Latvijas konkurētspēja un produktivitāte: kas tālāk?

Dr. oec. Konstantīns BeņkovskisDr. oec. Rūdolfs Bēms

Prezentācijas tēmas

Makroekonomikas līmenī: konkurētspējas kāpums, pateicoties necenu faktoru (kvalitātes) uzlabojumiem un produktivitātes izaugsmei.

Uzņēmumu līmenī: produktivitātes atšķirības, resursu pārdale, izglītības un inovāciju svarīgums.

Definīcijas Konkurētspēja ir kādas valsts priekšrocību vai trūkumu

mērs, pārdodot savu produkciju starptautiskajos tirgos (OECD definīcija). Proti, konkurētspēju vislabāk atspoguļo tirgus daļas

Produktivitāte (darbaspēka produktivitāte)

Reālā pievienotā vērtība

Nostrādāto stundu skaits

makro līmenī uzņēmumu līmenī

Neto apgrozījums – Izejvielas – Maksa par precēm un pak.

Nodarbināto skaits

Neskatoties uz izmaksu relatīvo kāpumu, konkurētspēja pasaules tirgos palielinājās

Latvijas preču eksporta daļa pasaules tirgos un relatīvas izmaksas (jeb

harmonizēts konkurētspējas indekss)

2000

2001

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

2009

2010

2011

2012

2013

0

0.03

0.06

0.09

50

75

100

125

150

175

Tirgus daļas (kreisā ass) Relatīvas izmaksas (labā ass)

% 2000 = 100

• Harmonizētais konkurētspējas indekss salīdzina darbaspēka izmaksas produkta vienības ražošanai Latvijā un ārvalstīs

pieaugums nozīmē, ka Latvijas izmaksas pieaug straujāk un cenu konkurētspēja samazinās

• Neskatoties uz relatīvo izmaksu strauju pieaugumu 2003.-2008. gadā un mēreno kāpumu pēckrīzes gados, Latvijas eksporta daļa stabili pasaulē pieauga

pretruna? nē, jo eksistē arī citi faktori

Kvalitāte pozitīvi ietekmēja Latvijas eksportu19

99

2000

2001

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

2009

2010

2011

2012

-80-60-40-20

020406080

100120

Cenu faktori Necenu faktori (t.sk. kvalitāte)Ekstensīvā attīstība Tirgus daļa kopā

• Eksporta tirgus daļu ietekmē ne tikai cenas un izmaksas

• Necenu faktori pārsvarā ietver Latvijas produktu relatīvo kvalitāti

• Latvijas uzņēmēji cenu pieaugumu kompensēja, palielinot eksporta preču relatīvo kvalitāti

konverģences process un zems kvalitātes sākumpunkts

tehnoloģijas uzlabojums• Vai tā turpināsies arī tālāk?

Latvijas tirgus daļas uzkrātā pieauguma dekompozīcija, %

Darba produktivitāte joprojām pieaug, bet vairs ne tik strauji

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

2009

2010

2011

2012

2013

3

5

7

9

11

13

15

0

1

2

3

4

5

6

7

Darbaspēka produktivitāte uz nostrādāto stundu (kreisā ass)Reālā stundu alga (labā ass)

• Produktivitāte ir konkurētspējas tuvs sinonīms

darbaspēka produktivitāte ir galvenais faktors, kas izskaidro tirgus daļu dinamiku Austrumeiropas valstīs

• Latvijas darbaspēka produktivitāte dinamiski auga līdz 2010. gadam

2002.-2010. gadā: vidēji par 6.2% gadā• Tomēr kopš 2010. gada produktivitātes

pieaugums vairs nav tik straujš tikai 1.0% gadā paskatīsim dziļāk uzņēmumu līmeņa datos…

Produktivitāte un reālā alga,eiro stundā, 2010. gada cenās

Uzņēmumu līmeņa dati par produktivitāti (un ne tikai)

