PIKC Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums
KULTŪRAS UN MĀKSLAS VĒSTURE
Kompozīcija un krāsa,glezniecība un ……
Mēbeļu dizaina speciālists
Skolotāja Taiga Eida
Tēlotājmāksla apzīmē tādu mākslas veidu kā
glezniecība, tēlniecība, fotomāksla, kadra un
video māksla u.tml.
Vizuālā māksla piesaista uzmanību ar to ko
mēs redzam. Uzmanība tiek piesaistīta ar
vizuāliem elementiem:
•krāsa,
•forma,
•līnija,
•tekstūra vai faktūra,
•tumsa, gaisma vai apgaismojums,
•kustība (laika dimensija).
Visi šie elementi ir cieši saistīti, bet katrā ir
dominējošais.
... par mākslu,..glezniecību,…. Un arī par kompozīciju
Aija Jurjāne
▪Gleznotājs spēj saskatīt to, kas pastāv aiz virspusējās realitātes, spēj atklāt priekšmetiskās
pasaules iekšējo (garīgo) realitāti. Glezniecībā visu nosaka mākslinieka skatīšanās veids pasaulē,
mākslinieka subjektīvā dabas uztvere, lietu pasaules izpratne, iztēle, pieredze.
• Jēdziens kompozīcija gleznotājam saistās ar plaknes pārvaldīšanas mākslu, prasmi veidot
plaknē organisku, savstarpēji vienotu sistēmu.
▪ Kompozīcija gleznotājam sākas ar ideju, mērķtiecīgas iztēles radītu “dzīvo tēlu”, un
beidzas ar parakstu uz gleznas.
• Jēdzieni “kompozīcijas uzbūve” un “kompozīcijas izteiksmes līdzekļi” apzīmē
atsevišķus, savstarpēji saistītus radošā darba procesa posmus, kas priekšmetiskajā
glezniecībā praktiski izpaužas kā zīmējums (gleznas plāns, lineārā uzbūve, lineārais
ritms) un gleznojums ( krāsu laukumi, gaismēnu ritmi, virsma).
Kompozīcija (no latīņu valodas compositio - sastādīšana, sacerēšana, salikums).
Daiļdarba uzbūve, daļu izkārtojums un to savstarpējā saistība, kas balstās uz darba idejisko
ieceri, saturu un uzdevumu. Kompozīcija ir nozīmīgs māksliniecisko formu veidojošais
faktors, kas nodrošina mākslas darba veselumu, visu tā komponentu vienotību. Kompozīcija ir
mērķtiecīgi vienots vizuāli estētiskās mākslinieciskās formas elementu izkārtojums."
Kompozīcija izceļ dažus tēlus vai motīvus, pieklusina citus, nošķir dziļuma
plānus un priekšplānus (perspektīva), veido līdzsvaru (simetriju) vai asimetriju,
kas attiecīgi rada harmonijas vai – gluži pretēji – sprieguma un nestabilitātes
iespaidu.
Kompozīciju nosaka mākslinieka izvelētie paņēmieni,
taču reizēm tie ir atkarīgi no konkrētās telpas ( vides), kopējā ansambļa.
•Kompozīcijā izšķir vairākus
plānus - priekšplānu, vidējo
plānu un tālo plānu".
•Priekšplānu parasti nepārblīvē
ar figūrām, to zīmē vispārinātu.
Mākslas darba galvenos
objektus (uzmanības centru)
attēlo vidējā plānā.
• Tālo plānu atkal attēlo
vispārināti.
K.D.Frīdrihs "Ozols sniegā"
Kompozīcijas plāni
K.Koro «Ainava»
Kompozīcijas pamatprincipiDominante❖Dominantes principu sauc arī par uzmanības centra,
psiholoģiskā centra vai vienkārši kompozīcijas centra
principu. Dominantes princips kompozīcijā izpaužas kā
galvenā, svarīgākā, visbūtiskākā izpratne un atklāšana,
izceļot un izdalot to ar vizuālās mākslas valodas
līdzekļiem.❖ Dominante atklājas kā akcentēta kompozīcijas daļa
pret it kā fona funkciju izpildošām pārējām mākslas
darba daļām. Dominanti radīt nozīmē kādu
kompozīcijas daļu veidot mazāk aktīvu, klusinātu
līdz tādai pakāpei, ka tā kļūst par fonu
akcentētajam, vairāk izceltajam, galvenajam.
