KĀDU DZĪVI MUMS PAREDZĒJA 1900. GADĀ
Mūsdienu tehnoloģiju attīstības tempi ir tik strauji, ka var apgalvot, ka mēs jau tagad dzīvojam nākotnē. Taču ne vienmēr tā ir bijis, tāpēc interesanti
palūkoties, kādi nākotni mums paredzēja cilvēki, kas dzīvoja pirms 100 gadiem. Viens no šādiem pareģiem bija franču mākslinieks Žans-Marks Kotē
ar savu kartiņu sēriju “Dzīve 2000. gadā”.
Elektriskā birste, kas pati tīra grīdu. Šis pareģojums, kā zināms, piepildījies ar uzviju.
Laukstrādnieks tikai spaida pogas, bet mehanizēti agregāti novāc visu labību.
Cik ērti, ja visa māja pārvietojas uz riteņiem ! Kaut kas neiedomājams, vai ne ?
Çatalhöyük - Čatalhjujuka
Čatalhjujuka bija ciemats, kas atradās mūsdienu Turcijas teritorijā, dienvidaustrumu virzienā no valsts galvaspilsētas Ankaras.Tā pastāvēja apmēram no 7500 līdz 5700 pirms Kr. un tur dzīvoja apmēram 2000 cilvēku.
Čatalhjujuka ir lielākā un vislabāk saglabājusies Neolīta laika pilsētas vieta.
Čatalhjujuka pirmo izrakumu laikā
Džeimsa Vata tvaika mašīna bija izgatavota no dzelzs, tās darbināšanai izmantoja akmeņogles un tā plaši tika izmantota Lielbritānijā Rūpniecības revolūcijas laikā
Cilvēces attīstībai raksturīgo rādītāju mainība pēdējās simtgadēs
Pārmaiņu ātrums ir atšķirīgs, bet kopējā tendence – eksponenciālā augsme – turpinās
„Ilgtspējīga attīstība ir attīstība, kas apmierina pašreizējās paaudzes vajadzības, neradot draudus nākamajām paaudzēm apmierināt to vajadzības”.
Ja izaugsme kādā sistēmā turpinās nepārtraukti, tā nenovēršami patērē vairāk resursu, nekā saražo – un kādā brīdī var sabrukt
Pārtēriņš un sabrukums
ANO Augsta līmeņa Globālās ilgtspējas Padomes 5. sanāksme. ANO Galvenā mītne, Ņujorka, 2011. Līdzpriekšsēdētāji: Tarja Halonen, Somijas Republikas prezidente; Jacob Zuma, Dienvidāfrikas Republikas prezidents
STARPTAUTISKA SADARBĪBA ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS ĪSTENOŠANAI
IEKŠZEMES KOPPRODUKTS
Ekonomiskās izaugsmes vēsturiskais pamats
Lai novērtētu «monetāru» ekonomisko izaugsmi, tika izgudrots, kā apkopot stāvokli par monetārās ekonomikas pieauguma
līmenī valstīs – iekšzemes kopprodukts (IKP)
IKP atspoguļo arī darba efektivitāti un ekonomikas aktivitāti
IKP kā mērāmajam lielumam ir daudz trūkumu
Ir aplami, ka katastrofas, nelaimes gadījumi un pat kari palielina IKP, jo nācija mobilizē savu ekonomiku, lai atgūtos pēc stihijas, veiktu
atjaunošanas darbus vai dotos uzbrukumā citai valstij
«Jaunā ekonomika»
«Jaunā ekonomika» ir ekonomiskā filozofija un teorija, kas vairāk balstās uz idejām par
pietiekamību nekā izaugsmi
Tiek ņemti vērā arī Zemes sistēmu ierobežojumi, bet mazāk tiek vērtēta pašu ierobežojumu vērtēšana un iespēju
meklēšana, lai mazinātu pašus ierobežojumus
Pašlaik «Jaunās ekonomikas» domāšana aptver paplašinošos atbalstītāju skaitu, kuras līderi ir gan Nobela
prēmijas laureāti ekonomikā, gan arī valstu vadītāji
ALTERNATĪVĀS ATTĪSTĪBAS IESPĒJAS
«Zaļā ekonomika» ir ANO iniciatīva, kas tika ieviesta un atbalstīta galvenokārt ANO Vides programmas
ANO-VP ietvaros
«Zaļā ekonomika»
ANO-VP atbalstītā «Zaļās stimulēšanas pakete» 2008. gada finanšu krīzes laikā identificēja konkrētas jomas, kurās
plaša mēroga publiskā sektora ieguldījumi varētu iedarbināt «Zaļo ekonomiku»
ALTERNATĪVĀS ATTĪSTĪBAS IESPĒJAS
Jēdzienu «Nacionālais laime» pirmo reizi ieviesa Butānas karalis Vangčuks (Jigme Singye Wangchuck) 1972. gadā
«Nacionālā laime»
Koncepcijas pamati ir pietiekami labi izstrādāti, lai būtu iespējams novērtēt iedzīvotāju
labklājību, valsts attīstības virzību un politikas veidošanas atbilstību valstīs, kas būtiski
atšķiras
ALTERNATĪVĀS ATTĪSTĪBAS IESPĒJAS
Kā jūtaties šodien ?
