LATVIJAS UNIVERSITĀTESfsi.lu.lv/userfiles/file/LU FSI pārskats 2018.pdf · LU Filozofijas un socioloģijas institūta direktores Maijas Kūles ( struktūrvienības nosaukums)

1

LATVIJAS UNIVERSITĀTES

LU Filozofijas un

socioloģijas institūta

direktores Maijas Kūles

( struktūrvienības nosaukums) (vārds, uzvārds)

LU FILOZOFIJAS UN SOCIOLOĢIJAS INSTITŪTA

2018. GADA ZINĀTNISKĀS DARBĪBAS PĀRSKATS

1. KONTEKSTS. INSTITŪTĀ PĀRSTĀVĒTO ZINĀTNES

VIRZIENU VĒRTĒJUMS UNIVERSITĀTES, LATVIJAS UN

STARPTAUTISKĀ KONTEKSTĀ: ATTĪSTĪBAS TENDENCES UN

PERSPEKTĪVAS, TEORĒTISKĀ IZZIŅAS UN SOCIĀLI-

EKONOMISKĀ NOZĪMĪBA, ATPAZĪSTAMĪBA, REPUTĀCIJA.

KONKURENCES PRIEKŠROCĪBAS SALĪDZINĀJUMĀ AR

LATVIJAS UN BALTIJAS AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS IESTĀDĒM.

LU FSI darbības mērķis ir jaunu zināšanu gūšana un to izmantošana sabiedrības un

ekonomikas attīstības interesēs atbilstoši LU noteiktajiem prioritārajiem virzieniem filozofijā

un socioloģijā; LU FSI seko LU 2015–2020 gada attīstības stratēģijā noteiktajām prioritātēm,

cenšas iespēju robežās realizēt nosprausto procentuālo uzdevumu izpildi. Institūta galvenie

uzdevumi ir:

Fundamentālie pētījumi − filozofijas, ētikas un etnisko jautājumu pētījumi, mutvārdu

vēstures pētījumi, ideju vēsture Latvijā, filozofiskā reliģijpētniecība, jaunatnes un paaudžu

pētniecība, labklājības un veselības socioloģija, migrācijas un demogrāfisko procesu analīze,

starptautiskie salīdzinošie pētījumi, izglītības socioloģija.

2

Rūpnieciskie pētījumi − migrācijas procesu monitorings reemigrācijas un diasporas politikas

realizācijas izvērtējumam; sabiedrības garīgās veselības monitorings veselības aizsardzības

politikas izvērtēšanai; sabiedrības veselības riska faktoru izpēte jaunu politikas iniciatīvu

ieviešanai; studentu dzīves sociālo un ekonomisko dzīves apstākļu monitorings zināšanās

balstītas politikas izstrādei; jaunatnes izglītības un nodarbinātības pētījumi jaunatnes

politikas izvērtēšanai un politikas iniciatīvu izstrādei.

Zināšanu un tehnoloģiju pārnese: patlaban tiek izdoti 3 zinātniskie žurnāli „Reliģiski

filozofiski raksti”, „Ethnicity”, „Pravoslavije v Baltiji”, grāmatu sērijas, tiek rīkotas

konferences, kongresi, semināri, kā arī LU FSI zinātniskie darbinieki aktīvi piedalās gan

ārzemju, gan vietējās konferencēs, semināros, kongresos. Tiek organizētas dažādas publiskās

lekcijas, LU FSI darbinieki aktīvi popularizē zinātni ari medijos un publiskos pasākumos.

Studiju un zinātniskā darba mijiedarbe: daudzi LU FSI zinātniskie darbinieki savas zināšanas

un pētnieciskās intereses aktīvi, lasot dažādus lekciju kursus, vadot noslēguma darbus, tos

recenzējot, ņemot dalību profesoru padomēs utt. Spilgti pētnieciskā un studiju darba

mijiedarbe LU līmenī izpaužas LU FSI zinātnieku līdzdalībā LU doktorantūras studiju

programmas daļu īstenošanā FSI pārstāvētajās zinātņu nozarēs.

LU Filozofijas un socioloģijas institūtā pārstāvēti sekojoši zinātnes virzieni: filozofija,

akadēmiskā reliģjpētniecība, socioloģija, sociālās un kultūras atmiņas pētījumi, etnisko

minoritāšu pētījumi. Filozofijas, vēstures, dzīvesstāstu pētniecības, akadēmiskās

reliģjpētniecības speciālistu sadarbība un interdisciplināri risinājumi ir unikāli Latvijā un arī

Baltijas valstīs kopumā.

LU Filozofijas un socioloģijas institūta zinātnisko struktūru veido tematiskās grupas

(a) Latvijas ideju vēsture – vad. Dr. E. Buceniece;

(b) Mūsdienu Rietumu filosofijas virzienu (fenomenoloģijas, hermeneitikas,

psihoanalīzes, dzīvesmākslas u.c.) izpēte – vad. Dr. habil. M. Kūle;

(c) Socioloģija – vad. Dr. I. Koroļeva, Dr. I.Mieriņa;

(d) Nacionālās mutvārdu vēsture – vad. Dr. V. Skultāne, M. Zirnīte, sadarbībā ar I.

Gardu-Rozenbergu LU LFMI;

(e) Etnisko pētījumu vienība – vad. Dr. V. Volkovs;

(f) Akadēmiskā reliģijpētniecība – vad. Dr. S. Krūmiņa – Koņkova.

(2) Zinātniskās laboratorijas:

(a) Mutvārdu vēstures digitalizācijas laboratorija, vad. Mg. Māra Zirnīte, vad. vietn. Dr.

K. Zellis, nodrošina inovatīvas pieejas mutvārdu vēstures arhīva digitalizācijai, datu bāzu

3

veidošanai, sadarbībā ar LU LFMI; izmantojot VNPC infrastruktūras attīstībai iepirktās

tehnoloģijas;

(b) Iecere attīstīt Multimediālo laboratoriju inovāciju ieviešanai filosofijā un

humanitārajās zinātnēs (filosofija, ideju vēsture, etniskie pētījumi, akadēmiskā

reliģijpētniecība u.c.), nodrošinot zinātnisko rezultātu digitalizāciju, video un foto izstrādi

zinātnisko pasākumu fiksēšanai, tīmekļa lapas satura uzturēšanu un formas u. tml.

Zinātnisko žurnālu, ko regulāri izdod LU FSI, atbildīgie redaktori: “Reliģiski filozofiski

raksti” – S. Krūmiņa – Koņkova; “Ethnicity” –V. Volkovs; “Pravoslavije v Baltiji” – A.

Gavriļins.

Izdevumu sēriju, ko izdod FSI, atbildīgie redaktori: sērijas ‘Filosofijas lekcijas Rīgā” atbild.

redaktors – Rihards Kūlis; sērijas “Filosofiskie pētījumi” atbild. redaktors – Maija Kūle;

sērijas “Filosofiskā bibliotēka. Letonika” atbild. redaktors – Ella Buceniece; sērijas

“Heidegera lasījumi”, “Hāmaņa lasījumi”, “Herdera lasījumi” atbild. redaktors – Raivis

Bičevskis.

2. PADARĪTAIS.

2.1 ZINĀTNISKO UN ATTĪSTĪBAS PROJEKTU IESNIEGŠANA

Iesniegti un apstiprināti LU Akadēmiskās attīstības projekti:

1. “Latvijas filozofu delegācijas materiāli Pasaules XXIY Filozofijas kongresam Pekinā 2018.g. un

to prezentācija kongresā”, projekta vadītāja Maija Kūle.

2. “Zinātnieku un publisko intelektuāļu dzīvesstāsti: no personīgā līdz sabiedrībai nozīmīgā”,

projekta vadītāja Dagmāra Beitnere-Le Galla.

3. “Digitalizēto mutvārdu vēstures avotu pieejamība humanitāro zinātņu pētījumiem”, projekta

vadītājs Kaspars Zellis.

4. “Starptautiskais terorisms – radikalizēšanās cēloņi, ideju avoti un preventīvo pasākumu

uzlabošana Latvijā”, projekta vadītājs Māris Kūlis.

4

5. “Augusta Milta 90. gadu atcerei veltītā starptautiskā zinātniskā konference”, projekta vadītāja

Maruta Pranka.

6. “Starptautiskā konference “Socio-Political and Religious Ideas and Movements in the 20-21.

Centuries””, projekta vadītāja Solveiga Krūmiņa-Koņkova

7. “IT risinājums tiešsaistes kvantitatīvo datu iegūšanai: Latvijas valstspiederīgo migrācijas gaitu

monitoringa 2. viļņa aptauja”, projekta vadītāja Inta Mieriņa.

8. “Periodiskā izdevuma “Reliģiski-filozofiski raksti” XXIV publicēšana un ievietošana SCOPUS

datubāzē”, projekta vadītāja Solveiga Krūmiņa-Koņkova.

9. “Periodiskā izdevuma “Православие в Балтии” [Pareizticība Baltijā] No7(16) un No8(17)

publicēšana un sagatavošana ievietošanai SCOPUS datu bāzē”, projekta vadītājs Aleksandrs

Gavriļins.

10. “Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta zinātniskā žurnāla “Ethnicity”

(angļu valodā) izdošana 2018. g.”, projekta vadītājs Vladislavs Volkovs.

11. “Starptautiskā Simonas de Bovuāras 110. jubilejai veltītā konference: “Simonai de Bocuārai –

110. Daudznozīmības, atšķirības, krustpunkti””, projekta vadītāja Māra Rubene.

12. “Kolektīvā monogrāfija “Bezvarīgo vara: Masariks, Patočka, Havels””, projekta vadītājs Igors

Šuvajevs.

13. “Projekta pieteikuma “Publiskā telpa un drūmā pagātne: integrācijas stratēģijas un

komunikācija” sagatavošana HERA projektu konkursa otrajai kārtai”, projekta vadītāja Inese

Runce

14. “Ar kritisku skatu uz kritisko domāšanu Latvijā”, projekta vadītāja Maija Kūle.

15. “Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes profesori – Roberts un Boriss Viperi

kolēģu lokā (1924–1941)”, projekta vadītāja Svetlana Kovaļčuka.

Iesniegti un neapstiprināti LU Akadēmiskās attīstības projekti:

1. “Zinātniskā monogrāfija par masu medijiem kā Latvijas nacionālās identitātes un tās vērtību

veidotājiem “Latvju preses 200 gadi. Patstāvīga Latvijas plašsaziņas mediju sistēma no

priekšvēstures līdz mūsu dienām””, projekta vadītājs Ainārs Dimants.

2. “Kolektīvās monogrāfijas “Sērena Kirkegora mūsdienīgums” sagatavošana publikācijai un

izdošana”, projekta vadītāja Velga Vēvere.

3. “Integrēta mācību līdzekļa “Saules gads. Rudenāji” sagatavošana”, projekta vadītāja Aīda

Rancāne.

5

Īstenoti starptautiskie projekti:

1. Pontifikālās Gregora universitātes projekts La Chiesa cattolica in Europa centro-orientale di

fronte al Nazionalsocialismo 1933-1945, vadītājs Jan Mikrut (Piedalījās I. Runce, S.

Krūmiņa-Koņkova, M. Kiope)

2. LU FSI un Čehijas ZA Mūsdienu vēstures institūta starptautiskais sadarbības projekts

Nacionālās minoritātes un etniskās grupas: pagātnes un tagadnes pieredze Čehijā un

Latvijā (koordinātore N. Pazuhina). Publicēts kopīgs izdevums “Bezvarīgo vara:

Masariks, Patočka, Havels”, Rīga, FSI, 2018.

3. Pazuhina, N. – Akadēmiskās apmaiņas projekta ietvaros starp LU FSI un Bulgārijas

Republikas Zinātņu akademijas Etnoloģijas institūtu (2018–2020) 26.11.2018., Rīgā darba

seminārs par projekta tēmu ar PhD Irinas Kolarskas-Mladlenovas (Sofija, BR ZA) dalību.

4. Pazuhina, N. – Akadēmiskās apmaiņas projekta ietvaros starp LU FSI un Čehijas

Republikas Zinātņu akadēmijas Modrnās vēstures institūtu (2016–2018), 03.10.2018., Rīgā

darba seminārs par projekta tēmu ar Dr. hist. Zdenko Maršaleka (Prāga, ČR ZA) dalību.

2018. g. LZP projektu konkursa pirmajā uzsaukumā sagatavoti, iesniegti un apstiprināti šādi

projektu pieteikumi:

1. “Labklājības un sociālās integrācijas izpēte likvīdās migrācijas kontekstā: longitudinālā pieeja”

(Z-LZP25-ZF-N-905), projekta vadītāja Inta Mieriņa.

2. “Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva” (Z-LZP21_ZF-N-905), projekta

vadītāja Vieda Šellija.

LU FSI pētnieki darbojas sekojošās 2018.g. sagatavotās, iesniegtās un apstiprinātās VPP:

1. Indivīda, sabiedrības un valsts mijiedarbība kopējā Latvijas vēstures procesā: vērtību

konflikti un kopīgu vērtību veidošanās vēsturiskos lūzuma punktos. Projekta vadošais

partneris: LU Latvijas vēstures institūts.

2. Valodas ontoloģija. VPP „Latviešu valoda” projekta vadošais partneris LU Latviešu

valodas institūts. Realizē LU FSI kopā ar LU VFF.

6

Piedalījušies LZP 2018. g. projektu konkursa pirmajā uzsaukumā, saņēmuši ārzemju ekspertu

vērtējumus un apstiprināti kā pozitīvi novērtēti bez finansējuma piešķiršanas:

1. Prāta jauna atvērtība: reliģiskā pieredze kā Latvijas atmiņas politikas kognitīvais modelis/Re-

opening of the Mind: Religious experience as a cognitive model for politics of memory in

Latvia.

2. Demokrātiska sabiedrība un labējas idejas: filozofiski ideju vēstures un kultūrtelpas pētījumi

par labēju ideju pārnesi, izplatības nosacījumiem, ietekmi un kontekstu Baltijas,

Ziemeļaustrumeiropas un globālā kontekstā.

3. Reliģiju līdzāspastāvēšana Latvijā: kultūras atmiņas rekontekstualizācija.

4. Robežfenomenoloģija: neintencionalitāte, jēga un normativitāte.

5. Philosophical analysis of truth in a world of lies and fake news.

6. Jēdzienu vēsture"(Begrifsgeschichte) kā kultūras izpētes metodologisks princips un tā

pielietojums Latvijas kultūras vēstures strukturizācijā.

7. Baznīca un totalitārisms: institucionālā un individuālā pieredze. Latvijas gadījums.

8. Etnisko minoritāšu atvērtība Latvijas sabiedrības vērtību īstenošanā.

Piedalījušies LZP 2018. g. projektu konkursa otrajā uzsaukumā, saņēmuši ārzemju ekspertu

vērtējumus un apstiprināti kā pozitīvi novērtēti bez finansējuma piešķiršanas:

1. Prāta jauna atvērtība: reliģiskā pieredze kā Latvijas atmiņas politikas kognitīvais modelis/Re-

opening of the Mind: Religious experience as a cognitive model for politics of memory in Latvia

(Nr. lzp-2018/2-0013).

2. Robežfenomenoloģija: neintencionalitāte un normativitāte / Phenomenology at the Margins:

Non-Intentionality and Normativity (lzp-2018/2-0042).

3. Reliģiju līdzāspastāvēšana un tās izaicinājumi Latvijā: kultūras atmiņas

rekontekstualizācija/Coexistence of Religions and Its Challenges in Latvia: Recontextualisation

of Cultural Memory (lzp-2018/2-0012).

4. Baznīca un totalitārie režīmi Latvijā: institucionālās un individuālās pieredzes 20. gadsimtā/

Church and Totalitarian Regimes in Latvia: Institutional and Individual Experiences of 20th

Century (lzp-2018/2-0008)

5. Jēdzienu vēstures (Begriffsgeschichte) kā interdisciplināra metodoloģiska virziena izpēte un tā

pielietojums Latvijas kultūras vēstures strukturizācijā/ Investigation of the "Concept History"

(Begriffsgeschichte) as an Interdisciplinary Methodological Trend of Cultural Research and its

Application in the Structurization of Cultural History of Latvia (lzp-2018/2-0046)

6. Demokrātiska sabiedrība un labējās idejas: Latvija, Ziemeļeiropa un Krievijas faktors

reģionā/The Democratic Society and Right-Wing Ideas: Latvia, Northeastern Europe and the

Impact of Russia (lzp-2018/2-0045)

7

7. Filozofiskās patiesības analīze melu un viltus ziņu pasaulē/ Philosophical Analysis of Truth in

a World of Lies and Fake News (lzp-2018/2-0081).

8. Etnisko minoritāšu atvertība Latvijas sabiedrības vērtību īstenošanā.

Strengthening the openness of ethnic minorities in the realization of Latvia's values (lzp-2018/1-

0407).

Pētījumi VPP Letonika: Latvijas vēsture, valodas, kultūra, vērtības:

1. Apakšprojekts Reliģiskā pieredze vērtību izvēlē (vad. S.Krūmiņa – Koņkova)

2. Apakšprojekts Vērtību aspekti letonikā (vad. M. Kūle)

3. Apakšprojekts VPP, Nozīmīgāko psihisko slimību un kognitīvās disfunkcijas radīto veselības

problēmu izpēte un sloga samazināšana (VPP BIOMEDICINE) (vad. I.Koroļeva), sadarbībā ar

RSU.

Pieteikumi un līdzdalības projekti konsorcijos VPP:

1. VPP-IZM-2018/1-0006 Integrētā pieeja un kopienas līdzdalība kultūras mantojuma

saglabāšanā un veidošanā / Integrated approach and community participation in

safeguarding and development of cultural heritage (iesniedzējs Latvijas Kultūras

akadēmija). LU FSI pētnieku grupa (vadītāja S. Krūmiņa-Koņkova) piedalījās ar

līdzdalības projektu “Sakrālais mantojums (materiālais un nemateriālais), reliģiski etnisko

kopienu līdzdalības izpausmes, atvērtas sadarbības prakses”. Saņemts pozitīvs vērtējums,

taču nav finansējuma.

2. VPP-IZM-2018/1-0007 “Latvija Eiropas Savienībā: vērtības, tiesības un pārvaldība” / VPP

programma “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai”, LU FSI grupa

kopā ar LU Juridisko fakultāti, Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāti, LZA Baltijas

stratēģisko pētījumu centru, LZA Eiropas politikas institūtu. Saņemts pozitīvs vērtējums,

taču nav finansēts.

Ar Valsts KKF atbalstu īstenoti projekti:

1. “Augusta Milta 90. gadu atceres sarīkojumi”, vad. M. Zirnīte

2. “Viņpus simtam: Valentīnes Lasmanes dzīvesstāts”, vad. M. Zirnīte.

8

Ar Rīgas Domes atbalstu īstenots projekts:

Latvijas filozofa Augusta Milta 90. dzimšanas dienai veltīts sarīkojumu cikls „Dzīvesstāstu

mācībstunda”. Vad..: G. Elksne, M. Zirnīte

Ar ministriju atbalstu īstenoti projekti:

Valsts reģionālās attīstības aģentūras mērķprogrammas „Reģionālo un vietējo mediju atbalsta

programma” Latgales Reģionālās TV projekta „ Ka acs naredz, mute narunoj”(vad. I. Runce)

Projekta pieteikumi “Hera” uzsaukumā:

Public Space and Dark Past: Strategies of Integration and Communication / Publiskā telpa un

drūmā pagātne: integrācijas stratēģijas un komunikācija (Hera.2.024)

Projektu pieteikumi EEA Financial Mechanism 2014–2021 Baltic Research Programme:

1. Iesniegts projekts The economic integration of the Nordic-Baltic region through labour,

innovation. Vadošais partneris Tartu Universitāte.

2. Iesniegts projekts Discrimination in hiring decisions in Baltic countries: Intersections between

Ethnicity, Gender and Age. Vadošais partneris: Tallinas Universitāte.

Citi projektu pieteikumi:

The Soviet spirituality and religiosity in Latvia: adaption and struggle against the Soviet mind.

Projekts iesniegts John Templton Foundation (ASV) 28.12.2018.

2.2 ZINĀTNISKĀS DARBĪBAS KVALITĀTES VEICINĀŠANAI

Veikti dažādi pasākumi zinātniskās darbības kvalitātes veicināšanai. Zinātniskās kvalitātes

paaugstināšanas prasības apspriestas LU FSI zinātniskās padomes sēdē 20.09.2018.

(protokola nr. V12/05) un 08.11.2018. (protokola nr. V12/06), rekomendējot sagatavotos

izdevumus publikācijai un izvērtējot recenzentu kritiskos iebildumus.

LU FSI zinātnieki piedalījušies dažādos kvalifikāciju paaugstinošos pasākumos, tajā skaitā:

9

LU FSI zinātniece Inese Šūpule saskaņā ar LU 11.09.2018. rīkojumu Nr. 7/2605 no 01.10.2018.

līdz 12.10.2018. atradās OsloMet - Oslo Metropolitēna Universitātes (iepriekš Oslo un

Akeršusas Pielietojamo zinātņu Universitātes koledžas) institūtā „Norvēģijas institūts

urbāniem un reģionāliem pētījumiem”. Mobilitātes laikā tika veidoti kontakti ar OsloMet

migrācijas pētniekiem, apspriestas kopīgas rakstu/ pētniecības tēmas. 11.10.2018. notika

seminārs, kurā semināra dalībniekiem tika prezentēts pēcdoktorantūras projekts, kā arī tika

apspriesta zinātniskā raksta uzmetuma versija.

Aleksandrs Aleksandrovs no 14. līdz 16. maijam Hāgā (Nīderlande) piedalījies projekta

“Latvijas ģimenes paaudzēs” (Gender and Generation Programme) instrumentārija izstrādes

un metodoloģisko risinājumu saskaņošanas darbnīcā Nīderlandes starpdisciplinārajā

demogrāfijas institūtā (Netherlands Interdisciplinary Demographic Institute).

Ainārs Dimants piedalījies Mediju izcilības centra (Baltic Centre for Media Excellence)

vajadzību novērtēšanas forumā Empowering Quality Russian-language Journalism in the Baltics

Rīgā, kā arī Žurnālistikas observatorijas gadskārtējā konferencē Tirānā (Albānija).

Ilze Koroļeva piedalījusies semināros Apvāršņa 2020 semināros Somijā un Spānijā:

1. Koroļeva, I. European Cohort Development Project. European Union’s Horizon 2020 project:

third meeting. University of Jyvaskyla, Finland, July 2-3. 2018

2. Koroļeva, I. European Cohort Development Project. European Union’s Horizon 2020 project:

fourth meeting. Catalan Youth Agency, Barcelona, October 23-24, 2018

Prof. M. Auziņa vadītā projekta Latvijas Universitātes zinātnisko izdevumu bibliometriskais

novērtējums ietvaros Solveiga Krūmiņa-Koņkova un Nadežda Pazuhina 31. oktobrī piedalījās

LU žurnālu redaktoru un žurnāla sagatavošanā iesaistīto personu seminārā par

izdevniecības Elsevier un SCOPUS datu bāzes aktualitātēm.

LU FSI zinātniskie darbinieki zinātniskās darbības iemaņas attīsta, turpinot studijas dažādās

doktorantūras programmās: Ilze Trapenciere veikusi promocijas darba priekšaizstāvēšanu

RSU par tēmu Bērnu institucionālās aprūpes raksturojums un tās ietekme uz sociālās atstumtības

risku pārejā uz pieaugušā statusu, lai iegūtu doktora grādu sociālajās zinātnēs. Laine Kristberga

veikusi promocijas darba Intermedial Appropriation as a Theoretical Framework for the Analysis

of Performance Art in Latvia in the Period of Late Socialism (1964-1989) priekšaizstāvēšanu LMA.

Studijas doktorantūrā uzsākusi Ginta Elksne, kura studē socioloģijas programmā RSU,

rakstot par tēmu Identitāšu konstruēšana un to ietekmējošie faktori: no Latvijas emigrējušo (pēc

neatkarības atjaunošanas) un viņu vecāku dzīvesstāstu analīze. Studijas doktorantūrā turpina

Kristīne Rotbaha, kura izstrādā promocijas darbu pie Dr. philol. Janīnas Kursītes. Daina

Gross sagatavojusi doktora studiju pieteikumu Loughborough Universitātes (Apvienotā

Karaliste) Cilvēku un sociālās ģeogrāfijas doktorantūras studiju programmā; tēma:

Reconceptualising the impact of transnational migration on child well-being. Darbu pie doktora

10

disertācijas filozofijā turpina Andris Hiršs, Rinalds Zembahs un Maija Jankovska.

Doktorantūras studijas filozofijā turpina Reinis Vilciņš.

2.3 SADARBĪBĀ AR KOMERSANTIEM UN NVO

Sadarbību ar komersantiem “Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta” ietvaros īsteno Ģirts

Jankovskis projektā “Informācijas uztvere sociālos medijos. Filozofiska analīze (Philosophical

Analysis of Information Perception in Social Media)” (S237-ESS254-ZR-N-905)

LU FSI veic līgumdarbus:

1. sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Lativijā veikts pētījums “Medijpratības

un kritiskās domāšanas stiprināšana Latvijā” (L-20675-ZF-N-905).

2. līdzdalība projektā “From past to present: Migration and Integration through Life-

stories’network” (PC-NORD18-ST-N-905).

2.4 ADMINISTRĀCIJAS DARBĪBAS UZLABOŠANAI / EFEKTIVITĀTES

PAAUGSTINĀŠANAI;

LU FSI administrācijas darbības uzlabošanas pasākumi ir juridisko konsultāciju

pastiprināšana sadarbībā ar LU Juridisko nodaļu, jautājumu par atbrīvošanas no darba

iemeslu konkretizāciju un interpretāciju lietveža IT prasmju pilnveidošana sadarbībā ar LU

IT departamentu, izpilddirektores prasmju pilnveidošana sadarbībā ar LU Finanšu un

grāmatvedības departamentu ekspertiem.

2.5 AKADĒMISKĀS DARBĪBAS POPULARIZĒŠANAI;

Publikācijas SCOPUS un WoS datubāzēs

1. Grīnfelde, M. Illness as the Saturated Phenomenon: the Contribution of Jean-Luc Marion //

Medicine, Health Care and Philosophy (2018). https://doi.org/10.1007/s11019-018-9843-0

(https://link.springer.com/article/10.1007/s11019-018-9843-0)

2. Grīnfelde, M. The Four Dimensions of Embodiment and the Experience of Illness // AVANT.

Trends in Interdisciplinary Studies, Vol. IX, Issue 2/2018, pp. 107-127. DOI:

10.26913/avant.2018.02.07

(http://avant.edu.pl/wp-content/uploads/M_Grinfelde-The_Four_Dimentions.pdf)

3. Koroleva, I., Mierina, I., Ozan, J. A Comparative Expert Survey on Measuring and Enhancing

Children and Young People’s Well-Being in Europe // Pollock, G., Ozan, J., Goswami, H., Rees,

https://doi.org/10.1007/s11019-018-9843-0

11

G., Stasulane, A. (eds.) Measuring Youth Well-being. Children’s Well-Being: Indicators and Research,

vol 19. Springer International Publishing, p. 35-53., https://doi.org/10.1007/978-3-319-76063-6

ISBN 978-3-319-76062-9; ISBN 978-3-319-76063-6 (eBook)

Raksti zinātniskos žurnālos un citos zinātniskos izdevumos

1. Balodis, A. Body Without Extension: Bergson’s Conception Revisited // Proceedings of the XXIII

World Congress of Philosophy, vol. 65, Philosophy of the Body, 2018.

2. Balodis, A., Hiršs, A., Kamoliņš, A. The Art as Research: the Case of Historical Fantasy

“Mechanical Veidenbaums” // Culture Crossroads, Vol.12, 2018.

3. Beitnere-Le Galla, D. Kausējamais katls - Livonija: Eiropas valstu salīdzinājumā // Ceļā uz latviešu

tautu. Rakstu krājums. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti Nr. 24. Arheoloģija, Etnogrāfija,

Valodniecība, Antropoloģija, Vēsture. Rīga, 2018, 9.–15.lpp.

4. Beitnere-Le Galla, D. Vērtības pārvērtējot: Alēna Finkelkrauta darbā Slimā identitāte // Krūmiņa-

Koņkova, S. (sast.) Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija: rakstu krājums. Rīga:

LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2018. 97.–107.lpp.

5. Bičevskis, R. "Par visu vairāk zvērinu es jūs - ar citiem nesajauciet mani!" // Reliģiski-filozofiski

raksti, Nr. XXIV, 2018., 124.–151.lpp. (ISSN 1407-1908)

6. Bičevskis, R. "Wunder von ferne oder traum/Bracht ich an meines landes saum". Heideggers

Beziehungen zu Riga und seine Herder-Auslegung im Seminar des Sommersemesters 1939 "Zur

Wesung des Wortes" // Emad, P., von Herrmann, F.-W., Coriando, P.-L., Schalow, F., David, P.,

Schüßler, I. (eds.) Language and Thinking in a Post-Metaphysical Age: Plato, Aristotle, Husserl, and

the Unthought Question of Ethics and Politics. Heidegger Studies=Heidegger Studien=Etudes

Heideggeriennes, Vol. 34. Berlin: Duncker & Humblot, 2018. S.17–41. (https://elibrary.duncker-

humblot.com/publication/b/id/38018/ (ISBN 9783428154715) (ISSN 0885-4580)

7. Bičevskis, R. Kaskadieris neizpildāmākai epizodei [recenzija grāmatai: M.Kūlis. Terorisma

krustugunīs: Islāma valsts. Rīga: FSI, 2018] // Akadēmiskā dzīve. (Apskati). Nr. 54 (2018/2019),

119.–121.lpp. http://doi.org/10.22364/adz.54.22., URL:

https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Akademiska_Dzive/Akademi

ska_Dzive_54/Akademiska_Dzive__54__Book.pdf ISSN 0516-3145.

