
superstimuli, uzvedības konflikti. Uzvedības mehānismi: uzvedība sarežģītās situācijās – nobīdītā
aktivitāte, smadzeņu aktivitāte un hormonu loma uzvedībā. Dzīvnieku uzvedība labirintos, orientācija un
migrācijas. Uzvedības attīstība. Instinkti un iemācīšanās process: iedzimtā uzvedība un iemācīšanās
ierobežojumi. Motivācija un lēmumu pieņemšanas process. Sabiedriskā uzvedība un etologu loma tās
izpētē. Uzvedības evolūcija.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
ieskaitīti kolokviji, izstrādāts individuālais darbs, nokārtota ieskaite
Literatūra (01-mācību literatūra):
Alcock, J. 2001. Animal Behavior: An Evolutionary Approach. Sinauer Associates.
Manning, A. And Dawkins, M.S. 1998. Animal Behaviour. Cambridge University Press.
McFarland, D. 1998. Animal Behaviour: Psychobiology, Ethology and Evolution (3rd Edition). Oxford
University Press.
Scott, G. 2005. Essential Animal Behavior. Blackwell Publishing.
Literatūra (02-papildliteratūra):
Krebs, J. R. and Davies, N. B. 1993. An Introduction to Behavioral Ecology. 3d ed. Oxford: Blackwell
Scientific Publications.
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
Ethology, Animal Behaviour, Behavioral Ecology
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:
Akadēmiskā bakalura studiju programma “Bioloģija” B daļa
Kursa nosaukums angļu valodā:
Ethology
Kursa anotācija angļu valodā:
The aim of this course is to show ethology as an important interdisciplinary science which connects
neurobiology, psychology with population biology and behavioural ecology. This course shows the
importance of ethology both on individual and population level and the achievements of ethology in
studying the development of behaviour and its evolution.
Nosaukums Parazitoloģija
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 3
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32
Zinātnes nozare Bioloģija
Zinātnes apakšnozare Ekoloģija
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats) Valentīna Kokina, DU DMF Sistemātiskās Bioloģijas institūts, Dr. biol., docente
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst) Zooloģija I A daļa
Kursa anotācija: Kurss ir paredzēts bakalaura studiju programmas “Bioloģija” studentiem. Kursā iztirzāts parazītisms kā
ekoloģiska parādība un izplatītākie cilvēka parazīti.
Kursa apraksts - plāns: 20 st. lekcijas 10 st. laboratorijas darbi, 2 st.kontroldarbs
1. Parazītisma raksturojums. Parazītu morfoloģiskās, fizioloģiskās un reproduktīvās pielāgotības.
2. Parazīta un saimnieka attiecības.
3. Vicaiņi un to izraisītās cilvēka slimības.
4. Amēbas un to izraisitās cilvēka slimības.
5. Infuzorijas un sporaiņi - cilveka slimību izraisītāji.
6. Tārpi - cilvēka parazīti. Sūcējtārpi.
7. Lenteņi -cilvēka parazīti.
8. Nematodes, to izraisītās saslimšanas.
9. Parazītiskie kukaiņi.
10. Ērces - slimību izraisītājas un parnesējas.
11. Parazītu lokalizācija cilvēka organismā.
Prasības kredītpunktu iegūšanai: Ieskaitīti laboratorijas darbi, projekta darbs un kontroldarbi
Literatūra (01-mācību literatūra): Dogelis V. 1986. Bezmugurkaulnieku zooloģija. R.: Zvaigzne, - 555 lpp.
Gustavsons R., Lindha G. 2001. Erces un to pārnestās infekcijas. Hyland, Baxtes, 10 lpp.
Хаусман К. 1988. Протозоология. (перевод с немецкого). М.: Мир, - 333 с.
Генис Д. 1975. Медицинская паразитология. М.:Медицина, - 280с.
Literatūra (02-papildliteratūra): Lazdiņa M. 1966. Izplatītākās cilvēka helmintozes. R.: Zinātne, - 93 lpp.
Bauman R.W. 2004. Microbiology. Inc., publishing as Pearson Benjamin Cummings, San Francisko. 780 p.
Campbele N.A., Reece I.B. 2002. Biology. 6th
ed. Sanfrancisko New York.
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss: Bakalaura studiju programmas “Bioloģija” B daļa.
Kursa nosaukums angļu valodā: Parasitology
Kursa anotācija angļu valodā: The course is intending for students of bachelor study programme "Biology".
Parasithysm from the ecological point observed here. The most distributed parasytes of human are characterise
here too.
Nosaukums Molekulārās bioloģijas metodes
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 3
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32
Zinātnes nozare Bioloģija
Zinātnes apakšnozare Molekulārā bioloģija
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Natālija Škute, DU DMF Ekoloģijas institūts, Dr. biol., asoc.prof.
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Organiskā ķīmija, Molekulārā bioloģija ABSP "Bioloģija" A daļa
Kursa anotācija:
Kurss dot priekšstatu par dažam molekulārās bioloģijas metodēm : centrifugešana, hromotogrāfija ,
elektroforēze , PCR – reakcija , nukleīnskābju un olbaltumvielu primāras struktūras noteikšana.
Kursa apraksts - plāns:
16 st. lekcijas 32 st. praktiskie darbi
1.Nukleīnskābju un olbaltumvielu fizikālās un ķīmiskās īpašības: šķīdība, blīvums, mijiedarbība ar
elektromagnētiskiem strariem, lādiņš un citi.
2.Ultracetrifugešana: blīvuma un sedimentācijas koeficenti. Zonālā, differenciālā, izopicniskā
centrifugešana, tās izmantošana.
3.Hromatografešana un to principi un veidi: jonu, apmaiņas, adsorbcijas plauslānu, HLPS-
hromotogrāfija un citas, to izmantošana.
4.Nukleīnskābju un olbaltumvielu sastāva noteikšana, to izmantošana dažādās nozarēs.
5 Elektrofotēzes kopēji principi. Polialkīlamīdo un agarozes ģēles izmantošana. Denaturējoši
reaģenti. Krāsošana. Horizontālā un vertikālā elektroforēze, DNS un olbaltumvielu elektroforēze.
5.Elektronomikroskopija. Krioelektronas mikroskopēšanas metode. Rentgenstaru diffrakcijas
metodes.
.7. PCR - reakcija
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Nokārtota ieskaite ,ieskaite par laboratorijas darbiem ,ieskaitīti kontroldarbi
Literatūra (01-mācību literatūra):
1. Biotehnology: A Laboratory course./ Acad. Press Ine., San Diego, 1996.
2. Glick B.R., Pasternak I.I., Molecular Biotechnology ASM PRESS. Washington, 2002.
3. Plant Gene .Izolation. Principles and practice.Eg. G.D.Foster and D.Twell, Jonh Wiley
Sons, New York, Torontoo, 1996.
Literatūra (02-papildliteratūra):
Остерман Л.А. Методы исследования белков и нуклеиновых кислот. Москва, Наука, 1981.
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:
Akadēmiskā bakalaura studiju programmas “Bioloģija” B-daļa.
Kursa nosaukums angļu valodā:
Methods of molecular biology
Kursa anotācija angļu valodā:
The course is intended for students of bachelor study programme “Biology”. The half year
introductory course is aimed to provide students with molecular biology methods (DNA and
proteins centrifugation ,electrophoresis , gene structure research ,PCR- reaction ) and to prepare them
to use this in biology.
Piezīmes:
Sākot ar 2008./2009. st. g. kurss tiks realizēts programmas C daļā 4. semestrī
Kursa nosaukums Lauka kurss entomoloģijā
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 2
Kredītpunkti 1
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits)
Zinātnes nozare Bioloģija
Zinātnes apakšnozare Zooloģija
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Arvīds Barševskis, DU DMF Sistemātiskās Bioloģijas institūts, Dr. biol., prof.;
Raimonds Cibuļskis, DU DMF Sistemātiskās Bioloģijas institūts, Mag. biol., asist.
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Noklausīts zooloģijas un entomoloģijas kurss
Kursa anotācija:
Padziļināti apgūt mūsdienās pielietojamās kukaiņu pētīšanas metodes lauka apstākļos un
iemācīties noteikt dažādus kukaiņu taksonus.
Kursa plāns:
Entomoloģiskais aprīkojums lauka pētījumiem. Entomoloģisko tīkliņu veidi. Aprīkojums
materiāla ievākšanai ar koku un krūmu “purināšanas” metodi. Dažādi kukaiņu ķeršanas lamatu
veidi. Entomoloģiskais aprīkojums kukaiņu preparēšanai, plākšņošanai un montēšanai.
Entomoloģiskās adatas, to standarti. Montējamās plāksnītes, to standarti. Entomoloģiskā līme.
Preparējamās adatas. Entomoloģiskās pincetes. Entomoloģiskais aprīkojums materiāla
uzglabāšanai. Entomoloģiskās kārbas un to standarti.
Svarīgākās mūsdienās pielietojamās kukaiņu pētīšanas metodes, to praktiska izmantošana.
Augsnes lamatu veidi. Logu lamatas. Malēzes lamatas, Gaismas lamatu veidi. Krāsu lamatu veidi.
Kukaiņu pievilinašana uz ēsmu. Dažādos substrātos dzīvojošu kukaiņu petīšana. Zaru lamatas.
Kukaiņu ievākšana ar koku un krūmu „purināšanas“ metodi. Citas metodes.
Mākslīgu būrīšu un ligzdu izgatavošana un izlikšana kukaiņiem.
Kukaiņu kolekcionēšana. Kolekcijas veidošana. Nepieciešamo atļauju saņemšanas kārtība.
Kukaiņu noteikšana. Lauka pētījumu pierakstu veikšana. Kukaiņu datu bāzu veidošana.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Nokārtota ieskaite
Literatūra (01-mācību literatūra):
Ross H.H.., Ross Ch.A., Ross J.R.P. 1985. Entomologija. Moskva, Mir.: 576 lpp.
Literatūra (02-papildliteratūra):
Šauri specializēti noteicēji atsevišķām kukaiņu grupām, ko izvēlas studenti.
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:
Kursa nosaukums angļu valodā:
Kursa anotācija angļu valodā:
Piezīmes:
Studentiem ir iespēja specializēties padziļinātu zinātnisko pētījumu veikšanai ar kādu noteiktu
metodi, vai kādu noteiktu kukaiņu taksnomisko grupu.
Kurss tiek realizēts līdz 2008./2009. st. g . ieskaitot
Nosaukums Lauku kurss ģenētikā
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 4
Kredītpunkti 1
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 36
Zinātnes nozare Bioloģija
Zinātnes apakšnozare Ģenētika
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Zinaīda Sondore, DU DMF Ekoloģijas institūts, Dr. biol., docente
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst) Ģenētika
Kursa anotācija: Kurss ir paredzēts akadēmisko bakalaura studiju programmas “Bioloģija” studentiem. Modifikatīvā mainība.
Gēnu multiplo alēļu sērijas. Nealēlo gēnu mijiedarbība. Selekcija Latvijā.
Kursa apraksts - plāns: 36 st. praktiskās nodarbības
1. Modifikatīvā mainība. Piemēri dabā. Kvantitatīvās un kvalitatīvās pazīmes. Kvantitatīvo pazīmju diskrētā
un nepārtrauktā variēšana. Modifikatīvās mainības statitiskais raksturojums pazīmju diskrētās variēšanas un
nepārtrauktās variēšanas gadījumos.
2. Pazīmju korelācija. Piemēri dabā. Lineārā un nelineārā (līklīnijas) korelācija. Pozitīvā un negatīvā
korelācija. Korelācijas koeficients.
3. Gēnu multiplo alēļu sērijas. Piemēri dabā. Ložņu āboliņa (Trifolium repens L.) lapas baltā plankuma
daudzveidība. Gēna V multiplo alēļu sērija. Dominēšanas un kodominēšanas izpausme un būtība
heterozigotās un kompaundos.
4. Nealēlo gēnu mijiedarbība. Piemēri dabā. Kaķu spalvas krāsa - pazīme, kuru nosaka daudzi gēni un šo gēnu
multiplo alēļu sērijas.
5. Iepazīšanās ar selekcijas darbu Latvijā, apmeklējot a/s Viļānu selekcijas un izmēģinājumu stacijas
organizētās ikgadējās lauksaimniecības izstādes.
Prasības kredītpunktu iegūšanai: Ieskaite
Literatūra (01-mācību literatūra): Liepa I. Biometrija.-R.: Zvaigzne, 1974, 336 lpp.
Misiņa M., Loža V. Ģenētika ar selekcijas pamatiem. - R.:Zvaigzne, 1991, 397 lpp.
Фадеева Т и др. Сравнительная генетика растений.- Л.: ЛУ, 1980, 248с.
Физиологическая генетика. Под ред. Лобашова М., Инге-Вечтомова С. - Л.: Медицина, 1976, 471с.
Шварцман П. Полевая практика по генетике с основами селекции. - М.: Просвещение, 1986, 111с.
Literatūra (02-papildliteratūra):
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss: Bakalaura studiju programmas “Bioloģija” B daļa.
Kursa nosaukums angļu valodā: Field course genetics
Kursa anotācija angļu valodā: The course is intending for students of bachelor study programme "Biology". The basic concepts of
quantitative genetics - determining norms of reaction, phenotypic correlation. Interactions between the alleles of
one gene and interacting genes in different pathways. Breeding in Latvia.
Piezīmes: Kurss tiks realizēts līdz 2007./2008. st. g. ieskaitot
Nosaukums Lauku kurss Latvijas flora
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 2
Kredītpunkti 1
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)
Zinātnes nozare Bioloģija
Zinātnes apakšnozare Botānika
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Pēteris Evarts-Bunders, DU DMF Sistemātiskās Bioloģijas institūts, Dr. biol., docents
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Botānika (Akadēmiskā bakalaura studiju programma A daļa)
Kursa anotācija:
Kurss ir paredzēts bakalaura studiju programmas “Bioloģija” studentiem.
Latvijas vaskulāro augu floras daudzveidība, tās veidošanās, patreizējais stāvoklis, izpētes vēsture un
izpētes metodes. Galvenās sistemātiskās grupas, īpaši aizsargājamie augi.
Kursa apraksts - plāns:
32 st. praktiskās nodarbības.
Latvijas floras izpētes vēsture, nozīmīgākie zinātnieki, darbi, virzieni. Floras izpētes uzdevumi
(floras inventarizācija, taksonomiskā analīze, kartēšana, fitoģeogrāfiskā analīze), to nozīme, saistība
ar citām zinātnēm. Floras izpētes metodes.
Zemeslodes floristiski-ģeogrāfiskais iedalījums, Latvijas vieta tajā. Latvijas floras vēsturiskā rašanās
un attīstība, pašreizējais stāvoklis. Latvijas fitoģeogrāfiskais iedalījums, ģeobotāniskie rajoni.
Latvijas vaskulāro augu floras sastāvs un sistemātiskā struktūra: nodalījumu, dzimtu, ģinšu īsi
raksturojumi, to ekoloģija un izplatība, sugu noteikšanā būtiskāko morfoloģisko pazīmju
raksturojums. Plašāk izplatīto sugu apskats. Retās un aizsargājamās vaskulāro augu sugas Latvijas
florā, to apdraudošie faktori. Aizsardzības faktori un metodes. Citzemju sugas Latvijas florā:
dārzbēgļi, adventīvās augu sugas, citzemju koku sugas, kuras audzē meža kultūrās. Ruderālā un
segetālā veģetācija.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Nokārtota prakses ieskaite
Literatūra (01-mācību literatūra):
Barševskis A. U.c. 2002. Silenes dabas parka fauna, flora un veģetācija. –Daugavpils: BKI, 106 lpp.
Eglīte, Z., Šulcs, V. 2000. Latvijas vaskulāro augu flora: Lycopodiophyta, Equisetophyta,
Polypodiophyta. - Rīga: Latvijas Universitāte, 88 lpp.
Gavrilova, Ģ. 1999. Latvijas vaskulāro augu flora: Neļķu dzimta (Caryophyllaceae). -Rīga: Latvijas
Universitāte, 104 lpp.
Baroniņa V. 2000. Latvijas vaskulāro augu flora: Grīšļi (Carex). -Rīga: Latvijas Universitāte.
Cepurīte B. 2003. Latvijas vaskulāro augu flora: Skarbjlapju dzimta (Boraginaceae). -Rīga: Latvijas
Universitāte.
Gavrilova Ģ. Latvijas vaskulāro augu flora: Gandreņu dzimta (Geraniaceae), Verbēnu dzimta
(Verbenaceae), Biezlapju dzimta (Crassulaceae) - Rīga: Latvijas Universitāte.
Gavrilova, Ģ., Šulcs, V. 1999. Latvijas vaskulāro augu flora: Taksonu saraksts. Rīga: Latv. Akad. b-
ka, 136 lpp.
Pētersone, A., Birkmane, K. 1980. Latvijas PSR augu noteicējs. Rīga, 589 lpp.
Literatūra (02-papildliteratūra):
Enciklopēdija ‘Latvijas daba’. 1994 – 1999. –Rīga: Latviajs enciklopēdija, 1 – 6.
Andrušaitis G. (Red.) 2003. Latvias Sarkanā grāmata.Vaskulārie augi. –Rīga, 692 lpp.
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
Latvijas veģetācija 1 – 8 (LU izd.)
Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis 1 – 4 (DU izd.)
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:
Bakalaura studiju programmas “Bioloģija” A daļa.
Kursa nosaukums angļu valodā:
Field course ‘Flora of Latvia’
Kursa anotācija angļu valodā:
The course is intended for students of bachelor study programme “Biology”.
This field course consists basics of development, biodiversity and methods of research of flora in
Latvia. Commonest wild-growing, invasive and especially protected plant groups are given.
Piezīmes:
Kurss tiks realizēts līdz 2007./2008. st. g. ieskaitot
Nosaukums Lauku kurss dabas aizsardzība
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 2
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32
Zinātnes nozare Bioloģija
Zinātnes apakšnozare Botānika
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Pēteris Evarts-Bunders, Daugavpils Universitāte, docents
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Botānika (Akadēmiskā bakalaura studiju programma A daļa)
Kursa anotācija:
Kurss ir paredzēts bakalaura studiju programmas “Bioloģija” studentiem.
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Latvijā, to veidošanās, administrēšana, darbības stratēģija,
galvenie pētījumu virzieni. Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju galvenās dabas vērtības.
Kursa apraksts - plāns:
32 st. praktiskās nodarbības.
Dabas aizardzības vēsture Latvijā. Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT) – rezervāti,
biosfēras rezervāti, Nacionālie parki, dabas parki, lielgumu, ainavu apvidi, mikroliegumi. Dabas
aizsardzības stratēģija un administrēšana ĪADT. Likumdošanas akti, kas reglamentē dabas
aizsardzību Latvijas republikā.
Svarīgākās ĪADT un iepazīšanās ar tām - dabas parks ‚Daugavas loki’, Kalsnavas arborētums, Teiču
un Krustkalnu rezervāts, Gaujas nacionālais parks, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts, Nacionālais
Botāniskais dārzs, Ķemeru nacionālais parks, Engures dabas parks, Slīteres nacionālais parks, Užavas
dabas liegums, Tētvetes dabas parks, dabas parks ‚Ogres zilie kalni’
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Nokārtota prakses ieskaite
Literatūra (01-mācību literatūra):
Liepa I., Mauriņš A., Vimba E. Ekoloģija un dabas aizsardzība. 1991. –Rīga: Zvaigzne, 301 lpp.
Internetresursi par aizsargājamajām dabas teritorijām:
www.varam.gov.lv
www.dap.gov.lv
www.teici.gov.lv
www.gnp.gov.lv
www.nbd.gov.lv
www.biosfera.gov.lv
www.kemeri.gov.lv
www.slitere.gov.lv
Literatūra (02-papildliteratūra):
Enciklopēdija ‘Latvijas daba’. 1994 – 1999. –Rīga: Latviajs enciklopēdija, 1 – 6.
Andrušaitis G. (Red.). Latvias Sarkanā grāmata. –Rīga, 1 – 6 sēj.
Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju individuālie dabas aizsardzības plāni.
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
Latvijas veģetācija 1 – 12 (LU izd.)
Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis 1 – 6 (DU izd.)
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:
Bakalaura studiju programmas “Bioloģija” A daļa.
Kursa nosaukums angļu valodā:
Field course ‘Nature protection’
Kursa anotācija angļu valodā:
The course is intended for students of bachelor study programme “Biology”.
This field course consists basics of development, biodiversity, management and main nature
treasures of especially protected nature territories. Most important espeially protected nature
territories in Latvia - nature park ‚Daugavas loki’, arboretum Kalsnava, Teiči and Krustkalni nature
reserve, Gauja national park, Ziemeļvidzeme biosphere reserve, National Botanical gardens, Ķemeri
national park, Engure nature park, Slītere national park, Užavas restricted area, Tētvete nature park‚
nature park Ogres zilie kalni’
Piezīmes:
Kurss tiks realizēts līdz 2008./2009. st. g. ieskaitot
Nosaukums Uzvedības ģenētika
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 3
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32
Zinātnes nozare Bioloģija
Zinātnes apakšnozare Ģenētika
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Zinaīda Sondore, DU DMF Ekoloģijas institūts, Dr. biol., docente
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Šūnas bioloģija, Ģenētika, A daļa
Kursa anotācija:
Kurss ir paredzēts akadēmisko bakalaura studiju programmas “Bioloģija” studentiem. Iedzimtības
materiālais pamats. Mutatīvā mainība un ar to saistītā cilvēka normālās uzvedības daudzveidība un
novirzes cilvēka uzvedībā. Uzvedības pazīmju iedzimšanas likumsakarības bezdzimumiskās un
dzimumiskās vairošanas gadījumos.
Kursa apraksts - plāns:
16 st. lekcijas 16 st. semināri
1. Ievads cilvēka uzvedības ģenētikā.
1.1. Cilvēka uzvedības ģenētika kā cilvēka ģenētikas kursa sastāvdaļa. Uzvedības kā pazīmes
atšķirības no citām ģenētiski pētāmām pazīmēm.
1.2. Cilvēka uzvedības ģenētikas pētīšanas metodes.
2. Organismu mutatīvā mainība. Mutāciju izraisītie iedzimtie sindromi un ar tiem saistītās cilvēku
uzvedības īpatnības. Iedzimto slimību diagnosticēšanas un ārstēšanas iespējas.
2.1. Genoma un hromosomu mutācijas to rašanās mehānismi. Dzimumhromosomu un autosomu
sindromi. Hromosomu aberācijas un spontānie aborti.
2.2. Gēnu mutācijas, to rašanās mehānismi. Gēna normālā alēle un mutantās alēles. Cilvēku
iespejamie genotipi pēc viena gēna alelēm. Gēnu normālo un mutanto alēļu iedzimtās
informācijas realizēšanās šūnas līmenī un izpausme organisma līmenī. Cilvēka iedzimstošo
pazīmju un īpašību polimorfisms, cilvēku uzvedības daudzveidība. Bioķīmiskā metode cilvēka
genotipa izpētē. Ar dzimumu saistīto un autosomālo gēnu slimības.
3. Bezdzimumiskās un dzimumiskās vairošanās citoloģiskie un molekulārie mehānismi.
3.1. Mitoze - bezdzimumiskās vairošanās citoloģiskais pamats. Monozigotiskie (vienolas) dvīņi -
bezdzimumiskās vairošanās gadījums cilvēkam. Klonēšana. Monozigotisko dvīņu metode cilvēka
uzvedībasģenētikas pētīšanā.
3.2. Mejoze - dzimumiskās vairošanās citoloģiskais pamats. Kombinatīvā mainība, tās izpausme
cilvēku ģimenēs un populācijās. Dizigotisko dvīņu metode cilvēka uzvedības ģenētikas pētīšanā.
4. Iedzimtības likumi.
4.1. Monogēni determinēto pazīmju iedzimšanas likumsakarības. Mendeļa 1., 2. Un 3. Likums.
Dominēšanas un nepilnīgās dominēšanas bioķīmiskais pamatojums. Modelešana ar dzīvniekiem -
ģenētiskās analīzes hibridoloģiskā metode cilvēka uzvedības ģenētikas pētīšanā. Monogēni
determinēto cilvēka uzvedības pazīmju iedzimšanas noskaidrosana, pētot ciltskokus.
4.2. Poligēni determinetās cilvēka uzvedības pazīmes. Nealēlo gēnu mijiedarbības veidi: epistāze,
komplementaritāte, polimērija, modificēšana.
4.3. Plejotropoja.
5. Dzimums un uzvedība.
5.1. Cilvēka dzimuma diferenciācija hromosomu, gonādu, somas un psihes līmenī. Novirzes cilvēka
dzimuma diferenciācijas dažādos līmeņos un ar tām saistītās uzvedības patoloģijas. Neīstais
hermafrodītisms, homoseksuālisms.
5.2. Pataloģiskie seksa veidi: mazohisms, sadisms, pedafīlija, gerontofīlija, vuajērisms,
eksbicionisms, zoofīlija, fetisisms, nekrofīlija, to ģenētiskais pamats.
6. Sajūtu uztveršanas un analīzes ģenētiskā mainība un uzvedība.
7. Neiromediatori un uzvedība. Narkotisko vielu ietekme uz neiromediatoriem un izmaiņas cilvēka
uzvedībā.
8. Alkohola metabolisma ģenētiskā mainība un alkoholisms.
9. Hormoni un uzvedība.
10. Kanibālisms un psihiskās slimības.
11. Garīgo spēju iedzimšana.
12. Alcheimera slimība un uzvedība.
13. Hačinsona - Gilforda un Vernera slimības un uzvedība.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Ieskaite
Literatūra (01-mācību literatūra):
Mader S.S. Human Biology. - Dubugue: Wm.C.brown Publishers, 1988. - 485p.
Madera S.S. 2000. Bioloģija. I-III daļa.-R.: Zvaigzne ABC.
Misiņa M., Loža V. 1991. Ģenētika ar selekcijas pamatiem. Rīga, Zvaigzne.
Stuart I.F. Perspektives on Human Biology. - Dubugue: Wm.C.brown Publishers, 1991. - 524 p.
Айала Ф., Кайгер Д.К. 1987- 1989. Современная генетика. т. 1-3., Москва, Мир.
Фогель Ф., Мотульски А. Генетика человека.- М.:Мир, 1990. - т.3. - 47 - 141с.
Literatūra (02-papildliteratūra):
Medicīniskā ģenētika.1979. - R., Zvaigzne.
Raipulis J. Cilvēka ģenētika. 1977. Rīga, Zvaigzne.
Равич - Щербо И.В., Марютина Т.М., Григоренко Е.Л. Психогенетика. - М.: Аспект Пресс,
1999. - 445с.
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
Психологический журнал.
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:
Bakalaura studiju programmas “Bioloģija” B daļa.
Kursa nosaukums angļu valodā:
Human Behaviour Genetics
Kursa anotācija angļu valodā:
The course is intending for students of bachelor study programme "Biology".
The basic concepts of human behavior heredity and variable.
Piezīmes:
Sākot ar 2008./2009. st. g. studiju kurss tiks realizēts C daļā
Kursa nosaukums Patoloģiskā fizioloģija
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 3
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 32
Zinātnes nozare Bioloģija
Zinātnes apakšnozare Fizioloģija
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Antoņina Žilinska, Anatomijas un fizioloģijas katedra, Dr. med., docente.
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Cilvēka anatomija, Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija, Bioķīmija, A daļa
Kursa anotācija:
Apgūt slima cilvēka organisma dzīvības procesus. Atklāt patoloģisko procesu vispārējās
likumsakarības un to attīstības mehānismus. Apgūt galvenos nozoloģijas, etioloģijas un
patoģenēzes jēdzienus. Dot pamatu visām klīniskajām disciplīnām.
Kursa plāns:
14 st. lekcijas, 8 st. praktiskie darbi, 4 st. kolokviji, 6 st. semināri.
Nr. Tēma
Stundu skaits L
ekci
jas
pra
kti
ski
e d
arb
i
sem
ināri
kolo
kvij
i
1. Patoloģiskās fizioloģijas priekšmets, uzdevumi un
metodes. Vispārējā nozoloģija. Tipveida patoloģiskie
procesi. Mācība par etioloģiju. Slimības cēloņi.
2 - -
2. Mācība par patoģenēzi. Patoģenēzes sākuma, galvenie
un vadošie locekļi. Patoģenēzes “burvju loki”. Slimības
attīstības stadijas un iznākumi. Nāves patoloģiskā
fizioloģija. Slimību klasifikācija un ārstēšanas principi.
2 - -
3. Organisma reaktivitāte. Organisma nespecifiskā un
specifiska rezistence. Organisma imunuloģiska
reaktivitāte. Imunoloģiskā mazspēja. Alerģija un
imunopatoloģija.
2 - -
4. Šūnas patoloģiska fizioloģija. Specifiskas un
nespecifiskas izpausmes šūnu bojājumi: alterācijas,
šūnas “sūkņu” darbības, šūnas membrānas caurlaidības
un šūnas vielmaiņas traucējumi.
2 - -
5. Perifērās asinsrites traucējumi. Centrālā, perifērā
asinsrite un mikrocirkulācija. Arteriālā un venozā
hiperēmija, to veidi. Etioloģija, patoģenēze, galvenās
klīniskās izpausmes. Mikrocirkulācijas īpatnības sekas.
Sāze, “Sladža” fenomens. Išēmija, etioloģija,
patoģenēze, klīniskās izpausmes, veidošanās
mehānisms un sekas. Kolaterālās asinsrites loma.
Infarkts. Baltā un sarkanā infarkta mehānisms.
Tromboze. Embolija.
2 2 - 1
6. Asins sistēmas patoloģiskā fizioloģija (eritrocītu,
leikocītu). Anēmija, leikozes. - 2 2 1
7. Hipoksija. Hipoksijas veidi (hipoksiskā, respiratoriskā, 2 - - 1
cirkulatoriskā, hemiskā, histotaksiskā, jaukta, akūta un
hroniska). Hipoksijas kompensācjas mehānismi.
Hipoksijas sekas un terapijas principi.
8. Asinsrites sistēmas patoloģiskā fizioloģija. - - 2
9. Elpošanas sistēmas patoloģiskā fizioloģija - 2 2
10. Iekaisums. Etioloģija, patoģenēze un sekas. Iekaisumu
klasifikācija. Iekaisuma mediatori un modulatori.
Galvenās fizikāli – ķīmiskās pārmaiņas iekaisuma
perēklī. Eksudācijas un leikocītu emigrācijas attīstības
mehānisms. Iekaisuma tūskas veidošanās.
Termoregulācijas patoloģiskā fizioloģija. Drudzis.
2 - - 1
11. Endokrīnās sistēmas patoloģiskā fizioloģija. - 2 -
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
ieskaite
Literatūra (01-mācību literatūra):
1. Leja J. Vispārīgā klīniskā patoloģiskā fizioloģija. Izd. “Zvaigzne”, Rīga, 1993., 352 lpp.
2. Leja J. Pevznere E. Speciālā klīniskā patoloģiskā fizioloģija. Izd. “Zvaigzne”, Rīga,
1988., 444 lpp.
3. Патофизиология. Курс лекций. Под ред. проф. П.Ф.Литвицкого. Изд. ''Медицина'',
Москва, 1997. с. 751.c.
4. Адо А.Д. Патологическая физиология. Изд. Триада-Х, Москва, 2000. – 573 с.
Literatūra (02-papildliteratūra):
1. Apinis P. Cilvēks. Anatomija, fizioloģija, patoloģijas pamati. –Rīga, NMA, 1999., 800
lpp.
2. Leja J. Ogļhidrātu vielmaiņas traucējumi. AML. Rīga, 1994., 25 lpp.
3. Leja J. Ūdens un elektrolītu maiņas traucējumi. Rīga, AML, 1995., 35 lpp.
4. Leja J. Tauku un lipoīdu vielmaiņas traucējumi. AML. Rīga, 1996., 19 lpp.
5. Lejniece S. Klīniskā hematoloģija. –Rīga, NMA, 2002., 303 lpp.,
6. Pathophysiology. The Biologic Basic for Disease in Adults & Children. -Mosby, 2002
7. Шанин В.В. Клиническая патофизиология. С.Петербург, '' Специальная
литература'', 1998. – 569 с.