Atšķirība vai kontrasts starp fonu un akcentu var būt
spēcīgi izteikts vai tik tikko jaušams, smalks un
niansēts, bet tam ir jābūt. Ja tā nav, nav arī
dominantes.
K.D.Frīdrihs
❖ Kā radīt dominanti? Kad, domājot par
idejas realizēšanu kādā materiālā, ir
teorētiski atrisināta galvenā un
pakārtotā problēma un noskaidrota
atsevišķo daļu nozīmīguma pakāpe,
praktiski jāpanāk, lai kāda
kompozīcijas daļa izceltos arī vizuāli.
❖ Dominanti radīt ar formu vai
apveidu lielumiem.
❖ Lielākā forma tiek saskatīta pirmā.
❖ Ja formu lielumi ir vienādi vai līdzīgi,
acs priekšroku dod intensīvākas
krāsas laukumam, izteiktākai
tekstūrai, atšķirīgai konfigurācijai,
novietojumamK.D.Frīdrihs
Ritms❖Ritms (grieķu valodā rhytmos
- vienmērīgums, saskaņotība) ir
vienādu vai līdzīgu elementu
vairākkārtēja atkārtošanās
noteiktos laika vai telpas
intervālos.
❖Vienādos intervālos atkārtoti
vienādi elementi rada metrisku
ritmu.
❖ Mazākais atkārtojamo
elementu skaits ir trīs.
❖Vienkāršākais to kārtojums ir
metriskā rinda, jau sarežģītāks -
divdimensiju vai trīsdimensiju
elementu kārtojums laukumā,
vissarežģītākais - telpiskais
ritms.
Mozaīka
Sengrieķu tempļa kolonnas
Sengrieķu vāze. Ģeometriskais stils
Brīvais ritms
J.Valters Pīles
Kontrasts❖"Kontrasts (franču valodā
contraste) ir krasi izteikts
pretstats. Vizuālās
atšķirības, daudzveidība
mākslas darbā ienes
spriedzi, dzīvīgumu,
dramatismu, saista
uzmanību."3
❖Kontrastu veidi
✓Krāsu tumši gaišais
kontrasts.
✓ Krāsu silti vēsais
kontrasts.
✓ Papildkrāsu kontrasts (šīs
krāsas viena otru izceļ,
papildina).
Vienā darbā var būt
pielietoti divi, vairāki vai
pat visi krāsu kontrasti reizēKrāsu tumši gaišais kontrasts
T.Kouls
Krāsu tumši gaišais kontrasts
K.D.Frīdrihs
Krāsu tumši gaišais kontrasts
K.Monē
Krāsu silti vēsais kontrasts
V.Kandinskis Dzeltens, sarkans, zilsKrāsu silti vēsais kontrasts
A.Makē
Bez krāsu kontrastiem var
izmantot arī šādus kontrastus –
• liels - mazs,
•vertikāls - horizontāls,
• tievs - resns,
• statisks - dinamisks,
• īss - garš,
•viens - daudz,
• rets - blīvs,
• plakans – apjomīgs
• pietuvināts - aizejošs
Normans Rokvels. Trīskāršs pašportrets. 1960.
Audekls, eļļa, 113x8
Proporcija
❖Proporcija (latīņu valodā
proportio - samērs,
attiecība) - kaut kā viena
samērs ar otru,
❖ veselā atsevišķu daļu
savstarpējais samērs un to
samēri attiecībā pret veselo.
❖Proporcionalitāte ir
svarīgs mākslas darba
estētiskās pilnvērtības
kritērijs
K.Pisaro
P.Sezans V.van Gogs
Līdzsvars"Līdzsvars vizuālajā mākslā - dažādās
mākslas darba daļas veidojošo vizuālo
elementu (krāsu, apveidu, tekstūru u.c.)
vizuālā svara, izmēru, elementu izolācijas
pakāpes vienādība, līdzība.
Izveidojušies vairāki līdzsvara tipi:
simetriskais līdzsvars, asimetriskais
līdzsvars, neskaidrais līdzsvars, neitrālais
līdzsvars
Simetriskajam
līdzsvaram
raksturīga
centrālā ass vai
radiālas asis,
kuru visās pusēs
vienādi
izvietotas
vienādas formas,
krāsas elementi J.Kazaks Cirkā
Asimetrisko
līdzsvaru raksturo
nosacīta centrālā ass
un atšķirīgu
elementu
sabalansētība.