8. Bičevskis, R. Nākamais aions: modernitātes perspektīvas Johana Georga Hāmaņa tekstos //

Māra Grudule (sast.) Gothards Frīdrihs Stenders (1714-1796) un apgaismība Baltijā Eiropas kontekstā

= Gotthard Friedrich Stender (1714-1796) und die Aufklärung im Baltikum im europäischen Kontext =

Gotthard Friedrich Stender (1714-1796) and the Enlightenment in the Baltics in European contexts.

Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2018. [37.]–59.lpp. (ISBN 9789984893327)

9. Bormane, Dace K. Domāšanas ainava un prakse. Vai dzīvesstāsts/vēstījums kam lieti der? //

Krūmiņa-Koņkova, S. (sast.) Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija: rakstu

krājums. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2018. 90.–96. lpp.

10. Buceniece, E. Filozofi un intelektuālā atmoda Latvijā: no Latgales nākušie // Latvijas Zinātņu

akadēmijas Vēstis. A daļa, Sociālās un humanitārās zinātnes. Rīga, Latvijas Zinātņu akadēmija, 2018.

g., 72. sējums, 1.numurs, 63.–74.lpp.

12

11. Buceniece, E. Phenomenology as Ecology: Movement from Ego- to-Geo- and Eco-thinking.//

Smith, W.S., Smith,, J.S., Verducci, D. (eds.) Analecta Husserliana – The Yearbook of

Phenomenological Research, Vol. CXXI, Eco-Phenomenology; Life, Human Life, Post-Human Life in the

Harmony of the Cosmos. Springer, 2018. Pp. 245–253.

12. Dimants, A. Jauns regulējums Latvijas sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas medijiem //

Jurista Vārds (11.09.2018), Nr. 37, 24.–28. lpp. (http://www.juristavards.lv/doc/273331-jauns-

regulejums-latvijas-sabiedriskajiem-elektroniskajiem-plassazinas-medijiem/)

13. Dimants, A. Komunikācija // https://enciklopedija.lv/skirklis/6063 (22.11.2018.)

14. Dimants, A. Latvia: Different journalistic cultures and different accountability within one media

// The European Handbook of Media Accountability London. New York: Routledge, 2018, Chapter 18,

pp.143–149. (ISBN 9781315616353)

15. Dimants, A. masu komunikācija // https://enciklopedija.lv/skirklis/6010 (22.11.2018.)

16. Dimants, A. Žurnālistika // https://enciklopedija.lv/skirklis/1362 (29.11.2018.)

17. Dimants, A., Raluca, R. et al. (co-authors) Europe’s Public Service Media: Between

Responsibility and Accountability // https://en.ejo.ch/media-economics/accountable-and-or-

responsible-public-service-media-in-europe (21.03.2018.)

18. Dimants, A., Raluca, R. et al. (co-authors) Öffentlicher Rundfunk in Europa: Marktanteile

variieren stark. // https://de.ejo-online.eu/qualitaet-ethik/oeffentlicher-rundfunk-in-europa-

marktanteile-variieren-stark (23.04.2018.)

19. Dimants, A., Rožukalne, A. Drukātā prese. // Nacionālā enciklopēdija: Latvija. Rīga: Latvijas

Nacionālā bibliotēka, 657.–660. lpp. https://enciklopedija.lv/skirklis/22122

20. Dimants, A., Rožukalne, A. Foto un ziņu aģentūras. // Nacionālā enciklopēdija: Latvija. Rīga:

Latvijas Nacionālā bibliotēka, 667.–669. lpp. (https://enciklopedija.lv/skirklis/22144)

21. Dimants, A., Rožukalne, A. Komunikācijas politika. // Nacionālā enciklopēdija: Latvija. Rīga:

Latvijas Nacionālā bibliotēka, 654. – 656. lpp. https://enciklopedija.lv/skirklis/21949

22. Dimants, A., Rožukalne, A. Radio. // Nacionālā enciklopēdija: Latvija. Rīga: Latvijas Nacionālā

bibliotēka, 662.– 665. lpp. https://enciklopedija.lv/skirklis/21975

23. Dimants, A., Rožukalne, A. Televīzija. // Nacionālā enciklopēdija: Latvija. Rīga: Latvijas Nacionālā

bibliotēka, 660.– 662. lpp. https://enciklopedija.lv/skirklis/21995

24. Dimants, A., Rožukalne, A. Tīmeklis. // Nacionālā enciklopēdija: Latvija. Rīga: Latvijas Nacionālā

bibliotēka, 665.–667. lpp. https://enciklopedija.lv/skirklis/22137

25. Гаврилин, А. Газета «Tēvija» о религии и Церкви на территории Латвии в 1941-1945 гг.

годов // Православие в Балтии. Научно-аналитический журнал. №8(17). Rīga.2018. C. 81–93.

26. Гаврилин, А. Летопись Венденской градской Спасо-Преображенской годов // Православие

в Балтии. Научно-аналитический журнал. №7(16). Rīga.2018. C. 175–193.

27. Гаврилин, А. О каноническом статусе Православной Церкви в Эстонии и Латвии в начале

1920-х годов // Православие в Балтии. Научно-аналитический журнал. №7(16). Rīga.2018. C.

101–112.

28. Гаврилин, А. Православие на территории Латвии и Эстонии до включения региона в

состав Российской империи // Orthodox Europe. Studies for the history of the Orthodox Church in

Eastern Europe. Bialystok, 2018. Pp. 81–99.

http://www.juristavards.lv/doc/273331-jauns-regulejums-latvijas-sabiedriskajiem-elektroniskajiem-plassazinas-medijiem/

http://www.juristavards.lv/doc/273331-jauns-regulejums-latvijas-sabiedriskajiem-elektroniskajiem-plassazinas-medijiem/

https://enciklopedija.lv/skirklis/6063



https://en.ejo.ch/media-economics/accountable-and-or-responsible-public-service-media-in-europe

https://en.ejo.ch/media-economics/accountable-and-or-responsible-public-service-media-in-europe

https://de.ejo-online.eu/qualitaet-ethik/oeffentlicher-rundfunk-in-europa-marktanteile-variieren-stark

https://de.ejo-online.eu/qualitaet-ethik/oeffentlicher-rundfunk-in-europa-marktanteile-variieren-stark







13

29. Гаврилин, А. Православные приходы на территории Латвии во время Первой мировой

войны // Православие в Прибалтике: религия, политика образование 1840-е-1930-е гг.

Издательство Тартуского университа, 2018. C. 297–314.

30. Grīnfelde, M. Are Nonintentional Phenomena Possible? An Evaluation of Jean-Luc Marion’s

Response // Proceedings of the XXIII World Congress of Philosophy, Vol.27, 2018. pp. 43–48. (DOI:

10.5840/wcp23201827653)

(https://www.pdcnet.org/wcp23/content/wcp23_2018_0027_0043_0048)

31. Grīnfelde, M. Fenomenoloģijas kritiskā dimensija ķermeņa pieredzes analīzē // Krūmiņa-

Koņkova, S. (sast.) Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija: rakstu krājums. Rīga:

LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2018. 28.–35.lpp.

32. Grīnfelde, M. Ķermenis un miesa // Filosofiskā antropoloģija II. Rīga: RSU, 2018, 15.–42. lpp.

33. Gubenko I. Kritiskā domāšana un liberālās izglītības kodols // Kritiskā domāšana. Izglītība,

medijpratība, spriestspēja. Rīga: LU FSI, 2018. 34.–35. lpp.

34. Gubenko I. Mimicking the Missing Original: Some Remarks on Queer Identification // Queer

Narratives in European Cultures: Subjectivity, Memory, Nation. 2nd International Conference, Riga,

June 7–8, 2018. Program and Abstracts. Riga: LU LFMI, 2018.

35. Hazans, M., Mieriņa, I. Who and why is more likely to return: Evidence from survey of Latvian

emigrants // Krūmiņa-Koņkova, S. (sast.) Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un

globalizācija: rakstu krājums. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2018. 159.–188.lpp.

36. Hiršs A. The Immediate Self-consciousness as the Basis of Personality in Metaphysics by Leibniz

and Dorpat Personalist // Proceedings of the XXIII World Congress of Philosophy. Volume 71 (2018).

pp. 17–20.

37. Kaprāns, M. Emigrācijas ierāmēšana jaunākajā latviešu prozā // Vērdiņš, K. (sast.), Kušnere, S.

(red.) Latviešu literatūra, 2007–2015. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2018.

15.–[28.] lpp. (ISBN 9789984893334)

38. Kiope, M. Discovering Communality in the Field of Religious Experiences. // Anastasova, E.,

Toncheva, S. (eds.) Balcan and Baltic States in United Europe. Histories, Religions and Cultures II.

Institute of Ethnology and Folklore Studies with Ethnographic Museum, Bulgarian Academy of

Sciences. International Society of Balcan and Baltic Studies (ISBBS). Sofia, 2018. Pp. 150–163.

39. Kiope, M. Nebūtības formas pārmīcīšana: Vāclavs Havels par bezvarīgo varu. // Pazuhina, N.,

Štolls, P., Šuvajevs, I. (sast.) Bezvarīgo vara: Masariks, Patočka, Havels. Rīga: LU FSI, 2018. 173–

188. lpp.

40. Kovaļčuka, S. „Кто ищет, вынужден блуждать”: замыслы и результаты философских

исканий К. Жакова // К.Ф. Жаков: грани творчества. Коллективная монография.

Сыктывкар, Институт языка, литературы и истории Коми НЦ УрО РАН, 2018. С.92–104.

41. Kovaļčuka, S. Истории из переписки П.А. Сорокина: адресант / адресат Макс Лазерсон //

Наследие, № 2 (11). Сыктывкар, 2017. С.128–141.

42. Kovaļčuka, S. Поэма „Биармия”в переводе Яниса Райниса (1923–1928) // К.Ф. Жаков: грани

творчества. Коллективная монография. Сыктывкар, Институт языка, литературы и

истории Коми НЦ УрО РАН, 2018. С. 50–60.

43. Kovaļčuka, S. Шаг через пропасть времени: латвийский опыт сохранения памяти о

русском зарубежье. 1917 год в истории и судьбе России ̆ского зарубежья // Сорокина, М.Ю.

https://www.pdcnet.org/wcp23/content/wcp23_2018_0027_0043_0048

14

(сост.) Международная научно-просветительская конференция. Москва, 26–28 октября 2017

года. Москва: Вифсаида: Дом русского зарубежья им. А. Солженицына, 2017. C. 571–588.

44. Krūmiņa-Koņkova S. Pēdējo dienu svēto (mormoņu) Jēzus Kristus baznīca Latvijā // Nacionālā

enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/22178 (skatīts 02.01.2019)

45. Krūmiņa-Koņkova, S. About the project “Critical Thinking, Innovation, Competitiveness and

Globalization” // Krūmiņa-Koņkova, S. (sast.) Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un


46. Krūmiņa-Koņkova, S. Jehovas Liecinieki Latvijā // Nacionālā enciklopēdija. Latvija. Rīga: LNB,

2018, 720.lpp. Papildināts: S Krūmiņa-Koņkova, Jehovas liecinieki Latvijā // Nacionālā

enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/22204 (skatīts 02.01.2019)

47. Krūmiņa-Koņkova, S. Kristietības pavērsiens uz post-liberālismu un kritiskās domāšanas

iespējas mūsdienu reliģijas filozofijā. // Krūmiņa-Koņkova, S. (sast.) Kritiskā domāšana, inovācija,

konkurētspēja un globalizācija: rakstu krājums. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2018.

117.–123.lpp.

48. Krūmiņa-Koņkova, S. Par labirintiem un Ariadnes pavedienu = On the Labyrinths and the

Ariadne’s Thread // Reliģiski-Filozofiski raksti, XXIV. Rīga: LU FSI, 2018, 5.–14.lpp.

49. Krūmiņa-Koņkova, S. Par projektu "Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un

globalizācija // Krūmiņa-Koņkova, S. (sast.) Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un


50. Krūmiņa-Koņkova, S. Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca // Nacionālā enciklopēdija. Latvija.

Rīga: LNB, 2018, 718.–719.lpp.

51. Krūmiņa-Koņkova, S. Starptautiskā Krišnas apziņas biedrība Latvijā // Nacionālā enciklopēdija.

Latvija. Rīga: LNB, 2018, 721.lpp. Papildināts: Krūmiņa-Koņkova, S. Starptautiskā Krišnas

apziņas biedrība Latvijā // Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/22187 (skatīts

02.01.2019)

52. Krūmiņa-Koņkova, S., Misāne, A. Religions in Latvia. Latvia and Latvians. // Collection of

scholarly articles: Latvia and Latvians. Vol.1. Riga: Latvian Academy of Sciences, 2018, p. 720–751.

53. Krūmiņa-Koņkova, S., Misāne, A. Reliģijas Latvijā. Latvija un latvieši. Akadēmiskie raksti. 1.

sējums. Rīga: LZA, 2018, 652.–681.lpp.

54. Kūle, M. Kritiskā domāšana spriestspējas veicināšanai. Kritiskā domāšana laikmeta kontekstā //

Kritiskā domāšana. Izglītība, medijpratība, spriestspēja. Rīga: LU FSI, 2018, 36.–38. lpp.

55. Kūle, M. Kritiskās izziņas specifika un tās raksturojums kantismā, Hēgeļa mācībā,

fenomenoloģijā un daudzpusīgajā humānismā // Krūmiņa-Koņkova, S. (sast.) Kritiskā domāšana,

inovācija, konkurētspēja un globalizācija: rakstu krājums. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas

institūts, 2018. 10.–19.lpp.

56. Kūle, M. Nostādnes un pasākumi kritiskās domāšanas, medijpratības un spriestspējas jomā //

Kritiskā domāšana. Izglītība, medijpratība, spriestspēja. Rīga: LU FSI, 2018, 5.–9.lpp

57. Kūle, M. Values in Latvia (in the Context of European and Universal Values) // Latvia and

Latvians: collection of scholarly articles. Volume 1, Riga: Latvian Academy of sciences, pp. 433.–

477

58. Kūle, M. Vērtības Latvijā (Eiropas un universālo vērtību kontekstā) // Latvija un latvieši. 1. sēj.

Rīga: LZA, 2018. 433.–477. lpp.

15

59. Kūle, M. Vāclavs Havels - neparasts filosofs //Bezvarīgo vara: Masariks, Patočka, Havels. LU FSI,

2018, 101-119. lpp.

60. Kūle, M. Eco-Phenomenology: Philosophical Sources and Main Concepts// Analecta Husserliana,

vol. CXXI, Eco-Phenomenology: Life, Human Life, Post-Human Life in the Harmony of the

Cosmos . Springer International publishing AG, 2018, pp. 43-59. ISBN 978-3-319-77515-9

61. Kūle, M. Ценности в Латвии (на фоне европейских и общечеловеческих ценностей) //

Латвия и латыши. Toм. 1., Рига: ЛАН, c. 467- 516. [ e-versijā]

62. Kūle, M. „Larisa Chuhina”. Calendar 2019 of Women Philosophers. FISP Committee on

Gender Issues, Beijing , 2018 (printed).

63. Kūle, M. Towards the new philosophical anthropology: facing evil and fitting response //

Proceedings of the XXIII World Congress of Philosophy, vol. 28, Athens, University of Athens,

Greek Philosophical society and FISP, Charlottesville: Philosophy Documenation Center, 2018.

Greek Philosophical Society and the International Federation of Philosophical Societies, p. 373.

https://www.pdcnet.org/wp/wp-content/uploads/2018/08/WCP23_publication-info.pdf

64. Kūle, M. Latvija ceļā uz pilsonisko sabiedrību, tās garīgā un ētiskā veselība, izaicinājumi

globalizācijas laikmetā// Enerģija un pasaule, PLZK kongresa izdevums, 2018

65. Kūlis, M. Community, Conversation and Search for Truth // Boudouris, K. (Ed.) Proceedings of

the XXIII World Congress of Philosophy. Volume 30 Philosophical Hermeneutics. Charlottesville:

Philosophy Documenation Center, 2018. Greek Philosophical Society and the International

Federation of Philosophical Societies. DOI: 10.5840/wcp23201830741. (ISBN-13: 978-1-63435-038-

9 (online)) (ISBN-10: 1-63435-038-3 (online))

66. Kūlis, M. Kritiskā domāšana patiesības meklējumos un iespējamos politiskās inženierijas valgus

// Kritiskā domāšana. Izglītība, medijpratība, spriestspēja. Rīga: LU FSI, 2018. 45.–49. lpp.

67. Kūlis, R. Kanta kriticisms un "kritiskā domāšana" // Krūmiņa-Koņkova, S. (sast.) Kritiskā

domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija: rakstu krājums. Rīga: LU Filozofijas un

socioloģijas institūts, 2018. 25.–27.lpp.

68. Кулис, М. Роль опыта в ориентации философии Нового времени на научную истину. //

Маслобоева, О. Д. [ред.] Поиск истины и правда жизни в пространстве современной

культуры: сборник научных статей. Санкт-Петербург: Издательство Санкт-Петербургского

государственного экономического университета, 2018, стр. 97–107. (ISBN 9785731044165)

69. Lūse, A. Sociālā antropoloģija Latvijā // Nacionālā enciklopēdija. Latvijas Nacionālā bibliotēka.

400.–401.lpp. https://enciklopedija.lv/skirklis/5299

70. Pazuhina, N. Ievads // Bezvarīgo vara: Masariks, Patočka, Havels. Rīga: LU Filozofijas un

socioloģijas institūts, 2018. 11.–15.lpp. (ISBN 978993450657)

71. Pazuhina, N. Kultūras atmiņas arhivēšanas pieredze: "Krievu akcijas" atbalsis Latvijā // Bezvarīgo

vara: Masariks, Patočka, Havels. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2018. 67.–80.lpp.

(ISBN 978993450657)

72. Pazuhina, N. Pareizticīgā baznīca // Reliģija un baznīca. Nacionālā enciklopēdija Latvija. Rīga:

Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2018. 694.–697.lpp. (ISBN: 9789984850610)

73. Pazuhina, N. Vairāki nezināmie grāmatas nosaukumā // Akadēmiskā Dzīve, Nr. 54 (2018), 107.–

111.lpp. (ISSN 0516-3145)

(https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Akademiska_Dzive/Akadem

iska_Dzive_54/Akademiska_Dzive__54__Book.pdf)


https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Akademiska_Dzive/Akademiska_Dzive_54/Akademiska_Dzive__54__Book.pdf

https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Akademiska_Dzive/Akademiska_Dzive_54/Akademiska_Dzive__54__Book.pdf

16

74. Pazuhina, N. Vecticībnieki // Reliģija un baznīca. Nacionālā enciklopēdija Latvija. Rīga: Latvijas

Nacionālā bibliotēka, 2018. 705.–708.lpp. (ISBN: 9789984850610)

75. Pazuhina, N. Практики религиозного образования в среде латвийских староверов: опыт

первой трети ХХ века // Православие в Прибалтике: религия, политика, образование 1840-е –

1930-е гг. Tartu: University of Tartu Press, 2018. С. 377–416. (ISBN 9789949776795)

76. Rancāne, A. Savējais un citādais: kritiskā domāšana un radošums tradīciju atjaunošanā

mūsdienās. // Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija. Rakstu krājums. LU FSI,

2018. 136.–150.lpp.

(http://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/37945/FSI_raksti_2018.pdf?sequence=1)

77. Runce, I. Kārsavas ebreju kopienas vēsture // Zelča Sīmansone, I. (sast.), Neiburgs U. (red.)

Kārsavas stāsti. Creative Museum, 2018. [196.]–208. lpp. (ISBN 9789934855450)

78. Runce, I. Kārsavas kristīgo draudžu vēstures mozaīka // Zelča Sīmansone, I. (sast.), Neiburgs U.

(red.) Kārsavas stāsti. Creative Museum, 2018. [168.]–193. lpp. (ISBN 9789934855450)

79. Runce, I. Valsts un Baznīcas attiecību vesture Latvijā // Nacionālās Enciklopēdija, šķirklis, 2018.

80. Runce, I., Krūmiņa-Koņkova, S. Социология религии в Балтийских странах // Смирнова. М.

Ю. (ред.) Энциклопедический словарь социологии религии. СПб.: Платоновское общество,

2017. C.395.–397. (ISBN 9785990952775)

81. Šimfa, E. Filozofija, kritika un politika // Krūmiņa-Koņkova, S. (sast.) Kritiskā domāšana, inovācija,

konkurētspēja un globalizācija : rakstu krājums. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2018.

20.–24.lpp.

82. Šupule, I., Kļave, E. Belonging and Returning home: Deconstruction of Latvian Returnees’

National Identity // Humanities and Social Sciences Latvia. Vol. 26 (1) (2018, Spring-Summer), pp.

4–24. DOI:

10.22364/hssl.26.1.1.https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/45333/Humanities_Social_s

cience_26_1_2018.pdf (ISSN 1234-5678)

83. Šupule, I., Søholt, S. Rural Municipalities and Change in Local School Structure: Comparing

Room for Manoeuvre among Rural Municipalities in Latvia and Norway // Scandinavian Journal

of Educational Research, 2018. Pp.1470–1170. DOI: 10.1080/00313831.2018.1476916.

(https://www.tandfonline.com/eprint/nA9MemunyJy73ymqBzbc/full ISSN 1470-1170)

84. Šupule, I.. Romu, krievu un latviešu dzīvesstāsti Latvijā [recenzija] // Akadēmiskā Dzīve, Nr. 54

(2017/2018), 106.–107.lpp. DOI: 10.22364/adz.54.17. (https://www.lu.lv/apgads/elektroniskie-

izdevumi/zurnali-un-periodiskie-izdevumi/akademiska-dzive/akademiska-dzive-nr-54/) (ISBN

9789934180705) (ISSN 1234-5678)

85. Šuvajevs, I. Bezvarīgie un biopolika // Pazuhina, N., Štolls, P., Šuvajevs, I. (sast.) Bezvarīgo vara:

Masariks, Patočka, Havels. Rīga: LU FSI, 2018. 163.—171. lpp.

86. Šuvajevs, I. Komentāri // Benjamins V. Maskavas dienasgrāmata. Rīga: LLMC, 2018. 202.—277. lpp.

87. Šuvajevs, I. Kritiski par kritisko domāšanu // Kritiskā domāšana. Izglītība, medijpratība, spriestspēja.

Rīga: LU FSI, 2018. 38.—40. lpp.

88. Šuvajevs, I. Re-konstruētais Benjamins // Benjamins V. Maskavas dienasgrāmata. Rīga: LLMC,

2018. 278.—306. lpp.

89. Šūpulis, E. Läti tänapäeva ühiskonna etnilist identiteeti ja kuuluvustunnet käsitlev

eluloouurimus = Etniskā identitāte un piederība biogrāfiskajos pētījumos Latvijā // Mäetagused,

Vol. 71 (2018), pp. 229–230.

http://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/37945/FSI_raksti_2018.pdf?sequence=1

https://www.tandfonline.com/eprint/nA9MemunyJy73ymqBzbc/full%20ISSN%201470-1170

17

90. Šūpulis, E. Mutvārdu vēstures pieejas kritiskais potenciāls // Krūmiņa-Koņkova, S. (sast.)

Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija: rakstu krājums. Rīga: LU Filozofijas un


91. Trapenciere, I. Ekonomiskā migrācija un tās ietekme uz mājās atstātajiem bērniem un jauniešiem

// Rajevska, F. (red.) Sociālo un politisko transformāciju trajektorijas Latvijā pēckrīzes periodā, 2018.

92. Trapenciere, I. Ekonomiskā migrācija un tās ietekme uz mājās atstātajiem bērniem un

jauniešiem // Rajevska, F. (red.) Sociālās politikas transformācijas līkloči: kolektīva monogrāfija.

Vidzemes Augstskola, HESPI, 2018. 179.–192.lpp.

https://drive.google.com/file/d/1pa66s9BS8a8Ep0x3M8F9Q4lSqjBsdVsK/view ISBN

9789984633435.

93. Trapenciere, I. Transition from out-of-home care: a problem or an opportunity? // RSU

Zinātniskā konference. Rīga, RSU, 22.-23.03. 2018.

https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zinātnes%20departaments/zinatniskas_konferences

/2018/transition_from_out_of_home_care.pdf

94. Trapenciere, I. Transition trajectories from youth institutional care to adulthood // SWH Web

conferences, 2018 SHS Web of Conferences 51, 01002 (2018)

https://doi.org/10.1051/shsconf/20185101002

95. Trapenciere, I., Vilka, L. Families in Transition. Less visible lifestyles – lifestyle within substitute

family // Stašova, L. (red.) Life style of contemporary family in Europe, Springer, 2018.

96. Trapencieris, M., Vrubļevska, J. Adaptation and validation of the Patient Health Questionnaire-

9 to evaluate major depression in a primary care sample in Latvia // Nordic Journal of Psychiatry

Vol. 72, N 2 (2018), p.112–118. https://doi.org/10.1080/08039488.2017.1397191., URL:

http://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/08039488.2017.1397191?journalCode=ipsc20 ISSN

0803-9488.

97. Trapencieris, M., Rancans, E., Ivanovs, R., Vrubļevska, J. Validity of the PHQ-9 and PHQ-2 to

screen for depression in nationwide primary care population in Latvia // Annals of General

Psychiatry Vol. 17 (1) (2018). (DOI: 10.1186/s12991-018-0203-5) (https://annals-general-

psychiatry.biomedcentral.com/articles/10.1186/s12991-018-0203-5) (ISSN 1744-859X)

98. Vēgners, U. Can Simultaneity Provide Succession? A Problem with Husserl’s Account of Inner

time-Consciousness // Proceedings of the XXIII World Congress of Philosophy, 2018, vol. 27, 143–147.

Charlottesville: Greek Philosophical Society. (DOI: 10.5840/wcp23201827669)

99. Vēgners, U. Fenomenoloģija kā kritiska pieeja: laika problēma // Krūmiņa-Koņkova, S. (sast.)



100. Vēgners, U. Kritiskās domāšanas izpratne un tās ierobežojumi // Kritiskā domāšana.

Izglītība, medijpratība, spriestspēja. Rīga: LU FSI, 2018. 9.–11. lpp.

101. Vēgners, U. Laiks // Filosofiskā antropoloģija, 2. sējums, Rīga: RSU, 2018. 135.–159. lpp.

102. Vējš, J. N. Valodfilozofija un kritiskā domāšana // Krūmiņa-Koņkova, S. (sast.) Kritiskā

domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija: rakstu krājums. Rīga: LU Filozofijas un


103. Vēvere, V. Experience of the City: An Eco-Phenomenological Perspective // Smith, W.S.,

Smith,, J.S., Verducci, D. (eds.) Analecta Husserliana – The Yearbook of Phenomenological Research,

Vol.CXXI, Eco-Phenomenology; Life, Human Life, Post-Human Life in the Harmony of the Cosmos.

https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zinātnes%20departaments/zinatniskas_konferences/2018/transition_from_out_of_home_care.pdf

https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zinātnes%20departaments/zinatniskas_konferences/2018/transition_from_out_of_home_care.pdf

https://doi.org/10.1051/shsconf/20185101002

18

Springer, 2018. Pp. 479–489. (https://doi.org/10.1007/978-3-319-77516-6_38.)

(https://link.springer.com/chapter/10.1007/978-3-319-77516-6_38) (ISBN 9783319775159)

104. Volkov V. COMMUNICATION OF ETHNIC GROUPS IN PUBLIC SPACE IN LATVIA

// Ethnicity: Diversity and Homogenization. Rīga: LU FSI, 2018. Pp. 4–31.

105. Volkov, V., Hanov, D. ETHNIC MINOROTIES AND TYPES OF SOCIAL MEMORY IN

LATVIA // Ethnicity: Diversity and Homogenization. Rīga: LU FSI, 2018. Pp. 65–80.

106. Volkovs, V. Mihailovs, J. Daugavpils iedzīvotāju tiesiskā kultūra un konfliktu risināšanas

pieejas. // Medveckis, A. (red.) Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums, XX. Liepāja: LiePA, 2018.

183.–191. lpp.

107. Zellis, K. 15.maija Latvija (Das Lettland des 15. Mai) // Forschungen zur baltischen

Geschichte, 2018, Bd.13. Tartu, S.229–235. (ISSN 1736 – 4132)

108. Zellis, K. 15.maija Latvija. // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2018, Nr.1, 164.–170.lpp.

(ISSN 1025-8906).

