1
LATVIJAS UNIVERSITĀTES
LU Filozofijas un
socioloģijas institūta
direktores Maijas Kūles
( struktūrvienības nosaukums) (vārds, uzvārds)
LU FILOZOFIJAS UN SOCIOLOĢIJAS INSTITŪTA
2018. GADA ZINĀTNISKĀS DARBĪBAS PĀRSKATS
1. KONTEKSTS. INSTITŪTĀ PĀRSTĀVĒTO ZINĀTNES
VIRZIENU VĒRTĒJUMS UNIVERSITĀTES, LATVIJAS UN
STARPTAUTISKĀ KONTEKSTĀ: ATTĪSTĪBAS TENDENCES UN
PERSPEKTĪVAS, TEORĒTISKĀ IZZIŅAS UN SOCIĀLI-
EKONOMISKĀ NOZĪMĪBA, ATPAZĪSTAMĪBA, REPUTĀCIJA.
KONKURENCES PRIEKŠROCĪBAS SALĪDZINĀJUMĀ AR
LATVIJAS UN BALTIJAS AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS IESTĀDĒM.
LU FSI darbības mērķis ir jaunu zināšanu gūšana un to izmantošana sabiedrības un
ekonomikas attīstības interesēs atbilstoši LU noteiktajiem prioritārajiem virzieniem filozofijā
un socioloģijā; LU FSI seko LU 2015–2020 gada attīstības stratēģijā noteiktajām prioritātēm,
cenšas iespēju robežās realizēt nosprausto procentuālo uzdevumu izpildi. Institūta galvenie
uzdevumi ir:
Fundamentālie pētījumi − filozofijas, ētikas un etnisko jautājumu pētījumi, mutvārdu
vēstures pētījumi, ideju vēsture Latvijā, filozofiskā reliģijpētniecība, jaunatnes un paaudžu
pētniecība, labklājības un veselības socioloģija, migrācijas un demogrāfisko procesu analīze,
starptautiskie salīdzinošie pētījumi, izglītības socioloģija.
2
Rūpnieciskie pētījumi − migrācijas procesu monitorings reemigrācijas un diasporas politikas
realizācijas izvērtējumam; sabiedrības garīgās veselības monitorings veselības aizsardzības
politikas izvērtēšanai; sabiedrības veselības riska faktoru izpēte jaunu politikas iniciatīvu
ieviešanai; studentu dzīves sociālo un ekonomisko dzīves apstākļu monitorings zināšanās
balstītas politikas izstrādei; jaunatnes izglītības un nodarbinātības pētījumi jaunatnes
politikas izvērtēšanai un politikas iniciatīvu izstrādei.
Zināšanu un tehnoloģiju pārnese: patlaban tiek izdoti 3 zinātniskie žurnāli „Reliģiski
filozofiski raksti”, „Ethnicity”, „Pravoslavije v Baltiji”, grāmatu sērijas, tiek rīkotas
konferences, kongresi, semināri, kā arī LU FSI zinātniskie darbinieki aktīvi piedalās gan
ārzemju, gan vietējās konferencēs, semināros, kongresos. Tiek organizētas dažādas publiskās
lekcijas, LU FSI darbinieki aktīvi popularizē zinātni ari medijos un publiskos pasākumos.
Studiju un zinātniskā darba mijiedarbe: daudzi LU FSI zinātniskie darbinieki savas zināšanas
un pētnieciskās intereses aktīvi, lasot dažādus lekciju kursus, vadot noslēguma darbus, tos
recenzējot, ņemot dalību profesoru padomēs utt. Spilgti pētnieciskā un studiju darba
mijiedarbe LU līmenī izpaužas LU FSI zinātnieku līdzdalībā LU doktorantūras studiju
programmas daļu īstenošanā FSI pārstāvētajās zinātņu nozarēs.
LU Filozofijas un socioloģijas institūtā pārstāvēti sekojoši zinātnes virzieni: filozofija,
akadēmiskā reliģjpētniecība, socioloģija, sociālās un kultūras atmiņas pētījumi, etnisko
minoritāšu pētījumi. Filozofijas, vēstures, dzīvesstāstu pētniecības, akadēmiskās
reliģjpētniecības speciālistu sadarbība un interdisciplināri risinājumi ir unikāli Latvijā un arī
Baltijas valstīs kopumā.
LU Filozofijas un socioloģijas institūta zinātnisko struktūru veido tematiskās grupas
(a) Latvijas ideju vēsture – vad. Dr. E. Buceniece;
(b) Mūsdienu Rietumu filosofijas virzienu (fenomenoloģijas, hermeneitikas,
psihoanalīzes, dzīvesmākslas u.c.) izpēte – vad. Dr. habil. M. Kūle;
(c) Socioloģija – vad. Dr. I. Koroļeva, Dr. I.Mieriņa;
(d) Nacionālās mutvārdu vēsture – vad. Dr. V. Skultāne, M. Zirnīte, sadarbībā ar I.
Gardu-Rozenbergu LU LFMI;
(e) Etnisko pētījumu vienība – vad. Dr. V. Volkovs;
(f) Akadēmiskā reliģijpētniecība – vad. Dr. S. Krūmiņa – Koņkova.
(2) Zinātniskās laboratorijas:
(a) Mutvārdu vēstures digitalizācijas laboratorija, vad. Mg. Māra Zirnīte, vad. vietn. Dr.
K. Zellis, nodrošina inovatīvas pieejas mutvārdu vēstures arhīva digitalizācijai, datu bāzu
3
veidošanai, sadarbībā ar LU LFMI; izmantojot VNPC infrastruktūras attīstībai iepirktās
tehnoloģijas;
(b) Iecere attīstīt Multimediālo laboratoriju inovāciju ieviešanai filosofijā un
humanitārajās zinātnēs (filosofija, ideju vēsture, etniskie pētījumi, akadēmiskā
reliģijpētniecība u.c.), nodrošinot zinātnisko rezultātu digitalizāciju, video un foto izstrādi
zinātnisko pasākumu fiksēšanai, tīmekļa lapas satura uzturēšanu un formas u. tml.
Zinātnisko žurnālu, ko regulāri izdod LU FSI, atbildīgie redaktori: “Reliģiski filozofiski
raksti” – S. Krūmiņa – Koņkova; “Ethnicity” –V. Volkovs; “Pravoslavije v Baltiji” – A.
Gavriļins.
Izdevumu sēriju, ko izdod FSI, atbildīgie redaktori: sērijas ‘Filosofijas lekcijas Rīgā” atbild.
redaktors – Rihards Kūlis; sērijas “Filosofiskie pētījumi” atbild. redaktors – Maija Kūle;
sērijas “Filosofiskā bibliotēka. Letonika” atbild. redaktors – Ella Buceniece; sērijas
“Heidegera lasījumi”, “Hāmaņa lasījumi”, “Herdera lasījumi” atbild. redaktors – Raivis
Bičevskis.
2. PADARĪTAIS.
2.1 ZINĀTNISKO UN ATTĪSTĪBAS PROJEKTU IESNIEGŠANA
Iesniegti un apstiprināti LU Akadēmiskās attīstības projekti:
1. “Latvijas filozofu delegācijas materiāli Pasaules XXIY Filozofijas kongresam Pekinā 2018.g. un
to prezentācija kongresā”, projekta vadītāja Maija Kūle.
2. “Zinātnieku un publisko intelektuāļu dzīvesstāsti: no personīgā līdz sabiedrībai nozīmīgā”,
projekta vadītāja Dagmāra Beitnere-Le Galla.
3. “Digitalizēto mutvārdu vēstures avotu pieejamība humanitāro zinātņu pētījumiem”, projekta
vadītājs Kaspars Zellis.
4. “Starptautiskais terorisms – radikalizēšanās cēloņi, ideju avoti un preventīvo pasākumu
uzlabošana Latvijā”, projekta vadītājs Māris Kūlis.
4
5. “Augusta Milta 90. gadu atcerei veltītā starptautiskā zinātniskā konference”, projekta vadītāja
Maruta Pranka.
6. “Starptautiskā konference “Socio-Political and Religious Ideas and Movements in the 20-21.
Centuries””, projekta vadītāja Solveiga Krūmiņa-Koņkova
7. “IT risinājums tiešsaistes kvantitatīvo datu iegūšanai: Latvijas valstspiederīgo migrācijas gaitu
monitoringa 2. viļņa aptauja”, projekta vadītāja Inta Mieriņa.
8. “Periodiskā izdevuma “Reliģiski-filozofiski raksti” XXIV publicēšana un ievietošana SCOPUS
datubāzē”, projekta vadītāja Solveiga Krūmiņa-Koņkova.
9. “Periodiskā izdevuma “Православие в Балтии” [Pareizticība Baltijā] No7(16) un No8(17)
publicēšana un sagatavošana ievietošanai SCOPUS datu bāzē”, projekta vadītājs Aleksandrs
Gavriļins.
10. “Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta zinātniskā žurnāla “Ethnicity”
(angļu valodā) izdošana 2018. g.”, projekta vadītājs Vladislavs Volkovs.
11. “Starptautiskā Simonas de Bovuāras 110. jubilejai veltītā konference: “Simonai de Bocuārai –
110. Daudznozīmības, atšķirības, krustpunkti””, projekta vadītāja Māra Rubene.
12. “Kolektīvā monogrāfija “Bezvarīgo vara: Masariks, Patočka, Havels””, projekta vadītājs Igors
Šuvajevs.
13. “Projekta pieteikuma “Publiskā telpa un drūmā pagātne: integrācijas stratēģijas un
komunikācija” sagatavošana HERA projektu konkursa otrajai kārtai”, projekta vadītāja Inese
Runce
14. “Ar kritisku skatu uz kritisko domāšanu Latvijā”, projekta vadītāja Maija Kūle.
15. “Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes profesori – Roberts un Boriss Viperi
kolēģu lokā (1924–1941)”, projekta vadītāja Svetlana Kovaļčuka.
Iesniegti un neapstiprināti LU Akadēmiskās attīstības projekti:
1. “Zinātniskā monogrāfija par masu medijiem kā Latvijas nacionālās identitātes un tās vērtību
veidotājiem “Latvju preses 200 gadi. Patstāvīga Latvijas plašsaziņas mediju sistēma no
priekšvēstures līdz mūsu dienām””, projekta vadītājs Ainārs Dimants.
2. “Kolektīvās monogrāfijas “Sērena Kirkegora mūsdienīgums” sagatavošana publikācijai un
izdošana”, projekta vadītāja Velga Vēvere.
3. “Integrēta mācību līdzekļa “Saules gads. Rudenāji” sagatavošana”, projekta vadītāja Aīda
Rancāne.
5
Īstenoti starptautiskie projekti:
1. Pontifikālās Gregora universitātes projekts La Chiesa cattolica in Europa centro-orientale di
fronte al Nazionalsocialismo 1933-1945, vadītājs Jan Mikrut (Piedalījās I. Runce, S.
Krūmiņa-Koņkova, M. Kiope)
2. LU FSI un Čehijas ZA Mūsdienu vēstures institūta starptautiskais sadarbības projekts
Nacionālās minoritātes un etniskās grupas: pagātnes un tagadnes pieredze Čehijā un
Latvijā (koordinātore N. Pazuhina). Publicēts kopīgs izdevums “Bezvarīgo vara:
Masariks, Patočka, Havels”, Rīga, FSI, 2018.
3. Pazuhina, N. – Akadēmiskās apmaiņas projekta ietvaros starp LU FSI un Bulgārijas
Republikas Zinātņu akademijas Etnoloģijas institūtu (2018–2020) 26.11.2018., Rīgā darba
seminārs par projekta tēmu ar PhD Irinas Kolarskas-Mladlenovas (Sofija, BR ZA) dalību.
4. Pazuhina, N. – Akadēmiskās apmaiņas projekta ietvaros starp LU FSI un Čehijas
Republikas Zinātņu akadēmijas Modrnās vēstures institūtu (2016–2018), 03.10.2018., Rīgā
darba seminārs par projekta tēmu ar Dr. hist. Zdenko Maršaleka (Prāga, ČR ZA) dalību.
2018. g. LZP projektu konkursa pirmajā uzsaukumā sagatavoti, iesniegti un apstiprināti šādi
projektu pieteikumi:
1. “Labklājības un sociālās integrācijas izpēte likvīdās migrācijas kontekstā: longitudinālā pieeja”
(Z-LZP25-ZF-N-905), projekta vadītāja Inta Mieriņa.
2. “Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva” (Z-LZP21_ZF-N-905), projekta
vadītāja Vieda Šellija.
LU FSI pētnieki darbojas sekojošās 2018.g. sagatavotās, iesniegtās un apstiprinātās VPP:
1. Indivīda, sabiedrības un valsts mijiedarbība kopējā Latvijas vēstures procesā: vērtību
konflikti un kopīgu vērtību veidošanās vēsturiskos lūzuma punktos. Projekta vadošais
partneris: LU Latvijas vēstures institūts.
2. Valodas ontoloģija. VPP „Latviešu valoda” projekta vadošais partneris LU Latviešu
valodas institūts. Realizē LU FSI kopā ar LU VFF.
6
Piedalījušies LZP 2018. g. projektu konkursa pirmajā uzsaukumā, saņēmuši ārzemju ekspertu
vērtējumus un apstiprināti kā pozitīvi novērtēti bez finansējuma piešķiršanas:
1. Prāta jauna atvērtība: reliģiskā pieredze kā Latvijas atmiņas politikas kognitīvais modelis/Re-
opening of the Mind: Religious experience as a cognitive model for politics of memory in
Latvia.
2. Demokrātiska sabiedrība un labējas idejas: filozofiski ideju vēstures un kultūrtelpas pētījumi
par labēju ideju pārnesi, izplatības nosacījumiem, ietekmi un kontekstu Baltijas,
Ziemeļaustrumeiropas un globālā kontekstā.
3. Reliģiju līdzāspastāvēšana Latvijā: kultūras atmiņas rekontekstualizācija.
4. Robežfenomenoloģija: neintencionalitāte, jēga un normativitāte.
5. Philosophical analysis of truth in a world of lies and fake news.
6. Jēdzienu vēsture"(Begrifsgeschichte) kā kultūras izpētes metodologisks princips un tā
pielietojums Latvijas kultūras vēstures strukturizācijā.
7. Baznīca un totalitārisms: institucionālā un individuālā pieredze. Latvijas gadījums.
8. Etnisko minoritāšu atvērtība Latvijas sabiedrības vērtību īstenošanā.
Piedalījušies LZP 2018. g. projektu konkursa otrajā uzsaukumā, saņēmuši ārzemju ekspertu
vērtējumus un apstiprināti kā pozitīvi novērtēti bez finansējuma piešķiršanas:
1. Prāta jauna atvērtība: reliģiskā pieredze kā Latvijas atmiņas politikas kognitīvais modelis/Re-
opening of the Mind: Religious experience as a cognitive model for politics of memory in Latvia
(Nr. lzp-2018/2-0013).
2. Robežfenomenoloģija: neintencionalitāte un normativitāte / Phenomenology at the Margins:
Non-Intentionality and Normativity (lzp-2018/2-0042).
3. Reliģiju līdzāspastāvēšana un tās izaicinājumi Latvijā: kultūras atmiņas
rekontekstualizācija/Coexistence of Religions and Its Challenges in Latvia: Recontextualisation
of Cultural Memory (lzp-2018/2-0012).
4. Baznīca un totalitārie režīmi Latvijā: institucionālās un individuālās pieredzes 20. gadsimtā/
Church and Totalitarian Regimes in Latvia: Institutional and Individual Experiences of 20th
Century (lzp-2018/2-0008)
5. Jēdzienu vēstures (Begriffsgeschichte) kā interdisciplināra metodoloģiska virziena izpēte un tā
pielietojums Latvijas kultūras vēstures strukturizācijā/ Investigation of the "Concept History"
(Begriffsgeschichte) as an Interdisciplinary Methodological Trend of Cultural Research and its
Application in the Structurization of Cultural History of Latvia (lzp-2018/2-0046)
6. Demokrātiska sabiedrība un labējās idejas: Latvija, Ziemeļeiropa un Krievijas faktors
reģionā/The Democratic Society and Right-Wing Ideas: Latvia, Northeastern Europe and the
Impact of Russia (lzp-2018/2-0045)
7
7. Filozofiskās patiesības analīze melu un viltus ziņu pasaulē/ Philosophical Analysis of Truth in
a World of Lies and Fake News (lzp-2018/2-0081).
8. Etnisko minoritāšu atvertība Latvijas sabiedrības vērtību īstenošanā.
Strengthening the openness of ethnic minorities in the realization of Latvia's values (lzp-2018/1-
0407).
Pētījumi VPP Letonika: Latvijas vēsture, valodas, kultūra, vērtības:
1. Apakšprojekts Reliģiskā pieredze vērtību izvēlē (vad. S.Krūmiņa – Koņkova)
2. Apakšprojekts Vērtību aspekti letonikā (vad. M. Kūle)
3. Apakšprojekts VPP, Nozīmīgāko psihisko slimību un kognitīvās disfunkcijas radīto veselības
problēmu izpēte un sloga samazināšana (VPP BIOMEDICINE) (vad. I.Koroļeva), sadarbībā ar
RSU.
Pieteikumi un līdzdalības projekti konsorcijos VPP:
1. VPP-IZM-2018/1-0006 Integrētā pieeja un kopienas līdzdalība kultūras mantojuma
saglabāšanā un veidošanā / Integrated approach and community participation in
safeguarding and development of cultural heritage (iesniedzējs Latvijas Kultūras
akadēmija). LU FSI pētnieku grupa (vadītāja S. Krūmiņa-Koņkova) piedalījās ar
līdzdalības projektu “Sakrālais mantojums (materiālais un nemateriālais), reliģiski etnisko
kopienu līdzdalības izpausmes, atvērtas sadarbības prakses”. Saņemts pozitīvs vērtējums,
taču nav finansējuma.
2. VPP-IZM-2018/1-0007 “Latvija Eiropas Savienībā: vērtības, tiesības un pārvaldība” / VPP
programma “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai”, LU FSI grupa
kopā ar LU Juridisko fakultāti, Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāti, LZA Baltijas
stratēģisko pētījumu centru, LZA Eiropas politikas institūtu. Saņemts pozitīvs vērtējums,
taču nav finansēts.
Ar Valsts KKF atbalstu īstenoti projekti:
1. “Augusta Milta 90. gadu atceres sarīkojumi”, vad. M. Zirnīte
2. “Viņpus simtam: Valentīnes Lasmanes dzīvesstāts”, vad. M. Zirnīte.
8
Ar Rīgas Domes atbalstu īstenots projekts:
Latvijas filozofa Augusta Milta 90. dzimšanas dienai veltīts sarīkojumu cikls „Dzīvesstāstu
mācībstunda”. Vad..: G. Elksne, M. Zirnīte
Ar ministriju atbalstu īstenoti projekti:
Valsts reģionālās attīstības aģentūras mērķprogrammas „Reģionālo un vietējo mediju atbalsta
programma” Latgales Reģionālās TV projekta „ Ka acs naredz, mute narunoj”(vad. I. Runce)
Projekta pieteikumi “Hera” uzsaukumā:
Public Space and Dark Past: Strategies of Integration and Communication / Publiskā telpa un
drūmā pagātne: integrācijas stratēģijas un komunikācija (Hera.2.024)
Projektu pieteikumi EEA Financial Mechanism 2014–2021 Baltic Research Programme:
1. Iesniegts projekts The economic integration of the Nordic-Baltic region through labour,
innovation. Vadošais partneris Tartu Universitāte.
2. Iesniegts projekts Discrimination in hiring decisions in Baltic countries: Intersections between
Ethnicity, Gender and Age. Vadošais partneris: Tallinas Universitāte.
Citi projektu pieteikumi:
The Soviet spirituality and religiosity in Latvia: adaption and struggle against the Soviet mind.
Projekts iesniegts John Templton Foundation (ASV) 28.12.2018.
2.2 ZINĀTNISKĀS DARBĪBAS KVALITĀTES VEICINĀŠANAI
Veikti dažādi pasākumi zinātniskās darbības kvalitātes veicināšanai. Zinātniskās kvalitātes
paaugstināšanas prasības apspriestas LU FSI zinātniskās padomes sēdē 20.09.2018.
(protokola nr. V12/05) un 08.11.2018. (protokola nr. V12/06), rekomendējot sagatavotos
izdevumus publikācijai un izvērtējot recenzentu kritiskos iebildumus.
LU FSI zinātnieki piedalījušies dažādos kvalifikāciju paaugstinošos pasākumos, tajā skaitā:
9
LU FSI zinātniece Inese Šūpule saskaņā ar LU 11.09.2018. rīkojumu Nr. 7/2605 no 01.10.2018.
līdz 12.10.2018. atradās OsloMet - Oslo Metropolitēna Universitātes (iepriekš Oslo un
Akeršusas Pielietojamo zinātņu Universitātes koledžas) institūtā „Norvēģijas institūts
urbāniem un reģionāliem pētījumiem”. Mobilitātes laikā tika veidoti kontakti ar OsloMet
migrācijas pētniekiem, apspriestas kopīgas rakstu/ pētniecības tēmas. 11.10.2018. notika
seminārs, kurā semināra dalībniekiem tika prezentēts pēcdoktorantūras projekts, kā arī tika
apspriesta zinātniskā raksta uzmetuma versija.
Aleksandrs Aleksandrovs no 14. līdz 16. maijam Hāgā (Nīderlande) piedalījies projekta
“Latvijas ģimenes paaudzēs” (Gender and Generation Programme) instrumentārija izstrādes
un metodoloģisko risinājumu saskaņošanas darbnīcā Nīderlandes starpdisciplinārajā
demogrāfijas institūtā (Netherlands Interdisciplinary Demographic Institute).
Ainārs Dimants piedalījies Mediju izcilības centra (Baltic Centre for Media Excellence)
vajadzību novērtēšanas forumā Empowering Quality Russian-language Journalism in the Baltics
Rīgā, kā arī Žurnālistikas observatorijas gadskārtējā konferencē Tirānā (Albānija).
Ilze Koroļeva piedalījusies semināros Apvāršņa 2020 semināros Somijā un Spānijā:
1. Koroļeva, I. European Cohort Development Project. European Union’s Horizon 2020 project:
third meeting. University of Jyvaskyla, Finland, July 2-3. 2018
2. Koroļeva, I. European Cohort Development Project. European Union’s Horizon 2020 project:
fourth meeting. Catalan Youth Agency, Barcelona, October 23-24, 2018
Prof. M. Auziņa vadītā projekta Latvijas Universitātes zinātnisko izdevumu bibliometriskais
novērtējums ietvaros Solveiga Krūmiņa-Koņkova un Nadežda Pazuhina 31. oktobrī piedalījās
LU žurnālu redaktoru un žurnāla sagatavošanā iesaistīto personu seminārā par
izdevniecības Elsevier un SCOPUS datu bāzes aktualitātēm.
LU FSI zinātniskie darbinieki zinātniskās darbības iemaņas attīsta, turpinot studijas dažādās
doktorantūras programmās: Ilze Trapenciere veikusi promocijas darba priekšaizstāvēšanu
RSU par tēmu Bērnu institucionālās aprūpes raksturojums un tās ietekme uz sociālās atstumtības
risku pārejā uz pieaugušā statusu, lai iegūtu doktora grādu sociālajās zinātnēs. Laine Kristberga
veikusi promocijas darba Intermedial Appropriation as a Theoretical Framework for the Analysis
of Performance Art in Latvia in the Period of Late Socialism (1964-1989) priekšaizstāvēšanu LMA.
Studijas doktorantūrā uzsākusi Ginta Elksne, kura studē socioloģijas programmā RSU,
rakstot par tēmu Identitāšu konstruēšana un to ietekmējošie faktori: no Latvijas emigrējušo (pēc
neatkarības atjaunošanas) un viņu vecāku dzīvesstāstu analīze. Studijas doktorantūrā turpina
Kristīne Rotbaha, kura izstrādā promocijas darbu pie Dr. philol. Janīnas Kursītes. Daina
Gross sagatavojusi doktora studiju pieteikumu Loughborough Universitātes (Apvienotā
Karaliste) Cilvēku un sociālās ģeogrāfijas doktorantūras studiju programmā; tēma:
Reconceptualising the impact of transnational migration on child well-being. Darbu pie doktora
10
disertācijas filozofijā turpina Andris Hiršs, Rinalds Zembahs un Maija Jankovska.
Doktorantūras studijas filozofijā turpina Reinis Vilciņš.
2.3 SADARBĪBĀ AR KOMERSANTIEM UN NVO
Sadarbību ar komersantiem “Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta” ietvaros īsteno Ģirts
Jankovskis projektā “Informācijas uztvere sociālos medijos. Filozofiska analīze (Philosophical
Analysis of Information Perception in Social Media)” (S237-ESS254-ZR-N-905)
LU FSI veic līgumdarbus:
1. sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Lativijā veikts pētījums “Medijpratības
un kritiskās domāšanas stiprināšana Latvijā” (L-20675-ZF-N-905).
2. līdzdalība projektā “From past to present: Migration and Integration through Life-
stories’network” (PC-NORD18-ST-N-905).
2.4 ADMINISTRĀCIJAS DARBĪBAS UZLABOŠANAI / EFEKTIVITĀTES
PAAUGSTINĀŠANAI;
LU FSI administrācijas darbības uzlabošanas pasākumi ir juridisko konsultāciju
pastiprināšana sadarbībā ar LU Juridisko nodaļu, jautājumu par atbrīvošanas no darba
iemeslu konkretizāciju un interpretāciju lietveža IT prasmju pilnveidošana sadarbībā ar LU
IT departamentu, izpilddirektores prasmju pilnveidošana sadarbībā ar LU Finanšu un
grāmatvedības departamentu ekspertiem.
2.5 AKADĒMISKĀS DARBĪBAS POPULARIZĒŠANAI;
Publikācijas SCOPUS un WoS datubāzēs
1. Grīnfelde, M. Illness as the Saturated Phenomenon: the Contribution of Jean-Luc Marion //
Medicine, Health Care and Philosophy (2018). https://doi.org/10.1007/s11019-018-9843-0
(https://link.springer.com/article/10.1007/s11019-018-9843-0)
2. Grīnfelde, M. The Four Dimensions of Embodiment and the Experience of Illness // AVANT.
Trends in Interdisciplinary Studies, Vol. IX, Issue 2/2018, pp. 107-127. DOI:
10.26913/avant.2018.02.07
(http://avant.edu.pl/wp-content/uploads/M_Grinfelde-The_Four_Dimentions.pdf)
3. Koroleva, I., Mierina, I., Ozan, J. A Comparative Expert Survey on Measuring and Enhancing
Children and Young People’s Well-Being in Europe // Pollock, G., Ozan, J., Goswami, H., Rees,
11
G., Stasulane, A. (eds.) Measuring Youth Well-being. Children’s Well-Being: Indicators and Research,
vol 19. Springer International Publishing, p. 35-53., https://doi.org/10.1007/978-3-319-76063-6
ISBN 978-3-319-76062-9; ISBN 978-3-319-76063-6 (eBook)
Raksti zinātniskos žurnālos un citos zinātniskos izdevumos
1. Balodis, A. Body Without Extension: Bergson’s Conception Revisited // Proceedings of the XXIII
World Congress of Philosophy, vol. 65, Philosophy of the Body, 2018.
2. Balodis, A., Hiršs, A., Kamoliņš, A. The Art as Research: the Case of Historical Fantasy
“Mechanical Veidenbaums” // Culture Crossroads, Vol.12, 2018.
3. Beitnere-Le Galla, D. Kausējamais katls - Livonija: Eiropas valstu salīdzinājumā // Ceļā uz latviešu
tautu. Rakstu krājums. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti Nr. 24. Arheoloģija, Etnogrāfija,
Valodniecība, Antropoloģija, Vēsture. Rīga, 2018, 9.–15.lpp.
4. Beitnere-Le Galla, D. Vērtības pārvērtējot: Alēna Finkelkrauta darbā Slimā identitāte // Krūmiņa-
Koņkova, S. (sast.) Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija: rakstu krājums. Rīga:
LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2018. 97.–107.lpp.
