Eksporta tirgu diversifikācija –makroekonomisks skatījums

Santa Bērziņa

Latvijas Bankas

Makroekonomikas analīzes daļas

vadītāja

2015. gada 26. februārī

Kāpēc nepieciešama eksporta diversifikācija

• Mazina tautsaimniecības atkarību no ārējās vides

apstākļiem:

o Ekonomiskie (partnervalstu izaugsme, pasaules cenu šoki)

un politiskie riski

• Palielina ekonomikas izaugsmes potenciālu (pētījumi*

norāda uz pozitīvu saistību starp diversifikācijas palielināšanos

un ekonomikas izaugsmi)

o Galvenais kanāls - pieprasījuma neskaidrības mazināšanās ir

stimulējoša investīciju lēmumu produktivitātes

paaugstināšanā pieņemšanai

2*Evenett and Venables (2002); Shepherd (2008); Juvenal and Monteiro (2013)

Tirgu atšķirīga attīstība nosaka vajadzību pēc diversifikācijas

Avots: SVF; 2015 janv.

3.5%

-3.0%

0.6%

2.7%

1.2%

6.3%

6.8%

0.3%

2.3%

3.6%

svari

LV

eksportā

IKP

prognoze

2015

Ķīna 1.1 6.8

Indija 0.2 6.3

ASV 1.2 3.6

Austrālija 0.1 2.9

Lielbritānija 5 2.7

Kanāda 0.2 2.3

Eiro zona 48.8 1.2

Japāna 0.3 0.6

Brazīlija 0.1 0.3

Krievija 10.8 -3

3

Diversifikācijas aktualitāti paaugstina risku saasināšanās saistībā ar Krievijas noieta tirgu

0.6

-3.0

-1.0

-3.5

-2.5

-4

-3.5

-3

-2.5

-2

-1.5

-1

-0.5

0

0.5

1

2014 2015 2016

Prognozes 2015, IMF Jan

Prognožu izmaiņas (kopš

2014 okt.)

Avots: SVF, 2015.g.janvāris

Krievijas reālā IKP pārmaiņas – SVF prognoze 2015 janv. un

prognozes izmaiņas kopš 2014.gada okt.

4

Latvijas top 5 noieta tirgi ES valstis un Krievija

Preču un pakalpojumu eksporta struktūra (% no kopējā eksporta)

Avots: Centrālā statistikas pārvalde; Latvijas Banka

LT - 15.3

RU - 10.5

EE - 9.7

DE - 6.3

GB - 5.9

4.9

0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100%

Top 5 noieta tirgi -

tuvu 50% no eksporta

5

Latvijas preču eksporta izaugsmi bremzē gan Krievijas pieprasījuma kritums, gan vājā eiro zonas izaugsme

0.7

-4.3

9.7

-3.0

2.2

-6 -4 -2 0 2 4 6 8 10 12

Citas

NVS

Pārējā ES

Eiro zona

Kopā

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Nominālā preču eksporta gada izaugsme 2014. gadā (%)

6

Lielākais eksporta pieaugums bija glvk. uz ne-eirozonas valstīm; uz galvenajām partnervalstīm – lielākie kritumi uz Igauniju, Krieviju un Somiju

18.4

5.0

1.3

5.5

0.7

0

2

4

6

8

10

12

14

16

18

20

0

20

40

60

80

100

120

140

160

180

LT GB ES SE HU

gada pārmaiņas, milj. EUR valsts īpatsvars kopējā eksportā, % (labā ass)

Valstis, uz kurām bija lielākais preču eksporta gada pieaugums/samazinājums 2014.gadā

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

0.05

11.710.8

2.0

0.3

0

2

4

6

8

10

12

14-100

-80

-60

-40

-20

0

DZ EE RU FI CY

7

Latvijas eksporta noieta tirgu ģeogrāfija paplašinās

Latvijas eksporta noieta valstu skaits

Avots: Centrālā statistikas pārvalde; Latvijas Bankas aprēķini

101 9988

103109

121 124129 133 134

148 149154

167177 180 179 176

183191

196202

0

50

100

150

200

250

19

93

19

94

19

95

19

96

19

97

19

98

19

99

20

00

20

01

20

02

20

03

20

04

20

05

20

06

20

07

20

08

20

09

20

10

20

11

20

12

20

13

20

14

2014. gadā Latvijas

eksports sasniedzis

vairākas valstis, uz

kurām iepriekšējā gadā

nebija veikti eksporta

darījumi, piemēram,

Madagaskara,

Burkinafaso, Maroka,

Libērija, Kongo

Demokrātiskā Republika,

Čada un citas.

8

Vēsturiski Latvijas eksporta diversifikācija palielinājusies

Herfindāla – Hiršmana indekss

Avots: Centrālā statistikas pārvalde; Latvijas Bankas aprēķini

0.08

0.1

0.12

0.14

0.16

0.18

0.2

19

93

19

94

19

95

19

96

19

97

19

98

19

99

20

00

20

01

20

02

20

03

20

04

20

05

20

06

20

07

20

08

20

09

20

10

20

11

20

12

20

13

20

14

H-H indekss (produktu

divesifikācija)

H-H indekss (valstu

divesifikācija)