109. Zellis, K. Die Okkupation Lettlands durch die Sowietunion 1940/41. // I.Ījabs, J.Kusber,

I.Misāns, E.Oberländer (Hg.). Lettland 1918 -2018. Ein Jahrhundert Staatlichkeit. Padeborn,

Ferdinand Schöningh, 2018. S.65–75. (ISBN 9783506789051)

110. Zellis, K. Padomju Savienības īstenotā Latvijas okupācija 1940. – 1941. gadā // Ījabs, I.

Kusbers, J. Misāns, I., Oberlenders, E. Latvija 1918 – 2018. Valstiskuma gadsimts. Rīga: Mansards,

97.–112. lpp. (ISBN 9789934877148)

111. Zellis, K., Garda – Rozenberga, I. Remembering Genocide: Extermination of Roma during

the Second World War in Latvia. // Anastasova, E. Toncheva, S. (eds.). Balkan and Baltic States in

United Europe. Histories, Religions and Cultures II. Sofia: Paradigma Publ.Hause, 2018, pp. 23–44.

(ISBN 9789543263721)

112. Зеллис, К. Революция в России и репрезентация общественно-политических

процессов в музеях Балтии. // Музей в революции / революция в музее : Сборник материалов

межмузейного проекта Красноярск - Екатеринбург - Санкт-Петербург 22 марта - 16 ноября

2017г. Отв. ред. Ю.З.Кантор. Санкт-Петербург : Издательство Ивана Лимбаха, 2018. C.306–

311. ISBN (9785890593146)

113. Zembahs, R. Kopība viņpus kopienām: tēzes pasaules jēdzienam // Krūmiņa-Koņkova, S.

(sast.) Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija: rakstu krājums. Rīga: LU

Filozofijas un socioloģijas institūts, 2018. 109.–116.lpp.

114. Zirnīte, M. Sabiedrība caur dzīvesstāstu pētnieku lupu // Krūmiņa-Koņkova, S. (sast.)



115. Zirnīte, M., Elksne, G. August Milts - filosoof eetika ja elulugude vahel = August Milts -

philosopher between ethics and life stories // Mäetagused, Vol. 71 (2018), pp. 208–210.

Iesniegti vai sagatavoti iesniegšanai

1. Balodis, A. (with Hiršs, A, Kamolinš, A.). The Art as Research: the Case of Historical Fantasy

Mechanical Veidenbaums // recenzēts un pieņemts publicēšanai Culture Crossroads, vol. 12.

19

2. Balodis, A. Garša un morāle (Goût et morāle) // recenzēts un pieņemts publicēšanai Francijas

garša: gastronomija un kultūra = Goût de France: Gastronomie et Culture, bilingvāls zinātnisko

rakstu krājums, Latvijas Universitāte, Ruānas Universitāte, Raiersona Universitāte.

3. Buzinska, L.E pistemology of education – how to construct knowledge in the post truth era

// konferencei SOCIETY. INTEGRATION. EDUCATION, Rēzekne, 24.05.2019.

4. Jurkane-Hobein, I., Kļave, E. Manoeuvring in between: Mapping out the Transnational

Identity of Russian-speaking Latvians in Sweden and Great Britain. // Kasa, R., Mierina, I.

(eds.) The Emigrant Communities of Latvia. National Identity, Transnational Beloning, and

Diaspora Politics. Springer International Publishing: IMISCOE Research Series, 2019. Pp.

156–176. (ISBN 978-3-030-12091-7)

5. Kaprāns, M. Latvian Migrants in Great Britain: ‘The Great Departure’, Transnational Identity

and Long Distance Belonging. // Kasa, R., Mierina, I. (eds.) The Emigrant Communities of Latvia.

National Identity, Transnational Beloning, and Diaspora Politics. Springer International

Publishing: IMISCOE Research Series, 2019. Pp.111–138. (ISBN 978-3-030-12091-7)

6. Kļave, E., Šūpule, I. Return Migration Process in Policy and Practice // Kasa, R., Mierina, I.

(eds.) The Emigrant Communities of Latvia. National Identity, Transnational Beloning, and

Diaspora Politics. Springer International Publishing: IMISCOE Research Series, 2019. Pp.

253–276. (ISBN 978-3-030-12091-7)

7. Koroļeva, I. The Complex Identities of Latvians Abroad: What Shapes a Migrant’s Sense of

Belonging? // Kasa, R., Mierina, I. (eds.) The Emigrant Communities of Latvia. National Identity,

Transnational Beloning, and Diaspora Politics. Springer International Publishing: IMISCOE

Research Series, 2019. Pp. 71–90. (ISBN 978-3-030-12091-7)

8. Kovaļčuka, S. 17 gadi Latvijā: Roberta un Borisa Viperu zinātniskās darbības rezultāti //

Nodots: Maincas Universitāte Vācijā, Apgāds Peter Lang Verlag; Izdošanas gads, 2019 (1,75

a.l.) (vācu val.)

9. Kovaļčuka, S. Krievija – Latvija – Eiropa. Kultūru migrācijas notikumu skices. 1840–1940. //

Nodots: LU FSI (3,5 a.l.)

10. Kovaļčuka, S. Московский профессор на кафедре Латвийского университета // Nodots:

Вестник СПбГУ. Серия 2 (История); Izdošanas gads, 2019 (1, 5 a.l.) (krievu val.)

11. Krūmiņa, M. Escape Narratives of World War Two Refugees from Latvia. // pieņemts

publicēšanai OIKOS. Lithuanian Migration & Diaspora Studies. 2019.

12. Krūmiņa-Koņkova, S. Come la cooperazione della Chiesa lettone-cattolica romana con i nazisti

fu valutata dal regime sovietico? Una panoramica dei casi criminali di preti cattolici

condannati. // La Chiesa cattolica in Europa centro-orientale di fronte al Nazionalsocialismo 1933-

1945, a cura di Jan Mikurt. Verona: Gabrielli editori. Iznāks 2019. g. sākumā.

13. Krūmiņa-Koņkova, S. Religion in the Post-Liberal Time. Balkan and Baltic States // History,

Religion, and Culture 3. Estonian Literary Museum Publishing House in Tartu, Estonia. Iznāks

2019. g.

14. Krūmiņa-Koņkova, S. Reliģisko ideju migrācija: daži gadījumi // Iesniegts publicēšanai

kolektīvajā monogrāfijā par kultūru migrāciju. LU Apgāds, iznāks 2019. g.

15. Krūmiņa-Koņkova, S., Misāne A. Религии в Латвии // Латвия и латыши. Tom 1., Рига:

Латвийская академия наук, c. 794-829.

20

16. Kūle, M. Voice which sounds from Vienna to Riga // Iesniegts: Vīnes Universitātei, sastādītāja

B. Buchhammer, Festschrift, prof. Herta Nagl-Docekal – 75.

17. Mieriņa, I. An Integrated Approach to Surveying Emigrants Worldwide. // Kasa, R., Mierina,

I. (eds.) The Emigrant Communities of Latvia. National Identity, Transnational Beloning, and

Diaspora Politics. Springer International Publishing: IMISCOE Research Series, 2019. Pp. 10–

33. (ISBN 978-3-030-12091-7)

18. Rancāne, A. Laika strukturēšana gada rituālajām praksēm: vēsture un mūsdienu pieredze //

LU 76.konference „Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija”, sekcija

"Kritiskā domāšana un tās iespējas: filozofijas skatpunkts. 2. daļa." (LU FSI). Iesniegts

publicēšanai.

19. Runce, I., Kiope, M. Atheism and Secularization in Latvia in the 20th Century: From German

Enlightenment to Soviet Secularity // Bubík, T., Remmel, A. (eds.) Freethought, Atheism and

Secularization in Eastern European Countries in the 20th Century, Routledge. Iesniegts

publicēšanai 2019.gadā

20. Saulītis, A., Mieriņa, I. Latvian Emigrants in the United States: Different Waves, Different

Identities? //Kasa, R., Mierina, I. (eds.) The Emigrant Communities of Latvia. National Identity,

Transnational Beloning, and Diaspora Politics. Springer International Publishing: IMISCOE

Research Series, 2019. (ISBN 978-3-030-12091-7)

21. Šūpule, I. Nodaļa “Return Migration Policies Targeting Highly Skilled: An Evaluation of

Different Approaches” monogrāfijā “New Trends in East-West European Mobility”. 1. versijas

melnraksts iesniegts prof. Mónica Ibáñez-Angulo un prof. Ibrahim Sirkeci 30.09.2018.

22. Šūpule, I. Types of labour migration: settlers, circulars or searchers? The characteristics of

Latvian labour migration patterns // Raksts iesniegts žurnālā: Journal of Ethnic and Migration

Studies (Manuscript ID: CJMS-2018-0739), kas ir ar augstu citējamības rādītāju un pieejams

Scopus datu bāzē. Iesniegšanas datums: 26.11.2018.

23. Trapenciere, I., Vilka, L., Abula, M., Kaļķis, H. Social Entrepreneurship in Latvia // Sagatavots

manuskripts publicēšanai COST programmas ietvaros.

24. Vilciņš, R. Filozofijas izpratne Vitgenšteina vēlīnajā domā // Raksts recenzēts un pieņemts

publicēšanai LZA Vēstīs filozofijai veltītam izdevumam, iznāks 2019. g.

Zinātniskie literatūras tulkojumi

Publicēti

1. Merlo-Pontī, M. Uztveres fenomenoloģija. Tulk. R. Zembahs. Rīga: LU FSI, 2018 [1945].

2. Patočka J. Eiropa un pēc-Eiropa. Tulk. I. Šuvajevs // Pazuhina, N., Štolls, P., Šuvajevs, I. (sast.)

Bezvarīgo vara: Masariks, Patočka, Havels. Rīga: LU FSI, 2018. 229.—291. lpp.

Sagatavoti vai tiek gatavoti

1. Balodis, A. Zinātniskā redakcija Žila Delēza Kino 1, Kino 2 tulkojumam latviešu valodā

(paredzēts pabeigt 2019. gadā)

21

2. Vējš, J. N. Tulko Airisas Mērdokas filozofiskās un kultoroloģiskās esejas no angļu latviešu

valodā. Pārtulkoti un izrediģēti 7 teksti apmēram 110 lpp. apmērā.

Monogrāfijas, kolektīvās monogrāfijas, rakstu krājumi

1. Krūmiņa-Koņkova, S. (sast. & zina. red.) Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un

globalizācija. Rīga: LU FSI, 2018. 255 lpp.

2. Kūle, M. (zina. red.) Kritiskā domāšana. Izglītība, medijpratība, spriestspēja. Rīga: LU FSI, 2018,

58 lpp.

https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/45982/Euro_Kritiska_domasanas.pdf?seque

nce=1&isAllowed=y

3. Kūlis, M. Monogrāfija Terorisma krustugunīs. Islāma valsts. [2. izd.] Rīga: LU FSI, 2018. 523 lpp.

http://www.terorismakrustugunis.lv/ ISBN 9789934506536.

4. Kūlis, M. Monogrāfija Terorisma krustugunīs. Islāma valsts. Rīga: LU FSI, 2018. 515 lpp. ISBN

9789934506499

5. Pazuhina, N, Šuvajevs, I., Štolls, P. (sast.) Kolektīvā monogrāfija Bezvarīgo vara: Masariks,

Patočka, Havels. Rīga: LU FSI, 2018. 382 lpp.

6. Volkovs, V. Zinātniskā monogrāfija Latvijas etnisko minoritāšu identitātes vērtības: starp

nomatīvismu un plurālismu. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts. 308 lpp.

Starptautisku konferenču tēžu krājumi

1. Vilciņš, R., Vēja, G., Lenca, I. (com. & eds.) Starptautiskas zinātniskas konferences tēžu

krājums On the Threshold. Ambiguities, Differences, Intersections in Simone de Beauvoir’s Oeuvre

: book of abstracts. Rīga, FSI, 2018, 20 lpp.

2. International Scientific Conference "Socio-Political and Religious Ideas and Movements in

the 20th-21st Centuries", Latvia, Riga, 4-5 October 2018. Abstracts. Rīga: FSI, 2018, 31 lpp.

Pieejams: https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/45977

Zinātnisku žurnālu numuru izdošana

1. Ethnicity, Galvenais redaktors V. Volkovs. 2018, No.15. 91 p. ISBN 1691-5844

2. Reliģiski-Filozofiski raksti XXIV. Galvenā redaktore S. Krūmiņa-Koņkova. Rīga: LU FSI, 2018.

215 lpp. ISSN 1407-1908

3. Православие в Балтии. Научно-аналитический журнал. Galvenais redaktors A. Gavriļins, №7

(16), 2018. 212 с. ISSN 2255-9035

4. Православие в Балтии. Научно-аналитический журнал. Galvenais redaktors A. Gavriļins, №8

(17), 2018. 246 с. ISSN 2255-9035

22

Zinātniskā rediģēšana, krājuma sastādīšana

1. Gubenko, I., Hanovs, D. (eds.) Kolektīvā monogrāfija Memory — Access Denied? Rīga:

Zinātne, 2018. (Kolektīvā monogrāfija par atmiņas politiku.

2. Kasa, R., Mierina, I. (eds.) The Emigrant Communities of Latvia. National Identity, Transnational

Beloning, and Diaspora Politics. Springer International Publishing: IMISCOE Research Series,

2019. (ISBN 978-3-030-12091-7)

3. Krūmiņa-Koņkova, S. (sast. & zina. red.) Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un

globalizācija. Rīga: LU FSI, 2018. 255 lpp.

4. Kūle, M. (zina. red.) Kritiskā domāšana. izglītība, medijpratība, spriestspēja. Rīga: LU FSI, 2018,

58 lpp.

https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/45982/Euro_Kritiska_domasanas.pdf?seque

nce=1&isAllowed=y

5. Kūle, M. (zinātniskā redaktore un recenzente) Latvija un latvieši, 1. sējums, 2 sējumu

izdevums angļu, latviešu un krievu val. Rīga: LZA, 2018

6. Pazuhina, N, Šuvajevs, I., Štolls, P. (sast.) Kolektīvā monogrāfija Bezvarīgo vara: Masariks,

Patočka, Havels. Rīga: LU FSI, 2018. 382 lpp.

7. Zellis, K. (zin. red.), Tomsone, L. (sast.) Cilvēkglābējs Žanis Lipke. Rīga: Zinātne, 2018. (ISBN

978-9934-549-65-6)

Uzstāšanās konferencēs un semināros

Referāti starptautiskās zinātniskās konferencēs un semināros

1. Balodis A., Hiršs A. (ar Enikova A., Kamoliņš A.) Kultūras degpunkti: Dagdas ceļojuma

žurnāls // Zinātniskā konference Kultūras Krustpunkti XII, Rīga, 02.11.2018.

2. Beitnere-Le Galla, D. Pašizpratne: maksimālās un minimālās konsekvences princips. // LU

76. starptautiskā konference. Sekcijas sēde Mutvārdu vēstures avotu kritika un migrācijas

naratīvi, Rīga, LU FSI, Kalpaka bulv. 4, 16.03.2018.

3. Bičevskis, R. Dzīve patiesībā: patiesība kā vērtība Latvijas vācbaltiešu intelektuālā

mantojuma kontekstā // Starptautiska akadēmiska konference Dzīve patiesībā. Jūrmalā,

Jūrmalas kultūras centrs, Jomas iela 35, 17.10.2018.

4. Bičevskis, R. Filozofija starp metafilozofiju un antifilozofiju // LU 76. starptautiskā zinātniskā

konference. Sekcijas sēde Filozofija mūsdienu pasaulē: novietojums, iespējas, mērķi. Rīga, LU VFF,

06.03.2018

5. Bičevskis, R. Heidegger in Riga im Lichte des Briefwechsels und Archivmaterialien nebst

Bemerkungen zur Herder-Auslegung Heideggers // Starptautiska zinātniska konference

Martin Heidegger in Riga, Rīga, LU, 16.-18.10.2018.

6. Bičevskis, R. Integrēta filozofija // LU 76. starptautiskā zinātniskā konference. Sekcijas sēde

Filozofija mūsdienu pasaulē: novietojums, iespējas, mērķi. Rīga, LU VFF, 06.03.2018

7. Bičevskis, R. Platons Nāves kalnā: Heidegers un patiesība // LU 76. starptautiskā zinātniskā

konference. Sekcijas sēde STĀSTS PAR KĀDĀM DZĪRĒM: PLATONS, RENESANSE,

MŪSDIENAS. 14.02.2018.

23

8. Buceniece, E. Kurta Štafenhāgena “personas cieņas” koncepts un mūsdienu demokrātijas

komunikācija // Stenda referāts IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresā: Latvijas spēks ir tās

ļaudīs, un viņu zināšanas ir mūsu vērtība, Latvijas Nacionalajā bibliotēkā, Rīgā, 18.–20.06.2018.

9. Buceniece, E. Simona de Bovuāra un mūsdienas: atpakaļ pie “pirmā dzimuma”. Simone de

Beauvoir and the Present Time: Back to the “First Sex” // Starptautiska zinātniska konference

On the Threshold, Ambiguities, Differences, Intersections in Simone de Beauvoir’s Oeuvre. Riga,

University of Latvia, 22.–24.11.2018.

10. Dace Bormane, D. Domāt un vēstīt: dzīvesstāsta prakses. // LU 76. starptautiskā konference.

Sekcijas sēde Mutvārdu vēstures avotu kritika un migrācijas naratīvi, Rīga, LU FSI, Kalpaka bulv.

4, 16.03.2018.

11. Dimants, A. No trim zvaigznēm uz Latvijas zvaigznāju: vēsturisko reģionālo identitāšu

komunikācija valsts drošumspējai // Ziņojums Latvijas vēsturnieku II kongresā un IV Pasaules

latviešu zinātnieku kongresā, Rīga, 19.06.2018.

12. Elksne, G. Iekļaušanās vai norobežošanās – pirmās izceļotāju paaudzes pieredze dzīvesstāstu

intervijās. // LU 76. starptautiskā konference. Sekcijas sēde Mutvārdu vēstures avotu kritika un

migrācijas naratīvi, Rīga, LU FSI, Kalpaka bulv. 4, 16.03.2018.

13. Elksne, G., Pranka, M. It seems to me that I have two homes”: Latvian emigrants` Narratives

about Integration in Swedish society. // Igaunijas studiju Izcilības centra konference On the

Move: Migration and diasporas. Igaunija, Tartu, 29.11.-01.12.2018.

14. Grosa, D. Latvian Diaspora Schools in Australia: A Comparison of Two Waves of

Immigration // Starptautiska migrācijas konference On the Move: Migration and Diasporas.

Igaunija, Tartu, 2018. g. 29.11.–01.12.2018.

15. Gubenko I. Mimicking the Missing Original: Some Remarks on Queer Identification // Queer

Narratives in European Cultures: Subjectivity, Memory, Nation. Rīga, Latvijas Laikmetīgās

mākslas centrs, 08.06.2018.

16. Gubenko I. Pārsniegt dzīvību // Biofilosofija par dzīvību. Rīga, Latvijas Universitāte, 12.12.2018.

17. Gubenko I. Pārvarot iedomātas barjeras: transdisciplinārie risinājumi humanitārajās un

sociālajās zinātnēs // LU 76. konferences Humanitāro zinātņu sekcijas plenārsēde

Humanitārās zinātnes mums pašiem, valstij, pasaulei. Rīga, Latvijas Universitāte, 13.02.2018.

18. Gubenko I. Postmodernisms un kritiskā domāšana // LU 76. konferences sekcija Kritiskā

domāšana un tās iespējas: filozofijas skatpunkts. Rīga Latvijas Universitāte, 15.03.2018.

19. Gubenko I. Vai dekonstrukcija ir antifilozofija? // LU 76. konferences sekcija Filozofija

mūsdienu pasaulē: novietojums, iespējas, mērķi. Rīga Latvijas Universitāte, 6.03.2018.

20. Hiršs, A. Vēstures filozofijas pieeju attīstība // LU 76. konference. Sekcijas sēde Kritiskā

domāšana un tās iespējas: filozofijas skatpunkts. 1. daļa. Rīga, LU FSI, 15.03.2018.

21. Jankovska, M. Pamatotības prasības robežas racionālā komunikācijā // LU 76. konference.

Sekcija Kritiskā domāšana un tās iespējas: filozofijas skatpunkts. 2. daļa. Rīga, LU, Kalpaka bulv.

4, 15.01.2018.

22. Kiope, M. Prāta kritika inovāciju nepieciešamības kontekstā: reliģiski antropoloģiskās

intelektualitātes aktualizācija // Latvijas Universitātes 76. konference. Sekcijas sēde Kritiskā

domāšana un tās iespējas: filozofijas skatpunkts. 2. daļa. Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja

24

un globalizācija (FSI). Kalpaka bulvārī 4, Rīgā, LU Humanitāro un sociālo zinātņu centra

konferenču zāle.

23. Kiope, M., Runce, I. Secularization in the Soviet Latvia: Tendencies, Methods and

Experiments // Starptautiska zinātniska konference Socio-Political and Religious Ideas and

Movements in the 20th-21st Centuries. Riga, University of Latvia, October 4-5, 2018.

24. Koroļeva, I. Studentu dzīves sociālās un ekonomiskās dimensijas salīdzinošā analīze:

novērojumi, tendences un sociālo diferenciāciju ietekmējošie faktori // LU 76. starptautiskās

konferences sekcijas sēde Mūsdienu sabiedrības attīstības tendences: novērojumi un kritiska

analīze. Rīga, Kalpaka bulv. 4, 16.03.2018.

25. Kovaļčuka, S. 17 gadi Latvijā: Roberta un Borisa Viperu zinātniskās darbības rezultāti //

Starptautiskā konference „Die drei Leben eines Historikers: Robert Vipper (1859–1954) in

der russischen, lettischen und sowjetischen Geschichtsschreibung (Роберт Ю. Виппер

(1859–1954) в российской, латвийской и советской историографии)“, (organizēja

Maincas J. Gūtenberga universitāte, LU Vēstures un filozofijas fakultāte, Vācijas vēstures

institūts Maskavā), 23.–24.03.2018.

26. Kovaļčuka, S. Roberta Vipera emigrācijas gadi Latvijā // VIII Starptautiska zinātniskā

konference Nansena lasījumi. Simtgadu aizrobežu Krievijai, Sanktpēterburga, 19.–21.04.2018.

27. Kristberga, L. Millenium paaudze un kritiskā domāšana: pedagoģiskā prakse un secinājumi

// LU 76. starptautiskās konferences sekcijas sēde Mūsdienu sabiedrības attīstības tendences:

novērojumi un kritiska analīze. Rīga, Kalpaka bulv. 4, 16.03.2018.

28. Krūmiņa-Koņkova, S. Doppio scopo della lotta per la pace: riflessioni sulla partecipazione

della Chiesa cattolica di Lettonia alla Conferenza di Berlino dei Cattolici europei // Referāts

nolasīts starptautiskā konferencē La missione di pace delle Chiese cristiane nel XX secolo,

Vatikāns, 22-23.05.18. Referāta teksts iesniegts publicēšanai konferences rakstu krājumā.

29. Krūmiņa-Koņkova, S. Liberation Theology and Marxism: the Explanation of Some Myths //

Starptautisks konference Socio-Political and Religious Ideas and Movements. Rīga, 04-05.10.2018.

Referāts papildinātā veidā tiks publicēts RFR XXV.

30. Krūmiņa-Koņkova, S. Reliģiskā pieredze un inovācijas: pētniecības iespējas Latvijā // LU 76.

konference, 15.03.2018. Tēzes tiks publicētas DSpace 2019.g. sākumā.

31. Krūmiņa, M. “Palikt nevar aizbraukt”: bēgšanas/palikšanas motivācija trimdas un Latvijas

latviešu dzīvesstāstos. // LU 76. starptautiskā konference. Sekcijas sēde Mutvārdu vēstures

avotu kritika un migrācijas naratīvi, Rīga, LU FSI, Kalpaka bulv. 4, 16.03.2018.

32. Krūmiņa, M. Escape Narratives of the World War Two Refugees // (6) 2. Starptautiskā

migrācijas un diasporas pētniecības konference Diaspora and migration: theoretical approaches,

complex and interdisciplinary research. Lietuva, Kauņa, 28.09.2018.

33. Kūle, M. “Situācijas” koncepts Bovuāras feminismā un tā mūsdienu interpretācijas //

Starptautiska konference „Daudznozīmības, atšķirības, krustpunkti. S. Bovuārai – 110”, Rīgā,

LU, 22.–24. 11. 2018.

34. Kūle, M. Atklāšanas ievadvārdi // Starptautiska konference Socio-political and Religious Ideas

and Movements in the 20th-21st Centuries, Rīgā, LU FSI, 4. -5. oktobris, 2018.

35. Kūle, M. Fast-time Culture and Death // XXIV World Congress of Philosophy. Beijing, China,

17.08.2018.

25

36. Kūle, M. Kritiskās domāšanas nostādņu daudzveidīgie filosofiskie rakursi // LU 76.

konference. Sekcijas sēde Kritiskā domāšana un tās iespējas: filozofijas skatpunkts. 1. daļa. Rīga,

LU FSI, 15.03.2018.

37. Kūle, M. Memories about prof. T. Imamichi eco-ethics // Session on Imamichi, T., head prof.

N. Hashimoto, XXIV World Philosophy congress, Beijing, 13-20.08.2018.

38. Kūle, M. Vēsture un laikmeta garīgie strāvojumi // II Latvijas vēsturnieku kongress. Rīga, LNB.

19.06.2018.

39. Kūlis, M. Changes in the Understanding of Truth: Historically Communicative Model //

Kongress 24th World Congress of Philosophy – Learning to be Human (organizē Fédération

Internationale des Sociétés de Philosophie un Peking University). Pekina, 13.–20.08.2018.

40. Kūlis, M. Kritiskās domāšanas loma un iespējas modernā džihādisma propagandas un

digitālās globalizācija apstākļos // Latvijas Universitātes 76. konference, sekcija Kritiskā


41. Kūlis, M. Philosophical Challenges of the Western Philosophy in the Face of the Modern

Terrorism (Islamic State and al-Qaeda) // Starptautisks zinātnisks kongress Dynamic Asia:

Shaping the Future (organizē Baltic Alliance for Asian Studies). Rīga, 13.–15.04.2018. Iesniegts

un pieņemts publicēšanai raksts pēckonferences krājumā.

42. Kūlis, R. Globalizācija kā 21. gs. utopija // LU 76. konference. Sekcijas sēde Kritiskā domāšana

un tās iespējas: filozofijas skatpunkts. 1. daļa. Rīga, LU FSI, 15.03.2018.

43. Lulle, A., Buzinska, L. Migrant Students as Diaspora Members: A Case of Latvia // The 2018

Annual Conference of the Centre of Excellence in Estonian Studies “On the move: Migration and

Diasporas”, Tartu: Estonian Literary Museum, 29. 11-1.12.2018.

44. Pazuhina, N. «Имперское наследие» vs «хранители старины»: тематизация

религиозной идентичности русских в общественном дискурсе межвоенной Латвии =

“Impērijas mantojums” vs “senatnes glabātāji”: krievu minoritātes reliģiskās identitātes

tematizācija publiskajā diskursā starpkaru Latvijā // Starptautiskā konference Colonialism and

neocolonialism: discourses and practices. Sanktpēterburgas Valsts universitāte, Sanktpēterburga,

Krievija, 26. – 28.02.2018.

45. Pazuhina, N. Discovering the Alternative Past: Christian History on the Pages of Old-

Believers’ Periodicals in Latvia” = Atklājot alternatīvo pagātni: kristietības vēsture Latvijas

vecticībnieku periodisko izdevumu lapaspusēs // Starptautiskā konference Socio-Political and

Religious Ideas and Movements in the 20th – 21st Centuries. Rīga, Latvija, 2018. gada 4.–5.10.2018.

46. Pazuhina, N. Pimena Sofronova epistolārais mantojums // Starptautiskā konference Pimena

Sofronova (1898–1973) 120. gadadienai veltītie lasījumi (Vecticībnieku Pomoras baznīcas

padome, Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudze, LU FSI), Rīga, Latvija, 19.11.2018.

47. Pazuhina, N. Religious identity as a cultural marker: experience of Orthodox Old Believers

in nowadays Latvia = Reliģiskā identitāte kā kultūras marķieris: vecticībnieku pieredze

mūsdienu Latvijā // Starptautiskā konference (At)bloķējot reliģiju. Reliģiju pētījumi mūsdienu

Centrālajā un Austrumu Eiropā. Segeda, Ungārija, 24. – 26.05.2018.

48. Pranka, M. “Vai esmu latvietis?” Etniskās piederības jautājums trimdas latviešu otrās

paaudzes dzīvesstāstos. // LU 76. starptautiskā konference. Sekcijas sēde Mutvārdu vēstures

avotu kritika un migrācijas naratīvi, Rīga, LU FSI, Kalpaka bulv. 4, 16.03.2018.

26

49. Pranka, M., Runcis, M. The results from interviews with the second generation emigrants in

Sweden = Interviju rezultāti ar otrās paaudzes emigrantiem Zviedrijā // Starptautisks

seminārs Tartu (Igaunija) Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības NORDPLUS programmā No

pagātnes uz tagadni: migrācija un integrācija dzīvesstāstu pētnieku tīklojumā („From past to

present: Migration and Integration through the Life Story network”), projekta Nr. NPAD-

2017-10188 (periods 08/2017-08/2020).), Igaunijas Literatūras muzejs, Tartu, 27.-28.03.2018.

50. Rancāne, A. Laika strukturēšana gada rituālajām praksēm: vēsture un mūsdienu pieredze //

LU 76.konference, sekcija Kritiskā domāšana un tās iespējas: filozofijas skatpunkts. 2. daļa. Rīga,

LU FSI, 15.01.2018.