5. Bičevskis, R. "Par visu vairāk zvērinu es jūs - ar citiem nesajauciet mani!" // Reliģiski-filozofiski
raksti, Nr. XXIV, 2018., 124.–151.lpp. (ISSN 1407-1908)
6. Bičevskis, R. "Wunder von ferne oder traum/Bracht ich an meines landes saum". Heideggers
Beziehungen zu Riga und seine Herder-Auslegung im Seminar des Sommersemesters 1939 "Zur
Wesung des Wortes" // Emad, P., von Herrmann, F.-W., Coriando, P.-L., Schalow, F., David, P.,
Schüßler, I. (eds.) Language and Thinking in a Post-Metaphysical Age: Plato, Aristotle, Husserl, and
the Unthought Question of Ethics and Politics. Heidegger Studies=Heidegger Studien=Etudes
Heideggeriennes, Vol. 34. Berlin: Duncker & Humblot, 2018. S.17–41. (https://elibrary.duncker-
humblot.com/publication/b/id/38018/ (ISBN 9783428154715) (ISSN 0885-4580)
7. Bičevskis, R. Kaskadieris neizpildāmākai epizodei [recenzija grāmatai: M.Kūlis. Terorisma
krustugunīs: Islāma valsts. Rīga: FSI, 2018] // Akadēmiskā dzīve. (Apskati). Nr. 54 (2018/2019),
119.–121.lpp. http://doi.org/10.22364/adz.54.22., URL:
https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Akademiska_Dzive/Akademi
ska_Dzive_54/Akademiska_Dzive__54__Book.pdf ISSN 0516-3145.
8. Bičevskis, R. Nākamais aions: modernitātes perspektīvas Johana Georga Hāmaņa tekstos //
Māra Grudule (sast.) Gothards Frīdrihs Stenders (1714-1796) un apgaismība Baltijā Eiropas kontekstā
= Gotthard Friedrich Stender (1714-1796) und die Aufklärung im Baltikum im europäischen Kontext =
Gotthard Friedrich Stender (1714-1796) and the Enlightenment in the Baltics in European contexts.
Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2018. [37.]–59.lpp. (ISBN 9789984893327)
9. Bormane, Dace K. Domāšanas ainava un prakse. Vai dzīvesstāsts/vēstījums kam lieti der? //
Krūmiņa-Koņkova, S. (sast.) Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija: rakstu
krājums. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2018. 90.–96. lpp.
10. Buceniece, E. Filozofi un intelektuālā atmoda Latvijā: no Latgales nākušie // Latvijas Zinātņu
akadēmijas Vēstis. A daļa, Sociālās un humanitārās zinātnes. Rīga, Latvijas Zinātņu akadēmija, 2018.
g., 72. sējums, 1.numurs, 63.–74.lpp.
12
11. Buceniece, E. Phenomenology as Ecology: Movement from Ego- to-Geo- and Eco-thinking.//
Smith, W.S., Smith,, J.S., Verducci, D. (eds.) Analecta Husserliana – The Yearbook of
Phenomenological Research, Vol. CXXI, Eco-Phenomenology; Life, Human Life, Post-Human Life in the
Harmony of the Cosmos. Springer, 2018. Pp. 245–253.
12. Dimants, A. Jauns regulējums Latvijas sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas medijiem //
Jurista Vārds (11.09.2018), Nr. 37, 24.–28. lpp. (http://www.juristavards.lv/doc/273331-jauns-
regulejums-latvijas-sabiedriskajiem-elektroniskajiem-plassazinas-medijiem/)
13. Dimants, A. Komunikācija // https://enciklopedija.lv/skirklis/6063 (22.11.2018.)
14. Dimants, A. Latvia: Different journalistic cultures and different accountability within one media
// The European Handbook of Media Accountability London. New York: Routledge, 2018, Chapter 18,
pp.143–149. (ISBN 9781315616353)
15. Dimants, A. masu komunikācija // https://enciklopedija.lv/skirklis/6010 (22.11.2018.)
16. Dimants, A. Žurnālistika // https://enciklopedija.lv/skirklis/1362 (29.11.2018.)
17. Dimants, A., Raluca, R. et al. (co-authors) Europe’s Public Service Media: Between
Responsibility and Accountability // https://en.ejo.ch/media-economics/accountable-and-or-
responsible-public-service-media-in-europe (21.03.2018.)
18. Dimants, A., Raluca, R. et al. (co-authors) Öffentlicher Rundfunk in Europa: Marktanteile
variieren stark. // https://de.ejo-online.eu/qualitaet-ethik/oeffentlicher-rundfunk-in-europa-
marktanteile-variieren-stark (23.04.2018.)
19. Dimants, A., Rožukalne, A. Drukātā prese. // Nacionālā enciklopēdija: Latvija. Rīga: Latvijas
Nacionālā bibliotēka, 657.–660. lpp. https://enciklopedija.lv/skirklis/22122
20. Dimants, A., Rožukalne, A. Foto un ziņu aģentūras. // Nacionālā enciklopēdija: Latvija. Rīga:
Latvijas Nacionālā bibliotēka, 667.–669. lpp. (https://enciklopedija.lv/skirklis/22144)
21. Dimants, A., Rožukalne, A. Komunikācijas politika. // Nacionālā enciklopēdija: Latvija. Rīga:
Latvijas Nacionālā bibliotēka, 654. – 656. lpp. https://enciklopedija.lv/skirklis/21949
22. Dimants, A., Rožukalne, A. Radio. // Nacionālā enciklopēdija: Latvija. Rīga: Latvijas Nacionālā
bibliotēka, 662.– 665. lpp. https://enciklopedija.lv/skirklis/21975
23. Dimants, A., Rožukalne, A. Televīzija. // Nacionālā enciklopēdija: Latvija. Rīga: Latvijas Nacionālā
bibliotēka, 660.– 662. lpp. https://enciklopedija.lv/skirklis/21995
24. Dimants, A., Rožukalne, A. Tīmeklis. // Nacionālā enciklopēdija: Latvija. Rīga: Latvijas Nacionālā
bibliotēka, 665.–667. lpp. https://enciklopedija.lv/skirklis/22137
25. Гаврилин, А. Газета «Tēvija» о религии и Церкви на территории Латвии в 1941-1945 гг.
годов // Православие в Балтии. Научно-аналитический журнал. №8(17). Rīga.2018. C. 81–93.
26. Гаврилин, А. Летопись Венденской градской Спасо-Преображенской годов // Православие
в Балтии. Научно-аналитический журнал. №7(16). Rīga.2018. C. 175–193.
27. Гаврилин, А. О каноническом статусе Православной Церкви в Эстонии и Латвии в начале
1920-х годов // Православие в Балтии. Научно-аналитический журнал. №7(16). Rīga.2018. C.
101–112.
28. Гаврилин, А. Православие на территории Латвии и Эстонии до включения региона в
состав Российской империи // Orthodox Europe. Studies for the history of the Orthodox Church in
Eastern Europe. Bialystok, 2018. Pp. 81–99.
13
29. Гаврилин, А. Православные приходы на территории Латвии во время Первой мировой
войны // Православие в Прибалтике: религия, политика образование 1840-е-1930-е гг.
Издательство Тартуского университа, 2018. C. 297–314.
30. Grīnfelde, M. Are Nonintentional Phenomena Possible? An Evaluation of Jean-Luc Marion’s
Response // Proceedings of the XXIII World Congress of Philosophy, Vol.27, 2018. pp. 43–48. (DOI:
10.5840/wcp23201827653)
(https://www.pdcnet.org/wcp23/content/wcp23_2018_0027_0043_0048)
31. Grīnfelde, M. Fenomenoloģijas kritiskā dimensija ķermeņa pieredzes analīzē // Krūmiņa-
Koņkova, S. (sast.) Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija: rakstu krājums. Rīga:
LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2018. 28.–35.lpp.
32. Grīnfelde, M. Ķermenis un miesa // Filosofiskā antropoloģija II. Rīga: RSU, 2018, 15.–42. lpp.
33. Gubenko I. Kritiskā domāšana un liberālās izglītības kodols // Kritiskā domāšana. Izglītība,
medijpratība, spriestspēja. Rīga: LU FSI, 2018. 34.–35. lpp.
34. Gubenko I. Mimicking the Missing Original: Some Remarks on Queer Identification // Queer
Narratives in European Cultures: Subjectivity, Memory, Nation. 2nd International Conference, Riga,
June 7–8, 2018. Program and Abstracts. Riga: LU LFMI, 2018.
35. Hazans, M., Mieriņa, I. Who and why is more likely to return: Evidence from survey of Latvian
emigrants // Krūmiņa-Koņkova, S. (sast.) Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un
globalizācija: rakstu krājums. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2018. 159.–188.lpp.
36. Hiršs A. The Immediate Self-consciousness as the Basis of Personality in Metaphysics by Leibniz
and Dorpat Personalist // Proceedings of the XXIII World Congress of Philosophy. Volume 71 (2018).
pp. 17–20.
37. Kaprāns, M. Emigrācijas ierāmēšana jaunākajā latviešu prozā // Vērdiņš, K. (sast.), Kušnere, S.
(red.) Latviešu literatūra, 2007–2015. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2018.
15.–[28.] lpp. (ISBN 9789984893334)
38. Kiope, M. Discovering Communality in the Field of Religious Experiences. // Anastasova, E.,
Toncheva, S. (eds.) Balcan and Baltic States in United Europe. Histories, Religions and Cultures II.
Institute of Ethnology and Folklore Studies with Ethnographic Museum, Bulgarian Academy of
Sciences. International Society of Balcan and Baltic Studies (ISBBS). Sofia, 2018. Pp. 150–163.
39. Kiope, M. Nebūtības formas pārmīcīšana: Vāclavs Havels par bezvarīgo varu. // Pazuhina, N.,
Štolls, P., Šuvajevs, I. (sast.) Bezvarīgo vara: Masariks, Patočka, Havels. Rīga: LU FSI, 2018. 173–
188. lpp.
40. Kovaļčuka, S. „Кто ищет, вынужден блуждать”: замыслы и результаты философских
исканий К. Жакова // К.Ф. Жаков: грани творчества. Коллективная монография.
Сыктывкар, Институт языка, литературы и истории Коми НЦ УрО РАН, 2018. С.92–104.
41. Kovaļčuka, S. Истории из переписки П.А. Сорокина: адресант / адресат Макс Лазерсон //
Наследие, № 2 (11). Сыктывкар, 2017. С.128–141.
42. Kovaļčuka, S. Поэма „Биармия”в переводе Яниса Райниса (1923–1928) // К.Ф. Жаков: грани
творчества. Коллективная монография. Сыктывкар, Институт языка, литературы и
истории Коми НЦ УрО РАН, 2018. С. 50–60.
43. Kovaļčuka, S. Шаг через пропасть времени: латвийский опыт сохранения памяти о
русском зарубежье. 1917 год в истории и судьбе России ̆ского зарубежья // Сорокина, М.Ю.
14
(сост.) Международная научно-просветительская конференция. Москва, 26–28 октября 2017
года. Москва: Вифсаида: Дом русского зарубежья им. А. Солженицына, 2017. C. 571–588.
44. Krūmiņa-Koņkova S. Pēdējo dienu svēto (mormoņu) Jēzus Kristus baznīca Latvijā // Nacionālā
enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/22178 (skatīts 02.01.2019)
45. Krūmiņa-Koņkova, S. About the project “Critical Thinking, Innovation, Competitiveness and
Globalization” // Krūmiņa-Koņkova, S. (sast.) Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un
globalizācija: rakstu krājums. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2018. 6.–8.lpp.
46. Krūmiņa-Koņkova, S. Jehovas Liecinieki Latvijā // Nacionālā enciklopēdija. Latvija. Rīga: LNB,
2018, 720.lpp. Papildināts: S Krūmiņa-Koņkova, Jehovas liecinieki Latvijā // Nacionālā
enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/22204 (skatīts 02.01.2019)
47. Krūmiņa-Koņkova, S. Kristietības pavērsiens uz post-liberālismu un kritiskās domāšanas
iespējas mūsdienu reliģijas filozofijā. // Krūmiņa-Koņkova, S. (sast.) Kritiskā domāšana, inovācija,
konkurētspēja un globalizācija: rakstu krājums. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2018.
117.–123.lpp.
48. Krūmiņa-Koņkova, S. Par labirintiem un Ariadnes pavedienu = On the Labyrinths and the
Ariadne’s Thread // Reliģiski-Filozofiski raksti, XXIV. Rīga: LU FSI, 2018, 5.–14.lpp.
49. Krūmiņa-Koņkova, S. Par projektu "Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un
globalizācija // Krūmiņa-Koņkova, S. (sast.) Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un
globalizācija: rakstu krājums. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2018. 4.–5.lpp.
50. Krūmiņa-Koņkova, S. Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca // Nacionālā enciklopēdija. Latvija.
Rīga: LNB, 2018, 718.–719.lpp.
51. Krūmiņa-Koņkova, S. Starptautiskā Krišnas apziņas biedrība Latvijā // Nacionālā enciklopēdija.
Latvija. Rīga: LNB, 2018, 721.lpp. Papildināts: Krūmiņa-Koņkova, S. Starptautiskā Krišnas
apziņas biedrība Latvijā // Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/22187 (skatīts
02.01.2019)
52. Krūmiņa-Koņkova, S., Misāne, A. Religions in Latvia. Latvia and Latvians. // Collection of
scholarly articles: Latvia and Latvians. Vol.1. Riga: Latvian Academy of Sciences, 2018, p. 720–751.
53. Krūmiņa-Koņkova, S., Misāne, A. Reliģijas Latvijā. Latvija un latvieši. Akadēmiskie raksti. 1.
sējums. Rīga: LZA, 2018, 652.–681.lpp.
54. Kūle, M. Kritiskā domāšana spriestspējas veicināšanai. Kritiskā domāšana laikmeta kontekstā //
Kritiskā domāšana. Izglītība, medijpratība, spriestspēja. Rīga: LU FSI, 2018, 36.–38. lpp.
55. Kūle, M. Kritiskās izziņas specifika un tās raksturojums kantismā, Hēgeļa mācībā,
fenomenoloģijā un daudzpusīgajā humānismā // Krūmiņa-Koņkova, S. (sast.) Kritiskā domāšana,
inovācija, konkurētspēja un globalizācija: rakstu krājums. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas
institūts, 2018. 10.–19.lpp.
56. Kūle, M. Nostādnes un pasākumi kritiskās domāšanas, medijpratības un spriestspējas jomā //
Kritiskā domāšana. Izglītība, medijpratība, spriestspēja. Rīga: LU FSI, 2018, 5.–9.lpp
57. Kūle, M. Values in Latvia (in the Context of European and Universal Values) // Latvia and
Latvians: collection of scholarly articles. Volume 1, Riga: Latvian Academy of sciences, pp. 433.–
477
58. Kūle, M. Vērtības Latvijā (Eiropas un universālo vērtību kontekstā) // Latvija un latvieši. 1. sēj.
Rīga: LZA, 2018. 433.–477. lpp.
15
59. Kūle, M. Vāclavs Havels - neparasts filosofs //Bezvarīgo vara: Masariks, Patočka, Havels. LU FSI,
2018, 101-119. lpp.
60. Kūle, M. Eco-Phenomenology: Philosophical Sources and Main Concepts// Analecta Husserliana,
vol. CXXI, Eco-Phenomenology: Life, Human Life, Post-Human Life in the Harmony of the
Cosmos . Springer International publishing AG, 2018, pp. 43-59. ISBN 978-3-319-77515-9
61. Kūle, M. Ценности в Латвии (на фоне европейских и общечеловеческих ценностей) //
Латвия и латыши. Toм. 1., Рига: ЛАН, c. 467- 516. [ e-versijā]
62. Kūle, M. „Larisa Chuhina”. Calendar 2019 of Women Philosophers. FISP Committee on
Gender Issues, Beijing , 2018 (printed).
63. Kūle, M. Towards the new philosophical anthropology: facing evil and fitting response //
Proceedings of the XXIII World Congress of Philosophy, vol. 28, Athens, University of Athens,
Greek Philosophical society and FISP, Charlottesville: Philosophy Documenation Center, 2018.
Greek Philosophical Society and the International Federation of Philosophical Societies, p. 373.
https://www.pdcnet.org/wp/wp-content/uploads/2018/08/WCP23_publication-info.pdf
64. Kūle, M. Latvija ceļā uz pilsonisko sabiedrību, tās garīgā un ētiskā veselība, izaicinājumi
globalizācijas laikmetā// Enerģija un pasaule, PLZK kongresa izdevums, 2018
65. Kūlis, M. Community, Conversation and Search for Truth // Boudouris, K. (Ed.) Proceedings of
the XXIII World Congress of Philosophy. Volume 30 Philosophical Hermeneutics. Charlottesville:
Philosophy Documenation Center, 2018. Greek Philosophical Society and the International
Federation of Philosophical Societies. DOI: 10.5840/wcp23201830741. (ISBN-13: 978-1-63435-038-
9 (online)) (ISBN-10: 1-63435-038-3 (online))
66. Kūlis, M. Kritiskā domāšana patiesības meklējumos un iespējamos politiskās inženierijas valgus
// Kritiskā domāšana. Izglītība, medijpratība, spriestspēja. Rīga: LU FSI, 2018. 45.–49. lpp.
67. Kūlis, R. Kanta kriticisms un "kritiskā domāšana" // Krūmiņa-Koņkova, S. (sast.) Kritiskā
domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija: rakstu krājums. Rīga: LU Filozofijas un
socioloģijas institūts, 2018. 25.–27.lpp.
68. Кулис, М. Роль опыта в ориентации философии Нового времени на научную истину. //
Маслобоева, О. Д. [ред.] Поиск истины и правда жизни в пространстве современной
культуры: сборник научных статей. Санкт-Петербург: Издательство Санкт-Петербургского
государственного экономического университета, 2018, стр. 97–107. (ISBN 9785731044165)
69. Lūse, A. Sociālā antropoloģija Latvijā // Nacionālā enciklopēdija. Latvijas Nacionālā bibliotēka.
400.–401.lpp. https://enciklopedija.lv/skirklis/5299
70. Pazuhina, N. Ievads // Bezvarīgo vara: Masariks, Patočka, Havels. Rīga: LU Filozofijas un
socioloģijas institūts, 2018. 11.–15.lpp. (ISBN 978993450657)
71. Pazuhina, N. Kultūras atmiņas arhivēšanas pieredze: "Krievu akcijas" atbalsis Latvijā // Bezvarīgo
vara: Masariks, Patočka, Havels. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2018. 67.–80.lpp.
(ISBN 978993450657)
72. Pazuhina, N. Pareizticīgā baznīca // Reliģija un baznīca. Nacionālā enciklopēdija Latvija. Rīga:
Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2018. 694.–697.lpp. (ISBN: 9789984850610)
73. Pazuhina, N. Vairāki nezināmie grāmatas nosaukumā // Akadēmiskā Dzīve, Nr. 54 (2018), 107.–
111.lpp. (ISSN 0516-3145)
(https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Akademiska_Dzive/Akadem
iska_Dzive_54/Akademiska_Dzive__54__Book.pdf)
16
74. Pazuhina, N. Vecticībnieki // Reliģija un baznīca. Nacionālā enciklopēdija Latvija. Rīga: Latvijas
Nacionālā bibliotēka, 2018. 705.–708.lpp. (ISBN: 9789984850610)
75. Pazuhina, N. Практики религиозного образования в среде латвийских староверов: опыт
первой трети ХХ века // Православие в Прибалтике: религия, политика, образование 1840-е –
1930-е гг. Tartu: University of Tartu Press, 2018. С. 377–416. (ISBN 9789949776795)
76. Rancāne, A. Savējais un citādais: kritiskā domāšana un radošums tradīciju atjaunošanā
mūsdienās. // Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija. Rakstu krājums. LU FSI,
2018. 136.–150.lpp.
(http://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/37945/FSI_raksti_2018.pdf?sequence=1)
77. Runce, I. Kārsavas ebreju kopienas vēsture // Zelča Sīmansone, I. (sast.), Neiburgs U. (red.)
Kārsavas stāsti. Creative Museum, 2018. [196.]–208. lpp. (ISBN 9789934855450)
78. Runce, I. Kārsavas kristīgo draudžu vēstures mozaīka // Zelča Sīmansone, I. (sast.), Neiburgs U.
(red.) Kārsavas stāsti. Creative Museum, 2018. [168.]–193. lpp. (ISBN 9789934855450)
79. Runce, I. Valsts un Baznīcas attiecību vesture Latvijā // Nacionālās Enciklopēdija, šķirklis, 2018.
80. Runce, I., Krūmiņa-Koņkova, S. Социология религии в Балтийских странах // Смирнова. М.
Ю. (ред.) Энциклопедический словарь социологии религии. СПб.: Платоновское общество,
2017. C.395.–397. (ISBN 9785990952775)
81. Šimfa, E. Filozofija, kritika un politika // Krūmiņa-Koņkova, S. (sast.) Kritiskā domāšana, inovācija,
konkurētspēja un globalizācija : rakstu krājums. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2018.
20.–24.lpp.
82. Šupule, I., Kļave, E. Belonging and Returning home: Deconstruction of Latvian Returnees’
National Identity // Humanities and Social Sciences Latvia. Vol. 26 (1) (2018, Spring-Summer), pp.
4–24. DOI:
10.22364/hssl.26.1.1.https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/45333/Humanities_Social_s
cience_26_1_2018.pdf (ISSN 1234-5678)
83. Šupule, I., Søholt, S. Rural Municipalities and Change in Local School Structure: Comparing
Room for Manoeuvre among Rural Municipalities in Latvia and Norway // Scandinavian Journal
of Educational Research, 2018. Pp.1470–1170. DOI: 10.1080/00313831.2018.1476916.
(https://www.tandfonline.com/eprint/nA9MemunyJy73ymqBzbc/full ISSN 1470-1170)
84. Šupule, I.. Romu, krievu un latviešu dzīvesstāsti Latvijā [recenzija] // Akadēmiskā Dzīve, Nr. 54
(2017/2018), 106.–107.lpp. DOI: 10.22364/adz.54.17. (https://www.lu.lv/apgads/elektroniskie-
izdevumi/zurnali-un-periodiskie-izdevumi/akademiska-dzive/akademiska-dzive-nr-54/) (ISBN
9789934180705) (ISSN 1234-5678)
85. Šuvajevs, I. Bezvarīgie un biopolika // Pazuhina, N., Štolls, P., Šuvajevs, I. (sast.) Bezvarīgo vara:
Masariks, Patočka, Havels. Rīga: LU FSI, 2018. 163.—171. lpp.
86. Šuvajevs, I. Komentāri // Benjamins V. Maskavas dienasgrāmata. Rīga: LLMC, 2018. 202.—277. lpp.
87. Šuvajevs, I. Kritiski par kritisko domāšanu // Kritiskā domāšana. Izglītība, medijpratība, spriestspēja.
Rīga: LU FSI, 2018. 38.—40. lpp.
88. Šuvajevs, I. Re-konstruētais Benjamins // Benjamins V. Maskavas dienasgrāmata. Rīga: LLMC,
2018. 278.—306. lpp.
89. Šūpulis, E. Läti tänapäeva ühiskonna etnilist identiteeti ja kuuluvustunnet käsitlev
eluloouurimus = Etniskā identitāte un piederība biogrāfiskajos pētījumos Latvijā // Mäetagused,
Vol. 71 (2018), pp. 229–230.
17
90. Šūpulis, E. Mutvārdu vēstures pieejas kritiskais potenciāls // Krūmiņa-Koņkova, S. (sast.)
Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija: rakstu krājums. Rīga: LU Filozofijas un
socioloģijas institūts, 2018. 63.–76.lpp.
91. Trapenciere, I. Ekonomiskā migrācija un tās ietekme uz mājās atstātajiem bērniem un jauniešiem
// Rajevska, F. (red.) Sociālo un politisko transformāciju trajektorijas Latvijā pēckrīzes periodā, 2018.
92. Trapenciere, I. Ekonomiskā migrācija un tās ietekme uz mājās atstātajiem bērniem un
jauniešiem // Rajevska, F. (red.) Sociālās politikas transformācijas līkloči: kolektīva monogrāfija.
Vidzemes Augstskola, HESPI, 2018. 179.–192.lpp.
https://drive.google.com/file/d/1pa66s9BS8a8Ep0x3M8F9Q4lSqjBsdVsK/view ISBN
9789984633435.
93. Trapenciere, I. Transition from out-of-home care: a problem or an opportunity? // RSU
Zinātniskā konference. Rīga, RSU, 22.-23.03. 2018.
https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zinātnes%20departaments/zinatniskas_konferences
/2018/transition_from_out_of_home_care.pdf
94. Trapenciere, I. Transition trajectories from youth institutional care to adulthood // SWH Web
conferences, 2018 SHS Web of Conferences 51, 01002 (2018)
https://doi.org/10.1051/shsconf/20185101002
95. Trapenciere, I., Vilka, L. Families in Transition. Less visible lifestyles – lifestyle within substitute
family // Stašova, L. (red.) Life style of contemporary family in Europe, Springer, 2018.
96. Trapencieris, M., Vrubļevska, J. Adaptation and validation of the Patient Health Questionnaire-
9 to evaluate major depression in a primary care sample in Latvia // Nordic Journal of Psychiatry
Vol. 72, N 2 (2018), p.112–118. https://doi.org/10.1080/08039488.2017.1397191., URL:
http://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/08039488.2017.1397191?journalCode=ipsc20 ISSN
0803-9488.
97. Trapencieris, M., Rancans, E., Ivanovs, R., Vrubļevska, J. Validity of the PHQ-9 and PHQ-2 to
screen for depression in nationwide primary care population in Latvia // Annals of General
Psychiatry Vol. 17 (1) (2018). (DOI: 10.1186/s12991-018-0203-5) (https://annals-general-
psychiatry.biomedcentral.com/articles/10.1186/s12991-018-0203-5) (ISSN 1744-859X)
98. Vēgners, U. Can Simultaneity Provide Succession? A Problem with Husserl’s Account of Inner
time-Consciousness // Proceedings of the XXIII World Congress of Philosophy, 2018, vol. 27, 143–147.
Charlottesville: Greek Philosophical Society. (DOI: 10.5840/wcp23201827669)
99. Vēgners, U. Fenomenoloģija kā kritiska pieeja: laika problēma // Krūmiņa-Koņkova, S. (sast.)
Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija: rakstu krājums. Rīga: LU Filozofijas un
socioloģijas institūts, 2018. 37.–45.lpp.
100. Vēgners, U. Kritiskās domāšanas izpratne un tās ierobežojumi // Kritiskā domāšana.
Izglītība, medijpratība, spriestspēja. Rīga: LU FSI, 2018. 9.–11. lpp.
101. Vēgners, U. Laiks // Filosofiskā antropoloģija, 2. sējums, Rīga: RSU, 2018. 135.–159. lpp.
102. Vējš, J. N. Valodfilozofija un kritiskā domāšana // Krūmiņa-Koņkova, S. (sast.) Kritiskā
domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija: rakstu krājums. Rīga: LU Filozofijas un
socioloģijas institūts, 2018. 46.–61.lpp.
103. Vēvere, V. Experience of the City: An Eco-Phenomenological Perspective // Smith, W.S.,
Smith,, J.S., Verducci, D. (eds.) Analecta Husserliana – The Yearbook of Phenomenological Research,
Vol.CXXI, Eco-Phenomenology; Life, Human Life, Post-Human Life in the Harmony of the Cosmos.
18
Springer, 2018. Pp. 479–489. (https://doi.org/10.1007/978-3-319-77516-6_38.)
(https://link.springer.com/chapter/10.1007/978-3-319-77516-6_38) (ISBN 9783319775159)
104. Volkov V. COMMUNICATION OF ETHNIC GROUPS IN PUBLIC SPACE IN LATVIA
// Ethnicity: Diversity and Homogenization. Rīga: LU FSI, 2018. Pp. 4–31.
105. Volkov, V., Hanov, D. ETHNIC MINOROTIES AND TYPES OF SOCIAL MEMORY IN
LATVIA // Ethnicity: Diversity and Homogenization. Rīga: LU FSI, 2018. Pp. 65–80.
106. Volkovs, V. Mihailovs, J. Daugavpils iedzīvotāju tiesiskā kultūra un konfliktu risināšanas
pieejas. // Medveckis, A. (red.) Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums, XX. Liepāja: LiePA, 2018.
183.–191. lpp.
107. Zellis, K. 15.maija Latvija (Das Lettland des 15. Mai) // Forschungen zur baltischen
Geschichte, 2018, Bd.13. Tartu, S.229–235. (ISSN 1736 – 4132)
108. Zellis, K. 15.maija Latvija. // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2018, Nr.1, 164.–170.lpp.
(ISSN 1025-8906).
109. Zellis, K. Die Okkupation Lettlands durch die Sowietunion 1940/41. // I.Ījabs, J.Kusber,
I.Misāns, E.Oberländer (Hg.). Lettland 1918 -2018. Ein Jahrhundert Staatlichkeit. Padeborn,
Ferdinand Schöningh, 2018. S.65–75. (ISBN 9783506789051)
110. Zellis, K. Padomju Savienības īstenotā Latvijas okupācija 1940. – 1941. gadā // Ījabs, I.
Kusbers, J. Misāns, I., Oberlenders, E. Latvija 1918 – 2018. Valstiskuma gadsimts. Rīga: Mansards,
97.–112. lpp. (ISBN 9789934877148)
111. Zellis, K., Garda – Rozenberga, I. Remembering Genocide: Extermination of Roma during
the Second World War in Latvia. // Anastasova, E. Toncheva, S. (eds.). Balkan and Baltic States in
United Europe. Histories, Religions and Cultures II. Sofia: Paradigma Publ.Hause, 2018, pp. 23–44.