Piedāvāt tradicionālo ekonomisko augsmi kļūst arvien grūtāk attīstītās valstīs, piemēram, Francijā, Vācijā vai Japānā, jo tur pastāv novecošanās demogrāfiskās problēmas un samazinās ekonomiskā vara, atšķirībā no ekonomiskajiem
sasniegumiem Ķīnā un Indijā
ESAO pētījuma «Kā jūtaties šodien?» rezultāti 2014. gadā; cilvēku skaits (%), kas atbildējuši vairāk pozitīvi, nekā negatīvi
Laime, labklājība un dzīves kvalitāte nav cieši saistīta ar ekonomisko izaugsmi un ienākumiem, ja reiz valsts ir sasniegusi
minimālo materiālā ekonomikas komforta līmeni
VIENKĀRŠĀKAS DZĪVES IESPĒJAS
Ideja par izvēli dzīvot vienkārši, nozīmē nepalielināt savus izdevumus, lai mazinātu ietekmi uz vidi, bet vienlaicīgi tiekties paplašināt savas brīvības un iekšējā miera sajūtu
«Lēnās ēšanas» mērķi ir ilgtspējīgas pārtikas un vietējo mazo uzņēmumu attīstības veicināšana, kā arī politiska prasība, kas vērsta pret lauksaimniecības
produktu aprites globalizāciju
«Rāmās pilsētas» koncepcija vēlas:
• padarīt dzīvi labāku ikvienam, kas dzīvo pilsētvidē, • uzlabot dzīves kvalitāti pilsētās,• pretojoties pilsētu homogenizācijai un globalizācijai visā pasaulē, • aizsargāt vidi,• veicināt kultūras daudzveidību atsevišķās pilsētās, • radīt iedvesmu par veselīgāku dzīvesveidu
Daži cilvēki pārvietojās, lai veidotu jaunas kopienas un īstenotu alternatīvās ekonomikas un vides principus – «Eco-ciemati» parasti ir maza mēroga apmetnes, kas tika izveidotas industriālās
sabiedrības robežteritorijās – pamestās rūpnieciskās zonās, ārpilsētās vai lauku rajonos
Eko-ciematos locekļus vieno kopīgas ekoloģiskās, sociālās, ekonomiskās, kultūras un garīgās vērtības. Tur bieži dzīvo cilvēki,
kuri izvēlējušies alternatīvu centralizēto elektrisko, ūdens un kanalizācijas sistēmu
Optimistiskā pieeja piedāvā cerību, ka spēsim nodrošināt apmierinošu dzīvi visiem un varēsim izvairīties no kļūdām, kas var
gadīties ceļā uz ilgtspējīgu nākotni
ANO Tūkstošgades attīstības mērķi
ANO Tūkstošgades Deklarācija un attīstības mērķi tika apstiprināti 2000. gadā un ietvēra bezprecedenta uzdevumus padarīt pasauli pieņemamāku un labāku visām tautām
4. Kvalitatīva izglītība
2. Bada izbeigšana
1. Nabadzības izbeigšana
2015. gadā ANO Ģenerālā Asambleja lēma par jauniem Tūkstošgades mērķiem «Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības īstenošana līdz 2030. gadam»
3. Laba veselība un labklājība
8. Atbilstošs darbs un ekonomiskā augsme
6. Tīrs ūdens un sanitārie apstākļi
5. Dzimumu līdztiesība
7. Pieejama un tīra enerģija
9. Rūpniecība, inovācijas, infrastruktūra
10. Mazināta nevienlīdzība
11. Ilgtspējīgas pilsētas un kopienas
12. Atbildīgs patēriņš un ražošana
13. Klimata pārmaiņu rīcības
14. Ūdens dzīvības saglabāšana
15. Sauszemes dzīvības saglabāšana
16. Miers, taisnīgums un spēcīgas institūcijas
17. Globāla sadarbībailgtspējīgas mērķiem
26
Karmenu Vella, Malta Vide, jūras lietas un zvejniecība
Miguel Arias Cañete, Spānija Klimata pārmaiņas un enerģētika
Neven Mimica, HorvātijaStarptautiskā sadarbība un attīstība
ES Vides komisārsJanez Potočnik
ES Klimata komisāreConnie Hedegaard