9

Par ko vēl jādomā, runājot par eksporta tirgiem

• Koncepcija par globālām vērtību ķēdēm

o Ārējā pieprasījuma kontekstā jāvērš uzmanība ne tikai uz tiešo eksporta

partnervalstu attīstību, bet arī uz tām valstīm, kur ir galapatērētāji. Ņemot

vērā, ka ekonomikas piedalās globālajās vērtības ķēdēs, svarīga kļūst gala

patēriņa valsts, kura pieprasa un patērē produktu, kur Latvijas ražotāji ir

pievienojuši iekšzemē radīto vērtību

• Re-eksporta koncepcija – re-eksporta īpatsvars eksportā

samazinājies (no 27% 2012. gadā līdz 21% 2013. gadā)

o re-eksporta aktivitātes dod pienesumu ekonomikai no pakalpojumu

ekonomiskās aktivitātes pienesuma, bet re-eksporta noieta tirgus problēmas

tiešā veidā Latvijas ekonomiku ietekmēs maz

10

Latvijas eksporta iekšzemes pievienotās vērtības gala patērētāji būtiski atšķiras no eksporta noieta tirgiem

Preču eksporta struktūra

Avots: Centrālā statistikas pārvalde; LB aprēķini un novērtējums; izmantota 2013.g. publicētā OECD datu bāze par 2009. gadu

Preču eksporta oficiālās statistikas struktūras atšķirība no

iekšzemē pievienotās vērtības eksporta struktūras

(procentu punktos)

11

-15

-10

-5

0

5

10

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

Eksports Eksports, ņemot

vērā iekšzemes

pievienotās vērtības

gala patērētāju

Pārējās

Nīderlande

Somija

Norvēģija

Lielbritānija

Dānija

Zviedrija

Polija

Vācija

Krievija

Igaunija

Lietuva

Baltijas valstis kā eksporta noieta tirgi kļūst mazāk nozīmīgas, ja izslēdz re-eksporta aktivitātes

Preču eksporta struktūra

Avots: Centrālā statistikas pārvalde; LB aprēķini un novērtējums, izmantojot anonimizētos mikro datus par 2012. gadu

-7

-6

-5

-4

-3

-2

-1

0

1

2

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

Eksports Eksports,

izslēdzot re-

eksportu

Pārējās

Belarus

Nīderlande

Somija

Norvēģija

Lielbritānija

Dānija

Zviedrija

Polija

Vācija

Krievija

Igaunija

Lietuva

Preču eksporta oficiālās statistikas struktūras atšķirība no

eksporta struktūras, izslēdzot re-eksportu (procentu

punktos)

12

Konkurētspēja ir atslēgas vārds

diversifikācijas potenciālam

gan esošos tirgos, gan jaunos tirgos

13

Cenu un izmaksu konkurētspēja – tikai viena medaļas puse

REER (37 valstu grupai) 2005 = 100%

Avots: Eiropas Komisija

70

85

100

115

130

145

160

175

190

95

100

105

110

115

120

125

130

135

20

00 I

III

20

01 I

III

20

02 I

III

20

03 I

III

20

04 I

III

20

05 I

III

20

06 I

III

20

07 I

III

20

08 I

III

20

09 I

III

20

10 I

III

20

11 I

III

20

12 I

III

20

13 I

III

20

14 I

III

deflēts ar HPCI

deflēts ar nominālām vienības

darbaspēka izmaksām, kopā

tautsaimniecībā (labā ass)

14

Tirgus daļas uzrāda kāpumu

90

110

130

150

170

190

210

230

250

2002 2004 2006 2008 2010 2012 2014

11

mēn.

Bulgārija

Čehija

Igaunija

Ungārija

Latvija

Lietuva

Polija

Rumānija

Slovākija

Slovēnija

Preču eksporta daļas pasaule importā

(2002=100)

Avots: PTO, Latvijas Bankas aprēķini

15

0.0

0.1

0.2

0.3

0.4

0.5

0.6

RU

Latvijas preču eksporta daļa konkrētās

valsts importā, % (4cet slīd. vid.) (%,

2012.1.cet. – 2014 Okt-Nov)

0.13

0.13

0.14

0.14

0.15

0.15

0.16

0.16

0.17

0.17

EU 28

Izaicinājumi

• Konkurētspēja – izglītības kvalitāte – strukturālās reformas

• Preču eksporta diversifikācija – nav pretrunā ar specializāciju, jo var

padziļināt produktu sarežģītību

• Pakalpojumu eksporta potenciāls – šobrīd dominē transporta sektors,

kur riski pieauguši; potenciāls diversifikācijas virzienā

• Investīcijas – šobrīd vājas; vai pieprasījuma pieauguma apstākļos būs

kapacitāte palielināt ražošanu?

• Ārvalstu tiešās investīcijas - šobrīd vājas; vai stabilizējoties

ģeopolitiskajai situācijai vide ir pietiekami pievilcīga ĀTI piesaistei?

• Protekcionisms – ārpus ES pieauguši tirdzniecību ierobežojoši

pasākumi - 170 jauni instrumenti, tikai 12 iepriekš ieviestie pasākumi ir

likvidēti (EK ziņojums, 2014); ES – netiešais protekcionisms?

16

Bruto pamatkapitāla veidošana (% no IKP)

Investīciju aktivitāte vāja

Avots: Centrālā statistikas pārvalde17

0

20

40

2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014

9mēn

Ģeopolitiskā situācija mazinājusi ĀTI ieplūdes

Ārvalstu tiešo investīciju ieplūdes Latvijā (% no IKP)

4.2

7.87.5

3.5

0.4

1.6

5.2

3.9

2.9

0.5

0

1

2

3

4

5

6

7

8

9

2005

2006

2007

2008

2009

2010

2011

2012

2013

2014

Avots: Latvijas Banka 18

Diversifikācijas svarīgā loma uzsvērta arī parunā:

“Nelikt visas olas vienā grozā”

1st cit: 1666 Torriano, Common Place of Italian Proverbs

19

Paldies par uzmanību!