(ISBN 9789543263721)
112. Зеллис, К. Революция в России и репрезентация общественно-политических
процессов в музеях Балтии. // Музей в революции / революция в музее : Сборник материалов
межмузейного проекта Красноярск - Екатеринбург - Санкт-Петербург 22 марта - 16 ноября
2017г. Отв. ред. Ю.З.Кантор. Санкт-Петербург : Издательство Ивана Лимбаха, 2018. C.306–
311. ISBN (9785890593146)
113. Zembahs, R. Kopība viņpus kopienām: tēzes pasaules jēdzienam // Krūmiņa-Koņkova, S.
(sast.) Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija: rakstu krājums. Rīga: LU
Filozofijas un socioloģijas institūts, 2018. 109.–116.lpp.
114. Zirnīte, M. Sabiedrība caur dzīvesstāstu pētnieku lupu // Krūmiņa-Koņkova, S. (sast.)
Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija: rakstu krājums. Rīga: LU Filozofijas un
socioloģijas institūts, 2018. 83.–89.lpp.
115. Zirnīte, M., Elksne, G. August Milts - filosoof eetika ja elulugude vahel = August Milts -
philosopher between ethics and life stories // Mäetagused, Vol. 71 (2018), pp. 208–210.
Iesniegti vai sagatavoti iesniegšanai
1. Balodis, A. (with Hiršs, A, Kamolinš, A.). The Art as Research: the Case of Historical Fantasy
Mechanical Veidenbaums // recenzēts un pieņemts publicēšanai Culture Crossroads, vol. 12.
19
2. Balodis, A. Garša un morāle (Goût et morāle) // recenzēts un pieņemts publicēšanai Francijas
garša: gastronomija un kultūra = Goût de France: Gastronomie et Culture, bilingvāls zinātnisko
rakstu krājums, Latvijas Universitāte, Ruānas Universitāte, Raiersona Universitāte.
3. Buzinska, L.E pistemology of education – how to construct knowledge in the post truth era
// konferencei SOCIETY. INTEGRATION. EDUCATION, Rēzekne, 24.05.2019.
4. Jurkane-Hobein, I., Kļave, E. Manoeuvring in between: Mapping out the Transnational
Identity of Russian-speaking Latvians in Sweden and Great Britain. // Kasa, R., Mierina, I.
(eds.) The Emigrant Communities of Latvia. National Identity, Transnational Beloning, and
Diaspora Politics. Springer International Publishing: IMISCOE Research Series, 2019. Pp.
156–176. (ISBN 978-3-030-12091-7)
5. Kaprāns, M. Latvian Migrants in Great Britain: ‘The Great Departure’, Transnational Identity
and Long Distance Belonging. // Kasa, R., Mierina, I. (eds.) The Emigrant Communities of Latvia.
National Identity, Transnational Beloning, and Diaspora Politics. Springer International
Publishing: IMISCOE Research Series, 2019. Pp.111–138. (ISBN 978-3-030-12091-7)
6. Kļave, E., Šūpule, I. Return Migration Process in Policy and Practice // Kasa, R., Mierina, I.
(eds.) The Emigrant Communities of Latvia. National Identity, Transnational Beloning, and
Diaspora Politics. Springer International Publishing: IMISCOE Research Series, 2019. Pp.
253–276. (ISBN 978-3-030-12091-7)
7. Koroļeva, I. The Complex Identities of Latvians Abroad: What Shapes a Migrant’s Sense of
Belonging? // Kasa, R., Mierina, I. (eds.) The Emigrant Communities of Latvia. National Identity,
Transnational Beloning, and Diaspora Politics. Springer International Publishing: IMISCOE
Research Series, 2019. Pp. 71–90. (ISBN 978-3-030-12091-7)
8. Kovaļčuka, S. 17 gadi Latvijā: Roberta un Borisa Viperu zinātniskās darbības rezultāti //
Nodots: Maincas Universitāte Vācijā, Apgāds Peter Lang Verlag; Izdošanas gads, 2019 (1,75
a.l.) (vācu val.)
9. Kovaļčuka, S. Krievija – Latvija – Eiropa. Kultūru migrācijas notikumu skices. 1840–1940. //
Nodots: LU FSI (3,5 a.l.)
10. Kovaļčuka, S. Московский профессор на кафедре Латвийского университета // Nodots:
Вестник СПбГУ. Серия 2 (История); Izdošanas gads, 2019 (1, 5 a.l.) (krievu val.)
11. Krūmiņa, M. Escape Narratives of World War Two Refugees from Latvia. // pieņemts
publicēšanai OIKOS. Lithuanian Migration & Diaspora Studies. 2019.
12. Krūmiņa-Koņkova, S. Come la cooperazione della Chiesa lettone-cattolica romana con i nazisti
fu valutata dal regime sovietico? Una panoramica dei casi criminali di preti cattolici
condannati. // La Chiesa cattolica in Europa centro-orientale di fronte al Nazionalsocialismo 1933-
1945, a cura di Jan Mikurt. Verona: Gabrielli editori. Iznāks 2019. g. sākumā.
13. Krūmiņa-Koņkova, S. Religion in the Post-Liberal Time. Balkan and Baltic States // History,
Religion, and Culture 3. Estonian Literary Museum Publishing House in Tartu, Estonia. Iznāks
2019. g.
14. Krūmiņa-Koņkova, S. Reliģisko ideju migrācija: daži gadījumi // Iesniegts publicēšanai
kolektīvajā monogrāfijā par kultūru migrāciju. LU Apgāds, iznāks 2019. g.
15. Krūmiņa-Koņkova, S., Misāne A. Религии в Латвии // Латвия и латыши. Tom 1., Рига:
Латвийская академия наук, c. 794-829.
20
16. Kūle, M. Voice which sounds from Vienna to Riga // Iesniegts: Vīnes Universitātei, sastādītāja
B. Buchhammer, Festschrift, prof. Herta Nagl-Docekal – 75.
17. Mieriņa, I. An Integrated Approach to Surveying Emigrants Worldwide. // Kasa, R., Mierina,
I. (eds.) The Emigrant Communities of Latvia. National Identity, Transnational Beloning, and
Diaspora Politics. Springer International Publishing: IMISCOE Research Series, 2019. Pp. 10–
33. (ISBN 978-3-030-12091-7)
18. Rancāne, A. Laika strukturēšana gada rituālajām praksēm: vēsture un mūsdienu pieredze //
LU 76.konference „Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija”, sekcija
"Kritiskā domāšana un tās iespējas: filozofijas skatpunkts. 2. daļa." (LU FSI). Iesniegts
publicēšanai.
19. Runce, I., Kiope, M. Atheism and Secularization in Latvia in the 20th Century: From German
Enlightenment to Soviet Secularity // Bubík, T., Remmel, A. (eds.) Freethought, Atheism and
Secularization in Eastern European Countries in the 20th Century, Routledge. Iesniegts
publicēšanai 2019.gadā
20. Saulītis, A., Mieriņa, I. Latvian Emigrants in the United States: Different Waves, Different
Identities? //Kasa, R., Mierina, I. (eds.) The Emigrant Communities of Latvia. National Identity,
Transnational Beloning, and Diaspora Politics. Springer International Publishing: IMISCOE
Research Series, 2019. (ISBN 978-3-030-12091-7)
21. Šūpule, I. Nodaļa “Return Migration Policies Targeting Highly Skilled: An Evaluation of
Different Approaches” monogrāfijā “New Trends in East-West European Mobility”. 1. versijas
melnraksts iesniegts prof. Mónica Ibáñez-Angulo un prof. Ibrahim Sirkeci 30.09.2018.
22. Šūpule, I. Types of labour migration: settlers, circulars or searchers? The characteristics of
Latvian labour migration patterns // Raksts iesniegts žurnālā: Journal of Ethnic and Migration
Studies (Manuscript ID: CJMS-2018-0739), kas ir ar augstu citējamības rādītāju un pieejams
Scopus datu bāzē. Iesniegšanas datums: 26.11.2018.
23. Trapenciere, I., Vilka, L., Abula, M., Kaļķis, H. Social Entrepreneurship in Latvia // Sagatavots
manuskripts publicēšanai COST programmas ietvaros.
24. Vilciņš, R. Filozofijas izpratne Vitgenšteina vēlīnajā domā // Raksts recenzēts un pieņemts
publicēšanai LZA Vēstīs filozofijai veltītam izdevumam, iznāks 2019. g.
Zinātniskie literatūras tulkojumi
Publicēti
1. Merlo-Pontī, M. Uztveres fenomenoloģija. Tulk. R. Zembahs. Rīga: LU FSI, 2018 [1945].
2. Patočka J. Eiropa un pēc-Eiropa. Tulk. I. Šuvajevs // Pazuhina, N., Štolls, P., Šuvajevs, I. (sast.)
Bezvarīgo vara: Masariks, Patočka, Havels. Rīga: LU FSI, 2018. 229.—291. lpp.
Sagatavoti vai tiek gatavoti
1. Balodis, A. Zinātniskā redakcija Žila Delēza Kino 1, Kino 2 tulkojumam latviešu valodā
(paredzēts pabeigt 2019. gadā)
21
2. Vējš, J. N. Tulko Airisas Mērdokas filozofiskās un kultoroloģiskās esejas no angļu latviešu
valodā. Pārtulkoti un izrediģēti 7 teksti apmēram 110 lpp. apmērā.
Monogrāfijas, kolektīvās monogrāfijas, rakstu krājumi
1. Krūmiņa-Koņkova, S. (sast. & zina. red.) Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un
globalizācija. Rīga: LU FSI, 2018. 255 lpp.
2. Kūle, M. (zina. red.) Kritiskā domāšana. Izglītība, medijpratība, spriestspēja. Rīga: LU FSI, 2018,
58 lpp.
https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/45982/Euro_Kritiska_domasanas.pdf?seque
nce=1&isAllowed=y
3. Kūlis, M. Monogrāfija Terorisma krustugunīs. Islāma valsts. [2. izd.] Rīga: LU FSI, 2018. 523 lpp.
http://www.terorismakrustugunis.lv/ ISBN 9789934506536.
4. Kūlis, M. Monogrāfija Terorisma krustugunīs. Islāma valsts. Rīga: LU FSI, 2018. 515 lpp. ISBN
9789934506499
5. Pazuhina, N, Šuvajevs, I., Štolls, P. (sast.) Kolektīvā monogrāfija Bezvarīgo vara: Masariks,
Patočka, Havels. Rīga: LU FSI, 2018. 382 lpp.
6. Volkovs, V. Zinātniskā monogrāfija Latvijas etnisko minoritāšu identitātes vērtības: starp
nomatīvismu un plurālismu. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts. 308 lpp.
Starptautisku konferenču tēžu krājumi
1. Vilciņš, R., Vēja, G., Lenca, I. (com. & eds.) Starptautiskas zinātniskas konferences tēžu
krājums On the Threshold. Ambiguities, Differences, Intersections in Simone de Beauvoir’s Oeuvre
: book of abstracts. Rīga, FSI, 2018, 20 lpp.
2. International Scientific Conference "Socio-Political and Religious Ideas and Movements in
the 20th-21st Centuries", Latvia, Riga, 4-5 October 2018. Abstracts. Rīga: FSI, 2018, 31 lpp.
Pieejams: https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/45977
Zinātnisku žurnālu numuru izdošana
1. Ethnicity, Galvenais redaktors V. Volkovs. 2018, No.15. 91 p. ISBN 1691-5844
2. Reliģiski-Filozofiski raksti XXIV. Galvenā redaktore S. Krūmiņa-Koņkova. Rīga: LU FSI, 2018.
215 lpp. ISSN 1407-1908
3. Православие в Балтии. Научно-аналитический журнал. Galvenais redaktors A. Gavriļins, №7
(16), 2018. 212 с. ISSN 2255-9035
4. Православие в Балтии. Научно-аналитический журнал. Galvenais redaktors A. Gavriļins, №8
(17), 2018. 246 с. ISSN 2255-9035
22
Zinātniskā rediģēšana, krājuma sastādīšana
1. Gubenko, I., Hanovs, D. (eds.) Kolektīvā monogrāfija Memory — Access Denied? Rīga:
Zinātne, 2018. (Kolektīvā monogrāfija par atmiņas politiku.
2. Kasa, R., Mierina, I. (eds.) The Emigrant Communities of Latvia. National Identity, Transnational
Beloning, and Diaspora Politics. Springer International Publishing: IMISCOE Research Series,
2019. (ISBN 978-3-030-12091-7)
3. Krūmiņa-Koņkova, S. (sast. & zina. red.) Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un
globalizācija. Rīga: LU FSI, 2018. 255 lpp.
4. Kūle, M. (zina. red.) Kritiskā domāšana. izglītība, medijpratība, spriestspēja. Rīga: LU FSI, 2018,
58 lpp.
https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/45982/Euro_Kritiska_domasanas.pdf?seque
nce=1&isAllowed=y
5. Kūle, M. (zinātniskā redaktore un recenzente) Latvija un latvieši, 1. sējums, 2 sējumu
izdevums angļu, latviešu un krievu val. Rīga: LZA, 2018
6. Pazuhina, N, Šuvajevs, I., Štolls, P. (sast.) Kolektīvā monogrāfija Bezvarīgo vara: Masariks,
Patočka, Havels. Rīga: LU FSI, 2018. 382 lpp.
7. Zellis, K. (zin. red.), Tomsone, L. (sast.) Cilvēkglābējs Žanis Lipke. Rīga: Zinātne, 2018. (ISBN
978-9934-549-65-6)
Uzstāšanās konferencēs un semināros
Referāti starptautiskās zinātniskās konferencēs un semināros
1. Balodis A., Hiršs A. (ar Enikova A., Kamoliņš A.) Kultūras degpunkti: Dagdas ceļojuma
žurnāls // Zinātniskā konference Kultūras Krustpunkti XII, Rīga, 02.11.2018.
2. Beitnere-Le Galla, D. Pašizpratne: maksimālās un minimālās konsekvences princips. // LU
76. starptautiskā konference. Sekcijas sēde Mutvārdu vēstures avotu kritika un migrācijas
naratīvi, Rīga, LU FSI, Kalpaka bulv. 4, 16.03.2018.
3. Bičevskis, R. Dzīve patiesībā: patiesība kā vērtība Latvijas vācbaltiešu intelektuālā
mantojuma kontekstā // Starptautiska akadēmiska konference Dzīve patiesībā. Jūrmalā,
Jūrmalas kultūras centrs, Jomas iela 35, 17.10.2018.
4. Bičevskis, R. Filozofija starp metafilozofiju un antifilozofiju // LU 76. starptautiskā zinātniskā
konference. Sekcijas sēde Filozofija mūsdienu pasaulē: novietojums, iespējas, mērķi. Rīga, LU VFF,
06.03.2018
5. Bičevskis, R. Heidegger in Riga im Lichte des Briefwechsels und Archivmaterialien nebst
Bemerkungen zur Herder-Auslegung Heideggers // Starptautiska zinātniska konference
Martin Heidegger in Riga, Rīga, LU, 16.-18.10.2018.
6. Bičevskis, R. Integrēta filozofija // LU 76. starptautiskā zinātniskā konference. Sekcijas sēde
Filozofija mūsdienu pasaulē: novietojums, iespējas, mērķi. Rīga, LU VFF, 06.03.2018
7. Bičevskis, R. Platons Nāves kalnā: Heidegers un patiesība // LU 76. starptautiskā zinātniskā
konference. Sekcijas sēde STĀSTS PAR KĀDĀM DZĪRĒM: PLATONS, RENESANSE,
MŪSDIENAS. 14.02.2018.
23
8. Buceniece, E. Kurta Štafenhāgena “personas cieņas” koncepts un mūsdienu demokrātijas
komunikācija // Stenda referāts IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresā: Latvijas spēks ir tās
ļaudīs, un viņu zināšanas ir mūsu vērtība, Latvijas Nacionalajā bibliotēkā, Rīgā, 18.–20.06.2018.
9. Buceniece, E. Simona de Bovuāra un mūsdienas: atpakaļ pie “pirmā dzimuma”. Simone de
Beauvoir and the Present Time: Back to the “First Sex” // Starptautiska zinātniska konference
On the Threshold, Ambiguities, Differences, Intersections in Simone de Beauvoir’s Oeuvre. Riga,
University of Latvia, 22.–24.11.2018.
10. Dace Bormane, D. Domāt un vēstīt: dzīvesstāsta prakses. // LU 76. starptautiskā konference.
Sekcijas sēde Mutvārdu vēstures avotu kritika un migrācijas naratīvi, Rīga, LU FSI, Kalpaka bulv.
4, 16.03.2018.
11. Dimants, A. No trim zvaigznēm uz Latvijas zvaigznāju: vēsturisko reģionālo identitāšu
komunikācija valsts drošumspējai // Ziņojums Latvijas vēsturnieku II kongresā un IV Pasaules
latviešu zinātnieku kongresā, Rīga, 19.06.2018.
12. Elksne, G. Iekļaušanās vai norobežošanās – pirmās izceļotāju paaudzes pieredze dzīvesstāstu
intervijās. // LU 76. starptautiskā konference. Sekcijas sēde Mutvārdu vēstures avotu kritika un
migrācijas naratīvi, Rīga, LU FSI, Kalpaka bulv. 4, 16.03.2018.
13. Elksne, G., Pranka, M. It seems to me that I have two homes”: Latvian emigrants` Narratives
about Integration in Swedish society. // Igaunijas studiju Izcilības centra konference On the
Move: Migration and diasporas. Igaunija, Tartu, 29.11.-01.12.2018.
14. Grosa, D. Latvian Diaspora Schools in Australia: A Comparison of Two Waves of
Immigration // Starptautiska migrācijas konference On the Move: Migration and Diasporas.
Igaunija, Tartu, 2018. g. 29.11.–01.12.2018.
15. Gubenko I. Mimicking the Missing Original: Some Remarks on Queer Identification // Queer
Narratives in European Cultures: Subjectivity, Memory, Nation. Rīga, Latvijas Laikmetīgās
mākslas centrs, 08.06.2018.
16. Gubenko I. Pārsniegt dzīvību // Biofilosofija par dzīvību. Rīga, Latvijas Universitāte, 12.12.2018.
17. Gubenko I. Pārvarot iedomātas barjeras: transdisciplinārie risinājumi humanitārajās un
sociālajās zinātnēs // LU 76. konferences Humanitāro zinātņu sekcijas plenārsēde
Humanitārās zinātnes mums pašiem, valstij, pasaulei. Rīga, Latvijas Universitāte, 13.02.2018.
18. Gubenko I. Postmodernisms un kritiskā domāšana // LU 76. konferences sekcija Kritiskā
domāšana un tās iespējas: filozofijas skatpunkts. Rīga Latvijas Universitāte, 15.03.2018.
19. Gubenko I. Vai dekonstrukcija ir antifilozofija? // LU 76. konferences sekcija Filozofija
mūsdienu pasaulē: novietojums, iespējas, mērķi. Rīga Latvijas Universitāte, 6.03.2018.
20. Hiršs, A. Vēstures filozofijas pieeju attīstība // LU 76. konference. Sekcijas sēde Kritiskā
domāšana un tās iespējas: filozofijas skatpunkts. 1. daļa. Rīga, LU FSI, 15.03.2018.
21. Jankovska, M. Pamatotības prasības robežas racionālā komunikācijā // LU 76. konference.
Sekcija Kritiskā domāšana un tās iespējas: filozofijas skatpunkts. 2. daļa. Rīga, LU, Kalpaka bulv.
4, 15.01.2018.
22. Kiope, M. Prāta kritika inovāciju nepieciešamības kontekstā: reliģiski antropoloģiskās
intelektualitātes aktualizācija // Latvijas Universitātes 76. konference. Sekcijas sēde Kritiskā
domāšana un tās iespējas: filozofijas skatpunkts. 2. daļa. Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja
24
un globalizācija (FSI). Kalpaka bulvārī 4, Rīgā, LU Humanitāro un sociālo zinātņu centra
konferenču zāle.
23. Kiope, M., Runce, I. Secularization in the Soviet Latvia: Tendencies, Methods and
Experiments // Starptautiska zinātniska konference Socio-Political and Religious Ideas and
Movements in the 20th-21st Centuries. Riga, University of Latvia, October 4-5, 2018.
24. Koroļeva, I. Studentu dzīves sociālās un ekonomiskās dimensijas salīdzinošā analīze:
novērojumi, tendences un sociālo diferenciāciju ietekmējošie faktori // LU 76. starptautiskās
konferences sekcijas sēde Mūsdienu sabiedrības attīstības tendences: novērojumi un kritiska
analīze. Rīga, Kalpaka bulv. 4, 16.03.2018.
25. Kovaļčuka, S. 17 gadi Latvijā: Roberta un Borisa Viperu zinātniskās darbības rezultāti //
Starptautiskā konference „Die drei Leben eines Historikers: Robert Vipper (1859–1954) in
der russischen, lettischen und sowjetischen Geschichtsschreibung (Роберт Ю. Виппер
(1859–1954) в российской, латвийской и советской историографии)“, (organizēja
Maincas J. Gūtenberga universitāte, LU Vēstures un filozofijas fakultāte, Vācijas vēstures
institūts Maskavā), 23.–24.03.2018.
26. Kovaļčuka, S. Roberta Vipera emigrācijas gadi Latvijā // VIII Starptautiska zinātniskā
konference Nansena lasījumi. Simtgadu aizrobežu Krievijai, Sanktpēterburga, 19.–21.04.2018.
27. Kristberga, L. Millenium paaudze un kritiskā domāšana: pedagoģiskā prakse un secinājumi
// LU 76. starptautiskās konferences sekcijas sēde Mūsdienu sabiedrības attīstības tendences:
novērojumi un kritiska analīze. Rīga, Kalpaka bulv. 4, 16.03.2018.
28. Krūmiņa-Koņkova, S. Doppio scopo della lotta per la pace: riflessioni sulla partecipazione
della Chiesa cattolica di Lettonia alla Conferenza di Berlino dei Cattolici europei // Referāts
nolasīts starptautiskā konferencē La missione di pace delle Chiese cristiane nel XX secolo,
Vatikāns, 22-23.05.18. Referāta teksts iesniegts publicēšanai konferences rakstu krājumā.
29. Krūmiņa-Koņkova, S. Liberation Theology and Marxism: the Explanation of Some Myths //
Starptautisks konference Socio-Political and Religious Ideas and Movements. Rīga, 04-05.10.2018.
Referāts papildinātā veidā tiks publicēts RFR XXV.
30. Krūmiņa-Koņkova, S. Reliģiskā pieredze un inovācijas: pētniecības iespējas Latvijā // LU 76.
konference, 15.03.2018. Tēzes tiks publicētas DSpace 2019.g. sākumā.
31. Krūmiņa, M. “Palikt nevar aizbraukt”: bēgšanas/palikšanas motivācija trimdas un Latvijas
latviešu dzīvesstāstos. // LU 76. starptautiskā konference. Sekcijas sēde Mutvārdu vēstures
avotu kritika un migrācijas naratīvi, Rīga, LU FSI, Kalpaka bulv. 4, 16.03.2018.
32. Krūmiņa, M. Escape Narratives of the World War Two Refugees // (6) 2. Starptautiskā
migrācijas un diasporas pētniecības konference Diaspora and migration: theoretical approaches,
complex and interdisciplinary research. Lietuva, Kauņa, 28.09.2018.
33. Kūle, M. “Situācijas” koncepts Bovuāras feminismā un tā mūsdienu interpretācijas //
Starptautiska konference „Daudznozīmības, atšķirības, krustpunkti. S. Bovuārai – 110”, Rīgā,
LU, 22.–24. 11. 2018.
34. Kūle, M. Atklāšanas ievadvārdi // Starptautiska konference Socio-political and Religious Ideas
and Movements in the 20th-21st Centuries, Rīgā, LU FSI, 4. -5. oktobris, 2018.
35. Kūle, M. Fast-time Culture and Death // XXIV World Congress of Philosophy. Beijing, China,
17.08.2018.
25
36. Kūle, M. Kritiskās domāšanas nostādņu daudzveidīgie filosofiskie rakursi // LU 76.
konference. Sekcijas sēde Kritiskā domāšana un tās iespējas: filozofijas skatpunkts. 1. daļa. Rīga,
LU FSI, 15.03.2018.
37. Kūle, M. Memories about prof. T. Imamichi eco-ethics // Session on Imamichi, T., head prof.
N. Hashimoto, XXIV World Philosophy congress, Beijing, 13-20.08.2018.
38. Kūle, M. Vēsture un laikmeta garīgie strāvojumi // II Latvijas vēsturnieku kongress. Rīga, LNB.
19.06.2018.
39. Kūlis, M. Changes in the Understanding of Truth: Historically Communicative Model //
Kongress 24th World Congress of Philosophy – Learning to be Human (organizē Fédération
Internationale des Sociétés de Philosophie un Peking University). Pekina, 13.–20.08.2018.
40. Kūlis, M. Kritiskās domāšanas loma un iespējas modernā džihādisma propagandas un
digitālās globalizācija apstākļos // Latvijas Universitātes 76. konference, sekcija Kritiskā
domāšana un tās iespējas: filozofijas skatpunkts. 2. daļa. Rīga, LU FSI, 15.03.2018.
41. Kūlis, M. Philosophical Challenges of the Western Philosophy in the Face of the Modern
Terrorism (Islamic State and al-Qaeda) // Starptautisks zinātnisks kongress Dynamic Asia:
Shaping the Future (organizē Baltic Alliance for Asian Studies). Rīga, 13.–15.04.2018. Iesniegts
un pieņemts publicēšanai raksts pēckonferences krājumā.
42. Kūlis, R. Globalizācija kā 21. gs. utopija // LU 76. konference. Sekcijas sēde Kritiskā domāšana
un tās iespējas: filozofijas skatpunkts. 1. daļa. Rīga, LU FSI, 15.03.2018.
43. Lulle, A., Buzinska, L. Migrant Students as Diaspora Members: A Case of Latvia // The 2018
Annual Conference of the Centre of Excellence in Estonian Studies “On the move: Migration and
Diasporas”, Tartu: Estonian Literary Museum, 29. 11-1.12.2018.
44. Pazuhina, N. «Имперское наследие» vs «хранители старины»: тематизация
религиозной идентичности русских в общественном дискурсе межвоенной Латвии =
“Impērijas mantojums” vs “senatnes glabātāji”: krievu minoritātes reliģiskās identitātes
tematizācija publiskajā diskursā starpkaru Latvijā // Starptautiskā konference Colonialism and
neocolonialism: discourses and practices. Sanktpēterburgas Valsts universitāte, Sanktpēterburga,
Krievija, 26. – 28.02.2018.
45. Pazuhina, N. Discovering the Alternative Past: Christian History on the Pages of Old-
Believers’ Periodicals in Latvia” = Atklājot alternatīvo pagātni: kristietības vēsture Latvijas
vecticībnieku periodisko izdevumu lapaspusēs // Starptautiskā konference Socio-Political and
Religious Ideas and Movements in the 20th – 21st Centuries. Rīga, Latvija, 2018. gada 4.–5.10.2018.
46. Pazuhina, N. Pimena Sofronova epistolārais mantojums // Starptautiskā konference Pimena
Sofronova (1898–1973) 120. gadadienai veltītie lasījumi (Vecticībnieku Pomoras baznīcas
padome, Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudze, LU FSI), Rīga, Latvija, 19.11.2018.
47. Pazuhina, N. Religious identity as a cultural marker: experience of Orthodox Old Believers
in nowadays Latvia = Reliģiskā identitāte kā kultūras marķieris: vecticībnieku pieredze
mūsdienu Latvijā // Starptautiskā konference (At)bloķējot reliģiju. Reliģiju pētījumi mūsdienu
Centrālajā un Austrumu Eiropā. Segeda, Ungārija, 24. – 26.05.2018.
48. Pranka, M. “Vai esmu latvietis?” Etniskās piederības jautājums trimdas latviešu otrās
paaudzes dzīvesstāstos. // LU 76. starptautiskā konference. Sekcijas sēde Mutvārdu vēstures
avotu kritika un migrācijas naratīvi, Rīga, LU FSI, Kalpaka bulv. 4, 16.03.2018.