ES Attīstības un humanitārāspalīdzības komisārs
Andris Piebalgs
ES komisāri
LATVIJAS ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA
Latvijā koordinētā un sistemātiskā veidā ilgtspējīgas attīstības īstenošana ir pašos pirmsākumos, jo vēl nav izveidota
atbilstoša institūcija
Ilgtspējīgas attīstības jautājumu iekļaušanu politiskajā diskusijā galvenokārt motivēja ārējais faktori, - šo jautājumu augstā
prioritāte Eiropas Savienības un ANO līmenī
Diemžēl Latvijas valsts pārvaldes institūciju, politiskie spēku un sabiedrības iesaistīšanās ir bijusi nenozīmīga
Latvijā ir izstrādāta un Saeimā apstiprināta (03.06.2010.) Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija
2030. gadā Latvija būs plaukstoša aktīvu un atbildīgu pilsoņu valsts
Stratēģijas pamatmērķi ir laimīgs cilvēks labklājības valstī, ilgtspējīgs un veselīgs dzīvesveids, radoša, iecietīga un toleranta sabiedrība, sadarbībā radīta konkurētspēja un valsts kā uzticams
partneris
Ikviens varēs justies drošs un piederīgs Latvijai, šeit katrs varēs īstenot savus mērķus
Nācijas stiprums sakņosies mantotajās, iepazītajās un jaunradītajās kultūras un
garīgajās vērtībās, latviešu valodas bagātībā un citu valodu zināšanās
Tas vienos sabiedrību jaunu, daudzveidīgu un neatkārtojamu vērtību radīšanai ekonomikā, zinātnē un kultūrā, kuras novērtēs, pazīs un
cienīs arī ārpus Latvijas
Rīga būs nozīmīgs kultūras, tūrisma un biznesa centrs Eiropā
Pilsētu un lauku partnerība nodrošinās augstu dzīves kvalitāti visā Latvijas teritorijā
Latvija – mūsu mājas – zaļa un sakopta, radoša un ērti sasniedzama vieta pasaules telpā, par kuras ilgtspējīgu attīstību mēs esam atbildīgi nākamo paaudžu priekšā
PAŠVALDĪBAS UN ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA
Latvijā darbojas 119 pašvaldības – 110 novadi (~ 520 pagasti) un 9 republikas pilsētas: Daugavpils, Jēkabpils , Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rīga, Rēzekne, Valmiera un Ventspils
Vietējās pašvaldības ir apņēmušās ievērot labas un ilgtspējīgas
pārvaldības principus pilsētu, ciematu un lauku teritorijās
VIDES AIZSARDZĪBAS LIKUMSSaeima, 2006. gada 2. novembris
VIII nodaļa. Vides zinātne, vides izglītība un izglītība ilgtspējīgai attīstībai
…
• 42. pants.…
• (2) Augstskolu un koledžu visu studiju programmu obligātajā daļā iekļauj vides aizsardzības kursu.
(3) Visu augstskolu un koledžu pedagogu studiju programmās iekļauj kursu par ilgtspējīgu attīstību.
…
PARĪZES VIENOŠANĀS12.12.2015.
12. pants
Puses sadarbojas , veicot pasākumus , lai vajadzības gadījumā uzlabotu klimata pārmaiņu izglītību, apmācību, sabiedrības izpratni , sabiedrības līdzdalību un sabiedrības piekļuvi informācijai, atzīstot šo soļu nozīmību
saskaņā ar šo vienošanos .
NĀKOTNES IESPĒJAS
Pasaule mainās un mēs tai līdz, bet katrā periodā kaut kas ir svarīgāks nekā cits –
Par to mēs vairāk domājam un runājam; tas parādās arī attiecībā uz attīstību un iezīmējas desmitgažu
laikā
Pasaulei ir vajadzīgs jauns redzējums, kas sniegtu jaunu kopības izjūtu visās
pasaules zemēs
ZAĻĀ EKONOMIKA + NACIONĀLĀ LAIME = ILGTSPĒJĪGA PASAULE