Ierobežojumi strādāt par pedagoguIepriekš sodīto personu izvērtēšana
Izglītības likuma 50.pants
Brigita FricsoneLIZDA juriskonsulte18.02.2016
Par pedagogu nedrīkst strādāt:
1) persona, kas sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas), izņemot gadījumu, kad pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas Ministru kabineta noteikta institūcija, izvērtējusi, vai tas nekaitē izglītojamo interesēm, ir atļāvusi strādāt par pedagogu personai, kas bijusi sodīta par tīšu kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek izvērtēts, vai atļauja šādai personai strādāt par pedagogu nekaitēs izglītojamo interesēm
Krimināllikums
7.pants. Noziedzīgu nodarījumu klasifikācija
(1) Noziedzīgi nodarījumi ir kriminālpārkāpumi un noziegumi. Noziegumi iedalāmi šādi: mazāk smagi noziegumi, smagi noziegumi un sevišķi smagi noziegumi.
Krimināllikums, 7.pants
(2) Kriminālpārkāpums ir nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem vai vieglāks sods.
Krimināllikums, 7.pants
(3) Mazāk smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par diviem gadiem, bet ne ilgāku par pieciem gadiem, kā arī nodarījums, kurš izdarīts aiz neuzmanības un par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par diviem gadiem, bet ne ilgāku par desmit gadiem.
Darba likums 115.pants. Trešo personu pieprasījums, tiesas nolēmums un neatbilstība likuma prasībām
(5) Darba devējs nekavējoties izbeidz darba tiesiskās attiecības ar darbinieku, ja darbinieka nodarbināšana atbilstoši likumam ir aizliegta un nav iespējams darbinieku ar viņa piekrišanu nodarbināt citā darbā tai pašā vai citā uzņēmumā.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 1952014.gada 15.aprīlīstājas spēkā 2015.gada 1.janvārī
Kārtība, kādā tiek izvērtēts, vai atļauja strādāt par pedagogu
personai, kas bijusi sodīta par tīšu kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, nekaitēs
izglītojamo interesēm
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek izvērtēts, vai atļauja strādāt par pedagogu personai, kas bijusi sodīta par tīšu kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta, nekaitēs izglītojamo interesēm.
2. Lēmumu par atļaujas izsniegšanu, atteikumu izsniegt atļauju un atļaujas anulēšanu pieņem Izglītības kvalitātes valsts dienests.
4. Persona iesniegumam pievieno dzīvesgaitas aprakstu (CV), nolēmumu kriminālprocesā, ar kuru persona atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kā arī citus dokumentus, kuriem pēc personas ieskatiem ir nozīme jautājuma izskatīšanā un kuri apliecina norādītās informācijas pamatotību, kā arī dokumentu, kas apliecina samaksu par iesnieguma izvērtēšanu.
Iesnieguma vērtējuma cena 69,60 eiro
5. Lēmuma pieņemšanai dienests izveido komisiju. Komisijas sastāvā iekļauj:5.1. trīs dienesta pārstāvjus;5.2. Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvi;5.3. Valsts policijas pārstāvi;5.4. Ģenerālprokuratūras pārstāvi;5.5. vecāku nevalstiskās organizācijas pārstāvi;5.6. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāvi;5.7. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvi.
9. Ja nepieciešams, komisija lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju pieprasa no šādām iestādēm:
9.1. Iekšlietu ministrijas Informācijas centra par personas saukšanu pie administratīvās atbildības un sodāmību;9.2. Ieslodzījuma vietu pārvaldes;9.3. Valsts probācijas dienesta;9.4. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas;9.5. izglītības iestādes;9.6. izglītības iestādes dibinātāja;9.7. citas institūcijas vai organizācijas.
10. Izvērtējot riskus, vai atļauja nekaitēs izglītojamo interesēm, komisija ņem vērā:10.1. vai atļaujas izsniegšana nav pretrunā ar Izglītības likumā un Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajiem ierobežojumiem strādāt par pedagogu;10.2. laikposmu, kas pagājis kopš noziedzīga nodarījuma izdarīšanas;10.3. tīša kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma veidu, raksturu un personas attieksmi pret to;10.4. personas darbību laikposmā kopš noziedzīga nodarījuma izdarīšanas līdz dienai, kad persona iesniegusi iesniegumu, vai personas raksturojumu par šo periodu;10.5. risku izglītojamo veselībai, drošībai, intelektuālajai un fiziskajai attīstībai;10.6. personas un citu institūciju iesniegtajos dokumentos norādīto informāciju;10.7. paredzamo ietekmi uz katru izglītības mērķgrupu.
11. Komisija izvērtē dienestam iesniegtos dokumentus un pēc personas uzklausīšanas sagatavo atzinumu par personas atbilstību pedagoga amatam, norādot, vai persona nekaitēs izglītojamo interesēm. Ja pastāv iespējama kaitējuma risks noteiktas izglītības mērķgrupas interesēm, atzinumā norāda attiecīgo izglītības mērķgrupu, ar kuru persona nedrīkst strādāt.