26
49. Pranka, M., Runcis, M. The results from interviews with the second generation emigrants in
Sweden = Interviju rezultāti ar otrās paaudzes emigrantiem Zviedrijā // Starptautisks
seminārs Tartu (Igaunija) Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības NORDPLUS programmā No
pagātnes uz tagadni: migrācija un integrācija dzīvesstāstu pētnieku tīklojumā („From past to
present: Migration and Integration through the Life Story network”), projekta Nr. NPAD-
2017-10188 (periods 08/2017-08/2020).), Igaunijas Literatūras muzejs, Tartu, 27.-28.03.2018.
50. Rancāne, A. Laika strukturēšana gada rituālajām praksēm: vēsture un mūsdienu pieredze //
LU 76.konference, sekcija Kritiskā domāšana un tās iespējas: filozofijas skatpunkts. 2. daļa. Rīga,
LU FSI, 15.01.2018.
51. Runce, I. “Io non sono un orso da guidare intorno...”. Memorie del Cardinale Giuliano
Vaivods sulla partecipazione alle Conferenze di Pace” = “Es neesmu lācis, ko vadāt
apkārt”… Kardināla Julijans Vaivoda atmiņas par dalību Miera konferencēs.” // 2.
Vatikāna Pontifikālās Vēstures Komisijas konference La missione di pace delle Chiese
cristiane nel XX secolo, Vatikāns, 22.-23.05.2018.
52. Runce, I. Rēzeknes ebreju kopienas un sinagogas atdzimšana // LU 76. konference. Sekcijas
sēde Kritiskā domāšana un tās iespējas: filozofijas skatpunkts. 2. daļa. Rīga, LU FSI, 15.01.2018.
53. Skultane, V. Writing the Past in the Present // Igaunijas studiju Izcilības centra konference On
the Move: Migration and diasporas. Igaunija, Tartu, 29.11.-01.12.2018.
54. Skultane, V., Zirnīte, M., Zellis, K. Garda-Rozenberga, I., Krūmiņa, M., Elksne, G., Pranka,
M. Nacionālās mutvārdu vēstures avoti kā morālie stūrakmeņi atmiņu kultūrā // Stenda
referāts IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress. Rīga, LNB, 19.06.2018.
55. Skultāne, V. Ko iegūstam pielāgojot kritiski teorētisko pieeju dzīvesstāstiem // LU 76. starptautiskā
konference. Sekcijas sēde Mutvārdu vēstures avotu kritika un migrācijas naratīvi, Rīga, LU FSI,
Kalpaka bulv. 4, 16.03.2018.
56. Šuvajevs, I. Dzīvot patiesībā? // Dzīve patiesībā. Jūrmala, 2018.17.10.
57. Šūpule, I. Intra-European migration: Mobility motivations and experiences of highly skilled
Latvians // Referāts starptautiskā migrācijas konferencē Lisabonā, panelis European Migration
Space. Intra-EU human mobility. Lisabona, 26.–28.06.2018.
58. Šūpule, I. Latvijas augsti kvalificētu speciālistu migrācijas izpēte: migrācijas lēmumu
pieņemšanas process un to ietekmējošie faktori // Referāts LU 76. konferencē, 16.03.2018.
59. Šūpule, I. Mobility motivations and experiences of highly skilled Latvians abroad // Referāts
International Conference Diaspora and migration: theoretical approaches and complex and
interdisciplinary research. Kaunas, Vytautas Magnus University, Lithuanian Emigration
Institute, 28.09.2018.
60. Šūpule, I. Return migration policies targeting highly skilled: an evaluation of different
approaches // Referāts starptautiskā migrācijas konferencē Lisabonā, panelis Education and
skilled migration. Government incentives for high skilled movers. Lisabona, 26.–28.06.2018.
61. Šūpulis, E. Dzīvesstāstos reprezentētā atmiņa: personiskais, populārais un dominējošais. //
LU 76. starptautiskā konference. Sekcijas sēde Mutvārdu vēstures avotu kritika un migrācijas
naratīvi, Rīga, LU FSI, Kalpaka bulv. 4, 16.03.2018.
62. Trapenciere, I. Koroļeva, I. Aleksandrovs, A., Kasa, R. The housing for national and
international students in Latvia // Eurostudent VI Conference. Berlīne, 07.03.2018.
27
63. Trapenciere, I., Aleksandrovs, A. Koroļeva, I., Kasa, R. Quality of The Higher Education
from the Students' Perspective // Eurostudent VI Conference. Berlīne, 06.03.2018.
64. Vēgners, U. 2. Laika pieredzes traucējumu daudzdimensionāla analīze // Latvijas
Universitātes 76. konference, sekcija Kritiskā domāšana un tās iespējas: filozofijas skatpunkts. 1.
daļa. LU, Rīga, 15.01.2018.
65. Vēgners, U. Laika pieredze slimībā: laika pieredzes analīzes konceptuālā aparāta
piedāvājums // Rīgas Stradiņa universitātes 2018. gada Zinātniskā konference, sekcija Bioētika
un pētniecības ētika, RSU, Rīga, 23.03.2018.
66. Vējš, J. N. Simone de Beauvoir. Appraisal of Ambiguities by Iris Murdoch // Starptautiska
konference On the threashold: ambiguities, differences, intersections in Simone de Beauvoir’s
oueuvre. Rīga, LU, 22.–24.11.2018.
67. Vējš, N. J. Kritiskā, argumentatīvā domāšana Airisas Mērdokas filozofiskajās esejās // LU
76. konference. Sekcijas sēde Kritiskā domāšana un tās iespējas: filozofijas skatpunkts. 1. daļa.
Rīga, LU FSI, 15.03.2018.
68. Vēvere, V. Co-dependence, regard for other and ethical demand: Z. Bauman and K. E.
Logstrup // Starptautiska konference Education-Culture-Society, Wroclaw 11-12.2018.
69. Vēvere, V. Feminist autothanatographies: Alice James and Simone de Beauvoir //
Starptautiska konference On the threashold: ambiguities, differences, intersections in Simone de
Beauvoir’s oueuvre. Rīga, LU, 22.–24.11.2018.
70. Vēvere, V. Pēdas: baltieši Norsfīldā (ASV) // Liepājas universitātes 24. starptautiskā
zinātniskā konference Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā. Liepāja, 15.–
16.03.2018.
71. Vēvere, V. Poētiskais prāts pret poētisko neprātu // LU 76. konference. Filozofijas sekcija
Stāsts par kādām dzīrēm: Platons, renesansanse, mūsdienas. Rīga,14.02.2018.
72. Vilciņš, R. Antifilozofija mūsdienu analītiskajā filozofijā // LU 76. konference. Sekcijas sēde
Filozofija mūsdienu pasaulē: novietojums, iespējas, mērķi. Rīga, LU, 06.03.2018.
73. Vilciņš, R. Mīlestības jēdziena analīze ar atsauci uz L. Vitgenšteinu un Platona “Dzīrēm” //
LU 76. konference. Sekcijas sēde STĀSTS PAR KĀDĀM DZĪRĒM: PLATONS, RENESANSE,
MŪSDIENAS. Rīga, LU, 14.02.2018.
74. Vilciņš, R. Vitgenšteina kritiskā filozofija // LU 76. konference. Sekcijas sēde Kritiskā
domāšana un tās iespējas: filozofijas skatpunkts. 1. daļa. Rīga, LU FSI, 15.03.2018.
75. Volkovs, V. Stapetniskās komunikācijas loma etnisko minoritāšu identitātes akcentēšanā
Latvijā // LU 76. starptautiskās konferences sekcijas sēde Mūsdienu sabiedrības attīstības
tendences: novērojumi un kritiska analīze. Rīga, Kalpaka bulv. 4, 16.03.2018.
76. Zellis, K. Mutvārdu vēsture avotu kritikas skatījumā. // LU 76. starptautiskā konference.
Sekcijas sēde Mutvārdu vēstures avotu kritika un migrācijas naratīvi, Rīga, LU FSI, Kalpaka bulv.
4, 16.03.2018.
77. Zellis, K. Nacistiskā antisemītiskā propaganda: naida mehānisma formēšanās //
Starptautiskais seminārs Tolerance un daudzveidība, Rīga, muzejs “Ebreji Latvijā”, 15.03.2018.
78. Zellis, K. Otrā pasaules kara historiogrāfija Latvijā 2000 – 2018. // Starptautiska zinātniska
konference Беларусь i Германiя: Гисторыя i сучаснасць. Minskas Valsts lingvistiskā
universitāte, Minska, 06.04.2018.
28
79. Zellis, K. Romu genocīda izpratne romu kopienā un Latvijas sabiedrībā // Starptautiskais
seminārs Tolerance un daudzveidība, Rīga, muzejs “Ebreji Latvijā”, 15.03.2018.
80. Zembahs, R. Domāšana, globalizācija un kopība // LU 76. konference. Sekcijas sēde Kritiskā
domāšana un tās iespējas: filozofijas skatpunkts. 1. daļa. Rīga, LU FSI, 15.03.2018.
81. Zirnīte, M. Vērtību pārvērtēšana pārceļotāju dzīvesstāstos. // LU 76. starptautiskā
konference. Sekcijas sēde Mutvārdu vēstures avotu kritika un migrācijas naratīvi, Rīga, LU FSI,
Kalpaka bulv. 4, 16.03.2018.
Referāti citās akadēmiskajās konferencēs
1. Grīnfelde, M. Iemiesotības dimensijas un medicīnas prakse // RSU zinātniskās konferences
sekcijas sēde Bioētika un pētniecības ētika. RSU, 23.03.2018.
2. Grīnfelde, M. Ķermeņa fenomenoloģija un slimības pieredzes dimensijas // Latvijas
Universitātes 76. konferences sekcija Kritiskā domāšana un tās iespējas: filozofijas skatpunkts. 2.
daļa. Rīga Humanitāro un sociālo zinātņu pētījumu centrs, Kalpaka bulvāris 4, 15.01.2018.
3. Krūmiņa-Koņkova, S. Čekas aģentu vervēšana Romas katoļu, luterāņu un pareizticīgo
Baznīcās LPSR no 1950. līdz 1990. gadam // Latvijas Universitātes, Konrāda Adenauera
fonda un LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas starptautiskā
zinātniskās konference, Rīga, 2018. gada 9. un 10.marts.
4. Kūle, M. Eiropas vērtības un vienotība // Ziņojums Eiropas politikas izaicinājumi un Latvijas
politika: pētnieku ieteikumi. Rīgā, organizē Ārlietu ministrija un LZA Eiropas politikas
pētījumu institūts, 14.12.2018.
5. Kūle, M. Pamatnosacījumi sabiedrības noturībai pret ārējo ienaidnieku // Referāts
Aizsardzības ministrijas seminārs par Latvijas aizsardzības un drošības aktuālajiem jautājumiem.
Ministrijas uzaicinājums. Ādažos (NBS bāzē), 19.09.2018.
6. Kūle, M. Par organisko pasaules uzskatu. Kārļa Ulmaņa un viņa laika inteliģences loma
nācijas pašapziņas veidošanā // Prezidenta institūcija nacionālā valstī, LU, 03.05.2018.
7. Kūle, M. Sabiedrības psiholoģiskā noturība: mīts vai realitāte //Aizsardzības ministrijas
seminārs Latvijas drošības un aizsardzības aktuālie jautājumi, referāts sagatavots pēc
Aizsardzības ministra R. Bergmaņa ielūguma. Bīriņu pilī, 20.04.2018.
8. Kūlis, M. Kritiskā domāšana patiesības meklējumos un iespējamos politiskās inženierijas
valgos // ziņojums LU un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ierosinātajā seminārā
Kritiski par kritisko domāšanu. Rīga, 05.10.2018.
9. Runce, I. Latgales kongresa devums Latvijas valstiskuma, demokrātijas un nacionālās valsts
tapšanā // konference Varas Latvijā. No senlaikiem līdz valstij. LNB, Ziedoņa zāle, 11.05.2018.
10. Šūpulis, E. Kur atradās Revolūcijas iela? Atmiņa un aizmiršana pilsētas telpiskajā
politekonomijā // Konference Pilsētas telpas transformācijas un to ietekme uz kolektīvās atmiņas
un jaunas pieredzes radīšanas procesiem mūsdienās. Rīga, 23.05.2018.
11. Trapenciere, I. Transition from out-of-home care: a problem or an opportunity? // RSU
Zinātniskā konference. Rīga, 22.-23.03.2018.
12. Trapenciere, I., Aleksandrovs, A., Koroļeva, I. Satisfaction with the Quality of Higher
Education: Comparative Analysis of Students’ Perspective in the Baltics // Konference
29
Society.Health.Welfare Contemporary Social Dynamics and Welfare: Urban and Rural Development
Perspectives. Rīga, RSU, 10.-12.10.2018. (http://society-health-welfare.rsu.lv/pdf/abstracts.pdf
P. 185)
13. Trapenciere, I., Koroļeva, I., Aleksandrovs, A. Augstākās izglītības kvalitāte: studentu
viedokļa analīze // RSU Zinātniskā konference. Rīga, 22.-23.03.2018.
14. Vēgners, U. Laika pieredze slimībā: laika pieredzes analīzes konceptuālā aparāta piedāvājums //
Rīgas Stradiņa universitātes 2018. gada Zinātniskā konference, sekcija Bioētika un pētniecības
ētika. RSU, Rīga, 23.03.2018.
15. Vēvere, V. Ētika kā akustiskas dzīvesmāksla // Piemiņas sarīkojums Augustam Miltam (1928-
2008). Rīga 2018.g. 28.maijā
16. Vēvere, V. F. V. Nīče par neuzrakstīto un neuzrakstāmo // Kirkegoriskie lasījumi 2018. Rīga,
2018.g. 16.maijā.
17. Vilciņš, R. Bioloģiskais pavērsiens valodas filozofijā // Seminārs Biofilosofija par dzīvību.
Rīga, LU VFF, 12.12.2018.
18. Zellis, K. Komentāri ziņojumam “Kad dzima Latvijas valsts”(I.Feldmanis) // Konference
Varas Latvijā. No senlaikiem līdz valstij, LNB, Ziedoņa zāle, 11.05.2018.
19. Zellis, K. Vilņa Zariņa atmiņas // Konference Dr.phil. Vilnis Zariņš: garīgais skolotājs, filosofs,
tulkotājs, patriots, LU, 22.05.2018.
Starptautisku u.c. konferenču tēzes
1. Aleksandrovs, A., Koroleva, I., Trapenciere, I., Kasa, R. Quality of the Higher Education from
the Sudents Perspective. // Book of abstracts. EUROSTUDENT VI, Final Conference. Berlin, 2018,
p. 32. http://www.eurostudent.eu/download_files/documents/Book_of_Abstracts.pdf
2. Aleksandrovs, A., Trapenciere, I., Koroļeva, I. Augstākās izglītības kvalitāte: studentu
viedokļa analīze // 2018. gada zinātniskā konference, Rīgā, 2018. gada 22.–23. martā : tēzes. Rīga:
Rīgas Stradiņa universitāte, 2018, 296.lpp. (ISBN 9789934563294)
https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zinātnes%20departaments/zinatniskas_konferen
ces/2018/augstakas_izglitibas_kvalitate_studentu_viedoklis.pdf
3. Balodis A., Enikova A., Hiršs A., Kamoliņš. Kultūras degpunkti: Dagdas ceļojuma žurnāls.
Konference "Kultūras Krustpunkti XII". Programma/tēžu krājums. Rīga: Latvijas Kultūras
akadēmija, 2018. 38. lpp.
4. Balodis, A. Moral Status of Food: the Case of Ethical Gourmandism, The XXIV World
Congress of Philosophy (pieņemtas un publicētas tēzes, referāts nav nolasīts)
5. Buceniece, E. Simona de Bovuāra un mūsdienas: atpakaļ pie “pirmā dzimuma” = Simone de
Beauvoir and the Present Time: Back to the “First Sex” // Vēja G., Lenca I., Vilciņš R. (comp.)
On the Threshold. Ambiguities, Differences, Intersections in Simone de Beauvoir’s Oeuvre: Book of
Abstracts. Rīga: FSI, 2018, pp. 6.–7.
6. Bužinska, L., Lulle, A. (2018). Migrant Students as Diaspora Members: A Case of Latvia. //
On the move: Migration and Diasporas. The 2018 Annual Conference of the Centre of Excellence in
Estonian Studies. Abstracts. Tartu: ELM Scholarly Press, p. 50.
https://docplayer.net/103775420-On-the-move-migration-and-diasporas.html
30
7. Elksne, G. 'It seems to me that I have two homes': Latvian Emigrants` Narratives about
Integration in Swedish Society // On the Move: Migration and Diasporas : The 2018 Annual
Conference of the Centre of Excellence in Estonian Studies, Nov 29-Dec 01, 2018, Tartu, Estonian :
Abstracts Tartu : ELM Scholarly Press, 2018. P.33.
8. Grīnfelde, M. Iemiesotības dimensijas un medicīnas prakse // 2018. gada zinātniskā
konference/Tēzes. Rīga: RSU, 2018. 328. lpp.
9. Gubenko I. De Beauvoir on Sexed Being // Vēja G., Lenca I., Vilciņš R. (comp.) On the
Threshold. Ambiguities, Differences, Intersections in Simone de Beauvoir’s Oeuvre: Book of
Abstracts. Rīga: FSI, 2018, p. 9.
10. Kūle, M. Situācijas” koncepts Bovuāras feminismā un tā mūsdienu interpretācijas // On the
Thrreshold. Ambiguities, Differences, Intersections in Simone de Beauvoir’s Oeuvre: Book of
Abstracts. Riga, LU, 2018, pp. 9–12.
11. Lūse, A. Responding in style: moral, economic and juridical framing of asylum policies //
EASA2018: Staying, Moving, Settling, panelis P122: Human rights and political subjectivities in
motion: migration, hyper-nationalism, and countervailing strategies. Stokholmā, 14.-17.08.2018.
12. Skultāne, V. Writing the Past in the Present // On the Move: Migration and Diasporas : The 2018
Annual Conference of the Centre of Excellence in Estonian Studies, Nov 29-Dec 01, 2018, Tartu,
Estonian : Abstracts Tartu : ELM Scholarly Press, 2018. P. 87.
13. Trapenciere, I., Aleksandrovs, A., Korol ̧eva, I. Satisfaction with the Quality of Higher
Education: Comparative Analysis of Students’ Perspective in the Baltics //
Society.Health.Welfare. Contemporary Social Dynamics and Welfare: Urban and Rural Development
Perspectives, Riga: Riga Stradiņš University, 2018, p.185. http://society-health-
welfare.rsu.lv/pdf/abstracts.pdf
14. Trapenciere, I., Koroleva, I., Aleksandrovs, A., Kaša, R. The hosing for national and
international students in Latvia. // Book of abstracts. EUROSTUDENT VI, Final Conference.
Berlin, 2018, p. 56.
http://www.eurostudent.eu/download_files/documents/Book_of_Abstracts.pdf
15. Vevere, V. Co-dependence, regard for other and ethical demand: Z. Bauman and K. E.
Logstrup // Education-Culture-Society. 5th International Scientific Conference Wroclaw 11-
12.09.2018. Book of Abstracts. Wroclaw: University of Wroclaw.
16. Vēgners, U. Laika pieredze slimībā: laika pieredzes analīzes konceptuālā aparāta
piedāvājums // 2018. gada zinātniskā konference/Tēzes. Rīga: RSU, 2018. 327. lpp.
17. Vēvere, V. (2018). Feminist Autothanatographies: Alice James and Simone de Beauvoir //
Vēja G., Lenca I., Vilciņš R. (comp.) On the Threshold. Ambiguities, Differences, Intersections in
Simone de Beauvoir’s Oeuvre: Book of Abstracts. Rīga: FSI, 2018, p. 20.
Dalība ekspertu diskusijās un semināros, apaļajos galdos
1. Jankovska, M., Kūlis, M., Šuvajevs, I., Vēvere, V. Dalība IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa
apaļā galda diskusijā “Humanitārās zinātnes valsts drošībai”. Rīga, LNB, 19.06.2018.
2. Kūle, M. UNESCO Latvijas nacionālās komitejas Zinātnes komisijas apspriede. Padarītā
vērtējumi un UNESCO medijpratības un informācijpratības katedras ieceres, 03.04.2018.
31
3. Kūle, M. Vadīts IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa apaļais galds diskusijā “Humanitārās
zinātnes valsts drošībai”. Rīga, LNB, 19.06.2018.
4. Kūle, M., Kūlis, M., Kūlis, R., Šuvajevs, I., Gubenko, I. Vilciņš, R. Dalība ekspertu seminārā
Kritiski par kritisko domāšanu. Rīko LU FSI sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību
Latvijā. Rīga, Eiropas Komisijas pārstāvniecības telpas, Aspazijas bulv. 28, 2. stāva apsriežu
zāle, 05.10.2018.
5. Kūle, M., Kūlis, M., Vilciņš, R. Dalība ekspertu seminārā Kritiskās domāšanas attīstība un
medijpratība Latvijā. Rīko LU FSI sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā. Rīga,
LU, Aspazijas bulv. 5, 5. stāvs, 503. audit.
6. Vēgners, U., Vilciņš, R. Dalība ekspertu seminārā Kritiskās domāšanas attīstība izglītībā Latvijā.
Rīko LU FSI sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā. Rīga, Eiropas Komisijas
pārstāvniecības telpas, Aspazijas bulv. 28, 2. stāva apsriežu zāle, 22.08.2018.
Organizēti kongresi, konferences un semināri
29.03.2018. organizēts LU FSI zinātnisko darbinieku seminārs ar Salamankas Universitātes asoc.
prof. Maria Martinez Gomez, kura uzstājās ar priekšlasījumu par Latvijas un Spānijas filosofijas
attiecībām XX gs., īpaši izceļot Unamuno un Raudives saistību.
29.03.2018. Letonikas programmas 6. projekta ietvaros LU FSI telpās Kalpaka bulv. 4 notika
darba semināri par humanitārajām zinātnēm, vērtībām un drošumu:
Filosofu grupa. Atbild. M. Kūle. Tēma: Vērtības, drošība, drošums un humanitāro zinātņu loma
šajā aspektā.
Reliģijpētnieku grupa. Atbild. S. Krūmiņa-Koņkova. Tēma: Reliģija un drošums.
Dzīvesstāstu pētnieku grupa. Atbild. M. Zirnīte. Tēma: dzīvesstāsti, vērtības, krīzes, drošība.
Etnisko pētījumu grupa. Atbild. V. Volkovs. Tēma: Mazākumtautības, humanitāri sociālie
pētījumi un drošība.
http://fsi.lu.lv/?sadala=1&id=856
16.05.2018. sarīkoti kārtējie Kirkegoriskie lasījumi, šoreiz ar tēmu: “Kirkegoriskie lasījumi 2018:
Priekšvārdi, prologi, pirmvārdi, ievadvārdi filozofijā, dzejā, prozā un dzīvē. Lasījumos par
priekšvādiem kā īpašu literāri filozofisku un/vai poētisku žanru S. Kirkegora, F. Nīčes, G. V. F.
Hēgeļa, Ž. Deridā u.c. filozofu tekstos piedalījās Raivis Bičevskis, Velga Vēvere, Igors Gubenko,
Andrejs Balodis, Andris Hiršs, Ansis Zunde u.c.
http://fsi.lu.lv/?sadala=1&id=861
28.05.2018. LU Humanitāro un sociālo zinātņu centrā Kalpaka bulv. 4, 215. telpā norisinājās
piemiņas sarīkojums Augustam Miltam (1928–2008): filozofijas profesoram un Nacionālās mutvārdu
vēstures pētījuma pamatlicējam. Konference iekļauta “Latvija –100” norisē. Konferences vadītāja
Dr. philol. Ieva Garda-Rozenberga
32
Konferenci organizē: LU Filozofijas un socioloģijas institūta mutvārdu vēstures pētnieki,
Latvijas ar LU Bibliotēkas, Latvijas Kara muzeja un Latvijas Okupācijas muzeja līdzdalību.
Konferenci atbalsta: LU APP, Rīgas dome; Valsts Kultūrkapitāla fonds, Nordplus (Projektu
vadītāji:: M.Zirnīte, M.Pranka, G.Elksne).
Konferences programmā: profesora Augusta Milta kolēģi, skolnieki, sekotāji. Ar referātiem
uzstājās: Dr.habil.phil. Maija Kūle, PhD Vieda Skultāne, Dr.sc.soc. Baiba Bela, Dr. philol.
Sarma Kļaviņa, Dr.phil. Velga Vēvere. Otrajā daļā: dzīvesstāstu priekšnesums “Atmiņu
spoguļi” režisores Māras Ķimeles un aktieru Regīnas Razumas un Andra Keiša interpretācijā.
Video ieraksts 2 daļās pieejams:
https://www.youtube.com/watch?v=ZwnYvMFlee0
http://fsi.lu.lv/?sadala=1&id=862
10.10.2018., 18.10.2018., 02.11.2018. – Treniņsemināru cikls dzīvesstāstu intervētājiem
„Dzīvesstāstu mācībstunda”, veltījums Augusta Milta 90 gadu atcerei. Organizē: LU Filozofijas
un socioloģijas institūta mutvārdu vēstures pētnieki, Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku
asociācija “Dzīvesstāsts”; Atbalsta: LU APP, Rīgas domes; Valsts Kultūrkapitāla fonds,
Nordplus (Projektu vadītāji:: M.Zirnīte, M.Pranka, G.Elksne).
Nodarbību vadītāji: Vieda Skultāne, Ieva Garda-Rozenberga, Māra Zirnīte
Tēmu vadītāji un debatētāji:
Maija Krūmiņa: “Ievads intervēšanā: Individuālās un kolektīvās atmiņas par valsts vēsturi”;
Edmunds Šūpulis: “Ievads praktiskā intervēšanas darbā – sagatavošanās intervijai un intervijas
sekmīga norise; intervijas jautājumi, tehniskie līdzekļi, intervējamo cilvēku atlases
pamatprincipi”;
Ieva Garda-Rozenberga: “Ievads praktiskā intervēšanas darbā: intervijas sekmīga norise,
intervijas rezultātu noformēšana, intervētāja ētika”;
Ginta Elksne: “Dzīvesstāsti starppaaudžu mijiedarbībā: kādas pārmaiņas notiek, kad atmiņas
pārceļo no paaudzes uz paaudzi”;
LU FSI mutvārdu vēstures pētnieki Kaspars Zellis, Agita Lūse, Kristīne Rotbaha; Latvijas
Mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas “Dzīvesstāsts” dalīnieki Arta Savdona, Laura Bužinska,
Ligita Zandovska.
Video ieraksti pieejami:
https://www.youtube.com/watch?v=9FFIehj36Yo&t=20s
http://www.dzivesstasts.lv/lv/free.php?id=23778
22.05.2018. LU Humanitāro un sociālo zinātņu centrā Kalpaka bulv. 4, konferenču zālē sarīkota
filozofijas doktoram Vilnim Zariņam veltīta konference Dr. phil. Vilnis Zariņš: garīgais skolotājs,
filosofs, tulkotājs, patriots. No LU FSI zinātniekiem konferencē uzstājās Maija Kūle, Rihards
Kūlis, Kaspars Zellis.
http://fsi.lu.lv/?sadala=1&id=863
07.06.2018. LU Filozofijas un socioloģijas institūts pulksten 18:00 Kalpaka bulv. 4 rīkoja pirmo
diskusiju, gatavojoties pāvesta Franciska vizītei Latvijā ciklā “Latvija un Universitāte sarunā ar
33
pāvestu”. Diskusijas tēma: Ekoloģija: vai mūsu dzīvesveids Latvijā apdraud mūs pašus? Diskusijā
piedalās LU rektors Indriķis Muižnieks, Lugāno Teoloģijas Universitātes un RARZI profesors
Andris Marija Jerumanis, “Zaļā brīvība” pārstāve un ilgtspējas un izglītības eksperte Dr. phil.
Inga Belousa, bioloģiskās daudzveidības aizsardzības eksperts Dr. geogr. Ēriks Leitis, UNESCO
Latvijas Nacionālās komisijas Izglītības sektora vadītāja Ilze Dalbiņa, atvērtās saimniecības
“Zadiņi” saimniece, integrētās ekoloģijas un permakultūras eksperte, labdarības organizācijas
“Caritas Latvija” pārstāve Veronika Felcis u.c. Diskusiju vada Dr. phil. Soveiga Krūmiņa-
Koņkova.
http://fsi.lu.lv/?sadala=1&id=865
07.06.2018. LU FSI sarīkoja mini konferenci un svinības par godu Vladislava Volkova
monogrāfijas Latvijas etnisko minoritāšu identitātes vērtības. Starp normatīvismu un plurālismu
atvēršanai. Ar zinātniskām pārdomām uzstājās gan pats autors, gan ari prof. Maija Kūle, Dr. art.