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:
ABSP „Bioloģija” B daļa
Kursa nosaukums angļu valodā:
Pathological Physiology
Kursa anotācija angļu valodā:
The course is concerned with the life processes of a sick person’s organism; it is also reveals
general regularities of pathological process and the mechanisms of the development of these
processes. The course gives the principal concepts of nosology, etiology and pathogenesis. The
course also gives the fundamentals of clinical disciplines.
Piezīmes:
Sākot ar 2008./2009. st. g. kurss tiks realizets C daļā
Kursa nosaukums Kukaiņu monitorings
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 2
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 32 kontakstundas
Zinātnes nozare Bioloģija
Zinātnes apakšnozare Zooloģija
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Arvīds Barševskis, DU DMF Sistemātiskās Bioloģijas institūts, Dr. biol., prof.;
Raimonds Cibuļskis, DU DMF Sistemātiskās Bioloģijas institūts, Mag. biol., asist.
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Apgūts bezmugurkaulnieku zoologijas un entomoloģijas kurss
Kursa anotācija:
Mūsdienās pielietojamo kukaiņu pētīšanas metožu lauka apstākļos padzilināta apgūšana, kukaiņu
monitoringa organizēšanas principu apgūšana.
Kursa plāns:
Monitorings, tā organizēšanas metodes entomoloģijā. Optimāls entomoloģiskais aprīkojums
monitoringa veikšanai. Monitorings ar entomoloģisko tīkliņu. Monitorings ar augsnes lamatām.
Monitorings ar logu lamatām. Monitorings ar Malēzes lamatām. Gaismas lamatu veidi un to
izmantošana kukaiņu monitoringam. Krāsu lamatu veidi. Tauriņu monitorings Latvijā.
Monitoringa datu iegūšana un apstrāde. Datu bāzu veidošana. Monitoringa datu izmantošana
vides aizsardzībā.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Izstrādāts individuālais darbs, nokārtota ieskaite.
Literatūra (01-mācību literatūra):
Ross H.H., Ross Čh.A., Ross J.R.P. 1985. Entomoloģija. Moskva, Mir: 1 – 576.
Dažādu monitoringu projektu apraksti un datu apstrādes anketas.
Literatūra (02-papildliteratūra):
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
Baltic Journal of Coleopterology
Latvijas Entomologs
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:
ABSP “Bioloģija” B daļa
Kursa nosaukums angļu valodā:
Monitoring of insects
Kursa anotācija angļu valodā:
Study of research methods of insects in field conditions, principles of insects monitoring
organization.
Piezīmes:
Studentiem ir iespēja specializēties padziļinātu zinātnisko pētījumu veikšanai ar kādu noteiktu
metodi, vai kādu noteiktu kukaiņu taksonomisko grupu.
Sākot ar 2008./2009. st. g. studiju kurss tiks realizēts C daļā
Nosaukums Medicīniskā ģenētika
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 3
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32
Zinātnes nozare Bioloģija
Zinātnes apakšnozare Ģenētika
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Zinaīda Sondore, DU DMF Ekoloģijas institūts, Dr. biol., docente;
Natālija Škute, DU DMF Ekoloģijas institūts, Dr. biol., asoc. prof.
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Šūnas bioloģija, Ģenētika, akadēmiskā bakalaura studiju programma “Bioloģija” A daļa.
Kursa anotācija:
Kurss ir paredzēts akadēmisko bakalaura studiju programmas “Bioloģija” studentiem. Dot
priekšstatus par cīlvēka pataloģisko pazīmju un īpašību (slimību) iedzimšanu. Noskaidrot iedzimto
slimību cēloņus, to diagnosticēšanas un ārstēšanas iespējas.
Kursa apraksts - plāns:
16 st. lekcijas 16 st. laboratorijas darbi
1. Medicīniskās ģenētikas pētīšanas metodes: ģeneoloģiskā, MZ un DZ dvīņu metodes, adoptēto
bērnu metodes, citoģenētiskā, bioķīmiskā metodes, gēnu inženierijas metodes, prenatālās
diagnostikas metodes.
2. Dzimumhromosomu un autosomu sindromi. Hromosomu aberācijas. Ar dzimumu saistītās
autosomālās gēnu slimības. To iedzimšanas recesīvais un dominējošais tips.
3. Teja-Sanvsa slimība, cistiska fibroze, fenulketonūria. Ļaubdabīgais audzējs – ģenētiskā kontroles
zudums, sirpveida anēmija.
4. Hromosomu un gēnu sindromu diagnosticēšana un ārstēšanas iespējas. Hromosomu pētīšana
Genētiskā un fiziskās kartes gēnu terapijs.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Ieskaite
Literatūra (01-mācību literatūra):
1. Alberts B., BrayD., Lewis J., Raff M., oberts K., Watson J.D. 1994. The molecular biology
of the cell. Third edition. Garland Pub. Inc.: New York]
2. Madera S.S. 2000. Bioloģija. I-III daļa. – R.: Zvaigzne ABC.
3. Medicīniskā ģenētika. –R., 1979.
4. Raipulis J. Cilvēka ģenētika. –R., 1997.
Literatūra (02-papildliteratūra):
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
Психологический журнал.
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:
Akadēmiskā bakalaura studiju programma “Bioloģija” B daļa.
Kursa nosaukums angļu valodā:
Medical genetics
Kursa anotācija angļu valodā:
The course is intending for students of bachelor study programme "Biology".
The basic concepts of human behavior heredity and variable.
Piezīmes:
Sākot ar 2009./2010. st. g. kurss tiks realizēts C daļā
3. PIELIKUMS
Akadēmiskā personāla CV.
CURRICULUM VITAE
Arvīds Barševskis
E – mail: [email protected]
URL http://lapas.dau.lv/ab
Izglītība augstākā 1988. g. Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Bioloģijas - ķīmijas fakultāte:
bioloģijas un lauksaimniecības pamatu skolotāja diploms;
1991. g. Maskavas Valsts Universitātes Entomoloģijas katedras aspirantūra
pie prof. R.Žantijeva;
Akadēmiskie nosaukumi un grādi
2002. – pašlaik Profesors Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūtā (līdz 2006. g. -
Bioloģijas katedrā).
1994. Bioloģijas doktors (Dr. biol.), Promocijas darbs “Austrumlatvijas skrejvaboles”
aizstāvēts Latvijas Universitātes Promociju padomē Bioloģijas nozarē.
Darba pieredze
2002.- pašlaik DU zinātņu prorektors
2005.- pašlaik DU Sistemātiskās bioloģijas institūta direktora v.i.
2002. – 2003. Daugavpils Universitātes Satversmes Sapulces priekšsēdētājs.
1999. – 2002. Daugavpils Universitātes Bioloģijas katedras vadītājs, bioloģijas studiju programmu
direktors.
1999. - 2004 Baltijas Koleopteroloģijas institūta direktors.
1996. – 2002. Daugavpils Universitātes Senāta priekšsēdētājas vietnieks;
1993. – 2005. Daugavpils Universitātes Dabas izpētes un vides izglītības centra (DIVIC) direktors
1988. – 2002. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes asistents, docents, asociētais profesors.
II. ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS (par pēdējiem 6 gadiem)
LZP un citu valstu finansēto pētījumu projektu, programmu dalībnieks
2005.-2007. Ģints Notiophilus pasaules faunas un taksonomijas pētījumi, LZP, projekta vadītājs
2004.-2008. Atbalsts doktorantūras studijām dabas zinātnēs un informācijas tehnoloģijās, Eiropas
Sociālais fonds, makroprojekta vadītājs
2006.-2007. Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, UNDF/GEF;
SIA Estonian, Lithuanian & Latvian Environment”, projekta eksperts & pētnieks
Starptautisko pētījumu projektu dalībnieks
2006.-2007. Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas universitāšu sadarbība vides jautājumu risināšanā
(ECOHOUSE),
INTERREG, projekta vadītājs
2007. Eiropas Taksonomijas ekselences tīkla grants dalībai simpozijā un apspriedē Smolenice,
Slovākijā. EDIT
2003.-2004. Cilvēks un mežs. ES 5. Ietvara projekts. VMPI “Silava”, līgumdarbs, izpildītājs
Līgumdarbu darbinieks vai vadītājs
2004.-2007. Dažādu cirtes veidu ietekme uz meža kukaiņu bioloģisko daudzveidību. Meža attīstības
fonds, VMPI “Silava”, izpildītājs
2004.-2007. Vējgāžu ietekme uz meža kukaiņu bioloģisko daudzveidību. Meža attīstības fonds, VMPI
“Silava”, izpildītājs
2003. Dabas lieguma “Čertoka ezers” dabas aizsardzības plāna izstrāde, VAS “Latvijas Valsts
meži”, projekta vadītājs
2003. Silenes dabas parka dabas aizsardzības plāna izstrāde, VAS “Latvijas Valsts meži”, projekta
vadītājs
2002.-2003. Meža degumu ietekme uz sugu daudzveidību, VAS “Latvijas valsts meži”, izpildītājs
2002.-2003. Eiropas Savienībā apdraudētu vaboļu sugu monitorings Moricsalas rezervātā un Slīteres
Nac. parkā, Latvijas Vides aizsardzības fonds, projekta vadītājs
2002. Eiropas Savienībā apdraudētās platās airva-boles populācijas stāvoklis un aizsardzība
Latvijā, Latvijas vides aizsardzības fonds, projekta vadītājs
2002. Jauniešu entomoloģiskās kustības izveide Latvijā, Latvijas vides aizsardzības fonds,
projekta vadītājs
2002. Baltijas ekosistēmas vērtību saglabāšana: Dienvidaustrumu Latvijas ainavas, Phare
ACCESS, Acc/Macro/0102/027, līgumdarbs, izpildītājs
2002.-2007. Noteicis vairāk nekā 50 pasaules muzeju kolekciju materiālus par ģinti Notiophilus
(noformēts ar muzeju pieņemšanas/ nodošanas aktiem) pasaules faunu.
Latvijas vai starptautisko projektu un programmu ekspertu padomju, komisiju loceklis
2006.-pašlaik Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijas loceklis, eksperts
2006.-pašlaik LZP apstiprināts eksperts DU promocijas padomē „Bioloģija”, padomes priekšsēdētājs
2002.-pašlaik Baltic Coleopterological Network (BaltColNet) eksperts un līdzpriekšsēdētājs
Publikācijas atbilstošajā zinātņu nozarē: kopā- 125
pēdējos 6 gados- 39
Publikāciju sarakstu skatīt pielikumā!
raksti recenzētos izdevumos 18
monogrāfijas 4
mācību grāmatas -
mācību līdzekļi -
populārzinātniskas publikācijas -
ārzemēs izdotu rakstu krājumu redaktors 1
citas publikācijas 16
Saņemtie patenti un licences -
Piedalīšanās ar referātu starptautiskās zinātniskās konferencēs un kongresos
Barševskis A. Taxonomy in Latvia – quo vadis? Symposium of the Network of Excellence – EDIT in
Smolenice, 25-30, March 2007.
Barševskis A. 2006. Biogeography of the genus Notiophilus Dumeril, 1806 (Coleoptera: Carabidae) of the
world fauna. VIIIth European Congress of Entomology, Izmir, Turkey, 17-22.09.2006. Suppl. Abstract
Book
1, p. 5.
Barševskis A. 2005. Overview of the fauna of adephagous beetles (Coleoptera: Adephaga) in the Baltic
States. Vabzdžiu tyrimai: dabartis ir perspektyvos. Vilnius, 14-15.10.2005. Tarptautines mokslines
konferencijos dalyviu prenešimu santraukos., pp. 28 – 30.
Barševskis A. 2005. A review of Baltic’s beetles (Hexapoda: Coleoptera) fauna. 3rd International
Conference Ŗesearch and Conservation of Biological Diversity in Baltic Region. Daugavpils, Latvia: 20 -
22
April, 2005. Book of Abstracts. p 38.
Barševskis A. 2004. Ground beetles of genus Notiophilus Dumeril (Coleoptera, Carabidae) in North Africa
and Macaronesia. Abstracts. XI Congresso Iberico de Entomologia. Funchal, 13-17 de Septembro 2004,
Universidade da Madeira, p. 73.
Barševskis A. 2003. Latvijas skrejvaboļu (Hexapoda, Coleoptera, Carabidae) faunas bioģeogrāfiskās
īpatnības. LU 61. zinātniskā konference. Ģeogrāfija. Referātu tēzes: 11 – 12.
Barševskis A. 2002. Baltic Journal of Coleopterology. Changes in the abundance and diversity of beetle
communities in the habitats investigated. Summaries of papers delivered at the 7th International
Symposium
of Carabidologists and the 27th Symposium of the Coleopterology Section of the Polish Entomological
Society. Kielce: 74 – 78.
Barševskis A., Budrys E., Martin M., Pankjāns A. 2007. Taxonomy in Baltic: New challenges after the
symposiums of Network of Excellence – EDIT in Smolenice. Book of Abstracts. 4th International
Conference “Research and conservation of biological diversity in Baltic Region”. Daugavpils, 25.-
27.04.2007.: 12.
Barševskis A., Pankjāns A. 2007. Jewel beetles of the genus Agrilus Curt. (Coleoptera: Buprestidae) in the
Baltic States and Belarus. Book of Abstracts. 4th International Conference “Research and conservation of
biological diversity in Baltic Region”. Daugavpils, 25.-27.04.2007.: 11.
Barševskis A., Rutkiewicz A., Sklodowski J. 2002. Baltic Coleopterological Network (BalColNet), nowa
inicjatywa badawcza Baltyckiego Instytutu Coleopterologicznego. Changes in the abundance and diversity
of beetle communities in the habitats investigated. Summaries of papers delivered at the 7th International
Symposium of Carabidologists and the 27th Symposium of the Coleopterology Section of the Polish
Entomological Society. Kielce: 13 – 21.
Barševskis A., Savenkovs N., Valainis U. 2003. Materiāli par dažām retām un mazpazīstamām vaboļu
sugām Latvijas faunā. Book of Abstracts. Second International Conference “Research and conservation of
biological diversity in Baltic Region”. Daugavpils, 24.-26.04.2003.: 19 – 20.
Barševskis A., Valainis U. 2005. The fauna of ground beetles (Coleoptera: Carabidae) in the Moricsala
Nature Reserve (NW Latvia). Vabzdžiu tyrimai: dabartis ir perspektyvos. Vilnius, 14-15.10.2005.
Tarptautines mokslines konferencijos dalyviu prenešimu santraukos., pp. 35 – 37.
Barševskis A., Valainis U. 2004. Mediterranean elements in ground-beetles (Coleoptera, Carabidae) fauna
of
Latvia. Abstracts. XI Congresso Iberico de Entomologia. Funchal, 13-17 de Septembro 2004, Universidade
da Madeira, p. 72.
Barševskis A., Valainis U., Cibuļskis R. 2005. A review of Coleoptera fauna of Moricsala Nature Reserve.
3rd International Conference Ŗesearch and Conservation of Biological Diversity in Baltic Region.
Daugavpils, Latvia: 20 -22 April, 2005. Book of Abstracts. p 39.
Cibuļskis R., Valainis U., Barševskis A. 2005. Peculiarities of Rove-beetles (Coleoptera: Staphylinidae)
fauna in Moricsala Nature Reserve. 3rd International Conference Ŗesearch and Conservation of Biological
Diversity in Baltic Region. Daugavpils, Latvia: 20 -22 April, 2005. Book of Abstracts. 48 – 49 pp.
Petrova V., Barševskis A., Čudare Z. 2005. Functional biodiversity of carabid beetles (Coleoptera,
Carabidae) in the trawberry agrocenozis. 3rd International Conference Ŗesearch and Conservation of
Biological Diversity in Baltic Region. Daugavpils, Latvia: 20 -22 April, 2005. Book of Abstracts. p 91.
Petrova V., Čudare Z., Barševskis A., Cibuļskis R. 2007. Predators and herbivores (Coleoptera) naturally
occurring on strawberry (Latvia). Book of Abstracts. 4th International Conference “Research and
conservation of biological diversity in Baltic Region”. Daugavpils, 25.-27.04.2007.: 140.
III. PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA (par pēdējiem 6 gadiem)
Vadītie promocijas darbi:
3. studiju gads R.Cibuļskis – Īsspārņu dzimtas (Staphylinidae) Latvijas fauna, izplatība un taksonomija;
A.Bukejs – Ģints Broscus skrejvaboļu pasaules faunas revīzija;
2. studiju gads
1. studiju gads
U.Valainis – Ģints Omophron skrejvaboļu pasaules faunas revīzija.
Vadītie maģistra darbi > 10
Vadītie bakalaura un kvalifikācijas darbi > 20
Docētie studiju kursi
ABSP „Bioloģija” Zooloģija – 5 KP
Integrētais lauka kurss – 5 KP (kopā ar citiem docētājiem)
AMSP „Bioloģija” Bioloģijas aktuālas problēmas – 6 KP (kopā ar citiem docētājiem)
Bioloģijas didaktikas aktuālas problēmas – 3 KP (kopā ar citiem docētājiem)
Lauka pētījumu metodoloģija – 6 KP (kopā ar citiem docētājiem)
Zinātniskais seminārs entomoloģijā – 5 KP
DSP „Bioloģija” Mūsdienu zooloģijas paradigmas -8 KP
Entomoloģija – 4 KP
Pētniecisko metodoloģiju apguve un aprobācija – 4 KP
Zinātniskais seminārs entomoloģijā – 5 KP
Darbs studiju programmas padomē
ABSP „Bioloģija” studiju programmas padomē;
AMSP „Bioloģija” studiju programmas padomē
Izstrādātie studiju kursi
ABSP „Bioloģija” Vispārīgā zooloģija – 6 KP
Bezmugurkaulnieku zooloģija – 5 KP
Mugurkaulnieku zooloģija – 4 KP
Zooloģija – 5 KP
Integrētais lauka kurss – 5 KP (kopā ar citiem docētājiem)
AMSP „Bioloģija” Zinātniskais seminārs entomoloģijā – 5 KP
DSP „Bioloģija” Mūsdienu zooloģijas paradigmas -8 KP
Entomoloģija – 4 KP
Pētniecisko metodoloģiju apguve un aprobācija – 4 KP
Zinātniskais seminārs entomoloģijā – 5 KP
Izstrādātās studiju programmas
ABSP „Bioloģija” studiju programmas padomē;
AMSP „Bioloģija” studiju programmas padomē
Sagatavotie mācību līdzekļi
(skatīt sadaļā „Zinātniskā darbība un publikācijas”)
Kvalifikācijas celšana ārzemju vai Latvijas augstskolās un pētniecības iestādēs
2006.g. jūnijs Stāžēšanās un lekciju lasīšana: 2 nedēļas Šventokšižas Akadēmijas Bioloģijas institūtā,
Kielce, Polija SOCRATES/ERASMUS
2002.g. maijs viena mēneša stāžēšanās Šventokšižas Akadēmijas Bioloģijas institūtā, Kielce, Polija
Lekcijas skolās, citās ārzemju vai Latvijas augstskolās un pētniecības iestādēs
2006.g. jūnijs Lekciju lasīšana: 8 stundas Šventokšižas Akadēmijas Bioloģijas institūtā, Kielce, Polija
SOCRATES/ERASMUS
2007.g. Lekcija LU Ģeogrāfijas un zemes zinātnes fakultātē „Vaboles kā modeļgrupa ainavu
aizsardzības plānošanā”
2007.g. Nodarbības „Kukaiņu dienas” Daugavpils Vienības, Preiļu un Izvaltas pamatskolās
IV. ORGANIZATORISKAIS DARBS (par pēdējiem 6 gadiem)
DU, Latvijas vai starptautisko zinātnisko un akadēmisko komisiju vai koleģiālo institūciju vadītājs
vai loceklis
2002.-pašlaik
2007.-pašlaik
DU Senāta loceklis
DU Zinātnes padomes loceklis
DU Doktorantūras padomes loceklis
DU Budžeta komisijas loceklis
DU DMF Domes loceklis
2006.g. Izglītības un zinātnes ministrijas „Augstākās izglītības likuma” izstrādes darba grupas
loceklis
2006.-pašlaik Izglītības un zinātnes ministrijas Nacionālās programmas „Zinātnes infrastruktūras
attīstība” darba grupas loceklis
u.c.
Starptautisko un Latvijas konferenču orgkomiteju priekšsēdētājs
2005. International Symposium on taxonomy and faunistic of Coleoptera, Daugavpils, Latvija,
Orgkomitejas loceklis
2003. 8th International Symposium of Carabidologists, Kielce, Poland, Orgkomitejas loceklis
2002. 7th International Symposium of Carabidologists, Kielce, Poland, Orgkomitejas loceklis
2002. 27th Symposium of the Coleopterology Section of the Polish Entomological Society,
Orgkomitejas loceklis
2001.– 2007. 1., 2., 3., 4. starptautisko konferenču “Bioloģiskās daudzveidības izpētes un aizsardzības
problēmas Baltijas reģionā” Programmas komitejas un orgkomitejas vadītājs.
2000.– 2008. 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7 Baltijas Koleopterologu simpozija Zinātniskās komitejas vadītājs vai
loceklis /Daugavpils, Latvija; Kielce, Polija; Kauņa, Lietuva; Helsinki, Somija/.
2007. Baltijas Ģenētiķu kongresa orgkomitejas loceklis
u.c.
Zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijas vadītājs, loceklis, recenzents
2002. Latvijas Universitātes Rakstu , sērijas “Bioģeogrāfija” redkolēģijas loceklis
2001.-pašlaik “Baltic Journal of Coleopterology” galvenais redaktors un redkolēģijas loceklis
2001.-pašlaik “Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis” galvenais redaktors un redkolēģijas loceklis
2006. „Acta Zoologica Lithuanica” raksta recenzents
2005. Krājuma „Protection of Coleoptera in Baltic Sea region”, Warsaw Agricultural University
Press , redaktors (kopā ar J.Sklodowski, S.Huruk un S.Tarasiuk)
Augstskolas, fakultātes, institūta, profesoru grupas, katedras utt. dibinātājs vai vadītājs
2005. DU Sistemātiskās Bioloģijas institūta idejas autors un vadītāja v.i.
2002. Baltic Coleopterological Network idejas autors, izveidotājs un līdzpriekšsēdētājs
2004. Baltijas Koleopteroloģijas biedrības idejas autors, dibinātājs un priekšsēdētājs.
Starptautisko vai Latvijas zinātnisko biedrību vadītājs vai biedrs
2004.-pašlaik Baltijas Koleopteroloģijas biedrības biedrs, prezidents
2000.-pašlaik Latvijas augstskolu profesoru apvienības biedrs
1999.-pašlaik Starptautiskās karabidologu biedrības “Gesselschaft für Angewandte Carabidologie e. V.”
(Vācija) biedrs
1985.-pašlaik Latvijas Entomoloģijas biedrības biedrs
Citas prasmes un iemaņas: datorprasmes PC, MS Windows, MS Office, CorelDraw, Adobbe PageMaker,
Adobbe Photoshop, Axioview, Taxa u.c.
autovadītāja B klases apliecība
Arvīds Barševskis
01.05.2007.
Prof. Arvīda Barševska zinātnisko publikāciju saraksts
Raksti recenzējamos izdevumos 1. Barševskis A. 2006. Some recent news about Loricera Latreille, 1802 (Coleoptera: Carabidae) in China. Baltic
J.Coleopterol., 6(2): 151-154.
2. Barševskis A. 2006. About Notiophilus solodovnikovi Barševskis, 2001 and Notiophilus bodemeyeri Roubal, 1916
(Coleoptera: Carabidae) taxonomic status. Baltic J. Coleopterol., 6 (1): 65-68.
3. Barševskis A. 2005. Notiophilus katrinae sp. n. (Coleoptera: Carabidae) – new species from China. Acta Biol.Univ.
Daugavp., 5 (1): 91 - 94.
4. Barševskis A. 2005. Materials about the genus Ampedus Dejean, 1833 (Coleoptera: Elateridae, Ampedini) in the
fauna of Latvia. Acta Biol. Univ. Daugavp., 5 (1): 1 – 10.
5. Barševskis A. 2005. Catalogue of click – beetles (Coleoptera: Elateridae) of Latvia. Proceedings on Taxonomy and
Faunistics of Beetles (Coleoptera) dedicated to the 100th birthday of the Latvian entomologist Mihails
Stiprais(1905 - 1990), pp. 7 - 28.
6. Barševskis A. 2005. Contributions to the knowledge of ground beetles of the genus Notiophilus Dumeril, 1806
(Coleoptera: Carabidae) of the world fauna. 2. A review of the fauna of the Madeira Archipelago. Baltic
J.Coleopterol., 5 (2): 73 – 77.
7. Barševskis A. 2004. Notiophilus dacatrai Barševskis sp. n. – a new ground-beetles (Coleoptera: Carabidae) species
from China. Baltic J. Coleopterol. 4 (2): 179 – 182.
8. Barševskis A. 2004. Notiophilus rufipes Curtis, 1829 (Coleoptera: Carabidae – a new ground beetle species for
North America. Baltic J. Coleopterol. 4 (1): 45-47.
9. Barševskis A. 2003. Materials to knowledge of genus Notiophilus Dumeril, 1806 (Coleoptera: carabidae) ofworld’s
fauna. 1. Review of China’s fauna with description of five new species. Baltic J. Coleopterol. 3 (1): 1 - 13.
10. Barševskis A. 2002. Catalogue of Latvian adephagous beetles (Coleoptera: Adephaga). Acta Biol. Univ.
Daugavp.2 (1-2): 1-101.
11. Barševskis A. 2002. A check-list of Latvian Carabidae (Coleoptera: Adephaga). Baltic J. Coleopterol. 2 (2): 127 –
136.
12. Barševskis A., Rutkiewicz A., Sklodowski J. 2002. Baltic Coleopterological Network (BaltColNet). A
newresearch initiative of the Baltic Institute of Coleopterology. Baltic J. Coleopterol. 2 (1): 1-5.
13. Barševskis A., Valainis U., Bičevskis M., Savenkovs N., Cibuļskis R., Kalniņš M., Strode N. 2004. Faunistic
records of the beetles (Hexapoda: Coleoptera) in Latvia. 1. Acta Biol. Univ. Daugavp. 4 (2): 93 – 106.
14. Barševskis A., Valainis U. 2005. Rewiev of faunae of groundbeetles (Coleoptera: Carabidae in the Baltic States.
Full papers XII European Carabidologists Meeting, Murcia, September 19-22, 2005. University of Murcia,
Spain,pp. 249 – 253.
15. Bukejs A., Barševskis A., Rudāns E. 2006. Oxythyrea funesta (Poda, 1761) (Coleoptera: Scarabaeidae:
Cetoniinae) in the fauna of Latvia. Acta Biol. Univ. Daugavp., 6(1-2): 51-56.
16. Cibuļskis R., Barševskis A., Leiskina I. 2003. New species of rove beetles (Coleoptera, Staphylinidae) in Latvian
fauna. Baltic J. Coleopterol., 3 (1): 47 – 49.
17. Cibuļskis R., Barševskis A., Valainis U. 2005. New species of rove beetles (Coleoptera: Staphylinidae) to Latvia.
Proceedings on Taxonomy and Faunistics of Beetles (Coleoptera) dedicated to the 100th birthday of the Latvian
entomologist Mihails Stiprais (1905 - 1990), pp. 63 - 64.
18. Glazkova E.A., Barševskis A. 2006. Third International Conference “Research and Conservation of Biological
Diversity in Baltic Region”, Daugavpils, Latvia, 20-25 April, 2005. Botaničeskij žurnal, 91 (4): 640-643. /in
Russian/.
Monogrāfijas 1. Bousquet Y., Barševskis A. 2003. Notiophilini, pp 96 – 98 – In: I. Lobl & A. Smetana (editors): Catalogue of
Palearctic Coleoptera, Vol. 1. Stenstrup: Apollo Books, 819 pp.
2. Barševskis A. 2003. Latvijas skrejvaboles (Coleoptera, Carabidae, Trachypachidae, Rhysodidae). Baltic Institute of
Coleopterology, Daugavpils, 264 lpp.
3. Barševskis A., Kalniņš M., Cibuļskis R. 2005. Latvijas airvaboles (Coleoptera: Dytisciformia). Baltijas
Koleopteroloģijas biedrība, Daugavpils, 136 lpp.
4. Barševskis A., Savenkovs N., Evarts – Bunders P., Daniele I., Pētersons G., Pilāts V., Zviedre E., Pilāte D., Kalniņš
M., Vilks K., Poppels A. 2002. Silenes dabas parka fauna, flora un veģetācija. Baltijas Koleopteroloģijas institūts,
Daugavpils, 107 pp.
Ārzemēs izdotu rakstu krājumu redaktors 1. Sklodowski J., Huruk S., Barševskis A., Tarasiuk S. (editors) 2005. Protection of Coleoptera in the Baltic Sea
Region. Warsaw Agricultural University Press. Warsaw, 240 pp.
Citas publikācijas 1. Barševskis A. 2004. Reģionāla universitāte Latvijas augstākās izglītības sistēmā. Latvijas Universitātes Raksti.
2004. gada Jubilejas izdevums: 100. – 104.
2. Barševskis A. 2006. Biogeography of the genus Notiophilus Dumeril, 1806 (Coleoptera: Carabidae) of the world
fauna. VIIIth European Congress of Entomology, Izmir, Turkey, 17-22.09.2006. Suppl. Abstract Book 1, p. 5.
3. Barševskis A. 2005. Overview of the fauna of adephagous beetles (Coleoptera: Adephaga) in the Baltic States.
Vabzdžiu tyrimai: dabartis ir perspektyvos. Vilnius, 14-15.10.2005. Tarptautines mokslines konferencijos dalyviu
prenešimu santraukos., pp. 28 – 30.
4. Barševskis A. 2005. A review of Baltic’s beetles (Hexapoda: Coleoptera) fauna. 3rd International Conference
Ŗesearch and Conservation of Biological Diversity in Baltic Region. Daugavpils, Latvia: 20 -22 April, 2005. Book
of Abstracts. p 38.
5. Barševskis A. 2004. Ground beetles of genus Notiophilus Dumeril (Coleoptera, Carabidae) in North Africa and
Macaronesia. Abstracts. XI Congresso Iberico de Entomologia. Funchal, 13-17 de Septembro 2004, Universidade
da Madeira, p. 73.
6. Barševskis A. 2003. Latvijas skrejvaboļu (Hexapoda, Coleoptera, Carabidae) faunas bioģeogrāfiskās īpatnības. LU
61. zinātniskā konference. Ģeogrāfija. Referātu tēzes: 11 – 12.
7. Barševskis A. 2002. Baltic Journal of Coleopterology. Changes in the abundance and diversity of beetle
communities in the habitats investigated. Summaries of papers delivered at the 7th International Symposium of
Carabidologists and the 27th Symposium of the Coleopterology Section of the Polish Entomological Society.
Kielce: 74 – 78.
8. Barševskis A., Budrys E., Martin M., Pankjāns A. 2007. Taxonomy in Baltic: New challenges after the
symposiums of Network of Excellence – EDIT in Smolenice. Book of Abstracts. 4th International Conference
“Research and conservation of biological diversity in Baltic Region”. Daugavpils, 25.-27.04.2007.: 12.
9. Barševskis A., Pankjāns A. 2007. Jewel beetles of the genus Agrilus Curt. (Coleoptera: Buprestidae) in the Baltic
States and Belarus. Book of Abstracts. 4th International Conference “Research and conservation of biological
diversity in Baltic Region”. Daugavpils, 25.-27.04.2007.: 11.
10. Barševskis A., Rutkiewicz A., Sklodowski J. 2002. Baltic Coleopterological Network (BalColNet), nowa
inicjatywa badawcza Baltyckiego Instytutu Coleopterologicznego. Changes in the abundance and diversity of
beetle communities in the habitats investigated. Summaries of papers delivered at the 7th International Symposium
of Carabidologists and the 27th Symposium of the Coleopterology Section of the Polish Entomological Society.
Kielce: 13 – 21.
11. Barševskis A., Savenkovs N., Valainis U. 2003. Materiāli par dažām retām un mazpazīstamām vaboļu sugām
Latvijas faunā. Book of Abstracts. Second International Conference “Research and conservation of biological
diversity in Baltic Region”. Daugavpils, 24.-26.04.2003.: 19 – 20.