51. Runce, I. “Io non sono un orso da guidare intorno...”. Memorie del Cardinale Giuliano

Vaivods sulla partecipazione alle Conferenze di Pace” = “Es neesmu lācis, ko vadāt

apkārt”… Kardināla Julijans Vaivoda atmiņas par dalību Miera konferencēs.” // 2.

Vatikāna Pontifikālās Vēstures Komisijas konference La missione di pace delle Chiese

cristiane nel XX secolo, Vatikāns, 22.-23.05.2018.

52. Runce, I. Rēzeknes ebreju kopienas un sinagogas atdzimšana // LU 76. konference. Sekcijas

sēde Kritiskā domāšana un tās iespējas: filozofijas skatpunkts. 2. daļa. Rīga, LU FSI, 15.01.2018.

53. Skultane, V. Writing the Past in the Present // Igaunijas studiju Izcilības centra konference On

the Move: Migration and diasporas. Igaunija, Tartu, 29.11.-01.12.2018.

54. Skultane, V., Zirnīte, M., Zellis, K. Garda-Rozenberga, I., Krūmiņa, M., Elksne, G., Pranka,

M. Nacionālās mutvārdu vēstures avoti kā morālie stūrakmeņi atmiņu kultūrā // Stenda

referāts IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress. Rīga, LNB, 19.06.2018.

55. Skultāne, V. Ko iegūstam pielāgojot kritiski teorētisko pieeju dzīvesstāstiem // LU 76. starptautiskā

konference. Sekcijas sēde Mutvārdu vēstures avotu kritika un migrācijas naratīvi, Rīga, LU FSI,

Kalpaka bulv. 4, 16.03.2018.

56. Šuvajevs, I. Dzīvot patiesībā? // Dzīve patiesībā. Jūrmala, 2018.17.10.

57. Šūpule, I. Intra-European migration: Mobility motivations and experiences of highly skilled

Latvians // Referāts starptautiskā migrācijas konferencē Lisabonā, panelis European Migration

Space. Intra-EU human mobility. Lisabona, 26.–28.06.2018.

58. Šūpule, I. Latvijas augsti kvalificētu speciālistu migrācijas izpēte: migrācijas lēmumu

pieņemšanas process un to ietekmējošie faktori // Referāts LU 76. konferencē, 16.03.2018.

59. Šūpule, I. Mobility motivations and experiences of highly skilled Latvians abroad // Referāts

International Conference Diaspora and migration: theoretical approaches and complex and

interdisciplinary research. Kaunas, Vytautas Magnus University, Lithuanian Emigration

Institute, 28.09.2018.

60. Šūpule, I. Return migration policies targeting highly skilled: an evaluation of different

approaches // Referāts starptautiskā migrācijas konferencē Lisabonā, panelis Education and

skilled migration. Government incentives for high skilled movers. Lisabona, 26.–28.06.2018.

61. Šūpulis, E. Dzīvesstāstos reprezentētā atmiņa: personiskais, populārais un dominējošais. //

LU 76. starptautiskā konference. Sekcijas sēde Mutvārdu vēstures avotu kritika un migrācijas

naratīvi, Rīga, LU FSI, Kalpaka bulv. 4, 16.03.2018.

62. Trapenciere, I. Koroļeva, I. Aleksandrovs, A., Kasa, R. The housing for national and

international students in Latvia // Eurostudent VI Conference. Berlīne, 07.03.2018.

27

63. Trapenciere, I., Aleksandrovs, A. Koroļeva, I., Kasa, R. Quality of The Higher Education

from the Students' Perspective // Eurostudent VI Conference. Berlīne, 06.03.2018.

64. Vēgners, U. 2. Laika pieredzes traucējumu daudzdimensionāla analīze // Latvijas

Universitātes 76. konference, sekcija Kritiskā domāšana un tās iespējas: filozofijas skatpunkts. 1.

daļa. LU, Rīga, 15.01.2018.

65. Vēgners, U. Laika pieredze slimībā: laika pieredzes analīzes konceptuālā aparāta

piedāvājums // Rīgas Stradiņa universitātes 2018. gada Zinātniskā konference, sekcija Bioētika

un pētniecības ētika, RSU, Rīga, 23.03.2018.

66. Vējš, J. N. Simone de Beauvoir. Appraisal of Ambiguities by Iris Murdoch // Starptautiska

konference On the threashold: ambiguities, differences, intersections in Simone de Beauvoir’s

oueuvre. Rīga, LU, 22.–24.11.2018.

67. Vējš, N. J. Kritiskā, argumentatīvā domāšana Airisas Mērdokas filozofiskajās esejās // LU

76. konference. Sekcijas sēde Kritiskā domāšana un tās iespējas: filozofijas skatpunkts. 1. daļa.

Rīga, LU FSI, 15.03.2018.

68. Vēvere, V. Co-dependence, regard for other and ethical demand: Z. Bauman and K. E.

Logstrup // Starptautiska konference Education-Culture-Society, Wroclaw 11-12.2018.

69. Vēvere, V. Feminist autothanatographies: Alice James and Simone de Beauvoir //

Starptautiska konference On the threashold: ambiguities, differences, intersections in Simone de

Beauvoir’s oueuvre. Rīga, LU, 22.–24.11.2018.

70. Vēvere, V. Pēdas: baltieši Norsfīldā (ASV) // Liepājas universitātes 24. starptautiskā

zinātniskā konference Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā. Liepāja, 15.–

16.03.2018.

71. Vēvere, V. Poētiskais prāts pret poētisko neprātu // LU 76. konference. Filozofijas sekcija

Stāsts par kādām dzīrēm: Platons, renesansanse, mūsdienas. Rīga,14.02.2018.

72. Vilciņš, R. Antifilozofija mūsdienu analītiskajā filozofijā // LU 76. konference. Sekcijas sēde

Filozofija mūsdienu pasaulē: novietojums, iespējas, mērķi. Rīga, LU, 06.03.2018.

73. Vilciņš, R. Mīlestības jēdziena analīze ar atsauci uz L. Vitgenšteinu un Platona “Dzīrēm” //

LU 76. konference. Sekcijas sēde STĀSTS PAR KĀDĀM DZĪRĒM: PLATONS, RENESANSE,

MŪSDIENAS. Rīga, LU, 14.02.2018.

74. Vilciņš, R. Vitgenšteina kritiskā filozofija // LU 76. konference. Sekcijas sēde Kritiskā


75. Volkovs, V. Stapetniskās komunikācijas loma etnisko minoritāšu identitātes akcentēšanā

Latvijā // LU 76. starptautiskās konferences sekcijas sēde Mūsdienu sabiedrības attīstības

tendences: novērojumi un kritiska analīze. Rīga, Kalpaka bulv. 4, 16.03.2018.

76. Zellis, K. Mutvārdu vēsture avotu kritikas skatījumā. // LU 76. starptautiskā konference.

Sekcijas sēde Mutvārdu vēstures avotu kritika un migrācijas naratīvi, Rīga, LU FSI, Kalpaka bulv.

4, 16.03.2018.

77. Zellis, K. Nacistiskā antisemītiskā propaganda: naida mehānisma formēšanās //

Starptautiskais seminārs Tolerance un daudzveidība, Rīga, muzejs “Ebreji Latvijā”, 15.03.2018.

78. Zellis, K. Otrā pasaules kara historiogrāfija Latvijā 2000 – 2018. // Starptautiska zinātniska

konference Беларусь i Германiя: Гисторыя i сучаснасць. Minskas Valsts lingvistiskā

universitāte, Minska, 06.04.2018.

28

79. Zellis, K. Romu genocīda izpratne romu kopienā un Latvijas sabiedrībā // Starptautiskais

seminārs Tolerance un daudzveidība, Rīga, muzejs “Ebreji Latvijā”, 15.03.2018.

80. Zembahs, R. Domāšana, globalizācija un kopība // LU 76. konference. Sekcijas sēde Kritiskā


81. Zirnīte, M. Vērtību pārvērtēšana pārceļotāju dzīvesstāstos. // LU 76. starptautiskā

konference. Sekcijas sēde Mutvārdu vēstures avotu kritika un migrācijas naratīvi, Rīga, LU FSI,

Kalpaka bulv. 4, 16.03.2018.

Referāti citās akadēmiskajās konferencēs

1. Grīnfelde, M. Iemiesotības dimensijas un medicīnas prakse // RSU zinātniskās konferences

sekcijas sēde Bioētika un pētniecības ētika. RSU, 23.03.2018.

2. Grīnfelde, M. Ķermeņa fenomenoloģija un slimības pieredzes dimensijas // Latvijas

Universitātes 76. konferences sekcija Kritiskā domāšana un tās iespējas: filozofijas skatpunkts. 2.

daļa. Rīga Humanitāro un sociālo zinātņu pētījumu centrs, Kalpaka bulvāris 4, 15.01.2018.

3. Krūmiņa-Koņkova, S. Čekas aģentu vervēšana Romas katoļu, luterāņu un pareizticīgo

Baznīcās LPSR no 1950. līdz 1990. gadam // Latvijas Universitātes, Konrāda Adenauera

fonda un LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas starptautiskā

zinātniskās konference, Rīga, 2018. gada 9. un 10.marts.

4. Kūle, M. Eiropas vērtības un vienotība // Ziņojums Eiropas politikas izaicinājumi un Latvijas

politika: pētnieku ieteikumi. Rīgā, organizē Ārlietu ministrija un LZA Eiropas politikas

pētījumu institūts, 14.12.2018.

5. Kūle, M. Pamatnosacījumi sabiedrības noturībai pret ārējo ienaidnieku // Referāts

Aizsardzības ministrijas seminārs par Latvijas aizsardzības un drošības aktuālajiem jautājumiem.

Ministrijas uzaicinājums. Ādažos (NBS bāzē), 19.09.2018.

6. Kūle, M. Par organisko pasaules uzskatu. Kārļa Ulmaņa un viņa laika inteliģences loma

nācijas pašapziņas veidošanā // Prezidenta institūcija nacionālā valstī, LU, 03.05.2018.

7. Kūle, M. Sabiedrības psiholoģiskā noturība: mīts vai realitāte //Aizsardzības ministrijas

seminārs Latvijas drošības un aizsardzības aktuālie jautājumi, referāts sagatavots pēc

Aizsardzības ministra R. Bergmaņa ielūguma. Bīriņu pilī, 20.04.2018.

8. Kūlis, M. Kritiskā domāšana patiesības meklējumos un iespējamos politiskās inženierijas

valgos // ziņojums LU un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ierosinātajā seminārā

Kritiski par kritisko domāšanu. Rīga, 05.10.2018.

9. Runce, I. Latgales kongresa devums Latvijas valstiskuma, demokrātijas un nacionālās valsts

tapšanā // konference Varas Latvijā. No senlaikiem līdz valstij. LNB, Ziedoņa zāle, 11.05.2018.

10. Šūpulis, E. Kur atradās Revolūcijas iela? Atmiņa un aizmiršana pilsētas telpiskajā

politekonomijā // Konference Pilsētas telpas transformācijas un to ietekme uz kolektīvās atmiņas

un jaunas pieredzes radīšanas procesiem mūsdienās. Rīga, 23.05.2018.

11. Trapenciere, I. Transition from out-of-home care: a problem or an opportunity? // RSU

Zinātniskā konference. Rīga, 22.-23.03.2018.

12. Trapenciere, I., Aleksandrovs, A., Koroļeva, I. Satisfaction with the Quality of Higher

Education: Comparative Analysis of Students’ Perspective in the Baltics // Konference

29

Society.Health.Welfare Contemporary Social Dynamics and Welfare: Urban and Rural Development

Perspectives. Rīga, RSU, 10.-12.10.2018. (http://society-health-welfare.rsu.lv/pdf/abstracts.pdf

P. 185)

13. Trapenciere, I., Koroļeva, I., Aleksandrovs, A. Augstākās izglītības kvalitāte: studentu

viedokļa analīze // RSU Zinātniskā konference. Rīga, 22.-23.03.2018.

14. Vēgners, U. Laika pieredze slimībā: laika pieredzes analīzes konceptuālā aparāta piedāvājums //

Rīgas Stradiņa universitātes 2018. gada Zinātniskā konference, sekcija Bioētika un pētniecības

ētika. RSU, Rīga, 23.03.2018.

15. Vēvere, V. Ētika kā akustiskas dzīvesmāksla // Piemiņas sarīkojums Augustam Miltam (1928-

2008). Rīga 2018.g. 28.maijā

16. Vēvere, V. F. V. Nīče par neuzrakstīto un neuzrakstāmo // Kirkegoriskie lasījumi 2018. Rīga,

2018.g. 16.maijā.

17. Vilciņš, R. Bioloģiskais pavērsiens valodas filozofijā // Seminārs Biofilosofija par dzīvību.

Rīga, LU VFF, 12.12.2018.

18. Zellis, K. Komentāri ziņojumam “Kad dzima Latvijas valsts”(I.Feldmanis) // Konference

Varas Latvijā. No senlaikiem līdz valstij, LNB, Ziedoņa zāle, 11.05.2018.

19. Zellis, K. Vilņa Zariņa atmiņas // Konference Dr.phil. Vilnis Zariņš: garīgais skolotājs, filosofs,

tulkotājs, patriots, LU, 22.05.2018.

Starptautisku u.c. konferenču tēzes

1. Aleksandrovs, A., Koroleva, I., Trapenciere, I., Kasa, R. Quality of the Higher Education from

the Sudents Perspective. // Book of abstracts. EUROSTUDENT VI, Final Conference. Berlin, 2018,

p. 32. http://www.eurostudent.eu/download_files/documents/Book_of_Abstracts.pdf

2. Aleksandrovs, A., Trapenciere, I., Koroļeva, I. Augstākās izglītības kvalitāte: studentu

viedokļa analīze // 2018. gada zinātniskā konference, Rīgā, 2018. gada 22.–23. martā : tēzes. Rīga:

Rīgas Stradiņa universitāte, 2018, 296.lpp. (ISBN 9789934563294)

https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zinātnes%20departaments/zinatniskas_konferen

ces/2018/augstakas_izglitibas_kvalitate_studentu_viedoklis.pdf

3. Balodis A., Enikova A., Hiršs A., Kamoliņš. Kultūras degpunkti: Dagdas ceļojuma žurnāls.

Konference "Kultūras Krustpunkti XII". Programma/tēžu krājums. Rīga: Latvijas Kultūras

akadēmija, 2018. 38. lpp.

4. Balodis, A. Moral Status of Food: the Case of Ethical Gourmandism, The XXIV World

Congress of Philosophy (pieņemtas un publicētas tēzes, referāts nav nolasīts)

5. Buceniece, E. Simona de Bovuāra un mūsdienas: atpakaļ pie “pirmā dzimuma” = Simone de

Beauvoir and the Present Time: Back to the “First Sex” // Vēja G., Lenca I., Vilciņš R. (comp.)

On the Threshold. Ambiguities, Differences, Intersections in Simone de Beauvoir’s Oeuvre: Book of

Abstracts. Rīga: FSI, 2018, pp. 6.–7.

6. Bužinska, L., Lulle, A. (2018). Migrant Students as Diaspora Members: A Case of Latvia. //

On the move: Migration and Diasporas. The 2018 Annual Conference of the Centre of Excellence in

Estonian Studies. Abstracts. Tartu: ELM Scholarly Press, p. 50.

https://docplayer.net/103775420-On-the-move-migration-and-diasporas.html

http://society-health-welfare.rsu.lv/pdf/abstracts.pdf

http://www.eurostudent.eu/download_files/documents/Book_of_Abstracts.pdf

https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zinātnes%20departaments/zinatniskas_konferences/2018/augstakas_izglitibas_kvalitate_studentu_viedoklis.pdf

https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zinātnes%20departaments/zinatniskas_konferences/2018/augstakas_izglitibas_kvalitate_studentu_viedoklis.pdf

30

7. Elksne, G. 'It seems to me that I have two homes': Latvian Emigrants` Narratives about

Integration in Swedish Society // On the Move: Migration and Diasporas : The 2018 Annual

Conference of the Centre of Excellence in Estonian Studies, Nov 29-Dec 01, 2018, Tartu, Estonian :

Abstracts Tartu : ELM Scholarly Press, 2018. P.33.

8. Grīnfelde, M. Iemiesotības dimensijas un medicīnas prakse // 2018. gada zinātniskā

konference/Tēzes. Rīga: RSU, 2018. 328. lpp.

9. Gubenko I. De Beauvoir on Sexed Being // Vēja G., Lenca I., Vilciņš R. (comp.) On the

Threshold. Ambiguities, Differences, Intersections in Simone de Beauvoir’s Oeuvre: Book of

Abstracts. Rīga: FSI, 2018, p. 9.

10. Kūle, M. Situācijas” koncepts Bovuāras feminismā un tā mūsdienu interpretācijas // On the

Thrreshold. Ambiguities, Differences, Intersections in Simone de Beauvoir’s Oeuvre: Book of

Abstracts. Riga, LU, 2018, pp. 9–12.

11. Lūse, A. Responding in style: moral, economic and juridical framing of asylum policies //

EASA2018: Staying, Moving, Settling, panelis P122: Human rights and political subjectivities in

motion: migration, hyper-nationalism, and countervailing strategies. Stokholmā, 14.-17.08.2018.

12. Skultāne, V. Writing the Past in the Present // On the Move: Migration and Diasporas : The 2018

Annual Conference of the Centre of Excellence in Estonian Studies, Nov 29-Dec 01, 2018, Tartu,

Estonian : Abstracts Tartu : ELM Scholarly Press, 2018. P. 87.

13. Trapenciere, I., Aleksandrovs, A., Korol ̧eva, I. Satisfaction with the Quality of Higher

Education: Comparative Analysis of Students’ Perspective in the Baltics //

Society.Health.Welfare. Contemporary Social Dynamics and Welfare: Urban and Rural Development

Perspectives, Riga: Riga Stradiņš University, 2018, p.185. http://society-health-

welfare.rsu.lv/pdf/abstracts.pdf

14. Trapenciere, I., Koroleva, I., Aleksandrovs, A., Kaša, R. The hosing for national and

international students in Latvia. // Book of abstracts. EUROSTUDENT VI, Final Conference.

Berlin, 2018, p. 56.


15. Vevere, V. Co-dependence, regard for other and ethical demand: Z. Bauman and K. E.

Logstrup // Education-Culture-Society. 5th International Scientific Conference Wroclaw 11-

12.09.2018. Book of Abstracts. Wroclaw: University of Wroclaw.

16. Vēgners, U. Laika pieredze slimībā: laika pieredzes analīzes konceptuālā aparāta

piedāvājums // 2018. gada zinātniskā konference/Tēzes. Rīga: RSU, 2018. 327. lpp.

17. Vēvere, V. (2018). Feminist Autothanatographies: Alice James and Simone de Beauvoir //

Vēja G., Lenca I., Vilciņš R. (comp.) On the Threshold. Ambiguities, Differences, Intersections in

Simone de Beauvoir’s Oeuvre: Book of Abstracts. Rīga: FSI, 2018, p. 20.

Dalība ekspertu diskusijās un semināros, apaļajos galdos

1. Jankovska, M., Kūlis, M., Šuvajevs, I., Vēvere, V. Dalība IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa

apaļā galda diskusijā “Humanitārās zinātnes valsts drošībai”. Rīga, LNB, 19.06.2018.

2. Kūle, M. UNESCO Latvijas nacionālās komitejas Zinātnes komisijas apspriede. Padarītā

vērtējumi un UNESCO medijpratības un informācijpratības katedras ieceres, 03.04.2018.


31

3. Kūle, M. Vadīts IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa apaļais galds diskusijā “Humanitārās

zinātnes valsts drošībai”. Rīga, LNB, 19.06.2018.

4. Kūle, M., Kūlis, M., Kūlis, R., Šuvajevs, I., Gubenko, I. Vilciņš, R. Dalība ekspertu seminārā

Kritiski par kritisko domāšanu. Rīko LU FSI sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību

Latvijā. Rīga, Eiropas Komisijas pārstāvniecības telpas, Aspazijas bulv. 28, 2. stāva apsriežu

zāle, 05.10.2018.

5. Kūle, M., Kūlis, M., Vilciņš, R. Dalība ekspertu seminārā Kritiskās domāšanas attīstība un

medijpratība Latvijā. Rīko LU FSI sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā. Rīga,

LU, Aspazijas bulv. 5, 5. stāvs, 503. audit.

6. Vēgners, U., Vilciņš, R. Dalība ekspertu seminārā Kritiskās domāšanas attīstība izglītībā Latvijā.

Rīko LU FSI sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā. Rīga, Eiropas Komisijas

pārstāvniecības telpas, Aspazijas bulv. 28, 2. stāva apsriežu zāle, 22.08.2018.

Organizēti kongresi, konferences un semināri

29.03.2018. organizēts LU FSI zinātnisko darbinieku seminārs ar Salamankas Universitātes asoc.

prof. Maria Martinez Gomez, kura uzstājās ar priekšlasījumu par Latvijas un Spānijas filosofijas

attiecībām XX gs., īpaši izceļot Unamuno un Raudives saistību.

29.03.2018. Letonikas programmas 6. projekta ietvaros LU FSI telpās Kalpaka bulv. 4 notika

darba semināri par humanitārajām zinātnēm, vērtībām un drošumu:

Filosofu grupa. Atbild. M. Kūle. Tēma: Vērtības, drošība, drošums un humanitāro zinātņu loma

šajā aspektā.

Reliģijpētnieku grupa. Atbild. S. Krūmiņa-Koņkova. Tēma: Reliģija un drošums.

Dzīvesstāstu pētnieku grupa. Atbild. M. Zirnīte. Tēma: dzīvesstāsti, vērtības, krīzes, drošība.

Etnisko pētījumu grupa. Atbild. V. Volkovs. Tēma: Mazākumtautības, humanitāri sociālie

pētījumi un drošība.

http://fsi.lu.lv/?sadala=1&id=856

16.05.2018. sarīkoti kārtējie Kirkegoriskie lasījumi, šoreiz ar tēmu: “Kirkegoriskie lasījumi 2018:

Priekšvārdi, prologi, pirmvārdi, ievadvārdi filozofijā, dzejā, prozā un dzīvē. Lasījumos par

priekšvādiem kā īpašu literāri filozofisku un/vai poētisku žanru S. Kirkegora, F. Nīčes, G. V. F.

Hēgeļa, Ž. Deridā u.c. filozofu tekstos piedalījās Raivis Bičevskis, Velga Vēvere, Igors Gubenko,

Andrejs Balodis, Andris Hiršs, Ansis Zunde u.c.


28.05.2018. LU Humanitāro un sociālo zinātņu centrā Kalpaka bulv. 4, 215. telpā norisinājās

piemiņas sarīkojums Augustam Miltam (1928–2008): filozofijas profesoram un Nacionālās mutvārdu

vēstures pētījuma pamatlicējam. Konference iekļauta “Latvija –100” norisē. Konferences vadītāja

Dr. philol. Ieva Garda-Rozenberga



32

Konferenci organizē: LU Filozofijas un socioloģijas institūta mutvārdu vēstures pētnieki,

Latvijas ar LU Bibliotēkas, Latvijas Kara muzeja un Latvijas Okupācijas muzeja līdzdalību.

Konferenci atbalsta: LU APP, Rīgas dome; Valsts Kultūrkapitāla fonds, Nordplus (Projektu

vadītāji:: M.Zirnīte, M.Pranka, G.Elksne).

Konferences programmā: profesora Augusta Milta kolēģi, skolnieki, sekotāji. Ar referātiem

uzstājās: Dr.habil.phil. Maija Kūle, PhD Vieda Skultāne, Dr.sc.soc. Baiba Bela, Dr. philol.

Sarma Kļaviņa, Dr.phil. Velga Vēvere. Otrajā daļā: dzīvesstāstu priekšnesums “Atmiņu

spoguļi” režisores Māras Ķimeles un aktieru Regīnas Razumas un Andra Keiša interpretācijā.

Video ieraksts 2 daļās pieejams:

https://www.youtube.com/watch?v=ZwnYvMFlee0


10.10.2018., 18.10.2018., 02.11.2018. – Treniņsemināru cikls dzīvesstāstu intervētājiem

„Dzīvesstāstu mācībstunda”, veltījums Augusta Milta 90 gadu atcerei. Organizē: LU Filozofijas

un socioloģijas institūta mutvārdu vēstures pētnieki, Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku

asociācija “Dzīvesstāsts”; Atbalsta: LU APP, Rīgas domes; Valsts Kultūrkapitāla fonds,

Nordplus (Projektu vadītāji:: M.Zirnīte, M.Pranka, G.Elksne).

Nodarbību vadītāji: Vieda Skultāne, Ieva Garda-Rozenberga, Māra Zirnīte

Tēmu vadītāji un debatētāji:

Maija Krūmiņa: “Ievads intervēšanā: Individuālās un kolektīvās atmiņas par valsts vēsturi”;

Edmunds Šūpulis: “Ievads praktiskā intervēšanas darbā – sagatavošanās intervijai un intervijas

sekmīga norise; intervijas jautājumi, tehniskie līdzekļi, intervējamo cilvēku atlases

pamatprincipi”;

Ieva Garda-Rozenberga: “Ievads praktiskā intervēšanas darbā: intervijas sekmīga norise,

intervijas rezultātu noformēšana, intervētāja ētika”;

Ginta Elksne: “Dzīvesstāsti starppaaudžu mijiedarbībā: kādas pārmaiņas notiek, kad atmiņas

pārceļo no paaudzes uz paaudzi”;

LU FSI mutvārdu vēstures pētnieki Kaspars Zellis, Agita Lūse, Kristīne Rotbaha; Latvijas

Mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas “Dzīvesstāsts” dalīnieki Arta Savdona, Laura Bužinska,

Ligita Zandovska.

Video ieraksti pieejami:

https://www.youtube.com/watch?v=9FFIehj36Yo&t=20s

http://www.dzivesstasts.lv/lv/free.php?id=23778

22.05.2018. LU Humanitāro un sociālo zinātņu centrā Kalpaka bulv. 4, konferenču zālē sarīkota

filozofijas doktoram Vilnim Zariņam veltīta konference Dr. phil. Vilnis Zariņš: garīgais skolotājs,

filosofs, tulkotājs, patriots. No LU FSI zinātniekiem konferencē uzstājās Maija Kūle, Rihards

Kūlis, Kaspars Zellis.


07.06.2018. LU Filozofijas un socioloģijas institūts pulksten 18:00 Kalpaka bulv. 4 rīkoja pirmo

diskusiju, gatavojoties pāvesta Franciska vizītei Latvijā ciklā “Latvija un Universitāte sarunā ar


http://www.dzivesstasts.lv/lv/free.php?id=23778


33

pāvestu”. Diskusijas tēma: Ekoloģija: vai mūsu dzīvesveids Latvijā apdraud mūs pašus? Diskusijā

piedalās LU rektors Indriķis Muižnieks, Lugāno Teoloģijas Universitātes un RARZI profesors

Andris Marija Jerumanis, “Zaļā brīvība” pārstāve un ilgtspējas un izglītības eksperte Dr. phil.

Inga Belousa, bioloģiskās daudzveidības aizsardzības eksperts Dr. geogr. Ēriks Leitis, UNESCO

Latvijas Nacionālās komisijas Izglītības sektora vadītāja Ilze Dalbiņa, atvērtās saimniecības

“Zadiņi” saimniece, integrētās ekoloģijas un permakultūras eksperte, labdarības organizācijas

“Caritas Latvija” pārstāve Veronika Felcis u.c. Diskusiju vada Dr. phil. Soveiga Krūmiņa-

Koņkova.


07.06.2018. LU FSI sarīkoja mini konferenci un svinības par godu Vladislava Volkova

monogrāfijas Latvijas etnisko minoritāšu identitātes vērtības. Starp normatīvismu un plurālismu

atvēršanai. Ar zinātniskām pārdomām uzstājās gan pats autors, gan ari prof. Maija Kūle, Dr. art.

Nadežda Pazuhina, Dr. hist. Leo Dribins, as. prof. Lrisa Brokāne (LLU), Dr. phil. Svetlana

Kovaļčuka u.c. Referenti izcēla monogrāfijas nozīmīgumu sociālo teoriju pētīšanā un empīrisko

socioloģisko pētījumu par etnisko minoritāšu vērtībām apkopošanā.


04.–05.10.2018. LU FSI sadarbībā ar Vroclavas Universitātes Starptautisko studiju institūtu

(Polija) un Opoles Universitātes Politisko zinātņu institūtu (Polija), Krievijas Zinātņu

Akadēmijas Vispārējās Vēstures institūta Reliģijas un Baznīcas vēstures centru un

Sanktpēterburgas Universitātes Filozofijas institūtu (Krievija) LU Humanitāro un sociālo

zinātņu centrā Kalpaka bulv. 4 sarīkoja starptautisku zinātnisku konferenci Socio-Political and

Religious Ideas and Movements in the 20th–21st Centuries (“Sociāli politiskās un reliģiskās idejas un

kustības 20.–21.gs.”). Reliģiju pētnieki, politologi, antropologi, filozofi, vēsturnieki un teologi

Rīgas zinātniskajā forumā diskutēs par politisko un reliģisko ideju mijiedarbību mūsdienu

pasaulē. Lai izprastu mūsdienu pasaulē notiekošos globālos procesus, tika aplūkota 20.gs.

vēsturiskā pieredze, īpašu akcentu veltījot autoritāro un totalitāro režīmu atstātajam

ideoloģiskajam mantojumam. Konferencē tikās zinātnieki no Latvijas, Polijas, Krievijas,

Lietuvas, Igaunijas, Lielbritānijas, Vācijas, Turcijas, Ukrainas, Indijas un Ungārijas.

http://fsi.lu.lv/?sadala=1&id=885 http://fsi.lu.lv/?sadala=1&id=887

10.19.2018. Norisinājās LU FSI rīkots mutvārdu vēstures pētnieku seminārs dzīvesstāstu

intervētajiem. Seminārā piedalījās skolu audzēkņi no Rīgas, Iecavas, Vaiņodes, gatavojoties

skolēnu zinātniski pētniecisko darbu rakstīšanai.