13. Dienests, pamatojoties uz komisijas atzinumu, administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
13.1. par atļaujas izsniegšanu;13.2. par atļaujas izsniegšanu ar ierobežojumiem strādāt par pedagogu atsevišķās izglītības mērķgrupās;13.3. par atteikumu izsniegt atļauju
14. Dienests izsniedz personai dienesta vadītāja parakstītu:
14.1. lēmumu, kas neparedz ierobežojumu strādāt par pedagogu atsevišķās izglītības mērķgrupās, un šim lēmumam atbilstīgu atļauju;14.2. lēmumu, kas paredz ierobežojumu strādāt atsevišķās izglītības mērķgrupās, un šim lēmumam atbilstīgu atļauju;14.3. pamatotu lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju
16. Dienests, pamatojoties uz komisijas atkārtoti veikto izvērtēšanu, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā anulē izsniegto atļauju, ja konstatēs, ka personas darbība, strādājot par pedagogu, kaitē izglītojamo interesēm, vai konstatēts, ka persona ir sniegusi nepatiesas ziņas, kas bija par pamatu atļaujas izsniegšanai.
17. Komisija nekavējoties informē personu par saņemto informāciju, uz kuru pamatojoties tiek uzsākta atkārtota izvērtēšana, plānoto komisijas sēdes laiku un personas tiesībām iesniegt rakstisku paskaidrojumu un citus dokumentus, kuriem pēc personas ieskatiem ir nozīme jautājuma izskatīšanā, kā arī tiesībām piedalīties komisijas sēdē.
18. Komisija, veicot atkārtotu izvērtēšanu, ņem vērā saņemto informāciju, iesniegtos dokumentus, kā arī personas paskaidrojumu un piecu darbdienu laikā pēc komisijas sēdes sagatavo atzinumu par atļaujas anulēšanu vai atļaujas atstāšanu spēkā.
19. Dienesta lēmumu var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā, bet ministrijas lēmumu pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Bērnu tiesību aizsardzības likums
Pieņemts 19.06.1998.
72.pants. Bērnu iestāžu darbinieku un pasākumu organizatoru atbildība
(3) Pieņemot darbā vadītājus un darbiniekus bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citās tādās iestādēs, kurās uzturas bērni, darba devēja pienākums ir pieprasīt informāciju par šo personu iepriekšējo darbību, kompetenci un pieredzi.
72.pants.
(4) Bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citu tādu iestāžu, kurās uzturas bērni, vadītāju un darba devēju, kā arī pasākumu organizatoru, individuālo komersantu, komercsabiedrības vadītāju un brīvprātīgā darba organizatoru pienākums ir nodrošināt, ka pasākuma organizēšanā piedalās un iestādē pienākumus pilda personas, kuras atbilst šajā pantā izvirzītajām prasībām. Lai persona varētu pildīt pienākumus iestādē vai piedalīties pasākumu organizēšanā, pasākumu organizatora vai iestādes vadītāja pienākums ir pieprasīt ziņas no Sodu reģistra, lai pārliecinātos par personas atbilstību šā panta piektajā un sestajā daļā minētajām prasībām, kā arī šīs ziņas atkārtoti pārbaudīt ne retāk kā reizi gadā. Par iestādes vadītāju minētās ziņas pieprasa darba devējs.
72.pants.
(5) Bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citās iestādēs, kurās uzturas bērni, bērnu pasākumos un tādos pasākumos, kuros piedalās bērni, nedrīkst strādāt, veikt brīvprātīgo darbu, kā arī saskaņā ar noslēgto vienošanos sniegt pakalpojumus personas (izņemot personas, kuras sniedz vienreizējus vai īslaicīgus pakalpojumus, kā arī pakalpojumus, kas tiek sniegti, bērnam klāt neesot):
72.pants piektā daļa
1) kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, - neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
2) kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
3) kurām tiesa ir piemērojusi Krimināllikumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus
72.pants
(6) Ja šā panta piektajā daļā minētā persona sodīta par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 155.panta trešajā un ceturtajā daļā, 167.², 172., 172.¹, 172.³, 172.4, 172.5 un 173.pantā minēto administratīvo pārkāpumu vai par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kas nav minēts šā panta piektās daļas 1. un 2.punktā, iestādes vadītājam, darba devējam (par iestādes vadītāju) vai pasākuma organizatoram ir pienākums izvērtēt, vai persona neapdraud bērna drošību, veselību vai dzīvību. Ja tā neapdraud bērna drošību, veselību vai dzīvību, iestādes vadītājs, darba devējs (par iestādes vadītāju) vai pasākuma organizators atļauj personai strādāt, veikt brīvprātīgo darbu, kā arī saskaņā ar šīm iestādēm vai pasākumu organizatoriem noslēgto vienošanos sniegt pakalpojumus.
72.pants
(7) Ja ir pamatotas aizdomas vai iestādes vadītāja, darba devēja vai pasākuma organizatora rīcībā ir informācija par to, ka šā panta piektajā daļā minētās personas pieļāvušas bērna tiesību pārkāpumus vai pret tām uzsākts kriminālprocess par noziedzīgu nodarījumu, kas minēts šā panta piektajā un sestajā daļā, vai uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība par šā panta sestajā daļā minētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, iestādes vadītājs, darba devējs vai pasākuma organizators nodrošina, ka attiecīgie darbinieki tiek atstādināti no amata (no pienākumu pildīšanas) līdz lietas apstākļu noskaidrošanai un izvērtēšanai vai līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai kriminālprocesā.
72.pants
(8) Šā panta piektajā daļā minēto personu atstādināšanu var pieprasīt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, ja tai ir pamatotas aizdomas par iespējamiem bērna tiesību pārkāpumiem. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pieprasījums nav apstrīdams un pārsūdzams, tas izpildāms nekavējoties.