12. Barševskis A., Valainis U. 2005. The fauna of ground beetles (Coleoptera: Carabidae) in the Moricsala Nature
Reserve (NW Latvia). Vabzdžiu tyrimai: dabartis ir perspektyvos. Vilnius, 14-15.10.2005. Tarptautines mokslines
konferencijos dalyviu prenešimu santraukos., pp. 35 – 37.
13. Barševskis A., Valainis U. 2004. Mediterranean elements in ground-beetles (Coleoptera, Carabidae) fauna of
Latvia. Abstracts. XI Congresso Iberico de Entomologia. Funchal, 13-17 de Septembro 2004, Universidade da
Madeira, p. 72.
14. Barševskis A., Valainis U., Cibuļskis R. 2005. A review of Coleoptera fauna of Moricsala Nature Reserve. 3rd
International Conference Ŗesearch and Conservation of Biological Diversity in Baltic Region. Daugavpils,
Latvia: 20 -22 April, 2005. Book of Abstracts. p 39.
15. Cibuļskis R., Valainis U., Barševskis A. 2005. Peculiarities of Rove-beetles (Coleoptera: Staphylinidae) fauna in
Moricsala Nature Reserve. 3rd International Conference Ŗesearch and Conservation of Biological Diversity in
Baltic Region. Daugavpils, Latvia: 20 -22 April, 2005. Book of Abstracts. 48 – 49 pp.
16. Petrova V., Barševskis A., Čudare Z. 2005. Functional biodiversity of carabid beetles (Coleoptera, Carabidae) in
the trawberry agrocenozis. 3rd International Conference Ŗesearch and Conservation of Biological Diversity in
Baltic Region. Daugavpils, Latvia: 20 -22 April, 2005. Book of Abstracts. p 91.
17. Petrova V., Čudare Z., Barševskis A., Cibuļskis R. 2007. Predators and herbivores (Coleoptera) naturally
occurring on strawberry (Latvia). Book of Abstracts. 4th International Conference “Research and conservation of
biological diversity in Baltic Region”. Daugavpils, 25.-27.04.2007.: 140.
Prof. Arvīds Barševskis
Daugavpils, 01.05.2007.
CURRICULUM VITAE
Raimonds Cibuļskis
Vispārīgas ziņas
e-pasts [email protected]; [email protected]
Izglītība No 2004. g. DU bioloģijas doktorants zooloģijas apakšnozarē.
1999. g. DPU iegūts maģistra grāds bioloģijā, zooloģijas apakšnozarē. 1997. g. pabeigtas studijas DPU dabas zinību un matemātikas fakultātē. Bakalaura grāds bioloģijā.
Bioloģijas, ķīmijas un amatu mācības skolotāja kvalifikācija.
Darba pieredze
No 2006. g. 1. septembra asistents DU Sistemātiskās Bioloģijas Institūtā.
2004. g. – 2006. g. asistents DU Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes Bioloģijas katedrā.
No 1997.g. 4. augusta līdz 2004. gada 31. augustam Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja
dabas nodaļas galvenais speciālists biologs.
Dalība projektos
2006. g. dalība projektā „Sinantropā koleopterofauna Latvijas lauku ainavā”.
2005. g. eksperta darbs dabas parka „Dvietes paliene” aizsardzības plāna veidosanā.
2001. – 2003. g. eksperta darbs starptautiskā projektā “Emerald” (Latvijas īpaši aizsargājamo dabas
teritoriju inventarizācija).
Zinātnisko pētījumu virzieni
Īsspārņu dzimtas vaboļu faunas izpēte Latvijā un Baltijas reģionā.
Baltijas vaboļu zinātniskās kolekcijas izveide.
Lathrobium ģints īsspārņu Eiropas faunas taksonomija, sistemātikas problēmas un zooģeogrāfija.
Publikācijas, konferences, tēzes
Publikācijas (skat. pielikumā) - 19; tēzes - 4; konferences – 9
Pedagoģiskā darbība
Vadītie kursi: Zooloģija
Entomoloģija
Bioloģiskā daudzveidība
Integrētais lauku kurss
Lauku kurss entomoloģijā
Prasmes
Svešvalodas: krievu - brīvi, angļu – sarunvalodas līmenī.
Dators: MS Word, MS Excel, MS Power Point, grafiskās programmas, internets.
Organizatoriskais darbs
No 1999.g. darbība Baltijas Coleopteroloģijas biedrībā.
No 1995.g. Latvijas Entomoloģijas biedrības biedrs.
Raimonda Cibuļska zinātnisko publikāciju saraksts
1. Cibuļskis R. 1994. Materiāli par Līksnas un Vaboles pagastu skrejvaboļu faunu un priekšlikumi par tās
aizsardzību. Dabas Izpētes Vēstis, 1 (5): 1 – 10.
2. Cibuļskis R. 1995. Retas vaboļu sugas (Coleoptera) no Līksnas un vaboles pagastiem. DPU DIVIC IB,
9: 9 – 10.
3. Cibuļskis R. 1996. Retas vaboļu sugas no Līksnas un vaboles pagastiem. DPU Zin. Raksti, A 1,
Daugavpils, Saule: 117 – 119.
4. Cibuļskis R. 1997. Materiāli par Latvijas faunai jaunām un retām vaboļu (Coleoptera) sugām. Acta
col. latv., 1.(2.): 72 – 76.
5. Telnov D., Barsevskis A., Savich F., Kovalevsky F., Berdnikov S., Doronin M., Cibulskis R., Ratniece
D. 1997. Check – List of Latvian Beetles (Insecta: Coleoptera). Mitt. Internat. Entomol. Ver.
Frankfurt a. M., Suppl. V: 1 – 140.
6. Cibuļskis R. 1998. Latvijas faunai jaunas īsspārņu (Coleoptera, Staphylinidae) sugas. Latv. Entomol.,
36: 66 – 68.
7. Cibuļskis R. 1999a. Jaunas ziņas par Oxytelinae apakšdzimtas īsspārņiem Latvijā. DPU Zin. Raksti, A
9, Daugavpils, Saule:
8. Cibuļskis R. 1999b. Jaunas ziņas par Omaliinae (Coleoptera, Staphylinidae) apakšdzimtas īsspārņiem
Latvijā. Latv. Entomol., 37: 33 – 37.
9. Cibuļskis R. 2001. Jaunas īsspārņu (Coleoptera, Staphylinidae) sugas Latvijas faunā. Latv. Entomol.,
38: 13 – 20.
10. Cibuļskis R. 2002a. Ezervaboļu (Noteridae) un airvaboļu (Dytiscidae) izplatība un ekoloģija
Daugavpils rajonā. Latv. Entomol., 39: 70 – 78.
11. Cibuļskis R. 2002b. Oxytelinae apakšdzimtas īsspārņu (Coleoptera, Staphylinidae) izplatība un
ekoloģija Latvijā. Latv. Entomol., 39: 80 – 91.
12. Cibuļskis R., Petrova V. 2002. New species of rove beetles (Coleoptera: Staphylinidae) in fauna of
Latvia from Pūre. Acta Biol. Univ. Daugavp., 2 (1-2): 103 – 104.
13. Cibuļskis R. 2003. Cicindela arenaria Fuesslin, 1775 (Coleoptera, Carabidae) – a new species of tiger
beetles in fauna of Latvia. Baltic J. Coleopterol. 3 (1): 25 – 26.
14. Cibuļskis R., Barševskis A., Leiskina I. 2003. New species of rove beetles (Coleoptera, Staphylinidae)
in Latvian fauna. Baltic J. Coleopterol. 3 (1): 47 – 49.
15. Barševskis A., Kalniņš M., Cibuļskis R. 2004. Latvijas airvaboles (Coleoptera, Dytisciformia).
Baltijas Koleopteroloģijas biedrība, Daugavpils, 1 - 264.
16. Barševskis A., Valainis U., Bičevskis M., Savenkovs N., Cibuļskis R., Kalniņš M., Strode N. 2004.
Faunistic records of the beetles (Hexapoda: Coleoptera) in Latvia. 1. Acta Biol. Univ. Daugavp., 4
(2): 93 – 106.
17. Cibuļskis R. 2005. Rove beetles fauna and distribution of subgenu Phillygra Mulsant & Rey, 1873 of
genus Atheta Thomson, 1858 in Latvia. Protection of Coleoptera in the Baltic Sea Region. Warsaw
Agricultural University Press, 123 – 128.
18. Raimonds Cibuļskis, Arvīds Barševskis, Uldis Valainis 2005. New species of rove beetles
(Coleoptera: Staphylinidae) to Latvia. Proceedings on Taxonomy and Faunistics of Beetles
(Coleoptera) dedicated to the 100th birthday of the Latvian entomologist Mihails Stiprais (1905 –
1990), pp. 63 – 64.
19. Cibuļskis R. 2006. Materials about the tribe Xantholinini Erichson, 1839 (Coleoptera: Staphylinidae)
in the fauna of Latvia. Acta Biol. Univ. Daugavp., 6 (1-2): 57 – 64.
Konferenču tēzes:
1. Cibuļskis R., Valainis U., Barševskis A. 2005. Peculiarities of rove beetles (Coleoptera: Staphylinidae)
fauna in Moricsala Nature reserve. 3rd International conference „Research and conservation of
biological diversity in Baltic Region”. Book of abstracts. Daugavpils University, Daugavpils, Latvia:
48 – 49.
2. Barševskis A., Valainis U., Cibuļskis R. 2005. A rewiev of Coleoptera fauna of Moricsala Nature
Reserve (Latvia). 3rd International conference „Research and conservation of biological diversity in
Baltic Region”. Book of abstracts. Daugavpils University, Daugavpils, Latvia: 39.
CURRICULUM VITAE
I VISPĀRĪGĀS ZIŅAS
Vārds, uzvārds: Pēteris Evarts - Bunders
Dzimšanas gads un datums: 1973.gada 19.maijs
Adrese: darba vietas:
tālrunis darbā:
e-pasts:
Daugavpils Universitāte,
Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte, Bioloģijas katedra
Vienības ielā 13, Daugavpils, LV-5400
(+371) 5425297
Valodas: latviešu - dzimtā, krievu– pārvaldu pilnībā, angļu – labi, lietuviešu –
speciālo zinātnisko tekstu līmenī.
Izglītība un zinātniskie vai
akadēmiskie grādi:
2005. g.: bioloģijas zinātņu doktors, piešķirts ar LU Bioloģijas
promocijas padomes 2005. gada 14. decembra lēmumu.
1998 - 2003.g.: bioloģijas doktorands, promocijas darba tēma “Vītolu
(Salix L.) ģints Latvijā”;
1997.g.: dabaszinātņu maģistrs bioloģijā, piešķirts ar LU Bioloģijas
fakultātes Domes 1997.gada 19. 06. lēmumu; maģistra darba tēma:
“Vītolu (Salix L.) ģints sistemātika, ekoloģija un izplatība Daugavpils
rajonā” (darba zin. vad. Dr. Raimonds Cinovskis);
1995.g.: bioloģijas bakalaurs, bakalaura darbs “Vītolu ģints sistemātika,
ekoloģija un izplatība Daugavpils rajona ziemeļu daļā”;
1991.- 1995.g.: augstākā izglītība, Latvijas Universitāte, Bioloģijas
fakultāte, dabaszinātņu bakalaurs bioloģijā;
1980.-1991.g.: vidējā izglītība, Daugavpils 12.vidusskola
Darba pieredze: No 2006. g 14. 06: DU Bioloģijas katedra, docents;
2000. -2006g.: DU Bioloģijas katedra, lektors;
1998.-2000.g.: DPU Bioloģijas un mācīšanas metodikas katedra,
asistents;
1997.- 2000.g.: LU Bioloģijas fakultāte, asistents;
No 2006. g.: Nacionālais botāniskais dārzs, speciālists.
1995. – 2005. g.: Nacionālais botāniskais dārzs, asistents
1993.-1995.g.: Nacionālais botāniskais dārzs, laborants
Prasmes: Darbs ar datoru Windows vidē, darbs ar programmatūru Microsoft Word
2003, Microsoft Excel 2000, Power Point u.c., Internets.
II ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS
Zinātniskās pētniecības virzieni: Latvijas dendroflora
Latvijas autohtonā vaskulāro augu flora
Vītolu ģints sistemātikas pētījumi. Veco lauku parku,
dižkoku un aleju invetarizācija, rekonstrukcija
Starptautisko pētījumu projektu
dalībnieks:
2001. – 2003. g. Baltijas ekosistēmas vērtību saglabāšana:
Dienvidaustrumu Latvijas ainavas, Dendroloģijas eksperts. Phare
ACCESS, Acc/Macro/0102/027
Piedalīšanās citos pētījumu projektos: LZP grants ‘Latvijas dendroflora’. 1997 – 2007. Dendroloģijas
eksperts.
IZM projekts ‘Reto un kritisko augu taksonu inventarizācija
Austrumlatvijā’ 2006. g. Projekta vadītājs.
DU iekšējie granti: Vītolu ģints Latvijā. 2005.g; SBI Sistemātiskās
botānikas laboratorijas izveide 2005- 2006. g. Projektu vadītājs.
Piedalīšanās Dabas aizsardzības plānu izstrādē:Kalsnavas arborētums
(dendroloģijas eksperts), Silenes dabas parks (vaskulāro augu eksperts),
Zebrus un Svētes ezeru liegums (vaskulāro augu eksperts), Dabas parks
‘Daugavas Loki’ (vaskulāro augu eksperts).
2001 - 2003.g. EMERALD projekts. Latvijas Dabas Fonds. Augu sugu
un biotopu eksperts.
2003. g. Preiļu centra stādījumu rekonstrukcijas plāna izstrāde. Preiļu
pilsētas dome. Eksperts.
2001 – 2002.g Pļavu inventarizācija Latvijā. Latvijas Dabas Fonds.
Eksperts.
2002 g. Latvijas īpaši aizsargājamo aleju inventarizācija un saraksta
izveide. VARAM. Dendroloģijas eksperts.
1994 – 2000. Latvijas veco lauku parku apsekošana. Kultūras ministrijas
pieminekļu dokumentācijas centrs. Dendroloģijas eksperts.
1994 – 1999. Dižkoku un vērtīgāko introducēto koku apzināšana un
uzskaite. Latvijas Dabas fonds. Dendroloģijas eksperts.
Zinātniskās publikācijas:
Monogrāfijas:
Mācību līdzekļi:
Konferenču tēzes:
Citas publikācijas:
Piedalīšanās starptautiskās zinātniskās konferencēs:
Piedalīšanās ar referātu cita veida konferencēs:
12
1
-
16
6
8
20
III PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA
Vadītie doktora darbi: 1
Vadītie maģistra darbi: 10
Vadītie bakalaura darbi: 36
Vadītie studiju darbi: ~ 45
Docētie studiju kursi: Augu sistemātika 2 kr.p. Lauku kurss ‘Latvijas flora’
Dendroloģija 2 kr.p. Integrētais lauku kurss bioloģijā.
Mikoloģija 2 kr.p.
Protistoloģija 2.kr. p
Augu ģeogrāfija 2 kr. p.
Bioloģiskā nomenklatūra 2 kr. p.
Meža tipoloģija 2.kr.p.
Izstrādātie studiju kursi: Augu sistemātika 2 kr.p. Lauku kurss ‘Latvijas flora’
Dendroloģija 2 kr.p. Integrētais lauku kurss bioloģijā.
Mikoloģija 2 kr.p. Augu ģeogrāfija 2 kr.p.
Protistoloģija 2.kr. p
Augu ģeogrāfija 2 kr. p.
Bioloģiskā nomenklatūra 2 kr. p.
Meža tipoloģija 2.kr.p.
IV ORGANIZATORISKAIS DARBS
Dalība starptautisko zinātnisko rakstu
krājumu redkolēģijās, starptautisko
Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis. Redkolēģija.
2005 -
zinātnisko konferenču organizācijas
komitejās
International symposium ‘Investigation of invasive arboreal species in
Baltic region. Daugavpils, Latvija, 2006. g 3 – 4 novembris. Vadītajs.
4th International conference ‘Research and conservation of Biodiversity
in Baltic region’ Daugavpils, Latvija, 2007. g 25 – 27 aprīlis.
Orgkomiteja.
3rd
International young scientist conference ‘Biodiversity. Ecology.
Adaptation. Evolution.’, Odessa, Ukraine, 2007. g 15 – 18 maijs.
Orgkomiteja.
Darbība ar zinātni saistītās
sabiedriskās organizācijās:
No 2006. g. Latvijas Botāniķu biebrības biedrs.
No 2000. g. Latvijas terminoloģijas komisija.
Botānikas apakškomisijas loceklis.
No 1997.g. Latgales pētniecības institūta biedrs.
No 1995.g. Latvijas dendrologu biedrības biedrs.
2007. gada 2. maijs P.Evarts - Bunders
P. Evarta-Bundera publikāciju saraksts 1998 – 2006. g.
Bice M., Evarts-Bunders P., Knape Dz., Šmite D., Bondare I. 2005. Ogres rajona dendroloģisko
stādījumu koki un krūmi. –In: Latvijas veģetācija. – Rīga, 9, 33 –56.
Bice M., Evarts-Bunders P., Knape Dz., Šmite D. 2005. Preiļu rajona dendroloģisko stādījumu koki un
krūmi. –In: Latvijas veģetācija. – Rīga, 9, 57–69.
Bice M., Evarts-Bunders P., Knape Dz., Šmite D. 2005. Rēzeknes rajona dendroloģisko stādījumu koki
un krūmi. –In: Latvijas veģetācija. – Rīga, 9, 70–88.
Эвартс Бундерс Петерис. 2005. Основные итоги изучения рода ива (Salix, Salicaceae) во флоре
Латвии. –В кн: Изучение флоры Восточной Европы – достижения и перспективы. Тезисы докладов
международной конференции. –Санктпетербург. Стр. 99.
Эвартс Бундерс Петерис. 2005. Проблемы гибридизации ив (Salix L.) в Латвии. –В кн: 3rd
International conference ‘Research and conservation of biological diversity in Baltic region’ Book of
abstracts. – Daugavpils, p. 141 – 142.
Evarts-Bunders Pēteris. 2005. Vītolu (Salix L.) ģints Latvijā. Monogrāfija. –Daugavpils. 100 lpp.
Evarts-Bunders Pēteris. 2005. Pomerānijas vītola (Salix pomeranica Willd.) izplatība Latvijā. -In: LU
63. zinātniskā konference. Ģeogrāfija, ģeoloģija, vides zinātne. Referātu tēzes. –Rīga, 22 – 23 lpp.
Evarts-Bunders Pēteris. 2004. Willows (Salix L.) of Vimen Dumort. section in Latvia. -In: Acta
Biologica Universitatis Daugavpiliensis. -Daugavpils, 4 (1).
Bice M., Knape Dz., Šmite D., Evarts-Bunders P. 2004. Aizkraukles rajonā konstatētie koki un krūmi. –
In: Latvijas veģetācija. – Rīga, 8: 7-36 lpp.
Bice M., Knape Dz., Šmite D., Evarts-Bunders P. 2004. Ludzas rajonā konstatētie koki un krūmi. –In:
Latvijas veģetācija. – Rīga, 8: 85-101 lpp.
Evarts-Bunders Pēteris. 2003. Willows (Salix L.) of Daphnella Ser. ex Duby section in Latvia. -In: Acta
Biologica Universitatis Daugavpiliensis. -Daugavpils, 3 (1), 25 – 32.
Эвартс-Бундерс Петерис. 2003. Ива филиколистная (Salix phylicifolia L.): проблемы
распространения и гибридизации в Латвии. –Одесса: ОНУ, Тезисы докладов международной
научной конференции 'Биоразнобразие, экология, эволюция, адаптация', стр. 121.
Svilāns A., Evarts-Bunders P. 2003. Īpaši aizsargājamo aleju inventarizācija Latvijā. Second
international conference ‘Research and conservation of biological diversity in Baltic region.’ Book of
abstract. -Daugavpils, p 24 – 25.
Evarts-Bunders Pēteris. 2003. Zilganās brūnkātes (Orobanche coerulescens Stephan) izplatība Latvijā.
–Rīga: LU 61. Zinātniskā konference. Referātu tēzes (Ģeogrāfija, Ģeoloģija, Vides zinātne), lpp. 21 – 22.
Evarts-Bunders Pēteris. 2002 Vaskulārie augi. In: A. Barševskis, N. Savenkovs, P. Evarts-Bunders et al.
Silenes dabas parka fauna, flora un veģetācija. –Daugavpils: BKI, lpp. 8 – 21.
Evarts-Bunders P. 2001. Some rare and unclear Willow (Salix L.) species in Latvia. Acta Biologica
Universitatis Daugavpiliensis. -Daugavpils, 1(2): 103 – 106.
Evarts-Bunders P. 2001. Vītolu (Salix L.) ģints pētījumi Latgalē. Acta Latgalica. –Daugavpils: LPI izd.
11: 421 – 438.
Evarts-Bunders P. 2001. Baltegļu (Abies Mill.) ģints sugas Latgales un Sēlijas sabiedriskajos
apstādījumos. International conference ‘Research and conservation of biological diversity in Baltic region.’
Book of abstract. -Daugavpils, p 36 – 37.
Эвартс-Бундерс П. 1999. Наиболее распространенные и перспективные сорта ив в Латвии.
Тезисы международной конференции “Проблемы дендрологии на рубеже XXI века”, Москва, ГБС
РАН, 7-9 июня.
Evarts-Bunders P. 1999. Dabas parka “Daugavas loki” dendrofloras apskats. –Daugavpils: Saule, LPI 8.
konferences referātu tēžu krājums, lpp. 53 – 54.
Evarts-Bunders P., Bice M. 1999. The monumental trees of Daugavpils district. In: Plant genefund
accumulation, evaluation and protection in the botanical gardens. Vilnius, p.25-28.
Эвартс-Будерс П. 1998. Распространение, систематика и экология ив (Salix L.) в
Даугаувпилсском районе. –Ялта: ГНБС, Материалы международной конференции ''Проблемы
дендрологии, цветоводства и плодоводства''.
Evarts-Bunders P. 1997. Dažu kritisko koku un krūmu taksonu izplatība un ekoloģija Lubāna ezera
dienvidu daļā. LPI 6. konferences referātu tēžu krājums.
Evarts-Bunders P. 1996. Vītolu (Salix L.) ģints sistemātika, ekoloģija un izplatība Daugavpils rajonā. LPI
5. konferences referātu tēžu krājums.
CURRICULUM VITAE
Irēna Kaminska
Dzimšanas gads 1962.
Darba vietas adrese Vienības ielā 13
Daugavpils, LV 5401
Izglītība
1980. - 1985. g. Daugavpils Pedagoģiskais institūts, studente
1986. - 1989. g. Latvijas Universitāte, aspirante
Zinātniskie grādi
1990. g. - Bioloģijas zinātņu kandidāte
1993. g. - Bioloģijas zinātņu doktore
Nodarbošanās:
1989. - 1993. g. Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Zooloģijas un fizioloģijas katedra, pasniedzēja
1993. - 1997. g. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Fizioloģijas un ĀFK katedra, docente
no 1997. g. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte /Daugavpils Universitāte, Fizioloģijas un
veselības mācības/ Anatomijas un fizioloģijas katedra, docente
1999. –2002.g. Daugavpils Universitāte, Fizioloģijas un veselības mācības katedras vadītāja
no 2002.g. Daugavpils Universitāte, studiju prorektore
Akadēmiskie kursi Cilvēka anatomija
Cilvēka reģionālā anatomija
Neirobioloģija
Imunoloģija
Endokrinoloģija
Kvalifikācijas celšana
1992.g. jūnijs - 1993. g. februāris - Zviedrijā, Umea Universitāte, Endokrinoloģijas nodaļā. Zinātniski -
pētnieciskais darbs par tēmu ’’Olnīcu asinsrites īpatnības’’.
1997.g. februāris, marts - kursi ’’Manuālā terapija’’.
1997.g. oktobris - 1998. g. jūlijs - Sorosa fonda Latvijas programmas "Pārmaiņas izglītībā" organizētie
kursi ’’Sadarbība un pieredze kā novitāte skolotāju izglītībā’’.
1998.g. novembris, 1999.g. janvāris - kursi "Funkcionālā anatomija".
1999.g. maijs - seminārs "Sistēmas enzīmā terapija', "Dzelzs deficīta stāvoklis".
!999.g. - 2000.g. - RTU Tālmācības centra un Sorosa fonda Latvijas programmas "Pārmaiņas izglītībā"
projekts - tālmācības kursa "Bērnudārzu menedžments" izveidošana.
2003.gada februāris – Latvijas fizioterapeitu asociācijas seminārs „Padziļinātais kurss par mugurkaula
kakla un lumbālās daļas pataloģiju diagnostiku un ārstēšanu ar dažādām stiepšanas metodēm”.
Zinātniski - pētnieciskā darbība:
DU iekšējais grants - Vazomociju paterna parametrizācija vardes apzarņa maģistrālā artērijā: nervu
sistēmas loma. Nr. 04.11., 2004.
ESF projekta „Starpnozaru biomehānikas un nozares saistīto kursu attīstība Daugavpils
Universitātē” (2006. – 2008.) vadītāja.
Zinātniskās publikācijas:
Raksti zinātniskajos žurnālos un rakstu krājumos 6
Konferenču tēzes - 10
Cita nozīmīga informācija:
no 07.2004. nodibinājuma AIKNC (Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra) valdes locekle.
23.05.2007.
I.Kaminska
CURRICULUM VITAE
I VISPĀRĪGĀS ZIŅAS
Vārds, uzvārds: Jeļena Kirilova
Dzimšanas gads un datums: 1973.gada 10. maijs
Dzimšanas vieta:
Bauska
Adrese: darba vietas:
tālrunis darbā:
e-pasts:
Daugavpils Universitāte,
DMF Ķīmijas un ģeogrāfijas katedra,
Vienības ielā 13, Daugavpils, LV-5400
(+371) 54-25297
Izglītība un zinātniskie vai
akadēmiskie grādi: 25.03.2004. Dr. chem. organiskajā ķīmijā. RTU Promocijas padomes sēdē
aizstāvēta disertācija par tēmu “Benzantrona slāpekli saturošu
atvasinājumu sintēze un izpēte”
1996-2000. g. Rīgas Tehniskās Universitātes doktorantūra studiju
programmā “Ķīmijas zinātņu doktors”;
1996. g. Ķīmijas maģistre, RTU ĶTF
1994. g. Ķīmijas bakalaure, LU ĶF
Darba pieredze:
No 06.2004.g.: docente Daugavpils Pedagoģiskās Universitātes Ķīmijas
un ģeogrāfijas katedrā
No 09.1999.g.: lektore Daugavpils Pedagoģiskās Universitātes Ķīmijas un
ģeogrāfijas katedrā
Prasmes: Darbs ar datoru Windows vidē, darbs ar programmatūru ISIS Draw;
Microsoft Word, Microsoft Excel, HyperChem u.c.
Valodas: latviešu, krievu (dzimtā), angļu
II ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS
Zinātniskās pētniecības
virzieni:
Organiskās ķīmijas metodes. Organiskā sintēze.
Jauno fluorescento zonžu meklējumi fluorescentās analīzes mērķiem
bioķīmijā un medicīnā
Piedalīšanās pētījumu
projektos:
2006. IZM pētniecības projekta Nr.2.10 “Latgales reģiona gaisa un ūdens
vides kvalitātes pētījumi” vadība
1996.-1999. dalība LZP grantā Nr 96.0543 “Organisko luminoforu un
krāsvielu sintēze un izpēte uz 2-aril-4H-fenaleno[1,2-d]oksazol-4-ona un
benzantrona aminoatvasinājumu bāzes”
Zinātniskās publikācijas:
1. Meirovics I., Kalnina I, Raškina (Kirilova) J. Some benzanthrone
aminoderivatives as potential fluorescent probes, Functional Materials,
1996, Vol. 3 (4), 551.
2. Meirovics I, Raškina J. Азотсодержащие производные
бензантрона, Latvijas Ķīmijas Žurnāls, 1999, N 2, 3-15.
3. Kirilova E., Meirovics I. Reactions of 3-bromobenzanthrone with
some aminoalcohols, Latvijas Ķīmijas Žurnāls, 2000, N 4, 64-66.
4. Кирилова E. М, Meйровиц И. А, Беляков С. В. Получение и
свойства производных бензантрона с гетероциклическими
фрагментами, ХГС, 2002, N 7, 896-899.
5. Кирилова E. М, Meйровиц И. А. Синтез 2-метилбензант-
Konferenču tēzes:
Piedalīšanās starptautiskās
zinātniskās konferencēs:
Piedalīšanās ar referātu cita
veida konferencēs:
рeно[2,3-d]имидазол-7-она, ХГС, 2002, N 7, 900-901.
6. Kalnina I, Kirilova E., Toma M.M., Meirovics I. Naphthalic acid
derivatives as potential fluorescent probes in lymphocytes, Int. J. Appl.
Chem., 2005, Vol. 1 (1), 12-20.
7. Kirilova J., Meirovics I. 3-Aminobenzantrona iminoatvasinājumu
sintēze un īpašības, Latvijas Ķīmijas Žurnāls, 2006, Nr. 2, 171-174
8. Kalnina I., Bruvere R., Zvagule T., Gabruševa N.., Volrāte A..,
Feldmane G., Klimkāne L., Kirilova E., Meirovics I. Immune state of
patients with different pathologies monitored by fluorescent probe 3-
aminobenzanthrone derivative. Proceedings of the Latvian Academy of
Science, 2006, Vol. 60 (4), 113-120.
1. Raškina J, Meirovics I.. Jaunu benzantrona atvasinājumu sintēze un
izpēte, 40. RTU Studentu Zinātniskā un Tehniskā Konferences materiāli,
Rīga, 26.-30.04.1999, 21.
2. Kirilova J., Meirovics I. Jaunu fluorescento zonžu pielietošanas
perspektīvas, DPU 9. ikgadējās zinātniskās konferences rakstu krājums,
A 14, Daugavpils, DPU izd. “Saule”, 2001, 43.
3. Kirilova J. Fluorescentās tehnoloģijas attīstības posmi,
46. Daugavpils Universitātes jauno zinātnieku konference, 21.-
22.04.2004.
4. Kirilova E., Kalnina I. The use of fluorescent probe ABM in clinical
diagnostics. The international conference “Past and present of natural
science in DU”, Daugavpils, 01.-03.02.2006.
1. Kirilova E., Meirovics I. Аномальная реакция диметил-
аминирования 3-бромбензантрона, 2nd
International Con-ference of
Young Scholars, Saint-Petersburg, Russia, June 28-30,1999, 121b,122b.
2. Kirilova E., Meirovics I., Kalnina I. Synthesis and investigation of
benzanthrone derivatives as potential fluorescent probes, 37th IUPAC
Congress/ 27th
GDCh General Meeting, Berlin, Germany, August 14-19,
1999, 113 (APP-1).
3. Кирилова Е,М, Нитрование 3-замещенных производных
бензантрона International Sympozium: Advanced Science in Organic
Chemistry, Sudak, Ukraine, June 26-30, 2006, C-065.
4. M. Savicka, E. M. Kirilova, I. Pitkevicha. Dissolved organic matter in
water of Daugava river, International Symposium on Organic Chemistry,
December 9-12, 2006, Sofia, Bulgaria, P1-31
1. Кирилова E. М. Факультативный курс по органической химии с
элементами компьютерной химии, Конференция «Химия в школе-
2003», КТУ, Каунас, 2003, 15.
2. Кирилова E. М. Экологическое образование в Латгальском регионе,
IV научно-методический семинар “Экологически ориентированная
учебно-исследовательская и практическая деятельность в
современном образовании”, Санкт-Петербург, 10.-13.11.2004.
3. Kirilova J. Ķīmijas komponents studiju programmās Daugavpils
Universitātē. LU konference „Ķīmijas izglītība skolā – 2006”, Rīga,
5.10. 2006.
4. Соломенникова И. И., Кирилова Е. М. Работа клуба юных
естествоиспытателей ЮНЕСКО в Латвии. 54-х Герценовские
чтения по актуальным проблемам модернизации химического и
естественнонаучного образования, Санкт-Петербург 4-7.04.2007 г.