No 22. līdz 24. novembrim LU norisinājās LU FSI sadarbībā ar LU un Francijas institūtu Latvijā

rīkota starptautiska zinātniskā konference On the Threshold: Ambiguities, Differences, Intersections

in Simone de Beauvoir's Oeuvre ("Simonai de Bovuārai – 110. Daudznozīmības, atšķirības,




34

krustpunkti") par godu franču filozofes un rakstnieces 110 gadu jubilejai. Konferencē ar

vieslekcijām uzstājās Centrāleiropas Universitātes asociētā profesore Linda Fišere (Linda Fisher),

Oslo Universitātes profesore un starptautiskās Bovuāras biedrības prezidente Tove Petešena

(Tove Pettersen), ar referātiem uzstājās gan LU FSI zinātnieki, gan arī citi vietējie un ārzemju

pētnieki. Konferencē piedalījās arī pazīstama Simonas de Bovuāras un Žana Pola Sartra tuva

draudzene, sieviešu tiesību aktīviste, vēsturniece un rakstniece Klodīne Monteja (Claudine

Monteil).

https://www.lu.lv/en/about-us/ul-media/news/single/t/45878/ http://fsi.lu.lv/?sadala=1&id=893

https://beauvoir2018riga.blogspot.com/

Foto:

https://photos.google.com/share/AF1QipM7A_6ChOfnlNWhPINlRO4sZ448PvM3vKP7HyOK9

tV28Lnnphe9kWQff3rEf69NHg?key=a2JiWXFlZVZTMTRsYW13YXBaMGpQX2JwR1ZtenFR

19.11.2018. – 2018. gada 19. novembrī Rīgā norisinājās starptautiskā konference – vecticībnieku

ikonu gleznotāja Pimena Sofronova (1898–1973) 120. gadadienai veltītie lasījumi. Pasākumu

organizēja Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas padome, Rīgas Grebenščikova

vecticībnieku draudze sadarbībā ar LU FSI. Pimens Sofronovs ir viens no ievērojamākajiem

Baltijas ikonu gleznotājiem, kuri turpināja senkrievu ikonogrāfijas tradīciju 20. gadsimtā.

Dzimis Igaunijā 1898. gadā, 12 gadu vecumā kļuvis par vecticībnieku ikonu gleznotāja Gavriila

Frolova mācekli, gleznojis ikonas Rēzeknes Vecticībnieku draudzes lūgšanu namam, vadījis

ikonu darbnīcu Rīgā (1928–1931), 1930. gados vadījis ikonu gleznošanas kursus Parīzē, Prāgā,

Rakovicas klosterī (Serbijā), Amajas (tag. Ševetoņas) benediktīņu klosterī (Beļģijā). 1939. gadā

Vatikānā viņš ar 56 ikonām piedalījās Kristīgās mākslas izstādes ekspozīcijas veidošanā,

mūsdienās šīs ikonas atrodas Vatikānā, Pontifikālā Austrumu institūta telpās. Kopš 1947. gada

Pimens Sofronovs dzīvoja Milvilā (ASV) un piedalījās vecticībnieku un pareizticīgo dievnamu

apgleznošanā, kā arī Bizantijas un senkrievu kultūras mantojuma izpētē un popularizēšanā.

Pimenam Sofronovam veltītajos lasījumos piedalījās vecticībnieku draudžu pārstāvji no

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, referātus prezentēja vecticībnieku kultūras pētnieki Mari-Liis

Pāvera (Igaunija), Grigorijs Potašenko (Lietuva), Mihals Ržūtils (Čehija), Darja Maļceva (Itālija /

Krievija), Viktorija Aleksandrova (Latvija / Krievija), Boriss Ravdins (Latvija), Sergejs Žuravļovs

(Latvija), Nadežda Pazuhina (Latvija).


16.–18.10.2018. – Starptautiska konference Martin Heidegger in Riga “Martins Heidegers Rīgā”.

Pirms 90 gadiem – 1928. gada septembrī Rīgā ieradās viens no tā laika ievērojamākajiem un

nozīmīgākajiem filozofiem Martins Heidegers (1889–1976). Herdera Biedrības rīkotā lekciju

cikla ietvaros viņš Rīgā nolasīja vairāku lekciju kursu par Kanta Tīrā prāta kritiku un par

filozofijas aktuālo situāciju. Šo Heidegera vizīti Rīgā atceroties, sadarbībā ar Int. Martina

Heidegera Biedrību tika rīkota starptautiska konference “Martins Heidegers Rīgā”. Konference

norisināsies no 2018. gada 16. līdz 18. oktobrim (16. oktobrī – LU Raiņa 19 Mazajā aulā, 17. un

18. oktobrī – LU Bibliotēkas ēkā Kalpaka 4). Konferences tēmas skar Heidegera filozofiju pārejas

https://www.lu.lv/en/about-us/ul-media/news/single/t/45878/


https://beauvoir2018riga.blogspot.com/

https://photos.google.com/share/AF1QipM7A_6ChOfnlNWhPINlRO4sZ448PvM3vKP7HyOK9tV28Lnnphe9kWQff3rEf69NHg?key=a2JiWXFlZVZTMTRsYW13YXBaMGpQX2JwR1ZtenFR

https://photos.google.com/share/AF1QipM7A_6ChOfnlNWhPINlRO4sZ448PvM3vKP7HyOK9tV28Lnnphe9kWQff3rEf69NHg?key=a2JiWXFlZVZTMTRsYW13YXBaMGpQX2JwR1ZtenFR


35

posmā no viņa nepabeigtā traktāta “Esamība un laiks” (1927) līdz 30. gadu sākumam.

Konferenci finansiāli atbalsta LKKF un LU.


Pieredzes apmaiņas semināri mutvārdu vēstures metodikā un dzīvesstāstu intervēšanā - 2

Vada: Māra Zirnīte, Kaspars Zellis, Edmunds Šūpulis:

1. Seminārs LU SZF Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas studentiem,

pasniedzēja V. Zelča (13.02.2018.);

https://www.facebook.com/pg/Lifestory-Latvian-Oral-History-Researchers-Association-

108857205827570/photos/?tab=album&album_id=1681283025251639

2. Seminārs Alberta koledžas audzēkņiem, lektore Elizabete Palasiosa (28.03.2018.).

https://www.facebook.com/pg/Lifestory-Latvian-Oral-History-Researchers-Association-

108857205827570/photos/?tab=album&album_id=1725436474169627

Zinātnieku nakts ietvaros 28. 09. 2018. tika organizēta diskusijas “Pēcpatiesības nakts

sarunas”. Atbildīgā par pasākuma organizēšanu S. Krūmiņa-Koņkova. Piedalījās M.Kūle,

R.Kūlis, M.Kūlis, I. Gubenko, R. Vilciņš, M. Kiope u.c.

Organizētas sekcijas LU 76. starptautiskās konferences ietvaros:

15.01.2018. Sekcijas sēde Kritiskā domāšana un tās iespējas: filozofijas skatpunkts. 2. daļa. Vadītāji:

Māra Kiope, Inese Runce

15.03.2018. Sekcijas sēde Kritiskā domāšana un tās iesppējas: filozofijas skatupunkts. 1. daļa. Vadītaji:

Solveiga Krūmiņa-Koņkova.

16.03.2018. Sekcijas sēde Mutvārdu vēstures avotu kritika un migrācijas naratīvi. Vadītāji: Māra

Zirnīte, Kaspars Zellis.

16.03.2018. Sekcijas sēde Mūsdienas sabiedrības attīstības tendences: novērojumi un kritiska analīze.

Vadītāji: Ilze Koroļeva, Laine Kristberga.

15.05.2018. LU FSI un Daugavpils Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu institūta

sadarbības seminārs Radikālisma draudi mūsdienās: Islāma valsts, Daugavpils. LU FSI pētnieks

Māris Kūlis piedalās semināra organizēšanā un uzstājas tajā ar vieslekciju.

18.10.2018. LU FSI un Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes

sadarbības seminārs Islāmiskā terorisma saknes un draudi – Islāma valsts, Liepājā. LU FSI pētnieks

Māris Kūlis piedalās semināra organizēšanā un uzstājas tajā ar vieslekciju.

15.06.2018. Ilze Koroļeva organizēja informatīvu semināru Longitudinālo pētījumu metodoloģija:

SHARE projekta 2. viļņa realizācijas sagatavošana un realizācijas specifika, LU FSI.


https://www.facebook.com/pg/Lifestory-Latvian-Oral-History-Researchers-Association-108857205827570/photos/?tab=album&album_id=1725436474169627

https://www.facebook.com/pg/Lifestory-Latvian-Oral-History-Researchers-Association-108857205827570/photos/?tab=album&album_id=1725436474169627

36

Populārzinātniskas publikācijas un uzstāšanās

1. Aleksandrovs, A. Pētījums: Latvijas studenti kļuvuši mērķtiecīgāki // izm.gov.lv, 10.01.2018.

http://izm.gov.lv/lv/aktualitates/2744-petijums-latvijas-studenti-kluvusi-merktiecigaki

2. Aleksandrovs, A. Sižets Pirmajā Baltijas kanālā: Работать, чтобы учиться и учиться, чтобы

работать http://www.1tv.lv/news/13318-rabotat-chtoby-uchitsya-i-uchitsya-chtoby-

rabotat.html

3. Aleksandrovs, A. Studentu vidējie ikmēneša ienākumi palielinājušies gandrīz divkārt // NRA.lv,

23.01.2018. https://nra.lv/latvija/234988-studentu-videjie-ikmenesa-ienakumi-palielinajusies-

gandriz-divkart.htm

4. Aleksandrovs, A. Studentus apmierina studiju kvalitāte Latvijā // NRA.lv, 15.01.2018.

https://nra.lv/latvija/234209-studentus-apmierina-studiju-kvalitate-latvija.htm

5. Balodis, A. (kopā ar A. Enikovu) Pokemoni Ēdenes dārzā. Par Ginta Gabrāna izstādi

“Transrealitāte Zirgu ielā” // LSM.lv, 07.12.2018.

6. Balodis, A. Dalība LSM Dziesmusvētku studijā ar raidījumu “Pastaliņu darbnīca”, 05.05.2018.

7. Balodis, A. Lekcija “Postmarksisma perspektīva uz filmu “Tikumīga sieviete” (Los Decentes)”,

Kino Bize, 2018. g. marts.

8. Balodis, A. Vēsturiskā fantāzija “Neizdevušās nākotnes” // Sarunu festivāls Lampa, 30.06.2018.

9. Balodis, A., Hiršs, A. Raidījums “Fono-Grāfs” Radio NABA – raidījuma vadīšana un satura

gatavošana.

10. Beitnere-Le Galla, D. (ar K. Skujenieku, U.Bērziņu, G. Godiņu, O. Lāmu) Diskusija “Lāčplēša

redzējums”// Domuzīme, 2018. Nr. 2., 46.-51. lpp.

11. Beitnere-Le Galla, D. Dzejnieks un valsts, Aspazijas māja muzejs, 14.11.2018.

12. Beitnere-Le Galla, D. Humanitārie un morālie apsvērumi patvēruma meklētāju politikas

veidošanā. // Jaunā Gaita, 2018, Nr. 282, pavasaris, 41.- 46. lpp.

13. Beitnere-Le Galla, D. Indivīds, kultūra, pilsoniskās vērtības un valsts, Krimuldas bibliotēka, 17.

03.2018.

14. Beitnere-Le Galla, D. Kad prezidents runā // Latvijas Avīze, 16.05.2018.

15. Beitnere-Le Galla, D. Pašizpratnes skices no Latgales dzīvesstāstiem // Daugavpils novads. Vietas

vērtība. Rīga: Zinātne. Letonikas Fonds, 2018. 47.–60. lpp.

16. Beitnere-Le Galla, D. Priekšlasījums Mēs un Latvija. Pašizpratnes limiti un attieksmes sociālajā

saziņā, LNB, 25.04.2018.

17. Beitnere-Le Galla, D. Saeima mūs bīda Krievijas guberņas virzienā // Latvijas Avīze, 14.03.2018.

18. Beitnere-Le Galla, D. Vai esam tikai dziedātājtauta? Vai pašizpratnes mīts? // LU kafejnīca –

diskusija, 17. 04.2018.

19. Beitnere-Le Galla, D. Vai mākslas ir uzdevums? Kino kā nemanāmā indoktrinācija //

Kinoforums Un Vārds tapa filma, seminārs Dot Eiropai dvēseli (Formācija, deformācija, reformācija),

03.04.2018.

http://izm.gov.lv/lv/aktualitates/2744-petijums-latvijas-studenti-kluvusi-merktiecigaki

http://www.1tv.lv/news/13318-rabotat-chtoby-uchitsya-i-uchitsya-chtoby-rabotat.html

http://www.1tv.lv/news/13318-rabotat-chtoby-uchitsya-i-uchitsya-chtoby-rabotat.html

37

20. Beitnere-Le Galla, D. Varonības arheoloģija. Sabiedrības konstruēšana literatūrā. Ziemeļvalstu

informācijas centrs, 05.10.2018.

21. Bičevskis, R. Korundra astrolavio [recenzija par grāmatu: Andris Zeibots. Plēve. Stāsti. Rīga,

Zvaigzne ABC, 2017] // Domuzīme, Nr. 3 (2018), 53. lpp. ISSN 2256-0408.

22. Bičevskis, R. Priekšvārdi filozofijai. Glosa par filozofu un publikas attiecībām // Punctum,

20.12.2018. (http://www.punctummagazine.lv/2018/12/20/prieksvards-filozofijai-glosa-par-

filozofu-un-publikas-attiecibam/)

23. Bužinska, L. idejuTalka “Kā mēs varam uzlabot latviešu valodas apguvi?”, 20.11.2018.

https://www.facebook.com/events/581280288997620/

24. Bužinska, L. organizēta diskusija “Vai un kur ir vieta dažādībai Latvijā?”, 22.01.2018.

https://www.satori.lv/event/diskusija-vai-un-kur-ir-vieta-dazadibai-latvija

25. Bužinska, L. organizēta Jauno zinātnieku sanākšana “Kā neuzrakstīt disertāciju Čīlē? ”,

25.01.2018. https://www.facebook.com/events/239376070079847/

26. Bužinska, L. organizēta saruna “Kā dekolonizēt prātu un attīstīt starpkultūru prasmes?”,

20.10.2018. https://www.facebook.com/events/314566435943289/

27. Dimants, A. Ainārs Dimants: Viltus ziņu vecais grābeklītis // LA, 21.03.2018.

(http://www.la.lv/ainars-dimants-viltus-zinu-vecais-grabeklitis/)

28. Dimants, A. Krievijas mediju sistēmas paralēles // https://lv.ejo-online.eu/5214/mediji-un-

politika/krievijas-mediju-sistemas-paraleles, 06.08.2018.

29. Dimants, A. Lielās medijpratības mazā vieta kompetenču izglītības projektā ‘Skola 2030’. //

https://lv.ejo-online.eu/5155/mediji-un-politika/lielas-medijpratibas-maza-vieta-kompetencu-

izglitibas-projekta-skola-203, 09.01.2018.

30. Dimants, A. Nevis par daudz komunikācijas – par maz komunikācijas zinātnes //

http://multinews.lv/nevis-par-daudz-komunikacijas-par-maz-komunikacijas-zinatnes/,

09.08.2018.

31. Dimants, A. Nevis par daudz komunikācijas – par maz komunikācijas zinātnes // https://lv.ejo-

online.eu/5220/mediji-un-politika/nevis-par-daudz-komunikacijas-par-maz-komunikacijas-

zinatnes, 15.08.2018.

32. Dimants, A. Skaidra struktūra, piepildījums – stipri vien nepilnīgs. [Par Elektronisko

plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālo stratēģiju 2018.–2022. gadam]. //

https://lvportals.lv/viedokli/295679-skaidra-struktura-piepildijums-stipri-vien-nepilnigs-2018,

17.05.2018.

33. Dimants, A. Vai karaliene ir kaila? // https://lv.ejo-online.eu/5308/galvenais-raksts/vai-

karaliene-ir-kaila, 06.12.2018.

34. Dimants, A. Viltus ziņu vecais grābeklītis // https://lv.ejo-online.eu/5175/mediji-un-

politika/viltus-zinu-vecais-grabeklitis, 21.03.2018.

35. Dimants, A. Ziņojumi Centrālās un Austrumeiropas starptautiskā foruma “Via Carpatia”

konferences “Circle of Wincenz: the future of Carpathians” diskusijās “Informācijas ieroči XXI

gadsimta hibrīdajos konfliktos” un “Centrāleiropas reformu uzvaras un zaudējumi: mācības

Ukrainai” Krivorivnjā, Ukrainā.

36. Dimants, A. Ziņojums “Visu laiku austrumieši plašsaziņas mediju darbā” akadēmiskajā vienībā

“Austrums”.

http://www.punctummagazine.lv/2018/12/20/prieksvards-filozofijai-glosa-par-filozofu-un-publikas-attiecibam/

http://www.punctummagazine.lv/2018/12/20/prieksvards-filozofijai-glosa-par-filozofu-un-publikas-attiecibam/



https://lv.ejo-online.eu/5214/mediji-un-politika/krievijas-mediju-sistemas-paraleles

https://lv.ejo-online.eu/5214/mediji-un-politika/krievijas-mediju-sistemas-paraleles

https://lv.ejo-online.eu/5155/mediji-un-politika/lielas-medijpratibas-maza-vieta-kompetencu-izglitibas-projekta-skola-203

https://lv.ejo-online.eu/5155/mediji-un-politika/lielas-medijpratibas-maza-vieta-kompetencu-izglitibas-projekta-skola-203

http://multinews.lv/nevis-par-daudz-komunikacijas-par-maz-komunikacijas-zinatnes/

https://lv.ejo-online.eu/5220/mediji-un-politika/nevis-par-daudz-komunikacijas-par-maz-komunikacijas-zinatnes



https://lvportals.lv/viedokli/295679-skaidra-struktura-piepildijums-stipri-vien-nepilnigs-2018

https://lv.ejo-online.eu/5308/galvenais-raksts/vai-karaliene-ir-kaila

https://lv.ejo-online.eu/5308/galvenais-raksts/vai-karaliene-ir-kaila

38

37. Dimants, A. Ziņojums kolektīvās monogrāfijas “The European Handbook of Media

Accountability” sastādītāju un autoru noslēguma konferencē Berlīnē, Vācijā.

38. Dimants, A. Ziņojums par viltus ziņām “Žurnālistikas cerības – 2018” balvas pasniegšanas

konferencē Biznesa augstskolā “Turība”.

39. Dimants, A. Общественные СМИ не должны быть инструментом. Часть 1, 15.01.2018.

(https://ru.ejo.ch/etika-i-kachestvo/obshestvennie-smi-chast-pervaya)

40. Dimants, A. Общественные СМИ не должны быть инструментом. Часть 2. 24.01.2018.

(https://ru.ejo.ch/etika-i-kachestvo/obshestvennie-smi-chast-vtoraya)

41. Dimants, A. Общественные СМИ не должны быть инструментом. Часть 3. 01.02.2018.

(https://ru.ejo.ch/etika-i-kachestvo/obshestvennie-smi-chast-tretya)

42. Dimants, A. Параллели российской медиасистемы //. https://ru.ejo.ch/media-i-politika/ross-

mediasistema, 02.08.2018.

43. Dimants, A. Параллели российской медиасистемы. Часть 2. // https://ru.ejo.ch/media-i-

politika/ross-mediasistema-prodolzhenie, 15.08.2018.

44. Dimants, A. Старые грабли фальшивых новостей // https://ru.ejo.ch/etika-i-

kachestvo/falshivie-novosti, 30.03.2018.

45. Elksne, G. Ētiska pieeja Latvijas sabiedrības daudzveidībai: monogrāfijas “Piederēt un atšķirties.

Romu, krievu un latviešu dzīvesstāsti Latvijā” (red. V.Skultāne) recenzija. // Jaunā Gaita, 2018,

Nr. 293, vasara, 59.-61.lpp.

46. Elksne, G. Zirnīte, M. Augusts Milts – par dzīvi, ētiku un dzīvesstāstiem. // Zinātnes Vēstnesis, 10

(552), 21.05.2018.

47. Gubenko, I. Par ko nevar runāt, to var parādīt // Kino Raksti, 20.02.2018.

48. Gubenko, I. Pasāža (Kopā ar filozofu Igoru Gubenko skatām Artura Bērziņa personālizstādi

“Patīknepatīkamība” // LR1, 19.03.2018.

49. Gubenko, I. Starp tīklu un muzeju // Arterritory [dalība ekspertu diskusijā par postinterneta

mākslu], 17.01.2018.

50. Gubenko, I. Vēsturiskā fantāzija “Neizdevušās nākotnes” // Sarunu festivāls Lampa, 30.06.2018.

51. Gubenko, I. Александр-студия, LR4, 20.12.2018.

52. Hiršs, A. Diskusija “Latviešu temperaments” // Skatuves mākslas festivāls Patriarha rudens,

E.Smiļģa Teātra muzejs, 01.10.2018.

53. Hiršs, A. Latvijas Universitātes radio NABA Dziesmu un deju svētku speciālizlaidums, saruna

"Pastaliņu domnīca", 05.05.2018

54. Hiršs, A. Vēsturiskā fantāzija “Neizdevušās nākotnes” sarunu festivālā LAMPA, Cēsis,

30.06.2018.

55. Kanepone, A. Konsultē folkloriste un LU Filozofijas un socioloģijas institūta folkloras pētniece

Aīda Rancāne. Grūd nelaimi ūdenī. // Ieva, Nr.50 (1301), 12.12.2018. 28.–30.lpp.

56. Kiope, M. Aleksander studija, LR4, 08.01.2018.

57. Kiope, M. Lekcija un diskusija jauniešiem Kā veidot draudzības saites? Vada: prof. Baiba

Brūdere, Dr. Theol., prof. Māra Kiope, Dr. phil. // Pasākums Slavēšanas vakari radošiem

jauniešiem “Pegazs”. https://www.facebook.com/events/324760347931251/

58. Kiope, M. Pāvests Francisks: cilvēces enerģētikas pārejas plāns // Enerģija un Pasaule Nr. 5 (2018),

70.-74. lpp. (http://www.energijaunpasaule.lv/wp-content/uploads/2018/10/pavests.pdf) (ISSN

1407-5911)

https://ru.ejo.ch/media-i-politika/ross-mediasistema

https://ru.ejo.ch/media-i-politika/ross-mediasistema

https://ru.ejo.ch/media-i-politika/ross-mediasistema-prodolzhenie

https://ru.ejo.ch/media-i-politika/ross-mediasistema-prodolzhenie

https://ru.ejo.ch/etika-i-kachestvo/falshivie-novosti

https://ru.ejo.ch/etika-i-kachestvo/falshivie-novosti


39

59. Kiope, M. Radio Marija Latvija. Raidījums „Duc in altum!” Radio Marija Latvija raidījums par

teoloģijas un filozofijas skatījumu uz dzīvi. Raidījuma veidotāja un vadītāja.

http://arhivs.rml.lv/?dir=RML_arhivs/Raidijumi/Duc%20in%20altum

60. Krūmiņa-Koņkova, S. Atbrīvošana nevar būt rāma un bijīga // Katoļu baznīcas vēstnesis Nr. 9 (573)

(2018, 14.sept.), 18.–20.lpp. (ISSN 1407-2203)

61. Krūmiņa-Koņkova, S. Diskusija “Ekoloģija: vai mūsu dzīvesveids Latvijā apdraud mūs

pašus?” no cikla "Latvija un Universitāte sarunā ar pāvestu”, 07.06.2018. Diskusijas

sagatavošana un vadīšana.

62. Krūmiņa-Koņkova, S. LU FSI pasākuma organizēšana Zinātnieku nakts 2018 ietvaros,

28.09.2018.

63. Krūmiņa-Koņkova, S. Piedalīšanās diskusijā “Noklusēt, aizmirst vai atzīt: par sadarbošanos ar

padomju varu”. Rīgas Sv. Pestītāja anglikāņu baznīca, 22.11.2018.

64. Krūmiņa-Koņkova, S. Piedalīšanās diskusijā “Публикация "мешков ЧК": чего ожидать

обществу?” LR4 programmā Открытый вопрос, 27.08.2018.

65. Krūmiņa-Koņkova, S., I. Lisenkova, Tur ir nodevības simts nokrāsas. Katoļu baznīcas vēstnesis,

Nr.6, 08.06.2018, 9.-16.lpp.

66. Krūmiņa-Koņkova, S., M. Miķelsone, Starp labu un ļaunu // Ir, 21-27.06.2018, 25.-27.lpp.

67. Kūle, M. Daba, zeme, jūra - ainavu dārgumi // Reģionu dienu aktivitāšu un LR 100 gadu jubilejas

konference-pasākums „Brīvības ielu stāsts” un „Ainavu dārgumi”, organizē VARAM, Rīgā,

LNB.

68. Kūle, M. Uzruna „Vērtības, par kurām iestāties” // Festivāls Lampa, Aizsardzības ministrijas,

katoļu arhibīskapa un mediju pārstāvju saruna, Cēsis, 30.06.2018., 18:00 – 19:30, Drošā telts, nr.19

https://www.festivalslampa.lv/lv/programma--2018/programma

69. Kūle, M. (kopā ar Veltu Puriņu) Pētījumi Letonikā un vērtības // TV24, 9.05.2018.

70. Kūle, M. “No vārda „nacionāls” nevajag kautrēties.” Juris Lorencs - saruna ar Maiju Kūli //

Latvijas avīze (www.la.lv), 15.11.2018.

71. Kūle, M. Latvia on the Path to a Civil Society, Its Spiritual and Ethical Health, and Challenges

in the Age of Globalization // Enerģija un pasaule, special issue of the journal Energy and the

World, dedicated to the IY World congress of Latvian Scientists, 2018, June, pp. 84-88.

72. Kūle, M. Latvija ceļā uz pilsonisko sabiedrību, tās garīgā un ētiskā veselība, izaicinājumi

globalizācijas laikmetā // Enerģija un pasaule, žurnāla speciālizdevums IY Pasaules latviešu

zinātnieku kongresam, 2018. g. jūnijs, 80.-84. lpp.

(http://www.energijaunpasaule.lv/aktualitates/pasaules-zinatniekiem-par-latviju/)

73. Kūle, M. Latvija Eiropā // TV24, 9:30, 29.05.2018.

74. Kūle, M. Lekcija „Latvijas riski un valsts vērtības” ciklā „Domāsim kopā”, Mazā ģilde,

04.04.2018.

75. Kūle, M. Monopola viešņa // Intervija ar Ingusu Ulmani, LR1, MONOPOLS, 21.10.2018.

(https://lr.1.lsm.lv/lv/raksts/monopols/monopola-viesna-filozofe-maija-kule.a111446/)

76. Kūle, M. Uzruna „Vidzemei” tribīnē Latviešu Vispārējo dziesmu svētku gājienā, 01.07.2018.

77. Kūlis, M. Islāma valsts // Klubs, Nr. 9/Augusts, Izdevniecība Santa, 2018. 36.–40. lpp.

78. Kūlis, M. Kā Bagdādī Eiropu nolaupīs... // Klubs, Nr. 12/Decembris, Izdevniecība Santa, 2018.

18.–19. lpp.

http://arhivs.rml.lv/?dir=RML_arhivs/Raidijumi/Duc%20in%20altum

https://www.festivalslampa.lv/lv/programma--2018/programma

https://lr.1.lsm.lv/lv/raksts/monopols/monopola-viesna-filozofe-maija-kule.a111446/

40

79. Kūlis, M. Pasaules filosofiskā doma virzās uz Āziju // Latvijas Universitātes portāls. [Tiešsaiste],

17.09.2018. https://www.lu.lv/zinas/t/44294/

80. Kūlis, M. Raksts/intervija “Drošības nekad nav par daudz”. Intervijas un raksta autore: Arāja,

Dita // IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa speciālizdevums #4 2018. 16.–18. lpp.

81. Kūlis, M. Sarežģītās attiecības. Par Kaspara Kļaviņa monogrāfiju Savienotie trauki // Punctum,

12.11.2018. http://www.punctummagazine.lv/2018/11/12/sarezgitas-attiecibas/

82. Pazuhina, N. Saruna tiešajā ēterā ar LU FSI pētnieci Nadeždu Pazuhinu par Latvijas krievu

kultūras telpu un identitāti. // LR4. Александр-студия. Русские в Латвии: от языка к культуре

и обратно. 15.01.2018.