Nadežda Pazuhina, Dr. hist. Leo Dribins, as. prof. Lrisa Brokāne (LLU), Dr. phil. Svetlana
Kovaļčuka u.c. Referenti izcēla monogrāfijas nozīmīgumu sociālo teoriju pētīšanā un empīrisko
socioloģisko pētījumu par etnisko minoritāšu vērtībām apkopošanā.
http://fsi.lu.lv/?sadala=1&id=870
04.–05.10.2018. LU FSI sadarbībā ar Vroclavas Universitātes Starptautisko studiju institūtu
(Polija) un Opoles Universitātes Politisko zinātņu institūtu (Polija), Krievijas Zinātņu
Akadēmijas Vispārējās Vēstures institūta Reliģijas un Baznīcas vēstures centru un
Sanktpēterburgas Universitātes Filozofijas institūtu (Krievija) LU Humanitāro un sociālo
zinātņu centrā Kalpaka bulv. 4 sarīkoja starptautisku zinātnisku konferenci Socio-Political and
Religious Ideas and Movements in the 20th–21st Centuries (“Sociāli politiskās un reliģiskās idejas un
kustības 20.–21.gs.”). Reliģiju pētnieki, politologi, antropologi, filozofi, vēsturnieki un teologi
Rīgas zinātniskajā forumā diskutēs par politisko un reliģisko ideju mijiedarbību mūsdienu
pasaulē. Lai izprastu mūsdienu pasaulē notiekošos globālos procesus, tika aplūkota 20.gs.
vēsturiskā pieredze, īpašu akcentu veltījot autoritāro un totalitāro režīmu atstātajam
ideoloģiskajam mantojumam. Konferencē tikās zinātnieki no Latvijas, Polijas, Krievijas,
Lietuvas, Igaunijas, Lielbritānijas, Vācijas, Turcijas, Ukrainas, Indijas un Ungārijas.
http://fsi.lu.lv/?sadala=1&id=885 http://fsi.lu.lv/?sadala=1&id=887
10.19.2018. Norisinājās LU FSI rīkots mutvārdu vēstures pētnieku seminārs dzīvesstāstu
intervētajiem. Seminārā piedalījās skolu audzēkņi no Rīgas, Iecavas, Vaiņodes, gatavojoties
skolēnu zinātniski pētniecisko darbu rakstīšanai.
http://fsi.lu.lv/?sadala=1&id=888
No 22. līdz 24. novembrim LU norisinājās LU FSI sadarbībā ar LU un Francijas institūtu Latvijā
rīkota starptautiska zinātniskā konference On the Threshold: Ambiguities, Differences, Intersections
in Simone de Beauvoir's Oeuvre ("Simonai de Bovuārai – 110. Daudznozīmības, atšķirības,
34
krustpunkti") par godu franču filozofes un rakstnieces 110 gadu jubilejai. Konferencē ar
vieslekcijām uzstājās Centrāleiropas Universitātes asociētā profesore Linda Fišere (Linda Fisher),
Oslo Universitātes profesore un starptautiskās Bovuāras biedrības prezidente Tove Petešena
(Tove Pettersen), ar referātiem uzstājās gan LU FSI zinātnieki, gan arī citi vietējie un ārzemju
pētnieki. Konferencē piedalījās arī pazīstama Simonas de Bovuāras un Žana Pola Sartra tuva
draudzene, sieviešu tiesību aktīviste, vēsturniece un rakstniece Klodīne Monteja (Claudine
Monteil).
https://www.lu.lv/en/about-us/ul-media/news/single/t/45878/ http://fsi.lu.lv/?sadala=1&id=893
https://beauvoir2018riga.blogspot.com/
Foto:
https://photos.google.com/share/AF1QipM7A_6ChOfnlNWhPINlRO4sZ448PvM3vKP7HyOK9
tV28Lnnphe9kWQff3rEf69NHg?key=a2JiWXFlZVZTMTRsYW13YXBaMGpQX2JwR1ZtenFR
19.11.2018. – 2018. gada 19. novembrī Rīgā norisinājās starptautiskā konference – vecticībnieku
ikonu gleznotāja Pimena Sofronova (1898–1973) 120. gadadienai veltītie lasījumi. Pasākumu
organizēja Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas padome, Rīgas Grebenščikova
vecticībnieku draudze sadarbībā ar LU FSI. Pimens Sofronovs ir viens no ievērojamākajiem
Baltijas ikonu gleznotājiem, kuri turpināja senkrievu ikonogrāfijas tradīciju 20. gadsimtā.
Dzimis Igaunijā 1898. gadā, 12 gadu vecumā kļuvis par vecticībnieku ikonu gleznotāja Gavriila
Frolova mācekli, gleznojis ikonas Rēzeknes Vecticībnieku draudzes lūgšanu namam, vadījis
ikonu darbnīcu Rīgā (1928–1931), 1930. gados vadījis ikonu gleznošanas kursus Parīzē, Prāgā,
Rakovicas klosterī (Serbijā), Amajas (tag. Ševetoņas) benediktīņu klosterī (Beļģijā). 1939. gadā
Vatikānā viņš ar 56 ikonām piedalījās Kristīgās mākslas izstādes ekspozīcijas veidošanā,
mūsdienās šīs ikonas atrodas Vatikānā, Pontifikālā Austrumu institūta telpās. Kopš 1947. gada
Pimens Sofronovs dzīvoja Milvilā (ASV) un piedalījās vecticībnieku un pareizticīgo dievnamu
apgleznošanā, kā arī Bizantijas un senkrievu kultūras mantojuma izpētē un popularizēšanā.
Pimenam Sofronovam veltītajos lasījumos piedalījās vecticībnieku draudžu pārstāvji no
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, referātus prezentēja vecticībnieku kultūras pētnieki Mari-Liis
Pāvera (Igaunija), Grigorijs Potašenko (Lietuva), Mihals Ržūtils (Čehija), Darja Maļceva (Itālija /
Krievija), Viktorija Aleksandrova (Latvija / Krievija), Boriss Ravdins (Latvija), Sergejs Žuravļovs
(Latvija), Nadežda Pazuhina (Latvija).
http://fsi.lu.lv/?sadala=1&id=894
16.–18.10.2018. – Starptautiska konference Martin Heidegger in Riga “Martins Heidegers Rīgā”.
Pirms 90 gadiem – 1928. gada septembrī Rīgā ieradās viens no tā laika ievērojamākajiem un
nozīmīgākajiem filozofiem Martins Heidegers (1889–1976). Herdera Biedrības rīkotā lekciju
cikla ietvaros viņš Rīgā nolasīja vairāku lekciju kursu par Kanta Tīrā prāta kritiku un par
filozofijas aktuālo situāciju. Šo Heidegera vizīti Rīgā atceroties, sadarbībā ar Int. Martina
Heidegera Biedrību tika rīkota starptautiska konference “Martins Heidegers Rīgā”. Konference
norisināsies no 2018. gada 16. līdz 18. oktobrim (16. oktobrī – LU Raiņa 19 Mazajā aulā, 17. un
18. oktobrī – LU Bibliotēkas ēkā Kalpaka 4). Konferences tēmas skar Heidegera filozofiju pārejas
35
posmā no viņa nepabeigtā traktāta “Esamība un laiks” (1927) līdz 30. gadu sākumam.
Konferenci finansiāli atbalsta LKKF un LU.
http://fsi.lu.lv/?sadala=1&id=884
Pieredzes apmaiņas semināri mutvārdu vēstures metodikā un dzīvesstāstu intervēšanā - 2
Vada: Māra Zirnīte, Kaspars Zellis, Edmunds Šūpulis:
1. Seminārs LU SZF Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas studentiem,
pasniedzēja V. Zelča (13.02.2018.);
https://www.facebook.com/pg/Lifestory-Latvian-Oral-History-Researchers-Association-
108857205827570/photos/?tab=album&album_id=1681283025251639
2. Seminārs Alberta koledžas audzēkņiem, lektore Elizabete Palasiosa (28.03.2018.).
https://www.facebook.com/pg/Lifestory-Latvian-Oral-History-Researchers-Association-
108857205827570/photos/?tab=album&album_id=1725436474169627
Zinātnieku nakts ietvaros 28. 09. 2018. tika organizēta diskusijas “Pēcpatiesības nakts
sarunas”. Atbildīgā par pasākuma organizēšanu S. Krūmiņa-Koņkova. Piedalījās M.Kūle,
R.Kūlis, M.Kūlis, I. Gubenko, R. Vilciņš, M. Kiope u.c.
Organizētas sekcijas LU 76. starptautiskās konferences ietvaros:
15.01.2018. Sekcijas sēde Kritiskā domāšana un tās iespējas: filozofijas skatpunkts. 2. daļa. Vadītāji:
Māra Kiope, Inese Runce
15.03.2018. Sekcijas sēde Kritiskā domāšana un tās iesppējas: filozofijas skatupunkts. 1. daļa. Vadītaji:
Solveiga Krūmiņa-Koņkova.
16.03.2018. Sekcijas sēde Mutvārdu vēstures avotu kritika un migrācijas naratīvi. Vadītāji: Māra
Zirnīte, Kaspars Zellis.
16.03.2018. Sekcijas sēde Mūsdienas sabiedrības attīstības tendences: novērojumi un kritiska analīze.
Vadītāji: Ilze Koroļeva, Laine Kristberga.
15.05.2018. LU FSI un Daugavpils Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu institūta
sadarbības seminārs Radikālisma draudi mūsdienās: Islāma valsts, Daugavpils. LU FSI pētnieks
Māris Kūlis piedalās semināra organizēšanā un uzstājas tajā ar vieslekciju.
18.10.2018. LU FSI un Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes
sadarbības seminārs Islāmiskā terorisma saknes un draudi – Islāma valsts, Liepājā. LU FSI pētnieks
Māris Kūlis piedalās semināra organizēšanā un uzstājas tajā ar vieslekciju.
15.06.2018. Ilze Koroļeva organizēja informatīvu semināru Longitudinālo pētījumu metodoloģija:
SHARE projekta 2. viļņa realizācijas sagatavošana un realizācijas specifika, LU FSI.
36
Populārzinātniskas publikācijas un uzstāšanās
1. Aleksandrovs, A. Pētījums: Latvijas studenti kļuvuši mērķtiecīgāki // izm.gov.lv, 10.01.2018.
http://izm.gov.lv/lv/aktualitates/2744-petijums-latvijas-studenti-kluvusi-merktiecigaki
2. Aleksandrovs, A. Sižets Pirmajā Baltijas kanālā: Работать, чтобы учиться и учиться, чтобы
работать http://www.1tv.lv/news/13318-rabotat-chtoby-uchitsya-i-uchitsya-chtoby-
rabotat.html
3. Aleksandrovs, A. Studentu vidējie ikmēneša ienākumi palielinājušies gandrīz divkārt // NRA.lv,
23.01.2018. https://nra.lv/latvija/234988-studentu-videjie-ikmenesa-ienakumi-palielinajusies-
gandriz-divkart.htm
4. Aleksandrovs, A. Studentus apmierina studiju kvalitāte Latvijā // NRA.lv, 15.01.2018.
https://nra.lv/latvija/234209-studentus-apmierina-studiju-kvalitate-latvija.htm
5. Balodis, A. (kopā ar A. Enikovu) Pokemoni Ēdenes dārzā. Par Ginta Gabrāna izstādi
“Transrealitāte Zirgu ielā” // LSM.lv, 07.12.2018.
6. Balodis, A. Dalība LSM Dziesmusvētku studijā ar raidījumu “Pastaliņu darbnīca”, 05.05.2018.
7. Balodis, A. Lekcija “Postmarksisma perspektīva uz filmu “Tikumīga sieviete” (Los Decentes)”,
Kino Bize, 2018. g. marts.
8. Balodis, A. Vēsturiskā fantāzija “Neizdevušās nākotnes” // Sarunu festivāls Lampa, 30.06.2018.
9. Balodis, A., Hiršs, A. Raidījums “Fono-Grāfs” Radio NABA – raidījuma vadīšana un satura
gatavošana.
10. Beitnere-Le Galla, D. (ar K. Skujenieku, U.Bērziņu, G. Godiņu, O. Lāmu) Diskusija “Lāčplēša
redzējums”// Domuzīme, 2018. Nr. 2., 46.-51. lpp.
11. Beitnere-Le Galla, D. Dzejnieks un valsts, Aspazijas māja muzejs, 14.11.2018.
12. Beitnere-Le Galla, D. Humanitārie un morālie apsvērumi patvēruma meklētāju politikas
veidošanā. // Jaunā Gaita, 2018, Nr. 282, pavasaris, 41.- 46. lpp.
13. Beitnere-Le Galla, D. Indivīds, kultūra, pilsoniskās vērtības un valsts, Krimuldas bibliotēka, 17.
03.2018.
14. Beitnere-Le Galla, D. Kad prezidents runā // Latvijas Avīze, 16.05.2018.
15. Beitnere-Le Galla, D. Pašizpratnes skices no Latgales dzīvesstāstiem // Daugavpils novads. Vietas
vērtība. Rīga: Zinātne. Letonikas Fonds, 2018. 47.–60. lpp.
16. Beitnere-Le Galla, D. Priekšlasījums Mēs un Latvija. Pašizpratnes limiti un attieksmes sociālajā
saziņā, LNB, 25.04.2018.
17. Beitnere-Le Galla, D. Saeima mūs bīda Krievijas guberņas virzienā // Latvijas Avīze, 14.03.2018.
18. Beitnere-Le Galla, D. Vai esam tikai dziedātājtauta? Vai pašizpratnes mīts? // LU kafejnīca –
diskusija, 17. 04.2018.
19. Beitnere-Le Galla, D. Vai mākslas ir uzdevums? Kino kā nemanāmā indoktrinācija //
Kinoforums Un Vārds tapa filma, seminārs Dot Eiropai dvēseli (Formācija, deformācija, reformācija),
03.04.2018.
37
20. Beitnere-Le Galla, D. Varonības arheoloģija. Sabiedrības konstruēšana literatūrā. Ziemeļvalstu
informācijas centrs, 05.10.2018.
21. Bičevskis, R. Korundra astrolavio [recenzija par grāmatu: Andris Zeibots. Plēve. Stāsti. Rīga,
Zvaigzne ABC, 2017] // Domuzīme, Nr. 3 (2018), 53. lpp. ISSN 2256-0408.
22. Bičevskis, R. Priekšvārdi filozofijai. Glosa par filozofu un publikas attiecībām // Punctum,
20.12.2018. (http://www.punctummagazine.lv/2018/12/20/prieksvards-filozofijai-glosa-par-
filozofu-un-publikas-attiecibam/)
23. Bužinska, L. idejuTalka “Kā mēs varam uzlabot latviešu valodas apguvi?”, 20.11.2018.
https://www.facebook.com/events/581280288997620/
24. Bužinska, L. organizēta diskusija “Vai un kur ir vieta dažādībai Latvijā?”, 22.01.2018.
https://www.satori.lv/event/diskusija-vai-un-kur-ir-vieta-dazadibai-latvija
25. Bužinska, L. organizēta Jauno zinātnieku sanākšana “Kā neuzrakstīt disertāciju Čīlē? ”,
25.01.2018. https://www.facebook.com/events/239376070079847/
26. Bužinska, L. organizēta saruna “Kā dekolonizēt prātu un attīstīt starpkultūru prasmes?”,
20.10.2018. https://www.facebook.com/events/314566435943289/
27. Dimants, A. Ainārs Dimants: Viltus ziņu vecais grābeklītis // LA, 21.03.2018.
(http://www.la.lv/ainars-dimants-viltus-zinu-vecais-grabeklitis/)
28. Dimants, A. Krievijas mediju sistēmas paralēles // https://lv.ejo-online.eu/5214/mediji-un-
politika/krievijas-mediju-sistemas-paraleles, 06.08.2018.
29. Dimants, A. Lielās medijpratības mazā vieta kompetenču izglītības projektā ‘Skola 2030’. //
https://lv.ejo-online.eu/5155/mediji-un-politika/lielas-medijpratibas-maza-vieta-kompetencu-
izglitibas-projekta-skola-203, 09.01.2018.
30. Dimants, A. Nevis par daudz komunikācijas – par maz komunikācijas zinātnes //
http://multinews.lv/nevis-par-daudz-komunikacijas-par-maz-komunikacijas-zinatnes/,
09.08.2018.
31. Dimants, A. Nevis par daudz komunikācijas – par maz komunikācijas zinātnes // https://lv.ejo-
online.eu/5220/mediji-un-politika/nevis-par-daudz-komunikacijas-par-maz-komunikacijas-
zinatnes, 15.08.2018.
32. Dimants, A. Skaidra struktūra, piepildījums – stipri vien nepilnīgs. [Par Elektronisko
plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālo stratēģiju 2018.–2022. gadam]. //
https://lvportals.lv/viedokli/295679-skaidra-struktura-piepildijums-stipri-vien-nepilnigs-2018,
17.05.2018.
33. Dimants, A. Vai karaliene ir kaila? // https://lv.ejo-online.eu/5308/galvenais-raksts/vai-
karaliene-ir-kaila, 06.12.2018.
34. Dimants, A. Viltus ziņu vecais grābeklītis // https://lv.ejo-online.eu/5175/mediji-un-
politika/viltus-zinu-vecais-grabeklitis, 21.03.2018.
35. Dimants, A. Ziņojumi Centrālās un Austrumeiropas starptautiskā foruma “Via Carpatia”
konferences “Circle of Wincenz: the future of Carpathians” diskusijās “Informācijas ieroči XXI
gadsimta hibrīdajos konfliktos” un “Centrāleiropas reformu uzvaras un zaudējumi: mācības
Ukrainai” Krivorivnjā, Ukrainā.
36. Dimants, A. Ziņojums “Visu laiku austrumieši plašsaziņas mediju darbā” akadēmiskajā vienībā
“Austrums”.
38
37. Dimants, A. Ziņojums kolektīvās monogrāfijas “The European Handbook of Media
Accountability” sastādītāju un autoru noslēguma konferencē Berlīnē, Vācijā.
38. Dimants, A. Ziņojums par viltus ziņām “Žurnālistikas cerības – 2018” balvas pasniegšanas
konferencē Biznesa augstskolā “Turība”.
39. Dimants, A. Общественные СМИ не должны быть инструментом. Часть 1, 15.01.2018.
(https://ru.ejo.ch/etika-i-kachestvo/obshestvennie-smi-chast-pervaya)
40. Dimants, A. Общественные СМИ не должны быть инструментом. Часть 2. 24.01.2018.
(https://ru.ejo.ch/etika-i-kachestvo/obshestvennie-smi-chast-vtoraya)
41. Dimants, A. Общественные СМИ не должны быть инструментом. Часть 3. 01.02.2018.
(https://ru.ejo.ch/etika-i-kachestvo/obshestvennie-smi-chast-tretya)
42. Dimants, A. Параллели российской медиасистемы //. https://ru.ejo.ch/media-i-politika/ross-
mediasistema, 02.08.2018.
43. Dimants, A. Параллели российской медиасистемы. Часть 2. // https://ru.ejo.ch/media-i-
politika/ross-mediasistema-prodolzhenie, 15.08.2018.
44. Dimants, A. Старые грабли фальшивых новостей // https://ru.ejo.ch/etika-i-
kachestvo/falshivie-novosti, 30.03.2018.
45. Elksne, G. Ētiska pieeja Latvijas sabiedrības daudzveidībai: monogrāfijas “Piederēt un atšķirties.
Romu, krievu un latviešu dzīvesstāsti Latvijā” (red. V.Skultāne) recenzija. // Jaunā Gaita, 2018,
Nr. 293, vasara, 59.-61.lpp.
46. Elksne, G. Zirnīte, M. Augusts Milts – par dzīvi, ētiku un dzīvesstāstiem. // Zinātnes Vēstnesis, 10
(552), 21.05.2018.
47. Gubenko, I. Par ko nevar runāt, to var parādīt // Kino Raksti, 20.02.2018.
48. Gubenko, I. Pasāža (Kopā ar filozofu Igoru Gubenko skatām Artura Bērziņa personālizstādi
“Patīknepatīkamība” // LR1, 19.03.2018.
49. Gubenko, I. Starp tīklu un muzeju // Arterritory [dalība ekspertu diskusijā par postinterneta
mākslu], 17.01.2018.
50. Gubenko, I. Vēsturiskā fantāzija “Neizdevušās nākotnes” // Sarunu festivāls Lampa, 30.06.2018.
51. Gubenko, I. Александр-студия, LR4, 20.12.2018.
52. Hiršs, A. Diskusija “Latviešu temperaments” // Skatuves mākslas festivāls Patriarha rudens,
E.Smiļģa Teātra muzejs, 01.10.2018.
53. Hiršs, A. Latvijas Universitātes radio NABA Dziesmu un deju svētku speciālizlaidums, saruna
"Pastaliņu domnīca", 05.05.2018
54. Hiršs, A. Vēsturiskā fantāzija “Neizdevušās nākotnes” sarunu festivālā LAMPA, Cēsis,
30.06.2018.
55. Kanepone, A. Konsultē folkloriste un LU Filozofijas un socioloģijas institūta folkloras pētniece
Aīda Rancāne. Grūd nelaimi ūdenī. // Ieva, Nr.50 (1301), 12.12.2018. 28.–30.lpp.
56. Kiope, M. Aleksander studija, LR4, 08.01.2018.
57. Kiope, M. Lekcija un diskusija jauniešiem Kā veidot draudzības saites? Vada: prof. Baiba
Brūdere, Dr. Theol., prof. Māra Kiope, Dr. phil. // Pasākums Slavēšanas vakari radošiem
jauniešiem “Pegazs”. https://www.facebook.com/events/324760347931251/
58. Kiope, M. Pāvests Francisks: cilvēces enerģētikas pārejas plāns // Enerģija un Pasaule Nr. 5 (2018),
70.-74. lpp. (http://www.energijaunpasaule.lv/wp-content/uploads/2018/10/pavests.pdf) (ISSN
1407-5911)
39
59. Kiope, M. Radio Marija Latvija. Raidījums „Duc in altum!” Radio Marija Latvija raidījums par
teoloģijas un filozofijas skatījumu uz dzīvi. Raidījuma veidotāja un vadītāja.
http://arhivs.rml.lv/?dir=RML_arhivs/Raidijumi/Duc%20in%20altum
60. Krūmiņa-Koņkova, S. Atbrīvošana nevar būt rāma un bijīga // Katoļu baznīcas vēstnesis Nr. 9 (573)
(2018, 14.sept.), 18.–20.lpp. (ISSN 1407-2203)
61. Krūmiņa-Koņkova, S. Diskusija “Ekoloģija: vai mūsu dzīvesveids Latvijā apdraud mūs
pašus?” no cikla "Latvija un Universitāte sarunā ar pāvestu”, 07.06.2018. Diskusijas
sagatavošana un vadīšana.
62. Krūmiņa-Koņkova, S. LU FSI pasākuma organizēšana Zinātnieku nakts 2018 ietvaros,
28.09.2018.
63. Krūmiņa-Koņkova, S. Piedalīšanās diskusijā “Noklusēt, aizmirst vai atzīt: par sadarbošanos ar
padomju varu”. Rīgas Sv. Pestītāja anglikāņu baznīca, 22.11.2018.
64. Krūmiņa-Koņkova, S. Piedalīšanās diskusijā “Публикация "мешков ЧК": чего ожидать
обществу?” LR4 programmā Открытый вопрос, 27.08.2018.
65. Krūmiņa-Koņkova, S., I. Lisenkova, Tur ir nodevības simts nokrāsas. Katoļu baznīcas vēstnesis,
Nr.6, 08.06.2018, 9.-16.lpp.
66. Krūmiņa-Koņkova, S., M. Miķelsone, Starp labu un ļaunu // Ir, 21-27.06.2018, 25.-27.lpp.
67. Kūle, M. Daba, zeme, jūra - ainavu dārgumi // Reģionu dienu aktivitāšu un LR 100 gadu jubilejas
konference-pasākums „Brīvības ielu stāsts” un „Ainavu dārgumi”, organizē VARAM, Rīgā,
LNB.
68. Kūle, M. Uzruna „Vērtības, par kurām iestāties” // Festivāls Lampa, Aizsardzības ministrijas,
katoļu arhibīskapa un mediju pārstāvju saruna, Cēsis, 30.06.2018., 18:00 – 19:30, Drošā telts, nr.19
https://www.festivalslampa.lv/lv/programma--2018/programma
69. Kūle, M. (kopā ar Veltu Puriņu) Pētījumi Letonikā un vērtības // TV24, 9.05.2018.
70. Kūle, M. “No vārda „nacionāls” nevajag kautrēties.” Juris Lorencs - saruna ar Maiju Kūli //
Latvijas avīze (www.la.lv), 15.11.2018.
71. Kūle, M. Latvia on the Path to a Civil Society, Its Spiritual and Ethical Health, and Challenges
in the Age of Globalization // Enerģija un pasaule, special issue of the journal Energy and the
World, dedicated to the IY World congress of Latvian Scientists, 2018, June, pp. 84-88.
72. Kūle, M. Latvija ceļā uz pilsonisko sabiedrību, tās garīgā un ētiskā veselība, izaicinājumi
globalizācijas laikmetā // Enerģija un pasaule, žurnāla speciālizdevums IY Pasaules latviešu
zinātnieku kongresam, 2018. g. jūnijs, 80.-84. lpp.
(http://www.energijaunpasaule.lv/aktualitates/pasaules-zinatniekiem-par-latviju/)
73. Kūle, M. Latvija Eiropā // TV24, 9:30, 29.05.2018.
74. Kūle, M. Lekcija „Latvijas riski un valsts vērtības” ciklā „Domāsim kopā”, Mazā ģilde,
04.04.2018.
75. Kūle, M. Monopola viešņa // Intervija ar Ingusu Ulmani, LR1, MONOPOLS, 21.10.2018.
(https://lr.1.lsm.lv/lv/raksts/monopols/monopola-viesna-filozofe-maija-kule.a111446/)
76. Kūle, M. Uzruna „Vidzemei” tribīnē Latviešu Vispārējo dziesmu svētku gājienā, 01.07.2018.
77. Kūlis, M. Islāma valsts // Klubs, Nr. 9/Augusts, Izdevniecība Santa, 2018. 36.–40. lpp.
78. Kūlis, M. Kā Bagdādī Eiropu nolaupīs... // Klubs, Nr. 12/Decembris, Izdevniecība Santa, 2018.
18.–19. lpp.
40
79. Kūlis, M. Pasaules filosofiskā doma virzās uz Āziju // Latvijas Universitātes portāls. [Tiešsaiste],
17.09.2018. https://www.lu.lv/zinas/t/44294/
80. Kūlis, M. Raksts/intervija “Drošības nekad nav par daudz”. Intervijas un raksta autore: Arāja,
Dita // IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa speciālizdevums #4 2018. 16.–18. lpp.
81. Kūlis, M. Sarežģītās attiecības. Par Kaspara Kļaviņa monogrāfiju Savienotie trauki // Punctum,
12.11.2018. http://www.punctummagazine.lv/2018/11/12/sarezgitas-attiecibas/
82. Pazuhina, N. Saruna tiešajā ēterā ar LU FSI pētnieci Nadeždu Pazuhinu par Latvijas krievu
kultūras telpu un identitāti. // LR4. Александр-студия. Русские в Латвии: от языка к культуре
и обратно. 15.01.2018.
(http://lr4.lsm.lv/lv/lr/arhivs/?adv=1&d=15&m=1&y=2018&d2=&m2=&y2=&channel=4&keywo
rd=)
83. Pazuhina, N. Saruna tiešajā ēterā par Nacionālās enciklopēdijas tapšanu. Piedalās
enciklopēdijas izdevuma galvenā redaktore Astrīda Iltnere un LU FSI pētniece Nadežda
Pazuhina // LR 4, Lietu daba Энциклопедия: достовернее и проще googl’a?
01.11.2018.http://lr4.lsm.lv/lv/lr/arhivs/?channel=4&y=2018&m=11&d=1
84. Rancāne, A. «Baltica» ģimeņu dižkoncerta dalībnieki aicina saulgriežu tradīcijās smelties spēku
jaunam gadam // LR1, Kultūras Rondo, 22.06.2018. (https://www.lsm.lv/raksts/kultura/tautas-
maksla/baltica-gimenu-dizkoncerta-dalibnieki-aicina-saulgriezu-tradicijas-smelties-speku-
jaunam-gadam.a282922/)
85. Rancāne, A. «Lata Donga» pirmais CD «Variācijas» – latgaliskais un pasaulīgais, senais un
mūsdienīgais // LR1, Mūzika, 27.05.2018. (https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/lata-
donga-pirmais-cd-variacijas--latgaliskais-un-pasauligais-senais-un-musdienigais.a279778/)
86. Rancāne, A. Dainu latvietim ir smalka dvēsele // Ieva. Nr.46 (1097), 14.11.2018., 24.lpp.
87. Rancāne, A. Dzīvības enerģija latviešu mitoloģijā. Viedoklis. // Ieva. Nr.20 (1071), 16.05.2018.,
28.lpp.