Patents: Kalnina I, Meirovics I., Raškina (Kirilova) J. Fluorescenta ekspresanalīzes
metode šūnu membrānu srukturāli-funkcionālu īpašību un organisma
imunitātes izvērtēsanai, Latvijas Republikas patents Nr 12328, 2000.
III PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA
Vadītie bakaura darbi: 2 aizstāvētie vides zinātnes bakalaura darbi
Docētie studiju kursi: Organiskā ķīmija (3 k.p.)
Bioķīmija (3 k.p.)
Ievads vides ķīmijā (3 k.p.)
Izstrādātie studiju kursi: Ekotoksikoloģija (BSP Vides zinātne)
Mācību līdzekļi: Tiek gatavots “Organiskas ķīmijas praktikums”
IV ORGANIZATORISKAIS DARBS
Darbība ar zinātni saistītās
sabiedriskās organizācijās,
zinātnisko konferenču
organizēšana, zinātnisko
izdevumu redkolēģijas:
2003. g. Starptautiskās konferences “Ķīmijas mācīšanas metodika: vakar,
šodien un rīt” orgkomitejas locekle
2007. gada 29. maijs Jeļena Kirilova
CURRICULUM VITAE
VISPĀRĪGĀS ZIŅAS
Vārds, uzvārds: Inese Kokina
Dzimšanas gads: 1970
Adrese: darba vietas:
e-pasts:
Daugavpils Universitāte,
Anatomijas un fizioloģijas katedra, docente,
katedras vadītāja.
Vienības ielā 13, Daugavpils, LV-5400,
tālr. (+371) 5425297
Valodas: Latviešu - dzimtā, angļu un krievu – pārvaldu pilnībā
Izglītība: 2002. g. – Dr. biol., promocijas darbs “Miežu miltrasas izraisītāja
(Blumeria graminis f.sp. hordei) Daugavpils populācijas ģenētiskās
struktūras īpatnības”, Latvijas Universitātes Promocijas padome
bioloģijas nozarē
1996.-1999. gg. – studijas doktorantūrā, Latvijas Universitāte
1995. g. – bioloģijas maģistra grāds ģenētikas apakšnozarē, Daugavpils
Pedagoģiskā Universitāte
1992. g. – bioloģijas bakalaurs
1987.-1992. gg. - Daugavpils Pedagoģiskais institūts, studijas
bioloģijas un ķīmijas specialitātē. Diploms ar izcilību
Zinātniskais grāds: Dr. biol.
Darba pieredze: kopš 2006. g. – Anatomijas un Fizioloģijas katedras vadītāja, docente,
Daugavpils Universitāte
kopš 2003. g. - docente, Daugavpils Universitāte, Bioloģijas katedra
1992.-2003. gg. – Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Daugavpils
Pedagoģiskā universitāte, Daugavpils Universitāte, Bioloģijas katedra,
asistente
Datorprasmes: Darbs ar Microsoft Office programmām Word, Excel,
Power Point u.c., grafisko programmu CorelDRAW, pārlūkprogrammu
Internet Explorer un programmu Adobe Acrobat Reader.
Cits: 2004. g. - maģistra profesionālais grāds valsts pārvaldē,
Daugavpils Universitāte
1997. g. - piešķirts laboratorijas speciālista-biologa sertifikāts, Latvijas
Ārstu biedrība
ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS
Zinātniskās pētniecības virzieni: augu imunitātes ģenētika
audu kultūras, to pielietošana biotehnoloģijā, ģenētikā un
selekcijā
Piedalīšanās pētījumu projektos: DU grants “Sarkanā āboliņa selekcija materiāla iegūšana, izmantojot in
vitro metodes” (vadītāja; 2003.-2004. gg.)
LZP grants “Embrioģenēzes un organoģenēzes ģenētiskās determinācijas
noteikšana graudaugu dubultoto haploīdu iegūšanas optimizācijai”
(2005.-2009. gg.)
DU grants „Gametisko šūnu attīstības novērošana un dubultoto haploīdu
iegūšana in vitro miežu (Hordeum vulgare L.) putekšņu maciņu
kultūrās” (vadītāja, 2006. g.)
Valsts pētījumu programmas agrobiotehnoloģijā „Inovatīvas tehnoloģijas
augstvērtīgu, drošu un veselīgu pārtikas produktu ieguvei no ģenētiski,
fizioloģiski un bioķīmiski daudzveidīga augu un dzīvnieku
izejmateriāla” projekts „Latvijas laukaugu sugu daudzveidības
izvērtējums un selekcijas optimizācija, pielietojot modernās
biotehnoloģijas metodes (projekta izpildītāja, 2006-2009. gg.)
ESF projekts „Starpnozaru biomehānikas un nozares saistīto kursu
attīstība Daugavpils Universitātē” (projekta vadītāja asistente, 2006.-
2008. gg.)
Zinātniskās publikācijas:
Konferenču tēzes:
Piedalīšanās starptautiskās zinātniskās konferencēs:
Piedalīšanās ar referātu cita veida konferencēs:
16
11
13
4
PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA
Vadītie maģistra darbi: 2
Vadītie bakalaura darbi: 18
Vadītie kvalifikācijas darbi: 3
Vadītie studiju darbi: 24
Docētie un izstrādātie studiju kursi: Augu fizioloģija (5 KP), lekciju un laboratorijas darbu kurss, akadēmiskā
bakalaura st. programma “Bioloģija”, Daugavpils Universitāte
Mikrobioloģija (4 KP), lekciju un laboratorijas darbu kurss, akadēmiskā
bakalaura st. programma “Bioloģija”; profesionālā bakalaura st.
programma “Fizioterapija”, Daugavpils Universitāte
Mikrobioloģija (1 KP), lekciju kurss, Rīgas Stradiņa Universitāte,
māszinību fakultāte
Augu anatomija un morfoloģija (4 KP), lekciju un laboratorijas darbu
kurss, akadēmiskā bakalaura st. programma “Bioloģija”,
Daugavpils Universitāte Ģenētika (2 KP), praktiskie darbi un semināri,
akadēmiskā bakalaura st.programma “Bioloģija”, Daugavpils
Universitāte
Dabaszinātņu pamati (3 KP), lekciju kurss, akadēmiskā balakaura st.
programma “Vides zinātne”, Daugavpils Universitāte
Biotehnoloģija (2 KP), akadēmiskā bakalaura st. programma “Bioloģija”,
Daugavpils Universitāte
Biotehnoloģija (1 KP),lekciju kurss, akadēmiskā maģistra st. programma
“Bioloģija”, Daugavpils Universitāte
Šūnas fizioloģija (1 KP), lekciju kurss, akadēmiskā maģistra st.
programma “Bioloģija”, Daugavpils Universitāte
Bioloģijas aktuālās problēmas (1KP), lekciju kurss, akadēmiskā maģistra
st. programma “Bioloģija”, Daugavpils Universitāte
Cilvēka anatomija (2 KP), laboratorijas darbi, akadēmiskā bakalaura st.
programma “Bioloģija”, Daugavpils Universitāte
Sagatavotie mācību līdzekļi: Lekciju materiāli st. kursā “Augu fizioloģija”, elektroniskā veidā
Power Point formātā
Laboratorijas un praktiskie darbi st. kursā “Augu fizioloģija”,
elektroniskā veidā Microsoft Word formātā
Lekciju materiāli st. kursā “Augu anatomija un morfoloģija”,
elektroniskā veidā Power Point formātā
Laboratorijas un praktiskie darbi st. kursā “Mikrobioloģija”,
elektroniskā veidā Microsoft Word formātā
Laboratorijas un praktiskie darbi st. kursā “Ģenētika”, elektroniskā
veidā Microsoft Word formātā
Lekciju materiāli st. kursā “Biotehnoloģija”, elektroniskā veidā
Power Point formātā
Piedalīšanās skolotāju
tālākizglītības programmās
2004.-2005. gg. – 5 dažādas programmas, t.sk. “Izglītības standarta
bioloģijā īstenošana pamatizglītībā”, “Bioloģijas satura īstenošana
vispārējā izglītībā” u.c. Lekcijas “Ģenētikas aktuālās problēmas”,
“Biotehnoloģijas mūsdienu sasniegumi”, “Fotosintēze, tās būtība un
nozīme” u.c. Mērķauditorija – pamatskolas un vidusskolas bioloģijas
skolotāji, dabaszinātņu skolotāji.
Kvalifikācijas celšana: 1995. g. – līdzdalība Tempus programmā “Updating of
IN-SERVICE Teaching Training of Universities of Latvia 1994/1997”,
The Royal Danish School of Educational Studies
2001. g. – Ziemeļvalstu un Baltijas valstu doktorantu kursi augu
imunitātes ģenētikā
2001 g. –LU MPI institūta pēcdiploma izglītības kursi laboratorijas
speciālistiem
1998. –2005. gg. - piedalīšanās dažādās konferencēs laboratorijas
speciālistiem ar sertifikāta iegūšanu
Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts, Augu ģenētikas laboratorija
(ik mēnesi)
ORGANIZATORISKAIS DARBS
Katedras vadītāja kopš 01.02.2006. g. – Anatomijas un Fizioloģijas katedra, Daugavpils
Universitāte
Organizācijas komitejas locekle 3. starptautiskā konference “Research and Conservation of
Biological Diversity in Baltic Region”, 2005. g. 20.-22. aprīlis,
Daugavpils, Latvija
4. starptautiskā konference “Research and Conservation of
Biological Diversity in Baltic Region”, 2007. g. 25.-27. aprīlis,
Daugavpils, Latvija
Organizācijas komitejas vadītāja 1. starptautiskā konference „The Regional Aspects of
Physiotherapy and Rehabilitation:accessibility and Possibilities
Nowadays”, 2007. g. 17.-18. maijs, Daugavpils, Latvija
Lokālās organizācijas komitejas
vadītāja
IV Genetical Congress, 2007. g., 9.-12. oktobris, Daugavpils, Latvija
Fakultātes Domes locekle un
sekretāre
kopš 2006. g. Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un Matemātikas
Fakultātes Dome
ZINĀTNISKĀS PADOMES UN AKADĒMISKĀS KOMISIJAS
Promocijas padomes 2004. g. – Latvijas Lauksaimniecības Universitātes promocijas padome
Lauksaimniecības specialitātes augkopības apakšnozarē. Papildus
padomes loceklis Līgas Lepses promocijas darba “Morfoloģisko kritēriju
un molekulāro marķieru izmantošana gurķu šķirnes ‘Dindoņa Zaļie
Ķekaru’ atjaunošanā” izskatīšanai, darba recenzēšana
Zinātniskās padomes locekle kopš 2005. g. - Latgales Lauksaimniecības un Zinātnes Centrs
Akadēmisko komisiju locekle Daugavpils Universitātes akadēmiskās maģistra studiju programmas
“Bioloģija” gala pārbaudījumu komisija
Daugavpils Universitātes akadēmiskās bakalaura studiju programmas
“Bioloģija” gala pārbaudījumu komisija
PROFESIONĀLĀS BIEDRĪBAS
Locekle: Latvijas Ģenētiķu un selekcionāru biedrība (kopš 1992. g.);
Latvijas Ārstu biedrības Laboratorijas speciālistu biedrība (kopš
1996. g.)
Paraksts:
25.05.2007.
Dr. biol. Ineses Kokinas
PUBLIKĀCIJU SARAKSTS
Raksti zinātniskos žurnālos:
Kokina I., Rašals Ī. Miežu miltrasas izraisītāja Latgales populācijas ģenētiskā struktūra 1996.-1998. Gados.
Agronomijas Vēstis. LLU, Jelgava, 1999, N 1, 122.-124. lpp.
Rashal I., Araja I., Kokina I. Barley powdery mildew virulence frequencies in Latvia in 1996-1999. Acta
Phytopatologica et Entomologica Hungarica, 2000, 35 (1-4), pp. 397-402.
Kokina I., Rashal I. Genetic structure of barley powdery mildew population in Latgale region. Acta
Biologica Universitas Daugavpiliensis, 2001, 1, 2, pp. 69-72.
Arāja I., Kokina I., Rašals Ī. Miežu miltrasas izraisītāja ģenētiskās īpatnības Latvijā. Agronomijas Vēstis.
LLU, Jelgava, 2002, N 4, 61.-63. lpp.
Kokina I., Rashal I. Particularities of genetical structure of the Blumeria graminis f.sp. hordei in the North-
Eastern part of Lithuania. Biologija (Lithuania), 2002, 3,
pp. 47-49.
Kokina I., Rashal I. Genetical structure of the population of Blumeria graminis f.sp. hordei in Latgale
region of Latvia in 2001-2002. Acta Biologica Universitas Daugavpiliensis. 2004, 4, 2, pp. 65-70.
Grauda D., Jansone B., Kokina I. Pļavas (sarkanā) āboliņa (Trifolium pratense L.) selekcijas izejmateriāla
iegūšana, izmantojot in vitro metodes. Agronomijas Vēstis, LLU, Jelgava, 2004, N 6, pp. 155-158.
Rashal I, Kokina I., Arāja I. Trends of the changes of the virulence genes frequencies in the Latvian
population of Blumeria graminis f.sp. hordei. Agronomijas Vēstis (Latvian Journal of Agronomy),
LLU, 2004, N 7, pp. 79-83.
Kokina I., Rashal I. Pathotypes of Blumeria graminis f.sp. hordei in Latgale region of Latvia in 1995-2000.
Proceedings of the Latvian Academy of Sciences. Part B, 2005, 59, No 3/4 (638/639), pp. 151-155.
Kokina I., Grauda D., Rashal I., Jermaļonoka M. Some aspects of inducing callus culture and subsequent
plant regeneration of red clover (Trifolium pratense L.). Acta Biologica Universitas Daugavpiliensis,
2005, 5, 2, pp. 165-169.
Kokina I., Rashal I. Trends of changes of genetic structure in the population of Blumeria graminis f.sp.
hordei in the Latgale region of Latvia in 2003-2004. Acta Biologica Universitas Daugavpiliensis,
2005, 5, 2, pp. 187-192.
Kokina I., Rashal I. Monitoring of the population of Blumeria graminis f.sp. hordei in the
South-Eastern part of Latvia. Agronomy Research, 2006, 4, pp. 231-236.
Raksti krājumos un konferenču materiālos:
Rashal I., Tueryapina R, Ornicane D., Kokina I. Resistance to powdery mildew in barley of Latvian origin:
effectiveness and improvement. Proceedings of the Conference “Approaches to Improving Disease
Resistance to Meet Future Needs Airborne Pathogens of Wheat and Barley”, November 11, 1997,
Prague, Czech Republic. COST Action 817, Research Institute of Crop Production, Praha-Ruzyne,
1997, pp. 145-146.
Rashal I., Araja I., Kokina I. Barley powdery mildew virulence and corresponding resistance in the Baltic
States. In: A. Bender (ed.). Plant Breeding and Seed Production. VIII. Collaboration on Plant
Breeding in the Baltic Sea Region. Jõgeva Plant Breeding Institute, 2000, pp. 96-100.
Kokina I., Arāja I., Rashal I. Genetic particularities of the causal agent of barley powdery mildew in Latvia.
Proceedings of the Conference “Research for Rural Development”, May 22-24, 2002, Jelgava,
Latvia, pp. 17-18.
Kokina I., Rashal I. Diversity of the population of Blumeria graminis f.sp. hordei in the Latgale region of
Latvia in 2003-2004. Proceedings of the XVI Symposium of Mycologists and Lichenologists of
Baltic States, September 21-25, 2005, pp. 110-113.
Konferenču tēzes:
Sparāne I., Rashal I Erysiphe graminis f.sp. hordei virulence patterns in the Latgale region of Latvia.
Abstracts of 2nd
Baltic Genetical Congress, Jūrmala, Latvia, September 25, 1995. Proc. Latvian
Acad. Sci., Sect. B, 1995, No 5/6, pp. A31.
Kokina I., Rashal I. Genetic structure of barley powdery mildew population in Latgale Region. Abstracts of
the International Conference “Research and Conservation of Biological Diversity in Baltic Region”,
Daugavpils, April 26-28, 2001. DPU, 2001, pp. 47-48.
Kokina I., Rashal I. Virulence genes in Blumeria graminis f.sp. hordei populations in Lithuania. The 3d
Genetical Congress of Baltic States (Estonia, Latvia, Lithuania), Vilnius, Lithuania, 10-12 October,
2002. Programme and Book of Abstracts, p. 66.
Kokina I., Rashal I. Genetical structure of the population of Blumeria graminis f.sp. hordei in Latgale
region of Latvia in 2001-2002. Second International Conference “Research and conservation of
biological diversity in Baltic region”, Daugavpils, Latvia, April 24-26, 2003. Programme and Book
of Abstracts, p. 51.
Rashal I., Kokina I., Arāja I. Trends of changes of frequencies of virulence genes of Blumeria graminis
f.sp. hordei in the different parts of Latvia. Abstracts of the Workshop “Resistance of cereals to
biotic stresses”, IHAR Radzików, Poland, November 28-December 1, 2004. IHAR, Radzików, 2004,
pp. 126-128.
Kokina I., Rashal I. Trends to the changes in genetical structures in the population of Blumeria graminis
f.sp. hordei in Latgale region of Latvia in 2003-2004. 3rd
International Conference “Research and
conservation of biological diversity in Baltic region”, Daugavpils, Latvia, April 20-22, 2005. Book
of Abstracts, p. 73.
Kokina I., Grauda, D., Jermaļonoka M. Some aspects of using of in vitro methods in the breeding of red
clover (Trifolium pratense L.). 3rd
International Conference “Research and conservation of biological
diversity in Baltic region”, Daugavpils, Latvia, April 20-22, 2005. Book of Abstracts, p.74.
Kokina I., Rashal I. Diversity in the population of Blumeria graminis f.sp. hordei in the Latgale region of
Latvia in 2003-2004. XVI Symposium of Mycologists and Lichenologists of Baltic States, Cesis,
Latvia, September 21-25, 2005. Program and Book of Abstracts, p. 30-31.
Grauda D., Kokina I. Exploitation of in vitro Methods of Plants in the Teaching Process of Students. The
International Conference “Past and Present of Natural Sciences in Daugavpils University”,
Daugavpils, Latvia, February 1-3, 2006. Book of Abstracts, p. 36.
Grauda D., Kokina I., Rashal I. Influence of different factors on embryogenesis and regeneration Capacity
of anther cultures of spring barley and wheat hybrids (Poster). International Congress on Sexual Plant
Reproduction “From gametes to genes”, Budapest, Hungary, July 11-15, 2006. Book of Abstracts,
Kokina I., Rashal I. Monitoring of the population of Blumeria graminis f.sp. hordei in the South-Eastern
part of Latvia. International Conference “Development of Environmentally Friendly Plant rotection”,
Pühajärve, Estonia, September 5-7, 2006. Programme &Abstracts, pp.31-32.
Kokina I., Sparāne Ļ. Some Inherited Neuromuscular diseases and Basic Principles of its rehabilitation.
International Scientific Conference “The Regional Aspects of Physiotherapy and Rehabilitation:
Accessibility and Possibilities Nowadays”, Daugavpils, Latvia, May 17-18, 2007, Programme
&Abstracts, pp.13-14.
CURRIKULUM VITAE
VISPĀRĪGĀS ZIŅAS
Vārds,uzvārds: Valentīna Kokina
Dzimšanas gads: 1938.g. 1.decembris
Adrese: darba vietas: Daugavpils Universitāte,
Sistemātiskās Bioloģijas Institūts,
Docente.
Vienības ielā 13, Daugaupils, LV-5400,
tālr. (+371) 5425297
Valodas: Latviešu – dzimtā, krievu – pārvaldu pilnibā, angļu,
vācu – ar vārdn.palīdz.
Izglītība: 1984. - 1985. Latvijas Valsts Universitāte
1977. – 1980. PSRS Zinātņu Akadēmijas
Mikroorganismu bioķīmijas un
fizioloģijas institūts
1957. – 1962. Daugavpils Pedagoģiskais institūts,
Studijas bioloģijas un ķīmijas specialitātē
1953.- 1957. Jelgavas Pedagoģiskā skola
Zinātniskais grāds: Dr.biol.
Darba pieredze: kopš 2006.g. Sistemātiskās Bioloģijas Institūts,
docente
1999. – 2006.g. Daugavpils Universitāte, Biologijas
katedra, docente
1996. – 1999.g. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte,
Bioloģijas un mācīšānas metodikas katedra, docente
1993. – 1996.g. Daugavpils Pedagoģiskais institūts,
docente
1987. - 1993.g. Daugavpils Pedagoģiskais institūts,
Zooloģijas un fizioloģijas katedra, docente
1973. – 1987.g. Daugavpils Pedagoģiskais institūts,
Zooloģijas un fizioloģijas katedra, pasniėdzēja
ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS
V.Kokina. 1999. Interaktīvās metodes un to pielietošana,mācot bioloģiju skolā. DPU, 7.Ikgadējās
zinātniskas konferences rakstu krājums.A9. 39-40. lpp.
V.Kokina., V.Kotovs. 2000. Iekššūnu parazīti – hlamīdijas, to izplatīšanās bistamās sekas. DPU,
8.Ikgadējās zinātniskās konferences rakstu krājums. A 11.84-85. lpp.
V.Kokina, L.Jumburga, S.Lapāne. 2000. Projektu darbs „Cilvēka rašanās hipotēzes”. Šīs metodes
lietošanas iespējas skolā un augstskolā. DPU, 8. Ikgadējās zinātniskās konferences rakstu krājums. A
11.68-69. lpp.
V.Kokina. 2001. Sanitāri izglītojoša darba nepieciešamība skilēnu un studentu vidū parazitāro un infekcijas
slimību profilaksē. DPU 9.Ikgadējās zinātniskās konferences rakstu krājums A 14, 13-15. lpp.
I.Mališeva, V.Kokina. 2005. Epizootiskā situācija un tās tendences Daugavpils rajonā. Vererinārais žurnals
Nr. 1. 26-28 lpp.
V.Kokina. Vidovoje mnogoobrazije gelmintov čeloveka i zivotnyh Latgaļskogo regiona. Tēzu materiāli III
International conference „Biodiversity in Baltic region”. Daugavpils, Latvija, 2005.g. 20.-22.aprīlis.
PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA
Vadītie magistra darbi: 8
Vadītie bakalaura darbi: 20
Vadītie studiju darbi: 13
Docētie un izstrādātie Evolūcijas mācība – 3 KP (ABSP ”Bioloģija”)
studiju kursi: Bioģeogrāfija – 2 KP (ABSP „Bioloģija”)
Mikrobioloģija – 2 KP (ABSP „Bioloģija”)
Parazitoloģija – 2 KP (ABSP „Bioloģija)
Ārstniecības augi – 2 KP (ABSP „Bioloģija)
Integrētais lauku kurss dabaszinātnēs – 5 KP
(„Dabaszinību skolotājs”)
Etoloģija – 2KP (ABSP „Bioloģija”)
Sagatavotie mācību
līdzekli: Elektroniskā veidā Power point formātā – Mikroorganismu
morfoloģija, anatomija, fizioloģija un bioķīmija
Videokasešu veidā – Bioģeogrāfija, Evolūcijas maciba,
Etologija
Kvalifikācijas ceļšana Starptautiskajā projekta Sorosa fonds Latvijā: „Pedagoģisko
augstskolu mācībspēku profesionālās kompetences
pilnveide” (01.09.99. – 31.06.2000.)
Pedagogu profesionālās meistaribas pilnveides kursos
„Pedagoģiskā pētījuma metodoloģija mūsdienu zinātnu
Attīstības kontekstā” (05.03.2005. – 30.04.2005.)
ORGANIZATORISKAIS DARBS
DPU Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes Domes locekle (līdz 2002.gadam)
CITAS AKTIVITĀTES
Vadītas nodarbibas skolotāju profesionālās meistaribas pilnveides kursos Daugavpilī (08.03.2005. –
29.04.2005.); Rēzeknē (2005.g. 11.februāris)
CURRICULUM VITAE
Vārds, uzvārds: Indriķis Krams
Dzimšanas datums un vieta: 28.10.1962. Jelgavas raj.
Ieņemamais amats: Vadošais pētnieks Daugavpils Universitātes Sistemātiskās
bioloģijas institūtā
Izglītība:
1990.g. skolotāja dploms, Daugavpils Pedagoģiskā institūta Bioloģijas-ķīmijas fakultāte.
1992.g. evolucionārās ekoloģijas kursi Stokholmas Universitātē.
1995.g. Daugavpils Pedagoģiskā Universitāte, bioloģijas maģistra darbs.
1996.g. Latvijas Universitāte, bioloģijas doktora disertācija “Zīlīšu izdzīvošanas stratēģijas”.
Svarīgāko projektu saraksts: 1996-2000.g. Latvijas Zinātnes Padomes grants nr.96.0317 “Individuālās izdzīvošanas stratēģijas un
sociālā uzvedība: reakcija uz plēsonības risku”.
2000-2002.g. Foraging ecology of northern tit species. Oulu Universitātes un Daugavpils Universitātes
sadarbības projekts.
2001-2004.g. Latvijas Zinātnes Padomes grants nr.01.0457 “Plēsēju-upuru neletālo mijiedarbību
ekoloģija”.
2003.g. LABPIAT projekts Somijā Oulu Universitātes Oulankas pētnieciskajā bāzē.
2004-2006.g. Latvijas Zinātnes Padomes grants nr.04.1243 “Abpusējais altruisms un putnu mobinga
uzvedība”.
Sākot ar 2006g. “Latvijas spāru fauna”, sadarbībā ar Turku un Jyväskylä universitātēm, Somija,
2007.g. Latvijas Zinātnes Padomes grants nr.07.2100 “Kooperatīvās uzvedības ģenētiskā un sociālā
kontrole”.
Ārzemju universitātes, kurās novadīti semināri vai lekciju kursi:
Jyväskylä universitāte, Somija, 1999, 2001.g.
Tartu universitāte, Igaunija, 2001, 2002, 2004.g.
Oulu universitāte, Somija, 2001.g.
Oksfordas universitāte, Anglija, 2004.g.
Helsinku universitāte, Somija, 2004.g.
Stokholmas universitāte, Zviedrija, 2005.g.
Upsalas universitāte, Zviedrija, 2007.g.
Uzstāšanās starptautiskās konferencēs: 1991, Baltic Birds-5, Germany, Hamburg.
1993, Baltic Birds-6, Palanga, Lithuania.
1994, International Ornithological Congress, Vienna, Austria: an organiser of round table: Pollution and Birds in
Central and Eastern Europe and the Palearctic Region East of Europe.
1996, the EU sponsored meeting at Mikolajki, Poland: Individual - Based Approach in Ecology: Assumptions,
Achievements and Prospects.
1999, the 2nd
Meeting of the European Ornithologists Union, Gdansk, Poland: Territorial advertisement in food
hoarding and non-hoarding parids.
2000, Congress of German Ornithological Society, Leipzig, Germany: Perch selection by singing chaffinches: a better
view of surroundings and the risk of predation.
2002, First European Conference on Behavioural Biology Conflict & Resolution, Münster, Germany: Interspecific
reciprocity explains mobbing behaviour in birds.
2003, 4th
Congress of the European Ornithologists’ Union, Chemnitz, Germany: Effects of risk on the long- and short-
range call use in crested tits; Cost of mobbing calls in the breeding pied flycatcher, Ficedula hypoleuca.
2004, 10th
Jubilee Congress of the International Society for Behavioral Ecology, Jyväskylä, Finland: Reciprocity
based cooperation in mobbing pied flycatchers; White storks eavesdrop on mating calls of ground frogs; Exaggerated
mobbing behaviour of pied flycatchers Ficedula hypoleuca increases the risk of nest predation.
2004, Hole Breeding Passerines Conference, Vlieland, The Netherlands: Hole-breeding birds as a perfect model for
studies of altruistic behaviour.
2005, 5th
Conference of the European Ornithologists’ Union, Starsbourg, France: Warning calls of wintering great tits
Parus major: altruism, reciprocal altruism or a message to the predator?
Darbs zinātniskās biedrībās: Eiropas Ornitologu Savienības (The European Ornithologists’ Union) Padomes loceklis kopš 2003.g.
Latvijas Ornitoloģijas biedrības žurnāla Putni Dabā zinātniskā pielikuma redaktors.
Dalība zinātniskās biedrībās: The International Society for Behavioral Ecology, Oxford, United Kingdom.
The Association for the Study of Animal Behaviour, Cambridge, United Kingdom.
Latvijas Ornitoloģijas biedrība.
Publikāciju saraksts Krams, I.A., Krams, T. & Černihovičs J. 2001. Selection of foraging sites in mixed willow and crested tit flocks: rank-
dependent strategies. Ornis Fennica 78: 1-11.
Krams, I. 2001. Perch selection by singing chaffinches: a better view of surroundings and the risk of predation.
Behavioral Ecology 12: 295-300.
Krams, I. 2001. Communication in crested tits and the risk of predation. Animal Behaviour 61: 1065-1068.
Krams, I. 2001. Seeing without being seen: a removal experiment with mixed flocks of willow and crested Tits.
Ibis 143: 476-481.
Krams, I. 2002. Mass-dependent take-off ability in wintering great tits (Parus major): comparison of top-ranked
adult males and subordinate juvenile females. Behavioral Ecology and Sociobiology 51: 345-349.
Krams, I. & Krama, T. 2002. Interspecific reciprocity explains mobbing behaviour of the breeding chaffinches,
Fringilla coelebs. The Proceedings of the Royal Society of London, Series B 269: 2345-2350.
Rytkönen, S. & Krams, I. 2003. Does foraging behaviour explain the poor breeding success of great tits Parus major
in northern Europe? Journal of Avian Biology 34: 288-297.
Krama, T. & Krams, I. 2005. Cost of mobbing call to breeding pied flycatcher, Ficedula hypoleuca. Behavioral
Ecology 16: 37-40.
Krams, I., Krama, T. & Igaune, K. 2006. Mobbing behaviour: reciprocity-based co-operation in breeding Pied
Flycatcher Ficedula hypoleuca. Ibis 148: 50-54.
Krams, I., Krama, T. & Igaune, K. 2006. Alarm calls of wintering great tits Parus major: warning of mate, reciprocal
altruism or a message to the predator? Journal of Avian Biology 37: 131-136.
Krams, I., Krama, T., Igaune, K. & Mänd, R. Long-lasting mobbing of the pied flycatcher increases the risk of nest
predation. Behavioral Ecology and Sociobiology (submitted).
Krams, I., Krama T., Igaune, K. & Mänd, R. Experimental evidence of reciprocal altruism in the pied flycatcher.
Behavioral Ecology (submitted).
Krams, I., Igaune, K., Bobkova, J. & Krama, T. White storks Ciconia ciconia eavesdrop on mating calls of moor frogs
Rana arvalis. (submitted).
Krams, I., Igaune, K. & Krama, T. Effects of risk on the long and the short-range call use in the crested tit Parus
cristatus (submitted).
Krams, I. Krama, T. & Osipovs, A. Overnight weight loss of roosting great tits: implications of social dominance
(manuscript).
Krams, I., Osipovs, A. & Krama, T. Hematological health indices of wintering great tits as a link to differential
survival (manuscript).
CURRICULUM VITAE
I VISPĀRĪGĀS ZIŅAS
Vārds, uzvārds: Sergejs Osipovs
Dzimšanas gads un datums: 1967. gada 2. novembris
Adrese: darba vietas:
tālrunis darbā:
e-pasts:
Daugavpils Universitāte,
DMF Ķīmijas un ģeogrāfijas katedra,
Vienības ielā 13, Daugavpils, LV-5400
(+371) 54-25297
Valodas: Latviešu – pārvaldu pilnībā, krievu – dzimtā, angļu – sarunvalodas
līmenī.
Izglītība un zinātniskie vai
akadēmiskie grādi:
No 2000.gada doktorantūra Latvijas Universitātē, Ķīmijas fakultātē;
studiju programma “Ķīmijas zinātņu doktors”;
1993.g., ar LU Ķīmijas fakultātes Domes lēmumu piešķirts ķīmijas
maģistra grāds (analītiskās ķīmijas virziens)
1984. – 1991.gads, augstākā izglītība: Daugavpils Pedagoģiskais
institūts, Bioloģijas un ķīmijas fakultāte; “Bioloģijas un ķīmijas
skolotājs”
Darba pieredze: No 2003.g.: Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas
fakultātes Ķīmijas un ģeogrāfijas katedras lektors.