(http://lr4.lsm.lv/lv/lr/arhivs/?adv=1&d=15&m=1&y=2018&d2=&m2=&y2=&channel=4&keywo

rd=)

83. Pazuhina, N. Saruna tiešajā ēterā par Nacionālās enciklopēdijas tapšanu. Piedalās

enciklopēdijas izdevuma galvenā redaktore Astrīda Iltnere un LU FSI pētniece Nadežda

Pazuhina // LR 4, Lietu daba Энциклопедия: достовернее и проще googl’a?

01.11.2018.http://lr4.lsm.lv/lv/lr/arhivs/?channel=4&y=2018&m=11&d=1

84. Rancāne, A. «Baltica» ģimeņu dižkoncerta dalībnieki aicina saulgriežu tradīcijās smelties spēku

jaunam gadam // LR1, Kultūras Rondo, 22.06.2018. (https://www.lsm.lv/raksts/kultura/tautas-

maksla/baltica-gimenu-dizkoncerta-dalibnieki-aicina-saulgriezu-tradicijas-smelties-speku-

jaunam-gadam.a282922/)

85. Rancāne, A. «Lata Donga» pirmais CD «Variācijas» – latgaliskais un pasaulīgais, senais un

mūsdienīgais // LR1, Mūzika, 27.05.2018. (https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/lata-

donga-pirmais-cd-variacijas--latgaliskais-un-pasauligais-senais-un-musdienigais.a279778/)

86. Rancāne, A. Dainu latvietim ir smalka dvēsele // Ieva. Nr.46 (1097), 14.11.2018., 24.lpp.

87. Rancāne, A. Dzīvības enerģija latviešu mitoloģijā. Viedoklis. // Ieva. Nr.20 (1071), 16.05.2018.,

28.lpp.

88. Rancāne, A. Kā sagaidīt ziemas saulgriežus? // Lekcija, meistarklase. Rīko AMIL SPA Self &

Home Wellness, Saulkrastos, 13.12.2018.

(https://www.facebook.com/events/2166784540228720/)

89. Rancāne, A. Lata Donga un Sviesta festivāls // Radio Naba, Tumša nakte, 28.05.2018.

(https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/104369/lata-donga-un-sviesta-festivals)

90. Rancāne, A. Latviešu likteņdieves // Liktenis. LA tematiskā avīze. Nr.287 (12) 2018. g. decembris,

56.-63.lpp.

91. Rancāne, A. Lielā sieva Lieldieniņa : [par Lieldienu tradīciju simbolisko un sakrālo jēgu latviešu

folklorā]. // Mistērija, Nr. 3, 2018, marts, 76.-79.lpp.

92. Rancāne, A. Lieldienas. Kad diena kļūst lielāka par nakti // Vecākiem: elektroniskais žurnāls

pirmsskolas un skolas vecuma bērnu vecākiem, Nr. 6 (107), 15.03.2018., 8.-10.lpp.

(https://www.izglitiba-kultura.lv/avize/nr6-107)

93. Rancāne, A. Līgo dienas rīts ar Laimu Jansoni, Jāni Erenštreitu, Jāni Streiču, Līgu Liepiņu,

"Grodiem" // LR3, Diena sākusies, 23.06.2018. (https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/diena-

sakusies/ligo-dienas-rits-ar-laimu-jansoni-jani-erenstreitu-jani-streicu-

.a105516/?highlight=Ranc%C4%81ne%20A%C4%ABda)

http://lr4.lsm.lv/lv/lr/arhivs/?adv=1&d=15&m=1&y=2018&d2=&m2=&y2=&channel=4&keyword

http://lr4.lsm.lv/lv/lr/arhivs/?adv=1&d=15&m=1&y=2018&d2=&m2=&y2=&channel=4&keyword

http://lr4.lsm.lv/lv/lr/arhivs/?channel=4&y=2018&m=11&d=1


https://www.izglitiba-kultura.lv/avize/nr6-107

41

94. Rancāne, A. Maskas un maskošanās mūsdienās: tradīcijas un inovācijas festivāla pieredzes

kontekstā // Domnīca XIX Starptautiskā masku tradīciju festivāla ietvaros, Kārsava, 11.02.2018.

(http://karsava.lv/xix-starptautiskais-masku-tradiciju-festivals-karsava-no-10-11-februarim/(

95. Rancāne, A. Muzykaluo Rancānu Kapustu saime gūdā tur tradicejis // LR1, Kolnasāta, 24.11.2018.

(https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kolnasata/muzykaluo-rancanu-kapustu-saime-guda-tur-

tradicejis.a111795/?highlight=Lata%20Donga)

96. Rancāne, A. Rītausmas dieviete Austra // Vecākiem: elektroniskais žurnāls pirmsskolas un skolas

vecuma bērnu vecākiem, Nr. 5 (106), 01.03.2018., 2.–4.lpp. (https://www.izglitiba-

kultura.lv/avize/nr5-106)

97. Rancāne, A. Sveču diena - pavasara un auglības vēstnese // Vecākiem: elektroniskais žurnāls

pirmsskolas un skolas vecuma bērnu vecākiem, Nr. 2 (104), 01.02.2018., 9.–11.lpp.

(http://www.izglitiba-kultura.lv/arhivs2)

98. Rancāne, A. Ziemassvētku rotājumi un to simbolika // Vecākiem: elektroniskais žurnāls pirmsskolas

un skolas vecuma bērnu vecākiem, Nr.21 (122), 2018, decembris, 5.–7.lpp. https://www.izglitiba-

kultura.lv/avize/nr21-122

99. Rancāne, A. Знай наших! Lata Donga // LR4, Звуки. Мысли. Встречи. 22.06.2018.

(https://latvijasradio.lsm.lv/lv/lr/arhivs/?__uri=lv/lr/arhivs/&channel=0&d=22&m=6&y=2018&p

age=3)

100. Rancāne, A., Kapusts, A. Saules gadskārta un ar to saistītie rituāli // Lekcija, meistarklase.

Rīko Saiets „Trejdeviņi”, Limbažu novadā “Meža Salās”, 27.05.2018.

(https://saietstrejdevini.lv/latvisko-ritualu-vaditaju-skola/)

101. Runce, I. "Latviešu Millenium paaudze diasporā: kādai ir jābūt Latvijai un Latgalei, kurā

atgriezties?" // 2. raidījums, Dautkom TV.

102. Runce, I. (ar prof. Jāni Priedi ) Latvijas Radio 1, raidījums “Augstāk par zemi.”, 12.05.2018.

103. Runce, I. “Kod i kai latgalīši suoka apsazynuot sovu etniskū identitati i pīdereibu?” //

Latgales reģionālā televīzija, 20.03.2018.

104. Runce, I. 20. gadsimta pāvesti un Latvijas valsts: Padomju okupācijas periods // LSM.LV,

19.09.2018. (https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/20gadsimta-pavesti-un-latvijas-

valsts-padomju-okupacijas-periods.a292798/)

105. Runce, I. Ignāciskā garīguma vēsture // Radio Marija Latvija. Raidījums “Duc in Altum”,

31.10.2018.

106. Runce, I. Intervija ar Gintu Amoliņu // Īstenības izteiksme 15 minūtēs, Latvijas radio 1,

21.09.2018.

107. Runce, I. Īss ieskats feminisma reliģiskajās saknēs un tā vēsturiskajā perspektīvā // Katoļu

Baznīcas Vēstnesis, Nr. 7 (571), 13.07.2018., 12.-14. lpp. ISSN 1407-2203.

108. Runce, I. Jezuītu DNS. No kurienes nāk pāvests Francisks? // LSM.LV, 21.09.2018.

(https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/jezuitu-dns-no-kurienes-nak-pavests-

francisks.a293090/)

109. Runce, I. Kas ir Bergoljo? // Katoļu Baznīcas Vēstnesis, Nr. 9 (573), 14.09.2018., 15.–17. lpp.

ISSN 1407-2203.

110. Runce, I. Latvijas radio 1, Latgales studija raidījums "Latgolys Stuņde" “Pāvests Francisks

Latvijā”, 21.09.2018.

111. Runce, I. LT1 “Panorāma”, 31.03.2018.



http://www.izglitiba-kultura.lv/arhivs2



42

112. Runce, I. LT1, “Panorāma”, 24.09.2018.

113. Runce, I. LT7, “Punkti uz i”, 29.11.2018.

114. Runce, I. Romas pāvesti un Latvijas valsts 20.gadsimtā: Diplomātisko attiecību sākums //

LSM.LV, 18.09.2018. (https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/romas-pavesti-un-latvijas-

valsts-20gadsimta-diplomatisko-attiecibu-sakums.a292669/)

115. Runce, I. Trīs 'ne – katoliski' iemesli priekam par pāvesta Franciska vizīti // Delfi,

24.09.2018. (http://www.delfi.lv/news/comment/comment/inese-runce-tris-ne-katoliski-iemesli-

priekam-par-pavesta-franciska-viziti.d?id=50419017)

116. Runce, I. Vatikāna un Latvijas valsts atjaunotās attiecības: Pāvestu vizītes atjaunotajā

Latvijā // LSM.LV, 20.09.2018. (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vatikana-un-latvijas-

valsts-atjaunotas-attiecibas-pavestu-vizites-atjaunotaja-latvija.a292952/)

117. Šuvajevs, I. (A. Teikmanis, V. Vējš, A. Bērziņš) Diskusija” Laikmetīgās mākslas nākotnes

vīzijas”, Rīga, galerija MuseumLV, 2018.22.02.

118. Šuvajevs, I. Aleksandra studija, LR4, 05.10.

119. Šuvajevs, I. Diskusija “Vai pedagogs, kurš nav autoritāte ne vecākam, ne bērnam, var ko

iemacīt?” // Sarunu festivāls Lampa. Cēsis, 2018.29.07.

120. Šuvajevs, I. Doma laukums, LR4. 2018.18.04.

121. Šuvajevs, I. Ko cilvēkam mācīties no suņa? // Enerģija un Pasaule. 2018. Nr. 1 (108). 78.—81.

lpp.

122. Šuvajevs, I. Labrīt, LR1. 2018.13.01.

123. Šuvajevs, I. Vai notiek dzimumu karš? // Annas psiholoģija, 2018, februāris. 18.—25. lpp.

124. Šuvajevs, I. ZA konsīlijs „Par Stambulas konvenciju”. 2018.18.04.

125. Šūpule, I. Prezentācija „Nacionālās un etniskās identitātes diskursīvās manifestācijas

diskusijās par etniskiem jautājumiem Latvijā” (Constructions of National and Ethnic Identity in

Discussions on Ethnic Issues in Latvia) // simpozijs “Populisms, nacionālisms un radikalizēti

diskursi”. (Symposium „Populism, Nationalism and Radicalized Discourses. Research Perspectives on

Social Identity Building Processes (in Present and Past)”). Pasākumu organizēja: Baltijas-Vācijas

Augstskolu birojs (Baltisch-Deutsche Hochschulkontor). 18.04.2018.

126. Trapenciere, I. Youth research in Latvia // Publiska lekcija Nīderlandes socioloģijas

studentiem RSU.

127. Trapenciere, I. Lekcijas ERASMUS+ programmas studentiem (Slovēnija, Horvātija) par

Glābējsilītes darbību Latvijā.

128. Trapenciere, I. Risks of Social Exclusion of children and youth // Publiska lekcija

Nīderlandes sociālo zinātņu studentiem, RSU.

129. Trpaenciere, I. Lekcijas ERASMUS+ programmas studentiem par SOS bērnu ciematiem

Latvijā (Slovēnija, Horvātija, Spānija)

130. Vēgners, U. Dalība radio NABA Svētku studijas raidījuma “Fono-Grāfs” speciālizlaidumā

“Pastaliņu domnīca” (http://naba.lsm.lv/lv/raksts/skanu-tilts/svetku-studija-raidijuma-fono-

grafs-specializlaidums-pastalinu-d.a105922/).

131. Zellis, K. Forums “12 versijas par drosmi”, Splendid Palace, 14.11.2018.

132. Zellis, K. kinoteātrī Splendid Palace pirms studentiem un skolēniem domātās filmas “Tēvs

Nakts” seansa, nolasīta lekcija par filmā redzamā laikmeta fonu. 02.11.18.

43

133. Zellis, K. Piedalīšanās diskusijā “Vai Latvija bija judenfrei vēl pirms vācu okupācijas? Bieži

dzirdēta mīta saknes”, Ž. Lipkes memoriāls. 26.11.18.

134. Zellis, K. Piedalīšanās starpdisciplinārā diskusijā “Attēls un propaganda”, Rīgas

Fotogrāfijas biennāles 2018 ietvaros “Rīgas mākslas telpā”, 26.04.2018..

135. Zellis, K. Pievilcīgs fundaments // Domuzīme, 2018. Nr.2., 67.lpp. (ISSN 2256-0408).

2.6 PERSONĀLA DALĪBA VALSTS PĀRVALDES UN

KONSULTATĪVAJĀS INSTITŪCIJĀS, ŽURNĀLU REDKOLĒĢIJĀS, LIELU

KONFERENČU ORGKOMITEJĀS

1. Beitnere-Le Galla, D. 13. Saeimas deputāte, pārstāvot Jauno konservatīvo partiju, ievēlēta par

Saeimas priekšsēdētājas biedri.

2. Bičevskis, R. Organizētājs starptautiskai konferencei Martins Heidegers Rīgā.

3. Buceniece, E. LU FSI zinātniskā žurnāla „Reliģiski – filozofiski raksti” redkolēģijas locekle

4. Bužinska, L. Darbojas Latvijas Jauno zinātnieku apvienība.

5. Dimants, A. Biznesa augstskolas “Turība” zinātnisko rakstu žurnāla “Acta Prosperitatis”

redakcijas kolēģijas loceklis (kopš 2009).

6. Dimants, A. Eiropas Žurnālistikas observatorijas (European Journalism Observatory – EJO)

interneta portālu latviešu (http://lv.ejo-online.eu; Parzurnalistiku.lv) un krievu valodā

(http://ru.ejo.ch/) zinātniskais direktors Roberta Boša fonda (Robert Bosch Stiftung) un

Vācijas Ārlietu ministrijas finansētā Biznesa augstskolas “Turība” un Mediju institūta

(Latvija) kopprojektā ar Tirānas Universitāti (Albānija), Oregonas Universitāti (ASV), Prāgas

Kārļa universitāti (Čehija), Oksfordas Universitāti (Lielbritānija), Vroclavas Universitāti

(Polija), Lisabonas Universitātes institūtu ISCTE-IUL (Portugāle), Bukarestes Universitāti

(Rumānija), Belgradas Universitāti (Serbija), Šveices itāliešu universitāti Lugāno un

Vintertūras Augstskolu ZHAW (Šveice), Kijevas Mohila akadēmijas nacionālo universitāti

(Ukraina), Dortmundes Tehnisko universitāti un Berlīnes Brīvo universitāti (Vācija) (kopš

2015)

7. Dimants, A. Eksperta atzinums valsts oficiālajam izdevējam Latvijas Vēstnesis par tā vietu un

lomu Latvijas informatīvajā telpā, recenzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu

padomei (NEPLP) par sabiedriskā pasūtījuma izpildi komerctelevīzijas programmā Rīga

TV24 2018. gada otrajā pusē (2018).

8. Dimants, A. Latvijas Universitātes žurnāla “Humanities and Social Sciences: Latvia”

redakcijas kolēģijas loceklis (kopš 2011).

9. Dimants, A. Latvijas Zinātnes padomes eksperts komunikācijas zinātnē (līdz 18.10.2018.)

(kopš 2011).

44

10. Dimants, A. Polijas Komunikācijas asociācijas (Polskie Towarzystwo Komunikacji Społecznej

– Polish Communication Association) oficiālā žurnāla “Central European Journal of

Communication” redakcijas padomes loceklis (kopš 2007).

11. Dimants, A. Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijas eksperts zinātniskās kvalifikācijas

darbiem (kopš 2012).

12. Dimants, A. Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienesta (DAAD) stipendiātu atlases komisijas

loceklis (kopš 2010).

13. Dimants, A. žurnāla “Akadēmiskā Dzīve” (US ISSN 0516-3145) redakcijas kolēģijas loceklis

(kopš 2005).

14. Dimants, A. žurnāla “Akadēmiskā Dzīve” galvenais redaktors (kopš 2006).

15. Dimants, A. žurnāla “Journal of Baltic Studies” recenzents (kopš 2013).

16. Dimants, A. žurnāla “Media and Communication” recenzents (kopš 2015).

17. Gavriļins, A. Zinātniska žurnāla “Православие в Балтии” [Pareizticība Baltijā] galvenais

redaktors.

18. Grīnfelde, M. Iegūtas LZP eksperta tiesības Humanitāro un mākslas zinātņu nozarē no

29.11.2018.–28.11.2021.

19. Gubenko, I. Kultūras Ministrijas organizētā Latvijas Mazākumtautību foruma – 2018 No

integrācijas uz saliedētu sabiedrību organizēšanas darba grupas loceklis.

20. Gubenko, I. Latvijas Valsts prezidenta Mazākumtautību konsultatīvās padomes loceklis.

21. Jankovska, M. Dalība Kultūras ministrijas un Britu padomes organizētajā “Integrācijas ideju

laboratorijā”.

22. Kiope, M. Dalība The International Society of Balkan and Baltic Studies.

23. Koroļeva, I. Latvijas Sociologu asociācija.

24. Koroļeva, I. LZP eksperte.

25. Koroļeva, I. Starptautiskā sociologu asociācija.

26. Krūmiņa-Koņkova, S. LU FSI zinātniskā žurnāla „Reliģiski – filozofiski raksti” redkolēģijas

locekle un galvenā redaktore.

27. Krūmiņa-Koņkova, S. Zinātniska žurnāla “Православие в Балтии” [Pareizticība Baltijā]

redkolēģija.

28. Krūmiņa-Koņkova, S. Zinātniskā žurnāla Logos (Lietuva) redkolēģijas locekle

29. Krūmiņa-Koņkova, S. Yearbook of the Balkan and Baltic Studies redkolēģijas locekle

30. Krūmiņa-Koņkova S. Eksperte starptautiskās Lietuvas humanitāro zinātņu izvērtēšanas

ekspertu grupā. Organizēja MOSTA CEA, 13. augusts - 20.novembris

31. Krūmiņa-Koņkova S. Studiju programmu akreditācijas eksperte Lietuvas augstākās

izglītības programmu akreditācijas institūcijā (Centre for Quality Assesment in Higher

Education (SKVC)

32. Krūmiņa-Koņkova S. AIKA eksperte

45

33. Krūmiņa-Koņkova S. EK Apvārsnis 2020 projektu eksperte

34. Krūmiņa-Koņkova S. VDK zinātniskās izpētes komisijas locekle

35. Krūmiņa-Koņkova S. Dalība The International Society of Balkan and Baltic Studies.

36. Kūle, M. – zinātniskajā redkolēģijā „Reliģiski-filozofiski raksti”.

37. Kūle, M. – COST eksperte, COST Open Call OC-2017-1, Briselē.

38. Kūle, M. – LZA un LZP Ētikas komisijas vadītāja Latvijā.

39. Kūle, M. – zinātniskajā redkolēģijā „Analecta Husserliana”, Springer, izdevuma

sagatavošanas vieta ASV, Pasaules fenomenoloģijas institūts.

(http://phenomenology.org/index.php/editorial-boards)

40. Kūle, M. – zinātniskajā redkolēģijā „Problemos”, izd. Lietuva.

41. Kūle, M. – zinātniskajā redkolēģijā LZA Vēstis A daļa.

42. Kūle, M. XXIY World philosophy congress Beijing/ Pasaules XXIY Filozofijas kongresa

sekcijas „Filozofija un populārā kultūra” organizatore, tēžu recenzente, 2018.g. augusts.

43. Pazuhina, N. Rīga, Latvija, 2018. gada 22. – 23. novembrī, Latvijas mazākumtautību forums

(LR Kultūras ministrija). Eksperte darba grupā “Kultūras mantojums un identitāte”,

22.11.2018.

(https://www.km.gov.lv/uploads/ckeditor/files/Sabiedribas_integracija/LASISANAI_3a_L

MTF2018_buklets_A5.pdf)

44. Pazuhina, N. Starptautiskās konferences "Socio-Political and Religious Ideas and Movements

in the 20th – 21st Centuries" [Sociopolitiskās un reliģiskās idejas un kustīvas 20. un 21. gs.]

(LU FSI, Vroclavas Universitātes Starptautisko studiju institūts (Polija), Opoles Universitātes

Politisko zinātņu institūts (Polija), Krievijas Zinātņu Akadēmijas Vispārējās Vēstures

institūta Reliģijas un Baznīcas vēstures centrs, Sanktpēterburgas Universitātes Filozofijas

institūts (Krievija)) organizācijas komitejas locekle.

45. Pazuhina, N. Starptautiskās konferences “Pimena Sofronova (1898–1973) 120. gadadienai

veltītie lasījumi” (Vecticībnieku Pomoras baznīcas padome, Rīgas Grebenščikova

vecticībnieku draudze, LU FSI) organizācijas komitejas locekle

46. Pazuhina, N. Žurnāla “Православие в Балтии” [Pareizticība Baltijā]. LU FSI, 2018, Nr.7,

Nr.8 redakcijas locekle.

47. Pazuhina N. Dalība The International Society of Balkan and Baltic Studies

48. Rubene, M. LU FSI zinātniskā žurnāla „Reliģiski – filozofiski raksti” redkolēģijas locekle.

49. Rubene, M. Rīkotājkomitejas priekšsēdētāja starptautiskajai zinātniskajai konferencei

“Simonai de Bovuārai − 110. Daudznozīmības, atšķirības, krustpunkti”, kas norisinājās Rīgā,

LU Mazajā aulā, 22.–24.11.2018.

50. Runce, I. AIKA eksperte.

51. Runce, I. Čehijas ZA eksperte humanitārajās zinātnēs.

46

52. Runce, I. Ivana Zavoloko piemiņas fonda vecticībnieku pētnieciskās stipendijas komisijas

locekle

53. Runce, I. LU FSI starpdisciplinārā žurnāla „Ethnicity” izpilddirektore.

54. Runce, I. LU FSI zinātniskā žurnāla “Pareizticība Baltijā” redkolēģijas locekle.

55. Runce, I. LU FSI zinātniskā žurnāla „Reliģiski – filozofiski raksti” redkolēģijas locekle.

56. Runce, I. LU Jūdaikas studiju centra valdes locekle.

57. Runce, I. LU žurnāla „Akadēmiskā Dzīve” redkolēģijas locekle

58. Runce, I. Muzeja Ebreji Latvijā valdes locekle.

59. Runce, I. The International Society of Balkan and Baltic Studies

60. Šuvajevs, I. LU FSI zinātniskā žurnāla „Reliģiski – filozofiski raksti” redkolēģijas loceklis.

61. Šūpule, I. Līdzdalība Kultūras ministrijas rīkotā diskusijā – domnīcā par sabiedrības

integrācijas politikas nākotnes ietvaru 17.12.2018. Domnīcas mērķis: identificēt sabiedrības

integrācijas politikas attīstības ietvaru nākamajam periodam 2021.- 2027.gadam.

62. Trapenciere, I. AIKA eksperte.

63. Trapenciere, I. Dalība starptautiskā institūcijā Eiropas NESET II tīklā.

64. Trapenciere, I. Dalība starptautiskā institūcijā Juvenile Justice Observatory.

65. Trapenciere, I. Studiju programmu akreditācijas eksperte Lietuvas augstākās izglītības

programmu akreditācijas institūcijā (Centre for Quality Assesment in Higher Education

(SKVC))

66. Vilciņš, R. Rīkotājkomitejas loceklis starptautiskajai zinātniskajai konferencei “Simonai de

Bovuārai − 110. Daudznozīmības, atšķirības, krustpunkti”, kas norisinājās Rīgā, LU Mazajā

aulā, 22.–24.11.2018.

67. Volkovs, V. Saņēmis LZP eksperta tiesības socioloģijā.

68. Volkovs, V. Zinātniska žurnāla “Ethnicity” galvenais redaktors.

2.7 KARJERAS IZAUGSME, JAUNA PERSONĀLA PIESAISTĒ,

PERSONĀLA PLĀNOŠANĀ

Piesaistīts jauns personāls, lai izpildītu IZM un LU nosacījumus par postdoktoru 3 projektu

dublēšanu ar pilna laika zinātnisko darbinieku vienībām 2018.g. un turpmāk 3 gadu periodā.

Tādējādi radītas 3 jaunas darbavietas filozofijā un socioloģijā uz pilnu slodzi. Saskaņā ar LZP

grantu konkursā iegūtajiem 2 grantiem, notiek zinātnisko darbinieku ievēlēšana projektu

paredzēto uzdevumu izpildē. Šādā veidā amatā pieņemta Laura Bužinska, Ginta Elksne,

Laine Kristeberga, Kristīne Rotbaha, Ieva Reine.

47

2.8 INTERNACIONALIZĀCIJĀ

Ārvalstu pasniedzēji vai zinātnieki, kuri strādājuši LU apmaiņas programmu

vai individuālu vizīšu ietvarā

Salamankas universitātes prof. Maria Martin Gomez kā LU FSI viesprofesore divas nedēļas

strādāja LU FSI pie tēmas Latvijas un Spānijas filosofijas sakari XX gs. Viņa arī tikās ar LU

rekotru I. Muižnieku un prorektori I. Druvieti, ar runu uzstājās I. Lojolas grāmatas “Garīgie

vingrinājumi” tulkojuma atvēršanas pasākumā, referēja LU FSI par Unamuno un K.

Raudives filosofisko domu apmaiņu, kā arī komentēja filosofijas pētniecību Spāniju patlaban.

Sadarbība notika LU un Salamankas universitātes 2017. gadā parakstitā līguma ietvaros.

3. NOZĪMĪGĀKIE REZULTĀTI

3.1 5–10 NOZĪMĪGĀKĀS ZINĀTNISKĀS PUBLIKĀCIJAS PĒDĒJO SEŠU

GADU LAIKĀ, IZVĒLES PAMATOJUMS

Kolektīvās monogrāfijas un monogrāfijas (izdošanas hronoloģiskā secībā sākot ar 2018.g.)

1. Volkovs, V. Latvijas etnisko minoritāšu identitātes vērtības: starp normatīvismu un

plurālismu. Zinātniska monogrāfija. Rīga: LU FSI, 2018. 308 lpp. ISBN 978-9934-506-2

Šajā grāmatā atspoguļotas galvenās konceptuālās pieejas, kuras ir raksturīgas

socioloģiskajai domai saistībā ar kolektīvās identitātes izpratni, un šajā kontekstā - arī

ar etnisko minoritāšu identitātes izpratni. Šāda plaša konteksta izvēle nav nejauša.

Etnisko minoritāšu identitātes ir sociālo kolektīvo identitāšu īpašs gadījums, kam ir

spilgti izteikta vēsturiskā dimensija, kuru noteica daudzetnisko nāciju evolūcija, sākot

ar nacionālas valsts principa uzvaru Rietumos 19. gadsimtā un pastāvēšanu līdz mūsu

plurālisma laikmetam. Šajā situācijā ir aktuāls jautājums par etnisko minoritāšu

kolektīvās identitātes vietu nacionālajā identitātē. Grāmatā ir analizēti socioloģisko

pētījumu rezultāti, kurus autors veica no 2010. gada līdz 2016. gadam Latvijā.

Pētījumu mērķis bija izpētīt etnisko minoritāšu identitātes vietu publiskajā telpā

Latvijā un atklāt, cik lielā mērā Rietumu zinātniskajā atrodamās diskusijas par etnisko

minoritāšu identitātes īpatnībām ir aktuālas Latvijas sociālajās zinātnēs, cik lielā mērā

48

Latvijas zinātnieki uzskata par svarīgu šī sociālā fenomena interpretāciju normatīvo

un plurālistisko priekšstatu ietvaros.

2. Pazuhina, N., Štolls, P., Šuvajevs, I. (sast.) Bezvarīgo vara: Masariks, Patočka, Havels.

Kolektīva monogrāfija. Rīga: LU FSI, 2018. 382 lpp. ISBN 978-9934-506-57-4

Grāmatas nosaukumā nolasāmā atsauce uz Vāclava Havela eseju "Bezvarīgo

vara"(1978) iezīmē pārdomu un diskusiju tematisko loku, uzmanības fokusā turot ne

tikai varas un indivīda attiecības demokrātiskajos un nedemokrātiskajos režīmos, bet

arī pašu varas īstenošanas mehānismu jebkurā sabiedrībā, kur dzīvošanai līdzās lemti

indivīdi un grupas ar atšķirīgiem uzskatiem, ticību, tautību un valodu. Atskatoties uz

simtgadīgo Latvijas un Čehijas (arī Slovākijas) politiskās vēstures ceļu, ir svarīgi

apzināties tos pieturpunktus, kuri sniedz iespēju paškritiski izvērtēt sociāli politiskos

procesus ne tikai lokālajā, bet arī plašākajā ģeopolitiskajā kontekstā, veidojot savu,

nevis pārņemto skatījumu gan uz pagātni, gan uz nākotni.