88. Rancāne, A. Kā sagaidīt ziemas saulgriežus? // Lekcija, meistarklase. Rīko AMIL SPA Self &
Home Wellness, Saulkrastos, 13.12.2018.
(https://www.facebook.com/events/2166784540228720/)
89. Rancāne, A. Lata Donga un Sviesta festivāls // Radio Naba, Tumša nakte, 28.05.2018.
(https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/104369/lata-donga-un-sviesta-festivals)
90. Rancāne, A. Latviešu likteņdieves // Liktenis. LA tematiskā avīze. Nr.287 (12) 2018. g. decembris,
56.-63.lpp.
91. Rancāne, A. Lielā sieva Lieldieniņa : [par Lieldienu tradīciju simbolisko un sakrālo jēgu latviešu
folklorā]. // Mistērija, Nr. 3, 2018, marts, 76.-79.lpp.
92. Rancāne, A. Lieldienas. Kad diena kļūst lielāka par nakti // Vecākiem: elektroniskais žurnāls
pirmsskolas un skolas vecuma bērnu vecākiem, Nr. 6 (107), 15.03.2018., 8.-10.lpp.
(https://www.izglitiba-kultura.lv/avize/nr6-107)
93. Rancāne, A. Līgo dienas rīts ar Laimu Jansoni, Jāni Erenštreitu, Jāni Streiču, Līgu Liepiņu,
"Grodiem" // LR3, Diena sākusies, 23.06.2018. (https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/diena-
sakusies/ligo-dienas-rits-ar-laimu-jansoni-jani-erenstreitu-jani-streicu-
.a105516/?highlight=Ranc%C4%81ne%20A%C4%ABda)
41
94. Rancāne, A. Maskas un maskošanās mūsdienās: tradīcijas un inovācijas festivāla pieredzes
kontekstā // Domnīca XIX Starptautiskā masku tradīciju festivāla ietvaros, Kārsava, 11.02.2018.
(http://karsava.lv/xix-starptautiskais-masku-tradiciju-festivals-karsava-no-10-11-februarim/(
95. Rancāne, A. Muzykaluo Rancānu Kapustu saime gūdā tur tradicejis // LR1, Kolnasāta, 24.11.2018.
(https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kolnasata/muzykaluo-rancanu-kapustu-saime-guda-tur-
tradicejis.a111795/?highlight=Lata%20Donga)
96. Rancāne, A. Rītausmas dieviete Austra // Vecākiem: elektroniskais žurnāls pirmsskolas un skolas
vecuma bērnu vecākiem, Nr. 5 (106), 01.03.2018., 2.–4.lpp. (https://www.izglitiba-
kultura.lv/avize/nr5-106)
97. Rancāne, A. Sveču diena - pavasara un auglības vēstnese // Vecākiem: elektroniskais žurnāls
pirmsskolas un skolas vecuma bērnu vecākiem, Nr. 2 (104), 01.02.2018., 9.–11.lpp.
(http://www.izglitiba-kultura.lv/arhivs2)
98. Rancāne, A. Ziemassvētku rotājumi un to simbolika // Vecākiem: elektroniskais žurnāls pirmsskolas
un skolas vecuma bērnu vecākiem, Nr.21 (122), 2018, decembris, 5.–7.lpp. https://www.izglitiba-
kultura.lv/avize/nr21-122
99. Rancāne, A. Знай наших! Lata Donga // LR4, Звуки. Мысли. Встречи. 22.06.2018.
(https://latvijasradio.lsm.lv/lv/lr/arhivs/?__uri=lv/lr/arhivs/&channel=0&d=22&m=6&y=2018&p
age=3)
100. Rancāne, A., Kapusts, A. Saules gadskārta un ar to saistītie rituāli // Lekcija, meistarklase.
Rīko Saiets „Trejdeviņi”, Limbažu novadā “Meža Salās”, 27.05.2018.
(https://saietstrejdevini.lv/latvisko-ritualu-vaditaju-skola/)
101. Runce, I. "Latviešu Millenium paaudze diasporā: kādai ir jābūt Latvijai un Latgalei, kurā
atgriezties?" // 2. raidījums, Dautkom TV.
102. Runce, I. (ar prof. Jāni Priedi ) Latvijas Radio 1, raidījums “Augstāk par zemi.”, 12.05.2018.
103. Runce, I. “Kod i kai latgalīši suoka apsazynuot sovu etniskū identitati i pīdereibu?” //
Latgales reģionālā televīzija, 20.03.2018.
104. Runce, I. 20. gadsimta pāvesti un Latvijas valsts: Padomju okupācijas periods // LSM.LV,
19.09.2018. (https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/20gadsimta-pavesti-un-latvijas-
valsts-padomju-okupacijas-periods.a292798/)
105. Runce, I. Ignāciskā garīguma vēsture // Radio Marija Latvija. Raidījums “Duc in Altum”,
31.10.2018.
106. Runce, I. Intervija ar Gintu Amoliņu // Īstenības izteiksme 15 minūtēs, Latvijas radio 1,
21.09.2018.
107. Runce, I. Īss ieskats feminisma reliģiskajās saknēs un tā vēsturiskajā perspektīvā // Katoļu
Baznīcas Vēstnesis, Nr. 7 (571), 13.07.2018., 12.-14. lpp. ISSN 1407-2203.
108. Runce, I. Jezuītu DNS. No kurienes nāk pāvests Francisks? // LSM.LV, 21.09.2018.
(https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/jezuitu-dns-no-kurienes-nak-pavests-
francisks.a293090/)
109. Runce, I. Kas ir Bergoljo? // Katoļu Baznīcas Vēstnesis, Nr. 9 (573), 14.09.2018., 15.–17. lpp.
ISSN 1407-2203.
110. Runce, I. Latvijas radio 1, Latgales studija raidījums "Latgolys Stuņde" “Pāvests Francisks
Latvijā”, 21.09.2018.
111. Runce, I. LT1 “Panorāma”, 31.03.2018.
42
112. Runce, I. LT1, “Panorāma”, 24.09.2018.
113. Runce, I. LT7, “Punkti uz i”, 29.11.2018.
114. Runce, I. Romas pāvesti un Latvijas valsts 20.gadsimtā: Diplomātisko attiecību sākums //
LSM.LV, 18.09.2018. (https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/romas-pavesti-un-latvijas-
valsts-20gadsimta-diplomatisko-attiecibu-sakums.a292669/)
115. Runce, I. Trīs 'ne – katoliski' iemesli priekam par pāvesta Franciska vizīti // Delfi,
24.09.2018. (http://www.delfi.lv/news/comment/comment/inese-runce-tris-ne-katoliski-iemesli-
priekam-par-pavesta-franciska-viziti.d?id=50419017)
116. Runce, I. Vatikāna un Latvijas valsts atjaunotās attiecības: Pāvestu vizītes atjaunotajā
Latvijā // LSM.LV, 20.09.2018. (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vatikana-un-latvijas-
valsts-atjaunotas-attiecibas-pavestu-vizites-atjaunotaja-latvija.a292952/)
117. Šuvajevs, I. (A. Teikmanis, V. Vējš, A. Bērziņš) Diskusija” Laikmetīgās mākslas nākotnes
vīzijas”, Rīga, galerija MuseumLV, 2018.22.02.
118. Šuvajevs, I. Aleksandra studija, LR4, 05.10.
119. Šuvajevs, I. Diskusija “Vai pedagogs, kurš nav autoritāte ne vecākam, ne bērnam, var ko
iemacīt?” // Sarunu festivāls Lampa. Cēsis, 2018.29.07.
120. Šuvajevs, I. Doma laukums, LR4. 2018.18.04.
121. Šuvajevs, I. Ko cilvēkam mācīties no suņa? // Enerģija un Pasaule. 2018. Nr. 1 (108). 78.—81.
lpp.
122. Šuvajevs, I. Labrīt, LR1. 2018.13.01.
123. Šuvajevs, I. Vai notiek dzimumu karš? // Annas psiholoģija, 2018, februāris. 18.—25. lpp.
124. Šuvajevs, I. ZA konsīlijs „Par Stambulas konvenciju”. 2018.18.04.
125. Šūpule, I. Prezentācija „Nacionālās un etniskās identitātes diskursīvās manifestācijas
diskusijās par etniskiem jautājumiem Latvijā” (Constructions of National and Ethnic Identity in
Discussions on Ethnic Issues in Latvia) // simpozijs “Populisms, nacionālisms un radikalizēti
diskursi”. (Symposium „Populism, Nationalism and Radicalized Discourses. Research Perspectives on
Social Identity Building Processes (in Present and Past)”). Pasākumu organizēja: Baltijas-Vācijas
Augstskolu birojs (Baltisch-Deutsche Hochschulkontor). 18.04.2018.
126. Trapenciere, I. Youth research in Latvia // Publiska lekcija Nīderlandes socioloģijas
studentiem RSU.
127. Trapenciere, I. Lekcijas ERASMUS+ programmas studentiem (Slovēnija, Horvātija) par
Glābējsilītes darbību Latvijā.
128. Trapenciere, I. Risks of Social Exclusion of children and youth // Publiska lekcija
Nīderlandes sociālo zinātņu studentiem, RSU.
129. Trpaenciere, I. Lekcijas ERASMUS+ programmas studentiem par SOS bērnu ciematiem
Latvijā (Slovēnija, Horvātija, Spānija)
130. Vēgners, U. Dalība radio NABA Svētku studijas raidījuma “Fono-Grāfs” speciālizlaidumā
“Pastaliņu domnīca” (http://naba.lsm.lv/lv/raksts/skanu-tilts/svetku-studija-raidijuma-fono-
grafs-specializlaidums-pastalinu-d.a105922/).
131. Zellis, K. Forums “12 versijas par drosmi”, Splendid Palace, 14.11.2018.
132. Zellis, K. kinoteātrī Splendid Palace pirms studentiem un skolēniem domātās filmas “Tēvs
Nakts” seansa, nolasīta lekcija par filmā redzamā laikmeta fonu. 02.11.18.
43
133. Zellis, K. Piedalīšanās diskusijā “Vai Latvija bija judenfrei vēl pirms vācu okupācijas? Bieži
dzirdēta mīta saknes”, Ž. Lipkes memoriāls. 26.11.18.
134. Zellis, K. Piedalīšanās starpdisciplinārā diskusijā “Attēls un propaganda”, Rīgas
Fotogrāfijas biennāles 2018 ietvaros “Rīgas mākslas telpā”, 26.04.2018..
135. Zellis, K. Pievilcīgs fundaments // Domuzīme, 2018. Nr.2., 67.lpp. (ISSN 2256-0408).
2.6 PERSONĀLA DALĪBA VALSTS PĀRVALDES UN
KONSULTATĪVAJĀS INSTITŪCIJĀS, ŽURNĀLU REDKOLĒĢIJĀS, LIELU
KONFERENČU ORGKOMITEJĀS
1. Beitnere-Le Galla, D. 13. Saeimas deputāte, pārstāvot Jauno konservatīvo partiju, ievēlēta par
Saeimas priekšsēdētājas biedri.
2. Bičevskis, R. Organizētājs starptautiskai konferencei Martins Heidegers Rīgā.
3. Buceniece, E. LU FSI zinātniskā žurnāla „Reliģiski – filozofiski raksti” redkolēģijas locekle
4. Bužinska, L. Darbojas Latvijas Jauno zinātnieku apvienība.
5. Dimants, A. Biznesa augstskolas “Turība” zinātnisko rakstu žurnāla “Acta Prosperitatis”
redakcijas kolēģijas loceklis (kopš 2009).
6. Dimants, A. Eiropas Žurnālistikas observatorijas (European Journalism Observatory – EJO)
interneta portālu latviešu (http://lv.ejo-online.eu; Parzurnalistiku.lv) un krievu valodā
(http://ru.ejo.ch/) zinātniskais direktors Roberta Boša fonda (Robert Bosch Stiftung) un
Vācijas Ārlietu ministrijas finansētā Biznesa augstskolas “Turība” un Mediju institūta
(Latvija) kopprojektā ar Tirānas Universitāti (Albānija), Oregonas Universitāti (ASV), Prāgas
Kārļa universitāti (Čehija), Oksfordas Universitāti (Lielbritānija), Vroclavas Universitāti
(Polija), Lisabonas Universitātes institūtu ISCTE-IUL (Portugāle), Bukarestes Universitāti
(Rumānija), Belgradas Universitāti (Serbija), Šveices itāliešu universitāti Lugāno un
Vintertūras Augstskolu ZHAW (Šveice), Kijevas Mohila akadēmijas nacionālo universitāti
(Ukraina), Dortmundes Tehnisko universitāti un Berlīnes Brīvo universitāti (Vācija) (kopš
2015)
7. Dimants, A. Eksperta atzinums valsts oficiālajam izdevējam Latvijas Vēstnesis par tā vietu un
lomu Latvijas informatīvajā telpā, recenzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu
padomei (NEPLP) par sabiedriskā pasūtījuma izpildi komerctelevīzijas programmā Rīga
TV24 2018. gada otrajā pusē (2018).
8. Dimants, A. Latvijas Universitātes žurnāla “Humanities and Social Sciences: Latvia”
redakcijas kolēģijas loceklis (kopš 2011).
9. Dimants, A. Latvijas Zinātnes padomes eksperts komunikācijas zinātnē (līdz 18.10.2018.)
(kopš 2011).
44
10. Dimants, A. Polijas Komunikācijas asociācijas (Polskie Towarzystwo Komunikacji Społecznej
– Polish Communication Association) oficiālā žurnāla “Central European Journal of
Communication” redakcijas padomes loceklis (kopš 2007).
11. Dimants, A. Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijas eksperts zinātniskās kvalifikācijas
darbiem (kopš 2012).
12. Dimants, A. Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienesta (DAAD) stipendiātu atlases komisijas
loceklis (kopš 2010).
13. Dimants, A. žurnāla “Akadēmiskā Dzīve” (US ISSN 0516-3145) redakcijas kolēģijas loceklis
(kopš 2005).
14. Dimants, A. žurnāla “Akadēmiskā Dzīve” galvenais redaktors (kopš 2006).
15. Dimants, A. žurnāla “Journal of Baltic Studies” recenzents (kopš 2013).
16. Dimants, A. žurnāla “Media and Communication” recenzents (kopš 2015).
17. Gavriļins, A. Zinātniska žurnāla “Православие в Балтии” [Pareizticība Baltijā] galvenais
redaktors.
18. Grīnfelde, M. Iegūtas LZP eksperta tiesības Humanitāro un mākslas zinātņu nozarē no
29.11.2018.–28.11.2021.
19. Gubenko, I. Kultūras Ministrijas organizētā Latvijas Mazākumtautību foruma – 2018 No
integrācijas uz saliedētu sabiedrību organizēšanas darba grupas loceklis.
20. Gubenko, I. Latvijas Valsts prezidenta Mazākumtautību konsultatīvās padomes loceklis.
21. Jankovska, M. Dalība Kultūras ministrijas un Britu padomes organizētajā “Integrācijas ideju
laboratorijā”.
22. Kiope, M. Dalība The International Society of Balkan and Baltic Studies.
23. Koroļeva, I. Latvijas Sociologu asociācija.
24. Koroļeva, I. LZP eksperte.
25. Koroļeva, I. Starptautiskā sociologu asociācija.
26. Krūmiņa-Koņkova, S. LU FSI zinātniskā žurnāla „Reliģiski – filozofiski raksti” redkolēģijas
locekle un galvenā redaktore.
27. Krūmiņa-Koņkova, S. Zinātniska žurnāla “Православие в Балтии” [Pareizticība Baltijā]
redkolēģija.
28. Krūmiņa-Koņkova, S. Zinātniskā žurnāla Logos (Lietuva) redkolēģijas locekle
29. Krūmiņa-Koņkova, S. Yearbook of the Balkan and Baltic Studies redkolēģijas locekle
30. Krūmiņa-Koņkova S. Eksperte starptautiskās Lietuvas humanitāro zinātņu izvērtēšanas
ekspertu grupā. Organizēja MOSTA CEA, 13. augusts - 20.novembris
31. Krūmiņa-Koņkova S. Studiju programmu akreditācijas eksperte Lietuvas augstākās
izglītības programmu akreditācijas institūcijā (Centre for Quality Assesment in Higher
Education (SKVC)
32. Krūmiņa-Koņkova S. AIKA eksperte
45
33. Krūmiņa-Koņkova S. EK Apvārsnis 2020 projektu eksperte
34. Krūmiņa-Koņkova S. VDK zinātniskās izpētes komisijas locekle
35. Krūmiņa-Koņkova S. Dalība The International Society of Balkan and Baltic Studies.
36. Kūle, M. – zinātniskajā redkolēģijā „Reliģiski-filozofiski raksti”.
37. Kūle, M. – COST eksperte, COST Open Call OC-2017-1, Briselē.
38. Kūle, M. – LZA un LZP Ētikas komisijas vadītāja Latvijā.
39. Kūle, M. – zinātniskajā redkolēģijā „Analecta Husserliana”, Springer, izdevuma
sagatavošanas vieta ASV, Pasaules fenomenoloģijas institūts.
(http://phenomenology.org/index.php/editorial-boards)
40. Kūle, M. – zinātniskajā redkolēģijā „Problemos”, izd. Lietuva.
41. Kūle, M. – zinātniskajā redkolēģijā LZA Vēstis A daļa.
42. Kūle, M. XXIY World philosophy congress Beijing/ Pasaules XXIY Filozofijas kongresa
sekcijas „Filozofija un populārā kultūra” organizatore, tēžu recenzente, 2018.g. augusts.
43. Pazuhina, N. Rīga, Latvija, 2018. gada 22. – 23. novembrī, Latvijas mazākumtautību forums
(LR Kultūras ministrija). Eksperte darba grupā “Kultūras mantojums un identitāte”,
22.11.2018.
(https://www.km.gov.lv/uploads/ckeditor/files/Sabiedribas_integracija/LASISANAI_3a_L
MTF2018_buklets_A5.pdf)
44. Pazuhina, N. Starptautiskās konferences "Socio-Political and Religious Ideas and Movements
in the 20th – 21st Centuries" [Sociopolitiskās un reliģiskās idejas un kustīvas 20. un 21. gs.]
(LU FSI, Vroclavas Universitātes Starptautisko studiju institūts (Polija), Opoles Universitātes
Politisko zinātņu institūts (Polija), Krievijas Zinātņu Akadēmijas Vispārējās Vēstures
institūta Reliģijas un Baznīcas vēstures centrs, Sanktpēterburgas Universitātes Filozofijas
institūts (Krievija)) organizācijas komitejas locekle.
45. Pazuhina, N. Starptautiskās konferences “Pimena Sofronova (1898–1973) 120. gadadienai
veltītie lasījumi” (Vecticībnieku Pomoras baznīcas padome, Rīgas Grebenščikova
vecticībnieku draudze, LU FSI) organizācijas komitejas locekle
46. Pazuhina, N. Žurnāla “Православие в Балтии” [Pareizticība Baltijā]. LU FSI, 2018, Nr.7,
Nr.8 redakcijas locekle.
47. Pazuhina N. Dalība The International Society of Balkan and Baltic Studies
48. Rubene, M. LU FSI zinātniskā žurnāla „Reliģiski – filozofiski raksti” redkolēģijas locekle.
49. Rubene, M. Rīkotājkomitejas priekšsēdētāja starptautiskajai zinātniskajai konferencei
“Simonai de Bovuārai − 110. Daudznozīmības, atšķirības, krustpunkti”, kas norisinājās Rīgā,
LU Mazajā aulā, 22.–24.11.2018.
50. Runce, I. AIKA eksperte.
51. Runce, I. Čehijas ZA eksperte humanitārajās zinātnēs.
46
52. Runce, I. Ivana Zavoloko piemiņas fonda vecticībnieku pētnieciskās stipendijas komisijas
locekle
53. Runce, I. LU FSI starpdisciplinārā žurnāla „Ethnicity” izpilddirektore.
54. Runce, I. LU FSI zinātniskā žurnāla “Pareizticība Baltijā” redkolēģijas locekle.
55. Runce, I. LU FSI zinātniskā žurnāla „Reliģiski – filozofiski raksti” redkolēģijas locekle.
56. Runce, I. LU Jūdaikas studiju centra valdes locekle.
57. Runce, I. LU žurnāla „Akadēmiskā Dzīve” redkolēģijas locekle
58. Runce, I. Muzeja Ebreji Latvijā valdes locekle.
59. Runce, I. The International Society of Balkan and Baltic Studies
60. Šuvajevs, I. LU FSI zinātniskā žurnāla „Reliģiski – filozofiski raksti” redkolēģijas loceklis.
61. Šūpule, I. Līdzdalība Kultūras ministrijas rīkotā diskusijā – domnīcā par sabiedrības
integrācijas politikas nākotnes ietvaru 17.12.2018. Domnīcas mērķis: identificēt sabiedrības
integrācijas politikas attīstības ietvaru nākamajam periodam 2021.- 2027.gadam.
62. Trapenciere, I. AIKA eksperte.
63. Trapenciere, I. Dalība starptautiskā institūcijā Eiropas NESET II tīklā.
64. Trapenciere, I. Dalība starptautiskā institūcijā Juvenile Justice Observatory.
65. Trapenciere, I. Studiju programmu akreditācijas eksperte Lietuvas augstākās izglītības
programmu akreditācijas institūcijā (Centre for Quality Assesment in Higher Education
(SKVC))
66. Vilciņš, R. Rīkotājkomitejas loceklis starptautiskajai zinātniskajai konferencei “Simonai de
Bovuārai − 110. Daudznozīmības, atšķirības, krustpunkti”, kas norisinājās Rīgā, LU Mazajā
aulā, 22.–24.11.2018.
67. Volkovs, V. Saņēmis LZP eksperta tiesības socioloģijā.
68. Volkovs, V. Zinātniska žurnāla “Ethnicity” galvenais redaktors.
2.7 KARJERAS IZAUGSME, JAUNA PERSONĀLA PIESAISTĒ,
PERSONĀLA PLĀNOŠANĀ
Piesaistīts jauns personāls, lai izpildītu IZM un LU nosacījumus par postdoktoru 3 projektu
dublēšanu ar pilna laika zinātnisko darbinieku vienībām 2018.g. un turpmāk 3 gadu periodā.
Tādējādi radītas 3 jaunas darbavietas filozofijā un socioloģijā uz pilnu slodzi. Saskaņā ar LZP
grantu konkursā iegūtajiem 2 grantiem, notiek zinātnisko darbinieku ievēlēšana projektu
paredzēto uzdevumu izpildē. Šādā veidā amatā pieņemta Laura Bužinska, Ginta Elksne,
Laine Kristeberga, Kristīne Rotbaha, Ieva Reine.
47
2.8 INTERNACIONALIZĀCIJĀ
Ārvalstu pasniedzēji vai zinātnieki, kuri strādājuši LU apmaiņas programmu
vai individuālu vizīšu ietvarā
Salamankas universitātes prof. Maria Martin Gomez kā LU FSI viesprofesore divas nedēļas
strādāja LU FSI pie tēmas Latvijas un Spānijas filosofijas sakari XX gs. Viņa arī tikās ar LU
rekotru I. Muižnieku un prorektori I. Druvieti, ar runu uzstājās I. Lojolas grāmatas “Garīgie
vingrinājumi” tulkojuma atvēršanas pasākumā, referēja LU FSI par Unamuno un K.
Raudives filosofisko domu apmaiņu, kā arī komentēja filosofijas pētniecību Spāniju patlaban.
Sadarbība notika LU un Salamankas universitātes 2017. gadā parakstitā līguma ietvaros.
3. NOZĪMĪGĀKIE REZULTĀTI
3.1 5–10 NOZĪMĪGĀKĀS ZINĀTNISKĀS PUBLIKĀCIJAS PĒDĒJO SEŠU
GADU LAIKĀ, IZVĒLES PAMATOJUMS
Kolektīvās monogrāfijas un monogrāfijas (izdošanas hronoloģiskā secībā sākot ar 2018.g.)
1. Volkovs, V. Latvijas etnisko minoritāšu identitātes vērtības: starp normatīvismu un
plurālismu. Zinātniska monogrāfija. Rīga: LU FSI, 2018. 308 lpp. ISBN 978-9934-506-2
Šajā grāmatā atspoguļotas galvenās konceptuālās pieejas, kuras ir raksturīgas
socioloģiskajai domai saistībā ar kolektīvās identitātes izpratni, un šajā kontekstā - arī
ar etnisko minoritāšu identitātes izpratni. Šāda plaša konteksta izvēle nav nejauša.
Etnisko minoritāšu identitātes ir sociālo kolektīvo identitāšu īpašs gadījums, kam ir
spilgti izteikta vēsturiskā dimensija, kuru noteica daudzetnisko nāciju evolūcija, sākot
ar nacionālas valsts principa uzvaru Rietumos 19. gadsimtā un pastāvēšanu līdz mūsu
plurālisma laikmetam. Šajā situācijā ir aktuāls jautājums par etnisko minoritāšu
kolektīvās identitātes vietu nacionālajā identitātē. Grāmatā ir analizēti socioloģisko
pētījumu rezultāti, kurus autors veica no 2010. gada līdz 2016. gadam Latvijā.
Pētījumu mērķis bija izpētīt etnisko minoritāšu identitātes vietu publiskajā telpā
Latvijā un atklāt, cik lielā mērā Rietumu zinātniskajā atrodamās diskusijas par etnisko
minoritāšu identitātes īpatnībām ir aktuālas Latvijas sociālajās zinātnēs, cik lielā mērā
48
Latvijas zinātnieki uzskata par svarīgu šī sociālā fenomena interpretāciju normatīvo
un plurālistisko priekšstatu ietvaros.
2. Pazuhina, N., Štolls, P., Šuvajevs, I. (sast.) Bezvarīgo vara: Masariks, Patočka, Havels.
Kolektīva monogrāfija. Rīga: LU FSI, 2018. 382 lpp. ISBN 978-9934-506-57-4
Grāmatas nosaukumā nolasāmā atsauce uz Vāclava Havela eseju "Bezvarīgo
vara"(1978) iezīmē pārdomu un diskusiju tematisko loku, uzmanības fokusā turot ne
tikai varas un indivīda attiecības demokrātiskajos un nedemokrātiskajos režīmos, bet
arī pašu varas īstenošanas mehānismu jebkurā sabiedrībā, kur dzīvošanai līdzās lemti
indivīdi un grupas ar atšķirīgiem uzskatiem, ticību, tautību un valodu. Atskatoties uz
simtgadīgo Latvijas un Čehijas (arī Slovākijas) politiskās vēstures ceļu, ir svarīgi
apzināties tos pieturpunktus, kuri sniedz iespēju paškritiski izvērtēt sociāli politiskos
procesus ne tikai lokālajā, bet arī plašākajā ģeopolitiskajā kontekstā, veidojot savu,
nevis pārņemto skatījumu gan uz pagātni, gan uz nākotni.
3. Kūlis, M. Terorisma krustugunīs. Islāma valsts. Monogrāfija, Rīga: LU FSI, 2018. 523
lpp. ISBN 9789934506536
Monogrāfija apbalvota ar Suminājuma rakstu grāmatas autoram par izcilu veikumu
pētniecībā. M. Kūļa monogrāfijā aplūkota teroristiskās organizācijas Islāma valsts
(jeb "Daesh", ISIS) augsne, vēsture, šodiena un nākotne. Autors analizē islāmu,
vahābismu un salafismu, arābu valstu politiku, Irākas kara radīto nemieru, lielvalstu
ģeopolitiskās ambīcijas un arī radikālo islāmistu sapņus par "taisnīgumu pasaulē un
Kalifātu". Atbildes tiek meklētas islāmisma un džihādisma kustības izveidē kopš 20.
gadsimta sākuma un Islāma valsts politiskajās, stratēģiskajās un reliģiskajās idejās.
Grāmata ir sarakstīta viegli lasāmā un raitā valodā ar pārliecību, ka terorisma
savaldīšana ir svarīga ikvienam civilizētajā pasaulē. Lai gan Islāma valsts patlaban ir
zaudējusi gandrīz visas teritorijas, daudzi tās atbalstītāji turpina dzīvot un uzturēt
terorisma idejas, radot draudus gan Eiropai, gan visai pasaulei.