2001 – 2003.gads: Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un
matemātikas fakultātes Ķīmijas un ģeogrāfijas katedras asistents.
1996 – 2001.gads: Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Dabaszinātņu
un matemātikas fakultātes Ķīmijas un ģeogrāfijas katedras asistents.
1993 – 1996.gads: Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Bioloģijas un
ķīmijas fakultātes Ķīmijas katedras asistents.
1992 – 1993.gads: Daugavpils Pedagoģiskā institūta Bioloģijas un
ķīmijas fakultātes Ķīmijas katedras asistents.
Prasmes: Darbs ar datoru Windows vidē, darbs ar programmatūru ISIS
Draw; Microsoft Word 2000, Microsoft Excel 2000 u.c.,
II ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS
Zinātniskās pētniecības virzieni: Vides piesārņojuma analīze
Zinātniskās publikācijas:
Mācību līdzekļi:
Konferenču tēzes:
Citas publikācijas:
Piedalīšanās starptautiskās zinātniskās konferencēs:
Piedalīšanās ar referātu cita veida konferencēs:
1
3
8
3
4
III PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA
Vadītie doktora darbi: -
Vadītie maģistra darbi: -
Vadītie bakalaura darbi: 4
Vadītie studiju darbi: 20
Vadītie kvalifikācijas darbi: -
Docētie studiju kursi: Analītiskā ķīmija
Neorganiskā un analītiskā ķīmija
Vispārīgā un neorganiskā ķīmija
Fizikālā un koloidālā ķīmija
Vides piesārņojuma analīzes metodes
Notekūdeņu attīrīšana un atkritumu pārstrāde
Ražošanas procesu vides kontrole
Atkritumu apsaimniekošana
Ilgtspējīga attīstība Baltijas jūras reģionā
Dabas resursu izmantošanas stratēģija
Degradētas vides rekultivācija
Izstrādātie studiju kursi: Vispārīgā un neorganiskā ķīmija – akreditēta
Analītiskā ķīmija – akreditēta
Fizikālā un koloidālā ķīmija – akreditēta
IV ORGANIZATORISKAIS DARBS
Darbība ar zinātni saistītās
sabiedriskās organizācijās,
zinātnisko konferenču organizēšana,
zinātnisko izdevumu redkolēģijas:
-
Darbība universitātes un/vai
fakultātes pārvaldes struktūrās:
-
2007. gada 14.martā
CV (Curriculum vitae)
Angelika Paškeviča
Dzimšanas gads, vieta 27.01.71., Smiltene
Darba vietas adrese: Parādes iela 1 – 212
Daugavpils, LV - 5401
tālr. 54 22302
Mājas adrese: Krāslavas iela 65 - 54
Daugavpils, LV – 5403
tālr. 54 22706
Izglītība:
1990. – 1995.g. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, studente
1995. – 1997.g. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, maģistrante
no 2002. Latvijas Universitāte, Bioloģijas fakultāte, doktorante
Zinātniskie grādi:
1997.g. – Bioloģijas zinātņu maģistrs
Nodarbošanās:
1994. – 1996.g. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte (DPU), Fizioloģijas un ārstnieciskās
fizkultūras katedra, laborante/vecākā laborante;
1996. – 1997.g. Olaines 1.vidusskola, bioloģijas skolotāja;
1997. – 2000.g. DPU, Pēcdiploma studiju nodaļa, izglītības metodiķe;
2000. – 2001.g. DPU/Daugavpils Universitātes (DU), Fizioloģijas un veselības mācības katedra,
lektore;
no 2001.g. DU, Fizioloģijas un veselības mācības/Anatomijas un fizioloģijas katedra, lektore
un katedras vadītāja.
Kvalifikācijas celšana:
1997.g.aprīlis
1998.g.februāris Latvia, Vaivari, National Health Promotion Centre for Latvia and the Health
Education Authority, funded by the British Council “Skilling Health Promotion
Organisers Training Course”
2000.g.
26.,27.oktobris Latvija, Rīga, Latvijas jaunatnes centru Padome, kursi ”Pusaudžu grūtniecība un to
problēmu risināšana”
2001.g.9.augusts Latvija, Ludza, Latvijas Sarkanais Krusts sadarbībā ar Islandes Sarkano Krustu,
seminārs “Apmācība Pirmās Palīdzības pasniedzējiem”
2000.g.septembris
2001.g.oktobris Latvia, Riga, International Correspondence Course kursi “Angļu valoda
iesācējiem”(I.līmenis)
2002.g.
8. – 13.augusts Dānija, Jellinga, CVU, komandējums ERASMUS programma
2003.03.02. Latvija, Rīga, Latvijas fizioterapeitu asociācijas seminārs: Padziļinātais kurss par
mugurkaula kakla un lumbālās daļas pataloģiju diagnostiku un ārstēšanu ar
dažādām stiepšanas metodēm. Iepazīšanās ar jaunāko fizikālās terapijas aparatūru
un tās praktisko pielietojumu no firmas “Mettler electronics corp.” ASV
2003.28.06.
2003.04.07. Somija, Polijarvi, Starptautiska zinātniskā konference “Polarization Optics”
2003.g.
4.- 16. septembris Čehija, Prāga “8th Workshop on Multimedia in Physics Teaching and Lerning”
2004.g.
01.-30.jūnijs Zviedrija, Linčepingas Universitāte, zinātniskais komandējums PHARE ”Inversed
Brain-Drain” LE01.07/SPF/0023 (LU 2003-0233)
29., 30.august 2004 Latvia, Riga, International Workshop NANOSCIENCE FOR HEALTH EC FP5
#G1MA-CT-2002-04063
2004.08.11. Daugavpils, VVVA seminārs “No tabakas dūmiem brīva darba vieta”, apliecība
2004.
02. – 04.,10.,11.11. Latvija, Daugavpils, INFOSAB kursi “ES strukturālo fondu projektu vadīšana”,
sertifikāts Nr. 118
2005.03.03.
2005.30.04. Latvija, Daugavpils, DU, profesionālās meistarības pilnveides A1 kursi
“Pedagoģiskā pētījuma metodoloģija mūsdienu zinātņu attīstības kontekstā”,
apliecība Nr. 266
Organizatoriskā darbība:
Seminārs. Skolēnu fiziskās attīstības noteikšanas metodes un balsta kustību aparāta traucējumi. -
DU, 24.03.3003.-29.03.2003., lektors;
4-th International Conference. Natural Sciences and Teacher training. Latvia, Daugavpils – 2003,
November 20 - 21, organizing committee;
Latvijas Republikas skolēnu konkurss “Pazīsti savu organismu” Daugavpils, 2004.g.21., 22.aprīlis un
2005.g. 22.aprīlis, orgkomiteja.
Zinātniski pētnieciskā darbība:
Maģistra darba tēma – Jaundzimušo un zīdaiņu antropometrisko datu salīdzinājums dažādās Latvijas
pilsētās
2001. – 2003.gads. LU Zinātniskais projekts – Artēriju un arteriolu vazomocija: izcelsme un
ietekmējošie faktori/Vasomotion of arteries and arterioles: the nature and control factors, izpildītājs
2004.gads. DU iekšējais grants - Vazomociju paterna parametrizācija vardes apzarņa maģistrālā
artērijā: nervu sistēmas loma. Nr. 04.11., izpildītājs
2005.g. DU iekšējais grants – temperatūras un gremošanas sistēmas fizioloģiskā stāvokļa ietekme uz
vardes (Rana temporaria L.) apzarņa arteriolu vazomocijas parametriem. Nr. 05.30., vadītāja
2005.g. DU iekšējais grants – Vazomociju paterna parametrizācija izmantojot fluoriscēto analīzi.
Nr.05.31., izpildītājs
Pēdējo 5 gadu zinātnisko un metodisko darbu saraksts:
1. Paškeviča A., Kaminska I. Dati par jaundzimušo veselības stāvokli.// Rakstu krājums A4. –Daugavpils:
Saule, 1997. – 40.,41.lpp.
2. Paškeviča A. Jaundzimušo un zīdaiņu antropometrisko datu salīdzinājums Latvijā // Rakstu krājums
A5. - Daugavpils: Saule, 1998. – 42.,43.lpp.
3. Antoņeviča L., Kuņicka I., Paškeviča A. Veselības veicināšanas kursa loma dažāda profila speciālistu
sagatavošanā // Rakstu krājums A14. - DPU: Saule, 2001. - 75 - 76 lpp.
4. Liberts G., Pashevich A., Rakvich B. Polarization—difference imaging based on PLZT ceramic EO
modulator // ICO Topical Meeting on Polarization Optics. - Finland: Joensuun Yliopistopaino, 2003. –
p.136,137.
5. Liberts G., Pashevich A., Pashkevich V. Visualization of physical fields, // 8-th Workshop on
Multimedia in Physics Teaching and Learning. – Prague, 2003.
2007. gada 15. maijs A.Paškeviča
CURRICULUM VITAE
Vārds, uzvārds: Amandis Podiņš
Dzimšanas datums: 1936. gada 28.jūnijs
Ieņemamais amats: DU Fizikas katedras docents
Darba vietas adrese, tālr.:
Daugavpils Universitāte,
Parādes iela 1, Daugavpils, LV-5400
Tālr. 54 25452, fakss 5422890,
e-pasts [email protected]
Izglītība un zinātniskie vai
akadēmiskie grādi:
1992. Kalifornijas Luterāņu universitāte (California Lutheran University -
Thousand Oaks, CA) Vasaras skola izglītības darbiniekiem( Summer
Workshop for University Educators from Scandinavia and The Baltic
States)
1977-1978.Oklahomas Štata universitāte (The Oklahoma State University,
Stillwater, OK) Zinātniskais darbs Radiācijas defektu pētīšanā jonu
kristālos (IREX Programma)
1977. Angļu valodas kursi (English language courses)Amerikāņu
Universitāte (The American University - Washington, DC)
Fizikas doktors 1992. Fizikas zinātņu doktors (pielīdzināts fizikas zinātņu kandidāts),
Diploms C-D N001156
Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts 1970. Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts, grāds piešķirts
specialitātē "Cietvielu fizika" par disertāciju " LiF kristālu krāsu centri un
luminescence reaktora un rentgenstaru iedarbībā" Diploms VAV
N012245 .22. 05.1970
Aspirantūra 1963 - 1966 Latvijas Zinātņu akadēmijas aspirantūra cietvielu fizikā
Augstākā 1954.-1959. Daugavpils Pedagoģiskais Institūts - Fizikas un matemātikas
fakultāte, vidusskolas skolotāja diploms
Vidējā
1949 -1954
Rēzeknes Pedagoģiskā skola, pamatskolas skolotāja diploms.
Akadēmiskie un citi goda
nosaukumi:
1974.Fizikas katedras docents.Diploms VLW N086100 (7.06.1974)
Daugavpils Universitātes Fizikas katedrā.
Darba pieredze:
2003.Daugavpils Universitāte. Fizikas katedras docents
1998 -2003 Daugavpils Pedagoģiskā universitāte (līdz 2001), Daugavpils
Universitāte (no 2001), Fizikas katedras vadītājs, docents
1993 -1998 Daugavpils Pedagoģiskā universitāte Zinātņu prorektors,
fizikas katedras docents 0,5
1971 - 1992 Daugavpils Pedagoģiskais institūts Zinātņu prorektors,
fizikas katedras docents 0,5 1966 - 1970 Daugavpils
Pedagoģiskais Institūts - Fizikas un matemātikas fakultātes
Fizikas katedras asistents, vecākais pasniedzējs
1963 - 1966. Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikas institūts, aspirants
cietvielu fizikā
1959 - 1962 Dienests armijā
Galvenie pētījumu
virzieni:
Cietvielu fizikā: Ar optiskām metodēm pētīju krāsu centru veidošanās
jonu kristālos (LiF un RbMgF3 ) reaktora, elektronu, gamma un
rentgenstaru iedarbībā, krāsu centru optiskās īpašības un termisko
stabilitāti.
Fizikas didaktikā: Piedalījos TEMPUS projektos
Darbība profesionālās un
sabiedriskās organizācijās:
Latvijas Fizikas biedrības padomes loceklis
Arodbiedrības biedrs
Akadēmiskie kursi: Vispārīgā fizika: mikropasaules fizika Optika
Ciparu elektronikas pamati -
Teorētiskā fizika: Termodinamika un statistiskā fizika
Kodolfizika un elementārdaļiņu fizika -
Kursi fizikas maģistriem
Grupu teorijas izmantošana cietvielu fizikā
Kristālu fizika
Atvērto sistēmu fizika
Radiācijas defekti cietās vielās.
Kursi bioloģijas bakalauriem
Fizika
Vispārīgā fizika
Fizikālās pētīšanas metodes dabaszinībās
Apbalvojumi: 1996.g. apbalvots ar Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas
goda rakstu par nozīmīgu un radošu darbu augstākajā izglītībā
.2007.g. apbalvots ar Daugavpils Universitātes goda rakstiem
Valodu prasme:
Latviešu, krievu, angļu - pārvaldu pilnībā
Franču, vācu - tulkoju ar vārdnīcas palīdzību, varu sazināties
Zinātniskās publikācijas
(skaits):
Kopējais zinātnisko publikāciju skaits -40. ( Raksti zinātniskajos žurnālos
un rakstu krājumos -30,
konferenču tēzes 8, citas zinātniskās publikācijas 2
Svarīgākās publikācijas: 1. E.E.Feldmane, A.Podinsh, K.Shvarts. High temperature annealing
of radiation defects in LiF. Intern. Conf. on Defects in insulating
Crystals, Gatlinburg, Tennessy USA 9-14 oct. 1977, p.128 -129.
2. W.A.Sibley, A.V.Podinsh. Radiation defect absorbtion in RbMgF3,
Phys. Rev.B, yol.18, N 11, 5921 -5927, 1978
3. W.A.Sibley, A.V.Podinsh. Color centers in RbMgF3. Bulleten of
American Physical Society, March, 1978
4. . Starptautiskās konferences materiāli, Rīga, 2001.g 21.-23. marts,
Rīga,2001, 65.lpp.
5. A.Podiņš. Ella - Feldmane - sieviete fiziķe, pētnieks un pedagogs.
DPU 9.ikgadējās zinātniskās konferences rakstu krājums A14,
"Saule" 2001, 46 lpp
6. A.Podiņš. Pēteris Prokofjevs (01.08.1925 - 01.12.2000). Acta
Latgalica, 11, Zinotniski roksti, dokumenti, apceres, Latgales
Pētniecības institūta izdevniecība, Daugavpils, 2001, 458. -460. lpp.
7. A.Podiņš. Daugavpils Universitātes Fizikas katedra vakar, šodien,
rīt. Latvijas Fizikas biedrības 7. zinātniskā konferences materiāli
Daugavpilī, 2002.g. 7.-8. jūnijs.12 -13 lpp
8. A.Podiņš, E.Rugaine. Fizikālo procesu modeļu veidošana un
izmantošana apmācībā. Latvijas Fizikas biedrības 8. zinātniskā
konference.Materiālu krājums Jelgavā, 2003.g. 1.jūlijā, 46-47 lpp.
9. A.Podiņš. Are we ready to meet the World Year of Physics WYP
2005? The 4th International conference Natural sciences and teacher
training, November 20 - 21, 2003, Daugavpils, Saule,2003. p 124 -
125
10. A.Podins , S.Lukjanova, I.Kokina. Brownian particle motion in
moving water fluid. BB21-wed. The EPS 13th Conference book..
Bern, 2005.114.p
11. A.Podiņš, M.Tarvide. Laušanas koeficienta izmaiņa, atlaidinot ar
lielām dozām reaktorā apstarotu LiF kristālu. Latvijas Fizikas
biedrības 9. zinātniskās konferences materiāli Daugavpils, 2005.g.
15.-16.septembris 25-26 lpp.
12. A.Podiņš, S.Lukjanova, I.Kokina. Brauna daļiņu kustība ūdens
plūsmā. Latvijas Fizikas biedrības 9. zinātniskās konferences
materiāli Daugavpils, 2005.g. 15.-16.septembris 23-24 lpp.
13. G.Liberts, A.Podiņš. ES Struktūrfondu nacionālās programmas
projekts „Daugavpils Universitātes inovatīvās mikroskopijas centra
izveide”. Starptautiskās konferences „Dabaszinātnes un matemātika
Daugavpils Universitātē pagātnē un mūsdienās” 2006.gada 1.-3.
februārī tēzes, Daugavpils, Saule, 2006, 81-82.
Piedalīšanās projektos: TEMPUS projektos: 1)strādāju par DPI kontakta personu projektā
S_JEP-4854-92 "Skolotāju izglītošanas pilnveidošana un debates par
izglītību Latvijā" (“UPDATING OF TEACHER TRAINING AND
EDUCATIONAL DEBATE IN LATVIA”) (1992 -1995), 2) koordinēju
un administrēju TEMPUS projektu S_JEP-08202-94" Multimedija un
datoru tehnoloģijas izglītība ( “MULTIMEDIA AND COMPUTER
TECHNOLOGY EDUCATION”) (1994-1997), 3) koordinēju un
kontraktēju projektu S_JEP 12552 -97 "Jaunas informācijas tehnoloģijas
izglītībā"(„NEW INFORMATIONAL TECHNOLOGY IN
CONTINUING EDUCATION”) (1997 -2000) (projektu partneri LU,
Liepājas PA, University of the West of England, Bristol, UK; Pierre and
Marie Curie Paris 6 University, Paris, France; Danish Royal School for
Educators , Denmark) 4) piedalījos projektos CME-3524-97 „Skolotāju
sagatavošanas iekšējās novērtēšanas sistēmas izveide” („DEVELOPING
INTERNAL QUALITY ASSURANCE SYSTEMS IN TEACHER
TRAINING”)(1997-1999) un CME-3034-97 „ Starptautisko sakaru
nodaļu uzlabošana” („IMPROVEMENT OF INTERNATIONAL
OFFICES”)(1997 -1999); Pētīju fizikālo procesu modelēšanas iespējas
Latvijas skolās. Piedalos ES struktūrfondu Nacionālās programmas
projektā „DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES INOVATĪVĀS
MIKROSKOPIJAS CENTRA IZVEIDE” par projekta asistentu (2004 -
2006)
.
Amandis Podinš
2007. gada 20.maijs
Anita Sondore
docente
Kontaktālrunis 26495316
Zinātniskais grāds 1998. Matemātikas doktore, promocijas darbs “Ar speciāliem vaļējiem
pārklājumiem definētas kompaktības tipa topoloģiskās īpašības”
Izglītība 1991.-1994. Latvijas universitātes doktorante
1985.-1990. Latvijas universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes
studente
Darba pieredze no 2002. docente
DU Matemātikas katedras docente
2001. docente
Daugavpils Universitātes Dabaszinību un matemātikas fakultātes
Matemātiskās analīzes katedras docente
2000. lektore
Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Dabaszinību un matemātikas
fakultātes Matemātiskās analīzes katedras lektore
1997.-1999. asistente
Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Dabaszinību un matemātikas
fakultātes Matemātiskās analīzes katedras asistente
1995.-1997. asistente
Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes
Matemātiskās analīzes katedras asistente
1994.-1995. skolotāja
Preiļu raj. Pelēču pamatskolas skolotāja
1990.-1991. pasniedzēja
Latvijas universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes pasniedzēja- stažiere
Galvenie pētījumu
virzieni
Kompaktības tipa topoloģiskās īpašības
Svarīgākā publikācijas:
1. On CB-compact, countably CB-compact and CB-Lindelöf spaces. –
“Математички весник”, 50, 1998., – p. 125-133.
2. On clp-Lindelöf and clp-paracompact spaces. - LU, Matemātika.
Zinātniskie raksti, 595.sējums, 1994. – 143.-156.lpp.
3. On kB-compact spaces. - LU, Matemātika. Zinātniskie raksti,
606.sējums, 1997. – 61.-72.lpp.
Līdzdalība zinātniskos
projektos un to
vadīšana
Darbība profesionālās
un sabiedriskās
organizācijās
Latvijas Matemātikas biedrības biedre
Nodrošina šādus
studiju kursus ABSP
“Bioloģija”
Matemātiskās metodes dabaszinātnēs
Zinaīda Sondore Ekoloģijas institūta docente
Kontaktinformācija 5425297
Zinātniskais grāds 1992. Bioloģijas doktore.
(Bioloģijas zinātņu kandidāte), piešķirts par aiztāvētu
disertācija ''Ķīmisko mutagēnu ģenētiskās aktivitātes
modifikācija Drosophila melanogaster somatiskajās šūnās''
(1980).
Izglītība 1972. - 1975. aspirantūra, Ļeņingradas A.Hercena v.n.
Pedagoģiskais institūts
1957. - 1962. augstākā, Daugavpils Pedagoģiskais institūts.
Bioloģijas un ķīmijas fakultāte, kvalifikācija, bioloģijas,
ķīmijas un lauksaimniecības pamatu skolotāja
Darba pieredze 2006.-pašlaik Ekoloģijas institūta docente
1980. –2006.g. docente, Bioloģijas katedrā (bijušā Zooloģijas
un fizioloģijas katedra, Botānikas un bioloģijas mācīšanas
metodikas katedra)
1996. - 1999. DPU Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes
Domes sekretāre
1993. – 1996. Bioloģijas katedras vadītāja
1993. - 1996. DPU Senāta sekretāre
1990. – 1993.DPU zinātniskās padomes sekretāre
Galvenie pētījumu virzieni Ķīmisko vielu un citu faktoru ģenētiskās aktivitātes izpēte
eksperimentos ar drozofilu.
Par šiem pētijumiem nopublicētas 15 publikacijas, no kurām
nozīmīgakie ir:
* Stresa un apreibinošo līdzekļu negatīvās iedarbības izpētes
loma studentu un skolotāju ekoloģiskajā izglītībā. DPU. Tēzes
starpt. Zin. Met. Konf. “Kūltura. Ekoloģija. Pedegoģiskais
processs”.
* Study of frequencies of dominant lethal mutations induced by
cigarette smoke in Drosophila melanogaster. Vilnius the 3d
genetical Congresss of Baltci states. Programme and book of
abstracts.
* Assesment of the influence of teratogenic activity of cigarette
smoko on Drosophila melangaster. Acta Biologica
Universitatis Daugavpiliensis,
* Индуцированный соматический мозаицизм у дрозофилы
как тест для оценки генетической активности факторов
окружающей среды. ж.Генетика. т.ХI, N8,
* Модификация кофеином частоты индуцированных
этиленимином и этилметансульфонатом соматических
мутаций и митотического кроссинговера у дрозофилы. ж.
Генетика., т.XVI. Nr.2,
* Изучение частоты соматического мозаицизма при
комбинированном действии этиленимина и формальдегина
на личинок дрозофилы. ж. Генетика., т.XVI. Nr.2.
Darbība profesionālās un
sabiedriskās organizācijās
Latvijas Ģenētiķu un Selekcionāru biedrības biedre
Bioloģijas Skolotāju Asociācijas biedre
Nodrošina šādus studiju
kursus
Ģenētika
Sūnu bioloģija
Bioloģijas pamati
Uzvedības ģenētika
Medicīniskā ģenētika
Šūnu fizioloģija
Lauku kurss ģenētikā
curriculum vitae
Dr.biol., prof. Artūra Škute
dzīves un darba gājums
Dzimšanas gads: 1959.
Izglītība: 1977.-1982. Daugavpils Pedagoģiskais Institūts
1982.-1987. Maskavas Valsts Universitāte
Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:
1994. Bioloģijas zinātņu doktors
1994. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes docents
2000. Daugavpils Universitātes asoc.profesors
2003. Daugavpils Universitātes profesors
Nodarbošanās:
1987.-1994. Daugavpils Pedagoģiskā institūta pasniedzējs
1994.-1999. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes docents
2000.-2003. Daugavpils Universitātes asoc.profesors
2003.- Daugavpils Universitātes profesors
Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:
1. Gruberts D., Druvietis I., Enģele L., Paidere J., Parele E., Priedītis J., Poppels A., Škute A., (2006)
Biodiversity of the largest floodplain lake ecosystems in Latvia. In: Proceedings of the 11th World
Lake Conference, Nairobi, Kenya, 31 October to 4th November 2005. Vol. 2, 225-229
2. Paidere J., Škute A., Gruberts D., Druvietis I., (2006) Seasonality of zooplankton and phytoplankton
communities in the largest floodplain lakes Latvia. Global Challenges Facing Oceanography and
Limnology. Sessions: Alternate States in Shallow Lakes: The Role of Climate, Water Level, Fish and
Nitrogen. June 4-9, in Victoria, British, Columbia, Canada, Abstract Book 90-91
3. Paidere J., Gruberts D., Škute A., Druvietis I., (2006) Impact the lake spring flush floods on the largest
floodplain lakes ecosystems in Latvia. Ecosystem changes and their ecological and socioeconomic
impacts. European Large Lakes Symposium, September 11 – 15, Tartu, Estonia, Abstract 23
4. Paidere J., Škute A., Škute R. (2006) Applicability of zooplankton community study for floodplain
lakes monitoring. Bioindication in freshwater ecosystem monitoring, October 23 – 27, Sanktpeterburg,
Russia, Book of Abstract 115-116
5. Gruberts D., Paidere J., Druvietis I., Škute A., (2005) Impact of hydrology on phyto- and zooplankton
community composition in floodplain lakes along the Daugava River. Proceedings of Fourth
Symposium for European Freshwater Sciences (SEFS4), Krakow, Poland, p.76
6. Oreha J., Škute N., Škute A. (2005) Morphological and genetical polymorphism in vendace
(Coregonus albula) population from Nirzas Lake in Latvia. Biodiversity. Molecular ecology and
Toxicology, Proceedings, Palanga, Lithuania, p.20
7. Gruberts D., Druvietis I., Enģele L., Paidere J., Parele E., Priedītis J., Poppels A., Škute A., (2006).
Biodiversity of the largest floodplain lake ecosystems in Latvia. In: Proceedings of the 11th World
Lake Conference, Nairobi, Kenya, 31 October to 4th November 2005. Vol. 2, 225-229.
8. Paidere J., Škute A., Škute R. (2005) Impact of hydrology on biodiversity of Rotifera communities in
floodplain lakes along the Daugava River. Proceedings of IV International conference on Rotifera,
Borok, Russia, p.341 - 343
9. Škute A., Paidere J. (2004) Natural and cultural processes of eutrophication in Rāzna and Zosna lakes.
Acta Biol. Univ. Daugavp., 4(2): 117 - 125
10. Škute A., Paidere J. (2004) Ecological water quality assessment of the Rāzna and Zosna lakes using
plankton organisms as bioindicators. Acta Biol. Univ. Daugavp., 4(2): 127 - 134
11. Škute A. (2003) Lake Rāznas monitoring effectivity evaluation. Proceedings of Second International
conference “Research and conservation of biological diversity in Baltic Region”, Daugavpils, p. 88-89
Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 16
Konferenču tēzes 18
Zinātniski pētnieciskā darbība:
1994.- Pētnieciskais un organizatoriskais darbs hidrobioloģijā, vides zinātnē:
Valsts pētījumu programmas „Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi” DP 9 „Klimata
mainības izraisīto noteces ekstrēmu ietekme uz plūdu riskam pakļautām teritorijām” vadītājs
(2007.)
LIFE Nature projekts ”Sugu un biotopu aizsardzības Rāznas dabas parkā” LIFE04NAT/LV/000199
Commsion decision of 30/7/2004
Nacionālās programmas “Atbalsts zinātniskās infrastruktūras modernizēšanai valsts zinātniskās
institūcijās” projekts “Daugavpils Universitātes Bioloģisko resursu izpētes centrs” Nr.22, ERAF,
2004
Pētījumi zinātniski - tehniskā pamatojuma izstrāde aizaugušo ezeru attīrīšanai un ekosistēmas
atveseļošanai. 2003.-2004. IZM tirgus orientētie pētījumi. Līgums Nr.03-48
Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorija (Natura 2000) “Dvietes paliene”
apsaimniekošanas plāna projekts– Dabas aizsardzības pārvaldes pasūtījums Līgums Nr. 20/2003
2003.gada 3.jūnijā
Dabas lieguma “Zebrus un Svētes ezers” dabas aizsardzības plāna izstrāde” – VAS “Latvijas meži”
pasūtījums Līgums Nr. 06/03-2003-29/u 2003.gada 21.martā
Virszemes ūdeņu kvalitātes monitoringa novērojuma programma, Rāznas ezers, direktors- Latvijas
Vides aģentūras pasūtījums, Līgums Nr. 20/2003
Latvijas – Zviedrijas Daugavas projekta daļas “Ūdens kvalitātes analīzes Rāznas ezera monitoringa
efektivitātes novērtēšanai” vadītājs - Vattenresurs – Sverige HB (Zviedrija) pasūtījums, Līgums
No. 012305/2002
Latvijas ezeru sinoptiskā monitoringa projekta koordinators Austrumlatvijā - Latvijas Vides
aģentūras pasūtījums, Līgums Nr. 11/2002
Organizatoriskais darbs
Daugavpils Universitātes Satversmes sapulces priekšsēdētājs
Daugavpils Universitātes Senāts, senators
Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes domes dalībnieks
DU Bioloģijas promocijas padomes dalībnieks
Integration4Water Topical Expert Groups (TEG) eksperts
Latvijas vides zinātnes un izglītības padomes loceklis
2007. gada 31. martā /Artūrs Škute/
Natālija Škute Ekoloģijas institūta asoc. profesore
Kontaktālrunis 5425297
Zinātniskais grāds 1992. Bioloģijas doktore,
Bioloģijas zinātņu kandidāte, piešķirt par aiztāvētu disertāciju
''Fitohormonu ietekme uz kodola DNS sintēzi un metilēšanu
šūnas cikla S fāzē kviešu etilēto asnu pirmās lapas šūnās''.
(1987).
Izglītība 1982. - 1986. aspirantūra, Maskavas Valsts universitāte
Bioloģijas fakultāte, Bioķīmijas katedra
Darba pieredze 2006.g-pašlaik Ekologijas institūta asoc.profesore
2003 g. –2006.g, Bioloģijas katedras vadītāja
2003 g. –2006.g., asoc. profesore Bioloģijas katedrā
1996. – 2003. docente, Bioloģijas katedra
Strādā DU no 1987. Bioloģijas katedra
Galvenie pētījumu virzieni Fitohormonu iedarbības mehānismi uz augu šūnu kodola DNS.
Kodola DNS enzimātiskā modifikācija (metilēšana) augu šūnu
ciklā.
Antioksidantu loma augu šūnas dažādos procesos.
Augu šūnu apoptoze molekulārais mehānismi.
Par šiem pētējumiem tika nopublicēti vairāk nekā 50 zinātnisko
publikāciju zinātnisko žurnālos, no kuriem svarīgākie ir:
Nuclear DNA enzymatic methylation and its function in
eucaryotic cells. Proceeding of the Latvian Academy of
Sciences. 2005.
5-Azacytidine decreases fragmentation of nuclear DNA and
pigment formation in first leaf cells of barley seedling. Cell
Biology. 2005.
''Fitohormonu ietekme uz kodola DNS replikatīvo un
postreplicatīvā metilēšanu šūnas cikla S fāzē kviešu etilēto asnu
pirmās lapas šūnās'', Biochemestry
(in Russia), 1987.
Līdzdalība zinātniskos
projektos un to vadīšana
LZP grants. Augu šūnu ieprogramētās ģenētiskie un
molekulārie mehānismi, 2004.g.
ERAF projekts “Daugavpils Universitātes Bioloģisko resursu
izpētes centrs” – projekta izpildītāja, 2004.g.
IZM projekts “Ierobežoti izmantojamo populāciju
ekspluatācijas limitu novērtēšana, izmantojot molekulāri
ģenētiskās metodes” - projekta vadītāja, 2005.g.