3. Kūlis, M. Terorisma krustugunīs. Islāma valsts. Monogrāfija, Rīga: LU FSI, 2018. 523

lpp. ISBN 9789934506536

Monogrāfija apbalvota ar Suminājuma rakstu grāmatas autoram par izcilu veikumu

pētniecībā. M. Kūļa monogrāfijā aplūkota teroristiskās organizācijas Islāma valsts

(jeb "Daesh", ISIS) augsne, vēsture, šodiena un nākotne. Autors analizē islāmu,

vahābismu un salafismu, arābu valstu politiku, Irākas kara radīto nemieru, lielvalstu

ģeopolitiskās ambīcijas un arī radikālo islāmistu sapņus par "taisnīgumu pasaulē un

Kalifātu". Atbildes tiek meklētas islāmisma un džihādisma kustības izveidē kopš 20.

gadsimta sākuma un Islāma valsts politiskajās, stratēģiskajās un reliģiskajās idejās.

Grāmata ir sarakstīta viegli lasāmā un raitā valodā ar pārliecību, ka terorisma

savaldīšana ir svarīga ikvienam civilizētajā pasaulē. Lai gan Islāma valsts patlaban ir

zaudējusi gandrīz visas teritorijas, daudzi tās atbalstītāji turpina dzīvot un uzturēt

terorisma idejas, radot draudus gan Eiropai, gan visai pasaulei.

4. Bičevskis, R. Vienotība un atšķirība: Johana Gotfrīda Herdera filozofija. Kolektīva

monogrāfija. Rīga: LU FSI, 2017. 452 lpp. ISBN 978-9934-506-47-5

Grāmata "Vienotība un atšķirība: Johana Gotfrīda Herdera filozofija" apvieno

Latvijas, Vācijas, Lielbritānijas un Šveices autoru skatījumus uz Johanu Gotfrīdu

Herderu (1744 - 1803) gan biogrāfiskā, gan vēsturiskā, gan sistemātiskā aspektā.

Herders atstājis dziļu ietekmi uz Veimāras klasiku, vācu ideālismu un romantismu,

historismu, eiropeisko kultūrnacionālismu un kopumā pasaules kā vēsturiska

universa izpratni. Šis apgalvojums nav pārspīlējums un nav glorifikācija. Drīzāk

jāšaubās, vai tas ietver visu viņa ietekmes dziļumu un plašumu, ņemot vērā gan viņa

dabaszinātniskās, gan antropoloģiski kultūrteorētiskās, gan literārās studijas.

Herderu varētu dēvēt par vienu no "strong poets" elitārās saimes - par domātāju,

49

kura doma, stils un vērojuma plašums nevis vienkārši orientējas uz jau pastāvošiem

paraugiem, bet gan iedibina jaunus domas, valodas un vērojuma veidus un tādējādi

padara pasauli citādu nekā tā bijusi pirms tam. Grāmata "Vienotība un atšķirība:

Johana Gotfrīda Herdera filozofija" apvieno Latvijas, Vācijas, Lielbritānijas un

Šveices autoru skatījumus uz Herderu gan biogrāfiskā, gan vēsturiskā, gan

sistemātiskā aspektā. Herders parādās grāmatas nodaļās gan kā dabas, gan kā

kultūras, gan kā valodas filozofs, gan kā ekspresīvas retorikas un jaunas estētikas

veidotājs, gan kā vēstures, politikas un nāciju likteņu domātājs.

5. Vējš, N. J. Četras esejas par Berlinu. Monogrāfija. Rīga: LU FSI, 2017. 166 lpp. ISBN

978-934-506-46-8

Četros īsformāta sacerējumos nav iespējams atainot visas Jesaja Berlina

daudzpusīgās personības un filozofiskās, sociāli ētiskās, kā arī ideju vēstures

šķautnes. Tam būtu nepieciešams plašāks atvēziens. Taču patlaban ir vajadzīga

tēmas izkustināšana no stinguma punkta tā, lai Latvijas akadēmiskajā apritē

ievērojamā divdesmitā gadsimta britu domātāja devums ienāktu kā pilnvērtīgas

analītiskās un kritiski liberālās domāšanas sastāvdaļa. Eseju krājuma krāšņojumam

tam pievienota viena nepastarpināta vērtība - paša Jesajas Berlina sacerējuma

"Eiropas vienotība un tās nedienas" tulkojums, kas, iespējams, varētu ieinteresēt tos

intelektuālās lektīras cienītājus, kuri tur rūpi par vakareiropeiskās domāšanas un

dzīves uztveres iestiprināšanos mūsu kultūrā.

6. Kūle, M. (sast.) Fenomenoloģija mūsdienu pasaulē. Kolektīva monogrāfija. Rīga: LU FSI,

2016. 322 lpp. ISBN 978-9934-506-40-6

Fenomenoloģija ir mūsdienu filozofijas virziens, kas ne tikai nav zaudējis ietekmi uz

21. gadsimta domu, bet tieši otrādi, to tikai palielina, aptverot arvien jaunus kultūras

reģionus, tai skaitā Āziju, Tuvos Austrumus, Latīņameriku, Austrumeiropu, Krieviju

un piesaistot interesentus no citām zinātnēm. Šīs kolektīvās monogrāfijas saturs ir

dažu aktualitāšu aplūkojums, kas fenomenoloģijas virzienā iznāk priekšplānā 21.

gadsimtā dažādās vietās un laikos, tai skaitā Latvijā. Fenomenoloģija no 20.

gadsimta sākuma virziena filosofijā, kas pārstāvēja racionālismu, galveno uzmanību

koncentrējot uz apziņu un jēgu konstituēšanos, pamazām kļūst par plaši sazarotu

virzienu, kurā priekšplānā iznāk ķermenis, komunikācija, valoda, zīmes un simboli,

sociālā realitāte, estētiskais pārdzīvojums utt. Fenomenoloģijas spēks ir tā

daudzveidībā, plurālistiskajās pamattēzēs, kuras ir bijis iespējams izvērst ne tikai

filosofiski, bet arī piemērot sociālajās zinātnēs, ekonomikā, ekoloģijā,

cilvēkģeogrāfijā, vēsturē, lingvistikā, mākslas vēsturē un kritikā, literatūras kritikā,

psihoanalīzē, sociālpsiholoģijā u.c.

50

7. Kūle, M. Jabūtības vārdi. Etīdes par zināšanām un vērtībām. Monogrāfija. Rīga: Apgāds,

2016. 428 lpp. ISBN 978-9934-549-06-9

Pirmoreiz sniegts aksioloģiskās pieejas raksturojums humanitāro zinātņu

sabiedriskā nozīmīguma kontekstā, izanalizētas eiropeiskās un latviskās vērtības

mūsdienu situācijā, ar darbu iepazīstināti daudzi LR Saeimas deputāti, tas apspriests

Saeimas Integrālās politikas komisijas sēdē, kā arī LUB Latvijas intelektuālo aprindu

simpozijā.

8. Kiope, M. Klātbūtne. Latviešu un brazīliešu filozofa jezuīta Staņislava Ladusāna dzīve un

darbs. Monogrāfija. Rīga: LU FSI, 2015. 521 lpp. ISBN 978-9934-506-26-0

Šis monogrāfiskais pētījums ir pirmais S. Ladusāna dzimtajā, latviešu valodā, kas

aplūko pasaulslavenā kristīgā filozofa biogrāfiju un filozofisko mācību.

9. Mieriņa, I. Latvijas emigrantu kopienas: Cerību diaspora. Rīga: LU FSI, 2015. ISBN 978-

9934-506-33-8

“Grāmata lauž stereotipus par Latvijas iedzīvotāju emigrāciju pēdejo divdesmit gadu

laikā, tajā skaidroti emigrācijas motīvi un aizbraukušo cilvēku dzīve ārpus Latvijas,

iekļaušanās mītnes zemes sabiedrība un kultūrā, kā arī saiknes ar Latviju un latviskās

identitātes saglabašana. Pirmoreiz Latvijā apkopots un izanalizēts tik plašs datu

materiāls, kas iegūts no aizbraukušajiem Latvijas iedzīvotājiem. Tas dod dziļāku

izpratni iedzīvotāju migrācijas problemātikā un ļauj izvairīties no vienpusīga

skatījuma.” Dr. sc. soc. Ritma Rungule

10. Bičevskis, R. (sast.) Ziemeļu mags. Johans Georgs Hāmanis. Kolektīva monogrāfija.

Rīga: LU FSI, 2014. 400 lpp. ISBN 978-9934-506-19-2

Vācu ietekmīgais politiķis un domātājs, Hāmaņa laikabiedrs Frīdrihs Karls fon

Mozers (1723-1798), rekursā uz Hāmaņa tekstu Magi no Austrumiem (1760), nodēvē

viņu par "Magu no Ziemeļiem" - Ziemeļu magu. Magi ir evanģēlijos minētie

Austrumu gudrie, kas pielūdz Jēzus bērnu Bētlemē. Hāmanis pats šo apzīmējumu

pieņem ar sev raksturīgo pašironiju un nopietnību. Jēzus bērna zvaigzne ziemeļos

mirdz skaudrāk un vientuļāk. Hāmani varētu dēvēt par "Ziemeļu Sokratu" un viņa

paša izpratnē sokratiskās nezināšanas ceļš ļauj labāk saskatīt zvaigznes. Taču viņa

tekstos redzamas arī citas maskas un ieviestie personāži mijas ar dzīves maskām

Kēnigsbergā, Zaļajāmuižā, Rīgā, Frankfurtē, Jelgavā, Londonā, Minsterē.

11. Reliģiski-filozofiski raksti (ISSN 1407-1908), atb. red. S. Krūmiņa-Koņkova, pēdējo 6

gadu numuri, kas atrodas arī SCOPUS un EBSCO datu bāzēs, kā programatisks

kopums tēmu analīzē:

51

i. Reliģiski-filozofiski raksti XVI. Sast. S. Krūmiņa-Koņkova. Rīga: LU FSI, 2013.

134 lpp.

ii. Reliģiski-filozofiski raksti XVII. Sast. S. Krūmiņa-Koņkova. Rīga: LU FSI, 2014.

191 lpp.

iii. Reliģiski-filozofiski raksti XVIII. Sast. S. Krūmiņa-Koņkova. Rīga: LU FSI, 2016.

191 lpp.

iv. Reliģiski-filozofiski raksti XIX. Sast. S. Krūmiņa-Koņkova. Rīga: LU FSI, 2016.

199 lpp.

v. Reliģiski-filozofiski raksti XX. Sast. S. Krūmiņa-Koņkova. Rīga: LU FSI, 2016.

224 lpp.

vi. Reliģiski-filozofiski raksti XXI. Sast. S. Krūmiņa-Koņkova. Rīga: LU FSI, 2016.

208 lpp.

vii. Reliģiski-filozofiski raksti XXII. Sast. S. Krūmiņa-Koņkova. Rīga: LU FSI, 2017.

166 lpp.

viii. Reliģiski-filozofiski raksti XXIII. Sast. S. Krūmiņa-Koņkova. Rīga: LU FSI, 2017.

279 lpp.

ix. Reliģiski-filozofiski raksti XX. Sast. S. Krūmiņa-Koņkova. Rīga: LU FSI, 2018.

215 lpp.

3.2 5–10 NOZĪMĪGĀKĀS MĀCĪBU-METODISKĀS LITERATŪRAS,

VĀRDNĪCU, ENCIKLOPĒDIJU, TULKOJUMU PUBLIKĀCIJAS

PĒDĒJO SEŠU GADU LAIKĀ, IZVĒLES PAMATOJUMS

1. Masariks, T. G. Pasaules revolūcija. Demokrātija. Tulk. J. Krastiņš // Pazuhina, N.,

Štolls, P., Šuvajevs, I. (sast.) Bezvarīgo vara: Masariks, Patočka, Havels. Kolektīva

monogrāfija. Rīga: LU FSI, 2018. 225.–228. lpp.

2. Patočka, J. Eiropa un pēc-Eiropa. Tulk. I. Šuvajevs // Pazuhina, N., Štolls, P., Šuvajevs,

I. (sast.) Bezvarīgo vara: Masariks, Patočka, Havels. Kolektīva monogrāfija. Rīga: LU FSI,

2018. 229.–291. lpp.

3. Havels, V. Bezvarīgo vara. Tulk. J. Krastiņš. // Pazuhina, N., Štolls, P., Šuvajevs, I.

(sast.) Bezvarīgo vara: Masariks, Patočka, Havels. Kolektīva monogrāfija. Rīga: LU FSI,

2018. 293.–363. lpp.

Pirmo reizi latviešu valodā pārtulkoti triju ievērojamo čehu domātāju – Tomāša

Garika Masarika, Jana Patočkas un Vāclava havela teksti. Šie uzvārdi ārpus Čehijas ir

zināmākās vēsturiskās personības, kuru biogrāfijās atspoguļojas tikpat kā visas

nozīmīgakās 20. gs. politiskās un ideju vēstures kolīzijas. Šis personas vieno ne tikai

52

politikas joma, kurā katrai no tām ir sava nopietna artava, bet arī intelektuālā brīvība

un domas pastāvigums, kas padara šo personību gara mantojumu interesantu un

aktuālu arī mūsdienu lasītājam. Fragmentu no Masarika grāmatas “Pasaules

revolūcija” (1925), Patočkas manuskriptu “Eiropa un pēc-Eiropa” (1977) un Patočkam

veltīto eseju “Bezvarīgo vara” (1978) vieno ne tikai mūsdienās aktuālā tema par

Eiropu un eiropeiskām vērtībam, bet arī par Eiropas kulturai un vēsturei

piemītošajām iekšējām pretrunām, kas ik pa brīdim liek runāt par norietu un stāvokli

“pēc”: Patočkas “pēc-Eiropa”, līdzīgi Havela “postdemokrātijai” iezīmē skatījumu

nākotnē ar “pēc-nākotnes” piegaršu, rugtumu, kurš nāk no kopā piedzīvotās

tagadnes, kas pieviļ, neiemieso tās celās cerības, kas uz to bija liktas pagātnē.

Iespējams, šīs pārdomas rod atbalsis ne tikai diskusijās Latvijā un plašāk –

Austrumeiropā, bet arī t.s. vecajā Eiropā: Patočkas teksta tulkojums nedaudz apsteidz

2019. g. jūlijā plānoto komentēto vācu izdevumu (Verlag Karl Alber).

4. Merlo-Pontī, M. Uztveres fenomenoloģija. Tulk. R. Zembahs. Rīga: LU FSI, 2018. 500

lpp. ISBN 978-9934-506-52-9

Iztulkots darbs, kas uzskatāms par 20. gs. franču filozofijas klasiku un

programmatisku darbu. Tulkojums nes milzu pienesumu franču filozofijas apguvē

Latvijā.

5. Berlins, J. Eiropas vienotība un tās nedienas // Vējš, N. J. Četras esejas par Berlinu.

Rīga: LU FSI, 2017. 123.–151. lpp.

Iztulkota izcilā Latvijā dzimušā ideju vēsturnieka Jesajas Berlina eseja par Eiropas

vienotību un tās ideju. Tulkojums uzskatāms par aktuālu mūsdienu situācijā, kad

Eiropas ideja atrodas daudzu diskusiju centrā.

6. Celms, T. Subjekts un subjektivācija. Subjektīvās esamības studijas. Tulk. E. Šimfa. Rīga:

LU FSI, 2014. 119 lpp. ISBN 978-9934-506-16-1

Iespējams, izcilākā latviešu filozofa Teodora Celma darba tulkojums latviešu valodā

uzskatāms par nozīmīgu pienesumu viņa pētniecībā un Celma ideju apguvē vietējā

mērogā.

7. Fromms, E. Bēgšana no brīvības. Tulk. A. Šuvajeva // Šuvajevs, I. (zin. red.) Bēgšana

no brīvības? Ērihs Fromms un Latvija. Rīga: LU FSI, 2015. 159.–196. lpp.

8. Izdevumu sērija Filosofijas lekcijas Rīgā. Izdevumu sērijā izdotas izcilu filozofu

lekcijas Rīgā, tās pārtulkotas latviski, tādējādi Latvijas intelektuālajā vidē ienest

mūsdienu nozīmīgāko filozofu aktuālākos pētījumus:

Nagl-Dockale, H. Kas ir feministiskā filosofija? Tulk. A. Dāboliņš, sast. M. Kūle.

Rīga: LU FSI, 2012. 65 lpp. ISBN 9789984624938

Rufinga, M. Kants un Šopenhauers. Rīga: LU FSI, 2013. 84 lpp. ISBN 978-9934-

506-11-6

53

Ābels, G. Kas cilveku padara neatkārtojamu? Tulk. R. Kūlis, sast. R. Kūlis. Rīga:

LU FSI, 2015. 92 lpp.

Šuvajevs, I. Krievijas homo imperii. Rīga: LU FSI, 2015. 94 lpp.

Funks, R. Rainers Funks. Rainera Funka aktualitāte. Sast. un tulk. I. Šuvajevs. Rīga:

LU FSI, 2014. 62 lpp.

Šmids, V. Mīlestība un draudžība: dzīves jēga. Sast. un tulk. I. Šuvajevs. Rīga: LU

FSI, 2014. 80 lpp.

Kastijo, M. Eiropas apgaismības liktenis. Sast. un tulk. I. Šuvajevs. Rīga: LU FSI,

2016. 80 lpp.

Rufinga, M. Kants, Šopenhauers un Nīče. Sast. un tulk. I. Šuvajevs. Rīga: LU FSI,

2016. 102 lpp.°

9. Izdevumu sērija “Filosofiskā bibliotēka. Pētījumi”. Sērijā izdoti fundamentāli pētījumi

par nozīmīgiem filozofiem un viņu viņu filozofijā centrālām problēmām, līdz ar to

sērijas grāmatas var uzskatīt par augsta līmeņa akadēmisko literatūru un palīglīdzekli

attiecīgo autoru studijās:

i. Bičevskis, R. Dzīves un nāves hermeneitika. Monogrāfija [Otrais, papildinātais

izdevums]. Rīga: LU FSI, 2013. 399 lpp. ISBN 978-9984-624-64-8

“Vācu meistardomātājs Martins Heidegers (1889-1976) tiek dēvēts par

ietekmīgāko 20. gs. filozofu. Viņa ceļš filosofijā aizsākas tradīcijas sargājošā

spēka un dzimtās puses mājīguma pavēnī, taču Eiropas kultūras likteni pavērš

to eksistences galējo robežu virzienā. Lai atkal atmodinātu senus filosofijas

jautājumus, jāiespēj o jauna izklāstīt dzīves un nāves mīklas. Šis dramatiskais

Heidegera mēģinājums – kultūras krīzes laikā atgūties dzīvei – aplūkots

grāmatā Dzīves un nāves hermeneitika.” Dr. phil. Raivis Bičevskis

ii. Balodis, A. Nepabeigtā pagātne. Pētījums par Anrī Bergsona filozofiju.

Monogrāfija. Rīga: LU FSI, 2015. 292 lpp. ISBN 9789934506246

“Andrejs Balodis iekļaujas Bergsona filozofiskās domas aktualizācijā, kurā

pēc zināmas rezignācijas ir vērojamas aktivitātes, kas, iespējams, nosaucamas

par Bergsona filozofijas renesansi. Mums tiek piedāvāts noteikts, rūpīgās

tekstu studijās un bagātīgu kritisko avotu un palīgliteratūrā skaidroto

problēmaspektu apguvē sakņots skatījums uz vienu no nozīmīgākajiem laika

domātājiem. Tas liek atgriezties gan pie filozofisko nošķīrumu, gan filozofijas

un zinātnes, fizikas, matemātikas, loģikas, bioloģijas, psiholoģijas u. c.

premisu pārdomāšanas. Šādā griezumā Bergsona filozofija joprojām satur

visai rosinošus impulsus un, neraugoties uz to, ka ir tikusi kvalificēta kā

“anti-platonisms”, “anti-kantisms”, spirituālisms vai sofistika, tiek piesaukta

54

citos kontekstos, kuros jau pēc tā dēvētā “pavērsiena uz telpu” norisinās

tālāka laika nojēguma filozofiska izvērtēšana.” Dr, habil. phil. Māra Rubene

iii. Vēgners, U. Tagad. Laika pieredzes filozofija. Monogrāfija. Rīga: LU FSI, 2016. 240

lpp. ISBN 978-9934-506-43-7 “Pagājušais ir tas, kā vairs nav, bet nākošais - tas,

kā vēl nav. Bet, ja to abu nav, vai tas nozīmē, ka ir tikai "tagad" un pagājušais

un nākošais ir tikai par tik, cik tie ir apzināti tajā? Bet kā ir ar pašu "tagad"?

Jebkuri mēģinājumi to notvert, šķiet, jau pašā iedīglī ir nolemti neveiksmei. Lai

kā arī mēs censtos, mēs satveram, šķiet, nevis "tagad", bet gan pagājušo, vai arī

kaut ko ilgstošu, kas sastāv no tagadējā, pagājušā un pat nākošā. Vilšanās, ko

pavada centieni notvert un identificēt "tagad", var vedināt uz pārdomām, vai

"tagad", kurā apzināmies pagājušo un nākošo, pats pastāv? Ja pagātne un

nākotne pastāv tagadnē, bet tagadne nav notverama, kā tas ir iespējams, ka mēs

tomēr pieredzams izmaiņas un ilgšanu? Ber varbūt šis paradokss ir tikai

šķietams un rodas, ja balstāmies noteiktos priekšpieņēmumos par "tagad"? Kā

būtu, ja "tagad" būtu nevis forma, caur kuru kāds piepildošs saturs tiktu

apzināts kā tagadējs, bet gan pats pieredzētais saturs, piemēram, māja, skaņa

vai sāpes? Kā būtu, ja "tagad" tā vietā, lai pēctecīgi pilnīgi izslēgtu viens otru,

varētu būt arī kopā, pilnīgi vai daļēji pārklājoties? Kā būtu, ja ikreiz nebūtu

tikai viens "tagad", bet to būtu daudz?”

iv. Grīnfelde, M. Neredzamā pieredze. Žana Lika Mariona dotības fenomenoloģija.

Monogrāfija. Rīga: LU FSI, 2016. 330 lpp. ISBN 978-9934-506-42-0

“Freiburgā kādā priekšlasījumā par fenomenoloģiskās filozofijas tradīciju

Ginters Fīgals, raksturojot Huserlu un Heidegeru un acīmredzot domājot par

tā brīža situāciju Freiburgas Universitātē, izsakās, ka šodien (t.i., 21. gadsimta

sākumā) būtu laiks šo tradīciju atkal atvilināt atpakaļ "pāri Reinai" un, runājot

par to šodien, jārunā par ilgu un intensīvu vācu-franču filozofijas dialogu-

pārpratumu-atklājumu vēsturi 20. gadsimtā. Viens no pēdējiem (sekvences,

nevis gala nozīmē) ievērojamākajiem šī dialoga turpinātājiem ir Žans Liks

Marions. Lai arī daļai fenomenoloģiskajā filozofijā ieinteresētās publikas viņš

saistās ar teoloģisko pavērsienu franču fenomenoloģijā, tomēr, pievēršoties

tuvāk viņa darbiem, redzams, ka tajos turpināti jautājumi, kas 20. gadsimta

otrajā pusē veidojuši Huserla fenomenoloģijas lasījumu un kritikas centru:

apziņas intencionalitāte un apziņas jēgveidojošā darbība. Ja tas ir tā, tad

Mariona gadījumā runa nav tikai par viena autora pārdomām, bet gan par

mēģinājumu piedāvāt fenomenoloģisku pieredzes teoriju, kas izietu ārpus

Huserla pamatnostādnēm. Šis pētījums sniedz šādas pieredzes aprakstu un

izvērtējumu.” Dr. phil. asoc. profesors Raivis Bičevskis.

55

10. LU FSI pētnieki sagatavojuši šķirkļus ārzemju un nacionālās enciklopēdijās:

i. Krūmiņa-Koņkova S. Bulgakov, Sergei; Our Lady of Aglona; Miracles in the

Northern Europe // Miracles: An Encyclopedia of People, Places, and Supernatural

Events from Antiquity to the Present. Santa-Barbara, CA: ABC-CLIO, 2016, p.47-

49, 277 – 279, 289-290.

ii. Krūmiņa-Koņkova, S., Runce I, Социология религии в Балтийских странах

// Энциклопедический словарь социологии религии / под редакцией М.

Ю. Смирнова. СПб.: Платоновское общество, 2017. C.395.-397.

iii. Krūmiņa-Koņkova S. Pēdējo dienu svēto (mormoņu) Jēzus Kristus baznīca

Latvijā // Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/22178

iv. Krūmiņa-Koņkova, S. Jehovas Liecinieki Latvijā // Nacionālā enciklopēdija.

Latvija. Rīga: LNB, 2018, 720.lpp. Papildināts: S Krūmiņa-Koņkova, Jehovas

liecinieki Latvijā // Nacionālā enciklopēdija.


v. Krūmiņa-Koņkova, S. Starptautiskā Krišnas apziņas biedrība Latvijā // Nacionālā

enciklopēdija. Latvija. Rīga: LNB, 2018, 721.lpp. Papildināts: Krūmiņa-Koņkova, S.

Starptautiskā Krišnas apziņas biedrība Latvijā // Nacionālā enciklopēdija.


vi. Lūse, A. sociālā antropoloģija Latvijā // Nacionālā enciklopēdija. Latvijas Nacionālā

bibliotēka. 400.–401.lpp. https://enciklopedija.lv/skirklis/5299

vii. Runce I. Valsts un Baznīcas attiecību vesture Latvijā//Nacionālās Enciklopēdija//

šķirklis, 2018. Pieejams arī: Reliģijas politika Latvijā:


viii. Pazuhina, N. Pareizticīgā baznīca // Reliģija un baznīca. Nacionālā

enciklopēdija Latvija. Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2018. 694.–697.lpp.

Pieejams arī: https://enciklopedija.lv/skirklis/22176

ix. Pazuhina, N. Vecticībnieki // Reliģija un baznīca. Nacionālā enciklopēdija Latvija. Rīga:

Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2018. 705.–708.lpp. Pieejams arī:


3.3 PAVADĪTĀ GADA IEVĒROJAMĀKIE SASNIEGUMI

ZINĀTNISKAJĀ DARBĪBĀ.

LU FSI pētnieks Māris Kūlis saņēmis Latvijas Universitātes Suminājuma rakstu par izcilu

veikumu pētniecībā – grāmatu “Terorisma krustugunīs. Islāma valsts”.

LU FSI ZP sēdē (protokola nr. V12/06) Māra Kūļa darbs izvirzīts par 2018. g. zinātnisko

sasniegumu Latvijā LZA konkursā.





56

Raivis Bičevskis izvirzīts LZA Teodora Celma balvai filozofijā (protokola nr. V12/05), un LZA

Senāta sēdē saņēmis apstiprinājumu balvas piešķiršanai 2019.g. LZA kopsapulcē.

Izdotas arī citas nozīmīgas monogrāfijas:

- Volkovs, V. Latvijas etnisko minoritāšu identitātes vērtības: starp normatīvismu un plurālismu.

Zinātniska monogrāfija. Rīga: LU FSI, 2018. 308 lpp. ISBN 978-9934-506-2

- Pazuhina, N., Štolls, P., Šuvajevs, I. (sast.) Bezvarīgo vara: Masariks, Patočka, Havels.

Kolektīva monogrāfija. Rīga: LU FSI, 2018. 382 lpp. ISBN 978-9934-506-57-4

Jāizceļ izcils un fundamentāls tulkojums, ko veicis LU FSI pētnieks Rinalds Zembahs, kurš

iztulkojis 20. gs. filozofijas klasiku – Morisa Merlo-Pontī Uztveres fenomenoloģiju –, turklāt

tulkojums papildināts ar tulkotāja pēcvārdu: Merlo-Pontī, M. Uztveres fenomenoloģija. Tulk.

R. Zembahs. Rīga: LU FSI, 2018. 500 lpp. ISBN 978-9934-506-52-9

LU FSI piedalījies vairāku starptautisku un nozīmīgu konferenču rīkošanā, t. sk.:

- 16.–18.10.2018. – Starptautiska zinātniska konference Martin Heidegger in Riga (“Martins

Heidegers Rīgā”).

- 22.–24.11.2018. – starptautiska zinātniskā konference On the Threshold: Ambiguities,

Differences, Intersections in Simone de Beauvoir's Oeuvre ("Simonai de Bovuārai – 110.

Daudznozīmības, atšķirības, krustpunkti").

- 04.05.2018. – Starptautiska zinātniska konference Socio-Political and Religious Ideas and

Movements in the 20th–21st Centuries (“Sociāli politiskās un reliģiskās idejas un kustības

20.–21.gs.”).

3.4 PAVADĪTĀ GADA IEVĒROJAMĀKIE SASNIEGUMI SADARBĪBĀ

AR KOMERSANTIEM, PAŠVALDĪBĀM UN NVO.

Sadarbība ar Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociāciju “Dzīvesstāsts”, LU

Migrācijas un Diasporas pētījumu centru un ārzemju partneriem Igaunijā, Zviedrijā,

Norvēģijā turpināts īstenot Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības NORDPLUS

programmā “No pagātnes uz tagadni: migrācija un integrācija dzīvesstāstu pētnieku

tīklojumā” (From past to present: Migration and Integration through the Life Story network),

projekta Nr. NPAD-2017-10188 (periods 08.2017.–08.2020.) Vad. Maruta Pranka, Māra

Zirnīte.