4. Bičevskis, R. Vienotība un atšķirība: Johana Gotfrīda Herdera filozofija. Kolektīva
monogrāfija. Rīga: LU FSI, 2017. 452 lpp. ISBN 978-9934-506-47-5
Grāmata "Vienotība un atšķirība: Johana Gotfrīda Herdera filozofija" apvieno
Latvijas, Vācijas, Lielbritānijas un Šveices autoru skatījumus uz Johanu Gotfrīdu
Herderu (1744 - 1803) gan biogrāfiskā, gan vēsturiskā, gan sistemātiskā aspektā.
Herders atstājis dziļu ietekmi uz Veimāras klasiku, vācu ideālismu un romantismu,
historismu, eiropeisko kultūrnacionālismu un kopumā pasaules kā vēsturiska
universa izpratni. Šis apgalvojums nav pārspīlējums un nav glorifikācija. Drīzāk
jāšaubās, vai tas ietver visu viņa ietekmes dziļumu un plašumu, ņemot vērā gan viņa
dabaszinātniskās, gan antropoloģiski kultūrteorētiskās, gan literārās studijas.
Herderu varētu dēvēt par vienu no "strong poets" elitārās saimes - par domātāju,
49
kura doma, stils un vērojuma plašums nevis vienkārši orientējas uz jau pastāvošiem
paraugiem, bet gan iedibina jaunus domas, valodas un vērojuma veidus un tādējādi
padara pasauli citādu nekā tā bijusi pirms tam. Grāmata "Vienotība un atšķirība:
Johana Gotfrīda Herdera filozofija" apvieno Latvijas, Vācijas, Lielbritānijas un
Šveices autoru skatījumus uz Herderu gan biogrāfiskā, gan vēsturiskā, gan
sistemātiskā aspektā. Herders parādās grāmatas nodaļās gan kā dabas, gan kā
kultūras, gan kā valodas filozofs, gan kā ekspresīvas retorikas un jaunas estētikas
veidotājs, gan kā vēstures, politikas un nāciju likteņu domātājs.
5. Vējš, N. J. Četras esejas par Berlinu. Monogrāfija. Rīga: LU FSI, 2017. 166 lpp. ISBN
978-934-506-46-8
Četros īsformāta sacerējumos nav iespējams atainot visas Jesaja Berlina
daudzpusīgās personības un filozofiskās, sociāli ētiskās, kā arī ideju vēstures
šķautnes. Tam būtu nepieciešams plašāks atvēziens. Taču patlaban ir vajadzīga
tēmas izkustināšana no stinguma punkta tā, lai Latvijas akadēmiskajā apritē
ievērojamā divdesmitā gadsimta britu domātāja devums ienāktu kā pilnvērtīgas
analītiskās un kritiski liberālās domāšanas sastāvdaļa. Eseju krājuma krāšņojumam
tam pievienota viena nepastarpināta vērtība - paša Jesajas Berlina sacerējuma
"Eiropas vienotība un tās nedienas" tulkojums, kas, iespējams, varētu ieinteresēt tos
intelektuālās lektīras cienītājus, kuri tur rūpi par vakareiropeiskās domāšanas un
dzīves uztveres iestiprināšanos mūsu kultūrā.
6. Kūle, M. (sast.) Fenomenoloģija mūsdienu pasaulē. Kolektīva monogrāfija. Rīga: LU FSI,
2016. 322 lpp. ISBN 978-9934-506-40-6
Fenomenoloģija ir mūsdienu filozofijas virziens, kas ne tikai nav zaudējis ietekmi uz
21. gadsimta domu, bet tieši otrādi, to tikai palielina, aptverot arvien jaunus kultūras
reģionus, tai skaitā Āziju, Tuvos Austrumus, Latīņameriku, Austrumeiropu, Krieviju
un piesaistot interesentus no citām zinātnēm. Šīs kolektīvās monogrāfijas saturs ir
dažu aktualitāšu aplūkojums, kas fenomenoloģijas virzienā iznāk priekšplānā 21.
gadsimtā dažādās vietās un laikos, tai skaitā Latvijā. Fenomenoloģija no 20.
gadsimta sākuma virziena filosofijā, kas pārstāvēja racionālismu, galveno uzmanību
koncentrējot uz apziņu un jēgu konstituēšanos, pamazām kļūst par plaši sazarotu
virzienu, kurā priekšplānā iznāk ķermenis, komunikācija, valoda, zīmes un simboli,
sociālā realitāte, estētiskais pārdzīvojums utt. Fenomenoloģijas spēks ir tā
daudzveidībā, plurālistiskajās pamattēzēs, kuras ir bijis iespējams izvērst ne tikai
filosofiski, bet arī piemērot sociālajās zinātnēs, ekonomikā, ekoloģijā,
cilvēkģeogrāfijā, vēsturē, lingvistikā, mākslas vēsturē un kritikā, literatūras kritikā,
psihoanalīzē, sociālpsiholoģijā u.c.
50
7. Kūle, M. Jabūtības vārdi. Etīdes par zināšanām un vērtībām. Monogrāfija. Rīga: Apgāds,
2016. 428 lpp. ISBN 978-9934-549-06-9
Pirmoreiz sniegts aksioloģiskās pieejas raksturojums humanitāro zinātņu
sabiedriskā nozīmīguma kontekstā, izanalizētas eiropeiskās un latviskās vērtības
mūsdienu situācijā, ar darbu iepazīstināti daudzi LR Saeimas deputāti, tas apspriests
Saeimas Integrālās politikas komisijas sēdē, kā arī LUB Latvijas intelektuālo aprindu
simpozijā.
8. Kiope, M. Klātbūtne. Latviešu un brazīliešu filozofa jezuīta Staņislava Ladusāna dzīve un
darbs. Monogrāfija. Rīga: LU FSI, 2015. 521 lpp. ISBN 978-9934-506-26-0
Šis monogrāfiskais pētījums ir pirmais S. Ladusāna dzimtajā, latviešu valodā, kas
aplūko pasaulslavenā kristīgā filozofa biogrāfiju un filozofisko mācību.
9. Mieriņa, I. Latvijas emigrantu kopienas: Cerību diaspora. Rīga: LU FSI, 2015. ISBN 978-
9934-506-33-8
“Grāmata lauž stereotipus par Latvijas iedzīvotāju emigrāciju pēdejo divdesmit gadu
laikā, tajā skaidroti emigrācijas motīvi un aizbraukušo cilvēku dzīve ārpus Latvijas,
iekļaušanās mītnes zemes sabiedrība un kultūrā, kā arī saiknes ar Latviju un latviskās
identitātes saglabašana. Pirmoreiz Latvijā apkopots un izanalizēts tik plašs datu
materiāls, kas iegūts no aizbraukušajiem Latvijas iedzīvotājiem. Tas dod dziļāku
izpratni iedzīvotāju migrācijas problemātikā un ļauj izvairīties no vienpusīga
skatījuma.” Dr. sc. soc. Ritma Rungule
10. Bičevskis, R. (sast.) Ziemeļu mags. Johans Georgs Hāmanis. Kolektīva monogrāfija.
Rīga: LU FSI, 2014. 400 lpp. ISBN 978-9934-506-19-2
Vācu ietekmīgais politiķis un domātājs, Hāmaņa laikabiedrs Frīdrihs Karls fon
Mozers (1723-1798), rekursā uz Hāmaņa tekstu Magi no Austrumiem (1760), nodēvē
viņu par "Magu no Ziemeļiem" - Ziemeļu magu. Magi ir evanģēlijos minētie
Austrumu gudrie, kas pielūdz Jēzus bērnu Bētlemē. Hāmanis pats šo apzīmējumu
pieņem ar sev raksturīgo pašironiju un nopietnību. Jēzus bērna zvaigzne ziemeļos
mirdz skaudrāk un vientuļāk. Hāmani varētu dēvēt par "Ziemeļu Sokratu" un viņa
paša izpratnē sokratiskās nezināšanas ceļš ļauj labāk saskatīt zvaigznes. Taču viņa
tekstos redzamas arī citas maskas un ieviestie personāži mijas ar dzīves maskām
Kēnigsbergā, Zaļajāmuižā, Rīgā, Frankfurtē, Jelgavā, Londonā, Minsterē.
11. Reliģiski-filozofiski raksti (ISSN 1407-1908), atb. red. S. Krūmiņa-Koņkova, pēdējo 6
gadu numuri, kas atrodas arī SCOPUS un EBSCO datu bāzēs, kā programatisks
kopums tēmu analīzē:
51
i. Reliģiski-filozofiski raksti XVI. Sast. S. Krūmiņa-Koņkova. Rīga: LU FSI, 2013.
134 lpp.
ii. Reliģiski-filozofiski raksti XVII. Sast. S. Krūmiņa-Koņkova. Rīga: LU FSI, 2014.
191 lpp.
iii. Reliģiski-filozofiski raksti XVIII. Sast. S. Krūmiņa-Koņkova. Rīga: LU FSI, 2016.
191 lpp.
iv. Reliģiski-filozofiski raksti XIX. Sast. S. Krūmiņa-Koņkova. Rīga: LU FSI, 2016.
199 lpp.
v. Reliģiski-filozofiski raksti XX. Sast. S. Krūmiņa-Koņkova. Rīga: LU FSI, 2016.
224 lpp.
vi. Reliģiski-filozofiski raksti XXI. Sast. S. Krūmiņa-Koņkova. Rīga: LU FSI, 2016.
208 lpp.
vii. Reliģiski-filozofiski raksti XXII. Sast. S. Krūmiņa-Koņkova. Rīga: LU FSI, 2017.
166 lpp.
viii. Reliģiski-filozofiski raksti XXIII. Sast. S. Krūmiņa-Koņkova. Rīga: LU FSI, 2017.
279 lpp.
ix. Reliģiski-filozofiski raksti XX. Sast. S. Krūmiņa-Koņkova. Rīga: LU FSI, 2018.
215 lpp.
3.2 5–10 NOZĪMĪGĀKĀS MĀCĪBU-METODISKĀS LITERATŪRAS,
VĀRDNĪCU, ENCIKLOPĒDIJU, TULKOJUMU PUBLIKĀCIJAS
PĒDĒJO SEŠU GADU LAIKĀ, IZVĒLES PAMATOJUMS
1. Masariks, T. G. Pasaules revolūcija. Demokrātija. Tulk. J. Krastiņš // Pazuhina, N.,
Štolls, P., Šuvajevs, I. (sast.) Bezvarīgo vara: Masariks, Patočka, Havels. Kolektīva
monogrāfija. Rīga: LU FSI, 2018. 225.–228. lpp.
2. Patočka, J. Eiropa un pēc-Eiropa. Tulk. I. Šuvajevs // Pazuhina, N., Štolls, P., Šuvajevs,
I. (sast.) Bezvarīgo vara: Masariks, Patočka, Havels. Kolektīva monogrāfija. Rīga: LU FSI,
2018. 229.–291. lpp.
3. Havels, V. Bezvarīgo vara. Tulk. J. Krastiņš. // Pazuhina, N., Štolls, P., Šuvajevs, I.
(sast.) Bezvarīgo vara: Masariks, Patočka, Havels. Kolektīva monogrāfija. Rīga: LU FSI,
2018. 293.–363. lpp.
Pirmo reizi latviešu valodā pārtulkoti triju ievērojamo čehu domātāju – Tomāša
Garika Masarika, Jana Patočkas un Vāclava havela teksti. Šie uzvārdi ārpus Čehijas ir
zināmākās vēsturiskās personības, kuru biogrāfijās atspoguļojas tikpat kā visas
nozīmīgakās 20. gs. politiskās un ideju vēstures kolīzijas. Šis personas vieno ne tikai
52
politikas joma, kurā katrai no tām ir sava nopietna artava, bet arī intelektuālā brīvība
un domas pastāvigums, kas padara šo personību gara mantojumu interesantu un
aktuālu arī mūsdienu lasītājam. Fragmentu no Masarika grāmatas “Pasaules
revolūcija” (1925), Patočkas manuskriptu “Eiropa un pēc-Eiropa” (1977) un Patočkam
veltīto eseju “Bezvarīgo vara” (1978) vieno ne tikai mūsdienās aktuālā tema par
Eiropu un eiropeiskām vērtībam, bet arī par Eiropas kulturai un vēsturei
piemītošajām iekšējām pretrunām, kas ik pa brīdim liek runāt par norietu un stāvokli
“pēc”: Patočkas “pēc-Eiropa”, līdzīgi Havela “postdemokrātijai” iezīmē skatījumu
nākotnē ar “pēc-nākotnes” piegaršu, rugtumu, kurš nāk no kopā piedzīvotās
tagadnes, kas pieviļ, neiemieso tās celās cerības, kas uz to bija liktas pagātnē.
Iespējams, šīs pārdomas rod atbalsis ne tikai diskusijās Latvijā un plašāk –
Austrumeiropā, bet arī t.s. vecajā Eiropā: Patočkas teksta tulkojums nedaudz apsteidz
2019. g. jūlijā plānoto komentēto vācu izdevumu (Verlag Karl Alber).
4. Merlo-Pontī, M. Uztveres fenomenoloģija. Tulk. R. Zembahs. Rīga: LU FSI, 2018. 500
lpp. ISBN 978-9934-506-52-9
Iztulkots darbs, kas uzskatāms par 20. gs. franču filozofijas klasiku un
programmatisku darbu. Tulkojums nes milzu pienesumu franču filozofijas apguvē
Latvijā.
5. Berlins, J. Eiropas vienotība un tās nedienas // Vējš, N. J. Četras esejas par Berlinu.
Rīga: LU FSI, 2017. 123.–151. lpp.
Iztulkota izcilā Latvijā dzimušā ideju vēsturnieka Jesajas Berlina eseja par Eiropas
vienotību un tās ideju. Tulkojums uzskatāms par aktuālu mūsdienu situācijā, kad
Eiropas ideja atrodas daudzu diskusiju centrā.
6. Celms, T. Subjekts un subjektivācija. Subjektīvās esamības studijas. Tulk. E. Šimfa. Rīga:
LU FSI, 2014. 119 lpp. ISBN 978-9934-506-16-1
Iespējams, izcilākā latviešu filozofa Teodora Celma darba tulkojums latviešu valodā
uzskatāms par nozīmīgu pienesumu viņa pētniecībā un Celma ideju apguvē vietējā
mērogā.
7. Fromms, E. Bēgšana no brīvības. Tulk. A. Šuvajeva // Šuvajevs, I. (zin. red.) Bēgšana
no brīvības? Ērihs Fromms un Latvija. Rīga: LU FSI, 2015. 159.–196. lpp.
8. Izdevumu sērija Filosofijas lekcijas Rīgā. Izdevumu sērijā izdotas izcilu filozofu
lekcijas Rīgā, tās pārtulkotas latviski, tādējādi Latvijas intelektuālajā vidē ienest
mūsdienu nozīmīgāko filozofu aktuālākos pētījumus:
Nagl-Dockale, H. Kas ir feministiskā filosofija? Tulk. A. Dāboliņš, sast. M. Kūle.
Rīga: LU FSI, 2012. 65 lpp. ISBN 9789984624938
Rufinga, M. Kants un Šopenhauers. Rīga: LU FSI, 2013. 84 lpp. ISBN 978-9934-
506-11-6
53
Ābels, G. Kas cilveku padara neatkārtojamu? Tulk. R. Kūlis, sast. R. Kūlis. Rīga:
LU FSI, 2015. 92 lpp.
Šuvajevs, I. Krievijas homo imperii. Rīga: LU FSI, 2015. 94 lpp.
Funks, R. Rainers Funks. Rainera Funka aktualitāte. Sast. un tulk. I. Šuvajevs. Rīga:
LU FSI, 2014. 62 lpp.
Šmids, V. Mīlestība un draudžība: dzīves jēga. Sast. un tulk. I. Šuvajevs. Rīga: LU
FSI, 2014. 80 lpp.
Kastijo, M. Eiropas apgaismības liktenis. Sast. un tulk. I. Šuvajevs. Rīga: LU FSI,
2016. 80 lpp.
Rufinga, M. Kants, Šopenhauers un Nīče. Sast. un tulk. I. Šuvajevs. Rīga: LU FSI,
2016. 102 lpp.°
9. Izdevumu sērija “Filosofiskā bibliotēka. Pētījumi”. Sērijā izdoti fundamentāli pētījumi
par nozīmīgiem filozofiem un viņu viņu filozofijā centrālām problēmām, līdz ar to
sērijas grāmatas var uzskatīt par augsta līmeņa akadēmisko literatūru un palīglīdzekli
attiecīgo autoru studijās:
i. Bičevskis, R. Dzīves un nāves hermeneitika. Monogrāfija [Otrais, papildinātais
izdevums]. Rīga: LU FSI, 2013. 399 lpp. ISBN 978-9984-624-64-8
“Vācu meistardomātājs Martins Heidegers (1889-1976) tiek dēvēts par
ietekmīgāko 20. gs. filozofu. Viņa ceļš filosofijā aizsākas tradīcijas sargājošā
spēka un dzimtās puses mājīguma pavēnī, taču Eiropas kultūras likteni pavērš
to eksistences galējo robežu virzienā. Lai atkal atmodinātu senus filosofijas
jautājumus, jāiespēj o jauna izklāstīt dzīves un nāves mīklas. Šis dramatiskais
Heidegera mēģinājums – kultūras krīzes laikā atgūties dzīvei – aplūkots
grāmatā Dzīves un nāves hermeneitika.” Dr. phil. Raivis Bičevskis
ii. Balodis, A. Nepabeigtā pagātne. Pētījums par Anrī Bergsona filozofiju.
Monogrāfija. Rīga: LU FSI, 2015. 292 lpp. ISBN 9789934506246
“Andrejs Balodis iekļaujas Bergsona filozofiskās domas aktualizācijā, kurā
pēc zināmas rezignācijas ir vērojamas aktivitātes, kas, iespējams, nosaucamas
par Bergsona filozofijas renesansi. Mums tiek piedāvāts noteikts, rūpīgās
tekstu studijās un bagātīgu kritisko avotu un palīgliteratūrā skaidroto
problēmaspektu apguvē sakņots skatījums uz vienu no nozīmīgākajiem laika
domātājiem. Tas liek atgriezties gan pie filozofisko nošķīrumu, gan filozofijas
un zinātnes, fizikas, matemātikas, loģikas, bioloģijas, psiholoģijas u. c.
premisu pārdomāšanas. Šādā griezumā Bergsona filozofija joprojām satur
visai rosinošus impulsus un, neraugoties uz to, ka ir tikusi kvalificēta kā
“anti-platonisms”, “anti-kantisms”, spirituālisms vai sofistika, tiek piesaukta
54
citos kontekstos, kuros jau pēc tā dēvētā “pavērsiena uz telpu” norisinās
tālāka laika nojēguma filozofiska izvērtēšana.” Dr, habil. phil. Māra Rubene
iii. Vēgners, U. Tagad. Laika pieredzes filozofija. Monogrāfija. Rīga: LU FSI, 2016. 240
lpp. ISBN 978-9934-506-43-7 “Pagājušais ir tas, kā vairs nav, bet nākošais - tas,
kā vēl nav. Bet, ja to abu nav, vai tas nozīmē, ka ir tikai "tagad" un pagājušais
un nākošais ir tikai par tik, cik tie ir apzināti tajā? Bet kā ir ar pašu "tagad"?
Jebkuri mēģinājumi to notvert, šķiet, jau pašā iedīglī ir nolemti neveiksmei. Lai
kā arī mēs censtos, mēs satveram, šķiet, nevis "tagad", bet gan pagājušo, vai arī
kaut ko ilgstošu, kas sastāv no tagadējā, pagājušā un pat nākošā. Vilšanās, ko
pavada centieni notvert un identificēt "tagad", var vedināt uz pārdomām, vai
"tagad", kurā apzināmies pagājušo un nākošo, pats pastāv? Ja pagātne un
nākotne pastāv tagadnē, bet tagadne nav notverama, kā tas ir iespējams, ka mēs
tomēr pieredzams izmaiņas un ilgšanu? Ber varbūt šis paradokss ir tikai
šķietams un rodas, ja balstāmies noteiktos priekšpieņēmumos par "tagad"? Kā
būtu, ja "tagad" būtu nevis forma, caur kuru kāds piepildošs saturs tiktu
apzināts kā tagadējs, bet gan pats pieredzētais saturs, piemēram, māja, skaņa
vai sāpes? Kā būtu, ja "tagad" tā vietā, lai pēctecīgi pilnīgi izslēgtu viens otru,
varētu būt arī kopā, pilnīgi vai daļēji pārklājoties? Kā būtu, ja ikreiz nebūtu
tikai viens "tagad", bet to būtu daudz?”
iv. Grīnfelde, M. Neredzamā pieredze. Žana Lika Mariona dotības fenomenoloģija.
Monogrāfija. Rīga: LU FSI, 2016. 330 lpp. ISBN 978-9934-506-42-0
“Freiburgā kādā priekšlasījumā par fenomenoloģiskās filozofijas tradīciju
Ginters Fīgals, raksturojot Huserlu un Heidegeru un acīmredzot domājot par
tā brīža situāciju Freiburgas Universitātē, izsakās, ka šodien (t.i., 21. gadsimta
sākumā) būtu laiks šo tradīciju atkal atvilināt atpakaļ "pāri Reinai" un, runājot
par to šodien, jārunā par ilgu un intensīvu vācu-franču filozofijas dialogu-
pārpratumu-atklājumu vēsturi 20. gadsimtā. Viens no pēdējiem (sekvences,
nevis gala nozīmē) ievērojamākajiem šī dialoga turpinātājiem ir Žans Liks
Marions. Lai arī daļai fenomenoloģiskajā filozofijā ieinteresētās publikas viņš
saistās ar teoloģisko pavērsienu franču fenomenoloģijā, tomēr, pievēršoties
tuvāk viņa darbiem, redzams, ka tajos turpināti jautājumi, kas 20. gadsimta
otrajā pusē veidojuši Huserla fenomenoloģijas lasījumu un kritikas centru:
apziņas intencionalitāte un apziņas jēgveidojošā darbība. Ja tas ir tā, tad
Mariona gadījumā runa nav tikai par viena autora pārdomām, bet gan par
mēģinājumu piedāvāt fenomenoloģisku pieredzes teoriju, kas izietu ārpus
Huserla pamatnostādnēm. Šis pētījums sniedz šādas pieredzes aprakstu un
izvērtējumu.” Dr. phil. asoc. profesors Raivis Bičevskis.
55
10. LU FSI pētnieki sagatavojuši šķirkļus ārzemju un nacionālās enciklopēdijās:
i. Krūmiņa-Koņkova S. Bulgakov, Sergei; Our Lady of Aglona; Miracles in the
Northern Europe // Miracles: An Encyclopedia of People, Places, and Supernatural
Events from Antiquity to the Present. Santa-Barbara, CA: ABC-CLIO, 2016, p.47-
49, 277 – 279, 289-290.
ii. Krūmiņa-Koņkova, S., Runce I, Социология религии в Балтийских странах
// Энциклопедический словарь социологии религии / под редакцией М.
Ю. Смирнова. СПб.: Платоновское общество, 2017. C.395.-397.
iii. Krūmiņa-Koņkova S. Pēdējo dienu svēto (mormoņu) Jēzus Kristus baznīca
Latvijā // Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/22178
iv. Krūmiņa-Koņkova, S. Jehovas Liecinieki Latvijā // Nacionālā enciklopēdija.
Latvija. Rīga: LNB, 2018, 720.lpp. Papildināts: S Krūmiņa-Koņkova, Jehovas
liecinieki Latvijā // Nacionālā enciklopēdija.
https://enciklopedija.lv/skirklis/22204
v. Krūmiņa-Koņkova, S. Starptautiskā Krišnas apziņas biedrība Latvijā // Nacionālā
enciklopēdija. Latvija. Rīga: LNB, 2018, 721.lpp. Papildināts: Krūmiņa-Koņkova, S.
Starptautiskā Krišnas apziņas biedrība Latvijā // Nacionālā enciklopēdija.
https://enciklopedija.lv/skirklis/22187
vi. Lūse, A. sociālā antropoloģija Latvijā // Nacionālā enciklopēdija. Latvijas Nacionālā
bibliotēka. 400.–401.lpp. https://enciklopedija.lv/skirklis/5299
vii. Runce I. Valsts un Baznīcas attiecību vesture Latvijā//Nacionālās Enciklopēdija//
šķirklis, 2018. Pieejams arī: Reliģijas politika Latvijā:
https://enciklopedija.lv/skirklis/22189
viii. Pazuhina, N. Pareizticīgā baznīca // Reliģija un baznīca. Nacionālā
enciklopēdija Latvija. Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2018. 694.–697.lpp.
Pieejams arī: https://enciklopedija.lv/skirklis/22176
ix. Pazuhina, N. Vecticībnieki // Reliģija un baznīca. Nacionālā enciklopēdija Latvija. Rīga:
Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2018. 705.–708.lpp. Pieejams arī:
https://enciklopedija.lv/skirklis/22193
3.3 PAVADĪTĀ GADA IEVĒROJAMĀKIE SASNIEGUMI
ZINĀTNISKAJĀ DARBĪBĀ.
LU FSI pētnieks Māris Kūlis saņēmis Latvijas Universitātes Suminājuma rakstu par izcilu
veikumu pētniecībā – grāmatu “Terorisma krustugunīs. Islāma valsts”.
LU FSI ZP sēdē (protokola nr. V12/06) Māra Kūļa darbs izvirzīts par 2018. g. zinātnisko
sasniegumu Latvijā LZA konkursā.
56
Raivis Bičevskis izvirzīts LZA Teodora Celma balvai filozofijā (protokola nr. V12/05), un LZA
Senāta sēdē saņēmis apstiprinājumu balvas piešķiršanai 2019.g. LZA kopsapulcē.
Izdotas arī citas nozīmīgas monogrāfijas:
- Volkovs, V. Latvijas etnisko minoritāšu identitātes vērtības: starp normatīvismu un plurālismu.
Zinātniska monogrāfija. Rīga: LU FSI, 2018. 308 lpp. ISBN 978-9934-506-2
- Pazuhina, N., Štolls, P., Šuvajevs, I. (sast.) Bezvarīgo vara: Masariks, Patočka, Havels.
Kolektīva monogrāfija. Rīga: LU FSI, 2018. 382 lpp. ISBN 978-9934-506-57-4
Jāizceļ izcils un fundamentāls tulkojums, ko veicis LU FSI pētnieks Rinalds Zembahs, kurš
iztulkojis 20. gs. filozofijas klasiku – Morisa Merlo-Pontī Uztveres fenomenoloģiju –, turklāt
tulkojums papildināts ar tulkotāja pēcvārdu: Merlo-Pontī, M. Uztveres fenomenoloģija. Tulk.
R. Zembahs. Rīga: LU FSI, 2018. 500 lpp. ISBN 978-9934-506-52-9
LU FSI piedalījies vairāku starptautisku un nozīmīgu konferenču rīkošanā, t. sk.:
- 16.–18.10.2018. – Starptautiska zinātniska konference Martin Heidegger in Riga (“Martins
Heidegers Rīgā”).
- 22.–24.11.2018. – starptautiska zinātniskā konference On the Threshold: Ambiguities,
Differences, Intersections in Simone de Beauvoir's Oeuvre ("Simonai de Bovuārai – 110.
Daudznozīmības, atšķirības, krustpunkti").
- 04.05.2018. – Starptautiska zinātniska konference Socio-Political and Religious Ideas and
Movements in the 20th–21st Centuries (“Sociāli politiskās un reliģiskās idejas un kustības
20.–21.gs.”).
3.4 PAVADĪTĀ GADA IEVĒROJAMĀKIE SASNIEGUMI SADARBĪBĀ
AR KOMERSANTIEM, PAŠVALDĪBĀM UN NVO.
Sadarbība ar Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociāciju “Dzīvesstāsts”, LU
Migrācijas un Diasporas pētījumu centru un ārzemju partneriem Igaunijā, Zviedrijā,
Norvēģijā turpināts īstenot Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības NORDPLUS
programmā “No pagātnes uz tagadni: migrācija un integrācija dzīvesstāstu pētnieku
tīklojumā” (From past to present: Migration and Integration through the Life Story network),
projekta Nr. NPAD-2017-10188 (periods 08.2017.–08.2020.) Vad. Maruta Pranka, Māra
Zirnīte.
57
Sadarbību ar komersantiem īsteno Ģirts Jankovskis postdoktorantu projektā
“Informācijas uztvere sociālos medijos. Filozofiska analīze” (Philosophical Analysis of
Information Perception in Social Media) [Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/134]
Šūpule, I. strādā projektā “Augsti kvalificētu speciālistu migrācijas izpēte, emigrācija
un atgriešanās Latvijā”, kas tiek īstenots 1.1.1.2. pasākuma “Pēcdoktorantūras
pētniecības atbalsts” ietvaros, kas tiek finansēts ar ERAF finanšu instrumentu [Nr.
1.1.1.2/VIAA/1/16/012].