Optiski jūtamās
simetrijas ass abās
pusēs vizuālie
elementi nav
identiski un nav arī
identiski sakārtoti,
taču ir vizuāli
nolīdzsvaroti.
I.Ž.E.Degā
J.Rozentāls Gvilējoešie bērni
Neskaidrais
līdzsvars
saistās ar
galveno
elementu
mazu
atšķirību
abpus
simetrijas
ass
Leonardo da Vinči
Telpa❖Divdimensiju plaknē
reāli var parādīt divas
dimensijas: platumu un
augstumu. Par trešo
dimensiju - dziļumu -
var radīt tikai ilūziju.
❖Virsmu bez dziļuma
ilūzijas vai ar minimālu
tās ilūziju sauc par
dekoratīvo telpu. Tā
atšķiras no plastiskās
telpas. Otrās pamatā -
reālajā pasaulē iegūtā
pieredze un speciāli
radīta trešās dimensijas
ilūzija.
Dekoratīvā telpa
G.Klimts
Plastiskā telpa
K.Koro
Lai radītu telpas ilūziju,
jāņem vērā dažas telpas
uztveres
likumsakarības:
❖ tuvāk esošie objekti
aizsedz tālākos;
tuvāk esošo objektu
pamatnes redzeslaukā
projicējas zemāk, tālāko
- augstāk;
❖tuvāko
objektu kontūras ir
asākas par tālāk esošo
kontūrām;
❖jo tālāk objekts
atrodas, jo vairāk tā
krāsa zaudē intensitāti,
pelēcinās.
K.D.Frīdrihs
Iluzori dziļas telpas
efekts rodas, ja, līniju,
formu, krāsu un tumši
gaišās attiecības
organizējot, lieto
perspektīvas sistēmu.
Perspektīvair zinātniski pamatota,
ģeometriska, racionāla
sistēma, kuru lieto, lai
attēlotu lielumus,
izmērus, attālumus
vienotā, noteiktā
kārtībā, kas
automātiski rada
telpiskuma iespaidu."
Skaistuma formula
Jēdziens ”zelta griezums” ir sastopams daudzās jomās,
bet visvairāk tas izteikts matemātikā, mākslā, dabā un
arhitektūrā. Bet kādēļ tieši to sauc par zelta griezumu?
Zelta griezums
✓ Kopš seniem laikiem cilvēks ir tiecies apveltīt sevi ar
skaistām lietām.
✓ Noteiktā cilvēka dzīves attīstības posmā cilvēks sāka sev
uzdot jautājumu, kāpēc viens vai otrs priekšmets tiek
uzskatīts par skaistu un kas vispār tiek uzskatīts par
skaistumu?
✓ Jau senajā Grieķijā skaistuma būtības izprašana lieliski
noformējās par zinātnes nozari - estētiku, kas antīkajiem
filozofiem bija neatdalāma no kosmoloģijas. Tad arī tapa
uzskats par to, ka pamats skaistumam ir harmonija.
Zelta griezums (pazīstams arī ar nosaukumiem zelta šķēlums un dievišķā proporcija) ir matemātiska konstante, kas vienāda ar
Zelta griezums
http://www.sakralageometrija.lv
Proporciju struktūras priekšroku dod veselu skaitļu
attiecībām. No daudzajām proporcijām, kuras izmantojusi
cilvēce veidojot harmoniskus veidojumus, pastāv viena
un neatkārtojama proporcija ar vienkāršam īpašībām. Šo
proporciju ir saukuši dažādi - ”zelta griezums”, ”dievišķā
proporcija”, ”zelta skaitlis”, ”zelta vidus”, ”zelta
šķēlums”.
Veselais vienmēr sastāv no atsevišķām daļām, kuras ir
dažāda izmēra, bet tajā pašā laikā - izmēri atrodas
noteiktā attiecībā viens pret otru un pret veselo ķermeni.
Zelta griezuma princips ir - augstākā veselā un tā daļu
strukturālā un funkcionālā pilnības izpausme mākslā,
zinātnē, tehnikā un dabā.