• Analizējām CSP finanšu un ārējās tirdzniecības datus uzņēmumu līmenī

• Šie dati:– apkopoti laika posmā no 2005. līdz 2012. gadam– aptver ~15 000 uzņēmumu katru gadu– ir anonimizēti

• Vidējā darbaspēka produktivitāte ir līdzīga vidējai temperatūrai slimnīcā uzņēmumi ir ļoti dažādi pēc lieluma, nozares, eksporta aktivitātes…

Vidējie un lielie uzņēmumi ir būtiski produktīvāki

Visi uzņ

ēmumi

1 - 9 darb

inieki

t.sk.

mikro uzņ

ēmumi

10 - 19 darb

inieki

20 - 49 darb

inieki

50 - 249 darb

inieki

> 250 darbiniek

i-10

0

10

20

30

40

50

-10

0

10

20

30

40

50

Mediāna 75. procentīle

• Uzņēmumu produktivitāte atšķiras pēc to lieluma

• Vidējie un lielie uzņēmumi ir krietni produktīvāki par mazajiem

Protams, ir atsevišķi mazie uzņēmumi, kuri ir diezgan produktīvi, runājam par mediāna uzņēmumu

• Mikro uzņēmumu produktivitāte ir ļoti zema

Diskusijai: mikro uzņēmumu nodokļa efektivitāte? Varbūt pazemināto likmi piemērot tikai jaunizveidotiem uzņēmumiem, uz kādu noteiktu periodu?

Darbaspēka produktivitāte 2012. gadā,tūkst. eiro uz vienu nodarbināto

Neskatoties uz produktivitātes atšķirību pa apakšnozarēm, lieluma faktors ir nozīmīgs

Visi uzņē-mumi

1 - 9 darbinieki

10 - 19 darbinieki

20 - 49 darbinieki

50 - 249 darbinieki

> 250 darbinieki

05

10152025303540455055

Pārtikas, dzērienu un tabaku produktu ražošana

Tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošana

Koksnes, koka izstrādājumu ražošana un poligrāfija

Ķīmisko un farmaceitisko produktu ražošana

Gumijas, plastmasas un citu nemetālisko produktu ražošana

Metālu un metālizstrādājumu ražošana

Elektronisko, elektrisko un citur neklasificētu iekārtu ražošana

Automobiļu un citu transportlīdzekļu ražošana

Mēbeļu, cita veida ražošana un remonts

Darbaspēka produktivitāte apstrādes rūpniecībā 2012. gadā,

tūkst. eiro uz vienu nodarbināto

Eksporta aktivitātēm apstrādes rūpniecībā ir nozīme

Visi uzņēmumi

Neeksportē

tāji

Eksportē

tāji

Pastāvīg

ie eksportē

tāji

Jaunie eksportē

tāji-10

0

10

20

30

40

-10

0

10

20

30

40

Mediāna 75. procentīle

• Eksportējošie uzņēmumi ir manāmi produktīvāki par neeksportējošiem

Visproduktīvākie ir pastāvīgie eksportētāji (eksportēja pēdējos trīs gadus)

• Eksporta aktivitāte un produktivitāte, kas izriet no kā? Redzot jauno eksportētāju zemo produktivitāti, ir divi iespējamie skaidrojumi:

Konkurence ārējos tirgos “uztrenē” uzņēmumu un produktivitāte pieaug

Augsti produktīvs uzņēmums sākumā zaudē produktivitāti, tirgus “iekarošanas” izdevumu dēļ

• Diskusijai: vai atbalstīt eksporta aktivitātes?