ESF projekts “Bioloģijas un vides zinātnes studiju procesa
kvalitātes uzlabošana Daugavpils Universitātē” - projekta
vadītāja, 2005.-2008.g
Darbība profesionālās un
sabiedriskās organizācijās
Latvijas Ģenētiku un selekcionāru biedrības biedre
Latvijas šūnu bioloģijas biedrības biedre
Nodrošina šādus studiju
kursus
Bioloģija aktuālās problēmas
Biotehnoloģija
Ekotoksikoloģija
Molekulārā bioloģija
Šūnu bioloģija
Histoloģija
Evolūcijas pamati
Biofizika
Šūnu fizioloģija
Organisma inividuālā attistība
DZĪVES UN DARBA GĀJUMS
(CV)
I. VISPĀRĪGĀS ZIŅAS
Vārds, uzvārds: Edmunds Tamanis
Dzimšanas laiks un vieta: 1973.g. 19. novembris, Daugavpils rajons, Ilūkste.
e-mail: [email protected]
Izglītība: 30.09.2005. – Doktora zinātniskais grāds fizikā, cietvielu fizikas apakšnozarē.
1998. – 2003.g Doktorantūra DU, cietvielu fizikas apakšnozarē.
1998.g. Maģistra grāds fizikā, cietvielu fizikas apakšnozarē.
1996. g. Bakalaura grāds fizikā, cietvielu fizikas apakšnozarē.
1996.g. DPU, fizikas vidusskolas un informātikas, matemātikas pamatskolas skolotājs.
Profesionālā darbība: 1996. – 1998.g – laborants DU Fizikas katedrā;
1998. – 2002.g – asistents DU Fizikas katedrā;
2002.- 2006.g – lektors DU Fizikas katedrā;
kopš 2006.g - docents DU Fizikas katedrā.
II. ZINĀTNISKĀS PUBLIKĀCIJAS
Publikācijas:
1. Bakradze G., Muktepavela F., Stolyarova S., Tamanis E. /Mechanical properties and thermal stability
of Al-Cu-O nanostructured coatings obtained by the microtribological method. Latvian Journal of
Physics and Technical Sciences. 2006, N2 (II), p.141-148.
2. E.E. Shalyguina, E.V. Perepelova, L. Kozlovskii, E. Tamanis. Magneto-optical investigation of
Co/Mo/Co thin-film systems. Journal of Magnetism and Magnetic Materials. N0. 300, pp. e363-e366,
2006.
3. G. Liberts, G. Ivanovs, V. Dimza, E. Tamanis. Thermo-Optical Investigation of Sodium-Bismuth
Titanate Single Crystal and PLZT Ceramics. Ferroelectrics, 319:87–93, 2005.
4. G. Liberts, G. Ivanovs, E. Tamanis. Thermo-Optical Investigation of Sodium-Bismuth Titanate Single
Crystal. Proc. SPIE. Vol. 5946, pp 081-086, 2005.
5. G. Liberts, G. Ivanovs, V. Dimza, A. Firsovs, E. Tamanis. Advanced Thermo-Optical materials for
micro-optical applications. Optical Review. Vol. 12, No. 2 pp. 135-139, 2005.
6. F. Muktepavela, G. Bakradze, V. Skvortsova, E. Tamanis, S. Stolyarova. Effect of mechanoactivation
on interfacial interaction in metal/oxide systems. Latvian Journal of Physics and Technical Sciences.
No. 1, pp. 3-9, 2005.
7. L.V. Kozlovsky, E. Tamanis. The Use of Carbon-Cathode Penning Discharge Cells to Evacuate
Xenon over a Pressure Range of 10-3
– 10-4
Torr. Instruments and Experimental Techniques. Vol. 48,
No. 1, pp. 127-129, 2005.
8. F. Muktepavela, G. Bakradze, E. Tamanis, S. Stolyarova, N. Zaporina. Influence of
mechanoactivation on the adhesion and mechanical properties of metal/oxide interfaces. Phys. Stat.
Sol. Vol. 2, No. 1, pp. 339 - 342, 2005.
9. E. Tamanis, G. Liberts, J. Kleperis. Direct laser writing of conductive structures on indium tin oxide.
Lithuanian Journal of Physics. Vol. 44, No. 4, pp. 291-294, 2004.
10. E. Tamanis, G. Liberts, L. Berzina. Direct laser writing of conductive patterns in advanced ceramic
materials. Proc. SPIE. Vol. 5123, pp 39-42, 2003.
11. L.V. Kozlovsky, E. Tamanis. Nonuniformity of Thicknes of Films Obtained by Ion Sputtering in the
Penning Discharge. Instruments and Experimental Techniques. Vol. 42, No. 4, pp 1-4, 1999.
Konferenču tēzes:
1. E. Tamanis, A. Ogurcovs. Crystallographic texture formation peculiarities of nanostructured Ti films.
23th Scientific Conference, Institute of Solid State Physics, University of Latvia, Riga, Latvia, February
13 – 15th , 2007.
2. E. Tamanis, A. Ogurtsov. Texture formation in nanoscale Ti, Co, Ni, Co/Ti, Co/Ni films. NanoTech
Insigh, Luxor, Egypt, March 10 -17th, 2007.
3. F. Muktepavela, G. Bakradze, E. Tamanis, S. Stolyarova. Nanostructured Al-O-Me mechanical alloyed
coatings obtained by the microtribological method. Intern. Conf. Nanoved-2006- Nenomat. May 14-17,
2006 Stara Lesna Slovakia. Abstract p.110.
4. G. Bakradze, F.Muktepavela, S. Stolyarova, E.Tamanis. Thermal stability of Al-Cu-O nanostructured
coatings obtained by the microtribological method. 2^nd Latvian conference „ Funcional materials and
nanotechnologies”, Rīga, March 27-28, 2006. Abstract, p.9.
5. F. Muktepavela, G. Bakradze, V. Skvortsova, E. Tamanis. Thermal stability of mechanically alloyed
Al-Cu-O nanostructured coating. Functional materials and nanotechnologies. Riga, Latvia, March 27-
28, 2006.
6. E. Tamanis. Nanostructure magnetic layers deposition, modifications and physical properties
investigation. Past and Present of Natural Sciences in Daugavpils University. Lpp. 106-107.
Daugavpils, Latvia, February 1-3, 2006.
7. E. Tamanis, F. Muktepavela. Oglekļa starpslāņi nanostrukturētu kārtiņu stabilitātes nodrošināšanai.
Latvijas Fizikas Biedrības 9. zinātniskā konference. lpp. 15.-16. Daugavpils, Latvija,15.-16. septembris,
2005.
8. E. Tamanis, E.E. Shaligina, L. Kozlovsky. The Influence of Thermal Annealing on Magnetostatic
Properties of Thin Fe and Ni Films. Acta Cryst. A61, C416, 2005.
9. F. Muktepavela, G. Bakradze, V. Skvortsova, E. Tamanis, S. Stolyarova. Adhesion and interfacial
reactions on metal/oxide interface during daformation at room temperature. Proc. Ist. Intern. Conf.
Diffusion in Solids and Liquids DSL-2005, pp 499-504, University of Aveiro, Portugal, 6-8 Juli, 2005.
10. F. Muktepavela, G. Bakradze, S. Stolyarova, E. Tamanis. Metāl-oksīda nanostrukturēto pārklājumu
iegūšana ar mikrotriboloģijas metodi. Nanomateriāli un nanotehnoloģijas, Rīga, Latvija, 30.-31. marts,
2005.
11. F. Muktepavela, G. Bakradze, A. Mironovs, S. Stolyarova, E. Tamanis. Metal-oxide nanostructured
coatings obtained by microtribological method. 21th Scientific Conference, Institute of Solid State
Physics, University of Latvia, Riga, Latvia, 7-9 February, 2005.
12. G. Liberts, E. Tamanis. Light, fluids, magnetism. Magnetic forces in bio- and nanotechnologies, Riga,
Latvia, 16-18 September, 2004.
13. G. Liberts, Ģ. Ivanovs, V. Dimza, E.Tamanis. Thermo-optical investigations of sodium-bismuth titanate
single crystal and PLZT ceramics. The 7th Euroconference on Application of Polar Dielectrics (ECAPD
7), Liberec, Czech Republic, 6-9 September, 2004.
14. G. Liberts, Ģ. Ivanovs, V. Dimza, A. Firsovs, E. Tamanis. Advanced thermo-optical materials for
micro-optical applications. ICO 04 Internatioanal Conference Optics & Photonics in Technology
Frontier, Makuhari Messe, Chiba, Japan, 12-15 July, 2004.
15. G. Liberts, Ģ. Ivanovs, A. Firsovs, E. Tamanis. Thermo-optical investigations of sodium-bismuth
titanate single crystal. 4th International Conference on Advanced Optical Materials and Devices
(AOMD 4), Tartu, Estonia, 6-9 July, 2004.
16. E. Tamanis, G. Liberts, J. Kleperis. Direct laser writing of conductive structures on indium tin oxide.
3rd National Conference Interaction of radiation with materials. Kaunas, 3 October, 2003.
17. E. Tamanis, G. Liberts, L. Berzina. Direct laser writting of conductive patterns in advanced ceramic
materials. The 3rd International Conference Advanced Optical Materials and Devices. Riga, 19-22
August, 2002.
18. E. Tamanis, L.V. Kozlovskis, E.E. Šaligina. W, Mo, Fe plēvju kristāliskās struktūras un Fe plēvju
magnētoptisko īpašību termostimulētas izmaiņas. Fizikas Biedrības 7. zinātninskā konference,
Daugavpils, Latvija, 7.-8. jūnijs, 2002.
19. E. Tamanis, L.V. Kozlovskis. Peninga gāzizlādes izputināšanas avoti ar stieņveida anodiem. Latvijas
Fizikas Biedrības 5. zinātninskā konference, Daugavpils, Latvija, 8.-11. jūnijs, 2000
20. E. Tamanis, L.V. Kozlovskis. Peninga izlādē iegūtu plēvju biezuma nevienmērība. Latvijas Fizikas
Biedrības 4. zinātninskā konference, Daugavpils, Latvija, 4.-6. jūnijs, 1998.
III. PIEDALĪŠANĀS PROJEKTOS
LZP projekts 05.1876 „Plānu sakausējumu kārtiņu, iegūtu vakuumā atlaidinot Co/Ni/Fe multislāņus,
kristāliskās struktūras un magnētisko īpašību pētīšana.”
IZM projekts 2.3. „Nanostrukturētu metālisku kārtiņu kristāliskās tekstūras pētīšana atkarībā no
kārtiņas un tās apakšslāņa biezuma.”
ERAF projekts „Platzonas materiālu MOCVD tehnoloģijas izstrāde un izpēte ultravioletiem gaismas
emiteriem”
IV. PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA
Lekcijas: Vispārīgās fizikas kurss “Mehānika”, vispārīgās fizikas kurss “Mehānika un molekulārfizika”
informātikas specialitātes studentiem, kurss „Teorētiskā mehānika”, spec. fizika maģistrantiem.
Praktiskās nodarbības: Vispārīgā fizika, spec. praktikumi I., III., IV kursa fizikas specialitātes studentiem
un maģistrantiem.
Sagatavotie mācību līdzekļi: Laboratorijas darbu apraksti mehānikā un molekulārfizikā, met. materiāli:
„Vakuuma iegūšanas metodes”, „Darbs ar rentgendifraktometru DRON-3M”,
(http://www.de.dau.lv/fizika.html).
V. SVEŠVALODAS
Krievu – pārvaldu pilnībā, angļu – vidējā līmenī.
07. 05. 2007. E. Tamanis.
CURICULUM VITAE
Uldis Valainis
Dzimšanas datums: 1982. g. 9. maijs.
Darba adrese: DU, Vienības ielā 13 – 229, Daugavpils, LV-5401
tālr./ fax.: 5426719
e-pasts: [email protected]
Izglītība:
2006. - pašlaik Daugavpils Universitāte, DMF doktora studiju programma
bioloģija, 1. kurss
2004. - 2006 Daugavpils Universitāte, Dabaszinātņu maģistra grāds
bioloģijā
2000. – 2004. Daugavpils Universitāte, Dabaszinātņu bakalaura grāds
bioloģijā
1997. - 2000. Zasas vidusskola
Darba pieredze:
2006. - pašlaik
06.2006. –
12.2006
2006. - pašlaik
11.2005. –
09.2006
10.12. –
30.06.2006
2001. - 2004.
Pētnieks DU Sistemātiskās bioloģijas institūtā
Pētnieks projektā „Floras un faunas pētījumi
aizsargājamajās dabas teritorijās” (IZM)
Daugavpils Universitātes Dabas izpētes un vides izglītības
centra valdes priekšsēdētājs
ESF projekta „Mācību satura izstrāde un skolotāju
tālākizglītība dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju
priekšmetos” bioloģijas komponenta eksperts. (Iegūts IZM
ISEC ārštatu metodiķa statuss).
ES Struktūrfondu nacionālās programmas „Atbalsts
doktorantūras programmu īstenošanai un pēcdoktorantūras
pētījumiem” projekta „Atbalsts doktorantūras studijām un
pēcdoktorantūras pētījumiem dabas zinātnēs un
informācijas tehnoloģijās” projekta vadītāja asistents.
Bioloģijas katedras vecākais laborants
Novadītie akadēmiskie kursi:
2006./2007 st. g. „Sugu un biotopu aizsardzība” profesionālā maģistra
studiju programmā „Vides plānošana“ (DU DMF
Vides un ķīmijas katedra)
2006./2007 st. g. „Sistemātiskā bioloģija” maģistra studiju programmā
„Bioloģija” (DU DMF Bioloģijas katedra)
Dalība projektos:
2003. - 2004 Latvijas - Dānijas kopprojekta VITILA dalībnieks
06.2003. – 10.2003. Projekta “Eiropas Savienība – zaļā vai sarkanā gaisma
mūsu jauniešiem” vadītājs (LSIF)
09.2002. - 05.2003. “Zaļās brīvības” projekta “Piesārņojums - ko es par to
zinu un gribu zināt” Latgales koordinators (RVC)
2002./2003. g. Projekta “Jauniešu entomoloģiskās kustības
izveide Latvijā ” koordinators (LVAF)
2002. g. Projekta „Eiropā apdraudēto kukaiņu sugu
monitorings Moricsalas rezervātā un Slīteres
nacionālajā parkā” vadītājs (LVAF)
2002. g. Projekta „Platās airvaboles aizsardzība Latvijā”
koordinators (LVAF)
2001./2002 g. Projekta “Jauniešu entomoloģiskās kustības
izveide Latvijā” koordinators (LVAF)
Valodu zināšanas:
Latviešu valoda – dzimtā valoda
Krievu valoda - brīvi
Angļu valoda – sarunvalodas līmenī, speciālā literatūra apmierinoši
Datorprasmes: Windows: Microsoft Word, Microsoft Excel, Microsoft Project, Microsoft
Office PowerPoint
Taxis 3.5 Professional; Platypus,
Zinātniskā darbība
Dalība konferencēs:
Daugavpils, Latvia
26. – 29.09.2002
Third Symposium of Baltic Coleopterists
Daugavpils, Latvia
24. – 26.04.2003
Second International Conference „Research and conservation
of biological diversity in Baltic Region”.
Daugavpils, Latvia
5. – 9.05.2005
Daugavpils University Young reserchers 45th conference.
Poland, Kielce 8th International Symposium of Carabidologists, Kielce,
Poland
Madeira, Funchal, 13. –
17.09.2004
XI Congresso Iberico de entomologiņa, Funchal, 13 a 17 de
Setembro 2004
Rīga, Latvijas Universitāte,
25.01.2005
Latvijas Universitātes 63. zinātniskā konference.
Bioģeogrāfijas sekcija.
Daugavpils, Latvia
20. – 22.04.2005
3rd International conference „Research and conservation of
biological diversity in Baltic region”
Daugavpils, Latvia
5. – 6.05.2005
Daugavpils University Young reserchers 47th conference.
Workgroup of Biology and Ecology
Murcia, Spain
19 – 22.09.2005
XII European Carabidologists Meeting. Ground beetles as a
key group for biodiversity conservation studies in Europe.
Vilnius, Lithuania
14 – 15.10.2005
The international scientific conference „Research of insects:
present and future.
Rīga, Latvija
31.01.2006
Latvijas Universitātes 64. zinātniskā konference.
Bioģeogrāfijas sekcija
Rīga, Latvija
09.02.2006
Latvijas Universitātes 64. zinātniskā konference. Zooloģijas
un dzīvnieku ekoloģijas sekcija
Kaunas, Lithuania
07 – 09.09.2006
Sixth Symposium of Baltic Coleopterologists „Comunities of
Coleoptera in agricultural and forest ecosystems”
Izmir, Turkey
17 – 22.09.2006
VIII th European Congress of Entomology
Dalība zinātniskās organizācijās:
2000 – pašlaik Baltijas Koleopteroloģijas Biedrības biedrs
2001. – pašlaik Latvijas Entomoloģijas Biedrības biedrs
2003. – pašlaik Daugavpils Universitātes Jauno zinātnieku asociācijas biedrs
(valdes priekšsēdētājs laika posmā no 2003. līdz 2006.gadam)
Dalība citās organizācijās:
2006. – pašlaik DU Dabas izpētes un vides izglītības centra biedrs, valdes
priekšsēdētājs
Publikācijas un tēzes
1. Barševskis A., Savenkovs N., Valainis U. 2003. Materiāli par dažām jaunām un mazpazīstamām
vaboļu (Coleoptera) sugām Latvijas faunā [Materials about some new and unknown beetles
species (Coleoptera) in fauna of Latvia]. Second International Conference „Research and
conservation of biological diversity in Baltic Region”. Book of Abstracts. Daugavpils, 24. –
26.04.2003
2. Barševskis A., Valainis U. 2004. Mediterranean elements in ground-beetles (Coleoptera:
Carabidae) fauna of Latvia. XI Congresso Ibérico de Entomologia. Funchal, Madeira 13 – 17
Setembro 2004: 72
3. Barševskis A., Valainis U. Bičevskis M., Savenkovs N., Cibuļskis R., Kalniņš M., Strode N.
2004. Faunistic records of the beetles (Hexapoda: Coleoptera) in Latvia 1. Acta Biol. Univ.
Daugavp., 4 (2): 93 – 106
4. Valainis U., Barševskis A. 2005. Distribution of Omophron limbatum (Fabricius, 1777)
(Coleoptera: Carabidae) in Baltic sea region. 3rd international conference „Research and
conservation of biological diversity in Baltic region”. Book of abstracts. Daugavpils University,
Daugavpils, Latvia; 20 – 22 April, 2005: 132
5. Barševskis A., Valainis U., Cibuļskis R. 2005. A rewiew of coleoptera fauna of Moricsala
Nature reserve (Latvia). 3rd international conference „Research and conservation of biological
diversity in Baltic region”. Book of abstracts. Daugavpils University, Daugavpils, Latvia; 20 –
22 April, 2005: 39
6. Cibuļskis R., Valainis U., Barševskis A. 2005. Pecularities of rove-beetles (Coleoptera:
Staphylinidae) fauna in Moricsala Nature Reserve. 3rd international conference „Research and
conservation of biological diversity in Baltic region”. Book of abstracts. Daugavpils University,
Daugavpils, Latvia; 20 – 22 April, 2005: 48 – 49
7. Barševskis A., Valainis U. 2005. Review of Fauna of Ground Beetles (Coleoptera: Carabidae) in
the Baltic States. XII European Carabidologists Meeting. Ground beetles as a key group for
biodiversity conservation studies in Europe. Full Papers and abstracts. Murcia, September 19 –
22, 2005: 249 – 253
8. Valainis U., Barševskis A. 2005. The fauna of ground beetles (Coleoptera: Carabidae) in the
Moricsala Nature Reserve (NW) Latvia. Abstracts of the international scientific conference
„Research of insects: present and future. 14 – 15 october, Vilnius, Lithuania
9. Cibuļskis R., Barševskis A., Valainis. 2005. New species of rove beetles (Coleoptera:
Staphylinidae) to Latvia. Proceedings on Taxonomy and Faunistics of Beetles (Coleoptera)
dedicated to the 100th birthday of the Latvian entomologist Mihails Stiprais (1905 – 1990), pp.
7 - 28
10. Valainis U., Rudāns E. 2006. Apakštribas Dromiina (Coleoptera: Carabidae) Latvijas faunas
sugu bioģeogrāfiskās īpatnības. Referātu tēzes. Ģeogrāfija, ģeoloģija, vides zinātne: 136
11. Valainis U. 2006. The biogeographical review of the genus Omophron (Coleoptera: Carabidae)
Palearctic’s fauna. Absracts of the Sixth Symposium of Baltic Coleopterologists. 07 –
09.09.2006. Akademija, Lithuania: 31
12. Valainis U. 2006. The overview of genus Omophron Latreille, 1802 (Coleoptera: Carabidae)
world fauna and prevalance. (RAPP – 009) Suplementaty abstract book 1 of VIII th European
Congress of Entomology
13. Valainis U., Barševskis A., Rudāns E., Cibuļskis R. 2007. New data about Long-Horned Leaf
Beetles (Donacinae: Chrysomelidae: Coleoptera) Collectings from Latvia. Acta Biol. Univ.
Daugavp. … (pres. in.)
14. Valainis U. 2007. A review of genus Omophron Latreille, 1802 (Coleoptera: Carabidae)
Palearctic fauna and distribution. (pres. in.)
21.05.2007
Dzīves un darba gājums (Curriculum vitae)
Antoņina Žilinska
Dzimšanas gads: 15.10.1941.
Darba vietas adrese: Parādes ielā 1, 212.kab.
Daugavpils, LV 5407
Tālr.: 5424496
Izglītība:
1956. – 1959.g. Daugavpils medicīnas skola, studente
1962. – 1968.g. Vitebskas Medicīnas institūts, studente
Zinātniskie grādi:
1977.g. – Medicīnas zinātņu kandidāte
1993.g. – Medicīnas doktore
Nodarbošanās:
1959. – 1962.g. Aknīstes rajona slimnīca, medmāsa
1962. – 1968.g. Vitebskas Medicīnas institūts, studente
1968. – 1983.g. Vitebskas Medicīnas institūts, Fizioloģijas katedra, asistente
1983. – 1986.g. Vitebskas Pedagoģiskais institūts, Anatomijas un fizioloģijas katedra, docentes v.i.
un docente
no 1986.g. Daugavpils Universitāte, Fizioloģijas un veselības mācības
katedra, docente
Klasifikācijas celšana
1988.g. A.Hercena Ļeņinradas Pedagoģiskais institūts, Krievija, kursi “Vispārīgā un vecuma
īpatnību fizioloģija un skolas higiēna”
1990.g. Tartu universitāte, Igaunija, kursi “Sporta medicīna un ārstnieciskā fizkultūra”
1992.g. Maskavas mācību – metodiskais centrs “Zobota”, Krievija, kursi “Ārstnieciskā,
kosmētiskā, segmentārā austrumu masāža”
1993.g. LU Ekological Center and National Public Health Education Division Health Education,
sertifikāts
1996.g. Sorosa fonda rīkotie kursi “Veselības mācības projekts”
2003.05.05. konference “Bērnu veselība Latvijā”, LSVA, VVC, PVO.
2003.17.05. Daugavpils, LSPA, sporta speciālistu profesionālās pilnveides seminārs, apliecība Nr. 851-
T (16 st.)
2003.29.–31.05 Katowicach. Polonia, Swiatowym Kongresie Polonii Medycznej
2003.18.10. Rēzekne, LSPA, sporta speciālistu profesionālās pilnveides seminārs, apliecība Nr. 1090-T
(16 st.)
2004.07.,08.05. Rēzekne, LSPA, sporta speciālistu profesionālās pilnveides seminārs, apliecība Nr.
322-T (16 st.)
2004.18.09. Rēzekne, LSPA, sporta speciālistu profesionālās pilnveides seminārs, apliecība Nr.
400-T (16 st.)
2005.
03.03. - 30.04. Latvija, Daugavpils, DU, profesionālās meistarības pilnveides A1 kursi
“Pedagoģiskā pētījuma metodoloģija mūsdienu zinātņu attīstības kontekstā”,
apliecība Nr. 261
2005.28.-30.04. Rēzeknes Augstskola (Latvija), Dreyfus Health Foundation (USA), workshop
“Problem Solving for Better Health”, certificate (20 hours)
2005.30.04. Rēzekne, LSPA, sporta speciālistu profesionālās pilnveides seminārs, apliecība
Nr.687 (16 st.)
2005.02.05. Rīga, VVVA, PVO, LSVA Starptautiskā Sirds veselības konference
2005.05. Daugavpils, Latvija, Starptautiskā konference „Bērns kultūrā” referāta
prezentācija. „Veselības un kultūras kopsakarības pusaudžu izpratnē”
2005.12.10. Daugavpils, VVVA, LKB, Seminārs “Sirds un asinsvadu slimību riska faktori un
to primārā profilakse”, apliecība (4 st.)
2005.28. – 30.04 Rēzekne, Latvija, Starptautiskajā konferencē “Veselības
problēmu identifikācija Latgales reģionā un to atrisināšanas ceļu meklējumi”
2005.2.-4.09. Polocka, Baltkrievija, 2. международного екологического симпозиума
«Региональная проблема экологии»
2005.11. – 12.11. Rīga, Latvija, 4 starptautiskais Baltijas Sporta medicīnas kongress
Akadēmiskie kursi:
Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija. Sporta fizioloģija. Sporta medicīna. Ārstnieciskā fizkultūra. Vecuma
īpatnību fizioloģija. Neirobioloģija. Augstākā neirālā darbība. Patoloģiskā fizioloģija
Zinātniski – pētnieciskā darbība:
Zinātniskā darba tēma – Miokarda kompensatorās hiperfunkcijas attīstības mehānismi.
Pašlaik strādāju pie tēmas “Bērnu organisma adaptācija mācību un fiziskām slodzēm pēc fiziskās attīstības
un organisma funkcionālā stāvokļa rādītājiem”.
Zinātniskās publikācijas 69
t.sk. raksti zinātniskajos žurnālos
rakstu krājumos 46
Konferenču tēzes 16
Metodiskie materiāli 7
Citas publikācijas:
Dabas mācība 1.klasei
Mācību burtnīca 1
Autore vienam racionalizācijas priekšlikumam (1982.g.)
Pēdējo 5 gadu zinātnisko un metodisko darbu saraksts:
1. Jauja J., Žilinska A., Ivanova L. Dynamics of morfofunctional vidices of 7 – 15 year old pupils,
Abstracts of scientific conference in physiologie. Rīga, 1998, p.20
2. Jauja J., Žilinska A. Kustību aktivitātes loma bērnu attīstībā – profesionāla pedagoga sagatavošanas
problēmas, Starptautiskās zinātniski praktiskās konferences tēzes. - Rēzekne, 1999, 93 – 94 lpp.
3. Kaminska I., Žilinska A. Smadzeņu pusložu dominēšana jaunāko klašu skoleniem. DPU Psiholoģijas
katedra. Tolerance un citas psiholoģiskās un pedagoģiskās problēmas. – Daugavpils: Saule, 2001, 108
– 109 lpp.
4. Jauja J., Žilinska A. Praktiskie darbi sporta fizioloģijā. – Daugavpils: Saule, 2001. - 54 lpp.
5. Jauja J., Žilinska A. Laboratorijas darbi fizioloģijā. 2.daļa. Pārstrādātais izdevums. – Daugavpils:
Saule, 2001.- 75. lpp.
http://www.de.dau.lv/fiziologija/lab2lvht/index.html
6. Žilinska A. Человек как птица феникс. Starptautiskais žurnāls “Baltikum Kosmetik”. - 2002/3, 70 –
71 lpp.
7. Jauja J., Žilinska A. Laboratorijas darbi fizioloģijā. 1.daļa. Pārstrādātais izdevums. – Daugavpils:
Saule, 2003, 54lpp.
http://www.de.dau.lv/fiziologija/jau2ht/index.html
8. Žilinska A. Правильное питане – ключ к здаровю. Žurnāls “Eva”. - 2003./03, 45. lpp.
9. Жильинска А., Яуя Я., Антоневича Л. Двигательная активность и физичесткое развитие
учащихся в процессе адаптации к учебным нагрузкам. Материалы 5. международной научно-
практической конференции. - Калининград, 2003. - стр.196 – 200.
10. Жильинска А., Сталидзане С. Новый подход в оценке нарушений опорно-двигательного
аппарата. Материалы международного научно-практической конференции. - Витебск, 2003. –
217 –219.
11. Antoņeviča L., Jauja J., Žilinska A. Skolēnu zināšanas cilvēka fizioloģijā un to padziļinātas apguves
iespējas. Starptautiskā zinātniskā konference “Teorija un prakse skolotāju izglītībā II”. - Rīga, 2004 –
571. -573.lpp
12. Антоневича Л., Жилинска А., Сталидзане С., Романенко Н. Экологические аспекты физического
воспитания // Экологические проблемы природно-технических комплексов. Тезиси докладов
международного экологического симпозиума в городе Полоцке. Том 2. - Полоцк, 2004. – стр.
191 – 195.
13. Antoņeviča L., Jauja J., Žilinska A. Uztura problēmas aktualitāte. Starptautiskā zinātniski praktiskā
konference ”Pārtikas produktu inovatīvās attīstības tendences”. - Jelgava, 2004 - 1.sējums, 110. –
116.lpp.
14. Jauja J., Žilinska A. Praktiskie darbi sporta medicīnā. – Daugavpils: Saule, 2005. – 104 lpp.
15. Problems of physical activity in young people. 4. Starptautiskais Baltijas sporta medicīnas kongress.
4th.International Baltic Congress of Sports Medicine. Rīga, Latvia, 56 - 57
16. Антоневича Л., Жилинска А., Сталидзане С., Романенко Н. Экологические аспекты питания //
Материалы 2. международного екологического симпозиума «Региональная проблема экологии»
Polocka, Baltkrievija
Dr. biol. (PhD) TATJANAS KRAMAS
dzīves un darba gājums
(Curriculum Vitae)
Dzimšanas gads: 1975
Izglītība: 2003. – 2007.
2001. – 2003.
1997. – 2000.
1990. – 1992.
Tartu Universitāte, bioloģijas doktorantūra
Tartu Universitāte, bioloģijas maģistratūra
Daugavpils Pedagoģiskā Universitāte, Pirmsskolas un pamatskolas pedagoģijas fakultāte, sociālo zinātņu bakalaura grāds psiholoģijā, izglītības psihologa un sociālo priekšmetu skolotāja kvalifikācija
Krāslavas 2. vidusskola
Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:
2007. Bioloģijas doktora grāds
Nodarbošanās:
2007. – līdz šim Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes pētniece
Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:
1. Krams, I. & Krama, T. 2002. Interspecific reciprocity explains mobbing behaviour of the breeding chaffinches, Fringilla coelebs.