Leonardo da Vinči
Mona Liza Vitrūvija cilvēks
...618,011
...618,1
...618,1
a
c
c
a
AB
AC
Krāsu aplis …… pirmais solis, lai izprastu krāsu mijiedarbību. Tradicionāli,
Krāsu aplis un teorija ir plaši pielietots vizuālajās mākslās, tādās kā zīmēšana,
gleznošana, dizains un fotogrāfija. Mūsdienās krāsu teorija ir svarīga gan
grafiskajā dizainā, modes dizainā, interjera dizainā arī industriālājā dizainā un
dekoratīvajā mākslā.
Krāsu pamatus 18. gadsimtā atklāja Īzaks Ņūtons, kad viņš arī iepazīstināja ar
pirmo krāsu apli.
Gētes “Krāsu teorija” (1840) izskaidro galvenās krāsu īpašības, ieskaitot
fizioloģiskos efektus un krāsu izskatu dažādos apstākļos. Pēdējā sava darba
daļā viņš aprakstīja par krāsu morālajām asociācijām.
Krāsa
Krāsu pamati
Kas ir krāsa?
Krāsa ir elements
mākslā, kas rodas
gaismas stariem
apspīdot objektu,
kas pēcāk atstarojas
cilvēka acī. Katru
krāsu var raksturot
izmantojot 3
īpašības:
Krāsas piesātinājums
❖Tā ir krāsas piesātinājuma intensitāte. Tas apraksta cik daudz ir pelēkā saturs krāsā
un cik krāsa ir tīra. Krāsas ar mazāk pelēko ir vairāk piesātinātas un spilgtākas, kamēr
krāsas ar vairāk pelēko ir mazāk košas un blāvas. Pelēkās krāsas un melnā tiek sauktas
par ahromātiskām krāsām, kamēr parējās par hromatiskām
Krāsas tonis
❖Tas ir tas ko sauc par vienkārši krāsu: sarkans, dzeltens, zils utt.
Krāsas gaišums
❖Krāsas gaišuma mērījums. Tas ietver spektru no ļoti tumša, līdz ļoti gaišam, kur ir minimāla
melnās krāsas ietekme un maksimāla baltās krāsas ietekme
Krāsu aplis
Tipisks krāsu
aplis sevī ietver
12 krāsu paleti.
Papildus lielākā
daļa krāsu apļu
sevī iekļauj
dažādus
papildtoņus.
Tradicionālais krāsu aplis ir balstīts uz, trīs pamata krāsu modeli, kuras jaucot savā starpā iegūst papildus toņus. Šinī
aplī pamata krāsas ir sarkans, dzeltens un zils. Kopumā šis krāsu aplis sevī ietver trīs pamata krāsas, trīs papildkrāsas
un sešas trešās pakāpes krāsas. Tāpat tas attēlo katras tīrās krāsas trīs nokrāsas. Attiecībā pret Melnu, Baltu un
Pelēku – tās tiek uzskatītas par neitrālajām krāsām
Pamata krāsas
Pamata krāsas ir: sarkans, dzeltens un
zils. Tās nav iespējams iegūt no citu
krāsu sajaukumiem. Šīs trīs krāsas, pa
pāriem jaucot, veido atvasinātās
krāsas.
Atvasinātās krāsas
Atvasinātās
/Sekundārās/Papildkrāsas ir:
oranžs, violets un zaļš. Tās iegūst
savstarpēji sajaucot pamatkrāsas
Trešās pakāpes krāsas
Katra trešās pakāpes atvasinātā krāsa ir pamata
un sekundārās krāsas sajaukums. Tās ir krāsas,
kurām ir piemaisījumus no blakusesošajiem
krāsu toņiem. Tie ir dzelteni-oranžs, sarkani-
oranžs, purpura krāsa, zili-violets, zili-zaļš un
dzelteni-zaļš
Krāsu jaukšana Vispārēji runājot, pilnīgs krāsu aplis var tikt uzjaukts izmantojot tikai trīs pamata krāsas, vēl
pievienojot baltu un pelēku krāsu.
,
Pasteļkrāsa Gaiša tīrās krāsas variācija, kas iegūta
pievienojot balto krāsu
Neitrālā nokrāsa Mazāk koša krāsa, kas iegūta piejaucot tai
pelēko krāsu
Tumšā nokrāsa krāsas tumšā variācija, kas iegūta piejaucot
melno krāsu
Siltas krāsas
Siltās krāsas veidojas no oranža, sarkana, dzeltena un no visām
to kombinācijām. Kā jau pats nosaukums vēsta tad siltās krāsas
mudina asociācijas ar saules gaismu un siltumu
Vēsas krāsas
Vēsajām krāsām – zilam, zaļam un un gaiši lillā, piemīt
nomierinošas īpašības. Kamēr siltās krāsas asociējas ar sauli,
vēsās krāsas asociējas ar ūdeni, debesīm, mežiem.