57

Sadarbību ar komersantiem īsteno Ģirts Jankovskis postdoktorantu projektā

“Informācijas uztvere sociālos medijos. Filozofiska analīze” (Philosophical Analysis of

Information Perception in Social Media) [Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/134]

Šūpule, I. strādā projektā “Augsti kvalificētu speciālistu migrācijas izpēte, emigrācija

un atgriešanās Latvijā”, kas tiek īstenots 1.1.1.2. pasākuma “Pēcdoktorantūras

pētniecības atbalsts” ietvaros, kas tiek finansēts ar ERAF finanšu instrumentu [Nr.

1.1.1.2/VIAA/1/16/012].

Kaprāns, M. strādā postdoktorantu programmā “Baltijas migranti Lielbritānijā:

adaptācijas stratēgijas un nākotnes scenāriji”, kas tiek īstenots 1.1.1.2. pasākuma

“Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts” ietvaros [1.1.1.2/VIAA/1/16/003]

Beitnere Le-Galla, D. – darbojās kā pašvaldības deputāte Jūrmalas pašvaldībā līdz

2018. g. 6. novembrim. Pašlaik Latvijas 13. Saeimas deputāte.

Gubenko, I. – Nodibinājuma “Filozofijas atbalsta fonds” valdes priekšsēdētājs.

Gubenko, I. – Kultūras Ministrijas organizētā Latvijas Mazākumtautību foruma – 2018

“No integrācijas uz saliedētu sabiedrību” organizēšanas darba grupas loceklis.

Runce, I. – LU sadarbība ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju un Latvijas

Nacionālo bibliotēku individuālo grantu programmā “Esejas par valstiskuma vēsturi”

– eseja par Latgales kongresu.

Runce, I. – Kārsavas polsētas Domes pētnieciskais projekts par Kārsavas vēsturi

“Kārsavas stāsti”.

3.5 ATTĪSTĀMĀS INTELEKTUĀLĀ UN RŪPNIECISKĀ ĪPAŠUMA

IZSTRĀDES.

Humanitārās un sociālās zinātnes iekļaujas valsts kopējā inovāciju radīšanas procesā,

stimulējot kultūras inovācijas. LU FSI ir saistīts ar postdoktora Ģ. Jankovska

inovatīvās pieejas attīstību, izstrādāt fenomenoloģisko socioloģiju un

fenomenoloģiskās intervijas metodoloģiju, kas stimulētu mazo un vidējo uzņēmumu

vadītāju pašrefleksiju par uzņēmuma mērķiem un sabiedriski jēgpilno darbību. Šī

inovācija, iespējams, varēs iegūt intelektuālā īpašuma statusu.

58

LU FSI pētnieki sadarbojas ar zinātniskajām izdevniecībām, piem. „Zinātne”, arī

„Pētergailis”, rosinot grāmatizdevniecības stratēģiju virzībā uz intelektuālā kapitāla

attīstību.

3.6 IEGŪTIE POSTDOKTORA PROJEKTI LU FSI, 1.1.1.2. PASĀKUMA

“PĒCDOKTORANTŪRAS PĒTNIECĪBAS ATBALSTS” IETVAROS,

KAS TIEK FINANSĒTS AR ERAF FINANŠU INSTRUMENTU [NR.

1.1.1.2/VIAA/1/16/012].

Konkursā LU FSI pētnieki ieguva 3 postdoktora projektus:

Ģirts Jankovskis “Informācijas uztvere sociālos medijos. Filozofiska analīze”.

Inese Šūpule. “Augsti kvalificētu speciālistu migrācijas izpēte, emigrācija un

atgriešanās Latvijā”.

Mārtiņš Kaprāns. “Baltijas migranti Lielbritānijā: adaptācijas stratēgijas un nākotnes

scenāriji”.

Tas institūtam nodrošina līdzdalību starptautiskā zinātniskā apritē, aktualitāšu

pētniecību un to turpināšanu pēc projektu beigām vēl uz 5 gadiem, kā arī 3 pilna laika

zinātnisko darbinieku pieņemšanu darbā institūtā, lai vairotu projektu zinātnisko un

organizatorisko nodrošinājumu.

4. PERSPEKTĪVA

4.1 GALVENIE UZDEVUMI 2019. GADAM, KAS ĪSTENOJAMI VIENA

GADA IETVAROS, BET KURU REZULTĀTI UZLABOS INSTITŪTA

DARBĪBU VAIRĀKU GADU GARUMĀ.

Uzdevumi noteikti LU FSI ZP sēdē 10.01.2019. (protokola nr. V12.1/01), izanalizējot

zinātnisko darbinieku priekšlikumus, plānots publicēt vismaz 5 SCOPUS un WoS līmeņa

zinātniskos rakstus, piedalīties LU 100gades svinībās un noorganizēt vismaz 1 starptautisku

konferenci (U. Vēgners) veltītu LU tapšanas un attīstības intelektuālo - filosofisko - resursu

izpētei, prof. Teodora Celma godināšanai, plānotas monogrāfijas, piemēram, Māris Kūlis

plāno pabeigt monogrāfiju par patiesību “Patiešām?”.

59

Viena gada ietvaros paredzēts turpināt nodrošināt LU FSI triju žurnālu numuru izdošanu,

kā arī strādāt pie sērijas „Filosofijas lekcijas Rīgā” turpinājuma, tulkojot un sagatavojot

izdošanai Karla Amerika Rīgas lekciju ar E. Šimfas pēcvārdu. LU FSI par svarīgu uzskata arī

citu aizsākto sēriju izdošanu - „Filosofiskie pētījumi” un „Filosofiskā bibliotēka. Letonika”,

kur izdošanu gaida tādi jau uzsākti darbi kā „Pauls Jurevičs” ( autori A. Balodis, E. Freiberga,

I. Lapinska), un „Milda Paļeviča” (autore A. Priedīte-Kleinhofa). Institūts ir ieinteresēts šo

sēriju papildināt arī ar grāmatu „Jēkabs Osis” (autors Andris Hiršs).

Plānots aktīvi piedalīties LZP projektu konkursos un rakstīt LU AA projektu pieteikumus.

Pabeigt trīs filozofijas doktora disertācijas – Rinalds Zembahs, Andris Hiršs un Maija

Jankovska.

4.2 GALVENIE UZDEVUMI NĀKAMAJIEM PIECIEM GADIEM, KURI

STIPRINĀS INSTITŪTA UN UNIVERSITĀTES POZĪCIJAS PIRMAJĀ

SADAĻĀ IEZĪMĒTĀ KONTEKSTA IETVARĀ

LU Filozofijas un socioloģijas institūts ir nacionāli un starptautiski atpazīstams ar zinātniski

kvalitatīviem pētījumiem plašā humanitāro un sociālo zinātņu tematikā. Lai veiksmīgi

turpinātu LU FSI attīstības stratēģiju, kā arī sekojot kopējām Eiropas humanitāro un sociālo

zinātņu attīstības tendencēm, pie pietiekama finansējuma tuvākajos gados plānoti sekojoši

mērķi un uzdevumi:

(1) Pētījumu orientācija uz nacionāli un starptautiski aktuālu tematiku:

LU FSI ZP sēdēs regulāri skatīt ar LU FSI zinātnisko attīstību saistītos jautājumus: par

LU FSI aktuālajiem pētniecības plāniem, pētniecības grupu darbu u.c., analizēt

informāciju par uzsaukumiem H2020 un turpmāko Eiropas Komisijas izvirzīto

tematisko uzsaukumu saturu pēc 2020. gada, sadarboties ar Latvijas pārstāvi Dr. art.

Andri Teikmani (LMA) Eiropas Komisijas Zinātnes un inovāciju ģenerāldirektorātā,

iesakot EK jaunus tematiskos uzsaukumus, kas stiprinātu Eiropas Savienības vērtību

nodrošinājumu, humanitāro un sociālo zinātņu sadarbību Eiropas drošības,

identitāšu, kultūras plurālisma stiprināšanā. Pētniekiem iekļauties Latvijā

organizētajās darba grupās EK zinātnes turpmāko uzsaukumu tematikas ieteikumu

veidošanā;

Izveidot LU FSI pētnieku grupu sadarbībā ar LU Vēstures un filozofijas fakultāti, lai

pētītu un aktivizētu iekļaušanos sludinātajās COST akcijās un organizētu Baltijas

60

mēroga pieteikumu COST uzsaukumos, tādējādi nodrošinot institūta pētniecības

iekļaušanu starptautiskos tīklos;

Rīkot pētnieku grupu kopējās diskusijas par LU FSI īstenoto pētījumu tēmu aktualitāti

un to aktualizācijas iespējām, veidojot filozofijas metodoloģisko atbalstu dzīvesstāstu

pētniecībā (P. Rikēra filozofijas studijas, naratīvu mācība, hermeneitikas nostādnes,

dekonstrukcijas idejas, aksioloģija kā filosofiska disciplīna ar izeju uz socioloģiju un

nacionālo mutvārdu vēsturi), lai sekmētu pētījumu internacionalizāciju;

(2) Pētījumu un to rezultātu internacionalizācijas veicināšana:

Veidot ciešāku sadarbību ar LU Zinātnes departamentu un citām institūcijām,

kas saistītas ar zinātnes attīstības stratēģijas plānošanu. Noorganizēt LU FSI

apspriedi 2019. g. otrajā pusgadā, izvērtējot LU zinātniskās attīstības stratēģijas

2015-2020 kaskadēšanas rezultātus institūtā, precizējot procentuālās un

kvantitatīvās pozīcijas atbilstoši institūta iespējām un izvērtēt institūta

starptautiskās sadarbības rezultātus.

konkrētos pētījumos uz noteiktu laiku piesaistīt ārzemju pētniekus, tajā skaitā

2019.g. pētnieci par K. Marksa „pārvērsto formu un atsvešināšanos” analīzi no

Francijas;

atbilstoši institūta stratēģiskajām tēmām organizēt seminārus un diskusijas ar

ārzemju ekspertu piedalīšanos, tajā skaitā ar Melburnas katoļu universitātes

profesoru John Ozolins 2019.g. aprīlī par humanitāro zinātņu saikni ar ētiku

izglītības sistēmā, filozofijas mūsdienu tendencēm un Latvijas sabiedrības

attīstības analīzi;

uzaicināt augsta līmeņa ārzemju zinātniekus recenzēt LU FSI sagatavotās

publikācijas, piedalīties redkolēģiju darbā un publicēt savu pētījumu rezultātus

LU FSI periodiskajos izdevumos, tā veicinot šo izdevumu starptautisko

atpazīstamību.

aktīvāk veidot sadarbību ar ārzemju zinātniskās pētniecības institūcijām, tajā

skaitā ar Viļņas universitātes filozofiem un sociologiem, ar Tartu un Tallinas

universitāti, ar Helsinku universitāti, iekļaujoties Baltijas reģiona zinātnes

tīklojumā;

veicināt LU FSI pētnieku iespējas apmeklēt un un veikt pētījumus LU FSI pārstāvētām

zinātņu nozarēm atbilstošos ārzemju zinātniskās pētniecības centros, tajā skaitā Kārļa

universitātē Prāgā, Maltepes universitātē Stambulā, Turcijā, Krievijas ZA Filozofijas

institūtā Maskavā, Krievijas ZA Etnoloģijas institūtā u.c. ;

kopā ar ārzemju pētniekiem veidot virtuālās diskusiju platformas, tajā skaitā pasaules

fenomenoloģijas virziena virtuālās platformās (Rumānija, ASV u.c.);

61

palielināt līdzdalību starptautiskās konferencēs, vēršoties ar atbalsta iesniegumiem

LU Zinātnes departamentā un KKF;

palielināt iesaisti starptautiskos zinātnieku tīklojumos, (COST un citi tīklojumi),

starptautiskos projektos un citos konsorcijos;

pētījumu rezultātu, t.sk. publikāciju, sagatavošanā un arī vērtēšanā priekšroku dot

kvalitatīviem, bet ne tikai kvantitatīviem parametriem.

Nodrošināt LU FSI pētījumu rezultātiem brīvu pieeju (Open Access).

palielināt augsta līmeņa starptautisko publikāciju skaitu (nodaļas un raksti ārzemju

monogrāfijās un krājumos; publikācijas, kuras indeksētas SCOPUS un Web of Science

datu bāzēs), izmantot rādītājus, kas atrodami LU stratēģijā 2015-2020 un LU FSI

kaskadētajos rezultatīvajos rādītājos;

Aktīvāk izmantot LU pieejamās iespējas, nodrošināt šādu publikāciju kvalitatīvu

tulkojumu un redakciju angļu valodā, vērsties pie LU vadības ar rosinājumu

nodrošināt personālu starptautisko projektu sagatavošanas pārbaudei Zinātnes

departamentā;

pētījumu rezultātu, t.sk. publikāciju, sagatavošanā un arī vērtēšanā priekšroku dot

kvalitatīviem, bet ne tikai kvantitatīviem parametriem;

aktīvāk iesaistīties ekspertu darbā nacionālās un ārzemju zinātniskās darbības

vērtēšanas un zinātnisko projektu vērtēšanas institūcijās. Aktivizēt zinātnieku

pieteikšanos par ekspertiem EK datu bāzē un sekmēt LZP eksperta tiesību

piešķiršanas nosacījumu izpildi.

(3) Pētnieku potenciāla veicināšana un atjaunošana:

piesaistīt doktorantus un post-doktorantus, kuriem ir potenciāls augsta līmeņa

pētījumu izstrādei un to internacionalizācijai, izpildot IZM zinātnisko projektu un

infrastruktūras attīstības projektu nosacījumus, lai projektos līdzdalīgi būtu studējošie

un jaunie doktori;

paaugstināt institūta pētnieku kvalifikāciju, motivējot viņu iesaisti dažādos, t.sk. LU

organizētos, kvalifikācijas paaugstināšanas semināros, tajā skaitā valodu apguvē, IT

prasmju vairošanā, sekmēt LU FSI darbinieku līdzdalību Eiropas mājas pasākumos,

kuros nereti notiek nodarbības projektu rakstīšanas apmācībā.

(4) Lai piesaistītu papildus finansējumu, paredzēta aktīvāka piedalīšanās nacionālos un

starptautiskos projektu konkursos.

(5) Lai īstenotu starptautiski un nacionāli aktuālus pētījumus, LU FSI stratēģisko tēmu

ietvaros veicināt jaunu starpdisciplināro grupu un klāsteru izveidi un starpdisciplināru un

inovatīvu pētījumu tālāku attīstību.

62

(6) LU FSI pētnieku analītiski-tehnoloģiskās kompetenču attīstīšana:

Mutvārdu vēstures digitalizācijas laboratorijas nostiprināšana un Multimediālās

laboratorijas ieviešana ar mērķi izveidot šīs laboratorijas par kompetenču centriem ne

tikai LU FSI, bet arī citu Latvijas zinātņu institūcijas pētnieku analītiski-tehnoloģiskās

iemaņu attīstībai;

organizēt atbilstošus seminārus un apmācību kursus;

paaugstināt LU FSI pētnieku analītiski-tehnoloģiskās kompetences citu institūciju un

organizāciju veidotajos semināros.

(7) Paplašināt zinātnisko sadarbību ar citām LU struktūrvienībām - fakultātēm un

institūtiem - kopēju pētniecības grupu un projektu veidošanā.

(8) Sadarbība ar valsts institūcijām.

Vērsties pie jaunās IZM ministres I. Šuplinskas ar ieteikumiem un analīzi par

humanitāro un sociālo zinātņu stāvokli valstī, izstrādāt ieteikumus IZM, lai stiprinātu

letonikas un Latgales pētniecības iespējas.

Vērsties pie Aizsardzības ministrijas vadības ar priekšlikumiem par humanitāro

vērtību stiprināšanu valsts aizsardzības vajadzībām.

Sniegt priekšlikumus Ārlietu ministrijai un Saeimas komisijām par emigrācijas

tendencēm, balstoties uz LU FSI postdoktoru projektiem, tajā skaitā M. Kaprāna

izstrādēm un LZP granta (vad. I. Mieriņa) pētījumiem.

5. PRIEKŠLIKUMI

5.1 TREŠO PERSONU FINANSĒTU ZINĀTNISKO UN ATTĪSTĪBAS

PROJEKTU PIETEIKUMU SAGATAVOŠANAI

LU FSI darba grupās apspriestas iespējas pieteikt efektīvas sadarbības projektu par vizuālo

kultūras mantojumu, taču šis priekšlikums prasa tālāku iestrādi, lai nodrošinātu trešās

personas līdzdalības finansējumu 2019.g. Izteikts priekšlikums LU Zinātnes departamentam

palīdzēt iesaistīties kādos LU vadību uzrunājošos projektos, kas nav zināmi institūta

pārstāvjiem, piemēram, no Latvijas reģioniem par kultūras mantojuma saglabāšanu, no

mediju biznesa par viltus ziņu ierobežošanas metodoloģijām u.c., jo LU FSI pētnieki ir

63

ieinteresēti darboties trešo personu finansētajos projektos, taču nepietiek informācijas par

sadarbības iespējām.

5.2 SADARBĪBAS ATTĪSTĪBAI UNIVERSITĀTES, NACIONĀLAJĀ UN

STARPTAUTISKAJĀ LĪMENĪ

LU FSI kopā ar Vēstures un filozofijas fakultāti ir iniciējusi vairāku sadarbības līgumu

noslēgšanu starp LU un ārzemju universitātēm, piemēram ar Salamankas universitāti, kas

izvēršas labā sadarbībā starp Latvijas un Spānijas zinātniekiem. Patlaban iepazīstamies ar

Maltepes universitātes (ar kuru LU ir ERASMUS apmaiņas līgums) priekšlikumu veidot

nodomu protokolu par līdzdalību projekta pieteikuma izstrādē „Philosophical counselling”

no 2019. gada. Iesakām izpētīt plašākas iespējas līdzdarboties Baltijas un Skandināvijas

filozofijas studiju un pētniecības tīklos, savā ziņā turpinot bijušo sadarbību Baltphil projektā

jaunā veidolā, kā arī Vidus-un Austrumeiropas fenomenoloģijas pētījumu biedrībā un tīklā

(vad. Ungārijas ZA Filozofijas institūts, Gdaņskas universitāte).

5.3 PUBLICĒŠANĀS INTENSITĀTES UN KVALITĀTES

PALIELINĀŠANAI

Priekšlikums publicēšanas intensitātes palielināšanai ir vienkāršs - aicināt pētniekus

zinātniskos rezultātus vairāk veidot, sekojot dabaszinātņu pētnieku pieejai - īsos ziņojumos,

izmantot kongresu publikācijas, SCOPUS un WoS iekļautas tēzes, proceedings, neveltot

laiku biezu monogrāfiju sacerēšanai vairāku gadu laikā. Iesakām arī izmantot daudzu autoru

pieeju, izstrādājot vienu publikāciju, īpaši ja darbs ticis veidots projekta ietvaros ar kopēju

mērķi. Kaut arī humanitārās zinātnes savu misiju saskata apjomīgu monogrāfiju veidošanā,

jāatzīst, ka šis darbietilpīgais process zinātnes rezultativitātes vērtējumos netiek pienācīgi

atzīts, tādēļ LU FSI iesaka pakļauties laikmeta prasībām, paturot spēkā to kritiku.

5.4 SADARBĪBAI AR KOMERSANTIEM, PAŠVALDĪBĀM UN NVO

LU FSI ir attīstījusi plašu sadarbību ar NVO sektoru, ieskaitot Dzīvesstāstu asociāciju,

izglītības biedrības pasākumu grupu „Domāsim kopā?”, Filozofijas atbalsta fondu, ar

Latvijas mazākumtautību NVO, tajā skaitā ar nacionālo kultūras biedrību asociāciju (vad. R.

Haradžanjans), ar Armēņu, Azerbaidžānas, Krievijas, Ebreju biedrībām, ar ‘Šamir” u.c.

Mazāka apjoma sadarbība ir ar pašvaldībām, taču to var sekmēt ar aktīvāku sadarbību ar

64

VARAM ministriju, ar kuru 2018.g. nostiprinājās saikne Reģionu dienu organizācijā un

pasākumā „Brīvības ielu stāsti”.

5.5 ADMINISTRATĪVAJOS PROCESOS

LU FSI ir izteikts priekšlikums LU samazināt administratīvo slogu, kā arī atskaitījumus tā

uzturēšanai no projektiem, jo, piemēram, 25% atskaitījums no valsts pētījumu programmām

(kaut tas ir IZM iniciēts) administratīvajiem resursiem nav adekvāts, ir neatbilstoši liels un

samazina zinātnisko izstrāžu iespējas. Priekšlikums dalīties ar šo atskaitījumu izlietojumu ar

zinātnisko personālu nav ticis normatīvā veidā noformulēts un tādējādi nav pārliecinošs.

Bāzes finansējuma izmantošanas izmaiņas katru gadu neveicina LU institūtu darbības

stabilitāti un prognozējamību, būtu jābūt IZM apstiprinātam Nolikumam par bāzes

finansējuma lietojumu zinātnei universitātēs, kurā tiktu samazināta dažādu sadalē iesaistītu

subjektu interešu ikgadējā apmierināšana.

5.6 AKADĒMISKĀS DARBĪBAS POPULARIZĒŠANĀ

Par veiksmīgu tiek atzīta LU FSI līdzdalība pasākumā Zinātnes nakts, piedalīšanās LU VFF

Filozofijas nodaļas organizētajā Valsts Filozofijas skolēnu olimpiādē un Starptautiskajā

filozofijas olimpiādē. Institūta darbinieki plašā mērogā piedalās ar rakstiem, intervijām,

ziņojumiem, kā arī ir diskusiju partneri visdažādāko mediju programmās, līdz ar to

popularizēšanas līmenis LU FSI tiek uzskatīts par ļoti labu. Iesakām zinātniekiem

starptautisku kongresu laikā nonākt arī ārzemju mediju redzeslokā, tādējādi popularizējot

LU zinātni. LU FSI mājaslapā ir sadaļa „Iesakām izlasīt”, kas būtu jāizvērš. Jāsagatavo arī LU

FSI mājaslapas iekļaušana LU lapas jaunajā ietvarā, tur paredzot vairāk vietas akadēmiskā

darba popularizācijai.

5.7 JAUNA PERSONĀLA PIESAISTEI

Jauna personāla piesaiste ir iespējama, tikai iegūstot jaunus projektus. 2019. g. būtisks

personāla kvantitatīvais palielinājums nav paredzams, drīzāk notiks personāla daļas

atbrīvošana no darba, ja netiks iegūti resursi esošo tematisko grupu tālākas darbības

nodrošināšanai. Būtisks resurss varētu būt doktorantūras studentu bezatlīdzības iesaiste LU

FSI un LU VFF pasākumu, publikāciju izstrādē, jo zinātniskās pētniecības mērķi

doktorantiem ir zināmi un saprotami. 2018.g. piemērs LU FSI pasākumā - starptautiskās

65

konferences organizēšanā “S. Bovuārai- 110” bija doktoranšu I. Andresones un G. Vējas

piesaiste prof. M. Rubenes LU Attīstības projektam, kas bija veltīts šīs konferences

organizēšanai. Līdzīgā veidā 2019.g. notiks LU 77. starptautiskās konferences, un LU-100

gades konferences par filosofijas intelektuāļu lomu LU attīstībā organizēšana, kur ar

referātiem piedalīsies gan LU FSI zinātnieki, gan LU VFF doktoranti.

5.8 INTERNACIONALIZĀCIJAI

Priekšlikums LU internacionalizācijai ir plašāk izmantot fakultātēs iesaistītos ārzemju

profesorus 2019.–2020.g., tajā skaitā prof. John Ozolins, LZA ārzemju loceklis, lai veidotu

filozofijas starptautisko sadarbību ar Australo-Āzijas reģionu praktiskās ētikas, analītiskās

filozofijas un viduslaiku filozofijas pētniecībā.

5.9 JAUNU STUDIJU UN ZINĀTNES FINANSĒŠANAS INSTRUMENTU

IZVEIDEI NO LU KOPLIETOŠANAS LĪDZEKĻIEM

Iesakām iekļaut visās fakultāšu programmās filozofijas un ētikas studiju kursu, kurā ietvert

mācību par Latvijas valstiskajām vērtībām, vispārējās aizsardzības mācības pamatidejas un

vērtības, tādējādi nodrošinot LU studējošo pilsonisko atbildību par valsts nākotni un

drošību. Ar šo iniciatīvu vērsties IZM. LU no koplietošanas līdzekļiem nodrošināt šo kursu

docēšanu kā pilotprojektu, kamēr tas nav pieņemts un finansēts visas valsts līmenī

augstākajā izglītībā.

5.10 JAUNU STUDIJU UN ZINĀTNES FINANSĒŠANAS INSTRUMENTU

IZVEIDEI NO VALSTS BUDŽETA VAI STRUKTŪRFONDU

LĪDZEKĻIEM

Nav nepieciešams vēl vairāk sarežģīt zinātnes finansēšanas shēmas, kas jau ieguvušas

nepārskatāmu un neilgtspējīgu raksturu.

Jāpalielina zinātnes finansējums Latvijā līdz 1,5% no IKP, kā ir ticis ziņots EK, ka tas tiks

izdarīts līdz 2020. gadam, jānodrošina bāzes finansējuma shēma ar 1/2 atalgojuma no valstī

pieņemtās profesora algas, kā bija iecerēts ap 2006.g., jānodrošina līdzfinansējums un

priekšfinansējums visiem konkursos iegūtajiem ārzemju projektiem, jāpalielina LZP

fundamentālo projektu konkursu finansējums, jāpanāk, ka ministrijas uzņemas valsts

pētījumu programmu finansējumu atbilstoši savām nozarēm jau no 2020. gada, jāizveido no

66

jauna Letonikas VPP finansējums letonikas pamatizpratnē, nodrošinot humanitāro zinātņu,

mākslas, literatūras pastāvēšanu pētniecībā, kura patlaban ir pārtraukta, jo letonika ir

ieguvusi sociāli ekonomisku un digitalizācijā balstītu veidolu, kā arī īpašu uzsvērumu uz

latviešu valodu, bet pazaudējusi jebkuru iespēju turpmāk veidot fundamentālus izdevumus,

piemēram, kādi bija „Latvija un latvieši” 4 sēj, un 2 sēj. angļu un krievu valodās. Jāpanāk

politiskā līmenī, lai reģionālās reformas gaitā pasūtījumus izpētei iegūtu arī LU humanitarās

zinātnes un socioloģija, lai šī reforma nenotiktu ar kultūras ignorances piedevu, neņemot

vērā sabiedrības intereses un reģionu tradīcijas.

5.11 CITAS TĒMAS

LU FSI attīstībai ir nepieciešama iekļautība LU kā stabilā, prognozējamā, administratīvo

slogu un birokrātiju samazinošā institūcijā. Iekļaujoties LU sistēmā, institūts ir ieguvis

plašāku atbalsta bāzi, taču daļa no LU apņemšanās netiek izpildīta:

a) Institūta zinātnieki nevar iekļauties fakultāšu realizēto programmu docēšanā ar savu

pienesumu, jo programmas tiek sašaurinātas, ja zinātnieki piedalās recenzēšanas, bakalauru,

maģistra darbu vadīšanā, tad ir grūtības ar samaksu, tādēļ notiek izvairīšanās no piesaistes;

nav sistēmas un Nolikumu, kā institūtu zinātnieki varētu panākt savu piedāvāto kursu

iekļaušanu, institūtu zinātniekiem nav informācijas, kā darbojas Nozaru studiju programmu

padomes un viņi netiek piesaistītui arī stratēģiskajā studiju programmu plānošanā, kaut

akreditācijas ievirze paredz parādīt saikni ar nozares zinātni. Līdz ar to pat LU ietvaros

joprojām zinātne un studijas paliek atrautas, kaut institūtu integrācijas mērķis bija pārvarēt

šo plaisu.

b) Nav korekta situācija, kad institūtā realizēto projektu rezultāti (par ko tiek saņemta alga

institūtā) tiek pierakstīti citām struktūrvienībām vai pat citām augstskolām, tādējādi vairojot

to nopelnus turpmākā bāzes finansējuma saņemšanā bez pamatojuma; LU nepastāv sistēma,

lai šo „pārklāšanās” procesu varētu redzēt pirms atskaišu oficiālas publiskošanas;

c) Ir gadījumi, kad LU departamenti uzmanību pievērš tikai fakultātēm un aizmirst savus

zinātniskos institūtus kā vienlīdzīgas struktūrvienības, piemēram, jautājumā par

akadēmiskā personāla atjaunotni uzrunāja tikai fakultātes, u.c., LU Senāta Akadēmiskās

komisijas darbā ir maz zinātnisko institūtu pārstāvju, par Zinātņu Nozaru komisijām pie

prorektoriem netiek veidots plašākām aprindām pieejams pārskats, kas lemts, iztirzāts,

stratēģiski rekomendēts.

67

d) Akadēmiskais apgāds nav bijis spējīgs pēc Humanitāro institūtu integrēšanas LU pārņemt

visu šo institūtu izdevniecības darbu un finansiāli to nodrošināt. Nav saskatāma tālāka pieeja

izdevniecības problēmu risinājumam.

Ieteikums: kopīgi pievērsties LU uzrādīto problēmu risināšanai 2019.g. un turpmāk.

LU FSI direktore Maija Kūle

(amats) (paraksts) (paraksta atšifrējums)

Datums

12.02.2019

Documents

LATVIJAS UNIVERSITĀTESfsi.lu.lv/userfiles/file/LU FSI pārskats 2018.pdf · LU Filozofijas un socioloģijas institūta direktores Maijas Kūles ( struktūrvienības nosaukums)