Darbaspēka produktivitāte 2012. gadā,tūkst. eiro uz vienu nodarbināto

Atšķirība starp eksportētājiem un neeksportētājiem īpaši nozīmīga vidējiem

uzņēmumiem

Visi uzņēmumi 1 - 9 darbinieki 10 - 19 darbinieki 20 - 49 darbinieki 50 - 249 darbinieki > 250 darbinieki0

2

4

6

8

10

12

14

16

18

Neeksportētēji Visi uzņēmumi Eksportētāji

Darbaspēka produktivitāte apstrādes rūpniecībā 2012. gadā,tūkst. eiro uz vienu nodarbināto (mediāna uzņēmumam)

Resursu izvietojuma loma produktivitātes izaugsmē

• Produktivitātes izaugsme mazinājusies kopš 2010. gada• Kāda ir resursu (t.i., darbaspēka) izvietojuma loma

produktivitātes izaugsmē Latvijā?• Darbaspēka izvietojums pa uzņēmumiem var ietekmēt kopējo

produktivitātes līmeni Uzņēmumu produktivitāte ir ļoti dažāda Izvietojums pozitīvi ietekmē kopējo produktivitāti, ja vairākums darbinieku strādā

produktīvākajos uzņēmumos

• Pie labi funkcionējošiem tirgus mehānismiem, produktīvāki uzņēmumi piesaista vairāk darbinieku

Vienkāršots ilustratīvs piemērs

Uzņēmums Darbinieku skaits

Pievienotā vērtība (EUR)

Produktivitāte (EUR uz cilv.)

A 10 10’000 1’000

B 90 180’000 2’000

Kopā 100 190’000 1’900Uzņēmumu vidējais 1’500

Izvietošanas efektivitātes devums 400

Izvietojuma efektivitāte 400/1500 ≈≈ 0.27 > 0

Pozitīva izvietojuma efektivitāte

Uzņēmums Darbinieku skaits

Pievienotā vērtība (EUR)

Produktivitāte (EUR uz cilv.)

A 80 80’000 1’000

B 20 40’000 2’000

Kopā 100 120’000 1’200

Uzņēmumu vidējais 1’500

Izvietošanas efektivitātes devums -300

Izvietojuma efektivitāte -300/1500 == -0.2 < 0

Negatīva izvietojuma efektivitāte

MetodoloģijaFundamentālie faktori vs. darbaspēka

izvietojums

Vispārinājām vienkāršoto piemēru uz nozari ar N uzņēmumiem (Olley and Pakes, 1996):

Nozares produktivitāte pieaug ja:1.Pieaug “vidējā uzņēmumu produktivitāte”2.Produktīvākajos uzņēmumos strādā vairāk darbinieku

Resursu izvietojuma loma produktivitātes izaugsmē

• Cik lielā mērā “darbaspēka izvietojuma efektivitāte” palielina produktivitāti?

• Starptautiski pētījumi rāda, ka:o ASV “izvietojuma efektivitāte” ≈ 0.5 (proti, palielina

produktivitāti par 50%)o ES valstīs: 0.15 – 0.4

• Kāda šie skaitļi ir Latvijā (Haltiwanger et al., 2009)?o 1995.-1996. gadā: -0.10o 1998.-1999. gadā: +0.14

Rezultāti apstrādes rūpniecības sektorāDarbaspēka produktivitātes pieauguma sastāvdaļas,

tūkst. eiro uz vienu nodarbināto 2010. gada cenās

2006 2007 2008 2009 2010 2011 20120.02.04.06.08.0

10.012.014.016.018.0

darbaspēka izvietojuma efektivitātevidējā uzņēmumu produktivitāte

No 2006. līdz 2012. gadam produktivitāte pieauga par ~30%

• “vidējā uzņēmumu produktivitāte” pieauga par 17%

• “darbaspēka izvietojuma efektivitāte” palielinājās par 14%

0.19 (2006) → 0.33 (2012) straujš pieaugums 2009.–2010.

gadā• Kopš 2007. gada produktivitātes

pieaugums tikai uz “izvietojuma efektivitātes” rēķina

Grūti cerēt uz būtisku “izvietojuma efektivitātes” uzlabojumu nākotnē

Pārti

kas,

dzēr

ienu

un

taba

ku...

Teks

tīlizs

trād

ājum

u un

apģ

ēr...