The Proceedings of the Royal Society of London, Series B 269: 2345-2350 2. Krama, T. & Krams, I. 2005. Cost of mobbing call to breeding pied flycatcher, Ficedula hypoleuca. Behavioral Ecology 16: 37-40
3. Krama, T., Krams, I. and Igaune, K. 2008. Effects of cover on the long and the short-range call use in the crested tit Parus
cristatus. Ethology 114: 656-661. doi: 10.1111/j.1439-0310.2008.01514.x 4. Krama, T. 2008. Abivalmis värvulised (Helpful passerines). Eesti Loodus 2:18-21
5. Krama T, Krams I, Mänd R, Igaune K. 2009. Reciprocal Altruism in Birds. VDM Verlag. ISBN: 978-3-639-120240
Bērziņš A., Krama T., Krams I.,Freeberg T.M., Kivleniece I., Kullberg C. & Ramtala M.J. 2010 Mobbing as as tratedoff between safety and reproduction in a songbird. Bahvioral Ecology 21:1054-1060
Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos: 20 (ISI Web of Science)
Konferenču tēzes: uzskaite netiek veikta
Zinātniski pētnieciskā darbība:
2007. – līdz šim
2007. – līdz šim 2001. – līdz šim
2001. – līdz šim
Ekoloģiskā imunoloģija
Parazītu – saimnieku ekoloģisko attiecību evolūcija Socialitātes evolūcija
Plēsēju – upuru ekoloģiskās mijiedarbības
Akadēmiskie kursi:
Kursa nosaukums Programmas daļa (A, B, C) Apjoms, kredītpunkti
Lietišķā ekoloģija
Ievads evolūcijā Bioģeogrāfija
Organismu individuālā attīstība
Etoloģija
Bioloģijas aktuālās problēmas
Sistemātiskā bioloģija
Lauka pētījumu metodoloģija Mūsdienu ekoloģijas paradigmas
Specializācijas kurss evolucionārajā ekoloģijā
Zinātniskais seminārs evolucionārajā ekoloģijā
A
A B
B
B
A
A
A A
A
A
2
1.5 2
1
2
3
3
2,5 3
2
2,5
Papildus ziņas par profesionālo darbību:
2009. - līdz šim – Latvijas Zinātnes Padomes granta Nr. 09.1186 „Sociālās uzvedības izcelšanā un evolūcijas eksperimentāla izpēte” vadīšana
2007. - IZM, “Ekoloģiskās imunoloģijas metožu ieviešana pētniecības darbā”
2007. - EU LAPBIAT projekts “Does the cost of breeding limit distribution of great tits in northern Europe: Finnish and Latvian comparison of immunological parameters”
2004. - 2006. g. Dalība Latvijas Zinātnes Padomes granta nr.04.1243 “Abpusējais altruisms un putnu mobinga uzvedība” pētījumos
2003. g. EU LABPIAT projekts Somijā Oulu Universitātes Oulankas pētnieciskajā bāzē
2001. - 2004. g. Dalība Latvijas Zinātnes Padomes granta nr.01.0457 “Plēsēju-upuru neletālo mijiedarbību ekoloģija” pētījumos
_________________ /Tatjana Krama/
Pētnieces, Mg. biol. JANAS PAIDERES dzīves un darba gājums
(Curriculum Vitae)
Dzimšanas gads: 1971
Izglītība: 2004 - 2008
1990 - 1995
Daugavpils Universitātes doktorantūra, Bioloģijas doktora studiju programma
Daugavpils Pedagoģiskā universitāte Bioloģijas un ķīmijas fakultāte, Bioloģijas, lauksaimniecības pamatu
un veselības mācības skolotājs vidusskolā. Sākumskolas fizkultūras skolotāja diploms
Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 1997. 1995.
Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Bioloģijas un ķīmijas fakultāte, Maģistra grāds bioloģijā Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Bioloģijas un ķīmijas fakultāte, Bakalaura grāds bioloģijā
Nodarbošanās: 2010. - līdz šim brīdim
2007. - līdz šim brīdim
2003. - 2007.
Daugavpils Universitātes Ģeogrāfijas un ķīmijas katedras pētniece
Daugavpils Universitātes Ģeogrāfijas un ķīmijas katedras lektore
Daugavpils Universitātes Ģeogrāfijas un ķīmijas katedras asistente
Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra: 1. Paidere, J. 2009. Influence of flooding frequency on zooplankton in the Floodplains of the Daugava River (Latvia). Acta Zoologica
Lithuanica, 19 (4): 304 – 311. ISSN 1392-1657, Institute of Ecology of Vilnius University, Versita
2. Paidere J, D. Gruberts, Škute A. & Druvietis I. 2007. Impact of two different flood pulses on planktonic communities of the largest
floodplain lakes of the Daugava River (Latvia). Hydrobiologia. 592:303-314 3. Gruberts D., Druvietis I., Parele E., Paidere J., Popels A., Škute A. 2007. Impact of flooding on limnological characteristics of
shallow floodplain lakes in Latvia. Hydrobiologia, 584:223-237
Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos vairāk nekā 8
Konferenču tēzes vairāk nekā 18
Zinātniski pētnieciskā darbība: 2010 - līdz šim 2004 - līdz šim
Latvijas prioritāro lašveidīgo zivju ezeru (dziļo ezeru) hidrobioloģiskie (zooplanktona) pētījumi Daugavas upes – palieņu (ezeru) sistēmas hidrobioloģiskie (zooplanktona) pētījumi
Akadēmiskie kursi:
Kursa nosaukums Programmas daļa (A, B, C) Apjoms, kredītpunkti Vides politika un pārvaldība
Vides tiesības un likumdošana
Ietekmes uz vidi novērtējums un riska analīze Lauku kurss vides zinātnē: Vides monitorings
Bioģeogrāfija
A
A
A A
B
3
2
3 2
2
___________________ /Jana Paidere/
Profesora, Dr. phys. VALFRĪDA PAŠKEVIČA
dzīves un darba gājums
(curriculum vitae)
Dzimšanas gads: 1950
Izglītība:
1979 .– 1982. Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikas institūta aspirantūra.
1968. – 1973. Daugavpils Pedagoģiskā institūta Fizikas un matemātikas fakultāte, fizikas un matemātikas skolotāja diploms.
1965. – 1968. Ilūkstes 1. vidusskola.
Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:
2001. DU Fizikas katedras profesors 1998. DU Fizikas katedras asociētais profesors
1992. Fizikas doktors, LU CFI Habilitācijas un promocijas padome
1989. DU Fizikas katedras docents 1984. Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts, LZA Fizikas institūta Specializētā padome.
Nodarbošanās:
2007. līdz šim DU dabaszinātņu un matemātikas fakultātes dekāns, Fizikas katedras profesors
2004. – 2007. DU Fizikas katedras vadītājs, profesors
1998. – 2003. DU zinātņu prorektors, Fizikas katedras asoc. profesors, no 2001. g. - profesors 1989. – 1998. DU Fizikas katedras vadītājs, docents
1984. – 1989. DPI Fizikas katedras vecākais pasniedzējs
1977. – 1984. DPI Fizikas katedras pasniedzējs 1973. – 1977. DPI Fizikas katedras vecākais laborants
Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:
1. Pashkevich V., Ketolainen P., Salminen O. Holographic selfamplification in As – Se semiconductor films // Journal of Modern Optics, 1996,
Vol.43, No.8. – P.1563 – 1567.
2. Olli Nordman, Nina Nordman, Valfrid Pashkevich. Refractive index change caused by electrons in amorphous As – S and As – Se thin films doped with different metals by photodiffusion // published in Journal of American Optical Society B, 2001 - Vol.18, Issue 8, pp. 1206 – 1211.
3. Olli Nordman, Nina Nordman, Valfrid Pashkevich.Influence of UV-light exposure on electron beam written gratings in As- Se (As-S) thin
films coated with different metals // published in Applied Physics Letters , 2001 – vol. 79, Issue 13, pp. 2004 – 2006. 4. V.Gerbreders, E. Sledevskis, G. Liberts, J. Teteris, V.Pashkevich. Optical recording on surface and inside As2 S3 films. Journal of
Optoelectrinics and Advanced Materials, Vol. 9, No10, 2007, pp. 3161 - 3163.
5. Bulanov A., Gerbreders V., Paškevičs V. Principles of creation and reconstruction of dot–matrix holograms.Latvian Journal of Physics and Technical Sciences, 2008 – vol.2, pp.44-51.
6. V.Paškevičs. Latviešu – krievu fizikas terminu vārdnīca .- Daugavpils: Saule, 1996.- 45 lpp.
7. V. Paškevičs ar līdzautoriem. Īsa angļu – latviešu, latviešu – angļu biomehānikas terminu vārdnīca. – Daugavpils, Akad. apg. „Saule”, 2008., 235. lpp.
Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos vairāk nekā 50
Konferenču tēzes vairāk nekā 60
Zinātniski pētnieciskā darbība:
1995. – līdz šim Modernie optiskie materiāli, hologrāfija
1979. – 1996. Amorfo halkogenīdu pusvadītāju plāno kārtu optisko īpašību pētīšana
Akadēmiskie kursi:
Kursa nosaukums Programmas daļa (A, B, C) Apjoms, kredītpunkti 1. Elektromagnētisms, ABSP „Fizika” 2. Modernie (inteliģentie) materiāli, ABSP „Fizika”
3. Biomehānika, PBSP „Fizioterapija” un PSP „Sporta skolotājs” 4. Supravadāmība, AMSP „Fizika”
5. Kondensētās vides fizika, AMSP „Fizika”
6. Nekristālisko vielu fizika, AMSP „Fizika”, DSP „Cietvielu fizika” 7. Optiskā ieraksta fizika, DSP „Cietvielu fizika”
8. Amorfie arsēna halkogenīdi un to savienojumi, DSP „Cietvielu fizika”
9. Lāzeru fizika, DSP „Cietvielu fizika” 10. Elektrība un elektrodrošība. PMSP „Darba aizsardzība”
11. Lielas jaudas gaismas avoti, lāzeri un to izmantošanas drošība. PMSP
„Darba aizsardzība”
A B
A B
A
A A
A
A A
A
8 2
2 2
2
2 2
2
2 2
2
Papildus ziņas par profesionālo darbību:
Zinātniskais darbs Somijā Joensuu Universitātē 1986./1987. un 1994./1995. studiju gads. 1998. – 2003. Valsts Zinātniskās kvalifikācijas komisijas loceklis.
DU Fizikas promocijas padomes priekšsēdētājs, LZP eksperts.
_____________________ /Valfrīds Paškevičs/
Pētnieces, Dr. biol. DIGNAS PILĀTES
dzīves un darba gājums
(curriculum vitae)
Dzimšanas gads: 1964
Izglītība:
1983.-1999. Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte, bioloģijas un ķīmijas pasniedzēja diploms
1971.-1982. Rīgas 64.vidusskola
Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:
2007. Bioloģijas doktore, Latvijas Universitāte
Nodarbošanās:
2007.- līdz šim Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūts, pētniece
1985. - līdz šim Latvijas Dabas muzejs, vecākā zooloģe
Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:
1. Rudzite M., Pilate D., Parele E. (1997) Molluskenfauna Lettlands. Liste der in Lettland vorkommenden Molluskenarten (Gastropoda, Bivalvia). - Mitt.dtsch.malakozool.Ges.59:1-10
2. Pilāte D. (2004) Vertigo moulinsiana (Dupuy, 1849) (Gastropoda:Pulmonata) in Latvia. - Acta Universitatis Latviensis, Vol.676, Biology,
pp.127-129 3. V.Pilāts, D.Pilāte, I.Dzalba (2008) The use of nest boxes to survgey marginally distributed fat dormouse Glis glis in Latvia. Acta Universitatis
Latviensis, Vol.753, Biology, pp.7-18
4. Pilāte D. (2009) Structure of terrestrial snail communitis of Euro-Siberian alder swamps (Cl.Alnetea glutinosae) in Latvia. Acta Zoologica Lithuanica 19(4):297-305
Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos vairāk nekā 20
Konferenču tēzes vairāk nekā 20
Zinātniski pētnieciskā darbība:
1990. - līdz šim Gliemju fauna un sauszemes gliemežu sugu daudzveidība un to ietekmējošie faktori
2007. - līdz šim Susuru bioloģija un ekoloģija Latvijā
Akadēmiskie kursi:
Kursa nosaukums Programmas daļa (A,B,C) Apjoms, kredītpunkti
Zooloģija I A 3 Integrētais lauku kurss A 2
Lauku kurss Latvijas flora un fauna A 1
Entomoloģija B 3 Kukaiņu monitorings C 2
Projektu un publikāciju sagatavošana C 2
Papildus ziņas par profesionālo darbību:
No 1995.gada kā gliemju eksperte piedalījusies vismaz 15 dažādos pētnieciskos projektos; vadījusi vairākus ar pētniecību un vides izglītību saistītus
projektus.
_________________ /Digna Pilāte/
Profesora, Dr. phys. ANTONIJA SALĪŠA
dzīves un darba gājums
(curriculum vitae)
Dzimšanas gads: 1949
Izglītība:
1979.-1982. Studijas Latvijas Valsts universitātes aspirantūrā
1968.-1973. Studijas Daugavpils pedagoģiskā institūta Fizikas un matemātikas fakultātē, fizikas un matemātikas skolotāja diploms
1965.-1968. Mācības Daugavpils rajona Vaboles vidusskolā
Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:
2007. DU Fizikas katedras profesors 2001. DU Fizikas katedras asoc. profesors
1991. DU Fizikas katedras docents
Nodarbošanās:
2007.-līdz šim DU Fizikas katedras vadītājs
1996.-2007. DU Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes dekāns 1992.-1996. DPU Fizikas un matemātikas fakultātes dekāns
1982.-1991. Daugavpils pedagoģiskā institūta Fizikas katedras vecākais pasniedzējs
1979.-1982. LVU Astronomiskās observatorijas aspirants 1973.-1979. DPI Fizikas katedras pasniedzējs
Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:
1. Salītis A., Dīriķis M. Some peculiarities of long-period comets evolution. Nordic-Baltic Astronomy Meeting. 1990. pp.283-286.
2. Salītis A. Origin and evolution of the long-period comets. Earth, Moon, and Planets. Vol. 72, Nos. 1-3,1996. pp. 41-44.
Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos vairāk nekā 46
Konferenču tēzes vairāk nekā 12
Zinātniski pētnieciskā darbība:
1998.- līdz šim Izglītība ilgtspējīgai attīstībai 1979.- līdz šim Saules sistēmas mazo ķermeņu dinamiskās un fizikālās evolūcijas pētījumi
Akadēmiskie kursi:
Kursa nosaukums Programmas daļa (A, B, C) Apjoms, kredītpunkti Mehānika
Astronomija un Visuma fizika
Kvantu mehānika Eksperimentālās un teorētiskās pētīšanas metodes dabaszinātnēs
Enerģijas saglabāšanās un pārvēršanas procesi
Dabaszinātnes dabas un vides aizsardzībā Visuma pētīšanas fizikālās metodes
Vides tehnoloģijas
Resursu izmantošana un vides aizsardzība
Darba un vides aizsadzības pasākumu plānošana un organizācija
Gaismas mijiedarbība ar vielu
Nelineāra optika Lāzeru fizika
Šķiedru un integrālās optikas elementi
A
A
A A
B
B A
A
A
A
B
B B
B
7
4
3 1
1
1 2
1
2
2
2
2 1
1
Papildus ziņas par profesionālo darbību: Starptautiskās Astronomijas Savienības biedrs, Latvijas Fizikas biedrības biedrs.
___________________/Antonijs Salītis/
Asistentes, Mg. biol. ANDAS KEIŠAS
dzīves un darba gājums
(curriculum vitae)
Dzimšanas gads: 1980
Izglītība:
No 2008. līdz šim
brīdim
2004.-2006. 2004.-2005.
2003.-2004.
1999.-2003.
Daugavpils Universitāte, Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte, studiju programmas Bioloģijas doktors
studente
Latvijas Universitāte, Bioloģijas fakultāte, Dabaszinātņu maģistra grāds bioloģijā Daugavpils Universitāte, Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte, specialitāte: veselības mācības skolotājs
Daugavpils Universitāte, Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte, specialitāte: bioloģijas, ķīmijas skolotājs
Daugavpils Universitāte, Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte, Dabaszinātņu bakalaura grāds bioloģijā
Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:
2006. Dabaszinātņu maģistra grāds bioloģijā
Nodarbošanās:
No 2008. līdz šim brīdim
2003.-2008.
DU Anatomijas un fizioloģijas katedras asistente
DU Anatomijas un fizioloģijas katedras dabaszinātņu laborante
Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:
Konferenču tēzes vairāk nekā 5
Zinātniski pētnieciskā darbība:
2001.-2006.
No 2006. līdz šim brīdim
Mezentērija arteriolu vazomocijas parametru izpēte
Cilvēka kardiovaskulārie, pulmonārie pētījumi. Pētījumi cilvēka ekoloģijā
Akadēmiskie kursi:
Kursa nosaukums Programmas daļa (A, B, C) Apjoms, kredītpunkti
Cilvēka fizioloģija
Cilvēka fizioloģija
Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija Sporta fizioloģija
Datu statistiskās apstrādes pamatmetodes
A
A
A B
B
8
4
4 2
2
Papildus ziņas par profesionālo darbību:
Laika periodā no 2006. līdz 2008. gadam piedalīšanās ESF projekta “Starpnozaru Biomehānikas un nozares saistīto kursu attīstība Daugavpils
Universitātē” realizācijā
2008. gadā piedalīšanās ERAF projekta ”Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes laboratoriju iekārtu modernizēšana”
realizācijā
___________________/ Anda Keiša/
Vadošās pētnieces, Dr. biol. MUZAS KIRJUŠINAS dzīves un darba gājums
(curriculum vitae)
Dzimšanas gads: 1960
Izglītība: 1999 - 2004
1978 -1987
Upju-ezera zivsaimniecības zinātniski – pētnieciskais institūts (GosNIORKh), aspirantūrā
Kaliningrādas Tehniskā Universitāte. Specialitāte – Ihtiologs-zivkopis.
Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 2005 Doktora zinātniskais grāds bioloģijā (parazitoloģija)
Nodarbošanās: 2008 - pašlaik
1997 - 2008 1987 - 1997
1983 - 1987
1981 - 1983
Vadoša pētniece DU Sistemātiskās bioloģijas institūtā
PVD Nacionālā diagnostikas centra Parazitoloģijas un Ihtoipatoloģijas daļas vadītāja. PVD Nacionālā diagnostikas centra Laborante Parazitoloģijas un Ihtiopatoloģijas daļā
Laborante un zivkopēja “BIOREKā” – Karpu audzēšana slēgtajā sistēmā siltajos ūdeņos (recirculacijas sistēmas)
Nacionāla Veterināra Laboratorija Ķīmijas toksikoloģijas daļas laborante
Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra: 1. Daukšte A., Kirjušina M., Dzerkale A. 2010. Prevalence of helmints in dogs in Daugavpils town (Latvia), Asta Biologica
Daugavpilensis. 133-135 pp.
2. Bagrade G., Kirjušina M., Vismanis K. Ozoliņš J. 2009. Helminth parasties of the wolf Canis lupus from Latvia, Journal of
Helmintology, vol. 83 (1), 63-68. 3. Kirjusina M. Vismanis K., 2007 “Checklist of the parasites of fish of Latvia”, FAO Fisheries Technical Paper 369/3, Rome, 106p.
4. Kirjušina M., Briede I., 2007, Boundad-Reantaso M.G. Ūdens dzīvnieku veselības un zivsaimniecības produktu kvalitātes un drošības
uzlabošana. FAO, 63 lpp
Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 10 Konferenču tēzes vairāk nekā 20
Zinātniski pētnieciskā darbība: 2009 - pašlaik
2008 - 2012 2007 - 2008
2004 - 2008
LLII-110 JOINT RT UNIT Joint Research&Technology Unit of Universities for entrepreneurs to diversify rural
economic's
Zemkopības ministrijas pētnieciskais projekts „Dzīvnieku invāzijas slimību izplatības izpēte Latvijā” CFP/EFSA/ZOONOZES/2007/01: Development of harmonised schemes for monitoring and reporting of
Echinococcus, Trichinella, Cysticercus and Sarcocystis in animal and foodstuffs in the EU
Improving aquatic animal health and quality and safety of aquatic products TCP/LAT/3001 (A) FAO
Akadēmiskie kursi:
Kursa nosaukums Programmas daļa (A, B, C) Apjoms, kredītpunkti Zooloģija Parazitoloģija
A B
3 2
Papildus ziņas par profesionālo darbību:
Dalība citās organizācijās: DU Dabas izpētes un vides izglītības centra biedrs, valdes priekšsēdētājs (2006.-pašlaik)
____________________ /Muza Kirjušina/
Dalība zinātniskās organizācijās: European Association of Fish Pathologists;
Scandinavian - Baltic Society for Parasitology
Lektora, Mg. vides plānošanā DAIŅA LAZDĀNA dzīves un darba gājums
(Curriculum Vitae)
Dzimšanas gads: 1982
Izglītība: kopš 2007. g. Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un Matemātikas fakultāte, doktora studiju programma „Bioloģija”
2005. - 2007. g. Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un Matemātikas fakultāte, profesionālā maģistra programma “Vides
plānošana” 2001. - 2005. g. Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un Matemātikas fakultāte, bakalaura studiju programma “Vides zinātne”
1989. -2001. g. Līvānu 1. Vidusskola
Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 2007 DU DMF Ķīmijas un Ģeogrāfijas katedra, lektors, mag.vid.plān.
Nodarbošanās: 2011. - līdz šim brīdim DU DMF Ķīmijas un Ģeogrāfijas katedra – lektors
2007.- 2011. DU DMF Ķīmijas un Ģeogrāfijas katedra – asistents
2008.-2009. LIFE projektā (LIFE04NAT/LV/000199) “Sugu un biotopu aizsardzība dabas parkā “Rāzna”” – projekta vadītāja
asistents
2008.-2009. Projekts Baltijas jūras reģiona III B Interreg III A prioritāte „Ziemeļi” – „Vietējā komponenta ieviešana ekoloģiskā izglītībā pierobežas ezeru reģionos Latgalē un Pleskavā” – projekta vadītājs
2005.-2007. LIFE projektā (LIFE04NAT/LV/000199) “Sugu un biotopu aizsardzība dabas parkā “Rāzna”” – datorspeciālista
asistents 2002.-2007. DU DMF Ķīmijas un Ģeogrāfijas katedras, ģeomātikas laboratorijas datortīkla administrators
Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra: 1. Bāra J., Aksjuta K., Lazdāns D., Nitcis M. 2009. The implementation of nature management plans for specially protecded nature
territories in Latvia: stakeholder awareness, applying GIS tools, indicators for management success. Acta Biol. Univ. Daugavp., 9(1):
97-102. 2. Lazdāns D. 2009. Distribution of Scolytus ratzeburgi Janson, 1856 (Coleoptera: Curculionidae, Scolytinae) in the Nature park
„Daugavas loki.” Acta Biol. Univ. Daugavp. 9 (2) 2009: 221-224
3. Lazdāns D., Barševskis A. 2010. Materials about ladybird beetles (Coleoptera: Coccinellidae) of the fauna of Latvia. Acta Biol. Universit. Daugavpil., 10 (1): 77 – 84.
4. Barševskis A., Lazdāns D. 2010. Catalogue of Ladybirds (Coleoptera: Coccinellidae) of Latvia. Acta Biol. Universit. Daugavpil., 10
(2): 89 – 100.
Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos vairāk nekā 4 Konferenču tēzes vairāk nekā 12
Zinātniski pētnieciskā darbība: Kopš 2008. Latvijas mārīšu Coleoptera: Coccinellidae fauna, zooģeogrāfija un sistemātika
2005.-2008 ĢIS un ģeomātikas metožu pielietojums ģeotelpiskajā analīzē vides zinātnē un bioloģijā
Akadēmiskie kursi:
Kursa nosaukums Programmas daļa (A, B, C) Apjoms, kredītpunkti Ievads Zemes tālizpētē B 2
Dabas aizsardzība B 2 Dabas aizsardzības bioloģija B 2
Upju sateces baseinu apsaimniekošana A 2
Sugu un biotopu aizsardzība B 2 Kartogrāfija B 2
Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas A 4 Matemātiskā modelēšana un Lietišķie ĢIS A 3
Vides projektu izstrāde un vadība A 2
Vides aizsardzība B 2
___________________ /Dainis Lazdāns/
Lektores, Mg. paed. BAIBAS FELCES dzīves un darba gājums
(curriculum vitae)
Dzimšanas gads: 1962
Izglītība:
1980. – 1985. 1977. – 1980.
Latvijas Valsts universitāte Vēstures un filozofijas fakultāte, filozofa, pasniedzēja diploms Cēsu 1. vidusskola
Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 2004. Izglītības zinātņu maģistre pedagoģijā
Nodarbošanās: 1985.-1988.g. 1988.-1998.g.
1998.-2001.g.
2001.g.- līdz šim
DPI Filozofijas un politekonomikas katedras laborante; DPU EN Socioloģijas, filozofijas un ekonomikas katedras asistente;
DPU EN Ekonomikas un sociālo zinātņu katedras asistente;
DU SZF Socioloģijas katedras lektore.
Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra: 1. Felce B. K.Raudive par daiļumu un patiesību// Rēzeknes augstskola. Raksti II sēj.- Rēzekne: LKC izdevniecība,1998.- 38.-43.lpp.
2. Felce B. Domātprieks. Integrēts mācību metodisks līdzeklis.- (Autoru kolektīvs). R.: Filosofiskās izglītības centrs.- 2001.
3. Felce B. Bēgt vai emigrēt?// Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Zinātnisko rakstu krājums. V- Daugavpils,
Saule, 2004.- 17.-19.lpp.
4. Felce b. Sapratnes iztēle un izvēle// Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Globalizācija un kultūra. Zinātnisko
rakstu krājums. VI- Daugavpils, Saule, 2005.- 74.-79.lpp.
5. Felce B. Nenotveramā netveramība// Eksistence un komunikācija. Sērena Kirkegora filosofija.- Rīga, FSI, 2006.- 299.-307.lpp.
6. Felce B. Nenotveramā netveramība// Eksistence un komunikācija. Sērena Kirkegora filosofija. Otrais papildinātais izdevums.-
Rīga, FSI, 2008.- 299.-307.lpp.
7. Фелце Б.„Философия для детей» - техника и логика разговора // Философия – Детям. Диалог культур и культура диалога. Москва: Гуманитарий, 2008.- 196-199 с.
8. Felce B. Sarunas filozofu tekstos// Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Iracionālais, mistiskais, noslēpumainais
kultūrā. Zinātnisko rakstu krājums. XII- Daugavpils: DU Akad. apgāds „Saule”, 2009.- 226.-232.lpp.
Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos vairāk nekā 15
Konferenču tēzes vairāk nekā 30
Zinātniski pētnieciskā darbība: 1985. – līdz šim
Filozofijas pamati, mākslas filozofija. Mākslas fenomenoloģija. Tiek veikts pētījums promocijas darbam
„Saruna kā mūsdienu komunikācijas priekšnosacījums”.
Akadēmiskie kursi:
Kursa nosaukums Programmas daļa (A, B, C) Apjoms, kredītpunkti Filozofijas pamati
Filozofijas teorija un vēsture
Filozofija
Filozofija un ētika Ētika
Ētikas un estētikas pamati
Estētika Mākslas fenomenoloģija
Mākslas filozofija
Mākslas projektu vadītāja profesionālā ētika Vides ētika un filozofija
Sociālās zinības un to mācību metodika
A
B
C
A C
B
C A
A
B C
B
2
2
2
2 2
2
2 4
2
2 2
1
Papildus ziņas par profesionālo darbību:
Kopš 1994.g. iesaistījies Starptautiskajā Filosofijas Profesoru Asociācijas (AIIP) darbībā.
Kopš 1998.g. darbojas Filosofiskās izglītības centrā (Rīga FIC), kas darbojas „International Council for Philosophical Inquiry with Children” paspārnē.
___________ /Baiba Felce/
4. PIELIKUMS
ABSP „Biologija” akadēmiskā personāla piedalīšanās
starptautiskajās zinātniskajās konferencēs 2007./2008.ST.G.
Konferences nosaukums Norises laiks un vieta Dalībnieki, ziņojuma nosaukums
un veids
IV Baltic Genetical Congress. Latvia, Daugavpils, 9−12
October, 2007
Kokina I., Rashal I.
Oral presentation “Genetical structure
of the causal agent of barley powdery
mildew in the South-eastern part
of Latvia: results of long-term
observations”
50th International Scientific
Conference of Daugavpils
University
Latvia, Daugavpils, 15-17
May, 2008
Miķelsone A., Grauda D., Stramkale
V., Kokina I., Rashal I.
Oral Presentation “Use of Vitamins and
Flax seed Extract to Improve
Regeneration Capacity of Oil Flax
Variety ‘Lirina’ Calli Culture”
International Scientific
Conference “Development of
plant Breeding and Crop
Management in Time and
Space”
Latvia, Priekuli, 16-18 July,
2008
Dace Grauda, Inese Kokina, Lita
Lapiņa, Andra Miķelsone, Isaak Rashal
Poster “Barley and Wheat Anther
Culture optomozation for Obtaining of
Double Haploid Lines”
50th International Scientific
Conference of Daugavpils
University
Latvia, Daugavpils, 15-17
May, 2008
Barševskis A.
Prezentācija “Māņkoksņgraužu
(Oedemeridae) dzimtas fauna Latvijā”
50th International Scientific
Conference of Daugavpils
University
Latvia, Daugavpils, 15-17
May, 2008
Valainis U.
Prezentācija “Lepturinae apaksdzimtas
(Coleoptera: Cerambycidae) Latvijas
faunas apskats”
50th International Scientific
Conference of Daugavpils
University
Latvia, Daugavpils, 15-17
May, 2008
Evarts-Bunders P.
Prezentācija “Krūmu čuzas petījumi
dabas liegumā “Čuzu purvs”
50th International Scientific
Conference of Daugavpils
University
Latvia, Daugavpils, 15-17
May, 2008
Krams I., Daukste J., Kivleniece I.,
Krama T., Šauša L.
Prezentācija “Miltu melnuļu tēviņu
imūnsistemas aktivācija samazina
mātīšu izvēles varbūtību un ierosina
terminālās investīcijas”
XIII European carabidologists
meeting.
Bulgaria, Blagoevgrad,
August 20-24,2007
U. Valainis.
Poster “ A review of genus Omophron
Latreille, 1802 (Coleoptera: Carabidae)
Mediterranean basin fauna and
Distribution”
50th International Scientific
Conference of Daugavpils
University
Latvia, Daugavpils, 15-17
May, 2008
Škute N., Savicka M., Lukasevica A.,
Bistrova A.
Presentation “Modulation of Rate of
Active Oxygen Formation in Different
Cell Population by Antymicin A.”
50th International Scientific
Conference of Daugavpils
University
Latvia, Daugavpils, 15-17
May, 2008
Skute A., Bardacenko V.,
Solomeinikovs A.
Prezentācija “Long-term Changes in
the fish Community Structure from the
Latvian Lakes with an Emphasis on the
Impacts of Fishing and Climate over
the Last Five Decades”
4th Baltic genetical
congress
Daugavpils, Latvia
9.10-12.10.2007.
M.Savicka,
N.Škute
Poster “Influence of some
antioxidants on enzymatic
activity and electrophoretic
pattern of isoenzymes of
superoxidedesmutase and
and catalase in wheat
seedling (Triticum aestivum L.)
4th Baltic genetical
congress
Daugavpils, Latvia
9.10-12.10.2007.
Z.Sondore
J. Oreha,
A.Brakovska,
J.Kirilova
Poster “Induced morphoses of
tergites in Drosophila
melanogaster as a method of
evaluation of teratogenic
activity of some
environmental factors”
4th Baltic genetical
congress
Daugavpils, Latvia
9.10-12.10.2007.
J.Oreha,
N.Škute,
Poster “Application of random
amplified polymorphic DNA
(RAPD) markers to
evaluation intraspecific
genetic variation in vendace
(Coregonus albula)”
3rd Cell stress society
international congress
on stress responses in
biology and medicine
and 2nd World
conference of stress
Budapest,
Hungary August 23-26, 2007
N.Škute
M.Savicka
Poster “Influence if antioxidants on
some stages of oxidative
stress in plant cells of wheet
and barley seedlings”
XIII European carabidologists
meeting.
Bulgaria, Blagoevgrad,
August 20-24,2007
U. Valainis.
Poster “ A review of genus Omophron
Latreille, 1802 (Coleoptera: Carabidae)
Mediterranean basin fauna and
Distribution”
Akadēmiskā personāla dalība zinātniskajās konferencēs 2009./2010. st. g.
Konferences nosaukums Norises laiks, vieta Vārds Uzvārds
4th international conference ‘Biodiversity,
Ecology, Adaptation, Evolution’
16-19.09.2009. Odesa P. Evarts-Bunders
Stokholmas Universitātes konference Blodbad -
2009
2009, novembris,
Stokholma
I.Krams, T.Krama
Meeting of International Bioacoustics Council 2009, septembris, Lisabona I.Krams, T.Krama
Konference „Ūdens bioloģiskās daudzveidības
izmantošana, aizsardzība un saglabāšana”
2. decembris 2009,
Vestienā, Madonas raj.