Kaprāns, M. strādā postdoktorantu programmā “Baltijas migranti Lielbritānijā:
adaptācijas stratēgijas un nākotnes scenāriji”, kas tiek īstenots 1.1.1.2. pasākuma
“Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts” ietvaros [1.1.1.2/VIAA/1/16/003]
Beitnere Le-Galla, D. – darbojās kā pašvaldības deputāte Jūrmalas pašvaldībā līdz
2018. g. 6. novembrim. Pašlaik Latvijas 13. Saeimas deputāte.
Gubenko, I. – Nodibinājuma “Filozofijas atbalsta fonds” valdes priekšsēdētājs.
Gubenko, I. – Kultūras Ministrijas organizētā Latvijas Mazākumtautību foruma – 2018
“No integrācijas uz saliedētu sabiedrību” organizēšanas darba grupas loceklis.
Runce, I. – LU sadarbība ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju un Latvijas
Nacionālo bibliotēku individuālo grantu programmā “Esejas par valstiskuma vēsturi”
– eseja par Latgales kongresu.
Runce, I. – Kārsavas polsētas Domes pētnieciskais projekts par Kārsavas vēsturi
“Kārsavas stāsti”.
3.5 ATTĪSTĀMĀS INTELEKTUĀLĀ UN RŪPNIECISKĀ ĪPAŠUMA
IZSTRĀDES.
Humanitārās un sociālās zinātnes iekļaujas valsts kopējā inovāciju radīšanas procesā,
stimulējot kultūras inovācijas. LU FSI ir saistīts ar postdoktora Ģ. Jankovska
inovatīvās pieejas attīstību, izstrādāt fenomenoloģisko socioloģiju un
fenomenoloģiskās intervijas metodoloģiju, kas stimulētu mazo un vidējo uzņēmumu
vadītāju pašrefleksiju par uzņēmuma mērķiem un sabiedriski jēgpilno darbību. Šī
inovācija, iespējams, varēs iegūt intelektuālā īpašuma statusu.
58
LU FSI pētnieki sadarbojas ar zinātniskajām izdevniecībām, piem. „Zinātne”, arī
„Pētergailis”, rosinot grāmatizdevniecības stratēģiju virzībā uz intelektuālā kapitāla
attīstību.
3.6 IEGŪTIE POSTDOKTORA PROJEKTI LU FSI, 1.1.1.2. PASĀKUMA
“PĒCDOKTORANTŪRAS PĒTNIECĪBAS ATBALSTS” IETVAROS,
KAS TIEK FINANSĒTS AR ERAF FINANŠU INSTRUMENTU [NR.
1.1.1.2/VIAA/1/16/012].
Konkursā LU FSI pētnieki ieguva 3 postdoktora projektus:
Ģirts Jankovskis “Informācijas uztvere sociālos medijos. Filozofiska analīze”.
Inese Šūpule. “Augsti kvalificētu speciālistu migrācijas izpēte, emigrācija un
atgriešanās Latvijā”.
Mārtiņš Kaprāns. “Baltijas migranti Lielbritānijā: adaptācijas stratēgijas un nākotnes
scenāriji”.
Tas institūtam nodrošina līdzdalību starptautiskā zinātniskā apritē, aktualitāšu
pētniecību un to turpināšanu pēc projektu beigām vēl uz 5 gadiem, kā arī 3 pilna laika
zinātnisko darbinieku pieņemšanu darbā institūtā, lai vairotu projektu zinātnisko un
organizatorisko nodrošinājumu.
4. PERSPEKTĪVA
4.1 GALVENIE UZDEVUMI 2019. GADAM, KAS ĪSTENOJAMI VIENA
GADA IETVAROS, BET KURU REZULTĀTI UZLABOS INSTITŪTA
DARBĪBU VAIRĀKU GADU GARUMĀ.
Uzdevumi noteikti LU FSI ZP sēdē 10.01.2019. (protokola nr. V12.1/01), izanalizējot
zinātnisko darbinieku priekšlikumus, plānots publicēt vismaz 5 SCOPUS un WoS līmeņa
zinātniskos rakstus, piedalīties LU 100gades svinībās un noorganizēt vismaz 1 starptautisku
konferenci (U. Vēgners) veltītu LU tapšanas un attīstības intelektuālo - filosofisko - resursu
izpētei, prof. Teodora Celma godināšanai, plānotas monogrāfijas, piemēram, Māris Kūlis
plāno pabeigt monogrāfiju par patiesību “Patiešām?”.
59
Viena gada ietvaros paredzēts turpināt nodrošināt LU FSI triju žurnālu numuru izdošanu,
kā arī strādāt pie sērijas „Filosofijas lekcijas Rīgā” turpinājuma, tulkojot un sagatavojot
izdošanai Karla Amerika Rīgas lekciju ar E. Šimfas pēcvārdu. LU FSI par svarīgu uzskata arī
citu aizsākto sēriju izdošanu - „Filosofiskie pētījumi” un „Filosofiskā bibliotēka. Letonika”,
kur izdošanu gaida tādi jau uzsākti darbi kā „Pauls Jurevičs” ( autori A. Balodis, E. Freiberga,
I. Lapinska), un „Milda Paļeviča” (autore A. Priedīte-Kleinhofa). Institūts ir ieinteresēts šo
sēriju papildināt arī ar grāmatu „Jēkabs Osis” (autors Andris Hiršs).
Plānots aktīvi piedalīties LZP projektu konkursos un rakstīt LU AA projektu pieteikumus.
Pabeigt trīs filozofijas doktora disertācijas – Rinalds Zembahs, Andris Hiršs un Maija
Jankovska.
4.2 GALVENIE UZDEVUMI NĀKAMAJIEM PIECIEM GADIEM, KURI
STIPRINĀS INSTITŪTA UN UNIVERSITĀTES POZĪCIJAS PIRMAJĀ
SADAĻĀ IEZĪMĒTĀ KONTEKSTA IETVARĀ
LU Filozofijas un socioloģijas institūts ir nacionāli un starptautiski atpazīstams ar zinātniski
kvalitatīviem pētījumiem plašā humanitāro un sociālo zinātņu tematikā. Lai veiksmīgi
turpinātu LU FSI attīstības stratēģiju, kā arī sekojot kopējām Eiropas humanitāro un sociālo
zinātņu attīstības tendencēm, pie pietiekama finansējuma tuvākajos gados plānoti sekojoši
mērķi un uzdevumi:
(1) Pētījumu orientācija uz nacionāli un starptautiski aktuālu tematiku:
LU FSI ZP sēdēs regulāri skatīt ar LU FSI zinātnisko attīstību saistītos jautājumus: par
LU FSI aktuālajiem pētniecības plāniem, pētniecības grupu darbu u.c., analizēt
informāciju par uzsaukumiem H2020 un turpmāko Eiropas Komisijas izvirzīto
tematisko uzsaukumu saturu pēc 2020. gada, sadarboties ar Latvijas pārstāvi Dr. art.
Andri Teikmani (LMA) Eiropas Komisijas Zinātnes un inovāciju ģenerāldirektorātā,
iesakot EK jaunus tematiskos uzsaukumus, kas stiprinātu Eiropas Savienības vērtību
nodrošinājumu, humanitāro un sociālo zinātņu sadarbību Eiropas drošības,
identitāšu, kultūras plurālisma stiprināšanā. Pētniekiem iekļauties Latvijā
organizētajās darba grupās EK zinātnes turpmāko uzsaukumu tematikas ieteikumu
veidošanā;
Izveidot LU FSI pētnieku grupu sadarbībā ar LU Vēstures un filozofijas fakultāti, lai
pētītu un aktivizētu iekļaušanos sludinātajās COST akcijās un organizētu Baltijas
60
mēroga pieteikumu COST uzsaukumos, tādējādi nodrošinot institūta pētniecības
iekļaušanu starptautiskos tīklos;
Rīkot pētnieku grupu kopējās diskusijas par LU FSI īstenoto pētījumu tēmu aktualitāti
un to aktualizācijas iespējām, veidojot filozofijas metodoloģisko atbalstu dzīvesstāstu
pētniecībā (P. Rikēra filozofijas studijas, naratīvu mācība, hermeneitikas nostādnes,
dekonstrukcijas idejas, aksioloģija kā filosofiska disciplīna ar izeju uz socioloģiju un
nacionālo mutvārdu vēsturi), lai sekmētu pētījumu internacionalizāciju;
(2) Pētījumu un to rezultātu internacionalizācijas veicināšana:
Veidot ciešāku sadarbību ar LU Zinātnes departamentu un citām institūcijām,
kas saistītas ar zinātnes attīstības stratēģijas plānošanu. Noorganizēt LU FSI
apspriedi 2019. g. otrajā pusgadā, izvērtējot LU zinātniskās attīstības stratēģijas
2015-2020 kaskadēšanas rezultātus institūtā, precizējot procentuālās un
kvantitatīvās pozīcijas atbilstoši institūta iespējām un izvērtēt institūta
starptautiskās sadarbības rezultātus.
konkrētos pētījumos uz noteiktu laiku piesaistīt ārzemju pētniekus, tajā skaitā
2019.g. pētnieci par K. Marksa „pārvērsto formu un atsvešināšanos” analīzi no
Francijas;
atbilstoši institūta stratēģiskajām tēmām organizēt seminārus un diskusijas ar
ārzemju ekspertu piedalīšanos, tajā skaitā ar Melburnas katoļu universitātes
profesoru John Ozolins 2019.g. aprīlī par humanitāro zinātņu saikni ar ētiku
izglītības sistēmā, filozofijas mūsdienu tendencēm un Latvijas sabiedrības
attīstības analīzi;
uzaicināt augsta līmeņa ārzemju zinātniekus recenzēt LU FSI sagatavotās
publikācijas, piedalīties redkolēģiju darbā un publicēt savu pētījumu rezultātus
LU FSI periodiskajos izdevumos, tā veicinot šo izdevumu starptautisko
atpazīstamību.
aktīvāk veidot sadarbību ar ārzemju zinātniskās pētniecības institūcijām, tajā
skaitā ar Viļņas universitātes filozofiem un sociologiem, ar Tartu un Tallinas
universitāti, ar Helsinku universitāti, iekļaujoties Baltijas reģiona zinātnes
tīklojumā;
veicināt LU FSI pētnieku iespējas apmeklēt un un veikt pētījumus LU FSI pārstāvētām
zinātņu nozarēm atbilstošos ārzemju zinātniskās pētniecības centros, tajā skaitā Kārļa
universitātē Prāgā, Maltepes universitātē Stambulā, Turcijā, Krievijas ZA Filozofijas
institūtā Maskavā, Krievijas ZA Etnoloģijas institūtā u.c. ;
kopā ar ārzemju pētniekiem veidot virtuālās diskusiju platformas, tajā skaitā pasaules
fenomenoloģijas virziena virtuālās platformās (Rumānija, ASV u.c.);
61
palielināt līdzdalību starptautiskās konferencēs, vēršoties ar atbalsta iesniegumiem
LU Zinātnes departamentā un KKF;
palielināt iesaisti starptautiskos zinātnieku tīklojumos, (COST un citi tīklojumi),
starptautiskos projektos un citos konsorcijos;
pētījumu rezultātu, t.sk. publikāciju, sagatavošanā un arī vērtēšanā priekšroku dot
kvalitatīviem, bet ne tikai kvantitatīviem parametriem.
Nodrošināt LU FSI pētījumu rezultātiem brīvu pieeju (Open Access).
palielināt augsta līmeņa starptautisko publikāciju skaitu (nodaļas un raksti ārzemju
monogrāfijās un krājumos; publikācijas, kuras indeksētas SCOPUS un Web of Science
datu bāzēs), izmantot rādītājus, kas atrodami LU stratēģijā 2015-2020 un LU FSI
kaskadētajos rezultatīvajos rādītājos;
Aktīvāk izmantot LU pieejamās iespējas, nodrošināt šādu publikāciju kvalitatīvu
tulkojumu un redakciju angļu valodā, vērsties pie LU vadības ar rosinājumu
nodrošināt personālu starptautisko projektu sagatavošanas pārbaudei Zinātnes
departamentā;
pētījumu rezultātu, t.sk. publikāciju, sagatavošanā un arī vērtēšanā priekšroku dot
kvalitatīviem, bet ne tikai kvantitatīviem parametriem;
aktīvāk iesaistīties ekspertu darbā nacionālās un ārzemju zinātniskās darbības
vērtēšanas un zinātnisko projektu vērtēšanas institūcijās. Aktivizēt zinātnieku
pieteikšanos par ekspertiem EK datu bāzē un sekmēt LZP eksperta tiesību
piešķiršanas nosacījumu izpildi.
(3) Pētnieku potenciāla veicināšana un atjaunošana:
piesaistīt doktorantus un post-doktorantus, kuriem ir potenciāls augsta līmeņa
pētījumu izstrādei un to internacionalizācijai, izpildot IZM zinātnisko projektu un
infrastruktūras attīstības projektu nosacījumus, lai projektos līdzdalīgi būtu studējošie
un jaunie doktori;
paaugstināt institūta pētnieku kvalifikāciju, motivējot viņu iesaisti dažādos, t.sk. LU
organizētos, kvalifikācijas paaugstināšanas semināros, tajā skaitā valodu apguvē, IT
prasmju vairošanā, sekmēt LU FSI darbinieku līdzdalību Eiropas mājas pasākumos,
kuros nereti notiek nodarbības projektu rakstīšanas apmācībā.
(4) Lai piesaistītu papildus finansējumu, paredzēta aktīvāka piedalīšanās nacionālos un
starptautiskos projektu konkursos.
(5) Lai īstenotu starptautiski un nacionāli aktuālus pētījumus, LU FSI stratēģisko tēmu
ietvaros veicināt jaunu starpdisciplināro grupu un klāsteru izveidi un starpdisciplināru un
inovatīvu pētījumu tālāku attīstību.
62
(6) LU FSI pētnieku analītiski-tehnoloģiskās kompetenču attīstīšana:
Mutvārdu vēstures digitalizācijas laboratorijas nostiprināšana un Multimediālās
laboratorijas ieviešana ar mērķi izveidot šīs laboratorijas par kompetenču centriem ne
tikai LU FSI, bet arī citu Latvijas zinātņu institūcijas pētnieku analītiski-tehnoloģiskās
iemaņu attīstībai;
organizēt atbilstošus seminārus un apmācību kursus;
paaugstināt LU FSI pētnieku analītiski-tehnoloģiskās kompetences citu institūciju un
organizāciju veidotajos semināros.
(7) Paplašināt zinātnisko sadarbību ar citām LU struktūrvienībām - fakultātēm un
institūtiem - kopēju pētniecības grupu un projektu veidošanā.
(8) Sadarbība ar valsts institūcijām.
Vērsties pie jaunās IZM ministres I. Šuplinskas ar ieteikumiem un analīzi par
humanitāro un sociālo zinātņu stāvokli valstī, izstrādāt ieteikumus IZM, lai stiprinātu
letonikas un Latgales pētniecības iespējas.
Vērsties pie Aizsardzības ministrijas vadības ar priekšlikumiem par humanitāro
vērtību stiprināšanu valsts aizsardzības vajadzībām.
Sniegt priekšlikumus Ārlietu ministrijai un Saeimas komisijām par emigrācijas
tendencēm, balstoties uz LU FSI postdoktoru projektiem, tajā skaitā M. Kaprāna
izstrādēm un LZP granta (vad. I. Mieriņa) pētījumiem.
5. PRIEKŠLIKUMI
5.1 TREŠO PERSONU FINANSĒTU ZINĀTNISKO UN ATTĪSTĪBAS
PROJEKTU PIETEIKUMU SAGATAVOŠANAI
LU FSI darba grupās apspriestas iespējas pieteikt efektīvas sadarbības projektu par vizuālo
kultūras mantojumu, taču šis priekšlikums prasa tālāku iestrādi, lai nodrošinātu trešās
personas līdzdalības finansējumu 2019.g. Izteikts priekšlikums LU Zinātnes departamentam
palīdzēt iesaistīties kādos LU vadību uzrunājošos projektos, kas nav zināmi institūta
pārstāvjiem, piemēram, no Latvijas reģioniem par kultūras mantojuma saglabāšanu, no
mediju biznesa par viltus ziņu ierobežošanas metodoloģijām u.c., jo LU FSI pētnieki ir
63
ieinteresēti darboties trešo personu finansētajos projektos, taču nepietiek informācijas par
sadarbības iespējām.
5.2 SADARBĪBAS ATTĪSTĪBAI UNIVERSITĀTES, NACIONĀLAJĀ UN
STARPTAUTISKAJĀ LĪMENĪ
LU FSI kopā ar Vēstures un filozofijas fakultāti ir iniciējusi vairāku sadarbības līgumu
noslēgšanu starp LU un ārzemju universitātēm, piemēram ar Salamankas universitāti, kas
izvēršas labā sadarbībā starp Latvijas un Spānijas zinātniekiem. Patlaban iepazīstamies ar
Maltepes universitātes (ar kuru LU ir ERASMUS apmaiņas līgums) priekšlikumu veidot
nodomu protokolu par līdzdalību projekta pieteikuma izstrādē „Philosophical counselling”
no 2019. gada. Iesakām izpētīt plašākas iespējas līdzdarboties Baltijas un Skandināvijas
filozofijas studiju un pētniecības tīklos, savā ziņā turpinot bijušo sadarbību Baltphil projektā
jaunā veidolā, kā arī Vidus-un Austrumeiropas fenomenoloģijas pētījumu biedrībā un tīklā
(vad. Ungārijas ZA Filozofijas institūts, Gdaņskas universitāte).
5.3 PUBLICĒŠANĀS INTENSITĀTES UN KVALITĀTES
PALIELINĀŠANAI
Priekšlikums publicēšanas intensitātes palielināšanai ir vienkāršs - aicināt pētniekus
zinātniskos rezultātus vairāk veidot, sekojot dabaszinātņu pētnieku pieejai - īsos ziņojumos,
izmantot kongresu publikācijas, SCOPUS un WoS iekļautas tēzes, proceedings, neveltot
laiku biezu monogrāfiju sacerēšanai vairāku gadu laikā. Iesakām arī izmantot daudzu autoru
pieeju, izstrādājot vienu publikāciju, īpaši ja darbs ticis veidots projekta ietvaros ar kopēju
mērķi. Kaut arī humanitārās zinātnes savu misiju saskata apjomīgu monogrāfiju veidošanā,
jāatzīst, ka šis darbietilpīgais process zinātnes rezultativitātes vērtējumos netiek pienācīgi
atzīts, tādēļ LU FSI iesaka pakļauties laikmeta prasībām, paturot spēkā to kritiku.
5.4 SADARBĪBAI AR KOMERSANTIEM, PAŠVALDĪBĀM UN NVO
LU FSI ir attīstījusi plašu sadarbību ar NVO sektoru, ieskaitot Dzīvesstāstu asociāciju,
izglītības biedrības pasākumu grupu „Domāsim kopā?”, Filozofijas atbalsta fondu, ar
Latvijas mazākumtautību NVO, tajā skaitā ar nacionālo kultūras biedrību asociāciju (vad. R.
Haradžanjans), ar Armēņu, Azerbaidžānas, Krievijas, Ebreju biedrībām, ar ‘Šamir” u.c.
Mazāka apjoma sadarbība ir ar pašvaldībām, taču to var sekmēt ar aktīvāku sadarbību ar
64
VARAM ministriju, ar kuru 2018.g. nostiprinājās saikne Reģionu dienu organizācijā un
pasākumā „Brīvības ielu stāsti”.
5.5 ADMINISTRATĪVAJOS PROCESOS
LU FSI ir izteikts priekšlikums LU samazināt administratīvo slogu, kā arī atskaitījumus tā
uzturēšanai no projektiem, jo, piemēram, 25% atskaitījums no valsts pētījumu programmām
(kaut tas ir IZM iniciēts) administratīvajiem resursiem nav adekvāts, ir neatbilstoši liels un
samazina zinātnisko izstrāžu iespējas. Priekšlikums dalīties ar šo atskaitījumu izlietojumu ar
zinātnisko personālu nav ticis normatīvā veidā noformulēts un tādējādi nav pārliecinošs.
Bāzes finansējuma izmantošanas izmaiņas katru gadu neveicina LU institūtu darbības
stabilitāti un prognozējamību, būtu jābūt IZM apstiprinātam Nolikumam par bāzes
finansējuma lietojumu zinātnei universitātēs, kurā tiktu samazināta dažādu sadalē iesaistītu
subjektu interešu ikgadējā apmierināšana.
5.6 AKADĒMISKĀS DARBĪBAS POPULARIZĒŠANĀ
Par veiksmīgu tiek atzīta LU FSI līdzdalība pasākumā Zinātnes nakts, piedalīšanās LU VFF
Filozofijas nodaļas organizētajā Valsts Filozofijas skolēnu olimpiādē un Starptautiskajā
filozofijas olimpiādē. Institūta darbinieki plašā mērogā piedalās ar rakstiem, intervijām,
ziņojumiem, kā arī ir diskusiju partneri visdažādāko mediju programmās, līdz ar to
popularizēšanas līmenis LU FSI tiek uzskatīts par ļoti labu. Iesakām zinātniekiem
starptautisku kongresu laikā nonākt arī ārzemju mediju redzeslokā, tādējādi popularizējot
LU zinātni. LU FSI mājaslapā ir sadaļa „Iesakām izlasīt”, kas būtu jāizvērš. Jāsagatavo arī LU
FSI mājaslapas iekļaušana LU lapas jaunajā ietvarā, tur paredzot vairāk vietas akadēmiskā
darba popularizācijai.
5.7 JAUNA PERSONĀLA PIESAISTEI
Jauna personāla piesaiste ir iespējama, tikai iegūstot jaunus projektus. 2019. g. būtisks
personāla kvantitatīvais palielinājums nav paredzams, drīzāk notiks personāla daļas
atbrīvošana no darba, ja netiks iegūti resursi esošo tematisko grupu tālākas darbības
nodrošināšanai. Būtisks resurss varētu būt doktorantūras studentu bezatlīdzības iesaiste LU
FSI un LU VFF pasākumu, publikāciju izstrādē, jo zinātniskās pētniecības mērķi
doktorantiem ir zināmi un saprotami. 2018.g. piemērs LU FSI pasākumā - starptautiskās
65
konferences organizēšanā “S. Bovuārai- 110” bija doktoranšu I. Andresones un G. Vējas
piesaiste prof. M. Rubenes LU Attīstības projektam, kas bija veltīts šīs konferences
organizēšanai. Līdzīgā veidā 2019.g. notiks LU 77. starptautiskās konferences, un LU-100
gades konferences par filosofijas intelektuāļu lomu LU attīstībā organizēšana, kur ar
referātiem piedalīsies gan LU FSI zinātnieki, gan LU VFF doktoranti.
5.8 INTERNACIONALIZĀCIJAI
Priekšlikums LU internacionalizācijai ir plašāk izmantot fakultātēs iesaistītos ārzemju
profesorus 2019.–2020.g., tajā skaitā prof. John Ozolins, LZA ārzemju loceklis, lai veidotu
filozofijas starptautisko sadarbību ar Australo-Āzijas reģionu praktiskās ētikas, analītiskās
filozofijas un viduslaiku filozofijas pētniecībā.
5.9 JAUNU STUDIJU UN ZINĀTNES FINANSĒŠANAS INSTRUMENTU
IZVEIDEI NO LU KOPLIETOŠANAS LĪDZEKĻIEM
Iesakām iekļaut visās fakultāšu programmās filozofijas un ētikas studiju kursu, kurā ietvert
mācību par Latvijas valstiskajām vērtībām, vispārējās aizsardzības mācības pamatidejas un
vērtības, tādējādi nodrošinot LU studējošo pilsonisko atbildību par valsts nākotni un
drošību. Ar šo iniciatīvu vērsties IZM. LU no koplietošanas līdzekļiem nodrošināt šo kursu
docēšanu kā pilotprojektu, kamēr tas nav pieņemts un finansēts visas valsts līmenī
augstākajā izglītībā.
5.10 JAUNU STUDIJU UN ZINĀTNES FINANSĒŠANAS INSTRUMENTU
IZVEIDEI NO VALSTS BUDŽETA VAI STRUKTŪRFONDU
LĪDZEKĻIEM
Nav nepieciešams vēl vairāk sarežģīt zinātnes finansēšanas shēmas, kas jau ieguvušas
nepārskatāmu un neilgtspējīgu raksturu.
Jāpalielina zinātnes finansējums Latvijā līdz 1,5% no IKP, kā ir ticis ziņots EK, ka tas tiks
izdarīts līdz 2020. gadam, jānodrošina bāzes finansējuma shēma ar 1/2 atalgojuma no valstī
pieņemtās profesora algas, kā bija iecerēts ap 2006.g., jānodrošina līdzfinansējums un
priekšfinansējums visiem konkursos iegūtajiem ārzemju projektiem, jāpalielina LZP
fundamentālo projektu konkursu finansējums, jāpanāk, ka ministrijas uzņemas valsts
pētījumu programmu finansējumu atbilstoši savām nozarēm jau no 2020. gada, jāizveido no
66
jauna Letonikas VPP finansējums letonikas pamatizpratnē, nodrošinot humanitāro zinātņu,
mākslas, literatūras pastāvēšanu pētniecībā, kura patlaban ir pārtraukta, jo letonika ir
ieguvusi sociāli ekonomisku un digitalizācijā balstītu veidolu, kā arī īpašu uzsvērumu uz
latviešu valodu, bet pazaudējusi jebkuru iespēju turpmāk veidot fundamentālus izdevumus,
piemēram, kādi bija „Latvija un latvieši” 4 sēj, un 2 sēj. angļu un krievu valodās. Jāpanāk
politiskā līmenī, lai reģionālās reformas gaitā pasūtījumus izpētei iegūtu arī LU humanitarās
zinātnes un socioloģija, lai šī reforma nenotiktu ar kultūras ignorances piedevu, neņemot
vērā sabiedrības intereses un reģionu tradīcijas.
5.11 CITAS TĒMAS
LU FSI attīstībai ir nepieciešama iekļautība LU kā stabilā, prognozējamā, administratīvo
slogu un birokrātiju samazinošā institūcijā. Iekļaujoties LU sistēmā, institūts ir ieguvis
plašāku atbalsta bāzi, taču daļa no LU apņemšanās netiek izpildīta:
a) Institūta zinātnieki nevar iekļauties fakultāšu realizēto programmu docēšanā ar savu
pienesumu, jo programmas tiek sašaurinātas, ja zinātnieki piedalās recenzēšanas, bakalauru,
maģistra darbu vadīšanā, tad ir grūtības ar samaksu, tādēļ notiek izvairīšanās no piesaistes;
nav sistēmas un Nolikumu, kā institūtu zinātnieki varētu panākt savu piedāvāto kursu
iekļaušanu, institūtu zinātniekiem nav informācijas, kā darbojas Nozaru studiju programmu
padomes un viņi netiek piesaistītui arī stratēģiskajā studiju programmu plānošanā, kaut
akreditācijas ievirze paredz parādīt saikni ar nozares zinātni. Līdz ar to pat LU ietvaros
joprojām zinātne un studijas paliek atrautas, kaut institūtu integrācijas mērķis bija pārvarēt
šo plaisu.
b) Nav korekta situācija, kad institūtā realizēto projektu rezultāti (par ko tiek saņemta alga
institūtā) tiek pierakstīti citām struktūrvienībām vai pat citām augstskolām, tādējādi vairojot
to nopelnus turpmākā bāzes finansējuma saņemšanā bez pamatojuma; LU nepastāv sistēma,
lai šo „pārklāšanās” procesu varētu redzēt pirms atskaišu oficiālas publiskošanas;
c) Ir gadījumi, kad LU departamenti uzmanību pievērš tikai fakultātēm un aizmirst savus
zinātniskos institūtus kā vienlīdzīgas struktūrvienības, piemēram, jautājumā par
akadēmiskā personāla atjaunotni uzrunāja tikai fakultātes, u.c., LU Senāta Akadēmiskās
komisijas darbā ir maz zinātnisko institūtu pārstāvju, par Zinātņu Nozaru komisijām pie
prorektoriem netiek veidots plašākām aprindām pieejams pārskats, kas lemts, iztirzāts,
stratēģiski rekomendēts.
67
d) Akadēmiskais apgāds nav bijis spējīgs pēc Humanitāro institūtu integrēšanas LU pārņemt
visu šo institūtu izdevniecības darbu un finansiāli to nodrošināt. Nav saskatāma tālāka pieeja
izdevniecības problēmu risinājumam.
Ieteikums: kopīgi pievērsties LU uzrādīto problēmu risināšanai 2019.g. un turpmāk.
LU FSI direktore Maija Kūle
(amats) (paraksts) (paraksta atšifrējums)
Datums
12.02.2019