Koks

nes,

koka

izst

rādā

jum

u ra

...

Ķīm

isko

un fa

rmac

eitis

ko p

ro...

Gum

ijas,

plas

tmas

as u

n cit

u ...

Met

ālu

un m

etāl

izstr

ādāj

umu.

..

Elek

tron

isko,

ele

ktris

ko u

n cit

...

Auto

mob

iļu u

n cit

u tr

ansp

ort..

.

Mēb

eļu,

cita

vei

da ra

žoša

na ..

.00.10.20.30.40.50.6

2006.-2007. gads 2011.-2012. gads

• Esam tuvu ES augšējām līmenim (0.40)

• Apakšsektoros ar zemāko izvietojuma efektivitāti tika novērota vislielākā izaugsme krīzes laikā

• Izvietojuma efektivitāti vieglāk uzlabot krīzes laikā

Darbaspēka izvietojuma efektivitātes pārmaiņas rūpniecības apakšnozarēs

Kopsavilkums Produktivitātes pieaugumu 2009.-2012.gadā pārsvarā noteica

darbaspēka izvietojuma efektivitātes kāpums– darbinieki pārvietojas uz produktīvākiem uzņēmumiem…– … bet uzņēmumu produktivitāte pieauga maz

Vairs nevaram cerēt uz būtisku resursu izvietojuma efektivitātes uzlabojumu– jau tā esam tuvu ES maksimumam– tas liek šaubīties par tālāko konkurētspējas uzlabojumu un

tautsaimniecības izaugsmi Nepieciešams celt uzņēmumu produktivitāti, kas nozīmē

cilvēkkapitāla un tehnoloģiju uzlabojumus– fokuss uz inovācijām un izglītību, bet…

Latvijas ieguldījumi zinātnē un attīstībā ir vieni no zemākajām Eiropas Savienībā

Som

ijaZv

iedr

ijaDā

nija

Vācij

aAu

strij

aFr

ancij

aBe

ļģija

Slov

ēnija

Nīd

erla

nde

Lielb

ritān

ijaIg

auni

jaČe

hija

Luks

embu

rga

Īrija

Port

ugāl

eSp

ānija

Itālij

aU

ngār

ijaLie

tuva

Horv

ātija

Polij

aM

alta

Grie

ķija

Slov

ākija

Latv

ijaBu

lgār

ijaRu

mān

ijaKi

pra

0.0

0.5

1.0

1.5

2.0

2.5

3.0

3.5

4.0 3.63

3.49

2.84

2.74

2.66

2.20

2.06

1.95

1.92

1.74

1.52

1.49

1.49

1.47

1.29

1.28

1.21

1.12

0.84

0.83

0.70

0.66

0.64

0.61 0.60 0.

540.

470.

46

Ārvalstu finansējums

Privāto bezpeļņas iestāžu finansējums

Augstskolu finansējums

Uzņēmumu finansējums

Valsts finansējums

Viss finansējums

Ieguldījumi zinātnē un attīstībā, un to finansējums pa sektoriem,% no IKP, vidēji 2002.-2012. gadā

Arī patentu ziņā esam atpalikuši no Eiropas valstīm

Švei

ceZv

iedr

ijaVā

cija

Som

ijaDā

nija

Aust

rija

Nīd

erla

ndes

Luks

embu

rga

Beļģ

ijaFr

ancij

aN

orvē

ģija

Lielb

ritān

ijaItā

lija

Īrija

Slov

ēnija

Spān

ijaIg

auni

jaĪs

land

eU

ngār

ijaČe

hija

Polij

aSl

ovāk

ijaPo

rtug

āle

Horv

ātija

Latv

ijaLie

tuva

Mal

taGr

ieķi

jaBu

lgār

ijaRu

mān

ija

0

50

100

150

200

250

300

350

400

450

6.6

Patentu iesniegumi Eiropas Patentu birojā 2012. gadā,skaits uz milj. iedzīvotāju