M. Kirjušina
Konference“Проблемы ихтиопатологии в
начале XXI века”
Sankt-Pēterburga,
7-11 decembrī, 2009
M. Kirjušina
XIV European Carabidologists meeting Vesterborka, Nīderlande,
14.-18. septembris, 2009
A. Barševskis,
A.Anisčenko,
U. Valainis
Konference „Охраняемые природные
территории и объекты Белорусского
Vitebska, Baltkrievija,
16.-17. decembris, 2009
A. Bukejs
Поозерья: современное состояние,
перспективы развития”
International Congress “Green Plant Breeding
Technologies”
Vīne, Austrija,
2.-5. februāris, 2010
I.Kokina,
M. Jermaļonoka
52. Daugavpils University International
Conference
Daugavpils, Latvija,
aprīlis, 2010
I.Kokina,
M. Jermaļonoka
A. Barševskis,
A. Anisčenko,
U. Valainis
I.Krams,
T.Krama
P. Evarts-Bunders
M. Kirjušina
A. Škute
N. Škute
K. Aksjuta
R. Cibuļskis
Z. Sondore
XXIII Conference-Expedition of the Baltic
Botanists
Igaunija, Haapsalu,
augusts, 2010
P. Evarts-Bunders
V European Conference on Behavioural Ecology Ferrara, Italy, 2010 I.Krams
T. Krama
IBAC meeting Lisbon, Portugal, 2009 I.Krams
T. Krama
5.PIELIKUMS
ABSP „Biologija” akadēmiskā personāla nozīmīgākās publikācijas 2007./2008.st.g.
1. A. Barševskis. Biogeography of the genus Notiophilus Dumeril, 1806 (Coleoptera: Carabidae).
Baltic J. Coleopterol. 2007, 7 (1): 121-135. ISSN 1407-8619
2. A. Barševskis. Additions to Coleoptera check-list of Nature Park “Silene” (Latvia). Cross -
Border Cooperation in Researches of Biological Diversity (Barševskis A. & Šaulienė I. ed.),
Acta Biol.Univ. Daugavp., 2007, Suppl. 1: 107 - 111. ISSN 1407 – 8953
3. A. Bukejs, A. Barševskis, U. Valainis. Review of the leaf-beetles subfamily Cryptocephalinae
Gyllenhal, 1813 (Coleoptera: Chrysomelidae) of the fauna of Latvia. Cross - Border
Cooperation in Researches of Biological Diversity (Barševskis A. & Šaulienė I. ed.), Acta
Biol.Univ. Daugavp., 2007, Suppl. 1: 81 - 106. ISSN 1407 – 8953
4. A. Bukejs, A. Barševskis. Materials about Latvian fauna of dermestids (Coleoptera:
Dermestidae). Acta Biol. Univ. Daugavp., 7 (1): 29 – 36. ISSN 1407 – 8953
5. R. Cibuļskis. A review of the subtribe Staphylinina Latreille, 1802 (Coleoptera: Staphylinidae)
in the fauna of Latvia. Baltic J. Coleopterol. 2007, 7 (1): 99-120 ISSN 1407-8619
6. E. A. Glazkova, A. Barševskis. Third International Conference “Research and Conservation of
Biological Diversity in Baltic Region”, Daugavpils, Latvia, 20-25 April, 2005. Botaničeskij
žurnal, 2006 (2007), 91 (4): 640-643. /in Russian/.
7. I. Krams, T. Krama, K. Igaune, R. Mänd, Long-lasting mobbing of the pied flycatcher
increases the risk of nest predation. Behavioral Ecology 18, 2007: 1082-1084. 2007. ISSN
1045-2249
8. I. Krams, T. Krama, K. Igaune, R. Mänd. Experimental evidence of reciprocal altruism in the
pied flycatcher. Behavioral Ecology and Sociobiology 10.2007/s00265-007-0484-1. ISSN
0340-5443
9. M. Murd, A. Barševskis. Materials about Latvian fauna of carrion beetles (Coleoptera:
Silphidae). Acta Biol. Univ. Daugavp. 2007, 7 (1): 63-71. ISSN 1407 – 8953
10. D. Pilāte. New data of protected, endangered and rare terrestrial snail species in Latvia. Border
Cooperation in Researches of Biological Diversity (Barševskis A. & Šaulienė I. ed.), Acta
Biol.Univ. Daugavp., 2007, Suppl. 1: 5-10. ISSN 1407 – 8953
11. U. Suško. Najas tenuissima (A. Braun) Magnus – a new macrophyte species in flora of the
Baltic Countries. –Vilnius, Botanica Lithuanica, 13 (2). 3 p. 2007. ISSN 1392-1665
12. U. Valainis, A. Barševskis, E. Rudāns, R. Cibuļskis. New data about Long-Horned Leaf
Beetles (Donacinae: Chrysomelidae: Coleoptera) Collectings from Latvia. Acta Biol. Univ.
Daugavp. 2007, 7 (1): 19-27. ISSN 1407 – 8953
13. Gruberts D., Druvietis I., Parele E., Paidere J., Popels A., Škute A. 2007. Impact of flooding
on limnological characteristics of shallow floodplain lakes in Latvia. Hydrobiologia, 584:223-
237
14. Gruberts D., Druvietis I., Parele E., Paidere J., Poppels A., Prieditis J., Škute A., 2007. Impact
of hydrology on aquatic communities of floodplain lakes along the Daugava River (Latvia). In:
Gulati R. D., Lammens E., De Pauw N., Van Donk E. (eds.) Developments in Hydrobiology
196. Shallow Lakes in a Changing World.
Proceedings of the 5th International Symposium on Shallow Lakes, Dalfsen, The Netherlands,
5-9 June 2005, 223-237. Reprinted from Hydrobiologia, Vol. 584 (2007)
15. Paidere J, D. Gruberts, Škute A., Druvietis I. 2007. Impact of two different flood pulses on
planktonic communities of the largest floodplain lakes of the Daugava River (Latvia).
Hydrobiologia. 592:303-314
Akadēmiskā personāla publikāciju saraksts 2009./2010. st. g.
Monogrāfijas, grāmatas
Krama T., Krams I., Mänd R. & Igaune K. Reciprocal Altruism in Birds. VDM Verlag Dr. Müller.
2009. ISBN: 978-3-639-12024-0
Гусаков А.А., Шаврин А.В. Семейство Scaphidiidae. Насекомые Лазовского заповедника.
Владивосток: Дальнаука: 120. 2009. ISBN 978–5–8044–0992–1 Шаврин А.В., Гильденков М.Ю. Семейство Staphylinidae. Насекомые Лазовского заповедника.
Владивосток: Дальнаука: 120-127. 2009. ISBN 978–5–8044–0992–1
Anonīmi recenzētu un starptautiski pieejamās datu bāzēs iekļautajos zinātniskajos izdevumos
atrodamās zinātniskās publikācijas
1. Anichtchenko A. Redescripcion de Platyderus speleus Cobos, 1961 (Coleoptera, Carabidae) y
propuesta de nuevas sinonimias. Arquivos Entomoloxicos 2: 33-37. 2009. ISSN: 1989-6581.
2. Anichtchenko A., Gueorguiev B. Taxonomic notes on Pelor Bonelli, with description of a new species
from Greece (Coleoptera: Carabidae: Zabrini). Biologia Section Zoology 64/5: 937-941. 2009. ISSN:
0006-3088. SCOPUS
3. Anichtchenko A. A new species Trechus tchibiloevi sp. n. (Coleoptera: Carabidae) from Eastern
Siberia. Caucasian Entomological Bulletin 5(1): 51-52. 2009. ISSN: 1814-3326. NCBI
4. Anichtchenko A., Will K.W. A new species of Stolonis Motschulsky, 1866 (Coleoptera: Carabidae)
from Argentina. Russian Entomological Journal 18(1): 51–53. 2009. ISSN 0132-8069
5. Anichtchenko A. The new species of genus Eucheila (s.str) Dejean, 1829 (Coleoptera, Carabidae,
Lebiini) from French Guayana. Russian Entomological Journal 18(3): 189-190. 2009. ISSN 0132-
8069
6. Bagrade G., Kirjušina M, Vismanis K. and Ozoliņš J. Helminth parasites of the wolf Canis lupus from
Latvia, Journal of Helminthology, 83: 63–68. 2009. doi:10.1017/S0022149X08123860
7. Balalaikins M., Bukejs A. The hystory of investigations of weevils, bark beetles and pinhole borers
(Coleoptera: Curculionidae, incl., Scolytinae and Platypodinae) in Latvia. Acta Biol. Univ., Daugavp., 9(2): 225-240. 2009. ISSN 1407-8953, ELSEVIER; THOMSON REUTERS; CAMBRIDGE SCIENTIFIC
ABSTRACTS; CAB INTERNATIONAL
8. Bāra J., Aksjuta K., Lazdāns D., Nitcis M. The implementation of nature management plans for
specially protecded nature territories in Latvia: stakeholder awareness, applying GIS tools, indicators
for management success. Acta Biol. Univ. Daugavp.,9(1): 97-102. 2009. ISSN 1407-8953,
ELSEVIER; THOMSON REUTERS; CAMBRIDGE SCIENTIFIC ABSTRACTS; CAB
INTERNATIONAL
9. Barševskis A. Ground beetles of genus Notiophilus Dumeril, 1806 (Coleoptera: Carabidae) in the
world entomological collections. 1. Illinois Natural History Survey and Eastern Illinois University.
Acta Biol. Univ. Daugavp., 9 (1): 59-62. 2009. ISSN 1407-8953, ELSEVIER; THOMSON
REUTERS; CAMBRIDGE SCIENTIFIC ABSTRACTS; CAB INTERNATIONAL
10. Barševskis A. Attagenus smirnovi Zhantiev, 1973 (Coleoptera: Dermestidae) new beetle species in
Lithuanian fauna. Acta Biol. Univ. Daugavp., 9(1): 49-50. 2009. ISSN 1407-8953, ELSEVIER;
THOMSON REUTERS; CAMBRIDGE SCIENTIFIC ABSTRACTS; CAB INTERNATIONAL
11. Barševskis A. Ground beetles of genus Notiophilus Dumeril, 1806 (Coleoptera: Carabidae) in the
world entomological collections. 2. University of Colorado Museum. Acta Biol. Univ. Daugavp., 9 (2): 137-138. 2009. ISSN 1407-8953, ELSEVIER; THOMSON REUTERS; CAMBRIDGE
SCIENTIFIC ABSTRACTS; CAB INTERNATIONAL
12. Barševskis A. Notiophilus anichtchenkoi sp. n. (Coleoptera: Carabidae) – a new ground beetles
species from China. Baltic J.Coleopterol., 9 (1): 1-4. 2009. ISSN 1407-8619. SCOPUS
13. Barševskis A. Multicoloured Asian lady beetle (Harmonia axyridis (Pallas, 1773)) (Coleoptera:
Coccinellidae) for the first time in the fauna of Latvia. Baltic J. Coleopterol., 9 (2): 135-138. 2009.
ISSN 1407-8619. SCOPUS
14. Barševskis A. Materials on fauna of Oedemeridae (Hexapoda: Coleoptera) in Latvia. 1. Oedemera subrobusta (Nakane, 1954) & Oedemera lurida (Marsham, 1802). Baltic J. Coleopterol., 9 (2): 139-
150. 2009. ISSN 1407-8619. SCOPUS
15. Barševskis A. Axinopalpis gracilis (Krynicki, 1832) (Coleoptera: Cerambycidae) new species in fauna
of Latvia. Baltic J. Coleopterol., 9 (2): 151-153. 2009. ISSN 1407-8619. SCOPUS
16. Barševskis A., Janovska M., Aksjuta K., Cibuļskis R., 2009. Faunistic records of the beetles
(Hexapoda: Coleoptera) in Latvia. 3. Acta Biol. Univ. Daugavp., 9(2): 139-159. 2009. ISSN 1407-
8953, ELSEVIER; THOMSON REUTERS; CAMBRIDGE SCIENTIFIC ABSTRACTS; CAB
INTERNATIONAL
17. Barševskis A., Aksjuta K., Nitcis M. Faunistic materials about some scarabaeid – beetles (Coleoptera:
Scarabaeidae) species from Latvia. Acta Biol. Univ. Daugavp., 9(1): 51-58. 2009. ISSN 1407-8953,
ELSEVIER; THOMSON REUTERS; CAMBRIDGE SCIENTIFIC ABSTRACTS; CAB
INTERNATIONAL
18. Bukejs A. Data on species of Megalopodidae and Orsodacnidae (Coleoptera: Chrysomeloidea) in
Latvian fauna. Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, 9 (1): 73-78. 2009. ISSN 1407-8953,
ELSEVIER; THOMSON REUTERS; CAMBRIDGE SCIENTIFIC ABSTRACTS; CAB
INTERNATIONAL
19. Bukejs A. To the knowledge of Latvian Chrysomelinae (Coleoptera: Chrysomelidae). Acta Biol. Univ. Daugavp., 9 (2): 181-195. 2009. ISSN 1407-8953, ELSEVIER; THOMSON REUTERS;
CAMBRIDGE SCIENTIFIC ABSTRACTS; CAB INTERNATIONAL
20. Bukejs A. Review of leaf-beetles subfamily Galerucinae (Coleoptera: Chrysomelidae) of the Latvian
fauna. Acta Biol. Univ. Daugavp., 9 (2): 197-220. 2009. ISSN 1407-8953, ELSEVIER; THOMSON
REUTERS; CAMBRIDGE SCIENTIFIC ABSTRACTS; CAB INTERNATIONAL
21. Bukejs A. New data on little-known flea beetles (Coleoptera: Chrysomelidae: Alticinae) in the fauna
of Latvia. Baltic Journal of Coleopterology, 9 (2): 161-175. 2009. ISSN 1407 – 8619. SCOPUS
22. Bukejs A. Two new leaf-beetles species (Coleoptera: Chrysomelidae) for the Latvian fauna. Baltic Journal of Coleopterology, 9 (2): 155-160. 2009. ISSN 1407 – 8619. SCOPUS
23. Bukejs A. On Latvian Chrysomelinae (Coleoptera: Chrysomelidae): 1. Genus Phratora Chevrolat,
1836. Acta Zoologica Lituanica, 19 (4): 287-296. 2009. ISSN 1648-6919. VERSITA
24. Bukejs A. To the knowledge of flea beetles (Coleoptera: Chrysomelidae: Alticinae) of the Latvian
fauna. 5. Genus Psylliodes Latreille, 1825. Latvijas Entomologs, 47: 6-15. 2009. ISSN 0320-3743
25. Bukejs A. To the knowledge of flea beetles (Coleoptera: Chrysomelidae: Alticinae) of the Latvian
fauna. 4. Genus Aphthona Chevrolat, 1836. Acta Zoologica Lituanica, 19 (3): 223-230.2009. ISSN
1648-6919. VERSITA
26. Bukejs A. Complex of carabid beetles (Coleoptera: Carabidae) of potato field agrocenosis in eastern
Latvia. Acta Zoologica Lituanica, 19 (3): 216-222. 2009. ISSN 1648-6919. VERSITA
27. Bukejs A. To the knowledge of flea beetles (Coleoptera: Chrysomelidae: Alticinae) of the fauna of
Latvia. 3. Genera Neocrepidodera Heikertinger, 1911 and Crepidodera Chevrolat, 1836. Acta Zoologica Lituanica, 19 (2): 109-119. 2009. ISSN 1648-6919. VERSITA
28. Bukejs A., Telnov D., Barševskis A. Review of Cassidinae (Coleoptera: Chrysomelidae) of the Fauna
of Latvia. Latvijas Entomologs, 47: 27-57. 2009. ISSN 0320-3743.
29. Bukejs A., Alekseev V.I. Eight new and little-known leaf-beetles species (Coleoptera: Megalopodidae
& Chrysomelidae) for the Kaliningrad region. Baltic Journal of Coleopterology, 9 (1): 45-50. 2009.
ISSN 1407 – 8619. SCOPUS
30. Bukejs A., Petrova V., Jankevica L., Volkov D. Carabid beetles (Coleoptera: Carabidae) of Latvian
agrocenoses: review. Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, 9 (1): 79-88. ISSN 1407-8953,
ELSEVIER; THOMSON REUTERS; CAMBRIDGE SCIENTIFIC ABSTRACTS; CAB
INTERNATIONAL
31. Cibuļskis R., Barševskis A., Valainis U. New species of rove beetles (Coleoptera: Staphylinidae) in
the fauna of Latvia. Acta Biol. Univ. Daugavp., 9(2): 161-162. 2009. ISSN 1407-8953, ELSEVIER;
THOMSON REUTERS; CAMBRIDGE SCIENTIFIC ABSTRACTS; CAB INTERNATIONAL.
32. Grauda D., Strazdiņa V., Kokina I., Lapiņa L., Miķelsone A., Rashal I. Extension of spring wheat
breeding using doubled haploids technology. Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, 9 (2):
263-268. 2009. ISSN 1407-8953, ELSEVIER; THOMSON REUTERS; CAMBRIDGE SCIENTIFIC
ABSTRACTS; CAB INTERNATIONAL.
33. Krams, I., Bērziņš, A., Krama, T., Wheatcroft, D., Igaune, K., Rantala, M.J. The risk of predation
enhances cooperation among prey individuals in a songbird. Proceedings of the Royal Society London B, Published online on Oct 23, 2009. doi: 10.1098/rspb.2009.1614. WEB OF SCIENCE, SCOPUS
34. Krams, I., Cīrule, D., Suraka, V., Krama, T., Rantala, M.J., Ramey, G. Fattening strategies of
wintering great tits support the optimal body mass hypothesis under conditions of extremely low
ambient temperature. Functional Ecology, Published online on Aug 10, 2009. doi: 10.1111/j.1365-
2435.2009.01628.x. WEB OF SCIENCE, SCOPUS
35. Krams, I., Bērziņš, A. & Krama, T. Group effect in nest defence behaviour of breeding pied
flycatchers, Ficedula hypoleuca. Animal Behaviour 77: 513-517. 2009.
doi:10.1016/j.anbehav.2008.11.007. WEB OF SCIENCE, SCOPUS
36. Lazdāns D. Distribution of Scolytus ratzeburgi Janson, 1856 (Coleoptera: Curculionidae, Scolytinae)
in the Nature Park „ Daugavas loki”. Acta Biol. Univ. Daugavp., 9(2): 221 – 224. 2009. ISSN 1407- 8953,
ELSEVIER; THOMSON REUTERS; CAMBRIDGE SCIENTIFIC ABSTRACTS; CAB
INTERNATIONAL
37. Lehtonen, P.K., Laaksonen, T., Artemyev, A.V., Belskii, E., Both, C., Bureš, S., Bushuev, A.V.,
Krams, I., Moreno, J., Mägi, M., Nord, A., Potti, J., Ravussin, P.-A., Sirkiä, P.M., Sætre, G.-P.,
Primmer, C.R. 2009. Geographic patterns of genetic differentiation and plumage colour variation are
different in the pied flycatcher (Ficedula hypoleuca). Molecular Ecology 18: 4463–4476. doi:
10.1111/j.1365-294X.2009.04364.x. WEB OF SCIENCE, SCOPUS
38. Ozoliņa A. distribution and status of Gratiola officinalis L. in Latvia. Acta Biol. Univ. Daugavp., 2009. Suplement 2. ISSN 1407- 8953, ELSEVIER; THOMSON REUTERS; CAMBRIDGE
SCIENTIFIC ABSTRACTS; CAB INTERNATIONAL
39. Pilāte D. Structure of terrestrial snail communities of Euro-Siberian alder swamps (Cl. Alnetea glutinosae) in Latvia. Acta Zoologica Lithuanica.,19(4): 297 - 305. 2009. ISSN 1392 - 1657,
EBSCO; THOMSON REUTERS; CAMBRIDGE SCIENTIFIC ABSTRACTS
40. Pilāts V., Pilāte D. Discovery of Sicista betulina (Pallas, 1779) (Rodentia, Dipopidae) far in the North
outside the known species range. Acta Biol.Univ.Daugavp., 9(1): 35 – 38. 2009. ISSN 1407- 8953,
ELSEVIER; THOMSON REUTERS; CAMBRIDGE SCIENTIFIC ABSTRACTS; CAB
INTERNATIONAL
41. Romantsov P., Bukejs A. New leaf-beetle species of Acolastus Gerstaecker, 1855 (Coleoptera:
Chrysomelidae: Cryptocephalinae) from Iran and notes on close species. Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, 9 (1): 89-96. 2009. ISSN 1407- 8953, ELSEVIER; THOMSON REUTERS;
CAMBRIDGE SCIENTIFIC ABSTRACTS; CAB INTERNATIONAL
42. Rutkovska S., Jurševska G., Evarts-Bunders P. Invasive woody species of Rosaceae in Daugavpils
(Latvia) – Biological Invasions: Towards a Synthesis. Neobiota 8: 161-167
43. Shavrin A. V. Impact of Industrial Pollutions on Forest Communities of Rove Beetles (Coleoptera,
Staphylinidae) in Shelekhov Raion of Irkutsk Oblast. Contemporary Problems of Ecology, 2.1: 55-61.
2009. ISSN: 1995-4255. SCOPUS
44. Shavrin A. V. Contribution to the Fauna of rove beetles of the subfamily Euasthetinae (Coleoptera,
Staphylinidae) from Baikal Area and adjacent territories. Entomological review, 5 542-544. 2009.
ISSN: 0013-8738. SCOPUS
45. Shavrin A. V. A new species and new records of Geodromicus Redtenbacher, 1857 (Coleoptera:
Staphylinidae: Omaliinae: Anthophagini) from Pakistan. Caucasian Entomological Bulletin 5(2): 183-184. 2009. ISSN: 1814-3326. NCBI
46. Vahruševs V. Methodological aspects of study on biology and development cycles of Dytiscus latissimus (Coleoptera; Dytiscidae) in laboratory environment. Spring-summer period. Acta Biol. Univ. Daugavp., 9(2): 163 - 172. 2009. ISSN 1407- 8953, ELSEVIER; THOMSON REUTERS;
CAMBRIDGE SCIENTIFIC ABSTRACTS; CAB INTERNATIONAL
47. Vahruševs V. Conceptual application of Dytiscus latissimus Linnaeus, 1758 (Dytiscidae, Coleoptera)
gathering methods in natural habitat. Acta Biol. Univ. Daugavp., 9(2): 173 – 180. 2009. ISSN 1407-
8953, ELSEVIER; THOMSON REUTERS; CAMBRIDGE SCIENTIFIC ABSTRACTS; CAB
INTERNATIONAL
48. Valainis U. A review of genus Omophron Latreille, 1802 (Coleoptera: Carabidae) Mediterranean
fauna and distribution. Acta Biol. Univ. Daugavp., 9(1): 63 - 72. 2009. ISSN 1407-8953, ELSEVIER;
THOMSON REUTERS; CAMBRIDGE SCIENTIFIC ABSTRACTS; CAB INTERNATIONAL
49. Wheatcroft, D.J. & Krams, I. Response to Russell and Wright: avian mobbing. Trends in Ecology and Evolution 24: 5-6. 2009. doi:10.1016/j.tree.2008.09.002 WEB OF SCIENCE, SCOPUS
50.Grauda D., Lepse N., Strazdiņa V., KokinaI., Lapiņa L., Miķelsone A., Ļubinskis L., Rashal I. Obtaining of
doubled haploid lines by anther culture method for the Latvian wheat breeding. Agronomy Research, 8, 545-552.
2010.
LZP atzītos zinātniskajos izdevumos publicētie raksti
1. Bukejs A. Faunal data on leaf-beetles subfamilies Criocerinae and Clytrinae (Coleoptera:
Chrysomelidae) in Latvia. In: Oļehnovičs D. (ed.) Proceedings of the 50th International Scientific Conference of Daugavpils University. Nature. Daugavpils, Saule: 23-30. 2009. ISBN 978-9984-14-
424-5
2. Pilāte D. Moricsalas sauszemes gliemežu fauna. Oļehovičs D.,sast. Daugavpils Universitātes 50.
Straptautiskās zinātniskās konferences materiāli. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais
apgāds „Saule”, 41-46. 2009. ISBN 978-9984-14-424-5
3. Suško U. 19. gadsimta botāniskie pētījumi Dienvidaustrumlatvijā. In: Oļehnovičs D. (sast.).
Daugavpils Universitātes 50. starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums. Daugavpils:
DU
Akadēmiskais apgāds „Saule”, 5-12. 2009. ISBN 978-9984-14-424-5
Citos zinātniskajos izdevumos publicētie raksti
1. [Bukejs A.] Букейс А. 2009. Охраняемые и редкие виды жесткокрылых (Insecta: Coleoptera)
природного парка «Daugavas Loki». Материалы III Международной научной конференции “Охраняемые природные территории и объекты Белорусского Поозерья: современное состояние, перспективы развития” 16–17 декабря 2009 г.
Витебск, УО «ВГУ им. П.М.
Машерова»: 96-98. ISBN 978-985-517-147-9.
2. Krams I. 2009. Čārlzam Darvinam 200 gadu. Putni dabā, 4: 21
6.PIELIKUMS
Bakalaura darbu tēmas 2007./2008. st. g.
3. studiju gads, pilna laika studijas
N.p.k. Vārds Uzvārds Bakalaura darba tēma
1. Aļona Bistrova Antimicīna A ietekme uz superoksīda veidošanās
ātrumu un novecošanas procesiem pirmajā kviešu lapā
2. Vladimirs Čebotars Kodola DNS metilēšanas ietekme uz augu orgānu
attīstību un novecošanu
3. Oksana Drožina Indīgo augu toksīni, to nozīme
4. Irina Grigorjeva Mitohondrialo poru veidošanās inhibitora ietekmē uz
iekššūnas procesiem augu novecojošas orgānos
5. Ligita Jakubāne Rubiju dzimtas (Rubiaceae) raksturojums un izplatība
Krāslavas rajonā Rietumu daļā
6. Elvīra Kalane Miežu dubultoto haploīdu iegūšanas metodes
optimizācija, pielietojot putekšņu maciņu kultūras
7. Olga Kuzmina Mikroorganismi un to izmantošana cīņā ar kaitēkļiem
un slimībām
8. Anna Lukaševiča Antimīcina A ietekme uz superoksīdradikāla
veidošanas ātrumu un koleoptiles novecošanu
9. Regīna Miznikova Mitohondriālo poru veidošanās inhibitora ietekme uz
iekššūnas procesiem augu attīstošajos orgānos
10. Natālija Vačiļa Augi, kurus var izmantot bioloģiskajā cīņā ar
kaitēkļiem un slimībām
11. Mārīte Vardenfelde Cūknātru dzimtas (Scrophulariaceae ) taksonu
izplatība Raiskuma pagastā
12.
Jekaterina
Vasiļjeva
Priežu meža zemsegas vaboļu faunas īpatnības
Daugavpils apk.
13 Anna Macuļeviča Mārīšu (Coleoptera: Coccinellidae) dzimtas Latvijas
faunas pārskats.
4.studiju gads, nepilna laika studijas
N.p.k. Vārds Uzvārds Bakalaura darba tēma
1. Elvīra Aleksejeva Mycobacterium tuberculosis un tās izraisītā tuberkuloze
Daugavpils pilsētas un Daugavpils rajona iedzīvotājiem
2. Iluta Bebrekārkle Tematiskās ieskaites kā viens no pārbaudes veidiem
bioloģijā 9. klasei
4. Kristīne Dileviča Translokācijas (9,22) diagnostikas iespējas ar FISH
metodi hronisku un akūtu leikožu pacientiem
5. Anna
Grenciņa-
Grencione
Vaboļu fauna Mazzalves pagastā
6.
Agnese Ilzēna-
Rozentāle
Ūdens mikrobioloģiskā kvalitāte Gulbenes reģionā no
2001. līdz 2005. gadam
7. Baiba Jansone Didaktiskie uzdevumi, mācot tēmu “Gremošanas sistēma”
8.
Jānis Kārkliņš Fotosintēzes pigmentu kvantitatīvā un kvalitatīvā analīze
dažādu ekoloģisko grupu augiem
9.
Stella Lapiņa Bioloģisko faktoru ietekme uz līpidu līmeņu cilvēka asins
serumā
10.
Elvīra Meldere Tēma “Nervu sistēma”, tās vieta un loma skolas
bioloģijas mācību kursā
11. Nataša Paškeviča Cilvēka asins grupu noteikšana: iespējas un problēmas
mūsdienās
12. Ludmila Roze Netradicionālie uzdevumi par tematu “Elpošanas sistēma”
un to didaktiskie aspekti
13. Anda Smirnova Cilvēka papilomas vīruss, tā bioloģija, diagnostika un
izplatība Latvijas iedzīvotāju vidu
14. Edīte Skribina Bioloģiskie faktori un to loma cilvēka ogļhidrātu
metabolismā
Bakalaura darbu tēmas 2009./2010.st.g.
3.studiju gads, pilna laika studijas
N.p.k. Vārds, Uzvārds Bakalaura darba nosaukums Bakalaura
darba vadītājs Recenzents
1. Jaseviča Natālija Micetofīlie īsspārņi (Staphylinidae)
Krāslavas rajonā
Mycetophylous Rove Beetles
(Staphylinidae) in Krāslava District
D.Pilāte T.Krama
2. Vasiļjeva Tatjana Elpošanas sistēmas funkcionālā
adaptācija fiziskai slodzei 19 – 22 gadus
veciem jauniešiem.
Respiratory system functional adaption
to physical load 19 – 22 years old
teenagers
A.Paškeviča P.Evarts-
Bunders
3. Pipiņa Santa Asinsrites sistēmas funkcionālā
adaptācija fiziskai slodzei 19 – 22 gadus
veciem jauniešiem.
Circulation of blood system functional
adaption to physical load 19 – 22 years
old teenagers
A.Paškeviča P.Evarts-
Bunders
4. Mihailova Natālija Fizisko darbspēju korelācija DU
studentiem ar paaugstinātu ķermeņa
masas indeksu.
Correlation of the physical capacity of
DU students with a high body mass
index
A.Paškeviča T.Krama
4. Studiju gads, nepilna laika studijas
N.p.k. Vārds, Uzvards Bakalaura darba nosaukums Darba vadītājs Recenzents
1. Svitlana Ezite Asins pārliešanas problēmas
mūsdienu skatījumā
Problems of Blood Transfusion in
Contemporary Aspects
I.Kokina M.Kirjušina
2. Inita Irbe Rūpnieciski audzētu putnu
kontaminācijas iespējas ar
mikroskopiskām sēnēm no apkartējās
vides
Contamination Possibiloties for
Industrially Breeded Birds with
Microscopical Fungi from
Environment
P.Evarts-Bunders T.Krama
3. Jeļena Kupce Hematoloģisko rādītāju izmaiņas
bērniem bakteriālās pneimonijas
I.Kokina M.Kirjušina
saslimšanas gadījumos
Changes of Hematological Indicators
for Children in Cases of Bacterial
Pneumonia
4. Jūlija Lučina Prokalcitonīna atklāšana, svārstības
un bioloģiskā loma dažādos cilvēka
fizioloģiskos stāvokļos
Discovery of Procalcitonin, its
Oscillations and Biological Role in
Variations Physiological Conditions
of Human
I.Kokina P.Evarts-
Bunders
5. Olga Puļče Interleikīna – 10 atklāšana, svārstības
un bioloģiskā loma dažādos cilvēka
fizioloģiskos stāvokļos
Discovery of Interleucine, its
Oscillations and Biological Role in
Variations Physiological Conditions
of Human
I.Kokina P.Evarts-
Bunders
6. Sanita Romule Staphylococus aureus pret
antibiotikām rezistento formu
diferencēšana pielietojot
mikrobioloģijas metodes
Differentiating of Forms of
Staphylococus aureus Resistant to
Antibiotics by Application of
Microbiological Methods
I.Kokina A.Barševskis
7. Guna Verbicka Putnu gaļas mikrobioloģiskais
piesārņojums
Microbiological Contamination of
Poultry Meat
I.Kokina P.Evarts-
Bunders
8. Vita Ferbere Fitohormonu loma miežu (Hordeum
vulgare) embrioģenēzē in vitro
Role of Phytohormone in
Embriogenesis of Barley (Hordeum
vulgare) in vitro
I.Kokina A.Barševskis
9. Olga Vasiļjeva Mezofīlo pienskābo baktēriju skaita
izmaiņas cieto sieru nogatavošanas
laikā
Changes in number of Mesophylous
Lactobacteria During Ripening of
Hard Cheese
I.Kokina P.Evarts-
Bunders
10. Nadežda
Kvedaraviča
Dzeramā ūdens mikrobioloģiskās
kvalitātes noteikšana
Datection of Microbiological Quality
of Drinking Water
I.Kokina P.Evarts-
Bunders