Neitrālās krāsas
Neitrālās krāsas ir tās, kuras neizceļas un nepiesaista daudz
uzmanības. Pie neitrālajām krāsām var pieskaitīt melnu, pelēku,
bēšu, brūni-pelēku, haki-zaļu u.c.
Krāsu aplī atrodas arī
pretkrāsas
(papildkrāsas) vai
komplementārās krāsas.
Tās ir krāsas ar
vislielāko savstarpējo
kontrastu. Krāsu aplī šīs
krāsas atrodas pretējās
pusēs
violetā krāsa dzeltenā krāsa
oranžā krāsa zilā krāsa
zaļā krāsa sarkanā krāsa
Pretkrāsas viena otru
papildina, blakus
novietotas tās it kā
aktivizē viena otru
Pretkrāsu kontrasti vērojami gan dabā, gan arī mākslā.
Oranža - zila krāsa Sarkana - zaļa krāsa
Zila - oranža krāsa Zila - oranža krāsa
Zaļa - sarkana krāsa
Zila - oranža krāsa
Klods Monē Magones
(pretkrāsu sarkanā- zaļā)
Krāsu vēsture Ja pieņemam, ka senākās pasaules cilvēki neuztvēra krāsas tik
niansēti (vismaz vārdos) kā mūsdienu cilvēks, kurš spējis dot
atsevišķus nosaukumus visādiem krāsu toņiem un tonīšiem, tad
atbildi varētu ieraudzīt, teiksim, senajos gleznojumos uz alu
sienām. Nu paskatieties – efektīgie dzīvnieku attēli, kuru
ķermeni veido okera un ogles krāsas.
Viduslaiku zelta un spožuma estētika
Gvido Da Sjēna
Dievmāte ar bērnu
1265-1275, koks, tempera,
zelta lapiņas, 125x73,
Florence, Akadēmijas galerija
Viduslaiku priekšstats par simbolismu
Jans Van Eiks, poliptiha
Dieva jēra pielūgšana,
centrālās augšējais
reģistrs, 1432, Marija,
Dievs, Jānis Kristītājs
Sarkans – slava, upuris
Zils – debesis, Dievmāte
Zaļš – cerība, uzticība
Agrīnās renesanses atturība
Andrea Mantenja
Mirušais Kristus
Ap 1475-1490, audekls,
tempera, 68x81, Milāna,
Breras pinakotēka
Krāsu atdzimšana
Pontormo (Jakopo Karuči)
Noņemšana no krusta,
1526-1527, koks, eļļa,
313x192, Florence, Sv
Feličitas baznīca
Tumšais un gaišais glezniecībā
Mikelandželo, freska, 1508-
1512, Siksta kapelas velvju
gleznojumi,
Karavadžo
(Mikelandželo Merizi)
Lautiste
,
Rembrants
Pazudušā dēla atgriešanās
Baroka mirdzums
Rubens,
Venus,
Mars and Cupid
Baroka mirdzums
Rubens, Maria
de' Medici's
arrival in
Marseille
Dekoratīvā un ekspresīvā krāsa
Anrī Matiss, Matisa kundzes portrets,
1905, audekls, 40,6x32,4, Kopenhāgena,
Valsts mākslas muzejs
Anrī Matiss,
Odaliska, blu
gamma,
Pablo Picasso,
1919, Sleeping
Peasants,
gouache,
watercolor and
pencil on paper,
31.1 x 48.9 cm,
Museum of
Modern Art, New
York
Monohromā krāsa
Kazimirs
Maļevičs, Baltais
kvadrāts uz baltā
fona, ap 1918,
audekls, eļļa,
79,4’x79,4 ,
Museum of
Modern Art, New
York
«Es esmu pārvarējis krāsas robežu un pavēris ceļu uz balto»K.Maļevičs
Barbara Gaile. Burma.
2009. Audekls, akrils,
pigments. Autores
īpašums
Aldis Kļaviņš,
Svaigā brāzma / Fresh Breeze